VS: Rubrikas ziņas Kriminālziņas

Valsts sekretārs: Liepājas cietums, iespējams, ir modernākais visā Ziemeļeiropā

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 18:24:00 +0300

Jaunais Liepājas cietums ir modernākais cietums Baltijā un, iespējams, arī visā Ziemeļeiropā, aģentūrai LETA sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Mūsdienīgums izpaužas izmantotajās tehnoloģijās, tostarp drošības sistēmās. Pilnīgi unikālas tehnoloģijas, kādu nebūtu citviet pasaulē, gan nav ieviestas. "Parasts cietums visa veida ieslodzītajiem bez īpašām ekstrām. Šajā cietumā varēs uzturēties gan miljonārs, gan cilvēks no viszemākā sociālā slāņa, kuram vienkārši nav paveicies. Uzdevums ir vienkāršs, proti, lai cilvēks pēc atbrīvošanas nevienam nedarītu pāri un neizdarītu jaunus noziegumus," uzsvēra amatpersona.

Jaunais cietums būs paredzēts tikai vīriešiem un Kurzemes un tuvāko reģionu ieslodzītajiem. Jaunais cietums ne tikai palīdzēs resocializēt ieslodzītos, bet arī mazināt ieslodzīto subkultūru un aizliegto priekšmetu nonākšanu kamerās. Subkultūrā viena no iezīmēm ir iespēja apmainīties ar informāciju, taču jaunajā ieslodzījuma vietā katrā kamerā uzturēsies tikai divi ieslodzītie, nevis vairāk par desmit cietumnieki.

Vienlaikus jaunais cietums ļaus cietuma darbiniekiem veikt daudz efektīvāku ieslodzīto kontroli un pārraudzību. Lai arī Latvijā līdz šim esošajās ieslodzījuma vietās bijuši bēgšanas gadījumi, jaunais cietums ir būvēts tā, lai vēl būtiskāk samazinātu šo risku. Konkrētus drošības elementus valsts sekretārs neminēja, taču uzsvēra, ka jau pati cietuma atrašanās vieta mazina šo risku, jo cietuma perimetrā nav dzīvojamo ēku, bet ir, piemēram, trīs līmeņa žogs.

Jaunajā cietumā būs nepieciešami 450 dažādu līmeņu un profesiju darbinieki. Patlaban vecajā Liepājas cietumā ir aptuveni 200 darbinieki, kuri attiecīgi pāries darbā uz jauno cietumu. Attiecīgi Ieslodzījuma vietu pārvaldei jānodrošina papildus aptuveni 250 darbinieki. Daļa darbinieku vēl varētu pāriet no Jelgavas cietuma, kuru līdz ar jauno Liepājas cietumu slēgs. Ņemot vērā šo apstākli, TM un Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka notiek darbinieku piesaiste darbam cietuma sistēmā.

Vaicāts par to, vai Liepājas cietums nākotnē nekļūs par Latvijas supercietumu un attiecīgi rezultēsies citu plānos neiekļautu ieslodzījuma vietu potenciālā slēgšanā, ņemot vērā, ka formāli noziegumu skaits samazinās, valsts sekretārs atbildēja, ka patlaban patiesībā ir tendence ieslodzīto skaitam nesamazināties plašā mērogā. Pirms trīs gadiem, sākot būvēt jauno Liepājas cietumu, bija prognoze, ka šogad ieslodzīto skaits būs 3400, lai gan patlaban ir aptuveni 3600. Tas, piemēram, skaidrojams ar izmaiņām lietās par valsts drošību un vardarbību. Patlaban Tieslietu ministrija uzskata, ka jauni milzu cietuma kompleksi nav nepieciešami, taču problēma jārisina lokāli. Vienlaikus, protams, ieslodzījuma sistēmas infrastruktūras attīstībai ir nepieciešams finansējums.

Jau ziņots, ka līdz ar jaunā Liepājas cietuma izveidi plānots slēgt veco Liepājas cietumu. Tapat nākamā gada vidū plānots slēgt arī Jelgavas cietumu, bet nedaudz vēlāk Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli.

Pirmdien Liepājā norisinās jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvobjekta nodošanas pasākums pasūtītājam TM.

Pirms termiņa pabeigtais un nupat ekspluatācijā nodotais jaunais Liepājas cietums ir uzbūvēts, ietaupot 5,3 miljonus eiro.

Jaunajā Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilps sešas dažādas ēkas. Kopējā teritorijas platība ir 305 116 kvadrātmetru platībā, kopējā telpu plānotā platība aptuveni 37 400 kvadrātmetri.

Tāpat vēstīts, ka TM meklē iespējas radīt jaunu resocializācijas pasākumu īstenošanai atbilstošu ieslodzījuma infrastruktūru ieslodzītajām sievietēm, jo jaunais Liepājas cietums būs paredzēts tikai vīriešiem.

IeVP priekšnieks Dmitrijs Kaļins atklājis, ka tiek vērtēta iespēja sieviešu cietuma vajadzībām būvēt jaunu korpusu Cēsīs. Kā noskaidroja aģentūra LETA, pašvaldība šai iecerei neiebilst.

Noziedznieki izliekas par elektriķiem un mēģina iekļūt mājās (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 11:57:00 +0300

“Sadales tīkla” darbinieki ar klientiem sazinās latviešu valodā un nepieprasa ievadīt vai sniegt Smart-ID datus.

Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS “Sadales tīkls” vai AS “Latvenergo” darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties gan telefoniski, gan arī zvana pie durvīm un mēģina iekļūt mājoklī, aizbildinoties ar skaitītāju pārbaudes nepieciešamību.

Krāpnieki lielākoties sazinās krievu valodā. Telefona zvani tiek veikti gan no vietējiem, gan ārvalstu numuriem.

Viens no krāpnieku mērķiem ir izvilināt privāto informāciju – piekļuves internetbankai, arī personu apliecinošu dokumentu datus. Lai pasargātu sevi, ņemiet vērā, ka “Sadales tīkla” darbinieki ar klientiem sazinās latviešu valodā un nepieprasa ievadīt vai sniegt Smart-ID datus vai internetbanku piekļuves kodus izejošajos zvanos. Uzņēmuma darbiniekiem nav arī nepieciešamības pieprasīt, piemēram, pases numuru vai tamlīdzīgu informāciju.

Klātienes vizītes nepieciešamības gadījuma “Sadales tīkls” klientus par to informē iepriekš. Tāpat uzņēmuma darbiniekiem līdzi vienmēr jābūt identifikācijas apliecībai, kuru klients var lūgt uzrādīt. Jāņem arī vērā, ka darbiniekiem nav nepieciešams iekļūt mājoklī, ja tajā neatrodas skaitītājs.

Bažu gadījumā iedzīvotāji aicināti sazināties ar “Sadales tīklu”, zvanot uz informatīvo tālruni 8403. Uzņēmums arī īpaši aicina iedzīvotājus par krāpnieku aktivitātēm brīdināt vecāka gadagājuma ģimenes locekļus! Detalizētākus drošības ieteikumus var smelties cert.lv mājaslapā.

Daugavpilī nakts vidū kokā ietriecies un gājis bojā motociklists

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 09:34:00 +0300

Piektdien Latvijā reģistrēti 158 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā viens un cieta vēl 18 cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Piektdien ap plkst.2 naktī Daugavpilī, Stropu aktīvās atpūtas trasē, motocikla vadītājs, iespējams, nav ticis galā ar transportlīdzekļa vadību un ietriecies kokā. Motocikla vadītājs negadījumā gāja bojā. Valsts policija izmeklē negadījuma apstākļus.

Vakar deviņi cilvēki cieta avārijās Rīgas reģionā, pieci - Latgalē, trīs - Zemgalē, bet viens - Kurzemē. Divi no cietušajiem bija gājēji, bet trīs - elektroskrejriteņu vadītāji.

Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā policija vakar aizturējusi septiņus vadītājus - pa diviem Kurzemē un Vidzemē, bet pa vienam - Zemgalē, Latgalē un Rīgas reģionā. Aizturēts arī viens vadītājs, kurš bija lietojis narkotiskās vielas. Pieci aizturētie vadītāji pie transportlīdzekļu stūres bija sēdušies tik nopietnā reibumā, ka viņiem piemērots kriminālsods, līdz ar to konfiscēs transportlīdzekli vai piedzīs transportlīdzekļa vērtību.

Savukārt par ātruma pārsniegšanu autovadītājiem vakar noformēti 205 protokoli: Rīgas reģionā sodīti 14 autovadītāji, Vidzemē - 71, Kurzemē - 46, Latgalē - 38, bet Zemgalē - 36 transporta līdzekļu vadītāji.

Kopumā policija vakar noformējusi 429 protokolus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

VDD veicis Rosļikova un viņam piederošās automašīnas kratīšanu

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 20:38:00 +0300

Valsts drošības dienests (VDD) iepriekš sāktā kriminālprocesā ceturtdien ir veicis Rīgas domes deputāta Alekseja Rosļikova ("Stabilitātei") un viņam piederošās automašīnas kratīšanu, aģentūrai LETA apliecināja dienestā.

Rosļikovs nav aizturēts.

No plašākiem komentāriem VDD atturas.

Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties ar Rosļikovu.

Kā nosaka Kriminālprocesa likums, ja ir pietiekams pamats domāt, ka kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti vai dokumenti atrodas kāda cilvēka apģērbā, viņam klātesošajās mantās, uz viņa ķermeņa vai ķermeņa atvērtajos dobumos, var izdarīt personas kratīšanu.

LETA jau ziņoja, ka šogad jūnijā VDD sāka kriminālprocesu pret Rosļikovu. Kriminālprocess sākts, izvērtējot Rosļikova izteikumus 5.jūnija Saeimas sēdē, kā arī citas pēdējā laika aktivitātes.

Savukārt šogad 16.jūnijā VDD aizturēja un nopratināja Rosļikovu. VDD arī veica kriminālprocesuālas darbības četros ar Rosļikovu saistītos objektos.

VDD jau vairākkārt ar partijas "Stabilitātei!" vadītāju ir veicis preventīvas pārrunas, brīdinot par paredzēto kriminālatbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā.

VDD šogad februāra sākumā veica pārrunas ar Rosļikovu saistībā ar viņa publiskajiem izteikumiem, kas vērsti pret latviešiem. Pārrunu laikā VDD pieņēma Rosļikova paskaidrojumus par šādu izteikumu paušanas iemesliem un mērķiem.

Tāpat toreiz Rosļikovs tika brīdināts par paredzēto atbildību nacionālā naida izraisīšanas vai citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumā.

Savukārt 5.jūnijā Rosļikovu parlamentāriešu vairākums izslēdza no parlamenta sēžu zāles. Viņš Saeimas tribīnē paaugstinātā balss tonī pauda, ka krievvalodīgie arī ir stāvējuši barikādēs kopā ar latviešiem. Viņš uzdeva retoriskus jautājumus, kas tiks izdomāts nākamajiem krievvalodīgajiem - "atsevišķi rezervāti, likums, ka krievvalodīgie nevar savu bērnu saukt noteiktā vārdā, jo tas ir krieviskots".

Rosļikovs arī norādīja, ka ar dažādiem likumiem un lēmumiem valsts esot "bombardējusi mūsu ģimenes", ar to domājot krievvalodīgās ģimenes.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā liela daļa iedzīvotāju ir krievi, kas ik dienas mājās runā krieviski, bet arī piedalās valsts attīstībā, tādēļ bez viņiem valsts nevarēs attīstīties.

Uzrunas beigās viņš krieviski izsaucās "Mēs esam vairāk! Krievu valoda - mūsu valoda!", kā arī parādīja rupju žestu ar rokām. Par to tika pieņemts lēmums viņu izslēgt uz šo sēdi un izraidīt no zāles.

Ventspils novadā pludmalē atrasta drona atlūza

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 17:23:00 +0300

Ceturtdien Ventspils novada Vārves pagasta pludmalē atrasta drona atlūza, noskaidroja Valsts policijā.

Policija strādā notikuma vietā, kur patlaban ir norobežota apkārtne. Sākotnējā informācija liecina, ka notikuma vietā apdraudējums nav konstatēts.

Policija pieļauj, ka atlūza izskalota no jūras. Tāpat informētas atbildīgās iestādes un uz notikuma vietu dodas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas grupa.

NBS informē, ka no jūras izskalota drona astes atlūza. NBS Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas grupa veiks atrastā objekta analīzi.

NBS izplatītajā foto redzama daļa no drona ar dzinēju, bet tā asti rotā divi burti kirilicā un vairāki cipari.

Aģentūra LETA sazinājās ar pašvaldības pārstāvi Marlenu Zvaigzne, kura apstiprināja, ka Ventspils novada pašvaldības policijas rīcībā līdz šim brīdim nebija informācijas par novada teritorijā atrastu dronu.

Krievijas specdienestu sabotieru grupā bijuši četri Latvijas iedzīvotāji

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 12:08:00 +0300

Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem - Lietuvas sabiedrisko mediju LRT, Krievijas "The Insider", Igaunijas "Delfi" un Polijas "Frontstory".

Tie ir šogad martā lauku īpašumā Vidzemē aizturētais, 62 gadus vecais Latvijas nepilsonis Vasilijs Kovačs, viņa māsas dēli, divdesmitgadnieki Romāns un Vadims Borsuki no Ukrainas, kuri ar māti Latvijā bija nonākuši, bēgot no kara, un bijušais zemūdens stūrmanis no Rīgas, pensionārs Aleksandrs Kacers.

Lietuvas izmeklētāji uzskata, ka brāļi ar Kovaču 2024.gada jūnijā un jūlijā divreiz aizgādāja sabotāžai domātās pakas no Rīgas uz Viļņu. Kacers bijis vēl viens paku sūtījuma ķēdes posms.

Šis atzars, kas sākās Latvijā un apvienoja pamatā bijušos padomju zemūdens flotes biedrus, bija daļa no vērienīgas Krievijas militārā izlūkošanas dienesta (GRU) sabotāžas operācijas, vēsta "Re:Baltica".

Lietuvas prokuratūra Kovaču tur aizdomās par piedalīšanos teroristu grupas organizētās darbībās, par ko draud 20 gadu cietumsods vai pat brīvības atņemšana uz mūžu. Kovačs vainu noliedz un uzstāj, ka lieta ir safabricēta.

Tomēr, kā norāda "Re:Baltica", viņš neatgādina parastu Latvijas iedzīvotāju, kurš katru dienu iet uz darbu un nedēļas nogalēs dodas makšķerēt.

"Re:Baltica" zināms, ka Kovačs Latvijā ieradās 80. gados no Ukrainas, lai strādātu celtniecībā, un Latvijā nodibināja ģimeni. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš izveidojis ar tirdzniecību saistītu biznesu Krievijā, kas viņam vēlāk esot atņemts. Viņš saimniekojis zirgu saimniecībā, kas pieder radiniekam, un periodiski guvis ienākumus kā kapteinis, pārvedot mazizmēra kuģus no Spānijas uz Kubu, Kaboverdi Atlantijas okeānā un Maljorku.

Kratīšanā viņa mājā Valsts drošības dienests (VDD) virtuvē zem izlietnes starp trauku mazgājamām kapsulām atradis pistoli ar novīlētu sērijas numuru. Izmeklētāji konfiscējuši arī priekšmetu, kas līdzinājās mobilo sakaru slāpēšanas ierīcei.

"Re:Baltica" vēsta, ka vienlaikus kratīšanā tika atrasta arī kriminālās autoritātes Genādija Vaļagina slepkavības krimināllietas materiāli. Vaļaginu 2022.gadā nošāva Pļavniekos, un par viņa slepkavību notiesāja divus Lietuvas pilsoņus. Kovača versijā materiālus kāds atstājis viņa mājas pastkastītē cerībā, ka viņš "spēs palīdzēt". Kovačs gan neesot spējis loģiski izskaidrot, kā tieši viņš varētu palīdzēt. Viņš arī nezinot, kā virtuvē nonāca pistole.

Kovačs ir vienīgais Latvijas atzarā iesaistītais, kurš joprojām ir apcietināts. Abus brāļus izmeklētāji atbrīvoja pēc pāris mēnešiem, bet šovasar no apcietinājuma atbrīvots arī pensionārs Kacers.

VDD apstiprinājis, ka pēc Lietuvas kolēģu pieprasījuma aizturējis Kovaču un pārmeklējis ar viņu saistītas vietas. Vairāk izpaust VDD atteicās, jo lieta ir Lietuvas prokuratūras pārziņā. Lietuvas izmeklētāji par to runāt atteicās, norāda "Re:Baltica".

Jau ziņots, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra un Lietuvas Kriminālpolicijas birojs atklājuši personu grupu, kas organizējusi četrus teroraktus Eiropas valstīs.

Noskaidrots, ka 1973.gadā dzimušais Lietuvas pilsonis A.Š. pagājušā gada 19.jūlijā, darbojoties kopā ar līdzdalībniekiem, izmantojis starptautiskos piegādes dienestus DHL un DPD, lai no Viļņas uz Eiropas valstīm nosūtītu četrus sūtījumus ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm. Mediji iepriekš ziņojuši, ka šī Lietuvas pilsoņa vārds ir Aleksandrs Šuranovs.

Divi no šiem sūtījumiem tika nosūtīti uz Lielbritāniju ar DHL kravas lidmašīnām, bet pārējie divi tika nosūtīti uz Poliju ar DPD kravas automašīnām.

Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka noziegumus organizēja un koordinēja Krievijas pilsoņi, kas bija saistīti ar Krievijas militārās izlūkošanas dienestiem.

Vairāki no noziegumu koordinatoriem ir tieši saistīti arī ar 2024.gada maijā Viļņā notikušo teroraktu, kad tika aizdedzināts veikals "Ikea".

Tie ir 1988.gadā dzimušais Ukrainas pilsonis Danilo Hromovs, kurš izmanto arī Krievijas pilsoņa Jaroslava Mihailova personas datus, un 1971.gadā dzimušais Lietuvas un Krievijas dubultpilsonis Toms Dovgans Stabačinsks, teikts Lietuvas prokuratūras paziņojumā.

Pašlaik 15 personām izvirzītas apsūdzības noziedzīgu nodarījumu organizēšanā un izdarīšanā. Apsūdzētie ir Krievijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Ukrainas pilsoņi.

Trīs no viņiem izsludināti starptautiskā meklēšanā.

Saskaņā ar Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju izmeklēšanā atklāts, ka dažas no pakās paslēptajām sprāgstierīcēm eksplodējušas.

2024.gada 20.jūlijā Leipcigas lidostā Vācijā tieši pirms kravas iekraušanas DHL kravas lidmašīnā sūtījumā no Viļņas, kas tālāk bija jānogādā Lielbritānijā, esošā sprāgstierīce tika detonēta ar iepriekš ieprogrammētu elektronisku taimeri un notika aizdegšanās.

Nākamajā dienā otra paciņa uzsprāga un aizdegās DPD kravas automašīnā, kas bija ceļā caur Poliju, un 22.jūlijā trešā paciņa aizdegās DHL noliktavā Birmingemā, Lielbritānijā.

Ceturtais sūtījums, kas ar DPD kravas automašīnu bija ceļā pa sauszemi Polijā, neaizdegās, jo tehniska defekta dēļ netika izraisīta detonācija.

"Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka paštaisīto sprāgstierīču lādiņus ar lielu aizdedzināšanas spēku kontrolēja elektroniski taimeri, kas bija paslēpti masāžas (vibrācijas) spilventiņos, savukārt higiēnas un kosmētikas līdzekļu tūbiņās bija papildu degošu vielu maisījumi, kas paredzēti aizdedzināšanas efekta pastiprināšanai. Sprādzienbīstamā efekta radīšanai tika izmantots rūpniecisks un militārs materiāls - termīts, kam ir ārkārtīgi augsta degšanas temperatūra," vēsta Lietuvas tiesībaizsardzības iestādes.

Starp teroraktu organizētājiem Eiropā arī Latvijas pilsoņi

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 20:37:00 +0300

Lietuvas Ģenerālprokuratūra un Lietuvas Kriminālpolicijas birojs atklājuši personu grupu, kas organizējusi četrus teroraktus Eiropas valstīs, un šajā grupā ir arī Latvijas pilsoņi.

Saskaņā ar Lietuvas prokuratūras sniegto informāciju tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana par ļoti smagiem noziegumiem - organizētas teroristu grupas darbību un teroraktiem.

Divi no šiem sūtījumiem tika nosūtīti uz Lielbritāniju ar DHL kravas lidmašīnām, bet pārējie divi tika nosūtīti uz Poliju ar DPD kravas automašīnām.

Vairāki no noziegumu koordinatoriem ir tieši saistīti arī ar 2024.gada maijā Viļņā notikušo teroraktu, kad tika aizdedzināts veikals "Ikea".

Pašlaik 15 personām izvirzītas apsūdzības noziedzīgu nodarījumu organizēšanā un izdarīšanā. Apsūdzētie ir Krievijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Ukrainas pilsoņi.

Trīs no viņiem izsludināti starptautiskā meklēšanā.

Saskaņā ar Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju izmeklēšanā atklāts, ka dažas no pakās paslēptajām sprāgstierīcēm eksplodējušas.

Nākamajā dienā otra paciņa uzsprāga un aizdegās DPD kravas automašīnā, kas bija ceļā caur Poliju, un 22.jūlijā trešā paciņa aizdegās DHL noliktavā Birmingemā, Lielbritānijā.

Ceturtais sūtījums, kas ar DPD kravas automašīnu bija ceļā pa sauszemi Polijā, neaizdegās, jo tehniska defekta dēļ netika izraisīta detonācija.

Norādīts, ka atsevišķu uzdevumu veikšanai tika izmantoti arī citi Lietuvas, Krievijas, Latvijas, Igaunijas un Ukrainas pilsoņi. Šim nolūkam viņi tika meklēti ar paziņu starpniecību un platformā "Telegram", viņiem tika piedāvāta atlīdzība un tā maksāta kriptovalūtā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā Lietuvā, Polijā, Latvijā un Igaunijā tika veiktas vairāk nekā 30 kratīšanas.

Izmeklēšanas laikā no nelegālās aprites tika izņemtas konservu kārbās paslēptas un lietošanai sagatavotas sprāgstvielas, kā arī detonatori.

Daži no atrastajiem sprāgstvielu lādiņiem bija izgatavoti tā, lai sprādzienbīstamība būtu spēcīgāka noteiktā virzienā. Sprāgstvielu ražošanā tika izmantots heksogēns. Kopējais trotila ekvivalents no nelikumīgās aprites konfiscētajiem sprāgstvielu lādiņiem ir vairāk nekā seši kilogrami.

Rīgā satiksmes negadījumā cietuši divi policisti

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 18:57:00 +0300

Rīgā trešdien, dodoties uz izsaukumu, satiksmes negadījumā cietuši divi policisti, informēja Valsts policijā (VP).

Ap plkst.14.45 Gustava Zemgala gatves un Dzelzavas ielas krustojumā notika ceļu satiksmes negadījums starp VP trafarēto spēkratu "Volkswagen Transporter" un automašīnu "Toyota Yaris".

Pēc policijas rīcībā esošās sākotnējās informācijas VP transportlīdzeklis ar ieslēgtām skaņas un gaismas signāliem devās uz izsaukumu.

Negadījumā cieta trīs personas - divas VP amatpersonas un "Toyota Yaris" vadītājs, visas personas nogādātas medicīnas iestādē.

VP turpinās izmeklēt precīzus negadījuma apstākļus.

Astoņās vietās konstatēti bez atļaujas turēti invazīvie dzīvnieki

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 17:55:00 +0300

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vasarā ir veikusi 12 pārbaudes savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās un privātkolekcijās un astoņos gadījumos atklājusi bez atļaujas turētas invazīvo dzīvnieku sugas, aģentūru LETA informēja DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Karīna Lazdāne.

Pārbaudes veiktas Siguldas, Liepājas, Dienvidkurzemes, Ķekavas, Aizkraukles, Augšdaugavas, Rēzeknes, Ogres, Salaspils un Bauskas novados. Pārbaudēs konstatēts, ka bez DAP izsniegtām atļaujām tiek turētas tādas sugas kā jenoti, nutrijas, Dienvidamerikas degunlācīši un Ķīnas mundžaki, kas Eiropas Savienībā atzītas par invazīvām un iekļautas nevēlamo sugu sarakstā.

Īpaši aktuāla problēma Latvijā šobrīd ir nutriju turēšana. Lazdāne atgādina, ka nutrijas vēsturiski Latvijā audzētas kā kažokzvēri, mūsdienās audzēšana nebrīvē šim nolūkam vairs nav izdevīga, taču arī pašlaik tās sastopamas gan kā apskates objekti dzīvnieku turēšanas vietās, gan pavairotas gaļas ieguvei. Daudzi neapzinās, ka šo dzīvnieku turēšana ir aizliegta.

DAP uzsver, ka invazīvās sugas apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, tāpēc to turēšana un izplatīšana ir stingri regulēta. Invazīvo sugu uzraudzību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Lai izņēmuma gadījumos saņemtu atļauju invazīvo sugu turēšanai, DAP jāiesniedz iesniegums invazīvās sugas īpatņa turēšanai nebrīvē.

Lazdāne skaidroja - lai arī šīs zīdītāju sugas ir eksotiskas un cilvēkiem interesantas, tomēr bīstamas vietējai faunai un florai. Dažas no tām ir spējīgas izdzīvot Latvijas savvaļā, tādēļ, ja dzīvnieki nejauši nokļūst dabā, strauji vairojoties un patērējot resursus, ko citādi izmantotu vietējās sugas, tie var apdraudēt ekosistēmu stabilitāti un pat cilvēku saimnieciskās aktivitātes, piemēram, lauksaimniecību vai ūdens resursu apsaimniekošanu.

"Tāpēc mēs stingri kontrolējam šo dzīvnieku turēšanu privātkolekcijās, izvērtējam nepieciešamību tos turēt un izņēmuma gadījumos raugāmies, lai turēšana būtu atbildīga un saskaņota," skaidro Lazdāne.

Naktī Rīgā ugunsgrēka dēļ no dzīvojamās mājas evakuējušies ap 50 cilvēki

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 14:42:00 +0300

Aizvadītajā naktī Rīgā ugunsgrēka dēļ no kādas dzīvojamās mājas Brīvības ielā evakuējās ap 50 cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Īsi pirms plkst.23 VUGD saņēma informāciju, ka Brīvības ielā no piecstāvu dzīvojamās mājas piektā stāva dzīvokļa nāk dūmi. Dzīvoklī dega istaba 15 kvadrātmetru platībā. No ēkas pašu spēkiem evakuējās 50 cilvēki.

Savukārt ap plkst.20 ugunsdzēsēji devās uz Jēkabpils novada Aknīsti, kur dega divstāvu dzīvojamās mājas jumts pilnā 70 kvadrātmetru platībā. Pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas evakuējās divi cilvēki, bet ugunsdzēsēji izglāba kaķi.

Kopumā aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 38 izsaukumus: astoņus - uz ugunsgrēku dzēšanu, 16 - uz glābšanas darbiem, bet 14 izsaukumi bija maldinājumi. Ugunsdzēsēji devās uz izsaukumiem, kuros dega kravas automašīna un piekabe, lāzergriešanas iekārta un alumīnija skaidas, elektrolīnijas balsti un divos gadījumos atkritumi.

Krāpnieki uzdodas par «Sadales tīkla» darbiniekiem

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 13:31:00 +0300

Krāpnieki uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi, brīdina "Sadales tīkls".

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka krāpnieki mēģina sazināties gan telefoniski, gan zvana pie durvīm un mēģina iekļūt mājoklī, aizbildinoties ar skaitītāju pārbaudes nepieciešamību.

Krāpnieki lielākoties sazinās krievu valodā. Telefona zvani tiek veikti gan no vietējiem, gan ārvalstu numuriem.

Viens no krāpnieku mērķiem ir izvilināt privātu informāciju - piekļuves internetbankai, kā arī personu apliecinošu dokumentu datus.

"Sadales tīkls" uzsver, ka uzņēmuma darbinieki ar klientiem sazinās latviešu valodā un nepieprasa ievadīt vai sniegt "Smart-ID" datus vai internetbanku piekļuves kodus izejošajos zvanos. Uzņēmuma darbiniekiem nav arī nepieciešamības pieprasīt, piemēram, pases numuru vai tamlīdzīgu informāciju.

Klātienes vizītes nepieciešamības gadījumā "Sadales tīkls" klientus par to informē iepriekš. Tāpat uzņēmuma darbiniekiem līdzi vienmēr jābūt identifikācijas apliecībai, kuru klients var lūgt uzrādīt.

Darbiniekiem nav nepieciešams iekļūt mājoklī, ja tajā neatrodas skaitītājs.

Bažu gadījumā iedzīvotājiem ieteicams sazināties ar "Sadales tīklu", zvanot uz informatīvo tālruni 8403. Uzņēmums arī īpaši iesaka iedzīvotājiem par krāpnieku aktivitātēm brīdināt vecāka gadagājuma ģimenes locekļus.

Latvijas pilsoni aiztur par militāro objektu izspiegošanu Krievijas labā

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 11:11:00 +0300

Valsts drošības dienests (VDD) 27.augustā aizturējis kādu Latvijas pilsoni aizdomās par mērķtiecīgu nelikumīgu ziņu vākšanu par Latvijas militārajiem objektiem un šīs informācijas nodošanu Krievijas izlūkdienestam, aģentūru LETA informēja dienests.

VDD izmeklēšanā ieguvis informāciju, ka Latvijas pilsonis ir nodevis Krievijas izlūkdienestam ziņas par vairāku Latvijas militāro objektu atrašanās vietām, plānojumu un drošības risinājumiem.

Tāpat aizturētais ir sniedzis Krievijas izlūkdienestam informāciju par jaunu militāro objektu būvniecību, karavīru apmācībām un citu NATO valstu karavīru klātbūtni konkrētos Latvijas militārajos objektos. Atbilstoši VDD rīcībā esošajai informācijai, vīrietis Krievijas izlūkdienestam ir nodevis arī citas ziņas, kas var tikt izmantotas pret Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu drošības interesēm.

VDD četros ar personu saistītos objektos Rīgā un tās apkārtnē ir veicis kriminālprocesuālas darbības. Patlaban dienests veic kratīšanas laikā izņemto datu nesēju un dokumentu satura padziļinātu izpēti.

Aizdomās turētajai personai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums.

Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu no viena līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Augusta beigās VDD aģentūrai LETA teica, ka dienesta lietvedībā atrodas trīs kriminālprocesi par spiegošanu Krievijas interesēs, savukārt viens kriminālprocess šogad tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, ceturtdien norādīja dienestā.

Izmeklēšanas interesēs dienests plašākus komentārus par kriminālprocesiem patlaban nesniedz.

Pēdējo gadu skaļākais spiegošanas gadījums ir saistīts ar bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pirmā instance bijušajam parlamentārietim par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem. Lieta patlaban atrodas apelācijas instances tiesā.

Konkurences padome izvērtē ATD iesniegumu par vienošanos starp pārvadātājiem

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 19:12:00 +0300

Konkurences padome (KP) šobrīd izvērtē Autotransporta direkcijas (ATD) iesniegumu, kurā vērsta uzmanība uz iespējamu aizliegtu vienošanos starp pārvadātājiem un to kolektīvā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp, rīkojot kopēju protesta akciju, pavēstīja KP.

ATD iesniegumu KP saņēmusi 12.septembrī. KP šobrīd vērtē iesniegumā sniegto informāciju un lems par tālākās rīcības nepieciešamību.

Papildus pirmdien, 15.septembrī, KP nosūtīja vēstuli pārvadātājiem, informējot un atgādinot, ka atbilstoši Konkurences likuma prasībām ir aizliegts savstarpēji apmainīties ar komerciāli sensitīvu informāciju, piemēram, informāciju par cenām, apjomiem, tirgus daļām, nākotnes stratēģijām un tamlīdzīgu, vai vienoties par koordinētu rīcību tirgū.

Vienlaikus KP skaidro, ka pārvadātājiem, tostarp ar asociācijas starpniecību, nav liegts paust viedokli par nozarei kopīgām problēmām vai vērsties ar sūdzību valsts institūcijās.

Jau ziņots, ka pasažieru pārvadātāju protesta akcijas "Viena stunda bez sabiedriskā transporta" laikā otrdien kopumā tika ietekmēti aptuveni 165 reģionālo autobusu reisi un līdz 5000 pasažieru, aģentūrai LETA sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš.

Informācija par ietekmētajiem reisiem vēl tiek apkopota. Pašreizējās aplēses liecina, ka tie ir 165 reisi, bet līdz dienas beigām var tikt ietekmēts vēl kāds reiss.

Pārvadātāju apkoptā informācija liecina, ka kopumā tika atcelts 51 reiss un ar kavējumu izpildīti 112 reisi. Pārvadātāji norādīja, ka akcija kopumā noritējusi mierīgi, kā arī pasažieri ir bijuši atsaucīgi un saprotoši. Savukārt atsevišķos neatliekamos gadījumos tika organizēta pasažieru nogādāšana pasažiera izvēlētajā galamērķī, izmantojot citas alternatīvas iespējas.

Patlaban pie pārvadātājiem nav vērsies neviens pasažieris, kurš lūgtu atlīdzināt zaudējumus.

Protesta akcijā piedalījās visi pasažieru pārvadātāji, kas sākotnēji tika plānoti. Tie bija deviņi no Latvijā esošajiem 11 pasažieru pārvadātājiem, kas veic arī reģionālo autobusu maršrutu reisus. Akcijā nepiedalījās AS "CATA", kas, pamatojoties uz finansiāli izdevīgiem īstermiņa tiešā piešķīruma līgumiem, izpilda pārvadājumus lotē "Cēsis" un "Sigulda, Limbaži", un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", kuras zaudējumus, iespējams, nosedz indeksācija no 2025.gada 1.augusta, norādīja pārvadātāji.

Pārvadātāji ar izpratni raugās uz ATD centieniem nodrošināt pilnīgu līgumu izpildi, tomēr pārvadātāji aicina ATD resursus un enerģiju neizmantot akcijas "nopelšanai" un uzraudzībai, bet novirzīt sabiedriskā transporta nozares krīzes situācijas risināšanai. Lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu, drošu un nepārtrauktu sabiedrisko transportu, nepieciešama ne tikai līgumu formāla uzraudzība, bet arī steidzama un mērķtiecīga rīcība, uzsver pārvadātāji.

Savukārt Lapiņš norādīja, ka ATD protesta akcijas laikā sekoja līdzi situācijai autoostās un novēroja, ka cilvēki bija neapmierināti.

"Pēc aptuvenām aplēsēm tika ietekmēti aptuveni 5000 pasažieru, bet tajā pašā laikā netika novērots būtisks zvanu pieaugums uz ATD, līdz ar to, iespējams, pasažieri ir pielāgojušies šai situācijai," piebilda Lapiņš.

ATD vadītājs atzīmēja, ka direkcija analizēs visus reisus, kuri kavējās un netika izpildīti, kā arī tiks piemēroti sodi. Pēc viņa teiktā, minimālā summa par pārkāpumu ir aptuveni 70 eiro, bet šajā kontekstā ir jāskatās progresīvi - jo vairāk pārkāpumu, jo summa ir lielāka.

"Ir jāizvērtē visi dienas pārkāpumi, kā arī jāskatās mēneša laikā, jo mēneša beigās tiek apkopoti visi neizpildītie reisi un tiek piemēroti sodi," sacīja Lapiņš.

Jautāts, vai iespējams kāds kompromiss ar pārvadātājiem, Lapiņš uzsvēra, ka ATD ieskatā pārvadātājiem ir jāturpina pildīt noslēgto līgumu saistības, vienlaikus gan turpinās sarunas.

"ATD pārvadātājiem skaidro, ka tie ir publiski iepirkumi. Ja kādam tiek indeksētas cenas, tas ir jādara līguma ietvarā. Diemžēl pārvadātāji patlaban nostāda neērtā situācijā gan pasažierus, gan šoferus," teica Lapiņš.

Jau ziņots, ka pasažieru pārvadātāji otrdien no plkst.10 līdz 11 rīkoja protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Protesta akcijā piedalījās SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", AS "Rēzeknes autobusu parks", SIA "VTU Valmiera", SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines", AS "Liepājas autobusu parks", AS "Nordeka" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Atbilstoši normatīviem pasažierim ir tiesības vērsties pie pārvadātāja ar lūgumu atlīdzināt tiešos zaudējumus, ja tie radušies sabiedriskā transporta kavēšanās vai reisu atcelšanas dēļ un ja pasažieris bija iegādājies biļeti uz attiecīgo reisu.

Tāpat ziņots, ka pārvadātāji pieprasa kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.augustam.

Kā norāda "VTU Valmiera" pārstāvji, līgumcenas pieaugums 10% apmērā ir minimālais nepieciešamais pieaugums, kas palīdzēs samazināt zaudējumu apmēru un pavērs iespēju turpināt pasažieru pārvadājumu pakalpojumu izpildi. Grozījumu veikšanu līgumcenā 10% apmērā pieļauj Publisko iepirkumu likumā noteiktais tiesiskais regulējums.

Apkopojot informāciju par visiem pārvadātājiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes pārvadājumos, zaudējumu apmērs 2025.gadā varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro. Tā ir prognoze atbilstoši šī brīža cenām, pieņemot, ka otrajā pusgadā nebūs būtisku svārstību galvenajās izmaksās, piemēram, degvielas cenās un darba samaksā.

"VTU Valmiera" pārstāvji uzsver, ka bez papildu finansējuma uzņēmumi nespēs nosegt šo starpību, un tas tieši apdraud uzņēmumu maksātspēju un iespējas nodrošināt pārvadājumu nepārtrauktību.

Savukārt ATD pārvadātāju protesta akcijas laikā par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm.

Jau ziņots, ka šī gada 12.augustā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāju pārstāvji protesta akcijā pie Ministru kabineta (MK) aicināja valdību kompensēt neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ izraisīto izmaksu pieaugumu.

Sabiedriskā transporta padome 4.septembrī nolēma, ka dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad plānots 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% mazāk nekā prognozēts 2025.gadā,

Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.

Sāk kriminālprocesu par Daugavā iemestu un policista izglābtu kaķi

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 17:56:00 +0300

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par Rīgā, Daugavā iemestu un policista izglābtu kaķi, informēja policijā.

Svētdien kāds policists no darba brīvajā laikā, vedot savus suņus pastaigā gar Daugavu, ūdens pusē izdzirdēja ņaudēšanu un dažus metrus no krasta ieraudzīja somu.

Atverot somu, no tās izlīda izmircis ruds kaķis. Somā bija salikti akmeņi.

Policists uz notikuma vietu izsauca kolēģus, un policisti dzīvnieku nogādāja veterinārajā klīnikā. Dzīvnieks bija pārlieku tievs un novārdzis, norāda policijā.

Policijā sākts kriminālprocess par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.

Policija aicina atsaukties ikvienu, kuram ir izmeklēšanā noderīga informācija, zvanot pa tālruņa numuru 20269020 vai 112, vai arī rakstot uz e-pastu "vitalijs.januskevics@riga.vp.gov.lv".

Patlaban policijā ir pieteikusies sieviete, kura pēc dzīvnieka veselības stāvokļa stabilizēšanās ir piekritusi uzņemties rūpes par viņu.

Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu sodīti vairāki medikamentu lieltirgotāj

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 21:32:00 +0300

Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu sodīti vairāki medikamentu lieltirgotāji, tostarp SIA "Tamro" un SIA "Magnum Medical", šovakar vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

No janvāra Latvijā ir spēkā jauni zāļu cenu veidošanas noteikumi. Tie samazināja uzcenojumu, ko medikamentiem var pielikt lieltirgotāji un aptiekas. Iepriekš to aprēķināja proporcionāli ražotāja cenai, bet tagad piecenojums ir fiksēts.

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas (VM) pārstāvji Saeimas deputātus komisijā iepazīstināja ar zāļu cenu reformas pirmā pusgada rezultātiem. Tika stāstīts arī par to, ka viens medikamentu lieltirgotājs šogad saņēmis sodu no Veselības inspekcijas par mākslīgu apgādes traucējumu izraisīšanu.

Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu Veselības inspekcija sodījusi divus medikamentu lieltirgotājus - "Tamro" un "Magnum Medical". Par pārkāpumiem katram piemērots 5000 eiro liels naudassods.

"Magnum Medical" ir trešais lielākais zāļu vairumtirgotājs Latvijā. Tam pieder "Apotheka" aptiekas. Uzņēmums sodīts, jo tas nepiegādāja zāles, lai gan tās bija krājumā. Aptieka no tirgotāja pasūtīja trīs kompensējamo medikamentu paciņas, taču uzņēmums pieprasīja pasūtīt vismaz 20. Aptiekai neko citu nevajadzēja, tāpēc piegāde nenotika.

Lieltirgotājs "Tamro" ir otrais lielākais zāļu izplatītājs valstī, un tas saistīts ar "Benu aptieku" tīklu. Uzņēmums sodīts, jo zāles aptiekām piegādājis, neievērojot rindas kārtību. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Svens Henkuzens neuzskata, ka "Tamro" rīkojies ļaunprātīgi, tā drīzāk ir bijusi kļūda.

"Nekā personīga" zināms, ka Veselības inspekcija par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu sodījusi arī trešo lieltirgotāju, taču uzņēmums uzlikto sodu apstrīdējis tiesā.

Kā liecina portālā "Firmas.lv" pieejamā informācija, SIA "Tamro" dibināts 1993.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,865 miljoni eiro. Uzņēmums pieder SIA "Phoenix Baltics Holding", kas savukārt pieder vācu uzņēmumam "Phoenix International Holdings GmbH". Patiesie labuma guvēji ir Vācijas pilsoņi Ludvigs Kurts Merkls un Jutta Klēra Breu. Uzņēmums laikā no 2023.gada 1.februāra līdz 2024.gada 31.janvārim apgrozīja 199,65 miljonus eiro, finanšu gadu noslēdzot ar 7,63 miljonu eiro peļņu. Jaunāki dati par uzņēmuma darbību nav pieejami.

Tikmēr SIA "Magnum medical" dibināts 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 952 394 eiro. Uzņēmums pieder igauņu uzņēmumam "Magnum AS", savukārt patiesais labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Marguss Linnamē. Uzņēmums laikā no 2023.gada 1.maija līdz 2024.gada 30.aprīlim apgrozījis 125,7 miljonus eiro, gadu noslēdzot ar 3,93 miljonu eiro peļņu. Jaunāki dati par uzņēmuma darbību nav pieejami.

Madridē sprādzienā bārā ievainoti 25 cilvēki

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 23:03:00 +0300

Spānijas galvaspilsētā Madridē sestdien pēcpusdienā sprādzienā bārā ievainoti 25 cilvēki, pavēstīja ārkārtas dienesti, norādot, ka trīs ievainoto stāvoklis ir smags.

Vēl divu ievainoto stāvoklis tiek raksturos kā "potenciāli nopietns".

Sprādziens noticis galvaspilsētas Valjekasas rajonā.

Ārkārtas dienesti sākotnēji vēstīja, ka ievainots 21 cilvēks.

Notiek izmeklēšana, un sākotnējā ugunsdzēsēju informācija liecina, ka sprādzienu izraisījusi gāzes noplūde, vēsta mediji.

Tiesa, par drošību un ārkārtas situācijām atbildīgā Madrides domes amatpersona Inmakulada Sansa norādīja, ka ir pāragri spriest par sprādziena iemesliem.

Sprādzienā cietis arī dzīvoklis, kas atrodas virs bāra.

Mieriņa: Krāpniecība skar arī zinošus, izglītotus cilvēkus

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 11:41:00 +0300

Par krāpnieku upuriem var kļūt arī zinoši, izglītoti cilvēki, piektdien iedzīvotāju finanšu pratībai veltītā konferencē teica Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa norādīja, ka neatkarīgi no cilvēka izglītības vai paša vērtējuma finanšu jomā lielākā daļa sabiedrības ir saskārusies ar dažāda veida krāpniecības gadījumiem. Šis rādītājs skaidri apliecina nepieciešamību runāt par krāpniecību, izglītoties un apgūt prasmes, kas palīdz atpazīt šādus gadījumus un no tiem izvairīties.

Viņa uzsvēra, ka sabiedrībā nereti valda uzskats, ka krāpniecība skar tikai citus. Tomēr realitātē redzams, ka krāpnieku upuri bieži vien ir arī izglītoti un zinoši cilvēki. Krāpnieki darbojas rafinēti un viltīgi, tāpēc ir būtiski par šo tēmu runāt, dalīties pieredzē un stiprināt zināšanas, lai nekļūtu par viņu mērķi.

Pēc Mieriņas domām, lai sevi pasargātu, ir svarīgi sagatavoties un aktīvi diskutēt par šiem jautājumiem. Viņa arī akcentēja finanšu pratības nozīmi, uzsverot, ka jo efektīvāk cilvēks spēj pārvaldīt savas finanses, jo lielāka ir iespēja uzlabot savu labklājību. Finanšu pasaulē pastāv dažādas iespējas pelnīt, tostarp ieguldot brīvos līdzekļus.

Mieriņa konferencē uzsvēra, ka jaunākie dati liecina par būtiskām finanšu grūtībām Latvijas sabiedrībā - 40% iedzīvotāju nespēj segt ikdienas tēriņus, tikai 21% ir izveidojuši uzkrājumus, bet 25% nav nekādu uzkrājumu. Turklāt gandrīz 92% ir saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem.

Viņas ieskatā šie rādītāji apliecina nepieciešamību padarīt finanšu pratību pieejamu visām sabiedrības grupām, tostarp skolēniem, jauniešiem, ģimenēm, senioriem un uzņēmējiem.

Konferences mērķis ir rast jaunus veidus, kā veicināt pārdomātu finanšu lēmumu pieņemšanu un stiprināt finanšu izglītību jau skolas vecumā, veidojot pamatu ilgtspējīgai sabiedrībai.

Jau ziņots, ka Saeimā piektdien norisināsies iedzīvotāju finanšu pratībai veltīta konference.

No ieslodzījuma Baltkrievijā atbrīvotie Latvijas pilsoņi ir ceļā uz mājām

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 17:35:00 +0300

No ieslodzījuma Baltkrievijā atbrīvotie Latvijas pilsoņi ir drošībā un ceļā uz mājām, norādīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Baltkrievija no cietuma ir atbrīvojusi vēl 52 politieslodzītos, kuru vidū ir arī divi Latvijas pilsoņi.

Kā aģentūru LETA informēja ārlietu ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, ievērojot abu Latvijas pilsoņu vēlmi, viņu personas dati netiek izpausti.

Braže Latvijas vārdā pateicas ASV līderībai un iesaistei, nodrošinot ieslodzīto atbrīvošanu. Viņa norāda, ka Aleksandra Lukašenko režīms turpina sistemātiskas represijas pret Baltkrievijas tautu.

Kā uzsver Latvijas ārlietu ministre, Baltkrievijā pastāvošais režīms instrumentalizē migrantus pret Baltijas valstīm un Poliju, kā arī sniedz atbalstu Krievijas agresijas karam Ukrainā. Baltkrievijā joprojām tiek turēti nebrīvē vairāk nekā 1000 politieslodzīto.

"Latvijas nostāja ir nemainīga - jāturpina starptautiskais spiediens un sankcijas pret Lukašenko režīmu, līdz visi politieslodzītie tiks atbrīvoti un Baltkrievija pārstās atbalstīt Krievijas agresiju pret Ukrainu," akcentē ārlietu ministre.

Kā vēstīts, jūnijā Baltkrievija no cietuma atbrīvoja 14 politieslodzītos, starp kuriem bija divi Latvijas pilsoņi - Jurijs Gaņins un Dmitrijs Mihailovs.

ASV nošauts Trampa sabiedrotais Čārlijs Kērks

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 10:42:00 +0300

Universitātē ASV Jūtas štatā trešdien tika nošauts ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, konservatīvais influenceris Čārlijs Kērks, paziņoja policija.

Kērka vadītā konservatīvā jaunatnes organizācija "Turning Point USA" apstiprināja, ka Kērks ir sašauts. Vēlāk tika ziņots, ka Kērks nomiris no gūtajiem ievainojumiem.

Incidents notika Jūtas ielejas universitātē (UVU) Oremas pilsētā. Policija sākotnēji paziņoja, ka aizdomās turamais ir aizturēts, bet Oremas pilsētas mērs Deivids Jangs vēlāk pavēstīja, ka aizturētais cilvēks nav aizdomās turētais un šāvējs vēl nav notverts.

Tramps savā platformā "Truth Social" aicināja cilvēkus aizlūgt par Kērku. Kad kļuva zināms par Kērka nāvi, Tramps lika nolaist ASV karogus pusmastā līdz nedēļas beigām.

"Godinot Čārliju Kērku, patiesi dižu amerikāņu patriotu, es lieku nolaist pusmastā visus ASV karogus visā Savienoto Valstu teritorijā līdz plkst.18 svētdienas vakarā," Tramps ierakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".
31 gadu vecais Kērks bija konservatīvo republikāņu jaunākās paaudzes pārstāvis, kuram bija miljoniem sekotāju sociālajos medijos.

Apmeklējot ASV universitātes, Kērks uzaicināja studentus debatēt ar viņu straujās domu apmaiņās, kas pēc tam cirkulēja tiešsaistē. Uz debatēm bieži tika uzaicināti progresīvie studenti, kas bija Kērka viedokļu pretinieki.
Vienā no šādiem pasākumiem Kērks trešdien tika sašauts kaklā vardarbības brīdī, kuru ātri nosodīja abas politiskās nometnes.

Tramps pats paziņoja par Kērka nāvi.

"Dižais un pat leģendārais Čārlijs Kērks ir miris. Neviens labāk par Čārliju neizprata ASV jaunatnes sirdi," Tramps rakstīja platformā "Truth Social".

Kad Kērks pērn oktobrī uzrunāja universitātes studentus Nevadā, daži no klausītājiem nosauca viņu par svaiga gaisa malku universitāšu pilsētiņās, kur saskaņā ar labējo politiķu atzinumu dominē liberālā ideoloģija.

Apelācijas instance bijušo LU rektoru Muižnieku atzīst par vainīgu

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 19:37:00 +0300

Apelācijas instances tiesa bijušo Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku atzinusi par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā saistībā ar pabalstu nelikumīgu izmaksu no darba aizejošajiem augstskolas darbiniekiem un sodījusi ar naudas sodu, informē prokuratūra.

Vidzemes apgabaltiesa, izskatot prokurora apelācijas protestu, lēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2024.gada 13.maija attaisnojošu spriedumu.

Apgabaltiesa Muižniekam piemēroja sodu 35 minimālo mēnešalgu jeb 25 900 eiro apmērā, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem.

Pēc pilna nolēmuma sagatavošanas desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Muižnieka amatpersonas deklarācija liecina, ka viņa ienākumi 2024.gadā pārsnieguši 109 000 eiro. Tostarp algā LU viņam izmaksājusi 76 948 eiro, bet pensija sasniedza 30 602 eiro. Viņš saņēmis algu arī Latvijas Zinātņu akadēmijā un LU Paula Stradiņa medicīnas koledžā, kā arī citus ienākumus.

Bijušais rektors ir uzkrājis 85 000 eiro, bet viņa parādsaistības pagājušā gada nogalē bijušas 15 000 eiro.

Kā ziņots, iepriekš Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā Muižnieku attaisnoja.

Prokurors lūdza atzīt Muižnieku par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un piemērot 31 000 eiro sodu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem.

Pret Muižnieku sāktās lietas pamatā ir ar vairākiem darbiniekiem panāktā vienošanās par viņu profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba attiecību izbeigšanas ar LU. Prokuratūra uzskata, ka rektors pārkāpis likumu, slēdzot šādu vienošanos, bet Muižnieks ir pārliecināts, ka darbojies likumīgi un augstskolas interesēs.

Saskaņā ar apsūdzību LU rektors 2019.gadā ar četriem darbiniekiem noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, atlaišanas pabalstu var izmaksāt 70% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša vidējās izpeļņas, taču LU rektors katram no šiem darbiniekiem apņēmās izmaksāt atlaišanas kompensāciju četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

Tādējādi LU rektors, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, ar ko viņam piešķirtas ekskluzīvas tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus par līgumu un vienošanās slēgšanu, tīši izšķērdēja LU finanšu līdzekļus, nodarot tai materiālos zaudējumus 63 379 eiro, uzskata prokuratūra.

Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Muižnieks iepriekš aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka ir darbojies likumīgi un LU interesēs.

Muižnieks kā iestādes vadītājs ir vienīgā apsūdzētā persona kriminālprocesā. Amatpersonai drošības līdzekļi šajā procesā nav piemēroti.

Viļņā aizdegušies vagoni ar sašķidrināto gāzi

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 17:34:00 +0300

Viļņas nomalē trešdien aizdegušies dzelzceļa vagoni ar sašķidrināto gāzi. Pēc sākotnējās informācijas, viens cilvēks cietis, paziņoja ugunsdzēsēji.

Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka bija dzirdami sprādzieni. Policija saņēma ziņojumu par astoņiem degošiem gāzes vagoniem sašķidrinātās gāzes uzpildes stacijā Traķu Vokē. Pagaidām policija nav apstiprinājusi degošo vagonu skaitu.

Aculiecinieki stāsta, ka dūmi virs ugunsgrēka vietas redzami pat vairāku kilometru attālumā.

Sākotnējā informācija liecina, ka ugunsgrēks izcēlies darbinieka neuzmanīgas rīcības dēļ, vēsta Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.

Iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs žurnālistiem sacīja, ka, ticams, noticis darba noteikumu pārkāpums.

Ugunsgrēks izcēlās ap desmitiem no rīta. Notikuma vietā strādā liels ugunsdzēsēju skaits. Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta preses dienesta pārstāvis Donats Gurevičs aģentūrai ELTA teica, ka ugunsdzēsēji nevar izmantot ūdeni gāzes dzēšanā.

"Kad deg gāze, jāgaida, kamēr tā izdegs," paskaidroja Gurevičs.

Saistībā ar ugunsgrēku Nacionālais sabiedrības veselības centrs brīdinājis Viļņas iedzīvotājus par iespējami gaisa piesārņojumu. Tiem, kas dzīvo ugunsgrēka tuvumā, ieteikts palikt iekštelpās un neatvērt logus.

Tā kā aizdedzies arī sašķidrinātās gāzes rezervuārs, izsludināta cilvēku evakuācija viena kilometra rādiusā ap ugunsgrēka vietu.

Policija Rīgā brīdina bērnus un vecākus par riskiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 12:14:00 +0300

Drošība sākas ar zināšanām, un tās ir visvērtīgākās.

Sestdien, 13.septembrī, no plkst.12.00 līdz 15.00 modes un izklaides centrā "Rīga Plaza" norisināsies Drošības diena jaunāko klašu skolēniem. Ar izglītojošām un izklaidējošām aktivitātēm - Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Latvijas Drošāka interneta centrs un FN Serviss - atgādinās drošības noteikumus par drošību uz ceļa, internetā un ugunsdrošību. Skolēniem būs iespēja izmēģināt dažādus scenārijus virtuālo ugunsgrēku dzēšanai ar ugunsdzēsības aparātiem, piedalīties aktivitātēs un saņemt balvas.

Drošības dienā gan skolēni, gan vecāki varēs pārbaudīt un stiprināt savas zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem, drošību internetā un ugunsdrošību. Pasākumā varēs satikt Valsts policijas tēlus - Runci Rūdi un Bebru Bruno. Valsts policija atgādinās svarīgākos drošības noteikumus, būs iespēja aizpildīt krustvārdu mīklas, piedalīties lielformāta spēlē un iegūt balvas. Valsts Ugunsdzēsības dienests piedāvās satikt - Lūsi Guntiņu, kā arī uzmērīt ugunsdzēsēja tērpu.

"Valsts policijas uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju drošību ikdienā. Drošības dienā mēs īpaši aicinām ģimenes ar bērniem pievienoties, lai kopā atcerētos un apgūtu svarīgākos drošības noteikumus - gan uz ceļa, gan mājās, gan citās ikdienas situācijās. Mēs ticam, ka drošība sākas ar zināšanām, un tās ir visvērtīgākās, ko varam nodot mūsu bērniem," saka Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas nodaļas vecākā inspektore Monta Valdmane.

Īpaši aizraujoša aktivitāte gaida pie "FN Serviss" stenda, kur apmeklētāji varēs pārbaudīt savas ugunsgrēka dzēšanas prasmes, simulatorā izspēlējot dažādus scenārijus virtuālajai dzēšanai ar ugunsdzēsības aparātiem. Vecākiem būs iespēja piedalīties loterijā, novērtējot sava mājokļa ugunsdrošības līmeni. Drošāka interneta centra stendā būs nozīmīšu un krāsošanas darbnīca, kā arī dalībniekiem būs iespēja atbildēt uz atjautības jautājumiem par drošību uz izklājamas spēles - "Mana digitālā pēda". Bērni varēs iegūt dažādas balvas, pārbaudot iegūtās prasmes viktorīnās. Uz pasākumu īpaši aicināti 1.-6. klases skolēni un viņu vecāki.

"Katru gadu redzam, cik liela interese bērniem ir mācīties caur aktivitātēm un praktiskiem uzdevumiem. Tāpēc šogad īpaši priecājamies, ka kopā ar drošības ekspertiem varam radīt vidi, kur zināšanas par drošību kļūst par bērnu ikdienas ieradumu. Par drošību jārunā ģimenē, skolā un sabiedrībā kopumā, jo tikai kopīgi varam radīt drošāku vidi ikvienam," saka "Rīga Plaza" vadītāja Irīna Toropova.

Sarunas ar bērniem ir ļoti svarīgas - vecāki tiek aicināti regulāri pārrunāt ar bērniem drošību uz ceļa. Ikdienas atgādinājumi par to, kā šķērsot ielu, lietot atstarotājus vai būt uzmanīgiem pie skolām un autobusu pieturām, palīdz nostiprināt zināšanas un pārvērst tās par ieradumu. Tāpat ir būtiski pārrunāt arī drošību digitālajā vidē - kā rīkoties internetā, atpazīt riskus un izvairīties no nevēlamas informācijas vai satura. Bērnam jāzina, pie kā vērsties pēc palīdzības ārkārtas vai nelaimes gadījumā. Jāpārliecinās, vai bērns ir iegaumējis gan vecāku telefona numurus, gan vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru - 112.

Pasākums norisināsies "Rīga Plaza" 1. stāvā pie info centra. Dalība pasākumā ir bez maksas.

Konkurences padome atklājusi jaunu būvniecības uzņēmumu karteli

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 09:52:00 +0300

Konkurences padome (KP) atklājusi jaunu būvniecības uzņēmumu karteli, kurā iesaistīti pieci būvniecības uzņēmumi, informēja KP.

KP ceturtdien, 11.septembrī, plkst.10 rīkos preses konferenci, kurā informēs par pieņemto lēmumu, ar kuru konstatēts kartelis piecu būvniecības uzņēmumu starpā, kas ietekmējis vairāk nekā 30 iepirkumus visā Latvijas teritorijā.

Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā vairāk nekā 500 000 eiro apmērā.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

Jau ziņots, ka 2021.gada vasarā KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa, "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Administratīvā apgabaltiesa 2025.gada janvārī noraidījusi 13 būvfirmu pieteikumu par KP 2021.gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu būvnieku karteļa lietā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesa noraidījusi SIA "Abora" un SIA "Tehnocentrs", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", SIA "Merks" un AS "Merko Ehitus", SIA "Re&Re", SIA "Rere būve" un AS "Rere grupa", SIA "Skonto būve" un AS "UGN" pieteikumu.

Latvijā pašaizsardzībai ļaus izmantot lielāka kalibra pistoles

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 12:35:00 +0300

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien atbalstīja komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa (AS) priekšlikumu grozījumiem Ieroču aprites likumā, kas paredz ļaut pašaizsardzībai izmantot pistoles, kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem.

Pašlaik likums nosaka, ka pašaizsardzībai var tikt paredzēti B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to rūpnieciski ražotā munīcija, izņemot minētās kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju.

Kā sēdē norādīja Valsts policijas pārstāvis Andris Melkers, policijā bijušas aktīvas diskusijas par šo priekšlikumu, un esot panākta vienošanās, ka tā priekšlikumu atbalsta.

Kā vēstīts, Saeimas deputāti jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ieroču aprites likumā, kas paredz kontrolšāvienu prasības atcelšanu vītņstobra ieročiem, jo secināts, ka tā nav kļuvusi par praksē efektīvu kriminālistikas instrumentu noziegumu atklāšanā.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām.

Veicot šī brīža situācijas analīzi Latvijā, konstatēts, ka kontrolšāvienu veikšana Valsts policijā ar nolūku no dienesta lietojuma un civilā lietojuma vītņstobra šaujamieročiem iegūt čaulu un ložu paraugus ar to turpmāku uzglabāšanu nesasniedz izvirzīto mērķi.

Secināts, ka vītņstobra ložu un čaulu kolekcija nav kļuvusi par praksē efektīvu kriminālistikas instrumentu noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, kas bija saistīts ar dienesta lietojuma vai civilo lietojumu vītņstobra šaujamieroča prettiesisku pielietošanu vai izmantošanu. Pēdējo 20 gadu laikā nav bijis neviens tāds gadījums, kad ložu un čaulu kolekcija būtu bijusi izmantojama šādiem mērķiem.

Gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs neuztur vītņstobra šaujamieroču ložu un čaulu kolekciju nedz dienesta lietojuma, nedz civilā lietojuma šaujamieročiem. Vienīgā valsts ar analogu sistēmu Latvijai ir Rumānija, argumentējusi Iekšlietu ministrija.

Turklāt Latvijā valsts nodeva par kontrolšāvienu veikšanu šobrīd ir 73,50 eiro un ir jāiesniedz trīs patronas, kuru cena var būt pat līdz četriem eiro gabalā.

Ministrija norāda, kad patlaban Ieroču aprites likuma normās iekļautais pienākums kļuvis par būtisku administratīvo slogu valsts un pašvaldību institūcijām, kas savā darbā izmanto un pielieto dienesta šaujamieročus.

Turklāt šī prasība par kontrolšāvienu aizkavē iegādāto vītņstobra šaujamieroču operatīvu izsniegšanu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām. Tāpat tā Latvijas tirgū palielinājusi vītņstobra šaujamieroču cenu, padarot Latvijas ieroču komersantus mazāk konkurētspējīgus ne tikai ieroču realizācijā fiziskām personām Latvijā, bet arī tiesībaizsardzības iestāžu ieroču iepirkumos.

Kā Latvijā risina krimināllietas — versija

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 10:01:00 +0300

Šodienas epizode ar zvērinātu advokātu, Jāni Dambīti, kurš specializējas nodokļu strīdos, finanšu noziegumos un kriminālprocesos Latvijā.

Stāsts par policiju līdz advokāta karjerai, viņš atklāj, kas patiesībā notiek Latvijas tieslietu sistēmā, kā tiek pieņemti lēmumi, kā norit darbs finanšu noziegumu, slepkavībus un parādu piedziņu lietās.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

YouTube - https://youtu.be/S_du9X1wuQs

Likumsargi no mājas Rēzeknes novadā noņem Krievijas impērijas karogu

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 17:26:00 +0300

Augusta beigās likumsargi no kādas mājas Rēzeknes novadā noņēmuši Krievijas impērijas karogu, informēja Valsts policijā (VP).

28.augustā VP Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Maltas pagastā uz kādas dzīvojamās mājas sienas ir izkārts Krievijas impērijas karogs, kas, kā skaidro VP, uzskatāms par militārās agresijas slavinošu simbolu.

Likumsargi reaģēja uz saņemto informāciju un, ierodoties notikuma vietā, izņēma karogu.

Policijā sākts administratīvā pārkāpuma process pret 1974.gadā dzimušu personu par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt. Par to piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai - līdz 2900 eiro.

Rīgā satiksmes negadījumā cietis motociklists un trīs NMPD darbinieki

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 09:57:00 +0300

Rīgā svētdienas vakarā satiksmes cietis motociklists un trīs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki, informēja Valsts policija.

Ap plkst.17.40 Ieriķu un Lielvārdes ielu krustojumā notika sadursme starp NMPD automašīnu "Volkswagen Crafter" un motociklu.

Ceļu satiksmes negadījumā cietušas trīs personas - NMPD darbinieki. Arī motocikla vadītājs pēc negadījuma tika nogādāts medicīnas iestādē.

Par notikušo sākts kriminālprocess, un policija izmeklē negadījuma apstākļus.

Aizvadītajā diennaktī valstī reģistrēti 95 ceļu satiksmes negadījumi, tajos cietušas 19 personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 397 administratīvo pārkāpumu lēmumi, tajā skaitā 258 par ātruma pārsniegšanu.

Savukārt par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā sākti trīs administratīvo pārkāpumu procesi un septiņi kriminālprocesi.

Aizturēts un apcietināts "TikTok" satura veidotājs

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 16:58:00 +0300

Valsts policija saņēma iesniegumus no diviem uzņēmumiem, kas cietuši no vīrieša darbībām - no burgernīcas un fitnesa kluba.

Valsts policijas redzeslokā jau ilgāku laiku bija nonācis "TikTok" satura veidotājs, kurš uzvedās sabiedrībai nepieņemami, tostarp demonstratīvi dažādās sabiedriskās vietās bojāja svešu mantu. Valsts policijā tika saņemts iesniegums no diviem uzņēmumiem, kas cietuši no vīrieša darbībām. Tas deva pamatu Valsts policijas darbiniekiem kriminālprocesuālā kārtībā viņu aizturēt. Šodien, 5.septembrī, vīrietim piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Saistībā ar kāda "TikTok" satura veidotāja huligāniskām darbībām Valsts policijā jau iepriekš bija uzsākti vairāki administratīvo pārkāpumu procesi un viņam piemēroti administratīvie sodi. Tāpat likumsargi veica preventīvas pārrunas ar likuma pārkāpēju.

Neraugoties uz piemērotajiem sodiem, persona pretlikumīgās darbības turpināja, līdz ar to Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldē tika lemts par kriminālprocesa uzsākšanu. Valsts policija saņēma iesniegumus no diviem uzņēmumiem, kas cietuši no vīrieša darbībām - no burgernīcas un fitnesa kluba, un tas deva pamatu 3.septembrī kriminālprocesu kvalificēt pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas, kā arī pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas un 15. panta ceturtās daļas - par svešas mantas tīšu bojāšanu un par zādzības mēģinājumu.

3.septembrī vīrietis tika aizturēts, kā arī likumsargi veica kratīšanas viņa dzīvesvietā.

Šodien, 5.septembrī, pēc Valsts policijas ierosinājuma tiesa aizdomās turētajam piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu.

Policijai ir plāns Serbijas fanu iespējamām konfrontācijām basketbola un futbola

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 14:53:00 +0300

Valsts policijai (VP) ir sagatavots plāns Serbijas fanu iespējamām konfrontācijām, ņemot vērā šīs valsts izlašu dalību Rīgā paredzētajās basketbola un futbola spēlēs.

VP kopā ar citiem dienestiem ir rūpīgi sagatavojusies sporta pasākumiem Rīgā, proti, veikts risku izvērtējums, arī rīt pilsētā būs novērojami pastiprināti drošības pasākumi un likumsargu klātbūtne gan norises vietās, gan pilsētā kopumā, aģentūra LETA noskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Policijas prioritāte ir sabiedrības drošība, tāpēc likumsargi rūpēsies par kārtību, satiksmes organizāciju un komandu drošu nokļūšanu norises vietās.

Vienlaikus dienesti ir gatavībā, ka serbu fani, kurus Rīgā pulcēs ne tikai basketbols, bet arī nedēļas nogalē notiekošais futbols, var mēģināt radīt konfrontācijas vai provocēt. Šādām situācijām ir sagatavots plāns un skaidri algoritmi, kā rīkoties. Tāpat tiek uzturēta cieša saziņa ar Serbijas policijas kolēģiem.

Ja tiek pamanītas pretlikumīgas darbības vai kādi pārkāpumi, policija aicina nekavējoties ziņot policijai, zvanot 112 vai vēršoties pie policistiem norises vietās. Dienesti ir gatavi dažādiem scenārijiem, lai sporta svētki galvaspilsētā aizritētu mierīgi un droši.

Jau ziņots, ka sestdien Rīgā Daugavas stadionā norisināsies Latvijas un Serbijas vīriešu futbola izlašu spēle 2026.gada Pasaules kausa finālturnīra kvalifikācijā.

Tāpat sestdien Rīgā Eiropas čempionātā basketbolā Serbija spēlēs ar Somiju.

Kurzemē atdzīvojusies nelegālā alkohola tirdzniecība - policija skatās (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 11:14:00 +0300

“Cik dzirdu, taksisti braukā pilniem bagāžniekiem".

Apritējis mēnesis, kopš stājās spēkā jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi. Lai izvērtētu, kādi no izmaiņām būs ieguvumi, kādi zaudējumi, vajadzīgs ilgāks laiks. Taču tirgotāji nešaubās, ka nelegālā dziras pārdošana nu plauks un zels. Turklāt Kurzemē pēkšņi esot audzis pieprasījums pēc lētajiem odekoloniem.

“Alkohola veikalos darbalaiku mainījām, bet pārtikas veikali turpina darboties, kā ierasts. Pašreiz esam tādā kā testa režīmā – skatāmies, kas notiek un vai atmaksājas strādāt šādā darbalaikā,” saka uzņēmeja Santa Krīgena.

“Cilvēki ne tikai dzer, bet arī ēd,” viņa atzīmē, norādot, ka Vaiņodes veikaliņā vismaz augustā nav piedzīvots tāds apgrozījuma kritums, kas liktu aizdomāties par tirgotavas aizvēršanu.

“Vienkārši pircēji alkoholu iegādājas līdz tam laikam, kad to var darīt. Laukos cilvēki iet pirkt ēdamo, kad apdara darbus. Un es pašreiz neuzskatu par vajadzīgu veikalu slēgt ciet agrāk.

Neesmu par to, ka alkohola dēļ cilvēks vairs nevarēs iegādāties maizi un desu brokastīm.

Ja citi uzskata citādāk un viņiem galvenais pārdot alkoholu, tad man tā nav. Mums ir cita prioritāte.”

Vienlaikus viņa prognozē, ka nelegālā alkohola pārdotavas tagad strauji uzplauks, jo tie, kas gribēs dzert, to arī darīs.

Liepājas uzņēmuma vadītāja Diāna Kadina teic, ka kopš 1. augusta, kad stājās spēkā alkohola tirdzniecības ierobežojumi, lielākas vai mazākas izmaiņas skārušas tos visus.

“Veikaliem šobrīd nav vienāda darbalaika. Pagaidām vēl skatāmies, kā būs,” viņa saka. “Cik dzirdu, taksisti braukā pilniem bagāžniekiem. Jo tagad svētdienās pēc pulksten 18 vairs pat alu nevar nopirkt. Skandināvijā stiprais alkohols tomēr ir nodalīts un to var nopirkt ierobežotā laikā, bet mazāka stipruma alu vai sidru var tirgot arī pārtikas veikalos. Mums visu sabāza vienā maisā.

Alkautletos vakaros pirms astoņiem tagad ir nenormālas rindas, un domāju, ka šis valdības lēmums mazos pārtikas veikalus diezgan iespaidos, bet alkautletiem tie nodrošināja papildu pircējus. Jo, ja cilvēks zina, ka pēc noteiktā laika viņš veikalos alkoholu nevar nopirkt, tad viņš iegādāsies vairāk dzērienu tur,” pauž D. Kadina.

Atdod krāpnieku sūtītam kurjeram vairākus tūkstošus eiro

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 15:58:00 +0300

Likumsargi aicina iedzīvotājus piezvanīt saviem tuviniekiem, pirms to ir izdarījis krāpnieks!

Aizvadītajā nedēļā kāda ventspilniece kļuvusi par krāpnieku upuri, zaudējot 3600 eiro, savukārt 1.septembrī liepājniece kļuvusi par krāpnieku upuri, atdodot krāpnieku sūtītam kurjeram 2000 eiro un savu bankas karti. Valsts policijā abos gadījumos par notikušo uzsākti kriminālprocesi.

1.septembrī Valsts policijā saņemts iesniegums no kādas 95 gadus vecas Ventspils iedzīvotājas, kura kļuvusi par krāpnieku upuri. Sieviete pastāstīja, ka viņa saņēmusi telefona zvanu no sveša ārzemju numura, kur runājusi sieviete krievu valodā, apgalvojot, ka pie sirmgalves ieradīsies pārbaudīt skaitītājus, taču sākumā viņai jānosauc savi pases dati un adrese. Sirmgalve šo informāciju zvanītājai nodevusi.

Pēc tam ventspilniece saņēmusi zvanus no dažādiem telefonu numuriem, vienā no tiem krāpnieks stādījās priekšā kā policijas darbinieks, apgalvojot, ka pie viņas ieradīsies policijas komisija un veiks pārbaudi. Krāpnieki sacīja, ka ja sievietei ir skaidra nauda, tā ir jānodod komisijai, lai to pārbaudītu, vai tā ir legāla. Rezultātā pie sievietes ieradās krāpnieku sūtīts kurjers - sieviete, kurai viņa atdeva 3600 eiro.

Savukārt kāda liepājniece, 77 gadus veca kundze 1.septembrī saņēma zvanu it kā no sievietes, kura uzdevās par Latvenergo darbinieci, apgalvojot, ka viņas dzīvoklī tiks veikta elektrības skaitītāju pārbaude un lika sievietei nosaukt pases datus, ko sieviete izdarījusi.

Pēc tam sekoja zvani no vairākiem citiem numuriem, tostarp krāpnieki uzdevās par policijas darbiniekiem, apgalvojot, ka sieviete iepriekš krāpniekiem ir iedevusi pases datus, kurus krāpnieki tālāk izmantos. Sievietei solīts, ka viņai drīz zvanīs no bankas, lai veiktu tālākās darbības.

Tālāk sievietei jautāts, vai viņa mājās uzglabā skaidru naudu, uz ko sieviete atbildēja apstiprinoši, norādot summu, uz ko krāpnieki noteica, ka tik lielu summu mājās turēt nedrīkst, tā esot jādeklarē. Visbeidzot pie sievietes ieradās krāpnieku sūtīts kurjers - jaunietis, kurš, neko nesakot, paņēma no sievietes 2000 eiro un bankas karti, it kā lai uz sievietes vārda noformētu jaunu bankas karti. Jāpiebilst, ka arī šajā gadījumā saruna notika krievu valodā.

Valsts policijā abos gadījumos par notikušo ir uzsākts kriminālprocess.

Likumsargi atgādina, ka policisti un citu valsts iestāžu darbinieki nezvana, lai iegūtu skaidru naudu, bankas kartes vai bankas kontu datus! Šādas telefonsarunas uzreiz jāpārtrauc! Ja tomēr māc šaubas, vai zvanīts no konkrētās iestādes, jāpiezvana uz iestādes oficiālajā mājaslapā norādīto tālruņa numuru, un par to jāpārliecinās.

Tāpat Valsts policija stingri brīdina iedzīvotājus neatsaukties uz aizdomīgiem darba piedāvājumiem no neidentificētiem darba devējiem, it īpaši tādiem, kas saistīti ar sūtījumu saņemšanu un nodošanu. Valsts policija aktīvi strādā šajā jomā, aizturot "naudas mūļus".

Policijā sāk pārbaudi par konfliktu starp Serbijas basketbola līdzjutējiem

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 19:19:00 +0300

Eiropas basketbola čempionāts Rīgā līdz šim noritējis bez būtiskiem starpgadījumiem, tomēr vienā gadījumā sākta resoriskā pārbaude par konfliktu starp Serbijas līdzjutējiem, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Sociālajos tīklos cirkulē informācija, ka no Serbijas Rīgā ieradusies arī agresīvāku fanu grupa, kas gan vairāk esot vērsta uz citu serbu fanu ietekmēšanu, lai tie neizkliedz pret Serbijas vadību vērstus saukļus.

Policijā vērtēja, ka nav konstatēti tādi fani, tostarp serbi, kuri īpaši izceltos ar agresīvu uzvedību vai attieksmi.

Līdz šim policija ir konstatējusi vienu gadījumu, kad starp Serbijas līdzjutējiem izcēlies savstarpējs konflikts par saukļiem, kas tiek saukti spēles laikā. Notikuma vietā apzinātas šīs personas un par konkrēto gadījumu ir sākta resoriskā pārbaude. Citas šāda rakstura situācijas nav konstatētas.

Policija kopā ar sadarbības partneriem sekojot līdzi situācijai, esot klātesoša norises vietās, uzrauga interneta vidi, kā arī seko līdzi fanu aktivitātei. Tāpat policija uztur saziņu ar citu valstu kolēģiem.

Ja tiek pamanīti iespējami pārkāpumi vai kādas pretlikumīgas darbības, policija aicina nekavējoties par to ziņot policijai, zvanot 112 vai arī vēršoties pie policistiem norises vietās.

Valsts drošības dienestā savukārt pauda, ka fanu riski ir identificēti un apzināti pirms čempionāta, līdz ar to arī piesaistīts atbilstošs dienestu resurss. Čempionāta drošības nodrošināšanā ir iesaistīti gan Valsts policijas, gan Rīgas pašvaldības policijas un apsardzes komersantu resursi. Šobrīd nav informācijas par iespējamām agresijas izpausmēm, bet tādas norises vietā netiks tolerētas, un ir izstrādāti skaidri rīcības algoritmi, kā rīkoties, klāsta dienests.

Savukārt čempionāta rīkotāju pārstāvji par faniem, tostarp pirms gaidāmās Serbijas un Turcijas spēles, izteicās, ka situācija šobrīd neesot tāda, lai to īpaši komentētu. Situācija tiekot monitorēta, izvērtēti riski un drošības instances gatavojas arī 6.septembrim, kad spēles gan Serbijas basketbola valstsvienība, gan futbola izlase.

2025.gada Eiropas čempionāts basketbolā ir jau 42.vīriešu basketbola čempionāts. Sacensības notiks līdz septembra vidum. Turnīru kopīgi uzņem četras valstis - Kipra, Somija, Polija un Latvija. Grupu turnīri notiek Kiprā, Tamperē, Katovicē un Rīgā. Savukārt izslēgšanas spēles un finālposms risināsies Rīgā.

Apgabaltiesa nākamnedēļ turpinās skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 18:24:00 +0300

Rīgas apgabaltiesa 10.septembrī plkst.10 plāno turpināt skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, kurā apsūdzētas vairākas personas, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā liecina, ka lietā apsūdzēts būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš un Jānis Balodis.

Krimināllieta apelācijas instancē tiek iztiesāta, ievērojot AT lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas apgabaltiesas spriedums daļā, proti, Sergeta, Gulbja, Kumpiņa, Draudiņa apsūdzībā par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 239.panta otrajā daļā, proti, par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un 123.panta otrajā daļā jeb par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Toties Balodis apsūdzēts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā jeb par valsts amatpersonas bezdarbību.

Tiesa arī vērtēs piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu SIA "Re&Re", SIA "CMConsulting", saistībā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Agra Skradaiļa iesniegto apelācijas protestu, apsūdzētā Sergeta aizstāvja Artūra Zvejsalnieka un cietušo apelācijas sūdzībām.

Jau vēstīts, ka AT iepriekš atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā daļā par būvinženiera Sergeta notiesāšanu, jo atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma.

Savukārt daļā par Gulbja, Kumpiņa, Draudiņa un Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.

Daļā, kas attiecas uz pārējiem apsūdzētajiem, spriedums atstāts negrozīts.

Līdz šim pirmās divas tiesas instances par vainīgu lietā ir atzinušas tikai vienu personu - veikala būvinženieri Sergetu, vienlaikus norādot uz trūkumiem izmeklēšanā. Pirmās instances tiesa būvinženierim Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa 24.janvārī viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.

Par pirmās instances tiesas spriedumu, kura apjoms pārsniedz 1200 lappušu, tika saņemts prokuratūras apelācijas protests, apsūdzētā būvinženiera Sergeta aizstāvja apelācijas sūdzība un vairāk nekā 50 apelācijas sūdzības no cietušajiem un viņu pārstāvjiem.

Iepriekš prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par Gulbja, Baloža, Kumpiņa, Draudiņa un arhitekta Andra Kalinkas, bijušās Rīgas pilsētas būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītājas Marikas Treijas, bijušās būvinspekcijas priekšnieka vietnieces Aijas Meļņikovas un SIA "Maxima Latvija" darbinieces Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem.

Kā noskaidroja LETA, Treija jau pirms kāda laika ir mirusi.

Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.

Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas nav izmantoti pierādīšanā.

2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Aiztur jaunieti, kurš pret atlīdzību Rīgā veidojis narkotiku slēpņus

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 11:07:00 +0300

Valsts policija aizturējusi kādu jaunieti, kurš veidojis narkotisko vielu slēpņus dažādos Rīgas mikrorajonos, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

20.augustā likumsargi, veicot citus dienesta pienākumus, pamanīja aizdomīgu vīrieti, kurš staigāja gar dzīvokļu logiem Jūrmalas gatvē, Rīgā. Vīrietis, pamanījis likumsargus, metās bēgt, tomēr viņu izdevās aizturēt. Aizturēšanas brīdī kļuva skaidrs, ka vīrietis ir saistīts ar narkotiskajām vielām, ko pats arī atzina - viņš nodarbojies ar narkotisko vielu slēpņu veidošanu. Pirms aizturēšanas viņš jau bija paspējis izvietot vairākus slēpņus.

Tajā pašā dienā aizturētais vīrietis kopā ar Pārdaugavas pārvaldes amatpersonām devās uz vairākām vietām Zolitūdes un Imantas mikrorajonā, kur atrasti 18 iepriekš sagatavoti slēpņi ar aptuveni divu gramu marihuānas iepakojumiem. Slēpņi bija izvietoti dažādās vietās, piemēram, zem akmeņiem, pie žoga, pie staba.

Pēc slēpņu atrašanas vīrieša dzīvesvietā tika veikta kratīšana, kuras laikā atrasti un atsavināti aptuveni 60 grami marihuānas, 20 grami hašiša, 15 grami metamfetamīna un divi marihuānas stādi, kas bija iestādīti spaiņos. Narkotiskajām vielām nozīmēta ekspertīze.

Aizturētais vīrietis pastāstījis, ka "Telegram" lietotnē viņš pievienojies anonīmai grupai, kur bija jāveic depozīta iemaksa. Pēc tās veikšanas viņš saņēma informāciju par lielāku narkotisko vielu daudzumu, kas viņam bija jāpaņem un jāsadala mazākās paciņās. Šīs paciņas pēc norādēm bija jāslēpj paša izvēlētās vietās konkrētā mikrorajonā, jānofotografē un jāsaglabā atrašanās vieta, kas pēc tam jānosūta kuratoram. Par katru atstāto paciņu viņš saņēma atlīdzību.

Aizturētais dzimis 2000.gadā un iepriekš nav nonācis policijas redzeslokā. Izvērtējot aizturētās personas personību, procesa virzītājs pēc personas atzīšanas par aizdomās turēto personu piemēroja tai ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Kriminālprocess kvalificēts par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu glabāšanu realizācijas nolūkā, ja tās izdarīts lielā apmērā. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Latvijā šovasar reģistrēta viena letāla elektrotrauma

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 10:57:00 +0300

Latvijā šovasar reģistrētas 11 elektrotraumas, no kurām viens gadījums bijis ar letālām sekām, aģentūru LETA informē AS "Sadales tīkls", atsaucoties uz uzņēmuma apkopoto statistiku.

"Sadales tīklā" norāda, ka attiecīgajā gadījumā kāds pieaugušais saņēma nāvējošu elektriskās strāvas triecienu, pieskaroties bojātam apgaismes ķermenim.

Savukārt cietušo vidū ir arī divi bērni - pusaudze un pusotru gadu vecs bērns. Mazulis guva elektrotraumu, mājoklī pieskaroties neizolētam vadam, un tika nogādāts slimnīcā, savukārt meitene elektriskās strāvas triecienu saņēma no kailiem elektrības vadiem piemājas šķūnī.

"Sadales tīklā" skaidro, ka elektrotraumu skaits ikgadēji pieaug tieši vasaras mēnešos, un arī šis gads nav izņēmums. Taču šogad vasarā ir fiksēts divas reizes mazāks elektrotraumu skaits nekā gadu iepriekš, kad no jūnija līdz augustam tika reģistrētas 23 elektrotraumas.

"Sadales tīkls" fiksē tās elektrotraumas, par kurām izsaukumu saņem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Faktiskais elektrotraumu skaits, visticamāk, ir vēl lielāks.

Elektrotraumu izcelšanās apstākļi ik gadu saglabājas līdzīgi, un visneaizsargātākie ir mazi bērni. "Sadales tīkla" pārstāvji uzsver, ja mājoklī uzturas bērns līdz piecu gadu vecumam, visbūtiskāk ir parūpēties par noslēgtām, bērnam drošām rozetēm un vadiem. Labs risinājums ir rozetes ar aizsargmehānismu vai speciāli rozešu aizliktņi. Tāpat jāparūpējas, lai bērnam nebūtu pieejami bojāti vadi vai elektroierīces, tostarp rozetē iesprausti viedierīču lādētāji.

Mājās nevajadzētu glabāt un lietot bojātas elektroierīces, veikt to pašrocīgu labošanu, īpaši, pirms tam iekārtu neatslēdzot no strāvas avota, neuzmanīgi lietot elektrotehniku ūdens tuvumā vai ar mitrām rokām. Tāpat nevajadzētu ārā lietot tās elektroierīces, kas domātas izmantošanai telpās, jo tām nav atbilstošas mitrumaizsardzības.

Tāpat ieteicams pievērst uzmanību, vai mājoklī netiek pārslogoti elektriskie pagarinātāji. Katrs pagarinātājs ir paredzēts noteiktai slodzei, kas parasti ir norādīta uz pagarinātāja korpusa, piemēram, 3000 vati (W). Pārslogots pagarinātājs var uzliesmot, radot bīstamas situācijas. Katras elektroierīces jaudu var noskaidrot pievienotajā instrukcijā vai uz korpusa.

Kļūstot par elektrotraumas aculiecinieku, vispirms nekavējoties jāpārtrauc elektrības padeve, atslēdzot elektrības drošības slēdžus ("korķus") vai atvienojot bojāto elektroierīci no kontaktligzdas. Neatslēdzot elektriskās strāvas padevi un dodoties glābt cietušo, traumu gūs arī glābējs. Kad elektrības padeve atslēgta, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz numuru 113. Cilvēks pats ne vienmēr spēj novērtēt gūtās elektrotraumas nopietnību, tāpēc, ja ir saņemts elektriskās strāvas trieciens, jāvēršas pie mediķiem. Ja cietušais ir bez samaņas, pirms mediķu ierašanās jāsniedz pirmā palīdzība.

Ja elektrotrauma gūta ārpus telpām izvietotajā elektroapgādes infrastruktūrā, nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties cietušajam un pieļaut citu personu tuvošanos notikuma vietai - jāturas vismaz astoņu metru attālumā. Vienīgais veids, kā palīdzēt, ir zvanīt glābējiem pa tālruni 112.

Jūras spēku patruļkuģis no kruīza kuģa evakuē cietušu cilvēku

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 19:23:00 +0300

Baltijas jūrā Jūras spēki veikuši cilvēku evakuāciju no kruīza kuģa "Aida Diva", informēja Jūras spēki.

Kuģa apkalpe ziņoja par nelaimes gadījumu, kurā persona bija guvusi traumas. Ņemot vērā cietušā stāvokli, tika pieņemts lēmums organizēt medicīnisko evakuāciju.

Krasta apsardzes dienests norīkoja patruļkuģi "Rēzekne" doties uz notikuma vietu un veikt cietušā transportēšanu.

Pēc tam Liepājas ostā cietušais nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādei turpmākai aprūpei.

Baltkrieviete Polozkova iekļauta Latvijai nevēlamu personu sarakstā

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 17:07:00 +0300

Baltkrievijas Televīzijas un radio kompānijas propagandiste Marija Polozkova iekļauta Latvijai nevēlamu personu sarakstā, liecina ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) ieraksts sociālajos medijos.

Tīmeklī pieejamā informācija liecina, ka Polozkova strādā Baltkrievijas Televīzijas un radio kompānijā, vadījusi sporta pārraides "Pro Sport", "Pit-stop", vēlāk kļuvusi par raidījumu "Hokei vsem", "Marshrut postroen" vadītāju.

Polozkovai noteikts aizliegums ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku.

Bēglis iesniedzis pieteikumu uzsākt izmeklēšanu pret eksģenerālprokuroru Stukānu

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 04:35:00 +0300

Bēglis no KF iesniedzis pieteikumu uzsākt izmeklēšanu pret eksģenerālprokuroru Stukānu, kas plāno kandidēt uz otro termiņu

Ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš beidzās 11. jūlijā, bet 18. augustā viņš paziņoja par nodomu kandidēt uz otro termiņu.

Tostarp jūnijā politiskais bēglis no Krievijas Igors Sičevs iesniedza pieteikumu uzsākt izmeklēšanu pret Juri Stukānu.

Pēc pieteicēja viedokļa – viņš pat ir publicējis atklātās vēstules Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu vadītājiem – krimināllietas par draudiem viņu nogalināt, ko pieteicējs regulāri saņēmis no Krievijas oligarhiem, kā arī pat saistībā ar informāciju par pasūtītu slepkavību, lai pieteicēju Latvijā noindē, noorganizē viņam nelaimes gadījumu vai suicīdu, izmeklēšana pusotru gadu tika vienkārši imitēta. Turklāt galu galā lieta tika izbeigta ar pamatojumu, ka pieteicējs draudējis pats sev.

Igora Sičeva pieteikuma teksts ir atrodams šeit. Viņa atklātās vēstules var atrast šeit un šeit.

Iepriekšējie notikumi (konteksts): 22. aprīlī Augstākās tiesas priekšsēdētājs jau bija uzsācis pārbaudi pret ģenerālprokuroru, pamatojoties uz citu sūdzību, proti, prokuratūras darbinieka iesniegumu. Bet Augstākās tiesas plēnums, izvērtējot veiktās pārbaudes rezultātus, atzina, ka nav konstatējams pamats ģenerālprokurora atbrīvošanai no amata. Tomēr, pēc Igora Sičeva viedokļa, tas, iespējams, ietekmēja pirmā ģenerālprokurora amata konkursa rezultātus (Jura Stukāna pilnvaru termiņš beidzās 11. jūlijā). Konkurss notika jūnijā, un Juris Stukāns nesaņēma nepieciešamo Tieslietu padomes locekļu balsu skaitu, tāpēc tika paredzēts otrs konkurss, kas notiks tuvākajās nedēļās un kurā Juris Stukāns atkal piedalīsies.

Apmaksāta publikācija

ASV izdots Igaunijas pilsonis, kas apsūdzēts stratēģisku preču piegādē Krievijai

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 21:57:00 +0300

Igaunija izdevusi ASV savu pilsoni Andreju Ševļakovu, kurš apsūdzēts par stratēģisku preču nelegālu piegādi Krievijas valsts iestādēm un aizsardzības rūpniecībai, paziņoja Igaunijas ģenerālprokuratūra.

Ševļakovam Savienotajās Valstīs izvirzītas apsūdzības par stratēģisku preču nelikumīgu transportēšanu no ASV uz Krieviju, izmantojot sarežģītas piegādes ķēdes un čaulas uzņēmumu tīklus. Viņš vairāk nekā desmit gadus Krievijas vajadzībām iepirka ASV ražotu elektronisko aprīkojumu, arī radaru sastāvdaļas un hakeru programmatūras. Ševļakovam izvirzītas arī 17 citas apsūdzības krimināllietās, kas saistītas ar šīm darbībām. Ja Ševļakovu atzīs par vainīgu, viņam draudēs cietumsods līdz 20 gadiem.

2012.gadā ASV Ševļakovu un ar viņu saistītos uzņēmumus iekļāva to fizisko un juridisko personu sarakstā, uz kurām attiecas sankcijas un kuru darbība apdraud ASV nacionālo drošību un ir pretrunā ar Vašingtonas ārpolitikas interesēm. Tādēļ viņam tika aizliegts eksportēt jebkādas preces no ASV bez licences.

Ševļakovs tika aizturēts Igaunijā 2023.gada martā ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Igaunijas Drošības policijas kopīgā operācijā. Kopš 2024.gada maija viņš atradās elektroniskā uzraudzībā.

Ekspluatācijā pieņemts jaunais Liepājas cietuma komplekss

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 21:15:00 +0300

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 28.augustā pieņēmis ekspluatācijā biroja līdzšinējā uzraudzības pieredzē lielāko ēkas būvobjektu - jauno Liepājas cietuma kompleksu, liecina informācija BVKB mājaslapā.

Pieņemšana ekspluatācijā ir pēdējais oficiālais apliecinājums, ka ir noslēdzies būvniecības process, norāda BVKB.

Jaunais Liepājas cietums uzbūvēts uz 30,5 hektārus liela zemesgabala. Teritorijā izbūvētas administratīvā un caurlaides ēka, uzņemšanas un īpašo režīmu korpuss, izglītības un nodarbinātības korpuss ar ēdiena sagatavošanas bloku, vairāki dzīvojamie kompleksi, nojumes, sporta laukumi un citi objekti.

Projekts īstenots par 125 miljoniem eiro, liecina Būvniecības informācijas sistēmas dati.

BVKB direktora vietnieks Māris Demme norāda, ka kopumā Liepājas cietuma būvniecības procesu birojs vērtē kā veiksmīgi un profesionāli īstenotu, turklāt darbi noritējuši plānotajos termiņos.

Iepriekš 19.augustā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) paziņoja, ka jaunais Liepājas cietums ekspluatācijā tiks nodots 22.septembrī. Ministre uzsvēra, ka jaunatklātais cietums būs modernākais Ziemeļeiropā.

Kā vēstīts, valdība 2022.gada 18.oktobrī atļāva Tieslietu ministrijai (TM) uzņemties jauna cietuma būvniecībai nepieciešamās valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nosakot šim mērķim kopējo finansējumu uz četriem gadiem ne vairāk kā 175,6 miljonu eiro apmērā.

Pirms tam, 2022.gada 26.septembrī, iepirkuma komisija atzina būvfirmu "Citrus Solutions" par uzvarētāju iepirkumā. Līgums tika noslēgts par 125 874 569 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Kā iepriekš uzsvēra TM, jaunais Liepājas cietums ļaus sākt jaunas sodu izpildes sistēmas ieviešanu, pilnveidojot ieslodzīto resocializācijas procesu.

Teslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) 19.augustā pēc valdības sēdes skaidroja, ka tikuši pārrunāti jautājumi par cietumu infrastruktūru, kā arī ieslodzīto pārvietošana no citiem cietumiem, kuri tiks slēgti.

Ministre gan neatklāja, kurus cietumus plānots slēgt, bet solīja, ka tuvākajā laikā tas kļūs zināms plašākai sabiedrībai.

LTV: slimnīcas izklaides pasākuma lietā apsūdzēti Višņakovs, Rusanovs un Cīrulis

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 21:00:00 +0300

Apsūdzība saistībā ar iespējamām nelikumībām izklaides pasākuma organizēšanā izvirzīta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājam Aleksejam Višņakovam, viņa vietniekam Genādijam Ričardam Rusanovs un bijušajam slimnīcas medicīnas tehnoloģiju direktoram Gintam Cīrulim, pirmdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Cīrulim apsūdzība celta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, Višņakovam - par Cīruļa uzkūdīšanu mantkārīgā nolūkā ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, krāpšanu un dokumenta viltošanu, bet viņa vietnieks Rusanovs, prokuratūras ieskatā, ir atbalstījis krāpšanu.

Višņakovs LTV pauda pārliecību, ka neko noziedzīgu nav izdarījis, un saliedēšanas pasākuma organizēšana personām, viņaprāt, nav nekāds noziegums.

Cīrulis savu vainu celtajā apsūdzībā noliedz. Viņaprāt, šādā veidā slimnīca "tiek vaļā no nevēlamiem cilvēkiem", jo Cīrulis "nepiekrīt lobēt kompānijas". LTV Cīrulis skaidroja, ka viņam tika pajautāts, vai ir kādas firmas, kas sponsorē tādus pasākumus.

"Protams, neviens nesponsorē, bet apmaksā konkrēti kaut kādus galdus vai kaut ko tam līdzīgi, ja viņi ir prezentējuši produktus. Un to sadaļu nez kāpēc visi vismaz šajā publikācijā ignorē un neklausās tajā. Ja jūs aiziesiet uz jebkuru slimnīcu, jebkurš ārstu pasākums šādā veidā tiek rīkots. Jebkuros lielākos semināros tiek pieaicināti ziedotāji, lai palīdzētu organizēt. [..] Tas notiek jebkurā vietā, jebkurā slimnīcā," pauda Cīrulis.

LETA jau vēstīja, ka prokuratūra nosūtījusi tiesai krimināllietu, kurā RAKUS amatpersona un kādas struktūrvienības vadītājs un viņa vietnieks apsūdzēti saistībā ar iespējamām nelikumībām izklaides pasākuma organizēšanā.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūrā, valsts kapitālsabiedrības amatpersonai izvirzīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Savukārt struktūrvienības vadītājam celta apsūdzība par valsts amatpersonas uzkūdīšanu mantkārīgā nolūkā ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, krāpšanu un dokumenta viltošanu mantkārīgā nolūkā, bet viņa vietniekam - par krāpšanas atbalstīšanu.

Izmeklēšanu šajā krimināllietā veica Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka RAKUS struktūrvienības vadītājs, iesaistot savus padotos, 2023.gada beigās valsts kapitālsabiedrības darbiniekiem un citām personām organizēja izklaides pasākumu kultūras pilī par kopējām izmaksām vismaz 14 560 eiro. Šajā summā ietilpa kultūras pils telpu noma, 150 personu ēdināšanas un servisa pakalpojumi, vakara vadītāja pakalpojumi, kā arī mūziķu grupas pakalpojumi.

Apzinoties, ka darbinieku brīvprātīgās iemaksas nesegs minētās izmaksas, RAKUS struktūrvienības vadītājs savas ieceres nemazināja, bet gan uzkūdīja slimnīcas valsts amatpersonu ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli un prettiesiski pieprasīt vairāku uzņēmumu pārstāvjiem izklaides pasākuma ēdināšanas pakalpojumu apmaksu 6500 eiro apmērā, kam valsts amatpersona piekrita.

Minētā valsts amatpersona tobrīd bija iekļauta aktīvi notiekošos valsts kapitālsabiedrības publiskajos iepirkumos kā iepirkumu komisijas priekšsēdētājs.

Tādējādi tā īstenoja valsts amatpersonas funkcijas ar tai piešķirtām tiesībām valsts kapitālsabiedrības vārdā pieņemt lēmumus, kas saistoši valsts kapitālsabiedrībai un konkrētajiem uzņēmumiem, kā arī veica uzraudzības un kontroles funkcijas pār valsts kapitālsabiedrības publisko iepirkumu rezultātā noslēgtajiem publiskajiem līgumiem ar konkrētajiem uzņēmumiem, skaidro prokuratūra.

Valsts amatpersona izmantoja sava amata priekšrocības, kā arī lomu iepirkumu procedūrās un ar to esošo statusu attiecībā pret kontrolē esošajiem uzņēmumiem, lai prettiesiski pieprasītu no trešajām personām - uzņēmumu amatpersonām un pārstāvjiem - mantiskus labumus.

Tā rezultātā minēto uzņēmumu pilnvarotie pārstāvji apmaksāja viņiem piestādītos izklaides pasākuma ēdināšanas pakalpojumu rēķinus par kopējo summu 6500 eiro. Valsts amatpersonas rīcība bija pretrunā tai uzticētajiem uzdevumiem, šādi rīkojoties tā pārkāpa likumus un valsts kapitālsabiedrībā noteiktos tiesību aktus, norāda prokuratūrā.

Turklāt, lai segtu vēl citas minētā izklaides pasākuma izmaksas, valsts kapitālsabiedrības struktūrvienības vadītājs ar sava vietnieka atbalstu sagatavoja viltotu dokumentu, ar kura palīdzību no kāda nodibinājuma prettiesiski ar viltu ieguva kopā 4454 eiro, ko izmantoja izklaides pasākuma ēdināšanas, mūziķu grupas un inventāra pakalpojumu apmaksai.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, iekams vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kā aģentūrai LETA norādīja Austrumu slimnīcā, tās rīcībā neesot informācijas par to, ka jebkāda RAKUS amatpersona būtu ietekmējusi iepirkumu procedūras vai to rezultātus, vai noslēgto līgumu izpildi. Tāpat neesot arī konstatētas pazīmes, kas pieprasītu iepirkumu procedūru vai noslēgto līgumu izpildes pārskatīšanu.

RAKUS arī nav zināms, ka kāds darbinieks "būtu guvis jebkādu personīgu labumu no tā, ka pēc ārkārtīgi saspringtā Covid-19 perioda slimnīcas darbiniekiem tika organizēts kolektīva saliedēšanas pasākums konferences laikā". Slimnīca norāda, ka nav notikusi valsts vai slimnīcas līdzekļu izšķērdēšana vai izlietošana tam neparedzētam mērķim.

Ievērojami pieaug maksa par Jelgavas atskurbtuves pakalpojumiem

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 09:52:00 +0300

No septembra ievērojami pieaugusi maksa par Jelgavas atskurbtuves pakalpojumiem, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieks Māris Velve skaidro, ka iepriekš atskurbināšanas pakalpojuma cena tika noteikta 2017.gadā un kopš tā laika nav mainīta, taču pēdējos gados reālās pakalpojuma izmaksas ir būtiski pieaugušas, tādēļ nepieciešami grozījumi.

No septembra personām, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev un policijas Atskurbtuves nodaļā atskurbšanai nogādātas no pilsētas teritorijas, par atskurbināšanas pakalpojumu tiks piemērota maksa 40 eiro. Līdz šim maksa bija 20 eiro.

Savukārt personām, kuras atskurbtuvē nogādātas no citām pašvaldībām, būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 20 eiro.

Pēc Jelgavas pašvaldības policijas datiem 2024.gadā atskurbtuvē tika ievietotas 3170 personas, tajā skaitā 280 no citām pašvaldībām. Šī gada septiņos mēnešos atskurbtuvē ievietotas 1524 personas, tajā skaitā 126 no citām pašvaldībām.

Velve skaidro, ka apstiprinātajos maksas pakalpojumos arī noteiktas fiksētas stundas likmes par sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanas pakalpojumu privātpersonu un juridisku personu rīkotajos publiskajos pasākumos, kuri pieteikti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā. Pašvaldības un tās iestāžu pasākumi tiek uzraudzīti bez papildu maksas.

"Līdz šim par šo pakalpojumu izmaksas katram pasākumam tika aprēķinātas individuāli - minimālā stundas likme 4,51 eiro plus izmaksas par iesaistītajiem darbiniekiem atkarībā no viņu dienesta pakāpes un papildu maksa par nakts darbu. Taču, lai tiem, kuri iegādājas šo pakalpojumu, būtu vieglāk veikt aprēķinus, esam noteikuši fiksētas summas par vienu darbinieku stundā," skaidro policijas priekšnieks.

Saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi dienas laikā - no plkst.6 līdz 22 - viena darbinieka izmaksas stundā ir 9,63 eiro, nakts laikā - 13,93 eiro. Savukārt valsts svētkos dienas laikā izmaksas ir 17,21 eiro stundā, naktī - 21,54 eiro.

Pagājušā naktī ugunsdzēsēji no degoša dzīvokļa Rīgā izglābuši cilvēku un suni

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 10:38:00 +0300

Aizvadītajā naktī ugunsdzēsēji glābēji no degoša dzīvokļa Rīgā, Veldres ielā, izglāba cilvēku un suni, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Plkst.4.31 ugunsdzēsēji devās uz Veldres ielu Rīgā, kur piecstāvu dzīvojamās mājas ceturtā stāva dzīvoklī dega virtuve 10 kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsēji no degošā dzīvokļa izglāba vienu cilvēku un suni. Darbs notikuma vietā noslēdzās plkst.6.49.

Savukārt plkst.16.21 VUGD saņēma informāciju, ka Jelgavas novada Valgundes pagastā upē Lielupe ir apgāzusies laiva. Glābēji pie laivas ūdenī atrada cilvēku, kuru nogādāja krastā un nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem. Dodoties laivot, cilvēks bija uzvilcis glābšanas vesti, kas ļāva viņam noturēties virs ūdens līdz glābēju ierašanās brīdim.

Plkst.13.30 glābēji devās uz Limbažu novada Skultes pagastu, kur bija notikusi autobusa un vieglās automašīnas sadursme. Ugunsdzēsēji glābēji ar hidraulisko instrumentu palīdzību no vieglās automašīnas atbrīvoja tajā iespiestu cilvēku un nodeva viņu NMPD mediķiem. Vēl viens cilvēks no automašīnas izkļuva pats saviem spēkiem.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 29.augusta plkst.6.30 līdz 30.augusta plkst.6.30, VUGD saņēma 47 izsaukumus - sešus uz ugunsgrēku dzēšanu, 26 uz glābšanas darbiem, bet vēl 15 izsaukumi bija maldinājumi.

Daugavpilī ar vismaz 70 dūrieniem nogalināts jauns vīrietis

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 17:36:00 +0300

Daugavpilī šonedēļ ar vismaz 70 dūrieniem nogalināts jauns vīrietis, kuru traumu dēļ bijis grūti atpazīt, informēja Valsts policijā (VP).

Ceturtdien ap plkst.6.30 policijas amatpersonas saņēma informāciju, ka Daugavpilī, Višķu ielā, ir atrasts 1994.gadā dzimuša vīrieša līķis.

Sākotnējā informācija liecina, ka vīrietis ir ievērojami cietis - viņa ķermeni klāja ne mazāk kā 70 durtas, grieztas brūces krūšu, muguras un vēdera apvidū. Miesas bojājumi uz viņa ķermeņa, galvas un sejas apgrūtināja viņa atpazīšanu.

Veicot pirmstiesas izmeklēšanu un operatīvos meklēšanas pasākumus, VP amatpersonas dažu stundu laikā noskaidroja iespējamo vainīgo personu identitātes. Likumsargi tajā pašā dienā aizturēja un ievietoja īslaicīgās aizturēšanas vietā 2003. un 1993.gadā dzimušus vīriešus.

VP turpina izmeklēšanu un skaidro nozieguma motīvu.

Policijas amatpersonas lūgs tiesai piemērot abām aizturētajām personām ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

Abi aizturētie vīrieši jau iepriekš ir nonākuši tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Viens no vīriešiem jau iepriekš ir tiesāts par vardarbīgu noziegumu.

Saistībā ar šo noziegumu ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 117.panta ceturtās daļas, proti, par slepkavību, ja tā izdarīta ar sevišķu cietsirdību. Par to paredzēts sods ar mūža ieslodzījumu, brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

VP atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

VDD izbeidzis vienu no kriminālprocesiem par spiegošanu Krievijas interesēs

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 21:06:00 +0300

Valsts drošības dienests (VDD) izbeidzis vienu no kriminālprocesiem par iespējamo spiegošanu Krievijas interesēs, aģentūra LETA noskaidroja dienestā.

Pavasarī dienestā informēja, ka tobrīd VDD lietvedībā bija četri kriminālprocesi, kurus dienests sācis aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs.

Patlaban VDD lietvedībā atrodas trīs kriminālprocesi par spiegošanu Krievijas interesēs, savukārt viens kriminālprocess šogad tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, ceturtdien norādīja dienestā.

Izmeklēšanas interesēs dienests plašākus komentārus par kriminālprocesiem patlaban nesniedz.

Krimināllikums par spiegošanu kā maksimālo sodu paredz brīvības atņemšanu līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu. Šāda maksimālā sankcija paredzēta arī par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.

LETA jau rakstīja, ka pēdējo gadu skaļākais spiegošanas gadījums ir saistīts ar bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pirmā instance bijušajam parlamentārietim par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem. Lieta patlaban atrodas apelācijas instances tiesā.

Eksperte: krāpnieki Latvijā arvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 13:37:00 +0300

Dziļviltojumi apdraud ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus.

"darbarīku" arī krāpniekiem. Parādās arvien vairāk rīku un programmu, ko garnadži var izmantot, cenšoties apkrāpt iedzīvotājus. Kādas ir jaunās krāpnieku tendences digitālajā pasaulē, kuras ir izplatītākās riska grupas un ko ņemt vērā, lai no krāpniecības izvairītos, skaidro krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Tāpat kā krāpnieki ļaunprātīgi izmanto telefonsakarus, īsziņas un citas tehnoloģijas, arī mākslīgā intelekta rīkus var izmantot ne tikai produktivitātes uzlabošanai, bet arī ļaunprātīgiem nolūkiem. Pastāv vairāki rīki, kas būtiski var atvieglot un paātrināt krāpnieku darbu. Piemēram, ar mākslīgā intelekta palīdzību krāpnieki var sagatavot krāpšanas scenārijus vai veiklāk iegūt tiem nozīmīgu informāciju no publiski pieejamo datu izpētes par konkrētu personu, sākot no vienkāršākas informācijas meklēšanas kā vārds un uzvārds, beidzot ar bērnu skaitu ģimenē.

Krāpšanas risinājumi ir pakalpojums, ar ko noziedznieki tirgojas - par samaksu iespējams iegādāties pat rīkus, kas visu krāpšanas procesu vai daļu no tā var veikt noziedznieka vietā, piemēram, krāpnieks iegādājas abonementu platformai, kurā no paraugiem izvēlas, kādā valstī, kādas iestādes vārdā krāpšanu izveidot. Turpat arī izvēlas, kādiem telefona numuriem nosūtīt īsziņas, un tad tikai atliek gaidīt, kad cilvēku ievadītie dati parādīsies krāpnieka ekrānā. Tad jau atliek šos datus vadīt īstās internetbankas vietnēs un cerēt, ka cilvēks apstiprinās darbības, kas tiek ierosinātas.

Kam vērts pievērst uzmanību?

Krāpnieki arvien biežāk apvieno mākslīgā intelekta rīkus ar publiski pieejamiem datiem, lai veidotu ļoti personalizētas un ilgtspējīgas sarakstes. Ar ChatGPT iespējams izveidot čatbotus, kas sarakstes gaitā šķiet kā īsts cilvēks. Čatbots spēj atbildēt uz jautājumiem, uzturēt sarunu un reaģēt ar emocijām. Ja šāds čatbots tiek "barots" ar informāciju, kas pieejama publiskā vidē, piemēram, no sociālajiem medijiem par cilvēka darbavietu, ģimeni vai interesēm, tas spēj radīt pārliecinošu ilūziju par personīgu interesi un tuvību. Krāpnieks ar šo rīku palīdzību var izveidot potenciālā mērķa profilu, intereses un tad izmantot šo informāciju, lai uzdotos par potenciālu partneri - tādu, kas "nejauši" zina, ka cilvēkam patīk konkrēts sporta veids, tādējādi veicinot uzticību un veidojot vairākas kopīgas intereses.

Lai apkrāptu pēc iespējas vairāk cilvēku, arī dažādās valodās, krāpnieki tekstu var ģenerēt ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tāpēc ieteicams pievērst uzmanību, vai, piemēram, sarunās ar personu no iepazīšanās portāla teikumu struktūra šķiet loģiska, parādās netipiskas stila kļūdas, kā arī sarakstes laikā dažreiz tiek mainīts jūsu dzimums. Tas norāda, ka teksts, iespējams, ir veidots ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību. Jebkāda veida neloģiski vai gramatiski kļūdaini paziņojumi, kā arī pārāk emocionāli aicinājumi rīkoties uzreiz būtu jāuztver ar aizdomām un jāpārbauda pirms jebkādu darbību veikšanas.

Krāpnieku redzeslokā arī uzņēmumi

Arī pret uzņēmumiem krāpnieki arvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu, lai izveidotu pārliecinošus, bez kļūdām uzrakstītus e-pastus, kas šķietami nāk no bankām, valsts iestādēm vai sadarbības partneriem. Šim nolūkam viņi izmanto tādus rīkus kā ChatGPT, Claude vai Google Gemini, kas spēj ģenerēt korporatīvā stilā veidotu tekstu un pielāgot to konkrētai situācijai. Šie rīki palīdz izveidot ticamu komunikāciju, tādējādi palielinot iespēju, ka darbinieks atvērs kaitīgu pielikumu un, satura ietekmes vadīts, pārskaitīs naudu uz krāpnieka norādītu kontu.

Mākslīgo intelektu var izmantot arī, lai analizētu publiski pieejamu informāciju par uzņēmumu - tajā skaitā paša uzņēmuma mājaslapu, tādā veidā identificējot konkrētus darbiniekus, viņu amatus un e-pasta adreses, kas ļauj izveidot kvalitatīvāku un ticamāku uzbrukuma mēģinājumu. Viena no pazīmēm, kas norāda uz krāpniecisku e-pastu ir izmaiņas esoša sadarbības partnera e-pastā, piemērām, pie domēna parādās jauni burti vai cipari. Tāpat krāpnieks uzrunā steidzinās vai nu atvērt pielikumu, piemēram, sakot, ka steidzami jāaizpilda anketa, pretējā gadījumā saņemsiet sodu, vai aicina steidzami veikt maksājumu. Krāpnieka mērķis ir vai nu inficēt darbinieka iekārtu/uzņēmuma tīklu ar ļaunprogrammatūru, piemēram, lai novērotu darbības un zagtu informāciju, vai arī izvilināt tūlītēju pārskaitījumu.

Krāpnieku sērga - dziļviltojumi

Viens no iecienītākajiem krāpnieku paņēmieniem mūsdienās ir dziļviltojumi. To veidi ir dažādi - balss atveidošana, attēlu un video ģenerēšana ar konkrēta cilvēka seju, arī video zvanos. Krāpnieki fokusējās uz sabiedrībā pazīstamu cilvēku atveidošanu, lai šādā veidā izplatītu un veicinātu ticamību krāpnieciskiem piedāvājumiem, kā arī lai izplatītu viltus ziņas. Krāpniekiem pastāv iespēja arī atveidot radinieku balsis, tomēr šobrīd Latvijā tādu pierādītu situāciju vēl nav. Šobrīd aktuālajā krāpšanā par zvaniem it kā no radinieka, kas nokļuvis nelaimē, krāpnieki joprojām paļaujas tieši uz to, ka, noticot stāstam, balss var likties līdzīga, lai gan patiesībā tā nav. Šādos gadījumos ir ieteicams uzreiz pārtraukt zvanu un atzvanīt pašam radiniekam uz zināmo telefona numuru.

Dziļviltojumi apdraud ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus. Piemēram, atveidojot direktora balsi un seju, krāpnieks var mēģināt izmānīt līdzekļus no uzņēmuma darbinieka, prasot tūlītēju naudas pārskaitījumu. Lai no tā izvairītos, uzņēmumam ir jāizveido skaidra iekšējās datu un digitālās drošības politika. Tāpat ļoti svarīgi ir izmantot daudzfaktoru autentifikāciju piekļuvei svarīgām sistēmām, piemēram, finanšu programmatūrai, datubāzēm vai internetbankai, kā arī nodrošināt darbinieku informētību par krāpniecības iespējām.

Ja esat saskāries ar krāpšanas gadījumu vai rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un vērsieties Valsts policijā.

Dzīvoklī aizdegoties kondicionētājam, cietis cilvēks

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 12:04:00 +0300

Trešdien vakarā, kādā Rīgas centra dzīvoklī aizdegoties gaisa kondicionētājam, cietis cilvēks, aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Plkst.18 ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Bruņinieku ielu Rīgā, kur piecstāvu dzīvojamās mājas piektā stāva dzīvoklī dega gaisa kondicionētājs, siena un mēbeles trīs kvadrātmetru platībā. No piedūmotā dzīvokļa ugunsdzēsēji evakuēja divus cilvēkus, no kuriem viens bija cietis. Pēc stundas darbs notikuma vietā noslēdzās.

Plkst.10.37 VUGD saņēma izsaukumu uz Raiņa ielu Valkā, kur divstāvu sabiedriskā ēkā dega elektrosadales skapis viena kvadrātmetra platībā, radot piedūmojumu. Pirms VUGD ierašanās no ēkas evakuējās 14 cilvēki. Ugunsdzēsēji izvēdināja telpas un pēc stundas devās prom.

LETA jau ziņoja, ka trešdien piedeguša ēdiena dēļ uz apmēram pusstundu tika evakuēti cilvēki no tirdzniecības centra "Riga Plaza".

Savukārt Sarkandaugavā, kādā atklātā teritorijā aizdegoties sadzīves atkritumiem un litija baterijām, bija dzirdami nelieli sprādzieni. Šajā ugunsgrēkā cietušo vai evakuēto nebija.

Aizvadītajā diennaktī, no trešdienas plkst.6.30 līdz ceturtdienas plkst.6.30, VUGD kopumā saņēma 49 izsaukumus - 14 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet 13 izsaukumi izrādījās maldinoši.

Laikraksts: Vācija noskaidrojusi visu "Nord Stream" spridzinātāju vārdus

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 21:42:00 +0300

Vācijas izmeklētājiem izdevies noskaidrot visu gāzesvada "Nord Stream" spridzināšanā iesaistīto personības, trešdien vēsta laikraksts "Die Zeit".

Saskaņā ar izmeklētāju viedokli spridzinātāju grupā bijuši septiņi cilvēki - četri ūdenslīdēji, spridzināšanas speciālists, kuģa kapteinis un grupas vadītājs, nesen Itālijā aizturētais Serhijs K.

Visi iespējamie operācijas dalībnieki ir Ukrainas pilsoņi, un Vācija izdevusi orderus viņu aizturēšanai.

Lai gan viņi izmantojuši viltus identitātes, robežas diversantu grupas locekļi šķērsojuši, izmantojot īstas pases. Tas, pēc izmeklētāju domām, liecina, ka viņiem bijis augsta ranga Kijivas amatpersonu atbalsts, raksta "Die Zeit".

2022.gada septembra beigās gāzesvadus "Nord Stream" sabojāja vairāki sprādzieni.

"Nord Stream 1" iepriekš tika izmantots, lai piegādātu Vācijai Krievijas gāzi, bet sprādziena brīdī gāzes piegāde jau bija apturēta saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Savukārt "Nord Stream 2" vēl nebija nodots ekspluatācijā, ko arī aizkavēja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Virkne Eiropas politiķu, īpaši Austrumeiropā ir norādījuši, ka "Nord Stream" no Krievijas agresijai pakļautās Ukrainas viedokļa ir leģitīms militārs mērķis.

Tādējādi Vācijas centieni uzsākt iespējamo ukraiņu diversantu tiesisko vajāšanu varētu nostādīt Berlīni visai delikātā un nepatīkamā situācijā.

Degot litija baterijām, Sarkandaugavā radušies nelieli sprādzieni

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 15:36:00 +0300

Rīga, 27.aug., LETA. Trešdien Rīgā, Sarkandaugavas apkaimē, degot litija baterijām, radušies nelieli sprādzieni, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Plkst.8.23 saņemts izsaukums uz Uriekstes ielu Rīgā, kur atklātā teritorijā dega litija baterijas 15 kvadrātmetru platībā un sadzīves atkritumi 30 kvadrātmetru platībā.

VUGD norādīja, ka degot litija baterijas rada nelielus sprādzienus, un to dzēšanai nevar izmantot ūdeni, jo tas ar baterijām reaģē, radot vēl papildu bīstamību.

Plkst.13.32 ugunsdzēsēji ar degošajām baterijām bija tikuši galā un darbu notikuma vietā noslēdza. Cietušo un evakuēto ugunsgrēkā nebija.

Tirdzniecības centrs "Riga Plaza" evakuēts piedeguša ēdiena dēļ

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 15:19:00 +0300

Tirdzniecības centrs "Riga Plaza" trešdien evakuēts piedeguša ēdiena dēļ, aģentūrai LETA skaidroja tirdzniecības centra pārstāvji.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apsekojis tirdzniecības centru un pēc aptuveni 30 minūtēm "Riga Plaza" būs atkal atvērta apmeklētājiem.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka tirdzniecības centra "Riga Plaza" īpašnieks "LSREF3 Riga Plaza" pagājušajā gadā strādāja ar 12,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga sešas reizes un sasniedza 5,243 miljonus eiro.

"LSREF3 Riga Plaza" reģistrēts 2016.gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 5 504 800 eiro. Kompānijas īpašniece SIA "Loft Office". Pastarpināti kompānijas īpašnieks ir Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga uzņēmums "Summus Capital", bet patiesais labuma guvējs ir Izraēlas pilsonis Boriss Skvorcovs.

"Summus Capital" ir Igaunijā bāzēta nekustamo īpašumu investīciju holdinga uzņēmuma grupa, kurai trijās Baltijas valstīs pieder 14 īpašumu portfelis, kas ietver tirdzniecības, biroju, loģistikas un medicīnas sektora ēkas ar iznomātām telpām vairāk nekā 218 000 kvadrātmetru platībā. Holdings veic tiešas investīcijas nekustamajos īpašumos, izmantojot īpašam nolūkam izveidotas sabiedrības konkrētajā valstī.

Igaunijā "Summus Capital" pieder medicīnas centri "Veerenni 1" un "Veerenni 2", tirdzniecības centri "de la Gardie" un "Auriga", biznesa centrs "Punane 56" un noliktavu portfelis. Latvijā "Summus Capital" pieder tirdzniecības centri "Riga Plaza", "Damme" un "Depo Imanta DIY". Lietuvas portfelī ietilpst "BOD Group" augsto tehnoloģiju centrs, tirdzniecības centrs "Nordika" un "Park Town" biroju ēkas.

Latvija plāno ieviest stingrākus sodus par cilvēku tirdzniecības gadījumiem

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 22:32:00 +0300

Latvija plāno ieviest stingrākus sodus par smagiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem.

Valdība otrdien apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2025.-2027.gadam.

Plāns paredz ieviest Latvijai izteiktās starptautiskās rekomendācijas, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības direktīvas prasību ieviešanu Latvijas normatīvajā regulējumā.

Attiecībā uz prevenciju jaunajā plānā paredzēta sabiedrības un riska grupu izpratnes veicināšana, īpaši bērniem ārpusģimenes aprūpē, trešo valstu pilsoņiem un sociāli neaizsargātām personām.

Plāns arī paredz agrīnu cilvēku tirdzniecības atpazīšanu, tūlītēju atbalstu cietušajiem, pirmās saskarsmes institūciju apmācības un upuru atpazīšanas rīka izstrādi.

Attiecībā uz vainīgo saukšanu pie atbildības šis rīcības virziens koncentrējas uz pasākumiem, kas spēcina izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesvedības procesus cilvēku tirdzniecības lietās. Šajā pārskata periodā iekļauts pasākums direktīvas pielāgošanai Latvijas normatīvajā regulējumā.

Direktīva kriminalizē apzinātu cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu un nosaka stingrākus sodus, tostarp līdz desmit gadu ilgu ieslodzījumu smagos gadījumos. Daļa šo prasību jau ir iekļautas Krimināllikumā, taču daļa līdz 2026.gada jūlijam būs jāievieš Latvijas normatīvajā regulējumā.

Plāna īstenošana paredzēta valsts budžetā, bet atsevišķiem pasākumiem, piemēram, upuru atpazīšanas rīka ieviešanai un prakses izspēlēm darba ekspluatācijas jomā plānots piesaistīt papildu finansējumu 101 898 eiro apmērā no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonda un Eiropas Sociālā fonda.

Jau ziņots, ka patlaban Latvija cilvēku tirdzniecības kontekstā atrodas pārmaiņu posmā - ja iepriekš Latvija bija galvenokārt zināma kā izcelsmes valsts, jo nereti Latvijas valstspiederīgie tika pakļauti ekspluatācijai ārvalstīs, tad pašlaik Latvija ir gan izcelsmes, gan mērķa, gan tranzīta valsts, kā arī valsts, kurā tiek ekspluatēti pašu iedzīvotāji.

Kā pauž IeM, šī iemesla dēļ stratēģiska politikas plānošana prasa īstenot daudzveidīgus pasākumus, kas aptver vairākus virzienus. Šī pieeja būtiski atšķiras no valstīm, kuras galvenokārt ir mērķa valstis vai kurām raksturīga tikai izcelsmes valsts loma.

Šajā pārejas periodā daudzas ierastās prakses un sistēmas, piemēram, pieeja riskam pakļautajām grupām un vidēm, cietušo identificēšana un novirzīšana, kā arī darbs ar cietušajiem, ir jāmaina vai jāpielāgo. Tāpat rodas nepieciešamība pēc jauniem pakalpojumiem - piemēram, tulka nepieejamība var būtiski ietekmēt darbu ar cietušo un samazināt palīdzības iespējas. Līdz ar to cilvēku tirdzniecības apkarošanas kontekstā būtiski paplašinās gan iesaistīto sadarbības iestāžu loks, gan risināmo jautājumu spektrs, norādījusi IeM.

Kopš 2016.gada Latvijā ir identificēti 303 cilvēku tirdzniecības upuri. No tiem 213 ir Latvijas valstspiederīgie, bet 90 - trešo valstu pilsoņi. Identificētie upuri ir tikuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs.

Glābēji Ludzā no dīķa izcēluši bojāgājušo

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 11:19:00 +0300

Pirmdienas vakarā glābēji Ludzā no dīķa izcēluši bojāgājušu cilvēku, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Persona nodota Valsts policijas darbiniekiem.

Šogad no ūdenstilpēm izcelti jau 85 bojāgājuši cilvēki.

Apcietināta Moldovas pilsone, kura Rīgā uz ielas atstāja zīdaini

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 18:31:00 +0300

Tiesa pēc Valsts policijas ierosinājuma kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu sievietei, kura pagājušajā nedēļā Rīgā, Ķengaragā, uz ielas atstāja zīdaini, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policijas (VP) aģentūrai LETA jaunākā sniegtā informācija liecina, ka kriminālprocess kvalificēts par slepkavības mēģinājumu, vainīgajam apzinoties, ka persona ir bezpalīdzības stāvoklī.

Patlaban izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka tā, visticamāk, ir bērna māte, bet izmeklēšana turpinās, un ir jāsagaida ekspertīžu rezultāti. Sievietes motīvs šādai rīcībai tiek izmeklēts.

Policijā arī apliecināja, ka sieviete ir Moldovas pilsone.

Jau ziņots, ka pagājušās otrdienas rītā ap plkst.6 Festivāla ielā tika atrasta segā ietīta jaundzimusi meitene. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka otrdien ap plkst.3.40 bērnu uz ielas ir atstājusi tobrīd nenoskaidrota sieviete.

Vēlāk sievieti izdevās aizturēt. Patlaban bērns nodots audžuģimenes aprūpē.

Tas, cik jaundzimusī meitenīte ilgi atradīsies pie audžuģimenes, būs atkarīgs no lietas tālākās izmeklēšanas, kurā arī tiks noskaidrots, vai mazulis būs juridiski brīvs.

Spogulīšu zagļiem jauns mērķis

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 12:10:00 +0300

Aktīvākā spogulīšu zādzību sezona sāksies augusta beigās vai rudenī, jo zādzības parasti notiek tumsas aizsegā.

BMW gadiem bija galvenais spēkratu atpakaļskata spoguļu zagļu mērķis Latvijā - pērn 45,8% jeb teju puse no visiem Latvijā nozagtajiem spoguļiem bija BMW marku automobiļiem, tikmēr Škoda pērn ierindojās antitopa piektajā vietā ar desmit reizes mazāku zādzību skaitu - vien 4,5%. Savukārt šogad topa augšgalā negaidīti izvirzījušās Škoda automašīnas, apsteidzot iepriekšējo gadu līderus - BMW, Audi un Mercedes-Benz.

Lai gan kopumā automašīnu detaļu zādzību skaits gadu no gada turpina samazināties un spogulīšu zādzību jomā vairs nav runas par tādiem zādzību apmēriem, kādi Latvijā bija pirms desmit un piecpadsmit gadiem, tās nav pilnībā izskaustas. Joprojām spogulīšu zādzību apmēri gada griezumā mērāmi simtos gadījumu.

Škoda spoguļi - jaunais zagļu mērķis Latvijā

Ja līdz šim atpakaļskata spoguļu zagļu uzmanības centrā gadiem bija BMW, Audi un Mercedes-Benz, tad 2025.gadā līderu maiņa nākusi ar pārsteigumu - par zagļu galveno mērķi kļuvušas Škoda automašīnas.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem pērn BMW veidoja teju pusi (45,8%) no visām spoguļu zādzībām Latvijā, kamēr Škoda ar 4,5% gadījumu bija piektajā vietā. Taču šogad situācija apgriezusies kājām gaisā - Škoda izvirzījusies vadībā, atstājot iepriekšējos "favorītus" otrajā plānā. Proti šogad Škoda veido trešo daļu (31%) no visām spogulīšu zādzībām, otrajā vietā ierindojas Audi (20%), bet topa trijnieku noslēdz BMW ar 14% gadījumu. Starp zagļu vidū pieprasītākajām markām joprojām ir arī Toyota, Volvo un Mercedes-Benz, kurām zādzību īpatsvars ir no 5% - 7% no visiem gadījumiem.

"Škoda spogulīšu zādzību uzrāviens ir negaidīta pārmaiņa, kas iezīmē jaunu tendenci garnadžu izvēlē," stāsta Kristaps Liecinieks, AAS BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs. BALTA eksperts norāda, ka šādas tendences statistikā nav nejaušība. "Ja pēkšņi kāda konkrēta automašīnu marka nonāk zādzību līderos, tas parasti nozīmē, ka pieprasījums pēc tām ir mākslīgi radīts," skaidro Liecinieks, norādot, ka cēloņi tam var būt dažādi - sākot ar kāda pagrīdes autoservisa, kas uzpērk zagtas detaļas, uzdarbošanos un beidzot ar pieprasījuma pieaugumu kaimiņvalstīs.

Vidējie zaudējumi mērāmi simtos, bet var sasniegt tūkstošus

Šogad vidējā atlīdzība par Škoda spoguļu zādzību šogad sasniegusi 717 eiro. Tomēr, ja zādzības laikā tiek sabojātas arī citas detaļas - piemēram, spogulīša korpuss vai automašīnas virsbūve, zaudējumi var būt mērāmi pat vairākos tūkstošos eiro, jo tādos gadījumos nepietiek vien ar jaunu spoguļu stikliņu iegādi, bet nepieciešams labot vai mainīt arī citas detaļas.

Vienlaikus BALTA eksperts uzsver, ka arī citu viegli noņemamu detaļu zādzības joprojām ir aktuālas, taču tajās jaunas tendences nav novērojamas. Piemēram, automašīnu lukturu zādzībās joprojām visbiežāk cieš Volvo markas spēkrati, kuri veido vairāk nekā pusi no visiem lukturu zādzību gadījumiem.

NEPLP liedzis piekļuvi 121 ar Krieviju saistītai televīzijas programmai

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 13:28:00 +0300

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī ir pieņēmusi lēmumus par 121 ar Krieviju saistītas televīzijas programmas izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā, aģentūra LETA uzzināja padomē.

Kopumā kopš kara sākuma pieņemti lēmumi par 131 televīzijas programmas izplatīšanas ierobežošanu Latvijā, tātad lielākā daļa bija saistītas tieši ar Krieviju.

Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam NEPLP tiesības ierobežot audiovizuālo programmu retranslāciju, audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, kā arī audioprogrammu izplatīšanu no tām valstīm, kuras grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai neatkarību.

Krāpnieki mērķtiecīgi uzbrūk Latvijas uzņēmumiem (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 23 Aug 2025 11:44:00 +0300

Jebkuras izmaiņas sadarbības partneru kontu numuros vienmēr ir rūpīgi jāpārbauda.

Arī uzņēmumi var būt krāpnieku noskatīti mērķi un saņemt individuālus un mērķētus uzbrukumus, kā arī ciest finansiālus vai citus netiešus zaudējumus krāpšanas rezultātā. Uzņēmumus arī ietekmē krāpšanas gadījumi, kas ir mērķēti uz privātpersonām. Kādas ir izplatītākās krāpšanas metodes un kā uzņēmumu darbinieki var sevi pasargāt, stāsta krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Steidzami maksājumi vadītāja vārdā

Gana izplatīts krāpšanas veids uzņēmumu vidū nu jau arī Latvijā ir tā dēvētā "CEO krāpšana" - situācija, kurā darbinieks saņem e-pastu, ko šķietami sūta uzņēmuma vadītājs, ar aicinājumu steidzami un konfidenciāli veikt maksājumu uz noteiktu kontu. Šie e-pasti bieži ir rūpīgi izstrādāti, izmantojot uzņēmuma vizuālo identitāti, vadītāja vārdu, amata parakstu un pat rakstības stilu, radot iespaidu par tā autentiskumu. Atvaļinājumu laikā līdzīgos nolūkos var tikt lietotas arī citas saziņas platformas, ārpus uzņēmuma komunikācijas sistēmas, kā piemēram, Whatsapp.

Krāpnieki bieži pozicionē šos maksājumus kā steidzamus darījumus ar ārvalstu partneriem vai sensitīvu informāciju, ko nevajadzētu pārspriest ar citiem kolēģiem. Šādi uzbrukumi balstās uz steidzamības sajūtu un darbinieku vēlmi izpildīt vadības norādījumus. Atsevišķos gadījumos, īpaši ārvalstīs, novēroti arī uzbrukumi, kuros tiek izmantoti deepfake jeb dziļviltojumu rīki - piemēram, zvanot darbiniekam un izmantojot mākslīgi ģenerētu balsi, uzdodoties par vadītāju, tiek lūgts veikt maksājumu. Lai arī šādi gadījumi Latvijā nav zināmi, tie signalizē par tehnoloģiski attīstītu krāpšanas taktiku, kas var parādīties arī pie mums.

Viltus rēķinu draudi

Viltus rēķini arī ir viens no krāpšanas veidiem, ar kuru regulāri saskaras uzņēmumi. Visbiežāk krāpnieki uzdodas par esošajiem piegādātājiem vai sadarbības partneriem un nosūta e-pastu ar rēķinu, kurā mainīts bankas konta numurs. Tā kā e-pasts un dokumenti vizuāli izskatās ticami un balstās uz jau esošu sadarbību, darbinieki nereti neveic papildu pārbaudes un veic maksājumu. Samazināta uzmanība, ierobežots laiks un steidzami uzdevumi rada ideālu vidi šādu krāpšanas mēģinājumu panākumiem. Tieši tāpēc uzņēmumiem ir svarīgi nodrošināt, lai jebkādas izmaiņas rēķinos, īpaši bankas kontu numuros, vienmēr tiktu rūpīgi pārbaudītas, vislabāk aicinot sniegt šādas izmaiņas elektroniski parakstītu dokumentu veidā.

Finanšu drošības nostiprināšana uzņēmumā

Lai pasargātu uzņēmumu no šāda veida krāpšanas, ieteicams ieviest stingru iekšējo apstiprinājumu procedūru lielākiem maksājumiem neatkarīgi no pieprasījuma avota. Tāpat jebkuras izmaiņas sadarbības partneru kontu numuros vienmēr ir rūpīgi jāpārbauda, sazinoties ar konkrēto partneri, izmantojot uzticamus kanālus, piemēram, telefoniski vai izmantojot iepriekš saskaņotus kontaktus. Tāpat jābūt īpaši vērīgiem pret e-pasta adresēm - krāpnieki bieži izmanto ļoti līdzīgas e-pasta adreses, kurās var parādīties neparasti simboli, iztrūkstoši burti vai papildu vārdi.

Labs rīks, kā stiprināt uzņēmuma finanšu drošību ir visaptverošu datu drošības programmatūru uzstādīšana. Tās spēj bloķēt krāpnieciskus e-pastus, kā arī nodrošināt daudzfaktoru autentifikāciju piekļuvei dažādām sistēmām, piemēram, internetbankai vai finanšu pārvaldības rīkiem. Papildu drošības var sniegt, piemēram, maksājuma apstiprināšana no konkrētas IP adreses vai nepieciešamība saņemt apstiprinājumu no vairākiem lietotājiem.

Ne mazāk svarīga ir arī darbinieku informētība. Regulāras apmācības par aizdomīgu e-pastu atpazīšanu, simulēti krāpšanas scenāriji un skaidri noteikumi par rīcību šādās situācijās palīdz veidot uzņēmumā noturīgu drošības kultūru. Īpaši būtiski tas ir vasaras sezonā, kad, aizvietojot kolēģus, lēmumus var nākties pieņemt steigā, paļaujoties tikai uz šķietami pazīstamu informāciju.

Policija aiztur sievieti, kura Ķengaragā uz ielas atstāja zīdaini

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 12:00:00 +0300

Valsts policija (VP) ir aizturējusi sievieti, kura šonedēļ Rīgā, Ķengaragā, uz ielas atstāja zīdaini, aģentūru LETA informēja VP.

VP ir noskaidrojusi meklētās sievietes identitāti un viņa šobrīd ir aizturēta. Policija turpina izmeklēt apstākļus, tāpēc plašākus komentārus nesniedz, piemēram, netiek precizēts, vai sieviete ir bērna māte.

Jau ziņots, ka agrā otrdienas rītā ap plkst.6 Festivāla ielā tika atrasta segā ietīta jaundzimusi meitene. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka otrdien ap plkst.3.40 bērnu uz ielas ir atstājusi tobrīd nenoskaidrota sieviete.

Patlaban zīdainis atrodas mediķu aprūpē un viņa dzīvībai briesmas nedraud.

Skolotāju tur aizdomās par dzimumnoziegumiem pret 180 bērniem

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 10:26:00 +0300

Valsts policija ir nosūtījusi prokuratūrai krimināllietu pret kādu skolotāju par dzimumnoziegumiem pret 180 bērniem, kas pamatā pastrādā tiešsaistē, nevis izglītības iestādē.

Kā aģentūru LETA informēja policija, varmāka daudzu gadu garumā tiešsaistē pavedinājis un licis kameras priekšā izģērbties bērniem gan no Latvijas, gan no ārvalstīm. Upuriem nezinot, varmāka viņus filmējis, izgatavojot pornogrāfiska rakstura materiālus.

Policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldē bija nonākusi informāciju par 1988.gadā dzimušu vīrieti, kurš, iespējams, veic pornogrāfiska rakstura materiālu apriti, kuros attēlota bērnu seksuāla izmantošana.

Likumsargi personu aizturēja un veica vairākas kratīšanas, kuru laikā izņēma datu nesējus, kuros tika atrasti materiāli, kuros fiksēta bērnu seksuāla izmantošana. Izpētot šos materiālus, "atklāti vēl biedējošāki fakti", vēsta policija. Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka vīrietis laikā no 2016. līdz 2024.gadam sistemātiski veica dzimumnoziegumus pret bērniem tiešsaistē.

Likumsargi atklāja, ka varmāka bija aktīvi pavedinājis bērnus internetā un slepeni ierakstījis video sarunas, kuru laikā bērni tika pierunāti atkailināties. Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka vīrietis 2016. un 2017.gadā personīgi uzmeklēja mazgadīgas meitenes klātienē, veidojot ar viņām draudzīgas attiecības. Pavadot laiku kopā, viņš izmantojis meitenes pornogrāfisku materiālu izgatavošanai, slepus filmējot meiteņu atkailinātās intīmās ķermeņa daļas.

Kopumā izmeklēšanas gaitā konstatēti 266 šādi video faili, kas izgatavoti tiešā vai netiešā kontaktā ar upuriem.

Izmantojot iegūto uzticību, 2016.gadā persona veica seksuālu vardarbību pret mazgadīgu meiteni, kura bija atstāta vīrietim pieskatīšanai.

Vīrietim ir pedagoģiskā izglītība un līdz pat aizturēšanas brīdim viņš strādāja izglītības iestādē kā skolotājs, informē policija. Ar savu personību un komunikācijas prasmēm aizdomās turētais spējis sadraudzēties ar bērniem un iegūt viņu uzticību, lai bērni justos droši viņa klātbūtnē. Vīrietis sabiedrībā esot raksturots kā iedvesmojošs un izpalīdzīgs, un ārēji nekas neesot liecinājis par vīrieša pretdabiskajām tieksmēm.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka varmāka tumšajā interneta tīmekļa vietnē (DarkNet) izrādījis interesi iegūt praktiskus padomus par bērnu seksuālu izmantošanu, kas liecina par varmākas mērķtiecīgām darbībām, lai izveidotu saikni ar bērniem to seksuālai izmantošanai, atzīmē policija. Varmākam mājās bija izveidots kabinets, kurā viņš stundām ilgi pavadījis laiku, uzrunājot bērnus tiešsaistes tērzēšanas platformās seksuāla izmantošanas nolūkā, vienlaikus apgalvojot, ka viņš no kabineta attālināti strādājot.

Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde ir apzinājusi cietušās personas Latvijā, lai tās cita starpā varētu pieteikt kompensācijas. Ņemot vērā, ka varmākas rīcībā tika konstatēti vairāk nekā 200 saglabāti video, kuros pavedināti bērni arī ārvalstīs, par šo gadījumu Valsts policija ziņoja "Eiropolam", lūdzot atbalstu cietušo identificēšanai.

Varmākas rīcībā konstatētas vēl vismaz 5885 datnes, kas satur gan bērnu seksuālās izmantošanas materiālus, gan cilvēku seksuālas darbības ar dzīvniekiem.

Tiesa kā drošības līdzekli vīrietim ir piemērojusi apcietinājumu.

Kriminālprocess ir nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma pantiem par seksuālu vardarbību, par pavešanu netiklībā, iesaistīšanu pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, pamudināšanu un iesaistīšanu pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, kā arī par aizliegta pornogrāfiska rakstura materiālu apriti.

Ievērojamais cietušo skaits šajā vienā lietā atspoguļo aizvien pieaugošo problēmu bērnu drošībai internetā, kā arī to, cik brīvi bērni iesaistās sarunās ar svešiniekiem un neapzināti pakļauj sevi seksuālas izmantošanas riskiem, atzīmē policija. Dzimumnoziegumi pret bērniem nopietni apdraud viņu fizisko, garīgo un seksuālo attīstību.

Policija turpināt meklēt Ķengaragā uz ielas atrastā zīdaiņa vecākus

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 21:51:00 +0300

Valsts policija (VP) turpina meklēt otrdienas rītā Rīgā, Ķengaragā uz ielas atrastā zīdaiņa vecākus, informēja VP.

Tāpat policijā norāda, ka šobrīd likumsargi turpina skaidrot notikušā apstākļus, turpinās izmeklēšana kriminālprocesā, bet bērns atrodas mediķu aprūpē.

Policija aizvien aicina atsaukties iedzīvotājus, kas var sniegt papildu informāciju, kas noderētu izmeklēšanā. Plašāki komentāri pašlaik nav iespējami, uzsvēra VP.

Jau vēstīts, ka agrā otrdienas rītā ap plkst.6 Festivāla ielā tika atrasta segā ietīta jaundzimusi meitene. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka otrdien ap plkst.3.40 bērnu uz ielas ir atstājusi pagaidām nenoskaidrota sieviete.

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka bērns varētu būt nepilnu diennakti vecs.

Likumsargi aicina arī pašus bērna vecākus pieteikties VP.

Izmeklēšanā būtisku pienesumu var sniegt arī videomateriāli. Policija aicina iedzīvotājus, kuru transportlīdzekļiem otrdienas rītā no plkst.2 līdz 4.30 Ķengaraga mikrorajonā bijuši ieslēgti video reģistratori, pārbaudīt ierakstus un, ja tajos redzama sieviete ar jaundzimušu bērnu rokās vai sieviete bez bērna - iesniegt video materiālus policijai. Īpaši svarīgi ir video ieraksti no Prūšu, Ikšķiles, Aviācijas, Festivāla, Latgales, Dubnas un Rasas ielām, kā arī Rīgas 72.vidusskolas apkārtnes.

Tāpat policija aicina atsaukties elektroskrejriteņa vadītāju, kurš otrdienas rītā ap plkst.4 pārvietojās pa Aviācijas ielu un īslaicīgi apstājās pie Aviācijas un Ikšķiles ielas krustojuma.

"Lidl" strīdā ar "Maxima" noliedz patērētāju maldināšanu

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 17:02:00 +0300

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" ("Lidl") lūdz noraidīt "Maxima Latvija" ("Maxima") sūdzību par patērētāju maldināšanu cenu salīdzināšanas komunikācijas kampaņā "Skaidrs, ka nopirku lētāko" un "Maxima" preču zīmju prettiesisku izmantošanu bez atļaujas.

Rīgas pilsētas tiesa ceturtdien turpināja skatīt "Maxima" prasību par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu preču zīmēm "Maxima", kā arī uzņēmuma privātajam preču zīmolam "Well done", liedzot "Lidl" izmantot šīs preču zīmes kampaņā "Skaidrs, ka nopirku lētāko", kā arī salīdzinošā reklāmā ar galveno uzsvaru uz cenu.

"Lidl" pārstāvji atbildēja uz jautājumiem, uzsverot, ka viņu mērķis nebija salīdzināt lētākās pieejamās privātā zīmola preces, bet gan preces, kuras kvalitātes ziņā ir līdzvērtīgas, līdz ar ko prasība būtu noraidāma.

Kampaņā "Skaidrs, ka nopirku lētāko" salīdzinātas atsevišķas "Lidl" privātā zīmola preces ar "Maxima" privātā zīmola "Well done" precēm, tomēr "Maxima" pārstāvji norādīja, ka uzņēmumam ir arī citi privātie zīmoli, kuru preces un produkti var būt lētāki, piemēram, "Extra line", "Mio&Rio" vai "Farm milk".

Vienlaikus "Maxima" pārstāvji iepriekšējā tiesas sēdē uzsvēra, ka pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas mērķis nav aizliegt salīdzinošu reklāmu kā tādu, bet novērst maldinošu salīdzinošo reklāmu.

Plānots, ka nolēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu būs pieejams 4.septembrī.

Jau vēstīts, ka "Maxima Latvija" vērsusies tiesā pret "Lidl" par maldinošu cenu komunikāciju.

"Maxima Latvija" norāda, ka konkrētā "Lidl" reklāmas kampaņa tika īstenota jūnijā un jūlijā, un tajā "Lidl" apzināti radīja maldinošu iespaidu, ka "Maxima" privātās preču zīmes produkti ir dārgāki nekā līdzīgi produkti "Lidl" sortimentā.

Vienlaikus "Maxima Latvija" pārstāvji norāda, ka "Maxima" preču zīmes un vizuālie elementi reklāmā tika izmantoti bez atļaujas, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības un preču zīmju aizsardzības principus.

"Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule aģentūrai LETA sacīja, ka "Maxima Latvija" prasības galvenais mērķis ir panākt maldīgas komercprakses izbeigšanu, novēršot neatbilstošas salīdzinošās reklāmas izmantošanu reklāmas kampaņas ietvaros un tādējādi beidzot maldināt sabiedrību, jo īpaši cenu jūtīgas mājsaimniecības. Viena no prasībām ir liegums izmantot "Maxima" un "Well Done" preču zīmes.

Pirms vērsties tiesā "Maxima Latvija" 11.jūlijā nosūtīja "Lidl Latvija" oficiālu brīdinājuma vēstuli, kurā aicināja izbeigt prettiesisko un maldinošo reklāmas kampaņu, taču "Lidl Latvija" turpinājis reklāmas izvietošanu, paplašinot tās apjomu.

Savukārt "Lidl Latvija" Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana aģentūrai LETA norādīja, ka salīdzinošās cenu kampaņas nav nekas jauns mārketingā, un tās redzamas katru dienu, piemēram, meklējot lētāko cenu avio biļetēm vai putekļsūcējam.

Viņa norādīja, ka aiz katra cenu salīdzinājuma ir dati jeb kontrolpirkums. "Lidl" salīdzina konkrētas preces, kas paredzētas vienādu vajadzību apmierināšanai un ir savstarpēji aizvietojamas pēc to sastāva, iepakojuma veida, izmēra un citām īpašībām.

Jau ziņots, ka lielveikalu ķēdei "Lidl" Lietuvā 2023.gadā par maldinošu salīdzinošo reklāmu tika noteikts sods 100 000 eiro apmērā.

Lietuvas Valsts patērētāju tiesību aizsardzības pārvalde atzina, ka "Lidl Lietuva" reklāmas kampaņā, kurā tika salīdzinātas "Lidl" preču cenas ar cenām citos veikalos, izmantotās cenas fiksētas dažādos laikos, tādēļ reklāma nav uzskatāma par objektīvu un maldina pircējus.

Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot "Lidl" iepriekš izplatītās salīdzinošās reklāmas, atsevišķos gadījumos konstatējis nepilnības un aicinājis "Lidl" tās vairs nepieļaut, aģentūrai LETA toreiz 2023.gadā norādīja PTAC.

PTAC norādīja, ka atbilstoši EST praksei, cita starpā arī "Lidl" salīdzinošās reklāmas lietās, EST ir secinājusi, ka salīdzinošā reklāma, kas ļauj patērētājiem uzzināt dažādu tirgotāju vispārējo cenu līmeni ir gan patērētāju interesēm atbilstoša, gan arī veicina konkurenci, taču tikai tādos apstākļos, ja tā nemaldina patērētājus, ja salīdzinātās preces apmierina līdzīgas vajadzības un reklāmā patērētāji ir informēti par apstākļiem, kurus viņiem pastāv objektīva iespēja izvērtēt, piemēram, par to, ka cenu salīdzinājums veikts dažāda veida un dažāda izmēra veikalos.

Veicot "Lidl" salīdzinošās reklāmas pārbaudes, PTAC pieprasījis un pārbaudījis "Lidl" pierādījumus, kas apstiprinājuši "Lidl" apgalvojumus par konkrētu preču cenu atšķirībām, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai un cik lielā mērā attiecīgās salīdzinātās preces ir līdzīgas no patērētāja uztveres un vajadzību apmierināšanas skatu punkta. Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka veiktais salīdzinājums nav pietiekami atbilstošs attiecībā uz konkrētu "Lidl" un konkurentu preču vai to cenu izvēli un par to PTAC informējis "Lidl", aicinot turpmāk šādas nepilnības nepieļaut.

"Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro. Kompānija reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT". Grupa ietilpst Nerijus Numas kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā "Vilniaus prekyba".

"Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.marta līdz 2024.gada 29.februārim, strādāja ar 470,605 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi, turpinot investēt mazumtirdzniecības veikalu ķēdes attīstībā, pieauga 4,1 reizi un bija 14,816 miljoni eiro. "Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Itālijā aizdomās par "Nord Stream" sabotāžu aizturēts Ukrainas pilsonis

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 15:59:00 +0300

Itālijā aizturēts Ukrainas pilsonis, kas tiek turēts aizdomās par iespējamu līdzdalību gāzes vadu "Nord Stream" sabotāžā Baltijas jūrā, ceturtdien paziņoja Vācijas prokurori.

Vīrietis tiek apsūdzēts par līdzdalību sprāgstvielas detonācijas izraisīšanā, kā arī antikonstitucionālā sabotāžā, paziņoja Karlsrūes ģenerālprokuratūra.

Aizdomās turamais esot piedalījies grupā, kas pirms aptuveni trim gadiem uzstādīja sprāgstvielas uz gāzesvadiem "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" netālu no Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā.

"Apsūdzētais, domājams, bija viens no šīs operācijas koordinatoriem," norādīja federālā prokuratūra.

Itālijas policija vīrieti aizturēja naktī Rimini provincē. Viņš tiks izdots Vācijai, teikts paziņojumā.

2022.gada septembra beigās gāzesvadus "Nord Stream" sabojāja vairāki sprādzieni.

"Nord Stream 1" tika izmantots, lai piegādātu Vācijai Krievijas gāzi, savukārt "Nord Stream 2" nebija nodots ekspluatācijā.

No divām personām Krāslavas novada Ezernieku pagastā izkrāpj 13 100 eiro

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 14:34:00 +0300

Krāpnieki no divām personām Krāslavas novadā izvilinājuši 13 100 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Jurāne.

Trešdien Valsts policija saņēma informāciju, ka Ezernieku pagastā divām personām piezvanījusi svešiniece, kura apgalvojusi, ka ir bankas darbiniece.

Zvanītāja paziņojusi personām, ka ar viņu bankas kontiem ir notikušas krāpnieciskas darbības, kuru rezultātā no tiem nepieciešams izņemt naudas līdzekļus.

Iemantojot uzticību, krāpniekiem izdevās no abiem sazvanītajiem upuriem izvilināt 13 100 eiro, kas tika nodoti naudas kurjeram, informē Jurāne.

Par šo notikumu sākts kriminālprocess un turpinās izmeklēšana.

Valsts policija atgādina, ka šī nav vienīgā reize, kad iedzīvotāji zaudējuši naudu, noticot telefonkrāpniekiem, kuri zvana un uzdodas par citu iestāžu darbiniekiem.

Ķengaragā uz ielas atrod zīdaini

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 16:10:00 +0300

Rīga, 20.aug., LETA. Rīgā, Ķengaragā, uz ielas atrasts segā ietīts zīdainis, informēja Valsts policija, kas lūdz sabiedrības palīdzību vecāku noskaidrošanā.

Agrā otrdienas rītā ap plkst.6 Festivāla ielā tika atrasta segā ietīta jaundzimusi meitene. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka otrdien ap plkst.3.40 bērnu uz ielas ir atstājusi pagaidām nenoskaidrota sieviete.

Patlaban zīdainis atrodas mediķu aprūpē.

Policija turpina izmeklēšanu un aicina atsaukties ikvienu, kas var sniegt noderīgu informāciju un palīdzēt identificēt bērna vecākus. Valsts policija arī aicina atsaukties ikvienu, kam varētu būt zināma informācija par sievieti, kura nesen bijusi gaidībās, taču šobrīd viņa ir bez zīdaiņa.

Likumsargi aicina arī pašus bērna vecākus pieteikties Valsts policijā.

Kurzemē vecākus tur aizdomās par vardarbīgu izturēšanos pret sešiem bērniem

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 12:18:00 +0300

Valsts policija Kurzemē ir pabeigusi izmeklēšanu krimināllietā, kurā vecākus tur aizdomās par cietsirdīgu un vardarbīgu izturēšanos pret sešiem nepilngadīgiem un mazgadīgiem bērniem.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Šeršņova, pagājušā gada beigās Valsts policijā tika saņemta informācija, ka kādā ģimenē bērni, iespējams, cieš no fiziskas vardarbības.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka ģimenē visi seši pāra bērni vairāku gadu garumā cietuši no fiziskas un emocionālas vardarbības, norāda policija. Izmeklētāji noskaidrojuši, ka bijuši gadījumi, kad bērns dabūjis gan ar siksnu no tēva, gan arī bērnam iesists ar dūri pa saules pinumu, pēc kā bērnam kādu nedēļu bijis grūti paelpot. Bērni saņēmuši sitienus ar siksnu pa rokām, kājām, dibenu, ciskām, un sišanas rezultātā palikuši zilumi un bērns nav varējis pastaigāt. Uz bērniem kliegts, viņi apsaukāti, pazemoti rupjiem vārdiem.

Tāpat bērnu klātbūtnē lietots alkohols un bērni ne vien paši piedzīvojuši fizisku vardarbību, bet arī redzējuši, kā tēvs sit māti. Uzskaitītās ir tikai dažas no epizodēm, kuras bērni piedzīvojuši vairāku gadu garumā no abu vecāku puses un cauri tam vijas arī emocionāla vardarbība - kliegšana, strīdēšanās bērnu klātbūtnē, skaļas mūzikas klausīšanās, kā rezultātā bērniem traucēts naktsmiers un viņi nav varējuši aizmigt, uzsver policija.

Bērni pašlaik atrodas drošā vidē un vecākiem kā drošības līdzeklis noteikts aizliegums tuvoties bērniem, informē Šeršņova.

Izmeklēšana pret abiem vecākiem ir pabeigta un krimināllietas materiāli ir nodoti prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai.

Saskaņā ar Krimināllikumu, par cietsirdīgu vai vardarbīgu izturēšanos pret nepilngadīgo vai mazgadīgo, ja ar to nepilngadīgajam vai mazgadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja tās nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Soda apmēru noteiks tiesa.

Vakar sadegušas trīs vieglās automašīnas

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 09:07:00 +0300

Vakar Latvijā sadegušas trīs vieglās automašīnas, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji devās arī uz izsaukumiem, kuros dega šķūnis, grīda, ārdurvis, divos gadījumos labības rugāji, siena ruļļi, elektrības stabs, bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens, riepa, zaru kaudze un trīs gadījumos atkritumi.

Kopumā aizvadīto diennakti VUGD vērtē kā mierīgu. Dienests saņēma 51 izsaukumu, tostarp 16 - uz ugunsgrēku dzēšanu, 21 - uz glābšanas darbiem, bet 14 izsaukumi bijuši maldinājumi.

VDD arestē vēja ģeneratoru ražotāja "Madesta" līdzīpašnieka daļas

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 19:22:00 +0300

Valsts drošības dienests (VDD) piemērojis arestu vēja ģeneratoru tērauda konstrukciju ražotāja "Madesta" līdzīpašniekam Ukrainas pilsonim Sergejam Ganzelinskim piederošajiem 49% uzņēmuma kapitāldaļu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Ar VDD Izmeklēšanas nodaļas 21.maija lēmumu piemērots arests 49% kapitāldaļu, aizliedzot to pārdošanu, izmantošanu un rīcību ar tām.

VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka sniedza palīdzību Ukrainas Ģenerālprokuratūras birojam tiesiskās palīdzības lūgumā, uzliekot arestu minētajai mantai.

Vienlaikus, ievērojot Ukrainas puses lūgumu par konfidencialitāti un izmeklēšanas noslēpumu, VDD plašākus komentārus nesniedza.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka kompānijai vairākus nodrošinājumus piemērojis arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tostarp 2025.gada 8.jūlijā VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde piemērojusi aizliegumu pamatkapitāla samazināšanai, kā arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai, grozīšanai Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā.

Kompānijai 6.augustā bija VID administrēto nodokļu parāds 66 217 eiro apmērā.

"Madesta" 2023.gadā strādāja ar 9,393 miljonu eiro apgrozījumu un guva 225 752 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma 2024.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

Uzņēmums reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3 829 552 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Lietuvas uzņēmums "Vilniaus mokslo ir inovacijų centras" (51%), kura patiesā labuma guvēja ir Inga Baroniene, un Ganzelinskis (49%).

Jūrmalas policijai par 232 400 eiro iegādāti jauni auto un ūdens motocikli

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 16:13:00 +0300

Lai uzlabotu operatīvo reaģēšanu un ikdienas darba efektivitāti, Jūrmalas pašvaldības policijai par 232 479 eiro iegādāti četri jauni apvidus auto un divi ūdens motocikli, informēja pašvaldībā.

Divi jauni ūdens motocikli piegādāti par 30 590 eiro un tos nodrošināja SIA "KS14".

Savukārt četri jauni aprīkoti un pārbūvēti operatīvie transportlīdzekļi piegādāti par 201 889 eiro un tos piegādāja SIA "Transporent".

Jaunās automašīnas ir pilnībā aprīkotas, lai nodrošinātu pašvaldības policijas inspektoriem mobilu un funkcionālu darba vidi.

Transportlīdzekļi ir trafarēti atbilstoši jaunajām operatīvo transportlīdzekļu dizaina prasībām. Pašvaldībā uzsver, ka šis uzlabojums veicinās policijas redzamību pilsētvidē, stiprinās preventīvo darbu un uzlabos reaģēšanas spējas ārkārtas situācijās.

Vienlaikus Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pasākumu nodaļas inspektori ir sākuši izmantot divus jaunos ūdens motociklus patrulēšanai Lielupes un jūras piekrastes akvatorijā. Šie transportlīdzekļi nodrošina augstu manevrētspēju un operatīvu reaģēšanu. Tas ir svarīgi, sniedzot palīdzību uz ūdens un veicot preventīvus pasākumus, uzsver pašvaldībā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "KS14" reģistrēta 2013.gadā. Uzņēmums pieder bijušajam latviešu motokrosa braucējam Kristeram Serģim. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmums pērn strādāja 3,34 miljonu eiro apgrozījumu un 436 710 eiro peļņu.

Savukārt automašīnu nomas un ekspluatācijas līzinga kompānija SIA "Transporent" reģistrēta 2005.gadā. Kopumā 45% uzņēmuma kapitāla daļu pieder Maratam Blatem, 22,50% Ivetai Briedei un 22,50% Harijam Briedim.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 142 240 eiro, un tas pērn strādāja ar 29,65 miljonu eiro apgrozījumu un 814 980 eiro peļņu.

Maxima vērsusies tiesā pret Lidl par maldinošo cenu komunikāciju

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 18:07:00 +0300

Mazumtirgotājs "Maxima Latvija" vērsies tiesā pret konkurentu "Lidl Latvija" par apzinātu patērētāju maldināšanu cenu salīdzināšanas komunikācijas kampaņā "Skaidrs, ka nopirku lētāko" un "Maxima" preču zīmju prettiesisku izmantošanu bez atļaujas.

Tiesas sēde šajā civillietā paredzēta 20.augustā no plkst.14 līdz 17, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Kādā no reklāmām "Lidl" salīdzinājis sava privāto preču zīmola griķus par 1,75 eiro ar "Maxima" privātā preču zīmola "Well Done" griķiem, lai gan "Maxima" veikalos bija pieejama arī salīdzināma un lētāka alternatīva - "Extra Line" griķi par 1,38 eiro. Līdzīga pieeja izmantota arī vairāku citu produktu salīdzinājumos, kur "Lidl" lētākie produkti nekorekti salīdzināti ar "Maxima" piedāvājumiem, lai gan "Maxima" veikalos bija lētāka un salīdzināma alternatīva, norāda "Maxima" pārstāvji.

"Maxima Latvija" vadītāja Karolīna Zīgmantaite norāda, ka "runa nav tikai par konkurenci starp diviem uzņēmumiem - tiek pārkāpti būtiski godīgas uzņēmējdarbības un patērētāju tiesību principi".

Līdzīga prakse iepriekš ir radījusi juridiskas sekas Lietuvā - uzņēmumam "Lidl Lietuva" piemērots 100 000 eiro sods par maldinošu komercpraksi, kas saistīta ar salīdzinošo reklāmu. Sods tika piemērots pēc atbildīgo iestāžu secinājumiem, un tā pamatotību vēlāk apstiprināja arī tiesas spriedums.

"Tieši tas pats notiek ar pārtikas produktu cenu salīdzinājumu, ko "Lidl" izmanto ar mērķi sniegt patērētājiem pārskatāmu informāciju par cenu līmeni, balstoties uz publiski pieejamiem datiem konkrētā brīdī," uzsvēra Hasana.

"Svarīgi saprast, ka ne no normatīvajiem tiesību aktiem, ne Eiropas Savienības Tiesas (EST) prakses neizriet pienākums salīdzināt tikai lētākās preces, ierobežojot konkurenci starp komersantiem tikai par lētākajām precēm un konkrētu patērētāju grupu, tāpēc mēs noraidām apgalvojumus par patērētāju maldināšanu," akcentēja Hasana.

Jau ziņots, ka lielveikalu ķēdei "Lidl" Lietuvā 2023.gadā par maldinošu salīdzinošo reklāmu tika noteikts sods 100 000 eiro apmērā.

Ministrs: Igaunijai nevajadzētu uzņemt migrantus no Eiropas dienvidiem

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 17:29:00 +0300

Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro ierosinās valdībai neuzņemt bēgļus no Eiropas dienvidu valstīm atbilstoši Eiropas Savienības (ES) migrācijas paktam, bet gan piedalīties migrācijas krīzes risināšanā ar finanšu ieguldījumu un Igaunijas ekspertu piedalīšanos.

Saskaņā ar ES migrācijas paktu šoruden Igaunijas valdībai ir jāizlemj, vai pieņemt 79 bēgļus, nosūtīt ekspertus uz Dienvideiropas valstīm, lai palīdzētu ar bēgļu uzņemšanu saistītos pasākumos, vai arī samaksāt 1,7 miljonus eiro bēgļu pārvaldības atbalstam.

"Bēgļu problēmas risināšana ir visas Eiropas, tātad arī Igaunijas, kopīga atbildība. Igaunija solidarizējas ar mūsu Eiropas kolēģiem, bet mūsu Iekšlietu ministrijas viedoklis ir tāds, ka visprātīgākais veids, kā risināt migrācijas spiedienu, ir risināt migrācijas pamatcēloņus krīzes reģionā," pirmdien paziņoja Taro.

"Tāpēc es piedāvāju valdībai piedalīties Eiropas Savienības solidaritātes instrumentā ar finansiālu ieguldījumu, kā arī esam gatavi nosūtīt Igaunijas ekspertus, robežsargus vai nepieciešamo aprīkojumu. Šī ir iespēja mūsu cilvēkiem gūt jaunu pieredzi un pārbaudīt sevi tik daudzpusīgā un plašā krīzē, un ar šo palīdzību mēs varam palīdzēt migrācijas spiedienam pakļautajām valstīm ievērojami labāk, nekā nogādājot 79 cilvēkus Igaunijā," viņš paskaidroja.

Ministrs sacīja, ka Igaunija no migrācijas krīzes Dienvideiropā nav distancējusies, taču Igaunijā jau atrodas desmitiem tūkstošu kara bēgļu no Ukrainas, un viņiem nepieciešams nepārtraukts atbalsts.

"Diemžēl Austrumeiropa joprojām ir reģions, kur kara bēgļu pārvietošanās turpinās, un šajā reģionā Igaunija sniedz lielāku ieguldījumu nekā vairākas citas Eiropas valstis. Piemēram, ES pagaidu aizsardzības instrumentā Igaunija ir sniegusi patvērumu aptuveni 34 000 Ukrainas pilsoņu, un vēl 8000 Ukrainas pilsoņu ir saņēmuši starptautisko aizsardzību. Tā kā Krievijas agresijas karš turpinās un kara bēgļu atgriešanās Ukrainā nav iespējama, mūsu uzdevums ir turpināt sniegt viņiem vispusīgu atbalstu, lai viņi varētu pēc iespējas labāk adaptēties mūsu sabiedrībā," teica Taro.

Pagājušajā gadā ES dalībvalstis vienojās par jaunu migrācijas paktu, saskaņā ar kuru Eiropas Komisija nākamo divu gadu laikā var pārdalīt starp dalībvalstīm līdz 30 000 bēgļu.

Svētdien ceļu satiksmes negadījumos cietuši astoņi cilvēki

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 13:13:00 +0300

Aizvadītajā diennaktī ceļu satiksmes negadījumos Latvijā cietuši astoņi cilvēki, tostarp divi velosipēdisti, viens gājējs un viens elektriskā skrejriteņa vadītājs, liecina Valsts policijas apkopotā operatīvā informācija.

Kopumā valstī reģistrēti 103 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem astoņi bija ar cietušajiem. Rīgas reģionā avārijās cietuši četri cilvēki, no kuriem viens bija velosipēdists un viens - elektriskā skrejriteņa vadītājs. Zemgalē traumas guvuši divi cilvēki, no kuriem viens bija velosipēdists, un arī Vidzemē cietuši divi cilvēki, no kuriem viens bija gājējs.

Svētdien uz Latvijas ceļiem pieķerti pieci transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā un viens narkotisko vielu iespaidā. Piecos gadījumos sākti kriminālprocesi, bet vienā - administratīvā pārkāpuma lietvedība.

Vēl aizvadītās nedēļas pēdējā dienā policija fiksējusi 256 ātruma pārkāpumus un vienu agresīvas braukšanas gadījumu.

Kopumā 24 stundu laikā reģistrēts 521 administratīvais pārkāpums ceļu satiksmes jomā, liecina policijas apkopotā statistika.

Lapsene automobilī rada teju 2000 eiro vērtus bojājumus (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 10:19:00 +0300

Autovadītājs īslaicīgi novērsis skatu no ceļa un ietriecies blakus esošajā transportlīdzeklī.

Ikdienas ceļu satiksme var būt neprognozējamu situāciju pilna. Lai gan nereti autovadītāji uzskata, ka dārgākie negadījumi ir saistīti ar izaicinošiem braukšanas apstākļiem, sadursmēm ar citiem transportlīdzekļiem vai, piemēram, lieliem meža dzīvniekiem, viens no neparastākajiem apdrošināšanas gadījumiem šovasar saistīts ar šķietami nekaitīgu situāciju, kad auto salonā bija ielidojis pavisam neliels kukainis - lapsene. Brauciena laikā tā sākusi uzmācīgi lidot virsū autovadītāja sejai, kā rezultātā viņš īslaicīgi novērsis skatu no ceļa un ietriecies blakus esošajā transportlīdzeklī. Izmaksātā atlīdzība par šo negadījumu sasniegusi teju 2000 eiro.

"Ikdienā autovadītāji rēķinās ar riskiem, ko rada ceļu satiksme, laikapstākļi vai dažādi ārēji apstākļi, taču reizēm negadījumus izraisa pavisam negaidīti faktori. Situācija ar lapseni, kad autovadītājs instinktīvi novērsās no ceļa un tā rezultātā notika sadursme, ir apliecinājums, ka dzīvē pastāv neiedomājamas situācijas, kas pirmajā brīdī varētu šķist amizantas, taču remonta izmaksas ir pavisam reālas un ne vienmēr tās mazākās. Tas ir spilgts apliecinājums tam, ka ne visu ir iespējams paredzēt. Tieši šādos gadījumos apdrošināšana var būt īsts glābšanas riņķis, kas auto īpašnieku pasargā no neplānotām un nereti arī lielām izmaksām," uzsver apdrošināšanas eksperte Alise Drava.

No mājdzīvnieka līdz nelūgtiem viesiem auto salonā - kā sevi pasargāt?

Ne vienmēr lielākos riskus uz ceļa rada citi transportlīdzekļi vai laikapstākļi - dažkārt problēmas sagādā nejauši līdzpaņemti un pavisam neplānoti viesi automobilī. Tie var būt gan pašu mājdzīvnieki, gan auto salonā nejauši vai ziņkārības vadīti iekļuvuši kukaiņi un sīki dzīvnieki, kas neplānoti pārsteidz auto īpašnieku visnegaidītākajos brīžos. Lai šādas situācijas nebeigtos ar ievērojamiem bojājumiem un izdevumiem, ir vērts ievērot dažus drošības nosacījumus.

-Pirms brauciena pārbaudi salonu un bagāžas nodalījumu - īpaši, ja auto kādu laiku stāvējis atklātā vietā daba vai garāžā ar atklātu piekļuvi.

-Ja brauciena laikā salonā iekļūst kukainis vai dzīvnieks, saglabā mieru un necenties to dabūt ārā no auto braukšanas laikā - labāk droši apstāties ceļa malā vai stāvvietā.

-Vienmēr pārvadā mājdzīvniekus atbilstoši dzīvnieku pārvadāšanas noteikumiem - piestiprinātus ar tam īpaši paredzētu drošības jostu, ievietotus piemērotā somā, konteinerā, būrī vai atsevišķi no salona nodalītā bagāžniekā.

-Logu un durvju hermētiskums - regulāri pārbaudi, vai blīvējumi un ventilācijas atveres ir labā tehniskā stāvoklī, lai samazinātu iespēju, ka salonā iekļūst nevēlami viesi.

-Neatstāj atvērtu ēdienu, dzērienus vai atkritumus salonā - tie var piesaistīt kukaiņu un dzīvnieku nevēlamu uzmanību.

-Atceries par apdrošināšanu - tā sniegs sirdsmieru un pasargās no neplānotām izmaksām, ko var radīt gan sadursmes un dabas stihijas, gan mazāk paredzami notikumi.

Pētījumi Rīgā atklāj: BMW vadītāji biežāk var izraisīt avāriju (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 17 Aug 2025 12:09:00 +0300

Eksperimenta ietvaros novēro sešus krustojumus ar aktīvu auto satiksmi.

Vai nav kaitinoši, ja citi auto vadītāji nelieto pagrieziena signālus, negaidīti iegriežoties blakus joslā vai nobraucot no šosejas? Un dažu modeļu vadītājiem šai jautājumā ir sliktāka reputācija nekā citiem - īpaši BMW. Lai labāk izprastu šo fenomenu, eksperti no DiscoverCars.com noskaidroja, kuru modeļu auto vadītāji visretāk lieto pagrieziena signālus.

Metodoloģija

Eksperimenta ietvaros novēro sešus krustojumus ar aktīvu auto satiksmi. Pieci no novērojumiem tika veikti Rīgā - Jūrkalnes ielā Šampētera apkaimē; pagriezienā uz Ķīpsalas ielu pie Vanšu tilta; satiksmes rotācijas aplī pie tirdzniecības centra "Ozols" Ķengaraga apkaimē; Granīta un Krustpils ielu krustojumā Šķirotavas apkaimē; kā arī Pļavnieku apkaimē. Viens novērojums tika veikts Iecavas pilsētā, Rīgas un Edvarta Virzas ielu krustojumā.

Katrā no krustojumiem ekspertu komanda pavadīja vismaz pusstundu, veicot detalizētu novērojumu par to, kuru modeļu auto vadītāji lieto vai nelieto pagrieziena signālus. Iegūtā informācija ļāva piemērot procentuālu rezultātu katram no novērotajiem auto modeļiem. Kopumā tika novērotas 1493 automašīnas.

Ikviens auto modelis, kas iekļuva pirmajā desmitniekā, tika novērots vismaz 29 reizes. Modeļi, kuru novērojumu skaits bija mazāks, netika iekļauti pētījuma beigu datos.

Secināts, ka atšķirība starp BMW un citu auto modeļu signālu lietojuma biežumu ir statistiski nozīmīga.

BMW

Auto modelis, kura vadītāji visbiežāk nesignalizēja par pagriezienu, bija BMW - komanda novēroja, ka 19,3% BMW vadītāju nelietoja pagrieziena signālus! Visu pārējo auto modeļu kopējais signālu nelietošanas biežums bija 11,4%, kas ir ievērojami zemāks rādītājs.

BMW vadītājiem piemīt reputācija par pagrieziena signālu nelietošanu. Viens iemesls varētu būt tāds, ka šī auto ražotāja vecākajos modeļos pagrieziena signāla slēdzis ir ievērojami grūtāk lietojams. Ja vairums pagrieziena signālu slēdžu paliek pozīcijā, līdz tie tiek pārvietoti atpakaļ, vecāku BMW modeļu signāla slēdzis uzreiz pats atgriežas centrā. Ja vadītājs pēc tam mēģinās pagriezt slēdzi uz otru pusi, lai to izslēgtu, automašīna signalizēs par plānotu pagriezienu pretējā virzienā!

Daudzi no novērotajiem BMW auto, kas nelietoja pagrieziena signālu, bija vecāki modeļi. Jaunākās BMW automašīnās ir ierastāka signalizēšanas sistēma, kas līdzinās tai, kas atrodama citos auto modeļos, kas nozīmē, ka to auto vadītājiem signalizēt par plānotu pagriezienu ir ievērojami vieglāk.

Mercedes-Benz

Otro augstāko rezultātu veiktajā novērojumā ieguvis Mercedes-Benz - šī auto modeļa vadītāji nesignalizēja par pagriezienu 14,7% gadījumu (novērojumā iekļāvām visu kategoriju Mercedes transporta līdzekļus, tostarp kravas automašīnas). Līdzīgi BMW, Mercedes-Benz ir vēl viens luksus klases auto, kura vadītājiem piemīt zināma reputācija attiecībā uz viņu braukšanas stilu un savtīgu uzvedību ielās.

Viens akadēmisks pētījums, kuru veicis Starptautiskais Psiholoģijas Žurnāls (International Journal of Psychology), pat atļāvies spekulēt, ka "spītīgus, nelaipnus" cilvēkus jo īpaši piesaista augstas klases automašīnas - kaut gan, protams, to nevar attiecināt uz tiem auto vadītājiem, kuriem vienkārši patīk baudīt pārvietošanos luksusa klases transporta līdzeklī!

Renault

Trešajā vietā ierindojies Renault. Populārais franču modelis ir pirmais mūsu sarakstā, par kuru ierasti netiek domāts kā par luksusa klases auto. Sasniedzot ļoti līdzīgu rādītāju kā Mercedes-Benz, 14,5% Renault vadītāju atstāja krustojumu, nesignalizējot par paredzēto pagriezienu.

Audi

Vēl viens luksusa klases zīmols mūsu sarakstā ir Audi. 13,8% novēroto Audi vadītāju veica pagriezienu, par to nesignalizējot - tātad, šī modeļa vadītāji ir ceturtie visbiežākie panikas izraisītāji citos satiksmes dalībniekos!

Opel

Piektajā vietā ar rādītāju 12,7% ierindojušies Opel vadītāji. Šis auto modelis, kas pieder Stellantis Group, kontinentālajā Eiropas daļā pazīstams kā Opel, bet Lielbritānijā - kā Vauxhall. Opel nav zināms kā luksusa klases auto, bet gan kā uzticamu un cenas ziņā pieejamu spēkratu ražotājs.

Volkswagen

Tagad esam ierindojušies ierindas sadaļā, kur mazāk nekā 10% autovadītāju nudien nevērīgi neizmantoja savus pagrieziena signālus. 9,3% Volkwagen krustojumos nesignalizē, ierindojot šo marku sestajā pozīcijā.

Volvo

Septīto vietu ieņem Volvo - to vadītāji nelietoja pagrieziena signālu 7,7% gadījumu. Visbiežāk pārdotais zviedru zīmola Volvo modelis ir XC60 SUV. Kaut gan pētījums neaplūkoja katra auto ražotāja individuālos modeļus, bija jāaizdomājas, vai auto tipam un izmēram ir kāda ietekme uz to, cik disciplinēti ir auto vadītāji signālu lietošanā.

Toyota

Nākamo vietu sarakstā ar Volvo sasniegtajam ļoti līdzīgu rezultātu ieņem Toyota. Šī zīmola autovadītāji bija vainīgi pagrieziena signāla nerādīšanā 7,6% gadījumu. Toyota ir lielākais auto ražotājs pasaulē un ik gadu apgrozībā laiž līdz desmit miljoniem jaunu spēkratu, kas nozīmē, ka šī modeļa automašīnas uz ceļiem sastopamas īpaši bieži.

Honda

Devīto vietu ieņem Honda - šī modeļa vadītāji par pagriezienu nesignalizēja 6,9% gadījumu. Honda ražo visdažādāko veidu automašīnas - no kompaktiem un mobiliem pilsētas auto kā Honda Jazz līdz sedaniem kā Accord un apvidus auto kā HR-V.

Peugeot

Pētījumā pirmo desmitnieku noslēdz Peugeot, kuru vadītāji 6,7% gadījumu citus neinformēja par paredzēto pagriezienu. Līdzīgi kā Opel, arī šis auto zīmols pieder Stellantis Group. Tas ir vecākais auto ražotājs pasaulē - ģimenes bizness, kurš vēlāk kļuva par Peugeot, dibināts 1810.gadā. Pirmais kompānijas ražotais auto modelis dienasgaismu ieraudzīja 1890.gadā.

Citi novērojumi

Komanda novēroja virkni krustojumu, daži no kuriem bija noslogotāki nekā citi. Vienu no krustojumiem veido starptautiska šoseja, kas šķērso mazpilsētas teritoriju. Šajā krustojumā varējām atrast visuzmanīgākos auto vadītājus, ikviens no kuriem pareizi signalizēja par paredzēto pagriezienu. Iespējams, ka satiksmes noslogotā šoseja kombinācijā ar atrašanos mazpilsētā lika vadītājiem būt īpaši pieklājīgiem? Daži no novērotājiem pētījumā iekļāva gan vieglos auto, gan kravas mašīnas. Vienā no krustojumiem novēro, ka visas kravas mašīnas tajā signalizēja par pagriezienu.

Secinājumi

Cilvēki, kuri izvēlas BMW - modeli, kura vadītājiem ir vissliktākā reputācija attiecībā uz signālu nelietošanu - patiešām visretāk paziņo par plānoto pagriezienu, to nedarot teju katru piekto reizi! Rādītājs ir ievērojami augstāks nekā pārējiem modeļiem, kas iekļuvuši pirmajā desmitniekā un kuru kopējais signālu nelietošanas biežums bija 11,4%.

Lai uz ceļa izceltos ar priekšzīmīgu uzvedību, pirms pagrieziena vai joslu maiņas vispirms ieskaties savos atpakaļskata spoguļos, tad signalizē, sniedzot citiem auto vadītājiem pietiekami daudz laika, lai ņemtu vērā tavu paredzēto manevru - un tad pagriezies!

Līvānu novadā nodeg kombains un septiņi hektāri labības

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 11:11:00 +0300

Līvānu novadā piektdien nodedzis kombains un septiņi hektāri labības, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Vakar ap plkst.17 tika saņemts izsaukums uz Līvānu novada Rožupes pagastu, kur uz lauka dega kombains, aizdedzinot arī apkārt esošo labību un rugājus.

Ap plkst.22 tika saņemts izsaukums uz Krāslavas ielu Rēzeknē, kur deg šķūnis 110 kvadrātmetru platībā un divstāvu dzīvojamās mājas bēniņu logs. No dzīvojamās mājas evakuēti trīs cilvēki.

Naktī uz sestdienu glābēji devās uz Jaunmārupi, kur ar atklātu liesmu dega divstāvu dzīvojamās mājas jumts 225 kvadrātmetru platībā un otrais stāvs 25 kvadrātmetru platībā. Pirms VUGD ierašanās no ēkas saviem spēkiem bija evakuējušies divi cilvēki un suns.

Kopumā aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 65 izsaukumus: 20 - uz ugunsgrēku dzēšanu, 29 - uz glābšanas darbiem, bet 16 izsaukumi bijuši maldinājumi.

Piektdien ceļu satiksmes negadījumos Latvijā liels skaits cietušo

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 10:03:00 +0300

Piektdien Latvijā reģistrēti 184 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 29 cilvēki, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji darbadienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts policija, vakar 12 cilvēki cieta avārijās Rīgas reģionā, seši - Kurzemē, pieci - Latgalē, četri - Zemgalē, bet divi - Vidzemē. Pieci no cietušajiem bija velosipēdisti, vēl pieci - elektroskrejriteņu vadītāji, bet divi - gājēji.

Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā policija vakar aizturējusi piecus vadītājus: pa diviem Rīgas reģionā un Latgalē, bet vienu - Kurzemē. Četri aizturētie vadītāji pie transportlīdzekļu stūres bija sēdušies tik nopietnā reibumā, ka viņiem piemērots kriminālsods, līdz ar to konfiscēs transportlīdzekli vai piedzīs transportlīdzekļa vērtību.

Savukārt par ātruma pārsniegšanu autovadītājiem vakar noformēti 265 protokoli: Rīgas reģionā sodīti vien astoņi autovadītāji, Vidzemē - 99, Latgalē - 78, Kurzemē - 52, bet Zemgalē - 28 transporta līdzekļu vadītāji. Pieci vadītāji sodīti par agresīvu braukšanu.

Kopumā policija vakar noformējusi 537 protokolus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

ANO: Seksuāla vardarbība bruņotos konfliktos pērn pieaugusi par 25%

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 17:21:00 +0300

Seksuāla vardarbība bruņotajos konfliktos pasaulē pagājušajā gadā pieaugusi par 25%, un vislielākais tās gadījumu skaits bijis Centrālāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Haiti, Somālijā un Dienvidsudānā, teikts ceturtdien publiskotā ANO ziņojumā.

ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša ikgadējā ziņojumā teikts, ka 2024.gadā seksuālu vardarbību pārcieta vairāk nekā 4600 cilvēku. To pārsvarā īstenoja bruņoti grupējumi, bet dažos gadījumos - valdības spēki. Viņš uzsvēra, ka ANO pārbaudītie skaitļi neatspoguļo globālo mērogu un šo noziegumu izplatību.

Ziņojuma "melnajā sarakstā" minētas 63 valstiskās un nevalstiskās puses apmēram 10 valstīs, kas tiek turētas aizdomās, ka īstenojušas vai ir atbildīgas par izvarošanām un citām seksuālas vardarbības formām. Starp tām ir palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās", kura uzbrukums Izraēlai 2023.gada 7.oktobrī izprovocēja karu Gazas joslā.

Vairāk nekā 70% no sarakstā iekļautajām pusēm ir figurējušas šajos ANO ziņojumos vismaz piecus gadus, bet nav sperti soļi šīs vardarbības novēršanai, atzina ANO vadītājs.

Ziņojumā pirmoreiz minētas divas puses - Izraēlas armija un drošības spēki, un Krievijas bruņotie spēki un ar tiem saistītas bruņotas grupas, kuras ANO brīdināja, ka var tās iekļaut nākamā gada "melnajā sarakstā", ja tās neveiks preventīvas darbības. Izraēlas spēki tiek vainoti seksuālos uzbrukumos palestīniešiem galvenokārt cietumos un aresta vietās, bet Krievijas spēki tiek vainoti šādā vardabībā pret ukraiņu karagūstekņiem.

Izraēlas vēstnieks ANO Danijs Danons paziņoja, ka šie apgalvojumi balstās uz "neobjektīvām publikācijām". "ANO jāfokusējas uz "Hamās" šokējošajiem kara noziegumiem un seksuālo vardarbību, un visu ķīlnieku atbrīvošanu," sacīja vēstnieks.

Krievijas misija ANO paziņoja, ka tai nav komentāru par ANO ģenerālsekretāra brīdinājumu.

34 lappušu garajā ziņojumā teikts, ka "ar konfliktiem saistīta seksuāla vardarbība" attiecas uz izvarošanu, seksuālu verdzību, piespiedu prostitūciju, piespiedu grūtniecību, piespiedu abortu, piespiedu sterilizāciju, piespiedu laulību un citām seksuālas vardarbības formām. Lielākā daļa upuru ir sievietes un meitenes vecumā no viena līdz 75 gadiem.

Par tualetes uzspridzināšanu Dārziņos rosina apsūdzēt četrus jauniešus

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 15:11:00 +0300

Valsts policija rosinājusi prokuratūru apsūdzēt četrus jauniešus par biotualetes uzspridzināšanu Rīgā, Dārziņos, informēja policijā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka noziegums, visticamāk, izdarīts izklaides nolūkos, lai iegūtu video publicēšanai sociālajos tīklos. Policijā uzsver, ka tikai laimīgas sagadīšanās dēļ stiprajā sprādzienā necieta cilvēki.

Visas četras personas, tostarp 15 gadus vecs pusaudzis un trīs pilngadīgi jaunieši, tika atzīti par aizdomās turētajām kriminālprocesā par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta vispārbīstamā veidā. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Savukārt 13.augustā policija kriminālprocesu nosūtīja Rīgas Austrumu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret visiem jauniešiem. Viņiem aizvien ir spēkā drošības līdzeklis - policijas uzraudzība.

Likumsargi uzsver, ka bīstamu darbību veikšana un to filmēšana izklaides nolūkos nav pieļaujama un var novest pie smagām sekām un kriminālatbildības.

Kā vēstīts, 11.janvārī policija saņēma izsaukumu uz Dārziņu mikrorajonu, kur aculiecinieki ziņoja, ka ir nodedzināta vai uzspridzināta pārvietojamā biotualete. Drīz vien tika noskaidroti arī četri iespējamie iesaistītie jaunieši.

Tāpat policijas rīcībā nonāca video, ko interneta vidē bija ievietojis viens no aizdomās turētajiem, un tajā bija redzams tualetes uzspridzināšanas brīdis.

Aizdomās turētie iepriekš nonākuši policijas redzeslokā par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā.

Eksperts: zagļi jūsu naudu var nolaupīt ar Smart-ID (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 13:58:00 +0300

Pirms veicat maksājumu vai darījumu, vienmēr pārbaudiet informāciju par tirgotāju.

Laikā, kad aizvien vairāk ikdienas darījumu notiek tiešsaistē, droša personas identitātes apliecināšana kļūst īpaši nozīmīga. Viens no populārākajiem autentifikācijas rīkiem Latvijā ir Smart-ID lietotne, ko iedzīvotāji izmanto, lai piekļūtu internetbankai, veiktu pirkumus vai izmantotu dažādus tiešsaistes pakalpojumus. Tomēr līdz ar ērtībām var pieaugt arī riski - krāpnieki kļūst arvien izsmalcinātāki, cenšoties iegūt piekļuvi citu cilvēku datiem un finanšu līdzekļiem. Krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma atgādina - lietojot Smart-ID, ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību paziņojumiem, ko saņemat lietotnē, un vienmēr pārliecināties, kādas darbības tiek apstiprinātas.

"Smart-ID lietotnes izmantošana Latvijā turpina augt - to aktīvi lieto ap 1,2 miljoni iedzīvotāju, un ik mēnesi tiek veikti vidēji 30 miljoni darījumu. Smart-ID pēdējo gadu laikā ir nostiprinājis savu pozīciju kā uzticamākais eID rīks ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā - visās trīs valstīs kopā vidēji tiek veikti 75 miljoni transakciju mēnesī, turklāt Smart-ID turpina novērot stabilu lietotāju pieaugumu, kas apliecina arvien lielāku lietotnes nozīmi ikdienas finanšu un digitālajos pakalpojumos. Tomēr līdz ar pieaugošo popularitāti palielinās arī krāpniecības mēģinājumi. Lietotāji visbiežāk kļūst par krāpnieku upuriem, jo automātiski apstiprina pieprasījumus, ne vienmēr pārliecinoties, kāds maksājums vai darbība tiek īstenota. Krāpnieki prasmīgi izmanto pārliecinošu saziņu, piemēram, viltus zvanus, SMS ziņas un saites, lai maldinātu un iegūtu piekļuvi lietotāja datiem," uzsver Ludmila Bērica, datoru eksperte.

Apstiprini tikai to, ko pats esi ierosinājis

Ja tiek saņemts Smart-ID pieprasījums, bet nekādas darbības nav veiktas, piemēram, pieslēgšanās internetbankai vai mēģinājums veikt maksājumu, tad PIN koda pieprasījums ir jānoraida, spiežot "Atcelt". Šāda piesardzība ir svarīga, lai nepieļautu to, ka krāpnieki piekļūst finanšu līdzekļiem vai personas datiem. Vienmēr rūpīgi pārbaudiet, kāds pieprasījums tiek attēlots Smart-ID lietotnē, un, ja rodas šaubas - pārtrauciet jebkuras darbības un sazinieties ar banku.

Salīdzini Smart-ID informāciju ar to, ko redzi ekrānā

Lietojot Smart-ID, ir ļoti svarīgi rūpīgi pārbaudīt informāciju, kas tiek attēlota gan lietotnē, gan tiešsaistē, kur veicat konkrēto darbību - pieslēgšanos internetbankai, maksājumu vai citu darījumu. Īpaša uzmanība jāpievērš diviem drošības elementiem: kodam, kas redzams jūsu ierīcē Smart-ID lietotnē, un kodam, kas redzams vietnē, kur veicat darbību. Pirms PIN koda ievades vienmēr jāpārliecinās, ka abi kodi sakrīt. Tāpat jāpārbauda arī maksājuma summa, vai tā ir tieši tāda, kādu plānojāt apstiprināt.

Lai gan Luminor bankas pērnā gada nogalē veiktās aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse jeb 54%* iedzīvotāju vienmēr pārbauda PIN kodu atbilstību, tomēr 38% atzīst, ka to neizdara vienmēr vai daži pat dažreiz vai reti.

Neizpaud PIN - pat ne tuvākajiem

Smart-ID PIN kodi kalpo kā digitālais paraksts, tā ir personiska informācija, ar kuru iespējams piekļūt jūsu datiem un veikt finanšu darījumus. Tāpēc tos nekad nevajadzētu izpaust citiem, pat ne tuvākajiem draugiem vai ģimenes locekļiem. Smart-ID PIN1 un PIN2 ir jāglabā tikpat rūpīgi kā bankas kartes vai tālruņa piekļuves dati, praksē šos ieteikumus cilvēki nereti neievēro, kas var novest pie identitātes zādzības un nevēlamu darbību veikšanas. Tāpat svarīgi izvēlēties pietiekami sarežģītus PIN kodus. Ieteicams izvairīties no viegli uzminamām kombinācijām, piemēram, "1234", "0000" vai sev nozīmīgiem datumiem. Krāpnieki paļaujas, ka Smart-ID lietotājs pats apstiprinās ierosinātās darbības, vai nu neiedziļinoties pieprasījuma būtībā, vai arī krāpnieku maldināšanas ietekmē.

Izvēlies uzticamas lietotnes un rūpējies par atjauninājumiem

Viedtālrunī glabājas liela daļa personiskās un finanšu informācijas, tāpēc, lai nodrošinātu tajā esošo datu drošību, ir svarīgi tālrunī lejupielādēt tikai pārbaudītas un uzticamas lietotnes no oficiālajiem lietotņu veikaliem, piemēram, Google Play vai App Store. Ne mazāk būtiski ir regulāri atjaunināt gan pašas lietotnes, gan ierīces operētājsistēmu, jo atjauninājumi bieži vien ietver drošības uzlabojumus un aizsardzību pret jaunākajiem apdraudējumiem.

Drošība sākas ar apdomīgu rīcību ikdienā

Lai pasargātu sevi no krāpniecības tiešsaistē, svarīgi ikdienā ievērot vienkāršus, bet būtiskus drošības priekšnoteikumus. Piemēram, pieslēdzoties internetbankai vai veicot citus sensitīvus darījumus, ieteicams izvairīties no publisku Wi-Fi tīklu izmantošanas. Pirms veicat maksājumu vai darījumu, vienmēr pārbaudiet informāciju par tirgotāju, izmantojot uzticamus un oficiālus avotus. Paroles un PIN kodus glabājiet vietās, kur tām nevar piekļūt citas personas - vislabāk savā prātā, vai arī īpaši paroļu izveidei un uzglabāšanai pieejamos rīkos. Ja rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties pārtrauciet darbību un sazinieties ar savu banku vai pakalpojumu sniedzēju - ātra rīcība var palīdzēt novērst finanšu zaudējumus.

Raidījums: Kariņa lidojumu lietā apsūdzība celta Citskovskim

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 21:59:00 +0300

Tā dēvētajā bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā prokuratūra cēlusi apsūdzību bijušajam Valsts kancelejas vadītājam Jānim Citskovskim, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

LTV rīcībā esošo informāciju apstiprinājuši vairāki neatkarīgi avoti. Pēc neoficiālas informācijas, Citskovskim apsūdzība celta par iespējamu iepirkuma procedūras pārkāpumu, proti, saņemot premjera biroja lūgumu organizēt lidojumu ar privātlidmašīnu, viņam vajadzējis atteikt šādu iespēju un vispirms aicināt sakārtot dokumentus, kas ļautu izmantot privātos reisus.

Ģenerālprokuratūra pagaidām neatklāj, cik ilgi vēl tiks vērtēti lietas materiāli un kad lieta varētu nonākt tiesā.

Prokuratūra aģentūru LETA otrdien informēja, ka apsūdzība celta par amata pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Vienlaikus prokuratūrā apliecināja, ka pati persona otrdien ir iepazīstināta ar apsūdzību. Prokuratūrā gan nekomentēja, vai šajā lietā tiek vērtēta iespējama apsūdzību celšana vēl citām personām.

Kriminālprocesu virza Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra.

Patlaban lietā izmeklēšana tiek turpināta, tāpēc prokuratūra plašākus komentārus nesniedz.

Jau iepriekš medijos izskanējis, ka lietā tiesības uz aizstāvību ir toreizējiem Valsts kancelejas darbiniekiem, tostarp bijušajam Valsts kancelejas direktoram Citskovskim.

Citskovskis aģentūrai LETA otrdien teica, ka neesot redzējis prokuratūras preses paziņojumu un šobrīd viņš neko nevarot komentēt. Vaicāts, vai bijis prokuratūrā uz apsūdzības uzrādīšanu, viņš atbildēja, ka esot iepriekš bijis pie likumsargiem uz daudzām darbībām un liecību sniegšanu. "Man jāredz, ko prokuratūra izplatījusi. Es šobrīd nevaru neko..." piebilda Citskovskis.

Vēlreiz lūgts precizēt, vai viņam nav zināms, vai apsūdzība ir celta viņam vai kādai citai personai, Citskovskis atbildēja: "Tas jums jāprasa prokuratūrai, tā labāk nokomentēs, par ko ir runa."

Kariņš LTV norādīja, ka nav informēts par speciālo reisu lietā celto apsūdzību kādai personai, tostarp viņam neesot informācijas par to, kam apsūdzība celta. Vienlaikus Kariņš sacīja, ka viņam nekad nav bijis kāds statuss šajā lietā.

Jau ziņots, ka prokuratūra iepriekš nolēma pārņemt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera komandējumos.

Ar virsprokurora lēmumu šis kriminālprocess ir izņemts no izmeklēšanas iestādes un nodots prokuroram kā procesa virzītājam.

2024.gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos.

Ģenerālprokuratūras pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023.gadam, tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu.

Ņemot vērā minēto, prokurore nolēmusi sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā esot radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Kā norādījusi Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.

Sākotnēji saistībā ar Kariņa lidojumu skandālu no amata uz laiku tika atstādināts Citskovskis. Vēlāk Citskovskis darbu Valsts kancelejā pameta.

Jau ziņots, ka iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs šopavasar ierosināja pārbaudi, vai ir pamats toreizējā ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai. Ziņojumu bija rakstījusi Kariņa lidojumu lietas bijusī uzraugošā prokurore Viorika Jirgena. AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu atlaist no amata ģenerālprokuroru Stukānu.

Stukāns šovasar nesekmīgi kandidēja uz vēl vienu termiņu ģenerālprokurora amatā.

Rīgā traucēta elektroapgāde 3500 objektiem; cilvēki evakuēti (papildināta)

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 21:56:00 +0300

Ceturtdienas vakarā noticis tehnoloģisks traucējums elektrotīklā, traucējot elektroapgādi aptuveni 3500 "Sadales tīkla" klientiem Rīgā, Brīvības ielas tuvumā.

Kā aģentūru LETA informēja AS "Sadales tīkls" prese pārstāve Egita Slavicka, plkst.19.42 reģistrētais tehnoloģiskais traucējums elektrotīklā ietekmējis elektroapgādi Brīvības gatves, Brīvības ielas, Indrānu un Apes ielas apkaimē.

Elektroapgāde traucēta arī tirdzniecības centrā "Domina", no kura līdz ar to evakuēti cilvēki, aģentūru LETA informēja objekta tehniskais direktors Edgars Ēķis. Viņš piebilda, ka patlaban nav iespējams prognozēt elektroapgādes atjaunošanas laiku, tāpēc tirdzniecības centrs vakarā darbu vairs neatsāks, bet piektdien visi veikali atkal strādās, kā ierasts.

AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls" speciālisti nekavējoties ir sākuši bojājuma lokalizāciju, lai elektroenerģijas piegādi visiem klientiem atjaunotu pēc iespējas ātrāk.

Elektroapgādes traucējumu iemesls tiek noskaidrots.

Papildināta - Elektrotīkla bojājums ir novērsts, un elektroapgāde atjaunota visiem klientiem.

Amats Mārupes domē jāatstāj bijušajam Babītes mēram Encem

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 18:20:00 +0300

Augstākajai tiesai atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, stājies spēkā spriedums, ar kuru bijušajam Babītes novada domes priekšsēdētājam, pašreizējam Mārupes novada domes deputātam Andrejam Encem (LRA) par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piemērots naudas sods un liegums ieņemt valsts amatpersonas amatu.

Tādējādi stājies spēkā Rīgas rajona tiesas 2024.gada 30.janvāra spriedums, ar kuru tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piesprieda 18 900 eiro sodu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz diviem gadiem, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

Pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais pārsūdzēja apelācijas kārtībā, taču Rīgas apgabaltiesa, izskatot apelācijas sūdzību, atstāja spriedumu negrozītu.

Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls paziņojumā medijiem norāda, ka, lai arī noziedzīgais nodarījums tika izdarīts pirms vairākiem gadiem, tiesiskums ir ticis nodrošināts. Viņaprāt, šis gadījums kalpo kā apliecinājums tam, ka sods par amatnoziegumiem ir neizbēgams arī pēc ilgāka laika. "Tas ir būtisks atgādinājums visām amatpersonām par pieņemto lēmumu tiesiskumu un personisko atbildību likuma priekšā," uzsver Omuls.

Virsprokurora ieskatā notikušais izgaismo ne tikai tiesiskās, bet arī politiskās atbildības jautājumu - neskatoties uz notiesājošajiem spriedumiem gan pirmās instances, gan apelācijas tiesā, persona turpināja pildīt pašvaldības deputāta pienākumus.

"Sabiedrībai ir tiesības sagaidīt augstākos ētikas un atbildības standartus no ievēlētajiem pārstāvjiem, kuriem pašiem jābūt godprātīgiem un atbildīgiem, izvērtējot savu rīcību," norādījis Omuls.

Kā iepriekš prokuratūra informēja, 2023.gada 31.janvārī tiesai tika nosūtīta krimināllieta pret vienu valsts amatpersonu par to, ka Babītes novada pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis, atsaucot no amata šīs kapitālsabiedrības valdes locekli, bez tiesiska pamata, proti, ignorējot kapitālsabiedrību valdes locekļu darbību reglamentējošo normatīvo regulējumu, kas neparedz valdes locekļu tiesības uz atvaļinājumu un neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, nolēma izmaksāt šim pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklim kompensāciju par neizmantotajiem atvaļinājumiem.

Tādējādi apsūdzētā valsts amatpersona Babītes novada pašvaldības kapitālsabiedrībai nodarīja mantisko zaudējumu 37 561,84 eiro apmērā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesu sāka 2021.gada 4.novembrī.

Ence iepriekš bijis Babītes novada domes priekšsēdētājs un Mārupes novada domes priekšsēdētājs. Patlaban viņš ir Mārupes novada domes deputāts.

Par naudas un dokumentu zādzību no pansionāta Augšdaugavas novadā aiztur vīrieti

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 13:01:00 +0300

Šonedēļ par naudas un dokumentu zādzību no pansionāta "Paspārne" telpām Augšdaugavas novadā aizturēts vīrietis, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policija informēja, ka saņēma informāciju, ka Augšdaugavas novada Demenes pagastā 9.augustā nezināma persona ir iekļuvusi kādas iestādes telpās, uzlaužot logu, un no seifa nozaga 7700 eiro, kā arī 38 personu apliecinošus dokumentus, kas tur atradās.

Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas amatpersonas reaģēja uz saņemto informāciju un tās pašas dienas laikā noskaidroja iespējamās vainīgās personas identitāti. Savukārt 11.augustā 1976.gadā dzimušo vīrieti aizturēja.

Likumsargi, veicot izmeklēšanas darbības, atguva daļu nozagtās naudas - 5100 eiro. Sāktajā kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī, dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas vai ietaises, kas savieno glabātavas, kā arī par transportlīdzekļa zādzību. Par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Biedrības "Sociālā atbalsta centrs" pansijas "Paspārne" vadītāja Regīna Tamane apstiprināja, ka zādzība notikusi no viņas vadītā pansionāta telpām. Viņa nekomentēja, kam bija paredzēta seifā esošā nauda, jo policija esot lūgusi neko nestāstīt. Savukārt viņu personu apliecinoši dokumenti seifā esot glabāti, jo iemītnieki paši tos uzticot centra vadībai.

Tamane uzsvēra, ka ir šokēta par notikušo, piebilstot, ka aprūpes centra iemītnieki, neskatoties uz notikušo, ir aprūpēti un pabaroti.

Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektora pirmā vietniece Ināra Natarova aģentūrai LETA sacīja, ka līdz šim pašvaldība nebija informēta par zādzību.

Carnikavā ietriecies stabā un gājis bojā velosipēdists

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 10:10:00 +0300

Trešdien Latvijā reģistrēti 152 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā viens un cieta vēl 23 cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Vakar neilgi pēc plkst.19 Carnikavā, Jūras ielā, pēc policijas rīcībā esošās sākotnējās informācijas, velosipēda vadītājs nobraucis no ceļa braucamās daļas, iebraucis stabā un gājis bojā. Par notikušo Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu un izmeklē negadījuma apstākļus.

Vakar 11 cilvēki cieta avārijās Rīgas reģionā, astoņi - Latgalē, bet pa diviem - Kurzemē un Vidzemē. Seši no cietušajiem bija velosipēdisti, divi - gājēji, bet viens - elektroskrejriteņa vadītājs.

Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā policija vakar aizturējusi sešus vadītājus - piecus Rīgas reģionā un vienu Zemgalē. Divi aizturētie vadītāji pie transportlīdzekļu stūres bija sēdušies tik nopietnā reibumā, ka viņiem piemērots kriminālsods, līdz ar to konfiscēs transportlīdzekli vai piedzīs transportlīdzekļa vērtību.

Savukārt par ātruma pārsniegšanu autovadītājiem vakar noformēti 168 protokoli: Rīgas reģionā sodīti 13 autovadītāji, Vidzemē - 62, Kurzemē - 36, Zemgalē - 32, bet Latgalē - 25 transporta līdzekļu vadītāji.

Kopumā policija vakar noformējusi 407 protokolus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Igaunijā aizturēts Polijas pilsonis, kas gribējis karot pret Ukrainu

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 18:09:00 +0300

Igaunijā aizturēts 49 gadus vecs Polijas pilsonis, kurš mēģinājis nelegāli šķērsot robežu ar Krieviju, lai pievienotos Krievijas armijai un piedalītos karā pret Ukrainu, trešdien paziņoja Igaunijas prokuratūra un Drošības policija.

Vīrietis 5.augustā neilgi pēc pusnakts mēģinājis nelegāli šķērsot robežu uz piepūšamā matrača pa Narvas upi. Aizturēšanas brīdī pie viņa tika atrasti priekšmeti ar agresiju atbalstošu simboliku.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka viņš Igaunijā bija ieradies no Serbijas. Sākts kriminālprocess pēc panta, kas paredz atbildību par līdzdalību vai palīdzību agresijā.

Tiesa aizturētajam noteikusi drošibas līdzekli apcietinājumu.

Policija uz Tallinas šosejas apturējusi vairākus autovadītājus (VIDEO)

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 17:28:00 +0300

Valsts policija (VP) uz Tallinas šosejas apturējusi vairākus autovadītājus par bīstamu apdzīšanas manevru veikšanu, informēja VP.

10.augustā Limbažu novadā, ārpus apdzīvotas vietas likumsargi konstatēja kādu automašīnas "Chrysler" vadītāju, kurš, braucot virzienā uz Saulkrastu novadu, brauca agresīvi, kas izpaudās, kā vairāku kolonnā tai pat virzienā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana, radot bīstamas situācijas ceļu satiksmes drošībai un traucējumus vienmērīgai satiksmes plūsmai.

Neilgu brīdi vēlāk likumsargi jau Saulkrastu novadā konstatēja kādu "Mercedes-Benz" vadītāju, kurš ne tikai brauca agresīvi, veicot bīstamus apdzīšanas manevrus un tādejādi apdraudot apkārtējos satiksmes dalībniekus, bet arī pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu.

Tāpat šajā dienā likumsargi konstatēja vēl divus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus - kāds "Volvo" spēkrata vadītājs bija krietni pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, braucot ar 167 kilometriem stundā (km/h) vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h. Savukārt kāds automašīnas "Kia" vadītājs bija braucis ar 145 km/h, atļauto 90 km/h vietā.

Visi pārkāpēji apturēti un saukti pie administratīvās atbildības par izdarītajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Taču "Volvo" vadītājam vēl bez piemērotā naudas soda tika atņemtas arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem.

Apcietinātas divas personas par sagatavošanos kukuļot valsts amatpersonu

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 17:07:00 +0300

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā Rīgas pilsētas tiesa piemērojusi apcietinājumu divām fiziskām personām par sagatavošanos dot 100 000 eiro kukuli valsts amatpersonai. Plānotās kukuļošanas mērķis bija panākt ieceļošanas aizlieguma atcelšanu ārvalstniekam, kas iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka fiziskā persona un tās līdzdalībnieks darbojās Krievijas pilsoņa uzdevumā un sagatavojās nodot 100 000 eiro kukuli Iekšlietu ministrijas valsts amatpersonai, lai tā panāktu ieceļošanas aizlieguma atcelšanu ārvalstniekam. Ārvalstnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kam uz nenoteiktu laiku ir aizliegta ieceļošana Latvijā.

Iekšlietu ministrija kriminālprocesā cieši sadarbojās ar KNAB. Valsts amatpersonai paredzētais kukulis netika nodots no kukuļdevējiem neatkarīgu iemeslu dēļ.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: "Jebkādi prettiesiski centieni ietekmēt Latvijas drošību un panākt Latvijai nevēlamu personu ieceļošanu valstī nav pieļaujami nedz ikdienā, nedz pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Institūciju ciešā sadarbība palīdz efektīvi atklāt šāda veida noziedzīgus nodarījumus, lai negodprātīgas personas tiesas priekšā varētu atbildēt par savu rīcību."

KNAB kriminālprocesu uzsāka š.g. 5.augustā aizdomās par sagatavošanos dot kukuli lielā apmērā. Atbildība par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem paredzēta Krimināllikuma 15. panta otrajā daļā un 323. panta otrajā daļā. KNAB kriminālprocesu izmeklē sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru.

Pašlaik kriminālprocesā divām fiziskām personām ir tiesības uz aizstāvību. Abām personām 12. un 13.augustā Rīgas pilsētas tiesa piemēroja ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli. Viena no aizdomās turētajām personām jau iepriekš nonākusi KNAB redzeslokā, ir tiesāta par mantiska rakstura un ar kukuļošanu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

No ugunsgrēka Daugavpilī izglābj divus cilvēkus, bet divi papagaiļi iet bojā

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 14:21:00 +0300

Otrdienas vakarā Daugavpilī no ugunsgrēka izglābti divi cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Vakar ap plkst.20.30 glābēji saņēma informāciju, ka Raipoles ielā deviņstāvu dzīvojamās mājas devītā stāva logā redzamas liesmas un dūmi.

Iekļūstot dzīvoklī, ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg virtuve četru kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsēji dzīvoklī atrada divus cietušus cilvēkus, kurus izglāba, bet vēl 34 cilvēki tika evakuēti no pārējiem dzīvokļiem.

No degošā dzīvokļa izglābta mājas žurka, bet bojā gāja divi papagaiļi.

Sākotnējā informācija liecina, ka notikusi neuzmanīga rīcība ar uguni, aģentūrai LETA uzzināja policijā. Valsts policija turpina noskaidrot notikušā apstākļus.

Otrdienas rītā VUGD saņēma izsaukumu uz Šķembu ielu Rīgā, kur dega vienstāva dārza māja 20 kvadrātmetru platībā. No blakus esošās dārza mājas tika evakuēts viens cilvēks.

Kopumā aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 43 izsaukumus: deviņus - uz ugunsgrēku dzēšanu, 16 - uz glābšanas darbiem, bet 18 izsaukumi bija maldinājumi.

Skandāls: Tele2 nepiedalīsies Rīgas pašvaldības sakaru pakalpojumu iepirkumā

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 13:55:00 +0300

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" nepiedalīsies Rīgas pašvaldības mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā, jo uzņēmuma ieskatā tajā ir iekļauti favorītisma elementi, kas jau starta pozīcijās sniedz būtiskas priekšrocības vēsturiskajam operatoram, informēja uzņēmumā.

"Tele2" komercdirektora pienākumu izpildītājs Raimonds Janševskis norāda, ka uzņēmums nepiedalīsies šajā iepirkumā, "lai neradītu ilūziju par godīgu konkurenci, kas nav iespējama, ja jau sākotnēji tiek dotas vismaz 30 000 eiro lielas priekšrocības vēsturiskajam operatoram".

Vienlaikus Janševskis akcentē, ka Rīgas pašvaldība riskē pārmaksāt par mobilo sakaru pakalpojumiem, zinot, cik akūti trūkst līdzekļu citās jomās.

Arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzēja SIA "Bite Latvija" ģenerāldirektors Mindaugs Rakausks norāda, ka šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ir aicinātas rīkoties atbildīgi un taupīt budžeta līdzekļus, tomēr šis iepirkums negatīvi pārsteidz.

"Tāpat kā 2022.gada Rīgas digitālās aģentūras iepirkumā, arī šoreiz iepirkuma nosacījumi - tostarp nesamērīgi strukturēta finanšu piedāvājuma sadaļa - liedz pārējiem tirgus dalībniekiem iespēju iesniegt konkurētspējīgus piedāvājumus," akcentēja Rakausks.

Vienlaikus "Tele2" skaidro, ka uzņēmums arī 2022.gadā atteicās startēt Rīgas pašvaldības iepirkumā, jo uzņēmuma ieskatā tas bija formāls ar mērķi nodrošināt uzvaru esošajam pakalpojuma sniedzējam.

Kā norāda "Tele2", salīdzinot ar iepriekšējo iepirkumu, favorītisma elementi ir kļuvuši rafinētāki un grūtāk pamanāmi cilvēkiem un institūcijām, kas ikdienā nestrādā telekomunikāciju nozarē. Proti, parādās neadekvātas, konkurenci kropļojošas administratīvās izmaksas, kas automātiski rodas, ja iepirkumā uzvar pretendents, kurš šobrīd nesniedz mobilo sakaru pakalpojumus.

Tāpat arī šoreiz, kā viens no kritērijiem iepirkumā ir iekļauts mobilo sakaru bāzes staciju skaits, lai gan Satiksmes ministrija un Konkurences padome savās rekomendācijās ieteikusi to neizmantot. Vienlaikus "Tele2" akcentē, ka šis ir viens no retajiem publiskajiem iepirkumiem, kurā kā kvalitātes kritērijs ir minēts bāzes staciju skaits, jo mūsdienīgos un kvalitatīvos publiskajos iepirkumos šāds kritērijs vairs netiek izmantots.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde izsludinājusi 1,5 miljonus vērtu mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas iepirkumu.

Iepirkums tiek veikts Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas digitālā aģentūra" vajadzībām. Pretendenti var iesniegt pieteikumus līdz 2025.gada 13.augustam.

"Tele2" pagājušajā gadā strādāja ar 179,991 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 13,5% un bija 52,923 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. "Tele2" vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas "Tele2 Sverige".

"Bite Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro.

"Bite Latvija" reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. "Bite Latvija" vienīgā īpašniece ir Lietuvas "Bite group".

Atjaunota elektroapgāde "Sadales tīkla" klientiem Saldus apkaimē

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 20:58:00 +0300

AS "Sadales tīkls" ir atjaunojis elektroapgādi klientiem Saldus apkaimē, informēja uzņēmumā.

"Sadales tīkls" norāda, ka pirmdien plkst.18.25 tika reģistrēts tehnoloģisks traucējums vidējā sprieguma elektrotīklā, ietekmējot aptuveni 4000 klientu elektroapgādi Saldū - Nākotnes, Rīgas, Tūristu un Jelgavas ielas apkaimē, kā arī Saldus novada Cieceres un Saldus pagastā.

Elektroapgādes pārtraukumu izraisīja bojājums 20 kilovoltu kabeļlīnijā.

Lielākajai daļai klientu Saldus apkaimē elektroapgāde tika atjaunota plkst.19.08, bet pārējiem - plkst.20.20.

Divās kravas un vieglās automašīnas sadursmēs divi bojāgājušie

vs.lv — Sat, 09 Aug 2025 21:48:00 +0300

Sestdien Vidzemē divās sadursmēs starp kravas automobili un vieglo pasažieru transportlīdzekli dzīvību zaudēja divi cilvēki, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā (VP).

Policija plkst.15.55 saņēma izsaukumu par kravas transportlīdzekļa un vieglās automašīnas sadursmi uz Tallinas šosejas Ādažu novadā, pie Kadagas. Sadursmē gūto traumu rezultātā vieglās automašīnas vadītājs miris.

Pēc policijas rīcībā šobrīd esošās informācijas slimnīcā nav nogādāts neviens cietušais.

Savukārt VSIA "Latvijas valsts ceļi" publiskotā informācija tviterī liecina, ka negadījums noticis Tallinas šosejas 14.kilometrā.

Tikmēr plkst.17.36 VP saņēma izsaukumu uz Siguldas novada Mālpils pagastu, Sidgundu, kur uz autoceļa P8 notikusi sadursme starp kravas automašīnu un vieglo automašīnu. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā vieglās automašīnas vadītājs gāja bojā notikuma vietā.

Policija noskaidro negadījuma apstākļus.

Siltumnīcā audzē marihuānu – policija izņem 89 stādus un sāk lietu

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 11:22:00 +0300

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas amatpersonas veica operatīvos pasākumus šā gada 30. un 31. jūlijā, saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti Krāslavā un Krāslavas novadā. Likumsargi veica sankcionētas kratīšanas trīs adresēs, kopumā izņēma 89 podos augošus marihuānas stādus un 12 vīstokļus ar izžāvētu marihuānu. Valsts policijā ir uzsākti divi kriminālprocesi un turpinās izmeklēšana.

Pagājušajā trešdienā, 30. jūlijā, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā amatpersonas, pārbaudot saņemto operatīvo informāciju, saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, Krāslavas novadā kādā privātmājas teritorijā konstatēja marihuānas stādu audzētavu. Likumsargi pārbaudīja siltumnīcu, kas atradās teritorijā, un tajā konstatēja 89 marihuānas stādus, kas tika audzēti podos. Jāmin, ka visi marihuānas stādi tika izņemti.

Saistībā ar šo notikumu pret 1979. gadā dzimušu vīrieti ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 256. panta pirmās daļas, proti, par narkotiskās vai psihotropās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu. Paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Savukārt šā gada 31. jūlijā, arī realizējot operatīvo informāciju, likumsargi Krāslavā, pie 1998. gadā dzimuša vīrieša dzīvoklī un privātmājā, atrada un izņēma 12 vīstokļus ar izžāvētu zaļganbrūnas krāsas nezināmas izcelsmes – marihuānai līdzīgu vielu, kā arī trīs litru burku ar zaļganbrūnas krāsas nezināmas izcelsmes – marihuānai līdzīgu vielu. Šobrīd ir nozīmētas ekspertīzes, lai noteiktu precīzu izņemto vielu sastāvu. Tāpat izņemti trīs nogriezti marihuānas augi žāvēšanai, un marihuānas augu nogriezumi. Kopējais izžāvētas marihuānas svars ap 40 gramiem.

Pret personu ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas, proti, par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu realizēšanu. Paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Jūrmalā remontstrādnieks nogalinājis vīrieti un mēģinājis sadedzināt līķi

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 09:53:00 +0300

Šī gada pavasarī Jūrmalā remontstrādnieks nogalinājis kādu vīrieti un mēģinājis sadedzināt līķi.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūra, slepkavība notika šogad naktī uz 16.aprīli kādā dzīvojamā mājā Jūrmalā, kur apsūdzētais īslaicīgi uzturējās pie cietušā, jo veica mājoklī remontdarbus.

Izmantojot lūku, apsūdzētais caur bēniņiem iekļuva mājas daļā, kurā dzīvoja nogalinātais vīrietis. Paņēmis no kumodes nazi, apsūdzētais izdarījis vismaz desmit dūrienus krūškurvja, kakla, galvas un kreisās plaukstas apvidū, tādējādi nodarot smagus miesas bojājumus, kas izraisīja vīrieša nāvi.

Lai slēptu izdarīto slepkavību, apsūdzētais ietina līķi palagos un segās un ar automašīnu nogādāja to mežā Tukuma novadā, kur to aplēja ar šķiltavu degšķidrumu un aizdedzināja, kas likuma izpratnē ir līķa apgānīšana.

Rietumzemgales prokuratūra ir pabeigusi lietas izmeklēšanu un nodevusi to skatīšanai tiesā.

«Ziedot.lv» neiesaistīsies Krievijas ierosinātajā pārkāpuma lietā

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 14:15:00 +0300

Labdarības organizācija "Ziedot.lv" nekādā veidā neiesaistīsies un neveiks turpmākas darbības saistībā ar Krievijas Ģenerālprokuratūras prasību iekļaut "Ziedot.lv" organizāciju Krievijas ekstrēmisku organizāciju sarakstā, aģentūru LETA informēja "Ziedot.lv" pārstāve Ilze Ošāne.

Trīs nedēļas pirms noteiktā tiesas datuma "Ziedot.lv" no sūtītāja Kazahstānā ir saņēmusi dokumentu pakotni, kurā iekļauta informācija par administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu.

"Ziedot.lv" neveiks nekādas turpmākās darbības saistībā ar Krievijas apsūdzību, nesniegs paskaidrojumus un citu saistīto informāciju, tādējādi arī neatzīstot Krievijas tiesas jurisdikciju izskatīt pret organizāciju vērsto Ģenerālprokuratūras apsūdzību, skaidroja Ošāne.

Viņa uzsvēra, ka saņemtie materiāli nav sagatavoti, izsūtīti un paziņoti atbilstoši starptautiskajai tiesiskās sadarbības kārtībai un procesuālajiem standartiem, kā rezultātā tiesas pavēste nav uzskatāma par juridiski saistošu, skaidroja Ošāne.

Viņa stāsta, ka par "ekstrēmisku" identificēta ne vien palīdzība Ukrainas aizstāvju vienībai "Azov", bet arī plakāta, kas nosaukts par "propagandas materiālu", izvietošanas finansēšana pie Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja fasādes pretī Krievijas vēstniecībai, kas "diskreditējot Krievijas augsta ranga amatpersonas un bruņotos spēkus".

Krievijas Ģenerālprokuratūra izteikusi pieprasījumu atzīt "Ziedot.lv" veiktās darbības par ekstrēmiskām, kā arī iekļaut organizāciju Krievijas ekstrēmisko organizāciju sarakstā. Vienlaikus tiek pieprasīts atzīt organizācijas mājaslapā publicēto informāciju par sniegto palīdzību Ukrainai par aizliegtu informāciju saskaņā ar Krievijas normatīvajiem aktiem un ierobežot piekļuvi "Ziedot.lv" tīmekļvietnei Krievijas teritorijā.

Līdztekus "Ziedot.lv" vērš uzmanību, ka tas nav saņēmis ziedojumus un nav īstenojis jebkāda veida sadarbību ar citām personām, kuras Krievijas Ģenerālprokuratūra apsūdz "ekstrēmisku darbību veikšanā, naida kurināšanā, Krievijas pilsoņu pamattiesību pārkāpumos, vienlaicīgi radot draudus Krievijas suverenitātei, vienotībai, teritoriālajai integritātei un konstitucionālās kārtības pamatiem".

Organizācija vērš uzmanību, ka Krievijas Ģenerālprokuratūras apgalvojumi, kas nav balstīti objektīvos faktos un pārbaudāmos pierādījumos, jebkurā demokrātiskā un tiesiskā valstī atzīstami par prettiesiskiem un neatbilstošiem starptautiski atzītiem tiesiskuma, procesuālā taisnīguma un cilvēktiesību standartiem.

Mērķis atzīt "Ziedot.lv" par ekstrēmisku organizāciju nemazinās atbalstu Ukrainai, tās tautas tiesībām uz pašnoteikšanos, valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kuru Krievija kā agresors pārkāpa jau 2014.gadā, uzsver organizācijā.

"Ziedot.lv" iestājas par starptautisko tiesību ievērošanu un Ukrainas iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību, kā arī izsaka pateicību ikvienam ziedotājam un Latvijas sabiedrībai par iesaistīšanos palīdzības sniegšanā Ukrainai, kā arī apņemas turpmāk atbalstīt Ukrainu.

Kā vēstīts, Latvijas labdarības organizāciju "Ziedot.lv" Krievijā aizmuguriski tiesās par atbalstu Ukrainas aizstāvju vienībai "Azov", iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija.

Kā iepriekš stāstījusi Ošāne, "Ziedot.lv" saņēmusi pavēsti no Krievijas tiesas ierasties uz sēdi 18.augustā.

Savukārt Ārlietu ministrija nosoda šādu Krievijas rīcību un norāda, ka ārvalstu pilsoņiem cerēt uz Krievijas tiesu taisnīgiem lēmumiem ir neiespējami.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku tiesā saņemta arī Krievijas Ģenerālprokuratūras prasība par ekstrēmisku atzīt Latvijas un Ukrainas pilsoņiem piederošu maizes ceptuvi un konfiscēt pusi kompānijas "Rižskij hļeb" ("Rīgas maize"), atsaucoties uz laikrakstu "Kommersant" vēsta tīmekļa medijs "Meduza".

Prasība iesniegta pret Latvijas pilsoni Normundu Bomi un Ukrainas pilsoni Tatjanu Prihodko, viņiem piederošo Limbažu uzņēmumu SIA "Lielezers", Čerņihivas un Kijivas uzņēmumiem "Rižsskij hļib" un "Hļibnij hurman", kā arī "Ziedot.lv".

Reibumā un bez tiesībām: BMW vadītājs Cēsīs nepakļaujas policijai (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 08:02:00 +0300

Aizvadītās nedēļas izskaņā Cēsīs kāds 1999. gadā dzimis “BMW” vadītājs, būdams 2,56 promiļu alkohola reibumā un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, nepakļāvās policijas likumīgajām prasībām, izraisīja sadursmi ar operatīvo transportlīdzekli un pēc negadījuma pameta notikuma vietu, cenšoties bēgt. Vadītājs tika apturēts, un par viņa izdarītajiem pārkāpumiem uzsākts gan administratīvā pārkāpuma process, gan kriminālprocess.

Šā gada 2. augustā ap pulksten 12.00 Valsts policija saņēma informāciju, ka Cēsīs, Cīrulīšu ielas apkaimē, kāds “BMW” markas spēkrata vadītājs nepārliecinoši piedalās ceļu satiksmē, iespējams, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē.

Reaģējot uz saņemto informāciju, policijas norīkojums nekavējoties devās uz norādīto adresi un pamanīja minēto transportlīdzekli Cīrulīšu ielā. Tajā brīdī “BMW” vadītājs centās izvairīties no pretim braucošā operatīvā transportlīdzekļa “VW Transporter”, kas pārvietojās ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu, taču neapturēja transportlīdzekli, kā to paredz noteikumi. Rezultātā notika sadursme starp abiem transportlīdzekļiem, pēc kā “BMW” transportlīdzekļa vadītājs turpināja kustību.

Jau pēc pāris minūtēm – pulksten 12.11 – transportlīdzeklis tika apturēts Gaujās ielā, Cēsīs. Vadītājs – 1999. gadā dzimis vīrietis – tika pārbaudīts un konstatēts, ka viņš bija 2,56 promiļu alkohola reibumā un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

Negadījumā bojāti transportlīdzekļi, taču cilvēki nav cietuši.

Saistībā ar notikušo uzsākts administratīvā pārkāpuma process par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu un satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tāpat uzsākts kriminālprocess par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kā arī par nepakļaušanos policijas atkārtotai prasībai apturēt transportlīdzekli, cenšoties izvairīties no apturēšanas. Pārkāpumi kvalificēti pēc attiecīgajiem Krimināllikuma pantiem, tostarp 259.¹ panta, kas paredz kriminālatbildību par bēgšanu vai agresīvu braukšanu, ja vadītājs apzināti ignorē vairākkārtējus likumsargu norādījumus apturēt transportlīdzekli.

Autobusa avārija ar bērniem – vadītājs neatceras notikušo

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 14:32:00 +0300

Pirmdienas rītā Smiltenes novadā avarējušā autobusa vadītājs nav spējis atcerēties negadījuma brīdi un apstākļus, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē.

Patlaban negadījuma apstākļu noskaidrošana notiek administratīvā procesā, un lietā ir nozīmētas tehniskās ekspertīzes. No autobusa vadītāja, kurš pats negadījumā nav cietis, ir pieņemta liecība, taču viņš nespēja atcerēties negadījuma brīdi un apstākļus, skaidroja policijā.

Policijā arī apliecināja, ka saskaņā ar likumsargu rīcībā esošo informāciju neviena no piecām cietušajām meitenēm nav guvusi smagas traumas.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā Launkalnes pagastā, apgāžoties autobusam, cieta piecas Rīgas Basketbola skolas audzēknes. Autobusā atradās 45 pasažieri, tostarp 43 bērni.

Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ autobusa vadītājs iebrauca pretējā braukšanas joslā, nobrauca no ceļa braucamās daļas un transportlīdzeklis apgāzās.

Autobuss bija ceļā no Rīgas uz Smilteni - uz basketbola nometni.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju autobusa vadītājs negadījuma brīdī nebija alkoholisko dzērienu ietekmē.

Policija atklāj vairākas zādzības Balvu novadā; apcietināts vīrietis

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 13:29:00 +0300

Šā gada 22. jūlijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas aizturēja 1981. gadā dzimušu vīrieti, kurš šā gada 9. jūlijā bija pastrādājis zādzību Balvu novada Viļakas pagastā. Izmeklēšanas laikā likumsargi noskaidroja, ka persona ir saistīta ar vēl septiņām zādzībām Balvu novadā. Likumsargiem izdevās daļu nozagto mantu atrast un atgriezt tās īpašniekiem. Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess, turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Laika posmā no šā gada 20. jūnija līdz 9. jūlijam Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju par vairākām izdarītām zādzībām Balvu novada Viļakas pagastā. 2025. gada 22. jūlijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas amatpersonas, veicot operatīvās un izmeklēšanas darbības, saistībā ar izdarītajām zādzībām uz aizdomu pamata aizturēja 1981. gadā dzimušu vīrieti.

Jānorāda, ka Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatagles iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas amatpersonas vērsās tiesā ar ierosinājumu piemērot personai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli – apcietinājumu. Tiesa piemēroja vīrietim drošības līdzekli – apcietinājumu.

Policijas rīcībā ir informācija, ka vīrietis dažādām personām iepriekš minētajā laika posmā ir nozadzis gan mobilos telefonus – “Redmi 13c”, divus “Samsung Galaxy A05s” , tāpat benzīna trimmeri “Stiga” un krūmgriezi “Stiga”. Citā gadījumā vīrietis iekļuva citai personai piederošā dzīvoklī un nozaga mantas un pārtiku. Kopējais zaudējums sastāda aptuveni 623 eiro. Jāmin, ka likumsargiem izdevās atgūt daļu nozagto mantu un atgriezt tās īpašniekiem.

Saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu pret aizturētajām personām ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī, dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas vai ietaises, kas savieno glabātavas, kā arī par transportlīdzekļa zādzību. Par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Tāpat arī pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas, proti, par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot šā likuma 175.panta trešajā un ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā un 179.panta trešajā daļā paredzētos noziegumus. Paredzētais sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Sieviete zaudē 170 000 eiro, noticot viltus dziedniekiem

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 13:06:00 +0300

Jūlija beigās Valsts policija aizturēja divus naudas kurjerus, kas saistīti ar vairāk nekā 170 000 eiro izkrāpšanu no kādas rīdzinieces. Šoreiz telefonkrāpnieki bija uzdevušies par ezotērikas centra speciālistiem un apvārdojuši sievieti, piedāvājot ar alternatīvām metodēm atrisināt viņas veselības problēmas. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess, un abām aizdomās turētajām personām piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Šā gada 18. jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldē tika saņemts iesniegums no pusmūža sievietes, kura atklāja, ka cietusi no krāpšanas. Cietusī sieviete internetā bija atradusi informāciju par kādu ezotērikas centru Krievijā. Cerot atrisināt savas veselības problēmas, šā gada maijā ar viņiem sazinājusies.

“Ezotērikas centra” pārstāvji pārliecinājuši sievieti, ka viņi var palīdzēt. Saziņa ar šiem viltvāržiem notikusi mobilajā lietotnē “Whats App”, un noziedznieki izmantojuši vairākus anonīmus kontus saziņai ar rīdzinieci. Krāpnieki ar sievieti uzturējuši saziņu ilgstoši, no maija līdz jūlijam, un panākuši, ka viņa vairākas reizes tiekas ar kujeriem to norādītajā laikā un vietā, nododot tiem naudu. Tā rezultātā no sievietes izkrāpti vairāk nekā 170 000 eiro. Pretī sieviete saņēmusi vien atsūtītas maģijas rituālu instruktāžas un pēc laika sapratusi, ka ir apkrāpta.

Saņemot informāciju par notikušo, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldē nekavējoties tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas – par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

23. jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 1. nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas amatpersonām par minēto noziegumu aizturēja divus Ukrainas pilsoņus, kuri dzimuši 2005. un 1992. gadā. Aizturēšanas dienā abas personas jau kārtējo reizi no Polijas bija ieradušās Rīgā, lai no cietušās personas saņemtu skaidru naudu. Proti, krāpnieki todien bija cerējuši iegūt vēl 35 000 eiro.

25. jūlijā tiesa abām aizturētajām personām piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu. Likumsargi šobrīd turpina skaidrot arī citas noziegumā iesaistītās personas.

Jāpiemin, ka šī nav vienīgā reize, kad iedzīvotāji zaudējuši naudu, noticot telefonkrāpniekiem, kas solījuši ezotērikas pakalpojumus.

Likumsargi aicina iedzīvotājus piezvanīt saviem tuviniekiem, pirms to ir izdarījis krāpnieks!

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Apgāžoties traktoram, dzīvību zaudējis vīrietis

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 10:01:00 +0300

Pirmdien Madonas novada Ērgļu pagastā, apgāžoties traktoram, dzīvību zaudējis vīrietis, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Nelaime notikusi ap plkst.20. Kādā īpašumā vīrietis, veicot pļaušanas darbus ar traktoru, piebrauca pārāk tuvu grāvim, kā rezultātā traktors apgāzās un vīrietis gāja bojā.

Par notikušo sākts kriminālprocess.

Kopumā otrdien valstī reģistrēti 156 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 16 bijuši ar cietušajiem. Kopumā traumas tajos guvuši 25 cilvēki. Visvairāk ceļu satiksmes negadījumos cietušo bijis Rīgas reģionā - deviņi. Zemgalē avārijās cietuši četri cilvēki, Vidzemē - seši, Kurzemē un Latgalē - pa trim.

Aizvadītajā diennaktī par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā aizturēti seši vadītāji, no kuriem četriem draud kriminālatbildība, bet diviem piemērota administratīvā atbildība.

Policija arī sodījusi četrus šoferus par agresīvu braukšanu un reģistrējusi 211 gadījumus, kad pārkāpti atļautā braukšanas ātruma ierobežojumi.

Latvijā ierobežo piekļuvi vēl vienai Krievijas tīmekļvietnei

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 20:17:00 +0300

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), izvērtējot padomes Monitoringa departamenta pārbaudes ziņojumu un no "kompetentās valsts pārvaldes iestādes" saņemto informāciju, nolēmusi ierobežot piekļuvi tīmekļvietnei "ritmeurasia.ru", liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Kompetentā valsts pārvaldes iestāde" norādījusi, ka tīmekļvietne ir Krievijas mediju projekta "Eirāzijas ritms" tīmekļvietne, kura ir uzskatāma par Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēmas neatņemamu sastāvdaļu, ar kuras starpniecību tiek izplatīta nepatiesa, maldinoša un tendencioza informācija par starptautiskajām politiskajām un ekonomiskajām norisēm, starptautiskās drošības politiku un eiroatlantiskās kopienas valstīm un organizācijām.

Vietnē tiekot izplatīti Krievijas ierastie vēstījumi par Latviju kā neizdevušos valsti, Latvijas sociālekonomisko lejupslīdi, rusofobiju, nacisma un fašisma atdzimšanu, vēstures pārrakstīšanu, krievvalodīgo vajāšanu un apspiešanu.

NEPLP nolēma arī ierobežot piekļuvi tīmekļvietnes dublējošām spoguļlapām, kas pastāv jau lēmuma pieņemšanas brīdī vai izveidotas pēc tā pieņemšanas.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā.

Cigarešu kontrabanda ar Baltkrievijas markām – policija aiztur organizētu grup

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 11:31:00 +0300

Jūlija beigās Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas Krāslavas novadā aizturēja organizētas noziedzīgas grupas dalībniekus – 1989., 1997. un 2003. gadā dzimušus vīriešus, kuri saistīti ar akcīzes nodokli apliekamo preču nelikumīgu apriti. Likumsargi kopumā izņēma 699 600 cigarešu ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām. Valsts policijā uzsākts kriminālprocess un turpinās izmeklēšana.

2025. gada 21. jūlijā, veicot operatīvos pasākumus saistībā ar akcīzes nodokli apliekamo preču nelikumīgu apriti, Krāslavas novada Indras pagastā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas, sadarbojoties ar Valsts robežsardzes amatpersonām aizturēja trīs organizētas noziedzīgas grupas dalībniekus. Likumsargi, veicot apvidus teritorijas apskati, atrada un izņēma 699 600 gabalu cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām.

Jānorāda, ka Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas vērsās tiesā ar ierosinājumu piemērot personām ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli – apcietinājumu. Tiesa piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu – 1989. un 1997. gadā dzimušajiem vīriešiem.

Saistībā ar šo notikumu ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190. panta trešās daļas, par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot tās no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā (kontrabanda), ja to izdarījusi organizēta grupa, vai par kontrabandu, ja tā izdarīta lielā apmērā. Par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, vai par kontrabandu, ja tā izdarīta lielā apmērā. Par šāda noziedzīga nodarījuma pastrādāšanu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Mūsu cilvēki bieži slēpj, ka ir kļuvuši par krāpnieku upuriem (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 07:07:00 +0300

Atklātība un savstarpējs atbalsts ir būtiski instrumenti cīņā ar noziedzniekien.

Finanšu krāpšanas metodes kļūst arvien rafinētākas. Krāpnieki arvien prasmīgāk manipulē ar cilvēku prātiem un arvien plašāk izmanto modernās tehnoloģijas. Zaudējot modrību, par upuri var kļūt ikviens, un sabiedrība to apzinās. Baltijā veiktajā aptaujā secināts - 32% atzīst, ka justos neērti vai kaunētos atzīt, ja pats būtu kļuvis par finanšu krāpnieku upuri.

Publiski ar šo pieredzi būtu gatavs dalīties tikai katrs ceturtais (27%) respondents. Lielākā daļa aptaujāto - 40% - dalītos savā pieredzē tikai ar tuvākajiem draugiem vai ģimeni, savukārt 16% to darītu anonīmi. Turpretim 17% nav pārliecināti, vai vispār vēlētos par to runāt.

"Aptaujas dati rāda arī pozitīvu tendenci - Latvijā lielai daļai cilvēku - 44%, nebūtu kauns atzīt, ka kļuvuši par finanšu krāpniecības upuriem, un daudzi būtu gatavi par to runāt. Vienlaikus redzam, ka nozīme ir tuvāko cilvēku atbalstam - lielākā daļa dalītos pieredzē tieši ģimenes vai draugu lokā. Tas nozīmē, ka sabiedrība kļūst atvērtāka, taču joprojām pastāv zināma piesardzība un barjeras," saka Ingrīda Āva, krāpšanas novēršanas eksperte.

Visatvērtākie - vidējā paaudze, noslēgtākie - jaunieši

Iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem ir ievērojami atvērtāki - publiski dalīties ar savu negatīvo pieredzi būtu gatavi 34%, un tas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Savukārt visnoslēgtākie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem - tikai 17% būtu gatavi atklāti runāt par savu pieredzi pēc finanšu krāpniecības gadījuma.

"Jo atklātāk sabiedrība runā par krāpšanas gadījumiem, jo grūtāk krāpniekiem atkārtot savus paņēmienus," uzsver I. Āva un aicina iedzīvotājus neklusēt, bet dalīties ar pieredzi - gan lai pasargātu citus, gan lai mazinātu kauna sajūtu, kas joprojām bieži pavada šādus gadījumus. Atklātība un savstarpējs atbalsts ir būtiski instrumenti cīņā pret finanšu krāpniecību, un jo vairāk par to runājam, jo mazāk iespēju paliek krāpniekiem izmantot vienus un tos pašus paņēmienus atkārtoti.

Kā par krāpniecību runā Baltijas valstīs?

Salīdzinot aptaujas datus Baltijas valstīs, redzams, ka Lietuvas iedzīvotāji ir visatvērtākie - 54% no viņiem nejustos neērti atzīt, ka kļuvuši par finanšu krāpniecības upuriem. Savukārt Igaunijā ir visaugstākais to cilvēku īpatsvars (39%), kuri kaunētos par šādu pieredzi.

Gluži tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā (27%) un Igaunijā (33%) tikai neliela daļa iedzīvotāju būtu gatavi savu pieredzi atklāt publiski.

Visās trīs Baltijas valstīs iezīmējas vēl kāda līdzīga tendence - aptuveni 16-19% iedzīvotāju būtu gatavi dalīties ar savu pieredzi tikai anonīmi, savukārt to, kuri vispār nevēlētos par to runāt, ir pavisam maz - vien 1%. Tas liecina, ka sabiedrība kopumā ir gatava runāt par finanšu krāpniecību, taču izvēlas to darīt sev pieņemamā formā vai drošības robežās.

Ceļu satiksmes negadījumos sestdien gājuši bojā divi cilvēki

vs.lv — Sun, 03 Aug 2025 14:33:00 +0300

Ceļu satiksmes negadījumos sestdien, 2.augustā, gājuši bojā divi cilvēki, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts policijā.

Sestdien, 2.augustā, ap plkst.18.50 saņemta informācija par ceļu satiksmes negadījumu uz autoceļa Daudzeva-Viesīte-Apserde (V956) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā. Negadījumā bija iesaistīta automašīna "Škoda Superb" un transportlīdzeklis "VW Tiguan". Ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja vieglās automašīnas "Škoda Superb" pasažieris.

Tāpat sestdien, 2.augustā, ap plkst.21.05 saņemta informācija, ka Tukuma novada Slampes pagastā uz autoceļa Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) noticis ceļu satiksmes negadījums. Sākotnējā informācija liecina, ka automašīnas "Audi" vadītājs uzbrauca gājējam, kurš notikuma vietā gāja bojā.

Abos gadījumos Valsts policija skaidro notikušā apstākļus.

Latvijā pagājušajā diennaktī satiksmes negadījumos cietuši 22 cilvēki, tostarp ceļu satiksmes negadījumos cietuši seši gājēji un seši velosipēdisti.

Tostarp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aģentūru LETA informēja, ka sestdien, 2.augustā, plkst.23.13 Dobeles novada Auru pagastā notika vieglās automašīnas avārija, kurā bija nepieciešama glābēju palīdzība. Glābēji atbrīvoja vienu cilvēku no transportlīdzekļa un nodeva viņu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Plkst.00.26 VUGD darbs notikuma vietā noslēdzās.

Kopumā pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi.

Rīgas reģionā pagājušajā diennaktī reģistrēti 67 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši 13 cilvēki, tostarp trīs gājēji un trīs velosipēdisti.

Kurzemē pagājušajā diennaktī reģistrēts 21 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši divi cilvēki, bet Vidzemē bijuši 19 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietis viens cilvēks, tostarp viens gājējs.

Latgalē bijuši 15 ceļu satiksmes negadījumi un tajos cietuši trīs cilvēki, tostarp viens gājējs un divi velosipēdisti, savukārt Zemgalē reģistrēti 11 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši trīs cilvēki, tostarp viens gājējs un viens velosipēdists. Zemgalē, kā jau minēts iepriekš, gājuši bojā divi cilvēki.

PVD robežkontrolē konstatējis nezināmas izcelsmes rīsus

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 16:43:00 +0300

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot robežkontroli uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, konstatējis nezināmas izcelsmes rīsus, liecina PVD publiskotā informācija.

Dienestā skaidro, ka rīsu pavaddokumentos kā izcelsmes valsts bija norādīta Kazahstāna, bet informācija uz produkta iepakojuma liecināja, ka rīsu izcelsmes valsts ir Uzbekistāna.

Tāpēc PVD atpakaļ uz Kazahstānu nosūtījis apšaubāmas izcelsmes rīsus ar partijas numuru "3006".

Dienests par konstatēto gadījumu ievietojis paziņojumu ES Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikai un barībai.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.

VUGD Valkas novadā glābis purvā apmaldījušos cilvēku

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 12:15:00 +0300

Valkas novadā piektdien, 1.augustā, izglābts viens purvā apmaldījies cilvēks, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

VUGD piektdien, 1.augustā, pēc plkst.17 saņēma izsaukumu uz Valkas novada Zvārtavas pagastu, kur purvā bija apmaldījies cilvēks. Izmantojot operatīvo transportlīdzekļu skaņas signālu un sazinoties ar cilvēku pa mobilo tālruni cilvēks tika atrasts un izvests no meža.

Ņemot vērā, ka notikuma vietai purvā ar autocisternu piekļūt nebija iespējams, glābēji aptuveni divus kilometrus līdz cilvēkam mēroja ar kvadriciklu. Īsi pēc plkst.18.30 darbs notikuma vietā noslēdzās.

Tāpat piektdien, 1.augustā, plkst.12.58 saņemts izsaukums uz Zigfrīda Meierovica prospektu Jūrmalā, kur dega divstāvu dzīvojamās mājas pirmais stāvs 60 kvadrātmetru platībā, otrais stāvs 40 kvadrātmetru platībā un jumts - 90 kvadrātmetru platībā. Pirms VUGD ierašanās no degošās ēkas evakuējās divi cilvēki, no kuriem viens notikumā cieta. Notikumā strādāja 24 ugunsdzēsēji, bija iesaistītas sešas autocisternas un autokāpnes. Plkst.17.04 ugunsgrēks ir likvidēts.

Piektdien, 1.augustā, plkst.9.16 VUGD saņēma izsaukumu uz Cēsu novada Drabešu pagastu, kur vieglā automašīna bijaiebraukusi grāvī. Automašīnā atrodās cilvēki. Viens cilvēks no transportlīdzekļa izkļuva saviem spēkiem, bet otru izglāba glābēji un nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Plkst.9.42 darbs notikuma vietā noslēdzās.

Vakar saņemts izsaukums arī uz Valmieras novada Kauguru pagastu, kur no bojāta ekskavatora upē noplūdusi hidrauliskā eļļa aptuveni 30 litru apjomā. Glābēji upē trijās vietās uzstādīja 20 absorbējošo bonu 60 metru garumā piesārņojuma ierobežošanai. Notikumā bija iesaistīts arī Valsts vides dienests.

Pagājušajā diennaktī saņemti trīs izsaukumi uz Daugavpili, Liepāju un Valmieras novadu, kur mājokļos bija piededzis bez uzraudzības atstāts ēdiens.

Ugunsdzēsēji gandrīz katru dienu saņem izsaukumus, kuros iedzīvotāji ziņo par sadūmojumu kāpņutelpā vai dūmiem dzīvojamās ēkas logā. Visbiežāk, pārmeklējot ēku, ugunsdzēsēji konstatē, ka mājokļa virtuvē uz plīts ir piededzis ēdiens, bet mājās neviena nav vai arī mājinieki ir iemiguši. VUGD atgādina, ka, gatavojot ēdienu, nedrīkst kaut uz īsu brīdi atstāt mājokli vai aiziet atpūsties, jo, piedegot ēdienam, rodas spēcīgs sadūmojums, kas apdraud apkārtējo veselību, un karstums, kura dēļ var aizdegties apkārt plītij esošie priekšmeti.

Pagājušajā diennaktī VUGD saņēma kopumā 52 izsaukumus - 10 uz ugunsgrēku dzēšanu, 26 uz glābšanas darbiem un vēl 16 izsaukumi bija maldinājumi.

Novembra beigās sāks iztiesāt Janičenoka lietu par braukšanu reibumā

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 09:07:00 +0300

Rīgas pilsētas tiesa 28.novembrī plkst.10 plāno sākt skatīt krimināllietu, kurā par braukšanu reibumā apsūdzēts nu jau bijušais 2025.gada Eiropas vīriešu basketbola meistarsacīkšu izpilddirektors Kristaps Janičenoks, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot apsūdzētā vārdu, prokuratūrā aģentūrai LETA apstiprināja, ka pēc prokurores un apsūdzētā iniciatīvas notika pārrunas par vienošanās noslēgšanu par sodu, bet pārrunu gaitā netika panākta vienošanās par soda apmēru. Līdz ar to krimināllieta nosūtīta uz tiesu skatīšanai vispārējā kārtībā.

Valsts policija (VP) aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka par šo gadījumu lieta tika nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Savukārt par izraisīto satiksmes negadījumu administratīvais sods autovadītājam piemērots notikuma vietā. Sodu policijā gan neatklāja.

Jau vēstīts, ka 8.februārī pēc plkst.16 policija saņēma izsaukumu uz Elizabetes ielu 55 Rīgā, kur bija notikusi sadursme starp kādas personas vadītu automašīnu un stāvēšanai novietotu spēkratu.

Negadījumā cilvēki necieta. Vienlaikus konstatēts, ka kustībā bijušās automašīnas vadītājs pie stūres sēdies 2,33 promiļu alkohola reibumā.

Automašīna nepiederēja dzērumā braukušajam vadītājam, tāpēc tā atdota automašīnas īpašniekam. Medijos iepriekš izskanējis, ka Janičenoks vadījis Latvijas Basketbola savienībai piešķirto automašīnu "Ford Mustang Mach-E".

Janičenoks pēc notikušā atkāpās no amata.

2022.gada novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Gadījumos, ja reibumā vadītais transportlīdzeklis pieder citai personai, no vainīgās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.

Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, probācijas uzraudzību un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem.

Trešdien no Baltkrievijas Latvijā nelikumīgi mēģinājis iekļūt 101 migrants

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 12:12:00 +0300

Trešdien Baltkrievijas-Latvijas robežu nelikumīgi mēģināja šķērsot 101 cilvēks, līdz ar to kopumā šogad no šīs robežas šķērsošanas atturētas 7911 personas, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardzē.

Šogad humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta 15 nelegālajiem migrantiem.

Kā vēstīts, pērn no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.

Valdība līdz šī gada 31.decembrim pagarināja pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā.

Pastiprinātās robežapsardzības režīms pierobežā noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ.

Pastiprinātās kontroles režīms noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Trešdien Latvijā no ūdenstilpēm izcelti divi miruši cilvēki

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 11:11:00 +0300

Trešdien Latvijā no ūdenstilpēm izcelti divi miruši cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Trešdienas rītā Augšdaugavas novada Naujenes pagastā no upes tika izcelts bojāgājis cilvēks.

Savukārt pēcpusdienā glābēji devās uz Valmieras novada Ķoņu pagastu, kur no ūdenstilpes izcēla bojāgājušo.

Bojāgājušie nodoti Valsts policijai.

Šogad kopumā VUGD no ūdenstilpēm izcēlis 74 bojāgājušus cilvēkus.

Daugavpilī uz automašīnām iegravēts «Z» – sākti kriminālprocesi

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 09:58:00 +0300

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa amatpersonas 28. jūlijā saņēma informāciju, ka Daugavpilī uz četru automašīnu virsbūvēm ir izskrāpēti “Z” burti, kas ir militārās agresijas slavinošs simbols. Saistībā ar šo notikumu tika uzsākts kriminālprocess un izmeklēšanas gaitā likumsargiem izdevās operatīvi noskaidrot iespējamo vainīgo personu un to aizturēt.

2025. gada 28. jūlijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Daugavpilī – Smilšu ielā un Enerģētiķu ielā – ir bojātas četras automašīnas – “Mercedes-Benz”, “Volvo XC90”, “Volvo S80” un “Fiat Stilo”. Šo transportlīdzekļu īpašnieki policijai sniedza informāciju, ka viņiem piederošās automašīnas ir bojātas, jo uz to virsbūves ir izskrāpēti “Z” burti, kas simbolizē militāro agresiju slavinošu simbolu. Kopējais materiālais zaudējums transportlīdzekļu īpašniekiem sastāda 3800 eiro.

Operatīvi reaģējot uz notikušo, Dienvidlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas amatpersonas noskaidroja un tās pašas dienas laikā par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturēja 1992. gadā dzimušu vīrieti. Jāmin, ka persona jau iepriekš ir nonākusi policijas redzeslokā.

Saistībā ar šo notikumu ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 74.1 panta pirmās daļas, proti, par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Par šādu noziegumu likumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Tāpat kriminālprocess uzsākts arī pēc Krimināllikuma 185. panta 1. daļas, proti, par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Slēpjot slepkavības pēdas, vīrietis aizdedzina māju - sadeg divi cilvēki

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 13:13:00 +0300

Tiesa aizdomās turētajai personai piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu

Valsts policijā 25.jūlijā īsi pēc pulksten 02.00 saņemta informācija par to, ka pie nenoskaidrotiem apstākļiem ir izcēlies ugunsgrēks kādā dzīvojamā mājā Dobelē. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka ēka deg ar atklātu liesmu, tāpēc tika evakuēti visi nama iedzīvotāji. Pēc ugunsgrēka likvidēšanas kādā no dzīvokļiem atrastas divu cilvēku mirstīgās atliekas. Tajā pašā dienā, veicot sākotnējās procesuālās darbības un izvērtējot visu informāciju, kas tika iegūta, noskaidrots, ka iespējams notikusi ļaunprātīga dedzināšana, lai slēptu vēl smagāka nozieguma pēdas. Iespējamā vainīgā persona nekavējoties tika identificēta. Par notikušo Valsts policijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185. panta otrās daļas par tīšu mantas bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu un Krimināllikuma 118. panta 2. punkta par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja noslepkavotas divas vai vairāk personas.

2025.gada 25.jūlijā pulksten 02.07 Valsts policijā saņemta informācija par ugunsgrēku, kas izcēlies kādā vienstāvu dzīvojamā namā Dobelē, Tērvetes ielā 41. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka ēka deg ar atklātu liesmu un nekavējoties tika uzsākti glābšanas darbi, kā arī evakuēti nama iedzīvotāji.

Pēc ugunsgrēka likvidēšanas vienā no dzīvokļiem konstatētas divu personu mirstīgās atliekas, kuras sākotnēji nebija iespējams atpazīt, bet vēlāk abas personas tika identificētas. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja kāds 1979.gadā dzimis vīrietis un kāda 1968.gadā dzimusi sieviete. Valsts policijā tika uzsākts kriminālprocess un nekavējoties tika skaidroti visi notikušā apstākļi.

Veicot sākotnējās procesuālās darbības, tajā pašā dienā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Rietumzemgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas darbinieki sadarbībā ar Izmeklēšanas nodaļas darbiniekiem noskaidroja, ka iespējams ir notikusi ļaunprātīga dedzināšana, kas izdarīta, lai slēptu citu noziedzīgu nodarījumu - slepkavību. Tāpat, tika iegūta informācija par iespējamo vainīgo personu un nekavējoties uzsākti personas meklēšanas pasākumi.

Tajā pašā dienā, 25.jūlijā ap pulksten 11.55 tika aizturēta iespējamā vainīgā persona - kāds 1985.gadā dzimis vīrietis. Persona jau iepriekš bija nonākusi Valsts policijas redzes lokā, saistībā ar mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tāpat, persona iepriekš bija nonākusi policijas redzes lokā arī ārpus Latvijas robežas, saistībā ar vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī ar narkotiskajām vielām saistītā noziedzīgā nodarījumā.

Valsts policijā tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185. panta otrās daļas par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tā izdarīta lielā apmērā, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas. Par šādu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Kā arī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 118. panta 2. punkta par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja noslepkavotas divas vai vairākas personas. Par šādu nodarījumu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

2025.gada 27.jūlijā Zemgales rajona tiesa aizdomās turētajai personai piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu. Valsts policija turpina izmeklēšanu saistībā ar notikušo.

Eksperto: auto sadursme ar stirnu var būt ļoti bīstama

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 10:27:00 +0300

Vienmēr svarīgi atcerēties, ka meža dzīvnieki bieži pārvietojas baros.

Pēc sadursmes ar meža dzīvnieku Latvijā vidēji katra septiņpadsmitā automašīna tiek norakstīta. Šī informācija jo svarīga kļūst tieši šobrīd, jo jūlijā Latvijā stirnām ir sācies riesta laiks, kam augustā sekos aļņu bauris. Līdz ar to prognozējams negadījumu skaita pieaugums. Visvairāk negadījumu ar dzīvniekiem notiek Pierīgā un Ogrē, vismazāk - Latgalē.

"Riesta laikā dzīvnieki, jo īpaši tēviņi, ir tendēti uzmeklēt un piesaistīt partneri, kā arī iesaistīties konfliktos, lai aizsargātu teritoriju un potenciālos partnerus, tāpēc dažkārt to uzvedība var būt pārgalvīgāka, dzīvnieki var tuvoties apdzīvotām vietām, kā arī uzskriet uz blīvas satiksmes ceļa," skaidro Rīgas Zooloģiskā dārza Izglītības un zinātnes nodaļas pārstāves Elza Birbele un Daina Matskina.

Šogad atlīdzībās par sadursmēm ar dzīvniekiem izmaksāti gandrīz 1.8 miljoni eiro, 2024.gadā kopā izmaksāti 3.6 miljoni eiro.

Stirnas - visbiežāk nobrauktie meža dzīvnieki

"Sadursme ar stirnu var būt ļoti bīstama, jo, lai arī tā sver vien aptuveni 20 kilogramus, tieši sadursmes ar šiem dzīvniekiem šogad izraisījušas lielākos zaudējumus autovadītājiem," stāsta Kristaps Liecinieks, transporta produktu un risku parakstīšanas eksperts.

Apdrošināšanas statistika rāda, ka tieši stirnas šogad veidojušas 80% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem ar dzīvniekiem. Tām seko brieži (3,4%), mežacūkas (3,2%) un aļņi (2,7%).

No sadauzītiem lukturiem līdz norakstītām luksusa automašīnām

Vidējās atlīdzības izmaksas pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ir 2219 eiro, taču lielākie negadījumi sniedzas desmitos tūkstošu. Šogad līdz šim lielākā atlīdzība bijusi par Bentley sadursmi ar stirnu Kurzemē, kad bojājumi novērtēti gandrīz 37 tūkstošu eiro apmērā. Tikmēr martā kāds Lexus tika pilnībā norakstīts pēc sadursmes ar alni, radot vairāk nekā 28 tūkstošu eiro zaudējumus, savukārt aprīlī Ford auto sadursme ar dzīvnieku Aizkraukles novadā beidzās ar 24,7 tūkstošu eiro izmaksu.

Kopumā katru ceturto dienu Latvijā kāda automašīna pēc sadursmes ar dzīvnieku tiek pilnībā norakstīta, jo remonts vairs neatmaksājas. Interesanti, ka ne tikai lielie dzīvnieki - aļņi vai brieži - ir tie, kas rada šādus zaudējumus. Pat trešdaļa no norakstītajām automašīnām pēc sadursmes ar dzīvnieku ir cietušas tieši sadursmē ar stirnu.

Pierīga - dzīvniekiem bīstamākā teritorija

Statistikas dati rāda, ka visbīstamākās zonas Latvijā atrodas tieši Pierīgā, kur sadursmes ar dzīvniekiem notiek gandrīz trīs reizes biežāk nekā valstī vidēji. Tāpat izteikti riska reģioni ir Jelgavas un Ogres novadi, savukārt drošāk braucēji var justies Balvu, Krāslavas un Ludzas novados, kur šādi negadījumi notiek ievērojami retāk.

Autovadītāju uzmanība - labākā aizsardzība pret sadursmēm

K. Liecinieks uzsver, ka galvenais drošības faktors ceļā ir autovadītāja modrība un koncentrēšanās. Bīstamajās vietās nevajadzētu pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, bet gan rēķināties ar pēkšņu dzīvnieku parādīšanos, savukārt telefonu pie stūres nevajadzētu lietot nekad.

Vienmēr svarīgi atcerēties, ka meža dzīvnieki bieži pārvietojas baros - ja ceļu šķērso viena stirna, visdrīzāk tai sekos arī citas. "Briežveidīgie, īpaši aļņu un briežu tēviņi, kuri aktīvi iesaistās riesta cīņās, šajā laikā veido harēmu ar vairākām mātītēm, kas turas cieši kopā, kas nozīmē, ja viens dzīvnieks pārskrien pāri ceļam, to drīz var šķērsot citi. Līdzīgi ar mežacūkām," stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza ekspertes.

Šādās situācijās vienīgais drošais risinājums ir tūlītēja ātruma samazināšana. Ja iespējams, jāizvairās no riskantiem manevriem, kas var apdraudēt gan pašu autovadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus.

Ekspertu ieteikumi drošākai braukšanai

-Bīstamajās vietās nedrīkst "trakot" un pārsniegt ātruma ierobežojumus. Jārēķinās, ka jebkurā brīdī uz ceļa var izskriet meža dzīvnieki.

-Pamanīt meža dzīvnieku jau laikus un savlaicīgi nobremzēt ir iespējams tikai tad, ja šoferis pilnībā pievēršas auto vadīšanai, tādēļ nekādas viedierīces, vadot auto!

-Redzot vienu dzīvnieku, jābremzē! Pa vienam pārvietojas lielākoties tikai aļņi. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību viņam sekos vēl kāds.

-Nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos, - jābremzē taisnā virzienā. Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir 100% pārliecināts, ka neapdraud savu, pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību.

-Braucot tumsā vai krēslā, regulāri izmantojiet tālās gaismas, lai laikus pamanītu dzīvnieku siluetus ceļa malās. Nepieciešamības gadījumā samaziniet braukšanas ātrumu.

-Pie stūres sēdieties atpūtušies - nogurums ievērojami samazina reakcijas ātrumu un iespēju laicīgi pamanīt dzīvnieku uz ceļa.

Par nelikumīgi personu pārvadāšanu robežsargi aiztur Latvijas pilsoni

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 08:11:00 +0300

Piektdien, 25. jūlijā, par nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu pārvadāšanu robežsargi Augšdaugavas novadā aizturēja Latvijas pilsoni.

Operatīvo darbību pasākumu laikā, robežsargi Sventes pagastā, uz autoceļa Ilūkste–Rubanišķi–Daugavpils (V711), apturēja kādu Chrysler Voyager markas automašīnu, kuru vadīja Latvijas pilsonis. Apskatot automašīnu, konstatēts, ka tās salonā atrodas piecas aziātiskas izcelsmes personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem un derīgām vīzām un uzturēšanās atļaujām.

Pret pārvadātāju uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 285. 1 panta trešās daļas par liela personu skaita nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

Piecas personas atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas saskaņā ar Valsts robežsardzes likuma 4. pantu.

Šogad Valsts robežsardze par personu nelikumīgu pārvietošanu/pārvadāšanu no Baltkrievijas Republikas un/vai personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā ir uzsākusi 63 kriminālprocesus pret 54 personām, savukārt pērn gada garumā par identiskām darbībām uzsākti 38 kriminālprocesi pret 49 personām.

Valsts robežsardze arī vērš uzmanību, ka darbības, kas saistītas ar personu nelikumīgu pārvietošanu, kā arī nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ir pretlikumīgas un krimināli sodāmas. Turklāt kopš 2023. gada nogales pieņemti grozījumi Krimināllikumā, ieviešot bargākus sodus, ietverot ilgstošu brīvības atņemšanu.

Kopš bargāku sodu ieviešanas ir iztiesāts viens kriminālprocess, kurā noziedzīgās darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 285. panta (personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai) un persona notiesāta ar brīvības atņemšana uz 5 gadiem, kā arī piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas uz 5 gadiem.

Tāpat iztiesāti pieci kriminālprocesi, kuros noziedzīgās darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 2851. panta (nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā), personām piemērota brīvības atņemšana, kas atkarībā no iesaistes pārkāpumā, ir uz laiku no 2 gadiem 2 mēnešiem līdz 4 gadiem un 2 mēnešiem. Vairākām personām piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas uz 5 – 6 gadiem (atkarībā no iesaistes). Tāpat vienā kriminālprocesā, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 285.1 panta un 262.panta (transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē), piemērota brīvības atņemšana uz 3 gadiem 10 dienām, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 5 gadiem, probācijas uzraudzība uz 1 gadu.

Šo grozījumu rezultātā tiesas sāka piemērot bargākus sodus ne tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pēc 2023. gada 20. novembra, bet palielināja sodu bardzību arī par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas bija izdarīti līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet tika iztiesāti pēc 2023. gada 20. novembra. Saskaņā ar Valsts robežsardzes rīcībā esošo informāciju, kādā no šiem kriminālprocesiem personai tika piemērota brīvības atņemšana uz 6 gadiem un 1 mēnesi, citā kriminālprocesā – brīvības atņemšana uz 4 gadiem un 5 mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem, vēl citā – brīvības atņemšana uz 4 gadiem un 6 mēnešiem un izraidīšana no Latvijas pēc soda izciešanas, kā arī liegums iebraukt Latvijā uz 5 gadiem.

Daugavpilī par angāra apzagšanu aizturēti divi vīrieši

vs.lv — Tue, 29 Jul 2025 14:10:00 +0300

Daugavpilī par šomēnes pastrādātu zādzību no angāra aizturēti divi vīrieši, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

20.jūlijā policijas amatpersonas saņēma informāciju, ka Daugavpilī ir uzlauzti kāda angāra vārti. Personām izdevās iekļūt telpās un nozagt velosipēdu "Trek", kā arī dažādus instrumentus. Materiālais zaudējums ir aptuveni 1500 eiro.

Likumsargi 23.jūlijā, pārbaudot saņemto operatīvo informāciju, aizturēja 1989.gadā dzimušu vīrieti, kurš atzina savu vainu pastrādātajā noziegumā. Vīrieša dzīvesvietā amatpersonas atrada nozagtās mantas, kuras tika izņemtas.

Tāpat likumsargi aizturēja zādzības līdzdalībnieku - 1990.gadā dzimušu vīrieti. Arī šī vīrieša dzīvesvietā likumsargi atrada un izņēma no angāra telpām nozagtās mantas.

Saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu pret aizturētajām personām ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī, dzīvoklī vai citā telpā. Par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Staiceles pagastā par dzīvesbiedres piekaušanu aizturēts vīrietis

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 12:06:00 +0300

Staiceles pagastā par dzīvesbiedres piekaušanu aizturēts vīrietis, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Zane Vaskāne.

Policijā skaidro, ka šo sestdien Limbažu novadā, Staiceles pagastā, ģimenes konflikta laikā vīrietis nodarījis miesas bojājumus savai dzīvesbiedrei.

Vīrietis tika aizturēts. Policija skaidro notikušā apstākļus. Sākts kriminālprocess.

Gobzema krimināllietu par izspiešanu un neslavas celšanu sāks iztiesāt rudenī

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 07:42:00 +0300

Krimināllietu, kurā par izspiešanu grupā un neslavas celšanu apsūdzēts bijušais Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kurš tagad mainījis vārdu uz Arigo Toro, Rīgas pilsētas tiesa plāno sākt skatīt 22.septembrī plkst.10, liecina tiesu kalendārs.

Neminot personu vārdus, prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka Rīgas Ziemeļu prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu par personu grupā veiktu izspiešanu pret kādu personu, pieprasot bez tiesiska pamata atdot mantu, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo un viņa tuviniekiem, kā arī par neslavas celšanu personām masu saziņas līdzeklī.

Kriminālprocesā apsūdzība celta divām personām. Pēc apsūdzībā vēstītā, viens no apsūdzētajiem apgalvojis, ka cietušais vainojams viņa laulības izjukšanā un sievas aiziešanā no ģimenes. Tādēļ viņam radies nodoms sociālo tīklu vietnēs "Facebook" un "Instagram", kā arī saziņas aplikācijā "Telegram" publicēt izdomātus apgalvojumus, lai iegūtu no cietušā materiālu labumu.

Bez jebkāda tiesiska pamata sākotnēji no cietušā pieprasīti 15 000 - 20 000 eiro, taču vēlāk summa sasniegusi pat 200 000 eiro, norādīts apsūdzībā. Pēc abu apsūdzēto savstarpējās vienošanās otrs iesaistījies kā starpnieks nozieguma īstenošanā. Aģentūrai LETA zināms, ka otrs apsūdzētais lietā ir jau iepriekš par krāpšanām tiesātais Gints Lazdiņš.

Ņemot vērā, ka cietušais pieprasītos finanšu līdzekļus nesamaksāja, viens no apsūdzētajiem, īstenojot izteiktos draudus, vairākkārtīgi ievietoja publikācijas, kurās nepārprotami izteikti cieņu un godu aizskaroši apgalvojumi, tādējādi izdarot morālu spiedienu uz cietušo. Tāpat regulāri ticis draudēts un īstenotas darbības, kas tika vērstas uz cietušā reputācijas neatgriezenisku bojāšanu, rakstīts apsūdzībā.

Papildu tam viens no apsūdzētajiem izdarījis citu noziedzīgu nodarījumu, proti, tīši izplatījis apzināti nepatiesus, personas apkaunojošus izdomājumus masu saziņas līdzeklī, ceļot neslavu vēl citām personām.

Abas apsūdzētās personas savu vainu izdarītajā nodarījumā neatzīst.

Kriminālprocesā par cietušajiem atzītas trīs personas. Aģentūrai LETA zināms, ka viens no cietušajiem ir uzņēmējs Agris Evertovskis.

Gobzems iepriekš sociālajos tīklos vainojis Evertovski par viņa ģimenes izjaukšanu, kas novedis pie laulības šķiršanas ar Gobzema kādreizējo sievu un bērnu māti Kristu. Ar Gobzema vārdu saistītos kanālos dažādās sociālās saziņas vietnēs it kā aizmiglotā veidā tikuši izplatīti dažādi pieļāvumi un apvainojumi arī par citām sabiedrībā vairāk un mazāk zināmām personām.

Savukārt Lazdiņš figurēja kā viens no apsūdzētajiem bijušā Jūrmalas domnieka Māra Dzenīša un citās krimināllietās.

Gobzems "Facebook" apgalvoja, ka galvenā lieciniece lietā ir Krista Gobzema, bet vēl viena persona cietušā statusā ir Gothards Māris Gulbis.

Jūrmalā no ūdenstilpes izcelts bojāgājušais

vs.lv — Sat, 26 Jul 2025 11:17:00 +0300

Piektdien Jūrmalā, Krasta ielā, no ūdenstilpes izcelts bojāgājis cilvēks, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Līķis nodots Valsts policijai precīzai nāves iestāšanās apstākļu noskaidrošanai.

Aizvadītajā diennaktī, no piektdienas plkst.6.30 līdz sestdienas plkst.6.30, VUGD saņēmis 57 izsaukumus - piecus uz ugunsgrēku dzēšanu, 40 uz glābšanas darbiem, bet 12 izsaukumi izrādījušies maldinoši.

Par sikspārņu kolonijas traucēšanu draud naudas sods līdz 700 eiro

vs.lv — Fri, 25 Jul 2025 21:11:00 +0300

Par sikspārņu kolonijas traucēšanu, dzīvotnes izpostīšanu un dzīvnieku iegūšanu bez noteiktās atļaujas Augšdaugavas novadā personām draud naudas sods līdz 700 eiro, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika.

Nesen Augšdaugavas novadā kādai mājai mainīti fasādes dēļi, zem kuriem atklāta plaša sikspārņu aukļkolonija jeb vairākas sikspārņu mammas ar vairākiem desmitiem mazuļu. Iecerētie būvdarbi netika pārtraukti, sikspārņi patvaļīgi tika noņemti no ēkas sienas un turēti nepiemērotos apstākļos, radot risku mazuļu bojāejai.

Tādēļ ir sākts administratīvā pārkāpuma process par sikspārņu kolonijas traucēšanu, dzīvotnes izpostīšanu un dzīvnieku iegūšanu bez noteiktās atļaujas, kas var rezultēties pat ar 700 eiro naudas sodu, skaidro Reinika.

Sekojot sikspārņu pētnieku ieteikumiem, DAP eksperte sikspārņus pārvietoja uz dzīvotnei piemērotu vietu - vecu parku ar senām ēkām novada teritorijā. Sikspārņi krēslas laikā kastēs tika uzcelti koku lapotnēs, dodot mātēm ar mazuļiem iespēju atrast jaunas mājas vecu koku dobumos. Pateicoties savlaicīgai rīcībai, gandrīz visi kolonijas sikspārņi tika izglābti.

DAP atgādina, ka patlaban dabā savvaļas dzīvnieki audzina mazuļus, tostarp arī sikspārņi, kas bieži vien dzīvo apdzīvotu vai pamestu ēku jumtu korēs un zem ēku apšuvuma.

DAP uzsver, ka Latvijā visas 16 dzīvojošās sikspārņu sugas ir īpaši aizsargājamas. Sikspārņi ir aktīvi tumšajā periodā, tāpēc to klātbūtni nevar manīt.

Taču situācijās, ja vasarā ēkām tiek veikti būvdarbi, mainīts jumts vai fasāde, zem kuriem mīt pieauguši vai vēl nepieauguši sikspārņi, būvdarbi uz laiku ir jāpārtrauc, jāļauj sikspārņu mazuļiem pieaugt un pamest esošo koloniju jeb atrast sev citas mājas, aicina DAP.

Apzināta sikspārņu traucēšana to vairošanās un mazuļu audzināšanas periodā, arī to ķeršana, ir aizliegta saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Sikspārņiem no maija beigām līdz augusta vidum ir nelidojoši mazuļi. Šajā laikā veikts remonts, piemēram, jumta maiņa, var izraisīt visu mazuļu bojāeju un kolonijas iziršanu. Tādēļ par būvdarbu laikā konstatētām sikspārņu kolonijām ir jāziņo DAP.

DAP dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode ēku pārbūvi vai atjaunošanu iesaka ieplānot agri pavasarī vai pēc augusta vidus. Augusta otrajā pusē sikspārņu jaunā paaudze būs pieaugusi un, pat iztraucēta, varēs patstāvīgi izdzīvot un pārcelties uz jaunām mājām.

Apzināti sikspārnis cilvēkam virsū nelido, taču būvdarbu laikā, kur tie pēkšņi tiek iztraucēti un aiztikti ar rokām, sikspārņi pašaizsardzības nolūkā cilvēku var saskrāpēt vai sakost. Šādā gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, jo sikspārņi mēdz pārnēsāt cilvēkiem bīstamas slimības, piemēram, trakumsērgu.

Vairāk nekā puse no Latvijā konstatētajām sikspārņu sugām par savām dzīves vietām vasarā izvēlas cilvēku celtas virszemes ēkas. Sikspārņi nebojā ēkas, ne arī ko grauž, nenes nekādus krājumus vai barību mazuļiem. Tie izmanto tikai dažādas jau esošas spraugveida slēptuves bēniņos, dubultjumtā, aiz sienu apšuvuma, zem palodzēm, aiz slēģiem un citur, skaidro speciālisti.

Visas Latvijā mītošās sikspārņu sugas ir cilvēkam nekaitīgas, pārtiek no kukaiņiem un pārsvarā darbojas naktīs. Nakts laikā sikspārņi uzņem barības vielas, kas veido trešdaļu no pašu svara - pat 600 odu laikposmā starp saulrietu un saullēktu, stāsta DAP pārstāvji.

LTV: Likumsargi veikuši kratīšanas "Skrīveru mājas saldējuma" veikalā

vs.lv — Fri, 25 Jul 2025 21:06:00 +0300

Likumsargi piektdien veikuši kratīšanas "Skrīveru mājas saldējuma" veikalā un tā tuvumā Skrīveros, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.

Valsts policija LTV apstiprināja, ka procesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas, veiktas Aizkraukles novadā. Tas noticis iepriekš sākta kriminālprocesa ietvaros.

Plašāku informāciju policija nesniedza.

Ģimenes uzņēmuma vadītāja Lelde Sotniece atteicās sniegt komentāru.

Kā liecina informācija "Skrīveru mājas saldējuma" mājaslapā, to pārvalda uzņēmums SIA "Rozīne". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka 100% uzņēmuma daļu pieder Sotniecei. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2846 eiro. Tas pērn strādājis ar 372 450 eiro apgrozījumu un 74 138 eiro peļņu.

NEPLP joprojām plāno turpināt tiesāties ar "TV Rain"

vs.lv — Thu, 24 Jul 2025 17:38:00 +0300

Neskatoties uz Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) aicinājumu netērēt administratīvos resursus un izbeigt tiesvedību ar Krievijas neatkarīgo telekanālu "Doždj" jeb "TV Rain", Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) plāno turpināt tiesāties.

"Tiesas lēmums, protams, tiks pārsūdzēts," rakstiskā atbildē aģentūrai LETA norādīja NEPLP.

Jau vēstīts, ka Administratīvā apgabaltiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi NEPLP lēmumu par licences anulēšanu telekanālam "TV Rain".

LŽA atzīmē, ka apgabaltiesa spriedumā norādījusi uz NEPLP secinājumu, "kas nav balstīts kādos faktos vai pierādījumos". Vienlaikus tiesa akcentē, ka NEPLP pieļāvusi būtisku procesuālu pārkāpumu, neuzklausot "TV Rain", nenoskaidrojot un nepārbaudot visus faktus un pierādījumus. Tāpat NEPLP, pieņemot lēmumu, ir nevis izvērtējusi "TV Rain" redakcijas rīcību, bet gan izdarījusi vispārinātu secinājumu.

Tiesa secinājusi, ka NEPLP nav pienācīgi pierādījusi tiesisko pamatu "TV Rain" apraides atļaujas anulēšanai, tāpēc šāds padomes lēmums ar tiesas spriedumu atzīts par prettiesisku.

LŽA ieskatā NEPLP, saskaņā ar tiesas spriedumu un labas pārvaldības praksi, jau tagad būtu jāatjauno apraides atļauja "TV Rain".

Vienlaikus LŽA pauž, ka ir satraucoši tiesas konstatētie procesuālie pārkāpumi un NEPLP lēmumu pieņemšanas apstākļi, balstoties "vispārinātos secinājumos", tādos jautājumos, kas izšķir kāda medija faktisku pastāvēšanu un darbību.

LŽA norāda, ka tā un arī citas mediju nozares organizācijas jau vairākkārt vērsušas politiķu un citu iesaistīto pušu uzmanību uz NEPLP rīcību, kas kopumā var apdraudēt mediju redakcionālo neatkarību un darbību. LŽA ieskatā, vērtējot NEPLP un tās locekļu darbu, politiķiem ir ne vien jāieklausās nozares bažās un izteiktajā kritikā, bet tagad arī jāņem vērā tiesas konstatētie procesuālie pārkāpumi lēmumu pieņemšanas praksē.

Līdztekus LŽA konstatējusi, ka pēc tiesas sprieduma paziņošanas NEPLP vadība nākusi klajā ar izteikumiem, kas apšauba tiesas lēmuma pamatotību. LŽA uzskata, ka NEPLP kā mediju regulatoram, kam jārūpējas par demokrātijas funkcionēšanu, būtu jāatturas no izteikumiem, kas bez pierādījumiem var diskreditēt tiesu varu un mazināt iedzīvotāju uzticību tai.

Savukārt nodibinājuma "Media Hub Riga" vadītāja Sabīne Sīle aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Media Hub Riga" un Latvijas Reģionālo mediju asociācija uzskata, ka šis spriedums ir nozīmīgs ne tikai konkrētās lietas kontekstā. Proti, to ieskatā, tas juridiski apliecina "jau iepriekš no mediju sektora paustās bažas un brīdinājumus, ka NEPLP darbība jau ilgākā laika posmā ir pretrunā ar demokrātiskā valstī pieņemtajiem vārda brīvības, NEPLP mandāta un tiesiskuma principiem".

Tāpat vēstīts, ka jaunu apraides atļauju kanālam piešķīra Nīderlande. "Doždj" paziņoja, ka necentīsies atgūt Latvijas licenci, jo nav zināms, uz cik ilgu laiku izstiepsies tiesas process. Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu raidīšanu kabeļtelevīzijā, saņemta Nīderlandes licence.

NEPLP 2022.gada beigās nolēma anulēt apraides atļauju "Doždj", to pamatojot ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Kā norādīja padomē, lēmums pieņemts, vērtējot pārkāpumu kopumu, kas pieļauti pēdējā laikā - valsts valodas celiņa nenodrošināšana pārraidēm, Krimas attēlošana kartē kā daļa no Krievijas teritorijas, Krievijas armijas saukšana par "mūsu armiju", iespējama atbalsta paušana Krievijas armijai. Tāpat vērtēta no Valsts drošības dienesta saņemtā informācija.

Zīle: Ukrainas vadībai jāizskaidro savi lēmumi

vs.lv — Thu, 24 Jul 2025 13:15:00 +0300

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un viņa administrācijas rokās ir izskaidrot sabiedrībai pretrunīgi vērtētos lēmumus par korupcijas apkarošanas iestāžu pakļautības maiņu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) viceprezidents un deputāts Roberts Zīle (NA).

Pēc viņa teiktā, no malas raugoties, šie lēmumi patiešām ir bijuši pārsteidzoši un negaidīti, bet jāņem vērā, ka sabiedrība nezina visas detaļas. Zīle uzsvēra, ka saskaņā ar mediju vēstīto Zelenskis nākamnedēļ piedāvās savas uzlabotas likuma izmaiņas, par kurām patlaban notiek sarunas.

Eiroparlamentārietis atzina - padomājot analoģijās, ja Latvijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju "paliktu zem prokuratūras", tas būtu "liels sprādziens", taču jāņem vērā arī fakts, ka Ukrainas gadījumā situācija varbūt nav tik vienkārša un tur ir augsts korupcijas līmenis.

"Tas ir lielā mērā Zelenska un viņa cilvēku rokās - paskaidrot sabiedrībai un atrast kompromisu, jo es pieņemu, ka ne vienmēr tas ir vienkārši melns un balts," sacīja Zīle, piebilstot, ka vēl ir pāragri spriest, vai minētie lēmumi par pretkorupcijas iestāžu pakļautības maiņu tuvina vai attālina Ukrainu no Eiropas vērtībām.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka būtu labi, ja Ukrainā pēc šiem lēmumiem neuzvirmotu milzīgas iekšpolitiskās pretrunas. "Pašlaik tas protestētāju skaits nav tik liels, bet prezidenta administrācijai un parlamentam noteikti ir jāskaidro sava pozīcija un jāmēģina tā labot," rezumēja politiķis.

Kā ziņots, Zelenskis video uzrunā trešdienas vakarā solījis ierosināt jaunu likumu, kurā būs "visas pretkorupcijas iestāžu neatkarības normas".

Pirms tam Ukrainas Augstākā Rada atbalstīja un Zelenskis parakstīja plaši kritizētu likumprojektu, kas paredz Nacionālā pretkorupcijas biroja (NABU) un Specializētās pretkorupcijas prokuratūras (SAP) nonākšanu tiešā valsts prezidenta ieceltā ģenerālprokurora pakļautībā.

Likums izraisīja pirmos plašākos protestus Kijivā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma valstī 2022.gadā. Bažas par šo likumprojektu paudušas arī Eiropas Savienības (ES) amatpersonas.

"Es ierosināšu Ukrainas Augstākajai Radai likumprojektu, kas būs atbilde, kas nodrošinās spēku tiesībaizsardzības sistēmai. Un tiesībsargājošo iestāžu darbībā nebūs nekādas Krievijas ietekmes vai iejaukšanās, un, kas ir ļoti svarīgi, būs visas pretkorupcijas iestāžu neatkarības normas," video uzrunā paziņoja Zelenskis.

"Un es ļoti gaidu no mūsu tiesībsargājošo un pretkorupcijas iestāžu vadītāju grupas, no Ukrainas ģenerālprokurora priekšlikumus par tām normām, kurām būtu jāstrādā. Tas būs prezidenta likumprojekts, un mēs to īstenosim kā daļu no mūsu valsts pārveides stratēģijas," viņš piebilda.

Zelenska komanda uzsver, ka NABU un SAP ir jāattīra no Krievijas ietekmes un Krievijas aģentiem.

NABU izmeklē korupcijas gadījumus valsts institūcijās, bet SAP nodarbojas ar prasību uzturēšanu tiesā korupcijas lietās.

Uz traģiskā ugunsgrēka vietu Salaspilī glābēji tika no Rīgas (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 24 Jul 2025 06:48:00 +0300

Pašvaldība cietušajiem piedāvājusi pagaidu dzīvesvietas.

Pašvaldības mājaslapā publicētā informācija liecina, ka teju pilnībā nopostīta ēka Raiņa ielā 38, kurā vakar izcēlās ugunsgrēks. Ēkā atradās astoņi dzīvokļi. Pašvaldība norāda, ka šobrīd tiek skaidroti apstākļi par ugunsgrēka izcelšanās iemeslu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests trešdienas vakarā informēja, ka darbi objektā joprojām turpinās.

Kā ziņots, ugunsgrēka vietā tika atrasts bojāgājis cilvēks un vēl divi cilvēki cieta. Viens cietušais ir ugunsdzēsējs.

Atbilstoši krīzes situācijai un Salaspils novada domes saistošajiem noteikumiem pašvaldība cietušajiem piedāvājusi pagaidu dzīvesvietas. Līdz šim tikuši izmitināti divi cilvēki.

Šīs traģiskās nakts smagākais trieciens ir apstiprinātā ziņa par bojāgājušo personu, kura tika atrasta notikuma vietā. Šis bezpalīdzīgais zaudējums atstāj dziļu un neizdzēšamu nospiedumu, liekot ikvienam aizdomāties par dzīvības trauslumu un tās neizmērojamo vērtību. Līdzjūtība mirušā piederīgajiem šajā sēru brīdī ir neizsakāma. Bez dzīvības zaudējuma ugunsgrēkā cieta arī divi cilvēki, un viens no viņiem ir drosmīgs ugunsdzēsējs, apliecinot glābēju darba pašaizliedzību un bīstamību. Šis incidents ir spilgts atgādinājums par uguns stihijas postošo spēku un tās spēju vienā mirklī izdzēst gadu desmitu pūles un sapņus.

Daudzi Salaspils iedzīvotāji pauda bažas, norādot uz, viņuprāt, novēlotu reaģēšanu un vēlreiz aktualizējot jautājumu par savas ugunsdzēsības stacijas nepieciešamību pilsētā. Iedzīvotāju satraukums ir saprotams, jo nelaimes brīdī katra minūte ir zelts, un tuvākā VUGD daļa atrodas Šķirotavā, kas nozīmē ilgāku ceļu.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja Ilze Dame, atbildot uz pārmetumiem, skaidroja, ka saskaņā ar normatīvo bāzi ugunsdzēsējiem-glābējiem ir jāierodas notikuma vietā astoņu minūšu laikā, ja attiecīgajā vietā ir VUGD struktūrvienība. Ja tās nav, ierobežojošais laiks ir 23 minūtes. Salaspils gadījumā glābēji ieradās 20 minūšu laikā, tādējādi iekļaujoties noteiktajos standartos, taču šī traģēdija vēlreiz uzsvēra pastāvošās sistēmas izaicinājumus un iedzīvotāju ilgas pēc lielākas drošības sajūtas savās mājās.

Ugunsgrēks Raiņa ielā 38 atstāja milzīgas rētas ne tikai ēkas konstrukcijās, bet arī tās iemītnieku dzīvēs. Māja, kurā atradās astoņi dzīvokļi, nodegusi teju pilnībā, atstājot cilvēkus bez jumta virs galvas un ar sirdssāpēm par zaudētajām mantām un atmiņām. Šādas katastrofas atgādina, cik trausla ir ikdienas stabilitāte un cik ātri var tikt izdzēsts viss, kas ar mīlestību un darbu gadu gaitā krāts.

Salaspils novada pašvaldība, apzinoties krīzes situācijas smagumu, nekavējoties piedāvāja atbalstu cietušajiem. Pašvaldības mājaslapā publicētā informācija liecina, ka atbilstoši krīzes situācijai un Salaspils novada domes saistošajiem noteikumiem iedzīvotājiem tiek piedāvātas pagaidu dzīvesvietas. Līdz šim vismaz divi cilvēki jau ir tikuši izmitināti, un pašvaldība turpina darbu, lai nodrošinātu nepieciešamo palīdzību un atbalstu visiem ugunsgrēkā cietušajiem. Tomēr atlabšanas ceļš būs garš un smags, pieprasot ne tikai materiālu atbalstu, bet arī emocionālu un psiholoģisku palīdzību, lai palīdzētu atjaunoties no šī postošā notikuma.

Salaspils kopiena, saskaroties ar šo sāpīgo notikumu, ir aicināta demonstrēt savu spēku un solidaritāti. Tikai kopīgiem spēkiem, sniedzot atbalstu cietušajiem, atjaunojot zaudēto un mācoties no traģiskās pieredzes, varēsim pārdzīvot šo grūto brīdi un novērst līdzīgas nelaimes nākotnē. Šis ugunsgrēks ir skarbs atgādinājums par uguns stihijas neparedzamo un postošo dabu, kas prasa nepārtrauktu modrību un atbildību no katra no mums.

Tiesa attaisno Krievijas pilsoni lietā par leģionāru piemiņas vietas apgānīšanu

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 15:32:00 +0300

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien pilnībā attaisnojusi Igaunijas un Krievijas pilsoni Andreju Patrikejevu par piemiņas akmens "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem - Latviešu leģiona karavīriem" apgānīšanu Krievijas specdienesta uzdevumā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tāpat tiesa atcēla Patrikejevam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu un nosprieda atbrīvot viņu no apcietinājuma nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas.

Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt.

Prokuratūrā aģentūru LETA informēja, ka vīrietis apsūdzēts par to, ka viņš sniedza palīdzību Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekam pret Latviju vērstā darbībā. Vīrietis no pagājušā gada 9.februāra atradies apcietinājumā.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka apsūdzētais ar vēl vienu vīrieti, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, saņēma uzdevumu no Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieka veikt provokatīvas darbības Lietuvas un Latvijas teritorijās. Apsūdzētajam par piedāvāto atlīdzību - 350 eiro - bija jāveic dažādas darbības, kas vērstas pret piemiņas vietām.

Abi vīrieši apzināti izpildīja Krievijas izlūkdienesta darbinieka rīkojumu - apgānīja pieminekli "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem - Latvijas leģiona karavīriem" Tukuma novadā, Džūkstes pagastā, "Rumbās".

Šādas darbības atzīstamas kā tīša bīstama kaitnieciska provokācija, lai atbilstoši Krievijas un ārvalstnieka interesēm vērstos pret Latvijas valsts drošību un Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu.

Prokuratūra norāda, ka apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma rezultātā tika radīts arī mantisks kaitējums 2367 eiro apmērā.

Prokuratūra aģentūru LETA iepriekš informēja, ka 1977.gadā dzimušo apsūdzēto Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni, visticamāk, Krievijas specdienesti savervējuši platformā "Telegram".

VDD jau iepriekš medijiem paziņoja, ka minētā darbība vērtējama kā provokācija, lai atbilstoši Krievijas interesēm Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu. Izmeklēšanā konstatēts, ka līdzīgas pieminekļu apgānīšanas veiktas arī pārējās Baltijas valstīs.

VDD jau iepriekš atzinis, ka Krievijas specdienesti savervētos Eiropas valstu iedzīvotājus nereti sūta īstenot kaitnieciskas aktivitātes ārpus viņu mītnes valsts, lai jauktu pēdas.

Ugunsgrēkā Salaspils novadā bojā gājis cilvēks

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 11:27:00 +0300

Ugunsgrēkā Salaspils novadā šonakt bojā gājis cilvēks, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Šonakt plkst.1.08 VUGD saņēma izsaukumu uz Salaspils novadu, kur dega trīsstāvu dzīvojamā māja 1070 kvadrātmetru platībā. Notikuma vietā tika atrasts bojāgājis cilvēks. Ugunsgrēkā cieta divi cilvēki, no kuriem viens cietušais ir ugunsdzēsējs.

Notikumā tika izveidots operatīvais štābs, kurā iekļauts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), Valsts policija, pašvaldības policija, AS "Gaso" un AS "Sadales tīkls". Plkst.4.43 šis paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks tika lokalizēts, un šobrīd turpinās darbs notikuma vietā.

Šorīt plkst.5.55 saņemts izsaukums uz Imantas 3. līniju Rīgā, kur dega divstāvu neapsaimniekota ēkas bēniņi un koka konstrukcijas 350 kvadrātmetru platībā. Plkst.8.37 šis paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks lokalizēts, un šobrīd VUGD turpina darbu notikuma vietā.

Vakar pēcpusdienā glābēju palīdzība bija nepieciešama Alūksnes novada Alsviķu pagastā, kur cilvēkam mežā bija radušās veselības problēmas. Mediķi sniedza pirmo palīdzību, un pēc tam glābēji, izmantojot imobilizācijas dēli, cilvēku nogādāja līdz ~400 metru attālumā esošajam NMPD transportlīdzeklim.

Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji steidzās arī uz izsaukumiem, kuros dega saimniecības ēka, laterna, elektrības sadales skapis, transformatora drošinātājs, vadi, sausā zāle un atkritumi.

Kopumā aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 40 izsaukumus - septiņus uz ugunsgrēku dzēšanu, 21 uz glābšanas darbiem, bet 12 izsaukumi bija maldinājumi.

Ķengaragā sabiedriskā transporta pieturā nāvējoši sabraukts gājējs

vs.lv — Mon, 21 Jul 2025 11:46:00 +0300

Svētdienas rītā Rīgā, Ķengaragā, sabiedriskā transporta pieturā nāvējoši sabraukts gājējs.

Kā informēja Valsts policijā, 20.jūlijā ap plkst.8.40 Rīgā, Prūšu ielā 17, pēc policijas rīcībā esošās sākotnējās informācijas, transportlīdzeklis sabiedriskā transporta pieturā uzbrauca gājējam, kurš negadījuma vietā gāja bojā.

Policija turpina noskaidrot notikušā apstākļus.

Svētdien ap plkst.18 Limbažu novadā, Braslavas pagastā, uz vietējās nozīmes autoceļa notika ceļu satiksmes negadījums. Pagaidām nenoskaidrota persona, vadot automašīnu "Mercedes-Benz", avarēja. Negadījumā bojā gāja viena persona. Par notikušo ir sākts kriminālprocess, un policija turpina noskaidrot negadījuma apstākļus.

Aizvadītajā diennaktī valstī reģistrēti 80 ceļu satiksmes negadījumi, 16 avārijās cietuši kopskaitā 22 cilvēki, bet divās ir bojāgājušie.

Starp cietušajiem ir divi gājēji, pieci velosipēdisti un viens elektriskā skrejriteņa vadītājs.

Svētdien plkst.16.37 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā tika saņemts izsaukums uz Siguldas novada autoceļu P10, kur bija notikusi vieglās un kravas automašīnas sadursme. Cilvēks no kravas automašīnas bija izkļuvis paša spēkiem. Glābēji, izmantojot hidrauliskos instrumentus, no vieglās automašīnas atbrīvoja vienu cilvēku, kuru nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, savukārt vēl četri cietušie no automašīnas bija izkļuvuši pašu spēkiem. Notikuma vietā ugunsdzēsēji atvienoja automašīnas akumulatora klemmes, sakārtoja ceļa braucamo daļu un plkst.21.45 darbu ceļu satiksmes negadījumā noslēdza.

Par sēšanos pie stūres alkohola reibumā trīs cilvēki saukti pie administratīvās atbildības, bet četri pie kriminālatbildības. Vēl viens šoferis vadījis transportlīdzekli, būdams narkotisko vielu ietekmē, par ko arī ir paredzēta kriminālatbildība.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu diennakts laikā sākti 243 administratīvā pārkāpuma procesi, bet par agresīvu braukšanu - viens.

Jūrmalā Lielupē noslīcis cilvēks

vs.lv — Sat, 19 Jul 2025 11:22:00 +0300

Piektdienas vakarā Jūrmalā Lielupē noslīcis cilvēks, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukumu glābēji saņēma pēc pēc plkst.22.30. Ziņots, ka cilvēks aizgājis peldēties, pārpeldējis upi un vairs nav redzams. Glābēji ar laivu pārmeklēja notikuma vietu un no ūdens izcēla cilvēku, kuru nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, kuri konstatēja viņa nāvi.

VUGD aicina iedzīvotājus būt ļoti piesardzīgiem un atbildīgiem, atpūšoties pie ūdens. Dienests aicina objektīvi izvērtēt savas spējas, ievērot drošības noteikumus.

Laivojot pieaugušajiem ieteicams lietot glābšanas vesti, bet bērniem tai ir jābūt obligāti uzvilktai, uzsver VUGD.

"Savukārt peldoties ir objektīvi jāizvērtē savi spēki, sacenšanos, bravūrību un lielīšanos atstājot citai atbilstošākai vietai," iesaka glābēji.

Policija aizturējusi astoņas personas saistībā ar medikamentu izplatīšanu

vs.lv — Thu, 17 Jul 2025 17:42:00 +0300

Saistībā ar medikamentu nelikumīgu izplatīšanu Valsts policija (VP) aizturējusi astoņas personas, kas darbojušās organizētā grupā un ir saistītas ar nezināmas izcelsmes zāļu izplatīšanu, nelikumīgu uzņēmējdarbību ievērojamā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

VP informēja, ka šā gada aprīlī un jūnijā veiktas 24 kratīšanas saistībā ar zāļu nelikumīgu apriti. Likumsargi aizturēja astoņas personas, kurām uzlikts arests nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem un naudai. To kopējā vērtība tiek lēsta aptuveni miljons eiro.

VP rīcībā bija nonākusi informācija par medikamentu, tostarp dažādu anabolisko steroīdu grupas zāļu, nelikumīgu izplatīšanu. Atklāts, ka zāles tirgotas ārpus legālā zāļu aprites tīkla, nebija izsekojama to izcelsme un uzglabāšanas apstākļi.

Pašlaik aizturēti septiņi vīrieši un viena sieviete. Viņus tur aizdomās par nereģistrētas uzņēmējdarbības veikšanu ievērojamā apmērā, par preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīgu izmantošanu un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Septiņi aizdomās turētie ir Latvijas valstspiederīgie, bet viens - Krievijas valstspiederīgais. Daļa aizdomās turēto jau iepriekš nonākuši policijas redzeslokā un sodīti par narkotisko vielu nelikumīgu apriti.

Izmeklēšanas laikā iegūta informācija, ka šīs personas ar mērķi realizēt zāles bija izveidojušas interneta veikalu, kā arī papildus tam medikamentus izplatīja caur pazīstamām personām. Nezināmās izcelsmes medikamenti uzglabāti vairākās noliktavās Rīgas centrā, Latgales priekšpilsētā un Purvciemā, kā arī aizdomās turēto personu dzīvesvietās un automašīnās.

Saistībā ar notikušo turpinās izmeklēšana kriminālprocesā, un aizdomās turētajiem piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

VP atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Likumsargi brīdina, ka nelikumīga un nekontrolēta zāļu izplatīšana ir nopietns apdraudējums sabiedrības veselībai. Zāles ir ārstniecības līdzekļi, kuru nepareiza vai nepamatota lietošana, īpaši bez ārsta uzraudzības vai nezināmas izcelsmes gadījumos, var radīt nopietnas un pat neatgriezeniskas sekas veselībai.

Viltotas vai nekvalitatīvas zāles var saturēt nezināmas vielas vai neatbilstošas aktīvās sastāvdaļas, kas ne tikai neveicina ārstēšanu, bet var tieši kaitēt.

Saistībā ar medikamentu nelikumīgu izplatīšanu aiztur astoņas personas

vs.lv — Thu, 17 Jul 2025 14:20:00 +0300

Daļa aizdomās turēto jau iepriekš nonākuši policijas redzeslokā un sodīti par narkotisko vielu nelikumīgu apriti.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde šā gada aprīlī un jūnijā veica 24 sankcionētas kratīšanas saistībā ar zāļu nelikumīgu apriti. Likumsargi aizturēja astoņas personas, kas darbojušās organizētā grupā, un saistītas ar nezināmas izcelsmes zāļu izplatīšanu, nelikumīgu uzņēmējdarbību ievērojamā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Kriminālprocesā uzlikts arests nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem un naudai. To kopējā vērtība tiek lēsta aptuveni miljons eiro apmērā.

Valsts policijas rīcībā bija nonākusi informācija par medikamentu, tostarp dažādu anabolisko steroīdu grupas zāļu, nelikumīgu izplatīšanu. Atklāts, ka zāles tirgotas ārpus legālā zāļu aprites tīkla, nebija izsekojama to izcelsme un uzglabāšanas apstākļi.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes likumsargi aizturēja astoņas personas - septiņus vīriešus un vienu sievieti, aizdomās par nereģistrētas uzņēmējdarbības veikšanu ievērojamā apmērā (Krimināllikuma 207. panta otrā daļa), par preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīgu izmantošanu (Krimināllikuma 206. panta otrā daļa) un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā (Krimināllikuma 195. panta trešā daļa).

Izmeklēšanas laikā iegūta informācija, ka šīs personas, ar mērķi realizēt zāles, bija izveidojušas interneta veikalu, kā arī papildus tam medikamentus izplatīja caur pazīstamām personām. Nezināmās izcelsmes medikamenti uzglabāti vairākās noliktavās: Rīgas centrā, Latgales priekšpilsētā un Purvciemā, kā arī aizdomās turēto personu dzīvesvietās un automašīnās.

Saistībā ar notikušo turpinās izmeklēšana kriminālprocesā, un aizdomās turētajiem piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

Kabeļa bojājuma dēļ iespējami vilcienu kavējumi Valkas līnijā

vs.lv — Thu, 17 Jul 2025 14:18:00 +0300

Ceturtdien kabeļa bojājuma dēļ ir iespējami vilcienu kavējumi Valkas līnijā, liecina VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) publiskotā informācija.

LDz pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka nodalījuma joslas pļaušanas darbu laikā traktortehnika skāra kabeļu savienojumu kopni, kuras brīdinājuma marķējums, tajā brīdī bija pazudis.

LDz patlaban strādā, lai novērstu problēmu.

LDz aicina iedzīvotājus sekot līdz informācijai AS "Pasažieru vilciens" (PV) mājaslapā "vivi.lv" un mobilajā lietotnē "Vivi Latvija".

Informācija PV mājaslapā liecina, ka vilciens Valmiera (plkst.9.20)-Rīga (plkst.11.36) brauc ar aptuveni 70 minūšu kavējumu.

Vīrieti tiesās par 15 gadus vecas jaunietes seksuālu izmantošanu

vs.lv — Wed, 16 Jul 2025 17:59:00 +0300

Prokuratūra ir nodevusi izskatīšanai tiesā krimināllietu pret kādu vīrieti par seksuālā rakstura darbībām ar 15 gadus vecu jaunieti, ar kuru viņš iepazinies sociālajos tīklos, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

Vīrietis sociālajā tīklā "V kontakte" bija izveidojis viltus profilu, uzdodoties par 17 gadus vecu jaunieti un ievietojot titulattēlā sveša jaunieša fotogrāfiju. Izmantojot šo viltus profilu, 2022.gada maijā vīrietis iepazinās ar cietušo, kurai bija 15 gadi. Apzinoties meitenes vecumu, vīrietis turpināja uzdoties par 17 gadus vecu puisi un uzturēt regulāru saziņu, kuras laikā piedāvāja viņai stāties ar viņu dzimumattiecībās un sarunāja tikšanos.

Kādā pēcpusdienā vīrietis satikās ar cietušo, kuru ar savu automašīnu aizveda uz nomaļu vietu netālu no viņas mājas. Vīrietis nobloķēja automašīnas durvis, liedzot meitenei iespēju pamest to. Pēc tam apsūdzētais veica ar meiteni seksuālās darbības.

Vēl vismaz līdz 2023.gada jūlija beigām apsūdzētais turpināja rakstīt meitenei vairākas reizes nedēļā, piedāvājot stāties ar viņu dzimumattiecībās.

Ar savām darbībām apsūdzētais apdraudēja cietušās meitenes dzimumneaizskaramību, tikumību, traucējot normālu fizisku, garīgu un seksuālu attīstību, uzsvērts apsūdzībā.

Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā liecina, ka lietu skatīs Latgales rajona tiesa. Pirmā tiesas sēde paredzēta 14.oktobrī plkst.14.30.

Prokuratūra aicina ikvienu, ja ir kaut mazākās aizdomas, ka bērns varētu būt cietis no seksuālas vai cita veida vardarbības, nekavējoties vērsties Valsts policijā.

Joki malā: maksājumu uzdevumi var kalpot par pierādījumiem policijā (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 16 Jul 2025 16:18:00 +0300

Ir formulējumi, piemēram, "Par nieri", "Tas nav kukulis" vai "Līķi aprokam turpat, kur parasti".

Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Nereti kā viens no darījuma aizturēšanas iemesliem ir nekorekti norādīts maksājuma mērķis, liecina banku informācija. Banku eksperti atgādina, ka maksājuma mērķis, kas uzrakstīts nepilnīgi vai "joka pēc", var bloķēt un aizkavēt pārskaitījumu, kamēr tiks veiktas papildu pārbaudes.

Maksājuma uzdevuma mērķis - svarīgāks nekā var likties

Maksājuma mērķis tiek izmantots gan maksājuma identificēšanai, gan uzraudzībai, lai pārliecinātos, ka ar bankas starpniecību netiek veiktas nelikumīgas darbības. Banku pienākums Latvijā un visā pasaulē ir rūpīgi sekot līdzi veiktajiem naudas pārskatījumiem, pievēršot uzmanību maksājuma saņēmējam, maksājumu biežumam un summai, kā arī norādītajam maksājuma mērķim. Ievērojot "Pazīsti savu klientu" principu, gadījumos, ja maksājuma mērķī norādītā informācija, piemēram, pilnībā vai daļēji sakrīt ar starptautisko vai nacionālo sankciju sarakstā iekļautu informāciju, bankai ir pienākums no klienta noskaidrot papildu ziņas, piemēram, par patieso darījuma mērķi vai darījumā iesaistītās naudas izcelsmes avotu. Tas palīdz novērst potenciālos finanšu noziegumus un pasargāt arī pašus klientus no iespējamas krāpšanas.

"Nereti naudas pārskaitījumi tiek aizkavēti, jo maksājuma uzdevumā tiek norādīti neprecīzi maksājuma mērķi, piemēram, vārdu saīsinājumi, abreviatūras, žargonvārdi, kas sakrīt ar starptautisko sankciju sarakstā iekļauto personu vārdiem. Maksājumu mērķī nevajadzētu norādīt nepatiesu informāciju, jo maksājuma uzdevumus ar tajā norādītajām ziņām var būt nepieciešams iesniegt, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, lai aprēķinātu maksājamo nodokli vai saņemtu nodokļu atvieglojumus, tāpat maksājumu uzdevumi var kalpot par pierādījumiem, piemēram, tiesībsargājošo iestāžu veiktās izmeklēšanās vai strīdā ar darījumā iesaistīto pusi. Pat ja maksājuma mērķis domāts kā joks, ievērojot likuma prasības un rūpējoties par klientu drošību, bankai var būt pienākums šādu maksājumu apturēt un uzsākt papildu pārbaudi. Klientiem iesakām norādīt pilnīgu maksājuma informāciju, piemēram, rēķina vai klienta numuru, citu būtisku informāciju," stāsta Baiba Tētiņa, klientu apkalpošanas eksperte.

Ko nevajadzētu norādīt maksājuma uzdevuma mērķī?

Aicinājums klientiem ievērot dažus vienkāršus, bet svarīgus principus, norādot maksājuma uzdevuma mērķi: izmanto precīzus un saprotamus formulējumus, piemēram, "Rēķins Nr. 54", "Maksa par konsultāciju", "Aizdevuma atmaksa", "Ikdienas izdevumiem" u.c. Tāpat būtiski izvairīties no neskaidriem saīsinājumiem, žargonvārdiem vai nejaušu burtu/ ciparu kombinācijām. Labi ir atcerēties, ka maksājuma mērķi redz ne tikai sūtītājs un saņēmējs, bet arī bankas, tāpēc nepārvērts to par privātu saraksti. Nereti praksē ir fiksēti dažādi gadījumi, kur maksājumu uzdevumos norādīti joka pēc ierakstīti formulējumi, piemēram, "Par nieri", "Tas nav kukulis" vai "Līķi aprokam turpat, kur parasti", "Noteikti ne par nelegālām lietām", tāpēc īpaši aicinām no šāda satura atturēties. Lai arī domāts ar humoru, šāda informācija var radīt aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem un nevajadzīgi pievērst uzmanību maksājumam.

Kā rīkoties, ja jūsu maksājums ir aizturēts?

Gadījumā, ja pārskaitījums tiek aizturēts un banka pieprasa papildu informāciju, tas ne vienmēr nozīmē, ka ir pamats satraukumam. Tiek veikta darījuma būtības pārbaude, lai pārliecinātos par tā atbilstību normatīvo aktu prasībām. Pārbaudes laikā banka var lemt par papildus informācijas nepieciešamību un jo ātrāk klients sniedz pieprasīto informāciju, jo ātrāk banka var atjaunot maksājuma apstrādi. Tāpēc ir būtiski maksājuma mērķi aizpildīt precīzi, izvairoties no neskaidras vai maldinošas informācijas. Tas palīdz gan bankai pildīt likumā noteiktos uzraudzības pienākumus, gan klientam izvairīties no nevajadzīgiem kavējumiem un pārpratumiem.

Naktī Ukrainā apšaudes laikā ievainots Ogres novada mērs Helmanis

vs.lv — Wed, 16 Jul 2025 11:19:00 +0300

Pagājušajā naktī Ukrainā apšaudes laikā ievainots Ogres novada mērs Egils Helmanis (NA), aģentūrai LETA apliecināja pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Patriks Grīva.

Avoti Ukrainā pašvaldībai ziņojuši, ka mēra veselības stāvoklis esot stabils.

Grīva informēja, ka Helmanis kopš pagājušās nedēļas beigām atrodas komandējumā Ukrainā, kopā ar domubiedriem vedot aptuveni 20 automašīnas, kas piepildītas ar palīdzību Ukainas iedzīvotājiem. "Precīzs automašīnu skaits un galamērķis Ukrainā tiek atklāts pēc tam, kad krava ir sasniegusi galamērķi. Tas tiek darīts ar nolūku, lai informācija nenonāktu pie ienaidniekiem," skaidroja Grīva.

Viņš informēja, ka Helmanis komandējumā ar palīdzības kravu Ukrainas armijai un iedzīvotājiem dodas ik pa pāris mēnešiem.

Grīvas rīcībā patlaban nav informācijas, ka kopā ar Helmani šoreiz būtu devušies citi pašvaldības darbinieki, kā tas ir bijis iepriekš.

Apgabaltiesa atcēlusi NEPLP lēmumu par "TV Rain" apraides anulēšanu

vs.lv — Wed, 16 Jul 2025 09:57:00 +0300

Administratīvā apgabaltiesa par prettiesisku atzinusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu par licences anulēšanu emigrācijā strādājošam Krievijas neatkarīgam telekanālam "Doždj" jeb "TV Rain", aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš tviterī norāda, ka padome pārsūdzēs šo lēmumu, bet plašākus komentārus sniegs pēc sprieduma izvērtēšanas.

Iepriekš pirmās instances tiesa atstāja negrozītu NEPLP lēmumu par licences anulēšanu.

Tiesa iepriekš norādīja, ka izteiksmes brīvību var ierobežot noteiktos gadījumos, piemēram, ja pārkāpj aizliegumu paust aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību. Tostarp Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts paredz programmas veidošanas ierobežojumu, proti, programmā nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību.

Iesniedzot apelāciju par tiesas spriedumu, medijs akcentēja, ka NEPLP nosaucis "Doždj" par "draudu nacionālajai drošībai", balstoties vienā incidentā, kas pieminēts Valsts drošības dienesta vēstulē. Incidents saistīts ar bijušā kanāla darbinieka izteikumiem ēterā, kas tika atsaukts un izdzēsts, bet darbinieks - atlaists. Medijam nav skaidrs, kā "Doždj" var apdraudēt nacionālo drošību, ņemot vērā pieņemtos mērus.

"Nav nepieciešama juridiskā izglītība, lai pamanītu pretrunas tiesas lēmumā. Tiesa norāda, ka izskata tikai "TV Rain" darbības periodu Latvijā - no 2022.gada jūlija. Tomēr tajā pašā lēmumā izskata notikumus, kas notika ar "Doždj" 2017.gadā. Tas ir tikai viens piemērs," norāda medijs.

Jau ziņots, ka jaunu apraides atļauju kanālam piešķīra Nīderlande. "Doždj" paziņoja, ka necentīsies atgūt Latvijas licenci, jo nav zināms, uz cik ilgu laiku izstiepsies tiesas process. Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu raidīšanu kabeļtelevīzijā, saņemta Nīderlandes licence.

NEPLP 2022.gada beigās nolēma anulēt apraides atļauju "Doždj" dēļ draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Lēmums pieņemts, vērtējot pārkāpumu kopumu, kas pieļauti pēdējā laikā: valsts valodas celiņa nenodrošināšana pārraidēm, Krimas attēlošana kartē kā daļa no Krievijas teritorijas, Krievijas armijas saukšana par "mūsu armiju", iespējama atbalsta paušana Krievijas armijai. Tāpat vērtēta no Valsts drošības dienesta saņemtā informācija.

Juristam Uldim Krastiņam atņem savulaik piešķirto Atzinības krustu

vs.lv — Tue, 15 Jul 2025 10:02:00 +0300

Ordeņu kapituls ir nolēmis juristam Uldim Krastiņam atņem savulaik 20210.gadā piešķirto Atzinības krustu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā.

Krastiņam 2010.gada 13.oktobrī tika piešķirta Atzinības krusta ceturtās šķiras ordenis.

Lēmums par ordeņa atņemšanu pieņemts, pamatojoties uz likuma pantu, kas nosaka, ka ordeni var atņemt, ja persona ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu.

Paziņojumā Ordeņu kapitula lēmuma pamatojums sīkāk nav izklāstīts.

Valsts prezidenta kancelejā aģentūrai LETA norādīja, ka Ordeņu kapituls ievēro līdzšinējo praksi un principu, un kapitula sēdē pieņemtos lēmumus vai notikušās diskusijas par valsts augstāko apbalvojumu piešķiršanu vai atņemšanu konkrētām personām nekomentē.

Krastiņš savulaik bijis tiesnesis, bet vēlāk - krimināltiesību pasniedzējs augstskolā. 2024.gadā viņš izdevis savu atmiņu grāmatu "Mana mūža līkloči", kurā, kā atzīmēts grāmatas aprakstā, autors bijis "patiess gan attiecībā uz sevi, gan izvērtējot tā laika politiskos notikumus".

Laikraksts "Diena" 1997.gadā rakstīja par astoņdesmito gadu sākumā Latvijas PSR Augstākās tiesas izskatītajām tā sauktajām disidentu lietām, un vienā no tām tiesnesis bijis Krastiņš. Viņš 1983.gadā tiesājis Latvijas neatkarības kustības vadītāju Jāni Rožkalnu, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz pieciem un nometinājumu uz trim gadiem.

"Ja esi izvēlējies tiesneša darbu, tad jāskata lietas, kas tiesai piekritīgas. Izvēloties amatu, neviens tiesnesis nerēķinājās ar to, ka viņam būs jāskata politiskās lietas," tolaik situāciju raksturojis Krastiņš, "kurš tiesnesis tobrīd bija brīvs, tam arī konkrēto lietu iedeva. Nevienam jau nepatika šīs lietas skatīt, jo tie bija panti, kādiem nevajadzētu būt Kriminālkodeksā un pēc kuriem sodu nevajadzētu piemērot. Tolaik padomju vara nebija tik vārga, ka tās pamatus varētu graut atsevišķi ekscesi."

Tīmeklī atrodamā informācija liecina, ka iesniegums atņemt Krastiņam ordeni iesniegts 2024.gada nogalē. Iesniegumā ticis klāstīts, ka Krastiņš "kā Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis piespriedis nāves sodu pieciem cilvēkiem politiski angažētā, Kremļa pasūtītā krimināllietā" un aizmuguriski iztiesājis režīma pretinieka Pētera Lazdas VDK safabricētu lietu un nosūtījis viņu uz Krievijas psihiatrijas specnometnēm.

Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauti vēl 55 Gruzijas pilsoņi

vs.lv — Mon, 14 Jul 2025 21:28:00 +0300

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) nolēmusi Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļaut vēl 55 Gruzijas pilsoņus, izriet no politiķes ieraksta sociālajos tīklos.

Līdzīgi kā iepriekš šajā sarakstā iekļauto personu vārdus Latvijas ārlietu resors nav publiskojis.

Liegums ieceļot Latvijā personām ir noteikts uz nenoteiktu laiku.

Babītē "BMW" avārijā iet bojā autovadītājs, bet trīs pasažieri cietuši

vs.lv — Mon, 14 Jul 2025 09:47:00 +0300

Svētdien Latvijā reģistrēti 96 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā viens un cieta vēl 19 cilvēki, informēja Valsts policija.

Vakar ap plkst.20.30 Mārupes novada Babītes pagasta Brīvkalnos, Druvas ielā, automašīnas "BMW" vadītājs pagaidām nenoskaidrotos apstākļos nobrauca no ielas braucamās daļas un automašīna apgāzās.

Ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja automašīnas vadītājs un cieta trīs personas, kuras ar dažādām traumām nogādātas slimnīcā. Policija izmeklē negadījuma apstākļus.

Viens no automašīnā esošajiem cilvēkiem bija iespiests zem automašīnas, tāpēc viņa atbrīvošanai bija nepieciešama ugunsdzēsēju palīdzība. Mediķi konstatēja viņa nāvi, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Vakar 12 cilvēki cieta avārijās Rīgas reģionā, trīs - Vidzemē, bet pa diviem - Latgalē un Zemgalē. Divi no cietušajiem bija velosipēdisti, vēl divi - gājēji, bet viens - elektroskrejriteņa vadītājs.

Svētdien ap plkst.20 VUGD saņēma izsaukumu uz Ādažu novada Carnikavas pagastu, kur vieglā automašīna bija nobraukusi no ceļa braucamās daļas un atradās grāvī uz jumta. Pirms VUGD ierašanās no automašīnas izkļuva trīs cilvēki, no kuriem divas personas ceļu satiksmes negadījumā bija cietušas smagāk.

Rīta pusē ap plkst.11 VUGD saņēma izsaukumu uz Dobeles novada Krimūnu pagastu, kur vieglā automašīna bija iebraukusi grāvī un apgāzusies uz jumta. Viens cilvēks no transportlīdzekļa bija ticis ārā saviem spēkiem, bet otru atbrīvoja VUGD. Abi cilvēki tika nodoti mediķu aprūpē.

Savukārt ap plkst.13.30 ugunsdzēsēji devās uz Smiltenes novada Apes pagastu, kur bija notikusi divu vieglo automašīnu sadursme. No vienas automašīnas cilvēki izkļuva paši saviem spēkiem, bet no otras automašīnas ar hidraulisko instrumentu palīdzību atbrīvots iespiests cilvēks, bet vēl viens ar nestuvju palīdzību nogādāts līdz mediķu automašīnai.

Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā policija vakar aizturējusi septiņus vadītājus - pa diviem Zemgalē un Rīgas reģionā, bet pa vienam - Kurzemē, Latgalē un Vidzemē. Pieci aizturētie vadītāji pie transportlīdzekļu stūres bija sēdušies tik nopietnā reibumā, ka viņiem piemērots kriminālsods, līdz ar to konfiscēs transportlīdzekli vai piedzīs transportlīdzekļa vērtību.

Savukārt par ātruma pārsniegšanu autovadītājiem vakar noformēti 239 protokoli: Rīgas reģionā sodīti 14 autovadītāji, Latgalē - 69, Vidzemē - 58, Zemgalē un Kurzemē - katrā 49 transporta līdzekļu vadītāji.

Kopumā policija vakar noformējusi 450 protokolus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Apgāžoties laivai, Gaujā noslīcis cilvēks

vs.lv — Sun, 13 Jul 2025 10:46:00 +0300

Sestdien Gaujā, apgāžoties laivai, noslīcis cilvēks, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VUGD sestdien plkst.10 saņēma informāciju, ka Gaujā, Cēsu novada Priekuļu pagastā, ir apgāzusies laiva. Notikuma vietā glābēji konstatēja, ka viens cilvēks saviem spēkiem spēja nokļūt krastā, bet otrs vairs nav redzams virs ūdens.

Pārmeklējot upi ar motorlaivu un ūdenslīdējiem, bojāgājušais atrasts trīs metru dziļumā un izcelts krastā.

Savukārt sestdien neilgi pirms plkst.17 pēcpusdienā VUGD saņēma informāciju, ka Daugavā Līvānos slīkst cilvēks. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatēja, ka divi cilvēki bija peldējušies, bet, pārvērtējot savas spējas, bija sākuši slīkt.

Viens no cilvēkiem spēja aizpeldēt līdz krastam, savukārt otrs, zaudējot visus spēkus, bija aizpeldējis līdz Zaķusalai un atradās niedrēs. Glābēji abus cilvēkus nogādāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.

VUGD aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, atpūšoties pie ūdens - objektīvi jāizvērtē savas spējas un jāievēro drošības noteikumi. Laivojot pieaugušajiem ieteicams lietot glābšanas vesti, bet bērniem tai ir jābūt obligāti uzvilktai.

Eksperts: zagļi izmanto informāciju, ar ko dalāmies soctīklos (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 12 Jul 2025 07:03:00 +0300

Iesaka kritiski paskatīties uz savu mājokli no drošības viedokļa.

Vasara ir populārākā atvaļinājumu sezona, un tas bieži vien nozīmē sava mājokļa - dzīvokļa vai privātmājas - atstāšanu uz ilgāku laika posmu kā ierasts. Diemžēl garnadžiem tas paver papildu iespējas vieglākam "ķērienam". Kā pasargāt savu mājokli, lai, atgriežoties no priekpilnas atpūtas, tevi nesagaidītu uzlauzts dzīvoklis un zaudētas materiālās vērtības?

Lai gan pēdējos gados ir ievērojami samazinājies zādzību skaits no mājokļiem, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējos četros gados joprojām tiek reģistrēti aptuveni 600 šādi noziedzīgi nodarījumi gadā. Garnadži aktīvi izmanto arī atvaļinājumu laiku, kad cilvēki ilgstoši nav mājās.

"Vasara līdzīgi kā Ziemassvētku garās brīvdienas ir viena no zagļu iecienītākajām sezonām, kad daudzi dodas garākos atvaļinājumos uz ārzemēm vai pavada laiku laukos vai vasarnīcā, atstājot mājokli nepieskatītu. Arī mēs ik gadu novērojam, ka vasarā parādās apdrošināšanas atlīdzības pieteikumi saistībā ar zādzībām no mājokļiem. Visbiežāk ir jāsedz izdevumi gan par nozagtām mantām, piemēram, elektroierīcēm vai vērtslietām, gan par zagļu sabojāto durvju vai logu remontu," norāda Latvijas eksperte Alise Drava.

Kā piemēru viņa min nesenu gadījumu, kad no privātmājas, uzlaužot alumīnija logus, tika nozagtas dārglietas. Par šo gadījumu apdrošinātājs izmaksāja vairāk nekā 6000 eiro lielu atlīdzību, lai segtu zaudējumus gan par nozagtajām mantām, gan bojāto logu labošanu.

Ko darīt, lai pasargātu mājokli no zādzības atvaļinājumu laikā?

Lai varētu doties prom no mājām mierīgu sirdi, eksperte iesaka kritiski paskatīties uz savu mājokli no drošības viedokļa, izvērtējot, kur ir nepieciešami uzlabojumi. Viņa īpaši iesaka pievērst uzmanību šādiem aspektiem:

- Logi un durvis - pārbaudi durvju slēdzeņu kvalitāti, kā arī apsver dubulto durvju uzstādīšanu! Dodoties prom, neaizmirsti aizvērt logus un balkona vai lodžijas durvis un neatstāj tās arī ziemas vēdināšanas režīmā!

- Privātmājai ieteicams uzstādīt signalizāciju, it īpaši, ja tā atrodas nomaļākā vietā. Ja mājoklis jau ir aprīkots ar signalizāciju, vēlreiz pārbaudi, vai tā darbojas. Tāpat noderēs tiešsaistes video novērošanas kamera, ko iespējams savienot ar mobilo telefonu un saņemt paziņojumus ikreiz, kad kamera uztver kustību.

- Parūpējies par mājokļa apdrošināšanu, kurā ir iekļauts zādzību risks. Un atceries, ka apdrošināšanas atlīdzība par zādzību var tikt izmaksāta tikai tad, ja par to ir ziņots policijai. Arī gadījumos, kad zādzības fakts tiek konstatēts pēc nedēļas vai pat ilgāk, ir jāziņo Valsts policijai.

- Uzturi draudzīgas attiecības ar kaimiņiem un informē sev labāk pazīstamo kaimiņu, ka dodies prom uz ilgāku laiku. Arī ikdienā ir svarīgi būt vērīgam un apmainīties ar informāciju dzīvokļu īpašnieku vai īrnieku grupās sociālajos tīklos, tā veicinot kopīgu atbildību par mājas un tās iemītnieku drošību. Nebaidies arī preventīvi informēt Valsts policiju par aizdomīgām personām, kas atkārtoti redzētas, piemēram, daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā vai pagalmā vai lēni braukājot ar auto pa privātmāju rajoniem.

- Padomā, kādu informāciju publicē sociālajos tīklos - arī garnadžu digitālā pratība ir augusi, un viņi lieliski spēj izmantot informāciju, ko paši labprātīgi publiskojam. Viņi var savilkt kopā tavas darbības dažādās aplikācijās, piemēram, tavu patīkama satraukuma pilno ierakstu Facebook par tuvojošos atvaļinājumu ar aplikācijā Strava publicētajiem vakara skrējieniem, kuri atsevišķos gadījumos var atklāt visnotaļ precīzu dzīvesvietu vai atvaļinājuma galamērķi. Tāpēc labāk dalies ar ceļojuma bildēm pēc tam, kad esi atgriezies mājās.

Tiklīdz atklāj, ka notikusi zādzība, uzreiz ziņo policijai. Noteikti nekam nepieskaries, jo zagli iespējams atrast pēc tā pirkstu nospiedumiem. Tas, ko šādā situācijā nepieciešams darīt – obligāti nofotografē notikuma vietu.

Policijas darbinieki izmeklēšanas gaitā noteikti pieprasīs ziņojumu, kurā norādīts, kas ir nozagts – šādā gadījumā iesniedz policijai kopijas, paturot dokumentu oriģinālus sev. Jo vairāk informācijas, jo vieglāks izmeklētāja darbs, jo ātrāk iespējams atrast vainīgo. Pēc tam pieprasiet izmeklēšanas slēdziena kopiju – tas atvieglos procesu, ja Tev ir noslēgta īpašuma apdrošināšana, kā arī palīdzēs pierādīt īpašumtiesības gadījumā, ja zaglis centīsies nozagto pārdot.

Rēzeknes novadā jaunieši, zogot akumulatoru, iepūtuši piparu gāzi īpašnieka sejā

vs.lv — Fri, 11 Jul 2025 15:44:00 +0300

Rēzeknes novadā jaunieši, zogot akumulatoru, iepūtuši piparu gāzi mājas īpašnieka sejā, informēja Valsts policija.

Naktī uz 28.jūniju Rēzeknes novada Dekšāres pagastā trīs personas ielauzās kādā privātmājā un no mājas priekštelpas nozaga akumulatoru 95 eiro vērtībā. Jaunieši mēģināja iekļūt arī dzīvojamajā istabā, bet sastapa mājas īpašnieku, kuram sejā iepūta piparu gāzi un pameta notikuma vietu.

Likumsargi 30.jūnijā aizturēja - 2000., 2011. un 2008.gadā dzimušas personas.

Tiesa 2000.gadā dzimušajam vīrietim piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka personas ir saistītas ar vēl divām zādzībām Rēzeknes novada Dekšāres pagasta teritorijā. Šā gada 26.jūnijā personas uzlauza piekaramo atslēgu un iekļuva garāžas telpās. Jauniešiem izdevās nozagt plastmasas mucu, kurā atradās 50 litri dīzeļdegvielas.

Tāpat jūnijā personas nozaga akumulatoru un no traktora degvielas tvertnes aptuveni 30 litrus dīzeļdegvielas. Kopējais materiālais zaudējums ir 150 eiro

Pret personām sākti trīs kriminālprocesi.

Izglābti divi mežā apmaldījušies cilvēki

vs.lv — Fri, 11 Jul 2025 11:42:00 +0300

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 10. jūlija plkst. 6.30 līdz 11. jūlija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 43 izsaukumus – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, 25 uz glābšanas darbiem, bet astoņi izsaukumi bija maldinājumi.

Vakar plkst. 9.30 VUGD saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Blomes pagastu, kur dega saimniecības ēka 120 m2 platībā. Pirms VUGD ierašanās no ēkas evakuējās trīs cilvēki. Plkst. 13.14 darbs notikumā noslēdzās.

Plkst. 12.37 VUGD saņēma izsaukumu uz Kuldīgas novada Laidu pagastu, kur dega vienstāva saimniecības ēkas jumts, starpsiena un ēkas ārsiena kopumā 120 m2 platībā. Notikumā cieta cilvēks. Plkst. 16.39 darbs notikumā noslēdzās.

Neilgi pirms vieniem dienā saņemts izsaukums uz Priedaines ielu Rīgā, kur tirdzniecības objekta teritorijā atkritumu konteinerā dega atkritumi 10 m2 platībā. Pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās no blakus esošās ēkas evakuējās 100 cilvēki.

Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji palīdzēja vairākiem cilvēkiem, kuri bija apmaldījušies mežā. Nedaudz pirms četriem pēcpusdienā saņemts izsaukums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, kur mežā bija apmaldījies cilvēks. Ugunsdzēsēji glābēji cilvēku atrada un nodeva Valsts policijas darbiniekiem. Plkst. 17.49 darbs notikuma vietā noslēdzās.

Nedaudz pirms pieciem pēcpusdienā saņemts izsaukums Dienvidkurzemes novada Pāvilostā, kur mežā bija apmaldījies cilvēks. Ugunsdzēsēji glābēji izmantoja autocisternas skaņas signālu, lai cilvēks dotos skaņas signāla virzienā – ugunsdzēsēji glābēji apmaldījušos cilvēku atrada un izveda no meža. Plkst. 18.07 ugunsdzēsēji glābēji darbu notikuma vietā pabeidza.

VUGD atgādina: ievērojiet piesardzību dodoties uz mežu! Ņemiet līdz uzlādētu mobilo tālruni un, ja iespējams, neejiet uz mežu vienatnē. Lai izvairītos no apmaldīšanās, centieties iegaumēt vietu, kur esat iegājuši mežā un kur esat pārvietojušies! Ja saprotiet, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, tad nekavējoties zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi tur jau esat, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai, kam esat pagājis garām!

Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji steidzās arī uz izsaukumiem, kuros dega atkritumi, piededzis ēdiens, kravas automašīna, sadzīves mantas, vieglā automašīna.

Pieķer autovadītāju, kura reibumā pārvadā trīs mazgadīgus bērnus

vs.lv — Fri, 11 Jul 2025 11:01:00 +0300

Šonedēļ, 7. jūlijā, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas amatpersonas saņēma informāciju no kāda iedzīvotāja, ka virzienā no Jēkabpils uz Līvāniem persona, iespējams, vada transportlīdzekli būdama alkohola reibumā.

Amatpersonas operatīvi reaģēja uz šo informāciju un, ierodoties notikuma vietā Līvānu novada Rožupes pagastā uz autoceļa P63 pamanīja automašīnu “Renault Espace”, kuras salonā atradās arī trīs mazgadīgi bērni. Pārbaudot sievieti likumsargi konstatēja, ka persona vadīja automašīnu būdama 2,8 promiļu reibumā. Saistībā ar šo notikumu uzsākts kriminālprocess par braukšanu alkohola reibumā un administratīvā pārkāpuma process.

Šā gada 7. jūlijā ap pulksten 15.13 likumsargi saņēma informāciju no iedzīvotāja, ka no Jēkabpils virzienā uz Līvāniem brauc automašīna, kura veic aizdomīgus manevrus, tai skaitā vairākas reizes iebrauca pretēja braukšanas joslā. Amatpersonas operatīvi reaģē uz šo informāciju, un Līvānu novada Rožupes pagastā uz autoceļa P63 (4.km), pamanīja iepriekš minēto automašīnu “Renault Escape”. Notikuma vietā likumsargi noskaidroja, ka persona, kura ziņoja par iespējamo likumpārkāpumu paša spēkiem bija apturējis automašīnu.

Likumsargi konstatēja, ka automašīnu vadīja 1983. gadā dzimusi sieviete. Veicot pārbaudi amatpersonas fiksēja, ka sieviete atrodas 2,8 promiļu reibumā. Policijas rīcībā ir informācija, ka sieviete turpināja lietot alkoholu arī, braucot pie automašīnas stūres. Tāpat automašīnas salonā atradās sievietes trīs mazgadīgie bērni.

Ņemot vērā, ka sieviete šādā stāvoklī nespēja nodrošināt pilnvērtīgu bērnu aprūpi un drošību, bērnus nodeva aprūpē citam ģimenes loceklim. Likumsargi sievieti aizturēja un nogādā īslaicīgās aizturēšanas vietā.

Saistībā ar šo notikumu uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 261.panta 11.daļas, proti, Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, vai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Tāpat pret māti uzsākts administratīvā pārkāpuma procesi par bērnu uzraudzīšanu, atrodoties alkohola ietekmē, kas var ierobežot spējas nodrošināt bērna drošību un aizsardzību no iespējamiem bērna dzīvības un veselības apdraudējumiem, ja to izdarījusi persona, kura atbildīga par bērna uzraudzību. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, par šādu administratīvu pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 210 eiro.

Policija uzsver, ka viens no vecāku atbildīgākajiem un svarīgākajiem uzdevumiem ir rūpēties par bērnu dzīvību un drošību! Tāpat policija aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un informēt par šādiem un līdzīgiem gadījumiem, zvanot uz tālruņa numuru 112!

Lietuvā apšaudē bojā gājušo Latvijas pilsoni (VIDEO)

vs.lv — Thu, 10 Jul 2025 21:04:00 +0300

Lietuvā šodien apšaudē iesaistītais un vēlāk bojā gājušais Latvijas pilsonis Viktors Konopeļkins tiek turēts aizdomās par sievietes un jaunieša slepkavību šonedēļ Rīgā, Pļavniekos, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policija (VP) paziņojumā presei raksta, ka 9.jūlijā, dienas otrā pusē, policija saņēma informāciju, ka kādā dzīvoklī Pļavnieku mikrorajonā atrastas divas mirušas personas ar vardarbīgas nāves pazīmēm - nošauts pilngadīgs jaunietis un viņa māte.

Policija sākusi izmeklēšanas darbības un operatīvos pasākumus iespējamā vainīgā aizturēšanai. Veicot sākotnējās izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka noziegums izdarīts jau iepriekšējā dienā, 8.jūlijā.

Policija noskaidrojusi iespējamā vainīgā identitāti un transportlīdzekli, ar kuru viņš pārvietojās. Tāpat noskaidrots, ka viņš automašīnā pametis Latvijas teritoriju, tāpēc sākti gan nacionāli, gan starptautiski meklēšanas pasākumi. Informācija nosūtīta visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Sākotnēji Lietuvas policijas kolēģi konstatēja transportlīdzekļa pārvietošanās maršrutu Lietuvas teritorijā, līdz šodien auto pamanīts un Lietuvas policijas ekipāža sākusi aizturēšanas pasākumus, kas rezultējās operācijā ar pakaļdzīšanos un šaujamieroču pielietošanu. Aizturēšanas operācijas darbības bijušas koordinētas ar Latviju.

Latvijas policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka noziedznieks bija bruņots, pretojās un izdarīja vairākus šāvienus Lietuvas kolēģu virzienā. Policisti nav cietuši, bet operācijas rezultātā bēgošā vīrieša automašīna aizdegās un tajā esošā persona gāja bojā. Nodega arī policijas automašīna, informēja VP.

Bojā gājušais guvis smagus miesas bojājumus, tāpēc identitātes pārbaudei būs nepieciešams nozīmēt ekspertīzes. Tomēr sākotnējās pazīmes liecinot, ka tas ir policijas meklēšanā esošais vīrietis, kuru tur aizdomās par dubultslepkavību Latvijā.

Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, nozīmētas ekspertīzes un tiks skaidroti notikušā motīvi.

Iespējamā vainīgā persona iepriekš bijusi tiesāta, bet Latvijas policijas redzeslokā pēdējo desmit gadu laikā nebija nonākusi.

Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās un Latvijas policija pašlaik plašākus komentārus nesniegs. Vienlaikus policijā LETA apliecināja, ka Pļavniekos bojāgājušās personas un aizdomās turētais vīrietis bija savstarpēji pazīstami. VP priekšnieks Armands Ruks šodien Latvijas Radio norādīja, ka trijotne nav bijuši tuvi radinieki, taču nozieguma motīvs varētu būt saistīts ar personisko jautājumu kārtošanu.

Ruks arī norādīja, ka patlaban policijas rīcībā nav informācijas par kādiem līdzdalībniekiem.

Viņs arī informēja, ka meklētais auto periodiski bija konstatēts dažādās vietās, tostarp, pametot Lietuvu un atgriežoties Lietuvā.

Jau ziņots, ka Lietuvas dienvidos, Alītas rajonā, pēc ceturtdien notikušās apšaudes ar policiju netālu no notikuma vietas atrasts miris aizdomās turamais Latvijas pilsonis Viktors Konopeļkins, paziņoja Lietuvas policijas amatpersonas.

Kā informēja Alītas rajona galvenais policijas komisariāts, ap plkst.10 saņemts ziņojums, ka Lazdiju rajonā Lietuvas un Polijas valsts robežu nelikumīgi šķērsojis "Porsche" markas automobilis.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju automašīnu vadījis 1964.gadā dzimušais Latvijas pilsonis Konopeļkins, kurš tiek turēts aizdomās par smagu noziegumu izdarīšanu un bija bruņots.

Pakaļdzīšanās laikā notikusi apšaude. Apšaudes laikā aizdegusies aizdomās turamā automašīna un policijas automobilis.

Sākotnēji policija uzskatīja, ka aizdomās turamais aizbēdzis no notikuma vietas un paslēpies. Uz notikuma vietu tika nosūtīti lieli policijas spēki, un vēlāk policijas amatpersonas paziņoja, ka atrasts aizdomās turamā līķis.

Aiztur vīrieti aizdomās par izdarītām laupīšanām

vs.lv — Thu, 10 Jul 2025 12:34:00 +0300

Noziegumus, iespējams, izdarījis 1982.gadā dzimis vīrietis, kurš jau iepriekš sodīts par narkotisko vielu neatļautu lietošanu un mantiskiem noziegumiem.

Valsts policija šonedēļ aizturēja iepriekš sodītu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par laupīšanu kādā Rīgas centra aptiekā un skaistumkopšanas salonā Rīgā, Mežciemā. Vīrietim piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Valsts policija atgādina, ka laupīšana ir smags noziegums un, ņemot vērā, ka pastāv apdraudējums personu dzīvībai un veselībai, šādu noziegumu izmeklēšana ir prioritāte.

30.jūnijā pa dienu aptiekā, kas atrodas Rīgas centrā, iegāja tobrīd nezināms vīrietis un pieprasīja farmaceitei naudu, piedraudot, ka pretējā gadījumā viņu nogalinās. Farmaceite vīrietim iedeva 70 eiro, pēc kā viņš pameta notikuma vietu.

Nākamajā dienā, 1.jūlijā, vēl viena laupīšana tika izdarīta skaistumkopšanas salonā Rīgā, Mežciemā. Šoreiz laupītājs, piedraudot, no salona darbinieces nolaupījis 45 eiro, bet no klientes nolaupīja mobilo telefonu "Samsung".

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja likumsargi noskaidroja, ka abus noziegumus, iespējams, izdarījis 1982.gadā dzimis vīrietis, kurš jau iepriekš sodīts par narkotisko vielu neatļautu lietošanu un mantiskiem noziegumiem. Policisti 8.jūlijā, noskaidrojot vīrieša atrašanās vietā, viņu aizturēja Rīgā, Nēģu ielā.

Likumsargi noskaidroja, ka vīrietis nolaupīto mobilo telefonu ir pārdevis kādā kioskā Rīgas Centrāltirgū, un to izņēma, lai pēc procesuālo darbību veikšanas atdotu īpašniecei.

Saistībā ar notikušo uzsākti divi kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 176. panta pirmās daļas - par laupīšanu. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

8.jūlijā tiesa aizturētajam piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Glābēji palīdz no meža izkļūt vairākiem cilvēkiem

vs.lv — Thu, 10 Jul 2025 11:07:00 +0300

Trešdien glābēji palīdzēja no meža izkļūt vairākiem cilvēkiem, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Naktī Jēkabpils novada Dunavas pagastā ugunsdzēsēji glābēji palīdzēja cilvēkam, kuram mežā bija radušās veselības problēmas un viņš saviem spēkiem nevarēja no tā izkļūt. Ugunsdzēsēji glābēji cilvēku atrada un nogādāja līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.

Pirms diviem dienā saņemts izsaukums Cēsu novada Dzērbenes pagastā, kur mežā bija apmaldījušies divi cilvēki. Glābēji cilvēkus atrada, izveda no meža un nodeva Valsts policijas darbiniekiem.

Plkst.11.06 VUGD saņēma izsaukumu Mērsragā, kur, kā liecināja saņemtā informācija, cilvēks atrodas ezerā ar laivu un netiek krastā. Notikumā vietā ugunsdzēsēji glābēji sazinājās ar cilvēku, atrada viņus un nogādāja krastā. Plkst.12.36 darbs notikumā noslēdzās.

Vakar plkst.8.22 ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Mālu ielu Jēkabpilī, kur ražošanas uzņēmuma divstāvu ēkas otrajā stāvā dega iekārta puskvadrātmetra un skaidas puskvadrātmetra platībā. Pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās no ēkas evakuējās 20 cilvēki. Dzēšanas darbi noslēdzās plkst.9.48.

Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji steidzās arī uz izsaukumiem, kuros dega atkritumi, piededzis ēdiens, sadzīves mantas, elektrības stabs, neapsaimniekota ēka, angārs un dzīvokļa ārdurvis. Kopumā VUGD saņēma 34 izsaukumus - desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, 16 uz glābšanas darbiem, bet astoņi izsaukumi bija maldinājumi.

Gāzesvada remontdarbu laikā aizdegusies gāze un cietuši divi Gaso darbinieki

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 22:24:00 +0300

Šodien gāzesvada remontdarbu laikā Rīgā aizdegusies gāze un apdegumus guvuši divi "Gaso" darbinieki, aģentūru LETA informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Rubinčika.

Negadījums noticis īsi pirms plkst.12 Aristida Briāna ielā 20. Tur veikti pazemes zemā spiediena tērauda gāzesvada pievada remontdarbi, kuru laikā aizdegusies dabasgāze un divi "Gaso" darbinieki guvuši ķermeņa apdegumus.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādājis cietušos medicīnas iestādē.

Uzņēmums paziņojumā pēc incidenta uzsver, ka darba drošības prasību ievērošana esot "Gaso" prioritāte, darbinieki tiekot apmācīti un reizi divos gados tiek pārbaudītas to zināšanas un atjaunota kvalifikācija.

"Gaso" gāzes uzliesmošanas cēloņus vēl skaidros izmeklēšanā.

"Gaso" ir dabasgāzes sadales sistēmas operators, kas nodrošina dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz gala patērētājiem.

VDD rosina apsūdzēt Arta-F valdi par sadarbību ar Krievijas armiju

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 14:07:00 +0300

Valsts drošības dienests (VDD) jūnija beigās rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Latvijā reģistrēta uzņēmuma AS "Arta-F" valdi par apģērbu furnitūras jeb dažādu izejmateriālu nodrošināšanu Krievijas armijas formastērpu ražošanai vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā, noskaidroja aģentūra LETA.

Neminot uzņēmuma nosaukumu, VDD aģentūru LETA informēja, ka dienests divām personām - uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim - inkriminē mantas netiešu nodošanu ārpus Latvijas notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei, kuras darbība vērsta pret citas valsts teritoriālo neaizskaramību, un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā.

VDD izmeklēšanas laikā konstatēja, ka Latvijā reģistrētais uzņēmums piegādājis savu produkciju - apģērbu aizdares, stiprinājuma un citus elementus - diviem Krievijā reģistrētiem uzņēmumiem - "BTK Group" un "Okrug" -, kuri šo produkciju izmantoja formastērpu ražošanai agresorvalsts armijai.

Kopumā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šiem Krievijas uzņēmumiem piegādātas vairāk nekā tūkstoš tonnas uzņēmuma ražotās produkcijas vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā.

VDD veikto kriminālprocesuālo darbību laikā izņemtie dokumenti, tostarp piegādes līgumi, satur informāciju, ka šie Krievijas uzņēmumi no Latvijā reģistrētā uzņēmuma iegādājās produkciju Krievijas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma izpildei.

Papildus VDD izmeklēšanā noskaidroja, ka Latvijā reģistrētais uzņēmums kopš 2023.gada šīs nelikumīgās sadarbības slēpšanai mērķtiecīgi kā starpniekus ir izmantojis citus uzņēmumus, tostarp tā dēvētās čaulas kompānijas.

Kriminālprocesā VDD ir sācis procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu Latvijā reģistrētajam uzņēmumam.

Dienests patlaban ir uzlicis arestu vairāk nekā pusmiljonam eiro, kas kratīšanas laikā ar uzņēmumu saistītajos objektos tika izņemts skaidrā naudā. Tāpat arests ir uzlikts vairākiem ar uzņēmumu saistītiem nekustamajiem īpašumiem, kuros notika produkcijas ražošana, kā arī privātīpašumam, kas saskaņā ar izmeklēšanas laikā noskaidroto ir iegādāts par uzņēmuma noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem.

Kriminālprocesu aizdomās par resursu nodrošināšanu agresorvalsts Krievijas armijai VDD sāka 2023.gada 13.oktobrī.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Arta-F" reģistrēta 1991.gadā. Kompānijas patiesie labuma guvēji ir Vladislavs Andrejevs un Vitālijs Andrejevs.

2022.gadā "Arta-F" apgrozījums bija 8,062 miljoni eiro, bet peļņa bija 983 930 eiro. Kompānijas patiesie labuma guvēji ir Vladislavs Andrejevs un Vitālijs Andrejevs. Līdz 2024.gadam valdes priekšsēdētājs bija Vladislavs Andrejevs, bet valdes loceklis Vitālijs Andrejevs.

2022.gadā uzņēmums apgrozīja 8 061 878 eiro un strādāja ar 983 930 eiro peļņu.

2024.gadā uzņēmumam pasludināts maksātnespējas process.

PTAC aicina neveikt pasūtījums internetveikalā "ormebeles.eu"

vs.lv — Tue, 08 Jul 2025 20:56:00 +0300

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina neveikt pasūtījumus internetveikalā "ormebeles.eu", informēja PTAC.

No 2025.gada 1.janvāra līdz 28.jūnijam PTAC ir saņēmis 41 sūdzību par "ormebeles.eu" pārvaldītāja SIA "Heavenly Furniture" darbību. Līdz šim 10 no sūdzībām ir atrisinātas.

Galvenokārt saņemtas sūdzības par to, ka netiek veikta pasūtīto un apmaksāto preču piegāde, nauda par nepiegādātām precēm netiek atmaksāta, kā arī patērētāji nespēj vai ir grūtības sazināties ar pārdevēju.

Neskatoties uz to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apturējis "Heavenly Furniture" saimniecisko darbību, uzņēmuma interneta vietnē vēl var veikt jaunus pasūtījumus, tāpēc PTAC aicina neapmeklēt šo vietni.

Atsevišķos gadījumos ar VID atļauju pārdevējs drīkst pabeigt tikai jau noslēgtos darījumus, nodrošinot preču piegādi vai naudas atmaksu, tāpēc, ja gadījumā šajā vietnē veikts pasūtījums, PTAC aicina sazināties ar pārdevēju, lai risinātu radušos problēmu.

Savukārt gadījumā, ja neizdodas rast risinājumu ar pārdevēju, nepieciešams vērsties PTAC ar iesniegumu.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Heavenly Furniture" reģistrēts 2024.gada 28.februārī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir viens eiro un uzņēmums pieder Artjomam Bērziņam. Kompānija pērn strādājusi ar 43 254 eiro apgrozījumu un 619 eiro peļņu.

Lietuvā ceļā no Latvijas aizturēti četri nelegālie migranti

vs.lv — Tue, 08 Jul 2025 15:17:00 +0300

Lietuvas robežsargi Jonišķu rajonā aizturējuši četrus nelegālos migrantus, kas bijuši ceļā no Latvijas un kurus veduši divi Igaunijas iedzīvotāji, otrdien paziņoja Lietuvas Valsts robežsardzes dienests (VSAT).

Robežsargi sestdienas vakarā neilgi pirms pusnakts netālu no Kalvju ciemata apturēja pārbaudei automobili "Honda CR-V" ar Igaunijas numura zīmēm, kas tikko bija iebraucis no Latvijas.

Kā norāda VSAT, uz šīs Eiropas Savienības iekšējās robežas, kur netiek veiktas pastāvīgas pārbaudes, amatpersonas veic izlases veida pārbaudes, lai atklātu nelegālās migrācijas gadījumus.

Automobilī atradās četri nelegālie migranti, kas sevi identificēja kā Eritrejas un Etiopijas pilsoņus vecumā no 19 līdz 23 gadiem. Viņiem nebija dokumentu. Nelegālos migrantus pavadīja divi Igaunijas iedzīvotāji, no kuriem viens bija pie stūres.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem šie nelegālie migranti nelegāli šķērsojuši Baltkrievijas un Latvijas robežu. Viņi plānoja nokļūt Rietumeiropā caur Lietuvu un Poliju.

Avārijā Zemgalē dzīvību zaudējis cilvēks

vs.lv — Tue, 08 Jul 2025 11:17:00 +0300

Pirmdien kādā avārijā Zemgalē dzīvību zaudējis cilvēks, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Aizvadītajā diennaktī valstī reģistrēts 101 ceļu satiksmes negadījums, tajos cietušas deviņas personas un viena gājusi bojā. Traģiskais negadījums ar bojāgājušo noticis Zemgalē.

Policijā skaidro, ka ap plkst.18.15 uz autoceļa Nereta - Gricgale - Pilskalne notika avārija, kurā "Range Rover" automašīnas vadītājs netika galā ar transportlīdzekļa vadību, nobrauca no ceļa braucamās daļas un apgāzās. Negadījumā dzīvību zaudēja automašīnas vadītājs.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegto informāciju pēc negadījuma glābēji izvilka vieglo automašīnu no grāvja un sakārtoja ceļa braucamo daļu.

Bet pusdienlaikā Tukuma novada Engures pagastā pēc ceļu satiksmes negadījuma ugunsdzēsēji atgāza smagās automašīnas piekabi uz riteņiem un no ceļa braucamās daļas novāca no tās izkritušos baļķus, lai varētu atjaunot satiksmi.

Savukārt divos naktī VUGD saņēma izsaukumu uz Aizkraukli, kur vieglā automašīna atradās uz kraujas malas un draudēja ieslīdēt Daugavā. Ugunsdzēsēji glābēji vieglo automašīnu novilka no kraujas malas un novērsa bīstamību.

Visvairāk avāriju - 65 - reģistrēts Rīgas reģionā, 12 avārijas notikušas Zemgalē, desmit Latgalē, astoņas Vidzemē. Savukārt Kurzemē ziņots par sešiem negadījumiem.

Astoņās avārijās cietuši kopumā deviņi cilvēki. Divi no cietušajiem bija velosipēdisti.

Ceļu satiksmes jomā pirmdien pieņemti 436 administratīvo pārkāpumu lēmumi, tajā skaitā 196 par ātruma pārsniegšanu un divi par agresīvu braukšanu. Visvairāk ātrumā pārkāpēju - 70 - konstatēts Vidzemē.

Savukārt par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā sākti trīs administratīvo pārkāpumu procesi un septiņi kriminālprocesi. Par braukšanu stiprā reibumā četriem autovadītājiem transportlīdzekļus konfiscēs, bet no trim piedzīs transportlīdzekļa vērtību.

Avens lūdzis sākt kriminālprocesu pret Braži par neslavas celšanu

vs.lv — Mon, 07 Jul 2025 17:22:00 +0300

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens lūdzis Valsts policijai sākt kriminālprocesu pret ārlietu ministri Baibu Braži (JV) par neslavas celšanu saistībā ar viņas izteikumiem laikrakstam "Diena".

Avens jau iepriekš bija izplatījis preses paziņojumu, kurā kritizēja Bražes izteikumus laikrakstam "Diena", jo politiķe, pēc viņa domām, nepamatoti viņu apsūdz koruptīvos sakaros ar Krievijas augstāko politisko vadību un naudas atmazgāšanā.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā Avena iesniegumā policijai viņš citē laikraksta publikācijā teikto: "Lai raksturotu, cik bīstama būtu Avena izņemšana no sankciju saraksta, ārlietu ministre "Dienai" īsi noskalda: "Viņš ir Putina privātais baņķieris. Tā ir Putina nauda, ko viņi atmazgā.""

Miljardieris norādījis, ka šādi Bražes izplatīti nepatiesi izdomājumi ceļ viņam neslavu. Avens iesniegumā klāsta, ka nekad neesot nodarbojies ne ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ne arī kādām citām noziedzīgām darbībām, un jo īpaši - Krievijas prezidenta Vladimira Putina interesēs.

Avens lūdzis policijai ierosināt kriminālprocesu saistībā ar publikācijā izteikto apgalvojumu, ka viņš ir Putina privātais baņķieris un nodarbojoties ar viņa naudas atmazgāšanu. Kriminālprocesu lūgts ierosināt atbilstoši Krimināllikuma pantam par neslavas celšanu un "noskaidrot vainīgās personas, saucot tās pie likumā noteiktās atbildības".

Jau vēstīts, ka pērn Eiropas Savienības Tiesa atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un viņa biznesa partnerim Mihailam Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām. Nedaudz vēlāk Latvija iesniedza apelācijas sūdzības Avena un Fridmana sankciju lietās.

Latvijas Tieslietu ministrija iepriekš pamatoja, ka, pieņemot sankcijas, gan par Avenu, gan Fridmanu bijuši gūti sākotnējie pierādījumi par aktīvi sniegtu materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.

Svētdien avārijās Latvijā cietuši 15 cilvēki, bet divi miruši

vs.lv — Mon, 07 Jul 2025 11:44:00 +0300

Svētdien Latvijā reģistrēti 89 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 15 cilvēki, bet divi cilvēki miruši.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts policija, vakar seši cilvēki cieta avārijās Rīgas reģionā, četri - Latgalē, trīs - Kurzemē, bet pa vienam - Zemgalē un Vidzemē. Četri no cietušajiem bija velosipēdisti, bet viens - elektroskrejriteņa vadītājs.

Avārija ar letālām sekām notikusi Latgalē, kur bojā gāja divi cilvēki. Saskaņā ar policijas informāciju ap plkst.15.15 Ludzas novada Isnaudas pagastā, uz Rēzeknes šosejas, nenoskaidrotos apstākļos notika sadursme starp automašīnu "Renault Megane Scenic" un motociklu "Honda". Notikuma vietā gāja bojā gan automašīnas, gan motocikla vadītājs.

Saistībā ar šo notikumu sākts kriminālprocess un turpinās izmeklēšana.

Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā policija vakar aizturējusi piecus vadītājus: pa diviem Rīgā un Vidzemē un viens Kurzemē. VIsi aizturētie vadītāji pie transportlīdzekļu stūres bija sēdušies tik nopietnā reibumā, ka viņiem piemērots kriminālsods, līdz ar to konfiscēs transportlīdzekli vai piedzīs transportlīdzekļa vērtību.

Savukārt par ātruma pārsniegšanu autovadītājiem vakar noformēti 242 protokoli.

Kopumā policija vakar noformējusi 469 protokoli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Latvijā trūkst pakalpojumu sintētisko opioīdu pārdozēšanas novēršanai

vs.lv — Mon, 07 Jul 2025 09:01:00 +0300

Latvija un Igaunija ir starp visvairāk skartajām Eiropas Savienības (ES) valstīm sintētisko opioīdu izplatības un ar tiem saistīto nāves gadījumu ziņā, taču Latvijā joprojām ir ierobežota ārstēšanas un palīdzības pieejamība, secināts Eiropas Savienības Narkotiku aģentūras (EUDA) veselības un drošības apdraudējuma novērtējuma ziņojumā.

Ziņojums veltīts spēcīgu sintētisko opioīdu - īpaši nitazēnu un karfentanila - pieaugošās pieejamības, lietošanas un ar to saistītā kaitējuma izvērtējumam Baltijas valstīs. Tajā uzsvērts, ka šīs vielas būtiski palielina narkotisko vielu izraisīto nāves gadījumu skaitu Baltijas valstīs, radot bažas par to, ka to spēcīgā iedarbība un pārdozēšanas risks varētu nodarīt vēl lielāku kaitējumu, ja to pieejamība un piekļūstamība palielināsies.

Secināts, ka ES valstu vidū ļoti spēcīgi sintētiskie opioīdi nesamērīgi ietekmē tieši Baltijas reģiona valstis. Piemēram, 2023.gadā visi karfentanila konfiskācijas gadījumi un 86% no ziņotajiem nitazēnu konfiskācijas gadījumiem bija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, veidojot 96% no kopējā visā ES konfiscētā nitazēnu apjoma.

Tāpat pieejamās aplēses liecinot, ka kopējais opioīdu lietošanas izplatības līmenis Latvijā un Lietuvā ir augstāks nekā vidēji ES, proti, 3 iedzīvotāji uz 1000 vecumā no 15 līdz 64 gadiem.

Piemēram, 2023.gadā nitazēni bija saistīti ar vismaz 150 nāves gadījumiem piecās ES valstīs, un 132 nāves gadījumi - 88% - bija Igaunijā un Latvijā.

Ziņojumā secināts, ka nelegālais opioīdu tirgus Baltijas reģionā ir būtiski mainījies. Kopš 2019.gada Igaunijā un Latvijā arvien vairāk identificēti nitazēni, un tiesu ekspertīzes un toksikoloģijas ziņojumos tos saista ar pieaugošu narkotisko vielu izraisītu nāves gadījumu skaitu.

Igaunijā un Latvijā nitazēni ir lielā mērā aizstājuši fentanilu un tā atvasinājumus, savukārt Lietuvā joprojām dominē karfentanils, atspoguļojot reģionālās atšķirības piegādē un izplatīšanā.

Tāpat turpina parādīties jauni sintētiskie opioīdi, tādējādi apliecinot tirgus spēju pielāgoties. Nelegālās tirdzniecības ceļi ir dažādi: nitazēni galvenokārt tiek iegūti no Ķīnas un tiek pārvadāti, izmantojot pasta un kurjeru pakalpojumus, savukārt karfentanils, visticamāk, nāk no Krievijas un tiek ievests Lietuvā pa sauszemes ceļiem.

Līdztekus ziņojumā secināts, ka Latvijā bāzētām noziedzīgajām grupām, šķiet, "esot nozīmīga loma sintētisko opioīdu nelegālajā tirdzniecībā un izplatīšanā, pateicoties ģeogrāfiskajam tuvumam ar Krieviju un saiknei ar tās organizētās noziedzības grupām". Tāpat pieaugošā digitālo platformu, tostarp šifrētu ziņojumapmaiņas lietotņu, nozīme vēl vairāk sarežģī tiesībaizsardzības iestāžu darbu šo pārkāpumu jomā.

Vienlaikus secināts, ka kaitējuma mazināšanas pakalpojumu pieejamība visā Baltijas reģionā joprojām ir ierobežota, un atsevišķas iedzīvotāju grupas nesaņem pakalpojumu pietiekamā apmērā. Piemēram, par nitazēnu konstatēšanu notekūdeņu analīzēs pastāvīgi ziņo Tallinā, savukārt Latvijas un Lietuvas galvaspilsētās netiek veikts pašvaldības notekūdeņu monitorings sintētisko opioīdu noteikšanai.

Vienlaikus, piemēram, opioīdu agonistu terapijas (OAT) un adatu un šļirču apmaiņas programmu aptvērums joprojām ir zems, jo īpaši ārpus pilsētām.

Piemēram, nalksolons ir zāles, kas palīdz atdzīvināt cilvēku, kurš ir pārdozējis opioīdus, piemēram, fentanilu vai heroīnu. To var viegli injicēt vai iepūst degunā, un tas aptur pārdozēšanas iedarbību, kamēr ierodas neatliekamā palīdzība.

Naloksona izplatīšana netiekot īstenota konsekventi, un Igaunija ir vienīgā valsts reģionā, kurā ieviesta oficiāla naloksona programma līdzņemšanai, kamēr Latvija un Lietuva galvenokārt paļaujas uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) intervencēm, secināts ziņojumā.

Līdz ar to, NMPD joprojām pirmie reaģē pārdozēšanas gadījumos. Šāda paļaušanās uz aprūpi pirms nonākšanas slimnīcā radot ievērojamu slogu dienestam, jo īpaši tāpēc, ka 2023.gadā nitazēni bija saistīti ar lielāko daļu narkotisko vielu izraisītu nāves gadījumu.

Fokusgrupas dalībnieki no Latvijas ziņojuši, ka nitazēni parasti tiek importēti no Ķīnas vai Indijas tīra pulvera formā un pēc tam atšķaidīti vietējai izplatīšanai.

Ziņojumā mudina ieviest uz pierādījumiem balstītu apmācību par profilaksi un reaģēšanu uz pārdozēšanu, tostarp pirmās palīdzības sniegšanu un naloksona ievadīšanu, ko var veikt garāmgājēji, jo īpaši augsta riska iedzīvotāju grupās.

Līdztekus ieteikts arī paplašināt ārstēšanas un kaitējuma mazināšanas pakalpojumu sniegšanu, tostarp OAT un naloksona izplatīšanu, lai palielinātu pieejamību un ģeogrāfisko tvērumu.

Ziņojumā pieminēts Rīgas mobilais metadona autobuss, kas esot "solis ārstniecības piekļuves uzlabošanā", tomēr pieejamo mobilo vienību skaits tiek vērtēts kā ierobežots.

Atzinīgi novērtētas monitoringa spējas ļoti spēcīgu sintētisko opioīdu atklāšanā. Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir uzlabojusi savas tiesu ekspertīzes spējas, 2022.gada vidū ieviešot jutīgāku analītisko aprīkojumu toksikoloģijas analīžu veikšanai, kas līdz 2023.gadam ļāva konstatēt nitazēnus 110 autopsijas gadījumos.

Šis ir pirmais EUDA veselības un drošības apdraudējuma novērtējuma ziņojums, kas tapis pēc aģentūras pilnvaru paplašināšanas 2024.gada jūlijā. Tas veidots kā pilotprojekts, lai pārbaudītu jaunus darba procesus un stiprinātu sadarbību ar valstu iestādēm, īpaši reaģējot uz pieaugošo risku, ko Baltijas reģionā radot ļoti spēcīgi sintētiskie opioīdi - nitazēni un karfentanils.

Ziņojuma mērķis ir informēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas atbildīgās iestādes un Eiropas politikas veidotājus par jauniem apdraudējumiem, vienlaikus sniedzot ieteikumus pierādījumos balstītai rīcībai.

Igaunijā pie Vilsandi salas avarējis helikopters

vs.lv — Sun, 06 Jul 2025 16:01:00 +0300

Igaunijā svētdien pie Vilsandi salas, rietumos no Sāmsalas, avarējis helikopters ar septiņiem cilvēkiem, kuri visi izglābti, paziņojušas varasiestādes.

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldei par avāriju tika paziņots plkst.11.15 un tā nekavējoties nosūtīja glābējus uz notikuma vietu.

Laikraksts "Õhtuleht" ziņoja, ka avārijas vietu pirmie sasniedza brīvprātīgie, kas uzņēma visus septiņus helikopterā esošos cilvēkus savā kuģī un nogādāja tuvējā ostā.

Helikopters "Airbus Helicopters H130" piederēja igauņu uzņēmumam "SilberAuto", vēstīja laikraksts.

Saskaņā ar portāla "flightrader24.com" publiskotajiem datiem, helikopters svētdienas rītā plkst.11.06 pacēlās gaisā no Vilsandi salas un plkst.11.08 iekrita jūrā uz ziemeļaustrumiem no salas.

Šausmas Rīgas gājēju pārejā: auto notriec vīrieti ar bērnu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 16:04:00 +0300

Sestdien, 5. jūlijā, ap plkst. 11.00 Rīgā uz Kalnciema ielas gājēju pārejā noticis smags ceļu satiksmes negadījums – automašīna notriekusi vīrieti ar bērnu.

Kā portālam bb.lv pastāstīja aculiecinieks, kurš ar notikušo dalījās, viņš nekavējoties izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību un policiju. Aculiecinieka automobilī esošais videoreģistrators fiksēja dramatisko notikumu.

Video redzams, kā trieciens no automašīnas gājējus paceļ gaisā. Vīrietis spēja pats piecelties un nekavējoties metās pie bērna, kurš cieta smagāk. Meitenīte, iespējams, cieta nopietnāk traumas dēļ mazā svara – viņa tika spēcīgi uzsviesta gaisā, un trieciena brīdī kritiens pret asfaltu bija smags.

Pašlaik nav oficiālas informācijas par cietušo veselības stāvokli. Notikuma vietā strādāja operatīvie dienesti, un notiek izmeklēšana. Policija aicina autovadītājus ievērot īpašu piesardzību pie gājēju pārejām.

Robežsargi novērsuši 18 personu mēģinājumu nelikumīgi iekļūt Latvijā

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 16:01:00 +0300

Robežsargi piektdien, 4.jūlijā, novērsuši 18 personu mēģinājumu nelikumīgi iekļūt Latvijā, aģntūrai LETA pavēstīja Valsts robežsardzē.

Piektdien, 4.jūlijā, Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts apmeklēja Daugavpils pārvaldes struktūrvienības - Šķaunes un Silenes robežuzraudzības nodaļas - un veica Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas apsekošanu, tostarp izmantojot helikopteru, lai pārraudzītu situāciju no gaisa.

Apsekošanas laikā valsts robežas tuvumā tika pamanītas vairākas personas, kuras, kā tika konstatēts, gatavojās nelikumīgi šķērsot valsts robežu no Baltkrievijas teritorijas. Nekavējoties tika aktivizēti reaģēšanas pasākumi, tādējādi izdevās novērst 18 personu mēģinājumu nelikumīgi iekļūt Latvijas un līdz ar to arī Eiropas Savienības teritorijā, min robežsardzē.

Pujāta vizītes mērķis bija izvērtēt robežuzraudzības situāciju uz vietas, pārliecināties par personāla gatavību un apzināt nepieciešamos uzlabojumus robežapsardzības stiprināšanai, ņemot vērā aktuālos riskus un drošības izaicinājumus uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

IDB aizdomās par bērnu pornogrāfijas apriti aizturējis IeVP amatpersonu

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 12:19:00 +0300

Iekšējās drošības birojs (IDB) jūlija sākumā aizdomās par bērnu pornogrāfiju saturošu materiālu apriti aizturējis Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonu, aģentūru LETA informēja IDB.

Kriminālprocesā veiktas procesuālās darbības aizturētās personas dzīvesvietā, kur atrasti un izņemti priekšmeti, kas var būt saistīti ar izmeklējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

IeVP amatpersonai piemērots aizdomās turētās personas statuss un drošības līdzeklis - apcietinājums.

IDB norāda, ka iespējamais noziedzīgais nodarījums atklāts sadarbībā ar IeVP.

Izmeklēšanas interesēs šobrīd papildu informācija netiek sniegta.

Birojā atgādina, ka persona uzskatāma par nevainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

IDB ir iekšlietu ministra tiešā pārraudzībā esoša iestāde, kuras uzdevums ir atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījušas Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu un IeVP amatpersonas, kā arī ar vardarbību saistītus nodarījumus, ja tos, pildot dienesta pienākumus, izdarījuši pašvaldību un ostas policijas darbinieki.

Jūrmalā upē noslīcis jaunietis

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 11:11:00 +0300

Piektdien, 4.jūlijā, Jūrmalā, Lielupē, noslīcis jaunietis, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukumu par slīkstošu cilvēku Rīgas ielā VUGD saņēma plkst.16.40. Ierodoties notikuma vietā, noskaidrots, ka peldēties devušies divi jaunieši, tostarp viens ticis krastā saviem spēkiem, bet otrs pazudis zem ūdens.

Glābšanas darbos piesaistīti plaši glābēju, pašvaldības policijas resursi, kā arī ūdenslīdēji, kuri cilvēku atrada un nogādāja krastā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi pēcāk konstatēja jaunieša nāvi.

Tāpat piektdien īsi pēc plkst.15 glābēji devās uz Cēsu novada Drabešu pagastu, kur upē bija apgāzusies laiva ar trim cilvēkiem. Cilvēki saviem spēkiem bija nokļuvuši līdz tuvākajam stāvkrastam un gaidīja palīdzību. Glābēji, izmantojot laivu, cilvēkus nogādāja krastā. Pēc aptuveni stundas darbs notikuma vietā noslēdzās.

VUGD atgādina, ka neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem.

Šogad glābēji no ūdenstilpnēm izcēluši kopumā 63 noslīkušus cilvēkus.

Lai izvairītos no traģiskiem negadījumiem, VUGD aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un ievērot drošības padomus, atpūšoties pie ūdens un peldoties.

Savukārt naktī uz sestdienu uz Jelgavas šosejas (A8) avarēja vieglā automašīna. VUGD izsaukumu uz negadījumu saņēma plkst.4.10. Glābēji no automašīnas atbrīvoja divus cilvēkus, kurus, izmantojot imobilizācijas dēli, nogādāja līdz NMPD mediķiem. Plkst.4.56 darbs notikuma vietā noslēdzās.

Kopumā pagājušajā diennaktī VUGD saņēma 58 izsaukumus. No saņemtajiem izsaukumiem 15 bija uz ugunsgrēku dzēšanu, tostarp vienu meža ugunsgrēku, 24 - uz glābšanas darbiem, bet 19 izsaukumi bija maldinājumi.

Ugunsgrēkā Raunas pagastā piektdien cietuši četri bērni

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 10:39:00 +0300

Ugunsgrēkā Smiltenes novada Raunas pagastā piektdien, 4.jūlijā, cietuši četri bērni, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Ugunsgrēks bija izcēlies dārza mājā 10 kvadrātmetru platībā. Izsaukums saņemts piektdien, 4.jūlijā, plkst.17.36.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēkā cieta četras nepilngadīgas personas, kuras nodotas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Darbs notikuma vietā noslēdzies plkst.18.19.

Avens pārliecināts, ka izpildījis visus kritērijus sankciju noņemšanai

vs.lv — Fri, 04 Jul 2025 12:26:00 +0300

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir pārliecināts, ka izpildījis visus kritērijus, lai uz viņu vairs neattiecinātu Eiropas sankcijas, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda viņa pārstāvji.

Latvijas Televīzija vēstīja, ka Eiropas Savienības (ES) Tiesa lems par Krievijas oligarhu vieglāku pakļaušanu sankcijām. Cenšoties apstrīdēt savu iekļaušanu ES sankciju sarakstos, piecās lietās minēts kritērijs "G", kas ir tā sauktais "oligarhu kritērijs".

Patlaban, ja uzņēmējs ir vadošs kādā ekonomiskā sektorā un ES Padome var pierādīt, ka šim uzņēmējam ir būtiska loma šī sektora darbībā, un šis sektors dod būtisku pienesumu Krievijas budžetam, tad šādas personas iekļaušana sarakstā un līdz ar to līdzekļu iesaldēšana un pārvietošanās brīvības ierobežošana ir pamatota, jo tas var ietekmēt tos līdzekļus, kas Krievijas valdībai ir pieejami karadarbībai.

Runājot par kritēriju "G" - uzņēmēja iesaisti nozīmīgā ekonomiskā darbībā Krievijā, Avens apgalvo, ka viņš esot pārdevis visus savus Krievijas aktīvus, dzīvojot Latvijā un ar nekādu biznesu Krievijā nenodarbojoties. Sekojoši Avens domā, ka viņš ir izpildījis pilnīgi visus kritērijus, ko apliecinot arī senāks ES tiesas lēmums.

LETA jau rakstīja, ka ES sankcijām pakļauto personu sarakstā ir Krievijas miljardieris, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātājs Mihails Fridmans, Avens, Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins un vairāk nekā 2000 citas personas.

Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES. Savukārt Avenam, kurš ir arī Latvijas pilsonis, Latvijā pieder īpašumi. Viņu ES iekļāva sankciju sarakstā kā vienu no Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem, ar kuriem viņš regulāri konsultējas un kurš nerīkojas neatkarīgi no prezidenta. Avens un Fridmans esot dažādi pūlējušies panākt Rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju.

2025.gada februārī masu mediji vēstīja, ka Fridmans un Avens 2024.gadā pārdevuši sev piederošās akcijas Krievijas bankā "Alfa Bank" savam partnerim Andrejam Kosogovam. Tāpat Fridmans un Avens pārdevuši akcijas apdrošināšanas uzņēmumā "AlfaStrahovanie".

Kā vēstīja laikraksts "Financial Times", abi miljardieri cerēja, ka šo akciju pārdošana palīdzēs apstrīdēt viņiem noteiktās ES sankcijas. Avenam un Fridmanam noteiktas ne tikai ES, bet arī ASV, Lielbritānijas un citu valstu sankcijas.

Tāpat vēstīts, ka pērn ES Tiesa atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām. Nedaudz vēlāk Latvija iesniedza apelācijas sūdzības Avena un Fridmana sankciju lietās.

PTAC piemērojis 295 000 eiro sodu nebanku kreditētājam "ViziaFinance"

vs.lv — Thu, 03 Jul 2025 17:35:00 +0300

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 295 000 eiro sodu AS "DelfinGroup" grupas uzņēmumam SIA "ViziaFinance" par negodīgu komercpraksi, liecina PTAC publiskotā informācija.

PTAC secinājusi, ka "ViziaFinance" ilgstošā laika periodā ir īstenojusi profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, būtiski negatīvi ietekmējot patērētāja ekonomisko rīcību.

"ViziaFinance" pieļāvusi būtisku pārkāpumu, neievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto pienākumu, proti, veicot patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu, uzņēmums neieguva informāciju par patērētāja esošajām saistībām un ikmēneša maksājumiem no visiem kredītinformācijas birojiem, tādējādi nesaņemot pilnu informāciju un nepienācīgi izvērtējot patērētāju spēju atmaksāt kredītu, radot stāvokli, ka kredīti tika izsniegti daļai tādu patērētāju, kuriem tos nedrīkstēja izsniegt, un ļaujot daļai no patērētāju uzņemties pārmērīgas kredītsaistības.

PTAC lēmumā teikts, ka "ViziaFinance" rīcība ir klasificējama kā "smags pārkāpums". Tam ir būtiska ietekme uz patērētāju kolektīvajām interesēm, jo "ViziaFinance" ir nozīmīgs kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs. Tāpat ir īstenota negodīga komercprakse, kas skar vai var skart plašu patērētāju loku.

PTAC norāda, ka pārkāpumi īstenoti vairāk nekā sešu gadu garumā pēc normas spēkā stāšanās 2019.gada 1.janvārī un vairāk nekā četrus gadus kopš PTAC aicināja "ViziaFinance" mātesuzņēmumu "DelfinGroup" pārliecināties, ka savā kredītinformācijas birojā iegūst ziņas arī par datiem no citiem kredītinformācijas birojiem.

PTAC uzlikusi "ViziaFinance" pienākumu izbeigt lēmumā konstatēto negodīgu komercpraksi, un nodrošināt, ka pirms kredīta izsniegšanas tiek saņemti un izvērtēti dati par patērētāja saistībām no visiem kredītinformācijas birojiem. Tāpat uzņēmumam uzlikts sods 295 000 eiro apmērā.

Attiecīgo PTAC lēmumu "ViziaFinance" var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā.

"ViziaFinance" pārstāvji aģentūrai LETA norāda, ka par PTAC piespriesto sodu saistībā ar kredītvēstures iegūšanas procesu uzņēmums ir nepatīkami pārsteigts vairāku iemeslu dēļ. Līdz šim uzņēmums jau bija ciešā saziņā ar PTAC par šo jautājumu, skaidrojot, ka klientu maksātspējas un saistību izpildes pārbaudei strādā ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) informāciju un AS "Crefo birojs" datiem, šī brīža normatīvajam regulējumam neuzliekot nepārprotamu pienākumu izmantot visus kredītinformācijas birojus. Turklāt uzņēmums ir vairākkārtīgi PTAC aicinājis sakārtot "esošo bardaku" ar kredītvēstures datubāzēm, jo šobrīd ir būtiskas atšķirības, kā kredītdevēji ziņo par klientiem izsniegtajiem kredītiem.

"Ir nesaprotami, kāpēc PTAC, kas ir lietas kursā par sistēmiskajām problēmām, un kā jomas uzraugs, kas līdz šim nebija iebildis pret uzņēmuma īstenoto pieeju kredītvēstures informācijas iegūšanā un bija par to informēts, nāk klajā ar nesamērīga soda piemērošanu," norāda uzņēmumā.

"ViziaFinance" pārstāvji pauž, ka PTAC izvēlas "neredzēt" problēmu. Uzņēmuma ieskatā konceptuālas datubāžu problēmas un nepilnvērtīgu regulējumu nevar labot ar atsevišķu komersantu sodīšanu. Uzņēmums pēc būtības PTAC interpretācijai par tiesību normām attiecībā uz kredītvēstures iegūšanu nepiekrīt, un ir aicinājis pilnveidot arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Uzņēmumā arī uzsver, ka tas ir ieinteresēts, lai patērētāji sniegtu precīzu un pilnīgu informāciju par savu kredītvēsturi, jo uzņēmuma interesēs nav izsniegt kredītus klientiem, kuri nespēs izpildīt saistības, kas likumsakarīgi varētu radīt zaudējumus uzņēmumam.

"ViziaFinance" pirms aizdevuma izsniegšanas atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam pārbauda personas kredītvēsturi un ienākumus. Klienta norādītie ienākumi tiek pārbaudīti, iegūstot informāciju no VID vai patērētāja maksājuma konta izraksta. Savukārt klienta norādītās ikmēneša kredītsaistības tiek salīdzinātas ar datiem no "Crefo biroja", kas apkopo informāciju no kredītu sniedzējiem.

"ViziaFinace" uzskata, ka valstiskā līmenī ir nepieciešama kredtīvestures iegūšanas procesa pilnveidošana, lai tā tiktu veikta jēgpilni, vienlīdzīgi, korekti un taisnīgi. Uzņēmumā uzskata, ka šobrīd ir būtiskas atšķirības, kā kredītdevēji nodod kredītinformācijas birojiem datus. Piemēram, "ViziaFinance" nodod datus diviem birojiem, kamēr citi - tikai vienam. Tāpat uzņēmums to dara vienas dienas laikā pēc kredīta izsniegšanas, bet banku sektora pārstāvji to dara būtiski garākos termiņos, kas arī rada nesakritību pilnā informācijas ainā par personu kredītsaistībām.

"ViziaFinance" uzsver, ka vairāku mēnešu diskusijās ar PTAC un Ekonomikas ministriju ir iesnieguši arī savus priekšlikumus, kā būtu jāsakārto datubāžu izmantošana Latvijā. Uzņēmuma ieskatā būtu jāizvēlas starp diviem iespējamajiem risinājumiem - noteikt pienākumu visiem kredītu devējiem nodot kredītsaistību informāciju visiem Latvijā strādājošajiem kredītinformācijas birojiem vai sākt strukturālas izmaiņas, ieviešot vienotu datubāzi Latvijas Bankas pakļautībā, kas apkopotu informāciju par personu kredītvēsturi gan no bankām, gan citiem patērētāju kreditētājiem, kā tas ir Lietuvā un daudzās citās Eiropas valstīs.

Kā trešo iespēju "ViziaFinance" norāda Igaunijas šobrīd izvēlēto ceļu, kad zem atbildīgās valsts iestādes publiskā iepirkuma ceļā tiks izvēlēts viens kredītinformācijas birojs, kurš nodrošinās vienotas datubāzes esamību.

"ViziaFinance" nav saprotams, kāpēc datubāžu jautājumu nevar sakārtot pēc modeļa, kas jau darbojas Lietuvā, vai pēc modeļa, kas šobrīd tiks ieviests Igaunijā, vai paredzot to, ka visi kredītu devēji ziņo informāciju visiem datubāžu uzturētājiem, lai nerastos situācija, kad dati ir fragmentēti, neaktuāli un pretrunīgi, min kompānijā.

Uzņēmums iepazīsies ar PTAC lēmumu, un to apstrīdēs administratīvajā tiesā.

"ViziaFinance" apgrozījums 2024.gadā bija 12,38 miljoni eiro un peļņa - 3,24 miljoni eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 569 148 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "ViziaFinance" vienīgā īpašniece ir "DelfinGroup".

Savukārt "DelfinGroup" koncerna ieņēmumi 2024.gadā bija 63 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2023.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 12% un sasniedza 7,4 miljonus eiro.

Kompānija "DelfinGroup" reģistrēta 2009.gadā. Līdz 2012.gada jūnija beigām kompānija strādāja ar nosaukumu "Lombards24.lv", bet tad mainīja nosaukumu uz "ExpressCredit". Savukārt par "DelfinGroup" kompānija pārtapa 2020.gada februāra sākumā. Uzņēmums strādā ar zīmoliem "Banknote" un "Vizia".

"DelfinGroup" akcionāri ir Aigaram Kesenfeldam piederošā "Alppes Capital" (18,35% ), Agrim Evertovskim piederošās SIA "EC Finance" (18,81%) un SIA "AE Consulting" (8,9%), Lindai Kesenfeldei piederošā "Curiosity Capital" (4,86%) un SIA "LK Investments" (4,9%). Kesenfeldu ģimenes SIA "L24 Finance" pieder vēl 0,26% "DelfinGroup" akciju.

Kompānijas akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Dobeles tiesa par kucēna nogalināšanu piespriež trīs mēnešus cietumā

vs.lv — Thu, 03 Jul 2025 14:12:00 +0300

Zemgales rajona tiesa Dobelē kādam vīrietim par kucēna nogalināšanu piespriedusi brīvības atņemšanu uz trim mēnešiem un probācijas uzraudzību uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, atņemot arī tiesības uz visu sugu dzīvnieku turēšanu uz trīs gadiem, aģentūru LETA informēja prokuratūra.

Pateicoties sociālā tīkla "Reddit" lietotāju uzņēmībai un nevienaldzīgai attieksmei, tika savākti pietiekami pierādījumi, un prokurors lietu aprīlī nodeva tiesai.

2024.gada ziemā "Reddit" lietotājs ar segvārdu "heil_cheese" publicēja fotogrāfiju, kurā redzams kucēna līķis guļam sniegā, asiņu peļķē.

Tāpat attēlā bija redzams uz augšu pacelts īkšķis, ko var uzskatīt par attieksmes paušanu par izdarīto. Sarakstē ar kādu lietotāju, vīrietis atzina, ka kucēnu nogalinājis.

Sarakstēs ar citiem lietotājiem apsūdzētais interesējās par to, kāds varētu būt sods par šādu nodarījumu, kā arī neslēpa suņa nogalināšanas iemeslu un plānus pamest Latviju. Vīrietis esot nolēmis suni brutālā veidā nogalināt un to publicēt internetā, jo suns esot izvēmies viņa mašīnā.

Tāpat apsūdzētais bija atklājis personīgas detaļas, kas deva iespēja viņu identificēt un noskaidrot iespējamo atrašanās vietu.

Zolitūdē aiztur bēgošu vadītāju bez tiesībām un ar Igaunijas numurzīmēm

vs.lv — Thu, 03 Jul 2025 13:42:00 +0300

Pašvaldības policisti Zolitūdē aiztur bēgošu vadītāju bez tiesībām un ar Igaunijas numurzīmēm, aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības policija.

Otrdien, patrulējot Zolitūdes apkaimē, policistu uzmanību piesaistīja kāds "Volvo" markas spēkrats ar Igaunijas transportlīdzekļu numura zīmēm. Tā vadītājs vairākkārt pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā likumsargi lūdza vadītājam automašīnu apturēt.

Veicot pārrunas ar vadītāju un izskaidrojot apturēšanas iemeslu, vīrietis strauji aizcirta automašīnas durvis un sāka bēgšanu.

Taču bēgšana neturpinājās ilgi - pēc neilga brīža vadītājs sadūrās ar gājēju ietvi un nekavējoties pameta transportlīdzekli. Lai novērstu atkārtotus bēgšanas mēģinājumus, policisti vīrieti aizturēja.

Ņemot vērā notikušo, uz notikuma vietu tika izsaukta Valsts policijas ekipāža, kas pārņēma darbu turpmāko procesuālo darbību veikšanai.

Pārbaudot personas datus, konstatēts, ka likumpārkāpējam nav autovadītāja apliecības. Savukārt, veicot automašīnas datu pārbaudi, likumsargi atklāja, ka transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes nav atbilstošas konkrētajam spēkratam.

Zukuls: Pirmajā pusgadā 1055 gadījumos muita liegusi pārvietot preces

vs.lv — Thu, 03 Jul 2025 10:33:00 +0300

Muita saistībā ar noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju šogad pirmajā pusgadā 1055 gadījumos ir liegusi pārvietot preces eksportā vai importā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš arī norādīja, ka savukārt triju gadu laikā kopš pret Krieviju un Baltkrieviju ir noteiktas sankcijas kopumā apmēram 8500 reižu eksporta un importa jomā ir apturēta muitas procedūra.

"Proporcija ir krietni par labu eksportam," sacīja Zukuls, piebilstot, ka no 10 gadījumiem deviņi ir saistīti ar mēģinājumiem preces izvest uz Krieviju vai Baltkrieviju.

Uz Krieviju un Baltkrieviju pamatā tiek mēģināts izvest elektroierīces, rezerves daļas, kā arī dažādus materiālus. Vienlaikus no sankcijām pakļautajām valstī galvenokārt tiek mēģināts ievest koksni un koka izstrādājumus, tostarp finieri un saplāksni, minēja Zukuls.

Viņš piebilda, ka sankcijas tiek mēģināts apiet, deklarējot preces ar citu kodu, norādot nepatiesu informāciju par preču saņēmēju vai preču nosūtītāju, kā arī slēpjot sankcijām pakļautās preces kravās ar precēm, kuras ir atļauts pārvietot.

Zukuls arī sacīja, ka šogad sākti apmēram 100 kriminālprocesi par sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju pārkāpšanu, kā arī kopš šā gada 10.jūnija tiek piemēroti administratīvie procesi un līdz šim ir ierosinātas apmēram 20 lietas.

Polijas policija likvidējusi ukraiņu bandu, kas darbojusies arī Latvijā

vs.lv — Wed, 02 Jul 2025 15:32:00 +0300

Polijas policija likvidējusi "nežēlīgu ukraiņu bandu", kas Polijā un Latvijā nodarbojusies ar afrikāņu migrantu nolaupīšanu, lai pieprasītu izpirkumu, draudot ar upuru noslepkavošanu un to orgānu pārdošanu, raksta Polijas mediji.

Operācijā, kuru vadīja Polijas Centrālais izmeklēšanas birojs (CBSP), aizturēti četri aizdomās turamie. Operācija tika sākta pēc tam, kad diviem etiopiešiem, kurus noziedznieki turēja ieslodzījumā Polijas rietumos, izdevās izbēgt.

Nolaupītāji savus upurus izģērbuši, sasējuši un pārvešanai ievietojuši automašīnas bagāžniekā. Abiem upuriem izdevies izbēgt 14.jūnijā.

Polijas policija ātri identificējusi aizdomās turamos, kas izrādījušies ukraiņu imigranti, kuri valstī ieradušies pirms dažiem gadiem. Kamēr ritēja izmeklēšana, noziedznieki jau devušies uz Lietuvu.

Varasiestādes uzskata, ka tā pati noziedznieku banda vainojama dažas dienas vēlāk notikušā vardarbīgā nolaupīšanā Latvijā. 24.jūnijā tikuši nolaupīti trīs Mali pilsoņi, kas esot turēti līdzīgos apstākļos. Viens no upuriem ticis piesiets pie koka un sists ar koka nūju. Videoieraksts, kurā redzama spīdzināšana, nosūtīts upura ģimenei, pieprasot izpirkumu, teikts policijas paziņojumā.

Poļu laikraksts "Rzeczpospolita" vēsta, ka banda nodarbojusies arī ar nelegālo imigrantu kontrabandu uz Rietumeiropu, transportējot tos uz Vāciju, Lielbritāniju un citām valstīm.

"Grupējums acīmredzami saprata, ka var nopelnīt divkārt, migrantus nolaupot un pieprasot no viņu ģimenēm izpirkumu," laikrakstam izteicies kāds policists.

25.jūnijā noziedznieki atgriezušies Polijā un trīs no tiem policija, kuru atbalstīja pretterorisma vienība, pārtvēra uz lielceļa netālu no Ostrovas Mazoveckas valsts ziemeļrietumos. Ceturtais bandas loceklis tika aizturēts Skvežinā Polijas rietumos.

Trīs aizdomās turamajiem piemērots pirmstiesas apcietinājums, pamatojoties uz apsūdzībām par dalību organizētā noziedzīgā grupā un cilvēku nolaupīšanu, lai pieprasītu izpirkumu, un par robežas nelegālas šķērsošanas organizēšanu.

Ceturtajam aizdomās turamajam, kas piedalījies nelegālo imigrantu transportēšanā, piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

OCTA apdrošināšana iegādāta apmēram piektdaļai elektroskrejriteņu

vs.lv — Mon, 30 Jun 2025 19:36:00 +0300

Dienu pirms stājas spēkā prasība par obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu elektriskajiem skrejriteņiem, tā iegādāta vien 19,7% fiziskām personām piederošu transportlīdzekļu, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA).

Latvijā ir reģistrēti kopumā 27 400 elektriskie skrejriteņi, un OCTA apdrošināšana iegādāta 14 147 no tiem, kas ir 51,6% no visiem reģistrētajiem.

Tostarp fiziskām personām reģistrēti 16 342 elektriskie skrejriteņi, bet juridiskām personām - 11 058.

LAA informēja, ka šobrīd noslēgti OCTA apdrošināšanas līgumi par 3217 fiziskām personām piederošiem elektriskajiem skrejriteņiem, tātad 19,7%.

Savukārt juridiskas personas šobrīd noslēgušas OCTA apdrošināšanas līgumus par 10 930 elektriskajiem skrejriteņiem jeb 98,8%.

Jau ziņots, ka OCTA apdrošināšanas polise no 1.jūlija būs nepieciešama arī elektriskajiem skrejriteņiem, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Prognozēts, ka elektroskrejriteņiem OCTA polise, līdzīgi kā patlaban mopēdiem, varētu izmaksāt no 24 līdz 50 eiro gadā.

Ministrijā atgādina, ka elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta, un to veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tādējādi ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem piedalīties ceļu satiksmē ir aizliegts. Elektroskrejriteņu obligāta reģistrācija attiecas arī uz pašizgatavotiem vai pārbūvētiem elektroskrejriteņiem.

Vēja lauzti koki vietām bloķējuši satiksmi, bet dažviet uzkrituši uz automašīnām

vs.lv — Sun, 29 Jun 2025 16:29:00 +0300

Svētdien vēja lauzti koki vietām bloķējuši satiksmi, bet divos gadījumos bija uzkrituši uz automašīnām, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Līdz plkst.15.30 dienests saņēmis vairāk nekā 70 izsaukumus, kur bija nepieciešams likvidēt vēja radītos postījumus.

Pārsvarā visos gadījumos koki nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, bloķējot satiksmi.

Divos izsaukumos - Maija ielā Rēzeknē un Rēzeknes novada Audriņu pagastā koki bija nolūzuši uz vieglās automašīnas.

Visvairāk izsaukumu saņemts Vidzemē - 35, pārsvarā Gulbenes un Madonas novados. Pierīgā saņemti 12 izsaukumi, Latgalē - 11, Zemgalē - pieci, bet Kurzemē - divi.

Vēl vairākos izsaukumos dienesta palīdzība nebija nepieciešama, vai vēja seku likvidēšanas darbus veica brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Ap plkst.14.30 VAS "Latvijas valsts ceļi" ziņoja, ka nokritis koks uz autoceļa Ērgļi-Drabeši, tāpēc apgrūtināta satiksme. Aptuveni stundu nokrituša koka dēļ svētdien bija aizšķērsota arī viena Bauskas šosejas josla.

LETA jau vēstīja, ka līdz svētdienas vakaram vēja dēļ sinoptiķi izsludinājuši dzelteno brīdinājumu. Prognozēts, ka tas brāzmās sasniegs līdz 20 metriem sekundē. Sinoptiķi brīdina, ka nolauzti koku zari, nefiksēti priekšmeti vai atlūzas var tikt nestas pa gaisu. Iespējami lokāli elektroapgādes traucējumi, kā arī var būt apgrūtināti braukšanas apstākļi.

Tiesībsargs: Likumos trūkst vienotas pieejas diskriminācijas jautājumā

vs.lv — Fri, 27 Jun 2025 21:01:00 +0300

Diskriminācijas kritēriju sadrumstalotība un vienotas pieejas trūkums diskriminācijas veidiem Latvijas tiesību aktos var radīt problēmas to piemērošanā, tā pētījumā "Diskriminācijas situācija Latvijā" secinājis Tiesībsarga birojs.

Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves skaidro, ka pētījuma mērķis bija analizēt normatīvo bāzi, kurā paredzēta aizsardzība diskriminācijas gadījumos, nevis to, cik lielā mērā Latvijā diskriminētas dažādas sabiedrības grupas. Vienlaikus birojs vēlējās arī saprast, kādas ir iespējas diskriminācijai visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām pastāvēt par savām tiesībām.

Pētījumā kopumā konstatēti 34 dažādu jomu likumi, kuros nostiprināts diskriminācijas aizliegums, turklāt atšķirīgos likumos iekļauti dažādi diskriminācijas kritēriji. Šobrīd Latvijas normatīvajos aktos atrunāti 28 diskriminācijas kritēriji. Visbiežāk pieminētie diskriminācijas kritēriji ir dzimums, kas atrunāts 27 likumos, kā arī rase un ādas krāsa, un reliģiskā pārliecība - 26 likumos, un politiskā pārliecība - 21 likumā.

Savukārt likumi ar lielāko ietverto diskriminācijas kritēriju klāstu ir Advokatūras likums - 16 diskriminācijas kritēriji, Darba likums un likums "Par policiju" - 15 kritēriji, Valsts drošības iestāžu likums un Bērnu tiesību aizsardzības likums - 14 kritēriji.

Secināts, ka diskriminācijas veidu atspoguļojums dažādos likumos ir formulēts atšķirīgi. "Dažādi diskriminācijas kritēriji dažādās jomās var radīt grūtības diskriminācijas principa izpratnē un piemērošanā. Redzams, ka diskriminācija invaliditātes dēļ vienā jomā ir aizliegta, savukārt, citā - nav," piebilst Ilves.

Kā piemēru birojā min nodarbinātības jomu - Darba likums paredz aizsardzību diskriminācijas aizlieguma pārkāpumā invaliditātes dēļ. Tikmēr Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums neiekļauj invaliditāti kā vienu no diskriminācijas aizlieguma kritērijiem.

Pētījumā secināts, ka publiskajā telpā diskriminācijas jēdziens bieži tiek jaukts ar citiem negatīviem sociāliem vai psiholoģiskiem pārdzīvojumiem, piemēram, subjektīvu netaisnības izjūtu. Tādējādi nepieciešama sabiedrības izglītošana par to, kas ir diskriminācija, un uzmanība jāpievērš precīzai terminoloģijai medijos, uzsver Tiesībsarga birojā.

Pētījumā iesaistīto ekspertu vērtējumā svarīgāk par jaunu diskriminācijas kritēriju ieviešanu normatīvajā regulējumā ir precizēt netiešās diskriminācijas jēdzienu, nodrošināt vienotu normu piemērošanu un stiprināt Tiesībsarga biroja kapacitāti un koordinējošo lomu.

Eksperti norāda, ka jāaktualizē arī vecuma diskriminācijas problemātika dažādās jomās, īpaši senioru diskriminācija nodarbinātībā, kā arī jāaktualizē cilvēku ar dažāda veida invaliditāti fiziskās un digitālās piekļūstamības jautājums, kā arī diskriminācija veselības aprūpē pēc cilvēku sociālās izcelsmes un stāvokļa.

KP piemērojusi 26 800 eiro sodu Rēzeknes uzņēmumam "Siltumtehserviss"

vs.lv — Fri, 27 Jun 2025 18:55:00 +0300

Konkurences padome (KP) piemērojusi 26 786 eiro sodu Rēzeknes uzņēmumam SIA "Siltumtehserviss" par procesuāliem pārkāpumiem, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka KP 2024.gada 26.septembrī ierosināja lietu par iespējamu karteļa vienošanos "Siltumtehservisa", SIA "Apkure IM", SIA "Alpex", SIA "Infrakom" un SIA "Adapteris" darbībās.

Lai iegūtu lietā nepieciešamo pamatinformāciju un pierādījumus, KP amatpersonas Valsts policijas klātbūtnē un ar Rīgas pilsētas tiesas atļauju pērn oktobrī veica procesuālas darbības "Siltumtehservisa" juridiskajā adresē Rēzeknē un kompānijas telpās Rīgā.

Izvērtējot "Siltumtehservisa" rīcību procesuālo darbību laikā, KP ierosināja procesuālā pārkāpuma lietu par uzņēmuma iespējami pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, proti, kompānijas valdes locekļa Maksima Aitova neierašanos procesuālo darbību veikšanas vietā Rēzeknē un elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto ziņu jeb datu dzēšanu.

KP lēmumā teikts, ka atbilstoši Konkurences likumam KP, veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot šā likuma pārkāpumus un nodrošinot savu lēmumu izpildi, ir tiesīga, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības un šā tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajos transportlīdzekļos un citos kustamos un nekustamos objektos, atverot tos un tajos esošās glabātavas, veikt šo objektu un tajos esošo glabātavu piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tostarp elektroniskās informācijas sistēmā - datoros, disketēs un citos informācijas nesējos - saglabāto ziņu jeb datu apskati.

Pārmeklēšanas un apskates laikā KP amatpersonas, cita starpā, ir tiesīgas iepazīties ar dokumentos un elektroniskās informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tostarp arī ar komercnoslēpumu saturošu informāciju, kā arī veikt elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto datu izdrukāšanu vai ierakstīšanu elektroniskās informācijas nesējos.

KP lēmumā teikts, ka KP amatpersonām procesuālo darbību laikā pie "Siltumtehservisa" bija tiesības iegūt pierādījumus, lai noskaidrotu, vai "Siltumtehserviss" un "Apkure IM", kā arī "Adapteris", "Alpex" un "Infrakom" ir savstarpēji apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju un neatļauti vienojušies par dalības noteikumiem iepirkumos par remonta un būvniecības darbu veikšanu inženierkomunikāciju tīklos, tostarp iesniedzot savstarpēji saskaņotus piedāvājumus.

Lēmumā skaidrots, ka, kompānijai esot informētai un saprotot tās tiesības un pienākumus procesuālo darbību laikā, procesuālo darbību tvērumu un meklējamās informācijas saturu, procesuālo darbību laikā tika dzēstas "Siltumtehservisa" valdes locekļa Aitova "WhatsApp" sarakstes ar citu pamatlietas dalībnieku pārstāvjiem. Šādas "Siltumtehservisa" darbības KP ieskatā ir vērtējamas kā apzināta rīcība, kas vērsta uz izmeklēšanas kavēšanu.

Savukārt "Siltumtehserviss" savā KP iesniegtajā viedoklī norādījis, ka nav konstatējams, ka jebkādas ziņas attiecīgajā sarakstē būtu dzēstas, un nav norādīts uz objektīviem apstākļiem vai pierādījumiem, kuri apstiprina KP norādīto apgalvojumu par ziņu dzēšanu.

Uzņēmumā norādīts, ka nav iespējams konstatēt, kurā datumā un tieši kādas ziņas it kā tika dzēstas, lai vērtētu jautājumu, vai iespējamā ziņu dzēšana ir notikusi procesuālo darbību veikšanas brīdī vai brīdī, kad attiecībā pret "Siltumtehservisu" vispār būtu sākta pamatlieta vai veikta jebkāda procesuālā darbība, lai vērtētu to kā izmeklēšanas kavēšanu vai pretdarbību.

KP vērš uzmanību, lai sauktu pie atbildības par Konkurences likumā paredzēto procesuālo pārkāpumu, nav nozīmes tam, kāda informācija ir dzēsta, bet gan faktam, ka tirgus dalībnieks nav izpildījis tam noteikto pienākumu nodrošināt KP amatpersonām piekļuvi neizmainītām un nedzēstām elektroniskās informācijas sistēmā saglabātajām ziņām un tā rezultātā noteiktā termiņā sniegt pilnīgu un patiesu informāciju.

KP uzņēmumam piemērojusi sodu 0,8% apmērā no 2024.gada apgrozījuma.

KP lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Siltumtehserviss" 2024.gadā strādāja ar 3,348 miljonu eiro apgrozījumu un guva 657 498 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 1997.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Aitovs (89,98%) un Oļegs Skurjats (10,02%).

85% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar krāpniekiem (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 27 Jun 2025 13:04:00 +0300

Сilvēki šo stāvokli raksturo kā atrašanos it kā hipnozes varā vai kā "tuneļa redzi".

Finanšu krāpnieki ir nopietns un pieaugošs apdraudējums visai sabiedrībai, un, lai gan krāpnieku mērķis ir apkrāpt iespējami plašu sabiedrības daļu, bankas pieredze liecina, ka noteiktos krāpšanas veidos īpaši ievainojama ir tieši iepriekšējā paaudze. Seniori bieži vien ir atsaucīgāki un labprāt iesaistās sarunās vai arī ir pārāk pieklājīgi, lai nomestu klausuli nevēlamai sarunai, tādējādi kļūstot par vieglāku mērķi garnadžiem. Krāpnieki izliekas par banku vai valsts iestāžu darbiniekiem vai stāsta, ka ir nepieciešams steidzami palīdzēt avārijā iekļuvušam ģimenes loceklim - tās ir tikai dažas no situācijām, kurās līdzcilvēki tiek maldināti. Kā mēs varam pasargāt savus vecākus un vecvecākus, lai viņi neiekristu krāpnieku lamatās, stāsta krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Finanšu krāpniecība joprojām ir plaši izplatīta Latvijā - kā rāda valstī veiktā aptauja, 85% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar kādu krāpniecības mēģinājumu. Uzbrucēji izmanto dažādus saziņas kanālus, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, un komunikācijas veids nereti tiek pielāgots konkrētās mērķa grupas vecumam, paradumiem vai interesēm. Līdz šī gada aprīlim ir fiksēti 1964 krāpšanas gadījumi, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Piemēram, gados vecāki cilvēki īpaši ir pakļauti telefonkrāpniecības riskam. Tieši šī iedzīvotāju grupa joprojām ir viens no galvenajiem telefonkrāpniecības mērķiem - telefons vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien ir primārais saziņas līdzeklis, un šādā veidā viņus ir iespējams vieglāk sasniegt. Tāpat arī šai paaudzei saziņa telefoniski tiek uztverta par ierastu praksi, kur jaunākas paaudzes jau dod priekšroku citiem saziņas veidiem, piemēram, rakstveida komunikācijai.

Uzmācīgs zvans? Māci tuviniekiem, kā rīkoties pareizi

Lai pasargātu savus tuviniekus no finanšu krāpniekiem, būtiski ir palīdzēt viņiem ne tikai izprast krāpšanas metodes, bet arī iemācīt tās atpazīt, kā arī vienoties par konkrētām darbībām, kas jāveic saņemot negaidītu komunikāciju - vai tas būtu zvans, e-pasts, īsziņa vai brīnumlīdzekļu buklets pastkastē.

Īpaša piesardzība jāievēro, ja zvans nāk no nepazīstama vai ārvalstu numura. Krāpnieks jau pirmajās sarunas sekundēs rada iespaidu, ka noticis kas ārkārtējs vai negaidīts - piemēram, krāpnieciska darbība kontā vai radinieks nelaimē. Svarīgi saviem vecākiem un vecvecākiem atgādināt, ka tieši šādos brīžos ir jāsaglabā miers un jādod sev laiks, lai izvērtētu situāciju. Visdrošākais solis ir nekavējoties pārtraukt sarunu un sazināties ar uzticības personu - bērnu, mazbērnu vai citu tuvinieku. Par šādu rīcību ieteicams jau iepriekš vienoties ģimenē un ieviest to kā praksi. Kopā būs vieglāk saprast, vai tiešām ir pamats bažām vai tomēr tas ir krāpniecības mēģinājums. Tāpat regulāri jāatgādina par bankas pakalpojumu lietošanas drošību - kartei jāatrodas pie paša lietotāja un PIN kods arī drīkst būt zināms tikai pašam lietotājam. Lietojot internetbanku, ir vienmēr jālasa, kāda darbība tiek apstiprināta. Īpaši svarīgi ir iedrošināt savus tuviniekus būt vērīgiem - darbības ar finansēm veikt brīdī, kad ir iespēja to darīt nesteidzīgi un katra darbība tiek veikta apzināti, sekojot līdzi tās norisei. Tāpat ieteicams vienmēr apspriest aizdomīgas situācijas ar kādu uzticamu cilvēku.

Emocionālais spiediens - ierocis krāpnieku rokās

Krāpnieku galvenais "darba rīks" ir sociālā inženierija. Viņi ir profesionāli savā darbībā, un to arsenālā ir pārbaudītas un atstrādātas tehnikas un krāpšanas scenāriji, kuru galvenais mērķis ir ietekmēt cilvēka spēju veikt racionālus lēmumus. Kad cilvēks izjūt bailes, steigu vai satraukumu, viņš biežāk pieņem impulsīvus lēmumus, kas balstīti instinktos un emocijās. Krāpšanu piedzīvojuši cilvēki šo stāvokli raksturo kā atrašanos it kā hipnozes varā vai kā "tuneļa redzi" - tajā brīdī vienkārši grib situāciju ātrāk atrisināt, tāpēc seko norādēm, lai tikai tas beigtos. Jo spēcīgākas emocijas izdodas izraisīt, jo lielāka iespēja, ka šis impulsīvais, emocionālais stāvoklis tiks radīts.

Krāpnieki arvien biežāk izmanto jaunus krāpšanas scenārijus, uzdodoties par tuviniekiem vai radot ilūziju par to, ka kāds no tuvākajiem cilvēkiem ir nonācis nelaimē un ir nepieciešama steidzama finansiāla palīdzība. Krāpnieki savā labā izmanto cilvēku labticību un faktu, ka ģimenes dēļ esam gatavi upurēties - bieži esam nesavtīgi un gribam, lai tuviniekiem nav jāizjūt ciešanas.

Tāpat krāpnieka mērķis ir panākt, lai cilvēks būtu pilnīgi izolēts no citiem, tādā veidā nodrošinot, ka krāpšana turpināsies. Jo tiklīdz situācija tiek kādam atklāta, tā arī ir liela varbūtība, ka krāpšana tiks identificēta un pārtraukta. Tāpēc regulāra saziņa ar tuviniekiem palīdzēs atpazīt un novērst iespējamus krāpšanas gadījumus. Krāpšanas situācija ietekmē cilvēka uzvedību un tas ārēji ir redzams - pēkšņi vairs nav laika iepriekš notikušām regulārām sarunām, tuvinieks ir redzami nervozs, viegli aizkaitināms un noslēpumains.

Ja esat saskāries ar krāpšanas gadījumu vai rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un vērsieties Valsts policijā.

Dobeles novadā izglābj mežā apmaldījušos cilvēkus

vs.lv — Thu, 26 Jun 2025 11:58:00 +0300

Dobeles novada Auru pagastā trešdien izglābti divi mežā apmaldījušies cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Glābēju palīdzība bija vajadzīga pēcpusdienā ap plkst.16. Izmantojot autocisternas skaņas signālu, glābēji norādīja cilvēkiem virzienu izejai no meža.

Glābēji steidzās arī uz izsaukumiem, kuros dega dzīvojamā māja ar garāžu, šķūnis, bagijs un traktora piekabe, grīda, vieglās automašīnas, koka laipa, divos gadījumos bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens, elektrības vadi, atkritumi un sadzīves mantas.

Tā, piemēram, Ausekļa ielā Valkā piecstāvu dzīvojamās mājas piektā stāva dzīvoklī dega matracis divu kvadrātmetru platībā. No piedūmotā dzīvokļa tika izglābts cietis cilvēks.

Kopumā dienests saņēma 47 izsaukumus - 11 uz ugunsgrēku dzēšanu, 26 uz glābšanas darbiem, bet desmit izsaukumi bija maldinājumi.

Rucavas pagastā no dīķa izcelts miris cilvēks

vs.lv — Thu, 26 Jun 2025 11:29:00 +0300

Trešdien Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā no dīķa izcelts miris cilvēks, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Glābēji izcēla cilvēku un nodeva mediķiem, kuri konstatēja viņa nāvi.

Kopumā dienests aizvadītajā diennaktī saņēma 47 izsaukumus - 11 uz ugunsgrēku dzēšanu, 26 uz glābšanas darbiem, bet desmit izsaukumi bija maldinājumi.

Tiesa noraida arī LPV pieteikumu par vēlēšanu norisi Rīgā

vs.lv — Wed, 25 Jun 2025 20:37:00 +0300

Administratīvā apgabaltiesa trešdien noraidīja partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) pieteikumu kurā bija prasīts atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu par Rīgas domes vēlēšanām un uzdot izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

Apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams. Pilns spriedums tiks noformēts ceturtdien, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesa pagājušajā piektdienā nolēma pieņemt pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu.

Rīgas domes vēlēšanās uzvarējusī LPV apstrīdēja Rīgas domes vēlēšanu rezultātus.

Lai gan LPV ieguva vislielāko balsu skaitu, par koalīcijas veidošanu vienojās "Progresīvie", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un Apvienotais saraksts.

Opozīcijā atstātās LPV ieskatā Rīgas domes vēlēšanās ir noticis tik ievērojams vēlēšanu norises pārkāpumu kopums, kā rezultātā vēlēšanas nevar atzīt par tiesiskām un leģitīmām.

Tomēr CVK noraidīja LPV, kā arī partijas "Stabilitātei" un apvienības "Jaunlatvieši" sūdzības par pašvaldību vēlēšanu norisi Rīgā. Tāpat CVK noraidīja astoņas citas saņemtās sūdzības, kas saistītas ar pašvaldību vēlēšanām citviet.

Balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām, tomēr visas balsis līdz svētdienai tika saskaitītas un vēlēšanu rezultāti ir apstiprināti.

Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskām problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

CVK tika pārmesta arī komunikācija gan ar sabiedrību, gan ar vēlēšanu iecirkņiem. Tostarp vienā no iepriekšējās balsošanas dienām CVK paziņoja, ka sistēmai noticis ārējas uzbrukums, bet izrādījās, ka tā nav taisnība. Savukārt vēlēšanu naktī, kad tika piedzīvotas tehniskās ķibeles un balsu skaitīšanu vēlēšanu sistēmā nebija iespējams veikt, iecirkņos ilgāku laiku netika saņemta informācija par to, kā būtu jārīkojas tālāk.

Ar jauniem noteikumiem apņemas uzlabot kiberdrošību Latvijā

vs.lv — Wed, 25 Jun 2025 19:07:00 +0300

Būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī valsts pārvaldes iestādēm būs jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieki, kā arī pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic regulāri kiberdrošības pašnovērtējumi, trešdien lēma valdība.

Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas rosinātās minimālās kiberdrošības prasības, kuru mērķis ir uzlabot kiberdrošību Latvijā, ieviešot mūsdienīgu un strukturētu kiberdrošības regulējumu.

Pieņemtais regulējums nodrošinās sistēmisku pieeju kiberdrošībai ne tikai visā valsts sektorā, bet arī citās būtiskās nozarēs, nodrošinot vienotu un pārskatāmu prasību kopumu visiem pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat regulējums nosaka arī skaidru institucionālu atbildības un kontroles mehānismu, norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

"Kopumā stiprināsim publiskā un privātā sektora noturību pret kiberdraudiem, uzlabosim incidentu pārvaldību un nodrošināsim atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem," uzsver Sprūds.

Noteikumi nosaka obligātās kiberdrošības prasības valsts, pašvaldību un kritiski svarīgajiem privātā sektora subjektiem, kuri nodrošina būtiskus un svarīgus pakalpojumus, pārvalda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru, izmanto publiskos elektronisko sakaru tīklus, kā arī nodrošina valsts informācijas sistēmu savietojamību.

Jaunie noteikumi regulē tādus aspektus kā kiberdrošības pārvaldības prasības, incidentu klasifikāciju, ziņošanas termiņus un formas, informācijas sistēmu pieejamību, datu atjaunošanu, šifrēšanu, kiberhigiēnas pamatprincipus, personāla kompetences un kiberdrošības pārvaldnieka prasības, kā arī prasības, kas izvirzāmas ārpakalpojumiem.

Noteikumi izstrādāti, jo 2024.gada 1.septembrī spēkā stājās Nacionālais kiberdrošības likums.

Tāpat noteikumi izstrādāti, lai Latvijas tiesību sistēmā pilnībā ieviestu Eiropas Savienības direktīvas, kas paredz dažādus pasākumus līdzvērtīgi augsta kiberdrošības līmeņa panākšanai visā Eiropas Savienībā.

Minimālās kiberdrošības prasības būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī valsts pārvaldes iestādēm paredz pienākumu līdz 2025.gada 1.oktobrim iecelt kiberdrošības pārvaldnieku - atbildīgo par noteikumos minēto prasību izpildi.

Tāpat līdz 1.oktobrim Nacionālajā kiberdrošības centrā jāiesniedz pašvērtējuma anketa, ar kuras palīdzību pakalpojumu sniedzēji novērtēs savu šī brīža atbilstību likuma un noteikumu prasībām. Vadoties pēc šajās anketās iekļautās informācijas, Nacionālais kiberdrošības centrs veiks atbilstības auditus, lai novērtētu noteikumos iekļauto prasību izpildi un sniegtu rekomendācijas uzņēmumu vai iestāžu kiberdrošības uzlabošanai. Šāda veida pašnovērtējums uzņēmumiem un iestādēm turpmāk būs jāveic regulāri - reizi vienā vai trīs gados.

Tāpat jaunais regulējums paredz arī kiberdrošības dokumentācijas uzturēšanu, piemēram, darbības nepārtrauktības plānu un kiberrisku pārvaldības plānu izveidi.

Drīzumā plānots izstrādāt kiberdrošības dokumentācijas paraugus, lai pakalpojumu sniedzējiem, kuriem šāda veida dokumentācija ir jaunums, atvieglotu tās izstrādi un noteikumos minēto prasību izpildi.

Papildu tam Nacionālais kiberdrošības centrs organizēs informatīvos seminārus, kuros interesentiem būs iespēja iepazīties ar nozīmīgākajām noteikumos minētajām prasībām, kā arī rast atbildes uz sev neskaidrajiem jautājumiem.

Vīrietis slēpņos glabājis mašīnpistoles, pistoles ar klusinātājiem un RPG

vs.lv — Wed, 25 Jun 2025 14:21:00 +0300

Valsts policija par nelegālu ieroču, tostarp prettanku ieroča, glabāšanu, aizturējusi kādu vīrieti, aģentūru LETA informēja policijā.

Veicot mērķtiecīgu darbu organizētās noziedzības apkarošanā narkokriminalitātes jomā, likumsargi sadarbībā ar specvienību "Omega" 12.maijā aizturēja 1967.gada dzimušu vīrieti, kura īpašumā vairākos slēpņos konstatēja dažādus šaujamieročus un munīciju.

Kratīšanas laikā vīrieša faktiskajā dzīvesvietā atrastas četras automātiskās darbības mašīnpistoles "Agram 2000" un "Scorpion" ar klusinātājiem,

"Kalašnikova" tipa triecienšautene, trīs pistoles, tajā skaitā ar klusinātājiem, vairākas pusautomātiskās karabīnes, bises un pumpja bises, kā arī vienreizējās lietošanas bezatgrūdes prettanku raķešu palaidējs "RPG-18". Tāpat dažādu kalibru munīcija - kopā 632 patronas.

14.maijā aizturētais tika atzīts par aizdomas turēto un viņam tika piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Savukārt 20.jūnijā tiesa lēma par drošības līdzekļa - apcietinājuma atcelšanu, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

Vīrietim draud brīvības atņemšana līdz trim gadiem, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.

Visiem izņemtajiem šaujamieročiem un munīcijai ir nozīmētas ekspertīzes. Daļai šaujamieroču ekspertīzes jau ir veiktas un tās ir atzītas par kaujas šaujamieročiem.

Šogad Līgo dienā un Jāņos pieķerts mazāk dzērājšoferu nekā pērn

vs.lv — Wed, 25 Jun 2025 10:28:00 +0300

Šogad Līgo dienā un Jāņos uz Latvijas ceļiem pieķerti 23 transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā, kas ir mazāk nekā svētkos pirms gada, kad divās dienās tika konstatēti 36 dzērājšoferi, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Valsts policijas Satiksmes drošības vadības biroja priekšniece Sabīne Irbeniece-Česle.

No šogad fiksētajiem 23 gadījumiem par pieciem ir sāktas administratīvā pārkāpuma lietas, kas nozīmē, ka alkohola koncentrācija vadītāja organismā bija mazāka par 1,5 promilēm, bet 18 gadījumos sākti kriminālprocesi, kas, visticamāk, nozīmē, ka šoferi bija smagi piedzērušies.

Kopumā divās svētku dienās valstī fiksēti 153 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietušas 15 personas un viens cilvēks gājis bojā.

Negadījums ar bojāgājušo noticis 23.jūnijā, Līgo dienā, Kuldīgas novadā, kur vīrietis ar kvadriciklu apgāzies un spēkrats uzkritis viņam virsū, radot nāvējošas traumas.

Vērtējot svētkos pieķerto dzērājšoferu skaitu, Irbeniece-Česle atzina, ka tas nav liels, kas varētu liecināt, ka autovadītāji ir kļuvuši atbildīgāki, vai arī ne īpaši jaukie laikapstākļi likuši svinēt mierīgāk un prātīgāk.

Valsts policija aizvadītajās svētku brīvdienās uz Latvijas ceļiem satiksmi uzraudzīja pastiprinātā režīmā un turpinās to darīt arī šodien.

Eiropols: Teroristi Eiropā kļūst jaunāki; pašam jaunākajam ir tikai 12 gadi

vs.lv — Tue, 24 Jun 2025 14:05:00 +0300

Teroristi kļūst jaunāki, un gandrīz katrs trešais vēl nav sasniedzis 20 gadu vecumu, bet pašam jaunākajam aizdomās turamajam ir tikai 12 gadi, teikts otrdien publicētajā "Eiropola" ziņojumā.

"Tiešsaistes kulta kopienas" izmanto digitālās platformas, lai izplatītu un normalizētu galējas vardarbības attēlus, pakļautu spiedienam upurus un mudinātu jauniešus uz vardarbību, iepazīstinot ar ziņojumu par terorisma tendencēm, Hāgā norādīja Eiropas policijas organizācijas pārstāvji.

Daudziem no šiem teroristiskajiem grupējumiem ir saikne ar islāmistu terorismu un labējiem ekstrēmistiem, norāda "Eiropols". Par šo grupējumu mērķi kļūst īpaši neaizsargāti jaunieši, parasti vecumā no astoņiem līdz 17 gadiem.

"Teroristu grupējumi orientējas uz neaizsargātām personām, īpaši tiem, kas cieš no mentālām problēmām, sociālās izolācijas vai digitālās atkarības," brīdināja "Eiropola" izpilddirektore Katrīna De Bolla.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisārs Magnuss Brunners aicināja saglabāt modrību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu radikalizācijai un ekspluatācijai, kurai tos tīmekļa platformās pakļauj teroristi un ekstrēmisti.

Radikalizāciju veicina arī ģeopolitiskā spriedze, norāda "Eiropols", piesaucot karu Gazas joslā, Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un nestabilo situāciju Sīrijā.

Satraukumu izsauc arī jauno tehnoloģiju izmantošana iespējamo teroristu radikalizēšanā un rekrutēšanā. Propagandas un naida izplatīšanā nepieredzētos apmēros tiek izmantots mākslīgais intelekts (MI).

2024.gadā 14 ES dalībvalstīs saskaņā ar "Eiropola" datiem fiksēta 58 teroraktu organizēšana. 34 no tiem tikuši īstenoti, bet pārējie tikuši novērsti vai bijuši neveiksmīgi.

Kopumā aizturēti 449 aizdomās turamie.

Aizvadītajā diennaktī pie stūres sēdušies desmit dzērājšoferi

vs.lv — Tue, 24 Jun 2025 12:17:00 +0300

Aizvadītajā diennaktī pie stūres sēdušies desmit dzērājšoferi, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Pa trim autovadītājiem pieķerti Rīgā un Kurzemē. Divi šoferi sēdušies pie stūres alkohola reibumā Latgalē, bet pa vienam - Zemgalē un Vidzemē.

Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā uzsākti četri administratīvo pārkāpumu procesi un seši kriminālprocesi.

Kopumā ceļu satiksmes jomā pieņemti 573 administratīvo pārkāpumu lēmumi, tajā skaitā 269 par ātruma pārsniegšanu un trīs par agresīvu braukšanu.

Ugunsgrēkā Augšdaugavas novadā cietis cilvēks

vs.lv — Tue, 24 Jun 2025 11:22:00 +0300

Pirmdien ugunsgrēkā Augšdaugavas novadā Salienas pagastā cietis cilvēks, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Plkst.12.53 saņemts izsaukums uz Augšdaugavas novada Salienas pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā bija dedzis gāzes balons un siena kopumā 0,5 kvadrātmetru platībā.

Negadījumā cieta cilvēks, kurš nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Ugunsdzēsējiem glābējiem ierodoties notikuma vietā, degšana vairs nenotika.

Aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 74 izsaukumus - 23 uz ugunsgrēku dzēšanu, 21 uz glābšanas darbiem un vēl 30 izsaukumi bija maldinājumi.

Līgo vakarā glābēji saņēma 17 maldinošus izsaukumus, kad pieteicējs, no attāluma redzot liesmas, bija zvanījis uz tālruņa numuru 112, bet, glābējiem ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka tas ir pieskatīts Jāņu ugunskurs vai degšana vispār netika konstatēta.

Vēl deviņos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka notikumu vietā deg nepieskatīts ugunskurs vai arī iedzīvotāji ugunskurā dedzināja dažādas sadzīves mantas un atkritumus.

Ādažu centrā notikusi eksplozija automašīnā

vs.lv — Mon, 23 Jun 2025 13:32:00 +0300

Ādažos centrā svētdien, 22.jūnijā, notikusi eksplozija vieglajā automašīnā "BMW" un sprādziena rezultātā viena persona hospitalizēta, informē Ādažu novada pašvaldības policija.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā (VP), sākotnējā informācija liecina, ka automašīnā bija atradies ledusskapis, no kura radusies gāzes noplūde.

VP skaidro, ka tad, kad automašīnas vadītājs atvēra spēkratu, notika sprādziens, kā rezultātā viņš cieta. Pēc notikušā vīrietis tika nogādāts medicīnas iestādē.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija neliecina par noziedzīgu nodarījumu, tomēr ir uzsākta pārbaude.

Negadījums noticis Ādažu centrā, stāvvietā netālu no Ādažu sākumskolas.

Liepājā sieviete pēc Facebook aptaujas aizpildīšanas zaudēja 1600 eiro (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 23 Jun 2025 10:07:00 +0300

Krāpnieki izmanto arvien inovatīvākus risinājumus.

Aizvadīto divu nedēļu laikā finanšu krāpnieki masveidā izsūta viltus īsziņas CSDD vārdā par nepieciešamību it kā apmaksāt sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Finanšu nozares asociācija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un atcerēties, ka CSDD informāciju par sodiem neizsūta caur īsziņām, kā arī atgādina nekad steigā neievadīt bankas datus nepārbaudītās vietnēs.

Neskatoties uz to, ka jau novērsto krāpšanas gadījumu skaits pārsniedz īstenoto, šī gada maijā no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 966 tūkstoši eiro, savukārt pasargāts - vairāk nekā miljons eiro.

Kopumā redzams, ka krāpnieki izmanto arvien inovatīvākus risinājumus un pielāgo krāpšanas metodes attiecīgajai sezonalitātei vai sabiedrībā aktuālajām norisēm. Tā, šobrīd, kad cilvēki daudz vairāk dodas dažādos izbraucienos un pasākumos, krāpnieki CSDD aizsegā mēģina izvilināt datus un izkrāpt naudu. Tāpēc svētku laikā aicinām ievērot ceļu satiksmes noteikumus, lai nerastos šaubas par iespējamu pārkāpumu. Ja rodas aizdomas, labāk pašam, bez saīsinātajām saitēm, apmeklēt oficiālo CSDD mājaslapu un pārliecināties par savu pārkāpumu statusu.

Četrās lielākajās Latvijas bankās 2025.gada maijā reģistrēti šādi krāpšanas gadījumi: īstenotie krāpšanas gadījumi - 1 049 713 eiro apmērā, novērstie - 966 035 eiro. Savukārt kopš gada sākuma (janvāris-maijs): īstenotie - 4 280 456 eiro, novērstie - 4 442 180 eiro.

Krāpšanas apmēri arvien pieaug

Valsts policija norāda, ka šogad krāpšanas apmēri turpina pieaugt. 2025.gada pirmajos piecos mēnešos policijā reģistrēti vairāk nekā 2000 krāpšanas gadījumu, kas saistīti ar finanšu izkrāpšanu, tostarp telefonkrāpšanām, viltus investīciju platformām un pikšķerēšanas shēmām. Nozīmīga daļa šo gadījumu notikuši tieši svētku un pirmssvētku laikā, kad cilvēki ir mazāk uzmanīgi.

Policija īpaši izceļ krāpnieciskās aptaujas sociālajos tīklos, kur upuri tiek aicināti aizpildīt viltus banku vārdā izveidotas anketas. Piemēram, Liepājā sieviete pēc Facebook aptaujas aizpildīšanas zaudēja 1600 eiro, jo tika prasīts ievadīt bankas piekļuves datus. Rīgā reģistrēti vairāki līdzīgi gadījumi, kur upuri zaudējuši no dažiem simtiem līdz vairāk nekā tūkstotim eiro.

Nepieciešama telekomunikāciju operatoru un regulatoru iesaiste

Lai arī Latvijas bankas aktīvi investē gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos, kā arī regulāri informē klientus par datu aizsardzību, ar to nepietiek, lai apkarotu masveida krāpšanu un aizsargātu iedzīvotājus. Tāpēc ir nepieciešams ieviest risinājumus un regulējumus, kas noteiktu arī telekomunikāciju operatoriem pienākumu ieguldīt resursus krāpšanas novēršanai. Tikai visu iesaistīto pušu kopīga rīcība var būtiski samazināt krāpšanas apmērus un pasargāt iedzīvotājus.

Valsts policija pārbaudīja uz alkoholu pat zirgu pajūga vadītāju

vs.lv — Sat, 21 Jun 2025 19:32:00 +0300

Valsts policija svētku brīvdienās pastiprināti uzrauga satiksmi uz Latvijas ceļiem, īpašu uzmanību pievēršot transportlīdzekļu vadītāju skaidrībai. Un tas attiecas ne tikai uz automašīnu vai velosipēdu vadītājiem, bet arī... uz zirgu pajūga vadītājiem.

Savā sociālo tīklu profilā Valsts policija publicējusi attēlu, kur redzama, kā pārbaudīts arī kāds zirgu pajūga vadītājs, kuram nācās "pūst trubiņā".

"Aktīvi strādājam un veicam pastiprinātas pārbaudes attiecībā uz transportlīdzekļu vadītājiem. Arī šis zirgu pajūga vadītājs tika pārbaudīts un godam varēja turpināt savu iesākto ceļu!" vēsta Valsts policija.

Policisti vēl visiem drošus svētkus un aicina jau laikus parūpēties par drošu atgriešanos mājās – vai nu ar sabiedrisko transportu, taksometru vai uzticamu šoferi.

VDD: Tuvākajā laikā nav sagaidāma terorisma draudu līmeņa paaugstināšanās

vs.lv — Sat, 21 Jun 2025 13:05:00 +0300

Latvijā terorisma draudu līmenis patlaban ir zems, un Valsts drošības dienesta (VDD) rīcībā esošā informācija neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties, aģentūra LETA noskaidroja dienesta.

Šonedēļ VDD notika Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes sanāksme, kurā tika apspriestas aktualitātes pretterorisma jomā un iezīmētas prioritātes nākamajam pusgadam. Šādas sanāksmes VDD ierasti organizē divas reizes gadā.

VDD un pretterorisma pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji sanāksmē apsprieduši aktuālās terorisma draudu tendences Eiropā. Īpaša uzmanība pievērsta ar terorismu saistīto incidentu skaita pieaugumam, kā arī aizvien biežākajai jauniešu radikalizācijai un iesaistei vardarbīgās aktivitātēs.

Sanāksmes dalībnieki iepazīstināti ar VDD šā gada pirmajā pusgadā īstenotajām darbībām pretterorisma preventīvo un reaģēšanas pasākumu pilnveidošanā.

Dienests esot veicis sistemātisku darbu gan terorisma risku novēršanai, gan atbildīgo institūciju gatavības paaugstināšanai rīcībai teroristiska apdraudējuma gadījumā. Piemēram, VDD sniedzis iesaistītajām institūcijām atbalstu iekšējo plānu precizēšanā atbilstoši aizvadītajā gadā Ministru kabinetā apstiprinātajam aktualizētajam Nacionālajam pretterorisma plānam.

Tāpat VDD turpinājis darbu terorisma riska objektu drošības stiprināšanai, izvērtējot gan kritiskās infrastruktūras, gan cilvēku masveida pulcēšanās vietu fiziskās drošības pasākumus un sniedzot rekomendācijas to pilnveidei. Papildus VDD sniedza rekomendācijas paaugstināta riska publisku pasākumu drošības nodrošināšanai, tostarp tādiem vērienīgiem pasākumiem kā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

VDD sanāksmē informēja arī par divu padomes paspārnē izveidoto apakšgrupu - radikalizācijas novēršanas darba grupas "Prevent" un Terorisma finansēšanas izmeklēšanas koordinācijas grupas - 2025.gada pirmajā pusgadā īstenotajām aktivitātēm.

Dažādu institūciju pārstāvjus, kuri savos darba pienākumos potenciāli var pamanīt personu radikalizācijas gadījumus, VDD darba grupā "Prevent" iepazīstinājis ar radikalizācijas pazīmēm. Apmācībās piedalījās Valsts robežsardzes koledžas kadeti, Pusaudžu resursu centra un Bērnu aizsardzības centra speciālisti.

Savukārt Terorisma finansēšanas izmeklēšanas koordinācijas darba grupa pirmajā pusgadā vērtējusi saņemtos ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un iespējamiem sankciju pārkāpumiem, kā arī aktualitātes terorisma finansēšanas novēršanā.

VDD Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir pilnveidot VDD un valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī privātā sektora sadarbību pretterorisma jomā, lai nodrošinātu valsts gatavību efektīvi novērst terorisma draudus un likvidēt to izraisītās sekas.

Padomē darbojas pārstāvji no tādām institūcijām kā Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Finanšu izlūkošanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Veselības ministrija, Finanšu ministrija un Latvijas Banka.

Jelgavas novadā izglābts dubļos iestidzis makšķernieks

vs.lv — Sat, 21 Jun 2025 12:03:00 +0300

Jelgavas novadā šonakt izglābts dubļos iestidzis makšķernieks, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VUGD saņēma izsaukumu uz Cenu pagastu, kur makšķernieks iestidzis dubļos piemājas dīķī.

Cilvēks nogādāts krastā un nodots mediķiem.

Piektdien VUGD saņēma izsaukumu arī uz Asteru ielu Jelgavā, kur piecstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā dzīvoklī uz plīts bija piededzis bez uzraudzības atstāts ēdiens. No piedūmotā dzīvokļa izglābts cilvēks, kurš nodots mediķiem.

Daugavpilī nogalināta sieviete

vs.lv — Sat, 21 Jun 2025 09:59:00 +0300

Daugavpilī piektdien atrasts sievietes līķis ar iespējamām vardarbības pazīmēm, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.

Policijā sākts kriminālprocess par slepkavību un tiek izmeklēti notikušā apstākļi.

Plašākus komentārus policija patlaban nesniedz.

LMT piemērots 10 000 eiro sods par informācijas nesniegšanu SPRK

vs.lv — Fri, 20 Jun 2025 17:33:00 +0300

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru elektronisko sakaru komersantam "Latvijas mobilais telefons" (LMT) piemērots 10 000 eiro administratīvais sods par informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), aģentūru LETA informēja SPRK pārstāvji.

Elektronisko sakaru komersantiem kopš 2023.gada novembra ir pienākums iesniegt datus par platjoslas interneta pieejamību mobilajā tīklā, augšupielādējot tos latjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (PPĢIS), taču LMT to neizdarīja. PPĢIS ir centralizēta datu platforma, kurā tiek apkopota elektronisko sakaru komersantu SPRK sniegtā informācija par platjoslas pārklājumu, lai nodrošinātu pārskatāmu informāciju par interneta piekļuves pakalpojuma attīstību Latvijā.

Attiecīgi SPRK 2024.gada februārī lēma uzlikt LMT naudas sodu par informācijas par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību nesniegšanu. LMT šo lēmumu apstrīdēja. Rīgas pilsētas tiesa sākotnēji atzina LMT iebildumus par pamatotiem, taču Kurzemes apgabaltiesa apelācijas instancē 2025.gada jūnijā šo spriedumu atcēla, atzīstot, ka SPRK rīkojusies tiesiski. Vienlaikus tiesa noteica LMT naudas sodu 10 000 eiro apmērā.

Kā norāda SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola, tiesas spriedums apstiprina, ka SPRK bija tiesības pieprasīt attiecīgo informāciju un ka elektronisko sakaru komersantam ir pienākums sadarboties, nodrošinot caurspīdīgu un informācijā balstītu nozares uzraudzību. "Šāda sadarbība ir būtiska, lai SPRK varētu pieņemt pamatotus lēmumus, kas aizsargā gala lietotāju intereses un veicina kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu attīstību visā Latvijā," uzsver Ozola.

PPĢIS izveidota saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu un Eiropas Savienības (ES) Elektronisko sakaru kodeksa direktīvu, kuras Latvijas tiesiskais regulējums pārņemts līdz 2022.gada 29.jūlijam. Sistēmas izveide nodrošina centralizētu datu apkopojumu par platjoslas infrastruktūru un interneta pieejamību gan fiksētos, gan mobilajos tīklos. Dati tiek vākti ar mērķi veicināt ES prasībām atbilstošu ģeogrāfisko apsekojumu (kartēšanu) - vēsturiskus un aktuālus datus par pārklājumu un kvalitāti. Sistēmas uzturētājs ir Satiksmes ministrija. Savukārt SPRK pienākums ir informācijas no komersantiem nodrošināšana, tās apkopošana un izvērtēšana.

LMT koncerns pērn strādāja ar 308,608 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 6,1% un bija 34,038 miljoni eiro.

LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas "Telia Company" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", pa 23% akciju pieder SIA "Tet" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet 5% - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".

Sadūmojuma dēļ Atēnu lidostā atgriezusies airBaltic reisa lidmašīna

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 21:47:00 +0300

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" partnerlidsabiedrības "Carpatair" lidmašīna ar 150 pasažieriem ceturtdien neilgi pēc izlidošanas no Atēnām uz Rīgu atgriezusies lidostā salona piedūmoja dēļ, vēsta Grieķijas raidorganizācija ERT.

Neilgi pirms plkst.12 "Airbus" lidmašīnas pilots, kas bija pacēlies no Atēnu starptautiskās lidostas, sazinājās ar lidostas vadības torni un lūdza skrejceļu, lai veiktu avārijas nosēšanos.

Piesardzības nolūkos uz lidostas skrejceļa bija izvietoti ugunsdzēsēji, taču viņiem nebija jāiejaucas.

"Carpatair" "Airbus A319-112" lidmašīnā, kas veica "airBaltic" reisu BT6162, neilgi pēc pacelšanās salonā parādījās dūmi.

Aģentūrai LETA ar "airBaltic" ceturtdienas vakarā sazināties neizdevās.

Rīgā narkomāns ar benzīnu aplej lombarda darbinieci un nolaupa dārglietas

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 17:46:00 +0300

Valsts policija aizturējusi kādu narkomānu, kurš, visticamāk, ar benzīnu aplējis lombarda darbinieci un nolaupījis dārglietas.

17.jūnija rītā Valsts policija saņēma izsaukumu uz lombardu Rīgā, Brīvības ielā, saistībā ar tur notikušu laupīšanu.

Ierodoties notikuma vietā, policisti noskaidroja, ka ap plkst.11.20 nezināms vīrietis iegājis lombardā, pienācis pie lombarda klientu apkalpošanas speciālistes un aplējis viņu ar šķidrumu, kas, visticamāk, bijis benzīns.

Pēc tam vīrietis no savas mugursomas izvilka cirvi un ar to izsita stiklu vitrīnai, kur glabājas juvelierizstrādājumi. Vīrietis nolaupīja vienu paliktni ar juvelierizstrādājumiem, lielākoties ar dārgmetālu ķēdītēm, un pameta notikuma vietu.

Likumsargi veica virkni operatīvo pasākumu un ieguva videonovērošanas kameru ierakstus, kuros redzams iespējamais vainīgais vīrietis.

Sadarbībā ar ieslodzījuma vietas darbiniekiem tika noskaidrota aizdomās turētā identitāte. Izrādījās, ka viņš ir 1990.gadā dzimis vīrietis, kurš jau iepriekš sodīts par zādzībām un narkotisko vielu lietošanu.

Ceturtdien likumsargi aizdomās turēto vīrieti aizturēja.

Pašreizējā informācija liecina, ka uzņēmumam nodarīti zaudējumi apmēram 3000 eiro apmērā.

Tiesai nodod lietu par interneta sistēmu nodrošināšanu Krievijas armijai

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 16:52:00 +0300

Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu par pārnēsājamu satelīta interneta sistēmu iegādāšanos un piegādāšanu Krievijas armijai izmantošanai karadarbībā Ukrainā, noskaidroja aģentūra LETA.

LETA jau iepriekš vēstīja, ka lietā apsūdzēts viens Azerbaidžānas pilsonis un trīs Latvijas pilsoņi.

Organizētā grupa internetā pasūtīja vairākus desmitus ASV uzņēmuma "SpaceX" satelīta interneta savienojamības sistēmu "Starlink Mini Kit", kas nodrošina piekļuvi internetam gandrīz no jebkuras vietas, kā arī citas militārai darbībai izmantojamas preces, tostarp ieroču detaļas, patronu čaulītes, lodes, ballistiskie laikapstākļu mērītājus, kopumā aptuveni 200 000 eiro vērtībā.

Tāpat veikta minēto preču ievešana Krievijā un pārdošana ar Krievijas bruņotajiem spēkiem saistītām personām, zinot, ka minētās preces ir paredzēts izmantot Krievijas militārajā uzbrukumā Ukrainai, kā arī zinot, ka daļai no tām Eiropas Savienība noteikusi aizliegumu tās nodot jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā.

Ar preču pārdošanu Krievijas bruņotajiem spēkiem saistītām personām ievērojami apdraudētas Ukrainas un starptautiskās drošības intereses, jo tādā veidā Krievijai sniegts nozīmīgs atbalsts militārā uzbrukuma īstenošanā pret Ukrainu.

Vienam no apsūdzētajiem šobrīd piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Pārējiem apsūdzētajiem piemērota drošības nauda, kā arī citi ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lieta nosūtīta izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka kriminālvajāšanu rosināja Valsts drošības dienests (VDD).

Kriminālprocesu VDD sāka 2024.gada 9.oktobrī.

Par šaušanu uz cilvēkiem piespriež 15 gadu cietumsodu

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 14:32:00 +0300

Vidzemes rajona tiesa kādam vīrietim par šaušanu uz cilvēkiem, vienu no viņiem mēģinot noslepkavot, piespriedusi 15 gadu cietumsodu, informēja prokuratūrā.

Vīrietis apsūdzēts par vairāku personu slepkavības mēģinājumu, kā arī šaujamieroča un tā munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Par to persona sodīta ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Prokuratūra informēja, ka kādā 2022.gada jūlija naktī kopīgas alkohola lietošanas laikā vīrietis savā dzīvesvietā mēģināja noslepkavot citu personu, kura tajā brīdī atradās istabā kopā ar vēl trīs personām.

Apdraudot arī šo citu personu dzīvību, apsūdzētais no mājas pagalma caur istabas logu izdarīja mērķtiecīgu šāvienu ar nelikumīgi iegādātu un glabātu šaujamieroci. Šāviena rezultātā cietušajam tika radīta virspusēja brūce zodā.

Redzot, ka ar pirmo šāvienu personu nav izdevies nogalināt, vīrietis cietušā virzienā, pretī mājas priekšnamam, uz kurieni cietušais bija pārvietojies, raidīja atkārtotu šāvienu, kas bija nesekmīgs, norādīja prokuratūrā.

Telefonkrāpnieki sūta īsziņas CSDD vārdā

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 20:03:00 +0300

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs SIA "Bite Latvija" brīdina par pieaugošu telefonkrāpnieku aktivitāti - pēdējo dienu laikā iedzīvotāji saņem īsziņas, kas šķietami sūtītas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā, aģentūru LETA informēja "Bite Latvija" pārstāvji.

Īsziņas informē par it kā fiksētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, aicinot iepazīties ar pārkāpumu un veikt apmaksu, noklikšķinot uz īsziņā pievienotās saites.

"Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš skaidro, ka, uzspiežot uz krāpnieku izsūtītās saites, lietotāji tiek novirzīti uz viltus vietni, kur tiek mēģināts iegūt personas datus. Savukārt, ja tiek veikta apmaksa, nauda nonāk tieši pie krāpniekiem.

Krāpnieku īsziņas bieži vizuāli līdzinās oficiālu iestāžu informatīvajiem paziņojumiem - tajās izmantots iestādes nosaukums, pazīstami dizaina elementi vai saites, kas rada priekšstatu par to patiesumu. Lai arī saturs var šķist pārliecinošs, tās ir daļa no mērķtiecīgas krāpnieciskas shēmas ar mērķi izvilināt personas datus vai finansiālus līdzekļus, norāda Eriņš.

"Bite Latvija" aicina iedzīvotājus būt īpaši vērīgiem - pirms noklikšķināt uz saites, rūpīgi izvērtēt tās izcelsmi, pārbaudīt, vai īsziņa ir saņemta no oficiāla avota, kā arī nesniegt nekādus personas datus, ja rodas šaubas par saziņas autentiskumu.

Jau ziņots, ka "Bite Latvija" pērn strādāja ar vairāk nekā 187,85 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2023.gadā, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 33,7 miljoni eiro, kas ir par 1% vairāk nekā gadu iepriekš, norāda uzņēmuma pārstāvji. Savukārt 2023.gadā uzņēmums strādāja ar 163,668 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 50% un bija 33,376 miljoni eiro.

"Bite Latvija" reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. "Bite Latvija" vienīgā īpašniece ir Lietuvas "Bite group".

Stājies spēkā tiesas nolēmums, kas par prettiesisku atzīst rīcību pret pilotu

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 18:57:00 +0300

Stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas nolēmums, kas par prettiesisku atzīst Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" rīcību pret pilotu, aģentūra LETA noskaidroja Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas Senāts otrdien, 17.jūnijā, atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas nolēmumu, līdz ar to stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2024.gada 25.oktobra spriedums.

Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA) aģentūrai LETA norāda, ka Senāts savā lēmumā nepārprotami norāda, ka tiesības atteikties no darba naktī attiecas uz ikvienu darbinieku Latvijā, tostarp gaisa kuģu apkalpes darbiniekiem.

Tādējādi tiek noraidīta "airBaltic" līdz šim paustā pozīcija, ka šīs normas uz pilotiem neattiecas. Tiesa arī konstatē, ka lidsabierība "airBaltic" ir pārkāpusi Darba likumu, nepamatoti liedzot darbiniekiem ar bērniem līdz trīs gadu vecumam izmantot vasaras atvaļinājumu, kā arī nepamatoti uzsākusi disciplinārlietu pret darbinieku, kurš bija ziņojis par iespējamiem drošības riskiem.

LAA uzsver, ka šis lēmums ir būtisks ne tikai konkrētajam darbiniekam, bet visai Latvijas aviācijas un transporta nozarei. Darbinieki, kuriem pēdējo divu gadu laikā tika liegts izmantot viņiem likumā noteiktās vecāku tiesības vai tika uzspiests darbs naktīs bez piekrišanas un atteikuma iespējām, tagad var prasīt kompensāciju par šiem pārkāpumiem.

LAA jau iepriekš vairākkārt vērsusies pie "airBaltic" padomes, brīdinot, ka uzņēmuma vadība apzināti ignorē Darba likuma normas. Kā norāda LAA, tagad arī tiesa apstiprina, ka uzņēmumā veidojusies darba vide, kurā darbinieki tiek sodīti pat par drošības jautājumu aktualizēšanu, kas ir ne tikai ētiski nepieņemami, bet arī riskanti no aviācijas drošības viedokļa. Arodbiedrība uzskata, ka šāda vadības rīcība nav pārpratums, bet gan apzināta stratēģija, lai izvairītos no likumā noteikto garantiju piemērošanas.

LAA aicina "airBaltic" padomi nekavējoties izvērtēt atbildīgo personāla un operatīvās vadības pārstāvju rīcību un tās ietekmi uz uzņēmuma reputāciju un finanšu izlietojumu.

Jau vēstīts, ka šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" koncerns strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

Savukārt 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Taču 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamas akcijas, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šīs konvertējamās akcijas tiks konvertētas parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Policija atklāj seksuālās ekspluatācijas shēmu ar Latvijas sieviešu izmantošanu

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 15:03:00 +0300

Valsts policija (VP) starptautiskā izmeklēšanā atklājusi seksuālās ekspluatācijas shēmu ar Latvijas sieviešu izmantošanu ārzemēs, aģentūru LETA informēja VP.

Valsts policija informē par nozīmīgu progresu kriminālprocesā, kura ietvaros ar Eiropas Savienības (ES) aģentūras "Eurojust" atbalstu veikta plaša starptautiskā izmeklēšana saistībā ar cilvēktirdzniecības gadījumiem. Izmeklēšanā gūti pierādījumi par divu Latvijas pilsoņu - dzimušu 1987. un 1995.gadā - iespējamu seksuālā rakstura ekspluatāciju 2015.gadā.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 2015.gadā abas sievietes iepazinās ar 1968.gadā dzimušu Latvijas valstspiederīgo, kurš, izmantojot maldināšanu un sieviešu ievainojamo stāvokli, sniedza nepatiesu informāciju par darba iespējām un ar viltu aizveda viņas uz Īriju.

Tur, pielietojot draudus un vardarbību, viņš pakļāva sievietes ilgstošai seksuālai ekspluatācijai un iesaistīja noziegumos. Cietušajām netika dota reāla vai pieņemama izvēle - viņas bija spiestas pakļauties varmākas prasībām.

Minētās darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma panta par cilvēktirdzniecību.

Latvijas policija par iespējamu cilvēktirdzniecību informāciju saņēma 2020.gadā. Tajā laikā viena no cietušajām atradās ieslodzījumā Marokā, kur izcieta sodu par narkotiku pārvadāšanu, kas būtiski apgrūtināja izmeklēšanas procesu.

Sieviete bija kļuvusi par cilvēktirdzniecības upuri Īrijā, kur tika pakļauta seksuālai ekspluatācijai un piespiesta izdarīt noziegumus. Veicot narkotiku pārvadāšanu, viņa tika aizturēta un sodīta ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Pēc atbrīvošanās sieviete atgriezās Latvijā.

Izmeklēšanas laikā tika identificēta vēl viena cietusī sieviete, kura arī tika ekspluatēta un vēlāk ārvalstīs sodīta ar brīvības atņemšanu.

Sadarbojoties ar Īrijas tiesībsargājošajām iestādēm, veiktas visas nepieciešamās izmeklēšanas un procesuālās darbības, nodrošinot Krimināllikuma normu piemērošanu un taisnīgu tiesvedību.

Juridiskā sadarbība un jautājumu koordinēšana tika nodrošināta ar "Eurojust" atbalstu, kas rīkoja koordinēšanas sanāksmes un palīdzēja risināt jurisdikcijas jautājumus. Sadarbībā iesaistījās arī Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra "Eiropols", Ziemeļīrijas un Lielbritānijas tiesībsargājošās iestādes.

Pēc ilgstošas un apjomīgas izmeklēšanas Latvijas policijai izdevās savākt pietiekamus pierādījumus, lai sauktu aizdomās turēto personu pie kriminālatbildības par cilvēktirdzniecību.

Starptautiskās sadarbības rezultātā tika panākta vienošanās nodot krimināllietu Īrijas tiesībsargājošajām iestādēm, kas izdarīts 2025.gada janvārī, turpinot ciešu sadarbību ar ārzemju kolēģiem. Īrijas kolēģi pārņēma lietas izmeklēšanu, un šogad 9.jūnijā iespējamais vainīgais tika aizturēts Īrijā. Tiesa viņam piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu. Tiesvedība par cilvēktirdzniecību notiks Īrijā.

Policistam par kukulī pieņemtu naudu, gaļu un alkoholu piespriež cietumsodu

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 12:56:00 +0300

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) bijušajam Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietniekam Aivaram Stivriņam piespriedusi astoņu mēnešu cietumsodu par kukulī pieņemtu naudu, gaļas izstrādājumiem un alkohola pudeli, vēsta "Latvijas Avīze".

Tiesa Stivriņam, kurš 2023.gadā devies izdienas pensijā, arī aizliedza divus gadus ieņemt amatus Valsts policijā.

Kukuļdevējs Aivars Kozlovski attaisnot, bet par šaujamieroča iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas sodīt ar 260 stundām sabiedriskā darba. Attaisnots arī bijušais ceļu policists Sandis Stuburs, kurš bija kukuļdošanas starpnieks.

Tiesā neviens no apsūdzētajiem vainu neatzina.

Spriedums nav stājies spēkā. Prokurors Sandis Brasla "Latvijas Avīzei" apliecinājis, ka pirmās instances spriedumu pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesā.

Par labu valstij konfiscēti kratīšanas laikā izņemtie 100 eiro un 0,7 litru tilpuma brendija pudele.

LETA jau ziņoja, ka trijotni 2019.gada rudenī aizturēja Iekšējās drošības birojs. Stivriņš tobrīd bija Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieks.

Saskaņā ar apsūdzību Latgales reģiona pārvaldē tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka Kozlovskis kāda veikala telpās veica sīko huligānismu.

Tad Kozlovskis kopā ar viņam pazīstamo policistu Stuburu nodibināja kontaktus ar Stivriņu, lai viņš, izskatot pārsūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, kukuļdošanas rezultātā atceltu tajā pieņemto lēmumu un izbeigtu administratīvā pārkāpuma procesu.

Nodotais un pieņemtais kukulis bija 100 eiro, gaļas izstrādājumi un alkohola pudele.

"Latvijas Avīze" informē, ka citā krimināllieta Stuburs par kukuļa izspiešanu un pieņemšanu sodīts ar brīvības atņemšanu uz četrarpus gadiem un probācijas uzraudzību uz pusotru gadu, uz pieciem gadiem viņam atņemtas tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus Valsts policijā, kā arī konfiscēta automašīna "VW Passat Variant".

LETA jau rakstīja, ka Stuburs bija apsūdzēts par 200 eiro kukuļa izspiešanu no kāda autovadītāja, apgalvojot viņam, ka izelpā konstatētais alkohola daudzums pārsniedz pieļaujamo normu, lai gan patiesībā tā nebija.

Viņš gan no Latvijas varētu būt aizmucis. "Latvijas Avīze" vēsta, ka saskaņā ar neoficiālu informāciju Stuburs uzturas ārzemēs.

Augsta ranga Latgales policistam par kukuli piespriež cietumsodu

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 10:45:00 +0300

Tiesa Stivriņam, kurš 2023.gadā devies izdienas pensijā, arī aizliedza divus gadus ieņemt amatus Valsts policijā.

Tiesā neviens no apsūdzētajiem vainu neatzina.

Spriedums nav stājies spēkā. Prokurors Sandis Brasla "Latvijas Avīzei" apliecinājis, ka pirmās instances spriedumu pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesā.

Par labu valstij konfiscēti kratīšanas laikā izņemtie 100 eiro un 0,7 litru tilpuma brendija pudele.

LETA jau ziņoja, ka trijotni 2019.gada rudenī aizturēja Iekšējās drošības birojs. Stivriņš tobrīd bija Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieks.

Saskaņā ar apsūdzību Latgales reģiona pārvaldē tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka Kozlovskis kāda veikala telpās veica sīko huligānismu.

Nodotais un pieņemtais kukulis bija 100 eiro, gaļas izstrādājumi un alkohola pudele.

"Latvijas Avīze" informē, ka cita krimināllieta Stuburs par kukuļa izspiešanu un pieņemšanu sodīts ar brīvības atņemšanu uz četrarpus gadiem un probācijas uzraudzību uz pusotru gadu, uz pieciem gadiem viņam atņemtas tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus Valsts policijā, kā arī konfiscēts transportlīdzeklis - automašīna "VW Passat Variant".

Viņš gan no Latvijas varētu būt aizmucis. "Latvijas Avīze" vēsta, ka saskaņā ar neoficiālu informāciju Stuburs uzturas ārzemēs.

EP atbalsta stingrākus ES likumus cīņai pret seksuālu vardarbību pret bērniem

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 21:09:00 +0300

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu atjaunināt Eiropas Savienības (ES) mēroga definīcijas noziegumiem, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu, informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.

Ar priekšlikumu iecerēts pielāgot tiesību aktus, ņemot vērā jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgi radītus, bet šķietami reālistiskus dziļviltotus materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem. Plānots arī panākt, ka par seksuālu vardarbību un uzmākšanos var saukt pie atbildības neatkarīgi no tā, vai tā ir notikusi reālā vai virtuālā vidē.

Grozījumos deputāti ierosina palielināt maksimālos sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, tostarp par seksuālām darbībām ar bērniem, kuri ir sasnieguši dzimumpilngadības vecumu, bet kuri seksuālām darbībām nav piekrituši.

Maksimālos sodus EP ierosina palielināt arī par bērnu vervēšanu prostitūcijai, tādu materiālu glabāšanu vai izplatīšanu, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, un atlīdzības piedāvāšanu par konkrētiem noziegumiem, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem.

Parlamenta deputāti arī vēlas likvidēt noilguma termiņus noziegumiem, uz kuriem attiecas atjauninātais tiesību akts, jo statistika liecinot, ka lielākā daļa cietušo par notikušo gatavi runāt tikai labu laiku pēc noziedzīgā nodarījuma.

Līdztekus deputātu ieskatā būtu arī jānodrošina, ka cietušie kompensāciju var pieprasīt bez noilguma.

Lai atjauninātu ES tiesību aktus atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, EP vēlas noteikt kriminālatbildību par tādu mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu, kas galvenokārt izstrādātas vai pielāgotas tam, lai īstenotu seksuālu vardarbību pret bērniem. Deputāti ir arī apstiprinājuši noteikumus par straumēšanu tiešraidē, kurā redzama seksuāla vardarbība pret bērniem, un par saistītu materiālu izplatīšanu tiešsaistē.

Tāpat, kā norāda Liepiņa, lai izmeklēšana būtu efektīvāka, EP deputāti cenšas panākt, ka ir iespējams veikt slepenas izmeklēšanas un izmantot slepenas uzraudzības metodes.

EP deputāti vēlas arī jaunu piekrišanas jēdziena definīciju, jo īpaši attiecībā uz bērniem, kas jau sasnieguši dzimumpilngadību. Par seksuālām attiecībām starp vienaudžiem, kurām abas puses ir piekritušas, nebūtu jānosaka kriminālatbildība, ja vien attiecībās nav vērojama atkarība vai uzticības ļaunprātīga izmantošana. Tomēr par atbildību pastiprinošu apstākli ir uzskatāma situācija, kad viena no personām uzdodas par vienaudzi.

Līdztekus deputāti uzskata, ka atbalsts cietušajiem bērniem būtu jāsniedz bez maksas, un tam būtu jāaptver medicīniskas un tiesu ekspertīzes, palīdzība pierādījumu dokumentēšanā, dzimumsensitīva medicīniskā aprūpe un piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei. EP deputāti vēlas, lai atbalsts būtu saskaņā ar Barnahusa modeli, proti, lai atbalsta pakalpojumus cietušie bērni saņemtu vienuviet.

Deputātu ieskatā jāpanāk, ka par noziegumiem var ziņot trešās personas, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

EP savu nostāju apstiprināja ar 599 balsīm pret divām un 62 deputātiem atturoties. Plānots, ka EP un Eiropas Padomes sarunas par tiesību akta galīgo tekstu sāksies 23.jūnijā.

Pārstrādātajā direktīvā par cīņu pret seksuālu vardarbību pret bērniem, pret bērnu seksuālu izmantošanu, pret materiāliem, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, un pret uzmākšanos bērniem tiks saskaņotas ES valstu definīcijas un sodi par šiem noziegumiem, tos attiecinot gan uz darbībām reālajā, gan virtuālajā vidē.

Likumdevēji šobrīd apspriež arī vēl vienu priekšlikumu regulai par cīņu pret materiāliem, kuros tiešsaistē atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem. 2023.gadā EP pieņēma nostāju par regulas projektu un gaida, kad tiks panākta vienota nostāja Eiopas Padomē.

Rīgā vilciens uzbraucis cilvēkam

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 20:45:00 +0300

Otrdienas vakarā Rīgā, Patversmes ielā, vilciens uzbraucis cilvēkam, informēja Valsts policija.

Policijai par negadījumu ziņots īsi pirms plkst.16. Likumsargu rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka pasažieru vilciens, kas braucis maršrutā Rīga - Saulkrasti, uzbraucis kādam gājējam - vīrietim.

Vīrietis ar dažādām traumām nogādāts medicīnas iestādē.

Par notikušo policijā ir sākts kriminālprocess, un tiek skaidroti visi notikušā apstākļi.

Negadījuma dēļ šajā maršrutā ir kavēta vilcienu kustība.

Rīgā pie jaunieša atrod prāvus narkotiku krājumus

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 17:05:00 +0300

Rīgā Valsts policija pie kāda jaunieša atradusi prāvus narkotiku krājumus, aģentūru LETA informēja policijā.

Veicot operatīvos pasākumus, policija noskaidroja personu - 2001.gadā dzimušu jaunieti -, kurš saistīts ar narkotisko vielu nelegālu apriti, un viņu aizturēja.

Pāris dienas pēc viņa aizturēšanas likumsargi arī apturēja 14 sūtījumus, kas saturēja dažādas narkotiskās vielas. Likumsargi atrada 5054 MDMA tabletes, aptuveni vienu kilogramu marihuānas un apmēram 780 gramus baltas krāsas pulverveida vielas, iespējams, kokaīna.

Aizturētais jaunietis jau iepriekš nonācis policijas redzeslokā saistībā ar narkotisko vielu apriti. Viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Jaunietim draud brīvības atņemšana no trim līdz desmit gadiem un mantas konfiskācija.

Tiesa par noziedzīgi iegūtu atzinusi vairāk nekā miljonu eiro

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 15:46:00 +0300

Apmierinot prokurora protestu, Rīgas apgabaltiesa par noziedzīgi iegūtu mantu atzinusi vairāk nekā miljonu eiro, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

Apgabaltiesa izskatīja Austrumlatgales prokuratūras prokurores protestu un lēma atcelt Ekonomisko lietu tiesas 2024.gada 19.decembra lēmumu, ar kuru izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu. Tādējādi kāda uzņēmuma arestētā manta - naudas līdzekļi 1 111 697 eiro apmērā - atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu, kas konfiscējama valsts labā, un iegūtie finanšu līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.

Krimināllieta tika sākta saistībā ar bankas konta Latvijā izmantošanu, lai ar shēmas palīdzību veiktu ārvalstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Pārbaudījusi procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiālus, izvērtējusi prokurores protestā un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja inspektora sūdzībā izklāstītos motīvus, kā arī uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesas kolēģija atzina, ka protests un sūdzība ir apmierināmi.

Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka tai nodotos pierādījumus pirmās instances tiesa nav vērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma normu prasībām.

Tā pierādījumus vērtējusi atrauti citu no cita un neievērojot procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu kontekstu, ignorējot Kriminālprocesa likumā noteikto, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tāpat secināts, ka tiesa sava nolēmuma motīvu daļā nav vērtējusi pierādījumus, bet gan centusies atspēkot procesa virzītāja viedokli.

Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Policija aiztur vīrieti par zādzībām no transportlīdzekļiem Skrundā

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 14:39:00 +0300

Valsts policija jūnija sākumā aizturējusi kādu vīrieti aizdomās par zādzībām no neaizslēgtiem transportlīdzekļiem Skrundā, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova.

Naktī uz 28.maiju viņš pie kāda daudzdzīvokļu nama no neaizslēgtas automašīnas "Toyota" rokas balsta nodalījuma nozadzis vienu eiro, savukārt no neaizslēgta transportlīdzekļa "Volkswagen" salona - uzgriežņu atslēgu "Makitta" ar akumulatoru un uzgali, kuras vērtība ir 200 eiro.

Kā informē Šeršņova, vīrietis izvēlējās zādzības veikšanai šo pagalmu, jo tā bijusi nomaļa vieta. Zaglis pārbaudījis astoņas automašīnas, taču apzadzis vien divas neaizslēgtās.

Akumulatora uzgriežņu atslēgu vīrietis nodevis lombardā, saņemot 20 eiro, bet nozagto vienu eiro iztērējis tajā pašā naktī, nopērkot kafiju.

Iespējamais zaglis aizturēts 2.jūnijā, nozagtās mantas atgūtas un atdodot īpašniekam.

Aizdomās turētais jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā par zādzībām. Automašīnas viņš apzadzis vien četras dienas pēc iznākšanas no ieslodzījuma vietas.

Vīrietis ar izmeklēšanu sadarbojies un izdarīto atzinis.

Saskaņā ar Krimināllikumu, par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Varētu būt gatavs spriedums ĀM darbinieces sūdzībā par dzimuma diskrimināciju

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 10:08:00 +0300

Šodien varētu būt gatavs spriedums Ārlietu ministrijas (ĀM) darbinieces sūdzībā par diskrimināciju dzimuma dēļ, vēstīja Latvijas Radio.

Par diskrimināciju dzimuma dēļ ĀM ir iesūdzējusi tiesā tās darbiniece - diplomāte un divu mazu bērnu māte. Diplomāte Kristīne Rimša uzskata, ka ministrijas īstenotā politika pret sievietēm-diplomātēm ir negatīvi ietekmējusi viņas privāto dzīvi un karjeru.

"Tikko kā sievietes savam darba devējam paziņo par grūtniecību, tā ministrija var viņas atsaukt no norīkojumiem diplomātiskajā dienestā ārvalstīs pret pašu gribu. Attīstīto valstu diplomātiskajos dienestos ir īpaša kārtība, kā sabalansēt valsts un jauno māmiņu intereses," skaidro raidījumā.

2023.gada septembrī Rimša informēja ĀM, ka gaida bērnu. Viņa izteica vēlēšanos grūtniecības, pēcdzemdību un 20 nedēļu bērna kopšanas atvaļinājumu pavadīt Briselē, kur ir savs ārsts un meita jau iet bērnudārzā. Pēc tam viņa bija gatava turpināt dienestu tajā pašā amatā Ukrainas dienestā Eiropas Komisijā (EK).

"Tomēr ministrijas atbilde bija: nekādas atlaides nebūs - viss notiks "kā parasti". Tas nozīmēja, ka pēc paziņošanas par grūtniecību diplomātei norīkojumu pārtrauks, un viņai būs jāatgriežas Latvijā," informē raidījums.

Pēc neveiksmīgām sarunām ar ĀM Rimša iesniedza prasību tiesā.

Tiesas sēde jau notikusi, un Rimšas advokāts Matīss Šķiņķis tajā argumentēja, ka viņas atsaukšana ir diskriminējoša, jo vienīgais atsaukšanas iemesls ir viņas grūtniecība. Par to liecina tas, ka Latvija EK bija apsolījusi norīkot viņu uz diviem gadiem, bet atsauca jau pēc gada - pēc paziņošanas par grūtniecību.

Viņas vietā norīkota cita darbiniece, kas pienākumus sāka pildīt pēc četriem mēnešiem, tas ir, laikā, kad Rimša jau būtu atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma.

Pēc viņa paustā, ĀM bija jāpierāda, ka diplomātes atsaukšanai nav nekādas saistības ar to, ka viņa bija topošā māmiņa, ka bija citi, nozīmīgi un pierādāmi apstākļi šādai rīcībai. Tāpat būtu jāpierāda, ka gadījumā, ja Rimšas vietā būtu cita persona, rezultāts būtu tāds pats.

Ministrija tiesā neatzina Rimšas pieteikumu. Savukārt tiesa vairākkārt aizrādīja ministrijas pārstāvjiem, ka viņu argumentācija ir nepārliecinoša un pretrunīga.

Tiesas sēdē ministrija izmantoja divus svarīgākos argumentus: līgums ar Rimšu bija noslēgts uz gadu, un viņa atsaukta, jo beidzies līguma termiņš, norāda Latvijas Radio. Tas esot darīts, jo budžetā neesot bijusi nauda un Latvijas dalība Ukrainas dienesta Rekonstrukcijas nodaļā neesot bijusi tik nozīmīga prioritāte kā gadu iepriekš. Savukārt EK sniegtā informācija, ka Rimša strādās divus gadus ar tiesībām termiņu pagarināt vēl uz diviem, patiesībā neesot nozīmīga.

ĀM arī noliedza, ka Rimšas pārcelšana būtu diskriminācija. Diplomātiem esot jārēķinās, ka jebkurā brīdī viņus var pārcelt.

Tiesa lietu izskatīja dienas laikā. Spriedums varētu būt gatavs šodien.

ĀM no komentāru sniegšanas Latvijas Radio izvairījās, aizbildinoties ar notiekošo tiesas procesu.

papildināta - Aiztur un nopratina "Stabilitātei" līderi Rosļikovu

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 12:46:00 +0300

Valsts drošības dienests (VDD) pirmdien aizturējis un nopratinājis partijas "Stabilitātei" līderi Alekseju Rosļikovu, aģentūru LETA informēja VDD.

VDD pirmdien arī veicis kriminālprocesuālas darbības četros ar Rosļikovu saistītos objektos.

Kriminālprocesā par palīdzības sniegšanu agresorvalstij Krievijai pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu Rosļikovam ir piemērots aizdomās turētā statuss, kā arī ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Patlaban VDD no plašākiem komentāriem atturas. Dienests sniegšot papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu atbilstoši kriminālprocesa virzībai.

Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties ar Rosļikovu, bet viņa advokāts Edgars Nikels sacīja, ka nav pilnvarots runāt un aicināja sazināties ar Rosļikovu vai viņa pārstāvēto politisko spēku.

LETA pagājušajā nedēļā ziņoja, ka VDD ir sācis kriminālprocesu pret nu jau bijušo Saeimas deputātu un topošo Rīgas domes deputātu Rosļikovu. Kriminālprocess sākts, izvērtējot Rosļikova izteikumus 5.jūnija Saeimas sēdē, kā arī citas pēdējā laika aktivitātes.

VDD atgādināja, ka dienests jau vairākkārt ar partijas "Stabilitātei!" vadītāju ir veicis preventīvas pārrunas, brīdinot par paredzēto kriminālatbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā.

Partijas "Stabilitātei" paziņojumā presei bija teikts, ka VDD lēmums par lietas ierosināšanu Rosļikovam izraisa neizpratni.

LETA jau rakstīja, ka VDD šogad februāra sākumā veica pārrunas ar Rosļikovu saistībā ar viņa publiskajiem izteikumiem, kas vērsti pret latviešiem. Pārrunu laikā VDD pieņēma Rosļikova paskaidrojumus par šādu izteikumu paušanas iemesliem un mērķiem.

Tāpat toreiz Rosļikovs tika brīdināts par paredzēto atbildību nacionālā naida izraisīšanas vai citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumā.

Rosļikovs arī norādīja, ka ar dažādiem likumiem un lēmumiem valsts esot "bombardējusi mūsu ģimenes", ar to domājot krievvalodīgās ģimenes.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā liela daļa iedzīvotāju ir krievi, kas ik dienas mājās runā krieviski, bet arī piedalās valsts attīstībā, tādēļ bez viņiem valsts nevarēs attīstīties.

Par Rosļikova rīcību Valsts valodas centrs sāks administratīvā pārkāpuma procesu. Arī Valsts policija izskatīs vairāku Saeimas deputātu iesniegumus par deputāta Rosļikova rīcību.

Rosļikovs šomēnes tika ievēlēts Rīgas domē.

Organizētu grupu tur aizdomās par 500 milj. € naudas atmazgāšanu

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 10:30:00 +0300

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras atbalstu pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā pret organizētu personu grupu par naudas atmazgāšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts policijā.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka grupas dalībnieki ilgstošā laika posmā legalizējuši noziedzīgi iegūtus skaidras naudas līdzekļus aptuveni pusmiljarda eiro apmērā.

Aizdomās turētie pirkuši dārgus nekustamos īpašumus Latvijā un ārvalstīs, tāpat ieguldījuši noziedzīgi iegūto naudu jaunu nekustamo īpašumu būvniecībā un pirkuši luksusa preces.

Plašāka informācija par kriminālvajāšanas uzsākšanai nodoto kriminālprocesu tiks sniegta preses brīfingā plkst.14 Valsts policijas galvenajā ēkā Čiekurkalna 1. līnijā 1, k-4. Brīfingā piedalīsies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Glābēji Dikļu pagastā no purva dīķa izcēluši bojāgājušo

vs.lv — Sun, 15 Jun 2025 12:23:00 +0300

Sestdien Valmieras novada Dikļu pagastā glābēji no purva dīķa izcēluši bojāgājušo, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Neilgi pirms plkst.23 glābēji devās uz Dikļu pagastu, kur no apmēram trīs kilometru meža dziļumā esošā purva dīķa izcēla bojāgājušo, un pēc tam ar kvadriciklu izveda bojāgājušo līdz Valsts policijas darbiniekiem.

Savukārt Rīgā no Daugavas izcelts cilvēks, kurš nogādāts krastā un nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem.

Plkst.17.37 ugunsdzēsēji sestdien devās uz Skudru ielu, Cēsīs, kur divstāvu dzīvojamā mājā dega divas istabas un sadzīves mantas 50 kvadrātmetru platībā. Pirms ugunsdzēsēju ierašanās, no ēkas evakuējās cilvēks, kurš tika nodots NMPD mediķiem. Darbs notikuma vietā noslēdzās plkst.20.53.

Savukārt plkst.19.14 saņemta informācija, ka Ruļļu ielā, Jelgavā, dzīvojamā mājā ir izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg vienstāva dzīvojamās mājas jumts un starpstāvu pārsegums kopumā 200 kvadrātmetru platībā. Pirms ugunsdzēsēju ierašanās, no ēkas evakuējās trīs cilvēki, bet ugunsdzēsēji izglāba kaķi. Darbs notikuma vietā noslēdzās plkst.21.39.

Kopumā aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 14.jūnija plkst.6.30 līdz 15.jūnija plkst.6.30, VUGD saņēma 51 izsaukumu - 10 uz ugunsgrēku dzēšanu, 26 uz glābšanas darbiem un vēl 15 izsaukumi bija maldinājumi.