Galvenās ziņas par sabiedrisko un politisko dzīvi Latvijā un pasaulē | VS.LV

Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 08:58:00 +0300

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Viņa atzina, ka pirmajās dienās kopš apstiprināšanas amatā ir tikusies ar jaunajiem kolēģiem un īsi parunājusi ar viņiem, lūdzot sagatavot pāris priekšlikumus, ko vajadzētu mainīt darbā. "Skaidrs, man ir savs darba stils. Es arī minēju, ka būs pārmaiņas, un tas ir labi. Izmaiņas vienmēr ir labi, tas ir kaut kas jauns un dod iespēju citādi paskatīties uz darbu," pauda Palkova.

Dažos darbiniekos viņa pamanījusi enerģijas pieplūdumu un sajūtu, ka priekšā ir jaunas iespējas. Tuvākajā laikā tiesībsardze sāks pārrunas ar biroja darbiniekiem un ļoti cer sagaidīt no tiem jaunas idejas, kā strādāt. "Man ļoti gribas dabūt efektu, ka cilvēki grib jaunu uzrāvienu, jo es nenācu amatā, lai sēdētu. Man gribas, lai pēc pieciem gadiem primāri man ir miers un es būtu izdarījusi visu, ko biju iecerējusi," intervijā radio sacīja Palkova.

Runājot par savām prioritātēm amatā, Palkova atkārtoja iepriekš pausto, ka liks akcentu uz bērnu tiesībām, kā arī uz vardarbības izskaušanu ģimenēs un sociālās aprūpes iestādēs. Kā dažus no sasāpējušajiem jautājumiem Palkova minēja garās rindas uz bezmaksas veselības aprūpi bērniem, kā arī jauniešu tiesības no 14 gadu vecuma pašiem komunicēt ar ārstu par jautājumiem, kuros viņi nevēlas iesaistīt vecākus.

Jaunā tiesībsardze minēja, ka ne visu problēmu risināšanai vienmēr ir vajadzīga liela nauda, dažkārt svarīgāku lomu spēlē, piemēram, medicīniskā personāla izglītošana pacientu tiesību aizsardzības jomā un darbs ar vecākiem, lai radītu savstarpēju izpratni, cieņu, gatavību komunicēt un sniegt atbalstu, kad tas ir nepieciešams.

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Palkovu.

Par Palkovu nobalsoja 71 deputāts no koalīcijas partijām, "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības. Pret viņu balsoja 15 deputāti un divi deputāti atturējās. Noraidoši bija "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" deputāti.

Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 09:00:00 +0300

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Komentējot Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem izpētīto, ka Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, ministrs norādīja, ka draudi ir reāli, un tie vairs nav gadījumi reizi pusgadā.

Vistraģiskākās sekas varēja būt gadījumā Okupācijas muzejā, taču mēģinājumi bojāt infrastruktūru nu jau ir regulāri, tāpēc Latvijas iestādēm jāsadarbojas arī ar kaimiņvalstu dienestiem, jo notiek sabotāžās iesaistīto personu pārvietošanās pa Šengenas zonu, atzina ministrs.

Konkrētu pēdējo divu gadu laikā reģistrēto sabotāžas gadījumu skaitu ministrs neminēja, taču uzsvēra, ka to nav simtiem, bet ne mazāk par desmit. Tieši pagājušais gads iezīmējies ar to, ka notika pāreja no "maigās varas" - centieniem iedarboties uz cilvēku prātiem - jau uz fiziskiem uzbrukumiem Latvijas infrastruktūrai.

Kā ikvienā noziegumā arī šeit ir izpildītāji, ir starpnieki, ir atbalstītāji, ir organizētāji, norādīja Kozlovskis. Organizētāji nevēlas sevis identificēšanu, savukārt izpildītāji pārsvarā ir ar kriminālu pagātni vai saistīti ar kriminālajām aprindām.

"Dienesti pašlaik arī preventīvi paspēj novērst šāda veida noziedzīgās darbības, bet uztrauc tas, ka šis virziens neatslābs. Būsim reāli, mēs neatrodamies konvencionālā karā, bet karā ar Krieviju mēs esam," uzsvēra ministrs.

Nevarot simtprocentīgi pateikt, ka visi šie gadījumi ir saistīti ar Krievijas interesēm, tomēr "šāda ķēdīte aptuveni iezīmējas", teica ministrs.

Sabotāžas gadījumos esot iesaistīti ne tikai Latvijas valstspiederīgie. Vienlaikus nevarot apgalvot, ka personām, kuras tos īsteno, būtu kāda ideoloģiskā pārliecība - dominē merkantilas intereses kaut ko nopelnīt, neiedziļinoties tajā, ko dara.

"Ļoti bieži viņiem ir doti praktiski uzdevumi - izdari to un to, dabūsi tik un tik -, un cilvēki īpaši neaizdomājas, ko viņi dara. Visdrīzāk tieši tādēļ arī tiek izvēlēts šāds izpildītāju profils," piebilda ministrs.

Kozlovskis uzskata, ka šādu gadījumu nekļūs mazāk, tāpēc nepieciešami papildus risinājumi. Viņa skatījumā būtu jāinvestē speciālo uzdevumu vienībās, to mobilitātē un efektivitātē. Piemēram, būtu nepieciešams iegādāties vidējās klases helikopterus, kas spētu nodrošināt ātru reaģēšanu jebkurā Latvijas reģionā un vietā.

"Pašlaik mums [iekšlietu resorā] ir pretterorisma vienība "Omega", kas ir bāzēta Rīgā, un Latgalē ir Valsts robežsardzes speciālā vienība, bet, skatoties uz sabotāžas aktiem un vadoties no informācijas, kas nāk no drošības iestādēm, draudi vairs nav vidējā, bet jau augstākā pakāpē. Līdz ar to tiem ir jāgatavojas," uzsvēra ministrs.

Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 09:02:00 +0300

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Otrdienas rītā tika ziņots, ka dronu dēļ slēgta arī Norvēģijas galvaspilsētas Oslo lidosta.

"Gaisa telpa virs Kopenhāgenas lidostas ir slēgta kopš plkst.20.30 (plkst.21.30 pēc Latvijas laika) divu vai trīs neidentificētu dronu dēļ. Neviena lidmašīna nevar pacelties vai nolaisties," sacīja lidostas preses sekretāre Līze Agerleja Kursteina.

Kopenhāgenas policija paziņoja, ka virs lidostas tika konstatēti "trīs vai četri lieli droni".

"Tie vēl lidinās šurpu turpu," sacīja patruļas policiste Anete Ostenfelta ap plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika), piebilstot, ka policija lidostā izmeklē notiekošo.

Viņa nevarēja pateikt, vai šie droni ir militāras vai civilas ierīces, bet atzina, ka "tie ir lielāki, nekā privātpersona varētu nopirkt".

Lidostas amatpersonas sacīja, ka lidosta paliks slēgta līdz situācijas atrisināšanai. "Mums pašlaik nav laika grafika atkalatvēršanai," sacīja Kursteina.

"Kopenhāgenas lidosta ir atkal atvērta pēc tam, kad tā bija slēgta dronu aktivitātes dēļ," otrdienas rītā paziņoja lidostas vadība. "Tomēr notiks [avioreisu] kavēšanās un daži izejošie reisi tiks atcelti. Pasažieriem ir ieteikts vērsties pie savas aviosabiedrības, lai iegūtu tālāku informāciju."

Norvēģijas raidsabiedrība NRK otrdienas rītā ziņoja, ka Oslo lidosta ir slēgta tās tuvumā konstatētu dronu dēļ. Lidostas operators "Avinor" paziņoja, ka ir slēgta gan lidosta, gan gaisa telpa virs Oslo. Ienākošie reisi tika novirzīti uz citām lidostām, informēja lidostas preses sekretāre.

Vairāki ienākošie vai izejošie reisi Kopenhāgenas lidostā aizkavējās, tika atcelti vai novirzīti uz citām reģiona lidostām, tai skaitā Bilundas lidostu uz rietumiem no Kopenhāgenas un uz Gēteborgas lidostu Zviedrijā.

Dronu aktivitātes cēlonis nav zināms. Incidenti Kopenhāgenā un Oslo notika neilgi pēc tam, kd kiberuzbrukuma dēļ tika traucētas operācijas vairākās Eiropas lidostās, tai skaitā Berlīnē, Briselē, Londonas Hītrovas lidostā un Dublinā.

Kulta grupa no ASV «Fun Lovin' Criminals» drīzumā brauc uz Rīgu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 29 Sep 2025 07:05:00 +0300

Šis albums ir kā solījums uzticīgajiem faniem.

Leģendārie "Fun Lovin’ Criminals" izdevuši jaunu albumu un novembrī viesosies Rīgā

90-to gadu kulta grupa no ASV "Fun Lovin' Criminals" izlaiduši jaunu studijas albumu "A Matter of Time", veiksmīgi uzsākuši savu Eiropas koncerttūri un jau 3.novembrī uzstāsies koncertzālē "Palladium".

"Fun Lovin' Criminals" savā vairāk nekā 30 gadu pastāvēšanas laikā ir spējuši nemainīgi saglabāt savu unikālo mūzikas stilu, kurā apvienoti hip-hop, roka, blūza un pat džeza un fanka elementi. 1996.gadā grupa iekaroja pasaules topus un miljoniem klausītāju sirdis ar albumu "Come Find Yourself" un hitu "Scooby Snacks". Grupa īpašu popularitāti savulaik ieguva Eiropā un Lielbritānijā, kur tai joprojām ir uzticama fanu bāze.

Koncertā Rīgā grupa izpildīs ne tikai savus slavenākos hitus kā "Scooby Snacks" u.c., bet arī jaunākos singlus, kas iekļauti vasaras izskaņā iznākušajā albumā "A Matter of Time", kura tapšanā piedalījies arī Grammy balvas ieguvējs - amerikāņu producents Tim Latham.

Kā atzīst grupas dalībnieki, šis albums ir kā solījums uzticīgajiem faniem, kuri sen gaidījuši no grupas ko jaunu. Pirmo singlu, "Little Bit Further", no jaunā albuma Kreiga Čārlza "BBC6 Music" šova klausītāji pēc ekskluzīva pirmatskaņojuma nosauca par "stone cold banger" jeb absolūti lielisku hitu. "Iemesls, kāpēc mēs to varējām izdarīt ir gaužām vienkāršs - esam atguvuši savu radošo brīvību," atzīst grupas bundzinieks un producents Frank Benbini.

Līdzās grupas dibinātājam, multiinstrumentālistam Brian 'Fast' Leiser, koncertā Rīgā uz skatuves kāps bundzinieks un producents Frank Benbini un ģitārists Naim Cortazzi.

"Fun Lovin’ Criminals" grupas pastāvēšanas laikā ir izdevuši astoņus albumus un snieguši koncertus visā pasaulē. Grupa iepriekš jau ir viesojusies Latvijā, 2010.gadā, un šogad, pēc 15 gadu pārtraukuma, tā atgriezīsies pie saviem faniem Rīgā, koncertzālē "Palladium".

Slavenā dzejniece Māra Zālīte tiksies ar Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 18:41:00 +0300

Viņa veiksmīgi sadarbojusies ar dažādiem komponistiem un rakstījusi libretus rokopēram.

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. 2.oktobrī plkst.17.30 RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotekā (Ziemeļblāzmas iela 36) uz lasījumu aicinās dzejniece Māra Zālīte.

Māra Zālīte ir dzejniece, dramaturģe, prozaiķe, sabiedriskā darbiniece. Studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Strādājusi par Latvijas Rakstnieku savienības referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla "Liesma" dzejas konsultanti, bijusi izdevniecības "Karogs" un žurnāla "Karogs" galvenā redaktore. 2000.gadā kļuvusi par Latvijas Autoru apvienības prezidenti. Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja no 2002.-2004.gadam. Sarakstījusi ar Gada balvu literatūrā apbalvoto romānu "Pieci pirksti", kā arī tā turpinājumu "Paradīzes putni". Autore 5 dzejoļu krājumiem, no kuriem pirmais "Vakar zaļajā zālē" iznācis 1997.gadā. 2003.gada iznācis kopotās dzejas krājums. Māra Zālīte ir ir sarakstījusi ievērojamu skaitu lugu, kuras uzvestas uz Latvijas teātru skatuvēm, piemēram - "Tobāgo" un "Zemes nodoklis". Tāpat veiksmīgi sadarbojusies ar dažādiem komponistiem un rakstījusi libretus tādām muzikālām izrādēm un rokoperām kā "Lāčplēsis", "Sfinksa", "Meža Gulbji".

Guntis Berelis par Māras Zālītes dzeju raksta šādi: "Zālītes dzeja iezīmē visai savdabīgu krustpunktu, kur savienojas gan atbalsis no Aspazijas un Raiņa, gan tieksme turpināt 60.gadu dzejnieku aizsāktos motīvus, gan kārtējie nacionālā koda radīšanas mēģinājumi, gan 80.gadu intelektuālisms. (..) Zālītei piemīt nosliece uz universālismu un plašiem vispārinājumiem, tai pašā laikā paliekot liriski intīmai."

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

No 21.augusta līdz 2.oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesojas pazīstami latviešu dzejnieki - Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli "Dzeja svin!".

Rīgas parkos aktīvi norit labiekārtošanas darbi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 15:36:00 +0300

Vecās un nolietotās rotaļu iekārtas tiks demontētas, to vietā uzstādot astoņas jaunas.

Rīgas pašvaldība šoruden sākusi bērnu rotaļu laukumu atjaunošanu Vērmanes dārzā un Ēbelmuižas parkā, nomainot novecojušās rotaļu iekārtas un laukumu segumu. Darbus paredzēts pabeigt līdz gada beigām, ja būs atbilstoši laika apstākļi.

Vērmanes dārza rotaļu laukums

Vērmanes dārzs ir otrs vecākais sabiedriskais parks Rīgā - tas tika atvērts 1817.gadā, kļūstot par nozīmīgu pilsētas kultūras un sabiedrisko dzīvi vienojošu vietu. Gadsimtu gaitā šī vide kļuvusi par neatņemamu Rīgas identitātes daļu, kur savijas vēsturiskā ainava, arhitektūra un iemīļotas atpūtas tradīcijas.

Esošais bērnu rotaļu laukums tika izveidots 2007.gadā, un tā atjaunošana paredzēta ar īpašu cieņu pret vēsturisko vidi - saglabājot laukuma aprises un konfigurāciju, kā arī žogu ap to. Projektēšanas gaitā tika rūpīgi izpētīta Vērmanes dārza vēsturiskā attīstība un cieši sadarbojoties ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu un Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju, ņemti vērā to ieteikumi un priekšlikumi, lai saglabātu parka raksturu, ainavu un arhitektoniskās vērtības.

Iedvesmojoties no estrādes, kas savulaik dēvēta par "Gliemežnīcu", projekta autori izvirzīja moto: "Bērni kā pērles pērļnīcā, mirdz un attīstās par izcilām personībām." Pērles simbols kā vizuāla un konceptuāla nianse caurvīs laukuma dizainu - tas ir kā galvenais spēļu elements, gan parādīsies seguma niansēs: apļa formās. Jaunajā laukumā paredzētās lodes un puslodes rotaļu elementos sasaucas ar šo ideju - tās nodrošina kustību un spēles iespējas, vienlaikus simboliski atgādinot par pērles formu un tādējādi telpiski papildinot projekta centrālo tēlu.

Ņemot vērā ka Vērmanes dārzs atrodas Rīgas vēsturiskā centrā, tā tuvumā nav citu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tajā notiek daudzi publiskie pasākumi, jaunās bērnu rotaļu iekārtas ir individuāli dizainētas tieši Vērmanes dārzam, lai veidotu pievilcīgo publisko ārtelpu Rīgas centrā. Lai radītu mierpilnu un estētiski pievilcīgu vidi laukuma atjaunošanā tika izmantoti dabas toņi - sūnu zaļš, smilšu krāsas, kā arī pelēkie un brūnie toņi, kuri harmoniski iekļausies apkārtējā parka ainavā.

Vecās un nolietotās rotaļu iekārtas tiks demontētas, to vietā uzstādot astoņas jaunas, funkcionāli daudzveidīgas bērnu un pieaugušo iekārtas. Tiks izveidoti trīs rotaļu kompleksi, divas šūpoles, divi karuseļi, viena pievilkšanās iekārta pieaugušajiem un informācijas stends. Bērnu rotaļu iekārtas būs pieejamas arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Līdz šim laukumu vienlaikus varēja izmantot līdz 26 bērniem, bet pēc tā pārbūves tas būs pieejams vairāk nekā 100 bērniem vecumā no 1 līdz 14 gadiem.

Esošais gumijas mulčas segums, kurš ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī 500 kvadrātmetru platībā, kurš ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī tiks aizstāts ar lieto gumijas segumu un papildināts ar puslodes un lodes bumbām. Šie elementi ne tikai nodrošinās jaunas rotaļu iespējas, bet arī vizuāli un konceptuāli turpinās pērles simboliku, kas caurvij laukuma koncepciju.

Atjaunotais Bērnu rotaļu laukums organiski kļūs par daļu no Vērmanes dārza - vietu, kur satiekas vēsture un mūsdienas.

Ēbelmuižas parka rotaļu laukums

Rekonstruētajā bērnu rotaļu laukumā iecerēts uzsvaru likt uz iekļaujošu vidi bērniem ar dažādām, arī ierobežotām spējām, paredzot daļā laukuma gumijas segumu un visas rotaļu ierīces - karuselis, multifunkcionāls rotaļu komplekss, kā arī interaktīvā, muzikālā rotaļu arka - šajā laukuma daļā būs ar nodrošinātu iespēju darboties arī bērniem ar kustību traucējumiem.

Savukārt smilšukaste komplektā ar mājiņu un rotaļu galdiņu plānota uz gumijas seguma un smilšu seguma robežas, lai bērniem riteņkrēslos tiktu dota iespēja rotaļāties ar smiltīm pie galdiņa un šie bērni iekļautos kopīgās rotaļās.

Otrā laukuma daļā tiks atjaunots smilts segums un novietotas vairākas šūpoles, rotaļu komplekss kā arī gandrīz četrus metrus augsta rotējošā tīklu piramīda. Blakus laukumam zālienā paredzēts uzstādīt šūpuļtīklus mierīgai atpūtai.

Rekonstruējamā bērnu rotaļu laukumā nebūs izdalītas rotaļu zonas dažādu vecumu bērniem, un galvenā uzmanība tiks pievērsta tāda laukuma radīšanai, kurā visdažādākie bērni varētu justies pieņemti, iesaistīti un varoši.

Laukumu atjaunošanu organizē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments. Jau vēstīts, ka šogad pabeigta departamenta organizētā celiņu atjaunošana un papildu labiekārtojuma elementu uzstādīšana Uzvaras parkā, kā arī celiņu seguma maiņa Latgales dārzā.

Filma «Dieva suns» pārstāvēs Latviju Rīgas kinofestivālā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 12:46:00 +0300

Filmas izvērtēs un festivāla galveno apbalvojumu, bronzas statueti un 5 000 eiro naudas balvu, piešķirs atzītu kino nozares profesionāļu žūrija.

Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF, 16.–26. oktobrī) epicentrs ir pilnmetrāžas filmu konkurss, kurā šogad par festivāla galveno balvu sacentīsies deviņi izmeklēti pilnmetrāžas darbi no Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Ukrainas, un Zviedrijas. Latviju konkursā pārstāv Jāņa Ābeles un Kristas Burānes dokumentālās filmas, studijas „Mistrus Media” kopražojums ar Norvēģiju un festivāla atklāšanas filma, brāļu Ābeļu pilnmetrāžas animācija „Dieva suns”.

Seansos kinoteātrī Splendid Palace apmeklētājus pulcēs emocionāli nospriegots dokumentārais un aktierkino, smalki autoru rokrakstu piemēri un izteiksmīgi cilvēkstāsti, kas pārstāv atšķirīgas kino skolas, tradīcijas un ekrāna valodas. “Pilnmetrāžas konkursā iekļautie darbi šogad vairāk kā jebkad elpo līdz ar pasauli, pat, ja to sižeti risinās viduslaikos. Šo filmu varoņiem rūp, viņi ir apjukuši, meklējot savu un apkārtējo identitāti, viņi vēlas saprast dzīvības rašanās un pēcnāves mistērijas. Un tad nāk režisors ar savām kārtīm, un izliek mums kino nākotni. Tajā būs pa vilkatim, pa mūkam, arī pa kādai skaistulei un neieņemamam cietoksnim. Mums atliek saskatīt sakarības un atrast pašiem savu tulkojumu,” – tā ar RIGA IFF Feature Film Competition jeb pilnmetrāžas filmu konkursu iepazīstina RIGA IFF radošā direktore Sonora Broka. Biļetes uz seansiem jau pieejamas festivāla mājaslapā rigaiff.lv un “Biļešu serviss” tirdzniecības vietās.

Festivāla galvenā konkursa laikā pasaules pirmizrādes piedzīvos vairāki Latvijas autoru darbi. Jāņa Ābeles dokumentārais detektīvs “Testaments”, apņemoties piepildīt dzejnieka Anatolija Imermaņa pēdējo vēlmi, aicinās skatītāju doties klejojumā pa Rietumeiropas sarkano lukturu rajoniem. Savukārt “Visi putni skaisti dzied”, Kristas Burānes muzikālā īpašvietas izrāde, kas fiksēta kino formātā, līdztekus poētiskām tautasdziesmām pievērsīs uzmanību arī dramatiskajām pārmaiņām putnu sugu populāciju ainavā Latvijā. Konkursa izlasē iekļauta arī brāļu Ābeļu izaicinošā animācija “Dieva suns” – stilistiski pārdrošs rotoskopijā izzīmēts ceļojums Livonijas vēstures un raganu prāvu līkločos. Filma, kas 16. oktobrī atklās RIGA IFF 12. sezonas norisi, nule izvirzīta par Latvijas kandidatūru ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars labākās ārvalstu pilnmetrāžas filmas kategorijai.

Tāpat tiks izrādīti arī citu Baltijas jūras reģiona kino veidotāju jaunākie veikumi. Sadarbojoties Ukrainas un Lietuvas filmdariem, pieredzējušā režisora Oleksija Radinska dokumentārais darbs “Speciālā operācija” turpina atklāt cilvēces brutālāko pusi – tas tapis, izmantojot Čornobiļas novērošanas kameru filmējumus, kas fiksējušas Krievijas Federācijas militāro spēku iebrukumu atomreaktīvajā zonā. Lietuvas kino ainavu konkursā pārstāv arī divi mājās atgriešanās stāsti. Melanholisku atmiņu virzītā Vitauta Katkus pilnmetrāžas debija “Viesis”, kas nule kā Karlovi Varu kinofestivāla galvenajā konkursā ieguvusi režijas balvu, atklāj baltiešu reemigrācijas spožumu un postu. Savukārt Roterdamas Big Screen konkursā pirmizrādītais atzītā autora Šarūna Barta darbs “Atgriešanās” , kura kopproducenti ir Latvijas studija Mistrus Media, rādot atgriešanos dzimtajās mājās, balansē starp provinces bezcerību, nepārejošu pagātni un paaudžu nolemtības loku.

Izvēlēto filmu lokā ir arī spilgti Ziemeļvalstu kino akcenti. Apburot ar trāpīgiem dialogiem un izcilu aktierspēli, norvēģu kino renesanses pārstāves Janikes Askevollas “Solomamma” piedāvā niansētu 21. gadsimta ģimeņu anatomijas šķērsgriezumu. Līdztekus profesionāļiem no Norvēģijas, Dānijas, Lietuvas un Somijas filmas Solomamma veidošanā piedalījusies arī Mistrus Media, bet skaņu celiņa radīšanā – komponists Kārlis Auzāns. Konkursā iekļauta arī dāņu režisores Emīlijas Talundas debijas filma “Bezsvars” – skandināvu atbilde slavenajai "Lady Bird: Laiks lidot" (2017) – par pusaudžu rūpēm, pirmajām jūtām un ēšanas traucējumiem; atlasīta arī zviedru režisora Jona Skūga melnbaltā filma “Sargātājs”. Tajā 35mm filmlentē notverts leģendārā franču aktiera Denī Levāna attēlotā "Karla apsēstības augstākais punkts" – no bieziem dubļiem, stieplēm un betona bluķiem veidotais patvērums. Abas filmas pirms izrādīšanas RIGA IFF programmā pasaules pirmizrādi piedzīvos ievērojamajā Sansebastjanas kino festivālā.

Konkursam izvēlētās filmas izvērtēs un festivāla galveno apbalvojumu, bronzas statueti un 5 000 eiro naudas balvu, piešķirs atzītu kino nozares profesionāļu žūrija. Tās sastāvā – franču kurators un nozares programmu veidotājs Marrākešas, Kannu, Lokarno un citos festivālos Tibo Braks (Francija), režisore Anna Hintsa (Igaunija), producente, studijas White Picture dibinātāja Alise Ģelze (Latvija), producente Gudnija Humelvolla (Norvēģija) un Kannu kinofestivāla Filmu departamenta vadītājs Kristiāns Žēns (Francija). Pilnmetrāžas filmu konkursa seansi noritēs visa festivāla garumā.

Eksperts: Latvijas iedzīvotāji pārgājuši e-komercijā

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 12:24:00 +0300

Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi pieauguši tieši par pārtiku un ikdienas precēm.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski mainījušies iedzīvotāju maksājumu paradumi - strauji pieaudzis gan bezskaidras naudas, gan tiešsaistes norēķinu īpatsvars. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati1, pēdējo piecu gadu laikā trīskāršojies arī tiešsaistē veikto maksājumu apjoms, kas spilgti apliecina tiešsaistes norēķinu popularitātes pieaugumu, uzsver finanšu eksperts Ulvis Pāvuls.

Tiešsaistes maksājumu īpatsvars Latvijā trīskāršojies

Kamēr skaidra nauda joprojām ir visbiežāk izmantotais norēķinu veids Eiropas Savienībā kopumā, Latvijā jau 78%2 maksājumu notiek bezskaidras naudas veidā. Kā liecina ECB dati, pēdējo piecu gadu laikā būtiski audzis tiešsaistes maksājumu īpatsvars. Ja 2019.gadā tikai 7% iedzīvotāju ikdienas maksājumu Latvijā notika tiešsaistē, tad 2024.gadā šis rādītājs sasniedzis jau 25%. Līdzīgs pieaugums vērojams arī citās Baltijas valstīs - Lietuvā tiešsaistes maksājumu īpatsvars pieaudzis par 17%, bet Igaunijā - par 8%. Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi pieauguši tieši par pārtiku un ikdienas precēm, kā arī daļu no maksājumiem veido ēdienu piegādes, kas iepriekš nebija nozīmīga kategorija, bet šobrīd veido jau 11% no visiem maksājumiem.

Šīs izmaiņas veicina vairāki faktori - arvien plašāka e-komercijas attīstība, uzņēmēju vēlme piedāvāt ērtākus un ātrākus norēķinu risinājumus, kā arī sabiedrības digitālo prasmju pieaugums. Tiešsaistes maksājumi kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan pārtikas iegādē, gan komunālo maksājumu veikšanā, gan izmantojot mobilās lietotnes pakalpojumu rezervācijai vai transportam.

Tiešsaistē tērējam vairāk

Pieaudzis ne tikai darījumu skaits, bet arī kopējā tiešsaistes maksājumu vērtība - salīdzinājumā ar 2019.gadu Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē tērē par 23% vairāk. Tas apliecina, ka iedzīvotāji ir gatavi ne vien biežāk izmantot digitālos maksājumu risinājumus, bet arī veikt lielākus pirkumus tiešsaistē.

Dati liecina, ka īpaši strauji audzis Apple Pay izmantojums, kas vien nepilna gada laikā ir dubultojies. Arī Google Pay pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas, bet tomēr lēnākā tempā. Neskatoties uz to, internetbanku maksājumi joprojām ir populārākais apmaksas veids, lai gan to īpatsvars ir nedaudz samazinājies.

Tāpat datos redzams, ka vidējā tiešsaistes maksājuma summa pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies un saglabājas 50 eiro apmērā. Salīdzinot apgrozījuma izmaiņas dažādās nozarēs kopš 2022.gada, vislielākais pieaugums vērojams kosmētikas tirdzniecībā un būvmateriālu un mājas preču segmentā. Viens no tiešsaistes maksājumu popularitātes iemesliem ir gan ērtums, gan drošības risinājumi, kas nodrošina ātru un pārskatāmu norēķinu pieredzi.

Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties

Kā norāda eksperts, tirgotājiem ir būtiski nodrošināt klientiem ērtas un daudzveidīgas maksājumu iespējas, īpaši tiešsaistē. Tas ne tikai uzlabo klientu apmierinātību, bet arī veicina pārdošanas apjomu pieaugumu. Pieprasījums pēc mūsdienīgiem risinājumiem aug, un uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas, gūst konkurētspējas priekšrocības. Šie dati skaidri iezīmē ilgtermiņa tendenci - digitālie maksājumi kļūst par dominējošu norēķinu formu Baltijas valstīs, un pieprasījums pēc tiem turpina pieaugt.

4500 bērni no Latvijas mācās ar moderniem robotiem un mikrodatoriem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 07:50:00 +0300

Vislielāko ieguvumu sniegusi skolēnu iesaiste un sajūsma.

Vairāk nekā 4500 skolēnu no 46 Latvijas skolām šogad apgūs datoriku ar moderniem robotiem un mikrodatoriem IT Izglītības fonda iniciatīvā “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka”. Projekts nodrošina, ka skolēniem neatkarīgi no dzīvesvietas ir pieejami mūsdienīgi mācību rīki, bet skolotāji saņem metodisko un mentoru atbalstu. Dalībnieku vidū ir 25 pamatskolas, 17 vidusskolas, trīs ģimnāzijas un četras mākslu un mūzikas skolas ar vispārizglītojošo statusu. Skolas mērķtiecīgi izvēlētas tā, lai katrā reģionā būtu vairākas izglītības iestādes, kas var sadarboties savā starpā.

Līdz ar jauno izglītības standartu ieviešanu arvien nozīmīgāk kļūst tehnoloģiju iekļaušana mācību procesā. Tas nav tikai darbs ar datoru un lietojumprogrammām, bet arī praktisks dažādu ierīču izmantojums. Tā skolēniem rodas iespēja datorikas saturu uztvert aizraujošāk, kā arī attīstīt digitālo pratību, sadarbību un radošumu.

Iniciatīva “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka” tika aizsākta pagājušajā mācību gadā kā pilotprojekts ar 16 skolām, 25 skolotājiem un vairāk nekā 1800 skolēniem.

“Pilotprojekts pierādīja, ka skolotāji ir gatavi jaunām pieejām, ja saņem atbalstu. Skolotāju un skolēnu atsauksmes apliecina, ka programmēšana un algoritmi viņiem ir kļuvuši par aizraujošu mācību procesu, nevis grūtu teoriju – tas ir lielākais apliecinājums iniciatīvas vērtībai,” vietnē labsoflatvia.lv norāda nodibinājuma “Fonds Augt” vadītāja Guna Joma.

Arī IT Izglītības fonda izpilddirektore Anda Priedīte teic, ka pozitīvās atsauksmes pēc pilotprojekta un lielā skolotāju interese apliecina, ka iniciatīva ir noderīga un nepieciešama: “Tā palīdz skolām nodrošināt skolēniem tehnoloģijām bagātinātu mācību procesu un veicina interesi par STEM un programmēšanu. Īpaši svarīgi tas ir 4.–9. klasēs, kad bērniem, sevišķi meitenēm, interese par šīm jomām mēdz mazināties.”

Visos reģionos

Pozitīvie rezultāti ļāva šogad paplašināt dalībnieku loku – pieteicās 114 skolas, no kurām atlasītas 46. Tās pārstāv visus Latvijas reģionus: Rīgu (trīs skolas), Vidzemi (19 skolas), Zemgali (piecas skolas), Kurzemi (10 skolas) un Latgali (sešas skolas).

Projektā tiek integrētas tehnoloģijas datorikas obligātā mācību satura īstenošanai 4.–9. klasēs. Skolas rotācijas kārtībā uz diviem mēnešiem saņem trīs dažādus tehnoloģiju komplektus, kas ļauj skolēniem izmēģināt dažādus robotus, mikrodatorus un robotikas komplektus. Skolotājiem tiek nodrošinātas apmācības, metodiskais materiāls un regulārs mentoru atbalsts.

“Mūsu fonda mērķis ir nodrošināt visiem Latvijas bērniem piekļuvi moderniem mācību rīkiem. Ar “Izglītības tehnoloģiju bibliotēku” skolām tiek dota iespēja izmēģināt jaunākās tehnoloģijas pirms to iegādes – tā ir gudra pieeja izglītības attīstībai. Iespējams, šāds tehnoloģiju bibliotēkas modelis nākotnē varētu kļūt par risinājumu efektīvai mācību tehnoloģiju izmantošanai, piemēram, novada mērogā,” teic G. Joma.

Skolēni aktīvi iesaistās

Pilotprojekta dalībnieki atzīst, ka nav bijis grūti apgūt tehnoloģijas, bet vislielāko ieguvumu sniegusi skolēnu iesaiste un sajūsma. Tika novērota arī introvertāku skolēnu aktīva iesaistīšanās, sadarbība starp klasesbiedriem un labāka algoritmu izpratne caur praktiskiem uzdevumiem.

“Darbs ar izglītības tehnoloģijām parādīja, kā algoritmus un programmēšanu var sasaistīt ar reālās dzīves situācijām. Tas skolēniem bija motivējoši un praktiski,” secina Smārdes pamatskolas datorikas skolotāja Renāte Braumane.

Savukārt skolēni paši norāda, ka datorikas stundas ar jaunajām ierīcēm bijušas daudz aizraujošākas un daudzveidīgākas, un programmēšana kļuvusi saprotamāka.

Veido mentoru tīklu

Projekts palīdz skolotājiem iegūt pārliecību par izglītības tehnoloģiju izmantošanu, sniedzot argumentus skolas vadībai un pašvaldībai par nepieciešamajiem ieguldījumiem. Daļa pilotprojekta skolu pēc pirmās pieredzes jau ir iegādājušās savas tehnoloģijas. Papildus tam tiek veidots izglītības tehnoloģiju mentoru tīkls, kas reģionos sniegs atbalstu citiem skolotājiem un palīdzēs veicināt skolēnu interesi par STEM, palielinot jauniešu skaitu, kuri vidusskolā izvēlas inženierzinātņu un tehnoloģiju virzienu.

Latvijas elektroauto nozarē ir bažas par lejupslīdi (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 16:45:00 +0300

Šobrīd nav skaidrs, vai atbalsts tiks atjaunots tikai 2026.gadā.

Eiropas Klimata infrastruktūras un investīciju (EKII) atbalsts elektroauto iegādei līdz šim bija galvenais dzinulis, kas palīdzēja Latvijai virzīties uz zaļāku mobilitāti un nodrošināja strauju tirgus izaugsmi. Ar šīs programmas palīdzību iegādāti vairāk nekā 6 400 elektroauto jeb ap 40% no visiem Latvijā reģistrētajiem BEV.

Liela daļa atbalsta tika izmantota kā pirmā iemaksa līzingam, kas īpaši svarīgi bija ģimenēm, tostarp daudzbērnu ģimenēm. Tas ļāva pārsēsties ne tikai uz videi draudzīgāku, bet arī jaunāku un drošāku transportu. Pieprasījums pēc programmas bija ļoti augsts - vien 2024.gada augustā tika atbalstīti gandrīz 900 pirkumi, kas apliecina sabiedrības īsto un spēcīgo interesi.

"EKII atbalsts deva cilvēkiem papildu motivāciju spert soli pārejai uz zaļo transportu. Programma bija ļoti veiksmīga, īpaši daudzbērnu ģimenēm, un tās pēctecība ir kritiski svarīga, ja Latvija vēlas sasniegt uzstādītos e-mobilitātes mērķus," uzsver Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis Jānis Bekers.

Tomēr līdz ar programmas noslēgšanos elektroauto tirgus var piedzīvot būtisku lejupslīdi. Auto dīleri un pircēji kļūs piesardzīgāki, īpaši cietīs lietoto BEV segments. Šobrīd nav skaidrs, vai atbalsts tiks atjaunots tikai 2026.gadā, taču eksperti brīdina - jauna programma jāievieš pēc iespējas ātrāk, citādi riskējam pazaudēt līdz šim panākto progresu. Tāpat ir būtiski atgādināt, ka EKII atbalsts nebija tiešs nodokļu maksātāju slogs - finansējums nāca no emisiju kvotu izsoļu ieņēmumiem, proti, no piesārņotājiem, nevis iedzīvotāju maciņiem.

Nepieciešamība turpināt atbalstu

Latvijas elektroauto tirgus pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi. 2025.gada jūlijā valstī bija reģistrēti vairāk nekā 11 000 pilnībā elektrisko automobiļu, kas ir par 51% vairāk nekā gadu iepriekš, un kopējais elektrisko transportlīdzekļu skaits - ieskaitot autobusus, kravas automašīnas un mopēdus - pārsniedza 13 000 vienību. Jauno automobiļu tirgū elektroauto īpatsvars turpina palielināties: 2023.gadā gandrīz katrs desmitais jaunais reģistrētais auto bija BEV vai PHEV.

Šie skaitļi parāda, ka sabiedrības interese nav bijusi īslaicīga, bet gan stabila un pieaugoša tendence. Tomēr bez jaunas atbalsta programmas izveides pastāv risks, ka šis progress apstāsies. Īpaši jūtīgi to izjustu ģimenes, kurām līdz šim atbalsts bieži kalpoja kā pirmais solis ceļā uz elektroauto iegādi, kā arī lietoto BEV segments, kas kļūtu mazāk pieejams. Lai saglabātu izaugsmes tempu un nodrošinātu Latvijas konkurētspēju e-mobilitātes jomā reģionālā līmenī, jaunā atbalsta programma jāievieš jau tuvākajā laikā. Ja tas tiks atlikts līdz 2026.gadam, pastāv būtisks risks zaudēt līdz šim sasniegtos rezultātus un palēnināt valsts ceļu uz uzstādīto klimata mērķu sasniegšanu.

Ekspertu vērtējums

Līzinga eksperts Matīss Janevičs Dambis uzsver, ka interese par elektroauto Latvijā ir strauji pieaugusi tieši pēdējo piecu gadu laikā. "Elektroauto kā produkts plašākai sabiedrībai kļuvis pieejams salīdzinoši nesen, un tieši 2022.gadā, sākoties EKII atbalsta programmai, mēs novērojām būtisku lūzuma punktu cilvēku izvēlēs par labu elektroauto. Statistika rāda, ka pēdējie mēneši bijuši ļoti aktīvi - trešdaļa no visiem privātpersonu finansētajiem auto bijuši hibrīdi vai elektroauto. Redzēsim, kā šī tendence mainīsies tagad, kad atbalsta programma ir beigusies," viņš norāda.

Vienlaikus finanšu institūcijas meklē risinājumus, lai veicinātu e-auto pieejamību arī turpmāk. "Mēs kā finansētājs cenšamies piedāvāt izdevīgākus komercnosacījumus un iedrošināt klientus izvēlēties elektroauto. Jau šobrīd redzam, ka segments kļūst arvien plašāks, īpaši zemo un vidējo cenu kategorijā. Tomēr, neskatoties uz to, pēc EKII programmas beigām tirgū, visticamāk, būs neliels kritums, kaut arī ne tik krass kā sākotnēji varētu šķist," piebilst Dambis.

Arī konkursa Latvijas e-auto organizators Roberts Jansons uzsver, ka šis kritums nebūs intereses samazināšanās sekas, bet gan dabīgs nogaidīšanas efekts: "Skaidrs, ka tirgū būs kritums, taču tas nav saistīts ar intereses trūkumu. Daudzi interesenti, kuri jau bija gatavi pāriet uz elektroauto, tagad vienkārši nogaidīs. Manuprāt, līdzšinējā programma bija labs atspēriena punkts godīgiem pilsoņiem, kuriem nav problēmu iegūt bankas finansējumu, bet kuru uzkrājumi nav pietiekami lieli. EKII finansējums kalpoja kā pirmā iemaksa zaļāka autoparka radīšanai."

Komiķis Mo Gilligan Rīgā rādīs smieklīgāko britu humoru (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 12:32:00 +0300

Londonietis ir uzaudzis jamaikiešu vecāku ģimenē.

Trīsreizējs BAFTA televīzijas balvas saņēmējs, "smieklīgākais cilvēks Lielbritānijā" - tā viņu dēvē The Times, Netflix šova zvaigzne - Mo Gilligan nākamajā gadā uzstāsies Rīgā, ar jaunu humora izrādi "The Mo You Know". Pieredzējušais komiķis un šovmenis jau savā karjerā izpārdevis vairākas tūres, viesojoties ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Eiropā un, protams, mājās - Lielbritānijā. Izrāde 2026.gada 14.novembrī notiks koncertzālē Palladium Rīga.

"The Mo You Know" izrāde seko panākumiem pilnai karjerai un vairākiem skatītāju mīlētiem Mo Gilligan stand-up šovu ierakstiem, kas pieejami Netflix. 2022.gadā izdotais "There's MO To Life" un "Momentum" - komiķa debijas izrāde, kas tika izdotas 190 valstīs, tostarp arī Latvijā - atklāj Mo kā cilvēku ar milzu sirdi: neviens šajā pasaulē nav ļauns, mēs visi sevi šad tad padaram par mīlamiem muļķiem, cenšoties tik galā ar ik dienas likstām.

Londonietis, kas uzaudzis jamaikiešu vecāku ģimenē, savās izrādēs meistarīgi uzbur šī brīža Lielbritānijas sabiedrības multikulturālo dabu - kuriozās situācijās ar pietāti un mīļumu atsaucoties uz pasaulē zināmiem vārdiem - Shakira, Bukayo Saka, Stormzy, Jay-Z un Kanye West. Viņš ar maigumu apspēlē šo personību konotācijas neērtās, visiem pazīstamās un pieredzētās ainiņās iz’ dzīves. Piedevām Mo skatītāju paņem aiz rokas un aizved izklaides industrijas absurdākajos momentos. Viņš tos ir izjutis uz savas ādas soli pa solim, uzbūvēdams žilbinošu karjeru uz pieticīgiem pamatiem konkurences pārblīvētajā Eiropas mākslas mekā.

"The Mo You Know" šovs ir unikāla iespēja ikvienam humora un stand-up žanram cienītājam Latvijā piedzīvot burvīgu vakaru.

"Mo Gilligan humoram piemīt svaiga elpa. Viņš sapludina nopulētu ikdienas situāciju raksturojumus, ar aizraujošu enerģiju valdzinot auditorijas", raksta "The Guardian".

"Viņa priekšnesums ir izcils. Gilligan izmanto aktiermeistarības studijās apgūto un ar šarmu atdarina katru novērojumu, katru arhetipu šķietami vieglā manierē", ziņo The Times.

Veselības arodbiedrība norāda uz Valsts kontroles apsekojuma nepilnībām (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 11:22:00 +0300

"Mediķu darba samaksu valdība padarīja vēl mazāk konkurēt spējīgu".

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles revīzijas "Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?" ziņojumu ir konstatējusi tajā daudzus būtiskus trūkumus.

Vispirms, jau pats revīzijas mērķis "novērtēt, vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta atbilstoši vajadzībām un iespējami labākajā veidā" nesatur ne vārda par pieejamajiem resursiem. Ikvienam taču skaidri zināms, ka plānošana, kas atrauta no resursiem, ir lemta neveiksmei! Tiesa, ziņojumā atrodama atziņa: "Ierobežotais stacionārās veselības aprūpes finansējums ir galvenais faktors, kas neļauj plānot pakalpojumus atbilstoši pacientu vajadzībām". Taču tas nav traucējis revidentiem apgalvot, ka stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus plāno un apmaksā, neņemot vērā pacientu vajadzības.

Ziņojums satur lielu faktu daudzumu. Tam it kā vajadzētu radīt iespaidu par skrupulozu analīzi. Taču rodas iespaids, ka aiz datu gūzmas mēģināts noslēpt jēgpilnas un objektīvas izpētes neesamību. Piemēram, Nacionālajam veselības dienestam tiek pārmests, ka tas revīzijā nevarēja precīzi norādīt, cik minūšu nepieciešams stacionārās veselības aprūpes sniegšanai. Tātad: "tarifā ietvertā darba samaksas elementa pamatotība nav izsekojama". Tik pat labi varētu paģērēt no mežsaimnieka atbildi, cik mežā ir skuju un lapu, un, nesaņemot skaitli, sākt viņu sunīt par sliktu uzskaiti. Tāda pieeja ir atrauta no reālās dzīves un tāpēc kategoriski nav atbalstāma.

Vēl viens piemērs. Ziņojumā atzīmēts, ka izdevumi ārstniecības personu darba samaksai no 2021.gada ir palielināti par 24%. Taču šis fakts pasniegts atrauti no situācijas tautsaimniecībā. Proti, mēneša vidējā darba samaksa valstī tanī pašā laikā ir augusi par 32% (CSP dati). Tātad mediķu darba samaksu valdība padarīja vēl mazāk konkurēt spējīgu!

Un vēl: 2021. - 2024.gadā finansējums slimnīcām esot audzis vidēji par 8% gadā, bet hospitalizāciju skaits - vidēji par 4%. Taču aizmirsts piemetināt, ka patēriņa cenas tajā pašā laika periodā pieauga vidēji par 8,7% gadā (CSP dati). Tātad visa slimnīcu sistēma strādāja ar pieaugošu slodzi, taču valdība to finansēja, pat nekompensējot inflāciju!

"Trūkumu uzskaitījumu varētu turpināt, taču priekšstata gūšanai pagaidām pietiks", - tā LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris. "LVSADA ieskatā, konkrētais Valsts kontroles ziņojums kopumā vērtējams kā politiska "pasūtījuma" izpilde valsts budžeta veidošanas periodā. Vienlaikus tas kārtējo reizi izgaismo kritisko darba roku trūkumu valsts un pašvaldību slimnīcās."

Dziedātājs Andris Ērglis: «Dzīve ir strauts, kurš nekad nebeidzas» (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 11:10:00 +0300

Viņš turpina atklāt sava rudenī gaidāmā studijas albuma "Stāsts" muzikālās krāsas.

Dziedātājs Andris Ērglis turpina atklāt sava rudenī gaidāmā studijas albuma "Stāsts" muzikālās krāsas, nododot klausītāju vērtējumam jaunu, liriskās pārdomās balstītu dziesmu "Solījums". Šis ir kārtējais singls, kas iezīmē tuvošanos albuma iznākšanai oktobra beigās un kalpos kā emocionāls ievads gaidāmajiem prezentācijas koncertiem.

Dziesma "Solījums" ir melanholisks un dziļi personisks stāsts par dzīves nebeidzamo plūdumu un vērtībām, kas laika gaitā kļūst vissvarīgākās. Tā ir kā muzikāls atskats uz bērnības sapņiem un pieauguša cilvēka atziņu, ka dzīves steigā un skrējienā galvenais ir un paliek mīlestība.

Dziesmas ideja dzima no paša Andra Ērgļa radītas melodijas, kuru vārdos ietērpa talantīgais mūziķis un tekstu autors Mārtiņš Kanters, radot tekstuālas pārdomas par dzīvi. Īpaši izceļama ir dziesmas piedziedājuma rinda, kas kodolīgi atspoguļo galveno vēstījumu: "Tev pieder tikai šis brīdis, pat nepamanīsi kā mainījies gads". Šie vārdi aicina apstāties un novērtēt mirkļa nozīmīgumu mūžīgajā laika straumē.

Pats Andris par jauno dziesmu saka: "Kad radīju melodiju šai dziesmai, manī kādu laiku jau dzīvoja domas par dzīvi, tās strauju ritējumu - dzīve ir gluži kā strauts, kurš nekad nebeidzas un ir kustībā. Mārtiņš melodiju ietērpa vārdos, kas uzrunā ļoti personiski. Mēs visi skrienam, plānojam, tiecamies, bet reizēm aizmirstam par solījumiem, ko esam devuši paši sev bērnībā - mīlēt, priecāties, dzīvot pa īstam. "Solījums" ir kā atgādinājums katram pašam apstāties un novērtēt mirkli, jo tieši no mirkļiem sastāv visa mūsu dzīve. Ceru, ka tas klausītājos raisīs gaišas pārdomas."

Dziesma muzikāli ieturēta liriskas popdziesmas stilā un tā pārdomas veicinošo noskaņu studijā palīdzējis radīt producents Jānis Čubars, dziesmas mix/master veidojis Jānis Kalve. "Solījums" ir dziesma, kas organiski papildinās Andra klausītāju atskaņošanas sarakstus - visiem, kuriem reizēm patīk aizdomāties par savu dzīves gājumu.

Ūpju izpētei Latvijā piesaistīs satelītu tehnoloģijas (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 07:57:00 +0300

Pieaugušie putni ar raidītājiem netiek aprīkoti, lai neiejauktos jauno putnu audzināšanas procesā.

Ūpis ir Latvijas lielākā pūce, kuras populācija ir kritiski zema - pieci līdz septiņdesmit putnu pāri. Saskaņā ar sugas aizsardzības plānu sugas ilgmūžībai ir nepieciešams vismaz tūkstotis indivīdu. Lai pētītu kritiski apdraudēto ūpju (Bubo bubo) uzturēšanās vietas, apdraudējuma faktorus un izdzīvotību, pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības iniciatīvas ar GPS raidītājiem Latvijā aprīkoti septiņi ūpji.

"GPS izsekošanas ierīces, ko izmantojam ūpju pētniecībai, palīdz rast atbildes uz jautājumiem par ūpju barošanās paradumiem, jo īpaši ziemā, tāpat arī par jaunām ligzdošanas vietām, pārvietošanās attālumiem un izdzīvotību," skaidro LOB Ūpja programmas vadītājs Pēteris Daknis. "Vienam no ūpjiem šāda ierīce ir jau trīs gadus. Pateicoties tai ir pat izdevies izglābt šo putnu, kas bija pamanījies iesprostot sevi kādā ūdenstornī."

GPS raidītāji jeb telemetrijas tehnoloģija vizuāli atgādina nelielu līdz 50 gramiem smagu "mugursomu", kam lences ir izgatavotas no speciāla teflona auduma, lai neizraisītu putnam ādas noberzumus. Tajā ietilpst GPS uztvērējs, SIM karte mobiliem sakariem, sīks saules panelis un litija baterija, kā arī visa nepieciešamā elektronika, lai ļautu raidītājam funkcionēt.

Ar GPS raidītājiem ir aprīkotie jau pētniekiem zināmajās ligzdās vai to tuvumā noķertie jaunie putni, kuri aprīkošanas brīdī vēl brīvi nelido. Pieaugušie putni ar raidītājiem netiek aprīkoti, lai neiejauktos jauno putnu audzināšanas procesā. Kā skaidro Pēters Daknis, pašreiz vēl jaunie putni uzturas vecāku teritorijās, taču aizvien biežāk veic tālākas ekskursijas ārpus tām. Izklīšanas jeb dispersijas procesam noritot sekmīgi, tiem jāatrod pienācīga barošanās vieta ziemas pārlaišanai un tuvākajos gados jāuzsāk ligzdošana. Lai tas notiktu, jāatrod pāris un ligzdošanai piemērota teritorija.

Līdz dispersijas uzsākšanai no septiņiem ar raidītajiem aprīkotajiem jaunajiem putniem ir izdzīvojuši pieci - tie visi mīt "Rīgas mežos". Līdz šim iegūtie dati parāda putnu aktivitātes izmaiņas, palielinoties to vecumam. Dati tiks analizēti arī kopsakarībā ar laikapstākļiem. Datu apkopošana un analīze turpināsies, kamēr vien tie tiks saņemti. Septembra izskaņā iecerēts aprīkot ar raidītājiem arī vecos putnus.

Iepriekš rūpēs par ūpjiem un drošākiem apstākļiem to mazuļiem daudzviet tika izvietotas ap 400 mākslīgās ligzdvietu. Šogad mākslīgajās ligzdās ligzdojuši divi ūpju pāri, vēl četri pāri ligzdojuši dabiskās ligzdās uz zemes, no kurām viena atrasta iepriekš nezināmā ūpju teritorijā Kurzemē. Trīs teritorijās konstatēta pieaugušo putnu klātbūtne, bet ligzdošana nav konstatēta.

Tāpat ūpju izpētei ornitologi izmanto automatizētas video un foto kameras pie ūpja ligzdošanas vietas un arī audioierakstītājus akustisko datu ievākšanai. Šajā sezonā ar automātiskās fotokameras palīdzību fiksēts nesekmīgs lapsas uzbrukums jaunajiem putniem dabiskajā ligzdā, kā arī noskaidrots neligzdošanas iemesls, kādā no Centrālkurzemes teritorijām tēviņš ilgstoši dziedājis mākslīgajā ligzdā, taču mātīte nav atsaukusies, visticamāk, iepriekšējo ziemu nav pārdzīvojusi.

Projekts "Telemetrijas datu ieguve ūpim (Bubo bubo)" norisinās pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālam atbalstam ar mērķi turpināt īstenot aizsardzības plāna sugu grupai "Pūces" pasākumus, veicot telemetrijas datu ieguvi noskaidrojot ūpju uzturēšanās vietas un apdraudējuma faktorus. Latvijas Ornitoloģijas biedrība pateicas arī brīvprātīgajiem ziedotājiem, kas atbalsta ūpju dzīves apstākļu uzlabošanu un pētniecību Latvijā.

Bez maksas un bez kvotas: ko var saņemt no mediķiem Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 18:07:00 +0300

Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus.

Šīs valsts apmaksātās pārbaudes nav ierobežotas ar kvotu, tās ir pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīt savu veselību, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas.

Kas tās ir par pārbaudēm, un kā tām pieteikties, skaidro Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.

Viņa arī apkopojusi informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kas pieejamas Latvijas iedzīvotājiem.

Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta

Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad attiecīgajā gadā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati.

Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku.

Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums – tā ir pilnībā valsts apmaksāta.

Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā:

-veic asinsspiediena un pulsa mērījumus;

-nosaka ķermeņa svaru, garumu, pārbauda ādas un gļotādas stāvokli;

-izklausa sirdsdarbību un plaušas;

-apskata un iztausta kakla, padušu un cirkšņu limfmezglus;

-izvērtē redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģiskās funkcijas;

-novērtē vairogdziedzera stāvokli;

-iztausta vēderu;

-veic citas manipulācijas.

Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus vai konsultācijas pie ārsta-speciālista, var rekomendēt, kam turpmāk veselības profilakses nolūkā pievērst lielāku uzmanību.

Sirds veselības pārbaude

Pacientiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā iepriekš minētās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā tiek vērtēts arī sirds un asinsvadu slimību risks atbilstoši SCORE metodei.

Nepieciešamības gadījumā izvērtē sirds un asinsvadu, kā arī smēķēšanas anamnēzi, nosaka asinsspiedienu, ķermeņa masas indeksu, kopējo holesterīna līmeni, zema un augsta blīvuma holesterīna rādītājus, triglicerīdus, sirds un miega artēriju auskultāciju, kā arī veic elektrokardiogrammas izvērtējumu.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem katram pieaugušajam Latvijā piemīt vidēji trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori.

Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

Pārbaude cukura diabēta noteikšanai

Ikgadējās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā noteiktai pacientu grupai bez cukura diabēta riska faktoriem tiek nodrošināta valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā.

Tā tiek veikta pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados cilvēkiem vecumposmā no 45 līdz 72 gadiem.

Savukārt, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 (kg/m)²) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem vai iepriekšējā glikozes noteikšanā konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā jāveic katru gadu.

Vēža skrīnings ar uzaicinājumu

NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla, krūts, prostatas un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningu.

Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to cilvēks pat nenojauš, ka ir saslimis, skaidro NVD.

Skrīnings sniedz iespēju pārliecināties par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas izmaiņas netiek konstatētas, savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība, – uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

Dzemdes kakla vai krūts vēža skrīninga veikšanai sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas ir kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai.

Saņemot vēstuli, jāveic pieraksts kādā no piedāvātajām ārstniecības iestādēm. Ārsta apmeklējumu un profilaktisko pārbaudi pilnībā apmaksā valsts.

Dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem uzaicinājums tiek sūtīts reizi piecos gados, jo 2025. gadā ir ieviesta jauna, efektīvāka testa metode – CPV tests (ja CPV tests ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs).

Krūts skrīninga veikšanai uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados.

Šīs uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai uz e-adresi portālā Latvija.gov.lv, ja tāda ir izveidota, aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma.

Papildu informāciju var uzzināt, ieskatoties NVD tīmekļvietnes vmnvd.gov.lv sadaļā “Vēža profilaktiskās pārbaudes”.

Vēža skrīnings, vēršoties ģimenes ārsta praksē

Ģimenes ārstu praksēs tiek organizēts divu veidu vēža skrīnings – zarnu vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm un vīriešiem un prostatas vēža skrīnings vīriešiem.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kur tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāizdara mājas apstākļos (no vienas vēdera izejas). Pēc tam tests jānogādā praksē rezultāta nolasīšanai.

Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro ēšanas ierobežojumi, jo tiek izmantots jaunā tipa tests, informē NVD.

Zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnu sieniņas.

Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā.

Polipi vai zarnu vēzis agrīnā stadijā parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diemžēl diagnosticē novēloti.

Otra profilaktiskā pārbaude, kuru organizē ģimenes ārstu praksēs, ir prostatas jeb priekšdziedzera vēža pārbaude.

Tā paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem.

Pārbaude ieteicama arī vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam (reizi divos gados), ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.

Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāveic pieraksts.

Vizītes laikā tiks izsniegts nosūtījums asins parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA), skaidro NVD.

Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs,

kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma.

Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes.

Cēsīs 2 kopmītņu vietā cels elitārus mājokļus (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 11:15:00 +0300

Uzņēmums uzsver, ka lokācija ir ļoti pievilcīga.

Nekustamajā īpašumā Kovārņu ielā 24 un 26, Cēsīs, uzsākti divu daudzdzīvokļu māju demontāžas darbi, ar mērķi attīstīt kvalitatīvu dzīvojamo projektu ainaviskā vietā.

Jaunie īpašnieki informē, ka vispirms tiks attīstīta Kovārņu iela 26, pēc tam Kovārņu iela 24. Kovārņu ielā 24 sākotnēji tiks veikta ēkas nepieciešamie demontāžas darbi, logu nomaiņa un fasādes apdare, lai pēc 26. mājas būvniecības pabeigšanas uzreiz sākt iekšdarbus.

Iecerēts, ka pirmās mājas būvniecība tiks pabeigta līdz 2026. gada vasarai.

Īpašnieki, izsolē no Cēsu novada pašvaldības iegādājoties nekustamo īpašumu Kovārņu ielā, atzina, ka izvēle veikta, saredzot šīs vietas attīstības potenciālu. Uzņēmums uzsver, ka lokācija ir ļoti pievilcīga un perspektīva – tuvumā atrodas tūristu iecienītas apskates vietas, dabas takas, kalni, kā arī attīstīta pilsētas infrastruktūra.

Dzīvokļi tiks piedāvāti pārdošanai, taču detalizēta informācija par pārdošanas procesu un termiņiem vēl nav pieejama.

Ņemot vērā pieprasījumu, iedzīvotāju interesi un citus faktorus, nākotnē teritorijā iespējama arī papildu dzīvojamo māju būvniecība.

Līdz šim teritorijā atradās daudzdzīvokļu ēkas, kas agrāk kalpojušas kā arodskolas kopmītņu ēkas.

Kuldīgas pilsētvidē skatāmi jauno mākslinieku objekti (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 09:30:00 +0300

Katrs darbs izvietots rūpīgi izvēlētā vietā.

Kuldīgas pilsētvidē līdz septembra beigām skatāmi piecu jaunākās paaudzes profesionālo mākslinieku darbi – Nila Jumīša, Lauras Feldbergas, Arvja Kantiševa, Rūtas Patmalnieces un Oto Holgera Ozoliņa radīti laikmetīgās mākslas objekti.

Katrs darbs izvietots rūpīgi izvēlētā vietā Kuldīgas pilsētvidē, saskaņā ar tā idejiskajiem un vizuālajiem aspektiem, veidojot pievienoto vērtību publiskajai telpai un sniedzot interaktīvu pieredzi pilsētniekiem un viesiem.

Arvis Kantiševs “Mozilla Browser”. 1692. gadā Tīss tika apsūdzēts vilkacībā, tomēr viņa stāsts atklāj daudz dziļāku saikni ar Latvijas pagānu kultūru. Tīss bija viedais un dziednieks, kurš dziedināja, aizsargāja un cīnījās ar dēmoniem. Viņa spējas pārtapt par dzīvniekiem bija tikai daļa no plašākām zināšanām. Vēsture atceras viņu kā vilkaci, taču viņa būtība bija daudz vairāk.

Nils Jumītis “Baba 33 000”. Darbs atspoguļo cilvēka iekšējās pasaules spriedzi saskarsmē ar ārējo realitāti. No 33 000 metāllūžņu atgriezumiem veidotā instalācija piešķir atkritumiem otro dzīvi un mudina pārdomāt uztveres ilūzijas.

Nils Jumītis “Vērotājs”. Smagnējs, grotesks tērauda putns iemieso iekšējo vērotāju – kluso apziņas balsi, kas nemitīgi analizē un reflektē. Tukšais skatiens un izstieptais kakls pauž iekšēju trauksmi un pastāvīgu sevis novērošanu

Laura Feldberga “Bezgalīgās, zilas debesis”. Simboliska reakcija uz karu Ukrainā – kopš 2022. gada pavasara tiek pīti zilas krāsas maskēšanās tīkli, kas veido aizsargājošu debesu slāni. Ikviens ir aicināts iesaistīties, iesienot zilas lentītes tīklā un kļūstot par daļu no kopīga mākslas akta.

Oto Holgers Ozoliņš “Citroni un limonāde”. Draugu grupa pēc limonādes pauzes atklāj, ka katram palikusi tikai viena velosipēda detaļa. Tā vietā, lai dusmotos, viņi apvieno detaļas vienā transportlīdzeklī un kopīgi pazūd aiz mājas stūra – stāsts par radošumu, pielāgošanos un vieglumu.

Rūta Patmalniece “Smagie sapņi” Darbs atspoguļo ķermeniskas sajūtas, ko piedzīvojam murgos – smagnēju nespēju kustēties, kritienus, trauksmi. Ierastais komforts pārvēršas aukstumā un spriedzē. Šī pieredze ļauj iepazīt cilvēka esības trauslumu un skaistumu vienlaikus.

Darbi izvietoti dažādās vietās Kuldīgas pilsētvidē un būs aplūkojami līdz 30. septembrim.

Ar ko bezdarbnieks Latvijā atšķiras no darba meklētāja (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 08:20:00 +0300

Tiks vienkāršota administrēšana un noteikts mazāks formalitāšu slogs gan attiecīgās mērķa grupas klientiem, gan NVA.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma mērķis ir sniegt atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam attiecīgs statuss tiek piešķirts bezdarbniekiem un darba meklētājiem, savukārt bezdarba riskam pakļautās personas bez konkrēta statusa piešķiršanas saņem atsevišķus pakalpojumus, ja viņas atbilst pakalpojuma saņemšanai izvirzītajām prasībām.

Tomēr, kā norādīts grozījumu anotācijā, darba meklētājiem atšķirībā no bezdarbniekiem pieejams ļoti ierobežots nodarbinātības pakalpojumu klāsts. Praksē nereti novēroti gadījumi, kad, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) elektroniski, persona kļūdaini piesakās darba meklētāja, nevis bezdarbnieka statusa piešķiršanai. Šādas kļūdas dēļ tiek kavēta bezdarbnieka pabalsta izmaksa, jo tā piešķiršanai nepieciešams iegūt bezdarbnieka statusu.

NVA norāda, ka reģistrēto darba meklētāju skaits ir neliels – ik mēnesi šo statusu iegūst vidēji 170–270 personas, no kurām aptuveni divas trešdaļas mēneša laikā iesniedz iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezdarbnieka statusu.

Izmaiņas mazinās administratīvo slogu

Lai mazinātu administratīvo slogu NVA klientiem un darbiniekiem, reizē nemazinot pieejamo pakalpojumu klāstu, paredzēts atteikties no darba meklētāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas procedūras, kā arī pienākuma regulāri apmeklēt NVA filiāli.

Līdz ar to, kā LV portālam norāda NVA, tiks vienkāršota administrēšana un noteikts mazāks formalitāšu slogs gan attiecīgās mērķa grupas klientiem, gan NVA.

Tādējādi tiks novērsti pārpratumi par bezdarbnieka un darba meklētāja statusa atšķirībām.

Savukārt attiecīgās mērķa grupas klientiem tiks saglabāta neformalizēta piekļuve svarīgākajiem darba meklēšanas un konkurētspējas paaugstināšanas atbalsta pakalpojumiem.

“Piemēram, iedzīvotājiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, nav tiesību saņemt bezdarbnieka statusu, bet viņi var saņemt darba meklētāja statusu. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz, ka šādiem klientiem vairs nebūs oficiāli jāsaņem darba meklētāja statuss, taču viņi joprojām varēs vērsties NVA un izmantot vairākus darba meklēšanas atbalsta pakalpojumus, piemēram, karjeras konsultācijas, NVA CV un vakanču portālu, īsos konkurētspējas paaugstināšanas kursus, e-apmācības, tiešsaistes mācības atvērto tiešsaistes kursu platformās, EURES atbalstu,” izmaiņu praktisko pusi izskaidro NVA.

Vienlaikus NVA arī pauž bažas: ja tiks atcelti ar darba meklētāja statusa iegūšanu saistītie pienākumi, piemēram, prasība pildīt darba meklētāja dienasgrāmatu un konkrētā laikā ierasties NVA, uzrādot normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, tad daļai klientu var mazināties aktivitāte un pašdisciplīna mērķtiecīgā NVA atbalsta pakalpojumu izmantošanā.

Grozījumi paredz arī vēl citas izmaiņas

Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” paredz arī noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem, tāpat kā darba ņēmējiem, bezdarbnieka statusu paredzēts piešķirt un saglabāt, ja netiks gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.

Paredzēts arī precizēt īslaicīgas nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu.

Turpmāk bezdarbniekiem būtu iespēja strādāt līdz 60 dienām bezdarbnieka statusa laikā bez reižu ierobežojuma (šobrīd ir pieļaujami ne vairāk kā divi darba līgumi, kas kopā nepārsniedz 60 dienas), savukārt pašnodarbinātie, ievērojot ienākumu deklarēšanas prasības, varētu strādāt divus mēnešus.

Uzziņai

Saskaņā ar šībrīža Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma redakciju bezdarbniekam ir tiesības:

-piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ņemot vērā profilēšanas rezultātus, kā arī saņemt citus NVA pakalpojumus;

-saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”;

-saņemt stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā;

-saņemt informāciju par brīvajām darbavietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;

-saņemt karjeras konsultācijas.

Bezdarbniekam ir pienākums:

-patstāvīgi un ar NVA palīdzību aktīvi meklēt darbu un pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas nekavējoties sniegt priekšlikumus NVA individuālā darba meklēšanas plāna izstrādei;

-individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajā dienā ierasties NVA un uzrādīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;

-ierasties NVA triju darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;

-piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos pasākumos;

-ziņot NVA likumā noteiktajā laikā un kārtībā, ja persona vairs neatbilst šā likuma noteiktajiem bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem; ja ir iegūts darba ņēmēja statuss uz laiku līdz diviem mēnešiem saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”; par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par 10 dienām.

Savukārt darba meklētājam noteiktas šādas tiesības:

-piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas un darba meklēšanas atbalsta pasākumos;

-saņemt informāciju par brīvajām darbavietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;

-saņemt karjeras konsultācijas.

Darba meklētājam ir šādi pienākumi:

-patstāvīgi un ar NVA palīdzību aktīvi meklēt darbu;

-NVA noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad viņš iepriekšējo reizi apmeklēja NVA, ierasties NVA un uzrādīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;

-vienas darba dienas laikā ziņot NVA par to, ka viņš vairs neatbilst likumā minētajiem darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumiem;

-piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, par dalību kuros ir noslēgta rakstveida vienošanās ar NVA, kā arī darba meklēšanas atbalsta pasākumos.

Itāļi un vācieši Ventspilī uzbūvēs katlumāju uz atkritumiem

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 07:57:00 +0300

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome nolēma atbalstīt grozījumus pašvaldības īstenotā projekta “No atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūve Ventspilī, Talsu ielā 69” turpmākai realizācijai.

Grozījumi tiek veikti, pamatojoties uz būvdarbu izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar atkārtotu iepirkuma procedūru atlikušo darbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā pēc tam, kad 2025. gada 6. februārī PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” bija spiests vienpusēji pārtraukt līdzšinējo būvdarbu līgumu, jo līdzšinējais būvuzņēmējs pilnībā pārtrauca darbus 2024. gada 15. novembrī. Tādēļ, ņemot vērā projekta specifiku un sarežģītību, tika organizēts jauns iepirkums. Šī situācija ietekmējusi gan projekta pabeigšanas termiņus, gan kopējās izmaksas.

Jauna būvdarbu iepirkuma rezultātā 2025. gada 4. septembrī tika saņemts atbilstošs piedāvājums no uzņēmuma “Engitec Technologies S.P.A.” (Itālija), kas sadarbojas ar uzņēmumu “Richard Kablitz GmbH” (Vācija), par kopējo summu 4 500 000 EUR (bez PVN). Tādējādi projekta īstenošanai radītas papildu izmaksas 3 445 728 EUR (bez PVN) apmērā, kas būs teju pilnībā atgūstami no pārtrauktā būvdarbu līguma, ziņo vietne ventspils.lv.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome nolēma atbalstīt grozījumus 2018. gada 12. oktobra lēmumā Nr. 115 “Par investīciju projektu “No atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūve Ventspilī, Talsu ielā 69””, paredzot atbalstīt projekta finanšu plānu par kopējo summu 27 136 053 EUR, t.sk. projekta attiecināmās izmaksas 15 000 000 EUR (bez PVN) un neattiecināmās izmaksas 12 136 053 EUR. Projekta papildu izmaksas PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” segs no kapitālsabiedrības budžeta līdzekļiem.

Atgādinām, ka projekta rezultātā Ventspilī ir paredzēts izbūvēt reģenerācijas iekārtu un saistītās inženierkomunikāciju, lai no reģenerēta no atkritumiem iegūta kurināmā ražotu siltumenerģiju un elektroenerģiju. Tas savukārt samazinās apglabājamo atkritumu daudzumu un attīstīs atkritumu reģenerāciju ar enerģijas atguvi no Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģiona teritorijā radītajiem atkritumiem.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta apstiprinātās direktīvas 2018/850/ES prasībām, kas paredz samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, un no 2035. gada tas noteikts ne vairāk kā 10% no visiem radītajiem atkritumiem.

Dienvidkurzemes novadā notiek tiltu remontdarbi (VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 15:54:00 +0300

"Atjaunojam šos, lai lauksaimnieki varētu tikt uz saviem laukiem, strādāt un pārvietoties".

Nīcas pagastā uzsākta tiltu virskārtas atjaunošana, informē novada pašvaldībā. Plānots salabot trīs tiltus, no kuriem uz viena darbi jau pabeigti. To dara, lai uzlabotu drošību un satiksmes apstākļus, jo tilti ir stipri nolietojušies, vietnei liepajniekiem.lv paskaidro novada Komunālās pārvaldes Nīcas nodaļas vadītājs Aigars Veiss.

“Nu jau kādu gadu vai divus mūsu tiltiem ir svara ierobežojumi. Tagad tos jāsāk lēnām remontēt, jo pa visiem šiem gadiem ir nolietojušies. Komunālā pārvalde ir veikusi tiltu apsekošanu, un tagad saprotam, kuri tilti ir bēdīgākā stāvoklī, kuri jāremontē vispirms, lai nerodas situācija, ka kāds jāslēdz ciet,” norāda A. Veiss.

Pagaidām atjaunots tilts, kas atrodas uz pašvaldības ceļa “Nīcas pasts–Strautiņi”, Sklandu gatves galā. Pārējie divi atrodas, nogriežoties no A11 autoceļa, aiz Toseles upes tilta.

A. Veiss precizē, ka tur ir divi tilti, kas savieno ar Mēķes ezeru un abu atjaunošanu plānots pabeigt tuvāko divu nedēļu laikā.

“Pagaidām darbi tika apturēti lietus dēļ, bet tūlīt saulīte atkal pagozēsies un mēs pabeigsim iesākto.” Šie trīs tilti neesot vissliktākajā stāvoklī, taču tie izvēlēti intensīvās satiksmes un nozīmīguma dēļ.

“Tie ir nozīmīgi lauksaimniekiem. Atjaunojam šos, lai lauksaimnieki varētu tikt uz saviem laukiem, strādāt un pārvietoties ar lielajiem traktoriem, tehniku. Gaidījām, kad tiks novākta raža. Graudaugus novāca, tagad palikuši dārzeņi, bet tos zemnieki var pārvest arī pa citiem ceļiem. Darbu laikā satiksme tiek pārtraukta tikai uz divām trim stundām, kamēr asfalts atdziest. Bet lauksaimniekus laikus pabrīdinām, ka satiksme tiks ierobežota un ka būs jāpārvietojas pa citurieni.”

Komunālās pārvaldes pārstāvis pastāsta, ka Nīcas un Otaņķu pagastos ir 21 tilts un katram no tiem būtu nepieciešams veikt kādu uzlabošanu. Līdzīgi tilti, kas gaida savu kārtu, ir arī Rucavas un Dunikas pagastos. “Nākamgad paredzēts darbus pie tiltiem turpināt, tam plānots atvēlēt līdzekļus arī budžetā,” teic A. Veiss.

Pašlaik vēl nav zināmas precīzas šo trīs tiltu remontdarbu izmaksas, taču A. Veiss lēš, ka tās varētu būt ap 80 tūkstošiem eiro. Izmanto pašvaldības budžeta un papildus iegūto ārējo finansējumu.

Eksperts: Latvijā esam sasnieguši 10 000 elektroauto atzīmi (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 14:41:00 +0300

Tā vairs nav luksusa prece vai tehnoloģisks eksperiments.

Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju interese par videi draudzīgiem transportlīdzekļiem būtiski pieaug. 2025. gada pirmajos piecos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto ir palielinājies 2,5 reizes.

Auto eksperts Sergejs Romaņuks uzsver, ka videi draudzīgo auto segments Latvijā vairs nav uzskatāms par nišu – tas kļūst par iedzīvotāju ikdienas izvēli. Īpaši aktīvi attīstās mazlietoto elektroauto tirgus, kas liecina par uzticēšanos šim transporta veidam.

“Šogad īpaši izceļas mazlietoto elektroauto segments – jau 70% no finansētajiem elektroauto ir lietoti, kamēr vēl pērn šis rādītājs bija 50%, bet 2023. gadā tikai katrs piektais. Jauno auto tirgū elektroauto sāk nopietni konkurēt ar dīzeļdzinējiem, un benzīna automašīnām redzams neliels pieprasījuma kritums. Arvien vairāk lietoto auto īpašnieku izvēlas videi draudzīgākus risinājumus, un tas iezīmē vēsturisku pavērsienu Latvijas auto tirgū. Īpaši strauju izaugsmi piedzīvo arī Plug-in hibrīdi – to finansējums šogad pieaudzis sešas reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Līdzīgas tendences vērojamas arī citviet pasaulē – elektroauto pārdošanas apjomi turpina augt gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā un Āzijā. Daudzviet elektroauto jau pārsniedz 20% no kopējā jauno auto tirgus, un arvien vairāk valstis ievieš stingrākas emisiju prasības un paplašina atbalsta programmas. Latvijas tirgus attīstība apliecina un uzņemtais ātrums pēc CSDD datiem Latvijā esam sasnieguši 10 000 elektroauto atzīmi, ka esam uz pareizā ceļa, lai sekotu globālajiem ilgtspējas mērķiem,” atzīmē Sergejs Romaņuks.

Ekspertu dati rāda, ka šī gada pirmajos mēnešos visvairāk iegādātas automašīnas ar benzīna dzinēju (61%), kam seko elektrodzinējs (30%, t.sk. elektroauto un Plug-in hibrīdi) un dīzelis (8%). Savukārt mazlietoto auto segmentā situācija ir līdzīgāka – ar benzīna dzinēju iegādāti 44% auto, kam seko dīzelis – 31% un elektrodzinējs – 25%.

Kā norāda Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs: “Lielākais pienesums, ko iegūstam līdz ar elektroauto skaita pieaugumu, ir tas, ka šie transportlīdzekļi lielākoties izmanto Latvijā ražotu degvielu – elektrību. Nereti elektroauto tiek uzlādēti ar mājsaimniecībās uzstādītiem saules paneļiem ražotu elektrību. Šāda pašpietiekamība ir būtisks ieguvums mums – sabiedrībai. Mēs regulāri pilnveidojam atbalsta programmas. Esam palielinājuši atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kuras pēdējā nepilnā gada laikā veido jau trešo daļu no visiem elektroauto pircējiem EKII programmas ietvaros.”

Ķīnas elektroauto iekaro arī Latviju

Runājot par populārākajiem modeļiem, pirktāko jauno elektroauto topa augšgalā šī gada sākumā ierindojas LYNK & CO 02, kas ir Ķīnas-Zviedrijas kopuzņēmuma ražojums, un auto raksturojams kā kompakts krosovers. Šī modelis nesen debitējis Eiropas tirgū un tā bāzes cena ir ap 35 000 eiro.

Otrajā vietā pirktāko jauno elektroauto vidū ierindojas GWM ORA 03, kas arī ir Ķīnas ražotāja veikums, kam seko jau zināmāki autoražotāji – Toyota BZ4X un Peugeot 5008 modeļi.

Tikmēr starp mazlietotajiem elektroauto vislielāko pieprasījumu izpelnījušies Tesla Model 3, Audi E-tron 50/55, Hyundai Kona un Tesla Model Y.

Latvijas Elektroauto biedrības vadītājs Jānis Bekers atzīst: “Elektroauto nav luksusa prece vai tehnoloģisks eksperiments. Tie ir ikvienam pieejami, īpaši pateicoties plašākam un cenas ziņā draudzīgākam mazlietoto elektroauto piedāvājumam. Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas lietotus elektroauto, kas ir uzticami, ekonomiski un videi draudzīgi, tādējādi veidojot jaunu mobilitātes kultūru Latvijā, kā arī rādot piemēru saviem draugiem, kolēģiem un kaimiņiem. Lai šī attīstība neapstātos, svarīgi, lai valsts arī turpmāk nodrošina ilgtermiņā plānotu atbalsta mehānismu elektroauto iegādei un uzlādes infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iedzīvotājiem saprotamu informāciju.”

Plānojot nākamo auto: hibrīdi apsteidz elektroauto

Swedbank veiktās iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka 45% tuvāko piecu gadu laikā plāno mainīt un iegādāties jaunu spēkratu. Lai arī lielākā daļa vēl aizvien domā par benzīna un dīzeļa auto dzinējiem (attiecīgi 27%), katrs piektais respondents apsver hibrīdauto iegādi – 17% domā par pašuzlādes hibrīdu, bet 15% – par uzlādējamu jeb plug-in hibrīdu. Tikmēr elektroauto kā savu nākamo auto apsver katrs desmitais respondents.

Videi draudzīga auto iegādei galvenā motivācija cilvēkiem ir zemāka iegādes cena (73%) un zemākas ekspluatācijas izmaksas (71%). Tam seko nodokļu atvieglojumi (43%), draudzīgāki finansēšanas noteikumi (31%) un valsts atbalsts elektroauto iegādē (29%).
Savukārt galvenie faktori, kas attur iedzīvotājus no elektroauto iegādes, ir tā cena (66%), šaubas par elektroauto bateriju veiktspēju (47%), nepietiekama uzlādes infrastruktūra dzīvesvietā un tās apkārtnē (37%), un ikdienā veikto attālumu ilgums, kam nepietiktu ar vienu auto uzlādi (30%).

Steidzieties: izcilais francūzis divas dienas diriģēs LNSO (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 12:30:00 +0300

Žans Kristofs Spinozi ir īpaši atzīts kā baroka un klasicisma laikmetu mūzikas interprets.

Piektdien, 26.septembrī, plkst.19.00 Rīgas Kongresu namā un sestdien, 27.septembrī, plkst.17.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) uzstāsies kopā ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija", franču soprānu Ninu Spinozi, norvēģu baritonu Halvoru Melienu un spožo latviešu klavesīnisti Ievu Salieti. Koncertprogrammā "LNSO, Vasks, zelta baroks un Forē Rekviēms" pie diriģenta pults stāsies pieredzējušais franču diriģents Žans Kristofs Spinozi, kuram šī būs pirmā uzstāšanās Latvijā. Koncertos skanēs dažādu laikmetu mūzika - Pētera Vaska Cantabile stīginstrumentiem, fragments no Antonio Vivaldi cikla Laudate pueri, Johana Sebastiāna Baha Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā un Gabriela Forē Rekviēms.

Koncertu atklās LNSO 100. sezonas rezidējošā komponista Pētera Vaska darbs Cantabile stīginstrumentiem (1979), kas kopš skaņdarba tapšanas kļuvis par pasaulslavenā latviešu komponista vienu no daiļrades simboliem.

Pētera Vaska filozofisko un muzikālo domu, piedāvājot citu garīguma šķautni, nomainīs Antonio Vivaldi daiļrade - Sit nomen Domini no 112. psalmam veltītā cikla Laudate pueri, kur jaunā franču soprāna Ninas Spinozi balss savīsies ar LNSO stīgu grupu. Savukārt Johana Sebastiāna Baha Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā BWV 1052 demonstrēs baroka mūzikai raksturīgo dramatismu un melodisko izsmalcinātību: klavesīna solo šeit atskaņos Ieva Saliete.

Koncerta kulmināciju piedzīvosim otrajā daļā, kad skanēs Gabriela Forē Rekviēms - darbs, kas, atšķirībā no citu komponistu radītajām sēru mesām, nāves tēmu pārvērš cerībā, gaismā un dvēseles mierā. Kopā ar LNSO atskaņojumā piedalīsies arī Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", soprāna un baritona solo dziedās Nina Spinozi un Halvors Meliens.

Turklāt šī būs pirmā reize, kad pie LNSO diriģenta pults stāsies izcilais franču diriģents Žans Kristofs Spinozi, kurš ir īpaši atzīts kā baroka un klasicisma laikmetu mūzikas interprets. Viņš ir Ensemble Matheus dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, regulārs viesis tādās prestižās koncertzālēs kā Parīzes Šatlē teātrī, Vīnes Konzerthaus un Karaliskajā operā Londonā.

Franču soprāns Nina Spinozi, dzimusi mūziķu ģimenē, uzstājas gan operā, gan koncertos, atveidojot lomas Džakomo Pučīni, Gaetāno Doniceti, Džoakīno Rosīni un Domeniko Čimaroza darbos, savukārt norvēģu baritons Halvors Meliens ir biežs viesis Eiropas koncertzālēs un operās, īpašu uzmanību pievēršot baroka mūzikai un vācu vokālajai kamermūzikai. Klavesīniste Ieva Saliete piedalās solo un kamermūzikas projektos Latvijā, Vācijā un Šveicē, tostarp kā Bernes senās mūzikas orķestra Les Passions de l’Ame klavesīniste.

Līvbērzes pagasta iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumus renovētajā ēkā (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 09:28:00 +0300

Tāpat ēkā atrodas Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs.

Noslēdzoties būvdarbiem Līvbērzes pagasta pārvaldes ēkā, no šīs nedēļas apmeklētāji tiek pieņemti atjaunotajā ēkā Jelgavas ielā 9A, Līvbērzē. Būvdarbi tika īstenoti Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma 1.2.1.3.i. investīcijas "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" projekta ietvaros.

Līvbērzes pagasta pārvalde nodrošina pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību - pagasta pārvaldes ēkā var ne tikai saņemt informāciju un iesniegt dažāda veida iesniegumus, bet arī risināt jautājumus, kas ietilpst pašvaldības kompetencē, saņemt sociālo palīdzību, veikt notariālās darbības un maksājumus. Tāpat ēkā atrodas Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs, kas nodrošina iedzīvotājiem vienuviet ērti pieejamus valsts iestāžu un pašvaldības sniegtos pakalpojumus, un pagasta bibliotēka.

Projekta ietvaros ēkai veikti dažādi uzlabojumi energoefektivitātes un siltumnoturības veicināšanai - pamatu hidroizolācijas sakārtošana, siltināšana, veco durvju un logu nomaiņa, apgaismojuma, ventilācijas, siltumapgādes sistēmu modernizācija un citi būvdarbi, kas uzlabos ēkas funkcionalitāti, ēku vizuālo izskatu un nodrošinās ērtu vidi iestādes darbiniekiem un apmeklētājiem. Ieviestie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošies pasākumi un veiktie uzlabojumi nodrošina ikgadējo primāro enerģijas patēriņa samazinājumu un enerģijas ietaupījumu.

Kopējās Līvbērzes pagasta pārvaldes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta izmaksas ir 383 897,32 eiro.

Ventspils koncertzāles «Latvija» jaunā sezona - spilgta un daudzveidīga (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 08:34:00 +0300

Klausītājiem sola tikšanās ar lieliskiem māksliniekiem.

Mēneša beigās ar vērienīgu koncertu oficiāli tiks uzsākta Ventspils koncertzāles "Latvija" jaunā sezona, kas klausītājiem sola spilgtas tikšanās ar lieliskiem māksliniekiem un daudzveidīgām koncertprogrammām.

Vērienīgajā sezonas atklāšanas koncertā 27.septembrī uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", soprāns Nina Spinozi, klavesīniste Ieva Saliete, baritons Halvors Meliens un diriģents Žans Kristofs Spinozi. Koncertā skanēs Pētera Vaska "Cantabile", Antonio Vivaldi "Laudate pueri: Sit nomen domine", Johana Sebastiāna Baha Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā, kā arī Gabriela Forē Rekviēms.

Šoruden 90. dzimšanas dienu svin dižais igauņu komponists Arvo Perts un par godu šim notikumam lieliskais pianists Georgijs Osokins izdevis jaunu mūzikas albumu "For ARVO", kas ir arī viņa debijas darbs "Deutsche Grammophon" mūziķa statusā. 9.oktobrī Georgijs Osokins ar jauno programmu viesosies koncertzālē "Latvija". Tas ir unikāls pianista projekts, kurā iekļauti Perta oriģināldarbi un jaunas, Osokina radītas klavieru transkripcijas. Daudzi leģendāri Perta skaņdarbi nu pirmoreiz izskanēs tieši šādā - klavieru solo versijā.

17.oktobrī ar koncertprogrammu "Jauns un negaidīts" viesosies slavenais kamerorķestris "Kremerata Baltica" un spoži solisti - vijolnieki Džeralds Bidva un Stella Zaķe, kā arī čellisti Magdalena Ceple un Kristers Mārtiņš Šīmanis. Programmā iekļauti Baha, Mendelszona, Vaska, Veinberga, Keniņa un Mustonena skaņdarbi.

Koncertzāle "Latvija" jaunajā sezonā iepriecinās arī mazos mūzikas cienītājus, 29.oktobrī piedāvājot koncertuzvedumu bērniem "Pēterītis un vilks", kurā aizraujošā muzikālā piedzīvojumā vedīs Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Reiņa Lapas vadībā, uzveduma varoņus attēlos Liene Gāliņa, Pēteris Lapiņš un režisors Ģirts Šolis.

Novembri koncertzālē "Latvija" atklās pianists Reinis Zariņš, mēneša pirmajā dienā aicinot uz koncertu, kurā atskaņos savu jauno soloprogrammu "Bahs un Šopēns". Reinis Zariņš pazīstams kā drosmīgu un konceptuālu koncertprogrammu veidotājs, un arī šis tilts starp baroku un romantismu ir liecība godalgotā pianista vērotprasmei un spējai ieraudzīt neparastas sakarības. Iedvesmojošo koncertu ar daudzveidīgām tembrālām nokrāsām un izteiksmes niansēm bagātinās divi instrumenti ar unikālu skanējumu: "Steinway" koncertflīģelis un Dāvida Kļaviņa vertikālās koncertklavieres M470i.

15.novembrī programmu "Rudenī" piedāvās Ventspils kamerorķestris, jauktais koris "Ventspils" diriģenta Aigara Meri vadībā, pieaicinot akordeonisti Initu Āboliņu un muzikoloģi Lieni Jakovļevu. Savukārt Ventspils bigbends Ventspils džeza kluba tikšanās reizē 28.novembrī muzicēs kopā ar vokālisti Paulu Saiju un trombonistu Vadimu Dmitrijevu.

Viens no sezonas kulminācijas punktiem būs koncerts 6.decembrī, kad uz skatuves satiksies pasaulslavenais mandolīnists Avi Avitals un latviešu akordeona zvaigzne Ksenija Sidorova, kurai tā šogad būs vienīgā uzstāšanās Latvijā. Koncertā Ventspilī gaidāmas klasiskas vērtības nedzirdētos pārlikumos, temperamentīga uguņošana, mīlas kaislības no dienvidu un Tuvo Austrumu zemēm krāšņā muzikālā piedzīvojumā, kurā mūs aizvedīs neparasta divu instrumentu saruna.

Ziemassvētku laiku koncertzālē ievadīs poļu ērģelnieks Jans Bartolomejs Bokščaņins 14.decembrī, kam sekos koncerts "Nākat iekšā, Ziemassvētki" 20.decembrī ar Aiju Andrejevu, Jāni Aišpuru, Ventspils bigbendu un kamerorķestri, kā arī Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogramma "Tik viegli un balti" 21.decembrī.

Koncertzāle "Latvija" 2025.gadu noslēgs 26.decembrī ar koncertprogrammu "Ziemassvētku vīzijas", kurā piedalīsies Perīna Madefa (soprāns), Liene Andreta Kalnciema (ērģeles) un Oskars Petrauskis (saksofons). Koncertā līdzās Ziemassvētku korāļiem skanēs komponista Ērika Ešenvalda darbi, kas veltīti īpaši šiem mūziķiem.

«Rīgas siltums» tērēs ap 3 miljonus eiro sociāli nozīmīgiem projektiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 15:00:00 +0300

Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības.

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar AS "Rīgas siltums" ir veikusi pašvaldības īpašumu pieslēgšanu pie centralizētajiem apkures tīkliem. Šī gada septembrī pabeigta centralizēto apkures tīklu izbūve pirmajiem diviem īpašumiem - Rīgas Ziedoņdārza pirmskolā Matīsa ielā 75 un Sparģeļu ielā 1.

Programma paredz kopumā astoņu īpašumu pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, aizstājot esošo apkures sistēmu.

Darbus paredzēts veikt vēl sešās adresēs: Daugavpils ielā 31, Krāsotāju ielā 12, Rīgas 13. pirmsskolas izglītības iestādē "Ābecītis" Altonavas ielā 1, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālā dienesta teritoriālajā centrā "Avoti" Avotu ielā 31 k-2, Rīgas 149. pirmsskolas izglītības iestādē "Saulīte" Biešu ielā 2A, Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkā Čiekurkalna 1. līnijā 64.

Projekta īstenošana norit divos posmos. Ārējo siltumtīklu izbūvi veic AS "Rīgas siltums", savukārt siltummezgla un iekšējo savienojumu izbūvi nodrošina Rīgas pašvaldība.

Projektu sākotnēji izdevās realizēt pateicoties Rīgas domes lēmumam izvērtēt iespēju veikt pasākumus apkures iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanai konkrētās Rīgas zonās, kas paredzēja līdz 2030.gadam veicināt esošo iekārtu pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei tur, kur to ļauj jau šobrīd izbūvētās siltumtrases un kur tas ir ekonomiski pamatots.

Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, tā kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nekā individuālie apkures risinājumi, ko panāk, samazinot kurināmā patēriņu un ieviešot modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas.

Projekta kopējās izmaksas ir 2,9 miljoni eiro, no kuriem ERAF finansējums veido 85%, pašvaldības un AS "Rīgas Siltums" līdzfinansējums veido 15%.

Valmieras novadā līdz 2027. gadam veidos modernus medicīnas punktus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 14:53:00 +0300

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas ietvaros.

Valmieras novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, attīstīs primārās veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūru Valmieras novada Burtnieku pagasta feldšerpunktā un Ramatas pagasta feldšerpunktā, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Projekta laikā plānoti būvdarbi, nodrošinot Valmieras novada Burtnieku pagasta feldšerpunkta un Ramatas pagasta feldšerpunkta vides piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, veicot pandusu un ieejas mezglu pārbūvi, daļēju koridoru un telpu grīdu nomaiņu, kabinetu un sanitāro mezglu pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem, Ramatas feldšerpunktam izveidojot autostāvvietu personām ar funkcionāliem traucējumiem. Tiks nodrošināti arī informācijas un publicitātes pasākumi.

Projekta īstenošanas rezultātā divās Valmieras novada ārstniecības iestādēs – Burtnieku pagasta feldšerpunktā un Ramatas pagasta feldšerpunktā uzlabosies primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vides pieejamība feldšerpunktos radīs iespēju ērtāk iekļūt un pārvietoties telpās, kurās tiek nodrošināta primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Izveidotā infrastruktūra nodrošinās personām ar funkcionāliem traucējumiem sociālās aktivitātes pieaugumu, dzīves līmeņa un standartu paaugstināšanos, komforta palielināšanos un iespēju dzīvot sakārtotā un pievilcīgā vidē Valmieras novada Burtnieku un Ramatas pagastos.

Abas ambulatorās ārstniecības iestādes – Burtnieku pagasta feldšerpunkts un Ramatas pagasta feldšerpunkts ir pašvaldības struktūrvienības, kurās ārsta palīgs (feldšeris) sniedz pacientam valsts apmaksātu ambulatoro veselības aprūpi. Pašvaldība, atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un samaksu, ar Nacionālo veselības dienestu ir noslēgusi deleģēšanas līgumus par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu.

Valmieras novada iedzīvotāju veselības aprūpei pavisam novadā darbojas astoņi feldšerpunkti – Ramatā, Sēļos, Vecatē, Matīšos, Strenčos, Ipiķos, Plāņos, Burtniekos.

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību” 4.1.1.3. pasākuma “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru” otrās kārtas ietvaros, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu Nr.4.1.1.3/2/25/A/005 “Primārās veselības aprūpes pieejamība Valmieras novadā”.

Projektā plānotie kopējie izdevumi – līdz 60 000 EUR, tajā skaitā ERAF finansējums līdz 51 000 EUR un valsts budžeta finansējums līdz 9 000 EUR. Projekts tiks īstenots laika posmā no 2025. gada 15. augusta līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Jelgavas pašvaldība uzaicinājusi 58 ģimenes jaunajā zemās īres namā (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 13:44:00 +0300

Interesentiem tika rādīts trīs istabu dzīvoklis ar pilnībā pabeigtu apdari.

Jelgavā pirmais īres nams ir praktiski pabeigts - tajā notiek pēdējie apdares darbi un paredzēts, ka jau oktobra beigās sāksies līgumu slēgšana ar īrniekiem, lai novembra sākumā pirmie īrnieki varētu sākt dzīvot jaunajā īres namā. Prioritāri īres dzīvokļi paredzēti kvalificētu speciālistu piesaistei Jelgavai un ģimenēm, kurām līdz šim nebija iespējas reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un tur vēlas īrēt dzīvokli, jau līdz šim aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šodienai saņemti 117 iesniegumi.

Interesentiem tika rādīts trīs istabu dzīvoklis ar pilnībā pabeigtu apdari, iebūvētu santehniku un virtuves mēbelēm. Interese no iedzīvotājiem - liela. Cilvēki ļoti labprāt izmantoja iespēju apmeklēt demo dzīvokli, kā arī klātienē projekta attīstītājiem uzdeva dažādus sadzīviskus jautājumus. Apmeklētājus interesēja tas, cik lielas provizoriski būs apkures izmaksas ziemā, vai dzīvoklī drīkstēs veikt kādas izmaiņas, piemēram, pārkrāsot sienas, vai iebūvētajā virtuves iekārtā ir paredzēta vieta trauku mazgājamās mašīnas pieslēgšanai, vai īres dzīvokļos būs pieejama veļasmašīna vai arī tā ir jāiegādājas pašiem, kā arī apmeklētāji jautāja par konkrētā dzīvokļa īres izmaksām.

Jelgavā Ganību ielā 54 būvē divas modernas un energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas Tukumā.

Pašvaldība jau ir izsūtījusi vēstuli 58 iedzīvotājiem, kuri pēc iepriekš saņemtajiem iesniegumiem atbilst nosacījumiem, lai varētu pretendēt uz īres dzīvokli pirmajā mājā. Vēstulē pretendenti aicināti līdz 3.oktobrim apliecināt savu atbilstību zemas īres maksas dzīvokļu izīrēšanas nosacījumiem uz šo brīdi. Šāda kārtība nepieciešama, lai pārliecinātos, ka kopš iesnieguma saņemšanas pretendentam nav mainījies statuss vai gada ienākumi, lai pretendētu uz zemas maksas īres dzīvokli.

Dzīvokļi īres namos tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos "Par dzīvokļu izīrēšanas kārtību zemas īres maksas dzīvojamās mājās Jelgavā" paredzētajai izīrēšanas kārtībai, prioritāri - kvalificētu speciālistu piesaistei pilsētā un ģimenēm, kurām līdz šim nebija iespējas reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, 2025.gadā dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī izīrēšanai ir šādi:

- nepārsniedz 1681 eiro vienistabas dzīvoklim;

- nepārsniedz 2896 eiro divistabu dzīvoklim;

- nepārsniedz 4433 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim (3 un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tādām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas).

Rīgas Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs grandiozi koncerti (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 11:38:00 +0300

No klasiskajām operu ārijām līdz mūsdienu žanru sintēzei

Ja domājāt, ka opera nav domāta jums, tad vēl neesat dzirdējuši par jauno programmu!

Šogad pirmo reizi atskanēs programma "Tā ir OPERA" Rīgas Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskajā baznīcā 26.septembrī plkst.19.00. Pateicoties lielajai interesei izskanēs arī papildkoncerts 27.septembrī, tajā pašā laikā. Šoreiz modernais satiksies ar klasisko.

Koncertprogrammā iekļauti slavenākie klasisko operu fragmenti, sākot ar Bizē un Verdi ārijām līdz pat liriskām melodijām un spilgtiem duetiem, kā arī mūzika, ko iedvesmojuši mūsdienu mākslinieki, piemēram, Andrea Bočelli, Lara Fabiāna un Emma Šaplina. Šis vakars piedāvā izdzīvot mūzikas dialogu - iespēju dzirdēt operu citādi, sajust tās svaigumu, emocionālo dziļumu un cilvēcisko patiesību, pat tiem klausītājiem, kuri iepriekš izvairījušies no šī žanra.

Koncertā uzstāsies ievērojami Latvijas mūziķi. Latvijas Nacionālās operas prīma, soprāns Jūlija Vasiļjeva, viena no spožākajām operas zvaigznēm, kas pārsteidz ar vokālo tīrību, muzikālo jūtīgumu un izteiksmīgu skatuves tēlu. Viņas repertuārā ir vairāk nekā divdesmit galvenās lomas, un viņa regulāri uzstājas uz skatuves Itālijas, Vācijas un citu Eiropas valstu operās. Latvijas Nacionālās operas solists, tenors Raimonds Bramanis, "Latvijas Gāze" Gada balvas Operai laureāts. Braumanis valdzina ar sirsnīgu un spēcīgu tenora balsi, kas izceļas gan liriskās, gan dramatiskās lomās. Viņš ir uzstājies dažādās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Vācijā.

Koncerta mūzikas pavadījumu spēlēs pieredzējušais pianists Māris Žagars, kurš koncertējis 21 pasaules valstī, vijolnieks Gidons Grīnbergs, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra vērtīgais solists, starptautiski atzītā čelliste Irina Viļegžaņina, Maskavas konservatorijas absolvente un dažādu ansambļu soliste, un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa, LNO un orķestra "Rīga" radošā spēka pārstāve.

Abas Latvijas Nacionālās operas zvaigznes allaž atstāj neaizmirstamu iespaidu un gūst atzinību gan no skatītājiem, gan kritiķiem. Kopā šie mākslinieki radīs muzikālu plūdumu, kas harmoniski apvienos klasisko operas estētiku ar mūsdienu ekspresiju.

Koncerta mērķis ir piedāvāt augstas kvalitātes mūzikas pieredzi, apvienojot estētisku baudījumu ar intelektuālu piepildījumu.

Latvija ar 41. vietu inovāciju ziņā atpaliek no kaimiņiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 07:32:00 +0300

Lietuva un Igaunija atrodas attiecīgi 33. un 16. vietā.

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) jaunākajā globālo inovāciju indeksā “Global Innovation Index 2025” Latvija ir pakāpusies uz 41. vietu, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā gadu iepriekš. Kopumā Latvija ir uzlabojusi pozīcijas sešos rādītājos, bet četros tie ir pasliktinājušies.

Globālais inovāciju indekss Global Innovation Index 2025 sarindo pasaules 139 inovatīvākās ekonomikas. Tas izceļ globālās tendences, kas ir balstītas uz investīciju veidiem, tehnoloģisko progresu un sociālekonomisko ietekmi. Valstis tiek sarindotas, ņemot vērā 80 dažādus rādītājus. Globālie inovāciju līderi ir Šveice, Zviedrija, ASV, Dienvidkoreja un Singapūra. Parējās abas Baltijas valstis – Lietuva un Igaunija atrodas attiecīgi 33. un 16. vietā.

Attīstības temps – mērens

Latvijas attīstības temps tiek raksturots kā mērens, lai gan kopumā tā atrodas augstu ienākumu grupā pasaulē – 38. vieta no 54 valstīm, savukārt Eiropā tā ir 27. vietā no 39 analizētajām valstīm.

Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte minētas kā spēcīgākās inovāciju institūcijas Latvijā. Minētās universitātes ir ierindotas no 721. līdz 1000. vietai starp visām apskatā iekļautajām augstākās izglītības iestādēm. Vienlaikus norādīts, ka Latvija ir 83. vietā pēc absolventu skaita zinātnes un inženierzinātņu studiju novirzienos. Pētnieku skaita ziņā uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ierindojas 41. vietā.

Pieaug ieguldījumi izpētē un attīstībā

Īstermiņā Latvija ir uzlabojusi sniegumu šādos rādītājos: ieguldījumi izpētē un attīstībā, riska kapitāla darījumu skaits, platjoslas apraide, 5G tīkla pieejamība un automatizācija, dzīves ilguma prognoze. Īstermiņā sniegums pasliktinājies šādās jomās: zinātniskās publikācijas, starptautiskie patentu pieteikumi, darbaspēka produktivitāte un ir paaugstinājusies vidējā gaisa temperatūra.

Inovāciju jomā secināts, ka, ņemot vērā ieguldījumus, Latvija rada mazāk inovāciju nekā varētu sagaidīt – ieguldījumu veikšanā inovācijās Latvija ir 39. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk, nekā gadu iepriekš. Vienlaikus inovāciju rezultāti ir mazliet uzlabojušies – šajā rādītājā Latvija ir pakāpusies par divām pozīcijām augstāk un atrodas 44. vietā (2020. gadā Latvija bija 35. vietā).

Ir vieta uzlabojumiem

Latvijai kā spēcīgākās jomas ir atzītas infrastruktūra un radošās izpausmes. Piemēram, augsti rādītāji ir nacionālo filmu ražošanā (5. vieta), kultūras un radošo pakalpojumu eksportā (10. vieta), mobilo lietotņu skaitā (12. vieta), sieviešu ar augstāko izglītību nodarbinātībā (12. vieta) un studentu skaitā augstākās izglītības iestādēs (16. vieta).

Kā vājākās jomas ir atzīmētas tirgus attīstības līmenis (56. vieta), zināšanu un tehnoloģiju atdeve (51. vieta), cilvēkkapitāls un pētniecība, uzņēmējdarbības attīstība (47. vieta).

Īpaši vāji rādītāji ir politikas stabilitātē uzņēmējdarbības veikšanai (126. vieta), jauniešu demogrāfiskajam resursam (117 vieta), maksājumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu (108. vieta) un klasteru attīstībai (102. vieta). Tāpat Latvijas pozīcijas pasliktina mazais “vienradžu” un globāli atpazīstamu zīmolu skaits.

Kalsnavas arborētums - Vidzemes pērle (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 15:26:00 +0300

Vienlaikus ar stādījumu ierīkošanu nemitīgi tika reģistrēti arī zinātniskie novērojumi un datu analīze.

Arvien paplašinot arborētuma funkcijas un pielāgojoties mūsdienu ritmam, arborētums Kalsnavā nemainīgi saglabā arī savu galveno uzdevumu - veidot introducēto kokaugu kolekcijas, kas to padara tik unikālu jau piecus gadu desmitus. Apritēja tieši 50 gadi, kopš šeit tika iestādīt pirmie kokaugi.

Par godu arborētuma jubilejai šī gada 18.septembrī notika svinīgs pasākums, kurā kopā pulcējās esošie un arī ilggadējie arborētuma darbinieki, kuru darbs bijis par pamatu arborētuma izveidei un attīstībai tā pirmajos darbības gados. Piemiņai no svinīgā brīža arborētumā tika iestādītas trīs zvaigžņu magnolijas - Japānas kokaugi, kas agros pavasaros koši ziedēs baltiem ziediem un būs skaists papildinājums arborētuma plašajā kokaugu kolekcijā.

Ceļš līdz unikālam dārzam

Pagājušā gadsimta 60.-70. gados Latvijā pieauga pieprasījums pēc dekoratīvajiem stādījumiem, ko izmantot apzaļumošanai, dendroloģiskajiem stādījumiem un mežsaimniecībā.

Līdz 1914.gadam Latvijā bija ap 4000 parku. Daudzi no tiem gāja bojā Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kā arī 1940.gada ziemā un 1960.gada spēcīgajā vētrā. Tāpēc 1968.gadā tika pieņemts lēmums izveidot Kalsnavas dendrāriju. Tam tika plānotas vairākas pamatfunkcijas: introducēto kokaugu genofonda krātuve, augu pavairojamā materiāla ieguves vieta mežsaimniecības un apzaļumošanas vajadzībām, zinātniskās pētniecības bāze kokaugu bioloģijā, kā arī mācību vieta augstskolu studentiem.

Par jaunās dendroloģiskās kolekcijas veidošanas vietu tika izvēlēta Kalsnava, jo šeit jau sekmīgi darbojās meža pētīšanas stacija "Kalsnava" ar zinošiem speciālistiem. Turklāt Kalsnava atrodas Vidzemes augstienē, kur vērojami skarbāki laikapstākļi. Tāpēc tika uzskatīts: ja augi spēs pielāgoties šī reģiona klimatam, tad tie varēs augt arī citviet Latvijā.

Ar katru gadu pieauga arborētumā iestādīto stādu skaits. Līdz 1975.gada nogalei arborētuma teritorijā tika iestādīti vairāk nekā 900 stādi, līdz 1981.gadam - jau ap 13 500 stādu, savukārt līdz 1990.gadu sākumam arborētumā ierīkoto stādījumu platība bija ap 100 ha, kurā iestādīti jau vairāk nekā 45 000 stādu. Sasniedzot 50.gadadienu, arborētumā aug 2 000 koku, krūmu un liānu dažādību no visas pasaules, kopskaitā vairāk nekā 20 000 augu (eksemplāri).

Vienlaikus ar stādījumu ierīkošanu nemitīgi tika reģistrēti arī zinātniskie novērojumi un datu analīze par sēklu dīdzību, augšanu, sējeņu saglabāšanos, sēklu ražām, kā arī par potēšanas metožu efektivitāti, kokaugu ziemcietību, aklimatizāciju, to piemērotību Latvijas apstādījumiem.

Starptautiska pieredze

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas arborētumam bija iespēja pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajā darbībā, daloties ar savējo un gūstot jaunu pieredzi.

No 1992.gada arborētums ir Baltijas botānisko dārzu asociācijas biedrs, kopīgi tiek izdoti arī zinātnisko rakstu izdevumi. 1997.gadā arborētuma pārstāvji sāka piedalīties Ziemeļvalstu arborētumu padomes sanāksmēs. Arī Kalsnavā tika rīkotas vairākas konferences un augu aizsardzības semināri. Šodien arborētums sadarbojas ar apmēram 100 dendroloģisko kolekciju veidotājiem no dažādām pasaules valstīm.

Kopš 2001.gada arborētumu apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži".

Vieta daudzveidīgai atpūtai

Šodien arborētums apvieno 50 gadu laikā gūto pieredzi un ļauj to iepazīt ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu tūristiem. Arborētums kļuvis par vietu, kur cilvēki dodas brīnīties par unikālās kolekcijas daudzveidību un skaistumu, izzināt, vienlaikus baudot plašo kultūras pasākumu programma, kas papildina konkrētā brīža aktualitātes dārzā.

Tā ik jūniju tūkstošiem apmeklētāju bauda peoniju ziedēšanu dažādu mūziķu koncertu pavadījumā, bet augustā - jūsmo par hortenzijām. Vēsākajos gada mēnešos vairāk uzmanības tiek pievērsts dažādām izziņas aktivitātēm, kad notiek meistarklases, pārgājieni un ekskursijas gan lieliem, gan maziem

Latvijas biznesa vidē nostiprinās jaunā kredītu tendence

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 15:07:00 +0300

Teiciens «Laiks ir nauda» ir viens no biznesa pasaules pamatprincipiem, un Latvijas uzņēmējdarbības vidē šobrīd tas ir patiesāks nekā jebkad.

Dinamiskais darba ritms stiprina tendenci uzņēmumiem operatīvi aizņemties projektu realizēšanai nepieciešamo finansējumu un elastīgi tos atgriezt, izmantojot kredītbrīvdienas un citus risinājums. Uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotie dati rāda, ka komersanti tiecas saņemt finansējumu dienas laikā un atmaksāt to aptuveni gada laikā.

Šī tendence atspoguļo uzņēmumu vēlmi būt maksimāli elastīgiem, izvairoties no ilgtermiņa saistībām nestabilā ģeopolitiskajā un biznesa vidē. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atskaites par 2024. un 2025. gadu, liecina, ka uzņēmumi arvien biežāk izmanto īstermiņa finansēšanas instrumentus nevis tradicionālos ilgtermiņa banku kredītus.

To veicina vairāki faktori. Neprognozējamais procentu likmju kāpums 2022. gadā padarīja ilgtermiņa kredītus nesamērīgi dārgus, taču uzņēmumiem bija nepieciešami līdzekļi attīstībai, tādēļ tie centās aizņemties naudu tikai uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai minimizētu procentu izmaksas.

Otrs faktors ir vajadzība operatīvi bez liekas birokrātijas iegūt apgrozāmos līdzekļus.

«Visbiežāk uzņēmumi vēršas, kad tiem ir vajadzīgs finansējums kāda projekta īstenošanai. Uzņēmuma vadība zina, ka samaksu saņems pēc vairākiem mēnešiem, bet līdzekļus izejvielu iegādei, darbinieku algām, nodokļiem un citiem svarīgiem maksājumiem vajadzēja jau vakar. Tādēļ nepieciešams operatīvs aizdevums, ko var atdot drīz pēc projekta pabeigšanas. Tā kā Cityfinances izskata uzņēmu pieteikumus 5 minūtēs un uzreiz pēc apstiprināšanas ieskaita naudu klienta bankas kontā, komersanti labprāt izmanto iespēju tikt pie finansējuma vienas dienas laikā,» saka vadītājs Ivars Vītols, piebilstot, ka Latvijas uzņēmumi vienā reizē visbiežāk aizņemas no 45 līdz 125 tūkstošiem eiro un kredītu atmaksā vidēji viena gada laikā.

OECD dati rāda, ka ātras aizdevuma uzņēmumam atmaksāšanas tendence novērojama arī citur pasaulē. Apgrozāmos līdzekļus uzņēmumi parasti aizņemas uz vienu līdz diviem gadiem, savukārt rēķinu finansēšanai aizņemtā nauda tiek atdota pat 30 – 90 dienu laikā.

10 gadus ilgajā darbības laikā Cityfinances izsniedzis vairāk nekā trīs tūkstošus kredītus uzņēmumiem visdažādākajās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, palīdzot tiem īstenot dažādus izaugsmes projektus. Piemēram, kāds metālapstrādes uzņēmums aizņēmās līdzekļus modernāka aprīkojuma iegādei un 18 mēnešu laikā palielināja ienākumus par vairāk nekā 200%.

Lauksaimniecības uzņēmumam ātrs kredīts ļāva izmantot izdevīgu piedāvājumu automatizēt ražošanas procesu un būtiski palielināt ienākumus jau tajā pašā sezonā. Savukārt loģistikas kompānijai ātri saņemts finansējums palīdzēja nekavējoties saremontēt kravas automašīnu un izvairīties no tās dīkstāves.

Juglas ezera krasts kļūst pievilcīgs nekustamajiem īpašumiem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 14:22:00 +0300

Dzīvokļiem paredzēti īpaši plaši un ērti balkoni.

Nekustamo īpašumu attīstītāji Juglas ezera krastā, Braila ielā 23 Rīgā, uzsāk jauna mājokļu projekta būvniecību. Projektā plānots izbūvēt trīs A+ enerogefektivitātes sešu stāvu ēkas kopumā ar 105 dzīvokļiem. Plānotās investīcijas sasniegs 15 miljonus eiro.

Modernie mājokļi Juglā atradīsies tieši blakus ezeram, labiekārtotā un slēgtā teritorijā. Iedzīvotājiem būs labiekārtots pagalms ar apstādījumiem, atpūtas un sporta aktivitāšu zonām, kā arī rotaļu laukumiem bērniem. Dzīvokļiem paredzēti īpaši plaši un ērti balkoni, kas iedzīvotājiem ļaus baudīt dabas tuvumu.

Ēku pirmajos stāvos paredzēta atsevišķa telpa velosipēdu un bērnu ratiņu novietošanai, kā arī katrā namā iedzīvotāju ērtībām būs pieejamas 35 apsildāmas noliktavas. Iedzīvotāju ērtībām teritorijā būs 120 autostāvvietas - 87 virszemes un 33 zem jumta, ar iespēju uzstādīt elektroauto uzlādes iekārtas un pagalmā būs ierīkotas segtas velonovietnes

Pirms aktīvo būvdabu uzsākšanas rezervēti vai pārdoti 10% no pārdošanā pieejamajiem dzīvokļiem. Pirmo ēku pabeigt plānots 2026.gada nogalē, otro - 2027.gada vasarā, kam vēlak sekos trešais nams.

Tāpat kā citi projekti, arī jans projekts tiek būvēts, izmantojot inovatīvus, energoefektīvus risinājumus, kas nodrošina komfortu, samērīgas komunālo pakalpojumu izmaksas un ietaupījumu ilgtermiņā. Ēkām būs A+ energoefektivitātes klase ar kopējo energoresursu patēriņu, kas nepārsniedz 30 kWh/m2 gadā. Dzīvokļos paredzēta grīdas apkures sistēma ar katrai istabai atsevišķi regulējamu siltuma režīmu. Katram dzīvoklim paredzēta mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju, kas ar siltuma atguves metodi nodrošina svaiga un tīra gaisa pieplūdi bez logu atvēršanas, kā arī individuālie apkures, ūdens un elektroenerģijas skaitītāji.

Līdz 2032. gadam valstī plānots izstrādāt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 14:17:00 +0300

Finansējums veicinās ideju attīstību biomedicīnas un fotonikas jomā.

Aptuveni ceturtā daļa atbalstīto projektu saistīti ar biomedicīnu un veselības aprūpi, piemēram, inovatīvas pieejas sepses, vēža un infekciju diagnostikai. Tikpat daudz projektu pārstāv medicīnas tehnoloģijas, tostarp jaunas ierīces, sensoru un diagnostikas risinājumu izstrādi. Liela uzmanība veltīta arī fotonikai un optiskajām tehnoloģijām, risinājumiem optisko šķiedru sensoru, luminiscējošu pārklājumu un infrasarkanās spektroskopijas jomā. Vēl astoņi projekti attiecināmi uz viedajiem materiāliem, tostarp inovatīviem biomateriāliem un ilgtspējīgiem kompozītiem, bet četri – uz vides un enerģētikas tēmām, piemēram, CO2 uztveršanu un atjaunojamās enerģijas pielietojumiem.

Pirmais no trim konkursiem

Šis ir pirmais no trim konkursiem, kas paredzēti valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – Ilgtermiņa pētījumu programma” īstenotā projekta “BioPhoT” pirmajā darbības posmā līdz 2026. gada beigām. Inovāciju projektu īstenošanai būs pieejami vairāk nekā 12 miljoni eiro, bet vēl teju pieci miljoni – mācībām par tehnoloģiju pārnesi, intelektuālā īpašuma aizsardzību un komercializācijas prasmēm.

Līdz 2032. gadam projektā plānots izstrādāt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas, no kurām vairāk nekā puse tiks attīstītas līdz validācijai reālos vai pilna mēroga apstākļos, un vismaz četras – līdz komercializācijas fāzei.

Nākamais pētniecības un inovāciju projektu konkursa uzsaukums gaidāms oktobra sākumā, savukārt novembra izskaņā gaidāma konference, kurā ikvienam būs iespēja tuvāk izzināt pirmajā uzsaukumā atbalstīto projektu ieceres.

Atbalsts t.s. nāves ielejas pārvarēšanai

Iecerēts, ka “BioPhoT” veicinās biomedicīnas un fotonikas tehnoloģiju zinātņu un komercsektora sadarbību un tehnoloģiju attīstīšanu. Tās stratēģiskā pieeja ir identificēt pētījumus ar zemu tehnoloģiskās sagatavotības līmeni, taču ar augstu komercializācijas potenciālu. Finansējums veicinās šo ideju attīstība un ilgtermiņā veidotas konkurētspējīgas, tirgū pieprasītas tehnoloģijas un produkti, kas balstīti uz zinātniskajiem pētījumiem biomedicīnas un fotonikas jomā.

“Šī pieeja ļaus mazināt plaisu starp zinātni un komercsektoru, uzlabojot iespēju izgudrojumiem pārvarēt t.s. nāves ieleju to attīstības ceļā,” iepriekš akcentēja O. Pugovičs.

Viņa skatījumā šādas platformas izveide ir būtisks solis Latvijas tehnoloģisko inovāciju izcilības veicināšanā un konkurētspējas palielināšanā globālā tirgū, kā arī kalpos par pamatu nākotnes inovāciju attīstībai.

Daugavpilī pirmo reizi notiek nacionāla līmeņa pretterorisma mācības

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 13:22:00 +0300

Šodien Daugavpilī notiek Valsts drošības dienesta (VDD) organizētas nacionāla līmeņa pretterorisma mācības ar pilnu spēku izvēršanos "Dinaburg 2025", aģentūru LETA informēja VDD.

Šāda veida mācības VDD Latgalē rīko pirmo reizi, turpinot iepriekšējos gados sākto reģionālo pretterorisma mācību ciklu, kura mērķis ir pārbaudīt atbildīgo dienestu reaģēšanas gatavību un savstarpējo sadarbību dažādos Latvijas reģionos.

Pretterorisma mācībās "Dinaburg 2025" atbildīgo dienestu pārstāvji realitātei iespējami pietuvinātos apstākļos pārbauda gatavību īstenot pasākumus teroristu uzbrukumu seku mazināšanai un turpmāka apdraudējuma novēršanai, kas ir noteikti Ministru kabineta 2021.gada 7.septembrī apstiprinātajā Rīcības plānā sauszemes objektu apdraudējuma gadījumā (pretterorisma plāns "Objekts").

Atbilstoši mācību scenārijam publiska pasākuma laikā notiek teroristu uzbrukums, kura rezultātā ir vairāki cietušie, savukārt daļa pasākuma dalībnieku tiek saņemta par ķīlniekiem. Atbildīgie dienesti mācību laikā pārbaudīs spējas notikuma vietā konstatēto personu filtrācijā, teroristu aizturēšanā, ķīlnieku atbrīvošanā, izmeklēšanas darbībās un citu pretterorisma operācijas elementu īstenošanā. Mācībās ir iesaistīti arī cietušo lomu izpildītāji, lai operatīvajiem dienestiem dotu iespēju maksimāli pietuvināti realitātei veikt pirmās un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, glābšanas darbus, kā arī psiholoģiskā atbalsta sniegšanu. Atšķirībā no iepriekšējām mācībām šajās mācībās kā viens no elementiem tiks izspēlēta valsts augstāko amatpersonu aizsardzība un evakuācija teroristu radīta apdraudējuma gadījumā.

Pretterorisma mācības ar pilnu spēku izvēršanos VDD organizē jau kopš 2007.gada, un šīs ir 14. šāda mēroga mācības. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā šogad mācībās piedalās vairāk nekā 500 dalībnieku no dažādām pretterorisma pasākumos iesaistītām institūcijām: VDD, Valsts policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ārlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Latgales tiesu apgabala prokuratūras, Valsts robežsardzes, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), Daugavpils valstspilsētas pašvaldības policijas un Daugavpils valstspilsētas pašvaldības. Šogad VDD rīkotajās mācībās pirmo reizi piedalās arī pārstāvji no NATO daudznacionālās brigādes Latvijā un ir piesaistīti Kanādas Karalisko Gaisa spēku helikopteri CH-146 "Griffon". Mācībās kā starptautiskie novērotāji ir klātesoši Polijas Valsts aizsardzības dienesta (SOP) pārstāvji.

Mācībās ir iesaistītas trīs Latvijas institūciju specvienības: Valsts policijas pretterorisma vienība OMEGA, NBS Speciālo uzdevumu vienība un Valsts robežsardzes speciālo operāciju dienests "Sigma". Savukārt cietušo un ķīlnieku lomas mācību ietvaros atveido Valsts robežsardzes koledžas kadeti.

Lai veicinātu operatīvo dienestu Latgales reģiona struktūrvienību gatavību rīkoties terora akta gadījumā, VDD 16.septembrī Daugavpilī reģionālo struktūrvienību pārstāvjiem rīkoja informatīvu semināru par reaģēšanas pamatprincipiem, savukārt 17.septembrī - tā dēvētās galda mācības.

Saistībā ar mācību norisi 23.septembrī Daugavpilī būs vērojama pastiprināta operatīvo dienestu un citu transportlīdzekļu pārvietošanās, kā arī notiks helikopteru zemie pārlidojumi. Dienests aicina pret mācībām izturēties ar sapratni, jo to galvenais rīkošanas mērķis ir sabiedrības drošības stiprināšana. Mācību laikā Daugavpilī ir ieviesti lokāli satiksmes ierobežojumi, vienlaikus nodrošinot apvedceļus.

Reģionālo pretterorisma mācību ciklā VDD 2024.gadā pretterorisma mācības ar pilnu spēku izvēršanos rīkoja Vidzemes reģionā, Valmierā ("Wolmar 2024"), 2023.gadā - Zemgales reģionā, Jelgavā ("Mītava 2023"), savukārt 2022.gadā - Kurzemes reģionā, Liepājā ("Liedags 2022").

VDD Latvijā ir vadošā iestāde pretterorisma jomā, kas koordinē valsts un pašvaldību institūciju, kā arī citu pretterorisma prevencijas vai reaģēšanas pasākumos iesaistīto institūciju darbības pretterorisma jomā.

Terorisma draudu līmenis Latvijā patlaban ir zems, un VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties.

ABC atsāks Džimija Kimela šovu

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 12:06:00 +0300

ASV televīzijas kanāla ABC ēterā atgriezīsies Džimija Kimela vakara sarunu šovs, kas tika apturēts pēc raidījuma vadītāja pagājušās nedēļas izteikumiem saistībā ar konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka slepkavību.

ABC lēmums apturēt raidījumu "Jimmy Kimmel Live!" izsauca plašu nosodījumu, kuru cita starpā izteica tādas Holivudas zvaigznes kā Merila Strīpa, Roberts De Niro, Bens Afleks un Toms Henkss.

Pirmdien ABC paziņoja, ka atsāks Kimela šova pārraidīšanu.

"Pēdējās dienas esam aizvadījuši izsvērtās sarunās ar Džimiju, un pēc šīm sarunām esam nonākuši pie lēmuma otrdien atsākt viņa šovu," teikts paziņojumā presei.

Vairāk nekā 430 kino, televīzijas un skatuves zvaigznes, kā arī komiķi, režisori un rakstnieki parakstīja Amerikas Pilsonisko brīvību savienības atklāto vēstuli, kurā Kimela šova apturēšana tika atzīta par ASV vārda brīvības tumšāko dienu.

Kimels savās pārraidēs pēdējā laikā vairākkārt izteicies par konservatīvās nometnes reakciju uz Kērka slepkavību, cita starpā apgalvojot, ka "MAGA zemē daudzi ļoti centīgi strādā, lai iegūtu kapitālu uz Čārlija Kērka slepkavības rēķina".

ABC lēmumu, atceļot vienu no ietekmīgākajiem Amerikas televīzijas vakara šoviem, kritiķi nosauca par valdības cenzūru, bet prezidents Donalds Tramps part to izteica gandarījumu.

"Lieliskas ziņas Amerikai," platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. "Apsveicam ABC par drosmi beidzot darīt to, kas bija jādara."

Jūlijā telekanāls CBS paziņoja par Kimela kolēģa Stīvena Kolbēra sarunu šova atcelšanu. Arī par to Tramps pauda prieku.

Pagājušajā nedēļā Federālās komunikāciju komisijas (FCC) priekšsēdētājs Brendans Kars draudēja, ka ABC filiālēm, kas pārraida Kimela šovu, tiks anulēta licence.

Dažas stundas vēlāk uzņēmums "Nexstar", viens no valsts lielākajiem ABC filiāļu staciju īpašniekiem, paziņoja, ka Kimela šovu savās stacijās neraidīs.

"Nexstar" pašlaik īsteno vairāku miljardu dolāru vērtu apvienošanos ar konkurentu, kam būs nepieciešams FCC apstiprinājums.

ABC, kas pieder uzņēmumam "Disney'", sekoja šim piemēram, pārtraucot raidījuma demonstrēšanu visā valstī.

Psihiatrs iesaka, kā tikt galā ar Latvijas skolu (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 11:01:00 +0300

Bērni nav “mazie pieaugušie” – viņu domāšana, emocijas un spriedumu veidošanās notiek pavisam citādi.

Skolas rudens ir kā psiholoģiskais tests – tajā ātri izgaismojas bērna spēcīgās un vājās vietas, - norāda bērnu psihiatrs Jaroslavs Priedeslaipa. Viņš uzsver, ka šis periods ļauj vecākiem un pedagogiem pamanīt lietas, kas ikdienas steigā var palikt apslēptas. Kaut arī daudzi bērni ārēji šķiet mierīgi un pielāgojas pārmaiņām bez sūdzībām, tas ne vienmēr atspoguļo viņu patieso emocionālo stāvokli.

“Ne vienmēr bērns, kurš nesūdzas, jūtas labi. Dažkārt klusums ir visbūtiskākais signāls, ka kaut kas nav kārtībā,” uzsver ārsts. Pārmaiņu laiks bērniem prasa lielu iekšējo resursu mobilizāciju, un pieaugušo uzdevums ir ne tikai atvieglot šo pāreju, bet arī ieraudzīt bērna patiesās vajadzības aiz uzvedības niansēm.

No bezrūpības uz režīmu

Skolas būtiski ietekmē bērna attīstību – ne tikai akadēmiski, bet arī emocionāli un sociāli. Tā ir pāreja no brīvības un rotaļām uz režīmu, struktūru un pienākumiem. Dažiem bērniem tas nozīmē priecīgu satikšanos ar draugiem un jaunu zināšanu apguvi, bet citiem – trauksmi, spriedzi un grūtības pielāgoties.

“Lielākais stress nereti rodas no nezināmā – kādi būs klasesbiedri, skolotājs, vai spēšu tikt līdzi, vai mani pieņems,” skaidro speciālists. Viņš norāda, ka skolas sākums var būt īpaši emocionāli sarežģīts pirmklasniekiem vai bērniem, kuri mainījuši mācību iestādi.

Bērni var izrādīt dažādas emocionālās reakcijas – no prieka un ziņkāres līdz raudulībai, klusēšanai, sūdzībām par sāpēm un izvairīšanās mēģinājumiem.

“Sāp vēders vai galva bez acīmredzama iemesla? Tas bieži vien ir signāls par emocionālu pārslogojumu,” skaidro psihiatrs. Viņš aicina vecākus neignorēt šādas pazīmes, bet uztvert tās kā iespēju uzsākt sarunu – mierīgu, atklātu un bez vērtējumiem.

Vecāku un skolotāju atbildība – radīt drošības sajūtu

Vissvarīgākais bērnam ir emocionālais drošības spilvens – apziņa, ka viņu saprot, uzklausa un pieņem. Tas ir pamats, uz kura veidojas motivācija, atvērtība un vēlme mācīties.

“Ja mājās valda spriedze vai bērns nejūtas sadzirdēts, viņš skolu var uztvert kā vēl vienu stresa avotu. Ja skolā viņš netiek pieņemts, arī vecāku atbalsts mājās var nekompensēt šo zaudējumu,” norāda ārsts. Tieši tāpēc svarīga ir vecāku un skolotāju sadarbība, īpaši gada sākumā, kad bērns vēl meklē savu vietu klasē.

Ko darīt? Praktiski ieteikumi no ārsta

Lai palīdzētu bērnam veiksmīgi sākt skolas gaitas, ārsts iesaka vecākiem un pedagogiem:

-runāt – uzdodiet atklātus, neuzmācīgus jautājumus: “Kā Tu šodien juties?”, “Kas Tevi iepriecināja?”, “Kas bija grūti?”;

-normalizēt emocijas – satraukums nav vājums. Bērniem ir jāzina, ka arī pieaugušie reizēm jūtas nedroši vai noraizējušies;

-ievērot režīmu – miegs, sabalansēts uzturs un kustības veido bērna spēju koncentrēties un emocionāli līdzsvaroties;

-dot iespēju atpūsties – neplānojiet pārāk daudz aktivitāšu ārpus skolas. Ļaujiet bērnam būt vienkārši bērnam;

-sadarboties ar pedagogu – ja ir pamanāmas grūtības, nekavējoties meklējiet kontaktu ar skolotāju vai skolas psihologu;

-nepalaist garām signālus – ja bērns ilgstoši izvairās no skolas, bieži slimo “bez iemesla”, kļūst noslēgts vai trauksmains – meklējiet profesionālu palīdzību.

Kad nepieciešams profesionāls atbalsts

Bērni nav “mazie pieaugušie” – viņu domāšana, emocijas un spriedumu veidošanās notiek pavisam citādi. Tāpēc agrīna iejaukšanās emocionālu grūtību gadījumā ir izšķiroši svarīga.

“Bērni paši reti atnāks un pateiks – man vajag psihiatru vai psihologu. Tāpēc šī atbildība gulstas uz vecākiem un skolotājiem,” atgādina speciālists. Savlaicīga diagnostika un, ja nepieciešams, terapija, var novērst ilgtermiņa grūtības un palīdzēt bērnam pilnvērtīgi attīstīties.

Skolas sākums nav tikai par burtnīcām, stundām un sekmēm. Tas ir emocionāls pārbaudījums, kas bērnam var iemācīt elastību, pašpārliecību un prasmi tikt galā ar pārmaiņām – ja vien viņam tiek sniegts pietiekams atbalsts.

Vecākiem un pedagogiem jāatceras – bērna emocionālā veselība ir tikpat svarīga kā viņa akadēmiskie sasniegumi. Ar izpratni, atbalstu un profesionālu palīdzību, ja nepieciešams, skolas sākums var kļūt par vērtīgu pieredzi – nevis stresa punktu.

Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 10:10:00 +0300

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

28 gadus vecais francūzi šo prestižo balvu saņēma pirmo reizi karjerā.

Iepriekšējā sezonā viņš palīdzēja parīziešiem pirmo reizi vēsturē uzvarēt UEFA Čempionu līgā. PSG uzvarēja arī Francijas čempionātā un valsts kausa izcīņā, kā arī UEFA Superkausā, bet FIFA Klubu pasaules kausā guva otro vietu.

Sieviešu konkurencē trešo sezonu pēc kārtas balvu saņēma spāniete Aitana Bonmati, kļūstot par pirmo, kura trīsreiz saņēmusi šo atzinību. Ar "Barcelona" komandu viņa aizcīnījās līdz UEFA Sieviešu čempionu līgas finālam, bet ar Spānijas izlasi kļuva par Eiropas vicečempioni, uzvarēja Spānijas čempionātā un kausa izcīņā.

Reimona Kopas balvu kā labākais jaunais futbolists vecuma grupā līdz 21 gadam otro sezonu pēc kārtas saņēma Spānijas izlases un "Barcelona" 18 gadus vecais uzbrucējs Lamine Jamals, kurš ar Dembelē bija pēdējie divi finālisti uz "Ballon d'Or" balvu. Sievietēm šī balva tika viņa kluba biedrenei spāņu pussardzei Vikijai Lopesai.

Savukārt Ļeva Jašina vārdā nosaukto balvu kā labākais vārtsargs ieguva Parīzes "Saint-Germain" bijušais bumbu ķērājs Džanluidži Donnarumma, kurš tagad pārstāv Mančestras "City". Sievietēm šo balvu saņēma Anglija izlases un Londonas "Chelsea" vārtsardze Hanna Hemptone.

Gerda Millera balvas kā labākie iepriekšējās sezonas vārtu guvēji ieguva zviedrs Viktors Ģēkerešs un poliete Eva Pajora. Tagad jau Londonas "Arsenal" futbolists Ģēkerešs iepriekšējā sezonā Lisabonas "Sporting" sastāvā guva 53 vārtus. "Barcelona" futboliste Pajora izcēlās ar 43 vārtu guvumiem.

Par labākajām komandām tika atzītas UEFA Čempionu līgā uzvarējušās PSG vīriešu konkurencē un Londonas "Arsenal" sieviešu konkurencē. Labāko treneru balvas saņēma PSG stūrmanis Luiss Enrike un Eiropas čempiones Anglijas sieviešu futbola izlases stūrmane Sarīna Vīgmana.

Pērn galvenās individuālās balvas saņēma Rodri Ernandess Kaskante jeb Rodri un Bonmati.

Ceturto gadu pēc kārtas "Ballon d’Or" tika piešķirts par labāko sniegumu iepriekšējā sezonā, nevis kalendārajā gadā.

Kopš 1956.gada žurnāls "France Football" pēc kontinenta žurnālistu balsojuma pasniedza Eiropas labākā futbolista balvu jeb "Ballon d'Or", bet, tā kā bieži šīs balvas ieguvējs bija tāds pats kā Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) rīkotajā pasaules labākā futbolista aptaujā, 2010.gadā pēc tā brīža FIFA prezidenta Zepa Blatera iniciatīvas tās tika apvienotas. FIFA labāko spēlētāju noteica valstsvienību kapteiņu, galveno treneru un žurnālistu balsojums, un turpmāk šādu formātu pārņēma "Ballon d'Or".

FIFA pārtraucot līgumu ar izdevumu "France Football", no 2017.gada Eiropas labākais futbolists un pasaules labākais futbolists atkal tiek noteikti atsevišķās aptaujās.

Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 07:10:00 +0300

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Mēnesi pirms gaidāmās pirmizrādes KEF Studio publicē filmas “Tumšzilais evaņģēlijs” treileri un uzsāk biļešu iepriekšpārdošanu uz filmas pirmizrādes dienas seansiem un turpmāko izrādīšanu Latvijas kinoteātros. Filmas “Kriminālās ekselences fonds” radošās komandas nākamais darbs, kriminālā drāma par 90. gadu Rīgu Latvijas kinoteātros nonāks jau 10. oktobrī, bet novembrī svinēs starptautisko pirmizrādi Tallinas festivālā.

Skatītājiem jau iespējams iegādāties biļetes uz filmas pirmizrādes vakaru kinoteātrī Forum Cinemas trešdien, 8. oktobrī, pieejamas biļetes arī uz citiem pirmizrādes nedēļas seansiem kinoteātros Rīgā un citur Latvijā – jautājiet savam mīļākajam kinoteātrim!

Par godu jaunās filmas drīzajai pirmizrādei uz dažiem seansiem kinoteātros atgriežas arī skatītāju iemīļotais Kriminālās ekselences fonds; akcijā piedalās kinoteātri Forum Cinemas, Apollo Kino, Cinamon, Kino Bize Rīgā, arī Kino Gaisma Valmierā, Kino Cēsis un Ventspils kinoteātris RIO. Lai skatītājiem atkalsatikšanās ar iemīļotajiem KEF varoņiem būtu vēl patīkamāka, pirms filmas tos gaida ekskluzīvs "Tumšzilā evaņģēlija" fragments – katram kinoteātrim savs! Dažus KEF seansus apmeklēs arī filmas autori, lai vēlreiz tiktos ar saviem skatītājiem.

Filmas darbība skatītājus aizvedīs uz 1995. gada Rīgu, kas daudziem atmiņā palikusi kā "mežonīgie deviņdesmitie". Tolaik galvaspilsētas ielas bija noziedzības, korupcijas un neskaidrības caurvītas, un likuma sargiem nācās strādāt apstākļos, kur robeža starp labo un ļauno bieži vien bija pārsteidzoši plūstoša. Filma solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā, ļaujot izdzīvot tā laika atmosfēru visā tās pretrunīgumā. Tā nebūs tikai dekorācija, bet gan aktīvs stāsta elements, kas veidos personāžu likteņus un morālās dilemmas. Deviņdesmitie bija laiks, kad jaunas iespējas gāja roku rokā ar brutālu realitāti, un šī filma, visticamāk, spilgti atspoguļos šo kontrastu.

Pēc Latvijas pirmizrādes filma uzsāks savu starptautisko ceļojumu ar Tallinas kinofestivālu Melnās naktis (PÖFF), kurā filma piedalīsies Baltijas filmu konkursa programmā ar starptautisko pirmizrādi 19. novembrī. PÖFF ir viens no lielākajiem kinofestivāliem Ziemeļeiropā un līdz ar Kannu, Berlīnes, Venēcijas un citiem pasaules prestižākajiem festivāliem ietilpst kinofestivālu A kategorijā.

ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 20:32:00 +0300

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.

Krievijas armija sistemātiski uzbrūk civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai Hersonas, Dņipropetrovskas un Mikolajivas apgabalos, norāda komisija.

Tiek veikti triecieni ātrās palīdzības automašīnām un citiem neatliekamās palīdzības dienestiem, traucējot glābējiem veikt savu darbu.

"Mēs esam secinājuši, ka šīs darbības tika veiktas atbilstoši saskaņotai valsts politikai un ir noziegumi pret cilvēci slepkavību veidā, kā arī kara noziegumi, kas izpaužas kā uzbrukumi civiliedzīvotājiem," teikts paziņojumā.

"Dronu uzbrukumu apstākļi norāda uz to veicēju nodomu nogalināt, nodarīt kaitējumu un iznīcināt," pauda komisijas priekšsēdētājs Ēriks Mēse.

Komisija nav varējusi pabeigt izmeklēšanu par Ukrainas dronu triecieniem, par ko ziņo Maskava, "jo nebija iespējams piekļūt attiecīgajām teritorijām, tika apdraudēta liecinieku drošība un Krievijas Federācija neatbildēja uz mūsu nosūtītajiem pieprasījumiem".

ANO Neatkarīgā starptautiskā Ukrainas izmeklēšanas komisija tika izveidota 2022.gada 4.martā, un kopš tā laika komisijas locekļu pilnvaras veikt izmeklēšanu ir pagarinātas trīs reizes.

Krievija neatzīst komisijas mandātu un atsakās ar to sadarboties.

Latvijas Slidošanas asociācija norēķinājusies ar Vasiļjevu

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 19:30:00 +0300

Latvijas Slidošanas asociācija (LSA) ir norēķinājusies ar pašmāju vadošo daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu par viņa startiem iepriekšējā sezonā, aģentūrai LETA apstiprināja abas puses.

Vasiļjevs iepriekš digitālā satura veidotāju atbalsta vietnē "ko-fi.com" savā blogā paziņoja, ka problēmas ar LSA viņam liegušas finanšu resursus, lai pienācīgi sagatavotos jaunajai sezonai. Šīs problēmas viņu ietekmējušas arī psiholoģiski.

Kā aģentūrai LETA skaidroja LSA valdes priekšsēdētājs Uldis Šauers, Vasiļjeva paustās bažas bijušas par iepriekšējās sezonas izdevumiem. LSA vairākkārt teikusi, lai rēķinus par tiem iesniedz savlaicīgi, taču viņa menedžeris to darījis tikai vasarā, turklāt iesniedzis par visu periodu kopā.

"Izvērtējot rēķinus un pieprasīto izdevumu atmaksas lietderību, nonācām pie kopēja viedokļa, kas ir jāapmaksā. Saistībā ar šo sezonu mums bija vienošanās par sacensībām, kurās sportists piedalīsies, un aptuvenās tāmes ar izmaksām," teica Šauers.

LSA prezidents neslēpa, ka daļu no summas, kas mērāma vairākos simtos eiro, federācija atteikusies apmaksāt, jo tās neesot ar dalību sacensībās saistītas izmaksas. Izmaksas sportistam tiek veiktas no Starptautiskās Slidošanas asociācijas (ISU) maksājumiem LSA.

Vasiļjevs jau bija paziņojis, ka atsaucis dalību no šonedēļ gaidāmajām "Nebelhorn Trophy" sacensībām, taču viņa dalība šajos mačos vēl nav izslēgta. Kā sportists nedēļas nogalē teicis LSA, viņš šobrīd ir labā sportiskā formā.

""Nebelhorn Trophy" bija vienas no sacensībām, kuru izmaksas apstiprinājām viņa iesniegtajā sarakstā. Rakstveidā apstiprinājām, ka varam veikt avansa izmaksu par šīm sacensībām. Par nemaksāšanu nebija nekādas runas," teica Šauers.

Vasiļjeva menedžeris Kristofers Trevizans piektdien aģentūrai LETA apstiprināja, ka ceturtdien no LSA saņemts pēdējais maksājums par iepriekšējām sezonām. Arī pats Vasiļjevs svētdien savā "ko-fi.com" blogā paziņoja, ka LSA nokārtojusi iepriekšējās saistības un šobrīd notiek darbs pie sezonas plānošanas.

Vasiļjevs šosezon plāno startēt olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, "Grand Prix" sacensībās Ķīnā un Somijā, kā arī "Golden Spin" sacensībās Horvātijā. Šī gada pasaules čempionātā viņš nodrošināja Latvijai divas kvotas olimpiskajās spēlēs, un otro no tām, visticamāk, izmantos Fedirks Kuļišs.

Siliņa: Jo ilgāk ZZS izplatīs mītus par skolu slēgšanu, jo sliktāk būs skolām

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 18:28:00 +0300

Jo ilgāk Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izplatīs mītus par mazo lauku skolu slēgšanu, jo sliktāk būs pašām skolām, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa uzsvēra, ka jaunais skolu finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz skaidrus kritērijus. Līdzšinējā modelī - "Nauda seko skolēnam" - skolotājiem bija ārkārtīgi zemas algas un trūka skolotāju, atzīmēja premjere.

"Jo ātrāk pateiksim, kādi būs nosacījumi nākotnē, jo ātrāk gan bērniem, gan vecākiem būs skaidrs, vai šī skola tiks finansēta vai nē," teica premjere.

Viņa uzdeva retorisku jautājumu, vai tie politiķi, kuru retorikā šobrīd ir paziņojumi par lauku skolu saglabāšanu, lai arī realitātē tajās nav iespējams nodrošināt skolotājus, pēc pieciem līdz desmit gadiem varēs paskatīties sejās bērniem, kad viņi nevarēs atrast darbu vai iestāties augstskolā, atzīstot, ka bijuši tie, kuri kavēja pieņemt lēmumus par iespēju bērniem būt konkurētspējīgiem.

"Es gribu, lai mēs pieņemtu skaidrus nosacījumus, kādi ir jāievēro pašvaldībām, lai šādas skolas varētu pastāvēt un tām būtu pilns finansēšanas modelis," uzsvēra Siliņa.

Jau vēstīts, ka jaunā modeļa pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026.gada septembra.

Reforma paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Sagaidāms, ka Saeima par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt skolēnu skaita kritērijus sakārtotam skolu tīklam, otrajā lasījumā lems septembrī. Pašus kritērijus plānots apstiprināt valdībā līdz šī gada beigām.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Valsts sekretārs: Liepājas cietums, iespējams, ir modernākais visā Ziemeļeiropā

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 18:24:00 +0300

Jaunais Liepājas cietums ir modernākais cietums Baltijā un, iespējams, arī visā Ziemeļeiropā, aģentūrai LETA sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Mūsdienīgums izpaužas izmantotajās tehnoloģijās, tostarp drošības sistēmās. Pilnīgi unikālas tehnoloģijas, kādu nebūtu citviet pasaulē, gan nav ieviestas. "Parasts cietums visa veida ieslodzītajiem bez īpašām ekstrām. Šajā cietumā varēs uzturēties gan miljonārs, gan cilvēks no viszemākā sociālā slāņa, kuram vienkārši nav paveicies. Uzdevums ir vienkāršs, proti, lai cilvēks pēc atbrīvošanas nevienam nedarītu pāri un neizdarītu jaunus noziegumus," uzsvēra amatpersona.

Jaunais cietums būs paredzēts tikai vīriešiem un Kurzemes un tuvāko reģionu ieslodzītajiem. Jaunais cietums ne tikai palīdzēs resocializēt ieslodzītos, bet arī mazināt ieslodzīto subkultūru un aizliegto priekšmetu nonākšanu kamerās. Subkultūrā viena no iezīmēm ir iespēja apmainīties ar informāciju, taču jaunajā ieslodzījuma vietā katrā kamerā uzturēsies tikai divi ieslodzītie, nevis vairāk par desmit cietumnieki.

Vienlaikus jaunais cietums ļaus cietuma darbiniekiem veikt daudz efektīvāku ieslodzīto kontroli un pārraudzību. Lai arī Latvijā līdz šim esošajās ieslodzījuma vietās bijuši bēgšanas gadījumi, jaunais cietums ir būvēts tā, lai vēl būtiskāk samazinātu šo risku. Konkrētus drošības elementus valsts sekretārs neminēja, taču uzsvēra, ka jau pati cietuma atrašanās vieta mazina šo risku, jo cietuma perimetrā nav dzīvojamo ēku, bet ir, piemēram, trīs līmeņa žogs.

Jaunajā cietumā būs nepieciešami 450 dažādu līmeņu un profesiju darbinieki. Patlaban vecajā Liepājas cietumā ir aptuveni 200 darbinieki, kuri attiecīgi pāries darbā uz jauno cietumu. Attiecīgi Ieslodzījuma vietu pārvaldei jānodrošina papildus aptuveni 250 darbinieki. Daļa darbinieku vēl varētu pāriet no Jelgavas cietuma, kuru līdz ar jauno Liepājas cietumu slēgs. Ņemot vērā šo apstākli, TM un Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka notiek darbinieku piesaiste darbam cietuma sistēmā.

Vaicāts par to, vai Liepājas cietums nākotnē nekļūs par Latvijas supercietumu un attiecīgi rezultēsies citu plānos neiekļautu ieslodzījuma vietu potenciālā slēgšanā, ņemot vērā, ka formāli noziegumu skaits samazinās, valsts sekretārs atbildēja, ka patlaban patiesībā ir tendence ieslodzīto skaitam nesamazināties plašā mērogā. Pirms trīs gadiem, sākot būvēt jauno Liepājas cietumu, bija prognoze, ka šogad ieslodzīto skaits būs 3400, lai gan patlaban ir aptuveni 3600. Tas, piemēram, skaidrojams ar izmaiņām lietās par valsts drošību un vardarbību. Patlaban Tieslietu ministrija uzskata, ka jauni milzu cietuma kompleksi nav nepieciešami, taču problēma jārisina lokāli. Vienlaikus, protams, ieslodzījuma sistēmas infrastruktūras attīstībai ir nepieciešams finansējums.

Jau ziņots, ka līdz ar jaunā Liepājas cietuma izveidi plānots slēgt veco Liepājas cietumu. Tapat nākamā gada vidū plānots slēgt arī Jelgavas cietumu, bet nedaudz vēlāk Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli.

Pirmdien Liepājā norisinās jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvobjekta nodošanas pasākums pasūtītājam TM.

Pirms termiņa pabeigtais un nupat ekspluatācijā nodotais jaunais Liepājas cietums ir uzbūvēts, ietaupot 5,3 miljonus eiro.

Jaunajā Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilps sešas dažādas ēkas. Kopējā teritorijas platība ir 305 116 kvadrātmetru platībā, kopējā telpu plānotā platība aptuveni 37 400 kvadrātmetri.

Tāpat vēstīts, ka TM meklē iespējas radīt jaunu resocializācijas pasākumu īstenošanai atbilstošu ieslodzījuma infrastruktūru ieslodzītajām sievietēm, jo jaunais Liepājas cietums būs paredzēts tikai vīriešiem.

IeVP priekšnieks Dmitrijs Kaļins atklājis, ka tiek vērtēta iespēja sieviešu cietuma vajadzībām būvēt jaunu korpusu Cēsīs. Kā noskaidroja aģentūra LETA, pašvaldība šai iecerei neiebilst.

Daži konkurences aspekti būvgružu aizvākšanā

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 18:10:00 +0300

Katru reizi, kad kāds kaut ko būvē vai remontē rodas būvgruži. Pieņemu, ka jebkurš, kurš nodarbojas ar būvniecību, saprot, ka tos nevajadzētu vest uz atkritumu poligoniem vai izmest mežā, bet gan pārstrādāt, jo no būvgružiem var ražot šķembas, smiltis, dedzināmos atkritumus, plastmasas granulas, vēlreiz var izmantot arī stiklu un kartonu.

Kā celtniecības uzņēmums vai atbildīgais par būvniecību konkrētajā objektā izvēlas atkritumu pārstrādātāju un to, kurš aizvāks būvgružus? Pēc cenas, jūs teiksiet. Vairumā gadījumu tā būs pareiza atbilde. Tomēr izvēloties tikai pēc cenas un neņemot vērā citus faktorus, nav iespējams iegūt dažādas ērtības, kuras kļūst arvien svarīgākas arī būvgružu aizvākšanā.

Kas ir šīs ērtības? Pirmkārt, tās ir ar GPS pozicionēšanas sistēmu aprīkotas automašīnas – tas ļauj zināt, kur tieši atrodas konkrētā būvgružu izvešanas automašīna un prognozēt pēc cik ilga laika tā ieradīsies. Otrkārt, uzņēmums, kuram ir nevis vienkārši zvanu centrs, kurš pieņem zvanus un tikai pēc vairākām stundām vai dienas spēj atbildēt uz uzdoto jautājumu, bet gan uzņēmums ar īstu dispečeru dienestu, kas uz jebkuru uzdoto jautājumu spēj atbildēt šeit un tagad, dažu sekunžu laikā. Piekritīsiet, ka ir taču daudz ērtāk piezvanīt un pateikt, ka būvgružu konteiners vajadzīgs pēc stundas un tūlīt arī saņemt atbildi, ka būs tieši pēc stundas, nevis “Mēs jums atzvanīsim!”.

Trešais ērtību aspekts, kas cieši saistīts ar diviem iepriekš minētajiem, ir pietiekami būvgružu izvešanas un pārstrādes uzņēmums, kuram ir liels skaits automašīnu un konteineru – tas nodrošina iepriekš minēto elastību pakalpojumu sniegšanā. Nu un pēdējais ērtību aspekts – ir svarīgi, ka būvgružu izvešanas pakalpojumus sniedz uzņēmums, kurš strādā ar visu veidu būvgružiem, lai nerastos situācija, ka vienus izved, bet otrus ne.

Pareizi īstenota aprites ekonomika ir dabai draudzīgas nākotnes pamats. Pārdomāti un moderni pārstrādājot nederīgos pārpalikumus par noderīgiem izejmateriāliem, mazinās CO2 pēdas nospiedums un mūsu sadzīves radītā negatīvā ietekme uz vidi. Novēlu visiem atcerēties par šo perspektīvu, meklējot veidus kā izvest no celtniecības objekta būvgružus.

SIA “Ekobaze” valdes loceklis Māris Baltrums

Eksperts: šķietamas primitīvās kustības palīdz smadzeņu attīstībai (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 15:53:00 +0300

Vecākiem un skolotājiem ir plašas iespējas pievienot mācību procesam kustību elementus.

Vecāki bieži uztver mācības un sportu kā divas pilnīgi atšķirīgas jomas - viena trenē prātu, otra ķermeni. Taču arvien vairāk pētījumu un pieredzes stāstu rāda, ka kustības palīdz arī smadzeņu attīstībai un tiešā veidā ietekmē bērna spējas mācībās. Veselības eksperts un treneris Gustavs Mellenbergs iesaka vienkāršus un mājas apstākļos paveicamus vingrojumus, ko bērniem apgūt jau agrā bērnībā, tādējādi nostiprinot arī pamatus matemātikas prasmēm.

Vecāku pieredze: sports un matemātikas uzlabojumi

"Kad manai meitai palika pieci gadi, mēs viņu sākām vest uz vietējo sporta spēļu pulciņu, kur treneris iepazīstina bērnus ar dažādiem sporta veidiem. Sākumā tās bija vairāk rotaļas nekā nopietns treniņš - ķermeņa kustības, bumbas ķeršana, stafetes. Un, lai cik dīvaini tas neizklausītos - pēc pāris mēnešiem pamanīju, ka viņa arvien drošāk sāk rēķināt. Pie vakariņu galda vai vienkārši spēlējoties ar skaitļiem, Matildes atbildes nāca ātrāk un ar lielāku pārliecību," stāsta eksperts Gustavs Mellenbergs.

Sports un matemātika - vairāk līdzību, nekā šķiet

Kad domājam par matemātiku, parasti redzam ciparus, formulas, vienādojumus. Savukārt sports šķiet kā pavisam cita pasaule - kustība, spēles un sacensības. Tomēr šīs abas jomas ir cieši saistītas. Katrs metiens grozā, katrs bumbas ķēriens vai stafete - tas viss ir aprēķins, ko smadzenes veic nemanot: cik tālu jāskrien, cik stipri jāmet, kā novērtēt situāciju, lai uzvarētu.

Primitīvās kustības kā smadzeņu treniņš

Primitīvās kustības, ko bērni apgūst agrā bērnībā - rāpošana, lēkāšana, velšanās, bumbas mešana - ir kā smadzeņu pirmās "programmas". Rāpojot, bērns trenē abas smadzeņu puslodes darboties sinhroni un attīsta savu viduslīniju; metot bumbu, viņš iemācās koordinēt kustību secību un novērtēt attālumu. "Zinātniskā literatūra stāsta, ka kustības aktivizē tās smadzeņu zonas, kuras atbild arī par loģisko domāšanu, telpisko uztveri un problēmu risināšanu. Basketbolā bērns ne tikai trenē muskuļus - viņš "rēķina" bumbas lidojuma leņķi. Dejošanā - izjūt ritmu un simetriju. Pat vienkārša lēkāšana tikai pa baltajām virtuves flīzēm var trenēt gan ķermeni, gan prātu," skaidro Gustavs Mellenbergs.

Kustība baro smadzenes

"Kustība arī burtiski baro smadzenes - palielina asinsriti, piegādā skābekli un barības vielas. Rezultātā uzlabojas koncentrēšanās, atmiņa un ātrums, ar kādu tiek apstrādāta informācija. Tāpēc nav pārsteigums, ka mana meita sāka rēķināt pārliecinošāk tieši tad, kad viņas ikdienā ienāca sports," saka Rimi Bērniem eksperts.

Vecākiem un skolotājiem šeit ir plašas iespējas pievienot mācību procesam kustību elementus, piemēram, bumbas mešana pēc pareizās atbildes atrašanas, stafete ar skaitīšanas uzdevumiem, orientēšanās spēle ar matemātikas elementiem vai dejošana noteiktā ritmā. Šādi uzdevumi palīdz bērnam mācīties, vienlaikus stiprinot veselību un kustību prieku.

"Kad es tagad redzu, kā mana meita skrien, smejas un met bumbu, zinu - viņa ne tikai trenē muskuļus. Viņa trenē savu prātu, un es esmu pārliecināts: sports un matemātika ir draugi, kuri viens otru papildina. Primitīvās kustības bērnībā ir kā pamatu liešana mājai - ja tās ir stingras, uz tām viegli būvēt zināšanas, radošumu un pārliecību par savām spējām," rezumē treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs.

Rīgas autoostas viesnīcas iecere iestrēgusi kultūras un Rail Baltica dēļ

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 14:31:00 +0300

AS "Rīgas starptautiskā autoosta" iecere par viesnīcas būvniecību potenciāli blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē ir apturēta dzelzceļa "Rail Baltica" projekta dēļ un Rīgas centra kultūrvēsturisko ierobežojumu dēļ, aģentūrai LETA norādīja autoostas pārstāvji.

Autoostā skaidroja, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nesaskaņoja iesniegto būvprojektu minimālā sastāvā ar argumentāciju, ka plānotā apbūves attīstība neatbilst Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" pieminekļa daļas saglabāšanas principiem, kā arī būvniecība pazeminātu Vecrīgas kultūrvēsturiskās pilsētvides uztveres iespējas.

Tāpat projekta attīstību aptur arī sāktie "Rail Baltica" celtniecības darbi autoostas teritorijā. Autoostas ieskatā attīstība iespējama pēc "Rail Baltica" projekta realizācijas papildu pasažieru apkalpošanai, izmantojot jauniegūto telpu zem dzelzceļa estakādes.

Vienlaikus autoostā uzsvēra, ka pagaidām tā ir tikai iecere, kuras realizācija ir atkarīga no daudziem pagaidām neskaidriem faktoriem un attīstības virzības.

Tāpat autoostā informēja, ka ir saņemts Rīgas pašvaldības Attīstības departamenta atteikums būvatļaujai par ieceri Lastādijas ielā veikt autoostas kontroles caurlaides punkta ēkas pārbūvi. Atteikums tika pamatots ar to, ka "autoostas teritorijā jaunbūves pieļaujamas celt tikai atbilstoši 19.gadsimta otrajā pusē Rīgā iedibinātai tradīcijai - izcilas vērtības, nacionālas nozīmes publiskas ēkas ar apstādījumiem. Organizējami konkursi - pilsētbūvnieciskie, ideju un pēc tam arhitektūras."

Autoostā uzsvēra, ka autoostas ēkai ir nepieciešama rekonstrukcija, jo tā 61 gadu ir kalpojusi pasažieru ērtībām, ik gadu apkalpojot aptuveni sešus miljonus cilvēku.

Patlaban uzņēmumā gaidāmas izmaiņas, jo lielākais akcionārs SIA "Rīgas acs" ir pieņēmis lēmumu pārdot savas akcijas. Pārdošanas rezultātā būšot iespējamas būtiskas izmaiņas gan teritorijas izmantošanā, gan uzņēmējdarbības virzienos un prioritātēs atbilstoši jaunā akcionāra redzējumam.

Uzņēmuma ieskatā jauna investora ienākšana, iespējams, pavērs arī jaunas iespējas finansējuma piesaistei tālākai attīstībai.

Jau ziņots, ka "Rīgas acs" sākusi tai piederošo 49,99% "Rīgas starptautiskā autoosta" akciju pārdošanas procesu. Akcijas tiek pārdotas, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu par līdzdalības izbeigšanu uzņēmumā.

"Rīgas starptautiskās autoostas" apgrozījums pagājušajā gadā bija 3,833 miljoni eiro, kas ir par 14,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 27,7% - līdz 273 923 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Pēc 2024.gada pārskatā minētā, "Rīgas starptautiskās autoostas" kapitālā 49,99% akciju pieder "Rīgas acs", 25,41% - kādai fiziskai personai, 10,32% - SIA "KG Tehnoloģijas", 2,75% - AS "Nordeka", 2,45% - SIA "V Investment", bet 9,08% - citām fiziskām personām.

Siguldas novads ir investējis 4,7 miljonus eiro ceļu infrastruktūrā (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 13:39:00 +0300

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs.

Uzlabojot satiksmes drošību, Siguldas centrā ir pārbūvēts reģionālā autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posms, kas pilsētā ir Raiņa un Ausekļa iela, no krustojuma ar Cēsu ielu līdz dzelzceļa pārbrauktuvei (12,50–13,96 km). Ceļš pārbūvēts, pielietojot risinājumus, kas pielāgoti pilsētvidei, tostarp kā segums izmantots bruģis, ierīkota infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem.

“Ierasti LVC būvē ceļus ārpus apdzīvotām vietām, bet šeit bija nepieciešami atšķirīgi risinājumi, kas pielāgoti pilsētvidei, un tas prasa no mums citu pieeju un izmaiņas arī mūsu kolēģu inženieru pieejā. Tādā ziņā šis mums bija zināms izaicinājums,” norādīja Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš arī pateicās visām projektā iesaistītajām pusēm par sadarbību. Projekts tapis sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministriju un finansēts no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) līdzekļiem. Tā ietvaros arī pašvaldība arī veikusi virkni darbu, padarot vēl pievilcīgāku apkārtni, ieplānojot un realizējot apstādījumu programmu.

“Satiksmes drošība ir mūsu kopīga prioritāte, un šis projekts ir vēl viens apliecinājums tam, ka labu rezultātu sasniedzam, visām pusēm – ministrijām, pašvaldībai un projekta īstenotājiem konstruktīvi sadarbojoties. Esmu gandarīts, ka rasts optimāls risinājums mazākaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, un vēlos uzteikt VSIA Latvijas Valsts ceļi par atšķirīga, konkrētai pilsētvidei piemērota risinājuma īstenošanu,” uzsver Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.

Uzņēmejs Sandis Zvidriņš, kas ir arī Siguldas novada iedzīvotājs, norādīja, ka būvniecības objekts Siguldā ir izdevies brīnišķīgs un skaists un ka tas bijis gana sarežģīts. “Darbus uzsākām pagājušajā gadā Ausekļa ielas posmā. Sākumā vietējie namīpašnieki bažījās – kā būs, kā te būvēs. Bet saprata, ka tas ir projekts viņiem! Darbu gaitā bija dažādi izaicinājumi, arī kuriozi, bet visu paspējam laikā. Es gribu teikt lielu paldies savai komandai un paldies Latvijas Valsts ceļiem, ka īsteno šādus projektus. Paldies arī pašvaldībai. Tādus projektus vajag vairāk, pilsēta tagad ir kļuvusi skaistāka, cilvēki jau to pamana un vēl pamanīs. Gūtmaņa alai rudenī būs konkurents, jo arī pilsētas centrā rudens ir skaists,” sacīja viņš.

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Jānis Vimba uzsvēra, ka ceļš nozīmē gan praktisku ērtību, gan simbolisku virzienu – tas ir jauns sākums, virziens un iespēja. “Pārbūvētais ceļš, kas vienlaicīgi ir arī ielas Siguldas centrā, ne tikai padarīs satiksmi drošāku un ērtāku iedzīvotājiem un viesiem, tas arī ir solis mūsu novada nākotnē – mērķtiecīgā, sakārtotā un pievilcīgā vidē,” viņš pauda un pateicās Satiksmes ministrijai, VSIA Latvijas Valsts ceļi, būvniekam un visiem, kas bija iesaistīts projektā.

Būvdarbus Siguldā uzsāka pērn jūlijā, to laikā ir pārbūvēta ceļa klātne un izbūvēts asfalta segums.

Satiksmes drošības uzlabojumi krustojumos:

-Raiņa un Ausekļa ielas (P8) krustojums pārbūvēts par rotācijas apli;

-no Ausekļa ielas (P8) aizliegts nogriezties pa kreisi uz Pils ielu. Pils ielā var nokļūt, izbraucot Raiņa / Ausekļa ielas rotācijas apli un tad nogriežoties vajadzīgajā virzienā;

-Raiņa (P8), Pils, Jāņa Čakstes un Oskara Kalpaka ielas krustojumu ir pārbūvēts par vienjoslas rotācijas apli. Izvēlētais risinājums arī ļāvis maksimāli saudzēt Pils ielas ozolu aleju;

-Virzienā no Turaidas Raiņa (P8) un Cēsu ielas krustojumā aizliegts kreisais pagrieziens no Gaujas ielas uz Cēsu ielu. Tā vietā nokļūšanai vajadzīgajā virzienā jāizmanto jaunais Raiņa (P8), Pils, Jāņa Čakstes un Oskara Kalpaka ielas rotācijas aplis.

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs, un tā ir savienota ar esošo pašvaldības infrastruktūru Rīgas, Raiņa ielas (P8) un Pils ielā. Saskaņā ar Siguldas pilsētas publiskās ārtelpas konceptu gājēju un velosipēdistu ceļiem, kā arī rotācijas apļa zonā Raiņa un Ausekļa ielas krustojumā ir izbūvēts bruģa segums.

Visā posmā izbūvēts energoefektīvs LED apgaismojums, kā arī lietus ūdens kanalizācija, savienojot to ar pilsētas lietus kanalizācijas tīkliem.

Būvdarbus veica par līgumcenu 4 717 192,93 eiro (ar PVN). Šis reģionālā autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posms ir iekļauts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izstrādātajā ceļu remontdarbu programmā, un būvdarbi tiek līdzfinansēti no ES Atveseļošanas fonda (AF).

Šajā projektā tika noslēgts trīspusējs līgums ar Siguldas novada pašvaldību, un posma pārbūves ietvaros par pašvaldības līdzekļiem ir izbūvēts ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkls, elektroapgādes kabelis, kā arī veikta jaunu koku/krūmu un dekoratīvo augu stādīšana.

SAB aicina mācībspēkus, studentus, pētniekus būt uzmanīgiem!

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 13:08:00 +0300

Riskus rada partneri, kas potenciāli var darboties nedraudzīgu valstu izlūkdienestu uzdevumā.

Sākoties jaunajam studiju periodam, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka Latvijai nedraudzīgu valstu ietekmei var tikt pakļauta arī akadēmiskā vide. Līdztekus dažādām nozarēm, kurām cenšas piekļūt citu valstu izlūkošanas un drošības dienesti, aktīva interese tradicionāli, īpaši šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, ir par izglītības un zinātnes jomā strādājošajiem, lai ar šo cilvēku starpniecību tiktu pie noderīgas informācijas. Tādēļ SAB aicina mācībspēkus, studentus, pētniekus un citus, kas iesaistīti akadēmiskajos procesos, būt uzmanīgiem un izvērtēt savu kontaktu dibināšanas un informācijas apmaiņas praksi.

SAB rekomendācijas sadarbībai ar ārvalstu studentiem, mācībspēkiem un ārvalstu partneriem zinātniskajā pētniecībā:

- Pirms uzsākt kopīgu pētījumu vai citu sadarbības projektu ar ārvalstu partneriem, rūpīgi jāizpēta publiski pieejamo informāciju par iespējamo sadarbības partneri. Riskus rada partneri, kas potenciāli var darboties nedraudzīgu valstu izlūkdienestu uzdevumā;

- Uzņemot ārvalstu studentus, uzmanība jāpievērš viņu līdzšinējai iegūtajai izglītībai, - kādā jomā un kurā augstskolā studenti ir ieguvušu diplomus;

- Jāpārliecinās, vai uz iespējamo sadarbības partneri neattiecas sankcijas, vai eksporta kontroles ierobežojumi;

- Pētniecības darbs jāorganizē tā, lai būtu kontrolējama piekļuve pētījumu datiem (individuālas paroles un lietotāja vārdi, piekļuves kartes laboratorijām u.tml.);

- Līgumā ar ārvalstu partneri savlaicīgi jāparedz, kāda informācija par pētījuma rezultātiem būs pieejama partneriem un kam būs tiesības uz patentu par iespējamu izgudrojumu;

- Slēdzot līgumu par kopīgu pētniecību ar ārvalstu partneri, jāpievērš uzmanība, kur un kādā šķīrējtiesā tiks izskatīti strīdi par domstarpībām līguma izpildes sakarā;

- Jāizvērtē sociālo tīklu vietnēs ievietotā informācija par sevi, savām privātajām vai darba gaitām, veicamā darba specifiku un panākumiem. Detalizēta informācija var piesaistīt nedraudzīgu valstu izlūkdienestu interesi, lai izteiktu vilinošus sadarbības piedāvājumus, aicinot atklāt publiski nepieejamu informāciju.

Līdz šim fiksētie izlūkošanas gadījumi gan Latvijā, gan citās valstīs liecina, ka ārvalstu izlūkošanas un drošības dienesti ir īpaši ieinteresēti eksakto un inženierzinātņu nozarēs, taču aktuāla ir informācijas vākšana arī sociālo, humanitāro zinātņu un citās jomās.

SAB aicina vienmēr rūpīgi izvērtēt, vai ārvalstu partneru solītie labumi (finansējums, ierīces, tehnoloģijas) atsver iespējamos riskus un zaudējumus.

Puse iedzīvotāju nav bijuši uz profilaktisko veselības apskati

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 12:59:00 +0300

Tikai 27% no iedzīvotājiem pēdējā gada laikā bijuši pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati, 14,5% uz apskati bijuši pirms 1-3 gadiem, 9% uz apskati bijuši vairāk nekā pirms trīs gadiem.

Viens no iemesliem, kāpēc sirds un asinsvadu slimības Latvijā joprojām ir galvenais nāves cēlonis, ir vājā profilakse: 49% jeb teju katrs otrais iedzīvotājs nekad nav bijis pie ģimenes ārsta uz bezmaksas profilaktisko veselības apskati, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Līdz ar to nereti izpaliek agrīna slimību diagnostika un ārstēšana.

Cilvēki nedodas pārbaudīt veselību, jo trūkst zināšanu par šādām apskatēm, to būtību un iespēju tās apmeklēt bez maksas - daudzi par tādām vienkārši nav dzirdējuši, atklāj "Profesora Skrides sirds klīnikas" valdes priekšsēdētājas, RSU maģistrantes Jeļenas Jesajanas pētījums.

"Situācija ir tiešām satraucoša. Latvijā ir viens no augstākajiem ar profilaksi novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Arī veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaita ziņā esam teju pēdējie ES valstu vidū. Savukārt saslimstība un mirstība no sirds un asinsvadu slimībām pie mums ir augstāka nekā vidēji citās Eiropas valstīs, īpaši darbspējīgo cilvēku vidū," skaidro Jeļena Jesajana.

"Daudzi mūsu iedzīvotāji nezina, ka dzīvo ar paaugstinātu holesterīna un cukura līmeni, augstu asinsspiedienu, lieko svaru un citiem riska faktoriem, kas var izraisīt smagas sirds un asinsvadu slimības, invaliditāti un pat nāvi. Tā ir gan sliktāka dzīves kvalitāte, nerealizēti sapņi un iespējas, kā arī milzīgs slogs valsts ekonomikai, budžetam un veselības aprūpes sistēmai," uzsver eksperte.

Izrādās, pacienti uz profilaktiskām apskatēm dotos biežāk, ja ģimenes ārsti aktīvāk informētu par profilaktisko apskašu būtību, kā arī aicinātu savus pacientus tās veikt. Iedzīvotāji arī sagaida, ka būtu vairāk informācijas par profilakses nozīmi, piemēram, publiskas informatīvas kampaņas, atklāj pētījums. Tāpēc valsts mērogā ir aktīvi jāveicina profilaktisko apskašu organizēšana, gan veicinot ģimenes ārstu iesaisti, gan ieviešot mūsdienīgas informācijas sistēmas un sabiedriskās kampaņas, gan paredzot tam atbilstošu finansējumu valsts budžetā, saka J. Jesajana.

"Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, sistemātiska slimību profilakse samazina slimību slogu un mirstības risku, kā arī mazina valsts veselības aprūpes izdevumus. Tāpēc veidojot nākamā gada valsts budžetu, kur prioritāte ir ierobežot tēriņus, ir jādomā tālredzīgi - jāiegulda profilaksē, īpaši sirds un asinsvadu slimību novēršanā, kas ilgtermiņā atmaksāsies ar uzviju," saka J. Jesajana.

Arodbiedrība iebilst pret budžeta likumprojekta izstrādes veidu

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 12:53:00 +0300

LIZDA pieprasa papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kategoriski nepiekrīt Ministru kabineta izvēlētajam sadarbības veidam par valsts budžeta likumprojekta 2026., 2027. un 2028.gadam izstrādi.

2025.gada 19.septembrī notika Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā izskatīja jautājumu "Par valsts budžeta projektu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam projektu". NTSP sēdes materiāli tika saņemti novēloti, tāpēc LIZDA sēdes laikā vērsa uzmanību uz pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai paredzētā finansējuma apmēra pamatotības trūkumu. LIZDA rosināja līdz 2025.gada 8.oktobrim iesniegt pamatotus aprēķinus, kā arī izvērtēt nozares organizāciju iesniegtos iebildumus un priekšlikumus.

LIZDA pieprasa MK sēdes protokollēmuma projektu papildināt ar punktu šādā redakcijā: "Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā nozares sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2025.gada 29.septembrim iesniegt Ministru kabinetam pamatotus aprēķinus pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" pilnvērtīgai ieviešanai, izvērtējot nozares organizāciju iesniegtos iebildumus un priekšlikumu. Finanšu ministrijai valsts budžeta projektā 2026.gadam un budžeta ietvarā 2026., 2027. un 2028.gadam paredzēt atbilstošu finansējumu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" pilnvērtīgai ieviešanai."

LIZDA izsaka pateicību, ka izglītība ir iekļauta starp valdības noteiktajām prioritātēm, taču norāda, ka kvalitatīvas izglītības un nodarbinātības stabilitātes pamats ir pārdomātas un atbilstoši finansētas reformas, ko īsteno konstruktīvā un cieņpilnā sadarbībā.

Ar jestru ballīti Rīgā atklāts “Оlympic Casinо”

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 12:39:00 +0300

Jaunākā “Оlympic Casinо” izklaižu zāle vērusi durvis Tērbatas ielā, uz atklāšanas pasākumu pulcējot vairāk nekā divsimt cilvēku.

“Оlympic Casinо” satiekas izklaide un sports – biljards, dzērieni, uzkodas, sporta tiešraides, spēles un īpašie piedāvājumi, uzsver tā pārstāvji.

Atklāšanas vakarā valdīja eleganta gaisotne, pārsteigumi un labs noskaņojums, ko uzturēja gardi našķi, atsvaidzinoši “welcome drinks” un Pāvela Griškova muzikālie priekšnesumi. Viesiem bija iespēja piedalīties dažādos konkursos, lai tiktu pie lieliska pārsteiguma.

Pēc svinīgās daļas sekoja DJ uznāciens un dejas līdz pat naktij, jo ballīte Rīgas centrā vienmēr jāizbauda pilnā sparā.

“Оlympic Casinо” Tērbatas ielā aizņem 262 kvadrātmetrus, piedāvājot 23 spēļu automātus un kazino spēles. Jaunā izklaižu zāle atklāta prestižajā “Royal Spa & Resort Hotel” kompleksā un būs atvērta visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 12:28:00 +0300

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Lai arī elektroauto uzlādes iespējas mājās parasti tiek uzskatītas par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem ērtai pieredzei ikdienā, dati liecina - ne visiem elektroauto lietotājiem šī iespēja ir pieejama un nepieciešama. Jaunākais Elektroauto lietotāju indekss 2025 atklāj, ka 15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās. Vēl augstāks šis īpatsvars ir starp dzīvokļu iedzīvotājiem - 42% no viņiem ikdienā izvēlas citu uzlādes risinājumu.

Uzlādes stacija mājās - tikai 55% elektroauto lietotāju

"Ielūkojoties elektroauto lietotāju ikdienas paradumos, varam secināt, ka uzlādes stacijas pieejamība mājās vai darbā vairs nav obligāts priekšnosacījums to ērtai lietošanai. Publiskās uzlādes infrastruktūras attīstība kā Latvijā, tā visā reģionā ļauj ērti iekļaut auto uzlādi kā ikdienā, tā tālākos braucienos," norāda Māris Sīklis, elektromobilitātes eksperts Latvijā.

Tikai nedaudz vairāk nekā pusei respondentu mājās ir uzlādes stacija, un puse no šiem risinājumiem ir arī attālināti vadāmi. Turklāt līdzīgi dati ir arī privātmāju īpašnieku vidū - 47% nav ierīkojuši auto uzlādes vietu. Dati parāda, ka plug-in hibrīdu īpašniekiem uzlādes vieta mājās ir retāk. Tā dzīvesvietā nav pieejama 45% elektroauto un 63% plug-in hibrīdauto lietotājiem.

Visbiežāk uzlādes laikā atpūšas vai strādā

Elektroauto lietotāji uzlādi apvieno ar citu ikdienas uzdevumu veikšanu, to apliecina arī elektroauto lietotāju indeksa dati. Populārākais laiks, kad veikt auto uzlādi ir brīdis, kad autovadītāji atrodas mājās vai darbā - tā rīkojas 71% elektroauto lietotāju. Teju puse jeb 41% - uzlādi veic pirms vai pēc garākiem braucieniem, savukārt 39% - kad baterija sasniegusi aptuveni 20-30% līmeni. Tomēr tikai atsevišķi autobraucēji uzlādi plāno periodos, kad ir zemāka elektrības cena.

Ar publiskās uzlādes tīklu - kopumā apmierināti

Vairāk nekā puse jeb 63% elektroauto lietotāju uzskata, ka uzlādes staciju pieejamība Latvijā ir pietiekama. Šo viedokli biežāk pauž vīrieši, Rīgā dzīvojošie un tie, kuru auto aprīkots ar lielākas ietilpības bateriju.

"Uzlādes tīkls pēdējā laikā attīstās ļoti strauji... Visā Baltijā to skaits jau pārsniedz 1500. Īpašu uzmanību pievēršam lieljaudas uzlādes stacijām, kas nodrošina ātrāku un ērtāku uzlādi, tādējādi veidojot infrastruktūru, kas ļauj pārvietoties brīvi un bez liekas plānošanas. Šo tīklu vieno viena mobilā lietotne ar iespēju norēķināties visās trīs valstīs bez papildu darbībām. Mēs nepārtraukti paplašinām savu klātbūtni, tostarp, sadarbojoties ar kafejnīcām, viesu namiem, lielveikaliem un citiem partneriem, lai uzlādes iespējas būtu pieejamas tieši tad un tur, kur tās visvairāk nepieciešamas," stāsta Māris Sīklis.

Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 11:24:00 +0300

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Viņš norādīja, ka šobrīd meža nozari ietekmē liela konkurence, ko rada tādi materiāli kā plastmasa, betons un metāls gan būvniecībā, gan mēbeļu un citu preču ražošanā, kā arī spiediens no sabiedrības puses par mežu izciršanu.

"Iedomājieties, katrs iedzīvotājs, vai tas būtu Portugālē, Latvijā vai Zviedrijā, saka, ka viņam patīk staigāt basām kājām pa koka grīdu, nevis pa plastmasu vai betonu. Visiem tas patīk. Bet tad, kad runa ir par resursiem, tad katrs pilsonis Portugālē, Latvijā vai Zviedrijā saka, ka mums nepatīk mežu izciršana," sacīja Pivorjūns, piebilstot, ka atšķirībā no citiem minētajiem materiāliem koks ir vienīgais, kas ir atjaunojams.

Tāpēc viņš uzsvēra, ka Baltijā, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, ir neizmantotas zemes, kuras vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, kas arī uzlabotu meža nozares situāciju.

Rīt visā Latvijā būs iespēja bez maksas pavingrot (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 10:22:00 +0300

Šogad starptautiskās kampaņas tēma ir, kā ar sportošanu un fitnesa nodarbībām uzlabot dzīves kvalitāti.

Lai iedrošinātu iedzīvotājus sportot, Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija (LVFA) šī gada 23.septembrī rīko Eiropas akciju #BEACTIVEDAY Latvijā, kuras ietvaros sporta un fitnesa klubi un to treneri 90 dažādās vietās rīkos bezmaksas treniņus. Latvija ir viena no 22 Eiropas valstīm, kur šogad notiek #BEACTIVEDAY pasākumi.

Lielās dalībnieku intereses dēļ sporta un fitnesa klubi aktivitātes piedāvās visas nedēļas garumā, ne tikai #BEACTIVEDAY dienā - 23.septembrī. Ārpus Rīgas sporta un fitnesa nodarbības notiks arī Liepājā, Kuldīgā, Ādažos, Ikšķilē, Salaspilī, Jelgavā, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Madonā, Cēsīs, Siguldā, Krāslavā un Daugavpilī.

"#BEACTIVEDAY ietvaros 23.septembrī un visu nedēļu ikviens tiek aicināts izmantot iespēju piedalīties bezmaksas treniņos, iesākt sportot un izbaudīt fizisko aktivitāšu daudzveidību, neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai funkcionālajām spējām. Lai arī mūsu sabiedrība pēdējos gados ir kļuvusi sportiskāka, tomēr vēl ir pietiekami liela daļa, kuru dzīvē regulāra sportošana nav ikdiena. Tas viennozīmīgi korelē ar veselīgi nodzīvotajiem gadiem, ko ietekmē dažādas slimības. Tāpēc šogad papildinām mūsu misiju ar aktivitātēm, kas izglīto, kā sportošana palīdz sadzīvot ar dažādām hroniskām slimībām, kā arī uzrunāsim cilvēkus birojos, kuru ikdiena ir sēdošs darbs. Mūsdienās ieviest sportu ikdienā ir pavisam vienkārši - tikai ir jāsāk. #BEACTIVEDAY kampaņa ir kā apņemšanās sākums, kura ir veidota kā starptautiska kustība," norāda Gints Kuzņecovs, LVFA valdes priekšsēdētājs.

Pērn sporta klubu aktivitātēs piedalījās vairāk nekā 11 tūkstoši iedzīvotāju, un rīkotāji prognozē, ka šogad tiks sasniegts līdzīgs skaits.

Akcijas ietvaros tiek piedāvāts plašs sportisku nodarbību klāsts, sākot ar trenažieru zāles apmeklējumu līdz pat dažādām grupu nodarbībām kā joga, pilates, funkcionāli spēka un lokanības treniņi, GRIP, fizioterapija, līnijdejas, Hip-hop, Zumba un daudzas citas. Būs arī ūdens nodarbības ar veselības vingrojumiem un peldēšanu, kikbokss un bokss, skvošs, klinšu kāpšana u.tml., parādot sporta un fitnesa nodarbību daudzveidību Latvijā. Ansis Klinstons piedāvā ikvienam piedalīties tipināšanas nodarbībās. Pasākumi paredzēti arī bērniem un jauniešiem, kā arī senioriem. Savukārt dienas atbalsta centrā "Pērle" notiks sadraudzības sporta aktivitātēs personām ar garīga rakstura traucējumiem no Priekuļu dienas aprūpes centra un no grupu mājas "Cēsis" un "Spāre".

Vienlaikus ikviens varēs piedalīties biroju izaicinājumā, un attālināti vienu nedēļu no 22. - 26.septembrim organizēt savus treniņus birojos kopā ar atzītiem sporta treneriem. Plānots uzstādīt #BEACTIVEDAY rekordu ar visvairāk darbiniekiem, kas piedalās vingrošanā un tādā veidā apņemas pievērsties sportiskam dzīvesveidam.

Latvija ir pēdējā vietā ES pēc veselīgi nodzīvoto gadu rādītāja - 54,3 gadi sievietēm un 51,2 gadi vīriešiem, kamēr ES vidējais rādītājs ir aptuveni 62,6 gadi. Tas nozīmē, ka mūsu iedzīvotāji no dzīvildzes vidēji par 8-11 gadiem vairāk nodzīvo ar sliktāku dzīves kvalitāti nekā citās ES valstīs. Regulāra fiziskā aktivitāte - PVO rekomendētās 150-300 minūtes vidējas intensitātes aktivitātes nedēļā - ir viens no efektīvākajiem risinājumiem šīs problēmas mazināšanai.

Šogad starptautiskās kampaņas tēma ir, kā ar sportošanu un fitnesa nodarbībām uzlabot dzīves kvalitāti un samazināt hronisku slimību riskus. Šī gada mērķis ir izglītot sabiedrību par veselību veicinošām fiziskām aktivitātēm kā galveno līdzekli hronisku slimību profilaksē un pārvaldībā. Šogad lielākā uzmanība tiks pievērsta diabētam, sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpošanas slimībām un onkoloģijai.

#BEACTIVEDAY ir Eiropas mēroga iniciatīva, kas katru gadu notiek 23.septembrī. Šogad kampaņā piedalās 22 valstis, akcentējot fiziskās aktivitātes nozīmi ikdienā un tās ietekmi uz veselīgo dzīves gadu skaita palielināšanu. Latvijā kampaņu rīko Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija (LVFA) sadarbībā ar sporta un fitnesa klubiem, valsts un pašvaldību partneriem un veselības nozares ekspertiem. Kampaņā viens no projekta mentoriem un sadarbības partneriem ir Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

ASV: Palestīnas valsts atzīšana ir izrādīšanās

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 09:15:00 +0300

ASV svētdien norādījušas, ka Palestīnas valsts atzīšana, pat ko paziņojuši vairāki Vašingtonas tuvākie sabiedrotie, tajā skaitā Lielbritānija, Austrālija un Kanāda, ir izrādīšanās.

"Mēs joprojām esam koncentrējušies uz nopietnu diplomātiju, nevis uz demonstratīviem žestiem. Mūsu prioritātes ir skaidras - ķīlnieku atbrīvošana, Izraēlas drošība un visa reģiona miers un labklājība, kas iespējama vienīgi atbrīvojoties no "Hamās"," norādīja anonīms ASV Valsts departamenta pārstāvis.

Kā ziņots, Lielbritānija, Austrālija, Kanāda un Portugāle svētdien atzina Palestīnas valsti. Vēl vairākas rietumvalstis, tajā skaitā Francija, paziņojušas, ka atzīs Palestīnu šonedēļ ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 44 posmos

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 08:11:00 +0300

Valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 44 posmos, un visvairāk ierobežojumu to laikā ir uz reģionālajiem autoceļiem - kopumā 17 posmos, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Garākais būvdarbu posms ir uz Vidzemes šosejas no Grundzāles līdz Lācupiem. Lai to šķērsotu, vajadzēs gandrīz stundu.

Vēl uz Bauskas šosejas pie ievada Rīgā notiek Dienvidu tilta 4.kārtas būvdarbi, kā arī tiek izbūvēts gājēju un velosipēdistu infrastruktūras savienojums starp Ķekavu un Rīgu. Intensīvas satiksmes laikā iespējami sastrēgumi.

Uz Vidzemes šosejas pie Siguldas viens reversās kustības posms un ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Savukārt Daugavpils šosejas posmā no Kalniškiem līdz Ļūbastei ir viens luksoforu posms, bet dažviet satiksme notiek pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums ir 50 un 70 kilometri stundā. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir pusstunda.

Tāpat uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) pie Ludzas ir četri luksoforu posmi. Ātruma ierobežojumi 70 un 50 kilometri stundā. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 30 minūtes.

Tikmēr uz Daugavpils apvedceļa (A14) un A14 posmā līdz Sventei ir trīs luksoforu posmi, bet ātruma ierobežojums 70 un 50 kilometri stundā. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 30 minūtes.

Tāpat ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz valsts reģionālajiem autoceļiem. Piemēram, no Litenes līdz Balviem un no Kokneses līdz Vecbebriem ir seši pagaidu luksoforu posmi, un tur ceļā jāplāno 40 līdz 45 minūtes.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, iedzīvotājus aicina zvanīt uz "Latvijas Valsts ceļu" diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Latviešu grupa «R.A.P.» ar koncertsinglu izziņo tūri (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 07:18:00 +0300

Tajā piedalās arī līdzautors - leģendārais dziedātājs Igo.

No Kuldīgas nākusī alternatīvā roka apvienība "R.A.P." pērn pēc 17 gadu pārtraukuma atjaunoja darbību un šopavasar sniedza faniem spilgtu atgriešanās koncertu Rīgas koncertzālē "Palladium". Tas iedvesmojis koncertsinglam un arī videoklipam vienam no lielākajiem grupas hitiem "Dzīve bez apstājas", ar ko grupa piesaka savu "Novembra tūri".

Tūres koncerti notiks 8.novembrī Jelgavas koncertvietā "Melno cepurīšu balerija", 14.novembrī Cēsu "Fonoklubā", 15.novembrī Liepājas kultūras namā "Wiktorija" un 22.novembrī Rīgas koncertzālē "Angārs".

"Šajos koncertos aptversim visu grupas daiļradi," sola "R.A.P." vokālists Artis Dvarionas. "Izskanēs gan dziesmas no visiem trim mūsu studijas albumiem, ieskaitot plašu atzinību guvušos skaņdarbus "Dzīve bez apstājas", "Nekas vairs nav tā", "Esot vienatnē" un "Viss jau saplānots", gan jaunās dziesmas, kas tapušas pēc grupas atkalapvienošanās, ieskaitot Latvijas radiostacijās panākumus jau guvušo singlu "Melnā (Ak nē, nē, nē!)."

Jaunais koncertsingls "Dzīve bez apstājas" un tā videoklips tapis 14.martā koncertzālē "Palladium" un lieliski demonstrē joprojām karsti degošo "R.A.P." roka enerģijas uguni. Gluži kā dziesmas oriģinālajā studijas versijā, tajā piedalās arī līdzautors - leģendārais dziedātājs Igo, kā arī visi četri grupas pamatsastāva dalībnieki - vokālists Artis Dvarionas, ģitārists Aleksandrs Štro, basists Artis Rozītis un bundzinieks Gatis Kaizers.

"Novembra tūres" noslēgumā Rīgas koncertzālē "Angārs" piedalīsies arī īpašie viesi - vēl viena ilggadēja pašmāju alternatīvā roka apvienība "Indygo".

Sāksies astronomiskais rudens

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 07:12:00 +0300

Pirmdien noslēgsies astronomiskā vasara un iestāsies rudens, liecina portālā "timeanddate.com" pieejamie dati.

Šovakar plkst.21.19 būs ekvinokcija, kas iezīmēs astronomiskā rudens sākumu Zemes ziemeļu puslodē un pavasara sākšanos dienvidu puslodē.

Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu, diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma.

Tomēr pirmdiena Latvijā vēl būs par 13 minūtēm garāka nekā nakts, un 25.septembris būs pirmā diennakts šoruden, kad diena ir īsāka nekā nakts.

Šāda atšķirība rodas, jo dienas un nakts garumu nosaka, ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, un par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs.

Septembra otrajā pusē saules spīdēšanas ilgums sarūk visstraujāk - par četrām minūtēm un 46 sekundēm diennaktī. Dienas garums turpinās samazināties līdz 21.decembrim, kad būs ziemas saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema.

Savukārt gada tumšākie trīs mēneši jeb solārā ziema būs periods no 6.novembra līdz 4.februārim. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas 6.augustā un beidzas 5.novembrī, un astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.

Meteoroloģiskais jeb termālais rudens Latvijā iestājas, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem. Šogad šis kritērijs tika sasniegts neparasti agri - valsts lielākajā daļā 20.augusts kļuva par meteoroloģiskā rudens pirmo dienu.

Pirmdiena būs pārsvarā mākoņaina

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 07:12:00 +0300

Pirmdien Latvijā debesis lielākoties klās mākoņi un vietām nedaudz līs, prognozē sinoptiķi.

Saulaināks laiks gaidāms no rīta Latgalē un pēcpusdienā Kurzemes ziemeļrietumos.

Pūtīs mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, no rīta piekrastē saglabāsies brāzmas līdz 16 metriem sekundē.

Gaisa temperatūra pēcpusdienā būs +12..+17 grādi.

Rīgā gaidāma mākoņaina diena, bez būtiskiem nokrišņiem. Pūšot mērenam rietumu, dienvidrietumu vējam, gaisa temperatūra nepārsniegs +16 grādus.

Laikapstākļus ietekmē ciklona dienvidu mala. Atmosfēras spiediens 1005-1010 hektopaskāli jūras līmenī.

Latvija izsaka protestu Krievijai par Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 17:17:00 +0300

Solidarizējoties ar Igauniju, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) šodien izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi Latvijā un iesniedza notu, kurā pauda "kategorisku protestu par 19.septembrī Krievijas militāro lidmašīnu īstenoto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu", informēja ĀM.

"Krievijas bezatbildīgā rīcība ir rupjš 1944.gada Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas pārkāpums. Tā ne tikai rada nopietnus draudus civilai aviācijai, bet arī provocē situācijas eskalāciju," uzsver ĀM.

Diplomātiskajā notā Latvijas puse arī atkārto prasību izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu, izvest tās okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un kompensēt visus zaudējumus, kādus Ukraina cietusi Krievijas agresijas rezultātā.

Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 14:46:00 +0300

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

UR Letiņa nopelnījusi 49 532 eiro, vēl 58 496 iegūti mantojumā no tēva, bet 20 000 - dāvinājumā no mātes. 2742 eiro Letiņa nopelnījusi no AS "CBL Life", bet 233 eiro iegūti no Latvijas Zvērinātu notāru padomes. Tāpat viņa saņēmusi 300 eiro pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

54 600 eiro Letiņa pērn uzdāvinājusi brālim.

Letiņai pieder divi dzīvokļi Rīgā, kā arī trīs kopīpašumā esošie zemes gabali Rīgā.

Tāpat viņa deklarējusi vieglo automašīnu "Volvo XC90", kaa ir viņas īpašumā.

Letiņa UR galvenās valsts notāres amatā darbu sāka pērnā gada 2.aprīlī.

UR ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas Latvijas teritorijā reģistrē tiesību subjektus un juridiskus faktus, piemēram, komersantus un to filiāles, biedrības un nodibinājumus, reliģiskās organizācijas, komercķīlas, kā arī nodrošina normatīvajos aktos noteikto ziņu publisku ticamību un pieejamību.

Kopš 2022.gada dažādās Latvijas vietās nosaukumi mainīti 88 ielām vai ielu daļām

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 14:43:00 +0300

Kopš 2022.gada dažādās Latvijas vietās nosaukumi mainīti 88 ielām vai ielu daļām, liecina Valsts zemes dienesta sniegtā informācija.

Visvairāk - 25 - jaunus nosaukumus ieguvušas ielas vai ielu daļas Rīgā. Astoņos gadījumos tas noticis Ogres novadā, bet septiņos - Valmieras novadā.

Šajā laikā ielu vai ielu daļu nosaukumi mainīti arī Valkas, Tukuma, Talsu, Siguldas, Saulkrastu un Saldus novados. Tāpat izmaiņas skārušas ielas Ropažu, Rēzeknes, Preiļu, Olaines, Madonas, Līvānu, kā arī Krāslavas un Kuldīgas novados. Ielu vai ielu daļu nosaukumi kopš 2022.gada mainīti arī Ādažu, Alūksnes, Bauskas, Cēsu, Jelgavas, Jēkabpils novados, kā arī Jūrmalā un Liepājā.

Visbiežāk mainīts Leona Paegles ielas nosaukums. Ielas ar šādu nosaukumu pārsauktas citā vārdā Cēsu, Kuldīgas, Ogres, Saulkrastu un Valmieras novados.

Maskavas ielas nosaukums tika mainīts četrās vietās - Rīgā, kā arī Madonas, Ropažu un Salaspils novados. Tāpat arī četras pašvaldības izlēmušas pārsaukt Puškina ielu - Rīga, Bauskas, Ogres un Valkas novadi.

Vīriešu ārste: hormonālā veselība ir sarežģīta un smalki regulēta (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 14:24:00 +0300

Ārste brīdina - testosterona deficīta cēloņi ir dažādi.

Vīriešu reproduktīvās un hormonālās veselības jomā bieži tiek novērota nopietna problēma - testosterona terapijas lietošana bez pietiekamas medicīniskas indikācijas. Kā norāda endokrinoloģe ar specializāciju androloģijā, dr. Sabīne Upmale-Engela, testosterons nereti tiek nozīmēts bez padziļinātas diagnostikas, ignorējot iespējamos endokrīnos cēloņus, kas var būt patiesais vīrieša veselības problēmu iemesls.

Tādi simptomi kā nespēks, hronisks nogurums, pazemināts libido, enerģijas trūkums, neizskaidrojams svara pieaugums, samazināts ķermeņa apmatojums vai tā pasliktināšanās, kā arī krūšu dziedzeru palielināšanās var liecināt par vīriešu dzimumhormonu nelīdzsvarotību. Šādos gadījumos ir būtiski veikt endokrīno izmeklēšanu, lai noskaidrotu hormonālo traucējumu cēloņus un tos savlaicīgi ārstētu.

Endokrinoloģe ar specializāciju androloģijā Dr. Sabīne Upmale - Engela stāsta: "Vīrieša hormonālā veselība ir sarežģīta un smalki regulēta sistēma. Bieži redzu pacientus, kuri gadiem lietojuši testosteronu bez objektīvas vajadzības. Dažiem to ir ieteikuši speciālisti, kas nav ārstniecības personas, neveicot pilnu hormonālā profila izvērtējumu. Tā rezultātā tiek nomākta paša organisma testosterona ražošana, pasliktinās spermas kvalitāte."

Ja testosterona terapija tiek uzsākta nepamatoti, pastāv risks, ka organisma dabīgā testosterona ražošana var neatjaunoties pat pēc terapijas pārtraukšanas. Tas var radīt pastāvīgus hormonālās sistēmas traucējumus un būt par iemeslu neauglībai.

Ārste brīdina - testosterona deficīta cēloņi ir dažādi, un tikai rūpīga medicīniska izmeklēšana var noteikt, vai hormonu terapija ir pamatota. Testosterona terapija ne vienmēr uzlabo seksuālo funkciju vai pašsajūtu - dažkārt tieši pretēji, tā var izraisīt sēklinieku atrofiju, samazinātu spermatoģenēzi un pat radīt nopietnus draudus veselībai - paaugstinās trombožu risks, palielinās prostatas vēža izplatības risks. Tāpat medikamenta devas ir jāmonitorē, lai nesasniegtu suprafizioloģisku līmeni. Pirms testosterona aizstājterapijas uzsākšanas svarīgi būtu apsvērt spermas sasaldēšanu nākotnei.

Dr. Upmale - Engela atzīst, ka bieži vien vīrieši ar seksuālās veselības problēmām nemeklē palīdzību vai arī vēršas pie nepiemērotiem speciālistiem, tādējādi palaižot garām iespēju laikus atklāt nopietnas endokrīnās slimības, piemēram, vairogdziedzera traucējumus, prolaktīna vai citu hormonu (testosterona, estradiola, kortizola u.c.) disbalansu. Būtiska loma erektīlās disfunkcijas un hipogonādisma attīstībā ir arī insulīna rezistencei. 2.tipa cukura diabētam un aptaukošanās radītajām vielmaiņas izmaiņām. Ne vienmēr pazemināta testosterona gadījumā uzreiz jālieto hormone aizvietotājterapija. Pastāv medikamenti, kas palīdz organismam pašam atjaunot testosterona veidošanos,ne mazāk svarīgi ir sakārtot arī citus veselības faktorus, piemēram, svaru un vielmaiņu.

Vīriešu hormonālās un reproduktīvās veselības traucējumi bieži attīstās nemanāmi, taču to sekas var būt ilgstošas un reizēm arī neatgriezeniskas - tādēļ ieteicams neatlikt vizīti pie androloga vai endokrinologa, kas specializējas androloģijā. Individuāli pielāgota ārstēšana ļauj ne tikai uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti, bet arī saglabā iespēju kļūt par tēvu.

Kas jāzina, pošoties ceļojumā uz mirdzošo brīnumpilsētu Dubaiju (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 14:17:00 +0300

Tā būs neticamu emociju karuselis, kuru noteikti ir vērts kaut vienu reizi piedzīvot.

No tuksneša smiltīm cēlusies metropole - Dubaija - vilina pasaules apceļotājus ar savu mirdzošo greznību un autentisko šarmu. Tās iespēju pārbagātībā ikviens atrod kaut ko sev - sākot no piedzīvojumiem un iepirkšanās līdz kultūras izziņai un gastronomiskiem baudījumiem. Tomēr daudziem tā saistās ar neizpratni, neziņu un šaubām...

Dubaija ir viena no pasaules neparastākajām un aizraujošākajām pilsētām. Tā vilina ar virkni pasaules rekordiem - pasaulē augstākā ēka, pasaulē dziļākais baseins un vēl un vēl, tā apbur ar mirdzošiem debeskrāpju labirintiem, tā pārsteidz ar pārdomāti ērtu pilsētvidi, tā lutina ar izcilu viesmīlību, tā dāsni gādā saviem viesiem atpūtas iespēju daudzveidību un tā tīksmina garšas kārpiņas ar savām autentiskajām garšām. Dubaija nav tikai atpūtas galamērķis - tā būs neticamu emociju karuselis, kuru noteikti ir vērts kaut vienu reizi piedzīvot!

Fakti, kurus vērts zināt

Valoda - oficiālā valoda ir arābu, tomēr, tā kā pilsēta ir ļoti internacionāla, visur var brīvi sarunāties arī angļu valodā.

Nauda - Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms (AED). Teju visur, ieskaitot metro un taksometrus, ir iespējami norēķini gan ar kredītkartēm un debetkartēm, gan mobilajiem maksājumiem.

Laika zona - Persijas līča laiks (GMT+4), kas no Latvijas laika atšķiras par vienu stundu.

Transports - Dubaijā ir lieliski attīstīta sabiedriskā transporta sistēma - pilsētā kursē metro, tramvaji, autobusi un arī ūdens pārvadātāji. Lai izmantotu sabiedrisko transportu, jāiegādājas "Nol Card". Karti jāatminas noskenēt gan pirms iekāpšanas transportā, gan pēc izkāpšanas. Karti ir iespējams iegādāties gan tiešsaistē, gan pilsētvidē un sabiedriskā transporta lielākajās pieturvietās bieži sastopamajos biļešu kioskos. Transportu kustības grafiks ir biežs un raits. Metro ir atsevišķi vagoni tikai sievietēm. Lai arī sievietes var braukt kopējos vagonos, tomēr vīriešiem nav ļauts uzturēties sieviešu vagonā. Īpašie sieviešu vagoni ir marķēti ar rozā krāsu.

Dzeramnauda - ēstuvēs ir ierasts atstāt 10-15% no kopsummas.

Cenas - maltīte vienai personai vidējas klases restorānā izmaksā aptuveni 30 EUR, kapučīno - līdz 5 EUR, 0.5 l ūdens pudele - līdz 1 EUR.

Klimats

Dubaijā valda subtropu klimats ar vairāk nekā 300 saulainām dienām gada laikā. Lai arī Dubaija viesus gada viscaurgadu, Latvijas ceļotājiem patīkamākie laikapstākļi tur valda mūsu vēla rudens, ziemas un agra pavasara laikā. Tad emirāts dāvā saviem viesiem krietni vasarīgu sajūtu ar temperatūru virs +25 °C.

Ieceļošana

Latvijas pilsoņi uz Dubaiju var ceļot bez vīzas, uzturoties valstī uz laiku līdz 90 dienām 180 dienu periodā, ja ieceļošanas mērķis nav algots darbs.

Latvijas nepilsoņi vīzu īstermiņa ieceļošanai Dubaijā ar tūrisma mērķi var saņemt AAE vēstniecībā Latvijā.

Pasei jābūt derīgai vēl vismaz 6 mēnešus pēc plānotā brauciena beigām.

Ikviens ceļotājs pirms ceļojuma ir aicināts pārliecināties par ceļošanas noteikumiem Ārlietu Ministrijas interneta vietnē, kā arī reģistrēties Konsulārajā reģistrā un viedtālrunī lejuplādēt Ārlietu ministrijas lietotni "Ceļo droši".

Tāpat ikviens ceļotājs ir aicināts apdomāt ceļojuma apdrošināšanas iegādi, ko var vaicāt ceļojumu brokeriem vai apdrošināšanas kompānijām.

Ko apskatīt

Burdž Kalifa - pasaulē augstākā celtne, kas sasniedz 828 metru augstumā, dāvājot saviem viesiem patiesi neaizmirstamus panorāmas skatus. Apmeklētājiem ir pieejamas skatu platformas 124., 125. vai 148. stāvā. Biļetes ir ieteicamies ir iegādāties iepriekš tiešsaistē, lai nenāktos kavēties biļešu kases rindās.

Al Fahidi rajons - Dubaijas vēsturiskais rajons, kas ļauj sajust pilsētas gaisotni laikā, kad nafta vēl nebija pārvērtusi to par mirdzošu metropoli. Šaurās ieliņas, vēja torņi un tradicionālās ēkas atspoguļo autentisko arābu arhitektūru, bet muzeji un kultūras centri sniedz iespēju iedziļināties emirāta vēsturē un tradīcijās. Īpašu šarmu piešķir arī kanāla šķērsošana ar vēsturisko koka laivu "abra", ko vietējie izmanto jau gadsimtiem. Šis piedzīvojums ir ne tikai autentisks, bet arī pārsteidzoši pieejams - brauciens maksā vien 1 dirhēmu, kas ir mazāk par 1 eiro.

Miracle Garden - pasaulē lielākais ziedu dārzs, kas pārsteidz ar vairāk nekā 150 miljoniem puķu. Šeit radīti milzīgi ziedu skulpturāli veidojumi - no pilīm, pasaku tēliem, alejām līdz pat lidmašīnai. Šī vieta ir kā neticama pasaku oāzi tuksneša vidū.

Global Village - kultūras un izklaides parks, kas vienuviet apvieno vairāk nekā 90 pasaules valstis. Katrai no šīm valstīm ir savs stends, kurā var iegādāties gan autentiskus suvenīrus, gan nogaršot tradicionālus ēdienus. Tāpat teritorijā var baudīt dažādus šovus un atrakciju parku. Šis parks ir kā iespēja "apceļot pasauli" vienas dienas laikā.

Garšvielu, tekstila un zelta tirgi - šie tradicionālie tirdziņi jeb "souki" ir īsts piedzīvojums sajūtām - garšvielu tirgū smaržo kanēlis, kardamons un safrāns, tekstila tirgus apbur ar krāsainiem audumiem, bet zelta tirgus pārsteidz ar bagātīgu juvelierizstrādājumu klāstu, rekorda cienīgiem eksponātiem un draudzīgām cenām. Tirdziņos gan nekad neko nedrīkst pirkt par pirmo cenu, jo Dubaijiešu kultūra paredz kaulēšanās spēli, kas bieži vien izvēršas teātra cienīgā piedzīvojumā un var ieilgt uz krietnu laiku.

Top pludmales - Dubaija nav iedomājama bez jūras veldzējuma. Pludmales šeit ir īpaši sakoptas un daudzveidīgas - Jumeirah Beach ir ideāla ģimenēm un sportiskām aktivitātēm, Kite Beach piesaista kaitsērfinga entuziastus un piedāvā lielisku skatu uz ikonisko Burj Al Arab, savukārt Sunset Beach ir iecienīta klusākas atpūtas un burvīgu saulrietu baudīšanai. Un šī ir tikai neliela daļiņa no pilsētas piedāvājuma atpūtai pludmalē.

Ko nogaršot

Machboos - viens no Emirātu virtuves simboliem. Aromātiski rīsi ar zivi vai gaļu, kuru īpašo garšu dāvā kanēlis, kardamons un krustnagliņas.

Freeth - sātīgs dārzeņu un gaļas sautējums, ko pasniedz kopā ar maizi.

Chebab - emirātu pankūkas ar safrānu. Tās pasniedz ar krēmsieru, medu vai dateļu sīrupu.

Madrooba - izteikti austrumniecisks ēdiens, kas apvieno sālītu zivi ar garšvielām un biezu mērci.

Luqaimat - cepti mīklas kumosiņi ar dateļu sīrupu - deserts, kas garšo pēc svētkiem. Silti, kraukšķīgi un saldi - īsta garšu buķete, ko nedrīkst palaist garām.

Knafeh - salds deserts no smalkiem mīklas "diegiem", ko pilda ar sieru vai krējumu un bagātīgi piesūcina ar sīrupu. Īsta austrumnieciska delikatese, īpaši populāra pēc vakariņām.

Gahwa - emirātu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Viegla, aromātiska kafija ar kardamonu un / vai rožu ūdeni, ko pasniedz nelielās krūzītēs kopā ar datelēm. Tā nav tikai dzēriens, bet arī viesmīlības simbols, ko vērts izbaudīt vismaz vienreiz. Tie, kas jau ir viesojušies Dubaijā, viennozīmīgi atzīst, ka tā ir lauzusi jebkurus iepriekš prātotos stereotipus un aizspriedumus - būs pārlieku dārgi, kultūru atšķirības, tveicīgais karstums un citi. Dubaija ir viesmīlīga, droša, dažādiem ceļotāju budžetiem piemērota, atpūtas iespējām pārbagāta un ciemos gaidoša. Ir vērts iepazīt tās maģiju!

Džemmas Skulmes mazdēls filmē un sarīkojis gleznu personālizstādi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 11:31:00 +0300

Plūstošā, biomorfiskā krāsas daba ļauj asociatīvi pietuvoties darbam.

Mākslinieks Arturs Dimiters 2025.gada 26.septembrī plkst.18:00 aicina visus interesentus uz savas personālizstādes atklāšanu, Rietumu bankas izstāžu zālē, Vesetas ielā 7.

Cilvēks meklē zīmi, pēc kuras vadīties un mākslinieks - zīmi, kuras dēļ vērts radīt. Izstādes vadmotīvs ir tēlu meklējumi un abstraktu formu paralēlās realitātes, kuras savos kontekstuālajos rāmjos ieliek nevis mākslinieks, bet katrs uzlūkotājs ar savu pienesumu. Plūstošā, biomorfiskā krāsas daba ļauj asociatīvi pietuvoties darbam. Neapgrūtinot uzlūkotāju ar pārblīvētu saturisko informāciju, bet dodot krāsas kā trīsdimensionālai vielai savu teikšanu. Katram tēlam ir savs raksturs, sava emocionalitāte. Zoomorfās radības viena pēc otras dod ziņu par sevi, tās nav vienaldzīgas. Tās ir kā liecinieces šķietamajai nejaušībai, kura kā radītās pasaules strāvojums iet cauri jebkurai matērijai.

Siluets ir noreducētākais formas veids, kas palīdz lieko izsvērt un neapgrūtināt darbu ar traucējošiem, otršķirīgiem elementiem. Vienlaicīgi tas ir arī sarežģīts, jo nedod vietu kļūdām, tajā var paust visu, bet tikai atmetot lieko.

Kur meklēt vārdus, lai izteiktu to, kas ir šie manis uzmeklētie varoņi? Kas ir tie stāsti, kurus viņi jums stāstīs?

Arturs Dimiters (2000) ir multidisciplinārs mākslinieks. Personīgajos projektos strādā ar foto, video, audio, tēlniecības, glezniecības un zīmēšanas medijiem, apvienojot tos ar pieredzi dažādu projektu, pasākumu un kultūras procesu izveidē. Artura Dimitera primārais māskslinieciskās izpētes objekts ir nemitīgi jaunu tēlu meklējumi, kuri spēj būt daudzslāņaini suģestīvi, bet ārējā veidolā lakoniski un harmoniski.

Šobrīd studē maģistratūru Latvijas mākslas akadēmijas tēlniecības katedrā.

Ar mūziku no Mali sāksies Liepājas koncertzāles jubilejas festivāls (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 11:14:00 +0300

Sangarē uzaugusi nabadzībā Bamako ielās, un piecu gadu vecumā ar savu balsi apbūra klausītājus svinīgās ceremonijās.

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" šoruden atkal vērs durvis pasaulei - koncertsērija "Pasaule Lielajā dzintarā" turpināsies ar mūziku no Mali, kas ieskandinās arī koncertzāles desmitās jubilejas festivāla notikumu virkni. 11.oktobrī plkst.18.00 uz skatuves kāps Āfrikas mūzikas leģenda, "Grammy" balvas laureāte un cilvēktiesību aktīviste Umu Sangarē.

Viņas balss skanējusi uz pasaules prestižākajām skatuvēm - no Sidnejas Operas nama līdz Karalienes Elizabetes zālei Londonā. Sangarē ir sadarbojusies ar Hērbiju Henkoku, Sīlu un P!nk. Dziedātāja iedvesmojusi tādas zvaigznes kā Ališu Kīsu, Aju Nakamuru un Bejonsē, kura savam skaņu celiņam 2019.gada filmai "Karalis lauva" izmantojusi fragmentu no dziesmas "Diaraby Nene".

Tomēr viņas panākumu stāsts nav tikai par mūziku. Sangarē uzaugusi nabadzībā Bamako ielās, un piecu gadu vecumā ar savu balsi apbūra klausītājus svinīgās ceremonijās, bet vēlāk kļuva par vienu no pirmajām māksliniecēm, kas ar dziesmām drosmīgi runāja par dzimumu līdztiesību, piespiedu laulībām un sieviešu tiesībām. Ar dedzīgu pārliecību viņa ir kļuvusi par balsi tiem, kam bieži vien tādas nav. Kā viena no slavenākajām dziedātājām Āfrikas kontinentā, viņa popularizē Āfrikas vērtības un veicina izpratni par Vasulu mūziku.

Koncertā Liepājā skanēs dziesmas no dziedātājas jaunākā albuma "Timbuktu" (2022), kuru kritiķi vērtē kā viņas visspēcīgāko, dziļāko un liriskāko ierakstu līdz šim. Sangarē saka: "Mūzika ir manī. Bez tās es neesmu nekas, un nekas man to nevar atņemt! Es šajā albumā esmu ielikusi savu dzīvi, visu savu dzīvi - dzīvi, kurā esmu iepazinusi badu, nabadzību un bailes, taču šodien es no tā visa ceļu godību".

Vasulu mūzika ir Rietumāfrikas tautas mūzikas žanrs, kas radies Vasulu reģionā Mali dienvidos un kļuvis par dziļu kultūras sastāvdaļu. Šī tradīcija veidojusies no mednieku dziesmām un seno griotu (Rietumāfrikas trubadūru) melodijām, kas vēsta par ikdienas dzīvi, mīlestību, sociālām tēmām un tautas gudrībām. Līdztekus spēcīgai vokālajai tradīcijai un perkusiju ritmiem mūzikā tiek izmantota šim reģionam raksturīgā sešstīgu arfa kamele n'goni. Sangarē tiek dēvēta par šī žanra karalieni un devusi ievērojamu ieguldījumu Vasulu mūzikas attīstībā, modernizējot to ar blūza, folka un roka elementiem.

2009.gadā Sangarē nominēta "Grammy" balvai par albumu "Seya", savukārt 2011.gadā šo prestižo apbalvojumu saņēmusi kā līdzautore Džona Lenona leģendārās dziesmas "Imagine" kaverversijai. Panākumi nav likuši Sangarē aizmirst savu izcelsmi, un dzimumu līdztiesība joprojām ir klātesoša tēma viņas dziesmās. Šos jautājumus viņa risina arī praktiski, jau 10 gadus ar savu fondu atbalstot grūtībās nonākušas sievietes un bērnus. Viņa ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas labas gribas vēstniece un Mali Nacionālā ordeņa komandiere.

Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 11:11:00 +0300

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) - prestižākais nozares notikums Latvijā - šogad izgaismo jaunu tendenci.

Šogad LAGB balvai tika pieteikti drosmīgi 14 komercēku un ražošanas ēku projekti. Trīs no tiem ir patiesi izteiksmīgi un drosmīgi, kas pelnīti pelnījuši vietu LAGB finālistu vidū. "Latvijas Arhitektūras gada balvai iesniegtās trīs industriālās ēkas nebūt nav pārsteigums. Jau 1903.gadā Rīgas straujās izaugsmes un arhitektūras tendences ilustrējošajā izdevumā "Riga und seine Bauten" industriālās ēkas tika īpaši izceltas kā pilsētas attīstības liecinieces - rūpniecība bija viens no Rīgas ekonomiskās izaugsmes stūrakmeņiem. Arī šodien gada balvai pieteiktās rūpniecības ēkas apliecina gan nozares nozīmīgumu, gan industriālā mantojuma arhitektūras svarīgo lomu Latvijas arhitektūras ainavā. Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā," norāda Latvijas Arhitektu savienības prezidents Artūrs Lapiņš. LAGB 2025 finālistu vidū trīs minētie industriālās arhitektūras projekti ir Kokaudzētavas "Zābaki", optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne un ūdens uzpildes termināls.

Kokaudzētavas "Zābaki" (autori "Mark arhitekti") projekta gaitā tika izstrādātas un uzbūvētas jaunas administrācijas, ražošanas, noliktavu un dzesētavas ēkas, kas atbilst mūsdienu prasībām. Ēku komplekss plānots, iedvesmojoties no tradicionālās Latvijas lauku viensētas, izmantojot līmētā koka konstrukcijas un neapstrādātas koka virsmas. Īpaši izceļas unikālā koka dzesētava, kas darbojas kā milzu ledusskapis, savukārt administrācijas ēkai izstrādāts individuāls mēbeļu dizains.

Optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne, ēkas un teritorijas pārbūve ir spilgts piemērs tam, kā industriālais mantojums var pārtapt modernā arhitektūrā. Sākotnēji 1970. gados celts padomju laika objekts ir transformēts par telpu, kas atbilst mūsdienu tehnoloģiskajām un estētiskajām prasībām. Tīrtelpas šeit nodalītas no kopējām telpām, vienlaikus saglabājot vizuālu sasaisti ar ražošanas procesiem - plaši stiklojumi ļauj vērot ražošanu dažādos stāvos.

Īpašu arhitektūras vērtību rada ēkas konceptuālā ideja - optiskās šķiedras kūlis kā metafora. Tāpat kā šķiedras precīzi un niansēti pārvada gaismu, arī ēkas tēls ir veidots kā gaismas simbols: balta, skaidra un caurspīdīga fasāde, bet interjeros - dinamiskas un smalkas krāsu nianses, kas rada "krāsu kūļa" efektu. Šis risinājums apliecina, ka arī industriālās ēkas var kļūt par arhitektūras inovācijas paraugu, apvienojot funkcionalitāti ar spēcīgu estētisku vēstījumu.

Ūdens uzpildes termināls - Liepājā radīts unikāls ūdens uzkrāšanas un uzpildīšanas terminālis, kas paredzēts dzeramā ūdens eksportam uz visu pasauli - pirmais šāda tipa objekts pasaulē. Projekts apvieno inženiertehnisku inovāciju ar pārdomātu arhitektūru: lielākā daļa būvapjoma ir apbērta ar zemi, kas palīdz tam organiski iekļauties ainavā un vienlaikus nodrošina stabilu iekštelpu klimatu ūdens uzglabāšanai.

Termināļa apjoms ietver ne tikai tehniskās telpas, bet arī darbinieku biroju. Tas izvietots būves augšpusē un vizuāli atdalīts no pārējās ēkas ar "iešķiebu" formu un COR-TEN tērauda apdari, kas akcentē biroja telpas kā arhitektonisku dominanti virs inženiertehniskās būves. Šis risinājums padara termināli par spilgtu piemēru tam, kā funkcionāls objekts var kļūt par vizuāli un konceptuāli izteiksmīgu arhitektūras darbu.

"Šo projektu vērtība slēpjas to ilgtermiņa ietekmē - tie paceļ nozares latiņu un nosaka, kā nākotnē izskatīsies rūpnieciskās un komerciālās vides kvalitāte Latvijā. Tā ir arhitektūra, kas kļūst par investīciju inovācijā un ekonomikas dzīvotspējā, vienlaikus saglabājot cieņu pret cilvēku un vidi," vērtējot darbus, norāda Oļegs Umanskis.

Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā "Latvijas Arhitektūras gada balva 2025" konkursā pieteiktie komercēku un ražošanas ēku objekti spilgti apliecina arhitektūras daudzveidību un spēju attīstīt nozari. Viesnīcas, biroju ēkas, tirdzniecības centri un ražošanas ēkas nav tikai funkcionāli objekti - tie nosaka pilsētas ainavu, veicina uzņēmējdarbību un rāda, kā funkcionāls dizains satiekas ar ilgtspēju.

Divi pazīstami zīmoli paziņojuši par stratēģisku partnerību

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 18:06:00 +0300

Bazara 0, viens no visstraujāk augošajiem cīņu izklaides zīmoliem Latvijā, ir noslēdzis stratēģisku partnerību ar OlyBet Sports Bar, vadošo izklaides un viesmīlības zīmolu Latvijā un Baltijā. Kopā tie radīs jaunu sporta izklaides līmeni, sākot ar gaidāmo Bazara 0 Fight Club III.

Pasākums norisināsies 2026. gada 10. janvārī Rīgā, “Xiaomi” Arēnā un iezīmēs trešo Bazara 0 galvenās cīņu sērijas posmu. Ar OlyBet Sports Bar atbalstu šis solās būt līdz šim aizraujošākais šovs, vienkopus pulcējot labākos cīkstoņus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai skatītājiem sagādātu neaizmirstamu augstas enerģijas vakaru.

„ Gribam paziņot, ka “BAZARA 0 Fight Club 3” notiks 10. janvārī Xiaomi Arēnā, sadarbībā ar OlyBet Sports Bar. Esam priecīgi, ka tik liels zīmols mūs ir pamanījis, uzrunājis un grib kopā, Latvijā, radīt kaut ko patiešām grandiozu.
Sevi turam augstākajā standartā un vēlamies Baltijai rādīt tādas cīņas, kādas neviens pirms tam nav spējis parādīt. Mēs gribam apvienot spēcīgākos cīnītājus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tepat, pie mums Rīgā - un šoreiz, bez tik spēcīga, atpazīstama un cienījama partnera šajā industrijā, tas nebūtu iespējams.

Paldies mūsu komandai. Paldies Olybet, Lucky Punch un SlotsFighter - tikai visi kopā esam spējīgi izveidot kaut ko tik lielu. Par šo pirms neilga laika vēl likās neiespējami pat sapņot. Jaunumi jau drīzumā. Garantējam, ka bez emocijām neatstāsim nevienu. Tiekamies!”, — Danils Vesņenoks, Bazara 0 pārstāvis.

„OlyBet Sports Bar zīmols vienmēr ir tiecies būt notikumu epicentrā, tādēļ sadarbība ar Bazara 0 bija iespēja, kuru nedrīkstējām palaist garām. Cīņu sports mūsu klientu vidū jau sen ir ļoti populārs, un skatīšanās ballītes regulāri piepilda mūsu telpas. Mums patiesi ir prieks dot faniem iespēju būt vēl tuvāk pašam notikumam.

Mēs rūpīgi izvēlamies savus partnerus un vienmēr tiecamies sadarboties ar labākajiem savā jomā. Šobrīd Bazara 0 ir vadošais cīņu sporta izklaides zīmols Latvijā, un ar mūsu atbalstu 10. janvārī radīsim patiesi iespaidīgu šovu. Sekojiet jaunumiem - būs aizraujoši”, — Juris Celmārs, SIA Olympic Casino Latvia, SIA OlyBet Latvia un SIA AHTI valdes priekšsēdētājs.

OlyBet Sports Bar ir vadošais sporta izklaides galamērķis Baltijā, kas faniem ļauj būt tuvāk notikumu centram, tiešraidē uz lielajiem ekrāniem pārraidot svarīgākos pasaules sporta notikumus dzīvīgā atmosfērā. Ar vairāk nekā 30 filiālēm 13 Latvijas pilsētās, kā arī lokācijām Igaunijā un Lietuvā, OlyBet Sports Bar ir kas vairāk nekā sporta skatīšanās vieta - tā ir kopiena, kas apvieno aizrautību un neaizmirstamus piedzīvojumus.

No tematiskajiem vakariem un ekskluzīvām skatīšanās ballītēm līdz lieliskam ēdienam un dzērieniem par pieejamām cenām, OlyBet Sports Bar turpina noteikt sporta izklaides standartus reģionā.

Bazara 0 ir viens no straujāk augošajiem cīņu sporta izklaides zīmoliem Latvijā, kura mērķis ir izcelt spēcīgākos cīkstoņus un piedāvāt skatītājiem augstas enerģijas pasākumus. Bazara 0 ir pazīstams ar sporta izklaides robežu paplašināšanu Baltijā, apvienojot augstākā līmeņa cīkstoņus, modernāko producēšanu un elektrizējošu atmosfēru.
Ar misiju apvienot cīkstoņus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uz vienas skatuves, Bazara 0 nosaka jaunus standartus cīņu sporta izklaidē reģionā.

Braže: Latvija ir «mazā kvantu lielvalsts»

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 16:51:00 +0300

Latvija ir "mazā kvantu lielvalsts", kuras profesoru izstrādātajos algoritmos bāzēti līdz pat 20% pasaules kvantu algoritmu, sestdien izstādes "Expo 2025 Osaka" biznesa konferencē "Kā inovācijas aerokosmosa nozarē var veicināt ilgtspēju un vides saglabāšanu" paudusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Latvijas uzņēmēji un zinātnieki sestdien izstādē "Expo 2025 Osaka" piedalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā biznesa konferencē "Kā inovācijas aerokosmosa nozarē var veicināt ilgtspēju un vides saglabāšanu", uzsverot Latvijas kompetences un inovāciju potenciālu kosmosa un viedo tehnoloģiju jomā.

Konference norisinājās "Expo 2025 Osaka" tematiskās nedēļas "Zemes un bioloģiskās daudzveidības nākotne" ietvaros, pulcējot ekspertus, nozares pārstāvjus, akadēmiķus un studentus no Latvijas, Japānas un citām valstīm, lai meklētu risinājumus, kā ilgtspējīgas aerokosmosa tehnoloģijas var palīdzēt saglabāt vidi un bioloģisko daudzveidību.

Konferenci atklāja Latvijas ārlietu ministre, kura uzrunā uzsvērusi, ka pasaulē novērtē Latvijas sasniegumus inovāciju, IKT, kvantu tehnoloģiju un citās jauno tehnoloģiju jomās. Ģeopolitiskā situācija veicinājusi pašmāju drošības industrijas attīstību, tostarp dronu tehnoloģiju jomā. Latvijas priekšrocība ir arī plašas tehnoloģiju testēšanas iespējas - arvien vairāk ražotāju no mūsu sabiedroto valstīm brauc uz Latviju testēt jaunākās paaudzes dronus.

Tāpat esam daudz sasnieguši kvantu tehnoloģijās, jo esam "mazā kvantu lielvalsts", kuras profesoru izstrādātajos algoritmos bāzēti līdz pat 20% pasaules kvantu algoritmu, teikusi Braže.

Ministre norādīja, ka apliecinājums mūsu uzņēmumu paveiktajam un sasniegtajam atspoguļojas arī investoru novērtējumā - Latvijā investīciju klimats esot būtiski uzlabojies, un puse no esošajiem investoriem plāno investēt Latvijā arī turpmāk.

Kopš 2020.gada, kad Latvija piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās kā asociētā valsts, mūsu valsts ir nostiprinājusi savas pozīcijas starptautiskajos kosmosa projektos. Šobrīd valstī darbojas ap piecdesmit uzņēmumu un institūciju, attīstot unikālus risinājumus pasaules līmenī, kas atzīti gan EKA, gan NASA līmenī.

Izstādē piedalās 159 valstis, 7 starptautiskas organizācijas un plānots, ka to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni apmeklētāju no visas pasaules.

Prezidents: Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 16:49:00 +0300

Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars, šādu vērtējumu ierakstā sociālajos tīklos paudis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot Krievijas dronu ielidošanu Polijā un agresora iznīcinātāju veikto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu.

Prezidents uzsver, ka abi incidenti ir jauna hibrīdkara izpausme. Savā ziņā tā esot līdzīga Baltijas jūrā pieredzētajam, kad 2023.-2025.gadā tika bojāti zemūdens infrastruktūra. Tam visam klāt nāk atklātie sabotāžas un spiegošanas akti daudzās valstīs, arī Latvijā.

Komentējot to, kāds ir Krievijas mērķis, īstenojot šādas provokācijas, prezidents minējis vairākas aspektus. Viņaprāt, pirmkārt, Krievija testē NATO politisko un militāro reakciju. Polijas incidenta gadījumā tika aktivizēta gan nacionālā, gan alianses gaisa aizsardzības sistēma un vairāki droni notriekti. Tāpat ir izveidota NATO misija "Austrumu sardze", kas stiprinās pretgaisa aizsardzības sistēmu Alianses austrumu flangā.

Līdzīga jūras misija "Baltijas sardze" ir devusi pozitīvu efektu, jo jauni incidenti kopš ziemas nav konstatēti, atzīmē politiķis, gan atzīstot, ka tas neizslēdz jaunas un citādas provokācijas, taču mazina to risku. Patlaban ir jāstiprina pretdronu aizsardzība, informācijas apmaiņa un spēka pielietošanas noteikumi un šajā ziņā daudz jāmācās no Ukrainas, arī Latvijas Aizsardzības ministrijai, mudina prezidents.

Politiski abos gadījumos NATO līguma 4.panta iedarbināšana un papildus lidmašīnu nosūtīšana uz Poliju ir labā ziņa, vērtē Rinkēvičs, izceļot arī Eiropas Savienības 19.sankciju pakotnes apstiprināšanu. Igaunijas gadījumā Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija nostrādāja, NATO iznīcinātāji pacēlās gaisā un Krievijas lidaparāti tika aizdzīti, pauž prezidents.

Rinkēvičs atgādina, ka Baltijas valstu līderi ir iestājušies par gaisa telpas patrulēšanas pārveidi par gaisa aizsardzības misiju ar plašākām pilnvarām un resursiem. Tas arī tiks aktualizēts vēstnieku konsultācijās Ziemeļatlantijas padomes sēdē 4.panta kontekstā.

Vērtējot sabiedrībā cirkulējošo jautājumu, vai Krievijas iznīcinātājus būtu vajadzējis notriekt, prezidents klāsta, ka saprot cilvēku sašutumu un emocijas, taču atbildei uz pieļauto pārkāpumu "jābūt racionālai pat stresa laikā". Prezidents vērš uzmanību, ka Baltijas gaisa telpas kontrole un aizsardzība kopš 2004.gada, kad Latvija ir NATO, ir nodota attiecīgajām alianses militārajām struktūrām.

"Politiski militāra dilemma: neviens negrib izraisīt vēl vienu karu, bet arī Krievijas rīcību nevar atstāt bez atbildes, tādēļ precīzu atbilžu meklēšana un īstenošana ir visai sarežģīta, bet tā notiek. Jo vairāk Krievija provocēs NATO, jo lielāks risks nopietnam konfliktam," spriež prezidents.

Rinkēvičs vērtē, ka patlaban Krievija dara tieši tik daudz, lai šķietami neaizietu par tālu. Vienlaikus zinot gan Krievijas domāšanu, gan biežo nekompetenci dažādos līmeņos, Krievija gan varot aiziet par tālu.

"Taču skaidrs ir viens: Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars. Tas ir tas, ko saviem draugiem cenšamies izskaidrot un atgādināt," uzsver prezidents un atgādina par Latvija aizsardzības projektiem, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T un raķešu artilērijas sistēmas "Himars" iegādi. Šīs sistēmas gan ir efektīvas pret raķetēm un lidaparātiem, bet ne lētiem un daudzskaitlīgiem droniem.

Otrkārt, Krievijas mērķis ir vājināt atbalstu Ukrainai, cenšoties samazināt resursus, ko alianses un Eiropas Savienības valstis velta ukraiņu bruņoto spēku atbalstam, vērtē Rinkēvičs. Kremļa mērķis ir mazināt Ukrainas bruņoto spēku kaujas spējas un Rietumu militārās piegādes Ukrainai, lai Rietumi vairāk uzmanības koncentrētu savu valstu aizsardzībai.

"Kamēr Ukraina cīnās, viss, uz ko Krievija ir spējīga, ir relatīvi sīkas riebeklības NATO pierobežā. Tas var mainīties, ja karš beidzas Ukrainai nelabvēlīgi," uzsver prezidents un norāda, ka jāturpina pilns atbalsts ukraiņiem.

Treškārt, šādu Krievijas provokāciju mērķis ir ietekmēt alianses dalībvalstu sabiedrisko domu, raisīt cilvēku neuzticību 5.pantam un sabiedroto savstarpējai solidaritātei, spriež Latvijas prezidents.

"Lai gan starptautiski šobrīd ir vētrains laiks un informatīvajā telpā ir daudz dažādu viedokļu, tomēr NATO un Eiropas Savienība joprojām ir būtiskākais mūsu drošības ietvars un balsts. Mums ir skaidri sauszemes, gaisa un jūras robežu aizsardzības plāni un NBS/iekšlietu dienestu attīstības plāni, taču tos jāīsteno bez liekas vilcināšanās un birokrātijas, kas dažreiz ir novērojama," nobeigumā uzsvēris prezidents.

Jau ziņots, ka trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

Sietiņai pasaules vieglatlētikas čempionātā sudraba medaļa šķēpa mešanā

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 16:48:00 +0300

Latvijas sportiste Anete Sietiņa sestdien Tokijā pasaules vieglatlētikas čempionātā ieņēma otro vietu šķēpa mešanā, atkārtojot Latvijas vieglatlētu labāko sasniegumu pasaules meistarsacīkstēs.

Sietiņa sacensības sāka ar neieskaitītu metienu, otrajā mēģinājumā aizmeta šķēpu 59,43 metru tālumā, trešais metiens netika ieskaitīts, bet ceturtajā viņa ar rezultātu 59,56 metri no desmitās vietas pakāpās uz astoto, nodrošinot iespēju mest arī piekto metienu. Tādu pašu rezultātu sasniedza arī ķīniete Su Lindaņa, taču viņai otrs labākais rezultāts 58,97 metri bija sliktāks nekā Sietiņai.

Piektajā metienā Sietiņa šķēpu aizmeta 63,35 metru tālumā, pēc piekto metienu sērijas pakāpjoties uz trešo vietu.

Sestajā mēģinājumā latviete sasniedza jaunu personisko rekordu 64,64 metri, iepriekšējo 2017.gadā sasniegto rekordu labojot par 17 centimetriem un izcīnot otro vietu pasaules čempionātā.

Līdz šim sudraba medaļu pasaules čempionātos Latvijai bija izcīnījusi vien tāllēcēja Ineta Radeviča, kura tāllēkšanā bija otrā 2011.gadā Dienvidkorejas pilsētā Tegu.

Par uzvarētāju ar otrajā mēģinājumā sasniegtu Ekvadoras rekordu 65,12 metri kļuva Juleisi Angulo, izcīnot lielāko panākumu savā karjerā, bet trešo vietu ar rezultātu 63,58 metri izcīnīja austrāliete Makkenzija Litla.

Atbilstoši noteikumiem par valsts naudas balvām par sasniegumiem sportā par pasaules čempionātā izcīnītu sudraba medaļu sportistiem pienākas nedaudz vairāk par 17 000 eiro.

Šķēpa mešanas pamatsacensībās Sietiņa iekļuva piektdien, B kvalifikācijas grupā sasniedzot labāko rezultātu 63,67 metri, kas ir sportistes šosezon labākais rezultāts.

No 12 sacensību dalībniecēm Sietiņai pirms sestdienas sacensībām šosezon bija piektais labākais rezultāts.

Kvalifikācijas sacensību barjeru pārvarēt neizdevās Līnai Mūzei-Sirmajai, kura ar rezultātu 54,49 metri 36 sportistu konkurencē ieņēma 32.vietu.

Sietiņai šis bija ceturtais pasaules čempionāts, pirms diviem gadiem Budapeštā ieņemot ceturto vietu.

Jau ziņots, ka 24.vietu Tokijā ieņēma Latvijas kārtslēcējs Valters Kreišs un soļotājs Raivis Saulgriezis 35 kilometru soļošanā, bet sestdien Saulgriezis finišēja 41.vietā 20 kilometru soļošanā.

Līdz šim Latvijas sportisti pasaules meistarsacīkstēs ir izcīnījuši trīs medaļas. Sudraba medaļu tāllēkšanā 2011.gadā izcīnīja Ineta Radeviča, bet bronzas medaļu - Dainis Kūla 1983.gadā šķēpa mešanā, pārstāvot PSRS izlasi, un Laura Ikauniece 2015.gadā septiņcīņā.

2023.gada pasaules čempionātā Budapeštā Latviju pārstāvēja deviņi atlēti, augstāko vietu izcīnot Sietiņai, kura ieņēma ceturto vietu.

Startam Tokijā ir pieteikti 2202 vieglatlēti no 198 valstīm.

Pasaules čempionāts Tokijā beigsies 21.septembrī.

Rīgu apmeklē gandrīz piecas reizes vairāk tūristu nekā Jūrmalu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 16:47:00 +0300

Pieaug arī kopējais tūristu pavadīto nakšu skaits Latvijas tūrisma mītnēs.

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu - pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2% lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025.gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 - ja 2024.gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels, ziņo ekonomists Kārlis Purgailis.

Rīgā šī gada pirmajos septiņos mēnešos apmetās 55,7% ārvalstu tūristu, Jūrmalā - 11,9% un tuvākais sekotājs šīm divām pilsētām ir Liepāja ar tikai 4% nakšņotāju.

Savukārt Latvijas iedzīvotāji dažādus reģionos apmeklējuši vienmērīgāk. Rīgā apmetās aptuveni 19% viesu, Jūrmalā - 7%, Cēsu novadā - 5%, Talsu novadā - 5%, Liepājā - 4,8% utt.

Ja ārvalstu tūristu skaits šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies, tad vietējo iedzīvotāju skaits, kas apmetušies tūrisma mītnēs, pieaudzis par 4,3%.

Kopumā vērojama pozitīva tendence - pieaug arī kopējais tūristu pavadīto nakšu skaits Latvijas tūrisma mītnēs. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos tie bija gandrīz 742 tūkstoši nakšu, kas ir par 3,2% vairāk nekā pagājušā gada jūlijā. Pieaug gan tūristu skaits, gan arī pavadīto nakšu skaits tūrisma mītnēs.

Interesanti būs vērot augusta un septembra tūrisma datus, jo sagaidāms, ka EuroBasket turnīrs būs radījis pozitīvu ietekmi un veicinājis ārvalstu tūristu skaita pieplūdumu. Kopumā šis gads tūrisma nozarē jau tagad iezīmējas kā ļoti veiksmīgs, un, visdrīzāk, 12 mēnešu griezumā tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā.

Zelenskis plāno nākamnedēļ tikties ar Trampu

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 16:31:00 +0300

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nākamnedēļ Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, sestdien paziņojis Ukrainas prezidents.

Zelenskis atklāja, ka tikšanās laikā plāno apspriest drošības garantijas Ukrainai un sankcijas Krievijai.

Jau vēstīts, ka Ukraina potenciālā miera risinājuma ietvaros pieprasa no Rietumiem drošības garantijas pret Krievijas agresiju nākotnē.

ASV vadītie centieni panākt mieru Ukrainā ir nonākuši strupceļā, un Maskava noraidījusi tikšanos starp Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu.

"Mēs sagaidām sankcijas, ja nenotiks līderu tikšanās vai, piemēram, ugunspārtraukšana," paziņoja Zelenskis. "Mēs esam gatavi tikties ar Putinu. Esmu par to runājis. Gan divpusēji, gan trīspusēji. Viņš nav gatavs," piebilda Zelenskis.

Latvijā reģistrētas 85 politiskās partijas un partiju apvienības

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 15:22:00 +0300

Latvijā šobrīd reģistrētas 85 politiskās partijas un politisko partiju apvienības, liecina Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija.

11 no tām ir sākts likvidācijas process, bet 12 partiju un partiju apvienību darbība izbeigta tiesas lēmuma dēļ. Vēl vienai partijai darbība ir izbeigta.

Vissenākā no šobrīd vēl politisko partiju reģistrā esošajām partijām ir Latvijas Zemnieku savienība, kas reģistrēta 1993.gada 8.februārī. Latvijas Zaļā partija reģistrēta tā paša gada 12.aprīlī, bet Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija dienu vēlāk - 1993.gada 13.aprīlī.

«‎Rīgas namu pārvaldnieks» uzraudzīs koka mājas no kosmosa (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 14:36:00 +0300

Projektā, ko paredzēts pabeigt līdz 2026. gada oktobrim, plānots izveidot arī grimšanas riska karti.

Izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras datus par 200 vēsturiskajiem koka namiem Rīgā, Latvijas kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums sadarbībā ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” radīs risinājumu ēku strukturālā stāvokļa uzraudzībai no kosmosa.

Eiropas Kosmosa aģentūras atbalstītā projekta “Pazemes anomāliju strukturālās ietekmes novērtējums uz Rīgas vēsturiskajām koka ēkām” mērķis ir radīt risinājumu, ko nākotnē ēku īpašnieki un pārvaldnieki varēs izmantot, lai viegli uzraudzītu ēku stāvokli un laikus reaģētu, ja sākas nevēlamas izmaiņas. Rīgas vēsturiskajām koka ēkām šis ir īpaši aktuāls jautājums – vēsturisku pazemes bedru un citu grunts nepilnību dēļ ēkas grimst un deformējas, tāpēc tieši šīs ēkas izvēlētas izpētei.

Noteiks arī riska līmeni

Lai monitorētu vēsturiskās ēkas, uzņēmums izmantos Zemes novērošanas tehnoloģijas, “Sentinel” satelītus, augstas izšķirtspējas attēlus un vides datus. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izpētei nodrošinās datus par 200 koka ēkām un to pazemes komunikācijām, kā arī testēs projekta laikā tapušos algoritmus un prototipus.

Projektā, ko paredzēts pabeigt līdz 2026. gada oktobrim, plānots izveidot arī ēku grimšanas riska karti, kas būs integrēta Latvijas uzņēmuma izstrādātajā platformā “GeoHub”, kur katrai ēkai varēs noteikt zemu, vidēju vai augstu riska līmeni.

Satelītdati palīdz novērtēt nekustamo īpašumu

Labs of Latvia jau rakstīja, ka kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums “NRG Solutions” strādā pie risinājuma, kas ar satelītdatu palīdzību atvieglos manuālo nekustamā īpašuma risku izvērtēšanas procesu tepat uz Zemes. Atšķirībā no tradicionālajām metodēm, kas lielā mērā balstās uz klātienes pārbaudēm un subjektīviem vērtējumiem, jaunuzņēmums piedāvās mērogojamu un uz datiem balstītu alternatīvu, kas uzlabo ēku novērtēšanas procesa efektivitāti un lēmumu pieņemšanu. Komanda cer, ka šis risinājums kļūs par neatņemamu procesa daļu nekustamā īpašuma novērtēšanā.

“Mūsu mērķis ir pārvērst sarežģītus Zemes novērošanas datu kopumus praktiskā vērtībā nekustamo īpašumu profesionāļiem. Mūsu risinājums ļaus efektīvi monitorēt un izvērtēt nekustamā īpašuma riska faktorus attālināti, līdz ar to tas ievērojami atvieglos darbu nozares spēlētājiem, kuru pārvaldībā ir lieli īpašumu portfeļi,” iepriekš stāstīja eksperte Linda Sēle.

Eksperts: NATO patrulēšanas misija jāpārveido par pretgaisa aizsardzības misiju

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 13:16:00 +0300

Pēc Krievijas dronu ielidošanas Polijā un lidmašīnu pieļautiem gaisa telpas pārkāpumiem Igaunijā NATO steidzami gaisa patrulēšanas misija Baltijas reģionā jāpārveido par pretgaisa aizsardzības misiju, aģentūrai LETA pauda jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

Trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

Komentējot Igaunijas lēmumu, Garisons stāstīja, ka šīs Ziemeļatlantijas līguma 4.panta procedūras izpaužas kā NATO dalībvalstu pārstāvju ārkārtas sanāksmes, kurās vienojas par rīcību. Igaunija var arī lūgt aliansei uzdot militārajām struktūrām, piemēram, Militārajai komitejai, nākt klajā ar kādiem militāriem risinājumiem.

Garisons pieļāva, ka pēc dronu ielidošanas Polijā NATO misija "Eastern Sentry" jeb "Austrumu sardze" ir rezultāts 4.pantā noteiktajām konsultācijām. Vienlaikus ir jautājums, vai šai misijai ir mandāts vērsties tikai pret droniem, vai arī tas ir daudz plašāks.

"Kā redzams Igaunijas gadījumā, tad NATO lidmašīnas agresora iznīcinātājus tikai pavadīja. Attiecīgi ir jautājums, kāds ir "Austrumu sardzes" mandāts. Baltijas gaisa patrulēšanas misija jāpārveido par pretgaisa aizsardzības misiju. Tas nozīmētu, ka alianse pārietu uz kara laika principiem jeb ieroču pielietošanu nepieciešamības gadījumā, ja tiek pārkāpta alianses gaisa telpa. Attiecīgi tas būtu cits līmenis, kādā tiek sargāta gaisa telpa," uzsvēra Garisons.

Garisons atzīmēja, ka pagaidām publiski nav zināms, vai "Austrumu sardze" ietver sevī NATO gaisa telpas aizsardzības operācijas elementus. "Igaunija ir pieprasījusi konsultācijas un tagad, manuprāt, vienīgais loģiskais lēmums varētu būt Baltijas gaisa patrulēšanas misijas pārveidošana par pretgaisa aizsardzības misiju," uzsvēra eksperts.

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz Krievijas lidrobotu neseno ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO sākusi misiju "Austrumu sardze" alianses austrumu flangā esošo dalībvalstu aizsardzības stiprināšanai.

Noziedznieki izliekas par elektriķiem un mēģina iekļūt mājās (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 11:57:00 +0300

“Sadales tīkla” darbinieki ar klientiem sazinās latviešu valodā un nepieprasa ievadīt vai sniegt Smart-ID datus.

Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS “Sadales tīkls” vai AS “Latvenergo” darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties gan telefoniski, gan arī zvana pie durvīm un mēģina iekļūt mājoklī, aizbildinoties ar skaitītāju pārbaudes nepieciešamību.

Krāpnieki lielākoties sazinās krievu valodā. Telefona zvani tiek veikti gan no vietējiem, gan ārvalstu numuriem.

Viens no krāpnieku mērķiem ir izvilināt privāto informāciju – piekļuves internetbankai, arī personu apliecinošu dokumentu datus. Lai pasargātu sevi, ņemiet vērā, ka “Sadales tīkla” darbinieki ar klientiem sazinās latviešu valodā un nepieprasa ievadīt vai sniegt Smart-ID datus vai internetbanku piekļuves kodus izejošajos zvanos. Uzņēmuma darbiniekiem nav arī nepieciešamības pieprasīt, piemēram, pases numuru vai tamlīdzīgu informāciju.

Klātienes vizītes nepieciešamības gadījuma “Sadales tīkls” klientus par to informē iepriekš. Tāpat uzņēmuma darbiniekiem līdzi vienmēr jābūt identifikācijas apliecībai, kuru klients var lūgt uzrādīt. Jāņem arī vērā, ka darbiniekiem nav nepieciešams iekļūt mājoklī, ja tajā neatrodas skaitītājs.

Bažu gadījumā iedzīvotāji aicināti sazināties ar “Sadales tīklu”, zvanot uz informatīvo tālruni 8403. Uzņēmums arī īpaši aicina iedzīvotājus par krāpnieku aktivitātēm brīdināt vecāka gadagājuma ģimenes locekļus! Detalizētākus drošības ieteikumus var smelties cert.lv mājaslapā.

Tramps paaugstina vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 11:08:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps ir paaugstinājis vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem līdz 100 000 ASV dolāru, piektdien paziņoja ASV amatpersona.

Jaunā nodeva H-1B vīzām iezīmē daļu no Trampa plašākas cīņas pret imigrāciju kopš viņa atgriešanās Baltajā namā, bet viņš līdz šim nebija vērsies pret vīzām, uz kurām ilgstoši paļāvušies Silīcija ielejas uzņēmumi.

ASV amatpersona apstiprināja, ka vīzas nodeva no pašreizējiem nepilniem 1000 dolāriem tiks paaugstināta līdz 100 000 dolāriem. Par šādu soli vispirms ziņoja laikraksts "Bloomberg News".

Trampa administrācija arī spers soļus, lai novērstu, ka tehnoloģiju darbinieki ar vīzām samazina ASV dzimušo darbinieku algas.

ASV piešķir 85 tūkstošus H-1B vīzu gadā pēc loterijas sistēmas. Apmēram trīs ceturtdaļas šo vizu saņēmēju ir no Indijas. Lielās tehnoloģiju firmas paļaujas uz indiešu strādniekiem, kuri vai nu pārceļas uz ASV, vai braukā starp abām valstīm.

Tehnoloģiju uzņēmēji, tai skaitā Trampa bijušais sabiedrotais Īlons Masks, ir brīdinājuši nevērsties pret H-1B, jo ASV nav pietiekami daudz pašmāju talantu, lai aizpildītu svarīgas vakances tehnoloģju sektorā.

ANO ģenerālsekretārs: Pasaulei nevajadzētu būt Izraēlas iebiedētai

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 10:05:00 +0300

Pasaulei nevajadzētu būt "iebiedētai" no Izraēlas puses, kura turpina karu Gazas joslā un veic "lienošu" Rietumkrasta aneksiju, piektdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Izraēla ir draudējusi anektēt Rietumkrastu, ja vairākas Rietumvalstis nākamnedēļ izpildīs savu solījumu atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.

"Mums nevajadzētu justies atriebības riska iebiedētiem, jo neatkarīgi no tā, ko mēs darām vai nedarām, šīs darbības turpināsies, un vismaz ir izredzes mobilizēt starptautisko sabiedrību izdarīt spiedienu uz viņiem, lai tas nenotiktu," sacīja Gutērrešs.

"Es nedomāju, ka mēs runājam par atriebību par kaut ko. Izraēlas valdības pasākumi pastāvīgi progresē, lai tagad pilnīgi sagrautu Gazu un veiktu lienošu Rietumkrasta aneksiju," sacīja ANO vadītājs.

Gutērrešs ir vadījis aicinājumus Izraēlai apturēt militāro kampaņu Gazas joslā un atturēties no solītā "bezprecedenta" uzbrukuma Gazas pilsētai.

"Tas ir ļaunākais nāves un postījumu līmenis, ko esmu redzējis, esot ģenerālsekretāra amatā un varbūt pat savas dzīves laikā; palestīniešu tautas ciešanas nav aprakstāmas - bads, pilnīgs efektīvas veselības aprūpes trūkums, cilvēki dzīvo bez pienācīga patvēruma milzīgas koncentrācijas zonās," sacīja Gutērrešs.

Vinš tomēr atturējās raksturot Izraēlas rīcību Gazas joslā kā "genocīdu", lai gan ANO institūcijas ir lietojušas šo terminu, ko Izraēla kategoriski apstrīd.

"Problēma ir tā, ka manās funkcijās neietilpst genocīda juridiska noteikšana," sacīja Gutērrešs. "Tas nav manā varā. Bet ir skaidrs, ka problēma nav vārds. Problēma ir realitāte uz vietas."

Izraēlas armija otrdien sāka sauszemes spēku uzbrukumu Gazas pilsētai un ir aicinājusi iedzīvotājus atstāt pilsētu, lai dotos uz dienvidiem.

Daugavpilī nakts vidū kokā ietriecies un gājis bojā motociklists

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 09:34:00 +0300

Piektdien Latvijā reģistrēti 158 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā viens un cieta vēl 18 cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Piektdien ap plkst.2 naktī Daugavpilī, Stropu aktīvās atpūtas trasē, motocikla vadītājs, iespējams, nav ticis galā ar transportlīdzekļa vadību un ietriecies kokā. Motocikla vadītājs negadījumā gāja bojā. Valsts policija izmeklē negadījuma apstākļus.

Vakar deviņi cilvēki cieta avārijās Rīgas reģionā, pieci - Latgalē, trīs - Zemgalē, bet viens - Kurzemē. Divi no cietušajiem bija gājēji, bet trīs - elektroskrejriteņu vadītāji.

Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā policija vakar aizturējusi septiņus vadītājus - pa diviem Kurzemē un Vidzemē, bet pa vienam - Zemgalē, Latgalē un Rīgas reģionā. Aizturēts arī viens vadītājs, kurš bija lietojis narkotiskās vielas. Pieci aizturētie vadītāji pie transportlīdzekļu stūres bija sēdušies tik nopietnā reibumā, ka viņiem piemērots kriminālsods, līdz ar to konfiscēs transportlīdzekli vai piedzīs transportlīdzekļa vērtību.

Savukārt par ātruma pārsniegšanu autovadītājiem vakar noformēti 205 protokoli: Rīgas reģionā sodīti 14 autovadītāji, Vidzemē - 71, Kurzemē - 46, Latgalē - 38, bet Zemgalē - 36 transporta līdzekļu vadītāji.

Kopumā policija vakar noformējusi 429 protokolus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Vidzemē tiek uzlabota vide ar betona galda tenisa galdiem (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 09:09:00 +0300

Aprīkojuma izvēle balstīta uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.

Valmieras novada pašvaldība uzsāk projektu, kura mērķis ir uzlabot dzīves vides kvalitāti Strenču apvienībā un Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienību teritorijās, iegādājoties aprīkojumu un inventāru dažādām sabiedriskām un sporta aktivitātēm.

Projekta gaitā plānots uzstādīt āra galda tenisa galdus Strenčos un Sedā, basketbola grozu Trikātā, kā arī iegādāties āra ekrānu un projektoru pasākumu un kopienas aktivitāšu rīkošanai. Šīs iekārtas veicinās jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju attīstību un dažādošanu, radot pievienoto vērtību vietējiem iedzīvotājiem un viesiem.

Iedzīvotāju balsojums kā pamats izvēlei

Aprīkojuma izvēle balstīta uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Sedas iedzīvotāji visaktīvāk atbalstīja āra galda tenisa galdu, Strenčos visvairāk balsu saņēma tenisa galds un skrituļošanas rampa, savukārt Trikātā – basketbola grozs. Papildus tika iekļauts arī iedzīvotāju priekšlikums par āra ekrāna un projektora iegādi, lai nodrošinātu iespējas organizēt kino vakarus un citu pasākumu pārraides.

Ilgtspējīgi risinājumi un plaša pieejamība

Projekta ietvaros paredzētie risinājumi būs ilgtspējīgi, ar pozitīvu ietekmi uz vietējo sabiedrību. Tie būs pieejami dažādām iedzīvotāju grupām – bērniem, jauniešiem, ģimenēm ar bērniem, senioriem, kā arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Plānotās aktivitātes sekmēs nediskriminējošas un vienlīdzīgas iespējas, vienlaikus stiprinot kopienas identitāti un teritorijas pievilcību.

Projekta īstenošana un finansējums

Projektu plānots uzsākt 2025. gada oktobrī un pabeigt līdz 2026. gada februārim. Kopējās attiecināmās izmaksas ir līdz 14 000 EUR, no kuriem 9800 EUR būs ELFLA finansējums, bet 4200 EUR – pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldība nodrošinās nepieciešamos resursus projekta vadībai, īstenošanai un rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc tā pabeigšanas.

Pozitīvs ieguldījums nākotnē

Šis projekts veicinās kopienu saliedētību, aktīvu dzīvesveidu un jaunu pasākumu piedāvājumu, vienlaikus stiprinot vietas attīstības potenciālu. Tas būs nozīmīgs solis pretī mūsdienīgākai un daudzveidīgākai dzīves videi Valmieras novadā.

Rīgā un Tallinā degvielas cenas samazinās, bet Viļņā palielinās

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 09:04:00 +0300

Pagājušajā darba nedēļā Rīgā un Tallinā degvielas cenas samazinājās, bet Viļņā tās palielinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Viļņā, seko Rīga un tad Tallina. Arī dīzeļdegviela visdārgākā bija Viļņā, seko Rīga, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Tallinā.

Rīgā, "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā, piektdien 95.markas benzīna cena samazinājās par 3,9% - līdz 1,494 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena nedēļas laikā kritās par 4,6% un piektdien bija 1,464 eiro par litru.

Viļņā, "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā, 95.markas benzīns maksāja 1,519 eiro par litru, kas ir par 4,8% vairāk nekā pirms nedēļas, bet dīzeļdegvielas cena palielinājās par 2,0% un piektdien bija 1,559 eiro par litru.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena nedēļas laikā samazinājās par 2,1% - līdz 1,399 eiro par litru, bet dīzeļdegviela maksāja 1,254 eiro par litru, kas ir par 3,5% mazāk nekā pirms nedēļas.

Autogāzes cena Rīgā nedēļas laikā samazinājās par 7,7% un piektdien bija 0,845 eiro par litru, Viļņā autogāzes cena saglabājās stabila un bija 0,699 eiro par litru. Savukārt Tallinā autogāzes cena, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, palielinājās 0,4% - līdz 0,905 eiro par litru.

Sestdien būtiski nokrišņi nav gaidāmi

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 09:03:00 +0300

Sestdiena paies bez būtiskiem nokrišņiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes.

No rīta mākoņu debesīs būs vairāk, tomēr dienas gaitā to daudzums saruks un uzspīdēs saule.

Vēja brāzmas piekrastē nepārsniegs 15 metrus sekundē. Gaiss iesils līdz +18…+23 grādiem.

Rīgā no rīta mākoņu būs vairāk, bet pēc tam dienas gaitā uzspīdēs saule. Arī lietus nav gaidāms. Gaiss iesils līdz +20…+22 grādiem.

Miķeļdienas jautri nosvinēt Ventspils Piejūras muzejā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 07:23:00 +0300

Tiks demonstrēti pinumi no kārklu klūgām.

Svētdien, 28.septembrī, no plkst. 13.00 līdz plkst. 15.00 Piejūras brīvdabas muzejā (Ventspils, Riņķa ielā 2) svinēs gadskārtu tradīciju svētkus – Miķeļus.

Miķeļdiena, ko mēdza saukt arī par Mikēļiem, Mīkāļiem, Apjumībām un Jumja dienu, ir nozīmīgi svētki, ir novākta raža un tāpēc godina Jumi, kas ir auglības un svētības nesējs.

Svētku dienā būs rotaļas ar svēršanu un mērīšanu, notiks adīšanas un tamborēšanas darbnīca bērniem un pieaugušajiem. Asnates jāšanas klubs piedāvās izjādes ar ponijiem un foto sesiju jātnieka, saimnieka/es tēlā ar zirgu, vai zirga mugurā. Mazajā ražas tirdziņā piedalīsies 808.Puzes mazpulka un Valdemārpils mazpulka dalībnieki ar pašdarinātu lietām, saldumiem un savu dārziņu ražu.

13:00 – 14:00 Iepazīsim Miķeļdienas tradīcijas ar folkloras kopu “Laipa” un vārīsim skābo kāpostu zupu uz īstas uguns.

13:30 – 808. Puzes un Valdemārpils mazpulku stāsts par mazpulku darbiem un panākumiem.

14:00 Muzeja 2. stāvā tiks atklāta TLMS “Puduris” un muzeja krājuma grozu izstāde “GROZI IES! Ķocis, grozs un kurvis” ar muzikālu sveicienu no dziedātājas Dorotejas Ločas (Dorothee Lotsch, Vācija).

Izstādes atklāšanā notiks tikšanās ar Tautas lietišķās mākslas studiju “Puduris” – tiks demonstrēti pinumi no kārklu klūgām. Studija darbojas Iļģuciema Kultūras centrā kopš 1994.gada, pamazām izveidojies savs stils, – balstoties tautas mākslā un izmantojot pinuma tehniku, radīt mūsdienīgus dizaina priekšmetus.

14:30 -15.00 Bezmaksas ekskursija pa muzeja teritoriju, kurā būs iespēja uzzināt, kā agrāk mērīja, svēra un uzglabāja ražu (ekskursijai pieteikties kasē līdz 14:30).

Pirmdien sasaukta valdības ārkārtas sēde lemšanai par budžeta prioritātēm

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 20:10:00 +0300

Pirmdien valdības ārkārtas sēdē tiks izskatīs Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam", informēja Valsts kancelejā.

Sēde sāksies plkst.14.30. Pirms sēdes, kā ierasts pirmdienā, notiks koalīcijas sanāksme, kas šoreiz sāksies plkst.13.

Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā.

FM piektdien informēja, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Jau gatavojot 2025.gada valsts budžetu, tika nolemts veikt bāzes izdevumu samazinājumu vidējam termiņam - 50 miljonu eiro apmērā ik gadu, norādīja FM. Savukārt, strādājot pie 2026.gada budžeta, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, ko valdība apstiprināja šā gada 26.augustā. Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, nodrošināts vēl papildu 12,4 miljonu eiro izdevumu samazinājums.

Tādējādi kopējais papildu finansējums, kas nodrošināts valsts budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā, 2026.gadam veido 233 miljonus eiro. Savukārt vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026.-2028.gadā kopumā sasniedz 814,1 miljonu eiro, informēja FM.

Ar valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanu saistītiem pasākumiem 2026.gadā paredzēts novirzīt lielāko daļu papildu finansējuma prioritātēm - 320 miljonus eiro. Tikmēr 2027.gadā šim mērķim plānots tērēt papildu 444 miljonus eiro, bet 2028.gadā - 655 miljonus eiro.

FM skaidroja, ka, ņemot vērā aktivizēto valsts izņēmuma klauzulu, aizsardzības izdevumu pieaugumu ir iespējams finansēt, atkāpjoties no fiskālajiem noteikumiem un 2026.gadā 296 miljoni eiro plānoti Aizsardzības ministrijai kaujas spēju uzlabošanai, lai tai skaitā veiktu kopējos aizsardzības preču iepirkumus ar citām valstīm. No tiem 10 miljoni eiro tiks investēti ekipējumā.

Kopumā nākamgad aizsardzības izdevumi pēc NATO metodoloģijas veidos 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2027.gadā - 4,9%, bet 2028.gadā - 4,7%. Šie ieguldījumi stiprināšot valsts aizsardzības spējas, palielināšot iedzīvotāju drošību pret ārējiem draudiem un uzlabošot robežas infrastruktūru.

Savukārt trīs miljoni eiro tiks novirzīti Iekšlietu ministrijai drošības stiprināšanai pierobežas pašvaldībās.

Papildus valdības noteiktajām prioritātēm - atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - vidējā termiņā paredzēts papildu finansējums 513 miljonu eiro apmērā, tostarp 2026.gadā 139 miljoni eiro, 2027.gadā 179 miljoni eiro un 2028.gadā 194 miljoni eiro.

Izglītības kvalitātes uzlabošanai un finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai no 2026.gada 1.septembra tiks piešķirti 45 miljoni eiro. FM skaidroja, ka finansējums paredzēts arī atbalsta personāla skaita palielināšanai. Tiks nodrošināts pārejas periods vienu mācību gadu, kas nozīmē, ka skolām būs iespēja pakāpeniski pielāgoties jaunajam modelim, saglabājot līdzšinējo kārtību un vienlaikus gatavojoties pārmaiņām. Izglītība ir viena no valsts attīstības un sabiedrības labklājības stūrakmeņiem, tādēļ tās kvalitātes stiprināšana esot valdības ilgtermiņa prioritāte.

Atbalsts turpināsies 2027.gadā ar 90 miljonu eiro papildu finansējumu, bet 2028.gadā programmai plānots vēl 86 miljonu eiro finansējums.

Pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026.gadā iecerēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā. Tas ietver materiālā atbalsta pilnveidošanu ģimenēm ar bērniem un ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, vecāku pabalsta saglabāšanu 75% apmērā strādājošiem vecākiem, kā arī mātes un bērna veselības uzlabošanu, nodrošinot veselības pakalpojumu un zāļu plašāku pieejamību.

Papildu 17 miljoni eiro tiks novirzīti citiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp 10 miljoni eiro - paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, veicot politikas izmaiņas, un 3,2 miljoni eiro - sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem turpināsies arī nākamajos gados, jo 2027.gadā plānots papildu 88 miljonu eiro finansējums, bet 2028.gadā tas pieaugs vēl par 107 miljoniem eiro.

FM informēja, ka 2026.gadā tiks palielināts dažāda veida atbalsts arī strādājošajiem iedzīvotājiem, kā arī sociāli mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai. Attiecīgi neapliekamais minimums pieaugs no 510 līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga pieaugs no 740 līdz 780 eiro mēnesī.

No 2025.gada 1.oktobra tiks indeksētas pensijas līdz 1488 eiro, nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā. Salīdzinājumam 2024.gadā tika indeksētas pensijas līdz 683 eiro.

No nākamā gada 1.jūlija uz vienu gadu kā pilotprojekts tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme būtiskākajiem pārtikas produktiem - maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai.

Tāpat 2026.gadā saglabāsies valsts budžeta atbalsts lauksaimniekiem, nozarei paredzot papildu 59,3 miljonu eiro finansējumu.

Lai nodrošinātu papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem, tika ne vien pārskatīti un samazināti valsts budžeta izdevumi, bet arī rastas iespējas palielināt valsts budžeta ieņēmumus, informēja FM.

Būtiskākie pasākumi ietver valsts kapitālsabiedrību dividendes, azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšanu no 2026.gada, kā arī straujāk palielinot akcīzes nodokli alkoholam un tabakai. Tāpat plānotas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), lai līdzsvarotu nodokļu slogu investoriem, sekmētu uzņēmumu piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem un samazinātu finansējuma izmaksas. Šo pasākumu rezultātā papildu ieņēmumi plānoti 65,3 miljoni eiro 2026.gadā, 108,9 miljoni eiro 2027.gadā un 136,8 miljoni eiro 2028.gadā.

Plānots, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē šodien jau tiks izskatīti jautājumi par valsts budžeta projektu 2026.gadam un budžeta ietvaru tā apstiprināšana Ministru kabinetā plānota 14.oktobrī. Saeimā 2026.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15.oktobrī.

Trīs Krievijas iznīcinātāji 12 minūtes atradušies Igaunijas gaisa telpā

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 19:01:00 +0300

Trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no Vaindlo salas un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes, paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrija.

Lidmašīnām nebija lidojuma plāna, un tās lidoja ar izslēgtiem transponderiem. Pārkāpuma laikā lidmašīnas arī neuzturēja radiosakarus ar Igaunijas gaisa satiksmes kontroli.

Uz Igaunijas Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas pilnvarotais lietvedis Igaunijā, kuram tika izteikts protests un iesniegta nota par Igaunijas gaisa robežas pārkāpumu.

"Krievija [šogad] jau trīs reizes bija pārkāpusi Igaunijas gaisa robežu, kas pats par sevi ir nepieņemami, bet šodienas pārkāpums, kurā mūsu gaisa telpā ielidoja trīs iznīcinātāji, ir bezprecedenta nekaunība," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

"Uz Krievijas arvien plašāku [pieļaujamā] robežu pārbaudīšanu un pieaugošo agresivitāti ir jāreaģē ar strauju politiskā un ekonomiskā spiediena palielināšanu," piebilda ministrs.

Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa uzsvēra, ka "Krievijas militāro lidmašīnu šodien izdarītais Igaunijas gaisa telpas pārkāpums ir ārkārtīgi bīstama provokācija".

"Tas ir jau trešais šāds ES gaisa telpas pārkāpums pēdējo dienu laikā un vēl vairāk saasina spriedzi reģionā," ierakstā platformā "X" norādīja Kallasa.

"ES pilnībā solidarizējas ar Igauniju. Mēs turpināsim atbalstīt savas dalībvalstis, lai stiprinātu to aizsardzību, izmantojot Eiropas resursus," pavēstīja ES ārpolitikas vadītāja.

"Putins pārbauda Rietumu apņēmību. Mēs nedrīkstam izrādīt vājumu," piebilda Kallasa.

Šis ir jau ceturtais Igaunijas gaisa telpas pārkāpums, ko šogad veikusi Krievija.

Mediķu arodbiedrība sāks kolektīvā interešu strīda procedūru

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 18:11:00 +0300

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sāks kolektīvā interešu strīda procedūru, jo nav pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, aģentūru LETA pēc Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdes (NTSP) informēja arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.

Kā atzīmēja Bāriņa, pēc NTSP sēdē skatītās Finanšu ministrijas (FM) prezentācijas izriet, ka veselības aprūpei papildu paredzēti 34 miljoni eiro, kas, viņasprāt, "nesedz pilnīgi itin neko".

Bāriņa sacīja, ka LVSADA Veselības ministrijai (VM) rakstīts vēstuli ar prasībām, sekos sarunas ar VM par iespējamu izlīguma risinājumu. Ja rezultāts netiks panākts, LVSADA padome vērtēs tālākās darbības.

Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

Kolektīva interešu strīda otra puse to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, strīds izšķirams Kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā.

Savukārt, ja komisijā netiek panākta vienošanās, strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

Kā norādīts FM prezentācijā, 2026.gadā kopējais papildu finansējums veselībai būs 34,5 miljoni eiro, 2027.gadā - 34,1 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 34,1 miljoni eiro.

Papildu nauda 2026.gadā paredzēta mātes un bērna veselības uzlabošanai, uzlabojot veselības pakalpojumu un zāļu pieejamību. Turpmāk šim mērķim ik gadu paredzēti 20,5 miljoni eiro, norādīts FM prezentācijā.

Tā, piemēram, 3,7 miljoni eiro paredzēti speciālistu un ambulatoro izmeklējumu pieejamības uzlabošanai bērniem, 4,6 miljoni eiro - stacionāro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai bērniem. Savukārt 1,5 miljoni eiro tiks atvēlēti medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma paplašināšanai, apmaksājot vairāk nekā divus mēģinājumus un paplašinot saņēmēju loku, proti, pakalpojumu nodrošinot arī tad, ja pārim/sievietei neauglība nav konstatēta.

Vēl 605 000 eiro tiks atvēlēti Dzimumšunu reģistra izveidei, 310 777 eiro - preimplentācijas ģenētiskajiem izmeklējumiem medicīniskajā apaugļošanā ģimenēm ar pārmantotu ģenētisku slimību. Papildu finansējums ļaus apmaksāt arī specifiskus izmeklējumus un skrīningus, tostarp neinvazīvo prenatālo testu riska grupas grūtniecēm, preeklampsijas seruma skrīningu, kā arī nodrošināt kardiovaskulāro slimību risku mazināšanas programmu bērniem.

Farmācijas pakalpojuma līdzfinansējuma korekcijai medikamentu cenu segmentā līdz 10 eiro un cilvēkiem ar invaliditāti plānots atvēlēt 9,6 miljonus eiro ik gadu.

Jau vēstīts, ka pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026.gadā iecerēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā. Tas cita starpā ietver arī mātes un bērna veselības uzlabošanas pasākumus.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem turpināsies arī nākamajos gados, jo 2027.gadā plānots papildu 88 miljonu eiro finansējums, bet 2028.gadā tas pieaugs vēl par 107 miljoniem eiro.

LETA jau rakstīja, ka LVSADA pieprasīja līdz šodienas NTSP sēdei pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pretējā gadījumā solot sākt kolektīvā interešu strīda procedūru.

Arodbiedrības sākotnējais uzstādījums bija prasīt darba samaksas palielinājumu par 15% ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personām.

Pēcāk tā izvirzīja prasību par atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām vismaz 13,5% apmērā. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.

LVSADA šīs prasības pamatoja ar apsvērumiem, ka valdība nespēj nodrošināt nozares konkurētspēju, un atsaucās uz FM prognozēto algu pieaugumu tautsaimniecībā.

Kā atzinis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), mediķu arodbiedrības prasība par papildu 133 miljoniem eiro mediķu atalgojumam un tā pieaugumu par vismaz 13,5% šobrīd nav reāli īstenojama.

Tomēr, ja fiskālajā telpā radīsies papildu iespējas, prioritāri tiks celti zemākie atalgojumi - īpaši māsām, kuru darba samaksa joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, solījis Abu Meri.

Vienlaikus ministrs atgādinājis, ka 2024.gadā ārstniecības personu atalgojums jau ticis palielināts, un vismaz ārstu atalgojuma līmenis šobrīd ir tuvu Eiropas koeficientam, ja to salīdzina ar tautsaimniecībā vidējo. Abu Meri vērsa uzmanību, ka pērn panākta vienošanās, ka atlīdzības fondu iespējams celt par 2,6%, tāpat kā pārējā valsts sektorā.

Lai rastu ietaupījumus budžetā, uz ko aicināja FM, VM jau "nopietni pārskatīja savas iespējas un darīja visu iespējamo, lai saglabātu gan esošo pakalpojumu pieejamību, gan atalgojuma fondu," norādīja ministrs.

Abu Meri uzsvēris, ka publiski paudis un sarunās ar LVSADA apliecinājis, ka pilnībā apzinās nozares kritisko situāciju, īpaši cilvēkresursu jomā.

Politiķa ieskatā mediķu atalgojumam ir jāturpina pieaugt. "Ar arodbiedrību esam vienisprātis, ka Latvijas konteksts vairs nav vienīgais salīdzinājuma punkts - mediķu pieejamība jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī reģionos," paudis ministrs. Viņš arī aicina ņemt vērā, ka pastāv cilvēkresursu pārvilināšanas risks starp valstīm.

LDDK joprojām uzstāj uz 850 miljonu eiro izdevumu samazinājumu

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 18:08:00 +0300

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā var rast ietaupījumu 850 miljonu eiro apmērā.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK prezidents Andris Bite savu uzrunu sāka ar pārmetumiem, ka valdības sociālajiem partneriem nav bijis iespējams laicīgi iepazīties ar budžeta dokumentiem, jo informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam" publiski pieejams kļuva tikai dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma.

Viņš uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta doto uzdevumu - samazināt budžetu 150 miljonu apmērā un efektivizēt valsts pārvaldi.

"Ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams," teica Bite.

Pēc viņa teiktā, nav līdz galam skaidrs, uz kā rēķina visas vajadzības valsts budžetā tiks segtas. Ārējais parāds turpinās pieaugt, un palielināsies parāda apkalpošanas izdevumi, Bite norādīja. Viņaprāt, plaisas nesamazināšana starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem nākamajos gados radīs ļoti smagu efektu uz sabiedrību kopumā.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) prezidents Egīls Baldzēns izteica kritiku par to, ka sagatavotie budžeta dokumenti tikai šodien padarīti pieejami. "Tomēr mēs jau nevaram mehāniski likt valdības partijām vienoties," teica Baldzēns.

Viņš pieļāva, ka šodienas sēdi varēja atcelt, vienlaikus esot labi, ka informatīvais ziņojums ticis uzklausīts jau tagad. Sēdē panākta vienošanās, ka 3.oktobrī Finanšu ministrijā notiks NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, bet 10.oktobrī NTSP sēdē tiks uzklausīts ziņojums par pilna apjoma budžetu. Sociālajiem partneriem vajadzīgie dokumenti būšot pieejami trīs dienas pirms sēdes.

LBAS uzskata, ka vēl ir vairāki nopietni jautājumi, par kuriem budžeta kontekstā jārunā. Tostarp veselības aprūpe, kurai piešķirti 34,1 miljons eiro, kas esot aptuveni 5,24% no sabiedrības veselības pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamā.

Tāpat aktuāls jautājums ir par reģionālajiem pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. "Ir daudzas lietas, kas vēl jāpieregulē," teica Baldzēns.

Arī LBAS uzskata, ka valsts izdevumus var samazināt vēl vairāk, bet tajā pašā laikā jāmeklē vēl jauni veidi, kā palielināt arī ieņēmumus.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) kritiku par novēloto dokumentu iesniegšanu pieņēma, norādot, ka budžeta izstrādē ir liels iesaistīto skaits. Viņš atgādināja, ka koalīcija konceptuālu vienošanos par budžetu panāca tikai vakar vakarā, tādēļ arī dokumenti ir pieejami tikai šodien.

Finanšu ministrija (FM) norāda, ka jau gatavojot 2025.gada valsts budžetu, tika nolemts veikt bāzes izdevumu samazinājumu vidējam termiņam - 50 miljonu eiro apmērā ik gadu. Savukārt, strādājot pie 2026.gada budžeta, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, ko valdība apstiprināja šā gada 26.augustā. Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, nodrošināts vēl papildu 12,4 miljonu eiro izdevumu samazinājums.

Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc FM informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Tāpat ziņots, ka nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

EK ierosina jaunu sankciju paketi pret Krieviju

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 16:10:00 +0300

Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņoja, ka iesniegusi dalībvalstīm apstiprināšanai jaunu sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās izvērsto karu pret Ukrainu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena šonedēļ izteicās, ka tā būs vērsta pret kriptovalūtām un bankām un tiks mēģināts paātrināt Krievijas fosilā kurināmā importa pakāpenisku pārtraukšanu.

"Mēs varam apstiprināt, ka komisija ir pieņēmusi jaunu sankciju paketi pret Krieviju - 19.paketi," preses konferencē Briselē sacīja EK preses pārstāve.

Jaunākās pakete ierosināta pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps pieprasīja, lai sabiedrotie pārtrauktu pirkt Krievijas naftu un piemērotu tarifus Ķīnai - pirms viņš ķeras pie Maskavas sodīšanas.

Pēc sarunas ar Trampu šonedēļ Leiena paziņoja par iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība (ES) ātrāk izbeigtu Krievijas naftas un gāzes importu.

ES pašreizējais plāns, kas pieņemts jūnijā, paredz pilnīgi izbeigt Krievijas gāzes importu tikai no 2028.gada.

Saskaņā ar EK datiem aptuveni 19% ES importētās gāzes ir no Krievijas. Krievijas naftas importu ir paredzēts izbeigt līdz 2027.gada beigām, bet pērn ES tirgū ienāca 13 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: slimnīcas Latvijā ir apdalītas

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 15:22:00 +0300

Nepieciešams reāli sakārtot sistēmu, kas pat neprasa papildus finansiālo ieguldījumu.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa piektdien, 19.septembrī, tikās ar Ziemeļkurzemes, Vidzemes, Bauskas, Jūrmalas un Madonas reģionālo slimnīcu vadītājiem. Tikšanās laikā Mieriņa ar slimnīcu vadību pārrunāja finansiālās un operatīvās grūtības, ko rada nepietiekams valsts finansējums, neparedzamā budžeta plānošana un pārmērīgā regulācija, kā arī nepieciešamību pēc sistēmiskām reformām un iespējamos sadarbības uzlabošanas mehānismus.

Reģionālo slimnīcu vadītāji pauda, ka budžeta piešķīrumi un nosacījumi tiek saņemti ar lielu kavēšanos, kas apgrūtina efektīvi plānot darbu un pakalpojumus. Tika norādīts arī uz finansējuma trūkumu, lai gan pacientu skaits turpina pieaugt. Vienlaikus slimnīcas sniedz vairāk pakalpojumu, nekā tiek apmaksāts, īpaši neatliekamajā palīdzībā, radot finansiālus zaudējumus.

Identificēts arī nepietiekami skaidrs slimnīcu profilu un līmeņu sadalījums, kas apgrūtina efektīvu resursu izmantošanu un pakalpojumu plānošanu visā valstī. Izceltas tika arī problēmas cilvēkresursu trūkumā, kā arī tajā, ka valsts slimnīcas nespēj konkurēt ar privāto sektoru algu ziņā, radot grūtības piesaistīt un noturēt kvalificētus ārstus un māsas. Slimnīcas akcentēja arī atsevišķu valsts institūciju mikro-vadību tādejādi mēģinot ietekmēt slimnīcu darbību, piemēram, nosakot personāla sastāvu, kas neatbilst reālajai pacientu plūsmai un vajadzībām.

Mieriņa uzklausot samilzušās problēmas norādīja, ka pēc visa pārrunātā nepieciešams reāli sakārtot sistēmu, kas pat neprasa papildus finansiālo ieguldījumu, respektīvi, mazināt birokrātiju. Puses arī ir vienisprātis, ka Valsts kontroles ziņojums par stacionāro veselības aprūpi ir uzskatāms par tālāk apspriežamu un datu interpretācija veikta tikai balstoties Excel tabulās, ne reālajā situācijā. Puses vienojās tuvākajā laikā iesūtīt priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos.

Vanšu tilta pārbūvi piedāvā veikt par aptuveni 70 miljoniem eiro

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 15:07:00 +0300

Pretendenti Vanšu tilta pārbūvi piedāvā veikt par aptuveni 70 miljoniem eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Šie piedāvājumi ir par aptuveni 30 miljoniem eiro mazāki, nekā pērns saņemtais.

LETA jau ziņoja, ka tilta pārbūves konkursā pieteikušies divi pretendenti.

Piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", kurā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"" iesniedzis piedāvājumu par 69 802 998 eiro.

Savukārt personu apvienība "BBVA", kurā ietilpst SIA "Baltijas būve", SIA "Abora", Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un pilnsabiedrība "3A", piedāvājusi tilta pārbūvi veikt par 70 327 026 eiro.

Jau ziņots, ka pērn rīkotais pirmais tilta pārbūves iepirkums tika pārtraukts, jo pieteicās tikai viens pretendents, kura piedāvājums pārsniedza Rīgas domes finanšu iespējas.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, pirmajā konkursā tika iesniegts piedāvājums par aptuveni 100 miljoniem eiro.

Ņemot vērā pirmā iepirkuma rezultātu, tika pārskatītas un precizētas atklāta konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

Kā ziņots, Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot "projektē un būvē metodi", kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem - būvdarbiem.

Rīgā kopumā ir 145 tilti, pārvadi un gājēju tuneļi. Daļa no tiem savu laiku ir nokalpojuši - par to liecina to vizuālais izskats un tehniskie rādītāji.

PVN pamata pārtikas produktiem samazinās līdz 2027.gada 30.jūnijam

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 14:48:00 +0300

Saeimā 2026.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15.oktobrī.

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai pilotprojekta veidā plānots samazināt no 2026.gada 1.jūnija līdz 2027.gada 30.jūnijam.

Šiem produktiem tiks piemērota samazinātā 12% PVN likme. Standarta PVN likme ir 21%.

Šīs izmaiņas PVN piemērošanā nākamgad samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 15 miljoniem eiro, bet 2027.gadā - par 16,4 miljoniem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

LBNA: trešdaļa Latvijas būvniecības tiek veikta pelēkajā zonā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 14:29:00 +0300

Pēdējie dati liecina par otru labāko peļņu 10 gadu laikā.

Šobrīd minimālo algu būvniecības nozarē nosaka ģenerālvienošanās, kas ir spēkā kopš 2019. gada (turpmāk – ģenerālvienošanās).

Šobrīd ģenerālvienošanās paredz mēneša minimālo algu 1050 euro un stundas likmi 6,29 euro. Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (turpmāk – LBNA) piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026. gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 euro un minimālā mēnešalga 1155,64 euro.

LBNA piedāvātie grozījumi paredz atteikties no samazinātas minimālās algas studējošajiem, noteikt minimālās algas indeksācijas mehānismu pašā ģenerālvienošanās tekstā un precizēt virsstundu apmaksas kārtību.

LBNA pamato grozījumu nepieciešamību ar:

Ģenerālvienošanās minimālā stundas likme sešu gadu laikā ir devalvējusies, salīdzinot gan pret valsts minimālo stundas likmi (70 % kritums), gan pret nozares vidējo stundas likmi (14 % kritums), gan pret pirktspējas paritāti (11 % kritums).

Būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars (33,8 %), un pusi no tā veido aplokšņu algas. Nozares minimālajai algai ir tieša ietekme arī uz ēnu ekonomikas apmēru nozarē, jo katrs euro, kas ir jāsamaksā kā minimālā alga, netiek ielikts aploksnē.

Latvijas būvlaukumos ir mazākā minimālā stundas likme reģionā un citu valstu būvlaukumos var nopelnīt līdz 4x vairāk. Lietuvā un Igaunijā minimālā alga par jebkuru darbu tautsaimniecībā ir augstāka nekā Latvijas būvlaukumos.

Aptauja liecina, ka tikai 1 no 10 jaunajiem būvniecības profesionāļiem plāno palikt Latvijas būvlaukumos.

Nozare strādā ar 281 miljona peļņu. Pēdējie dati liecina par otru labāko peļņu 10 gadu laikā.

LBNA piedāvājums nodrošina samērīgu uz pašas nozares datiem aprēķinātu minimālās algas kāpumu, tādējādi samazinot aplokšņu algas un noturot/piesaistot kvalificētu darba spēku.

Lielākās atlīdzības par ūdens avāriju sasniedz pat 60 tūkstošus eiro (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 14:19:00 +0300

Ko darīt, ja applūdis dzīvoklis, un kurš par ko maksās.

Pārnākt mājās un ieraudzīt, ka dzīvoklis ir applūdis – tas ir skats, ko nevēlas redzēt neviens. Taču šādas situācijas gadās bieži, turklāt ne tikai vecākās mājās, bet arī jaunajos projektos, liecina apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumu dati. Kā rīkoties, ja dzīvoklis ir applūdis, un kurš segs izmaksas par remontu un bojātajām mantām paša un kaimiņu dzīvokļos?

Applūdis dzīvoklis ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izmanto mājokļa apdrošināšanu – plīsušas caurules, bojātas ūdens pievades sistēmas veļas vai trauku mazgājamajai mašīnai, avārija kanalizācijas sistēmā, tekošs boilers un citi bojājumi var radīt pamatīgus zaudējumus ne tikai paša, bet arī kaimiņu dzīvokļiem.

“Katru gadu vairāki simti klientu saskaras ar ūdens noplūdēm – ja ūdens noplūdis paša dzīvoklī, tad parasti ir bojāts tikai grīdas segums, bet, ja ūdens tecējis no augšstāva kaimiņu dzīvokļa, tad postījumi var skart arī griestus, sienas, elektroierīces, mēbeles un citu iedzīvi. Vidējā atlīdzība par gadījumiem, kad mājokli appludinājuši kaimiņi, ir ap 1600 eiro, bet lielākie zaudējumi sasniedz 8000 eiro. Tikmēr situācijās, kad noplūde notikusi paša mājoklī, lielākās atlīdzības sasniedz pat 60 tūkstošus eiro. Saskaroties ar šādu negadījumu pirmo reizi, cilvēki mēdz apjukt, nezinot, kur vērsties un vai būs iespējams saņemt kompensāciju. Tāpēc ir svarīgi zināt rīcības plānu,” skaidro apdrošināšanas eksperte Alise Drava.

Kā rīkoties, ja ūdens noplūde ir tavā dzīvoklī

-Apturi noplūdi – aizgriez ūdens pievadu vai izsauc mājas apsaimniekotāja avārijas dienestu, ja pats to nevari izdarīt.

-Atvieno elektrību applūdušajās telpās, jo pastāv risks, ka ūdens var bojāt elektroinstalācijas un iekārtas.

-Nekavējoties brīdini apakšējo stāvu kaimiņus, lai viņi var pasargāt savu īpašumu.

-Nofotografē un nofilmē gan noplūdes vietu, gan applūdušās telpas.

-Palūdz apsaimniekotājam sagatavot saliešanas aktu, kas apliecina, ka notikusi ūdens noplūde. Šis dokuments būs nepieciešams, iesniedzot pieteikumu apdrošinātājam.

-Ja dzīvoklis ir apdrošināts, ziņo par negadījumu apdrošinātājam un piesaki atlīdzību.

Kas par ko maksās? Tavs apdrošinātājs apsekos dzīvokli un aprēķinās zaudējumus, par ko tiks izmaksāta atlīdzība. Ja tavā mājokļa apdrošināšanā ir iekļauta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, cietušais var vērsties pie tava apdrošinātāja un saņemt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem.

Ja dzīvoklis nav apdrošināts, tad pašam būs jāsedz gan izmaksas par mājokļa remontu, gan kompensācija kaimiņiem par nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt kaimiņu apdrošinātājs no tevis var piedzīt izmaksas par kaimiņam nodarītajiem zaudējumiem.

Kā rīkoties, ja ūdens plūst no kaimiņa dzīvokļa

-Informē kaimiņu par situāciju – varbūt viņš nemaz nezina, ka ir notikusi avārija.

-Ja nepieciešams, izsauc apsaimniekotāja avārijas dienestu – īpaši, ja kaimiņi nav mājās un ūdens padevi nevar atslēgt.

-Savā mājoklī pārvieto elektroierīces un mēbeles prom no applūdušajām vietām.

-Nofotografē un nofilmē bojājumus savā dzīvoklī – tas apliecinās nodarītos zaudējumus.

-Ja tavs dzīvoklis ir apdrošināts, piesaki atlīdzību.

Kas par ko maksās? Iesniedz atlīdzības pieteikumu savam apdrošinātājam, kas atlīdzinās zaudējumus un piedzīs šīs izmaksas no kaimiņa apdrošināšanas kompānijas vai paša kaimiņa, ja viņa dzīvoklis nebūs apdrošināts.

Ja neviens no dzīvokļiem nav apdrošināts un ar kaimiņu nav iespējams vienoties par kompensāciju, šo jautājumu var risināt tiesiskā ceļā.

Praktiski padomi, lai samazinātu applūšanas riskus

-Regulāri pārbaudi ūdens caurules un sadzīves tehnikas ūdens pievadus!

-Nedodies prom no mājas, atstājot ieslēgtu trauku vai veļas mazgājamo mašīnu.

-Uzstādi ūdens noplūdes sensorus.

-Ja dodies prom uz brīvdienām vai ilgāku laiku, aizgriez ūdens padevi.

-Noskaidro augšējā un apakšējā kaimiņa telefona numuru, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri informēt par noplūdi.

-Izvēlies apdrošināšanu, kas ietver gan īpašuma, gan civiltiesiskās atbildības segumu.

Atrasta iespēja iegūt vēl 62 miljonus papildus

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 14:09:00 +0300

“Palīgā” nāks valsts kapitālsabiedrības.

Ar valsts kapitālsabiedrību budžetā maksājamo dividenžu paaugstināšanu līdz 90% no peļņas nākamā gada budžetā plānots gūt 62,023 miljonu eiro papildu ieņēmumus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Valdība jau 2.septembrī atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu par valsts kapitālsabiedrību budžetā maksājamās dividenžu daļas paaugstināšanu līdz 90% no peļņas 2026.gadā un divos turpmākajos gados. Līdz šim dividendēs tika maksāti 70% no peļņas.

FM ziņojumā teikts, ka "Latvijas loto" 2026.gadā par 2025. pārskata gadu ieskaitīs dividenžu maksājumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos 100% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 eiro, 2027.gadā - 100% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 eiro un 2028.gadā - 100% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 516 000 eiro.

VAS "Latvijas valsts meži" 2026.gadā par 2025. pārskata gadu ieskaitīs dividenžu maksājumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos ne mazāk kā 143 895 556 eiro, 2027.gadā - ne mazāk kā 123 335 754 eiro un 2028.gadā - ne mazāk kā 123 335 754 eiro.

AS "Latvenergo" 2026.gadā par 2025. pārskata gadu ieskaitīs dividenžu maksājumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos ne mazāk kā 141 miljonu eiro, 2027.gadā - ne mazāk kā 144 miljonus eiro un 2028.gadā - ne mazāk kā 122 miljonus eiro.

AS "Augstsprieguma tīkls" 2026.gadā par 2025. pārskata gadu ieskaitīs dividenžu maksājumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos 70% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 716 200 eiro, 2027.gadā - 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 21 937 760 eiro un 2028.gadā - 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 23 903 904 eiro.

Savukārt VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" 2026.gadā par 2025. pārskata gadu ieskaitīs dividenžu maksājumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 261 098 eiro, 2027.gadā - 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 315 476 eiro un 2028.gadā - 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 370 357 eiro.

Rīgas Ziemeļvalstu augstskolā par 80% palielinājies Latvijas studentu skaits

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 13:59:00 +0300

Augstskolas rektors: “Esam sev izvirzījuši uzdevumu – Latvijas studentu noturēšanu mūsu valstī"

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola (RZA) sākusi īstenot attīstības stratēģisko plānu “ADACEMI 2035”, kas paredz piesaistīt lielāku skaitu studentu no Latvijas un citām Eiropas valstīm. “Esam gandarīti par pirmajiem rezultātiem, jo šajā gadā mums ir izdevies par 80% palielināt Latvijas studentu skaitu un līdzīgu attīstības vektoru RZA plāno arī turpmākajos gados,” uzsver augstskolas rektors Deniss Djakons.

“ACADEMI 2035” paredz augstskolas izglītības kvalitātes pilnveidošanu un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu. Tuvākajos gados augstskola pieredzēs lielas izmaiņas, jo RZA ir iecerēti gan jauni studiju virzieni, gan atjaunots un starptautiski stiprināts akadēmiskais personāls. Tāpat augstskola ir apņēmusies tuvāko gadu laikā atklāt vairākas filiāles ārvalstīs.

“Esam gandarīti, ka šogad palielinājies studentu skaits no ES valstīm un šajā mācību gadā mums pirmo reizi būs studenti no Nīderlandes, Spānijas un Šveices. Turpinām sadarbību ar Ukrainas augstākās izglītības iestādēm, tāpēc šajā gadā RZA būs Ukrainas studentu pieaugums,” stāsta D.Djakons: “Esam sev izvirzījuši uzdevumu – Latvijas studentu noturēšanu mūsu valstī, jo mēs ticam, ka veiksmīgu, starptautisku karjeru var veidot arī Latvijā. Protams, mēs saprotam, ka, lai motivētu mūsu topošos studentus palikt Latvijā, arī mums ir jāmainās. Tāpēc šogad esam ieviesuši jaunu programmu – Biznesa vadības Global BBA, kur mums būs spēcīgs ārvalstu pasniedzēju kodols, kā arī sadarbība ar vadošajām Šveices augstskolām un uzņēmumiem. Studentiem būs iespēja uzsākt mācības angļu valodā šeit pat Latvijā un pēc tam tās turpināt un iegūt diplomu Šveicē.”

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola ir 1994. gadā dibināta augstākās izglītības iestāde. RZA ir dinamiski augoša augstskola ar galveno atrašanās vietu Rīgā, Latvijā, un tās uzņēmumu grupā ietilpst arī Latgales filiāle Daugavpilī un Starptautiskā filiāle Ferganā, Uzbekistānā. Zinātniskās pētniecības institūta zinātnieki veic inovatīvus pētījumus un attīstības darbus, sniedzot ieguldījumu zinātnes un tehnoloģiju attīstībā. Katru gadu tiek organizētas zinātniskās konferences, kā arī aktīvi veidota starptautiskā sadarbība ar partneru universitātēm.

Plāno celt akcīzes alkoholam un tabakai

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 13:54:00 +0300

Ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem nākamā gada budžetā plānots iegūt papildus 1,278 miljonus eiro.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026.gada 1.janvāri piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katra azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% uz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% uz 15%.

FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildus 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

Savukārt ar akcīzes nodokļa likmju straujāku paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem budžetā nākamgad plānots iegūt papildu 6,244 miljonus eiro.

Iecerēts straujāku paaugstināt akcīzes nodokli papildus jau noteiktajam paaugstinājumam 2026.gadā un 2027.gadā par 5%, izņemot par cigāriem, cigarillām un e-šķidrumiem, kā arī 2028.gadā turpināt akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu vidēji par 15%.

Ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem nākamā gada budžetā plānots iegūt papildus 1,278 miljonus eiro.

FM ziņojumā teikts, ka akcīzes nodokļa likmi alkoholisko dzērienu grupai "pārējie alkoholiskie dzērieni" jeb stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem plānots paaugstināt straujāk - par 15 eiro jau 2026.gada 1.martā (par 100 litriem absolūtā alkohola), un 2028.gada 1.martā akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, paaugstināt vidēji par 10%.

Rīgā uzstāsies pasaulslavens Kazahstānas dziedātājs Dimašs (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 12:15:00 +0300

Plaša atpazīstamība Āzijā māksliniekam nāca pēc piedalīšanās Ķīnas televīzijas šovā.

12.decembrī arēnā Xiaomi ar lielkoncertu "Stranger" uzstāsies populārais Kazahstānas dziedātājs Dimašs Kudaibergens - Dimašs.

Viņa balsī vienlaikus skan baritons, tenors un altīno. Mākslinieks spēlē dažādus instrumentus un dzied deviņās valodās visdažādākajos žanros - no operas līdz repam, no roka līdz tautas mūzikai, savā daiļradē izmantojot krosouvera tehniku. Dimaša vokālās spējas patiesi pārsteidz - viņa balss aptver gandrīz visu klavieru diapazonu un pat pārsniedz to.

Uz skatuves Dinmuhameds (Dimašs) Kanat-uli Kudaibergens pirmo reizi kāpa divu gadu vecumā. Abi viņa vecāki ir Kazahstānas nopelniem bagātie dziedātāji. Bērnībā Dimashs regulāri piedalījās koncertos un konkursos, dziedāja, spēlēja klasiskos un kazahu tautas instrumentus, pats rakstīja dzeju un aranžēja mūziku.

Plaša atpazīstamība Āzijā māksliniekam nāca pēc piedalīšanās Ķīnas televīzijas šovā "Singer" kanālā "Hunan TV". 22 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko dalībnieku šova vēsturē, kurā uzstājas pasaulē atzītas zvaigznes, un ieguva 2. vietu. Pēc tam Dimašs piedalījās vairākos Ķīnas televīzijas projektos, ierakstīja singlus ķīniešu valodā, un viņa popularitāte sāka augt ģeometriskā progresijā.

Pirmajā solokoncertā Astanā viņu klausījās 30 tūkstoši skatītāju, bet koncertā Almati atklātā laukumā jau 150 tūkstoši. Kazahstānā viņš ir saņēmis visas nozīmīgākās balvas un apbalvojumus. Ķīnā Dimašs tika atzīts par "Āzijas populārāko dziedātāju" (Top Chinese Music Awards) un "Labāko ārvalstu dziedātāju" (MTV).

Māksliniekam ir fanu klubi 114 pasaules valstīs. Āzijā viņš pulcē līdz 40 tūkstošiem skatītāju lielās arēnās. Karjeras laikā Dimašs ir sadarbojies ar Hosē Karerasu, Plasido Domingo un daudziem citiem ievērojamiem mūziķiem.

Koncertā Rīgā mākslinieks izpildīs savus labākos darbus un prezentēs arī pavisam jaunu materiālu

Bez maksas varēs apmeklēt treniņus vairākos sporta un fitnesa klubos

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 11:12:00 +0300

Kampaņas "Beactiveday" ietvaros nedēļas garumā ikviens varēs apmeklēt bezmaksas treniņus kādā no 89 sporta vai fitnesa klubiem visā Latvijā, aģentūru LETA informēja Latvijas Veselības un fitnesa asociācija (LVFA).

Šogad starptautiskās kampaņa veltīta tam, kā ar sportošanu un fitnesa nodarbībām uzlabot dzīves kvalitāti un samazināt hronisku slimību riskus.

Mērķis ir izglītot sabiedrību par veselību veicinošām fiziskām aktivitātēm kā galveno līdzekli hronisku slimību profilaksē un pārvaldībā. Šogad lielākā uzmanība tiks pievērsta diabētam, sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpošanas slimībām un onkoloģijai.

Ārpus Rīgas sporta un fitnesa nodarbības notiks arī Liepājā, Kuldīgā, Ādažos, Ikšķilē, Salaspilī, Jelgavā, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Madonā, Cēsīs, Siguldā, Krāslavā un Daugavpilī.

Savukārt dienas atbalsta centrā "Pērle" notiks sadraudzības sporta aktivitātēs personām ar garīga rakstura traucējumiem no Priekuļu dienas aprūpes centra un no grupu mājas "Cēsis" un "Spāre".

Kampaņa "Beactiveday" sāksies 23.septembrī.

Svētdien gaisa temperatūra pakāpsies līdz +25 grādiem

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 11:10:00 +0300

Šīs nedēļas siltākā diena būs svētdiena, kad termometra stabiņš vietām valstī pēdējo reizi šajā gadā sasniegs +25 grādus, prognozē sinoptiķi.

Sestdienas rītā debesis aizklās mākoņi, dienas gaitā daudzviet uzspīdēs saule, nav gaidāmi būtiski nokrišņi - galvenokārt valsts ziemeļaustrumos nedaudz un īslaicīgi līs. Dienvidrietumu vējš brāzmās no jauna pastiprināsies līdz 9-14 metriem sekundē, Ziemeļkurzemes piekrastē - līdz 16 metriem sekundē. Minimālā gaisa temperatūra naktī būs +9..+14 grādi, piekrastē līdz +16 grādiem; pēcpusdienā gaiss iesils līdz +17..+23 grādiem.

Svētdien gaidāms nedaudz saulaināks laiks, pārsvarā bez nokrišņiem. Pūšot lēnam līdz mēreni stipram dienvidu, dienvidrietumu vējam, gaisa temperatūra agrā rītā pazemināsies līdz +12..+16 grādiem un pēcpusdienā sasniegs +20..+25 grādus.

Siltuma rekordi, visticamāk, netiks pārspēti, jo 2018.gada 21.septembrī gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās līdz pat +30 grādiem.

Sagaidāms, ka pirmdien daudzviet līs un gaisa temperatūra pēcpusdienā pazemināsies līdz +10..+15 grādiem, siltāks laiks saglabāsies Latgalē un Sēlijā. Otrdien visā valstī gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +14..+17 grādus.

Nākamās nedēļas vidū laiks kļūs dzestrāks, atbilstoši pašreizējai prognozei minimālā gaisa temperatūra ceturtdienas saullēktā valsts lielākajā daļā būs -1..+4 grādi. Septembra pēdējā nedēļā kopumā līs maz un bieži spīdēs saule.

Nākamnedēļ pirmo reizi kopš augusta diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēs zem normas, savukārt minimālā temperatūra gaidāma zemākā kopš maija.

Vai jaunāks automobilis Latvijas apstākļos vienmēr ir labāks (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 11:09:00 +0300

Modeļa dzīves cikla vidū ražotāji veic tā saucamo modernizāciju, papildinot automobili ar jaunākajām tehnoloģijām.

Autobūves nozare darbojas cikliski, un modeļu paaudzes, tehnoloģijas un dizaina valodas nepārtraukti mainās. Pircējus visvairāk sajūsmina jaunumi - nākamās paaudzes modeļi -, kas pārdošanas rādītājos nereti pārspēj esošo versiju. Bet vai tiešām jaunās paaudzes modeļi vienmēr ir labāki par to priekštečiem?

Vienas paaudzes dzīves cikls

Visaugstāko popularitātes punktu modeļi parasti sasniedz otrajā un trešajā ražošanas gadā. Vēlāk pieprasījums sāk samazināties, jo arī konkurenti nesnauž, laižot tirgū jaunus produktus. Modeļa dzīves cikla vidū ražotāji veic tā saucamo modernizāciju, papildinot automobili ar jaunākajām tehnoloģijām, lai tas nezaudētu aktualitāti attiecībā pret konkurentiem. Laikam ritot, pircējiem tiek piedāvātas arī dažādas atlaides, kas attiecīgo modeli padara vēl izdevīgāku. Kad pagājuši seši līdz astoņi gadi, tirgū nonāk modeļa jaunā paaudze, un cikls atkārtojas. To var redzēt arī Latvijā pircēju iecienītajā C SUV segmentā.

Elektronikas attīstība kā prioritāte

Jauns modelis vienmēr piesaista pircēju uzmanību. Bet vai ir prātīgi akli sekot tendencēm? Un vai jauns modelis vienmēr ir labāka izvēle? Eksperti, kas ikdienā testē automašīnas, saka, ka braukšanas īpašības un praktiskums zīmolu vidū ir līdzsvarojies, tāpēc mūsdienās ražotāji galvenokārt konkurē ar tehnoloģijām.

"Runājot par balstiekārtu vai citiem elementiem, kas ietekmē gaitas īpašības, brīnumus manām reti - vairums automašīnu izstrādātas tā, lai būtu piemērotas ikdienai. Izteikti redzams tas, ka no dārgā "plauktiņa" modeļiem uz lētākiem spēkratiem pakāpeniski tiek nodotas arvien modernākas tehnoloģijas. Uzskatu, ka šobrīd visstraujāk attīstās tieši elektronikas komponentes. Tiklīdz displeji un multimediju sistēmas iepaliek aiz konkurentiem, daži šo auto jau uzskatīs par novecojušu - neatkarīgi no tā, cik labi tas brauc," saka portāla iAuto žurnālists un Latvijas Gada auto konkursa žūrijas biedrs Viesturs Leitholds.

"Automašīnas kļūst tehnoloģiski progresīvākas - vairāk drošības sistēmu, ātrāka multimediju sistēma. Ražotāji pastāvīgi cenšas izgudrot kaut ko jaunu, demonstrēt tehnoloģisko attīstību, jo, ja neesi pionieris, citi tevi apsteigs. Protams, dažkārt ražotāji pārspīlē - to lieliski ilustrē skārienjutīgās slīdvirsmas klimata kontroles vadībā vai skārienjutīgās pogas uz stūres. Dažkārt tas liek dizaineriem atgriezties pie praktiskākiem risinājumiem, citādi viņi riskē zaudēt klientus. Ir daļa pircēju, kas šādu risinājumu dēļ neizvēlas iegādāties vienu vai otru modeli," piebilst portāla kursors.lv autožurnālists Māris Gaugers.

Jauns, bet tomēr tas pats

Lai gan pilnīgi jaunas paaudzes modeļi izceļas ar modernu, acīm tīkamu dizainu, zem spožās virsbūves nereti slēpjas jau iepriekš iepazīti inženierijas risinājumi.

"Lielākais progress, manuprāt, ir panākts hibrīda piedziņas jomā. Agrāk daļa autobraucēju pret hibrīdiem izjuta pamatotu nepatiku vairāku iemeslu dēļ. Lai gan šī tehnoloģija jau sākotnēji bija visai efektīva, braukšanas sajūtas ne vienmēr bija patīkamas - CVT transmisijas lika dzinējiem uzvesties skaļi, trūka arī dinamikas. Tagad viss ir mainījies - ražotāji koncentrējas ne tikai uz skaitļiem, bet arī uz braukšanas pieredzi. Sinerģija starp iekšdedzes un elektromotoriem tagad ir diezgan labi sabalansēta," uzskata autožurnālists.

Pircējiem vissvarīgākais faktors joprojām ir cena. Lielā pieprasījuma dēļ jauno modeļu cenas gandrīz vienmēr ir augstākas nekā priekštečiem. Daļēji tāpēc, ka tie ir aprīkoti ar modernākajām tehnoloģijām. Tomēr arī tas nav neapstrīdams likums.

Mieriņa: Pierobežā dzīvojošie ir pakļauti hidrīdkara draudiem

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 11:09:00 +0300

Pierobežā dzīvojošie ir pakļauti hibrīdkara draudiem, konferencē "Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040" vērtēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa uzsvēra austrumu pierobežas stratēģisko nozīmi un izaicinājumus, ar kuriem šis reģions saskaras. Viņa norādīja, ka Eiropas Savienības un NATO valstu robeža ar agresorvalstīm ir vairāk nekā 2800 kilometru gara, un Latvijas daļa tajā ir 457 kilometri. Šajā teritorijā atrodas deviņi novadi un divas lielākas pilsētas, kuru iedzīvotāji ikdienā dzīvo tiešā agresora tuvumā un ir pakļauti hibrīdkara draudiem, tostarp dezinformācijai.

Mieriņa akcentēja, ka valsts pienākums ir rūpēties par Latgales un pierobežas reģiona drošību un ekonomisko attīstību, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem. Viņa arī norādīja, ka ekonomiskās saites ar agresorvalstīm ir pārtrauktas un nav paredzams to atjaunošanas laiks, kamēr šīs valstis neatsāks civilizētu politiku.

Viņas ieskatā, Latvijas politikai attiecībā uz pierobežu jābūt skaidrai un mērķtiecīgai, lai novērstu iedzīvotāju aizplūšanu un teritoriju iztukšošanos. Ir jāveido vide, kas veicina uzņēmējdarbību un dzīvi pierobežā pat sarežģītos apstākļos.

Mieriņa arī pievērsa uzmanību tam, ka konference notiek laikā, kad drošības apsvērumu dēļ daļēji ir slēgta gaisa telpa pierobežā, bet NATO ir uzsākusi misiju "Austrumu sardze" kā reakciju uz Krievijas dronu uzlidojumiem Polijas teritorijā. Viņa uzskata, ka šī misija ir skaidrs signāls gan sabiedrībai, gan agresoram par NATO gatavību rīkoties, ja tiks apdraudēta robežu integritāte.

Tāpat viņa uzsvēra, ka šī misija ir apliecinājums tam, ka pierobežas iedzīvotāji, viņu īpašumi un uzņēmumi tiek aizsargāti. Mieriņa norādīja, ka katrs valsts centimetrs ir nozīmīgs un katram iedzīvotājam jābūt vienlīdz drošam neatkarīgi no dzīvesvietas.

Viņa pieminēja, ka austrumu pierobežas attīstība ir politiskajā dienaskārtībā, ko apliecina darbs pie Pretmobilitātes infrastruktūras likumprojekta. Turklāt Latgales potenciālu apstiprina OECD ziņojums, kurā reģions izcelts kā pievilcīgs investīciju un tūrisma galamērķis, neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem.

Noslēgumā Mieriņa pauda cerību, ka konference veicinās konstruktīvas diskusijas, kliedēs mītus un stiprinās izpratni par Latvijas Austrumu pierobežas nozīmi.

Jau ziņots, ka Saeimā šodien konferencē vērtē rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas reģionu izaugsmei un drošības stiprināšanai.

Konferenci "Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040" rīko Saeimas Latgales apakškomisija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Latgales plānošanas reģionu un Latgales kongresa lēmumu izpildes padomi.

RAKUS būs bezmaksas konsultācijas 36 riska grupas pacientiem (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 11:03:00 +0300

Atbilstoši pētniecības datiem populācijā aneirismas līmenis sasniedz ap 3,2%.

Lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību galvas asinsvadu aneirismas problemātikai, 2025.gada 24.septembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) vadošie neiroķirurgi un invazīvie radiologi organizē īpašu pacientu izglītošanas pasākumu. Šajā dienā Austrumu slimnīcas speciālisti bez maksas konsultēs 36 galvas asinsvadu aneirismas riska pacientus. Laikus nediagnosticēta un neārstēta galvas asinsvadu aneirisma ir ievērojams risks pacienta dzīvībai.

Aneirisma ir patoloģisks galvas smadzeņu asinsvadu sieniņas iztilpums, kas veidojas dzīves laikā dažādu faktoru ietekmē - visbiežāk tā ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze -, bet dažkārt to rašanos sekmē infekcijas vai asinsvadu ievainojumi. Līdz 10% gadījumos galvas asinsvadu aneirismas tiek pārmantotas. Parasti aneirismas diagnosticē 40 - 60 gadu vecumā, biežāk sievietēm.

Atbilstoši pētniecības datiem populācijā aneirismas līmenis sasniedz ap 3,2%. Var pieņemt, ka Latvijā aptuveni 40 000 iedzīvotāju jeb viens 1 no 50 dzīvo ar neplīsušu galvas smadzeņu aneirismu.

Augstāki aneirismas riska rādītāji tiek novēroti ģimenēs, kur kādam no ģimenes locekļiem jau ir diagnosticēta aneirisma, kā arī gadījumos, kad pastāv noteiktas ģenētiskas saslimšanas, piemēram, autosomāli dominanta policistisko nieru slimība (ģenētiska slimība, kad nierēs veidojas vairākas cistas, slimība tiek mantota autosomāli dominanta veidā, t.i., pietiek ar vienu bojātu gēnu kopiju no viena vecāka, lai slimība attīstītos), Ehlers-Danlosa sindroms (ģenētiska saistaudu slimība, kas ietekmē ādu, locītavas un asinsvadus, izraisot ādas elastības palielināšanos, locītavu pārmērīgu kustīgumu un citus saistaudu traucējumus) vai 1. tipa neirofibromatoze (ģenētiska slimība, kurai raksturīga labdabīgu audzēju, neirofibromu, veidošanās nervu sistēmā un uz ādas, kā arī dažādi citādi anatomiski un funkcionāli traucējumi).

"Aneirismas ilgstoši var palikt asimptomātiskas, ļoti bieži neplīsušas aneirismas ir nelielas izmēros, ap <3 mm, un tiek atklātas nejauši, veicot galvas smadzeņu izmeklējumu kāda cita iemesla dēļ - parasti ilgstošu galvasssāpju dēļ. Bīstamākā šīs slimības izpausme ir tieši aneirismas plīsums, tāpēc ļoti būtiska ir savlaicīga diagnostika," uzsver Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts asociētais profesors Kaspars Auslands.

Tipiskākie simptomi, kuri, iespējams, varētu liecināt par to, ka pacientam ir galvas smadzeņu neplīsusi aneirisma, ir galvassāpes; - ja aneirisma ir plīsusi, pacienti sāpes raksturo, kā "pēkšņas un stiprākās līdz šim dzīvē piedzīvotās", kuru gadījumā nepalīdz pretsāpju medikamenti, ietekmēta redze, attēla dubultošanās, acu zīlīšu diametra asimetrija, galvas reiboņi, muskuļu spēka izmaiņas. Ir gadījumi, kad aneirisma var būt par iemeslu išēmiskam smadzeņu insultam, kā arī citi retāk sastopami simptomi.

Klīnisku aizdomu vai arī skrīninga ietvaros aneirismu diagnosticē, veicot galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses angiogrāfiju (MRA) vai arī datortomogrāfijas angiogrāfijas izmeklējumu (CTA). Stacionāra apstākļos nereti papildus izmeklēšanai tiek veikta digitālā subtrakcijas angiogrāfija (DSA) - invazīva, taču visprecīzākā smadzeņu asinsvadu izmeklēšana.

Gan plīsušas, gan neplīsušas aneirismas lielākajā skaitā gadījumu slēdz, vai nu veicot operāciju tiešā ceļā (galvaskausa trepanācija un aneirismas ārēja slēgšana (klipēšana)), vai arī caur cirkšņa artēriju ievadot speciālas platīna spirāles (aneirismas endovaskulāra embolizācija) un sarežģītākos gadījumos papildinot ar stenta implantāciju aneirismas kakliņa daļā.

Pēdējās desmitgadēs kopējā tendence pasaulē un arī Latvijā ir būtisks endovaskulāro manipulāciju skaita pieaugums, taču par tiešajai ķirurģijai (klipācijai) vairāk piemērotām joprojām tiek uzskatītas vidējās smadzeņu artērijas aneirismas, kā arī gadījumi, kad aneirismas plīsuma rezultātā ir izveidojies būtisks asinsizplūdums smadzenēs ar masas efektu uz apkārtējiem smadzeņu audiem.

Savukārt, ja tiek diagnosticēta neplīsusi aneirisma, lēmumu par aneirismas slēgšanas laiku un metodi pieņem multidisciplinārs konsīlijs, piedaloties neiroķirurgiem un invazīvajiem radiologiem, ņemot vērā aneirismas izmēru (parasti rekomendē aktīvi ārstēt aneirismas, kuras ir piecu mm diametrā vai lielākas), lokalizāciju, konfigurāciju, aneirismas sieniņas stāvokli (neregulāra sieniņa norāda par paaugstinātu plīšanas risku), aneirismas ruptūras risku, pacienta vecumu un blakusssaslimšanas.

Kā norāda asociētais profesors Kaspars Auslands, "daudzviet pasaulē, kur ieviests galvas smadzeņu aneirismu skrīnings, aktīvi apkarota smēķēšana un adekvāti koriģēts paaugstināts asinsspiediens, plīsušo aneirismu skaits populācijā samazinās. Kā pozitīvu piemēru var minēt Somiju, kur medicīnas aprūpe ir viena no labākajām pasaulē. Vēl salīdzinoši nesen Somija bija valsts, kur smadzeņu aneirismu plīšanas incidence bija gandrīz divreiz augstāka nekā citās valstīs, taču, pateicoties mērķtiecīgai profilakses, izglītošanas politikai un kvalitatīvam ārstniecības darbam, pašreizējie rādītāji ir jau zemāki nekā vidēji pasaulē."

Veicinot izpratni par galvas asinsvadu aneirismām, to riskiem, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, 2025.gada 24.septembrī no plkst.10:00 Austrumu slimnīcas vadošie neiroķirurģijas, invazīvās radioloģijas un asinsvadu ķirurģijas speciālisti organizēs izglītojošas bezmaksas konsultācijas 36 riska grupu pacientiem.

FSC: Aizdomīgi lēta koksne – tas pats, kas pirkt zagtu mašīnu

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 06:48:00 +0300

Nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecības ierobežošanai Baltijas valstīs jāstrādā pie sabiedrības informēšanas un personīgās atbildības veicināšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Uz jautājumu, cik liela problēma patlaban ir nelikumīga kokmateriālu tirdzniecība un kokmateriālu izcelsmes izsekojamība, viņš atbildēja, ka Baltijas valstis robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, kas nozīmē, ka, ja šajās valstīs notiek kaut kas nelikumīgs, sekas ir jūtamas Baltijā.

Tomēr Pivorjūns uzsvēra, ka jautājums par nelikumīgu mežizstrādi un nelikumīgu kokmateriālu ieguvi bez atļaujām Eiropā kopumā šobrīd nav ļoti aktuāls un faktiski tādi gadījumi netiek konstatēti.

Taču aktuāla problēma joprojām var būt nepatiesas izcelsmes vietas norādīšana no agresorvalstīm ievestai koksnei, minēja FSC vadītājs Baltijas valstīs. Piemēram, kad Krievijas koksni iegādājas pircējs Kazahstānā, pēc tam pārveido koksnes izcelsmes dokumentus un Baltijā to pārdod kā Kazahstānas koksni.

"Ja jums piedāvā iegādāties aizdomīgi lētus kokmateriālus, tad tā ir jūsu izvēle - noraidīt šādu piedāvājumu vai sākt šo spēli. (..) Tas ir tāpat kā tad, ja jūs iegādātos zagtu mašīnu," teica FSC vadītājs Baltijas valstīs, uzsverot, ka atbildība par nelikumīgu kokmateriālu iegādi gulstas uz pircējiem.

Tāpat viņš akcentēja, ka FSC sertifikācija nodrošina izsekojamu apaļkoksnes piegādes ķēdi un ražošanas izcelsmi. "Tātad, ja mēs tagad redzam, ka ir daži uzņēmumi, kas nevēlas pievienoties FSC sistēmai, iespējams, tie ir tie, kas darbojas pelēkajā, ja ne melnajā zonā," klāstīja Pivorjūns.

Viņš arī atzīmēja, ka pēdējos gados Baltijas valstu muitas cīņa ar nelegālo koksni, kas nāk no Krievijas un Baltkrievijas, ir bijusi efektīva un ir efektīvāka nekā citās valstīs. Tas dodot cerību, ka Baltijas valstu struktūras ir pietiekami efektīvas šāda veida problēmu risināšanai.

Hamās paziņo par ķīlnieku izvietošanu Gazas pilsētā

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 06:47:00 +0300

Palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" ceturtdien paziņoja, ka ir izvietojis par ķīlniekiem sagrābtos izraēliešus vairākos Gazas pilsētas rajonos.

Grupējuma militārais spārns "Ezedina al Kasama brigādes" paziņoja, ka Izraēlas ofensīva šajā pilsētā nodrošinās to, ka neviens no ķīlniekiem neatgriezīsies Izraēlā.

"Hamās" nerūp tā nolaupīto cilvēku liktenis, "kamēr [Izraēlas premjerministrs Benjamins] Netanjahu ir nolēmis viņus nogalināt," piebilda grupējuma militārais spārns.

Tas arī izteica draudus Izraēlas armijai, pavēstot, ka ir "sagatavojis tūkstošiem slēpņu un spridzekļu". "Gaza būs kapsēta jūsu karavīriem," draudēja "Ezedina al Kasama brigādes".

Izraēla otrdienas rītā sāka sauszemes spēku iebrukumu Gazas pilsētā.

Saskaņā ar Izraēlas valdības paziņoto šīs ofensīvas mērķis ir sagraut "Hamās" un nodrošināt atlikušo ķīlnieku atbrīvošanu.

Ķīlnieku radinieki tomēr vaino Netanjahu ķīlnieku upurēšanā ar šo ofensīvu Gazas pilsētā. Viņi baidās par ķīlnieku dzīvībām un par to, ka "Hamās" viņus izmantos par dzīvajiem vairogiem.

Izraēlas mediji pēdējās dienās ziņoja, ka "Hamās" ir izvedis ķīlniekus no tuneļiem un izvietojis viņus mājās un teltīs, lai neļautu Izraēlas armijai darboties zināmos rajonos.

Gazas joslā vēl tiek turēti 48 ķīlnieki. Izraēla uzskata, ka no viņiem vēl dzīvi ir 20 ķīlnieki, starp kuriem ir Vācijas pilsoņi.

Piektdien uzspīdēs saule un pūtīs brāzmains vējš

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 06:46:00 +0300

Piektdien Latvijā starp mākoņiem spīdēs saule un daudzviet uzlīs, dienas pirmajā pusē valsts ziemeļaustrumu daļā gaidāmas lietusgāzes.

Sinoptiķi prognozē, ka rietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu 10-15 metri sekundē.

Gaiss iesils līdz +15..+19 grādiem.

Rīgā nav gaidāmi būtiski nokrišņi, pūtīs mērens rietumu vējš, pilsētas ziemeļos ar brāzmām līdz 14 metriem sekundē, un gaisa temperatūra sasniegs +18 grādus.

Ziemeļeiropā atrodas plašs zema spiediena apgabals, Dienvideiropā - liels anticiklons. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 1006 hektopaskāliem Vidzemes ziemeļos līdz 1011 hektopaskāliem valsts dienvidos.

Madonna nākamgad izdos jaunu albumu

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 22:25:00 +0300

Amerikāņu popzvaigzne Madonna nākamgad izdos jaunu deju mūzikas albumu, ceturtdien paziņojusi 67 gadus vecā dziedātāja.

Tas būs Madonnas pirmais albums septiņu gadu laikā.

Madonna arī paziņoja par atgriešanos ierakstu kompānijā "Warner Records", sadarbībā ar kuru tika izdoti viņas agrīnie hiti, tai skaitā "Like a Virgin" un "Holiday".

Viņa pameta "Warner Records" 2007.gadā, kad parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju "Live Nation".

Madonna savā paziņojumā pauda prieku par atkalapvienošanos ar "Warner Records" un solīja negaidīto, piebilstot, ka, iespējams, izprovocēs dažas nepieciešamas sarunas.

Jaunā albuma nosaukums vēl nav zināms.

Saeima atbalsta nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Ugandu

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 21:37:00 +0300

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Ugandu.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) 12.maijā parakstīja nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Ugandu.

Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka nolīgums dos iespēju sākt pārrunas par regulāru avio pārvadājumu attīstīšanu starp Latviju un Ugandu, tādējādi veicinot Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas aviācijas mezgla attīstību un Latvijas aviācijas nozares konkurētspējas stiprināšanu.

Pēc nolīguma stāšanās spēkā paplašināsies Latvijas gaisa pārvadātāju maršrutu tīkls un palielināsies pasažieriem pieejamais lidojumu galapunktu skaits. Sadarbības attīstīšana aviācijas jomā ar Ugandu nākotnē varētu nodrošināt ērtāku reģiona savienojamību ar Āfrikas reģionu, uzsver ministrijā.

Nolīgums nosaka Latvijas un Ugandas aviokompāniju tiesības, regulāro gaisa pārvadājumu sākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kas būs jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulāros pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Ugandu.

Vienlaikus nolīgums paredz nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus.

LETA jau ziņoja, ka valdība maija sākumā atbalstīja SM sagatavoto likumprojektu, kas paredzēja parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Ugandu.

Līdz šim starp Latviju un Ugandu nebija noslēgts divpusējs nolīgums par gaisa satiksmi. Jauni nolīgumi tiek slēgti, lai paplašinātu regulāro lidojumu maršrutu tīklu.

Koalīcija konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 20:46:00 +0300

Koalīcijas partneri ir konceptuāli vienojušies par nākamā gada budžetu, tviterī paziņojusi premjerministre Evika Siliņa (JV).

Prioritātes ir valsts drošība, atbalsts ģimeņu labklājībai un veselībai, kā arī investīcijas izglītībā, raksta valdības vadītāja.

Kā vēstīts, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirmdien paziņoja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pašlaik neredz iespēju virzīties uz priekšu ar nākamā gada budžeta projektu, jo koalīcijā nav panākti to apmierinoši risinājumi jautājumā par pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi daļai pārtikas un mazo lauku skolu uzturēšanu.

Šodien ap pusdienlaiku pēc tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA teica, ka sarunās par nākamā gada budžetu vērojams "zināms progress", bet joprojām ir jautājumi, kuriem jārod risinājumi.

Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka tikšanās laikā tika pārrunātas prioritātes budžetā. Viņš uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem sasniegumiem esot vienošanās par samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) pamata pārtikas produktiem - maizei, pienam, putnu gaļai un olām.

Savukārt recepšu medikamentu jomā esot panākts kompromisa risinājums - PVN netikšot samazināts, taču tikšot atcelta 75 centu maksa par recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. Šis solis sniedz būtisku atbalstu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, īpaši senioriem, uzskata Rokpelnis.

Tāpat paredzēts "pilns atbalsts lauksaimniekiem tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā", ko ZZS uzskata par nozīmīgu panākumu. Demogrāfijas programmā plānots gandrīz 100 miljonu eiro finansējums, kas ir ļoti tuvu sākotnēji izvirzītajām prasībām, klāstīja politiķis.

Vienlaikus Rokpelnis norādīja, ka joprojām aktuāls ir jautājums par atbalstu senioriem. ZZS piedāvājums paredzēja ieviest bāzes pensiju tiem senioriem, kuriem ir nepietiekamas sociālās iemaksas. Rokpelnis uzsvēra, ka valdībai ir jāturpina darbs pie šī jautājuma risināšanas.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA teica, ka pašlaik notiek virzīšanās, lai nākamā gada budžetu skatītu valdībā. Viņš pieļāva, ka budžetu valdība varētu skatīt tuvākajās dienās. Vaicāts, vai Ministru kabineta budžets varētu tikt skatīts nākamajā otrdienā, Ašeradens pieļāva, ka tas ir vēlākais, kad tas varētu notikt.

Pirmdienas pēcpusdienā pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente, atbildot uz jautājumu, vai darbs pie nākamā gada budžeta un koalīcijas partneru ultimāti neliecina par nestabilitāti koalīcijā, žurnālistiem paziņoja, ka grūtu jautājumu risināšana paver iespējas dažādiem lēmumiem pieiet radošāk.

"Manuprāt, šādas sarunas tikai stiprina, norūda mūsu politisko vēlmi atrast risinājumus, kas nav pierasti vai viegli," teica premjere, norādot, ka sarunas ir garākas, taču tas liek domāt par to, kā valsts pārvaldi modernizēt un padarīt efektīvāku.

VDD veicis Rosļikova un viņam piederošās automašīnas kratīšanu

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 20:38:00 +0300

Valsts drošības dienests (VDD) iepriekš sāktā kriminālprocesā ceturtdien ir veicis Rīgas domes deputāta Alekseja Rosļikova ("Stabilitātei") un viņam piederošās automašīnas kratīšanu, aģentūrai LETA apliecināja dienestā.

Rosļikovs nav aizturēts.

No plašākiem komentāriem VDD atturas.

Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties ar Rosļikovu.

Kā nosaka Kriminālprocesa likums, ja ir pietiekams pamats domāt, ka kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti vai dokumenti atrodas kāda cilvēka apģērbā, viņam klātesošajās mantās, uz viņa ķermeņa vai ķermeņa atvērtajos dobumos, var izdarīt personas kratīšanu.

LETA jau ziņoja, ka šogad jūnijā VDD sāka kriminālprocesu pret Rosļikovu. Kriminālprocess sākts, izvērtējot Rosļikova izteikumus 5.jūnija Saeimas sēdē, kā arī citas pēdējā laika aktivitātes.

Savukārt šogad 16.jūnijā VDD aizturēja un nopratināja Rosļikovu. VDD arī veica kriminālprocesuālas darbības četros ar Rosļikovu saistītos objektos.

VDD jau vairākkārt ar partijas "Stabilitātei!" vadītāju ir veicis preventīvas pārrunas, brīdinot par paredzēto kriminālatbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā.

VDD šogad februāra sākumā veica pārrunas ar Rosļikovu saistībā ar viņa publiskajiem izteikumiem, kas vērsti pret latviešiem. Pārrunu laikā VDD pieņēma Rosļikova paskaidrojumus par šādu izteikumu paušanas iemesliem un mērķiem.

Tāpat toreiz Rosļikovs tika brīdināts par paredzēto atbildību nacionālā naida izraisīšanas vai citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumā.

Savukārt 5.jūnijā Rosļikovu parlamentāriešu vairākums izslēdza no parlamenta sēžu zāles. Viņš Saeimas tribīnē paaugstinātā balss tonī pauda, ka krievvalodīgie arī ir stāvējuši barikādēs kopā ar latviešiem. Viņš uzdeva retoriskus jautājumus, kas tiks izdomāts nākamajiem krievvalodīgajiem - "atsevišķi rezervāti, likums, ka krievvalodīgie nevar savu bērnu saukt noteiktā vārdā, jo tas ir krieviskots".

Rosļikovs arī norādīja, ka ar dažādiem likumiem un lēmumiem valsts esot "bombardējusi mūsu ģimenes", ar to domājot krievvalodīgās ģimenes.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā liela daļa iedzīvotāju ir krievi, kas ik dienas mājās runā krieviski, bet arī piedalās valsts attīstībā, tādēļ bez viņiem valsts nevarēs attīstīties.

Uzrunas beigās viņš krieviski izsaucās "Mēs esam vairāk! Krievu valoda - mūsu valoda!", kā arī parādīja rupju žestu ar rokām. Par to tika pieņemts lēmums viņu izslēgt uz šo sēdi un izraidīt no zāles.

Gaujas Nacionālajā parkā konstatē nelikumīgu kalnu nobraucienu trasi

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 20:33:00 +0300

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektori Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Siguldas apkārtnē ir konstatējuši nelegāli izveidotu kalnu nobraucienu (downhill) trasi, informēja DAP vecākā komunikācijas speciāliste Baiba Ralle.

Šāda patvaļīga rīcība ne tikai ir pretrunā normatīvajiem aktiem, bet arī nopietni apdraud nacionālā parka īpaši aizsargājamās dabas vērtības. Lai nepieļautu turpmākus pārkāpumus, teritorijā ir izvietotas novērošanas kameras.

DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktore Ilze Millere atgādina, ka Gaujas Nacionālais parks ir lielākais un senākais nacionālais parks Latvijā. Tā sirds - iespaidīgā Gaujas senieleja - izveidojusies aptuveni pirms 370 līdz 380 miljoniem gadu devona periodā. Mūsdienās tā glabā ne tikai unikālus ģeoloģiskos slāņus, bet arī nozīmīgas dabas vērtības un aizsargājamo sugu dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret fizisku ietekmi. Kalnu nobraucieni ir ekstrēms sporta veids, kas, ja netiek pienācīgi organizēts, var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz zemsedzi un reljefu, kā arī apdraudēt cilvēku un dzīvnieku dzīvības, uzsver Millere.

Viņa skaidro, ka nelikumīgi veidotās trases klaji ignorē konkrētās teritorijas dabas aizsardzības prasības un ekoloģiskos aspektus. Nelegālie nobraucieni bojā augsnes un reljefa dabisko stāvokli, veicinot to degradāciju. Braucienu rezultātā izdangāta zemsedze atjaunojas tikai pēc gadu desmitiem, savukārt reljefa izmaiņas pastiprina erozijas procesus - lietus ūdeņi izskalo augsni un atsedz koku saknes, tādējādi palielinās to izgāšanās risks stipra vēja laikā.

"Šāda nesaskaņota iejaukšanās dabiskajos procesos var neatgriezeniski izmainīt ainavu un traucēt ekoloģisko līdzsvaru, kas šeit pastāvējis jau tūkstošiem gadu," norāda Millere.

Jebkādu sporta vai atpūtas infrastruktūras objektu izveide īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir pieļaujama tikai ar iepriekšēju saskaņojumu. Bez skaidri noteiktas kārtības nelegāli veidotas trases kļūst par nekontrolētu slogu videi un arī sporta kopienām. Tādēļ risinājums ir iespējams tikai sadarbībā - iepriekš saskaņojot un veidojot legālas, drošas un pārdomātas trases vietās, kur netiek apdraudētas nacionālā parka vērtības, skaidro Millere.

Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par iespējamajiem pārkāpumiem nelegālu nobraucienu trašu izveidē, rakstot pārvaldes Vidzemes reģionālajai administrācijai uz e-pastu "vidzeme@daba.gov.lv" vai zvanot uz tālruni 29 433 226. Savukārt ekstrēmo sporta veidu cienītājiem pirms aktivitātēm dabā jāiepazīstas ar atļautajām darbībām Gaujas Nacionālā parka likumā un Individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

Zelenskis: Ukraina veic pretuzbrukuma operāciju Doneckas apgabalā

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 19:29:00 +0300

Ukrainas armija veic pretuzbrukuma operāciju Doneckas apgabalā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Smagas kaujas, bet izdevās radīt jūtamus zaudējumus krieviem. Šodien bija pirmais [Ukrainas armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska] ziņojums par rezultātiem. Kopš operācijas sākuma mūsu karavīri jau ir atbrīvojuši 160 kvadrātkilometrus, vēl vairāk nekā 170 kvadrātkilometri ir attīrīti no okupantiem. Esam ievērojami papildinājuši apmaiņas fondu - ir gandrīz simts krievu gūstekņu, un būs vēl vairāk," paziņoja Zelenskis.

Prezidents piebilda, ka Ukrainas armija jau ir atbrīvojusi septiņas apdzīvotas vietas un vēl deviņas attīrītas no krievu okupantiem.

"Jebkuru okupantu grupu, kas mēģina šeit ienākt, mūsu puiši iznīcina. Krievu zaudējumi tikai kopš šīs mūsu pretuzbrukuma operācijas sākuma, tikai Pokrovskas rajonā, tikai šajās nedēļās - jau vairāk nekā divarpus tūkstoši, no tiem vairāk nekā 1300 krievu ir nogalināti," piebilda Zelenskis.

Iepriekš prezidents ziņoja, ka krievi rudenī gatavo divas stratēģiskas uzbrukuma kampaņas. Vienlaikus viņš piebilda, ka Ukrainas armija sagrāvusi Krievijas plānus par divām citām uzbrukuma kampaņām.

Vienlaikus prezidents arī paziņoja, ka krievi šovasar ofensīvas laikā cieta milzīgus zaudējumus, un tāpēc tagad Krievija nav spējīga veikt lielas uzbrukuma operācijas.

Rīgā un apkārtnē darījumu skaits ar privātmājām audzis par 13%

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 18:26:00 +0300

Pirmajā pusgadā gan Rīgā, gan Rīgas apkārtnē privātmāju tirgū aktivitāte bija lielāka nekā pirms gada, un kopējais privātmāju darījumu skaits pieauga par 13%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" tirgus pārskatā.

Savukārt, ja salīdzina ar 2024.gada otro pusgadu, kopējais privātmāju darījumu skaits šogad pirmajā pusē bija mazāks par 5%. Augstākais privātmāju darījumu skaits pēdējo 11 gadu laikā reģistrēts 2021.gadā.

Rīgā privātmāju cenas palielinājās - 2025.gada pirmajā pusē darījumu cenas pieauga par vidēji 8%. Līdzīgas tendences bija vērojamas Rīgas apkārtnē, kur privātmāju cenās arī tika novērots neliels cenu pieaugums.

Pārskatā teikts, ka pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc privātmājām samazinājās gan Rīgā, gan Rīgas apkārtnē - šīm privātmājām bija nepieciešami būtiski ieguldījumi to atjaunošanā. Pieprasījums pēc dārgām un ekskluzīvām privātmājām par cenu virs 300 000 eiro joprojām bija novērojams arī 2025.gadā. Šādu privātmāju darījumu skaits Rīgas apkārtnē saglabājās līdzīgs iepriekšējā gada līmenim, bet Rīgā būtiski palielinājās, salīdzinot ar 2024.gadu.

Aktivitātei jaunu privātmāju būvniecībā pēdējos četros gados bija tendence mazināties salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad izsniegto būvatļauju skaits bija būtiski augstāks nekā iepriekš. 2025.gada pirmajā pusgadā izsniegtas par 1% mazāk būvatļauju nekā 2024.gada otrajā pusgadā. Savukārt, ja salīdzina ar pagājušā gada pirmo pusgadu, izsniegto būvatļauju skaits viena dzīvokļa māju jaunbūvēm šogad bija par 4% mazāks. Privātmājas 2025.gadā joprojām lielākoties tika būvētas pašu vajadzībām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem dzīvojamo ēku būvniecības izmaksas turpināja palielināties arī 2025.gadā. Šī gada vidū būvniecības izmaksas dzīvojamajām ēkām, salīdzinot ar 2024.gada vidu, palielinājās par 2%. Ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu, privātmāju cenas gan Rīgā, gan Rīgas apkārtnē, kur notiek aktīvākā būvniecība, turpināja pieaugt.

Pēdējos gados jaunuzceltu privātmāju darījumu skaits Rīgā joprojām bija salīdzinoši mazs - 2025.gada pirmajā pusē tie bija aptuveni 24% no reģistrēto darījumu kopskaita. "Arco Real Estate" norāda, ka tas ir augstākais rādītājs, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem. Jaunas ēkas Rīgā tika celtas galvenokārt pašu vajadzībām un piedāvājumā nonāca reti. Aptuveni 16% no visiem privātmāju darījumiem notika ar koka konstrukciju mājām, un šim rādītājam nebija pieaugoša tendence (iepriekšējā gadā 25%). Zemes vidējā platība darījumos ar privātmājām Rīgā bija 1761 kvadrātmetrs.

Joprojām gandrīz ceturtā daļa jeb 24% no Rīgas privātmāju darījumiem notika cenu robežās līdz 50 000 eiro - šajā cenu kategorijā lielu īpatsvaru veidoja nelielas privātmājas un dārza mājas Dārziņos. Tomēr pārskatā teikts, ka šajā kategorijā darījumi tika reģistrēti aizvien retāk - 2024.gadā tie bija vairāk nekā trešdaļa darījumu. Lielākā daļa no darījumiem ar privātmājām jeb 68% Rīgā notika cenu amplitūdā līdz 200 000 eiro. Viena ceturtā daļa no darījumiem tika reģistrēti cenu amplitūdā no 200 000 līdz 400 000 eiro.

Dārgu privātmāju darījumu skaits par summu virs 300 000 eiro 2025.gadā palielinājās, norāda "Arco Real Estate". Ja 2024.gadā kopumā tika pārdotas 26 šādas privātmājas, tad šogad pirmajā pusgadā par cenu virs 300 000 eiro tika pārdotas 27 privātmājas. Savukārt pusgada laikā reģistrēti astoņi privātmāju darījumi virs 500 000 eiro (iepriekšējā gadā kopumā seši darījumi).

Privātmāju darījumu augstākā cena Rīgā 2025.gada pirmajā pusgadā reģistrēta Āgenskalnā (2 174 500 eiro). Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, 2024.gadā augstākā darījuma summa bija 1,55 miljoni eiro, bet 2023.gadā - četri miljoni eiro.

Populārākie Rīgas privātmāju rajoni pēc notikušo darījumu skaita 2025.gada pirmajā pusē bija Dārziņi (23 darījumi) un Imanta (14 darījumi). Šajos rajonos notika gandrīz viena ceturtā daļa no kopējā darījumu skaita. Salīdzinoši daudz privātmāju darījumu notika Bieriņos, Ziepniekkalnā, Berģos un Rīgas centrā. Citās Rīgas apkaimēs pusgada laikā bija mazāk par desmit darījumiem.

Viens no lētākajiem un darījumu ziņā bagātākajiem Rīgas privātmāju rajons, līdzīgi kā citus gadus, bija Dārziņi. "Arco Real Estate" skaidro, ka šajā apkaimē daudz darījumu notika ar vasaras vai dārza mājām un darījumu summas bija salīdzinoši zemas. 2025.gadā darījumu vidējā cena Dārziņos palielinājās par 14%, jo arvien biežāk tika atjaunotas un rekonstruētas bijušās dārza un vasaras mājas par pastāvīgām dzīvojamajām mājām.

Šī gada pirmajā pusē sešos privātmāju darījumos Dārziņos pārdošanas cena pārsniedza 100 000 eiro. Ja salīdzina ar 2024.gadu, arī tad pirmajā pusgadā bija līdzīgs darījumu skaits (pieci darījumi). Lētākās privātmājas 2025.gada vidū Dārziņos maksāja, sākot no 35 000 eiro. Savukārt privātmāju piedāvājumu cenas sasniedza 160 000 eiro. 2025.gada pirmajā dārgākais privātmāju darījums reģistrēts par vairāk nekā 200 000 eiro, teikts pārskatā.

Otrajā populārākajā privātmāju rajonā - Imantā - dārgākā privātmāja pārdota par 360 000 eiro. Trīsciemā, kur bija viena no privātmāju darījumu augstākajām vidējām cenām, 2025.gada pirmajā pusē reģistrēti tikai trīs darījumi.

Pirmajā pusgadā augstākā privātmāju darījumu vidējā cena bija Mežaparkā - 514 157 eiro. Salīdzinot ar 2024.gadu, tā palielinājās par 65%. Salīdzinoši augsta privātmāju darījumu vidējā cena bija centrā. Citos privātmāju rajonos Rīgā darījumu vidējā cena bija zem 230 000 eiro. Augsta darījumu vidējā cena bija gan Trīsciemā, kur pārsvarā ir jaunuzceltas mājas, gan Vecāķos atrašanās vietas un jūras tuvuma dēļ. Arī Šampēterī un Bieriņos darījumu vidējā cena pārsniedza 200 000 eiro, un tie bija vieni no pieprasītākajiem privātmāju rajoniem Rīgā.

Darījumu skaita ziņā bagātākajā Rīgas privātmāju rajonā - Dārziņos - darījumu vidējā cena bija viena no zemākajām - 61 478 eiro, bet, salīdzinot ar 2024.gadu, tā palielinājās par 14%. Viszemākā darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusē bija Jaunciemā - 50 133 eiro, kas samazinājās vairāk nekā uz pusi.

Analizējot darījumu struktūru pēc privātmāju platības, "Arco Real Estate" secina, ka vislielāko proporciju joprojām veidoja privātmājas platībā no 50 līdz 100 kvadrātmetriem. Tās galvenokārt bija padomju laikos būvētās mājas Dārzciemā, Dārziņos, kā arī citos Rīgas privātmāju rajonos. Aptuveni 12% no privātmāju darījumiem notika ar ēkām platībā līdz 50 kvadrātmetriem. Lielāko īpatsvaru no tām veidoja nelielas ēkas Dārziņos, kas izmantojamas tikai vasaras sezonā. Vairāk nekā trešdaļa darījumu notika ar vidēja lieluma (100-200 kvadrātmetri) privātmājām (35% no darījumu kopskaita).

Pieprasītākās privātmājas platībā līdz 200 kvadrātmetriem kopā veidoja 71% no darījumu skaita. Dzīvojamās mājas platībā virs 350 kvadrātmetriem veidoja 9% no darījumu kopskaita, kas bija līdzīgi kā iepriekšējos gados.

Savukārt darījumu apjoms ar ļoti lielas platības dzīvojamām ēkām, kuru platība pārsniedza 500 kvadrātmetrus, salīdzinājumā ar 2024.gadu bija lielāks. 2025.gada pirmajā pusē reģistrēti pieci darījumi (pērn visa gada garumā reģistrēti tikai trīs šādi darījumi). Darījumi ar tik lielas platības ēkām notika Āgenskalnā, Vecāķos un citās apkaimēs. 2025.gada pirmajā pusē vienas pārdotās privātmājas platība pārsniedza 1800 kvadrātmetrus, tomēr ēka, visticamāk, tiek izmantota komercdarbībai, norāda "Arco Real Estate".

Latvijas pilsonību piešķir sportistam no Ukrainas

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 17:59:00 +0300

Parlamentārieši šodien galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru par Latvijas pilsoni plānots atzīt ukraiņu sportistu Eduardu Cibuļu.

Pilsonību ukrainim paredzēts piešķirt ar īpašu likumu, apejot ierasto naturalizācijas kārtību.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Cibuļa ir dzimis 2010.gadā Kijivā un kopš 2022.gada dzīvo Latvijā, kur mācās Rīgas Pārdaugavas pamatskolā un aktīvi nodarbojas ar taekvondo. Viņš ir guvis sportiskus panākumus, pārstāvot Latviju starptautiskās sacensībās.

Pilsonība Cibuļam jāpiešķir, lai viņš varētu oficiāli pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās un 2028.gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā, pauž pieteikuma iesniedzēji. Atbalstu pilsonības piešķiršanai paudušas vairākas sporta organizācijas.

Tāpat likumprojekta anotācijā teikts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav konstatējusi ierobežojumus, kas liegtu viņam iegūt pilsonību, taču viņš šobrīd nav tiesīgs to iegūt naturalizācijas kārtībā.

Šodien Rojā traucēta LMT tīkla darbība

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 17:40:00 +0300

Šodien notiekošo Rojas bāzes stacijas modernizācijas darbu dēļ novēroti traucējumi tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) tīkla darbībā Rojā, aģentūrai LETA apstiprināja LMT pārstāvji.

LMT atzīmē, ka Rojas bāzes stacijas modernizācijas darbu dēļ ir iespējami tīkla pārtraukumi.

Darbi tiks pabeigti līdz šodienas vakaram, norāda uzņēmumā.

Jau ziņots, ka LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā.

LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas "Telia Company" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", pa 23% akciju pieder SIA "Tet" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet 5% - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor".

Ventspils novadā pludmalē atrasta drona atlūza

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 17:23:00 +0300

Ceturtdien Ventspils novada Vārves pagasta pludmalē atrasta drona atlūza, noskaidroja Valsts policijā.

Policija strādā notikuma vietā, kur patlaban ir norobežota apkārtne. Sākotnējā informācija liecina, ka notikuma vietā apdraudējums nav konstatēts.

Policija pieļauj, ka atlūza izskalota no jūras. Tāpat informētas atbildīgās iestādes un uz notikuma vietu dodas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas grupa.

NBS informē, ka no jūras izskalota drona astes atlūza. NBS Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas grupa veiks atrastā objekta analīzi.

NBS izplatītajā foto redzama daļa no drona ar dzinēju, bet tā asti rotā divi burti kirilicā un vairāki cipari.

Aģentūra LETA sazinājās ar pašvaldības pārstāvi Marlenu Zvaigzne, kura apstiprināja, ka Ventspils novada pašvaldības policijas rīcībā līdz šim brīdim nebija informācijas par novada teritorijā atrastu dronu.

Folkloras kopa «Vilkači»: «Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!» (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 16:56:00 +0300

"Mēs rekonstruējam senā Latvijas iedzīvotāja tēlu vēlā dzelzs laikmeta periodā".

Sestdien, 27.septembrī plkst.19.30 Tallinas ielas kvartāla koncertzālē "Angārs" folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači" ar koncertu "Sirojums" atzīmēs kolektīva 25 gadu jubileju. Ieeja pasākuma nories vietā no plkst.19.00 un bez maksas.

Par jubilejas koncerta ideju stāsta kopas "Vilkači" vadītājs Edgars Zilberts: "Koncertā izpildīsim dziesmas, kuras aizgūtas, noklausītas un "nozagtas" no citām folkloras kopām. "Vilkačos" mēs rekonstruējam senā Latvijas iedzīvotāja tēlu vēlā dzelzs laikmeta periodā. Šajā laikā kuršu tauta bija izslavēti jūras braucēji un viena no viņu pamata nodarbēm bija došanās sirojumos uz aizjūras valstīm. Šajā periodā tā bija tikpat parasta nodarbošanās kā medības vai kalēja amats."

Folkloras kopa "Vilkači" piebilst, ka lielākā daļa no koncertā izpildītajām dziesmām parasti netiek atskaņotas, bet šoreiz atbalstītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt tās dziesmas, kuras "Vilkaču" dalībnieki dzied, neesot uz skatuves, bet savā pulkā, piemēram, pie ugunskura. Vairākas dziesmu aranžijas tikušas veidotas tieši jubilejas koncertam "Sirojums", jo tās dzirdētas citu kolektīvu uzstāšanās laikā festivālā "Baltica 2025". Folkloras kopa "Vilkači" aicina visus uz koncertu, lai piedzīvotu neaizmirstamu muzikālu un vēsturisku ceļojumu!

Folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači" ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" kolektīvs, kas jau 25 gadus Latvijā nodarbojas ar nacionālpatriotisko audzināšanu, tradīciju un folkloras pētniecību, senā karavīra dzīvesveida un amatnieku prasmju apgūšanu, to popularizējot dažādos pasākumos, koncertos un festivālos. Pagājušā gadā "Vilkači" izdeva savu ceturto studijas albumu "Ķezbierēs".

Dibināta 2000.gadā. „Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!”. Šie vārdi nāk no sirmas senatnes, un šodien tos, jo skaņi skandē folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”. Sākotnēji tie bija tikai pāris puiši, kas vienojās sargāt kopīgi Latvijas sendienu kultūrvēsturisko mantojumu, un nu senā karavīra dzīves ritums no šūpuļa līdz aizsaules vārtiem vieno vairāk kā 20 dalībniekus. No pašas „Vilkaču” dibināšanas, 2000.gada 22.septembra, ar latviešu tautas dziesmām un seno cīņu imitāciju, esam ņēmuši aktīvu dalību dažādos festivālos. „Vilkači” nodarbojas ar Vēlā dzelzs laikmeta (9.-13.gs.) rekonstrukciju- laiku, kad Latvijas teritorijā dzīvoja brīvas un varenas ciltis – kurši, līvi, zemgaļi, latgaļi, sēļi. Šobrīd mūsu klubā ir vairākas darbības jomas – dziedātāji, cīnītāji un amatnieki. Kopīgi esam sajutuši nepieciešamību popularizēt seno baltu kultūru sabiedrībā, neskatoties uz 21.gadsimta globalizēto un multikulturālo vidi, kura tik ļoti tiecas pēc tautu vienotības, taču aizmirst par katras tautas un katra indivīda tautisko un cilvēcisko identitāti un unikalitāti.

Eksperts pastāstīja par lietotu elektroautomobiļu tirgu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 15:46:00 +0300

Ir parametri, kas nav iespējams nolasīt ar diagnostiku.

Pēc 10 gadu ilgas elektroauto lietošanas tā baterijas kapacitāte samazināsies līdz 70–85%, līdz ar to ievērojami saruks arī nobraukuma attālums ar vienu uzlādi. Tas savukārt ietekmēs automobiļa cenu tirgū. Vairumam elektroautomobiļu arī beigsies baterijas garantijas periods.

Tomēr elektrisko spēkratu neskars tipiskas ķibeles, kas piemeklē šāda vecuma iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļus. Tas viss jāņem vērā, apsverot domu par lietota elektroauto iegādi.

“Samazinoties baterijas lietderīgai kapacitātei novecošanās dēļ, palielinās baterijas iekšējā pretestība, līdz ar to samazinās maksimāli pieļaujamā uzlādes strāva, kas paildzina uzlādes laiku,” norāda elektroauto speciālists Sergejs Savkins.

Toties elektroauto nebūs problēmu ar degmaisījuma sagatavošanas sistēmu, izplūdes komponentiem un citiem aspektiem.

Tomēr dažas problēmas ir sastopamas gan elektromobiļos, gan automobiļos ar iekšdedzes dzinējiem. Piemēram, par 10 gadiem vecākiem auto jāpievērš uzmanība balstiekārtai.

Ņemot vērā, ka elektromobilis vidēji ir par 15–25% smagāks nekā automobilis ar iekšdedzes motoru, balstiekārta tam nolietosies ātrāk. Tas pats attiecas arī uz riepām.

Elektroauto ilgstoša ekspluatācija Latvijas vai līdzīgos klimata apstākļos izraisīs arī korozijas bojājumus, turklāt ne tikai virsbūvei, bet arī bremžu sistēmai.

“Jāatzīst, ka vidēji elektromobiļiem bremžu sistēmas komponenti, tādi kā bremžu kluči un diski, kalpo ilgāk tādēļ, ka tiek izmantota rekuperatīva bremzēšana, taču pēc 10 gadu lietošanas visdrīzāk šie komponenti vairs nevarēs pildīt savu funkciju korozijas dēļ,” stāsta eksperts.

Automobilim, kas ekspluatēts karstā klimatā, straujāk notiks baterijas degradācija, jo pie augstākas temperatūras baterija nolietojas ātrāk.

Aukstos klimatiskos apstākļos baterijas nolietojums teorētiski notiks ilgāk, taču pie zemas temperatūras attālums ar vienu uzlādi būs mazāks.

Tieši baterija ir elektromobiļa dārgākais komponents, un jaunas baterijas iegāde desmit gadus vecam automobilim var izmaksāt 30–50% no kopējās auto vērtības, tāpēc reti kurš atļaujas iegādāties jaunu bateriju.

Vispopulārākais risinājums ir iegādāties lietotu svaigāku bateriju no kāda cita elektromobiļa, kas ir cietis ceļu satiksmes negadījumā, vai arī mēģināt remontēt esošo bateriju.

Dažus elektroauto modeļus var skart arī problēmas ar transmisiju un tās komponentiem.

S. Savkins norāda, ka viņa praksē zināmi vairāki gadījumi, kad pat 5–10 gadus veciem elektromobiļiem ir jāveic transmisijas remonts – visbiežāk reduktora vai elektromotora gultņu maiņa.

Tāpat var gadīties, ka dzesēšanas sistēmai radīsies problēmas.

Elektromobiļi ir aprīkoti ar elektriskiem ūdens sūkņiem, kuri pēc 10 gadu nobraukuma visdrīzāk vairs nevarēs pildīt savu funkciju. Citi dzesēšanas komponenti, piemēram, radiatori var tikt bojāti korozijas dēļ.

Arī plastmasas dzesēšanas sistēmas savienojumi ar laiku kļūst trausli, un tiem būs jāpievērš uzmanība.

Tāpēc pirms lietota elektroauto iegādes neatkarīgi no tā vecuma ir būtiski veikt diagnostiku un noskaidrot auto uzlādes vēsturi.

“Parasti ar speciālu diagnostikas rīku var apskatīt visus galvenos parametrus, kas ļaus secināt, kāds ir kopējais baterijas stāvoklis, un pieņemt lēmumu, vai šis pirkums ir tā vērts.

Pirms automašīnas iegādes uzmanība jāpievērš arī citiem automobiļa mezgliem – balstiekārtai, virsbūvei, bremžu sistēmai utt.,” pauž eksperts.

Liela nozīme ir elektroauto iepriekšējā saimnieka braukšanas paradumiem. Ja automobilis visu laiku lādēts ar ātro uzlādi, baterijas degradācija notiks straujāk. Ja auto pārsvarā ticis lādēts līdz 100% un braukts līdz nullei, arī tas paātrina baterijas nolietojumu. Šo parametru nav iespējams nolasīt ar diagnostiku.

Visilgāk kalpos baterijas, kuras lādēja ar lēno (AC) uzlādi līdz 80% un neļāva uzlādei kristies zem 20%.

“Automobilim var būt arī neliels nobraukums, bet, ja automobilis visu laiku tika uzlādēts līdz 100% vai arī izlādēts gandrīz līdz nullei un ilgstoši turēts tādā stāvoklī, baterijas nolietojums notiks ātrāk. Vislabākie apstākļi automobiļa turēšanai miera stāvoklī ir, kad baterija uzlādēta 40–60%,” skaidro S. Savkins.

Uzlabojušies Siliņas valdības ministru reitingi

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 14:07:00 +0300

Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības ministru reitingi joprojām ir ar mīnusa zīmi, tomēr tie ir uzlabojušies, salīdzinot ar janvāri, vēsta laikraksts "Diena", atsaucoties uz pētījumu centra SKDS augustā un septembrī veiktās Latvijas pilsoņu aptaujas datiem.

Reitings nedaudz pasliktinājies tikai veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) - no mīnus 25,35 punktiem janvārī tas noslīdējis uz mīnus 29,45 septembrī.

Viszemākais reitings aizvien ir pašai Siliņai - mīnus 37,8 punkti, kas gan ir labāks rādītājs nekā janvārī, kad tas bija mīnus 40,2 punkti.

Reitings ievērojami uzlabojies aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) - ja janvārī tas bija mīnus 30,3 punkti, tad septembrī pakāpās uz mīnus 17,3 punktiem.

Tāpat būtiski reitings uzlabojies zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS) - no mīnus 25,8 punktiem janvārī uz mīnus 12,5 punktiem septembrī.

Visaugstākais reitings ir kultūras ministrei Agnesei Lācei (P) - tas no mīnus 20,85 punktiem janvārī pieaudzis līdz mīnus 11,4 punktiem septembrī.

Lāce, Krauze un ārlietu ministre Baiba Braže, kuras reitings būtiski nemainījās un bija mīnus 12,6 punkti, ir trīs nosacīti augstāk novērtētie ministri.

Tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) reitings no mīnus 18,2 punktiem janvārī pieaudzis uz mīnus 14,05 punktiem septembrī, klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa (ZZS) - no mīnus 20,9 janvārī uz mīnus 14,05 septembrī, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) - no mīnus 22,55 janvārī uz mīnus 16,4 septembrī, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) - no mīnus 25,7 janvārī uz mīnus 19,45 septembrī, finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) - no mīnus 36 janvārī uz mīnus 28,2 septembrī.

Tehnisku iemeslu dēļ grafikā nav iekļauts viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV), labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) un izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV), kuri amatā stājās pavasarī.

Jau ziņots, ka šogad apritēja divi gadi kopš Siliņas valdības apstiprināšanas. Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbojas kopš 2023.gada 15.septembra.

Aptauja: Cilvēki retāk iegādājās preces ar atlaidēm

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 13:06:00 +0300

Līdz 30% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas iegādājas preces ar atlaidēm, liecina pētījumu aģentūras "Tribus" šogad veiktās aptaujas dati.

Pirms trīs gadiem, 2022.gadā, veiktā aptaujā 53% iedzīvotāju atzina, ka pērk preces ar atlaidēm.

Līdzīga tendence redzama arī attiecībā uz lētāku zīmolu izvēli - ja šogad tos izvēlējās 29% cilvēku, tad pirms trīs gadiem šādu atbildi sniedza 40%.

Savukārt pieaug to cilvēku skaits, kuri atzīst, ka viņu pārtikas iegādes paradumi pēdējo sešu mēnešu laikā nav mainījušies. Šādu atbildi 2022.gadā sniedza vien 13% aptaujāto, bet šogad - jau 32%.

Šogad iedzīvotāji ir atvērtāki jaunumiem pārtikas izvēlē. Ja 2022.gadā 22% teica, ka labprāt izmēģina jaunus pārtikas produktus, tad šogad šādi atbildēja 31%. Nemainīgi 28% gan toreiz, gan tagad atzīst, ka pieturas pie ierastajiem produktiem.

Aptauja tikai veikta interneta vidē 2025.gada septembrī, un tajā piedalījās 900 respondenti no visas Latvijas.

Krievijas specdienestu sabotieru grupā bijuši četri Latvijas iedzīvotāji

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 12:08:00 +0300

Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem - Lietuvas sabiedrisko mediju LRT, Krievijas "The Insider", Igaunijas "Delfi" un Polijas "Frontstory".

Tie ir šogad martā lauku īpašumā Vidzemē aizturētais, 62 gadus vecais Latvijas nepilsonis Vasilijs Kovačs, viņa māsas dēli, divdesmitgadnieki Romāns un Vadims Borsuki no Ukrainas, kuri ar māti Latvijā bija nonākuši, bēgot no kara, un bijušais zemūdens stūrmanis no Rīgas, pensionārs Aleksandrs Kacers.

Lietuvas izmeklētāji uzskata, ka brāļi ar Kovaču 2024.gada jūnijā un jūlijā divreiz aizgādāja sabotāžai domātās pakas no Rīgas uz Viļņu. Kacers bijis vēl viens paku sūtījuma ķēdes posms.

Šis atzars, kas sākās Latvijā un apvienoja pamatā bijušos padomju zemūdens flotes biedrus, bija daļa no vērienīgas Krievijas militārā izlūkošanas dienesta (GRU) sabotāžas operācijas, vēsta "Re:Baltica".

Lietuvas prokuratūra Kovaču tur aizdomās par piedalīšanos teroristu grupas organizētās darbībās, par ko draud 20 gadu cietumsods vai pat brīvības atņemšana uz mūžu. Kovačs vainu noliedz un uzstāj, ka lieta ir safabricēta.

Tomēr, kā norāda "Re:Baltica", viņš neatgādina parastu Latvijas iedzīvotāju, kurš katru dienu iet uz darbu un nedēļas nogalēs dodas makšķerēt.

"Re:Baltica" zināms, ka Kovačs Latvijā ieradās 80. gados no Ukrainas, lai strādātu celtniecībā, un Latvijā nodibināja ģimeni. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš izveidojis ar tirdzniecību saistītu biznesu Krievijā, kas viņam vēlāk esot atņemts. Viņš saimniekojis zirgu saimniecībā, kas pieder radiniekam, un periodiski guvis ienākumus kā kapteinis, pārvedot mazizmēra kuģus no Spānijas uz Kubu, Kaboverdi Atlantijas okeānā un Maljorku.

Kratīšanā viņa mājā Valsts drošības dienests (VDD) virtuvē zem izlietnes starp trauku mazgājamām kapsulām atradis pistoli ar novīlētu sērijas numuru. Izmeklētāji konfiscējuši arī priekšmetu, kas līdzinājās mobilo sakaru slāpēšanas ierīcei.

"Re:Baltica" vēsta, ka vienlaikus kratīšanā tika atrasta arī kriminālās autoritātes Genādija Vaļagina slepkavības krimināllietas materiāli. Vaļaginu 2022.gadā nošāva Pļavniekos, un par viņa slepkavību notiesāja divus Lietuvas pilsoņus. Kovača versijā materiālus kāds atstājis viņa mājas pastkastītē cerībā, ka viņš "spēs palīdzēt". Kovačs gan neesot spējis loģiski izskaidrot, kā tieši viņš varētu palīdzēt. Viņš arī nezinot, kā virtuvē nonāca pistole.

Kovačs ir vienīgais Latvijas atzarā iesaistītais, kurš joprojām ir apcietināts. Abus brāļus izmeklētāji atbrīvoja pēc pāris mēnešiem, bet šovasar no apcietinājuma atbrīvots arī pensionārs Kacers.

VDD apstiprinājis, ka pēc Lietuvas kolēģu pieprasījuma aizturējis Kovaču un pārmeklējis ar viņu saistītas vietas. Vairāk izpaust VDD atteicās, jo lieta ir Lietuvas prokuratūras pārziņā. Lietuvas izmeklētāji par to runāt atteicās, norāda "Re:Baltica".

Jau ziņots, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra un Lietuvas Kriminālpolicijas birojs atklājuši personu grupu, kas organizējusi četrus teroraktus Eiropas valstīs.

Noskaidrots, ka 1973.gadā dzimušais Lietuvas pilsonis A.Š. pagājušā gada 19.jūlijā, darbojoties kopā ar līdzdalībniekiem, izmantojis starptautiskos piegādes dienestus DHL un DPD, lai no Viļņas uz Eiropas valstīm nosūtītu četrus sūtījumus ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm. Mediji iepriekš ziņojuši, ka šī Lietuvas pilsoņa vārds ir Aleksandrs Šuranovs.

Divi no šiem sūtījumiem tika nosūtīti uz Lielbritāniju ar DHL kravas lidmašīnām, bet pārējie divi tika nosūtīti uz Poliju ar DPD kravas automašīnām.

Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka noziegumus organizēja un koordinēja Krievijas pilsoņi, kas bija saistīti ar Krievijas militārās izlūkošanas dienestiem.

Vairāki no noziegumu koordinatoriem ir tieši saistīti arī ar 2024.gada maijā Viļņā notikušo teroraktu, kad tika aizdedzināts veikals "Ikea".

Tie ir 1988.gadā dzimušais Ukrainas pilsonis Danilo Hromovs, kurš izmanto arī Krievijas pilsoņa Jaroslava Mihailova personas datus, un 1971.gadā dzimušais Lietuvas un Krievijas dubultpilsonis Toms Dovgans Stabačinsks, teikts Lietuvas prokuratūras paziņojumā.

Pašlaik 15 personām izvirzītas apsūdzības noziedzīgu nodarījumu organizēšanā un izdarīšanā. Apsūdzētie ir Krievijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Ukrainas pilsoņi.

Trīs no viņiem izsludināti starptautiskā meklēšanā.

Saskaņā ar Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju izmeklēšanā atklāts, ka dažas no pakās paslēptajām sprāgstierīcēm eksplodējušas.

2024.gada 20.jūlijā Leipcigas lidostā Vācijā tieši pirms kravas iekraušanas DHL kravas lidmašīnā sūtījumā no Viļņas, kas tālāk bija jānogādā Lielbritānijā, esošā sprāgstierīce tika detonēta ar iepriekš ieprogrammētu elektronisku taimeri un notika aizdegšanās.

Nākamajā dienā otra paciņa uzsprāga un aizdegās DPD kravas automašīnā, kas bija ceļā caur Poliju, un 22.jūlijā trešā paciņa aizdegās DHL noliktavā Birmingemā, Lielbritānijā.

Ceturtais sūtījums, kas ar DPD kravas automašīnu bija ceļā pa sauszemi Polijā, neaizdegās, jo tehniska defekta dēļ netika izraisīta detonācija.

"Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka paštaisīto sprāgstierīču lādiņus ar lielu aizdedzināšanas spēku kontrolēja elektroniski taimeri, kas bija paslēpti masāžas (vibrācijas) spilventiņos, savukārt higiēnas un kosmētikas līdzekļu tūbiņās bija papildu degošu vielu maisījumi, kas paredzēti aizdedzināšanas efekta pastiprināšanai. Sprādzienbīstamā efekta radīšanai tika izmantots rūpniecisks un militārs materiāls - termīts, kam ir ārkārtīgi augsta degšanas temperatūra," vēsta Lietuvas tiesībaizsardzības iestādes.

ASV atceļ Džimija Kimela televīzijas šovu pēc izteikumiem par Kērku

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 11:52:00 +0300

ASV telekanāls ABC trešdien uz nenoteiktu laiku atcēlis populārā komiķa Džimija Kimela vakara sarunu šovu, šādu lēmumu pieņemot pēc Kimela nesenajiem izteikumiem ēterā par konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka nāvi un tam sekojušajiem regulatora draudiem.

Kimels savās pārraidēs pēdējā laikā vairākkārt izteicies par konservatīvās nometnes reakciju uz Kērka slepkavību, cita starpā norādot, ka "MAGA zemē daudzi ļoti centīgi strādā, lai iegūtu kapitālu uz Čārlija Kērka slepkavības rēķina".

ABC soli, atceļot vienu no ietekmīgākajiem Amerikas televīzijas vakara šoviem, kritiķi nosauca par valdības cenzūru, bet prezidents Donalds Tramps pauda gandarījumu.

"Lieliskas ziņas Amerikai," Tramps pauda platformā "Truth Social". "Apsveicam ABC par drosmi beidzot darīt to, kas bija jādara."

Jūlija telekanāls CBS paziņoja par Kimela kolēģa Stīvena Kolbēra sarunu šova atcelšanu. Arī par to Tramps pauda prieku.

Trešdien Federālās komunikāciju komisijas (FCC) priekšsēdētājs Brendans Kars draudēja, ka ABC filiālēm, kas pārraida Kimela šovu, tiks anulēta licence.

Dažas stundas vēlāk uzņēmums "Nexstar", viens no valsts lielākajiem ABC filiāļu staciju īpašniekiem, paziņoja, ka Kimela šovu savās stacijās neraidīs.

"Nexstar" pašlaik īsteno vairāku miljardu dolāru vērtu apvienošanos ar konkurentu, kam būs nepieciešams FCC apstiprinājums.

ABC, kas pieder uzņēmumam "Disney'", sekoja šim piemēram, pārtraucot raidījuma demonstrēšanu visā valstī.

Saeima tiesībsarga amatā apstiprina Palkovu

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 11:50:00 +0300

Saeima šodien tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Karinu Palkovu.

Palkova bija vienīgā kandidāte, kas bija pieteikta šim amatam.

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics sacīja, ka Palkovai priekšā ir sarežģīts uzdevums, jo iepriekšējais tiesībsargs Juris Jansons radījis būtisku kaitējumu tiesībsarga reputācijai. Viņš ir pārliecināts, ka Saeimas lēmums atsaukt Jansonu bijis pareizs, jo tā tika novērsta Tiesībsarga biroja reputācijas graušana.

Jurēvica ieskatā atzinīgi vērtējams tas, ka Palkovu amatā atbalsta ne tikai koalīciju veidojošās partijas, bet arī politiskie spēki no opozīcijas, kas nozīmē, ka Palkovai tiek sniegts liels uzticības kredīts.

Deputāts Edvards Smiltēns (AS) secināja, ka pēc ilgstoša jucekļa un neticības Latvijai būs jauns tiesībsargs. Viņaprāt, sarunas ar Palkovu sniegušas pārliecību, ka viņai ir nepieciešamās iemaņas, redzējums par to, kādam ir jābūt tiesībsargam un kādi ir primārie uzdevumi.

Smiltēns uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Tiesībsarga birojs nekļūtu par kādas ideoloģijas ruporu un lai tiktu uzklausīti visi - ne tikai tie, par ko runā, piemēram, politiķi.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis sacīja, ka Palkovai "ar dokumentiem viss ir kārtībā" un pēc sarunām ar Palkovu esot skaidrs, ka viņa ir spējīga strādāt ar cilvēktiesību stiprināšanas jautājumu.

"Palkovas kundze savā darbā ir risinājusi nopietnus, saimnieciskus jautājumus," teica Rokpelnis, norādot, ka šādas rīcības pašlaik valsts pārvaldē pietrūkst, un paužot cerību, ka Palkovas vadībā Tiesībsarga birojs kļūs par efektīvu iestādi.

Deputāte Linda Liepiņa (LPV) sacīja, ka LPV nevarēšot atbalstīt Palkovas kandidatūru, tomēr tas esot bijis sarežģīts lēmums, jo saruna ar Palkovu bijusi "ļoti pozitīva".

Liepiņa sacīja, ka bēdīgi esot tas, ka izvirzīta tikai viena kandidatūru. Politiķe minēja, ka esot daudz plusu, kāpēc LPV Palkovu varētu atbalstīt, piemēram, viens no tiem esot viņas uzskati, ka pastāv tikai divi dzimumi. Tomēr pēcāk esot parādījušies Palkovas izteikumi, kuri LPV frakciju darījušas bažīgu. Piemēram, par to, kā tiek uztverts viens vai otrs jautājums, kas partijai esot vērtību jautājums, kā arī jautājumi par to, kāda bija tiesībsarga rīcība pandēmijas laikā attiecībā uz cilvēkiem, kas tika atstādināti no darba.

"Stabilitātei" politiķis Vilis Sruoģis norādīja, ka frakcija nevarēs atbalstīt Palkovas kandidatūru, jo tikšanās laikā, Palkovai uzdodot vairākus neērtus jautājumus, netika saņemtas precīzas atbildes. Tāpēc frakcijā neradās pārliecība, ka Palkova būs neatkarīga no dažādām politiskajām nostājām.

Tāpat viņš minēja, ka tiesībsargam jāsargā visu Latvijai piederošo cilvēku tiesības, kas nostiprinātas Satversmē, taču Palkova neesot varējusi atbildēt, vai tiks aizsargātas visu cilvēku tiesības, neatkarīgi no tautības un ikdienā lietotās sarunvalodas.

Antoņina Ņenaševa (P) pauda, ka tiesībsarga institūcija ir valsts demokrātijas sirdsapziņa. Viņa sacīja, ka cilvēktiesības kā jēdziens attīstās līdzi laikam un cilvēku vajadzībām, un tas jādara arī tiesībsargam kā institūcijai. Ņensaševa norādīja, ka šobrīd Latvijai esot vajadzīgs spēcīgs, mūsdienīgs un drosmīgs tiesībsargs. Tieši to Ņenaševa redzot Palkovā, kura esot gatava pievērsties jautājumiem, kas ir svarīgi šodien - bērnu tiesību aizsardzībai, pacientu tiesībām, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Deputāte norādīja, ka šodien Saeimai esot iespēja ievēlēt pirmo sievieti tiesībsardzi. Tas esot gan simbolisks, gan praktisks solis dzimumu līdztiesības attīstīšanā.

Deputāts Jānis Grasbergs (NA) sacīja, ka tiesībsargs veicina labas pārvaldības principu īstenošanu un atgādina par likuma gara nozīmi.

Izvērtējot kandidātes priekšlikumus un atbildes frakcijā, NA lēmusi atbalstīt Palkovas kandidatūru, jo redzot izpratni vairākos partijai svarīgos jautājumos un vērtībās. Tāda, piemēram, ir Palkovas atziņa, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas nacionālās identitātes, sabiedrības saliedētības, cilvēktiesību ievērošanas un valsts drošības pamats.

Grasbergs norādīja, ka arī bērnu tiesību aizsardzība esot fundamentāls jautājums, kam vajagot pieiet ar pareizu izpratni, nevis kādas "novirzes" uzdot par "normālo", ko frakcija esot arī sadzirdējusi no kandidātes.

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Šīs padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Palkova iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga un Tiesībsarga biroja uzdevumi un struktūra.

Runājot par prioritātēm tiesībsarga amatā, Palkova teica, ka viena no galvenajām ir atjaunot tiesībsarga reputāciju. Viņa pieļāva, ka iepriekš tiesībsargs nav pilnā mērā pildījis tam uzticētos pienākumus, līdz ar to arī uzticēšanās no sabiedrības puses nav augstākajā līmenī.

Tāpat RSU profesore norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga uzdevumi un struktūra. Pēc Palkovas paustā, tiesībsarga darbība ir jāpadara efektīvāka. Viņa atzīmēja, ka patlaban būtu jāliek citi akcenti.

Taujāta, vai viņa ir bijusi saistīta ar partiju "Vienotība", RSU profesore norādīja, ka viņa bijusi saistīta ar politisko spēku "Sabiedrība citai politikai", kas, apvienojoties ar partiju "Jaunais laiks" un "Pilsoniskā savienība", kļuva par "Vienotību". Palkova uzsvēra, ka no partijas aizgājusi un vairāk nekā desmit gadus viņa nestrādā aktīvajā politikā.

Jauns tiesībsargs tika izraudzīts, jo Saeima šogad no amata atbrīvoja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš pats bija nolēmis atkāpties no amata.

Saskaņā ar likumu tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma, un tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Patlaban gan Saeimā tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga kandidātu paredzētu arī Valsts prezidentam. Grozījumi pirmajā lasījumā jau ir atbalstīti Saeimā.

Satiksmes ministrs: Pasažieru pārvadājumu sistēmā ir ielaistas problēmas

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 11:49:00 +0300

Pasažieru pārvadājumu sistēmā Latvijā ir ielaistas problēmas, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmā" vērtēja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Politiķis stāstīja, ka valsts ir sarunās ar pasažieru pārvadātājiem par to norādīto problēmu risināšanu. Vienlaikus viņš atgādināja, ka līgumi ar uzņēmumiem tika noslēgti uz desmit gadiem, tajos ir paredzēta cenu indeksācija un tie ir jāpilda, bet, ja pārvadājumu uzņēmumi to nespēj, tad līgumi jālauž un jārīko jauni konkursi.

Ministrs arī atzīmēja, ka esot zināmas neskaidrības par pasažieru plūsmām, jo kasu sistēmas par pārdotajām biļetēm un pasažieru skaitīšana mēdzot uzrādīt atšķirīgus datus par maršrutos pārvadāto cilvēku daudzumu, tāpēc plānots uzlabot datu ievākšanu.

Švinka uzsvēra, ka rūpīgi sekos Konkurences padomes darbam, kas sākusi vērtēt Autotransporta direkcijas iesniegumu, kurā vērsta uzmanība uz iespējamu aizliegtu vienošanos starp pārvadātājiem un to kolektīvā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Savukārt turpinot ierobežot cilvēku kustību uz agresorvalstīm, Švinka apņēmies nepagarināt licences regulārajiem pasažieru pārvadājumiem uz Krieviju, proti, kad beigsies uzņēmumiem izsniegto pārvadājumu atļauju derīguma termiņš, tās netikšot atjaunotas un pagarinātas.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka par Latvijas drošību atbildīgie pašlaik nav pieņēmuši lēmumu pilnībā slēgt sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Rēzekne kļūs draudzīgāka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 10:09:00 +0300

“Mēs augsti vērtējam biedrības iniciatīvu un iedzīvotāju līdzdalību".

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs un Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs tikās ar Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Rēzeknes teritoriālās organizācijas pārstāvjiem, lai runātu par pilsētvides pieejamību neredzīgiem un vājredzīgiem iedzīvotājiem.

Pēdējo gadu laikā, rekonstruējot ielas, Rēzeknē jau ieviesti vairāki risinājumi, domājot par cilvēkiem ar dažādām redzes problēmām, proti – taktilais bruģis un margas gājēju pārejās (piemēram, Stacijas ielā, V.Seiles ielā un daļā Atbrīvošanas alejas), īpaši skaņas signāli luksoforos. Ir sakārtota vide pie biedrības telpām Bukmuižas ielā: iestrādātas vadlīnijas ielas segumā, uzliktas informatīvas norādes un uzstādīti orientieri. Atsevišķās vietās stabi aprīkoti ar atstarojošām lentēm, kā piemēru var minēt Brīvības ielu.

Tomēr biedrības pārstāvji uzsvēra, ka vairākās ietvju un gājēju pāreju vietās, tostarp pilsētas centrā, pārvietošanās cilvēkiem ar redzes traucējumiem joprojām sagādā grūtības. Tika norādīts arī uz sabiedriskā transporta pieejamības problēmām – ne visās pieturvietās ir taktilais bruģis un ne visos autobusos tiek atskaņota informācija par pieturām. Tāpat LNB Rēzeknes teritoriālās organizācijas biedri piedāvāja dažas vietas, kur, viņuprāt, pietrūkst gājēju pāreju.

“Mēs augsti vērtējam biedrības iniciatīvu un iedzīvotāju līdzdalību, viņu vēlmi iesaistīties pilsētvides pieejamības jautājumu risināšanā. Dažkārt mēs pat nenojaušam, cik sarežģīti ir neredzīgiem cilvēkiem noiet katru ielas metru. Pilsētvides un attīstības pārvaldei uzdots apkopot informāciju par nepieciešamajiem darbiem un izmaksas, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos visiem. Daļa uzlabojumu tiks paveikti jau šogad, pārējie – nākamajā gadā,” sanāksmes noslēgumā norādīja Aleksejs Stecs.

«Latvenergo»: Latvijā elektrības izstrāde bija par 27% zemāka (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 10:02:00 +0300

Augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Ziemeļvalstu reģionā pieauga, bet Baltijas valstīs samazinājās, ziņo "Latvenero" eksperts Guntis Lūsis.

"Nord Pool" sistēmas cena pieauga līdz 45,55 EUR/MWh, kas ir par 4% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā (43,61 EUR/MWh). Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā cena samazinājās par 11% un bija 93,91 EUR/MWh (iepriekš abās valstīs: 105,96 EUR/MWh). Igaunijā elektroenerģijas cena nokritās par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu un sasniedza 93,44 EUR/MWh (iepriekš: 106,46 EUR/MWh). Atomelektrostaciju pieejamība Ziemeļvalstīs samazinājās par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un sasniedza 55%, radot augšupvērstu ietekmi uz elektroenerģijas cenām šajās zonās. Visā reģionā vēja staciju izstrāde pieauga par 26%, taču saules staciju izstrāde samazinājās par 16% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Kopumā augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.

No 1. līdz 24.septembrim Igaunijas - Somijas starpsavienojuma jauda būs samazināta no 1016 MW uz 658 MW.

Aizvadītajā nedēļā Polijas elektroenerģijas cena pieauga par 8% un sasniedza 121,62 EUR/MWh (iepriekš: 112,53 EUR/MWh).

"Nord Pool" reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 6 831 GWh, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi - 7 289 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā samazinājās par 2% un bija 462 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 121 GWh. Igaunijā patēriņš samazinājās par 9% līdz 131 GWh. Lietuvā tika patērētas 210 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 11%, un kopā tika saražotas 315 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 27% zemāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 64 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde pieauga par 37%, un tika saražotas 84 GWh, bet Lietuvā elektroenerģijas ražošana pieauga par 25% līdz 166 GWh.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 53%, Igaunijā - 64%, bet Lietuvā - 79%. Baltijas valstīs tika saražoti 68% no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma.

Atgādinām elektroenerģijas lietotājiem, ka cenu svārstības "Nord Pool" tiešā veidā ietekmē tikai tos klientus, kuri ar savu elektrības tirgotāju noslēguši mainīgās cenas līgumu, balstoties uz elektroenerģijas cenu biržā.

Latgalē LVM atjaunos vienu no retāk sastopamajiem biotopiem (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 07:52:00 +0300

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šī gada oktobrī uzsāks darbus Daugavpils piepilsētas mežos, lai tur atjaunotu īpaši reti sastopamu, Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamu biotopu - klajas iekšzemes kāpas. Visā valstī šis biotops konstatēts tikai 48 hektāros.

Biotopa kvalitāte vides ekspertu vērtējumā ir zema, jo kāpas ir ievērojami aizaugušas ar priedēm un lapkokiem. Lai biotopa kvalitāti paaugstinātu un līdz ar to uzlabotu dzīves apstākļus arī dažādām reti sastopamām, īpaši aizsargājamām un ar šo konkrēto biotopu saistītām sugām, darbu platībā tiks novāktas lielākā daļa priežu un krūmu, radot plašus un klajus laukumus, ko apspīdēt saulei.

Darbu gaitā tiks atstātas mazās priedītes, kas neveido ēnu, priedes un to grupas, kas nav strauji augošas, bet gan kalpo vairāk kā ainavas elementi, un priedes ar zemiem zariem, kurus appūš vējš un kuri kalpo par slēptuvēm dažādiem dzīvniekiem. Kopumā darbi notiks 22 hektāru platībā.

Mazākos un tievākos kokus izraus ar kniebējgalvu aprīkota meža tehnika, lielākos kokus zāģēs vidēja izmēra harvesters, bet vismazākās atvases nopļaus ar krūmgriežiem. Paredzams, ka darbi aizņems vismaz mēnesi.

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums, noēnojums, rodas biezs nobiru slānis, mitrākās vietās uzaug sūnas un izzūd retajam biotopam raksturīgie un dažādām sugām nepieciešamie atklātie un saules apspīdētie smilts laukumi. Šobrīd teritorijā šādu laukumu ir par maz.

Piemēram, sarkanspārnu sisenim jeb parkšķim atklātie laukumi ir būtiski pretējā dzimuma piesaistīšanai. Lai piesaistītu mātītes uzmanību, parkšķis palecoties izdod skaņu un izpleš sarkanos spārnus. Tikai klajumos mātīte spēj parkšķa deju pamanīt. Šī ir Latvijā sevišķi reti sastopama un apdraudēta suga.

Uzlabojot biotopa kvalitāti, var sagaidīt, ka Daugavpils piepilsētas smiltājus un virsājus plašāk apdzīvotu arī lielais silsamtenis, jo tieši Daugavpilī konstatēta Latvijā vienīgā šīs tauriņu sugas atradne. Lielais silsamtenis barojas uz graudzālēm un viņam sevišķi nozīmīga ir saule un siltums, jo suga vairāk saistīta ar dienvidiem un kalnainiem apvidiem.

Savukārt stepes čipste ir Latvijā samērā reti ligzdojoša putnu suga, kuras skaits novērtēts 75-130 pāru robežās. Arī šai sugai nepieciešamas atklātas kāpu vai smiltāju teritorijas.

Lai paveikto darbu rezultātu uzturētu, biotopa apsaimniekošanas pasākumi šajā teritorijā plānoti arī turpmāk, pļaujot atvases un samazinot lieko apaugumu.

VDI: Pusgadā darba vietās notikuši 82 ļoti smagi un astoņi letāli negadījumi

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 22:09:00 +0300

Šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti un izmeklēti 1080 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 82 bijuši smagi un astoņi - letāli, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošie dati.

Salīdzinoši pagājušajā gadā kopumā reģistrēti un izmeklēti 2312 nelaimes gadījumi darbā. 250 no tiem bijuši smagi, bet 25 - letāli.

Lai informētu darba devējus un darbiniekus par darba aizsardzības prasību ievērošanas nozīmi, VDI 23.septembrī no plkst.9.30 līdz 13 VEF kvartāla Spīdolas zālē, Ieriķu ielā 5a, atklās ikgadējo kampaņu "Esi drošs, ka darbs ir drošs!".

Kampaņas mērķis ir veicināt izpratni par preventīvo pasākumu nozīmi un ikviena atbildību drošas darba vides veidošanā. Kampaņas laikā VDI aicina pastiprināti ievērot darba aizsardzības prasības, īpaši pievēršot uzmanību traumējošam faktoram - horizontālai vai vertikālai sadursmei ar stacionāru objektu, pakrītot un paklūpot.

Kampaņas atklāšanas pasākumā kopā ar nozares ekspertiem norisināsies diskusijas par preventīvo pasākumu ieviešanas veicināšanu.

Pasākumā piedalīsies labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), VDI direktors Renārs Lūsis, VDI Stratēģiskās plānošanas un datu analīzes nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, SIA "Schwenk Latvija" valdes locekle Linda Šedlere, kā arī SIA "Vitol Terminal Latvija" procesu drošības inženieris Dagnis Garais.

Pasākuma otrajā daļā plkst.11 plānota paneļdiskusija "Preventīvu pasākumu nozīme, lai novērstu traumējošo faktoru - horizontālu vai vertikālu sadursmi ar stacionāru objektu (cilvēks kustībā) jeb pakrišanu, paklupšanu".

Tajā piedalīsies Lūsis, Šedlere, Garais, kā arī Rīgas 2.slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs un ortopēds Sandris Petronis, Latvijas Darba devēju konfederācijas darba aizsardzības eksperte Aija Mortukāne, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba aizsardzības jautājumos Mārtiņš Pužuls un darba aizsardzības eksperts Henrijs Priedīte.

Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Krievijas armijas karavīru no Kenijas

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 21:49:00 +0300

Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Kenijas pilsoni, kurš dienējis Krievijas armijā, trešdien paziņojis Ukrainas bruņoto spēku Kosta Hordijenko 57.atsevišķās motorizētās brigādes sakaru dienests.

Gūsteknis ir vieglatlēts, kurš kopā ar vēl trim Kenijas pilsoņiem ieradās Sanktpēterburgā tūrisma braucienā, ko finansēja Krievija.

"Ceļojuma beigās cilvēks, kurš pavadīja grupu, piedāvāja ārzemniekiem palikt Krievijā un strādāt. Parakstot dokumentus krievu valodā, viņš, pats to nezinot, kā apgalvo gūsteknis, kļuva par Krievijas armijas karavīru. Ierodoties militārajā nometnē un saprotot, ka viņam jākļūst par karavīru, viņš mēģināja atteikties no piedāvātā darba, taču viņam tika pateikts, ka viņš jau ir parakstījis līgumu un neko nevar mainīt, bet, ja viņš atteiksies pildīt uzdevumus, tiks nošauts," paziņoja Ukrainas bruņoto spēku Kosta Hordijenko 57.atsevišķās motorizētās brigādes sakaru dienests.

Saskaņā ar gūstekņa stāstīto apmācība ilga nedēļu, un viņa komandieri un instruktori nezināja angļu valodu. Viņa vienībā bijuši vairāki ārzemnieki.

Dodoties uz savu pirmo kaujas uzdevumu, viņš aizbēga, divas dienas klīda pa mežiem netālu no Vovčanskas, meklējot ukraiņu karavīrus, lai padotos. Vīrietis lūdza neatdot viņu Krievijai, jo ir pārliecināts, ka viņu gaida nāve, atklāja ukraiņu brigāde.

Polija izmeklē, vai lauku māju sabojāja krievu drons vai pašu raķete

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 21:02:00 +0300

Polija izmeklē, kas tieši trāpīja lauku mājai naktī, kad Polijas gaisa telpā ielauzās Krievijas droni, paziņojusi prokuratūra.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka lauku mājai, kas atrodas netālu no Vlodavas, trāpīja atlūzas no Krievijas drona, ko notrieca Polijas pretgaisa aizsardzība.

Neviens cilvēks šajā incidentā necieta, bet tā bija dramatiskākā epizode notikumos naktī no 9. uz 10.septembri.

Jau vēstīts, ka pirms nedēļas Polijas gaisa telpā ielidoja aptuveni 20 krievu droni. Tie, kas radīja draudus iedzīvotāju drošībai, tika notriekti. Tā bija pirmā reize, kad virs NATO teritorijas notriekti krievu droni.

Polijas mediji šonedēļ ziņoja, ka ēkai, visticamāk, trāpīja raķete "AIM-120 AMRAAM", ko izšāva Polijas iznīcinātājs F-16, kas pacēlās gaisā, lai notriektu krievu dronus.

"Izmeklēšana ir sākotnējā stadijā, un mums jāsagaida ekspertu atzinums, lai noteiktu, kāda veida ieroči sabojāja šo ēku," aģentūrai AFP paziņoja Polijas prokuratūras preses pārstāve. Viņa norādīja, ka izmeklēšana par "Polijas gaisa telpas pārkāpšanu" un apdraudējumu cilvēkiem un īpašumam attiecas uz visiem gaisa telpas pārkāpumiem ar droniem, kas notika naktī no 9. uz 10.septembri.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzsvēris, ka neatkarīgi no tā, kāds objekts trāpīja lauku mājā, visa atbildība par incidentu gulstas tieši uz Maskavu. "Kad izmeklēšana būs pabeigta, attiecīgie dienesti informēs sabiedrību, valdību un prezidentu par visiem incidenta apstākļiem," viņš piebilda.

Starp teroraktu organizētājiem Eiropā arī Latvijas pilsoņi

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 20:37:00 +0300

Lietuvas Ģenerālprokuratūra un Lietuvas Kriminālpolicijas birojs atklājuši personu grupu, kas organizējusi četrus teroraktus Eiropas valstīs, un šajā grupā ir arī Latvijas pilsoņi.

Saskaņā ar Lietuvas prokuratūras sniegto informāciju tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana par ļoti smagiem noziegumiem - organizētas teroristu grupas darbību un teroraktiem.

Divi no šiem sūtījumiem tika nosūtīti uz Lielbritāniju ar DHL kravas lidmašīnām, bet pārējie divi tika nosūtīti uz Poliju ar DPD kravas automašīnām.

Vairāki no noziegumu koordinatoriem ir tieši saistīti arī ar 2024.gada maijā Viļņā notikušo teroraktu, kad tika aizdedzināts veikals "Ikea".

Pašlaik 15 personām izvirzītas apsūdzības noziedzīgu nodarījumu organizēšanā un izdarīšanā. Apsūdzētie ir Krievijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Ukrainas pilsoņi.

Trīs no viņiem izsludināti starptautiskā meklēšanā.

Saskaņā ar Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju izmeklēšanā atklāts, ka dažas no pakās paslēptajām sprāgstierīcēm eksplodējušas.

Nākamajā dienā otra paciņa uzsprāga un aizdegās DPD kravas automašīnā, kas bija ceļā caur Poliju, un 22.jūlijā trešā paciņa aizdegās DHL noliktavā Birmingemā, Lielbritānijā.

Ceturtais sūtījums, kas ar DPD kravas automašīnu bija ceļā pa sauszemi Polijā, neaizdegās, jo tehniska defekta dēļ netika izraisīta detonācija.

Norādīts, ka atsevišķu uzdevumu veikšanai tika izmantoti arī citi Lietuvas, Krievijas, Latvijas, Igaunijas un Ukrainas pilsoņi. Šim nolūkam viņi tika meklēti ar paziņu starpniecību un platformā "Telegram", viņiem tika piedāvāta atlīdzība un tā maksāta kriptovalūtā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā Lietuvā, Polijā, Latvijā un Igaunijā tika veiktas vairāk nekā 30 kratīšanas.

Izmeklēšanas laikā no nelegālās aprites tika izņemtas konservu kārbās paslēptas un lietošanai sagatavotas sprāgstvielas, kā arī detonatori.

Daži no atrastajiem sprāgstvielu lādiņiem bija izgatavoti tā, lai sprādzienbīstamība būtu spēcīgāka noteiktā virzienā. Sprāgstvielu ražošanā tika izmantots heksogēns. Kopējais trotila ekvivalents no nelikumīgās aprites konfiscētajiem sprāgstvielu lādiņiem ir vairāk nekā seši kilogrami.

Kulbergs piedāvās savu kandidatūru premjera amatam

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 19:59:00 +0300

Deputāts, darbību izbeigušās "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) apņēmies savu kandidatūru virzīt premjera amatam.

Kulbergs aģentūrai LETA sacīja, ka par premjera kandidātu vēl jālemj viņa pārstāvētajā "Apvienotajā sarakstā" (AS), taču viņš pats noteikti sevi izvirzīs šim amatam, jo esošajā valstiskajā situācijā viņš neredz jēgu savām politiskajām aktivitātēm, ja netiek sperti būtiski soļi.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējais valsts aizņemšanās kurss, dzīvošana uz parāda bez izdevumu pārskatīšanas un budžeta deficīta palielināšana apdraud Latvijas ekonomisko drošību. Šādos apstākļos tas kļūstot par vienu no lielākajiem riskiem līdzās militārajiem draudiem.

Kulbergs uzskata, ka vienai no premjera prioritātēm jābūt valsts funkciju revīzijai - jāatsakās no liekā, jāsamazina tēriņi un jāievieš ģimenes budžeta loģika - tērēt tikai tik, cik tiek nopelnīts. Ja tiek aizņemta nauda, tai jābūt ieguldītai jēgpilni - investīcijās, kas rada jaunu naudu, nevis patēriņā.

Viņš arī pievērsa uzmanību birokrātijas problēmai, norādot, ka daudzas ministriju funkcijas balstās uz nepārskatītiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Tas rada liekus procesus, kas patērē resursus un apgrūtina gan sabiedrību, gan uzņēmējus.

Kā vēl vienu būtisku virzienu Kulbergs minēja izglītību. Viņaprāt, ir jāvērtē, kāda būs nākotnes ekonomika un kādas prasmes tajā būs nepieciešamas. Viņš uzsvēra, ka nav jēgas turpināt sagatavot speciālistus, kuriem nākotnē nebūs darba vietu, piemēram, baņķierus, ja banku sektors sarūk. Kulbergs pieļāva, ka nākotnes ekonomika būs saistīta ar IT sektoru, kam jākļūst par galveno eksporta un investīciju virzienu.

Pēc Kulberga domāt tas prasīs augsti kvalificētu darbaspēku, tāpēc izglītības sistēma ir jāpārskata ilgtermiņā.

AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars aģentūrai LETA sacīja, ka politiskais spēks pieņems rūpīgi izsvērtu lēmumu par premjera amata kandidātu, izvērtējot dažādus iespējamos pretendentus.

Iepriekšējās, 14.Saeimas vēlēšanās AS premjera amata kandidāts bija uzņēmējs Uldis Pīlēns. 15.Saeimas vēlēšanas notiks nākamā gada rudenī.

Rīgā satiksmes negadījumā cietuši divi policisti

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 18:57:00 +0300

Rīgā trešdien, dodoties uz izsaukumu, satiksmes negadījumā cietuši divi policisti, informēja Valsts policijā (VP).

Ap plkst.14.45 Gustava Zemgala gatves un Dzelzavas ielas krustojumā notika ceļu satiksmes negadījums starp VP trafarēto spēkratu "Volkswagen Transporter" un automašīnu "Toyota Yaris".

Pēc policijas rīcībā esošās sākotnējās informācijas VP transportlīdzeklis ar ieslēgtām skaņas un gaismas signāliem devās uz izsaukumu.

Negadījumā cieta trīs personas - divas VP amatpersonas un "Toyota Yaris" vadītājs, visas personas nogādātas medicīnas iestādē.

VP turpinās izmeklēt precīzus negadījuma apstākļus.

Astoņās vietās konstatēti bez atļaujas turēti invazīvie dzīvnieki

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 17:55:00 +0300

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vasarā ir veikusi 12 pārbaudes savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās un privātkolekcijās un astoņos gadījumos atklājusi bez atļaujas turētas invazīvo dzīvnieku sugas, aģentūru LETA informēja DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Karīna Lazdāne.

Pārbaudes veiktas Siguldas, Liepājas, Dienvidkurzemes, Ķekavas, Aizkraukles, Augšdaugavas, Rēzeknes, Ogres, Salaspils un Bauskas novados. Pārbaudēs konstatēts, ka bez DAP izsniegtām atļaujām tiek turētas tādas sugas kā jenoti, nutrijas, Dienvidamerikas degunlācīši un Ķīnas mundžaki, kas Eiropas Savienībā atzītas par invazīvām un iekļautas nevēlamo sugu sarakstā.

Īpaši aktuāla problēma Latvijā šobrīd ir nutriju turēšana. Lazdāne atgādina, ka nutrijas vēsturiski Latvijā audzētas kā kažokzvēri, mūsdienās audzēšana nebrīvē šim nolūkam vairs nav izdevīga, taču arī pašlaik tās sastopamas gan kā apskates objekti dzīvnieku turēšanas vietās, gan pavairotas gaļas ieguvei. Daudzi neapzinās, ka šo dzīvnieku turēšana ir aizliegta.

DAP uzsver, ka invazīvās sugas apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, tāpēc to turēšana un izplatīšana ir stingri regulēta. Invazīvo sugu uzraudzību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Lai izņēmuma gadījumos saņemtu atļauju invazīvo sugu turēšanai, DAP jāiesniedz iesniegums invazīvās sugas īpatņa turēšanai nebrīvē.

Lazdāne skaidroja - lai arī šīs zīdītāju sugas ir eksotiskas un cilvēkiem interesantas, tomēr bīstamas vietējai faunai un florai. Dažas no tām ir spējīgas izdzīvot Latvijas savvaļā, tādēļ, ja dzīvnieki nejauši nokļūst dabā, strauji vairojoties un patērējot resursus, ko citādi izmantotu vietējās sugas, tie var apdraudēt ekosistēmu stabilitāti un pat cilvēku saimnieciskās aktivitātes, piemēram, lauksaimniecību vai ūdens resursu apsaimniekošanu.

"Tāpēc mēs stingri kontrolējam šo dzīvnieku turēšanu privātkolekcijās, izvērtējam nepieciešamību tos turēt un izņēmuma gadījumos raugāmies, lai turēšana būtu atbildīga un saskaņota," skaidro Lazdāne.

Gauss iecelts Bahreinas aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 17:20:00 +0300

Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iecelts Bahreinas nacionālās aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā, vietnē "LinkedIn" paziņojis Gauss.

Amata pienākumus Gauss sāks pildīt no šī gada 4.novembra.

Gauss raksta, ka ar lepnumu un pateicību raugās uz iespēju vadīt aviokompāniju ar vairāk nekā 75 gadu vēsturi.

Viņš pauž, ka kopā ar komandu un partneriem turpinās stiprināt šo aviokompāniju, veidojot tai spēcīgu nākotni.

Vienlaikus Gauss norāda, ka aviokompāniju papildinās ar savu vadības stilu un centīsies iedvesmot visas iesaistītās puses, tostarp darbiniekus, klientus un partnerus, lai apvienotu spēkus "Gulf Air" panākumiem.

"Gulf Air" dibināta 1950.gadā. Aviokompānija veic regulārus lidojumus uz vairāk nekā 50 galamērķiem 30 valstīs Āfrikā, Āzijā un Eiropā, liecina informācija "Gulf Air" mājaslapā. Aviokompānijas flotē ir vairāk nekā 40 lidmašīnas.

"airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu.

Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.

Savukārt no šī gada 1.decembra "airBaltic" izpilddirektora pienākumus sāks pildīt Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" iepriekšējais izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors Erno Hildēns. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

"airBaltic" līdz šā gada 1.decembrim turpinās vadīt izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes loceklis Pauls Cālītis. Pēc tam Cālītis turpinās pildīt operatīvās vadības direktora pienākumus un strādās uzņēmuma valdē.

Jau ziņots, ka "airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šogad pirmajā pusgadā "airBaltic" zaudējumi samazinājās vairākkārtīgi - līdz 1,729 miljoniem eiro, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 3% un bija 349,648 miljoni eiro.

Savukārt 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šogad augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt šogad 19.augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Tumšajā laikā gaisa telpa Latvijas pierobežā būs slēgta līdz 8.oktobrim

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 16:48:00 +0300

Turpinot ierobežojumus Latvijas gaisa telpas zonā pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, no 18.septembra līdz 8.oktobrim tā tiks slēgta diennakts tumšajā laikā no plkst.20 vakarā līdz plkst.7 rītā, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.

Ierobežojumi Latvijas gaisa telpā pie Krievijas un Baltkrievijas robežas dod iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pilnvērtīgi kontrolēt gaisa telpas aizliegto zonu un pastiprināti testēt akustiskās gaisa telpas novērošanas sistēmas, veikt dronu un pretdronu simulācijas, izvietot un trenēt mobilās kaujas vienības, vērtē ministrija. Izvērtējot riskus, pieņemts lēmums turpināt ierobežojumus tikai diennakts tumšajā laikā, kad ir lielākais apdraudējumu risks.

Jau ziņots, ka no 11.septembra līdz 18.septembrim ir slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ierobežojumi skar tikai tos lidaparātus, kuri lido līdz sešu kilometru augstumam, bet pārējās lidmašīnas varēs šķērsot šo zonu.

Lēmums par gaisa telpas izmantošanas ierobežojumiem sekoja pēc tam, kad Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku izvērtējumu tūlītēja militāra apdraudējuma Latvijai nav, taču visptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2025" laikā Nacionālie bruņotie spēki ir paaugstinātā gatavībā. Lai mazinātu dronu apdraudējumu, Latvijas Austrumu pierobežā pastāvīgā dežūrā atrodas Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības vienības, lai vajadzības gadījumā notriektu agresorvalstu dronus.

Tāpat ir pastiprināta NATO patrulēšanas misija, kā arī tiek ieviestas jaunas akustiskās gaisa telpas novērošanas sistēmas. Pēdējā gada laikā ir veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi ļauj ātri slēgt gaisa telpu apdraudētās teritorijās. Tāpat ir veiktas izmaiņas, kas pastiprina lidojumu kontroli Latvijas austrumu gaisa telpā.

Aizsardzības ministrs visptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2025" laikā uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu ar mērķi noskaidrot viņu gatavību ierasties vienībās un veikt kaujas uzdevumus.

Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības "Namejs 2025" notiek no 2.septembra līdz 8.oktobrim visā Latvijā. Tajās piedalās karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri, un sabiedroto bruņoto spēku karavīri.

Šogad Latvija varētu sasniegt lielāko tūristu skaitu pēdējo desmit gadu laikā

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 16:16:00 +0300

Šis gads tūrisma nozarē iezīmējas kā ļoti veiksmīgs, un, visdrīzāk, 12 mēnešos kopumā tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā, norāda bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, komentējot tūrisma nozares datus par septiņiem mēnešiem.

Viņš norāda, ka tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu, jo pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju. Šogad tūristu skaits ir par 1,2% lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas pārsniedz 405 000.

Kā skaidro Purgailis, pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025.gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2100. Mainījies arī ārvalstu tūristu "top 3" - ja 2024.gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Ekonomists norāda, ka ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur tie visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Rīgā šī gada pirmajos septiņos mēnešos apmetās 55,7% ārvalstu tūristu, Jūrmalā - 11,9%, un tuvākais sekotājs šīm divām pilsētām ir Liepāja ar tikai 4% nakšņotāju.

Savukārt Latvijas iedzīvotāji dažādus reģionus apmeklējuši vienmērīgāk. Rīgā apmetās aptuveni 19% viesu, Jūrmalā - 7%, Cēsu novadā - 5%, Talsu novadā - 5%, un Liepājā - 4,8%.

Kā norāda Purgailis, ja ārvalstu tūristu skaits šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies, tad vietējo iedzīvotāju skaits, kas apmetušies tūrisma mītnēs, pieaudzis par 4,3%.

Ekonomists uzsver, ka kopumā vērojama pozitīva tendence - pieaug arī kopējais tūristu pavadīto nakšu skaits Latvijas tūrisma mītnēs. Šī gada jūlijā tie bija gandrīz 742 000 nakšu, kas ir par 3,2% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Pieaug gan tūristu skaits, gan arī pavadīto nakšu skaits tūrisma mītnēs.

Purgailis norāda, ka interesanti būs vērot augusta un septembra tūrisma datus, jo sagaidāms, ka "EuroBasket" turnīrs būs radījis pozitīvu ietekmi un veicinājis ārvalstu tūristu skaita pieplūdumu.

Viņš pauž, ka kopumā šis gads tūrisma nozarē jau tagad iezīmējas kā ļoti veiksmīgs, un, visdrīzāk, 12 mēnešos tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā.

Jau ziņots, ka šā gada septiņos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,6 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 5,1% vairāk nekā 2024.gada pirmajos septiņos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas apkopoti no tūrisma nozares pārstāvju sniegtās ikmēneša informācijas par tūristu mītņu darbību.

Tostarp jūlijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 405 600 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir pieaugums par 1,2% pret 2024.gada jūliju.

NBA komisārs: Eiropas līga varētu parādīties jau pēc dažiem gadiem

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 15:02:00 +0300

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komisārs Ādams Silvers otrdien paziņoja, ka NBA Eiropas līga varētu debitēt pēc diviem vai trim gadiem.

Šobrīd NBA kopā ar Starptautisko Basketbola federāciju (FIBA) strādā pie kopīga projekta, jaunas līgas izveidei Eiropā.

Silvers tās startu jau 2027.gadā nosauca par "nešaubīgi ambiciozu", tomēr iespējamu. NBA komisārs arī norādīja, ka neatsakās no iepriekšējām līgas prognozēm un sākumā komandas varētu izmantot esošās arēnas Eiropā, līdz uzsāksies modernākas infrastruktūras celtniecība.

"Negribētu, lai tas būtu vēlāk par 2028.gadu," otrdien preses konferencē sacīja Silvers. "Tagad ir īstais laiks to darīt."

Iepriekš NBA komisārs izteicās, ka vēlētos lai līga debitētu laikā pēc iespējas tuvāk 2028.gada Losandželosas olimpiskajām spēlēm.

Jau vēstīts, ka NBA un FIBA par plānu izveidot jaunu līgu Eiropā paziņoja martā. Kopš tā laika NBA projekta izpētei piesaistījuši korporāciju "JPMorgan Chase" un "Raine Group" finanšu un ilgspējas stratēģijas izstrādei.

Silvers norādīja, ka viņam ar vietnieku Marku Teitamu bijušas veiksmīgas tikšanās ar Eiropas politiķiem, dažādiem sporta klubiem, mediju kompānijām, iespējamiem investoriem un citiem potenciālajiem partneriem, turpinot uzsākto darbu pie projekta.

"Es teiktu, ka esmu entuziasma pilns," par projekta virzību izteicās NBA komisārs.

Sākotnējie plāni paredz, ka līgā varētu startēt 16 komandas, tomēr to skaits var mainīties. NBA plānos Eiropas līgā figurē tādas pazīstamas basketbola komandas kā spāņu Madrides "Real" un "Barcelona" vai turku Stambulas "Fenerbahce", tomēr organizācija vēlētos piesaistīt arī līdz šim vadošo futbola klubu zīmolus - piemēram, Parīzes "Saint-Germain" un Mančestras "City".

Šobrīd NBA gandrīz katrs sestais spēlētājs ir no Eiropas, ieskaitot lielākās zvaigznes Nikolu Jokiču no Serbijas, Janni Adetokunbo no Grieķijas, vai slovēni Luku Dončiču un francūzi Viktoru Vembanjamu.

"Basketbols, iespējams, ir visstraujāk augošais sporta veids pasaulē," norādīja Silvers. "Eiropā tas ir sporta veids nr.2 aiz futbola, tādēļ domāju, ka šī ir lieliska izdevība [jaunas līgas izveidei]."

Naktī Rīgā ugunsgrēka dēļ no dzīvojamās mājas evakuējušies ap 50 cilvēki

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 14:42:00 +0300

Aizvadītajā naktī Rīgā ugunsgrēka dēļ no kādas dzīvojamās mājas Brīvības ielā evakuējās ap 50 cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Īsi pirms plkst.23 VUGD saņēma informāciju, ka Brīvības ielā no piecstāvu dzīvojamās mājas piektā stāva dzīvokļa nāk dūmi. Dzīvoklī dega istaba 15 kvadrātmetru platībā. No ēkas pašu spēkiem evakuējās 50 cilvēki.

Savukārt ap plkst.20 ugunsdzēsēji devās uz Jēkabpils novada Aknīsti, kur dega divstāvu dzīvojamās mājas jumts pilnā 70 kvadrātmetru platībā. Pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas evakuējās divi cilvēki, bet ugunsdzēsēji izglāba kaķi.

Kopumā aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 38 izsaukumus: astoņus - uz ugunsgrēku dzēšanu, 16 - uz glābšanas darbiem, bet 14 izsaukumi bija maldinājumi. Ugunsdzēsēji devās uz izsaukumiem, kuros dega kravas automašīna un piekabe, lāzergriešanas iekārta un alumīnija skaidas, elektrolīnijas balsti un divos gadījumos atkritumi.

Krāpnieki uzdodas par «Sadales tīkla» darbiniekiem

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 13:31:00 +0300

Krāpnieki uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi, brīdina "Sadales tīkls".

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka krāpnieki mēģina sazināties gan telefoniski, gan zvana pie durvīm un mēģina iekļūt mājoklī, aizbildinoties ar skaitītāju pārbaudes nepieciešamību.

Krāpnieki lielākoties sazinās krievu valodā. Telefona zvani tiek veikti gan no vietējiem, gan ārvalstu numuriem.

Viens no krāpnieku mērķiem ir izvilināt privātu informāciju - piekļuves internetbankai, kā arī personu apliecinošu dokumentu datus.

"Sadales tīkls" uzsver, ka uzņēmuma darbinieki ar klientiem sazinās latviešu valodā un nepieprasa ievadīt vai sniegt "Smart-ID" datus vai internetbanku piekļuves kodus izejošajos zvanos. Uzņēmuma darbiniekiem nav arī nepieciešamības pieprasīt, piemēram, pases numuru vai tamlīdzīgu informāciju.

Klātienes vizītes nepieciešamības gadījumā "Sadales tīkls" klientus par to informē iepriekš. Tāpat uzņēmuma darbiniekiem līdzi vienmēr jābūt identifikācijas apliecībai, kuru klients var lūgt uzrādīt.

Darbiniekiem nav nepieciešams iekļūt mājoklī, ja tajā neatrodas skaitītājs.

Bažu gadījumā iedzīvotājiem ieteicams sazināties ar "Sadales tīklu", zvanot uz informatīvo tālruni 8403. Uzņēmums arī īpaši iesaka iedzīvotājiem par krāpnieku aktivitātēm brīdināt vecāka gadagājuma ģimenes locekļus.

Rakstniece Kristīne Želve: «Mani interesē «mazi» notikumi» (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 12:42:00 +0300

Krājuma kompozīciju veidota pēc kino tik populāro "pieaugšanas stāstu" principiem.

Izdevniecība "Orbīta" klajā laidusi rakstnieces un režisores Kristīnes Želves zibprozas krājumu "Dzīve tevi salauzīs", kas veltīts "maziem notikumiem" un veidots pēc pieaugšanas stāstu principiem.

Kristīne Želve (1970) ir kinorežisore un rakstniece. Līdz šim izdots viņas debijas stāstu krājums "Meitene, kas man nogrieza matus" (Mansards, 2011), romāns "Grosvaldi" (Neputns, 2021), kā arī Kristīnes Želves un mākslinieces Vikas Ekstas atrasto tekstu un attēlu krājums "Vēlas turpmāk saukties" (Strāva, 2024). Želve bijusi arī režisore filmām "Fedja" (2012), "Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks" (2016) un "Mērijas ceļojums" (2018). Piedalījusies dažādu kultūras pasākumu, tostarp arī izstāžu veidošanā un kūrēšanā.

Kristīne Želve par savu ceļu literatūrā stāsta: "Iepriekšējā krājumā "Vēlas turpmāk saukties" es eksperimentēju ar tā dēvēto neradošo rakstniecību jeb ready-made tekstu variācijām. Iespējams, tā bija reakcija pēc valodiskā pārsātinājuma "Grosvaldos"; iespējams, ģeopolitisko notikumu un filozofa Teodora Adorno aprakstītās krīzes provocēta sajūta par jaunu tekstu radīšanas nevajadzību - vismaz šībrīža pasaulē. Tomēr valoda un teksta aicinājums atgriežas un uzvar pesimismu, un īsprozas jeb zibprozas krājumā "Dzīve tevi salauzīs" es darbojos ar "ekonomisko literatūru", tekstradē izmantojot maksimāli ekonomiskus izteiksmes līdzekļus, sižetus un varoņu emocionālo spektru. Mani interesē "mazi" notikumi un ārēji tikko pamanāmi dvēseles pārdzīvojumi, ikdienišķas situācijas un sadzīves viļņu uzšūpotas drāmas. Krājuma kompozīciju veidota pēc kino tik populāro "pieaugšanas stāstu" principiem - paturot prātā Remarka teikto, ka īsti pieaudzis cilvēks gan nekļūst nekad. Manas literārās vadugunis šajā tekstu radīšanas ceļojumā bija divas izcilas īsprozas autores, Lidija Deivisa un Agota Kristofa, un, tā kā abas rakstnieces savukārt ietekmējušās no Semjuela Beketa, pastarpināti droši vien arī viņš."

Grāmatas redaktors Vilis Kasims raksturo jauniznākušo zibprozas krājumu: "Krājumā "Dzīve tevi salauzīs" Želve apliecina savu eksperimentētājas talantu, dekonstruējot īsstāstu un miniatūru žanrus, lai padarītu tos atkal jaunus un pārsteidzošus. Stāstiem ir ļoti plašs tēmu loks - no skolas piedzīvojumiem līdz vecumdienu problēmām, no vēsturiskām fantāzijām līdz ironijai par mūsdienu virtuālo realitāti. Želves tekstos dominē humors, kas nereti ir dzēlīgs, tomēr nepārvēršas cinismā, tā vietā sarkastiski apspēlējot klišejas valodā, pasaules uztverē un literatūrā. Vienlaikus šī pieeja nekļūst pašmērķīga, bet gan nereti kalpo par emocionālā pastiprinājuma līdzekli, šķietami humoristiskiem stāstiem bieži noslēdzoties uz minorīgas nots, regulāri pārsteidzot lasītāju nesagatavotu."

Sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Dizaina autors: Tom Mrazauskas. Vāka māksliniece: Lote Vilma Vītiņa. Grāmatas redaktors: Vilis Kasims. Korektore: Jana Taperte.

Sērija "Orbītas bibliotēka" pastāv kopš 2018.gada, un tajā tiek izdoti mūsdienu dzejnieku un prozaiķu darbi. Līdz šim sērijā izdoti: Arvja Vigula dzejoļu krājums "Grāmata", Kirila Kobrina eseju izlase "Vēsture. Work in Progress", Andra Kupriša stāstu krājums "Berlīne", Kikōnes dzejas krājums "Jūs kavējaties", Anda Surgunta dzejas krājums "Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm", Semjona Haņina krājums "Ne tā", Elvīras Blomas dzejas krājums "Izdzēstie attēli", Laura Veipa "Interesantās dienas", Andreja Seņ-Seņkova dzejas krājums "Papīra krūtis", Viļa Kasima "Lizergīnblūzs", Leonīda Dobičina romāns "Enpils", Andra Kalnozola romāns "Kalendārs mani sauc", Ričarda Brotigana romāns "Foreļu cope Amerikā", Roberta Valzera "Laupītājs", Arkādija Dragomoščenko "Elēģijas", Elīnas Bākules-Veiras dzejas krājums "Tas ods meklē mani kopš 1981.gada", Marijas Luīzes Meļķes dzejas un zibprozas krājums "Nerealizēto potenciālu klubs", Gunta Bereļa darbs "…rakstīt…", Danilo Kiša stāstu krājums "Mirušo enciklopēdija", Serhija Žadana dzejas izlase "Harkivas Dinamo", Ērikas Bērziņas dzejas krājums "Ardievas bohēmai", Marko Pogačara dzejas izlase "Ugunsgrēks bibliotēkā", Andreja Ļevkina krājums "Nekas, ka īstenībā to nevar redzēt", Arvja Vigula prozas krājumu "Fermi paradokss", Svena Kuzmina garstāsts "Brīvībene", Romēna Garī / Emila Ažāra romāns "Mīļumiņš", Lotes Vilmas Vītiņas "puķainā istaba", Ļubas Jakimčukas dzejas krājums "Donbasa aprikozes", Efes Dujana dzejas krājums "Mana sirdsapziņa ir badīga lapsa", Alises Bogdanovas dzejas krājums "ne tev, zivs".

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Grāmatas iegādājamas grāmatnīcās "Globuss", "Jānis Roze" un "Bolderāja".

Rīgas Aviācijas forums pulcēs Baltijas un Eiropas nozares līderus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 12:27:00 +0300

Tā dalībnieki diskutēs par gaisa transporta attīstības perspektīvām.

18.septembrī Rīgā, ATTA Centrā norisināsies ikgadējais Rīgas Aviācijas forums - augsta līmeņa aviācijas konference, kurā pulcēsies Eiropas un Baltijas aviācijas līderi, ietekmīgāko nozares uzņēmumu vadītāji un eksperti.

Šogad Baltijas nozīmīgākajā aviācijas konferencē nozares vadošo uzņēmumu vadītāji, eksperti un lēmumu pieņēmēji tiksies "hard-talk" sarunās un paneļdiskusijās, lai spriestu par nozares izaicinājumiem un tendencēm Baltijā, Eiropā un pasaulē, īpaši pievēršoties tādām tēmām kā aviācijas ilgtspēja, mākslīgā intelekta pielietojums aviācijā, biznesa noturība, ģeopolitiskie riski un civilmilitārā sadarbība.

Globālās aviācijas tendences forumā iezīmēs Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (International Air Transport Association, IATA) Eiropas reģiona direktors Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (ACI Europe) valdes loceklis un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" pārstāvis Hamdi Nasers.

Foruma ietvaros notiks augsta līmeņa diskusija par Baltijas aviācijas nākotnes scenārijiem, kurā piedalīsies Latvijas satiksmes ministrs Atis Švinka un atbildīgo valsts institūciju un aviācijas nozares organizāciju pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm.

Foruma paneļdiskusijas un dalībnieku uzstāšanās būs veltītas tādām nozarei aktuālām tēmām kā mākslīgā intelekta iespējas aviācijas nozarē, alternatīvās degvielas, enerģijas sistēmas un infrastruktūras inovācijas ilgtermiņa ilgtspējas un vides mērķu sasniegšanai, risku vadība un biznesa nepārtrauktība aviācijā mainīgo drošības, aizsardzības un darbības izaicinājumu apstākļos un starpnozaru sadarbība un mūsdienīgi biznesa modeļi lidostu attīstībā, dažādojot ieņēmumu avotus, uzlabojot pasažieru pieredzi un pielāgojoties mainīgajām tirgus prasībām.

Atsevišķa paneļdiskusija, kurā piedalīsies arī pārstāvis no Ukrainas gaisa satiksmes vadības organizācijas UkSATSE, būs veltīta aviācijas nozares izaicinājumiem un civilmilitārajai sadarbībai globālās nestabilitātes un pieaugošo ģeopolitisko risku apstākļos.

Papildus oficiālajai programmai Rīgas Aviācijas forums piedāvās plašas tīklošanās iespējas. Forumā piedalīsies aviācijas un citu nozaru uzņēmēji no visām trim Baltijas valstīm un Eiropas un starptautisko aviācijas institūciju un organizāciju pārstāvji.

Pašmāju grupa «Sub Scriptum» parādījusi gangsteru grāvēja varoņus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 11:31:00 +0300

Saglabājot intrigu, mūziķi aicina skatītājus noskatīties videoklipu līdz galam.

Latviešu grupa "Sub Scriptum" nāk klajā ar jaunu dziesmu un vizuāli izteiksmīgu videoklipu "tev, tev, tev, tev", kas no pirmajām sekundēm ievelk skatītāju stāstā. Videoklips veidots kā neliela īsfilma ar retro kino estētiku. Tērpi, lokācijas un filmēšanas maniere atsauc atmiņā 20.gadsimta sākuma gangsteru filmas, piešķirot video gan autentisku izskatu, gan spilgtu vizuālo stāstījumu. Klips tapis Cinevilla Studio, un režisors Ritvars Bluka kopā ar Jāni Skābo to veidojuši kā improvizācijas procesu, ļaujot stāstam rasties uz vietas, eksperimentējot ar kadriem un vizuālo valodu. Saglabājot intrigu, grupa aicina skatītājus noskatīties videoklipu līdz galam.

Dziesmas vārdus sarakstījis grupas solists Kristers Rudzītis, kurš uzsver: "Tāda īstā laika un vietas nav, viss, kas mums pieder, ir tagad un tepat." Mūziku producējis un miksējis Arnis Račinskis, bet klipa galveno tēlu - zīlnieci - atveidojusi Ausma Anna Celmarauga. Režisors un videoklipa operators Ritvars Bluka par filmēšanu komentē: "Paldies grupai par uzticēšanos un kopīgo improvizāciju. Klips tapa, eksperimentējot un meklējot risinājumus uz vietas. Kadri paši par sevi stāsta, un izmantots skaidrs vizuālais vēstījums, kas ir viegli uztverams, bet vienlaikus atmiņā paliekošs un iespaidīgs."

Jaunā dziesma un klips iezīmē vēl vienu spilgtu pieturas punktu grupas radošajā darbībā, apliecinot vēlmi apvienot spēcīgu mūzikas vēstījumu ar vizuālu stāstu, kas iedvesmo pievērsties mirklim "šeit un tagad".

"Sub Scriptum" sastāvā muzicē Kristers Rudzītis (vokāls), Maikls Drobins (basģitāra), Alvis Kozuls (solo ģitāra) un Armands Runcis (bungas). Videoklipa tapšanā palīdzējuši arī vairāki atbalstītāji - īpašs paldies tiek teikts Cinevilla Studio un Andrejam Ēķim, teātra tērpu nomai "Sers" par lieliskiem tērpiem, fotogrāfam Rūdolfam Tutiņam par aizkadra fotogrāfijām, kā arī Keitai Nikolai Rasai par atbalstu filmēšanas laukumā.

Latvijas pilsoni aiztur par militāro objektu izspiegošanu Krievijas labā

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 11:11:00 +0300

Valsts drošības dienests (VDD) 27.augustā aizturējis kādu Latvijas pilsoni aizdomās par mērķtiecīgu nelikumīgu ziņu vākšanu par Latvijas militārajiem objektiem un šīs informācijas nodošanu Krievijas izlūkdienestam, aģentūru LETA informēja dienests.

VDD izmeklēšanā ieguvis informāciju, ka Latvijas pilsonis ir nodevis Krievijas izlūkdienestam ziņas par vairāku Latvijas militāro objektu atrašanās vietām, plānojumu un drošības risinājumiem.

Tāpat aizturētais ir sniedzis Krievijas izlūkdienestam informāciju par jaunu militāro objektu būvniecību, karavīru apmācībām un citu NATO valstu karavīru klātbūtni konkrētos Latvijas militārajos objektos. Atbilstoši VDD rīcībā esošajai informācijai, vīrietis Krievijas izlūkdienestam ir nodevis arī citas ziņas, kas var tikt izmantotas pret Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu drošības interesēm.

VDD četros ar personu saistītos objektos Rīgā un tās apkārtnē ir veicis kriminālprocesuālas darbības. Patlaban dienests veic kratīšanas laikā izņemto datu nesēju un dokumentu satura padziļinātu izpēti.

Aizdomās turētajai personai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums.

Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu no viena līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Augusta beigās VDD aģentūrai LETA teica, ka dienesta lietvedībā atrodas trīs kriminālprocesi par spiegošanu Krievijas interesēs, savukārt viens kriminālprocess šogad tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, ceturtdien norādīja dienestā.

Izmeklēšanas interesēs dienests plašākus komentārus par kriminālprocesiem patlaban nesniedz.

Pēdējo gadu skaļākais spiegošanas gadījums ir saistīts ar bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pirmā instance bijušajam parlamentārietim par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem. Lieta patlaban atrodas apelācijas instances tiesā.

Pēc siltas nedēļas nogales laiks kļūs aukstāks

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 10:38:00 +0300

Brīvdienās gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies virs +20 grādiem, bet nākamā nedēļa gaidāma krietni aukstāka, prognozē sinoptiķi.

Ceturtdien un piektdien starp mākoņiem spīdēs saule un daudzviet īslaicīgi līs, piektdien nokrišņi gaidāmi galvenokārt valsts ziemeļaustrumu daļā. Pūtīs rietumu, dienvidrietumu vējš, kas brīžiem kļūs brāzmains, un gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga kā iepriekšējās diennaktīs.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm sestdienas pēcpusdienā, pūšot brāzmainam dienvidrietumu vējam, gaiss iesils līdz +17..+23 grādiem, svētdien temperatūra var pakāpties vēl par kādu grādu augstāk. Mākoņi daļēji klās debesis, nav gaidāmi būtiski nokrišņi.

Sagaidāms, ka jau pirmdien, 22.septembrī, strauji kļūs vēsāks. Gaisa temperatūra nākamnedēļ galvenokārt būs zemāka par +15 grādiem, nakts un rīta stundās termometra stabiņš vietām var noslīdēt zem nulles, gaidāmas salnas. Debesis bieži būs skaidras.

Ko latviešiem darīt ar dzelzs trūkumu organismā, iesaka mediķi (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 09:11:00 +0300

Saules gaismas trūkuma un pazeminātas imunitātes dēļ var parādīties slēpta deficīta pazīmes.

Dzelzs ir ļoti būtiska minerālviela organisma kopējā veselībā un labsajūtā. Tā ir nepieciešama skābekļa transportēšanai asinīs, imūnsistēmas uzturēšanai, normālam enerģijas metabolismam, DNS sintēzei, kā arī audu, tostarp muskuļu un nervu sistēmas, augšanai un attīstībai. Kādas pazīmes var liecināt par dzelzs trūkumu organismā un kāpēc tās nedrīkst ignorēt? Stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Dzelzs nodrošina organismā daudzas nozīmīgas funkcijas, tostarp:

-skābekļa transportēšana – dzelzs ir hemoglobīna centrālā sastāvdaļa, kas atrodama sarkanajās asins šūnās un ir atbildīga par

-skābekļa piegādi no plaušām uz visiem audiem un orgāniem, kā arī par oglekļa dioksīda izvadīšanu;

-enerģijas metabolisms – dzelzs ir iesaistīta enerģijas ģenerēšanas procesā no barības vielām un tauku dedzināšanā;

-DNS sintēze – dzelzs piedalās DNS veidošanā un atjaunošanā, kas ir nepieciešama šūnu dalīšanās procesam un normālai organisma attīstībai;

-imūnsistēmas atbalsts – dzelzs ir svarīga imūnsistēmas pareizai darbībai, palīdzot cīnīties ar infekcijām un patogēniem;
audu veselība un augšana – šis minerāls ir svarīgs normālai ķermeņa augšanai un attīstībai, kā arī veselīgas ādas, matu un nagu uzturēšanai.

Vai rudenī var aktualizēties dzelzs deficīts?

Rudenī ir vērts pievērst īpašu uzmanību dzelzs līmenim, jo saules gaismas trūkuma un pazeminātas imunitātes dēļ var parādīties slēpta dzelzs deficīta pazīmes, kuras varam noturēt par sajūtām, kas saistītas ar sezonu maiņu, stāsta farmaceits. Tāpēc ir vērts veikt asins analīzi, lai noteiktu dzelzs līmeni un, ja nepieciešams, savlaicīgi sāktu ārstēšanu. Īpaša vērība jāpievērš, ja pamanāt tādus simptomus kā pastāvīgs nogurums un vājums, bāla āda, trausli nagi, matu izkrišana, elpas trūkums pie ierastām slodzēm, reibonis, galvassāpes, aukstuma sajūta rokās un kājās. Sajūtot šos simptomus, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes.

Jāņem vērā, ka dzelzs deficīts var vājināt imūnsistēmu, izraisot biežas saaukstēšanās un infekcijas, īpaši rudenī un ziemā. Turklāt saules gaismas samazināšanās un apstākļu maiņa rudenī var ietekmēt vispārējo labsajūtu un saasināt vitamīnu deficīta, tostarp dzelzs deficīta, simptomus.

Dažādās dzelzs formas

Dzelzs formu atšķirības ir saistītas ar to ķīmisko sastāvu, biopieejamību (spēju organismā uzsūkties) un ietekmi uz kuņģa un zarnu traktu, skaidro farmaceits K. Čerjomuhins. Hēma dzelzs (no dzīvnieku izcelsmes avotiem) uzsūcas labāk nekā nehēma dzelzs no augiem, bet preparātos helātu formas (piemēram, bisglicināts) tiek uzskatītas par visbiopieejamākajām, jo tie labi uzsūcas un neizraisa blakusparādības. Trīsvērtīgajai dzelzs formai (Fe³⁺) ir maigāka ietekme uz kuņģa un zarnu traktu, bet bez piedevām tas uzsūcas mazāk nekā divvērtīgais dzelzs (Fe²⁺).

Dzelzs sulfāta forma labi uzsūcas, bet var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, piemēram, sliktu dūšu un diskomfortu. Jutīgāka kuņģa un zarnu trakta gadījumā var būt piemērota dzelzs citrāta forma, kas parasti neizraisa kuņģa un zarnu trakta problēmas. Savukārt dzelzs fumarāts ir organiska forma, kas arī labi uzsūcas, bet var saturēt vairāk elementārā dzelzs un būt nedaudz lētāka. To izmanto ātrai dzelzs līmeņa paaugstināšanai, jo tas satur vairāk elementārā dzelzs, taču uzsūcas nedaudz sliktāk nekā helāts.

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Jāievēro piesardzība!

Dzelzs trūkuma simptomus nedrīkstam ignorēt un savlaicīgi jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu simptomu cēloni un uzsāktu ārstēšanu. Vienlaikus jāatceras, ka nav jānodarbojas ar pašārstēšanos, jo arī pārmērīgs dzelzs daudzums organismā var izraisīt dažādas problēmas. Dzelzs uztura bagātinātājus un preparātus nelieto profilaktiskos nolūkos, bet pēc konsultācijas ar speciālistu un nepieciešamības konstatēšanas.

Ja jums ir aizdomas par dzelzs deficītu, ir jākonsultējas ar ārstu, lai diagnosticētu un noteiktu ārstēšanu. Ārsts var nozīmēt asins analīzi, pilnu asins ainu, lai pārbaudītu hemoglobīna līmeni un citus rādītājus. Pirms došanās pie ārsta, var pārskatīt uztura plānu, tajā pēc iespējas iekļaujot dzelzi saturošus pārtikas produktus, piemēram, sarkano un mājputnu gaļu, zivis, pupiņas, lēcas un spinātus.

Sākas izsole Vecrīgas ēkai ar trīs atlantu skulptūru

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 08:09:00 +0300

Šodien sākas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotā izsole, kurā ar 2,71 miljona eiro sākumcenu plānots pārdot ēku Teātra ielā, Rīgā, kuras torni rotā trīs atlantu skulptūra ar zemeslodi, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes 435 kvadrātmetru platībā un administratīvās piecstāvu ēkas ar mansardu 1891,4 kvadrātmetru platībā.

Izsole noslēgsies 17.oktobrī.

VNĪ norāda, ka izsolei piedāvātais īpašums Teātra ielā 9 ir eklektiski dekoratīva jūgendstila celtne, kuras īpašnieks bija grāmatu un senlietu tirgotājs Kārlis Jēkabs Zihmanis. Nama fasādi rotā eklektismam raksturīgi dekori - gliemežvāku un augu vītņu motīvi, vairāki atlanti, kas balsta izvirzīto balkonu, un mozaīka. Ēkas stūra torni izceļ tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās naktī izgaismota zemeslode.

VNĪ informē, ka 1989.gadā ēkā ir veikta restaurācija, tās lielākā daļa ir labā vai apmierinošā tehniskā stāvoklī. Savukārt kopš 1992.gada ēkā atrodas Itālijas vēstniecība.

VNĪ valdes loceklis Andris Vārna skaidro, ka, izvērtējot valsts pārvaldes telpu vajadzības un efektīvas finanšu resursu izlietošanas aspektus, VNĪ lēmusi atsavināt šo īpašumu un dot iespēju tam attīstīties jaunā kvalitātē citu īpašnieku pārvaldībā.

Izsolei ikviens interesents var pieteikties no 17.septembra līdz 7.oktobrim. Izsole noslēgsies 17.oktobrī. Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2025.gada 7.oktobrim jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus projektu īstenošanai.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Revīzijā konstatē netaisnību slimnīcu finansēšanā un citus būtiskus trūkumus

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 07:07:00 +0300

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

"Efektīvas veselības aprūpes pamats slimnīcās ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā ir sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," uzsver Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Valsts kontrolē aģentūrai LETA skaidro, ka šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016.gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025.gadam. Tomēr ieceres nav īstenotas - 2018.gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja, un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca.

Nestrādā arī formāls dalījums līmeņos "I-V", jo, kā secinājusi Valsts kontrole, praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Tādējādi pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams.

Tāpat Valsts kontrole norāda - lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

Revīzijā konstatēts, ka visu līmeņu slimnīcas kopā nespēj nodrošināt vairāk nekā pusi no uzņemšanas nodaļās nepieciešamajiem speciālistiem. Lai gan tas vērtēts viena mēneša griezumā, Valsts kontroles ieskatā tendence ir satraucoša. Lielu dežūru daļu nodrošina rezidenti un stažieri, kamēr sertificētu speciālistu trūkums saglabājas.

Revidenti atklāja arī "neiespējamas situācijas" - piemēram, nesertificēts ķirurgs dokumentos norādīts dežurējam 452 stundas mēnesī četrās slimnīcās, reanimatologs - 424 stundas, no kurām 96 stundas nepārtraukti, bet neonatologs vienlaikus uzrādīts dežurējam divās Latvijas vietās. "Šādi dati liecina par formālu normu izpildi, kas neuzlabo pacientu drošību," uzsver Valsts kontrole.

Vienlaikus trūkst pamatojuma arī plašajam uzņemšanas nodaļu tīklam, kura kopējais finansējums gadā sasniedz ap 100 miljoniem eiro, bet kura izveidē nav ņemta vērā faktiskā pacientu plūsma. Tieši no šī fiksētā maksājuma atkarīga divu zemāko līmeņu slimnīcu eksistence, veidojot 45-48% no finansējuma, ko slimnīca saņem no valsts. Tikmēr to uzņemšanas nodaļās nonāk tikai 6% no visiem uzņemtajiem pacientiem. Proti, kamēr neatliekamās palīdzības brigādes IV līmeņa slimnīcās ieved 16 līdz 36 pacientus dienā, atsevišķās zemāko līmeņu slimnīcās tie ir pat viens pacients 20 dienās. Neskatoties uz to, viena zemākā līmeņa slimnīcas uzņemšanas nodaļa valstij ik gadu izmaksā vidēji 850 000 eiro, secinājuši Valsts kontroles revidenti.

Tāpat revīzijā konstatēts, ka steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kādi līdz 2019.gadam pastāvēja zemākā līmeņa slimnīcās un citviet turpina darboties aizvien, nodrošina pat plašāku pakalpojumu klāstu, bet izmaksā mazāk - vidēji 350 000 eiro gadā. "Šis salīdzinājums skaidri parāda - nomainot nosaukumu un statusu, izmaksas palielinātas par 2,5 miljoniem eiro gadā, nemainot pakalpojuma saturu," uzsver Valsts kontrole.

Iestādē arī atgādina, ka jau 2019.gadā Veselības inspekcija konstatēja, ka gandrīz desmit slimnīcas neatbilst noteiktajam līmenim. Piemēram, ja otrā augstākā līmeņa slimnīcai līmeni pazeminātu, tās uzņemšanas nodaļas finansējums samazinātos par 40% un valsts katru gadu varētu novirzīt gandrīz divus miljonus eiro reālām pacientu vajadzībām. Ja kopš 2020.gada nebūtu uzturētas uzņemšanas nodaļas divu zemāko līmeņu slimnīcās, citām vajadzībām būtu rasts finansējums gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, taču tā vietā šo nodaļu finansējums gadu gaitā būtiski pieaudzis, norāda Valsts kontrole.

Tāpat revidenti atgādina, ka Latvijā jau kopš 2011.gada tiek ieviesta starptautiski atzītā ar diagnozēm saistīto grupu (DRG) pakalpojumu apmaksas sistēma, kur samaksa tiek noteikta atkarībā no pacienta ārstēšanas gadījuma sarežģītības. Tomēr revīzija apliecina, ka tā joprojām darbojas tikai daļēji - slimnīcas no valsts saņem samaksu 16 dažādos veidos, un liela daļa tarifu ir novecojuši vai matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam.

Pēc Valsts kontroles paustā, šī sistēma visnetaisnīgāk skar tieši divas augstākā līmeņa slimnīcas, kurās hospitalizē 40% pacientu un sniedz sarežģītus pakalpojumus. Proti, 2025.gadā Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai finansējums samazināts par 12,7 miljoniem eiro un Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - par 6,8 miljoniem eiro. Savukārt slimnīcām ar nelielu pacientu plūsmu fiksētais uzņemšanas nodaļu finansējums nodrošina stabilus ienākumus. Tas rada iekšēju netaisnību sistēmā un kavē veselības aprūpi un pakalpojumu attīstību tur, kur ir pacienti, uzsver Valsts kontrolē.

Līdz ar to ir šķērssubsidēšana - slimnīcu pamatpakalpojumus faktiski sedz ar ambulatoro pakalpojumu finansējumu. Turklāt slimnīcas strādā nepārtrauktā neskaidrībā - līgumi par tekošā gada finansējumu tiek grozīti pat katru mēnesi. Tāpat nav izsekojams, vai neizlietotie līdzekļi tiek novirzīti tādām pacientu vajadzībām, kas valsts mērogā atzītas par prioritārām, vai pakalpojumiem, ko slimnīca vienkārši spēj sniegt.

Āboliņa atzīst, ka slimnīcu pakalpojumu apmaksas sistēma ir ļoti sarežģīta, bet no tā nav nekāda labuma, jo slimnīcas naudu izmanto citādi, nekā valsts to maksā. "Turklāt sistēmas nesakārtotība ir ļoti ērts arguments neko nemainīt, jo nevienu jautājumu nevar sakārtot, kamēr nav atrisināti visi pārējie," viņa saka. Savukārt necaurspīdība paver iespēju bez liekiem jautājumiem dalīt ierobežoto finansējumu, vieniem dodot, bet citiem - nē, piebilst Valsts kontroles padomes locekle.

Valsts kontrole Veselības ministrijai sniegusi piecus ieteikumus, kurus ieviešot ne vēlāk kā 2029.gadā, sakārtotā slimnīcu tīklā pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus, pārskatītā uzņemšanas nodaļu tīklā visās vietās būs pieejama pilnīga speciālistu komanda, kas sniedz medicīnisko palīdzību, savukārt slimnīcu pakalpojumus plānos, sasaistot pieejamo finansējumu ar pakalpojumu kvalitāti. Tāpat slimnīcas saņems taisnīgu samaksu, ņemot vērā pacientu ārstēšanas gadījumu sarežģītību, skaidroja revidenti.

Leiena Trampam sola paātrināt ES atteikšanos no Krievijas energoresursiem

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 07:05:00 +0300

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pēc sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ir paziņojusi par iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība (ES) ātrāk izbeigtu Krievijas naftas un gāzes importu.

"Krievijas kara ekonomika, kas tiek uzturēta ar ienākumiem no fosilajām degvielām, finansē asinsizliešanu Ukrainā," Leiena otrdien rakstīja sociālo mediju platformā "X".

"Lai to izbeigtu, [Eiropas] Komisija ierosinās paātrināt Krievijas fosilo degvielu importa pakāpenisku pārtraukšanu."

Leiena sacīja, ka EK drīz nāks klajā ar 19.sankciju paketi pret Krieviju, kas būs vērstas pret kriptovalūtām, bankām un energoresursiem. Leiena teica, ka viņai bijusi "laba telefonsaruna" ar Trampu, kura fokusējusies uz to, kādos veidos palielināt ekonomisko spiedienu uz Maskavu ar papildu pasākumiem.

EK prezidente neminēja sīkākas detaļas, bet ES pašreizējais plāns, kas pieņemts jūnijā, paredz pilnīgi izbeigt Krievijas gāzes importu tikai no 2028.gada.

Tramps nesen saistīja tālāku ASV sankciju noteikšanu Krievijai ar to, ka Eiropas partneri noteiktu augstus muitas tarifus Ķīnas preču importam un apturētu Krievijas naftas pirkšanu. Tā kā šī prasība attiecas arī uz NATO valsti Turciju, kas ir nozīmīga lētu Krievijas energoresursu pircēja, tad nav skaidrs, vai ES iniciatīva vien apmierinās Vašingtonu.

ES dalībvalstis Ungārija un Slovākija vēl arvien ir atkarīgas no Krievijas jēlnaftas importa. ES arī importē lielos apjomos Krievijas sašķidrināto dabasgāzi.

Alūksnes pilsēta vēlas sev pievienot divus ciematus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 07:02:00 +0300

Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties un izteikt viedokli aptaujā.

Līdz 30. septembrim Alūksnes novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā, paužot viedokli par iespējamu Alūksnes pilsētas teritorijas paplašināšanu.

Pašvaldība jau ir informējusi, ka domes Attīstības komitejas deputāti pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt priekšlikumu novada jaunā teritorijas plānojuma izstrādes gaitā tajā iekļaut ieceri par Alūksnes pilsētas teritorijas paplašināšanu, pievienojot Alsviķu pagasta Aizupīšu ciemu, Jaunalūksnes pagasta Kolberģa ciemu un nelielu lauku teritoriju pie tā. Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties un izteikt viedokli aptaujā.

Šobrīd notiek jauna teritorijas plānojuma izstrāde Alūksnes novadam un viens no izstrādes uzdevumiem ir izvērtēt iespējas paplašināt pilsētas robežu. Arī Alūksnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2012.-2030. gadam iekļautajā Alūksnes pilsētas telpiskās attīstības vīzijā ir paredzēta abu minēto ciemu teritoriju saplūšana ar pilsētu.

Attīstoties apbūvei, abi minētie ciemi jau faktiski ir saplūduši ar pilsētu, tajos ir pilsētai līdzvērtīga infrastruktūra, blīva, pilsētvidei līdzīga apbūve, tie ir funkcionāli saistīti ar pilsētu. Ciemu teritorijās ir nodrošināta infrastruktūra, inženierkomunikācijas, ir laba sasniedzamība, izbūvēts ielu apgaismojums.

Iepazīstinot Attīstības komitejas deputātus ar pilsētas teritorijas paplašināšanas ieceri, Būvvaldes teritorijas plānotāja Vineta Podziņa skaidroja arī iespējamās izmaiņas, ja ciemus iekļaus pilsētā:

ciemu teritoriju iekļaušana pilsētas sastāvā tiešā veidā nebūs iemesls nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam;
adrešu maiņa zemesgrāmatā notiek automātiski bez īpašnieka iesnieguma;
dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un nav jāmaina, ja vien to nepieprasa kāds normatīvais akts;
komersanti izmaiņas Uzņēmumu reģistrā var veikt bez maksas;
zemnieku saimniecību juridiskās adreses atrašanās pilsētā neietekmē to iespējas piedalīties Lauku atbalsta dienesta projektos;
attiecībā uz apbūvi būs jāievēro pilsētas teritorijai atbilstoši nosacījumi.

Trešdien daudzviet valstī īslaicīgi līs

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 06:07:00 +0300

Trešdien daudzviet Latvijā gaidāms īslaicīgs lietus, vietām nodārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Lietus mākoņi pārvietosies no rietumiem uz austrumiem, ziemeļaustrumiem. Starp tiem uzspīdot saulei, gaiss iesils līdz +15..+19 grādiem.

Pūtīs mērens dienvidrietumu vējš, zem lielākajiem lietus mākoņiem un vietām piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 15 metriem sekundē.

Rīgā būs daļēji mākoņaina diena, iespējams īslaicīgs lietus. Pūtīs mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš un gaisa temperatūra sasniegs +18 grādus.

Laikapstākļus nosaka ciklona dienvidu mala. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 1004 hektopaskāliem Ziemeļkurzemē līdz 1011 hektopaskāliem Dienvidlatgalē.

Baltkrievijā apžēloti vēl vairāki politieslodzītie

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 22:04:00 +0300

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko apžēlojis 25 cilvēkus, tai skaitā politieslodzītos, paziņojis Lukašenko birojs.

Apžēlotas 12 sievietes un 13 vīrieši.

"Deviņpadsmit cilvēki ir jaunāki par 40 gadiem. Daudziem no viņiem ir bērni, un viena notiesātā ir daudzbērnu māte. Viens no apžēlotajiem izdarīja noziegumu, būdams nepilngadīgs," paziņoja Lukašenko birojs, piebilstot, ka visi apžēlotie "atzinuši savu vainu un nožēlojuši izdarīto".

Baltkrievijas cilvēktiesību organizācija "Vjasna" ziņoja, ka apžēloto vidū ir politieslodzītie, jo Lukašenko biroja paziņojumā minēts, ka vairākas personas notiesātas par "ekstrēmistiskiem noziegumiem".

Baltkrievija 11.septembrī atbrīvoja 52 politieslodzītos, kas tika nodoti Lietuvai. Viņu vidū bija opozīcijas aktīvisti, žurnālisti un protestu dalībnieki. 14 no atbrīvotajiem ir citu valstu pilsoņu, tai skaitā divi latvieši.

Atbrīvoto vidū bija arī disidents Mikola Statkevičs, kurš atteicās pamest valsti un doties uz Lietuvu. Viņš tika atkal apcietināts un nogādāts atpakaļ kolonijā, kur bija iepriekš ieslodzīts.

ĀM: Izraēlas prezidents atzinīgi novērtē Latvijas politisko atbalstu

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 21:07:00 +0300

Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs atzinīgi novērtē Latvijas politisko atbalstu un izrādīto solidaritāti Izraēlas tautai pēc 2023.gada 7.oktobra teroristiskajiem uzbrukumiem, informēja Ārlietu ministrijā.

Latvijas vēstnieks Izraēlā Gints Serafinovičs otrdien iesniedza akreditācijas vēstuli Izraēlas prezidentam. Prezidents sveica Serafinoviču ar ierašanos Izraēlā, sākot pildīt vēstnieka pienākumus.

Tikšanās laikā amatpersonas uzteica aktīvo divpusējo politisko dialogu, kā arī ciešos kontaktus starp abu valstu iedzīvotājiem, valdībām un parlamentiem. Serafinovičs pauda apņēmību veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību.

Izraēlas prezidents atcerējās savu neseno vizīti Latvijā šogad augustā un atgādināja par uzaicinājumu Latvijas prezidentam Edgaram Rinkēvičam apmeklēt Izraēlu.

Vēstnieks Serafinovičs amatā nomaina Aivaru Grozu, kurš vēstnieka pienākumus Izraēlā pildīja kopš 2020.gada septembra.

Jau rakstīts, ka karu Gazas joslā izprovocēja "Hamās" 2023.gada 7.oktobra iebrukums Izraēlā, kurā palestīniešu kaujinieki noslepkavoja 1219 cilvēkus, galvenokārt civiliedzīvotājus, un sagrāba 251 ķīlnieku. Gazas joslā vēl tiek turēti 49 ķīlnieki, no kuriem 27 Izraēlas armija uzskata par mirušiem.

Izraēla jau aptuveni divus gadus veic militāro operāciju pret "Hamās" Gazas joslā. Lai arī centieni iznīcināt "Hamās" Rietumos tiek attaisnoti, Izraēla no Rietumu politiķiem arvien biežāk saņem arī kritiku par pārmērīgiem upuriem palestīniešu iedzīvotāju vidū un humānās katastrofas izraisīšanu Gazas joslā.

Piemēram, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers jūlija izskaņā paziņoja, ka Lielbritānija atzīs Palestīnas valsti, ja Izraēla nepiekritīs pamieram un citiem nosacījumiem, lai novērstu humāno katastrofu Gazas joslā.

Vidusskolas absolventi varēs pieteikties studijām vēl pirms atestātu saņemšanas

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 20:35:00 +0300

Vidusskolas absolventi varēs reģistrēties studijām vēl pirms vidējās izglītības apliecinošu dokumentu saņemšanas, balstoties uz augstskolas noteiktajiem kritērijiem un iestājpārbaudījumiem, otrdien nolēma valdība.

Vienlaikus centralizēto eksāmenu rezultāti tiek saglabāti kā būtisks kritērijs studentu uzņemšanā.

Augstskolas, kas rīko konkursu pirms centralizēto eksāmenu rezultātu saņemšanas, varēs noslēgt studiju līgumu tikai pēc tam, kad reflektants iesniedzis vidējās izglītības iegūšanu apliecinošu dokumentu.

Kā vēstīts, Saeima pavasarī pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas ļauj augstskolām rīkot studentu uzņemšanu vēl pirms centralizēto eksāmenu rezultātu izziņošanas. Izmaiņas studentu uzņemšanas kārtībā būs piemērojamas, sākot ar uzņemšanu 2026./2027.akadēmiskajam gadam

Valdība atļauj palielināt "Latvenergo" koncerna kopējās personāla izmaksas

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 19:45:00 +0300

Valdība otrdien nolēma atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas AS "Latvenergo" koncernā par 4,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā.

Valdības lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" 82.pantu.

Šis pants nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un tās atkarīgās kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2025.gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 1,704 miljardi eiro, un peļņa - 273,65 miljoni eiro. Māteskompānijas apgrozījums bija 1,057 miljardi eiro, bet peļņa - 265,575 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Konkurences padome izvērtē ATD iesniegumu par vienošanos starp pārvadātājiem

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 19:12:00 +0300

Konkurences padome (KP) šobrīd izvērtē Autotransporta direkcijas (ATD) iesniegumu, kurā vērsta uzmanība uz iespējamu aizliegtu vienošanos starp pārvadātājiem un to kolektīvā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp, rīkojot kopēju protesta akciju, pavēstīja KP.

ATD iesniegumu KP saņēmusi 12.septembrī. KP šobrīd vērtē iesniegumā sniegto informāciju un lems par tālākās rīcības nepieciešamību.

Papildus pirmdien, 15.septembrī, KP nosūtīja vēstuli pārvadātājiem, informējot un atgādinot, ka atbilstoši Konkurences likuma prasībām ir aizliegts savstarpēji apmainīties ar komerciāli sensitīvu informāciju, piemēram, informāciju par cenām, apjomiem, tirgus daļām, nākotnes stratēģijām un tamlīdzīgu, vai vienoties par koordinētu rīcību tirgū.

Vienlaikus KP skaidro, ka pārvadātājiem, tostarp ar asociācijas starpniecību, nav liegts paust viedokli par nozarei kopīgām problēmām vai vērsties ar sūdzību valsts institūcijās.

Jau ziņots, ka pasažieru pārvadātāju protesta akcijas "Viena stunda bez sabiedriskā transporta" laikā otrdien kopumā tika ietekmēti aptuveni 165 reģionālo autobusu reisi un līdz 5000 pasažieru, aģentūrai LETA sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš.

Informācija par ietekmētajiem reisiem vēl tiek apkopota. Pašreizējās aplēses liecina, ka tie ir 165 reisi, bet līdz dienas beigām var tikt ietekmēts vēl kāds reiss.

Pārvadātāju apkoptā informācija liecina, ka kopumā tika atcelts 51 reiss un ar kavējumu izpildīti 112 reisi. Pārvadātāji norādīja, ka akcija kopumā noritējusi mierīgi, kā arī pasažieri ir bijuši atsaucīgi un saprotoši. Savukārt atsevišķos neatliekamos gadījumos tika organizēta pasažieru nogādāšana pasažiera izvēlētajā galamērķī, izmantojot citas alternatīvas iespējas.

Patlaban pie pārvadātājiem nav vērsies neviens pasažieris, kurš lūgtu atlīdzināt zaudējumus.

Protesta akcijā piedalījās visi pasažieru pārvadātāji, kas sākotnēji tika plānoti. Tie bija deviņi no Latvijā esošajiem 11 pasažieru pārvadātājiem, kas veic arī reģionālo autobusu maršrutu reisus. Akcijā nepiedalījās AS "CATA", kas, pamatojoties uz finansiāli izdevīgiem īstermiņa tiešā piešķīruma līgumiem, izpilda pārvadājumus lotē "Cēsis" un "Sigulda, Limbaži", un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", kuras zaudējumus, iespējams, nosedz indeksācija no 2025.gada 1.augusta, norādīja pārvadātāji.

Pārvadātāji ar izpratni raugās uz ATD centieniem nodrošināt pilnīgu līgumu izpildi, tomēr pārvadātāji aicina ATD resursus un enerģiju neizmantot akcijas "nopelšanai" un uzraudzībai, bet novirzīt sabiedriskā transporta nozares krīzes situācijas risināšanai. Lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu, drošu un nepārtrauktu sabiedrisko transportu, nepieciešama ne tikai līgumu formāla uzraudzība, bet arī steidzama un mērķtiecīga rīcība, uzsver pārvadātāji.

Savukārt Lapiņš norādīja, ka ATD protesta akcijas laikā sekoja līdzi situācijai autoostās un novēroja, ka cilvēki bija neapmierināti.

"Pēc aptuvenām aplēsēm tika ietekmēti aptuveni 5000 pasažieru, bet tajā pašā laikā netika novērots būtisks zvanu pieaugums uz ATD, līdz ar to, iespējams, pasažieri ir pielāgojušies šai situācijai," piebilda Lapiņš.

ATD vadītājs atzīmēja, ka direkcija analizēs visus reisus, kuri kavējās un netika izpildīti, kā arī tiks piemēroti sodi. Pēc viņa teiktā, minimālā summa par pārkāpumu ir aptuveni 70 eiro, bet šajā kontekstā ir jāskatās progresīvi - jo vairāk pārkāpumu, jo summa ir lielāka.

"Ir jāizvērtē visi dienas pārkāpumi, kā arī jāskatās mēneša laikā, jo mēneša beigās tiek apkopoti visi neizpildītie reisi un tiek piemēroti sodi," sacīja Lapiņš.

Jautāts, vai iespējams kāds kompromiss ar pārvadātājiem, Lapiņš uzsvēra, ka ATD ieskatā pārvadātājiem ir jāturpina pildīt noslēgto līgumu saistības, vienlaikus gan turpinās sarunas.

"ATD pārvadātājiem skaidro, ka tie ir publiski iepirkumi. Ja kādam tiek indeksētas cenas, tas ir jādara līguma ietvarā. Diemžēl pārvadātāji patlaban nostāda neērtā situācijā gan pasažierus, gan šoferus," teica Lapiņš.

Jau ziņots, ka pasažieru pārvadātāji otrdien no plkst.10 līdz 11 rīkoja protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Protesta akcijā piedalījās SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", AS "Rēzeknes autobusu parks", SIA "VTU Valmiera", SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines", AS "Liepājas autobusu parks", AS "Nordeka" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Atbilstoši normatīviem pasažierim ir tiesības vērsties pie pārvadātāja ar lūgumu atlīdzināt tiešos zaudējumus, ja tie radušies sabiedriskā transporta kavēšanās vai reisu atcelšanas dēļ un ja pasažieris bija iegādājies biļeti uz attiecīgo reisu.

Tāpat ziņots, ka pārvadātāji pieprasa kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.augustam.

Kā norāda "VTU Valmiera" pārstāvji, līgumcenas pieaugums 10% apmērā ir minimālais nepieciešamais pieaugums, kas palīdzēs samazināt zaudējumu apmēru un pavērs iespēju turpināt pasažieru pārvadājumu pakalpojumu izpildi. Grozījumu veikšanu līgumcenā 10% apmērā pieļauj Publisko iepirkumu likumā noteiktais tiesiskais regulējums.

Apkopojot informāciju par visiem pārvadātājiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes pārvadājumos, zaudējumu apmērs 2025.gadā varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro. Tā ir prognoze atbilstoši šī brīža cenām, pieņemot, ka otrajā pusgadā nebūs būtisku svārstību galvenajās izmaksās, piemēram, degvielas cenās un darba samaksā.

"VTU Valmiera" pārstāvji uzsver, ka bez papildu finansējuma uzņēmumi nespēs nosegt šo starpību, un tas tieši apdraud uzņēmumu maksātspēju un iespējas nodrošināt pārvadājumu nepārtrauktību.

Savukārt ATD pārvadātāju protesta akcijas laikā par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm.

Jau ziņots, ka šī gada 12.augustā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāju pārstāvji protesta akcijā pie Ministru kabineta (MK) aicināja valdību kompensēt neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ izraisīto izmaksu pieaugumu.

Sabiedriskā transporta padome 4.septembrī nolēma, ka dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad plānots 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% mazāk nekā prognozēts 2025.gadā,

Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.

Itālijas tiesa ļauj "Nord Stream" lietā aizturēto ukraini izdot Vācijai

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 18:54:00 +0300

Pagājušajā mēnesī Itālijā aizturētais Ukrainas pilsonis, kas tiek apsūdzēts par 2022.gadā notikušo "Nord Stream" gāzes cauruļvadu sabotāžu Baltijas jūrā, ir jāizdod Vācijai, otrdien nolēma Boloņas tiesa.

Vīrietis, kas identificēts kā Serhijs K., noliedza, ka būtu piedalījies šūniņā, kas uz cauruļvada novietoja sprāgstvielas, un spriedumu par izdošanu pārsūdzēs Itālijas Augstākajā tiesā, ziņu aģentūrai AFP sacīja viņa advokāts Nikola Kanestrīni.

Vācijas prokurori par aizdomās turamā Ukrainas pilsoņa aizturēšanu Itālijā paziņoja augusta beigās.

2022.gada septembra beigās gāzesvadus "Nord Stream" sabojāja vairāki sprādzieni.

"Nord Stream 1" iepriekš tika izmantots, lai piegādātu Vācijai Krievijas gāzi, bet sprādziena brīdī gāzes piegāde jau bija apturēta saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Savukārt "Nord Stream 2" vēl nebija nodots ekspluatācijā, ko arī aizkavēja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Virkne Eiropas politiķu, īpaši Austrumeiropā, ir norādījuši, ka "Nord Stream" no Krievijas agresijai pakļautās Ukrainas viedokļa ir leģitīms militārs mērķis.

Tādējādi Vācijas centieni uzsākt iespējamo ukraiņu diversantu tiesisko vajāšanu varētu nostādīt Berlīni visai delikātā un nepatīkamā situācijā.

Mediķi pieprasa trīs dienu laikā lemt par papildu līdzekļiem nozarei

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 17:51:00 +0300

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pieprasa līdz 19.septembrim, kad notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pretējā gadījumā solot sākt kolektīvā interešu strīda procedūru, aģentūrai LETA apliecināja LVSADA.

Kā vēstīts, arodbiedrība no Veselības ministrijas (VM) gaida atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām par vismaz 13,5%. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.

LVSADA vadītājs Valdis Keris aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka arodbiedrība līdz 16.septembrim gaidīs valdības reakciju un rīcību par izvirzīto prasību, bet pēc tam tiks spriests par tālākajām darbībām.

Arodbiedrības sākotnējais uzstādījums bija prasīt darba samaksas palielinājumu par 15% ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personām.

LVSADA šīs prasības pamatoja ar apsvērumiem, ka valdība nespējot nodrošināt nozares konkurētspēju un balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) prognozēto algu pieaugumu tautsaimniecībā. Arodbiedrība atsaucās uz FM prognozi, kas paredzot vidējās darba samaksas pieaugumu valstī par 13,5% 2025. un 2026.gadā kopā.

Arodbiedrība nosūtīja vēstuli par savām prasībām politiķiem un citiem. Vēstulē arodbiedrība piesauc Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un aicina būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei.

Tāpat LVSADA vēstulē atsaucas uz Eiropas Komisijas ziņojuma secinājumu, kurā pausts, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā padarot to aizvien nepieejamāku iedzīvotājiem. Arodbiedrība aicina Saeimu rīkoties, lai valsts budžetā 2026.gadam tiktu iekļauts būtisks papildu finansējums VM pamatfunkciju izpildei. LVSADA skaita, ka VM pamatfunkciju izpildei pieejamais valsts finansējums šobrīd atpaliekot no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktā par aptuveni 650 miljoniem eiro.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) iepriekš atzina, ka ļoti skeptiski raugās uz iespēju VM nākamā gada budžetā tikt pie mediķu prasītajiem papildu 133 miljoniem. Pēc ministra teiktā, ir jābūt godīgam un jāsaprot, ka šāda summa veselības aprūpei neizskatās reāli, ņemot vērā, ka kopējā sadalāmā summa varētu būt nedaudz virs 150 miljoniem eiro, bet objektīvu vajadzību ir daudz un dažādām nozarēm, tostarp arī demogrāfijai un izglītībai.

Tomēr, ja fiskālajā telpā parādīsies finansējums, kuru varēs novirzīt mediķu atalgojuma palielināšanai, tad prioritāri varētu celt zemākās algas, tajā skaitā māsām, kuras šobrīd saņem mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tomēr arī šo daļējo pretimnākšanu ministrs vēl nevarot apsolīt, jo jāatceras, ka pagājušajā gadā tika panākta vienošanās, ka atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%.

"Līdz ar to šobrīd runāt par atalgojumu ir ļoti grūti. Valdība ir informēta par to. Prasības ir arī publiskas, jo pagājušajā nedēļā mums bija tikšanās ar arodbiedrību, un mēs esam vienisprātis, ka atalgojumam ir jāturpina pieaugt, jo mēs šobrīd dzīvojam ne tik drošā pasaulē, mums ir nepieciešams, lai mediķi būtu pieejami visur, ne tikai Rīgā un lielajās pilsētās, un mēs redzam, ka notiek tā saucamā cilvēkresursu "zagšana" no vienas valsts uz otru," izteicās Abu Me

Ar 1,8 miljoniem eiro atbalstīs ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 17:05:00 +0300

Ekonomikas ministrija (EM) nākamgad uzņemsies papildu ilgtermiņa saistības 1 841 809 eiro apmērā valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, otrdien nolēma valdība.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) otrās kārtas atlasē pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanu astoņiem projektu iesniegumiem par kopējo summu 4 708 445 eiro, proti, 2025.gadā 2,867 miljonu eiro apmērā un 2026.gadā 1,841 miljona eiro apmērā. Kopējais plānotais pievienotās vērtības nodokļa apmērs atbalstītajos ārvalstu filmu projektos ir 3,938 miljoni eiro, kas ir 83,65% no kopējā pieprasītā līdzfinansējuma.

EM skaidro, ka šie līdzekļi vajadzīgi, lai īstenotu otrajā atlases kārtā apstiprinātos astoņus filmu projektus. Kopējais piešķirtais atbalsts šo projektu īstenošanai sasniedz vairāk nekā 4,7 miljonus eiro, no kuriem 2,867 miljoni tiks izmantoti 2025.gadā, bet 1,841 miljons - 2026.gadā.

EM uzsver, ka šādi projekti dod būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā un starptautiskajā atpazīstamībā. EM ieskatā filmu uzņemšana veicina tūrismu, rada darba vietas, stiprina reģionālo uzņēmējdarbību un uzlabo valsts tēlu kā sadarbības un investīciju galamērķi. Turklāt kino nozare sniedz iespēju veidot iekļaujošu darba vidi un stiprināt radošo industriju attīstību Latvijā.

Plānotais finansējums nepārsniegs Eiropas Komisijai iesniegtajā atbalsta programmas kopsavilkumā noteikto ikgadējo maksimālo apjomu - 7,51 miljonu eiro.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 25,6%

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 16:21:00 +0300

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma šogad astoņos mēnešos Latvijā samazinājies par 25,6%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, un bija 5,812 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 4,707 miljonus tonnu, kas ir kritums par 29,2%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs sarucis par 5,1% - līdz 1,105 miljoniem tonnu.

Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka tranzīta kravu apmērs 2025.gada astoņos mēnešos veidoja 3,629 miljonus tonnu, kas ir par 34,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Tostarp dzelzceļa tranzīta kravu apmērs caur ostām šogad astoņos mēnešos veidoja 2,973 miljonus tonnu, kas ir par 39,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju veidoja 656 000 tonnu, kas ir par 10,1% vairāk.

Dati arī liecina, ka eksporta pārvadājumi šogad astoņos mēnešos veidoja 860 000 tonnu, kas ir par 33,4% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet importa pārvadājumi veidoja 3,191 miljonu tonnu, kas ir samazinājums par 32,9%.

Jau vēstīts, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 26,7% salīdzinājumā ar 2023.gadu un bija 11,467 miljoni tonnu. Tostarp pērn astoņos mēnešos dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs Latvijā bija 7,811 miljons tonnu.

Vakarā un naktī piekrastē pūtīs stiprs vējš

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 15:19:00 +0300

Otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes krastā gaidāmas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 19-23 metriem sekundē, prognozē sinoptiķi.

Kurzemes rietumkrastā no plkst.17 līdz trijiem naktī būs spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums par lielu vēju.

Citviet Latvijas rietumu un centrālajā daļā gaidāmas vēja brāzmas līdz 11-16 metriem sekundē. Naktī vietām īslaicīgi līs, nakts sākumā Kurzemē iespējamas pērkona lietusgāzes. Minimālā gaisa temperatūra būs +9..+13 grādi, piekrastē - līdz +15 grādiem.

Trešdien mākoņi daļēji klās debesis, daudzviet īslaicīgi līs un vietām - galvenokārt Kurzemē - iespējams pērkona negaiss. Pūtīs mērens dienvidrietumu vējš, piekrastē un zem atsevišķiem lietus mākoņiem gaidāmas brāzmas līdz 15 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra būs +16..+19 grādi.

Rīgā trešdien palaikam spīdēs saule, nav gaidāmi lieli lietus mākoņi. Dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās brīžiem sasniegs 13 metrus sekundē. Gaisa temperatūra +13 grādi naktī un +18 grādi pēcpusdienā.

Valmieras novadā turpinās Sedas pilsētas labiekārtošana (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 14:22:00 +0300

Papildinājumu saņēma arī akmens dārza vizuālā puse.

Sedas pilsēta ir īpaša, daudzšķautņaina un krāsaina. To veido ne tikai arhitektūra un daba, bet arī aktīvie iedzīvotāji, kuri ar savām idejām un darbiem bagātina vietējo kopienu. Sedā jau vairāku gadu garumā dažādas iniciatīvu grupas un biedrības īsteno vides labiekārtošanas projektus, stiprinot iedzīvotāju piederību un saliedētību.

Viena no šādām grupām ir Sporta ielas 4 iniciatīvas grupa, kuras ilggadējais un neatlaidīgais darbs Jurija Paškovjaka vadībā ir radījis skaistu un iedvesmojošu vides objektu – akmens dārzu. Tas tapis kā piemērs, ka ikviens iedzīvotājs var ar savu ieguldījumu uzlabot dzīves vidi un veidot pievilcīgāku apkārtni sev un kaimiņiem.

Lai iedvesmotu Sedas jauniešus un tuvējās apkaimes iedzīvotājus, 2025. gada Valmieras novada pašvaldības atbalstītā iedzīvotāju iniciatīvas projekta “Akmens dārza labiekārtošana Sedā” ietvaros akmens dārzs tika papildināts ar jauniem elementiem. Uzstādīts atpūtas soliņš, kas aicina garāmgājējus nesteidzīgi uz brīdi apsēsties, atpūsties un baudīt iedzīvotāju radīto ainavu.

Papildinājumu saņēma arī akmens dārza vizuālā puse – radīts jauns sienas gleznojums, kas akcentē Sedas īpašo raksturu. Īpašos brīžos to iespējams izgaismot ar nelieliem gaismas objektiem, piešķirot vietai svētku un kopienas vienotības sajūtu.

Sporta ielas 4 iniciatīvas grupas paveiktais ir apliecinājums, ka kopienas spēks slēpjas iedzīvotāju aktīvā līdzdalībā un rūpēs par vidi, kurā dzīvojam. Sedas akmens dārzs kļūst ne tikai par ainavisku rotu, bet arī par simbolu sadarbībai un radošumam, kas iedvesmo turpināt uzsākto.

Kadirovs Pugačovu nosauc par tautas ienaidnieci

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 13:24:00 +0300

Čečenijas prokremliskais līderis Ramzans Kadirovs Krievijas populārās mūzikas leģendu Allu Pugačovu nodēvējis par tautas ienaidnieci, šādi reaģējot uz dziedātājas neseno interviju, kurā viņa atzinīgi izteicās par bijušo Čečenijas prezidentu Džoharu Dudajevu, vēsta tīmekļa izdevums "Meduza".

"Tādiem tautas ienaidniekiem kā Pugačova nevajadzētu nesakarīgi spriest par čečenu tautas vissmagāko posmu", platformā "Telegram" pauda Kadirovs.

10.septembrī platformā "YouTube" tika publicēta Pugačovas intervija žurnālistei Jekaterinu Gordejevai, kurā dziedātāja cita starpā min arī pirmo Čečenijas karu.

Nedēļas laikā intervijai ir vairāk nekā 17 miljoni skatījumu.

"Man īpaši labi palicis atmiņā pirmais Čečenijas karš, jo es pazinu Džoharu Dudajevu. Viņš bija pieklājīgs un godprātīgs, inteliģents cilvēks, skaists cilvēks," pauda dziedātāja.

"Un kāda sieva! Māksliniece, rakstniece, politiķe... Viņa man zvanīja, domāja, ka es viņai varu kaut kā palīdzēt. Bet ko es varēju darīt? Neko," atzina Pugačova.

"Man tagad pat ir kauns sūtīt viņai sveicienus. Alla Fjodorovna, ja jūs pēkšņi redzēsiet šo interviju, es atvainojos, ka nespēju neko darīt, lai Džohars paliktu dzīvs," sacīja dziedātāja, vēršoties pie Dudajeva atraitnes.

Deviņdesmito gadu pirmajā pusē Dudajevs bija "de facto" neatkarīgās Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents. 1996.gada aprīlī viņš tika nogalināts krievu raķešu triecienā.

Pugačova pameta Krieviju, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Saruna ar Gordejevu ir dziedātājas pirmā lielā intervija kopš kara sākuma.

Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā ir saņemti 113 iesniegumi (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 13:15:00 +0300

Valsts turpinās šīs programmas īstenošanu arī tuvākajos gados.

Jelgavā 19. septembrī no pulksten 12 līdz 15 aicina apskatīt pirmo demo dzīvokli jaunajā īres namā Ganību ielā 54, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau līdz šim aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā – saņemti 113 iesniegumi. Pirmais īres nams ir praktiski pabeigts – tajā notiek pēdējie apdares darbi. Paredzēts, ka jau oktobra beigās sāksies līgumu slēgšana ar īrniekiem, lai novembra sākumā pirmie īrnieki varētu sākt dzīvot jaunajā īres namā.

Jāatgādina, ka SIA “Jelgavas īres nami” Ganību ielā 54 būvē divas modernas un energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija – tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā – Tukumā.

SIA “Jelgavas īres nami” valdes loceklis Jānis Lagzdiņš informē, ka pirmām kārtām apskatīt demo dzīvokli tiek aicināti tie iedzīvotāji, kuri jau ir reģistrējušies Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā: “Iedzīvotājiem būs iespēja apskatīt dzīvokli jaunajā īres namā jau ar pilnībā pabeigtu apdari, iebūvētu santehniku un virtuves mēbelēm.”

Paralēli tam pašvaldība ir sagatavojusi vēstuli, ko izsūtīs 58 iedzīvotājiem, kuri pēc iepriekš saņemtajiem iesniegumiem atbilst nosacījumiem, lai varētu pretendēt uz īres dzīvokli pirmajā mājā. Vēstulē pretendenti būs aicināti līdz 3. oktobrim apliecināt savu atbilstību zemas īres maksas dzīvokļu izīrēšanas nosacījumiem uz šo brīdi. Šāda kārtība nepieciešama, lai pārliecinātos, ka kopš iesnieguma saņemšanas pretendentam nav mainījies statuss vai gada ienākumi, lai pretendētu uz zemas maksas īres dzīvokli.

Dzīvokļi īres namos tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos “Par dzīvokļu izīrēšanas kārtību zemas īres maksas dzīvojamās mājās Jelgavā” paredzētajai izīrēšanas kārtībai, prioritāri – kvalificētu speciālistu piesaistei pilsētā un ģimenēm, kurām līdz šim nebija iespējas reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem 2025. gadā, dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī izīrēšanai ir šādi:

– nepārsniedz 1681 eiro vienas istabas dzīvoklim;

– nepārsniedz 2896 eiro divu istabu dzīvoklim;

– nepārsniedz 4433 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim (3 un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tādām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas).

Īres namu būvniecībai SIA “Jelgavas īres nami” ir piesaistījusi attīstības finanšu institūcijas “Altum” finansējumu 10,31 miljona eiro apmērā, kas tiek nodrošināts ar Atveseļošanas fonda finansiālo atbalstu, bet projekta kopējās izmaksas ir 13,13 miljoni eiro. Šī programma nodrošina aizdevumu dzīvojamo īres māju būvniecībai reģionos ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību mājsaimniecībām par pieejamu īres cenu.

Valsts turpinās šīs programmas īstenošanu arī tuvākajos gados. Jau aprīlī valdība atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu 29,02 miljonu eiro apmērā zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas turpināšanai 2025. un 2026. gadā, bet septembra sākumā šai programmai rasts vēl papildu finansējums 15 miljonus eiro apmērā.

SIA “Jelgavas īres nami” ir iesniegusi projekta pieteikumu par vēl divu īres namu būvniecību Jelgavā šajā programmā. Ja projekts tiks atbalstīts, uzņēmums plāno turpat Ganību ielā 54 turpināt attīstīt īres namu būvniecību, uzbūvējot vēl divas mājas, kur katrā būs 59 īres dzīvokļi.

Saeimas komisija noraida ideju par Lāčplēša dienu kā oficiālu svētku dienu

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 12:35:00 +0300

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākums šodien noraidīja iedzīvotāju iniciatīvu, kura paredz Lāčplēša dienu noteikt par oficiālu svētku dienu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns sēdes laikā sacīja, ka viena brīvdiena valstij izmaksā 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņš uzsvēra, ka valsts budžetā veidojas arvien lielāks parāds un nepieciešams finansējums valsts drošībai un aizsardzībai.

"Zinu, ka ir valstis, kuras samazina brīvdienu skaitu," teica Leiškalns, norādot, ka brīvdienu skaitu samazina arī valstis, kuru ekonomika ir krietni spēcīgāka. Leiškalns bija kritisks arī par rosinājumu brīvdienu pārcelt, jo 11.novembrim seko 18.novembris, kas jau ir brīvdiena.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egīls Baldzēns uzsvēra, ka darbiniekiem interesē ne tikai tas, kura diena ir svētku diena, bet arī tas, vai šī diena ir apmaksāta. Viņš uzsvēra, ka šī jautājuma kontekstā nevajadzētu aizskart tās dienas, kuras jau ir noteiktas par svētku dienām, piemēram, "atņemot" brīvdienu citos svētkos, lai attiecīgo statusu noteiktu Lāčplēša dienai.

Baldzēns piebilda, ka vēl ir iespējams 11.novembri noteikt par saīsinātu darba dienu, un akcentēja, ka tas ir politiskas izšķiršanās jautājums.

Iniciatīvas autors Andris Balcers komisijas sēdē teica, ka viņu nepamet sajūta, ka pašlaik tiek meklēti iemesli, lai šo dienu nepasludinātu par svētku dienu. Balcers norādīja, ka šī iniciatīva nav jauna, taču arī iepriekš politiķu reakcija bijusi teju "nekāda".

Balcers pauda viedokli, ka Lāčplēša diena "stāv pāri" visām iestādēm un institūcijām, jo tā ir diena, kad "mūsu karavīri izcīnīja mūsu valsti". Orientējoties tikai uz finanšu līdzekļiem aizsardzībai, nevajag aizmirst, ka "tikai ar dzelžiem un finansēm valsti nevar aizstāvēt, to darīs cilvēki", piebilda iniciatīvas autors.

Kā pirms deputātu balsojuma sacīja komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima (P), pašlaik izskatās, ka šajā Saeimā par šo jautājumu deputāti vienoties nespēj, jo kolēģi no citām frakcijām nav gana atsaucīgi.

Parlamentāriešu vairākums iniciatīvu noraidīja. Lāčplēša dienas noteikšanu par oficiālu svētku dienu atbalstīja Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs un deputāts Iļja Ivanovs no partijas "Stabilitātei".

Vienlaikus komisijas deputāti vienojās strādāt pie jautājuma, vai Lāčplēša diena būtu nosakāma par saīsinātu darba dienu.

Kā vēstīts, iniciatīvas mērķis ir stiprināt patriotismu, nacionālo vienotību un sabiedrības piederības sajūtu Latvijai, piešķirot Lāčplēša dienai oficiālu svētku dienas statusu, norāda tās autori.

Viņi uzskata, ka šādas izmaiņas ļautu iedzīvotājiem aktīvāk piedalīties svētku pasākumos kopā ar ģimeni un sabiedrību, godinot Latvijas vēsturi un brīvības cīņas. Šāda diena kalpotu arī kā nozīmīgs izglītojošs instruments bērniem un jauniešiem, veicinot izpratni par valsts vēsturiskajiem notikumiem un nacionālās identitātes attīstību. Lāčplēša diena nostiprinātos kā brīvības un neatkarības simbols, kas atgādina par Latvijas pamatvērtībām un stiprina tradīcijas un vienotības garu, uzskata iniciatīvas autori.

Daugavpils mediķi mijiedarbojas ar NATO spēkiem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 11:12:00 +0300

Galvenais pasākuma organizators bija Zemessardzes 3. Latgales brigādes Medicīnas rota.

Daugavpils reģionālajā slimnīcā notika plaša mēroga valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”. To mērķis bija pārbaudīt gatavību rīcībai ārkārtas situācijās, stiprināt civilmilitāro sadarbību un uzlabot aizsardzības un medicīnas iestāžu savstarpējo koordināciju.

Mācības organizēja Nacionālie bruņotie spēki, un tās bija daļa no visaptverošām valsts aizsardzības mācībām, kas visā Latvijā norisinās no 2. septembra līdz 8. oktobrim. Galvenais pasākuma organizators bija Zemessardzes 3. Latgales brigādes Medicīnas rota sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”. Mācību gaitā piedalījās arī NATO sabiedroto karavīri, kas sniedza savu pieredzi un ieguldījumu.

Slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas darbinieki un visi iesaistītie speciālisti pierādīja savu augsto profesionalitāti, spēju darboties dinamiskos apstākļos un saglabāt mieru arī simulētās ārkārtas situācijās. Slimnīcas darbs mācību laikā netika pārtraukts – pacientu pieņemšana un ārstniecības process turpinājās kā ierasts, apliecinot iestādes spēju vienlaikus nodrošināt ikdienas pakalpojumus un iesaistīties valstiski nozīmīgos treniņos.

SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode norāda:

“Šādas mācības slimnīcai ir ļoti vērtīgas, jo ļauj praktiski pārbaudīt mūsu gatavību ārkārtas situācijām. Tās sniedz iespēju ne tikai pilnveidot iekšējās sadarbības mehānismus, bet arī stiprināt sadarbību ar valsts aizsardzības struktūrām. Esmu patiesi lepna par visu slimnīcas kolektīvu, īpaši par Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas darbiniekiem un visiem iesaistītajiem kolēģiem – viņi sevi parādīja kā augsti profesionālu un vienotu komandu.”

Kurzemes motoentuziasti atjauno vecos agregātus (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 11:08:00 +0300

“Virziens ir plašs, mūsu pulkā aicināts jebkurš – ar skūteri, hārleju, krosa moci… Gan pieaugušie, gan bērni".

Kazdangas motoentuziastu kopiena aug augumā, un tagad tā paplašinās uz jaundibinātas apvienības “Black&White Crew” rēķina.

Tās vadītājs ir Jānis Bahmanis, kurš brauc ar “Harley Davidson” un kvadricikliem; ar tiem brauc visa viņa ģimene.

Vadītājs portālam liepajniekiem.lv pastāsta, ka “Black&White Crew” centīsies attīstīt motokultūru: “Virziens ir plašs, mūsu pulkā aicināts jebkurš – ar skūteri, hārleju, krosa moci… Gan pieaugušie, gan bērni. Mums ir trase, tā ka arī trenēsimies.”

Vienlaikus kazdandznieki spodrina vēstures lieciniekus – pagājušā gadsimta motociklus.

Šo spēkratu vidū ir arī tādi, ar kuriem puiši kādreiz braukuši skijoringā; Kazdangas motosportam ir senas tradīcijas.

Dabūju tikai rāmi, pārējo atjaunoju un braucu skijoringā retro klasē.

Pēc tam motocikls padsmit gadu stāvēja garāžā, līdz izdomāju, ka nav ko turēt sveci zem pūra, – izvilkt ārā parādīt.”

Balti sarkans 1984. gadā izlaists “Yamaha” motocikls 60 kub.cm esot limitētā skaitā, un Ingum Bahmanim tas ticis ar 551. numuru.

“Šis sastellēts par muzeja eksponātu, bet nu jau restaurēju nākamo, un ir vēl viens,” viņš teic, ka rindā uz atjaunošanu arī divi jaudīgāki motocikli.

Ingus brālim Mārtiņam Bahmanim ir ķiršsarkans skaistulis. “1974. gada “Jawa”, tautā saukts par omīti. Es ilgi meklēju šāda tipa motociklu un atradu. Tam bija restaurēts motors, uzlikti jauni izpūtēji, man atlicis atjaunot oriģinālo krāsojumu. Domāju ar to braukt “Retrotūristā”. Kad uz Kazdangas svētkiem braucu ar čoperu, kāds ir seriāla “Renegāts” varonim, javīti vedu uz piekabes. Kā domājat, uz kurējo cilvēki skatījās? Uz “Jawu”.”

Mārtiņam Zommeram pieder 1990. gada “Jawa”, kas visa ir oriģināla, savukārt Gata Birkenfelda īpašumā ir “Minsk”, kam pirmā četru ātrumu kārba.

“Nobraukums tikai 10 tūkstoši kilometru, mainīts nav pilnīgi nekas, tikai pārkrāsota degvielas bāka,” saimnieks palepojas.

Tramps paraksta rīkojumu par Nacionālās gvardes sūtīšanu uz Memfisu

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 10:10:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu par Nacionālās gvardes nosūtīšanu uz Tenesī štata Memfisas pilsētu, lai risinātu tur pastāvošās noziedzības problēmas.

Tramps sacīja, ka tā būs uz Vašingtonu augustā nosūtītā Nacionālās gvardes kontingenta "kopija".

"Šie centieni ietvers Nacionālo gvardi, kā arī FIB" un citas federālās aģentūras, Tramps sacīja reportieriem rīkojuma parakstīšanas ceremonijā Ovālajā kabinetā.

Tramps sacīja, ka tas ir "ļoti svarīgi notiekošās noziedzības dēļ", un piebilda, ka nākamā pilsēta, uz kuru viņš nosūtītu Nacionālo gvardi, varētu būt Čikāga.

Prezidents ir apgalvojis, ka Nacionālās gvardes nosūtīšana un deportācijas reidi Vašingtonā un Losandželosā ir paglābuši šīs pilsētas no imigrantu noziegumiem.

ASV ģenerālprokurore Pema Bondi parakstīšanas ceremonijā sacīja, ka federālās aģentūras izmantos "ļoti veiksmīgo" Vašingtonas modeli, lai "padarītu Memfisu atkal drošu".

Tramps savā cīņā noziedzības apkarošanai līdz šim ir vērsies pret demokrātu pārvaldītām pilsētām. Melnādaino vairākuma pilsētas Memfisas mērs ir demokrāts, bet Tenesī štata gubernators ir republikānis.

Septembra sākums Latvijā bijis četrus grādus siltāks par normu

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 09:02:00 +0300

Septembra pirmā dekāde Latvijā bija četrus grādus siltāka nekā ierasts un divus grādus siltāka nekā augusts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

1.-10.septembra vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18 grādus, bet augusta vidējā temperatūra šogad bija tikai +15,9 grādi.

Zemākā gaisa temperatūra septembra sākumā bija +6,9 grādi mēneša trešajā rītā Madonā, savukārt visaugstāk - līdz +28,2 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 6.septembrī Rūjienā. Tika pārspēti seši siltuma rekordi.

Nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 6,3 milimetri jeb 28% no septembra pirmās dekādes normas. Bauska bija vienīgā novērojumu stacija, kur lija vairāk nekā ierasts, nokrišņu daudzumam sasniedzot 21,1 milimetru. Savukārt Dagdā, Kolkā un Siguldā mēneša sākumā nokrišņu nebija nemaz vai arī to daudzums nepārsniedza 0,1 milimetru.

Sausuma un mitruma rādītājs pēdējā mēnesī Latvijā galvenokārt bijis normas robežās, viszemāk tas noslīdējis Augšdaugavas, Jēkabpils un Līvānu novadā, savukārt lielākais mitrums saglabājies Rīgas un Saulkrastu pusē. Pēdējo trīs mēnešu periodā augstākais mitruma rādītājs aprēķināts Balvu, Gulbenes un Ludzas novadā.

Vēja ātrums brāzmās nevienā novērojumu stacijā septembra sākumā nepārsniedza 16 metrus sekundē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 83% - no 78% Rīgā līdz 91% Kolkā.

Kā magnētu terapija palīdz atjaunoties nakts laikā (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 08:00:00 +0300

Dabīgi stimulējot ķermeņa fiziskās aktivitātes, kā arī atvieglojot kustības un mazinot sāpes atveseļošanās periodā, saites palīdzēs uzveikt saspringumu.

Mūsdienu straujais dzīves ritms, stress un ikdienas pienākumu gūzma bieži vien neļauj vakarā pilnvērtīgi atslābināties, ietekmējot miega kvalitāti. Līdz ar to bieži vien no rīta jūtamies noguruši un neizgulējušies, tādējādi pazeminot nākamās dienas produktivitāti. Dabīgs risinājums, kā katru rītu justies enerģijas pilniem, ir magnētiskā terapija miega uzlabošanai.

Magnētu terapija ir maigs dabas spēku atbalsts veselībai, kas ar drošu magnētisko lauku veicina pašdziedināšanos, tādējādi mūsu organisms ir spējīgs pats sevi dziedēt un atjaunoties. Šī terapija palīdz mazināt tūsku, iekaisumu, sāpes, kā arī uzlabot miega kvalitāti, novēršot bezmiegu un palīdzot ķermenim atjaunoties nakts laikā. Magnētu terapija var palīdzēt gadījumos, ja ir miega traucējumi.

Pēc magnētiskās terapijas paaugstinās darbaspējas, uzlabojas imūnsistēma un mikrocirkulācija, tiek palielināta bioķīmiskā reakcija un bojāto audu reģenerācijas ātrums. Pateicoties magnētu terapijai, tiek palielināta šūnu caurlaidība un uzlabojas vielmaiņa jeb metabolisms.

Magnētu terapijas virsmatracis nodrošinās kvalitatīvu un mierīgu miegu, paaugstinās enerģiju un darba spējas, kā arī aizsargās pret kaitīgiem starojumiem. Virsmatracis ir lieliska izvēle, ja ikdienā ir sūdzības par reimatismu, artrozi, asinsrites traucējumiem, kā arī krampju un osteoporozes slimniekiem.

Magnētu terapijas spilvens rūpēsies par pašsajūtas uzlabošanos jebkurā diennakts laikā, un tā pozitīvo iedarbību var just visas dienas garumā. Ja ikdienā nomoka miega traucējumi, stīvuma vai krampju radītas sāpes, migrēna, bronhīts, depresija, alerģijas, jutīgums pret laikapstākļu maiņu, tad šie magnētu terapijas produkti palīdzēt atvieglot šīs problēmas.

Ja naktī pašsajūtu uzlabos virsmatracis un spilvens, tad dienā par kustību atvieglošanu un sāpju mazināšanu ikdienā parūpēsies magnētu terapijas locītavu saites. Dabīgi stimulējot ķermeņa fiziskās aktivitātes, kā arī atvieglojot kustības un mazinot sāpes atveseļošanās periodā, saites palīdzēs uzveikt saspringumu un justies labāk visas dienas garumā. Tas ir dabīgs risinājums muguras, ceļu un locītavu sāpēm.

Pasažieru pārvadātāji protesta dienā atcēluši 53 reisus

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 07:21:00 +0300

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

"Nordeka" šodien atcēlusi reisus Bauska-Rīga plkst.5.25, plkst.6.40, plkst.10.20, plkst.14, plkst.16, plkst.17.40 un plkst.20, Rīga-Bauska plkst.7.30, plkst.9, plkst.10.10, plkst.13, plkst.16 un plkst.18.20, Rīga-Bauska-Rundāles pils plkst.9.20, Bauska-Grenctāles centrs plkst.10 un Grenctāles centrs-Bauska plkst.10.25, Dobele-Kroņauce-Pilsrundāle-Bauska plkst.10, Bauska-Janeikas-Bauska plkst.10.15 un Pilsrundāle-Bauska plkst.10.30.

"Daugavpils autobusu parks" atcēlis reisus Daugavpils-Špoģi-Višķi-Šķeltova plkst.9.30, Daugavpils-Degtjarka plkst.9.50, Lietuvas robeža-Demene-Matulanišķi-Daugavpils plkst.9.50, Daugavpils-sabiedrība "Celtnieks" plkst.10, Daugavpils-Randene-Ilūkste plkst.10.15, Daugavpils-Skrudaliena-Saliena plkst.10.20, Degtjarka-Daugavpils plkst.10.20, sabiedrība "Celtnieks"-Daugavpils plkst.10.30 un Škeltova-Višķi-Špoģi-Daugavpils plkst.10.45.

"Rēzeknes autobusu parks" atcēlis reisus Ludza-Kārsava plkst.9.30, "Rebir"-Rītiņi-Ozolmuiža plkst.9.58, "Rebir"-Rītiņi-Ozolmuiža-Ciskādi plkst.11.41, Ozolmuiža-Rītiņi-"Rebir" plkst.10.30 Ciskādi-Ozolmuiža-Rītiņi-"Rebir" plkst.12.25, Kārsava-Ludza plkst.10.30 un plkst.12.50.

"Norma-A" ("Ecolines") atcēlis reisus Dārziņi-autoosta-Slimnīca-Lazdona plkst.10, Dārziņi-autoosta-slimnīca-Baltiņi plkst.11, Rāceņi-Madona-Ruļļi-sporta bāze plkst.10 un plkst.12, Lazdona 2-slimnīca-autoosta-Dārziņi plkst.10.30 un Baltiņi-slimnīca-autoosta-Dārziņi plkst.11.29.

"Liepājas autobusu parks" atcēlis reisus Ērgļi-Zemieši-Aizkraukle plkst.10.05, Aizkraukles autoosta-Aizkraukles stacija plkst.10.05,Jaunogres stacija-Kultūras nams-Dārziņi pllkst.10.10, Rīga-Ogre plkst.10.10, Liepāja-Rīga plkst.10.15, Stadions-CSDD plkst.10.19, Liepāja-Nīcas centrs-Bernāti-Otaņķi plkst.10.20, Ogre-Suntaži-Kastrāne plkst.10.20, Aizkraukle-Aizkraukles pagasts plkst.10.20, Aizkraukles pagasts-Aizkraukle plkst.10.30, Rīga-Saldus-Liepāja plkst.10.30, Dārziņi-Bibliotēka-Jaunogres stacija-Dauga-Kultūra plkst.10.35, CSDD-Stadions plkst.10.40, Ozoli-Vecbebri-Koknese-Aizkraukle plkst.10.40, Liepāja (Siena tirgus)-Pāvilosta plkst.10.40, Priekule-Vienība plkst.10.45, Aizkraukles stacija-Aizkraukles autoosta plkst.10.45 un Ogre-Ogresgals plkst.10.50

Jau ziņots, ka pārvadātāji pieprasa kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.augustam.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Vienlaikus ATD rīcībā ir informācija, ka ne visi pārvadātāji atbalsta pieteikto akciju, un daļā Pierīgas, kā arī Saldus, Kuldīgas, Cēsu, Siguldas un Limbažu maršruta tīkla daļās, kurās pakalpojumus sniedz pārvadātāji AS "CATA" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšana netiks traucēta un notiks pilnā apmērā.

Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.

Zelenskis: Putins cenšas apmānīt Trampu un meklē izeju no izolācijas

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 07:07:00 +0300

Krievijas diktators Vladimirs Putins meklē veidus, kā izkļūt no politiskās izolācijas, un cenšas apmānīt ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai aizkavētu jaunu sankciju ieviešanu, intervijā britu telekanālam "Sky News" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Intervijas gaitā prezidentam tika jautāts, vai viņš uzskata, ka augustā notikušais Krievijas un ASV līderu samits Aļaskā bija kļūda.

"Es uzskatu, ka tas Putinam deva daudz. Un es ticu - ja tā būtu bijusi trīspusēja tikšanās [kurā būtu iesaistīta Ukraina], mēs būtu guvuši zināmu rezultātu," sacīja Zelenskis.

Uz jautājumu, vai Putins cenšas apmānīt Trampu, Zelenskis atbildēja apstiprinoši.

Putins ar samitu Aļaskā "vēlējās izkļūt no politiskās izolācijas", sacīja Zelenskis, norādot, ka Putinam par šo tikšanos ar ASV prezidentu "vajadzēja maksāt vairāk".

"Viņam šajā karā bija jācieš sakāve un jāapstājas. Bet tā vietā viņš iznāca no izolācijas. Viņš ieguva fotogrāfijas ar prezidentu Trampu," klāstīja Zelenskis.

"Viņš ieguva publisku dialogu, un es uzskatu, ka tas paver Putinam durvis uz citiem samitiem un formātiem, jo tā tas ir, un mēs to redzam, mēs to vērojam, un man nešķiet, ka viņš par to kaut ko ir samaksājis."

"Ir ļoti svarīgi Putinam nedot šādu telpu, jo pretējā gadījumā viņš nejutīs nepieciešamību apturēt karu."

"Viņš ved karu, un visi mēģina viņu apturēt, argumentējot, lūdzot, bet tā vietā ir jāizmanto spēks. Viņš saprot spēku. Tā ir viņa valoda. Tā ir valoda, ko viņš saprot."

Putins "nezina daudzas valodas, bet viņš saprot spēka valodu tikpat labi kā krievu valodu, kas ir viņa dzimtā valoda", norādīja Zelenskis.

Tāpēc "mēs ļoti lūdzam Eiropas valstis un ASV to darīt un demonstrēt", mudināja Ukrainas prezidents.

"Jā, viņi sper dažus soļus, piemēram, ievieš sankcijas, taču ir jādara vairāk un ātrāk," rezumēja Zelenskis.

«Stena Line» patlaban neplāno sākt prāmju satiksmi no Rīgas

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 07:03:00 +0300

Zviedrijas prāmju operators "Stena Line" patlaban neplāno sākt prāmju satiksmi no Rīgas, aģentūrai LETA norādīja "Stena Line" pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka Rīgas osta ir nozīmīgs transporta un loģistikas centrs, taču patlaban "Stena Line" uzmanība ir vērsta uz Liepājas un Ventspils termināļu attīstības veicināšanu, kur kompānija ir veikusi būtiskus ieguldījumus un paredz turpmākas attīstības iespējas.

"Stena Line" pārstāvji atzīmēja, ka kompānija turpina sekot līdzi reģiona attīstībai, arī Rīgā, bet patlaban konkrētu plānu par prāmju satiksmes sākšanu no Rīgas neesot.

Kompānijā uzsvēra, ka "Stena Line" nav tikai prāmju satiksmes nodrošinātājs, bet arī daļa no Eiropas loģistikas tīkla, kurā "Stena Line" izstrādā dažādus loģistikas risinājumus, apvienojot pārvadājumus pa jūru, dzelzceļu un sauszemes ceļiem.

Komentējot, vai nākamo gadu laikā "Stena Line" paplašinās darbību Liepājas un Ventspils ostās, "Stena Line" pārstāvji atzīmēja, ka kompānija izvērtē iespējas, kas varētu stiprināt uzņēmuma darbību un radīt papildu vērtību klientiem. Ja parādās projekti vai uzņēmumi, kas atbilst "Stena Line" ilgtermiņa stratēģijai, kompānija izvērtē iespējamo darījumu potenciālu.

Patlaban, pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) stividorkompānijas "Terrabalt" iegādes, kompānija lielāko uzmanību veltīs Liepājas termināļa modernizācijai un attīstībai, norādīja "Stena Line" pārstāvji.

Uzņēmumā uzsvēra, ka, lai gan tirgus apstākļi pēdējos gados visiem transporta un loģistikas jomā strādājošajiem uzņēmumiem ir bijuši izaicinoši, "Stena Line" ir pārliecināts par attīstības iespējām, ko sniedz Latvija un Baltijas reģiona tirgus kopumā.

Baltijas jūrā tiek pārvadātas visdažādākās kravu grupas, tādēļ "Stena Line" loma kā būtiskai piegāžu ķēdes sastāvdaļai turpina pieaugt, atzīmēja kompānijā.

LETA jau ziņoja, ka "Stena Line" iegādāsies visas "Terrabalt" daļas. Lai noslēgtu darījumu, būs nepieciešams Latvijas Konkurences padomes un citu institūciju apstiprinājums. Tādējādi līdz apstiprinājuma saņemšanai termināļus turpinās pārvaldīt pašreizējie īpašnieki.

Iegādājoties "Terrabalt", "Stena Line" pārņems ro-ro (riteņkravu), beramkravu un ģenerālkravu termināļa darbību Liepājā.

Patlaban "Stena Line" ar diviem kuģiem nodrošina satiksmi maršrutā Liepāja-Trāveminde.

"Stena Line" Baltijas jūras tīklā ietilpst arī vairāki citi maršruti, tostarp satiksmi maršrutā Ventspils-Nīneshamna nodrošina divi kuģi. Kopš 2023.gada maija "Stena Line" pieder tiesības nodrošināt prāmju termināļa pakalpojumus Ventspils ostā.

Maršrutā Karlskrūna-Gdiņa kursē trīs kuģi, un kompānijai pieder ostas operatora "Karlskrona Baltic Port" (KBP) vairākuma daļas, savukārt maršrutu Trelleborga-Rostoka apkalpo divi Zviedrijas prāmji ar iespēju pārvadāt dzelzceļa vagonus.

Tāpat ziņots, ka prāmju operatora SIA "Stena Line" Latvijas pārstāvniecība pagājušajā gadā strādāja ar 3,331 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 10% - līdz 146 673 eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2014.gadā, un tā pamatkapitāls ir 100 000 eiro. "Stena Line" pieder Dānijā reģistrētajai AS "Stena Rederi". "Stena Line" nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus Ziemeļeiropā un Vidusjūrā - kopumā 20 prāmju maršrutus.

ASV dod triecienu vēl vienam Venecuēlas narkotiku kuģim

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 06:39:00 +0300

ASV bruņotie spēki pirmdien devuši triecienu vēl vienam Venecuēlas narkotiku kuģim Karību jūrā, nogalinot trīs cilvēkus, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Trieciens "narkoteroristiem no Venecuēlas" notika pēc tam, kad 2.septembrī ASV triecienā citam Venecuēlas narkotiku kuģim tika nogalināti 11 cilvēki.

ASV ir dislocējušas vairākus karakuģus Venecuēlas piekrastes tuvumā, un Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro pirmdien solīja aizsargāt valsti pret Vašingtonas "agresiju".

"Šorīt pēc manas pavēles ASV Militārie spēki veica otru kinētisko triecienu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social", piebilstot, ka "trieciena rezultātā tika nogalināti 3 vīriešu dzimuma teroristi darbībā".

Tramps arī publicēja video, kurā redzams, kā kuģis jūrā eksplodē oranžās liesmās.

"Trieciens notika, kamēr šie apstiprinātie narkoteroristi no Venecuēlas atradās starptautiskajos ūdeņos, transportējot nelegālas narkotikas (nāvējošu ieroci, kas saindē amerikāņus!) un dodoties uz ASV," paziņoja Tramps.

Saspīlējums starp ASV un Venecuēlu saasinājās pēdējo nedēļu laikā, kad Tramps nosūtīja uz Venecuēlas piekrastes ūdeņiem astoņus karakuģus, lai izdarītu spiedienu uz kreiso prezidentu Maduro.

ASV apsūdz Maduro kokaīna kontrabandas karteļa vadīšanā un nesen divkāršoja atlīdzību par informāciju, kas novestu līdz Maduro notveršanai, no 25 līdz 50 miljoniem ASV dolāru. Liela daļa starptautiskās sabiedrības neatzīst Maduro uzvaru prezidenta vēlēšanās 2024.gada jūlijā, kuras opozīcija uzskata par negodīgām.

Maduro pirmdien nosauca ASV valsts sekretāru Marko Rubio par "nāves un kara kungu", reaģējot uz viņa retoriku par Latīņamerikas narkotiku karteļiem.

Atsaucoties uz ASV karakuģu koncentrēšanos un iepriekšējo uzbrukumu kuģim, Maduro sacīja reportieriem, ka Venecuēla "pilnībā" izmantos savas "leģitīmās tiesības aizsargāt sevi".

Maduro bieži apsūdz ASV mēģinājumos panākt režīma maiņu Venecuēlā.

Otrdien gaidāms īslaicīgs lietus, vietām arī pērkona negaiss

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 06:21:00 +0300

Otrdien daudzviet Latvijā īslaicīgi līs, vietām līs stipri un ducinās pērkons, negaisa laikā iespējama krusa un stipras vēja brāzmas, prognozē sinoptiķi.

Debesis palaikam skaidrosies, valsts austrumos pārsvarā saglabāsies mākoņains laiks. Maksimālā gaisa temperatūra būs +15..+20 grādi.

Pūtīs lēns līdz mēreni stiprs dienvidu vējš, Kurzemē gaidāmas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 14 metriem sekundē, Kurzemes rietumkrastā vējš būs spēcīgāks - vakarā tas brāzmās pastiprināsies līdz 20-23 metriem sekundē. Savukārt zem lietusgāžu un negaisa mākoņiem jebkur valstī iespējamas īslaicīgas brāzmas līdz 15-20 metriem sekundē.

Rīgā, uzspīdot saulei, gaiss iesils līdz +19 grādiem. Iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss ar krasām vēja brāzmām; dienas lielāko daļu pūtīs mērens dienvidu vējš.

Skandināvijā atrodas ciklons. Atmosfēras spiediens jūras līmenī Latvijā no 1003 hektopaskāliem valsts ziemeļrietumos līdz 1012 hektopaskāliem dienvidaustrumos.

Saistībā ar 2020.gada sprādzienu Beirūtā aizturēts Krievijas pilsonis

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 22:22:00 +0300

Bulgārijā aizturēts Krievijas pilsonis, kuram pieder kravas kuģis, kas saistīts ar amonija nitrāta kravu, kas 2020.gadā eksplodēja Beirūtas ostā, pirmdien paziņoja Libānas amatpersonas.

2020.gada 4.augustā Beirūtā eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā. Spēcīgajā sprādzienā dzīvību zaudēja vismaz 218 cilvēki un vēl 6000 tika ievainoti.

Bulgārijā aizturēts Igors Grečuškins, un Libāna gatavo pieprasījumu viņa pārvešanai uz Libānu. Ja viņš netiks nodots Libānas varasiestādēm, izmeklētāji no Libānas dosies uz Bulgāriju, lai viņu nopratinātu, atklāja šīs Libānas amatpersonas.

Libāna caur Interpolu izdeva orderi Grečuškina arestam pirms gandrīz pieciem gadiem reizē ar orderi kuģa kapteiņa, Krievijas pilsoņa Borisa Prokoševa aizturēšanai.

Grečuškins, kuram ir arī Kipras pilsonība, tika aizturēts pagājušajā nedēļā lidostā Sofijā pēc ierašanās no Kipras, atklāja amatpersonas.

Premjere par stabilitāti koalīcijā: Grūtu jautājumu risināšana

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 21:47:00 +0300

Grūtu jautājumu risināšana paver iespējas dažādiem lēmumiem pieiet radošāk, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz jautājumu, vai darbs pie nākamā gada budžeta un koalīcijas partneru ultimāti neliecina par nestabilitāti koalīcijā.

Viņa atskatījās uz pērno gadu, kad koalīcija panāca vienošanos nepalielināt atalgojuma griestus visā valsts pārvaldē, tāpat valdība spēja pieņemt lēmumu, ka valsts kapitālsabiedrībās valdes locekļiem par sliktu rezultātu atalgojumu var samazināt.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) sacīja, ka "Progresīvajiem" ir cieņpilnas sarunas un attiecības ar koalīcijas partneriem, un tas, ka notiek intensīvas sarunas, nenozīmējot, ka ir problēmas.

Viņš atzīmēja, ka "Progresīvo" Saeimas frakcija nākamnedēļ aicinājusi zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) uz padziļinātu diskusiju par mežu jautājumiem.

"Ja būs budžets, tad būs valdība," piebilda Krauze, norādot, ka ZZS ar "Jauno vienotību" nav lielu domstarpību, bet dažos jautājumos ar "Progresīvajiem" esot būtiskas atšķirības.

"ZZS tomēr ir vairāk konservatīvs un centrisks spēks," rezumēja Krauze.

Kā vēstīts, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" paziņoja, ka ZZS pašlaik neredz iespēju virzīties uz priekšu ar nākamā gada budžeta projektu, jo koalīcijā nav panākti to apmierinoši risinājumi jautājumā par pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi daļai pārtikas un mazo lauku skolu uzturēšanu.

Savukārt "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA norādīja, ka koalīcijas partneriem "nevajadzētu mētāties ar ultimātiem".

"Esam gatavi diskutēt, bet aicinu visus būt atbildīgiem un nemētāties ar ultimātiem," teica Jurēvics, uzsverot, ka jau iepriekš panākta vienošanās, ka prioritātes nākamā gada budžetā ir iekšējā un ārējā drošība, atbalsts ģimenēm un izglītībai.

Duplantis labo pasaules rekordu un kļūst par trīskārtēju PČ kārtslēkšanā

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 21:19:00 +0300

Zviedrijas sportists Armands Duplantis pirmdien Tokijā pasaules čempionātā vieglatlētikā ar jaunu pasaules rekordu izcīnīja zelta medaļu kārtslēkšanā, kļūstot par trīskārtēju pasaules čempionu.

Pēc tam, kad pārējie konkurenti bija noslēguši sacensības, viņš centās labot sev piederošo pasaules rekordu, taču pirmie divi no trīs mēģinājumiem 6,30 metru augstumā nebija sekmīgs, lai gan bija tuvu tam, lai latiņa paliktu vietā. Ar trešo piegājienu zviedrs pārvarēja šo augstumu un vēl par centimetru uzlaboja pasaules rekordu.

Savu līdz šim pēdējo rekordu - 6,29 metrus - zviedrs sasniedza pirms mēneša Budapeštā starptautiskās sacensībās vieglatlētikā. 25 gadus vecais Duplantis pasaules rekordu labojis 14 reizes.

Duplantim pasaules čempionātos ir arī viena sudraba medaļa. Tāpat viņš ir pēdējo divu olimpisko spēļu čempions.

Sudraba medaļu Tokijā izcīnīja grieķis Emmanuils Karalis, kurš sacensības noslēdza ar pārvarētiem 6,00 metriem. Turpinājumā pa vienam mēģinājumam 6,10, 6,15 un 6,20 metru augstumā viņam bija nesekmīgi.

Bronzas godalgu guva austrālietis Kērtiss Māršals, kurš ar pārvarētiem 5,95 metriem atkārtoja savu personīgo rekordu.

Valters Kreišs sestdien nepārvarēja kvalifikāciju.

Pirms tam jaunzēlandietis Džordijs Bīmišs pēdējos metros izrāva zelta medaļu 3000 metru kavēkļu skrējienā. Sākot pēdējo finiša taisni, Bīmišs bija vien ceturtais, taču jaunzēlandietis strauji kāpināja tempu un apdzina priekšā esošos, tajā skaitā pēdējos metros arī iepriekšējo divu meistarsacīkšu uzvarētāju marokāni Sufiānu el Bakali.

Bīmišs finišēja astoņās minūtēs un 33,88 sekundēs, el Bakali pārspējot par septiņām sekundes simtdaļām. Trešo vietu guvušais kenijietis Edmunds Serems zaudēja 0,68 sekundes.

Sievietēm 100 metru barjesprintā pārsteidzošu uzvaru svinēja Šveices barjersprintere Ditadži Kambundži, kura finišēja ar jaunu nacionālo rekordu - 12,24 sekundes. Piecas sekundes simtdaļas atpalika nigēriete Tobi Amusana un vēl tikpat zaudēja amerikāniete Greisa Stārka. Olimpiskā čempione ASV barjersprintere Masaja Rasela labāko trijniekam zaudēja vienu sekundes desmitdaļu un palika ceturtā.

Kambundži sasniegtais rezultāts dod viņai septīto vietu visu laiku ātrāko šīs distances skrējēju sarakstā. No Eiropas par viņu ātrāk skrējusi tikai bulgāriete Jordanka Donkova, kura 1988.gadā šo distanci dzimtenē veica 12,21 sekundē.

Vesera mešanā sievietēm uzvaru izcīnīja kanādiete Kemrina Rodžersa ar šīs sezonas labāko rezultātu pasaulē - 80,51 metru. Otro un trešo vietu ieņēma ķīnietes Dzje Džao un Djale Džana ar attiecīgi 77,60 un 77,10 metrus tāliem metieniem.

Pasaules čempionāts vieglatlētikā Tokijā norisināsies līdz šīs nedēļas beigām.

NA rosina aizliegt lietot koplietošanas elektroskrejriteņus nakts laikā

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 20:10:00 +0300

Opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti Artūrs Butāns un Jānis Vitenbergs iesnieguši priekšlikumu grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas paredz aizliegt lietot koplietošanas elektroskrejriteņus laikā no pusnakts līdz plkst.5.

Butāns aģentūrai LETA apgalvoja, ka viens no Valsts policijas reidiem esot parādījis, ka visi, kas Rīgā nakts stundās lietojuši nomas elektroskrejriteņus, bijuši alkohola reibumā. Priekšlikums esot tapis, jo deputātiem īsti neesot pārliecības, ka ir iespējams citos veidos mazināt šos riskus, skaidroja deputāts.

Butāns piebilda, ka Satiksmes ministrija esot domājusi par autorizācijas iespējām, izvēloties nomas elektroskrejriteni, taču, viņaprāt, tam esot daudz kontroles trūkumu, jo, piemēram, autentificēties varot kāds cits, kā arī alkohola reibumu pārbaudīt attālināti arī īsti neesot iespējams. Tādējādi deputāti redzot, ka šis priekšlikums varētu uzlabot ceļu satiksmes drošību, kā arī mazināt pārkāpumus.

"Neizslēdzu, ka ir sabiedrības daļa, kas tos izmanto godprātīgi, un viņiem citu dēļ šis pakalpojums nakts stundās nebūtu pieejams," sacīja Butāns, piebilstot, ka priekšlikums tomēr neattiektos uz privātajiem elektroskrejriteņiem, kā arī dienas laiku.

Priekšlikums iesniegts likumprojekta trešajam lasījumam.

Otrdien brīžiem līs, vietām dārdēs pērkons

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 19:08:00 +0300

Otrdien gan naktī, gan dienā Latvijā būs lietus mākoņi, vietām līs stipri un dārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Nakts un rīta stundās teju visā valstī, sākot no rietumiem, īslaicīgi līs, vietām nokrišņi būs intensīvi, iespējams arī pērkona negaiss. Vējam lēni līdz mēreni pūšot no dienvidu puses, gaisa temperatūra būs +11..+16 grādi.

Dienā uzspīdēs saule, Latgalē būs pārsvarā mākoņainas debesis. Daudzviet īslaicīgi līs, vietām gaidāmas pērkona lietusgāzes, iespējama arī krusa. Dienvidu, dienvidrietumu vējš Kurzemes rietumkrastā, kā arī zem atsevišķiem negaisa mākoņiem citviet Latvijā brāzmās pastiprināsies līdz 15-20 metriem sekundē.

Maksimālā gaisa temperatūra otrdien būs +15..+20 grādi.

Rīgā tuvākajā diennaktī dažbrīd līs, iespējamas pērkona lietusgāzes, un palaikam debesis skaidrosies. Vējš mēreni pūtīs no dienvidiem, negaisa laikā iespējamas krasas brāzmas. Gaisa temperatūra būs +14 grādi naktī un līdz +19 grādiem dienā.

Sāk kriminālprocesu par Daugavā iemestu un policista izglābtu kaķi

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 17:56:00 +0300

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par Rīgā, Daugavā iemestu un policista izglābtu kaķi, informēja policijā.

Svētdien kāds policists no darba brīvajā laikā, vedot savus suņus pastaigā gar Daugavu, ūdens pusē izdzirdēja ņaudēšanu un dažus metrus no krasta ieraudzīja somu.

Atverot somu, no tās izlīda izmircis ruds kaķis. Somā bija salikti akmeņi.

Policists uz notikuma vietu izsauca kolēģus, un policisti dzīvnieku nogādāja veterinārajā klīnikā. Dzīvnieks bija pārlieku tievs un novārdzis, norāda policijā.

Policijā sākts kriminālprocess par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.

Policija aicina atsaukties ikvienu, kuram ir izmeklēšanā noderīga informācija, zvanot pa tālruņa numuru 20269020 vai 112, vai arī rakstot uz e-pastu "vitalijs.januskevics@riga.vp.gov.lv".

Patlaban policijā ir pieteikusies sieviete, kura pēc dzīvnieka veselības stāvokļa stabilizēšanās ir piekritusi uzņemties rūpes par viņu.

Atbildīgie dienesti gatavi nekavējoties slēgt austrumu robežu

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 17:36:00 +0300

Latvijas atbildīgie dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā nekavējoties slēgt valsts austrumu robežu, pirmdien amatpersonas apliecinājušas Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

Vienlaikus komisijas sēdē secināts, ka pašlaik slēgt austrumu robežu nav nepieciešams, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Saeimas Nacionālās drošības komisija izskatīja tai nodoto Nacionālā apvienības (NA) sagatavoto lēmumprojektu slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju tur notiekošo militāro mācību "Zapad" laikā. Ņemot vērā atbildīgo dienestu sniegto informāciju, komisija nolēma lēmumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimā nevirzīt.

Komisija norāda, ka šis jautājums ir pārrunāts arī Nacionālās drošības padomē (NDP), kas jau uzdevusi Ministru kabinetam kopā ar atbildīgajiem dienestiem izvērtēt Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumus.

Komisija pievienojas NDP lēmumam un uzsver, ka Latvijas rīcībai austrumu robežas drošības jautājumos ir jābūt izlēmīgai un koordinētai ar tuvākajiem sabiedrotajiem - Lietuvu un Igauniju.

Drošības situācija uz valsts austrumu robežas ir viena no Nacionālās drošības komisijas darba prioritātēm, un parlamentārās kontroles ietvaros komisija turpinās pastiprināti sekot līdzi aktualitātēm šajā jomā, informē Saeimas preses dienests.

Jau ziņots, ka Saeima pagājušās nedēļas sēdē skatīšanai Nacionālās drošības komisijā nodeva NA sagatavoto lēmumprojektu par robežas slēgšanu. "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pirms balsojuma Saeimā norādīja, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) rūpējas par valsts drošību, un aicināja arī citus uzticēties NBS.

Jūlijā Latvijā piedzimuši 1103 bērni

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 17:03:00 +0300

Šī gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tas ir pirmais mēnesis kopš 2024.gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis 1000 bērnu robežu, atzīmē CSP.

Pērn oktobrī tika reģistrēti 1020 dzimušie, bet pēc tam nākamajos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits bijis zem tūkstoša.

No šā gada jūlijā dzimušajiem bērniem 582 bija puikas, bet 521 - meitene.

ATD pārvadātājiem protesta akcijas laikā piemēros līgumā noteiktos sodus

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 15:59:00 +0300

Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, informēja direkcijā.

Tādējādi ATD stingri sekos līdzi plānoto reisu izpildei otrdien, 16.septembrī.

ATD rīcībā esošā informācija liecina, ka protesta akcijas laikā varētu tikt apturēti vai daļēji apturēti atsevišķi reģionālās nozīmes reisi, tādējādi ietekmējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vairākās Latvijas daļās. Tādējādi ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Vilcienu satiksme otrdien, 16.septembrī, tiek plānota pilnā apmērā, un šo pakalpojumu sniegšana netiks ietekmēta, uzsver ATD.

Vienlaikus ATD rīcībā ir informācija, ka ne visi pārvadātāji atbalsta pieteikto akciju un daļā Pierīgas, kā arī Saldus, Kuldīgas, Cēsu, Siguldas un Limbažu maršruta tīkla daļās, kurās pakalpojumus sniedz pārvadātāji AS "CATA" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšana netiks traucēta un notiks pilnā apmērā.

ATD arī aicina citus pārvadātājus pildīt pašu noslēgtos līgumus un sniegt pakalpojumus atbilstoši prasībām, kuru ievērošanu paši ir apņēmušies.

ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš uzsver, ka, piedaloties atklātā iepirkumu konkursā, kurā piedalījās vairāki pretendenti, par sabiedriskā transporta nodrošināšanu ar autobusiem noteiktās Latvijas maršruta tīkla daļās, pārvadātāji iesniedza savus aprēķinus un norādīja cenu, par kuru ir gatavi nodrošināt pakalpojumu. "Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem cenu indeksācija tiek veikta pēc pirmajiem četriem gadiem, un šogad četriem pārvadātājiem cenas tiks indeksētas līdz pat 20%, bet daži pārvadātāji uzskata, ka ar to ir par maz un grib vēl 10% klāt," piebilst Lapiņš.

Viņš uzsver, ka savukārt citi pārvadātāji cenu indeksāciju pieprasa tagad, kaut arī līgumi ir noslēgti 2023.gadā, apzinoties, ka tuvākā indeksācija ir paredzēta pēc četriem gadiem. Lapiņš uzsver, ka pārvadātāju kolektīvi izvirzītās prasības attiecībā uz pakalpojuma cenas maiņu nav juridiski pamatotas un tiek risinātas veidā, kas liek ciest pasažieriem.

"Tas nav pieļaujami, tādēļ ATD aicina pārvadātājus atteikties no dalības pieteiktajā akcijā un nodrošināt pasažieriem sabiedriskā transporta pakalpojumus apjomā, kuru paši ir apņēmušies. Ja kāds pārvadātājs nav spējīgs sniegt pakalpojumu noslēgtā līgumā, ir jāpārtrauc līgums un publiskā iepirkumā jāļauj to darīt citam pārvadātājam, nevis likt ciest pasažieriem," uzsver Lapiņš.

Pasažieru pārvadātāji otrdien, 16.septembrī, no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē, informēja SIA "VTU Valmiera".

Reģionālo maršrutu autobusi, kas laikā no plkst.10 līdz 11 būs ceļā, apstāsies atbilstošās pasažieriem drošās vietās. Plkst.11 autobusi atsāks kustību, pabeidzot kavēto reisu izpildi. Atsevišķu reisu izpilde netiks veikta.

Protesta akcijā piedalīsies SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", AS "Rēzeknes autobusu parks", "VTU Valmiera", SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines", AS "Liepājas autobusu parks", AS "Nordeka" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Rīgā ieviesīs attālināto ūdens skaitīšanu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 12:27:00 +0300

Iedzīvotājiem tas nozīmēs ērtību un caurskatāmību.

SIA “Rīgas ūdens” ir noslēdzis līgumu ar AS “Sadales tīkls” par komercuzskaites mēraparātu aprīkošanu ar attālinātās rādījumu nolasīšanas iekārtām. Līgums noslēgts uz pieciem gadiem, un tas paredz ar attālinātās nolasīšanas iekārtām aprīkot vairāk nekā 22 tūkstošus komercuzskaites mēraparātu visā Rīgā.

Telemetrijas projekta mērķis ir nodrošināt ērtu un precīzu ūdens patēriņa datu automātisku nolasīšanu, kas ir būtisks pakalpojuma kvalitātes uzlabojums gan klientiem, gan SIA “Rīgas ūdens”. Iedzīvotājiem tas nozīmēs ērtību un caurskatāmību – vairs nebūs jāiesniedz skaitītāju rādījumi manuāli, un būs iespēja tiešsaistē sekot savam patēriņam un maksājumu precizitātei. Savukārt uzņēmumam jaunā sistēma ļaus vienlaicīgi iegūt precīzus datus, efektīvāk pārvaldīt ūdensapgādes tīklu un savlaicīgi atklāt iespējamas noplūdes gadījumos, kad tiek novērotas straujas vai neparastas patēriņa izmaiņas.

“SIA ‘Rīgas ūdens” kā mūsdienīgs un ilgtspējīgs uzņēmums savā ikdienā izmanto virkni inovatīvu tehnoloģisku risinājumu, un attālinātā skaitītāju datu nolasīšana ir loģisks un ilgi gaidīts nākamais solis mūsu klientu pieredzes uzlabošanā. Vienlaikus ūdens skaitītāju skaits Rīgā ir ļoti liels, un vēsturiskās apbūves dēļ tie nereti atrodas grūti pieejamās vietās, piemēram, daudzdzīvokļu namu pagrabos, šahtās vai ielu lūkās. Tā kā telemetrija mums ir gan ļoti nozīmīgs, gan izaicinošs projekts, esam gandarīti, ka tā īstenošanu nodrošinās partneris ar jau iegūtām zināšanām un praktisku pieredzi līdzīgu risinājumu ieviešanā,” teic SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis Normunds Zvaunis.

Publiskā iepirkuma rezultātā par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts AS “Sadales tīkls” piedāvājums. Līguma kopējā summa ir 2,59 tūkstoši eiro (bez PVN), un projekta gaitā uzņēmums ar attālinātās nolasīšanas iekārtām aprīkos daudzdzīvokļu māju ievadskaitītājus, kā arī privātmāju un citu īpašumu ūdens skaitītājus.

“Esam gandarīti par aizsākto sadarbību ar SIA “Rīgas ūdens” un ticam, ka mūsu piedāvātais risinājums ļaus būtiski paaugstināt klientu servisu. Pēdējos gados AS “Sadales tīkls” ir izstrādājusi un ieviesusi vairākus inovatīvus pakalpojumus, kas jau šobrīd ir augsti novērtēti mūsu partneru vidū, piemēram, piedāvājot klientiem gan atsevišķus datu pakalpojumus, gan elektroenerģijas viedās uzskaites pilna servisa pakalpojumus. Taču jo īpaši priecājamies, ka, papildu ierastajiem elektroenerģijas viedās uzskaites risinājumiem, mums ir izdevies rast konkurētspējīgu risinājumu arī ūdensapgādes viedizācijai. Mūsu darbs pie inovācijām ar šo neapstājas – nākotnē skatāmies uz iespēju piedāvāt viedās uzskaites risinājumus arī citās energoapgādes nozarēs, kā arī klientiem ārpus Latvijas, tā stiprinot mūsu tautsaimniecības eksportspēju,” teic AS “Sadales tīkls” valdes locekle un klientu direktore Baiba Priedīte.

AS “Sadales tīkls” telemetrijas projekta ieviešanu plāno sākt šī gada oktobrī un realizēt pakāpeniski – pa apkaimēm.

Kā kopīgi izremontēt daudzdzīvokļu māju: Ventspils pieredze (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 11:21:00 +0300

Pārsvarā aizņēmumi tiek piesaistīti uz 15 gadiem.

Turpinot īstenot daudzdzīvokļu māju uzturēšanas pasākumus, notiek jumtu segumu nomaiņa mājām, ko apsaimnieko pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

Daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām tiek mainīti savu laiku nokalpojušie viļņotie bitumena jumta segumi, kas daudzviet Latvijā tika plaši izmantoti būvniecībā pagājušā gadsimta 90.gadu beigās un šī gadsimta sākumā. Tolaik tas bija jauns, salīdzinoši lēts un populārs, taču praksē nepietiekami pārbaudīts jumtu seguma materiāls. Lai gan tā normatīvais kalpošanas laiks ir norādīts 40 gadi, tomēr lietus ūdens necaurlaidība tiek garantēta vien 15 gadus, un šie divi lielumi, domājot par jumta seguma izturību, tomēr nebūtu nodalāmi, skaidro pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" tehniskais direktors Valdis Lesiņš un atzīst: "Diemžēl ir pierādījies, ka šis materiāls mūsu klimatiskajiem apstākļiem nav piemērots". Šie bitumena jumta segumi laika gaitā ir deformējušies, savu laiku nokalpojušais jumta segums laiž cauri ūdeni, jumta loksnes stiprā vējā dažkārt tiek norautas. Jumta fragmentārs remonts, nomainot deformētās loksnes, nav ilgtspējīgs risinājums, jo pēc laika jumtu atkal var nākties labot jau citā vietā. Faktiski viļņoto bitumena jumta segumu kalpošanas galējā robeža ir ap 15 gadiem, bet daudzām mājām tie ir jau ilgāk par 20 gadiem. Tā kā tie savulaik arī aptuveni vienā laikā ir uzklāti, šobrīd visām mājām jumtu segumu nomaiņa ir kļuvusi īpaši aktuāla.

Vecais jumta segums pārsvarā tiek mainīts uz šķiedrcementa viļņoto segumu jeb tautā saukto bezazbesta šīferi. Pārsvarā tiek izmantots cenas ziņā pieejamākais pelēkais nekrāsotais segums, bet dažkārt saskaņā ar pilsētvides prasībām šis materiāls nepieciešams arī citās krāsās. Lai nodrošinātu pietiekamu jumta nestspēju, tiek klāts jauns latojums. Reizē ar jumta seguma nomaiņu tiek atjaunoti arī ventilācijas izvadi (skursteņi), tos pārmūrējot vai veicot šuvju remontu. Tiek ierīkotas jaunas sniega aiztures barjeras un jumta drošības sistēma, kā arī veikti pasākumi, lai novērstu putnu iekļūšanu bēniņos.

Šogad noslēgušies iepirkumi par jumta seguma nomaiņas darbu veikšanu deviņās mājās, ko apsaimnieko "Ventspils nekustamie īpašumi". Būvdarbi jau uzsākti Lielajā prospektā 22. Ja laika apstākļi būs piemēroti, tad jumti vēl šogad tiks mainīti arī Dzirnavu ielā 37, Lidotāju ielā 17, 18, 19 un 21, Lielajā prospektā 24, Sarkanmuižas dambī 12 un 20.

Kopš 2023.gada līdz šim jumta nomaiņa jau veikta dzīvojamām mājām Lielajā prospektā 20 un 23, Brīvības ielā 21, Sarkanmuižas dambī 5 un 18, Katoļu ielā 33, Lielā Dzirnavu ielā 15, Mazirbes ielā 1, 7 un 11, Pils ielā 44 un Platā ielā 4.

Lai veiktu jumta segumu nomaiņu, ir nepieciešams aizdevums darbu veikšanai, par ko dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lēmums. Pārsvarā aizņēmumi tiek piesaistīti uz 15 gadiem, un atdodamā pamatsumma un procentu maksājums tiek ierēķināts mājas apsaimniekošanas maksā. Banka, izvērtējot riskus, parasti piešķir aizdevumu tādu daudzdzīvokļu māju atjaunošanas darbiem, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi. Bankas nosacījumi paredz - lai piešķirtu aizdevumu, maksājumu disciplīnai par mājai uzturēšanai nepieciešamajiem pamatpakalpojumiem - atkritumu izvešanu, apkuri, ūdensapgādi un kanalizāciju - ir jābūt virs 90%. Ja banka aizdevumu nepiešķir, dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja pieteikties aizdevumam no valsts finanšu attīstības institūcijas ALTUM ar līdzīgiem nosacījumiem.

Sandu: Centienos ietekmēt vēlēšanas Krievija tēmē uz diasporu

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 11:02:00 +0300

Centienos ietekmēt Moldovā 28.septembrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas Krievija mērķē uz ārzemēs dzīvojošajiem vēlētājiem, intervijā britu laikrakstam "Financial Times" sacīja Moldovas prezidente Maija Sandu.

Diasporas vēlētāju balsis bija svarīgas, lai Sandu pērn gūtu uzvaru prezidenta vēlēšanās un referendumā tiktu atbalstīts valsts kurss uz Eiropas Savienību (ES).

Maskava pastiprinājusi savu dezinformācijas kampaņu tīmeklī.

"Krievi mērķē uz diasporu," sacīja prezidente.

Maskava propagandas izplatīšanai izmanto arī Krievijas pareizticīgo priesterus un ir izvērsusi botu tīklu "Matrjoška", lai veidotu viltus saturu, uzdodoties par leģitīmiem ārvalstu medijiem.

Pērn Krievija centieniem iejaukties vēlēšanās iztērēja summu, kas ir līdzvērtīga 1% no Moldovas IKP.

Krievijas taktika tagad evolucionē, norādīja Sandu.

Maskavas algoti noziedznieki tiek izmantoti, lai izraisītu nekārtības Moldovas cietumos.

"Krievija izmanto patiešām ļoti plašu instrumentu spektru, cenšoties pārvarēt mūsu institūcijas," sacīja Sandu.

Ņemot vērā Krievijas izdarīto spiedienu un draudus, ar ko valsts saskaras, integrācija ES ir "vienīgais veids, kā mums izdzīvot kā demokrātijai".

"Mēs uzskatām, ka ES ir jārod risinājums, lai Moldova un Ukraina varētu pāriet uz nākamajiem posmiem," viņa sacīja.

Gaidāmās parlamenta vēlēšanas ir pēdējais šķērslis Moldovas ceļā uz dalību ES, rezumēja Sandu.

Gulbenē un Stāmerienā notiks remigrācijas pasākumi (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 10:15:00 +0300

Dalībniekus sagaidīs ekskursija pilī un stāstījums par tās vēsturi.

Svētdien, 21.septembrī, remigranti, viņu ģimenes un arī citi interesenti aicināti uz aizraujošu dienu Gulbenē un Stāmerienā. Pasākums sāksies pulksten 11.30 izglītojošajā un interaktīvajā centrā "Dzelzceļš un Tvaiks" (Dzelzceļa ielā 8, Gulbenē), kur paredzēta gan ekskursija, gan radošas aktivitātes bērniem un pieaugušajiem.

Apmēram pēc pusotras stundas visi kopā dosimies izbraucienā ar Gulbenes-Alūksnes šaursliežu bānīti līdz Stāmerienai - biļetes būs nopērkamas uz vietas. Pēc neliela pārgājiena (ap 3 km) dalībniekus sagaidīs ekskursija Stāmerienas pilī un stāstījums par tās vēsturi. Sliktos laikapstākļos no stacijas līdz pilij un atpakaļ būs nodrošināts transports.

Pēc pils apmeklējuma aicinām visus uz kopīgu pikniku pils parkā - līdzi ņemiet groziņu ar uzkodām. Atpakaļceļš uz Gulbeni paredzēts ar bānīti pulksten 16.20, savukārt pasākuma noslēgums - ap plkst.17.00.

Aicinām pieteikties līdz 20.septembrim, rakstot uz e-pastu: remigracija@vidzeme.lv vai zvanot pa tālruni 29374285.

Pievienojies remigrantu tīklošanās dienai, gūsti iedvesmu, atbalstu un jaunus draugus Vidzemē! Seko informācijai Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē, kā arī Facebook un Instagram profilā "Vidzeme aicina"!

Pasākumu rīko Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību.

Par projektu

Funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")" realizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions.

Latvijas piecos plānošanas reģionos izveidots koordinatoru tīkls. Koordinatoru galvenais uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu atbilstoši potenciālā remigranta interesēm, kā arī palīdzēt atgriezties Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, iesaistīties vietējā sabiedrībā un darba tirgū.

Septembra beigās Latvijā iespējamas salnas

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 09:58:00 +0300

Septembra beigās pirmo reizi kopš augusta gaisa temperatūra Latvijā noslīdēs zem normas un vairākās naktīs iespējama salna, liecina pašreizējās laika prognozes.

Šonedēļ praktiski katru dienu kaut vietām valstī gaidāms lietus, reizēm līs stipri un dārdēs pērkons. Biežāk un spēcīgāk līs Kurzemē un Vidzemē. Valdošais būs mērens dienvidrietumu vējš, brīžiem tas kļūs brāzmains; otrdien un naktī uz trešdienu piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 15-20 metriem sekundē, tikpat liels vējš īslaicīgi iespējams zem negaisa mākoņiem citviet valstī.

Maksimālā gaisa temperatūra būs +15..+20 grādi, nedēļas beigās termometra stabiņš var pakāpties augstāk. Minimālā temperatūra darba nedēļā būs +8..+14 grādi, vietām piekrastē dažas naktis nav gaidāmas vēsākas par +16 grādiem.

Sagaidāms, ka nākamnedēļ gaiss kļūs dzestrāks, dažās naktīs mēneša beigās gaisa temperatūra var noslīdēt zem nulles, vēsākajās dienās termometra stabiņš vietām valstī saglabāsies zem +10 grādiem. Reizēm gaidāms lietus, iespējami arī ledus un sniega graudi.

Pirmā nelielā rudens salna dažviet valstī šogad bija jau 21.augusta saullēktā.

Augstrozes Lielezeru skatu vieta - viena no iecienītākajiem Vidzemē (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 08:01:00 +0300

Netālu no skatu vietas atrodas arī pilsdrupas.

Vēl mēnesi - līdz 11.oktobrim - dabā gājēji aicināti apmeklēt AS "Latvijas valsts meži" (LVM) bezmaksas atpūtas vietas un piedalīties vides spēlē "Latvijas Meža dēkainis", vairāk iepazīstot biotopus un tur atrodamās dabas vērtības. Kopš spēles sākuma 11.jūlijā, viena no dalībnieku iecienītākajām atpūtas vietām ir Augstrozes Lielezeru skatu vieta Rietumvidzemes reģionā.

Skatu vieta pie Augstrozes Lielezera ir viens no vides spēles "Latvijas Meža dēkainis" punktiem, kas pateicoties atpūtas vietā apslēptajam jautājumam, ļauj uzzināt vairāk par apkārtnē augošo ozolu mežu un labāk iepazīt tur mītošā kukaiņa dzīvotnes, par kurām rūpējas LVM. Ejot pa taku līdz ezeram, var aplūkot šīs vaboles mājvietas - saules apspīdētus un dobumainus ozolus, kurus LVM no 2021. līdz 2023.gadam atbrīvoja no aizauguma, lai tiem piekļūtu saule. Vienlaikus ar sugas dzīvotnes uzlabošanas darbiem tika atsegts arī skats uz ezeru un tā krastā novietots grozāms skatu rāmis.

Netālu no skatu vietas atrodas arī Augstrozes pilsdrupas. Pilskalna virsotnē saglabājušās 1272.gadā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pils drupas. No virsotnes paveras skats uz Augstrozes Lielezeru. Pēc pastaigas var ērti atpūsties koka lapenē pie galda ar soliem un iekārtotu ugunskura vietu.

Tāpat dabā gājēju nemainīgi iecienīta ir atpūtas vieta pie Pīļezera. Te apkārt ezeram LVM ierīkojis un uztur vairākas piknika vietas, kurās atpūsties un ieturēt maltīti svaigā gaisā. Savukārt koka laipa ar skatu platformu galā iesniedzas ezerā, ļaujot izbaudīt lielisko ainavu un ezera mieru. Piedaloties vides spēlē "Meža dēkainis", atpūtnieki var uzzināt vairāk par purviem raksturīgo augu - raseni, kā arī par šeit sastopamo Eiropas Savienības nozīmes biotopu Pārejas purvi un slīkšņas.

Par spēli

Mudinot atpūsties dabā un atklāt jaunas LVM uzturētas bezmaksas atpūtas vietas, vides spēles "Latvijas Meža dēkainis" ietvaros interesentiem trīs mēnešu garumā ir iespēja apmeklēt vairāk nekā 30 bezmaksas atpūtas vietas, kurās izvietotas "Latvijas Meža dēkaiņa" zīmes ar apslēptiem jautājumiem. Dalība spēlē ne vien rosina brīvdienu galamērķos iekļaut daudzveidīgas atpūtas vietas, bet arī tuvāk iepazīt tur sastopamās dabas vērtības, jo visi spēles jautājumi saistīti ar tur esošajiem aizsargājamiem biotopiem jeb dzīvotnēm.

LVM kā lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs ikdienā rūpējas arī par Eiropas Savienības nozīmes biotopiem. LVM gādībā ir 23 dažādi mežu, purvu, zālāju, kāpu un ūdeņu biotopi 122 863 hektāru platībā. Liela daļa no vairāk nekā 300 LVM izveidoto un uzturēto bezmaksas atpūtas vietu ir izvietotas šo biotopu lokā. Vides spēles punkti izvietoti 35 atpūtas vietās dažādos biotopos visā Latvijā. Spēles jautājumi un atbilžu meklēšana uz tiem ļauj uzzināt vairāk par šiem biotopiem: kas tiem raksturīgs, kā tos atpazīt, kādas sugas tajos sastopamas.

Izdots albums «Pauls. Busulis. Keišs. Šekspīrs. Soneti» (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 07:06:00 +0300

Šis projekts var kalpot par iedvesmas avotu nākamajām mākslinieku paaudzēm.

Dzeja, kas iegūst jaunu elpu mūzikā - Maestro Raimonda Paula jaunākās dziesmas ar Viljama Šekspīra (1564-1616) sonetiem ieskaņotas Intara Busuļa un aktiera Andra Keiša izpildījumā. Albums "Šekspīrs. Soneti" izdots Dzejas dienu laikā, un tā materiāls skatāms arī koncertuzvedumā mūzikas namā "Daile". Izrādes paredzētas 20.septembrī, kā arī 16.oktobrī.

Koncertu apmeklētājiem būs pieejams jaunais albuma CD izdevums, bet līdz gada beigām Izdevniecība MicRec plāno izdot arī vinila skaņuplati. Ierakstu Latvijas Radio 1. studijā producējis Māris Briežkalns, bet ierakstījis un miksējis Pāvels Mališkins. Albums klausāms visās populārākajās straumēšanas un lejupielādes platformās, bet CD iespējams pasūtīt MicRec mājaslapā.

Albuma vizuālo tēlu veidojis mākslinieks brālis Y, vāka foto autors ir fotogrāfs Jānis Deinats, bet dziesmas "Šīs lūpas, kurās mīla kvēl" videoversiju radījis Kaspars Dvinskis.

Albums "Šekspīrs. Soneti" un to pavadošais koncertuzvedums neapšaubāmi atstās paliekošas pēdas Latvijas kultūrtelpā. Tas ir drosmīgs solis, kas parāda, cik bagāta un daudzveidīga var būt mākslinieku sadarbība, kad tiek pārvarētas žanru un laikmetu robežas. Šis projekts var kalpot par iedvesmas avotu nākamajām mākslinieku paaudzēm, mudinot tās meklēt jaunus veidus, kā interpretēt un atdzīvināt klasiskos darbus, piedāvājot tiem jaunas formas un perspektīvas.

Kultūras mantojums nav tikai pagātnes liecības glabāšana; tas ir arī nemitīgs dialogs ar pagātni, tās interpretācija un nodošana nākamajām paaudzēm. Šekspīrs, Pauls, Busulis un Keišs – četri vārdi, kas tagad savijušies vienā, radot unikālu mākslas darbu, kas apliecina mākslas transformējošo spēku. Tā ir dāvana Latvijas un pasaules klausītājiem, aicinājums apstāties un ieklausīties laikmetu krustpunktā, kur cilvēka balss un mūzika saplūst ar nemirstīgu dzeju, radot harmoniju, kas pārsniedz ikdienišķo un aizskar mūžīgo. Nepalaidiet garām šo retu un aizraujošo iespēju piedzīvot mākslu tās patiesajā spēkā.

Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu sodīti vairāki medikamentu lieltirgotāj

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 21:32:00 +0300

Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu sodīti vairāki medikamentu lieltirgotāji, tostarp SIA "Tamro" un SIA "Magnum Medical", šovakar vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

No janvāra Latvijā ir spēkā jauni zāļu cenu veidošanas noteikumi. Tie samazināja uzcenojumu, ko medikamentiem var pielikt lieltirgotāji un aptiekas. Iepriekš to aprēķināja proporcionāli ražotāja cenai, bet tagad piecenojums ir fiksēts.

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas (VM) pārstāvji Saeimas deputātus komisijā iepazīstināja ar zāļu cenu reformas pirmā pusgada rezultātiem. Tika stāstīts arī par to, ka viens medikamentu lieltirgotājs šogad saņēmis sodu no Veselības inspekcijas par mākslīgu apgādes traucējumu izraisīšanu.

Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu Veselības inspekcija sodījusi divus medikamentu lieltirgotājus - "Tamro" un "Magnum Medical". Par pārkāpumiem katram piemērots 5000 eiro liels naudassods.

"Magnum Medical" ir trešais lielākais zāļu vairumtirgotājs Latvijā. Tam pieder "Apotheka" aptiekas. Uzņēmums sodīts, jo tas nepiegādāja zāles, lai gan tās bija krājumā. Aptieka no tirgotāja pasūtīja trīs kompensējamo medikamentu paciņas, taču uzņēmums pieprasīja pasūtīt vismaz 20. Aptiekai neko citu nevajadzēja, tāpēc piegāde nenotika.

Lieltirgotājs "Tamro" ir otrais lielākais zāļu izplatītājs valstī, un tas saistīts ar "Benu aptieku" tīklu. Uzņēmums sodīts, jo zāles aptiekām piegādājis, neievērojot rindas kārtību. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Svens Henkuzens neuzskata, ka "Tamro" rīkojies ļaunprātīgi, tā drīzāk ir bijusi kļūda.

"Nekā personīga" zināms, ka Veselības inspekcija par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu sodījusi arī trešo lieltirgotāju, taču uzņēmums uzlikto sodu apstrīdējis tiesā.

Kā liecina portālā "Firmas.lv" pieejamā informācija, SIA "Tamro" dibināts 1993.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,865 miljoni eiro. Uzņēmums pieder SIA "Phoenix Baltics Holding", kas savukārt pieder vācu uzņēmumam "Phoenix International Holdings GmbH". Patiesie labuma guvēji ir Vācijas pilsoņi Ludvigs Kurts Merkls un Jutta Klēra Breu. Uzņēmums laikā no 2023.gada 1.februāra līdz 2024.gada 31.janvārim apgrozīja 199,65 miljonus eiro, finanšu gadu noslēdzot ar 7,63 miljonu eiro peļņu. Jaunāki dati par uzņēmuma darbību nav pieejami.

Tikmēr SIA "Magnum medical" dibināts 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 952 394 eiro. Uzņēmums pieder igauņu uzņēmumam "Magnum AS", savukārt patiesais labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Marguss Linnamē. Uzņēmums laikā no 2023.gada 1.maija līdz 2024.gada 30.aprīlim apgrozījis 125,7 miljonus eiro, gadu noslēdzot ar 3,93 miljonu eiro peļņu. Jaunāki dati par uzņēmuma darbību nav pieejami.

Naktī uz pirmdienu līs, vietām gaidāmas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 17:18:00 +0300

Naktī uz pirmdienu līs, vietām gaidāmas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Naktī uz pirmdienu Latvijā atmosfēras frontes ietekmē lielākoties būs mākoņains un līs, vietām rietumu rajonos nakts pirmajā pusē gaidāmas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss.

Rietumu un centrālajos rajonos nokrišņi būs biežāk, bet citviet līs retāk. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš. Minimālā gaisa temperatūra būs +11...+16 grādi.

Rīgā naktī debesis lielākoties klās mākoņi un palaikam, galvenokārt rīta stundās, gaidāms lietus. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidaustrumu, dienvidu vējš, un minimālā gaisa temperatūra būs +13...+15 grādi.

Jaunās darba nedēļas pirmajā pusē pie laikapstākļus noteiks plašs ciklons virs Skandināvijas, tāpēc debesīs būs daudz mākoņu, kas visas nedēļas garumā palaikam atnesīs lietu.

Atsevišķās dienās pastāv arī pērkona negaisa iespējamība. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidaustrumu, dienvidu vējš, kas piekrastē būs brāzmains. No nedēļas vidus vējš iegriezīsies no dienvidrietumiem, dienvidiem un atsevišķās dienās jau lielākā valsts daļā pastiprināsies brāzmās līdz 15-19 metriem sekundē.

No rietumiem ieplūdīs aukstāka gaisa masa, un laiks kļūs vēsāks - minimālā gaisa temperatūra naktīs gaidāma +9...+15 grādu robežās, bet dienās termometra stabiņš vairs nepakāpsies virs +20 grādu atzīmes.

Eksperte: šogad Kanāriju salās latviešus gaida patīkami pārsteigumi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 13:40:00 +0300

"Kūrorti ir tikai maza daļiņa no salu piedāvājuma, jo abu piekraste nudien ir kā krāšņš kaleidoskops!"

Laikā, kad Latvijā valda rudenīgs drēgums, ziema un pavasaris vēl nesteidzas ierasties, Atlantijas okeāna apskalotais Kanāriju salu arhipelāgs ir pasakaini saulaina oāze, kur smelties vasarīgu siltumu un veldzi. Populārākās no tām ir Tenerife un Grankanārija, kas abas vilina ar izcilām pludmalēm, unikālu dabas skaistumu un atpūtas iespēju daudzveidību, taču nereti ceļotāji samulst pie izaicinājuma, kā izvēlēties sev piemērotāko. Ceļojumu eksperte Ieva Sala palīdzēja mums apkopot galvenos pieturpunktus lēmuma pieņemšanā.

Kanāriju salu arhipelāgs sastāv no septiņām lielām un sešām mazākām vulkāniskas izcelsmes salām. Tās atrodas Atlantijas okeānā, apmēram 100 kilometru attālumā no Āfrikas piekrastes, taču tās ir daļa no Spānijas, līdz ar to arī Eiropas Savienības teritorija. Oficiālā valoda ir spāņu, bet tūrisma reģionos lielākoties var sazināties arī angliski. No Latvijas līdz Kanāriju salām lidojums aizņem aptuveni sešas līdz septiņas stundas, un jau ielidojot ceļotājus sagaida patīkams, subtropisks klimats ar gaisa temperatūru ap +20…+25 grādiem visu ziemas sezonu.

Patīkami silti laikapstākļi

Ceļojumu eksperte stāsta: "Kanāriju salas mēdz dēvēt par mūžīgā pavasara salām. Tās viscaurgadu lutina ar patīkami siltiem laikapstākļiem, kas varbūt nav ierasti vasarīgi, jo nav tveicīgi karsti, taču pēc sajūtām ir kā tāds kā pavasara un vasaras mijas laiks, kad jau valda stabils un baudāms siltums".

Tenerife ziemā piedāvā patīkamu siltumu visā salā, bet klimatiskie kontrasti ir jūtami. Dienvidu daļa ir saulaināka un siltāka, ideāli piemērota atpūtas baudīšanai pludmalē vai pie baseina, ar gaisa temperatūru ap +22…+25 °C un okeāna ūdens ap +20 °C. Savukārt salas ziemeļu daļa ir nedaudz vēsāka un mitrāka - gaisa temperatūra tur ziemā vidēji +19…+22 °C -, un ar to lieliski piemērota pārgājieniem, dabas taku iepazīšanai un aktīvai atpūtai kalnos.

Grankanārijā valda vienmērīgāks siltums, taču arī šeit ir nelieli kontrasti. Dienvidu daļa ir saulaināka un siltāka - gaisa temperatūra ap +23…+25 °C, bet okeāna ūdens ap +21 °C -, derēs tiem, kas vēlas nesteidzīgu atpūtu pludmalēs. Savukārt salas centrālā un ziemeļu daļa ir nedaudz vēsāka, ar gaisa temperatūru ap +20…+22 °C, un tā ir piemērotāka dabas un aktīvās atpūtas cienītājiem.

Pludmaļu paradīzes

Tenerifē populārākie kūrorti atrodas salas dienvidos - Kosta adehe, Plaija de las Amerikas un Los Kristianos. Šeit atpūtniekus lutina plašas pludmales, daudzveidīgas izklaides iespējas un rosīga naktsdzīve. Tie ir piemēroti tiem, kas vēlas baudīt aktīvu atpūtu un komfortu ar visām ērtībām. Nedaudz augstāk sagaida Los Gigantes ar stāvām klintīm un dabiskiem baseiniem. Savukārt ziemeļu pusē, Puerto de la Kruz kūrorts piedāvā mierīgāku atmosfēru ar autentiskāku salas sajūtu.

Grankanārijā galvenie kūrorti koncentrējas salas dienvidos. Maspalomas izceļas ar majestātiskajām smilšu kāpām un plašām pludmalēm, savukārt Plaija del Ingles ir viens no dzīvīgākajiem kūrortiem ar bagātīgu naktsdzīvi un izklaidēm. Tiem, kas meklē mierīgāku atmosfēru, piemērots būs Puertoriko, kas atrodas gleznainā līcī ar aizsargātu pludmali un daudzām iespējām ģimenēm ar bērniem.

"Augstāk uzskaitītie kūrorti ir tikai maza daļiņa no salu piedāvājuma, jo abu piekraste nudien ir kā krāšņš kaleidoskops! Pilnīgi katrs - jā, patiešām ikviens - ceļotājs tur atradīs tieši savai gaumei atbilstošu atpūtas vietiņu. No gaišu smilšu klātiem plašumiem, vulkāniski melnām skaistulēm un dabiski veidotiem baseiniem okeāna viļņos," iedvesmo eksperte.

Dabas maģija

Daloties ar apkopojumu par abu salu dabas krāšņumu, ceļojumu konsultante stāsta: "Kanāriju salu dabas daudzveidība ir nudien unikāla - te iespējams piedzīvot teju neticamu daudzveidību - vulkāni, tuksnesis, zaļojošas kalnu nogāzes, milzīgas piekrastes klintis un mierīgas piekrastes zonas. Taču atceros, ka mani pirmajā reizē visvairāk pārsteidza neticamās ainavas no lavas senseniem tecējumiem - kā tādas laikā sastingušas upes. To dēļ vien ir vērts ceļot uz šo maģisko pasaules nostūri!"

Tenerifē daba spēlē varenu kontrastu simfoniju. Tur iespējams vienā dienā pabūt saulainā pludmalē un pēc pāris stundām jau baudīt Teides vulkāna sniegoto virsotni. Ziemeļu pusē valda zaļi meži, ūdenskritumi un banānu plantācijas, un īpašu vietu šeit ieņem Maska ieleja - gleznaina, zaļu kanjonu ainava, kas piesaista gan pārgājienu cienītājus, gan fotogrāfus. Dienvidu daļa ir sausāka un saulaināka, ar vulkānisku ainavu plašumiem un zeltainām pludmalēm, kas lieliski piemērotas atpūtai un saules baudīšanai. Tieši šī daudzveidība padara Tenerifi par īstu dārgumu dabas un piedzīvojumu meklētājiem.

Grankanāriju bieži dēvē par "mazo kontinentu". Dienvidos vilina plašās Maspalomas smilšu kāpas, kas rada sajūtu, ka esi nonācis tuksnesī, savukārt tikai dažas stundas tālāk kalnu vidienē atklājas zaļas ielejas, priežu meži un Roque Nublo - monumentāls klinšu veidojums, kas ir salas simbols un lieliska vieta pārgājieniem. Ziemeļu piekrastē sadzīvo dramatiskas klintis un spēcīgi okeāna viļņi, kas kontrastē ar mierīgām pludmalēm dienvidos. Šeit daba ir kā krāsu palete, kur katrs atradīs sev piemērotāko ainavu - no savvaļas klusuma un kalnu pārgājieniem līdz dzīvīgām pludmalēm un mierīgai atpūtai pie okeāna.

Ģimenes izklaides iespējas

Tenerife ir īsts ģimenes piedzīvojumu galamērķis. Sala piedāvā gan ekstrēmas, gan mierīgākas izklaides, kas piemērotas visiem vecumiem. Pasaulslavenais "Siam Park" vilina ar adrenalīna piesātinātiem ūdens slidkalniņiem, mākslīgajiem viļņiem sērfošanai un īpašām zonām bērniem, kur viņi var droši spēlēties un peldēt. Savukārt "Loro Parque" ļauj iepazīt eksotisko dzīvnieku pasauli - delfīnus, vaļus, pingvīnus un papagaiļus - vienlaikus pastaigājoties pa krāsainajiem tropu dārziem. Mazākajiem ceļotājiem interesantas būs arī akvāriju ekspozīcijas un dažādi tematiskie atrakciju parki, kas piedāvā gan izglītojošas, gan jautras aktivitātes, ļaujot ģimenei kopā izbaudīt neaizmirstamu dienu.

Grankanārija savukārt lutina ar izciliem ūdens parkiem, tostarp "Aqualand Maspalomas", kur gan ekstrēmi slidkalniņi, gan mierīgāki baseini nodrošina jautru dienu visai ģimenei. Tropu un dzīvnieku cienītājiem īpaši interesants būs "Palmitos Park", kur var vērot putnus, tropiskos dzīvniekus un iepazīt dažādus augus, bet "Cocodrilo Park" ļauj satikt krokodilus, lemurus un citus eksotiskas dzīvniekus.

Kanāriju salu pārzinātāja gan noslēgumā atzīst, ka abas salas ir kā māsas - līdzīgas, tomēr unikālas. Viņa ieteic iepazīt abas, taču to, kādā secībā, tas katram jāsajūt, uzticoties savai intuīcijai. "Lai vai kuru salu - Tenerifi vai Grankanāriju - izvēlēsieties savam nākamajam ceļojumam, es ticu, ka nebūsiet vīlušies, jo abas ir patiesi, patiesi brīnišķīgas!" teic ceļojumu konsultante.

Kvēpu filtru bezmaksas pārbaudē puse Latvijas auto neatbilst prasībām (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 12:49:00 +0300

Pilsētā datorsistēma nespēj veikt reģenerāciju jeb izdedzināšanu.

Bezmaksas kvēpu filtru pārbaudēs sabiedrības interese bija lielāka nekā gaidīts - cilvēki sāka ierasties jau stundu pirms sākuma, un rindā nācās pavadīt apmēram stundu. Pārbaudītas tika 160 automašīnas, taču rezultāti parādīja, ka puse no spēkratiem neatbilst jaunajām prasībām un šobrīd tehnisko apskati tie neizietu.

Atsaucība pārsteidza

"Godīgi sakot, nebijām gaidījuši tik lielu interesi - cilvēki ieradās jau stundu pirms sākuma un pacietīgi gaidīja rindā. Daudzi vairākkārt jautāja, vai līdz vakaram paspēs tikt pie pārbaudes. Tas skaidri parāda, ka tēma autovadītājiem ir ļoti aktuāla un viņiem trūkst informācijas par kvēpu filtru problēmām," stāsta auto eksperts Ivars Klints.

Viņš atzīst, ka atsaucība patiesībā pārsniedza visas prognozes - pasākuma laikā nācās atteikt pārbaudi vairāk nekā 20 automašīnām, jo nebija iespējams fiziski apkalpot visus interesentus. "Tas, ka cilvēki bija gatavi gaidīt vairāk nekā stundu tikai, lai saņemtu pārbaudi un konsultāciju, parāda - šis jautājums satrauc ļoti daudzus. Interese bija tik liela, ka jau tagad varu apsolīt - šādus pasākumus noteikti atkārtosim, lai sniegtu iespēju ikvienam, kurš šoreiz nepaspēja."

Puse auto - ar neatbilstošiem rādījumiem

No pārbaudītajām 160 automašīnām ceturtā daļa bija vecāka par 2013.gadu, uz kurām jaunie noteikumi vēl neattiecas. Tomēr rezultāti parādīja satraucošu ainu - puse no visām pārbaudītajām automašīnām, precīzāk, 78 auto, neatbilst prasībām, jo kvēpu filtra rādījumi pārsniedza pieļauto normu vairāk nekā četras reizes.

"Tas ir skarbs signāls - ja šie auto šodien dotos uz tehnisko apskati, tie vienkārši neizietu pārbaudi. Un runa nav tikai par papīriem vai sodiem - tas nozīmē arī, ka šie transportlīdzekļi ikdienā rada daudz lielāku piesārņojumu nekā pieļauts," uzsver Ivars Klints. Viņš piebilst - šie rezultāti parāda, ka problēma ir plašāka, nekā līdz šim domāts, un daudzi autovadītāji par to nemaz nenojauš, līdz nonāk pie pārbaudes.

Neziņa par noteikumiem un uzturēšanu

Pasākums izgaismoja arī citu problēmu - zināšanu trūkumu. Daudzi autovadītāji nemaz nezināja, ka jaunās prasības attiecas tikai uz automašīnām, kas jaunākas par 2013.gadu. Lielākā daļa bija pārsteigti arī par to, kas jādara tālāk, ja auto tehnisko apskati nevar iziet. "Vairumam klientu nācās skaidrot pamata lietas - kādi ir iespējamie bojājumu cēloņi, kāpēc filtri aizaug un ko darīt, lai to dzīvi paildzinātu," piebilst Klints.

Eksperti: problēma ir braukšanas paradumos

"Būtiskākā problēma - dīzeļauto bieži tiek izmantoti īsiem pilsētas braucieniem, lai gan tie nav tam paredzēti," skaidro VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcijas" Tehniskā departamenta Tehniskās apskates uzraudzības daļas vadītājs Ainārs Āboliņš.

Viņš uzsver, ka šādos apstākļos automašīnas datorsistēma nespēj veikt filtra reģenerāciju jeb izdedzināšanu, līdz ar to filtrs aizaug daudz ātrāk. "Cilvēkiem jāsaprot, ka dīzelis nav universāls risinājums - pilsētā tas kļūst par dārgu problēmu."

Nomaiņa nav risinājums

Speciālisti uzsver - kvēpu filtra nomaiņa pati par sevi nav risinājums. Ja netiek atrisināts iemesls, kāpēc filtrs bojājas, tad arī jaunais kalpos īsu brīdi. "Nav nozīmes, vai iegādājaties oriģinālo vai alternatīvo filtru - ja cēlonis paliek, arī jaunais filtrs drīz vien būs bojāts," skaidro Ivars Klints.

Viņš piebilst, ka problēma bieži slēpjas autovadītāju paradumos vai paša auto tehniskajā stāvoklī. Piemēram, dīzeļdzinēji nav paredzēti tikai īsiem pārbraucieniem pilsētā, savukārt reģenerācijas process - automātiska filtra izdedzināšana - daudziem ir pilnīga nezināma parādība. Tāpēc pirms maiņas būtiski ir noskaidrot, kas tieši bojā filtru, un tikai tad domāt par nomaiņu.

Saeimai būs jālemj par Latvijas pilsonības piešķiršanu sportistam no Ukrainas

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 10:43:00 +0300

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija Saeimas Prezidijā iesniegusi likumprojektu par Eduarda Cibuļas atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Paredzēts pilsonību Ukrainas pilsonim piešķirt ar īpašu likumu, apejot ierasto naturalizācijas kārtību.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Cibuļa ir dzimis 2010.gadā Kijivā un kopš 2022.gada dzīvo Latvijā, kur mācās Rīgas Pārdaugavas pamatskolā un aktīvi nodarbojas ar taekvondo. Viņš ir guvis izcilus sportiskus panākumus, pārstāvot Latviju starptautiskās sacensībās.

Pilsonība Cibuļam jāpiešķir, lai viņš varētu oficiāli pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās un 2028.gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā.

Atbalstu pilsonības piešķiršanai paudušas vairākas sporta organizācijas.

Plāno divas reizes palielināt biļešu cenas sešos memoriālajos muzejos

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 10:40:00 +0300

Valdība plāno divas reizes palielināt biļešu cenas sešos memoriālajos muzejos, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā noteikumu projekta anotācijas.

Memoriālo muzeju apvienību veido seši muzeji: Jāņa Akuratera muzejs, Krišjāņa Barona muzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs ar četrām ekspozīciju vietām, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs ar filiāli Skrīveros un Ojāra Vācieša muzejs.

Saskaņā ar sagatavoto cenrādi, ieejas biļete katrā no apvienības muzejiem maksās 2 eiro, lai gan līdz šim ieejas biļete maksāja 1 eiro. Savukārt 24 stundu biļete divu muzeju apmeklējumam noteikta 3 eiro apmērā, lai gan patlaban par šādu biļeti ir jāmaksā 1,50 eiro.

KM norāda, ka Memoriālo muzeju apvienības cenrādis nav mainīts kopš 2015.gada, lai gan šajā laikā izveidotas jaunas ekspozīcijas, modernizētas esošās un īstenots plašs pasākumu piedāvājums. Tāpat ir pieaugušas arī muzeju uzturēšanas, komunālo pakalpojumu, darba samaksas un citu resursu izmaksas.

Projekts paredz arī citas izmaiņas, piemēram, akciju dienās noteikt atlaidi no 50% līdz 100%, diferencēt gida pakalpojumu cenu atkarībā no grupas lieluma, paplašināt izglītojošo programmu piedāvājumu, tostarp tiešsaistē un ārpus muzeja, kur izdevumus segs pasūtītājs, noteikt pazeminātu maksu izglītojamajiem, studentiem un pensionāriem. Tāpat iecerēts ieviest ģimenes biļeti pasākumiem pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.

KM norāda, ka muzeju biļešu cenas joprojām ir zemākas nekā līdzīgos muzejos Latvijā un ārvalstīs. Vienlaikus tiks saglabāta līdzšinējā bezmaksas apmeklējuma politika noteiktām sabiedrības grupām, bet sociāli mazāk aizsargātajiem apmeklētājiem paredzēta pazemināta maksa.

Rudens saule var būt arī kaitīga: mediķi kliedē mītus (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 09:35:00 +0300

Latvijas iedzīvotāji aizvien labāk saprot, ka mūsu platuma grādos cilvēkiem D vitamīna trūkst pat vasarā.

Rudens ir klāt, un tas nozīmē, ka saules aizsargkrēms jau ir nolikts tālākajā plauktā – daudzi taču uzskata, ka tas nav nepieciešams, ja saule nav redzama. “Pie mums arī saulainā laikā cilvēki nelieto aizsargkrēmu, nemaz nerunājot par apmākušos un vēsu dienu. Bieži trūkst izpratnes, kādēļ tas ir vajadzīgs. Vēl viens iemesls – sociālajos tīklos šobrīd aktīvi cirkulē mīts, ka SPF ir kaitīgs hormonu iedarbībai līdzīgās aktivitātes dēļ, turklāt tas bloķē D vitamīna veidošanos,” uzsver farmaceite Egija Bompa. Noskaidrosim, vai tiešām nepieciešams lietot krēmu, ja debesīs nav ne stariņa saules, un vai tas ir vajadzīgs arī tad, ja izejat ārā vien uz brīdi – lai aizietu līdz darbam vai veikalam.

1.mīts: SPF ķīmiskie filtri ir kaitīgi. Šis aizspriedums balstās faktā, ka daži vecie ķīmiskie filtri (piemēram, oxybenzone) raisīja strīdus hormonu iedarbībai līdzīgās aktivitātes dēļ. Taču ES modernie krēmi tiek stingri testēti, lai atbilstu drošības prasībām. Turklāt jutīgai ādai ir pieejami arī fiziskie, nevis ķīmiskie filtri – cinka oksīds un titāna dioksīds, tādēļ tos var droši lietot.

2.mīts: ja ir mākoņains un vēss laiks, saules aizsargkrēms nav nepieciešams. Neskatoties uz visiem speciālistu brīdinājumiem, šis mīts ir neticami dzīvelīgs. Reti kurš Latvijas iedzīvotājs lieto saules aizsargkrēmu gada aukstajā laikā.

Ja laiks ir apmācies, tad UV indekss ir zemāks, taču dzīves laikā UVA staru iedarbība uzkrājas (tie neizraisa apdegumus, taču iznīcina kolagēnu un šūnu DNS). Šo parādību dēvē par “kluso fotonovecošanos”. Tādēļ ir ieteicams ne tikai lietot līdzekļus ar SPF filtriem, bet arī nodrošināt ādai intensīvu mitrināšanu un atjaunošanu. Tas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu veselīgu izskatu un novērstu novecošanās pazīmes.

Starp citu, tieši šovasar interneta aptiekā vispopulārākais produkts bija dušas želeja sausai un jutīgai ādai, bet piektais populārākais ir mitrinošs krēms. Tas acīmredzami pierāda faktu, ka pat mākoņainā laikā līdz 80 % UV staru sasniedz ādu, veicinot tās sausumu. Bet UVA stari, kas ir īpaši bīstami ādas novecošanai un dziļākiem bojājumiem, ir vienmēr, neatkarīgi no temperatūras un mākoņu daudzuma.

“Varētu šķist – kādēļ lietot saules aizsargkrēmu, ja visu laiku ir nomācies, auksts, lietains laiks? Taču sausa āda, ar ko saskaras daudzi Latvijas iedzīvotāji, liecina, ka saules stari iedarbojas uz ādas virspusi pat sliktā laikā, un tā atbildot kļūst vēl sausāka nekā apkures sezonā,” skaidro farmaceite, piebilstot, ka rūpes par ādu ietver ne tikai SPF, bet arī mitrinošu krēmu vai losjonu lietošanu pēc atrašanās ārā.

3.mīts: D vitamīns neveidojas, ja tiek lietots SPF. “Šis apgalvojums ir daļēji patiess. Tā kā saules aizsargkrēmi aizsargā ādu no kaitīgā UVB un UVA starojuma, organisms sintezē mazāk D vitamīna, nekā varētu, ja netiktu lietoti saules aizsarglīdzekļi. Taču tas nav iemesls atteikties no aizsardzības, jo uzkrāt D vitamīnu ziemai nav iespējams. Jau 15 dienu, maksimums – 30 dienu laikā D vitamīna uzkrājumi samazinās divas reizes un arī pēc tam turpina samazināties. Derētu nopietni padomāt par to, vai iluzorās cerības uzkrāt pietiekami daudz šā vitamīna ir vērtas reālā riska iegūt melanomu pēc ilgstošas uzturēšanās saulē. Tādēļ speciālisti jau sen iesaka veselības uzturēšanai ikdienā lietot D vitamīnu. Ieteicamā deva ir 2000–4000 vienības diennaktī atkarībā no vecuma,” skaidro farmaceite.

Interesanti, ka atbilstoši mediķu datiem D vitamīns ir viens no pieciem populārākajiem produktiem, kas šovasar tika pasūtīts tiešsaistē. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien labāk saprot, ka mūsu platuma grādos cilvēkiem D vitamīna trūkst pat vasarā.

4.mīts: Dabīgais iedegums ir veselīgs. Iedegums būtībā ir ādas šūnu DNS bojājums. Melanīna aizsargefekts ir ierobežots un neaizvieto SPF. Šādu bojājumu rezultātā, īpaši tad, ja āda ir apdegusi, būtiski palielinās ādas vēža risks.

Bišumuižas dzīve: kādu senioru mītni samarieši uzcels Rīgā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 09:28:00 +0300

Zemesgabals izvēlēts, domājot par labbūtību un ikdienas ērtībām.

Rīgā, Ceraukstes ielā, Latvijas Samariešu apvienība rīkoja mājīgā aprūpes nama "Bišumuiža" Spāru svētkus, piedaloties labklājības ministram, Rīgas domes vicemēram un Labklājības departamenta pārstāvjiem, CFLA pārstāvjiem, arhitektiem, būvniekiem un citiem viesiem.

Pagājušā gada nogalē biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" (LSA) parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par 3 jaunu ēku būvniecību ar mērķi nodrošināt pāreju no institucionālas ilgtermiņa aprūpes sniegšanas uz kopienā balstītas aprūpes modeli, attīstot ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma pieejamību, kā arī saglabājot seniora neatkarību un aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību.

"Piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu un sadarbojoties ar Rīgas pašvaldību, mēs virzāmies uz mērķi, lai ģimeniskā pieejā balstīts ilgtermiņa aprūpes pakalpojums kļūst par normu, aizvietojot slimnīcas tipa pansionātus ar cilvēcīgāku un cieņpilnāku vidi. Lai mazinātu aizspriedumus un izskaustu tādus apzīmējumus kā "nabagmāja", kā arī ļautu tuviniekiem justies mierīgiem par savu senioru drošību un labsajūtu, " akcentē LSA vadītājs Andris Bērziņš.

Zemesgabals Bišumuižā izvēlēts, domājot par senioru labbūtību un ikdienas ērtībām. To ieskauj zaļa un mierīga apkārtne ar piemērotu infrastruktūru. Turpat netālu atrodas sabiedriskā transporta pietura, ģimenes ārsta prakse, veikals, bibliotēka. Ēkas būs energoefektīvas, pilnībā pieejamas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

"Apkārtējā vide šeit vēsturiski veidojusies ainaviska, un to mēs mēģinām ne tikai respektēt, bet arī attīstīt. Teritorijā ir saglabāti visi vērtīgie koki, un plānots papildu labiekārtojums, iekļaujot kopējas lietošanas laukumu, apstādījumus, dārza dobes un pastaigu takas, kas dabiski ieguls kopējā ainavā un nodrošinās aktīva un daudzveidīga dzīvesveida iespēju senioriem, " ieskicē arhitekts Jānis Zvejnieks.

Divās ēkās paredzētas 16 vietas (katrā), kur seniori dzīvos nelielās grupās, bet trešajā - 8 vietas, kopā četrdesmit. Līdzīgi kā ģimenes mājā, būs guļamistabas vienai vai divām personām ar atsevišķu sanitāro mezglu, un tāpat būs koplietošanas dzīvojamās telpas, virtuves zona, sanitārais mezgls (aprīkots ar speciālām sliedēm). Starp ēkām tiks izveidots kopīgs pagalms, bet apkārt ēkām nepārtrauktas pastaigu takas, veicinot savstarpēju saskarsmi un mājīgumu.

"Man patīk dalīties ar austriešu pieeju - dzīvojot aprūpes namā, senioram jāredz tas pats baznīcas tornis, ko viņš vēroja, skatoties pa skolas logu. Baznīcas torni mēs nevaram piedāvāt, taču mājīgā aprūpes nama "Bišumuiža" iemītnieki pa logu vai no pastaigas takas redzēs televīzijas torni - simbolisku un zināmu ikvienam, " piebilst Andris Bērziņš.

Projekta īstenošanā apvienojušies pieredzējuši sadarbības partneri, nodrošinot projektēšanu, būvdarbus un autoruzraudzību. Projekts tiks īstenots līdz 2026.gada 30.aprīlim.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu un Biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" līdzfinansējumu. Kopējais projekta budžets plānots 4 041 830.00 EUR, no kuriem Atveseļošanas fonda finansējums sastāda 3 251 508.00 EUR, bet Latvijas Samariešu apvienības finansējums - 790 322.00 EUR

Latviešu mūzikas duets «‎De Mantra» iepriecina fanus (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 07:24:00 +0300

"Katrs cilvēks pieļauj kļūdas, un dažas kļūdas mūs pavada visu dzīvi".

Latviešu mūzikas duets "De Mantra" (Liene Leitāne un Madara Martinkena) klausītājiem piedāvā savu trešo singlu angļu valodā - "Let Them", kuram tapis arī vizuāli iespaidīgs videoklips. Dziesma ir emocionāls un spēcīgs vēstījums par spēju saglabāt iekšējo brīvību un neatkarību pasaulē, kurā valda negatīvisms un informācijas pārbagātība.

Dziesmas galvenā ideja - iemācīties atlaist un nereaģēt uz kritiku, skaudību un citu cilvēku negatīvo ietekmi. Singls "Let Them" iedrošina ticēt sev, saviem sapņiem un vērtībām, neļaujot ārējai pasaulei noteikt, kā būtu pareizi vai nepareizi dzīvot. Reaģēšana uz citu cilvēku iekšējām problēmām un nepamatotu spriedumu uzņemšana personīgi tikai patērē mūsu visdārgāko un ierobežoto resursu - laiku. Šo enerģiju varam ieguldīt sevis attīstībā, nevis cīņā ar to, ko mēs nevaram kontrolēt.

"Dzīvojam laikā, kad ir vieglāk redzēt citu dzīves nekā pašiem piedzīvot savējo. Sociālie tīkli bieži rada ilūziju, kas ved pie salīdzināšanas un negatīvisma. Mēs gribējām parādīt, ka labākais veids ir vienkārši ļaut viņiem - "let them" -, un dzīvot savu dzīvi ar ticību sev," stāsta dueta dalībnieces.

"Katrs cilvēks pieļauj kļūdas, un dažas kļūdas mūs pavada visu dzīvi. Tomēr tās mūs nedefinē. Ar šo dziesmu mēs vēlamies atgādināt par ticību savām vērtībām un tam, ka labais cilvēkā vienmēr ir spēcīgāks par negatīvo," piebilst De Mantra.

Mūzikas skanējums tapis kā radošs eksperiments, bez konkrēta žanra ierobežojumiem. "De Mantra" radīto raksturo dvēselisks un emocionāls popmūzikas skanējums, kas atspoguļo abu mākslinieču iekšējo pasauli un sajūtas.

Dziesma ir tapusi kā kopdarbs - gan vārdi, gan mūzika radīti duetā. Studijas ieraksts, miksēšana un māsterings veidots sadarbībā ar producentiem Armandu Varslavānu un Edgaru Vilcānu.

Singlu pavada arī pašu radīts videoklips, kurā filmēšanā piedalījies Jānis Vācers, bet montāžu veidojusi Liene Leitāne.

Madridē sprādzienā bārā ievainoti 25 cilvēki

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 23:03:00 +0300

Spānijas galvaspilsētā Madridē sestdien pēcpusdienā sprādzienā bārā ievainoti 25 cilvēki, pavēstīja ārkārtas dienesti, norādot, ka trīs ievainoto stāvoklis ir smags.

Vēl divu ievainoto stāvoklis tiek raksturos kā "potenciāli nopietns".

Sprādziens noticis galvaspilsētas Valjekasas rajonā.

Ārkārtas dienesti sākotnēji vēstīja, ka ievainots 21 cilvēks.

Notiek izmeklēšana, un sākotnējā ugunsdzēsēju informācija liecina, ka sprādzienu izraisījusi gāzes noplūde, vēsta mediji.

Tiesa, par drošību un ārkārtas situācijām atbildīgā Madrides domes amatpersona Inmakulada Sansa norādīja, ka ir pāragri spriest par sprādziena iemesliem.

Sprādzienā cietis arī dzīvoklis, kas atrodas virs bāra.