VS: Rubrikas ziņas Interesanti fakti

Ūpju izpētei Latvijā piesaistīs satelītu tehnoloģijas (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 07:57:00 +0300

Pieaugušie putni ar raidītājiem netiek aprīkoti, lai neiejauktos jauno putnu audzināšanas procesā.

Ūpis ir Latvijas lielākā pūce, kuras populācija ir kritiski zema - pieci līdz septiņdesmit putnu pāri. Saskaņā ar sugas aizsardzības plānu sugas ilgmūžībai ir nepieciešams vismaz tūkstotis indivīdu. Lai pētītu kritiski apdraudēto ūpju (Bubo bubo) uzturēšanās vietas, apdraudējuma faktorus un izdzīvotību, pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības iniciatīvas ar GPS raidītājiem Latvijā aprīkoti septiņi ūpji.

"GPS izsekošanas ierīces, ko izmantojam ūpju pētniecībai, palīdz rast atbildes uz jautājumiem par ūpju barošanās paradumiem, jo īpaši ziemā, tāpat arī par jaunām ligzdošanas vietām, pārvietošanās attālumiem un izdzīvotību," skaidro LOB Ūpja programmas vadītājs Pēteris Daknis. "Vienam no ūpjiem šāda ierīce ir jau trīs gadus. Pateicoties tai ir pat izdevies izglābt šo putnu, kas bija pamanījies iesprostot sevi kādā ūdenstornī."

GPS raidītāji jeb telemetrijas tehnoloģija vizuāli atgādina nelielu līdz 50 gramiem smagu "mugursomu", kam lences ir izgatavotas no speciāla teflona auduma, lai neizraisītu putnam ādas noberzumus. Tajā ietilpst GPS uztvērējs, SIM karte mobiliem sakariem, sīks saules panelis un litija baterija, kā arī visa nepieciešamā elektronika, lai ļautu raidītājam funkcionēt.

Ar GPS raidītājiem ir aprīkotie jau pētniekiem zināmajās ligzdās vai to tuvumā noķertie jaunie putni, kuri aprīkošanas brīdī vēl brīvi nelido. Pieaugušie putni ar raidītājiem netiek aprīkoti, lai neiejauktos jauno putnu audzināšanas procesā. Kā skaidro Pēters Daknis, pašreiz vēl jaunie putni uzturas vecāku teritorijās, taču aizvien biežāk veic tālākas ekskursijas ārpus tām. Izklīšanas jeb dispersijas procesam noritot sekmīgi, tiem jāatrod pienācīga barošanās vieta ziemas pārlaišanai un tuvākajos gados jāuzsāk ligzdošana. Lai tas notiktu, jāatrod pāris un ligzdošanai piemērota teritorija.

Līdz dispersijas uzsākšanai no septiņiem ar raidītajiem aprīkotajiem jaunajiem putniem ir izdzīvojuši pieci - tie visi mīt "Rīgas mežos". Līdz šim iegūtie dati parāda putnu aktivitātes izmaiņas, palielinoties to vecumam. Dati tiks analizēti arī kopsakarībā ar laikapstākļiem. Datu apkopošana un analīze turpināsies, kamēr vien tie tiks saņemti. Septembra izskaņā iecerēts aprīkot ar raidītājiem arī vecos putnus.

Iepriekš rūpēs par ūpjiem un drošākiem apstākļiem to mazuļiem daudzviet tika izvietotas ap 400 mākslīgās ligzdvietu. Šogad mākslīgajās ligzdās ligzdojuši divi ūpju pāri, vēl četri pāri ligzdojuši dabiskās ligzdās uz zemes, no kurām viena atrasta iepriekš nezināmā ūpju teritorijā Kurzemē. Trīs teritorijās konstatēta pieaugušo putnu klātbūtne, bet ligzdošana nav konstatēta.

Tāpat ūpju izpētei ornitologi izmanto automatizētas video un foto kameras pie ūpja ligzdošanas vietas un arī audioierakstītājus akustisko datu ievākšanai. Šajā sezonā ar automātiskās fotokameras palīdzību fiksēts nesekmīgs lapsas uzbrukums jaunajiem putniem dabiskajā ligzdā, kā arī noskaidrots neligzdošanas iemesls, kādā no Centrālkurzemes teritorijām tēviņš ilgstoši dziedājis mākslīgajā ligzdā, taču mātīte nav atsaukusies, visticamāk, iepriekšējo ziemu nav pārdzīvojusi.

Projekts "Telemetrijas datu ieguve ūpim (Bubo bubo)" norisinās pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālam atbalstam ar mērķi turpināt īstenot aizsardzības plāna sugu grupai "Pūces" pasākumus, veicot telemetrijas datu ieguvi noskaidrojot ūpju uzturēšanās vietas un apdraudējuma faktorus. Latvijas Ornitoloģijas biedrība pateicas arī brīvprātīgajiem ziedotājiem, kas atbalsta ūpju dzīves apstākļu uzlabošanu un pētniecību Latvijā.

Kalsnavas arborētums - Vidzemes pērle (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 15:26:00 +0300

Vienlaikus ar stādījumu ierīkošanu nemitīgi tika reģistrēti arī zinātniskie novērojumi un datu analīze.

Arvien paplašinot arborētuma funkcijas un pielāgojoties mūsdienu ritmam, arborētums Kalsnavā nemainīgi saglabā arī savu galveno uzdevumu - veidot introducēto kokaugu kolekcijas, kas to padara tik unikālu jau piecus gadu desmitus. Apritēja tieši 50 gadi, kopš šeit tika iestādīt pirmie kokaugi.

Par godu arborētuma jubilejai šī gada 18.septembrī notika svinīgs pasākums, kurā kopā pulcējās esošie un arī ilggadējie arborētuma darbinieki, kuru darbs bijis par pamatu arborētuma izveidei un attīstībai tā pirmajos darbības gados. Piemiņai no svinīgā brīža arborētumā tika iestādītas trīs zvaigžņu magnolijas - Japānas kokaugi, kas agros pavasaros koši ziedēs baltiem ziediem un būs skaists papildinājums arborētuma plašajā kokaugu kolekcijā.

Ceļš līdz unikālam dārzam

Pagājušā gadsimta 60.-70. gados Latvijā pieauga pieprasījums pēc dekoratīvajiem stādījumiem, ko izmantot apzaļumošanai, dendroloģiskajiem stādījumiem un mežsaimniecībā.

Līdz 1914.gadam Latvijā bija ap 4000 parku. Daudzi no tiem gāja bojā Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kā arī 1940.gada ziemā un 1960.gada spēcīgajā vētrā. Tāpēc 1968.gadā tika pieņemts lēmums izveidot Kalsnavas dendrāriju. Tam tika plānotas vairākas pamatfunkcijas: introducēto kokaugu genofonda krātuve, augu pavairojamā materiāla ieguves vieta mežsaimniecības un apzaļumošanas vajadzībām, zinātniskās pētniecības bāze kokaugu bioloģijā, kā arī mācību vieta augstskolu studentiem.

Par jaunās dendroloģiskās kolekcijas veidošanas vietu tika izvēlēta Kalsnava, jo šeit jau sekmīgi darbojās meža pētīšanas stacija "Kalsnava" ar zinošiem speciālistiem. Turklāt Kalsnava atrodas Vidzemes augstienē, kur vērojami skarbāki laikapstākļi. Tāpēc tika uzskatīts: ja augi spēs pielāgoties šī reģiona klimatam, tad tie varēs augt arī citviet Latvijā.

Ar katru gadu pieauga arborētumā iestādīto stādu skaits. Līdz 1975.gada nogalei arborētuma teritorijā tika iestādīti vairāk nekā 900 stādi, līdz 1981.gadam - jau ap 13 500 stādu, savukārt līdz 1990.gadu sākumam arborētumā ierīkoto stādījumu platība bija ap 100 ha, kurā iestādīti jau vairāk nekā 45 000 stādu. Sasniedzot 50.gadadienu, arborētumā aug 2 000 koku, krūmu un liānu dažādību no visas pasaules, kopskaitā vairāk nekā 20 000 augu (eksemplāri).

Vienlaikus ar stādījumu ierīkošanu nemitīgi tika reģistrēti arī zinātniskie novērojumi un datu analīze par sēklu dīdzību, augšanu, sējeņu saglabāšanos, sēklu ražām, kā arī par potēšanas metožu efektivitāti, kokaugu ziemcietību, aklimatizāciju, to piemērotību Latvijas apstādījumiem.

Starptautiska pieredze

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas arborētumam bija iespēja pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajā darbībā, daloties ar savējo un gūstot jaunu pieredzi.

No 1992.gada arborētums ir Baltijas botānisko dārzu asociācijas biedrs, kopīgi tiek izdoti arī zinātnisko rakstu izdevumi. 1997.gadā arborētuma pārstāvji sāka piedalīties Ziemeļvalstu arborētumu padomes sanāksmēs. Arī Kalsnavā tika rīkotas vairākas konferences un augu aizsardzības semināri. Šodien arborētums sadarbojas ar apmēram 100 dendroloģisko kolekciju veidotājiem no dažādām pasaules valstīm.

Kopš 2001.gada arborētumu apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži".

Vieta daudzveidīgai atpūtai

Šodien arborētums apvieno 50 gadu laikā gūto pieredzi un ļauj to iepazīt ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu tūristiem. Arborētums kļuvis par vietu, kur cilvēki dodas brīnīties par unikālās kolekcijas daudzveidību un skaistumu, izzināt, vienlaikus baudot plašo kultūras pasākumu programma, kas papildina konkrētā brīža aktualitātes dārzā.

Tā ik jūniju tūkstošiem apmeklētāju bauda peoniju ziedēšanu dažādu mūziķu koncertu pavadījumā, bet augustā - jūsmo par hortenzijām. Vēsākajos gada mēnešos vairāk uzmanības tiek pievērsts dažādām izziņas aktivitātēm, kad notiek meistarklases, pārgājieni un ekskursijas gan lieliem, gan maziem

Kas jāzina, pošoties ceļojumā uz mirdzošo brīnumpilsētu Dubaiju (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 14:17:00 +0300

Tā būs neticamu emociju karuselis, kuru noteikti ir vērts kaut vienu reizi piedzīvot.

No tuksneša smiltīm cēlusies metropole - Dubaija - vilina pasaules apceļotājus ar savu mirdzošo greznību un autentisko šarmu. Tās iespēju pārbagātībā ikviens atrod kaut ko sev - sākot no piedzīvojumiem un iepirkšanās līdz kultūras izziņai un gastronomiskiem baudījumiem. Tomēr daudziem tā saistās ar neizpratni, neziņu un šaubām...

Dubaija ir viena no pasaules neparastākajām un aizraujošākajām pilsētām. Tā vilina ar virkni pasaules rekordiem - pasaulē augstākā ēka, pasaulē dziļākais baseins un vēl un vēl, tā apbur ar mirdzošiem debeskrāpju labirintiem, tā pārsteidz ar pārdomāti ērtu pilsētvidi, tā lutina ar izcilu viesmīlību, tā dāsni gādā saviem viesiem atpūtas iespēju daudzveidību un tā tīksmina garšas kārpiņas ar savām autentiskajām garšām. Dubaija nav tikai atpūtas galamērķis - tā būs neticamu emociju karuselis, kuru noteikti ir vērts kaut vienu reizi piedzīvot!

Fakti, kurus vērts zināt

Valoda - oficiālā valoda ir arābu, tomēr, tā kā pilsēta ir ļoti internacionāla, visur var brīvi sarunāties arī angļu valodā.

Nauda - Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms (AED). Teju visur, ieskaitot metro un taksometrus, ir iespējami norēķini gan ar kredītkartēm un debetkartēm, gan mobilajiem maksājumiem.

Laika zona - Persijas līča laiks (GMT+4), kas no Latvijas laika atšķiras par vienu stundu.

Transports - Dubaijā ir lieliski attīstīta sabiedriskā transporta sistēma - pilsētā kursē metro, tramvaji, autobusi un arī ūdens pārvadātāji. Lai izmantotu sabiedrisko transportu, jāiegādājas "Nol Card". Karti jāatminas noskenēt gan pirms iekāpšanas transportā, gan pēc izkāpšanas. Karti ir iespējams iegādāties gan tiešsaistē, gan pilsētvidē un sabiedriskā transporta lielākajās pieturvietās bieži sastopamajos biļešu kioskos. Transportu kustības grafiks ir biežs un raits. Metro ir atsevišķi vagoni tikai sievietēm. Lai arī sievietes var braukt kopējos vagonos, tomēr vīriešiem nav ļauts uzturēties sieviešu vagonā. Īpašie sieviešu vagoni ir marķēti ar rozā krāsu.

Dzeramnauda - ēstuvēs ir ierasts atstāt 10-15% no kopsummas.

Cenas - maltīte vienai personai vidējas klases restorānā izmaksā aptuveni 30 EUR, kapučīno - līdz 5 EUR, 0.5 l ūdens pudele - līdz 1 EUR.

Klimats

Dubaijā valda subtropu klimats ar vairāk nekā 300 saulainām dienām gada laikā. Lai arī Dubaija viesus gada viscaurgadu, Latvijas ceļotājiem patīkamākie laikapstākļi tur valda mūsu vēla rudens, ziemas un agra pavasara laikā. Tad emirāts dāvā saviem viesiem krietni vasarīgu sajūtu ar temperatūru virs +25 °C.

Ieceļošana

Latvijas pilsoņi uz Dubaiju var ceļot bez vīzas, uzturoties valstī uz laiku līdz 90 dienām 180 dienu periodā, ja ieceļošanas mērķis nav algots darbs.

Latvijas nepilsoņi vīzu īstermiņa ieceļošanai Dubaijā ar tūrisma mērķi var saņemt AAE vēstniecībā Latvijā.

Pasei jābūt derīgai vēl vismaz 6 mēnešus pēc plānotā brauciena beigām.

Ikviens ceļotājs pirms ceļojuma ir aicināts pārliecināties par ceļošanas noteikumiem Ārlietu Ministrijas interneta vietnē, kā arī reģistrēties Konsulārajā reģistrā un viedtālrunī lejuplādēt Ārlietu ministrijas lietotni "Ceļo droši".

Tāpat ikviens ceļotājs ir aicināts apdomāt ceļojuma apdrošināšanas iegādi, ko var vaicāt ceļojumu brokeriem vai apdrošināšanas kompānijām.

Ko apskatīt

Burdž Kalifa - pasaulē augstākā celtne, kas sasniedz 828 metru augstumā, dāvājot saviem viesiem patiesi neaizmirstamus panorāmas skatus. Apmeklētājiem ir pieejamas skatu platformas 124., 125. vai 148. stāvā. Biļetes ir ieteicamies ir iegādāties iepriekš tiešsaistē, lai nenāktos kavēties biļešu kases rindās.

Al Fahidi rajons - Dubaijas vēsturiskais rajons, kas ļauj sajust pilsētas gaisotni laikā, kad nafta vēl nebija pārvērtusi to par mirdzošu metropoli. Šaurās ieliņas, vēja torņi un tradicionālās ēkas atspoguļo autentisko arābu arhitektūru, bet muzeji un kultūras centri sniedz iespēju iedziļināties emirāta vēsturē un tradīcijās. Īpašu šarmu piešķir arī kanāla šķērsošana ar vēsturisko koka laivu "abra", ko vietējie izmanto jau gadsimtiem. Šis piedzīvojums ir ne tikai autentisks, bet arī pārsteidzoši pieejams - brauciens maksā vien 1 dirhēmu, kas ir mazāk par 1 eiro.

Miracle Garden - pasaulē lielākais ziedu dārzs, kas pārsteidz ar vairāk nekā 150 miljoniem puķu. Šeit radīti milzīgi ziedu skulpturāli veidojumi - no pilīm, pasaku tēliem, alejām līdz pat lidmašīnai. Šī vieta ir kā neticama pasaku oāzi tuksneša vidū.

Global Village - kultūras un izklaides parks, kas vienuviet apvieno vairāk nekā 90 pasaules valstis. Katrai no šīm valstīm ir savs stends, kurā var iegādāties gan autentiskus suvenīrus, gan nogaršot tradicionālus ēdienus. Tāpat teritorijā var baudīt dažādus šovus un atrakciju parku. Šis parks ir kā iespēja "apceļot pasauli" vienas dienas laikā.

Garšvielu, tekstila un zelta tirgi - šie tradicionālie tirdziņi jeb "souki" ir īsts piedzīvojums sajūtām - garšvielu tirgū smaržo kanēlis, kardamons un safrāns, tekstila tirgus apbur ar krāsainiem audumiem, bet zelta tirgus pārsteidz ar bagātīgu juvelierizstrādājumu klāstu, rekorda cienīgiem eksponātiem un draudzīgām cenām. Tirdziņos gan nekad neko nedrīkst pirkt par pirmo cenu, jo Dubaijiešu kultūra paredz kaulēšanās spēli, kas bieži vien izvēršas teātra cienīgā piedzīvojumā un var ieilgt uz krietnu laiku.

Top pludmales - Dubaija nav iedomājama bez jūras veldzējuma. Pludmales šeit ir īpaši sakoptas un daudzveidīgas - Jumeirah Beach ir ideāla ģimenēm un sportiskām aktivitātēm, Kite Beach piesaista kaitsērfinga entuziastus un piedāvā lielisku skatu uz ikonisko Burj Al Arab, savukārt Sunset Beach ir iecienīta klusākas atpūtas un burvīgu saulrietu baudīšanai. Un šī ir tikai neliela daļiņa no pilsētas piedāvājuma atpūtai pludmalē.

Ko nogaršot

Machboos - viens no Emirātu virtuves simboliem. Aromātiski rīsi ar zivi vai gaļu, kuru īpašo garšu dāvā kanēlis, kardamons un krustnagliņas.

Freeth - sātīgs dārzeņu un gaļas sautējums, ko pasniedz kopā ar maizi.

Chebab - emirātu pankūkas ar safrānu. Tās pasniedz ar krēmsieru, medu vai dateļu sīrupu.

Madrooba - izteikti austrumniecisks ēdiens, kas apvieno sālītu zivi ar garšvielām un biezu mērci.

Luqaimat - cepti mīklas kumosiņi ar dateļu sīrupu - deserts, kas garšo pēc svētkiem. Silti, kraukšķīgi un saldi - īsta garšu buķete, ko nedrīkst palaist garām.

Knafeh - salds deserts no smalkiem mīklas "diegiem", ko pilda ar sieru vai krējumu un bagātīgi piesūcina ar sīrupu. Īsta austrumnieciska delikatese, īpaši populāra pēc vakariņām.

Gahwa - emirātu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Viegla, aromātiska kafija ar kardamonu un / vai rožu ūdeni, ko pasniedz nelielās krūzītēs kopā ar datelēm. Tā nav tikai dzēriens, bet arī viesmīlības simbols, ko vērts izbaudīt vismaz vienreiz. Tie, kas jau ir viesojušies Dubaijā, viennozīmīgi atzīst, ka tā ir lauzusi jebkurus iepriekš prātotos stereotipus un aizspriedumus - būs pārlieku dārgi, kultūru atšķirības, tveicīgais karstums un citi. Dubaija ir viesmīlīga, droša, dažādiem ceļotāju budžetiem piemērota, atpūtas iespējām pārbagāta un ciemos gaidoša. Ir vērts iepazīt tās maģiju!

Džemmas Skulmes mazdēls filmē un sarīkojis gleznu personālizstādi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 11:31:00 +0300

Plūstošā, biomorfiskā krāsas daba ļauj asociatīvi pietuvoties darbam.

Mākslinieks Arturs Dimiters 2025.gada 26.septembrī plkst.18:00 aicina visus interesentus uz savas personālizstādes atklāšanu, Rietumu bankas izstāžu zālē, Vesetas ielā 7.

Cilvēks meklē zīmi, pēc kuras vadīties un mākslinieks - zīmi, kuras dēļ vērts radīt. Izstādes vadmotīvs ir tēlu meklējumi un abstraktu formu paralēlās realitātes, kuras savos kontekstuālajos rāmjos ieliek nevis mākslinieks, bet katrs uzlūkotājs ar savu pienesumu. Plūstošā, biomorfiskā krāsas daba ļauj asociatīvi pietuvoties darbam. Neapgrūtinot uzlūkotāju ar pārblīvētu saturisko informāciju, bet dodot krāsas kā trīsdimensionālai vielai savu teikšanu. Katram tēlam ir savs raksturs, sava emocionalitāte. Zoomorfās radības viena pēc otras dod ziņu par sevi, tās nav vienaldzīgas. Tās ir kā liecinieces šķietamajai nejaušībai, kura kā radītās pasaules strāvojums iet cauri jebkurai matērijai.

Siluets ir noreducētākais formas veids, kas palīdz lieko izsvērt un neapgrūtināt darbu ar traucējošiem, otršķirīgiem elementiem. Vienlaicīgi tas ir arī sarežģīts, jo nedod vietu kļūdām, tajā var paust visu, bet tikai atmetot lieko.

Kur meklēt vārdus, lai izteiktu to, kas ir šie manis uzmeklētie varoņi? Kas ir tie stāsti, kurus viņi jums stāstīs?

Arturs Dimiters (2000) ir multidisciplinārs mākslinieks. Personīgajos projektos strādā ar foto, video, audio, tēlniecības, glezniecības un zīmēšanas medijiem, apvienojot tos ar pieredzi dažādu projektu, pasākumu un kultūras procesu izveidē. Artura Dimitera primārais māskslinieciskās izpētes objekts ir nemitīgi jaunu tēlu meklējumi, kuri spēj būt daudzslāņaini suģestīvi, bet ārējā veidolā lakoniski un harmoniski.

Šobrīd studē maģistratūru Latvijas mākslas akadēmijas tēlniecības katedrā.

Vakarā un naktī piekrastē pūtīs stiprs vējš

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 15:19:00 +0300

Otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes krastā gaidāmas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 19-23 metriem sekundē, prognozē sinoptiķi.

Kurzemes rietumkrastā no plkst.17 līdz trijiem naktī būs spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums par lielu vēju.

Citviet Latvijas rietumu un centrālajā daļā gaidāmas vēja brāzmas līdz 11-16 metriem sekundē. Naktī vietām īslaicīgi līs, nakts sākumā Kurzemē iespējamas pērkona lietusgāzes. Minimālā gaisa temperatūra būs +9..+13 grādi, piekrastē - līdz +15 grādiem.

Trešdien mākoņi daļēji klās debesis, daudzviet īslaicīgi līs un vietām - galvenokārt Kurzemē - iespējams pērkona negaiss. Pūtīs mērens dienvidrietumu vējš, piekrastē un zem atsevišķiem lietus mākoņiem gaidāmas brāzmas līdz 15 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra būs +16..+19 grādi.

Rīgā trešdien palaikam spīdēs saule, nav gaidāmi lieli lietus mākoņi. Dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās brīžiem sasniegs 13 metrus sekundē. Gaisa temperatūra +13 grādi naktī un +18 grādi pēcpusdienā.

Kurzemes motoentuziasti atjauno vecos agregātus (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 11:08:00 +0300

“Virziens ir plašs, mūsu pulkā aicināts jebkurš – ar skūteri, hārleju, krosa moci… Gan pieaugušie, gan bērni".

Kazdangas motoentuziastu kopiena aug augumā, un tagad tā paplašinās uz jaundibinātas apvienības “Black&White Crew” rēķina.

Tās vadītājs ir Jānis Bahmanis, kurš brauc ar “Harley Davidson” un kvadricikliem; ar tiem brauc visa viņa ģimene.

Vadītājs portālam liepajniekiem.lv pastāsta, ka “Black&White Crew” centīsies attīstīt motokultūru: “Virziens ir plašs, mūsu pulkā aicināts jebkurš – ar skūteri, hārleju, krosa moci… Gan pieaugušie, gan bērni. Mums ir trase, tā ka arī trenēsimies.”

Vienlaikus kazdandznieki spodrina vēstures lieciniekus – pagājušā gadsimta motociklus.

Šo spēkratu vidū ir arī tādi, ar kuriem puiši kādreiz braukuši skijoringā; Kazdangas motosportam ir senas tradīcijas.

Dabūju tikai rāmi, pārējo atjaunoju un braucu skijoringā retro klasē.

Pēc tam motocikls padsmit gadu stāvēja garāžā, līdz izdomāju, ka nav ko turēt sveci zem pūra, – izvilkt ārā parādīt.”

Balti sarkans 1984. gadā izlaists “Yamaha” motocikls 60 kub.cm esot limitētā skaitā, un Ingum Bahmanim tas ticis ar 551. numuru.

“Šis sastellēts par muzeja eksponātu, bet nu jau restaurēju nākamo, un ir vēl viens,” viņš teic, ka rindā uz atjaunošanu arī divi jaudīgāki motocikli.

Ingus brālim Mārtiņam Bahmanim ir ķiršsarkans skaistulis. “1974. gada “Jawa”, tautā saukts par omīti. Es ilgi meklēju šāda tipa motociklu un atradu. Tam bija restaurēts motors, uzlikti jauni izpūtēji, man atlicis atjaunot oriģinālo krāsojumu. Domāju ar to braukt “Retrotūristā”. Kad uz Kazdangas svētkiem braucu ar čoperu, kāds ir seriāla “Renegāts” varonim, javīti vedu uz piekabes. Kā domājat, uz kurējo cilvēki skatījās? Uz “Jawu”.”

Mārtiņam Zommeram pieder 1990. gada “Jawa”, kas visa ir oriģināla, savukārt Gata Birkenfelda īpašumā ir “Minsk”, kam pirmā četru ātrumu kārba.

“Nobraukums tikai 10 tūkstoši kilometru, mainīts nav pilnīgi nekas, tikai pārkrāsota degvielas bāka,” saimnieks palepojas.

Otrdien brīžiem līs, vietām dārdēs pērkons

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 19:08:00 +0300

Otrdien gan naktī, gan dienā Latvijā būs lietus mākoņi, vietām līs stipri un dārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Nakts un rīta stundās teju visā valstī, sākot no rietumiem, īslaicīgi līs, vietām nokrišņi būs intensīvi, iespējams arī pērkona negaiss. Vējam lēni līdz mēreni pūšot no dienvidu puses, gaisa temperatūra būs +11..+16 grādi.

Dienā uzspīdēs saule, Latgalē būs pārsvarā mākoņainas debesis. Daudzviet īslaicīgi līs, vietām gaidāmas pērkona lietusgāzes, iespējama arī krusa. Dienvidu, dienvidrietumu vējš Kurzemes rietumkrastā, kā arī zem atsevišķiem negaisa mākoņiem citviet Latvijā brāzmās pastiprināsies līdz 15-20 metriem sekundē.

Maksimālā gaisa temperatūra otrdien būs +15..+20 grādi.

Rīgā tuvākajā diennaktī dažbrīd līs, iespējamas pērkona lietusgāzes, un palaikam debesis skaidrosies. Vējš mēreni pūtīs no dienvidiem, negaisa laikā iespējamas krasas brāzmas. Gaisa temperatūra būs +14 grādi naktī un līdz +19 grādiem dienā.

Septembra beigās Latvijā iespējamas salnas

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 09:58:00 +0300

Septembra beigās pirmo reizi kopš augusta gaisa temperatūra Latvijā noslīdēs zem normas un vairākās naktīs iespējama salna, liecina pašreizējās laika prognozes.

Šonedēļ praktiski katru dienu kaut vietām valstī gaidāms lietus, reizēm līs stipri un dārdēs pērkons. Biežāk un spēcīgāk līs Kurzemē un Vidzemē. Valdošais būs mērens dienvidrietumu vējš, brīžiem tas kļūs brāzmains; otrdien un naktī uz trešdienu piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 15-20 metriem sekundē, tikpat liels vējš īslaicīgi iespējams zem negaisa mākoņiem citviet valstī.

Maksimālā gaisa temperatūra būs +15..+20 grādi, nedēļas beigās termometra stabiņš var pakāpties augstāk. Minimālā temperatūra darba nedēļā būs +8..+14 grādi, vietām piekrastē dažas naktis nav gaidāmas vēsākas par +16 grādiem.

Sagaidāms, ka nākamnedēļ gaiss kļūs dzestrāks, dažās naktīs mēneša beigās gaisa temperatūra var noslīdēt zem nulles, vēsākajās dienās termometra stabiņš vietām valstī saglabāsies zem +10 grādiem. Reizēm gaidāms lietus, iespējami arī ledus un sniega graudi.

Pirmā nelielā rudens salna dažviet valstī šogad bija jau 21.augusta saullēktā.

Augstrozes Lielezeru skatu vieta - viena no iecienītākajiem Vidzemē (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 08:01:00 +0300

Netālu no skatu vietas atrodas arī pilsdrupas.

Vēl mēnesi - līdz 11.oktobrim - dabā gājēji aicināti apmeklēt AS "Latvijas valsts meži" (LVM) bezmaksas atpūtas vietas un piedalīties vides spēlē "Latvijas Meža dēkainis", vairāk iepazīstot biotopus un tur atrodamās dabas vērtības. Kopš spēles sākuma 11.jūlijā, viena no dalībnieku iecienītākajām atpūtas vietām ir Augstrozes Lielezeru skatu vieta Rietumvidzemes reģionā.

Skatu vieta pie Augstrozes Lielezera ir viens no vides spēles "Latvijas Meža dēkainis" punktiem, kas pateicoties atpūtas vietā apslēptajam jautājumam, ļauj uzzināt vairāk par apkārtnē augošo ozolu mežu un labāk iepazīt tur mītošā kukaiņa dzīvotnes, par kurām rūpējas LVM. Ejot pa taku līdz ezeram, var aplūkot šīs vaboles mājvietas - saules apspīdētus un dobumainus ozolus, kurus LVM no 2021. līdz 2023.gadam atbrīvoja no aizauguma, lai tiem piekļūtu saule. Vienlaikus ar sugas dzīvotnes uzlabošanas darbiem tika atsegts arī skats uz ezeru un tā krastā novietots grozāms skatu rāmis.

Netālu no skatu vietas atrodas arī Augstrozes pilsdrupas. Pilskalna virsotnē saglabājušās 1272.gadā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pils drupas. No virsotnes paveras skats uz Augstrozes Lielezeru. Pēc pastaigas var ērti atpūsties koka lapenē pie galda ar soliem un iekārtotu ugunskura vietu.

Tāpat dabā gājēju nemainīgi iecienīta ir atpūtas vieta pie Pīļezera. Te apkārt ezeram LVM ierīkojis un uztur vairākas piknika vietas, kurās atpūsties un ieturēt maltīti svaigā gaisā. Savukārt koka laipa ar skatu platformu galā iesniedzas ezerā, ļaujot izbaudīt lielisko ainavu un ezera mieru. Piedaloties vides spēlē "Meža dēkainis", atpūtnieki var uzzināt vairāk par purviem raksturīgo augu - raseni, kā arī par šeit sastopamo Eiropas Savienības nozīmes biotopu Pārejas purvi un slīkšņas.

Par spēli

Mudinot atpūsties dabā un atklāt jaunas LVM uzturētas bezmaksas atpūtas vietas, vides spēles "Latvijas Meža dēkainis" ietvaros interesentiem trīs mēnešu garumā ir iespēja apmeklēt vairāk nekā 30 bezmaksas atpūtas vietas, kurās izvietotas "Latvijas Meža dēkaiņa" zīmes ar apslēptiem jautājumiem. Dalība spēlē ne vien rosina brīvdienu galamērķos iekļaut daudzveidīgas atpūtas vietas, bet arī tuvāk iepazīt tur sastopamās dabas vērtības, jo visi spēles jautājumi saistīti ar tur esošajiem aizsargājamiem biotopiem jeb dzīvotnēm.

LVM kā lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs ikdienā rūpējas arī par Eiropas Savienības nozīmes biotopiem. LVM gādībā ir 23 dažādi mežu, purvu, zālāju, kāpu un ūdeņu biotopi 122 863 hektāru platībā. Liela daļa no vairāk nekā 300 LVM izveidoto un uzturēto bezmaksas atpūtas vietu ir izvietotas šo biotopu lokā. Vides spēles punkti izvietoti 35 atpūtas vietās dažādos biotopos visā Latvijā. Spēles jautājumi un atbilžu meklēšana uz tiem ļauj uzzināt vairāk par šiem biotopiem: kas tiem raksturīgs, kā tos atpazīt, kādas sugas tajos sastopamas.

Naktī uz pirmdienu līs, vietām gaidāmas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 17:18:00 +0300

Naktī uz pirmdienu līs, vietām gaidāmas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Naktī uz pirmdienu Latvijā atmosfēras frontes ietekmē lielākoties būs mākoņains un līs, vietām rietumu rajonos nakts pirmajā pusē gaidāmas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss.

Rietumu un centrālajos rajonos nokrišņi būs biežāk, bet citviet līs retāk. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš. Minimālā gaisa temperatūra būs +11...+16 grādi.

Rīgā naktī debesis lielākoties klās mākoņi un palaikam, galvenokārt rīta stundās, gaidāms lietus. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidaustrumu, dienvidu vējš, un minimālā gaisa temperatūra būs +13...+15 grādi.

Jaunās darba nedēļas pirmajā pusē pie laikapstākļus noteiks plašs ciklons virs Skandināvijas, tāpēc debesīs būs daudz mākoņu, kas visas nedēļas garumā palaikam atnesīs lietu.

Atsevišķās dienās pastāv arī pērkona negaisa iespējamība. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidaustrumu, dienvidu vējš, kas piekrastē būs brāzmains. No nedēļas vidus vējš iegriezīsies no dienvidrietumiem, dienvidiem un atsevišķās dienās jau lielākā valsts daļā pastiprināsies brāzmās līdz 15-19 metriem sekundē.

No rietumiem ieplūdīs aukstāka gaisa masa, un laiks kļūs vēsāks - minimālā gaisa temperatūra naktīs gaidāma +9...+15 grādu robežās, bet dienās termometra stabiņš vairs nepakāpsies virs +20 grādu atzīmes.

Eksperte: šogad Kanāriju salās latviešus gaida patīkami pārsteigumi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 13:40:00 +0300

"Kūrorti ir tikai maza daļiņa no salu piedāvājuma, jo abu piekraste nudien ir kā krāšņš kaleidoskops!"

Laikā, kad Latvijā valda rudenīgs drēgums, ziema un pavasaris vēl nesteidzas ierasties, Atlantijas okeāna apskalotais Kanāriju salu arhipelāgs ir pasakaini saulaina oāze, kur smelties vasarīgu siltumu un veldzi. Populārākās no tām ir Tenerife un Grankanārija, kas abas vilina ar izcilām pludmalēm, unikālu dabas skaistumu un atpūtas iespēju daudzveidību, taču nereti ceļotāji samulst pie izaicinājuma, kā izvēlēties sev piemērotāko. Ceļojumu eksperte Ieva Sala palīdzēja mums apkopot galvenos pieturpunktus lēmuma pieņemšanā.

Kanāriju salu arhipelāgs sastāv no septiņām lielām un sešām mazākām vulkāniskas izcelsmes salām. Tās atrodas Atlantijas okeānā, apmēram 100 kilometru attālumā no Āfrikas piekrastes, taču tās ir daļa no Spānijas, līdz ar to arī Eiropas Savienības teritorija. Oficiālā valoda ir spāņu, bet tūrisma reģionos lielākoties var sazināties arī angliski. No Latvijas līdz Kanāriju salām lidojums aizņem aptuveni sešas līdz septiņas stundas, un jau ielidojot ceļotājus sagaida patīkams, subtropisks klimats ar gaisa temperatūru ap +20…+25 grādiem visu ziemas sezonu.

Patīkami silti laikapstākļi

Ceļojumu eksperte stāsta: "Kanāriju salas mēdz dēvēt par mūžīgā pavasara salām. Tās viscaurgadu lutina ar patīkami siltiem laikapstākļiem, kas varbūt nav ierasti vasarīgi, jo nav tveicīgi karsti, taču pēc sajūtām ir kā tāds kā pavasara un vasaras mijas laiks, kad jau valda stabils un baudāms siltums".

Tenerife ziemā piedāvā patīkamu siltumu visā salā, bet klimatiskie kontrasti ir jūtami. Dienvidu daļa ir saulaināka un siltāka, ideāli piemērota atpūtas baudīšanai pludmalē vai pie baseina, ar gaisa temperatūru ap +22…+25 °C un okeāna ūdens ap +20 °C. Savukārt salas ziemeļu daļa ir nedaudz vēsāka un mitrāka - gaisa temperatūra tur ziemā vidēji +19…+22 °C -, un ar to lieliski piemērota pārgājieniem, dabas taku iepazīšanai un aktīvai atpūtai kalnos.

Grankanārijā valda vienmērīgāks siltums, taču arī šeit ir nelieli kontrasti. Dienvidu daļa ir saulaināka un siltāka - gaisa temperatūra ap +23…+25 °C, bet okeāna ūdens ap +21 °C -, derēs tiem, kas vēlas nesteidzīgu atpūtu pludmalēs. Savukārt salas centrālā un ziemeļu daļa ir nedaudz vēsāka, ar gaisa temperatūru ap +20…+22 °C, un tā ir piemērotāka dabas un aktīvās atpūtas cienītājiem.

Pludmaļu paradīzes

Tenerifē populārākie kūrorti atrodas salas dienvidos - Kosta adehe, Plaija de las Amerikas un Los Kristianos. Šeit atpūtniekus lutina plašas pludmales, daudzveidīgas izklaides iespējas un rosīga naktsdzīve. Tie ir piemēroti tiem, kas vēlas baudīt aktīvu atpūtu un komfortu ar visām ērtībām. Nedaudz augstāk sagaida Los Gigantes ar stāvām klintīm un dabiskiem baseiniem. Savukārt ziemeļu pusē, Puerto de la Kruz kūrorts piedāvā mierīgāku atmosfēru ar autentiskāku salas sajūtu.

Grankanārijā galvenie kūrorti koncentrējas salas dienvidos. Maspalomas izceļas ar majestātiskajām smilšu kāpām un plašām pludmalēm, savukārt Plaija del Ingles ir viens no dzīvīgākajiem kūrortiem ar bagātīgu naktsdzīvi un izklaidēm. Tiem, kas meklē mierīgāku atmosfēru, piemērots būs Puertoriko, kas atrodas gleznainā līcī ar aizsargātu pludmali un daudzām iespējām ģimenēm ar bērniem.

"Augstāk uzskaitītie kūrorti ir tikai maza daļiņa no salu piedāvājuma, jo abu piekraste nudien ir kā krāšņš kaleidoskops! Pilnīgi katrs - jā, patiešām ikviens - ceļotājs tur atradīs tieši savai gaumei atbilstošu atpūtas vietiņu. No gaišu smilšu klātiem plašumiem, vulkāniski melnām skaistulēm un dabiski veidotiem baseiniem okeāna viļņos," iedvesmo eksperte.

Dabas maģija

Daloties ar apkopojumu par abu salu dabas krāšņumu, ceļojumu konsultante stāsta: "Kanāriju salu dabas daudzveidība ir nudien unikāla - te iespējams piedzīvot teju neticamu daudzveidību - vulkāni, tuksnesis, zaļojošas kalnu nogāzes, milzīgas piekrastes klintis un mierīgas piekrastes zonas. Taču atceros, ka mani pirmajā reizē visvairāk pārsteidza neticamās ainavas no lavas senseniem tecējumiem - kā tādas laikā sastingušas upes. To dēļ vien ir vērts ceļot uz šo maģisko pasaules nostūri!"

Tenerifē daba spēlē varenu kontrastu simfoniju. Tur iespējams vienā dienā pabūt saulainā pludmalē un pēc pāris stundām jau baudīt Teides vulkāna sniegoto virsotni. Ziemeļu pusē valda zaļi meži, ūdenskritumi un banānu plantācijas, un īpašu vietu šeit ieņem Maska ieleja - gleznaina, zaļu kanjonu ainava, kas piesaista gan pārgājienu cienītājus, gan fotogrāfus. Dienvidu daļa ir sausāka un saulaināka, ar vulkānisku ainavu plašumiem un zeltainām pludmalēm, kas lieliski piemērotas atpūtai un saules baudīšanai. Tieši šī daudzveidība padara Tenerifi par īstu dārgumu dabas un piedzīvojumu meklētājiem.

Grankanāriju bieži dēvē par "mazo kontinentu". Dienvidos vilina plašās Maspalomas smilšu kāpas, kas rada sajūtu, ka esi nonācis tuksnesī, savukārt tikai dažas stundas tālāk kalnu vidienē atklājas zaļas ielejas, priežu meži un Roque Nublo - monumentāls klinšu veidojums, kas ir salas simbols un lieliska vieta pārgājieniem. Ziemeļu piekrastē sadzīvo dramatiskas klintis un spēcīgi okeāna viļņi, kas kontrastē ar mierīgām pludmalēm dienvidos. Šeit daba ir kā krāsu palete, kur katrs atradīs sev piemērotāko ainavu - no savvaļas klusuma un kalnu pārgājieniem līdz dzīvīgām pludmalēm un mierīgai atpūtai pie okeāna.

Ģimenes izklaides iespējas

Tenerife ir īsts ģimenes piedzīvojumu galamērķis. Sala piedāvā gan ekstrēmas, gan mierīgākas izklaides, kas piemērotas visiem vecumiem. Pasaulslavenais "Siam Park" vilina ar adrenalīna piesātinātiem ūdens slidkalniņiem, mākslīgajiem viļņiem sērfošanai un īpašām zonām bērniem, kur viņi var droši spēlēties un peldēt. Savukārt "Loro Parque" ļauj iepazīt eksotisko dzīvnieku pasauli - delfīnus, vaļus, pingvīnus un papagaiļus - vienlaikus pastaigājoties pa krāsainajiem tropu dārziem. Mazākajiem ceļotājiem interesantas būs arī akvāriju ekspozīcijas un dažādi tematiskie atrakciju parki, kas piedāvā gan izglītojošas, gan jautras aktivitātes, ļaujot ģimenei kopā izbaudīt neaizmirstamu dienu.

Grankanārija savukārt lutina ar izciliem ūdens parkiem, tostarp "Aqualand Maspalomas", kur gan ekstrēmi slidkalniņi, gan mierīgāki baseini nodrošina jautru dienu visai ģimenei. Tropu un dzīvnieku cienītājiem īpaši interesants būs "Palmitos Park", kur var vērot putnus, tropiskos dzīvniekus un iepazīt dažādus augus, bet "Cocodrilo Park" ļauj satikt krokodilus, lemurus un citus eksotiskas dzīvniekus.

Kanāriju salu pārzinātāja gan noslēgumā atzīst, ka abas salas ir kā māsas - līdzīgas, tomēr unikālas. Viņa ieteic iepazīt abas, taču to, kādā secībā, tas katram jāsajūt, uzticoties savai intuīcijai. "Lai vai kuru salu - Tenerifi vai Grankanāriju - izvēlēsieties savam nākamajam ceļojumam, es ticu, ka nebūsiet vīlušies, jo abas ir patiesi, patiesi brīnišķīgas!" teic ceļojumu konsultante.

Elisons apdraud Maska pasaulē bagātākā cilvēka statusu

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 15:33:00 +0300

ASV tehnoloģiju kompānijas "Oracle" līdzdibinātājs Lerijs Elisons apdraud miljardiera Īlona Maska pasaulē bagātākā cilvēka statusu, liecina jaunākie pasaulē turīgāko cilvēku saraksti.

"Oracle" akcijas cena trešdien strauji palielinājās saistībā ar prognozēm par būtisku ienākumu kāpumu, ko varētu nodrošināt vērienīgi līgumi, tai skaitā ar ASV mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzņēmumu "OpenAI".

Šis straujais akcijas cenas kāpums palielinājis Elisona bagātību par aptuveni 95 miljardiem dolāru, tai tagad sasniedzot gandrīz 390 miljardus dolāru salīdzinājumā ar Maska bagātību aptuveni 436 miljardu dolāru apmērā, liecina žurnāla "Forbes" apkopotā informācija.

Savukārt "Bloomberg" veidotajā pasaules bagātāko cilvēku sarakstā Elisons jau mazliet apsteidzis Masku. Šīs bagātības atšķirības skaidrojamas ar atšķirīgām aprēķināšanas metodēm.

Elisonam pieder vairāk nekā 1,1 miljards "Oracle" akciju jeb vairāk nekā 40% no uzņēmum kapitāla.

"Oracle" prognozē, ka tā mākoņdatošanas biznesa ienākumi pašreizējā finanšu gadā pieaugs par 77% līdz 18 miljardiem dolāru. Turpmākajos gados šiem ienākumiem prognozēts kāpums līdz 32 miljardiem dolāru, 73 miljardiem dolāru, 114 miljardiem dolāru un 144 miljardiem dolāru.

"Oracle" akcijas cena trešdien tirdzniecības sesijas noslēgumā bija pieaugusi par 36%, uzņēmuma tirgus vērtībai sasniedzot aptuveni 922 miljardus dolāru.

Gleznainā Bārtas upe Kurzemē aicina tūristus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 14:27:00 +0300

Orientēšanās klubs “DR-Krasts” aicinās pārbaudīt spēkus meža takās, brikšņos, uzkalnos un ielejās.

Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs aicina visus dabas un piedzīvojumu cienītājus uz tūrisma festivālu “Bārtas rudens 2025”, kas tradicionāli norisināsies atpūtas bāzē “Ods”.

Divu dienu garumā – 20. un 21. septembrī – festivāls piepildīs Bārtas upi un tās krastus ar sportisku azartu, dabas burvību un kopā būšanas prieku, dāvājot neaizmirstamus rudens mirkļus ģimenēm, draugu kompānijām un aktīvās atpūtas mīļotājiem, vietnē liepajniekiem.lv vēsta novada tūrisma centra vecākā eksperte mārketinga jautājumos Dace Gailīte.

Sestdien, 20. septembrī, festivāls sāksies ar enerģisku rītu. Dalībnieki dosies laivošanas un supošanas piedzīvojumā pa ainavisko Bārtas upi, pildot jautrus un atraktīvus uzdevumus, kā arī varēs piedalīties tradicionālajās ūdenstūristu sacensībās – ātruma nobraucienos, slaloma distancēs un komandu spēlēs.

Orientēšanās klubs “DR-Krasts” aicinās pārbaudīt spēkus meža takās, brikšņos, uzkalnos un ielejās, bet biedrība “Priekules veloklubs” sadarbībā ar Dienvidkurzemes novada Sporta pārvaldi rīkos MTB čempionāta noslēguma posmu velokrosā – no pašiem mazākajiem dipdapotājiem līdz pat rūdītiem riteņbraucējiem.

Visas dienas garumā netrūks aktivitāšu arī bērniem, notiks radošas darbnīcas, kā arī būs iespēja baudīt un iegādāties vietējo mājražotāju un amatnieku darinājumus gardumu un skaistu suvenīru tirdziņā.

Savukārt vakarā, kad saule rietēs un rudens krāsas atspīdēs upes ūdeņos, visus gaidīs zaļumballe disko noskaņās kopā ar DJ Silacērpu.

Svētdien, 21. septembrī, piedzīvojums turpināsies ar pārgājienu un izzinošiem uzdevumiem. Starts un finišs būs atpūtas bāzē “Ods” un maršruts būs sagatavots ar dažādiem jautājumiem un uzdevumiem, uz kuriem būs jāatbild pārgājiena laikā. Norises laiks – no pulksten 11 līdz 15.

Paralēli festivāla norisēm svētdien uz kopīgu tikšanos pulcēsies arī Dienvidkurzemes novada mājas kafejnīcu saimnieki, lai dalītos iespaidos un nākotnes iecerēs.

Tūrisma festivālā ir aicināti piedalīties – laivotāji, supotāji, orientieristi, velobraucēji, pārgājienu cienītāji un dzīves baudītāji.

Tā būs nedēļas nogale, kurā varēsi atslēgties no ikdienas, ieelpot rudens svaigumu un ļauties piedzīvojumam, kas piepildīts ar kustību, emocijām un kopā būšanu.

Basketbola čempionāts uzlabo TV3 rādītājus, bet skatītākais kanāls joprojām LTV1

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 11:45:00 +0300

Skatītākais televīzijas (TV) kanāls augustā bijis Latvijas Televīzijas (LTV) 1.kanāls, kura vērošanai veltīti 10,9% no kopējā skatīšanās laika, VS.LV informēja pētījumu kompānijas "Kantar" pārstāvji.

LTV1 šogad bija konsolidētās TV skatītākais kanāls arī janvārī un februārī, kā arī no aprīļa līdz jūlijam. Martā to izkonkurēja TV3.

Otrs skatītākais kanāls augustā bija TV3, kuram veltīti 9,3% no kopējā TV skatīšanās laika. Savukārt trešais skatītākais kanāls augustā bija TV6 ar skatīšanās laika daļu 3,1%.

Ar 2,9% skatīšanās laika daļu augustā sekoja LTV7, ar 2,6% katram - "360TV" un krievu valodā raidošais "8TV". Kanāliem "TV3 Life" un kanālam "TV3+" augustā katram veltīti 2,5% kopējā TV skatīšanās laika, bet STV - 1,5%. Tālāk ar 1,4% seko "Super Baltic" un ar 1,2% - TV24.

Konsolidētās TV skatītāko programmu topa pirmajā vietā ierindojās "de facto" kanālā LTV1, kuru vēroja vidēji 6,7% jeb 115 400 Latvijas iedzīvotāju vecumā no četriem gadiem.

Otrā skatītākā programma ir "Panorāma (Svētdienā)" kanālā LTV1, kuru vēroja vidēji 6,6% jeb 114 200 skatītāju. Trešā populārākā programma augustā bija "Eiropas meistarsacīkstes basketbolā. Latvija - Igaunija" kanālā TV3, kuru pie TV ekrāniem vēroja vidēji 6,6% jeb 113 800 Latvijas iedzīvotāju.

"Kantar" mediju klientu direktors Oskars Rumpēters norāda, ka augustā viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadīja vidēji trīs stundas un 54 minūtes dienā, kas bija par septiņām minūtēm vairāk nekā jūlijā.

Vēl tomēr nenoteiks izmaiņas vilcienu kustībā Tukuma līnijā

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 20:51:00 +0300

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) no 15.septembrra vēl nenoteiks izmaiņas vilcienu kustībā Tukuma līnijā, līdz ar to atcelts arī preses pasākums par plānotājiem darbiem, informēja uzņēmumā.

Otrdien, 9.septembrī, plkst.11 plānotais preses pasākums par dzelzceļa posma Imanta-Sloka kontakttīkla pārbūves darbiem un to ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem Tukuma līnijā nenotiks.

LDz informē, ka specializētās tehnikas neplānota nepieejamība ir radījusi izmaiņas būvdarbu veicēja darbu grafikā. Tādējādi no 15.septembra vēl netiks noteiktas izmaiņas vilcienu kustībā Tukuma līnijā. Vienlaikus projektā "Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība" turpināsies darbi, kuru veikšanai nav nepieciešams slēgt sliežu ceļu posmus un kuri neietekmēs vilcienu kustību.

Līdz ar to, arī mediju pasākums, kurā bija paredzēts iepazīstināt ar gaidāmajām izmaiņām, tiek atcelts uz nenoteiktu laiku.

Jau ziņots, ka LDz ir sācis darbu pie elektrificētā tīkla modernizācijas, ņemot vērā, ka patlaban lielākā daļa dzelzceļa kontakttīkla kopējā apmēra pārsniedz to tehniskās ekspluatācijas kalpošanas ilgumu, kā arī, lai veicinātu iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu un samazinātu sabiedriskā transporta negatīvo ietekmi uz vidi.

Projektā par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju un attīstību ir paredzēts veikt kontakttīkla pārbūves un signalizācijas apakšsistēmu pārbūves darbus posmā Rīga-Zemitāni, veikt kontakttīkla izbūves un pārbūves un signalizācijas apakšsistēmu pārbūves darbus posmā Zasulauks-Bolderāja, kā arī veikt kontakttīkla pārbūves un signalizācijas apakšsistēmu pārbūves darbus posmā Imanta-Sloka.

Realizējot projektu, pasažieru pārvadāšanai tiks elektrificētas un modernizētas dzelzceļa līnijas kopumā aptuveni 100 kilometru garumā.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums.

PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

Otrdien gaidāms lielāks mākoņu daudzums

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 18:31:00 +0300

Otrdien Latvijā saglabāsies vasarīgi silts laiks, bet debesīs būs vairāk mākoņu, prognozē sinoptiķi.

Tuvākajā diennaktī debesis būs daļēji mākoņainas, nav gaidāmi nokrišņi. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš.

Minimālā gaisa temperatūra naktī būs +10..+16 grādi, dienā gaiss sasils līdz +20..+25 grādiem.

Rīgā saule mīsies ar mākoņiem, nav gaidāmi nokrišņi. Naktī gaiss atdzisīs līdz +16 grādiem, piepilsētā - līdz +13 grādiem. Pēcpusdienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +24 grādiem.

Sestdien daudzviet īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 17:56:00 +0300

Sestdien Latvijā saglabāsies tveicīgs laiks, daudzviet gaidāms īslaicīgs lietus, vietām - pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.

Naktī palielināsies mākoņu daudzums, vietām iespējama migla un īslaicīgs lietus. Pūšot vieglam dienvidaustrumu vējam, gaisa temperatūra pazemināsies līdz +13..+18 grādiem.

Dienā saule gaisu sakarsēs līdz +24..+28 grādiem, par kādu grādu vēsāk būs daļā Kurzemes. Dienas pirmajā pusē vietām īslaicīgi līs, vēlāk nokrišņi iespējami daudzviet, lokāli gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes. Vējš galvenokārt lēni pūtīs no dienvidu puses.

Rīgā, sākot ar sestdienas pēcpusdienu, pieaugs lietus un pērkona negaisa varbūtība. Pūtīs neliels dienvidaustrumu vējš. Naktī mākoņu būs maz un gaisa temperatūra noslīdēs līdz +18 grādiem, piepilsētā - līdz +16 grādiem. Maksimālā temperatūra dienā būs +27 grādi.

ASV tiesa liek «Google» samaksāt 425 miljonus dolāru

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 11:32:00 +0300

ASV federālā zvērināto tiesa trešdien nolēma, ka tehnoloģiju uzņēmumam "Google" ir jāsamaksā apmēram 425 miljoni ASV dolāru par to, ka tas ievācis informāciju no viedtālruņu lietotņu izmantošanas pat gadījumos, ja lietotāji bija izvēlējušies privātuma iestatījumus.

"Šī lieta ir par to, ka "Google" nelikumīgi pārtvēra patērētāju privāto aktivitāti patērētāju mobilajās lietotnēs," paziņoja prasītāju advokāti kolektīvā tiesas prāvā, kas tika ierosināta 2020.gada jūlijā.

Spriedums tika pieņemts, beidzoties prāvai Sanfrancisko. Tas notika pēc tam, kad ASV federālais tiesnesis Vašingtonā otrdien noraidīja valdības prasību "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

"Šajā lēmumā ir pārprasts tas, kā mūsu produkti strādā, un mēs to pārsūdzēsim," paziņoja "Google" preses sekretārs Hosē Kastaneda. "Mūsu privātuma rīki dod cilvēkiem kontroli pār viņu datiem, un, kad viņi atslēdz personalizāciju, mēs cienām šo izvēli."

Viedtālruņu lietotņu privātuma prāvā prasītāji paziņoja, ka "Google" pārtvēris, izsekojis, savācis un pārdevis lietotāju mobilo lietotņu aktivitātes datus neatkarīgi no tā, kādi privātuma iestatījumi bija izvēlēti.

""Google" privātuma solījumi un apliecinājumi ir kliedzoši meli," prāvā paziņoja prasītāju advokāti.

Kiberincidentu skaits otrajā ceturksnī Latvijā pieaudzis par 28%

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 10:41:00 +0300

Reģistrēto kiberincidentu skaits šogad otrajā ceturksnī Latvijā pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 709, aģentūru LETA informēja kiberincidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv".

Aktuālākie kiberapdraudējumu veidi saglabājas nemainīgi - pikšķerēšanas e-pasti, vikšķerēšana jeb tālruņa zvanu uzbrukumi, smikšķerēšanas īsziņas. Lielākoties šobrīd aktuālas kampaņas ir par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā sūtītiem pārkāpumiem, dažādiem policijas, banku paziņojumiem, kā arī investīciju krāpšanas shēmas.

"Cert.lv" norādīja, ka nereti jaunieši ir tie, kuri ieguldījumu krāpšanas gadījumus atklāj un cenšas palīdzēt vecākiem un vecvecākiem, lai viņi nezaudētu vēl vairāk līdzekļus papildu tiem finansiālajiem zaudējumiem, kas viņus jau ir skāruši.

Savukārt jauniešiem joprojām aktuāla ir krāpnieku nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija, izmantojot viņus par tā saucamajiem "naudas mūļiem". Par upuriem šādās situācijās bieži kļūst jaunieši, tostarp arī nepilngadīgi, jo viņu vēlme viegli nopelnīt ir spēcīgāka par kritisku izvērtējumu šādam piedāvājumam internetā.

Gan privātajā, gan publiskajā sektorā vērojams pieaugošs izspiedējvīrusu un biznesa e-pasta kompromitēšanas gadījumu skaits.

"Cert.lv" akcentēja, ka bieži nākas secināt, ka gan privātā, gan publiskā sektorā no incidenta būtu varēts izvairīties vai samazināt tā ietekmi, ja savlaicīgi būtu ievērotas pamatlietas. Tas attiecas gan uz rezerves kopijām, gan savlaicīgi veiktiem sistēmas atjauninājumiem.

Vienlaikus 2025.gads ir ievērojams arī ar to, ka notikušas globāla mēroga piekļuves datu noplūdes, kas palielina kiberuzbrukumu iespējamību pasaulē, tostarp arī Latvijā. Šie noplūdušie dati iegūstami tumšajā tīmeklī un var tikt izmantoti dažādās uzbrukuma shēmās, tāpēc ir jādomā par kiberhigiēnas labās prakses ievērošanu - sarežģītām parolēm, divfaktoru autentifikāciju.

Liela nozīme ir arī sabiedrības iesaistei un izglītošanai - "Cert.lv" informē iedzīvotājus par aktuālajām krāpšanas shēmām, nepieciešamību aizsargāt savus datus un ievērot kiberhigiēnas pamatprincipus, taču izšķiroša ir un paliek modrība un noturība.

"Cert.lv" akcentēja, ka bieži cilvēki neatbild uz krāpnieku zvaniem krievu valodā, jo jau iepriekš ir dzirdējuši, ka telefonkrāpnieki mēdz sazināties krieviski. Taču, ja saruna notiek latviešu valodā, viņi mēdz uzķerties, jo par šādu krāpšanas paņēmienu nebija dzirdējuši.

Krāpnieki ir gana radoši, viņi arvien cenšas izdomāt jaunas shēmas un modificēt esošās, lai mazinātu iedzīvotāju modrību un liktu pieļaut kļūdas, kas, kā redzams pēc Finanšu nozares asociācijas (FNA) datiem, ik mēnesi no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpj vairākus miljonus eiro. No šī gada sākuma līdz 31.jūlijam tie bija vismaz 6,666 miljoni eiro, norādīja institūcijā.

"Cert.lv" atzīmēja, ka kopumā situācija Latvijas kibertelpā ir spriedzes pilna, saglabājoties pastiprinātai kiberuzbrukumu intensitātei, taču vienlaikus tā tiek veiksmīgi kontrolēta. DDoS jeb pakalpojumu atteices uzbrukumu dinamiskuma līmenis saglabājās spraigs un saasinās politiski nozīmīgu notikumu laikā, taču tie lielākoties tiek atvairīti automatizēti.

"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kura darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam. Iestādes uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.

Igaunijas mežos Latvijas robežas tuvumā pamanīta puma

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 20:26:00 +0300

Igaunijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība saņēmusi ziņojumu, ka valsts dienvidaustrumu mežos netālu no Latvijas robežas pamanīta puma, trešdien vēsta laikraksts "Postimees".

Kā pastāstīja Igaunijas Dzīvnieku aizsardzības biedrības sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja Geita Karurahu, dzīvnieku mežā augusta beigās redzējuši vairāki cilvēki, taču nevienam vēl nav izdevies to nofotografēt. Par notikušo informēts arī Igaunijas Vides departaments.

Puma pamanīta Veru apriņķa Reuges pagastā.

Karurahu gan atzinusi, ka tas varētu būt arī liels kaķis un ka jau iepriekš ir bijuši kļūdaini ziņojumi par eksotiskiem dzīvniekiem. Tomēr pastāv arī iespēja, ka Igaunijā varētu parādīties pumas, jo tās tiekot audzētas Latvijā.

"Jā, tiešām ir bijuši gadījumi, kad kaķis tika sajaukts ar tīģeri, taču vienīgā Sāremā zoodārzā dzīvojošā puma atceļojusi no Latvijas fermas, kur tās tiek audzētas. Pilnīgi iespējams, ka kāds dzīvnieks, piemēram, aizbēdzis no šīs fermas," pieļāva Karurahu.

Puma, kas dzīvo privātajā zoodārzā Sāremā, uz Igauniju atvesta šā gada sākumā un tika atklāta Igaunijas Vides departamenta un Nodokļu un muitas departamenta kopīgas pārbaudes laikā.

Īpašniekam, kurš dzīvnieku iegādājās Latvijā, nebija nepieciešamo dokumentu, lai ievestu Igaunijā Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām sarakstā iekļautu dzīvnieku. Turklāt nebija arī izcelsmes valsts veterinārā dienesta izsniegta veselības sertifikāta, raksta "Postimees".

Tas, kurš Igaunijā pamanījis pumu, tiek aicināts nekavējoties ziņot Vides departamentam vai Dzīvnieku aizsardzības biedrībai.

Valdība apstiprina aktualizēto Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 21:34:00 +0300

Valdība otrdien slēgtā sēdē apstiprināja aktualizēto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mobilizācijas plānu.

Plāna detaļas netiek atklātas, bet tas tiek gatavots izņēmuma stāvokļa vai kara laika gadījumam. Tas ietver NBS izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, tās pienākumus, mobilizācijas kārtību un mobilizācijai nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu.

Plāns tiek papildināts ar NBS nepieciešamajiem materiāltehniskajiem resursiem atbilstoši NBS jauno spēju attīstībai un aktualizēts, ņemot vērā valsts apdraudējuma situācijas novērtējumu.

Apstiprinātais mobilizācijas plāns kalpos par pamatu tālākajai militārajai plānošanai, kā arī tā elementi tiks izspēlēti dažādas NBS mācībās, organizējot mobilizācijas gatavības pārbaudes un apmācot mobilizācijas īstenošanā iesaistīto personālu.

Arī sestdiena Latvijā būs silta

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 18:33:00 +0300

Līdzīgi kā šodien, arī sestdien Latvijā būs silts laiks, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.

Naktī Latvijā gaidāms mākoņains laiks, valsts austrumos debesis palaikam skaidrosies. Nakts pirmajā pusē rietumu un centrālajos rajonos iespējams lietus.

Naktī pūtīs lēns dienvidrietumu, rietumu vējš, un minimālā gaisa temperatūra būs plus 14, plus 18 grādi.

Rīgā naktī gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, tomēr būtiski nokrišņi nebūs. Vējš būs lēns, un gaiss atdzisīs līdz plus 15, plus 16 grādiem.

Sestdien dienā debesis būs mākoņainas, tomēr vietām uzspīdēs arī saule. Pēcpusdienā vietām valsts dienvidos īslaicīgi uzlīs.

Vējš saglabāsies lēns un gaiss iesils līdz plus 18, plus 23 grādiem. Savukārt valsts austrumos būs vēl siltāks. Tur gaiss iesils līdz plus 24, plus 27 grādiem.

Rīgā sestdien gaidām mākoņains laiks, pēcpusdienā brīžiem debesis skaidrosies. Ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Maksimālā gaisa temperatūra būs plus 20, plus 22 grādi.

Rīgas peldvietās ūdens atdzisis līdz plus 15-18 grādiem

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 12:27:00 +0300

Iestājoties vēsākam laikam, ūdens Rīgas peldvietās atdzisis līdz plus 15-18 grādiem, liecina Rīgas Pašvaldības policijas apkopotā informācija.

Daugavā pie Ķīpsalas ūdens temperatūra ir plus 18 grādi, par grādu vēsāks ūdens ir Daugavā pie Lucavsalas.

Daugavā pie Rumbulas, Ķīšezerā un Bābelīša ezerā ūdens temperatūra ir plus 16 grādi.

Savukārt Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās ūdens atdzisis līdz plus 15 grādiem.

Pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Rīt Latvijā atgriezīsies vasarīgs laiks

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 18:38:00 +0300

Ceturtdien Latvijā atgriezīsies vasarīgs laiks un gaisa temperatūra paaugstināsies līdz plus 23 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes.

Naktī būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pūšot lēnam vējam, atsevišķos rajonos veidosies migla.

Minimālā gaisa temperatūra naktī būs +4, +9 grādi, bet piekrastē būs par dažiem grādiem siltāks, un tur gaiss neatdzisīs vairāk par +9, +12 grādiem.

Arī Rīgā naktī nokrišņi nav gaidāmi. Pūtīs lēns vējš. Minimālā gaisa temperatūra būs ap +10 grādiem.

Dienā mākoņu daudzums debesīs būs mainīgs, bet būtiski nokrišņi Latvijā nav gaidāmi.

Pūtīs lēns vējš. Laiks kļūs siltāks un maksimālā gaisa temperatūra gaidāma +18, +23 grādu robežās.

Arī Rīgā saule mīsies ar mākoņiem, vējš pūtīs lēni un gaisa temperatūra paaugstināsies virs +20 grādiem.

«Starship» veikusi veiksmīgu izmēģinājuma lidojumu

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 07:09:00 +0300

Miljardiera Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" raķete "Starship" trešdien veikusi veiksmīgu izmēģinājuma lidojumu un pirmo reizi kosmosā nogādājusi kravu - astoņas satelītu imitācijas.

Pēc nedaudz vairāk nekā stundu ilga lidojuma kosmosā "Starship", kā plānots, nogāzās Indijas okeānā.

"Starship" pacēlās no "SpaceX" kosmodroma Teksasas štatā, veicot desmito testa lidojumu.

Testa laikā veiksmīgi atgriezās arī kosmosa kuģa nesējraķete "Super Heavy Booster", neilgi pēc starta nolaižoties kā plānots Atlantijas okeānā.

Pats "Starship" turpināja riņķot ap Zemi, izmēģinājuma beigās nolaižoties Indijas okeānā. Pirms kuģis nokļuva ūdenī, tā dzinēji iedarbojās, mainot tā stāvokli, lai tas iekristu ūdenī stāvus ar uz augšu vērstu deguna konusu.

"Starship" ir pasaulē lielākā un spēcīgākā raķete. Tā sastāv no aptuveni 70 metrus garas nesējraķetes "Super Heavy" un aptuveni 50 metrus garas augšējās daļas, ko arī dēvē par "Starship".

"Starship" paredzēta pirmajiem astronautu lidojumiem uz Mēnesi kopš 1972.gada un potenciāli arī lidojumiem uz Marsu. Sistēma ir izstrādāta ar domu, lai kosmosa kuģi un raķeti pēc atgriešanās uz Zemes varētu izmantot atkārtoti.

Partnerību noslēgušie partneri varēs neliecināt tiesā viens pret otru

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 21:27:00 +0300

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Administratīvās atbildības likumā (AAL), nosakot, ka partnerību noslēgušas personas tiesā varēs neliecināt viens pret otru.

2023.gada 9.novembrī veiktie grozījumi likumā ieviesa jaunu tiesību institūtu - partnerību. Minētais likums stājās spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

Lai nodrošinātu šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību, partnerības regulējums ir ietverts arī citos likumos - Fizisko personu reģistra likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Pacientu tiesību likumā, likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Maksātnespējas likumā, likumā "Par valsts pensijām" un likumā " Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Saskaņā ar Notariāta likuma 107.12 pantu zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai.

AAL ir paredzētas cietušā un liecinieka tiesības neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība.

Grozījumos paredzētas liecinieka un cietušā tiesības neliecināt pret partneri, kā arī ierobežojumi partnerim noteiktos gadījumos uzņemties aizstāvību vai pārstāvību. Lai arī minētās tiesības un ierobežojumi šobrīd ir konstatējami attiecīgo tiesību normu piemērošanas rezultātā, AAL tiešā tekstā ietveramas norādes uz partnerības attiecībām.

Tādējādi tiks ievērota ne tikai AAL izveidotā attiecīgo jautājumu regulēšanas pieeja, bet arī nodrošināta efektīvāka partnerības attiecībās esošu personu aizsardzību.

SpeedChecker: Latvijā starp mobilo sakaru operatoriem vislēnākais LMT

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 17:23:00 +0300

Latvijā starp mobilo sakaru operatoriem augstākais vidējais lejupielādes ātrums no 2024.gada jūlija līdz 2025.gada jūlijam bija SIA "Tele2" tīklā, bet augstākais augšupielādes ātrums bija SIA "Bite Latvija" tīklā, aģentūru LETA informēja neatkarīgā mobilo tīklu kvalitātes mērījumu pakalpojumu sniedzēja "SpeedChecker" pārstāvji.

Atbilstoši "SpeedChecker Insight" datiem periodā no 2024.gada jūlija līdz 2025.gada jūlijam "Tele2" tīklā vidējais lejupielādes ātrums bija 104,18 megabiti sekundē, bet "Tele2" tīklā vidējais augšupielādes ātrums bija 15,16 megabiti sekundē.

Savukārt "Bite Latvija" tīklā vidējais lejupielādes ātrums bija 91,63 megabiti sekundē, bet vidējais augšupielādes ātrums bija 17,33 megabiti sekundē.

Tajā pašā laikā SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) šajā periodā nodrošināja vidēji 78,73 megabitu sekundē lejupielādes un 11,57 megabitu sekundē augšupielādes ātrumu.

Apkopotie dati arī liecina, ka 5G tīklā līderpozīcijas no 2024.gada jūlija līdz 2025.gada jūlijam ieņēma "Tele2", sasniedzot vidēji 279,08 megabitus sekundē lejupielādē, seko "Bite Latvija" ar 233,37 megabitiem sekundē un LMT, kura nodrošinātais vidējais lejupielādes ātrums bija 160,47 megabiti sekundē.

Savukārt augšupielādē lielākais ātrums 5G tīklā bija "Bite Latvija" - 27,46 megabiti sekundē, seko "Tele2", kas nodrošināja 26,68 megabitus sekundē, un LMT, kas nodrošināja 16,85 megabitus sekundē.

Dati iegūti, izmantojot "SpeedChecker" mērījumus, kas balstīti uz reāliem lietotāju testiem visā Latvijas teritorijā.

Kinoloģe Monta Priede: sunim arī ir nepieciešama atpūta no cilvēka (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 09:26:00 +0300

Lai mazinātu pārstimulāciju, eksperte iesaka mājās radīt mierīgu zonu.

Daudzi saimnieki uzskata, ka suņi vēlas nepārtrauktu uzmanību un klātbūtni. Tomēr arī četrkājainajiem draugiem, gluži kā cilvēkiem, mēdz rasties vajadzība pēc miera un atpūtas. Suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede skaidro, kā atpazīt situācijas, kad suns vēlas būt viens.

Kā saprast, ka suns vēlas mieru?

Suņi ir ļoti sociāli dzīvnieki, taču pēc aktīvas dienas, ciemošanās vai intensīvas rotaļāšanās viņi var meklēt klusumu. Ķermeņa valoda ir galvenais signāls - ja suns pagriež galvu prom, pieceļas un aiziet vai dodas uz savu ierasto atpūtas vietu, tas nozīmē, ka viņš vēlas distanci. Šādos gadījumos svarīgi respektēt suņa robežas un netraucēt viņa mieru.

Brīdinājuma signāli un stresa pazīmes

Suņi nereti norāda arī uz diskomfortu vai stresu ar konkrētām ķermeņa reakcijām. Uz skausta sacēlusies spalva, atņirgti zobi, pieglaustas ausis vai ierauta aste - tie ir brīdinājuma signāli, kas liecina par bailēm vai aizkaitinājumu. Šādās situācijās suns var reaģēt agresīvi, tāpēc ir īpaši svarīgi laikus atpazīt un respektēt šos signālus. Arī lūpu laizīšana, skatiena novēršana vai nemiers ir pazīmes, ka suns nevēlas turpināt socializēties.

Nogurums no citiem dzīvniekiem

Arī citi dzīvnieki var nogurdināt suni. Īpaši tas attiecas uz enerģiskiem kucēniem, kuri vēlas nepārtraukti spēlēties. Ja pieaudzis suns kļūst nervozs vai izvairās no kontakta, ieteicams kucēnus uz laiku nošķirt un ļaut sunim atgūt mieru. Tas palīdz novērst konfliktsituācijas un uzlabo abu dzīvnieku pašsajūtu.

Kā palīdzēt sunim atgūt līdzsvaru?

Lai mazinātu pārstimulāciju, eksperte iesaka mājās radīt suni mierīgu zonu - guļvietu vai klusu stūri, kur viņš var patverties no trokšņa un rosības. Pēc ilgstošas socializēšanās vai ceļojuma sunim ieteicams ļaut atpūsties vismaz pāris stundu bez traucējumiem.

Tāpat svarīgi bērniem iemācīt, kā pareizi kontaktēties ar suni: kad to drīkst darīt, bet - vēl svarīgāk - kad labāk atturēties.

Respektēsim suņa vajadzību pēc miera!

Sunim, tāpat kā cilvēkam, ir tiesības uz atpūtu un savām robežām. Ievērojot suņa ķermeņa valodu un respektējot viņa vajadzības, mēs veidojam drošāku, mierīgāku vidi, kurā mūsu četrkājainie draugi var justies saprasti un pasargāti.

Jūrmalas dome plāno paaugstināt iebraukšanas maksu Jūrmalā līdz pieciem eiro

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 18:17:00 +0300

Jūrmalas dome plāno paaugstināt iebraukšanas maksu Jūrmalā līdz pieciem eiro, liecina sabiedriskajai apspriešanai nodoto saistošo noteikumu grozījumu projekts.

Grozījumi paredz palielināt nodevas apmēru bez iebraukšanas reižu ierobežojuma. Vienas dienas iebraukšanas maksa pieaugtu no trīs uz pieciem eiro, septiņu dienu jeb nedēļas maksa - no 10 uz 20 eiro, 30 dienu jeb mēneša maksa - no 31 uz 60 eiro, trīs mēnešu jeb 90 dienu maksa - no 55 uz 100 eiro, pusgada jeb 180 dienu maksa - no 107 uz 180 eiro, bet gada jeb 365 dienu maksa būtu 270 eiro.

Zemā pieprasījumā dēļ plānots atteikties no 270 dienu maksas, kas līdz šim bija 150 eiro.

Iepriekš iebraukšanas maksas apmērs tika paaugstinās no 2024.gada 1.februāra un tika noteikts iebraukšanai visu gadu, nevis, kā iepriekš, tikai vasaras sezonā.

Pret šādu ieceri iebilst Nacionālās apvienības (NA) Jūrmalas domes deputāti, kuri uzskata, ka šāds lēmums tiek pieņemts steigā, bez konsultācijām ar sabiedrību un uzņēmējiem, un tas apdraud pilsētas ekonomisko attīstību, aģentūru LETA informēja NA pārstāve Laima Melkina.

NA uzskata, ka iebraukšanas maksas pieaugums atturēs tūristus un samazinās uzņēmējdarbības iespējas, tā negatīvi ietekmējot Jūrmalas ekonomiku. Pilsēta nevar paļauties tikai uz Jūrmalas iedzīvotāju pieprasījumu vien, ir nepieciešams piesaistīt pilsētai viesus, lai veicinātu vietējās uzņēmējdarbības pastāvēšanu un izaugsmi, uzsver deputāti.

"Šis lēmums ir solis nepareizā virzienā. Mums jāstrādā pie tā, lai Jūrmala būtu pievilcīgāka un pieejamāka, taču tā vietā dome rada papildu šķēršļus apmeklētājiem," norāda Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda (NA).

Sabiedriskā apspriešana paredzēta līdz 4.septembrim.

Populārākais vīriešu vārds Latvijā ir Jānis, sieviešu - Jeļena

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 11:46:00 +0300

Latvijā šā gada jūlija sākumā populārākais vīriešu vārds bija Jānis, bet sieviešu - Jeļena, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā informācija.

PMLP uzturētajā Fizisko personu reģistrā pagājušā mēneša sākumā bija reģistrēti 44 062 Jāņi un 20 388 Jeļenas.

Vīriešu populārāko vārdu pirmajā trijniekā ir arī Aleksandri un Sergeji. Šāds vārdi ir attiecīgi 31 687 un 20 566 Latvijā reģistrētām personām.

Populārākais sieviešu vārds pēc Jeļenas bija Tatjana, kuru skaits bija 20 230, bet viņām sekoja Anna ar 19 848 reģistrētiem vārdiem.

Latvijā šā gada jūlija sākumā bija reģistrēti arī tādi vārdi kā Viļeņins un Viļeņina, Laime un Laime Saule, Rīga (trijos gadījumos arī kā otrais vārds), Magnolija Latvija. Vairākām sievietēm kā otrais vai trešais vārds ir dažādu dzīvnieku nosaukumi. Piemēram, Latvijā ir trīs Lapsas un divas Vāveres. Tāpat ir trīs vīrieši, kuriem otrais vai trešais vārds ir Lācis.

Dizainers: kā izveidot ideālu mācību stūrīti jaunajam mācību gadam (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 14:22:00 +0300

Ja darba vietu izmantos mazie ķipari, ir vērts telpu pielāgot ar attiecīgiem priekšmetiem.

Tuvojas jaunais mācību gads, un piemērota mācību vai darba vieta neatkarīgi no tā, vai paredzēta studijām, mājasdarbiem vai attālinātam darbam var būtiski ietekmēt koncentrēšanās spējas, produktivitāti un pašsajūtu. Interjera dizainers dalās padomos par to, kā izveidot ērtu un stilīgu darba zonu, kurā valda kārtība.

Izmanto ik stūrīti

Interjera dizainers Dariuss Rimkus apgalvo - lai iekārtotu efektīvu darba vietu neatkarīgi no tā, vai to izmantos bērni vai pieaugušie, kas strādā attālināti, jābūt skaidrai izpratnei par to, kādam nolūkam tā paredzēta.

"Radošiem projektiem paredzētai telpai var būt nepieciešama plaša galda virsma, ietilpīgi materiālu glabāšanas risinājumi un pārvietojams gaismeklis, savukārt kompaktu stūrīti darbam ar datoru var optimizēt ar nelielu galdu un iebūvētiem plauktiem," viņš stāsta.

Ņem vērā telpas izmēru attiecībā pret mēbelēm. Pārlieku lieli priekšmeti nelielā telpā var radīt nomācošu sajūtu, savukārt pārāk mazas mēbeles plašā telpā var zaudēt savu potenciālu. Viņš arī iesaka domāt ilgtermiņā: "Izvēlies mēbeles, ko var pielāgot mainīgajām vajadzībām - moduļu un regulējamas mēbeles novērš nepieciešamību veikt pilnīgu pārbūvi ik pēc dažiem gadiem. Turklāt vienmēr ir vērts ņemt vērā ergonomiku, piemēram, izmantojot monitoru, ieteicams galds, kura dziļums ir vismaz 60 cm," dizainers piebilst.

Produktivitātes recepte: apgaismojums, ergonomika un telpas zonēšana

D. Rimkus uzsver, ka darba vietas efektivitātes pamats ir telpas izkārtojums, sēdvietas un apgaismojums.

Pat nelielās telpās vizuāli nošķiramu zonu veidošana, piemēram, atsevišķs mācību vai darba stūrītis ar paklāju, atšķirīgu sienas krāsu vai plauktiem, ļauj acumirklī sakoncentrēties, tiklīdz esi apsēdies. Arī apgaismojums ir būtisks darba vides kvalitātei.

"Apgaismojums ietekmē gan koncentrēšanās spējas, gan noskaņojumu. Novieto galdu vietā, kuru apspīd visvairāk dienasgaismas, ideālā gadījumā - no sāniem, lai novērstu atspīdumus uz ekrāna. Papildini galdu ar lampu, kas precīzākam darbam ļauj apgaismojumu vērst uz konkrētu zonu. Ergonomikai ieteicams regulējams krēsls ar atbilstošu jostasvietas spilvenu un galds, kura augstums ļauj elkoņus turēt pareizā leņķī," viņš iesaka.

Interjera dizainers arī atgādina - veidojot telpu bērniem, iesaisti viņus jau plānošanas posmā. Apmeklējiet veikalu kopā un izmēģiniet krēslus vai galdus. Tāpat var būt vērts mācību zonā iekļaut rotaļu elementus, piemēram, bumbas vai rotaļlietas, lai būtu, ar ko padarboties atpūtas mirkļos.

Piešķir telpai raksturu ar akcentiem

Telpas personalizēšana var šķist otršķirīga, taču D. Rimkus norāda, ka tai ir būtiska loma mājīgas vides radīšanā.

"Telpas personalizēšanai vajadzētu būt pārdomātai. Viens vai divi personiski priekšmeti - augs, ierāmēta fotogrāfija vai mīļākā krūze - var padarīt telpu omulīgu un iedvesmojošu. Tomēr pārāk daudz priekšmetu var radīt vizuālu jucekli, kas traucē koncentrēties," skaidro interjera dizainers.

Ja darba vietu izmantos mazie ķipari, ir vērts telpu pielāgot ar attiecīgiem priekšmetiem - no fotogrāfijām līdz uz perforēta dēļa piestiprinātiem zīmējumiem, apbalvojumiem, diplomiem plauktos, kā arī hobiju piederumiem. Ja darba vietu iekārto ar nodomu, tā kļūst par vairāk nekā tikai galdu un krēslu - tā kļūst par iedvesmas avotu jaunu mērķu sasniegšanai un īpašu stūrīti, kurā ir patīkami pavadīt laiku.

Kā viedpulksteņi palīdz latviešiem sadedzināt liekās kalorijas (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 11:04:00 +0300

Lietotāji var noteikt personīgos sporta mērķus, izvēlēties iecienītākos režīmus un par sasniegumiem saņemt virtuālas medaļas.

Pastāvīgs nogurums, galvassāpes, ādas izsitumi vai garastāvokļa svārstības - tie ir tikai daži simptomi, kas var liecināt par hormonu disbalansu. Lai gan šī problēma biežāk skar sievietes, tā var ietekmēt arī vīriešus un nereti paliek nepamanīta ilgu laiku. To var izraisīt gan fizioloģiskas pārmaiņas, gan stress vai miega trūkums, taču - vai patiesi zinām, kuri ikdienas ieradumi nemanāmi izjauc hormonālās sistēmas darbību? Un ko mēs varam darīt, lai šo līdzsvaru atjaunotu?

Kad uzturs kļūst par hormonu disbalansa cēloni

Ēdiens, ko ik dienu liekam savā šķīvī, tieši ietekmē hormonu darbību: daži produkti palīdz saglabāt to veselīgu līdzsvaru, bet citi - gluži pretēji - traucē endokrīnās sistēmas funkcijas un var izraisīt ilgtermiņa traucējumus. Piemēram, sarkanā gaļa, īpaši apstrādāta, var veicināt estrogēna pārpalikumu organismā. Veselīgāka alternatīva ir treknas zivis, piemēram, lasis vai tuncis, kas ir bagātas ar omega-3 taukskābēm un palīdz mazināt iekaisuma procesus.

Apstrādāti produkti - cepumi, desiņas, saldumi vai ātrās uzkodas - bieži satur daudz cukura, sāls un dažādus piedevas, piemēram, konservantus, garšas pastiprinātājus vai mākslīgos saldinātājus. Šādi produkti ne tikai izjauc glikozes līmeņa regulāciju organismā, bet arī noslogo virsnieres - dziedzerus, kas atbild par stresa hormonu, piemēram, kortizola un adrenalīna, ražošanu un līdzsvarošanu. Laika gaitā tas var veicināt hormonu disbalansu un radīt pēkšņas enerģijas svārstības. Vērts pievērst uzmanību arī sojas produktiem, piemēram, tofu vai sojas pienam - tajos esošie augu estrogēni var atdarināt dabisko hormonu darbību. Lai gan mērena lietošana lielākajai daļai cilvēku ir droša, pārmērīgs daudzums var traucēt ovulācijas ciklu un ietekmēt auglību. Savukārt pārlieku liela piena produktu lietošana var veicināt iekaisumus un pasliktināt aknei pakļautas ādas stāvokli.

Viedās tehnoloģijas - palīgi ceļā uz līdzsvaru

Veselīgi ieradumi prasa regularitāti, tāpēc arvien vairāk cilvēku izmanto viedās tehnoloģijas, kas palīdz šīs pārmaiņas padarīt par ikdienu. Viens no svarīgākajiem soļiem hormonu līdzsvara atjaunošanā ir uzmanība uzturam, stresa mazināšanai un fiziskajām aktivitātēm.

Kā stāsta eksperts Mikus Tillers, tehnoloģijas var būt lielisks sabiedrotais, cenšoties labāk ieklausīties savā ķermenī un reaģēt uz tā signāliem. "Cenšoties atjaunot hormonālo līdzsvaru, ir ļoti svarīgi, lai mums būtu rīki, kas palīdz laikus pamanīt ķermeņa sūtītos signālus un uz tiem reaģēt. Viedpulksteņi ļauj fiksēt, ko un kad ēdam, kā arī sekot uzņemtās un patērētās enerģijas bilancei. Tie palīdz arī reāllaikā novērtēt stresa līmeni un, ja nepieciešams, piedāvā elpošanas vingrinājumus. Tādā veidā lietotāji var ne tikai sekot līdzi savai emocionālajai pašsajūtai, bet arī iemācīties to kontrolēt," stāsta M.Tillers. Pēc viņa teiktā, šis viedpulkstenis arī motivē kustēties - piedāvā dažādus treniņus un vizuāli rāda, kā pareizi izpildīt konkrētus vingrinājumus. Lietotāji var noteikt personīgos sporta mērķus, izvēlēties iecienītākos režīmus un par sasniegumiem saņemt virtuālas medaļas, kas mudina uzturēt regularitāti un nepamest iesākto.

Kā sports uzlabo veselību?

Fiziskas aktivitātes laikā organismā izdalās hormoni - endorfīni un serotonīns, kas uzlabo garastāvokli un mazina stresu. Turklāt kustības palīdz efektīvāk regulēt cukura līmeni asinīs, stiprina muskuļus un uzlabo vielmaiņu. Tas viss veicina stabilāku hormonālo darbību. Dažādi sporta veidi atšķirīgi ietekmē hormonālo sistēmu.

Spēka treniņi - piemēram, pietupieni, atspiešanās vai svaru celšana - veicina muskuļu augšanu, palīdz uzturēt stabilu enerģijas līmeni un uzlabo organisma jutību pret insulīnu. Aerobās aktivitātes, piemēram, pastaigas, skriešana vai braukšana ar velosipēdu, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, mazina iekaisuma procesus un palīdz uzturēt stabilu glikozes līmeni. Savukārt joga ir īpaši noderīga stresa mazināšanai - noteikti vingrojumi stimulē endokrīno sistēmu un palīdz līdzsvarot kortizola un estrogēna līmeni.

Pēdējā pusotra gada laikā pieaugusi autostāvvietu noslodze Rīgas centrā

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 18:01:00 +0300

Pēdējā pusotra gada laikā pieaugusi autostāvvietu noslodze Rīgas centrā, šodien izskanēja Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskā plānojuma prezentācijā.

Tas esot saistīts, pirmkārt, ar dotajām tiesībām elektroauto stāvēt bez maksas ielu malās izveidotajās stāvvietās. Otrkārt, autostāvvietu noslodze pieaugusi, jo iedzīvotājiem, kuri novieto savus auto pie dzīvesvietām, tiek prasīta simboliska maksa.

Šī situācija radot pārblīvējumu ielās un pilsētas centra apmeklētāju neapmierinātību, jo viņi nevar iebraukt centrā, uz salīdzinoši īsu laiku nolikt auto un izdarīt plānotos darbus.

Lai samazinātu auto sablīvējumu ielās, esot iespējami dažādi risinājumi, piemēram, ieviest stāvēšanas limitus. Neejot pret kopējo valsts un Eiropas politiku, var noteikt visiem vienotus noteikumus, ka auto var stāvvietā atrasties ne ilgāk par, piemēram, četrām stundām, vai tamlīdzīgi.

Taču risinājumi nedrīkstot būt kā sods autovadītājiem. Drīzāk ir jāuzlabo publiskā ārtelpa, to labiekārtojot un veicinot pazemes vai daudzstāvu autostāvvietu veidošanos.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šodien rīkoja informatīvu pasākumu, kurā iepazīstināja sabiedrību ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematisko plānojumu.

Plānojuma izstrāde tika sākta 2024.gada februārī ar mērķi noteikt Rīgas centra transporta infrastruktūras un satiksmes attīstību nākamo 25 gadu laikā.

Tajā iekļauti risinājumi ielu tīkla attīstībai, gājēju un veloinfrastruktūrai, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta un dzelzceļa satiksmes attīstībai, kā arī transportlīdzekļu novietņu un mobilitātes punktu izveidei.

Plānojumā iekļauti priekšlikumi, kā organizēt satiksmi Vecrīgā, kur veidot ātruma ierobežojumu zonas un kā apbraukt Rīgas centru.

Pašvaldībā uzsver, ka plānojums nostiprinās detalizētu ielu tīklu un ilgtspējīgas, videi draudzīgas transporta sistēmas attīstību nākotnē un tas būs viens no nozīmīgākajiem pilsētas plānošanas dokumentiem.

Plānojums vēl būs jāapstiprina Rīgas domei. Plānots, ka tas kalpos kā vadlīnijas šobrīd izstrādē esošajam Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumam.

Naktī dažviet iespējama pirmā rudens salna

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 18:45:00 +0300

Pastāviespējamība, ka naktī uz ceturtdienu dažviet Latvijā var tikt novērota pirmā rudens salna, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Naktī pie debesīm būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgs lietus. Pūšot lēnam ziemeļrietumu, rietumu vējam, atsevišķos rajonos austrumos veidosies migla. Minimālā gaisa temperatūra būs +5...+9 grādi, piekrastē +10...+14 grādi, pastāv iespējamība, ka dažviet tiks novērota neliela pirmā rudens salna.

Rīgā debesis pa laikam aizklās mākoņi un īslaicīgi līs. Pūtīs lēns vējš, un gaisa temperatūra naktī būs +10...+12 grādi.

Dienas laikā būs mākoņains, brīžiem skaidrosies, kā arī vietām īslaicīgi uzlīs. Pūtīs lēns vējš, un gaiss iesils vien līdz +15...+19 grādiem.

Rīgā ceturtdien būs mainīgs mākoņu daudzums un dienas laikā ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Pūtīs lēns vējš, un maksimālā gaisa temperatūra būs +17...+19 grādu robežās.

Pēc 50 gadiem Rīgā atcerēsies «Helsinku efektu» (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 13:27:00 +0300

Līderu konferencē kļuva par vienu no agrīnajiem pagrieziena punktiem ceļā uz Eiropu bez dzelzs priekškara.

No 2. līdz 7. septembrim ar aktuālu un tematiski daudzveidīgu filmu programmu pie skatītājiem atgriezīsies Nacionālā Kino centra rīkotais 29. Dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs). Foruma filmu programma būs skatāma Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace”, kur to papildinās tikšanās ar filmu veidotājiem, un atsevišķos seansos Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Salā. Vēl trīs filmas foruma laikā būs pieejamas tiešsaistē visā Latvijā bez maksas portālā filmas.lv.

Rīgā foruma filmu programmu kinoteātrī Splendid Palace 2. septembrī atklās ar ukraiņu režisora Dmitro Hreško "Divia" – meditatīvu, skaņām piesātinātu vērojumu par kara ietekmi uz vidi Ukrainā (filmas mūzikas autors – Grammy balvas ieguvējs Sems Sleiters). Filmā idilliskas dabas ainas mijas ar spokaini apdegušu mežu un sabumbotu lauku kadriem, vienlaikus rādot atjaunotāju darbu un ar cerību vērojot dabas ritējumu. Filma "Divia" jau tika pirmizrādīta Karlovi Varu festivāla konkursā. Pēc seansa ar skatītājiem tiksies producenti Poļina Hermane un Hļibs Lukjaņecs, pats Dmitro Hreško šobrīd dien Ukrainas armijā.

Divia un vēl sešas no divpadsmit filmām, kas atlasītas šāgada programmai, savulaik vēl tapšanas stadijā prezentētas Baltic Sea Docs kopprodukciju forumā, kur filmu veidotāji ar saviem darbiem iepazīstina industrijas pārstāvjus un meklē starptautiskus sadarbības partnerus. "Šāgada filmu programmā lielākā skaitā, nekā citkārt, esam iekļāvuši darbus, kuri iepriekš šeit prezentēti projektu stadijā, tā nodrošinot vēl ciešāku saikni starp abām foruma komponentēm. Tas ļaus skatītājiem iepazīt filmas un autorus no reģiona, kas pastāvīgi ir foruma uzmanības lokā, – Baltijas jūras reģiona valstīm, Austrumeiropas un Kaukāza," stāsta foruma vadītāja Zane Balčus. Šogad kopražojumu forums Rīgā sāksies 31. augustā un tajā pulcēsies 26 topošo filmu projektu pārstāvji un kinoindustrijas eksperti no vairāk nekā 20 valstīm.

Forumā savulaik prezentēta un tagad pie skatītājiem Latvijā nonāks arī filma "Līgums uz deviņiem mēnešiem", ilgstošā pietuvinājumā veidots stāsts par jaunu sievieti Gruzijā, kura nolemj ziedot savu ķermeni un veselību pusaugu meitas nākotnes labā un kļūst par surogātmāti. Režisore Ketevana Vašagašvili ar smalku jūtīgumu un cieņu pret savas filmas varonēm vairāk nekā desmit gadus sekojusi mātes un meitas dzīvei un attiecībām. Režisore foruma laikā viesosies Rīgā, lai tiktos ar skatītājiem.

Īpašs notikums kinoteātrī Splendid Palace ceturtdien, 4. septembrī, būs režisores Giedres Beinorjūtes Lietuvas un Latvijas kopražojuma filmas Svētais un laicīgais "Pievēnos" Latvijas pirmizrāde. Silta humora caurstrāvotajā filmā skatītāji aicināti piedzīvot Lieldienu nakts mistēriju Pievēnu ciemā Žemaitijā – tā ir pēdējā vieta Lietuvā, kur joprojām tiek turpināta unikāla, gadsimtiem sena Lieldienu priekšvakara tradīcija – krusta sargāšana. Smalki sirsnīgo ciema kopienas tvērumu pavada Vestarda Šimkus skaņdarbi. Latvijā filma producēta studijā Mistrus Media, projekts tapšanas stadijā prezentēts forumā 2023. gadā.

Filmu skates programmu papildinās Amsterdamas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā (IDFA) godalgotais stāsts "Havas dzīve" par trīs paaudžu sieviešu centieniem atbrīvoties no patriarhālām tradīcijām Afganistānā. Režisore Nadžība Nūri veidojusi filmu par savu māti Havu, kura 40 gadus pēc piespiedu laulībām nolemj iemācīties lasīt un rakstīt un, meitas atbalstīta, sāk nelielu tekstilizstrādājumu biznesu. Viņu dzīves sagriežas, kad pie varas atkal nāk Taliban; pēc režisores došanās trimdā filmu Kabulā turpina filmēt viņas brālis. Pēc seansa 3. septembrī – tikšanās ar filmas producentu Kristianu Popu.

Sieviešu un meiteņu patstāvības un pašpaļāvības vairošanai pievēršas arī režisore Zigrida Klausmane, kura visu mūžu veidojusi dokumentālās filmas jauniešiem. Savas karjeras noslēdzošajā darbā "Meitenes neraud" viņa veidojusi sešu pusaudžu meiteņu portretu mozaīku sešās valstīs – Dienvidkorejā, Vācijā, Tanzānijā, Lielbritānijā, Čīlē un Serbijā. Pēc seansiem režisore tiksies ar skatītājiem.

Atskatu uz Aukstā kara varas drāmām uz lielās diplomātijas skatuves piedāvās filma "Helsinku efekts", aizraujošs ieskats 1975. gada pasaules līderu konferencē Helsinkos, kas, lai gan tolaik uztverta neviennozīmīgi, kļuva par vienu no agrīnajiem pagrieziena punktiem ceļā uz Eiropu bez dzelzs priekškara. Pēc seansa 5. septembrī notiks filmas rosināta diskusija.

Otrdiena būs nedēļas siltākā diena

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 19:34:00 +0300

Otrdien Latvijā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +20..+25 grādiem, un tā būs nedēļas siltākā diena, prognozē sinoptiķi.

Tuvākajā naktī būs neliels un mainīgs mākoņu daudzums, bez ievērojamiem nokrišņiem. Dažviet veidosies migla. Vējš lēni pūtīs no rietumu puses. Minimālā gaisa temperatūra būs +8..+13 grādi, piekrastē - līdz +17 grādiem.

Diena gaidāma samērā saulaina, vietām īslaicīgi līs, iespējams pērkona negaiss. Vairāk nokrišņu būs vakarā Vidzemē. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu, dienvidrietumu vējš.

Rīgā otrdien gaidāms galvenokārt neliels mākoņu daudzums, vakarpusē iespējams īslaicīgs lietus. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu, dienvidrietumu vējš. Gaisa temperatūra naktī noslīdēs līdz +13 grādiem, pēcpusdienā gaiss sasils līdz +25 grādiem.

Jau ziņots, ka, sākot ar trešdienu, termometra stabiņš vairs nepakāpsies augstāk par +15..+20 grādiem. Dzestrākajās naktīs gaisa temperatūra pazemināsies līdz +4..+9 grādiem, par kādu grādu siltāks laiks saglabāsies piekrastē.

Latvieši novērtēja rudens braucienus uz Spānijas Malagu (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 17 Aug 2025 15:30:00 +0300

Šis ir arī laiks, kad piekrastē pieejama bagātīgāka jūras velšu izvēle.

Rudenim klauvējot pie durvīm, kaislīgākie vasaras mīļi lūkojas pēc iespējas vēl mirkli pagarināt saulainās bezrūpības noskaņu, dodoties ceļojumā uz kādu siltu galamērķi. Viens no brīnišķīgākajiem ceļojumu galamērķiem rudenī ir Spānijas piekrastes pilsēta Malaga.

Malaga atrodas Spānijas dienvidos, pie Vidusjūras krastiem. Tā ir daļa no saulainā Andalūzijas reģionā, kuru raksturo daudzveidīga daba un bagāts kultūras mantojums. Šis reģions ir īpašs ar kontrastiem - no zeltainām pludmalēm līdz majestātiskām kalnu virsotnēm, no baltu namu izraibinātiem kalnu ciematiem līdz vēsturiskām pilsētām ar bagātu un krāšņu arhitektūras mantojumu. Malaga ir kā vārti uz šo daudzveidīgo pasauli - pilsēta lutina savus viesus ar lieliskām pludmalēm, gleznainām dabas takām tās apkārtnē, tuvām olīvu un vīnogu plantācijām, kā arī apburošām kalnu ainavām un pasakaini gardu ēdienu.

Silti, bet ne tveicīgi laikapstākļi

Malaga rudenī - no septembra līdz oktobra vidum - vēl lutina ar īsteni vasarīgu noskaņu. Gaisa temperatūra dienas vidū turas ap +24…+28 °C, un arī vakari ir pietiekami silti, lai varētu baudīt nesteidzīgas maltītes ārpus telpām. Vidusjūras ūdens temperatūra septembrī un oktobra sākumā joprojām ir ap +20…+23 °C, tāpēc peldēšanās sezona saglabājas pilnā sparā. Salīdzinot ar vasaru, gaisa mitrums ir zemāks, kas nozīmē, ka aktīvā atpūta pastaigās un ekskursijās ir patīkamāka un vieglāka.

Mazāk tūristu un mierīgāka atmosfēra

Tāpat kā rudens ienes dabā rāmumu, arī Malagā tas piešķir nesteidzīgu un mierpilnu noskaņu. Naktsmītņu izvēle šajā laikā ir plašāka, cenas - draudzīgākas, un populārākās apskates vietas ir iespējams izbaudīt bez lieliem pūļiem.

Šī ir lieliska iespēja nesteidzīgi iepazīt vecpilsētas šauro ieliņu labirintu pērles un vēsturiskos laukumus, apbrīnot iespaidīgo Malagas katedrāli vai uzkāpt Alkazaba cietoksnī un Gibralfaro pilī, no kurienes paveras brīnišķīga panorāma uz pilsētu, ostu un kalnu grēdas siluetiem pie horizonta. Mākslas cienītājiem rudens Malaga sagādās īpašu baudījumu - Pikaso muzejs, kas glabā mākslinieka dzimtajai pilsētai veltītu iespaidīgu darbu kolekciju, šajā laikā ir mierīgāks un pieejamāks ilgākai apskatei.

Lauku ražas kulminācija

Rudens Andalūzijas reģionā un Malagā ir īsts gardēžu svētku laiks - septembris un oktobra sākums ir bagātīgās vīnogu un olīvu ražas kulminācija. Šajā periodā var ne tikai baudīt svaigi spiestas olīveļļas un jaunos vīnus, bet arī piedalīties ražas svētkos, vīnogu spiešanas pasākumos un izzinošās ekskursijās vietējās vīna darītavās vai olīvu plantācijās.

Vietējo restorānu ēdienkartēs rudens ienāk ar īpašiem piedāvājumiem - dažādi sēņu ēdieni no baravikām līdz gailenēm, kas lieliski sader ar Andalūzijas olīveļļu un vietējiem vīniem.

Šis ir arī laiks, kad piekrastē pieejama bagātīgāka jūras velšu izvēle - no sulīgām garnelēm un sardīnēm līdz kalmāriem, austerēm un svaigi ķertām zivīm. Noteikti vērts nogaršot tradicionālo espeto de sardinas - uz iesmiem ceptas sardīnes, kas ir viena no Malagas gastronomijas ikonām.

Un, protams, rudens vakarus lieliski papildinās Malagas apkārtnē ražotais saldais Moscatel vīns, kura maigi ziedainais aromāts un dzintara nokrāsa ienes sev līdzi saulē nogatavojušos vīnogu siltumu un Vidusjūras gaisotni.

Netālu esošo Andalūzijas pērļu apciemojums

Malaga ir lieliska starta vieta īsākiem izbraucieniem, lai iepazītu daudzveidīgo Andalūziju.

Tikai stundas brauciena attālumā atrodas Caminito del Rey - viens no iespaidīgākajiem pārgājienu maršrutiem Eiropā. Šaurā taka, kas vijas gar stāvām klintīm, sniedz elpu aizraujošus skatus un neatkārtojamu piedzīvojumu.

Dodoties gar piekrasti, var apmeklēt Nerju, kas ir slavena ar gleznainām pludmalēm un vienām no lielākajām stalaktītu alām Eiropā.

Kalnu pusē sagaida Mijas Pueblo - tradicionāls baltu māju ciemats ar panorāmas skatu uz Vidusjūru, ideāli piemērots nesteidzīgai pastaigai un vietējā šarma izbaudīšanai.

Savukārt Ronda pārsteidz ar vēstures piesātinātu atmosfēru un unikālo arhitektūru, īpaši savu ikonu - tiltu, kas savieno divas klinšu virsotnes.

Dabas mīļotājiem vērts doties uz El Torcal de Antequera, kur kaļķakmens veidojumi veido sirreālu ainavu, kas atgādina citu planētu. Šeit pieejami dažādu grūtības pakāpju pārgājienu maršruti, un iespējams ieraudzīt savvaļas kazas vai plēsīgos putnus. Netālu atrodas arī Dolmenes de Antequera - iespaidīgas megalītiskas būves, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Malaga ir patiesi brīnišķīgs rudens ceļojuma galamērķis, vasaras pagarināšanai. Uz to ir iespējams nokļūt ar tiešo lidojumu no Rīgas, kas ir aptuveni 4.5 stundas ilgs. Ir laiks iepazīt Malagu!

Naktī vietām gaidāms pērkona negaiss

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 18:17:00 +0300

Naktī uz sestdienu daudzviet Latvijā īslaicīgi līs, vietām gaidāms pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.

Debesis būs daļēji mākoņainas. Pūtīs mērens dienvidu vējš, kas, sākot no Kurzemes, pāries rietumu un ziemeļu vējā. Vietām negaisa laikā un piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 16 metriem sekundē. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +14..+19 grādiem.

Diena sāksies ar visai mākoņainu laiku, no ziemeļrietumiem mākoņu kļūs mazāk; nav gaidāmi būtiski nokrišņi. Ziemeļrietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 9-14 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra sestdien būs +18..+23 grādi.

Rīgā naktī iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss, dienā nav gaidāmi nokrišņi un palaikam spīdēs saule. Vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem un brāzmās brīžiem pastiprināsies līdz 14 metriem sekundē. Gaisa temperatūra naktī un dienā būs +18..+20 grādi.

Siltākais ūdens Rīgā - Daugavā pie Ķīpsalas un Bābelīša ezerā

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 12:37:00 +0300

Siltākais ūdens Rīgas peldvietās pašlaik ir Daugavā pie Ķīpsalas un Bābelīša ezerā, informēja Rīgas Pašvaldības policija.

Daugavā pie Ķīpsalas ūdens temperatūra ir plus 21 grāds, bet Bābelīša ezerā - plus 20 grādi.

Vecāķos un Daugavā pie Lucavsalas ūdens temperatūra ir plus 19 grādi, savukārt Ķīšezerā, Vakarbuļļos un Daugavā pie Rumbulas ūdens atdzisis līdz plus 18 grādiem.

Piektdien gaidāms par grādu siltāks laiks

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 19:27:00 +0300

Piektdien gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies grādu augstāk nekā ceturtdien, sasniedzot +23..+28 grādus, prognozē sinoptiķi.

Gan naktī, gan dienā debesīs būs neliels mākoņu daudzums. Piektdienas vakarpusē dažviet - ar lielāko varbūtību Ziemeļkurzemē - iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss.

Naktī pūtīs lēns vējš, minimālā gaisa temperatūra gaidāma no +8 grādiem vietām austrumu novados līdz +17 grādiem Kurzemes piekrastē. Dienā pūtīs lēns līdz mērens dienvidu vējš.

Rīgā darba nedēļas pēdējā dienā gaidāms sauss un pārsvarā saulains laiks, vējš lēni līdz mēreni pūtīs no dienvidiem. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +16 grādiem, piepilsētā - līdz +13..+15 grādiem. Pēcpusdienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +26..+27 grādiem.

Augusta sākums Latvijā bijis vēsāks un daudzviet arī mitrāks par normu

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 11:47:00 +0300

Augusta pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,5 grādi jeb 0,7 grādi zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.

Zemākā gaisa temperatūra bija +7,2 grādi 9.augustā Madonā un Zosēnos, savukārt maksimālā temperatūra bija +29,5 grādi 3.augustā Bauskā.

Nokrišņu daudzums valstī vidēji sasniedza 24 milimetrus jeb 111% no normas. Lietus lija nevienmērīgi - visos reģionos bija vietas, kur nokrišņu daudzums bija mazāks nekā ierasts, bet citviet lija krietni vairāk. Lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Gulbenē - 70 milimetri. Vismazāk lija Ainažos, kur nokrišņu daudzums bija vien 4,9 milimetri.

Sausuma un mitruma rādītājs pēdējā mēnesī viszemākais bija Cēsu novadā, trīs mēnešu periodā - Ventspilī. Lielākais mitrums gan pēdējā mēnesī, gan trijos mēnešos novērots valsts austrumos, it īpaši Daugavpilī, Rēzeknē, Balvu un Ludzas novadā.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta pirmajā dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā. Lielākās vēja brāzmas - 17,5 metri sekundē - tika novērotas 5.augustā Ventspilī.

Rīgas dzimšanas dienas pasākumu laikā slēgs satiksmi

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 19:25:00 +0300

Rīgas dzimšanas dienas pasākumu laikā slēgs satiksmi 11.novembra krastmalā un Vecrīgā, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

No trešdienas, 13.augusta, plkst.22 līdz svētdienas, 17.augusta, plkst.24 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

No piektdienas, 15.augusta, plkst.17 līdz svētdienas plkst.6 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Kaļķu ielas posmā no 11.novembra krastmalas līdz Rātslaukumam.

No sestdienas plkst.12 līdz svētdienas plkst.2 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Vecrīgas teritorijā.

No piektdienas, 15.augusta, plkst.10 līdz svētdienas plkst.20 tiks ierobežota peldlīdzekļu kustība, izņemot peldlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, Pilsētas kanāla posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas tilta līdz Timma tiltam.

Savukārt laika periodā no plkst.20 līdz plkst.1 peldlīdzekļu kustību minētajā Pilsētas kanāla posmā slēgs.

11.novembra krastmalā, Vecrīgas teritorijā, Brīvības laukumā un citās pasākuma norises vietās tika aizliegta elektroskrejriteņu, velosipēdu, velorikšu un elektromobiļu satiksme. Šajās teritorijās skrejriteņus un velosipēdus varēs pārvietot, tikai stumjot pie rokas.

No sestdienas plkst.10 līdz svētdienas plkst.2 11.novembra krastmalā un Vecrīgas teritorijā slēgs mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Iedzīvotāji aicināti šos transportlīdzekļus novietot ārpus Vecrīgas atļautajās vietās.

Svētku laikā sestdien un svētdien pilsētas iedzīvotāji un viesi Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietas varēs izmantot bez maksas, tomēr daudzās vietās transportlīdzekļus nevarēs novietot.

Rīgas svētku laikā gan sestdien, gan svētdien pilsētas iedzīvotāji un viesi pilsētas sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas.

Pēc 45 gadiem Rīgā rādīs seksuālā grāvēja «Kaligula» pilno versiju (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 09 Aug 2025 10:28:00 +0300

Tā ir unikāla rekonstrukcija ar nepieredzētu daudzumu kadru, kas nekad iepriekš nav tikuši demonstrēti.

Viens no skandalozākajiem kino vēstures darbiem, Tinto Braso grandiozais "Kaligula", atgriežas uz lielā ekrāna atjaunotā versijā.

Kulta lentes 45.gadadienu atzīmēja Kannu kinofestivālā, kur tika prezentēta atjaunotā, pilnībā restaurētā "Kaligulas" versija - "Caligula: The Ultimate Cut".

Astoņdesmitajos gados tā uzspridzināja skatītāju puritānisko apziņu, un gadu desmitiem pēc oriģinālās pirmizrādes visā pasaulē tika izplatītas dažādas "Kaligulas" versijas - ar atšķirīgu garumu, pievienotām ainām, filmētām bez režisora līdzdalības, un alternatīvu montāžu.

Taču kādu to bija iecerējuši režisors un scenārists, to Latvijas skatītājs uzzinās tikai tagad festivālā "Baltijas pērle".

Projektu ierosināja žurnāls Penthouse, bet montāžu veica rakstnieks un arhivārs Tomass Negovens, stingri ievērojot Gora Vidala oriģinālo scenāriju. Būtībā "Kaligula" beidzot ir ieguvusi to izskatu, kādā to vēlējās redzēt autori.

Tā ir unikāla rekonstrukcija ar nepieredzētu daudzumu kadru, kas nekad iepriekš nav tikuši demonstrēti, un tas prasīja vairāk nekā 90 stundu darba, kadrējot un restaurējot oriģinālos negatīvus. Filmā nav neviena fragmenta, kas tika demonstrēts oriģinālajā versijā! Ir izdevies atjaunot sižeta līnijas, kas tika zaudētas 1980.gada izplatīšanas versijā: skatītāji noteikti piekritīs, ka tagad tēli izskatās daudzpusīgāki, bet aktieru sniegums - precīzāks un jutekliskāks.

Ir atjaunots pat skaņas noformējums un muzikālā partitūra.

To visu izdarīt nebija viegli. No paša sākuma šis izsmalcinātais, drosmīgais un provokatīvais kino saskārās ar grūtībām un izraisīja skandālus ik uz soļa. Scenāriju izstrādāja rakstnieks Gors Vidals - nozīmīga figūra Amerikas literatūrā piecdesmitajos-sešdesmitajos gados, prozaiķis, kurš laiku pa laikam strādāja Holivudā un televīzijā. Režisors bija autorkino erotomāns iesācējs Tinto Braso, kurš prata filmēt gan vesternus, gan romantiskas komēdijas un drāmas.

Bolderājas karjerā nirēji atraduši pamestu mazu zemūdeni (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 12:30:00 +0300

Tīrot Bolderājas karjeru, vietējie nirēji tajā atraduši pamestu mazu zemūdeni, vēsta TV3.

Vienvietīgā zemūdene, kuru, visticamāk, pašrocīgi izgatavojis kāds pašdarbnieks, atradusies četru metru dziļumā. Šodien nirēji atradumu izcēla krastā. Zemūdene jau bijusi pamatīgi apaugusi ar augiem.

Zemūdene ir ap 1,5 līdz 2 metrus gara, darināta no plastikāta. Tai bijis elektronisks dzinējs, balasta kompensēšanas sistēma, lai var pacelties augšā, stāstījis viens no nirējiem.

Latvijas kuģu reģistrā zemūdenes oficiāli piereģistrēt nav iespējams. Taču likums neliedz tādu izgatavot mājās un izmēģināt savā īpašumā.

Eksperts ziņo, kā neapmaldīties, staigājot nepazīstamās Latvijas vietās (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 14:20:00 +0300

"Tieši iekšējā panika ir jāsavalda pirmā".

Vasarā ir jāiet ekspedīcijās mežos, purvos, pļavās, kalnos un lejās. Ir jāiet dabā! Tomēr jāatceras, ka iespēja apmaldīties pastāv pat tad, ja maršruts ticis rūpīgi saplānots. Kā rīkoties šādās situācijās? Un vai no tām iespējams izvairīties?

Arvien vairāk cilvēku, ejot dabā, izmanto tehnoloģijas - karšu lietotnes, GPS un viedpulksteņus. Tomēr, kā uzsver profesionāli dabā gājēji, tehnoloģijām jādarbojas roku rokā ar pamatprasmēm - tikai tad iespējams justies droši jebkurā situācijā.

"Sagatavošanās sākas jau mājās - izpētot maršrutu, atzīmējot potenciāli mulsinošas vietas un laikus domājot par rezerves variantiem. Nepazīstamā vidē noderīgākās lietas ir laba karte un kompass, taču tie būs tikai bezjēdzīgi priekšmeti, ja nezinām, kā tos lietot. Tāpat būtu vērts ceļā iegaumēt nozīmīgus orientierus - piemēram, lielākus krustojumus, upes, paugurus vai citas ainavas iezīmes. Dodoties pa jaunu, nepazīstamu maršrutu, ir vērts ik pa laikam atskatīties atpakaļ - tas palīdz iegaumēt takas vizuālo izskatu no pretējā skatupunkta. Mēs bieži vien neatceramies, kā izskatās ceļš, pa kuru atnācām, jo visu laiku skatāmies tikai uz priekšu. Taču, ejot atpakaļ, ainava var šķist pavisam citāda. Šāda apzināta pievēršanās apkārtnei var būt ļoti noderīga, ja nākas meklēt ceļu atpakaļ un atgūt orientēšanos," skaidro dabā iešanas eksperts Māris Resnis.

Ja izmanto viedpulksteni, ir vērts aktivizēt funkcijas, kas palīdz atgriezties pa iepriekšējo maršrutu, piemēram, route back, kas ļauj atgriezties sākumpunktā pa to pašu ceļu, pat ja nav pieejams mobilais tīkls vai internets.

"Apmaldoties visbiežāk uznāk stress, un tieši šī iekšējā panika ir jāsavalda pirmā. Ieteicams pieturēties pie vienkārša principa - apstājies, ieelpo, izvērtē situāciju un tikai tad rīkojies tālāk. Apkārtne nemainās - mežs ir tas pats, kalni nepazūd, mainās tikai cilvēka uztvere un spēja domāt racionāli. Ja izdodas nomierināties, atcerēties pēdējos orientierus un salīdzināt tos ar karti, iespējams no jauna noteikt savu atrašanās vietu," komentē eksperts.

Ja telefons nespēj pieslēgties tīklam, noderīgi sameklēt augstāku vai atklātāku vietu, kur signāls varētu būt spēcīgāks. Kā papildu iespēju var izmantot arī saules virzienu vai pulksteņa ēnas, lai noteiktu pamata debespuses. Ja dodies ilgākā pārgājienā, svarīgi, lai esi rūpīgi pārdomājis arī pārtikas un ūdens krājumus - drošība sākas ar labu sagatavošanos.

Viedpulkstenis - palīgs ceļā pa nepazīstamu teritoriju

Lielākā daļa cilvēku viedpulksteņus uztver kā ierīces sportošanai vai ikdienas fiziskās aktivitātes mērīšanai, taču tie var būt arī svarīgs drošības rīks, dodoties pārgājienos nezināmā vidē. Latvijas eksperts Mikus Tillers norāda: viedpulksteņi ir aprīkoti ar precīzu divu frekvenču GNSS sistēmu, kas darbojas arī vietās, kur tradicionālais GPS mēdz pazust - piemēram, blīvi apaugušos mežos vai starp augstiem objektiem.

Jaunākās paaudzes pulksteņos pieejamas arī reljefa kartes un iespēja sekot maršrutam bez interneta savienojuma, kas ļauj pārvietoties droši un pārliecinoši arī bez tiešsaistes. Lietotājs var iezīmēt konkrētus punktus, sekot kustībai reāllaikā un atgriezties sākumpunktā ar palīdzību no route back funkcijas - pat tad, ja savienojums ar internetu bijis pārtraukts visa pārgājiena laikā.

Orientēšanās dabā nav jāuztver kā izaicinājums tikai pieredzējušajiem - ar nelielu sagatavošanos, pacietību un uzticēšanos sev ikviens var izbaudīt pārgājienus droši un bez stresa. Un - jo pārliecinātāki jūtamies par savu spēju atrast ceļu, jo brīvāk varam pievērsties svarīgākajam - neaizmirstamam piedzīvojumam dabā.

Fiļa bijusī sieva tiesā zaudē strīdā par vairāk nekā 2 miljonu eiro atmaksu

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 08:01:00 +0300

Rīgas pilsētas tiesa jūlija sākumā ir apmierinājusi prasību pret likvidējamās "ABLV bankas" līdzīpašnieka Oļega Fiļa bijuš sievu Santu Bernālu par vairāk nekā divu miljonu eiro piedziņu, kuri viņas uzņēmumiem iepriekš izsniegti aizdevuma veidā, noskaidroja aģentūra LETA.

Prasību tiesā cēla "OF Holding" pret SIA "Signature Wines" un SIA "Magnum Bar", prasot aizdevumu līgumu grozījumu atzīšanu par spēkā neesošiem un no aizdevumu līgumiem izrietošo summu piedziņu, kopā piedzenot vairāk nekā divus miljonus eiro, ieskaitot tiesāšanas izdevumus un samaksātās nodevas.

"OF Holding" pašlaik pieder Patrīcijai Fiļai, kura ir bijušā baņķiera meita, bet pats Fiļs procesā iesaistās kā uzņēmuma pilnvarotais pārstāvis, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Signature Wines" un "Magnum Bar" arvien pieder Bernālai (iepriekšējā uzvārdā - Zāmuelei), taču pēdējos gados uzņēmumi nekādu darbību nav veikuši, neuzrādot nekādu apgrozījumu. Kā liecina "firmas.lv" dati, pēdējie finanšu pārskati liecinājuši par uzņēmumu darbību 2020.gadā, kad "Magnum Bar" strādājis ar aptuveni 63 000 eiro apgrozījumu un 146 000 eiro zaudējumiem, bet "Signature Wines" - ar aptuveni 54 000 eiro apgrozījumu un teju tik pat lieliem zaudējumiem.

Uzņēmums bija izsniedzis septiņus aizdevumus ar kopējo pamatsummu 1,68 miljonus eiro savstarpēji saistītām sabiedrībām, kuras pieder Bernālai.

Prasītāji uzstāja, ka Bernāla maldinājusi "OF Holding" par nodomu nostiprināt aizdevumu līgumu nodrošinājumus rakstveidā un publiskos reģistros, tā vietā veicot fiktīvus darījumus un īpašumu apgrūtināšanu, kas samazināja Bernālas uzņēmumu vērtību.

Tiesa nosprieda, ka Bernālai piederošajiem uzņēmumiem ir jāatmaksā vairāk nekā divus miljonus eiro, kurus veido aizdevuma summa 1,68 miljonu eiro apmērā, kā arī likumiskie procenti, kuri gadu laikā ir sakrājušies.

Tāpat nolemts, ka "OF Holding" ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei no Bernālai piederošajiem uzņēmumiem saņemt likumiskos 6% gadā no vēl nesamaksātās un par labu "OF Holding" piedzītās summas.

Rīgas pilsētas tiesā aģentūru LETA informēja, ka par spriedumu tika iesniegta apelācijas sūdzība, bet tā tika atstāta bez virzības, nosakot atbildētājiem termiņu līdz 8.septembrim trūkumu novēršanai.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesā atrodas cita līdzīga lieta, kurā bijušais "ABLV bankas" līdzīpašnieks Oļegs Fiļs tiesas ceļā no bijušās sievas Santas Bernālas mēģina piedzīt gandrīz divus miljonus eiro.

Lieta tiks skatīta slēgtā tiesas sēdē 8.oktobrī.

Iepriekš apgabaltiesa trīs tiesnešu sastāvā atcēla pušu starpā noslēgtos dāvinājumu līgumus, uzliekot Bernālai pienākumu atdot 1,9 miljonus eiro, divas "Porsche" automašīnas un laulības laikā dāvinātas dārglietas.

Par spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība. Augstākā tiesa apgabaltiesas spriedumu atcēla un nosūtīja atkārtotai izskatīšanai.

Uzņēmējs vērsās tiesā pirms dažiem gadiem, lūdzot atsaukt dāvanas, kuras tika dāvināts bijušajai sievai, jo viņa esot bijusi vainojama laulības iziršanā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "OF Holding" dibināts 2003.gadā un tā pamatkapitāls ir 53,2 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Nadežda Fiļa. 2023.gadā uzņēmums strādāja ar 478 747 eiro peļņu.

Liepājas vārdā nosauktais asteroīds Zemei pielido 251 mlj. km attālumā (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 12:39:00 +0300

Atklāšanas brīdī asteroīds atradās Perseja zvaigznāja dienvidu daļā un bija 21.3 zvaigžņlieluma objekts.

Asteroīds "(678676) Liepāja = 2017 UK101" - ar tādu nosaukumu šī gada jūlijā apstiprināts Baldones astrofizikas observatorijā atklātais asteroīds. Nosaukums piešķirts, atzīmējot Liepājas dibināšanas četrsimtgadi.

Jaunatklātā asteroīda novērojumus veicis Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks Dr. Phys. Ilgmārs Eglītis, bet koordinātu mērījumus veicis Viļņas Universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas vadošais pētnieks, Dr. Phys. Kazimieras Černis.

Jaunatklātā asteroīda un Zemes minimālais orbītu krustošanās attālums ir 1.68 AV (251 milj. km), bet lielākais tā attālums līdz Zemei 3.15 AV (471 milj. km). Atklāšanas brīdī asteroīds atradās Perseja zvaigznāja dienvidu daļā un bija 21.3 zvaigžņlieluma objekts. Tā absolūtais lielums (spožums kāds asteroīdam būtu 1AV attālumā no Zemes un vienlaicīgi tikpat tālu atrodoties arī no Saules) ir 17.2 magnitūdas, kas liecina par asteroīda aptuveno diametru - viens kilometrs.

Atklātā asteroīda uzkrāto koordinātu mērījumu apjoms astoņu opozīciju (asteroīda tuvošanās Zemei) laikā ir pietiekams, lai šo Saules sistēmas galvenās asteroīdu joslas mazo objektu numurētu un pēc atklājēja I. Eglīša priekšlikuma tam dotu vārdu. Šī gada jūlijā to apstiprināja Starptautiskās Astronomu Savienības (SAS) Executive Committee WG Small Bodies Nomenclature komiteja. Nosaukuma apraksts publicēts SAS izdevumā "WG Small Bodies Nomenclature" biļetenā.

NASA plāno uz Mēness būvēt kodolreaktoru

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 06:31:00 +0300

ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) vadītājs Šons Dafijs otrdien apstiprinājis ziņas, ka tiek plānota kodolreaktora būve uz Mēness.

"Mēs atrodamies sacensībā par Mēnesi, sacensībā ar Ķīnu par Mēnesi, un, lai iegūtu uz Mēness bāzi, mums nepieciešama enerģija," norādīja Dafijs, kurš pilda arī ASV transporta ministra pienākumus.

Viņš piebilda, ka kodoldalīšanās tehnoloģija ir tik svarīga, ka tās izpētei jau iztērēti simti miljoni dolāru.

"Tagad mēs ejam tālāk par izpēti," uzsvēra NASA vadītājs. "Sāksim izmantot mūsu tehnoloģiju, lai patiesi padarītu to par īstenību."

Pirmdien tīmekļa izdevumā "Politico" parādījās ziņas, ka NASA cer jau 60 dienu laikā saņemt no nozares pārstāvjiem konkrētus piedāvājumus par 100 kilovatu reaktora būvi uz Mēness, kas varētu sākt darboties 2030.gadā.

Tikmēr pastiprinās konkurence par Mēness apguvi ar Ķīnu, kas plāno līdz tam laikam uz Zemes dabīgo pavadoni nosūtīt kosmosa kuģi ar cilvēku apkalpi.

NASA brīdina, ka pirmā valsts, kas uzbūvēs uz Mēness darbojošos reaktoru, varēs pasludināt ap to drošības zonu, ievērojami ierobežojot ASV rīcības brīvību.

Reaktors nodrošinās stabilu enerģijas piegādi turpmākajām Mēness ekspedīcijām, kas būs īpaši nepieciešama divas nedēļas ilgajās lunārajās naktīs, kad nav pieejama Saules enerģija.

ASV pirmo reizi pēc 50 gadus ilga pārtraukuma plāno nosūtīt uz Mēnesi astronautus, un saskaņā ar programmu "Artemis" tas notiks 2027.gadā.

Tomēr grafiks jau vairākkārt ir pārbīdīts uz tālāku laiku, un nav skaidrs vai prezidents Donalds Tramps arī turpmāk atbalstīs šīs ieceres.

Oficiāli apstiprināts Baldonē atklātā asteroīda nosaukums «Liepāja»

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 12:24:00 +0300

Pirms septiņiem gadiem Baldones observatorijā atklātajam asteroīdam dots nosaukums "Liepāja", atzīmējot Liepājas dibināšanas četrsimtgadi, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātē (LU).

2017.gada 23.oktobra naktī Baldones astrofizikas observatorijā tika atklāts asteroīds "(678676) Liepāja = 2017 UK101".

Jaunatklātā asteroīda aptuvenais izmērs ir viens kilometrs, un tā orbīta šķērso Zemes orbītu tuvākajā punktā 251 miljonu kilometru attālumā. Atklāšanas brīdī asteroīds atradās Perseja zvaigznāja dienvidu daļā un bija 21.3 zvaigžņlieluma objekts.

Asteroīda novērojumus veicis LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, bet koordinātu mērījumus veicis Viļņas Universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas vadošais pētnieks Kazimieras Černis.

Vienīgais tirdziņš Latvijā, kurā centrā ir ... anatomija!

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 11:37:00 +0300

Šogad tirdziņā piedalīsies aptuveni 40 tirgotāju, tostarp vairāki jauni dalībnieki, kas sola pārsteigumus un vēl daudzveidīgāku pieredzi.

Sestdien, 9.augustā, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzeja pagalmā jau trešo reizi norisināsies Tirgus diena - vienīgais tirdziņš Latvijā, kurā centrā ir anatomija, ķermenis un viss, kas piestāv muzeja neparastajai noskaņai. Šis pasākums ir kļuvis par unikālu vasaras tradīciju, kas pulcē gan radošus profesionāļus, gan ziņkārīgus apmeklētājus. Šogad tirdziņā piedalīsies aptuveni 40 tirgotāju, tostarp vairāki jauni dalībnieki, kas sola pārsteigumus un vēl daudzveidīgāku pieredzi.

Tirgus dienas apmeklētāji varēs sastapt dažādus māksliniekus, amatniekus, kolekcionārus un izdevējus. Pirmo reizi pasākumā piedalīsies arī Latvijas Mākslas akadēmija, kuras teltī būs apskatāmi un nopērkami rūpīgi atlasīti jauno mākslinieku darbi. Savukārt Rīgas cirka telts parūpēsies par īpaši dzīvīgu un radošu atmosfēru visas dienas garumā.

Tirdziņā būs iespējams iegādāties rokām darinātas rotas un dizaina priekšmetus, ilustrācijas un mākslas darbus ar anatomisku ievirzi, vēsturiskus medicīnas instrumentus un priekšmetus, kā arī jaunākās un antikvārās grāmatas. Kā ik gadu, arī šoreiz Tirgus dienas īpašais notikums būs iecienīto ausu tirdzniecība - tās tiek radītas īpaši šim pasākumam un pieejamas tikai reizi gadā. Ausis būs ierobežotā skaitā, tāpēc interesentiem ieteicams ierasties laicīgi.

Ieeja Tirgusdienā ir bez maksas, savukārt muzeja ekspozīciju iespējams apskatīt, iegādājoties ieejas biļeti. Pasākums notiks RSU Anatomijas muzeja pagalmā, Kronvalda bulvārī 9, Rīgā, no pulksten 10.00 līdz 17.00.

Zemgales pērles: uz kurieni doties augustā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 03 Aug 2025 12:21:00 +0300

Reģions ir izveidojis nelielu maršrutu katrā novadā un pilsētā, lai ceļošana būtu gan vienkārša, gan aizraujoša.

Katrā Zemgales novadā slēpjas neskaitāmas vietas, kas klusi glabā savas īpašās "pērles" - par kurām nereti zina tikai vietējie. Muižas, mini zoo, ievērojamu personību mājas, baznīcas un dabas stūrīši - šīs vietas gaida savu atklājēju. Aicinām plānot savu nākamo ceļojumu, apmeklējot mazāk zināmus, taču ne mazāk ievērības cienīgus galamērķus. Zemgales plānošanas reģions ir izveidojis nelielu maršrutu katrā novadā un pilsētā, lai ceļošana būtu gan vienkārša, gan aizraujoša.

Odziena Aizkraukles novadā:

Odziena ir viena no tām vietām, kur miers, daba un vēsture satiekas īpašā veidā. Šeit vari baudīt Odzienas muižas kompleksa romantisko noskaņu, kur vēsturiskā arhitektūra apvienojas ar ainavisku parku un brūzī tapušām garšām. Blakus gaida Padomju auto un tehnikas kolekcija - aizraujošs ceļojums cauri laikiem tehnoloģiju un retro spēkratu cienītājiem. Bērniem (un arī pieaugušajiem!) patiks mini zoo "Karlīnas", kur var sastapt dažādus dzīvniekus lauku vidē. Savukārt dvēseles mieram un acīm - apskates saimniecība "LavanDulla" ar lavandu laukiem un lauku idilli.

Sēlpils Jēkabpils novadā:

Sēlpils ir kā Sēlijas dvēsele - klusa, dziļa un pilna ar stāstiem. Gleznainajā Daugavas krastā Zvejnieklīcī vari ieturēt pikniku, ielaist laivu vai vienkārši izbaudīt mieru, ko sargā Sēlijas staltbriedis - simboliska skulptūra pašā ainavas viducī. No krasta paveras skats uz Sēlpils viduslaiku pils drupām, kurp vari doties ar SUP dēli vai laivu - īsts mazās ekspedīcijas

piedzīvojums! Pa ceļam atklāsi arī Krustalīča klintis - Daugavas krastos veidotu dabas galeriju. Tuvumā slejas arī "zaļā baznīca" - Sēlpils luterāņu dievnams, kurš vienmēr ir atvērts - nevis nejauši, bet simboliski, jo pēc atklāšanas pasākuma pazuda atslēgas, un kopiena nolēma to atstāt vaļā. Gaisma dievnamā ienāk caur caurspīdīgajām jumta joslām, piešķirot telpai īpašu noskaņu. Savukārt Taborkalna skatu tornī iespējams uzkāpt 28 metru augstumā, lai vērotu Sēlijas ainavu no putna lidojuma. Vēstures mīļotājiem noteikti jādodas uz privātkolekciju "Dzimtas klēts", kur vecie darbarīki un sadzīves priekšmeti stāsta par dzimtas vērtībām un lauku dzīvesveidu. Un, ja vēlies palikt ilgāk, viesu nams "Sprīdīši" piedāvā ne tikai naktsmītni, bet arī SUP nomu un relaksējošu melno pirti pašā dabas tuvumā.

Skaistkalne Bauskas novadā:

Skaistkalne ir Zemgales pierobežas bagātība, kur sastopas daba, vēsture un tradīcijas. Te vari apskatīt Skaistkalnes katoļu baznīcu - vienu no ievērojamākajiem katoļticības centriem Latvijā - vai iepazīt karsta kritenes un to noslēpumus interaktīvajā ekspozīcijā Magazīnas klētī. Sirdij tuvāki būs arī senlietu stāsti saimniecībā "Mačēni", dārzniecības "Dobītes" krāšņums un aktīva atpūta ar laivu Mēmelē, kur upe kļūst par dabas un robežas piedzīvojumu. Skaistkalne dzīvo arī svētkos - augustā notiekošās Kanapenes aktivitātes ienes īpašu dzīvīgumu. Un tiem, kas meklē klusāku ritmu - Sv. Jēkaba ceļš ved cauri Vecumnieku, Stelpes, Bruknas, Bārbeles un Skaistkalnes ainaviskajām teritorijām.

Salgale Jelgavas novadā:

Salgale ir vēsturiska un mierpilna pietura pie Lielupes, kur kultūra sastopas ar dabu. Te vari apmeklēt Jāņa Čakstes dzimto māju - valsts pirmā prezidenta dzīvesstāsts atklājas autentiskā vidē, bet pavisam netālu slejas arī Staļģenes muiža, kas glabā Zemgales aristokrātisko noskaņu. Salgales luterāņu baznīca klusē stāstos, bet Lielupes krasta ainavas runā pašas - tās ir ideālas mierīgai pastaigai vai elpai dabā. Ja vēlies ko aktīvāku, dodies uz Emburgas Veselības taku - maršruts, kas vienlaikus dziedē un iepriecina.

Penkule Dobeles novadā:

Penkule ir saimnieciski dzīva un cilvēciski sirsnīga - vieta, kur lauku miers satiekas ar radošu kopienu. Ceļojums šeit sākas Ālaves muižā - vietā, kur vēsture, mūsdienīgums un sadarbība dzīvo vienā elpā. Muiža nav tikai apskates objekts - tā ir vietējās kopienas sirds, kurā dzimst svētki, idejas un īstas vērtības. Ap muižu vijas Penkules "saime" - vietas, kas sadarbojas un stiprina cita citu. "Bērzāji" aicina ciemos uz lauku labumiem, "Dzintaros" glabājas atmiņas par vecajiem laikiem un bērnības vasarām, bet "Kalnapočās" var izgaršot īstu lauku garšu un viesmīlību.

Vecpilsētas ielas kvartāls Jelgavas valstspilsētā:

Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāls ir senās Jelgavas sirds, kur bruģētas ielas, koka apbūve un amatniecības gars dzīvo roku rokā ar mūsdienu radošumu. Te vari ienirt pilsētas vēsturē Jelgavas Vecpilsētas mājā, ielūkoties 19. gs. piepilsētas dzīvojamā mājā un iepazīt tautastērpu darināšanas mākslu uz deviņām stellēm Dzīvesziņas un arodu sētā. Kvartāls ir arī garšas pietura - kafejnīcas "Brokastnīca" un "Pie mednieka" piedāvā mierpilnu atmosfēru un gardu maltīti.

Šīs vietas ir vērts zināt un redzēt pašam, lai ar lepnumu ieteiktu arī saviem viesiem - gan no Latvijas, gan no tālākām zemēm.

LVM tīmekļa kamera nofilmēja klinšu ērgļa un caunas konfrontāciju (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 03 Aug 2025 07:01:00 +0300

Bija arī īpašs mirklis - mazā ērgļa mazulis pirmo reizi izkāpa no ligzdas.

Rīta agrumā, pulksten 04.27, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) tiešsaistes kamerā tika novērots unikāls gadījums - klinšu ērglis lidojumā nomedīja meža caunu, kas aptuveni 15 metru augstumā kāpelēja pa priežu zariem tiešā ligzdas tuvumā.

Kad cauna pietuvojās ligzdas kokam, tajā sēdošais jaunais ērglis sāka vicināt spārnus, mēģinot aizsargāties.

LVM vides eksperts, ornitologs Uģis Bergmanis atklāj:

"Vienlaikus kamerā varēja redzēt no purva lidojošu pieaugušu klinšu ērgli, kurš pēc brīža caunu nomedīja koka vainagā un aiznesa to prom. Klinšu ērglis to paveica ar pārsteidzošu veiklību, lai gan ir viens no lielākajiem putniem Latvijā."

Kaut arī pa kokiem kāpelējoši dzīvnieki kā vāveres, caunas un urālpūces konkrētā klinšu ērgļu pāra barības sastāvā nav retums, šī ir vienīgā reize, kad ir vērojama to nomedīšana.

LVM tiešsaistes kamerās vērojama arī mazā ērgļa ligzda. Arī šajā ligzdā fiksēts īpašs mirklis - mazā ērgļa mazulis pirmo reizi izkāpa no ligzdas. Tāpēc šis ir vēl pēdējais brīdis, lai vērotu un sekot līdzi mazajam ērglim vēl pirms aizlidošanas.

Rīgā piestājusi superjahta «Ilma» — vai tā patiešām ir tik īpaša? (+FOTO)

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 14:51:00 +0300

Sestdien, 2. augustā, Rīgas ostā pirmo reizi ienāca luksusa klases kruīza kuģis “Ilma”, kas pieder amerikāņu viesnīcu ķēdes “The Ritz-Carlton” flotei.

“Ilma” nav parasta jahta — tas ir peldošs pieczvaigžņu kūrorts, kas apvieno kruīza kuģa ērtības ar ekskluzīvas jahtas šarmu. Kuģa dizains, apkalpes apmācība un piedāvātie pakalpojumi atbilst visaugstākajiem viesmīlības standartiem.

Aplūkojiet LETA fotogrāfijās, kā izskatās šis greznais kuģis un kas padara to tik īpašu — sākot no interjera dizaina līdz spa, baseiniem un restorāniem uz klāja.

Kā paildzināt kafijas aparāta mūžu - noslēpumi no eksperta (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 01 Aug 2025 18:34:00 +0300

"Tie kļūst par neatņemamu daļu no ikdienas rituāliem un ģimenes vēstures".

Latvijā atrodas kafijas automāts, kas klusi un uzticīgi kalpo jau krietni pirms espresso kultūras un viedierīču laikmeta. Nesen šī ierīce tika godināta kā vecākais joprojām funkcionējošais kafijas automāts Baltijā, starptautiskā konkursā.

Vecākā kafijas aparāta īpašniece ir Anastasija, kurai šī ierīce nav tikai praktisks palīgs virtuvē, bet sirsnīgs ģimenes mantojums, kas vieno paaudzes. "Gadi gāja, es izaugu, bet katru reizi, pārnākot mājās, virtuvē mani sagaidīja tas pats uzticamais kafijas aparāts. Vectēvs to bija atvedis no Šveices un pats uzstādījis, ļaujot man, vēl bērnam esot, nospiest pogas," atceras Anastasija. Kad vectēvs aizgāja mūžībā, mājā iestājās klusums, bet kafijas aparāts savu nozīmi nezaudēja. "Es to paņēmu sev līdzi," viņa saka. Tagad šis pats aparāts atrodas viņas mājās, turpinot pagatavot gardas kafijas tasītes un saglabājot dziļi personiskas atmiņas.

"Tas nav tikai metāls un vadi. Tā ir mana vectēva balss un smarža. Tas joprojām darbojas klusi, uzticami un siltuma pilni. Kad to ieslēdzu, sajūtu svaigi maltas kafijas smaržu un dzirdu pazīstamo skaņu. Šķiet, it kā vectēvs joprojām stāvētu man blakus. Un kafija - jā, tā joprojām ir vislabākā pasaulē," stāsta Anastasija.

Aparāts, kuru ģimene sauc par savas virtuves dvēseli, savā dzīves laikā pagatavojis jau vairāk nekā 20 000 kafijas tasīšu, un tā ilgmūžības noslēpums ir pavisam vienkāršs - regulāra un rūpīga kopšana. Kā norāda eksperts Ots Viirmans: "Kafijas aparāta darbības laiku nosaka trīs būtiski elementi - ūdens, kafijas eļļas un piens. Šīs sastāvdaļas regulāri jāuzrauga un jāveic pareiza apkope, izmantojot oriģinālos kopšanas līdzekļus," skaidro Viirmann.

"Kafijas aparāti nereti nozīmē ko vairāk nekā tikai sadzīves ierīces. Tie kļūst par neatņemamu daļu no ikdienas rituāliem un ģimenes vēstures," norāda Ots Viirmans. Viņš piebilst, ka, plānojot savas mājas, mēs parasti domājam par dizainu un viedajām funkcijām, taču iespējams, mums vajadzētu vairāk pievērst uzmanību arī ierīču ilgmūžībai un emocionālajai nozīmei, kas vieno paaudzes.

Padomi, kā uzturēt kafijas aparāta darbību ilgtermiņā:

-Ja izmantojat piena sistēmu, iztīriet to pēc katras lietošanas reizes. Piena atlikumi ātri sabojājas un var aizsprostot sistēmu.

-Sekojiet līdzi aparāta sniegtajiem apkopes paziņojumiem un veiciet tīrīšanu vai atkaļķošanu savlaicīgi.

-Izmantojiet tikai oriģinālos kopšanas līdzekļus, kas paredzēti konkrētam aparātam.

-Neatstājiet aparātu ilgi nelietotu ar pilnu ūdens tvertni un kafijas pupiņām. Stāvošs ūdens un vecas kafijas pupiņas bojā garšu un var kaitēt ierīces sistēmai.

-Izmantojiet tīru un svaigu ūdeni un ieteicams - oriģinālo ūdens filtru, kas attīra ūdeni pirms katras kafijas tasītes un nodrošina optimālus kafijas pagatavošanas apstākļus.

-Ja rodas tehniskas problēmas, nemēģiniet to izjaukt patstāvīgi, bet vērsieties pie profesionāļiem - eksperti pārzina ierīces iekšējo uzbūvi un ātri atradīs problēmas cēloni.

Rīgas ostā sestdien pirmajā vizītē ieradīsies luksusa kruīza kuģis «Ilma»

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 12:47:00 +0300

Rīgas ostā sestdien, 2.augustā, pirmajā vizītē ieradīsies ASV kompānijas "The Ritz-Carlton" luksus klases kruīza kuģis "Ilma", aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

"Ilma" ir "The Ritz-Carlton Yacht Collection" superjahta. Rīgas ostu "Ilma" apmeklē Baltijas jūras kruīza ietvaros, kas sākas 31.jūlijā Stokholmā un noslēgsies 7.augustā Oslo. Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu ostām, kas iekļauta superjahtas maršrutā Stokholma-Visbija-Rīga-Varnemunde-Kopenhāgena-Gēteborga-Oslo.

Šī ceļojuma laikā jahta "Ilma" uz Rīgu atvedīs 246 kruīza pasažierus.

"Ilma" ir būtiski mazāka par tradicionālo kruīza kuģi. Tai ir 10 klāju un 224 luksus kajītes, kas var uzņemt līdz 448 viesiem. Jahtas interjers atbilst "The Ritz-Carlton" zīmola luksusa standartiem. Tajā ir apartamenti ar privātām terasēm, atvērtās atpūtas zonas un jahtu piestātne tieši pie ūdens līnijas. Uz jahtas ir pieci restorāni, kā arī ir iespēja apmeklēt "Ritz-Carlton Spa".

"The Ritz-Carlton" kruīzu jahtas "Ilma" pirmā vizīte Rīgas ostā tiks atzīmēta ar īpašu ceremoniju, kurā kuģa kapteinis un Rīgas ostas pārstāvji apmainīsies ar piemiņas zīmēm. Ceremonijā piedalīsies Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks (AS) un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Jau vēstīts, ka 2025.gada sezonā Rīgas ostā pieteiktas kopumā 84 kruīzu kuģu vizītes, kas ir par 27,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kad ostā piestāja 66 kruīza kuģi.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.

Rītabuļļu pludmalē no Tatārijas salāta atbrīvots divu hektāru plašs kāpu posms

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 15:32:00 +0300

Rītabuļļu pludmalē Rīgā no Tatārijas salāta atbrīvots divu hektāru plašs kāpu posms, aģentūru LETA informēja galvaspilsētas pašvaldībā.

Turpinot invazīvo augu apkarošanu galvaspilsētā, pašvaldības Mājokļu un vides departaments jūlija otrajā pusē piekto reizi organizēja Tatārijas salāta ierobežošanas talku. Talcinieki dabas parkā "Piejūra" Rītabuļļu pludmalē no Tatārijas salāta atbrīvoja divu hektāru plašu kāpu posmu, kopā savācot aptuveni 1,3 kubikmetrus invazīvā auga.

"Tatārijas salāta apkarošana ir būtisks solis, lai saglabātu dabas parka "Piejūra" unikālo biotopu un aizsargātu vietējo augu sugu daudzveidību. Mēs lepojamies ar talcinieku ieguldījumu un aicinām rīdziniekus aktīvi iesaistīties, ziņojot par invazīvo sugu atradnēm, lai kopīgi rūpētos par mūsu dabas mantojumu," uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Tatārijas salāts ir svešzemju suga, kas izplatījusies Baltijas jūras piekrastē un veido lielas audzes dabas parka "Piejūra" teritorijā, tajā skaitā Rītabuļļu pludmalē. Augs ir sastopams galvenokārt valsts austrumu un vidusdaļā, pieder pie invazīvas un agresīvas sugas, kas apdraud kāpu biotopa bioloģisko daudzveidību.

Tatārijas salāts ir daudzgadīgs lakstaugs, vidēji 60 centimetrus garš, lapas zilganzaļas rukolveidīgas, ziedi zili violeti. Neierobežojot Tatārijas salātu, tas nomāc vietējos augus un izmaina kāpu biotopa struktūru, uzsver pašvaldībā.

Tatārijas salāts ir konstatēts starp tādām kāpām raksturīgām sugām kā smiltāja kāpuniedre, biezlapainā sālsvirza, smiltāju kāpukviesis.

Departaments iedzīvotājus aicina turpināt ziņot par jauniem atradņu gadījumiem interneta vietnē "Invazīvo sugu pārvaldnieks".

Austrālija aizliegs bērniem izmantot YouTube

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 07:01:00 +0300

Austrālija izmantos sociālo mediju likumus, lai aizliegtu bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, izmantot video koplietošanas vietni "YouTube", trešdien paziņoja sakaru ministre Anika Velsa.

"Mēs gribam, lai bērni zinātu, kas viņi ir, pirms platformas pieņemtu, kas viņi ir," sacīja ministre.

"Ir vieta sociālajiem medijiem, bet nav vietas plēsonīgiem algoritmiem, kas mērķēti uz bērniem."

Austrālija pērn paziņoja, ka tiek izstrādāti likumi, kas aizliegs bērniem pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas izmantot tādas sociālo mediju vietnes kā "Facebook", "TikTok" un "Instagram".

Valdība iepriekš norādīja, ka šis aizliegums neattieksies uz "YouTube", jo šī vietne tiek plaši izmantota mācību stundās.

"YouTube" preses sekretārs pavēstīja, ka jaunais paziņojums ir nepatīkams pavērsiens.

"Mūsu nostāja vēl arvien ir skaidra: "YouTube" ir video koplietošanas platforma ar augstas kvalitātes bezmaksas saturu, kas arvien vairāk tiek skatīts televīzijas ekrānos," teikts kompānijas paziņojumā.

Latvijā šovasar konstatēts viens bakteriālās iedegas uzliesmojums

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 06:26:00 +0300

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori šogad līdz 25.jūlijam 567 pārbaudēs noņēmuši 96 paraugus, no kuriem Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā testēti 66 paraugi un apstiprināts viens bakteriālās iedegas uzliesmojums paraugam, kas ņemts pērn noteiktajā perēklī Snēpeles pagastā, liecina dienesta publiskotā informācija.

Bakteriālās iedegas apsekojumi notiek dažādās tās saimniekaugu augšanas un audzēšanas vietās, tostarp dārzos, apstādījumos, piemājas dārzos, stādaudzētavās, komercdārzos un savvaļā. Galvenokārt tiek apsekoti 39 iepriekšējos gados noteiktie bakteriālās iedegas perēkļi un trīs kilometru buferzonas ap tiem.

VAAD turpina īstenot bakteriālās iedegas pārbaudes Latvijas reģionos un aicina iedzīvotājus sadarboties, atļaujot veikt pārbaudes savā īpašumā, kā arī ziņot par vizuālām pazīmēm uz saimniekaugiem.

Patlaban bakteriālās iedegas perēkļi un buferzonas noteiktas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, Ventspils novada Vārves pagastā, Tukuma novada Pūres pagastā, Ķekavas novada Baldonē, Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Jelgavas novada Zaļenieku, Glūdas, Elejas, Sesavas, Svētes un Platones pagastos, Dobeles novada Tērvetes pagastā, Bauskas novada Viesturu pagastā, kā arī Augšdaugavas novada Demenes pagastā.

Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījumu. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas un korintes. Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas.

Slimības ietekmē vīst ziedi un augļi, kā arī sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no kuriem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.

Jaunmoku pils atjaunotā fasāde šovasar iepriecina tūristus (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 07:14:00 +0300

Kopumā tika atjaunotas māla ķieģeļu mūra un cokola granīta mūra šuves vairāk nekā 28 km garumā

Pēc vērienīgajiem Jaunmoku pils fasādes atjaunošanas darbiem, kas tika veikti 2024.gadā, pils šovasar uzmirdzējusi un iepriecina viesus ar tās vēsturisko šarmu un plašo kultūras pasākumu programmu. Pils parkā sastopamas arī retas dabas vērtības, kuras ikviens aicināts aplūkot un iepazīt, dodoties pastaiga pa pils parku.

Pils restaurācijas gaitā pērn tika veikta fasādes virsmu tīrīšana un atjaunošana kopumā 1669,3 m2 apjomā, īpašu uzmanību pievēršot šuvju un detaļu kvalitatīvai atjaunošanai, lai piešķirtu fasādei svaigumu un autentiskumu. Septiņu mēnešu garumā meistari veica ķieģeļu un granīta virsmu restaurāciju, ornamentālo detaļu krāsošanu un apmetuma labošanas darbus. Kopumā tika atjaunotas māla ķieģeļu mūra un cokola granīta mūra šuves vairāk nekā 28 km garumā.

Jaunmoku pils valdes locekle Ieva Sīpola atklāj:

"Šī gada tūrisma sezonā, ko svinīgi atklājam 10.maijā, pastāvīgi saņemam labas atsauksmes par skaisto pils fasādi gan no vietējiem, gan ārvalstu tūristiem. Sevišķu interesi pils apmeklētājos raisa Otrā pasaules kara laikā veiktie skrāpējumi fasādes ķieģeļos, kurus restaurācijas laikā "iekonservējām", uzklājot tiem īpašu aizsargslāni. Respektējot pils vēsturi, esam atstājuši arī nelielu jumta fragmentu tā sākotnējā izskatā."

Pēc darbu veikšanas pils atguvusi tās izteiksmīgo ķieģeļsarkano mirdzumu, kas vizuāli jo īpaši labi novērtējams gaišajās vasaras dienās.

Jaunmoku pils parks - vieta dabas vērtībām

Jaunmoku pili ieskauj gandrīz 10 hektāru plašs ainavu parks, kas veidots 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā un šodien tiek rūpīgi apsaimniekots. Tajā aug vairāk nekā 60 dažādas koku sugas, no kurām daudzas ir ievērojamas ar savu vecumu, izmēru un bioloģisko nozīmi. Parkā sastopami pat saldā ķirša dižkoki, sarkanās priedes, lielu dimensiju ozoli, kā arī veci oši ar dobumainiem stumbriem, kas kalpo par dzīvesvietu dažādām sugām, tostarp marmora rožvabolei - Latvijā reti sastopamam bezmugurkaulniekam.

Ainavu struktūrā centrālo vietu ieņem Holandes liepu aleja un Dīķa aleja ar parastajām liepām, kas iekļautas vietējās nozīmes aizsargājamo ainavu sarakstā. Šie stādījumi ne tikai bagātina parka telpisko kompozīciju un estētisko kvalitāti, bet arī nodrošina vērtīgu ekosistēmu sugu daudzveidībai.

Telpa izstādēm un koncertiem

Līdztekus dažādiem pasākumiem - koncertiem, meistarklasēm, ekskursijām - pilī apskatāma pastāvīga Meža muzeja ekspozīcija, kas tieši šobrīd papildināta ar izstādi "Mierā ar mežu: mežsargs Latvijā". Tā veltīta mežsarga profesijas veidošanās un attīstības procesam 20.gadsimtā un apvieno dažādus vēsturiskos priekšmetus: formas tērpu, darba instrumentus, kartes, dokumentus, amata zvērestu un sabiedriskās atzinības zīmes. Savukārt Jaunmoku pils Torņa zālē vēl līdz 31.jūlijam būs skatāma izcilā latviešu ainavista, mākslinieka Alekseja Naumova gleznu izstāde "Krāsainie Stāsti no Pasaules Ainavām".

Kurzemes kultūrvēsturiskā pērle

Jaunmoku pils ir celta pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa 1898.gadā izstrādātā projekta kā Džordža Armitsteda medību pils. Pils celtniecība tika pabeigta 1901.gadā, kad Džordžs Armitsteds kļuva par Rīgas pilsētas galvu. Armitsteda īpašumā pils palika līdz 1904.gadam, kad tā tika pārdota.

Līdz šim pili apsaimniekoja SIA "Jaunmoku pils", kas ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) meitas uzņēmums, taču šobrīd rit reorganizācijas process, kura noslēgumā Jaunmoku pils kļūs par LVM struktūrvienību, pils kompleksu nododot tiešā LVM pārvaldībā.

NEPLP liedz piekļuvi desmit Krievijas propagandu izplatošiem portāliem

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 06:28:00 +0300

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nolēmusi liegt pieeju vēl desmit Krievijas propagandu izplatošām tīmekļa vietnēm, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Paziņojumā skaidrots, ka padome ir saņēmusi citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes vēstuli par tīmekļvietņu "obl1.ru", "www.opennov.ru", "www.ghpa.ru", "www.4vsar.ru", "patriot.synergy.ru", "мобилизация.рф", "www.mkchita.ru", "1line.info", "служба-по-контракту24.рф" un "ksonline.ru" saturu, kā arī pati to vērtējusi.

Vēstulē norādīts, ka tīmekļvietnēs izplatītais saturs ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas drošības un nacionālās drošības interesēm. Tajās kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem, leģitimizēta Krievijas nelikumīgi okupēto un anektēto Ukrainas teritoriju piederība Krievijai, nostiprināta Krievijai labvēlīga vēstures izpratne, kā arī veidota pozitīva attieksme pret Krieviju kopumā.

Vēstulē uzsvērts, ka tas var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, vērtību izpratni, kā arī Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās.

Vienlaikus tīmekļvietņu "служба-по-контракту24.рф" un "мобилизация.рф" izvērtējums liecina, ka tās kalpo kā speciālas platformas karavīru rekrutēšanai Krievijā dalībai Krievijas sāktajā karadarbībā Ukrainā.

Līdzīgus lēmumus par piekļuves ierobežošanu Krievijas propagandu izplatošiem portāliem NEPLP pieņēmusi arī iepriekš.

Šajās dienās īsta ziedu paradīze ir Pakrojas muižā Lietuvā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 25 Jul 2025 14:54:00 +0300

Pakrojas muižā pašlaik zied īpaši dekoratīvie saulespuķu hibrīdi.

Pakrojas muižas vasaras festivāls pašlaik piedzīvo īstu ziedēšanas kulmināciju - tas ir pēdējais vasaras vidus uzplaukums, kad daudzas ziedu šķirnes atklāj savu slēpto būtību. Lūk, kur ir noslēpums: ne visi ziedi ir nevainības simboli, kā dažkārt šķiet. Daži no tiem ir kā īstas kurtizānes, kas izmanto izsmalcinātas viltības, lai piesaistītu savu "klientu" uzmanību.

Gazānijas - Āfrikas pavedinātājas ar slepeno plānu

Gazānijas šobrīd zied iespaidīgo oranžo un sarkano toņu ziediem, taču, iespējams, nezinājāt, ka tās ir īstas meteoroloģiskās manipulatores. Gazānijas atveras tikai saulainā laikā, bet mākoņainajās dienās aizver savus ziedus, "maldinot" kukaiņus, ka tur nav nekā interesanta. Īsts kurtizānes paņēmiens - parādīties tikai tad, kad apstākļi ir labvēlīgi, un pazust, kad tie tādi nav.

Vēl viens pikants fakts: gazāniju ziedi maina krāsu atkarībā no diennakts laika! No rīta tie ir spilgti oranži, bet vakarā iegūst sarkanīgu nokrāsu - īsta hameleone starp ziediem!

Saulespuķes - milzīgas viltvārdes ar dubulto identitāti

Vai domājāt, ka saulespuķe ir viens liels zieds? Kļūda! Tā ir viena no lielākajām dabas viltībām. Tas, ko redzat kā ziedu, patiesībā ir simtiem mazu ziediņu, kas sakārtoti kopā. Saulespuķe darbojas pēc "masu pievilināšanas" principa - ārējais ziedlapu aplis ir tikai reklāma uzmanības piesaistīšanai, bet īstā "darbība" notiek centrā.

Pakrojas muižā pašlaik zied īpaši dekoratīvie saulespuķu hibrīdi - daži no tiem ir tikai metru augsti, bet vienā augā izveido desmitiem ziedu galviņu. Īsts ziedu harēms!

Artišoki - dzelkšņaini kārdinātāji

Mēs parasti redzam artišokus tikai uz šķīvja, bet ziedošie artišoki Pakrojas muižā - tas būs īsts pārsteigums! To violetie ziedi ir viens no izsmalcinātākiem dabas mānīšanās piemēriem. Artišoks pievilina ar savu eksotisko izskatu un izmēru, bet patiesībā zieds sastāv no simtiem sīku ziediņu, un skaistās "ziedlapas" ir tikai pārveidotās lapas.

Pikants fakts: artišoki zied tikai tad, kad jūtas pilnībā droši. Viņi var gaidīt savu brīdi pat vairākus mēnešus.

Dālijas - nakts seansu speciālistes

Dālijas festivālā pašlaik tuvojas ziedēšanas noslēgumam - tas nozīmē, ka redzat to pēdējo un intensīvāko uznācienu. Taču maz ir zināms, ka daži dāliju hibrīdi smaržo spēcīgāk naktī, lai piesaistītu nakts tauriņus. Īstas nakts kārdinātājas!

Dāliju ziedi var būt no 5 līdz pat 30 cm diametrā - jo lielāks zieds, jo vairāk tajā ir apmāna. Lielziedu dālijas bieži vien veidojas ar dubulto vai trīskāršo ziedlapu kārtu, radot īpašas greznības iespaidu.

Celozijas - krāšņās dejotājas ar apslēptiem talantiem

Celozijas festivālā demonstrē retu vasaras ziedu īpašību - to ziedi saglabā krāsu pat pēc nogriešanas! Bet te slēpjas triks: celozijas "ziedi" patiesībā ir košas lapas, bet īstais ziediņš - mazs un nemanāms.

Daži hibrīdi maina krāsu sezonas gaitā - sākumā zaļgani, pēc tam dzelteni, vēlāk - sarkani vai pat violeti. Īstā krāsu transformācija!

Lobēlijas - mazās manipulatores

Lobēlijas ar saviem zilajiem ziediem izskatās tik nevainīgas, bet ir vienas no viltīgākajām festivāla ziedēm. Tās maina ziedu krāsu atkarībā no augsnes pH līmeņa - skābā zemē zied koši zilas, bet sārmainajā - rozīgas. Tas nozīmē, ka viena un tā pati ziedu šķirne var mainīt "tērpu" atkarībā no apkārtējās vides.

Baziliki - aromātiskie pavedinātāji

Ziedoši baziliki festivālā ir īsts notikums! Baziliks sāk ziedēt tikai tad, kad jūtas "nobriedis" - tā ir tā vairošanās fāze, kurā visa enerģija tiek veltīta sēklu radīšanai. Bet interesants fakts: ziedi izdala saldu, medainu aromātu, kas būtiski atšķiras no lapu smaržas. Šī aromāta noslēpums pievilina ne tikai kukaiņus, bet arī cilvēkus.

Petūnijas - nakts baudījuma speciālistes

Petūnijas pašlaik piedzīvo otru ziedēšanas vilni - vasaras vidus fenomens, kad tās it kā atdzimst pēc lietainā perioda. Dažas šķirnes, īpaši baltās un gaiši violetās, vakarā smaržo intensīvāk. Tās "strādā" pēc naktskluba principa!

Pelargonijas - aristokrātes ar neparastām dotībām

Pelargonijas festivālā izceļas ar retu spēju - tās var izlikties par rozēm! Dažas smaržīgās pelargoniju šķirnes izdala rožu, citrona vai pat šokolādes aromātu. Īsta ožas maldināšana!

Dienziedes - vienas dienas hedonistes

Dienziedes ir īstas ziedu pasaules hedonistes. Katrs zieds zied tikai vienu dienu, taču šajā laikā atklāj visu savu krāšņumu un šarmu. Tagad festivālā redzami hibrīdi, kas maina krāsu dienas gaitā - no rīta tumšāki, dienā gaišāki, vakarā atkal kļūst tumšāki.

Asteres - viltīgās rudens vēstneses

Asteres festivālā tagad sāk savu "dejas" sezonu - tas nozīmē, ka rudenim tuvojoties tās kļūs arvien košākas. Bet arī šeit slēpjas viltība: asteres izskatās kā viens zieds, bet patiesībā sastāv no simtiem sīko ziediņu. Centrā - dzeltenie darba ziedi, bet malās - košie "reklāmas" ziedlapiņu vainagi.

Daudzgadīgie asteru hibrīdi ir vēl pārsteidzošāki - tie var ziedēt no vasaras līdz pat salnām, pastāvīgi mainot ziedu lielumu un intensitāti.

Kāpēc tieši tagad ir īstais laiks redzēt šīs kurtizānes?

Laiks no jūlija vidum līdz augusta sākumam ir absolūtais ziedēšanas maksimums Pakrojas muižā. Daudzas ziedu šķirnes tieši tagad parāda savu viskrāšņāko uznācienu pirms rudens sākuma. Tas ir pēdējais brīdis, lai redzētu šo ziedu īsto raksturu - viņu viltības, krāsu spēles un aromātu manipulācijas.

Īpaši vērts redzēt:

-Saulespuķu maksimālo izmēru un krāsu intensitāti

-Dāliju pēdējo vasaras ziedēšanas uzrāvienu

-Artišoku unikālo violetās krāsas ziedēšanu

-Petūniju otro ziedēšanas vilni ar spēcīgāku smaržu

Pakrojas muižas vasaras ziedu festivāls - īsta ziedu psiholoģijas rokasgrāmata, kurā var vērot izsmalcinātākās dabas viltības. Katram ziedam ir savs scenārijs un loma - gluži kā īstā filmā!

Nākamnedēļ iespējamas plašākas lietusgāzes

vs.lv — Fri, 25 Jul 2025 14:15:00 +0300

Šīs nedēļas nogalē daudzviet Latvijā īslaicīgi līs, vietām gaidāms stiprs lietus un pērkona negaiss, bet nākamnedēļ spēcīgs lietus iespējams lielā valsts daļā, liecina jaunākās laika prognozes.

Jūlija pēdējā sestdienā un svētdienā saglabāsies lēns vējš, zem negaisa mākoņiem dažviet iespējamas stipras vēja brāzmas. Nakts stundās daudzviet veidosies migla un vietām īslaicīgi līs. Dienas gaitā daudzviet uzlīs, vietām līs ļoti stipri un dārdēs pērkons. Mazkustīgo lietus mākoņu dēļ lokāli var applūst ielas, pagalmi, pagrabi un citas zemākās vietas. Kurzemē laiks būs pārsvarā sauss.

Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +13..+18 grādiem, dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +22..+27 grādiem.

Pirmdien Latviju var sasniegt no dienvidiem nākošs ciklons, un ciklonu ietekme var saglabāties vairākas dienas. Daudzviet iespējams stiprs lietus, vietām gaidāms arī pērkona negaiss. Ja spēcīgas lietavas skars valsts austrumu daļu, kur ilgstoši turpinās slapjš laiks, var izcelties plašāki plūdi, savukārt Latvijas rietumu un centrālajā daļā plaši plūdi netiek prognozēti.

Prognozes par nākamnedēļ gaidāmo gaisa temperatūru ir tikpat mainīgas kā nokrišņu prognozes; Latgalē un Vidzemē brīžiem iespējams 30 grādu karstums, Kurzemē - krietni vēsāks laiks.

Kinoloģe Monta Priede skaidro mūsu mīluļu barošanas smalkumus (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 24 Jul 2025 12:54:00 +0300

Latvijā ir radīts īpašs saldējums suņiem, kas nesatur laktozi, cukuru vai citas kaitīgas vielas.

Vasara un siltais laiks ir ideāli piemērots saldējuma ēšanai, un nereti vēlamies ar šo gardumu pacienāt arī mūsu mīluļus. Tomēr suņu saimniekiem jāzina, ka cilvēkiem paredzētais saldējums nav piemērots suņiem un var būt tā veselībai un dzīvībai kaitīgs pat tad, ja tiek iedots tikai neliels šī našķa daudzums. Suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede skaidro, kāpēc cilvēkiem paredzētais saldējums ir kaitīgs suņiem un kādu atsvaidzinoša garduma alternatīvu piedāvāt tā vietā.

Laktoze - biežs suņu vēdersāpju vaininieks

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēkiem paredzētais saldējums nav piemērots suņiem, ir tā sastāvā esošā laktoze. Lielākajai daļai pieaugušu suņu ir laktozes nepanesamība - tas nozīmē, ka viņu organisms nespēj pienācīgi sagremot piena cukuru. Rezultātā pat neliels daudzums piena produktu var izraisīt gremošanas traucējumus - caureju, vēdera uzpūšanos, sāpes vai pat vemšanu. Cilvēka kuņģis šādas sastāvdaļas apstrādā daudz vieglāk, tāpēc saldējums cilvēkam ir salīdzinoši nekaitīgs.

Cukura negatīvā ietekme kā cilvēkiem, tā suņiem

Tradicionālajos saldējumos ir ļoti daudz cukura. Suņiem, tāpat kā cilvēkiem, cukurs var veicināt aptaukošanos, zobu bojājumus un pat diabētu. Suņu organismam nav nepieciešams papildu cukurs, un pārmērīga tā lietošana var izraisīt nopietnas veselības problēmas ilgtermiņā. Daži saldējumi satur arī mākslīgos saldinātājus, piemēram, ksilītu, kas cilvēkiem ir drošs, bet suņiem - ļoti toksisks. Pat neliels daudzums ksilīta var izraisīt strauju cukura līmeņa krišanos asinīs, krampjus, aknu mazspēju un pat nāvi.

Saldējuma piedevas - bīstamas suņa veselībai

Viena no bīstamākajām sastāvdaļām ir šokolāde - bieži sastopama saldējuma piedeva, kas satur teobromīnu, kas suņu organismam ir toksisks. Arī rozīnes, rieksti, īpaši makadēmijas rieksti, kofeīns un alkohols ir biežas, bet ļoti kaitīgas sastāvdaļas. Suns, kurš apēd šādu saldējumu, var nokļūt dzīvībai bīstamā stāvoklī dažu stundu laikā.

Īpaši izstrādāts saldējums suņiem

Taču tas nenozīmē, ka suns nevarētu baudīt kādu atvēsinošu gardumu vasaras karstumā. Rimi vasaras gardums četrkājainajiem draugiem - Latvijā radīts īpašs saldējums suņiem, kas nesatur laktozi, cukuru vai citas kaitīgas vielas. Šis saldējums, ko izstrādājis Tērvetes uzņēmums sadarbībā ar veterinārmedicīnas un dzīvnieku ēdināšanas ekspertiem, ir pieejams trīs garšās - ķirbja, banānu-ogu un mango. Saldējuma ar ķirbju garšu sastāvā esošais inulīns labvēlīgi ietekmē suņu zarnu traktu, nodrošinot veselīgu gremošanas sistēmu, banānu-ogu saldējums satur spirulīnu, kas stiprina imūnsistēmu, savukārt mango saldējums satur kurkumu, kam piemīt dabīga pretiekaisuma iedarbība.

Ar mīlestību un mēru - kā droši palutināt savu suni

Saldējums suņiem nav mīluļa pamata maltīte, tomēr tas ir lielisks našķis - dabīgs, veselīgs un var patiesi palīdzēt sunim atvēsināties karstā laikā. Būtiski atcerēties, ka našķa porcija vienmēr jāierēķina suņa dienas maltītes apjomā un ar tā daudzumu nevajadzētu aizrauties. Ja vēlaties palutināt savu suni un vienlaikus rūpēties par viņa veselību, īpaši paredzētais saldējums suņiem ir lieliska izvēle.

Ceturtdien stiprākie nokrišņi gaidāmi Ziemeļvidzemē

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 19:40:00 +0300

Ceturtdien lietus un negaisa mākoņi vairāk skars Vidzemi, īpaši reģiona ziemeļus, prognozē sinoptiķi.

Naktī Latvijā būs pārsvarā mākoņains laiks, daudzviet uzlīs, vietām gaidāms stiprs lietus un pērkona negaiss. Pūšot lēnam vējam, dažviet veidosies migla. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +14..+19 grādiem.

Dienā saglabāsies liels mākoņu daudzums, īslaicīgi līs, vietām - galvenokārt Vidzemē - gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes, lokāli iespējama krusa un krasas vēja brāzmas.

Pārsvarā pūtīs lēns vējš, un gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstināsies līdz +20..+25 grādiem.

Rīgā nakts uz ceturtdienu būs mākoņaina, pēcpusdienā mākoņu kļūs mazāk. Brīžiem gaidāms lietus, iespējams stiprs lietus un pērkona negaiss. Pūtīs lēns vējš. Gaisa temperatūra naktī noslīdēs līdz +18..+19 grādiem, pēcpusdienā tā pakāpsies līdz +24 grādiem.

Brīdina par Rīgā gaidāmu spēcīgu negaisu

vs.lv — Tue, 22 Jul 2025 19:56:00 +0300

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis dzelteno brīdinājumu par otrdienas vakarā iespējamu spēcīgu negaisu Rīgā.

Tuvākajās vienā līdz trīs stundās Rīgā gaidāms pērkona negaiss ar vēja brāzmām līdz 15 metriem sekundē un stiprām lietusgāzēm.

Brīdinājums ir spēkā līdz plkst.23

Jūlija vidus Latvijā bijis divus grādus siltāks par normu

vs.lv — Tue, 22 Jul 2025 10:17:00 +0300

Jūlija otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā pakāpās 1,9 grādus virs 1991.-2020.gada rādītāja, sasniedzot +19,7 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.

Iepriekšējais desmit dienu periods, kas siltāks par nomu, Latvijā bija aprīļa vidū. No aprīļa beigām līdz jūlija sākumam visas dekādes bija vēsākas nekā ierasts.

Zemākā gaisa temperatūra jūlija vidū bija +9,4 grādi 14.datumā Mērsragā, bet visaugstāk - līdz +29,6 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 11.jūlijā Zvejniekciemā.

Nakts no 19. uz 20.jūliju kļuva par līdz šim siltāko nakti šogad - Mērsragā gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20,5 grādiem, pārējā valstī minimālā temperatūra bija +15..+19,5 grādi.

Vidējais nokrišņu daudzums jūlija otrajā dekādē bija 35,1 milimetrs jeb 140% no normas. Visvairāk nokrišņu - 92,1 milimetrs - reģistrēts Kalnciemā, turpretī Stendē bija tikai 2,2 milimetri nokrišņu.

Sausuma un mitruma rādītājs viszemākais bija Kuldīgas un Ventspils novadā, visaugstākais - Madonas un Līvānu novadā.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 83% - no 77% Rīgā līdz 88% Kolkā. Stiprākās vēja brāzmas novērojumu stacijās bija 20 metri sekundē 17.jūlijā Rēzeknē.

No Rujienas uz Igauniju varēs braukt ar velosipēdu pa bijušo dzelzceļu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 21 Jul 2025 10:53:00 +0300

Maršrutā ir septiņas upītes un lielāki strauti, kuru šķērsošanas vietās braucēju drošībai ir uzstādītas margas un sakārtots to segums.

Vasaras pilnbriedā, 31.jūlijā plkst.13.00, uz Rūjienas vēsturiskā dzelzceļa perona aicinām svinēt atklāšanas svētkus Zaļā dzelzceļa posmam no Rūjienas uz Meisakilu! Zaļais dzelzceļš 24 km garumā ved no saldējuma galvaspilsētas Rūjienas, kas bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu, caur Pendigas, Ķirbeļu un Ipiķu stacijām, lūkojot vēsturiskos tiltus un skaitot robežstabus. Visapkārt pamatīga savvaļa, Zaļā dzelzceļa posms noslēdzas Igaunijas mazākajā apdzīvotā vietā, kurai piešķirtas pilsētas tiesības - Meisakilā.

Zaļie dzelzceļi ir maršruti, kas veidoti pa bijušajām dzelzceļa līnijām. Zaļo ceļu tīkls ved cauri gleznainām ainavām un mežiem. Tie ir piemēroti velobraucējiem, pārgājieniem, izjādēm ar zirgiem, kā arī slēpošanai ziemā. Maršrutu segums pārsvarā ir grants vai meža ceļi, un dabā tie ir marķēti ar norādēm.

31.jūlijā plkst.13.00 Rūjienā, Stacijas ielā 1 svinīgi tiks atklāts Zaļā dzelzceļa posms starp Rūjienas un Meisakilas (Igaunija) pilsētām. Pasākuma laikā svinīgajām uzrunām sekos velobrauciens 24 kilometru garumā ar stāstu par dzelzceļa līniju un tā attīstību, savukārt plkst.18.00 plānota svinīgā atklāšana uz Latvijas-Igaunijas robežas. Ikvienam ir iespēja pievienoties velobraucienam ar savu privāto velosipēdu, taču jāņem vērā, ka brauciens ir lineārs un maršruts atpakaļ veicams patstāvīgi.

Dzelzceļa posms Rūjiena-Meisakila ved pa 1896.gadā būvēto šaursliežu līniju Valka-Pērnava, kuru slēdza 1975.gadā. Igaunijā līniju pārbūvēja par platsliežu dzelzceļu, bet Latvijā atjaunoja Rīgas-Rūjienas platsliežu līniju un projektēja Rūjiena-Meisakila savienojumu. 1981.gadā atklāja Rīga-Tallina līniju, kuras daļa bija Rūjienas-Meisakilas posms, kas galvenokārt kalpoja militāri-stratēģiskiem mērķiem un darbojās nepilnus desmit gadus. Pēc neatkarības atjaunošanas dzelzceļš tika sadalīts starp Latviju un Igauniju, bet līnija kļuva nerentabla, tādēļ 1996.gadā slēdza pasažieru kustību. Lai arī posms šķērso mazapdzīvotu teritoriju, pieturvietu platformas bija plašas, pateicoties līnijas stratēģiskajai nozīmei.

Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvaldes vadītājs Toms Treimanis: "2023.gada rudenī Valmieras novada pašvaldībā uzsākts projekts "Zaļie dzelzceļi II" un potenciālā Rūjiena-Meisakila maršruta izpēte. Maršruts daudzviet nebija nedz izbraucams, nedz izejams ar kājām. Kopš dzelzceļa līnijas slēgšanas tas bija sācis pamazām aizaugt. Dzelzceļa maršrutā ir septiņas upītes un lielāki strauti, kuru šķērsošanas vietās braucēju drošībai ir uzstādītas margas un sakārtots to segums. Maršrutā izvietojām norāžu zīmes - dzelzceļa gulšņus, uz kuriem uzstādītas informatīvās zīmes par tālāko maršruta gaitu, apskates objektiem un tuvākajām apdzīvotām vietām. Tāpat jāņem vērā, ka maršruts domāts nemotorizētiem transporta līdzekļiem, tāpēc uzstādītas arī attiecīgas ceļa zīmes, kas apzīmē gājēju un velosipēdu ceļa sākumu un beigas. Bijušajā Rūjienas stacijā uzstādīts informācijas stends, savukārt uz tilta pār Saprašas upi - plūsmas skaitītājs. Projektā domāts arī par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Svarīgākā informācija uz norādēm un informācijas stendā sagatavota taktilo burtu rakstā, kā arī stāsts par dzelzceļa vēsturi ierakstīts audiogidā latviešu, igauņu un angļu valodās. Vēl šī projekta laikā plānots uzstādīt elektrovelosipēdu uzlādes vietu un remonta staciju Rūjienas pilsētā."

Zaļā dzelzceļa posms izveidots, piesaistot projekta "Zaļie dzelzceļi II (Green Railway II/ Inclusive and accessible Green Railways in Estonia and Latvia)" finansējumu. Projekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tūrismu Igaunijas-Latvijas pierobežas zonā, attīstot bijušo dzelzceļa līniju piemērošanu nemotorizētajam transportam, atpūtas vietu izveidi un bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu piemērošanu tūrismam. Projekta plānotās kopējās izmaksas ir 1 130 275 EUR, t.sk. Valmieras novada pašvaldības kā projekta partnera kopējās attiecināmās izmaksas ir 148 270 EUR, no kurām finanšu instrumenta finansējums 118 616 EUR, Valmieras novada pašvaldības finansējums 14 827 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums 14 827 EUR.

Latvijas pētījums: mūsu cilvēkiem patīk kopīga ēšana (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 21 Jul 2025 08:42:00 +0300

"Prieks nav privilēģija, tā ir emocionālā higiēna", - atzīmē psiholoģe.

Liela daļa cilvēku atliek svinības, domādami "tās izbaudīsim, kad būs vairāk laika" vai "tas nav nekas īpašs". Šādi rīkojoties, mēs neizmantojam ikdienas sniegtās iespējas priecāties, jo īpaši mājās. Pētījuma "Dzīve mājās" dati liecina, ka, lai gan lielākā daļa cilvēku mājās izjūt prieku, diviem no pieciem respondentiem ir grūtības ar tā izjušanu, lai arī viņi uzskata to par svarīgu. Labās ziņas? Ir prasmes, ko var izkopt, lai vairotu prieku.

Sāc ar domāšanas veida maiņu

Psihologi uzsver, ka mūsu spēja izjust prieku sākas ar perspektīvas maiņu. Mums ir jāpārdomā sava attieksme pret prieku un jāpārstāj domāt, ka tas paredzēts vien lielu notikumu vai sasniegumu gadījumā, kā arī jāpiešķir lielāka vērtība tagadnei. Kad mēs mainām to, kā redzam un uztveram prieku, tiek pārveidota mūsu ikdienas dzīve un mēs spējam atrast pastāvīgāku laimi.

Psiholoģe Marija Ābeltiņa atzīmē: "Prieks nav privilēģija, tā ir emocionālā higiēna. Tas mūs atjauno, piešķir jēgu un uztur mūsu saikni ar dzīvi. Nav jāgaida kāda liela jubileja vai projekta noslēgums - šodien paveiktais darbs ir pietiekams iemesls svinībām."

Taču, lai mūsu smadzenes nepierastu pie labā un mēs nezaudētu spēju patiesi to izbaudīt, svarīgi ikdienā radīt jēgpilnus prieka mirkļus un dažādot priecāšanās pieredzes. Ābeltiņa iesaka apzināti mainīt svinēšanas veidus: dažādot gan vietu, gan scenārijus, kā notiek svinības, vienas lielas balvas vietā izvēlēties mazus, nozīmīgus žestus, ieviest pārsteiguma momentus un praktizēt pateicību. Apzinātība ir šīs pieejas būtisks pamats - tā palīdz mums patiešām piedzīvot prieku, kas notiek tagad. Tā ir spēja ar visu uzmanību būt klātesošiem šajā brīdī, nevis jau domās atrasties pie nākamajiem darbiem vai pienākumiem.

Praktizē mazos prieka mirkļus mājās

Mūsu apkārtējā vide var aktīvi atbalstīt un mudināt mūs svinēt gan mazus, gan lielus dzīves mirkļus. "Labi iekārtota telpa kalpo kā vizuāls atgādinājums apstāties, novērtēt un rast prieku," norāda interjera dizaina eksperts Dariuss Rimkus.

Viņš atklāj vienkāršas darbības, kas var palīdzēt radīt priecīgus mirkļus mājās, sākot ar sakoptas un jēgpilnas telpas izveidi. "Labi organizēta un sakopta telpa uzreiz šķiet izsmalcinātāka un pacilājošāka ne tikai estētiski, bet arī fiziskās labsajūtas ziņā. To pierāda pētījums "Dzīve mājās", kurā 38% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka sakopta un tīra māja uzlabo viņu garīgo labsajūtu, savukārt 37% norāda uz ieguvumiem fiziskajai labsajūtai," saka Rimkus.

Otrs padoms ir glabāt iecienītos priekšmetus redzamā vietā un ikdienā izmantot tādas iemīļotas lietas kā greznas sveces vai mantojumā iegūtus traukus. "Tas ne tikai raisa vairāk prieka mūsu ikdienā, bet arī var mudināt izmantot šādas lietas biežāk, negaidot kādu īpašu notikumu," iesaka Rimkus.

Latviešiem patīk radīt atmosfēru

Pētījums "Dzīve mājās" liecina, ka 11% Latvijas iedzīvotāju iededz sveces, lai relaksētos vai radītu mājīgu noskaņu mājās. Turklāt 26% patīk baudīt mājās gatavotus ēdienus, bet 46% no tiem respondentiem, kas kopīgu ēšanu uzskata par sociālu aktivitāti, biežāk mājās izjūt prieku.

Interjera dizainers atgādina, ka dažādie gadalaiki piedāvā unikālas iespējas plānot nelielas svinības un vairot prieku mājās.

"Piemēram, vasarā mūsu uzmanība dabiski tiek pievērsta darbībām svaigā gaisā. Tas ir ideāls laiks, lai veltītu vairāk pūļu balkonu, terašu un dārzu labiekārtošanai. Tādi vienkārši papildinājumi kā lampiņu virtenes, ērti āra spilveni un podos iestādīti garšaugi vai augi var pārvērst šīs telpas par mājīgām oāzēm rīta kafijas baudīšanai vai satikšanās reizēm vakaros. Krāsainu galdautu vai galda piederumu izmantošana ir visvienkāršākais un universālākais veids, kā uzlabot maltīšu baudīšanas pieredzi svaigā gaisā un radīt svinīgāku atmosfēru," saka Rimkus.

Psiholoģe M. Ābeltiņa uzskata, ka kopumā nelieli rituāli darbojas kā psiholoģiski enkuri - tie mazina organisma stresa izpausmes, uzlabo garastāvokļa stabilitāti un veicina emocionālo noturību. Kopīgas maltītes, pankūkas svētdienu rītos vai vakara sarunas palīdz veidot saikni un ģimenes tradīcijas.

"Dzīve notiek tagad. Mēs paši varam izlemt, ko un kad ir vērts svinēt - un dažreiz parasta trešdiena tam sniedz lielisku iespēju. Tāpēc nocel traukus no augšējā plaukta, aizdedzini sveces un izbaudi šo mirkli," mudina psiholoģe.

Pirmdien daudzviet līs

vs.lv — Sun, 20 Jul 2025 17:00:00 +0300

Pirmdien daudzviet Latvijā atkal īslaicīgi līs, bet austrumos gaidāmas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes.

Nakts būs mākoņaina un tikai vietām debesis skaidrosies. Austrumu rajonos īslaicīgi līs, dažviet arī stipri un ducinās pērkons. Vējš lēni pūtīs no ziemeļaustrumiem, ziemeļiem, un gaiss atdzisīs tikai līdz +17..+21 grādiem.

Dienā īslaicīgs lietus gaidāms visā Latvijā, bet austrumos tupināsies negaiss. Pūtīs lēns vējš un gaisa temperatūra sasniegs +21..+26 grādus.

Rīgā naktī nokrišņi nav gaidāmi, bet rīta stundās iespējams īslaicīgs lietus. Pūtīs lēns ziemeļaustrumu, ziemeļu vējš, un gaisa temperatūra nebūs zemāka par +18..+20 grādiem.

Dienā galvaspilsētā debesis aizklās mākoņi, tomēr uzspīdēs arī saule un būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Vējš turpinās lēni līdz mēreni pūst no ziemeļaustrumiem, ziemeļiem un termometra stabiņš pakāpsies līdz +24..+26 grādu atzīmei.

Dienas vidū un pēcpusdienā, spīdot saulei, ultravioletā (UV) starojuma intensitāte būs vidēji augsta, tādēļ sinoptiķi aicina ilgstoši neuzturēties tiešos saules staros.

Dundagas pilī ir unikāla iespēja vērot sikspārņu (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 20 Jul 2025 12:16:00 +0300

Šeit ir sastopama teju puse no kopumā 16 Latvijas sugām.

Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres Nacionālā parka dabas centrs 26.jūlijā plkst.20.00 sadarbībā ar Dundagas Tūrisma informācijas centru aicina ikvienu interesentu uz Sikspārņu nakti Dundagas pilī (Pils iela 14, Dundaga).

Dalībnieku skaits pasākumā ir ierobežots, tādēļ nepieciešams pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu vietnes www.tiekamiesdaba.lv sadaļā "Notikumu kalendārs".

No plkst.20.00 visi interesenti aicināti uz dažādām radošajām darbnīcām, kas veltītas sikspārņa izziņai, plkst.21.00 paredzēta sikspārņu pētnieka Viestura Vintuļa lekcija par sikspārņiem. Plkst.22.00 labvēlīgos laikapstākļos iecerēta sikspārņu vērošanas pastaiga Dundagas pils parkā.

"Sikspārņi, vienīgie lidojošie zīdītāji, ko tautā dēvē par lidojošām pelēm, spēlē ne tikai būtisku lomu kukaiņu aprites regulēšanā, bet arī bioloģiskās daudzveidības veidošanā. Tādēļ visi Latvijā sastopamie sikspārņi ir īpaši aizsargājami. Sikspārņu nakts Dundagā būs aizraujoša iespēja iepazīt tuvāk šos noslēpumainos radījumus, šķetināt mīklas un apgāzt senus mītus par tiem. Sikspārņu vērošana nakts noskaņās padarīs šo pasākumu bērniem jo īpaši aizraujošu, mudinot spert pirmos soļus dabas izzināšanā," saka Baiba Ralle, Slīteres Nacionālā parka dabas centra vecākā dabas izglītības speciāliste.

Sikspārņu pētnieki Dundagu dēvē par Ziemeļkurzemes sikspārņu galvaspilsētu, jo tur ir sikspārņiem labvēlīgi apstākļi - vecs parks ar dobumainiem lapukokiem, tuvumā dažādas ēkas, kā arī dīķis. Tādēļ Dundagā sastopama teju puse no kopumā 16 Latvijas sikspārņu sugām.

Pasākuma apmeklētājiem ieteicams vilkt ērtu, laika apstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus, noderēs arī kabatas lukturis un odu atbaidīšanas līdzeklis.

Visi Latvijā mītošie sikspārņi ir īpaši aizsargājami, cilvēkam nekaitīgi, pārsvarā ir aktīvi naktīs un pārtiek no kukaiņiem. Nakts laikā tie uzņem barības vielas, kas veido trešdaļu no pašu svara, apēdot pat 600 odu laikposmā starp saulrietu un saullēktu.

Pasākumā var tikt fotografēts un filmēts Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Entomoloģijas biedrības publicitātes un sabiedrības izglītošanas vajadzībām. Lietus gadījumā var tikt ieviestas izmaiņas pasākuma programmā, atceļot kādas no plānotajām aktivitātēm. Aicinām sekot līdzi informācijai vietnē www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv un pārvaldes sociālajos tīklos - Facebook un Instagram.

Stilists iesaka mūsu vīriešiem ņemt piemēru no itāļiem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 20 Jul 2025 08:32:00 +0300

No biroja līdz ballītei un vakara pastaigai pa pilsētu.

Kā itāļu vīriešiem vienmēr izdodas izskatīties tik labi? Atbilde slēpjas "smart casual" stila formulā, ko ieviest garderobē nav nemaz tik sarežģīti. To var arī latvieši! Modes stilists Anatolijs Ksenofontovs stāsta un ar praktiskiem piemēriem parāda, cik tas ir vienkārši.

Šie divi šķietami pretrunīgie vārdi "smart casual" veido vienu no vispraktiskākajiem un daudzpusīgākajiem stila virzieniem, kas pielāgojas ikdienas situācijām. No biroja līdz ballītei un vakara pastaigai pa pilsētu - "smart casual" ļauj būt elegantam, nezaudējot kustību brīvību. Un nevienam tas nepiemīt tik organiski kā itāļiem. Kā to panākt? Lūk, pieci praktiski piemēri!

1. "Street casual": brīvības izjūta apģērbā

Pazīstams arī kā ielu stils jeb "street style", šis virziens nepakļaujas noteikumiem. Lai gan šajā tēlā brīvi savijas skandināvu minimālisms un Franču Rivjēras vieglums, nekas nav obligāts - apģērbu, apavus un aksesuārus vari brīvi kombinēt, sekojot sajūtām.

2. "Casual chic": izsmalcināts minimālisms

Šis tēls apliecina, ka vienkāršība var būt izsmalcināta. Kvalitatīvs audums, tīrs piegriezums un pārdomātas proporcijas veido smalku līdzsvaru starp ikdienu un eleganci. Lakatiņš ap kaklu - neliels, bet izteiksmīgs akcents - piešķir tēlam raksturu.

Pievērsiet uzmanību - tās pašas bikses un apavi redzami arī "smart casual" komplektā, apliecinot, cik daudzpusīga var būt kapsulas garderobe.

3. "Business casual": lietišķs bez piepūles

Pazīstams arī kā relaksēts korporatīvais stils, šis virziens saglabā elegantu biroja noskaņu, taču atsakās no formālām detaļām - nav ne kaklasaites, ne uzvalka, ne klasisko melno apavu. Krekla vietā brīvi var izvēlēties polo kreklu, T-kreklu vai vēsākās dienās - bītleni.

4. "Sports casual": gatavs ikdienai

Sportiskais šiks šajā tēlā izpaužas ar vieglumu un pārliecību. Brīva piegriezuma šorti apvienoti ar klasisku T-kreklu un pār pleciem it kā nevērīgi pārmestu džemperi, rada nepiespiestu, bet izkoptu koptēlu. Par smalku stila akcentu kļūst zamšādas mokasīni - tie piešķir tēlam elegantu akcentu un apliecina, ka komforts un stils var iet roku rokā. Šajā apģērbā var doties gan atvaļinājumā, gan pēc maizes uz tuvāko veikalu.

5. "Smart casual": džentlmenis pilsētā

Šis tēls pieprasa līdzsvaru starp komfortu un stingrību. Lai gan izklausās sarežģīti, viss ir vienkārši - žaketi un auduma bikses kombinē ar polo kreklu un klasiskiem apaviem. Praktiski tas nozīmē, ka šādi ģērbies tu varētu piedalīties gan darba sanāksmē, gan doties uz ballīti vai randiņu.

Daži praktiski ieteikumi "smart casual" garderobei:

Kas raksturo "smart casual"? Dabiskas, neitrālas krāsas, vienkārši silueti, klasiskas apdrukas - piemēram, svītras un rūtiņas. Pamata apģērbu veido polo krekli, vienkārši T-krekli, taisna piegriezuma bikses, kā arī apavi, kas balansē starp komfortu un eleganci - piemēram, sporta apavi vai klasiski loferi.

Kapsulas garderobes pamats:

2 žaketes - viena neitrāla, otra ar rakstu;

3 krekli - balts, svītrains un polo;

2 bikses - chinos un klasiskas taisna piegriezuma bikses;

Šorti - vasarai;

2 apavu pāri - loferi un snīkeri;

Šalle vai kabatlakatiņš - detaļai ar raksturu;

Kvalitatīvs pulkstenis - klasisks, elegants un praktisks.

"Smart casual" stila saknes

"Smart casual" stils, kas apvieno neformālo un lietišķo estētiku radās 20.gadsimta sākumā, kad amerikāņu laikraksti pirmo reizi minēja "smart casual" kā alternatīvu stingrajam ģērbšanās kodam.

50. gados šo stilu pārņēma biroja darbinieki Lielbritānijā, kas pēc darba steidzās uz satikšanos ar draugiem - viņiem parasti nebija laika pārģērbties. Taču īstais ikdienišķā stila uzplaukums sākās 70. - 80. gados, kad britu futbola fani, protestējot pret savu vecāku eleganci, ieviesa šo stilu pilsētas ielās. Pēc tam tas izplatījās visā Eiropā un Amerikā līdz kļuva par globālu fenomenu.

Atkal brīdina par gaidāmu spēcīgu pērkona negaisu

vs.lv — Fri, 18 Jul 2025 15:34:00 +0300

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs piektdienas pēcpusdienā ir izplatījis vairākus brīdinājumus - par gaidāmu spēcīgu pērkona negaisu, iespējamiem lietus plūdiem un stipru karstumu daļā valsts.

Tuvākajās stundās vietām Latvijas dienvidu rajonos gaidāms pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm, iespējama arī krusa. Brīdinājums būs spēkā līdz pusnaktij.

Ņemot vērā, ka Latvijas austrumu daļas upju baseinos daudzviet teritorijas jau ilgstoši ir pārmitras un to, ka tuvākajās dienās lokāli gaidāms lietus un pērkona negaiss, vietām var applūst zemākās vietas, kā arī ūdenslīmenis ūdenstilpēs paaugstināsies.

Sinoptiķi arī brīdina, ka šajā pēcpusdienā līdz plkst.17 Rīgā un Kurzemē gaidāms stiprs karstums, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz plus 27, plus 28 grādiem.

Karstums rada papildu slodzi sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas orgānu sistēmām. Vecāki cilvēki, zīdaiņi, kā arī citu vecuma grupu pārstāvji, kas sirgst ar hroniskām saslimšanām, tiek pakļauti veselības traucējumu riskam.

Sinoptiķi atkal brīdina par pērkona negaisu un stipru lietu

vs.lv — Thu, 17 Jul 2025 10:35:00 +0300

Līdzīgi brīdinājumi šonedēļ tiek izplatīti katru dienu.

Kā liecina meteorologu prognozes, šodien no plkst.13 virs Latvijas dienvidu daļas gaidāmi gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet nesīs pērkona negaisu.

Vietām gaidāmas stipras lietusgāzes un brāzmains vējš, dažviet iespējama arī krusa.

Negaisi turpināsies līdz nakts vidum.

Rīgas zooloģiskā dārza tīģeru meitenes nosauktas par Safīru un Augusti

vs.lv — Wed, 16 Jul 2025 16:55:00 +0300

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza jaunās tīģeru meitenes nosauktas par Safīru un Augusti, informēja zoodārzā.

Vārdu atlase notika trīs posmos, apvienojot dažādu iesaistīto pušu ieteikumus un sabiedrības līdzdalību. Balsošanai Rīgas zoodārza mājaslapā tika piedāvāti pieci tīģerēnu vārdi - Auguste, Guste, Aurora, Safīra vai Stella.

Vārdu izvēlē tika iesaistīta arī sabiedrība - ikviens interesents varēja balsot par sev tīkamāko vārdu, ziedojot vismaz vienu eiro. Katrs ziedojuma eiro atbilda vienai balsij. Visi saziedotie līdzekļi tiks ieguldīti tīģeru labbūtībā - mītnes labiekārtošanā, rotaļlietās un barībā.

Kā ziņots, 2024.gada 16.decembrī Amūras tīģeru pārim, Taigai un Augustam, piedzima mazuļi - divas tīģeru meitenes.

Amūras tīģeris ir lielākā tīģeru pasuga un viens no retākajiem lielajiem kaķiem pasaulē. Savvaļā šie dzīvnieki sastopami tikai Tālo Austrumu mežos - galvenokārt Krievijā un Ķīnā.

Amūras tīģeri ierakstīti pasaules sarkanajā grāmatā kā nopietni apdraudēta suga - savvaļā to skaits nepārsniedz 500 indivīdus. Lai palīdzētu saglabāt veselīgu sugas populāciju nebrīvē, Rīgas zoodārzs piedalās Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijas Amūras tīģeru nebrīves pavairošanas programmā.

PTAC: 62% eskalatoru un konveijeru neatbilst būtiskām drošības prasībām

vs.lv — Tue, 15 Jul 2025 12:38:00 +0300

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina pievērst lielāku uzmanību eskalatoru un konveijeru drošai lietošanai, lai novērstu negadījumus.

2024. gadā PTAC veica uzraudzības pārbaudes, un visām pārbaudītajām iekārtām tika konstatētas neatbilstības, turklāt 62% no tām neatbilda būtiskām drošības prasībām.

Izmeklējot avārijas un nelaimes gadījumus, kuros iesaistīti eskalatori vai konveijeri, PTAC secina, ka negadījumu iemesli bieži ir gan tehniskas problēmas, gan lietotāju nepareiza rīcība.

Lai pārvietošanās ar šīm iekārtām būtu droša, PTAC iesaka ievērot šādus noteikumus:

Pirms lietošanas:

- Pārbaudi apavus. Nevalkā ļoti mīksta materiāla apavus (piemēram, kedas ar biezām gumijas zolēm vai gumijas čības), nebrauc basām kājām vai pludmales apavos. Šādi apavi var iesprūst sānu malās vai pakļūt zem sliekšņa izkāpšanas laukumos.

- Nelieto eskalatoru ar bērnu ratiņiem vai dzīvniekiem. Ar iepirkumu ratiņiem drīkst pārvietoties tikai tad, ja tie ir speciāli tam paredzēti - ratiem jābūt ar īpašiem rievotiem riteņiem un bremzēm, lai tie droši turētos.

- Pievērs uzmanību drošības zīmēm un apskaties, kur atrodas STOP poga, lai nepieciešamības gadījumā varētu apturēt iekārtu.

Pārvietošanās laikā:

- Vienmēr turies pie margām, bērnus turi pie rokas, bet dzīvniekus — rokās.

- Kājas turi tālāk no sānu malām un sānu slotiņas (deflektorus) neizmanto apavu tīrīšanai.

- Nesēdi un neatbalsties uz sānu margām, skaties uz priekšu braukšanas virzienā.

Atceries: Eskalatori un konveijeri, kas paredzēti cilvēku pārvadāšanai, ir bīstamas iekārtas, un nepareiza to lietošana var radīt traumas. PTAC aicina pieaugušos būt uzmanīgiem un īpaši pieskatīt bērnus. Pareiza lietošana var palīdzēt izvairīties no negadījumiem.

Jaunmoku pilī notiek interesanta vēsturiska izstāde (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 15 Jul 2025 09:24:00 +0300

Mežsarga tērps, dokumenti, darba rīki, kartes, norādes, apbalvojumi - ļauj ielūkoties profesijas daudzveidībā.

Līdz 30.septembrim Jaunmoku pils Meža muzejā skatāma krājuma izstāde "Mierā ar mežu: Mežsargs Latvijā", kas veltīta mežsarga profesijai un tās lomai 20.gadsimtā.

Izstādes nosaukums uzsver mežsarga būtību kā mieru uzturošam starpniekam starp cilvēku un dabu. Tā aicina skatīt šo amatu ārpus "sargs un sodītājs" tēla - kā klusu, sabiedrībā cienītu kalpošanu mežam, kas balstīta ētikā, zināšanās un atbildībā.

Lai arī meža uzraudzības saknes meklējamas agrāk, izstādes veidotāji koncentrējas uz valsts mežsarga profesiju, kāda tā veidojās līdz ar modernās mežsaimniecības attīstību 19.gadsimta otrajā pusē, nostiprinoties 20.gadsimtā kā skaidri reglamentēts dienests. Mežsargs kļuva par valsts pārstāvi mežā, ar formastērpu, amata pienākumu aprakstu, dokumentāciju un sabiedrisku uzticību.

Izstādes priekšmeti - mežsarga tērps, dokumenti, darba rīki, kartes, norādes, apbalvojumi - ļauj ielūkoties profesijas daudzveidībā. Katra sadaļa izgaismo kādu aspektu no mežsarga ikdienas, tostarp viņa lomu sabiedrības informēšanā, dabas uzraudzībā un kultūrvides saglabāšanā.

Izstāde skatāma Meža muzeja 2. stāvā katru dienu no plkst.9.00 līdz 18.00. Ieeja ar muzeja biļeti.

Pēc izstādes apmeklējuma viesi aicināti atpūsties "Jaunmoku Pils Kafe Terasē", kas atrodas pils dārza pusē un piedāvā desertus, atspirdzinošus dzērienus un nesteidzīgu maltīti ar skatu uz ainavisko parku. Terase ir atvērta no ceturtdienas līdz svētdienai, plkst.11.00-20.00.

Jaunmoku pils piedāvā arī naktsmītnes vēsturiskajā pilī un muižas ēkā, ļaujot pagarināt ainavisko pieredzi un izbaudīt klusumu, kas caurvij šo vietu.

Jaunmoku pilij, kurā neogotiskā stila formas apvienojušās ar jūgendstila elementiem, ir īpaša vieta starp Latvijas arhitektūras šedevriem. Pils uzcelta 1901. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa (1858–1912) projekta – kā Rīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda (1847–1912) medību pils.

Šobrīd Jaunmoku pils saviem apmeklētājiem piedāvā izglītojošas aktivitātes un ekskursijas pils muzejā un parkā, vietu, kur īstenot dažādus pasākumus un svinības, kā arī pārnakšņot viesnīcā – viss Jūsu skaistākajiem mirkļiem vienuviet.

Kompleksā ietilpst parks 9.8 ha platībā un no iepriekšējās apbūves saglabājušās 6 ēkas – pils jeb kungu māja, pienotava jeb „piena māja”, stallis, klēts, galdniecība un smēde. Jaunmoku pils muižas apbūve ar parku ir iekļauta Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā ar valsts aizsardzības nr. 8548, savukārt apgleznotā podiņu krāsns kā valsts nozīmes mākslas piemineklis ar valsts aizsardzības nr. 4449.

Latvijas mazpilsētā atcerēsies ebreju kopienu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 14 Jul 2025 10:19:00 +0300

Ir iespēja izstāstīt personisku stāstu par tukumniekiem un notikumiem.

2025.gada 18.jūlijā plkst.18.00, Rožu svētku laikā, Tukuma Pils tornī (Brīvības laukumā 19a, Tukumā) atklās izstādi "Tukumā un tālumā. Blumenfeldu ģimenes stāsts". Izstādē atspoguļotas ebreju tradīcijas un sadzīve 19.gadsimta Tukumā, īpaši izceļot Tukumā savulaik dzīvojušo seno Blumenfeldu dzimtu, kas izceļoja uz Hersonas apgabalu Ukrainā un vēlāk uz Ameriku. Tas ir stāsts par saknēm, izceļošanu un identitātes saglabāšanu - vēstījums, kas skar gan vēsturi, gan cilvēciskas likteņu līnijas. Ieeja izstādes atklāšanas pasākumā ir bez maksas.

Tukuma muzejs ir pētījis pilsētas vēsturi un veidojis izstādes par dažādām tēmām, bet pirmo reizi pievērsies ebreju kopienai. Pateicoties senu ebreju dzimtu - Blumenfeldu un Klacovu - pēcnācējiem, muzeja rīcībā ir nonācis Dāvida Blumenfelda (1864-1956) rakstīts literārs darbs ar nosaukumu "Dienasgrāmata". Gremdējoties atmiņās, autors apraksta savu vecāku jaunības laiku Tukumā, īpašu uzmanību pievēršot ebreju tradīcijām un ebreju sievietes lomai ģimenē.

Dāvida tēvs Benjamins, grāmatā dēvēts par Bencionu bija ietekmīgas dzimtas pārstāvis, no kuras pazīstamākais ir pirmais Tukuma rabīns Jozefs Vulfs Blumenfelds. Arī Dāvida māte Lea piederēja turīgai dzimtai. Viņas tēvs bija tirgotājs, kura nams atradās pašā pilsētas centrā pie tirgus (tagad Brīvības laukums 10).

Neskatoties uz izcelsmi, visa Benjamina un Leas dzīve bija cīņa par izdzīvošanu gan Tukumā, gan Hersonas apgabalā, Ukrainā. 1883.gadā Bejamins devās meklēt laimi Amerikā, pēc gada viņam sekoja Lea ar bērniem. Arī Amerikā viņiem neklājās viegli. Dāvids, kas bija apguvis skrodera amatu Tukumā, piedzīvoja vairākas neveiksmes, līdz nodibināja savu veikalu Sentpolā, Amerikā.

Pateicoties Frederikam Hercam un viņa pārstāvētajai lielajai Blumentālu dzimtai, izstādē muzejam ir iespēja izstāstīt personisku stāstu par tukumniekiem un notikumiem, kas patiešām ar viņiem ir notikuši gan Tukumā, gan Ukrainā, gan arī Amerikā.

Populārākajam aukstajam desertam ir nacionālās īpatnības (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 14 Jul 2025 10:12:00 +0300

Jaunieši atzinuši, ka vislabprātāk saldējumu bauda pludmalē.

Saldējums ir viens no vasaras iecienītākajiem našķiem, kas garšo lieliem un maziem, bet kur Latvijas iedzīvotāji to bauda vislabprātāk? 60% aptaujāto uzskata, ka saldējums vislabāk garšo ārpus mājām - pludmalē, kafejnīcā, ceļojumā vai pat īpašā saldējuma pasākumā -, savukārt 40% dod priekšroku tā baudīšanai mājās, mierā un klusumā, secināts Latvijas aptaujā.

Aptauja atklāj, ka saldējuma baudīšanas paradumi ievērojami atšķiras atkarībā no dzimuma un vecuma. Teju katra trešā sieviete (32%) norādījusi, ka saldējums vislabāk garšo ceļojumā, kad viss ir jauns un garšas ir daļa no piedzīvojuma. Tādu pat atbildi sniegusi tikai piektā daļa vīriešu (25%).

Visaizraujošākie dati parādās, pētot atbildes pa vecuma grupām. Saldējumu kā daļu no garšas baudījuma ceļojumā visbiežāk norādījuši respondenti vecumā no 40 līdz 49 gadiem - 36%.

Savukārt 18 līdz 29 gadus veci jaunieši, kā arī cilvēki 30 - 39 gadu vecumā, salīdzinājumā ar citām vecuma grupām biežāk atzinuši, ka vislabprātāk saldējumu bauda pludmalē - saulē, smiltīs un ar vēju matos. Šo atbilžu variantu izvēlējās attiecīgi 12% un 16% respondentu.

Gandrīz puse respondentu vecumā no 50 līdz 59 gadiem (48%) un no 60 līdz 74 gadiem (45%) norādījuši, ka saldējums vislabāk garšo mājās mierā un klusumā. Zīmīgi, ka tieši seniori vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem, salīdzinot ar citām grupām, visbiežāk izvēlējušies arī citas, emocionāli piesātinātas saldējuma baudīšanas pieredzes. Piemēram, 23% atzinuši, ka saldējums vislabāk garšo kafejnīcā, nesteidzīgā sarunā ar kādu sev tuvu cilvēku, bet 5% to saista ar īpašu noskaņu saldējuma festivālā vai pasākumā, kur viss ir veltīts priekam un mirkļa baudīšanai.

Valdībā vērtēs ieceri uzņēmumu vadībā prasīt nodrošināt dzimumu līdzsvaru

vs.lv — Sun, 13 Jul 2025 16:14:00 +0300

Otrdien, 15.jūlijā, valdība atkārtoti vērtēs likumprojektu, kas atsevišķu lielo uzņēmumu vadībā paredz prasīt nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

Dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstētu veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva, paredz Labklājības ministrijas (LM) Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekts.

Saeimas deputātu vairākums iepriekš noraidīja Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma nodošanu skatīšanai komisijās. Par likuma nodošanu skatīšanai Saeimas komisijā balsoja deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", kā arī atsevišķi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Pret likuma nodošanu skatīšanai komisijās balsoja deputāti no "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daļa deputātu no ZZS.

Likumu piemērotu kapitālsabiedrībām, kuru juridiskā adrese divus pārskata gadus būs atradusies Latvijā, kurās vidējais nodarbināto skaits būs vismaz 250 cilvēki, kuru neto apgrozījums būs vismaz 50 miljoni eiro vai bilances kopsumma būs vismaz 43 miljoni eiro.

Atbilstoši šiem nosacījumiem, likums attiektos uz ļoti nelielu kapitālsabiedrību skaitu. Pēc "Nasdaq Riga" datubāzē pieejamajiem datiem, uz 2024.gada 19.septembri Latvijā kopumā bija tikai divas šādas kapitālsabiedrības, informē LM.

Šajos uzņēmumos plānots prasīt nodrošināt, lai nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji pildītu vismaz 40% no padomes amatiem, vai arī nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņemtu vismaz 33% no visiem padomes un valdes amatiem.

Šīm kapitālsabiedrībām līdz šī gada 30.jūnijam būtu jāizpilda vismaz viena no noteiktajām prasībām. Kapitālsabiedrībām, kuras līdz 2026.gada vasaras beigām nebūtu sasniegušas vienu no noteiktajiem dzimumu līdzsvara mērķiem, būtu jāsniedz nepieciešamo informāciju Latvijas Bankai, lai pierādītu, ka kandidātu atlases process ir bijis atklāts un atbilst noteiktajām prasībām. Līdztekus Latvijas Banka tīmekļvietnē publicētu informāciju par kapitālsabiedrību pārkāpumiem, vajadzības gadījumā nosakot piespiedu izpildes līdzekļus proporcionālai dzimumu pārstāvniecībai valdēs un padomēs, tostarp uzņēmumam varētu piemērot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.

Ja kapitālsabiedrība līdz noteiktajam datumam nebūs sasniegusi dzimumu līdzsvaru, jo valdes vai padomes pilnvaru termiņš līdz šim datumam nav beidzies, kapitālsabiedrībai nav pienākuma atsaukt valdes un padomes locekļus un organizēt ārpus kārtas kandidātu atlases procesu, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru.

Valdes un padomes locekļi var turpināt ieņemt amatu līdz pilnvaru termiņa beigām, pēc kā kapitālsabiedrībai ir pienākums organizēt atklātu kandidātu atlases procesu.

Paziņojumam par kandidātu atlases procesa uzsākšanu jāietver skaidri, neitrāli formulēti un nepārprotami kandidātu atlases kritēriji un prasības kvalifikācijai, lai noskaidrotu profesionālās kvalifikācijas piemērotību, kompetenci un sniegumu. "Šim paziņojumam ir jābūt dzimumneitrālam," norādīts likuma aprakstā.

Noteikts, ka, izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, darba devējam priekšroku būtu jādod nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, tātad - ja uzņēmuma vadībā vairāk ir vīriešu, tad šādā gadījumā būtu jādod priekšroka sievietei, un otrādi.

Tomēr kapitālsabiedrības varētu izvēlēties arī vairāk pārstāvētā dzimuma kandidātu, ja līdzvērtīgas kvalifikācijas gadījumā pamatotu iemeslu dēļ pārstāvētā dzimuma kandidāta "īpašā situācija" palīdzētu sasniegt personāla dažādības veicināšanas mērķus, iekļaujot valdē vai padomē kādu atšķirīgas attieksmes riskiem pakļauto personu grupu kandidātu pēc nediskriminējošiem kritērijiem, skaidro LM.

Savukārt, ja strīda gadījumā kandidāts norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no dzimuma, kapitālsabiedrības pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes pamatā ir bijuši objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar kandidāta dzimumu. Ja kandidāts neuzskata sniegto pamatojumu par objektīvu, tad kandidāts var vērsties tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Kā skaidro ministrijā, tieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar tās piederību pie noteikta dzimuma ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Savukārt netieša diskriminācija pastāv, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas viena dzimuma personām, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Par diskrimināciju šī likuma izpratnē uzskatāma arī personas aizskaršana un norādījums to diskriminēt. Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušanai tādai nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma, tajā skaitā seksuāla rakstura rīcībai, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.

Attiecīgajām kapitālsabiedrībām reizi gadā savā tīmekļvietnē būtu jāpublicē paziņojums par dzimumu pārstāvniecību to valdēs un padomēs, iekļaujot arī paskaidrojumus gadījumā, ja proporcionālo dzimuma līdzsvara attiecību nav izdevies nodrošināt. Vienlaikus aprakstā jāiekļauj plānotie pasākumi šī mērķa sasniegšanai nākotnē.

Pēc kapitālsabiedrību lūguma Sabiedrības integrācijas fonds varēs sniegt informatīvu atbalstu par korporatīvās vadības dažādības veicināšanu dzimumu līdzsvara sasniegšanai, nodrošinot kandidātu atlases procesu.

LM likuma aprakstā atsaucas uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta apkopotiem statistikas datiem, kas liecinot, ka pērn Latvijā tikai 23,9% no valdes un padomes locekļiem lielajos, biržā kotētajos uzņēmumos bija sievietes. ES vidējais rādītājs šajā jomā ir augstāks - 35,1%.

Pašlaik Latvijas biržā kotētajos uzņēmumos 72% no valdes amatiem pilda vīrieši, savukārt 28% no valdes amatiem pilda sievietes. Padomēs šī proporcija saglabājas līdzīga ar 74% vīriešu un 26% sieviešu pārstāvniecību. Latvija esot vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur sieviešu īpatsvars lielo biržā kotēto uzņēmumu valdēs kopš 2013.gada ir samazinājies par 4,7%.

Arī Latvijas "Top 101" vērtīgāko uzņēmumu dati rādot, ka to valdēs tikai 22% amatu pilda sievietes, savukārt padomēs skaits ir vēl mazāks - 19% amatu ir sievietēm.

Arī valsts uzņēmumu pārvalde neizceļas ar labāku dzimumu pārstāvniecību iepretim citiem Latvijas uzņēmumiem - tur 28% vadības amata vietu ir sievietēm, bet lielākā daļa jeb 72% - vīriešiem.

Dzimumu līdzsvars būtu jānodrošina arī publisko personu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs, LM Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekta publiskajā apspriešanā ieteikuši AS "Nasqad Rīga" un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvji.

Latvieši devās 500 km garā pārgājienā gar dzimto jūru (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 13 Jul 2025 11:10:00 +0300

Tiks organizētas krasta dienas, kurās dalībniekiem būs iespēja gan atpūsties, gan piedalīties dažādās aktivitātēs.

Jau četrpadsmito reizi Latvijas piekrastē norisināsies par tradīciju kļuvušās kampaņas "Mana Jūra" aktivitātes - līdz 12.augustam ceļā dosies Zaļā Ekspedīcija - mēneša laikā dalībnieki mēros aptuveni 500 kilometrus garu ceļu gar Latvijas piekrasti, no Igaunijas līdz Lietuvas robežai. Ikviens interesents ir aicināts pievienoties, lai kopā ar ekspedīcijas komandu piedalītos jūras piesārņojošo atkritumu datu apkopošanā, izzinātu piekrastes dabas daudzveidību un vērtības, kā arī iesaistītos dažādās kampaņas aktivitātēs.

Ekspedīcijas pirmajās nedēļās dalībniekiem būs iespēja iepazīt Latvijas piekrastes dabas daudzveidību kopā ar pieredzējušiem dabas un vides ekspertiem, kuri dažādos maršruta posmos dalīsies zināšanās, palīdzot labāk izprast un novērtēt piekrastes un jūras ekosistēmas. Ekspedīcijai pievienosies arī pētniece Marta Barone, zoologs Vilnis Skuja un citi profesionāļi, sniedzot ieskatu vides aizsardzībā un dabas izzināšanā. Turklāt tiks organizētas krasta dienas, kurās dalībniekiem būs iespēja gan atpūsties, gan piedalīties dažādās radošās un izglītojošās aktivitātēs - mācīties gatavot dabā, baudīt muzikālos priekšnesumus, doties ekskursijās un daudz ko citu. Plašāka informācija par ekspedīcijas aktivitātēm un lektoriem būs pieejama, sekojot līdzi "Mana Jūra" Facebook lapai.

Aicinām pievienoties ekspedīcijai, lai palīdzētu ekspedīcijas komandai Latvijas vides būtisku datu apkopošanā, savām acīm ieraudzītu piekrastes dažādību, satiktu līdzīgi domājošus cilvēkus, mācītos no dabas ekspertiem un ar savu klātbūtni iedvesmotu rūpes par vidi.

Kampaņas "Mana Jūra" ietvaros jau kopš 2012.gada vairāk kā 40 Latvijas piekrastes vietās tiek veiktu jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi, kuru veikšanā vasarās tiek apmācīts un iesaistīts ikviens Zaļās Ekspedīcijas dalībnieks. Jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu rezultāti 2024.gadā norādīja, ka vidēji katros 100 metros pludmales zonā tiek atrastas 334 atkritumu vienības un vidēji katrā pludmalē atrodami 36 dažādi atkritumu veidi. Šie dati liecina, ka Latvijai vēl ir daudz paveicams, lai sasniegtu Labas Jūras vides stāvokli attiecībā uz atkritumu piesārņojumu, jo ES vides mērķos ir noteikts, ka pludmalēs atkritumu skaitam uz 100 metriem nedrīkst pārsniegt 20 vienības.

No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru pludmalēs, 75,9% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons (8,4%), metāls (4,8%), zemāk ierindojas - stikls un keramika, pārtikas atkritumi, gumija, tekstils un apģērbs, koks un ķīmiskās vielas.

Kampaņu "Mana jūra" īsteno nodibinājums Vides izglītības fonds, sadarbībā piekrastes aizsardzībā ieinteresētajām pašvaldībām un uzņēmumiem. Kampaņas "Zaļā ekspedīcija" šogad tiek īstenota Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programmas LIFE 2018. - 2020.gada projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju".

Sestdien laiks brīžiem skaidrosies

vs.lv — Fri, 11 Jul 2025 17:52:00 +0300

Sestdien valsts teritorijā gaidāms mākoņains laiks, kas brīžiem skaidrosies, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Naktī uz sestdienu gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, nakts pirmajā pusē vietām ziemeļos vēl stipras lietusgāzes un pērkona negaiss. Pūtīs lēns austrumu puses vējš, negaisa laikā iespējamas krasas vēja brāzmas līdz 25 metriem sekundē. Vietām austrumos veidosies migla, dūmaka. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +13...+17 grādiem.

Sestdiena aizritēs bez būtiskiem nokrišņiem. Dienā gaiss iesils līdz +17…+23 grādiem.

Naktī Rīgā mākoņu daudzums būs mainīgs un būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pūtīs lēns austrumu, dienvidaustrumu vējš, un gaiss atdzisīs līdz +15...+17 grādiem.

Sestdien arī galvaspilsētā gaidāms apmācies laiks, kas brīžiem skaidrosies. Pūtīs lēns dienvidaustrumu puses vējš. Gaisa temperatūra iesils līdz +24 grādiem.

Atceļ ieteikumu nepeldēties Daugavā pie Rumbulas

vs.lv — Thu, 10 Jul 2025 18:01:00 +0300

Daugavas peldvietas Rumbulā ūdens analīžu rezultāti pašlaik atbilst noteiktajām prasībām un ūdens mikrobioloģiskais piesārņojums šobrīd vairs nav konstatēts, tāpēc Veselības inspekcija (VI) ir atcēlusi ieteikumu tur nepeldēties.

7.jūlijā inspekcija izplatīja ieteikumu nepeldēties Rumbulas peldvietā, jo atkārtoti peldūdens laboratoriskie analīžu rezultāti vienā no pozīcijām šajā peldvietā neatbilda peldūdens kvalitātes prasībām.

Peldsezonas laikā VI speciālisti reizi mēnesī ņem oficiālo peldvietu paraugus. Laboratorijā tiek noteikti 2 mikrobioloģiskie rādītāji - zarnu nūjiņu (Escherichia coli jeb E.coli) un zarnu enterokoku koncentrācija ūdenī.

Šie rādītāji kalpo par indikatoriem iespējamā fekālā ūdens piesārņojuma atklāšanai un var liecināt par slimību izraisošo patogēno baktēriju un vīrusu klātbūtni ūdenī.

Zarnu enterokoku skaits pēc 7.jūlija laboratoriskajiem rezultātiem peldvietā bija palielināts, bet ne tik augsts, lai būtu jāsaglabā aizliegums peldēties, līdz ar to VI noteica peldēšanās ierobežojumu, iesakot peldvietā nepeldēties.

Peldēties nav ieteicams, ja E.coli skaits ir lielāks par 1000, bet nepārsniedz 3000 mikroorganismu šūnas 100 mililitros ūdens vai zarnu enterokoku skaits pārsniedz 300, bet nepārsniedz 500 mikroorganismu šūnas 100 mililitros ūdens.

VI 4.jūlijā peldvietas "Rumbula" ņemtajā ūdens paraugā zarnu enterokoku mikroorganismu šūnu skaits bija 350 uz 100 mililitriem ūdens, savukārt E.coli skaits bija uz normas robežas, proti, - 1000 mikroorganismu šūnas uz 100 mililitriem ūdens.

Līdz šim zilaļģu savairošanās nevienā no oficiālajām peldvietām nav konstatēta.

Latvijā ierastie dizaina risinājumi ir novecojuši, vajag atjauninājumu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 10 Jul 2025 15:27:00 +0300

Balta telpa ir nepraktiska - tā "pieprasa" ideālu tīrību, jo tajā katrs traips izceļas.

Tāpat kā modes pasaule, arī interjera dizains ir nepārtrauktā kustībā - kas vēl nesen izskatījās moderns un iekārojams, šodien var šķist pārspīlēts vai zaudējis nozīmi. 2025.gads iezīmē skaidru pavērsiena punktu interjera dizaina pasaulē - virsroku gūst ilgtspējīgi materiāli un dizains ar personīgu "odziņu", kamēr virspusēji, trendīgi risinājumi pakāpeniski "noriet". Par trim savulaik populārām, bet nu jau aktualitāti zaudējušām interjera tendencēm stāsta interjera dizainere Liene Gotfridsone.

1. Pilnīgi balti interjeri

Gadu gaitā caurcaurēm balti interjeri ir kļuvuši par vienu no atpazīstamākajiem minimālisma simboliem - balti griesti, baltas sienas, baltas mēbeles, pat aizkari, kas saplūst ar fonu. Savulaik tas bija kā klusējošs dizaina manifests par tīrību, kārtību un estētisku vienkāršību. Tomēr 2025.gadā šī tendence oficiāli zaudē svaigumu un aktualitāti.

"Lai arī balts interjers fotogrāfijās izskatās plašs un "elpojošs", reālajā dzīvē tas bieži kļūst par sterilu un bezpersonisku vidi, kurā pietrūkst dzīvīguma un emocionāla siltuma. Turklāt balta telpa ir nepraktiska - tā "pieprasa" ideālu tīrību, jo tajā katrs traips izceļas," stāsta Liene Gotfridsone. Viņa secina, ka baltā vietā nāk toņu daudzbalsība - dabīgi, silti materiāli un niansētas krāsas un tekstūras, kas veido dzīvus, slāņainus interjerus. Aktuāli kļūst smilškrāsas, māla, meža zaļie un pat piesātināti zili toņi, kas mijas ar lina, koka, akmens faktūrām. Baltais nepazūd pavisam, taču tas vairs nav galvenais varonis - tas kļūst par fonu, kas ļauj izcelt krāsu, gaismu un personības klātbūtni telpā.

2. Atklāts plānojums bez robežām

Savulaik pilnībā atvērts telpas plānojums tika uzskatīts par modernā dzīvesveida arhitektūras virsotni - plūstoša telpa bez durvīm, bez robežām, bez ierobežojumiem. 2025.gadā šī tendence zaudējusi gan praktisko nozīmi, gan piekāpusies emocionālā komforta priekšā.

"Dzīve mājās ir kļuvusi intensīvāka un daudzslāņaināka, it īpaši pēc pandēmijas gadiem, kad mājoklis kļuva par galveno dzīves telpu - biroju, klasi, sporta zāli un atpūtas zonu vienlaikus. Atklātā telpa šajā kontekstā atklāja savas vājās puses: nācās samierināties ar troksni, ģimenes locekļi viens otram bieži vien traucēja, un radās vizuāls haoss," secina Liene Gotfridsone.

Tā vietā aktuāla kļūst telpas struktūra ar daļēji nodalītām zonām, izmantojot vieglas konstrukcijas, mobilās starpsienas, stikla paneļus vai vienkārši pārdomātu mēbeļu izvietojumu. Zonēšana kļūst par dizaina valodu, kas vienlaikus ļauj saglabāt atvērtības sajūtu un nodrošināt ikdienas vajadzībām atbilstošu funkcionalitāti.

3. Lētas "skandināviskuma" kopijas

Gandrīz divas desmitgades skandināvu minimālisms valdīja interjera dizaina virsotnē - gaišas koksnes toņi, tīras līnijas, pelēkbaltas krāsas un nosacīta askēze bija kļuvušas par globālu estētikas valodu. Tas bija drošs, pieejams un visiem derīgs risinājums. Taču 2025.gadā šis stils zaudē savu dominanci - ne tāpēc, ka būtu kļūdains, bet tāpēc, ka kļuvis pārāk paredzams.

"No sākotnējā skandināviskuma šarma - vienkāršības, funkcionalitātes un siltuma - daudz kas tika pazaudēts, reproducējot masveidā. Copy-paste interjeru pārsātinājums, lētas koka imitācijas, vienveidīgas mēbeles bez identitātes - tas viss ir novedis pie stila, kas vairs neizceļ, bet izplūst fonā," stāsta Liene Gotfridsone, secinot, ka tā vietā nāk dizains ar stāstu: ilgtspējīgi materiāli, vietējo amatnieku darinājumi, rūpīgi izvēlēti vintage priekšmeti un autentiskas detaļas ar raksturu. Krāsa atgriežas interjerā līdz ar faktūrām un kontrastiem - harmoniski līdzās pastāv lins un keramika, koks un metāls, sena kumode un laikmetīgā māksla.

Eksperts iesaka, kā organizēt ceļojumu ar elektroauto (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 10 Jul 2025 14:20:00 +0300

Ja laikus izvēlies uzlādes punktus ar lieljaudas atjaunojamo elektroenerģiju, seko līdzi nobraukuma atlikumam.

Ceļošana ar elektroauto kļūst arvien populārāka, jo arvien vairāk autovadītāju pāriet no ierastajiem iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļiem uz elektroauto vai hibrīda automobiļiem. Pārvietošanās ar elektroauto paredz arī rūpīgāku plānošanu, īpaši dodoties garākā braucienā. Ja laikus izvēlies uzlādes punktus ar lieljaudas atjaunojamo elektroenerģiju, seko līdzi nobraukuma atlikumam un pielāgo braukšanas stilu. Tādā veidā brauciens var kļūt ne tikai patīkamāks, bet arī klusāks, mierīgāks, maciņam draudzīgāks un ilgtspējīgāks. Praktiskos padomos dalās Krišjānis Caune, FIA ECO Rally Latvijas komandas braucējs.

1. Sagatavo elektroauto braucienam

Pirms garāka brauciena pārliecinies, ka Tavs elektroauto ir tehniskā kārtībā un gatavs nobraukt lielāku attālumu. Ieteicams pārbaudīt riepu spiedienu - pārāk zems spiediens palielina rites pretestību un samazina nobraukuma distanci. Lai brauciens būtu komfortabls, atceries pārliecināties, ka logu šķidrums ir pietiekamā līmenī, kā arī slotiņas ir labā stāvoklī, jo vasaras vakaros gaisā manāmi īpaši daudz lidojošu kukaiņu.

Elektroauto efektivitāti būtiski ietekmē arī svars - jo tas lielāks, jo mazāka nobraukuma rezerve. Ņem līdzi tikai nepieciešamāko un izvieto bagāžu pārdomāti: smagākās mantas novieto zemāk, vieglākās - augstāk, atstājot brīvu redzamību caur logiem un nepieļaujot mantu nekontrolētu kustību bremzēšanas laikā.

Pārdomāti sagatavots auto palīdzēs izmantot baterijas jaudu pilnvērtīgāk un ceļot drošāk.

2. Izplāno maršrutu un uzlādes iespējas - arī naktī

Garāks brauciens ar elektroauto prasa pārdomātu maršruta plānošanu - ne tikai galamērķa izvēli, bet arī loģiski izvietotas uzlādes pieturas un atpūtas pauzes, ja tādas nepieciešamas. Izvēlies ātrās uzlādes stacijas, kas atrodas pie nozīmīgiem autoceļiem un ļauj uzlādēt auto laikā, kad pats atpūties.

Plānojot ilgākus pārbraucienus, apsver arī nakšņošanas vietas, kur pieejama elektroauto uzlāde. Viesnīca vai kempings ar uzlādes iespēju ļauj naktī atjaunot ne tikai savu, bet arī auto enerģiju - no rīta vari turpināt ceļu ar pilnu bateriju. Izvēlies arī iepirkšanās centrus, kuri piedāvā auto uzlādes servisu, tādējādi izmantojot laiku lietderīgi - iepērkoties un vienlaicīgi uzlādējot spēkratu.

Lai nerastos neparedzēti sarežģījumi, plāno ar rezervi - vismaz 15-20% baterijas atlikuma līdz nākamajai uzlādei.

3. Seko līdzi nobraukuma atlikumam

Būtiski ņemt vērā arī automašīnas braukšanas režīmu iestatījumus - "eco" vai "normal" režīmi vienmēr būs ekonomiskāki nekā "sport" vai "off-road" jeb bezceļu režīmi. Enerģijas patēriņu būtiski ietekmē arī izmantotais papildaprīkojums - jo īpaši gaisa kondicionēšana, kas ir viens no galvenajiem elektroauto enerģijas patērētājiem. Tāpat jāņem vērā arī citu ierīču lādēšana, salona apgaismojums, ventilēšanas sistēmas un dažādi apsildes elementi.

Lai brauciens būtu efektīvāks, ieteicams saglabāt vienmērīgu braukšanas dinamiku, izvairoties no straujas paātrināšanās un bremzēšanas. Ja automašīnas iestatījumi to ļauj, maksimāli izmanto rekuperācijas jeb enerģijas atjaunošanas sistēmu, kas palīdz atgūt daļu patērētās enerģijas.

Lai arī navigācijas sistēmas sniedz aptuvenu informāciju par atlikušo distanci, vienmēr atstāj rezervi un uzticies arī savam plānam - tas ļaus izvairīties no negaidītām situācijām uz ceļa.

Izvērtē, vai pa ceļam nav plānota neparedzēta novirze no distances - piemēram, kāds ainavisks skats, apskates objekts vai mazs ciemats, kurā piestāt. Tāpat ņem vērā ceļa segumu un iespējamos apstākļus - grants ceļš, kāpums vai pretvējš var būtiski ietekmēt enerģijas patēriņu. Skaisti skati ir tā vērti, taču vēl patīkamāk tos izbaudīt ar mierīgu sirdi, zinot, ka droši tiksi līdz nākamajai uzlādes vietai.

4. Brauc vienmērīgi un ar mērenu ātrumu

Strauja paātrināšanās un bremzēšana tērē vairāk enerģijas un samazina brauciena efektivitāti. Elektroauto tūlītējais griezes moments sniedz lielisku dinamiku, taču ieteicams braukt vienmērīgi, paredzot plūsmu un izvairoties no straujiem manevriem. Izmanto efektīvi reģeneratīvo bremzēšanu un atceries, ka elektroauto patēriņš pilsētā un braucienos no kalna uz leju reizēm pat var būt zemāks, nekā uz šosejas.

5. Izmanto pārdomātu un uzticamu uzlādes tīklu

Lai garāks ceļojums ar elektroauto būtu patiesi ērts un paredzams, būtiski izvēlēties uzticamu uzlādes tīklu ar pārdomātu infrastruktūru.

Ceturtdien vietām gaidāmas stipras lietusgāzes

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 18:27:00 +0300

Ceturtdien vietām centrālajos un austrumu rajonos gaidāmas stipras lietusgāzes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Naktī debesis būs apmākušās un daudzviet līs. Vietām austrumos gaidāmas ļoti stipras lietusgāzes, iespējams arī pērkona negaiss. Dažviet austrumos īslaicīgi veidosies arī migla. Pūtīs mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, vietām rietumu un centrālajos rajonos brāzmās pastiprinoties līdz pat 16 metriem sekundē. Gaiss atdzisīs līdz +13...+17 grādiem.

Dienā laiks būs lielākoties mākoņains, daudzviet gaidāms lietus. Iespējams arī pērkona negaiss. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, rietumos brāzmās sasniedzot 15 līdz 16 metrus sekundē. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +15...+20 grādiem, savukārt galējos dienvidaustrumos - līdz pat +24 grādiem.

Rīgā naktī debesis būs apmākušās un palaikam līs. Mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš nakts otrajā pusē brāzmās pastiprināsies līdz 16 metriem sekundē. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +13...+15 grādiem.

Arī diena galvaspilsētā būs mākoņaina, palaikam līs, brīžiem lietus būs stiprs, pēcpusdienā iespējams arī pērkona negaiss. Saglabāsies mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, no rīta brāzmās vēl pastiprinoties līdz 16 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra būs +15...+17 grādu robežās.

Šajā sestdienā Rojā būs koši svētki pie jūras (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 13:09:00 +0300

Šogad sagaidāms arī īpašs pārsteigums - Neptūnam pievienosies skursteņslauķu cunfte.

Sestdien, 12.jūlijā, Rojas piekraste atkal piepildīsies ar dzīvesprieku un jūras elpu - šeit norisināsies tradicionālie Zvejnieksvētki, kas, kā ierasts, sola gan sportisku garu, gan muzikālus piedzīvojumus, gan sirsnīgu kopā būšanu pie jūras.

Diena iesāksies aktīvi - jau no rīta tiks dots starts Rojas pusmaratona festivālam, makšķerēšanas sacensībām un pludmales volejbolam. Savukārt Ostas ielas promenādē apmeklētājus gaidīs svētku tirdziņš, kur mājražotāji piedāvās gan gardumus, gan vietējo amatniecību,bet par omulīgu noskaņu rūpēsies "Radio Runā Roja" kopā ar vienmēr atraktīvo DJ UFO. Visas dienas garumā netrūks arī atrakciju un izklaides gan lieliem, gan maziem.

Turpinājumā svinētāji tiek aicināti uz Rojas pludmali, kur ar dzīvas mūzikas skaņām tiks sagaidīts Neptūns. Pirms viņa ierašanās viļņu krastā muzicēs saksofona duets Marta un Neftali. Pēc tradicionālās apsveicināšanās ar ļaudīm, jūras valdnieks dosies svinīgā parādē pa Rojas ielām kopā ar draugiem Rīgas Kabrioklubu un kvintetu Zelmeri PRO.

Šogad sagaidāms arī īpašs pārsteigums - Neptūnam pievienosies skursteņslauķu cunfte, kas gan draudzīgi parunās ar Jūras valdnieku, gan būs satiekami ielās. Un, kā zināms - ja pieķeries pie skursteņslauķa pogas un klusībā ievēlies vēlēšanos, tā var piepildīties...

Fīr`s Zvejnieku sētā un zivju zupu izbaudīt būs iespējams atpūtas centrā Otra puse.

Svētku laikā apmeklētāji aicināti iepazīt piekrastes un zvejniecības vēsturi Rojas Jūras un zvejniecības muzejā, kā arī apskatīt divas jūrai veltītas gleznu izstādes - vienu muzejā, otru Rojas kultūras centrā.

Bērnus un ģimenes sagaidīs rotaļprogramma "Kaķa Garfilda un sunīša Pluto jūras zivju piedzīvojumi", lielie burbuļi, Zvejniekspēles bērniem un pieaugušajiem - viss, kas rada svētku prieku.

Rojas brīvdabas estrādē uz skatuves kāps Ivo Fomins ar grupu, bet turpinājuma Viktors Zemgals un Beāte Meldere, dāvājot skaistus muzikālus mirkļus pie jūras.

Tiem, kam patīk vērot spēka izpausmes, būs iespēja sekot līdzi sacensībām "Daiņa Zāģera kausa izcīņa. Grāvējs. Latvijas atklātais čempionāts spēkavīriem" - tur tiks turēti ūdensmotocikli, celti smagumi un pārbaudīts izturības limits stafetē. Savukārt adrenalīna cienītāji varēs baudīt ekstrēmus trikus velošovā Greentrial Bike Tour izpildījumā.

Un tad, kad saule slīdēs jūrā, sāksies Ziemeļkurzemes lielākā pludmales balle.Uz divām skatuvēm uzstāsies: Bermudu divstūris, Pērkons, Būū. Citi Zēni, Mārtiņš Kanters ar grupu, Dēka, duets Karakums, kā arī DJ Roberts Lejasmeijers, DJ Jax un DJ Ufo. Par svētku noskaņu rūpēsies arī bārs "Ezītis Miglā", kas sola atspirdzinājumus un nepiespiestu atmosfēru līdz pat rīta gaismai.

Pagājušais jūnijs bijis karstākais Rietumeiropā

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 07:02:00 +0300

Pagājušais mēnesis bija karstākais jūnijs Rietumeiropā, kas vairākos karstuma viļņos piedzīvoja "ekstrēmas" gaisa temperatūras, trešdien ziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S).

Pasaules mērogā šis jūnijs bija trešais karstākais, kāds līdz šim ticis reģistrēts. Līdz šim karstākais jūnijs pasaulē bija 2024.gadā, bet otrs karstākais - 2023.gadā, informēja C3S.

Ekstrēma tveice bija sevišķi izteikta Eiropā, kas sasilst vairākas reizes straujāk nekā pasaule caurmērā.

Miljoniem cilvēku dažādās Eiropas daļās bija pakļauti augstam karstuma stresam, vidējām dienas temperatūrām Rietumeiropā sasniedzot iepriekš reti redzētus līmeņus, turklāt tas iepriekš nekad nebija noticis jau vasaras sākumā.

Vairākās valstīs tika reģistrētas gaisa temperatūras virs 40 grādiem pēc Celsija. Karstums Spānijā un Portugālē sasniedza 46 grādus.

C3S direktora vietniece Samanta Bērdžesa norādīja, ka karstuma viļņu ietekme Eiropā bijusi "īpaša". To pastiprināja rekordaugstas jūras virsmas temperatūras Vidusjūras rietumos, kas jūnijā sasniedza visu laiku augstāko dienas maksimumu.

"Sasilstošā pasaulē karstuma viļņi, domājams, kļūs biežāki un intensīvāki un ietekmēs vairāk cilvēku Eiropā," sacīja Bērdžesa.

Abi karstuma viļņi - no 17. līdz 22.jūnijam un no 30.jūnija līdz 2.jūlijam - bija saistīti ar karstuma kupoliem, kas iesprostoja silto gaisu virs skartajiem reģioniem, paildzināja sutīgo laiku un saasināja piesārņojumu un savvaļas ugunsgrēkus.

Portugāle, Spānija, Francija, Itālija un liela daļa Balkānu valstu pieredzēja dažas no augstākajām sajūtu temperatūrām, kuras nosaka ne tikai gaisa temperatūra, bet arī citi faktori, piemēram, mitrums.

Maksimālā sajūtu temperatūra uz ziemeļiem no Lisabonas sasniedza 48 grādus pēc Celsija - apmēram septiņus grādus virs vidējās, un bija saistīta ar "ekstrēmu karstuma stresu", ziņoja C3S.

Jūras virsmas temperatūra Vidusjūras rietumos jūnijā bija "īpaši augsta", dažviet par apmēram pieciem grādiem pārsniedzot vidējo. 30.jūnijā tā sasniedza rekordu - 27 grādus pēc Celsija.

Augstāka ūdens temperatūra samazināja gaisa atdzišanu naktīs piekrastē, veicināja augstāku mitruma līmeni un kaitēja jūras dzīvajai dabai.

Rekordlielu karstumu jūnijā pieredzēja 12 valstis un 790 miljoni cilvēku pasaulē. Bīstams karstums pārklāja daļu ASV, savukārt Ķīnā 102 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika reģistrēta visu laiku karstākā jūnija diena un dažās no tām gaisa temperatūra pārsniedza 40 grādus.

Trešdien Latvijā gaidāms stiprs lietus un negaiss

vs.lv — Tue, 08 Jul 2025 17:48:00 +0300

Trešdien Latvijā gaidāms stiprs lietus un negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Naktī uz trešdienu laiks būs pārsvarā mākoņains, tikai vietām debesis uz īsu brīdi skaidrosies. Dažviet gaidāms neliels īslaicīgs lietus, pūšot lēnam vējam veidosies arī migla. Gaiss atdzisīs līdz +11…+16 grādiem.

Rīgā nakts paies ar mākoņainu laiku, bet bez būtiskiem nokrišņiem. Pūtīs lēns vējš, minimālā gaisa temperatūra gaidāma +14…+16 grādu robežās.

Trešdiena aizritēs ar mākoņainu laiku - ja dienas pirmajā pusē tikai dažviet nopilēs pa kādai lietus pilei, tad no dienas vidus Latvijai pietuvosies jauna nokrišņu zona. Valsts centrālajos un austrumu rajonos gaidāms lietus, vietām pat ļoti stipras lietusgāzes un pērkona negaiss.

Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, gaiss iesils līdz +17…+22 grādiem.

Galvaspilsētā dienas pirmā puse aizritēs bez būtiskiem nokrišņiem, bet vakarpusē lietus zona sasniegs arī Rīgu, pastāv arī negaisa risks. Maksimālā gaisa temperatūra ap +20 grādiem.

Ģimnāzijas pedagogs: Matemātikas eksāmens mākslīgi vienkāršots

vs.lv — Mon, 07 Jul 2025 21:12:00 +0300

Šogad 9.klašu matemātikas eksāmens mākslīgi vienkāršots, lai visi spētu pabeigt pamatskolu, šādu vērtējumu Latvijas Televīzijai paudis Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas matemātikas skolotājs, direktora vietnieks Dainis Kriķis. Savukārt par eksāmenu saturu atbildīgā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) to noliedz.

Pēdējos gados plašu negatīvu rezonansi sabiedrībā ir radījuši vājie skolēnu rezultāti centralizētajos eksāmenos, simtiem jauniešu nespējot sasniegt pat minimāli nepieciešamo rezultātu. Šī iemesla dēļ par vairākiem gadiem kavējas plāns minimāli sasniedzamo vērtējumu pamatskolu centralizētajos eksāmenos palielināt līdz 20%, un tas jau pāris gadus ir "iesaldēts" 10% līmenī.

Rīgas valsts ģimnāzijās novērojuši, ka skolēni, kas mēģina iestāties ar augstiem matemātikas centralizētā eksāmena rezultātiem, ģimnāziju veidotajos iestājpārbaudījumos īpaši spožus rezultātus neuzrāda. Līdz ar to vairākiem direktoriem šogad radies iespaids, ka matemātikas eksāmens mākslīgi vienkāršots, lai visi varētu pabeigt pamatskolu, vēsta LTV.

"Eksāmens ir atvieglināts, lai mums valsts mērogā skolēni būtu sekmīgāki, lai mēs labāk izskatītos un lai varētu tikt pāri 10% slieksnim. Mums ir bijusi saskare, kad vecāks ir ļoti šokēts, salīdzinot centralizētā eksāmena un iestājpārbaudījuma rezultātus, jo iestājpārbaudījumā ir kādi 15%, bet centralizētajā eksāmenā - tuvu pie 80%," atzīmēja Kriķis.

Centralizētajos eksāmenos lielā daļā uzdevumu pietiek ar to, ka izvēlas pareizo atbildi no priekšā dotiem variantiem, drīkst izmantot kalkulatoru un formulu lapas. "Šeit katrā ziņā ir domāts, lai skolēns, kurš ir kaut ko mācījies, vismaz 10% var dabūt," sprieda skolotājs, "šeit tos nedabūt ir ļoti grūti. (...) Eksāmenu varētu izpildīt arī mazliet pagatavojies skolēns, beidzot 7. klasi."

Līdzīgs viedoklis par matemātikas eksāmenu izveidojies arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoram, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentam Rūdolfam Kalvānam. Pēc viņa vārdiem, uzņemšanas gaitā redzams, ka matemātikas eksāmena rezultāti ir pat netipiski augsti.

"Tas ļoti kropļo konkurenci. Saņem, piemēram, rezultātu 82% eksāmenā, un viņi netiek skolā uzņemti, jo priekšā ir vēl 100 skolēni, kam ir vēl labāk. Tā nekad nav bijis. Šis eksāmens nešķiro, un mums, vidusskolām, šobrīd ir tādas morālas problēmas. Un arī vecāki ir lielā neizpratnē," skaidroja Kalvāns.

Kalvāna vadītajā skolā tiekot saņemti pieteikumi no skolēniem ar gada atzīmi matemātikā 5, tātad viduvēji, bet eksāmenā iegūtiem vairāk nekā 80%, kas būtu pielīdzināms atzīmei 8.

Tam nepiekrīt VIAA Valsts pārbaudījumu departamenta vecākā eksperte Liene Purgaile. Uzdevumi esot tādi, kādus skolēni risina ikdienā, bet esot domāts par vājo lasītprasmi, tāpēc uzdevumi esot uzrakstīti pēc iespējas vienkāršāk.

"Centos tā, lai vieglie uzdevumi būtu ar maksimāli īsu tekstu. Tas ir tas, pie kā šogad ir īpaši piedomāts, lai vieglie un vidēji vieglie uzdevumi būtu īsi un skaidri formulēti, kas, iespējams, radījis to situāciju, ka labs skolēns ir nokārtojis šo eksāmenu labāk nekā viņš gaidīja," sprieda Purgaile.

Izglītības resors sīkāku informāciju par eksāmenu rezultātiem sniegs preses konferencē rīt.

Ko var pārvadāt jumta bagāžniekā un ko salonā: eksperta viedoklis (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 07 Jul 2025 16:55:00 +0300

"Mūsu ceļojums sākas jau mājās - ar sarakstu un vienošanos, kur kas tiks likts".

Ceļošana ar savu automašīnu kļūst arvien populārāka. Pareiza bagāžas izvietošana ir būtiska, jo ietekmē gan degvielas patēriņu, gan auto vadāmību un kopējo drošību uz ceļa. Arī šķietami ērts risinājums - jumta bagāžnieks - var radīt problēmas, ja izvēlēts vai lietots nepārdomāti. Ekspertu padomos jumta bagāžnieka izvēlē un lietošanā dalās ceļojumu entuziasti - Aiļu ģimene - un eksperts Ints Purmalis.

Ģimenes ceļojums sākas ar bagāžas loģistiku

Ja mašīnā brauc divi pieaugušie un divi bērni, katrs centimetrs kļūst nozīmīgs. Ar šo izaicinājumu labi pazīstama ir Aiļu ģimene - pieredzējuši autoceļotāji, kas gadu gaitā apguvuši, kā sapakot visu nepieciešamo, nezaudējot komfortu pat braucot ar nelielu automašīnu.

"Mūsu ceļojums sākas jau mājās - ar sarakstu un vienošanos, kur kas tiks likts," stāsta Miķelis Ailis, divu bērnu tētis. "Primārās lietas, ko izmantosim ceļā, novietojam bagāžnieka priekšpusē, bet pārējo - kas būs vajadzīgs tikai galamērķī - dziļāk, vai automašīnas jumta kastē." Viņš piebilst, ka mantu kompakta iepakošana var būt laikietilpīga, un labāk to paveikt pirms ceļojuma, nevis katrā pieturā no jauna krāmēt jumta kasti.

Četri cilvēki, bagāža un vidēja izmēra hečbeks

"Ceļojumos izmantojam vidēja izmēra hečbeku. Diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vietas bieži vien pietrūkst - jāietilpina gan bērnu rati, gan slēpes, zābaki, drēbes, rotaļlietas un vēl kas tik ne. Tad talkā nāk jumta kaste. Tur liekam mantas, kuras nepieciešamas tikai galamērķī."

To, cik ļoti jumta kastes izvēle ietekmē brauciena kvalitāti, zina stāstīt eksperts Ints Purmalis. "Izvēle sākas ar jautājumu - ko, cik daudz un cik tālu vedīsim."

"Lielās jumta kastes, piemēram, ap 180-200 cm, būs gana ietilpīgas, lai paņemtu līdzi slēpes, snovborda dēli vai bērnu ratus. Savukārt mazas jumta kastes, kas ir 140-160 cm garumā, vairāk piemērotas mazākām automašīnām un somu pārvadāšanai," skaidro Purmalis.

Speciālists iesaka pievērst uzmanību arī kastes atvēršanas mehānismam - daudzus modeļus iespējams atvērt no abām pusēm, turklāt tos var viegli uzlikt bez instrumentiem. Ne mazāk svarīga ir aerodinamika - zemāks kastes profils nozīmē mazāku troksni salonā brauciena laikā un zemāku degvielas patēriņu.

Ko vest jumta kastē, ko - labāk auto salonā?

Aiļu ģimene atzīst, ka cenšas sakrāmēt mantas tā, lai ceļā jumta kaste jāver vaļā pēc iespējas retāk. "Jumta kastē liekam tikai to, kas vajadzīgs galamērķī. Ceļam nepieciešamās lietas - uzkodas, rezerves drēbes, rotaļlietas, higiēnas lietas - liekam salonā vai bagāžnieka priekšpusē."

Lai gan šķiet, ka jumta kastē var salikt visu, tai ir gan izmēra, gan funkciju, gan drošības ierobežojumi. "Mēs nekad nevedam jumta kastē trauslas vai ļoti vērtīgas lietas," saka Miķelis Ailis. "Jumta kastē varam ielikt slēpju zābakus, ja dodamies uz kalniem, rezerves drēbes, bērnu ratus."

Arī Ints Purmalis to apstiprina, ka jumts nav tik drošs kā salons - ne sadursmes, ne temperatūras ziņā. Turklāt smagāki priekšmeti var ietekmēt arī auto vadāmību.

Tipiskas kļūdas automašīnas bagāžas organizēšanā

Pēc Aiļu ģimenes pieredzes, problēmas sākas, ja par mantu izvietojumu nav domāts laicīgi. Jāatstāj arī nedaudz brīvas vietas kādam suvenīram vai neplānotam iepirkumam. "Mēs parasti atstājam ap 15-20% brīvas vietas," saka Miķelis Ailis.

Savukārt Ints Purmalis norāda uz vēl vienu kļūdu - gadās, ka izvēlētā jumta kaste ir par garu un traucē atvērt bagāžnieku. Tāpēc svarīgi ievērot ražotāja norādījumus un pārbaudīt, vai auto reliņi sader ar konkrēto modeli. Viņš arī iesaka - ja kaste netiek izmantota, labāk to noņemt. Samazināsies degvielas patēriņš un trokšņi salonā.

Aiļu ģimene vienmēr tur pa rokai noderīgas lietas: "Galvas lukturīši, ārējās uzlādes baterijas jeb powerbank, neliela gāzes plītiņa un termoss ar siltu dzērienu - it īpaši ziemā, ja gadās gaidīt palīdzību uz ceļa." Arī jumta kastei viņi pievērš papildu uzmanību. Līdzi vienmēr ir kāda elastīgā siksna - ja nepieciešams, kasti var papildus nostiprināt.

"Esam dzirdējuši stāstus, kur slēpes aizlido no magnētiskajiem turētājiem uz šosejas," stāsta Aiļu ģimenes galva. "Jāatceras, ka arī kastei ir savi nosacījumi. Piemēram, iebraucot pazemes stāvvietā, jāatceras, ka uz jumta ir kaste."

Aiļu ģimenes galvenais ieteikums ir nebaidīties no neparedzētām situācijām. "Ceļojums ir piedzīvojums. Arī saplīsis auto ceļa malā ir piedzīvojums," viņi saka. "Tāpat nav iespējams par visu padomāt, jo vienmēr kaut kas aizmirsīsies. Svarīgākais, lai pats esi gatavs doties ceļā."

Jaunajā darba nedēļā lietus gaidāms visā valsts teritorijā

vs.lv — Sun, 06 Jul 2025 15:57:00 +0300

Jaunajā darba nedēļā lietus gaidāms visā valsts teritorijā, tostarp nedēļas vidū centrālajos un austrumu rajonos iespējams arī stiprs lietus un pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Sinoptiķi min, ka jaunajā darba nedēļā laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā, tostarp nedēļas vidū centrālajos un austrumu rajonos ir iespējams arī stiprs lietus un pērkona negaiss. Naktīs gaisa temperatūra pazemināsies līdz +12…+17 grādiem, kamēr dienās nedēļas sākumā tā pārsvarā sasniegs +20…+25 grādus, savukārt nedēļas otrajā pusē - vien +17…+22 grādus.

Pirmdien, 7.jūlijā, debesis lielākoties klās mākoņi, tomēr nakts pirmajā pusē vietām, iespējams, debesis īslaicīgi skaidrosies. Dienas gaitā vietām gaidāms neliels lietus, kas no pēcpusdienas pakāpeniski izplatīsies jau teju visā Latvijā, lokāli iespējams arī pērkona negaiss.

Pirmdien pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš, kas dienas laikā iegriezīsies no dienvidaustrumiem un austrumiem. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +12…+16 grādiem, savukārt dienā paaugstināsies līdz +20…+25 grādiem. Kurzemē, līča piekrastē, būs vēsāks - tur gaiss iesils vien līdz +17…+19 grādiem.

Otrdien, 8.jūlijā, debesis būs pārsvarā mākoņainas, taču dienas laikā brīžiem tās skaidrosies. Naktī uz otrdienu daudzviet gaidāms lietus, valsts austrumu daļā iespējams arī pērkona negaiss. Dienā nokrišņu būs mazāk - lietus gaidāms tikai atsevišķos rajonos.

Pūtīs lēns vējš, kas nakts otrajā pusē iegriezīsies no dienvidrietumiem un rietumiem un pakāpeniski nedaudz pastiprināsies. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +14…+18 grādiem, savukārt dienā paaugstināsies līdz +19…+24 grādiem. Kurzemes piekrastē būs nedaudz vēsāk.

Trešdien, 9.jūlijā, debesis joprojām lielākoties klās mākoņi, tomēr nakts sākumā daudzviet tās īslaicīgi skaidrosies. Dienas laikā daudzviet gaidāms lietus, īpaši centrālajos un austrumu rajonos, kur iespējams arī stiprs lietus. Naktī atsevišķos reģionos veidosies migla, kas var būtiski pasliktināt redzamību. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu vējš, kas dienas gaitā iegriezīsies no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem.

Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +11…+16 grādiem, bet dienā paaugstināsies līdz +17…+22 grādiem.

Nedēļas otrajā pusē nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā. Ceturtdien, 10.jūlijā, vietām līs stipri, kā arī ir iespējams pērkona negaiss. Vējš brīžiem būs brāzmains, taču nedēļas nogalē tas pakāpeniski pierims. Naktīs gaisa temperatūra būs ap +15 grādiem, bet dienās termometra stabiņš pakāpsies vien līdz +22 grādiem.

Saldējums nav tikai deserts - tas ir vasaras simbols (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 06 Jul 2025 15:30:00 +0300

Padomāts arī par cilvēkiem, kas īpaši piedomā pie produktu sastāva, bet pavisam no našķiem atteikties nevēlās.

Siltā sezona, un līdz ar to arī saldējuma sezona, ir pilnā sparā. Saldējums nav tikai deserts - tas ir vasaras simbols, kas vieno paaudzes un rada īpašas atmiņas. Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju saldējumu ēšanas paradumus, Latvijas eksperti veica aptauju. Lai arī cieņā ir tradicionālas izvēles, inovācijas saldējuma nozarē veicina jaunu garšu, veselīgāku un vegānisku produktu popularitāti.

Viens tagad vai vairāki vēlāk

Tas, kā cilvēki iegādājās saldējumu, var daudz pastāstīt par viņu dzīvesveidu un paradumiem. Šobrīd var novērot, ka lielākoties sabiedrība dalās divās daļās. 39% aptaujāto iedzīvotāju norāda, ka iegādājās saldējumu pa vienam - lai to uzreiz apēstu. Var manīt tendenci - jo jaunāks respondents, jo biežāk iegādājas tieši tūlītējai apēšanai. Savukārt 40% ieraduši uzreiz nopirkt vairākus saldējumus, veidojot mājās rezerves. Izteiktākie krājumu veidotāji ir 30-39 gadus veci.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, par 13% samazinājusies viena iepakojuma pirkšana tūlītējai apēšanai, taču lielo iepakojumi iegāde nedaudz palielinājusies. Šo varētu skaidrot ar cenu pieaugumu, kā rezultātā cilvēki arvien biežāk pievērš uzmanību cenas un daudzuma attiecībai, meklējot finansiālu ietaupījumu, un nav noslēpums, ka bieži tieši vairāku gabalu iepakojumi ir izdevīgāki.

Ievērojami mazāka daļa (16%) min, ka iegādājas saldējumus lielos iepakojumos - lai būtu gan ēšanai, gan saldējuma kokteiļu pagatavošanai. Bija arī tādi, kuri nepērk saldējumu paši, bet ēd tikai tad, ja viņus uzcienā (3%). Turklāt daži respondenti minēja, ka saldējumu gatavo paši, kas varētu norādīt pēc jaunas garšas meklējumiem vai specifiskām sastāvdaļu vēlmēm.

Saldējumu inovācijas

Inovācijas ne tikai padara saldējumu pieejamāku dažādām gaumēm un diētām, bet arī veicina nozares attīstību un popularitāti. Arvien lielāku popularitāti iegūst vegāniskie saldējumi, kas ir izgatavoti no augu izcelsmes sastāvdaļām.

Tāpat padomāts arī par cilvēkiem, kas īpaši piedomā pie produktu sastāva, bet pavisam no našķiem atteikties nevēlās - arvien biežāk dzesētajos veikalu plauktos sastopam saldējumus ar samazinātu cukura daudzumu. Īpaši aktuāli šobrīd ir jaunu garšu ieviešana, kas seko pasaules trendiem. Tā, piemēram, šogad lielu uzmanību sev pievērsa slavenās Dubaijas šokolādes saldējumi.

Garšu kombinācijas

Saldējums nav tikai deserts - tas ir radošuma lauks, kurā vari būt gan šefpavārs, gan izgudrotājs. Eksperti aicina šovasar eksperimentēt un atrast savu ideālo saldējuma kombināciju, izmantojot vienkāršas sastāvdaļas un drosmīgas idejas.

Idejas 5 īpaši saderīgām saldējuma kombinācijām:

-Karameļu saldējums ar kafiju;

-Tikko cepta ābolu plātsmaize ar vaniļas saldējumu;

-Zemeņu saldējums ar balzamiko etiķi un baziliku;

-Banānu saldējums ar zemesriekstu sviestu un šokolādes skaidiņām;

-Šokolādes saldējums ar ogām.

Suņiem patīk peldēties, taču ir dažas nianses (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 06 Jul 2025 12:25:00 +0300

Garspalvainiem suņiem ar biezu kažoku peldēšana var būt papildu izaicinājums - spalva piesūcas ar ūdeni.

Karstās vasaras dienās peldēšanās pie ūdens šķiet lieliska izklaide arī četrkājainajiem mīluļiem. Taču vai tā ir piemērota visiem suņiem? Suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede skaidro, kādos gadījumos peldēšanās var būt droša, bet kad rada riskus un liek ievērot īpašu piesardzību.

Vai visi suņi prot peldēt?

Lai gan peldēšana vairumam suņu ir dabisks instinkts, tā ne vienmēr ir piemērota visiem. Dažām šķirnēm - piemēram, angļu un franču buldogiem, pekiniešiem, mopšiem, basetiem un takšiem - tādas anatomiskās īpatnības kā īsas kājas, smaga galva vai īsi elpceļi var būtiski apgrūtināt peldēšanu vai padarīt to pat bīstamu. Šādi suņi var ātri nogurt, pārvērtēt savas spējas un nonākt dzīvību apdraudošās situācijās.

Drošība ūdenstilpju tuvumā

Neatkarīgi no tā, cik labi suns prot peldēt, saimniekam vienmēr jāuzrauga dzīvnieks, atrodoties ūdens tuvumā. Suns var aizrauties, iepeldēt pārāk dziļi vai mēģināt sekot kādam objektam vai ūdensputnam. Garspalvainiem suņiem ar biezu kažoku peldēšana var būt papildu izaicinājums - spalva piesūcas ar ūdeni, kļūst smaga un strauji nogurdina dzīvnieku. Svarīgi ir arī pārliecināties par ūdenstilpes kvalitāti - noslēgtās ūdenstilpēs vasarā bieži sastopamas toksiskas aļģes, kas var radīt nopietnas veselības problēmas, nonākot saskarē ar ādu vai uzņemot iekšķīgi.

Auksts ūdens var būt bīstams

Tāpat kā cilvēki, arī suņi var ciest no hipotermijas vai aukstuma šoka. Hipotermija attīstās, ja suns ilgstoši atrodas aukstā ūdenī - ķermeņa temperatūra pazeminās, un organisms vairs nespēj uzturēt siltumu. Savukārt aukstuma šoks var rasties, ja suns pēkšņi no karstas vides metas aukstā ūdenī - straujā temperatūras maiņa var negatīvi ietekmēt sirdsdarbību, elpošanu un organisma darbību kopumā.

Kad noder peldēšanas veste?

Lai uzlabotu drošību, suņu saimniekiem ieteicams apsvērt peldēšanas vestes iegādi. Šī aprīkojuma funkcija ir palīdzēt sunim saglabāt līdzsvaru ūdenī un noturēties virspusē. Vestes ir īpaši noderīgas ne tikai peldoties, bet arī citās aktivitātēs - braucienos ar laivu, supošanā vai citos līdzīgos gadījumos. Tās parasti ir košās krāsās, kas palīdz suni viegli pamanīt, un ar rokturi uz muguras, lai dzīvnieku vajadzības gadījumā varētu viegli izcelt no ūdens. Turklāt veste var sniegt sunim drošības sajūtu un palīdzēt pārvarēt bailes no ūdens.

Ko padzerties, kad slāpst? Uztura speciālistes ieteikumi (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 15:00:00 +0300

Slāpes droši var veldzēt gan ar negāzētu, gan gāzētu ūdeni.

Sinoptiķi beidzot arī mūsu platuma grādos sola vasarīgu karstumu, tāpēc aktuāls kļūst jautājums, ar ko veldzēt slāpes. Dažādu dzērienu plaukti veikalos ir ļoti bagātīgi, ražotāji piedāvā dzērienus visām gaumēm, un te patiesi var apjukt. Latvijas uztura speciālisti ar pavāri Jevgēniju Jansoni ir izveidojis populārāko dzērienu aprakstu, novērtējot to piemērotību ikdienas lietošanai, sākot ar veselīgākām alternatīvām un beidzot ar našķiem dzērienu formātā.

1.Pirmā izvēle - tīrs ūdens un minerālūdens!

Protams, nevienam nav pārsteigums - vislabākais dzēriens ikdienai ir ūdens, tas ideāli palīdz atjaunot mūsu organismā zaudēto šķidrumu un ir viegli pieejams. Lielākajā daļā Latvijas ir kvalitatīvs, drošs un dzeršanai piemērots krāna ūdens, arī veikalā nopērkamais dzeramais ūdens parasti ir salīdzinoši lēts. Slāpju veldzēšanai var izvēlēties gan parastu ūdeni, gan minerālūdeni. Ikdienā ar dzeramo ūdeni parasti ir pietiekami, taču īpašos gadījumos (piemēram, dažu slimību dēļ vai pie pastiprinātas fiziskās slodzes) labāk izvēlēties minerālūdeni. Slāpes droši var veldzēt gan ar negāzētu, gan gāzētu ūdeni. Te izvēle ir ļoti individuāla un to nosaka apstākļi, kā organisms reaģē uz gāzēto ūdeni. Dažiem ūdens burbulīši var izraisīt vēdera uzpūšanos un diskomfortu kuņģa zarnu traktā, bet citiem pretēji - tie rada patīkamas sajūtas. Gāzēts ūdens organismu ar šķidrumu apgādās tikpat labi, kā negāzēts, tāpēc jebkura izvēle šajā situācijā ir lieliska!

2.Ūdens ar garšu un bez saldinātājiem.

Ja tīru ūdeni iedzert grūti, to var bagātināt ar kādu garšu - vislabāk to darīt pašam, pievienojot ūdenim augļus, ogas, dārzeņus, garšaugus. Pietiekami kvalitatīvus un garšīgus ūdeņus, protams, var nopirkt arī veikalā, taču te gan jābūt ļoti uzmanīgiem. Ūdeņi ar garšām var tikt iedalīti divās galvenajās kategorijās - ar un bez saldinātājiem. Ja saldinātājs netiek pievienots, dzēriena sastāvā bez ūdens parasti vēl ir aromatizētājs un oglekļa dioksīds. Uzturvērtības ziņā šāds ūdens praktiski neatšķiras no parastā ūdens - ja papildus aromāts jums atvieglo ūdens dzeršanu, to droši var patērēt ikdienā. Diemžēl lielai daļai šādu dzērienu tiek pievienoti ne tikai aromatizētāji, bet arī cukurs, sīrups vai citi saldinātāji. Cukurs slāpju veldzēšanai paredzētā dzērienā nav ieteicams, pat, ja tas nāk no ir dabīgas sulas. Padoms ir tikai viens - lasiet sastāvu, lai, cerot uz veselīgu izvēli, nejauši nenopirktu ūdens vārdā nosauktu saldu našķi, kas drīzāk pretendē saukties par limonādi.

3. Tēja un kafija

Lai arī šie dzērieni klasiski šķiet piemēroti vēsumam, arī karstā laikā tēja un kafija bez piedevām ir laba izvēle slāpju remdēšanai - tas ir antioksidantiem, flavonoīdiem un citām bioloģiski aktīvām vielām bagāts bezkaloriju dzēriens. Karstā laikā kafiju un tēju var dzert atdzesētu vai pat pievienot dzērienam ledus gabaliņus. Tiesa, ja kafijai vai tējai liksiet klāt cukuru, pienu, krējumu vai sīrupu, dzēriens savu veselīgumu būtiski zaudēs. Ja slāpju veldzēšanai vēlaties izmantot rūpnieciski ražotu ledus tēju, izvēlieties to, kam ir mazāks cukura daudzums

4. Kombuča

Kombuča ir kļuvusi par pēdējo gadu modes dzērienu un tās popularitāte strauji aug. Tā ir fermentēta jeb raudzēta tēja, un šobrīd veikalu plauktos ir pieejamas ļoti dažādas kombučas visām gaumēm. Kombuča ir ļoti laba alternatīva limonādēm vai iesala dzērieniem. Tā kā kombuča ir fermentēta, tai ir probiotiskas īpašības, kas līdzinās raudzētu pienskābo produktu īpašībām un tā ir uzskatāma par veselīgu izvēli. Ir pētījumi, kas apstiprina kombučas pozitīvo efektu uz gremošanas sistēmu un imūnsistēmu, tomēr der atcerēties, ka par šo dzērienu vēl arvien nepieciešamas plašākas zināšanas. Tāpat būtiski zināt, ka Eiropā pagaidām nav normatīvo vadlīniju, kas garantētu šī produkta kvalitātes standartus un drošību, tāpēc izvēlieties tikai zināmu ražotāju kombučas, kam uzticaties un, protams, lasiet produkta sastāvu, jo arī kombučā var slēpties lieks cukurs un citas nevajadzīgas piedevas.

5. Sulas (un nektāri)

Joprojām ir aktuāls stereotips par to, ka dabīgās sulas, īpaši svaigi spiestās, ir ļoti veselīgas. Diemžēl tā nebija, nav un nebūs - sulu veselīgums ir relatīvs. Tieši tāpēc šajā sarakstā sulām ir priekšpēdējā vieta, jo sula vairāk būtu jāuzskata par saldo ēdienu, desertu. Lai gan sulā ir daži vērtīgi mikroelementi, to pat īsti nevar uzskatīt par vitamīnu un minerālvielu avotu. Sula tiek pagatavota, no augļa izspiežot tikai mīkstumu, kas satur daudz cukura un maz šķiedrvielu. Visas vērtīgās lietas - šķiedrvielas, vitamīni, minerālvielas - slēpjas tieši augļa cietajā daļā, tāpēc, gatavojot sulu, pašu vērtīgāko mēs diemžēl izmetam ārā. Ir vērts atcerēties - apēst vienu apelsīnu vienmēr būs vērtīgāk, nekā izdzert vienu glāzi apelsīnu sulas. Sula drīzāk ir pieņemamam izvēle, ja gribas kaut ko garšīgu, bet, nemānīsim sevi, šis iet našķu, nevis dzērienu lauciņā!

6. Limonādes un citi saldinātie dzērieni

Lai gan saldināti dzērieni ir jebkādi dzērieni, kam pievienots saldinātājs, īpaši piesardzīgi jālieto dažādas limonādes, toniki, kvasi, iesala dzērieni un, jā, arī sporta dzērieni. Vidēji 250 ml saldināta dzēriena ir ap 25 g (5 tējk.) cukura. Tas ir daudz - precīzi visa Pasaules Veselības organizācijas pieaugušam cilvēkam rekomendētā maksimālā dienas deva. Izdzerot vienu glāzi, mēs iztērējam visu dienas devu! Cukura šķīdums ļoti strauji ceļ glikozes līmeni asinīs, tam seko arī straujš kritiens, kas nelabvēlīgi ietekmē mūsu apetīti un veselību kopumā. Pētījumi pierāda, ka cukurotu saldināto dzērienu lietošana ir saistīta ar lieko svaru, sirds un asinsvadu slimībām un insulta risku. Ja kādu saldinātu dzērienu tomēr ļoti kārojas, to var izdzert īsi pirms fiziskām aktivitātēm, jo tad mēs uzņemto enerģiju uzreiz izlietojam. Uzmanīgiem jābūt arī ar tā dēvētajiem mazkaloriju jeb zero dzērieniem - tiem parasti pievienoti dažādi mākslīgi saldinātāji, kaloriju it kā ir mazāk, tomēr vēl arvien ir pārāk maz pētījumu par šādu dzērienu nekaitīgumu un viedokļi ir dažādi. Ir vērts pašiem sev atbildēt - vai mums pašiem un mūsu bērniem organismiem vajag šos eksperimentus?

Par modes lietu kļuvuši arī dažādi sporta, izotoniskie, elektrolītu dzērieni, tomēr pēc būtības to sastāvs ir diezgan mistisks - tajos ir gan labas lietas, gan arī organismam pilnībā nevajadzīgas piedevas. Bieži šo produktu reklāmās izmanto apgalvojumu, ka dzēriens nodrošina optimālu hidrāciju. Te gan uzreiz jāteic, ka arī visparastākais ūdens nodrošina optimālu hidrāciju un ikdienā cilvēkam, pat sportistam, nav nekādas vajadzības pēc šāda satura dzēriena. Jebkurš pārsaldināts dzēriens ir šķidrs našķis un te nu vietā atgādinājums, ka liekas kalorijas visvieglāk uzņemt tieši ar dzērieniem.

Cik daudz šķidruma tad ir jāizdzer dienas laikā? Šis apjoms ir individuāls un to nosaka mūsu ķermeņa uzbūve, dzīvesveids, aktivitātes un citi faktori. Vidēji tiek ieteikts dienā uzņemt 30-35 ml šķidruma (nevis ūdens!) uz ķermeņa svara kilogramu. Šķidrumu mēs uzņemam arī ar ēdieniem, citiem dzērieniem. Patiesībā normālos apstākļos organisms pats lieliski regulē, cik šķidruma tam nepieciešams, atliek tikai novērtēt savu uzturu un ieklausīties savā ķermenī.

Smaržas kā ikdienas stila sastāvdaļa vīriešiem

vs.lv — Fri, 04 Jul 2025 05:30:00 +0300

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc dažus cilvēkus atceras ne tikai pēc izskata, bet arī pēc aromāta?

Smaržas ir kā neredzams aksesuārs – tās rada noskaņu, atspoguļo personību un sniedz papildu pārliecību. Vīriešiem smaržas ir spēcīgs ierocis ikdienas komunikācijā. Tieši tāpēc populārākās vīriešu smaržas bieži vien nav tikai modes lieta – tās kalpo kā rīks, kas palīdz sevi pozicionēt.

Pareizi piemeklētas smaržas kļūst par daļu no Tava tēla, ko cilvēki asociē ar Tevi. Atšķirībā no redzamiem aksesuāriem – pulksteņa vai apaviem –, smarža darbojas emocionāli un paliek atmiņā ilgāk.

Kā Atrast Smaržu, Kas Der Tieši Tev

Smaržu izvēle nav tikai “tas, kas labi smaržo”. Tā ir sajūta, ko vēlies nodot, un tēls, ko būvē. Lai atrastu piemērotāko aromātu, nepieciešams veltīt laiku eksperimentiem, bet ir daži ieteikumi, kas palīdzēs izvēli padarīt mērķtiecīgāku.

Pirmkārt, padomā, kādai situācijai domātais aromāts – vai tas būs darbam, vakaram, brīvdienām vai īpašiem pasākumiem? Katram gadījumam ir atšķirīgs tonis.

Otrkārt, novērtē savas rakstura iezīmes. Ja esi mierīgs un introverts, piemērotāks var būt maigs, koksnes vai jūras toņu aromāts. Ja esi aktīvs, enerģisks un sociāls – citrusaugļu vai pikants aromāts būs piemērotāks.

Un visbeidzot – testē. Neuzticies tikai testerpapīriem – smarža jāizmēģina uz ādas. Tikai tā varēsi sajust, kā tā attīstās un vai patiešām tev der. Piešķir aromātam vismaz stundu, lai saprastu, vai tas ir patīkams arī ilgtermiņā.

Kā Izvairīties No Tipiskām Kļūdām Smaržu Lietošanā

Ne visi zina, ka arī aromāta lietošanā ir savi noteikumi. Vīriešu vidū joprojām pastāv mīti, piemēram, ka vairāk nozīmē labāk, vai ka vienas smaržas der visam. Tāpēc ir vērts apzināties kļūdas, kas var mazināt pat vislabākā aromāta ietekmi.

• Nepārdozē smaržas – pietiek ar 1–2 izsmidzinājumiem uz ķermeņa pulsa punktiem.

• Nelieto tās uz apģērba – audums var mainīt smaržas notis vai tās deformēt.

• Izvēlies sezonai piemērotus aromātus – vasarai piemēroti svaigi aromāti, ziemā – siltāki un piesātinātāki.

• Nepērc smaržas steigā.

• Neizmanto vienu un to pašu aromātu gadu no gada – kā mode mainās, tā arī mūsu gaume attīstās.

Aromāta Atšķirība No Dienas Laika un Vides

Smaržas var būt kā kostīms – vienas ir domātas dienai, citas – vakaram. Tāpēc viens un tas pats aromāts ne vienmēr būs piemērots visos apstākļos. Rīts, darbs, treniņš vai pastaiga vakarpusē – katrs no tiem prasa savu pieeju.

Dienā parasti dominē gaišākas, svaigākas notis – citrusaugļi vai piparmētra. Tās piešķir svaigumu un neuzbāzīgu smaržu, īpaši, ja esi birojā vai daudz komunicē ar cilvēkiem. Vakaram piemērotas smaržas ar dziļākām notīm – dzintars, muskuss, garšvielas.

Svarīgs ir arī apkārtējais fons. Ja dodies uz pasākumu slēgtā telpā, kur būs daudz cilvēku, izvēlies smaržu, kas nav pārāk intensīva. Savukārt, svaigā gaisā vari būt drosmīgāks, jo aromāts izkliedējas ātrāk.

Stils - Caur Smaržu Izvēli

Smaržas kļuvušas par izteiksmes līdzekli. Tās var būt klusas, bet pārliecinošas. Vai spilgtas un provokatīvas. Tāpat kā ar apģērbu, arī šeit izvēle ir par to, kādu ziņu Tu vēlies nodot.

Cilvēki bieži atceras ne tikai to, ko teici vai kā izskaties, bet arī sajūtu, kas palika pēc Tavas klātbūtnes. Smarža ir tā sajūta. Un nav svarīgi, vai esi klasikas cienītājs vai meklē ko nestandarta – galvenais, lai aromāts būtu TAVS. Jo tikai tad tas kļūst par daļu no Tevis.

Rīgā pārspēts 105 gadus sens karstuma rekords

vs.lv — Thu, 03 Jul 2025 19:51:00 +0300

Ceturtdien Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +32,4 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas galvaspilsētā reģistrēta jūlija trešajā dienā, bija +29,9 grādi 1920.gadā.

Pārspēts arī visas valsts 3.jūlija rekords, kas līdz šim bija +30,7 grādi 1936.gadā Rūjienā. Jaunais rekords ir Rīgā un arī Mērsragā sasniegtie +32,4 grādi. Trešā augstākā gaisa temperatūra ceturtdien Latvijā bija +32,0 grādi Daugavpilī.

+30 grādu robeža Latvijā pārsniegta pirmo reizi kopš pagājušā gada augusta. 3.jūlija karstuma rekords labots visās novērojumu stacijās, izņemot Ainažus un Rūjienu.

No rietumiem Latviju šķērso aukstā atmosfēras fronte un gaisa temperatūra strauji pazeminās, vietām tā noslīdējusi par vairāk nekā desmit grādiem. Nokrišņu ir maz, bet dažviet valsts austrumu daļā iespējams īslaicīgāks stiprāks lietus un pērkona negaiss.

Rietumu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniedz 10-15 metrus sekundē. Stiprākās brāzmas dienas vidū bija 16,6 metri sekundē Rucavā un 18,8 metri sekundē Ventspilī.

Jau ziņots, ka piektdien mākoņi daļēji segs debesis un nav gaidāmi būtiski nokrišņi. Rietumu, ziemeļrietumu vējš Vidzemē un Ziemeļlatgalē brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 15 metriem sekundē. Gaiss iesils līdz +17..+22 grādiem.

Rinkēvičs sola dienesta apstākļu uzlabošanu robežsargiem

vs.lv — Thu, 03 Jul 2025 18:30:00 +0300

Valsts prezidets Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rēzeknē apmeklēja Valsts robežsardzes koledžu un piedalījās tās izlaidumā, apņēmās darīt visu, lai robežsardzē pakāpēniski uzlabotos dienesta apstākļi un Latvija būtu drošāka.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciālists Reinis Grāvītis, Rinkēvičs akcentēja, ka Valsts robežsardze veic darbu, ko valsts augstu novērtē, turklāt Valsts robežsardze sargā valsti no pirmā centimetra.

Viņš arī klāstīja, ka iekšējā drošība, Latvijas robežas aizsardzība ir valsts augstākā prioritāte. Valsts prezidents atzīmēja, ka turpinās darbi pie valsts austrumu robežas infrastruktūras nostiprināšanas, ir jauni ieguldījumi infrastruktūrā.

Jau rakstīts, ka Rēzeknē ceturtdien norisinājās Valsts robežsardzes koledžas pilna un nepilna laika studiju studējošo izlaidums. Koledžas absolventi saņēma īsā cikla profesionālās augstākās izglītības diplomus un speciālās dienesta pakāpes "leitnants".

Jūra vērs durvis Neptūnam: zvejnieksvētki Tukuma novadā (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 03 Jul 2025 07:29:00 +0300

Tā būs diena, kad Engure un Lapmežciems, katrs jūrciems savā veidā iedzīvinās šo tradīciju ar jaunu elpu.

Zvejnieksvētki - tā nav tikai vasaras tradīcija, kas vieno jūru un cilvēkus, tie ir svētki, kuros atdzimst piekrastes gars, cieņa pret jūru un ļaudīm. Šie svētki sakņojas laikā, kad zvejnieka ikdiena bija gan darbs, gan lepnums, gan izdzīvošana kopā ar dabu. Ar laiku Zvejnieksvētki kļuvuši par plašu sabiedrisku notikumu, kurā dzīvā mūzika, vietējās garšas, sportiskas aktivitātes un teatralizēti priekšnesumi savijas ar vietējās kopienas sirdspukstiem. Tā būs diena, kad Engure un Lapmežciems, katrs jūrciems savā veidā iedzīvinās šo tradīciju ar jaunu elpu, spilgtām programmām un neaizmirstamiem mirkļiem.

Zvejnieksvētki Engurē 2025

Zvejnieksvētki Engurē būs diena, kad senais zvejniekciems modīsies citādi - jūras elpā, prieka viļņos un dzinēju rūkoņā. 12.jūlijā krastmala pārtaps par svētku epicentru, kur senās zvejniecības tradīcijas satiksies ar mūsdienu dzirkstošo enerģiju.

Rīts sāksies jau plkst.10.00 ar krāšņu kravas auto parādi, kas savu ceļu sāks pie Engures ciema zīmes no Rīgas puses: skaļi, lepni un ar vienreizēji iespaidīgiem riteņiem karavāna virzīsies cauri pilsētai, iedvesmojot ceļa malās sapulcējušos skatītājus. Tajā pašā laikā tirgus laukumā modīsies arī rosība Zvejnieksvētku andelē un stadionā sāksies pirmie volejbola servējumi atklājot sporta sacensības.

Plkst.12.00 tautas soļi piepildīs ielas svētku gājienā, kas sāksies pie Engures Saieta nama, un savienos kopā kopienu krāsainā kustībā līdz pat Engures ostai, kur ap plkst.12.40 jūra vērs durvis Neptūnam - valdniekam, kurš svinīgi ieradīsies, lai ieceltu Enguri jūrciema godā.

Plkst.13.00 Auniņparka estrādē izskanēs sirsnīgs koncerts, kurā skatuvi dalīs Anete Ziediņa, Mārtiņš Vilsons un pats Neptūns. Pēc tam - priecīgs brīdis mazajiem, jo plkst.14.00 notiks Mazo nāriņu un mazo zvejnieku konkurss, kas apvienos izdomu, drosmi un fantāziju.

Visas dienas garumā Engures pludmalē būs īsts atrakciju virpulis. Šeit satiksies jūras gars ar sportiskām jūrnieku aktivitātēm, būs arī atrakcijas, spēles un karuseļi mazajiem. Vieta kur satiksies cilvēku sirdis un vasaras pilnbrieds.

Kad saule lēni slīdēs prom pār horizontu un Engure ieslīgs siltā vasaras vakara mirdzumā, svētku kņada pārcelsies uz stadionu, kur no plkst.19.00 gaisā virmos mūzika, emocijas un kopā būšanas spēks. Vakaru atklās enerģiskais Ivo Fomins, kura balss un harizma aizraus līdz pēdējai rindai. Plkst.20.00 uzstāsies reperis Fiņķis. Ar svaigu skanējumu, dzīvīgu ritmu un asprātīgu liriku viņš ienesīs senajā zvejniekciemā jaunās paaudzes elpu. Vakara lielais notikums būs plkst.21.30, kad izskanēs Aijas Andrejevas sirsnīgais vokāls, kas izstaros gaismu un dvēseliskumu. Savukārt plkst.23.00 stadionu saviļņos grupa "Olas" - ar neatvairāmu ritmu, sāksies īsts deju vilnis un vakara kulminācija.

Bet, kad zvaigznes jau rotās debesis, svinības turpināsies Auniņparka estrādē, kur pusnaktī sāksies Zvejnieksvētku balle ar grupu "No Boundaries", kas solās noturēt dejotājus nepagurušus līdz pat rītam. Tā būs nakts, kad jūra klusēs, bet mūzika runās.

Zvejnieksvētki Lapmežciemā 2025

Piekrastes vējā parasti dzimst leģendas, un šogad tā atdzīvosies Lapmežciemā, kur Zvejnieksvētki solās būt ne tikai svinības, bet vesels piedzīvojums.

Svētku svinēšanu te sāks jau 11.jūlijā, kad jūra izelpos savu leģendu - plkst.21.00 Lapmežciema pludmalē no bangām krastā izkāps pats Neptūns! Jūras valdnieka lomā iejutīsies aktieris Jānis Jarāns, bet viņa stāstiem un žestiem dzīvu dzirksti piešķirs Guntis Veits. Tas būs teatralizētais brīdis - dzirkstošs un ar humoru piepildīts. Šie būs svētku sākuma vārti, kas iedzīvinās piekrastes ticējumus un aizsāks šī gada stāstu.

Savukārt 12.jūlijs būs Lapmežciema svētku kulminācija. Stadionā rīts sāksies ar sportiskām aktivitātēm jau no plkst.9.30, kur zābaku mešana, virves vilkšana, ģimenes stafetes un sportiskā jautrība būs kā tradīciju spēka apliecinājums. Sporta svētku izskaņā plkst.14.00 būs īstā un vienīgā Putu ballīte - viegla, traka un bērnišķīgi jautra.

No plkst.10.00 visas dienas garumā Lapmežciema parkā notiks radošās darbnīcas, spēles bērniem, mājražotāju tirdziņš, īpašās Zvejnieksvētku aktivitātes kopā ar pirātu, bet mazo apmeklētāju svētku smiekli virmos arī pie ANNELS karuseļiem, kas darbosies līdz pat svētku izskaņai. No plkst.14.00 līdz 17.00 pasākuma laikā apmeklētāji arī varēs izjust īstas piekrastes dzīves ritmu - no zvejas tīklu lāpīšanas meistarklasei līdz mutē kūstošam zivju aromātam, no klusuma starp stāstiem līdz jūras vīru viedumam un pieredzei. Turpat parka estrādē no plkst.13.00 uzstāsies vietējie amatiermākslas kolektīvi, bet plkst.16.00 skanēs Jāņa Moiseja balss. Tieši plkst.20.00 sāksies Zvejnieksvētku disko ar gaismu spēlēm un deju ritmiem zem atvērtām debesīm.

Kad saule lieksies aiz horizonta, uz pludmales skatuves sāksies svētku dienas izskaņa. Kopā ar Latvijas spilgtākajiem māksliniekiem, būs iespēja iegriezt kārtīgu pludmales ballīti - plkst.19.00 uzstāsies Chris Noah, plkst.21.00 - Astro`n`out, plkst.22.30 labākajās latviešu estrādes ziņģēs un kopības sajūtā vedīs Žoržs Siksna, bet pusnaktī pludmales enerģiju un deju ritmus pārņems Ozols, savukārt rīta gaismu deju ritmos palīdzēs sagaidīt DJ Ķilkuts. Kur jūra satiek cilvēku, svētki ieplūst sirdī!

Ceturtdiena būs karstākā diena kopš pērnās vasaras; pastiprināsies vējš

vs.lv — Wed, 02 Jul 2025 16:00:00 +0300

Ceturtdien Latvijā pirmo reizi kopš pagājušā gada vasaras gaisa temperatūra pārsniegs +30 grādus, prognozē sinoptiķi.

Šāds karstums būs tikai vienu dienu, jo ceturtdienas pievakarē no rietumiem nāks aukstā atmosfēras fronte, un piektdien gaisa temperatūra vairs nav gaidāma augstāka par +22 grādiem.

Tuvākajā naktī un dienas pirmajā pusē mākoņu būs maz. Ceturtdienas pēcpusdienā un vakarā, sākot no valsts rietumiem, mākoņu kļūs vairāk un vietām īslaicīgi līs, iespējams pērkona negaiss.

Naktī, pūšot lēnam vējam, gaisa temperatūra pazemināsies līdz +11..+17 grādiem. Dienā pieņemsies spēkā dienvidu, dienvidrietumu vējš, no Kurzemes tas pāries rietumu vējā. Dienas vidū Kurzemē, vēlāk arī citviet Latvijā gaidāmas brāzmas līdz 13-18 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra būs +27..+33 grādi.

Rīgā ceturtdien spoži spīdēs saule, pievakarē to aizklās mākoņi un iespējams īslaicīgs lietus. Naktī pūtīs lēns vējš, gaisa temperatūra noslīdēs līdz +17 grādiem, piepilsētā - līdz +13..+16 grādiem. Dienā pastiprināsies dienvidu vējš, vakarpusē gaidāmas rietumu vēja brāzmas līdz 17 metriem sekundē. Termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +32 grādiem.

Karstuma un augstā ultravioletā starojuma dēļ dienas vidū nav ieteicams atrasties saulē.

Trešdien gaisa temperatūra vietām pakāpsies līdz +29 grādiem

vs.lv — Tue, 01 Jul 2025 20:58:00 +0300

Trešdien Latvijā maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +20..+24 grādiem daļā piekrastes līdz pat +29 grādiem Zemgalē, prognozē sinoptiķi.

Gan naktī, gan dienā debesis būs pārsvarā skaidras, nav gaidāmi nokrišņi. Vējš lēni līdz mēreni pūtīs no rietumu puses.

Minimālā gaisa temperatūra saullēktā būs +8..+13 grādi, dažviet piekrastē līdz +15 grādiem.

Rīgā jūlija otrajā dienā būs sauss un saulains laiks, pūtīs lēns līdz mērens rietumu, ziemeļrietumu vējš. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +14 grādiem, piepilsētā - līdz +11..+13 grādiem. Dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +26 grādiem, par dažiem grādiem zemāka temperatūra saglabāsies jūras tuvumā.

Dienas vidū ultravioletais starojums sasniegs augstu līmeni - cilvēki ar jutīgu ādu, neievērojot piesardzību, saulē var apdegt 20 minūtēs. No saules visvairāk jāsargājas laika posmā no plkst.12 līdz 15.

FM valsts sekretāres Bānes ienākumi pērn sasnieguši 167 900 eiro

vs.lv — Tue, 01 Jul 2025 15:10:00 +0300

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres Baibas Bānes ienākumi pagājušajā gadā sasnieguši 167 890 eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2023.gadā, liecina Bānes valsts amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Tostarp pērn 126 989 eiro Bāne saņēmusi kā darba algu FM, kas ir par 6,3% vairāk nekā 2023.gadā, bet 40 901 eiro - kā darba algu Rīgas brīvostā, kas ir par 2,3% mazāk nekā 2023.gadā.

Tāpat Bāne deklarējusi bezskaidras naudas uzkrājumus kopumā 84 129 eiro apmērā, tostarp 48 166 eiro uzkrājumu "Swedbank", 11 169 eiro uzkrājumu Austrijas kompānijā "Grazer Wechselseitige Versicherung", 21 284 eiro uzkrājumu "Compensa Life Vienna Insurance Group" Latvijas filiālē, 1114 eiro uzkrājumu bankā "Citadele" un 2396 eiro uzkrājumu "CBL atklātajā pensiju fondā".

Bānes īpašumā pagājušā gada beigās bija dzīvoklis un zeme Rīgā, kā arī 2007.gada izlaiduma vieglā automašīna "Mazda 6".

Atbilstoši Bānes valsts amatpersonas deklarācijai viņa pērn veikusi 19 300 eiro pārskaitījumu dārza mājas iegādei.

Bāne ir FM valsts sekretāre, Rīgas brīvostas valdes locekle, kā arī valsts kapitāldaļu turētāja pārstāve AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", VSIA "Latvijas proves birojs", VAS "Latvijas loto" un VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Bānes ienākumi 2023.gadā bija 161 407 eiro apmērā.

Gada laikā Latvijā reģistrētas 235 viena dzimuma partnerības

vs.lv — Tue, 01 Jul 2025 14:12:00 +0300

Gada laikā, kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts, reģistrētas 235 viena dzimuma partnerības, aģentūru LETA informēja Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Kopumā Fizisko personu datu reģistrā līdz 1.jūlijam reģistrētas 613 partnerības, no kurām 235 ir viendzimuma partnerības, bet 378 gadījumos partnerību noslēguši dažādu dzimumu pāri. 25 gadījumos partnerība reģistrēta atbilstoši tiesas nolēmumam.

Savukārt 19 partnerības gada laikā ir beigušās. Deviņas partnerības beigušās, jo pāri nolēmuši salaulāties, deviņas - jo viens no partneriem miris, savukārt viena partnerība izbeigta, jo tādu gribu izteikuši abi partneri.

Partnerības institūts piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt savas attiecības, noformējot tās oficiāli pie zvērināta notāra notariāla akta formā. Šāda attiecību reģistrācija pārim nodrošina tiesisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību valsts līmenī.

Notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe uzskata, ka pirmajā gadā noslēgto partnerību skaits apliecina, ka šis jaunais institūts ir pieprasīts un vajadzīgs sabiedrībai kopumā, tas atbilst tās vajadzībām un veicina tiesisko kārtību pāru attiecībās.

Viņa skatījumā, "veiksmes atslēga" ir regulējuma skaidrība un vienkāršība - partnerības ir viegli gan noslēgt, gan izbeigt. Taču vissvarīgākais esot tas, ka reģistrēta partnerība nodrošina personām juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību valsts līmenī.

"Partnerības reģistrācija ļauj pilnvērtīgi piedalīties vienam otra dzīvē arī kritiskās situācijās un iegūt sociālās garantijas. Tāpēc aicinu visus pārus - gan dažādu, gan viendzimuma -, kas dzīvo kopā, izmantot šo iespēju un juridiski nostiprināt savas attiecības pie notāra," mudina Kaupe.

Partnerību noslēgušie iegūst juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību. Partnerību noslēgušajiem ir tiesības iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpēju dāvinājumu un aizdevumu gadījumā, kā arī partnerim ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties, tāpat tiek iegūtas sociālās garantijas, piemēram, otras personas nāves gadījumā. Partneri var izmantot ģimenes locekļiem līdzvērtīgu aizsardzību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, partneriem realizējot vienu no ES pamatprincipiem - pārvietošanās brīvību - un izvēloties dzīvesvietu citā ES dalībvalstī.

Likums nosaka, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai. Partnerības institūts atšķirībā no laulības neparedz mantisko attiecību regulējumu un mantošanas tiesības.

Partnerību nevar noslēgt personas, kuras ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, kā arī tās, kurām jau ir noslēgta partnerība, vai noslēgta laulība.

Apakšveļas izvēle ir vienlīdz svarīga gan sievietēm, gan vīriešiem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 01 Jul 2025 13:02:00 +0300

Pētījumi ir aktuāli vēl aizvien, jo cilvēku ķermeņu formas turpina mainīties - to ietekmē gan dzīvesstils, gan ģenētiskā daudzveidība.

Pareizi izvēlēta apakšveļa var būt tava labākā stila sabiedrotā - lai gan ikdienā lielākoties paliek neredzama, tās ietekme uz vizuālo tēlu, pašsajūtu un pat veselību ir būtiska. Apakšveļas izvēlei būtu jāpievērš tikpat liela uzmanība kā redzamajiem garderobes elementiem. Neatbilstošs izmērs, materiāls vai forma var sabojāt pat izcilu apģērba komplekta izvēli un ietekmēt komfortu un labsajūtu visas dienas garumā. Kā veikt pareizu izvēli katrā pirkumā? Apakšveļas iegādes pamatlikumus atklāj stiliste Indra Salceviča, kas ikdienā palīdz atrast piemērotākos risinājumus klientiem bezmaksas stila konsultācijās, izmantojot centra plašo zīmolu klāstu.

"Apakšveļas izvēle ir vienlīdz svarīga gan sievietēm, gan vīriešiem - vīrieši biežāk kļūdās ar piemērotas krāsas izvēli, savukārt sievietes visbiežāk saskaras ar izaicinājumiem atrast pareizo formu, materiālu un izmēru. Tāpēc apakšveļas iegādei ir vērts pieiet ar rūpību, zināšanām un… mazliet matemātikas," atklāj Salceviča.

Parunāsim par krūšturiem

Sieviešu apakšveļas vēsture ir sena - jau 16.gadsimta freskās redzami krūštura priekšteči, taču krūšturis tā mūsdienu formā radās vien 19.gadsimta nogalē. Savukārt nozīmīga attīstība sākās 20.gadsimta 30. gados, kad tika izveidotas fokusa grupas, lai pētītu sieviešu krūšu formas un radītu dažādus tām piemērotus piegriezumus.

Pētījumi ir aktuāli vēl aizvien, jo cilvēku ķermeņu formas turpina mainīties - to ietekmē gan dzīvesstils, gan ģenētiskā daudzveidība. Mūsdienu krūšturu nēsātājām ar vienu "universālo modeli" vairs nepietiek, ir nepieciešami dažādi risinājumi, lai nodrošinātu ikdienas komfortu dažādiem ķermeņa tipiem.

Pareizā krūštura ceļvedis

Lai noteiktu pareizo krūštura izmēru, ir jāveic vismaz divi mērījumi: apkārtmērs zem krūtīm un apkārtmērs krūšu augstākajā punktā. No lielākā mērījuma atņemot mazāko iegūst bļodiņas izmēru - A, B, C u.c. Tomēr svarīgi atcerēties, ka katram zīmolam ir sava izmēru tabula, tāpēc, pirms iegādes, nepieciešams salīdzināt savus mērījumus attiecībā pret konkrētā ražotāja norādītajiem izmēriem un tos pielīdzināt.

Daži zīmoli iesaka veikt arī trešo, papildu mērījumu - attālumu starp padusēm. Krūštura apkārtmērs jāizvēlas nedaudz mazāks nekā faktiskie centimetri - vien par 2-3 cm, jo materiāls laika gaitā izstaipās.

Nepareizā krūštura ceļvedis

Signāli, ka krūšturis nav piemērots, ir dažādi. Ja krūšturis mugurpusē ceļas uz augšu, tas nozīmē, ka apkārtmērs ir par lielu. Ja bļodiņas iegriežas krūtīs un sadala tās, izvēlētais izmērs ir par mazu. Ja krūštura bļodiņās ir jūtams tukšums, tās ir par lielu. Lences, kas iegriežas plecos, liecina par nepiemērotu modeli, savukārt no pleciem slīdošas lences nereti norāda uz nepareizu stāju un šādā gadījumā risinājumu var palīdzēt rast fizioterapeits. Sievietēm ar apjomīgām krūtīm ieteicami krūšturu modeļi bez polsteriem, taču, ja nepatīk redzami krūšu gali, veļas veikalos ir pieejami arī diskrēti un gludi aksesuāri, kas tos nomaskē.

Krūštura izvēlē būtiska nozīme ir ne tikai izmēram, bet arī materiālam un formai. Pārāk ciešs vai šaurs krūšturis var radīt ādas berzi, kas bojā ādas barjeru un izraisa dermatītu, raisa ādas mikrobiomas izmaiņas, veicina iekaisumus vai pat infekcijas.

Parunāsim par koriģējošo veļu un apakšbiksēm

Arī apakšbiksēm ir nozīmīga loma gan ikdienas komfortā, gan vizuālajā tēlā. Ja izvēlētās biksītes ir pārāk mazas, tās spiežas ādā un vizuāli sadala sēžamvietu, radot nevēlamu efektu, savukārt pareizi izvēlēts modelis ar augstu jostasvietu var koriģēt vēdera zonu un izlīdzināt siluetu. Stringi ir īpaši piemēroti nēsāšanai zem pieguļoša vai caurspīdīga apģērba, bet modeļi ar zemu jostasvietu labi der nēsāšanai zem bikšu vai svārku modeļiem ar zemu griezumu. Balta apakšveļa paredzēta nēsāšanai tikai zem balta, oderēta apģērba, jo caur citiem audumiem un citām krāsām tā spīd cauri un mēdz būt pārāk uzkrītoša. Zem gaišiem, it īpaši bēšiem vai krēmkrāsas audumiem vienmēr ir jāizvēlas miesas toņa apakšveļa, tā būs nepamanāma un vizuāli tīra. Zem smalkiem vai caurspīdīgiem audumiem nevajadzētu valkāt mežģīnotu apakšveļu, faktūra būs redzama un izjauks apģērba vizuālo tīrību.

Koriģējošā veļa ir noderīga īpašos gadījumos vai ikdienā, kad vēlies izlīdzināt formas un justies pārliecināta. Tomēr tā nav brīnumlīdzeklis un nav paredzēta ķermeņa formu apjomu samazināšanai! Turklāt šī veļa var būt svarīga un noderīga arī slaida auguma sievietēm, piemēram, valkājot slip dresses vai bodycon tipa pieguļošas kleitas, kurās redzams katrs ķermeņa izliekums.

"Tie, kas zina, tie zina - apakšveļa var būt tavs slepenais pašpārliecības apmetnis - to neredz citi, bet tu jūti to katru dienu. Tāpēc tās izvēlei jāpieiet ar rūpību, izpratni un zināšanām, jo kvalitatīvas apakšveļas noslēpums slēpjas detaļās. Ja iespējams, iesaku veļu uzlaikot klātienē veikalā - tas ļaus pārliecināties par konkrētā modeļa piemērotību gan izmēra, gan sajūtu ziņā. Turklāt apakšveļa, higiēnas apsvērumu dēļ, nav atgriežama vai apmaināma - tāpēc uzmērīšana pirms iegādes ir īpaši svarīga," uzsver stiliste.

Par Jelgavas domes priekšsēdētāju kļūst "Par" politiķis Daģis

vs.lv — Tue, 01 Jul 2025 11:40:00 +0300

Otrdien par Jelgavas domes priekšsēdētāju pārliecinoši ievēlēja partijas "Par" politiķi Mārtiņu Daģi, kurš amatā nomainīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi Andri Rāviņu.

1955.gadā dzimušais Rāviņš vēl padomju laiku izskaņā tika ievēlēts par Jelgavas rajona tautas deputātu padomes deputātu, bet 2001.gadā ieguva Jelgavas domes priekšsēdētāja amatu, saglabājot to līdz pat šī gada pašvaldību vēlēšanām un uz nomaiņas brīdi esot amatā visilgāk esošajam Latvijas pašvaldības vadītājam.

Jelgavas mēra amatam tika izvirzīti divi kandidāti - advokāts Daģis un Andrejs Pagors (SV/AJ). Par Daģi nobalsoja 11 deputāti, atturējās Rāviņš, Pagors, Maksims Galkins (SV/AJ) un Valentīna Kudrjavceva (SV/AJ). Par Pagoru nobalsoja tikai trīs partijas "Suverēnā vara" un "Apvienība jaunlatvieši" deputāti Pagors, Galkins un Kudrjavceva, 11 deputāti bija pret Pagora kandidatūru, balsojumā atturējās Rāviņš.

Uzrunā pirms balsošanas iepriekšējais domes priekšsēdētājs Rāviņš sprieda, ka pirms pašvaldību vēlēšanām politisko spēku galvenais sauklis bijis "Novākt, Rāviņu". Rāviņš izteicās, ka, "paldies dievam, palicis dzīvs", taču viņš balsojumā par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu viņš nolēmis atturēties un nebalsos ne par vienu, ne par otru kandidatūru.

Jelgavā vairāki politiskie spēki ir vienojušies par koalīcijas izveidi, par mēra amata kandidātu virzot Daģi. Kā aģentūru LETA informēja kustības "Par" valdes loceklis Miks Celmiņš, deviņi ievēlētie deputāti vienojušies par kopīgu darbu jaunajā koalīcijā. Koalīcijā strādās "Jaunās vienotības" (JV), Nacionālās apvienības (NA), kustības "Par" ("Par"), Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un "Latvija pirmajā vietā" politiķi. Tie būs Daģis, Uldis Dūmiņš ("Par"), Aigars Rublis (JV) un Kaspars Vaivods (JV), Vilnis Švāns (NA) un Roberts Šlegelmilhs (NA), kā arī Mārtiņš Štāls (JKP), Gunārs Kurlovičs (LRA) un Imants Konutis (LPV).

Savukārt opozīcijā palikuši trīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un trīs vienā sarakstā startējušās partijas "Suverēnā vara" un "Apvienība jaunlatvieši" deputāti.

Celmiņš informēja, ka priekšsēdētāja vietnieka amatam sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumos paredzēts virzīt Rubli, savukārt kā vietnieku tautsaimniecības jautājumos Štālu.

Daģis norāda, ka ir svarīgi veicināt gan deputātu sadarbošanos domes darbā, gan lielāku sabiedrības iesaisti un skaidrus risinājumus jelgavnieku problēmām.

Politiķi esot vienojušies par kopīga darba pieeju pašvaldības pārvaldībā - diskusiju un vienošanos par svarīgākajiem darbiem, ņemot vērā sabiedrības viedokli.

Jelgavā pašvaldību vēlēšanās sīvā cīņā nelielu balsu vairākumu ieguva ZZS, kurai seko partiju "Suverēnā vara" un "Apvienība jaunlatvieši" kopīgais saraksts.

10,73% vēlētāju atbalstu guvusi JV, 10,31% - NA, 9,96% balsu ieguvusi kustība "Par", bet 7,62% - JKP. 7,56% balsu ieguvusi LRA, bet 6,65% balsu ieguvusi "Latvija pirmajā vietā".

Pārējās partijas Jelgavā nav pārvarējušas 5% barjeru.

Dalailama ar lūgšanām sāk 90.dzimšanas dienas svinības

vs.lv — Mon, 30 Jun 2025 23:04:00 +0300

Tibetiešu trimdas garīgais līderis Dalailama pirmdien Daramsalā, Indijas ziemeļos, piedalījās lūgšanu pasākumā, ar ko tika sāktas viņa 90.dzimšanas dienas svinības.

Dalailama uzklausīja mūku, mūķeņu, svētceļnieku, kā arī visas pasaules labvēļu uzrunas un dziedājumus.

Līderis, kam 6.jūlijā apritēs 90 gadi, un tūkstošiem citu tibetiešu dzīvo trimdā Indijā kopš 1959.gada, kad Ķīnas karaspēks apspieda sacelšanos Tibetas galvaspilsētā Lhasā.

Dalailamas 90.dzimšanas diena ir vairāk nekā tikai personisks notikums.

Gaidāms, ka harizmātiskais Nobela Miera prēmijas laureāts, budists Tenzins Gjaco, ko tibetieši uzskata par 14.reinkarnāciju 600 gadus vecajā amatā, arī atklās, vai pēc viņa būs vēl viens Dalailama.

Dalailama teicis, ka institūcija turpinās pastāvēt tikai tad, ja būs plašs pieprasījums, un tiek sagaidīts, ka trešdien viņš darīs zināmu savu lēmumu.

Šis notikums ir ļoti nozīmīgs ne tikai tibetiešiem, bet arī atbalstītājiem pasaulē, kas uzskata Dalailamu par simbolu nevardarbībai, līdzjūtībai un ilgstošajai cīņai par tibetiešu kultūras identitāti Ķīnas varas apstākļos.

Līdera cienījamais gadu skaits arī raisa bažas par Tibetas vadības nākotni un delikāto jautājumu par viņa pēctecību.

Kamēr Ķīna viņu nosoda kā dumpinieku un separātistu, starptautiski atzītais Dalailama sevi dēvē par "vienkāršu budistu mūku".

Daudzi trimdā dzīvojošie tibetieši bažījas, ka Ķīna iecels pēcteci, lai nostiprinātu kontroli pār teritoriju, kurā tā ieveda karaspēku 1950.gadā.

Parīzē svelmes dēļ izsludina augstāko brīdinājuma līmeni

vs.lv — Mon, 30 Jun 2025 21:36:00 +0300

Francijas nacionālais meteodienests Parīzē un vēl 15 departamentos otrdienai izsludinājis augstāko laikapstākļu brīdinājuma līmeni, jo tiek prognozēta temperatūra līdz 41 grādam, Eiropu pārņemot karstuma vilnim.

Svelmes dēļ Parīzei un 15 citiem departamentiem brīdinājuma līmenis paaugstināts līdz sarkanajai atzīmei, kas pēdējo reizi tika izsludināts 2023.gada augustā, norādīja dienests.

Pārējos 68 departamentos saglabāsies oranžais - otrs augstākais - brīdinājuma līmenis.

Karstuma vilnis prasa īpašu modrību tā "ilguma, ģeogrāfiskā mēroga un intensitātes" dēļ, norādīja sinoptiķi.

Karstuma viļņa maksimums Parīzes reģionā būs "ļoti spēcīgs otrdien un naktī no otrdienas uz trešdienu", teikts paziņojumā.

Otrdien dažos apgabalos, kur izsludināts sarkanais brīdinājums, gaidāma temperatūra līdz 41 grādam.

Trešdienas vakarā Parīzes apkaimē temperatūra samazināsies, bet Vidusjūras reģionā saglabāsies karsti laikapstākļi.

Latvijas reģionos no otrdienas varēs medīt staltbriežu govis, teļus un buļļus

vs.lv — Mon, 30 Jun 2025 20:58:00 +0300

Atsevišķos Latvijas reģionos no otrdienas, 1.jūlija, būs atļauts medīt staltbriežu govis, teļus un līdz divus gadus vecus buļļus, informēja Valsts meža dienestā (VMD).

Dienestā skaidro, ka staltbriežu govju un teļu medību sezona oficiāli sākas 15.jūlijā, bet līdz divus gadus vecu buļļu medību sezona - 15.augustā. Tomēr, ņemot vērā šā brīža staltbriežu populācijas stāvoklī un nepieciešamību mazināt postījumus mežsaimniecības un lauksaimniecības kultūrām, VMD nolēmis vietām Latvijā atļaut šo dzīvnieku medības no 1.jūlija.

Staltbriežu medības no 1.jūlija būs atļautas tikai tajās dzīvnieku uzskaites teritoriālajās vienībās, kurās pieņemts lēmums ierobežot staltbriežu skaitu. Lai staltbriežu populāciju apsaimniekotu apzinīgi un ilgtspējīgi, dienests aicina medniekus laika posmā līdz 15.jūlijam staltbriežu govju medībās ievērot izvēles principu un medīt tikai govis, kurām nav teļu.

VMD norāda, ka staltbriežu teļus atļauts medīt arī ar pieauguša buļļa vai govs medību atļauju. Savukārt līdz divus gadus vecu staltbriežu bulli atļauts medīt gan ar buļļa, gan govs medību atļauju.

Pēc VMD vērtējuma, Latvijā mitinās aptuveni 60 000 staltbriežu. Iepriekš Latvijā staltbriežu populācija pieauga, bet pēdējos gados novērojams šo dzīvnieku skaita samazinājums. Pagājušajā medību sezonā nomedīti 29 379 staltbrieži, kas veidoja 87% no pieļaujamā medību apjoma.

VMD ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem.

«Nesa un uzturēja Latvijas ideju trimdas gaitās» (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 30 Jun 2025 14:58:00 +0300

Vācijā atradās aptuveni 120 000 latviešu, gan civiliedzīvotāji, gan karavīri.

Otrdien, 2025.gada 1.jūlijā plkst.15.00.Latvijas Okupācijas muzejā atklās jaunu izstādi "Latvija ārpus Latvijas. Latviešu trimdas izveidošanās un darbība Latvijas neatkarības uzturēšanā". Izstāde apliecina trimdas latviešu nozīmīgo lomu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā ārpus okupētās Tēvzemes robežām. Personīgi atmiņu stāsti, fotogrāfijas un piemiņas lietas atspoguļo bēgļu pieredzēto pirmajos trimdas gados Vācijā.

Izstāde atklāj trimdas sabiedrības veidošanos Rietumos. Beidzoties Otrajam pasaules karam Eiropā, 1945.gada vasarā Vācijā atradās aptuveni 120 000 latviešu, gan civiliedzīvotāji, gan karavīri. Lielākā daļa Rietumos palikušo latviešu bēgļu, ap 100 000, pēc kara dzīvoja DP (Displaced Persons - latv. pārvietotās personas) nometnēs Rietumu sabiedroto okupācijas zonās Vācijā.

Pirmajos trimdas gados, neskatoties uz smago pēckara situāciju, prombūtni no dzimtenes un cerības zaudēšanu atgriezties atjaunotā neatkarīgā valstī, dzīvi nometnēs, trūcīgiem sadzīves apstākļiem, ierobežotām profesionālajām iespējām, latviešu bēgļu vidū DP nometnēs Vācijā noritēja aktīva sabiedriskā, kultūras un politiskā dzīve, lai uzturētu vienotības sajūtu, nodrošinātu izglītību dzimtajā valodā un saglabātu kultūru, kā arī piemiņu par Latviju.

Viena no izstādes materiālu un atmiņu devējām ir Valda Liepiņa, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde: "Izstāde mani aizkustina dēļ izrādītās cieņas manu vecāku un vecvecāku paaudzei, kas nesa un uzturēja Latvijas ideju trimdas gaitās. Es uzaugu ar stāstiem par dzīvi DP nometnēs. Šie stāsti pat manā ģimenē ļoti atšķīrās. Vecmāmiņai bija rūpes par 15 un 5 gadus vecajām meitām un apslimušo vīru, mana māte gāja skolā un paspēja nobeigt vidusskolu nometnē. Mans tēvs bija mūziķis un apceļoja bēgļu nometnes. Mūsu mājās bija daudz Vācijas nometnēs izdoto grāmatu un tās veidoja pamatu manām latviešu valodas, kultūras un politikas zināšanām."

Izstādes iekārtotāji dizaina birojs ".obj" Ivars Veinbergs un Elīna Lībiete: "Atsaucoties uz trimdas nometņu nepastāvīgo dabu un ierobežotajiem resursiem, ekspozīcijas dizaina pamatā ir vieglas auduma teltis. Tās rada asociācijas ar pagaidu mitināšanos un izlīdzēšanos ar pieejamajiem materiāliem, līdzīgi kā izstādē redzamās Slociņu ģimenes kleitas, kas šūtas no izpletņa auduma un mēteļa oderes, vai trimdā uzvesto teātra izrāžu papīra dekorācijas. Abstraktās teltis blīvi aizpilda telpu, radot trimdas nometnēm raksturīgo saspiestības izjūtu."

Paredzēts, ka izstāde būs apskatāma līdz 2025.gada 18.novembrim.

Atklāšanas pasākumā piedalīties aicināti mediju pārstāvji un visi interesenti. Ieeja bez maksas.

Daugavā notika burāšanas regate (+FOTO)

vs.lv — Mon, 30 Jun 2025 11:12:00 +0300

Svētdien, 29. jūnijā, Daugavā Andrejsalas apkaimē norisinājās regate “GoRR” un burāšanas parāde, kurā piedalījās aptuveni 70 burātāju.

Pasākums pulcēja gan pieredzējušus sportistus, gan amatierus, piedāvājot skatītājiem krāšņu skatu ar buru jahtām uz Daugavas viļņiem.

Kā tas izskatījās — skatieties LETA aģentūras fotogalerijā.

Dubaija ir kļuvusi par labāko vietu sajūtas uzlabošanai īpašiem bērniem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 29 Jun 2025 21:54:00 +0300

Tas apliecina pilsētas kolektīvo apņemšanos ne tikai turpināt attīstīt infrastruktūru, bet arī pilnveidot prasmes un pakalpojumus visos līmeņos

Dubaija ir oficiāli atzīta par pirmo sertificēto autismam draudzīgo galamērķi (Certified Autism Destination™) Austrumu puslodē - tas ir nozīmīgs solis pilsētas ceļā uz iekļaujošāku un pieejamāku tūrisma vidi gan tās iedzīvotājiem, gan viesiem. Tāpat šis sasniegums iet kopsolī ar Dubaijas ekonomikas attīstības plāna galvenajām prioritātēm, tostarp talantu attīstību, sabiedrības iekļaušanu un dzīves kvalitātes celšanu, kā arī ar AAE Kopienas gadu, kura mērķis ir veidot vidi, kas veicina piederības sajūtu un kopīgas pieredzes.

Attiecīgo statusu Dubaijai piešķīrai Starptautiskā Akreditācijas un tālākizglītības standartu padome (International Board of Credentialing and Continuing Education Standards, turpmāk tekstā - IBCCES) - zināma arī, kā starptautiska autoritāte autisma un sensoro traucējumu izpratnes apmācību jomā.

Dubaijas Tūrisma un tirdzniecības mārketinga korporācijas izpilddirektors un Dubaijas Ekonomikas un tūrisma departamenta pārstāvis Isams Kazims norāda: "Šī atzinuma saņemšana ir nozīmīgs pavērsiens Dubaijas ceļā uz pieejamības uzlabošanu. Tas apliecina pilsētas kolektīvo apņemšanos ne tikai turpināt attīstīt infrastruktūru, bet arī pilnveidot prasmes un pakalpojumus visos līmeņos. Pateicoties mūsu vadošās vadības redzējumam un stingrai partneru - tostarp IBCCES, aviācijas nozares, viesnīcu un apskates objektu - iesaistei, šis sasniegums ir kļuvis iespējams. Tāpat tas ir nozīmīgs solis ceļā uz Dubaijas Ekonomikas plāna D33 mērķu īstenošanu, nostiprinot pilsētas pozīcijas kā vadošam pasaules galamērķim gan biznesam, gan atpūtai. Mēs turpināsim ieviest inovācijas un paplašināt piedāvājumu, lai Dubaija kļūtu par labāko pilsētu, kuru apmeklēt, kur dzīvot un strādāt - ikvienam."

Mazāk nekā divu gadu laikā Dubaija ir sasniegusi ievērojamus rezultātus pieejamības un iekļaušanas jomā:

-vairāk nekā 70 000 cilvēku ir apmācīti autisma un sensorās izpratnes jomā;

-apmācības un sertifikācijas procesā ir iekļautas vairāk nekā 300 viesnīcas, nodrošinot ērtu un iekļaujošu uzturēšanos viesiem ar autismu un sensoriem traucējumiem;

-vairāk nekā 15 tūrisma objekti, kā arī pludmales un parki ir saņēmuši IBCCES sertifikātu.

Nozīmīga loma šajā procesā bija arī Dubaijas Starptautiskajai lidostai (DXB), kas 2023.gada decembrī kļuva par pirmo starptautisko lidostu, kas tika sertificēta kā Sertificēts Autisma centrs™ (Certified Autism Center™). Tā ir paziņojusi par savas apmācību programmas paplašināšanu, lai atbalstītu cilvēkus ar neredzamiem funkcionāliem traucējumiem un autismu. Iniciatīvas ietvaros tiks apmācīti 45 000 darbinieku visā lidostas ekosistēmā, tostarp partneri un ieinteresētās personas, lai labāk atbalstītu ceļotājus ar autismu, sensoru jutīgumu un citiem neredzamiem traucējumiem.

Tāpat lidsabiedrība "Emirates" jau vairākus gadus strādā, lai kļūtu par pasaulē pirmo oficiāli sertificēto Autisma sertificēto aviokompāniju™. Iniciatīvas ietvaros ir sertificētas reģistrācijas zonas un vairāk nekā 30 000 darbinieku ir apmācīti pilnībā atbalstīt ceļotājus ar autismu.

Lai pilsēta varētu iegūt attiecīgu atzinumu, atbalsts ir bijis nepieciešams arī no Dubaijas tūrisma objektu un apskates vietām. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir "Expo City Dubai", kas 2024.gada decembrī ieguva Sertificēts Autisma centra™ statusu pēc plašas apmācību programmas tās apmeklētāju apkalpojošajam personālam.

Tāpat "Dubai Holding Entertainment", kas piedāvā daudzveidīgas atpūtas un izklaides iespējas visā pilsētā, ir vairākiem saviem objektiem nodrošinājis Sertificēts Autisma centra™ statusu - tostarp tādiem populāriem galamērķiem kā "Motiongate Dubai" un "The Green Planet". Grupa ir izstrādājusi plašāku plānu, lai arvien vairāk tās izklaides vietu iegūtu šo starptautisko atzinību.

Lai vēl vairāk veicinātu iekļaujošas vides attīstību, visi sertificētie objekti Dubaijā ir iekļauti IBCCES Accessibility lietotnē, kuru iespējams lejupielādēt bez maksas.

Šī lietotne sniedz ceļotājiem reāllaika informāciju par sertificētiem galamērķiem, attiecīgi draudzīgām vietām, kā arī personalizētus ieteikumus, padarot plānošanu un pārvietošanos ērtāku un drošāku ikvienam.

Dabas muzejs Ebay iegādājas Latvijā nokrituša meteorīta fragmentu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 28 Jun 2025 10:59:00 +0300

Valstī ir zināmi četri meteorītu krišanas gadījumi.

Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180. jubilejas gadā ģeoloģiskajā krājumā nonācis vērtīgs papildinājums - fragments no Biržu meteorīta, kas 1863.gada 2.jūnijā nokrita tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā. Šis ir pirmais Latvijas meteorīta paraugs, kas tiks glabāts muzejā.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par tiešsaistes veikalā Ebay pārdošanā esošu Latvijā nokrituša meteorīta fragmentu piesaistīja arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja interesi. Muzeja galvenā krājuma glabātāja, mineraloģe Sanita Lielbārde stāsta: "Zināmi vien daži Latvijā nokritušu meteorītu gadījumi, un, protams, šādi piedāvājumi mūs vienmēr ļoti interesē, īpaši tādēļ, ka muzejā līdz šim tādu paraugu nebija." Sludinājumā paustā informācija, tostarp fotogrāfijas, bažas neradīja, un muzejs nolēma to iegādāties.

Nogrieztais fragments ir no aptuveni 5,2 kg smagā Biržu jeb Leimaņu meteorīta, kas 1863.gada 2.jūnijā nokrita tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā Bullīšu mežniecības teritorijā. Tas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g. Jaunais ieguvums ir vērtīgs papildinājums Latvijas Nacionālā dabas muzeja meteorītu kolekcijai, kurā līdz šim glabājās deviņi paraugi no Argentīnas, ASV, Polijas un Krievijas. Daži no tiem apskatāmi muzeja ekspozīcijā "Dinamiskā ģeoloģija un ieži".

Meteorīti ir Saules sistēmas mazie ķermeņi, kas no starpplanētu telpas nokrīt uz Zemes vai cita debess ķermeņa. Uzskata, ka meteorīti ir asteroīdu šķembas. To izmēri ir dažādi - no dažiem milimetriem līdz vairākiem metriem, bet masa - no dažiem gramiem līdz pat desmitiem tonnu. Pēc ķīmiskā sastāva izšķir akmens, dzelzs un dzelzs-akmens meteorītus, tomēr lielākā daļa ir akmens meteorīti.

Latvijā zināmi četri meteorītu krišanas gadījumi: 1820.gadā Līksnā, 1863.gadā Biržos pie Jēkabpils, 1864.gadā Neretā un 1890.gadā Baldonē pie Misas. Visi četri meteorīti ir akmens meteorīti ar masu no 5 līdz 16 kg. To krišanu novērojuši aculiecinieki, kas dzirdējuši spēcīgu troksni un divos gadījumos redzējuši nokrītam pašu meteorītu.

Ik gadu 30.jūnijā, Starptautiskajā Asteroīdu dienā, daudzviet pasaulē tiek aktualizēta asteroīdu draudu problemātika un skaidrota asteroīdu izpētes nozīmība cilvēces drošības risku mazināšanai un novēršanai.

Sestdiena būs vējaina un visai vēsa

vs.lv — Fri, 27 Jun 2025 16:49:00 +0300

Sestdien Latvijā pastiprināsies vējš un valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra nepārsniegs +19 grādus, prognozē sinoptiķi.

Naktī vietām īslaicīgi līs, vairāk nokrišņu būs Krievijas pierobežā. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu vējš, Kurzemes rietumkrastā tā ātrums brāzmās sasniegs 16 metrus sekundē. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +11..+14 grādiem.

Dienā gaidāms mākoņains laiks, kas no rietumiem skaidrosies. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā mākoņainas debesis saglabāsies līdz vakaram. Austrumu novados vietām īslaicīgi līs.

Rietumu, ziemeļrietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 11-16 metriem sekundē, maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +15 grādiem dažviet Vidzemē līdz +21 grādam Kurzemes dienvidaustrumos un Zemgalē.

Rīgā tuvākajā diennaktī debesis brīžiem skaidrosies, nav gaidāmi būtiski nokrišņi. Naktī, vējam lēni pūšot no rietumu puses, gaisa temperatūra noslīdēs līdz +14 grādiem. No rīta un dienā pieņemsies spēkā ziemeļrietumu vējš - brīžiem gaidāmas brāzmas līdz 15 metriem sekundē. Gaisa temperatūra sestdien galvaspilsētā nepārsniegs +18 grādus.

Muižas visā Latvijā piedāvā virkni vasaras aktivitāšu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 27 Jun 2025 07:40:00 +0300

Bagātīgākā un neparastākā koku sugu daudzveidība ir sastopama tieši vēsturiskas parkos un dārzos.

Latvijas Piļu un muižu asociācija 5. un 6.jūlijā aicina izbaudīt Vēsturisko parku un dārzu dienas pilīs un muižās. Šogad viesi tiek aicināti apzināt un sastapt muižu parkos un dārzos dižākos, retākos un neparastākos no stādījumiem, kuru mūžs stiepjas vairākos gadsimtos vai augums pārsniedz desmitiem metru.

Tā piemēram par Eiropas koku Latvijā 2025.gadā ir atzīts Mēru muižas ozols, kura vainaga diametrs sasniedz 39 metrus un tiek vērtēts kā kuplākais ozols Baltijā. 2023.gadā par Eiropas koku Latvijā tika atzīts nepilnus divus kilometrus no Jērcēnmuižas Sedas purva virzienā augošais Kaņepju dižozols, kura apkārtmērs sasniedz gandrīz desmit metru.

Bagātīgākā un neparastākā koku sugu daudzveidība ir sastopama tieši vēsturisko muižu parkos un dārzos. Kā arī vietās, kur reiz bijušas muižu kungu mājas, tagad dabā saglabājušās vien stādītās alejas un parki. Dobeles pils ir vieta, kur jau 17.gadsimtā auguši persiki un vīģes, un hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārzā zaļojuši visdažādākie augi viņas zālīšu studijām. Bagātīgā Elejas muižas parka vēsturiskos stādījumus veido mūsu reģionā retākas koku sugas kā veimuta priedes, Japānas lapegle un kalnu kļavas, bet parka laucēs plešas irbeņu un filadelfu audzes. Oleru muižas dārza centrālo lauci ietver lazdu un filadelfu stādījumi ar lapegļu, liepu un ozolu grupām, kurās harmoniski saplūst arhitektūra un daba. Ja angļu ainavu dārzos šādu vietu bieži akcentē majestātisks ciedrs, tad Oleros šo goda vietu ieņem varens, gadsimtiem vecs dižozols - telpiski spēcīgs un laika pārbaudīts simbols.

Dižākais no Baltijas purpura dižskabāržiem aug Zentenes muižas dārzā. Garākā dubultā koku stādījumu aleja un korķa koki aug pie Zūru muižas. Bet Latvijā vienīgā aleja, kam noteikts valsts nozīmes arhitektūras un dabas pieminekļa statuss, atrodas Popes muižā. Dobeles pilī viens no pils lepnumiem ir dižākais ceriņš, kurš aug pie pils ieejas, iespējams, viens no vissenākajiem ceriņu stādījumiem Latvijā.

Īpaša koku aleja stiepjas cauri Jērcēnmuižas parkam, kurā vienu alejas koku stādījumu rindu veido liepas, bet otru ozoli. Apriķu muižas parka stādījumos sastopami diža auguma piramidālie ozoli, Skandināvijas pīlādži un sēru gobas.

Bet Valmiermuiža var lepoties ar divām ozolu alejām, kas ved uz vēsturisko parku, kur kā retums arhitektūras ziņā ir muižas mūra žogs, kas ieskauj īpaši Vidzemei 19. gs. raksturīgos lapegļu, ozolu, kļavu, melno plūškoku, vilnainās irbenes stādījumus, kā arī citus krāšņumkrūmus.

Viens no Latvijas lauku ainavā jaunākajiem, bet koku sugu daudzveidībā bagātākajiem parkiem, ir Jaunmoku pils ainavu parks, kurā sastopamas vairāk nekā 42 dažādu koku sugas.

Septiņus hektārus plašajā Dzērves muižas parkā aug vairāk nekā 30 dažādu sugu krūmi un koki, tajā skaitā arī dižkoka apmēru sasniegušais saldais ķirsis, kalnu kļava, zirgkastaņa, Veimuta priede, baltais vītols, osis un ozols. Līdzīgi arī Vadakstes muižas parkā, kur sastopami daudzi dižkoki.

Vēsturisko parku un dārzu dienās paredzēta arī plaša aktivitāšu programma

Elejas muižas parkā 5.jūlijā no plkst.10.00 līdz 16.00 būs iespējams apmeklēt izstāžu zāli, lai izzinātu muižas un ainavu parka veidošanās vēsturi. 6.jūlijā, iepriekš piesakoties, iespēja viesoties vēsturiskajā parka paviljonā - tējas namiņā.

Apriķu muižā 5.jūlijā no plkst.10.00 līdz 16.00 piedāvās radošu aktivitāti "Lasīsim koku vēstules!".

Jaunmoku pilī 5.jūlijā plkst.16.00 norisināsies angļu tējas pēcpusdiena liepu alejā. Pasākuma laikā viesiem tiks piedāvāta iespēja doties izzinošā ekskursijā un zem liepām klātos galdos, baudīt klasisku pēcpusdienas tēju ar gardajiem skoniem un Aleksandra kūku. Dalības maksa 25 EUR. Vietu skaits ierobežots. 6.jūlijā plkst.12.00 un 16.00 paredzēta pastaiga zem baltajiem saulessargiem. Nesteidzīga ekskursija Jaunmoku pils parkā ar stāstu par pils parka vēsturi, ainavas veidošanu un parku kā dzīvu mantojumu.

Lielvircavas muižā 5.jūlijā plkst.12.00 viesi aicināti uz izzinošu ekskursiju 19. gs. muižas interjerā, baudot tēju no porcelāna tasēm un vērojot ainavu aiz loga.

Dobeles pilī, atzīmējot muzeja jubileju, 5.jūlijā viesi aicināti uz sumināšanas mirkli ar Nila Īles mūzikas studijas perkusiju priekšnesumu. Muzikālu baudījumu sniegs arī dziesmu autore Ilze Rijniece, bet dienas noslēgumā pils apmeklētājus priecēs ģitāras virtuozs Mārcis Auziņš. Visas dienas garumā notiks radošās aktivitātes lieliem un maziem par pils dārzā augošajiem augiem un to praktisku pielietošanu.

Dzērves muižā 5.jūlijā no plkst.12.00 līdz 14.00 viesi aicināti izzināt muižas parka dižkoku stāstus ar dižkoku mērīšanu un vēstures noslēpumu atklāšanu.

Tiņģeres muižas dārzā 6.jūlijā jau no plkst.12.00 notiks burbuļošanās un pankūkošana, bet plkst.13:00 ekskursija ar stāstījumu par Tiņģeres muižas ainavu parku un īpaši vērtīgajiem kokiem. No plkst.14.00 līdz 19.00 azartiskie muižas viesi aicināti piedalīties slēpņošanas spēlē muižas parkā, kuras laikā būs uzdevums ar fotoattēla un kartes palīdzību atrast muižas parkā noslēptos mākslas objektus. Plkst.17.00 amatierteātra "Īve" izrāde Danskovītes "Tēva meitas", plkst.19.00 Tiņģeres muižas Radošo amatu un mākslas studijas 10 gadu jubilejas tējas vakars ar muzikālu piešprici un dienas noslēgumā plkst.20.00 vakara plenērs "Krēslas noslēpumi" - akrila tušas pludinājumu darbnīca.

Bīriņu pili ieskauj dižkokiem bagāts 50 ha liels ainavu parks, kurā iespēja baudīt nesteidzības pastaigas un pieteikties izzinošai ekskursijai.

Valmiermuižas parkā 5.jūlijā viesi aicināti baudīt vēsturisko ainavu, kā arī apmeklēt vērienīgāko mūsdienu etnomūzikas notikumu Latvijā - starptautisko Valmiermuižas etnomūzikas festivālu. Desmit koncerti, divas skatuves, cirka mākslinieki, dažādu tautu virtuve, mierīgas un nemierīgas zvilnētavas, vizuālās mākslas notikumi, izklaidējoši izglītojošas meistarnīcas, ugunīgs ritma šovs un krāšņa izklaides programma visai ģimenei! Bērniem līdz 16 gadiem ieeja bez maksas.

Oleru muižā 6.jūlijā piedāvās divas ekskursijas plkst.12.00 un 15.00, kur norisināsies iepazīšanās ar ainavu dārzu principiem, augu stāstiem un Oleru dārzu. Tāpat piedāvājumā arī ainaviska kafijas, tējas un kūkas baudīšana muižas terasē.

Mīlestības stiprināšanai 5. un 6.jūlijā ieteikums doties uz Arendoles muižu, kur saimnieki pacienās un piedāvās izzinošu ekskursiju, bet muižas parkā ļaus sastapt miera, mīlestības un labās gribas simbolu - balto āmuli. Jo zināms, ka skūpsts zem āmuļiem stiprina mīlestību uz mūžu.

Blankenfeldes muižā 5. un 6.jūnijā no plkst.12.00 līdz 14.00 apmeklētājiem tiks atvērti parka un dārza vārti, bet plkst.14:00 viesi tiek aicināti doties ekskursijā ar muižas saimnieci, iepazīstot muižas apbūves vēsturi un ar parka vēsturisko stilu iezīmes.

Spāres muižā 5.jūlijā no 12.00 līdz 16.00 sajūtu pastaiga dižkoku ieskāvumā "Diži un vēl dižāki - ko stāsta muižas parka koki?". Plkst.14.00 grupas "Eridana" koncerts.

Padures muiža 5.jūlijā no 10.00 līdz 14.00 un 6.jūlijā no 13.00 līdz 17.00 viesiem piedāvās ekskursijas ar stāstiem par muižas parka vēsturi, kā arī orientēšanās spēli un atpūtu ar limonādi un segām muižas zālienā.

Alūksnes muižas parkā 6.jūlijā plkst.14.00 parka dižkoku iepazīšana un gleznošana "Dižākā koka stāsts". Koku zīmēšanas meistarklasi vadīs māksliniece Lilija Kukle. Tikšanās Alūksnes novada muzejā.

Cesvaines pils parkā 6.jūlijā no plkst.12.00 ikviens aicināts doties īpašā piedzīvojumā, kurā galveno lomu spēlē koki, augi un dižvaboles - laimes un pārticības simboli. Plkst.15.00 izrāde "Minhauzena brīnumainie stāsti", bet zem varenā ozola pils terasē izskanēs krāsaina un jautra izrāde režisores Ināras Čakstes vadībā. Plkst.16.30 - Mūzikas pieskāriens pils noskaņās. Plkst.18.00 komandu spēle "Pilī atklātie skolas stāsti", komandas meklēs pavedienus un atklās skolēnu dzīvi pirms simts gadiem, ielūkojoties pils noslēpumainākajās vietās. Spēle sola sacensību garu, aizrautību un pārsteigumus visām paaudzēm.

Jaunauces pils dārzā 5.jūlijā plkst.12.00 interesentiem piedāvās izzinošu pastaigu gida pavadībā. Pēc pastaigas kafija ar saldējumi terasē vai zem liepām. No pulksten 11.00 līdz 15.00 individuālas pastaigas ar ceļvedi "Kur tas aug?".

Uz tikšanos Latvijas Pilīs un muižās!

Jūnija vidus Latvijā bijis mitrāks un vēsāks nekā ierasts

vs.lv — Thu, 26 Jun 2025 17:09:00 +0300

Jūnija otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija +14,5 grādi jeb 0,6 grādi zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.

Zemākā gaisa temperatūra bija +4,9 grādi 14.jūnijā Stendē un 15.jūnijā Rucavā, savukārt dekādes maksimālā temperatūra bija +27,1 grāds 16.jūnijā Dobelē un Mērsragā.

Vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 33,9 milimetrus jeb 121% no dekādes normas. Visvairāk lija Daugavpilī, kur reģistrēti 59,8 milimetri nokrišņu, savukārt mazākais nokrišņu daudzums bija 12,3 milimetri Kuldīgā.

Relatīvais gaisa mitrums valstī vidēji jūnija otrajā dekādē bija 78% - no 74% Alūksnē, Madonā un Rūjienā līdz 84% Ventspilī.

Lielākās vēja brāzmas bija nepilni 19 metri sekundē 12., 19. un 20.jūnijā vietām piekrastē.

Kopš aprīļa beigām visas dekādes Latvijā bijušas vēsākas par normu, turklāt kopš maija vidus nokrišņu daudzums valstī vidēji bijis lielāks nekā ierasts.

Dabas muzejs iegādājies 1863.gadā Latvijā nokrituša meteorīta fragmentu

vs.lv — Thu, 26 Jun 2025 09:33:00 +0300

Latvijas Nacionālais dabas muzejs (LNDM) savas 180.jubilejas gadā interneta izsoļu vietnē "Ebay" iegādājies 1863.gadā Latvijā nokrituša meteorīta fragmentu, aģentūru LETA informēja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Polīna Šķiņķe.

Fragments no 5,2 kilogramus smagā Biržu jeb Leimaņu meteorīta, kas 1863.gada 2.jūnijā nokrita tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, ir pirmais Latvijas meteorīta paraugs, kas tiks glabāts muzejā. Tas ir 2,95 centimetrus garš, 1,99 centimetrus plats, 0,29 centimetrus augsts un sver 4,46 gramus.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par "Ebay" pārdošanā esošu Latvijā nokrituša meteorīta fragmentu piesaistīja LNDM interesi, jo zināmi vien daži Latvijā nokritušu meteorītu gadījumi. No sludinājumā paustās informācijas, tostarp fotogrāfijām, neesot radušās bažas, un muzejs nolēmis meteorīta fragmentu iegādāties.

Muzeja pārstāve Šķiņķe aģentūrai LETA skaidroja, ka par konkrēto tirgotāju bijušas labas atsauksmes, turklāt meteorītu fragmentus no viņa bija iegādājušies arī citi muzeji visā pasaulē. Pirms pirkuma izdarīšanas muzeja eksperti salīdzinājuši iegādājamā meteorīta fragmenta fotoattēlus ar citiem zināmajiem šī paša meteorīta fragmentiem un konstatējuši, ka tie atbilst.

Pirkums ar sūtīšanu un pārējiem saistītajiem izdevumiem NDM kopumā izmaksājis 836 eiro.

Šā gada februārī TV3 raidījums "900 sekundes" vēstīja, ka gabaliņu no reiz Latvijā nokritušā Biržu meteorīta pārdošanā izlicis kāds meteorītu kolekcionārs ASV. Meteorītu muzeja saimnieks Kārlis Bērziņš Latvijā bija izteicies, ka būtu svarīgi izmantot iespēju pārdošanā esošo meteorīta fragmentu atgūt, lai tas būtu apskatāms savā izcelsmes valstī.

Pēc Bērziņa stāstītā TV3, Biržu meteorīta liktenis bijis līdzīgs kā pārējiem trīs Latvijā nokritušajiem zināmajiem meteorītiem - to izveda ārpus Latvijas, tas tika sazāģēts un nonāca dažādu ārvalstu muzeju, pētnieku un privātkolekcionāru rokās. Bērziņš aicināja atsaukties cilvēkus, kuri būtu gatavi palīdzēt šī meteorīta fragmenta atpirkšanā. Tā cena bija noteikta 600 ASV dolāru (šobrīd ap 513 eiro).

Kā aģentūru LETA informēja Šķiņķe, jaunais ieguvums ir vērtīgs papildinājums LNDM meteorītu kolekcijai, kurā līdz šim glabājās deviņi paraugi no Argentīnas, ASV, Polijas un Krievijas. Daži no tiem apskatāmi muzeja ekspozīcijā "Dinamiskā ģeoloģija un ieži".

Saskaņā ar LNDM sniegto informāciju, Latvijā zināmi četri meteorītu krišanas gadījumi - 1820.gadā Līksnā, 1863.gadā Biržos pie Jēkabpils, 1864.gadā Neretā un 1890.gadā Baldonē pie Misas. Visi četri meteorīti ir akmens meteorīti ar masu no pieciem līdz 16 kilogramiem. To krišanu novērojuši aculiecinieki, kas dzirdējuši spēcīgu troksni un divos gadījumos redzējuši nokrītam pašu meteorītu.

Rīgā suns uzbrūk garāmgājējiem: PVD skaidro, kā rīkoties iedzīvotājiem

vs.lv — Wed, 25 Jun 2025 11:29:00 +0300

Rīgas iedzīvotāji ziņo par agresīvu suni, kurš uzbrūk garāmgājējiem un rada pastāvīgas bailes kaimiņu vidū. Saskaņā ar kādas lasītājas vēstuli portālam BB.LV, suns dzīvo īpašumā, kas tiek izīrēta cilvēkiem ar mājdzīvniekiem, un teritorija nav norobežota.

"Kad atrodamies savā nožogotajā teritorijā, suns metas virsū žogam. Būt ārpus mājas ir kļuvis bīstami. Vai mēs drīkstam ziņot par notikušo, ja pat nezinām īrniekus – vai sūdzība jāadresē īpašniekam?" jautā satraukta iedzīvotāja.

Par atbildību atbild suņa īpašnieks

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa norāda, ka atbildība par to, lai dzīvnieks neapdraudētu citu cilvēku vai dzīvnieku drošību, pilnībā gulstas uz dzīvnieka īpašnieku.

Suņu turēšana ārpus telpām ir pieļaujama tikai tad, ja teritorija ir pilnībā norobežota no koplietošanas telpām. Žogam jābūt pietiekami augstam un izturīgam, lai suns to nepārlekt vai nesabojātu, tam nedrīkst būt spraugas, pa kurām suns varētu izbāzt galvu vai izrakties apakšā. Tāpat teritorijā nedrīkst būt priekšmetu, kas palīdzētu sunim izbēgt. Pie ieejas jābūt brīdinājuma zīmei par suni.

Kur vērsties pēc palīdzības

Ja suns ir bīstams apkārtējiem, jāinformē pašvaldības policija, kas ir atbildīga par sabiedriskās kārtības jautājumiem.

Ja suns uzbrūk citam dzīvniekam un nodara tam miesas bojājumus vai izraisa nāvi, cietušā dzīvnieka īpašniekam jāvēršas PVD ar iesniegumu, kurā jānorāda suņa īpašnieka vai turēšanas vietas identifikācijas informācija un jāpievieno pierādījumi.
Ja suns uzbrūk cilvēkam un nodara miesas bojājumus, nekavējoties jāizsauc policija, kas fiksēs notikumu un savāks pieejamos pierādījumus. Administratīvo lietu vada pašvaldības policija vai administratīvā inspekcija, bet lēmumu pieņem administratīvā komisija.

Turklāt, ja suns regulāri izrāda agresiju un apdraud cilvēkus vai dzīvniekus, cietusī persona vai tās pārstāvis var lūgt PVD izvērtēt dzīvnieka bīstamības pakāpi, iesniedzot attiecīgu informāciju un pierādījumus.

Pētījums: Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir apmierināts ar savu darbu

vs.lv — Mon, 23 Jun 2025 15:43:00 +0300

Vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar savu darbu, informēja "Swedbank", atsaucoties uz veiktā pētījuma datiem.

Visapmierinātākie ir jaunie profesionāļi, kuri pozitīvi vērtē gan savu karjeras attīstību, gan atalgojumu. Savukārt lielāku neapmierinātību par nodarbinātību kopumā pauž pensionāri, studenti un cilvēki ar zemiem ienākumiem.

Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem kopumā pozitīvāk vērtē darba tirgu, jo šajā posmā darba dzīve ir savā ziņā nostabilizējusies un ir lielāka pārliecība par savām profesionālajām spējām un to pieprasījumu darba tirgū. Pretēji tam visneapmierinātākie ir iedzīvotāji pirmspensijas un pensijas vecumā (60 līdz 74 gadi), kā arī jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Līdztekus vecumam, arī izglītības līmenis spēlē būtisku lomu apmierinātībā ar darba gaitām - kamēr 59% cilvēku ar augstāko izglītību atzīst, ka izjūt gandarījumu par savu darbu, tikmēr šādi jūtas vien 33% pamatizglītību ieguvušie aptaujātie. Izteikti apmierināti ar savu darbu ir vadītāju amatos esošie (71%), kam tūdaļ seko kvalificēti speciālisti un pašnodarbinātie (68%). Visneapmierinātākie ar darbu ir iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kas mēnesī saņem līdz 550 eiro, kā arī pensionāri, studenti un strādnieki bez noteiktas kvalifikācijas.

Tikai 5% iedzīvotāju ir ļoti apmierināti ar saviem ienākumiem, bet katrs trešais ir drīzāk apmierināts ar savu darba algu. Savukārt 38% norāda, ka viņus neapmierina esošais ienākumu līmenis. Līdzīgi kā ar darba apmierinātību, arī ienākumu jomā pozitīvāks skatījums ir tiem, kas pelna, sākot no 1000 eiro mēnesī, ir ieguvuši noteiktu kvalifikāciju vai augstāko izglītību.

Lai arī apmierinātība ar darbu ir salīdzinoši augstā līmenī, tajā pašā laikā tikai 25% no aptaujātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka kopumā pozitīvi vērtē iespējas Latvijas darba tirgū atrast sev piemērotu darbu. Tas negatīvi ietekmē apmierinātību ar darba karjeru kopumā, spēju algotā darbā pilnībā realizēt savas profesionālās prasmes un nopelnīt tām atbilstošu samaksu. Vislielākais pesimisms attiecībā uz darba tirgu ir raksturīgs iedzīvotājiem, kas vecāki par 50 gadiem, kamēr vispozitīvāk to vērtē cilvēki darbspējīgā vecumā no 30 līdz 49 gadiem.

Aptauja: Vairākums Jāņu nakti pavadīs laukos

vs.lv — Sun, 22 Jun 2025 18:13:00 +0300

Vairākums jeb 39% Latvijas interneta lietotāju Jāņu nakti gatavojas pavadīt laukos, liecina interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" ikgadējā interneta lietotāju aptauja.

No minētās grupas 25% svētkus pavadīs savās lauku mājās vai vasarnīcā, bet 14% ciemosies radu vai draugu laukos. Pērnajā gadā svētkus laukos plānoja pavadīt 42%, vēl gadu iepriekš - 40%, bet 2022.gadā šādu svinību vietu izvēlējās 39% aptaujāto.

Aptauja liecina, ka 19% respondentu svētkus svinēt neplāno - pērnajā gadā šādu atbildi sniedza 17%. Tikpat aptaujāto - 19% - svētkus iecerējuši pavadīt pilsētā - 12% savās mājās, 4% apmeklēs kādu publiski organizētu pasākumu pilsētā, bet 3% dosies svinēt ciemos pie draugiem vai radiem. 2024.gadā svētkus pavadīt pilsētā bija ieplānojuši 18% aptaujāto.

"Gemius" atzīmē, ka pēdējos gadus nemainīgi 5% aptaujāto svētkos atrasties plāno brīvā dabā. 3% svētku laikā strādās vai atradīsies ārpus Latvijas, 2% līgot plāno publiski organizētā pasākumā zaļumos, 1% dosies uz kādu kempingu vai viesu namu, bet nepilns procents sniedza citas atbildes par svinību vietu - atzīmēs saulgriežus, pieskatīs mazbērnus, aprūpēs vecmammu, un daži šos svētkus vispār neatzīst, jo tie nav kristiešu svētki, un drīzāk plāno doties uz baznīcu.

Savukārt 8% aptaujāto joprojām nav izlēmuši par svētku plāniem.

Aptaujā piedalījās 2129 Latvijas interneta lietotāji. Aptauja veikta, izmantojot interneta aptauju ar izlecošo interneta anketu palīdzību, kas tika rādītas pēc nejaušības principa izvēlētiem interneta lietotājiem. Aptauja tika īstenota no 16.jūnija līdz 20.jūnijam.

Pavadīt brīvdienas Zemgalē - laba ideja (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 22 Jun 2025 17:25:00 +0300

Šīs vietas ir vērts zināt un redzēt pašam, lai ar lepnumu ieteiktu arī saviem viesiem.

Zemgale glabā sevī daudzveidīgas tūrisma pērles. Kas tev pirmais ienāk prātā, domājot par šo Latvijas reģionu? Visticamāk - majestātiskā Rundāles pils, pasaku rūķīši Tērvetes mežos, Daugavas varenās ūdens dzīles un plašie līdzenumi, kur lepni slejas muižas. Taču tas ir tikai sākums.

Lai atvieglotu ceļojuma plānošanu, Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar tūrisma informācijas centriem ir izveidojis īpašu 24 pieturas punktu sarakstu - vietu apkopojumu, kuras šajā vasarā un arī citos gadalaikos noteikti vērts apmeklēt Katrā no sešām Zemgales pašvaldībām iepazīsti četras "must see" jeb "noteikti jāredz" vietas - apskates objektus, kuros satiekas kultūras bagātības, dabas valdzinājums un aizraujošas pieredzes visai ģimenei.

Šīs vietas ir vērts zināt un redzēt pašam, lai ar lepnumu ieteiktu arī saviem viesiem - gan no Latvijas, gan no tālākām zemēm. Galu galā, katram novada iedzīvotājam - vai tu būtu no Dobeles, Jelgavas, Bauskas vai citurienes - tās ir vietas, ar kurām varam lepoties un kuras veido mūsu Zemgales īpašo stāstu.

Zemgale - tepat blakus, bet vēl tik daudz neatklātu dārgumu, kas noteikti jāredz!

Šis ceļojuma saraksts ir tavs starts - sauc to par tūrisma minimumu, sākuma paku vai iedvesmas avotu. Zemgales daudzveidīgie tūrisma objekti pārsteigs ar plašo iespēju klāstu: no aizraujošas vēstures izzināšanas un dabas varenības līdz pat eksotiskiem dzīvniekiem un gardēžu piedzīvojumiem! Tepat līdzās, bet reizē vēl tik maz atklāta - Zemgale aicina atklāt ko jaunu! Vai tā būtu ilgi gaidīta aizbēgšana no pilsētas steigas, lai veldzētos dabas klusumā un atgūtu spēkus, svētki garšu kārpiņām, romantiski mirkļi divatā vai skaļi un jautri piedzīvojumi draugu un ģimenes lokā - to visu vari atrast tepat, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Jelgavas novadā un Jelgavas valstspilsētā.

Sāc plānot savas brīvdienas jau tagad un ļaujies ceļojuma priekam kopā ar tūrisma ceļvedi "Zemgale aicina". Iedvesmojies, iepazīsti un izbaudi Zemgali - tā ir tuvāk, nekā domā!

Dambju dižozols pēc zibens spēriena atkal sazaļojis

vs.lv — Sat, 21 Jun 2025 23:02:00 +0300

Dambju dižozols pēc zibens spēriena atkal ir sazaļojis, aģentūru LETA informēja Valmieras novada pašvaldības vides komunikācijas projektu vadītāja Elizabete Brūvere.

Pagājušā gada 14.septembra naktī zibens trāpīja vienam no varenākajiem Latvijas ozoliem - Dambju dižozolam, kas atrodas Valmieras novada Burtnieku pagastā. Ozols aizdegās, un tajā izcēlās ugunsgrēks. Rencēnu un Burtnieku brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ilgstoši centās slāpēt liesmas. Pēc tam koks turpināja gruzdēt.

VUGD pārstāvis atklāja, ka darbu veikšana bija sarežģīta, jo glābēji centās radīt pēc iespējas mazāk bojājumu kokam. Bija nepieciešams izzāģēt nelielu dobuma daļu, jo dzēšana notika arī no koka iekšienes, glābējam ielienot iekšā.

Pēc ugunsgrēka apdzēšanas pētnieki secināja, ka dižkokam nolūzuši zari, apdegusi miza un gandrīz pilnībā izdegusi stumbra iekšiene. Rudenī bija pāragri secināt par dižozola dzīvotspēju, taču nu - pašā vasaras pilnbriedā - redzams, ka ozols, par spīti visam, vienā pusē ir sazaļojis.

Dabas aizsardzības pārvaldē pērn skaidroja, ka dižozoli, tāpat kā jebkurš cits koks dabā, ir pakļauti dabas spēku iedarbībai, un tas var būt arī zibens spēriens un tam sekojoša degšana. Šis ir uzskatāms par dabisku procesu un var veicināt bioloģisko daudzveidību, jo pastāv daudzas kukaiņu un sēņu sugas, kuru attīstībai nepieciešama tieši degusi koksne.

Ozols Latvijā vienmēr bijis spēka, ilgmūžības un vienotības zīme. Arī Valmieras novada ģerbonī tieši ozols simbolizē saknes, latviskumu, pamatīgumu, stabilitāti, spēku, kā arī cildina dabas vērtības, pēctecību un tradīcijas. Dambju dižozols patlaban šo simboliku iemieso vēl spēcīgāk nekā jebkad agrāk, turpinot zaļot pēc tik liela postījuma, uzsver Brūvere.

Dižozols, kura augstums ir aptuveni 21 metrs, atrodas Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām. Pie tā var nokļūt pa ceļu, kas ved uz Burtnieku baznīcu.

Tūkstošiem cilvēku vēro vasaras saulgriežu saullēktu Stounhendžā

vs.lv — Sat, 21 Jun 2025 18:33:00 +0300

Tūkstošiem cilvēku sestdien vēroja saullēktu virs Stounhendžas Anglijas dienvidos, lai atzīmētu vasaras saulgriežus.

Cilvēki pirms rītausmas piepildīja 4500 gadu veco akmens loku, lai godinātu gada garāko dienu ziemeļu puslodē.

Tie, kas bija sapulcējušies, sagaidīja siltu rīta sākumu, jo Lielbritānijā sestdien gaidāms liels karstums.

Piecos no rīta gaisa temperatūra reģionā sasniedza +18 grādus, liecina meteoroloģiskā biroja dati.

Visiem Anglijas reģioniem ir spēkā dzeltenais brīdinājums par karstumu nedēļas nogalē. Meteorologi prognozē, ka pēc neierasti siltas nedēļas sestdien gaisa temperatūra Anglijas austrumos pakāpsies līdz +34 grādiem pēc Celsija. Tas ir par aptuveni 12 grādiem vairāk nekā parasti šajā laikā.

Saulgrieži Stounhendžā ir viens no retajiem gadījumiem, kad apmeklētājiem ir atļauts pietuvoties akmeņiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā objektā.

Arheologi uzskata, ka galvenais Stounhendžas aplis, kura diametrs ir 30 metru, veidots reliģiskiem, politiskiem vai citiem ceremoniāliem mērķiem.

Tiek uzskatīts, ka sezonālie lauksaimniecības cikli iedvesmojuši neolīta laikmeta cilvēkus atbilstoši Saules kustībai novietot 25 tonnas smagos silikātu smilšakmens laukakmeņus.

Akmeņu apli ierasti var apmeklēt ierobežots cilvēku skaits, lai aizsargātu vēsturisko vietu no bojājumiem, bet vasaras un ziemas saulgriežos un dažos citos īpašos brīžos tas tiek atvērts plašākai sabiedrībai.

Tunisija — drošs Āfrikas maršruts tūristiem no Latvijas (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 21 Jun 2025 10:03:00 +0300

Maz zināmā, bet neaizmirstamā zeme.

Tunisija bieži paliek ārpus klasiskajiem Vidusjūras ceļojumu galamērķu sarakstiem, taču tieši tajā slēpjas tās īpašais šarms. Šī Ziemeļāfrikas valsts ir kā tilts starp Eiropu un tuksnesīgo Āfriku, kur vēsture saplūst ar mūsdienīgumu, bet dabas skaistums ar autentisku dzīves ritmu. Tūrisma eksperte Ieva Sala apkopoja galvenos iemeslus, kāpēc kaut reizi būtu jāpiedzīvo Tunisiju.

Klimats

Tunisijas ziemeļu daļā valda Vidusjūras klimats, bet dienvidos jau tas kļūst tuksnesīgs, kas kopumā nodrošina patīkamu laika apstākļu daudzveidību visa gada garumā. Tomēr labākais laiks šīs valsts apciemojumam ir pavasaris vai rudens, kad Latvijā valda drēgnums, bet Tunisija jau lutina ar vasarīgu siltumu virs +25 °C, jūra ir silta, bet cilvēku mazāk. Šis ir "zelta laiks" mierīgākai atpūtai.

Dabas daudzveidība

Viens no Tunisijas lielākajiem pārsteigumiem ir tās dabas dažādība.

Sākot jau no Vidusjūras piekrastes, kuras krasta līnija vijas vairāk nekā 1300 kilometru garumā. Valsti apskalojošie ūdeņi ir silti, dzirdi un ar krāšņu zemūdens daudzveidību. Tas viss kopā nodrošina bagātīgas izklaides iespējas - rāma atpūta pludmalē, peldes, snorkelēšana, niršana, ūdensslēpošana, kaitsērfings, burāšana, laivu braucini un daudz cita.

Savukārt Tunisijas dienvidu daļa ir ievijusies Sahāras tuksnesī, kas ir viens no lielākajiem tuksnešiem pasaulē. Tuksnešu noslēpumainībā vienmēr ir vilinājusi pasaules izzinātājus - klasiskās ekskursijās, pārgājienos kamieļu mugurā, 4x4 džipu safari vai nakšņojot kādā tuksneša kempingā ar bezgalīgu zvaigžņu klājumu debesu dzīlēs.

Un atkal citu pieredzi gādā valsts ziemeļrietumi, kas ir kalnu reģions. Šeit vijas daļa no varenajiem Atlasa kalniem. Šī teritorija dabas mīļotājus lutina ne tikai ar elpu aizraujošiem dabas skatiem, bet arī ar iespēju doties pārgājienos, baudīt kalnu riteņbraukšanu, klinšu kāpšanu vai adrenalīna piepildītus lēcienus aizā.

Vēstures mantojums

Tunisija ir īstena kultūras un vēstures bagātību krātuve, kur dažādu civilizāciju mantojums - no feniķiešiem un romiešiem līdz arābiem un berberiem - joprojām ir jūtams ik uz soļa. Šķietami nelielajā valstiņā ir septiņas UNESCO Pasaules mantojumu vietas.

Valsts apskates vietu kartē noteikti ir vērts iekļaut senās Kartāgas apmeklējumu, kaz reiz bija viena no lielākajām un varenākajām pilsētām pasaulē. Šobrīd tā gan tā ir vairāk kā muzejs, ne apdzīvota pilsēta, taču tur joprojām ir saglabājušās romiešu pilsētu drupas, amfiteātri, akvedukti, senās pirtis, iespaidīgi tempļi, spāņu un turku cietokšņi, viduslaiku tirgi un citas būves.

Savukārt valsts ziemeļaustrumos esošās Kairuānas apmeklējumam ir vairāki iemesli - to dēvē gan par arābu paklāju galvaspilsētu, gan pat Tunisijas saldumu galvaspilsētu, gan tā glabā senāko un eklektiskāko mošeju Āfrikā, kā arī lutina ar citiem apbrīnas vērtiem apskates objektiem.

Tāpat Tunisijā atrodas viena no izcilākajām antīkajām pilsētām Duga, kas teju neskarta saglabājusies līdz mūsu dienām. Tā bija Numīdijas berberu karaļa pilsēta. Viens no tās slavenākajiem vēstures pieminekļiem ir amfiteātris un to papildina arī pilsētas drupas, saunas, arkas, tirgus un saieta laukumi, villas, pūniešu mauzolejs, Saturna, Merkūrija, Minervas svētnīcas un daudzas citas celtnes.

Spa un labsajūtas procedūras

Tos, kas viesojas Tunisijā pirmo reizi, nereti pārsteidz valsts augsti attīstītais labsajūtas procedūru piedāvājums.

Tunisija ir īsta atpūtas oāze tiem, kas meklē mieru, labsajūtu un profesionālu spa pieredzi. Īpaši Vidusjūras piekrastē esošās kūrortu viesnīcas lepojas ar plašiem, moderniem talasoterapijas centriem, kur senās ārstniecības tradīcijas savijas ar mūsdienu komfortu. Spa procedūras ietver gan peldes jūras ūdens baseinos, gan unikālas eļļu un ūdens masāžu kombinācijas, kas ļauj vienlaikus atslābināt ķermeni un atsvaidzināt prātu. Patiesi plašais piedāvājums dod iespēju ikvienam piemeklēt individuāli pielāgotu atveseļošanās programmu.

Tunisijas garšas

Tunisijas ēdienu pasaule balstās vēstures līkloču mijiedarbībā - tajā savijas berberu, arābu, osmaņu, andalūziešu un franču ietekmes - katrs kumoss stāsta par tautu krustcelēm, kas šeit atstājušas savu garšas parakstu. Esot Tunisijā, noteikti ir vērts nogaršot:

Kuskuss - tradicionāli kuskuss Tunisijā tiek gatavots māla konusa formas traukā (tajine) kopā ar dārzeņiem un gaļu.

Brik - Osmaņu impērijas mantojums, briks ir nesaldināta kūka, kas ietīta plānā mīklā un cepta eļļā.

Lablabi - aunazirņu zupa, kas bagātināta ar ķiplokiem un ķimenēm, pasniegta kopā ar maizi.

Masfouf - saldā kuskusa versija - ar cukuru, granātābolu sēklām, datelēm.

Muloukhia - tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem Tunisijas ēdieniem. Muloukhia ir augs, kura lapas tiek izmantas biezas mērces pagatavošanai, ko pasniedz kopā ar liellopu gaļu un ēd ar maizi.

Bambalouni - jeb yoyos ir saldie virtuļi, viens no populārākajiem Tunisijas desertiem, ko bieži pārdod uz ielas.

Ieceļošana

Latvijas pilsoņiem, ieceļošanai Tunisijā, nav nepieciešama vīza, uzturoties valstī uz laiku līdz 90 dienām. Ieceļojot var tikt lūgts uzrādīt viesnīcas rezervāciju vai citu apliecinājumu par izvēlēto uzturēšanās vietu.

Latvijas nepilsoņa pases turētājiem vīza nav nepieciešama, ja ieceļošanas mērķis Tunisijā ir tūrisms organizētā tūrisma grupā (vismaz 5 personas). Tāpat šiem ceļotājiem, ieceļojot Tunisijā, ir jāuzrāda viesnīcas rezervācija, biļete turp un atpakaļceļam, ceļojuma apdrošināšana. Ieceļojot valstī ar citu mērķi vai individuāli, nepilsoņa pases turētājiem pirms brauciena ir jānoformē vīza Latvijā akreditētajā Tunisijas vēstniecībā Polijā.

Pasei jābūt derīgai vēl vismaz 6 mēnešus pēc plānotā brauciena beigām.

Taču svarīgi - vienmēr, pirms pošanās ceļā, ir rūpīgi jāiepazīstas ar ieceļošanas un izceļošanas noteikumiem, jo tie var mainīties.

Vidusjūras piekrastes daudzpusīgā pērle Tunisija ir patiesi unikāls un autentisks ceļojumu galamērķis, kas vienlaikus ļauj baudīt gan Eiropas, gan Āfrikas noskaņas. Tā ir mierīga, nav ceļotāju pūļu pārņemta un ļauj baudīt daudzveidīgu atpūtu. Tunisija ir viegli sasniedzama ar tiešo lidojumu no Rīgas, kas ir mazāk par četrām stundām ilgs. Ir laiks doties iepazīt šo brīnišķīgo valsti!

Sibīrijas trimdā dzimušie latvieši atcerēsies pagātni (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 20 Jun 2025 15:46:00 +0300

Tā būs iespēja aktualizēt šo vēsturisko pieredzi laikā, kad karš Ukrainā atgādina par izpostītām ģimenēm.

Cēsīs Sarunu festivāla LAMPA ietvaros 20.jūnijā no plkst.12.30 līdz 13.30 notiks diskusija "Dzimuši Sibīrijā", kas pievērsīs uzmanību vēsturiskai, bet Latvijā joprojām maz izrunātai tēmai - deportāciju laikā Sibīrijā dzimušo cilvēku dzīvesstāstiem. Diskusiju laikā tiks izcelti un apspriesti deportāciju laikā Sibīrijā dzimušo latviešu dzīvesstāsti. Diskusija notiks uz skatuves "Uzzibsnī" Cēsu pils parkā. Ieeja bez maksas.

Diskusiju vadīs režisore Dzintra Geka-Vaska, kura vairāk nekā divas desmitgades dokumentē Sibīrijas bērnu likteņus. Sarunā piedalīsies aktieris un režisors Mārtiņš Vilsons, aktieris Valdis Lūriņš, skolotāja un represēto biedrības pārstāve Maija Ballaha, kā arī Sibīrijā dzimušie Inta Sīmane un Juris Pope.

Diskusijas dalībnieki dalīsies ar personīgiem stāstiem. Valdis Lūriņš, dzimis 1951.gadā Turā, Krasnojarskas apgabalā, atceras: "Mani audzināja galvenokārt vecāmamma, jo mammai bija jāpelna iztikšana."

Mārtiņš Vilsons, dzimis 1954.gadā Magadanas apgabalā, savas agrīnās atmiņas saista ar auksto ziemeļu jūru un krievu valodu, kas kļuva par viņa pirmo saziņas līdzekli: "Atceros, ka mēs ar mammu staigājām pa parku, atceros lāčus - viens bija brūns, otrs melns. Atceros Ohotskas jūru, dvieli, ar ko mani slaucīja pēc peldēšanās aukstajā ūdenī. Es biju priecīgs un laimīgs, es teicu: ‘jūļa, jūļa’. Mamma ar mani runāja latviski, bet es atbildēju krieviski. Tā bija mana ikdienas valoda."

Diskusija "Dzimuši Sibīrijā" nav tikai vēsturiska liecība, tā ir saruna par atmiņu, identitāti un spēju būt. Tā ir arī aicinājums uzklausīt, dalīties un saglabāt stāstus, kuri veido mūsu kolektīvo apziņu.

Diskusijas centrā būs pašu Sibīrijā dzimušo cilvēku liecības. Viņu stāsti būs gan personīgi, gan vēsturiski vēstījumi par dzīvi, kas sākās izsūtījumā, par bērnību, kurā nebija dzimtās valodas, par atgriešanos vietā, kas bija dzimtene tikai vārdos.

Sarunā tiks atsauktas arī vairākas Dzintras Gekas dokumentālās filmas, kas balstītas reālās izsūtīto cilvēku liecībās.

Pasākuma formāts balstīts uz dzīvu un atvērtu sarunu. Cilvēki, kuri dzimuši Sibīrijā, dalīsies savā pieredzē, iesaistot arī auditoriju. Klausītājiem būs iespēja uzdot jautājumus, dalīties pārdomās un papildināt sarunu ar savu vai savas ģimenes pieredzi. Diskusiju bagātinās arī vizuāli materiāli.

Pasākuma mērķis ir atgādināt, stāstīt un saprast - stāstīt par tiem, kas dzimuši svešumā, izauguši nepiederīgi, atgriezušies svešā dzimtenē un visu dzīvi meklējuši piederības sajūtu. Tā būs iespēja aktualizēt šo vēsturisko pieredzi, izcelt tās nozīmi mūsdienu sabiedrībā un aplūkot to arī šodienas kontekstā - laikā, kad karš Ukrainā atgādina par izpostītām ģimenēm, zaudētām mājām un identitātes cīņu.

Sarunu festivāls LAMPA notiks 2024.gada 20.-21.jūnijā Cēsīs, piedāvājot vairāk nekā 350 pasākumu 61 norises vietās - uz skatuvēm, teltīs, stadionā, uz ūdens un pat kartona baznīcā. Festivāls vieno dažādas paaudzes un pasaules skatījumus, radot vidi atklātai sarunai, diskusijām un pieredzes apmaiņai.

Fonds "Sibīrijas bērni" ir 2001.gadā dibināta organizācija, kas vairāk nekā 20 gadus dokumentē un saglabā 1941. un 1949.gada deportāciju upuru atmiņas. Laikā no 2000. līdz 2019.gadam fonds organizēja ekspedīcijas uz Sibīriju, kurās piedalījās izsūtītie un viņu pēcnācēji. No šiem braucieniem tapušas vairāk nekā 20 dokumentālās filmas, kā arī apkopotas vairāk nekā 1400 intervijas. Publicētas arī 10 grāmatas par deportāciju pieredzi. Fonds aktīvi strādā ar jaunatni, izplatot filmas un grāmatas skolās un rīkojot ikgadējus radošos konkursus, veicinot izpratni par Latvijas vēsturi.

Gada īsākajā naktī nav gaidāmi nokrišņi

vs.lv — Fri, 20 Jun 2025 14:54:00 +0300

Nakts uz sestdienu, kas būs gada īsākā nakts, visā Latvijā paies bez lietus, prognozē sinoptiķi.

Mākoņu daudzums pārsvarā būs neliels, vējš lēni līdz mēreni pūtīs no ziemeļrietumiem. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +6..+10 grādiem, bet daļā piekrastes temperatūra nenoslīdēs zem +11..+13 grādiem.

Dienas gaitā mākoņu kļūs vairāk un vietām uzpilinās lietus, vairāk nokrišņu būs vakarā Vidzemē. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, Kurzemē un Zemgalē ar brāzmām līdz 14 metriem sekundē. Gaiss iesils līdz +17..+22 grādiem.

Rīgā nakts sākumā gaidāmas skaidras debesis, vēlāk tās daļēji aizklās mākoņi, sestdienas vakarpusē var nokrist dažas lietus lāses. Lēns līdz mērens ziemeļrietumu vējš pāries dienvidrietumu vējā. Gaisa temperatūra paaugstināsies no +12 grādiem naktī līdz +22 grādiem pēcpusdienā.

Gada īsākā nakts galvaspilsētā būs sešas stundas un astoņas minūtes gara, citviet valstī tās ilgums būs no piecām stundām un 48 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā, Valmieras novadā pie Igaunijas robežas, līdz sešām stundām un 28 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā, Augšdaugavas novadā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

21.jūnijā Rīgā saule lēks plkst.4.29, bet visagrāk - plkst.4.10 - saule lēks Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā. Visvēlāk - plkst.4.48 - saullēkts būs Latvijas dienvidrietumos, jūras krastā Dienvidkurzemes novadā.

Sestdien neilgi pēc saullēkta - plkst.5.42 - būs saulgrieži un Zemes ziemeļu puslodē sāksies astronomiskā vasara.

Starptautiskā jauno automehāniķu konkursā uzvar latvietis

vs.lv — Fri, 20 Jun 2025 12:22:00 +0300

Pirmo reizi vēsturē starptautiskā jauno automehāniķu konkursa “Young Car Mechanic 2025” finālā uzvarējis latvietis – Aizkraukles Profesionālās vidusskolas audzēknis Niks Pētersons. Līdz ar to nākamgad pirmo reizi starptautiskā konkursa fināls norisināsies Latvijā.

Niks Pētersons no Aizkraukles Profesionālās vidusskolas pirmo reizi atnesis uzvaru Latvijai starptautiskajā jauno automehāniķu konkursā “Young Car Mechanic 2025”. Audzēknis ar 648 punktiem pārliecinoši pārspēja otrās un trešās vietas ieguvējus no Slovākijas un Horvātijas, kuri ieguva attiecīgi 627 un 622 punktus.

Starptautiskajā finālā sacentās labākie jaunie automehāniķi no 13 valstīm - Latvijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Bulgārijas, Horvātijas, Grieķijas, Ungārijas, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Čehijas. Šogad konkursa apritē atgriezās arī Ukraina.

Par uzvaru konkursā Niks saņēma 2000 eiro naudas balvu. Par ieguldījumu audzēkņa sagatavošanā 1500 eiro tika piešķirti automehānikas skolotājam Edgaram Šalam, bet vēl 2000 eiro – Aizkraukles Profesionālajai vidusskolai. Papildus tam – iespaidīgs vērtīgu balvu klāsts no konkursa partneriem un atbalstītājiem. Balvu apjoms bijis tik ievērojams, ka tās nācās sapakot uz paletēm un ar organizatoru loģistikas palīdzību nosūtīt uz Latviju un citām valstīm.

Uzvar tie, kas saglabā mieru

Kopumā konkursa pirmo kārtu šogad uzsāka 6900 jaunie mehāniķi no vairāk nekā 260 tehniskajām skolām Eiropā. Organizatori atzīst – finālistu līmenis bijis ļoti augsts.

“Šī gada starptautiskajā finālā ļoti uzskatāmi bija redzams, ka uzvarēja tie, kuri spēja saglabāt gan iekšēju, gan ārēju mieru un vienkārši fokusējās uz darbu,” stāsta “Young Car Mechanic 2025” konkursa organizators Armands Umbraško.

Tāpat organizators atzīst, ka tikai daži dalībnieki uzdevumos ieguvuši augstāko vērtējumu - 50 punktus. “Uzdevumu sagatavošanā, kā parasti, centāmies saglabāt daudzpusību. Būtiskākais šoreiz bija tas, ka ļoti maz dalībnieku ieguva augstāko vērtējumu, liecina, ka uzdevumu sarežģītības līmenis bija patiešām augsts, jo par dalībnieku prasmēm šaubu nav.”

“Young Car Mechanic” ir ikgadējas jauno automehāniķu meistarības sacensības, kas izaicina jauniešu zināšanas un prasmes. Šogad konkursa starptautiskais fināls norisinājās Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā.

Uzvaru negaidīja, cerēja uz trešo vietu

Niks Pētersons pēc uzvaras atzina, ka pirms starptautiskā fināla uzvaru nebija gaidījis.

“Uz beigām gan bija sajūta, ka man varētu būt trešā vieta. Uzdevumi kopumā bija sarežģītāki nekā nacionālajā finālā un bija arī tādi, ko tik labi nepārzinu.”

Labākais, ko Niks paņēmis no konkursa, ir pieredze un zināšanas: “Pēc katra uzdevuma ražotāja pārstāvis paskaidroja, kur esmu kļūdījies, kā no tā izvairīties un arī ieteica, kā nākotnē darīt labāk.”

Viņš piebilst, ka bijušas darba stacijas, kur nav piekritis novērotāju redzējumam, taču uzdevumus vērtēja tiesneši, un rezultāts tik un tā izrādījies labs.

Latvijas atlasē šogad piedalījās kopumā 430 automehānikas audzēkņi. Nacionālās atlases pirmajā kārtā viņi tiešsaistē atbildēja uz testa jautājumiem. Uz pusfinālu kvalificējās 57 jaunieši, bet finālā iekļuva 12 labākie no deviņām skolām.

Saeima ieceļ Zviedri CVK priekšsēdētāja amatā

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 14:26:00 +0300

Saeimas deputāti šodien ievēlēja Māri Zviedri Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā.

Viņu amatam izvirzījuši deputāti no "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvajiem", Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.

CVK priekšsēdētāja amata kandidāts iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru, īpaši pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāju, uzticību vēlēšanu procesam Latvijā.

Viņaprāt, ir būtiski padarīt šo procesu saprotamāku un caurspīdīgāku.

Viņš atzina, ka vēlēšanu naktī un arī pirms tās pieredzētais bija ļoti skumjš. Viņš pauda, ka vēl nekad nebija redzējis tik "drūmu situāciju". Viņš salīdzināja situāciju ar gadiem būvētu namu, kuru pēkšņi noposta vētra - sajūta bijusi līdzīga.

Viens no viņa mērķiem ir panākt, lai pieredzējušie speciālisti paliktu sistēmā, nepamestu to un atkārtoti pieteiktos darbam pašvaldību vēlēšanu komisijās. Ir nepieciešami praktiķi un speciālisti, kas pārzina vēlēšanu organizēšanas nianses, sacīja Zviedris.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka CVK priekšsēdētāja amatam izvirzīts tikai viens kandidāts - Zviedris.

Jauns CVK priekšsēdētājs bija jāmeklē, jo iepriekšējā priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atkāpās no amata.

Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" nosaka, ka CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.

CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā tiesa savā plēnumā.

Saulīte pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes sākumā paziņoja, ka atkāpsies no amata, taču pēc sēdes jau bija pārdomājusi, sakot, ka vēl nav izlēmusi. Tomēr vēl nedaudz vēlāk Saulīte vērsās Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata. Līdz tam Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas arī tika paziņojušas, ka ir vienojušās par Saulītes atsaukšanu no amata.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām paziņoja, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

Tobrīd VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādināja VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet vēlāk arī pati paziņoja par demisiju.

Liopa pagaidām nav uzņēmies atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām. Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs žurnālistiem pagājušajā nedēļā norādīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.

Portāls: "Shein" noliedz saistību ar veikalu Rīgas centrā

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 16:49:00 +0300

Nupat Rīgā atvērtais veikals "Shein" nav saistīts ar starptautisko ātrās modes mazumtirgotāju "Shein", portālam "Delfi Bizness" norādījis uzņēmuma pārstāvis Robins Kīlijs.

""Shein" produkti ir pieejami tikai tiešsaistē mūsu oficiālajā vietnē un lietotnē. Jebkurš veikals Latvijā, kas uzdodas par "Shein", nav īstā uzņēmuma "Shein" autorizēts veikals vai saistīts ar kompāniju, tādēļ nevaram garantēt to piedāvāto produktu autentiskumu," sacīja kompānijas pārstāvis.

Viņš skaidro, ka ik pa laikam kompānija rīko klātienes "pop-up" pasākumus, taču klienti vienmēr par tiem uzzinās tieši no kompānijas, tās sociālo mediju kanālos.

Patlaban uzņēmums veic atbilstošus pasākumus, lai vērstos pret šo nesankcionēto veikalu un aizsargātu klientus Latvijā, uzsvēra Kīlijs.

Sestdien, 14.jūnijā, Rīgas centrā, Brīvības bulvārī 19, iepretim Brīvības piemineklim, durvis vēris "Shein" veikals.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka Brīvības bulvārī 19 reģistrēts uzņēmums SIA "Sheinclub". Kompānija reģistrēta 2022.gadā un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pieder Kasparam Tēraudam (45%), Jānim Muitiniekam (45%) un Mārtiņam Muitiniekam (10%). Kompānija 2024.gadā strādāja ar 12 726 eiro apgrozījumu un 3089 eiro peļņu.

"Sheinclub" īpašniekiem pieder arī SIA "Best Brands", kas darbojas ar zīmolu "Četras zoles".

Latvijā izlozē "Eurojackpot" laimēti 346 820 eiro

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 20:32:00 +0300

Starptautiskajā skaitļu loterijā "Eurojackpot", ko Latvijā organizē VAS "Latvijas loto", laimēti 346 820 eiro, pavēstīja kompānijā.

Veiksmīgā kvīts iegādāta Krāslavā.

Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka no loteriju laimestiem virs 3000 eiro laimētājam ir jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kas nonāk gan valsts budžetā, gan pašvaldībai, kur uzvarētājs deklarēts.

Pie tāda pat laimesta tikuši arī divi izlozes dalībnieki Zviedrijā un pa vienam - Norvēģijā, Čehijā un Vācijā.

Loterijai "Eurojackpot" Latvija pievienojās 2013.gadā. To kopīgi organizē 19 valstu - Čehijas, Dānijas, Horvātijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Vācijas, Zviedrijas, Polijas un Grieķijas - nacionālo loteriju uzņēmumi. Loterijā iespējams laimēt līdz 120 miljoniem eiro.

Jau ziņots, ka pērn augustā "Eurojackpot" skaitļu loterijā kāds spēlētājs ieguva Latvijas vēsturē lielāko laimestu 759 698 eiro apmērā.

"Latvijas loto" 2024.gadā kopumā strādāja ar 100,359 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 2,1% - līdz 14,089 miljoniem eiro.

"Latvijas loto" reģistrēts 1992.gada jūlijā, un tā pamatkapitāls ir 1,4 miljoni eiro. "Latvijas loto" pilnībā pieder valstij, un tai vienīgajai ir tiesības rīkot valsts mēroga izlozes un loterijas.

Demonstrēs Lidijas Doroņinas-Lasmanes simtgadei veltītu filmu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 15:27:00 +0300

1946. gada novembrī viņu pirmo reizi apcietināja kopā ar citiem ģimenes locekļiem par medikamentu un pārsienamo materiālu piegādi mežabrāļiem.

Kinorežisora Zigurda Vidiņa dokumentālās filmas "Daži stāsti bez epiloga" seanss un diskusija par filmu notiks 17.jūnijā plkst.18.00 kinoteātrī Splendid Palace Elizabetes ielā 61. Filmas izrāde ir turpinājums Latvijas Okupācijas muzeja un domu biedru grupas organizētajam sarīkojumu ciklam Lidijas vasara, kas veltīts Lidijas Doroņinas-Lasmanes simtgadei.

Filma "Daži stāsti bez epiloga" (1988) ir pirmā dokumentālā filma par Latvijas neatkarības kustības dalībniekiem - sirdsapziņas cietumniekiem -, kas uzņemta 1987.gadā un pirmoreiz publiski demonstrēta žurnālistiem Preses namā 1988.gadā. Filma izraisīja aktīvu pretdarbību no LPSR Valsts drošības komitejas.

Filmā savas liecības sniedz četri cilvēki, kuri līdz tam publiski nedrīkstēja to darīt: 1941.gada 14.jūnijā izsūtītā skolotāja Elza Rūķīte, tobrīd atbrīvotie politieslodzītie Jānis Rožkalns, Lidija Lasmane-Doroņina un pretestības kustības dalībniece Broņislava Martuževa.

Tagad, pēc 37 gadiem, publikai būs iespēja skatīt filmu uz lielā ekrāna. Par godu Lidijas Doroņinas-Lasmanes simtgadei, filmas režisors Zigurds Vidiņš ir sagatavojis īpašu saīsinātu, līdz šim neizrādītu filmas versiju.

Pirms filmas seansa skatītāji varēs klausīties diskusiju par filmas tapšanas vēsturi, apstākļiem un tās turpmāko likteni. Diskusijā piedalīsies filmas režisors Zigurds Vidiņš, žurnālists Ilmārs Latkovskis un rakstniece Rudīte Kalpiņa.

Pasākumu organizē Latvijas Okupācijas muzejs, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Lidija Doroņina-Lasmane (dzimusi Lidija Lasmane 1925. gada 28. jūlijā) ir latviešu disidente, PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece.

Dzimusi 1925. gada 28. jūlijā Aizputes apriņķa Ulmales pagastā baptistu Lasmaņu ģimenē. 13 gadu vecumā kristījās Sakas baptistu draudzē. Pēc Otrā pasaules kara uzsāka mācības medmāsu skolā Rīgā. 1946. gada novembrī viņu pirmo reizi apcietināja kopā ar citiem ģimenes locekļiem par medikamentu un pārsienamo materiālu piegādi mežabrāļiem. 1947. gada aprīlī Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāls L. Lasmanei piesprieda ieslodzījumu uz 5 gadiem, tiesību ierobežojumus uz 3 gadiem, viņas tēvam Andrejam Lasmanim 10 gadus ieslodzījumā, bet mātei trīs gadus nosacīti. Ieslodzījumā Austrumurālu labošanas darbu nometnē (″Vosturallag″) Sverdlovskas apgabalā viņa saslima ar plaušu tuberkulozi. 1951. gadā viņa tika nometināta uz dzīvi Vorkutā, kur iepazinās ar savu nākamo vīru ģeologu Mihailu Doroņinu. Pēc Staļina nāves Lidijai Lasmanei atļāva atgriezties Latvijā, kur viņa dzīvoja pie sava brālēna Edvarda Lasmaņa Mežaparkā.

1970. gadā viņu otro reizi apcietināja par aizliegtās literatūras lasīšanu un norakstu izplatīšanu. Latvijas PSR Augstākā tiesa piesprieda L. Doroņinai divus gadus cietumsoda par ″apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, kuri diskreditē padomju valsts un sabiedrisko iekārtu″, ko viņa izcieta Dzegužkalna sieviešu cietumā Iļģuciemā Rīgā.

Trešo reizi apcietināta Andropova organizēto represiju laikā 1983. gada 6. janvārī līdz ar Jāni Rožkalnu, Gunāru Astru un Jāni Vēveri par "pretpadomju propagandu un aģitāciju". Latvijas PSR Augstākā tiesa 1983. gada augustā viņai piesprieda piecus gadus ieslodzījumā Mordvijas nometnēs un trīs gadus nometinājumā. Gorbačova organizētās Pārbūves laikā, 1987. gada 14. janvārī L. Doroņina tika atbrīvota no ieslodzījuma un vairākus mēnešus turēta nometinājumā Altaja novadā Sibīrijā.

1987. gada vasarā viņa atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas viņa atjaunoja pirmslaulības uzvārdu (Lasmane) un aktīvi darbojās Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā.

1994. gadā Doroņina-Lasmane tika apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kuru saņemt atteicās, ko pamatoja ar to, ka kopā ar viņu to saņemšot vairāki VDK aģenti. 2019. gadā Doroņina-Lasmane saņēma Ministru kabineta balvu.

2017. gada novembrī pirmizrādi piedzīvoja Andreja Verhoutinska uzņemtā dokumentālā filma "Lidija", kurā Doroņina-Lasmane stāsta par savu skarbo dzīvesgājumu.

Doroņina-Lasmane 2018. gada septembrī tika pieteikta Nobela miera prēmijai, būdama viena no 320 kandidātiem.

Atzīmēs gaišreģa Finka jubileju (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 15 Jun 2025 10:40:00 +0300

"Мēs pieredzējām, ka viņa lielie pareģojumi piepildījās."

25.jūnijā 17.00 Rīgā, Dzirnavu ielā 73 grāmatu apgāda "Jumava" telpās atzīmēs Latvijas ietekmīgākā gaišreģa un fotogrāfa Eižena Finka 140 gadadienu.

1885.gada 25.jūnijā romu amatnieka Johana Finka un viņa sievas vidzemnieces Līzes Braunas ģimenē piedzima nākamais pareģis Eižens Finks.

Izcilais pareģis vēl krievu okupācijas gados paredzēja, ka Latvija atgūs brīvību, kad gadi no abām pusēm rakstīsies vienādi. To mēs piedzīvojam 1991.gadā - Latvija kļuva brīva un 2002.gadā saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.

Lai Finks savā 140.gadadienā tiktu godināts, "Jumava" atver grāmatu "Finks un Sargeņģelis. Gaišreģis". Grāmatas autori Juris Visockis un Pāvils Raudonis izdod jau otro grāmatu par Eiženu Finku.

Grāmatas autors Pāvils Raudonis saka: "Eiropā ir bijuši daudzi pareģi, bet mūsu Latvijas Finks ne tikai pareģoja, bet mēs pieredzējām, ka viņa lielie pareģojumi piepildījās."

Juris Visockis atzīmē, ka otrā grāmata veltīta tam Finka dzīves posmam, kad spilgti izpaudās viņa talanti. 1922.gadā pēc Pirmā pasaules kara Eižens Finks atgriezās Rīgā. Līdz 1941.gada deportācijām viņš piedzīvoja Latvijas brīvvalsts zelta gadus. Finks tikās ar daudzām tālaika slavenībām - Emīliju Benjamiņu, Kārli Ulmani, Aleksandru Grīnu u. c., viņa salonu apmeklēja tūkstošiem laikabiedru, kas ar saviem stāstiem veidoja Rīgas leģendārā gaišreģa tēlu.

Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš par grāmatu teicis šādi: "Laiks starp diviem pasaules kariem ir īpašs Latvijas vēsturē. Tas bija mūsu nacionālās atmodas laiks, lielu politisku satricinājumu laiks, garīgo, māksliniecisko un arī ezoterisko meklējumu laiks, kurā mijās milzīgas nākotnes cerības ar nedrošību. Un ir ļoti interesanti uz šo laiku paskatīties caur neordināras personības - fotomākslinieka un gaišreģa Eižena Finka - dzīves prizmu (..) Grāmata ir gana subjektīva autoru versija par cilvēku un notikumiem, bet tādēļ vēl jo vairāk uzrunā lasītāju. Grāmata, gluži kā viņa fotogrāfijas, iemūžina Eižena Finka pasauli, kas šķiet zudusi, tomēr dīvainā kārtā - vēl arvien tuva."

Romāns balstās uz tālaika preses materiāliem.

Kā dzimšanas vieta viņa dokumentos bija norādīts vilciens Viļņa - Žitomira, savukārt Latvijas Republikas pasē 1922. gadā ierakstīts, ka Eižens Finks Jāņa dēls ir Limbažos dzimis latvietis. Pēc vecāku nāves viņu uzaudzināja kāda Valmieras apriņķī dzīvojoša latviešu ģimene. Viņa patēvam paticis iedzert un pamāte viņam nav pievērsusi īpaši daudz uzmanības. Astoņu gadu vecumā viņš sāka apmeklēt skolu, 13 gadu vecumā piepildījies viņa pirmais pareģojums par kāda jauna cilvēka noslīkšanu Gaujā pie Valmieras. Bez dzimtās čigānu un latviešu valodas apguvis arī vācu, krievu un poļu valodu.

Jaunībā Finks bija ceļojoša cirka mākslinieks, taču pēc neveiksmīga kritiena arēnā bija spiests to pārtraukt. Strādāja par mācekli pie Valmieras fotogrāfa Jāņa Sarkangalva un apguva tolaik jauno fotografēšanas prasmi. 1909. gadā viņš apmetās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā un atvēra savu fotodarbnīcu Kalnciema ielā Āgenskalnā, vēlāk koka namā Maskavas ielā 173 Maskavas forštatē, kur nodarbojās arī ar zīlēšanu. 1911. gadā tika izdota viņa grāmata "Sapņu tulks" ar apmēram 6000 sapņu skaidrojumiem. 1912. gadā Finks apprecējās ar Annu Dreimani un viņu ģimenē piedzima divi bērni Rita un Klaudijs.

Pirmā pasaules kara laikā Finks pārcēlās uz Petrogradu, tad uz Harkivu, kur turpināja nodarboties ar fotografēšanu un pareģošanu. 1918. gadā viņš it kā esot strādājis Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas valsts kancelejā.

1922. gadā viņš atgriezās Rīgā un 1928. gadā atvēra fotodarbnīcu Kaļķu ielā 12 un savā salonā pieņēma daudzus turīgus Rīgas pilsoņus, kas vēlējas uzzināt savu nākotni. Viņa slava pieauga pēc Zigfrīda Annas Meirovica un Jāņa Čakstes nāves apstākļu pareģošanas. Rīgas krievu avīze «Сегодня» regulāri publicēja Finka paredzējumus, bet "Jaunākās Ziņas" par viņu rakstīja kā par lētticīgu ļautiņu krāpēju un šarlatānu. Nesaskaņas ģimenē noveda pie Finka laulības šķiršanas 1932. gadā un viņš pārvācās dzīvot uz Raiņa bulvāri 3.

Finka fotosalonu apmeklējuši arī dažādu vēstniecību darbinieki. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņš pareģoja, ka nākamgad, kad ziedēs liepas, Rīgā soļos jau cita armija. Tika safabricēta lieta, viņu apcietināja kā vācu militārā izlūkdienesta rezidentu un tiesāja. Tiesā viņam inkriminēja pretpadomju aģitāciju un spiegošanu, jo:

"Fotostudijas īpašnieks Jevgēņijs Finks tās aizsegā nodarbojās ar hiromantiju un, būdams naidīgi noskaņots pret PSRS, zīlēt atnākušajām personām cildināja Hitleru un hitlerismu, veica provakatorisku darbību, mudinot izbraukt uz Vāciju, savā sakāvnieciskajā aģitācijā apgalvoja, ka neizbēgamajā karā starp Vāciju un PSRS, Vācija uzvarēs neilgā laikā" un piesprieda nāvessodu nošaujot, vēlāk to aizstāja ar 8 gadiem brīvības atņemšanas. 1941. gada 14. jūnijā viņu deportēja uz KPFSR. Arī GULAG soda nometnē viņš esot turpinājis nodarboties ar zīlēšanu un tādēļ izdzīvojis. 1951. vai 1953. gadā atgriezās Latvijā pie bijušās sievas Annas. Pazīstamākais E. Finka pareģojums bija par lielām pārmaiņām gadā, kas lasāms vienādi no abām pusēm. Tas ir 1991. gads, kad Latvija atguva neatkarību. Dažādos dzīvokļos Finku slepus apmeklēja liels daudzums cilvēku. Viņš miris no smadzeņu triekas 1958. gada 6. februārī Maskavas forštatē un apglabāts Pokrova kapos.

Apmēram puse Latvijas iedzīvotāju kāzu dāvanai izvēlas summu līdz 200 eiro

vs.lv — Sat, 14 Jun 2025 18:16:00 +0300

Latvijā apmēram puse iedzīvotāju kāzu dāvanai izvēlas summu līdz 200 eiro, informēja bankas pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Katrs ceturtais jeb 26% Latvijas iedzīvotājs kā dāvanu izvēlētos summu līdz 100 eiro, un tikpat daudzi dotu priekšroku summai no 100 līdz 200 eiro. Savukārt Baltijā visdāsnākie kāzu viesi ir Lietuvas iedzīvotāji, jo 18% lietuviešu jaunajam pārim dāvinātu 200 līdz 300 eiro.

Arī Lietuvā un Igaunijā populārākā respondentu izvēle ir dāvināt no 100 līdz 200 eiro, un to atzīmējusi teju trešdaļa jeb 30% lietuviešu un ceturtā daļa jeb 25% igauņu.

Aptaujas datos redzams, ka salīdzinājumā ar latviešiem (26%) un igauņiem (20%) lietuvieši visretāk dāvinātu summu līdz 100 eiro - tā atbildējuši vien 5% respondentu Lietuvā. Tajā pašā laikā 18% lietuviešu atzīmējuši, ka piemērota dāvana būtu robežās no 200 līdz 300 eiro, kamēr Latvijā un Igaunijā šādu summu minējuši attiecīgi 6% un 9%.

Vēl 3% Latvijā, 5% Lietuvā un 4% Igaunijā uzskata, ka dāvanu aploksnē būtu jāliek vairāk nekā 300 eiro.

Aptaujā trešā daļa jeb 32% Latvijas respondentu atklāj, ka dāvināmās summas lielums atkarīgs no tā, cik tuvs ir jaunais pāris. Līdzīgi uzskata 39% Lietuvā un 36% Igaunijā. Savukārt vien neliela daļa Baltijas iedzīvotāju norāda, ka kāzās izvēlētos dāvināt ko citu, nevis naudu - tā atzīmējuši 4% Latvijā, 5% Igaunijā un 3% Lietuvā.

Vasaras prieki ar suni: idejas aktīvai atpūtai un drošībai (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 14 Jun 2025 09:32:00 +0300

Iepriekšēja sagatavošanās un izpratne par iespējamiem riskiem siltajā sezonā ir īpaši svarīga.

Vasara ir ideāls laiks, kad kopā ar savu četrkājaino draugu izbaudīt un piedzīvot ko jaunu - peldēties, doties pārgājienā, skriet, braukt ar SUP dēli, baudīt gardas maltītes vai vienkārši izkustēties dabā. Lai gan šādas aktivitātes ir lielisks veids, kā stiprināt saikni ar savu mīluli un nodrošināt viņam fizisko slodzi, tās vienlaikus pieprasa arī atbildīgu sagatavošanos.

"Pat šķietami parasta pastaiga vai peldēšanās var pārvērsties nepatīkamā pārsteigumā - suni var sadzelt lapsene vai dzīvnieks var pēkšņi saslimt ar akūtu otītu, kas ir viena no izplatītākajām saslimšanām vasarā. Tāpēc iepriekšēja sagatavošanās un izpratne par iespējamiem riskiem siltajā sezonā ir īpaši svarīga," atgādina Ilze Roce, mājdzīvnieku apdrošināšanas eksperte.

Peldēšanās - prieks un atsvaidzinošs treniņš

Lielākā daļa suņu labprāt metas ūdenī, bet ne visi ir dzimuši peldētāji. Peldoties pirmoreiz, jāizvēlas mierīga un sekla peldvieta bez izteiktām straumēm, turklāt iepriekš jāpārliecinās, ka peldvietā suns drīkst atrasties, jo ir gana daudz vietu, kur tas ir aizliegts. Vēro, lai suns nepārpūlas un ne pārāk ilgi uzturas ūdenī, īpaši vēsā laikā. "Ja sunim pēc peldes pēkšņi rodas ādas kairinājums vai parādās klepus pazīmes, tas var būt signāls, ka nepieciešama veterinārārsta apskate. Vēl pēc peldes vienmēr jāatceras suni nosusināt ar dvieli, īpaši ausis un ķepas, kā arī, ja pelde bijusi ezerā vai jūrā, atgriežoties mājās, suni labāk noskalot ar tīru ūdeni," skaidro I. Roce.

Suns un saimnieks uz SUP dēļa

Daudzi suņi izrāda lielu interesi par SUP dēļiem - tas ir īsts ūdens piedzīvojums, kas nodrošina lieliskus skatus. Tomēr šī aktivitāte pieprasa treniņu un pacietību. Pirms tam svarīgi ir nodrošināties ar pareizi izvēlētu glābšanas vesti, kas ir atbilstoša suņa izmēram un svaram, tai jābūt pieguļošai, bet ne pārāk stingrai, lai neradītu diskomfortu. Vestei uz muguras ir jābūt rokturim, lai nepieciešamības gadījumā suni varētu ātri izcelt no ūdens. Tāpat ļauj sunim pierast pie vestes mājās vai turpat pie ūdens, vērojot, kā suns tajā jūtas. Arī saimniekam ir svarīga glābšanas veste, jo uz ūdens var gadīties neparedzamas situācijas, tāpēc drošība ir pirmajā vietā.

"Ne tikai kritieni, bet arī pārkaršana vai dehidratācija var būt nopietnas problēmas karstās dienās, tāpēc dod priekšroku braucienam ar SUP dēli agri no rīta vai pēcpusdienā, kad nav tiešu saules staru ar augstāko UV iedarbību. Vēl svarīgi zināt, ka arī suņiem var rasties jūras slimība, tāpēc, ja vēl nekad neesat kopā piedzīvojuši braucienu pa ūdens virsmu, rūpīgi vēro mīluļa pašsajūtu un, iespējams, pirmajā reizē lielas cerības par garu braucienu nelolo," iesaka eksperte.

Pārgājieni - kopīga dabas izzināšana

Maršruts kalnainā apvidū vai pa meža takām ir lieliska izklaide, tomēr tas sunim ir arī izaicinājums, ja šāda veida pārgājieni nav viņa ikdiena. Noteikti jāņem līdzi ūdens ne vien sev, bet arī sunim, vēlams padomāt arī par pārtiku un pirmās palīdzības komplektu, jo arī dzīvniekiem var gadīties savainot ķepas vai sastiept kāju. "Pārgājienos visbiežāk gūtās traumas ir ķepu savainojumi vai muskuļu sastiepumi - tie šķiet nelieli, taču, ja netiek savlaikus ārstēti, var radīt lielākas problēmas," brīdina I. Roce.

Kopīga krosa skriešana

Skriešana kopā ar suni ir motivējoša un veselīga aktivitāte. Ja tikai šovasar plāno uzsākt skriet, ieteicams sākt ar īsām distancēm un izvēlēties piemērotu ekipējumu, piemēram, speciālu jostu ar amortizējošu pavadu. I. Roce uzsver: "Ja suns ir jauns un vēl nav pieradis pie skriešanas tempa, pastāv risks pārpūlēties. Tāpēc sākumā izvēlies distanci, kas nav garāka par 2-3 km, un pilnīgi noteikti tā var būt lielisks papildinājums ātrākai pastaigai pa mežu. Noteikti seko līdzi suņa kustībām, lai būtu drošs, ka viņš šo aktivitāti izbauda tikpat lielā mērā kā saimnieks."

Jaunu triku apgūšana

Ne visas aktivitātes ir jāsaista ar fizisku slodzi - vasara ir lielisks laiks, lai iemācītu sunim jaunus trikus vai komandas. Tas trenē ne tikai viņa ķermeni, bet arī prātu, kā arī stiprina saikni starp suni un saimnieku. Vai zināji, ka daži suņi spēj atcerēties vairāk nekā 100 vārdus un pat risināt vienkāršas problēmas? Turklāt garīga slodze var būt pat nogurdinošāka nekā fiziska - 10 minūtes koncentrētas domāšanas var nogurdināt suni vairāk nekā stundu gara pastaiga! Tāpēc īsas, regulāras mācību sesijas, apvienotas ar spēli, ir ne tikai izglītojošas, bet arī ļoti vērtīgas tava suņa labsajūtai. "Kad suņa uzvedība ir paredzama un paklausīga, saimnieks var justies daudz drošāk gan mājās, gan apmeklējot sabiedriskas vietas, - mierīgs un uzticams suns rada pārliecību jebkurā situācijā," piebilst Ilze Roce.

Kopīga maltīte kafejnīcās

Vasara ir ne tikai aktīvu piedzīvojumu laiks, bet arī iespēja kopā ar savu mīluli izbaudīt mierīgus brīžus, piemēram, apmeklējot dzīvniekiem draudzīgas kafejnīcas un restorānus. Rīgā ir vairākas vietas, kur suņi ir laipni gaidīti, un kopīga maltīte var kļūt par patīkamu pieredzi abiem viesiem. Ja vēlies baudīt maltīti ārpus mājām, ņemot līdzi savu četrkājaino draugu, ieskaties šeit, lai uzzinātu suņiem draudzīgākās kafejnīcas un restorānus.

"Kopīga maltīte kafejnīcā var būt lielisks veids, kā baudīt ne vien labāko kompāniju un gardas maltītes, bet arī stiprināt saikni ar savu mīluli. Vienmēr jāpārliecinās, ka suns ir mierīgs un draudzīgs pret citiem apmeklētājiem un suņiem. Ja suns nejauši apēd kaut ko nepiemērotu vai rodas veselības problēmas, nekavējoties vērsies pēc palīdzības," atgādina I. Roce.

Piedzīvojumu pilna un droša vasara

Lai arī cik aktīvs vai mierīgs būtu tavs četrkājainais mīlulis, vissvarīgāk būt drošam par viņa veselību. Aktivitātes vienmēr jāizvēlas atbilstoši suņa vecumam un veselības stāvoklim un vienmēr jāseko līdzi viņa uzvedībai un labsajūtai. "Apdrošināšana nav tikai drošības spilvens - tā ir iespēja rīkoties ātri, kad notiek neparedzētais. Mēs palīdzam saimniekiem rūpēties par savu mīluli neparedzētās situācijās," rezumē Ilze Roce.

Neatkarīgi no tā, vai šovasar paredzēts garš pārgājiens, skriešanas treniņi vai vienkārši vakars pie ūdens, rūpīga sagatavošanās ļaus baudīt kopā būšanu ar mierīgu sirdi.

Cert.lv brīdina par kritisku ievainojamību "Microsoft Office Word" programmā

vs.lv — Fri, 13 Jun 2025 20:40:00 +0300

Atklātā kritiska ievainojamība "Microsoft Office Word" programmā, kas uzbrucējam ļauj veikt attālinātā koda izpildi uz lietotāja ierīces, aģentūru LETA informēja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Latvijā "Cert.lv".

"Heap-based buffer overflow" ir drošības ievainojamības veids, kad programma ieraksta vairāk datu nekā atļauts noteiktā atmiņas apgabalā. "Cert.lv" norāda, ka tas var sabojāt programmas darbību un ļaut izpildīt kaitīgu kodu.

Lai uzbrucējs varētu izmantot šo ievainojamību, lietotājam būtu jāatver īpaši izstrādāts ļaundabīgs "Word" dokuments. Ja tas tiek izdarīts, uzbrucējs var iegūt iespēju izpildīt kaitīgu kodu lokāli, kas var novest pie sistēmas kontroles pārņemšanas vai datu apdraudējuma.

"Cert.lv" aicina pārbaudīt, vai "Microsoft Office" ir atjaunināts uz jūnijā izlaisto versiju, piemēram, 16.0.1 vai jaunāku.

Speciālisti aicina atjaunināt "Microsoft 365", izmantojot "Microsoft Update" vai "Office" atjaunināšanas servisu, lai pārliecinātos, ka sistēmā darbojas jaunākā pieejamā "Office Word" versija.

Lielā ģilde atklāj nezināmas vēstures liecības (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 13 Jun 2025 16:27:00 +0300

Pārbūves un restaurācijas laikā plānots pārbūvēt Lielās zāles skatuvi, skatītāju sēdvietas un griestu konstrukcijas, un īstenot vides pieejamības veicināšanas aktivitātes. P

Lielās ģildes vēsture aizsākusies jau 13.gadsimtā ar telpu, kas atrodas pagrabstāvā zem tagadējās Minsteres zāles. Tagadējo ēkas apjomu Lielā ģilde ieguva 1853. - 1861.gadā īstenotās ēkas pārbūves laikā, taču ēkas vēsture ar to vēl nebeidzas. Jaunu lappusi tajā šķirs arī šobrīd notiekošā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotais atjaunošanas un pārbūves projekts.

Pirms gada, 2024.gada jūlijā Lielā ģilde slēdza savas durvis apmeklētājiem, un uzsākās tās ilgi gaidītā pārbūve. Savukārt šogad Ilmārs Dirveika veica arhitektoniski māksliniecisko uzraudzību, lai fiksētu jaunu informāciju par ēkas būvvēsturi. Zināms, ka lielāki ēkas remonti notikuši 17.gadsimta beigās un 18.gadsimta vidū. Šo notikumu konkrēti gadskaitļi redzami Lielā Ģildes ēkas senākajā zināmajā zīmējumā, ko 1786.gadā izgatavojis J.K.Broce.

Pārbūves vīzija kā cieņas apliecinājums

Arhitektes Zanes Koroļas radītā pārbūves vīzija 21.gadsimtā ir kā cieņas apliecinājums Kārļa Beines 19.gadsimta iecerei - raugoties uz gotiskajiem rātsnamiem Vācijā un Beļģijā, kur senās formas īstenot jaunos laikmetīgos materiālos. Arhitekte vēlējās savienot vēsturisko ar moderno, iecerot celtnei greznu metāla gotisko jumtu/griestus, tomēr finansiālu šķēršļu dēļ tas tapa vien no koka.

"Šodien šī vīzija iegūst jaunu elpu. Lielās zāles interjers, veidots kā metāla sieta jumts, iemieso ilgi snaudošo ieceri - atdzimst 19.gadsimta gars un ugunsgrēkā zudušais skaistums. Mūsdienu materiāli kļūst par tiltu starp pagātni un tagadni, ļaujot senajai idejai atgriezties - šoreiz īstā un ilgmūžīgā formā," norāda arhitektūras eksperte Zane Koroļa.

Vēstures fragmenti mūsdienu gaismā

Lielajā zālē atsedzot 1965.gada konstrukcijas, atklājās 19.gs vidus zāles neogotiskā interjera atliekas par kura eksponēšanu šobrīd tiek lemts kopā ar akustiskajiem risinājumiem. Savukārt Lielās zāles vidusdaļā garenvirzienā atsedzās robežvieta starp 13.-19. gs. ēkas austrumu sienu un 1853. - 1861. g. paplašinājumu. Senākās sienas augšdaļā bija daļēji saglabājušās dzegas mūrējuma daļas. Zemgrīdas aizbēruma izņemšanas laikā atsegtas 19. gs. vidū būvētās konstrukcijas. Jaunās pārbūves laikā tiek konsolidētas jaunās un vecās konstrukcijas virs Minsteres zāles velvēm. Iepriekšējās pārbūves laikā vecajā Ģildes ēkā bijušas dažāda izmēra akmens plākšņu grīdas. To bijis tik daudz, ka daļa no tām izmantotas neparastā veidā -kā grīdas siju galu izolācija, mūrī esošā koka šķautņa galus apliekot ar dolomīta flīzēm.

Arhitektūras daļas vadītājs un arhitektūras daļas autoruzraudzības veicējs Kārlis Frīdenbergs: "Būvdarbu gaitā atklātie vēsturiskie elementi un artefakti sniedz būtisku papildinājumu mūsu izpratnei par Lielās Ģildes attīstības vēsturi. Lai arī projekta pamatrisinājumi netiks būtiski mainīti, mēs esam apņēmušies saglabāt un, kur iespējams, eksponēt nozīmīgākos atradumus. Atsevišķos gadījumos šie atklājumi var ietekmēt interjera apdares risinājumus, pielāgojot tos vēsturisko liecību integrācijai. Ņemot vērā atradumu daudzumu un kultūrvēsturisko vērtību, tiek izskatīta iespēja izveidot pastāvīgu ekspozīcijas vietu, kurā ar šīm liecībām varēs iepazīties arī nākotnes Lielās Ģildes apmeklētāji".

Noslēpumam pa pēdām

Ēkas būvvēsturē interesants jaunums ir kāda viduslaiku aila ar smailloka pārsedzes arku Minsteres zāles sienā. 1964.gada izpētes atskaitēs nekas nav minēts par savdabīgu telpu Minsteres zāles un Līgavas kambara starpsienā, kaut zāles plāna uzmērījumā tā attēlota. Šobrīd veiktā izpēte ļauj izteikt minējumu, ka arka varētu iezīmēt sākotnēju ieeju zālē no ārpuses. 19. gs. pirmajā pusē, aila aizmūrēta, jo ārpusē uzceltas piebūves. 19.gadsimta plānos un Minsteres zāles interjera zīmējumos redzama nelielā niša ar krāsni. 19.gadsimta vidū Minsteres zālē krāsns vietā izbūvēts sienas skapis.

Eksperte Veldze Liepa: "Darbs ar kultūrvēsturiskām vērtībām ir būtiska misijas daļa mūsu uzņēmuma darbībā. Lielās Ģildes pārbūves laikā atklātie artefakti ir nozīmīgs pienesums Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma izpratnei. Ar pilnu atbildību turpinām darbu, nodrošinot, lai Lielā Ģilde arī nākotnē kalpotu kā nozīmīgs kultūras, sabiedrisko un reprezentācijas pasākumu centrs, vienlaikus atspoguļojot un saglabājot tās bagāto vēsturisko slāņojumu!"

Nākotnes gaidās

Lielajā ģildē līdz šim ir pabeigti demontāžas darbi. Uzsākta jumta daļas, kas atrodas virs Lielās zāles, demontāža un siltināšana, logu un durvju restaurācija, kā arī iekšējo inženiertīklu pārbūve. Turpmākajā projekta īstenošanā turpināsies energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, iekšējo inženiertīklu izbūves darbi, kā arī Lielās zāles pārbūve.

Pārbūves un restaurācijas laikā plānots pārbūvēt Lielās zāles skatuvi, skatītāju sēdvietas un griestu konstrukcijas, un īstenot vides pieejamības veicināšanas aktivitātes. Projekta ietvaros tiks restaurēti vēsturiskie koka logi un durvis, kā arī veikta jumta siltināšana, uzlabojot ēkas energoefektivitāti. Pārbūve skars arī iekšējos inženiertīklus, t.sk. ūdens, apkures, ventilācijas, elektrības un vājstrāvu tīklus. Pārvērtības gaidāmas arī ēkas pagraba zonā, pārbūvējot apmeklētāju labierīcības, garderobes zonu. Tā pat, atsevišķas telpas tiks pārbūvētas atbilstoši administrācijas un mūziķu vajadzībām.

Piektdien uzspīdēs saule, valsts austrumos īslaicīgi līs

vs.lv — Thu, 12 Jun 2025 15:59:00 +0300

Piektdien Latvijā gaidāms sausāks un saulaināks laiks, prognozē sinoptiķi.

Naktī debesis brīžiem skaidrosies, vietām nedaudz līs. Pūšot lēnam līdz mērenam ziemeļu vējam, gaisa temperatūra noslīdēs līdz +8..+13 grādiem.

Dienā valsts rietumu pusē būs sauss un visai saulains laiks, Latvijas austrumu pusē saglabāsies vairāk mākoņu un vietām īslaicīgi līs, iespējams arī pērkona negaiss.

Darba nedēļas pēdējā dienā ziemeļu, ziemeļrietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 9-14 metriem sekundē, gaisa temperatūra pēcpusdienā būs +16..+21 grāds.

Rīgā piektdien laiks kļūs saulains, nav gaidāmi nokrišņi. Ziemeļu, ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās dažbrīd sasniegs 14 metrus sekundē. Gaisa temperatūra naktī būs +12..+13 grādi, dienā tā pakāpsies līdz +18..+19 grādiem, pilsētas ziemeļos nekļūs siltāks par +17 grādiem.

Dienas vidū ultravioletais starojums sasniegs vidēji augstu līmeni - cilvēki ar jutīgu ādu, neievērojot piesardzību, saulē var apdegt 20 minūtēs. No saules visvairāk jāsargājas laika posmā no plkst.12 līdz 15.

Latvijas labumi - īstais ābolu sidrs un steiks - ielūdz Āgenskalnā (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 12 Jun 2025 11:25:00 +0300

Pasākuma centrā būs šefpavāra Kaspara Jansona gatavošanas paraugdemonstrējumi un degustācijas.

Ceturtdien, 12.jūnijā no plkst.14.00 līdz 19.00, Āgenskalna tirgū satiekas izcili gardumi - īsts ābolu sidrs un steiki no Latvijas sidra darītavām un lauku saimniecībām. Pasākuma laikā notiks meistarklases un degustācijas, būs iespēja gan pagaršot, gan iegādāties sidrus, steikus un citus lauku labumus tieši no ražotājiem.

Vasara ir labākais laiks doties ciemos pie sidra darītājiem un nobaudīt sidru no pagājušā gada ābolu ražas. Taču šoreiz sidrs sper soli pretī - tas gaidīs visus Rīgā, Āgenskalna tirgū, kur satiksies ar steiku no vietējiem lauksaimniekiem, lai kopā radītu īstus garšu svētkus.

Pasākuma centrā būs šefpavāra Kaspara Jansona gatavošanas paraugdemonstrējumi un degustācijas, kur katram ēdienam būs pieskaņots sidrs no Latvijas Sidra ceļa ražotājiem. Garšu baudītāji varēs apgūt arī īsu ēdiena un sidra saderības ABC.

"Sidra ceļš" apvieno sidra darītavas Latvijā, kuras aicina ciemos, stāsta par sidra tapšanu, piedāvā to nogaršot un iegādāties. Amata sidru Latvijā ražo ģimenes uzņēmumi, kas sidra darīšanu no vaļasprieka pārvērtuši veiksmīgā biznesā. Īstā sidra pamatā ir dabīga ābolu sula no īpašām sidra ābolu šķirnēm. Bez ķīmiskiem koncentrātiem vai mākslīgiem aromātiem.

Pasākumu rīko Zemnieku saeima sadarbībā ar Lauku ceļotāju projekta BASCIL ietvaros, lai iepazīstinātu ar Latvijas lauku garšām, ražotājiem un to tūrisma piedāvājumu.

Interreg Baltijas Jūras reģiona programmas projekts BASCIL "Inovatīvi risinājumi pārtikas ražošanai lauku teritorijās ar mērķi dažādot ilgtspējīga kulinārā tūrisma pakalpojumus".

Saeimas komisija atbalsta grozījumus Komerclikumā birokrātijas mazināšanai

vs.lv — Wed, 11 Jun 2025 21:44:00 +0300

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien galīgajam lasījumam atbalstīja izmaiņas Komerclikumā, kas paredz paaugstināt mantiskā ieguldījuma slieksni, no kura nepieciešams eksperta vērtējums, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), informēja Saeimas Preses dienestā.

Izmaiņas paredzētas, "lai atvieglotu uzņēmumu dibināšanu un darbību".

Iecerēts, ka mantiskajam ieguldījumam līdz 25 000 eiro nebūs nepieciešams novērtējums. Ja, palielinot SIA pamatkapitālu, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība būs virs 25 000, bet nepārsniegs 50 000 eiro, novērtējumu un atzinumu par to varēs sniegt uzņēmuma valde. Eksperta atzinums mantiskajam ieguldījumam SIA būs nepieciešams, sākot no 50 000 eiro.

Esošais regulējums paredz, ka jebkuram mantiskajam ieguldījumam uzņēmuma dibināšanas brīdī, ja tas pārsniedz 5700 eiro, nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tās ir nesamērīgas prasības, pausts likumprojekta anotācijā.

Tāpat plānots, ka turpmāk nebūs jānovērtē arī mantiskais ieguldījums no bezskaidras naudas aizdevuma.

Ar grozījumiem iecerēts veicināt elastīgāku pieeju mantiskā ieguldījuma novērtēšanai pamatkapitāla palielināšanas vai dibināšanas brīdī, iepriekš pauda likumprojekta autori - "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas deputāti.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Bābelīša ezerā ūdens temperatūra sasniegusi plus 18 grādus

vs.lv — Wed, 11 Jun 2025 15:31:00 +0300

Bābelīša ezerā ūdens temperatūra sasniegusi plus 18 grādus, aģentūru LETA informēja Rīgas Pašvaldības policija.

Pārējās peldvietās ūdens temperatūra ir zemāka, piemēram, Vecāķos un Daugavā pie Ķīpsalas ūdens temperatūrra ir plus 16 grādi.

Savukārt Ķīšezerā, Vakarbuļļos, Lucavsalā, Rumbulā ūdens temperatūra ir plus 15 grādi.

Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus atpūtai pie ūdens izvēlēties kādu no deviņām Rīgas pašvaldības peldvietām, kurās strādā glābēji.

Pamatā kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzrauga katru dienu no plkst.10 līdz 22.

Kas jāzina, ja spēkrats vasarā pārkarst - speciālista ieteikumi (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 11 Jun 2025 12:47:00 +0300

Pretēji nosaukumam antifrīzs nav paredzēts tikai aizsardzībai pret sasalšanu.

It kā sīka nianse, bet pareiza vai nepareiza dzesēšanas šķidruma izvēle var noteikt automašīnas vai motocikla motora likteni. "Sajaucot nesaderīgus šķidrumus, var panākt nevis dzesēšanu, bet gan sistēmas bloķēšanu un pārkaršanu," pirms vasaras karstākajiem izbraucieniem atgādina auto eksperts Jānis Kaļķis.

Antifrīzs vai dzesēšanas šķidrums - kā tad īsti ir?

Pretēji nosaukumam antifrīzs nav paredzēts tikai aizsardzībai pret sasalšanu. Tas sargā dzinēju arī vasarā - novērš pārkaršanu, pasargā no korozijas un pagarina dzesēšanas sistēmas kalpošanas laiku.

"Būtībā dzesēšanas šķidrums, ko izmanto automašīnās un motociklos, ir atšķaidīts antifrīzs - glikola bāzes šķidrums, kas sajaukts ar destilētu ūdeni proporcijā 1:1. Tas nodrošina aizsardzību gan pie -36 °C, gan paaugstina vārīšanās temperatūru līdz +125 °C vasarā," skaidro Jānis Kaļķis.

Krāsa nav rādītājs - galvenais ir sastāvs

"Klients veikalā var ierasties un jautāt sarkanu antifrīzu, jo iepriekš lietots tādā krāsā. Tomēr tā ir tikai vizuāla līdzība - krāsa negarantē saderību ar dzesēšanas sistēmu," stāsta Kaļķis. Neatkarīgi no tā, vai dzesēšanas šķidrums ir zaļš, sarkans vai dzeltens, svarīgs ir tā sastāvs, kas izlasāms uz iepakojuma etiķetes.

Dzesēšanas šķidrumiem ir divi galvenie veidi - IAT (neorganisko piedevu tehnoloģija) un OAT (organisko piedevu tehnoloģija). Tos nedrīkst jaukt. "IAT kalpo apmēram divus līdz trīs gadus, bet OAT - līdz pat pieciem. Sajaucot tos, dzesēšanas sistēmā veidojas nogulsnes - būs biezputra, dzinējs pārkarsīs," brīdina Kaļķis.

Lai izvairītos no improvizētas "ķīmijas laboratorijas" garāžā, veikalos un DUS ir pieejami gatavi dzesēšanas šķidrumi, ko var liet tieši sistēmā. Savukārt, ja nav pārliecības, kāds šķidrums iepriekš lietots, drošākais risinājums ir izskalot sistēmu un uzpildīt ar ražotāja ieteikto šķidrumu.

Motocikliem - augstāka viršanas temperatūra

Motociklu dzesēšanas šķidrumi sastāva ziņā būtiski neatšķiras no tiem, ko izmanto automašīnās - arī šeit tiek izmantotas IAT vai OAT tehnoloģijas, un krāsa nav drošs indikators.

"Galvenā atšķirība slēpjas dzesēšanas šķidruma viršanas temperatūrā. Ja automašīnām tā parasti ir nedaudz virs 100 °C, tad motocikliem tā var pārsniegt pat 130 °C. Tas saistīts ar to, ka lielākajā daļā motociklu dzesēšanas ventilators ieslēdzas tikai pie +104 °C vai augstākas temperatūras," norāda "Inter Cars" speciālisti.

Tā kā dzesēšanas šķidrumu ražotāji izmanto atšķirīgus krāsu un apzīmējumu standartus, ieteicams pilnībā nomainīt visu dzesēšanas šķidrumu sistēmā - motocikliem tā ietilpība parasti ir divi līdz četri litri. Optimāli to darīt reizi divos līdz trīs gados, nodrošinot uzticamu dzesēšanu arī pie paaugstinātām slodzēm.

Šķidruma zudums bez sūcēm - fizika

Lai gan dzesēšanas šķidrums nav sezonāls kā vējstiklu šķidrums, tā līmeni ieteicams pārbaudīt vismaz divreiz gadā. "Arī tad, ja nav vizuāli redzamu sūču, šķidruma līmenis sistēmā var nedaudz samazināties - tā ir fizika," skaidro Kaļķis.

"Sistēma darbojas augstā temperatūrā un zem spiediena. Tā nav pilnībā hermētiska - īpaši karstumā neliels šķidruma daudzums var iztvaikot vai izkļūt caur mikrospraugām. Laika gaitā arī blīves kļūst trauslākas, un tas rada mikrozudumus."

Arī pašam dzesēšanas šķidrumam ir derīguma termiņš - laika gaitā tas zaudē ķīmiskās īpašības un kļūst mazāk efektīvs. Kaļķis iesaka to pārbaudīt vai nomainīt ik pēc pusgada, īpaši pie intensīvas braukšanas.

Triks motora atdzesēšanai sastrēgumā

Ja temperatūras rādītājs tuvojas vai pārsniedz 100 °C, tas signalizē par iespējamu defektu dzesēšanas sistēmā. "Autovadītājam nekavējoties jāstājas malā un jāizslēdz dzinējs, ļaujot tam atdzist. Tikai tad var droši pārbaudīt dzesēšanas šķidruma līmeni. Nekādā gadījumā neatveram tvertnes vāciņu kamēr dzinējs ir karsts, jo tas var izraisīt apdegumus," brīdina Kaļķis.

Ja pārkaršana notiek sastrēgumā, Kaļķis iesaka izmēģināt sekojošu triku:

"Uzgriez apsildi salonā uz maksimumu un atver logus. Būs suta kā pirtī, bet tas palīdzēs dzesēšanas šķidrumam cirkulēt caur salona radiatoru, mazinot motora temperatūru. Tas nav ilgtermiņa risinājums, bet var palīdzēt tikt līdz tuvākajam servisam."

Gan jauns, gan pieredzējis šoferis var kļūdīties, izvēloties antifrīzu "pēc krāsas". Tāpēc Jānis Kaļķis atgādina - pareizs dzesēšanas šķidrums, regulāra pārbaude un savlaicīga apkope ir laba kombinācija, lai automašīna vai motocikls vasaras karstumā uzticami ripotu.

Trešdien gaidāms mākoņains un lietains laiks

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 20:20:00 +0300

Trešdien Latvijā būs pārsvarā apmācies un lietains laiks, prognozē sinoptiķi.

Nokrišņi valsts lielākajā daļā gaidāmi gan naktī, gan dienā. Vietām līs stipri.

Naktī pūtīs neliels dienvidu, dienvidaustrumu vējš un gaisa temperatūra pazemināsies līdz +8..+12 grādiem.

Dienā gaiss iesils vien līdz +13..+18 grādiem. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidaustrumu vējš, Kurzemē iegriezīsies ziemeļrietumu vējš.

Rīgā trešdiena gaidāma apmākusies un lietaina, iespējams ilgstošs lietus. Pūšot lēnam līdz mērenam dienvidu, dienvidaustrumu vējam, gaisa temperatūra būs +12 grādi naktī un +15 grādi pēcpusdienā.

Arvien straujāk aug mākslīgā intelekta «draugu» popularitāte

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 08:51:00 +0300

Mākslīgā intelekta draugu, tajā skaitā romantisko draugu, popularitāte aug arvien straujāk, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts.

Pētījumi rāda, ka tie rada ļoti dziļas emocijas, kas savukārt dod iespēju ļoti spēcīgam ietekmes vektoram, norādīja Sārts. "Cilvēki pat iemīlas šajās sistēmas - sauksim to tā - ar ļoti cilvēciskām jūtām, kas, protams, ir satraucoši," uzsvēra Sārts.

"Izlūkdienesti vienmēr ir izmantojuši tā saukto medus poda metodi, bet šeit to ir iespējams izdarīt uzreiz uz desmitiem tūkstošu [cilvēku] un iedēstīt idejas un domas veidā, kā tas iepriekš nav bijis iespējams," viņš klāstīja, piebilstot, ka tā ir tikai viena neliela izmaiņa.

"Stratcom" vadītājs norādīja, ka mākslīgais intelekts ļoti fundamentāli mainīs informācijas telpu kā tādu, kā arī ietekmes operācijas no ļaunprātīgiem spēlētājiem.

Vaicāts, vai mēs tiekam līdzi tempam, kādā mākslīgais intelekts attīstās un vai spēsim to pārvaldīt, viņš atzina, ka mēs netiekam tam līdzi. "Tas ir ārkārtīgi grūti un tam ir ļoti daudz dažādas izpausmes," skaidroja Sārts.

"Pārliecināšanas spējās viņš [mākslīgais intelekts] jau šobrīd ir teju tikpat pārliecinošs kā labākie no cilvēkiem. Pēc diviem gadiem mēs droši vien nevarēsim sacensties. Un tas atkal ir jauna veida rīks, kur jāsaprot, kā ar to tiekam galā," norādīja Sārts.

No otrdienas mandātus zaudēs četri Saeimas deputāti, arī Šlesers un Rosļikovs

vs.lv — Mon, 09 Jun 2025 21:51:00 +0300

No otrdienas kopumā četri Saeimas deputāti zaudēs mandātus, viņu vidū arī opozīcijas frakciju līderi Ainārs Šlesers (LPV) un Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei"), pavēstīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Viņa norādīja, ka ir apstiprināti un izsludināti Rīgas domes vēlēšanu rezultāti, līdz ar to Rosļikovs un Šlesers jau no rītdienas zaudē Saeimas deputāta mandātus. Rīgas vēlēšanu rezultātus un ievēlētos deputātus "Latvijas Vēstnesī" izsludināja īpašā papildu laidienā pirmdienas vakarā.

Saeimas deputāta mandātus zaudēs arī Mairita Lūse (P) un Māris Sprindžuks (AS).

Šleseram nonākot Rīgas domē, viņa vietā no "Latvija pirmajā vietā" saraksta būtu jānāk Maijai Armaņevai, kura gan arī ir ievēlēta Rīgas domē. Tālāk Saeimas deputātu pretendentu sarakstā seko Karina Plaude, kura savukārt ir ievēlēta Ādažu domē, savukārt vēl tālāk seko Sandris Točs.

Rosļikova vietā Saeimas deputāta mandāts pienāktos Ruslanam Vereščaginam.

Lūsei aizejot uz parlamentu, viņas vietā no "Progresīvo" saraksta mandāts pienāktos Selmai Levrencei, kura gan pērnā gada rudenī paziņoja, ka idejisku domstarpību dēļ aptur darbību partijā.

Savukārt Sprindžuka vietā Saeimā no "Apvienotā saraksta" būtu jānāk Andrejam Svilānam, kurš gan ticis ievēlēts Salaspils novada domē. Tālāk kandidātu sarakstā seko Dāvis Melnalksnis, kurš savukārt ievēlēts Limbažu domē, Romualds Ražuks, kurš arī ticis Rīgas domē, Ringolds Arnītis, kurš iekļuvis Valmieras novada domē, un Agnese Geduševa.

Pret Rosļikovu Valsts drošības dienests (VDD) pirmdien sācis kriminālprocesu aizdomās par palīdzības sniegšanu agresorvalstij Krievijai pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Kriminālprocess sākts, dienestam izvērtējot Rosļikova izteikumus 5.jūnija Saeimas sēdē, kā arī citas pēdējā laika aktivitātes.

VDD atgādināja, ka dienests jau vairākkārt ar partijas "Stabilitātei!" vadītāju ir veicis preventīvas pārrunas, brīdinot par paredzēto kriminālatbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā.

Rosļikovs jau paziņojis, ka sāktais kriminālprocess viņā raisot neizpratni un norādīja, ka VDD rīcība rada bažas, ka tā tiek izmantota kā politiskās varas ierocis cīņā pret opozīciju.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rīgas domē ievēlēti aptuveni 40 jauni deputāti, līdz ar to nomainīsies divas trešdaļas domnieku, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Vislielākās pārmaiņas saistītas ar Aināra Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) ienākšanu domē un partijas "Saskaņa" norietu.

Skatītākais TV kanāls maijā - LTV1; hokejs palīdzējis uzlabot LTV7 pozīcijas

vs.lv — Mon, 09 Jun 2025 21:12:00 +0300

Skatītākais televīzijas (TV) kanāls maijā bijis Latvijas Televīzijas (LTV) 1.kanāls, kura vērošanai veltīti 11,8% no kopējā skatīšanās laika, informēja pētījumu kompānijas "Kantar" pārstāvji.

LTV1 bija konsolidētās TV skatītākais kanāls arī janvārī un februārī, kā arī aprīlī. Martā to izkonkurēja "TV3".

Otrs skatītākais kanāls maijā bija TV3, kuram veltīti 8,3% no kopējā TV skatīšanās laika. Savukārt trešajā vietā ierindojās kanāls LTV7 ar skatīšanās laika daļu 7,3%.

Ar 2,9% skatīšanās laika daļu maijā sekoja krievu valodā raidošais 8TV, ar 2,7% katram - 360TV un "TV3 Life", ar 2,5% - TV6, ar 2,1% -"TV3 Plus", ar 1,7% - STV, ar 1,2% - "Super Baltic". Viena procenta skatīšanās laika daļu martā pārsniedza arī kanāls TV24.

Konsolidētās TV skatītāko programmu topa pirmajā vietā ierindojās LTV7 pārraidītā Pasaules hokeja čempionāta spēle starp Latviju un Slovākiju, kuru vēroja vidēji 15,1% jeb 260 900 Latvijas iedzīvotāju vecumā no četriem gadiem. Otra skatītākā pārraide bija LTV7 pārraidītā hokejā spēle starp Latviju un Zviedriju, kuru vēroja vidēji 15,1% jeb 260 700 Latvijas iedzīvotāju. Arī trešā skatītākā TV programma maijā bija hokeja spēle - šoreiz starp Latviju un Franciju, kuru vēroja vidēji 15% jeb 258 400 skatītāju vecumā no četriem gadiem.

"Kantar" mediju klientu direktors Oskars Rumpēters norāda, ka salīdzinot TV kanālu skaitīšanās laika daļas maijā un aprīlī, vislielākais pieaugums bijis kanālam LTV7 (+4,6 procentpunkti), kas saistīts ar Pasaules meistarsacīkšu spēļu pārraidēm šajā kanālā, kuras parasti piesaista lielāku skaitu skatītāju.

Šogad tāpat kā 2024.gadā 20 skatītāko programmu topā iekļuvušas astoņas spēles. Vēl viens maijā aktuāls notikums bija Eirovīzijas dziesmu konkurss, kura fināla pārraide šogad ierindojās skatītāko programmu topa ceturtajā vietā. Programmu topā iekļuvušas arī abas Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināla pārraides.

Atklājiet Jelgavas pils noslēpumus (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 09 Jun 2025 12:48:00 +0300

Agrāk šeit valdīja hercogi, bet tagad te studē studenti.

Latvijas Piļu un muižu asociācija aicina interesentus līdz 25. oktobrim piedalīties akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas 2025”. Šogad apceļotāji var iepazīt 78 vēsturisko muižu kungu mājas un to apbūves. Viens no pieturas punktiem ir arī Jelgavas pils – Baltijas lielākā baroka pērle un viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem.

Aktīvākie piļu un muižu apceļotāji varēs tikt pie vērtīgām balvām. Balvu izlozē var piedalīties, sakrājot vismaz 50 punktus, ko var iegūt kādā no trīs veidu kategorijām.

Kategorijā “Baudītājs” iespējams saņem desmit punktus, ja kādā no kategorijai atbilstošajiem akcijas galamērķiem ir izmantota nakšņošanas iespēja vai nobaudīta maltīte. Kategorijā “Izzinātājs” var saņemt piecus punktus, ja kādā no kategorijai atbilstošajiem akcijas galamērķiem ir izmantota iespēja apmeklēt ekskursiju un ekspozīciju vai ir iegādāts kāds vietējais suvenīrs. Un pavisam vienkārši var tikt pie viena punkta kategorijā “Ceļotājs”, kādā no kategorijai atbilstošajiem akcijas galamērķiem izveidojot foto ar fonā redzamu muižas apbūvi.

Pirmā Jelgavas pils bija Livonijas ordeņa Jelgavas komtura koka pils, kas 1265.-1266. gadā tika uzcelta uz Garās salas Lielupē.[2] Vecā pils bija krietni mazāka par tagadējo un bija izvietota mūsdienu pils pagalma vietā. Pils bija viegli sasniedzama no Rīgas pa Lielupes ūdensceļu. Tās celšanai bija divi iemesli — būt par atbalsta punktu tālākai zemgaļu pakļaušanai un neļaut zemgaļiem izmantot Mežotnes ostu. 1345. gada ziemā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds kopā ar savu brāli Ķēstuti iebruka Zemgalē un viņu vadītais karaspēks aplenca Jelgavas pili. Pils aplenkuma laikā leiši koka pili nodedzināja kopā ar 7 ordeņa brāļiem un 600 zemgaļiem, izglābās vienīgi divi ordeņa brāļi, viens priesteris un 16 zemgaļi. 14. gadsimta 2. ceturksnī koka pils vietā tika uzbūvēta mūra pils no laukakmeņiem, dolomīta un ķieģeliem. Tās platums bijis 30 metru un garums 35—36 metri, katrā stūrī atradies sargtornis. Zināms, ka 1451. gadā pilī bijuši 10 lielgabali un 5 svina ložu šautenes, zirgs un bruņas bija tikai komturam.

Hercogs Gothards par savu rezidenci izvēlējās Rīgas pili, tomēr drīz vien izlēma veidot jaunu pārvaldes centru Jelgavā, kas bija iepriekšējam varas centram Rīgai tuvākā jaunās hercogistes pils stratēģiski izdevīgā vietā pie Lielupes ūdensceļa. 1560.-1570. gados pilī tika veikta pārbūve galvenokārt Ziemeļeiropas manierisma stilā.

1622. gada novembrī Poļu—zviedru kara laikā Jelgavas pilī tika noslēgts Jelgavas pamiers, pils cieta karadarbībā 1621., 1622. un 1625. gadā. 1658. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Jelgavas pili ieņēma un izpostīja zviedru karavīri, kas saņēma gūstā hercogu Jēkabu un līdz 1660. gadam viņš atradās gūstā Ingrijā. Tika konfiscēts hercoga arhīvs, kuru zviedriem vēlāk atņēma krievi. Kara laikā Jelgavas pils bija tā sapostīta, ka hercoga sēdeklis tika īslaicīgi pārcelts uz Grobiņas pili.

1690. gados pils ēkas cieta vētrās — 1694. gadā vētra sagāza zirgu stalli, bet 1696. gadā tas pats piemeklēja kariešu noliktavu.[2] Šai pašā laikā notika citu saimniecisko ēku atjaunošanas un celtniecības darbi.

1705. gadā un pēc tam atkārtoti 1709. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas karaspēks iekaroja pili, bet tā pie tam smagi cieta no apšaudēm. Pilī joprojām atradās garnizons un tajā tika veikti kosmētiski remonti, taču vairums tās ēku bija kļuvušas nelietojamas.

1718.—1722. gadā hercogienei Annai tika uzcelta jauna pils tagadējās Academia Petrina ēkas vietā un vecā viduslaiku pils palika neapdzīvota. To uzspridzināja 1737. gadā, kad ar Ernsta Johana Bīrona pavēli sāka celt mūsdienās redzamo Jelgavas pili.

Pašreizējās pils vēsture aizsākās 1738. gadā, kad pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves par jauno Kurzemes — Zemgales valdnieku ievēlēja Ernestu Johanu Bīronu (1690—1772) — Krievijas ķeizarienes Annas Ivanovnas favorītu. Lai pasvītrotu hercogu dinastijas maiņu Kurzemē, Ernests Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences — 14. gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij.

1738. gada 14. jūnijā tika likts jaunās pils pamatakmens un uzsākti būvdarbi. Pils celtniecība norisinājās divos posmos: 1738.—1740. gadam un 1763.—1772. gadam.

Pils sākotnēji tika būvēta lielā steigā, nenojaucot veco ēku pamatus un vietām pat atstājot ēku pirmā stāva atliekas, apberot tās ar zemi.[2] 1740. gada rudenī visi trīs pils korpusi bija uzmūrēti un centrālajiem jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Cilvēku trūkuma dēļ nācās papildus vietējiem strādniekiem celšanai nosūtīt mūrnieku brigādes no Pēterburgas un apkaimes.Pārtraukums pils būvdarbos iestājās pēc hercoga Ernesta Johana aresta 1740. gada 20. novembrī Pēterburgā un tam sekojošās trimdas. No Jelgavas uz Pēterburgu aizveda hercogam konfiscētos būvmateriālus, apdares materiālus, krāsnis, logus un daudzus citus priekšmetus, kurus Rastrelli izmantoja Pēterburgas piļu celtniecībā.

Pēc hercoga restitūcijas 1762. gadā varēja uzsākt pils atjaunošanu un būvdarbu pabeigšanu. 1764. gada pavasarī finansiālās grūtības un darba spēka trūkums bija par pamatu tam, ka tikai 1772. gada 8. decembrī hercogs Ernsts Johans varēja pārcelties dzīvot savā jaunajā rezidencē, bet pils iekšējā apdare turpinājās vēl ilgi pēc tam. 1788. gadā nodega pils Ziemeļu korpuss un puse no centrālā korpusa.

Francijas karaļa rezidence (1798—1800, 1804—1807)

1798. gada martā pēc Krievijas imperatora lūguma Jelgavas pilī apmetās Francijas karalis Luijs XVIII ar galmu, bet, mainoties politiskajai situācijai, 1801. gada sākumā franču emigranti bija spiesti Krieviju atstāt. Otro reizi Francijas karalis inkognito kā Lilles grāfs uzturējās pilī no 1805. gada sākuma līdz 1807. gada rudenim. 1805. gadā Ziemeļu korpuss izdega atkārtoti.

Kurzemes gubernatora rezidence (1795—1798, 1807—1915)

1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijas teritorijā kā Kurzemes guberņa. Pilī izveidoja gubernatora rezidenci un izvietoja guberņas administratīvās iestādes. 1812. gadā pilī īslaicīgi iekārtojās Napoleonam pakļautās Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes valdība ar grāfu Mēdemu priekšgalā. Pēc kara pilī atkal iekārtojās Kurzemes gubernators. 1816. gadā atkal izdega Ziemeļu korpuss. Līdz pat 1915. gadam pilī izvietojās guberņas administratīvais centrs, pēc tam — vācu armijas štābs.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada novembrī pili daļēji nodedzināja Bermonta-Avalova vadītās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas karavīri, pēc kā pils vairākus gadus bija pakļauta stihiskai izlaupīšanai. Pēc kara beigām nopostītā pils nonāca Latvijas valsts īpašumā, un 1927. gadā to sāka atjaunot. 1936. gada 26. jūlijā Ministru Kabinets pieņēma lēmumu Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti pārcelt uz Jelgavas pili, izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

Lauksaimniecības akadēmijas laboratorijas vajadzībām 1937. gadā lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam. Agrāko brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pili noslēdzot ciešā četrstūra blokā.

1937. gada 5. septembrī Jelgavā Zemgales izstādes laikā notika 3. Pļaujas svētki, kuros Valsts prezidents Kārlis Ulmanis pili nodēvēja par Viestura piemiņas pili.

Otrā pasaules kara kauju laikā no 1944. gada jūlija līdz oktobrim pili nodedzināja un daļēji sagrāva. Pils atjaunošanas darbi tika pabeigti 1961. gadā, pēc pārbūves palicis tikai pils ārējais apveids. Tagad pilī izvietota Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes administrācija un trīs no deviņām tās fakultātēm (Informācijas tehnoloģiju, Lauksaimniecības un daļēji Pārtikas tehnoloģijas).

Jāatzīmē, ka 2020. gada beigās noslēdzās apjomīgi pils atjaunošanas darbi. To laikā tika uzlabota ēkas energoefektivitāte un modernizēta LBTU zinātnes un studiju infrastruktūra.

Apceļotājus un tūristus Jelgavas pilī uzņem katru darba dienu. No 1. jūnija – darba dienās no pulksten 9 līdz 17, sestdienās no pulksten 9 līdz 18 un svētdienās no pulksten 11 līdz 16. Ieejas maksa pilī: pieaugušajiem – 3 eiro, skolniekiem un studentiem –  1 eiro.

Valmiermuižā aicina uz vasaras saulgriežu svinībām (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 08 Jun 2025 10:01:00 +0300

Tirdziņa laikā plānots arī kāds pavisam īpašs notikums - karuseļa atklāšana parkā.

Vasaras saulgriežos saule ir uzšūpojusies debesu kalna pašā virsotnē - tas ir laiks maģijai, auglībai un dzīves baudīšanai. Svētkus ieskandināsim svētdien, 15.jūnijā, no plkst.11.00 līdz 15.00, kad GARDU MUTI tirdziņā Valmiermuižā pulcēsies tirgotāji no malu malām, lai ikvienam būtu iespēja kārtīgi iegriezt saulgriežu enerģiju un sagatavoties Jāņu svinībām ar amatnieku darinājumiem un mājražotāju gardumiem.

Iemīļotajā mājražotāju un amatnieku tirdziņā varēs iegādāt smaržīgu maizi, brangu gaļu un zivi, svaigu sieru, veselīgus dzērienus un citus gardumus svētku galdam, kā arī prasmīgu amatnieku koka darinājumus, glītas rotas un papildinājumu vasaras garderobei. Ar skanīgu koncertu plkst.12.00 iepriecinās folkgrupa "Rīgas danči". Skanēs spēcīgas vasaras pilnbrieda dziesmas ar stipriem vārdiem un ikviens varēs izlocīt kājas un iegriezt enerģiju, metoties lustīgos Jāņu dančos.

GARDU MUTI tirdziņa laikā varēs iesaistīties daudzveidīgās, izzinošās meistarnīcās - kopā ar prasmīgām saimniecēm un tradīciju zinātājām siesim visgardāko Jāņu sieru un vīsim skaistus, spēkpilnus un maģiskus zāļu vainagus.

Ilgtspējības un zaļā dzīvesveida tēmu pasākumā izcels "Brīvbode" - mantu maiņas un tikšanās vieta. Tiec pie labas grāmatas, mēteļa vai istabas auga, iemainot to pret savu līdzpaņemtu lietu, radošu barteri vai brīvu ziedojumu. Nāc un atrodi to, ko nezināji, ka meklē! Ņem vērā, ka maiņai der labas, tīras lietas darba kārtībā, lai tās spētu iepriecināt kādu citu! Īpaši Valmiermuižas etnomūzikas festivāla vajadzībām, lai 5.jūlijā īstenotu dzejas instalāciju kopā ar tekstgrupu "Orbīta", aicinām ziedot darba kārtībā esošus portatīvos radiouztvērējus.

Par to, kā dzīvot dabai draudzīgāk ikdienā pareizi šķirojot atkritumus varēs uzzināt no atkritumu šķirošanas uzņēmuma ZAAO informatīvajiem stendiem. Izzināto būs iespējams arī uzreiz pielietot praksē, pateicoties uzņēmuma nodrošinātajiem šķirojamo atkritumu konteineriem.

Tirdziņa laikā plānots arī kāds pavisam īpašs notikums - karuseļa atklāšana Valmiermuižas parkā. Apaļš kā saule, siera ritulis un zāļu vainags karuselis priecēs lielus un mazus saulgriežu noskaņas meklētājus. Bet, tos, kuriem karuselis liksies pārāk reibinošs, izvizinās Valmiermuižas jātnieku skolas zirgi un poniji.

Par godu vasaras saulgriežu svinībām Valmiermuižas alus virtuvē galdā tiks celtas īsteni latviskas garšas - vasaras saulgriežu noskaņās un, protams, latviešu svētku dzēriens - pilnmutīgs alus.

Valmiermuižas kungu māja jeb Valmiermuižas pils, jeb Valmieras muiža (vācu: Wolmarshof) bija muižas ēka mūsdienu Valmieras novada Valmiermuižā Dzirnavu ielā 2. Līdz mūsdienām saglabājies vienīgi pils tornītis, kur ir saglabājušies griestu gleznojumi.

Latvijas iedzīvotāju ceļojumu skaits uz ārvalstīm pērn pieaudzis par 8,4%

vs.lv — Fri, 06 Jun 2025 18:43:00 +0300

Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā devās 2,3 miljonos vienas dienas un vairāku dienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā devās 1,8 miljonos vairāku dienu braucienos uz ārvalstīm, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2023.gadā un par 21,6% vairāk nekā laikā pirms pandēmijas - 2019.gadā.

Pavadīto nakšu skaits 2024.gadā sasniedza 9,9 miljonus, kas ir par 10,7% vairāk nekā 2019.gadā, bet par 5,6% mazāk nekā 2023.gadā. Vidēji braucienā tūristi pavadīja 5,5 naktis, kas ir par 0,6 naktīm mazāk nekā gadu iepriekš.

2024.gadā vairāku dienu braucienos iedzīvotāji iztērēja 1,03 miljardus eiro, kas ir par 42,36 miljoniem eiro jeb 3,9% mazāk nekā gadu iepriekš.

Lielākais izdevumu īpatsvars vairāku dienu braucienos bija naktsmītņu pakalpojumiem (37%), seko transporta pakalpojumi (30%), ēdināšana (15,6%), izklaides un kultūras aktivitāšu izdevumi (6,5%) un citi izdevumi (10,4%).

Vidēji viens vairāku dienu ceļojums izmaksāja 573,5 eiro, kas ir par 56,6 eiro mazāk nekā 2023.gadā. Savukārt vienas diennakts vidējās izmaksas bija 104,4 eiro, kas ir par 1,8 eiro vairāk nekā 2023.gadā.

Populārākie ārvalstu vairāku dienu braucienu galamērķi 2024.gadā bija kaimiņvalstis - Igaunija (15,3%) un Lietuva (10,9%), sekoja Itālija (6,9%), Turcija (5,9%), Vācija (5,7%) un Spānija (5%).

2024.gadā 16,7% braucienu iedzīvotāji nakšņoja privātās naktsmītnēs (radu vai draugu mājoklī, vasarnīcā un tamlīdzīgi), bet 83,3% braucienu cilvēki nakšņoja maksas naktsmītnēs.

Pērn ārvalstu vairāku dienu braucienos iedzīvotāji pārsvarā devās ar lidmašīnu (58,4%). Otra populārākā izvēle bija vieglā automašīna (31,1%). Autobusus izmantoja 8,2% ceļotāju dodoties ārvalstu braucienos.

Biežāk ārvalstu vairāku dienu braucienos devās sievietes (52,6%), iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (27,5%), augstāko izglītību ieguvušie (58,7%) un nodarbinātie (80%).

Tāpat dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji pērn devās 483 900 vienas dienas ārvalstu braucienos, kas ir par 82 600 jeb 20,6% vairāk nekā 2023.gadā, iztērējot 43,3 miljonus eiro, kas ir par astoņiem miljoniem eiro jeb 22,8% vairāk. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 89,5 eiro, kas ir par 1,7 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2024.gadā apmeklēja Lietuvu (73,1%) un Igauniju (21,4%).

Visās Rīgas peldvietās laba ūdens kvalitāte

vs.lv — Fri, 06 Jun 2025 14:31:00 +0300

Visās astoņās Rīgas oficiālajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte, informēja Rīgas domē.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti katra mēneša sākumā pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments šogad turpina arī iepriekšējo gadu praksi - veikt peldūdens kvalitātes monitoringu 20 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Lai arī visās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba, tomēr pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Siltajā laikā daudzviet galvaspilsētā darbojas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvētie brīvkrāni. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Šodien un rīt koku kāpšanas meistarklases notiks Carnikavā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 06 Jun 2025 09:53:00 +0300

Sacensībām pieteikušiem ne tikai Baltijas valstu arboristi, bet arī dalībnieki no Itālijas un Šveices

No 6. līdz 7.jūnijam pirmoreiz Ādažu novadā norisināsies Baltijas arboristu jeb kokkopju čempionāts, pulcējot sacensību dalībniekus Carnikavas parkā.

Arboristiem tā būs lieliska iespēja veikt pieredzes un zināšanu apmaiņu, bet sabiedrībai - iepazīt koku kopšanas jomu un arboristu profesiju. Jau 5.jūnijā parkā aktīvi notika disciplīnu ierīkošana un pārbaude, kā arī dalībnieku reģistrācija un starta kārtības izloze, bet turpmākajās dienās dalībnieki noskaidros labāko arboristu Baltijā.

Sacensībām pieteikušiem ne tikai Baltijas valstu arboristi, bet arī dalībnieki no Itālijas un Šveices. 17 Latvijas pārstāvjiem konkurenci sastādīs astoņi igauņi, trīs lietuvieši un pa vienam itālietim un šveicietim.

6.jūnijā norisināsies kvalifikācijas sacensības piecās disciplīnās (darba pozīcijas sasniegšana, glābšana, trāpīgā mešana, tehniskā kāpšana un rāpšanās kokā), bet 7.jūnijā - finālsacensības.

Sestdien, 7.jūnijā, paralēli finālsacensībām, paredzētas arī studentu sacensības, kurās pieteikušies astoņi dalībnieki.

Nakšņošanas iespējas un ērtības:

Nometnes vieta teltīm blakus sacensību norises vietai; auto novietošana pie teltīm; nometnē pieejama āra tualete; 5. līdz 7. jūnijam pieejamas siltas dušas skolas telpās; nometnes vieta jāatbrīvo līdz 7. jūnija 19:00.

Masks paziņo par kosmosa kuģu «Dragon» programmas pārtraukšanu

vs.lv — Fri, 06 Jun 2025 09:03:00 +0300

Pēc straujas attiecību pasliktināšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu miljardieris Īlons Masks ceturtdien paziņojis par kosmosa kuģu "Dragon" programmas pārtraukšanu.

Masks platformā "X" paziņoja, ka pēc prezidenta draudiem atcelt valdības noslēgtos līgumus ar viņa uzņēmumiem kompānija "SpaceX" nekavējoties sāks savu kosmosa kuģu "Dragon" ekspluatācijas pārtraukšanu.

"Dragon" ir nozīmīga loma ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) astronautu nogādāšanai uz Starptautisko Kosmosa staciju (SKS).

Trampa un Maska gandrīz gadu ilgā politiskā alianse sabrukusi ar lielu troksni, abiem publiski apmainoties apvainojumiem sociālajos tīklos, un pagājušajā nedēļā Masks paziņoja, ka pātrauc darbu ASV valdībā.

Pašlaik "Dragon" ir vienīgais ASV kosmosa kuģis, kas sertificēts apkalpes nogādāšanai uz SKS saskaņā ar līgumu, kura vērtība aplēsta par vairāk nekā 4,9 miljardiem ASV dolāru.

Pēc Maska paziņojuma NASA preses pārstāve norādīja, ka aģentūra "turpinās īstenot prezidenta redzējumu par kosmosa nākotni".

NASA cerēja sertificēt uzņēmuma "Boeing" pilotējamo kosmosa kuģi "Starliner" lidojumiem ar apkalpi, taču šīs programma piedzīvojusi vairākas neveiksmes un tās īstenošana aizkavējusies.

Naktī daudzviet gaidāma migla un īslaicīgs lietus

vs.lv — Thu, 05 Jun 2025 18:07:00 +0300

Naktī uz piektdienu Latvijā, debesīm brīžiem skaidrojoties un valdot bezvējam, daudzviet sabiezēs migla, prognozē sinoptiķi.

No dienvidrietumiem valsti sasniegs jauni lietus mākoņi, vietām iespējamas pērkona lietusgāzes. Minimālā gaisa temperatūra būs +8..+13 grādi, valsts dienvidaustrumu daļā līdz +15 grādiem.

Dienā daudzviet gaidāms lietus, vietām austrumu novados - pērkona negaiss. Vējš iegriezīsies no dienvidrietumiem un pūtīs mēreni, brāzmās sasniedzot ātrumu 9-14 metri sekundē.

Uzspīdot saulei, gaisa temperatūra piektdien pakāpsies līdz +19..+23 grādiem, dažviet piekrastē saglabāsies nedaudz vēsāks gaiss.

Rīgā brīžiem gaidāms lietus, naktī iespējama migla. Gaisa temperatūra paaugstināsies no +12..+13 grādiem naktī līdz +21..+22 grādiem pēcpusdienā, kad gaidāmas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 12 metriem sekundē.

Ceturtdien vietām iespējams ļoti stiprs lietus un pērkona negaiss

vs.lv — Wed, 04 Jun 2025 18:32:00 +0300

Ceturtdien Latviju šķērsos lietus mākoņi, dažviet iespējams ļoti stiprs lietus un postošs pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.

Naktī, sākot no valsts dienvidrietumiem, debesis aizklās mākoņi un daudzviet līs, vietām iespējamas pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju. Pārsvarā pūtīs lēns līdz mērens dienvidaustrumu vējš, kas pāries dienvidu, dienvidrietumu vējā.

Nakts būs silta - minimālā gaisa temperatūra +11..+16 grādi, valsts austrumos dažviet +9 grādi.

Dienā daudzviet līs, vietām gaidāms stiprs lietus, iespējamas arī īpaši intensīvas lietusgāzes. Lielākais pērkona negaisa risks prognozēts pēcpusdienā Sēlijā un Latgalē; negaiss var izraisīt ne tikai plūdus, bet arī postošu vētru un krusu.

Dienas lielāko daļu vējš būs lēns. Maksimālā gaisa temperatūra +15..+22 grādi, Latgales dienvidos ap +25 grādiem.

Rīgā ceturtdien palaikam gaidāms lietus, brīžiem iespējams stiprs lietus. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu vējš, kas pāries rietumu vējā. Gaisa temperatūra būs aptuveni +15 grādi naktī un +20 grādi pēcpusdienā.

CVK: Jauno vēlēšanu zīmju ovālus drīkst aizkrāsot dažādos veidos

vs.lv — Wed, 04 Jun 2025 15:23:00 +0300

Lai paustu īpašu attieksmi pret kādu no kandidātiem, vēlēšanu zīmēs esošos ovālus drīkst aizkrāsot dažādos veidos, pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

CVK uzsver, ka patiesībai neatbilst publiskajā telpā izplatītie paziņojumi, ka, piemēram, ovālā ievilkta plusa zīme netiks "ieskaitīta".

Komisija atgādina, ka, lai nobalsotu pašvaldību vēlēšanās, vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu, taču var arī paust īpašu attieksmi pret kādu no kandidātiem. Līdzās katra kandidāta vārdam vēlēšanu zīmē ir divi dažādu krāsu lauciņi, un vēlētājs var aizkrāsot balto ovālu zaļajā lauciņā, ja īpaši atbalsta kādu kandidātu, vai arī aizkrāsot balto ovālu sarkanajā lauciņā, ja konkrētais kandidāts šķiet nepieņemams.

CVK uzsver, ka šie lauciņi nav obligāti jāaizkrāso pilnībā - balsu skaitīšanas sistēma atpazīs veikto atzīmi, ja, piemēram, ieraduma pēc kādā no lauciņiem tiks ievilkta plusa zīme vai arī ķeksis, vai jebkāda cita veida svītras vai krāsojumi.

Jau ziņots, ka pirms šīm pašvaldību vēlēšanām ir mainīts vēlēšanu zīmju vizuālais izskats un to aizpildīšanas nosacījumi.

Līdz šim bija pierasts, ka kandidātus, kurus konkrētais balsotājs īpaši atbalsta, varēja atzīmēt ar "+" zīmi, bet nevēlamos - vienkārši izsvītrot. Atbilstoši jaunajam vēlēšanu zīmes modelim, līdzās katra kandidāta vārdam būs divi dažādu krāsu lauciņi, un vēlētājs varēs aizkrāsot vienu - zaļi krāsoto lauciņu, ja īpaši atbalstīs kādu kandidātu, vai arī aizkrāsot otru - sarkani krāsoto lauciņu, ja konkrētais kandidāts šķitīs nepieņemams.

Jauno vēlēšanu zīmju aizpildīšanas instrukcija ir pieejama katrā vēlēšanu iecirknī, katrā vēlēšanu nodalījumā. Šāda vēlēšanu zīmes modeļa maiņa nepieciešama, lai nodrošinātu automātisku balsu skaitīšanu turpmākajās vēlēšanās, kā arī tautas nobalsošanās. Respektīvi, vienāda veida balsošanas zīmes tiks izmantotas gan 2025.gadā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, gan 2026.gada Saeimas vēlēšanās, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2029.gadā. Vēlēšanu nodrošināšanai katram vēlēšanu iecirknim tiks nodrošināts skeneris, un iegādātā tehnika tiks nodota pašvaldībām.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Visiem vēlētājiem jābūt reģistrētiem Vēlētāju reģistrā.

Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem nav vēlēšanu tiesību tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir, nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā.

Eiropas Savienības pilsoņiem, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Latvijā, jābūt reģistrētiem Fizisko personu reģistrā 90 dienas pirms vēlēšanām.

Vēlētājiem ir tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kurā ir viņu reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai pašvaldībā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums.

Ja vēlētājs vēlas izmantot iespēju balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņam pieder nekustamais īpašums, vēlētājam vēlēšanu apgabala maiņai jāpiesakās ne ātrāk kā 70 dienas un ne vēlāk kā 9 dienas pirms vēlēšanām.

Vēlēšanu apgabala maiņu var pieteikt gan klātienē jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, gan internetā, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vēlēšanu iecirkņa maiņas e-pakalpojumu.

Pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā, bet iedzīvotāju savu balsi pašvaldību vēlēšanās var nodot arī iepriekšējā balsošanā.

Vīrieša kreklu pārvērst blūzē - aicina uz bezmaksas meistarklasi (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 04 Jun 2025 12:31:00 +0300

Dot lietām otru iespēju nozīmē ne vien samazināt atkritumu apjomu, bet arī veidot ilgtspējīgāku domāšanu ikdienā.

Lai veicinātu ilgtspējīgas modes un aprites ekonomikas principus, 11.jūnijā "Eco Baltia vide" un "Latvijas Zaļais punkts" aicina uz bezmaksas apģērbu darināšanas meistarklasi. Pasākums notiks no plkst.12.00 līdz 16.00 "Lab!" veikalā, Latgales ielā 240, Rīgā, un to vadīs šūšanas entuziaste un ilgtspējīgas modes dizainere Daiga Latkovska.

Meistarklases dalībniekiem būs iespēja profesionālas mākslinieces vadībā no vīriešu krekla radīt interesantu un elegantu sieviešu blūzi. Visi šūšanai nepieciešamie materiāli un darbarīki tiks nodrošināti uz vietas, tomēr, ja skapī atrodams kāds vīriešu krekls, kam ikdienā vairs nav pielietojuma, interesenti aicināti tos ņemt līdzi. Dalība meistarklasē ir bez maksas.

"Vairumam vīriešu skapī atrodas vismaz viens krekls, kas vairs netiek vilkts - bieži vien tāpēc, ka tas vairs neder, šķiet novecojis vai vienkārši vairs nepatīk. Apģērbu darināšanas meistarklase ir iespēja šo apģērba gabalu pārvērst par kaut ko jaunu, stilīgu un valkājamu. Tā ir ne tikai praktiska, bet arī emocionāli bagātinoša pieredze - dot otro iespēju nokalpojušam tekstilam, vienlaikus piešķiļot arī radošo dzirksti," uzsver meistarklases vadītāja Daiga Latkovska.

"Aizvien vairāk cilvēku novērtē iespēju pagarināt lietu dzīvi, un šūšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā ikviens var praktiski iesaistīties aprites ekonomikas veidošanā. Šādas meistarklases iedvesmo ne tikai radošai pieejai apģērba pārveidei, bet arī stiprina izpratni par resursu vērtību. Dot lietām otru iespēju nozīmē ne vien samazināt atkritumu apjomu, bet arī veidot ilgtspējīgāku domāšanu ikdienā," norāda Diāna Baranovska, materiālu aprites eksperte.

Aptuveni 60% tekstilizstrādājumu mūsdienās tiek ražoti no sintētiskām šķiedrām, kuru sadalīšanās dabā aizņem līdz pat 200 gadiem. Tas nozīmē, ka šie materiāli ilgstoši saglabājas vidē un ar laiku sāk izdalīt ķīmiskas vielas, kas piesārņo augsni un ūdeņus. Ja šāds tekstils nonāk atkritumu poligonā, tas netiek pārstrādāts vai izmantots atkārtoti, bet gan veido arvien augošas atkritumu grēdas.

Šāds liktenis nereti piemeklē arī tos tekstilizstrādājumus, kas tiek izmesti sadzīves atkritumos vai nodoti ziedošanai, taču vairs nav piemēroti atkārtotai lietošanai. Pēc aplēsēm, katru gadu apģērbs, apavi, mājas tekstils un aksesuāri veido 3-5% no visa poligonos noglabātā atkritumu apjoma. Arī tekstila šķirošanas konteineros joprojām nonāk daudz izstrādājumu, kas diemžēl ir neatbilstoši - piemēram, slapjš, netīrs vai bojāts tekstils.

Tomēr situācija pakāpeniski uzlabojas. Sabiedrības izpratne par tekstila šķirošanas nozīmi kļūst arvien plašāka, un pieaug arī pieejamība šķirošanas konteineriem. To apliecina arī dati: 2020.gadā, uzsākot tekstila savākšanas sistēmas attīstību Latvijā, tikai 54% no iedzīvotāju nodotā tekstila bija piemēroti otrreizējai lietošanai. Savukārt 2023.gadā jau 98% no "Eco Baltia vide" konteineros savāktā tekstila tika atzīti par derīgiem atkārtotai izmantošanai.

Eksperti atklāj būtisko palīdzību, ko tālrunis var sniegt ceļojumā (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 04 Jun 2025 10:38:00 +0300

Tas ļauj ātri un efektīvi sagatavoties dienai, netērējot laiku manuālai informācijas meklēšanai.

Ceļojuma plānošana var būt laikietilpīgs un reizēm izaicinošs process, it sevišķi, ja ir tikai dažas dienas, lai apmeklētu izvēlētos apskates objektus un izbaudītu vietas, kuras interesē visvairāk. Ar viedierīci, kas pielāgojas ceļotāja vajadzībām un palīdz plānot dienu, sekot līdzi saviem plāniem un ļauties atpūtai ir vēl ērtāk.

Automātisks dienas plāns

Vai esi kādreiz iedomājies, ka telefons varētu būt tavs personīgais asistents? Viedtālrunis kļūst par neaizvietojamu palīgu gan ikdienā, gan ceļojumos. Šīs funkcijas nodrošina ātru piekļuvi visai svarīgākajai informācijai, kas ir pielāgota tieši tavām vajadzībām.

Tiklīdz no rīta ieslēdz telefonu, funkcija "Now Brief" sniedz personalizētu rīta brīfingu - dienas plāni, atgādinājumi no kalendāra un svarīgākās ziņas. Šī funkcija nodrošina personalizētu izvēlētā satura apskatu, lietotājs var pielāgot, kāda informācija tiek iekļauta Now Brief pārskatā, izmantojot iestatījumus, kur iespējams izvēlēties vēlamās kategorijas, piemēram, rādīt tikai kalendāra notikumus vai ieplānotās dienas aktivitātes. Tas ļauj ātri un efektīvi sagatavoties dienai, netērējot laiku manuālai informācijas meklēšanai. Ceļojot, šī funkcija kļūst īpaši noderīga, atgādinot par svarīgiem maršrutiem vai tikšanās vietām, uzreiz sniedzot īsu pārskatu par iecerēto grafiku.

Savukārt "Now Bar" ir personalizēts informācijas panelis, kas pieejams telefona sākuma ekrānā, sniedzot nepārtrauktu piekļuvi noderīgai informācijai visas dienas garumā. Balstoties uz atrašanās vietu tajā var atrast aktuālo informāciju par satiksmi, laika prognozes, avioreisu statusu un citu noderīgu informāciju, kas palīdz organizēt dienu.

Apvienojot "Now Brief" un "Now Bar", viss nepieciešamais ir ātri pieejams vienuviet, kas padara plānošanu vēl vienkāršāku, ļaujot būt elastīgam un vienmēr soli priekšā saviem plāniem.

Viedais palīgs katram ceļojuma mirklim

Jaunākajiem atjauninājumiem irīces piedāvā vēl vairāk iespēju, lai palīdzētu gan plānot, gan izbaudīt piedzīvojumus. Jaunais dizains apvieno vienkāršību un funkcionalitāti, ļaujot personalizēt ierīci tā, lai tā būtu piemērota katrai situācijai.

Mākslīgā intelekta (AI) funkcijas nodrošina, ka viss ir viegli pieejams. Ja vēlies uzņemto video mirkli pārvērst par GIF, lai nosūtītu draugiem vai dalītos sociālajos tīklos, AI Select ļauj to izdarīt ar vienu pieskārienu. Piemēram, vari pārveidot iespaidīgu saulrietu vai smieklīgu ceļojuma situāciju par īsu un kodolīgu GIF formāta video. Savukārt Rakstīšanas palīgs palīdz apkopot un automātiski formatēt tekstu vai piezīmes, ievērojami atvieglojot komunikāciju ceļojuma laikā. Tas var noderēt, rakstot garu īsziņu mājiniekiem par piedzīvoto un redzēto, vai kad nepieciešams ātri uzrakstīt e-pastu par viesnīcas rezervāciju vai lidojuma detaļām. Turklāt ar Audio dzēsēju uzņemtajos videoklipos vari noņemt apkārtējās skaņas. Tā ir neaizvietojama funkcija, ja vēlies nofilmēt autentisko ielu mūziku, bet fonā skan nevēlami trokšņi.

Ceļojuma plānošanu ievērojami atvieglo arī paplašinātā integrācija. Pamatojoties uz atrašanās vietu tas var piedāvāt tuvākos apskates objektus, labākos restorānus vai ieteikt, kā apiet satiksmes sastrēgumus, lai nokļūtu līdz galamērķim ātrāk. Vienkārši uzdod sev vajadzīgo jautājumu un ieteikumi parādīsies acumirklī.

Jaunākās telefona iespējas padara ceļošanu ērtāku un intuitīvāku, ļaujot viegli organizēt plānus un piekļūt svarīgākajai informācijai. Neatkarīgi no tā, vai plāno dienu mājās vai piedzīvojumu ārzemēs, viss nepieciešamais ir tavā telefonā. Atliek vien atvērt ekrānu un ļaut tehnoloģijām padarīt tavu dzīvi vienkāršāku un aizraujošāku.

Naktī vietām sabiezēs migla

vs.lv — Tue, 03 Jun 2025 18:33:00 +0300

Naktī uz trešdienu vietām Latvijā veidosies bieza migla, prognozē sinoptiķi.

Gaidāms lēns vējš un bezvējš. Nakts paies bez nokrišņiem, daudzviet būs skaidras debesis. Gaiss atdzisīs līdz +4..+10 grādiem.

Diena būs sausa un pārsvarā saulaina, Kurzemē gaidāms lielāks mākoņu daudzums. Pūtīs lēns dienvidrietumu vējš, Kurzemē - mērens dienvidu vējš. Gaiss iesils līdz +20..+24 grādiem, par kādu grādu zemāka temperatūra saglabāsies dažviet piekrastē.

Rīgā trešdien gaidāms saulains laiks, bez nokrišņiem. Naktī valdīs bezvējš un gaisa temperatūra pilsētas centrā noslīdēs līdz +10 grādiem, Pierīgā - līdz +5..+8 grādiem. Pēcpusdienā, pūšot lēnam līdz mērenam dienvidu vējam, termometra stabiņš ēnā pakāpsies līdz +22..+23 grādiem.

Latvijas iedzīvotāju skaits pērn samazinājies līdz 1,857 miljoniem

vs.lv — Mon, 02 Jun 2025 15:57:00 +0300

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,857 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 1% jeb 18 400 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Mirstībai pārsniedzot dzimstību jeb negatīva dabiskā pieauguma ietekmē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7% jeb 13 800, savukārt izbraukušo skaitam pārsniedzot iebraukušo skaitu jeb negatīvās migrācijas plūsmas dēļ samazinājums bija par 0,3% jeb 4600.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025.gada sākumā 63% Latvijas iedzīvotāju bija darbspējas vecumā, proti vecumā no 15 līdz 64 gadiem, ka salīdzinājumā ar 2024.gada sākumu ir samazinājums par 0,1 procentpunktu. Seniori jeb iedzīvotāji 65 un vairāk gadu vecumā veidoja 21,9% no visiem iedzīvotājiem, īpatsvaram pieaugot par 0,5 procentpunktiem, savukārt 15,1% iedzīvotāju bija bērni jeb iedzīvotāji vecumā līdz 14 gadiem un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums bija 43,5 gadi, tostarp no 42,7 gadiem Rīgas reģionā līdz 45,9 gadiem Latgalē.

2024.gadā Latvijā iebrauca 13 700 cilvēku, kas ir par 4,8% jeb 694 mazāk nekā 2023.gadā. No Eiropas Savienības (ES) valstīm ieradās 3900 jeb 28,3% iebraucēju, bet no ES kandidātvalstīm - 2900 jeb 20,9% iebraucēju, no tiem 2700 no Ukrainas.

No Apvienotās Karalistes ieradās 2800 jeb 20,7%, no NVS valstīm Latvijā ieradās gandrīz 3000 jeb 21,6% iebraucēju, kas ir par 17,5% mazāk nekā 2023.gadā, tostarp no Krievijas ieradās 2100 jeb 15,5% no kopējā imigrantu skaita.

Pērn no Latvijas izbrauca 18 300, kas ir par 3,8% jeb 670 cilvēkiem vairāk nekā 2023.gadā, tostarp 5056 jeb 27,6% bija Ukrainas kara bēgļi.

Uz ES valstīm 2024.gadā devās 8600 jeb 47,1% no visiem aizbraucējiem, kas ir par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uz ES kandidātvalstīm izbrauca 5200 jeb 28,2% no kopēja emigrantu skaita, kas ir par 11,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tajā pašā laikā palielinājās emigrācija uz NVS valstīm - 2024.gadā uz NVS valstīm emigrēja 498 cilvēki, kas ir par 126 jeb 33,9% vairāk.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka no atsevišķām valstīm vairāk emigrēja uz Vāciju - 2200.

Apkopotie dati liecina, ka 2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 17 000 Ukrainas kara bēgļu, kamēr 2024.gada sākumā Latvijas dzīvoja 25 700 Ukrainas kara bēgļu.

2024.gadā gandrīz 10 000 jeb 72,9% iebraucēju bija remigranti - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2023.gadu remigrantu skaits ir samazinājies par nepilnu tūkstoti, un īpatsvars no kopējā imigrantu skaita krities par 3,3 procentpunktiem.

Pērn Latvijā piedzima 12 887 bērni, kas ir par 1603 bērniem jeb 11,1% mazāk nekā 2023.gadā.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka mammas vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, 2024.gadā bija 28,1 gads, savukārt jaundzimušā mātes vidējais vecums bija 30,4 gadi. Tieši tādas tendences ir arī Eiropas Savienības vidējos rādītājos, piebilst statistikas pārvaldē.

Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Pārējos reģionos bērnu un pusaudžu īpatsvars bija robežās no 15,4% Zemgalē līdz 12,7% Latgalē. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 17,1% Jelgavā līdz 13,6% Daugavpilī. Gados visjaunākais bija Mārupes novads, kurā 25,2% bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā - attiecīgi 9,8% un 10,9% iedzīvotāju bija vecumā līdz 14 gadiem.

Iedzīvotāju īpatsvars 15-64 gadu jeb darbspējas vecumā svārstījās no 63,3% Rīgas līdz 62,4% Kurzemes reģionā. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars bija no 63,2% Rīgā līdz 61,1% Ogrē un Ventspilī. Vismazākais šīs vecuma grupas iedzīvotāju īpatsvars bija Valkas novadā - 58,7%, bet lielākais Rēzeknes novadā - 65,7%.

Starp Latvijas reģioniem visvairāk senioru bija Latgales reģionā - 24,4%, bet vismazāk Rīgas reģionā - 20,9%. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars bija Ventspilī - 24,9% un Daugavpilī - 24,8%, bet mazākais īpatsvars bija Jelgavā - 20,4%. Lielākais senioru īpatsvars bija Krāslavas un Valkas novados - attiecīgi 27,3% un 26,8% iedzīvotāju bija vecumā virs 65 gadiem, bet vismazākais bija Mārupes novadā - 10,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka pērn samazinājā mirstība - 2024.gadā mira 26 661 cilvēks, kas ir par 1370 jeb 4,9% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī par 22,9% mazāk nekā 2021.gadā, kad nomira 34 600.

2025.gada sākumā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 63,7%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt citu Latvijas lielāko tautību īpatsvars kopskaitā samazinājās: krievu - par 0,2 procentpunktiem, bet ukraiņu - par 0,1 procentpunktu.

No visiem valsts iedzīvotājiem 88,6% ir dzimuši Latvijā un 11,4% - ārvalstīs. Dati arī liecina, ka 1,1% Latvijas iedzīvotāju dzimuši ES valstīs, 5% - Krievijā, 2,3% - Ukrainā, 1,8% - Baltkrievijā. No bērniem vecumā līdz 17 gadiem 95,2% dzimuši Latvijā, 1,4% - Apvienotajā Karalistē un Ukrainā, bet 0,3% - Īrijā un Krievijā.

Dati liecina, ka 87,8% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, 8,9% ir Latvijas nepilsoņi, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, bet 3,2% ir citu valstu pilsoņi, no tiem 28,2% Ukrainas kara bēgļi.

Pērn Latvijā dzīvoja 1,294 miljoni jeb 69,7% pilsētu iedzīvotāju un 563 000 jeb 30,3% lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvoja 45,6% valsts iedzīvotāju. Savukārt pašā galvaspilsētā - 592 000 iedzīvotāju jeb 31,9% no visiem valsts iedzīvotājiem un 45,7% no pilsētu iedzīvotājiem.

2024.gadā Latgalē dzīvoja 239 200 iedzīvotāju, kas ir par 1,7% jeb 4200 mazāk nekā gadu iepriekš, Kurzemē dzīvoja 274 700 un Zemgalē - 221 900 iedzīvotāju, kas ir par 1,2% jeb attiecīgi par 3400 un 2600 mazāk, Vidzemē dzīvoja 274 000 iedzīvotāju, kas ir par 1,1% jeb gandrīz 3000 mazāk, bet Rīgas reģionā - 847 200, kas ir par 0,6% jeb 5200 mazāk nekā 2023.gadā.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākie novadi ir Ogres, kurā dzīvo 57 600 iedzīvotāju, un Valmieras, kurā dzīvo 50 600 iedzīvotāju. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā - 43 400, Cēsu - 41 300 un Bauskas novadā - 40 500. Mazākie pēc iedzīvotāju skaita bija Varakļānu novads ar 2800 iedzīvotāju un Valkas novads ar 7600 iedzīvotāju.

2024.gadā iedzīvotāju skaits pieauga četros Rīgas reģiona novados - Mārupes, Ādažu, Ropažu un Salaspils, un vienā Vidzemes reģiona novadā - Saulkrastu. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā - par 1,5% jeb 563 cilvēkiem. Visos šajos novados, kā arī Valkas, Olaines un Dienvidkurzemes novadā, bija pozitīvs migrācijas saldo.

Pozitīvs dabiskais pieaugums bija Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados. Pērn iedzīvotāju skaits palielinājās Jūrmalā - par 1,3% jeb 680 cilvēkiem, bet pārējās valstspilsētās saruka, tostarp Ventspilī - par 1,6% jeb 524 iedzīvotājiem, Jēkabpilī - par 1,3% jeb 277, Rīgā - par 1,2% jeb 6900, Daugavpilī - par 1% jeb 819, Rēzeknē - par 1% jeb 274, Liepājā - par 1% jeb 683, Ogrē - par 0,9% jeb 214, Valmierā - par 0,8% jeb 175 un Jelgavā - par 0,7% jeb 387. Visās valstspilsētās bija negatīvs dabiskais pieaugums. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija divās valstspilsētās - Jūrmalā un Rēzeknē.

Aptauja: Vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju pavadīs atvaļinājumu ceļojot

vs.lv — Sun, 01 Jun 2025 15:03:00 +0300

Vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju šovasar plāno doties ceļojumā, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvi, atsaucoties uz veikto aptauju.

Vairāk nekā puse no viņiem dosies braucienā uz ārzemēm, apmēram katrs piektais ceļos pa Latviju, bet 15% aptaujāto norādījuši, ka apceļos Baltijas valstis.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 50 gadiem plāno doties ceļojumā ar ģimeni. Ceļošana divatā vairāk populāra jauniešiem, kā arī to iedzīvotāju vidū, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Kopā ar draugiem braucienos dosies jaunieši un seniori, bet ceļošanu vienatnē biežāk izvēlas iedzīvotāji no 50 līdz 59 gadiem.

"SEB bankā" norāda, ka šogad, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, vairāk cilvēku ir atzīmējuši, ka dosies uz tālākām zemēm. Īpaši populāra ceļošana uz ārzemēm ir jauniešu vidū, bet visvairāk to, kuri plāno apceļot Latviju, ir starp iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Pēc aptaujas datiem redzams, ka vairāk cilvēku plāno ceļot gan pa Baltijas valstīm, gan uz tālākām zemēm.

Arvien biežāk cilvēki izvēlas plānot savu braucienu patstāvīgi, vien katrs piektais norādīja, ka izmantos ceļojumu aģentūru pakalpojumus.

Saskaņā ar aptaujas datiem, nedaudz vairāk par trešdaļu iedzīvotāju, dodoties braucienā uz ārzemēm, vienmēr iegādājas ceļojumu apdrošināšanu. Apmēram katrs piektais iegādājas apdrošināšanu laiku pa laikam un vēl 15% norādījuši, ka viņiem ceļojumu apdrošināšana ir pievienota kredītkartei. Savukārt ceturtdaļa aptaujāto atzīmējuši, ka parasti ceļojuma apdrošināšanu neiegādājas.

Pēc aptaujas datiem svarīgākais, iegādājoties ceļojumu apdrošināšanu, ir tās segums, ko atzīmēja 60% respondentu. Tad seko cena un iespēja ātri saņemt palīdzību ārkārtas situācijās.

Iedzīvotāju aptauju pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2025.gada maijā veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī skatāma izstāde (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 30 May 2025 12:39:00 +0300

Altāri 1641. gadā dāvināja hercoga Frīdriha sieva Pomerānijas princese Elizabete Magdalēna.

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī skatāma izstāde, kas veltīta Torņa atjaunošanai. Jelgavas pilsētas augstākā un vecākā mūra celtne, ar vairāk kā 400 gadu senu vēsturi, tika atjaunota un pirms 15 gadiem vēra durvis apmeklētājiem. Šeit mājvietu radis Jelgavas reģionālais tūrisma Informācijas centrs, pilsētas vēstures ekspozīcijas, konferenču zāle, izstāžu zāle, skatu laukums, no kura paveras pilsētas panorāma, kā arī restorāns ar burvīgu interjeru. Kopš Torņa atvēršanas tajā, iegādājoties biļeti, paviesojušies 431 434 apmeklētāji, taču šim iespaidīgajam skaitlim papildus jāpieskaita arī restorāna viesi, konferenču un semināru dalībnieki, oficiālās delegācijas, kā arī izstāžu kuratori un mākslinieki, kuri ieejas biļetes neiegādājas.

Jelgavas reģionālā tūrisma centra (JRTC) veidotajā izstādē "Atjaunotajam Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornim - 15" skatāmas foto liecības un pieredzes stāsti par Torņa vēsturi, atjaunošanu, darbības pirmsākumiem un tajā iesaistītajām personībām. Ar savām atmiņām un pieredzes stāstiem dalījušies torņa vēstures izpētes un atjaunošanas procesā nozīmīgi cilvēki. Viņu vidū ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un grāmatas "Versija par Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu" autors Ojārs Spārītis, Torņa atjaunošanas darbu pirmsākuma virzītājs un organizētājs, kā arī pēc atmodas atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs Paulis Rēvelis, Torņa atjaunošanas projekta autors arhitekts Artūrs Lapiņš, atjaunošanas projekta vadītāja Ilga Līvmane, Jelgavas reģionālā tūrisma centra pirmā vadītāja Anda Iljina un Tūrisma informācijas nodaļas izveidotāja Vita Ziemele, kā arī Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase un Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis.

JRTC Torņa ekspozīciju un apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Vineta Reknere atzīst: "Šobrīd Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis ir pašsaprotama Jelgavas panorāmas dominante un viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Jelgavā, taču tā atjaunošana no kara postījumiem un pēc padomju okupācijas aizmirstības nenotika nedz vienā dienā, nedz pati no sevis. Vērienīgajā un laikietilpīgajā rekonstrukcijas procesā piedalījās dažādu jomu pārstāvji. Tie bija cilvēki, kurus vienoja pārliecība, ka ir svarīgi saglabāt mūsu kultūrvēstures mantojumu, vienlaikus to veidojot par Jelgavas attīstības un izaugsmes simbolu."

Izstāde izvietota Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa kāpņu laukumos un ir apskatāma, iegādājoties ieejas biļeti tornī. Izstāde apmeklētājiem pieejama līdz 31.decembrim.

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā. Pēc izpostīšanas Otrā pasaules karā saglabāts vienīgi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā ierīkots tūrisma informācijas centrs, vēstures ekspozīcijas, skatu laukums 9. stāvā un restorāns. Arheoloģisko izrakumu laikā torņa austrumu pusē atsegta daļa no sākotnējā baznīcas joma, izveidojot iedziļinātu priekšlaukumu, un atsegti oriģinālie baznīcas ārsienu mūri. Atrodas Akadēmijas ielā 1, Jelgavā.

Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1522. gadā tagadējā Sv. Trīsvienības baznīcas torņa vietā atradusies neliela koka katoļu baznīca. Neilgi pēc tam, kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par vienu no savām rezidencēm un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1574. gadā viņš blakus vecajai baznīcai lika celt jaunu mūra baznīcu pilsētas luterāņu draudzei, par kura autoru tiek uzskatīts holandiešu būvmeistars Joriss Jorisons Frēze. Baznīcas pulkstenis un zvani tika izgatavoti 1575. gadā. Valsts sadalīšanas, Polijas-Zviedrijas kara un iekšējo cīņu dēļ baznīcu pabeidza celt tikai Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā un iesvētīja 1615. gada 25. maijā. Baznīcas altāri 1641. gadā dāvināja hercoga Frīdriha sieva Pomerānijas princese Elizabete Magdalēna. Hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā 1686.—1688. gadā pēc arhitekta Martina Knoha projekta uzbūvēja baznīcas torni, kas slējās 49,68 metru augstumā un bija augstākā celtne visā hercogistē. 1862. gadā arhitekta Emīla Strausa vadībā torni paaugstināja, tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza 80,5 metrus un tā bija augstākā celtne pirmskara Jelgavā.

Jelgavas kaujas laikā pēc 1944. gada 27. jūlija PSRS aviācijas uzlidojuma Jelgavas Sv. Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca nodega un vairs netika atjaunota. 1954. gadā Padomju armijas sapieri uzspridzināja baznīcas altāra daļu, bet vēlāk nojauca arī atlikušos baznīcas mūrus, militārajām vajadzībām kā augstāko ēku pilsētā atstājot vienīgi torni.

1958. gadā pēc pilsētas galvenā arhitekta Ādolfa Krūmiņa iniciatīvas uzsāka torņa remontu, kura laikā atjaunoja tā apmetumu, izveidoja kāpnes un salaboja jumta segumu, virsotnē ierīkojot skatu laukumu tūristiem. 1969. gada 29. decembrī ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu Nr. 595. torni iekļāva republikas nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.

1993. gadā baznīcas torni nodeva pašvaldībai, kas 1994. gadā izstrādāja tā atjaunošanas projektu, sākotnēji paredzot tur izvietot Jelgavas dzimtsarakstu nodaļu, tūrisma informācijas centru un suvenīru veikalu. 1998. gadā torni iekļāva Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli. 2004. gadā torni pārsedza ar stikla jumtu.

No 2009. līdz 2010. gadam torni pārbūvēja, tajā ierīkojot tūrisma un kultūrizglītības centru. 2011. gadā priekšlaukuma vidū atklāja tēlnieka Jāņa Aivara Karlova veidoto akmens skulptūru-strūklaku "Trīsvienība". Pašreizējais torņa augstums ir 50,17 metri, un tam saglabāta Martina Knoha veidotā sākotnējā forma.

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī Latvijā pieaudzis par 0,6%

vs.lv — Thu, 29 May 2025 20:52:00 +0300

Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad aprīlī, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 0,6% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 1%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,6%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apmēri samazinājās par 4,7%.

Salīdzinot ar 2024.gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā - par 12,4%, kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā - par 12% un mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos - par 11,5%.

Savukārt apgrozījums samazinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos - par 8,5%, kā arī kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā - par 4,3%.

Mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, šogad aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli pieauga par 2,8%.

Savukārt 2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, pēc sezonāli koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,5%.

Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 1,3%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 0,4%, bet autodegvielas mazumtirdzniecībā bija kritums par 0,9%.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos - par 7,5%, kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos - par 4,7%.

Savukārt lielākais apgrozījuma kritums mēneša laikā bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos - par 3,4%, kā arī kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā - par 2,4%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, pieauga par 0,6%.

Tuvākajā diennaktī vietām Latvijas austrumu daļā līs ļoti stipri

vs.lv — Thu, 29 May 2025 16:40:00 +0300

No ceturtdienas pēcpusdienas līdz agrai piektdienas pēcpusdienai Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumu pusē palaikam līs, vietām gaidāms pērkona negaiss un ļoti stiprs lietus, brīdina sinoptiķi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinājis dzeltenās pakāpes brīdinājumu par pērkona negaisu, kā arī par zemāko teritoriju applūšanu un ūdenstilpju iziešanu no krastiem. Brīdinājums par augstu ūdens līmeni austrumu novados būs spēkā līdz pirmdienai.

Valsts rietumu un centrālajā daļā, sākot ar Kurzemes piekrasti, naktī uz piektdienu debesis skaidrosies. Piektdiena gaidāma visai saulaina, tomēr no rietumiem palielināsies mākoņu daudzums. Savukārt Latvijas austrumos piektdienas pēcpusdienā laiks skaidrosies.

Piektdien vējš lēni līdz mēreni pūtīs no rietumu puses, Kurzemē tas brāzmās pastiprināsies līdz 13 metriem sekundē. Minimālā gaisa temperatūra naktī gaidāma no +4 grādiem dažviet Kurzemē līdz +14 grādiem Krievijas pierobežā, maksimālā temperatūra dienā - no +14 grādiem Kurzemes rietumkrastā līdz +21 grādam valsts vidienē.

Rīgā piektdien būs sauss un lielākoties saulains laiks. Naktī, pūšot mērenam ziemeļrietumu vējam, gaiss atdzisīs līdz +10..+11 grādiem. Dienā pūtīs lēns vējš, pievakarē gaidāms mērens dienvidrietumu vējš, termometra stabiņš pakāpsies līdz +21 grādam.

Lietuvā pērn par 63% pieaudzis kiberincidentu skaits

vs.lv — Thu, 29 May 2025 13:04:00 +0300

Lietuvā pērn reģistrēts par 63% vairāk kiberincidentu nekā 2023.gadā, liecina Nacionālā kiberdrošības statusa ziņojums par pagājušo gadu.

"Pieaugums nav saistīts ar paaugstinātu apdraudējuma līmeni, bet vairāk ar pieaugošo sabiedrības informētību un labāku izpratni par to, ka ir jāziņo par kiberincidentiem," secināts ziņojumā.

Nacionālais kiberdrošības centrs (NKSC) pērn reģistrēja 3874 kiberincidentus salīdzinājumā ar 2378 tādiem incidentiem 2023.gadā, liecina Aizsardzības ministrijas kopā ar citām institūcijām sagatavotais dokuments.

Tajā pausts, ka lielākā daļa incidentu atzīti par maznozīmīgiem vai mēreniem, bet trīs ir uzskatāmi par nozīmīgiem.

Šie nozīmīgie incidenti bija saistīti ar ārvalstu atbalstītām grupām, kas uzlauza organizāciju tīklus, cenšoties sasniegt ilgtermiņa mērķus, piemēram, spiegošanu.

Kā liecina NKSC dati, visbiežāk kiberincidentus Lietuvā izraisa ļaunprātīga sociālā inženierija nolūkā iegūt sensitīvus datus. Tādi incidenti veidoja 59% no visiem pērn reģistrētajiem kiberincidentiem, kamēr 2023.gadā to īpatsvars bija 38%.

Lietuvas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departaments norādīja, ka naidīgas informācijas aktivitātes, kas pērn tika vērstas pret valsti, visvairāk ietekmēja Krievijas kara Ukrainā turpināšanās.

Armija paziņoja, ka tādu draudu galvenais avots bija Krievijas un Baltkrievijas režīmu amatpersonas un šo valstu politiskā un militārā vadība, kā arī valsts kontrolētie mediji.

Ziņojumā norādīts, ka, turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, dezinformācijas centieni arvien vairāk tika vērsti uz Lietuvas atbalstu Ukrainai. Vēstījumos NATO attēlota kā agresīvs militārs bloks un Lietuva kā rusofobiska valsts. Ar Krieviju un Baltkrieviju saistīti naidīgi spēki arī centās diskreditēt Lietuvas aizsardzības centienus un mazināt Vācijas brigādes izvietošanas nozīmi.

Armija novēroja, ka pagājušajā gadā parādījās arī jauna tendence - baiļu kurināšana un iebiedēšana informācijas telpā. Salīdzinot ar 2023.gadu, jūtami palielinājies ziņojumu skaits par iespējamu Trešo pasaules karu vai kodolkonfliktu.

Tā sagaida, ka šogad informācijas spiediens saglabāsies augsts, un valsts kontrolēti vai valsts ietekmēti spēki turpinās centienus diskreditēt Lietuvas Bruņotos spēkus un NATO, kā arī izmantot vēstījumus, kuros vaino "kolektīvos Rietumus", lai attaisnotu savas darbības fiziskajā pasaulē.

Nacionālā kiberdrošības statusa ziņojums ir ikgadējs pārskats par kiberdrošības situāciju Lietuvā. To sagatavo Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NKSC, policiju, Valsts datu aizsardzības inspekciju, Sakaru regulēšanas iestādi un Lietuvas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamentu.

Dziesmu un deju svētku rīkošana veicina ekonomisko aktivitāti

vs.lv — Wed, 28 May 2025 18:10:00 +0300

Dziesmu un deju svētku rīkošana veicina ekonomisko aktivitāti, secināts Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētās profesores Ievas Zemītes, LKA pētnieces Līgas Vinogradovas un Rīgas Tehniskās universitātes docentes Ilzes Judrupas pētījumā.

Latvijas Nacionālā kultūras centrā (LNKC) trešdien notika Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kur klātesošos iepazīstināja ar šo pētījumu. Ekspertes norādīja, ka kopumā ir jānošķir divi procesi. Viens no tiem ir svētku gatavošana, par ko 2018.gadā veikts pētījums. Tolaik pētījumā bija klāstīts, ka svētku procesa finansējuma avoti ir pašvaldību finansējums, dalībnieku pašu ieguldījums, valsts finansējums un citi finansējuma avoti.

Pētījuma autores atzīmēja, ka šajā griezumā galvenais svētku un tradīcijas uzturēšanas pamatā ir pašvaldību ieguldījums, bet, ja runā par svētku nedēļu, nozīmīgs kļūst valsts finansējums, kas nodrošina iespēju detalizēti plānot svētkus.

Ekspertes analizējušas LNKC svētku budžetu, izveidojušas datu bāzi no informācijas par visiem maksājuma uzdevumiem, kas veikti no šī budžeta. Tāpat katram maksājuma uzdevumam noskaidrots finansējuma saņēmējs un pie kādas saimnieciskās darbības sektora pieder naudas saņēmējs, neizanalizējot saturu, kāds tiek radīts par šo naudu.

Pētījumā, kas attiecināms uz LNKC svētku budžetu laika posmu no 2022.gada 3.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim, analizēti vairāk nekā 3000 darījumi. Savukārt izejošo maksājumu kopējā summa sasniedza 16 281 267 eiro, kurus veido ne tikai izdevumi, bet arī ieņēmumi.

Ekspertes norādīja, ka, palūkojoties uz visām nozarēm, kur par valsts budžeta naudu veikti maksājumi, iezīmējas trīs galvenās nozares, taču kopumā, veidojot svētkus, ieguvējas ir 20 nozares. Tāpēc pētījuma autores secināja, ka Dziesmu un deju svētku rīkošana veicina ekonomisko aktivitāti, jo nauda nepaliek dažās nozarēs, tā nonāk pie daudzām.

Proporcionāli lielāki XXVII Vispārēji latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku budžeta daļu finansējuma jeb 34% saņēmusi nozare "Māksla, izklaide un atpūta". Savukārt 55% no šajā nozarē esošajiem maksājumu saņēmējiem ir saistīti ar Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajiem un producēšanas procesiem. Topa trijniekā ir arī "Pārvalde, aizsardzība un nodokļi" un "Administratīvie dienesti".

Tāpat pētījumā secināts, ka, ieguldot 16,27 miljonus eiro svētku organizēšanā, kopējā izlaide palielinās par 27,52 miljoniem eiro, tādējādi Latvijas tautsaimniecībā tiek radīts papildu pienesums 11,71 miljons eiro.

Raķete «Starship» izmēģinājumā eksplodē virs Indijas okeāna

vs.lv — Wed, 28 May 2025 06:43:00 +0300

ASV uzņēmums "SpaceX" otrdien palaida raķeti "Starship" devītajā izmēģinājuma lidojumā, kas atkal izrādījās neveiksmīgs, jo raķete eksplodēja virs Indijas okeāna.

Raķete startēja no "SpaceX" kosmodroma "Starbase" netālu no Sautpadreailendas ciema Teksasas šata dienvidos.

Nesējraķete "Super Heavy" eksplodēja tā vietā, lai veiktu plānotu nogāšanos Meksikas līcī.

Drīz pēc tam raķetes augšējai daļai neizdevās atvērt durvis, lai palaistu satelītu "Starlink" "simulatorus".

Lai gan raķete nolidoja tālāk nekā divos iepriekšējos izmēģinājumos, tajā radās sūces un tā sāka nekontrolēti griezties. Raķete eksplodēja, nesasniedzot plānoto nogāšanās zonu pie Austrālijas rietumu piekrastes.

""Starship" piedzīvoja strauju neplānotu izjukšanu," "SpaceX" paziņoja platformā "X", lietojot ierastu eifēmismu neveiksmes apzīmēšanai.

"SpaceX" vadītājs Īlons Masks tomēr solīja paātrināt izmēģinājumu tempu, veicot nākamos trīs izmēģinājumus ik pa trim vai četrām nedēļām.

"Starship" sastāv no aptuveni 70 metrus garas nesējraķetes "Super Heavy" un aptuveni 50 metrus garas augšējās daļas, ko arī dēvē par "Starship".

21% iedzīvotāju uzskata, ka visefektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda

vs.lv — Tue, 27 May 2025 21:01:00 +0300

Piektā daļa jeb 21% Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka efektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda, informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Savukārt Igaunijā vispopulārākā uzkrāšanas metode ir automātiska regulāra maksājuma novirzīšana krājkontā - to par efektīvāko uzskata 22% igauņu (Lietuvā - 19%, Latvijā - 16%).

Visbiežāk skaidrā naudā uzkrājumus veido iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kur šādu atbildi norāda teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (29%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem zem 1000 eiro. Savukārt digitālos risinājumus biežāk izvēlas jaunieši.

Aptaujas dati liecina, ka 7% iedzīvotāju Latvijā un Lietuvā, kā arī 8% Igaunijā, izmanto uzkrājumu ar pirkuma summas noapaļošanu - maksājot ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota uz augšu, bet starpība automātiski novirzīta atsevišķā kontā.

Motivējošs faktors uzkrājumu veidošanai ir konkrēta mērķa izvirzīšana, piemēram, ceļojums, mājokļa remonts vai jauna auto iegāde, ko norāda 21% Lietuvas, 15% Igaunijas un 13% Latvijas respondentu.

Ir pieejamas dažādas budžeta plānošanas lietotnes, kas palīdzētu pārskatāmāk pārvaldīt savus tēriņus un veidot uzkrājumus - Latvijā šādas lietotnes izmanto 2% iedzīvotāju, bet Lietuvā un Igaunijā - 3%. Visbiežāk digitālos rīkus kā palīgus savas finanšu disciplīnas veidošanā izvēlas jaunieši. Savukārt manuālu savu izdevumu uzskaiti Latvijā veic 9% respondentu, 7% Igaunijā un 6% Lietuvā.

Gandrīz katram piektajam jeb 19% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu, tāpat līdzīga tendence ir arī Igaunijā (21%). Savukārt Lietuvā uzkrājumus neveido 13% aptaujas dalībnieku.

Iedzīvotāju aptauju par naudas uzkrāšanas paradumiem banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2025.gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Brīvdabas muzeja lielais Gadatirgus būs 7. un 8.jūnijā

vs.lv — Tue, 27 May 2025 08:07:00 +0300

ajā savu preci piedāvās vairāk nekā pieci simti trīsdesmit Latvijas amatnieku.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 7. un 8.jūnijā notiks tradicionālais lielais Tautas lietišķās mākslas darinājumu Gadatirgus. Šogad Gadatirgus notiks 53. reizi. Tajā savu preci piedāvās vairāk nekā pieci simti trīsdesmit Latvijas amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju un ēdinātāju. Būs arī plaša un daudzveidīga kultūras programma ar dejām, dziesmām, teātra izrādēm un visdažādākajiem amatu paraugdemonstrējumiem. Īpašs gods šogad tiks izrādīts kalēja amatam.

Gadatirgū vairāk nekā pieci simti trīsdesmit meistaru no visiem Latvijas novadiem piedāvās apskatīt un iegādāties keramikas darinājumus, dažādus pinumus, ar tradicionālām apstrādes metodēm darinātus koka priekšmetus, ādas izstrādājumus, metālkalumus, rotkaļu darinātas rotas, audēju austus galdautus, dvieļus, lakatus un segas, būs adījumi un tamborējumi, varēs iegādāties apģērbu, dabīgo kosmētiku un pirtslietas, kā arī rotaļlietas, sveces, stikla, poligrāfijas izstrādājumus u.c. Būs visāda veida maizīte, rauši, pīrāgi, cepumi, piparkūkas, kūpināta gaļa un desas, zivis, piena produkti, medus, ziedputekšņi, vasks, gan svaigi dārzeņi, ogas un augļi, gan konservējumi - mērces, sīrupi, ievārījumi, kaņepju izstrādājumi, cigoriņu kafija, dabīgās tējas, sukādes, konfektes, saldējums un dažādi dzērieni.

Tirgū varēs ne tikai iegādāties tautas lietišķās mākslas darinājumus, bet būs virkne amatnieku, kas savas prasmes būs gatavi arī rādīt un mācīt. Varēs apgūt pirmās iemaņas podnieka darbnīcā, vilnas vērpšanā, piekariņu gatavošanā, karošu grebšanā, pastalu gatavošanā, celaiņu aušanā, knipelēto mežģīņu darināšanā u.c. Muzeja Lībiešu sētas laidarā abas dienas būs žurnāla "Praktiskie Rokdarbi" meistaru parāde ar vairāk nekā desmit dažādām rokdarbu meistarklasēm katru dienu.

"Mūsu Gadatirgū pulcējas labākie meistari un amatnieki no visiem Latvijas novadiem. Gadatirgus nav tikai tirgošanās vieta, tā vienlaikus ir arī unikāla visdažādāko nozaru amatnieku darbu izstāde, kurā tie ne tikai rāda savas prasmes, bet arī sniedz iedvesmu un rada interesi par amatniecību, tā ļaujot šim kultūras mantojumam saglabāties un attīstīties. Šogad īpaši izcelsim mūsu muzeja kalējmeistarus" - stāsta muzeja direktore Zanda Ķergalve.

Ezermalas pļavā abas dienas būs tirgus lustes, stāsti, mīklas un viktorīnas kopā ar Ivetu un Vidvudu Medeņiem. Sestdien, 7.jūnijā, uzstāsies Tautas deju ansamblis "Dancītis", Etno kompānija "Zeidi", Rīgas Danču klubs, Rīgas folkloras draugu kopa "Skandinieki" un Siguldas folkloras kopa "Senleja", bet svētdien, 8.jūnijā, uzstāsies Kociņu kapela, Muzikālā apvienība "Svētki", Hāgenskalna muzikanti, Teikas muzikanti un Etnogrupa "Ogas".

Kurzemes zvejnieku ciema "Lurķu" sētā abas dienas darbosies Rucavas tradīciju klubs - kuls balto sviestu, rādīs kā ada Rucavas cimdus, plecu lakatus, jakas, varēs nofotografēties Rucavas tautas tērpā un iegādāties grāmatas par Rucavu.

Uz skatuves pie Rietumu vārtiem 7.jūnijā plkst.11:00 un 14:00 būs iespēja noskatīties Rūdolfs Blaumanis lugu "Zagļi" Skultes amatierteātris "Vinda" uzvedumā, bet 8.jūnijā plkst.11:00 un 14:00 Baložu Tautas teātra izrādi - Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos".

7.jūnijā plkst.12.00 uz Ezermalas pļavas skatuves notiks muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītājas Aijas Jansones jaunās grāmatas "Tamborēšanas māksla Latvijā 19.gadsimta beigas - 20.gadsimts" atvēršanas svētki.

Muzeja izstāžu zālē būs apskatāma koktēlnieka Jāņa Žīmanta izstāde "Citi putni".

Ieeja muzejā būs arī pa Rietumu vārtiem (no Bonaventuras ielas) un Berģu vārtiem (Berģu iela 70A), ieejas biļetes nopērkamas arī iepriekšpārdošanā Biļešu Paradīzes tīklā.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024.gadā muzejs nosvinēja savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā - muzejs "Vēveri" Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta "Vītolnieki" jūras krastā Rucavas pagastā.

NEPLP liedz piekļuvi deviņiem Krievijas propagandu izplatošiem portāliem

vs.lv — Mon, 26 May 2025 15:13:00 +0300

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nolēmusi liegt pieeju vēl deviņām Krievijas propagandu izplatošām tīmekļa vietnēm, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā skaidrots, ka padome ir saņēmusi citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes vēstuli, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu "kanevskadm.ru", "контракт23.рф", "korvesti.ru", "vostokmedia.com", "spasskmr.ru", "dalnegorsk-mo.ru", "infpol.ru", "ks87.ru", "ulanmedia.ru" satura pārbaudi.

Konstatēts, ka tajās izplatītais saturs ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas drošības un nacionālās drošības interesēm. Tajās tiek izplatīts saturs, kas vērsts uz Krievijas kara Ukrainā un Krievijas pastrādāto kara noziegumu attaisnošanu un atbalstīšanu.

Kā norāda padomē, astoņās no šīm tīmekļa vietnēm pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Krievijas veidotās vēstures izpratnes par Otro pasaules karu nostiprināšanai, koncentrējoties uz padomju armijas militāro sasniegumu izcelšanu un padomju armijas karavīru piemiņas glorificēšanu. Šajā kontekstā sevišķa uzmanība ir veltīta 80.gadadienas kopš Otrā pasaules kara atzīmēšanai šā gada 9.maijā. Savukārt tīmekļa vietnes "контракт23.рф" izvērtējums liecina, ka tā kalpo kā speciāla platforma karavīru rekrutēšanai Krievijas Krasnodaras novadā dalībai Krievijas sāktajā karadarbībā Ukrainā.

Līdzīgus lēmumus par piekļuves ierobežošanu Krievijas propagandu izplatošiem portāliem NEPLP pieņēmusi arī iepriekš.

Otrdien būs lielākoties saulains laiks

vs.lv — Mon, 26 May 2025 15:02:00 +0300

Otrdien Latvijā gaidāms pārsvarā saulains un silts laiks, prognozē sinoptiķi.

Naktī būs daudz mākoņu, vietām veidosies migla. Nakts sākumā valsts galējos austrumos vēl gaidāms lietus. Pūšot lēnam vējam, gaisa temperatūra pazemināsies līdz +5..+10 grādiem.

Diena būs samērā saulaina, skaidrākās debesis gaidāmas Kurzemē. Nokrišņi netiek prognozēti. Pūtīs lēns vējš, Kurzemē - lēns līdz mērens dienvidrietumu vējš. Gaiss iesils līdz +17..+22 grādiem, dažviet piekrastē temperatūra nepārsniegs +14 grādus.

Rīgā otrdien būs neliels mākoņu daudzums, bez nokrišņiem. Pūtīs lēns vējš. Gaisa temperatūra +10 grādi naktī un līdz +21 grādam dienā.

Plaši traucējumi platformas «X» darbībā

vs.lv — Sat, 24 May 2025 19:11:00 +0300

Sestdien notikuši plaši traucējumi tīmekļa platformas "X" darbībā, vēsta projekts "DownDetector", kas apkopo informāciju par tīmekļa vietņu un pakalpojumu statusu.

Ap plkst.15.30 lietotāji sākuši ziņot, ka nevar autorizēties platformā, apskatīt ziņojumus vai atsvaidzināt ziņojumu lentu.

Piecpadsmit minūšu laikā vietnē "DownDetector", kas reģistrē lietotāju iesniegtos ziņojumus par tehniskām problēmām, bija uzkrājušies vairāk nekā 25 000 sūdzību.

Kā vēsta izdevums "Verge", ceturtdien ASV Oregonas štatā datu centrā, kas pieder platformai "X", izraisījies ugunsgrēks.

Pēc ziņojumiem par ugunsgrēku tika saņemtas sūdzības, ka "X" nedarbojas, taču tobrīd traucējumi šķita salīdzinoši nelieli.

Kas latviešus piesaista Sicīlijai (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 24 May 2025 10:27:00 +0300

Salas šarms slēpjas tās krāšņajās pilsētās un mazajos ciematos, kur katram stūrim ir savs stāsts un reizēm arī kāds pārsteigums

Sicīlija - Itālijas lielākā sala un viena no iespaidīgākajām Vidusjūras pērēm - ir galamērķis, kurā ik uz soļa atklājas kontrasti un krāsas. Te satiekas seno civilizāciju mantojums, vēstures līkločus arvien stāstošas arhitektūras pērles, elpu aizraujošas dabas ainavas, vulkāniski plašumi un pasakainas pludmales. Sicīlja nudien ir unikāls ceļojumu galamērķis! Tūroperators "Novatours" ir apkopojis būtiskākos faktus, kas noderēs tiem, kas plāno vai apsver ceļojumu uz šo daudzpusīgo Itālijas salu.

Sicīlijas autentiskais šarms ir iemūžināts virknē straptautiski zināmu filmu un literatūras šedevru. Salu raksturo spēcīga kultūras identitāte, gleznainas ainavas un kontrastiem bagāta vēsture - no grieķu un romiešu pieminekļiem līdz baroka arhitektūrai un mafijas ēnas pusēm. Sicīlija nav tikai galamērķis - tā ir sajūta. Ir vērts iepazīt Sicīliju!

Fakti, kurus vērts zināt

Valoda - lai arī oficiālā valoda ir itāļu, lielākā daļa salas iemītnieku runā sicīliešu valodā. Tūristu iecienītākajās vietās komunikācija notiek angliski, īpaši viesnīcās un restorānos.

Nauda - eiro.

Laika zona - Centrāleiropas vasaras laiks (viena stunda atpakaļ no Latvijas laika).

Cenas - maltīte vienai personai vidējas klases restorānā izmaksā aptuveni 20-30 EUR, kapučīno - ap 1-2 EUR, 0.5 l ūdens pudele - ap 0.30 EUR.

Dzeramnauda - nav obligāta, bet tiek novērtēta. Par labu apkalpošanu pieņemts atstāt 5-10% no rēķina summas. Dažos restorānos rēķinā jau var būt iekļauta apkalpošanas maksa (coperto).

Transports - Sicīlijā visērtāk ir ceļot ar nomas auto, kas sniedz brīvību izpētīt salas kalnu ciematus, piekrastes ainavas un mazāk zināmas vietas savā tempā. Lielākajās pilsētās un starp tām darbojas arī sabiedriskais transports, taču tas var būt lēnāks un ne pārāk biežs. Ja ir plānots daudz būt kustībā, auto noma noteikti būs izdevīgāka izvēle.

Lidojuma ilgums - aptuveni 3.5 stundas no Rīgas.

Ieceļošana

Latvijas pilsoņi un nepilsoņi Itālijā drīkst uzturēties bez vīzas 90 dienas pusgadā, ja ceļojuma mērķis ir īslaicīga, privāta vizīte vai tūrisms.

Latvijas pilsoņi var ieceļot Itālijā ar eID karti, savukārt nepilsoņiem ceļošanai ir nepieciešama pase. Ceļošanas dokumentam ir jābūt derīgam līdz ceļojuma beigām.

Tūroperators vērš uzmanību, ka ceļošanas noteikumi var mainīties, un aicna pirms plānotā ceļojuma pārliecināties par aktuālajām prasībām un/vai brīdinājumiem LR Ārlietu ministrijas mājaslapā (www.mfa.gov.lv)

Ko apskatīt un piedzīvot

Autentiski ciemati un vēsturiskas pilsētas. Sicīlijas šarms slēpjas tās krāšņajās pilsētās un mazajos ciematos, kur katram stūrim ir savs stāsts un reizēm arī kāds pārsteigums. Taormina, galvenokārt, ir pazīstama ar tās senatnīgo grieķu teātri, no kura paveras skats uz salas lepnumu - vulkānu. Tomēr pavisam nesen tā ieguvusi jaunu popularitātes vilni, jo tajā filmēta seriāla "The White Lotus" otrā sezona, ar to izceļot pilsētiņas fotogēniskumu un pulcējot ciemos seriāla mīļus. Sirakūza ir slavena kā viens no antīkas grieķu kultūras centriem, tajā savulaik dzīvojusi virkne vēsturiski nozīmīgu personību, to skaitā arī matemātiķis Arhimēds, kas tieši šeit, atklājis galveno hidrostatikas likumu, izskrēja uz ielas kails un izsauca slaveno "Eureka!". Pilsēta savus viesus apbur ar savu vēsturisko noskaņu un apskates objektu bagātīgo klāstu - viena no tām ir ala, ko dēvē par "Dionīsa ausi" - runā, ka tajā iespējams dzirdēt čukstus. Romantiskais piejūras ciematiņš Čefalu vilina ar savu zeltaino pludmali, šaurajām ieliņām un majestātisko Normāņu katedrāli, kas jau kopš 12.gadsimta rāmi noraugās jūrā. Katedrāles mozaīkas ir tik krāšņas, ka pat bērni uz mirkli piemirst par saldējumu. Ciematiņu ir iemīļojuši arī pārgājienu cienītāji, kas var doties La Rocca kalnu takās. Tikmēr Palermo - Sicīlijas krāšņā galvaspilsēta - ir kā dzīvs muzejs zem atklātām debesīm, jo šeit bizantiešu mozaīkas, arābu arkas un baroka balkoni dzīvo harmoniskā juceklī. Ciemojoties pilsētā, noteikti ir vērts uzkāpt Palermo katedrāles skatu tornī, jo skats pāri pilsētai ir neaizmirstams. Un Palermo pārsteidz ar to, ka saldējumu tur ēd bulciņā - un piedevām brokastīs.

Vulkāns un piedzīvojumi dabā. Sicīlijas varenākais dabas brīnums - Etna - ir augstākais aktīvais vulkāns Eiropā, un tā virsotni iespējams sasniegt ar pacēlāju, džipu vai dodoties pārgājienā - lai kāptu virsotnē, būs nepieciešama gida pavadība. Pārgājienu entuziastiem Sicīlija ir pasaku galamērķis, jo salu caurvij blīvs takojums - lielākā daļa no tām ir seni reliģiskie ceļi vai svētceļnieku maršrutus, kas mūsdienās ir pārveidoti par tūristu takām. Daži maršruti stiepjas desmitiem kilometru, citi pilnībā šķērso salu. Ļoti iecienīti ir pārgājieni Nebrodi dabas parkā, kas dod iespēju vērot savvaļas dzīvniekus un baudīt mierpilnas pastaigas pa priežu mežiem un kalnu takām. Diezgan atšķirīgu pieredzi piedāvā Madoniju kalnu masīvs, kas ir mazāk zināms, bet pārsteidz ar savām zaļajām ainavām, vēsturiskajiem ciemiem un tradicionālajām siera darītavām. Dabas mīļotājiem ieteicams apmeklēt arī Alkantaras aizu ar tās kristāldzidro upi un unikālajiem bazalta iežiem - šeit iespējami gan mierīgi pastaigu maršruti, gan ūdens aktivitātes.

Paradīzes pludmales. Sicīlijā jūra un pludmales vilina ik uz soļa, taču īpaši izceļas piekraste ap Čefalu un Taormīnu. Čefalu lutina ar plašu, zeltainu smilšu pludmali tieši līdzās gleznainai vecpilsētai. Apmēram 15 minūšu ilga auto brauciena attālumā no Čefalu atrodas cita apburoša, zeltainu smilšu pludmale - Salinelle - kas piemērota mierīgai atpūtai, apmēram stundu ilga brauciena attālumā atrodas viena no iespaidīgākajām Sicīlijas vindsērfinga top pludmalēm Capo D’Orlando. Savukārt burvīgā klinšu pilsētiņa Taormina vilina ar burvīgām pludmalēm tās pakājē. Apmēram 20 minūšu ilga auto brauciena attālumā ir klinšu ieskauta Mazzaro pludmale, aptuveni tik pat ilga brauciena attālumā ir Isola Bella - neliela pludmale ar burvīgu ainavu uz jūrā esošu salu un neticami dzidru ūdeni, kas piemērota snorkelēšanai, savukārt apmēram 30 minūšu attālumā atrodas dzīvīgā Giardini Naxos, kur var baudīt gan sauļošanos, gan ūdenssporta aktivitātes ar Etnas panorāmu fonā.

Ko nogaršot

Arancini - zeltaini fritētas rīsu bumbiņas, kas pildītas ar dažādiem labumiem, piemēram, maltu gaļu, sieru vai spinātiem. Šis kraukšķīgais ielu ēdiens ir īsts Sicīlijas lepnums, un katrā reģionā sastopamas savas versijas.

Caponata - saldskābs baklažānu sautējums ar tomātiem, seleriju, olīvām un kaperiem. Šis tradicionālais ēdiens lieliski atspoguļo Sicīlijas virtuves Vidusjūras raksturu un bieži tiek pasniegts kā uzkoda.

Pasta alla Norma - viena no slavenākajām sicīliešu pastām - ar tomātu mērci, ceptiem baklažāniem, rikotas sieru un baziliku.

Sfincione - Sicīlijas pica - biezas mīklas pamatne ar tomātu mērci, sīpoliem, anšoviem un rīvētu sieru. To bieži var atrast kā ielu ēdienu, īpaši Palermo pusē.

Cannoli - teju Sicīlijas simbols - kraukšķīgas mīklas caurulītes ar krēmīga rikotas siera pildījumu. Tos bieži rotā ar šokolādi, cukurotiem augļiem vai pistācijām, un tie noteikti ir jānogaršo katram saldummīlim.

Sicīlijas saldējums maizē (Brioche con Gelato) - šis saldais brīnums ir īsta Sicīlijas vasaras klasika: maiga, tikko cepta brioša maizīte, kas piepildīta ar vēsām gelato bumbām.

Granita - atsvaidzinošs saldēts deserts, ko gatavo no ūdens, cukura un augļu sulas vai kafijas. Tradicionāli to bauda kopā ar mīkstu maizīti (brioche), īpaši karstās vasaras dienās.

Marsalas vīns un vietējais limončello - Sicīlijā noteikti jānogaršo slavenais Marsalas stiprinātais vīns, kā arī atsvaidzinošais citronu liķieris, ko bieži pasniedz pēc maltītes.

Sicīliju vislabāk ir baudīt kā Latvijas vasaras paildzināšanu, proti, no septembra līdz oktobra vidum, kad tur nav pārlieku karsti.

Latvija pievienojas starptautiskajam Kosmosa līgumam

vs.lv — Fri, 23 May 2025 22:05:00 +0300

Latvija piektdien oficiāli kļuvusi par dalībvalsti līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā jeb Kosmosa līgumam, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

Līguma darbības mērķis ir uzturēt mieru, drošību, mazināt konfliktu riskus un veicināt sadarbību kosmosā.

Ministrijā uzsver, ka Latvijai kopā ar tās sabiedrotajiem ir svarīgi aizsargāt starptautiskās normas, kas veicina kosmosa izmantošanu miermīlīgiem mērķiem. Pievienojoties šim līgumam, Latvija nostiprina savu stingro atbalstu līgumā ietvertajiem principiem, tostarp vienlīdzīgu piekļuvi un atbildīgu rīcību kosmosā.

Pēc ministrijā paustā, pievienošanās līgumam demonstrē Latvijas apņemšanos veicināt starptautisko sadarbību, nodrošināt kosmosa miermīlīgu izmantošanu un sniegt ieguldījumu globālajā kosmosa drošības pārvaldībā.

Līdz ar Latvijas pievienošanos Kosmosa līgumu ratificējušas 116 valstis.

Ārlietu ministrijā arī uzsver, ka aktuālie ģeopolitiskie izaicinājumi un atsevišķu valstu centieni kosmosā izvietot ieročus un izmantot tos militāriem mērķiem ir pierādījums līguma nozīmīgumam. Tas paredz, ka kosmoss ir brīvi pētāms un visām valstīm izmantojams vienlīdzīgi, aizliedzot kosmosā izvietot kodolieročus, nepieļaujot bruņošanās sacensību kosmosā un neļaujot nevienai valstij pretendēt uz suverenitāti pār jebkuru debess ķermeni.

1967.gadā noslēgtais Kosmosa līgums ir pirmais no pieciem ANO līgumiem, kas nodrošina pamata tiesisko regulējumu darbībām kosmosā, lai veicinātu kosmosa izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem, un kuri ir būtiski darbam ANO Komitejā par kosmosa izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, kurai Latvija pievienojās 2024.gada decembrī.

Naktī un no rīta daudzviet ilgstoši līs

vs.lv — Thu, 22 May 2025 21:32:00 +0300

Piektdien naktī un no rīta Latvijā būs pārsvarā apmācies un lietains laiks, prognozē sinoptiķi.

Daudzviet līs ilgstoši, vietām gaidāms stiprs lietus. Pūšot lēnam vējam, gaiss atdzisīs līdz +9..+12 grādiem, Kurzemē - līdz +6..+8 grādiem.

Dienā galvenokārt valsts austrumu daļā līs, Kurzemē gaidāma visai saulaina piektdiena. Pūtīs lēns vējš, Kurzemē - mērens dienvidrietumu vējš. Maksimālā gaisa temperatūra būs +11..+16 grādi.

Rīgā gaidāms ilgstošs lietus, kas priekšpusdienā mitēsies. Pūtīs lēns vējš. Gaisa temperatūra svārstīsies ap +10 grādiem, piektdienas pēcpusdienā - ap +15 grādiem.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka Lielupes un Daugavas baseina upēs gaidāma ūdenslīmeņa paaugstināšanās, kas var izraisīt zemāko vietu applūšanu.

Rīga atzīta par izdevīgāko pilsētu īsajiem ceļojumiem Eiropā

vs.lv — Thu, 22 May 2025 14:04:00 +0300

Rīga saskaņā ar laikrakstā "Financial Times" publicēto "Post Office Travel Money" 2025.gada pētījumu atzīta par visizdevīgāko galamērķi īsajiem ceļojumiem Eiropā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Latvijas galvaspilsēta pirmo reizi desmit gadu laikā ierindojusies šī saraksta augšgalā, piedāvājot ceļotājiem ievērojami zemākas izmaksas, nekā daudzas citas Eiropas pilsētas.

Piemēram 2024.gada Ziemassvētku tirdziņu pārskatā Rīga ierindojās trešajā vietā aiz Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas un Lietuvas galvaspilsētas Viļņas.

Jaunākajā pētījumā tika analizēti 12 populārākie tūrisma naudas izdevumi, tostarp ēdināšana, pilsētas transports un naktsmītnes, 38 pilsētās Eiropā.

Rīgā divu nakšu uzturēšanās trīs zvaigžņu viesnīcā, ēdienreizes, dzērieni un transporta izmaksas kopā veido ap 253 mārciņām (294 eiro), kas ir par 15% mazāk nekā pērn. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa atrodas otrajā vietā, bet trešo vietu ieņem Polijas galvaspilsēta Varšava.

Kā vēsta pašvaldība, pētījumā uzsvērts, ka Rīga līdz ar citām Baltijas un to kaimiņvalstu pilsētām dominē sarakstā, piedāvājot lielisku cenas un kvalitātes attiecību. Rīga tūristiem piedāvā ne vien draudzīgas cenas, bet arī bagātu kultūrvēsturisko mantojumu, skaistu arhitektūru un dzīvotspējīgu pilsētas vidi, kas piesaista arvien vairāk ceļotāju.

"Post Office Travel Money" ir viens no vadošajiem Lielbritānijas valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējiem, piedāvājot plašu ceļojumu naudas apmaiņas un saistīto pakalpojumu klāstu.

Katru gadu uzņēmums publicē pētījumu, lai palīdzētu ceļotājiem plānot budžeta ziņā izdevīgākus ceļojumus.

Vai kaķiem drīkst dot pienu? Veterinārārsta skaidrojums

vs.lv — Thu, 22 May 2025 07:49:00 +0300

Attēls par kaķi ar piena bļodiņu ir iesakņojies mūsu kultūrā — īpaši pateicoties multfilmām un bērnības stāstiem. Taču vai piena produkti kaķiem patiešām ir droši?

Amerikāņu veterinārārsts Brūss Kornraihs skaidro: lai gan kaķi ir zīdītāji un kaķenes zīdī savus kaķēnus ar pienu, pieaugot daudzi kaķi zaudē spēju pārstrādāt laktozi — piena cukuru. Par to ziņo izdevums Inverse.

Turklāt pienā atrodas kazeīns — olbaltumviela, kas dažiem kaķiem var izraisīt alerģisku reakciju vai gremošanas traucējumus.

Pēc veterinārārsta teiktā, nelielā daudzumā piens, visticamāk, nekaitēs, taču regulāra lietošana var radīt nepatīkamas sekas. Laktozes nepanesības gadījumā kuņģa-zarnu traktā sākas fermentācijas procesi, kas izraisa vēdera pūšanos, ūdens uzkrāšanos zarnās un var novest pie caurejas.

Caureja kaķiem var būt bīstama, jo izraisa dehidratāciju un elektrolītu līdzsvara traucējumus — tādēļ šādos gadījumos nepieciešama veterinārārsta konsultācija.

Veterinārārsti iesaka: ja vēlaties palutināt savu kaķi, labāk izvēlēties speciāli dzīvniekiem paredzētus piena aizstājējus vai citus kaķiem drošus gardumus.

Šopavasar vairs neprognozē lielas salnas

vs.lv — Mon, 19 May 2025 21:59:00 +0300

Atbilstoši jaunākajām laika prognozēm gaisa temperatūra šopavasar Latvijā vairs nenoslīdēs zem nulles.

Iepriekš tika prognozēts, ka šīs nedēļas otrajā pusē atgriezīsies auksts laiks, bet jaunākie dati liecina, ka gaisa temperatūra pazemināsies tikai nedaudz.

Otrdien un trešdien laiks būs pārsvarā sauss un saulains. Gaisa temperatūra naktīs noslīdēs līdz +1..+6 grādiem, vietām gaidāma salna zāles virskārtā, bet dažviet piekrastē termometra stabiņš nepazemināsies zem +8 grādiem. Pēcpusdienās gaiss iesils līdz +16..+21 grādam, vēsāk būs piekrastē.

Sākot ar ceturtdienu, gaidāms mākoņaināks un lietaināks laiks. Vietām Latvijas centrālajā un austrumu daļā līs stipri, kā arī dārdēs pērkons. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra naktīs nenoslīdēs zem +5 grādiem un dienas laikā pakāpsies līdz +10..+17 grādiem.

Sagaidāms, ka maija pēdējās dienas būs siltākās šomēnes, tomēr liels karstums pagaidām netiek prognozēts.

Šogad Muzeju naktī akreditētie muzeji pulcējuši mazāk apmeklētāju nekā pērn

vs.lv — Mon, 19 May 2025 20:21:00 +0300

Muzeju nakts norises Latvijā valsts akreditētajos muzejos šogad pulcējušas vairāk nekā 166 566 apmeklētāju, taču kopējie pasākuma apmeklējuma radītāji ir vismaz divtik lielāki, informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Pērn Muzeju nakts valsts akreditētajos muzejos pulcēja 181 000 apmeklētāju, 2023.gadā - vairāk nekā 203 000 apmeklētāju, 2022.gadā - ap 133 500 apmeklētāju, Covid-19 laikā akcijas pasākumi bija atcelti, 2019.gadā tajos pulcējās aptuveni 206 000 cilvēku, 2018.gadā - vairāk nekā 221 280 interesentu, 2017.gadā - ap 243 000, bet 2016.gadā tika fiksēti ap 250 000 muzeju apmeklējumu.

Piedāvājot daudzveidīgas norises, vairāk nekā 267 kultūrvietas un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas sestdien, 17.maijā, Eiropas Muzeju naktī, bez maksas uzņēma apmeklētājus.

Vizule atzīmē, ka valsts akreditāciju guvušie muzeji nakts norisēs sagaidījuši 166 566 apmeklētājus, taču kopējie visu 21. Muzeju nakts dalībnieku un līdz ar to arī apmeklējuma rādītāji ir vismaz divtik lielāki, jo arī šogad Muzeju naktī īpaši plaši bija pārstāvēti citi sabiedriskās dzīves veidotāji, piemēram, muižas, izstāžu zāles, bibliotēkas, valsts pārvaldes iestādes, uzņēmumi.

Visplašāk apmeklētas Rīgā un tās apkaimē esošajos akreditētajos muzejos organizētās norises, tās izbaudīja 59 678 apmeklētājs, Kurzemē - 40 404, Zemgalē - 16 581, Vidzemē - 22 586 apmeklētāji, savukārt Latgalē - 27 317 cilvēki. Visvairāk reģistrēto apmeklētāju - 11 847 - pulcējis Latvijas Kara muzejs, tam seko Rotko muzejs ar 11 138 ieinteresētajiem viesiem, Valmieras muzejs un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.

Šā gada Muzeju nakts pasākumus vienoja tēma "Mūsu vērtību stāsti". KM pārstāve norāda, ka Rīgā un tās apkaimē Muzeju naktī durvis apmeklētājiem vēra vairāk nekā 106 kultūrvietas, uzrādot skaita palielinājumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad šeit bija fiksētas 85 Muzeju nakts apskates vietas.

Savukārt reģionos 161 norišu vietā interesantas aktivitātes rīkoja pašvaldību un privātie muzeji, kā arī uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas. Vidzemnieki un reģiona viesi 17.maija vakarā un naktī varēja apmeklēt pasākumus 47 kultūrvietās, Kurzemē Muzeju naktī apmeklētājiem durvis tika vērtas 44 vietās, Latgalē - 43 vietās, savukārt Zemgalē - 27 kultūrvietās.

Datus par Muzeju nakts norišu apmeklējumu KM snieguši 136 akreditētie muzeji, kas bija iekļauti Muzeju nakts oficiālajā programmā.

Eiropā 18.maijā tiek atzīmēta Starptautiskā muzeju diena, ko Starptautiskā muzeju padome (ICOM) pirmoreiz izsludināja 1977.gadā. Latvija šo dienu atzīmē kopš 1978.gada.

Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija 1999.gadā aicināja Eiropas muzejus organizēt kopīgu starptautisku akciju "Muzeju pavasaris," kas vēlāk pārtapa Muzeju naktī - akcijā ar mērķi iepazīstināt ar muzejiem arī tos iedzīvotājus, kuri ikdienā muzejus neapmeklē. Pēc dažiem gadiem Muzeju nakts kļuva par vienu no aktivitātēm, kas saistīta ar Starptautiskās muzeju dienas atzīmēšanu.

Virkne ministru un prezidents nākamnedēļ būs komandējumos, Siliņai atvaļinājums

vs.lv — Sun, 18 May 2025 14:50:00 +0300

Nākamnedēļ pieci Latvijas valdības ministri, kā arī Valsts prezidents atradīsies dažādos komandējumos ārpus Latvijas, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa nākamnedēļ, no 19. līdz 25.maijam, būs atvaļinājumā. Šajā laikā Ministru prezidentes pienākumus pildīs tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) no otrdienas, 20.maija, līdz ceturtdienai, 22.maijam, atradīsies komandējumā Beļģijā. Šajā laikā viņa pienākumus pildīs Lībiņa-Egnere. Uz Beļģiju 20.maijā dosies arī ārlietu ministre Baiba Braže (JV), bet viņas komandējums ilgs līdz trešdienai, 21.maijā. Šajā laikā ārlietu ministra darba pienākumus Latvijā veiks klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Beļģijā būs no 19. līdz 21.maijam. Par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju iecelts satiksmes ministrs Atis Švinka (P). Savukārt no 22. līdz 23.maijam Sprūds būs Igaunijā. Arī šajā laikā viņa pienākumus uzņemsies Švinka.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no pirmdienas, 19.maija, līdz trešdienai, 21.maijam, apmeklēs Poliju. Viņas pienākumus šajā laikā pildīs kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 22. un 23.maijā būs komandējumā Īrijā, bet 24. un 25.maijā viņam ir piešķirts atvaļinājums. Viņa pienākumus šajās dienās pildīs izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Ārpus valsts no 17. līdz 21.maijam atradīsies arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš apmeklēs Japānas pilsētas Tokiju un Osaku. Šajā laikā viņa pienākumus pildīs Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Balvi kļūs par zirgkopības centru Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 17 May 2025 08:07:00 +0300

Svinīgā parādē dosies krāšņie tinkeru un frīzu pārstāvji, poniji un spēcīgie Amerikas rikšotāji.

17.maijā Balvu pilsēta uz vienu dienu pārtaps par īstu Latvijas zirgu galvaspilsētu - tieši šeit norisināsies Vislatvijas zirgu parāde, kas kļuvusi par vienu no aizraujošākajiem un neparastākajiem notikumiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas mērogā. Pasākums šogad atgriežas ar vēl lielāku vērienu - vairāk nekā 40 zirgu saimnieki no visas Latvijas, 16 dažādi pajūgi un majestātiski jātnieki, kas atsauc atmiņā laikus, kad zirgs bija cilvēka sabiedrotais un lepnums.

Svinīgā parādē pa Balvu pilsētas ielām dosies dažādu šķirņu zirgi - Latvijas braucamā tipa zirgi, krāšņie tinkeru un frīzu pārstāvji, poniji un spēcīgie Amerikas rikšotāji, kā arī 16 dažādi pajūgi - no grezniem četrjūgiem līdz elegantiem vienjūgiem. Tā būs unikāla iespēja ikvienam ne tikai ieraudzīt zirgu šķirņu daudzveidību, bet arī uzzināt vairāk par šo retāk sastopamo, taču nozīmīgo lauksaimniecības un kultūras nozari.

"Īstenībā zirgu ir ļoti maz Latvijā. Viņi jau gandrīz kā limuzīni - greznība no pagātnes. Tagad zirgi ir kas īpašs, un mēs gribam tautai parādīt, ka viņi vēl eksistē," stāsta Rudīte Zelča, zirgu saimniecības "Zirgi Aizpurvē" saimniece no Balvu novada.

Visas dienas garumā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja ne tikai būt kopā ar zirgiem un baudīt to klātbūtni, bet arī iesaistīties aktivitātēs vietējos muzejos un baznīcās, piedaloties Muzeju un Baznīcas nakts pasākumos. Ģimenes tiek aicinātas kopā pavadīt aizraujošu un saturīgu dienu, piedaloties daudzveidīgās ģimenes dienas aktivitātēs.

Plkst.12.00 Balvu pilsētas ielās sāksies Vislatvijas zirgu parāde, kas noslēgsies Balvu muižas teritorijā ar zirgu paraugdemonstrējumiem, radošajām darbnīcām bērniem un ģimenes dienai veltītu bērnu un jauniešu koncertu. Pasākuma apmeklētājiem būs unikāla iespēja izbraukt ar zirgu taksometru, kas kursēs no Balvu muižas līdz luterāņu baznīcai, doties nesteidzīgā braucienā ar pajūgu vai sajust zirga ritmu, izmēģinot īsu izjādi zirga mugurā. Ikviens aicināts uzkāpt arī bijušajā ūdenstornī, kas pārtapis par torni "Horizonts", un no otrā līmeņa platformas ļauties skatienam pāri pilsētai.

Balvu Novada muzejs būs atvērts apmeklētājiem, piedāvājot ne tikai izzinošus stāstus par vietējām vērtībām un vēsturi, bet arī īpaši šim notikumam veidotu izstādi par zirgu aprīkojumu. Vakara kulminācijā, plkst.22.00, Lāča dārzs pārtaps par maģisku gaismas un dzejas piepildītu telpu, kurā Balvu Tautas teātra aktieri aicinās uz emocionālu uzvedumu "Akmens tornī kāp".

Šāda mēroga zirgu parādes ir ierasta tradīcija daudzās Eiropas valstīs, kur tās pulcē simtiem zirgu un tūkstošiem apmeklētāju. Latvijā un Baltijas mērogā šis ir vienīgais šāda veida plaši pazīstamais publiskais pasākums, kura aizsākums meklējams tieši Balvos - 2023.gadā šeit norisinājās pirmā zirgu parāde, iedibinot jaunu tradīciju, kas turpina augt un iedvesmot.

Sestdien gaidāms nedaudz saulaināks un siltāks laiks

vs.lv — Fri, 16 May 2025 18:50:00 +0300

Sestdien Latvijā būs ievērojami mazāk nokrišņu nekā ceturtdien un piektdien, valsts lielākajā daļā uzspīdēs saule, prognozē sinoptiķi.

Tuvākajā naktī būs mainīgs mākoņu daudzums, skaidrākās debesis gaidāmas Vidzemē. Vietām - galvenokārt Kurzemē un Zemgalē - līs. Vējš lēni līdz mēreni pūtīs no austrumu puses, gaisa temperatūra pazemināsies līdz +1..+7 grādiem.

Latgalē diena būs pārsvarā mākoņaina, pārējā valstī brīžiem spīdēs saule. Vietām nedaudz līs, vakarā vairāk līs Latgalē un Sēlijā.

Sestdien pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, kas vakarā pāries ziemeļaustrumu vējā, un gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +10..+15 grādiem.

Rīgā gaidāms daļēji mākoņains laiks, iespējams neliels un īslaicīgs lietus. Pūšot lēnam līdz mērenam austrumu, ziemeļaustrumu vējam, gaisa temperatūra būs +6 grādi naktī un +14 grādi pēcpusdienā.

Kāpēc Latvijā cilvēki tik ļoti mīl kaktusus (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 16 May 2025 15:29:00 +0300

Izstādes jaunums šogad būs krāsainās eonijas.

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 21. līdz 25.maijam norisināsies izstāde "Kaktusi un citi sukulenti 2025", kurā būs apskatāms plašs šo eksotisko augu klāsts. Izstāde ik gadu, arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180. jubilejas gadā, tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Kaktusu un citu sukulentu biedrību.

Izstādē būs apskatāmi ap 500 dažādu sugu kaktusi un citi sukulenti. Šobrīd skaisti zied mamilārijas, astrofīti, rebūcijas un citi kaktusi, un, ļoti iespējams, to ziedus varēs redzēt arī izstādē. Īpaša uzmanība tiks pievērsta augiem ar kaudeksu - paplašinātu stumbra apakšdaļu. Populārākās ir Adenium ģints šķirnes, kas pēc daudzu audzētāju domām ir vieni no skaistākajiem un pārsteidzošākajiem ziedošajiem augiem. Par to liecina tādi nosaukumi kā "Tuksneša roze" un "Sabīnijas zvaigzne". Šie augi ir lieliski piemēroti audzēšanai kopā ar kaktusiem un citiem sukulentiem. Izstādes jaunums šogad būs krāsainās eonijas - Ķīnā izveidoti Aeonium arboretum hibrīdi. Varēs apskatīt arī koši ziedošās sanpaulijas.

Kaktusi un citi sukulenti ir salīdzinoši viegli kopjami augi, tāpēc tos audzēt izvēlas aizvien vairāk cilvēku. Jāievēro vien daži ieteikumi - augiem svarīgs labs apgaismojums, diennakts temperatūras starpība, kā arī vēsa un sausa ziemošana. Zemei jāpievieno daudz sīko akmentiņu un māla piciņas, bet ar papildu mēslošanu aizrauties nav ieteicams, jo tieši akmeņos ir kaktusiem nepieciešamie elementi.

Izstādes apmeklētāji varēs konsultēties ar speciālistiem un iegūt vērtīgu informāciju par kaktusu un citu sukulentu izvēli, iegādi, audzēšanu un pārstādīšanu. Līdzās eksotiskajiem augiem būs aplūkojama arī fotoizstāde "Mans putns 2025".

Kaktusu dzimta (Cactaceae) ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ir apvienotas 127 ģintis un aptuveni 1750 sugas. Kaktusi ir izplatīti galvenokārt Amerikā starp 56° ziemeļu platuma grādu un 54° dienvidu platuma grādu. Dažas sugas aug arī Āfrikā un Madagaskarā, bet Austrālijā, Indijā un Vidusjūras zemēs aug opuncijas. Lielākoties kaktusi aug neauglīgos, kalnainos apvidos. Tikai dažas sugas ir sastopamas tropu lietus mežos, piemēram, ripsāļi, kā arī citu ģints pārstāvji. Kaktusus plaši visā pasaulē audzē kā istabas augus.

Morfoloģija

Vairums kaktusu ir dzeloņaini stumbra sukulenti bez lapām, tomēr kaktusiem pretēji izplatītam pieņēmumam var būt arī tradicionāla izskata lapas — lapas ir pereskijām, tāpēc tās sauc arī par lapu kaktusiem. Unikāla kaktusu pazīme ir areolas, kas redzamas kā matu pušķīši. Tie ir reducējušies sāndzinumi, no kuriem izaug ērkšķi. Areolās veidojās arī ziedi un “zari”. Ziedi parasti ir pa vienam, tikai dažām sugām veidojas ziedu grupas. To izmēri ir no 1 mm līdz 30 cm. Kaktusu augļi ir ogas, bieži vien sulīgas un ēdamas, tajās ir daudz melnu vai brūnu sēklu, kas parasti ir ļoti mazas.

Izplatība

Lielākā daļa no kaktusu dzimtas sugām dabiski izplatītas ir Amerikā starp 56° ziemeļu platuma grādu un 54° dienvidu platuma grādu. Vislielākā sugu daudzveidība ir Meksikā. Tikai ripsāļi dabiskā vidē aug Rietumāfrikā, Madagaskarā un Šrilankā. Tiek uzskatīts, ka ripsāļu sēklas senatnē šajās zemēs ir nonākušas ar putnu palīdzību. Citās pasaules malās kaktusi ir ievesti un tie tiek jau uzskatīti par nevēlamiem augiem, piemēram, Austrālijā.

Vairums Latvijas iedzīvotāju pērn ir pabijuši kādā pašmāju muzejā

vs.lv — Fri, 16 May 2025 14:41:00 +0300

Vairāk nekā trīs piektdaļas jeb 63% iedzīvotāju aizvadītā gada laikā ir apmeklējuši kādu muzeju Latvijā, secināts pētījumu kompānijas "Kantar" veiktajā aptaujā.

Dati rāda, ka aptuveni piektā daļa jeb 18% iedzīvotāju vismaz reizi divos, trijos mēnešos ir apmekējuši kādu muzeju Latvijā. Līdzīgs iedzīvotāju īpatsvars jeb 19% respondentu ir norādījuši, ka aizvadītā gada laikā ir apmeklējuši kādu muzeju Latvijā divas reizes gadā.

Ceturtā daļa jeb 26% iedzīvotāju aizvadītā gada laikā kādu muzeju Latvijā ir apmeklējuši vienu reizi, savukārt aptuveni trešā daļa jeb 30% iedzīvotāju - nevienu reizi aizvadītā gada laikā.

Dati liecina, ka jaunieši, latvieši, iedzīvotāji ar ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku vairāk nekā 1501 eiro mēnesī, kā arī rīdzinieki salīdzinoši biežāk ir apmeklējuši muzeju - divas līdz reizes aizvadītā gada laikā. Iedzīvotāji no kuplākām ģimenēm - ar četriem un vairāk cilvēkiem un ar vairāk nekā diviem bērniem ģimenē - salīdzinoši biežāk ir apmeklējuši kādu muzeju Latvijā, proti, reizi pusgadā.

Savukārt vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 65 gadiem, cittautieši, strādnieki un iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem 501 līdz 700 eiro mēnesī salīdzinoši biežāk nav ne reizi apmeklējuši kādu muzeju Latvijā aizvadītā gada laikā.

Iedzīvotājiem, kuri aizvadītā gada laikā ir apmeklējuši kādu muzeju Latvijā, tika jautāts, kādēļ viņi tos ir apmeklējuši. Puse jeb 50% iedzīvotāju ir devušies uz muzeju, lai apskatītu muzeja eksponātus. Trešā daļa jeb 36% iedzīvotāju ir devušies, lai baudītu kultūru - mākslu, mūziku, vēsturi. Ceturtā daļa jeb 26% iedzīvotāju ir apmeklējuši kādu muzeju, lai uzzinātu ko jaunu, iegūtu jaunas zināšanas.

Aptuveni ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju ir devušies, lai apmeklētu Muzeju nakts aktivitātes. Savukārt vēl ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju uz muzejiem ir devušies, lai apmeklētu dažādus pasākumus, tostarp 17%, lai apmeklētu tos pasākumus, kas tiek organizēti muzeja telpās, bet 6% - lai apmeklētu muzeja organizētos seminārus, lekcijas un darbnīcas.

Jaunieši un iedzīvotāji, kuri dzīvo divatā, salīdzinoši biežāk uz kādu muzeju Latvijā ir devušies, lai baudītu kultūru, savukārt skolnieki un studenti caurmērā biežāk ir apmeklējuši muzeju, lai apskatītu tā eksponātus.

Iedzīvotāji ar mēneša ienākumiem 1001 līdz 1500 eiro uz vienu cilvēku ģimenē salīdzinoši biežāk ir devušies baudīt kultūru un lai uzzinātu ko jaunu. Savukārt iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1501 eiro mēnesī ir salīdzinoši biežāk devušies uz kādu muzeju, lai apmeklētu muzeja organizētos seminārus, lekcijas un darbnīcas.

Aptauju pētījumu kompānija "Kantar" veica laikā no 2025.gada 13.maija līdz 15.maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

LETA jau rakstīja, ka sestdien, 17.maijā, visā Latvijā notiks Muzeju nakts, kurā piedalīsies vairāk nekā 245 muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas.

Rīt Muzeju naktī Ķīpsalā ir vērts godināt Žaņa Lipkes piemiņu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 16 May 2025 08:04:00 +0300

Viesi tiks iepazīstināti ar īpašu programmu, kas veltīta drosmīgajām sievietēm.

Šo sestdien, 17.maijā Žaņa Lipkes memoriāls piedalīsies Muzeju naktī ar īpašu programmu, kas veltīta Ķīpsalas drosmīgajām sievietēm - filozofēm, māksliniecēm, glābējām, klostera māsām un ikdienas varonēm. Muzejs aicina uz Ķīpsalas pastaigu un apskatīt Valentīnas Freimanes izstādi, izjautāt Jolantu Treili par garajām sarunām ar Valentīnu Freimani, kas varbūt iedvesmos apmeklētājus nointervēt citas svarīgas sievietes mūsu dzīvēs.

Muzejs būs atvērts visu dienu no 10.00 rītā līdz pat pusnaktij.

18:00-19:30 Notiks kuģīšu un laivu darbnīcas bērniem. Kapteinis Māris Gailis mācīs jūrnieku mezglus, kas var noderēt ne tikai uz jūras.

19:00 sāksim ekskursiju "Ķīpsalas sieviešu pasaule: no zvejnieku sievām līdz klostera māsām". Stāsti par Hilda Vīku, pirmo latviešu filozofi Mildu Palēviču-Biti, drosmīgajām ebreju glābējām, redzēsim arhitektes Zaigas Gailes atjaunotās koka mājas un ciemosimies pie klostera māsām. Ekskursiju vadīs muzeja direktore Lolita Tomsone. Viesosimies arī pie muzeja dibinātāja Māra Gaiļa viņa dārzā, kur mājas saimnieks pastāstīs par māju atjaunošanas vēsturi.

21:00 Muzejā notiks saruna ar Jolantu Treili par kinozinātnieci Valentīnu Freimani, kuru no naves paglāba pašaizliedzīgi un drosmīgi cilvēki. Runāsim par grāmatu "Antigones likums" un apmeklētājiem būs iespēja apskatīt izstādi par Valentīnu Freimani un viņas glābējiem. Jolanta Treile, kura veidoja grāmatu "Antigones likums", intervijā saka: "Rakstot šo grāmatu, Valentīnai vajadzēja ar savu atmiņu saprasties, pielabināt, pierunāt, sarunāt.Pēc viņas nāves es biju tā, kurai palika rokas, bet vairs nebija balss, kura runātu. Tā bija kā gaismas pārnešana - no vienas svecītes uz nākamo, cerot, ka liesma neaizdzisīs." Viņas grāmata kļuvusi par tiltu starp laikmetiem, par liecību un jautājumu - ko cilvēks spēj saglabāt sevī, kad viss ārējais brūk?

22:00 Noslēgsim vakaru ar ekskursija "Sievietes, kas nečīkst: Johanna Lipke un citas ebreju glābējas Ķīpsalā", kur varēsiet apskatīt arī muzeja krājuma jaunieguvumus.

Visas dienas garumā - Drosmes dārzā pretī muzejam būs apskatāma zibizstāde "Lipke un laivas". Muzeja pagrabā būs pieejams arī VR "Lipkes bunkurs", kuru varēsiet virtuāli izpētīt.

Ieeja Muzeju naktī visur ir brīva un cilvēki ir priecīgi apstaigāt ne tikai vienu, bet vairākus muzejus.

Žaņa Lipkes memoriāla adrese: Mazais Balasta dambis 9

Ja vēlies kuģot ar plostu pa Gauju, noteikti izlasi (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 15 May 2025 15:44:00 +0300

Amata prasmes ir ierakstītas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma Nacionālajā sarakstā.

trenčos ir sākusies gaidītākā nedēļa gadā - Gaujas plostnieku nedēļa, kad Gaujas krastos atkal skanēs plostnieku balsis un Gaujas plostnieku himna, kad lietā tiks liktas Gaujas plostnieku prasmes plosta siešanā un vadīšanā!

Biedrības "Gaujas plostnieki" biedri ir prieka un spēka pilni atkal satikties, siet plosta plenes un doties lejup pa upi no Spicu tilta līdz Strenčiem, lai sestdien kopā ar visiem svinētu 28. Gaujas plostnieku svētkus!

Svētku nedēļā uz plosta tiks atvērta arī biedrības izdotā rokasgrāmata par Gaujas plosta siešanu un vadīšanu mūsdienās. To sagatavojusi Ieva Vītola, zīmējumus radījusi Arta Skuja, dizainu un maketu - Mārtiņš Ratniks. Izdevuma tapšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds. Rokasgrāmata "Gaujas plosta siešana un vadīšana mūsdienās" tapusi 2024.gadā, Gaujas krastos, apkopojot Gaujas plostnieku prasmes, zināšanas un pieredzi mūsdienās.

Nelielais izdevums, no vienas puses, dokumentē mūsdienu prakses un pieredzi Gaujas plosta siešanā un vadīšanā, no otras puses, apkopo zināšanas, lai tās varētu nodot tālāk tiem, kuri paši kādreiz gribēs sasiet plostu un doties ar to upes straumē. Rokasgrāmatā iekļauti arī ar drošību saistītie noteikumi, kas, sienot plostu, to vadot un ar to pārvietojoties, ir svarīgi ne tikai pašiem Gaujas plostniekiem, bet ikvienam plosta brauciena dalībniekam.

Gaujas plostnieku amata prasmes ir ierakstītas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma Nacionālajā sarakstā (2018) un UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā (2022). Gaujas plostnieku kopienas rokās ir šī unikālā mantojuma saglabāšana - tālāknodošana un popularizēšana. Plostam jāiet plosta ceļš!

Tiekamies Gaujas krastos, uz Gaujas plosta un 28.Gaujas plostnieku svētkos Strenčos!

Vilcienam maršrutā Rīga-Viļņa viens vagons veltīts aukstajai biešu zupai

vs.lv — Wed, 14 May 2025 16:21:00 +0300

Lietuvas valstij piederošās dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmuma "LTG Link" vilcienam maršrutā Rīga-Viļņa viens vagons no trešdienas līdz 10.augustam būs veltīts aukstajai biešu zupai, informēja "LTG Link" pārstāvji.

Kompānijā informē, ka vienam no trim vilciena vagoniem ir tematisks dizains, kas veltīts Lietuvas tradicionālajam ēdienam - aukstajai biešu zupai. Vagona interjers un dizaina elementi izstrādāti, lai radītu spilgtu un vasarīgu noskaņu.

Pārējie divi vagoni saglabās ierasto izskatu, un pasažieri paši varēs izvēlēties, vai ceļot tematiskajā rozā vagonā, vai kādā no parastajiem, norāda kompānijā.

Informāciju par tematiskā dizaina vilcienu varēs atrast "LTG Link" mājaslapā un mobilajā lietotnē - tie būs atzīmēti ar rozā zupas vilciena marķējumu.

Vilciena dizains radīts sadarbība ar Viļņas oficiālo attīstības aģentūru "Go Vilnius".

Jau ziņots, ka 2023.gada 27.decembrī "LTG Link" sāka vilciena reisus starp Viļņu un Rīgu.

Kāpēc melnās kaķenes tiek uzskatītas par nelaimes vēstnesēm?

vs.lv — Wed, 14 May 2025 09:03:00 +0300

Mūsdienās daudzi joprojām tic, ka melnas kaķenes nes nelaimi — taču šim ticējumam ir dziļas vēsturiskas saknes.

Senajā Ēģiptē kaķi bija svēti dzīvnieki, un to kažoka krāsai nebija nozīmes. Tie tika godāti kā dievību pavadoņi un mājas sargi. Pat nejauša kaķa nogalināšana tika sodīta ar nāvi.

Taču līdz ar kristietības izplatību Eiropā pamainījās arī attieksme pret kaķiem. Agrāk saistīti ar dievišķo, tie kļuva par aizdomu objektu un vajāšanu mērķi.

Viduslaikos melnas kaķenes kļuva par dēmonu simbolu. 1233. gadā pāvests Gregors IX izdeva dokumentu, kurā melna kaķene tika atzīta par “ļaunā iemiesojumu”. Tas noveda pie masu kaķu dedzināšanas svētku laikā, uzskatot to par reliģisku dedzību. Līdz 14. gadsimtam melno kaķu skaits Eiropā bija dramatiski sarucis, kas netieši veicināja mēra izplatību — pieaugot žurku populācijai.

Leģendas par melnajām kaķenēm un raganām kļuva vēl populārākas. Tika uzskatīts, ka raganas spēj pārvērsties melnās kaķenēs vai izmantot tās kā “familiārus” — pārdabiskus palīgus. ASV pilsētā Sālemā raganu prāvu laikā melnas kaķenes kļuva par pietiekamu iemeslu nāvessodam.

Lai gan mūsdienās šie uzskati šķiet pagātnes atavisms, melni kaķi joprojām cieš no aizspriedumiem. Pēc Amerikas dzīvnieku aizsardzības organizācijas ASPCA datiem, melni kaķi biežāk nonāk patversmēs un tos adoptē retāk — daļēji tieši mītu un aizspriedumu dēļ.

Latvijā noslēgto laulību skaits pieaudzis par 31,9%

vs.lv — Tue, 13 May 2025 13:46:00 +0300

2025. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrētas 1 417 laulības, kas ir par 343 laulībām jeb 31,9 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Katrā mēnesī reģistrēto laulību skaits bija lielāks nekā attiecīgajā 2024. gada mēnesī. Janvārī tika noslēgtas 466 laulības – par 55,3 % jeb 166 vairāk nekā pērn janvārī, februārī 467 laulības – par 24,9 % jeb 93 vairāk, martā 484 laulības – par 21,0 % jeb 84 vairāk.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 2 756 jaundzimušie, kas ir par 398 jeb 12,6 % mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, kad piedzima 3 154 bērni. Vienlaikus redzams, ka šī gada martā piedzima vairāk mazuļu (985) nekā janvārī (881) un februārī (890).

2025. gada 1. ceturksnī reģistrēta mazāka mirstība nekā pagājušā gada attiecīgā periodā – aizsaulē aizgājuši 6 870 cilvēki jeb par 513 mirušajiem (6,9 %) mazāk (pērn 1. ceturksnī reģistrēti 7 383 mirušie).

2025. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1 miljons 847 tūkstoši, kas ir par 15,3 tūkstošiem mazāk nekā 2024. gada 1. aprīlī.

2. jūnijā tiks publicēti galīgie dati par iedzīvotāju skaitu 2025. gada 1. janvārī.

Piedāvā pārbaudīt spēkus 13 km pārgājienā pa Dienvidkurzemi (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 13 May 2025 10:19:00 +0300

Paredzētas pieturas pie vēsturiski un kultūras ziņā nozīmīgiem objektiem.

Dienvidkurzemes novada Tūrisma centrs aicina ikvienu, kurš novērtē aktīvu atpūtu, autentisku pieredzi un kultūrvēsturisku vidi, 17. maijā doties izzinošā pārgājienā Priekulē – mazpilsētā, kur savijas stāsti, laiki un ainavas.

Šis būs jau piektais iecienītā pārgājienu seriāla “Izpēdo Dienvidkurzemi” sezonas posms, kurā dalībnieki aicināti iepazīt Priekuli no pavisam cita skatupunkta, vēsta Dienvidkurzemes novada tūrisma centra vecākā eksperte mārketinga jautājumos Dace Gailīte.

Aptuveni 13 kilometrus garais maršruts vedīs dalībniekus cauri pilsētas ielām, mazāk zināmiem celiņiem un klusām taciņām, atklājot Priekules seju laikā un telpā – no tās kādreizējās nozīmes kā reģionāla transporta mezglam līdz mūsdienu mazpilsētas raitajam dzīves ritmam.

Pārgājiena laikā paredzētas pieturas pie vēsturiski un kultūras ziņā nozīmīgiem objektiem, kur dalībnieki uzzinās par pilsētas veidošanos, attīstību un cilvēkiem, kuri gadu gaitā ielikuši pamatus šīs vietas identitātei.

Pārgājiens ir veidots, lai būtu baudāms dažādu paaudžu pārstāvjiem, īpaši padomājot arī par ģimenēm ar bērniem – piedāvājot pielāgotu tempu un draudzīgu vidi mazajiem dalībniekiem.

Priekules maršruts piedāvās arī vizuāli baudāmu un daudzveidīgu ainavu – no mazpilsētas šarma līdz klusām dabas takām, kur soļus pavada gan kultūrvēsturiskas liecības, gan Kurzemes ainavu harmonija.

Kā ierasts, pārgājiena izskaņā dalībniekus sagaidīs silta un garda zupa – pelnīta atelpa un iespēja nesteidzīgi izbaudīt kopā būšanas un sarunu atmosfēru.

Pilnīgi pārliecināti par dalību pašvaldību vēlēšanās ir 35% iedzīvotāju

vs.lv — Mon, 12 May 2025 16:47:00 +0300

Pilnīgi pārliecināti par dalību gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās ir 35% balsstiesīgo, liecina pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" veiktais pētījums.

Šie 35% aptaujāto norādījuši, ka noteikti piedalīsies vēlēšanās. Savukārt 38% pauduši, ka vairāk ticams, ka piedalīsies šajās vēlēšanās.

Tikmēr 13% respondentu atzinuši, ka noteikti nepiedalīsies šajās vēlēšanās, bet 7% pieļāvuši, ka, visticamāk, nepiedalīsies. No visiem aptaujātajiem 7% bijis grūti pateikt, vai viņi piedalīsies vēlēšanās.

Salīdzinoši biežāk gatavību piedalīties vēlēšanās pauduši vēlētāji vecumā virs 45 gadiem, ar augstu ienākumu un izglītības līmeni, kā arī respondenti, kuru ģimenēs ir bērni.

No respondentiem, kuri neplāno doties uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, 36% norādīja, ka netic, ka balsošana kaut ko maina, un uzskata, ka tam nav jēgas. Savukārt 17% nedosies uz vēlēšanām, jo esot politiski neitrāli, bet 14% nepiedalīsies, jo neuzticas politiķiem, partijām, valdībai.

Vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto norādījuši, ka lēmumu par piedalīšanos vēlēšanās pieņem tikai pēdējās nedēļas laikā. Visbiežāk tie ir gados vecākie respondenti, Rīgas reģiona iedzīvotāji. 24% Latvijas pilsoņu lēmumu par dalību vēlēšanās pieņem pēdējo divu līdz četru nedēļu laikā, savukārt 35% vēlētāju šo lēmumu ir pieņēmuši agrāk.

Atbilstoši aptaujas rezultātiem, sabiedrības vairākumam ir noraidoša attieksme pret balsu pirkšanu vēlēšanās. Situācijā, ja pirms pašvaldību vēlēšanām tiktu piedāvāta nauda par to, lai nobalsotu par noteiktu sarakstu vai kandidātu, lielākā daļa respondentu atteiktos no šāda piedāvājuma un ziņotu vēlēšanu komisijai, policijai, medijiem vai ierakstītu par to sociālos tīklos.

Kopumā 18% aptaujāto vēlētāju apgalvoja, ka paņemtu piedāvāto naudu vai labumus, bet balsotu par to, par ko vēlas. Tikai 1% aptaujas dalībnieku izpildītu prasīto - paņemtu naudu vai labumus un nobalsotu par solīto sarakstu.

Dominējošā daļa jeb 63% sabiedrības viennozīmīgi nosoda cilvēkus, kuri piekrīt "pārdot balsi". Vēl 12% drīzāk to nosoda. Par nesodāmu rīcību to atzina 10% aptaujāto vēlētāju. Kopumā vairāk nosodoša attieksme pret balsu pirkšanu vēlēšanās vērojama gados vecāko respondentu, latviešu, lauku teritorijās dzīvojošo, kā arī finansiāli mazāk nodrošināto iedzīvotāju vidū.

Pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija sākumā.

2021.gada pašvaldību vēlēšanās, kurās gan netika vēlēta Rīgas dome, piedalījās 327 950 balsstiesīgo jeb 34,01%.

Naktī vietām gaidāma salna

vs.lv — Sun, 11 May 2025 15:53:00 +0300

Tuvākajā diennaktī laika apstākļi Latvijā būtiski nemainīsies, bet naktī uz pirmdienu atkal vietām gaidāma salna, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

Naktī mākoņi debesis virs Latvijas klās tikai daļēji, tomēr dažviet gaidāms neliels lietus. Vietām Kurzemē veidosies migla, dūmaka. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļrietumu, ziemeļu vējš. Minimālā gaisa temperatūra būs +1...+6 grādi, bet vietām tā noslīdēs arī līdz 0...-1 grādam.

Rīgā naktī gaidāms daļēji mākoņains un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļrietumu, ziemeļu vējš. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +4...+6 grādiem.

Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, kas vietām austrumos nesīs īslaicīgu lietu. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļrietumu, ziemeļu vējš. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +12...+15 grādiem, daudzviet piekrastē līdz +9...+11 grādiem.

Rīgā jaunās nedēļas pirmajā dienā uzspīdēs saule un nokrišņi nav gaidāmi. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļrietumu, ziemeļu vējš. Maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā būs +11...+13 grādi, prognozē LVĢMC.

Dizaineri stāsta, kā latviešiem iekārtot dārzu pie mājas (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 10 May 2025 13:54:00 +0300

Mūsdienu straujais, saspringtais dzīves ritms rada daudz stresa, tāpēc cilvēkiem ir nepieciešama atpūta.

Mūsdienīgs dārzs nav tikai zaļš mauriņš ar rožu dobi vai vienkārši sakopta vide. Tas kļūst par vietu, kur atpūsties un sajust dabas tuvumu. Estētisks, harmonisks un ilgtspējīgs. Iepazīt jaunākās dārza un ainavu dizaina tendences, smelties iedvesmu dārza labiekārtošanai, saņemt ekspertu padomus un iegādāties stādus un citas nepieciešamās preces darbam un atpūtai - to visu piedāvās izstāde "Dārzs un dzīvesstils 2025" Ķīpsalā jau 10. un 11.maijā! Bet, pirms nāc uz izstādi, par jaunākajām dārza dizaina tendencēm uzzini jau tagad!

Dārzs kā dzīves filozofija

Mūsdienu straujais, saspringtais dzīves ritms rada daudz stresa, tāpēc cilvēkiem ir nepieciešama atpūta. Ainavu un dārza dizainā aizvien aktuālāka kļūst tendence veidot vidi, kura iedvesmo, nomierina, dziedē un atspoguļo cilvēka vērtības. Arvien populārāki kļūst mierpilni dārza stūrīši meditācijai vai rīta kafijai, apstādījumi, kuri nomierina un padara iemītnieku iekšējo pasauli harmonisku un sakārtotu. "Neatkarīgi no aktuālajām dizaina tendencēm vissvarīgākais ir radīt vidi, kurā cilvēks jūtas labi un dabiski," uzsver interjera un vides dizainere Kristiana Kazarjana.

Dārzs - dzīvojamās zonas paplašinājums

Šobrīd dārzs ir kļuvis par mājas iekštelpas paplašinājumu un ataino īpašnieka vērtības. Terases un lapenes, un citādas dārza būves - to popularitāte turpina pieaugt, paplašinot dārza funkcijas un veidojot jaunas dzīves telpas. Lai sasniegtu saskaņotu izskatu starp mājas iekšpusi un dārzu tās ārpusē, mēbeles un dekorus ieteicams izvēlēties tā, lai tie turpinātu un atspoguļotu mājas iekšējo dizainu. Piemēram, terases mēbeles un apgaismojums var atkārtot mājas interjera elementus vai to krāsas un tekstūras. Turklāt tie var būt ne tikai dizaina elementi, bet arī koki un krūmi, kuri ar krāsām un formām veido vidi.

Dabas formu un krāsu estētika

Dārza struktūra vairs nav tik formāla, nav jāizmanto obligāti konkrēti vides elementi. Iekārtojot dārzus, aizvien vairāk tiek izmantotas liektas līnijas un neregulāras formas, kas liek dārzam izskatīties dabiski un harmoniski. Krāsu toņu paletē joprojām dominē dabas iedvesmoti toņi: siltie smilškrāsas, pelēkie, zemes toņi un dzīvīgi akcenti no zaļganbrūniem un okera toņiem.

Ilgtspēja - ne izvēle, bet nepieciešamība

Videi draudzīga domāšana ienāk arī dārza plānošanā. Ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības aspektus, dabai draudzīgi, dabīgi, ilgtspējīgi un otrreiz pārstrādāti materiāli ir kļuvuši par svarīgu elementu eksterjera dizainā. Piemēram, dārza mēbeles un terases segumi, kas izgatavoti no otrreiz pārstrādātas koka vai plastmasas, ne tikai rada estētiski pievilcīgu vidi, bet arī veicina resursu efektīvu izmantošanu un vides aizsardzību. Aktuāli ir akmens, stikls un metāls - materiāli, kas ne tikai nodrošina estētisku izskatu, bet arī to, ka no tiem veidotie dārza elementi būs ar ilgu mūžu dārza dizainā. Akmens elementi, piemēram, soli un ceļa segumi, rada eleganci un izturību, kamēr stikla un metāla akcenti var piešķirt modernu un industriālu pieskaņu āra telpām. Tāpat arī pieaug pieprasījums pēc tādiem dārziem, kuri ir viegli kopjami. Tiek izmantoti daudzgadīgie augi, ziemcietes un vietējās izcelsmes koki un krūmi. Tas ne tikai atvieglo ikdienas dārza kopšanu, bet arī padara šādi veidotu dārzu ilgmūžīgāku.

Akmens - dārza dizaina karalis

"Dārza un ainavu dizainā akmenim vienmēr ir bijusi nozīmīga vieta, simbolizējot stabilitāti, dabiskumu un ilgmūžību. Bet šogad akmens materiāli piedzīvo īpašu aktualitāti, un to varētu raksturot trīs vārdiem - izturība, ilgmūžība un estētika," norāda ainavu arhitekte un dabīgā akmens materiālu eksperte Loreta Erele. Īpaši aktuāli ir lielizmēra plākšņu segumi no regulārām un neregulārām formām, dabīgi šķeltas un apstrādātas virsmas (neperfekcija ir jaunais skaistums!), akmens kā skulpturāls elements dārzā, iezīmējot asimetriju un netradicionālas formas, kā arī ilgmūžīgais materiāls granīts, bazalts un slāneklis. Terases plāksnes ar neslīdošu virsmu, bruģakmeņi, granīta kāpnes, puķu podi un kastes ar faktūru - tas viss kalpo gan estētikai, gan funkcionalitātei daudzu gadu garumā.

Modernās tehnoloģijas - komforts un efektivitāte

Automatizācija un ekoloģija ir galvenie vārdi, kad runa ir par dārza uzturēšanu. Dārzus arvien vairāk aprīko gan ar viedo apgaismojumu, gan ar automatizētām laistīšanas sistēmām, kas ne tikai ietaupa laiku, bet arī ūdeni. Šīs sistēmas var tikt integrētas ar mājas viedtehnoloģijām, lai nodrošinātu automātisku dārza laistīšanu, apgaismojuma kontroli, mauriņa pļaušanu un daudzas citas lietas neatkarīgi no dārza saimnieka atrašanās vietas.

Latvijā ligzdojošam klinšu ērgļu pārim izšķīlies ērgļu mazulis

vs.lv — Sat, 10 May 2025 12:51:00 +0300

Tiešraides kamerās vērojamajam klinšu ērgļu pārim - Spilvei un Grīslim, šonedēļ izšķīlies ērgļu mazulis, aģentūru LETA informēja AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

Uzņēmumā norāda, ka pirmo olu klinšu ērgļu pāris izdēja 26.marta vakarā.

Ornitologs un LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis skaidro, ka šis ir nozīmīgs notikums, jo Latvijā ligzdo no astoņiem līdz desmit klinšu ērgļu pāriem un tā ir viena no retākajām putnu sugām Latvijā.

Jau ziņots, ka LVM nodrošina iespēju tiešraidē vērot ērgļu ligzdas, kas sniedz interesentiem iespēju iepazīt putnu ligzdošanas paradumus, kā arī sniedz ieguldījumu klinšu ērgļu izpētē. Uzņēmums projektu īsteno jau devīto gadu.

Leona XIV inaugurācijas mise notiks 18.maijā

vs.lv — Fri, 09 May 2025 21:17:00 +0300

Romas Katoļu baznīcas pāvesta Leona XIV inaugurācijas mise notiks 18.maijā Svētā Pētera laukumā, pavēstīja Vatikāns.

Sagaidāms, ka notikums pulcēs daudzus pasaules līderus.

Jaunais pontifiks pirmdien tiksies ar žurnālistiem, bet nākamajā piektdienā - ar pie Svētā Krēsla akreditētajiem diplomātiem, paziņoja Vatikāns.

Leona pirmā vispārējā audience notiks trešdien, 21.maijā, bet 24.maijā viņš tiksies ar Romas kūrijas locekļiem - augstākajām Vatikāna amatpersonām.

Jau ziņots, ka katoļu baznīcas konklāvs ceturtdien par jauno pāvestu ievēlēja kardinālu Robertu Prevostu, kas, stādamies amatā, pieņēma Leona XIV vārdu.

Naktī Kurzemē gaisa temperatūra pazemināsies līdz -4 grādiem

vs.lv — Thu, 08 May 2025 18:53:00 +0300

Naktī uz piektdienu gaisa temperatūra Latvijā pazemināsies līdz +3..-4 grādiem, lielākā salna gaidāma Kurzemē, prognozē sinoptiķi.

Naktī mākoņi daļēji klās Latvijas debesis, dienā to kļūs vairāk. Vietām būs nokrišņi, galvenokārt gaidāms neliels lietus.

Vējš pārsvarā būs lēns. Gaisa temperatūra dienā paaugstināsies līdz +8..+11 grādiem.

Rīgā tuvākajā diennaktī būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām iespējams īslaicīgs lietus. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu, ziemeļrietumu vējš. Naktī dažviet piepilsētā gaiss atdzisīs līdz -2 grādiem, Rīgas centrā - līdz +2 grādiem. Dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +9..+10 grādiem.

EP mainījis vilku aizsardzības statusu no "stingri aizsargāts" uz "aizsargāts"

vs.lv — Thu, 08 May 2025 14:45:00 +0300

Eiropas Parlaments (EP) ir mainījis Eiropas Savienības (ES) vilku aizsardzības statusu no "stingri aizsargāts" uz "aizsargāts", tā saskaņojot to ar Bernes konvenciju, informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.

Parlaments ar 371 balsi pret 162 un 37 deputātiem atturoties atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu grozīt Dzīvotņu direktīvu, lai saskaņotu ES vilku aizsardzības statusu ar Bernes konvenciju. EK ar priekšlikumu grozīt vilku aizsardzības statusu ES nāca klajā pēc EP pieprasījuma.

Tagad dalībvalstīm būs lielāka elastība vilku populācijas pārvaldībā, lai uzlabotu šo plēsēju līdzāspastāvēšanu ar cilvēkiem un mazinātu pieaugošā vilku skaita ietekmi ES. Plānots, ka tās arī varēs labāk pieņemt lēmumus, kas pielāgoti situācijai konkrētajā reģionā.

Dalībvalstīm būs jāturpina nodrošināt vilku aizsardzība, un tās arī turpmāk varēs vilku iekļaut valsts tiesību aktos kā stingri aizsargājamu sugu un piemērot stingrākus aizsardzības pasākumus.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas tagad ir oficiāli jāapstiprina arī ES Padomei, kas šo pašu tekstu atbalstīja 2025.gada 16.aprīlī. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī, un dalībvalstīm būs 18 mēneši laika tās ieviešanai.

Saskaņā ar EK datiem Eiropā ir vairāk nekā 20 000 vilku, un to populācija un apdzīvotie areāli paplašinās. Šis aizsardzības panākums tomēr ir izraisījis arvien lielākus konfliktus ar cilvēku darbību dažos reģionos, jo īpaši saistībā ar mājlopiem, norāda EK.

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar VMD plāno novērotā jenota ķeršanu

vs.lv — Wed, 07 May 2025 15:32:00 +0300

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar Valsts meža dienestu (VMD) plāno aprīlī Latgalē novērotā jenota ķeršanu, lai tas nevarētu brīvi pārvietoties savvaļā un neapdraudētu Latvijas dabas daudzveidību, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.

Kārtību, kādā jārīkojas valstī nebijušas invazīvas sugas konstatēšanas gadījumā, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula. DAP, ievērojot šo regulējumu, kopā ar VMD organizē agrīnās izskaušanas pasākumu, jo jenots ir medījamo dzīvnieku sarakstā un VMD ir kompetentā iestāde medību jomā.

Reinika informēja, ka Latvijā savvaļā līdz šim jenots konstatēts vienu reizi - pirms pāris gadiem Rīgā.

Kā skaidro DAP eksperti, Ziemeļamerikas jenots labi pielāgojas dzīvei dažādos apstākļos, taču priekšroku dod dzīvošanai ūdens tuvumā. Dzīvnieks ir visēdājs, spēj medīt uz sauszemes, ūdenī un kokos, tāpēc jenots ir daudzpusīgāks plēsējs nekā vairums vietējās plēsēju sugas. Tas pārnēsā 12 dažādus patogēnus un slimības, kā arī citiem dzīvniekiem un cilvēkiem bīstamus parazītus.

Visā Latvijā invazīvo sugu izplatīšanās ir nozīmīga problēma. Invazīvās svešzemju sugas ir Latvijas dabai neraksturīgas augu un dzīvnieku sugas, kas strauji vairojas un agresīvi izplatās, izkonkurē vietējās sugas un apdraud dabas daudzveidību, izmaina ekosistēmas, rada ekonomiskus zaudējumus, atsevišķas sugas arī kaitējumu cilvēka veselībai, brīdina eksperti.

Aprīļa beigās kāds žurnāla "Medības" lasītājs portālam "medibam.lv" vēstījis, ka Latgalē, netālu no Krievijas robežas, meža kamerā uzņemts attēls, kurā redzams dzīvnieks, kas pēc visa spriežot ir jenots (Procyon lotor).

DAP aicina arī turpmāk iedzīvotājus būt vērīgiem un par katru novēroto invazīvo sugu ziņot vietnē "invazivs.lv".

«TikTok» par miljardu eiro Somijā būvēs datu centru

vs.lv — Wed, 07 May 2025 11:45:00 +0300

Ķīnas sociālo mediju platforma "TikTok" otrdien paziņoja, ka investēs vienu miljardu eiro, lai Somijā uzbūvētu datu centru.

Ķīnas tehnoloģiju grupai "ByteDance" piederošā videoplatforma norāda, ka datu centrs Somijā esot "nozīmīgs solis", lai nodrošinātu datu drošību Eiropā.

"TikTok" skaidro, ka datu centrs Kouvolā, Somijas dienvidaustrumos, tiek būvēts saistībā ar 12 miljardu eiro vērto uzņēmuma iniciatīvu, lai aizsargātu 175 miljonu lietotāju Eiropā datus.

Kā ziņots, par Eiropas iedzīvotāju privāto datu nosūtīšanu uz Ķīnu un aizsardzības pret to nonākšanu Ķīnas varasiestāžu rīcībā nenodrošināšanu, platformai "TikTok" Īrijas Datu aizsardzības komisija pagājušajā nedēļā noteica 530 miljonu eiro sods.

Sociālo mediju platforma izmeklēšanas laikā atzina, ka ir glabājusi lietotāju no Eiropas datus Ķīnā, lai gan iepriekš to bija noliegusi.

Rietumvalstīs jau ilgstoši ir bijušas bažas par "TikTok" spēju aizsargāt lietotāju privātos datus, lai Ķīna tos nevarētu izmantot spiegošanas un propagandas mērķiem.

Maija vidū pakāpeniski kļūs siltāks

vs.lv — Tue, 06 May 2025 11:56:00 +0300

Šī nedēļa Latvijā gaidāma aptuveni piecus grādus aukstāka par normu, nākamnedēļ kļūs siltāks - bet temperatūra paaugstināsies pakāpeniski, prognozē sinoptiķi.

Eiropas ziemeļrietumos ir anticiklons, tā centrālā daļa atrodas virs Britu salām. Gar anticiklona austrumu malu Eiropā ieplūst arktiskās gaisa masas, vēsākais laiks gaidāms Somijā, Baltijas valstīs un Krievijā.

Paredzams, ka arī maija vidū daudzviet Eiropā saglabāsies gaisa plūsma no ziemeļiem, tomēr temperatūra pamazām paaugstināsies.

Visās tuvākajās naktīs gaisa temperatūra daļā Latvijas, kur būs mazāk mākoņu, noslīdēs līdz 0..-3 grādiem, nelielas salnas var turpināties arī nākamās nedēļas pirmajā pusē. Maksimālā temperatūra dienā būs +6..+11 grādi, šīs nedēļas nogalē termometra stabiņš vietām pakāpsies līdz +13 grādiem, saulainākajās dienās nākamnedēļ - līdz +18 grādiem. Nākamās nedēļas izskaņā gaisa temperatūra varētu pārsniegt +20 grādus.

Dažbrīd gaidāmi nokrišņi, lokāli iespējamas pērkona lietusgāzes, bet valstī vidēji nokrišņu daudzums prognozēts nedaudz mazāks par normu.

Saules ultravioletais starojums tuvākajā nedēļā būs zemāks nekā parasti maijā.

Naktī vietām iespējama salna, bet gaidāmā diena būs lietaina un vējaina

vs.lv — Mon, 05 May 2025 18:56:00 +0300

Otrdien gaidāms lietus un brāzmains vējš, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Nokrišņu zona otrdienas rītā sāks virzīties pāri Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem. Dienā gaidāms ziemeļrietumu, ziemeļu vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos kļūs brāzmains. Dienā gaiss iesils līdz +7…+11 grādiem.

Savukārt gaidāmajā naktī gaiss atdzisīs līdz +2...+7 grādiem, bet Latvijas centrālajos un austrumu rajonos zāles augstumā gaidāma arī salna, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz 0...-1 grādam.

Nakts sākumā debesis skaidrosies, tomēr nakts vidū no ziemeļiem tās pakāpeniski aizklās mākoņi. Valsts ziemeļu daļā iespējams neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, kas piekrastē būs brāzmains.

Arī Rīga nakts iesāksies ar skaidru laiku, savukārt nakts otrajā pusē debesis apmāksies. Nokrišņi gan nav gaidāmi. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaiss atdzisīs līdz +3...+5 grādiem.

Dienvidkurzeme piedāvā desmitiem tūrisma vietu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 05 May 2025 13:31:00 +0300

Speciālisti ir sagatavojuši interaktīvu karti.

Ir sācies siltais laiks, kam līdzi nāk arī došanās dabā, pārgājieni, laivu braucieni, ģimeņu pasākumi, kam visbiežāk seko arī pikniks dabā. Dienvidkurzemes novada tūrisma centra speciālisti ir sagatavojuši interaktīvu karti, kurā katrs var atrast publiski pieejamas piknika vietas novadā, ziņo vietne liepajniekiem.lv.

Dienvidkurzemes novads piedāvā plašu un daudzveidīgu atpūtas vietu klāstu dabā – ideāli piemērotas piknikam ģimenes lokā, draugu pulkā vai vienkārši nesteidzīgai atpūtai.

Visas šīs vietas ir brīvi pieejamas apmeklētājiem un atrodas skaistās, sakoptās ainavās, kur var baudīt mieru un dabu.

Lielākoties tās ir pašvaldības iekārtotas un uzturētas vietas. Nākot klāt jaunām, karti papildinās.

Kartē, uzspiežot uz sev interesējošo vietu, uzzināsiet, kāds katrā piknika vietā ir labiekārtojums un, ievadot savu atrašanās vietu, saņemsiet arī norādes, kā tur nokļūt.

Lūgums piknika vietu apmeklētājiem ievērot ugunsdrošību, tīrību un kārtību publiski pieejamo piknika vietu izmantošanā.

Atcerieties – ko atnesi, to aiznes!

Neatstāsim aiz sevis atkritumus, ko izdzenā vējš, kā arī pa apkārtni iznēsā meža dzīvnieki un putni – meža iemītniekiem sadzīves atkritumi var būt bīstami veselībai un dzīvībai.

Billa Geitsa meita nejauši atklājusi tēva diagnozi

vs.lv — Mon, 05 May 2025 06:03:00 +0300

22 gadus vecā Fībija Geitsa, tehnoloģiju magnāta un “Microsoft” līdzdibinātāja Billa Geitsa meita, nejauši pavēstījusi par tēva iespējamo diagnozi — autisma spektra traucējumiem (AST). Tas noticis intervijas laikā podkāstā Call Her Daddy, kur šo detaļu pamanīja arī The Independent, ziņo Fokus.

Atbildot uz jautājumu par to, kā viņas draugi reaģē, pirmo reizi satiekot Bilu Geitsu, Fībija sacīja:
“Puisim tā ir šausmīga pieredze. Man tas ir smieklīgi, jo mans tētis ir ļoti neveikls komunikācijā. Kā viņš pats ir teicis — viņam ir Aspergera sindroms. Tāpēc tas man ir smieklīgi.”

Lai gan 69 gadus vecais uzņēmējs nekad iepriekš publiski nav apstiprinājis, ka viņam būtu Aspergera sindroms (kas tagad klasificēts kā daļa no autisma spektra), viņš savās 2025. gada atmiņās “Source Code” rakstīja, ka viņam, iespējams, šādu diagnozi izvirzītu, ja viņš būtu bērns mūsdienās.

“Ja es šodien augtu, man, visticamāk, diagnosticētu autisma spektra traucējumus,” raksta Geitss. “Manā bērnībā tas, ka dažu cilvēku smadzenes informāciju apstrādā citādi, nebija plaši saprotams. Manu vecāku rīcībā nebija rokasgrāmatu vai padomu, kas palīdzētu izskaidrot, kāpēc viņu dēls kļuva apsēsts ar projektiem, palaida garām sociālos signālus vai uzvedās nepiemēroti, pats to nemanot.”

Geitss atzina, ka termins "neirodažādība" (neurodivergent), kas apraksta cilvēkus ar atšķirīgu domāšanas vai uztveres veidu, parādījās tikai 1990. gados. Turklāt AST oficiālā diagnostika kļuva pieejama tikai 1980. gados, kad viņam jau bija vairāk nekā 20 gadi.

Intervijās Geitss arī iepriekš ir atzinis, ka bērnībā juties “savādāks”:

“Es vienmēr zināju, ka esmu citāds, un tas mulsināja citus — mans enerģijas līmenis, mana intensitāte, vēlme visu izzināt. Kad esi bērns, ir grūti saprast, kāpēc cilvēki uz tevi reaģē tā, kā viņi reaģē.”

Pirmo reizi pieņēmumu par iespējamu AST viņš dzirdējis aptuveni pirms 25 gadiem. “Es atceros, kā nodomāju: ‘Ko? Es vadu sasodītu uzņēmumu.’ Bet pēc tam sapratu — iespējams, tas tiešām ir patiesi,” viņš piebilda.

Fībija Geitsa šobrīd studē Stenfordas Universitātē un satiekas ar sera Pola Makartnija mazdēlu. Nesen viņa kopā ar draudzeni Sofiju Kiani izveidoja jaunuzņēmumu — lietotni, kas palīdz ātri un izdevīgi atrast apģērbu internetā.

Kultūras ministre pērn algā saņēmusi 96 125 eiro

vs.lv — Sat, 03 May 2025 20:39:00 +0300

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) pērn algā saņēmusi 96 125 eiro, liecina viņas amatpersonas deklarācija.

Viņa saņēmusi algu 38 024 eiro apmērā no Kultūras ministrijas, savukārt vēl 58 100 eiro - no Valsts kancelejas.

Procentos no AS "Swedbank" Lāce saņēmusi 35 eiro, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras - pabalstu 300 eiro apmērā, kā arī apdrošināšanas atlīdzību no AAS "BTA Baltic Insurance Company" 30 eiro apmērā.

Kultūras ministres lietošanā ir dzīvoklis Rīgā, savukārt valdījumā - 2021.gada vieglā automašīna "Audi Q4 35 E-tron".

Lācei nav skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.