VS: Rubrikas ziņas Ekonomika

Eksperts: Latvijas iedzīvotāji pārgājuši e-komercijā

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 12:24:00 +0300

Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi pieauguši tieši par pārtiku un ikdienas precēm.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski mainījušies iedzīvotāju maksājumu paradumi - strauji pieaudzis gan bezskaidras naudas, gan tiešsaistes norēķinu īpatsvars. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati1, pēdējo piecu gadu laikā trīskāršojies arī tiešsaistē veikto maksājumu apjoms, kas spilgti apliecina tiešsaistes norēķinu popularitātes pieaugumu, uzsver finanšu eksperts Ulvis Pāvuls.

Tiešsaistes maksājumu īpatsvars Latvijā trīskāršojies

Kamēr skaidra nauda joprojām ir visbiežāk izmantotais norēķinu veids Eiropas Savienībā kopumā, Latvijā jau 78%2 maksājumu notiek bezskaidras naudas veidā. Kā liecina ECB dati, pēdējo piecu gadu laikā būtiski audzis tiešsaistes maksājumu īpatsvars. Ja 2019.gadā tikai 7% iedzīvotāju ikdienas maksājumu Latvijā notika tiešsaistē, tad 2024.gadā šis rādītājs sasniedzis jau 25%. Līdzīgs pieaugums vērojams arī citās Baltijas valstīs - Lietuvā tiešsaistes maksājumu īpatsvars pieaudzis par 17%, bet Igaunijā - par 8%. Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi pieauguši tieši par pārtiku un ikdienas precēm, kā arī daļu no maksājumiem veido ēdienu piegādes, kas iepriekš nebija nozīmīga kategorija, bet šobrīd veido jau 11% no visiem maksājumiem.

Šīs izmaiņas veicina vairāki faktori - arvien plašāka e-komercijas attīstība, uzņēmēju vēlme piedāvāt ērtākus un ātrākus norēķinu risinājumus, kā arī sabiedrības digitālo prasmju pieaugums. Tiešsaistes maksājumi kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan pārtikas iegādē, gan komunālo maksājumu veikšanā, gan izmantojot mobilās lietotnes pakalpojumu rezervācijai vai transportam.

Tiešsaistē tērējam vairāk

Pieaudzis ne tikai darījumu skaits, bet arī kopējā tiešsaistes maksājumu vērtība - salīdzinājumā ar 2019.gadu Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē tērē par 23% vairāk. Tas apliecina, ka iedzīvotāji ir gatavi ne vien biežāk izmantot digitālos maksājumu risinājumus, bet arī veikt lielākus pirkumus tiešsaistē.

Dati liecina, ka īpaši strauji audzis Apple Pay izmantojums, kas vien nepilna gada laikā ir dubultojies. Arī Google Pay pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas, bet tomēr lēnākā tempā. Neskatoties uz to, internetbanku maksājumi joprojām ir populārākais apmaksas veids, lai gan to īpatsvars ir nedaudz samazinājies.

Tāpat datos redzams, ka vidējā tiešsaistes maksājuma summa pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies un saglabājas 50 eiro apmērā. Salīdzinot apgrozījuma izmaiņas dažādās nozarēs kopš 2022.gada, vislielākais pieaugums vērojams kosmētikas tirdzniecībā un būvmateriālu un mājas preču segmentā. Viens no tiešsaistes maksājumu popularitātes iemesliem ir gan ērtums, gan drošības risinājumi, kas nodrošina ātru un pārskatāmu norēķinu pieredzi.

Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties

Kā norāda eksperts, tirgotājiem ir būtiski nodrošināt klientiem ērtas un daudzveidīgas maksājumu iespējas, īpaši tiešsaistē. Tas ne tikai uzlabo klientu apmierinātību, bet arī veicina pārdošanas apjomu pieaugumu. Pieprasījums pēc mūsdienīgiem risinājumiem aug, un uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas, gūst konkurētspējas priekšrocības. Šie dati skaidri iezīmē ilgtermiņa tendenci - digitālie maksājumi kļūst par dominējošu norēķinu formu Baltijas valstīs, un pieprasījums pēc tiem turpina pieaugt.

Latvijas elektroauto nozarē ir bažas par lejupslīdi (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 16:45:00 +0300

Šobrīd nav skaidrs, vai atbalsts tiks atjaunots tikai 2026.gadā.

Eiropas Klimata infrastruktūras un investīciju (EKII) atbalsts elektroauto iegādei līdz šim bija galvenais dzinulis, kas palīdzēja Latvijai virzīties uz zaļāku mobilitāti un nodrošināja strauju tirgus izaugsmi. Ar šīs programmas palīdzību iegādāti vairāk nekā 6 400 elektroauto jeb ap 40% no visiem Latvijā reģistrētajiem BEV.

Liela daļa atbalsta tika izmantota kā pirmā iemaksa līzingam, kas īpaši svarīgi bija ģimenēm, tostarp daudzbērnu ģimenēm. Tas ļāva pārsēsties ne tikai uz videi draudzīgāku, bet arī jaunāku un drošāku transportu. Pieprasījums pēc programmas bija ļoti augsts - vien 2024.gada augustā tika atbalstīti gandrīz 900 pirkumi, kas apliecina sabiedrības īsto un spēcīgo interesi.

"EKII atbalsts deva cilvēkiem papildu motivāciju spert soli pārejai uz zaļo transportu. Programma bija ļoti veiksmīga, īpaši daudzbērnu ģimenēm, un tās pēctecība ir kritiski svarīga, ja Latvija vēlas sasniegt uzstādītos e-mobilitātes mērķus," uzsver Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis Jānis Bekers.

Tomēr līdz ar programmas noslēgšanos elektroauto tirgus var piedzīvot būtisku lejupslīdi. Auto dīleri un pircēji kļūs piesardzīgāki, īpaši cietīs lietoto BEV segments. Šobrīd nav skaidrs, vai atbalsts tiks atjaunots tikai 2026.gadā, taču eksperti brīdina - jauna programma jāievieš pēc iespējas ātrāk, citādi riskējam pazaudēt līdz šim panākto progresu. Tāpat ir būtiski atgādināt, ka EKII atbalsts nebija tiešs nodokļu maksātāju slogs - finansējums nāca no emisiju kvotu izsoļu ieņēmumiem, proti, no piesārņotājiem, nevis iedzīvotāju maciņiem.

Nepieciešamība turpināt atbalstu

Latvijas elektroauto tirgus pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi. 2025.gada jūlijā valstī bija reģistrēti vairāk nekā 11 000 pilnībā elektrisko automobiļu, kas ir par 51% vairāk nekā gadu iepriekš, un kopējais elektrisko transportlīdzekļu skaits - ieskaitot autobusus, kravas automašīnas un mopēdus - pārsniedza 13 000 vienību. Jauno automobiļu tirgū elektroauto īpatsvars turpina palielināties: 2023.gadā gandrīz katrs desmitais jaunais reģistrētais auto bija BEV vai PHEV.

Šie skaitļi parāda, ka sabiedrības interese nav bijusi īslaicīga, bet gan stabila un pieaugoša tendence. Tomēr bez jaunas atbalsta programmas izveides pastāv risks, ka šis progress apstāsies. Īpaši jūtīgi to izjustu ģimenes, kurām līdz šim atbalsts bieži kalpoja kā pirmais solis ceļā uz elektroauto iegādi, kā arī lietoto BEV segments, kas kļūtu mazāk pieejams. Lai saglabātu izaugsmes tempu un nodrošinātu Latvijas konkurētspēju e-mobilitātes jomā reģionālā līmenī, jaunā atbalsta programma jāievieš jau tuvākajā laikā. Ja tas tiks atlikts līdz 2026.gadam, pastāv būtisks risks zaudēt līdz šim sasniegtos rezultātus un palēnināt valsts ceļu uz uzstādīto klimata mērķu sasniegšanu.

Ekspertu vērtējums

Līzinga eksperts Matīss Janevičs Dambis uzsver, ka interese par elektroauto Latvijā ir strauji pieaugusi tieši pēdējo piecu gadu laikā. "Elektroauto kā produkts plašākai sabiedrībai kļuvis pieejams salīdzinoši nesen, un tieši 2022.gadā, sākoties EKII atbalsta programmai, mēs novērojām būtisku lūzuma punktu cilvēku izvēlēs par labu elektroauto. Statistika rāda, ka pēdējie mēneši bijuši ļoti aktīvi - trešdaļa no visiem privātpersonu finansētajiem auto bijuši hibrīdi vai elektroauto. Redzēsim, kā šī tendence mainīsies tagad, kad atbalsta programma ir beigusies," viņš norāda.

Vienlaikus finanšu institūcijas meklē risinājumus, lai veicinātu e-auto pieejamību arī turpmāk. "Mēs kā finansētājs cenšamies piedāvāt izdevīgākus komercnosacījumus un iedrošināt klientus izvēlēties elektroauto. Jau šobrīd redzam, ka segments kļūst arvien plašāks, īpaši zemo un vidējo cenu kategorijā. Tomēr, neskatoties uz to, pēc EKII programmas beigām tirgū, visticamāk, būs neliels kritums, kaut arī ne tik krass kā sākotnēji varētu šķist," piebilst Dambis.

Arī konkursa Latvijas e-auto organizators Roberts Jansons uzsver, ka šis kritums nebūs intereses samazināšanās sekas, bet gan dabīgs nogaidīšanas efekts: "Skaidrs, ka tirgū būs kritums, taču tas nav saistīts ar intereses trūkumu. Daudzi interesenti, kuri jau bija gatavi pāriet uz elektroauto, tagad vienkārši nogaidīs. Manuprāt, līdzšinējā programma bija labs atspēriena punkts godīgiem pilsoņiem, kuriem nav problēmu iegūt bankas finansējumu, bet kuru uzkrājumi nav pietiekami lieli. EKII finansējums kalpoja kā pirmā iemaksa zaļāka autoparka radīšanai."

Cēsīs 2 kopmītņu vietā cels elitārus mājokļus (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 11:15:00 +0300

Uzņēmums uzsver, ka lokācija ir ļoti pievilcīga.

Nekustamajā īpašumā Kovārņu ielā 24 un 26, Cēsīs, uzsākti divu daudzdzīvokļu māju demontāžas darbi, ar mērķi attīstīt kvalitatīvu dzīvojamo projektu ainaviskā vietā.

Jaunie īpašnieki informē, ka vispirms tiks attīstīta Kovārņu iela 26, pēc tam Kovārņu iela 24. Kovārņu ielā 24 sākotnēji tiks veikta ēkas nepieciešamie demontāžas darbi, logu nomaiņa un fasādes apdare, lai pēc 26. mājas būvniecības pabeigšanas uzreiz sākt iekšdarbus.

Iecerēts, ka pirmās mājas būvniecība tiks pabeigta līdz 2026. gada vasarai.

Īpašnieki, izsolē no Cēsu novada pašvaldības iegādājoties nekustamo īpašumu Kovārņu ielā, atzina, ka izvēle veikta, saredzot šīs vietas attīstības potenciālu. Uzņēmums uzsver, ka lokācija ir ļoti pievilcīga un perspektīva – tuvumā atrodas tūristu iecienītas apskates vietas, dabas takas, kalni, kā arī attīstīta pilsētas infrastruktūra.

Dzīvokļi tiks piedāvāti pārdošanai, taču detalizēta informācija par pārdošanas procesu un termiņiem vēl nav pieejama.

Ņemot vērā pieprasījumu, iedzīvotāju interesi un citus faktorus, nākotnē teritorijā iespējama arī papildu dzīvojamo māju būvniecība.

Līdz šim teritorijā atradās daudzdzīvokļu ēkas, kas agrāk kalpojušas kā arodskolas kopmītņu ēkas.

Itāļi un vācieši Ventspilī uzbūvēs katlumāju uz atkritumiem

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 07:57:00 +0300

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome nolēma atbalstīt grozījumus pašvaldības īstenotā projekta “No atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūve Ventspilī, Talsu ielā 69” turpmākai realizācijai.

Grozījumi tiek veikti, pamatojoties uz būvdarbu izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar atkārtotu iepirkuma procedūru atlikušo darbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā pēc tam, kad 2025. gada 6. februārī PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” bija spiests vienpusēji pārtraukt līdzšinējo būvdarbu līgumu, jo līdzšinējais būvuzņēmējs pilnībā pārtrauca darbus 2024. gada 15. novembrī. Tādēļ, ņemot vērā projekta specifiku un sarežģītību, tika organizēts jauns iepirkums. Šī situācija ietekmējusi gan projekta pabeigšanas termiņus, gan kopējās izmaksas.

Jauna būvdarbu iepirkuma rezultātā 2025. gada 4. septembrī tika saņemts atbilstošs piedāvājums no uzņēmuma “Engitec Technologies S.P.A.” (Itālija), kas sadarbojas ar uzņēmumu “Richard Kablitz GmbH” (Vācija), par kopējo summu 4 500 000 EUR (bez PVN). Tādējādi projekta īstenošanai radītas papildu izmaksas 3 445 728 EUR (bez PVN) apmērā, kas būs teju pilnībā atgūstami no pārtrauktā būvdarbu līguma, ziņo vietne ventspils.lv.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome nolēma atbalstīt grozījumus 2018. gada 12. oktobra lēmumā Nr. 115 “Par investīciju projektu “No atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūve Ventspilī, Talsu ielā 69””, paredzot atbalstīt projekta finanšu plānu par kopējo summu 27 136 053 EUR, t.sk. projekta attiecināmās izmaksas 15 000 000 EUR (bez PVN) un neattiecināmās izmaksas 12 136 053 EUR. Projekta papildu izmaksas PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” segs no kapitālsabiedrības budžeta līdzekļiem.

Atgādinām, ka projekta rezultātā Ventspilī ir paredzēts izbūvēt reģenerācijas iekārtu un saistītās inženierkomunikāciju, lai no reģenerēta no atkritumiem iegūta kurināmā ražotu siltumenerģiju un elektroenerģiju. Tas savukārt samazinās apglabājamo atkritumu daudzumu un attīstīs atkritumu reģenerāciju ar enerģijas atguvi no Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģiona teritorijā radītajiem atkritumiem.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta apstiprinātās direktīvas 2018/850/ES prasībām, kas paredz samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, un no 2035. gada tas noteikts ne vairāk kā 10% no visiem radītajiem atkritumiem.

Dienvidkurzemes novadā notiek tiltu remontdarbi (VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 15:54:00 +0300

"Atjaunojam šos, lai lauksaimnieki varētu tikt uz saviem laukiem, strādāt un pārvietoties".

Nīcas pagastā uzsākta tiltu virskārtas atjaunošana, informē novada pašvaldībā. Plānots salabot trīs tiltus, no kuriem uz viena darbi jau pabeigti. To dara, lai uzlabotu drošību un satiksmes apstākļus, jo tilti ir stipri nolietojušies, vietnei liepajniekiem.lv paskaidro novada Komunālās pārvaldes Nīcas nodaļas vadītājs Aigars Veiss.

“Nu jau kādu gadu vai divus mūsu tiltiem ir svara ierobežojumi. Tagad tos jāsāk lēnām remontēt, jo pa visiem šiem gadiem ir nolietojušies. Komunālā pārvalde ir veikusi tiltu apsekošanu, un tagad saprotam, kuri tilti ir bēdīgākā stāvoklī, kuri jāremontē vispirms, lai nerodas situācija, ka kāds jāslēdz ciet,” norāda A. Veiss.

Pagaidām atjaunots tilts, kas atrodas uz pašvaldības ceļa “Nīcas pasts–Strautiņi”, Sklandu gatves galā. Pārējie divi atrodas, nogriežoties no A11 autoceļa, aiz Toseles upes tilta.

A. Veiss precizē, ka tur ir divi tilti, kas savieno ar Mēķes ezeru un abu atjaunošanu plānots pabeigt tuvāko divu nedēļu laikā.

“Pagaidām darbi tika apturēti lietus dēļ, bet tūlīt saulīte atkal pagozēsies un mēs pabeigsim iesākto.” Šie trīs tilti neesot vissliktākajā stāvoklī, taču tie izvēlēti intensīvās satiksmes un nozīmīguma dēļ.

“Tie ir nozīmīgi lauksaimniekiem. Atjaunojam šos, lai lauksaimnieki varētu tikt uz saviem laukiem, strādāt un pārvietoties ar lielajiem traktoriem, tehniku. Gaidījām, kad tiks novākta raža. Graudaugus novāca, tagad palikuši dārzeņi, bet tos zemnieki var pārvest arī pa citiem ceļiem. Darbu laikā satiksme tiek pārtraukta tikai uz divām trim stundām, kamēr asfalts atdziest. Bet lauksaimniekus laikus pabrīdinām, ka satiksme tiks ierobežota un ka būs jāpārvietojas pa citurieni.”

Komunālās pārvaldes pārstāvis pastāsta, ka Nīcas un Otaņķu pagastos ir 21 tilts un katram no tiem būtu nepieciešams veikt kādu uzlabošanu. Līdzīgi tilti, kas gaida savu kārtu, ir arī Rucavas un Dunikas pagastos. “Nākamgad paredzēts darbus pie tiltiem turpināt, tam plānots atvēlēt līdzekļus arī budžetā,” teic A. Veiss.

Pašlaik vēl nav zināmas precīzas šo trīs tiltu remontdarbu izmaksas, taču A. Veiss lēš, ka tās varētu būt ap 80 tūkstošiem eiro. Izmanto pašvaldības budžeta un papildus iegūto ārējo finansējumu.

Eksperts: Latvijā esam sasnieguši 10 000 elektroauto atzīmi (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 14:41:00 +0300

Tā vairs nav luksusa prece vai tehnoloģisks eksperiments.

Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju interese par videi draudzīgiem transportlīdzekļiem būtiski pieaug. 2025. gada pirmajos piecos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto ir palielinājies 2,5 reizes.

Auto eksperts Sergejs Romaņuks uzsver, ka videi draudzīgo auto segments Latvijā vairs nav uzskatāms par nišu – tas kļūst par iedzīvotāju ikdienas izvēli. Īpaši aktīvi attīstās mazlietoto elektroauto tirgus, kas liecina par uzticēšanos šim transporta veidam.

“Šogad īpaši izceļas mazlietoto elektroauto segments – jau 70% no finansētajiem elektroauto ir lietoti, kamēr vēl pērn šis rādītājs bija 50%, bet 2023. gadā tikai katrs piektais. Jauno auto tirgū elektroauto sāk nopietni konkurēt ar dīzeļdzinējiem, un benzīna automašīnām redzams neliels pieprasījuma kritums. Arvien vairāk lietoto auto īpašnieku izvēlas videi draudzīgākus risinājumus, un tas iezīmē vēsturisku pavērsienu Latvijas auto tirgū. Īpaši strauju izaugsmi piedzīvo arī Plug-in hibrīdi – to finansējums šogad pieaudzis sešas reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Līdzīgas tendences vērojamas arī citviet pasaulē – elektroauto pārdošanas apjomi turpina augt gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā un Āzijā. Daudzviet elektroauto jau pārsniedz 20% no kopējā jauno auto tirgus, un arvien vairāk valstis ievieš stingrākas emisiju prasības un paplašina atbalsta programmas. Latvijas tirgus attīstība apliecina un uzņemtais ātrums pēc CSDD datiem Latvijā esam sasnieguši 10 000 elektroauto atzīmi, ka esam uz pareizā ceļa, lai sekotu globālajiem ilgtspējas mērķiem,” atzīmē Sergejs Romaņuks.

Ekspertu dati rāda, ka šī gada pirmajos mēnešos visvairāk iegādātas automašīnas ar benzīna dzinēju (61%), kam seko elektrodzinējs (30%, t.sk. elektroauto un Plug-in hibrīdi) un dīzelis (8%). Savukārt mazlietoto auto segmentā situācija ir līdzīgāka – ar benzīna dzinēju iegādāti 44% auto, kam seko dīzelis – 31% un elektrodzinējs – 25%.

Kā norāda Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs: “Lielākais pienesums, ko iegūstam līdz ar elektroauto skaita pieaugumu, ir tas, ka šie transportlīdzekļi lielākoties izmanto Latvijā ražotu degvielu – elektrību. Nereti elektroauto tiek uzlādēti ar mājsaimniecībās uzstādītiem saules paneļiem ražotu elektrību. Šāda pašpietiekamība ir būtisks ieguvums mums – sabiedrībai. Mēs regulāri pilnveidojam atbalsta programmas. Esam palielinājuši atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kuras pēdējā nepilnā gada laikā veido jau trešo daļu no visiem elektroauto pircējiem EKII programmas ietvaros.”

Ķīnas elektroauto iekaro arī Latviju

Runājot par populārākajiem modeļiem, pirktāko jauno elektroauto topa augšgalā šī gada sākumā ierindojas LYNK & CO 02, kas ir Ķīnas-Zviedrijas kopuzņēmuma ražojums, un auto raksturojams kā kompakts krosovers. Šī modelis nesen debitējis Eiropas tirgū un tā bāzes cena ir ap 35 000 eiro.

Otrajā vietā pirktāko jauno elektroauto vidū ierindojas GWM ORA 03, kas arī ir Ķīnas ražotāja veikums, kam seko jau zināmāki autoražotāji – Toyota BZ4X un Peugeot 5008 modeļi.

Tikmēr starp mazlietotajiem elektroauto vislielāko pieprasījumu izpelnījušies Tesla Model 3, Audi E-tron 50/55, Hyundai Kona un Tesla Model Y.

Latvijas Elektroauto biedrības vadītājs Jānis Bekers atzīst: “Elektroauto nav luksusa prece vai tehnoloģisks eksperiments. Tie ir ikvienam pieejami, īpaši pateicoties plašākam un cenas ziņā draudzīgākam mazlietoto elektroauto piedāvājumam. Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas lietotus elektroauto, kas ir uzticami, ekonomiski un videi draudzīgi, tādējādi veidojot jaunu mobilitātes kultūru Latvijā, kā arī rādot piemēru saviem draugiem, kolēģiem un kaimiņiem. Lai šī attīstība neapstātos, svarīgi, lai valsts arī turpmāk nodrošina ilgtermiņā plānotu atbalsta mehānismu elektroauto iegādei un uzlādes infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iedzīvotājiem saprotamu informāciju.”

Plānojot nākamo auto: hibrīdi apsteidz elektroauto

Swedbank veiktās iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka 45% tuvāko piecu gadu laikā plāno mainīt un iegādāties jaunu spēkratu. Lai arī lielākā daļa vēl aizvien domā par benzīna un dīzeļa auto dzinējiem (attiecīgi 27%), katrs piektais respondents apsver hibrīdauto iegādi – 17% domā par pašuzlādes hibrīdu, bet 15% – par uzlādējamu jeb plug-in hibrīdu. Tikmēr elektroauto kā savu nākamo auto apsver katrs desmitais respondents.

Videi draudzīga auto iegādei galvenā motivācija cilvēkiem ir zemāka iegādes cena (73%) un zemākas ekspluatācijas izmaksas (71%). Tam seko nodokļu atvieglojumi (43%), draudzīgāki finansēšanas noteikumi (31%) un valsts atbalsts elektroauto iegādē (29%).
Savukārt galvenie faktori, kas attur iedzīvotājus no elektroauto iegādes, ir tā cena (66%), šaubas par elektroauto bateriju veiktspēju (47%), nepietiekama uzlādes infrastruktūra dzīvesvietā un tās apkārtnē (37%), un ikdienā veikto attālumu ilgums, kam nepietiktu ar vienu auto uzlādi (30%).

Latvija ar 41. vietu inovāciju ziņā atpaliek no kaimiņiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 07:32:00 +0300

Lietuva un Igaunija atrodas attiecīgi 33. un 16. vietā.

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) jaunākajā globālo inovāciju indeksā “Global Innovation Index 2025” Latvija ir pakāpusies uz 41. vietu, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā gadu iepriekš. Kopumā Latvija ir uzlabojusi pozīcijas sešos rādītājos, bet četros tie ir pasliktinājušies.

Globālais inovāciju indekss Global Innovation Index 2025 sarindo pasaules 139 inovatīvākās ekonomikas. Tas izceļ globālās tendences, kas ir balstītas uz investīciju veidiem, tehnoloģisko progresu un sociālekonomisko ietekmi. Valstis tiek sarindotas, ņemot vērā 80 dažādus rādītājus. Globālie inovāciju līderi ir Šveice, Zviedrija, ASV, Dienvidkoreja un Singapūra. Parējās abas Baltijas valstis – Lietuva un Igaunija atrodas attiecīgi 33. un 16. vietā.

Attīstības temps – mērens

Latvijas attīstības temps tiek raksturots kā mērens, lai gan kopumā tā atrodas augstu ienākumu grupā pasaulē – 38. vieta no 54 valstīm, savukārt Eiropā tā ir 27. vietā no 39 analizētajām valstīm.

Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte minētas kā spēcīgākās inovāciju institūcijas Latvijā. Minētās universitātes ir ierindotas no 721. līdz 1000. vietai starp visām apskatā iekļautajām augstākās izglītības iestādēm. Vienlaikus norādīts, ka Latvija ir 83. vietā pēc absolventu skaita zinātnes un inženierzinātņu studiju novirzienos. Pētnieku skaita ziņā uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ierindojas 41. vietā.

Pieaug ieguldījumi izpētē un attīstībā

Īstermiņā Latvija ir uzlabojusi sniegumu šādos rādītājos: ieguldījumi izpētē un attīstībā, riska kapitāla darījumu skaits, platjoslas apraide, 5G tīkla pieejamība un automatizācija, dzīves ilguma prognoze. Īstermiņā sniegums pasliktinājies šādās jomās: zinātniskās publikācijas, starptautiskie patentu pieteikumi, darbaspēka produktivitāte un ir paaugstinājusies vidējā gaisa temperatūra.

Inovāciju jomā secināts, ka, ņemot vērā ieguldījumus, Latvija rada mazāk inovāciju nekā varētu sagaidīt – ieguldījumu veikšanā inovācijās Latvija ir 39. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk, nekā gadu iepriekš. Vienlaikus inovāciju rezultāti ir mazliet uzlabojušies – šajā rādītājā Latvija ir pakāpusies par divām pozīcijām augstāk un atrodas 44. vietā (2020. gadā Latvija bija 35. vietā).

Ir vieta uzlabojumiem

Latvijai kā spēcīgākās jomas ir atzītas infrastruktūra un radošās izpausmes. Piemēram, augsti rādītāji ir nacionālo filmu ražošanā (5. vieta), kultūras un radošo pakalpojumu eksportā (10. vieta), mobilo lietotņu skaitā (12. vieta), sieviešu ar augstāko izglītību nodarbinātībā (12. vieta) un studentu skaitā augstākās izglītības iestādēs (16. vieta).

Kā vājākās jomas ir atzīmētas tirgus attīstības līmenis (56. vieta), zināšanu un tehnoloģiju atdeve (51. vieta), cilvēkkapitāls un pētniecība, uzņēmējdarbības attīstība (47. vieta).

Īpaši vāji rādītāji ir politikas stabilitātē uzņēmējdarbības veikšanai (126. vieta), jauniešu demogrāfiskajam resursam (117 vieta), maksājumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu (108. vieta) un klasteru attīstībai (102. vieta). Tāpat Latvijas pozīcijas pasliktina mazais “vienradžu” un globāli atpazīstamu zīmolu skaits.

Juglas ezera krasts kļūst pievilcīgs nekustamajiem īpašumiem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 14:22:00 +0300

Dzīvokļiem paredzēti īpaši plaši un ērti balkoni.

Nekustamo īpašumu attīstītāji Juglas ezera krastā, Braila ielā 23 Rīgā, uzsāk jauna mājokļu projekta būvniecību. Projektā plānots izbūvēt trīs A+ enerogefektivitātes sešu stāvu ēkas kopumā ar 105 dzīvokļiem. Plānotās investīcijas sasniegs 15 miljonus eiro.

Modernie mājokļi Juglā atradīsies tieši blakus ezeram, labiekārtotā un slēgtā teritorijā. Iedzīvotājiem būs labiekārtots pagalms ar apstādījumiem, atpūtas un sporta aktivitāšu zonām, kā arī rotaļu laukumiem bērniem. Dzīvokļiem paredzēti īpaši plaši un ērti balkoni, kas iedzīvotājiem ļaus baudīt dabas tuvumu.

Ēku pirmajos stāvos paredzēta atsevišķa telpa velosipēdu un bērnu ratiņu novietošanai, kā arī katrā namā iedzīvotāju ērtībām būs pieejamas 35 apsildāmas noliktavas. Iedzīvotāju ērtībām teritorijā būs 120 autostāvvietas - 87 virszemes un 33 zem jumta, ar iespēju uzstādīt elektroauto uzlādes iekārtas un pagalmā būs ierīkotas segtas velonovietnes

Pirms aktīvo būvdabu uzsākšanas rezervēti vai pārdoti 10% no pārdošanā pieejamajiem dzīvokļiem. Pirmo ēku pabeigt plānots 2026.gada nogalē, otro - 2027.gada vasarā, kam vēlak sekos trešais nams.

Tāpat kā citi projekti, arī jans projekts tiek būvēts, izmantojot inovatīvus, energoefektīvus risinājumus, kas nodrošina komfortu, samērīgas komunālo pakalpojumu izmaksas un ietaupījumu ilgtermiņā. Ēkām būs A+ energoefektivitātes klase ar kopējo energoresursu patēriņu, kas nepārsniedz 30 kWh/m2 gadā. Dzīvokļos paredzēta grīdas apkures sistēma ar katrai istabai atsevišķi regulējamu siltuma režīmu. Katram dzīvoklim paredzēta mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju, kas ar siltuma atguves metodi nodrošina svaiga un tīra gaisa pieplūdi bez logu atvēršanas, kā arī individuālie apkures, ūdens un elektroenerģijas skaitītāji.

Līdz 2032. gadam valstī plānots izstrādāt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 14:17:00 +0300

Finansējums veicinās ideju attīstību biomedicīnas un fotonikas jomā.

Aptuveni ceturtā daļa atbalstīto projektu saistīti ar biomedicīnu un veselības aprūpi, piemēram, inovatīvas pieejas sepses, vēža un infekciju diagnostikai. Tikpat daudz projektu pārstāv medicīnas tehnoloģijas, tostarp jaunas ierīces, sensoru un diagnostikas risinājumu izstrādi. Liela uzmanība veltīta arī fotonikai un optiskajām tehnoloģijām, risinājumiem optisko šķiedru sensoru, luminiscējošu pārklājumu un infrasarkanās spektroskopijas jomā. Vēl astoņi projekti attiecināmi uz viedajiem materiāliem, tostarp inovatīviem biomateriāliem un ilgtspējīgiem kompozītiem, bet četri – uz vides un enerģētikas tēmām, piemēram, CO2 uztveršanu un atjaunojamās enerģijas pielietojumiem.

Pirmais no trim konkursiem

Šis ir pirmais no trim konkursiem, kas paredzēti valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – Ilgtermiņa pētījumu programma” īstenotā projekta “BioPhoT” pirmajā darbības posmā līdz 2026. gada beigām. Inovāciju projektu īstenošanai būs pieejami vairāk nekā 12 miljoni eiro, bet vēl teju pieci miljoni – mācībām par tehnoloģiju pārnesi, intelektuālā īpašuma aizsardzību un komercializācijas prasmēm.

Līdz 2032. gadam projektā plānots izstrādāt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas, no kurām vairāk nekā puse tiks attīstītas līdz validācijai reālos vai pilna mēroga apstākļos, un vismaz četras – līdz komercializācijas fāzei.

Nākamais pētniecības un inovāciju projektu konkursa uzsaukums gaidāms oktobra sākumā, savukārt novembra izskaņā gaidāma konference, kurā ikvienam būs iespēja tuvāk izzināt pirmajā uzsaukumā atbalstīto projektu ieceres.

Atbalsts t.s. nāves ielejas pārvarēšanai

Iecerēts, ka “BioPhoT” veicinās biomedicīnas un fotonikas tehnoloģiju zinātņu un komercsektora sadarbību un tehnoloģiju attīstīšanu. Tās stratēģiskā pieeja ir identificēt pētījumus ar zemu tehnoloģiskās sagatavotības līmeni, taču ar augstu komercializācijas potenciālu. Finansējums veicinās šo ideju attīstība un ilgtermiņā veidotas konkurētspējīgas, tirgū pieprasītas tehnoloģijas un produkti, kas balstīti uz zinātniskajiem pētījumiem biomedicīnas un fotonikas jomā.

“Šī pieeja ļaus mazināt plaisu starp zinātni un komercsektoru, uzlabojot iespēju izgudrojumiem pārvarēt t.s. nāves ieleju to attīstības ceļā,” iepriekš akcentēja O. Pugovičs.

Viņa skatījumā šādas platformas izveide ir būtisks solis Latvijas tehnoloģisko inovāciju izcilības veicināšanā un konkurētspējas palielināšanā globālā tirgū, kā arī kalpos par pamatu nākotnes inovāciju attīstībai.

Rīgas autoostas viesnīcas iecere iestrēgusi kultūras un Rail Baltica dēļ

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 14:31:00 +0300

AS "Rīgas starptautiskā autoosta" iecere par viesnīcas būvniecību potenciāli blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē ir apturēta dzelzceļa "Rail Baltica" projekta dēļ un Rīgas centra kultūrvēsturisko ierobežojumu dēļ, aģentūrai LETA norādīja autoostas pārstāvji.

Autoostā skaidroja, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nesaskaņoja iesniegto būvprojektu minimālā sastāvā ar argumentāciju, ka plānotā apbūves attīstība neatbilst Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" pieminekļa daļas saglabāšanas principiem, kā arī būvniecība pazeminātu Vecrīgas kultūrvēsturiskās pilsētvides uztveres iespējas.

Tāpat projekta attīstību aptur arī sāktie "Rail Baltica" celtniecības darbi autoostas teritorijā. Autoostas ieskatā attīstība iespējama pēc "Rail Baltica" projekta realizācijas papildu pasažieru apkalpošanai, izmantojot jauniegūto telpu zem dzelzceļa estakādes.

Vienlaikus autoostā uzsvēra, ka pagaidām tā ir tikai iecere, kuras realizācija ir atkarīga no daudziem pagaidām neskaidriem faktoriem un attīstības virzības.

Tāpat autoostā informēja, ka ir saņemts Rīgas pašvaldības Attīstības departamenta atteikums būvatļaujai par ieceri Lastādijas ielā veikt autoostas kontroles caurlaides punkta ēkas pārbūvi. Atteikums tika pamatots ar to, ka "autoostas teritorijā jaunbūves pieļaujamas celt tikai atbilstoši 19.gadsimta otrajā pusē Rīgā iedibinātai tradīcijai - izcilas vērtības, nacionālas nozīmes publiskas ēkas ar apstādījumiem. Organizējami konkursi - pilsētbūvnieciskie, ideju un pēc tam arhitektūras."

Autoostā uzsvēra, ka autoostas ēkai ir nepieciešama rekonstrukcija, jo tā 61 gadu ir kalpojusi pasažieru ērtībām, ik gadu apkalpojot aptuveni sešus miljonus cilvēku.

Patlaban uzņēmumā gaidāmas izmaiņas, jo lielākais akcionārs SIA "Rīgas acs" ir pieņēmis lēmumu pārdot savas akcijas. Pārdošanas rezultātā būšot iespējamas būtiskas izmaiņas gan teritorijas izmantošanā, gan uzņēmējdarbības virzienos un prioritātēs atbilstoši jaunā akcionāra redzējumam.

Uzņēmuma ieskatā jauna investora ienākšana, iespējams, pavērs arī jaunas iespējas finansējuma piesaistei tālākai attīstībai.

Jau ziņots, ka "Rīgas acs" sākusi tai piederošo 49,99% "Rīgas starptautiskā autoosta" akciju pārdošanas procesu. Akcijas tiek pārdotas, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu par līdzdalības izbeigšanu uzņēmumā.

"Rīgas starptautiskās autoostas" apgrozījums pagājušajā gadā bija 3,833 miljoni eiro, kas ir par 14,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 27,7% - līdz 273 923 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Pēc 2024.gada pārskatā minētā, "Rīgas starptautiskās autoostas" kapitālā 49,99% akciju pieder "Rīgas acs", 25,41% - kādai fiziskai personai, 10,32% - SIA "KG Tehnoloģijas", 2,75% - AS "Nordeka", 2,45% - SIA "V Investment", bet 9,08% - citām fiziskām personām.

Siguldas novads ir investējis 4,7 miljonus eiro ceļu infrastruktūrā (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 13:39:00 +0300

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs.

Uzlabojot satiksmes drošību, Siguldas centrā ir pārbūvēts reģionālā autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posms, kas pilsētā ir Raiņa un Ausekļa iela, no krustojuma ar Cēsu ielu līdz dzelzceļa pārbrauktuvei (12,50–13,96 km). Ceļš pārbūvēts, pielietojot risinājumus, kas pielāgoti pilsētvidei, tostarp kā segums izmantots bruģis, ierīkota infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem.

“Ierasti LVC būvē ceļus ārpus apdzīvotām vietām, bet šeit bija nepieciešami atšķirīgi risinājumi, kas pielāgoti pilsētvidei, un tas prasa no mums citu pieeju un izmaiņas arī mūsu kolēģu inženieru pieejā. Tādā ziņā šis mums bija zināms izaicinājums,” norādīja Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš arī pateicās visām projektā iesaistītajām pusēm par sadarbību. Projekts tapis sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministriju un finansēts no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) līdzekļiem. Tā ietvaros arī pašvaldība arī veikusi virkni darbu, padarot vēl pievilcīgāku apkārtni, ieplānojot un realizējot apstādījumu programmu.

“Satiksmes drošība ir mūsu kopīga prioritāte, un šis projekts ir vēl viens apliecinājums tam, ka labu rezultātu sasniedzam, visām pusēm – ministrijām, pašvaldībai un projekta īstenotājiem konstruktīvi sadarbojoties. Esmu gandarīts, ka rasts optimāls risinājums mazākaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, un vēlos uzteikt VSIA Latvijas Valsts ceļi par atšķirīga, konkrētai pilsētvidei piemērota risinājuma īstenošanu,” uzsver Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.

Uzņēmejs Sandis Zvidriņš, kas ir arī Siguldas novada iedzīvotājs, norādīja, ka būvniecības objekts Siguldā ir izdevies brīnišķīgs un skaists un ka tas bijis gana sarežģīts. “Darbus uzsākām pagājušajā gadā Ausekļa ielas posmā. Sākumā vietējie namīpašnieki bažījās – kā būs, kā te būvēs. Bet saprata, ka tas ir projekts viņiem! Darbu gaitā bija dažādi izaicinājumi, arī kuriozi, bet visu paspējam laikā. Es gribu teikt lielu paldies savai komandai un paldies Latvijas Valsts ceļiem, ka īsteno šādus projektus. Paldies arī pašvaldībai. Tādus projektus vajag vairāk, pilsēta tagad ir kļuvusi skaistāka, cilvēki jau to pamana un vēl pamanīs. Gūtmaņa alai rudenī būs konkurents, jo arī pilsētas centrā rudens ir skaists,” sacīja viņš.

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Jānis Vimba uzsvēra, ka ceļš nozīmē gan praktisku ērtību, gan simbolisku virzienu – tas ir jauns sākums, virziens un iespēja. “Pārbūvētais ceļš, kas vienlaicīgi ir arī ielas Siguldas centrā, ne tikai padarīs satiksmi drošāku un ērtāku iedzīvotājiem un viesiem, tas arī ir solis mūsu novada nākotnē – mērķtiecīgā, sakārtotā un pievilcīgā vidē,” viņš pauda un pateicās Satiksmes ministrijai, VSIA Latvijas Valsts ceļi, būvniekam un visiem, kas bija iesaistīts projektā.

Būvdarbus Siguldā uzsāka pērn jūlijā, to laikā ir pārbūvēta ceļa klātne un izbūvēts asfalta segums.

Satiksmes drošības uzlabojumi krustojumos:

-Raiņa un Ausekļa ielas (P8) krustojums pārbūvēts par rotācijas apli;

-no Ausekļa ielas (P8) aizliegts nogriezties pa kreisi uz Pils ielu. Pils ielā var nokļūt, izbraucot Raiņa / Ausekļa ielas rotācijas apli un tad nogriežoties vajadzīgajā virzienā;

-Raiņa (P8), Pils, Jāņa Čakstes un Oskara Kalpaka ielas krustojumu ir pārbūvēts par vienjoslas rotācijas apli. Izvēlētais risinājums arī ļāvis maksimāli saudzēt Pils ielas ozolu aleju;

-Virzienā no Turaidas Raiņa (P8) un Cēsu ielas krustojumā aizliegts kreisais pagrieziens no Gaujas ielas uz Cēsu ielu. Tā vietā nokļūšanai vajadzīgajā virzienā jāizmanto jaunais Raiņa (P8), Pils, Jāņa Čakstes un Oskara Kalpaka ielas rotācijas aplis.

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs, un tā ir savienota ar esošo pašvaldības infrastruktūru Rīgas, Raiņa ielas (P8) un Pils ielā. Saskaņā ar Siguldas pilsētas publiskās ārtelpas konceptu gājēju un velosipēdistu ceļiem, kā arī rotācijas apļa zonā Raiņa un Ausekļa ielas krustojumā ir izbūvēts bruģa segums.

Visā posmā izbūvēts energoefektīvs LED apgaismojums, kā arī lietus ūdens kanalizācija, savienojot to ar pilsētas lietus kanalizācijas tīkliem.

Būvdarbus veica par līgumcenu 4 717 192,93 eiro (ar PVN). Šis reģionālā autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posms ir iekļauts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izstrādātajā ceļu remontdarbu programmā, un būvdarbi tiek līdzfinansēti no ES Atveseļošanas fonda (AF).

Šajā projektā tika noslēgts trīspusējs līgums ar Siguldas novada pašvaldību, un posma pārbūves ietvaros par pašvaldības līdzekļiem ir izbūvēts ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkls, elektroapgādes kabelis, kā arī veikta jaunu koku/krūmu un dekoratīvo augu stādīšana.

Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 12:28:00 +0300

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Lai arī elektroauto uzlādes iespējas mājās parasti tiek uzskatītas par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem ērtai pieredzei ikdienā, dati liecina - ne visiem elektroauto lietotājiem šī iespēja ir pieejama un nepieciešama. Jaunākais Elektroauto lietotāju indekss 2025 atklāj, ka 15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās. Vēl augstāks šis īpatsvars ir starp dzīvokļu iedzīvotājiem - 42% no viņiem ikdienā izvēlas citu uzlādes risinājumu.

Uzlādes stacija mājās - tikai 55% elektroauto lietotāju

"Ielūkojoties elektroauto lietotāju ikdienas paradumos, varam secināt, ka uzlādes stacijas pieejamība mājās vai darbā vairs nav obligāts priekšnosacījums to ērtai lietošanai. Publiskās uzlādes infrastruktūras attīstība kā Latvijā, tā visā reģionā ļauj ērti iekļaut auto uzlādi kā ikdienā, tā tālākos braucienos," norāda Māris Sīklis, elektromobilitātes eksperts Latvijā.

Tikai nedaudz vairāk nekā pusei respondentu mājās ir uzlādes stacija, un puse no šiem risinājumiem ir arī attālināti vadāmi. Turklāt līdzīgi dati ir arī privātmāju īpašnieku vidū - 47% nav ierīkojuši auto uzlādes vietu. Dati parāda, ka plug-in hibrīdu īpašniekiem uzlādes vieta mājās ir retāk. Tā dzīvesvietā nav pieejama 45% elektroauto un 63% plug-in hibrīdauto lietotājiem.

Visbiežāk uzlādes laikā atpūšas vai strādā

Elektroauto lietotāji uzlādi apvieno ar citu ikdienas uzdevumu veikšanu, to apliecina arī elektroauto lietotāju indeksa dati. Populārākais laiks, kad veikt auto uzlādi ir brīdis, kad autovadītāji atrodas mājās vai darbā - tā rīkojas 71% elektroauto lietotāju. Teju puse jeb 41% - uzlādi veic pirms vai pēc garākiem braucieniem, savukārt 39% - kad baterija sasniegusi aptuveni 20-30% līmeni. Tomēr tikai atsevišķi autobraucēji uzlādi plāno periodos, kad ir zemāka elektrības cena.

Ar publiskās uzlādes tīklu - kopumā apmierināti

Vairāk nekā puse jeb 63% elektroauto lietotāju uzskata, ka uzlādes staciju pieejamība Latvijā ir pietiekama. Šo viedokli biežāk pauž vīrieši, Rīgā dzīvojošie un tie, kuru auto aprīkots ar lielākas ietilpības bateriju.

"Uzlādes tīkls pēdējā laikā attīstās ļoti strauji... Visā Baltijā to skaits jau pārsniedz 1500. Īpašu uzmanību pievēršam lieljaudas uzlādes stacijām, kas nodrošina ātrāku un ērtāku uzlādi, tādējādi veidojot infrastruktūru, kas ļauj pārvietoties brīvi un bez liekas plānošanas. Šo tīklu vieno viena mobilā lietotne ar iespēju norēķināties visās trīs valstīs bez papildu darbībām. Mēs nepārtraukti paplašinām savu klātbūtni, tostarp, sadarbojoties ar kafejnīcām, viesu namiem, lielveikaliem un citiem partneriem, lai uzlādes iespējas būtu pieejamas tieši tad un tur, kur tās visvairāk nepieciešamas," stāsta Māris Sīklis.

Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 11:24:00 +0300

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Viņš norādīja, ka šobrīd meža nozari ietekmē liela konkurence, ko rada tādi materiāli kā plastmasa, betons un metāls gan būvniecībā, gan mēbeļu un citu preču ražošanā, kā arī spiediens no sabiedrības puses par mežu izciršanu.

"Iedomājieties, katrs iedzīvotājs, vai tas būtu Portugālē, Latvijā vai Zviedrijā, saka, ka viņam patīk staigāt basām kājām pa koka grīdu, nevis pa plastmasu vai betonu. Visiem tas patīk. Bet tad, kad runa ir par resursiem, tad katrs pilsonis Portugālē, Latvijā vai Zviedrijā saka, ka mums nepatīk mežu izciršana," sacīja Pivorjūns, piebilstot, ka atšķirībā no citiem minētajiem materiāliem koks ir vienīgais, kas ir atjaunojams.

Tāpēc viņš uzsvēra, ka Baltijā, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, ir neizmantotas zemes, kuras vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, kas arī uzlabotu meža nozares situāciju.

Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 14:46:00 +0300

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

UR Letiņa nopelnījusi 49 532 eiro, vēl 58 496 iegūti mantojumā no tēva, bet 20 000 - dāvinājumā no mātes. 2742 eiro Letiņa nopelnījusi no AS "CBL Life", bet 233 eiro iegūti no Latvijas Zvērinātu notāru padomes. Tāpat viņa saņēmusi 300 eiro pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

54 600 eiro Letiņa pērn uzdāvinājusi brālim.

Letiņai pieder divi dzīvokļi Rīgā, kā arī trīs kopīpašumā esošie zemes gabali Rīgā.

Tāpat viņa deklarējusi vieglo automašīnu "Volvo XC90", kaa ir viņas īpašumā.

Letiņa UR galvenās valsts notāres amatā darbu sāka pērnā gada 2.aprīlī.

UR ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas Latvijas teritorijā reģistrē tiesību subjektus un juridiskus faktus, piemēram, komersantus un to filiāles, biedrības un nodibinājumus, reliģiskās organizācijas, komercķīlas, kā arī nodrošina normatīvajos aktos noteikto ziņu publisku ticamību un pieejamību.

Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 11:11:00 +0300

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) - prestižākais nozares notikums Latvijā - šogad izgaismo jaunu tendenci.

Šogad LAGB balvai tika pieteikti drosmīgi 14 komercēku un ražošanas ēku projekti. Trīs no tiem ir patiesi izteiksmīgi un drosmīgi, kas pelnīti pelnījuši vietu LAGB finālistu vidū. "Latvijas Arhitektūras gada balvai iesniegtās trīs industriālās ēkas nebūt nav pārsteigums. Jau 1903.gadā Rīgas straujās izaugsmes un arhitektūras tendences ilustrējošajā izdevumā "Riga und seine Bauten" industriālās ēkas tika īpaši izceltas kā pilsētas attīstības liecinieces - rūpniecība bija viens no Rīgas ekonomiskās izaugsmes stūrakmeņiem. Arī šodien gada balvai pieteiktās rūpniecības ēkas apliecina gan nozares nozīmīgumu, gan industriālā mantojuma arhitektūras svarīgo lomu Latvijas arhitektūras ainavā. Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā," norāda Latvijas Arhitektu savienības prezidents Artūrs Lapiņš. LAGB 2025 finālistu vidū trīs minētie industriālās arhitektūras projekti ir Kokaudzētavas "Zābaki", optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne un ūdens uzpildes termināls.

Kokaudzētavas "Zābaki" (autori "Mark arhitekti") projekta gaitā tika izstrādātas un uzbūvētas jaunas administrācijas, ražošanas, noliktavu un dzesētavas ēkas, kas atbilst mūsdienu prasībām. Ēku komplekss plānots, iedvesmojoties no tradicionālās Latvijas lauku viensētas, izmantojot līmētā koka konstrukcijas un neapstrādātas koka virsmas. Īpaši izceļas unikālā koka dzesētava, kas darbojas kā milzu ledusskapis, savukārt administrācijas ēkai izstrādāts individuāls mēbeļu dizains.

Optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne, ēkas un teritorijas pārbūve ir spilgts piemērs tam, kā industriālais mantojums var pārtapt modernā arhitektūrā. Sākotnēji 1970. gados celts padomju laika objekts ir transformēts par telpu, kas atbilst mūsdienu tehnoloģiskajām un estētiskajām prasībām. Tīrtelpas šeit nodalītas no kopējām telpām, vienlaikus saglabājot vizuālu sasaisti ar ražošanas procesiem - plaši stiklojumi ļauj vērot ražošanu dažādos stāvos.

Īpašu arhitektūras vērtību rada ēkas konceptuālā ideja - optiskās šķiedras kūlis kā metafora. Tāpat kā šķiedras precīzi un niansēti pārvada gaismu, arī ēkas tēls ir veidots kā gaismas simbols: balta, skaidra un caurspīdīga fasāde, bet interjeros - dinamiskas un smalkas krāsu nianses, kas rada "krāsu kūļa" efektu. Šis risinājums apliecina, ka arī industriālās ēkas var kļūt par arhitektūras inovācijas paraugu, apvienojot funkcionalitāti ar spēcīgu estētisku vēstījumu.

Ūdens uzpildes termināls - Liepājā radīts unikāls ūdens uzkrāšanas un uzpildīšanas terminālis, kas paredzēts dzeramā ūdens eksportam uz visu pasauli - pirmais šāda tipa objekts pasaulē. Projekts apvieno inženiertehnisku inovāciju ar pārdomātu arhitektūru: lielākā daļa būvapjoma ir apbērta ar zemi, kas palīdz tam organiski iekļauties ainavā un vienlaikus nodrošina stabilu iekštelpu klimatu ūdens uzglabāšanai.

Termināļa apjoms ietver ne tikai tehniskās telpas, bet arī darbinieku biroju. Tas izvietots būves augšpusē un vizuāli atdalīts no pārējās ēkas ar "iešķiebu" formu un COR-TEN tērauda apdari, kas akcentē biroja telpas kā arhitektonisku dominanti virs inženiertehniskās būves. Šis risinājums padara termināli par spilgtu piemēru tam, kā funkcionāls objekts var kļūt par vizuāli un konceptuāli izteiksmīgu arhitektūras darbu.

"Šo projektu vērtība slēpjas to ilgtermiņa ietekmē - tie paceļ nozares latiņu un nosaka, kā nākotnē izskatīsies rūpnieciskās un komerciālās vides kvalitāte Latvijā. Tā ir arhitektūra, kas kļūst par investīciju inovācijā un ekonomikas dzīvotspējā, vienlaikus saglabājot cieņu pret cilvēku un vidi," vērtējot darbus, norāda Oļegs Umanskis.

Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā "Latvijas Arhitektūras gada balva 2025" konkursā pieteiktie komercēku un ražošanas ēku objekti spilgti apliecina arhitektūras daudzveidību un spēju attīstīt nozari. Viesnīcas, biroju ēkas, tirdzniecības centri un ražošanas ēkas nav tikai funkcionāli objekti - tie nosaka pilsētas ainavu, veicina uzņēmējdarbību un rāda, kā funkcionāls dizains satiekas ar ilgtspēju.

Rīgu apmeklē gandrīz piecas reizes vairāk tūristu nekā Jūrmalu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 16:47:00 +0300

Pieaug arī kopējais tūristu pavadīto nakšu skaits Latvijas tūrisma mītnēs.

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu - pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2% lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025.gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 - ja 2024.gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels, ziņo ekonomists Kārlis Purgailis.

Rīgā šī gada pirmajos septiņos mēnešos apmetās 55,7% ārvalstu tūristu, Jūrmalā - 11,9% un tuvākais sekotājs šīm divām pilsētām ir Liepāja ar tikai 4% nakšņotāju.

Savukārt Latvijas iedzīvotāji dažādus reģionos apmeklējuši vienmērīgāk. Rīgā apmetās aptuveni 19% viesu, Jūrmalā - 7%, Cēsu novadā - 5%, Talsu novadā - 5%, Liepājā - 4,8% utt.

Ja ārvalstu tūristu skaits šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies, tad vietējo iedzīvotāju skaits, kas apmetušies tūrisma mītnēs, pieaudzis par 4,3%.

Kopumā vērojama pozitīva tendence - pieaug arī kopējais tūristu pavadīto nakšu skaits Latvijas tūrisma mītnēs. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos tie bija gandrīz 742 tūkstoši nakšu, kas ir par 3,2% vairāk nekā pagājušā gada jūlijā. Pieaug gan tūristu skaits, gan arī pavadīto nakšu skaits tūrisma mītnēs.

Interesanti būs vērot augusta un septembra tūrisma datus, jo sagaidāms, ka EuroBasket turnīrs būs radījis pozitīvu ietekmi un veicinājis ārvalstu tūristu skaita pieplūdumu. Kopumā šis gads tūrisma nozarē jau tagad iezīmējas kā ļoti veiksmīgs, un, visdrīzāk, 12 mēnešu griezumā tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā.

«‎Rīgas namu pārvaldnieks» uzraudzīs koka mājas no kosmosa (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 14:36:00 +0300

Projektā, ko paredzēts pabeigt līdz 2026. gada oktobrim, plānots izveidot arī grimšanas riska karti.

Izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras datus par 200 vēsturiskajiem koka namiem Rīgā, Latvijas kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums sadarbībā ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” radīs risinājumu ēku strukturālā stāvokļa uzraudzībai no kosmosa.

Eiropas Kosmosa aģentūras atbalstītā projekta “Pazemes anomāliju strukturālās ietekmes novērtējums uz Rīgas vēsturiskajām koka ēkām” mērķis ir radīt risinājumu, ko nākotnē ēku īpašnieki un pārvaldnieki varēs izmantot, lai viegli uzraudzītu ēku stāvokli un laikus reaģētu, ja sākas nevēlamas izmaiņas. Rīgas vēsturiskajām koka ēkām šis ir īpaši aktuāls jautājums – vēsturisku pazemes bedru un citu grunts nepilnību dēļ ēkas grimst un deformējas, tāpēc tieši šīs ēkas izvēlētas izpētei.

Noteiks arī riska līmeni

Lai monitorētu vēsturiskās ēkas, uzņēmums izmantos Zemes novērošanas tehnoloģijas, “Sentinel” satelītus, augstas izšķirtspējas attēlus un vides datus. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izpētei nodrošinās datus par 200 koka ēkām un to pazemes komunikācijām, kā arī testēs projekta laikā tapušos algoritmus un prototipus.

Projektā, ko paredzēts pabeigt līdz 2026. gada oktobrim, plānots izveidot arī ēku grimšanas riska karti, kas būs integrēta Latvijas uzņēmuma izstrādātajā platformā “GeoHub”, kur katrai ēkai varēs noteikt zemu, vidēju vai augstu riska līmeni.

Satelītdati palīdz novērtēt nekustamo īpašumu

Labs of Latvia jau rakstīja, ka kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums “NRG Solutions” strādā pie risinājuma, kas ar satelītdatu palīdzību atvieglos manuālo nekustamā īpašuma risku izvērtēšanas procesu tepat uz Zemes. Atšķirībā no tradicionālajām metodēm, kas lielā mērā balstās uz klātienes pārbaudēm un subjektīviem vērtējumiem, jaunuzņēmums piedāvās mērogojamu un uz datiem balstītu alternatīvu, kas uzlabo ēku novērtēšanas procesa efektivitāti un lēmumu pieņemšanu. Komanda cer, ka šis risinājums kļūs par neatņemamu procesa daļu nekustamā īpašuma novērtēšanā.

“Mūsu mērķis ir pārvērst sarežģītus Zemes novērošanas datu kopumus praktiskā vērtībā nekustamo īpašumu profesionāļiem. Mūsu risinājums ļaus efektīvi monitorēt un izvērtēt nekustamā īpašuma riska faktorus attālināti, līdz ar to tas ievērojami atvieglos darbu nozares spēlētājiem, kuru pārvaldībā ir lieli īpašumu portfeļi,” iepriekš stāstīja eksperte Linda Sēle.

Rīgā un Tallinā degvielas cenas samazinās, bet Viļņā palielinās

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 09:04:00 +0300

Pagājušajā darba nedēļā Rīgā un Tallinā degvielas cenas samazinājās, bet Viļņā tās palielinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Viļņā, seko Rīga un tad Tallina. Arī dīzeļdegviela visdārgākā bija Viļņā, seko Rīga, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Tallinā.

Rīgā, "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā, piektdien 95.markas benzīna cena samazinājās par 3,9% - līdz 1,494 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena nedēļas laikā kritās par 4,6% un piektdien bija 1,464 eiro par litru.

Viļņā, "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā, 95.markas benzīns maksāja 1,519 eiro par litru, kas ir par 4,8% vairāk nekā pirms nedēļas, bet dīzeļdegvielas cena palielinājās par 2,0% un piektdien bija 1,559 eiro par litru.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena nedēļas laikā samazinājās par 2,1% - līdz 1,399 eiro par litru, bet dīzeļdegviela maksāja 1,254 eiro par litru, kas ir par 3,5% mazāk nekā pirms nedēļas.

Autogāzes cena Rīgā nedēļas laikā samazinājās par 7,7% un piektdien bija 0,845 eiro par litru, Viļņā autogāzes cena saglabājās stabila un bija 0,699 eiro par litru. Savukārt Tallinā autogāzes cena, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, palielinājās 0,4% - līdz 0,905 eiro par litru.

LDDK joprojām uzstāj uz 850 miljonu eiro izdevumu samazinājumu

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 18:08:00 +0300

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā var rast ietaupījumu 850 miljonu eiro apmērā.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK prezidents Andris Bite savu uzrunu sāka ar pārmetumiem, ka valdības sociālajiem partneriem nav bijis iespējams laicīgi iepazīties ar budžeta dokumentiem, jo informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam" publiski pieejams kļuva tikai dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma.

Viņš uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta doto uzdevumu - samazināt budžetu 150 miljonu apmērā un efektivizēt valsts pārvaldi.

"Ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams," teica Bite.

Pēc viņa teiktā, nav līdz galam skaidrs, uz kā rēķina visas vajadzības valsts budžetā tiks segtas. Ārējais parāds turpinās pieaugt, un palielināsies parāda apkalpošanas izdevumi, Bite norādīja. Viņaprāt, plaisas nesamazināšana starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem nākamajos gados radīs ļoti smagu efektu uz sabiedrību kopumā.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) prezidents Egīls Baldzēns izteica kritiku par to, ka sagatavotie budžeta dokumenti tikai šodien padarīti pieejami. "Tomēr mēs jau nevaram mehāniski likt valdības partijām vienoties," teica Baldzēns.

Viņš pieļāva, ka šodienas sēdi varēja atcelt, vienlaikus esot labi, ka informatīvais ziņojums ticis uzklausīts jau tagad. Sēdē panākta vienošanās, ka 3.oktobrī Finanšu ministrijā notiks NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, bet 10.oktobrī NTSP sēdē tiks uzklausīts ziņojums par pilna apjoma budžetu. Sociālajiem partneriem vajadzīgie dokumenti būšot pieejami trīs dienas pirms sēdes.

LBAS uzskata, ka vēl ir vairāki nopietni jautājumi, par kuriem budžeta kontekstā jārunā. Tostarp veselības aprūpe, kurai piešķirti 34,1 miljons eiro, kas esot aptuveni 5,24% no sabiedrības veselības pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamā.

Tāpat aktuāls jautājums ir par reģionālajiem pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. "Ir daudzas lietas, kas vēl jāpieregulē," teica Baldzēns.

Arī LBAS uzskata, ka valsts izdevumus var samazināt vēl vairāk, bet tajā pašā laikā jāmeklē vēl jauni veidi, kā palielināt arī ieņēmumus.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) kritiku par novēloto dokumentu iesniegšanu pieņēma, norādot, ka budžeta izstrādē ir liels iesaistīto skaits. Viņš atgādināja, ka koalīcija konceptuālu vienošanos par budžetu panāca tikai vakar vakarā, tādēļ arī dokumenti ir pieejami tikai šodien.

Finanšu ministrija (FM) norāda, ka jau gatavojot 2025.gada valsts budžetu, tika nolemts veikt bāzes izdevumu samazinājumu vidējam termiņam - 50 miljonu eiro apmērā ik gadu. Savukārt, strādājot pie 2026.gada budžeta, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, ko valdība apstiprināja šā gada 26.augustā. Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, nodrošināts vēl papildu 12,4 miljonu eiro izdevumu samazinājums.

Tādējādi kopējais papildu finansējums, kas nodrošināts valsts budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā, 2026.gadam veido 233 miljonus eiro. Savukārt vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026.-2028.gadā kopumā sasniedz 814,1 miljonu eiro.

Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc FM informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Tāpat ziņots, ka nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Vanšu tilta pārbūvi piedāvā veikt par aptuveni 70 miljoniem eiro

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 15:07:00 +0300

Pretendenti Vanšu tilta pārbūvi piedāvā veikt par aptuveni 70 miljoniem eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Šie piedāvājumi ir par aptuveni 30 miljoniem eiro mazāki, nekā pērns saņemtais.

LETA jau ziņoja, ka tilta pārbūves konkursā pieteikušies divi pretendenti.

Piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", kurā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"" iesniedzis piedāvājumu par 69 802 998 eiro.

Savukārt personu apvienība "BBVA", kurā ietilpst SIA "Baltijas būve", SIA "Abora", Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un pilnsabiedrība "3A", piedāvājusi tilta pārbūvi veikt par 70 327 026 eiro.

Jau ziņots, ka pērn rīkotais pirmais tilta pārbūves iepirkums tika pārtraukts, jo pieteicās tikai viens pretendents, kura piedāvājums pārsniedza Rīgas domes finanšu iespējas.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, pirmajā konkursā tika iesniegts piedāvājums par aptuveni 100 miljoniem eiro.

Ņemot vērā pirmā iepirkuma rezultātu, tika pārskatītas un precizētas atklāta konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

Kā ziņots, Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot "projektē un būvē metodi", kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem - būvdarbiem.

Rīgā kopumā ir 145 tilti, pārvadi un gājēju tuneļi. Daļa no tiem savu laiku ir nokalpojuši - par to liecina to vizuālais izskats un tehniskie rādītāji.

LBNA: trešdaļa Latvijas būvniecības tiek veikta pelēkajā zonā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 14:29:00 +0300

Pēdējie dati liecina par otru labāko peļņu 10 gadu laikā.

Šobrīd minimālo algu būvniecības nozarē nosaka ģenerālvienošanās, kas ir spēkā kopš 2019. gada (turpmāk – ģenerālvienošanās).

Šobrīd ģenerālvienošanās paredz mēneša minimālo algu 1050 euro un stundas likmi 6,29 euro. Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (turpmāk – LBNA) piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026. gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 euro un minimālā mēnešalga 1155,64 euro.

LBNA piedāvātie grozījumi paredz atteikties no samazinātas minimālās algas studējošajiem, noteikt minimālās algas indeksācijas mehānismu pašā ģenerālvienošanās tekstā un precizēt virsstundu apmaksas kārtību.

LBNA pamato grozījumu nepieciešamību ar:

Ģenerālvienošanās minimālā stundas likme sešu gadu laikā ir devalvējusies, salīdzinot gan pret valsts minimālo stundas likmi (70 % kritums), gan pret nozares vidējo stundas likmi (14 % kritums), gan pret pirktspējas paritāti (11 % kritums).

Būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars (33,8 %), un pusi no tā veido aplokšņu algas. Nozares minimālajai algai ir tieša ietekme arī uz ēnu ekonomikas apmēru nozarē, jo katrs euro, kas ir jāsamaksā kā minimālā alga, netiek ielikts aploksnē.

Latvijas būvlaukumos ir mazākā minimālā stundas likme reģionā un citu valstu būvlaukumos var nopelnīt līdz 4x vairāk. Lietuvā un Igaunijā minimālā alga par jebkuru darbu tautsaimniecībā ir augstāka nekā Latvijas būvlaukumos.

Aptauja liecina, ka tikai 1 no 10 jaunajiem būvniecības profesionāļiem plāno palikt Latvijas būvlaukumos.

Nozare strādā ar 281 miljona peļņu. Pēdējie dati liecina par otru labāko peļņu 10 gadu laikā.

LBNA piedāvājums nodrošina samērīgu uz pašas nozares datiem aprēķinātu minimālās algas kāpumu, tādējādi samazinot aplokšņu algas un noturot/piesaistot kvalificētu darba spēku.

Atrasta iespēja iegūt vēl 62 miljonus papildus

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 14:09:00 +0300

“Palīgā” nāks valsts kapitālsabiedrības.

Ar valsts kapitālsabiedrību budžetā maksājamo dividenžu paaugstināšanu līdz 90% no peļņas nākamā gada budžetā plānots gūt 62,023 miljonu eiro papildu ieņēmumus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Valdība jau 2.septembrī atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu par valsts kapitālsabiedrību budžetā maksājamās dividenžu daļas paaugstināšanu līdz 90% no peļņas 2026.gadā un divos turpmākajos gados. Līdz šim dividendēs tika maksāti 70% no peļņas.

FM ziņojumā teikts, ka "Latvijas loto" 2026.gadā par 2025. pārskata gadu ieskaitīs dividenžu maksājumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos 100% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 eiro, 2027.gadā - 100% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 eiro un 2028.gadā - 100% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 516 000 eiro.

VAS "Latvijas valsts meži" 2026.gadā par 2025. pārskata gadu ieskaitīs dividenžu maksājumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos ne mazāk kā 143 895 556 eiro, 2027.gadā - ne mazāk kā 123 335 754 eiro un 2028.gadā - ne mazāk kā 123 335 754 eiro.

AS "Latvenergo" 2026.gadā par 2025. pārskata gadu ieskaitīs dividenžu maksājumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos ne mazāk kā 141 miljonu eiro, 2027.gadā - ne mazāk kā 144 miljonus eiro un 2028.gadā - ne mazāk kā 122 miljonus eiro.

AS "Augstsprieguma tīkls" 2026.gadā par 2025. pārskata gadu ieskaitīs dividenžu maksājumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos 70% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 716 200 eiro, 2027.gadā - 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 21 937 760 eiro un 2028.gadā - 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 23 903 904 eiro.

Savukārt VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" 2026.gadā par 2025. pārskata gadu ieskaitīs dividenžu maksājumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 261 098 eiro, 2027.gadā - 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 315 476 eiro un 2028.gadā - 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 370 357 eiro.

Vai jaunāks automobilis Latvijas apstākļos vienmēr ir labāks (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 11:09:00 +0300

Modeļa dzīves cikla vidū ražotāji veic tā saucamo modernizāciju, papildinot automobili ar jaunākajām tehnoloģijām.

Autobūves nozare darbojas cikliski, un modeļu paaudzes, tehnoloģijas un dizaina valodas nepārtraukti mainās. Pircējus visvairāk sajūsmina jaunumi - nākamās paaudzes modeļi -, kas pārdošanas rādītājos nereti pārspēj esošo versiju. Bet vai tiešām jaunās paaudzes modeļi vienmēr ir labāki par to priekštečiem?

Vienas paaudzes dzīves cikls

Visaugstāko popularitātes punktu modeļi parasti sasniedz otrajā un trešajā ražošanas gadā. Vēlāk pieprasījums sāk samazināties, jo arī konkurenti nesnauž, laižot tirgū jaunus produktus. Modeļa dzīves cikla vidū ražotāji veic tā saucamo modernizāciju, papildinot automobili ar jaunākajām tehnoloģijām, lai tas nezaudētu aktualitāti attiecībā pret konkurentiem. Laikam ritot, pircējiem tiek piedāvātas arī dažādas atlaides, kas attiecīgo modeli padara vēl izdevīgāku. Kad pagājuši seši līdz astoņi gadi, tirgū nonāk modeļa jaunā paaudze, un cikls atkārtojas. To var redzēt arī Latvijā pircēju iecienītajā C SUV segmentā.

Elektronikas attīstība kā prioritāte

Jauns modelis vienmēr piesaista pircēju uzmanību. Bet vai ir prātīgi akli sekot tendencēm? Un vai jauns modelis vienmēr ir labāka izvēle? Eksperti, kas ikdienā testē automašīnas, saka, ka braukšanas īpašības un praktiskums zīmolu vidū ir līdzsvarojies, tāpēc mūsdienās ražotāji galvenokārt konkurē ar tehnoloģijām.

"Runājot par balstiekārtu vai citiem elementiem, kas ietekmē gaitas īpašības, brīnumus manām reti - vairums automašīnu izstrādātas tā, lai būtu piemērotas ikdienai. Izteikti redzams tas, ka no dārgā "plauktiņa" modeļiem uz lētākiem spēkratiem pakāpeniski tiek nodotas arvien modernākas tehnoloģijas. Uzskatu, ka šobrīd visstraujāk attīstās tieši elektronikas komponentes. Tiklīdz displeji un multimediju sistēmas iepaliek aiz konkurentiem, daži šo auto jau uzskatīs par novecojušu - neatkarīgi no tā, cik labi tas brauc," saka portāla iAuto žurnālists un Latvijas Gada auto konkursa žūrijas biedrs Viesturs Leitholds.

"Automašīnas kļūst tehnoloģiski progresīvākas - vairāk drošības sistēmu, ātrāka multimediju sistēma. Ražotāji pastāvīgi cenšas izgudrot kaut ko jaunu, demonstrēt tehnoloģisko attīstību, jo, ja neesi pionieris, citi tevi apsteigs. Protams, dažkārt ražotāji pārspīlē - to lieliski ilustrē skārienjutīgās slīdvirsmas klimata kontroles vadībā vai skārienjutīgās pogas uz stūres. Dažkārt tas liek dizaineriem atgriezties pie praktiskākiem risinājumiem, citādi viņi riskē zaudēt klientus. Ir daļa pircēju, kas šādu risinājumu dēļ neizvēlas iegādāties vienu vai otru modeli," piebilst portāla kursors.lv autožurnālists Māris Gaugers.

Jauns, bet tomēr tas pats

Lai gan pilnīgi jaunas paaudzes modeļi izceļas ar modernu, acīm tīkamu dizainu, zem spožās virsbūves nereti slēpjas jau iepriekš iepazīti inženierijas risinājumi.

"Lielākais progress, manuprāt, ir panākts hibrīda piedziņas jomā. Agrāk daļa autobraucēju pret hibrīdiem izjuta pamatotu nepatiku vairāku iemeslu dēļ. Lai gan šī tehnoloģija jau sākotnēji bija visai efektīva, braukšanas sajūtas ne vienmēr bija patīkamas - CVT transmisijas lika dzinējiem uzvesties skaļi, trūka arī dinamikas. Tagad viss ir mainījies - ražotāji koncentrējas ne tikai uz skaitļiem, bet arī uz braukšanas pieredzi. Sinerģija starp iekšdedzes un elektromotoriem tagad ir diezgan labi sabalansēta," uzskata autožurnālists.

Pircējiem vissvarīgākais faktors joprojām ir cena. Lielā pieprasījuma dēļ jauno modeļu cenas gandrīz vienmēr ir augstākas nekā priekštečiem. Daļēji tāpēc, ka tie ir aprīkoti ar modernākajām tehnoloģijām. Tomēr arī tas nav neapstrīdams likums.

FSC: Aizdomīgi lēta koksne – tas pats, kas pirkt zagtu mašīnu

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 06:48:00 +0300

Nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecības ierobežošanai Baltijas valstīs jāstrādā pie sabiedrības informēšanas un personīgās atbildības veicināšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Uz jautājumu, cik liela problēma patlaban ir nelikumīga kokmateriālu tirdzniecība un kokmateriālu izcelsmes izsekojamība, viņš atbildēja, ka Baltijas valstis robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, kas nozīmē, ka, ja šajās valstīs notiek kaut kas nelikumīgs, sekas ir jūtamas Baltijā.

Tomēr Pivorjūns uzsvēra, ka jautājums par nelikumīgu mežizstrādi un nelikumīgu kokmateriālu ieguvi bez atļaujām Eiropā kopumā šobrīd nav ļoti aktuāls un faktiski tādi gadījumi netiek konstatēti.

Taču aktuāla problēma joprojām var būt nepatiesas izcelsmes vietas norādīšana no agresorvalstīm ievestai koksnei, minēja FSC vadītājs Baltijas valstīs. Piemēram, kad Krievijas koksni iegādājas pircējs Kazahstānā, pēc tam pārveido koksnes izcelsmes dokumentus un Baltijā to pārdod kā Kazahstānas koksni.

"Ja jums piedāvā iegādāties aizdomīgi lētus kokmateriālus, tad tā ir jūsu izvēle - noraidīt šādu piedāvājumu vai sākt šo spēli. (..) Tas ir tāpat kā tad, ja jūs iegādātos zagtu mašīnu," teica FSC vadītājs Baltijas valstīs, uzsverot, ka atbildība par nelikumīgu kokmateriālu iegādi gulstas uz pircējiem.

Tāpat viņš akcentēja, ka FSC sertifikācija nodrošina izsekojamu apaļkoksnes piegādes ķēdi un ražošanas izcelsmi. "Tātad, ja mēs tagad redzam, ka ir daži uzņēmumi, kas nevēlas pievienoties FSC sistēmai, iespējams, tie ir tie, kas darbojas pelēkajā, ja ne melnajā zonā," klāstīja Pivorjūns.

Viņš arī atzīmēja, ka pēdējos gados Baltijas valstu muitas cīņa ar nelegālo koksni, kas nāk no Krievijas un Baltkrievijas, ir bijusi efektīva un ir efektīvāka nekā citās valstīs. Tas dodot cerību, ka Baltijas valstu struktūras ir pietiekami efektīvas šāda veida problēmu risināšanai.

Rīgā un apkārtnē darījumu skaits ar privātmājām audzis par 13%

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 18:26:00 +0300

Pirmajā pusgadā gan Rīgā, gan Rīgas apkārtnē privātmāju tirgū aktivitāte bija lielāka nekā pirms gada, un kopējais privātmāju darījumu skaits pieauga par 13%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" tirgus pārskatā.

Savukārt, ja salīdzina ar 2024.gada otro pusgadu, kopējais privātmāju darījumu skaits šogad pirmajā pusē bija mazāks par 5%. Augstākais privātmāju darījumu skaits pēdējo 11 gadu laikā reģistrēts 2021.gadā.

Rīgā privātmāju cenas palielinājās - 2025.gada pirmajā pusē darījumu cenas pieauga par vidēji 8%. Līdzīgas tendences bija vērojamas Rīgas apkārtnē, kur privātmāju cenās arī tika novērots neliels cenu pieaugums.

Pārskatā teikts, ka pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc privātmājām samazinājās gan Rīgā, gan Rīgas apkārtnē - šīm privātmājām bija nepieciešami būtiski ieguldījumi to atjaunošanā. Pieprasījums pēc dārgām un ekskluzīvām privātmājām par cenu virs 300 000 eiro joprojām bija novērojams arī 2025.gadā. Šādu privātmāju darījumu skaits Rīgas apkārtnē saglabājās līdzīgs iepriekšējā gada līmenim, bet Rīgā būtiski palielinājās, salīdzinot ar 2024.gadu.

Aktivitātei jaunu privātmāju būvniecībā pēdējos četros gados bija tendence mazināties salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad izsniegto būvatļauju skaits bija būtiski augstāks nekā iepriekš. 2025.gada pirmajā pusgadā izsniegtas par 1% mazāk būvatļauju nekā 2024.gada otrajā pusgadā. Savukārt, ja salīdzina ar pagājušā gada pirmo pusgadu, izsniegto būvatļauju skaits viena dzīvokļa māju jaunbūvēm šogad bija par 4% mazāks. Privātmājas 2025.gadā joprojām lielākoties tika būvētas pašu vajadzībām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem dzīvojamo ēku būvniecības izmaksas turpināja palielināties arī 2025.gadā. Šī gada vidū būvniecības izmaksas dzīvojamajām ēkām, salīdzinot ar 2024.gada vidu, palielinājās par 2%. Ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu, privātmāju cenas gan Rīgā, gan Rīgas apkārtnē, kur notiek aktīvākā būvniecība, turpināja pieaugt.

Pēdējos gados jaunuzceltu privātmāju darījumu skaits Rīgā joprojām bija salīdzinoši mazs - 2025.gada pirmajā pusē tie bija aptuveni 24% no reģistrēto darījumu kopskaita. "Arco Real Estate" norāda, ka tas ir augstākais rādītājs, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem. Jaunas ēkas Rīgā tika celtas galvenokārt pašu vajadzībām un piedāvājumā nonāca reti. Aptuveni 16% no visiem privātmāju darījumiem notika ar koka konstrukciju mājām, un šim rādītājam nebija pieaugoša tendence (iepriekšējā gadā 25%). Zemes vidējā platība darījumos ar privātmājām Rīgā bija 1761 kvadrātmetrs.

Joprojām gandrīz ceturtā daļa jeb 24% no Rīgas privātmāju darījumiem notika cenu robežās līdz 50 000 eiro - šajā cenu kategorijā lielu īpatsvaru veidoja nelielas privātmājas un dārza mājas Dārziņos. Tomēr pārskatā teikts, ka šajā kategorijā darījumi tika reģistrēti aizvien retāk - 2024.gadā tie bija vairāk nekā trešdaļa darījumu. Lielākā daļa no darījumiem ar privātmājām jeb 68% Rīgā notika cenu amplitūdā līdz 200 000 eiro. Viena ceturtā daļa no darījumiem tika reģistrēti cenu amplitūdā no 200 000 līdz 400 000 eiro.

Dārgu privātmāju darījumu skaits par summu virs 300 000 eiro 2025.gadā palielinājās, norāda "Arco Real Estate". Ja 2024.gadā kopumā tika pārdotas 26 šādas privātmājas, tad šogad pirmajā pusgadā par cenu virs 300 000 eiro tika pārdotas 27 privātmājas. Savukārt pusgada laikā reģistrēti astoņi privātmāju darījumi virs 500 000 eiro (iepriekšējā gadā kopumā seši darījumi).

Privātmāju darījumu augstākā cena Rīgā 2025.gada pirmajā pusgadā reģistrēta Āgenskalnā (2 174 500 eiro). Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, 2024.gadā augstākā darījuma summa bija 1,55 miljoni eiro, bet 2023.gadā - četri miljoni eiro.

Populārākie Rīgas privātmāju rajoni pēc notikušo darījumu skaita 2025.gada pirmajā pusē bija Dārziņi (23 darījumi) un Imanta (14 darījumi). Šajos rajonos notika gandrīz viena ceturtā daļa no kopējā darījumu skaita. Salīdzinoši daudz privātmāju darījumu notika Bieriņos, Ziepniekkalnā, Berģos un Rīgas centrā. Citās Rīgas apkaimēs pusgada laikā bija mazāk par desmit darījumiem.

Viens no lētākajiem un darījumu ziņā bagātākajiem Rīgas privātmāju rajons, līdzīgi kā citus gadus, bija Dārziņi. "Arco Real Estate" skaidro, ka šajā apkaimē daudz darījumu notika ar vasaras vai dārza mājām un darījumu summas bija salīdzinoši zemas. 2025.gadā darījumu vidējā cena Dārziņos palielinājās par 14%, jo arvien biežāk tika atjaunotas un rekonstruētas bijušās dārza un vasaras mājas par pastāvīgām dzīvojamajām mājām.

Šī gada pirmajā pusē sešos privātmāju darījumos Dārziņos pārdošanas cena pārsniedza 100 000 eiro. Ja salīdzina ar 2024.gadu, arī tad pirmajā pusgadā bija līdzīgs darījumu skaits (pieci darījumi). Lētākās privātmājas 2025.gada vidū Dārziņos maksāja, sākot no 35 000 eiro. Savukārt privātmāju piedāvājumu cenas sasniedza 160 000 eiro. 2025.gada pirmajā dārgākais privātmāju darījums reģistrēts par vairāk nekā 200 000 eiro, teikts pārskatā.

Otrajā populārākajā privātmāju rajonā - Imantā - dārgākā privātmāja pārdota par 360 000 eiro. Trīsciemā, kur bija viena no privātmāju darījumu augstākajām vidējām cenām, 2025.gada pirmajā pusē reģistrēti tikai trīs darījumi.

Pirmajā pusgadā augstākā privātmāju darījumu vidējā cena bija Mežaparkā - 514 157 eiro. Salīdzinot ar 2024.gadu, tā palielinājās par 65%. Salīdzinoši augsta privātmāju darījumu vidējā cena bija centrā. Citos privātmāju rajonos Rīgā darījumu vidējā cena bija zem 230 000 eiro. Augsta darījumu vidējā cena bija gan Trīsciemā, kur pārsvarā ir jaunuzceltas mājas, gan Vecāķos atrašanās vietas un jūras tuvuma dēļ. Arī Šampēterī un Bieriņos darījumu vidējā cena pārsniedza 200 000 eiro, un tie bija vieni no pieprasītākajiem privātmāju rajoniem Rīgā.

Darījumu skaita ziņā bagātākajā Rīgas privātmāju rajonā - Dārziņos - darījumu vidējā cena bija viena no zemākajām - 61 478 eiro, bet, salīdzinot ar 2024.gadu, tā palielinājās par 14%. Viszemākā darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusē bija Jaunciemā - 50 133 eiro, kas samazinājās vairāk nekā uz pusi.

Analizējot darījumu struktūru pēc privātmāju platības, "Arco Real Estate" secina, ka vislielāko proporciju joprojām veidoja privātmājas platībā no 50 līdz 100 kvadrātmetriem. Tās galvenokārt bija padomju laikos būvētās mājas Dārzciemā, Dārziņos, kā arī citos Rīgas privātmāju rajonos. Aptuveni 12% no privātmāju darījumiem notika ar ēkām platībā līdz 50 kvadrātmetriem. Lielāko īpatsvaru no tām veidoja nelielas ēkas Dārziņos, kas izmantojamas tikai vasaras sezonā. Vairāk nekā trešdaļa darījumu notika ar vidēja lieluma (100-200 kvadrātmetri) privātmājām (35% no darījumu kopskaita).

Pieprasītākās privātmājas platībā līdz 200 kvadrātmetriem kopā veidoja 71% no darījumu skaita. Dzīvojamās mājas platībā virs 350 kvadrātmetriem veidoja 9% no darījumu kopskaita, kas bija līdzīgi kā iepriekšējos gados.

Savukārt darījumu apjoms ar ļoti lielas platības dzīvojamām ēkām, kuru platība pārsniedza 500 kvadrātmetrus, salīdzinājumā ar 2024.gadu bija lielāks. 2025.gada pirmajā pusē reģistrēti pieci darījumi (pērn visa gada garumā reģistrēti tikai trīs šādi darījumi). Darījumi ar tik lielas platības ēkām notika Āgenskalnā, Vecāķos un citās apkaimēs. 2025.gada pirmajā pusē vienas pārdotās privātmājas platība pārsniedza 1800 kvadrātmetrus, tomēr ēka, visticamāk, tiek izmantota komercdarbībai, norāda "Arco Real Estate".

Šodien Rojā traucēta LMT tīkla darbība

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 17:40:00 +0300

Šodien notiekošo Rojas bāzes stacijas modernizācijas darbu dēļ novēroti traucējumi tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) tīkla darbībā Rojā, aģentūrai LETA apstiprināja LMT pārstāvji.

LMT atzīmē, ka Rojas bāzes stacijas modernizācijas darbu dēļ ir iespējami tīkla pārtraukumi.

Darbi tiks pabeigti līdz šodienas vakaram, norāda uzņēmumā.

Jau ziņots, ka LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā.

LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas "Telia Company" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", pa 23% akciju pieder SIA "Tet" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet 5% - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor".

Eksperts pastāstīja par lietotu elektroautomobiļu tirgu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 15:46:00 +0300

Ir parametri, kas nav iespējams nolasīt ar diagnostiku.

Pēc 10 gadu ilgas elektroauto lietošanas tā baterijas kapacitāte samazināsies līdz 70–85%, līdz ar to ievērojami saruks arī nobraukuma attālums ar vienu uzlādi. Tas savukārt ietekmēs automobiļa cenu tirgū. Vairumam elektroautomobiļu arī beigsies baterijas garantijas periods.

Tomēr elektrisko spēkratu neskars tipiskas ķibeles, kas piemeklē šāda vecuma iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļus. Tas viss jāņem vērā, apsverot domu par lietota elektroauto iegādi.

“Samazinoties baterijas lietderīgai kapacitātei novecošanās dēļ, palielinās baterijas iekšējā pretestība, līdz ar to samazinās maksimāli pieļaujamā uzlādes strāva, kas paildzina uzlādes laiku,” norāda elektroauto speciālists Sergejs Savkins.

Toties elektroauto nebūs problēmu ar degmaisījuma sagatavošanas sistēmu, izplūdes komponentiem un citiem aspektiem.

Tomēr dažas problēmas ir sastopamas gan elektromobiļos, gan automobiļos ar iekšdedzes dzinējiem. Piemēram, par 10 gadiem vecākiem auto jāpievērš uzmanība balstiekārtai.

Ņemot vērā, ka elektromobilis vidēji ir par 15–25% smagāks nekā automobilis ar iekšdedzes motoru, balstiekārta tam nolietosies ātrāk. Tas pats attiecas arī uz riepām.

Elektroauto ilgstoša ekspluatācija Latvijas vai līdzīgos klimata apstākļos izraisīs arī korozijas bojājumus, turklāt ne tikai virsbūvei, bet arī bremžu sistēmai.

“Jāatzīst, ka vidēji elektromobiļiem bremžu sistēmas komponenti, tādi kā bremžu kluči un diski, kalpo ilgāk tādēļ, ka tiek izmantota rekuperatīva bremzēšana, taču pēc 10 gadu lietošanas visdrīzāk šie komponenti vairs nevarēs pildīt savu funkciju korozijas dēļ,” stāsta eksperts.

Automobilim, kas ekspluatēts karstā klimatā, straujāk notiks baterijas degradācija, jo pie augstākas temperatūras baterija nolietojas ātrāk.

Aukstos klimatiskos apstākļos baterijas nolietojums teorētiski notiks ilgāk, taču pie zemas temperatūras attālums ar vienu uzlādi būs mazāks.

Tieši baterija ir elektromobiļa dārgākais komponents, un jaunas baterijas iegāde desmit gadus vecam automobilim var izmaksāt 30–50% no kopējās auto vērtības, tāpēc reti kurš atļaujas iegādāties jaunu bateriju.

Vispopulārākais risinājums ir iegādāties lietotu svaigāku bateriju no kāda cita elektromobiļa, kas ir cietis ceļu satiksmes negadījumā, vai arī mēģināt remontēt esošo bateriju.

Dažus elektroauto modeļus var skart arī problēmas ar transmisiju un tās komponentiem.

S. Savkins norāda, ka viņa praksē zināmi vairāki gadījumi, kad pat 5–10 gadus veciem elektromobiļiem ir jāveic transmisijas remonts – visbiežāk reduktora vai elektromotora gultņu maiņa.

Tāpat var gadīties, ka dzesēšanas sistēmai radīsies problēmas.

Elektromobiļi ir aprīkoti ar elektriskiem ūdens sūkņiem, kuri pēc 10 gadu nobraukuma visdrīzāk vairs nevarēs pildīt savu funkciju. Citi dzesēšanas komponenti, piemēram, radiatori var tikt bojāti korozijas dēļ.

Arī plastmasas dzesēšanas sistēmas savienojumi ar laiku kļūst trausli, un tiem būs jāpievērš uzmanība.

Tāpēc pirms lietota elektroauto iegādes neatkarīgi no tā vecuma ir būtiski veikt diagnostiku un noskaidrot auto uzlādes vēsturi.

“Parasti ar speciālu diagnostikas rīku var apskatīt visus galvenos parametrus, kas ļaus secināt, kāds ir kopējais baterijas stāvoklis, un pieņemt lēmumu, vai šis pirkums ir tā vērts.

Pirms automašīnas iegādes uzmanība jāpievērš arī citiem automobiļa mezgliem – balstiekārtai, virsbūvei, bremžu sistēmai utt.,” pauž eksperts.

Liela nozīme ir elektroauto iepriekšējā saimnieka braukšanas paradumiem. Ja automobilis visu laiku lādēts ar ātro uzlādi, baterijas degradācija notiks straujāk. Ja auto pārsvarā ticis lādēts līdz 100% un braukts līdz nullei, arī tas paātrina baterijas nolietojumu. Šo parametru nav iespējams nolasīt ar diagnostiku.

Visilgāk kalpos baterijas, kuras lādēja ar lēno (AC) uzlādi līdz 80% un neļāva uzlādei kristies zem 20%.

“Automobilim var būt arī neliels nobraukums, bet, ja automobilis visu laiku tika uzlādēts līdz 100% vai arī izlādēts gandrīz līdz nullei un ilgstoši turēts tādā stāvoklī, baterijas nolietojums notiks ātrāk. Vislabākie apstākļi automobiļa turēšanai miera stāvoklī ir, kad baterija uzlādēta 40–60%,” skaidro S. Savkins.

Aptauja: Cilvēki retāk iegādājās preces ar atlaidēm

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 13:06:00 +0300

Līdz 30% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas iegādājas preces ar atlaidēm, liecina pētījumu aģentūras "Tribus" šogad veiktās aptaujas dati.

Pirms trīs gadiem, 2022.gadā, veiktā aptaujā 53% iedzīvotāju atzina, ka pērk preces ar atlaidēm.

Līdzīga tendence redzama arī attiecībā uz lētāku zīmolu izvēli - ja šogad tos izvēlējās 29% cilvēku, tad pirms trīs gadiem šādu atbildi sniedza 40%.

Savukārt pieaug to cilvēku skaits, kuri atzīst, ka viņu pārtikas iegādes paradumi pēdējo sešu mēnešu laikā nav mainījušies. Šādu atbildi 2022.gadā sniedza vien 13% aptaujāto, bet šogad - jau 32%.

Šogad iedzīvotāji ir atvērtāki jaunumiem pārtikas izvēlē. Ja 2022.gadā 22% teica, ka labprāt izmēģina jaunus pārtikas produktus, tad šogad šādi atbildēja 31%. Nemainīgi 28% gan toreiz, gan tagad atzīst, ka pieturas pie ierastajiem produktiem.

Aptauja tikai veikta interneta vidē 2025.gada septembrī, un tajā piedalījās 900 respondenti no visas Latvijas.

«Latvenergo»: Latvijā elektrības izstrāde bija par 27% zemāka (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 10:02:00 +0300

Augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Ziemeļvalstu reģionā pieauga, bet Baltijas valstīs samazinājās, ziņo "Latvenero" eksperts Guntis Lūsis.

"Nord Pool" sistēmas cena pieauga līdz 45,55 EUR/MWh, kas ir par 4% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā (43,61 EUR/MWh). Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā cena samazinājās par 11% un bija 93,91 EUR/MWh (iepriekš abās valstīs: 105,96 EUR/MWh). Igaunijā elektroenerģijas cena nokritās par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu un sasniedza 93,44 EUR/MWh (iepriekš: 106,46 EUR/MWh). Atomelektrostaciju pieejamība Ziemeļvalstīs samazinājās par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un sasniedza 55%, radot augšupvērstu ietekmi uz elektroenerģijas cenām šajās zonās. Visā reģionā vēja staciju izstrāde pieauga par 26%, taču saules staciju izstrāde samazinājās par 16% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Kopumā augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.

No 1. līdz 24.septembrim Igaunijas - Somijas starpsavienojuma jauda būs samazināta no 1016 MW uz 658 MW.

Aizvadītajā nedēļā Polijas elektroenerģijas cena pieauga par 8% un sasniedza 121,62 EUR/MWh (iepriekš: 112,53 EUR/MWh).

"Nord Pool" reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 6 831 GWh, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi - 7 289 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā samazinājās par 2% un bija 462 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 121 GWh. Igaunijā patēriņš samazinājās par 9% līdz 131 GWh. Lietuvā tika patērētas 210 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 11%, un kopā tika saražotas 315 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 27% zemāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 64 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde pieauga par 37%, un tika saražotas 84 GWh, bet Lietuvā elektroenerģijas ražošana pieauga par 25% līdz 166 GWh.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 53%, Igaunijā - 64%, bet Lietuvā - 79%. Baltijas valstīs tika saražoti 68% no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma.

Atgādinām elektroenerģijas lietotājiem, ka cenu svārstības "Nord Pool" tiešā veidā ietekmē tikai tos klientus, kuri ar savu elektrības tirgotāju noslēguši mainīgās cenas līgumu, balstoties uz elektroenerģijas cenu biržā.

Gauss iecelts Bahreinas aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 17:20:00 +0300

Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iecelts Bahreinas nacionālās aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā, vietnē "LinkedIn" paziņojis Gauss.

Amata pienākumus Gauss sāks pildīt no šī gada 4.novembra.

Gauss raksta, ka ar lepnumu un pateicību raugās uz iespēju vadīt aviokompāniju ar vairāk nekā 75 gadu vēsturi.

Viņš pauž, ka kopā ar komandu un partneriem turpinās stiprināt šo aviokompāniju, veidojot tai spēcīgu nākotni.

Vienlaikus Gauss norāda, ka aviokompāniju papildinās ar savu vadības stilu un centīsies iedvesmot visas iesaistītās puses, tostarp darbiniekus, klientus un partnerus, lai apvienotu spēkus "Gulf Air" panākumiem.

"Gulf Air" dibināta 1950.gadā. Aviokompānija veic regulārus lidojumus uz vairāk nekā 50 galamērķiem 30 valstīs Āfrikā, Āzijā un Eiropā, liecina informācija "Gulf Air" mājaslapā. Aviokompānijas flotē ir vairāk nekā 40 lidmašīnas.

"airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu.

Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.

Savukārt no šī gada 1.decembra "airBaltic" izpilddirektora pienākumus sāks pildīt Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" iepriekšējais izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors Erno Hildēns. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

"airBaltic" līdz šā gada 1.decembrim turpinās vadīt izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes loceklis Pauls Cālītis. Pēc tam Cālītis turpinās pildīt operatīvās vadības direktora pienākumus un strādās uzņēmuma valdē.

Jau ziņots, ka "airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šogad pirmajā pusgadā "airBaltic" zaudējumi samazinājās vairākkārtīgi - līdz 1,729 miljoniem eiro, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 3% un bija 349,648 miljoni eiro.

Savukārt 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šogad augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt šogad 19.augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Šogad Latvija varētu sasniegt lielāko tūristu skaitu pēdējo desmit gadu laikā

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 16:16:00 +0300

Šis gads tūrisma nozarē iezīmējas kā ļoti veiksmīgs, un, visdrīzāk, 12 mēnešos kopumā tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā, norāda bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, komentējot tūrisma nozares datus par septiņiem mēnešiem.

Viņš norāda, ka tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu, jo pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju. Šogad tūristu skaits ir par 1,2% lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas pārsniedz 405 000.

Kā skaidro Purgailis, pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025.gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2100. Mainījies arī ārvalstu tūristu "top 3" - ja 2024.gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Ekonomists norāda, ka ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur tie visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Rīgā šī gada pirmajos septiņos mēnešos apmetās 55,7% ārvalstu tūristu, Jūrmalā - 11,9%, un tuvākais sekotājs šīm divām pilsētām ir Liepāja ar tikai 4% nakšņotāju.

Savukārt Latvijas iedzīvotāji dažādus reģionus apmeklējuši vienmērīgāk. Rīgā apmetās aptuveni 19% viesu, Jūrmalā - 7%, Cēsu novadā - 5%, Talsu novadā - 5%, un Liepājā - 4,8%.

Kā norāda Purgailis, ja ārvalstu tūristu skaits šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies, tad vietējo iedzīvotāju skaits, kas apmetušies tūrisma mītnēs, pieaudzis par 4,3%.

Ekonomists uzsver, ka kopumā vērojama pozitīva tendence - pieaug arī kopējais tūristu pavadīto nakšu skaits Latvijas tūrisma mītnēs. Šī gada jūlijā tie bija gandrīz 742 000 nakšu, kas ir par 3,2% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Pieaug gan tūristu skaits, gan arī pavadīto nakšu skaits tūrisma mītnēs.

Purgailis norāda, ka interesanti būs vērot augusta un septembra tūrisma datus, jo sagaidāms, ka "EuroBasket" turnīrs būs radījis pozitīvu ietekmi un veicinājis ārvalstu tūristu skaita pieplūdumu.

Viņš pauž, ka kopumā šis gads tūrisma nozarē jau tagad iezīmējas kā ļoti veiksmīgs, un, visdrīzāk, 12 mēnešos tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā.

Jau ziņots, ka šā gada septiņos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,6 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 5,1% vairāk nekā 2024.gada pirmajos septiņos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas apkopoti no tūrisma nozares pārstāvju sniegtās ikmēneša informācijas par tūristu mītņu darbību.

Tostarp jūlijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 405 600 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir pieaugums par 1,2% pret 2024.gada jūliju.

Rīgas Aviācijas forums pulcēs Baltijas un Eiropas nozares līderus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 12:27:00 +0300

Tā dalībnieki diskutēs par gaisa transporta attīstības perspektīvām.

18.septembrī Rīgā, ATTA Centrā norisināsies ikgadējais Rīgas Aviācijas forums - augsta līmeņa aviācijas konference, kurā pulcēsies Eiropas un Baltijas aviācijas līderi, ietekmīgāko nozares uzņēmumu vadītāji un eksperti.

Šogad Baltijas nozīmīgākajā aviācijas konferencē nozares vadošo uzņēmumu vadītāji, eksperti un lēmumu pieņēmēji tiksies "hard-talk" sarunās un paneļdiskusijās, lai spriestu par nozares izaicinājumiem un tendencēm Baltijā, Eiropā un pasaulē, īpaši pievēršoties tādām tēmām kā aviācijas ilgtspēja, mākslīgā intelekta pielietojums aviācijā, biznesa noturība, ģeopolitiskie riski un civilmilitārā sadarbība.

Globālās aviācijas tendences forumā iezīmēs Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (International Air Transport Association, IATA) Eiropas reģiona direktors Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (ACI Europe) valdes loceklis un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" pārstāvis Hamdi Nasers.

Foruma ietvaros notiks augsta līmeņa diskusija par Baltijas aviācijas nākotnes scenārijiem, kurā piedalīsies Latvijas satiksmes ministrs Atis Švinka un atbildīgo valsts institūciju un aviācijas nozares organizāciju pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm.

Foruma paneļdiskusijas un dalībnieku uzstāšanās būs veltītas tādām nozarei aktuālām tēmām kā mākslīgā intelekta iespējas aviācijas nozarē, alternatīvās degvielas, enerģijas sistēmas un infrastruktūras inovācijas ilgtermiņa ilgtspējas un vides mērķu sasniegšanai, risku vadība un biznesa nepārtrauktība aviācijā mainīgo drošības, aizsardzības un darbības izaicinājumu apstākļos un starpnozaru sadarbība un mūsdienīgi biznesa modeļi lidostu attīstībā, dažādojot ieņēmumu avotus, uzlabojot pasažieru pieredzi un pielāgojoties mainīgajām tirgus prasībām.

Atsevišķa paneļdiskusija, kurā piedalīsies arī pārstāvis no Ukrainas gaisa satiksmes vadības organizācijas UkSATSE, būs veltīta aviācijas nozares izaicinājumiem un civilmilitārajai sadarbībai globālās nestabilitātes un pieaugošo ģeopolitisko risku apstākļos.

Papildus oficiālajai programmai Rīgas Aviācijas forums piedāvās plašas tīklošanās iespējas. Forumā piedalīsies aviācijas un citu nozaru uzņēmēji no visām trim Baltijas valstīm un Eiropas un starptautisko aviācijas institūciju un organizāciju pārstāvji.

Sākas izsole Vecrīgas ēkai ar trīs atlantu skulptūru

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 08:09:00 +0300

Šodien sākas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotā izsole, kurā ar 2,71 miljona eiro sākumcenu plānots pārdot ēku Teātra ielā, Rīgā, kuras torni rotā trīs atlantu skulptūra ar zemeslodi, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes 435 kvadrātmetru platībā un administratīvās piecstāvu ēkas ar mansardu 1891,4 kvadrātmetru platībā.

Izsole noslēgsies 17.oktobrī.

VNĪ norāda, ka izsolei piedāvātais īpašums Teātra ielā 9 ir eklektiski dekoratīva jūgendstila celtne, kuras īpašnieks bija grāmatu un senlietu tirgotājs Kārlis Jēkabs Zihmanis. Nama fasādi rotā eklektismam raksturīgi dekori - gliemežvāku un augu vītņu motīvi, vairāki atlanti, kas balsta izvirzīto balkonu, un mozaīka. Ēkas stūra torni izceļ tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās naktī izgaismota zemeslode.

VNĪ informē, ka 1989.gadā ēkā ir veikta restaurācija, tās lielākā daļa ir labā vai apmierinošā tehniskā stāvoklī. Savukārt kopš 1992.gada ēkā atrodas Itālijas vēstniecība.

VNĪ valdes loceklis Andris Vārna skaidro, ka, izvērtējot valsts pārvaldes telpu vajadzības un efektīvas finanšu resursu izlietošanas aspektus, VNĪ lēmusi atsavināt šo īpašumu un dot iespēju tam attīstīties jaunā kvalitātē citu īpašnieku pārvaldībā.

Izsolei ikviens interesents var pieteikties no 17.septembra līdz 7.oktobrim. Izsole noslēgsies 17.oktobrī. Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2025.gada 7.oktobrim jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus projektu īstenošanai.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Valdība atļauj palielināt "Latvenergo" koncerna kopējās personāla izmaksas

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 19:45:00 +0300

Valdība otrdien nolēma atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas AS "Latvenergo" koncernā par 4,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā.

Valdības lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" 82.pantu.

Šis pants nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un tās atkarīgās kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2025.gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 1,704 miljardi eiro, un peļņa - 273,65 miljoni eiro. Māteskompānijas apgrozījums bija 1,057 miljardi eiro, bet peļņa - 265,575 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 25,6%

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 16:21:00 +0300

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma šogad astoņos mēnešos Latvijā samazinājies par 25,6%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, un bija 5,812 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 4,707 miljonus tonnu, kas ir kritums par 29,2%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs sarucis par 5,1% - līdz 1,105 miljoniem tonnu.

Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka tranzīta kravu apmērs 2025.gada astoņos mēnešos veidoja 3,629 miljonus tonnu, kas ir par 34,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Tostarp dzelzceļa tranzīta kravu apmērs caur ostām šogad astoņos mēnešos veidoja 2,973 miljonus tonnu, kas ir par 39,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju veidoja 656 000 tonnu, kas ir par 10,1% vairāk.

Dati arī liecina, ka eksporta pārvadājumi šogad astoņos mēnešos veidoja 860 000 tonnu, kas ir par 33,4% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet importa pārvadājumi veidoja 3,191 miljonu tonnu, kas ir samazinājums par 32,9%.

Jau vēstīts, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 26,7% salīdzinājumā ar 2023.gadu un bija 11,467 miljoni tonnu. Tostarp pērn astoņos mēnešos dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs Latvijā bija 7,811 miljons tonnu.

«Stena Line» patlaban neplāno sākt prāmju satiksmi no Rīgas

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 07:03:00 +0300

Zviedrijas prāmju operators "Stena Line" patlaban neplāno sākt prāmju satiksmi no Rīgas, aģentūrai LETA norādīja "Stena Line" pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka Rīgas osta ir nozīmīgs transporta un loģistikas centrs, taču patlaban "Stena Line" uzmanība ir vērsta uz Liepājas un Ventspils termināļu attīstības veicināšanu, kur kompānija ir veikusi būtiskus ieguldījumus un paredz turpmākas attīstības iespējas.

"Stena Line" pārstāvji atzīmēja, ka kompānija turpina sekot līdzi reģiona attīstībai, arī Rīgā, bet patlaban konkrētu plānu par prāmju satiksmes sākšanu no Rīgas neesot.

Kompānijā uzsvēra, ka "Stena Line" nav tikai prāmju satiksmes nodrošinātājs, bet arī daļa no Eiropas loģistikas tīkla, kurā "Stena Line" izstrādā dažādus loģistikas risinājumus, apvienojot pārvadājumus pa jūru, dzelzceļu un sauszemes ceļiem.

Komentējot, vai nākamo gadu laikā "Stena Line" paplašinās darbību Liepājas un Ventspils ostās, "Stena Line" pārstāvji atzīmēja, ka kompānija izvērtē iespējas, kas varētu stiprināt uzņēmuma darbību un radīt papildu vērtību klientiem. Ja parādās projekti vai uzņēmumi, kas atbilst "Stena Line" ilgtermiņa stratēģijai, kompānija izvērtē iespējamo darījumu potenciālu.

Patlaban, pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) stividorkompānijas "Terrabalt" iegādes, kompānija lielāko uzmanību veltīs Liepājas termināļa modernizācijai un attīstībai, norādīja "Stena Line" pārstāvji.

Uzņēmumā uzsvēra, ka, lai gan tirgus apstākļi pēdējos gados visiem transporta un loģistikas jomā strādājošajiem uzņēmumiem ir bijuši izaicinoši, "Stena Line" ir pārliecināts par attīstības iespējām, ko sniedz Latvija un Baltijas reģiona tirgus kopumā.

Baltijas jūrā tiek pārvadātas visdažādākās kravu grupas, tādēļ "Stena Line" loma kā būtiskai piegāžu ķēdes sastāvdaļai turpina pieaugt, atzīmēja kompānijā.

LETA jau ziņoja, ka "Stena Line" iegādāsies visas "Terrabalt" daļas. Lai noslēgtu darījumu, būs nepieciešams Latvijas Konkurences padomes un citu institūciju apstiprinājums. Tādējādi līdz apstiprinājuma saņemšanai termināļus turpinās pārvaldīt pašreizējie īpašnieki.

Iegādājoties "Terrabalt", "Stena Line" pārņems ro-ro (riteņkravu), beramkravu un ģenerālkravu termināļa darbību Liepājā.

Patlaban "Stena Line" ar diviem kuģiem nodrošina satiksmi maršrutā Liepāja-Trāveminde.

"Stena Line" Baltijas jūras tīklā ietilpst arī vairāki citi maršruti, tostarp satiksmi maršrutā Ventspils-Nīneshamna nodrošina divi kuģi. Kopš 2023.gada maija "Stena Line" pieder tiesības nodrošināt prāmju termināļa pakalpojumus Ventspils ostā.

Maršrutā Karlskrūna-Gdiņa kursē trīs kuģi, un kompānijai pieder ostas operatora "Karlskrona Baltic Port" (KBP) vairākuma daļas, savukārt maršrutu Trelleborga-Rostoka apkalpo divi Zviedrijas prāmji ar iespēju pārvadāt dzelzceļa vagonus.

Tāpat ziņots, ka prāmju operatora SIA "Stena Line" Latvijas pārstāvniecība pagājušajā gadā strādāja ar 3,331 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 10% - līdz 146 673 eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2014.gadā, un tā pamatkapitāls ir 100 000 eiro. "Stena Line" pieder Dānijā reģistrētajai AS "Stena Rederi". "Stena Line" nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus Ziemeļeiropā un Vidusjūrā - kopumā 20 prāmju maršrutus.

ATD pārvadātājiem protesta akcijas laikā piemēros līgumā noteiktos sodus

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 15:59:00 +0300

Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, informēja direkcijā.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Tādējādi ATD stingri sekos līdzi plānoto reisu izpildei otrdien, 16.septembrī.

ATD rīcībā esošā informācija liecina, ka protesta akcijas laikā varētu tikt apturēti vai daļēji apturēti atsevišķi reģionālās nozīmes reisi, tādējādi ietekmējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vairākās Latvijas daļās. Tādējādi ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Vilcienu satiksme otrdien, 16.septembrī, tiek plānota pilnā apmērā, un šo pakalpojumu sniegšana netiks ietekmēta, uzsver ATD.

Vienlaikus ATD rīcībā ir informācija, ka ne visi pārvadātāji atbalsta pieteikto akciju un daļā Pierīgas, kā arī Saldus, Kuldīgas, Cēsu, Siguldas un Limbažu maršruta tīkla daļās, kurās pakalpojumus sniedz pārvadātāji AS "CATA" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšana netiks traucēta un notiks pilnā apmērā.

ATD arī aicina citus pārvadātājus pildīt pašu noslēgtos līgumus un sniegt pakalpojumus atbilstoši prasībām, kuru ievērošanu paši ir apņēmušies.

ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš uzsver, ka, piedaloties atklātā iepirkumu konkursā, kurā piedalījās vairāki pretendenti, par sabiedriskā transporta nodrošināšanu ar autobusiem noteiktās Latvijas maršruta tīkla daļās, pārvadātāji iesniedza savus aprēķinus un norādīja cenu, par kuru ir gatavi nodrošināt pakalpojumu. "Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem cenu indeksācija tiek veikta pēc pirmajiem četriem gadiem, un šogad četriem pārvadātājiem cenas tiks indeksētas līdz pat 20%, bet daži pārvadātāji uzskata, ka ar to ir par maz un grib vēl 10% klāt," piebilst Lapiņš.

Viņš uzsver, ka savukārt citi pārvadātāji cenu indeksāciju pieprasa tagad, kaut arī līgumi ir noslēgti 2023.gadā, apzinoties, ka tuvākā indeksācija ir paredzēta pēc četriem gadiem. Lapiņš uzsver, ka pārvadātāju kolektīvi izvirzītās prasības attiecībā uz pakalpojuma cenas maiņu nav juridiski pamatotas un tiek risinātas veidā, kas liek ciest pasažieriem.

"Tas nav pieļaujami, tādēļ ATD aicina pārvadātājus atteikties no dalības pieteiktajā akcijā un nodrošināt pasažieriem sabiedriskā transporta pakalpojumus apjomā, kuru paši ir apņēmušies. Ja kāds pārvadātājs nav spējīgs sniegt pakalpojumu noslēgtā līgumā, ir jāpārtrauc līgums un publiskā iepirkumā jāļauj to darīt citam pārvadātājam, nevis likt ciest pasažieriem," uzsver Lapiņš.

Pasažieru pārvadātāji otrdien, 16.septembrī, no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē, informēja SIA "VTU Valmiera".

Reģionālo maršrutu autobusi, kas laikā no plkst.10 līdz 11 būs ceļā, apstāsies atbilstošās pasažieriem drošās vietās. Plkst.11 autobusi atsāks kustību, pabeidzot kavēto reisu izpildi. Atsevišķu reisu izpilde netiks veikta.

Protesta akcijā piedalīsies SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", AS "Rēzeknes autobusu parks", "VTU Valmiera", SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines", AS "Liepājas autobusu parks", AS "Nordeka" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Augustā dzīvokļu piedāvājums Rīgā samazinājās par 6%

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 12:26:00 +0300

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, augustā dzīvokļu pārdošanas kopējais piedāvājums Rīgā samazinājās par 6%, bet piedāvājumu skaits Rīgas lielākajos mikrorajonos saruka par 5%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Salīdzinot ar 2024.gada augustu, dzīvokļu piedāvājums kopumā mazāks - kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits bija mazāks par 24%, bet lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājums - mazāks par 26%.

Pārskatā teikts, ka dzīvokļu piedāvājumu skaits Rīgas lielākajos mikrorajonos augustā turpināja samazināties un sasniedza zemāko atzīmi šogad - 1380. "Arco Real Estate" norāda, ka augustā sērijveida dzīvokļu piedāvājums vērtējams kā zems arī salīdzinājumā ar 2024.gadu.

Apkopojot dzīvokļu piedāvājumu skaitu Rīgas mikrorajonos, "Arco Real Estate" secina, ka vislielākais piedāvājumu skaits augustā bija Āgenskalnā, savukārt vismazākais - Bolderājā.

Pagājušajā mēnesī gandrīz visos Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu piedāvājumu skaits samazinājās. Visvairāk piedāvājumu skaits samazinājās Pļavniekos - par 19%. Savukārt tikai Āgenskalnā augustā tika novērots dzīvokļu piedāvājuma pieaugums - par 7%. Teikā augustā dzīvokļu piedāvājums saglabājās jūlija līmenī.

Augustā, analizējot piedāvājuma skaitu proporcionāli mikrorajona lielumam, proti, pēc iedzīvotāju skaita, vislielākais piedāvājums konstatēts Āgenskalnā. Savukārt Zolitūdē piedāvājumu skaits bija proporcionāli vismazākais.

Latvijas uzņēmumos kā patiesie labuma guvēji ir ārvalstnieki no 117 valstīm

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 12:23:00 +0300

Latvijas uzņēmumos kā patiesie labuma guvēji norādīti ārvalstu pilsoņi no 117 valstīm, liecina Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija.

Visvairāk - aptuveni 2400 - patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi. Aptuveni 2150 Latvijas uzņēmumu patiesie labuma guvēji ir Lietuvas pilsoņi, bet ap 1650 - Igaunijas pilsoņi.

Latvijā reģistrētos uzņēmumos patiesie labuma guvēji ir arī pilsoņi no tādām valstīm kā Tanzānija, Togo, Surinama, Sudāna un citām.

Ceturkšņa laikā mājokļu cenas palielinājušās par 3,2%

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 17:00:00 +0300

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025.gada pirmo ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 3,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 3,1%, bet lietoti mājokļi bija par 3,2% dārgāki.

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada otro ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 6,7%. Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 1,2%, un lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 8,3%.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2025.gada otrajā ceturksnī bija par 110,2% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 116,9%, bet lietotiem mājokļiem - par 107,5%.

Mājokļa cenu indekss (MCI) ir ceturkšņa rādītājs, kas atspoguļo iedzīvotāju iegādāto mājokļu cenu pārmaiņas brīvajā tirgū. MCI ir kvalitātes izlīdzināts indekss, tas ir, atspoguļo tīrās cenu izmaiņas, izslēdzot mājokļu strukturālās un kvalitatīvās atšķirības starp periodiem.

MCI aptver visus mājokļu pirkumus, kas noslēgti starp mājsaimniecībām, no vienas puses, un komersantiem, valsts vai pašvaldību iestādēm, no otras puses, kā arī starp divām vai vairākām mājsaimniecībām neatkarīgi no īpašuma iegādes mērķa un turpmākā izmantošanas veida.

Rudenī varētu samazināties cena naftas produktiem

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 15:58:00 +0300

Pēc šovasar pieredzētā diezgan augstā jēlnaftas cenu līmeņa rudenī varētu sekot cenu kritums par aptuveni 7-8%, kas potenciāli var nozīmēt arī gatavās produkcijas cenu samazinājumu, atzina degvielas mazumtirgotāja "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Latvijā Gatis Titovs.

Augusta beigās naftas cena pieauga salīdzinājumā ar mēneša vidu un tika tirgota par 68 ASV dolāriem (63,65 eiro) par barelu, tomēr nākotnē esot sagaidāms īstermiņa cenu kritums.

Titovs skaidro, ka cenu kritums ir sagaidāms, pamatojoties uz ražošanas apjomu pieaugumu gan OPEC+, gan ārpus OPEC esošajās valstīs un pasaules ekonomikas palēnināšanos.

Galvenā ietekme uz jēlnaftas cenu kustību joprojām esot ASV prezidenta Donalda Trampa neparedzamajai rīcībai un viņa tarifu politikas ietekmei uz pasaules ekonomiku. Šobrīd stājušies spēkā papildu 25% tarifi Indijas precēm kā sods par Indijas nepārtraukto Krievijas naftas iepirkšanu.

Titovs skaidro, ka ASV ir Indijas lielākais eksporta tirgus, kura vērtība ir 86,5 miljardi ASV dolāru (80,97 miljardi eiro) gadā, un Indijai noteiktais 50% tarifs faktiski ir tirdzniecības embargo. Šim faktam ir būtiska ietekme uz globālo tirdzniecību, un tas palēnina ekonomikas izaugsmi, kas nozīmē mazāku pieprasījumu pēc naftas.

Lai gan Indiju tarifi ir skāruši smagi, tiek prognozēts, ka Indijā pieaugs Krievijas naftas imports, jo daudzas Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas ir cietušas uzbrukumos Ukrainā un krievi daudzviet nespēj pārstrādāt naftu. Pirms kara Ukrainā Indija no Krievijas piegādāja mazāk nekā 1% no savām naftas vajadzībām, bet tagad šīs piegādes veidojot vairāk nekā 40%.

"Kamēr Indija turpinās pirkt lētu Krievijas naftu, citiem piegādātājiem būs jēlnaftas pārpalikums, un tas noteikti ietekmēs pasaules tirgus cenu," uzsver Titovs.

Kā skaidro "Circle K" degvielas kategorijas vadītājs, lai gan tirgū ir daži faktori, kas teorētiski varētu palielināt naftas cenas tuvākajā nākotnē, tie ir diezgan nelieli. Piemēram, pirms pāris nedēļām naftas eksports uz Ungāriju un Slovākiju pa cauruļvadu "Družba" Ukrainas darbību dēļ tika īslaicīgi apturēts, taču piegādes, kā ziņots, tika atsāktas.

ASV krājumu samazinājums izrādījās lielāks, nekā analītiķi prognozēja, kas liecina par spēcīgu pieprasījumu, taču, tā kā neoficiālā vasaras braukšanas sezona ASV augusta beigās ir noslēgusies, tiek prognozēts mazāks benzīna pieprasījums.

"Turklāt Vācijas patērētāju noskaņojuma un uzticības indeksa "GfK" kritums līdz zemākajam līmenim pēdējo mēnešu laikā ietekmē cenas ar pazeminošu tendenci. Tātad, rezumējot, varētu sagaidīt, ka cenas septembrī kritīsies, ja vien neradīsies neparedzēti apstākļi," norāda Titovs.

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 12:54:00 +0300

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Gala lēmums par to būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

No 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa pieaugs par 0,95% līdz 1,18% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Savukārt no nākamā gada 1.janvāra maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu palielināsies par 2,1% līdz 2,41% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Līdz ar to no 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kopējā maksa SIA "Clean R" 1.zonā būs 27,38 eiro par kubikmetru, SIA "Clean R" 2.zonā tā būs 27,67 eiro par kubikmetru, SIA "Lautus vide" 3.zonā - 24,51 eiro par kubikmetru, bet SIA "Eco Baltia vide" 4.zonā - 26,83 eiro par kubikmetru.

Savukārt no 1.janvāra kopējā maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu "Clean R" 1.zonā būs 27,97 eiro par kubikmetru, "Clean R" 2.zonā - 28,25 eiro par kubikmetru, "Lautus vide" 3.zonā - 25,10 eiro par kubikmetru, bet "Eco Baltia vide" 4.zonā - 27,4 eiro par kubikmetru.

Atkritumu apsaimniekošanas 1.zona ietver Centru un kādreizējo Latgales priekšpilsētu, 2. zona - kādreizējo Pārdaugavas Kurzemes rajonu, 3.zona - Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētu, bet 4. zona - bijušo Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu.

No 1.oktobra atkritumu maksas paaugstināšana galvenokārt ir saistīta ar atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugumu, piemēram, darba algu paaugstināšanu.

Savukārt no 1.janvāra maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs, jo palielināsies sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tajā skaitā dabas resursu nodoklis par sadzīves atkritumu apglabāšanu.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA) aicināja atbalstīt tarifu palielinājumu, jo atkritumu apsaimniekošanas operatoru piesaiste ir noteikta ar likumu. Turklāt, tas, kā Rīgas pašvaldība izturēsies pret savām līgumā noteiktajām saistībām, var ietekmēt to, cik daudz konkurentu piedalīsies nākamajā iepirkumā par atkritumu apsaimniekošanu.

Viņa atzina, ka nodokļa palielinājums ir saistīts ar to, lai piespiestu iedzīvotājus šķirto ar vien vairāk un samazinātos noglabājamo atkritumu daudzums.

Einārs Cilinskis (NA) norādīja, ka šis ir kārtējais balsojums, kurā deputātiem nav izvēles iespēju. Ir atkritumu apsaimniekošanas līgums, kas nosaka noteiktu algoritmu, kā var paaugstināt atkritumu apsaimniekošanas tarifus.

Viņš aicināja nākotnē domāt par to, kā samazināt šādu lēmumu daudzumu, kuros deputātiem nav iespējas izvēlēties kā balsot, taču tas nenozīmējot, ka deputātiem patīk tas, kā pašlaik izskatās atkritumu apsaimniekošanas sistēma Rīgā.

Arī opozīcijas pārstāvis Vladislavs Bartaševičs (LPV) atzina, ka nav citas izvēles, kā atbalstīt tarifu palielinājumu, jo pretējā gadījumā notiks tiesvedības un pašvaldībai būs jāmaksā sodi. '

"Paldies Dievam, pieaugums nav liels," atzina deputāts.

Viņš aicināja vairāk domāt par 2026. - 2027.gadu kad būs jāslēdz jauns atkritumu apsaimniekošanas līgums un domāt par iespējamiem risinājumiem nākotnē, izstrādājot kritērijus tarifu celšanai, vai nosakot fiksētu cenu.

Bartaševičš piebilda, ka no valsts puses "pīrāga un pātagas" principa ievērošana neveicas, jo "pīrāgs" tiekot izlaists, atstājot tikai "pātagu" - nodokļa paaugstināšanu, lai piespiestu iedzīvotājus šķirot atkritumus.

Viņaprāt arī pašvaldība var vairāk darīt, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, piemēram, Rīgas ielās esot maz šķirošanas konteineru. Arī pie jaunā "Imantas" veloceliņa tiks izvietotas atkritumu urnas, kurās nebūs paredzēts atkritumus šķirot.

Savukārt privātajā biznesā, piemēram, tirdzniecības centros, degvielas uzpildes stacijās jau vairākus gadus tiek organizēta atkritumu šķirošana, izvietojot vairākas, speciāli apzīmētas, atkritumu urnas.

Pret tarifu paaugstināšanu iebilda Vjačeslavs Stepaņenko (SV/AJ), kurš aicināja par svarīgāko mērķi noteikt nevis konkurenci, vai sadarbību ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus, bet iedzīvotājus un maksas par atkritumu apsaimniekošanu nepaaugstināšanu.

Latvijas banka: vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 1,7 konti (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 11:50:00 +0300

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2025. gada 1. pusgadā veica 450,4 miljonus klientu bezskaidrās naudas maksājumu 584,7 miljardu eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 2,5 miljoni maksājumu 3,2 miljardu eiro apjomā. Salīdzinot ar 2024. gada 1. pusgadu, kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2025. gada 1. pusgadā palielinājās par 6%, bet maksājumu kopapjoms – par 18%.

2025. gada 1. pusgadā joprojām lielākā daļa no visiem maksājumiem ir veikti ar kartēm, tomēr pieaugums ir vērojams abiem – gan karšu maksājumiem, gan kredīta pārvedumiem. Būtiskākais pieaugums kopējā maksājumu apjomā ir kredīta pārvedumiem, bet skaita ziņā lielāks pieaugums ir karšu maksājumiem. Kredīta pārvedumu skaits un apjoms, neietverot iekšbankas maksājumus, bija 53,6 miljoni maksājumu 75,1 miljarda eiro apjomā, kas attiecīgi ir pieaugums par 9% un 6%.

“2025. gada 1. pusgadā joprojām lielākā daļa no visiem maksājumiem ir veikti ar kartēm, tomēr pieaugums ir vērojams abiem – gan karšu maksājumiem, gan kredīta pārvedumiem. Būtiskākais pieaugums kopējā maksājumu apjomā ir uz kredīta pārvedumu rēķina, bet skaita ziņā lielāks pieaugums ir karšu maksājumiem,” norāda Latvijas Bankas maksājumu eksperte Kristīne Grīviņa.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (60,2% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36,7% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Nedaudz pieauga arī e-naudas izmantošana, sasniedzot 3,1% no kopējā maksājumu skaita. Iedzīvotājiem bija pieejami 57,3 tūkstoši karšu pieņemšanas vietu (POS), 865 bankomāti Latvijā un septiņi bankomāti, ko Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina ārvalstīs. 2025. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3,2 miljonus klientu norēķinu kontu (vidēji 1,7 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2025. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2,2 miljonus maksājumu karšu, kas ir vidēji 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju.

14 gados Latvijā īres cenas pieaugušas gandrīz par 60% (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 09:56:00 +0300

Tas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati1. Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024.gadam pieaugušas gandrīz par 60%, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212%, bet Lietuvā - par 175%, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija - par 13%. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Luminor bankas novērojumi liecina, ka pēdējā desmitgadē īres tirgus Latvijā attīstījies samērā līdzsvaroti - lai arī īres cenas pieauga, iedzīvotāju ienākumu kāpums bija ievērojami straujāks. No 2014. līdz 2024.gadam vidējās algas Latvijā augušas divkārt, kamēr īres maksas palielinājās tikai par aptuveni ceturto daļu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz cenu izmaiņām, iespējas īrēt mājokli Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojušās.

Lai gan Euribor procentu likmes pēdējā laikā ir samazinājušās, tas nav novedis pie īres cenu samazinājuma. Tā rezultātā šobrīd var iegūt nedaudz lielāku atdevi no saviem ieguldījumiem īres mājokļos, jo īpašuma finansēšanas izmaksas ir samazinājušās, bet ienākumi no īres saglabājas nemainīgi. Tomēr šī ienākumu pieauguma dinamika nav būtiska, un pašreizējie tirgus apstākļi nerāda pazīmes, ka tuvākajā laikā varētu sekot ievērojams kāpums. Vienlaikus arī tirgus piedāvājuma puse saglabājas līdzsvarota, nozares dati liecina, ka Rīgā dzīvokļu skaits gan pirkšanai, gan īrei joprojām ir stabils. 2025.gada jūlijā vairāk nekā trešdaļa no visiem piedāvājumā esošajiem mājokļiem bija paredzēti īrei.

Pieaugošās īres cenas vienlaikus stimulē interesi par mājokļu kredītiem un īpašuma iegādi. Daļa sabiedrības, kas ilgstoši īrējuši dzīvokli, izvēlas iespēju iegādāties savu īpašumu, jo tas ilgtermiņā var izrādīties ekonomiski izdevīgāk nekā maksāt augstās īres maksas. Jau pērn varēja novērot, ka analītiķu dati nosveras par labu mājokļa iegādei - iegādāties dzīvokli kļuva izdevīgāk nekā to īrēt.

Piemēram, 2 istabu dzīvoklis (55 kvadrātmetri) Imantā pēc Cenu bankas datiem maksā 55 000 eiro jeb nedaudz virs 1000 eiro kvadrātmetrā. Iegādājoties to ar mājokļa kredīta palīdzību uz 20 gadiem, kur pirmā iemaksa būtu 20%, kredīta ikmēneša maksājums būtu vidēji ap 262 eiro. Savukārt, īrējot līdzvērtīgu dzīvokli cena vidēji ir ap 360 eiro mēnesī. Jāņem gan vērā, ka, izmantojot kredītu mājokļa iegādei, būs nepieciešama pirmā iemaksa, kā arī dzīvokļa īpašniekam ikdienā būs papildus izdevumi, piemēram, apdrošināšana un nodokļi.

Tā kā dzīvokļu iegādes un īres cenas mainās līdz ar ekonomisko situāciju, bet neviena situācija nav ilgstoša un arī nākamo periodu izmaiņas nav iespējams paredzēt ar lielu precizitāti. Rūpīgi jāizvērtē mājokļa izvēle, apzinoties savu finansiālo kapacitāti un ilgtermiņa plānus. Ir svarīgi arī izvērtēt dažādu mājokļa finansēšanas risinājumu priekšrocības un trūkumus, ņemot vērā katra cilvēka individuālos apstākļus un vajadzības.

ASV atceļ sankcijas "Belavia"

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 23:04:00 +0300

ASV atceļ Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai "Belavia" 2021.gadā noteiktās sankcijas, ceturtdien pēc aptuveni piecas stundas ilgās tikšanās Minskā ar Aleksandru Lukašenko pavēstīja ASV prezidenta pārstāvis Džons Kols.

Rīkojumu nekavējoties atcelt ierobežojošos pasākumus Baltkrievijas lidsabiedrībai devis ASV prezidents Donalds Tramps, sacīja ASV prezidenta īpašā sūtņa Krievijas un Ukrainas jautājumos Kīta Kelloga vietnieks Kols.

"Tagad šo lēmumu, kas jau ir apstiprināts, pieņēmušas visas atbilstošās ministrijas un aģentūras - Valsts departaments, Tirdzniecības ministrija, Finanšu ministrija un citas organizācijas," Kola teikto citē Minskas oficiālā ziņu aģentūra BelTA.

Sankcijas "Belavia" tika noteiktas 2021.gada jūnijā pēc lidsabiedrības "Ryanair" reisa Atēnas-Viļņa lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā un opozīcijas blogera Ramana Prataseviča aizturēšanas.

Lukašenko un Kola sarunās Minskā tika skarts arī Baltkrievijas cietumos turēto politieslodzīto liktenis, un drīz pēc sarunu noslēguma ASV vēstniecība Viļņā paziņoja, ka ASV delegācija ir ceļā uz Viļņu līdz ar 52 dažādu valstspiederību cilvēkiem, kas atbrīvoti no Baltkrievijas cietumiem.

No 52 atbrīvotajiem 51 jau ieradies Lietuvā. Viens atbrīvotais - baltkrievu disidents un prezidenta amata kandidāts Mikola Statkevičs - atteicās doties uz Lietuvu un palika Baltkrievijā.

ASV delegācija arī pavēstīja, ka no jauna tiks atvērta ASV vēstniecība Minskā.

Meža kooperatīvi palīdzēs saglabāt zaļo bagātību Latvijai (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 12:34:00 +0300

Nākotne nav vairs tikai koksnē, bet pakalpojumos.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ietvaros notika Meža nozares darba grupas sēde. Sanāksmes laikā tika apspriesti aktuālie izaicinājumi meža nozares kooperatīvu attīstībā, kā arī izteikti konkrēti priekšlikumi ilgtspējīgas apsaimniekošanas veicināšanai.

Diskusijas ievadā MPKS "Mežsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Māris Dreija uzsvēra, ka meža nozares attīstība nav iespējama bez būtiskiem ieguldījumiem. "Lai attīstība būtu straujāka, ir jāveic ieguldījumi - tie ir ekonomikas pamati," norādīja M.Dreija, piebilstot, ka ar konsultāciju projektiem vien nepietiek, lai veidotu stabilus un dzīvotspējīgus kooperatīvus. Viņš atgādināja, ka pērn tika izveidots viens meža nozares kooperatīvs, taču šobrīd tas tiek likvidēts, jo nav izdevies piesaistīt biedrus. "Nav iespējams piesaistīt kooperatīvam biedrus, ja nav tālākas attīstības, kas vērsta uz pievienoto vērtību," viņš skaidroja.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nozares struktūra, kurā privātie uzņēmēji koncentrējas uz cirsmu ieguvi, savukārt meža kopšanas un ataudzēšanas darbi, kas ir mazāk rentabli, kā arī izglītošana par meža audzēšanu, kopšanu produktivitātes kāpināšanu, paliek novārtā.

Tostarp kooperatīvi ir viens no zināšanu centriem meža īpašniekiem. "Mežsaimniecības attīstību traucē tas, ka cirsmu noņem, jo tur ir peļņa, un pamet meža īpašnieku - lai pats tiek galā ar stādīšanu, kopšanu", skaidro Andis Malējs, MPKS "Mežsaimnieks" valdes loceklis. Tā ir neefektīva meža zemes apsaimniekošana. Viņš arī piebilda, ka bieži pēc cirsmas novākšanas īpašnieks pārdod meža zemi ārvalstu investoriem vai fondiem, kas vēl vairāk saasina ilgtspējas jautājumu Latvijas ekosistēmas bilancei.

A.Malējs akcentēja, ka kooperatīvi ir tie, kas veic sanitāru apsaimniekošanu, izglīto biedrus un veicina ilgtspējīgu mežsaimniecību. Tomēr, lai kooperatīvi varētu attīstīties, tiem ir nepieciešama sava meža kopšanas tehnika. "Tikai tad biedriem var nodrošināt papildus pakalpojumus un aug arī kooperatīva pienesums un vērtība, kas piesaista arvien lielāku skaitu biedru - tos, kas nevēlas pārdot savu mežu, bet to apsaimnieko," viņš uzsvēra.

LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis papildināja diskusiju, norādot uz meža nozares transformāciju: "Meža nākotne nav vairs tikai koksnē, bet pakalpojumos, ko tas sniedz sabiedrībai - ekosistēmā, ko rada mežs, tai skaitā starpnozarē - agromežniecībā." Viņš uzsvēra, ka kooperatīviem ir potenciāls kļūt par sabiedrībai nozīmīgiem spēlētājiem, ja tiem tiek nodrošināti nepieciešamie resursi.

Sanāksmes laikā tika aktualizēta arī pašvaldību loma meža apsaimniekošanā. Tika diskutēts par iespēju, ka pašvaldības varētu nodot savus mežus apsaimniekošanā kooperatīviem, tādējādi veicinot ilgtspējīgu pārvaldību un vietējo kopienu iesaisti. Tāpat tika apspriesta KEIS projekta ieviešana meža nozares kooperatīvos, kur informatīvo semināru vadīja LLKA biroja darbinieki, rosinot izmantot uzlaboto sistēmu ikdienas darbā.

Latvenergo: elektrības patēriņš valstī ir pieaudzis (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 11:29:00 +0300

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs palika nemainīga.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Ziemeļvalstu reģionā samazinājās, bet Baltijas valstīs cenas saglabājās gandrīz nemainīgas, svārstoties tikai ap 1% robežās, ziņo valsts AS "Latvenergo".

Nord Pool sistēmas cena samazinājās līdz 43,61 EUR/MWh, kas ir par 38% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā (70,66 EUR/MWh).

Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā cena bija 105,96 EUR/MWh (iepriekš attiecīgi 105,07 un 104,43 EUR/MWh). Igaunijā elektroenerģijas cena sasniedza 106,46 EUR/MWh (iepriekš: 103,97 EUR/MWh). Ziemeļvalstīs vairumtirdzniecības cenas būtiski samazinājās, to ietekmēja augstāka atjaunīgo energoresursu izstrāde. Reģionā vēja staciju izstrāde pieauga par 40%. Augstāka vēja izstrāde bija galvenais faktors, kas pazemināja cenas. Atomelektrostaciju pieejamība Ziemeļvalstīs nedaudz palielinājās un sasniedza 66%, kas atspoguļojās Zviedrijas AES izstrādes pieaugumā par 15%, tas palīdzēja veicināt zemākas elektroenerģijas cenas reģionā.

Līdz 24.septembrim Igaunijas - Somijas starpsavienojuma jauda būs samazināta no 1016 MW uz 658 MW.

Iepriekšējā nedēļā Polijas elektroenerģijas cena bija 112.53 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 6 820 GWh, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi - 7 101 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieauga par 1% un bija 470 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 1% augstāks nekā nedēļu iepriekš - 120 GWh. Igaunijā elektroenerģijas patēriņš nemainījās, saglabājoties 144 GWh līmenī. Lietuvā tika patērētas 206 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs palika nemainīga, un kopā tika saražotas 284 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 18% augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 88 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde pieauga par 22%, un tika saražotas 63 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 16% līdz 133 GWh.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 73%, Igaunijā - 44%, bet Lietuvā - 65%. Baltijas valstīs tika saražoti 60% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.

Atgādinām elektroenerģijas lietotājiem, ka cenu svārstības Nord Pool tiešā veidā ietekmē tikai tos klientus, kuri ar savu elektrības tirgotāju noslēguši mainīgās cenas līgumu, balstoties uz elektroenerģijas cenu biržā.

Avena pārstāvis piedāvājis pārfinansēt "airBaltic" obligācijas

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 10:34:00 +0300

Krievijas un Latvijas dubultpilsoņa, miljardiera Pjotra Avena pārstāvis Latvijas valdībai neoficiāli piedāvājis pārfinansēt aviokompānijas "airBaltic" obligācijas ar gandrīz trīsreiz zemāku procentlikmi, vēsta žurnāls "Ir".

Piedāvājums izteikts vēstulē, kuru parakstījis Avena pārstāvis, organizācijas "Aven Foundation" un labdarības fonda "Paaudze" valdes loceklis Igors Bass, kurš norādījis, ka Avena līdzdibinātais Luksemburgā bāzētais investīciju fonds "LetterOne" būtu gatavs izteikt piedāvājumu 380 miljonu eiro vērto "airBaltic" obligāciju pārfinansēšanai ar gandrīz trīsreiz zemāku procentlikmi - "5 līdz 6% apmērā".

Avena pārstāvis vēstulē piedāvā ne tikai ievērojami samazināt procentlikmi, bet arī pagarināt finansējuma termiņu līdz 10 gadiem (līdzšinējo piecu vietā). Risinājums būtiski stiprināšot "airBaltic" likviditāti, nodrošināšot lielāku finanšu neatkarību un veicināšot stratēģisko mērķu sasniegšanu.

"LetterOne" 2013.gadā dibināja Avens kopā ar Mihailu Fridmanu. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā abi martā atkāpās no oficiāliem amatiem fondā. Tas ļāva fondam izvairīties no sankciju piemērošanas. Vēstulē norādīts, ka "LetterOne" pārvaldītā aktīvu portfeļa vērtība pārsniedz 18 miljardus eiro, norāda žurnāls "Ir".

Kā noskaidroja žurnāls "Ir", Basa vēstuli ar vēstījumu nodot valdības locekļiem centies Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Krauklis līdz šim esot uzrunājis ministrijas, taču atsakās precizēt, kuras konkrēti. Ar fondu "LetterOne" viņš neesot saistīts, bet saticies ar tā pārstāvjiem, kad meklējis investīcijas objektiem Valkā. Krauklis par "airBaltic" pārfinansēšanu iedomājies tāpēc, "ka tā ir mežonīgi svarīga tēma," viņš atbild žurnālam "Ir". Ministriju pārstāvji gan neesot uz piedāvājumu reaģējuši atsaucīgi.

Bass žurnālam "Ir" atzina, ka tā bijusi viņa iniciatīva sagatavot šādu "airBaltic" pārfinansēšanas piedāvājumu. Tiesa, piedāvājums esot tikai informatīvs, un tas nav nosūtīts nevienai valsts institūcijai un nav saistošs ne "airBaltic", ne "LetterOne". Tāpat Bass norāda, ka Avens nekādi neesot saistīts ar investīciju fonda vadību vai operatīvo darbu. Bass neprecizē, kādas ir viņa paša attiecības ar "LetterOne", ja reiz tā vārdā izsaka piedāvājumu, bet skaidro, ka piedāvājumu sagatavojis, jo viņa kontaktu loks un iespējas ļauj palīdzēt privātā finansējuma piesaistē. Viņam neesot arī zināms, kādas vēl investīcijas fonds "LetterOne" veicis Latvijā, bet zinot, ka fonda pārstāvji tikušies ar Ekonomikas ministriju.

"Ir" uzrunātie valdības pārstāvji žurnālam apliecināja, ka oficiālu piedāvājumu nav saņēmuši un tāpēc nevar to apspriest. Savukārt "airBaltic" vadība informēja "Ir", ka obligāciju izlaišanas noteikumi nemaz neļauj veikt pārfinansēšanu agrāk kā nākamā gada maijā. Piedāvājums izteikts augustā, neilgi pirms kārtējās lemšanas par ES sankciju pagarināšanu, par ko ES dalībvalstīm jāvienojas ik pēc pusgada.

Par "LetterOne" piedāvājumu nekas nebija zināms ne "airBaltic" finanšu direktoram Jakovļevam, ne padomes priekšsēdētājam Andrejam Martinovam. jakovļevs žurnālam "ir" norādījis, ka viņš nesaskata piedāvājumā ekonomisku pamatu.

Oficiāla vēstule ar šādu "LetterOne" piedāvājumu Satiksmes ministrijā nav saņemta, žurnālam saka satiksmes ministrs Atis Švinka (P), bet viņš par šo vēstuli esot dzirdējis. Viņaprāt, šādi iniciatīvu signāli liek būt vērīgiem un piesardzīgiem. Ja piedāvājums tiktu saņemts oficiāli, viņaprāt, tas būtu jāvērtē arī drošības iestādēm, un fonda pārvaldītajiem 18 miljardiem drīzāk būtu jākalpo Ukrainai, lai varētu iepirkt tāla rādiusa darbības raķetes un ātrāk izbeigt karu, saka Švinka.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) žurnālam apgalvo, ka valdība neko tādu nav saņēmusi, kas būtu formāli komentējams vai izmantojams valdības darbā. Ekonomikas ministrijā žurnālam "Ir" pavēstīja, ka pēdējā mēneša laikā nav bijušas oficiālas tikšanās ar "LetterOne" vai Kraukli. Vai ministram Viktoram Valainim (ZZS) bijušas kādas privātas sarunas, līdz šī raksta nodošanai tipogrāfijā viņš atbildi nesniedza.

Premjerministre Evika Siliņa nevēlas komentēt šo piedāvājumu, bet, vaicāta, vai valdībā ir vienprātība par sankciju turpināšanu Avenam un Fridmanam, Siliņa norāda, ka "mēs nekad nelemjam ne par vienu individuālo sankciju, mums ir kopīga pozīcija".

Jau ziņots, ka 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Vairāk nekā 20 organizācijas iebilst pret koku ciršanas vecuma samazināšanu

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 15:39:00 +0300

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

Vairākas organizācijas, tostarp Valsts kanceleja, SM, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules dabas fonds, KM, Latvijas Botāniķu biedrība un citas, iebilst ZM piedāvātajai redakcijai par galvenās cirtes vecuma izmaiņām, norādot, ka nav veikts nepieciešamais ietekmes uz vidi izvērtējums un grozījumi virzīti sasteigti bez sabiedrības iesaistes.

SM uzsver, ka galvenokārt būtu jāizvērtē likumprojekta ietekme uz oglekļa dioksīda (CO2) emisijām un 2030.gada klimata mērķu sasniegšanu, kā arī jāizvērtē grozījumu ilgtermiņa ietekme uz CO2 emisijām, lai sasniegtu klimatneitralitāti 2050.gadā.

Savukārt VARAM konceptuāli neatbalsta ZM virzītos Meža likuma grozījumus, kamēr nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2025.-2032.gadam, veikts šo pamatnostādņu stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī sniegts vispusīgs izvērtējums par grozījumu ietekmi uz Latvijas klimata mērķu sasniegšanu.

Valsts kanceleja neatbalsta arī likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtā, norādot, ka kopš 8.septembra saņēmusi vairāk nekā 35 privātpersonu iesniegumus par nepieciešamību organizēt publisko apspriešanu par ZM virzīto likumprojektu. Lēmumu nenodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas ministrija nav pamatojusi.

Latvijas Ornitoloģijas biedrībā akcentē, ka grozījumi ir pretrunā gan Meža likumā definētajai ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, gan Latvijas meža politikā noteiktajiem mērķiem un principiem. Tāpat biedrības ieskatā, argumentējot grozījumu nepieciešamību no klimata pārmaiņu mazināšanas viedokļa, ZM selektīvi atlasījusi avotus, ignorējot pētījumus, kas ir pretrunā grozījumu mērķim, kā arī sagrozīti atspoguļojusi izmantotajos pētījumos un ziņojumos rakstīto. Arī Latvijas Dabas fonda ieskatā grozījumu pamatojums klimata mērķu sasniegšanā satur dezinformāciju, selektīvi izmantojot faktus un sagrozot informāciju mērķim atbilstošā veidā.

Latvijas Botāniķu biedrība uzskata, ka būtiska galvenās cirtes vecuma samazināšana atstās tiešu negatīvu ietekmi uz meža kā ekosistēmas ilgtspēju, samazinot tajā dzīvotspējīgo sugu daudzveidību, negatīvi ietekmējot mežu un ar tiem saistīto sugu pastāvēšanu ilgtermiņā.

Latvijas Permakultūras biedrība norāda, ka, samazinot galvenās cirtes vecumu priedei līdz 81 gadam, tiks iegūta zemas kvalitātes koksne, vienlaikus apdraudot priedes atjaunošanos, kas jau šobrīd cieš no pārnadžu bojājumiem. Savukārt apsei, samazinot galvenās cirtes vecumu līdz 31 gadam, tiek ignorēts, ka 30 gadu vecumā cērtot šos kokus, faktiski tiek iegūta biomasa.

Tāpat biedrības ieskatā melnalkšņa ciršanas vecuma samazināšana līdz 51 gadam nav ieteicama, jo melnalksnis ir nozīmīga koku suga mitrās ieplakās, kur kailcirtes nevajadzētu veikt, un šādos biotopos atjaunošanās ir ļoti vāja. Savukārt bērza un egles ciršanas vecuma samazinājums biedrības ieskatā ir diskutējams, bet egles bojāšanās riski ir galvenokārt saistīti ar kaitēkļiem, nevis konkrēta vecuma sasniegšanu.

VARAM arī uzsver, ka ZM virzītajos grozījumos iekļautie prognozējamie papildu budžeta ieņēmumi ir ļoti optimistiski, jo, atļaujot cirst būtiski jaunākus kokus, tirgus tikšot pārpludināts ar kokmateriāliem un to cenas būtiski kritīšot. VARAM arī neatbalsta priekšlikumu turpmāk reizi 20 gados neveikt atkārtotu meža inventarizāciju, jo patiesi un ticami dati nevar balstīties tikai uz tālizpētes datiem un noteiktiem algoritmiem.

FM lūdz ZM detalizētāk skaidrot, kā veidosies nodokļu ieņēmumu pieaugums, ko radīs koku ciršanas vecuma samazināšana.

Vairākas organizācijas iebilst arī ZM virzītajiem grozījumiem, kas paredz, ka mežsaimnieciskā darbība, kas atbilst Meža likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā. Tostarp VARAM norāda, ka šis punkts nav juridiski skaidri pamatots un tā būtība nav izskaidrota anotācijā. Ministrijā arī uzsver, ka šāda norma var radīt tiesiskas neskaidrības un apdraudēt bioloģiskās daudzveidības aizsardzības principu ievērošanu, jo šāds vispārējs apgalvojums esot pretrunā Sugu un biotopu aizsardzības likumam.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības ieskatā šāds punkts ir prettiesisks un faktiski paredz attiecībā uz mežu apsaimniekošanu atcelt Sugu un biotopu aizsardzības likumu un no tā izrietošos normatīvos aktus, bet KM norāda, ka šādi grozījumi varētu ierobežot sabiedrības tiesības apstrīdēt individuālus lēmumus.

Savukārt KEM aicina ZM grozījumos iekļaut jaunu pantu vai panta daļu, kas nosaka pienākumu šo grozījumu piemērošanas rezultātā gūtā papildu finansējuma daļu 2027. un 2028.gadā novirzīt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora līdz 2030.gadam mērķu sasniegšanai. Tāpat KEM aicina grozījumus papildināt ar aprēķiniem, kā piedāvātie grozījumi ietekmēs ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanu līdz 2030.gadam un virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā.

Jau ziņots, ka ZM rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem - no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.

Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt par 20 gadiem - no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem - no 71 līdz 51 gadam, bet apsei galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31 gadam.

Tajā pašā laikā galvenās cirtes vecumu nav plānots mainīt ozoliem un lapeglēm, to saglabājot 101 gads, kā arī osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, tos saglabājot 81 gads.

Plānots arī noteikt, ka turpmāk koku bonitāšu grupām ciršanas vecumi neatšķirsies, kamēr šobrīd spēkā esošajā Meža likumā galvenās cirtes vecums dažādu koku sugām tiek dalīts trijās grupās, tostarp pirmās un augstākas klases bonitātes grupā, otrās un trešās klases bonitātes grupā, kā arī ceturtās un zemākas klases bonitātes grupā.

Grozījumi arī paredz atteikties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju reizi 20 gados, jo Valsts meža dienests šos datus aktualizē katru gadu. Ministrijā skaidro, ka meža inventarizācija ir dārga, laikietilpīga un par to maksā meža īpašnieks, tostarp par datiem, kuri tiek iegūti teritorijās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība un kurus valsts izmanto tikai savām vajadzībām.

Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā.

Vidējā hipotekārā kredīta summa Latvijā ir 90 tūkstoši eiro (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 11:18:00 +0300

Lielākā daļa no visiem aizdevuma līgumiem aizvien vēl tiek noslēgti par īpašumiem, kas būvēti līdz 2000.gadam.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par 48%, bet izsniegto kredītu kopsumma - par 60%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Vislielākā aktivitāte saglabājas Rīgā un Pierīgā, tomēr nozīmīga ir arī reģionu loma - nepilna trešdaļa jeb 29% no visiem jaunajiem aizdevumiem izsniegti ārpus galvaspilsētas.

Vērtējot datus par hipotekārās kreditēšanas aktivitāti, redzams, ka Rīgā visaktīvāk pieaugusi kreditēšana dzīvokļu segmentā, kur līgumu skaits audzis par trim procentpunktiem, savukārt Pierīgā pieaugums par pieciem procentpunktiem vērojams privātmāju iegādes un būvniecības darījumos.

Īpaši izteikts kāpums bijis darījumos ar īpašumiem, kas būvēti laikā no 2000. līdz 2023.gadam - šajā segmentā aizdevumu skaits audzis par 69%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu. Tiesa, lielākā daļa no visiem aizdevuma līgumiem (61%) Latvijā aizvien vēl tiek noslēgti par īpašumiem, kas būvēti līdz 2000.gadam. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā šī proporcija ir atšķirīga - Igaunijā puse no darījumiem attiecas uz jaunākiem mājokļiem, bet Lietuvā to īpatsvars pārsniedz pat 56%.

Vidējā aizdevuma summa

Swedbank dati rāda, ka visbiežāk īpašumu iegādājas iedzīvotāji no 30 līdz 40 gadiem, kuru mājsaimniecības vidējie ikmēneša ienākumi pārsniedz 2500 eiro. Vidējā hipotekārā kredīta summa šī gada pirmajā pusgadā bija 90 tūkstoši eiro, kas ir par 13% vairāk, nekā attiecīgajā periodā pērn.

Kā norāda Marika Toma, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā: "Straujš hipotekāro kredītu pieprasījuma kāpums un izsniegto kredītu skaits attiecas gan uz lielajām pilsētām, gan Latvijas novadiem. Līdzīgi kā Rīgā, arī citās Latvijas pilsētās lielākā aktivitāte saglabājas dzīvokļu segmentā, kas veido 60% no jaunajiem aizdevumiem reģionos. Savukārt 40% aizdevumu piešķirti privātmāju iegādei un būvniecībai, un aptuveni trešdaļa no šī apjoma ir aizdevumi jaunu privātmāju būvei."

Aktīvi kreditējas Jelgavā, Liepājā, Siguldā un Ogrē

Vērtējot datus par hipotekārās kreditēšanas aktivitāti Latvijas reģionos, redzams, ka lielākais līgumu skaits noslēgts par īpašumiem Jelgavā (11,9%), Liepājā (10,2%), Siguldā un Siguldas novadā (8,7%), kā arī Ogrē un Ogres novadā (7,7%).

67% no aizņēmējiem reģionos ir ģimenes ar bērniem, visvairāk aizņēmēju ir vecuma grupā no 31 līdz 40 gadiem. Vidējie ikmēneša ienākumi aizņēmējiem reģionos ir salīdzinoši zemāki nekā Rīgā un Pierīgā. Ja aizdevums izsniegts bez līdzaizņēmēja (60% gadījumu), vidējais ienākums ir 1000 līdz 1500 eiro, bet ar līdzaizņēmēju - 2000 līdz 2500 eiro mēnesī. Aptuveni 40% gadījumu aizņēmēji izmanto Altum garantijas ģimenēm ar bērniem.

"Reģionu pilsētas, kurās vērojama aktīva ekonomiskā izaugsme, tiek attīstīta uzņēmējdarbība, kļūst arvien interesantākas arī mājokļu pircējiem. Nekustamā īpašuma cenas šeit joprojām ir zemākas nekā Rīgā un Pierīgā, taču peļņas un darba iespējas bieži ir līdzvērtīgas. Īpašu nozīmi tam piešķir arī laba infrastruktūra un ērtas satiksmes saites ar galvaspilsētu, kas ļauj dzīvot reģionos, skolot bērnus vietējās skolās un vienlaikus strādāt Rīgā, tā samazinot dzīvošanas izmaksas," atzīmē Marika Toma.

Viņa norāda, ka reģionos iedzīvotāji dzīvokļu iegādei bieži izmanto arī savus personīgos uzkrājumus, par ko liecina Zemesgrāmatā reģistrēto dzīvokļu darījumu skaits ar hipotēkām. Piemēram, šogad Ogrē ir ar hipotekāro kredītu iegādāto dzīvokļu īpatsvars ir tikai 38%, Jelgavā - 35%, bet Liepājā - 23%.

Kādas ir vidējās cenas par kvadrātmetru reģionos?

Nekustamo īpašumu cenu izmaiņas atspoguļo nekustamo īpašumu piedāvājumu un reģiona ekonomisko aktivitāti. Pēc Zemesgrāmatas datiem, piemēram, Valmierā vidējā cena dzīvokļu segmentā šogad ir 930 eiro par kvadrātmetru, Jelgavā vidējā cena sasniedz 828 eiro par kvadrātmetru, Ogrē un Ogres novadā 827 eiro par kvadrātmetru, bet Daugavpilī vidējā cena bijusi 300 eiro par kvadrātmetru.

"Hipotekāro kredītu apjomi rāda, ka reģionu iedzīvotāji labprāt iegādājas un būvē arī jaunus īpašumus, kuru izmaksas ir līdzvērtīgas Rīgas un Pierīgas nekustamā īpašuma cenām. Tā šogad, piemēram, nekustamā īpašuma būvniecībai Cēsu novadā aizdevums sasniedza 255 tūkstošus eiro, Dienvidkurzemes novadā 254 tūkstošus, Ventspilī 250 tūkstošus, savukārt Jelgavā, Dobelē, Rēzeknē un Madonā lielākās aizdevumu summas svārstās no 125 līdz 182 tūkstošiem eiro," norāda Marika Toma.

Vērtējot aizņēmējus Latvijas reģionos nodarbinātības kontekstā, Liepājā aktīvākie aizņēmēji ir publiskā un aizsardzības sektora, kā arī celtniecības nozares darbinieki; Ogrē - veselības aprūpes jomas speciālisti; Jelgavā - izglītības un kultūras jomas darbinieki; Valmierā - ražošanas sektora darbinieki; bet Daugavpilī - publiskajā un aizsardzības sektorā, kā arī IT jomā nodarbinātie.

29 gados partika Latvijas ģimeņu tēriņos samazinājies no 50,9% uz 23,3% (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 07:04:00 +0300

Lauku teritorijās dzīvojošās mājsaimniecības, vairāk nekā pilsētās dzīvojošās, uzturā lieto maizi, kartupeļus, pienu, olas, cukuru, miltus, cūkgaļu, medījumu gaļu, desas un kūpinājumus.

Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi atpūtai, veselībai un kultūrai. Latvijas mājsaimniecību patēriņa dati skaidri rāda - sabiedrības dzīvesveids mainās un kopējais labklājības līmenis pieaug. Ar šādu vēstījumu Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš uzstājās diskusijā, ieskicējot datos, kā mainās patēriņa paradumi.

CSP priekšnieks R. Lapiņš: "Kopš 1996.gada pārtikas īpatsvars ģimeņu tēriņos samazinājies no 50,9% uz 23,3%. Vidējie ienākumi uz mājsaimniecību trīs gadu laikā pieauguši no 1524 eiro 2021.gadā līdz 1872 eiro 2023.gadā. Kā viens no valsts labklājības līmeņa kopējā pieauguma indikatoriem ir arī iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināšanās, rēķinot to uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās, - no 1583 eiro 1995.gadā līdz 21 606 eiro 2024.gadā. Pārtikas īpatsvara samazināšanās mājsaimniecību ikdienas izdevumos liecina par pozitīvām strukturālām pārmaiņām ekonomikā un sabiedrībā. Pieaugot ienākumiem, iedzīvotāji tos vairāk tērē citām vajadzībām - atpūtas un kultūras pasākumiem, viesmīlības pakalpojumiem, veselības pakalpojumiem u.c."

Izmaiņas pārtikas produktu patēriņā

CSP dati liecina, ka sarūk tradicionālo produktu, piemēram, maizes, piena un kartupeļu patēriņš, bet pieaug augļu, īpaši banānu, konditorejas izstrādājumu, pudelēs pildīta ūdens un gatavo ēdienu patēriņš. Šīs tendences spilgti atšķiras starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem: pilsētās vairāk tiek izvēlēti ērtāk pagatavojami produkti, bet laukos - tradicionāli.

Piemēram, pilsētās dzīvojošās mājsaimniecības vairāk patērē mājputnu gaļu, liellopu gaļu, jogurtus, konditorejas izstrādājumus, gatavos gaļas pusfabrikātus. Savukārt lauku teritorijās dzīvojošās mājsaimniecības, vairāk nekā pilsētās dzīvojošās, uzturā lieto maizi, kartupeļus, pienu, olas, cukuru, miltus, cūkgaļu, medījumu gaļu, desas un kūpinājumus. Ar šiem un citiem datiem no dažādu gadu apsekojumiem varat iepazīties oficiālās statistikas portālā.

iIepirkšanās internetā - pieaugums teju dubultojies

Pēdējo desmit gadu laikā iepirkšanās internetā Latvijā piedzīvojusi strauju izaugsmi - to iedzīvotāju īpatsvars, kuri veikuši vismaz vienu pirkumu tiešsaistē 12 mēnešu laikā, pieaudzis gandrīz divkārt: no 33,5% 2014.gadā līdz 65,0% 2024.gadā. Tajā pašā laikā samazinājies cilvēku skaits, kas nekad nav iepirkušies internetā - no 36,1% līdz 23,2%. Populārākās preces un pakalpojumi, ko izvēlas tiešsaistē, ir apģērbi, apavi un aksesuāri (58,0%, pieaugums par 12,6 procentpunktiem kopš 2020.gada), kā arī ēdiena piegāde no restorāniem, kuras lietotāju īpatsvars pieaudzis no 17,9% 2020.gadā līdz 25,8% 2024.gadā.

Datu attīstība jau tuvākā nākotnē

Šobrīd, lai noteiktu mājsaimniecību izdevumu sadalījumu, tiek izmantoti dažādi informācijas avoti - nacionālie konti (valsts līmeņa pārskati par ienākumiem un izdevumiem), speciālas mājsaimniecību aptaujas un vēl apmēram 30 citi datu avoti. Tomēr daļa no šīs informācijas ir pieejama tikai provizoriski vai ar lieliem intervāliem, piemēram, reizi piecos gados, turklāt aptauju metode balstās uz izlasi.

Jau šogad no 1.decembra plānots īstenot modernāku pieeju - saņemt un analizēt tā dēvētos "skeneru" datus jeb reālus pirkumu transakciju ierakstus no tirdzniecības vietām. Šādu iespēju CSP sniedz nesen valdībā apstiprinātie MK noteikumi. Tas ļaus iegūt precīzāku un ātrāku informāciju par cilvēku tēriņiem, regulāri sekot pirkumu tendencēm, precīzi noteikt tirdzniecības vietas datu vākšanai un novērtēt konkrētu produktu īpatsvaru mājsaimniecību tēriņos.

Latvijā likvidēs Metroloģijas biroju

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 15:58:00 +0300

Valdība otrdien nolēma no 2025.gada 1.novembra likvidēt valsts kapitālsabiedrības SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" (LNMC) struktūrvienību Metroloģijas birojs.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība, teikts, ka, izvērtējot Metroloģijas biroja sniegtos pakalpojumus, konstatēts ļoti zems pieprasījums - no 2022. līdz 2025.gadam klientu skaits svārstījās no sešām līdz 12 personām, savukārt ieņēmumi no pakalpojumiem šajā periodā nepārsniedza 5000 eiro gadā.

Metroloģijas birojs nodrošina septiņu nacionālo mērvienību etalonu uzturēšanu - garuma mēru komplekta, svītru etalonmēra, optiskās 24 skaldņu prizmas, etalonmasas kilograma ar atsvaru komplektu, elektriskās pretestības mēru komplekta, līdzsprieguma etalonsistēmas, primārās cēzija frekvences un laika etalona.

Veicot tehnisko apsekojumu, ir konstatēts, ka lielāko daļu etalonu ir nepieciešams remontēt, modernizēt vai pat iegādāties jaunus, jo vairāku esošo iekārtu tehniskais risinājums un nodrošinājums nav atbilstošs pašlaik esošajām tehnoloģiskajām un metroloģiskajām prasībām, informatīvajā ziņojumā norāda EM.

Savukārt ar lielāko daļu nacionālo mērvienību etalonu nav iespējams piedalīties starplaboratoriju salīdzināšanas programmās vai ir slikti starplaboratoriju salīdzinošo mērījumu rezultāti, neatbilstoša etalona precizitāte, un ir augstas etalonu nenoteiktības, informē EM.

Etalonus izmanto tādās tautsaimniecības jomās kā atbilstības novērtēšana, ķīmiskā rūpniecība, metālapstrāde un citās. Jaunu etalonu remontēšana, modernizācija vai nomaiņa ir dārga, un pieprasījums pēc sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tautsaimniecībā ir ļoti zems, secinājusi EM.

Līdz ar to EM secinājusi, ka Metroloģijas biroja uzturēšana un tālākā darbība nebūtu lietderīga, un fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzes uzturēšana un mērvienību reproducēšana būtu pārtraucama, ņemot vērā, ka pastāv vairākas alternatīvas šo pakalpojumu saņemšanai tuvākajās kaimiņvalstīs - Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un citās. Savukārt atlikušās Metroloģijas biroja funkcijas nododamas LNMC.

Īstenojot minētās strukturālās pārmaiņas un atsakoties no ekonomiski nerentablām funkcijām, provizoriski tiks ietaupīti līdzekļi, tostarp valsts budžeta dotācija Metroloģijas biroja un valsts etalonu uzturēšanai 151 300 eiro apmērā, kā arī tiks samazinātas četras štata vietas.

Tāpat EM informē, ka paredzēta arī izstāšanās no Starptautiskā svara un mēra biroja (BIPM), kas varētu dot vēl 40 000 eiro ietaupījumu. EM norāda, ka pēc Metroloģijas biroja likvidēšanas dalība BIPM kļūst ekonomiski nepamatota, ja netiek uzturēti nacionālie etaloni.

LNMC 2024.gadā strādāja ar 1,524 miljonu eiro apgrozījumu un guva 17 371 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

LNMC ir valsts kapitālsabiedrība, kuras 100% kapitāldaļu turētājs ir EM. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 889 873 eiro.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 13:13:00 +0300

Bet vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieauga par 4,1%!

2025.gada augustā, salīdzinot ar 2025.gada jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Galvenokārt sezonālo faktoru ietekmē augustā cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10,0%) un svaigiem augļiem (-2,3%).

2025.gada augustā, salīdzinot ar 2025.gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10,0%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%), kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%), piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,9%. Alkoholiskie dzērieni palika lētāki par 3,1%, ko galvenokārt ietekmēja akcijas alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās par 0,4%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Būtiskākais cenu kāpums grupā bija elektroenerģijai (+2,5%) un mājokļa īrei (+3,1%). Savukārt lētāka bija siltumenerģija (-0,5%).

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 1,4%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 2,1%, tai skaitā benzīnam - par 3,2%, dīzeļdegvielai - par 1,5% un auto gāzei - par 1,1%. Lētāki bija arī pasažieru aviopārvadājumi. Savukārt sadārdzinājās pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,6%. Akciju ietekmē, lētāka bija barībai lolojumdzīvniekiem (-3,1%). Cenu kritums bija arī ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums mēneša laikā bija viesnīcu pakalpojumiem (+6,0%). Sadārdzinājās arī restorānu un kafejnīcu pakalpojumi (+0,6%).

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,2%. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija apaviem un farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas pieauga kompleksajiem telekomunikāciju pakalpojumiem un apģērbiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieauga par 4,1%

2025.gada augustā, salīdzinot ar 2024.gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis* pieauga par 4,1%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, svaigu augļu, olu, sviesta, siera un biezpiena cenu pieaugumam.

GPS traucējumu skaits Latvijas gaisa telpā pieaudzis 2,6 reizes

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 09:00:00 +0300

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad astoņos mēnešos fiksēti 969 reižu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Tostarp šogad augustā fiksēti 195 GPS traucējumi, kas ir 19,5 reizes vairāk nekā pērn augustā, kad traucējumi tika fiksēti 10 reizes.

Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumu, 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā - 26 gadījumi.

LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.

Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.

Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.

CAA uzsver, ka lidojuma drošuma nodrošināšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, līdz ar to GPS traucējumi neietekmē lidojumu drošumu. Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.

LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.

Savukārt CAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.

Ķīna ieviesīs antidempinga nodevas ES cūkgaļas importam

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 19:05:00 +0300

Ķīna piektdien paziņoja, ka ieviesīs pagaidu antidempinga nodevas līdz 62,4% apmērā cūkgaļas importam no Eiropas Savienības (ES).

Ķīnas Tirdzniecības ministrija apgalvo, ka Eiropa Ķīnas tirgū veic cūkgaļas un cūkgaļas blakusproduktu dempingu, tirgū pārdodot produktus par cenu, kas ir zemāka par ražošanas cenu vai zemāka par cenu, kāda tiek noteikta eksportētājvalsts tirgū.

Ministrija piebilst, ka ES ražotās cūkgaļas cenas rada būtisku kaitējumu Ķīnas cūkgaļas rūpniecībai.

Ministrijas paziņojumā sacīts, ka no 10.septembra tiks piemērotas pagaidu nodevas no 15,6% līdz 62,4% apmērā, kas būs jāiemaksā kā depozīts. Tomēr paziņojumā nav sacīts, vai un ar kādiem noteikumiem šos depozītus varēs atgūt.

Ķīna izmeklēšanu saistībā ar cūkgaļas importu no ES sāka pērn jūnijā neilgi pēc tam, kad ES ieviesa tarifus Ķīnā ražoto elektrisko automobiļu importam. Vēlāk Ķīna ieviesa antidempinga nodevas Eiropas brendija un konjaka importam.

Tāpat Pekina veic izmeklēšanu saistībā ar Eiropas piena produktu dempingu Ķīnas tirgū.

Banku analītiķi Latvijā augustā prognozē gada inflāciju 4-4,2% apmērā

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 16:59:00 +0300

Latvijā gada inflācija šogad augustā varētu būt pieaugusi līdz 4-4,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, prognozēja banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka šogad augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas varētu būt samazinājušā par 0,2%, tādējādi gada inflācija varētu būt sasniegusi 4,2%.

Viņš skaidroja, ka cenu līmenis augustā varētu būt samazinājies degvielai un, iespējams, arī pārtikai. Tāpat, iespējams, vēl būs atlikusi neliela atlaižu ietekme uz apģērbu un apavu cenām. Savukārt pieaugums bija elektroenerģijas cenai un kāpums varētu būt bijis arī pakalpojumos.

"Gada inflācija sasniegs 4,2%, kas būs gada augstākais punkts. Turpmāk inflācijas tempam ir jābremzējas," sacīja Gašpuitis.

Arī "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ka 2025.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas varētu būt sarukušas par 0,2%, tādējādi inflācijai gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu - sasniedzot 4,2%.

Viņš minēja, ka, jaunajai ražai ienākot veikalos, visticamāk, saruka pārtikas cenas. Taču, līdzīgi kā jūlijā, cenu samazinājums visdrīzāk bija mazāks, nekā vasarā ierasts. Lētāka bija arī degviela, "Brent" cenai biržā sarūkot. Vienlaikus dārgākas enerģijas imports no Skandināvijas strauji sadārdzināja elektrības cenu.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka patēriņa cenas mēneša laikā varētu būt samazinājušā par 0,3%, tādējādi gada inflācijai veidojot 4%.

"Mēneša deflācija augustā tātad atbilst sezonālajai normai," sacīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmē, ka gada inflācija augustā Latvijā varētu būt sasniegusi 4% atzīmi tāpēc, ka pērn augustā mēneša laikā cenas samazinājās nedaudz vairāk - par 0,5%.

"Varētu teikt, ka saistībā ar cenām augustā attiecībā pret jūliju nekas īpašs nav noticis - kārtējais "nenotikums". Atsevišķi pārtikas produkti kļuvuši nedaudz lētāki. Ir sajūta, kas arī degvielas cenas kļuva nedaudz lētākas. Apģērbiem sezonālā cenu kustība šajā mēnesī ir augšup," teica Strautiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka gada inflācija Latvijā ir pamazām kāpusi. "Ar to pagaidām jāsamierinās, nu nevar cenas augt par 2%, ja algas aug par 8%, šāds salikums var pastāvēt tikai īslaicīgi. Turklāt valsts ar nodokļu izmaiņām paceļ pēcnodokļu algas kāpumu pāri 10%. Cilvēkiem ir vairāk naudas un viņi to tērē. Tāpēc pakalpojumu inflācija jau gandrīz pusotru gadu nav bijusi zem 5%, preču cenu inflācija svārstās ap 3%," skaidroja Strautiņš.

Viņš arī atzina, ka iepriekš bija gaidījis, ka algu kāpums un inflācija šogad būs nedaudz mazāki. Taču sasparojušās eksporta nozares - caur šo "kanālu" Latvijas ekonomikā atkal ieplūst vairāk naudas, bet strādājošo skaitu palielināt ir praktiski neiespējami. "Likumsakarīgi, ka neapturama spēka sadursmē ar izkustināmu objektu uzvar spēks - ceļas cenu līmenis," teica Strautiņš.

Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām augustā paziņos pirmdien, 8.septembrī.

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieauga par 2,9%.

Septembra beigās Rīgā notiks ceturtais Latvijas FinTech forums (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 07:50:00 +0300

Būs iespēja uzdot Latvijas Bankas ekspertiem jautājumus par licencēšanu, uzraudzību, maksājumu pakalpojumiem.

30. septembrī, Rīgā jau ceturto reizi notiks Latvijas FinTech forums, pulcējot finanšu tehnoloģiju politikas veidotājus, ekosistēmas dalībniekus no Baltijas un citām Eiropas valstīm uz diskusijām par nozares attīstību un pienesumu kopējai Eiropas ekonomikai. Forumu atklās finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

“Finanšu tehnoloģiju nozare izaicina un pārveido ne vien finanšu sektoru, bet ekonomiku kopumā, radot jaunas iespējas un spēcinot konkurētspēju. Nozares ekosistēmu Latvijā veido talantīgi un drosmīgi cilvēki ar ambicioziem mērķiem. Kopīgiem spēkiem mēs veidojam Latviju par Eiropā nozīmīgu finanšu tehnoloģiju centru. Forums palīdz idejām tikt īstenotām un kļūt par veiksmes stāstiem,” pasākumu apmeklēt aicina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

FinTech forumu organizē Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru (RITA).

Foruma pirmā daļa šogad veltīta stratēģiskiem finanšu tehnoloģiju nozares attīstības jautājumiem. Plānots ieskatīties sektora attīstības stratēģijas 2025. – 2027. gadam mērķos. Kopā ar vairāku Eiropas uzraudzības iestāžu pārstāvjiem diskutēt, kādi faktori ir būtiski finanšu tehnoloģiju nozares straujai izaugsmei un kā atsevišķu Eiropas valstu nozares stratēģijas var veicināt Eiropas kopējo konkurētspēju.

“Finanšu tehnoloģiju nozarei Latvijā ir stratēģiska nozīme – mūsu mērķis ir kļūt par vienu no trim vadošajiem centriem Baltijā un Ziemeļeiropā. Šo mērķi plānojam sasniegt, palielinot uzņēmumu skaitu par 10%, piesaistītos ieguldījumus par 15% un radīto darba vietu skaitu par 18%,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Foruma otrā daļa būs veltīta praktiskiem jautājumiem – paneļdiskusijā “Vaicā visu, ko vēlies uzzināt” Latvijas Bankas, LIAA un RITA eksperti atbildēs uz auditorijas jautājumiem. Šajā jautājumu un atbilžu sesijā foruma apmeklētājiem būs iespēja uzdot Latvijas Bankas ekspertiem jautājumus par licencēšanu, uzraudzību, maksājumu pakalpojumiem, iespēju pieslēgties Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmai u.c. Savukārt LIAA un RITA pārstāvji atbildēs uz jautājumiem par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem Latvijā un Rīgā pieejamiem atbalsta mehānismiem.

“Rīga kļūst par arvien pievilcīgāku vietu finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem – šeit satiekas dinamiska vide, spēcīgs talantu kopums un starptautiski sadarbības partneri. Man ir patiess gandarījums par līdz šim paveikto un veiksmīgo sadarbību starp Latvijas Banku, nozari un pašvaldību. Kopīgi mēs veidojam atbalstošu vidi inovācijām un uzņēmumiem mūsu pilsētā. FinTech forums ir lieliska iespēja satikties, dalīties ar pieredzi un atrast jaunus sadarbības partnerus tieši šeit, Rīgā,” aicina RITA direktors Fredis Bikovs.

Foruma programmā arī šogad iekļauts finanšu nozares jaunuzņēmumu konkurss, ko rīko starptautisks inovāciju ekosistēmas dalībnieks akcelerators “Tenity”.

Zviedrijā samazinās PVN pārtikai

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 22:57:00 +0300

Lai cīnītos pret pārtikas cenu kāpumu, Zviedrijā uz laiku tiks par pusi samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikas produktiem - no pašreizējiem 12% līdz 6%, ceturtdien paziņoja valdība.

Paredzēts, ka samazinātais nodoklis būs spēkā no 2026.gada 1.aprīļa līdz 2027.gada 31.decembrim.

"Tas nozīmē, ka visu zviedru iepirkumu maisiņos pārtikas produktiem vajadzētu būt lētākiem, un tie, kuri pelna vismazāk, procentuāli izjutīs vislielāko ietekmi," teikts valdības paziņojumā.

Ģimenei ar diviem bērniem izdevumi par pārtikas produktiem samazināsies vidēji par 6500 kronām (590 eiro) gadā, lēš valdība.

Tāpat kā daudzās citās valstīs, Zviedrijā pēdējos gados būtiski kāpušas pārtikas cenas.

Valdība vairākkārt aicinājusi pārtikas mazumtirgotājus samazināt cenas.

Gaidāms, ka PVN samazināšanas pārtikas produktiem dēļ 2026.gadā valsts budžeta ieņēmumi saruks par 16 miljardiem kronu (apmēram 1,5 miljardi eiro), bet 2027.gadā - par 21 miljardu kronu (aptuveni divi miljardi eiro).

PVN samazinājums pārtikai stāsies spēkā apmēram pusgadu pirms Zviedrijas parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2026.gada septembrī.

Standarta PVN likme Zviedrijā ir 25%, taču pārtikai ir spēkā samazināta likme.

Pašvaldības iebildīs pret sabiedriskā transporta reisu samazināšanu

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 20:04:00 +0300

Pašvaldības, visticamāk, iebildīs pret nākamgad plānoto sabiedriskā transporta reisu samazināšanu, aģentūrai LETA teica Jēkabpils novada mērs, Latvijas Pašvaldību savienības Tautsaimniecības komitejas vadītājs Raivis Ragainis (LZP).

Valsts piešķīrusi finansējumu un noslēgusi līgumu ar pārvadātājiem uz desmit gadiem. Tagad, atbilstoši inflācijai, būtu jāveic korekcijas maksājumos, un tas līdz šim ir darīts no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem, skaidroja komitejas vadītājs.

"Savukārt tagad naudas visam nepietiek un valsts nevis meklē iespēju, kā piemaksāt un nodrošināt iedzīvotāju pārvadāšanu, bet samazina pakalpojumu," vērtēja Ragainis.

Viņš uzskata, ka tas radīs nākamās problēmas. Samazinoties reisu skaitam, samazināsies pasažieru skaits, jo cilvēki vairs nevarēs izbraukāt uz darbu, pie ārstiem un citur.

No reisu samazināšanas būtiski cietīs arī paši pārvadātāji, jo viņiem samazināsies ieņēmumi, savukārt kredītmaksājumi saglabāsies, uzskata Ragainis. Pārvadātājiem būs jāturpina maksāt par autobusiem, kurus tie iepirka, lai izpildītu valsts prasības pārvadājumu kvalitātei, viņš piebilda.

"Izskatās, ka valsts plāno atteikties no kaut kādām lauku teritorijām, jo ceļu nav, pārvadātāju nav, nebūs arī cilvēku," teica Ragainis.

Šo problēmu daļēji plānots risināt, ieviešot transportu pēc pieprasījuma. Taču tas nav paredzēts visiem iedzīvotājiem, bet noteiktām sociālajām grupām. Līdzīgi kā skolēnu autobusi, ar kuriem nedrīkst pārvadāt ne skolotājus, ne citus pasažierus, bet gan tikai skolēnus, skaidroja komitejas vadītājs.

Līdz ar to, lai no novada nomales nokļūtu novada centrā, viens autobuss aizved skolēnus, cits autobuss aizvedīs personas ar invaliditāti un pensionārus, un būs vajadzīgs vēl trešais autobuss, kas varētu nogādāt uz darbu, vai pie speciālistiem pārējos novada iedzīvotājus, teica Ragainis.

Viņš norādīja, ka Latvijas Pašvaldību savienības Tautsaimniecības komiteja plāno šo jautājumu izskatīt, un, visticamāk, pašvaldības pret šiem plāniem iebildīs.

Kā ziņots, reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, savukārt dotēto reģionālo autobusu maršruta tīklu nākamgad samazinās par 16%, vienlaikus attīstot komercpārvadājumus, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Turklāt dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad plānots 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% mazāk nekā prognozēts 2025.gadā.

Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.

Savukārt sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma plānots ieviest nākamā gada beigās. Transportu pēc pieprasījuma izpildīs attālākos reģionos ar automobiļiem, kuros ir četras līdz astoņas sēdvietas. Patlaban notiek sagatavošanās darbi, tostarp plānots izstrādāt speciālu lietotni un zvanu centru, lai pakalpojumu pielāgotu cilvēku vajadzībām.

SPRK izsolīs īsā numura 1201 lietošanas tiesības

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 18:40:00 +0300

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izsolīs īsā numura 1201 lietošanas tiesības, kas paredzēts operatoru pakalpojumu sniegšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Izsoles sākumcena ir 12 000 eiro.

SPRK skaidro, ka šāda rīcība nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem elektronisko sakaru komersantiem iegūt tiesības izmantot šo numuru, kā arī veicina efektīvu un racionālu numerācijas resursu izmantošanu.

Īsais numurs 1201 iekļauts jaunajā "120X" numuru diapazonā, kas no 1.septembra pieejams operatoru pakalpojumiem saskaņā ar Nacionālo numerācijas plānu. Numurs ir brīvs un tā lietošanas tiesības ir pieejamas, un jau līdz šim par tā izmantošanu esot izrādīta paaugstināta interese no elektronisko sakaru komersantu puses.

Numura pieejamības jautājums tika aktualizēts pēc Rīgas pašvaldības lūguma rezervēt numuru 1201 kā ērtu un viegli atpazīstamu saziņas līdzekli ar iedzīvotājiem. Pašvaldība uzsvēra šī numura simbolisko saikni ar pilsētas dibināšanas gadu, un potenciālu to efektīvi izmantot komunikācijas kampaņās, lai sekmētu saziņu ar pilsētniekiem.

SPRK pārstāvji skaidroja, ka operatoram, kurš izsolē uzvarēs, nav nekādu tālāku saistību, kādam mērķim izmantot iegūto numuru.

Šogad 1.septembrī stājās spēkā izmaiņas numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas kārtībā un nacionālajā numerācijas plānā. Izmaiņas ieviesa jaunu īso numuru diapazonu "120X", kā arī noteica mehānismu, kā numerācijas lietošanas tiesības varēs piešķirt izsoles kārtībā situācijās, kad uz vienu numuru ir vairāki pretendenti.

SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš norāda, ka šis ir pirmais gadījums, kad numerācijas lietošanas tiesības uz īso numuru operatoru pakalpojumu sniegšanai tiek piešķirtas izsoles kārtībā. Viņš skaidro, ka šāda pieeja stiprina caurredzamību un veicina konkurenci elektronisko sakaru nozarē, ļaujot noteikt konkrētā numura patieso ekonomisko vērtību.

Izsole norisināsies 29.septembrī plkst.13 SPRK telpās Rīgā, Skanstes ielā 25. Numerācijas lietošanas tiesības tiks piešķirtas uz pieciem gadiem no izsoles rezultātu apstiprināšanas brīža. Pieteikties izsolei var no 5. līdz 12.septembrim, bet nodrošinājuma nauda jāsamaksā līdz 12.septembrim.

Dalībniekiem izsoles laikā būs jāizmanto SPRK nodrošināts tehniskais aprīkojums ar pieslēgumu SPRK privātajam elektronisko sakaru tīklam. Izsole norisināsies klātienē, taču saziņa ar komisiju tiks nodrošināta arī attālināti "Microsoft Teams" vidē.

Jau ziņots, ka noteikumi par numerācijas piešķiršanu izsoles ceļā stājās spēkā 1.septembrī, taču, ņemot vērā iespējamu pieprasījuma pieaugumu un resursu ierobežotību, SPRK izstrādāja skaidru un prognozējamu procedūru izņēmuma gadījumiem. Izsoles tiks izmantotas situācijās, kad būs vairāki pretendenti uz vienu numerācijas diapazonu vai numuru, kā arī citu objektīvu apsvērumu dēļ.

Tāpat ziņots, ka iepriekš notikušajā diskusijā ar nozares pārstāvjiem 2023.gadā ierosinājums par jauna diapazona ieviešanu neguva atbalstu, tomēr SPRK turpināja izvērtēt iespējamību pašvaldībai šādu īso numuru ieviest. Pēc publiskās konsultācijas un saņemtajiem priekšlikumiem no vairākiem elektronisko sakaru komersantiem, kā arī divām nozares asociācijām, tika pieņemts lēmums ieviest "120X" diapazonu operatoru pakalpojumu sniegšanai.

Septembrī un oktobrī Rīgā pieteiktas vēl 19 kruīza kuģu vizītes (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 16:00:00 +0300

Mums jau ir apmeklējuši tuvu pie 80 tūkstošiem pasažieru - gandrīz tikpat, cik visa pagājušā gada laikā kopā.

Rīgas ostā pie pasažieru termināla piestātnēm pilsētas centrā bija vērojams neierasts skats - Rīgas ostu vienlaicīgi apmeklēja divi vienas kruīza kompānijas kuģi. 2 vācu kruīza kuģi kopā uz Rīgu atveda 4893 tūristus, kuru skaitā 97% bija kruīza ceļotāji no Vācijas. Šogad Rīgu ir apmeklējuši jau 28 tūkstoši vācu kruīza tūristi, kas ir 37% no visiem kruīza pasažieriem šosezon.

Pēdējo gadu laikā vairāk nekā trešdaļa no visiem kruīza ceļotājiem Rīgā ir bijuši tūristi tieši no Vācijas, līdz ar ko vācu tūristi veido pārliecinoši lielāko daļu no kruīza pasažieriem Rīgas ostā. Šāds apmeklējums apliecina Rīgas kā kruīzu galamērķa pievilcību Vācijas ceļotājiem, kas ir arī viena no lielākajām Rīgas pilsētas tūrisma piesaistes mērķa grupām.

Kruīza līnijas ceļotājiem piedāvā iespēju izbaudīt jūras ceļojumus gan Eiropas robežās, gan attālākos maršrutos, apmeklējot dažādas valstis un reģionus visā pasaulē. Savus pasažierus raksturo kā cilvēkus, kas novērtē komfortu, kvalitatīvas izklaides iespējas, kā arī mīl aktīvu atpūtu un piedzīvojumus, baudot kopīgu ceļošanas laiku ar ģimenēm un draugiem.

Kopumā 2025.gada kruīza sezona līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga un interesanta. Rīgas ostu ir apmeklējuši jau 64 kruīza kuģi, atvedot tuvu pie 80 tūkstošiem pasažieru - gandrīz tikpat, cik visa pagājušā gada laikā kopā.

Kruīza kuģu starpā ir bijuši arī tādi interesanti kuģi kā kompānijas The Ritz-Carlton luksus klases kruīzu jahta ILMA, ASV kruīzu līnijas Nicko Cruises ekskluzīvais ekspedīciju kuģis WORLD TRAVELLER un leģendārais norvēģu Vestland Classic flotes ekspedīciju kuģis NORDSJERNEN. Vienlaikus jāatzīmē, ka šī gada kruīza sezona Rīgas ostā iesākās netipiski agri - jau februārī, un vairāki kuģi sagaidāmi arī novembrī un decembrī.

Septembrī un oktobrī Rīgā pieteiktas vēl 19 kruīza kuģu vizītes. Kopā ar divām papildus pieteiktajām AIDAprima vizītēm šogad Rīgu apmeklēs 86 kruīza kuģi, kas ir par 30% vairāk nekā pērngad. Savukārt uz 2026.gadu saņemtas jau 90 kruīza kuģu vizīšu rezervācijas.

«Rīgas siltuma» padome no amata atbrīvo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 09:49:00 +0300

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Pētersons no amata atsaukts no šodienas.

Kā sociālajos tīklos skaidro padome, tikai pēc jautājuma aktualizēšanas publiskajā telpā, kā arī aktīvas uzņēmuma padomes un akcionāru iesaistes rezultātā tika veiktas izmaiņas un panākts tarifa pieauguma samazinājums.

No 5.septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Kalvis Kalniņš, kurš papildus līdzšinējiem pienākumiem pārņems arī Pētersona atbildības jomas.

Kalniņš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās.

Kalniņš karjeru sācis AS "Rīgas Siltums" kā inženieris, vēlāk ieņēmis siltumcentrāļu "Daugavgrīva" un "Ziepniekkalns" vadītāja amatus, no 2024.gada darbojies uzņēmuma valdē, atbildot par siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanu, remontu un attīstību.

LETA jau ziņoja, ka savukārt Ekonomikas ministrija (EM) rosinās atbrīvot AS "Rīgas siltums" padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, liecina ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojums sociālajos tīklos.

Politiķis informē, ka EM aicinās Rīgas domi sasaukt "Rīgas siltuma" akcionāru sapulci, kurā rosinās atbrīvot no amata "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, šos amatus ieņem Jevgenijs Belezjaks un Gatis Sniedziņš.

Politiķis paziņojis, ka "Rīgas siltuma" padomei un tās vadībai "jāuzņemas atbildība par uzņēmuma darbu", tomēr nav precizējis, tieši par ko uzņēmuma padome būtu atbrīvojama.

Šovasar lielāka uzmanība un kritika bijusi pievērsta "Rīgas siltuma" plāniem rudenī celt siltuma tarifus galvaspilsētā. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs no šī gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina EM publiskotā informācija.

Savukārt "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs bez korekcijas no šā gada 1.oktobra pieaugs par 4,1%, sasniedzot 80,96 eiro par MWh. SPRK ir apstiprinājusi minēto "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs, pēc kompānijā vēstītā, ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Šobrīd "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh ir 74,17 eiro par MWh.

"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.martam, bija 189,28 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 31,7% un sasniedza 33,38 miljonus eiro.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet AS "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.

Švinka: Nākamgad biržā pārdos 25% «Latvijas autoceļu uzturētāja»

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 06:44:00 +0300

Nākamgad tirdzniecībai biržā plānots virzīt 25% VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) akciju, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka attiecīgi pārējie 75% LAU akciju paliks valsts īpašumā.

Švinka arī atzina, ka vēl kādu satiksmes nozares uzņēmumu bez LAU un "airBaltic" varētu virzīt biržā, jo uzņēmumiem jābūt patstāvīgiem un konkurētspējīgiem.

"Protams, ir arī ļoti liela atšķirība, vai uzņēmumi pilda sabiedrībai svarīgas funkcijas, un to galvenais uzdevums nav nodrošināt pēc iespējas lielāku peļņu, bet dot sociālu pienesumu sabiedrībai caur dažādiem deleģējumiem. Par šādiem uzņēmumiem nav runa," uzsvēra ministrs.

Viņš pauda viedokli, ka brīdī, kad uzņēmums vai tā daļa, kuru varētu nodalīt meitasuzņēmumā, ir spējīgs dzīvot veselīgi, patstāvīgi, attīstīties un būt konkurētspējīgs, kā arī būt eksporta tirgos, ir nepieciešams apsvērt to virzīšanu biržā.

"Latvija ir ļoti mazs tirgus un pārdalīt kaut ko šajā tirgū nebūtu tā lielākā māka, bet, ja mēs spējam veidot arī uzņēmumus, kas ir orientēti uz eksportu, tad ir vērts tos virzīt arī kapitāla tirgos un piesaistīt kapitālu, investīcijas, lai mēs varētu būt, pirmkārt, Baltijas reģionā un tālāk Ziemeļvalstu-Baltijas reģionā," skaidroja Švinka.

Konkrētus projektus bez LAU un "airBaltic", kurus varētu virzīt biržā, Švinka neminēja, bet norādīja, ka tie esot "uz viņa galda".

LETA jau ziņoja, ka LAU akciju kotēšana biržā valsts budžetā nākamgad varētu nodrošināt 5,95 miljonu eiro ieņēmumus.

LAU pagājušajā gadā strādāja ar 94,779 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 40,9% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 6,3 reizes - līdz 6,94 miljoniem eiro.

LAU veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 kilometru, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.

Ekonomists: Apstrādes rūpniecība gada otrajā pusē varētu augt par 6%

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 22:29:00 +0300

Apstrādes rūpniecība otrajā pusgadā varētu augt par 6%, lēš "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot trešdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi septiņos mēnešos.

Viņš pauž, ka jūlijā rūpniecības apjomi gadā auga par 10,8%, gandrīz divreiz straujāk nekā Ķīnā, kas ir nozīmīgi pēc trīs gadu stagnācijas lielākajā eksporta nozarē. Strautiņš gan piebilst, ka viena mēneša datu nozīmi nevajag pārspīlēt, jo īpaši, runājot par jūlija un augusta datiem nozarēs, kuru produktus var uzglabāt - uzņēmumu atvaļinājumu grafiki "peld" kalendārā, bet izlīdzināšana ņem vērā vēsturiski vidēju ietekmi. Tāpēc var parādīties pārspīlēti kāpumi un kritumi.

Strautiņš norāda, ka arī vispārējā rūpniecības virzība šogad ir pievilcīga, turklāt tā nepārprotami nav nejaušība. Pārtikas pārstrādei jūlijā reģistrētais kāpums par 11,6%, dzērienu ražošana ir augusi par 0,6%. Ļoti liels kritums, daļēji bāzes efektu dēļ, ir apģērbu ražošanā (-22,6%), bet lielākā nozare kokapstrāde jūlijā saražoja par 7,3% vairāk nekā pirms gada.

"Īsta brīnumzeme jūlijā ir inženierijas nozaru dati. Šoreiz acīmredzami liela loma ir sakritībām - īslaicīgām svārstībām un bāzes efektiem," pauž Strautiņš, norādot, ka autobūve vienlaicīgi ir "šķīrusies" no 4,2% no jūnija ražošanas apjoma, bet gada laikā kāpusi par 34,4%. Ekonomists norāda, ka "visu jau saskaitīto gada mēneša kopējais sniegums dzelžu nozarēs kāpj augšup, vēl maziņi mīnusiņi ir tikai metālapstrādē un elektronikā, izskatās, ka drīz vairs nebūs, un tā ir svarīgi ziņa".

Viņš arī pauž, ka jūlija dati "žilbina acis", bet nevajadzētu sagaidīt tādu sniegumu gada otrajā pusē kopumā. Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecībā otrajā pusgadā pieaugums varētu būt ap 6%, nedaudz vairāk nekā gadā kopumā (septiņos mēnešos ir bijis +4,9%). Ekonomists pauž, ka tā ir ļoti patīkama pārmaiņa uz aizvadīto trīs gadu fona, un tā ir nopelnīta ar investīcijām un jaunu produktu attīstīšanā nepieciešamo iedvesmu.

Strautiņš norāda, ka šogad uzlabojas ne tikai rūpniecības dati, bet arī dinamika citās uz eksportu orientētās nozarēs, kas nesaņem tādu uzmanību.

"Pieņemot līdzšinējo tendenču plūstošu turpināšanos, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozare otrajā pusgadā varētu augt par apmēram 5% gada griezumā, bet IT pakalpojumu nozare par 10%," pauž ekonomists.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad septiņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieauga par 3,5% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu. Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis pieaugums par 4,9%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 10%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis samazinājums par 2,5%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, rūpniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājās par 9,8%. Tostarp ražošanas apmēri palielinājās apstrādes rūpniecībā - par 10,8%, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 12,5%, savukārt samazinājās ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 18,4%.

Trešdaļa latviešu ceļojumu plānošanai izmanto mākslīgo intelektu (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 15:48:00 +0300

Tas skaidri parāda, ka patērētāji sagaida ātru, vienkāršu un personalizētu pieredzi.

Inovatīvas tehnoloģijas kļūst arvien izplatītākas arī ceļošanas un viesmīlības nozarēs. Gandrīz katrs trešais latvietis pēdējā gada laikā ir izmantojis mākslīgo intelektu, lai plānotu savus ceļojumus vai atpūtas braucienus, secināts 2025. gada viesmīlības un ceļojumu pārskatā. Tāpat tas liecina, ka vietējie patērētāji sagaida, ka uzņēmumi šajā nozarē ieviesīs vēl modernākus digitālos risinājumus.

Pārskats atklāj, ka 68% cilvēku, kas izmanto mākslīgo intelektu, atzīst, ka tas palīdz saņemt ceļojumu ieteikumus ātrāk nekā citos informācijas kanālos. Savukārt 72% respondentu norāda, ka mākslīgais intelekts palīdz arī problēmu risināšanā ceļojuma laikā. Lai gan daļa sabiedrības jau aktīvi izmanto šos rīkus, ievērojama daļa jeb 39% joprojām apgalvo, ka nekad neapsvērtu iespēju izmantot mākslīgo intelektu ceļojumu plānošanā.

Baltijas eksperts Tobiass Linds norāda, ka mākslīgais intelekts kļūst par daļu no ikdienas patērētāju uzvedības, tostarp arī tūrisma nozarē.

“Ceļojumu plānošana ar mākslīgā intelekta palīdzību vairs nav nišas parādība – arvien vairāk cilvēku izmanto mākslīgo intelektu, lai atklātu jaunus galamērķus un pielāgotu atpūtu savām individuālajām vajadzībām. Tas skaidri parāda, ka patērētāji no ceļojuma plānošanas sagaida ātru, vienkāršu un personalizētu pieredzi,” uzsver T. Linds.

Mākslīgā intelekta plašāka izmantošana nav vienīgā digitālā inovācija, kas ienāk ceļojumu un viesmīlības nozarē. Piemēram, gandrīz katrs ceturtais Latvijas patērētājs vēlētos izmantot pašapkalpošanās kioskus, lai atvieglotu un paātrinātu reģistrēšanos viesnīcā un izrakstīšanos no tās. Savukārt 21% latviešu sagaida, ka tiks ieviesti virtuālās realitātes rīki, kas ļautu detalizētāk aplūkot naktsmītnes pirms rezervācijas veikšanas. Katrs piektais aptaujātais norāda, ka sociālajiem tīkliem būtu jāatvieglo ceļojumu plānošana un jāļauj veikt rezervāciju turpat platformā.

Aptauja arī atklāj, ka Latvijas patērētāji ceļojumu plānošanas procesā sagaida ātrumu, personalizāciju un ērtu norēķinu pieredzi. 30% respondentu norādīja, ka viņiem ir svarīgi, lai maksājumi par ceļojumu rezervācijām noritētu ātri un bez sarežģījumiem. “Ceļojuma plānošanas pieredzei jābūt vienmērīgai no sākuma līdz beigām, un tieši ērtai, netraucētai norēķinu sistēmai šeit ir izšķiroša nozīme. Tas ir brīdis, kad ceļojumu un viesmīlības nozares uzņēmumiem paveras iespēja spert kvalitatīvu soli uz priekšu un izcelties konkurentu vidū,” uzsver T. Linds.

Reputācijai ir nozīme

Lai gan ceļotāju vidū jauni tehnoloģiskie risinājumi kļūst arvien populārāki, digitālie kanāli var radīt arī potenciālus riskus, ja tos neizmanto atbildīgi. Katrs piektais respondents atzīst, ka viņu satrauc krāpniecības risks, rezervējot ceļojumus, piemēram, maksājot par aviobiļetēm vai naktsmītnēm. 31% latviešu tieši šādu bažu dēļ izvairās saglabāt savu maksājumu informāciju tīmekļa vietnēs vai mobilajās lietotnēs.

“Uzņēmumiem, kas spēj apvienot modernus, gudrus rīkus ar ērtu rezervācijas procesu un drošiem, lokalizētiem maksājumu risinājumiem, ir būtiska priekšrocība. Runa nav tikai par jaunu tehnoloģiju ieviešanu – svarīgi ir veidot uzticību ikvienā posmā. Mākslīgais intelekts padara ceļojumu plānošanu ātrāku un vienkāršāku, taču, pieņemot galīgo pirkuma lēmumu, izšķiroši faktori joprojām ir tirgotāja uzticamība, caurskatāmība un reputācija,” uzsver T. Linds.

Kā latviešiem pareizi izvēlēties kredīta formu, iesaka eksperts (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 07:20:00 +0300

Visdrošāk mainīt starpbanku likmes veidu vai periodu ir brīdī, kad tuvojas izvēlētā termiņa beigas.

"Izvēle starp fiksēto un mainīgo procentu likmi nosaka to, cik prognozējams un stabils būs ikmēneša maksājums visa kredīta periodā. Ja nav skaidrs, kā darbojas katrs risinājums, pastāv risks saskarties ar neplānotiem maksājumu pieaugumiem vai arī zaudēt iespēju izmantot labvēlīgas procentu likmju izmaiņas tirgū, " skaidro banku eksperts Artis Zeiļa.

Jāizvērtē sava finansiālā situācija un vēlme uzņemties risku

Hipotekāro kredītu iespējams noformēt ar mainīgo vai fiksēto procentu likmi, katrai iespējai ir gan savas priekšrocības, gan riski. Mainīgā likme sastāv no bankas noteiktās pievienotās likmes un Euribor, kura vērtība tiek regulāri pārskatīta ik pēc 3, 6 vai 12 mēnešiem. Tas nozīmē, ja klients izvēlās 6 mēnešu periodu, tad visu šo pusgadu ir piemērota viena procentu likme, un pēc tam tā mainās atkarībā no Euribor jaunās likmes.

Mainīgā likme dod iespēju gūt labumu no tirgus likmju krituma, jo maksājums samazinās līdz ar Euribor vērtību. Taču pastāv risks, ka Euribor kāpuma laikā kredīta maksājumi pieaugs un palielinās finansiālo slogu. Izvēloties mainīgo likmi, jānovērtē sava gatavība uzņemties šo risku un segt iespējamos izmaksu kāpumus.

Savukārt fiksētā procentu likme nodrošina stabilu un nemainīgu ikmēneša maksājumu noteiktā termiņā - visbiežāk 2 un 5 gadu garumā. Tas pasargā klientu no straujām tirgus svārstībām un ļauj drošāk plānot budžetu, tomēr šāda likme sākotnēji ir augstāka nekā mainīgā. Kad Euribor samazinās, fiksētās likmes klienti nevar izmantot zemāku maksājumu priekšrocību līdz līguma termiņa beigām. Ja likmes veidu vēlas mainīt ātrāk, jārēķinās, ka var nākties segt likmes laušanas izdevumus.

"Fiksēto likmi parasti izvēlas tad, ja vēlas izvairīties no būtiskām maksājumu svārstībām. Tomēr nav iespējams precīzi paredzēt, kurš risinājums ilgtermiņā būs izdevīgāks, jo procentu likmju dinamika ir mainīga. Jāpatur prātā, ka tik straujas Euribor svārstības kā pirms pāris gadiem ir izņēmums, nevis norma, " komentē Artis Zeiļa.

Kā izvēlēties mainīgās likmes Euribor kāpuma vai krituma laikā?

Eksperts aicina, izvēloties starp fiksēto un mainīgo procentu likmi, ņemt vērā Euribor procentu likmi tirgū, savu finanšu stabilitāti un iespējas, kā arī ilgtermiņa plānus, piemēram, ģimenes pieaugumu, ienākumus vai darba vietas maiņu, pārcelšanos vai īpašuma pārdošanu, kas var ietekmēt kredītsaistību izpildi.

Ja Euribor pieaug, ieteicams izvēlēties garāku periodu mainīgajai likmei, piemēram, 12 mēnešus. Tas nozīmē, ka kredīta maksājums saglabāsies nemainīgs ilgāk, pat, ja tirgū procentu likmes sāks pieaugt. Šādā veidā ir iespējams atlikt brīdi, kad maksājums kļūst lielāks, un sagatavoties finansiālajām izmaiņām.

Ja Euribor krītas, izdevīgāk izvēlēties biežāku likmes pārskatīšanu, piemēram, ik pēc 3 mēnešiem. Tas ļauj kredītņēmējam ātrāk izmantot tirgus samazinājuma priekšrocības un veikt mazākus ikmēneša maksājumus jau tuvākajā laikā. Īsāks periods dod iespēju elastīgāk reaģēt uz procentu kritumu un ietaupīt ilgtermiņā.

Likmes plānu iespējams pielāgot arī pēc līguma noslēgšanas

Visdrošāk mainīt starpbanku likmes veidu vai periodu ir brīdī, kad tuvojas izvēlētā termiņa beigas, kā arī tad, ja Euribor būtiski maina virzienu vai ja finansiālā situācija un ilgtermiņa plāni prasa lielāku stabilitāti, vai, tieši otrādi, rada iespēju uzņemties risku.

Slēdzot hipotekārā kredīta līgumu, jāizvēlas likmes veids, bet šo izvēli vēlāk var mainīt. Bankas paredz iespēju vēlāk pāriet uz citu likmes veidu, ievērojot līguma noteikumus. Turklāt izmaiņas iespējamas ne vien starp fiksēto un mainīgo likmi, bet arī attiecībā uz mainīgās likmes pārskatīšanas termiņiem.

Pirms mainīt likmes veidu vai periodu, noteikti vajag konsultēties ar banku, jo pārejot no garāka uz īsāku periodu laikā, kad aktuālā Euribor likme ir zemāka, klientam var nākties segt procentu starpību līdz maiņas brīdim.

Ašeradens: Nepieciešami papildus ietaupījumi

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 22:34:00 +0300

Nepieciešami papildus ietaupījumi valsts budžetā, lai īstenotu virkni politisko ieceru - ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", atbalstītu demogrāfijas pasākumus un finansētu hospisa pakalpojumu, intervijā Latvijas Televīzijai otrdien sprieda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Politiķis atzina, ka ir vairākas programmas, par kuru finansēšanu vēl nepieciešamas vienošanās. "Ir jādiskutē par potenciālajiem izmaksu samazinājumiem, lai šādas valdības programmas finansētu," teica Ašeradens.

Viņš informēja, ka valdība ir diskutējusi par demogrāfijas programmu 100 miljonu eiro apmērā, par "Programma skolā" ieviešanu un par 14 miljoniem eiro hospisa pakalpojumiem cilvēkiem, kuriem ārstu konsīlijs devis atzinumu, ka atlicis dzīvot ne vairāk kā sešus mēnešus.

Ministrs sola, ka, neskatoties uz šīm vajadzībām, netiks celti nodokļi un netiks palielināts budžeta deficīts.

Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķini liecina, ka skolu finansēšanas reformas īstenošanai nākamgad no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro.

Valdība iepriekš atbalstījusi izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Puse uzņēmumu kiberdrošību uztic ārpakalpojumu sniedzējiem

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 16:56:00 +0300

Kiberdrošības jautājumi kļūst arvien aktuālāki Latvijas uzņēmumiem. Vismaz divas trešdaļas aptaujāto organizāciju algo informācijas drošības speciālistus vai izmanto ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, liecina uzņēmuma Jumis Pro veiktais pētījums.

Vispopulārākais risinājums kiberdrošības jautājumu nodrošināšanai ir kvalificētu speciālistu piesaiste no ārpuses. Ārpakalpojumus izmanto 47% no visiem 440 aptaujātajiem uzņēmumiem.

15,9% uzņēmumu IT drošība ir papildu pienākums kādam esošajam darbiniekam. Parasti tas ir uzņēmuma sistēmadministrators, kurš apguvis kiberdrošības zināšanas.

Vēl 6,4% organizāciju algo iekšējo IT drošības speciālistu, kura galvenais pienākums ir aizsargāt uzņēmuma datoru sistēmas no kiberuzbrukumiem, datu zādzībām un citiem digitālajā vidē notiekošiem noziegumiem.

No aptaujas izriet, ka šobrīd tikai 30,7% uzņēmumu tieši neviens neatbild par IT drošību. Pārsvarā tie ir mazie uzņēmumi bez sarežģītām datoru sistēmām vai uzņēmumi, kas minimāli izmanto datorus un sistēmas savā pamatdarbībā. Tie bieži aprobežojas ar nepieciešamo digitālo risinājumu izmantošanu, piemēram, grāmatvedības sistēmu mākonī, kur par drošību rūpējas pakalpojuma sniedzējs.

Kopumā mākoņpakalpojumi kļuvuši par pārbaudītu un uzticamu risinājumu datu glabāšanai. Pētījuma rezultāti rāda, ka mākoņpakalpojumus un datu krātuves dažādiem mērķiem izmanto 80,7% respondentu. Tie ir e-pasta, uzņēmuma vadības, personāla vadības risinājumi, kā arī droši datu glabāšanas pakalpojumi.

„Mākoņpakalpojumu izmantošana ir pragmatisks un ļoti saprātīgs risinājums, ja uzņēmums nevēlas vai nav gatavs ieguldīt ievērojamus resursus kiberdrošībā. Pakalpojuma sniedzējs uzņemas atbildību par datu drošību un dara visu iespējamo, lai tos aizsargātu gan no kibernoziedzniekiem, gan vides draudiem. Pat ja vienā datu centrā rodas problēmas, citā parasti glabājas datu kopija, kas tiek atjaunota. Klients turpina izmantot pakalpojumu un nereti pat neuzzina par problēmām,” stāsta Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaijiņš.

Starp citām kiberdrošības metodēm populārākā ir pretvīrusu programmu izmantošana un regulāra atjaunināšana, ko dara 45,7% respondentu, kā arī datu piekļuves ierobežošana atbilstoši darbinieku lomām.

44,1% uzņēmumu darbiniekiem nav brīvas piekļuves visiem datiem, ja tie neietilpst viņu kompetencē. 38,2% uzņēmumu regulāri veic datu rezerves kopēšanu, lai uzņēmuma darbība neapstātos uzbrukuma gadījumā.

Pētījums veikts augustā, aptaujājot 440 Latvijas mazos, vidējos un lielos uzņēmumus.

Eurostat: Gada inflācija eirozonā augustā pieaugusi līdz 2,1%

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 13:29:00 +0300

Gada inflācija eirozonā augustā pieaugusi līdz 2,1% salīdzinājumā ar 2% jūlijā, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" ātrais novērtējums.

Tādējādi gada inflācija eirozonā pārsniegusi Eiropas Centrālās bankas noteikto 2% mērķrādītāja līmeni.

Jaunākie dati liecina, ka vislielākais kāpums salīdzinājumā ar 2024.gada astoto mēnesi bijis pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenām, kas gada salīdzinājumā pieaugušas par 3,2% pēc 3,3% kāpuma jūlijā.

Pakalpojumu cenas eirozonā augustā bija par 3,1% lielākas nekā pirms gada. Jūlijā pakalpojumu cenas sadārdzinājās par 3,2%.

Ar enerģiju nesaistīto rūpniecības preču cenas augustā 20 valstu veidotajā eirozonā palielinājušās par 0,8%, līdz ar to fiksēts identisks kāpums kā jūlijā.

Enerģijas cenas eirozonā šajā periodā samazinājušās par 1,9%. Jūlijā enerģijas cenām tika reģistrēts 2,4% kritums.

"Eurostat" inflāciju aprēķina atbilstoši ES saskaņotajam patēriņa preču indeksam (HICP).

«Valmiermuižas alus» pievienosies «Cēsu alus» grupai

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 12:33:00 +0300

SIA "Valmiermuižas alus" pievienosies AS "Cēsu alus" grupai, aģentūru LETA informēja "Valmiermuižas alus".

Uzņēmumā skaidro, ka attiecīgs ziņojums tiks iesniegts Konkurences padomei (KP). "Cēsu alus" un "Valmiermuižas alus" apvienošanās tiks pabeigta, kad būs saņemta KP atļauja.

Līdz tam "Valmiermuižas alus" turpinās alus un bezalkoholisko dzērienu brūvēšanu un piegādi klientiem esošā līdzīpašnieka Aigara Ruņģa vadībā, norāda kompānijā.

"Valmiermuižas alus" skaidro, ka darījuma mērķis ir turpināt amata alus darīšanu Valmiermuižā un attīstīt "Valmiermuižas" zīmola eksporta potenciālu.

"Lai arī "Valmiermuižas alum" šis ir labākais gads vēsturē, vienlaikus apzināmies, ka darbojamies mazajiem un neatkarīgajiem aldariem nedraudzīgā uzņēmējdarbības vidē Eiropā, kā rezultātā Latvija pērn ierindojās jau pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc saražotā alus apjoma. Tas būtiski apgrūtina Latvijas aldaru spēju augt, ieguldīt un konkurēt Eiropas mērogā," akcentē Ruņģis.

LETA jau vēstīja, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2024.gadā bija 10,018 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 65 858 eiro.

Kompānija "Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,397 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks patlaban ir "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kurā 60% daļu pieder Ruņģim, 24% - Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs AG", bet 16% - Austrijā reģistrētajam "MVF40 Beteiligungs GmbH".

Savukārt "Cēsu alus" 2024.gadā strādāja ar 101,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 4,4% un bija 3,564 miljoni eiro.

Uzņēmums "Cēsu alus" reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 8,31 miljons eiro. "Cēsu alus" lielākais īpašnieks ir Somijas koncerns "Olvi" (99,88%).

Ekonomiste: mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī bija zemāks nekā pērn (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 11:49:00 +0300

Latvijas ekonomika jau ilgstoši "sirgst" ar vāju privāto patēriņu.

"Šodien publicētajos datos par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2. ceturksnī katrs var ieraudzīt to, ko tur vēlas redzēt", - pauž ekonomiste Līva Zorgenfreija. Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka reālais IKP audzis par 0,4% (sezonāli izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tas ir labāks rezultāts nekā pēdējos ceturkšņos vērots, tomēr joprojām ir samērā lēns kāpums. Savukārt pret pērno gadu kāpums bijis 0,6% apmērā, ja ņemam sezonāli un kalendāri izlīdzināto laika rindu, bet teju trīs reizes straujāks (1,7%), ja izvēlamies skatīties uz neizlīdzinātiem datiem.

Mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī bija zemāks nekā pērn, un tam nav izdevies augt arī attiecībā pret gada sākumu. Kopējo patēriņu velk uz leju pārtikas patēriņš, ko visticamāk ierobežo spēcīgais pārtikas cenu kāpums. Latvijas ekonomika jau ilgstoši "sirgst" ar vāju privāto patēriņu, neskatoties uz to, ka pirktspēja vidējam strādājošajam ir atguvusies, algas aug straujāk nekā inflācija un darba tirgus ir spēcīgs. Arī noguldījumu apjoms komercbankās aug, liecinot par lielāku iedzīvotāju rocību. Prognozējam, ka mājsaimniecību tēriņi tuvākos ceturkšņos tomēr sāks augt straujāk, un pozitīvs signāls šajā ziņā noteikti ir jūlija dati par samērā strauju kāpumu mazumtirdzniecībā.

Investīcijas 2. ceturksnī augušas pret pērno gadu, bet iezīmējies kritums, salīdzinot ar pirmo ceturksni. Investīcijas šogad kopumā būs ekonomikas balsts, kur lielā mērā jāpateicas ES fondu, Rail Baltica un citām valsts sektora investīcijām. Bet augušas arī investīcijas mašīnās un iekārtās, tostarp - transporta līdzekļos. Investīcijām viennozīmīgi palīdz arī straujais kāpums uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā. Novērotā mājokļu tirgus aktivitāte ļauj arī cerēt, ka aktivizēsies dzīvojamo māju būvniecība. Izsniegto dzīvojamo māju būvatļauju skaits ir svārstīgs, bet pēdējā laikā tam ir tendence palielināties, arī tuvāko gadu publiskā sektora investīciju plāni ir lieli, tāpēc investīcijās un būvniecības nozarē nākotnes skats ir visai saulains.

Eksportā 2.ceturksnī kāpums ir vien pret pērno gadu. Savukārt attiecībā pret 1. ceturksni eksports, gluži tāpat kā privātais patēriņš un investīcijas, arī bijis vājš. Uz eksportu vērstā apstrādes rūpniecība šobrīd aug ļoti spēcīgi, un pat ziņo par arvien pozitīvāku pasūtījumu novērtējumu. Tomēr nākotnes skatu eksportā, protams, nomāc tarifi. Vasarā panākta vienošanās par 15% augstiem tarifiem ES preču eksportam uz ASV. Tomēr šis tarifu līmenis ir augsts, un diemžēl nevarētu teikt, ka neskaidrība būtu būtiski mazinājusies. Piemēram, ASV prezidents šonedēļ piedraudējis ar jauniem tarifiem ekonomikām, kas uzliek digitālo pakalpojumu sniedzējiem nodokļus vai ierobežojumus, un ES teorētiski varētu būt šādu ekonomiku skaitā.

"Kas tad galu galā Latvijas ekonomikā ir audzis, salīdzinājumā ar 1. ceturksni? Tie ir krājumi, kas ir "melnā kaste", un valdības patēriņš, uz kuru nevar ilgstoši balstīt ekonomikas izaugsmi. Tāpēc arī katram ir brīva izvēle - priecāties par salīdzinoši strauju kāpumu IKP, vai joprojām redzēt šajos datos stagnācijas iezīmes", - tā Līva Zorgenfreija.

Latvijas jaunuzņēmumi sacentīsies par 10 000 eiro lielu balvu (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 11:44:00 +0300

Līdz šim kopumā iesniegtas vairāk nekā 5574 idejas jeb vidēji 348 idejas ik gadu.

Līdz 19. septembrim ir atvērta pieteikšanās inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss”, kas ikvienam sniedz iespēju īstenot savu biznesa ideju. Šī gada kopējais balvu fonds ir 40 tūkstoši eiro, no kuriem galvenā balva ir 10 tūkstoši eiro.

“”Ideju kauss” ir iespēja drosmīgiem cilvēkiem spert pirmo soli pretī sapnim par savu biznesu. Katru gadu redzam, kā no idejām izaug jauni uzņēmumi, kas spēj konkurēt starptautiskos tirgos un radīt inovatīvus risinājumus. Mūsu mērķis ir palīdzēt ideju autoriem kļūt par uzņēmējiem, sniedzot viņiem zināšanas, atbalstu un investoru uzmanību,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Konkurss un mācības

Pirmās divas kārtas norisināsies attālināti, bet fināls – klātienē. Konkursa mājaslapā idejukauss.lv jau ir pieejams 1. kārtas mācību video par biznesa kanvas veidošanu, kas palīdz dalībniekiem sagatavoties pirmajam pārbaudījumam. Pieredzējuši biznesa speciālisti sniegs atgriezenisko saiti jau konkursa pirmajā posmā. Mācību programmā iekļauts arī vebinārs par mākslīgā intelekta rīkiem, kas var atbalstīt ideju attīstību un pirmos soļus uzņēmējdarbībā.

Kā galvenais izaicinājums uzņēmējdarbības sākšanai tiek minēts finansējuma trūkums – tā domā 46,3% aptaujāto. Savukārt 92% konkursa dalībnieku atzīst, ka “Ideju kauss” un LIAA programmas ir bijušas noderīgas vai ļoti noderīgas biznesa uzsākšanā. Tāpēc pēdējos gados Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Savienības finansētajā konkursā “Ideju kauss”, kas tiek īstenots LIAA projektā “Inovāciju motivācijas programma”, ir palielināts finansējums.

“Ideju kauss” kā pirmais atspēriens

To, ka “Ideju kauss” kalpo kā atspēriena punkts tālākai uzņēmējdarbības attīstīšanai, pierāda tie jaunuzņēmumi, kuri savu ideju izauklējuši tieši šajā konkursā. Tā, piemēram, iegūstot 2. vietu un 7000 eiro naudas balvu 2023. gada konkursā, Latvijas jaunuzņēmums turpināja attīstīt savu radīto zemūdens dronu “Līdaka” (Pike), un tas jau tuvākajā laikā varētu nonākt Latvijas un pasaules tirgū.

2021. gadā konkursā uzvarēja elektrizēta bezceļa dēļa “Bruntor” autors Raimonds Jurgelis, rakstīja vietne Labs of Latvia. Viņš turpināja attīstīt savu ideju un izstrādāja sūtījumu piegādes uzņēmumiem paredzētu elektrisko skrejriteni ar kravas kasti “Bruntor Cargo”. Tas uzvarēja Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienas “EIT Urban Mobility” konkursa “EIT Jumpstarter” finālā mobilitātes kategorijā.

Savukārt uzņēmums, kas ir ieguvis “Ideju kausa” atbalstu, veidoto automatizēto balss toņa un stila rokasgrāmatu platformu šobrīd jau izmanto vairāk nekā 100 lietotāju, rakstīja Labs of Latvia.

Daļa no idejām, kas dienasgaismu ieraudzījušas šajā konkursā, ir kļuvušas par veiksmīgiem uzņēmumiem:

-Uzņēmums no Liepājas, kas izstrādā elektrokartingus un akumulatoru tehnoloģijas un jau piesaistījis vairāk nekā divu miljonu dolāru investīcijas no ASV;

-Firma, kas nodrošina ārstu konsultācijas tiešsaistē.

-E-komercijas reklāmu analītikas platforma, kas piesaistījusi 50 tūkstošu eiro investīcijas no Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla LatBAN.

Konkurss notiek jau 17. reizi

Šogad “Ideju kauss” notiks jau 17. reizi. Līdz šim kopumā iesniegtas vairāk nekā 5574 idejas jeb vidēji 348 idejas ik gadu. 2024. gadā tika sasniegts rekords, kad savus spēkus uzņēmējdarbībā vēlējās izmēģināt 386 ideju autori. No viņiem 65% plānoja dibināt uzņēmumu.

Statistika liecina, ka “Ideju kauss” kalpo ne tikai kā iespēja pārbaudīt savu ideju, bet arī kā starta platforma uzņēmējdarbības sākšanai. 86% pagājušā gada konkursa dalībnieku jau saņēmuši vai plāno saņemt LIAA atbalstu biznesa idejas attīstīšanai.

Kazāks: Latvijai jāturpina meklēt ietaupījumus esošajos budžeta izdevumos

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 10:36:00 +0300

Latvijai ir jāturpina meklēt ietaupījumus esošajos budžeta izdevumos, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka izdevumu samazināšanā ir atrasti apmēram 170 miljoni eiro nākamā gada budžetā, taču šis darbs ir jāturpina, un esošo resursu ietvaros ir nepieciešams atrast vēl arvien ļoti apjomīgus ietaupījumus, kurus izmantot kārtējām vajadzībām, lai nebūtu jāpalielina parāds, kas maksā naudu.

Kazāks piebilda, ka šogad Latvija procentos par parāda apkalpošanu samaksās vairāk nekā 500 miljonus eiro, kas uz vienu iedzīvotāju ir tuvu 300 eiro gadā, savukārt 2028.-2029.gadā šī summa tuvosies 800 miljoniem eiro.

"Pirms ķeramies klāt pie deficīta, izvētam visus izdevumus valsts budžetā, meklējot efektivitātes ieguvumus, un tādi ir," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka valsts budžeta izdevumi pēdējos gados ir auguši ļoti strauji, tostarp arī straujāk nekā ekonomika kopumā.

"Ja naudu neatradīs jau esošajos izdevumos, efektivizējot izdevumu izmantošanu, tā būs vai nu jāmeklē deficītā vai arī jaunu nodokļu palielinājumā," uzsvēra Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Latvijas budžetā iepriekšējos 20 gados praktiski vienmēr ir bijis deficīts, bet šis deficīts nav novedis pie krietni straujākas ekonomikas izaugsmes. "Deficīts ir īstermiņa risinājums. Līdz ar to es domāju, ka gana labāks risinājums vienmēr būs skatīties uz esošo resursu efektīvāku izmantošanu," sacīja Kazāks.

LETA jau vēstīja, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Vairāk nekā 20 uzņēmumiem liegts aicināt darbā viesstrādniekus

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 09:31:00 +0300

Vairāk nekā 20 uzņēmumiem liegts aicināt darbā viesstrādniekus, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

Viņa norādīja, ka patlaban populārākās valstis, no kurām Latvijā iebrauc viesstrādnieki, ir Uzbekistāna, Baltkrievija un Ukraina. Atbildību par viesstrādniekiem uzņemas darba devējs, kurš personu aicina ieceļot Latvijā darba vajadzībām. Ja darba devējs nepietiekami izpilda šādu pienākumu, nemaksā vajadzīgos nodokļus, tam tiek turpmāk liegts piesaistīt viesstrādniekus.

Patlaban Latvijā ir vairāk nekā 20 šādi uzņēmumi.

Roze arī skaidroja, ka viesstrādniekus nodarbinošu uzņēmumu pienākums ir sekot darbinieku gaitām, un, ja darba devēju neapmierina darbinieka sniegums, nokontrolēt šādas personas izbraukšanu no valsts. Tomēr tas ne vienmēr izdodas - darbinieki mēdzot pazust, pēc kā darba devēji informē PMLP par radušos situāciju, kas savukārt informē robežsardzi par lēmumu izraidīt personu no valsts.

Bez termināļa Rīgā prāmji uz Stokholmu neatgriezīsies

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 06:49:00 +0300

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, aģentūrai LETA sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

"Bez tā regulāra prāmju kustība nav iespējama. Tikai pēc tam varētu sākties detalizētākas diskusijas par to, vai, ar kādiem finanšu nosacījumiem un kad maršrutu varētu atjaunot," sacīja Kompuss.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka 2007.gadā apzināti tika izslēgtas atsevišķas teritorijas no Rīgas ostas teritorijas. "Tā bija Andrejostas teritorija, kas tika nodota privātās rokās un pēc tam tika ievirzīta pilnīgi citām vajadzībām. Lai kāds būtu šis lēmums, tas ir neatgriezenisks, un Rīgas osta ir pazaudējusi šīs teritorijas. Vai tur kādreiz varētu būt prāmis un prāmju termināls? Par to man ir milzīgs jautājums," sacīja ministrs.

Viņš piebilda, ka esošo īpašnieku vēlme ir gūt peļņu, gūt labumu sev, nevis sabiedrībai un Rīgai. Tādējādi, viņaprāt, ir jāmeklē citi risinājumi, kur varētu veidot prāmju satiksmi, savukārt kruīza kuģu piestātne varētu būt centrā.

"Rīgai tas ir milzīgs izaicinājums, bet tajā pašā laikā tas nav nepārvarams. Mana pārliecība ir, ka īsā periodā to var saprast. Arī saprast, kāds finansējuma apmērs ir nepieciešams, un meklēt veidus, kā varētu šo Rīgas ostas pasažieru termināļa stāstu īstenot," sacīja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka prāmju satiksmes termināls ir ne tikai pasažieri, bet arī vieglo automašīnu un kravas automašīnu satiksme. "Tie ir tehniski jautājumi, kuri ir jāatrisina un ir ļoti sarežģīti vēsturisku lēmumu dēļ. Mana pārliecība ir, ka to var darīt. "Tallink" gatavība ir," uzsvēra ministrs.

Jautāts, vai prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas būtu nepieciešams valsts atbalsts, ministrs sacīja, ka tas ir kopums, kurā jābūt arī infrastruktūrai. "Protams, "Tallink" arī godīgi parāda, kā ir gatavs veikt šos pārvadājumus, un es kaut kādā mērā piekrītu, ka publiskajam sektoram būtu jāiesaistās ar mērķi, lai šāda satiksme būtu. Bet līdz konkrētiem skaitļiem mēs vēl neesam tikuši. Es domāju, ka vispirms ir jābūt skaidram redzējumam, vai Latvija un Rīga grib šo prāmju satiksmi, jo šobrīd tas ir bijis tikai vārdos," sacīja ministrs.

Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka osta kopā ar Ekonomikas ministriju (EM), Satiksmes ministriju (SM) un Rīgas pašvaldību strādā, uzrunājot Eiropā strādājošās prāmju kompānijas, lai piesaistītu ilgtermiņa partneri un nodrošinātu iespēju atjaunot prāmju līniju no un uz Rīgas ostu. Vienlaikus notiek sarunas ar "Tallink" par regulāras ro-pax jeb kravas un pasažieru prāmju kustības atjaunošanu no Rīgas ostas.

Brīvostā piebilda, ka nozīmīgs ilgtermiņa solis kruīza un prāmju satiksmes veicināšanai Rīgas ostā būs kravas-pasažieru prāmju termināļa attīstīšana Eksportostā. Patlaban pārvalde ir sākusi darbu pie ED dambja nojaukšanas projekta, lai nodrošinātu lielo kruīza kuģu apkalpošanu tuvāk Rīgas centram, kā arī notiek sarunas par jaunā pasažieru termināļa finansēšanu un būvniecību.

Brīvostā uzsvēra, ka termināļa izbūve būtiski veicinās Rīgas ostas konkurētspēju Baltijas jūras baseinā kruīza un pasažieru apkalpošanas segmentā, kā arī ro-ro jeb prāmju satiksmes jomā. Pārrunas ar prāmju līniju operatoriem liecina, ka viens no svarīgiem faktoriem regulārai līniju darbības sākšanai Rīgā ir mūsdienīga, funkcionāla un klientiem izdevīga ro-pax termināļa izveide Rīgas ostā, uzsvēra ostā.

"Tallink" regulārā prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu tika pārtraukta 2020.gada sākumā.

VNĪ izsola piecus nekustamos īpašumus par 1,65 miljoniem eiro

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 19:45:00 +0300

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmdien noslēgusi piecas nekustamo īpašumu izsoles, kurās kopējā izsolīto īpašumu vērtība pārsniedza 1,65 miljonus eiro, informēja VNĪ.

Vērtīgākais nosolītais nekustamais īpašums ir Krīvu ielā 11, Rīgā, kura izsoles noslēguma cena ir 1,6 miljoni eiro. Īpašuma sākuma cena bija 1,4 miljoni eiro. Pēc apmaksas saņemšanas pirkuma līgumu ar izsoles uzvarētāju varētu noslēgt aptuveni viena līdz divu mēnešu laikā, prognozē VNĪ.

Īpašumu, kas atrodas zinātnisko institūtu kvartālā, veido zemesgabals 5759 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā četrstāvu ēka 8741 kvadrātmetra platībā.

Īpašums atrodas Teikas mikrorajonā, Krīvu ielas malā, kvartāla daļā starp Krīvu, Aizkraukles un Dzērbenes ielām. Īpašuma tuvākajā apkārtnē izvietotas dzīvojamās ēkas, komerciālas nozīmes apbūve un citi dažāda izmantošanas veida īpašumi. Daļā telpu ir veikts kosmētiskais remonts un īpašumam ir labs inženiertehnisko komunikāciju nodrošinājums, norāda VNĪ.

Atkārtota izsole tiks rīkota namam Vaļņu ielā 32. Nams būvēts 1881.gadā kā daudzdzīvokļu īres nams ar veikaliem, tās arhitekts bijis Jānis Frīdrihs Baumanis. Ēka ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" daļa. Tās piecu stāvu kopējā platība ir 1954,3 kvadrātmetri. Šobrīd ēka tiek daļēji izmantota.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, bet īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, tiek pārdoti publiskā izsolē vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pārdošana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

Jūrmalā pulcējas vairāk nekā 300 kriptoaktīvu, blokķēdes un fintech līderi

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 15:55:00 +0300

Kriptovalūtas kompānijas rada labi apmaksātas darba vietas.

Vairāk nekā 300 kriptoaktīvu, blokķēdes un fintech līderu no Baltijas u.c. valstīm tikās Jūrmalā, apliecinot pieaugošo Latvijas lomu starptautiskajā finanšu tehnoloģiju vidē.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš īpaši novērtē plašo dalībnieku skaitu: "Pirmo reizi rīkojām tieši šāda veida pasākumu un ir redzams, ka interese par kriptoaktīvu, blokķēdi, fintech jomu pieaug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā - mūsu kopiena aug. Ar aktīvu darbu ir izdevies iekustināt Latvijas kriptoaktīvu, blokķēdes ekosistēmu, un jau drīzumā arī plašāka sabiedrība varēs redzēt paveiktā augļus. Arī Jūrmalā gūtās pazīšanās noteikti palīdzēs mūsu kopējā darbā ar Paybis un UN:BLOCK, cenšoties panākt izrāvienu, lai mūsu nozares uzņēmumi augtu, īstenotu drosmīgas idejas un ar panākumiem pozicionētu savu darbu pasaulē."

Notikušo pasākumu un uzņēmuma plānus komentēja Paybis līdzdibinātājs un CEO Inonektijs Isers (Innokenty Isers): "Paybis ir pašmāju Latvijas veiksmes stāsts un Web3 augošs spēks visā Baltijā. Mēs šogad turpinām paplašināt mūsu produktu un tehnisko komandu Rīgā, radot augsti apmaksātas darba vietas. Notikušais pasākums Rīgā ir tikai sākums mūsu plānotajām aktivitātēm, kas veidos Rīgu par reģionālo WEB3 ekonomikas līderi."

Paybis, Latvijas Blockchain asociācijas un UN:BLOCK pasākumu organizatori aicināja neformālā gaisotnē iepazīties ar Latvijas kriptoaktīvu, blokķēdes, fintech līderiem, kā arī dažādu banku u.c. uzņēmumu pārstāvjiem. Tīklošanās pasākumā Light House restorānā, Jūrmalā vairāk nekā 300 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas u.c. valstīm neformālā gaisotnē apsprieda nozarē aktuālo, iespējamos nākotnes plānus un sadarbību. Daļa no viņiem bija arī Riga Tech Week dalībnieki.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 0,6% (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 14:55:00 +0300

Tas ļāva praktiski noturēt pārtikas tirdzniecību iepriekšējā gada līmenī.

2025. gada jūlijā reģistrēts straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada novembra – salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju apgrozījums palielinājās par 3,4 % (pēc nekoriģētiem datiem).

Izaugsmi galvenokārt nodrošināja būtisks nepārtikas preču tirdzniecības pieaugums. Arī mēneša griezumā bija vērojams mazumtirdzniecības apjoma pieaugums – jūlijā, salīdzinot ar jūniju – tas pieauga par 1,3 % (pēc sezonāli koriģētiem datiem), ko noteica pārtikas un nepārtikas preču apgrozījuma kāpums.

Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums, visticamāk, saglabāsies ar svārstībām, taču kopējā tendence būs uz pakāpenisku izaugsmi. Jūlijā reģistrētais pieaugums galvenokārt atspoguļoja nepārtikas preču tirdzniecības kāpumu, vienlaikus pārtikas segmentā kritums bija ļoti neliels, ko ietekmēja lielo veikalu apņemšanās mazināt pirmās nepieciešamības pārtikas preču cenas. Tas ļāva praktiski noturēt pārtikas tirdzniecību iepriekšējā gada līmenī, neraugoties uz kopumā augsto cenu spiedienu. Degvielas apgrozījumu jūlijā veicināja zemākas cenas nekā pirms gada. Tādējādi redzams, ka, mazinoties spiedienam uz pārtikas un degvielas cenām, mājsaimniecībām saglabājas iespējas pārorientēt tēriņus uz citiem segmentiem, īpaši nepārtikas precēm. Tomēr kopējo patēriņa aktivitāti arī turpmāk ierobežos augstais cenu līmenis, kas turpina noslogot budžetus.

Jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 6,9 %. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās. Mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 38,2 %) un kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā tas praktiski saglabājās nemainīgs (samazinājums par 22,5 %). Straujš pieaugums vērojams arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 13,2 %), grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecību (par 11,6 %), farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 10,2 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 7,7 %) un tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 7,3 %). Mērenāks kāpums bija ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 4,2 %), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 4,1 %) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 2,9 %), bet apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā praktiski palika nemainīgs (pieaugums par 0,1 %).

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazinājās ļoti mēreni – par 0,6 %, ko noteica mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, t.i. lielveikalos, apgrozījuma apjomu kāpums. Tas liecina, ka jūlijā arvien skaidrāk izpaudās pirmās nepieciešamības preču cenu samazināšanās, ko veicināja lielo mazumtirdzniecības veikalu apņemšanās samazināt cenas (memorands). Šī ietekme praktiski noturēja pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījumu iepriekšējā gada līmenī un ierobežoja krituma apmēru. Līdz ar to nelielais kritums nenozīmē vājāku patēriņu, bet drīzāk atspoguļo zemāku cenu līmeni biežāk pirktām precēm, pat ja fiziskajos apjomos iedzīvotāji iegādājās tikpat vai pat vairāk pārtikas.

Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās jūlijā pieauga – par 1,7 %, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, ko noteica zemākas degvielas cenas nekā iepriekšējā gada jūlijā.

Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kāpums jūlijā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija vērojams gan mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 0,7 %), gan pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem – par 0,3 %. Neliels apgrozījuma kāpums bija arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā (par 0,2 %).

Kopumā š.g. janvārī-jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums praktiski nemainījās. Salīdzinot ar 2024. gada janvārī-jūliju, tas bija par 0,2 % augstāks. To lielā mērā noteica pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums par 3,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,0 %, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,1 %.

ĀCM konstatēts Ogres novadā «Baltic Pork» cūku novietnē ar 23 000 cūku

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 10:03:00 +0300

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) konstatēts Ogres novada Lauberes pagastā SIA "Baltic Pork" cūku novietnē ar 23 307 cūkām, aģentūrai LETA pavēstīja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienestā skaidro, ka informācija par novietnes cūku skaitu mainījusies, jo sākotnēji informācija iegūta PVD datubāzē, bet pēc tam novietnē uz vietas veikts aktuālais cūku skaita aprēķins. Tāpat PVD akcentē, ka uzliesmojuma likvidācijas procesā informācija par novietnes cūku skaitu varētu atkārtoti mainīties.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās cūkas tiks likvidētas.

PVD vīrusa skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu.

Ap ĀCM skarto novietni ir noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Karantīnas zonā ir noteikti ierobežojumi cūku un cūku izcelsmes produktu pārvietošanai.

Dienestā uzsver, ka šobrīd slimības ievazāšanas riski novietnēs ir īpaši augsti - vīruss atrodams vidē un to novietnē var ienest ļoti vienkārši - ar apaviem, apģērbu, inventāru, transportu.

PVD atgādina cūku turētājiem, ka neatkarīgi no tā, cik liela ir cūku novietne, vienīgais veids kā cūkas pasargāt no saslimšanas, ir stingra biodrošības prasību ievērošana.

"Baltic Pork" valdes locekle Daiga Ļubka aģentūrai LETA atzina, ka situācija ir slikta, bet kopējo slimības izplatības ietekmi uz uzņēmuma darbību un radītos zaudējumus šobrīd nav iespējams prognozēt.

"Mēs nevaram tagad prognozēt uzreiz. Mums pašiem ir jāsaprot un jātiek galā ar visu procedūru un kā lietas notiek, lai mēs zinātu, kādi ir cipari un kā reāli dzīvē izskatās," sacīja Ļubka.

Tādējādi šogad Latvijā reģistrēti astoņi ĀCM uzliesmojumi mājas cūku novietnēs.

Vīruss 2025.gada maija sākumā tika konstatēts piemājas saimniecībā ar 36 cūkām Tukuma novada Džūkstes pagastā, jūlija sākumā - mājas cūku novietnē ar sešām cūkām Jelgavas novada Glūdas pagastā, jūlija izskaņā mājas cūku novietnē ar 55 cūkām Bauskas novada Iecavas pagasta Rosmē, bet augusta pirmajā pusē - SIA "Nygaard International" novietnē ar 4900 cūkām Talsu novada Ģibuļu pagastā.

Savukārt augusta otrajā pusē ĀCM tika konstatēts mājas cūku novietnē ar 65 cūkām Mārupes novada Babītes pagastā, mājas cūku novietnē ar trim cūkām Bauskas novada Dāviņu pagastā, kā arī mājas cūku novietnē ar trim cūkām Mārupes novada Babītes pagastā.

Pērn Latvijā visa gada laikā slimība tika konstatēta septiņās saimniecībās ar kopumā 595 mājas cūkām.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. ĀCM ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

LETA jau vēstīja, ka "Baltic Pork" apgrozījums pagājušajā gadā bija 13,585 miljoni eiro, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 14,4% un bija 2,896 miljoni eiro.

Kompānijas mājaslapā teikts, ka "Baltic Pork" darbību cūkkopības nozarē sāka 2001.gadā padomju laiku cūku fermā "Krastmalas", Siguldas novada Allažu pagastā. Savukārt 2012.gadā darbību sāka "Baltic Pork" no jauna uzbūvētais cūku audzēšanas komplekss "Rukši", Ogres novada Lauberes pagastā.

"Baltic Pork" audzē Landrases, Jorkšīras un Djurokas šķirņu krustojuma cūkas, kuras galvenokārt tiek realizētas Latvijas tirgū, teikts informācijā kompānijas mājaslapā. Kompānijas izaudzētos sivēnus nobarošanai iegādājas arī citi cūkkopības nozares uzņēmumi. Daļa "Baltic Pork" izaudzēto sivēnu un cūku tiek arī eksportēti.

"Baltic Pork" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,505 miljoni eiro. "Baltic Pork" īpašnieki ir Norvēģijas "Mork Engebretsen Invest" (71,57%) un "SE Agro Holding" (28,43%), savukārt kompānijas patiesie labuma guvēji ir divi Norvēģijas pilsoņi Ūve Henriks Merks Ēks un Sveins Engebretsens.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.

Ēdināšanas nozare piedāvā palielināt ieņēmumus līdz 50 miljoniem eiro (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 12:18:00 +0300

To iespējams īstenot, sniedzot VID pieeju aktuālai informācijai par algu līmeni.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir sagatavojusi priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja tiks pieņemts lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem. Priekšlikumus LRB šonedēļ iesniedz Ekonomikas ministrijai.

LRB uzsver, ka PVN samazināšana restorānu un ēdināšanas nozarē dotu virkni pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai un uzlabotu nozares finansiālo situāciju, kas smagi cietusi Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara izraisīto seku rezultātā, īpaši tūrisma plūsmas krituma dēļ. PVN samazināšana dotu iespēju palielināt nozarē strādājošo algas, mazinot darbaspēka aizplūšanu, kā arī samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un stiprinātu godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. PVN samazināšana arī ļautu samazināt ēdienu cenas gala patērētājam, kas strauji pieaugušas ekonomiskās krīzes un inflācijas rezultātā.

"PVN samazināšana ēdināšanas nozarei būtu ieguldījums visas Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Tas palīdzētu saglabāt darba vietas, celt algas un mazināt ēnu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka valsts budžets necieš no ieņēmumu krituma," norāda Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents.

LRB ir pārliecināta, ka iespējamo īstermiņa PVN ieņēmumu kritumu iespējams pilnībā kompensēt, ieviešot sekojošus pasākumus:

-Algu palielinājums nozarē nodrošinātu papildu 29-49 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos, tai skaitā:

-pavāriem - 10 - 16 miljoni EUR,

-viesmīļiem - 7- 13 miloni EUR,

bārmeņiem - 4- 7 miljoni EUR,

-virtuves strādniekiem - 8- 13 miljoni EUR.

To iespējams īstenot, sniedzot VID pieeju aktuālai informācijai par algu līmeni profesijās un reģionos, kā arī par uzņēmumiem, kas darbojas ēnu ekonomikas zonā. Latvijas Restorānu biedrība ir sagatavojusi finanšu modeli un plānu, kā ar algu palielinājumu papildināt budžeta ieņēmumus un ir gatava tos sīkāk apspriest ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, kā arī ar Valsts Ieņēmumu dienestu.

· Nodokļu iekasēšana no digitālajām dzeramnaudām varētu palielināt budžeta ieņēmumus par 1,5 milj. EUR.

· Alkohola tirdzniecības licenču maksas paaugstināšana ļautu budžetam iegūt vēl 4 milj. EUR.

Priekšlikumu PVN samazinājuma kompensēšanai šonedēļ ir iesniegti Ekonomikas ministrijai, atbildot ekonomikas ministra iepriekš paustajam atbalstam un par samazinātās PVN likmes ieviešanu ēdinašanas pakalpojumiem.

Septembrī Latvijas iedzīvotāji atbalstīs bioloģiskās saimniecības (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 08:11:00 +0300

"Mēs stiprinām gan savu veselību, gan dabu un cilvēkus Latvijas laukos".

Septembrī, atzīmējot Eiropas Savienības Bioloģiskās pārtikas mēnesi, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicina sekot līdzi un piedalīties dažādās aktivitātēs, kā arī biežāk iepirkumu grozā likt bioloģiski sertificētus produktus.

Septembris Latvijā un visā Eiropas Savienībā jau vairākus gadus tiek atzīmēts kā bioloģiskās pārtikas mēnesis - laiks, kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskajai pārtikai un tās nozīmei mūsu ikdienā. Šī iniciatīva rosina sabiedrību ne tikai tuvāk iepazīt bioloģisko lauksaimniecību un atklāt jaunas garšas, bet arī dziļāk izprast bioloģiskās pārtikas lomu vides aizsardzībā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, sabiedrības veselības un lauku kopienu stiprināšanā.

4.-6.septembrī - izstāde "Riga Food"

Izstādes "Riga Food" apmeklētāji aicināti piestāt pie Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas informācijas un degustāciju stenda, kur ikviens varēs uzzināt vairāk par bioloģiskās pārtikas ražošanu. Līdzās atradīsies arī bioloģisko zemnieku stendi, kur no ražotāju rokām varēs iegādāties Latvijā tapušus bioloģiski sertificētus produktus un iztaujāt to radītājus.

10.-20.septembrī - "BIO izaicinājums: 10 dienas bioloģiski"

10.septembrī sāksies ikgadējā sociālā kampaņa "BIO izaicinājums: 10 dienas bioloģiski". Desmit dienas dalībnieki uzturā lietos tikai bioloģiski sertificētus produktus, izvērtēs to pieejamību un cenas, kā arī dalīsies ar jaunatklātiem produktiem un receptēm. Noslēgumā, 20.septembrī, Kalnciema kvartāla tirgū notiks Bioloģisko zemnieku diena - tikšanās vieta pircējiem un bioloģiskajiem zemniekiem ražas laika noskaņās.

27.septembrī - Atvērto durvju dienas bio saimniecībās

Mēneša izskaņā vairākas bioloģiskās saimniecības visā Latvijā vērs durvis apmeklētājiem. Tā būs unikāla iespēja klātienē iepazīt, kā top bioloģiskie produkti - no sēklas līdz galdam, kā arī izzināt, kāpēc ikviena zemnieka lēmums saimniekot bioloģiski ir svarīgs visai sabiedrībai.

LBLA valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins:

"Bioloģiskā pārtika nav tikai produkts plauktā. Bioloģiskās lauksaimniecības marķējums - zaļā ekolapiņa - uz iepakojuma apliecina, ka aiz šī produkta stāv stingra sistēma, kas ne tikai rūpējas par dabu, dzīvnieku labturību un pircēju veselību, bet arī nodrošina ražotāju kontroli. Aicinu bioloģiskā septembra laikā ikvienu iepazīt bioloģisko pārtiku tuvplānā un saprast, ka, izvēloties bio, mēs stiprinām gan savu veselību, gan dabu un cilvēkus Latvijas laukos. Priecē, ka Latvijā gandrīz katrs piektais lauksaimniecības zemes hektārs tiek apsaimniekots bioloģiski."

Kas ir bioloģiskā pārtika?

Bioloģiskā pārtika tiek audzēta bez sintētiskajiem pesticīdiem, minerālmēsliem un ģenētiski modificētiem organismiem, un tās pārstrādē netiek izmantotas ķīmiskas pārtikas piedevas. Bioloģiskās lauksaimniecības pamatā ir dabiski procesi, augsnes auglības saglabāšana un augstas dzīvnieku labturības nodrošināšana. Tā ir iespēja ražot tīru un drošu pārtiku, vienlaikus saudzējot vidi nākamajām paaudzēm.

Līdz 2027. gada vasarai Liepājā tiks rekonstruēta Vannu mājas ārpuse (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 16:04:00 +0300

Paralēli tiek izstrādāts tehniskais projekts jaunajai būvatļaujai.

Šonedēļ Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēta būvdarbu uzsākšana Veselības veicināšanas centram Miķeļa Valterā ielā 13 un vēsturiskās Vannu mājas pārbūvei, vietnē liepajniekiem.lv ziņo Liepājas būvvalde.

“Neapšaubāmi sāksim ar veco ēku,” norāda būvprojekta vadītājs Andris Kokins, “jo tā vienkārši ir jāglābj, ziemeļrietumu gals gāžas apkārt.”

Reizē ar vecās peldu iestādes ēkas atjaunošanu jāveido savienojums ar jauno veselības centru, jo vēsturiskās mājas gala siena krīt ārā un citādi būvdarbus nevar veikt.

Pēc arhitekta stāstītā, sākumā veicamie pamatdarbi necik neatšķiras pirmajā būvatļaujā, kuras atstāšana spēkā pašlaik vēl apstrīdēta tiesā, un jaunajā būvatļaujā, kas izdota no jauna iesniegtajai Veselības veicināšanas centra būvniecības iecerei.

“Strādājam pēc iepriekšējās būvatļaujas, kura nav atcelta. Paralēli tiek izstrādāts tehniskais projekts jaunajai būvatļaujai, bet tas aizņems vēl kādus pāris mēnešus. Darbi, ko tagad veic, ir analogi gan vienā, gan otrā,” saka A. Kokins. “Veco variantu mēs nebūvējam, būvē jauno.”

Jaunajai veselības centra ēkai vēl ir jāsagatavo būvlaukums, jo paredzētajā vietā esot pilns ar reiz sadzītām rievsienām, kas jādabū no zemes ārā. “Pēdējā publiskajā apspriedē izskanēja, ka līdz 2027. gadam vajadzētu paspēt. Ja šodien sāk, tad 2027. gada vasarā mums būs vismaz pabeigti ārējie darbi.

Varbūt ēka nebūs līdz galam nodota, taču vismaz nebūs būvlaukums tai vietā, būs jauns, skaists objekts,” spriež A. Kokins.

Esot gan jāpieklauvē pie koka, taču attīstītāji cerot, ka līdz Eiropas kultūras galvaspilsētai vecā māja būs sakārtota pilnībā.

Spirta ražošana sešos mēnešos Latvijā samazinājusies 2,1 reizi

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 14:01:00 +0300

Latvijā saražotā spirta apmērs sešos mēnešos samazinājies 2,1 reizi salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Kopumā spirts sešos mēnešos Latvijā saražots 2,253 miljonu litru absolūtā alkohola apjomā, kas ir par 2,359 miljoniem litru mazāk nekā 2024.gada sešos mēnešos.

Tostarp saražotā etilspirta apjoms sešos mēnešos bija 2,253 miljoni litru absolūtā alkohola, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā 2024.gada sešos mēnešos. Savukārt dehidratētais spirts sešos mēnešos Latvijā nav ražots.

Latvijā ievestā etilspirta apmērs sešos mēnešos bija 6,913 miljoni litru absolūtā alkohola, kas ir 2,9 reizes vairāk nekā 2024.gada sešos mēnešos.

Sešos mēnešos Latvijā realizētā etilspirta apmērs samazinājies 3,1 reizi jeb par 2,706 miljoniem litru absolūtā alkohola - sešos mēnešos realizēti 1,272 miljoni litru absolūtā alkohola, bet 2024.gada sešos mēnešos - 3,978 miljoni litru absolūtā alkohola.

Alkoholisko dzērienu ražošanā izlietotā etilspirta apmērs sešos mēnešos bija 6,607 miljoni litru absolūtā alkohola, kas ir par 34,4% vairāk nekā 2024.gada sešos mēnešos izlietotais apmērs - 4,918 miljoni litru absolūtā alkohola.

Savukārt uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm sešos mēnešos izvests un eksportēts etilspirts 1,847 miljonu litru absolūtā alkohola apmērā jeb par 30,8% vairāk nekā 2024.gada sešos mēnešos.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2024.gadā Latvijā saražotā spirta apmērs samazinājies par 17,2% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Kopumā spirts 2024.gadā Latvijā saražots 8,106 miljonu litru absolūtā alkohola apjomā, kas ir par 1,688 miljoniem litru mazāk nekā 2023.gadā.

LLKC: graudu raža Latvijā samazināsies par vairāk nekā 20%

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 11:55:00 +0300

Zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas kvalitāti.

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."

Zemgalē ziemas kvieši ir teju novākti, Kurzemē nokulti ap 60-70%, Vidzemē un Latgalē ziemas kviešu platības novāktas vien aptuveni 40-60% apmērā. Jāpiezīmē, ka lauksaimnieku novērojumi Gulbenes pusē liecina - intensīva ziemāju ražas vākšana bijusi iespējama tikai 4 dienas.

Lai arī daļai ziemas kviešu proteīna un lipekļa saturs ir atbilstošs pārtikas kvalitātes prasībām, to zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas graudu kvalitāti. Tādējādi 85- 90% visos reģionos pašlaik novākto ziemas kviešu graudu kvalitāte atbilst lopbarības klasei. Vidējā ziemas kviešu ražība valstī augustā prognozēta 4,8 t/ha.

Tikmēr ziemas rapsis nokults visā Zemgalē, Kurzemē - ap 80%, Vidzemē un Latgalē 50- 60% no sējplatībām. Vietām ziemas rapsis ir izslīcis un stublāju smecernieka bojājumi samazināja sēklu rupjumu. Ziemas rapša vidējā ražība - 2,5t/ha. Paralēli turpinājās rudzu novākšana, bet stipro lietavu un vēja ietekmē daudzviet tie ir saguldīti veldrē un joprojām vēl nav novākti, saveldrētajos rudzu laukos jau izaugušas cauri nezāles, kas apgrūtinās to novākšanu un lietavu ietekmē samazinās graudu kvalitāte. Ziemas rudzu vidējā ražība valstī prognozēta - 4,4t/ha.

Visos Latvijas reģionos sākta arī vasarāju - kviešu, miežu un auzu kulšana. Agrāk sētajiem vasarājiem bija spēcīgāk attīstījusies sakņu sistēma un līdz ar to izveidojās augstāks ražas potenciāls. Savukārt vēlāk sētajiem vasarājiem, pārliecīga mitruma ietekmē, saknēm būtiski trūcis gaisa un augi ir vājāki, veidojot īsākas vārpas un samazinot vārpu produktivitāti.

Zemgalē un Kurzemē savlaicīgi sētajiem vasarājiem bija optimālāks augsnes mitrums, augi attīstījās spēcīgāki un veidoja labāku ražas potenciālu salīdzinot ar Vidzemi un Latgali. Šajos reģionos sējumi ir izretojušies un nezāļaini, tā kā pārliecīgais mitrums nedeva iespēju veikt sējumu kopšanas darbus. Graudaugiem veidojās īsākas vārpas, samazināts graudu skaits vārpā un graudu rupjums.

Pastāv risks, ka līdz pat 35% vasarāju Vidzemes reģionā var netikt nokulti lietavu dēļ. Latgales reģionā vasarāju sējumos ar pasēju iespējams, ka tie netiks novākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus, bet auzas tiks sarullētas skābbarībā.

Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu KB augkopības konsultante: "Latgalē šogad graudaugu sējumos mitrajās vietās augi bija ar sakņu puvi, izteiktu baltvārpainību, graudi vārpās nav attīstījušies un vārpas ir tukšas. Izskatās, ka ir labs lauks, bet iebraucot kult, vārpas ir, bet nekas nebirst. Daļa saimnieku ziemas rapsi nesēs, jo nav iespējams pārlieku lielā mitruma dēļ atbrīvot laukus sējai. Pēc saimnieku domām vasarāju platībās, kurās bija pasēja, vasarāji netiks vākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus. Tāpat arī vēlu sētos griķus lauksaimnieki daudzviet nekuls, bet atstās kā zaļmēslojumu, jo augi ir īsi un nav pilnvērtīgi attīstījušies."

Pārmērīgais mitrums Latgalē ietekmēja arī griķu attīstību, rezultātā augi veidojās īsāki, vājāk attīstīti augi ar mazāku ziedkopu skaitu. Daudzviet griķi netiks novākti, jo lauki ir pārmitri un nav ekonomiski izdevīgi veikt šādos apstākļos kulšanu.

Kartupeļu ražas potenciālu klimatiskie apstākļi šosezon ietekmējuši dramatiski, - Latgalē un Vidzemē sākotnēji aizkavēja stādīšanas laiku. Pārlieku lielā mitruma ietekmē stādījumi ir vāji attīstīti, straujāk inficējas ar lakstu puvi un gaisa trūkuma dēļ veidojas sīkāki bumbuļi. Uz kartupeļu bumbuļiem izveidojusies puve, kas ievērojami samazina sākotnējo ražas prognozi un rada nelabvēlīgu ietekmi uz kartupeļu tālāku uzglabāšanu.

Apsekojot saimniecības visos reģionos, LLKC augkopju apkopojums liecina - vidējā vasaras kviešu ražība valstī prognozējama 3,4 t/ha, vasaras miežiem - 2,9t/ha, auzām - 2,8t/ha, griķiem - 0,8t/ha, vasaras rapsim - 1,2t/ha, kartupeļiem - 17t/ha.

Baņķiere skaidro, kā Latvijas iedzīvotājiem vairot finanses (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 15:44:00 +0300

Naudas krāšanā un tās pavairošanā, naudu ieguldot, ir viens neredzams sabiedrotais.

"Cik Tu pelni?", "Kā jūs plānojat savu ģimenes budžetu?", "Cik daudz Tu saproti no finanšu tirgiem un investēšanas", "Cik daudz samaksā nodokļos?". Šādus jautājumus par naudu publiski var dzirdēt ļoti reti - radu sanākšanās, draugu pastaigās un bieži pat tuvākajā ģimenes lokā par tiem īsti nerunā. Nauda mums joprojām ir tabu tēma. Darbojoties finanšu nozarē vairāk nekā 30 gadus, redzu, kuras ir neizmantotās iespējas un kādi ir domāšanas strupceļi par naudu. Šīs būs personīgas pārdomas un praktisks iedrošinājums ikvienam - apkopoju piecus galvenos pamatprincipus, pie kuriem ikdienā pieturos arī pati, pastāstīja baņķiere Ieva Tetere.

Nr. 1: Pārbaudiet pamatus jeb ko dara mans pensiju 2. līmenis?

Par pensijām it kā runāts daudz, bet joprojām satieku cilvēkus, kuri godīgi saka, ka īsti nezina, vai viņiem kāds līmenis ir un kur tas ir. Šis ir ļoti svarīgi, tāpēc pirmais padoms ir atgādinājums ikvienam - mums katram strādājošajam ir pensiju 2. līmenis, kur ik mēnesi nonāk 5% no bruto algas. Principā, "neko nedarot", mums kaut kur fonā veidojas dzīves lielākais uzkrājums, kas reiz kļūs par būtisku daļu no ikdienas ienākumiem.

Šie 5% ir tik nemanāmi, ka daudzi pat neapzinās, ka ir vērā ņemami investori. Šī nauda tiek ieguldīta finanšu tirgos, un ilgā laika posmā uzkrātais kapitāls var divkāršoties vai peļņas procenti pat var pārsniegt iemaksāto summu.

Tāpēc svarīgi ir pārliecināties, ka katrs atrodamies vecumam atbilstošā pensiju plānā. Te doma ir vienkārša - jo jaunāks ir cilvēks, jo lielāku risku var atļauties. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijas gadiem, riska līmenis ir jāsamazina - par ieguldījumu stratēģiju parūpēsies pensijas pārvaldnieks, bet mums jāpaskatās savs pensijas 2. līmeņa uzkrājums internetbankā (vai portālā Latvija.lv) un jāizvēlas savam vecumam atbilstošs plāns.

Nr. 2: Jebkuram budžetam var būt divas puses - aizņēmumi un uzkrājumi/ieguldījumi

"Parāds nav brālis" ir latviešiem diezgan raksturīga dzīvesziņa. No vienas puses, tā ir labi saprotama un noderīga. Taču, ja paraugās gudrāk, dažreiz parāds nozīmē vērtību ilgākā termiņā. Piemēram, kredītā pirkta māja ir ieguldījums, kuram noteikti būs vērtība pēc 20 un 30 gadiem. Lai dzīvotu kvalitatīvu dzīvi, jāpieņem aktuālie ekonomikas noteikumi - "parāds nav brālis" mūsdienu pasaulē vairs īsti neatbilst ekonomikas un ikdienas realitātei. Jā, vēsturiski varēja krāt, krāt un sakrāt naudu, lai kaut ko nopirktu. Mūsdienās tā īsti vairs nav paredzēts - mēs nevaram krāt līdz mūža galam, lai nopirktu vienu jaunu lietu.

Es parasti saku, ka jebkuram individuālajam vai ģimenes budžetam noteikti var būt divas puses - mūsu aizņēmumi un pretī - mūsu uzkrājumi un ieguldījumi. Svarīgākais ir turēt abas puses veselīgā balansā. Jācenšas uzkrāt un ieguldīt tā, lai nopelnītais pārsniedz izmaksas par aizņēmumu. Es noteikti neiesaku kā būtisku budžeta sastāvdaļu izmantot īstermiņa patēriņa kredītus ar augstām procentu likmēm. Tomēr aizdevums mājoklim vai auto iegādei ar savām iespējām un vajadzībām piemērotu atmaksas grafiku ir daļa no ģimenes budžeta. Atbilstošs aizdevuma atmaksas grafiks ļaus vienlaicīgi veikt arī uzkrājumus. Šī ir būtiskākā atšķirība, ko redzu, salīdzinot ģimeņu budžetu pieejas Skandināvijā un Latvijā. Ziemeļvalstu ģimenēs daudz biežāk ir aizpildītas abas bilances puses, tāpat viņi aizņemas būtiski vairāk, nekā mēs, un būtiski vairāk arī rosās ar uzkrājumiem un ieguldījumiem. Tas zināmā mērā ir viņu labklājības pamats, jo turību ilgtermiņā var veidot, balansējot abas puses, nevis nedarot neko - izvairoties no kredītiem, neuzkrājot, neinvestējot.

Nr. 3: Aprēķini un disciplīna palīdzēs atrast vismaz pārdesmit ietaupāmus eiro

Lasot iepriekšējo punktu, varbūt daudzi nodomāja - jā, ir viegli bankas vadītājai pateikt, "lai uzkrājumi un ieguldījumi nestu peļņu". Arī publiskās diskusijās nereti dzirdu skepsi un argumentus, ka šis ir iespējams tikai mazai un bagātai sabiedrības daļai un ka mazāku algu saņēmējiem nav reāli domāt par uzkrājumiem. Nesen šo domu karikatūrā trāpīgi bija ilustrējis arī Gatis Šļūka1, simboliski norādot, ka mūsu sabiedrībā cilvēkiem sanāk tikai spilvendrānai, ne kārtīgam drošības spilvenam.

Protams, ir saprotams, ka pie mazākiem ienākumiem ir iespējas atlikt un uzkrāt mazākas summas. Tomēr vienlaikus budžeta plānošanas principi nemainās. Cik daudzi no mums sastāda ikmēneša budžetu? Patiešām apsēžas vieni vai ar ģimeni, saliek ciparus abās pusēs un saskaņā ar to ikdienā dzīvo? Ar garantiju saku, ka šim ir milzu nozīme - plānots budžets vai haotiska paļaušanās uz "gan jau kaut kā" ir divas krasi atšķirīgas pieejas. Un neatkarīgi no ienākumu lieluma te daudziem noteikti pazūd iespēja uzkrāt un investēt.

Nr. 4: Pamēģiniet 50:30:20 un trīs kabatu principu

Tradicionāla "formula" ģimenes budžeta jautājumos ir izsakāma ar trim skaitļiem 50, 30 un 20. Tie nozīmē, ka aptuveni puse no budžeta tiek tērēta ikdienas vajadzībām (dzīvesvieta, pārtika, u.c.), 30% varam atļauties dažādām vēlmēm (atpūta, hobiji, kultūras pasākumi u.c.), bet atlikušie 20% tiek novirzīti uzkrājumos. Un tieši par šo budžeta daļu parasti ir visvairāk jautājumu. Te gan gribu piebilst, ka ne vienmēr ir iespēja visus 20% atvēlēt uzkrājumiem. Iesaku izvēlēties sev piemērotu apjomu un no tā neatkāpties. Kļūda, kuru bieži pieļaujam, ir iesākt uzkrājumu ar sev piemērotu nelielu summu un, ienākumiem pieaugot, šo summu nepalielināt proporcionāli ienākumu pieaugumam.

Ja iedomājamies, ka minētie 20% no mana individuālā ikmēneša budžeta ir 240 eiro, šī nauda būtu jāsadala trīs daļās jeb kabatās. Pirmajā kabatā nonāk 80 eiro tā sauktajam "finansiālajam drošības spilvenam" - tā ir naudas summa vismaz trīs algu apmērā, kas atlikta neparedzētām, ārkārtas situācijām. Otri 80 eiro ir paredzēti pensijas vecumam - runa ir par paša veidotu uzkrājumu, piemēram, pensiju 3. līmenī. Šis ir svarīgi, jo valsts vecuma pensija kopā veidos tikai līdz 50% mūsu ienākumu. Un trešā 80 eiro kabata ir cita veida ieguldījumi finanšu tirgos, dažādos instrumentos ar mērķi gūt papildu ienākumu. Šī kabata Latvijā pagaidām ir vistukšākā, lai gan ar katru gadu situācija uzlabojas.

Nr. 5: Paļaujieties uz laiku - sāciet tagad

Mēs bankā mēdzam teikt, ka tikai bagāti cilvēki var atļauties nekrāt nākotnei. Visiem pārējiem noteikti vajadzēja sākt jau vakar. Naudas krāšanā un tās pavairošanā, naudu ieguldot, ir viens neredzams sabiedrotais, kas niecīgu naudas summu spēj pārvērst ievērojamā kapitālā. Šis sabiedrotais ir laiks. Trīs eiro mūsdienās nav liela nauda, pusdienām kafejnīcā ar tiem nepietiks. Ja strādājošs cilvēks ik dienu noliktu šos trīs eiro savā rakstāmgalda atvilktnē, ģimenes budžetā tas nebūtu pamanāms. Tomēr pēc zināma laika šajā atvilktnē vairs nebūtu vietas - pārdesmit gadu laikā šie trīs eiro dienā būtu pārvērtušies vairāk nekā 21 tūkstotī. Ja kāds šo "atvilktnes naudu" būtu ieguldījis finanšu tirgū, tad minēto 20 gadu laikā tā būtu divkāršojusies2, - cilvēka rīcībā nu jau būtu aptuveni 40 tūkstoši eiro, proti, kapitāls, kas atver jaunas iespējas un dod daudz lielāku brīvību. Katrs pats banku kalkulatoros var pamēģināt, kā daži eiro ilgākā laikā pārtop vērā ņemamā summā.

Ja krāt un ieguldīt mēs nekad tā arī neuzsākam, piemērā minētie 40 tūkstoši nekad nenonāks mūsu rīcībā. Ir vērts parunāt par naudu un budžeta plānošanu ar tiem, kam izdevies uzkrāt un sekmīgi ieguldīt, un ar kritisku aci izpētīt savus tēriņus. Iespējams, tur ir nemanāmas rezerves, kuras laika gaitā var pārvērst ievērojamā vērtībā. Jo mūsu labklājība ilgā termiņā patiesībā nav tikai ienākumu, bet arī plānošanas jautājums.

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 14:31:00 +0300

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājusies par 1,8%. Tostarp pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs augusi kopumā par 2,4%, bet pakalpojumu nozarēs - par 1,6%.

Vācijas aviokompānija Lufthansa kļuvusi par airBaltic akcionāru

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 11:29:00 +0300

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Katras jaunās emisijas akcijas nominālvērtība ir 8,32 miljoni eiro, bet katras jaunās emisijas akcijas pārdošanas cena ir 14 miljoni eiro.

Tādējādi šobrīd "airBaltic" pamatkapitālu veido 251 795 252 parastās akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību 0,1 eiro, kā arī divas obligāti konvertējamās akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību 8,32 miljoni eiro.

Pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir nodrošināt "airBaltic" papildu finansējumu un atbalstīt tās izaugsmes plānus.

Neatkarīgi no akcijas nominālvērtības, katra obligāti konvertējamā akcija dod tiesības uz 31 474 410 balsīm akcionāru sapulcē, kā arī dod tiesības saņemt dividendes, pirmtiesības iegādāties jaunemitētās akcijas pamatkapitāla palielināšanas gadījumā un pirmtiesības iegādāties konvertējamās obligācijas konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā, tā it kā konvertējamā akcija pārstāvētu 31 474 410 akcijas.

Tāpat katra obligāti konvertējamā akcija dod tiesības saņemt likvidācijas kvotu un dod vairākas tiesības, it kā šīs akcijas turētājam piederētu 10% balsstiesīgā kapitāla un tas pārstāvētu 10% no kompānijas pamatkapitāla, tostarp tiesības pieprasīt īpašās pārbaudes veikšanu, tiesības celt prasību pret dibinātājiem, padomes vai valdes locekļiem vai revidentu, tiesības pieprasīt sasaukt akcionāru ārkārtas sapulci, tiesības pieprasīt, lai institūcija, kura sasauc akcionāru sapulci, iekļauj papildu jautājumus sapulces darba kārtībā, tiesības iesniegt lēmumu projektus par akcionāru sapulces darba kārtībā ieļautajiem jautājumiem, tiesības izvirzīt ievēlēšanai padomē savu kandidātu, tiesības pieprasīt atlikt gada pārskata apstiprināšanu, ja akcionārs apstrīd atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību un tiesības pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību.

Ja 36 mēnešu laikā pēc obligāti konvertējamo akciju emisijas dienas aviokompānijas pamatkapitāls vai aviokompānijas akciju skaits tiks mainīts, obligāti konvertējamo akciju pārstāvēto balsu un akciju skaits tiks koriģēts tā, lai katra šī akcija vienmēr pārstāvētu 10% no kompānijas balsīm un akcijām, kas tajā brīdī ir apgrozībā, sacīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Šogad pirmajā pusgadā "airBaltic" zaudējumi samazinājās vairākkārtīgi - līdz 1,729 miljoniem eiro, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 3% un bija 349,648 miljoni eiro.

Līdz šim Latvijas valstij piederēja 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošās "Aircraft Leasing 1" īpašumā bija 2,03% akciju.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs 2025.gada 30.jūnijā atļāva "Lufthansa" iegādāties 10% "airBaltic" akciju.

Paredzēts, ka pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Latvijā mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 10:20:00 +0300

Latvijā agri vai vēlu mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim - virs 3000 eiro par kvadrātmetru, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma valdes loceklis Andris Božē.

Salīdzinot Baltijas valstis, Božē uzsvēra, ka Rīgā šobrīd ir zemākās dzīvokļu cenas.

Božē stāstīja, ka, piemēram, Tallinā līdzvērtīgs dzīvoklis līdzīgā tādā pašā mikrorajonā kā Purvciems maksā apmēram 3500-4000 eiro par kvadrātmetru, Viļņā cena ir apmēram 3500-3800 eiro, Kauņā - apmēram 3500 eiro par kvadrātmetru. Turklāt Bozē akcentēja, ka šīs cenas Lietuvā ir par dzīvokļiem bez apdares.

"Savukārt Rīgā, piemēram, Purvciemā, dzīvoklis ar pilnu apdari maksā ap 2500-2700 eiro par kvadrātmetru. Cenu starpība ir būtiska. Protams, jāņem arī vērā, ka iedzīvotāju ienākumi Latvijā ir zemāki nekā Igaunijā vai Lietuvā," teica Božē.

Vienlaikus viņš atzina, ka, skatoties uz mājokļu pieejamības indeksu, Rīga joprojām ir viena no pieejamākajām galvaspilsētām Baltijā. Cenas šobrīd ir ļoti labvēlīgas, un arī pārējie rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm - EURIBOR likme samazinās, inflācija ir zemā līmenī, energoresursu cenas stabilas un algas turpina pieaugt.

Jautāts, kādas tendences prognozē cenām turpmāk, Božē sacīja, ka cenas turpinās augt, jo "mēs nedzīvojam uz vientuļas salas". Bozē pauda cerību, ka cenu līmenis pielīdzināsies parējām Baltijas valstīm, lai gan šobrīd nekas par to īsti neliecina.

Vaicāts, vai tad, ja cenas sasniegs 3000 eiro par kvadrātmetru, tas nemazinās potenciālo pircēju loku, Božē skaidroja, ka ir projekti, kuru būvniecība sākta pirms pieciem gadiem, un tiem ir vairākas attīstības kārtas. Tajā laikā kvadrātmetra cena bija ap 1800 eiro, kas tolaik bija pieņemama pircējiem. Šobrīd ekonomiskās klases mājokļiem cena ir ap 2300 līdz 2400 eiro par kvadrātmetru. Par šādu cenu pieprasījums saglabājas stabils - pircēju netrūkst, uzsvēra Božē.

"Kopumā pēdējos piecos gados viss dzīves dārdzības līmenis ir būtiski pieaudzis - pieaugušas ir gan preču un pakalpojumu cenas, gan arī būvniecības izmaksas, turklāt arī naudas vērtība ir mazinājusies. Cilvēku ienākumu līmenis ir audzis, ir kāpušas cenas veikalos, līdz ar to nekustamā īpašuma cenu kāpums ir loģisks un pamatots," teica Božē.

Vaicāts, vai šogad Viļņā un Tallinā cenu kāpums vairs nebūs tik straujš, Božē teica, ka jau šobrīd redzams, ka šī tendence nostiprinās. Tallinā, piemēram, dzīvokļu cenas ir sasniegušas noteiktus griestus un cenu kāpums vairs nav tik straujš. Turklāt Božē norādīja, ka Igaunijas ekonomika ir cieši saistīta ar Somiju, kur šobrīd ir nopietnas ekonomiskas problēmas, un tas atstāj iespaidu arī uz Igauniju.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus reisiem pa "Rail Baltica"

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 22:11:00 +0300

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Igaunijas Klimata ministrija paziņojusi, ka piecu vilcienu vienību kopējās izmaksas tiek lēstas 60-75 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Papildus vilcieniem tiks iegādātas arī nepieciešamās depo uzturēšanas iekārtas.

Lai gan vilcieni ir paredzēti galvenokārt iekšzemes līniju apkalpošanai Igaunijas teritorijā, to tehniskās iespējas ļaus tiem doties arī uz attālākiem galamērķiem, piemēram, Rīgu. Starp Tallinu un Hēdemēstu, kas ir mazpilsēta netālu no Igaunijas un Latvijas robežas, kopumā būs 12 vietējās pieturas.

Katram jaunajam vilcienam jāspēj uzņemt līdz 200 pasažieriem un jābrauc ar ātrumu līdz 200 kilometriem stundā. Katrā vilcienā būs biznesa klases zona, tualetes, interneta pieslēgums, ērtas sēdvietas, vietas velosipēdiem un iespēja izmantot ēdināšanas pakalpojumus.

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid". kas strādā ar zīmolu "Elron" šoruden izsludinās konkursu vilcienu iegādei. Mērķis ir panākt, lai pirmo jauno pasažieru vilcienu Igaunija saņemtu 2029.gada otrajā pusē, lai pirms pakalpojuma uzsākšanas būtu pietiekami daudz laika testēšanai un nepieciešamo sertifikātu iegūšanai. Paredzams, ka visi vilcieni Igaunijā ieradīsies līdz 2030.gada jūnija beigām.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Frakcijas vadītājs: No PVN samazināšanas pārtikai visvairāk iegūtu lielveikali

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 19:07:00 +0300

Pastāv risks, ka no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājuma pārtikai galvenie ieguvēji būtu lielveikali, nevis sabiedrība, aģentūrai LETA vērtēja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Viņš uzsvēra, ka pārtikas cenas Latvijā pēdējos divos gados saglabājušās nesamērīgi augstas. Šādu vērtējumu sniegusi arī Latvijas Banka, uzsverot, ka cenu līmenim nav pietiekama pamatojuma inflācijas datos. Jurēvics uzskata, ka viens no iemesliem ir lielveikalu vēlme nopelnīt, kā arī ierobežotā konkurence mazumtirdzniecības sektorā.

Viņš atgādināja, ka ekonomikas ministrs iepriekš publiski paudis apņēmību ieviest mehānismus pārtikas cenu mazināšanai, taču līdz šim nav redzams, ka šie pasākumi būtu devuši praktisku rezultātu. Tāpēc JV frakcija uzaicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) uz sēdi aiznākamnedēļ, 10.septembrī, lai viņš sniegtu pārskatu par paveikto un informētu par progresu saistībā ar pārtikas cenu samazināšanas pasākumiem.

Jurēvics uzsvēra, ka, pirms tiek apsvērta iespēja samazināt PVN pārtikai, ir būtiski izvērtēt, vai šāds solis patiešām sniegtu ieguvumu patērētājiem. Esošajā tirgus situācijā pastāv risks, ka no PVN samazinājuma galvenie ieguvēji būtu lielveikali, nevis sabiedrība, kas varētu radīt negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.

Viņš arī norādījis, ka frakcija iepriekš paudusi atbalstu ekonomikas ministra iecerēm konkurences veicināšanai, taču šobrīd nepieciešama skaidra atskaite par līdz šim paveikto.

Iepriekš vēstīts, ka viena no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prioritātēm nākamā gada budžetā ir PVN likmes samazināšana pārtikas pamatproduktiem un sabiedriskās ēdināšanas nozarei, kā arī recepšu medikamentiem.

Politiskais spēks kā savas prioritātes izvirzījis arī palielinātu atbalstu ģimenēm un bāzes pensijas ieviešanu senioriem.

Tāpat ZZS iestājas par atbalsta lauksaimniekiem saglabāšanu šā gada līmenī un par konkrēta finansējuma paredzēšanu pašvaldību investīciju projektiem.

Atbalstam ģimenēm ar bērniem ZZS rosina diskusijās par valsts budžetu 2026.gadam papildu jau plānotajam paredzēt straujāku valsts pabalstu palielinājumu un citus atbalsta pasākumus.

Vienlaikus ZZS uzskata, ka atbalstam senioriem svarīgi ir ieviest bāzes pensiju, lai nodrošinātu cienīgu un ekonomiskajai situācijai atbilstošu ienākumu.

Ar priekšlikumiem nākamā gada budžeta projektam ZZS pirmdien iepazīstināja valdību veidojošo partiju pārstāvjus, aicinot Finanšu ministriju (FM) veikt sociālekonomisko analīzi par šo pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības labklājību.

Tāpat aģentūra LETA vēstīja, ka FM prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Jaunākās prognozes liecina, ka nemainīgas politikas scenārijā budžeta deficīts vidējā termiņā būs lielāks, nekā iepriekš plānots, bet papildu finansējums jauniem prioritāriem pasākumiem ļoti ierobežotā apmērā pieejams tikai 2026.gadā. Nākamajiem gadiem fiskālās telpas apmērs ir negatīvs.

Nākamā gada valsts budžetā izvirzītas trīs prioritātes - aizsardzība un drošība, demogrāfija un izglītība.

Cēsīs no oktobra plāno paaugstināt maksu par siltumenerģiju

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 18:31:00 +0300

SIA "Adven Latvia" Cēsīs no oktobra par 4,39% plāno paaugstināt maksu par siltumenerģiju, liecina uzņēmuma paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Patlaban par "Adven Latvia" ražoto siltumenerģiju jāmaksā 78,42 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Uzņēmums iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tarifa projektu, kas paredz, ka no 1.oktobra tarifu plānots paaugstināt par 4,39%, tādējādi maksa būs 81,86 eiro/MWh bez PVN.

Uzņēmums tarifa paaugstinājumu pamato ar kurināmā cenas izmaiņām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Adven Latvia" apgrozījums 2024.gadā bija 4,46 miljoni eiro, kas ir par 19,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums strādāja ar 361 320 eiro zaudējumiem, kas ir sarukuši vairākas reizes. Kompānija "Adven Latvia" ir reģistrēta 2018.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,043 miljoni eiro. Uzņēmums pilnībā pieder Igaunijā reģistrētajai "Adven Group".

Ekonomists: samazinās algu nevienlīdzība

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 16:02:00 +0300

Luminor galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš par algu kāpumu un citām tendencēm.

Tas, cik ļoti konsekventi algu kāpums gadu pēc gada pārspēj gaidīto, ir vienkārši apbrīnojami. Par spīti tam, ka pieauguma temps pamazām noplok. Ir viegli atcerēties - 2023.gadā vidējais atalgojums pieauga apmēram par 12%, pērn par 10%, bet šogad līdz šim par aptuveni 8%, ja precīzāk - par 8,2%.

Tā nav gluži laba ziņa uzņēmējiem, daļēji izņemot tos, kuru galvenie klienti ir fiziskas personas iekšējā tirgū. Uzņēmumu caurmēra rentabilitāte (peļņas pirms nodokļiem attiecība pret neto apgrozījumu) ir ar krītošu tendenci, pērn un šogad līdz šim tā ir ap 4%, kamēr iepriekšējos trīs gados bija 5-6%. Ir grūtāk spriest, vai tas kaitē ekonomikas attīstībai - dārgāks darbaspēks rada finansiālus riskus, uzņēmums pat var izstāties no darba tirgus jeb pārtraukt darbību, taču arī vairāk mudina celt ražīgumu. Nav šaubu par to, ka tas palielina Latvijas kā dzīvesvietas konkurētspēju, kā arī mudina cilvēkus būt čaklākiem - strādājošo skaits svārstās ap 900 tūkstošiem jau vairāk nekā 10 gadus, neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu. Reālās daba samaksas kāpums turas ļoti patīkamā līmenī, par vidējo neto algu 2. ceturksnī varēja nopirkt par 6,6% vairāk nekā pirms gada. Pieļauju, ka tas palīdz samierināties ar faktu, ka samazinās uz ielas nekur neatrodamais iekšzemes kopprodukts.

Vēl kāda ziņa, ko var uzskatīt par drīzāk iepriecinošu - samazinās algu nevienlīdzība. Par to liecina vairāki apstākļi. Visas četras CSP nosauktās nozares ar straujāko algu pieaugumu ir tādas, kurās algu līmenis ir zem vidējā. Visstraujāk algas augušas nozarē "citi pakalpojumi" - kas ir dažādi visbiežāk mazu uzņēmumu sniegti pakalpojumi galvenokārt fiziskām personām. Te algas gadā augušas pat par 18,2%. Ēdināšanā un izmitināšanā, kas joprojām ir zemāko algu nozare, samaksa auga par 11,2%. Turpretim joprojām ļoti labi atalgotajā programmēšanā algu pielikums gada laikā tikai 1,1%, iespējams, ka izpaužas mākslīgā intelekta revolūcijas ietekme. Starp pastarīšiem arī dažas citas tehnoloģisko pārmaiņu ilgstoši spiestas nozares, poligrāfijā algas augušas par 1,4%, bet ceļojumu birojos par 2,3%. Turpretim atkritumus izvest roboti vēl nemāk, šīs nozares darbiniekiem ienākumi auguši pat par 31%.

Par nevienlīdzības samazināšanos ekonomikā kopumā labi liecina vidējās algas un algu mediānas salīdzinošā dinamika. Mediāna ir summa, ko saņem ekonomikas "visvidējākais" darbinieks, kurš kopējā ienākumu līmeņu gammā ir tieši pa vidu. Jo starpība mazāka, jo arī nevienlīdzība ir drīzāk mazāka.

Pieticīgāk atalgoto nozaru darba samaksas straujāks kāpums bijis visumā raksturīgs arī iepriekšējiem gadiem, starpība pamazām krājusies. Pēdējos septiņos gados jeb kopš 2018.gada 2. ceturkšņa vidējās algas ir augušas par 80%, bet algu mediāna par 90%. Nodokļu politikas izmaiņas pievienoja algu nevienlīdzības kritumam vēl pusi no darba tirgus devuma, tātad - vidējā alga pirms un pēc nodokļiem septiņgadē augusi vienādi - par tiem pašiem 80%, bet pēcnodokļu algas mediāna auga nevis par 90%, bet par 95%.

Esam vēl tālu no Skandināvijas, taču ļoti pamazām uz to pusi virzāmies. Mazs solis tika sperts arī šogad. Šī gada sākumā tika nedaudz pārdalīta IIN nasta veidā, kas lielākajai daļai strādājošo "tīros" ienākumus palielināja, liekot draudzīgi dalīties lielo algu saņēmējiem. Pirmsnodokļu izteiksmē vidējās un mediānas algas 2. ceturksnī gada griezumā auga gandrīz vienādi, par 8,3% un 8,4%. Turpretim algas pēc nodokļiem mediāna gada griezumā auga par 12,1%, kamēr vidējā alga šādā izteiksmē auga par 10,6%.

Dānijas Eurowind Energy plāno investēt Latvijā 600 miljonus eiro

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 14:55:00 +0300

Eurowind Energy Neue Energien ir starptautisks atjaunojamās elektroenerģijas ražotājs, kas attīsta liela mēroga vēja, saules un citus zaļās enerģijas projektus.

Dānijas vadošais vēja parku attīstītājs Eurowind Energy kopā ar partneri Neue Energien ir gatavs būtiskiem ieguldījumiem Latvijā - līdz 2032.gadam plānotas investīcijas 600 miljonu eiro apmērā vairāku vēja parku izveidei dažādos Latvijas novados.

Dānijas vadošais vēja enerģijas attīstītājs Eurowind Energy kopīgi ar Vācijas uzņēmumu Neue Energien ir paziņojis par ambiciozu plānu Latvijā - piecos vēja parkos, kas papildināti ar elektroenerģijas uzkrātuvēm (BESS), līdz 2032.gadam iecerēts ieguldīt līdz pat 600 miljoniem eiro. Kopējā vēja parku plānotā jauda sasniegtu aptuveni 300 megavatus. Ar šo soli uzņēmums apstiprina savu ilgtermiņa apņemšanos kļūt par būtisku spēlētāju Latvijas un Eiropas atjaunojamās enerģijas tirgū. Plānotie vēja parki atradīsies Valkas, Saldus, Bauskas un citos novados. Pašlaik norit padziļināti izpētes darbi un uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums.

"Eurowind Neue Energien ienāca Latvijā laikā, kad daudzi ārvalstu investori baidījās no reģionālajiem riskiem, taču mēs uzskatām, ka tieši šobrīd ir jāiegulda. Zaļas, lētas un pašiem savas elektroenerģijas potenciāls Latvijā ir ievērojams. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijai kļūt enerģētiski neatkarīgai un saraut vēsturisko atkarību fosilajiem resursiem, kas vēsturiski daudzviet ir stiprinājuši mūsu valstij nedraudzīgus režīmus," norāda Eurowind Energy Neue Energien izpilddirektors Artūrs Toms Plešs.

"Nenoliedzami vienlaikus pastāv bažas par ļoti mainīgo likumdošanas vidi, it sevišķi kontekstā ar nesenajiem paziņojumiem no Klimata un enerģētikas ministrijas puses. Pavisam nesen bija ieguldīts nopietns darbs tajā, lai izstrādātu Latvijas ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju, taču jau divus mēnešus pēc tās apstiprināšanas tiek sperti soļi pavisam citā virzienā - šādu rīcību ir grūti saprast. Tas, iespējams, liks pārskatīt investīciju stratēģiju Latvijā, taču ir skaidrs, ka atjaunojamā enerģija ir un būs enerģētikas nozares pamats," komentē Plešs.

Ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un vairāk nekā 15 valstīs realizētiem vēja parku projektiem, Eurowind Energy Neue Energien nav nozares jaunpienācējs. Dānijā, kur vēja enerģija ir kļuvusi par nacionālo lepnumu, kompānija ir līderis pēc uzstādītajām turbīnām sauszemē un uzstādītās jaudas. Tagad šī pieredze un tehniskā kapacitāte tiek vesta uz Latviju.

Kūdras ieguvējiem ir bijusi iespēja savākt 29% vidēji plānotā apjoma (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 12:43:00 +0300

Vairāki darba devēji būs spiesti pārtraukt darbu vai būtiski samazināt darbinieku skaitu.

Latvijas kūdras ieguves nozare šovasar piedzīvo vienu no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā. Kūdras ieguve ir sezonāla no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laikapstākļi, kas sākās jau šī gada maijā, būtiski ietekmē ieguves apjomus un apdraud nozares darbību. Kūdras nozare un Latvijas Kūdras asociācija aicina Klimata un enerģētikas ministriju izsludināt valstī ārkārtējo situāciju kūdras ieguves sektorā. Tāpat nozare aicina trešās puses ņemt vērā šo situāciju un būt saprotošām, ka kūdras ieguvēji objektīvi nevar izpildīt saistības laikapstākļu dēļ.

Daudzviet Latvijā nokrišņu daudzums pārsniedz mēneša normu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pēdējo trīs mēnešu periodā ekstremāli mitri un ļoti mitri apstākļi saglabājas vairākos apvidos, īpaši smagi ciešs Latgales un Vidzemes reģions kā arī daļēji Zemgale.

Īpaši smagi skarta Latgale un Austrumvidzeme, kā arī daļēji Zemgale un Kurzemes vidiene. Kā informē kūdras ieguvēji, reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Līdz 1.augustam ieguve Vidzemē un Latgalē vien bija iespējama ap 20- 30% no plānotā. Austrumvidzemē ir kūdras ieguves vietas ar tikai 3% plāna izpildi, bet Madonas novadā dažviet darbi vispār nav uzsākti un pastāv bažas, vai darbi maz šosezon tiks uzsākti. Latgalē situācija ir nevienmērīga - Preiļu un Rēzeknes apvidū izpilde sasniedz tikai 18%, Augšdaugavas un Jēkabpils novados - 12%, bet citi ieguvēji atzīst, ka Latgalē caurmērā ieguves plāna izpilde sasniedz ap 35%.

Kūdras ieguvei nepieciešams sauss, saulains un vējains laiks - vismaz trīs līdz piecas dienas bez lietus, lai varētu uzsākt frēzkūdras ieguves procesu. Šajā sezonā tādu periodu ir ļoti maz, jo lietus ir regulārs. Kūdras lauka virskārtu sākumā frēzē, rušina un tad tā žūst, pēc tam kūdru iespējams novākt. Šogad daudzreiz tehnoloģiskais process ir jāsāk no sākuma, nenonākot līdz kūdras ieguvei, jo procesa vidū uzlīst lietus un ieguve nav iespējama. Vietām pat nevar nodrošināt tehnikas pārvietošanos ieguves vietā. Ņemot vērā, ka kūdras ieguves sezona parasti ilgst no maija līdz septembrim un jau pašlaik saīsinās diennakts garums, kā arī rītos rasa kūdru padara mitru, iespējas sasniegt plānotos ieguves apjomus ir neiespējamas. Dotajā brīdī kūdras ieguvējiem ir bijusi iespēja savākt tikai 29% vidēji plānotā apjoma.

Ilgstošais lietus apdraud uzņēmumu darbību. Vairāki darba devēji būs spiesti pārtraukt darbu vai būtiski samazināt darbinieku skaitu, atstājot sezonālos un pastāvīgos darbiniekus bez pilnas slodzes vai plānotiem ienākumiem. Kūdras nozare Latvijā nodrošina 2327 tiešās darba vietas un kopā ar netiešām darba vietām 5171 (saskaņā ar KPMG pētījumu, 2023), maksājot konkurētspējīgu atalgojumu - 2023.gadā vidējā bruto mēneša alga nozarē bija 1586 eiro, kas pārsniedz valsts vidējo (1537 eiro) un ir ievērojami augstāka nekā lauksaimniecībā (1297 eiro).

Latvija ir nozīmīga spēlētāja pasaules tirgū - valstī iegūst 31% no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras. Ņemot vērā sarežģītos apstākļus, paredzams kūdras resursa deficīts un cenu kāpums, kas ietekmēs arī pārtikas cenu līmeni, jo substrāts ir būtiska komponente dārzeņu audzēšanā. Jau šobrīd izsmeltas noliktavās uzkrātās kūdras rezerves, kuras bija plānots atjaunot šīs sezonas laikā, tādēļ situācija kļūst kritiska ne tikai vietējiem ražotājiem, bet arī eksporta partneriem.

Zemnieku saeima: Situācija lauksaimniecībā šobrīd ir katastrofāla

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 10:22:00 +0300

Latvijā situācija lauksaimniecībā šobrīd ir katastrofāla, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Situācija nav vairs traģiska, tā ir katastrofāla," teica biedrības vadītājs.

Tostarp viņš norādīja, ka lauksaimniekiem graudu pieņemšanas punktos nākas pat piemaksāt par nokulto labību. "Aizvedot nokultu ražu uz pieņemšanas punktu, lauksaimniekam par to ir jāpiemaksā. Atsākot kulšanu, mitrums ir 25-30%, pakalpojums maksā tik un tik, bet tev uz lauka ir izauguši graudi, kas vairs neatbilst lopbarībai, bet atbilst tikai kurināmā kvalitātei," sacīja Lazdiņš.

Jautāts, vai ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā palīdz, Lazdiņš norādīja, ka palīdz, taču ne visas institūcijas to respektē, proti, šajā nedēļā ir bijuši divi precedenti attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tostarp vienā gadījumā VID arestējis lauksaimniekam kontus saistībā ar nodokļu parādu 13 000 eiro apmērā.

"Kāds ir mērķis? Ja jūs šodien lauksaimniekam arestējat kontus, viņš nevar nopirkt degvielu, viņš nevar nokult labību, viņš nevarēs to aizvest, viņš nevarēs to pārdot," sacīja "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ja ir izsludināta ārkārtējā situācija, tad tai tomēr ir jāattiecas uz visām valsts institūcijām.

Iepriekš Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra aģentūrai LETA norādīja, ka aptuveni 85-90% no šobrīd visā Latvijā novāktajiem ziemas kviešiem ir lopbarības kvalitātē. Taču, ja slapjos graudus pirms nodošanas pārstrādei izžāvēs, pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 40%.

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 5.augustā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības biedri ir 826 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 6000 darbinieku.

«Ryanair» palielinās bonusus par pieķertiem pasažieriem ar pārāk lielām somām

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 06:48:00 +0300

Īrijas zemo cenu aviosabiedrība "Ryanair" plāno palielināt bonusus saviem darbiniekiem par pieķertiem pasažieriem, kas mēģinājuši ienest lidmašīnās pārāk lielu rokas bagāžu.

Uzņēmuma vadītājs Maikls O'Līrijs paziņoja, ka viņš "nekādā ziņā neatvainojas" par to, ka tiek pieķerti cilvēki, kuri "apkrāpj sistēmu".

O'Līrijs preses konferencē Londonā sacīja reportieriem, ka aviosabiedrība plāno no novembra palielināt bonusus personālam pie iekāpšanas vārtiem, kas pārtver pasažierus ar pārāk lielu rokas bagāžu, no 1,50 eiro līdz 2,50 eiro par somu.

Paredzēts arī atcelt maksimālo robežu šādiem bonusiem, kas bija 80 eiro mēnesī.

Pasažieriem, kas lido ar "Ryanair" lidmašīnām, ir jāievēro stingri bagāžas noteikumi. Ja pasažieris aiznesis pārāk lielu somu līdz iekāpšanas vārtiem, par tās ievietošanu bagāžas nodalījumā paredzēts piemaksāt līdz 87 eiro.

Viszemākā biļetes cena ietver tikai vienu nelielu somu, kuru iespējams novietot zem priekšējā sēdekļa.

"Es nekādā ziņā neatvainojos par to. Es gribu, lai mūsu cilvēki uz zemes pieķertu cilvēkus, kuri apkrāpj sistēmu," sacīja O'Līrijs.

"Es vēl arvien brīnos par to, cik daudz cilvēku ar mugursomām vēl domā, ka viņi izkļūs caur vārtiem un mēs nepamanīsim šo mugursomu. Mēs to pamanīsim, un jūs samaksāsiet par šo mugursomu," piebilda "Ryanair" vadītājs.

O'Līrijs sacīja, ka no apmēram 200 000 pasažieru gadā tiek iekasētas bagāžas nodevas pie iekāpšanas vārtiem, tāpēc "mums ir jādara vairāk, lai tiktu galā ar viņiem".

"Ryanair" no pērnā gada aprīļa līdz šī gada martam pārvadāja 200 miljonus pasažieru.

"Mēs gribam, lai visi ievērotu noteikumus. Ja jūs ievērojat noteikumus, nav nekādu problēmu. Mēs vadām ļoti efektīvu, ļoti pieejamu, ļoti zemu cenu aviosabiedrību, un mēs negrasāmies ļaut kādam stāties mums ceļā," sacīja O'Līrijs.

Būvniecības izmaksu līmenis gada laikā palielinājās par 2 %

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 13:16:00 +0300

Strādnieku darba samaksa 2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, pieauga par 5%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 2,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar šā gada jūniju, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,2%.

Strādnieku darba samaksa 2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, pieauga par 5,0%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 2,1%, bet būvmateriālu cenas palielinājās par 0,1%.

Būvniecības izmaksu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves palīgstrādniekiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķiem, apmetējiem, sanitārtehniķiem un citiem).

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,2%. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī būvmateriālu cenas palielinājās par 0,3%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 0,2%.

Jūlijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu kāpums kravas mašīnām, puspiekabes kravas mašīnām un ekskavatoriem. Izmaksu vidējo līmeni paaugstināja arī smilšu un dolomīta šķembu cenu pieaugums.

EK rosina samazināt reņģu piezvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 17%

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 22:01:00 +0300

Eiropas Komisija (EK) 26.augustā pieņēmusi priekšlikumu par 2026.gada zvejas iespējām Baltijas jūrā, nosakot kopējo pieļaujamo nozveju un kvotas desmit Eiropas Savienības (ES) pārvaldītajiem zivju krājumiem, tostarp rosinot samazināt reņģu piezvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 17%, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Pārstāvniecībā skaidro, ka priekšlikums atspoguļo Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) jaunākos zinātniskos novērtējumus un ir saskaņots ar 2016.gada mencu, reņģu un brētliņu daudzgadu pārvaldības plānu.

EK pieņemtais priekšlikums iekļauj ierosinājumu palielināt lašu kopējo pieļaujamo nozveju Somu līcī par 1%, vienlaikus saglabājot Baltijas jūras centrālās daļas reņģu un brētliņu kvotas.

Tāpat EK rosina samazināt nenovēršamas Baltijas jūras mencu piezvejas kvotas par 84%, Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu piezvejas kvotas par 63%, Botnijas reņģu - par 62%, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģu - par 50%, centrālā baseina lašu - par 27%, kā arī jūras zeltplekstu piezvejas kvotas par 3%.

Komisijā atzīmē, ka Eiropas Padome sanāksmē, kas norisināsies 27.oktobrī un 28.oktobrī, izskatīs EK priekšlikumu un pieņems lēmumu par galīgo kopējo pieļaujamo nozveju.

EK akcentē, ka Baltijas jūru ietekmē būtiskas vides problēmas, piemēram, bioloģiskās daudzveidības zudums, eitrofikācija un pārzveja. EK priekšlikums iekļauj ES apņemšanos sasniegt maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķrādītājus, cenšoties līdzsvarot ekoloģisko noturību ar Baltijas zvejnieku iztikas līdzekļiem.

Valdība atbalsta izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 19:07:00 +0300

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris valdības sēdes dalībniekiem atzina, ka uzņēmēju ambīcija par līdzekļu samazinājumu bijusi daudz lielāka - ietaupīt 850 miljonus eiro. Viņš izteica atzinību šodienas sēdē atbalstītajai iepirkumu reformai un norādīja, ka uzņēmēji tādas reformas - ar daudz lielākām ambīcijām - gribētu redzēt arī izdevumu samazināšanā.

Tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) Lielpēterim asi iebilda, uzsverot, ka viņš runā lietas, kas neatbilst patiesībai. Budžeta bāze šādos apmēros nav griezta, viņa norādīja.

Vienlaikus arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite sēdes dalībniekiem norādīja, ka LDDK ieskatā būtu nepieciešams straujāka un ambiciozāka publisko izdevumu griešana. Darba devēji uzskata, ka apņemšanās par 170 miljonu eiro samazināšanu nav atbilstoša tiem izaicinājumiem, kādi valstī šobrīd ir.

Viņš arī izcēla, ka, šādi turpinot, tikai tiks tērēta aizņemtā nauda un audzēts valsts ārējais parāds.

Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne komentēja, ka Latvija, tāpat kā daudzas citas Eirozonas valstis, iepriekš dzīvoja zemo procentu likmju zonā. "Ilgu laiku varējām aizņemties par zemām procentlikmēm," teica Bāne. Tomēr tagad tām ir tendence pieaugt, kā rezultātā aug arī izdevumi par parādu.

Viņa arī pauda, ka šobrīd nodrošinātais valsts parāds, kas ir 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP) joprojām ir viens no zemākajiem, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Neviens neesot arī apšaubījis šāda parāda ilgtspēju.
Bāne akcentēja, ka 850 miljonu eiro uzstādījums tomēr ir ļoti ambiciozs un šāda summa ir aprēķināta no visiem izdevumu veidiem, kas ir budžetā. Vienlaikus samazinājumu nevar attiecināt uz visām pozīcijām, viņa uzsvēra. "Ja runājam par praktiskām ieviešanas iespējām, 850 miljoni eiro nozīmētu pārtraukt ļoti daudzu pakalpojumu sniegšanu sabiedrībā," teica Bāne.

Siguldas novadā, Allažos, būvēs mājokļus jaunajiem profesionāļiem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 10:27:00 +0300

Atbilstoši būvatļaujai šajā teritorijā paredzēta 27 koku nociršana.

Allažos, zemes gabalā “Sproģi”, nākamnedēļ tiks uzsākta pirmās no četrām gandrīz nulles enerģijas daudzdzīvokļu ēkām būvniecība. Ēkā paredzēti 40 dzīvokļi, kuros plānots izmitināt galvenokārt uzņēmuma darbiniekus, bet daži dzīvokļi paredzēti arī Siguldas novada pašvaldības speciālistiem – piemēram, skolotājiem.

Būvniecībā izmantos Allažos ražotus kokmateriālus no vietējo uzņēmuma, kas arī organizēs un veiks būvdarbus. Lai nodrošinātu ēkai piekļuvi, pirms būvdarbu sākuma tiks izbūvēts jauns ceļa posms ar pieslēgumu Skolas ielai pretī Ošu ielai. Atbilstoši būvatļaujai šajā teritorijā paredzēta 27 koku nociršana, kas ir neatņemama infrastruktūras izbūves sastāvdaļa.

Jaunais ceļa posms ir pirmais solis iecerētās ielas izveidē, kas nākotnē savienos Skolas un Meža ielu. Tas ļaus attīstīt līdz šim neizmantotas teritorijas ap skolu un sporta laukumu un veicinās Allažu ciema izaugsmi.

Siguldas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt saprotošiem: projekts ir nozīmīgs solis ciema attīstībā, kas nodrošinās jaunas dzīvesvietas un radīs pamatu turpmākai infrastruktūras attīstībai.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados 4 km uz ziemeļiem no Allažu muižas centra pie Allažu pagasta valdes un skolas kā kolhoza «Allaži» centrālais ciemats. Allažos atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse. Iedzīvotāji (2022) - kopā 691.

Sliktās rudzu ražas dēļ Latvijā var celties rupjmaizes cena (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 08:16:00 +0300

"Visiem šogad smagi, ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem".

Graudaugu tīrumu situācija būtiski atšķiras dažādos reģionos, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) augkopības konsultanti. Latgalē un Vidzemē ir lauki, kur kombaini lielā mitruma dēļ joprojām nevar iebraukt un uzsākt kulšanas darbus. Arī graudu kvalitāte nav tik laba, kā bija sākotnēji prognozēts. Šobrīd daudzās vietās graudaugu lauki ir nogāzušies veldrē, ieauguši nezālēs, un lauksaimnieki ir bažīgi, ka lietus un vēja ietekmē lauki varētu turpināt saveldrēties.

Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta zemnieku saimniecība "Ainava" ir viena no lielākajām zemnieku saimniecībām novadā, kur graudaugi un rapsis tiek audzēts 1200 hektāru lielā platībā. Diemžēl ar ražas kulšanu iet smagi, stāsta saimniecības pārstāve un agronome jau otrajā paaudzē Valērija Ančevska.

"Visiem šogad smagi, ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem, izskatās, ka novāktā raža labāka par lopbarību nebūs. 600 ha ir ziemas kvieši, 350 – vasaras kvieši, un pārējais ir vasaras rapsis. Mēs tikām līdz kulšanai šo svētdien, situācija uz lauka ir diezgan kritiska. Mums varbūt nav tik traki, jo mēs augsni neaparam, un vēl ir laba augsnes sega, un tas vēl ļauj iebraukt ar traktoriem un kombainiem. Bet citiem var redzēt, ka iet slikti. Rudzu lauki veldrē, lietavas daudz ko izdarīja, un tālāk ies vēl trakāk. "Ir jādomā, kā palīdzēt tiem zemniekiem, kas vēl joprojām audzē rudzus, jo rudzi ir latviešiem ļoti svarīga kultūra," vietnei rezekneszinas.lv saka Ančevska.

Ja citus gadus kombaini šajā laikā jau bija uz tīrumiem un vāca latviešiem tik svarīgo kultūru – rudzus, šogad situācija ir dramatiska, stāsta Ivars Geiba, LLKIC Krāslavas biroja vadītājs. Daļa graudu var palikt uz lauka.

"Ja novāks vēl rudzus, jo šonedēļ vēl puslīdz ir sauss, tad atkal nedēļas nogalē sola lietu, grūti būs ar ražu. Pie mums ir novākts daudz mazāk nekā Zemgales vai Kurzemes pusē. Apkārtnē redzams, ka zemnieki ir pamēģinājuši iebraukt tīrumos, lai pārbaudītu graudu kvalitāti. Nevienu nopļautu lauku pilnībā vēl neesmu redzējis. Arī pa lielceļiem kravas mašīnas ar nokultajiem graudiem nav manītas, kas vestu graudus uz "Dzirnavnieku". Pagaidām ir tukšs," atzīst Geiba.

To, ka Latgalē un Vidzemē ir smagāka situāciju ar graudaugu ražu un tās vākšanu, apliecina Andris Skudra, LLKIC augkopības konsultants.

"Latgalē un Vidzemē šīs intensīvās lietavas rit jau 3,5 mēnešus, kopš 20. aprīļa un visu laiku ir turpinājušās regulāri. Rudzi jau sākumā bija paaugušies paslaidi un arī augums bija spēcīgs, taču tie saveldrējās caur šīm lietavām. Tagad tie ir jākuļ un kvalitāte ir samazinājusies, kas ļoti nozīmīgi tieši maizes rūpniecībā. Latgalē un Vidzemē arī nezāļu ir daudz, tās bija grūti ierobežot. Šī situācija ir smaga visā Latvijā, un ne velti tiek izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā," pauž Skudra.

Īstā Latvijas rudzu maize tiek cepta no labas kvalitātes rudzu miltiem, uz labu ražu un kvalitāti cerēt nevar, atzīst Jēkabpils novada maiznīcas "Dona" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs.

"Vēl jau maļ to pagājušā gada ražu, nezinu, vai ir jaunā raža šogad ievesta maltuvēs. Grūti spriest par kvalitāti, bet tas, ka situācija lauksaimniecībā ir ļoti slikta, to mēs paši redzam. Jo lietus līst, netiek uz lauka, ir apslīkuši lauki, un iet traki, arī mūsu pusē iet traki. Dzirnavnieki un graudu pārstrādātāji ir satraukušies ne pa jokam. Līdz mums tas viss vēl nav atnācis, bet kas būs uz priekšu, to baidos pat komentēt," teic Zemešs.

Zemniekiem graudu vākšana un vēlāk kaltēšana izmaksās daudz, īpaši cietīs mazākie graudkopji, prognozē zemnieku saimniecības "Ainava" agronome, saimniecības lauki ir apdrošināti, bet nauda par zaudējumiem vēl kontā nav ienākusi.

"Maziem zemniekiem būs grūtāk. Lielajiem zemniekiem ir graudu kaltes, kur tos graudus kaltēt, bet mazajiem jāved graudi uz pieņemšanas punktiem, un, ja ved graudus ar lielu mitrumu, tad tas arī maksā, cena ir liela," skaidro Ančevska.

Rezultātā kāps arī rudzu maizes cena – to atzīst arī Andris Skudra, LLKIC augkopības konsultants.

"Mums rudzu imports tāds nosacīts, bet rudzu maize jau ir Latvijas simbols un cena noteikti kāps, jo nav jau no kurienes ņemt tos rudzu graudus tādus kvalitatīvus," spriež Skudra.

Zemnieki cer uz saulaināku laiku, bez lietus, lai tīrumos varētu iebraukt un sākt kult labību. Pirmā šī gada rudzu miltu malšana varētu sākties vien tuvāk novembrim. Tad arī būs redzama rudzu miltu un galarezultātā arī maizes cena.

Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā pieaugusi par 27%

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 19:38:00 +0300

Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš Latvijā pieauga par 27%, informēja AS "Latvenergo".

Kompānijā norāda, ka Latvijā elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā bija 103,18 eiro par MWh. Arī Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā pieauga par 27% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš un bija 102,98 eiro par MWh, savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena palielinājās par 47% un bija 108,38 eiro par MWh.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas pieauga lielākajā daļā tirdzniecības zonu Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. "Nord Pool" sistēmas cena pieauga no 28 līdz 44,81 eiro par megavatstundu (MWh).

Atomelektrostaciju (AES) pieejamība Ziemeļvalstīs samazinājās līdz 60%, informē "Latvenergo". Zviedrijā AES izstrāde samazinājās par 12%, bet Somijā - par 9%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, radot augšupvērstu ietekmi uz elektroenerģijas cenām šajās zonās un ietekmējot cenas arī blakus esošajās zonās, tostarp Baltijas valstīs. Visā reģionā par 7% samazinājās arī saules staciju izstrāde. Tajā pašā laikā augstāka vēja izstrāde nedaudz samazināja cenu.

"Nord Pool" reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 6905 gigavatstundas (GWh), bet elektroenerģijas ražošanas apmēri veidoja 7355 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieauga par 3% un bija 444 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas daudzums bija par 1% mazāks nekā nedēļu iepriekš - 116 GWh. Igaunijā patēriņš pieauga par 1% - līdz 134 GWh. Lietuvā tika patērētas 194 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 6% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs samazinājās par 12%, un kopā tika saražotas 282 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 2% mazāka nekā nedēļu iepriekš - 85 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde samazinājās par 30%, un tika saražotas 50 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 9% - līdz 147 GWh.

Pagājušajā nedēļā izstrādes apmērs pret patēriņu Latvijā bija 73%, Igaunijā - 37%, bet Lietuvā - 76%. Baltijas valstīs tika saražoti 64% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma, informē "Latvenergo".

No decembra Rīgā plānots ūdensapgādes tarifa pieaugums par 14,1%

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 17:18:00 +0300

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegts SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projekts, kas paredz no 2025.gada 1.decembra tarifa pieaugumu par 14,1% jeb 0,33 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), teikts "Rīgas ūdens" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Palielinājums nepieciešams, lai atjaunotu un uzturētu pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, no kuriem nozīmīga daļa ir pārsniegusi plānoto kalpošanas laiku, paziņojumā skaidro "Rīgas ūdens".

Šobrīd Rīga noteiktais ūdenssaimniecības tarifs ir 2,34 eiro par kubikmetru bez PVN, kas vairs nespēj segt visas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla atjaunošanai nepieciešamās izmaksas, norādīts "Rīgas ūdens" paziņojumā.

Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu nepārtrauktību, steidzami nepieciešams palielināt pilsētas tīklu uzturēšanas un kapitālās atjaunošanas darbu intensitāti - Rīgā pašlaik 35% kanalizācijas un 29% ūdensapgādes cauruļvadu pārsniedz to plānoto ekspluatācijas termiņu.

No 1.decembra tarifu ierosināts noteikt 2,67 eiro par kubikmetru bez PVN. Tas būtu par 0,33 centiem vairāk nekā šobrīd un indikatīvi vienai mājsaimniecībai daudzdzīvokļu mājā radītu ikmēneša izdevumu pieaugumu par 2,6 eiro jeb mazāk par 1% no vidējās mājsaimniecības ienākumiem, uzsver "Rīgas ūdens".

SPRK izvērtēšanai nodotajā ūdenssaimniecības tarifu projektā iegūtos līdzekļus no tarifu pieauguma plānots novirzīt pilsētas tīklu atjaunošanai.

"Rīgas ūdens" apgrozījums pagājušajā gadā bija 76,336 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gadā. Aktīvu pārvērtēšanas dēļ uzņēmums strādāja ar zaudējumiem 18,275 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai 2023.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"Rīgas ūdens" nodrošina pilsētas ūdensapgādes pakalpojumus Rīgā un vairākās Pierīgas teritorijās - Ādažu, Ropažu, Mārupes un Ķekavas novadā, kā arī notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Rīgas pašvaldība.

Šis gads IT nozarei nav krīze, bet pāreja no skrējiena uz augšanu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 13:47:00 +0300

Ģeopolitikas un citu ārējo apstākļu ietekmē ekonomikā ir jūtams sabremzējums, ziņo eksperts.

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā. Taču nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji – viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī, vietnē labsoflatvia.lv norāda IT uzņēmuma vadītājs Viesturs Bulāns.

Mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju ekspertu šī gada pētījums. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka.

Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām.

To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kad finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.

Vakances kļūst mērķtiecīgākas

Domājot par nozares nākotni, jāraugās arī uz darbinieku izmaiņu prognozēm – minētais pētījums liecina, ka lielākā daļa nozares uzņēmumu (71%) līdz gada beigām plāno palielināt darbinieku skaitu, 17% neplāno to mainīt, bet 12% – plāno samazināt kopējo darbinieku skaitu. Nozarē, kas ilgstoši asociējusies ar sīvu cīņu par talantiem, situācija sāk mainīties. Tomēr tas nenozīmē, ka IT jomā vairāk nav nepieciešama talanti, vakances vienkārši kļūst mērķētākas.

Īstais laiks stiprināt IT eksportu

Ko mērenāka atalgojuma temperatūra nozīmē nozarei un tautsaimniecībai? Zemāka izmaksu bāze var būt arguments investoriem, kuri meklē vietu, kur attīstīt uzņēmējdarbību un veidot centrus ar augstas pievienotās vērtības funkcijām. Tas var būt arī viens no mūsu uzņēmumu konkurētspējas elementiem jaunos tirgos.

Nav noslēpums, ka Rietumvalstis, piemēram, Vācija augstu novērtē Latvijas un Baltijas IT uzņēmumu pieredzi, zināšanas un efektivitāti. Arī reģiona sasniegumi digitalizācijā, kur esam soli priekšā daudzām Eiropas valstīm, liecina par IT nozares kapacitāti un iespējām.

Lielām Rietumeiropas organizācijām ir daudz izdevīgāk izmantot Latvijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās iespējas, vienlaikus nezaudējot kvalitāti, tāpēc šis ir īstais brīdis raudzīties ārpus Latvijas robežām un stiprināt IT eksportu.

Iespējamie nākotnes izaicinājumi talantu piesaistē

Protams, ģeopolitikas un citu ārējo apstākļu ietekmē ekonomikā ir jūtams sabremzējums, un uzņēmumi kopumā ir kļuvuši piesardzīgāki. Tas atspoguļojas arī atalgojumā, kur pieaugums ir mērenāks un individuālāks. Arī vakances kļūst mērķētākas – uzņēmumi mazāk meklē jaunākos speciālistus, bet pieprasījums pēc pieredzējušiem profesionāļiem joprojām saglabājas.

Šajā kontekstā jādomā par to, kādi izaicinājumi var gaidīt nākotnē – ja šobrīd jaunajiem speciālistiem nebūs pietiekami daudz iespēju uzkrāt pieredzi, strādāt un pilnveidot savas prasmes, tuvāko gadu laikā IT nozare var piedzīvot vidējā un vēlāk arī augstākā līmeņa profesionāļu trūkumu.

Šāda situācija vērojama ne tikai IT jomā, piemēram, ražošanas uzņēmumi arvien vairāk meklē cilvēkus, kuri prot darboties ar automatizētām vai programmējamām iekārtām, ir mazāka interese par darba rokām bez tehnoloģiskām prasmēm. IT nozarē tas izpaužas vēl izteiktāk – pieaug vajadzība pēc speciālistiem, kuri prot strādāt ar mākslīgā intelekta rīkiem, spēj piedāvāt drošus un jēgpilnus risinājumus, un ne tikai sniegt pakalpojumu, bet arī iesaistīties klientu izglītošanā un pievienotās vērtības radīšanā, kas ir arī viens biznesa vadmotīviem.

Pāreja uz mērenu augšanu

Šis gads IT nozarei nav krīze, bet pāreja no strauja skrējiena uz mērenu augšanu – ar mērķtiecīgiem algu pārskatiem, pārdomātu talantu piesaisti un skaidru skatījumu uz produktivitāti. Šeit būtisku lomu spēlē arī apvienošanās un iegādes darījumi – tehnoloģiju jomā to skaits aug un vietējie spēlētāji izmanto tos, lai paplašinātu tirgu, pievienotu jaunas kompetences un efektīvāk reaģētu uz svārstībām. Saglabājot partneru autonomiju, bet koplietojot atbalsta funkcijas, veidojas mērogs un noturība, ko ir grūti panākt tikai ar organisku izaugsmi vien.

Lai gan šobrīd Latvijā algas ir zemākas, nekā daudzviet Eiropā, tā vienlaikus ir iespēja sakārtot spēles laukumu tā, lai zemāka izmaksu bāze nes palielinātu produktivitāti, inovāciju un eksportspēju. Savukārt darbaspēka pieejamību nodrošināsim tikai tad, ja vienlaikus spēsim noturēt pieredzi un attīstīt jaunus talantus, dodot viņiem īstas iespējas.

Ar mērenāku algu kāpumu, mērķtiecību un rūpīgāku talantu komplektēšanu IT nozare mainās. Zemākas izmaksas šobrīd ir mūsu priekšrocība, ja vien spēsim tās pareizi izmantot, bet apvienošanās un iegādes darījumi palīdz ātrāk sasniegt mērogu un kompetences.

Piešķir teju 4 miljonus vēsturiskas ēkas iegādei Raiņa bulvārī 11

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 12:18:00 +0300

Ēkas fasāde paliks nemainīga, saglabājot pilsētas ainavas līdzšinējo izskatu.

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu vadošajam arhīvu pakalpojumu sniedzējam "Unistock" ēkas iegādei Raiņa bulvārī 11, iepretim Brīvības piemineklim. Darījuma kopēja summa - 3,9 miljoni eiro.

Ēka saglabās savu esošo funkciju - tā arī turpmāk būs nomas ēka dažādiem birojiem un pakalpojumiem. Pašlaik tā ir pilnībā iznomāta, un visas telpas jau tiek izmantotas. Šī pēctecība tiek saglabāta. Ja apstākļi mainīsies, iespējams, nākotnē daļa telpu tiks izmantota "Unistock" vajadzībām.

Laika gaitā ēkas telpas ir pielāgotas atbilstoši nomnieku prasībām un vajadzībām. Lai gan jaunais īpašnieks neplāno lielus rekonstrukcijas darbus, tiek veiktas konsultācijas ar arhitektiem par iespējām atjaunot telpu vēsturisko plānojumu. Pārbūves darbi netiks uzsākti ātrāk kā gada vai divu gadu laikā. Ēkas fasāde paliks nemainīga, saglabājot pilsētas ainavas līdzšinējo izskatu.

"Citadelei ir svarīgi atbalstīt stabilus un ilgtspējīgus darījumus, kas palīdz saglabāt un attīstīt Rīgas vēsturisko pilsētvidi. Šis finansējums ļaus ēkai Raiņa bulvārī 11 turpināt sekmīgi kalpot nomnieku un pilsētas iedzīvotāju vajadzībām, vienlaikus saglabājot tās vēsturisko nozīmi un arhitektonisko vērtību," Vaidas Žagūnis, bankas Citadele valdes loceklis un korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā.

Eksperte: kāpēc latviešiem vajadzētu pirkt bitkoinus (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 07:20:00 +0300

Tas varētu samazināt juridisko nenoteiktību tirgus dalībniekiem, pazemināt institucionālās dalības barjeras, veicināt inovācijas.

Tirgus datu korelācijas analīze liecina, ka pasaules lielākajai kriptovalūtai Bitcoin ir visai zema korelācija ar tradicionālajiem aktīviem (akcijām un zeltu), bet gan pieaugoša jutība pret globālās likviditātes izmaiņām. Un to vēl jo vairāk pastiprina nesenie spot ETF apstiprinājumi, kā arī progress kriptovalūtām specifiska tiesiskā regulējuma izstrādē, uzsvērts Binance augusta ārpusbiržas tirgus darījumu apskatā.

Ņemot vērā to, ka Bitcoin cenu svārstības ir maz atkarīgas no galvenajiem akciju tirgiem un zelta, BTC ir pieaugošs potenciāls kalpot kā diversifikācijas instrumentam, ziņo finanšu eksperte Polina Brotjē.

Veicot S&P 500 indeksu (SPX), Nasdaq 100 (NDX) un zelta cenu (GC00) analīzi laika posmā no 2024.gada janvāra līdz 2025.gada jūnijam, secināts, ka Bitcoin korelācija ar akcijām un zeltu ir nestabila, bieži iekrītot negatīvā teritorijā - tas nozīmē, ka Bitcoin cena bieži vien virzās neatkarīgi no tradicionālajiem riska un drošības aktīviem.

Līdz ar to mērena Bitcoin pozīcijas veidošana portfelī var samazināt kopējo svārstīgumu un lejupvērsto risku, īpaši laikā, kad akciju tirgi piedzīvo lielu nenoteiktību un spriedzi.

Pateicoties atšķirīgajiem atdeves virzītājiem, Bitcoin integrēšana portfelī var palīdzēt sasniegt augstāku sagaidāmo atdevi pie tāda paša riska līmeņa vai samazināt risku, saglabājot mērķa atdevi.

ASV tirgus struktūras likumdošana turpina virzību Kongresā, kur CLARITY likumprojekts tiek izskatīts Pārstāvju palātā. Lai gan likumprojekts vēl var tikt grozīts, tā virziens skaidri iezīmē plašāku pāreju uz precīzu regulatīvo atbildību sadalījumu starp iestādēm un mērķtiecīgu noteikumu izstrādi digitālajiem aktīviem. Tas savukārt varētu samazināt juridisko nenoteiktību tirgus dalībniekiem, pazemināt institucionālās dalības barjeras, veicināt inovācijas, vienlaikus saglabājot ieguldītāju aizsardzību un tirgus integritāti.

Valstu normatīvi un tirgus regulējums pakāpeniski pielāgojas digitālo aktīvu tirgus darbības realitātei, padarot ilgtermiņa institucionālo iesaisti arvien reālāku.

Tirgus dati vienlaikus apstiprina Bitcoin dubulto identitāti: tas ir gan diversifikācijas instruments, kuram ir ierobežota korelācija ar tradicionālajiem aktīviem, gan makrojutīgs aktīvs, kuru būtiski ietekmē globālās likviditātes plūsmas.

Latvijas uzņēmumi veiksmīgi iekaro Japānas tirgu (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 11:45:00 +0300

Valsts šajās misijās sedz būtisku daļu izmaksu, tāpēc jaunuzņēmumiem šāds atbalsts ir īpaši nozīmīgs.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus. Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

"Mūsu mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem iziet ārpus Latvijas tirgus un stiprināt to eksportspēju. Valsts šajās misijās sedz būtisku daļu izmaksu, tāpēc jaunuzņēmumiem šāds atbalsts ir īpaši nozīmīgs. Lai cik neticami tas neizklausītos, mēs varam japāņus pārsteigt ar inovatīviem un tehnoloģiski attīstītiem risinājumiem. Dažās jomās Japāna joprojām ir ļoti konservatīva, un tieši tur Latvijas jaunuzņēmumi var izcelties," stāsta Santa Dzalbe-Sologuba, LIAA Vecākā jaunuzņēmumu investīciju projektu vadītāja.

To apliecina arī uzņēmuma līdzīpašniece un biznesa analītiķe Dace Kvalberga, atzīstot, ka par Japānu bieži mēdz domāt kā par tehnoloģiski ļoti attīstītu valsti. "Taču runājot par datu apriti, IT programmatūras izstrādi, integrācijām un tehnoloģiju pieņemšanu, aina ir atšķirīga. Lielākā daļa Japānas uzņēmumu joprojām izmanto lokālos serverus, neveic datu pārsūtīšanu un ir salīdzinoši konservatīvi programmatūru integrācijas jautājumos," atzīst D. Kvalberga, kuras vadītais uzņēmums "piedalījās "SusHI Tech Tokyo" izstādē, kas bija daļa no Expo 2025 biznesa programmas Japānā.

Pēdējā vizīte Tokijā, kur Latvijas jaunuzņēmumi piedalījās Āzijas lielākajā jaunuzņēmumu izstādē "SusHI Tech Tokyo", apliecināja mūsu potenciālu. Latvijas komandas iepazīstināja ar risinājumiem, kas izraisīja japāņu uzņēmēju interesi - no biznesa inteliģences platformām un darba laika uzskaites sistēmām līdz nanotehnoloģijām medicīnas un kosmētikas jomā.

Uzņēmums šim pasākumam bija īpaši izveidojis biznesa inteliģences produkta Demo versiju. "Kopumā interese par biznesa inteliģences risinājumiem ir, taču vairāk inovāciju līmenī, jo uzņēmumu datu aprite šobrīd ir ļoti noslēgta. Doma par sava uzņēmuma datu pārsūtīšanu uz "mākoni" japāņiem šobrīd vēl šķiet pārāk biedējoša un nedroša," stāsta D. Kvalberga.

Zīmols “Махеевъ” Eiropas Savi: neatkarīga reģistrācija un jauni spēles noteikumi

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 11:36:00 +0300

Eiropas tirgū fiksēts nozīmīgs precedents intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā.

Saskaņā ar EUIPO (Eiropas Intelektuālā īpašuma biroja) datiem preču zīme “Махеевъ” ir reģistrēta Eiropas Savienībā kā patstāvīgs zīmols. Tas nozīmē, ka Eiropas teritorijā tas attīstās neatkarīgi un nav saistīts ar Krievijas ražotāju, kas izmanto tādu pašu nosaukumu.

Līdz ar to “Махеевъ” Eiropas Savienībā pastāv kā patstāvīgs projekts, kas pilnībā atbilst Eiropas likumdošanai un IP aizsardzības noteikumiem.

Eksperti uzsver, ka šī situācija izgaismo būtisku tendenci: globālās konkurences apstākļos savlaicīga preču zīmju reģistrācija ES kļūst par galveno biznesa aizsardzības instrumentu. Pretējā gadījumā tiesības automātiski tiek nostiprinātas tam, kurš pirmais iesniedzis pieteikumu EUIPO.

Partneriem un patērētājiem Eiropā tas nozīmē caurskatāmību un pārliecību: “Махеевъ” ES ir legāls zīmols, neatkarīgs no Krievijas biznesa, un aizsargāts ar visu Eiropas tiesību sistēmu.

Latviešu jaunieši izvēlas karjeru IT nozarē (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 23 Aug 2025 14:51:00 +0300

Tikmēr viszemākā pievilcība strādājošo un studentu mērķa grupās ir administratīvo un apkalpojošo dienestu darbā.

Darba ņēmējiem un studentiem joprojām vispievilcīgākais darbs šķiet informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares uzņēmumos

Kā liecina pētījums Latvijā, gan strādājošo, gan studentu vidū joprojām nemainīgi starp pievilcīgākajām nozarēm ir informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare – ievērojami vairāk nekā ceturtā daļa (29%) studentu un ceturtā daļa (24%) darba ņēmēju vislabprātāk strādātu kādā no šīs nozares uzņēmumiem (pie tam šīs nozares darba devēji jo īpaši iecienīti ir 25 līdz 34 gadus veciem strādājošajiem).

Abās mērķa grupās augsta interese saglabājas arī par finanšu un apdrošināšanas nozari, kā arī transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumiem. Strādājošo vidū nozīmīgu vietu ieņem arī apstrādes rūpniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes uzņēmumi, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektora uzņēmumi.

Tikmēr viszemākā pievilcība strādājošo un studentu mērķa grupās ir administratīvo un apkalpojošo dienestu, operāciju ar nekustamo īpašumu, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, arī mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī izglītības nozaru uzņēmumiem un iestādēm. Strādājošo skatījumā maz vilinošs darbs ir arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, tikmēr studentiem mazāk pievilcīgs šķiet darbs arī ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozaru uzņēmumos un iestādēs.

Aplūkojot ilgtermiņa dinamiku, kopumā nozaru pievilcība gadu gaitā ir bijusi stabila, tomēr šogad redzamas arī nelielas pārmaiņas – studenti biežāk nekā pērn izrāda interesi par darbu būvniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas nozaru uzņēmumos.

Pensiju indeksācija rudenī: kam pieliks vairāk, kam mazāk

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 12:49:00 +0300

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti ir vairāk nekā 45 gadi, tad pie šādas pensijas klāt tiks saņemti 47,22 eiro.

Piemaksas apmērs par stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim 2025.gadā būs 2,58 eiro par vienu stāža gadu, ja pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim. Savukārt, ja pensija piešķirta pēc 1996.gada 31.decembra, piemaksas apmērs būs 1,72 eiro par vienu stāža gadu.

Savukārt pārējo valsts pensiju un apdrošināšanas atlīdzību indeksācijai un piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, noteikšanai piemēros faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, t.i. piemēros indeksu 1,0635.

Indeksējot piemaksu, attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,62 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim un piemaksas apmēram 2,43 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996.gada 31.decembrim.

Tas nozīmē, ka esošais piemaksas apmērs, kas šobrīd ir 1,62 eiro un 2,43 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, tiks pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0635. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,62 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada beigām, turpmāk saņems 1,72 eiro, bet tie, kas saņēma 2,43 eiro - turpmāk saņems 2,58 eiro.

Piemēram, pensionārs, kuram ir piešķirta vecuma pensija 610 eiro pie kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikta piemaksa 40,5 eiro par 25 darba gadiem līdz 1995.gada beigām, no 1.oktobra saņems vecuma pensiju 658 eiro apmērā un piemaksu pie pensijas 43 eiro apmērā.

Tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 1488 eiro, neindeksēs to daļu, kas ir virs nosauktās summas. Faktiskais pensijas vai atlīdzības palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, 2025.gadā pilnā apmērā pensijas indeksēs arī tiem, kuriem vecuma pensija piešķirta pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas sakarā ar tāda bērna aprūpi un audzināšanu, kuram noteikta invaliditāte, vai sakarā ar piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2025.gada 30.septembrim.

Vienlaikus tiks paaugstināts ar nodokļiem neapliekamais pensijas minimums - no 500 līdz 1000 eiro. LM vērš uzmanību, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina "uz rokas" izmaksājamo summu.

Kā preses konferencē pauda labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), vērā ņemamā indeksācija notiek pārtikas un patēriņa cenu kāpuma dēļ. "Diemžēl veikalos cenas ir lielākas, nekā kompensē indeksācija," vienlaikus sprieda Uzulnieks.

Pēc viņa vārdiem, šī gada pensiju indeksācijā būtiska esot "taisnīguma dimensija" - cilvēkiem ar lielāku darba mūžu un ilgāku apdrošināšanas stāžu tiek piemērots augstāks indekss. Tas nozīmē, ka tie, kuri ilgāk veikuši sociālās iemaksas, saņems lielāku pensijas pieaugumu. Šāda pieeja, LM ieskatā, ļauj sabalansēt gan solidaritātes, gan nopelna principu.

Ministrs izteicās, ka LM kompetencē ir indeksācijas veikšana, tomēr valdības uzdevums ir mazināt pārtikas cenas veikalos.

Jau vēstīts, ka atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" arī šogad 1.oktobrī notiks pensiju indeksācija, kurā pārskatīs valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī apmēru, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

LM skaidro, ka pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) pozitīva reālā pieauguma procentiem.

Nodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā par 0,3% atpalika no plānotā

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 08:48:00 +0300

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

2025.gada pirmajā pusgadā vairāk, nekā plānots, iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī, nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par dabasgāzi.

Gada pirmajos sešos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 2,759 miljardi eiro, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 1,932 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,1% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,257 miljardus eiro, kas ir par 2,7% vairāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 602,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,8% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 296,9 miljonus eiro, kas ir par 3,6% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 141,6 miljonus eiro, kas ir par 2,7% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 106,1 miljonu eiro, kas ir par 8,8% mazāk, nekā plānots, par alu - 25,8 miljonus eiro, kas ir par 3,8% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 13,7 miljonus eiro, kas ir par 5,2% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad pirmajā pusgadā iekasēti 495 miljoni eiro, kas ir par 12,5% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 161 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,7% vairāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos veidoja 60,9 miljonus eiro, kas ir par 2,9% mazāk, nekā plānots, solidaritātes iemaksas veiktas 30,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots, muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 35,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk, nekā plānots, bet dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 30,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,8% mazāk, nekā plānots.

Savukārt izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 27,8 miljonus eiro, kas ir par 4,3% mazāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,7% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 2,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrijā skaidro, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 6,895 miljardu eiro apmērā, kas ir par 380,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos sešos mēnešos tika izpildīts 99,9% apmērā jeb par 6,4 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots pirmajam pusgadam. Martā, gatavojot Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu, Finanšu ministrija prognozēja, ka gada otrajā pusē būs vērojama likumā noteiktā plāna neizpilde, attiecīgi koriģējot nodokļu ieņēmumu prognozi 2025.gadam, norāda ministrijā.

PVN ieņēmumi 2025.gada pirmajā pusgadā bija par 76,1 miljonu eiro jeb 4,1% lielāki nekā pērn pirmajos sešos mēnešos.

Finanšu ministrijā norāda, ka PVN iemaksas šogad pirmajā pusgadā palielinājušās par 2,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tostarp ministrijā izceļ pieaugumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, tāpat arī operācijās ar nekustamo īpašumu, valsts pārvaldes un aizsardzības un pakalpojumu nozarē. Savukārt PVN atmaksas samazinājušās par 0,9%, kur zemākas PVN atmaksas bija būvniecības un transporta nozarē.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti par 24,1 miljonu eiro jeb 4,2% vairāk nekā pirms gada. Neskatoties uz naftas produktu un cigarešu patēriņa kritumu atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, lielākais ieņēmumu kāpums bija ieņēmumos no naftas produktiem - par 15,7 miljoniem eiro jeb 5,6% un tabakas izstrādājumiem - par 6,3 miljoniem eiro jeb 4,6%, kas saistīts ar akcīzes nodokļa likmju naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu pieaugušas par 164,3 miljoniem eiro jeb 7,5%. Savukārt IIN ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos nodokļu reformas ietekmē bija par 30 miljoniem eiro jeb 2,4% lielāki nekā attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš. Darba samaksas fonda pieaugums periodā no decembra līdz maijam, pēc VID datiem, bija 5,7%, kas saistāms gan ar minimālās algas paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra no 700 eiro līdz 740 eiro, kamēr darba ņēmēju skaits tautsaimniecībā šogad ir nedaudz mazāks kā pirms gada.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi būtiski pieauga šogad janvārī, kas bija saistīts ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024.gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025.gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu šogad pirmajos sešos mēnešos par 44,7 miljoniem eiro jeb 9,9%.

Septembrī noslēgs līgumus ar Tet un LMT darījuma konsultantiem

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 06:28:00 +0300

Septembrī AS "Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno noslēgt līgumus ar konsultantiem, kuri palīdzēs darījumā ar Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanu un stratēģiskā investora piesaisti.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka konsultantu palīdzība ir nepieciešama trijos virzienos - "Tet" un LMT padziļinātajā izpētē jeb "due diligence", stratēģiskā investora piesaistē un darījuma strukturēšanā.

"Šobrīd mēs darba grupā, kurā ir "Latvenergo", LVRTC un "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"", esam izgājuši cauri procesam ar konsultantu uzrunāšanu, un šie uzņēmumi var sākt strādāt pie piedāvājuma sagatavošanas. Tos mēs sagaidām salīdzinoši ātri, pilnīgi noteikti vēl līdz augusta beigām. Tad attiecīgi mēs strādāsim pie izvērtējuma, lai nonāktu pie līgumiem," sacīja Ozols.

Pēc līguma noslēgšanas ar konsultantiem divu divarpus mēnešu laikā tiek sagaidīts, ka tiks saņemta informācija, ar kuru tālāk strādāt, lai noslēgtu darījumu ar "Telia".

"Līdz ar to decembra sākums aptuveni ir tas laiks, kad mums ir pietiekami skaidri lielie bloki un attiecīgi mēs varam pieņemt jau kaut kādus iekšējos lēmumus," pauda Ozols.

Jautāts, vai patiesībai atbilst informācija, ka "Telia" piederošo daļu cena ir 500-600 miljoni eiro, "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste atbildēja, ka ar "Telia" ir noslēgts līgums un šādu informāciju atklāt nevar. Taču finanšu dati par "Tet" un LMT visiem ir pieejami, tādēļ katrs pats var veikt kalkulācijas par kapitāldaļu vērtību.

Savukārt jautāts, kas notiks tad, ja atšķirsies "Telia" viedoklis, cik viņi par savām daļām grib saņemt, un Latvijas puses viedoklis, cik tā ir gatava maksāt, Čakste atbildēja, ka tad visas puses sēdīsies pie sarunu galda. "Domāju, ka ir kaut kāda atšķirība, kas ir tolerējama, un arī "due diligence" izpēte var ieviest kaut kādas korekcijas. Savukārt, ja atšķirība būs pārāk liela, tad, visticamāk, tās ir sarunas no sākuma," sacīja Čakste.

Arī tad, ja iecerētajā laikā neizdosies piesaistīt stratēģisko investoru notiks papildus sarunas ar "Telia".

Jautāts par "Latvenergo" un LVRTC pieejamo finansējumu šī darījuma veikšanai Čakste atbildēja, ka ir zināmā daļa, kas ir abu uzņēmumu investīciju budžets.

"Piemēram, pagājušajā gadā "Latvenergo" kopumā investēja vairāk nekā 530 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 65% tika investēti jaunās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas elektrostacijās, un šogad plānojam investīciju apmēru palielināt vēl vairāk, arī fokusējoties uz atjaunojamās enerģijas projektiem. Šim darījumam ir paredzēta daļa no investīciju portfeļa. Taču jautājumam, kādi būs precīzi finansēšanas modeļi, mēs tieši piesaistām vienu konsultantu," sacīja Čakste.

Jau vēstīts, ka "Telia" ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, "Latvenergo" un LVRTC par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu. Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.

Pašlaik valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", Latvijas pusei ar LVRTC starpniecību pieder 23%, "Tet" - 23% un "Possessor" - 5%.

Delska jaunais 10 MW datu centrs Latvijā iegūst Tier III Design sertifikātu

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 15:04:00 +0300

Baltijas datu centru operators Delska ir ieguvis prestižo Uptime Institute Tier III Design sertifikātu sava topošā 10MW datu centra EU North Riga LV DC1 projektam, kas ir nozīmīgs sasniegums un apliecinājums datu centra darbības nepārtrauktībai.

Līdz ar datu centra atklāšanu, kas ir plānota jau šī gada beigās, šis būs viens no videi draudzīgākajiem datu centriem Baltijā. Tier III Design sertifikāts apliecina, ka datu centra projekts un plānojums atbilst augstākajiem drošības un nepārtrauktības standartiem, garantējot vismaz 99,982% pieejamību.

“Pasaulē, kurā dažas dīkstāves minūtes vai pat sekundes var izmaksāt tūkstošus, Tier III sertifikāts nozīmē, ka mūsu infrastruktūra spēs nodrošināt tiešsaistes pieejamību un biznesa IT infrastruktūras nepārtrauktību pat plānoto darbu laikā,” norāda Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis, “Latvijas un Baltijas datu centri apliecina, ka spēj nodrošināt valsts, pašvaldību un komercklientiem pakalpojumus drošāk, profesionālāk un izdevīgāk, nekā valsts uzturētie uzņēmumi. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad lielo mākoņpakalpojumu uzticamība ir apšaubāma, Baltijas uzņēmumi spēj piedāvāt augstas kvalitātes risinājumus gan Latvijā, gan Lietuvā, gan arī citur Eiropā.”

Lai risinātu jaudas un datu centru kapacitātes trūkumu lielākajās Eiropas pilsētās, 10 MW datu centrs tika projektēts atbilstoši prasībām pēc jaunākās paaudzes tehnoloģijām. Tas nodrošinās līdz pat 250kW jaudu uz statni, kas paredzēta augstas veiktspējas skaitļošanai (high performance computing, HPC) un mākslīgā intelekta (MI) datu apstrādei. Tā 6000 m² platība ir būvēta, izmantojot modulāro pieeju, un ir pilnībā mērogojama, ar iespēju paplašināt datu centra kompleksu līdz pat 30 MW.

Viena no Delskas pamata vadlīnijām ir ilgtspēja, kas neizpaliek arī jaunajā objektā. Datu centrs tiks darbināts ar 100% vēja enerģiju, un rezerves ģeneratori izmantos Neste MY dīzeļdegvielu, kas iegūta no atjaunīgiem resursiem. Datu centrā tiks izmantotas modernākās brīvās dzesēšanas sistēmas, karstā un aukstā gaisa ejas, efektīva Weiss Technik dzesēšanas sistēma, kā arī Trane dzesētāji, lai sasniegtu elektroenerģijas efektivitātes koeficientu (angļu val. power usage effectiveness, PUE) zem 1.3. Datu centrā paredzētas divu veida dzesēšanas sistēmas – gan dzesēšana ar gaisu, gan arī tiešā šķidrumdzese mikroshēmām (direct-to-chip liquid cooling), kas paredzēta, lai nodzesētu augstas veiktspējas jaudas, t.sk. MI vajadzībām.

Delska jaunais datu centrs tiek būvēts arī atbilstoši LEED zaļo ēku standartu prasībām, ko Latvijā līdz šim saņēmušas mazāk nekā 15 ēkas.Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, tiks sertificēta arī pati ēka atbilstoši Tier III Facility prasībām, lai apliecinātu, ka arī būve un tās darbība atbilst tiem pašiem standartiem kā projekts. Tas būs Delska trešais Tier III sertificētais datu centrs un sestais kopumā, papildus jau esošajiem Tier III sertificētiem datu centriem Lietuvā. Nākotnes plānos ietilpst vēl viens datu centrs Lietuvā un citviet reģionā, stiprinot Delska datu centru tīklu Baltijā.

Ekonomists: vidējā svērtā mājokļu cena Rīgā atkāpās (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 13:52:00 +0300

Mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties iegādāties 108 m2 lielu dzīvokli.

Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās, ziņo ekonomists Oskars Niks Mālnieks.

Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) kārotajai 2% atzīmei, procentu likmes pakāpeniski mazinājās. Algas Rīgā auga straujāk nekā dzīvokļu vidējās cenas. Lai arī vēl jāpaciešas līdz tirgus kopumā atgūstas līdz 2021.gadā novērotajai "pieejamības virsotnei", sērijveida segmentam tas jau ir izdevies. Dzīvokļi sērijveida ēkās mājsaimniecībām šobrīd ir tikpat pieejami kā pirms straujā procentu likmju kāpuma. Arī turpmāk gaidām, ka algu kāpums pārspēs dzīvokļu cenu pieauguma tempus, kā arīdzan to, ka ECB azotē ir vēl divi likmju "griezieni". Pat pēc likmju zemākā punkta sasniegšanas, pieejamība turpinās augt, tomēr noteikti ne tik straujos tempos kā pēdējā gada laikā esam pieraduši.

2025.gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 68 m2, bet Viļņā - 63 m2 lielu dzīvokli. Turpretim Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās būtiski augstāka. Vidēja Rīgas mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties iegādāties 108 m2 lielu dzīvokli. Kaut gan pieejamība pirmreizējā tirgū nedaudz saruka, vidēja mājsaimniecība varēja atļauties iegādāties ap 55 m2 lielu dzīvokli, kas tāpat ir krietni vairāk nekā pērn.

Mājokļu pieejamības uzlabošanās palīdzējusi hipotekārai kreditēšanai uzrādīt iepriekšējos 17 gados neredzēti strauju portfeļa pieauguma tempu. Darījumu skaits Rīgas dzīvokļu tirgū nedaudz pieauga pret iepriekšējo ceturksni, un būtiski apsteidz pērnā gada līmeni. Skaita ziņā prāvākais kāpums bija otrreizējā tirgū, tomēr arī pirmreizējais tirgus ir saņēmies. Pret pērnā gada otro ceturksni, darījumu skaits pirmreizējā tirgū ir pakāpies uz pusi. Lielāka aktivitāte ļāvusi mazināties nepārdoto dzīvokļu krājumiem jaunceltnēs.

Vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā atkāpās no pirmā ceturkšņa līmeņa. Tomēr pēdējo ceturkšņu dati liecina, ka cenas segmentos pa kripatiņai aug. Būtiskākā ietekme uz tirgus vidējo cenu ir sērijveida dzīvokļiem, kuru cenas aug arvien straujāk un tuvojas 1000 EUR atzīmei. Šādu vērtību tiem iepriekš novērojām vien 2007. un 2022.gadā.

Par spīti pieaugošām dzīvokļu cenām un pasaules neskaidrības pretvējiem, nākotne rādās gana optimistiska. Swedbank prognozē, ka ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko EURIBOR, saruks līdz 1,5% atzīmei, kur saglabāsies pārskatāmā nākotnē.

"Pie tam, sīva konkurence starp kreditētājiem varētu 2026.gadā turpināt mazināt kopējās hipotekāro kredītu procentu likmes. Algu pieaugums saglabāsies noturīgs. Cerams, ka, tirgus aktivitātei esot augstai, liels pieprasījums nevainagosies straujākā cenu kāpumā", - tā Oskars Niks Mālnieks.

Artūrs Toms Plešs: Latvija visticamāk nesasniegs enerģētikas mērķus (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 10:31:00 +0300

"Mēs šobrīd redzam, ka virkne pašvaldību teritorijas plānojumos paredz nesamērīgus ierobežojumus".

Šobrīd vairākas Latvijas pašvaldības, izstrādājot teritoriālos plānojumus, plāno noteikt virkni ierobežojumus, kas būtiski ierobežotu vēja parku attīstību. Šāds solis ir pretrunā ar valdības līmenī pieņemtajiem enerģētikas stratēģijas mērķiem 2030. un 2050.gadam, kuros uzsvērta lētas un atjaunojamas vietējās enerģijas nozīme valsts konkurētspējai un enerģētiskajai drošībai.

Šī gada jūnijā apstiprinātā "Latvijas Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam" bija ilgi gaidīts dokuments, kas iezīmēja ilgtermiņa redzējumu par to, kā nākotnē jāattīstās enerģētikas nozarei Latvijā. Tajā būtisks uzsvars likts uz atkarības samazināšanu no fosilajiem energoresursiem un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu.

"Enerģētikas stratēģijā būtisks uzsvars likts tieši uz vēja enerģijas attīstību. Sagaidāms, ka līdz 2030.gadam sauszemes vēja parki varētu saražot 4,6 TWh elektroenerģijas jeb aptuveni 40% no kopējā apjoma, bet līdz 2050.gadam jau 13,8 TWh jeb 55% no prognozētā kopējā apjoma," komentē uzņēmējs, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Taču vēja enerģijas attīstība un šo mērķu sasniegšana, kas nodrošinātu enerģētisko neatkarību un zemākas cenas illgtermiņā, ir apdraudēta.

"Mēs šobrīd redzam, ka virkne pašvaldību teritorijas plānojumos paredz nesamērīgus ierobežojumus, faktiski bloķējot nozīmīgus enerģētikas projektus. Atsevišķās pašvaldībās pat tiek slēpti aizliegta vēja enerģijas attīstība, kas nav pieļaujams no konstitucionālā viedokļa. Tas ir pretrunā ar nesen apstiprināto Enerģētikas stratēģiju un rada būtisku neskaidrību," situāciju komentē uzņēmējs Artūrs Toms Plešs.

Viņš norāda, ka, ja šāda prakse turpināsies, Latvija riskē neizpildīt Eiropas klimatneitralitātes saistības, zaudēt investīcijas reģionos un nespēt nodrošināt uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem nepieciešamo lēto, atjaunojamo enerģiju, tādējādi bremzējot valsts ekonomisko izaugsmi un vājinot enerģētisko drošību.

"Tajā pašā laikā ir saprotamas pašvaldību un iedzīvotāju bažas par to, cik daudz vēja parku Latvijā tiks attīstīti. Skaidrs, ka lielākā daļa projektu paliks tikai uz papīra un Latvija netiks noklāta ar vēja turbīnām no viena gala līdz otram. Pat pabeigts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, kurā detalizēti vērtēta ietekme uz cilvēkiem un dabu, negarantē projekta īstenošanu," uzsver Plešs.

Pašlaik atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijas enerģijas galapatēriņā ir ap 44%, bet elektroenerģijas ražošanā tas sasniedz jau ap 70%. Vēja enerģijas loma šobrīd gan ir ļoti neliela - valstī uzstādītas tikai 112 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 137,4 MW, kas veido vien 3,7% no kopējās elektrības ģenerējošās jaudas. Līdz 2050.gadam plānots būtiski palielināt vēja un saules enerģijas apjomus, samazināt energoresursu importu no 45% līdz 22% un nodrošināt elektroenerģiju par vidēji 59 EUR/MWh. Ja pašvaldību noteiktie ierobežojumi apgrūtinās jaunu vēja parku būvniecību, šo mērķu sasniegšana kļūs praktiski neiespējama, kavējot gan enerģētisko neatkarību, gan lētas un konkurētspējīgas enerģijas pieejamību uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Ministri sola uzlabot inovāciju un zinātnes komercializācijas politiku

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 21:56:00 +0300

Valdības līmenī nepieciešama rīcība ātrākai un efektīvākai lēmumu pieņemšanai attiecībā uz zinātnes komercializāciju un efektīvākas inovāciju politikas īstenošanu, par to trešdien Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes sēdē vienojušies tajā klātesošie ministri.

Tostarp uzsvērts, ka būtiska ir normatīvo aktu vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana, uzticoties universitātēm un inovāciju ekosistēmas pārstāvjiem.

Zinātnes universitāšu un pētniecības organizāciju vadītāji sēdē sniedza pārskatu par būtiskāko attīstību, galvenajiem izaicinājumiem zinātnē, sadarbību starp iesaistītajām institūcijām, kā arī prezentēja Eiropas inovāciju indeksa rādītājus. Viņi bijuši vienisprātis, ka jāveido vienota pārvaldības struktūra, kas koordinē zinātnes un industrijas sadarbību, sinhronizē izglītības un zinātnes politiku ar inovāciju vajadzībām.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) iepazīstināja padomi ar plānu vienkāršot regulējumu zinātnes komercializācijas atbalstam. Pēc ĀM paustā, ministri īpaši akcentējuši mācībspēku un zinātņu universitāšu lomu tehnoloģiju pārnesē un komercializācijā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pievienojās, ka ir jāuzlabo inovāciju un zinātnes komercializācijas politika, tai kļūstot daudz mērķtiecīgākai, koordinētākai un orientētai uz rezultātiem. "Latvijas izaugsmei ir nepieciešama drosmīga un skaidra rīcība, lai pētījumi un tehnoloģijas ātrāk pārtaptu produktos, pakalpojumos un starptautiskos panākumos," viņš teica.

Padome arī apsprieda privātā, akadēmiskā un valsts sektoru sadarbību kosmosa industrijas attīstībai un atbalstam Latvijā. Pēc ĀM paustā, ministri secinājuši, ka kosmosa industrija Latvijā attīstās un valsts politika šajā jautājumā ir jāattīsta mērķtiecīgi.

Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P) aicināja uz kopīgu darbu Latvijas un Rīgas atpazīstamības veicināšanā. Viņš mudināja izmantot katru iespēju, lai popularizētu Latvijas investīciju vidi un stāstītu par konkrētām iespējām uzņēmējiem investēt.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ziņoja par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmi Rīgā 2026.gadā, kas Rīgu un Latviju plaši iezīmēšot starptautiskajā arēnā. Ministrs uzsvēra, ka iniciatīvai "Zināšanu jūdze" un universitāšu kompetencēm ir būtisks potenciāls ekonomikas attīstībai.

Sēdē piedalījās ārlietu, ekonomikas, satiksmes, finanšu, izglītības un zinātnes ministri, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektori, Rīgas domes priekšsēdētājs, Valsts prezidenta, Ministru prezidentes biroja pārstāvji, Zemkopības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas pārstāvji.

Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta 2012.gadā izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija ārlietu ministra vadībā. Tās mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes, dažādu institūciju un nevalstiskā sektora sadarbību, lai pēc iespējas sekmīgāk veidotu un īstenotu ārējo ekonomisko politiku.

Šī bija padomes 22.sēde.

Septembrī Rīga kļūs par Eiropas ūdeņraža tehnoloģiju centru (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 17:46:00 +0300

Forums kļūs par nozīmīgāko tikšanās vietu Baltijas jūras reģionā, lai veidotu starptautiskas partnerības.

No 3. līdz 5. septembrim Rīgā, Latvijas Universitātes centrālajā aulā, notiks “European Hydrogen Valleys Investment Forum 2025” un Eiropas Inovāciju padomes “Scaling Club” Ambīciju forums, kopumā pulcējot ap 600 nozares līderus un investorus no visas Eiropas. Pasākumu mērķis ir veicināt zināšanu apmaiņu un attīstīt jaunus projektus ūdeņraža tehnoloģiju jomā.

Eiropas ūdeņraža ieleju foruma programma paredz tematiskās sesijas par ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu, izmantošanu rūpniecībā un transportā, kā arī investīciju piesaistes mehānismiem. Forums kļūs par nozīmīgāko tikšanās vietu Baltijas jūras reģionā, lai veidotu starptautiskas partnerības un paātrinātu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu.

Piedalīsies arī vairāki Latvijas jaunuzņēmumi, kas aktīvi strādā pie inovatīviem risinājumiem šajā nozarē.

"Latvijas ūdeņraža asociācija pēdējo piecu gadu laikā ir iesaistīta starptautisko ūdeņraža tehnoloģiju pētījumu izstrādē un praktisku projektu īstenošanā ūdeņraža tehnoloģiju jomā ar kopējo finanšu apjomu 14,47 miljoni erio. Līdzekļi projektu īstenošanai piesaistīti no Eiropas Komisijas ietvarprogrammas FP7, "Apvārsnis 2020" un citiem starptautiskajiem finanšu instrumentiem," uzsver Ģirts Greiškalns, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Turpinot 2024.gada panākumus, šī gada programma ir vēl plašāka un orientēta uz konkrētu rezultātu sasniegšanu. Pirmajā dienā notiks tematiskās darbnīcas un diskusijas par ūdeņraža vērtību ķēdes optimizāciju, infrastruktūras attīstību, investīciju piesaisti un projektu finansiālo dzīvotspēju. Otrajā dienā paredzētas trīsdesmit vadošo Eiropas jaunuzņēmumu un projektu prezentācijas, individuālās "One2One" tikšanās ar investoriem, kā arī diskusijas par ūdeņraža izmantošanu transportā, enerģētikā un rūpniecībā.

Starp galvenajiem runātājiem un paneļdiskusiju dalībniekiem - Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere . Foruma ietvaros dalībnieki varēs iepazīties ar Latvijas ūdeņraža projektiem, tostarp Jelgavas ūdeņraža autobusu parku, Latvijā ražotu elektrolīzeri un citām inovācijām, kas apliecina mūsu valsts līderpozīcijas Baltijas jūras reģionā. Pasākumu rīko "Tech Tour" sadarbībā ar Latvijas Ūdeņraža asociāciju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Universitāti un citiem nozares partneriem.

Valdība atbalsta 14 miljonu līdzieguldījumu "airBaltic" pirms IPO

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 22:15:00 +0300

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Lietuvas atbilde tiek gaidīta tuvāko mēnešu laikā, tomēr konkrēts datums neesot noteikts.

Šogad pirmajā pusgadā "airBaltic" zaudējumi samazinājās vairākkārtīgi - līdz 1,729 miljoniem eiro, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 3% un bija 349,648 miljoni eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Taču Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs 30.jūnijā atļāva "Lufthansa" iegādāties 10% "airBaltic" akciju. Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Plāno parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Saūda Arābiju

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 18:18:00 +0300

Plānots parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Saūda Arābiju, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā likumprojekta, kuru otrdien atbalstīja valdība.

Nolīgumu ir plānots parakstīt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) sanāksmes laikā, kas notiks no 2025.gada 23.septembra līdz 3.oktobrim Monreālā.

Nolīgumu parakstīs SM valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.

SM skaidro, ka nolīguma noslēgšana izveidos tiesisku pamatu regulāriem gaisa pārvadājumiem starp Latviju un Saūda Arābiju.

Nolīgums noteiks Latvijas un Saūda Arābijas aviokompāniju tiesības, regulāro gaisa pārvadājumu sākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi būs jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulāros pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Saūda Arābiju.

Vienlaikus nolīgums arī paredzēs nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus.

Patlaban starp Latviju un Saūda Arābiju nav noslēgts divpusējs nolīgums par gaisa satiksmi. Jauni nolīgumi tiek slēgti, lai paplašinātu regulāro lidojumu maršrutu tīklu.

Maģistrālo ielu attīstībai pilsētās nodrošinās 18,9 miljonu eiro finansējumu

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 17:51:00 +0300

Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstībai Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī nodrošinās 18,9 miljonu eiro finansējumu, otrdien nolēma valdība.

Tostarp Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums veidos 16,093 miljonus eiro un nacionālais līdzfinansējums jeb pašvaldību finansējums - 2,84 miljonus eiro.

Satiksmes ministrijā norāda, ka jauno noteikumu mērķis ir sniegt atbalstu piecām Latvijas pilsētām, veicot ieguldījumus nacionālās nozīmes centru ielās, kuras ietilpst autoceļu maršrutos Eiropas transporta tīklā (TEN-T).

Tādējādi tiks nodrošināta atsevišķu pilsētu daļu savstarpējā sasaiste un sasaiste ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija.

Ministrijā atzīmē, ka ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā atbalstu alternatīvu maršrutu izveidei tranzīta un kravas autotransportam saņēma Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pašvaldības, kopumā īstenojot deviņus projektus. Projektu laikā izbūvēti, pārbūvēti vai modernizēti alternatīvie kravas ceļi, ielas un pārvadi, nodrošinot to sasaisti ar TEN-T tīklu 26,6 kilometru garumā.

Tomēr atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām ir nepieciešams turpināt veikt ieguldījumus nacionālās nozīmes attīstības centru TEN-T maršrutos ietilpstošo autoceļu posmos, piebilst ministrijā.

Tādējādi Jelgavā pasākuma laikā plānots īstenot Miera ielas pārbūvi posmā no Zemeņu ielas līdz Aizsargu ielas rotācijas aplim, ietverot inženiertīklu pārbūvi, ietvju un veloceliņu izbūvi, apgaismojuma pārbūvi, kā arī krustojumu pārbūvi par rotācijas apļiem. Tikmēr Jēkabpilī pasākuma laikā plānots īstenot Varoņu, Ventas un Daugavpils ielu pārbūvi Daugavpils šosejas (A6) maršrutā.

Savukārt Jūrmalā pasākuma laikā plānots pārbūvēt Ventspils šosejas (A10) posmu gan pirms iebraukšanas Priedaines satiksmes mezglā, gan arī nobrauktuvē no Jūrmalas virzienā uz Ventspili, gan uzbrauktuvē no Ventspils šosejas posma uz Rīga-Jūrmala šosejas virzienā uz Rīgu. Tikmēr Liepājā plānota Ganību-Zirņu-Ādu ielas krustojuma pārbūve un satiksmes optimizācija.

Vienlaikus Ventspilī pasākuma laikā plānota Sarkanmuižas dambja/Brīvības ielas krustojuma pārbūve un Sarkanmuižas dambja/Lielā prospekta krustojuma luksoforu sistēmas uzlabojumi, kā arī paralēlās papildu uzgaidīšanas joslas izbūve Prāmju ielā.

Noteikumi paredz, ka līdz 2029.gadam jaunu vai modernizētu autoceļu garumam jāveido 5,8 kilometrus.

Ārvalstu viesu tēriņi, vietējais tūrisms pārsnieguši pirmskrīzes līmeni (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 15:18:00 +0300

Līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva.

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina - nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

"Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019.gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā," uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Pozitīvas tendences vairākos rādītājos

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019.gada un 2024.gada datus. 2024.gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus - tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023.gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019.gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024.gada laikā pieaudzis par 14,3%, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019.gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7%, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019.gadā.

Aug tūrisma nozares ienākumi un rentabilitāte

Ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā 2024.gadā pēc Latvijas bankas datiem bija 1,24 miljardi eiro jeb par 36,6% vairāk nekā 2019.gadā un tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Lielākais tēriņu kāpums novērots lielveikalos (+77%), ātrās ēdināšanas vietās (+57%) un viesnīcās (+24%). Zīmīgi, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos Pēc Latvijas bankas datiem ārvalstu viesu tēriņi auguši par 19,6%, sasniedzot 628 miljonus eiro.

Mainījusies ienākošā tūrisma struktūra

Pēdējos gados mainījusies Latvijas tūrisma galveno ārvalstu tirgu struktūra. Līdz ar kara sākumu Ukrainā pazaudējām aptuveni 14% tūristu no Krievijas un Baltkrievijas. 2024.gadā līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva (460 tūkst. nakšu, +27% salīdzinājumā ar 2019.gadu), Igaunija un Polija uzrādījušas nozīmīgu kāpumu, bet būtiski

Pozitīvas tendences vairākos rādītājos

Aug tūrisma nozares ienākumi un rentabilitāte

Mainījusies ienākošā tūrisma struktūra

Pēdējos gados mainījusies Latvijas tūrisma galveno ārvalstu tirgu struktūra. Līdz ar kara sākumu Ukrainā pazaudējām aptuveni 14% tūristu no Krievijas un Baltkrievijas. 2024.gadā līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva (460 000 nakšu, +27% salīdzinājumā ar 2019.gadu), Igaunija un Polija uzrādījušas nozīmīgu kāpumu, bet būtiski pieaudzis arī viesu skaits no ASV un Kanādas. Latvijas tūrisma kartē ienākuši arī tādi jauni tirgi kā Spānija.

Reģionālais tūrisms un vietējās iniciatīvas

Nozīmīgs pienesums reģionālā tūrisma attīstībā ir LIAA īstenotā kampaņa sadarbībā ar "Lauku ceļotāju" "Māju kafejnīcu dienas", kurās šogad pieteikti 40 galamērķi un ap 600 kafejnīcas. Līdz šim apkopotie dati liecina, ka apmeklētāju skaits māju kafejnīcās šogad audzis par 6 līdz 10%.

LIAA mārketinga aktivitātes reģionu popularizēšanā ietver ārvalstu mediju un satura veidotāju vizītes, starptautiskās kampaņas Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un Lielbritānijā par Latvijas tūrisma piedāvājumu, dabas, kultūras un gastronomijas pakalpojumu iespējām.

Nākotnes perspektīvas

Būtisku pienesumu tūrisma nozarei nesīs arī starptautisku pasākumu norise, piemēram Eiropas basketbola čempionāts, Eiropas čempionāta finālturnīrs telpu futbolā un dažādi kultūras festivāli jau tuvākajā laikā sniegs jūtamu pienesumu ārvalstu viesu skaita pieaugumam.

Papildu stimulu šādu pasākumu norisei sniedz LIAA īstenotā dižpasākumu un liela mēroga sporta un kultūras pasākumu atbalsta programmas. Dižpasākumu organizēšanai var piesaistīt 30% no attiecināmajam izmaksām, bet starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai var piesaistīt līdzfinansējumu līdz 200 tūkstošiem eiro.

pieaudzis arī viesu skaits no ASV un Kanādas. Latvijas tūrisma kartē ienākuši arī tādi jauni tirgi kā Spānija.

Reģionālais tūrisms un vietējās iniciatīvas

Nākotnes perspektīvas

Krievija atzīst «Ziedot.lv» par «ekstrēmistisku» un konfiscē Bomja aktīvus

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 13:22:00 +0300

Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku rajona tiesa nolēmusi konfiscēt par labu Krievijas valstij Latvijas uzņēmējam Normundam Bomim piederošos 50% kompānijas "Rižskij" hļeb" kapitāldaļu aptuveni 1,7 miljardu rubļu (apmēram 18 miljoni eiro) vērtībā, kā arī atzinusi Latvijas fondu "Ziedot.lv" par "ekstrēmistisku" un aizliegusi tam darboties Krievijā, ziņo "Radio Brīvība", atsaucoties uz laikrakstu "Kommersant".

Spriedums pieņemts, apmierinot Krievijas ģenerālprokuratūras prasību. Ģenerālprokuratūra apgalvo, ka Bomis, Ukrainas pilsone Tetjana Prihodjko un fonds "Ziedot.lv" esot izveidojuši noziedzīgu apvienību ar "izteiktu pret Krieviju vērstu raksturu", turklāt šajā apvienībā iesaistīti arī Ukrainas uzņēmums "Hļibnij hurman" un Latvijas SIA "N.Bomja maiznīca "Lielezers"".

Krievijas Ģenerālprokuratūras prasībā teikts, ka Bomis esot izmantojis savus aktīvus, lai finansētu Ukrainas bataljonus "Azov" un "Aidar", un ar fonda "Ziedot.lv" starpniecību tiem esot ziedojis vairāk nekā 36 000 ASV dolāru (apmēram 31 000 eiro).

Pārējie 50% "Rižskij hļeb" kapitāldaļu pieder Krievijas pilsonim Sergejam Sirenko. Uzņēmums tika dibināts 2006.gadā Ivanovas apgabalā. Iepriekš ziņots, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Sirenko atbalstījis karu un sastrīdējies ar Bomi, kurš uzstājis, lai uzņēmums pārtrauc darbību Krievijā.

«airBaltic» vadību pārņems bijušais SAS finanšu direktors Hildēns

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 10:17:00 +0300

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatā iecelts Erno Hildēns, aģentūru LETA informēja "airBaltic" pārstāvji.

Viņš amatā darbu sāks 2025.gada 1.decembrī.

Aviokompānijā skaidro, ka Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze. Līdz šā gada jūnijam viņš bija Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

Hildēns norāda, ka novērtē padomes izrādīto uzticību.

"Mans uzdevums būs nodrošināt nepārtrauktību uzņēmuma darbībā, atbalstīt valdi un sadarboties ar komandu, lai saglabātu operacionālo stabilitāti un sniegtu ieguldījumu lidsabiedrības ilgtermiņa mērķu sasniegšanā," min Hildēns, piebilstot, ka ar nepacietību gaida iespēju likt lietā savu starptautisko aviācijas un finanšu pieredzi, lai atbalstītu uzņēmuma nākamo attīstības posmu.

Savukārt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka atlases procesā tika izvērtēti vairāki augsti kvalificēti kandidāti. "Hildēna spēcīgā pieredze aviācijā un finanšu jomā sniegs būtisku pienesumu lidsabiedrībai, turpinot tās attīstību un gatavojoties nākamajam izaugsmes posmam," viņš atzīmē.

LETA jau vēstīja, ka "airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2011.gada 1.novembra.

Konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti, bet trešajai - četri kandidāti.

Sludinājumā par konkursu uz "airBaltic" izpilddirektora amatu, kas tika izsludināts 2025.gada 30.aprīlī, netika minēts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Taču Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs šogad 30.jūnijā atļāva "Lufthansa" iegādāties 10% "airBaltic" akciju.

Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Latvijas iedzīvotāji mājokļa renovācijai aizņemas vidēji 8000 eiro (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 09:06:00 +0300

Aptuveni puse jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem visās Baltijas valstīs atzīst, ka īpašuma uzlabošanā neiegulda vispār.

Latvijā 70% iedzīvotāju vasarā veic dažādus mājokļa uzlabošanas vai labiekārtošanas darbus. Katrs otrais šim mērķim atvēl līdz 700 eiro, taču visbiežāk ieguldītā summa nepārsniedz 300 eiro. Vērienīgākas investīcijas - virs 1500 eiro - biežāk veic vīrieši, bet visdāsnāk īpašumu uzlabošanai šovasar tērē Vidzemes un Zemgales iedzīvotāji.

"Dati rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju vasarā veic īpašuma uzlabošanas darbus, biežāk izvēloties nelielus ieguldījumus. Tomēr mēs novērojam, ka palielinās interese arī par būtiskākiem uzlabojumiem - īpaši situācijās, kad ar saviem līdzekļiem nepietiek. To apliecina mūsu statistika: vasaras mēnešos pieaug pieteikumu skaits mazajiem mājokļa kredītiem - šogad to ir par aptuveni 55% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vidējā aizdevuma summa sasniedz 8000 eiro, un visbiežāk šie līdzekļi tiek izmantoti remontdarbiem vai īpašuma renovācijai," Artis Zeiļa, banku eksperts.

Ieguldījumus līdz 1000 eiro īpašuma uzlabošanā plāno veikt tikai 10% respondentu un pavisam maz (7%) ir to, kuri gatavi šim nolūkam tērēt 1500 eiro un vairāk. Tāda pati situācija ir Igaunijā. Turpretī Lietuvā katrs ceturtais (26%) īpašuma labiekārtošanai plāno atvēlēt virs 1000 eiro un vairāk.

Tēriņi mājoklim dzimumu un vecuma griezumā

Ieguldījumus īpašumā, kas pārsniedz 1500 eiro, vīrieši veic teju divas reizes biežāk nekā sievietes, un šī tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Savukārt sievietes Latvijā īpašuma labiekārtošanai visbiežāk tērē līdz 300 eiro vai netērē nemaz - šādu atbildi sniegušas 32% aptaujāto.

Aptuveni puse jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem visās Baltijas valstīs atzīst, ka īpašuma uzlabošanā neiegulda vispār. Visticamāk, tas ir saistīts ar īpašumtiesību neesamību, zemākiem ienākumiem un citām prioritātēm. Datu analīze rāda, ka interese par mājokļa labiekārtošanu palielinās līdz ar vecumu.

Kā īpašumos šovasar ieguldīs reģionos?

Šovasar lielākus ieguldījumus īpašuma labiekārtošanā - virs 1500 eiro - plāno veikt Vidzemes (13%) un Zemgales (11%) respondenti, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā citos reģionos.

Tikmēr Latgalē raksturīgāki pieticīgāki tēriņi. Vidēji katrs ceturtais aptaujātais paredz tērēt ne vairāk kā 100 vai 300 eiro.

Vismazāk ieinteresēti īpašuma labiekārtošanā ir Rīgas reģiona respondenti - 37% šovasar neplāno šādiem mērķiem tērēt vispār.

Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 07:43:00 +0300

Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenu līmenis būs stabils, ja nebūs jaunu satricinājumu enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos.

Tomēr Šure piebilda, ka liela ietekme varētu būt izejvielu izmaksām rudenī, kad raža būs novākta. "Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības apstākļi pasliktināsies, tas var radīt atsevišķus sadārdzinājumus, taču šobrīd izskatās, ka lielu un strauju cenu kāpumu rudenī nevajadzētu piedzīvot," viņa prognozēja.

Jautāta, kā LPUF vērtē situāciju kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas, Šure norādīja, ka memoranda mērķis bija veicināt sadarbību starp valdību, ražotājiem un tirgotājiem, lai patērētājiem nodrošinātu pieejamāku pārtiku. Tādējādi LPUF kopumā memorandu vērtē atzinīgi.

Šure norādīja, ka memoranda dalībnieki turpina memoranda ieviešanu, un tas ir "zem sabiedrības lupas". Viņa piebilda, ka zemo cenu segmentā samazinājums ir redzams, salīdzinot ar līdzvērtīgu kategoriju produktiem, kuru cenas ir palielinājušās, kā arī lielveikali nodrošina pamatpatēriņa preču grozu par zemākām cenām.

Vienlaikus viņa piebilda, ka pārtikas cenu līmenis ir atkarīgs no daudziem ārējiem faktoriem, tostarp izejvielu un enerģijas izmaksām, darbaspēka atalgojuma pieauguma, sezonālām svārstībām, loģistikas izmaksām, kā arī cenām pasaules tirgū.

"Atsevišķos segmentos cenas ir stabilizējušās, tomēr kopējais vidējais cenu līmenis nav krities, jo paralēli turpina pieaugt gan ražošanas izmaksas, gan arī ģeopolitiskie un klimatiskie ārējie riski, kas būtiski ietekmē produktu cenas patērētājam," piebilda Šure.

Viņa sacīja, ka pārtikas ražotāji un pārstrādātāji gaida izvērtējumu, vai memoranda izpildes gaitā vietējo ražotāju pārtikas produktu sortiments tirgotāju plauktos ir palielinājies.

Jau vēstīts, ka Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieauga par 2,9%.

Jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%, bet gada laikā - par 6,9%.

Šogad 27.maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.

Zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā tiek nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā, un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.

Savukārt cenu salīdzināšanas rīks paredzēts, lai tirgotāji reizi dienā nodotu informāciju par zemākajām cenām CSP, kas tās publicēs. Dati būs pieejami gan dažādiem cenu salīdzināšanas rīkiem, gan tie tiks publiskoti Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiska organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāvot vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus.

Budžeta deficītu nākamajos gados prognozē virs pieļaujamā līmeņa

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 21:32:00 +0300

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā.

Valsts kopbudžetā 2026.gadā tiek prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026.gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027.gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028.gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029.gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027.gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances prognozes un fiskālās telpas aprēķinu 2026. - 2029.gadam, ņemot vērā jaunākos Valsts kases (VK) datus, atjaunotās makroekonomiskās prognozes un valdības pieņemtos lēmumus par izdevumu palielinājumu, īpaši aizsardzībai. Prognozes nepieciešams apstiprināt, lai turpinātu darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam".

Budžeta bilances prognoze ir balstīta uz jūnijā sagatavotajām un Fiskālās disciplīnas padomes apstiprinātajām makroekonomikas prognozēm 2026.-2029.gadam, kas paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu salīdzināmās cenās 2025.gadā par 1,1%. Tas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā FM prognozēja februārī. Savukārt 2026.gadam prognoze paliek 2,1%, bet 2027. - 2029.gadam - 2,2%.

Vienlaikus FM pesimistiskais scenārijs paredz IKP pieaugumu salīdzināmās cenās 2025.gadā 0,0%, 2026.gadā 1,3%, 2027.gadā 2,2%, 2028.gadā 2,2% un 2029.gadā 2,2% apmērā.

Galvenais negatīvais risks pesimistiskajā scenārijā ir augstāku ASV tirdzniecības tarifu ieviešana un pārējo pasaules valstu potenciālie atbildes pasākumi, kas ierobežotu pasaules tirdzniecības apjomus, samazinātu Latvijas partnervalstu izaugsmi un attiecīgi arī Latvijas eksportu. Vienlaikus ģeopolitiskās situācijas saasināšanās var vēl papildus pasliktināt investoru un patērētāju noskaņojumu, samazinot investīciju un privātā patēriņa apjomus. Tā rezultātā ekonomikas izaugsme, pretstatā bāzes scenārijam, 2025.gadā tā arī neatjaunotos un zemāki pieauguma tempi saglabātos arī visu 2026.gadu.

Iestājoties šādam scenārijam, vispārējās valdības budžeta bilance pasliktinātos par 0,3 procentpunktiem 2025.gadā, salīdzinot ar bāzes scenāriju, bet 2026.-2029.gadā par 0,6 procentpunktiem no IKP. Savukārt vispārējās valdības parāda līmenis 2025.gadā pieaugtu par 0,8 procentpunktiem, 2026.gadā par 1,9 procentpunktiem, 2027.gadā par 2,5 procentpunktiem, 2028.gadā par trīs procentpunktiem un 2029.gadā par 3,5 procentpunktiem.

Savukārt FM optimistiskais scenārijs paredz IKP pieaugumu salīdzināmās cenās 2025.gadā 1,6%, 2026.gadā 2,7%, 2027.gadā 2,6%, 2028.gadā 2,2% un 2029.gadā 2,2% apmērā.

Optimistiskais scenārijs paredz tirdzniecības tarifu strīdu atrisināšanos, straujāku pasaules tirdzniecības un Latvijas partnervalstu ekonomikas attīstību, kas veicinās straujāku Latvijas eksporta izaugsmi. Ģeopolitiskās spriedzes mazināšanās savukārt mazinās nenoteiktību, finanšu tirgu svārstības un paaugstinās biznesa un patērētāju pārliecību, dodot pamatu straujākam investīciju un privātā patēriņa kāpumam.

Iestājoties šādam scenārijam, vispārējās valdības budžeta bilance uzlabotos par 0,1 procentpunktu 2025.gadā, salīdzinot ar bāzes scenāriju, 0,3 procentpunktiem 2026.gadā, 2027.-2028.gadā par 0,4 procentpunktiem, bet 2029.gadā par 0,5 procentpunktiem no IKP. Savukārt vispārējās valdības parāda līmenis 2025.gadā samazinātos par 0,4 procentpunktiem, 2026.gadā par 1,0 procentpunktu, 2027.gadā par 1,7 procentpunktiem, 2028.gadā par 2,1 procentpunktu un 2029.gadā par 2,5 procentpunktiem.

Prognozes tapušas augstas nenoteiktības apstākļos, norāda FM. Starp lielākajiem riskiem ir iespējamie tirdzniecības tarifu kari, kas varētu bremzēt Latvijas tirdzniecības partneru ekonomikas izaugsmi, kā arī reģiona ģeopolitiskie izaicinājumi.

Inflācija 2025.gadā tiek prognozēta 3,5% apmērā (iepriekš bija 2,5%), ko veicina pārtikas cenu kāpums un siltuma tarifu paaugstinājums. Saskaņā ar FM prognozēm 2026.gadā inflācija varētu samazināties līdz 2,3%, bet turpmāk stabilizēties 2,2% līmenī, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieaugumam.

Budžeta deficīts 2025.gadā prognozēts 2,9% no IKP - par 0,2 procentpunktiem mazāks, nekā tika prognozēts pavasarī, un atbilstošs likumā noteiktajam pieļaujamajam līmenim.

Salīdzinot ar pavasara prognozēm, vidējā termiņā tiek prognozēti augstāki nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, balstoties uz šā gada sešu mēnešu izpildi un atjaunoto makroscenāriju, kas paredz straujāku vidējās darba samaksas kāpumu un augstāku inflāciju. FM atzīmē, ka scenārijs pie nemainīgas politikas paredz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes otrajā pensiju līmenī atjaunošanos 6% apmērā 2029.gadā.

Vienlaikus pieaug arī budžeta izdevumi - galvenokārt papildu līdzekļi aizsardzībai un lielāks valsts līdzfinansējums ārvalstu finanšu palīdzības projektiem. Aizsardzības izdevumi atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai 2026.gadā veidos 4% no IKP, bet 2027.-2029.gadā - ap 5%.

Balstoties uz jaunajām prognozēm, FM ir noteikusi budžeta mērķus un aprēķinājusi fiskālo telpu jeb līdzekļus, kas pieejami jaunām iniciatīvām, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus 2026.-2029.gadam.

Pēc FM aprēķiniem fiskālā telpa 2026.gadā ir pozitīva 39,7 miljonu eiro apmērā, bet 2027.-2029.gadā negatīva - attiecīgi mīnus 140,1 miljons eiro, mīnus 144,4 miljoni eiro un mīnus 321,6 miljoni eiro. Aprēķinos iekļauta arī Eiropas Savienības (ES) Padomes 2025.gada 8.jūlija rekomendācija, kas ļauj izmantot izņēmuma klauzulu un atkāpties no bilances nosacījuma.

Lai gan salīdzinājumā ar pavasari fiskālā telpa uzlabojusies, tā 2027.-2029.gadā joprojām ir negatīva, norāda FM. Tas nozīmē, ka jauniem prioritāriem pasākumiem papildu līdzekļu nebūs, un vispirms būs jānodrošina pasākumi negatīvās fiskālās telpas kompensēšanai.

Pēc VK prognozēm valsts parāds nemainīgas politikas scenārijā pieaugs no 48,9% no IKP 2025.gada beigās līdz 56,4% 2029.gada beigās. Tostarp 2026.gadā valsts parāds tiek prognozēts 50,6% no IKP, 2027.gadā - 54,7% no IKP, 2028.gadā - 55,4% no IKP un 2029.gadā - 56,4% no IKP.

FM skaidro, ka parāda pieaugumu noteiks lielāks deficīts, aizsardzības izdevumu kāpums un zemāks nominālā IKP pieaugums, nekā iepriekš tika prognozēts.

Elektroenerģijas cena pagājušā nedēļā Latvijā pieauga 2,2 reizes

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 18:41:00 +0300

Mazākas vēja staciju izstrādes dēļ elektroenerģijas vidējā tirgus cena pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš pieauga 2,2 reizes un bija 81,24 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Savukārt Igaunijā elektroenerģijas vidējā tirgus cena pieauga 2,4 reizes un sasniedza 73,76 eiro par MWh.

"Nord Pool" sistēmas cena bija četras reizes augstāka, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Elektroenerģijas cenas pieauga mazākas vēja staciju izstrādes dēļ. Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā kopējā vēja staciju izstrāde samazinājās par 19%. Elektroenerģijas cenas palielināja arī par 14% zemāka atomelektrostaciju izstrāde Zviedrijā. Elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm aizvadītajā nedēļā samazinājās par 20%.

"Nord Pool" reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 6730 gigavatstundas (GWh), bet elektroenerģijas ražošanas apjomi - 7175 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā samazinājās par 4% un bija 432 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 2% zemāks nekā nedēļu iepriekš jeb 117 GWh. Igaunijā patēriņš samazinājās par 1% līdz 133 GWh, bet Lietuvā tika patērētas 182 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 9% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 12%, un kopā tika saražotas 321 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 10% zemāka salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš jeb 87 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde pieauga par 24%, un tika saražotas 72 GWh. Arī Lietuvā elektroenerģijas ražošana pieauga par 24% līdz 161 GWh.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 75%, Igaunijā - 54%, bet Lietuvā - 89%. Baltijas valstīs tika saražoti 74% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.

Divfaktoru autentifikāciju lieto vien 34,5% Latvijas uzņēmumu

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 15:20:00 +0300

Augsto kiberdrošības risku apstākļos uzņēmumiem pastiprināti jādomā par datu drošību. Viens no risinājumiem ir svarīgākajās datorsistēmās ieviest divfaktoru autentifikāciju (2FA), kas ievērojami apgrūtina noziedznieku centienus iekļūt izvēlētajā resursā.

Latvijas biznesa vidē šo drošības risinājumu gan pārzina vien puse uzņēmumu un izmanto vēl mazāk – aptuveni trešdaļa no visiem biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumiem.

Divfaktoru autentifikācija būtībā nozīmē, ka lietotāja identificēšana notiek ar divām atšķirīgām metodēm. Ļoti iecienīts veids ir paralēli lietotājvārdam un parolei sistēmā ievadīt arī drošības kodu, kas īsziņā nosūtīts uz lietotāja tālruņa numuru. Līdz ar to piekļuves iespējas ir vien tai personai, kuras rīcībā ir attiecīgā sakaru iekārta.

Taču ir arī citas metodes. Viena no senākajām ir speciālas iekārtas, kas ģenerē piekļuves kodus. Savulaik šādus kodu kalkulatorus izmantoja bankas. Jaunāki risinājumi ir pašpiegādes paziņojumi, kas prasa apstiprināšanu veikt viedtālrunī, balss autentifikācija, kas ar balss komandu liek veikt kādu darbību ierīcē, un citi risinājumi.

No aptaujas izriet, ka izpratne par šiem identifikācijas risinājumiem ir tikai 49,1 % Latvijas uzņēmumā. 33,2 % respondentu par 2FA ir dzirdējuši, taču īsti nezina, kā divfaktoru autentifikācija darbojas. 17,7 % atzīst, ka 2FA risinājumus neizprot.

Vēl vājāka situācija ir ar divfaktoru autentifikācijas reālo lietošanu. Tikai 12,7 % no aptaujātajiem uzņēmumiem to izmanto visi vai lielākā daļa darbinieku. Vēl 21,8 % uzņēmumu 2FA lieto atsevišķās sistēmās un to dara neliela daļa strādājošo, kuriem jāpiekļūst paaugstinātas drošības informācijai. Visos pārējos darbinieki aprobežojas ar ierasto, lietošanā vienkāršo paroļu ievadīšanu.

«Pētījuma dati atklāj, ka Latvijas uzņēmējdarbības vidē vēl nav iesakņojusies apziņa, ka uzņēmuma datu drošība ir pilnīgi visu strādājošo kopīga atbildība. Nomācošā vairākumā kompāniju joprojām tiek izmantotas pavisam vienkāršas, salīdzinoši viegli uzlaužamas identifikācijas sistēmas, kas prasa ievadīt lietotājvārdu un paroli. To var skaidrot ar vadības vēlmi neapgrūtināt dzīvi sev un strādājošajiem. Divfaktoru autentifikācija prasa vairāk darbību un ikdienā var šķist lieks slogs, tādēļ uzņēmumi, kas nav piedzīvojuši nopietnus kiberuzbrukumus, par 2FA pat nedomā. Vien 10,9 % respondentu aptaujā atzina, ka apsver iespēju tuvākajā laikā pāriet uz drošāku identifikācijas sistēmu,» situāciju raksturo Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš, atgādinot, ka kiberdrošības draudi šobrīd ir samērā augsti un labāk nesagaidīt brīdi, kad uzņēmums būs kritis par upuri ļaundariem.

Pētījums tika veikts augustā, aptaujājot 440 Latvijas mazos, vidējos un lielos uzņēmumus.

Kā saglabāt rudens ražu svaigu pēc iespējas ilgāk (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 07:08:00 +0300

Ne visiem dārzeņiem un augļiem patīk ledusskapja aukstums.

"Vai kabaci vēlies?" Šis ir jautājums, ar kuru simboliski tiek atklāta rudens ražas sezona, un teju katrā mājā aktuāls kļūst jautājums - ko iesākt ar lauku labumiem? Padomos, kā ogas, dārzeņus un augļus uzglabāt un kā rīkoties, lai tie paliktu svaigi pēc iespējas ilgāk, dalās agronome, mikrobioloģe un Instagram bloga @daarzniece veidotāja Jūlija Vilcāne, kā arī interjera dizainere Liene Gotfridsone.

Četri soļi, lai raža saglabātos svaiga

Jūlija Vilcāne iedala rudens ražas uzglabāšanu četros svarīgos posmos. Pirmkārt, būtiski pievērst uzmanību tam, kad un kā raža ievākta. "Svarīgi novērtēt laikapstākļus - vai ir bijis sauss, vai vējš nožāvējis rasu un lietu. Tāpat jābūt piesardzīgiem, lai ražu neievāktu par agru vai, gluži pretēji, - ar novēlošanos, kad tā jau pārgatavojusies. Piemēram, upeņu, jāņogu un krūmmelleņu ogas jāievāc sausas un pirms uzglabāšanas jāatdzesē. Tad tās var saglabāties svaigas vairāku nedēļu garumā," prognozē Jūlija Vilcāne.

Otrkārt, jāizvēlas piemērota uzglabāšanas vide. "Augļiem, ogām un dārzeņiem nepieciešams sausums un laba gaisa cirkulācija. Ja tuvumā ir pelējuma avots, raža ātri bojājas. Pat ja šķiet, ka telpa nav mitra, papildu piesardzība nenāks par ļaunu - piemēram, kastē zem zaļumiem vērts ievietot tīru salveti, kas uzsūks lieko mitrumu," iesaka eksperte. Sakņaugiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem un bietēm, der tumša un vēsa vieta. "Kartupeļus var likt noslēgtās kastēs ar mitru smilšu slāni, kas palīdz saglabāt svaigumu, bet jāuzmanās, lai ventilācija nodrošinātu gaisa cirkulāciju un neveidotos pelējums. Arī mazgāšana nav ieteicama," viņa piekodina.

Treškārt, jāņem vērā gaisa temperatūra telpā, kur plānots ražu uzglabāt. "Ne visiem dārzeņiem un augļiem patīk ledusskapja aukstums. Piemēram, gurķus un tomātus ieteicams uzglabāt telpā, kur ir ap 12 grādu temperatūra, jo zemākā temperatūrā tie zaudē garšu.

Ceturtkārt, jāņem vērā, kuri augļi un dārzeņi var atrasties blakus un kuriem tas var izrādīties kaitīgi. Kā skaidro agronome Jūlija Vilcāne, daži produkti izdala etilēnu - gāzi, kas paātrina citu pārtikas produktu nogatavošanos un novecošanos. "Ja vēlamies, lai zaļumi, piemēram, salātlapas vai brokoļi, saglabātos svaigi ilgāk, to tuvumā noteikti nedrīkst novietot banānus, ābolus vai tomātus, jo tie izdala etilēnu un veicina citu augļu nogatavošanos un zaļumu novecošanu," brīdina Vilcāne.

Kā uzglabāt ražu funkcionāli un estētiski?

Ja pagrabtelpa vai noliktava ražas uzglabāšanai nav pieejama, noteikti nevajag baidīties atrast tai piemērotu vietu dzīvoklī. "Svarīgi, lai lauku labumi būtu viegli pieejami ikdienā, funkcionāli izmantojami un vienlaikus estētiski patīkami acīm," skaidro interjera dizainere Liene Gotfridsone.

Viņa iesaka izmantot vertikālās glabāšanas iespējas - piemēram, stilīgas grozu sienas vai plauktu moduļus, kur augļi un dārzeņi izvietoti pa slāņiem, ļaujot nodrošināt optimālu gaisa cirkulāciju. Parocīgi ir arī caurspīdīgi trauki vai dekoratīvas burkas, kas ļauj sekot līdzi krājumu apjomam un vienlaikus radīt mājīgu "dārza stūrīti" virtuvē.

Vēl viena inovatīva ideja - "mobilās" glabāšanas zonas: grozus vai kastes uz ratiņiem vai plauktiem ar riteņiem var pārvietot tuvāk vēsai vai tumšai vietai, mainot telpas apgaismojumu vai temperatūru. Tas īpaši noder dzīvokļos ar mainīgu mikroklimatu.

Interesanti un svarīgi arī atcerēties: augļi, ogas un dārzeņi ilgāk saglabā svaigumu, ja tie neatrodas tiešos saules staros un nav pakļauti karstumam no radiatoriem, krāsns vai elektronikas ierīcēm. Īstās vietas izvēle - gan praktiska, gan estētiska - ir atslēga, kas ļauj ilgstoši saglabāt ražu svaigu un baudāmu.

Somi iecerējuši Latvijā izbūvēt MI krātuvi ar 300 darba vietām (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 17 Aug 2025 12:22:00 +0300

Mākslīgā intelekta gigarūpnīcas 100% darbotos ar atjaunojamo enerģiju.

Somijas tehnoloģiju uzņēmums sadarbībā ar Latvijas Republiku un starptautiskajiem investoriem ir iesniedzis konceptuālu priekšlikumu Eiropas Komisijai par mākslīgā intelekta (MI) gigarūpnīcas izveidi Latvijā. Šis priekšlikums atbalsta Eiropas Savienības stratēģisko mērķi stiprināt Eiropas kapacitāti MI jomā.

Plānotais MI datu centrs veicinās drošas un energoefektīvas skaitļošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai visā Eiropā. Projekts tiks īstenots saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa prioritātēm digitālo inovāciju, ekonomiskās izaugsmes un tehnoloģiju attīstības jomā.

"Šādas infrastruktūras izveide apliecina, ka Latvija ir uzticams partneris stratēģiski nozīmīgu tehnoloģiju attīstībā. Šādi projekti veicina gan digitālās ekonomikas attīstību, gan ceļ Latvijas pievilcību augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistē," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Stratēģiska iniciatīva Eiropai un Latvijai

MI liela mēroga datu parka izveide ir stratēģisks projekts, kas atbilst gan ES, gan Latvijas digitālās attīstības prioritātēm. Tā mērķis ir izveidot MI skaitļošanas platformu, kas 100% darbotos ar atjaunojamo enerģiju.

- Izveidot līdz 300 augsti kvalificētas darba vietas, veicinot reģionālo attīstību caur ieguldījumiem datu centros un savienojamības infrastruktūrā;

- Nodrošināt būtisku digitālos resursus jaunuzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kā arī pētniecības iestādēm Latvijā un visā ES;

- Stiprināt Latvijas eksporta potenciālu MI pakalpojumu jomā, vienlaikus palielinot Eiropas spējas konkurēt globālajā MI inovāciju tirgū.

"Šis projekts ir iespēja pozicionēt Latviju kā nozīmīgu centru Eiropas MI ekosistēmā. MI datu parks palīdzēs attīstīt Latvijas digitālo infrastruktūru, veicināt inovācijas un nodrošināt, ka Eiropas MI nozares attīstībai tiek nodrošināta atbilstoša infrastruktūra," uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Raivis Bremšmits.

Par plānoto datu parku

Iecerēto projektu attīstīs Somijas uzņēmums, kurš specializējas MI infrastruktūras un augstas veiktspējas GPU mākoņdatošanas risinājumos. Uzņēmums vadīs projektu, sākot no MI Gigarūpnīcas projektēšanas un izvietošanas līdz tās pārvaldībai. Rūpnīcā tiks izvietoti vairāk nekā 100 000 MI paātrinātāju, kas spēs apmācīt modeļus ar simtiem triljonu parametru.

"Mūsu vīzija ir radīt mērogojamu un uzticamu MI infrastruktūru, kas spēj stiprināt Eiropas līderību MI jomā, atbilstoši tās regulatīvajām un tehnoloģiskajām vajadzībām. Latvija ar savu apņemšanos attiecībā uz zaļo enerģiju, digitālās transformācijas ambīcijām un stratēģisko novietojumu ir ideāla šīs iniciatīvas mājvieta," norāda izpilddirektors Rubens Brajons.

Projektā iesaistīti vairāki atbalstītāji, tostarp Ekonomikas ministrija, LIAA, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte, kā arī investoru partneri. Iniciatīvu nozares koordinācijas un politikas līmenī atbalsta arī LIKTA (Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija). Projekta gaitā plānots iesaistīt arī papildu partnerus, kuri tiek aicināti pievienoties konsorcijam.

Īstenojot šo projektu Latvija ne tikai palīdzēs attīstīt Eiropas MI spējas, bet arī sekmēs valsts ekonomikas daudzveidību, eksportspēju un nodarbinātības pieaugumu.

Latvijas dzelzsbetona ražotāji iekaro Zviedrijas tirgu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 13:57:00 +0300

"Jo zaļāks projekts, jo zemāka bankas aizdevuma likme tiek piemērota dzīvokļa iegādei".

"2025.gadā skats uz nākotni jau ir daudz pozitīvāks. Lai arī šogad pirmais ceturksnis iesākās diezgan bēdīgi, jo projektu sākumi tika pārcelti - vairāki projekti Zviedrijā bija jāsāk pirmajā ceturksnī, bet tie pārcēlās uz otro ceturksni", - ziņo biznesmenis, dzelzsbetona konstrukciju ražotājs  Mārtiņš Roze.

"Tas ir ļoti saistīts ar EURIBOR, STIBOR procentu likmēm un zviedru kronas un eiro valūtas kursa attiecību. Mēs redzam, ka likmes šobrīd ir strauji nokritušas, kā arī zviedru krona ir nedaudz nospirinājusies pret eiro. Ja skatāmies tieši uz Zviedriju, tad atdzīvošanās šobrīd ir ļoti mērena - tā ir jūtama, bet nav strauja. Pasūtītāji ļoti izvērtē, ko būvēt, cik būvēt, kā būvēt. Ja, piemēram, pirms un arī pēc pandēmijas mēs Stokholmā paralēli būvējām 4-5 lielus projektus, tad šogad un nākamgad mūsu prognozes ir 2-3 projekti gadā. Prognozējamais samazinājums ir uz pusi".

"Zviedrija ir mūsu eksporta pamattirgus. Somijā ir pašiem savas dzelzsbetona rūpnīcas, un tirgus ir ļoti piesardzīgs, izvēloties piegādātājus no citas valsts, savukārt Dānija jau ir pārāk tālu. Saliekamā dzelzsbetona projekti mums ir bijuši arī Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā. Savukārt runājot par projektiem, kuru nesošās konstrukcijas tiek būvētas no “CLT/Glulam” (koka), tad tā var būt visa Eiropa un pat pasaule, jo koks ir desmit reizes vieglāks par betonu, līdz ar to transporta izmaksas projektam ir desmit reizes zemākas".

"Runājot par ražošanu, tad mēs ejam CO2 samazināšanas virzienā. Latvijā šī tendence ir tikai tagad aizsākusies, ir diskusijas par to, bet nav tā, ka pasūtītāji jau to prasa. Savukārt Zviedrijā CO2 izmešu sertifikāts ir aktuāls jau ilgu laiku, turklāt prasības tur paliek arvien stingrākas. Jo projekts ir energoefektīvāks un rada mazāk emisiju, jo lētāks tam ir pieejamais bankas finansējums. Tas ir tāpat kā ar elektroauto, piemēram, bankā var nopirkt hibrīdu ar samazinātu likmi, jo valsts un Eiropas politika stimulē zaļākus pirkumus. Zviedrijā tāpat ir ar dzīvokļiem - jo zaļāks projekts, jo zemāka bankas aizdevuma likme tiek piemērota dzīvokļa iegādei. Tāpēc attīstītājs ir ieinteresēts būvēt zaļāk, un šī ķēdīte atnāk arī pie mums. Mums savukārt ir jādomā, kā radīt produktu, kas rada mazāk izmešu. Mums šobrīd izstrādes procesā ir zaļais betons, kuram ir speciāls sastāvs, nav izmantots tikai cements, bet ir visādi piemaisījumi. Tādējādi, piemēram, viena tonna produkta rada nevis 100 kg emisiju, bet jau 80 kg. Tas tiek aprēķināts, pierādīts, pamatots, un tad uzņēmumam tiek izsniegts sertifikāts šiem produktiem, un tādējādi varam startēt konkursos ar paaugstinātajām prasībām. Protams, lai tiktu līdz šādam produktam, tas ir jāizstrādā, jātestē, jāvērtē, kā šis betons cietē, cik ilgi, kādas ir izmaksas utt. Mēs arī nevaram atļauties ražot vienu paneli trīs dienas, jo tad mums būs trīs reizes mazāk paneļu saražots, vai arī ražot tādu produktu, kurš ir neadekvāti dārgs. Ir jāatrod pareizais balanss", - tā M.Roze.

Neatkarīgie aldari vēlas mainīt negatīvo patēriņa tendenci (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 07:24:00 +0300

Ieeja svētkos Āgenskalnā ir bez maksas!

Sestdien, 16.augustā plkst.10.00 līdz 17.00 Āgenskalna tirgus aicina uz Neatkarīgo aldaru svētkiem. Apmeklētājiem būs iespeja nogaršot un iegādāties vēsus dzērienus no divpadsmit Latvijas alus darītavām un piedalīties garšīgās aktivitātēs.

Alus vēsture Latvijā ir cieši savijusies ar mūsu kultūru un izpratni par svētkiem. Gadu simteņiem alus ir bijis mūsu nacionālais dzēriens, kas izsenis putojis visos svētkos un godos.

Gadiem ejot, alus kultūra kā lekna vārpa ir sazarojusies un mainījusies, bet pats alus joprojām saglabā savu īpašo nozīmi. Vēl jo vērtīgāks tas kļūst, kad neslēpj savu izcelsmi, bet lepojas ar to. Tādēļ Latvijas neatkarīgie aldari apvieno spēkus un balsis, lai līdzās tālzemju dzērieniem un bezpersoniskiem masu produktiem galdā tiktu celts kvalitatīvs, Latvijā brūvēts amata alus.  

16.augustā Āgenskalna tirgus pagalmā pie Siltumnīcas vaigā varēs satikt divpadsmit mazāku un lielāku Latvijas alus darītāju. Vietējie ražotāji - alus meistari - būs sarūpējuši no tradicionāli un tumīgi rūgteniem līdz gaišiem un neierasti augļainiem dzērieniem. Ieeja Neatkarīgo aldaru svētkos ir bez maksas!

Šī gada piecos mēnešos Latvijā kopumā saražoti 30,995 miljoni litru alus, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2024.gada piecos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Piecos mēnešos Latvijā ievesti 38,343 miljoni litru alus, un tas ir par 22,3% mazāk nekā 2024.gada piecos mēnešos.

Kopumā piecos mēnešos Latvijā patēriņam nodots 47,591 miljons litru alus, un tas ir par 5,6% mazāk nekā 2024.gada piecos mēnešos.

No Latvijas izvestā alus apjoms piecos mēnešos samazinājies par 45% - ja 2024.gada piecos mēnešos no Latvijas izveda 27,533 miljonus litru alus, tad 2025.gada piecos mēnešos izvesti 15,153 miljoni litru alus.

Kā ziņots, 2024.gadā Latvijā kopumā saražoti 73,866 miljoni litru alus, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2023.gadā. Pērn Latvijā ievesti 118,999 miljoni litru alus, un tas ir par 7,7% vairāk nekā 2023.gadā.

Rīgā un Viļņā degvielas cenas kāpj, Tallinā - samazinās

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 06:58:00 +0300

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās Rīgā un Viļņā degvielas cenas auga, bet Tallinā kritās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Tallinā, seko Rīga un tad Viļņa. Savukārt dīzeļdegviela visdārgākā bija Viļņā, seko Rīga, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Tallinā.

Rīgā, "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā, 95.markas benzīna cena nedēļas laikā auga par 4% un piektdien bija 1,554 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpa par 4,8% - līdz 1,534 eiro par litru.

Viļņā, "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā, 95.markas benzīna cena palielinājās par 5,7% un ceturtdien, kas šonedēļ Lietuvā bija pēdējā darba diena, sasniedza 1,489 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena nedēļas laikā auga par 4,7% - līdz 1,569 eiro par litru.

Savukārt Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena nedēļas laikā kritās par 1,5% - līdz 1,609 eiro par litru, bet dīzeļdegviela maksāja 1,459 eiro par litru, kas ir par 1,7% mazāk nekā pirms nedēļas.

Autogāzes cena Rīgā nedēļas laikā auga par 4,5% un piektdien bija 0,925 eiro par litru, Tallinā autogāzes cena auga par 0,7% - līdz 0,898 eiro par litru. Savukārt Viļņā autogāzes cena nedēļas laikā nemainījās un piektdien bija 0,659 eiro par litru.

VNĪ nav izdevies izsolīt Ārlietu ministrijas īpašumā esošo ēku Pils ielā

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 16:14:00 +0300

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā izsolē ar 1,15 miljonu eiro sākumcenu nav izdevies pārdot Ārlietu ministrijas īpašumā esošo ēku Pils ielā, Rīgā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Par ēku nav veikts neviens solījums, liecina informācija izsoļu vietnē.

Īpašumu veido zemesgabals 506 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā ēka 1163 kvadrātmetru platībā. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Izsoles sākumcena bija noteikta 1,15 miljonu eiro apmērā, bet izsoles solis ir 10 000 eiro.

VNĪ informēja, ka ēka ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Dzīvojamā ēka". Šī māja vēsturiskajā literatūrā nereti tiek dēvēta par Menšikova namu. 18.gadsimta sākumā to kā vienu no tā laika prominentākajām dzīvojamām ēkām izmantoja krievu kņaza Aleksandra Menšikova uzņemšanai.

Nams celts 1698.gadā, to būvējis zviedru mūrnieks Lars Nilsons Spāks. Būtiskas ēkas pārbūves veiktas 19.gadsimtā. Pārbūvju laikā mainīts gan ēkas iekšējais plānojums, gan jumtu un logailu veidojumi, kā arī fasādes. Pēc 1945.gada ēkā ierīkotas profesionāli tehniskās skolas telpas.

Ēkai ir trīs virszemes stāvi un pagrabstāvs. Tās pirmajā stāvā (276,1 kvadrātmetrs) atrodas biroju telpas, koplietošanas telpas, palīgtelpas un sanitārās telpas. Ēkas otrajā stāvā (315,3 kvadrātmetri) atrodas piecas biroju telpu grupas, koplietošanas telpas un viens balkons. Ēkas trešajā stāvā atrodas sešas biroju telpu grupas, koplietošanas telpas, divas sanitārtehniskās telpas un virtuve.

VNĪ norāda, ka telpu apdare lielākoties ir labā stāvoklī ar nelielām dabiskā nolietojuma pazīmēm. Logu rāmjiem nepieciešams veikt restaurāciju. Pagrabstāva telpas netiek saimnieciski izmantotas, bet daļa otrā un trešā stāva telpu ir iznomātas.

Īpašums atrodas jauktas centra apbūves un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā, kurā plānots plašs jauktas izmantošanas spektrs un kurā prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei ir noteiktas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijai izstrādātajos plānošanas dokumentos.

Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Pils ielā 21, Rīgā, nostiprinātas Latvijas valstij Ārlietu ministrijas personā, bet kopš 2008.gada īpašums nodots VNĪ pārvaldīšanā.

Ēka novērtēta kā labā tehniskā stāvoklī esoša. Vienlaikus atbilstoši VNĪ veiktajiem aprēķiniem administratīvās ēkas vizuālās, konstrukcijas un pilnvērtīgas ekspluatācijas nodrošināšanai tuvāko gadu laikā nepieciešams ieguldīt provizoriski 1,3 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Administratīvās ēkas telpas ir pilnībā iznomātas juridiskām un fiziskām personām, tostarp nomas līgumi noslēgti ar Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecību Latvijā, biedrību "Latvijas Lauku forums", Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroju, Latvijas Farmaceitu biedrību, SIA "Gerwil Crewing Latvia", Latvijas Ārpolitikas institūtu, biedrību "Domas spēks", Latvijas Zivrūpnieku savienību un biedrību "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai".

Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.

Noslēgtie telpu nomas līgumi tiks turpināti līdz attiecīgā līgumā noteiktajam termiņam un ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai.

Savukārt nomnieki atbilstoši līgumos paredzētajiem nosacījumiem tiks brīdināti, ka valsts nekustamais īpašums tiek atsavināts un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas. Atbilstoši noslēgto nomas līgumu nosacījumiem nomniekiem nav atlīdzināmu ieguldījumu valsts nekustamajā īpašumā, līdz ar to esošie nomnieki un nekustamā īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.

Vienlaikus VNĪ norāda, ka Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecība Latvijā jau ir pārcēlusies uz jaunām telpām VNĪ īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā, bet ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroju parakstīts līgums par telpu nomas līguma izbeigšanu un sagatavots jauns līgums, kas paredz nomas attiecības VNĪ īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī.

Latio: Zemākais punkts mājokļu tirgū ir aiz muguras

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 13:55:00 +0300

Zemākais punkts mājokļu tirgū ir aiz muguras un 2025.gadā tirgus ir atdzīvojies - darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" jaunākajā tirgus pārskatā.

"Latio" informē, ka jūlijā Rīgas mājokļu tirgus bija salīdzinoši aktīvs gan piedāvājuma, gan darījumu ziņā.

Iegādei kopumā jūlijā bija pieejami apmēram 3920 dzīvokļu, bet īrei - 2280. Jaunajos projektos pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs darījumu cenas sasniedza vidēji 2730 eiro par kvadrātmetru, savukārt centrā - jau 3400 eiro par kvadrātmetru. Renovētajās ēkās centrā dzīvokļu vidējās cenas bija 2500 eiro par kvadrātmetru.

Pārskatā teikts, ka piedāvājumā Rīgā ir pieejami 1860 dzīvokļi jaunbūvēs un sludinājumos vidējā cena sasniedza 3160 eiro par kvadrātmetru. Otrreizējā tirgū jaunbūvēs Rīgas apkaimēs vidējā cena darījumos bija 1990 eiro par kvadrātmetru, bet centrā - 2960 eiro par kvadrātmetru. Sērijveida dzīvokļu segmentā apkaimēs cenas bija ap 1040 eiro par kvadrātmetru, bet centrā - 1600 eiro par kvadrātmetru. Šajā segmentā iegādei pieejami aptuveni 1480 dzīvokļu, bet īrei - ap 790.

Joprojām pēc darījumu apjoma līdera pozīciju ieņem Imanta, veidojot 26% no visiem darījumiem Rīgas kreisajā krastā, informē "Latio". Visstraujākais cenu kāpums reģistrēts Daugavgrīvas apkaimē (par 9%), kur kvadrātmetra cena sasniegusi 820 eiro, tikmēr Iļģuciemā dzīvokļu cenas kritušās par 5%.

Vidējā augstākā iekštelpu cena par vienu kvadrātmetru joprojām ir Āgenskalnā - 1250 eiro par kvadrātmetru. Neskatoties uz to, ka kaimiņu apkaimēs ir pieaugusi kvadrātmetra cena, Āgenskalnā tā ir palikusi nemainīga. Zolitūdē ir samazinājies darījumu skaits, tomēr vidējā cena par kvadrātmetru pieaugusi par 8%.

Arī šogad Purvciema apkaimē bijis vislielākais darījumu skaits, veidojot piekto daļu no visiem reģistrētajiem darījumiem Rīgas labajā krastā, teikts pārskatā. Dzirciemā un Purvciemā cenas sērijveida dzīvokļiem paaugstinājušās, bet augstāko kvadrātmetra cenu saglabā Teika - 1250 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar 2024.gadu, Juglā un Mežciemā cenas nedaudz samazinājušās, savukārt Ķengarags un Vecmīlgrāvis piedzīvojis nelielu cenu korekciju.

"Latio" informē, ka tirgū dominē 602.sērijas un lietuviešu projekti, kas kopumā veido vairāk nekā trešdaļu no visiem sērijveida darījumiem gan kreisajā, gan labajā krastā. 602.sērijas dzīvokļiem cena labajā krastā pieaugusi par 3%, bet kreisajā krastā saglabājusies stabila. Tikmēr 119.sērijveida dzīvokļi kļuvuši par 6% dārgāki nekā pērn, sasniedzot 1090 eiro par kvadrātmetru, bet labajā krastā šīs pašas sērijas cena ir kritusies par 2%.

Brežņeva laika dzīvokļi abos krastos uzrāda vieglu cenu samazinājumu - par 1%, kas varētu liecināt par iedzīvotāju piesardzību pret šo segmentu. 103.sērijai un ķieģeļu Hruščova projektiem kreisajā krastā cenas palikušas nemainīgas, bet Brežņeva laika dzīvokļi abos krastos cena samazinājusies par 1%. Savukārt visstraujākais cenu kritums reģistrēts ķieģeļu Hruščova projektos labajā krastā - par 3%, iespējams, norādot uz nolietojuma ietekmi vai zemāku pieprasījumu, teikts pārskatā.

Mazģimeņu projektiem un 467.sērijai redzams būtisks cenu kāpums (attiecīgi par 4% un 5%), lai gan to darījumu īpatsvars ir salīdzinoši neliels. Jaunajos un vecajos lietuviešu projektos cenas augušas no 2% līdz 3%, bet darījumu īpatsvars šajās sērijās joprojām ir augsts.

Kaimiņvalstīs sērijveida dzīvokļu cenas ir tuvas Latvijas jauno projektu līmenim, kas tikai vēl vairāk norāda uz darījumiem labvēlīgo periodu Latvijā, secina "Latio".

Tāpat "Latio" informē, ka mājokļa pārdošanai par tirgus cenu jūlijā vidēji bija nepieciešamas 55 dienas (56 - jūnijā, 57 - maijā, 58 - aprīlī, 60 - martā, 58 - februārī, 60 - janvārī), bet 16% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (15% - jūnijā, 14% - maijā un aprīlī, 13% - martā, 14% - februārī un janvārī).

Tāpat "Latio" informē, ka jūlijā 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (15% - jūnijā un maijā, 14% - aprīlī un martā, 15% - februārī un janvārī).

Pēc "Latio" datiem, jūlijā 19% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs (20% - jūnijā, 22% - maijā un aprīlī, 25% - martā un februārī, 20% - janvārī, 22% - decembrī un novembrī, 17% - oktobrī).

Latvijas tautsaimniecībai ir jāiesaista invalīdi darbā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 12:38:00 +0300

Jau pirmajās sekundēs redzams, ka uzņēmuma vide nav pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Darba intervija ir pirmais un bieži vien izšķirošais solis attiecībās starp darba devēju un potenciālo darbinieku. Tieši šajā brīdī tiek ielikts pamats turpmākajai sadarbībai. Ja intervija notiek nepārdomāti, vadoties pēc stereotipiem vai aizspriedumiem, uzņēmums riskē palaist garām vērtīgu komandas papildinājumu.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO veidotais video spilgti parāda šādu situāciju: darba intervija ar kandidāti ratiņkrēslā, sākot no ierašanās brīža līdz brīdim, kad netieši tiek likts saprast - darba piedāvājuma nebūs. Skatīt video.

Jau pirmajās sekundēs redzams, ka uzņēmuma vide nav pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem - nav vietas pie galda, telpa jāpārkārto intervijas laikā. Saruna nevis fokusējas uz kandidātes prasmēm, bet uz pieņēmumiem par to, vai viņa vispār spēs strādāt. Rezultātā - kandidātei netiek dota iespēja parādīt savu pieredzi un kompetenci.

Frāze "Mēs jau gribētu jūs pieņemt darbā, bet tas varētu būt par grūtu. Mums nevienam nav aizspriedumu pret invalīdiem, bet..." ir pazīstama daudziem cilvēkiem ar invaliditāti. Un problēma nav tikai telpu pieejamībā - tā ir arī zināšanu un izpratnes trūkums. Personāla speciālistiem un vadītājiem bieži pietrūkst praktisku zināšanu, kā nodrošināt iekļaujošu atlases procesu: no fiziskās pieejamības līdz komunikācijai bez aizspriedumiem un elastīgiem darba organizācijas risinājumiem.

Aizspriedumi bieži izpaužas kā priekšlaicīgi pieņēmumi - "kā gan varēs sazināties ar cilvēku ar dzirdes traucējumiem?" vai "vai neredzīgs cilvēks vispār var strādāt ar datoru?". Pieņemot lēmumus kandidāta vietā, uzņēmumi atsakās no potenciāla, kas varētu mazināt darbaspēka trūkumu.

Kā rīkoties citādi?

-Apzināt savus aizspriedumus un mērķtiecīgi tos mazināt.

-Skaidri noteikt prasmes, kas patiešām ir obligātas amatam.

-Nodrošināt pieejamu intervijas vidi - no telpu iekārtojuma līdz trokšņa līmenim.

-Atcerēties, ka pielāgojumi bieži ir vienkārši un neprasa lielus ieguldījumus.

Iekļaujoša pieeja nav tikai sociāli atbildīga - tā paplašina talantu loku un uzlabo uzņēmuma reputāciju. Bieži pietiek ar nelielām izmaiņām telpās, elastīgu darba laiku un atvērtu, respektējošu komunikāciju, lai ikviens kandidāts justos vērtēts jau no pirmās tikšanās reizes.

SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča uzsver: : "Iekļaujoša darba vide neveidojas nejauši - tā ir apzināta izvēle un darbs. Tas sākas jau ar pirmo interviju, kad darba devējs ir gatavs redzēt kandidātā cilvēku ar prasmēm un pieredzi, nevis viņa invaliditāti. Ja mēs mainām šo skatījumu, ieguvēji ir visi - gan uzņēmums, gan sabiedrība kopumā."

Ar problēmām iekļaujošas darba vides veidošanā saskaras darba devēji visā Eiropā. Tāpēc SUSTENTO kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas, Beļģijas, Itālijas, Grieķijas un Slovēnijas Erasmus+ projekta "Be inclusive!" ietvaros izveidoja gan pārdomas raisošus video, gan praktiskus atbalsta materiālus - vadlīnijas, faktu lapas un kontrolsarakstus -, kas palīdz uzņēmumiem veidot patiesi iekļaujošu darba vidi.

Sagatavojusi un iesniegusi SPRK jauno siltuma tarifa projektu Jelgavai (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 11:45:00 +0300

Cena valsts pilsētas iedzīvotājiem kļūs par 7,3% augstāka.

No 2026.gada 1.janvārī plānotais siltumenerģijas gala tarifs klientiem ir 73.56 EUR/MWh (bez PVN) un tas ir par 7,3% augstāks nekā šobrīd spēkā esošais tarifs - 68,58 EUR/MWh (bez PVN). Jauna tarifa projekta iesniegšana saistīta ar visu siltumapgādes tarifā iekļauto izmaksu komponenšu pārskatīšanu un aktualizēšanu.

Biznesmenis Gundars Pētersons skaidro: "Jelgavā iepriekšējā pilnā siltuma tarifa pārskatīšana tika veikta gandrīz pirms desmit gadiem. Kopš 2016.gada augusta, kad stājās spēkā šā brīža tarifs, tas ir mainījies tikai daļēji - atbilstoši SPRK piešķirtajām tiesībām esam regulāri veikuši tarifa korekcijas, kas saistītas ar kurināmā resursu cenu izmaiņām.

Pārējās tarifā iekļautās izmaksas, piemēram, ar siltumapgādes nodrošināšanu saistītās izmaksas un citas fiksētās izmaksas, nav mainītas kopš 2016.gada. Šo gadu laikā tās ir gan pieaugušas inflācijas ietekmē, gan samazinājušās veikto efektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultātā. Tādēļ pārskatījām visas tarifā iekļautās izmaksas un iesniedzām Regulatoram jaunu tarifa projektu, lai arī turpmāk varētu pilnveidot siltumapgādes sistēmu un nodrošināt klientiem drošu, uzticamu un mūsdienīgu centralizētās siltumapgādes pakalpojumu."

Pilnā siltumapgādes tarifa projekta izvērtēšanas laikā SPRK pārbauda aprēķinu atbilstību normatīvajiem aktiem un visu izmaksu pamatotību. Ja nepieciešams, Regulators var pieprasīt papildu informāciju vai precizējumus.

Jaunais tarifs Jelgavā varētu stāties spēkā 2026.gada 1.janvārī vai 30 dienas pēc tam, kad SPRK būs pabeidzis projekta izvērtēšanu, tarifu apstiprinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis paziņojumu par to.

VDD vērtē SM ieceri noteikt ierobežojumus pasažieru pārvadājumos uz Krieviju

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 20:27:00 +0300

Valsts drošības dienests (VDD) patlaban vērtē Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto regulējumu par ierobežojumu noteikšanu Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas šķērsošanai ar autobusiem, aģentūrai LETA apliecināja dienestā.

Patlaban dienests plašākus komentārus nesniedza.

VDD gan vairākkārt publiski Latvijas iedzīvotājiem atgādinājis, ka ceļošana uz agresorvalsti Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju ir saistīta ar augstiem izlūkošanas, vervēšanas un provokāciju riskiem.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādījis, ka SM sadarbībā ar Autotransporta direkciju (ATD) un konsultējoties ar Iekšlietu ministriju ir apkopojusi datus, kas rāda pasažieru skaita pieaugumu autobusu pārvadājumos uz Baltkrieviju un Krieviju. Ministrs uzsver, ka šāda situācija pastiprina drošības riskus uz valsts ārējās robežas, tāpēc sagatavots normatīvais regulējums, kas paredz ierobežojumus pasažieru pārvadājumos uz Baltkrieviju un Krieviju.

Ar valdības rīkojumu tiks noteikts pienākums Valsts robežsardzei no 2025.gada 15.oktobra neļaut pasažieru pārvadātājiem veikt starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, šķērsojot Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežu uz autoceļiem Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietās.

Vienlaikus tiks saglabātas minimālas un regulētas pasažieru pārvietošanās iespējas, izmantojot regulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, kas organizēti saskaņā ar starpvaldību divpusējo nolīgumu nosacījumiem un Latvijas nacionālajiem tiesību aktiem.

Neregulārie pārvadājumi ir vienreizēji autobusa braucieni, kas dodas norīkojumā, izpilda iepriekš izplānotu maršrutu, piemēram, ekskursiju, braucienu uz sporta spēlēm, teātri, Dziesmu svētkiem un citiem pasākumiem. Tāpat neregulārajos pārvadājumos autobusa šoferis pirms brauciena sākšanas zina pasažieru skaitu un attiecīgās grupas brauciena mērķi, skaidrots ATD mājaslapā.

VDD ziņojumā par 2024.gadu ir norādīts, ka, neraugoties uz dienesta un Ārlietu ministrijas atkārtotiem aicinājumiem neceļot uz Krieviju, 2024.gadā ceļotāju skaits salīdzinājumā ar 2023.gadu ir dubultojies - ik mēnesi uz Krieviju ceļoja vidēji gandrīz 2000 Latvijas iedzīvotāju. Savukārt uz Baltkrieviju ik mēnesi tie bija ap 5000 cilvēku, ko veicināja bezvīzu režīms.

Ekonomisti: Nodarbinātība arī turpmāk nevajadzētu samazināties

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 16:23:00 +0300

Otrā ceturkšņa dati liecina par īpaši noturīgu darba tirgu un arī turpmāk nodarbinātībai nevajadzētu samazināties, bet iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums otrajā ceturksnī pret pirmo ceturksni varētu būt tuvs 2%, norāda banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs aģentūrai LETA pauž, ka vasara ir vienmēr laipni gaidīta darba tirgū, jo tas ir īstais laiks izmantot atvaļinājumu, un arī bezdarba līmenis vasarā parasti samazinās sezonalitātes dēļ. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bezdarba līmenis šogad otrajā ceturksnī bijis 6,7%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā pirms ceturkšņa.

Migunovs skaidro, ka reģistrētā bezdarba dati par jūliju nenorāda uz turpmāku situācijas pasliktinājumu, lai arī aptauju datos vērojams nodarbinātības gaidu samazinājums. Taču jau esošais darbaspēks saglabājas vērtīgs resurss, kuru daļa no darba devējiem varētu pieturēt iespēju robežās, pat ja tas netiek izmantots pilnā mērā. Aptauju rezultātus par situācijas subjektīvo novērtējumu varēja ietekmēt nenoteiktība, kas izriet no augustā izskanējušajiem paziņojumiem par tirdzniecības tarifu ieviešanu, īpaši eksportējošo uzņēmēju starpā.

Ekonomists norāda, ka kopumā uzņēmēju aktivitāte darbinieku meklēšanā atšķiras pa nozarēm. Visvairāk atvērto darba piedāvājumu otrajā ceturksnī bija būvniecībā un rūpniecībā. "Lielākas ekonomiskās aktivitātes dēļ, kura ir vērsta uz valsts aizsardzības kapacitātes stiprināšanu un lielo būvniecības projektu realizēšanu, darbaspēka pieprasījums dažās nozarēs varētu saglabāties neproporcionāli augsts arī turpmāk," pauž Migunovs.

Viņš skaidro, ka darba tirgus ir absorbējis pirmā ceturkšņa īslaicīgo palielinājumu brīvajā darbaspēkā, ko šā gada sākumā bija radījusi neaktīvo iedzīvotāju ienākšana darba tirgū. Taču demogrāfiskā situācija joprojām ietekmē darbaspēka piedāvājumu, kas ilgtermiņā pakāpeniski sarūk iedzīvotāju skaita samazinājuma un novecošanas dēļ.

"Sagaidāms, ka 2026.gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos tiks iekļauta arī demogrāfijas stiprināšana, ņemot vērā, ka šī tēma pēdējos mēnešos ir aktīvi apspriesta publiskajā telpā," norāda Migunovs.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija pauž, ka šī gada sākumā šķita, ka darba tirgū var sākt vairāk just ekonomikas bremzēšanos, taču otrā ceturkšņa dati liecina par joprojām izcili noturīgu darba tirgu. CSP darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka bezdarba līmenis otrajā ceturksnī sarucis līdz 6,7%. Bezdarba līmenis šobrīd ir zemāks nekā gada sākumā, un arī nekā pērnā gada otrajā ceturksnī.

Zorgenfreija skaidro, ka sarucis bezdarbnieku skaits gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret pērnā gada atbilstošo periodu, un ļoti būtiski augusi nodarbinātība. Kāpis nodarbināto skaits, un šobrīd nodarbināti ir 64,9% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem - tas ir augstākais līmenis kopš 2019.gada.

"Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās norāda uz lielāku vēlmi iesaistīties darba tirgū, un labās ziņas ir tās, ka ekonomika ir pietiekami spēcīga, lai šie cilvēki arī spētu atrast darbu," pauž ekonomiste.

Kā norāda Zorgenfreija, domājot par nākotnes tendencēm, redzams, ka būvniecība un rūpniecība šobrīd uzrāda labus pieauguma tempus. Šo nozaru uzņēmēji aptaujās ziņo, ka grasās arī tuvākajos mēnešos palielināt darbinieku skaitu. Tikmēr pakalpojumu un mazumtirdzniecības sektorā noskaņojums ir mazāk optimistisks, kas visdrīzāk atspoguļo kopējo visai gauso mājsaimniecību patēriņu.

Ekonomiste pauž, ka, pakāpjoties tālāk no īstermiņa svārstībām, lielākais prieks ir ne tik daudz par sarūkošu bezdarbnieku īpatsvaru, bet gan tieši par augstāku nodarbinātības līmeni un kopējo iedzīvotāju iesaisti darba tirgū. Latvijā nodarbinātības līmenis vēsturiski ļoti būtiski atpaliek no Igaunijas, un kopš 2019.gada - arī no Lietuvas.

"Pie mūsu bēdīgās demogrāfiskās situācijas ir ārkārtīgi svarīgi, ka pēc iespējas lielāka daļa iedzīvotāju iesaistās darba tirgū, "ražo" iekšzemes kopproduktu (IKP) un arī, protams - maksā nodokļus, lai valsts spētu sniegt pakalpojumus, ko sabiedrība pieprasa," skaidro Zorgenfreija.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka otrā ceturkšņa darbaspēka apsekojumu dati mēdz izskatīties daudz skaistāk par gada sākuma datiem, taču šogad uzlabojums ir īpaši spilgts. Nodarbinātības līmenis pieauga no 63,2% līdz 64,9%, nodrošinot kāpumu par 0,6 procentpunktiem gada laikā.

Ekonomists uzsver, ka tik augsts šis rādītājs otrajā ceturksnī nekad vēl nav bijis, tas bija nedaudz augstāks dažos gada otrās puses ceturkšņos īsi pirms pandēmijas. Ļoti strauji aug nodarbinātība vecumā starp 55 un 64 gadiem. Ja pirms 20 gadiem no šīs vecuma grupas strādāja apmēram puse, tad tagad jau trīs ceturtdaļas. Salīdzinājumam, vecumā starp 25 un 44 gadiem jeb dzīves visaktīvākajā posmā šis īpatsvars ir 83%.

Strautiņš skaidro, ka darba meklētāju īpatsvara samazinājums salīdzinājumā ar gada sākumu ir blāvāks jeb sezonāli tipiskāks - no 7,4% līdz 7,1%. Gada laikā tas samazinājies no 6,9% līdz 6,7%. Darba tirgus atspulgi reģistrētā bezdarba līknēs vēsta, ka šogad ir sasniegti nepieredzēti zemi rādītāji reģionos ārpus galvaspilsētas, jo īpaši Vidzemē.

"Acīmredzot tāpēc, ka pieaug iespējas atrast darbu, samazinās ekonomiski neaktīvo īpatsvars. Līdz ar to ekonomiski aktīvo cilvēku kopskaits gada laikā ir pat nedaudz pieaudzis, no 948 200 līdz 953 000, par spīti iedzīvotāju kopskaita kušanai. Interesanti, ka šis rādītājs auga arī iepriekšējos trīs pavasaros," pauž Strautiņš, norādot, ka strādājošo kopskaita rādītājs turas ļoti tuvu 900 000 atzīmei - līmenim, ap kuru ļoti šaurā diapazonā tas svārstās jau divpadsmito gadu. Ekonomists piebilst, ka arī 2002.gadā šis rādītājs otrajā ceturksnī nebija ļoti atšķirīgs (951 000), par spīti daudz lielākam iedzīvotāju skaitam, kas norāda uz labākām darba atrašanas iespējām šobrīd.

"Protams, var ar nostaļģiju atcerēties laikus, kad strādājošo skaits pārsniedza miljonu - laikā no 2006.gada sākuma līdz 2008.gada beigām. Šāds skaitlis gan nekad vairs nebūs iespējams, ja vien ļoti radikāli nemainīsies imigrācijas politika, kas ir maz ticams," pauž Strautiņš.

Viņš norāda, ka demogrāfiskās tendences pārskatāmā nākotnē diemžēl būs nelabvēlīgas, taču vēl ir iespējas turēt strādājošo skaitu pašreizējam līmenim. Algas, arī to reālā pirktspēja kļūst arvien pievilcīgākas, cilvēki turpina pulcēties ap attīstības centriem, bet ieguldījumi rūpniecībā pamazām izlīdzina darba iespējas vismaz lielo reģionu griezumā. Nodarbinātības līmeņa celšanos veicina arī ieguldījumi veselības aprūpē un apmācībā.

Ekonomists pauž, ka Latvijas ekonomikas dati pēdējos divus gadus ir sistemātiski apbēdinājuši.

"Tāpēc ar vislielāko biklumu un piesardzību atļaujos minēt, ka skaisti būs ne tikai otrā ceturkšņa darba tirgus skaitļi. Labticīgi izvērtējot galveno nozaru sniegumu, šķiet, ka IKP pieaugums otrajā ceturksnī pret pirmo ceturksni varētu būt tuvs 2%. Tas būtu kaut kas sen nepiedzīvots. Arī provizoriskie vērtējumi par visa šī gada tautsaimniecības kopražojumu strauji uzlabojas," norāda Strautiņš.

Jau ziņots, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija nodarbināti 889 300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64,9%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025.gada pirmo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 21 300. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 6900.

Kā sagatavoties sarunai ar banku par mājokļa iegādi (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 13:43:00 +0300

Konsultācijas laikā iespējams noskaidrot sev bankā pieejamo finansējuma apmēru.

Jauna mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē. Plānojot jauna mājokļa iegādi, pirmais būtiskais solis ir saprast pieejamās finanses, lai zinātu, kādā cenu diapazonā to meklēt. Konsultācijas ar banku par hipotekāro kredītu ir pieejamas ikvienam, un tās ir ātras, ērtas un bez maksas, kā arī visbiežāk notiek videozvana vai telefonsarunas formātā. Kā sagatavoties sarunai un kādus jautājumus uzdot bankai pirmās konsultācijas laikā - stāsta mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Pastāv uzskats, ka ar banku jāsāk sarunas tikai tad, kad atrasts potenciālais mājoklis, taču patiesībā konsultācija par mājokļa iegādi vēlama jau brīdī, kad tiek apsvērta iespēja iegādāties savu vēlamo dzīvesvietu. Konsultācijas laikā iespējams noskaidrot sev bankā pieejamo finansējuma apmēru, līdz ar to atvieglojot arī mājokļa meklēšanas procesu un koncentrējoties uz mājokļiem konkrētā cenu kategorijā. Ja būsiet jau savlaicīgi vērsušies bankā, īpašuma iegādes process noritēs daudz raitāk un operatīvāk, kad tas būs jau atrasts un izvēlēts.

Kā sagatavoties pirmajai konsultācijai?

Konsultācijas par kredīta saņemšanu mājoklim ir bez maksas, un to skaits nav ierobežots. Pirmā konsultācija parasti aizņem līdz 40 minūtēm. Tās galvenais mērķis ir palīdzēt noskaidrot plašāku informāciju par personas kredīta iespējām, kā arī iepazīties ar mājokļa iegādes procesu un aptuveno laiku katra soļa veikšanai. Konsultācijai iespējams pieteikties bankas mājaslapā, aizpildot pieteikuma formu. Pēc pieteikuma saņemšanas ar klientu sazināsies bankas speciālists.

Konsultācija bankā par pieejamo aizdevuma apjomu un citām formalitātēm ir svarīgs pirmais solis, plānojot jauna mājokļa iegādi. Šī saruna ļauj skaidrāk saprast, kādas finansēšanas iespējas ir pieejamas, kāds ir pirmās iemaksas apmērs, tai skaitā kādas ir iespējas izmantot ALTUM atbalsta programmas, kā arī sniedz iespēju iepazīties ar kredīta saņemšanas procesu un ar to saistītajām prasībām. Lai klientiem atvieglotu sagatavošanos sarunai un palīdzētu ietaupīt laiku, esam apkopojuši padomus, ko ieteicams pārrunāt ar bankas konsultantu.

Izzini savas finansiālās iespējas

Dodoties uz konsultāciju vēlams jau apzināt savas iespējas, piemēram, kāds jūsuprāt ikmēneša maksājums būs piemērots mājsaimniecības budžetam un neradīs papildus bažas par ikmēneša maksājumu veikšanu.

Pirmās konsultācijas laikā noskaidro pamatjautājumus par finansēm - kopējo pieejamo aizņēmuma apjomu, kredīta atmaksas termiņus un aptuvenās procentu likmes. Vienlaikus precizē pirmās iemaksas apmēru saskaņā ar pieejamo aizdevuma summu, un risinājumiem gadījumos, kad ienākumi ir pietiekami, taču pietrūkst līdzekļu pirmajai iemaksai. Viens no tiem ir ALTUM piedāvātās mājokļa garantijas un subsīdibas dažādām klientu grupām ko jau aktīvi izmanto mūsu klienti.

Noskaidro nepieciešamos dokumentus un papildu izmaksas

Tikpat svarīgi ir apzināt visus nepieciešamos dokumentus kredīta saņemšanai un ar to saistītās izmaksas. Vērtīgi jautāt arī par termiņu, kurā tiek izskatīts pieteikums hipotekārajam kredītam. Lai izvairītos no pārsteigumiem un saprastu papildu izmaksas, konsultācija ir īstais brīdis, kad uzdot jautājumus par citiem iespējamajiem nosacījumiem, kas var tikt ietverti aizdevuma saņemšanai. Piemēram, notāra izmaksām vai nodevām īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā.

Esi tālredzīgs!

Ja jaunajā mājoklī planojiet veikt remontdarbus, to aptuvenās izmaksas vēlams saprast pirms tā iegādes. Kāds būs mājokļa iekārtojums, mēbelējums, sadzīves tehnika, jo arī šie izdevumi ir savlaicīgi jāapsver - vai būs nepieciešams finansējums no bankas vai tos segsiet no iekrājumiem?

Pēc mājokļa iegādes būtiski arī apzināt potenciālos riskus - nelaimes gadījumus un zādzības, no kā īpašums būtu jāpasargā. Arī par tiem un pieejamajiem drošības risinājumiem mājoklim varēs pastāstīt bankas konsultants.

Konkursā uz «airBaltic» izpilddirektora amatu palikuši trīs kandidāti

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 08:22:00 +0300

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu pašlaik palikuši trīs kandidāti, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

21.jūlijā noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, bet nākamajai kārtai tika izvirzīti četri kandidāti. Pašlaik esot palikuši trīs kandidāti, tostarp no ārvalstīm.

Ministrs stāstīja, ka "airBaltic" padome pašlaik veic individuālās intervijas, un septembra laikā var gaidīt, ka tiks nosaukts potenciālais nākamais uzņēmuma vadītājs.

LETA jau vēstīja, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Līdz noslēgsies konkurss lidsabiedrību turpina vadīt tās esošais pagaidu izpilddirektors un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

"airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2011.gada 1.novembra.

Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Eksperts: elektroenerģijas cena Latvijā ir samazinājusies par 27% (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 07:19:00 +0300

Vēja staciju izstrāde ievērojami palielinājās arī visā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool biržā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas piedzīvoja kritumu visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā cena bija 37,48 EUR/MWh, kas ir par 27% zemāk, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Igaunijas cena samazinājās par 26% līdz 31,40 EUR/MWh. Arī Nord Pool sistēmas cena samazinājās, nokrītot līdz 7,12 EUR/MWh jeb par 76%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Vidējās elektroenerģijas cenas citās Eiropas valstīs aizvadītajā nedēļā - Vācijā 59,66 EUR/MWh, Polijā 81,69 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs samazinājās augstākas vēja staciju izstrādes ietekmē, kas pieauga par 17%, ziņo "Latvenergo" eksperts Guntis Lūsis.

Vēja staciju izstrāde ievērojami palielinājās arī visā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā - par 78% pret iepriekšējo nedēļu. Baltijas valstīs neliels pieaugums arī saules staciju izstrādē - tā bija par 4% augstāka nekā nedēļu iepriekš.

"Nord Pool" reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 6 653 GWh, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi - 7 145 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs samazinājās par 1% un bija 452 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 1% augstāks nekā nedēļu iepriekš - 119 GWh. Igaunijā patēriņš samazinājās līdz 134 GWh. Lietuvā tika patērētas 199 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 1%, un kopā tika saražotas 286 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 11% zemāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 97 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde samazinājās par 5%, un tika saražotas 59 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana pieauga par 17% līdz 130 GWh.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 82%, Igaunijā - 44%, bet Lietuvā - 65%. Baltijas valstīs tika saražoti 63% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.

Cenu svārstības Nord Pool tiešā veidā ietekmē tikai tos klientus, kuri ar savu elektrības tirgotāju noslēguši mainīgās cenas līgumu, balstoties uz elektroenerģijas cenu biržā.

airBaltic potenciālais IPO pārcelts uz 2026.gadu

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 20:18:00 +0300

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, trešdien vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Komentējot, cik ilgi aviokompānija var turpināt darbību bez papildu ārējiem līdzekļiem, Jakovļevs sacīja, ka augustā noslēgsies "Lufthansa" darījums, kā arī trešā ceturkšņa laikā papildu ieņēmumi gaidāmi no "Baltic Cargo Hub" angāra darbības un "Pratt&Whitney" dzinēju finansēšanas uz labiem nosacījumiem, kas būšot "ekstra kapitāls". Vienlaikus viņš paredzēja pozitīvu attīstību, ja kāda no Baltijas valstīm iegādāsies "airBaltic" akcijas.

"airBaltic" izpilddirektora pienākumu izpildītājs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis piebilda, ka dialogs ar "airBaltic" padomi un akcionāriem ir nepārtraukts process. "Šobrīd ir "Lufthansa" darījums, kas noslēgsies nākamajās nedēļās. Tomēr jebkurš papildu finansējums no "airBaltic" vadības puses, ņemot vērā kopējo situāciju un riskus industrijā, būtu pozitīvi vērtējams. Tas ir process, kas tiešā veidā nav mūsu rokās. Komunikācija pastāv un turpinās pastāvēt," piebilda Cālītis.

Jakovļevs skaidroja, ka attiecībā uz "airBaltic" bilanci šogad pirmajā pusgadā "airBaltic" naudas atlikums bija 29 miljoni eiro, tostarp ierobežotas pieejamības naudas līdzekļi. Atbilstoši obligāciju emisijas prospektam "airBaltic" ir jānodrošina, lai šo divu pozīciju kopsumma nav mazāka par 25 miljoniem eiro. Viņš piebilda, ka "airBaltic" turpinās maksāt obligāciju maksājumus, tomēr riski šajā nozarē vienmēr pastāvot.

Viņš papildināja, ka "airBaltic" vadība saglabā optimismu par tās potenciālu 2026.gadā piesaistīt papildu kapitālu, jo makroekonomisko rādītāju uzlabošanās Baltijā veicina pieprasījuma pieaugumu, kā arī ACMI jeb lidmašīnu nomas pakalpojuma darbība un klientu loka paplašināšana dod iespēju labāk monetizēt brīvās jaudas ziemas sezonā.

Tāpat 2026.gadā gaidāms flotes pieaugums no 50 līdz 57 lidmašīnām un pilna flotes pieejamība pēc dzinēju problēmas atrisināšanas, kas palielinās operatīvās flotes apmēru. Tāpat nākamgad kompānija plāno pārtraukt citu operatoru lidmašīnu nomu, skaidroja Jakovļevs.

Viņš minēja, ka nākamgad stiprināsies stratēģiska sadarbība ar "Lufthansa Group", kā arī būs iespēja pārfinansēt obligācijas ar izdevīgāku procentu likmi. Vienlaikus nākamgad gaidāma potenciāla Ukrainas gaisa telpas atvēršana, nodrošinot piekļuvi lielam tirgum.

Savukārt Cālītis vebinārā sacīja, ka šī gada sākums bija īpaši sarežģīts, tomēr otrajā ceturksnī bija vērojami uzlabojumi, kas uzlaboja pirmā pusgada rezultātus.

Attiecībā uz dzinēju problēmām Cālītis sacīja, ka dzinēju trūkums atbilst prognozētajiem apmēriem, tādējādi nepieciešamība pēc ACMI īstermiņa nomas lidmašīnu risinājuma saglabājās trīs lidmašīnu apmērā. Viņš prognozēja, ka 2026.gada vasarā sagaidāms minimāls skaits lidmašīnu, kas tehnisku iemeslu dēļ stāvēs uz zemes. Dzinēju trūkuma dēļ deviņas "airBaltic" lidmašīnas otrajā ceturksnī stāvēja uz zemes, salīdzinot ar 13 lidmašīnām šogad pirmajā ceturksnī.

"airBaltic" Rīgas lidostas tirgū otrajā ceturksnī bija lielākie spēlētāji ar 57% tirgus daļu, savukārt Tallinas lidostā tirgus daļa palielinājusies līdz 30%, bet Lietuvā - līdz 14%," minēja Cālītis.

Tāpat Cālītis informēja, ka patlaban 14 "airBaltic" lidmašīnas ir aprīkotas ar "SpaceX" interneta pieslēgumu sistēmu "Starlink", kā arī līdz šim saņemtas pozitīvas atsauksmes no pasažieriem.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot ACMI lidojumus, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%.

"airBaltic" prognozē, ka šogad aviokompānijas kopējie ieņēmumi būs no 780 miljoniem eiro līdz 800 miljoniem eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits 2025.gadā pārsniegs 5,2 miljonus.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro. Tostarp 2024.gada pirmajā pusgadā "airBaltic" strādāja ar 339,331 miljona eiro apgrozījumu un 88,759 miljonu eiro zaudējumiem.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Jau ziņots, ka Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs 30.jūnijā atļāva lidsabiedrībai "Lufthansa" iegādāties 10% "airBaltic" akciju. Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, aģentūrai LETA iepriekš sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Pēc "airBaltic" IPO "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Bite arī nepiedalās Rīgas pašvaldības mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 17:24:00 +0300

"Bite Latvija" nepiedalās Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes 27.jūlijā izsludinātajā un šodien noslēgtajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā Rīgas digitālās aģentūras vajadzībām, informēja uzņēmumā.

"Bite Latvija" nolēmusi nepiedalīties, jo uzņēmuma ieskatā iepirkumā nav ņemtas vērā būtiskas nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot konkurences ierobežojumus un priekšrocības vienam tirgus dalībniekam.

Noslēdzoties iepirkumam, kļuvis skaidrs, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents, un "Bite Latvija" norāda, ka Konkurences padome jau iepriekš vairākkārt akcentējusi, ka gadījumā, ja iepirkuma dokumentācija izstrādāta tā, ka pilnvērtīgi var piedalīties tikai viens mobilo sakaru operators, tiek pārkāptas brīvas un godīgas konkurences prasības un apdraudēta iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

"Bite Latvija" jau iepriekš norādīja, ka Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes izsludinātais iepirkums par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas digitālajai aģentūrai apvieno divus būtiski atšķirīgus pakalpojumus, tostarp balss un datu pieslēgumus standarta iekārtām, piemēram, rūteriem, telefoniem, planšetēm un datoriem, kā arī datu pieslēgumus specializētajām iekārtām, piemēram, luksoforiem, sensoriem, meteoroloģiskajām stacijām, Rīgas pašvaldības policijas transportlīdzekļiem.

Specializētajām iekārtām SIM karšu nomaiņa jaunajam piegādātājam prasītu papildu izmaksas - iepirkuma noteikumi paredz, ka tās ir ap 30 000 eiro, savukārt esošajam piegādātājam šādas izmaksas nerodas. Apvienojot šādus pakalpojumus vienā iepirkumā, tiek nepamatoti radītas priekšrocības esošajam piegādātājam un ierobežots piegādātāju loks, kas attiecīgi paaugstina pakalpojuma izmaksas un veicina publisku līdzekļu neefektīvu izlietošanu, uzskata "Bite Latvija".

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde izsludinājusi 1,5 miljonus vērtu mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas iepirkumu.

Iepirkums tiek veikts Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas digitālā aģentūra" vajadzībām. Pretendenti varēja iesniegt pieteikumus līdz 2025.gada 13.augustam.

Arī SIA "Tele2" iepriekš norādīja, ka nepiedalīsies šajā iepirkumā, jo uzņēmuma ieskatā tajā ir iekļauti favorītisma elementi, kas jau starta pozīcijā sniedz priekšrocības vēsturiskajam operatoram.

"Bite Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro.

"Bite Latvija" reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. "Bite Latvija" vienīgā īpašniece ir Lietuvas "Bite group".

airBaltic pirmajā pusgadā strādājis ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 16:00:00 +0300

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 2,4 miljoni pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 1,5 miljoni pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%. Tostarp 22 800 lidojumi veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet 13 500 bija ACMI lidojumi, kas ir par 12,4% vairāk.

"airBaltic" vidējais vietu piepildījums šogad pirmajā pusgadā bija 78,2% apmērā, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā.

"airBaltic" koriģētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šogad pirmajā pusgadā bija 48,1 miljons eiro, salīdzinot ar 58,6 miljoniem eiro 2024.gada pirmajā pusgadā. Savukārt "airBaltic" koriģētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas atskaitījumiem, kā arī pirms uzkrājumiem tiesvedībām (EBITDAR) veidoja 50,9 miljonus eiro, salīdzinot ar 76,5 miljonu eiro peļņu pirms gada.

"airBaltic" pārstāvji informē, ka tostarp šogad otrajā ceturksnī lidsabiedrība strādāja ar 27,6 miljonu eiro peļņu, salīdzinot ar 24,2 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada otrajā ceturksnī.

Savukārt "airBaltic" pasažieru skaits otrajā ceturksnī pieauga par 8,3% - līdz 2,5 miljoniem.

Lidsabiedrībā norāda, ka zaudējumu apmēra vairākkārtīgu samazinājumu šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, veicināja valūtas kursa svārstību ietekme un tas, ka nebija paātrinātu nolietojuma izmaksu, kas ietekmēja rezultātu pagājušajā gadā.

Lidsabiedrībā norāda, ka vienlaikus "airBaltic" darbību otrajā ceturksnī ietekmēja ieilgušās dzinēju pieejamības problēmas, kas joprojām aviācijas nozarē ir izplatītas. Tādējādi "airBaltic" saskārās ar nepieciešamību izmantot lidmašīnu īstermiņa nomas resursu. Šis pagaidu risinājums nodrošināja pakalpojumu nepārtrauktību, taču palielināja spiedienu uz rentabilitāti.

Lidsabiedrībā norāda, ka šī gada pirmā pusgada apgrozījums 349,6 miljonu eiro apmērā un pārvadāto pasažieru skaits ir visu laiku augstākais rezultāts pirmajā pusgadā. Pasažieru skaita pieaugumu pirmajā pusgadā veicināja gan regulārā, gan ACMI nomas pakalpojuma darbība.

"airBaltic" izpilddirektora pienākumu izpildītājs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis norāda, ka 2025.gada pirmā pusgada rezultāti parāda darbības elastību un nepārtrauktu pieprasījumu pēc pakalpojumiem, kā arī uzticamību. "Lai gan izaicinājumi turpinās - joprojām ir dzinēju piegādes un lidmašīnu pieejamības problēmas -, uzņēmums ir saglabājis stabilu sniegumu un turpinājis izaugsmi," papildina Cālītis.

Vienlaikus viņš norāda, ka "airBaltic" turpina koncentrēties uz efektivitātes un darbības snieguma uzlabošanu, vienlaikus gatavojot uzņēmumu nākotnes iespējām - tostarp potenciālajam akciju sākotnējam publiskam piedāvājumam (IPO). "Ar pieaugošiem rezervāciju rādītājiem, paplašinātu maršrutu tīklu un augošu ACMI nomas pakalpojumu darbību, esam labā pozīcijā otrajam pusgadam," piebilst Cālītis.

Lidsabiedrībā piebilst, ka kopumā rezervāciju rādītāji trešajam ceturksnim pārsniedz 2024.gada līmeni un ienesīguma tendences saglabājas pozitīvas. Kaut arī ģeopolitiskie riski - īpaši Tuvajos Austrumos - tiek rūpīgi uzraudzīti to iespējamās ietekmes uz degvielas cenām dēļ, kopējais pieprasījums un tirgus rādītāji joprojām ir spēcīgi. Lidsabiedrība turpina stiprināt komerciālo sniegumu un gatavoties stratēģiskiem soļiem, tostarp potenciālajam IPO, piebilst aviokompānijā.

"airBaltic" prognozē, ka koriģētā EBITDAR peļņa šogad būs no 160 miljoniem eiro līdz 175 miljoniem eiro. Vienlaikus gaidāms, ka kopējie ieņēmumi būs no 780 miljoniem eiro līdz 800 miljoniem eiro.

Tāpat arī uzņēmums prognozē, ka pārvadāto pasažieru skaits 2025.gadā pārsniegs 5,2 miljonus. Tikmēr kapacitātes mērķi tiek saglabāti nemainīgi, un ir plānots, ka "airBaltic" tīklā vietu kapacitāte salīdzinājumā ar 2024.gadu pieaugs par 5%. Savukārt ACMI nomas pakalpojumu kapacitāte salīdzinājumā ar 2024.gadu palielināsies par 20%.

2024.gada pirmajā pusgadā "airBaltic" strādāja ar 339,331 miljona eiro apgrozījumu un 88,759 miljonu eiro zaudējumiem.

Jau vēstīts, ka 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Ķīna nosaka sankcijas divām Lietuvas bankām

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 15:02:00 +0300

Ķīna noteikusi sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas", trešdien paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Kā norādīja ministrijā, sankcijas noteiktas kā atbilde uz Eiropas Savienības (ES) jūlijā pieņemto 18.sankciju pakotni Krievijai, kurā tika iekļautas divas Ķīnas bankas.

Tādā veidā ES cenšas ierobežot Maskavas kontaktus ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu kara Ukrainā izbeigšanu.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija uzsvēra, ka Pekina stingri iebilst pret ES lēmumu par sankcijām, tādēļ nolēmusi atbildes sankciju sarakstā iekļaut divas ES bakas - "Urbo bankas" un "Mano bankas". Organizācijām un personām Ķīnā aizliegts iesaistīties darījumos, sadarbībā un citās darbībās ar abām Lietuvas finanšu institūcijām.

ES sankcijas pret divām Ķīnas bankām vērsa, jo Rietumvalstu vērtējumā tās ir saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija iebilda pret sankcijām un solīja "darīt visu nepieciešamo, lai stingri aizsargātu Ķīnas uzņēmumu un finanšu institūciju likumīgās tiesības un intereses".

Lietuvas attiecības ar Ķīnu pašlaik ir vienas no sliktākajām ES dalībvalstu vidū.

2021.gadā Lietuva sāka veidot ciešākas attiecības ar Taivānu, tādēļ Ķīna pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Lietuvā un noteica tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai, reaģējot uz toreizējās konservatīvo un liberāļu valdības lēmumu atļaut Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, nevis Taibejas nosaukumu, kā tas ierasts daudzviet pasaulē. Pekinas vērtējumā Lietuva tā pauž atbalstu Taivānai kā neatkarīgai valstij un noraida tā dēvēto vienas Ķīnas politiku.

Kad 1949.gadā Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistu pārvaldītajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika, bet Taivānā turpina pastāvēt Ķīnas Republika.

Ķīna vienpusēji pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības Viļņā līmeni līdz pagaidu pilnvarotajam pārstāvim. Līdz tādam līmenim Pekina pazemināja arī Lietuvas pārstāvniecības Ķīnā līmeni. Taču Lietuva joprojām uzskata, ka abas misijas ir vēstniecību līmenī un Ķīnas rīcību raksturo kā starptautisko tiesību pārkāpumu. Lietuvas diplomāti Ķīnā vairs nestrādā, jo Pekina neatzīst viņu statusu.

Eiropas Komisija 2022.gada sākumā Pasaules Tirdzniecības organizācijā uzsāka lietu pret Pekinu saistībā ar iespējamiem Ķīnas tirdzniecības ierobežojumiem pret Lietuvu, taču strīds ir apturēts.

Jaunākie dati liecina, ka pirmā ceturkšņa beigās "Urbo bankas" aktīvi bija 668,5 miljoni eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā pirms gada, bet tīrā peļņa sasniedza 1,2 miljonus eiro, savukārt "Mano bankas" aktīvi marta beigās bija 454,5 miljoni eiro un peļņa sasniedza 1,076 miljonus eiro.

Bankas novērojušas, ka latvieši vasarā aktīvi tērē naudu (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 12:04:00 +0300

"Tirgus ir aktīvs un spējīgs augt, un ir pamats prognozēt šīs tendences turpināšanos".

Vasaras mēneši Latvijā tradicionāli raksturojas ar augstāku patērētāju aktivitāti, ko veicina gan sezonalitāte, gan lielāka iedzīvotāju mobilitāte un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Kopējā summa darījumiem, kas veikti ar maksājumu kartēm, ir būtiski pieaugusi vairākās patēriņa kategorijās, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, liecina banku dati.

Pircēju aktivitāte turpina pieaugt

Patēriņa preču kategorijā, kur ietilpst, piemēram, apģērbs un citas ikdienā lietojamas preces, kas nav pārtika, kopējā veikto maksājumu summa ar karti šī gada jūnijā pieauga par 27%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Šis pieaugums turpina jau gada sākumā aizsākušos augšupeju. Līdzīga dinamika redzama arī attiecībā uz tiem veikaliem, kas tirgo pārtiku un dzērienus - šajā kategorijā iedzīvotāji jūnijā maksājumos ar kartēm tērējuši teju par 19% vairāk nekā pērnā gada jūnijā. Galvenokārt maksājumi veikti trīs lielākajos mazumtirdzniecības veikalu tīklos Latvijā, vidējai darījuma summai sasniedzot 17,6 eiro.

Iedzīvotāji arvien vairāk tērē brīvā laika pavadīšanai

Šovasar iedzīvotāji ne tikai aktīvāk iegādājas preces, bet arī arvien vairāk izmanto atpūtas un izklaides iespējas. Tas atspoguļojas arī karšu maksājumu datos - piemēram, izklaidei, atpūtai un arī ceļošanai veikto maksājumu summa jūnijā pieauga par 19% salīdzinājumā ar pagājušā gada periodu. Tāpat par 23% augusi veikto maksājumu summa kafejnīcās, restorānos un bāros. Lai gan vasarā iedzīvotāji biežāk izvēlas ieturēt maltītes ārpus mājas, ēdiena piegādes pakalpojumi joprojām saglabā lielu popularitāti, un vidējā darījumu summa ar maksājuma karti šajā segmentā ir 21,88 eiro.

Izaugsme ar inflācijas izaicinājumiem

"Salīdzinot ar 2024.gada jūniju, šogad redzam pieaugumu vairākās kategorijās, kas apliecina gan iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanos, gan stabilu ekonomisko aktivitāti. Iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas tērēt ne tikai ikdienas vajadzībām, bet arī atpūtai, ceļojumiem un izklaidei, kas signalizē par noskaņojuma uzlabošanos. Šī dinamika rāda, ka tirgus ir aktīvs un spējīgs augt, un ir pamats prognozēt šīs tendences turpināšanos arī turpmākajos mēnešos.

Redzam, ka arī maksājumi ar digitālajiem makiem kļūst arvien pieprasītāki - šī gada jūnijā makam pievienoto karšu skaits bija par 21% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, kā arī kopējais maksājumu skaits un arī summas augušas par 9%," norāda finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Ekonomists: Dāmokla zobens ir siltumenerģijas tarifu kāpums Rīgai (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 09:52:00 +0300

Ārkārtējās situācijas izsludināšana mazinās uzņemto saistību neizpildes slogu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūlijā cenu līmenis audzis vien par 0,1%, salīdzinot ar jūniju. Tomēr atgāžoties krēslā un mazliet paķidājot to sīkāk (arvien) bažīgs skats vēršams pārtikas cenu virzienā, ziņo ekonomists Oskars Niks Mālnieks.

Daļa no tās ir jau zināma (piemēram, globālais kafijas cenu nesenais kāpums), daļa - jauna. Jūlijā svaigo dārzeņu cenas samazinājušās uz pusi mazāk nekā ierasts. Svaigo augļu cenas, lai arī svārstīgas, jūlijā augušas šim mēnesim netipiski strauji. Augusta datos varēs noprast kā šosezon veicies kartupeļu audzētājiem. Iespējams, inflācijas azotē vēl pāris pārsteigumi paslēpti. Vismaz labā ziņa ir tā, ka gada inflācija bijusi stabila un saglabājusies jūnijā novēroto 3,8% apmērā.

Visbūtiskākā ietekme uz inflāciju mēneša laikā bija transportam (+1,9%), sadārdzinoties degvielai. Jūlijā sadārdzinājās pārtika (+0,3%), galvenokārt uz svaigo augļu un kartupeļu rēķina. Vienlaikus, sezonas izpārdošanām turpinoties, samazinājās apģērbu un apavu cenas (-5,3%). Nedaudz mēneša inflāciju mazināja dažādu preču un pakalpojumu kategorija (-1,7%), kurā cenas visbūtiskāk kritās personīgās higiēnas precēm.

Kamēr vēl inflācija kūtri kavējas esošajā līmenī, pašmāju lauksaimniekiem rokas pilnas. Jūlijā Latvijā lijis par 40% virs normas un jau trešo gadu pēc kārtas laikapstākļi ir bijuši ražai nelabvēlīgi. Ārkārtējās situācijas izsludināšana mazinās uzņemto saistību neizpildes slogu, piemēram, radot iespēju atlikt nodokļu maksājumus uz laiku. Tomēr pat ārkārtējā situācija diez vai glābs no tā, ka sliktās ražas ietekmē cenas svaigajiem dārzeņiem un augļiem nekritīs tik sparīgi kā vasaras un rudens mēnešos ierasts citos gados. Izskatās, ka daļēji šis efekts jau jūlijā bijis redzams, svaigu dārzeņu cenām sarūkot vien par 3,4% ierasto 8-10% vietā.

Vēl kā tāds Dāmokla zobens virs mūsu galvām karājas iespējamais siltumenerģijas tarifu kāpums Rīgai. Ja, par spīti spraigām diskusijām starp Rīgas Siltumu un dažādām valsts institūcijām, tarifs tik tiešām septembrī pieaugs par vairāk nekā piektdaļu, inflācija gadā vidēji būs vēl par kripatiņu augstāka. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka šķeldas cena jūlijā bijusi stabila un dabasgāzes cena gana zema, tāpēc īsti nav pamata redzēt tarifu pieaugumu citviet Latvijā.

Viena no kultūras kanonā rakstītajām latviešu iezīmēm ir tā, ka mums prieku sagādā tas, ka kaimiņam iet sliktāk - Igaunijā inflācija jūlijā sasniegusi jau 5,4% atzīmi. Tas gan galvenokārt augstāka PVN dēļ. Lietuvā inflācija ap 3,8%, kamēr eirozonas vidējā inflācija jau otro mēnesi bijusi stabila, ECB kāroto 2% līmenī.

Ģeopolitiskie notikumi un dabas untumi varētu svārstīt inflāciju atlikušajos 2025.gada mēnešos. Tomēr kopumā sagaidām, ka inflācija šogad vidēji varētu būt virs 3,5%.

Visvairāk viesnaktis rezervējuši tūristi no Lietuvas, Vācijas, Somijas (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 07:45:00 +0300

Ārvalstu viesi visvairāk nakšu pavadījuši Rīgā.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 miljoni viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati. Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 miljoni, kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 miljoni nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Vidējais uzturēšanās ilgums2 vienas rezervācijas laikā šajās mītnēs 2024.gadā bija 2,7 naktis, t.sk. ārvalstu viesiem - 3,2 naktis, bet vietējiem - 1,8 naktis. Lielākoties rezervētās mītnes ir ar ietilpību līdz 10 gultas vietām (93% rezervēto nakšu).

2024.gadā 55,2% no visām viesnaktīm tika pavadītas Rīgā, 18,8% - Kurzemē, 16,8% - Pierīgā, 4,5% - Vidzemē, 2,9% - Latgalē un 1,8% - Zemgalē. Latvijas iedzīvotāji visvairāk apmetās Kurzemē (33,1% viesnakšu) un Rīgā (26,9% viesnakšu). Ārvalstu viesi visvairāk apmetās Rīgā (64,5% viesnakšu), Pierīgā (15,9% viesnakšu) un Kurzemē (14,1% viesnakšu).

Pieejamie dati par sešām pēc iedzīvotāju skaita vislielākajām Latvijas pilsētām Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jelgavu, Jūrmalu un Ventspili liecina, ka 2024.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visās minētajās pilsētās ir pieaudzis gan vietējo, gan ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits. Ārvalstu viesi visvairāk nakšu pavadījuši Rīgā (861 tūkst.), Jūrmalā (120,7 tūkst.) un Liepājā (86,9 tūkst.).

2024.gadā visnoslogotākie mēneši bija jūlijs un augusts, kad rezervēto viesnakšu īpatsvars kopā sasniedza 38,4%, savukārt janvārī un februārī tas bija vismazākais - kopā tikai 7,5% no kopējā rezervēto viesnakšu daudzuma.

Latvijā visvairāk viesnaktis rezervējuši ārvalstu viesi no Lietuvas (256,8 tūkst.), Vācijas (164,9 tūkst.), Somijas (86,3 tūkst.), Igaunijas (84,1 tūkst.), Polijas (68,5 tūkst.), Apvienotās Karalistes (67,5 tūkst.), Francijas (57,9 tūkst.), ASV (56,2 tūkst.), Spānijas (38,4 tūkst.) un Zviedrijas (33,5 tūkst.).

Visvairāk naktsmītņu Latvijā pieejamas platformā Booking.com, kurā 2024.gada jūnijā3 viesiem tika piedāvātas ap 4,1 tūkst. atbilstošo tipu tūristu mītnes (dzīvokļi, viesu un brīvdienu mājas, atpūtas namiņi, kotedžas, jauniešu mītnes u.tml.), kurās pieejams ap 28,9 tūkst. gultasvietu. Aptuveni 61% no mītnēm ir dzīvokļi.

Latvijas bioekonomika perspektīvas saskata līdz 2040. gadam (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 11:25:00 +0300

"Apzināmies, ka iegūsim pretrunīgus viedokļus, tādēļ īstenosim to izvērtēšanu un centīsimies panākt dažādu prioritāšu līdzsvarošanu".

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vadībā (LBTU) Latvijā ir sākta nacionālā bioekonomikas rīcības plāna izstrāde. Tajā iesaistīts plašs ieinteresēto pušu loks, lai līdzsvarotu dažādas prioritātes un panāktu ilgtspējīgu bioekonomikas nozaru attīstību tuvākajās desmitgadēs. Plāna izstrāde ir daļa no starptautiskā projekta “Boost4Bioeast”, ko īsteno 11 Eiropas valstis, un LBTU ir atbildīga par Latvijas situācijas apzināšanu un turpmāko aktivitāšu definēšanu.

Latvija ir pirmā no Eiropas Savienības Austrumeiropas dalībvalstīm, kas 2017. gadā apstiprināja Bioekonomikas stratēģiju 2030. gadam un sāka mērķtiecīgu darbību tās īstenošanai. Tajā tika noteikti vairāki stratēģiskie mērķi, kas saistīti ar nodarbinātību, bioekonomikas produktu pievienoto vērtību un bioekonomikas eksporta produkcijas vērtību, kā arī attīstības vīzija.

Šobrīd tās periods tuvojas noslēgumam un LBTU pētnieki, kas sagatavoja aktuālo stratēģiju, ķērušies klāt pašreizējās situācijas apzināšanai, lai izstrādātu aktualizētu rīcības plānu, kā arī iezīmētu nozaru attīstības vīziju 2040. gadam.

Lai izstrādātu rīcības plānu, izveidotas piecas rīcības grupas dažādos bioekonomikas tematiskajos virzienos. Rīcības grupu darbu koordinē Dr.oec. Irina Pilvere.

“Bioekonomikas nozaru attīstībai ir nepieciešama koordinēta un vienota ekosistēmas darbība, kurā ir kopīga izpratne par mērķiem, īstenotajām aktivitātēm un izveidoti nepieciešamie atbalsta instrumenti. Mūsu mērķis diskusijās par nozaru attīstību ir iesaistīt pēc iespējas dažādākas ieinteresētās puses, lai iegūtu visaptverošu skatījumu gan par nozares stiprajām pusēm, gan kavējošajiem faktoriem. Apzināmies, ka iegūsim pretrunīgus viedokļus, tādēļ īstenosim to izvērtēšanu un centīsimies panākt dažādu prioritāšu līdzsvarošanu, lai panāktu nozaru ilgtspējīgu attīstību un augstu konkurētspēju,” stāsta I. Pilvere.

Jau norisinājušies pirmie ieinteresēto pušu semināri, kuros izdevies kartēt pašreizējo bioekonomikas ekosistēmu, iegūt informāciju SVID analīzei, kā arī izveidot potenciālo nozaru nākotnes vīziju. Darba grupās aicināti piedalīties politikas un pārvaldības, pētniecības un inovāciju, uzņēmējdarbības, sabiedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Tā kā Latvijas nacionālā bioekonomikas rīcības plāna izstrāde norisinās “Boost4Bioeast” projektā, līdztekus Latvijas pārstāvjiem rīcības grupas veido un plānus izstrādā arī Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Bulgārija, Rumānija un Horvātija. Reģiona iniciatīva norisinās paralēli Eiropas Komisijas aktivitātēm, kas šī gada rudenī plāno prezentēt jaunu bioekonomikas stratēģiju Eiropai.

Pašvaldības prasa 400 000 eiro kompensācijas par lietus nodarītajiem postījumiem

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 10:44:00 +0300

Septiņas pašvaldības prasa valdībai vairāk nekā 400 000 eiro kompensācijas par lietus nodarītajiem postījumiem, informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

VARAM atbalstīti un saskaņošanai Finanšu ministrijā nodoti trīs pašvaldību pieprasījumi par šī gada jūlija lietavu postījumiem.

Preiļu novada pašvaldība prasa 53 008 eiro, Ludzas novada pašvaldība - 19 714 eiro, un Augšdaugavas novada pašvaldība - 251 385 eiro.

Savukārt VARAM izvērtēšanā ir četru pašvaldību pieprasījumi par šī gada jūnija un jūlija lietavu postījumiem.
Alūksnes novada pašvaldība prasa 24 674 eiro, Rēzeknes novada pašvaldība - 14 431 eiro, Krāslavas novada pašvaldība - 30 880 eiro, un Balvu novada pašvaldība - 73 689 eiro.

Kā ziņots, stipru lietusgāžu laikā tika nodarīti būtiski bojājumi Preiļu novada pašvaldības infrastruktūrai - konstatēti ceļu seguma izskalojumi, caurteku bojājumi. Visvairāk ceļu bojāts Vārkavas pagastā, taču bojājumi ir arī Pelēču, Rožkalnu un Upmalas pagastā.

Savukārt no Ludzas novada pašvaldības VARAM tika iesniegti finanšu pieprasījumi četriem pašvaldības ceļiem, lai atjaunotu lietavu laikā bojāto segumu.

CSP: zivis kļuvušas par 13% lētākas, kartupeļi - par 10% dārgāki (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 09:20:00 +0300

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%.

Galvenokārt akciju ietekmē 2025.gada jūlijā cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēgumu rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).

Apģērba un apavu grupā cenas samazinājās par 5,3%. Mēneša laikā vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 6,2% un apaviem - par 3,8%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Būtiskākais cenu kāpums grupā bija elektroenerģijai (+0,8%) un siltumenerģijai (+0,2%).

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,9%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai par 2,6%, tai skaitā dīzeļdegvielai - par 4,1%, benzīnam - par 1,2%, savukārt auto gāzes cenas samazinājās par 0,5%. Sadārdzinājās arī pasažieru aviopārvadājumi, pasažieru pārvadājumi pa jūru un autoceļiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,5%. Noslēdzoties akcijām, barība lolojumdzīvniekiem kļuva dārgāka par 3,9%. Sadārdzinājās arī kompleksie atpūtas pakalpojumi un televīzijas abonēšanas maksa. Savukārt lētāki bija ziedi.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,7%, galvenokārt akciju ietekmē personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija vīnam, mājokļa mēbelēm, mobilo tālruņu iekārtām, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem un alum. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Gada patēriņa cenu pieauguma temps jūlijā saglabājās 3,8%

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,8 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 6,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+34,2%). Dārgāka bija arī mājputnu gaļa (+17,9%), svaigi augļi (+13,2%), šokolāde (+29,2%), olas (+19,3%), sviests (+19,8%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,5%). Cenas pieauga piena produktiem (+6,9%), pienam (+7,1%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), augu eļļai (+19,9%), liellopu gaļai (+28,9%), augļu un dārzeņu sulām (+7,1%), sieram un biezpienam (+1,9%), saldējumam (+6,1%). Savukārt lētāki bija kartupeļi (-9,3%), cukurs (-18,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (-13,4%), milti un citi graudaugi (-3,1%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 5,9%. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 9,6%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,9%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,3%. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai (+7,1%). Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+7,8%), dabasgāze (+10,9%), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+12,0%), atkritumu savākšana (+11,0%), mājokļa īres maksa (+3,1%), kanalizācijas pakalpojumi (+4,0%) un ūdensapgāde (+2,7%). Savukārt lētāka bija siltumenerģija (-3,5%) un cietais kurināmais (-3,2%).

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 3,6%. Gada laikā dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, zobārstniecības pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,0%, sadārdzinoties televīzijas abonēšanas maksai, atpūtas un sporta pakalpojumiem, laikrakstiem un žurnāliem, barībai lolojumdzīvniekiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,4%. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem - par 3,9%, ēdnīcu pakalpojumiem - par 6,4% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem - par 6,2%. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi par 10,3%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, pirmsskolas izglītībai, apaviem, uzturēšanās izmaksām veco ļaužu pansionātos, mājokļa mēbelēm, pasažieru aviopārvadājumiem. Savukārt lētāka bija degviela (-2,5%), personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi, autotransportlīdzekļu apdrošināšana, lietotas automašīnas.

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2025.gada jūlijā bija par 51,8% augstākas. Precēm cenas pieauga par 49,8%, bet pakalpojumiem - par 55,3%.

2025.gada jūlijā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 2,9%.

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2025.gada augustā paziņos 8.septembrī.

Siltuma tarifu mīti un manipulācijas: kāpēc rīdzinieki pārmaksā?

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 18:09:00 +0300

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā. Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu!

Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem, informē Jānis Timma, SIA “Eco Energy Riga” valdes priekšsēdētājs un biedrības “Rīgas Ilgtspējīgas Siltumapgādes Asociācijas” iniciatīvas autors.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks.

Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Otra manipulācija ir saistīta ar centieniem “Latvenergo” piedāvāto siltumu dēvēt par “atlikuma siltumu”, kuru, kā reizēm tiek apgalvots, varot piedāvāt tirgū par ļoti zemu cenu. Arī tā nav taisnība, jo EK direktīva 2012/27/ES (un Eiropas Komisijas 2019. gada 25. septembra ieteikums Nr. 2019/1659 par Direktīvas 2012/27/ES 14. pantā paredzētā efektīvas siltumapgādes un dzesēšanas potenciāla visaptveroša izvērtējuma saturu) aizliedz uzskatīt koģenerācijas staciju saražoto siltumu par atlikuma siltumu. Atlikuma siltums, Eiropas Savienības izpratnē, ir siltums, kuru rada uzņēmumi, kas nedarbojas enerģētikas jomā – piemēram, datu centri, maizes ceptuves, veļas mazgātuves u.c. Lietderīgi intergrējot šo zempotenciālasiltumu centralizētajos siltumtīkols mēs no vienas puses samazinam izmešus, jo pretējā gadījumā tas tiktu izmests atmosfērā, no otras puses mēs iegūstam tālāk lietderīgi izmanojamu siltumenerģiju.

Taču koģenerācijas staciju radītais siltums, tajā skaitā “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 ir tieši koģenerācijas stacijas speciāli radīts produkts, kas EK direktīvas izpratnē nav atlikuma siltums. Tas ir stacijas darbības pamatprodukts. Centieni to dēvēt par atlikuma siltumu ir manipulācija ar faktiem, kas potenciāli var draudēt ar sankcijām no Eiropas Savienības puses.

Šeit ir izvilkums no EK 2019. gada 25. septembra skaidrojuma Nr. 2019/1659 par Direktīvu 2012/27/ES par to, kas nav atlikuma siltums – “Šādas kategorijas nebūtu jāuzskata par atlikumsiltumu – siltums, ko saražo koģenerācijas režīmā koģenerācijas stacijās [...]”. Un šeit gluži pretēji, kas ir atlikuma siltums – “Būtu jāuzskata, ka, piemēram, šādi objekti un procesi rada atlikumsiltumu – datu centri vai tirdzniecības zonas, kas ir jāatdzesē, ja darbības procesā radušos siltumu var piegādāt uz citu vietu ārpus objekta tā vietā, lai to novadītu vidē [...]”.

Tagad mazliet par vēsturi. Līdz 2017. gadam Rīgā, Daugavas labajā krastā 100% no centralizētā siltuma tika saražoti no gāzes. To nodrošināja TEC-1, TEC-2 un “Juglas Jauda”. Toreiz siltums Rīgā tiešām bija lētāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās. Balstoties uz šo faktu, tiek apgalvots, ka tieši neatkarīgo siltuma piegādātāju ienākšana siltuma tirgū ir palielinājusi siltuma cenas Rīgā. Tas ir klaji absurds apgalvojums, jo ignorē acīmredzamo faktu ka nepilnas desmitgades laikā ir ļoti pieaugušas energoresursu cenas un gāzes stacijas Baltijas jūras reģiona galvaspilsētās ir zaudējušas savu lomu, kā bāzes jaudu piegādātājs, bet gan kalpo pīķa patēriņu nosegšanai. Jo energoresursu izmaksas gāzes stacijām ir nesalīdzināmi ausgstākas par biomasu un RDF.

Ja desmitgadi atpakaļ gāzes cena svārstījās robežās no 18 – 24 eiro par megavatstundu , tad šodien tā 35 – 50 eiro par megavatu robežās. Nemaz nerunājot par Krievijas iebrukuma Ukrainā radītājiem cenu pīķiem, kas bija vairāk nekā 200-300 eiro par megavatstundu. Papildus gāzes cenai ir jāmaksā arī akcīzes nodoklis vidēji 2 eiro par megavatstundu, 6-8 eiro par sadales un pārvades pakalpojumu, jāmaksā par CO2 kvotām 7-10 eiro par megavatstundu. Tādēļ reālās gāzes iegādes galējās izmaksas šodien ir ne mazāk kā 50-60 eiro par megavatstundu un, protams, ka ražojot siltumenerģiju no šī resursa tas objektīvi ir dārgs.

Savukārt biomasas cena, no kuras ražo siltumu neatkarīgie siltuma tirgus dalībnieki, ir divas, divarpus reizes lētāka – vasarā tā var nokrist pat līdz 18 eiro par megavatu, apkures sezonā visticamāk tā varētu būt robežās ap 25-30 eiro par megatstundu Tieši tādēļ Viļņā un Tallinā, kur neatkarīgo siltuma piegādātāju īpatsvars tirgū ir divreiz lielāks nekā Rīgā, kur neatkarīgie ražotāji nodrošina tikai 25-30% no Rīgai nepieciešamā siltuma, siltuma cenas ir zemākas nekā Rīgā. Un tieši tādēļ ceļš uz zemākām siltuma cenām Rīgā ved caur jaunu, modernu neatkarīgo ražotāju īpatsvara audzēšanu tirgū, nevis no gāzes saražotā siltuma plašāku izmantošanu. Ļoti spilgti to apliecina Viļņas, Kauņas un Tallinas piemēri – siltums ir lētāks tur, kur to vairāk ražo jaunās, modernās katlumājās no vietējiem resursiem, proti, biomasas.

Apskatot Skandināvijas galvaspilsētas, kur cenu un izmaksu līmenis ir būtiski augstāks, arī tur mēs redzam tādu pašu tendenci un pat vēl izteiktāku – Stokholma ir paziņojusi, ka 100% no tās saražotās siltumenerģijas tiks saražots no vietējiem energoresursiem, atsakoties no gāzes pat pīķa slodzes nosegšanai.

Bet realitāte acīmredzami vienkāršais nav nemaz tik vienkāršs. Attīstībai šajā virzienā, proti, jaunu, modernu vietējo energoresursu izmantojošu energoobjektu attīstībā un būvneicībā, riteņos nemitīgi tiek mesti sprunguļi. Tiek radīts manipulatīvs regulējums, kura mērķis ir nopirkt dārgāku no gāzes ražotu siltumu, dēvējot to par atlikuma siltumu, tā vietā lai pirktu lētāku siltumu, kurš tirgū ir pieejams. Šādi kaitējums rīdzinieku maciņiem tiek nodarīts ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Bankas, redzot šādu situāciju, nevēlas riskēt un finansēt jaunu biomasas kurināmā staciju būvi un šādi Rīga tiek iedzīta dārga siltuma slazdā ilgtermiņā.

Konkrēti šajā pusgadā vidējais no gāzes saražotais siltuma tarifs ir bijis 78.92 eiro par megatavstundu, , bet no biomasas saražotā – 61.68 eiro par megavatu – tā ir 22% starpība. Objektīvu apstākļu dēļ Rīga nespēj šobrīd atteikties no siltuma ražošanas ar gāzes palīdzību, taču, ja neatkarīgo siltuma ražotāju īpatsvars tirgū pieaugtu no pašreizējiem 25% līdz aptuveni 50%, rīdzinieki viennozīmīgi pamanītu siltuma cenas samazināšanos.

Mūsu grupā šobrīd notiek projektēšanas darbi un celtniecības sagatavošanās darbi trīs jauniem, ar biomasu darbināmiem siltuma ražošanas objektiem, ar kopējo jaudu 100 megavati. Ja tos izdosies tos uzbūvēt, jo esošais siltuma tirgus regulējums ir milzīgs šķērslis to attīstībā, tad uzskatu, ka Rīgas siltuma tarifu problēma būs atrisināta, jo tirgū parādīsies lielas, būtiski lētāka siltuma piedāvājums. Siltuma dārdzības problēmu teorētiski iespējams risināt arī citādi – ar Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas komisijas tarifu formulas maiņu, paredzot, ka “Latvenergo” brīžos, kad tiek gūti neplānoti lieli ieņēmumi no elektrības pārdošanas, ietvertu tos savā tarifa aprēķinā un mazinātu savu siltumenerģijas tarifu. Diemžēl tā vietā notiek maipulācijas ar definīcijām un iepirkuma procedūras kropļošana, kā rezultātā cieš visi Rīgas iedzīvotāji un uzņēmēji. . Atkārtošos vēlreiz – lētāks siltums Rīgā būs tad, kad būs vairāk ražotāju, kas spēs to saražot lētāk un “Rīgas Siltuma” iepirkumu politika būs vērsta uz lētāka siltuma reālu iepirkšanu, nevis centieniem radīt apkārtceļus, lai nopirktu dārgāku siltumu tikai tādēļ vien, ka to piedāvā uzņēmuma līdzīpašnieks.

Rīga, atšķirībā no pārējām Baltijas reģiona lielajām pilsētām pārāk gausi ir sekojusi pēdējo divu desmitgažu tendencei palielināt siltuma ražošanu no vietējiem resursiem, galvenokārt, biomasas. Sekas tam ir krass siltuma cenas lēciens pie jebkuriem ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, piemēram, Krievijas iebrukuma Ukrainā. Neesam pasargāti no šādām sekām arī nākotnē – militārs konflikts ar Irānu var novest pie kuģu satiksmes slēgšanas Persijas līcī, hutiešu nemiernieki brīžiem spējuši pilnībā pārtraukt kuģu satiksmi Babelmandebas šaurumā, kas savieno Sarkano jūru ar Indijas okeānu. Tas viss ietekmē gāzes cenu, problēmu gadījumā Persijas jūras līcī gāzes cena viegli var sasniegt 2022. gada līmeni vai pat pārsniegt to, jo tā ir pasaules svarīgākā energoresursu artērija.

Domājot par nākotni un valsts drošības interesēm, ir svarīgi samazināt enerģijas cenas atkarību no ģeopolitiskajiem notikumiem, nevis mākslīgi censties to paildzināt.

Elektroauto atbalsta programma tuvojas noslēgumam

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 15:20:00 +0300

Esošā atbalsta programma, kas tiek finansēta no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII), elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei, tuvojas noslēgumam, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Programma paredz, ka tā ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim vai līdz brīdim, kad beidzas pieejamais finansējums. Finansējuma atlikums tuvāko nedēļu laikā tiks pilnībā izmantots, par ko liecina iepriekšējo mēnešu aktivitāte un līdzšinējie finansējuma izlietojuma apmēri.

KEM norāda, ka papildu finansējums šai programmai netiks piešķirts, tomēr patlaban tiek strādāts pie jaunas iniciatīvas elektroauto izmantošanas veicināšanai, kuru plānots ieviest 2026.gadā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka programma parādījusi sabiedrības gatavību pāriet uz ilgtspējīgu mobilitāti, kuras pamatā izmanto Latvijā ražotu enerģiju, piemēram, izmantojot saules paneļu saražoto elektroenerģiju.

Kopumā ar valsts atbalstu vairāk nekā 5600 mājsaimniecību iegādājušās videi draudzīgus automobiļus.

No kopējā Latvijā reģistrēto elektroauto skaita ap 37% elektroauto ir iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Atbalsta apmēri programmā ir dažādi, sākot no 3350 eiro līdz 9000 eiro.

Kopš EKII atbalsta programmas apstiprināšanas 2022.gadā KEM, reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, ir palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, sniedzot kopumā 30 miljonus eiro. Tostarp 2024.gada jūlijā piešķirti papildu pieci miljoni eiro, 2024.gada beigās piešķirti papildu četri miljoni eiro, bet 2025.gada aprīļa beigās - vēl 11 miljoni eiro.

KEM norāda, ka līdz 2025.gada 11.augustam apgūti 27,7 miljoni eiro no programmā pieejamā finansējuma.

Ministrijā akcentē, ka tiks pārskatīti elektroauto iegādes atbalsta nosacījumi, ņemot vērā tirgus izmaiņas, finanšu ilgtspēju, kā arī oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitāti, lai 2026.gadā nodrošinātu jaunas atbalsta programmas izstrādi, piemēram, Sociālā klimata fonda ietvaros.

Jaunās atbalsta programmas izstrāde notiks sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, lai sniegtais atbalsts būtu efektīvāks un atbilstu ilgtspējīgas mobilitātes mērķiem Latvijā.

Purvciemā atsākusies augstceltņu dzīvojamo ēku būvniecība (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 12:26:00 +0300

Nama iedzīvotājiem būs arī pieejama terase uz ēkas jumta ar panorāmas skatu uz Rīgu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs kopā ar sadarbības partneriem topošā 13 stāvu augstā dzīvojamā projekta pamatos 2025.gada 7.augustā svinīgi iemūrēja laika kapsulu, simboliski atzīmējot projekta nozīmi Purvciema attīstībā. Dzīvojamais nams ir pēdējos gados modernākā daudzstāvu ēka pieprasītajā apkaimē. Tas ir pirmais tāds dzīvojamā segmenta projekts Purvciemā, un tirgu papildina ar 103 dzīvokļiem.

Vērienīgo projektu īsteno sadarbībā ar Igaunijas attīstītājiem. Kopējās investīcijas plānotas 15 miljonu eiro apmērā. Projekta arhitektūru veidojis Uldis Bērziņš, interjera dizainu veidojusi Londonā praktizējoša dizainere Elīna Jukuma. Ēkas nodošana ekspluatācijā paredzēta 2026.gada nogalē.

Laika kapsulā ievietotā vēsts atspoguļo projekta ideju: radīt harmonisku, estētisku un ilgtspējīgu dzīvojamo vidi mūsdienu pilsētniekam. Projekta veidotāji uzsver, ka projekts ir veidots, lai harmoniski iekļautos esošajā apkaimē un reizē dotu impulsu jaunam dzīves kvalitātes līmenim. Kapsulā iekļautais vēstījums uzsver arī arhitekta Ulda Bērziņa pārliecību, ka dzīvojamā ēka jābūvē ar cieņu pret apkārtējo vidi, vēsturi un cilvēkiem - nevis kā izolētu objektu, bet kā dzīvu, cilvēciski nozīmīgu daļu no kopējās pilsētas ainavas.

Projekts izceļas ar augstvērtīgu arhitektūru un kvalitatīviem, energoefektīviem materiāliem, eleganti veidotām, mājīgām koplietošanas telpām. Premium vestibils ar 5,7 metrus augstiem griestiem veidots kā mājīga telpa ar vairākām aprīkotām atpūtas zonām, kur iedzīvotāji var uzturēties, atpūsties un justies kā mājās. Nama iedzīvotājiem būs arī pieejama terase uz ēkas jumta ar panorāmas skatu uz Rīgu, bet pagalmā - labiekārtota teritorija ar estētiskiem apstādījumiem, rotaļu laukumu bērniem un sportisko aktivitāšu zonu.

Ēkas 13. stāvā izvietoti mājokļi ar plašām terasēm un panorāmas skatu uz Rīgu. Dzīvokļi augšējos stāvos jau šobrīd ir vispieprasītākie, un no pieciem dzīvokļiem pēdējā stāvā, trīs lielākie jau ir pārdoti. Kopumā projektā līdz aktīvās būvniecības uzsākšanai rezervēti jau 14% mājokļu.

Ēka būvēta atbilstoši standartam: izmantojot inovatīvus, energoefektīvus risinājumus, kas nodrošina samērīgas komunālo pakalpojumu izmaksas un ietaupījumu ilgtermiņā. Nams atbilst A+ energoefektivitātes klasei, katram dzīvoklim ir individuālie apkures, ūdens un elektroenerģijas skaitītāji. Iedzīvotāju ērtībām ierīkotas 76 virszemes un segtas autostāvvietas ar infrastruktūru elektroauto uzlādei. Pirmajā stāvā būs noliktavas un telpas velosipēdu un bērnu ratiņu novietošanai.

Dārzeņu audzētāji pesimistiski par iespēju šogad novākt un realizēt produkciju

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 10:37:00 +0300

Dārzeņu audzētāji pesimistiski par iespēju šogad novākt un realizēt izaudzēto produkciju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze.

Viņa akcentēja, ka kopumā dārzeņu audzētājiem patlaban noskaņojums ir ļoti pesimistisks. Šobrīd produkcijas realizācija nenotiek vai tā tiek realizēta ļoti maz, jo veikali šogad maz iepērk vietējo preci vai atsakās no tās vispār. Tāpēc veikalos šogad ir ļoti liels importēto dārzeņu īpatsvars.

Tāpat LLKC augkopības konsultante norādīja, ka nav indikāciju potenciālam realizācijas apjoma pieaugumam. Tāpēc, ja arī saimniekiem izdosies novākt un saglabāt labu ražas kvalitāti, nav garantijas, ka to varēs realizēt par atbilstošu cenu.

Kamerāde-Sniedze akcentēja, ka situācija dārzeņu audzētājiem visā Latvijā šobrīd ir līdzīga.

"Lai arī sākumā likās, ka nokrišņi vairāk bijuši Vidzemē un Latgalē un tas ietekmējis iesēto un apstādīto platību, tad šobrīd arī Zemgalē, Bauskas un Jelgavas novados, kur vairāk audzē dārzeņus, ir bijušas pietiekami nopietnas lietusgāzes ar lielu nokrišņu daudzumu," skaidroja LLKC augkopības konsultante.

Viņa minēja, ka šobrīd sliktākā situācija ir kartupeļiem, jo to raža ir laba, bet kartupeļu vagas ir ūdenī un ir apgrūtināta agro kartupeļu novākšana. Tostarp mitro laikapstākļu ietekmē kartupeļi slimo ar lakstu puvi un ir inficēti arī bumbuļi, kā dēļ pēc novākšanas tie ātri bojājas un neglabājas.

Kamerāde-Sniedze prognozēja, ka dažās saimniecībās, izvērtējot stāvokli uz laukiem, nebūs iespējams novākt pat 50% no kartupeļu ražas, un, ja pat to novāks, pastāv liela iespējamība, ka tā būs bojāta un nebūs realizējama.

Tāpat šogad ir laba sīpolu raža un šobrīd būtu jāsāk novākšanas darbi, bet tikai dažas saimniecības tos ir sākušas, jo pārmērīga mitruma dēļ ir apgrūtināta tikšana uz lauka, skaidroja LLKC augkopības konsultante.

"Vai novāktā raža, kas šobrīd atrodas ūdenī, glabāsies? Visticamāk, nē, jo daži lauki jau šobrīd smird - tas nozīmē, ka uz lauka jau sācies pūšanas process," uzsvēra Kamerāde-Sniedze.

Viņa minēja, ka kāposti, kurus ir paspēts iestādīt un kuri nestāv ūdenī, ir labas kvalitātes, bet daudzās saimniecībās kāpostiem neveidojas galviņas, jo ir izskalotas barības vielas. No agrajiem kāpostiem audzētāji neieguva aptuveni 30% no plānotās ražas. Tomēr Kamerāde-Sniedze pauda cerību, ka laikapstākļi uzlabosies un būs iespējams novākt vēlo kāpostu ražu.

"Ar bietēm un burkāniem situācija ir līdzīga, tie kultūraugi, kas nav pārāk lielā mitrumā, aug labi un ir cerība uz ražu," skaidroja LLKC augkopības konsultante.

Tomēr viņa uzsvēra, ka slikta situācija ir gurķiem. Lauka gurķiem šogad ražas gandrīz nav vispār, un arī siltumnīcās, kurās gurķus audzē augsnē, raža ir būtiski mazāka nekā plānots. Tāpat tomātiem daudzviet situācija ir līdzīga - plēves tuneļos tie sāk ražot vēlāk un arī lēnāk gatavojas.

Jau ziņots, ka valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platību 2975 hektāru apmērā. Tāpat būtisko lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.

Dienestā skaidro, ka radušos zaudējumus šobrīd vēl nav iespējams pilnībā novērtēt, tāpēc pieteikšanās par radītajiem postījumiem būs atvērta arī turpmāk, nenosakot konkrētu termiņu. Laikapstākļu radītos zaudējumus vēl nevar aprēķināt, jo pastāv iespēja, ka daļu uz postījumiem pieteikto, bet iesēto platību būs iespējams nokult un novākt.

Savukārt līdz 2025.gada 10.jūlijam dienesta provizoriski aprēķinātie zaudējumi lauksaimniecībā veidoja 63,886 miljonus eiro. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro. Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.

Ministrijā akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.

ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.

Līvānu apkārtnē tiks uzbūvēts iespaidīgs vēja elektrostacijas parks (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 10:19:00 +0300

Tas ir daļa no starptautiskas atjaunīgās enerģijas grupas.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums uzsāk sākotnējo sabiedrisko apspriešanu par vēja parka "Līvāni" un ar to saistītās infrastruktūras ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru. Vēja parku plānots attīstīt Līvānu novada Jersikas pagastā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 13 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 104 megavatiem.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar projekta ieceri un izklāstītu IVN procedūru, 13.augustā pulksten 17.00 Līvānu novada kultūras namā tiks organizēta sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Ikviens interesents aicināts piedalīties klātienē, lai saņemtu aktuālo informāciju par projekta virzību un uzdotu jautājumus. Sanāksmei varēs pieslēgties arī tiešsaistē.

"Mūsu mērķis ir attīstīt vēja enerģiju Latvijā ciešā sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem, iestādēm un organizācijām, uzklausot viņu viedokli un nodrošinot atklātu informācijas apmaiņu. Vēja parks ir nozīmīgs solis ceļā uz tīras, ilgtspējīgas un vietēji ražotas enerģijas nākotni," uzsver uzņēmēja Baiba Zauere.

Sākotnējā apspriešana ir svarīgs solis, lai nodrošinātu projekta caurspīdīgumu un veicinātu konstruktīvu sadarbību ar vietējo kopienu. Saskaņā ar IVN procedūru, iedzīvotāji līdz 22.augustam var iesniegt savus priekšlikumus un komentārus rakstiski - tie tiks ņemti vērā turpmākajā projektēšanas un izvērtēšanas gaitā.

Tas ir daļa no starptautiskas atjaunīgās enerģijas grupas, kas attīsta vēja un saules enerģijas projektus Latvijā, Igaunijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Latvijā uzņēmums pašlaik attīsta projektu portfeli ar kopējo jaudu līdz 1,2 gigavatiem, ar mērķi būtiski veicināt zaļās enerģijas pieejamību un enerģētisko neatkarību. Topošais vēja parks "Līvāni" ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa investīciju plāna atjaunīgās enerģijas attīstībai Latvijā.

Vēja enerģijas attīstība ir Latvijai stratēģiski svarīgs jautājums, jo vēja parku izbūve un enerģijas ražošana tajos var tikt uzsākta salīdzinoši ātri, sniedzot valstij iespēju jau tuvāko gadu laikā palielināt vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu. Tas ir nozīmīgs solis uz patstāvīgu, ilgtspējīgu un prognozējamu enerģijas tirgu.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā jūlija beigās saglabājies 5% apmērā

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 09:44:00 +0300

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūlija beigās, tāpat kā mēnesi iepriekš, bija 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2025.gada jūlija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 43 894 bezdarbnieki, kas ir par 480 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 43 414 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,2%, kas ir samazinājums par 0,1 procentpunktu.

Vienlaikus Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās, tāpat kā jūnija beigās, bija 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Savukārt Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās, tāpat kā jūnija beigās, bija 4,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 4,5%, kas ir palielinājums par 0,1 procentpunktu.

2024.gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Bankas aptauja: katrs piektais Latvijas iedzīvotājs neveido uzkrājumus (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 07:02:00 +0300

Maksājot ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota uz augšu, bet starpība automātiski novirzīta atsevišķā kontā ar 3% gada procentu likmi.

Vasaras mēnešos, kad pieaug tēriņi atpūtai, uzkrājumu veidošana kļūst par īstu izaicinājumu - īpaši jauniešiem. Bankas Citadele veiktā aptauja rāda, ka visgrūtāk finanšu līdzsvaru saglabāt ir iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem - Latvijā katrs trešais, bet Igaunijā un Lietuvā pat katrs otrais šajā vecuma grupā atzīst, ka vasarā iekrāj mazāk vai vispār nekrāj. Kopumā Baltijas valstīs lielai daļai iedzīvotāju vasara izjauc ierastos uzkrājumu paradumus, ziņo bankas eksperte Elīna Šakirova.

Lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju atzīst, ka viņiem vasarā neveicas ar uzkrājumu veidošanu tik labi kā citos gadalaikos. Izteikti šī tendence vērojama Lietuvā, kur 37% aptaujāto norāda, ka vasarā viņiem izdodas iekrāt mazāk nekā parasti. Igaunijā un Latvijā situācija ir nedaudz labāka - mazāk iekrāj 27% igauņu un 23% latviešu. Visgrūtāk ar finanšu disciplīnu veicas 18 līdz 29 gadus veciem jauniešiem - Latvijā katrs trešais, bet Igaunijā un Lietuvā katrs otrais atzīst, ka vasarā iekrāj mazāk nekā parasti.

Lielai daļai nav uzkrājumu. Tiem, kuri krāj, vasara - izaicinājums

Aptaujas dati iezīmē ne tikai sezonālu ietekmi uz iedzīvotāju spēju veidot uzkrājumus, bet arī atklāj kopējo uzkrājumu veidošanas realitāti Baltijas valstīs. Piemēram, Latvijā un Igaunijā ir salīdzinoši liels to respondentu īpatsvars, kuri vispār neveido uzkrājumus - attiecīgi 20% un 18%. Savukārt Lietuvā šādu cilvēku ir mazāk - tikai 11%, taču tajā pašā laikā tieši Lietuvas respondentiem vasarā uzkrāt ir visgrūtāk. Šī pretruna skaidri apliecina sezonas lielo ietekmi uz patēriņa un uzkrājumu līdzsvaru.

"Lai rastu motivāciju krāt, svarīgi ir izvirzīt konkrētus uzkrājumu mērķus un apzināti pie tiem pieturēties, pat ja uzkrājumu apjoms īslaicīgi samazinās. Viens no ērtākajiem uzkrājumu veidiem ir automatizēts risinājums - maksājot ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota uz augšu, bet starpība automātiski novirzīta atsevišķā kontā ar 3% gada procentu likmi. Tas palīdz veidot uzkrājumus salīdzinoši nemanāmi un regulāri - ikdienas tēriņi kļūst par iespēju krāt, nevis šķērsli. Arī vienkāršas budžeta plānošanas lietotnes var atvieglot tēriņu kontroli un uzkrājumu mērķu sasniegšanu," saka bankas eksperte Ginta Zemgale.

Tikai retais spēj uzkrāt vairāk

Tikai 6% aptaujāto atzīst, ka vasarā spēj iekrāt vairāk nekā citos gadalaikos. Šis vienlīdz zemais rādītājs visā Baltijā liecina, ka vasara reti kļūst par iespēju palielināt uzkrājumus. Tā drīzāk ir izaicinājums, kas liek samazināt uzkrājumu tempu vai pārtraukt krāt pavisam. Tas uzskatāmi parāda, cik trausls ir uzkrājumu ieradums un cik ļoti to ietekmē sezonāli tēriņi, īpaši laikā, kad dominē atpūta, izklaides un ceļojumi.

«‎Latvenergo»: ienākumi no mūsu VES Lietuvā plūdīs uz Latviju (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 10 Aug 2025 12:21:00 +0300

Jau 2026.gada pirmajā ceturksnī Telšos sāksies vēja enerģijas ražošana ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Latvenergo vēja parkā Telšos (Lietuvā) aktīvi turpinās būvdarbi. Šobrīd tiek montēta pirmā no 20 turbīnām, un ir pacelta un nostiprināta gondola. Vēja turbīnu būvniecību paredzēts pabeigt rudenī, un vēl efektīvākai parka saražotās enerģijas izmantošanai Latvijas labā parkā uzstādīs lieljaudas baterijas. Telšu vēja parks ir līdz šim lielākais AS "Latvenergo" īstenotais vēja parku projekts.

Telšu vēja parks Lietuvā ir lielākais no AS "Latvenergo" īstenotajiem vēja parkiem, un tā ienākumi nonāks Latvijas tautsaimniecībā. Parkā tiek uzstādītas 20 mūsdienīgas Vestas 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju aptuveni 420 GWh apjomā jeb apjomu, kas līdzvērtīgs vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam.

Lai jau līdz rudens beigām pabeigtu vēja parka montāžu, šovasar būvlaukumā strādā trīs celtņi, un jau šajā ziemā vēja parks sāks darboties testa režīmā. Tādējādi paredzams, ka jau 2026.gada pirmajā ceturksnī Telšos sāksies vēja enerģijas ražošana ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Nesen parakstīts arī līgums ar Utilitas Wind par lielas jaudas bateriju (BESS) iegādāšanos, piegādi un pieslēgšanu Litgrid augstsprieguma tīklam. Bateriju jauda ir 28,5 MW, iegādes cena vairāk nekā 11 miljoni eiro, savukārt līdz pat 20% no baterijas iegādes vērtības Telšu vēja parkam atmaksās Lietuvas valsts.

Jānis Urtāns, Telšių vėjo parkas UAB direktors: "Latvenergo" ir vadošais atjaunīgās enerģijas ražotājs Baltijas valstīs. Šo pozīciju esam gatavi vēl vairāk nostiprināt. "Latvenergo" koncerna stratēģiskais mērķis ir izveidot jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2026.gada beigām atjaunīgās enerģijas portfeli papildinot vismaz par 730 MW. Jau tuvākajā nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem VES Lietuvā būs nozīmīgs ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī Baltijas reģiona energoneatkarībā. Ienākumi no mūsu VES Lietuvā plūdīs uz Latviju."

Tomass Katkus, Telšu mērs: "Vēja parku attīstība nav tikai solis zaļā kursa virzienā, bet arī veids, kā stiprināt ekonomisko potenciālu. Mūsu gadījumā šīs investīcijas ir kļuvušas par būtisku faktoru enerģētiskās neatkarības veicināšanā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Vēja parku ieguvumi jau ir jūtami: to būvniecībā iesaistās vietējie uzņēmumi, pašvaldība saņem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, zemes īpašnieki turbīnu tuvumā saņem ikgadējas kompensācijas. Tomēr, manuprāt, būtiskākās ekonomiskās pārmaiņas notiks ilgtermiņā - ar jaunām investīcijām un uzņēmējdarbības attīstību."

Kopš aizvadītās ziemas "Latvenergo" Telšu parkā Lietuvā norisinās aktīvi darbi - līdz decembra beigām parka teritorijā notika ceļu un turbīnu pamatu būve, pavasarī pabeigta ceļu nostiprināšana un paplašināšana, lai varētu piegādāt turbīnu sastāvdaļas. Pirmās vēja parka turbīnu komponentes tika piegādātas jūnija beigās, un kopš jūlija vēja parkā uzsākta turbīnu montāža.

Kā jau iepriekš ziņots, AS "Latvenergo" 2024.gada maijā iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu Telši, un oktobrī notika svinīga parka pamatakmens ielikšana.

Parka būvniecība notiek saskaņā ar "Latvenergo" stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot atjaunīgos resursus - hidroresursus, saules un vēja enerģiju.

Būvniecības darbi līdz projekta pabeigšanai notiek Utilitas Wind vadībā, bet vēja turbīnu ražošanu, piegādi un montāžu īsteno pasaulē vadošais vēja turbīnu ražotājs Vestas. Būvniecības infrastruktūras darbus, tostarp pievedceļu, kabeļtīklu un montāžas laukumu izbūvi, nodrošina UAB Merko statyba.

Jūlijā būtiski pieaugusi marinētu biešu realizācija

vs.lv — Sun, 10 Aug 2025 10:21:00 +0300

Pēc pārtikas ražotāja "Orkla Latvija" zīmola "Spilva" datiem šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būtiski pieaugusi marinētu biešu realizācija, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Tostarp jūlijā, salīdzinot ar jūniju, realizēts vairāk nekā divas reizes vairāk marinētu biešu ar ķimenēm, par vairāk nekā 70% - marinētu biešu kubiņos, kā arī par vairāk nekā 30% - gatavā aukstās zupas produkta "Vasara" un klasisko marinētu biešu.

"Orkla Latvija" Komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Laura Bagātā stāsta, ka šogad pieprasījums pēc "Spilva" marinētajām bietēm ir būtiski audzis tieši jūlijā, kas apliecina aukstās zupas popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū. Karstais jūlijs, neskatoties uz lietu, ir bijis īpaši labvēlīgs aukstās zupas sezonai.

Jau ziņots, ka "Orkla Latvija" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 112,8 miljoni eiro, kas ir par 1,8% mazāk nekā 2023.gadā, bet uzņēmuma peļņa sasniedza gandrīz trīs miljonus eiro.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka uzņēmums reģistrēts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir astoņi miljoni eiro. "Orkla Latvija" koncernā ietilpst SIA "Latfood Agro", SIA "Saldumu tirdzniecība" un SIA "Staburadze".

Uzņēmums ietilpst Norvēģijas koncernā "Orkla". Latvijā "Orkla" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu čipsi", "Spilva", "Gutta" un citus zīmolus.

Plāno palielināt ienākumus no veselības tūristiem līdz 15 miljoniem EUR (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 10 Aug 2025 07:07:00 +0300

Globālās veselības aprūpes tendences rāda stabilu pieprasījuma pieaugumu pēc rehabilitācijas pakalpojumiem ārvalstīs.

Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls, tās priekšrocības ir specializētās rehabilitācijas programmas un augsti kvalificēti speciālisti, liecina pētījuma rezultāti par Latvijas rehabilitācijas pakalpojumu eksporta attīstības iespējām.

Pētījumu cVeselības ministrijas vadībai prezentēja Latvijas veselības tūrisma klasteris.

"Medicīnas tūrisms ir viens no Veselības ministrijas politikas virzieniem, bet mūsu uzdevums ir panākt samērīgu balansu, īstenojot gan pamatfunkciju nodrošināšanu valsts apmaksāto pakalpojumu ietvaros Latvijas iedzīvotājiem, gan komercpakalpojumu attīstību, īpaši ņemot vērā cilvēkresursu izaicinājumus un speciālistu skaitu nozarē. Redzam skaidru potenciālu medicīnas tūrisma attīstībai, kas var būtiski stiprināt tautsaimniecību un paaugstināt Latvijas veselības nozares konkurētspēju starptautiski, ko apliecina arī pētījuma rezultāti. Mūsu galvenā vērtība ir augsti kvalificēti medicīnas profesionāļi un augsta ārstniecības kvalitāte - pamati, uz kuriem balstās gan vietējo iedzīvotāju aprūpe, gan medicīnas pakalpojumu eksports," komentēja VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa.

Globālās veselības aprūpes tendences rāda stabilu pieprasījuma pieaugumu pēc rehabilitācijas pakalpojumiem ārvalstīs. Pētījums apliecina, ka Latvijas konkurētspējas priekšrocības veido specializētas rehabilitācijas programmas, augsti kvalificētas multidisciplinārās komandas un personalizēta pieeja ārstēšanā. Konkurētspēju būtiski var pastiprināt infrastruktūras renovācija, starptautisku sertifikātu ieviešana, personāla valodu prasmes un modernu rehabilitācijas un telemedicīnas risinājumu integrēšana. Divi no desmit vadošajiem rehabilitācijas centriem Baltijā ir no Latvijas. Latvijai nozīmīgi ārvalstu tirgi medicīniskajā rehabilitācijā ir Vācija, Izraēla, Somija, Lielbritānija, Īrija un Azerbaidžāna, Norvēģija, Francija, Ukraina, kā arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.

Puses ceturtdien vienojās turpināt sarunas par jautājumiem, ko pakalpojumu eksporta attīstībai izgaismo pētījums. Pētījums veikts ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu.

Jau esam ziņojuši, ka Rīcības plāns veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstībai 2024.-2027.gadam paredz līdz 2027.gadam palielināt ārstniecību iestāžu ikgadējos ieņēmumus no veselības tūristiem līdz 15 miljoniem eiro un palielināt ārvalstu klātienes veselības tūristu skaitu par 20%. Vismaz 10 ārstniecības iestādēm iecerēts ieviest starptautiskus kvalitātes sertifikācijas procesus, t.sk. starptautiski atzītus, attiecībā uz pacientu apkalpošanas kvalitāti.

Par veselības tūristu uzskatāma persona, kas ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai saņemtu medicīniskos pakalpojumus, kas netiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. Latvijā ārzemniekus īpaši varētu interesēt ārzemniekus dziednieciskās dūņas.

Nozīmīgs ir dūņu procedūru izteikts terapeitiskās pēcdarbības efekts. Efekti, kas rodas procedūras laikā, turpinās vēl 2 – 24 stundas pēc procedūras beigām. Katras nākamās procedūras efekts summējas ar iepriekšējās procedūras efektu, tāpēc pilnā ārstēšanas kursā gūtie uzlabojumi ir nozīmīgāki un noturīgāki par vienas vai dažu procedūru radītajiem efektiem.Dūņas iegūst Slokas ezera purvā, nogādā pie mums, kur speciālā „dūņu virtuvē” darbinieki atlasa no dūņām visas saknītes un akmentiņus, ļauj dūņām nedaudz nožāvēties. Tad dūņas sasmalcina un pievieno sērūdeņraža minerālūdeni. Dūņas tiek sildītas ūdens peldē līdz 50°C un nogādātas līdz kušetei.

«Rīgas nami» turpina izpārdot pašvaldības īpašumu Sarkandaugavā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 09 Aug 2025 09:20:00 +0300

Tā lokācija nodrošina ērtu piekļuvi gan pilsētas centram, gan lielākajiem transporta ceļiem.

SIA "Rīgas nami" aicina uzņēmējus un citus interesentus pieteikties nekustamā īpašuma Rīgā, Tvaika ielā 56B atsavināšanas izsolei. Piedāvātais īpašums atrodas stratēģiski izdevīgā vietā Rīgas industriālajā zonā un ir piemērots plašam komercdarbības spektram.

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 3 405 m2 platībā un uz tā esošās ēkas: administratīvā ēka ar platību 125,5 m2, noliktava ar platību 429,1 m2, garāžas ar platību 48,2 m2 un nojume 227,6 m2 platībā.

Nekustamais īpašums atrodas jauktas centra apbūves teritorijā un tas piemērots tādiem komercdarbības veidiem, kā noliktavu pakalpojumiem, ražošanai, auto apkopēm un remontiem, kravu pārvadājumiem un citai līdzīgai komercdarbībai. Tā lokācija nodrošina ērtu piekļuvi gan pilsētas centram, gan lielākajiem transporta ceļiem, jo atrodas netālu no Sarkandaugavas pārvada pār dzelzceļu.

Pretendenti elektroniskai atsavināšanas izsolei varēs pieteikties no šī gada 18.augusta līdz šī gada 7.septembrim (ieskaitot), bet izsole noslēgsies 17.septembrī. Izsoles sākumcena noteikta 197 000 EUR.

SIA "Rīgas nami" ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo īpašumu un galvaspilsētas iestāžu, sociālo dzīvojamo māju, pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekotājs un pārvaldītājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs, kā arī pasākumu centru "Splendid Palace" un "Melngalvju nams" īpašnieks.

Gada inflācija jūlijā Latvijā bija 3,8%

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 14:21:00 +0300

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).

Apģērba un apavu grupā cenas samazinājās par 5,3%. Mēneša laikā vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 6,2% un apaviem - par 3,8%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Būtiskākais cenu kāpums grupā bija elektroenerģijai (+0,8%) un siltumenerģijai (+0,2%).

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,7%, galvenokārt akciju ietekmē personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,8 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti).

Baltijas reģionā atkarībā no valsts naudu tērē savā veidā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 10:45:00 +0300

Ceļošana dominē, taču katrai zemei ir arī citas izteiktas tēriņu prioritātes.

Baltijas valstu iedzīvotāji vasarā tērē naudu ļoti atšķirīgi - kamēr latvieši biežāk izvēlas ieturēt maltītes ārpus mājām, lietuvieši rosās ap mājokļa uzlabošanu, bet igauņi arī siltajā sezonā saglabā piesardzību naudas lietās. Tomēr visās trīs valstīs par populārāko tēriņu virzienu kļuvuši ceļojumi un izbraucieni, liecina jaunākā aptauja, kas izgaismo būtiskas atšķirības gan starp valstīm, gan vecuma grupām.

Vasara Baltijas iedzīvotājiem paiet ceļojot - tā rāda reģionā veiktā aptauja. Ceļojumi un izbraucieni ir biežākais tēriņu iemesls vasarā visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā tos kā galveno izdevumu iemeslu minējuši 37% respondentu, Lietuvā - pat 40%, bet Igaunijā nedaudz mazāk - 27%.

Ceļošana dominē, taču katrā valstī ir arī citas izteiktas tēriņu prioritātes Latvijā cilvēki ir gatavi tērēt vairāk ēdienreizēm ārpus mājām nekā mūsu kaimiņvalstīs. Šo atbildi snieguši 15% Latvijas respondentu, kamēr Igaunijā - 9%, bet Lietuvā tikai 6%. Vienlaikus Igaunijā katrs trešais norādījis, ka arī vasarā cenšas stingri kontrolēt savus izdevumus.

"Līdzsvars budžetā jāsaglabā neatkarīgi no gadalaika. Arī vasarā ir iespējams atrast vidusceļu starp lielākiem pirkumiem un budžeta disciplīnu. Tieši tad, kad viss šķiet vilinošs un ir vēlme tērēt vairāk, īpaši svarīgi ir izmantot dažādus pieejamos budžeta plānošanas rīkus," uzsver eksperte Ginta Zemgale. Viņa iesaka izmantot gan specializētas lietotnes, gan vienkāršas tabulas, piemēram, Excel vai Google Sheets, lai vienkārši un pārskatāmi plānotu tēriņus un veidotu uzkrājumus.

Tāpat Latvijā populārs vasaras tēriņu virziens ir mājokļa labiekārtošana - dārza darbi, remonti un citi uzlabojumi. To par prioritāti norādījis katrs piektais (20%) aptaujātais. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā (20%) un Igaunijā (17%).

Jaunieši Latvijā visbiežāk izvēlas ēst ārpus mājām, bet kultūrai tērē maz

Īpaši bieži ārpus mājām ēd jaunieši - katrs trešais (34%) Latvijas respondents vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Arī vecumā no 30 līdz 39 gadiem šie tēriņi ir nozīmīgi - to norādījuši 26%. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā un Igaunijā, kur jauno paaudžu pārstāvji labprātāk ļaujas gastronomiskai baudai ārpus mājām, tomēr šī izvēle kaimiņvalstīs nav tik izteikta kā Latvijā.

Savukārt festivāliem un pasākumiem latvieši tērē pavisam maz - tikai 5%, un bērnu aktivitātēm vai nometnēm - 4%. Arī citās Baltijas valstīs šie rādītāji ir līdzīgi.

"Salīdzinoši augstā Latvijas iedzīvotāju gatavība tērēt ēdināšanas pakalpojumiem ārpus mājas, īpaši jaunākajās vecuma grupās, liecina par patēriņa paradumu maiņu, kur lielāka nozīme tiek piešķirta ērtībai un sociālajam aspektam. Vienlaikus zemie tēriņi bērnu aktivitātēm un kultūras pasākumiem var norādīt gan uz ierobežotu piedāvājumu, gan zemāku pieprasījumu, iezīmējot attīstības potenciālu šajās jomās," norāda Ginta Zemgale.

Igaunijas iedzīvotāji visdisciplinētākie izdevumu ierobežošanā

Aptaujas dati iezīmē būtisku tendenci attiecībā uz izdevumu ierobežošanu, īpaši Igaunijā. Tur aptuveni katrs trešais aptaujātais (30%) ir norādījis, ka cenšas kontrolēt savus tēriņus neatkarīgi no sezonas. Salīdzinājumam Lietuvā šādi rīkojas 23%, bet Latvijā - vien 16%, kas liecina par būtiski atšķirīgu attieksmi pret finanšu plānošanu.

Taupības paradumi visā Baltijā ir izteikti raksturīgi vecākās paaudzes iedzīvotājiem, tomēr Igaunijā izdevumu ierobežošana ir izplatīta visās vecuma grupās, ne tikai starp senioriem. Latvijā taupība kļūst aktuālāka galvenokārt pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr jaunākajām paaudzēm raksturīga ievērojami brīvāka pieeja tēriņiem.

Asociācija: Latvija tūrisma nozarē joprojām atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 16:31:00 +0300

Latvija tūrisma nozarē joprojām atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norāda, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores Ievas Jāgeres plašsaziņas līdzekļos paustais viedoklis, ka drīzumā Latvija tūrisma nozarē varētu sasniegt 2019.gada līmeni, ir maldinošs un nepatiess.

Kalniņš uzsvēra, ka LIAA vadība sabiedrībai cenšas radīt iespaidu, ka tūrisma nozare ir veiksmīgi atguvusies un viss notiek pēc plāna, tomēr nozares uzņēmēji šos "panākumus" nejūt, jo viesnīcas turpina cīnīties ar zemāku noslodzi, restorāni - ar samazinātu klientu plūsmu.

Asociācijas vadītājs, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, norāda, ka šogad pirmajos piecos mēnešos ārvalstu tūristu skaits Latvijā ir par 96 000 mazāks nekā 2019.gadā.

"Tas nozīmē, ka patlaban atrodamies tikai 85% līmenī no pirmspandēmijas apjoma. Tā nav atgriešanās, tā ir atpalicība," piebilst Kalniņš.

Viņš uzsver, ka šī nav īslaicīga parādība, jo kopš Covid-19 pandēmijas Latvija stabili ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās, un šī pozīcija neesot mainījusies.

Pēc viņa teiktā, citas valstis atkopjas daudz straujāk, tomēr tūrisma nozare Latvijā lepojas ar ikgadēju dažu procentu pieaugumu, nesalīdzinot sevi ar konkurentiem. Viņaprāt, pieaugums neko nenozīmē, ja Latvija joprojām ir pēdējā Eiropā.

Kalniņš skaidroja, ka iepriekš Latvijā būtisku tūristu daļu veidoja apmeklētāji no Krievijas un Baltkrievijas, tomēr patlaban šo segmentu vairs nav. Viņaprāt, problēma ir tajā, ka šie apmēri nav aizvietoti ar jauniem tirgiem, kā tiek publiski minēts no LIAA puses.

Viņš informēja, ka salīdzinājumā ar 2019.gadu tūristu skaits Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas ir samazinājies par 120 000 tūristiem, tikmēr no Lietuvas tūristu skaits ir palielinājies par 15 000, no Igaunijas - par 3000, bet no Vācijas samazinājies par 20 000.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija joprojām nav atjaunojusi regulāro prāmju satiksmi ar Skandināvijas valstīm, kas būtiski ietekmē tūristu plūsmas no Zviedrijas, Somijas un citiem ziemeļu tirgiem.

Asociācijas vadītājs uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas, kā arī Viļņa tuvojas. "Tieši šobrīd būtu jāpalielina valsts investīcijas tūrisma mārketingā. Taču 2025.gadā tūrisma mārketinga budžets ir samazināts par aptuveni 500 000 eiro," pauda Kalniņš, vienlaikus piebilstot, ka mārketinga budžets Latvijā jau pagājušajā gadā bija trīs līdz četras reizes mazāks nekā Lietuvai un Igaunijai.

Tādējādi LVRA aicina LIAA vadību, Ekonomikas ministriju (EM) un visas iesaistītās amatpersonas pārtraukt izvairīšanos no atbildības un nekavējoties sākt reālu, faktos balstītu rīcību tūrisma nozares atveseļošanai un attīstībai.

Viņš norāda, ka ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kas paredz mārketinga budžeta palielināšanu līdz konkurētspējīgam līmenim Baltijā, aktīvu un koordinētu mārketingu ārvalstu tirgos, īpaši Skandināvijā, Vācijā un citos prioritārajos segmentos, tūrisma infrastruktūras attīstību, tostarp regulāras prāmju satiksmes atjaunošanu ar Skandināvijas valstīm, kā arī ciešu dialogu un lēmumu pieņemšanu kopā ar nozares profesionāļiem un uzņēmējiem.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pirmdien, 6.augustā, LIAA direktore Ieva Jāgere sacīja, ka šogad Latvija tūristu skaita ziņā varētu sasniegt 2019.gada līmeni.

Viņa atzīmēja, ka patlaban ir mainījusies Latviju apmeklējošo viesu struktūra. Proti, iepriekš ap 30% no ārvalstu tūristu viesiem Latvijā bija tūristi no Krievijas un Baltkrievijas, taču šobrīd šo valstu tūristu skaits jau ir pilnībā aizstāts.

Pēc Jāgeres teiktā, Latviju kā galamērķi arvien vairāk izvēloties tūristi no Dānijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, kā arī tūristi no Lietuvas. Jāgere skaidroja, ka tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Latvijas piedāvājums tūristiem ir unikāls, kā arī ar to, ka ārvalstu tūristiem klimatisko apstākļu dēļ vasarās mazāk saistoši šķiet ierastākie galamērķi - Spānija, Itālija, Francija.

LETA jau ziņoja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,3% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 1,575 miljonus.

Savukārt salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku - 2019.gada attiecīgo periodu - Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits šogad pirmajos piecos mēnešos ir par 2,5% mazāks, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits ir par 15,4% mazāks, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 25,2%. Tajā pašā laikā viesu pavadīto nakšu skaits atpaliek no 2019.gada datiem par 12,5%, tostarp ārvalstu viesu - par 22,6%.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.

Privātmāju īpašniekiem atmaksājas apdrošināt arī dārzu un tā aprīkojumu

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 16:00:00 +0300

Apdrošinot nekustamo īpašumu, daļa privātmāju īpašnieku joprojām galvenokārt parūpējas par dzīvojamo ēku un tajā esošo iedzīvi.

Taču statistika rāda, ka viensētās atjaunošanas darbi bieži vien nepieciešami pavisam citām lietām – labiekārtojuma konstrukcijām. Pēkšņo vētru, spēcīgo lietavu un arī sadzīvisku negadījumu dēļ cieš žogs ap teritoriju, terase, siltumnīca vai batuts. Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA apkopotie dati rāda, ka labiekārtojumam nodarīto postījumu vidējās izmaksas ir 1305 eiro, un neapdrošinātajos īpašumos saimniekiem tās jāsedz no savas kabatas.

Vēja brāzmas gaisā pacelta siltumnīca piezemējas uz teritoriju iežogojošās sētas, salaužot tās dēļus kā skalus. Batuts apgāžas, atraujas no zemes un aizlido kaimiņu mājas pagalmā. Vētrā nolauzts koks uzgāžas uz pirts jumta, izsitot tajā caurumu. Ilgstošas lietavas appludina terasi vai lapeni, sabojājot tajā esošās dārza mēbeles. Vai malkas kravu atvedušās kravas automašīnas vadītājs pārrēķinās, manevrējot šaurajā pagalma iebrauktuvē, un izgāž žoga vārtus. Šie ir tikai daži no daudziem simtiem līdzīgu aprakstu, kādus BTA atlīdzības pieteikumos saņem no

Nekustamo īpašumu apdrošināšanas klientiem. Īpaši daudz tādu ienāk pēc spēcīgām vētrām, kādas Latvijā aizvadītajos gados piedzīvotas nepatīkami bieži.

«Izvēloties nekustamā īpašuma apdrošināšanu, saimniekiem vajadzētu rūpīgi izvērtēt visas teritorijā esošās konstrukcijas un to atrašanās vietu. Ja siltumnīca atrodas klajā laukā, pastāv augsts risks, ka vētra varētu to sapostīt. Ja ap dārza lapeni aug veci koki, ļoti iespējams, ka tai kādā dienā uzkritīs nolūzis zars. Ieplakās esošās teritorijas lietainos gadalaikos pastiprināti cieš no plūdiem. Tieši tādēļ BTA Nekustamā īpašuma apdrošināšana ir visaptveroša – tajā var iekļaut teju visu, kas atrodas mājsaimniecības teritorijā, arī saules paneļus un mājā esošos viedtālruņus. Kopā ar Privātīpašuma apdrošināšanu var iegādāties arī mājokļa palīdzības komplektu, kas nodrošinās atslēdznieka, santehniķa, elektriķa vai pat arborista palīdzību nelaimes gadījumos,» sola BTA Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks. Tieši šobrīd BTA Nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisi iespējams noformēt krietni izdevīgāk – ar 20 % atlaidi.

Statistika rāda, ka visbiežāk cieš žogs, tad terase un siltumnīcas. Atlīdzība tiek pieteikta arī par sabojātām lapenēm, bērnu mājiņām vai rotaļu laukumu konstrukcijām un baseiniem.

Aktīvākie «ļaundari» ir teritorijā vai tās tuvumā augošie koki, kas vēja brāzmās tiek izgāzti no zemes vai zaudē zarus. Diemžēl blīvi apbūvētos pagalmos kritienā parasti cieš kāda labiekārtojuma konstrukcija vai pati dzīvojamā ēka. Biežāk nekā gribētos vētrā lido lieli priekšmeti kā batuti un siltumnīcas. Pat ja saimnieki tos ir centušies nostiprināt, viengabala konstrukcijas ir kā buras, tādēļ vējš spēj tās viegli pacelt gaisā.

Par jaunajām tendencēm Latvijas auto tirgū stāsta speciālisti (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 15:29:00 +0300

Ja brauksiet daudz, degvielas tēriņi būs brutāli.

Elektromobiļu pasaule attīstās ātrāk nekā spēj griezties uzlādes staciju skaitītāji. Ja pirms desmit gadiem pircēji varēja izvēlēties no desmit modeļiem, tad tagad to skaits jau pārsniedz piecus simtus. Tik sīvas konkurences apstākļos ražotāji ir spiesti cīnīties niknāk nekā jebkad agrāk. Eksperti ir vienisprātis, ka pircēju piesaistīšanai ar praktiskumu un jaunām tehnoloģijām vairs nav pietiekami, tāpēc nepieciešami jauni "āķi". Kas tie ir?

Kad svarīgāks par jaudu ir automobiļa izskats

Vairums autoražotāju piedāvā vairākus aprīkojuma līmeņus, lai patērētāji varētu izvēlēties modeli ne tikai pēc funkcionalitātes, bet arī atbilstoši savai gaumei. Lai gan par to jāmaksā vairāk, augstāks aprīkojuma līmenis var ievērojami izmainīt automašīnas raksturu un dažkārt pat braukšanas pieredzi.

Iepriekš šādi tika tirgoti iekšdedzes modeļi, bet nu, augot elektromobiļu popularitātei, šāda prakse tiek piekopta arī elektriskajā segmentā. Viens no jaunākajiem piemēriem pārstāv Dienvidkoreju.

Žurnāla Klubs auto apskatnieks un Latvijas Gada auto žūrijas eksperts Toms Timoško skaidro, ka daļa pircēju vēlas, lai automobilis izskatās iespaidīgi, taču netīko ekstrēmi sportiskas braukšanas īpašības, un tas attiecas arī uz elektromobiļiem.

"Šāds izpildījums var piesaistīt pircēju uzmanību, un tam ir vairāk priekšrocību nekā trūkumu. Uzsvars ir uz tēlu, ekspresiju, ļaujot īpašniekam izbaudīt automašīnas atšķirīgo izskatu," skaidro žurnālists.

Līdz šim šādu elektromobiļu bijis pamaz, bet arvien vairāk ražotāju dodas šajā virzienā.

"Cilvēki sapņo par labām, jaudīgām mašīnām, bet ne vienmēr var tās atļauties, turklāt sportiskie modeļi nav racionāli... Turklāt ne visi ir aizrautīgi entuziasti, ne visiem vajadzīga liela jauda vai cieta, nekomfortabla balstiekārta. Savukārt, ja vēlaties vienkārši labi izskatīties, vēlamajam efektam pietiks ar iespaidīgu dizainu," piebilst auto Toms.

Cilvēki vēlas atšķirties un ir gatavi par to maksāt

Automobiļu pircēji sev dažkārt jautā, vai ir vērts maksāt vairāk par elegantu automašīnas izskatu un sportiskākām sajūtām, ja pamata modelim ir līdzīga vai identiska tehniskā bāze. Atbilde ir vienkārša - ja auto nav tikai transportlīdzeklis, bet atspoguļo jūsu personību, papildu ieguldījums var būt pilnīgi pamatots. Iespaidīgāks dizains un sportiski akcenti ne tikai priecē acis, bet bieži vien arī sniedz vairāk prieka braucot.

"Piemēram, papildu braukšanas režīmi, ar ko izceļas šīs versijas, var izraisīt spilgtākas emocijas. Tie parasti saasina dzinēja reakciju un padara braukšanu dinamiskāku. Te var nākt palīgā arī mākslīgās dzinēja skaņas. Iespējams, tās nav pilnvērtīgs iekšdedzes rūkoņas ekvivalents, bet labā izpildījumā aizraujošu pieredzi var radīt arī šāds risinājums," skaidro Kluba auto apskatnieks.

"Cilvēki grib funkcionalitāti un vienlaikus vēlas skaistu dzīvi. Tas attiecas arī uz automobiļiem. Mēs gribam braukt ar zīmolu, kas saistās ar kaut ko grandiozu, un automašīnās tas ir sportiskums, ātrums, jauda. Izvēloties automobili pēc šādiem parametriem, mēs vēlamies sava sapņa piepildījumu. Jo to, kas atrodas zem motora pārsega, neviens tāpat neredz, varbūt tas pat nav tik svarīgi, toties ārējais un iekšējais izpildījums ir kā uz delnas," spriež Latvijas Gada auto tiesnesis.

Automobilis kā personības spogulis

Tirgū ir daudz iespaidīgu elektromobiļu, bet daži izceļas vairāk par citiem.

Šī spēja ir ārkārtīgi svarīga, jo automobiļu pasaule arvien vairāk līdzinās modes skatei - tiek pamanīta katra detaļa, un starp stilīgākajiem modeļiem un to īpašniekiem veidojas īpaša saikne. Un, lai gan efektivitāte joprojām ir elektromobiļu galvenā īpašība, tikpat svarīga ir automobiļa spēja atspoguļot cilvēka personību.

Klātienes azartspēļu ieņēmumi turpina sarukt

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 14:04:00 +0300

Turpina sarukt arī Latvijā licencēto azartspēļu organizatoru klātienes azartspēļu zāļu skaits.

2025.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada šo pašu periodu, klātienes azartspēļu ieņēmumi ir sarukuši. Ieņēmumi no azartspēļu automātiem ir saukuši par 12%, 2024.gada pirmajā pusgadā tie bija 62,5 milj. eiro, bet 2025.gada pirmajā pusgadā - 55 miljoni. Arī ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) ir sarukuši no 5,4 milj. eiro pērn līdz 4,7 milj. eiro šī gada pirmajā pusgadā, samazinājums ir par 12,5%.

"Klātienes azartspēļu segments turpina samazināties, klientiem izvēloties interaktīvās izklaides, tostarp interaktīvās azartspēles. Šī tendence iesākās COVID-10 pandēmijas laikā un turpinās joprojām. Kā zināms pērn Latvijā licencētās tiešsaistes azartspēles pirmo reizi veidoja lielāko daļu, jeb 51% no kopējās licencēto azartspēļu nozares," norāda SIA Olybet Latvia un SIA Olympic Casino Latvia valdes priekšsēdētājs Juris Celmārs.

2023.gadā kopējie licencētās azartspēļu nozares ieņēmumi bija 289 milj. eiro, no tiem 137 jeb 48,4% veidoja interaktīvās azartspēles. Savukārt 2024.gadā kopējie ieņēmumi bija 299.5 milj. eiro, bet interaktīvo azartspēļu daļā - 154 milj. eiro jeb 51,4%.

Turpina sarukt arī Latvijā licencēto azartspēļu organizatoru klātienes azartspēļu zāļu skaits, pērn jūnijā bija 185 azartspēļu zāles, savukārt šī gada jūnijā to bija par 17 mazāk - 168.

"Līdz ar spēlētāju paradumu maiņu, kā arī sakara ar demogrāfijas un ekonomikas stāvokli Latvijā jau vairākus gadus pēc kārtas samazinās azartspēļu zāļu skaits, prognozējams, ka šī tendence turpināsies," norāda Celmārs.

Kā zināms, ir izstrādāti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus azartspēļu organizēšanai, tostarp "neredzamības" noteikumus spēļu vietu fasādēm. Likumprojekts nosaka deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.

"Kad jaunie grozījumi stāsies spēkā, azartspēļu organizatoriem īsā laika periodā būs jāpārveido spēļu zāļu fasādes atbilstoši "neredzamības" noteikumiem, kā rezultātā izkārtnes kļūs maz pamanāmas un nozares klātbūtne pilsētvidē nebūs pamanāma. Ieviešot šīs likuma normas dzīvē, nozare arī sagaida vienotu, valsts līmenī definētu pašvaldību pieeju, nosakot principus klātienes azartspēļu vietu darbībai to teritorijās," uzsver Olimpic Casino Latvia vadītājs.

Rīgas osta turpina saņemt regulāras degvielas piegādes no ASV

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 14:01:00 +0300

Šodien, 7.augustā Rīgas ostas terminālī SIA "NAFTIMPEKS" no Texas City ostas ASV tika sagaidīts kuģis KIZOMBA ar 39 245 tonnām dīzeļdegvielas.

Šī ir jau piektā dīzeļdegvielas krava no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas piegādāta veiksmīgas sadarbības ietvaros, nodrošinot stabilas un drošas degvielas piegādes Latvijai.

Kārtējā dīzeļdegvielas piegāde ir apliecinājums pastāvīgai sadarbībai, ko aizsāka Ekonomikas ministra un uzņēmēju vizīte Hjūstonā (ASV) pagājušā gada septembrī, kurā piedalījās arī SIA "NAFTIMPEKS" vadība. Tas vienlaikus liecina, ka Rīgas ostas uzņēmumi ir diversificējuši biznesu un spēj nodrošināt augstas pievienotās vērtības kravas no rietumu partneriem, stiprinot valsts energoapgādes drošumu un konkurētspēju.

"ASV ir Latvijas sabiedrotais un ekonomiskās sadarbības partneris. Vēsturiski lielākā Latvijas uzņēmēju delegācija ASV pagājušā gada septembrī pavēra durvis ciešākai sadarbībai starp abām valstīm un šī kārtējā degvielas kuģa ierašanās ir apliecinājums šīs sadarbības rezultātiem. ASV ir nozīmīga loma Latvijas energoneatkarības stiprināšanā un arī turpmāk Ekonomikas ministrija veicinās ekonomisko saišu stiprināšanu un sadarbību," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Kuģis KIZOMBA ar ASV kompānijā Marathon Petroleum Company LP ražoto dīzeļdegvielu atstāja Texas City ostu ASV 13.jūlijā. Pēc tā ienākšanas Rīgas ostā tika veiktas standartprocedūras - kravas apstrāde un kvalitātes kontrole. Pašreiz dīzeļdegviela tiek iesūknēta uzglabāšanai Rīgas ostas termināļu rezervuāros, no kurienes to saņems degvielas uzpildes stacijas visā Latvijā.

"Naftas produktu tirgus spēj pārorientēties un to pierāda kuģa KIZOMBA ierašanās Rīgas ostā ar kārtējo dīzeļdegvielas kravu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Pateicoties ostas komersantu aktivitātēm, strādājot ar naftas produktu piegādātājiem ASV, ir rasts risinājums, lai, izmantojot Rīgas ostas termināļus, nodrošinātu ekonomiski atbilstošas un stabilas degvielas piegādes vietējam tirgum un arī stiprinātu mūsu valsts enerģētisko neatkarību," uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Atzīmējot veiksmīgu sadarbību naftas produktu piegāžu jomā, šodien kuģa KIZOMBA pienākšana tika sagaidīta, piedaloties Ekonomikas ministrijas un ASV vēstniecības pārstāvjiem, kā arī Rīgas brīvostas un SIA NAFTIMPEKS vadībai.

SIA "NAFTIMPEKS" ir Rīgas ostas lielākais un modernākais lejamkravu terminālis, kas specializējas naftas produktu pārkraušanā un loģistikā, nodrošinot starptautiskiem standartiem atbilstošus risinājumus klientiem Baltijā un ārpus tās.

VID plāno ietaupīt aptuveni astoņus miljonus eiro, samazinot darbinieku skaitu

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 13:10:00 +0300

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izdevumi nākamā gada budžetā jāsamazina par 13,4 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni astoņus miljonus eiro plānots ietaupīt, samazinot darbinieku skaitu, norādīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka valdības uzstādījums šobrīd ir katram ministrijas resoram mazināt izdevumus. "Mums ir liels budžets, un attiecīgi daudz būs jāsamazina izdevumi, un mēs rūpīgi pie tā strādājam," teica VID ģenerāldirektore, norādot, ka Finanšu ministrija (FM) uzdevusi VID samazināt izdevumus par 13,4 miljoniem eiro. No tiem aptuveni astoņi miljoni eiro tiks samazināti tieši atalgojuma budžetā.

Izdevumu samazināšanai VID plāno atlaist darbiniekus, tomēr konkrētu atlaižamo darbinieku skaitu Šmite-Roķe nenosauca, norādot, ka, kamēr nav pateikts pašiem darbiniekiem, to nevar paust publiski. Turklāt atlaižamo darbinieku skaits būs redzams augusta beigās, kad valdība nāks klajā ar kopējo samazinājuma summu.

"Šis izdevumu samazinājums ir ļoti smags, būs jāatlaiž arī darbinieki, nevaram atrast cita veida izdevumus, ko mazināt. Tas nav viegls lēmums, bet tas ir jāizdara," teica VID ģenerāldirektore.

Šmite-Roķe skaidroja, ka viņas mērķis ir, lai tie cilvēki, kuri paliek strādāt, kuri ir aktīvi, ar iniciatīvu un nāk ar jaunām idejām, nejustu atalgojuma samazinājumu.

"Tātad nevis visiem vienādi mēs samazināsim atalgojumu, bet kļūsim efektīvāki," teica VID ģenerāldirektore.

Jautāta, vai tas ietekmēs iestādes kapacitāti, Šmite-Roķe atbildēja, ka saistībā ar darbinieku atlaišanu šobrīd sarunās ar pārvalžu vadītājiem tiek pārvērtēts tas, kuras ir tās lietas, kuras var darīt gudrāk vai nedarīt. Tās ir lietas, kas patērē daudz resursu, bet nedod nekādu pienesumu.

Jau ziņots, ka atbilstoši Ministru kabineta (MK) dotajam uzdevumam jāveic publiskā sektora efektivizācija un vispārējās valdības izdevumu samazinājums ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026.-2028.gadā, tajā skaitā 2026.gadā - ne mazāk kā 150 miljonus eiro. Izdevumu efektivizēšanas un samazināšanas rezultātā iegūto finansējumu plānots primāri novirzīt aizsardzības un drošības izdevumu finansēšanai, apvienojot iekšzemes fiskālos pasākumus un starptautiskos aizdevumus. Papildus ar MK lēmumu ir noteikts, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiks veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

«airBaltic» sākusi piešķirt lidmašīnām Baltijas pilsētu nosaukumus

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 11:42:00 +0300

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir sākusi piešķirt "Airbus A220-300" lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, aģentūru LETA informēja "airBaltic" pārstāvji.

Pilsētu nosaukumus lidmašīnām piešķirs, balstoties uz 2024.gadā "airBaltic" rīkoto Baltijas pilsētu konkursa rezultātiem.

Kopumā konkursā tika izraudzītas 48 pilsētas - 16 no katras Baltijas valsts -, kuru vārdos nosauks "airBaltic" lidmašīnas. Latviju uz "airBaltic" lidmašīnām pārstāvēs Aizpute, Alūksne, Daugavpils, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Lubāna, Ogre, Olaine, Rēzekne, Rīga, Saldus, Sigulda, Skrunda, Ventspils, Viļaka.

Pirmā no lidmašīnām ar reģistrācijas numuru "YL-ABN" nosaukta Rīgas vārdā. Šai lidmašīnai ir sarkanbaltsarkanais Latvijas karoga krāsojums. Savukārt pārējos izraudzītos Baltijas valstu pilsētu vārdus "airBaltic" lidmašīnām piešķirs pakāpeniski izlases kārtībā, informē aviokompānijā.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" koncerns strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

LETA jau ziņoja, ka Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs 30.jūnijā atļāva "Lufthansa" iegādāties 10% "airBaltic" akciju. Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Ссылка на просмотр - в комментариях

Valstī startē moderna ūdeņraža ražošana (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 10:52:00 +0300

Jaunā elektrolīzera kopne apvienos progresīvākās tehnoloģijas un ilgtspējīgus risinājumus.

Uzsākot pirmā Latvijā radītā elektrolīzera izstrādi, Latvija sper nozīmīgu soli zaļās enerģijas nākotnē: valstī šogad radīs vidējas jaudas (50 kW) protonu apmaiņas membrānas ("Proton Exchange Membrane - PEM") elektrolīzera kopni.

Saistībā ar "zaļo enerģiju" Eiropas Savienība ir izvirzījusi ambiciozus mērķus - līdz 2030.gadam uzstādīt vismaz 40 gigavatu (GW) elektrolīzeru kapacitātes, kas ES saražotu līdz 10 miljoniem tonnu zaļā ūdeņraža gadā. Lielie iekārtu ražotāji koncentrējas uz lieljaudas risinājumiem, savukārt vidēja un maza mēroga elektrolīzeru tirgū joprojām nav atbilstoša piedāvājuma. Latvijā uzsāktais projekts aizņems nepiepildīto tirgus nišu, piedāvājot risinājumus tādiem klientiem, kā piemēram, atjaunojamās enerģijas parku attīstītāji, lauksaimnieki un rūpniecības uzņēmumi.

Jaunā elektrolīzera kopne apvienos progresīvākās tehnoloģijas un ilgtspējīgus risinājumus, kas ir iespējami pateicoties nano-pārklājumu tehnoloģijām. Izmantotās pārklājumu tehnoloģijas, kas balstītas uz Latvijā izstrādāto un ieviesto unikālo magnetronu uzputināšanas metodi, desmit līdz četrdesmit reizes samazina katalītisko un aizsargmateriālu, piemēram, reto un ļoti dārgo metālu, kā irīdija (Ir) un platīna (Pt), patēriņu, vienlaikus saglabājot augstu izturību un ilgtspējību.

Apliecinot, ka Latvija spēj kļūt par inovāciju līderis zaļās enerģijas jomā, labvēlīga scenārija gadījumā, jaunais produkts Baltijas reģionā un attālākos starptautiskajos tirgos būs pieejams tuvāko gadu laikā.

Projekts tiek īstenots ar Enerģētikas un Transporta kompetences centru (ETKC) finansiālu atbalstu, kas īsteno projektu Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros. Projekta Nr. 1.2.1.2.i.2/1/24/A/CFLA/003. Projekta īstenošana nebūtu iespējama bez Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) finansiālā atbalsta un Ekonomikas ministrijas stratēģiskā skatījuma uz Latvijas inovāciju attīstību.

Kāpēc energoefektīvs mājoklis Latvijā ir vērtīgākais ieguldījums (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 10:33:00 +0300

Šie risinājumi ne tikai uzlabo iekštelpu mikroklimatu, bet arī palīdz samazināt apkures izmaksas līdz pat 30%.

Ko mēs šodien sagaidām no mājokļa un kas nosaka tā patieso vērtību nākotnē? Vai pietiek tikai ar kvadrātmetriem un atrašanās vietu? Mūsdienu nekustamo īpašumu tirgū aizvien izteiktāk dominē jautājums par energoefektivitāti - cik racionāli ēka izmanto enerģiju, cik ilgtspējīgi tā ir būvēta un kā tā ietekmē dzīves kvalitāti. Šie kritēriji kļuvuši par galvenajiem lēmumu pieņemšanā gan no pircēju, gan investoru puses. Kāpēc energoefektīvs mājoklis šobrīd tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem un pārdomātākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem, skaidro eksperts Roberts Rēboks.

Energoefektivitāte - ilgtspējas pamatā

Energoefektīvs mājoklis vairs nav tikai ērtības elements - tas ir mērķtiecīgs solis nākotnes nodrošināšanā. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) 2024.gada datiem, renovācijas temps Latvijā ir nepietiekams, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus. Ap 70% ēku ir būvētas pirms 1993.gada un neatbilst mūsdienu energoefektivitātes standartiem. Tas ne vien rada lielus siltumenerģijas zudumus, bet arī ietekmē kopējo dzīves kvalitāti. Šī situācija ir ne tikai izaicinājums, bet arī liels potenciāls investīcijām, kas atmaksājas gan finansiāli, gan sociāli.

Trīs līmeņu ieguvumi: ekonomika, komforts, ilgtspēja

Energoefektivitāte sniedz daudz vairāk nekā zemākus rēķinus. Pirmkārt, būtiski samazinās ekspluatācijas izmaksas - apkure, dzesēšana un apgaismojums kļūst ievērojami efektīvāki. Otrkārt, kvalitatīvi projektēta un izbūvēta ēka nodrošina stabilu iekšējo klimatu visa gada garumā, neatkarīgi no laikapstākļiem. Tas nozīmē mazāk mitruma, labāku ventilāciju, līdz ar to - veselīgāku vidi. Treškārt, ilgtspējīgi risinājumi, piemēram, saules paneļi, rekuperācija, lietusūdens savākšana un A+ siltumizolācija, palīdz samazināt mājokļa ekoloģisko pēdu, padarot dzīvi draudzīgāku videi.

Dzīves kvalitāte ir būtiskākais ieguvums

Joprojām daudzi energoefektivitāti saista tikai ar iespēju ietaupīt uz rēķiniem. Taču patiesībā tā nozīmē daudz vairāk - tā ir iespēja sasniegt būtiski augstāku dzīves kvalitātes līmeni. Energoefektīvs mājoklis nodrošina stabilu iekštelpu temperatūru, efektīvu gaisa apmaiņu, samazinātu trokšņu līmeni un veselīgāku vidi ģimenēm. Ir neskaitāmi piemēri, kur šādos apstākļos mazinās alerģijas, uzlabojas miegs un koncentrēšanās spējas. Tās ir vērtības, kuras ir grūti izteikt naudā, taču tieši tās ilgtermiņā nosaka mājokļa patieso vērtību.

Banku skatījums: energoefektīvs mājoklis = zemāks risks

Arī finanšu institūcijas atzīst, ka energoefektivitāte ir faktors, kas tieši ietekmē īpašuma vērtību un hipotekārā kredīta riskus. Hipotekārās kreditēšanas eksperts Normunds Dūcis norāda: "Energoefektīvi mājokļi tiek uzskatīti par ilgtspējīgākiem ieguldījumiem to tehniskā stāvokļa dēļ, jo nodrošinās šo īpašumu kvalitāti ilgtermiņā, kā arī zemākas ikdienas uzturēšanas izmaksas. Tāpat energoefektīvs mājoklis nodrošinās iedzīvotājiem mazākas izmaksas un augstāku pieprasījumu, ja īpašumu būs nepieciešams realizēt. Tādēļ bankas šādu īpašumu iegādei piedāvā labākus nosacījumus finansējumam gan kredīta apmēra, gan procentu likmes ziņā. Tas arī izskaidro, kāpēc interese par šādiem mājokļiem Latvijā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar ceturksni pērn, izsniegto kredītu skaits energoefektīviem mājokļiem ir dubultojies.

Energoefektīvitāte praksē: risinājumi, kas strādā

Vairāki jaunākie dzīvojamo namu projekti Rīgā parāda, kā mūsdienīgi būvniecības risinājumi spēj apvienot komfortu, ilgtspēju un finansiālu lietderību. Piemēram, dzīvojamo namu kompleksa Lucavsalā pirmajā ēkā ieviesta zemgrīdas apkure un decentralizēti ventilācijas vārsti ar rekuperāciju, bet ēkas konstrukcijas veidotas ar paaugstinātu siltumnoturību. Šie risinājumi ne tikai uzlabo iekštelpu mikroklimatu, bet arī palīdz samazināt apkures izmaksas līdz pat 30%.

Ēkas kvalitāte apliecināta arī praksē - tajā veikts gaisa noplūžu jeb tā sauktais "blower door" tests, kas sniedz objektīvu novērtējumu par būves hermētiskumu. Normatīvais pieļaujamais rādītājs Latvijā ir 1,5, provizoriskajā energoefektivitātes sertifikātā norādītais - 1,25, taču faktiskajā pārbaudē ēka sasniedza tikai 0,45. Šis rezultāts ir ļoti tuvs pasīvās mājas standartiem, kas liecina par augstu būvdarbu kvalitāti un precīzi izstrādātiem mezglu risinājumiem.

Projektos izmantota arī inovatīva termopāļu tehnoloģija, kas izmanto zemes dzīļu siltumu. Kombinācijā ar zemgrīdas apkuri un katram dzīvoklim pielāgotu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju šī pieeja ļauj vēl vairāk optimizēt enerģijas patēriņu, samazinot apkures izmaksas līdz pat 60%.

Abos projektos liela nozīme piešķirta ne tikai tehnoloģiskajiem risinājumiem, bet arī būvniecības kvalitātei. Precīzi nosiltinātas konstrukcijas, blīvi mezgli un efektīva ventilācija veicina veselīgu mikroklimatu, samazina temperatūras svārstības un mazina mitruma riskus. Šādi mājokļi ilgtermiņā ne tikai nodrošina zemākas uzturēšanas izmaksas, bet arī iegūst augstāku tirgus vērtību, kļūstot par īpaši pieprasītu izvēli gan pircēju, gan investoru vidū.

Ilgtspējīga izvēle ar pievienoto vērtību

Apkopojot - energoefektīvs mājoklis ir vairāk nekā ēka ar zemiem rēķiniem. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kas nodrošina augstāku dzīves kvalitāti, samazina ietekmi uz vidi un vienlaikus kalpo kā finansiāli stabils ieguldījums. Tieši šādos projektos mēs redzam nākotnes dzīves telpu - gudru, ekonomisku un videi draudzīgu. Un šī nākotne sākas jau šodien.

Latvija līderos skaidras naudas pieplūdumā Baltijā līdz 2020. gadam

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 09:04:00 +0300

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Veiktā analīze liecina, ka, lai gan skaidras naudas izmantošana samazinās, tā joprojām ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu (NILLTPF). Izpētot centrālo banku skaidrās naudas emisijas datus, konstatēts, ka pirms 2020.gada Latvijā ieplūda ievērojami vairāk skaidras naudas nekā Baltijas kaimiņvalstīs.

Latvijas Bankas bilance kopumā nav bijusi proporcionāla Baltijas kaimiņvalstu bilancēm. Latvijas kopējā emisijas bilance liecina par regulāru naudas plūsmu no ārvalstīm valstī līdz 2020.gada sākumam. Ziņojumā teikts, ka Latvijas bilance 2022.gada trešā ceturkšņa beigās varētu būt no 4,2 miljardiem eiro līdz 5,1 miljardam eiro. Daļu no šīs starpības, kas radās laikā no 2014.gada līdz 2020.gada sākumam, var attiecināt uz likumīgu finanšu dinamiku, piemēram, termiņuzturēšanās atļauju programmu apmaiņā pret investīcijām Latvijā, skaidras naudas krājumiem eiro valūtā pirms pievienošanās eirozonai 2014.gadā vai citiem faktoriem.

Tomēr netipiskais apjoms, kas laikā no 2014.gada līdz 2020.gada sākumam veido aptuveni četrus miljardu eiro starpību jeb vairākus simtus miljonu gadā, liecina par pretējo. Vēsturiski daļa naudas varētu būt saistīta ar nelikumīgām shēmām, kas saistītas ar vietējo ēnu ekonomiku, kā arī ar nelikumīgas naudas izvietošanu, kas iegūta ārvalstīs izdarītu predikatīvu noziegumu rezultātā. Covid-19 un attiecīgo ierobežojumu spēcīgi ietekmētajos gados Latvijas kopējā emisiju bilance pieauga no -285 miljoniem eiro 2020.gada pirmajā ceturksnī līdz +187 miljoniem eiro 2022.gada otrajā ceturksnī, tādējādi pastiprinot hipotēzi, ka negatīvā emisijas bilance ir saistīta ar naudas plūsmām no ārvalstīm. Tomēr arī tad emisiju bilance joprojām bija nesamērīga ar kaimiņos esošajām Baltijas valstīm.

Baltijas valstis reti ir skaidrās naudas, kas tiek pārvadāta pāri to robežām, izcelsmes vai galamērķa valstis. Līdz Covid-19 krīzes noteiktajiem ierobežojumiem gan Igaunijā, gan Latvijā lielai daļai ieplūstošās skaidrās naudas izcelsmes valsts bija Krievija. Skaidras naudas deklarēšanas tendences liecina, ka, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu no Latvijā ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā.

Naudas plūsmas ievērojami samazinājās pēc ceļošanas ierobežojumu ieviešanas saistībā ar Covid-19 pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gada sākumā. Lietuvai lielākie skaidras naudas ieplūdes avoti joprojām ir Kazahstāna un Baltkrievija, bet kopā ar Igauniju un arvien vairāk arī Latviju par galveno skaidras naudas galamērķa valsti ir kļuvusi Lielbritānija, kas liecina, ka Baltijas valstis tiek izmantotas tranzītam.

Pārrobežu naudas plūsmas ar trešajām valstīm, salīdzinot starp Baltijas valstīm, atšķiras. Igaunijā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam valstī ieplūda aptuveni 110 miljoni eiro, un no tās aizplūda 141 miljons eiro, Latvijā ieplūda aptuveni 165 miljoni eiro, bet aizplūda 268 miljoni eiro. Lietuvā deklarētais naudas apjoms ievērojami pārsniedz kaimiņvalstu rādītājus - ieplūda 220 miljoni eiro, bet izplūda 1,6 miljardi eiro.

Salīdzinot datus par dažādiem gadiem, skaidras naudas deklarāciju īpatsvars starp juridiskām un fiziskām personām visās trīs Baltijas valstīs ir ievērojami mainījies. 2019. un 2020.gadā juridisko personu skaidras naudas apritē Latvijā dominēja neliels skaits kredītiestāžu un valūtas maiņas pakalpojumu sniedzēju, un līdzekļu izcelsmes vieta bija saistīta ar to darbību Šveicē, Gruzijā, Krievijā un Baltkrievijā. Lielākā daļa šīs naudas aizplūda uz kredītiestādēm Krievijā. Mazākā skaidrās naudas daļa tika pārvietota uz Šveici, lai veiktu skaidras naudas valūtas, kas nav eiro, apmaiņu.

2022.gadā daudzas bankas, kas bija atbildīgas par skaidras naudas ievešanu Latvijā, bija beigušas savu darbību Krievijā un Baltkrievijā, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, tādējādi sešas reizes samazinot skaidras naudas plūsmu uz Krieviju un no tās. Tomēr naudas aizplūšana sāka pārvietoties uz kredītiestādēm Lielbritānijā, Armēnijā un Šveicē.

Skaidrās naudas apjoma pieaugums, kas no Latvijas aizplūst uz trešajām valstīm, salīdzinot ar skaidro naudu, kas ieplūst no tām, liecina par vispārēju Latvijas kā reģionālā finanšu centra lomas maiņu. Tomēr skaidras naudas deklarēšanas dati sniedz izkropļotu priekšstatu par kopējo skaidras naudas apriti, jo tajos nav iekļauta aprite uz citām ES valstīm, kuras var tikt izmantotas kā skaidras naudas tranzīta vietas.

Starp trijām Baltijas valstīm ir maz kopīga attiecībā uz piecām galvenajām izcelsmes valstīm, no kurām ieplūst skaidra nauda, kā arī maz kopīgu galamērķu, uz kuriem aizplūst nauda. Latvijā 2019. un 2020.gadā kopā bija lielākas deklarētās Krievijas izcelsmes naudas summas nekā Igaunijā, bet kopš Covid-19 sākuma summas ir līdzīgas.

Kā valstis, no kurām Latvijā ieplūst nauda, šajā periodā dominē Krievija un Šveice. Krievijas rādītāju lielā mērā ietekmēja lielais 2019.gada pirmajā ceturksnī deklarēto naudas līdzekļu apjoms (35,1 miljons, kas ir vairāk nekā puse no kopējās summas). Tomēr laika gaitā Krievijas īpatsvars ir samazinājies par labu Gruzijai un Šveicei, kura galvenokārt ir pārstāvēta finanšu iestāžu skaidras naudas darījumos.

Covid-19 krīzes ietekme ir redzama deklarētās skaidras naudas tendencēs. 2020.gadā deklarētās summas ievērojami samazinājās visās Baltijas valstīs gan ievešanas, gan izvešanas virzienā. Vislielākais samazinājums bija Latvijā (ievestās: 6,1 reizi; izvestās: 3,3 reizes), un Igaunijā (ievestās: 5,8 reizes, izvestās: 3,4 reizes).

Kopš 2022.gada visās trīs Baltijas valstīs ir ievērojami pieaudzis skaidras naudas apjoms no Ukrainas, īpaši bēgļu plūsmas dēļ, kuri pārvadā skaidru naudu iztikas vajadzībām. Pieaugot sauszemes satiksmei, ir palielinājies arī skaidras naudas mūļu skaits un skaidras naudas kontrabandas apjomi.

Noziedznieki aizvien biežāk izmanto bēgļu plūsmu un naudas mūļus, kas noved pie gadījumiem, kad transportlīdzeklī pārvadātā skaidrā nauda, lai nepārsniegtu deklarēšanas slieksni, tiek sadalīta starp vairākām personām, tostarp bērniem. Latvijas iestādes ir norādījušas, ka šie naudas mūļi pēc tam nodod skaidru naudu citiem vietējiem noziedzīgajiem tīkliem vai iemaksā to savā bankas kontā un elektroniski, samaksājot tieši vai par fiktīvu pakalpojumu, pārskaita to citām personām.

Pieaudzis arī skaidras naudas kontrabandas gadījumu skaits pa sauszemi, īpaši - izmantojot kravas automašīnas. Šādos gadījumos skaidra nauda tiek ievietota dažādos slēptos transportlīdzekļa nodalījumos. Gan skaidras naudas kontrabandu, gan skaidras naudas mūļus ir grūti notvert, jo starp ES iekšējām robežām muitas kontrole ir mazāk stingra. Lai gan ir palielinājies skaidras naudas konfiskācijas un izņemšanas gadījumu skaits saistībā ar izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas, pārtraucot sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas iestādēm, informācijas apmaiņa ir kļuvusi minimāla, kas izmeklētājiem apgrūtina informācijas iegūšanu par plašākām organizētās noziedzības grupām vai predikatīviem noziegumiem.

Valdība līdz novembrim Latvijā izsludina ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 18:59:00 +0300

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Tāpēc ministrijā uzsver, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu attiecīgās institūcijas turpmāk varēs īstenot normatīvos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025.gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.

Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes turpmāk varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025.gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām un citus risinājumus. ZM arī akcentē, ka līgumu, tai skaitā starptautisku līgumu, nepildīšana ārkārtējās situācijas laikā var tikt atzīta kā "force majeure", samazinot risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem. Šādi pasākumi ļaus cietušajām saimniecībām saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.

Rīkojuma projektā arī minēts, ka ārkārtējā situācija palīdzēs mazināt finansiālos un tiesiskos riskus, ar kuriem šobrīd saskaras lauksaimnieki. Ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem ir radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, to neuzskatīs par neatbilstību, un lauksaimnieks saglabās tiesības uz atbalstu.

Tāpat ZM ir noteikusi atkāpes tiešo maksājumu un cita veida atbalsta nosacījumos, lai pretendenti saglabātu tiesības uz atbalstu situācijās, kad nosacījumu izpilde nav iespējama un ir radusies šo nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē. Tādējādi LAD cietušajiem lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas minēto lietavu un plūdu un to radīto seku dēļ.

Ministrijā atzīmē, ka lauksaimnieki arī var vērsties VID un atkarībā no situācijas lūgt sadalīt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu pa termiņiem uz laiku līdz vienam gadam, ja motivēts iesniegums iesniegts ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās, vai arī lūgt dienestu pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, sadalot maksājumus pa termiņiem uz laiku līdz trim gadiem.

Savukārt, ja ir nokavēts iesnieguma iesniegšanas termiņš un nodokļu parādam vairs nevar piemērot iepriekš minētos soļus, iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Savukārt vietām sējas darbi nesākās un lauki joprojām stāv neapstrādāti. Tā kā vasarāju sēja ir nokavēta un veģetācijas perioda garums ir ierobežots, lielākā daļa platību arī paliks neapsētas un ražas nebūs vispār.

Ministrijā akcentē, ka būtiskus zaudējumus augļkopjiem šogad radījušas pavasara salnas, kad stipri cieta tajā brīdī ziedošie augļkoki un ogulāji, kā arī situāciju turpināja pasliktināt ilgstošas lietavas un plūdi vasaras mēnešos, kas arī augļkopībā radīja papildu zaudējumus.

Tāpat nelabvēlīgie apstākļi ietekmējuši arī lopkopības nozari, apgrūtinot lopu ganīšanu, jo ganību laikā tiek bojāti un izmīdīti zālāji, radot papildu izmaksas zālāju atjaunošanai vai pārsēšanai. Lielākajā daļā saimniecību nav arī sākta skābbarības sagatavošana, bet atsevišķās saimniecībās, kur lopbarība jau bija sagatavota, applūdušas tās glabāšanas vietas, apdraudot barības kvalitāti un saglabāšanu. Šogad varētu būtiski samazināties saimniecībās sagatavotās lopbarības apmēri un kvalitāte, kas būtiski palielinās izdevumus ziemas barības nodrošināšanai.

Ministrijā akcentē, ka šis ir trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecības nozari ietekmē nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, un situācija kopumā rada ievērojamus zaudējumus, apdraudot daudzu ietekmēto saimniecību dzīvotspēju. Lauksaimniekus būtiski ietekmē arī augstās ražošanas resursu, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslojuma, cenas.

Kā norāda ministrija, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, 2025.gada maijā un jūnijā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza mēneša normu, applūdinot lauksaimniecības zemes valsts vidienē un austrumu daļā. Maijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 84,7 milimetrus, kas ir par 68% virs mēneša normas, jūnijā - 91,1 milimetru, kas ir par 30% virs mēneša normas, jūlija pirmajās desmit dienās - 25,6 milimetrus, kas ir par 12% virs normas, bet jūlija otrajās desmit dienās 35,1 milimetru, kas ir par 40% virs normas.

ZM atzīmē, ka līdz 2025.gada 10.jūlijam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši informāciju par lietavu un salnu rezultātā cietušām vai neapsētām lauksaimniecības platībām 51 498 hektāru apmērā, kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 63,886 miljonus eiro. Tostarp lietavu postījumos līdz 10.jūlijam cietuši 49 392 hektāri lauksaimniecības kultūraugu, neapsētajām platībām veidojot 6027 hektārus.

Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro, savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.

ZM ir arī iesniegusi šos aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem Eiropas Komisijai (EK) un aicinājusi rast iespēju no Eiropas Savienības (ES) budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.

Pie Krustkalniem sāk būvēt tuneli zem Bauskas šosejas (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 09:22:00 +0300

Satiksme būs apgrūtināta līdz 2026.gadam.

Pie Krustkalniem, zem Bauskas šosejas ievada Rīgā (A7, Ziepniekkalna iela), sāk būvēt tuneli gājējiem un velosipēdistiem. Vienlaikus arī pārbūvēs šosejas posmu pie tirdzniecības centra A7 (7,30-7,78 km).

Visā posmā slēgs labās puses brauktuvi (virzienā Rīga-Ķekava) un satiksmi organizēs pa vienu joslu katrā virzienā (skat. kartē). Atļautais braukšanas ātrums posmā, kā līdz šim, būs 50 km/h. Slēdzot labās puses brauktuvi, pieturvietu "Neilandi" Ķekavas virzienā pārcels par 100 m uz Ķekavas pusi, ierīkojot tai paplašinājumu un nodrošinot gājēju piekļuvi. Līdzšinējo gājēju pāreju pie tirdzniecības centra A7 likvidēs un ierīkos jaunu pāreju pie pārceltās pieturvietas. Savukārt Rīgas virzienā sabiedriskā transporta pieturu "Neilandi" likvidēs, tās vietā pasažieriem būs jāizmanto pietura "Krustkalni".

Tuneļa būvdarbi notiks divos etapos, vispirms slēdzot labās puses, pēc tam kreisās puses (virziens Ķekava-Rīga) brauktuvi. Saskaņā ar projektu paredzēts izbūvēt monolītu dzelzsbetona konstrukcijas tuneli ar kāpnēm un rampām, kas savienosies ar esošo Ķekavas novada infrastruktūru un Rīgas pilsētas gājēju un velobraucēju infrastruktūru. Tunelis iekšienē būs 4 m plats un 2,5 m augsts, celiņu klās asfaltbetona segums, tas tiks izbūvēts atbilstoši vides pieejamības prasībām.

Pēc tuneļa izbūves mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem būs iespēja droši šķērsot ceļu, netraucējot intensīvo satiksmes plūsmu uz viena no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem.

Abām brauktuvēm pārbūvēs asfaltbetona segu, abās pusēs izbūvēs gājēju un velosipēdistu celiņus un apgaismojumu. Pārbūvēs autobusu pieturu "Neilandi", uzstādīs jaunu ceļu aprīkojumu un ieklās horizontālos apzīmējumus.

Līgumcena ceļa būvdarbiem ir 1 485 735,21 eiro (ar PVN), tuneļa būvei - 1 961 177,47 eiro (ar PVN), no tās 85% ir ES Kohēzijas fonda finansējums.

Elektrība Latvijā gada laikā kļuvusi lētāka (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 08:11:00 +0300

Zemu cenu jūlijā palīdzēja noturēt arī vasarai neparasti augstais hidroenerģijas ražošanas pieaugums.

Jūlijā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Latvijā bija vidēji 4,6 centi par kWh - par 7% vairāk nekā jūnijā, taču ievērojami zemāka nekā pirms gada, kad tā sasniedza 9,8 centus par kWh. Kā liecina apkopotā informācija, 53% cenas starpība skaidrojama ar Estlink 2 (Igaunija-Somija) starpsavienojuma darbības atjaunošanu un sezonai neraksturīgu hidroelektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvijā.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas šogad palīdzēja noturēt elektroenerģijas vidējo cenu zemāku nekā pērnā gada jūlijā, bija Estlink 2 starpsavienojuma darbības atjaunošana, kas nodrošināja lielāku lētas elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm. Tā rezultātā jūlijā Latvijā elektroenerģijas cena bija tāda pati kā Somijā gandrīz 20% laika. Pagājušā gada vasarā cena bija ievērojami augstāka tieši starpsavienojuma dīkstāves dēļ, kas ierobežoja piegādes Baltijas reģionam, un nācās izmantot dārgāku fosilajās stacijās ražoto elektroenerģiju.

Vidēji zemu cenu jūlijā palīdzēja noturēt arī vasarai neparasti augstais hidroelektroenerģijas ražošanas pieaugums, nodrošinot apmēram pusi no Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma un 14% no kopējā Baltijas reģiona pieprasījuma. Vienlaikus liela loma bija arī saules enerģijas ražošanai visā Baltijā. Diennakts gaišanā laikā Baltijas valstīs ģenerētā saules enerģija jūnijā un jūlijā kopumā 448 stundas jeb gandrīz trešdaļu vasaras līdz šim nodrošināja cenu, kas zemāka par 1 centu par kWh. Šāda cena bijusi trīsreiz biežāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Jūlijā saules enerģija nodrošināja vairāk nekā piekto daļu jeb 22% no visa Baltijas elektroenerģijas patēriņa.

"Raugoties uz augustu, elektroenerģijas cenas joprojām būs cieši saistītas ar atjaunīgo energoresursu ražošanas apjomiem. Taču vairāki faktori varētu radīt spiedienu uz cenu pieaugumu. Neparasti lielā Latvijas HES hidro izstrāde, kas šovasar bijusi krietni augstāka par normu, rada papildus nenoteiktību. Vienlaikus pārvades sastrēgumi Zviedrijas-Norvēģijas tīklā var ierobežot lētas Ziemeļvalstu hidroenerģijas importu caur NordBalt un Eslink starpsavienojumiem," norāda analītiķis Romāns Tjurins.

Tāpat R.Tjurins prognozē, ka augustā, turpinoties mainīgiem laikapstākļiem, saulainās dienās saules ģenerācija palīdzēs noturēt dienas cenu zemu, taču mākoņainos periodos pieaugs nepieciešamība pēc dārgākas fosilās elektroenerģijas ražošanas Latvijā un Lietuvā. Savukārt vakara cenas būs atkarīgas no vēja stipruma un arī importa apjomiem no Ziemeļvalstīm. Lai gan vasara turpinās un saulainas, mēreni vējainas dienas joprojām ļaus atjaunīgajiem resursiem dominēt, augustā varētu būt nedaudz lielāka loma dārgākai fosilajai ražošanai un importam cenu noteikšanā.

Latviešu izgudrotāji iemācīs cilvēkiem maksāt ar plaukstām (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 14:28:00 +0300

Izmantojot patentētu tehnoloģiju, šis risinājums ļauj lietotājiem vienkārši piereģistrēties.

Latvijā izstrādā nākamās paaudzes biometrijas risinājumus, piesaistījis 3,65 miljonus eiro sēklas investīciju, lai globālā mērogā - sākot ar Eiropu un ASV - ieviestu maksājumu un identitātes platformu, kas balstīta uz plaukstas atpazīšanas tehnoloģiju. Šajā finansējuma kārtā ir ietverts gan Baltijas, gan Polijas investoru atbalsts. Finansējums tiks izmantots produktu izstrādei, atbilstības sertifikātu iegūšanai un pilotprojektiem mazumtirdzniecībā.

Tava plauksta - drošs un privāts bezkontakta identitātes un norēķinu rīks

Privātumu garantējošā biometriskā tehnoloģija maina veidu kā cilvēki norēķinās, apliecina savu identitāti (tostarp vecumu), aktivizē lojalitātes programmas un reģistrējas. Tā aizstāj maksājumu un lojalitātes kartes, tālruņus un pat sejas atpazīšanu ar vienkāršu plaukstas skenēšanu.

Izmantojot patentētu tehnoloģiju, šis risinājums ļauj lietotājiem vienkārši piereģistrēties, noskenēt plaukstu ar sava tālruņa kameru un piesaistīt maksājumu un lojalitātes kartes, kā arī personas identitātes apliecinājuma datus drošam digitālajam makam.

Pēc reģistrēšanās lietotājam pietiek tikai pietuvināt plaukstu skenerim tirdzniecības vietās, lai samaksātu, aktivizētu lojalitātes programmu vai apliecinātu savu vecumu - bez lietotnēm, tālruņiem vai kartēm norēķinu brīdī pie kases.

Atšķirībā no sejas atpazīšanas un pirkstu nospiedumu biometriskajiem risinājumiem, izstrādāto tehnoloģiju ir daudz grūtāk viltot. Tā izmanto divu veidu attēlveidošanu - tiek uztverta gan plaukstas ģeometrija un virsmas līnijas, gan zemādas vēnu struktūra - izveidojot unikālu, šifrētu identifikatoru, kas vienmēr paliek lietotāja kontrolē. Jāuzsver, kā viena, tā otra ir unikāla katram cilvēkam. Savukārt katra skenēšana tiek nodrošināta ar unikālu algoritmu, tādējādi sniedzot divu faktoru autentifikāciju ar visaugstākajiem drošības standartiem. Turklāt risinājums pārliecinās, ka tiek lasīta dzīva roka, papildus nodrošinoties pret krāpšanas gadījumiem, piemēram, izmantojot mākslīgu plaukstu vai arī virtuālus atdarinājumus.

Izgudrotājs Jānis Stirna: "Norēķinu process fiziskajos veikalos joprojām daudziem var radīt nevajadzīgu stresu - jāmeklē maks, jāatver lietotnes, jāskenē lojalitātes kartes vai QR kodi, jāapliecina vecums, iegādājoties preces ar vecuma ierobežojumu. Tas ir lēns, neveikls un bieži vien kaitinošs process. Handwave to visu vienkāršo ar vienu žestu. Kad cilvēki uzzina, ka mūsu produkts ļaus norēķināties, krāt lojalitātes punktus un apliecināt savu identitāti, tikai parādot plaukstu, viņi acumirklī novērtē ērtības un priekšrocības. Viss uzreiz kļūst skaidrs un saprotams. Mēs neattīstām tehnoloģijas inovācijas pēc. Mēs risinām ļoti reālu, visaptverošu problēmu - gan klientiem, gan tirgotājiem. Mēs attīstām nākamo evolūcijas posmu ikdienas identitātes un maksājumu pieredzē."

Risinājums gan patērētājiem, gan tirgotājiem

Platforma ir veidota divām galvenajām klientu grupām - privātpersonām un tirgotājiem. Privātpersonām tā piedāvā ātrāku un ērtāku norēķināšanās veidu veikalā, bez nepieciešamības pārslēgties starp lojalitātes kartēm, atbloķēt ierīces vai izmantot lietotnes. Savukārt tirgotājiem un mazumtirgotājiem piedāvā jaudīgu rīku, kas palīdz samazināt kavēšanos un lieku spriedzi pie kases, vienlaikus uzlabojot klientu un pārdevēju pieredzi un apkalpošanas ātrumu. Tāpat risinājums ļauj vienkāršot normatīvo prasību izpildi, piemēram, ar automātisku vecuma verifikāciju, kā arī digitalizēt attiecības ar klientiem, piedāvājot integrētu lojalitātes programmu aktivizēšanu - bez dārgām iekārtu modernizācijām vai izmaksu ziņā apjomīgām datu tokenizācijas sistēmām.

Eksperts Arvīds Blože : "Ideja, ka var droši norēķināties vai apliecināt savu identitāti tikai ar plaukstu, neizņemot tālruni, ir ne tikai futūristiska, bet arī ļoti praktiska. Šī tehnoloģija ir drosmīga, intuitīva un atbilst reālajai vajadzībai mūsdienu aizvien digitalizētākajā pasaulē".

Līdz šim kopumā piesaistījis jau 4,4 miljonus eiro finansējuma, ieskaitot agrīnās biznesa eņģeļu investīcijas. Pašlaik uzņēmums gatavojas tirgus pilotprojektiem, paplašina savu biometrisko infrastruktūru un attīsta sadarbību ar tirgotājiem Baltijas reģionā un ārpus tā.

Tas izmanto drošu reģistrēšanos, šifrētus plaukstu attēldatus un pret viltojumiem drošas sistēmas ar identitāti saistītu pakalpojumu gadījumā, piemēram, vecuma pārbaudei.

Jūlijā kriptovalūtu tirgus piedzīvoja spēcīgu izaugsmi

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 14:07:00 +0300

Bitcoin (BTC) cena jūlija sākumā bija 91 312 eiro, bet mēnesi noslēdza pie 102 360 eiro cenu atzīmes.

Jūlijs kriptovalūtu tirgos bija ilgi gaidītās augšupejas mēnesis - visas vadošās kriptovalūtas uzrādīja ievērojamu izaugsmi. Tostarp spēcīgs kāpums bija otrai lielākajai kriptovalūtai Ethereum, kā arī BNB, kas jūlijā sasniedza vēsturisku cenas maksimumu, norāda Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē.

Bitcoin (BTC) cena jūlija sākumā bija 91 312 eiro, bet mēnesi noslēdza pie 102 360 eiro cenu atzīmes, veidojot stabilu 12,1% pieaugumu mēneša griezumā. Pie tam būtiski, ka BTC cena, neskatoties cenas samazinājumu augusta sākumā, ir nostabilizējusies virs 100 000 eiro sliekšņa - rādītāja, kas vēl pirms dažiem mēnešiem daudziem šķita visai grūti sasniedzams mērķis.

Viens no galvenajiem kriptovalūtu tirgus pozitīvās dinamikas virzītājiem bija Ethereum (ETH) rallijs no 2128 eiro mēneša sākumā līdz 3276 eiro mēneša beigās, uzrādot iespaidīgu 54% lēcienu. Šo izaugsmi veicināja ASV kriptovalūtu rezervju izveide un lieli Ethereum biržā tirgoto fondu (ETF) pirkumi. Ethereum savos portfeļos pievienoja arī vairāki lieli (finanšu) uzņēmumi. Tomēr, neskatoties uz jūlija izaugsmi, ETH joprojām nav izdevies pārspēt savu iepriekšējo cenas rekordu - 4228 eiro -, kas tika sasniegts 2021.gada novembrī.

Līdz ar to par jūlija mēneša lielāko zvaigzni šoreiz var uzskatīt BNB, kas ne tikai pieauga no 560 līdz 697 eiro (+24,5%), bet arī sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu - 751 eiro (28.jūlijā). Šis ievērojamais cenas pieaugums nodrošināja to, ka BNB jūlijā pēc tirgus kapitalizācijas apdzina savu tuvāko konkurentu XRP.

Neskatoties uz to arī XRP jūlijā pierādīja spēcīgu izaugsmi - no 1,94 līdz 2,68 eiro, sasniedzot 38,1% pieaugumu. Lai gan XRP jūlijā zaudēja pozīcijas BNB, tomēr tas joprojām noturēja spēcīgu vietu tirgus augšgalā un augusta sākumā XRP atkal pārspēja BNB.

Arī Solana (SOL) jūlijā parādīja pozitīvu, lai arī pieticīgāku, dinamiku - no 133 līdz 153 eiro (+15%). Solana ETF joprojām gaida apstiprinājumu, tomēr ir pamats domāt, ka tas varētu notikt līdz oktobrim, kas varētu kļūt par pozitīvu signālu tirgus dalībniekiem.

Spēcīgais jūlija sniegums kriptovalūtu tirgū liecina par visai augstu optimismu nozarē. Vēl pirms pāris mēnešiem tika runāts, ka tā dēvētā "alt-sezona" jeb alternatīvo kriptoaktīvu uzplaukuma periods ir zaudējis aktualitāti, tomēr jūlijs atkal atjaunoja cerības.

Vēsturiski skatoties, ja jūlijs Ethereum ir bijis pozitīvs mēnesis, arī augustā bija vērojama līdzīga tendence - izņēmums ir bijis tikai 2022.gads.

Plūdu un lietavu dēļ ZM aicina izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 12:15:00 +0300

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Kā norāda ministrija, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVMĢC) datiem, 2025.gada maijā un jūnijā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza mēneša normu, applūdinot lauksaimniecības zemes valsts vidienē un austrumu daļā. Maijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 84,7 milimetrus, kas ir par 68% virs mēneša normas, jūnijā - 91,1 milimetru, kas ir par 30% virs mēneša normas, jūlija pirmajās desmit dienās - 25,6 milimetrus, kas ir par 12% virs normas, bet jūlija otrajās desmit dienās 35,1 milimetru, kas ir par 40% virs normas.

Tāpēc ministrijā uzsver, ka izsludinot ārkārtējo situāciju, attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos, piemēram, izvērtēt iespējas nepiemērot soda sankcijas vai īstenot citus atbilstošus pasākumus tiem lauksaimniekiem, kuri 2025.gadā cietuši nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.

Tāpat arī kredītiestādes un citas Latvijas un starptautiskās līguma attiecībās esošās personas varēs izvērtēt iespējas nepiemērot soda sankcijas tiem lauksaimniekiem, kuri 2025.gadā cietuši nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ, ja līgumsaistību neizpildes iemesls ir šo apstākļu radītās sekas, kas ļaus cietušajām saimniecībām saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.

ZM ir arī iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no Eiropas Savienības budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.

Ministrijā atzīmē, ka lauksaimnieki arī var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un atkarībā no situācijas lūgt sadalīt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu pa termiņiem uz laiku līdz vienam gadam, ja motivēts iesniegums iesniegts ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās, vai arī lūgt dienestu pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, sadalot maksājumus pa termiņiem uz laiku līdz trim gadiem.

Grindeks gada pirmajā pusē strauja izaugsme

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 11:46:00 +0300

Šobrīd dažādos izstrādes posmos ir 122 jauni farmaceitiskie produkti, kas aptver nozīmīgas terapeitiskās jomas - sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, diabēta, dermatoloģijas un onkoloģijas slimību ārstēšanu.

AS "Grindeks" finanšu dati liecina, ka 2025.gada pirmajā pusgadā - pēdējā transformācijas gadā - koncerns ir sasniedzis būtiskus peļņas rādītājus. Laika periodā no janvāra līdz maijam "Grindeks" peļņa sasniedza 13 miljonus eiro. Šie rezultāti apliecina, ka stratēģiskā virzība uz stabilu un prognozējamu eksporta tirgu attīstību Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Austrālijā ir bijusi pamatota un sekmīga.

AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans:

"2025.gads ir zīmīgs posms "Grindeks" attīstībā - mēs ne tikai noslēdzam vērienīgu pārmaiņu procesu, bet arī redzam konkrētus rezultātus no gadiem ilgi veiktajiem ieguldījumiem. Ražošana ir mūsu pamats, un mēs to veidojam, balstoties uz ilgtermiņa redzējumu. "Grindeks" mērķis ir nepārprotams - būt starptautiskam zīmolam ar stabilu pamatu Latvijā, kas nodrošina pacientiem visā pasaulē augstākās kvalitātes medikamentus. Turpināsim paplašināties, investēt un attīstīt farmācijas nozari Latvijā kā eksporta nozari ar augstu pievienoto vērtību."

Rezultātu pamatā ir stabils pieprasījuma pieaugums pēc sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, onkoloģisko, ko nodrošina "Grindeks", un slimnīcu segmenta medikamentiem, ko nodrošina meitasuzņēmums "Kalceks". Visos meitasuzņēmumos ir uzsākta aktīva tirdzniecība - tie piedāvā "Grindeks" un "Kalceks" zīmola produktus, piedalās iepirkumos un nodrošina tiešās piegādes aptiekām Eiropas valstīs. No reģionālā uzņēmuma esam kļuvuši par pasaules mēroga koncernu, kura produktu klāsts šobrīd ir pieejams visās ES valstīs. Vienā valstī lielākais pieejamais produktu skaits ir 56, bet mazākais - 16. Mūsu mērķis nākamajiem pieciem gadiem - attīstīt portfeli tā, lai katrā valstī būtu pieejami vismaz 100 produkti.

Lai nodrošinātu pieejamību un efektīvu tirdzniecības ķēdi, "Grindeks" grupa ir atvērusi meitasuzņēmumus Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Austrālijā. Ražošanas kapacitāti koncerns nodrošina arī ārpus Latvijas - ar ražotnēm Igaunijā ("Tallinas farmaceitiskā rūpnīca") un Slovākijā ("HBM Pharma"), kas būtiski stiprina grupas globālo darbību un spēju pielāgoties pieprasījumam dažādos tirgos.

AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis:

"Šis gads ir bijis zīmīgs - tas ir pēdējais gads mūsu transformācijas ciklā, kura laikā esam būtiski pārveidojuši darbības modeli, nostiprinājuši savu klātbūtni pasaulē un stiprinājuši konkurētspēju, mērķtiecīgi paplašinot produktu portfeli. Mūsu rezultāti ir tiešs pierādījums tam, ka ar mērķtiecīgu komandas darbu, produktivitāti un kvalitāti var sasniegt augstus rezultātus arī sarežģītos apstākļos. Mēs skatāmies nākotnē ar pārliecību un apņēmību turpināt strauju izaugsmi globālā mērogā."

Lai veicinātu stabilu un ilgtermiņa izaugsmi, "Grindeks" grupa aktīvi paplašina savu klātbūtni jaunos eksporta tirgos ar augstu attīstības potenciālu. No 2022.gada uzsākta mērķtiecīga stratēģija, kuras ietvaros izveidoti meitasuzņēmumi Eiropā un citviet pasaulē.

Šobrīd "Grindeks" meitasuzņēmumi darbojas Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Austrālijā. Šāda ģeogrāfiskā diversifikācija samazina riskus un nodrošina, ka mūsu produkti ir pieejami pacientiem visā pasaulē - vairāk nekā 100 valstīs. Tas apliecina mūsu apņēmību kļūt par globālu farmācijas uzņēmumu ar ilgtspējīgu un konkurētspējīgu piedāvājumu.

Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc kvalitatīvām zālēm, "Grindeks" intensīvi investē pētniecībā un attīstībā. Šobrīd dažādos izstrādes posmos ir 122 jauni farmaceitiskie produkti, kas aptver nozīmīgas terapeitiskās jomas - sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, diabēta, dermatoloģijas un onkoloģijas slimību ārstēšanu. Pēdējo trīs gadu laikā Eiropas savienībā decentralizētas reģistrācijas procedūras ceļā reģistrēti 23 jauni produkti.

Svarīga loma koncerna darbībā ir aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražošanai - tas ir būtisks konkurences priekšrocības faktors un palielina uzņēmuma neatkarību no izejvielu piegādātājiem. Šobrīd tiek ražotas 30 AFV, bet izstrādē ir vēl 36 jaunas vielas, kuras nākotnē nodrošinās vēl lielāku integrāciju ražošanas ķēdē.

Šķēles ģimenei piederošās koncerna peļņa pērn sasniegusi 23 miljonus eiro

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 11:11:00 +0300

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās holdingkompānijas SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 19,815 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,7% mazāk nekā 2023.gadā, bet koncerna peļņa pieauga 5,7 reizes, sasniedzot 22,955 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus pagājušajā gadā no "Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem" 2024.gada peļņas izmaksātas ārkārtas dividendes 12,738 miljonu eiro apmērā.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2024.gada martā koncerns reorganizācijas ceļā meitassabiedrības SIA "Inpo 15" un SIA "Inpo 16" tika pievienotas meitassabiedrībai SIA "Inpo 12", savukārt 2024.gada aprīlī daļa meitassabiedrības SIA "Inpo 4" tika nodalīta un pievienota meitassabiedrībai SIA "Privāto aktīvu konsultācijas".

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka koncerna meitassabiedrība SIA "Inpo 30" iegādājās 19% AS "Arbo Windows Trading" balsstiesīgo akciju un 49% privilēģiju akciju. Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka 2025.gada 16.janvārī "Arbo Windows Trading" reorganizācijas rezultātā izslēgta no Uzņēmumu reģistra. Kompānija pievienota AS "Arbo Windows". Šobrīd "Arbo Windows" kapitālā "Inpo 30" pieder 47,92% A kategorijas priekšrocību akcijas un 0,42% parasto akciju.

Pēc vadības ziņojumā minētā, 2025.gada janvārī koncerna meitassabiedrība "Inpo 30" ir sniegusi kredītiestādei garantiju saistībā ar "Arbo Windows" izsniegtu aizdevumu. Prasījuma maksimālā summa ir 5,25 miljoni eiro.

Kopš 2024.gada maija koncerna līdzdalības daļa asociētajā sabiedrībā SIA "N2 Global" ir samazinājusies no 28,45% līdz 17,45%.

2024.gadā koncerns ir palielinājis pamatkapitālu SIA "Inpo 3", SIA "Inpo 17", SIA "Inpo 21", SIA "Inpo 22", SIA "Inpo 26" un "Inpo 30".

Vadības ziņojumā arī minēts, ka koncerna meitassabiedrība SIA "LAP1R" pērn decembrī noslēdza koncerna līgumu ar SIA "MBO Invest", kura šobrīd ir mainījusi nosaukumu uz SIA "NordBus Group". Koncerna līguma mērķis ir īstenot kopīgu AS "Liepājas autobusu parks" un AS "Nordeka" saimnieciskās un organizatoriskās darbības stratēģiju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.

Koncerna (pārvaldes) līgums stājās spēkā 2025.gada 2.janvārī. Atbilstoši noslēgtajam līgumam koncerna meitassabiedrība "LAP1R" ir atkarīgā sabiedrība, bet koncerna vadošais uzņēmums ir "NordBus Group". Saimnieciskās darbības uzlabošanas nolūkos "Liepājas autobusu parks" ir nolēmis mainīt darbības modeli, īpašumā esošos autobusus pakāpeniski aizstājot ar turējumā jeb operatīvajā nomā esošiem autobusiem. 2025.gadā kompānija ir veikusi pirmo nomas darījumu.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka 2025.gada februārī koncerns nodibināja jaunu meitassabiedrību SIA "PAP kapitāls", bet martā atsavināja ieguldījumu meitassabiedrībā SIA "Port Management". 2025.gada aprīlī koncerns reorganizācijas ceļā meitassabiedrību SIA "Inpo 4" pievienojja meitassabiedrībai SIA "Privāto aktīvu konsultācijas", savukārt 2025.gada jūlijā koncerna meitassabiedrība SIA "Inpo 21" veica ieguldījumu asociētajā sabiedrībā SIA "MCH Port", iegūstot 50% līdzdalību.

Šajā gadā koncerna vadība paredz meklēt jaunas investīciju iespējas, teikts vadības ziņojumā.

2023.gadā "Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem" koncerns strādāja ar 22,444 miljonu eiro apgrozījumu un guva peļņu 3,989 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka kompānijai "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem" pilnībā pieder SIA "Privāto aktīvu pārvalde", kas tostarp ieguldījumiem dibina atsevišķus meitasuzņēmumus ar nosaukumu "Inpo".

"Privāto aktīvu pārvaldei" pieder SIA "Inpo 1", kas ir 65,25% īpašniece SIA "Rīgas jahtu centrs "Andrejosta"", SIA "Inpo 2", kas ir 62,99% īpašniece SIA "Jahtu serviss "Andrejosta"", SIA "Inpo 3", SIA "Inpo 11", kurai, pēc "Firmas.lv" datiem, pieder 50% SIA "BK pakalpojumi" kapitāldaļu, 50% SIA "Aģentūra BK" un 50% SIA "Baltā kāpa" kapitāldaļu, SIA "Inpo 12", kurai pieder 100 AS "Latvijas gāze" akciju kopumā 140 eiro nominālvērtībā, kā arī SIA "Inpo 17", kurai pieder 67% SIA "LAP1R" kapitāldaļu, kurai savukārt, pēc "Firmas.lv" datiem, pieder 60,12% AS "Liepājas autobusu parks" akciju, bet tai pilnībā pieder SIA "Rumba Tours".

Tāpat "Privāto aktīvu pārvaldei" pieder SIA "Inpo 20", kurai pieder 48,93% SIA "Ogres piens" kapitāldaļu, kamēr 51,07% šajā kompānijā pieder Madarai Šķēlei-Dupatei, SIA "Inpo 21", kurai pieder 50% SIA "Multi Capital Holdings" kapitāldaļu un 50% SIA "MCH Port" kapitāldaļu, SIA "Inpo 22", likvidējamā SIA "Inpo 23", kurai pieder 35,76% SIA "Baltic Investor Team" kapitāldaļu, SIA "Inpo 26", kurai pieder 24,98% AS "Būvniecības un attīstības projekti" akciju, SIA "Inpo 27", kurai pieder 17,45% SIA "N2 Global" kapitāldaļu, un SIA "Inpo 30", kurai, pēc "Firmas.lv" datiem, šobrīd pieder 47,92% AS "Arbo Windows Trading" priekšrocības akciju un 0,42% kompānijas parasto akciju.

"Privāto aktīvu pārvaldei" pieder arī 100% SIA "Privāto aktīvu konsultācijas", kā arī 100% SIA "Centrus Real Land" kapitāldaļu.

Kompānija "Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem" reģistrēta 2007.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 79 166 200 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Kristiāna Lībane-Šķēle (30%), Anete Šķēle-Pētersone (25%), Šķēle-Dupate (25%), Iveta Smilga-Krongorne (10%) un Edgars Šķenderis (10%).

Persiku ražas šogad Latvijā būtiski atšķiras dažādos reģionos

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 09:02:00 +0300

Persiku ražas šogad Latvijā būtiski atšķiras dažādos reģionos, aģentūrai LETA pastāstīja apjautātie persiku audzētāji.

Bioloģiskajā saimniecībā "Ragāres", kas atrodas Skrīveru novadā, aģentūrai LETA stāstīja, ka pagājušajā gadā persiku ražas gandrīz vispār nebija, bet šogad tā ir ļoti laba. Šogad ir ļoti laba raža visiem eksotiskajiem augļiem, tostarp mazajiem kivi un melonēm, bet Latvijā ierasti audzētajiem augļiem, tostarp āboliem, bumbieriem un plūmēm raža šogad ir ļoti slikta.

Saimniecībā skaidroja, ka kivi un persiki šogad ziedēja vēlāk un tos nepiemeklēja īpaši mitrais periods, tādējādi tie spēja apputeksnēties.

Šogad saimniecības persiku kokus skāra arī lapu čokurošanās slimība (taphrina deformans), bet tā nebija tik aktīva kā iepriekšējos gados. Tāpat saimniecībā uzsvēra, ka, audzējot persikus, aktīvi jācīnās ar kukaiņiem, tostarp lapsenēm un mušiņām, izvietojot lamatiņas. Lapsenes un kukaiņi augļos izveido mazus caurumiņus un augļi sapūst.

Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils aģentūrai LETA akcentēja, ka Dienvidkurzemes reģionā persikiem nav ražas - lai gan koki ziedēja labi, pēc noziedēšanas bija ļoti auksts laiks, un visa iespējamā raža nosala vai nopuva.

Viņš arī minēja, lai sagatavotu persiku kokus pārziemošanai, obligāti jāīsina dzinumi, kuri izauguši garāki par 50 centimetriem, kā arī jānogriež visi bojātie zari, lai koksne un zarojums labāk nobriestu un pārziemotu.

Tāpat bioloģiskās saimniecības "Meldri E.B." augļkopis Eglons Brūns aģentūrai LETA minēja, ka saimniecībā Nīcas novada Otaņķu pagastā ir daži persiku kociņi, kuri būtisku ražu šogad nedeva, piebilstot, ka persiki šogad ziedēja labi, bet to ražas ietekmēja salnas un aukstuma periods.

Tāpat Brūns atzīmēja, ka ķiršu šogad saimniecībā vispār nav un arī ābolu ir ļoti maz, piebilstot, ka šogad augļkopjiem bijis slikts gads.

Piecos mēnešos Latvijā ievests 2,1 reizi vairāk cigarešu

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 15:02:00 +0300

Latvijā no citām valstīm piecos mēnešos ievesti 1,372 miljardi cigarešu, kas ir par 704,651 miljonu cigarešu jeb 2,1 reizi vairāk nekā 2024.gada piecos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Piecos mēnešos Latvijā importēja arī 21,699 miljonus cigāru un cigarillu, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā 2024.gada piecos mēnešos.

Tāpat piecos mēnešos Latvijas ievests 74 791 kilograms smēķējamās tabakas, kas ir par 76,4% vairāk nekā 2024.gada piecos mēnešos.

Piecos mēnešos Latvijas ievesti arī 29 804 kilogrami karsējamās tabakas, kas ir par 24% vairāk nekā 2024.gada piecos mēnešos.

Kā ziņots, 2024.gadā patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,655 miljardi cigarešu, kas ir par 85,069 miljoniem cigarešu jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Torņakalnā bijušā fabrika tiks celta kvartāla daļa 50 miljonu eiro (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 10:42:00 +0300

Būvniecības darbus plānots kopumā pabeigt 2028.gadā.

LENTA kvartāla Jelgavas ielā 68 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei. Plānots, ka līdz 2028.gadam kultūrvēsturiskās kokvilnas manufaktūras "Lenta" teritorijā Torņakalnā pilnībā tiks izbūvēts jauns, augstas klases dzīvokļu projekts. Kopējās projekta investīcijas plānotas 50 000 000 eiro apmērā. Kā norāda attīstītāji, jau šobrīd paveikta plaša arhitektoniskā izpēte un projektēšana, kā arī uzsākta pirmās kārtas būvniecība.

Projekta iecere radusies Latvijas-Šveices attīstītāju kopdarbā, 2021.gadā iegādājoties īpašumu - 16 tūkst. m2 apbūvi 2 ha lielā zemes teritorijā. LENTA kvartāla būvniecība plānota trīs secīgās kārtās, ņemot vērā gan ēku stāvokli, gan projekta apjomu. Pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas vēsturiskās ēkas un būvēta viena jauna ēka Jelgavas ielas pusē. Šajā kārtā paredzēti 12 dzīvokļi un komerctelpas, kā arī mantu glabātuves. Pirmās kārtas darbi jau uzsākti 2025.gada martā, paredzot tos pabeigt nākamā gada maijā. Būvniecības trešās kārtas darbus plānots uzsākt 2026.gada pavasarī un projektu kopumā pabeigt 2028.gadā.

Otrajā kārtā, kas tiks sākta šī gada rudenī, paredzēta trīs jaunceltņu izbūve ar 44 dzīvokļiem un pazemes autostāvvietām. Savukārt noslēdzošajā kārtā paredzēta vēsturiskās manufaktūras ēku pārbūve. Tā rezultātā tiks izveidoti 127 unikāli dzīvokļi un komerctelpas, kā arī bērnudārzs.

Projekta attīstītājs Edgars Grats norādīja, ka Rīgā līdz šim nav atrodams līdzvērtīgs piemērs. "LENTA kvartāls izceļas ar savu apzināto, dziļi pamatoto pieeju - tas nav vienkārši jauns dzīvojamais projekts. Tā būs vieta, kuru ar aizrautību esam plānojuši jau gadiem, lai, balstoties uz industriālās vēstures pamatiem, radītu pilnvērtīgu dzīves vidi, kas saglabās savu vērtību nākamajām paaudzēm. Tas ir viens no retajiem piemēriem Rīgā un arī Baltijā, kur industriālās ēkas netiek nojauktas, bet gan atjaunotas un integrētas laikmetīgā pilsētvidē. Veidojot šo kvartālu mēs primāri domājam par cilvēkiem, kuri šeit dzīvos un strādās - par viņu ikdienas labsajūtu, mieru, drošību un sakoptu vidi. LENTA kvartāls katrs risinājums ir pārdomāts līdz smalkākajām detaļām - arhitektūra, materiālu izvēle, proporcijas, gaisma, ritms, struktūra. Tas viss tiek meistarīgi savienots, lai veidotu vidi, kurā gribas būt. Lai ienākot kvartālā, ārpasaule uz mirkli pazustu, laiks apstātos un ikvienā uzplauktu apbrīnas pilna sajūsma - tāda, kādu izjūtam mēs visi, kas piedalās šī projekta tapšanā."

Pirms projekta uzsākšanas veiktās arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātā tapa zināms, ka industriālās apbūves ēkas projektējuši sava laika izcili Rīgas būvmākslas meistari - V.L.N. Bokslafs, K.J. Felsko, I. Devendruss. Balstoties uz šo izpēti, autentiskuma saglabāšana noteikta par LENTA kvartāla projekta pamatvērtību.

Degvielas cenu izmaiņām Baltijas galvaspilsētās atšķirīgas tendences

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 08:43:00 +0300

Pagājušajā darba nedēļā degvielas cenu izmaiņām Baltijas valstu galvaspilsētās bija atšķirīgas tendences - Rīgā samazinājās cena dīzeļdegvielai, Tallinā cena pieauga gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam, bet Viļņā bija novērojamas pretējas izmaiņas dažādiem degvielas veidiem, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā 95.markas benzīna cena bija Tallinā, sekoja Rīga un Viļņa. Dīzeļdegviela visdārgākā bija Rīgā, nedaudz lētāka - Tallinā, bet viszemākā cena bija Viļņā.

Rīgā, "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā, 95.markas benzīna cena piektdien salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš saglabājās nemainīga - 1,594 eiro par litru. Dīzeļdegvielas cena nedēļas laikā samazinājās par 0,6% - līdz 1,564 eiro par litru. Tajā pašā laikā autogāzes cena nemainījās un bija 0,925 eiro par litru.

Tallinā, "Circle K" uzpildes stacijās, 95.markas benzīna cena nedēļas laikā pieauga par 1,5% - līdz 1,649 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena palielinājās par 0,3% - līdz 1,529 eiro. Autogāzes cena kāpa par 0,9%, sasniedzot 0,908 eiro par litru.

Viļņā, "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā, 95.markas benzīna cena samazinājās par 0,7% - līdz 1,409 eiro par litru, kamēr dīzeļdegvielas cena pieauga par 0,7% - līdz 1,509 eiro par litru. Autogāzes cena saglabājās nemainīga - 0,659 eiro par litru.

CSP: Latvijā vērojams pārdošanas bums būvniecības veikalos

vs.lv — Fri, 01 Aug 2025 17:29:00 +0300

būtiskākais apgrozījuma kāpums bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 5,9%, autodegvielas - samazinājās par 0,7%, savukārt pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,6%.

Salīdzinot ar 2024.gada jūniju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 11,7%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 11,0%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 10,8%). Apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 3,9%) un mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 3,6%).

Mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 1,5%.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 1,4%, autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 0,1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,1%.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,8%) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 3,0%).

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, pieauga par 0,8%.

Plašāka informācija par sezonāli koriģētiem, kalendāri koriģētiem un nekoriģētiem mazumtirdzniecības apgrozījuma indeksiem pieejama oficiālās statistikas portālā "Tirdzniecības un pakalpojumu statistika".

Ventspilī notika jauno uzņēmēju salidojums (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 14:53:00 +0300

Šajā nometnē pulcējās jaunieši, kam nākotnē ir potenciāls dot lielu pievienoto vērtību Latvijas biznesa videi.

Ventspilī notika izglītības organizācijas Junior Achiement Latvia (JA Latvia) organizētā jauniešu uzņēmējdarbības un līderības nometne, kas vienuviet pulcēja 32 talantīgākos vidusskolēnus no dažādiem Latvijas reģioniem. Nometnes laikā jaunieši attīstīja savas uzņēmējspējas un inovēšanas prasmes, komandās strādājot pie tehnoloģijās balstītu biznesa konceptu izstrādes, fokusējoties uz ilgtspēju un aprites ekonomiku.

Izglītojošā līderības nometnē "Junior Achievement Unlocked" tika aicināti talantīgi Latvijas jaunieši, kuri visa gada garumā ir pierādījuši savas spējas līderībā - izveidojuši Latvijā labākos skolēnu mācību uzņēmumus, izturējuši atlasi un uzņemti JA Latvia Līderu programmā, kā arī parādījuši izcilus un teicamus mācību rezultātus valsts olimpiādēs.

"Šajā nometnē pulcējās jaunieši, kam nākotnē ir potenciāls dot lielu pievienoto vērtību Latvijas biznesa videi un sabiedrībai kopumā. Mūsu uzdevums ir šo potenciālu stiprināt. Nometnes programma ir veidota tā, lai jauniešiem dotu iespēju intensīvi dažu dienu laikā praktizēt savu līderību, sadarbības spējas, problēmsituāciju risināšanu un citas personības izaugsmei ļoti svarīgas prasmes," saka izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" vadītājs Jānis Krievāns.

Ventspils Augstkolas telpās, skolēni komandās strādāja pie inovatīvu biznesa projektu izstrādes, ko nometnes noslēgumā tie prezentēja un aizstāvēja žūrijai. Procesā tika apgūtas zināšanas par jaunuzņēmumu izveides ciklu - no idejas un prototipēšanas līdz biznesa modelēšanai un mārketingam, un praktiski darbojās Latvijas uzņēmēju un biznesa vides profesionāļu vadībā. Nometnes satura un aktivitāšu izstrāde sadarbībā ar Business Academy komandu.

Plašā nometnes programma ietver arī dažādas līderības prasmes attīstošas meistarklases un izaugsmes treniņus, bet vakara cēlienos skolēni ar ekspertiem diskutēja par personības attīstīšanu, sasniegumiem biznesā un mākslīgo intelektu. Šogad sarunu ciklā skolēnus iedvesmoja tādas Latvijas biznesa vidē pazīstamas personības.

Tāpat ir iespējams noskatīties, kā jauniešiem veicās nedēļas garumā komandu ideju BUSINESS PITCH, kur prezentēja nometnes laikā attīstīto biznesa ideju projektus. Tiešraides video redzams Junior Achievement Latvia Facebook kontā.

"Ieguldīt jauniešu potenciāla stiprināšanā nozīmē investēt Latvijas nākotnes attīstībā. Šī jauniešu paaudze jau pavisam drīz būs pilnvērtīgi Latvijas darba tirgus un ekonomikas dalībnieki, tādēļ gan man, gan CleanR Grupai ir būtiski atbalstīt Junior Achievement iniciatīvas, kas pēc būtības ir vērstas uz valsts dinamiskas attīstības veicināšanu. Līderības nometne pulcē aktīvus, zinošus un zinātkārus jauniešus no visas Latvijas, kas nometnē iegūtās zināšanas tālāk izmanto jaunu ideju ierosmei un līdzcilvēku iedvesmošanai. Un jāatzīst, ka iedvesma ir abpusēja," saka "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs un Junior Achievement Līderu programmas iniciators Guntars Kokorevičs.

"Ventspils valstspilsētas pašvaldība jau vairākus gadus sadarbojas ar organizāciju Junior Achievement Latvia, veiksmīgi realizējot izglītojošus un motivējošus pasākumus Ventspils skolēniem. Augsti novērtējam mūsu izglītības iestādēs sniegto iespēju jebkuram skolēnam apgūt uzņēmējdarbības pamatus, izkopt līderību un aktīvi darboties skolēnu mācību uzņēmumu pasākumos. Pateicoties zinošiem pasniedzējiem, viņu sniegtajam atbalstam un motivācijai augstus panākumus konkursos ieguvuši daudzi skolēnu mācību uzņēmumi. Mums tiešām ir ar ko lepoties! JA Latvia nometne Ventspilī notiek jau 8.gadu. Šāda nometne motivē skolēnus aktīvi darboties uzņēmējdarbībā, apgūt jaunas biznesa prasmes, saņemt mentoru atbalstu. Nometnē skolēni iegūst jaunus kontaktus, pieredzi, kura noderēs savu uzņēmumu veidošanā nākotnē," piebilst Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Aigo Gūtmanis.

Veselības apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 70 miljonus eiro (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 14:01:00 +0300

Arvien biežāk novērojamās dabas stihijas arī ir veicinājušas īpašuma apdrošināšanas attīstību.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 2025.gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 6%, sasniedzot 414,4 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati. Minimāli augušas arī izmaksātās atlīdzības - par 1%, sasniedzot 230,5 miljonus eiro.

Visstraujākā izaugsme vērojama veselības apdrošināšanas jomā, prēmiju apjomam pieaugot par 14% un sasniedzot 121 miljonu eiro jeb gandrīz trešdaļu (29,2%) no tirgus. Lai gan otrajā vietā pēc parakstīto prēmiju apjoma ir KASKO apdrošināšana ar 70 miljoniem eiro, šis apdrošināšanas vieds saglabājis iepriekšējo līmeni un izaugsme šobrīd nav vērojama.

Trešajā vietā ir īpašuma apdrošināšana ar 67,8 miljoniem eiro. Šajā jomā prēmiju apjoms audzis par 9%, kas liecina, ka iedzīvotāji arvien rūpīgāk attiecas pret saviem īpašumiem. Mērena izaugsme vērojama arī dzīvības apdrošināšanā (7%), sasniedzot 56,3 miljonus eiro, straujāka - nelaimes gadījumu apdrošināšanā (14%), pārsniedzot 11 miljonus eiro.

Savukārt kritumu par 6% piedzīvojusi obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) apdrošināšana, kas saistīts ar cenu kritumu, kā arī ceļojumu apdrošināšana par 20%, jo arvien biežāk tā tiek iekļauta kā papildu bonuss maksājumu kartēm.

"Lai gan atsevišķos apdrošināšanas veidos ir vērojams pieaugums, bet citos kritums, kopumā apdrošināšanas tirgus izaugsme šobrīd ir stabila," vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. "Salīdzinoši strauji turpina augt veselības apdrošināšana un lielais izmaksāto atlīdzību apjoms liecina, ka iedzīvotāji to aktīvi izmanto. Savukārt arvien biežāk novērojamās dabas stihijas ir veicinājušas īpašuma apdrošināšanas attīstību, jo iedzīvotāji labāk apzinās, cik negaidītas un postošas sekas tās var nest, un vēlas sevi pasargāt no neparedzētiem izdevumiem."

Kamēr veselības apdrošināšanā izmaksāto atlīdzību apjoms audzis par vairāk nekā piekto daļu (22%) un sasniedzis 70,7 miljonus eiro, KASKO (-10%), īpašuma apdrošināšanā (-26%) un dzīvības apdrošināšanā (-3%) atlīdzību apjoms samazinājies.

Tirgus pētījums: сeļotāji iecienījuši latviešu virtuvi (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 10:45:00 +0300

Visbiežāk tūristi izvēlas sātīgus, uz grila gatavotus ēdienus.

Vasara ir karstākais tūrisma laiks Eiropā, un arī Latvija nav izņēmums. Kā liecina publiski pieejamie dati, tūrisms Latvijā tuvojas pirmspandēmijas līmenim, savukārt ēdināšanas nozarē tas jau ir pārspēts un turpina izaugsmi. Tūrisma pozitīvo ietekmi uz ēdināšanas nozari apstiprina arī jaunākie dati par Latvijas viesu skaita pieaugumu vasaras mēnešos, kas izrāda pastiprinātu interesi par Latvijas tradicionālo virtuvi.

Piegādes platformu pasūtījumu tendences ir indikators populārākajām ēdienu izvēlēm ikvienā tirgū. Latvijā ik gadu nemainīgi pieprasītākie ir burgeri, dažādi Āzijas ēdieni, suši un picas, savukārt līdz ar aktīvo tūrisma sezonu būtiski pieaug tradicionālo ēdienu popularitāte.

Kā liecina apkopotie dati, vasaras mēnešos pasūtījumos izceļas divas populārākās izvēles - burgeri un latviešu tradicionālie ēdieni. Ārzemju viesu vidū īpaši iecienīta latviskā virtuve. Tieši vasaras mēnešos vērojams augstākais pieprasījuma pieaugums pēc tradicionāliem mājas stilā gatavotiem ēdieniem - kartupeļiem, aukstās zupas, dažādiem gaļas ēdieniem, kas ārzemju viesiem sniedz ieskatu latviskās ēdienu tradīcijās.

"Vasaras mēnešos jūtami pieaug ārvalstu viesu interese par latviešu virtuvi - viņi aktīvi izvēlas mūsu tradicionālos ēdienus, un pasūtījumos skaidri iezīmējas vēlme iepazīt Latvijas garšas un kulināro mantojumu. Visbiežāk tūristi izvēlas sātīgus, uz grila gatavotus ēdienus - vistas vai cūkgaļas šašliku, sulīgu bifšteku, grilētu vistas krūtiņu, ribiņas, kā arī laša fileju. Daudzi labprāt nogaršo soļanku. No piedevām izteikti populāri ir pelēkie zirņi ar speķi un sautēti kāposti, kas ārzemju viesiem sniedz autentisku ieskatu mūsu mājas virtuves tradīcijās. Šī interese apliecina, ka vietējais ēdiens ir kļuvusi par svarīgu daļu no viņu ceļojuma pieredzes Latvijā," saka kulinārijas eksperts Renārs Gulbis.

Daudziem ceļotājiem digitālās platformas nav tikai ērts risinājums, bet arī daļa no vietējās pieredzes. Ēdienu piegāde mūsdienās ir ne vien praktisks risinājums, bet arī veids, kā iepazīt vietējo garšu daudzveidību.

Latvijā tūrisma sezona turpinās, un sagaidāms, ka ārvalstu viesu skaits šovasar pārsniegs iepriekšējā gada rādītājus. 2024.gadā Latviju apmeklēja aptuveni 1,6 miljoni ārvalstu ceļotāju, no kuriem vairāk nekā 636 tūkstoši - vasaras mēnešos, liecina Latvijas oficiālā statistika.

Vietējo ēdienu baudīšana ir neatņemama ceļojuma sastāvdaļa, kas ļauj daudzpusīgi iepazīt vietējo kultūru. Latvijas virtuve ir raksturīga ar sātīgiem, bagātīgiem ēdieniem, kam raksturīga sezonalitāte, tādēļ vasara ir piemērots laiks, kad viskvalitatīvāk iepazīt vietējo virtuvi.

Valstī iestājies koka ēku bums (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 14:51:00 +0300

Privātmāju iegādi vai būvniecību izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs.

Jaunu privātmāju būvniecībā, pēdējos trīs gados dominē koka karkasa mājas, aiz sevis atstājot mūra ēkas, vidējam aizdevuma apmēram māju būvniecībā sasniedzot 230 000 eiro. Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām un samazinājusies arī ārtelpu platība, liecina ekspertu novērojumi. Par tendencēm māju būvniecībā stāsta mājokļu kreditēšanas specialists Kaspars Sausais.

Kā veidojas koka mājas vērtība?

Privātmāju būvniecība kopumā ir aktīva. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi interese par koka karkasa privātmājām. Tās kļūst par populāru alternatīvu mūra ēkām, un bankas tām parasti piemēro līdzīgus aizdevuma nosacījumus abiem būvniecības veidiem. Vidējais aizdevuma apmērs šādu māju būvniecībai ir ap 230 000 eiro.

Koka karkasa māju būvniecībā bieži tiek izmantotas rūpnīcā iepriekš izgatavotas konstrukcijas, kas ļauj būtiski saīsināt būvniecības procesu salīdzinājumā ar mūra ēkām. Tas ir nozīmīgs ieguvums klientiem, kuri vēlas ātrāk uzsākt dzīvi jaunajā mājoklī. Lielākā daļa klientu izvēlas tipveida projektus, kurus bieži iespējams apskatīt klātienē. Tas sniedz ieskatu telpu plānojumā un praktiskos risinājumos, kādi tiks pielietoti koka karkasa mājas būvniecībā. Vienlaikus tas var ierobežot iespējas radīt individuālu mājokli un īstenot konkrētākas vīzijas. Tajā pašā laikā, koka ēku būvniecības izmaksas mēdz būt prognozējamākas, taču tās var ietekmēt koka cenu svārstības tirgū konkrētajā laikā.

Svarīgs faktors mājokļa vērtības noteikšanā ir arī tā atrašanās vieta. Īpašumiem Rīgā, Pierīgā, lielākajās pilsētās un novadu centros parasti vērtība ir augstāka. Vērtējumā tiek ņemti vērā vairāki aspekti, tostarp atrašanas vieta, ēkas un zemes platība, telpu plānojums, būvniecības kvalitāte un apkārtējā vide.

Privātmāju būvniecības tendences

Novērojam arī vairākas tendences māju būvniecībā, piemēram, ir samazinājusies vidējā iekštelpu platība, kas, visticamāk, ir skaidrojams ar cilvēku vēlmi samazināt būvniecības izmaksas. Ja 2024.gadā privātmāja bija vidēji 135 m2 liela, tad 2025.gada pirmajā pusgadā vidējā iekštelpu platība bija 125 m2. Arī ārtelpas samazinājušās no 48 m2 uz 38 m2, te gan jāpiemin, ka ārtelpas, piemēram, terase var tikt izbūvēta arī pēc mājas būvniecības pabeigšanas.

Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām, īpaši tādām, kuru apbūves laukums nepārsniedz 100 kvadrātmetrus. Tas atbilst mūsdienu pieprasījumam pēc kompaktākiem un efektīvākiem mājokļiem, īpaši, ja tie paredzēti tikai vasaras sezonai (tad platība pat ir līdz 60 kvadrātmetriem), kā arī ar cilvēku vēlmei samazināt gan būvniecības, gan uzturēšanas izmaksas.

Pēc ekspertu datiem, privātmāju iegādi vai būvniecību izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Mājas biežāk iegādāties vai būvēt izvēlas ģimenes ar bērniem, un to vidējā kredīta summa ir 195 000 eiro uz 26 gadu līguma termiņu, savukārt mājsaimniecības ienākumi ap 4200 eiro. Redzam, ka apbūve Pierīgas pilsētās un novados turpina attīstīties. Pieprasītākās vietas gan privātmāju būvniecībai, gan iegādei atrodas 35 kilometru rādusā ap Rīgu. Visvairāk šādi darījumi notiek Pierīgā (23%), īpaši Ropažu, Olaines un Mārupes novadu apkaimes. Arī interese par zemes iegādi privātmājas būvniecībai saglabājas augsta, pēdējo divu gadu laikā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem māju būvniecībai.

Latvijas eksperts stāsta, kā krīzē nopelnīt uz ārvalstu vērtspapīriem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 13:35:00 +0300

Atlikšana nebūtu pareiza pieeja - daudz vairāk būtu jādomā par risku sadalīšanu.

Ieguldījumu pasaulē populārs ir teiciens, ka "labākais laiks, kad sākt ieguldīt, bija vakar. Otrs labākais laiks ir šodien." Teiciena izcelsme, visticamāk, ir saistīta ar jautājumu, ko no cilvēkiem nemitīgi saņem investīciju eksperti: "Vai tagad ir labs laiks sākt investēt? Kad būs labākais brīdis?" Patiesība ir tāda, ka "labāko brīdi" paredzēt nevar neviens, bet ieguldījumu vairošanai ir spēkā viens negrozāms likums - jo agrāk cilvēks sāks ieguldīt, jo lielāks būs viņa kapitāls. Šo vienkāršo patiesību varam paspilgtināt, ja iedomājamies, ka mums jau tagad "pieder" uzkrātais un ieguldītais nākotnes kapitāls, piemēram, 50 tūkstošu eiro apmērā. Un katrs gads, kurā ieguldīšanu vēl neveicam, no šī virtuālā nākotnes kapitāla atņem nost dažus tūkstošus.

Salikto procentu "brīnums"

Neņemot vērā "amerikāņu kalniņus" akciju tirgū, kur cenas nespēj izlēkāt līdzi ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, ilgtermiņā akciju tirgus paliek nemainīgi ienesīgs, ziņo finanšu eksperts Oļegs Andrejevs.

Piemēram, S&P 500 indeksa (indekss sastāv no 500 ASV uzņēmumu akcijām) kopējais ienesīgums pēdējo piecu gadu laikā bijis 92,8%. Tāpēc ieguldīšanas uzsākšanas laiks un no tā izrietošais ieguldīšanas periods (ilgums) ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem kapitāla uzkrāšanai. Piemēram, ieguldot 100 eiro mēnesī 20 gadu laikā, kapitāls pārsniegs 50 tūkstošus eiro (pieņemot, ka vidējais ienesīgums būs 7% gadā), bet, ieguldot 15 gadus, tas būs par 20 tūkstošiem mazāks.

Minētā būtiskā atšķirība lielā mērā izriet no t.s. salikto procentu efekta. Proti, ieguldījums nopelna procentus, un šī peļņa pelna jaunus procentus. Jo ilgākā laika posmā tas notiek, jo izteiktāk kapitāla uzkrāšana atgādinās "sniega bumbas" ripošanu no kalna, tai augot aizvien lielākai.

Kā mazināt riskus?

Nenoteiktības un svārstību brīžos cilvēki ieguldīšanu parasti atliek līdz laikam, "kad viss stabilizēsies." Te ir kāda nozīmīga nianse - pārmaiņu laikā akciju cenas parasti krītas. Tātad par to pašu summu var iegādāties vairāk daļu nekā stabilas attīstības ciklā, kad cenas būtiski pieaug. Tāpēc atlikšana nebūtu pareiza pieeja - daudz vairāk būtu jādomā par risku sadalīšanu. Mūsdienās ir pieejami visdažādākie ieguldījumu produkti, un ieguldīt var dažādu pasaules reģionu vērtspapīros, kādā konkrētā nozarē, fondā vai konkrētos uzņēmumos. Ieguldījumus ir ieteicams iespējami dažādot, investējot vairākās nozarēs un valstīs, kas pasargās ieguldījumu portfeli no būtiskām svārstībām.

Kas attur no ieguldīšanas?

Viens no faktoriem, kas cilvēkus attur no ieguldījumu veikšanas, ir nepatiesi priekšstati par sarežģītām un tikai speciālistiem pieejamām zināšanām, kas it kā ir vajadzīgas ieguldīšanai. Latvijā šogad veiktā aptauja par iedzīvotāju uzkrājumiem un ieguldījumiem liecina, ka 26% cilvēku atturas no ieguldīšanas, jo uzskata, ka viņiem ir nepietiekamas zināšanas. Vēl 15% cilvēku saka, ka viņiem nav laika sekot līdzi tam, kas notiek finanšu tirgos.

Patiesībā mūsdienās nekam līdzi nav jāseko un nekādas īpašas zināšanas nav vajadzīgas. Bankas un ieguldījumu uzņēmumi piedāvā investēt naudu jau gatavos ieguldījumu "portfeļos", kas sastāv no daudzu uzņēmumu akcijām vai obligācijām, valstu obligācijām un citiem aktīviem.

Tomēr visvairāk - 53% cilvēku - neiegulda tāpēc, ka viņu ienākumi ir pārāk mazi. Arī šis ir diskutējams arguments, jo mūsdienās ieguldīt var sākt jau no dažiem eiro mēnesī. Galvenais, lai tas notiktu regulāri un ilgstoši.

Priecē fakts, ka saskaņā ar aptaujas datiem vismazāk to, kuri neiegulda, ir starp jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem. Tas ļauj cerēt, ka jaunā paaudze kļūs turīgāka, jo iegulda kopš brīža, kad to ir iespējams darīt.

Atgriežoties pie jautājuma par ieguldīšanas laiku, - runa nav tik daudz par to, kā sākt investēt "perfektā brīdī", bet par to, kā nenovilcināt ieguldīšanu pārāk ilgi. Jo raksta sākumā minētos nākotnes 50 tūkstošus eiro varēs saņemt tikai tie, kuri sāks investēt jaunībā un turpinās to darīt pietiekami ilgi. Šajā laikā būs krīzes un augšupejas, taču ieguldījuma pieauguma līkne turpinās pamazām augt. Notvert pieaugumu, kas būs veidojies 10 gados, 15 gados un ilgāk, uz ātru roku nav iespējams, tāpēc labākais laiks, kad sākt investēt, ir tieši tagad.

"Rīgas ūdens" būvēs saules elektrostaciju

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 12:21:00 +0300

Projekta kopējās izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir 1 087 355,09 eiro.

SIA "Rīgas ūdens" noslēdzis līgumu par saules elektrostacijas būvniecību sev piederošās Ūdens stacijas "Daugava" teritorijā Bauskas ielā. Jaunās saules elektrostacijas plānotā jauda ir 0,962 MW, un saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos savām pašpatēriņa vajadzībām. Projekta kopējās izmaksas ir 1,09 miljoni eiro. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, tos veiks SIA "AJ Power".

Jaunās saules elektrostacijas plānotais elektroenerģijas ražošanas apjoms plānots 932 665 kWh gadā, kas segs apmēram 12% no Ūdens stacijas "Daugava" 2024.gada elektroenerģijas patēriņa - 7 806 081 kWh.

Papildu tam projekts ļaus arī samazināt CO₂ emisijas par aptuveni 101 660 kilogramiem gadā, tādējādi veicinot uzņēmuma pāreju uz videi draudzīgākiem enerģijas risinājumiem, kas ir daļa no uzņēmuma apņemšanās īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un pilnībā atbilst uzņēmumam izvirzītajiem "zaļās obligācijas" kritērijiem. Tādējādi jaunā saules elektrostacija stiprina uzņēmuma stratēģisko virzību uz klimatneitralitāti un atbilst uzņēmuma un Rīgas pilsētas kopējai ilgtspējas politikai.

Agnese Ozolkāja, SIA "Rīgas ūdens" valdes locekle: "Saules elektrostacijas būvniecība ir svarīgs solis uzņēmuma ilgtspējas mērķu īstenošanā - tā palīdzēs uzlabot ūdenssaimniecības infrastruktūras energoefektivitāti, samazināt enerģijas patēriņu un palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru mūsu darbībā. Līdzīgas saules stacijas izbūve plānota arī Bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva", kas būs nākamais solis videi draudzīgāku un klimatneitrālu risinājumu ieviešanā mūsu ražošanas procesos."

Projekta kopējās izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir 1 087 355,09 eiro, no kurām 706 780,81 eiro sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Atlikušo summu finansē SIA "Rīgas ūdens" no pašu līdzekļiem.

Projekta īstenošanai SIA "Rīgas ūdens" noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), savukārt būvdarbus veiks publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais uzņēmums SIA "AJ Power". Saskaņā ar noslēgto līgumu projekta realizācija jānoslēdz līdz 2026.gada vasarai.

Ventspils pašvaldība būvē divas daudzdzīvokļu ēkas par 6 270 945 EUR (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 29 Jul 2025 09:52:00 +0300

"Temps ir tiešām iespaidīgs, un jau apmēram pēc gada varēsim pasniegt pirmās atslēgas".

Ventspilī, Saules ielā 122, nosvinēti jauno daudzdzīvokļu dzīvojamo māju spāru svētki. Divu piecstāvu dzīvojamo māju būvniecība Saules ielā 122 tika uzsākta šī gada aprīlī. Būvdarbi ir noritējuši raiti un atbilstoši grafikam - ir pabeigta nesošo konstrukciju montāža. Ievērojot senu tradīciju, šis brīdis tika īpaši atzīmēts, virs jaunbūves paceļot spāru vainagu.

"Domāju, ka daudzi ventspilnieki, ikdienā garāmbraucot ikdienā, nespēj noticēt tam, kādā tempā šīs ēkas izauga. Ja atceraties, maijā tikai iemūrējām kapsulu pamatos, un šobrīd jau galvenās ēku konstrukcijas ir samontētas un varam svinēt tradicionālos spāru svētkus," uzrunājot pasākuma viesus, pauda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš. "Domāju, ka būvniecības temps ir tiešām iespaidīgs, un jau apmēram pēc gada varēsim ventspilniekiem pasniegt pirmās atslēgas. Es ļoti ceru, ka viņu vidū būs daudz jauno ģimeņu. Vadoties no tā, cik veiksmīgi šīs ēkas aizpildīsies, domāsim par iespējamajiem tālākajiem projektiem. Lai viss izdodas!" novēlēja domes priekšsēdētājs.

Projekta pasūtītāja PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs izteica cerību, ka tikpat raitā tempā turpināsies arī pārējie būvdarbi. "Vēl jo vairāk ceram, ka arī mūsu iedzīvotāji novērtēs šī darba rezultātu," piebilda Kleinbergs. Lai ēkās mājotu pārticība, svētība un laime, viņš uz mājas fasādes uzzīmēja jumīša zīmi.

Kā pastāstīja ēku projektētājs un būvnieks Jānis Lāčaunieks, ir noslēdzies viens no nozīmīgākajiem ēku būvniecības posmiem un tagad ir iespējams novērtēt jau paveikto: "Gandarījums redzēt, ka būvdarbi rit saskaņā ar sākotnēji izstrādāto plānu, kas apliecina visu iesaistīto pušu profesionālo un saliedēto darbu. Priekšā vēl daudz darāmā, un esmu pārliecināts, ka šis projekts ir ceļā uz veiksmīgu noslēgumu, un 2026.gada vidū jau varēsim kopā svinēt tā pilnīgu pabeigšanu".

Spāru svētkos ar celtņi virs jaunbūves svinīgi tika pacelts vainags. Lai būvniecība noritētu raiti un jaunceļamajās mājās mājotu svētība, projekta īstenotājus un būvniekus mīļi apdziedāja īstās Kurzemes balsis - Suitu sievas. Viņas aicināja klātesošos sastāties aplī un, ritinot dzijas kamolu, dzīparā ielikt labās domas un vēlējumus topošajām mājām.

Daudzdzīvokļu ēku būvniecība Saules ielā 122 tika uzsākta šī gada aprīlī. Pašlaik ir pabeigta sienu paneļu un starpstāvu pārsegumu montāža, turpinās iekšējo inženierkomunikāciju tīklu izbūve, logu rāmju montāža u. c. darbi. Būvdarbus plānots pabeigt 2026.gada vasarā.

Abās jaunajās piecstāvu daudzdzīvokļu mājās kopā būs 60 īres dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari - 2 vienistabas, 20 divistabu un 38 trīsistabu. Katrā kāpņutelpā būs ierīkots lifts, labiekārtotajā pagalmā - bērnu rotaļu laukums, bruģētas autostāvvietas, velo novietnes un pazemes konteineri atkritumu šķirošanai. Teritorija būs nožogota, nodrošinot iedzīvotājiem privātumu un drošību.

Projektu "Īres mājokļu būvniecība Saules ielā 122, Ventspilī" īsteno Ventspils valstspilsētas pašvaldība ar Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" atbalstu, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas aizdevumu.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 6 270 945 EUR, no tām "Ventspils nekustamo īpašumu" ieguldījums 288 495 EUR un "ALTUM" aizdevums 5 982 450 EUR. Pēc projekta realizācijas iespējams saņemt papildu kapitāla atlaidi līdz 1,48 miljoniem EUR, kas tiks piešķirta pēc dzīvokļu izīrēšanas. Papildus pieejams arī Ventspils valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums 344 025 EUR apmērā.

Latvijā ražotie elektriskie katamarāni kuģo pa Viļņas upēm (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 29 Jul 2025 07:40:00 +0300

Jauno kuteru jumts, kas nosedz 80% no visas platības, būs noklāts ar saules paneļu sistēmu.

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas sabiedriskā trasporta tīklu papildinās sabiedriskais ūdenstransports jeb elektriskie kuteri, kuriem doti pilsētas iedzīvotāju balsojumā izvēlēti nosaukumi - Rytas (Rīts), Lašisa (Lasis), Geležinis vilkas (Dzelzs vilks) un Smilga, kas sasaucas ar Viļņas folkloru, saikni ar dabu un Neres upes ekosistēmu. Elektriskos kuterus ir projektējis Nīderlandes uzņēmums, savukārt izstrādājis Latvijas ražotājs.

Tā kā gandrīz 60% Viļņas ir zaļā zona, pilsēta šogad ieguvusi Eiropas Zaļās galvaspilsētas 2025 statusu un iekļuvusi urbāno ekotūristu galamērķu sarakstā. Šis statuss apliecina pilsētas apņemšanos veicināt ilgtspējību, zaļās inovācijas un pilsētas elastību virzībā uz zaļāku nākotni. Elektriskā ūdenstransporta ieviešana ir daļa no plašākas stratēģijas, kas paredz emisiju samazināšanu, videi draudzīgas mobilitātes ieviešanu un pilsētas iedzīvotāju un viesu labklājības veicināšanu. Jauno kuteru jumts, kas nosedz 80% no visas platības, būs noklāts ar saules paneļu sistēmu, kā rezultātā tie būs energoefektīvi.

"Neres upe vienmēr ir bijusi pilsētas attīstības artērija, tāpēc šodien tās krastos atrodas nozīmīgas atpūtas zonas, biznesa centri un dzīvojamie rajoni. Mēs vēlamies, lai savienojums starp tiem būtu pēc iespējas ērtāks un ilgtspējīgāks. Elektriskie pasažieru kuteri ir projektēti ar nelielu iegrimi un ir pilnībā elektriski darbināmi. Savukārt piestātnes izveidotas kā neatkarīgi peldoši objekti, kas ļaus saglabāt upes dabisko plūdumu. Mēs ceram, ka šie kuteri kļūs par neatņemamu pilsētas simbolu un ierastu pārvietošanās veidu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem," saka Viļņas mērs Valds Benkunsks.

"Bija gods uzņemties šādu izaicinājumu radīt tik unikālu un inovatīvu kuteri tik īsā periodā, kas kursēs pa Neres upi. Īstens komandas darbs un profesionālisms šo darbu procesu padarīja vieglu un baudāmu. Esam priecīgi turpināt strādāt pie šī projekta, lai jau drīzumā nodotu Viļnas iedzīvotājiem otro kuteri ar nosaukumu Lasis. Redzu šo sadarbību kā dāvanu un vēl vienu iespēju Viļnas iedzīvotājiem kā pavadīt savu brīvo laiku," stāsta Latvijas uzņēmuma Igors Mitrofanovs.

Katamarāna tipa alumīnija kuteri ir lieliski piemēroti seklām vietām nelielās iegrimes dēļ, kā arī ir labi manevrējami un izturīgi. Katrā kuterī būs 32 sēdvietas, kā arī īpaši paredzētas vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pasažieri kuteros varēs novietot savus velosipēdus, izmantot bezvadu internetu un digitālajos ekrānos iepazīties ar noderīgu informāciju par Viļņas apceļošanu.

ASV tarifs automobiļu eksportam apgrūtinās Vācijas autoražotājus

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 12:02:00 +0300

Jaunais muitas tarifs, ko ASV noteiks automobiļu eksportam no Eiropas Savienības (ES), kā to paredz abu pušu vienošanās, apgrūtinās Vācijas autoražotājus, pirmdien paziņoja Vācijas Autoražotāju asociācija (VDA).

"ASV noteiktais tarifs 15% apmērā, kas tiks piemērots arī automobiļu detaļām, Vācijas autobūves uzņēmumiem gadā izmaksās vairākus miljardus eiro un tos apgrūtinās," norāda VDA prezidents Hildegards Millers.

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

Lai arī jaunais muitas tarifs 15% apmērā automobiļu eksportam no ES ir zemāks par 25%, ko Tramps noteica autoražotājiem aprīlī, tas ir krietni augstāks par ierasto 2,5% muitas nodevu, kāda tika piemērota iepriekš.

"Tagad ir svarīgi, kā vienošanās izskatās konkrētāk un cik tā ir uzticama," sacīja Millers.

AST piedāvā samazināt elektroenerģijas pārvades tarifus par 0,7% (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 09:27:00 +0300

Attīstības projektu īstenošanai efektīvi piesaistīts Eiropas Savienības finansējums, kā arī izmantoti pārslodzes vadības ieņēmumi.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) apstiprināšanai elektroenerģijas pārvades tarifu projektu nākamajiem trim gadiem. AST kopējās izmaksas samazinās par 0,7%, Latvijā veidojot Baltijā konkurētspējīgāko pārvades tarifu un, pēc ENTSO-E informācijas, saglabājot arī vienu no zemākajiem pārvades tarifiem Eiropā*.

"Elektroenerģijas pārvades tarifa ilgtermiņa stabilitāte ir viena no AST prioritātēm, jo tā veicina Latvijas tautsaimniecības elektrifikāciju un elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Latvijā. Sasniedzot ambiciozus darbības mērķus un rūpējoties par Latvijas un plašāka reģiona energodrošību, AST ir izdevies saglabāt elektroenerģijas pārvades tarifu stabilitāti, pat panākot nelielu izmaksu samazinājumu. Attīstības projektu īstenošanai efektīvi piesaistīts Eiropas Savienības finansējums, kā arī izmantoti pārslodzes vadības ieņēmumi. Kopējās izmaksas mazinājis arī elektroenerģijas cenas kritums, salīdzinājumā ar iepriekšējo regulatīvo periodu, un uzņēmuma ieviestie efektivitātes pilnveidošanas uzlabojumi. AST iesniegtais tarifs no 2026.gada 1.janvāra paredz, ka mājsaimniecībām izmaksas par elektroenerģijas pārvadi paliks nemainīgas un AST klientiem ar tipisku patēriņa profilu samazināsies vidēji par 9%, apliecinot Latvijas energosistēmas ilgtspējīgu attīstību bez papildus sloga patērētājiem," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

"Mūsu sabiedrības labklājībai kritiska ir spēja radīt stabilu vidi, kurā veiksmīgi attīstās tautsaimniecība. AST prasme noturēt pārvades tarifu ir spēcīgs signāls investoriem un pozitīva ziņa visiem elektroenerģijas lietotājiem. Esmu gandarīts, ka AST, īstenojot uz sabiedrību un savu klientu interesēm vērstu uzņēmuma pārvaldību, kā prioritāti nosaka gan apgādes drošumu, gan pakalpojuma cenu. Uzskatāms apliecinājums šim ir AST spēja Baltijas operatoru jauno funkciju - balansēšanas tirgus attīstība, kiberdrošības stiprināšana, pieslēguma izbūves projektu vadība - īstenošanai izmantot iepriekšējos gados ietaupītos resursus, tādējādi nodrošinot izmaksu stabilitāti," informēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Kā zināms Baltijas pārvades sistēmas operatori šī gada 9.februārī - gandrīz gadu agrāk nekā sākotnēji plānots - veiksmīgi īstenoja Baltijas energosistēmu pievienošanos kontinentālās Eiropas energosistēmai. Pāreja uz darbību sinhronā režīmā ar Eiropu, kā arī straujā atjaunīgo energoresursu attīstība būtiski paplašinājusi AST pienākumus un atbildību elektroenerģijas pārvades sistēmas režīmu plānošanā, vadībā, ekspluatācijā un attīstībā, ietekmējot personāla izmaksas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā energosistēmas noturībai un stabilitātei Baltijā, tai skaitā Latvijā, ir būtiski turpināt investēt kritiskās infrastruktūras fiziskajā drošībā un kiberdrošībā.

AST turpinās aktīvu pārvades tīkla attīstību stabilai energosistēmas darbībai, kā arī jaunu elektroenerģijas ražošanas un jaunu patēriņa objektu attīstību. Tuvākajos gados pie pārvades sistēmas tiks pieslēgtas vairāk nekā 20 jaunas apakšstacijas, palielinot apakšstaciju skaitu par 18% un AST speciālistiem turpmāk nodrošinot šīs infrastruktūras regulāru apkalpošanu. SPRK šogad apstiprinātās jaunās kapitāla atdeves likmes divkāršā palielinājuma dēļ pieaugušas arī AST kapitāla izmaksas. Neskatoties uz darba apjoma un infrastruktūras apjoma pieaugumu, AST veikto pasākumu rezultātā uzņēmuma kopējās darbības izmaksas nav palielinājušās, kas pozitīvi atspoguļojas SPRK iesniegtajā tarifu projektā nākamajam trīs gadu periodam no 2026.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim.

Iesniegtais tarifu projekts ir izstrādāts atbilstoši elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikai, apkopojot tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai kvalitatīva un droša elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai. Pēc tarifā plānotajiem apjomiem, prognozējams, ka tas veidos apmēram 1% samazinājumu par pārvades pakalpojumu AS "Sadales tīkla" izmaksās, pozitīvi ietekmējot elektrības lietotāju kopējo rēķinu. Pārvades tarifs veido nelielu daļu no elektroenerģijas sadales pakalpojuma tarifa, kas savukārt līdzās maksai par patērēto elektroenerģiju un pievienotās vērtības nodokli, ir komponentes elektrības rēķinā.

Pirms tarifa apstiprināšanas lietotāji varēs ar to iepazīties, kā arī sniegt priekšlikumus un ieteikumus par tarifu projektu. Esošais pārvades tarifs ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim.

Latvijas finanšu iestāžu peļņa sešos mēnešos - 199,7 miljoni eiro

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 06:50:00 +0300

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja peļņu 199,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,2% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 34 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi 2025.gada 30.jūnijā bija 29,583 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,2% jeb 1,45 miljardiem eiro vairāk nekā 2024.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 28,134 miljardi eiro.

Jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 14,7 miljardi eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 14,623 miljardus eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 76,3 miljoni eiro, kas ir par 6,2% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums 2025.gada jūnija beigās bija 19,658 miljardi eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 18,424 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,234 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palielinājies par 6,5%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audzis par 5,2%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves jūnija beigās bija 3,395 miljardi eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2024.gada jūnija beigās.

2024.gadā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 521,5 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2023.gadā, tostarp pērn pirmajos sešos mēnešos - 286 miljoni eiro.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.

Virzās uz priekšu Lorupes viadukta un Vidzemes šosejas būvdarbi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 27 Jul 2025 11:32:00 +0300

Pašlaik notiek ietvju izbūve, darbu turpinājumā veiks pārejas plātņu, izlīdzinošās kārtas.

Vidzemes šosejas (A2) posmam 3,5 km garumā no Siguldas CSDD/Aerodium līdz pārvadam pār dzelzceļu Siguldā (46,30-49,85 km) pārbūvē segumu. Lai mierinātu satiksmi un uzlabotu drošību, krustojumā ar Kalna ielu izbūvēs rotācijas apli. Savukārt no pārvada pār dzelzceļu līdz autoceļa A2 krustojumam ar Jūdažu / R. Blaumaņa ielu (49,96-52,09 km) 2,13 km garumā atjaunos asfalta segumu brauktuvei un ietvēm. Abos posmos tīrīs grāvjus un caurtekas, atjaunos autobusu pieturvietas, ceļazīmes un nobrauktuves, ieklās horizontālo apzīmējumu, nomainīs gaismekļus uz energoefektīvajiem LED tipa gaismekļiem.

Lorupes gravas viaduktam izbūvēs jaunu brauktuves konstrukciju, ietves, drošības barjeras hidroizolāciju un deformācijas šuves, novērsīs ekspluatācijas laikā radušos laiduma un balstu konstrukciju bojājumus. Pašlaik uz viadukta notiek ietvju izbūve, darbu turpinājumā veiks pārejas plātņu, izlīdzinošās kārtas, deformācijas šuvju, hidroizolācijas, seguma, ietvju margu un barjeru, kā arī nogāžu nostiprinājumu izbūvi.

Savukārt Lorupes caurtekai uz vietējā autoceļa Pievadceļš Lorupes gravai (V96) novērsīs ekspluatācijas laikā radušos defektus un bojājumus - nomainīs bojātos ķieģeļus caurtekas fasādē un veiks citus darbus. Caurteka ir celta 19. gs. pirmajā pusē, iepriekš tā atjaunota 1994.gadā.

Pašlaik autoceļa pārbūves posmā atsevišķos posmos pārbūvē ceļa segas konstrukciju un asfalta segumu, kā arī notiek darbi pie rotācijas apļa izbūves. Seguma atjaunošanas posmā ir nofrēzēts ietvju segums, tiek atjaunotas bojātās apmales un drošības saliņas.

Lorupes viadukta pārbūves laikā satiksme novirzīta pa vietējo autoceļu Pievadceļš Lorupes gravai (V96), un būvobjektā pašlaik ir divi reversās kustības posmi. Satiksme tur var būt stipri palēnināta, un būvdarbu vietas izbraukšanai jāplāno no pusstundas līdz stundai. Šādi ierobežojumi būs spēkā līdz rudenim, un atkarībām no veicamajiem darbiem var tikt ieviesti vēl papildu ierobežojumi. Aicinām autovadītājus rēķināties ar to un plānot papildu laiku ceļam, kā arī izmantot alternatīvos maršrutus.