VS: Rubrikas ziņas Kultūra

Kulta grupa no ASV «Fun Lovin' Criminals» drīzumā brauc uz Rīgu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 29 Sep 2025 07:05:00 +0300

Šis albums ir kā solījums uzticīgajiem faniem.

Leģendārie "Fun Lovin’ Criminals" izdevuši jaunu albumu un novembrī viesosies Rīgā

90-to gadu kulta grupa no ASV "Fun Lovin' Criminals" izlaiduši jaunu studijas albumu "A Matter of Time", veiksmīgi uzsākuši savu Eiropas koncerttūri un jau 3.novembrī uzstāsies koncertzālē "Palladium".

"Fun Lovin' Criminals" savā vairāk nekā 30 gadu pastāvēšanas laikā ir spējuši nemainīgi saglabāt savu unikālo mūzikas stilu, kurā apvienoti hip-hop, roka, blūza un pat džeza un fanka elementi. 1996.gadā grupa iekaroja pasaules topus un miljoniem klausītāju sirdis ar albumu "Come Find Yourself" un hitu "Scooby Snacks". Grupa īpašu popularitāti savulaik ieguva Eiropā un Lielbritānijā, kur tai joprojām ir uzticama fanu bāze.

Koncertā Rīgā grupa izpildīs ne tikai savus slavenākos hitus kā "Scooby Snacks" u.c., bet arī jaunākos singlus, kas iekļauti vasaras izskaņā iznākušajā albumā "A Matter of Time", kura tapšanā piedalījies arī Grammy balvas ieguvējs - amerikāņu producents Tim Latham.

Kā atzīst grupas dalībnieki, šis albums ir kā solījums uzticīgajiem faniem, kuri sen gaidījuši no grupas ko jaunu. Pirmo singlu, "Little Bit Further", no jaunā albuma Kreiga Čārlza "BBC6 Music" šova klausītāji pēc ekskluzīva pirmatskaņojuma nosauca par "stone cold banger" jeb absolūti lielisku hitu. "Iemesls, kāpēc mēs to varējām izdarīt ir gaužām vienkāršs - esam atguvuši savu radošo brīvību," atzīst grupas bundzinieks un producents Frank Benbini.

Līdzās grupas dibinātājam, multiinstrumentālistam Brian 'Fast' Leiser, koncertā Rīgā uz skatuves kāps bundzinieks un producents Frank Benbini un ģitārists Naim Cortazzi.

"Fun Lovin’ Criminals" grupas pastāvēšanas laikā ir izdevuši astoņus albumus un snieguši koncertus visā pasaulē. Grupa iepriekš jau ir viesojusies Latvijā, 2010.gadā, un šogad, pēc 15 gadu pārtraukuma, tā atgriezīsies pie saviem faniem Rīgā, koncertzālē "Palladium".

Filma «Dieva suns» pārstāvēs Latviju Rīgas kinofestivālā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 12:46:00 +0300

Filmas izvērtēs un festivāla galveno apbalvojumu, bronzas statueti un 5 000 eiro naudas balvu, piešķirs atzītu kino nozares profesionāļu žūrija.

Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF, 16.–26. oktobrī) epicentrs ir pilnmetrāžas filmu konkurss, kurā šogad par festivāla galveno balvu sacentīsies deviņi izmeklēti pilnmetrāžas darbi no Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Ukrainas, un Zviedrijas. Latviju konkursā pārstāv Jāņa Ābeles un Kristas Burānes dokumentālās filmas, studijas „Mistrus Media” kopražojums ar Norvēģiju un festivāla atklāšanas filma, brāļu Ābeļu pilnmetrāžas animācija „Dieva suns”.

Seansos kinoteātrī Splendid Palace apmeklētājus pulcēs emocionāli nospriegots dokumentārais un aktierkino, smalki autoru rokrakstu piemēri un izteiksmīgi cilvēkstāsti, kas pārstāv atšķirīgas kino skolas, tradīcijas un ekrāna valodas. “Pilnmetrāžas konkursā iekļautie darbi šogad vairāk kā jebkad elpo līdz ar pasauli, pat, ja to sižeti risinās viduslaikos. Šo filmu varoņiem rūp, viņi ir apjukuši, meklējot savu un apkārtējo identitāti, viņi vēlas saprast dzīvības rašanās un pēcnāves mistērijas. Un tad nāk režisors ar savām kārtīm, un izliek mums kino nākotni. Tajā būs pa vilkatim, pa mūkam, arī pa kādai skaistulei un neieņemamam cietoksnim. Mums atliek saskatīt sakarības un atrast pašiem savu tulkojumu,” – tā ar RIGA IFF Feature Film Competition jeb pilnmetrāžas filmu konkursu iepazīstina RIGA IFF radošā direktore Sonora Broka. Biļetes uz seansiem jau pieejamas festivāla mājaslapā rigaiff.lv un “Biļešu serviss” tirdzniecības vietās.

Festivāla galvenā konkursa laikā pasaules pirmizrādes piedzīvos vairāki Latvijas autoru darbi. Jāņa Ābeles dokumentārais detektīvs “Testaments”, apņemoties piepildīt dzejnieka Anatolija Imermaņa pēdējo vēlmi, aicinās skatītāju doties klejojumā pa Rietumeiropas sarkano lukturu rajoniem. Savukārt “Visi putni skaisti dzied”, Kristas Burānes muzikālā īpašvietas izrāde, kas fiksēta kino formātā, līdztekus poētiskām tautasdziesmām pievērsīs uzmanību arī dramatiskajām pārmaiņām putnu sugu populāciju ainavā Latvijā. Konkursa izlasē iekļauta arī brāļu Ābeļu izaicinošā animācija “Dieva suns” – stilistiski pārdrošs rotoskopijā izzīmēts ceļojums Livonijas vēstures un raganu prāvu līkločos. Filma, kas 16. oktobrī atklās RIGA IFF 12. sezonas norisi, nule izvirzīta par Latvijas kandidatūru ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars labākās ārvalstu pilnmetrāžas filmas kategorijai.

Tāpat tiks izrādīti arī citu Baltijas jūras reģiona kino veidotāju jaunākie veikumi. Sadarbojoties Ukrainas un Lietuvas filmdariem, pieredzējušā režisora Oleksija Radinska dokumentārais darbs “Speciālā operācija” turpina atklāt cilvēces brutālāko pusi – tas tapis, izmantojot Čornobiļas novērošanas kameru filmējumus, kas fiksējušas Krievijas Federācijas militāro spēku iebrukumu atomreaktīvajā zonā. Lietuvas kino ainavu konkursā pārstāv arī divi mājās atgriešanās stāsti. Melanholisku atmiņu virzītā Vitauta Katkus pilnmetrāžas debija “Viesis”, kas nule kā Karlovi Varu kinofestivāla galvenajā konkursā ieguvusi režijas balvu, atklāj baltiešu reemigrācijas spožumu un postu. Savukārt Roterdamas Big Screen konkursā pirmizrādītais atzītā autora Šarūna Barta darbs “Atgriešanās” , kura kopproducenti ir Latvijas studija Mistrus Media, rādot atgriešanos dzimtajās mājās, balansē starp provinces bezcerību, nepārejošu pagātni un paaudžu nolemtības loku.

Izvēlēto filmu lokā ir arī spilgti Ziemeļvalstu kino akcenti. Apburot ar trāpīgiem dialogiem un izcilu aktierspēli, norvēģu kino renesanses pārstāves Janikes Askevollas “Solomamma” piedāvā niansētu 21. gadsimta ģimeņu anatomijas šķērsgriezumu. Līdztekus profesionāļiem no Norvēģijas, Dānijas, Lietuvas un Somijas filmas Solomamma veidošanā piedalījusies arī Mistrus Media, bet skaņu celiņa radīšanā – komponists Kārlis Auzāns. Konkursā iekļauta arī dāņu režisores Emīlijas Talundas debijas filma “Bezsvars” – skandināvu atbilde slavenajai "Lady Bird: Laiks lidot" (2017) – par pusaudžu rūpēm, pirmajām jūtām un ēšanas traucējumiem; atlasīta arī zviedru režisora Jona Skūga melnbaltā filma “Sargātājs”. Tajā 35mm filmlentē notverts leģendārā franču aktiera Denī Levāna attēlotā "Karla apsēstības augstākais punkts" – no bieziem dubļiem, stieplēm un betona bluķiem veidotais patvērums. Abas filmas pirms izrādīšanas RIGA IFF programmā pasaules pirmizrādi piedzīvos ievērojamajā Sansebastjanas kino festivālā.

Konkursam izvēlētās filmas izvērtēs un festivāla galveno apbalvojumu, bronzas statueti un 5 000 eiro naudas balvu, piešķirs atzītu kino nozares profesionāļu žūrija. Tās sastāvā – franču kurators un nozares programmu veidotājs Marrākešas, Kannu, Lokarno un citos festivālos Tibo Braks (Francija), režisore Anna Hintsa (Igaunija), producente, studijas White Picture dibinātāja Alise Ģelze (Latvija), producente Gudnija Humelvolla (Norvēģija) un Kannu kinofestivāla Filmu departamenta vadītājs Kristiāns Žēns (Francija). Pilnmetrāžas filmu konkursa seansi noritēs visa festivāla garumā.

Komiķis Mo Gilligan Rīgā rādīs smieklīgāko britu humoru (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 12:32:00 +0300

Londonietis ir uzaudzis jamaikiešu vecāku ģimenē.

Trīsreizējs BAFTA televīzijas balvas saņēmējs, "smieklīgākais cilvēks Lielbritānijā" - tā viņu dēvē The Times, Netflix šova zvaigzne - Mo Gilligan nākamajā gadā uzstāsies Rīgā, ar jaunu humora izrādi "The Mo You Know". Pieredzējušais komiķis un šovmenis jau savā karjerā izpārdevis vairākas tūres, viesojoties ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Eiropā un, protams, mājās - Lielbritānijā. Izrāde 2026.gada 14.novembrī notiks koncertzālē Palladium Rīga.

"The Mo You Know" izrāde seko panākumiem pilnai karjerai un vairākiem skatītāju mīlētiem Mo Gilligan stand-up šovu ierakstiem, kas pieejami Netflix. 2022.gadā izdotais "There's MO To Life" un "Momentum" - komiķa debijas izrāde, kas tika izdotas 190 valstīs, tostarp arī Latvijā - atklāj Mo kā cilvēku ar milzu sirdi: neviens šajā pasaulē nav ļauns, mēs visi sevi šad tad padaram par mīlamiem muļķiem, cenšoties tik galā ar ik dienas likstām.

Londonietis, kas uzaudzis jamaikiešu vecāku ģimenē, savās izrādēs meistarīgi uzbur šī brīža Lielbritānijas sabiedrības multikulturālo dabu - kuriozās situācijās ar pietāti un mīļumu atsaucoties uz pasaulē zināmiem vārdiem - Shakira, Bukayo Saka, Stormzy, Jay-Z un Kanye West. Viņš ar maigumu apspēlē šo personību konotācijas neērtās, visiem pazīstamās un pieredzētās ainiņās iz’ dzīves. Piedevām Mo skatītāju paņem aiz rokas un aizved izklaides industrijas absurdākajos momentos. Viņš tos ir izjutis uz savas ādas soli pa solim, uzbūvēdams žilbinošu karjeru uz pieticīgiem pamatiem konkurences pārblīvētajā Eiropas mākslas mekā.

"The Mo You Know" šovs ir unikāla iespēja ikvienam humora un stand-up žanram cienītājam Latvijā piedzīvot burvīgu vakaru.

"Mo Gilligan humoram piemīt svaiga elpa. Viņš sapludina nopulētu ikdienas situāciju raksturojumus, ar aizraujošu enerģiju valdzinot auditorijas", raksta "The Guardian".

"Viņa priekšnesums ir izcils. Gilligan izmanto aktiermeistarības studijās apgūto un ar šarmu atdarina katru novērojumu, katru arhetipu šķietami vieglā manierē", ziņo The Times.

Dziedātājs Andris Ērglis: «Dzīve ir strauts, kurš nekad nebeidzas» (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 11:10:00 +0300

Viņš turpina atklāt sava rudenī gaidāmā studijas albuma "Stāsts" muzikālās krāsas.

Dziedātājs Andris Ērglis turpina atklāt sava rudenī gaidāmā studijas albuma "Stāsts" muzikālās krāsas, nododot klausītāju vērtējumam jaunu, liriskās pārdomās balstītu dziesmu "Solījums". Šis ir kārtējais singls, kas iezīmē tuvošanos albuma iznākšanai oktobra beigās un kalpos kā emocionāls ievads gaidāmajiem prezentācijas koncertiem.

Dziesma "Solījums" ir melanholisks un dziļi personisks stāsts par dzīves nebeidzamo plūdumu un vērtībām, kas laika gaitā kļūst vissvarīgākās. Tā ir kā muzikāls atskats uz bērnības sapņiem un pieauguša cilvēka atziņu, ka dzīves steigā un skrējienā galvenais ir un paliek mīlestība.

Dziesmas ideja dzima no paša Andra Ērgļa radītas melodijas, kuru vārdos ietērpa talantīgais mūziķis un tekstu autors Mārtiņš Kanters, radot tekstuālas pārdomas par dzīvi. Īpaši izceļama ir dziesmas piedziedājuma rinda, kas kodolīgi atspoguļo galveno vēstījumu: "Tev pieder tikai šis brīdis, pat nepamanīsi kā mainījies gads". Šie vārdi aicina apstāties un novērtēt mirkļa nozīmīgumu mūžīgajā laika straumē.

Pats Andris par jauno dziesmu saka: "Kad radīju melodiju šai dziesmai, manī kādu laiku jau dzīvoja domas par dzīvi, tās strauju ritējumu - dzīve ir gluži kā strauts, kurš nekad nebeidzas un ir kustībā. Mārtiņš melodiju ietērpa vārdos, kas uzrunā ļoti personiski. Mēs visi skrienam, plānojam, tiecamies, bet reizēm aizmirstam par solījumiem, ko esam devuši paši sev bērnībā - mīlēt, priecāties, dzīvot pa īstam. "Solījums" ir kā atgādinājums katram pašam apstāties un novērtēt mirkli, jo tieši no mirkļiem sastāv visa mūsu dzīve. Ceru, ka tas klausītājos raisīs gaišas pārdomas."

Dziesma muzikāli ieturēta liriskas popdziesmas stilā un tā pārdomas veicinošo noskaņu studijā palīdzējis radīt producents Jānis Čubars, dziesmas mix/master veidojis Jānis Kalve. "Solījums" ir dziesma, kas organiski papildinās Andra klausītāju atskaņošanas sarakstus - visiem, kuriem reizēm patīk aizdomāties par savu dzīves gājumu.

Kuldīgas pilsētvidē skatāmi jauno mākslinieku objekti (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 09:30:00 +0300

Katrs darbs izvietots rūpīgi izvēlētā vietā.

Kuldīgas pilsētvidē līdz septembra beigām skatāmi piecu jaunākās paaudzes profesionālo mākslinieku darbi – Nila Jumīša, Lauras Feldbergas, Arvja Kantiševa, Rūtas Patmalnieces un Oto Holgera Ozoliņa radīti laikmetīgās mākslas objekti.

Katrs darbs izvietots rūpīgi izvēlētā vietā Kuldīgas pilsētvidē, saskaņā ar tā idejiskajiem un vizuālajiem aspektiem, veidojot pievienoto vērtību publiskajai telpai un sniedzot interaktīvu pieredzi pilsētniekiem un viesiem.

Arvis Kantiševs “Mozilla Browser”. 1692. gadā Tīss tika apsūdzēts vilkacībā, tomēr viņa stāsts atklāj daudz dziļāku saikni ar Latvijas pagānu kultūru. Tīss bija viedais un dziednieks, kurš dziedināja, aizsargāja un cīnījās ar dēmoniem. Viņa spējas pārtapt par dzīvniekiem bija tikai daļa no plašākām zināšanām. Vēsture atceras viņu kā vilkaci, taču viņa būtība bija daudz vairāk.

Nils Jumītis “Baba 33 000”. Darbs atspoguļo cilvēka iekšējās pasaules spriedzi saskarsmē ar ārējo realitāti. No 33 000 metāllūžņu atgriezumiem veidotā instalācija piešķir atkritumiem otro dzīvi un mudina pārdomāt uztveres ilūzijas.

Nils Jumītis “Vērotājs”. Smagnējs, grotesks tērauda putns iemieso iekšējo vērotāju – kluso apziņas balsi, kas nemitīgi analizē un reflektē. Tukšais skatiens un izstieptais kakls pauž iekšēju trauksmi un pastāvīgu sevis novērošanu

Laura Feldberga “Bezgalīgās, zilas debesis”. Simboliska reakcija uz karu Ukrainā – kopš 2022. gada pavasara tiek pīti zilas krāsas maskēšanās tīkli, kas veido aizsargājošu debesu slāni. Ikviens ir aicināts iesaistīties, iesienot zilas lentītes tīklā un kļūstot par daļu no kopīga mākslas akta.

Oto Holgers Ozoliņš “Citroni un limonāde”. Draugu grupa pēc limonādes pauzes atklāj, ka katram palikusi tikai viena velosipēda detaļa. Tā vietā, lai dusmotos, viņi apvieno detaļas vienā transportlīdzeklī un kopīgi pazūd aiz mājas stūra – stāsts par radošumu, pielāgošanos un vieglumu.

Rūta Patmalniece “Smagie sapņi” Darbs atspoguļo ķermeniskas sajūtas, ko piedzīvojam murgos – smagnēju nespēju kustēties, kritienus, trauksmi. Ierastais komforts pārvēršas aukstumā un spriedzē. Šī pieredze ļauj iepazīt cilvēka esības trauslumu un skaistumu vienlaikus.

Darbi izvietoti dažādās vietās Kuldīgas pilsētvidē un būs aplūkojami līdz 30. septembrim.

Steidzieties: izcilais francūzis divas dienas diriģēs LNSO (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 12:30:00 +0300

Žans Kristofs Spinozi ir īpaši atzīts kā baroka un klasicisma laikmetu mūzikas interprets.

Piektdien, 26.septembrī, plkst.19.00 Rīgas Kongresu namā un sestdien, 27.septembrī, plkst.17.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) uzstāsies kopā ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija", franču soprānu Ninu Spinozi, norvēģu baritonu Halvoru Melienu un spožo latviešu klavesīnisti Ievu Salieti. Koncertprogrammā "LNSO, Vasks, zelta baroks un Forē Rekviēms" pie diriģenta pults stāsies pieredzējušais franču diriģents Žans Kristofs Spinozi, kuram šī būs pirmā uzstāšanās Latvijā. Koncertos skanēs dažādu laikmetu mūzika - Pētera Vaska Cantabile stīginstrumentiem, fragments no Antonio Vivaldi cikla Laudate pueri, Johana Sebastiāna Baha Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā un Gabriela Forē Rekviēms.

Koncertu atklās LNSO 100. sezonas rezidējošā komponista Pētera Vaska darbs Cantabile stīginstrumentiem (1979), kas kopš skaņdarba tapšanas kļuvis par pasaulslavenā latviešu komponista vienu no daiļrades simboliem.

Pētera Vaska filozofisko un muzikālo domu, piedāvājot citu garīguma šķautni, nomainīs Antonio Vivaldi daiļrade - Sit nomen Domini no 112. psalmam veltītā cikla Laudate pueri, kur jaunā franču soprāna Ninas Spinozi balss savīsies ar LNSO stīgu grupu. Savukārt Johana Sebastiāna Baha Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā BWV 1052 demonstrēs baroka mūzikai raksturīgo dramatismu un melodisko izsmalcinātību: klavesīna solo šeit atskaņos Ieva Saliete.

Koncerta kulmināciju piedzīvosim otrajā daļā, kad skanēs Gabriela Forē Rekviēms - darbs, kas, atšķirībā no citu komponistu radītajām sēru mesām, nāves tēmu pārvērš cerībā, gaismā un dvēseles mierā. Kopā ar LNSO atskaņojumā piedalīsies arī Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", soprāna un baritona solo dziedās Nina Spinozi un Halvors Meliens.

Turklāt šī būs pirmā reize, kad pie LNSO diriģenta pults stāsies izcilais franču diriģents Žans Kristofs Spinozi, kurš ir īpaši atzīts kā baroka un klasicisma laikmetu mūzikas interprets. Viņš ir Ensemble Matheus dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, regulārs viesis tādās prestižās koncertzālēs kā Parīzes Šatlē teātrī, Vīnes Konzerthaus un Karaliskajā operā Londonā.

Franču soprāns Nina Spinozi, dzimusi mūziķu ģimenē, uzstājas gan operā, gan koncertos, atveidojot lomas Džakomo Pučīni, Gaetāno Doniceti, Džoakīno Rosīni un Domeniko Čimaroza darbos, savukārt norvēģu baritons Halvors Meliens ir biežs viesis Eiropas koncertzālēs un operās, īpašu uzmanību pievēršot baroka mūzikai un vācu vokālajai kamermūzikai. Klavesīniste Ieva Saliete piedalās solo un kamermūzikas projektos Latvijā, Vācijā un Šveicē, tostarp kā Bernes senās mūzikas orķestra Les Passions de l’Ame klavesīniste.

Ventspils koncertzāles «Latvija» jaunā sezona - spilgta un daudzveidīga (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 08:34:00 +0300

Klausītājiem sola tikšanās ar lieliskiem māksliniekiem.

Mēneša beigās ar vērienīgu koncertu oficiāli tiks uzsākta Ventspils koncertzāles "Latvija" jaunā sezona, kas klausītājiem sola spilgtas tikšanās ar lieliskiem māksliniekiem un daudzveidīgām koncertprogrammām.

Vērienīgajā sezonas atklāšanas koncertā 27.septembrī uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", soprāns Nina Spinozi, klavesīniste Ieva Saliete, baritons Halvors Meliens un diriģents Žans Kristofs Spinozi. Koncertā skanēs Pētera Vaska "Cantabile", Antonio Vivaldi "Laudate pueri: Sit nomen domine", Johana Sebastiāna Baha Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā, kā arī Gabriela Forē Rekviēms.

Šoruden 90. dzimšanas dienu svin dižais igauņu komponists Arvo Perts un par godu šim notikumam lieliskais pianists Georgijs Osokins izdevis jaunu mūzikas albumu "For ARVO", kas ir arī viņa debijas darbs "Deutsche Grammophon" mūziķa statusā. 9.oktobrī Georgijs Osokins ar jauno programmu viesosies koncertzālē "Latvija". Tas ir unikāls pianista projekts, kurā iekļauti Perta oriģināldarbi un jaunas, Osokina radītas klavieru transkripcijas. Daudzi leģendāri Perta skaņdarbi nu pirmoreiz izskanēs tieši šādā - klavieru solo versijā.

17.oktobrī ar koncertprogrammu "Jauns un negaidīts" viesosies slavenais kamerorķestris "Kremerata Baltica" un spoži solisti - vijolnieki Džeralds Bidva un Stella Zaķe, kā arī čellisti Magdalena Ceple un Kristers Mārtiņš Šīmanis. Programmā iekļauti Baha, Mendelszona, Vaska, Veinberga, Keniņa un Mustonena skaņdarbi.

Koncertzāle "Latvija" jaunajā sezonā iepriecinās arī mazos mūzikas cienītājus, 29.oktobrī piedāvājot koncertuzvedumu bērniem "Pēterītis un vilks", kurā aizraujošā muzikālā piedzīvojumā vedīs Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Reiņa Lapas vadībā, uzveduma varoņus attēlos Liene Gāliņa, Pēteris Lapiņš un režisors Ģirts Šolis.

Novembri koncertzālē "Latvija" atklās pianists Reinis Zariņš, mēneša pirmajā dienā aicinot uz koncertu, kurā atskaņos savu jauno soloprogrammu "Bahs un Šopēns". Reinis Zariņš pazīstams kā drosmīgu un konceptuālu koncertprogrammu veidotājs, un arī šis tilts starp baroku un romantismu ir liecība godalgotā pianista vērotprasmei un spējai ieraudzīt neparastas sakarības. Iedvesmojošo koncertu ar daudzveidīgām tembrālām nokrāsām un izteiksmes niansēm bagātinās divi instrumenti ar unikālu skanējumu: "Steinway" koncertflīģelis un Dāvida Kļaviņa vertikālās koncertklavieres M470i.

15.novembrī programmu "Rudenī" piedāvās Ventspils kamerorķestris, jauktais koris "Ventspils" diriģenta Aigara Meri vadībā, pieaicinot akordeonisti Initu Āboliņu un muzikoloģi Lieni Jakovļevu. Savukārt Ventspils bigbends Ventspils džeza kluba tikšanās reizē 28.novembrī muzicēs kopā ar vokālisti Paulu Saiju un trombonistu Vadimu Dmitrijevu.

Viens no sezonas kulminācijas punktiem būs koncerts 6.decembrī, kad uz skatuves satiksies pasaulslavenais mandolīnists Avi Avitals un latviešu akordeona zvaigzne Ksenija Sidorova, kurai tā šogad būs vienīgā uzstāšanās Latvijā. Koncertā Ventspilī gaidāmas klasiskas vērtības nedzirdētos pārlikumos, temperamentīga uguņošana, mīlas kaislības no dienvidu un Tuvo Austrumu zemēm krāšņā muzikālā piedzīvojumā, kurā mūs aizvedīs neparasta divu instrumentu saruna.

Ziemassvētku laiku koncertzālē ievadīs poļu ērģelnieks Jans Bartolomejs Bokščaņins 14.decembrī, kam sekos koncerts "Nākat iekšā, Ziemassvētki" 20.decembrī ar Aiju Andrejevu, Jāni Aišpuru, Ventspils bigbendu un kamerorķestri, kā arī Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogramma "Tik viegli un balti" 21.decembrī.

Koncertzāle "Latvija" 2025.gadu noslēgs 26.decembrī ar koncertprogrammu "Ziemassvētku vīzijas", kurā piedalīsies Perīna Madefa (soprāns), Liene Andreta Kalnciema (ērģeles) un Oskars Petrauskis (saksofons). Koncertā līdzās Ziemassvētku korāļiem skanēs komponista Ērika Ešenvalda darbi, kas veltīti īpaši šiem mūziķiem.

Rīgas Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs grandiozi koncerti (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 11:38:00 +0300

No klasiskajām operu ārijām līdz mūsdienu žanru sintēzei

Ja domājāt, ka opera nav domāta jums, tad vēl neesat dzirdējuši par jauno programmu!

Šogad pirmo reizi atskanēs programma "Tā ir OPERA" Rīgas Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskajā baznīcā 26.septembrī plkst.19.00. Pateicoties lielajai interesei izskanēs arī papildkoncerts 27.septembrī, tajā pašā laikā. Šoreiz modernais satiksies ar klasisko.

Koncertprogrammā iekļauti slavenākie klasisko operu fragmenti, sākot ar Bizē un Verdi ārijām līdz pat liriskām melodijām un spilgtiem duetiem, kā arī mūzika, ko iedvesmojuši mūsdienu mākslinieki, piemēram, Andrea Bočelli, Lara Fabiāna un Emma Šaplina. Šis vakars piedāvā izdzīvot mūzikas dialogu - iespēju dzirdēt operu citādi, sajust tās svaigumu, emocionālo dziļumu un cilvēcisko patiesību, pat tiem klausītājiem, kuri iepriekš izvairījušies no šī žanra.

Koncertā uzstāsies ievērojami Latvijas mūziķi. Latvijas Nacionālās operas prīma, soprāns Jūlija Vasiļjeva, viena no spožākajām operas zvaigznēm, kas pārsteidz ar vokālo tīrību, muzikālo jūtīgumu un izteiksmīgu skatuves tēlu. Viņas repertuārā ir vairāk nekā divdesmit galvenās lomas, un viņa regulāri uzstājas uz skatuves Itālijas, Vācijas un citu Eiropas valstu operās. Latvijas Nacionālās operas solists, tenors Raimonds Bramanis, "Latvijas Gāze" Gada balvas Operai laureāts. Braumanis valdzina ar sirsnīgu un spēcīgu tenora balsi, kas izceļas gan liriskās, gan dramatiskās lomās. Viņš ir uzstājies dažādās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Vācijā.

Koncerta mūzikas pavadījumu spēlēs pieredzējušais pianists Māris Žagars, kurš koncertējis 21 pasaules valstī, vijolnieks Gidons Grīnbergs, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra vērtīgais solists, starptautiski atzītā čelliste Irina Viļegžaņina, Maskavas konservatorijas absolvente un dažādu ansambļu soliste, un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa, LNO un orķestra "Rīga" radošā spēka pārstāve.

Abas Latvijas Nacionālās operas zvaigznes allaž atstāj neaizmirstamu iespaidu un gūst atzinību gan no skatītājiem, gan kritiķiem. Kopā šie mākslinieki radīs muzikālu plūdumu, kas harmoniski apvienos klasisko operas estētiku ar mūsdienu ekspresiju.

Koncerta mērķis ir piedāvāt augstas kvalitātes mūzikas pieredzi, apvienojot estētisku baudījumu ar intelektuālu piepildījumu.

ABC atsāks Džimija Kimela šovu

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 12:06:00 +0300

ASV televīzijas kanāla ABC ēterā atgriezīsies Džimija Kimela vakara sarunu šovs, kas tika apturēts pēc raidījuma vadītāja pagājušās nedēļas izteikumiem saistībā ar konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka slepkavību.

ABC lēmums apturēt raidījumu "Jimmy Kimmel Live!" izsauca plašu nosodījumu, kuru cita starpā izteica tādas Holivudas zvaigznes kā Merila Strīpa, Roberts De Niro, Bens Afleks un Toms Henkss.

Pirmdien ABC paziņoja, ka atsāks Kimela šova pārraidīšanu.

"Pēdējās dienas esam aizvadījuši izsvērtās sarunās ar Džimiju, un pēc šīm sarunām esam nonākuši pie lēmuma otrdien atsākt viņa šovu," teikts paziņojumā presei.

Vairāk nekā 430 kino, televīzijas un skatuves zvaigznes, kā arī komiķi, režisori un rakstnieki parakstīja Amerikas Pilsonisko brīvību savienības atklāto vēstuli, kurā Kimela šova apturēšana tika atzīta par ASV vārda brīvības tumšāko dienu.

Kimels savās pārraidēs pēdējā laikā vairākkārt izteicies par konservatīvās nometnes reakciju uz Kērka slepkavību, cita starpā apgalvojot, ka "MAGA zemē daudzi ļoti centīgi strādā, lai iegūtu kapitālu uz Čārlija Kērka slepkavības rēķina".

ABC lēmumu, atceļot vienu no ietekmīgākajiem Amerikas televīzijas vakara šoviem, kritiķi nosauca par valdības cenzūru, bet prezidents Donalds Tramps part to izteica gandarījumu.

"Lieliskas ziņas Amerikai," platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. "Apsveicam ABC par drosmi beidzot darīt to, kas bija jādara."

Jūlijā telekanāls CBS paziņoja par Kimela kolēģa Stīvena Kolbēra sarunu šova atcelšanu. Arī par to Tramps pauda prieku.

Pagājušajā nedēļā Federālās komunikāciju komisijas (FCC) priekšsēdētājs Brendans Kars draudēja, ka ABC filiālēm, kas pārraida Kimela šovu, tiks anulēta licence.

Dažas stundas vēlāk uzņēmums "Nexstar", viens no valsts lielākajiem ABC filiāļu staciju īpašniekiem, paziņoja, ka Kimela šovu savās stacijās neraidīs.

"Nexstar" pašlaik īsteno vairāku miljardu dolāru vērtu apvienošanos ar konkurentu, kam būs nepieciešams FCC apstiprinājums.

ABC, kas pieder uzņēmumam "Disney'", sekoja šim piemēram, pārtraucot raidījuma demonstrēšanu visā valstī.

Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 07:10:00 +0300

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Mēnesi pirms gaidāmās pirmizrādes KEF Studio publicē filmas “Tumšzilais evaņģēlijs” treileri un uzsāk biļešu iepriekšpārdošanu uz filmas pirmizrādes dienas seansiem un turpmāko izrādīšanu Latvijas kinoteātros. Filmas “Kriminālās ekselences fonds” radošās komandas nākamais darbs, kriminālā drāma par 90. gadu Rīgu Latvijas kinoteātros nonāks jau 10. oktobrī, bet novembrī svinēs starptautisko pirmizrādi Tallinas festivālā.

Skatītājiem jau iespējams iegādāties biļetes uz filmas pirmizrādes vakaru kinoteātrī Forum Cinemas trešdien, 8. oktobrī, pieejamas biļetes arī uz citiem pirmizrādes nedēļas seansiem kinoteātros Rīgā un citur Latvijā – jautājiet savam mīļākajam kinoteātrim!

Par godu jaunās filmas drīzajai pirmizrādei uz dažiem seansiem kinoteātros atgriežas arī skatītāju iemīļotais Kriminālās ekselences fonds; akcijā piedalās kinoteātri Forum Cinemas, Apollo Kino, Cinamon, Kino Bize Rīgā, arī Kino Gaisma Valmierā, Kino Cēsis un Ventspils kinoteātris RIO. Lai skatītājiem atkalsatikšanās ar iemīļotajiem KEF varoņiem būtu vēl patīkamāka, pirms filmas tos gaida ekskluzīvs "Tumšzilā evaņģēlija" fragments – katram kinoteātrim savs! Dažus KEF seansus apmeklēs arī filmas autori, lai vēlreiz tiktos ar saviem skatītājiem.

Filmas darbība skatītājus aizvedīs uz 1995. gada Rīgu, kas daudziem atmiņā palikusi kā "mežonīgie deviņdesmitie". Tolaik galvaspilsētas ielas bija noziedzības, korupcijas un neskaidrības caurvītas, un likuma sargiem nācās strādāt apstākļos, kur robeža starp labo un ļauno bieži vien bija pārsteidzoši plūstoša. Filma solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā, ļaujot izdzīvot tā laika atmosfēru visā tās pretrunīgumā. Tā nebūs tikai dekorācija, bet gan aktīvs stāsta elements, kas veidos personāžu likteņus un morālās dilemmas. Deviņdesmitie bija laiks, kad jaunas iespējas gāja roku rokā ar brutālu realitāti, un šī filma, visticamāk, spilgti atspoguļos šo kontrastu.

Pēc Latvijas pirmizrādes filma uzsāks savu starptautisko ceļojumu ar Tallinas kinofestivālu Melnās naktis (PÖFF), kurā filma piedalīsies Baltijas filmu konkursa programmā ar starptautisko pirmizrādi 19. novembrī. PÖFF ir viens no lielākajiem kinofestivāliem Ziemeļeiropā un līdz ar Kannu, Berlīnes, Venēcijas un citiem pasaules prestižākajiem festivāliem ietilpst kinofestivālu A kategorijā.

Latviešu grupa «R.A.P.» ar koncertsinglu izziņo tūri (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 07:18:00 +0300

Tajā piedalās arī līdzautors - leģendārais dziedātājs Igo.

No Kuldīgas nākusī alternatīvā roka apvienība "R.A.P." pērn pēc 17 gadu pārtraukuma atjaunoja darbību un šopavasar sniedza faniem spilgtu atgriešanās koncertu Rīgas koncertzālē "Palladium". Tas iedvesmojis koncertsinglam un arī videoklipam vienam no lielākajiem grupas hitiem "Dzīve bez apstājas", ar ko grupa piesaka savu "Novembra tūri".

Tūres koncerti notiks 8.novembrī Jelgavas koncertvietā "Melno cepurīšu balerija", 14.novembrī Cēsu "Fonoklubā", 15.novembrī Liepājas kultūras namā "Wiktorija" un 22.novembrī Rīgas koncertzālē "Angārs".

"Šajos koncertos aptversim visu grupas daiļradi," sola "R.A.P." vokālists Artis Dvarionas. "Izskanēs gan dziesmas no visiem trim mūsu studijas albumiem, ieskaitot plašu atzinību guvušos skaņdarbus "Dzīve bez apstājas", "Nekas vairs nav tā", "Esot vienatnē" un "Viss jau saplānots", gan jaunās dziesmas, kas tapušas pēc grupas atkalapvienošanās, ieskaitot Latvijas radiostacijās panākumus jau guvušo singlu "Melnā (Ak nē, nē, nē!)."

Jaunais koncertsingls "Dzīve bez apstājas" un tā videoklips tapis 14.martā koncertzālē "Palladium" un lieliski demonstrē joprojām karsti degošo "R.A.P." roka enerģijas uguni. Gluži kā dziesmas oriģinālajā studijas versijā, tajā piedalās arī līdzautors - leģendārais dziedātājs Igo, kā arī visi četri grupas pamatsastāva dalībnieki - vokālists Artis Dvarionas, ģitārists Aleksandrs Štro, basists Artis Rozītis un bundzinieks Gatis Kaizers.

"Novembra tūres" noslēgumā Rīgas koncertzālē "Angārs" piedalīsies arī īpašie viesi - vēl viena ilggadēja pašmāju alternatīvā roka apvienība "Indygo".

Ar mūziku no Mali sāksies Liepājas koncertzāles jubilejas festivāls (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 11:14:00 +0300

Sangarē uzaugusi nabadzībā Bamako ielās, un piecu gadu vecumā ar savu balsi apbūra klausītājus svinīgās ceremonijās.

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" šoruden atkal vērs durvis pasaulei - koncertsērija "Pasaule Lielajā dzintarā" turpināsies ar mūziku no Mali, kas ieskandinās arī koncertzāles desmitās jubilejas festivāla notikumu virkni. 11.oktobrī plkst.18.00 uz skatuves kāps Āfrikas mūzikas leģenda, "Grammy" balvas laureāte un cilvēktiesību aktīviste Umu Sangarē.

Viņas balss skanējusi uz pasaules prestižākajām skatuvēm - no Sidnejas Operas nama līdz Karalienes Elizabetes zālei Londonā. Sangarē ir sadarbojusies ar Hērbiju Henkoku, Sīlu un P!nk. Dziedātāja iedvesmojusi tādas zvaigznes kā Ališu Kīsu, Aju Nakamuru un Bejonsē, kura savam skaņu celiņam 2019.gada filmai "Karalis lauva" izmantojusi fragmentu no dziesmas "Diaraby Nene".

Tomēr viņas panākumu stāsts nav tikai par mūziku. Sangarē uzaugusi nabadzībā Bamako ielās, un piecu gadu vecumā ar savu balsi apbūra klausītājus svinīgās ceremonijās, bet vēlāk kļuva par vienu no pirmajām māksliniecēm, kas ar dziesmām drosmīgi runāja par dzimumu līdztiesību, piespiedu laulībām un sieviešu tiesībām. Ar dedzīgu pārliecību viņa ir kļuvusi par balsi tiem, kam bieži vien tādas nav. Kā viena no slavenākajām dziedātājām Āfrikas kontinentā, viņa popularizē Āfrikas vērtības un veicina izpratni par Vasulu mūziku.

Koncertā Liepājā skanēs dziesmas no dziedātājas jaunākā albuma "Timbuktu" (2022), kuru kritiķi vērtē kā viņas visspēcīgāko, dziļāko un liriskāko ierakstu līdz šim. Sangarē saka: "Mūzika ir manī. Bez tās es neesmu nekas, un nekas man to nevar atņemt! Es šajā albumā esmu ielikusi savu dzīvi, visu savu dzīvi - dzīvi, kurā esmu iepazinusi badu, nabadzību un bailes, taču šodien es no tā visa ceļu godību".

Vasulu mūzika ir Rietumāfrikas tautas mūzikas žanrs, kas radies Vasulu reģionā Mali dienvidos un kļuvis par dziļu kultūras sastāvdaļu. Šī tradīcija veidojusies no mednieku dziesmām un seno griotu (Rietumāfrikas trubadūru) melodijām, kas vēsta par ikdienas dzīvi, mīlestību, sociālām tēmām un tautas gudrībām. Līdztekus spēcīgai vokālajai tradīcijai un perkusiju ritmiem mūzikā tiek izmantota šim reģionam raksturīgā sešstīgu arfa kamele n'goni. Sangarē tiek dēvēta par šī žanra karalieni un devusi ievērojamu ieguldījumu Vasulu mūzikas attīstībā, modernizējot to ar blūza, folka un roka elementiem.

2009.gadā Sangarē nominēta "Grammy" balvai par albumu "Seya", savukārt 2011.gadā šo prestižo apbalvojumu saņēmusi kā līdzautore Džona Lenona leģendārās dziesmas "Imagine" kaverversijai. Panākumi nav likuši Sangarē aizmirst savu izcelsmi, un dzimumu līdztiesība joprojām ir klātesoša tēma viņas dziesmās. Šos jautājumus viņa risina arī praktiski, jau 10 gadus ar savu fondu atbalstot grūtībās nonākušas sievietes un bērnus. Viņa ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas labas gribas vēstniece un Mali Nacionālā ordeņa komandiere.

Miķeļdienas jautri nosvinēt Ventspils Piejūras muzejā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 07:23:00 +0300

Tiks demonstrēti pinumi no kārklu klūgām.

Svētdien, 28.septembrī, no plkst. 13.00 līdz plkst. 15.00 Piejūras brīvdabas muzejā (Ventspils, Riņķa ielā 2) svinēs gadskārtu tradīciju svētkus – Miķeļus.

Miķeļdiena, ko mēdza saukt arī par Mikēļiem, Mīkāļiem, Apjumībām un Jumja dienu, ir nozīmīgi svētki, ir novākta raža un tāpēc godina Jumi, kas ir auglības un svētības nesējs.

Svētku dienā būs rotaļas ar svēršanu un mērīšanu, notiks adīšanas un tamborēšanas darbnīca bērniem un pieaugušajiem. Asnates jāšanas klubs piedāvās izjādes ar ponijiem un foto sesiju jātnieka, saimnieka/es tēlā ar zirgu, vai zirga mugurā. Mazajā ražas tirdziņā piedalīsies 808.Puzes mazpulka un Valdemārpils mazpulka dalībnieki ar pašdarinātu lietām, saldumiem un savu dārziņu ražu.

13:00 – 14:00 Iepazīsim Miķeļdienas tradīcijas ar folkloras kopu “Laipa” un vārīsim skābo kāpostu zupu uz īstas uguns.

13:30 – 808. Puzes un Valdemārpils mazpulku stāsts par mazpulku darbiem un panākumiem.

14:00 Muzeja 2. stāvā tiks atklāta TLMS “Puduris” un muzeja krājuma grozu izstāde “GROZI IES! Ķocis, grozs un kurvis” ar muzikālu sveicienu no dziedātājas Dorotejas Ločas (Dorothee Lotsch, Vācija).

Izstādes atklāšanā notiks tikšanās ar Tautas lietišķās mākslas studiju “Puduris” – tiks demonstrēti pinumi no kārklu klūgām. Studija darbojas Iļģuciema Kultūras centrā kopš 1994.gada, pamazām izveidojies savs stils, – balstoties tautas mākslā un izmantojot pinuma tehniku, radīt mūsdienīgus dizaina priekšmetus.

14:30 -15.00 Bezmaksas ekskursija pa muzeja teritoriju, kurā būs iespēja uzzināt, kā agrāk mērīja, svēra un uzglabāja ražu (ekskursijai pieteikties kasē līdz 14:30).

Rīgā uzstāsies pasaulslavens Kazahstānas dziedātājs Dimašs (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 12:15:00 +0300

Plaša atpazīstamība Āzijā māksliniekam nāca pēc piedalīšanās Ķīnas televīzijas šovā.

12.decembrī arēnā Xiaomi ar lielkoncertu "Stranger" uzstāsies populārais Kazahstānas dziedātājs Dimašs Kudaibergens - Dimašs.

Viņa balsī vienlaikus skan baritons, tenors un altīno. Mākslinieks spēlē dažādus instrumentus un dzied deviņās valodās visdažādākajos žanros - no operas līdz repam, no roka līdz tautas mūzikai, savā daiļradē izmantojot krosouvera tehniku. Dimaša vokālās spējas patiesi pārsteidz - viņa balss aptver gandrīz visu klavieru diapazonu un pat pārsniedz to.

Uz skatuves Dinmuhameds (Dimašs) Kanat-uli Kudaibergens pirmo reizi kāpa divu gadu vecumā. Abi viņa vecāki ir Kazahstānas nopelniem bagātie dziedātāji. Bērnībā Dimashs regulāri piedalījās koncertos un konkursos, dziedāja, spēlēja klasiskos un kazahu tautas instrumentus, pats rakstīja dzeju un aranžēja mūziku.

Plaša atpazīstamība Āzijā māksliniekam nāca pēc piedalīšanās Ķīnas televīzijas šovā "Singer" kanālā "Hunan TV". 22 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko dalībnieku šova vēsturē, kurā uzstājas pasaulē atzītas zvaigznes, un ieguva 2. vietu. Pēc tam Dimašs piedalījās vairākos Ķīnas televīzijas projektos, ierakstīja singlus ķīniešu valodā, un viņa popularitāte sāka augt ģeometriskā progresijā.

Pirmajā solokoncertā Astanā viņu klausījās 30 tūkstoši skatītāju, bet koncertā Almati atklātā laukumā jau 150 tūkstoši. Kazahstānā viņš ir saņēmis visas nozīmīgākās balvas un apbalvojumus. Ķīnā Dimašs tika atzīts par "Āzijas populārāko dziedātāju" (Top Chinese Music Awards) un "Labāko ārvalstu dziedātāju" (MTV).

Māksliniekam ir fanu klubi 114 pasaules valstīs. Āzijā viņš pulcē līdz 40 tūkstošiem skatītāju lielās arēnās. Karjeras laikā Dimašs ir sadarbojies ar Hosē Karerasu, Plasido Domingo un daudziem citiem ievērojamiem mūziķiem.

Koncertā Rīgā mākslinieks izpildīs savus labākos darbus un prezentēs arī pavisam jaunu materiālu

Madonna nākamgad izdos jaunu albumu

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 22:25:00 +0300

Amerikāņu popzvaigzne Madonna nākamgad izdos jaunu deju mūzikas albumu, ceturtdien paziņojusi 67 gadus vecā dziedātāja.

Tas būs Madonnas pirmais albums septiņu gadu laikā.

Madonna arī paziņoja par atgriešanos ierakstu kompānijā "Warner Records", sadarbībā ar kuru tika izdoti viņas agrīnie hiti, tai skaitā "Like a Virgin" un "Holiday".

Viņa pameta "Warner Records" 2007.gadā, kad parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju "Live Nation".

Madonna savā paziņojumā pauda prieku par atkalapvienošanos ar "Warner Records" un solīja negaidīto, piebilstot, ka, iespējams, izprovocēs dažas nepieciešamas sarunas.

Jaunā albuma nosaukums vēl nav zināms.

Folkloras kopa «Vilkači»: «Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!» (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 16:56:00 +0300

"Mēs rekonstruējam senā Latvijas iedzīvotāja tēlu vēlā dzelzs laikmeta periodā".

Sestdien, 27.septembrī plkst.19.30 Tallinas ielas kvartāla koncertzālē "Angārs" folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači" ar koncertu "Sirojums" atzīmēs kolektīva 25 gadu jubileju. Ieeja pasākuma nories vietā no plkst.19.00 un bez maksas.

Par jubilejas koncerta ideju stāsta kopas "Vilkači" vadītājs Edgars Zilberts: "Koncertā izpildīsim dziesmas, kuras aizgūtas, noklausītas un "nozagtas" no citām folkloras kopām. "Vilkačos" mēs rekonstruējam senā Latvijas iedzīvotāja tēlu vēlā dzelzs laikmeta periodā. Šajā laikā kuršu tauta bija izslavēti jūras braucēji un viena no viņu pamata nodarbēm bija došanās sirojumos uz aizjūras valstīm. Šajā periodā tā bija tikpat parasta nodarbošanās kā medības vai kalēja amats."

Folkloras kopa "Vilkači" piebilst, ka lielākā daļa no koncertā izpildītajām dziesmām parasti netiek atskaņotas, bet šoreiz atbalstītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt tās dziesmas, kuras "Vilkaču" dalībnieki dzied, neesot uz skatuves, bet savā pulkā, piemēram, pie ugunskura. Vairākas dziesmu aranžijas tikušas veidotas tieši jubilejas koncertam "Sirojums", jo tās dzirdētas citu kolektīvu uzstāšanās laikā festivālā "Baltica 2025". Folkloras kopa "Vilkači" aicina visus uz koncertu, lai piedzīvotu neaizmirstamu muzikālu un vēsturisku ceļojumu!

Folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači" ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" kolektīvs, kas jau 25 gadus Latvijā nodarbojas ar nacionālpatriotisko audzināšanu, tradīciju un folkloras pētniecību, senā karavīra dzīvesveida un amatnieku prasmju apgūšanu, to popularizējot dažādos pasākumos, koncertos un festivālos. Pagājušā gadā "Vilkači" izdeva savu ceturto studijas albumu "Ķezbierēs".

Dibināta 2000.gadā. „Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!”. Šie vārdi nāk no sirmas senatnes, un šodien tos, jo skaņi skandē folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”. Sākotnēji tie bija tikai pāris puiši, kas vienojās sargāt kopīgi Latvijas sendienu kultūrvēsturisko mantojumu, un nu senā karavīra dzīves ritums no šūpuļa līdz aizsaules vārtiem vieno vairāk kā 20 dalībniekus. No pašas „Vilkaču” dibināšanas, 2000.gada 22.septembra, ar latviešu tautas dziesmām un seno cīņu imitāciju, esam ņēmuši aktīvu dalību dažādos festivālos. „Vilkači” nodarbojas ar Vēlā dzelzs laikmeta (9.-13.gs.) rekonstrukciju- laiku, kad Latvijas teritorijā dzīvoja brīvas un varenas ciltis – kurši, līvi, zemgaļi, latgaļi, sēļi. Šobrīd mūsu klubā ir vairākas darbības jomas – dziedātāji, cīnītāji un amatnieki. Kopīgi esam sajutuši nepieciešamību popularizēt seno baltu kultūru sabiedrībā, neskatoties uz 21.gadsimta globalizēto un multikulturālo vidi, kura tik ļoti tiecas pēc tautu vienotības, taču aizmirst par katras tautas un katra indivīda tautisko un cilvēcisko identitāti un unikalitāti.

ASV atceļ Džimija Kimela televīzijas šovu pēc izteikumiem par Kērku

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 11:52:00 +0300

ASV telekanāls ABC trešdien uz nenoteiktu laiku atcēlis populārā komiķa Džimija Kimela vakara sarunu šovu, šādu lēmumu pieņemot pēc Kimela nesenajiem izteikumiem ēterā par konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka nāvi un tam sekojušajiem regulatora draudiem.

Kimels savās pārraidēs pēdējā laikā vairākkārt izteicies par konservatīvās nometnes reakciju uz Kērka slepkavību, cita starpā norādot, ka "MAGA zemē daudzi ļoti centīgi strādā, lai iegūtu kapitālu uz Čārlija Kērka slepkavības rēķina".

ABC soli, atceļot vienu no ietekmīgākajiem Amerikas televīzijas vakara šoviem, kritiķi nosauca par valdības cenzūru, bet prezidents Donalds Tramps pauda gandarījumu.

"Lieliskas ziņas Amerikai," Tramps pauda platformā "Truth Social". "Apsveicam ABC par drosmi beidzot darīt to, kas bija jādara."

Jūlija telekanāls CBS paziņoja par Kimela kolēģa Stīvena Kolbēra sarunu šova atcelšanu. Arī par to Tramps pauda prieku.

Trešdien Federālās komunikāciju komisijas (FCC) priekšsēdētājs Brendans Kars draudēja, ka ABC filiālēm, kas pārraida Kimela šovu, tiks anulēta licence.

Dažas stundas vēlāk uzņēmums "Nexstar", viens no valsts lielākajiem ABC filiāļu staciju īpašniekiem, paziņoja, ka Kimela šovu savās stacijās neraidīs.

"Nexstar" pašlaik īsteno vairāku miljardu dolāru vērtu apvienošanos ar konkurentu, kam būs nepieciešams FCC apstiprinājums.

ABC, kas pieder uzņēmumam "Disney'", sekoja šim piemēram, pārtraucot raidījuma demonstrēšanu visā valstī.

Rakstniece Kristīne Želve: «Mani interesē «mazi» notikumi» (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 12:42:00 +0300

Krājuma kompozīciju veidota pēc kino tik populāro "pieaugšanas stāstu" principiem.

Izdevniecība "Orbīta" klajā laidusi rakstnieces un režisores Kristīnes Želves zibprozas krājumu "Dzīve tevi salauzīs", kas veltīts "maziem notikumiem" un veidots pēc pieaugšanas stāstu principiem.

Kristīne Želve (1970) ir kinorežisore un rakstniece. Līdz šim izdots viņas debijas stāstu krājums "Meitene, kas man nogrieza matus" (Mansards, 2011), romāns "Grosvaldi" (Neputns, 2021), kā arī Kristīnes Želves un mākslinieces Vikas Ekstas atrasto tekstu un attēlu krājums "Vēlas turpmāk saukties" (Strāva, 2024). Želve bijusi arī režisore filmām "Fedja" (2012), "Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks" (2016) un "Mērijas ceļojums" (2018). Piedalījusies dažādu kultūras pasākumu, tostarp arī izstāžu veidošanā un kūrēšanā.

Kristīne Želve par savu ceļu literatūrā stāsta: "Iepriekšējā krājumā "Vēlas turpmāk saukties" es eksperimentēju ar tā dēvēto neradošo rakstniecību jeb ready-made tekstu variācijām. Iespējams, tā bija reakcija pēc valodiskā pārsātinājuma "Grosvaldos"; iespējams, ģeopolitisko notikumu un filozofa Teodora Adorno aprakstītās krīzes provocēta sajūta par jaunu tekstu radīšanas nevajadzību - vismaz šībrīža pasaulē. Tomēr valoda un teksta aicinājums atgriežas un uzvar pesimismu, un īsprozas jeb zibprozas krājumā "Dzīve tevi salauzīs" es darbojos ar "ekonomisko literatūru", tekstradē izmantojot maksimāli ekonomiskus izteiksmes līdzekļus, sižetus un varoņu emocionālo spektru. Mani interesē "mazi" notikumi un ārēji tikko pamanāmi dvēseles pārdzīvojumi, ikdienišķas situācijas un sadzīves viļņu uzšūpotas drāmas. Krājuma kompozīciju veidota pēc kino tik populāro "pieaugšanas stāstu" principiem - paturot prātā Remarka teikto, ka īsti pieaudzis cilvēks gan nekļūst nekad. Manas literārās vadugunis šajā tekstu radīšanas ceļojumā bija divas izcilas īsprozas autores, Lidija Deivisa un Agota Kristofa, un, tā kā abas rakstnieces savukārt ietekmējušās no Semjuela Beketa, pastarpināti droši vien arī viņš."

Grāmatas redaktors Vilis Kasims raksturo jauniznākušo zibprozas krājumu: "Krājumā "Dzīve tevi salauzīs" Želve apliecina savu eksperimentētājas talantu, dekonstruējot īsstāstu un miniatūru žanrus, lai padarītu tos atkal jaunus un pārsteidzošus. Stāstiem ir ļoti plašs tēmu loks - no skolas piedzīvojumiem līdz vecumdienu problēmām, no vēsturiskām fantāzijām līdz ironijai par mūsdienu virtuālo realitāti. Želves tekstos dominē humors, kas nereti ir dzēlīgs, tomēr nepārvēršas cinismā, tā vietā sarkastiski apspēlējot klišejas valodā, pasaules uztverē un literatūrā. Vienlaikus šī pieeja nekļūst pašmērķīga, bet gan nereti kalpo par emocionālā pastiprinājuma līdzekli, šķietami humoristiskiem stāstiem bieži noslēdzoties uz minorīgas nots, regulāri pārsteidzot lasītāju nesagatavotu."

Sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Dizaina autors: Tom Mrazauskas. Vāka māksliniece: Lote Vilma Vītiņa. Grāmatas redaktors: Vilis Kasims. Korektore: Jana Taperte.

Sērija "Orbītas bibliotēka" pastāv kopš 2018.gada, un tajā tiek izdoti mūsdienu dzejnieku un prozaiķu darbi. Līdz šim sērijā izdoti: Arvja Vigula dzejoļu krājums "Grāmata", Kirila Kobrina eseju izlase "Vēsture. Work in Progress", Andra Kupriša stāstu krājums "Berlīne", Kikōnes dzejas krājums "Jūs kavējaties", Anda Surgunta dzejas krājums "Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm", Semjona Haņina krājums "Ne tā", Elvīras Blomas dzejas krājums "Izdzēstie attēli", Laura Veipa "Interesantās dienas", Andreja Seņ-Seņkova dzejas krājums "Papīra krūtis", Viļa Kasima "Lizergīnblūzs", Leonīda Dobičina romāns "Enpils", Andra Kalnozola romāns "Kalendārs mani sauc", Ričarda Brotigana romāns "Foreļu cope Amerikā", Roberta Valzera "Laupītājs", Arkādija Dragomoščenko "Elēģijas", Elīnas Bākules-Veiras dzejas krājums "Tas ods meklē mani kopš 1981.gada", Marijas Luīzes Meļķes dzejas un zibprozas krājums "Nerealizēto potenciālu klubs", Gunta Bereļa darbs "…rakstīt…", Danilo Kiša stāstu krājums "Mirušo enciklopēdija", Serhija Žadana dzejas izlase "Harkivas Dinamo", Ērikas Bērziņas dzejas krājums "Ardievas bohēmai", Marko Pogačara dzejas izlase "Ugunsgrēks bibliotēkā", Andreja Ļevkina krājums "Nekas, ka īstenībā to nevar redzēt", Arvja Vigula prozas krājumu "Fermi paradokss", Svena Kuzmina garstāsts "Brīvībene", Romēna Garī / Emila Ažāra romāns "Mīļumiņš", Lotes Vilmas Vītiņas "puķainā istaba", Ļubas Jakimčukas dzejas krājums "Donbasa aprikozes", Efes Dujana dzejas krājums "Mana sirdsapziņa ir badīga lapsa", Alises Bogdanovas dzejas krājums "ne tev, zivs".

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Grāmatas iegādājamas grāmatnīcās "Globuss", "Jānis Roze" un "Bolderāja".

Pašmāju grupa «Sub Scriptum» parādījusi gangsteru grāvēja varoņus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 11:31:00 +0300

Saglabājot intrigu, mūziķi aicina skatītājus noskatīties videoklipu līdz galam.

Latviešu grupa "Sub Scriptum" nāk klajā ar jaunu dziesmu un vizuāli izteiksmīgu videoklipu "tev, tev, tev, tev", kas no pirmajām sekundēm ievelk skatītāju stāstā. Videoklips veidots kā neliela īsfilma ar retro kino estētiku. Tērpi, lokācijas un filmēšanas maniere atsauc atmiņā 20.gadsimta sākuma gangsteru filmas, piešķirot video gan autentisku izskatu, gan spilgtu vizuālo stāstījumu. Klips tapis Cinevilla Studio, un režisors Ritvars Bluka kopā ar Jāni Skābo to veidojuši kā improvizācijas procesu, ļaujot stāstam rasties uz vietas, eksperimentējot ar kadriem un vizuālo valodu. Saglabājot intrigu, grupa aicina skatītājus noskatīties videoklipu līdz galam.

Dziesmas vārdus sarakstījis grupas solists Kristers Rudzītis, kurš uzsver: "Tāda īstā laika un vietas nav, viss, kas mums pieder, ir tagad un tepat." Mūziku producējis un miksējis Arnis Račinskis, bet klipa galveno tēlu - zīlnieci - atveidojusi Ausma Anna Celmarauga. Režisors un videoklipa operators Ritvars Bluka par filmēšanu komentē: "Paldies grupai par uzticēšanos un kopīgo improvizāciju. Klips tapa, eksperimentējot un meklējot risinājumus uz vietas. Kadri paši par sevi stāsta, un izmantots skaidrs vizuālais vēstījums, kas ir viegli uztverams, bet vienlaikus atmiņā paliekošs un iespaidīgs."

Jaunā dziesma un klips iezīmē vēl vienu spilgtu pieturas punktu grupas radošajā darbībā, apliecinot vēlmi apvienot spēcīgu mūzikas vēstījumu ar vizuālu stāstu, kas iedvesmo pievērsties mirklim "šeit un tagad".

"Sub Scriptum" sastāvā muzicē Kristers Rudzītis (vokāls), Maikls Drobins (basģitāra), Alvis Kozuls (solo ģitāra) un Armands Runcis (bungas). Videoklipa tapšanā palīdzējuši arī vairāki atbalstītāji - īpašs paldies tiek teikts Cinevilla Studio un Andrejam Ēķim, teātra tērpu nomai "Sers" par lieliskiem tērpiem, fotogrāfam Rūdolfam Tutiņam par aizkadra fotogrāfijām, kā arī Keitai Nikolai Rasai par atbalstu filmēšanas laukumā.

Ar 1,8 miljoniem eiro atbalstīs ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 17:05:00 +0300

Ekonomikas ministrija (EM) nākamgad uzņemsies papildu ilgtermiņa saistības 1 841 809 eiro apmērā valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, otrdien nolēma valdība.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) otrās kārtas atlasē pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanu astoņiem projektu iesniegumiem par kopējo summu 4 708 445 eiro, proti, 2025.gadā 2,867 miljonu eiro apmērā un 2026.gadā 1,841 miljona eiro apmērā. Kopējais plānotais pievienotās vērtības nodokļa apmērs atbalstītajos ārvalstu filmu projektos ir 3,938 miljoni eiro, kas ir 83,65% no kopējā pieprasītā līdzfinansējuma.

EM skaidro, ka šie līdzekļi vajadzīgi, lai īstenotu otrajā atlases kārtā apstiprinātos astoņus filmu projektus. Kopējais piešķirtais atbalsts šo projektu īstenošanai sasniedz vairāk nekā 4,7 miljonus eiro, no kuriem 2,867 miljoni tiks izmantoti 2025.gadā, bet 1,841 miljons - 2026.gadā.

EM uzsver, ka šādi projekti dod būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā un starptautiskajā atpazīstamībā. EM ieskatā filmu uzņemšana veicina tūrismu, rada darba vietas, stiprina reģionālo uzņēmējdarbību un uzlabo valsts tēlu kā sadarbības un investīciju galamērķi. Turklāt kino nozare sniedz iespēju veidot iekļaujošu darba vidi un stiprināt radošo industriju attīstību Latvijā.

Plānotais finansējums nepārsniegs Eiropas Komisijai iesniegtajā atbalsta programmas kopsavilkumā noteikto ikgadējo maksimālo apjomu - 7,51 miljonu eiro.

Kadirovs Pugačovu nosauc par tautas ienaidnieci

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 13:24:00 +0300

Čečenijas prokremliskais līderis Ramzans Kadirovs Krievijas populārās mūzikas leģendu Allu Pugačovu nodēvējis par tautas ienaidnieci, šādi reaģējot uz dziedātājas neseno interviju, kurā viņa atzinīgi izteicās par bijušo Čečenijas prezidentu Džoharu Dudajevu, vēsta tīmekļa izdevums "Meduza".

"Tādiem tautas ienaidniekiem kā Pugačova nevajadzētu nesakarīgi spriest par čečenu tautas vissmagāko posmu", platformā "Telegram" pauda Kadirovs.

10.septembrī platformā "YouTube" tika publicēta Pugačovas intervija žurnālistei Jekaterinu Gordejevai, kurā dziedātāja cita starpā min arī pirmo Čečenijas karu.

Nedēļas laikā intervijai ir vairāk nekā 17 miljoni skatījumu.

"Man īpaši labi palicis atmiņā pirmais Čečenijas karš, jo es pazinu Džoharu Dudajevu. Viņš bija pieklājīgs un godprātīgs, inteliģents cilvēks, skaists cilvēks," pauda dziedātāja.

"Un kāda sieva! Māksliniece, rakstniece, politiķe... Viņa man zvanīja, domāja, ka es viņai varu kaut kā palīdzēt. Bet ko es varēju darīt? Neko," atzina Pugačova.

"Man tagad pat ir kauns sūtīt viņai sveicienus. Alla Fjodorovna, ja jūs pēkšņi redzēsiet šo interviju, es atvainojos, ka nespēju neko darīt, lai Džohars paliktu dzīvs," sacīja dziedātāja, vēršoties pie Dudajeva atraitnes.

Deviņdesmito gadu pirmajā pusē Dudajevs bija "de facto" neatkarīgās Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents. 1996.gada aprīlī viņš tika nogalināts krievu raķešu triecienā.

Pugačova pameta Krieviju, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Saruna ar Gordejevu ir dziedātājas pirmā lielā intervija kopš kara sākuma.

Izdots albums «Pauls. Busulis. Keišs. Šekspīrs. Soneti» (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 07:06:00 +0300

Šis projekts var kalpot par iedvesmas avotu nākamajām mākslinieku paaudzēm.

Dzeja, kas iegūst jaunu elpu mūzikā - Maestro Raimonda Paula jaunākās dziesmas ar Viljama Šekspīra (1564-1616) sonetiem ieskaņotas Intara Busuļa un aktiera Andra Keiša izpildījumā. Albums "Šekspīrs. Soneti" izdots Dzejas dienu laikā, un tā materiāls skatāms arī koncertuzvedumā mūzikas namā "Daile". Izrādes paredzētas 20.septembrī, kā arī 16.oktobrī.

Koncertu apmeklētājiem būs pieejams jaunais albuma CD izdevums, bet līdz gada beigām Izdevniecība MicRec plāno izdot arī vinila skaņuplati. Ierakstu Latvijas Radio 1. studijā producējis Māris Briežkalns, bet ierakstījis un miksējis Pāvels Mališkins. Albums klausāms visās populārākajās straumēšanas un lejupielādes platformās, bet CD iespējams pasūtīt MicRec mājaslapā.

Albuma vizuālo tēlu veidojis mākslinieks brālis Y, vāka foto autors ir fotogrāfs Jānis Deinats, bet dziesmas "Šīs lūpas, kurās mīla kvēl" videoversiju radījis Kaspars Dvinskis.

Albums "Šekspīrs. Soneti" un to pavadošais koncertuzvedums neapšaubāmi atstās paliekošas pēdas Latvijas kultūrtelpā. Tas ir drosmīgs solis, kas parāda, cik bagāta un daudzveidīga var būt mākslinieku sadarbība, kad tiek pārvarētas žanru un laikmetu robežas. Šis projekts var kalpot par iedvesmas avotu nākamajām mākslinieku paaudzēm, mudinot tās meklēt jaunus veidus, kā interpretēt un atdzīvināt klasiskos darbus, piedāvājot tiem jaunas formas un perspektīvas.

Kultūras mantojums nav tikai pagātnes liecības glabāšana; tas ir arī nemitīgs dialogs ar pagātni, tās interpretācija un nodošana nākamajām paaudzēm. Šekspīrs, Pauls, Busulis un Keišs – četri vārdi, kas tagad savijušies vienā, radot unikālu mākslas darbu, kas apliecina mākslas transformējošo spēku. Tā ir dāvana Latvijas un pasaules klausītājiem, aicinājums apstāties un ieklausīties laikmetu krustpunktā, kur cilvēka balss un mūzika saplūst ar nemirstīgu dzeju, radot harmoniju, kas pārsniedz ikdienišķo un aizskar mūžīgo. Nepalaidiet garām šo retu un aizraujošo iespēju piedzīvot mākslu tās patiesajā spēkā.

Plāno divas reizes palielināt biļešu cenas sešos memoriālajos muzejos

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 10:40:00 +0300

Valdība plāno divas reizes palielināt biļešu cenas sešos memoriālajos muzejos, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā noteikumu projekta anotācijas.

Memoriālo muzeju apvienību veido seši muzeji: Jāņa Akuratera muzejs, Krišjāņa Barona muzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs ar četrām ekspozīciju vietām, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs ar filiāli Skrīveros un Ojāra Vācieša muzejs.

Saskaņā ar sagatavoto cenrādi, ieejas biļete katrā no apvienības muzejiem maksās 2 eiro, lai gan līdz šim ieejas biļete maksāja 1 eiro. Savukārt 24 stundu biļete divu muzeju apmeklējumam noteikta 3 eiro apmērā, lai gan patlaban par šādu biļeti ir jāmaksā 1,50 eiro.

KM norāda, ka Memoriālo muzeju apvienības cenrādis nav mainīts kopš 2015.gada, lai gan šajā laikā izveidotas jaunas ekspozīcijas, modernizētas esošās un īstenots plašs pasākumu piedāvājums. Tāpat ir pieaugušas arī muzeju uzturēšanas, komunālo pakalpojumu, darba samaksas un citu resursu izmaksas.

Projekts paredz arī citas izmaiņas, piemēram, akciju dienās noteikt atlaidi no 50% līdz 100%, diferencēt gida pakalpojumu cenu atkarībā no grupas lieluma, paplašināt izglītojošo programmu piedāvājumu, tostarp tiešsaistē un ārpus muzeja, kur izdevumus segs pasūtītājs, noteikt pazeminātu maksu izglītojamajiem, studentiem un pensionāriem. Tāpat iecerēts ieviest ģimenes biļeti pasākumiem pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.

KM norāda, ka muzeju biļešu cenas joprojām ir zemākas nekā līdzīgos muzejos Latvijā un ārvalstīs. Vienlaikus tiks saglabāta līdzšinējā bezmaksas apmeklējuma politika noteiktām sabiedrības grupām, bet sociāli mazāk aizsargātajiem apmeklētājiem paredzēta pazemināta maksa.

Latviešu mūzikas duets «‎De Mantra» iepriecina fanus (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 07:24:00 +0300

"Katrs cilvēks pieļauj kļūdas, un dažas kļūdas mūs pavada visu dzīvi".

Latviešu mūzikas duets "De Mantra" (Liene Leitāne un Madara Martinkena) klausītājiem piedāvā savu trešo singlu angļu valodā - "Let Them", kuram tapis arī vizuāli iespaidīgs videoklips. Dziesma ir emocionāls un spēcīgs vēstījums par spēju saglabāt iekšējo brīvību un neatkarību pasaulē, kurā valda negatīvisms un informācijas pārbagātība.

Dziesmas galvenā ideja - iemācīties atlaist un nereaģēt uz kritiku, skaudību un citu cilvēku negatīvo ietekmi. Singls "Let Them" iedrošina ticēt sev, saviem sapņiem un vērtībām, neļaujot ārējai pasaulei noteikt, kā būtu pareizi vai nepareizi dzīvot. Reaģēšana uz citu cilvēku iekšējām problēmām un nepamatotu spriedumu uzņemšana personīgi tikai patērē mūsu visdārgāko un ierobežoto resursu - laiku. Šo enerģiju varam ieguldīt sevis attīstībā, nevis cīņā ar to, ko mēs nevaram kontrolēt.

"Dzīvojam laikā, kad ir vieglāk redzēt citu dzīves nekā pašiem piedzīvot savējo. Sociālie tīkli bieži rada ilūziju, kas ved pie salīdzināšanas un negatīvisma. Mēs gribējām parādīt, ka labākais veids ir vienkārši ļaut viņiem - "let them" -, un dzīvot savu dzīvi ar ticību sev," stāsta dueta dalībnieces.

"Katrs cilvēks pieļauj kļūdas, un dažas kļūdas mūs pavada visu dzīvi. Tomēr tās mūs nedefinē. Ar šo dziesmu mēs vēlamies atgādināt par ticību savām vērtībām un tam, ka labais cilvēkā vienmēr ir spēcīgāks par negatīvo," piebilst De Mantra.

Mūzikas skanējums tapis kā radošs eksperiments, bez konkrēta žanra ierobežojumiem. "De Mantra" radīto raksturo dvēselisks un emocionāls popmūzikas skanējums, kas atspoguļo abu mākslinieču iekšējo pasauli un sajūtas.

Dziesma ir tapusi kā kopdarbs - gan vārdi, gan mūzika radīti duetā. Studijas ieraksts, miksēšana un māsterings veidots sadarbībā ar producentiem Armandu Varslavānu un Edgaru Vilcānu.

Singlu pavada arī pašu radīts videoklips, kurā filmēšanā piedalījies Jānis Vācers, bet montāžu veidojusi Liene Leitāne.

«Skyforger» piedāvās grandiozu šovu «Vecie latvieši» (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 11:14:00 +0300

Grupa savā daiļradē daudzkārt pievērsusies patriotiskām tēmām.

Smagā metāla grupa "Skyforger" aicina uz gada noslēdzošo koncertu "Vecie latvieši", kas notiks 12.novembrī koncertzālē "Palladium Rīga".

Aizvadītais gads grupai ir bijis īpaši nozīmīgs - ar jaunu albumu "Teikas" un vērienīgu koncertšovu, pulcējot vairākus tūkstošus skatītāju Xiaomi Arēnā, tika atzīmēta grupas radošās darbības 30.gadadiena.

Aicinot klausītājus tikties vēlreiz, "Skyforger" simboliski noslēgs šo jubilejas gadu ar īpaši veidotu programmu, kas tapusi Latvijas neatkarības svētku noskaņās, pieminot Lāčplēša dienu un sagaidot Latvijas valsts 107.gadadienu. Grupa savā daiļradē daudzkārt pievērsusies patriotiskām tēmām, un arī šis koncerts nebūs izņēmums - tas solās būt emocionāls piedzīvojums ar iespēju pāršķirt vēstures lappuses un iejusties senos notikumos, mītos un leģendās, kas veido mūsu tautas pašapziņu.

Koncertprogrammas nosaukums "Vecie latvieši" aizgūts no jaunā albuma "Teikas" noslēdzošās dziesmas. Koncertā izskanēs gan jaunākās kompozīcijas, gan klausītāju iemīļoti skaņdarbi no dažādiem grupas radošās darbības posmiem. Gan ilggadējiem atbalstītājiem, gan tiem, kuri šogad vēl nav paguvuši apmeklēt "Skyforger" koncertus, šī būs iespēja izjust grupas jaudīgo skatuves enerģiju un baudīt krāšņu šovu ar īpaši pārdomātu skaņas un gaismas aprīkojumu.

Pirms "Skyforger" uz skatuves sagaidīsim īpašos viesus - vienu no populārākajām metāla apvienībām Latvijā - grupu "Frailty", kuras skanējumā savijas doom metāla smagnējums ar death metāla tumšo intensitāti.

Par grupas pirmsākumu uzskata 1990. gada beigas, kad Pēteris Kvetkovskis pievienojās postpanka grupai „Bez Greznības”. 1992. gadā, pēc grupas dalībnieku savstarpējām domstarpībām par muzicēšanas stilu, „Bez Greznības” uz laiku beidza pastāvēt un Pēteris kopā ar bundzinieku Imantu Voveru izveidoja nāves metāla/dūmmetāla grupu Grindmaster Dead. Grupā bez Pētera un Imanta spēlēja arī Edgars Grabovskis „Zirgs” (bass), Linda Bēce (flauta) un Konstantīns Švedovs (balss). 1995. gadā Pēteris sāka padziļināti interesēties par Latvijas vēsturi un grupa mainīja nosaukumu uz Skyforger.

Intara Rešetina jaunās lugas pirmizrāde jau jaunnedēļ (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 15:07:00 +0300

"Žanra apzīmējums nopietna komēdija nav nejaušs".

Jaunnedēļ, 17.septembrī skatītājiem būs iespēja piedzīvot režisora Intara Rešetina-Pētersona jaunāko iestudējumu "Uz visu banku", pēc spāņu dramaturga Žordī Galserāna lugas "Kredīts" pirmizrādē VEF Kultūras pilī. Režisors izrādi raksturo kā "nopietnu komēdiju", kas aiz smiekliem slēpj dziļus jautājumus par cilvēka izmisumu, robežām un spēju saglabāt cieņu dzīves līkločos. Lomās - Intars Rešetins - Pētersons, kā arī Normunds Laizāns vai Artis Robežnieks.

"Šī luga ir viltīga - labā nozīmē. Tā izklaidē, sapurina un uzdod jautājumus. Žanra apzīmējums nopietna komēdija nav nejaušs - tas dod iespēju caur jokiem parunāt par nopietnām lietām un arī otrādi. Man kā režisoram šī izrāde ir īpaša iespēja strādāt kopā ar diviem savas paaudzes vadošajiem aktieriem, kas skatuvei veltījuši savas dzīves labākos gadus un teicami papildina iestudējumu ar savu pieredzi un spēku," par darbu saka Intars Rešetins-Pētersons.

Ko darīt, ja pusmūžā esi palicis bez nekā un vienīgā cerība ir aizdevums bankā? Bet banka aizdevumu atsaka - tu esi par vecu, bez ķīlas un galvotāja. Izmisumā cilvēks ir gatavs uz visu - pat bankas direktoram acīs mest izaicinājumu: "Ja nedosi man kredītu, es savaldzināšu tavu sievu."

Šī situācija kļūst par atspēriena punktu asa sižeta attīstībai, kurā izmisums kļūst lipīgs, robežas izplūst un sākas spēle - kurš kuru? Šī būs iespēja skatītājiem ne tikai smieties, bet arī paraudzīties uz dzīvi ar pavisam citām acīm - no strupceļa līdz drosmīgam solim "uz visu banku".

Izrādē viss balstās uz aktierspēli - spēcīgu, niansētu un godīgu. Režisors to salīdzina ar "augsti lidojošiem putniem", kuri savā radošajā briedumā atklāj jaunu skatuves pieredzi.

Pirmizrāde 17.septembrī Rīgā, VEF Kultūras pilī, kam sekos izrādes Ulbrokā, Smiltenē, Liepājā, Slampē, Saldū un Jēkabpilī.

Mūžībā devusies žurnāliste un sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Balode

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 20:46:00 +0300

Mūžībā devusies žurnāliste un sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Balode, sociālajos tīklos vēsta piederīgie.

Balode iepriekš bija Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces (NA) padomniece, kā arī viņa bijusi ārlietu ministra un aizsardzības ministra padomniece un Saeimas frakcijas konsultante.

Pirms tam Balode daudzus gadus strādājusi kā redaktore preses izdevumos "Kapitāls", "Nedēļa", "Rīgas Laiks", "Diena", "Atmoda", kā arī reklāmas industrijā.

Viņa arī pasniegusi praktikumu redaktora darbā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studentiem.

41 gada vecumā slavenais Dons turpina priecēt fanus ar jaunām dziesmām (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 07:24:00 +0300

"Koncerta nosaukums "Tuvums" pie manis atnāca pats no sevis, tas visprecīzāk raksturo sajūtu".

Mūziķis Dons atgriežas pie klausītājiem ar rotaļīgu kantrī skanējumu dziesmā "Jau rīt". Dziesmas iznākšanu papildina ziņa par gaidāmo Dona koncertu "Tuvums", kas notiks nākamā gada 15.augustā Daugavas stadionā, Rīgā. Vienlaikus mūziķis aktīvi strādā pie sava desmitā studijas albuma, kas pie klausītājiem nonāks nākamā gada vasarā.

"Berlīnē tapusī dziesma "Jau rīt" ir kopdarbs ar producentu Kim W un mūziķi Miku Frišfeldu. Man šis process bija aizraujoša spēlēšanās ar idejām, atceroties un iedvesmojoties no popmūzikas kantrī dziesmām, kas bija populārās manos tīņu gados," stāsta Dons.

Jaunais singls ir priekšvēstnesis notikumiem bagātam nākamajam gadam, jau 15.augustā klausītāji varēs piedzīvot grandiozu tikšanos ar Donu koncertā "Tuvums" Daugavas stadionā, kurā skanēs gan sen iemīļotas dziesmas, gan jaunākās kompozīcijas, solot kopības un svētku sajūtu visiem klātesošajiem.

"Koncerta nosaukums "Tuvums" pie manis atnāca pats no sevis, tas visprecīzāk raksturo sajūtu, kas rodas, kad tūkstošiem cilvēku satiekas vienuviet un vienojas kopīgā dziesmā. Daugavas stadionā mūs gaida liels, īpašs un ļoti emocionāls notikums - tā būs kopā būšana, dziedāšana un svētku sajūta," Dons stāsta.

Mūziķis Dons ir viens no pieredzējušākajiem un klausītāju iemīļotākajiem mūsdienu māksliniekiem Latvijā. Dons ir izdevis deviņus soloalbumus un viņa kontā ir daudzas muzikālās godalgas. 2024.gadā Dons pārstāvēja Latviju Eirovīzijas konkursā ar dziesmu "Hollow", kas konkursa fināla šovā ierindojās 16 vietā.

Dons, īstajā vārdā Artūrs Šingirejs (dzimis 1984. gada 10. aprīlī Brocēnos) ir latviešu dziedātājs. Vairāku mūzikas konkursu, kā "Muzikālā banka" (2012, 2013, 2014, 2024) un "Supernova" (2024), uzvarētājs. Pārstāvēja Latviju 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā.

Populārā dziedātāja Inese Ērmane laiž klajā suģestējošu videoklipu (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 09:09:00 +0300

Šī video koncepts sevī ievij zemtekstus, kadros vērojama augsta kontrasta ēnu spēle.

Sadarbojoties ar režisoru un operatoru Reini Januli, populārā dziedātāja Inese Ērmane laidusi klajā videoklipu savai jaunākajai dziesmai "Manu sirdi silda" (viņa ir arī dziesmas vārdu autore, savukārt mūziku sarakstījis pazīstamais producents Gints Stankevičs).

Par savu jaunāko veikumu dziedātāja teic: "Dziesmas teksts tapa, atgriežoties no meistarklasēm Latvijas Mūzikas akadēmijā, kas kalpoja kā iedvesma radīt ko maigu un intīmu. Dziesma stāsta par pirmo nopietno mīlestību, kad vārdi ir lieki - domāju, ka ikviens sevi atpazīs šajās sajūtās. Priecājos arī par Ginta radīto melodiju, kura piešķir tekstam papildus dziļumu, un par manam līdzšinējam tēlam neierasto video stāstu."

Savukārt video autors Reinis Janulis pauž: "Domājot par videoklipa identitāti, izvēlējos "film noir" stila ceļu. Dziesmas attīstība raisa iekšēju dialogu ar mērķi paspilgtināt tajā paustās saldi rūgtās sajūtas un atainot šo dialogu vizuāli tīrā, minimālistiskā tēlā.

Šī video koncepts sevī ievij zemtekstus, kadros vērojama augsta kontrasta ēnu spēle, skaidrojot cilvēka dažādo šķautņu pārdomas pirmās spēcīgās mīlestības impulsa raksturošanai. Savukārt sarkanais tonis pamato cilvēka dabiski instinktīvo reakciju uz spēcīgiem emocionāliem impulsiem, kas dziesmas kontekstā būtu pirmatnējā neviltotās mīlestības sajūta. Lai arī filmēšanas process bija pacilāts un jautrs, pamata uzdevums bija iegrimt dziļāku sajūtu meklējumos - šajā gadījumā dvēseles primitīvāku personības nostūru attēlošanā ar aktierspēli un vides precizitāti, ieturot balansu starp tumši depresīvu, reflektējošu estētiku un kaisles šķeltu sirdi."

Inese Ērmane ir dziedātāja un dziesmu autore, kas savas radošās darbības laikā ir izdevusi divus albumus - "Nāc blakus man" (2016) un "Atkal un vēl satikties" (2024, nominācija "Zelta mikrofonam"). 2024.gadā kopā ar Latvijā dzīvojošo spāņu dziedātāju Havjeru Fernandesu spāniskās noskaņās izpildītā Imanta Kalniņa dziesma "Viņi dejoja vienu vasaru" plūca uzvaras laurus aptaujā "Latvijas Sirdsdziesma". Pašlaik kopā ar Havjeru ir radītas divas koncertprogrammas "Vīns. Vārdi. Mīlestība" un "Savijušies", kurās iekļautas dziesmas sešās valodās un kurās abi mākslinieki iepazīstina klausītājus gan ar savām oriģināldziesmām, gan ar citu tautu mūziku, īpaši pievēršot uzmanību spāņu un latviešu kultūras apvienošanai. Inese turpina uzstāties arī ar savu soloprogrammu "No Paula līdz Piafai".

Tuvākais koncerts: 14.septembrī Rankas muižā ar programmu "Savijušies" tango, bolero un salsas noskaņās.

, skaidrojot cilvēka dažādo šķautņu pārdomas pirmās spēcīgās mīlestības impulsa raksturošanai. Savukārt sarkanais tonis pamato cilvēka dabiski instinktīvo reakciju uz spēcīgiem emocionāliem impulsiem, kas dziesmas kontekstā būtu pirmatnējā neviltotās mīlestības sajūta. Lai arī filmēšanas process bija pacilāts un jautrs, pamata uzdevums bija iegrimt dziļāku sajūtu meklējumos - šajā gadījumā dvēseles primitīvāku personības nostūru attēlošanā ar aktierspēli un vides precizitāti, ieturot balansu starp tumši depresīvu, reflektējošu estētiku un kaisles šķeltu sirdi."

Tuvākais koncerts: 14.septembrī Rankas muižā ar programmu "Savijušies" tango, bolero un salsas noskaņās.

Saeimas komisija atbalsta vienota kapsētu tiesiskā regulējuma izveidi

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 11:28:00 +0300

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien pirms pirmā lasījuma atbalstīja Kapsētu likuma projektu, kas paredz noteikt vienotu regulējumu par kapsētu ierīkošanu, uzturēšanu, paplašināšanu un kapavietas piešķiršanu.

Kopumā pašvaldību organizāciju pārstāvji atzina, ka pašvaldības ilgi gaidījušas šo likumu un tā pieņemšanu atbalsta. Taču Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāve Ineta Vašuka norādīja, ka, skatot likumprojektu uz otro lasījumu, būšot jādiskutē par pretrunām, kas veidojas starp situāciju Rīgā un citās pašvaldībās.

Arī Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla atzina, ka Rīgai kapsētu jomā ir īpaša situācija, kas būtu jāņem vērā. Piemēram, regulējums nepieciešams attiecībā uz kapa vietas piešķiršanu par īpašiem nopelniem valsts labā. Viņa ieskatā, no šādas prakses ir vai nu jāatsakās, vai arī jādod pašvaldībai tiesības par to lemt.

Likumprojektā noteikts, ka par kapsētas izveidi, paplašināšanu vai slēgšanu lemj pašvaldības dome. Lēmumā par kapsētas izveidošanu nosaka tās nosaukumu, robežas un kapsētā iespējamos apbedījuma veidus.

Pašvaldība var noteikt laiku, kad kapsēta tiek slēgta apmeklētājiem, lēmumā iekļaujot pamatojumu, kādēļ šādi ierobežojumi tiek noteikti.

Vienlaikus pēc pieprasījuma pašvaldībai jānodrošina kapsētas pieejamība kultūrvēsturisko tradīciju īstenošanai arī noteikto kapsētas apmeklēšanas ierobežojumu laikā.

Pašvaldībai jau savlaicīgi jāplāno kapsētu izveidošana un paplašināšana saskaņā ar tās teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Kapsētu apbedījumiem slēdz, ja tajā nav brīvu vietu apbedījumu veikšanai, bet kolumbārijs tiek slēgts, ja tajā nav brīvu vietu urnu novietošanai.

Likumprojektā ietvertas pamatprasības pašvaldības kapsētu uzturēšanai, paredzot, ka kapsētā pašvaldībai būtu jānodrošina vismaz tādi labiekārtojuma elementi kā norāde ar kapsētas nosaukumu, kapsētas apmeklējuma ierobežojumiem, ja tādi ir noteikti, kā arī kapsētas apsaimniekotāja nosaukumu un kontaktinformāciju.

Tāpat likumprojekts paredz prasību iezīmēt dabā kapsētas teritorijas robežu, kur tā nav uzskatāmi norobežota ar vides vai infrastruktūras objektiem.

Regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai vizuāli būtu iespējams nošķirt kapsētas teritoriju, kas nepieciešams arī kapsētas izmantošanas un sabiedriskās kārtības noteikumu, ja tādi noteikti, ievērošanai un kontrolei.

Noteiktā prasība nenozīmē pienākumu pašvaldībai veikt kapsētu norobežošanu ar žogu. Pašvaldība, vērtējot individuāli katras kapsētas izvietojumu dabā, kā arī pieejamos resursus, ir tiesīga izvēlēties piemērotāko kapsētas teritorijas iezīmēšanas veidu.

Attiecībā uz kapsētu labiekārtošanu likumprojektā noteikts, ka pašvaldības kapsētā vai pie tās robežas būtu jāiekārto vismaz viens sadzīves atkritumu savākšanas punkts un, izvērtējot kapsētas apmeklētību, arī ūdens ņemšanas vieta un tualete.

Likumprojekts pieļauj, ka, izvērtējot kapsētas apmeklētību, ūdens ņemšanas vieta un tualete kapsētā var arī netikt iekārota, ja kapsētas apmeklētība ir tik neliela, ka šādu labiekārtojuma elementu nodrošināšana nav nepieciešama.

Attiecībā uz ūdens ņemšanas vietas un tualetes ierīkošanu likumprojektā paredzēts pārejas periods - viens gads no šā likuma spēkā stāšanās, tādējādi pašvaldībām paredzot garāku termiņu minēto labiekārtojumu izveidei, ja tādi vēl nav ierīkoti.

Kapsētā nepieciešamas norādes uz kulta ēkām, kā arī uz citiem kapsētā esošajiem koplietošanas objektiem. Ar šādām ēkām saprot baznīcas, kapelas, mošejas, sinagogas un citas reliģijas vai kulta ēkas, ar kapsētām saistītās ēkas, kapličas, mauzolejus, sēru zāles, krematorijas, kolumbārijus un tamlīdzīgas ēkas.

Likumprojekts arī nosaka, ka pašvaldībām būs pienākums izveidot un uzturēt elektronisku pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistru. Likumprojekta regulējums nosaka minimālo informācijas apjomu, kas būtu norādāms pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā.

Likumprojekts paredz gadu ilgu pārejas posmu iepriekš norādītā reģistra izveidei. Pirms vienota regulējuma izveides lielākoties pašvaldības jau ir veikušas attiecīgās informācijas uzkrāšanu, taču katra pašvaldībā savā atšķirīgā veidā un atšķirīgā informācijas apjomā.

Ievērojot minēto, likumprojekts attiecībā uz pašvaldību jau uzkrāto informāciju nosaka, ka to minētajā reģistrā iekļauj triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās.

Likumprojektā paredzēts vienots regulējums kapavietu piešķiršanai pašvaldību kapsētās.

Kapavietu piešķir pašvaldība kā publiskas lietas sevišķās izmantošanas tiesības.

Primāri, lemjot par kapavietas piešķiršanu, tiks vērtēta mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai norādītā papildu dzīvesvietas adrese, taču vienlaikus neliedzot iespēju kapavietu piešķirt arī, vadoties pēc iesniedzēja deklarētās vai norādītās papildu dzīvesvietas adreses.

Tāpat, vadoties no pašlaik pašvaldībās ieviestās kārtības, saglabātas tiesības kapavietu piešķirt arī pēc iesniedzēja brīvas izvēles, ja kapsētā jau ir iesniedzēja lietošanā esoša, brīva kapavieta, vai atbilstoši iesniedzēja izvēlei, ja attiecīgajā kapsētā ir brīva kapavieta.

Likumprojektā noteikta konkrēta kapavietu piešķiršanas secība, kas nozīmē, ka kapavietas attiecīgajā pašvaldībā prioritāri tiek piešķirtas, vadoties pēc mirušā vai iesniedzēja dzīvesvietas.

Paredzēts noteikt, ka pašvaldība pēc iesnieguma saņemšanas sniegs informāciju iesniedzējam par pieejamām kapavietām iesniegumā minētajā kapsētā, un iesniedzējs varēs izvēlēties kapavietu. Gadījumos, kad iesniedzēja izvēlētajā pašvaldības kapsētā nebūs brīvu kapavietu, pašvaldība piedāvās iesniedzēja izvēlei kapavietu citās šīs pašvaldības kapsētās, kurās apbedīšana būs iespējama.

Iesniegumā par kapavietas piešķiršanu iesniedzējam būs tiesības lūgt rezervēt viņam blakus esošu kapavietu, pēc būtības veidojot tā sauktos "dzimtas" apbedījumus.

Pašvaldības pieņemto lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu varēs apstrīdēt pašvaldībā un pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Likumprojektā paredzētas arī kapavietu uzturēšanas pamatprasības un kapavietas turētāja pienākumi, piemēram, kā sagatavot kapavietu apbedīšanai, triju mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu, tai skaitā novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus, regulāri kopt kapavietu, tai skaitā apkopt stādījumus un uzturēt labiekārtojuma elementus.

Likumprojekts paredz vienotu regulējumu arī attiecībā uz kapavietas atzīšanu par nekoptu un tās izmantošanas tiesību atņemšanu. Vienotā kārtība paredz, ka kapsētas apsaimniekotājs ne retāk kā vienu reizi kalendārajā gadā no 1.aprīļa līdz 1.novembrim apseko kapavietas un informē par ilgstoši nekoptām kapavietām.

Ilgstoši nekoptas kapavietas ir tādas, no kurām nav novākti vītušie ziedi, vainagi, kritušas lapas, zari, sveču izdedži, salauzti vai sagāzti labiekārtojuma elementi un tamlīdzīgi, kas būtiski pasliktina kopējo kapsētas vizuālo pievilcību.

Pamatojoties uz apsekošanā konstatēto, pašvaldība pieņem lēmumu, ar kuru atzīst kapavietu par nekoptu, un par to informē kapavietas turētāju. Vienlaikus kapavietas turētājam tiek dota iespēja triju gadu laikā veikt minētās kapavietas sakopšanu, tādējādi atceļot minēto pašvaldības lēmumu.

Ja kapavietas turētājs nav zināms, kapsētas apsaimniekotājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas novieto kapavietā informatīvu paziņojumu par to, ka kapavieta atzīta par nekoptu, un norāda savu kontaktinformāciju saziņai.

Paziņojumu pašvaldība ir tiesīga izvietot arī citur, ievērojot noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus, piemēram, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ja kapavietas turētājs nav zināms.

Likumprojekts paredz, ka informācija par kapavietas atzīšanu par nekoptu tiek iekļauta arī pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra publiskojamajā daļā.

Ja kapavieta pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas minētajā termiņā netiek sakopta, pašvaldība lemj par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu.

Likumprojekts arī nosaka vienotu regulējumu attiecībā uz apbedījumu veikšanu un urnas novietošanu kolumbārijā, ziņu aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā u.c.

Nodrošinot vienota regulējuma ieviešanu, ar likuma spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldību kapsētu izmantošanu.

Vienlaikus likumprojektā noteikta pārejas kārtība - saistošie noteikumi ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo regulējumu, bet ne ilgāk kā līdz 2027.gada 30.jūnijam.

Iecerēts, ka likums varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Brīvdabas muzejā būs apskatāma izstāde par dievturību

vs.lv — Sat, 06 Sep 2025 16:37:00 +0300

Latvijas Brīvdabas muzeja izstāžu zālē no 19.septembra līdz 28.oktobrim būs apskatāma ceļojošā izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai - 100", pavēstīja Latvijas Dievturu sadraudzes pārstāvji.

Izstādes mērķis ir iepazīstināt ar dievturu izkopto latviskās dzīvesziņas garīgo mantojumu un tradīcijām (tostarp latvju raksti, gadskārta un godi). Tā aptver latviskās dzīvesziņas dievestības sešus posmus tautas vēsturē, atklājot personības un viņu veikumu, kā arī iezīmē dievturības vietu Latvijā un pasaulē.

Līdzās planšetēm ar attēliem un tekstiem, uz galdiem un vitrīnās izvietoti eksponāti - lielākā daļa no tiem aptaustāmi, tostarp Latvijas muzejos aplūkojamu vēsturisku priekšmetu kopijas un modeļi, atvieglojot satura uztveramību neredzīgajiem viesiem. Papildus paplašinātais saturs viedtālruņos pieejams caur kvadrātkodiem.

Izstādē pieejami arī tautas mākslas paraugi no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma, kas saistīti gan ar latviešu pasaules redzējumu, gan latviskās dzīvesziņas gadskārtas un dzīves godu norisēm. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā norisinājies gan Brīvības daudzinājums, kurā pēc neatkarības atjaunošanas pirmo reizi vienkopus pulcējās trimdas un pašmāju dievturi, gan vairākas vedības un citi dievturu sarīkojumi.

Izstādi sarūpējuši kurators Uģis Nastevičs sadarbībā ar noformētāju Andreju Broku un konsultanti - muzeju krājumu glabātāji, Latvijas Dievturu sadraudzes valde, Vecajo padome, savieši un savietes. Muzeju dārgumus ciparojis, apstrādājis un taktilos modeļus sarūpējis apgāds "Puzuri". Saturu Braila rakstā sarūpējusi Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila un pielāgotās drukas nodaļa.

Dailes teātrī sezonas pirmā pirmizrāde

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 13:34:00 +0300

Lielajā zālē būs skatāma viena no šobrīd Eiropā visvairāk iestudētajām lugām.

Šodien, 5.septembrī - Lielajā zālē būs skatāma Mariusa fon Maienburga melnā humora caurvītā satīra "NACHTLAND". Toma Treiņa režisētā izrāde, kas dēvēta par "gadsimta darījumu", pievēršas mūsdienu ģimenei un visam neērtajam, kas var skart katru, ja piepeši ir jāizvēlas starp morāli, taisnīgumu un labklājību.

Pēc tēva nāves bērni revidē ģimenes māju. Bēniņos viņi nejauši atrod noputējušu gleznu - ainiņu no 20.gadsimta sākuma Vīnes. Autora paraksts ir grūti salasāms, bet pēc izpildījuma ir skaidrs, ka tās gleznotājs ir drīzāk amatieris, un nozīmīgas mākslinieciskas vērtības darbam nav. Tomēr drīz, pētot parakstu, negaidīti atklājas, kas ir darba autors, un tam arī uzrodas pircējs un vērtība, kas aiz pieciem cipariem slēpj skaudras patiesības par pašiem un tās autoru. Lomās: Katrīna Griga, Niklāvs Kurpnieks, Gints Grāvelis, Arturs Krūzkops, Milēna Miškēviča, Lidija Pupure un Dārta Cīrule.

Režisors - Toms Treinis, scenogrāfe - Sintija Jēkabsone, kostīmu māksliniece - Marta Treine, komponists - Aleksandrs Avramecs, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte.

Dailes teātra pirmo sezonas pirmizrādi skatītāji aicināti svinēt kopā ar svinību draugiem - Prike Latvija un viņu piedāvāto konjaku Hennessy.

Dailes teātra patrons "Rietumu Banka" - kvalitāte nekad nav nejaušība.

Opera un balets sola spožas pirmizrādes (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 12:01:00 +0300

Šī intensīvā sezona ir izveidojusies pašapziņas zīmē - ar ambīciju, mērogu un lepnumu par mūsu cilvēkiem.

Jaunajā 2025./2026.gada sezonā Latvijas Nacionālā opera un balets aicina uz jauniestudējumiem, izcilu solistu koncertiem un izrādēm ar spožu operzvaigžņu dalību.

"Šī intensīvā sezona ir izveidojusies pašapziņas zīmē - ar ambīciju, mērogu un lepnumu par mūsu cilvēkiem, kuri gan mūsu Baltajā namā, gan ārpus tā ar pašcieņu veido šodienas un nākotnes operas un baleta mantojumu. Izaicinošos laikos nekas nav svarīgāk, kā turēt taisnu muguru, un šai sezonā mēs atgādināsim gan paši sev, gan pasaulei par patiesi vērtīgo - mēs esam kultūras tauta, un klasiskā mūzika tam ir labākais pierādījums," saka Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš.

Sezonas jauniestudējumi

Baleta jauniestudējums Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi no 13.novembra aicinās vienā vakarā iepazīt gan 20.gadsimta baleta klasiku, gan mūsdienu horeogrāfijas spilgtu meistardarbu. Amerikāņu horeogrāfa Džeroma Robinsa (1918-1998) balets Koncerts (jeb Briesmas ikvienam) (1956) ir komiska parodija par klasiskās mūzikas klausītājiem. Zviedru jaunā horeogrāfa Aleksandra Ekmana (1984) laikmetīgais balets Kaktusi ir veltīts mākslas kritikai un katra skatītāja tiesībām mākslu interpretēt un pieredzēt tā, kā tas vēlas.

Pjetro Maskanji operas Zemnieka gods un Rudžero Leonkavallo operas Pajaci pirmizrāde Aika Karapetjana režijā un AJ Vaisbārda vizuālajā risinājumā norisināsies 17.februārī. Operas Zemnieka gods darbība notiek kādā sicīliešu ciematā, kura idillē ieskanas nodevības un greizsirdības tēmas. Savukārt operā Pajaci, kuru režisors Aiks Karapetjans Latvijas Nacionālajā operā inscenēja jau 2019.gadā, mīlestība un nodevība caurauž gan klejojošo komediantu sniegtās izrādes, gan arī viņu privātās dzīves norises.

Sezonas noslēdzošais jauniestudējums būs Džakomo Pučīni opera Bohēma, kas pirmizrādi piedzīvos 3.jūnijā. Šī opera ir romantisks un traģisks stāsts par pārejošo jaunību, nepiepildītiem sapņiem un mīlestību, kas dāvā cerību. Operas Bohēma jauniestudējumu veido režisore LAURA (Laura Groza) ar savu radošo komandu.

Spoži koncerti ar pasaules zvaigznēm

Latvijas Nacionālajā operā jaunajā sezonā gaidāmi vairāki izcili notikumi ar pasaules mēroga māksliniekiem.

13. un 14.septembrī Latvijas Nacionālajā operā diriģenta Tarmo Peltokoski muzikālajā vadībā izskanēs Gustava Mālera monumentālā Astotā simfonija - viens no iespaidīgākajiem vokālsimfoniskajiem darbiem mūzikas vēsturē. Tās atskaņojumā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, astoņi starptautiski atzīti solisti - Čena Reisa, Silja Ālto, Annija Kristiāna Ādamsone, Justīna Gringīte, Zanda Švēde, Tuomass Katajala, Rinalds Kandalincevs un Ains Angers, kā arī Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālās operas koris un Rīgas Doma meiteņu koris Tiara.

Pēc septiņu gadu pārtraukuma 21.oktobrī Latvijas Nacionālajā operā ar solokoncertu uzstāsies pasaulslavenais latviešu soprāns Marina Rebeka. Koncertu rīko Andreja Žagara kultūras attīstības centrs.

Pasaulslavenais franču tenors Benžamēns Bernhaims atgriežas Rīgā, lai 22.janvārī Latvijas Nacionālajā operā pirmo reizi sniegtu solokoncertu Latvijas Nacionālās operas orķestra pavadībā diriģenta Jāņa Liepiņa muzikālajā vadībā.

Decembrī pirmo reizi Latvijā solokoncertos viesosies divas operas superzvaigznes - amerikāņu tenors Maikls Spairss (16.decembrī) un gruzīnu mecosoprāns Anita Račvelišvili (18.decembrī). Abi koncerti notiks ar klavieru pavadījumu pie nolaista dzelzs priekškara.

Pavasarī ar svinīgu koncertu tiks sumināts Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, kurš atzīmēs piecdesmit gadu darba jubileju. Šis vakars būs aizkustinošs ceļojums cauri viņa radošajam mūžam - no spilgtākajām lomām uz skatuves līdz nozīmīgākajiem horeogrāfijas darbiem.

Operzvaigznes repertuāra izrādēs

Šosezon Latvijas Nacionālās operas skatītājiem būs unikāla iespēja repertuāra izrādēs baudīt spožu viesmākslinieku sniegumu.

Jau 5.septembrī Džakomo Pučīni operas Turandota izrāde izskanēs par godu ievērojamā latviešu tenora Aleksandra Antoņenko jubilejai. Dziedātājs šajā izrādē atveidos Kalafa lomu, bet viņa skatuves partnere titullomā būs meistarīgais latviešu soprāns Liene Kinča. Izrādi diriģēs lietuviešu maestro Ģintars Rinkevičs.

Džakomo Pučīni operas Madama Butterfly izrāde 1.novembrī priecēs ikvienu operas gardēdi. Čo-Čo-sanas lomu atveidos spožā latviešu operdīva Kristīne Opolais, Pinkertona lomā būs pasaulslavenais ukraiņu tenors Dmitro Popovs, bet Suzuki lomu dziedās starptautiski atzītā latviešu soliste Zanda Švēde. Šī izrāde skanēs par godu Latvijas Radio simtgadei.

Zanda Švēde atveidos titullomu Žorža Bizē operas Karmena izrādēs 18.septembrī, 10.decembrī un 7.martā.

Gaetāno Doniceti operas Mīlas dzēriens izrādēs 17.oktobrī un 27.novembrī Nemorīno lomu dziedās viens no pasaules spilgtākajiem jaunās paaudzes belkanto tenoriem, Latvijas opermīļiem jau pazīstamais Levijs Sekgapane.

Riharda Štrausa operas Salome izrādē 17.janvārī titullomu atveidos izcilais lietuviešu soprāns Vida Miknevičute. Pirmo reizi uz mūsu operas skatuves būs ievērojamais vācu dramatiskais tenors Marko Jenčs, kurš dziedās Hēroda lomu.

Īpašs notikums gaidāms 15. un 17.martā, kad spožākās latviešu operzvaigznes Marina Rebeka un Elīna Garanča mirdzēs Aīdas un Amnerisas lomās Džuzepes Verdi operā Aīda. Radamesa lomā šajās izrādēs būs skanīgais tenors Iraklijs Kahidze. Izrādi diriģēs talantīgais jaunās paaudzes itāļu diriģents Lorenco Paserini, kurš Latvijā uzstāsies pirmo reizi.

Šī sezona sola atkal satikšanos ar jaunās paaudzes lieliskajām latviešu solistēm Anniju Kristiānu Ādamsoni (Hofmaņa stāsti 21. un 22.novembrī) un Ļubovu Karetņikovu (Mīlas dzēriens 27.novembrī).

Rubenis brīdina: Neapdomīgi lēmumi par izdienas pensijām apdraudēs kultūru

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 08:58:00 +0300

Bez padziļinātām diskusijām par izdienas pensiju izmaiņām nevajadzētu pieņemt karstgalvīgus lēmumus, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.

Rubenis norādīja, ka par visu var runāt un vienoties, un ir arī saprotama vēlme mazināt valsts izdevumus, taču, ja ir plānots māksliniekus izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka, ir jāpārskata ienākumu līmenis kultūras darbiniekiem kopumā.

LTDS valdes priekšsēdētājs pieminēja, ka baletā jau patlaban ir grūti piesaistīt profesionālus dejotājus, jo sevi cienošs vīrietis, kuram ir dotības un kurš saprot baleta vērtību, nestrādās šajā profesijā, kura nedod iespējas ne uzturēt, nedz arī nodrošināt savu ģimeni. Tāpat Rubenis vērsa uzmanību, ka reti kurš baleta mākslinieks nodarbinātības laikā var domāt par citu izglītību.

Viņa novērojumi liecina, ka tie dejotāji, kuri ir domājuši par izglītību citā nozarē, ir savlaicīgi aizgājuši no profesijas. Runājot par priekšlikumu nodrošināt kultūras nozares darbiniekiem pārkvalifikāciju citā profesijā, LTDS valdes priekšsēdētājs aicināja ņemt vērā arī to, ka nereti tam šķērslis ir tieši profesijā sabojātā veselība.

Viņaprāt, ieviešot izmaiņas izdienas pensiju saņēmēju lokā, jānodrošina, ka mākslinieki saņem tādu atalgojumu, no kura ir iespējams atlicināt arī vecumdienām. Rubenis uzsvēra, ka Latvija ir maza, un paļauties uz to, ka teātri no biļešu ieņēmumiem ar auditoriju, kas samazinās, varēs nodrošināt māksliniekiem lielākas algas, ir riskanti.

LTDS valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ir svarīgi, lai, piemēram, bērni, kuri nolemj stāties baletskolā un visu dzīvi pavadīt uz puantēm, tostarp brīvdienās trenēt savu ķermeni, zinātu, ka viņiem būs laba alga, no kuras varēs atlicināt vecumdienām. Tad tas būtu viņu personīgais lēmums, uzskata Rubenis.

Viņš arī norādīja, ka patlaban mākslinieki sabiedrības redzeslokā tiek izvirzīti kā galvenie kaitnieki. Par citām grupām nenotiekot plašas diskusijas, runa esot vien par māksliniekiem. LTDS valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka sociālajos medijos parādās jautājumi, kāpēc māksliniekiem izdienas pensijas ir vajadzīgas un ka kultūras darbinieku devumu nevienam īsti nevajag. Rubenis retoriski jautāja, ko tad "īsti mums visiem vajag".

Viņaprāt, patlaban Valsts kancelejas priekšlikums ir apšaubāmi paskaidrots sabiedrībai. Rubeņa ieskatā, ir skrupulozi jāizdiskutē par katru profesiju, kuras pārstāvjiem ir paredzēta izdienas pensija, un tikai tad jāpieņem lēmumi. LTDS valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka izdienas pensijas varbūt nav labākais "burkāns", ar ko iemānīt jebkurā profesijā, taču tādā gadījumā ir vajadzīga citādāka domāšana.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, patlaban Latvijā izdienas pensijas saņem 208 mākslinieki, veidojot 2% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. Vidējais māksliniekiem piešķirtais izdienas pensijas apmērs ir 761 eiro bruto. Valstī kopumā izdienas pensijas saņem 10 306 cilvēki, valsts budžetā šajā gadā tas izmaksās 114,76 miljonus eiro, no tā mākslinieku izdienas pensijām nepieciešami 1,8 miljoni eiro, kas ir 1,5% no kopējām izmaksām.

Valsts kanceleja piedāvā no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus, paredzot speciālo pensiju, diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus, paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā, kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba vai dienesta pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus. Tas būtu saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.

Par Valsts kancelejas rosinātajām izmaiņām vēl paredzētas tālākas diskusijas arī Saeimā un gala lēmumu pieņems parlamentārieši. Tostarp KM tiek paredzēta iespēja izstrādāt alternatīvu piedāvājumu attiecībā uz atsevišķām mākslinieku profesijām.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) iepriekš uzsvēra, ka, izpildot valdības doto uzdevumu un izstrādājot izmaiņas izdienas pensiju sistēmā kultūras nozarē strādājošajiem, KM ņems vērā nozarē strādājošo darba specifiku un profesionālo spēju zudumu.

Viņasprāt, ir svarīgi, lai kultūras nozarē strādājošie turpina saņemt tiem nepieciešamo sociālo aizsardzību, lai Latvijas kultūras organizācijas nezaudētu kvalificētus darbiniekus un netiktu ietekmēta nedz kultūras pieejamība valstī, nedz Latvijas pārstāvniecība starptautiskā līmenī, nedz valsts budžeta ieņēmumi.

Latviešu valodā iznākusi Roulingas mistiska grāmata (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 13:36:00 +0300

Viņas sacerējumi izdoti vairāk nekā 600 miljonu eksemplāru tirāžā.

Dž. K. Roulingas grāmatas bērniem "Ikabogs" latviešu izdevums no 2.septembra pieejams visās labākajās Latvijas grāmatnīcās.

"Ikaboga" izdevums ir ar brīnišķīgām Bena Mantla ilustrācijām. Latviešu valodā šī pasaka tiek izdota pirmo reizi (tulkojusi Laura Bebre).

"Ikabogs" ir īsti mūsdienīga pasaka. Tajā ir mītisks briesmonis, karaļvalsts, kam draud briesmas, iedomīgs un naivs karalis ar negodīgiem padomdevējiem, kā arī daudz piedzīvojumu, kuros bērniem nāksies pārvarēt briesmas. Tā ir pasaka arī par cerības un draudzības vareno un iedvesmojošo spēku, kas palīdz pārvarēt jebkādus šķēršļus, un to ir sarakstījusi viena no pasaulē labākajām stāstniecēm - Dž. K. Roulinga.

Viņa ir sarakstījusi grāmatu sēriju par Hariju Poteru, kura pārdota vairāk nekā 600 miljonos eksemplāru, tulkota vismaz 85 valodās un pārvērsta astoņās grandiozās filmās.

Dž. K. Roulinga pirmoreiz publicēja "Ikabogu" 2020.gadā - Covid-19 pandēmijas laikā. Drīz pēc tam, 2021.gadā, iznāca "Ziemassvētku Cūks". Abas šīs grāmatas ir kļuvušas par pasaules mēroga bestselleriem.

Par saviem darbiem Dž. K. Roulinga ir saņēmusi daudz dažādu balvu un godalgu. Viņas vadītais fonds Volant atbalsta virkni labdarīgu mērķu, un viņa ir dibinājusi starptautisko labdarības organizāciju Lumos, kas strādā, lai pārveidotu bāreņu namos nonākušu bērnu aprūpes sistēmu.

Cik vien sevi spēj atcerēties, Dž. K. Roulinga vienmēr ir vēlējusies būt rakstniece. Viņa dzīvo Skotijā kopā ar ģimeni.

Jānis Moisejs atklāj savas daiļrades jaunās puses (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 12:25:00 +0300

Dziedātājs laiž klajā jaunu singlu "Zvirbulītis".

Dziesma ir valsis par mīlestību, ģimenes ligzdas vīšanu un siltumu, ar kādu izdejot un skaisti izvirpuļojot cauri mūžam. Dziesma iemirdzēsies arī šīs sezonas "Latvijas sirds dziesmas" aptaujā.

"Zvirbulītis ir ļoti cilvēcīgs un siltuma pilns stāsts - par diviem cilvēkiem, kuri viens otram kļūst par mājām," stāsta Jānis Moisejs. "Man mūzika un dzeja bieži ir veids, kā pateikt to, ko vārdos izteikt nav iespējams, un šī dziesma ir tieši par to. Īpaši tagad, kad mūsu ģimenē nesen piedzima meitiņa, dziesma ieguvusi pavisam jaunu nozīmi - tā skan daudz tuvāk un patiesāk. Kad rakstīju rindas par "mazajiem zvirbulīšiem", kas šūpojas tikko vītā ligzdā, tās bija metafora, bet šodien rindas ir kļuvušas par dzīvu, īstu stāstu."

Aicinām visus 16.novembrī uz īpašu koncertu kultūras pilī "Ziemeļblāzma".Šajā vakarā izskanēs gan jaunā dziesma "Zvirbulītis", gan klausītāju iemīļotās "Sirdsdziesmas" - "Mēnestiņš" un "Dieva goda vārds" Raita Rēriha vadītā Talsu pūtēju orķestra aranžijā. Kopā ar brīnišķīgo Ievu Sutugovu, Talsu pūtēju orķestri un bērnu vokālo studiju "Talantu ligzda" dziedāsim arī tādas melodijas kā "Zied ievas Siguldā", "Pie jūras dzīve mana", "Kurzemei", "Ar Dievu meitenes" un vēl daudz citas dziesmas, kas uzburs svētku sajūtu un vienotības spēku.

Jānis Moisejs – latviešu dziedātājs, komponists un dziesmu vārdu autors, vairākkārtējs "Latvijas Sirds dziesmas" laureāts un Berklee College of Music absolvents ar specializāciju dziesmu rakstīšanā. Jāņa mūzikas karjera raksturojas ar aizrautīgu ieguldījumu latviešu estrādes mūzikas attīstībā, radot emocionālas un klausītāju iemīlētas dziesmas.

Lielākie sasniegumi:

"Latvijas Sirds dziesma 2024" finālists: Dziesma "Dūmi un uguns" kļuva par klausītāju favorītu un iekļuva konkursa finālā.

Loma muzikālajā lieluzvedumā "Vella kalpi": Jānis izpildīja vadošo lomu Andra tēlā, demonstrējot gan vokālās, gan aktieriskās prasmes.

Koncerti visā Latvijā: Jānis piedalījās vairāk kā 50 koncertos un izrādēs visā Latvijā.

Jaunas mūzikas producēšana: Uzsākts darbs pie jauna albuma, kurā Jānis apvieno tradicionālo latviešu estrādes mūziku ar mūsdienīgiem mūzikas elementiem.

Latvijas pieteikums «Oskara» nominācijai – brāļu Ābeļu «Dieva suns» (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 07:33:00 +0300

Tā veidota reti izmantotajā rotoskopijas animācijas tehnikā un stāsta par mistiskiem notikumiem 17. gadsimta Livonijā.

Izvērtējot Latvijas filmas, kas tika pieteiktas kā kandidātes ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” nominācijai kategorijā “Labākās starptautiskās filmas balva”, šogad nacionālā ekspertu komisija vienbalsīgi izvēlējusies sacensībai izvirzīt pasaulē jau ievēroto un novatorisko pilnmetrāžas animācijas filmu „Dieva suns”, ko veidojuši režisori brāļi Lauris un Raitis Ābeles.

Izvērtēšanai pieteiktās filmas apsprieda NKC izveidotā nozares ekspertu komisija, kuras sastāvu apstiprinājusi ASV Kinoakadēmija, – Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Marta Bite, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Daira Āboliņa, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja Sabīne Andersone, producenti Matīss Kaža un Uldis Cekulis, Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma. Latvijas kinoproducenti šogad komisijas izvērtēšanai bija pieteikuši trīs pilnmetrāžas filmas – režisora Jura Kursieša spēlfilmu "Cildenie" (studija White Picture), Māra Martinsona spēlfilmu "Zeme, kas dzied" (studija K Films) un režisoru Laura un Raita Ābeļu pilnmetrāžas animācijas filmu "Dieva suns" (Tritone Studio).

Vispusīgi izvērtējot un apspriežot iesniegto filmu kvalitātes, nacionālā ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma par Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvas kategorijai Labākā ārzemju filma izvirzīt pilnmetrāžas animācijas filmu "Dieva suns", kas pasaules pirmizrādi ar spilgtām starptautiskām atsauksmēm piedzīvoja jūnija sākumā Traibekas festivālā Ņujorkā (ASV). Kinoindustrijas medijos filma jau novērtēta kā negaidīti drosmīga un novatoriska, tā veidota reti izmantotajā rotoskopijas animācijas tehnikā un stāsta par mistiskiem notikumiem 17. gadsimta Livonijā.

Latvijas ekspertu komisijas apsvērumos zināma nozīme bija arī faktam, ka tieši ar „neparastu animāciju” Latvija jau ir iekarojusi vietu ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvas kontekstā un iespēja turpināt šo stāstu ir stratēģiski jāizmanto; arī filmas "Straume" producents un līdzautors Matīss Kaža vērtē, ka pasaules animācijas kontekstā filmai "Dieva suns" ir iespējas tikt ievērotai un uzrunāt dažādas auditorijas.

Latvijā filmai "Dieva suns" jau septembra sākumā (no 2.09.) paredzēti seansi kinoteātrī Cinamon. Balle Liepājā, ar kuru režisoriem brāļiem Ābelēm ir nozīmīga iepriekšējās sadarbības pieredze, savukārt plašāka filmas izrādīšana Rīgas kinoteātros un citur Latvijā plānota oktobrī, kad Dieva suns būs Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) atklāšanas filma.

Vēsturiskais fons – pirmā Latvijas filma, kas tika izvirzīta ASV Kinoakadēmijas balvai, bija "Cilvēka bērns" (1991, Jānis Streičs), Oskaru sacensībā Latvija atgriezās ar filmu "Rīgas sargi" (izvirzīta 2008. gadā, režisors Aigars Grauba). Turpmākajos gados ekspertu komisijas vērtējumā tikušas atlasītas jau 15 citas filmas, jaunākās no tām – "Janvāris" (2022, Viesturs Kairišs), "Mana brīvība" (2023, Ilze Kunga-Melgaile) un "Straume" (2024, Gints Zilbalodis).

Mūsdienu latviešu komponists Jēkabs Tutiņš zina, kā pārsteigt (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 14:29:00 +0300

Baroka laikmeta grandiozitāte sastop mūsdienu cilvēka suverenitāti.

Rīgas sirdī - leģendārajā Benjamiņu namā - pulcējās kultūras un uzņēmēju elite, lai bīskapa Andra Kravaļa vadībā tiktu inaugurēts komponista Jēkaba Tutiņa impērijas manifests. Monumentālais albums "Not Quite Baroque", ko pirmatskaņoja paplašinātais kamerorķestris diriģenta Artūra Oskara Mitrevica vadībā, sniedza ne vien grandiozu muzikālu pieredzi, bet arī drosmīgu aicinājumu cilvēkiem virzīties pretim saviem sasniegumiem, savai impērijai.

Inaugurācijas ceremonija sākās ar kopīgu Tēvreizi, apliecinot vienotību un pateicību Dievam. Tajā debijas albums "Not Quite Baroque" tika iesvētīts bīskapa Andra Kravaļa vadībā - kā pateicības un godinājuma apliecinājums, svētot albuma ceļu pie klausītājiem. Šis bija brīdis, kurā mūzika ieguva sakrālu dimensiju, nostiprinot savu vietu kā impērijas manifests. Pēc iesvētīšanas izskanēja visi septiņi albuma skaņdarbi paplašinātā kamerorķestra izpildījumā diriģenta Artūra Oskara Mitrevica vadībā, un komponists pats atklāja katra darba stāstu, aicinot klātesošos ielūkoties albuma arhitektūrā un idejiskajā kodolā.

"Tīra instrumentālā mūzika, tur nav kam piesieties. Tur viss ir pareizi uzrakstīts, un viss tas labi skan," - tā par Jēkaba Tutiņa debijas skaņdarbiem saka Maestro Raimonds Pauls. Arī citas Latvijas sabiedrībā zināmas personības jau atzinīgi novērtējušas jauno komponistu. Modes dizainere Iveta Vecmane uzsvēra emocionālo spēku: "Es joprojām jūtu vibrāciju sevī - Jēkabs ir ļoti talantīgs, super talantīgs. Man patīk cerība un spēks, kas ir šajā skaņdarbā." Žurnāliste un blogere Une Ulme izcēla dziļumu: "Es biju pēkšņi aizkustināta līdz asarām. Tā bija kā meditācija, kas beidzās ar spēku un jaudu - gribējās vēl, vēl, vēl." Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds atzina: "Neticami, bet skaņdarbs beidzās pārāk ātri - tā bija mūzika, kas raisa emocijas un pārdomas. Gribējās vēl." Savukārt uzņēmējs Jānis Dambergs norādīja: "Negaidīti dinamiski un negaidīti labi! Nezināju, ka klasiskā mūzika ir aktīvu cilvēku mūzika - pilna ar pārmaiņām un virzību uz sasniegumiem."

"Not Quite Baroque" ir komponista Jēkaba Tutiņa debijas albums - monumentāla skaņdarbu kolekcija, kur baroka laikmeta grandiozitāte sastop mūsdienu cilvēka suverenitāti. Septiņi darbi veido impērijas manifestu: "Prophecy" atklāj likteņa vīziju un pravietisku pieteikumu, "Coronation" apliecina kronēšanu un savas varas nostiprinājumu, bet "Elite" ievada jaunā sabiedrībā, kur sākas piederība tiem, kas

nosaka spēles noteikumus. Albuma centrā stāv "Glory to God", nepārprotams apliecinājums, ka visa godība un spēks nāk no Dieva. "I Am" skan kā stingra stāja un identitātes apliecinājums - nepazaudēt sevi, savukārt "Celebration" uzliesmo kā triumfa un uzvaras svinības. Noslēgumā "Code: Empire" apvieno visu ceļu un skan kā nepārprotams paziņojums: šis ir tikai sākums.

Katru dienu komponists Jēkabs Tutiņš savos sociālajos tīklos publicē jaunus video, kuros Latvijas sabiedrībā zināmas personības dalās ar sajūtām, kas pārņēmušas, pirmoreiz dzirdot viņa mūziku. Šajos atklātajos stāstos viņi ne tikai izsaka emocijas par dzirdēto, bet arī atklāj, kā klasiskā mūzika iedvesmo un stiprina viņu pašu ceļā uz sasniegumiem un impērijas būvēšanu. "Šī mūzika nelūdzas tikt sadzirdēta - tā ienāk ar autoritāti, piepilda telpu un klausītāju prātu, paceļ pāri ikdienai un atgādina, ka patiesā impērija sākas mūsos pašos. Tā ir skaņu arhitektūra ar varas un uzvaras ideju, kas stiprina, provocē un virza klausītāju uz sasniegumiem. Impērija rodas tur, kur cilvēks notic savam spēkam - un šis albums ir radīts ambicioziem, neatlaidīgiem un uz sasniegumiem vērstiem cilvēkiem," saka komponists Jēkabs Tutiņš.

Albuma mūzika pie klausītājiem nonāks tikai vinila formātā. Komponists Jēkabs Tutiņš uzsver, ka šāda plate Latvijas tirgū būs unikāls precedents - no vāka ar sarkanā samta apdari līdz karmīnsarkanajam vinilam katra detaļa darināta ar meistaru rokām. Šis ekskluzīvais izdevums būs iegādājams tikai komponista oficiālajā mājaslapā.

Par komponistu:

Jēkabs Tutiņš ir latviešu izcelsmes komponists, kurš klausītājiem atklāj klasiskas elegances un emociju piesātinātu klausīšanās pieredzi. Jēkaba Tutiņa komponista gaitas aizsākās un attīstījās 2018.gadā Sv. Alberta Romas katoļu baznīcā, kur viņš veidoja savu muzikālo rokrakstu un izkopa melodiskās domas precizitāti. Viņa mūzika izceļas ar dzidri veidotām melodiskajām līnijām, kas spēj aizkustināt un emocionāli uzrunāt klausītāju. Tutiņš ir pārliecināts, ka melodiskums ir atslēga patiesai saiknei ar klausītāju, un ikviens viņa radītais darbs šo principu izvirza par galveno prioritāti. Apzināti izvēloties klasikas estētiku un harmoniju kā savas radošās darbības pamatu, komponists iestājas par mūziku, kas strukturē, iedvesmo un piepilda.

Latvijā tiks demonstrēta filma par slaveno mākslinieku Haraldu Sīmani (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 07:42:00 +0300

Viņa dziesmas apvieno garīgumu, protestu un dzīves patiesumu.

Rīgā notika režisores Dzintras Gekas-Vaskas jaunākās dokumentālās filmas "Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis" pirmizrāde. Vakara noslēgumā skatītāji režisori un filmas radošo komandu sveica ar ilgām stāvovācijām, apliecinot patiesu pateicību par iespēju ieraudzīt izcilo dziesminieku Haraldu Sīmani uz kino ekrāna.

Filma ir veltīta dziesminiekam, komponistam un jumiķim Haraldam Sīmanim (1951-2022) - neatkārtojamai balsij Latvijas kultūrā, kura dziesmas apvieno garīgumu, protestu un dzīves patiesumu. Viņš bija pašizteiksmes mākslinieks, kurš ar savu dziedājumu un mūziku pārsniedza laika, politikas un žanru robežas. Viņš bija komponists, kurš pašmācības ceļā apguvis komponēšanas mākslu, un ērģelnieks, kura radītajās dziesmās apvienojās protests, garīgums un dvēseles atklātība.

Filma seko dziesminieka Haralda Sīmaņa pēdējiem dzīves gadiem, kas parāda dzīves patiesās vērtības - mīlestību, draudzību un spēju būt radošam līdz pēdējam elpas vilcienam. Filmā izmantoti unikāli 1980.-1990.gadu foto un video materiāli no Imanta Pulksteņa, Ingvara Leita, LTV un personīgajiem arhīviem. Šie video un fotogrāfijas ir nozīmīgs vēsturisks liecību krājums, kas papildina filmas emocionālo un izzinošo slāni, radot dzīvu klātbūtnes sajūtu un ļaujot pieredzēt to, kā toreiz dzīvoja paši varoņi.

Filma turpina režisores iecerēto dokumentālo triloģiju "Sibīrijas bērni", "Trimdas bērni" un "Pēckara bērni". Pēdējās daļas ietvaros tiek veidotas portretfilmas par izciliem Latvijas kultūras cilvēkiem. Skatītāji jau iepazinuši darbus par Juri Jurjānu un Mārtiņu Vilsonu, bet tagad pie skatītājiem nonāk stāsts par Haraldu Sīmani.

Tuvākie filmas seansi, kuros būs tikšanās ar režisori Dzintru Geku-Vasku un filmas radošo komandu.

8.septembrī kinoteātrī "Spelndid Palace", Rīgā;

11.septembrī Rotko centrā, Daugavpilī;

12.septembrī, Gorā, Rēzeknē; 18.septembris "Wiktorijā, Liepājā;

28.septembrī Kuldīgas Kultūras centrā, Kuldīgā un "Kino Rio", Ventspilī;

4.oktobris "Kino Auseklis" Talsos.

Filmas radošā komanda: režisore, scenārija autore un producente Dzintra Geka-Vaska, operators Viktors Gribermans, montāžas režisori Sandra Alksne un Armands Zvirbulis, skaņu režisors Artis Lūsis. Haralda Sīmaņa mūzika, filmas veidošanā izmantoti ģimenes un draugu personīgie video un foto arhīvi.

Džezmenis Rudzinskis uzstāsies spilgtos priekšnesumos Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 07:20:00 +0300

"Te ir viss, ko varam vēlēties - izcila tehniska meistarība un oriģinālas idejas".

Divkārtējs Latvijas gada džeza albuma laureāts Toms Rudzinskis šonedēļ ierodas Latvijā kopā ar starptautisku mūziķu sastāvu, lai sāktu darbu pie sava jaunā ieraksta. Pirms došanās uz studiju Rudzinska projekts ABYSS sniegs vienīgos koncertus Latvijā šogad - 31.augustā Lēdurgā un 1.septembrī Rīgā.

Mūziķi pulcējas Latvijā, lai sāktu darbu pie projekta "ABYSS" otrā studijas albuma, kas iecerēts kā turpinājums 2023.gadā izdotajam debijas ierakstam. Jaunais materiāls sola intensīvāku, skaļāku skanējumu - mūzikā savienojas džeza un fjūžen enerģija, ekspresīva improvizācija un elektroniskas tekstūras. Pie albuma strādās vokāliste Kristīne Cīrule (Latvija), ģitārists Igor Osypov (Ukraina/Vācija), taustiņinstrumentālists Povel Widestrand (Zviedrija/Vācija), kā arī dāņu džeza un hiphopa smagsvari Kenneth Dahl Knudsen (basģitāra) un Matias Fischer (bungas), ar kuriem Toms sadarbojies vairākkārt - tostarp arī Latvijā plašāk izskanējušajā "Space Big Band" albumā (2021).

"No stāsta viedokļa, mēs dodamies tālāk. No pirmā albuma varoņa ceļojuma, mēs esam ieradušies galamērķī, kas virzās uz civilizācijas sabrukumu. Muzikāli, akustiskā skaņa paiet malā, laiks džezrokam un fjūžen. Šajā albumā mēs drosmīgi eksperimentējam ar skaņas robežām, ļaujoties intiutīvai saspēlei un vides radīšanai," par gaidāmo albumu stāsta projekta līderis Toms Rudzinskis.

Radošajā grafikā mūziķiem izdevies rast iespēju diviem koncertiem, kuros klausītājiem būs iespēja piedzīvot jaunas mūzikas dzimšanu - skanēs vēl publiski neatskaņoti skaņdarbi no topošā albuma. Koncerti notiks 31.augustā Lēdurgas Kultūras namā un 1.septembrī Rīgā - Tallinas ielas kvartālā.

Toms Rudzinskis ir viens no Baltijas inovatīvākajiem džeza komponistiem un izpildītājiem. Starptautisku konkursu laureāts, Conservatorium van Amsterdam absolvents, ar savu unikālo skanējumu kā izpildījumā, tā kompozīcijās, Rudzinskis pārstāv mūsdienu Latvijas džeza mūziķu paaudzi Eiropā.

Līdzās aktīvai koncertdarbībai, izdoti Mūzikas ierakstu gada balvai nominēti albumi - "ABRA" (2014), analogi ierakstītais albums "Locomotion!" (2017) ar austriešu trompetes zvaigzni Gerhardu Ornigu, kā arī Berlīnē ieskaņots mūsdienu džeza bigbenda oriģinālmūzikas albums "Space Big Band" (2021) sadarbībā ar dāņu basistu Kenetu Dālu Knudsenu. Bigbenda albums saņēmis Mūzikas gada balvas un Dānijas Džeza mūzikas balvas nominācijas, iekļauts "Lufthansa" un "Qatar Airways" lidojumu mūzikas izlasē un "European Jazz Media Chart". 2024.gada martā Rudzinskis saņēma Mūzikas ierakstu gada balvas "Labākais Džeza albums" apbalvojumu un "Gada albums" nomināciju par vairākus gadus tapušo džeza/fjūžen albumu "ABYSS" (2023). 2025.gada janvārī Rudzinskis saņēma Mūzikas ierakstu gada balvas "Labākais Džeza albums" apbalvojumu un "Gada albums" nomināciju par akustiskā kvarteta, piedaloties stīgu kvartetam, albumu "Interception", sadarbībā ar mūzikas izdevniecību "Jersika Records". 2025.gada martā, mūziķis saņēma mūzikas nozares balvas "Gamma" apbalvojumu kategorijā "Gada džeza vai fank mūzikas mākslineks".

Grand Prix Dutch Jazz, Burghausen Jazz Competition un Keep an Eye konkursu laureāts, starptautiski atpazīstamās Amsterdamas koncerzāles Bimhuis džeza vēstnieks, Rudzinskis aktīvi darbojas džeza mūzikas izglītības laukā un pasniedz Ventspils Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

"Te ir viss, ko varam vēlēties - izcila tehniska meistarība un oriģinālas idejas, tradīciju pārzināšana vienlaikus ar savu laikmetīgu redzējumu, kvalitāte, brīvība un iedvesma. Lai gan kompozīcijas ir ļoti sarežģītas, tās klausīties ir viegli un aizraujoši", - tā Ilze Medne, "Mūzikas saule" par albumu "ABRA"

"Rudzinskim izdevies patiesi augstvērtīgs un snieguma ziņā vienmērīgs albums [..] viens no spēcīgākajiem albumiem "Jersika Records" katalogā līdz šim", - tā Ēriks Miezis, "Mūzikas saule" par albumu "Interception".

Antra Stafecka un Ingars Viļums radījuši emocionālu duetu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 07:16:00 +0300

"Ik brīdi notiek miljoniem darbību, pār kurām mums, cilvēkiem, nav nekādas teikšanas".

Dziedātāja Antra Stafecka un mūziķis Ingars Viļums klausītājiem piedāvā savu jaunāko kopdarbu - dziesmu "Sauciet", kas veltīta iekšējās pasaules dziļumiem, apzinātībai un vēlmei atkal sadzirdēt savu sirds balsi.

Dziesma radusies no kopīgas pārliecības, ka pasaule nav tikai pašsaprotama ikdienas telpa, bet arī dzīvs brīnums, kurā ik mirkli notiek neskaitāmas lietas ārpus cilvēka kontroles. Kā saka Ingars: "Mēs pasauli varam uztvert kā pašsaprotamu, bet varam arī uztvert kā brīnumu, kurā ik brīdi notiek miljoniem darbību, pār kurām mums, cilvēkiem, nav nekādas teikšanas, vai ietekmes... bites lido, mākoņi peld, un jūra viļņojas. Brīnumainā patiesība ir acīmredzama!"

Dziesma "Sauciet" ir aicinājums atsijāt lieko troksni, atgūt bērna skatienu uz pasauli un ieklausīties sevī. Tā atgādina, ka katram cilvēkam piemīt dabas dota intuīcija un sirds gudrība, kas palīdz atrast ceļu tuvāk patiesībai, par spīti ārējiem šķēršļiem vai uzspiestiem apstākļiem.

Antra Stafecka ar savu emocionālo vokālu un Ingara Viļuma muzikālo rokrakstu rada telpu, kurā klausītājs var apstāties, ieelpot un sajust dziļāku saikni ar sevi un pasauli.

Antra Stafecka un Ingars Viļums šopavasar devās albuma "Manas Zemes Sirds" koncerttūrē pa Latviju. Tūres noslēguma koncerts notiks 16.novembrī Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, kur skanēs gan jaunā dziesma "Sauciet", gan citas klausītāju iemīļotas kompozīcijas.

Septembra sākumā Rīgā norisināsies mūsdienu kultūras forums «Baltā nakts»

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 12:21:00 +0300

Šī gada 6.septembrī Rīgas centrā un apkaimēs norisināsies mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts", kas notiks 20.reizi, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Šogad foruma programmā ir 34 projekti, kas ietver koncertus, performances, instalācijas, izrādes, mākslas projektus, dzeju un daudzus citus pasākumus, ko Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi varēs baudīt bez maksas.

Jubilejas gada tēma ir "Dzidrie avoti". Šogad "Baltā nakts" aicina gūt mieru, zināšanas un enerģiju no avotiem, kurus atklājuši, radījuši un interpretējuši "Baltās nakts" mākslinieki un darbu autori.

Programmas konceptuālo pamatu izstrādājis režisors Reinis Suhanovs, bet vizuālo tēlu veidojusi gleznotāja Zane Veldre sadarbībā ar grafisko dizaineri Karolu Rubeni.

Pasākumi norisināsies tādās vietās kā Kultūras un tautas mākslas centrs "Mazā ģilde", Latvijas Leļļu teātra pagalms, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, koncertzāle "Ave Sol", Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, Berga Bazārs, kinoteātris "K. Suns", Radošais kvartāls "Veldze", Sporta 2 kvartāls, Aristīda pagalms, Grīziņdārzs, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa, Rīgas Doma dārzs, Bastejkalns, Doma laukums un citās vietās.

Jubilejas gada forumā norisināsies, piemēram, laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", kas šoreiz viesus vedīs pastaigā cauri laikam, sniedzot iespēju iepazīties ar tā pirmsākumiem. Tāpat ar jauniem darbiem "Baltās nakts" viesus priecēs starptautiska audiovizuāla koncertprogramma "Videogrāfija" un nepieradinātās mūzikas festivāls "Skaņu mežs. Pievienosies arī jauni pasākumi, piemēram, laikmetīgās mākslas projekts "Species Shifter / Vol.1 Analogs".

Šogad "Baltajā naktī" atgriezīsies daudznozaru mākslinieka Lūka Džerama vides instalācija "Mēness muzejs". Mākslas objekts būs redzams virs Rīgas kanāla Bastejkalnā.

Pretī Latvijas Nacionālajam teātrim būs redzama arī jauna vides instalācija "Helios". Tas ir jaunākais no Lūka Džerama astronomiskajiem mākslas darbiem.

"Baltās nakts" mērķis ir motivēt sabiedrību atklāt mūsdienu kultūras daudzveidību un raisīt plašāku interesi par kultūras notikumiem, izpausmēm un pārmaiņām.

Agatai Muceniecei jauns vīrs un jauns uzvārds

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 11:44:00 +0300

Maskavā slepenības apstākļos notikušas aktrises Agatas Mucenieces un mūziķa Pjotra Drangas kāzas, un, kamēr sociālajos tīklos tiek apspriesta ceremonijas datuma izvēle (tā notika tieši tajā pašā dienā, kad pirms trim gadiem laulājās aktrises bijušais vīrs Pāvels Prilučnijs), medijos parādās jaunas detaļas.

Zināms, ka Agatai tagad ir ne tikai jauns vīrs, bet arī jauns uzvārds – Instagram viņa jau parādās kā Agata Dranga.

Jaunlaulātie lūguši viesus nepublicēt kāzu foto un video sociālajos tīklos, taču zināms, ka pāris svinībām izvēlējies vairākas luksusa lokācijas. Pēc aptuveniem aprēķiniem, ceremonija un svinības izmaksājušas ap 65 tūkstošiem eiro.

Spriežot pēc nopludinātajiem video, Agata, kura šobrīd ir vēlīnajā grūtniecības posmā, kāzām izvēlējās baltu zīda kleitu-kombināciju. Jaunlaulātie viesiem nodejoja arī savu kāzu deju.

Pie altāra līgavu pavadīja līgavaiņa tēvs (Agatas tēvs miris pirms daudziem gadiem), savukārt gredzenus pārim pasniedza aktrises dēls no laulības ar Prilučniju. Kāzās piedalījās arī bijušo laulāto meita Mija.

Baumas par Muceņieces un Drangas romānu parādījās 2024. gada nogalē, bet jau pavasarī kļuva zināms, ka viņa gaida bērnu. Pāris saderinājās maija sākumā, pēc tam Agata oficiāli apstiprināja, ka ir stāvoklī. Zināms, ka gaidāma meitenīte. Bērns būs trešais aktrisei un pirmais 41 gadu vecajam Drangam.

Pasaules pirmizrāde Latvijas kopražojumam - filmai «Solomamma» (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 11:35:00 +0300

Latvijai sadarbība ar Skandināvijas valstīm ir ļoti nozīmīga, jo tā dod iespēju profesionāļiem paplašināt kopražojuma tradīcijas.

okarno starptautiskā kinofestivāla oficiālajā konkursa programmā 11. augustā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Norvēģijas spēlfilma “Solomamma”, kas tapusi kā kopražojums ar Latvijas filmu studiju “Mistrus Media”.

Lokarno kinofestivāls Šveicē ir viens no vadošajiem kinofestivāliem Eiropā, tas šogad norisinājās 78. reizi, galvenajā konkursa programmā iekļaujot 18 filmas no visas pasaules.

Norvēģu režisores Janikes Oskevoldes spēlfilma "Solomamma" stāsta par pieredzējušu žurnālisti, kura nolemj kļūt par māti, izmantojot donoru. Kad rūpes par bērnu kļūst sarežģītākas, nekā paredzēts, viņa uzmeklē bērna tēvu, izliekoties, ka vēlas viņu intervēt, un līdz ar to satricina ne tikai savu, bet arī apkārtējo dzīvi un emocijas.

No Latvijas puses pie filmas veidošanas strādāja komponists Kārlis Auzāns, producenti Inese Boka–Grūbe un Gints Grūbe.

“Latvijai sadarbība ar Skandināvijas valstīm ir ļoti nozīmīga, jo tā dod iespēju mūsu reģiona profesionāļiem paplašināt kopražojuma tradīcijas starp Baltijas valstīm un Skandināviju, kas praksē nemaz nav tik bieža parādība. Spēlfilmu veidošanas jomā mums kā filmu studijai no Latvijas šī bija ārkārtīgi nozīmīga pieredze – būt partnerim aktuālā un starptautiski novērtētā filmā,” komentē producente Inese Boka–Grūbe.

Filma "Solomamma" veidota kā Norvēģijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas kopražojuma filma, pasaulē to izplata viena no lielākajām filmu distribūcijas kompānijām "Playtime". Jau zināms, ka Latvijas pirmizrādi "Solomamma" piedzīvos šāgada rudenī Rīgas starptautiskajā kinofestivālā Riga IFF un pēc festivāla filmu varēs redzēt kinoteātros visā Latvijā.

Filma ir tapusi ar finansiālu atbalstu no Nacionālā Kino centra, Norvēģijas filmu institūta, Oslo Filmu fonda, Lietuvas Kino centra, Somijas ietekmes fonda.

Filmu studija "Mistrus Media" pēdējos gados veidojusi vairākus starptautiski atzītus kopražojumus. Kannu kinofestivālā pirms dažiem gadiem demonstrēta Šarūna Barta filma "Mijkrēslī" (2019), bet šāgada janvārī Roterdamas Starptautiskajā kinofestivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja tāpat sadarbībā ar Latviju veidotā kopražojuma filma "Atgriežoties ģimenē", ko rudenī varēs redzēt arī Latvijā.

Iepriekš studija piedalījusies arī ungāru režisora Deneša Naģa spēlfilmā "Dabiskā gaismā" (2021), kas ieguva Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla balvu Sudraba lācis, un somu režisores Hannas Bergholmas filmā "Izšķilšanās" (2022), kas tika pirmizrādīta Sandānsas kinofestivālā ASV, bet jau šāgada septembrī Baltijas starptautiskajā dokumentālo filmu forumā demonstrēs atzītās lietuviešu dokumentālistes Giedres Beinorjūtes filmu "Svētais un laicīgais Pievēnos", kas arī veidota sadarbībā ar "Mistrus Media".

Jelgavas teātris: no ironiskām komēdijām līdz aizraujošiem detektīviem (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 11:39:00 +0300

Jaunajā sezonā skatītājus sagaida patiesi bagātīgs izrāžu piedāvājums.

Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris gatavojas jaunajai sezonai – 2. septembrī pulksten 19 uz Jelgavas kultūras nama skatuves to atklās pirmizrāde, situāciju komēdija “Urrā – zēns!” Lolitas Muižnieces režijā. Savukārt turpmākais teātra rudens izrāžu maratons skatītājiem sola gan jau zināmas un iemīļotas izrādes, gan vairākus jaunus iestudējumus.

“Jaunajā sezonā skatītājus sagaida patiesi bagātīgs izrāžu piedāvājums – no ironiskām komēdijām un aizraujošiem detektīviem līdz psiholoģiskiem trilleriem un dziļi emocionālām drāmām. Katra ar savu sižeta līniju, formu un režisora pieeju, izrādes aicinās ļauties jaunai teātra pieredzei – skatītājiem atliek vien izvēlēties gaumei atbilstošāko,” aicina Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra mākslinieciskā vadītāja Dace Vilne.

Septembrī Jelgavas kultūras namā būs skatāmas kopumā astoņas izrādes. Atvadoties no vasaras, sezonu zīmīgi atklās smieklīga un jautra situāciju komēdija, jauniestudējums “Urrā – zēns!”, bet mēneša gaitā pie skatītājiem nonāks arī līdz šim iemīļotās izrādes – psiholoģisks trilleris “Telefona zvans”, Latvijas amatierteātru skatē kā Gada izrāde godalgotā “Jūtu tektonika”, traģikomēdija “Osedžas zeme” un mūzikls “Oza zemes burvis”.

D.Vilne atklāj, ka pirmizrādes bagātinās piedāvājumu arī sezonas gaitā – jau 11. oktobrī skatītāji varēs piedzīvot franču autora Žeralda Sibleirasa lugu “Papelēs šalko vējš”, 22. novembrī – britu dramaturga Reja Kūnija komēdiju ar provizorisko nosaukumu “Nedarbojas”, bet gada izskaņā – britu komēdiju meistara Alana Eikborna lugu “Katru gadu no jauna”. Teātra mākslinieciskā vadītāja aicina sekot līdzi aktualitātēm, jo šosezon teātra repertuārā plānoti arī citi jauniestudējumi, kas priecēs gan uz Jelgavas kultūra nama lielās skatuves, gan kamerzālē.

Valdība plāno ar 1,8 miljoniem eiro atbalstīt ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 15:33:00 +0300

Finanšu ministrija (FM) nākamgad plāno uzņemties papildu ilgtermiņa saistības 1,8 miljonu eiro apmērā valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, izriet no FM sagatavotā tiesību aktu projekta.

Anotācijā, kas pieejama Tiesību aktu projektu portālā, norādīts, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) otrās kārtas atlasē pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanu astoņiem projektu iesniegumiem par kopējo summu 4 708 445 eiro, proti, 2025.gadā 2,8 miljonu eiro apmērā un 2026.gadā 1,8 miljonu eiro apmērā. Kopējais plānotais pievienotās vērtības nodokļa apmērs atbalstītajos ārvalstu filmu projektos ir 3,9 miljoni eiro, kas ir 83,65% no kopējā pieprasītā līdzfinansējuma.

FM skaidro, ka šie līdzekļi vajadzīgi, lai īstenotu otrajā atlases kārtā apstiprinātos astoņus filmu projektus. Kopējais piešķirtais atbalsts šo projektu īstenošanai sasniedz vairāk nekā 4,7 miljonus eiro, no kuriem 2,87 miljoni tiks izmantoti 2025.gadā, bet 1,84 miljoni - 2026.gadā.

Plānotais finansējums nepārsniegs Eiropas Komisijai iesniegtajā atbalsta programmas kopsavilkumā noteikto ikgadējo maksimālo apjomu - 7,51 miljonu eiro.

Filma ir veltīta dziesminiekam, komponistam un jumiķim Haraldam Sīmanim (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 13:42:00 +0300

"Šis stāsts ir par mīlestību un kalpošanu".

26.augustā plkst.19.00 kinoteātrī "Splendid Palace" notiks režisores Dzintras Gekas jaunākās dokumentālās filmas "Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis" pirmizrāde.

Filma ir veltīta dziesminiekam, komponistam un jumiķim Haraldam Sīmanim (1951-2022) - neatkārtojamai balsij Latvijas kultūrā, kurš savā mūzikā apvienoja garīgumu, protestu un dzīves patiesumu. Viņš ar savu dziedājumu un mūziku pārkāpa laika, politikas un žanru robežas. Jaunākā režisores Dzintras Gekas filma ir dzīvības un aiziešanas poēzija. Stāsts par cilvēku, kurš neiekļāvās sistēmās, bet iemiesoja brīvību mūzikā, dzīvē un klusumā. Tajā izmantoti unikāli arhīvu foto un video materiāli no ģimenes un draugu kolekcijām, kas ļauj skatītājam nonākt tuvāk Haraldam Sīmanim.

Režisore Dzintra Geka-Vaska par filmu saka:  "Šis stāsts ir par mīlestību un kalpošanu. Par ticību Dievam un tautai. Par to nelielo laika sprīdi šeit un tagad, kurā mums tik daudz jāpaspēj. Haralds Sīmanis ar savu dziesmu spēju iedvesmot un mierināt. Filma pierāda, ka mākslinieka gars turpina dzīvot tautas atmiņā."

Jūrmalā dzied Angel X - leģendārās «Enigma» vokālists (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 23 Aug 2025 12:02:00 +0300

Šī muzikālā sintēze radīja īpašu, reizēm mistisku un pat psihodēlisku atmosfēru.

29.augustā Dzintaru koncertzālē notiks unikāls notikums - dzīvais priekšnesums ar pasaulslavenās un noslēpumainākās grupas Enigma oriģinālajiem vokālistiem. Slavenākos hitus izpildīs Angel X un latviešu dziedātāja Fox Lima, kuri 2018.gadā apvienojās projektā Original Enigma Voices.

Vācu producenta Mihaeļa Krētu (Michael Cretu) izveidotais projekts Enigma 80. gados iekaroja miljonu klausītāju sirdis ar savu neatkārtojamo skanējumu, kurā organiski savijās gregoriskie dziedājumi, etniskās melodijas, baznīcas zvani, ērģeļmūzika un dažādi instrumenti. Šī muzikālā sintēze radīja īpašu, reizēm mistisku un pat psihodēlisku atmosfēru.

70 miljoni pārdotu ierakstu un vairāk nekā 100 zelta un platīna albumu sertifikāti - fenomenāli pārdošanas apjomi, un vienlaikus noslēpums, kas apvija mākslinieku personības, padarīja Enigma par vienu no visintrigējošākajām un noslēpumainākajām muzikālajām parādībām pēdējās desmitgadēs. Vārds "Enigma" jau pašā nosaukumā ietver noslēpumu - tieši tā tas tiek tulkots no sengrieķu valodas. Turklāt grupa nekad nav piedalījusies dzīvos koncertos un ilgu laiku palika tikai studijas projekts.

Tagad arī Latvijas klausītājiem būs iespēja piedzīvot Enigma leģendāros skaņdarbus dzīvajā izpildījumā un doties mistiskā muzikālā ceļojumā cauri grupas slavenākajiem hitiem. Mūs sagaida neaizmirstams divu stundu koncerts ar iespaidīgu kora pavadījumu, krāšņu gaismas un deju šovu, kas noteikti atstās neaizmirstamas emocijas.

Kirkorovs nokrita uz skatuves un atzina baumas par diabētu

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 09:30:00 +0300

Krievijas estrādes dziedātāja Filipa Kirkorova veselības stāvoklis atkal izraisījis plašas diskusijas sociālajos tīklos. Iemesls – viņa kritiens festivālā “Jaunais vilnis” Kazaņā, kur 58 gadus vecais mākslinieks pirms uzstāšanās apstiprināja baumas, ka viņam diagnosticēts otrā tipa cukura diabēts.

Video kadros redzams, kā pie dziedātāja tiek pievesta improvizēta kāpņu konstrukcija. Sperot soli uz pirmā pakāpiena, to nedaudz pastumj dejotāji, un Kirkorovs paklūp, krīt uz muguras, taču ar apkārtējo palīdzību pieceļas un turpina koncertu. Ieraksts ātri izplatījās tīklos un raisīja karstas diskusijas.

Vieni kritizē mākslinieku, sakot, ka viņš “knapi staigā” un turpina uzstāties tikai naudas dēļ, citi aicina viņu paņemt pārtraukumu un saudzēt veselību.

Sarunā ar žurnālistiem Kirkorovs atklāja, ka aizdomas par diabētu radās jau pavasarī, kad slikti dzija koncertā gūti pirotehniskie apdegumi un sākās daļēja ādas nekroze. Pēc izmeklējumiem diagnoze tika apstiprināta.

“Slimība nekad nav pluss, taču mūsdienu medicīna sper panākumus,” uzsvēra dziedātājs intervijā portālam Super.

Tikmēr internetā izskan arī versijas, ka veselības problēmu patiesais iemesls varētu būt komplikācijas pēc plastiskajām operācijām un daudzajām ķermeņa modifikācijām.

Latviešu grupa «Framest» izdod jaunu singlu un albumu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 07:00:00 +0300

"Skanīgi un emocionāli uzlādēts - tāds bija darbs pie šī ieraksta".

Vokālā grupa "Framest" laiž klajā jaunu singlu "Vēlmes" un albumu "Framest 2.0", kas tapis par godu grupas 20 gadu jubilejai un tiks prezentēts īpašā koncertā fon Stricka villā. Jaunajam singlam radīts arī videoklips.

Roberta Memmēna un Dagņa Roziņa sarakstītā dziesma "Vēlmes", tāpat kā iepriekšējais abu kopdarbs "Vien nieciņu paglabā", iezīmē grupas "Framest" šodienas skanējumu, kas dzirdams arī jaunajā, ceturtajā albumā. Par to ikviens varēs pārliecināties jau 21.augustā astoņos vakarā fon Stricka villā.

"Skanīgi un emocionāli uzlādēts - tāds bija darbs pie šī ieraksta," atminas grupas dalībnieks Jānis Ķirsis. "Esam aizrautīgi lūkojušies pēc kaut kā neraksturīga grupas līdzšinējā skanējumā, un katras dziesmas vēstījums ir kā īpašs stāsts katram no mums."

"Es burtiski nevaru sagaidīt, kad varēsim kopā priecāties par gala rezultātu un dalīties ar savu svaigo mūziku ar klausītājiem," savu sajūsmu par padarīto neslēpj Rūta Dūduma-Ķirse. "Šis noteikti būs mans jaunais mīļākais 2025.gada albums! Un vēl tikpat nepacietīgi gaidu decembri, kad atkal pilnā sastāvā svinēsim mūsu 20 gadu jubileju koncertos daudzviet Latvijā."

"Šis ir priecīgs brīdis - mēs atkal esam satikušies, lai svinētu mūziku," savas sajūtas pauž arī Mikus Abaroniņš. "Vasaras izskaņa, labs laiks un "Framest" albuma prezentācijas koncerts ar jaunām un arī labi pārbaudītām dziesmām šķiet lieliska kombinācija."

"Mēs ilgi esam bijuši ziemas miegā, bet tagad vēlamies košu, sirsnīgu un jaunas mūzikas pilnu vasaras vakaru kopā," piebilst Beāte Zviedre, bet Roberts Memmēns saka: "Man šis albums saistās ar atgriešanos pie savām sākotnējām saknēm un vienlaikus - ar jaunu sākumu. Ņemot vērā, ka pēdējos piecus gadus esmu pavadījis, izklaidējot jauniešus ar vērienīgiem šoviem, ir pienācis laiks nedaudz nomierināties un pāriet nakamajā dzīves posmā."

Jaunā dziesma tapusi studijā "Auss" un to producējis Roberts Memmēns, savukārt videoklipu veidojis režisors Valdis Krūmiņš.

Vokālistu apvienības "Framest" sastāvā darbojas soprāns Beāte Zviedre, alts Rūta Dūduma, tenors Mikus Abaroniņš, baritons Jānis Ķirsis un bass Roberts Memmēns. Plašāku atpazīstamību grupa guva pēc piedalīšanās starptautiskajā popmūzikas dziesmu konkursā "Jaunais vilnis" un Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē.

Grupas repertuārs vienmēr bijis plašs. Koncertos Latvijā un ārvalstīs oriģinālās a cappella aranžijās izskan gan pašu, gan citu komponistu skaņdarbi no klasikas un džeza līdz popmūzikai un vēl citiem mūzikas žanriem. "Framest" arī sadarbojušies ar tādiem pašmāju mūzikas dižgariem kā Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš un Jānis Lūsēns, kā arī ar pasaulslavenās vokālās grupas "New York Voices" māksliniecisko vadītāju un "Grammy" balvas ieguvēju Pīteru Eldridžu.

Līdz šim bija izdoti trīs grupas studijas albumi: "Svētki ledus pilī" (2012), "All That Jazz" (2014) un "Amber Jazz" (2015).

Latvijas Banka izlaidīs Skulmei veltītu sudraba kolekcijas monētu

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 07:52:00 +0300

Latvijas Banka šodien izlaidīs māksliniecei Džemmai Skulmei veltītu sudraba kolekcijas monētu "Džemma", aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā.

Monēta ir neregulāra taisnstūra formā ar noapaļotiem stūriem. Tās priekšpusē jeb aversā ar krāsu uzdruku un reljefu ir atveidots Skulmes gleznas "Dialogs" fragments. Savukārt monētas aizmugures jeb reversa fonā ar dažādas intensitātes matējumu un reljefu atveidots krāsas triepiens un augšpusē ir Skulmes paraksta faksimils.

Monētas grafiskā dizaina autors ir Juris Petraškevičs.

Monētas svars ir 27 grami, bet izmērs - 45 reiz 28 milimetri. Monētas tirāža ir 2500 eksemplāru.

Sudraba kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 21.augusta plkst.12. Monētas cena Latvijas Bankā būs 89 eiro, savukārt iegādes limits vienai personai ir noteikts trīs monētas.

Monēta kalta Lietuvas kaltuvē "Lietuvos monetu kalykla".

Latvijas Bankā norāda, ka sudraba kolekcijas monētu "Džemma" klātienē ikviens interesents varēs apskatīt Skulmes 100. jubilejai veltītajā izstādē "Džemma", kas būs aplūkojama Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā no 23.augusta līdz 2026.gada 25.janvārim.

Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Kolekcijas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas kolekcijas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Šo iemeslu dēļ monētu cena arī būtiski pārsniedz nominālvērtību. Kolekcijas monētu nominālvērtība ir atšķirīga no apgrozības monētu nominālvērtības.

Jaunās dziedātājas Annikas bezmaksas koncerts šodien notiks Rīgā (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 07:25:00 +0300

"Tas ir aicinājums arī citiem: nebaidīties runāt. Sākt vispirms ar sevi, un tad - ar otru".

Latvijā iznāk dziedātājas Annikas jaunākais veikums - dziesma angļu valodā "Lately", kurā mūziķe dalās ar sajūtām par gatavību būt patiesai attiecībās, un par uzdrīkstēšanos runāt par lietām, kuras ir bailīgas vai sarežģītas.

Dziesma tapusi "Riga Live Songwriting" nometnē, kur Annika sadarbojās ar pašmāju mūziķi - Jēkabu Ludvigu (The Ludvig) un vairāku platīna statusu ieguvušo dziesmu autori Kanatu Okajimu no Tokijas, lai četru stundu laikā radītu jaunu skaņdarbu. "Mēs nolēmām, ka dziesma tiks rakstīta man, un tajā brīdī es biju gatava būt īsta un runāt par savām emocijām. Dziesma tapa ātri un dabiski - un tieši tāpēc es vēlējos to izdot gandrīz kā demo versiju, jo tajā ir svaigums un patiesums, kas nav vēlāk apstrādāts ar prātu," stāsta Annika.

Pretstatā Annikas iepriekšējam singlam "Zeme griežas", kura radīšanas process bija ilgs un meklējumiem bagāts, dziesmā "Lately" māksliniece apzināti saglabāja sākotnējo sajūtu.

"Piedziedājums "talk to me, talk to me - finally I’m flying out" man ļoti rezonē, jo tā nav tikai lirika - tā ir frāze, kuru esmu dažkārt izmantojusi savās attiecībās. Tajos brīžos, kad jūtams spriegums, kad ir klusums vai kaut kas nepateikts. Jo bieži mēs atliekam sarunas, baidāmies runāt par grūtajām lietām. Šī dziesma ir tieši par to - par izeju cauri šim saspringumam, ar vārdiem, ar balsi, ar dialogu. Tas ir aicinājums arī citiem: nebaidīties runāt. Sākt vispirms ar sevi, un tad - ar otru," stāsta Annika.

Dziedātājas Annikas topošajā debijas albumā daļa dziesmu ir angļu valodā, jo tās tapušas, ceļojot pa Eiropu un dzīvojot internacionālā vidē. Valoda viņas mūziku nešķir - tā vienkārši rodas un skan gan Latvijā, gan ārpus tās, kur Annika jau uzstājas un turpinās uzstāties.

Tuvākā iespēja satikt Anniku un dzirdēt jauno singlu būs jau ceturtdien, 21.augustā, Kimmel kvartālā. Ieeja koncertā ir bez maksas.

Rīgas pašvaldība no LDz pārņems Ziemeļblāzmas stacijas paviljonu

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 20:44:00 +0300

Rīgas pašvaldība no valsts AS "Latvijas dzelzceļš" bezatlīdzības lietošanā pārņemt Ziemeļblāzmas stacijas pasažieru paviljonu, trešdien lēma Rīgas dome.

Ēka atrodas Vecāķu prospektā 2C un ir 63,6 kvadrātmetrus liela.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departaments patapinājumā pieņemto būvi izmantos pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izbūvei un uzturēšanai, kā arī nodrošinās tās uzturēšanu, kopšanu, atjaunošanu vai uzlabošanu.

Kā ziņots, Rīgā sākta vairāku mobilitātes punktu būvniecība pie dzelzceļa stacijām. Kopumā Rīgā tiks uzbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam ielās, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis.

Pie dzelzceļa stacijām tiks veidota ērta un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Šajās vietās tiks veidota droša un ērta infrastruktūra gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlaboti satiksmes drošības risinājumi, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, atvērtas un segtas velonovietnes, novietnes kravas velosipēdiem, laukumus elektroskūteru novietošanai.

Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

KM izsludina 186 000 eiro vērtu konkursu LR vēstures notikumu popularizēšanai

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 19:49:00 +0300

Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi 186 000 eiro vērtu konkursu, lai popularizētu pierādījumos balstītu informāciju par Latvijas vēstures notikumiem, aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Konkursā var pieteikties Latvijā reģistrētas vēstures pētniecības organizācijas - juridiskās personas ar vismaz trīs gadu pieredzi Latvijas vēstures pētniecības jomā, tostarp pētījumu rezultātu prezentēšanā dažādās mērķgrupās un publicitātes nodrošināšanā.

No konkursa uzvarētāja tiek sagaidīts, ka tas veicinās sabiedrības izpratni par dažādiem Latvijas vēstures personāžiem un notikumiem laikposmā no 19.gadsimta sākuma līdz mūsdienām, tostarp par notikumiem, kas saistīti ar Latvijas nacionālās identitātes un valstiskuma nosargāšanu un kas izceļ nācijas rīcībspēju vēsturisku pārmaiņu brīžos.

Līguma slēdzējam būs jānodrošina multimediāla un dažādām mērķgrupām piemērota satura par dažādiem Latvijas vēstures personāžiem un notikumiem radīšana un publicēšana, balstoties uz Latvijas vēstures pētījumiem, jāveicina sadarbība starp Latvijas atmiņas institūcijām un neatkarīgiem pētniekiem.

Sadarbībā ar vietējām kopienām būs jāorganizē diskusijas visos Latvijas reģionos, veicinot dialogu ar sabiedrību par pretrunīgi vērtētiem Latvijas vēstures personāžiem un notikumiem, tostarp dažādu atceres dienu laikā un nozīmīgu Latvijas vēstures notikumu norises vietās, kā arī jānodrošina regulāra informācijas aprite, komunikācija un publicitāte.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 19.septembra plkst.16. Valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas laiks ir trīs gadi, un šim mērķim paredzēts finansējums 62 000 eiro gadā.

Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls nākamgad notiks Vīnē

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 10:29:00 +0300

Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināli un fināls nākamgad notiks Vīnē, trešdien paziņoja Austrijas sabiedriskā raidorganizācija ORF.

Izvēle bijusi starp Vīni un Insbruku, un lēmums pieņemts par labu Vīnei, norādīja ORF.

Pusfināli notiks 12. un 14.maijā, bet fināls - 16.maijā Vīnes Pilsētas hallē (Wiener Stadthalle), kur konkursa fināls notika arī 2015.gadā.

Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls ierasti notiek valstī, kuras pārstāvis uzvarējis iepriekšējā gada konkursā. Jau ziņots, ka pagājušā gada konkursa finālā, kas notika Šveices pilsētā Bāzelē, pirmo vietu ieguva austriešu dziedātājs "JJ" ar dziesmu "Wasted Love", bet Latvijas pārstāves "Tautumeitas" ar dziesmu "Bur man laimi" palika 13.vietā.

Konkursa fināls Austrijā notika arī 1967.gadā, un arī tad tas tika rīkots Vīnē.

Latviešu grupai «‎Very Cool People»‎ turpinās radošie panākumi (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 07:10:00 +0300

"Šo dziesmu vēlējāmies izlaist tieši saulainā laikā, kad tā šķiet visatbilstošākā".

Kamēr vasara vēl nav galā, grupa "Very Cool People" steidz iesēt cilvēku apziņā atbilstošas sau-lainās enerģijas devu - šoreiz liegā soul-pop stilistikā ieturētu dziesmu "Nevērp prātu" par savstarpējām un itin romantiskām attiecībām.

"Šo dziesmu vēlējāmies izlaist tieši saulainā laikā, kad tā šķiet visatbilstošākā," uzsver grupas vadītājs un ģitārists Elvijs. "Arī pašiem to spēlējot ir tāda izteikti vasarīga sajūta."

"Nevērp prātu" labākajās "Very Cool People" tradīcijās tapis arī videoklips, kurā galvenajās lomās ie-jutušies leģendāri Liepājas aktieri - Inese Kučinska-Laukšteine un Herberts Laukšteins. Klipu veidojis Elvis Lācis, ar kuru grupa jau sadarbojusies, veidojot videoklipus iepriekšējiem singliem "Pasaulīte" un "Līdzsvarā".

"Pazīstam Inesi un Herbertu jau diezgan ilgu laiku," stāsta Elvijs. "Kad klipa režisors Elvis izstāstīja savu ideju, kaut kā uzreiz iedomājos tieši par šiem abiem superīgi trakajiem liepājniekiem, bet nebiju īsti drošs vai viņi piekritīs. Kad piekrita, uzreiz zināju, ka te viss būs super!"

"Klipa filmēšana mums visiem grupā izvērtās par īstu aktiermākslas meistarklasi," turpina "Very Cool People" taustiņinstrumentālists Māris Vitkus, kurš ir liels teātra mākslas mīļotājs un apmeklē gandrīz visas pieejamās izrādes. "Bija lieliski pavērot, kā viņi abi "iegāja" savās lomās un vienkārši visu iecerēto izdarīja uz desmit!"

Jaunās dziesmas tekstu un mūziku sarakstījis grupas saksofonists Kristaps Lubovs, bet aranžējums ta-pis kopā ar Elviju Grafcovu un Jāni Kalvi. Tā ierakstīta "Very Cool Studios", "Ciemupes Production" un "Labo ierakstu studijā", un dziesmu producējuši Elvijs Grafcovs, Kristaps Lubovs un Jānis Kalve. Ierakstā piedalījās vokāliste Daniela Mase un grupas pamatsastāvs: tromboniste un vokāliste Laura Rozenberga, ģitārists Elvijs Grafcovs, trompetists Oskars Ozoliņš, tenorsaksofonists Māris Jēkabsons, baritonsaksofonists Kristaps Lubovs, taustiņinstrumentālisti Māris Vitkus un Andris Kauliņš, basists Jānis Olekšs un bundzinieks Andris Buiķis.

Šogad izdoti jau četri grupas singli - par radiostaciju hitiem kļuvušie "Pasaulīte" ar Žoržu Siksnu un reperi Ozolu un "Līdzsvarā" ar Danielu Masi un Edavārdiem, kā arī divi "dzīvie" ieraksti ar Danielu Masi: "You Make Me Feel Like a Natural Woman" un "God’s Gonna Cut You Down".

Rēzeknes novada Rogovkā notiks latgaliešu dzejnieku sacensības (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 17 Aug 2025 11:03:00 +0300

Par uzvarētāju kļūst tas, kurš ar savu radošo darbu spēj visspilgtāk pārliecināt žūriju.

Sestdien, 13.septembrī, Rēzeknes novada Rogovkā jau ceturto reizi uz tikšanos aicinās aizrautīga latgaliski rakstošo dzejnieku sacensība "Rogovkys dzejis voga". Dzejas autoru uzstāšanos papildinās grupas "Sovvaļnīks" un vokālās studijas "Skonai" pirmatskaņojumi ar pērnā gada slama uzvarētāja Silvestra dzeju, kā arī grupas "TKP / tā kā pērn" uzstāšanās.

Latgaliskais dzejas slams "Rogovkys dzejis voga" notiks 13.septembrī plkst.19.00 Nautrānu kulturys centrā Rēzeknes novada Rogovkā. Šī gada dzejas slamā piedalīsies vismaz astoņi latgaliski rakstoši autori, bet sacensību, kas notiks trīs kārtās, uzvarētāju noteiks žūrijas un skatītāju balsojums. Latgaliski rakstoši dzejas autori, kuri grib piedalīties dzejas slamā, pasākumam var pieteikties līdz 31.augustam.

"Rogovkys dzejis vogys" vadīšana - simboliska dzejas ražas vākšana - šogad uzticēta pasākumu vadītājam un radio personībai Laurim Zalānam. Pasākuma apmeklētājus gaida grupas "TKP / tā kā pērn", kuras kodols ir etnomūziķi Ēriks Zeps un Julgī Stalte, uzstāšanās, tāpat pasākumā piedalīsies arī grupa "Sovvaļnīks" un Rēzeknes novada vokālā studija "Skonai", kas pirmatskaņos jaunus skaņdarbus ar pērnā gada slama uzvarētāja Silvestra dzeju. Īpaši "Rogovkys dzejis vogai" gatavoti pirmatskaņojumi nu jau ir stabila pasākuma tradīcija, veicinot literātu darbu turpināšanos arī mūzikā.

Dzejas slams Rogovkā 2022.gadā tika iesākts ar gribēšanu šādu dzejas lasījumu formu pamēģināt arī latgaliski, bet nu tas kļuvis arī par iespēju dzirdēt jaunus latgaliski rakstītus darbus, kā arī vairāk iepazīt pašus autorus. Pasākuma nosaukumā "Rogovkys dzejis voga" simboliski savijas septembra pirmā daļa, kas laukos ierasti ir ražas novākšanas, jo īpaši kartupeļu lasīšanas laiks, un dzejas sacensība. Līdzīgi kā kartupeļu vagā, kur zināmu apbrīnu izpelnās ātrākais un centīgākais lasītājs, arī slamā par uzvarētāju kļūst tas, kurš ar savu radošo darbu spēj visspilgtāk pārliecināt žūriju un skatītājus, ir izveicīgākais vārdu meistars. Par slama uzvarētājiem līdz šim kļuvuši - Mārīte Slišāne, Annele Slišāne, Vinsents Kūkojs un Silvestrs.

Arī šī gada dzejas slama uzvarētājs saņems naudas balvu, bet uzvarējušie dzejoļi tiks publicēti latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv. Tāpat "Rogovkys dzejis vogys 2025" uzvarētāju gaida iespēja 2026.gadā izmantot desmit dienas garu rakstīšanas rezidenci Rēzeknes novada Lūznavas muižā (ar apmaksātu uzturēšanos rezidencē un stipendiju radošajam darbam), kā arī, sadarbojoties ar Latvijas dzejas slamu kustību, pirmo reizi "Rogovkys dzejis vogys" uzvarētājam būs iespēja piedalīties Latvijas Nacionālajā dzejas slama čempionātā 2026.gadā.

Rogovkā notiekošais dzejas slams ir viens no septembrī tradicionālajiem "Dzejas dienu" laika pasākumiem. Dzejas slams ir dzejas kustība, kas Latvijā un pasaulē (starptautiski zināms kā "Poetry slam") atdzīvinājusi interesi par mūsdienu dzeju. Tās pamatā ir nosacīta dzejnieku sacensība, kuras laikā autori lasa savus darbus skatītāju priekšā, bet žūrijas un skatītāju balsojumā tiek noskaidrots šīs sacensības uzvarētājs. Dzejas slami Latvijā tiek organizēti kopš 2010.gada. Regulāru tradīciju aizsācis Kaspars Lielgalvis un "Totaldobže" mākslas centrs, taču to turpina Valters Liberts un Amanda Kaufmane, rīkojot regulāros slamus daudzviet Latvijā, kā arī Latvijas Nacionālo dzejas slamu, kura uzvarētājs iegūst iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas čempionātā, kā arī piedalīties arī citos konkursos visā pasaulē, tostarp pasaules kausā "Du coup le Monde", kas notiek Parīzē. Dzejas slamus raksturo brīva un demokrātiska vide, kurā var iesaistīties ikviens.

Latgalisko dzejas slamu "Rogovkys dzejis voga" rīko Rēzeknes novada Nautrēnu apvienības pārvalde un Rēzeknes novada Kultūras un tūrisma pārvalde sadarbībā ar latgaliešu kultūras kustību "Volūda". Pasākumu atbalsta Rēzeknes novada pašvaldība, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas dzejas slamiem. Ieeja dzejas slamā "Rogovkys dzejis voga" ir bezmaksas.

Tāpat "Rogovkys dzejis vogys" rīkotāji pasākuma dienā, 13.septembrī, jau plkst.11.00 aicina arī uz otrajām muzikālajām dzejas brokastīm "Gulguošona" Rēzeknes novada Pleikšņos, kur ar lasījumiem piedalīsies literāti Ilze Sperga, Silvestrs, Līvija Liepdruviete un Evija Piebalga, bet ar mūziku rītu piepildīs arfiste Elizabeta Lāce un grupa "TKP / tā kā pērn". Pasākums pirmo reizi notika 2024.gadā, sākot jaunu tradīciju - slama dienā iespēju dzirdēt arī iepriekšējā gada uzvarētāja, kā arī citu literātu darbus nesteidzīgā gaisotnē ar skaistu skatu uz Rēzekni.

"Rogovkys dzejis voga" un "Gulgošana" ir latgaliešu kultūras kustības "Volūda" īstenotās literārās jaunrades latgaliski veicināšanas pasākumu programmas daļa, kura par paveikto 2024.gadā saņēma arī Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2024". Programmā, kuru atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un kuras mērķis ir veicināt jaunu literāro darbu latgaliski radīšanu, 2025.gadā paredzēti trīs literārie konkursi - jau notikušais Pēterim Jurciņam veltītais literātu konkurss, šobrīd gaidāmais dzejas slams "Rogovkys dzejis voga", kā arī konkurss "Latgolys prozys skaitejumi", kura noslēguma pasākums iecerēts šī gada decembra sākumā Lūznavas muižā.

Rīga svin 824. dzimšanas dienu: skaties foto no svētkiem Vecrīgā

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 20:21:00 +0300

Ar plašu kultūras programmu šajā nedēļas nogalē tiek atzīmēta Rīgas 824. gadadiena.

Svētkos Vecrīgā notika dažādi koncerti, radošās darbnīcas, gājieni un atrakcijas gan lieliem, gan maziem. Apmeklētāji baudīja mūziku, dejas un teātra uzvedumus, bet amatnieku tirdziņos bija iespēja iegādāties oriģinālus rokdarbus.

Skaties aģentūras LETA foto, kā šodien Rīga svin savu jubileju.

Rīgā varēs noskatīties zelta laikmeta kinolentes (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 09:06:00 +0300

Režisors, kurš vēl nebija ierakstījis savu vārdu vēsturē, vēl nebija kļuvis par leģendu...

Satriecošs Kannu pirmizrādes triumfs - sajūsmas saucieni un divpadsmit minūtes nepārtrauktu ovāciju. Un nu ar šo brīnišķīgo filmu 24.septembrī tiks atklāts kinofestivāls "Baltijas pērle". Pilnīgi ekskluzīvi - uz lielā ekrāna to varēs redzēt tikai šeit, festivālā.

Bezkaunīgs puišelis bokseris, kurš kino nonācis sava neatvairāmā smaida dēļ… un arī tāpēc, ka draudzējās ar tikpat trakulīgu puišeli režisoru.

Meitene, kas nejauši iemaldījās studijā un no kuras staroja seksapīls ar jaudīgu jaunas zvaigznes spēku.

Režisors, kurš vēl nebija ierakstījis savu vārdu kino vēsturē, vēl nebija kļuvis par leģendu un vēl nebija satricinājis Kannu kinofestivālu ar skandāliem revolucionārajā 1968.gadā. Neviens no viņiem vairs nav starp mums.

Bet Ričarda Linkleitera filmā "Jaunais vilnis" viņi atdzīvojas no jauna: Žans Pols Belmondo, Džīna Sīberga, Žans Liks Godārs. Un vēl - kopā ar viņiem redzam Fransuā Trifo, Klodu Šabrolu, Aņjēzi Vardu, Žanu Pjēru Melvilu, Žanu Kokto, Roberto Roselīni…

Tikai traks amerikānis, kurš līdz ausīm ir iemīlējies franču kino, būtu uzdrīkstējies iedzīvināt parastos tēlos duci apdāvinātu, talantīgu, izcilu, spožu un satriecoši jaunu cilvēku, kuri uz ekrāniem izcēla "jauno vilni" - un vienlaikus pārveidoja visu pasaules kinematogrāfu.

2025.gadā Ričards Linkleiters radīja stāstu par to, kā Žans Liks Godārs 1959.gadā filmēja "Līdz pēdējam elpas vilcienam" - filmu, pēc kuras līdz tam pilnīgi nezināmie Žans Pols Belmondo un Džīna Sīberga sajauca prātus miljoniem skatītāju un kļuva par veselas paaudzes seksa simboliem. Vai kāds vispār varēja to iedomāties pasaulē, kurā jau mirdz Alēna Delona un Brižitas Bardo vārdi? Linkleiters varēja.

Pieckārt nominēts Oskaram, divkārtējais Sudraba lāča un Zelta globusa laureāts, BAFTA balvas ieguvējs, viņš ir strādājis ar Brūsu Vilisu un Keitu Blanšetu, ar Endrjū Skotu un Klēru Deinsu.

Un arī šoreiz viņš radījis retu burvību - ilūziju, ka iespējams pārvietoties laikā. Operators Dāvids Šambils tik precīzi atdzīvina filmas "Līdz pēdējam elpas vilcienam" atmosfēru un vizuālo stilu, ka mēs jūtamies gluži kā filmēšanas laukumā - turpat blakus Godāram un jaunajam Belmondo.

Aktieri savus varoņus iemiesojuši tik pārliecinoši, ka tas pat nedaudz biedē: šķiet, ka nemaz nav robežu starp īstenību un izdomu, starp mākslas darbu un dokumentālo patiesību.

Atzīmēs Rīgas 824.gadu dzimšanas dienu

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 07:36:00 +0300

Šodien tiks atzīmēta Rīgas 824.dzimšanas diena, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

No plkst.10 visas dienas garumā Doma laukumā norisināsies amatnieku tirgus, kur savus darbus izrādīs meistari no dažādiem Latvijas novadiem, piedāvājot gan tradicionālus, gan modernus roku darinājumus.

No plkst.14 Vecrīgu piepildīs ielu muzikanti, desmit dažādās vietās klātesošajiem ļaujot klausīties visdažādākā stila un noskaņu mūziku. Muzicēs gan profesionāli mūziķi, gan Vecrīgas ielās jau labi zināmi un dzirdēti ielu muzikanti, kuru priekšnesumus papildinās mīmu darbošanās.

Sadarbībā ar biedrību "Tavi draugi" pasākuma laikā tiks vākti ziedojumi Ukrainas atbalstam.

11.novembra krastmala pārvērtīsies par Rīgas dzimšanas dienas svinību epicentru, kur pilsētas daudzveidība atklāsies vides instalācijās, vēstures stāstos, kultūras aktivitātēs, antīko auto parādē, dzejas sacensībās, daudzveidīgos garšu piedzīvojumos, koncertos un dīdžeju setos.

Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt Rīgas stāstus no ostas līdz tirgus rosībai, no pilsētas bagātīgās vēstures līdz radošajām mūsdienām.

Visas dienas garumā darbosies daudzveidīgas radošās darbnīcas, garšu stacijas un atpūtas zonas, piedāvājot iespēju izbaudīt pilsētas dzimšanas dienu visā tās daudzveidībā.

No plkst.12 uz skatuves kāps Katrīna Dimanta un grupa "Zeltrači", Būū, grupa "Musiqq", izskanēs koncertuzvedums "Citu dziesmu svētki", uzstāsies Rolands Če, Intars Busulis un Abonementa orķestris.

No plkst.22 izskanēs programma "Rīgas rītdiena", kur vienlaikus darbosies trīs dīdžeju skatuves, katra ar savu stilu un noskaņu. Dīdžeji Dubra, Magnuss Eriņš, all-viss un Linda Samsonova sacentīsies par publikas simpātijām, spēlējot no urbānā hiphopa līdz house un eksperimentālajai elektronikas mūzikai.

Plkst.12 Vērmanes dārzā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs izvēlēties dažādas aktivitātes - Rīgas dzimšanas dienai un stāstu tēmai veltītas radošās darbnīcas, uz estrādes skatuves būs redzama "Kvadrifrona" teātra izrāde "Brūnais siers", ar pazīstamām dziesmām uzstāsies "Ukulele", sagaidāma arī "ZemeDunn" uzstāšanās, bet programmas starplaikos ar maģiju un burvju stāstiem skatītājus pārsteigs Pecolli ģimene.

Savukārt no plkst.18 līdz 22 Vērmanes dārza skatuve pārvērtīsies par "Rīgas estrādes" norises vietu, kur uzstāsies estrādes mākslinieki Ance Krauze, Ingus Ulmanis, Antra Stafecka, Mārtiņš Kanters, Ieva Sutugova, Artis Robežnieks un pavadošais sastāvs "MC Orķestra" vadībā.

Uzvaras parks ar devīzi "Katram savs raksturs. Katram sava Rīga" Rīgas dzimšanas dienā aicina uz pasākumu "Alternatīvā Rīga", kurā norisināsies gan radošās darbnīcas, laikmetīgās performances, zinātnes centra "AHHAA" šovi, gan būs iespēja iesaistīties diskusijās un sportiskās aktivitātēs.

Radošās kopienas un citas organizācijas aicinās iedzīvotājus līdzdarboties, skeitparka teritorijā norisināsies BMX, skrituļslidu, skrituļdēļu un skrejriteņu šovi.

Savukārt no plkst.18 Uzvaras parka skatuve pārtaps par platformu aktuāliem, alternatīviem un neatkarīgiem māksliniekiem, piedāvājot koncertu sēriju, kas pulcēs dažādu paaudžu, īpaši jauniešu auditoriju.

Esplanādē Rīgas dzimšanas dienu varēs svinēt sportiskā garā. Visu diennakti no 16.augusta plkst.13.30 līdz 17.augusta plkst.15 piedaloties basketbola turnīrā "Krastu mačs", kur gaidāms gan aktieru un mūziķu mačs, gan influenceru un politiķu spēle.

Futbola cienītājus gaida Rīgas futbola festivāls, kas norisināsies laukumā pie Rīgas Kongresu nama, kur gan šodien, gan rīt gaidāms bērnu un jauniešu turnīrs, Rīgas apkaimju čempionāts un Zvaigžņu kauss, kurā piedalīsies sabiedrībā zināmas personības. Visas dienas garumā būs pieejamas skatītāju zonas, tribīnes, ēdināšanas punkti, DJ mūzika un dažādas interaktīvas aktivitātes.

Rīgas vasaras pasākumu programmu šogad vieno devīze "RakstuRīga".

Kā iepriekš ziņots, "Rīgas vasaras" pasākumi izmaksās aptuveni 1,3 miljonus eiro.

Skatītājiem tiek gatavotas 13 jaunas izrādes

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 13:16:00 +0300

Jaunais Rīgas teātris uzsāk jauno teātra sezonu un izziņo tuvākos jauniestudējumus.

SKATĪTĀJIEM TIEK GATAVOTAS 13 JAUNAS IZRĀDES.

Kas ir cilvēka spēka formula? Kā dzīvot jēgpilni? Kā piecelties pēc kritiena un atgriezties dzīvē vērtīgākam? Jauno sezonu Jaunais Rīgas teātris attīsta ar moto "Kritiens augšup", aicinot likt spēkus kopā un mēģināt izkļūt laukā no bedres, ja esam tādā iekļuvuši. Gan individuālā, gan kolektīvās dzīves līmenī. JRT sezona skatītājiem piedāvās spēka stāstus un izgaismos krīzes teritorijas, aicinot veidot dzīvi un Latviju labāku.

2025.gada rudenī vairāki jauniestudējumi taps visās trīs Lāčplēša ielas zālēs:

KRITIENS AUGŠUP

Izrāde pēc vācu rakstnieka, vairāku bestselleru grāmatu autora un savas paaudzes izcilākā aktiera Joahima Meierhofa jaunākās grāmatas, kurā viņš apraksta savu ceļojumu pie mammas un aktieru profesijas neredzamo pusi. Ir grūti vai gandrīz pat neiespējami piedzīvot pārsteigumu mūsdienu mākslā. Joahimam Meierhofam to izdodas sagādāt.

Jauniestudējumu veido Alvis Hermanis. Lomās - Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Jānis Skutelis, Ritvars Logins, Gerds Lapoška, Kristīne Krūze. Pirmizrāde JRT Lielajā zālē 24.oktobrī.

LEDUS GARŠA

Šī izrāde ir par uzvarām un kritieniem, par šaubām un pārliecību, par prātu un sirdi. Citiem vārdiem sakot, par hokeju, kas tūkstošiem cilvēku mūsu zemē nozīmē ļoti daudz. Vieni to dara profesionāli, citi vienkārši uzspēlē vakaros pēc darba, taču visvairāk ir to, kas jūt līdzi mūsu hokejistiem pasaules čempionātos. Tie ir cilvēki, kam pazīstama "ledus garša". Izrāde ir par viņiem.

Režija un telpa - Vilis Daudziņš. Autors un aktieris - Dāvids Pētersons. Pirmizrāde JRT Mazajā zālē 2.septembrī.

DOCENTES

Rudenī JRT Jaunajā zālē taps somu dramaturga Juhas Jokelas lugas iestudējums. Izrāde, kuras centrā ir mūsdienu universitāte. Kādi ir tās uzdevumi - zinātne un izglītošana vai sabiedriski politisku viedokļu veidošana? Sociālpsiholoģijas profesorei Johannai darba vides klimata pētījums kļūst par personisku pārbaudījumu.

Režisore - Linda Zaharova, scenogrāfe - Paulīne Kalniņa, kostīmu māksliniece - Jana Čivžele. Lomās - Guna Zariņa, Sandra Kļaviņa, Elita Kļaviņa, Sabīne Tīkmane, Ivars Krasts, Ričards Murāns. Pirmizrāde JRT Jaunajā zālē 31.oktobrī.

ĀBEĻZIEDI UPĒ

Režisors Alvis Hermanis veido leģendārās filmas "Ābols upē" turpinājumu teātra valodā. Filmas varonis Janka atgriežas stāstā par "latviešu Atlantīdu" un Ivars Kalniņš atgriežas uz JRT skatuves. Un stāsts par Zaķusalas vēsturi tagad kļūst par metaforu daudz kam citam. Aktieri - Ivars Kalniņš un Agate Krista. Pirmizrāde JRT Jaunajā zālē 25.novembrī.

2026.gadu iesāksim ar diviem jauniestudējumiem:

DONS KIHOTS

Šajā sezonā Lāčplēša ielā 25 atgriežas režisors Ādolfs Šapiro, leģendārā, Latvijai reiz tik būtiskā Jaunatnes teātra radītājs. Savu nodomu iestudēt Migela de Servantesa "Donu Kihotu" viņš komentē šādi: "Poētiska izdoma vai ikdienas proza? Brīnišķīgs neprāts vai pie zemes velkošs saprāts? Atgrūšanās un savstarpēja ietekme. Dona Kihota un Sančo Pansas stāsts izgaismo dzīves teātri un teātra dzīvi. Šajā gaismā ir skaidrāk saredzama mūsdienu pasaules mētāšanās starp vientuļnieku cēlajiem nodomiem (tie vienmēr ir naivi) un samierināšanos ar realitāti, šo rūgto pieredzi. "Dona Kihota" iestudējums gan aktieriem, gan režisoram var kļūt par savdabīgu testu attiecībā uz to, cik katrā no mums mājo donkihotisms un cik - pančisms. Un arī skatītāji varēs sevi pārbaudīt". Dona Kihota lomā Kaspars Znotiņš, Sančo Pansu atveidos Gundars Āboliņš. Iestudējums Lielajā zālē no 23.janvāra.

APBRĪNAS IELEJA

Režisors Matīss Kaža veidos izrādi pēc Pītera Bruka un Marī-Helēnas Etjēnas lugas "The Valley of Astonishment" motīviem. Izrāde par dievišķā meklējumiem neparastajā. Par cilvēka smadzeņu savādo dabu un ļoti savādu atcerēšanos. Kur vārdus redzam krāsās, bet mūziku varam sagaršot. Tas būs veltījums izcilajam un ar Latviju saistītajam režisoram Pīteram Brukam viņa simtgadē, apvienojot sūfiju mitoloģiju, muzikalitāti un pētījumus par īpatnēju fenomenu - sinestēziju.

Vizuālā dramaturģija - Reinis Dzudzilo, komponiste - Elīza Dombrovska. Lomās - Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Gerds Lapoška. Pirmizrāde 30.janvārī Mazajā zālē.

Ir uzsākts darbs pie vēl vairākām izrādēm. Pagaidām nav skaidrības, kāds būs valsts finansējuma apjoms 2026.gadā, tādēļ, iespējams, daļa no šobrīd sagatavošanā esošām izrādēm pirmizrādes piedzīvos nākamajā sezonā.

Gatavojam skatītājiem vēl daudzus jaunumus:

ZENTA UN KONSTANTĪNS

Jaunā Ingas Ābeles luga uzmanības centrā novieto latviešu rakstniekus - filozofus Zentu Mauriņu un Konstantīnu Raudivi. Un mēģina atminēt - kas ir šo divu spilgto, neordināro latviešu personību savienības noslēpums un spēks?

Zenta Mauriņa piecu gadu vecumā pārslimoja bērnu trieku, kas piekala viņu ratiņkrēslam. Turpmākajā dzīvē viņa "varēja staigāt vairs tikai sapņos", taču neskaitāmie dzīvē sastaptie un pārvarētie šķēršļi, kā arī desmit sējumos apkopotie Zenta Mauriņas raksti liecina, ka cilvēka gara lidojumam, domas vērienam ir cits spēka avots kustībai. Filozofs, rakstnieks, parapsihologs Konstantīns Raudive pētīja iespējamo dzīvi pēc nāves, tulkoja no spāņu valodas, tostarp Servantesa "Donu Kihotu", rakstīja grāmatas un kļuva par Zentas Mauriņas vīru.

Galvenajās lomās Jana Čivžele un Andris Keišs. Režisore - Kristīne Krūze. Pirmizrāde iecerēta 2026.gada pavasarī Lielajā zālē.

BRĪVAIS KRITIENS

Šī bija viena no svarīgākajām izrādēm Jaunā Rīgas teātra pirmsākumos. Jana Tjattes komēdija par meža vientuļnieku sapņotāju un viņa neticamiem piedzīvojumiem toreiz bija viens no pirmajiem JRT "kases grāvējiem". Izrāde atgriezīsies uz JRT Lielās zāles skatuves ar citu aktieru sastāvu (Jānis Skutelis, Evelīna Priede, Ričards Murāns) un citu interpretāciju. Režisors - Alvis Hermanis.

BAGĀŽA

Mazajā zālē taps izrāde pēc austriešu rakstnieces Monikas Helferes romāna "Bagāža". Izrāde pētīs romāna pasauli, kuru apdzīvo neparasta, mazliet mežonīga ģimene, saukta par Bagāžu, un Marija, kuras skaistums raisa ne vien mistisku bijību, bet arī nevaldāmu iekāri. Notikumi risinās ciematā, kurā dzīve noris Pirmā pasaules kara ēnā. Karš gan nežēlīgi izšķir cilvēkus, gan citus saved kopā fatālā kaislībā un izmaina visas dzimtas likteni. Izrādi veidos režisors Gatis Šmits un aktrise Baiba Broka.

INDRĀNI

Rūdolfs Blaumanis lugas "Indrāni" sākumā raksta: "Darbība notiek mūsdienās." Viņa tālredzība bijusi dziļa: īpaši šobrīd līdzība starp toreizējiem "mums" un tagadējiem "mums" kļūst arvien sāpīgāka un sāpīgāka. Senie strīdi pārtapuši tagadnes skaļajās balsīs un arī lielajā klusēšanā. Mēs turpinām cīnīties - nu jau katrs savos, cits citam vairs nesaprotamos virzienos - un kļūstam akli. Skaidrs, ka šie "Indrāni" būs par Latviju šobrīd.

Režisors - Gerds Lapoška, izrādes māksliniece - Monika Korpa (Pormale). Mūzikas autori un skaņas dizains - grupa "Alejas" (Kirils Ēcis, Spāre Vītola, Reinis Žodžiks). Lomās - Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Sandra Kļaviņa, Ivars Krasts, Agate Krista, Toms Harjo, Sabīne Tīkmane, Ritvars Logins, Evelīna Priede, Ričards Murāns. Pirmizrāde iecerēta 2026.gada maijā Lielajā zālē.

TŪLIJA UN DA VINČI

Vai iespējams atrast dvēseli ķermenī? Vai tomēr visskaidrāk dvēseli ieraugām mīlestībā? Apvienojot tekstu fragmentus no Leonardo da Vinči (1452 - 1519) vairāk nekā 7000 lapaspušu apjomīgajiem, spoguļrakstā rakstītajiem pierakstiem ar filozofes un kurtizānes Aragonas Tūlijas (1501 - 1556) traktāta par mīlestību un kurtizānes dienasgrāmatas fragmentiem, tiek radīta oriģinālluga, kurā divi atdzimšanas laika tēli ļauj mums redzēt neparastu pasaules uztveri. Viņi iemīlas un šķiras. Viņa izdos traktātu par mīlestību, viņš uzgleznos darbu, ko pasaule vēlāk pazīs ar nosaukumu "Džokonda".

Izrādi Mazajā zālē veidos režisore Anna Viduleja, dramaturģe Elīna Vildere, māksliniece Krista Vinberga, aktieri Vilis Daudziņš un Aminata Grieta Diarra.

NEINDENTIFICĒTS LIDOJOŠS OBJEKTS IR PIEZEMĒJIES

Režisore Kristīne Vītola iestudēs detektīvu Mazajā zālē. Kādas mazpilsētas mierīgo dzīvi saviļņo notikums - pēkšņa neidentificēta objekta atrašana. Parādības cēloņu un seku sakarībām pievēršas detektīvu tandēms. Viņi izmeklē neizskaidrojamo un konstatē pašsaprotamo. Cik dīvaina, noslēpumaina un pārsteidzoša tomēr ir dzīve!

LATVIEŠU TINDERIS

Daudzi prasa, kad būs beidzot "Latviešu mīlestības" turpinājums? Varbūt šī izrāde Lielajā zālē arī varētu uz to pretendēt. Kā jauni cilvēki tiek galā ar vientulību mūsu dienās? Protams, šie būs pilnīgi jauni stāsti un jauni varoņi. Jo laukā ir 2025.gads. Režisors - Alvis Hermanis.

Jauno sezonu Jaunais Rīgas teātris uzsāk 15.augustā. Šodien Lielajā zālē atgriežas Alvja Hermaņa izrāde DZIMŠANAS DIENAS KŪKA, kas tapusi pēc Noa Haidla aizkustinošās lugas, ko autors veltījis sievai, domājot par mīlestības spēku, kas spēj savienot pagātni, tagadni un nākotni. Tā bija pēdējā izrāde, kurā spēlēja aktrise Regīna Razuma (1951 - 2023). Aktieru sastāvs atjaunotā izrādes versijā - Agate Krista, Gerds Lapoška, Toms Harjo, Sabīne Tīkmane, Evelīna Priede, Ritvars Logins, Ričards Murāns.

Valmieras hiphopa māksliniece ANZY izdod jaunu singlu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 10:32:00 +0300

"Tas ir tikai sākums manam stāstam, ko turpināšu atklāt albumā".

Hiphopa māksliniece ANZY izdod jaunu singlu "Labirints", kas ir priekšvēstnesis viņas šī gada nogalē gaidāmajam debijas albumam.

"Labirints" ataino sajūtas, ar kurām ANZY cīnījusies dažos dzīves posmos. Kā atklāj māksliniece, tas ir dziļi personisks darbs, stāsts par iekšējo grūtību pārvarēšanu. Dziesma vienlaikus ir arī iedrošinājums un atbalsts tiem, kas jūtas apmaldījušies vai piedzīvo līdzīgas grūtības.

""Labirints" ir manu iekšējo cīņu atspoguļojums - domas un emocijas, kuras reizēm šķiet sevi graujošas un nekontrolējamas. Šī dziesma ir vēstījums ikvienam, kurš iet cauri grūtībām - jūs neesat vieni," uzmundrina ANZY. "Tas ir tikai sākums manam stāstam, ko turpināšu atklāt albumā. Nākamā gada laikā gan albumā, gan ārpus tā gaidāmas interesantas sadarbības ar citiem māksliniekiem, un es nevaru sagaidīt, kad varēšu klausītājiem atklāt jaunus muzikālus pārsteigumus."

Dziesma ir tapusi Rīgā, to ierakstījis un pēcapstrādi veicis rolands če. Savukārt singla vāciņa dizainu un vizuālos materiālus veidojuši Raivis Francbergs (Indifferent) un Aleksandrs Julians Zarņicins.

ANZY (īstajā vārdā Annemarija Pumpura) ir hiphopa māksliniece no Valmieras. Dziesmas sākusi rakstīt 2023.gadā, sākotnēji kā hobiju un radošu eksperimentu, taču nu šis ceļš ir kļuvis par mērķtiecīgāku muzikālo virzienu. Kopumā ANZY iedvesmojuši tādi mākslinieki kā Kendrick Lamar, Lil Wayne, Lil B un Tyler, The Creator, kuri ir veidojuši viņas muzikālo redzējumu un pieeju hiphopam.

Muzikālā apvienība «Vēstulēs»‎ publicē divus jaunus singlus (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 12:24:00 +0300

Debitējot mūzikā, jaunieši uzklausīja savu skolotāju vārdus - dziediet tam mazajam "sev".

Muzikālā apvienība "Vēstulēs" publicē divus jaunus singlus - "draugs" un "vēstules" - un aicina uz savu pirmo solo koncertu šo piektdien, 15.augustā plkst. 19.00 SUNSstudio Rīgā.

Marta Krampe un Braiens Martinsons satikās pirms diviem gadiem vidusskolā - mūzikā un vēstulēs. Dažus mēnešus vēlāk viņi jau stāvēja uz vienas skatuves ar Eirovīzijas finālistu un piedzīvoja vienu sapņa piepildījumu pēc otra. "Vēstulēs" šajā laikā ir satikuši un iesildījuši Laika Suns, Shipsea, Otra Puse, piedalījušies "Positivus" 2024, radījuši noslēguma dziesmu spēlfilmai "Zeme, kas dzied" kopā ar Fiņķi un Valsts Akadēmisko kori "Latvija", kā arī devušies mini tūrē ar grupu YŪT.

Debitējot mūzikā, jaunieši uzklausīja savu skolotāju vārdus - dziediet tam mazajam "sev", kas, lieki nedomājot, izliktu sevi visu uz jebkuras skatuves. Tas līdzējis gan "Supernovā", gan uz "Palladium", "Gamma" un citām skatuvēm. Un šo apzināto sajūtu iespaidā, tapusi jauna dziesma. Marta un Braiens stāsta: "Dziesma "draugs" ir vēstule mūsu bērnības sev, kas sapņoja par visu, ko piedzīvojam šobrīd. Tā ir atgādinājums, ka pat vislielākie sapņi var piepildīties. Savukārt "vēstules" ir oda mūsu pirmajiem jaunības gadiem - labākajiem dzīves gadiem līdz šim. Nonākot starpposmā starp skolas absolvēšanu un pieaugušo dzīvi, skaidrs, ka jaunība nav uz mūžu, bet vienmēr paliks atmiņās, fotogrāfijās un vēstulēs, ko rakstām."

Savukārt savā īpašajā solo koncertā, kas neviļus kļuvis par "pirmo atvadu" koncertu, skanēs gan klausītāju jau iemīļotās, gan pavisam nedzirdētas dziesmas no topošā albuma. Kopā ar "Vēstulēs" uzstāsies arī viņu draugi - viesmākslinieki, kā arī uzticamā pavadošā grupa, ar kuru kopā tapušas vairākas dziesmas.

Dziedātājs Bilijs Džoels pārdos motociklu kolekciju sava veselības stāvokļa dēļ

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 06:51:00 +0300

ASV popmūzikas zvaigzne Bilijs Džoels pārdos izsolē savu motociklu kolekciju Ņujorkas štatā pēc tam, kad viņam tika diagnosticēta smadzeņu slimība, kas lika atcelt plānotu turneju, trešdien paziņoja Džoela reklāmaģents.

Džoels maijā atcēla uzstāšanās Lielbritānijā un braucienu pa ASV no 2025.gada jūlija līdz 2026.gada jūlijam viņam diagnosticētās retās slimības - normāla spiediena hidrocefālijas (NPH) dēļ.

"Nesenās medicīniskās diagnozes dēļ Bilijs šogad izsolīs savu motociklu kolekciju," paziņoja viņa reklāmaģents.

Kolekcija ir novietota kādā veikalā Longailendas salas Oisterbejas pilsētā, kur to var bez maksas apskatīt nedēļas nogalēs.

"Viņš neatjaunos motociklu veikala "20th Century Cycles" īri, kad septembra beigās beigsies tās termiņš," sacīja Džoela reklāmaģents.

76 gadus vecajam Džoelam, kurš darbojies popmūzikā kopš 20.gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, motocikli ilgu laiku bija viņa publiskā tēla sastāvdaļa.

Saskaņā ar veikala vietnes datiem šajā kolekcijā ir vairāk nekā 75 motocikli, no kuriem daži būvēti pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados.

Latvijā top piedzīvojumu fantāzijas filma

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 14:21:00 +0300

Lai glābtu abas pasaules, Kristoferam jāapvieno spēki ar Rozenkrancu un Gildenšternu - it kā izsprukušiem no Šekspīra "Hamleta" lappusēm - un klasesbiedreni Kati.

Ogrē un Rīgā, Carnikavas apkaimes pļavās un mežos sākuši rosīties kinoļaudis - top ģimenes filma, kuras vizuālās pasaku pasaules radīšanā tiks apvienoti klasiski vizuālo efektu izstrādes paņēmieni ar mākslīgā intelekta (MI) rīkiem. Filma "Kristofers un divu pasauļu atslēga" top studijā F.O.R.M.A., kurā radītas arī skatītāju iemīļotās ģimenes filmas "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru", "Ūdensbumba resnajam runcim", "Mazie laupītāji" un "Vecā dārza noslēpums".

"Kristofers un divu pasauļu atslēga", kam scenāriju pēc Arno Jundzes romāna "Kristofers un Ēnu ordenis" motīviem radījis Juris Kursietis, būs režisora Oskara Moroza debija pilnmetrāžas kino. Filma iecerēta kā vizuāli krāšņa piedzīvojumu fantāzijas filma, kurā mākslīgā intelekta tehnoloģijas ļaus atdzīvoties burvju vietām un tēliem. Pasaku pasaules vizuālo risinājumu veidos MI mākslinieks Māris Lagzdiņš,

Filma stāsta par vienpadsmitgadīgo Kristoferu, kuram, negaidīti zaudējot mammu, būs svarīga loma, lai novērstu pasaku un cilvēku pasaules saplūšanu vienā pelēkā realitātē, kurā nav vietas iztēlei un radošumam. Lai glābtu abas pasaules, Kristoferam jāapvieno spēki ar Rozenkrancu un Gildenšternu - it kā izsprukušiem no Šekspīra "Hamleta" lappusēm - un klasesbiedreni Kati. Bēgot no vajātājiem un ielaužoties brīnumainās vietās, viņi cenšas atminēt mammas atstātos noslēpuma pavedienus. Filma apvieno vizuāli bagātu fantāziju ar dziļi cilvēcīgu un sirsnīgu stāstu par bērna spēju atrast sevī drosmi un pārliecību, pat ja viss šķiet sabrucis.

Galvenajā bērnu lomā filmā iejutīsies Roberts Bērziņš, Krostofera draudzeni Kati atveidos Amēlija Gurova, bet Mārča lomā būs Henrijs Blumbergs. Pieaugušo lomās redzēsim pazīstamos aktierus Edgaru Samīti, Kasparu Zvīguli, Gerdu Emburi, Tālivaldi Lasmani, Diānu Kristu Stafecku, Uldi Anži, Rūtu Dišleri, Anriju Sirmo un citus. Filmas radošajā komandā darbojas operators inscenētājs Uldis Jancis, mākslinieks Toms Jansons, kostīmu māksliniece Renāte Vītola, grima māksliniece Gunda Zvirbule un producents Gatis Upmalis.

"Uzņēmumam "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) vienmēr ir prieks atbalstīt jaunas un inovatīvas idejas - kā šajā filmā MI izmantošanu pēcapstrādē. Mākslīgais intelekts būtiski paplašina māksliniecisko izteiksmes līdzekļu klāstu un cilvēka radošumu, vizualizējot to, kas nācis no neizsmeļama resursa - cilvēka fantāzijas. Ar nepacietību gaidām rezultātu, kas pavērs jaunu lappusi Latvijas kino vēsturē," uzsver filmas "Kristofers un divu pasauļu atslēga" atbalstītāja - telekomunikāciju un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma LMT prezidents Juris Binde.

«‎Prāta Vētra» dodas dziedāt Latgalei (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 12:58:00 +0300

Skatītājiem koncertos ir iespēja uz lielajiem ekrāniem baudīt krāšņas dziesmu video vizualizācijas.

Reņķa dārzā Ventspilī notika "Prāta Vētras" "Pirmās dienas tūres" Kurzemes koncerts. Grupa pateicas par magnētisko enerģijas apmaiņu ar aptuveni divpadsmit tūkstošiem koncerta apmeklētāju.

Reņķa dārzā, staltu koku ielokā, "Pirmās dienas tūres" trešais koncerts aizkustināja ikvienu. Pēc koncerta grupa saņēma sveicienu jūru no kurzemniekiem un ventspilniekiem. "Draugi, paldies par uzņemšanu! Laikapstākļi mūs lutināja un ļāva kopā izbaudīt ļoti ģimenisku un sirsnīgu sadziedāšanos! Paldies arī mūsu šī koncerta īpašajiem viesiem Chris Noah un Gustavo", atzīmē grupa.

"Pirmās dienas tūres" skatītājiem koncertos ir iespēja uz lielajiem ekrāniem baudīt krāšņas dziesmu video vizualizācijas, bet viena no tām nu pārtapusi par īstu videoklipu. ""Pēc skatītāju pieprasījuma" tapa videoklips dziesmai "Mellužu Stacija", kas sākotnēji filmēts tikai kā dziesmas vizualizācija. Mūsu Kaspars Roga un Helvijs Fiņķis ir šīs tūres super radošais tandēms, kuri mūs ieraudzīja dzelzceļnieku ampluā. Romantiskais stāsts ar Agnesi Budovsku galvenajā lomā nu skatāms gan tūrē uz lielajiem ekrāniem, gan skatītājiem youtube," stāsta "Prāta Vētra".

Video filmēts Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, izmantojot autentiskus vagonus un drezīnu. Tēlus uzburt palīdzēja grima māksliniece Līva Drešere, stiliste Elizabete Džeina Rubene un horeogrāfe Liene Grava.

"Prāta Vētras" tūres tehniskā komanda dodas ceļā uz Latgali, kur Daugavpils stadionā "Lokomotīve" koncerts notiks 16.augustā.

Salaspilī notiks starptautiskais militāro orķestru festivāls (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 10:15:00 +0300

Visi klausītāji uz koncertiem aicināti par brīvu.

No 29. līdz 30.augustam Salaspilī norisināsies starptautiskais militāro orķestru festivāls "Mūzikas spēks 2025". Festivāla ietvaros Rīgavas mūzikas un mākslas dārzā, Līvzemes ielā 7, daudzveidīgu muzikālo žanru koncertus sniegs Zemessardzes orķestris, Zemessardzes koris "Stars", Jūras spēku orķestris, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Nacionālo bruņoto spēku orķestru kameransambļi, kā arī festivāla īpašais viesis no Kanādas Bruņotajiem spēkiem. Festivāls notiek jau ceturto gadu, un, kā ierasts, ieeja visos tā koncertos ir brīva.

Piektdien, 29.augustā, plkst.19.00 festivāla atklāšanā Zemessardzes orķestris klausītājiem piedāvās īpašu koncertprogrammu "Mana Latvija". Šajā koncertā skanēs gan komponistu Ingas Meijeres, Maikla Leta (Kanādas Bruņotie spēki), Kaža Daugeļa (Lietuva) daudzveidīgie latviešu tautasdziesmu aranžējumi pūtēju orķestrim, gan arī populāras latviešu dziesmas, kurām dziedāt līdzi. Orķestris uzstāsies kopā ar saviem vokālistiem - Luīzi Krastu un Arvīdu Keini, kuriem pievienosies arī Zemessardzes kora "Stars" dziedātāju kvartets. Koncertprogrammu papildinās Zemessardzes deju ansamblis "Bramaņi" Taigas Ludboržas vadībā. Koncerta īpašais viesis Saša Metjū (Kanādas Bruņotie spēki) atskaņos pasaulē plaši zināmas kompozīcijas dūdām ar pūtēju orķestri - gan tautas mūzikā balstītus aranžējumus, gan arī oriģinālmūziku. Koncerta diriģenti - majors Andis Karelis un virsleitnants Kaspars Puikevics-Puikevskis. Koncertprogrammas vadītāja - Inga Meijere.

Sestdien, 30.jūnijā, plkst.15.00 Jūras spēku orķestris koncertā ģimenēm un bērniem "Izteiksmīgie instrumenti" priecēs klausītājus ar žanriski daudzveidīgu un spilgtu programmu. Diriģenta Andra Rasmaņa vadībā būs dzirdamas tautā populāras melodijas maršu ritmos, mūsdienu populārās mūzikas aranžējumi, ārvalstu multfilmu un arī džeza mūzika. Katrs skaņdarbs vēstīs par kādu īpaši izceļamu mūzikas instrumentu vai instrumentu grupu, kurā ieklausīties un ko iepazīt lieliem un maziem klausītājiem.

Plkst.17.00 Zemessardzes koris "Stars" diriģenta Ārija Šķepasta vadībā aicina uz koncertu "Dod man spēku". Par koncerta vadmotīva izvēlētas šobrīd divtik aktuālās Normunda Beļska dzejas rindas, kuras pagājušajā gadā aizgājušais latviešu rokmūzikas ģēnijs Juris Kulakovs iekomponējis kantātē "Vēstules uz bruģa". Aicinājums būt savas zemes sargam pilnā mērā atspoguļo Zemessardzes kora "Stars" dalībnieku misiju - dziedāt Latvijai. Patriotiski optimistiskajā un mīlestības cauraustajā koncertprogrammā iekļautas Jāņa Aišpura, Jāņa Strazda, Raimonda Tiguļa, Ulda Marhileviča, Raimonda Paula un Ārija Šķepasta kompozīcijas.

Plkst.18.30 koncertā "Skanam nākotnei" Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, domājot par Latvijas nākotni, ir uzaicinājis kopā uz vienas skatuves uzstāties jaunos mūzikas talantus. Daudzveidīgās koncertprogrammas uzmanības centrā būs Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi, atklājot visdažādāko solo instrumentu skanējumu. Diriģenta kapteiņa Aleksandra Kreišmaņa vadībā koncertā skanēs latviešu tautas mūzika Raita Ašmaņa aranžējumā, Sergeja Austra Universa un vairāki mūsdienu spāņu komponista Ferrera Ferrana skaņdarbi pūtēju orķestrim. Šis koncerts ar nākotnes perspektīvu ir kā mijiedarbība starp klausītājiem, Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņiem, pedagogiem un Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestri.

Dienas noslēgumā un festivāla kulminācijā no plkst.20.00 līdz 23.00 Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra un Jūras spēku orķestra mūziķi aicina uz Zaļumballi, kurā festivāla apmeklētāji aicināti uz dejām populārās mūzikas pavadījumā.

Visās festivāla dienās koncertu starplaikos koncerta norises vietā muzicēs dažādi Nacionālo bruņoto spēku orķestru kameransambļi, atskaņojot gan klasisko, gan dzeža un populārās mūzikas žanru kompozīcijas.

"Festivāls ir jau kļuvis par lielisku tradīciju un lielu atskaites punktu Nacionālo bruņoto spēku orķestru paveiktajā, kā arī tā ir iespēja sabiedrību iepazīstināt ar Nacionālo bruņoto spēku kultūras vērtībām. Kā katru gadu būsim oriģināli un klausītājus priecēsim ar ko iepriekš nedzirdētu un ļoti daudzveidīgu. Mums ir svarīgi, ka varam uz skatuves būt kopā gan ar mūsu sabiedrotajiem no citām valstīm, gan arī ar mūsu pašu nākotni - jaunākiem topošajiem profesionālajiem mūziķiem. Pēc apmeklētāju lūguma šogad arī turpināsim pagājušā gada festivāla jauninājumu - zaļumballi, kurā kārtīgi izdejoties," stāsta Nacionālo bruņoto spēku galvenais diriģents un festivāla "Mūzikas spēks" mākslinieciskais vadītājs majors Andis Karelis.

Festivālu "Mūzikas spēks 2025" rīko Nacionālo bruņoto spēku orķestru vadība sadarbībā ar Salaspils novada pašvaldību. Turpinot Nacionālo bruņoto spēku orķestru tradīcijas, ieeja festivāla koncertos bez maksas.

Daugavpils teātris atklāj 2025./2026.gada sezonu

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 14:40:00 +0300

Sezonas sākumā paredzētas arī vairākas viesizrādes Rīgā un Lietuvā.

11.augustā Daugavpils teātra kolektīvs ar svinīgu kopsapulci un tradicionālo kopbildi atklāja 2025./2026.gada sezonu. Tās pirmajā pusē skatītājus sagaida vairāki muzikāli iestudējumi, sengrieķu traģēdija latgaliski, izbraukumu izrāde sākumskolas bērniem un iepazīšanās ar jauniem talantiem.

"Šī sezona ir īpaša ar to, ka tā būs starptautiskas sadarbības zīmē - salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām būs gan nebijis daudz viesizrāžu ārzemēs, gan vairāki režisori ārzemnieki, kuri viesosies pie mums, " stāsta teātra direktors Oļegs Šapošņikovs.

Skatītājiem savas durvis teātris atdarīs 5.septembrī, savukārt pirmais jauniestudējums gaidāms 26.septembrī, kad pirmizrādi piedzīvos jauna kabarē šova programma "Cabaret Dinaburg 2.0", kurā mīsies muzikāli priekšnesumi dzīvā izpildījumā, jutekliskas dejas un cirka māksla.

Tāpat septembra izskaņā skatītājiem tiks dāvāta iespēja noskatīties Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas šovasar absolvējušā aktierkursa diplomdarba izrādi "14 dienas līdz paradīzei", kura ir balstīta audzēkņu sacerētajos stāstos par patversmē nokļuvušo suņu likteņiem. Izrādes režisors un dramatizējuma autors ir Vadims Bogdanovs.

Sezonas sākumā paredzētas arī vairākas viesizrādes. Septembrī izrādes "Nodzītus zirgus nošauj" un "Nākamgad tai pašā laikā" varēs noskatīties Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, savukārt oktobrī Daugavpils teātris viesosies Latvijas Nacionālajā teātrī ar izrādi "Kaids nūteikti atīs". Festivālos Lietuvā piedalīsies izrādes "Nodzītus zirgus nošauj" (Biržos) un "Nākamgad tai pašā laikā" (Viļņā). Savukārt Daugavpils teātrī septembrī varēs noskatīties festivāla "Homo Novus" izrādi "Varas spēle" un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādi "Soliņš". Februārī teātris dosies viesizrādēs uz Tallinu, bet uz Daugavpils teātra skatuves kāps aktieri no Sidalinnas teātra (Südalinna teater).

Drīzumā Daugavpils teātrī tiks uzsākts darbs pie sengrieķu dramaturga Eiripīda traģēdijas "Hekabe", kura tiks iestudēta latgaliski. Stāsts par Trojas valdnieces pārtapšanu no sagrautas sievietes par atriebēju kļūs par režisores Tatjanas Bogdanas (Francija) debijas darbu Latvijā. Izrādes radošajā komandā ir scenogrāfs Marijus Jacovskis (Lietuva), kurš šogad tika apbalvots ar ordeņa "Par nopelniem Lietuvas labā" Bruņinieka krustu, un kostīmu māksliniece Inga Bermaka. Pirmizrāde notiks novembra sākumā.

Šosezon repertuāru papildinās arī komponista Jāņa Lūsēna un dzejnieka Pētera Brūvera mūzikls "Agrā rūsa", kura pamatā ir Elīnas Zālītes romāns, kas stāsta par jaunas lauku meitenes dzīves līkločiem 30.gadu Latvijā. Lomās - Daugavpils teātra solisti un daži viesmākslinieki.

Teātra jaunākajiem skatītājiem tiks sarūpēts izbraukuma izrādes "Sikspārnīša pasaciņas" turpinājums. 40 minūšu ilgas izrādes laikā sākumskolas bērni varēs iepazīt latgaliešu pasaku pasauli, neizejot no klases. Šajā piedzīvojumā viņus pavadīs divi pasaku tēli - Sikspārnītis un Vabolīte.

Nelaužot ilggadējo tradīciju, sezonas pirmā puse tiks noslēgta ar Jaungada koncertu. Sezonas ziemas-pavasara posmā teātrī strādās režisors Herberts Laukšteins un dāņu režisors Kims Bjarke.

Sestdien tiks svinēta Rīgas 824.dzimšanas diena

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 13:33:00 +0300

Sestdien, 16.augustā, tiks atzīmēta Rīgas 824.dzimšanas diena, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Sestdien no plkst.10 visas dienas garumā Doma laukumā norisināsies amatnieku tirgus, kur savus darbus izrādīs meistari no dažādiem Latvijas novadiem, piedāvājot gan tradicionālus, gan modernus roku darinājumus.

No plkst.14 Vecrīgu piepildīs ielu muzikanti, desmit dažādās vietās klātesošajiem ļaujot izbaudīt visdažādākā stila un noskaņu mūziku. Muzicēs gan profesionāli mūziķi, gan Vecrīgas ielās jau labi zināmi un dzirdēti ielu muzikanti, kuru priekšnesumus papildinās mīmu darbošanās.

Sadarbībā ar biedrību "Tavi draugi" pasākuma laikā tiks vākti ziedojumi Ukrainas atbalstam.

Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt Rīgas stāstus no ostas līdz tirgus rosībai, no pilsētas bagātīgās vēstures līdz radošajām mūsdienām.

Visas dienas garumā darbosies daudzveidīgas radošās darbnīcas, garšu stacijas un atpūtas zonas, piedāvājot iespēju izbaudīt pilsētas dzimšanas dienu visā tās daudzveidībā.

Plkst.12 Vērmanes dārzā ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varēs izvēlēties dažādas aktivitātes - Rīgas dzimšanas dienai un stāstu tēmai veltītas radošās darbnīcas, uz estrādes skatuves būs redzama "Kvadrifrona" teātra izrāde "Brūnais siers", ar pazīstamām dziesmām uzstāsies "Ukulele", sagaidāma arī "ZemeDunn" uzstāšanās, bet programmas starplaikos ar maģiju un burvju stāstiem skatītājus pārsteigs Pecolli ģimene.

Savukārt no plkst.18 līdz 22 Vērmanes dārza skatuve pārvērtīsies par "Rīgas estrādes" norises vietu, kur uzstāsies labi zināmi estrādes mākslinieki Ance Krauze, Ingus Ulmanis, Antra Stafecka, Mārtiņā Kanters, Ieva Sutugova, Artis Robežnieks un pavadošais sastāvs "MC Orķestra" vadībā.

Radošās kopienas un citas organizācijas aicinās iedzīvotājus līdzdarboties, skeitparka teritorijā norisināsies BMX, skrituļslidu, skrituļdēļu un skrejriteņu šovi.

Savukārt Esplanādē Rīgas dzimšanas dienu varēs svinēt sportiskā garā. Visu diennakti no 16.augusta plkst.13.30 līdz 17.augusta plkst.15 piedaloties basketbola turnīrā "Krastu mačs", kur gaidāms gan aktieru un mūziķu mačs, gan influenceru un politiķu spēle.

Futbola cienītājus gaida Rīgas futbola festivāls, kas norisināsies laukumā pie Rīgas Kongresu nama, kur gan 16., gan 17.augustā gaidāms bērnu un jauniešu turnīrs, Rīgas apkaimju čempionāts, Zvaigžņu kauss, kurā piedalīsies sabiedrībā zināmas personības. Visas dienas garumā būs pieejamas skatītāju zonas, tribīnes, ēdināšanas punkti, DJ mūzika un dažādas interaktīvas aktivitātes.

Jau no piektdienas, 15.augusta vakara pilsētas kanālā varēs apskatīt muzikālās strūklakas "Serenāde Rīgai". Strūklakas tiks izgaismotas gan 15., gan 16.augustā no plkst.21 vakarā.

Savukārt visas dzimšanas dienas nedēļas garumā norisināsies muzikālo parku programma dažādos Rīgas parkos. 13.augustā plkst.19 Dzegužkalna parkā būs iespēja dzirdēt divas latviešu grupas - "Sigma" un "Kautkaili".

14.augustā Dauderu parkā koncertu sniegs grupas "Dagamba" dalībnieki - čellists Valters Pūce un pianists Dainis Tenis, atskaņojot savu jaunāko koncertprogrammu "Pop Goes Classical".

Savukārt 15.augustā Vērmanes dārzā skanēs mūzika, kas vienlaikus iedvesmo un ielūdz uz nesteidzīgu vakaru zem atklātām debesīm. Uz skatuves kāps soliste Ilona Bagele, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu latviešu un pasaules estrādes un džeza mūzikas programmu.

14.augustā Kalnciema kvartālā par vakara gaisotni rūpēsies mākslinieka Henri Laķa kūrēta mūzikas programma, bet uz skatuves kā īpašie viesi būs gospeļkoris "GG Choir" - populārās un gospeļmūzikas izpildītāji.

Rīgas vasaras pasākumu programmu šogad vieno devīze "RakstuRīga".

Kā iepriekš ziņots, "Rīgas vasaras" pasākumi izmaksās aptuveni 1,3 miljonus eiro.

Britu grupu HURTS Siguldā iesildīs EMILIJA (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 09:15:00 +0300

Mūziķes unikālā balss un personīgais dziesmu izpildīšanas veids ir iekarojis daudzu sirdis.

14.augustā, Siguldas pilsdrupu estrādē ar koncertu atgriezīsies Latvijā tik iemīļotā britu apvienība HURTS. Un kļuvis zināms, ka skatuvi pirms HURTS iesildīs pašmāju uzlecošā zvaigzne Emilija.

Emilija ir mūziķe un dziesmu autore, kuru plašāka Latvijas auditorija iepazina 2023.gadā, pateicoties dalībai TV šovā "X Faktors". Pēc uzvaras šovā Emilija izdeva savu debijas singlu "Sirds pelnos", kurš vairāku nedēļu garumā turējās Latvijas klausītāko dziesmu topos, kā arī tika nominēts kā Gada labākā dziesma un Radio Hits Mūzikas ierakstu gada balvā "Zelta Mikrofons 2025" un saņēma godpilno 4.vietu Latvijas Radio 2 rīkotajā "Muzikālā Banka 2024" fināla balsojumā.

2024.gadā Emilija izdeva vairākas dziesmas ("Noticēt sev", sadarbībā ar mūziķi Reiku "Tikai ar Tevi"), kuras arī iekļuva Latvijas radio un straumēšanas topu augšgalos. 2025.gada sākumā jaunā māksliniece ar dziesmu "Heartbeat" veiksmīgi startēja Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē "Supernova", iegūstot 2.vietu balsojumā. Tāpat šī gada mūzikas nozares balvā GAMMA Emilija tika nominēta 2 kateogijās - Gada solo maksliniece un Gada jaunais mākslinieks, par sasniegumiem 2024.gadā saņēma balvu kā Gada jaunā māksliniece. Mūziķes unikālā balss un personīgais dziesmu izpildīšanas veids ir iekarojis daudzu sirdis un viņa turpina strādāt pie jaunām dziesmām, lai iepriecinātu savus atbalstītājus.

Hurts 2009.gadā Mančestrā nodibināja vokālists Teo Hačkrafts un multiinstrumentālists Adams Andersons. Par grupas vizītkarti kļuvis elegants, mazliet atsvešināts ģērbšanās stils, lieliskas, drīzāk 80.gadiem nekā mūsdienām raksturīgas melodijas, bieži padrūma, bet intriģējoša tekstuāla noskaņa, ko paspilgtina smeldzes un izmisuma caurausts vokāls. Nevar noliegt arī eleganto videoklipu nozīmību, kam bieži raksturīgi sižetiski pārsteidzoši pagriezieni.

Izdomāts latvisks nosaukums priekšmetu kārtotājam uz galda

vs.lv — Sat, 09 Aug 2025 15:20:00 +0300

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija trauciņu priekšmetu kārtošanai uz galda valodnieki pagaidām vienojas dēvēt par kārtotni.

Valodnieki mēģinājuši rast atbilstošu jēdzienu latviešu valodā terminam angļu valodā "organiser/desk organiser".

Kā liecina sēdes protokols, komisijas vadītājs Māris Baltiņš skaidroja, ka ar šo terminu tiek saprasts plastmasas vai drāšu pinuma priekšmets, kas palīdz sakārtot citus priekšmetus uz galda. Viņš kolēģiem vaicāja, ka minēto priekšmetu latviešu valodā var saukt par organizatoru, labi zinot, ka ar to visbiežāk latviešu valodā tiek domāta persona, nevis atvilktņu vai kastīšu kopumu.

Komisijas locekļi piekrita, ka vārda "organizators" primārā nozīme tomēr ir cilvēks.

Sēdes laikā apspriesti vairāki potenciālie termina atveides latviešu valodā varianti: kārtnīca, kārtībne.

Tomēr pagaidām par atbilstošāko variantu valodnieki izvēlējušies vārdu "kārtotne".

«Pienvedēja piedzīvojumi» priecē fanus ar albumu, klipu un koncertu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 09 Aug 2025 07:16:00 +0300

"Ceram klubā sastapt arī tos klausītājus, kas nāca mūs klausīties pirms daudziem gadiem".

Nesen iznākušais grupas "Pienvedēja piedzīvojumi" albums "Bezmiegs" nu pieejams arī vinila plates formātā. Albums tapis sadarbībā ar kompāniju "Izdevniecība MicRec" un vienlaicīgi ar vinila plates izdošanu, tiek publicēts arī jauns singls "Putekļi". jaunās dziesmas video tapis jaunā albuma prezentācijas koncertā koncertzālē "Angārs" un solista lomā šoreiz ir albuma producents un grupas bundzinieks Pēteris Lunde.

Vinila plates prezentācijas koncerts notiks 12.septembrī Rīgā, klubā "Depo". Sākums plkst.21.00.

"Šī būs kā atgriešanās grupas pirmsākumos, kad spēlējām šeit itin bieži. Ņemot vērā, ka klubs savā pašreizējā vietā beidz pastāvēt, vēlamies vēlreiz izjust tā gaisotni un auru," par gaidāmo koncertu stāsta grupas vokālists un basģitārists Māris Žigats.

"Klubā "Depo" klausītāju vietu nav daudz, un šis koncerts būs īpašs. Ceram klubā sastapt arī tos klausītājus, kas nāca mūs klausīties uz "Depo" pirms daudziem gadiem," tā grupas bundzinieks Pēteris Lunde.

Sadarbībā ar fotogrāfu Nilu Vilni tapa albuma vizualizācijas ideja fotogrāfijas pārvērst stereo 3D formātā.

"Lai novērtētu albuma vāciņa visā tā krāšņumā, nepieciešamas 3D brilles. Tie, kuri iegādāsies vinila plati vai CD, saņems tādas brilles komplektā," stāsta grupas ģitārists Aldis Lunde.

Jūrmalā automašīna notriec Maksimu Galkinu

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 08:11:00 +0300

Jūrmalā notriekts populārais humorists Maksims Galkins, ziņo Latvijā dzīvojošā krievu žurnāliste Božena Rinska.

Savā “Telegram” kanālā Rinska raksta, ka negadījums noticis pirms trim dienām, kad Galkins braucis ar velosipēdu pa Vidus prospektu — vienu no klusākajām Jūrmalas ielām.

“Viņš ievēroja visus noteikumus, bija ķiverē un ar 0 promiļu. No mazākas ielas uz galveno izbraucoša automašīna viņu notrieca,” norāda žurnāliste.

Pēc viņas teiktā, pie stūres bijusi sieviete, kura braukusi ar vecu Volkswagen un pat nav piebremzējusi:

“Mašīna bija tik veca, ka stikls bija vecā tipa. Tas pārgrieza roku — artēriju un cīpslas. Vai roka pilnībā atveseļosies, pagaidām nav skaidrs.”

Maksims Galkins, tāpat kā iepriekšējos gados, vasaru pavada Jūrmalā. 7. augustā tur notika viņa ikgadējais koncerts, kas pulcēja daudz skatītāju. Spriežot pēc Boženas Rinskas publicētās fotogrāfijas, uzstāšanās laikā humoristam roka bijusi saitē.

Dziedātāja Beatrise Heislere: «Man šī dziesma ir tāds mirklīgs plūdums» (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 12:07:00 +0300

Gan izpildītā, gan pašas radītā mūzika izceļas ar emociju dziļumu.

Dziedātāja un dziesmu autore Beatrise Heislere laidusi klajā savu jaunāko veikumu - dziesmu "Sapņu Ceļojums", kurā savijas synthwave estētika un enerģija. Skaņdarbs aicina klausītājus doties savā iekšējā ceļojumā, tādā, kas katram var nozīmēt ko citu - no īslaicīga laimes mirkļa līdz dziļām pārdomām vientulībā.

"Man šī dziesma ir tāds mirklīgs plūdums, kas ļauj izpaust savu esību un būt mirklī. Dziļi sevī ieskatoties un ļaujot izdzīvot prieku un izsāpēt visu, kas gadiem krājies, mēs spējam beidzot pielikt punktu vietā, kur komatam vairs nav vietas. Tā ir par brīžiem, kad spēj apstāties un novērtēt to, cik tālu esi ticis, cik daudz piedzīvojis un izjutis, neapšaubot sevi, bet apjaušot, cik daudz spējam paši mainīt un mainīties, ja vien zinām, uz ko ir vērsts mūsu dzīvēs fokuss," par dziesmas tapšanu saka Beatrise.

Dziesmu sarakstījusi un izpilda pati Beatrise Heislere, bet producējis to mūziķis Aivars Lietaunieks. Abi mākslinieki iepazinās dziesmu konkursa "Supernova" laikā - Beatrise piedalījās ar dziesmu "On the Way Home, bet Aivars uzstājās ar savu projektu Inspo.

Studijā dziesmu apstrādājis un kopējo skanējumu izvērtis - Artis Apinis.

Beatrise plašāku atpazīstamību guvusi ar dziesmām "On the Way Home", "Dance ‘Cause You Need It", "Aizturi elpu", kā arī ar dalību dziesmā "Sākt no jauna". Gan izpildītā, gan pašas radītā mūzika izceļas ar emociju dziļumu, atmosfērisku skanējumu un personisku vēstījumu.

Sofija Rotaru 78. dzimšanas dienā pastaigājas pa Kijivu: kā viņa izskatās (FOTO)

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 11:46:00 +0300

Ukrainas dziedātāja Sofija Rotaru šodien, 7. augustā, svin savu 78. dzimšanas dienu un retā publiskā parādīšanās reizē devās pastaigā pa Kijivas centru.

Dziedātāja savā Instagram kontā publicējusi vairākas fotogrāfijas no galvaspilsētas un citējusi savu dziesmu "Teče voda":

“Teče voda i prohoďat ljeta” (Plūst ūdens un paiet gadi).

Foto redzams, ka māksliniece apmeklējusi Andreja baznīcu un gājēju tiltu pāri Dņepras upei. Neraugoties uz retiem parādīšanās gadījumiem, Rotaru izskatās moža un smaidīga.

Fani apsveic leģendu

Rotaru fani un sabiedrībā pazīstami cilvēki dziedātāju apsveica ar dzimšanas dienu komentāros:

* “Apsveicam!” — raksta boksera Oleksandra Usika sieva Jeļena.
* “Daudz laimes dzimšanas dienā, mūsu leģenda!!!”
* “Jūs vienmēr paliekat tikpat jauna un neatkārtojama. Mīlu jūs bezgalīgi.”
* “Lai arī ūdens plūst un gadi rit, uz jums tas neattiecas. Ar katru gadu — arvien skaistāka.”

Rotaru dzīvo Kijivā kara laikā

Pēdējo reizi Rotaru bija aktīva sociālajos tīklos tieši pirms trim gadiem, kad svinēja savu 75. dzimšanas dienu dzimtajā ciemā Maršincos, Bukovinā. Pēdējā laikā viņa reti publiski izsakās, taču ir paudusi līdzjūtību pēc Krievijas uzbrukumiem Ukrainas pilsētām.

Rotaru māsa Aurika apstiprinājusi, ka dziedātāja kara laikā dzīvo Kijivā, neskatoties uz baumām par izbraukšanu no valsts.

“Viņa pārdzīvo tāpat kā visi ukraiņi. Vienīgais, ko varu pateikt — viņa ir Kijivā, kopā ar tautu. Viss ir kārtībā,” — sacīja Aurika.

Sofija Rotaru pēdējos divus gadus nav piedalījusies publiskos pasākumos, nedod intervijas un tikai epizodiski dalās ar ierakstiem sociālajos tīklos.

Būs skatāma filmas par leģendāro cēsnieku Haraldu Sīmani pirmizrāde (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 11:14:00 +0300

ilmā izmantoti unikāli 1980.-1990.gadu foto un video materiāli.

14.augusta vakarā, plkst.18.00 "Kino Cēsis" skatītājiem būs iespēja noskatīties režisores Dzintras Gekas jaunāko dokumentālo filmu "Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis", kas veltīta veltīta leģendārajam cēsniekam, dziesminiekam un komponistam Haraldam Sīmanim. Pēc seansa notiks arī tikšanās ar režisori un filmas radošo grupu, kas dalīsies pieredzē par filmas tapšanu un atmiņām par Haraldu Sīmani.

Haralds Sīmanis (1951.-2022.) bija unikāla un neatkārtojama balss Latvijas kultūrtelpā. Viņš bija pašizteiksmes mākslinieks, kurš ar savu dziedājumu un mūziku pārsniedza laika, politikas un žanru robežas. Viņš bija komponists, kurš pašmācības ceļā apguvis komponēšanas mākslu, un ērģelnieks, kura radītajās dziesmās apvienojās protests, garīgums un dvēseles atklātība.

Haralds Sīmanis par sevi ir teicis:"…Es piedzimu Cēsīs 1951.gadā. Māte ir Mirdza Treimane, pasē rakstīts- latviete. Mans tēvs ir Harijs Sīmanis, pasē rakstīts čigāns. Mani vectēvi skatās katrs uz savu pusi, jo viens ir vācietis, otrs- čigāns. Tad iznāk tāds ļaužs kā Haralds Sīmanis, kuram pasē ir rakstīts - latvietis. Es esmu dzimis starp diviem uguņiem, kurā vieni saka - mēs esam stipri, mēs esam vareni, mēs esam lepni, bet otrs saka - kaut tu lepns paliktu! Tāpēc es esmu tāds, kāds es esmu. Es sevi uzskatu par vienkāršu mūzikas mīļotāju, un, ja es kaut ko nevaru pateikt vārdiem, es uzrakstu dziesmu un atdodu to ļaužiem. Es nekad neskaitu dziesmas, bet ir pulka, kādas 400. Viņas nāk un aiziet, dažas atkrīt, aizmirstas. Bet arvien kaut ko gribas pateikt līdzcilvēkiem, skanošais kociņš man ir līdzi."

Ilgus gadus Haralds sadarbojās arī ar dzejnieku Arvīdu Ulmi, kurš sarakstījis vārdus daudzām Haralda dziesmām. "Tad man atnāca dzejolis - "Mans Ezers", kurš Cēsu baznīcas tornī atrada Haraldu Sīmani. Un tā Haraldam atnāca melodija, kura laistījās Ēģiptes gaismas nokrāsās tā, ka vārdiem vairs nebija nozīmes...," dzejnieks atceras Haraldu Sīmani.

Dailes teātris sāk 106. sezonu

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 14:03:00 +0300

20.septembrī skatītājus uz svinīgu notikumu gaidīs teātra pārbūvētā Jaunā zāle.

Vakar Dailes teātris sanāca uz tradicionālo kopbildi un svinēja teātra jaunās sezonas sākumu. Teātra vadība - direktors Juris Žagars un teātra mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs - klātesošos informēja par jaunās sezonas aktualitātēm.

Jau augusta repertuārā teātrī būs skatāmas Dailes pieprasītākās izrādes, savukārt Dailes teātra jauniestudējumu sezonas atklāšana skatītājiem notiks 5.septembrī ar Toma Treiņa iestudējumu "Nachtland". Par vienu no pēdējos gados Eiropā visvairāk iestudētajām lugām kļuvusī vācu autora Mariusa fon Maienburga dziedinošā satīra pievēršas visam neērtajam, kas var skart katru ģimeni, ja piepeši ir jāizvēlas starp morāli, taisnīgumu un labklājību. Stāsta centrā nokļūst kāda amatiera gleznota mākslinieciski nevērtīga Vīnes ainava, kas atradusies kādas ģimenes mājas bēniņos. Kad šokējoši atklājas, kas ir bijis gleznas autors, tā pēkšņi kļūst par miljonus vērtu un strīdīgu priekšmetu. Viena maza bildīte pēkšņi saārda iepriekš tik saticīgi dzīvojošo lielo ģimeni.

Septembrī Dailes teātrī gaidāmas vēl vairākas pirmizrādes, uz kurām biļetes tirdzniecībā ir jau šobrīd. 19.septembrī - Dailes teātra un poļu režisora Lukaša Tvarkovska otrā kopdarba, jauniestudējuma "Orākuls" Latvijas pirmizrāde. Izrāde ir iekļauta prestižās Rūras triennāles programmā - pasaules pirmizrādi tā piedzīvos 28.augustā Duisburgā, Vācijā.

Dailes teātrī izrāde top sadarbībā ar vairākiem ārvalstu partneriem - Rūras triennāli, "NewError", Ženēvas Komēdijas teātri (Comédie de Genève), Milānas Pikolo teātri (Piccolo Teatro di Milano), Antverpenes "De Singel" teātri - un ar Adama Mickeviča Institūta atbalstu. Dramaturģija tapusi "Complicité Mudlarks" starptautiskās rezidences laikā, pateicoties "Complicité Theatre" un Polijas institūta Londonā atbalstam. Izrādes inovāciju partneris - Latvijas Mobilais Telefons.

Savukārt 20.septembrī skatītājus uz svinīgu notikumu gaidīs teātra pārbūvētā Jaunā zāle. Pirmais notikums Jaunajā zālē būs režisora Matīsa Kažas jauniestudējuma "Anarhista nāve" pirmizrāde.

Filipam Kirkorovam konstatēta nopietna diagnoze – ārstējas Grieķijā

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 12:27:00 +0300

Krievijas dziedātājs Filips Kirkorovs devies uz ārstēšanos Grieķijā, kur prestižā kompleksā uz Krētas salas viņam tiek veikta terapija hemoroīda ārstēšanai. Diagnoze noteikta pēc ilgstošas rehabilitācijas no apdegumiem, ko mākslinieks guva koncertā.

Lai uzlabotu veselību, Kirkorovs izvēlējies "Elounda Peninsula Luxury Resort" – augstas klases kūrortu Grieķijā. Pēc mediju sniegtās informācijas, viņam izstrādāta individuāla ārstēšanas programma, kurā ietilpst procedūras ar taisnās zarnas svecītēm uz olīveļļas bāzes, ārstnieciskās vannas un masāžas.

"Pie mums zina, kā atvieglot dzīvi cilvēkiem ar šādu diagnozi," — norādījis viens no kompleksa medicīnas darbiniekiem.

Ķirurģiska iejaukšanās Kirkorovam nav ieteicama viņa vispārējā veselības stāvokļa un blakusslimību, tostarp cukura diabēta, dēļ. Kā jūlijā atzīmēja kāds krievu ķirurgs, konservatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, svecītes un vannas, var izrādīties mazefektīvas, tomēr pašreizējā situācijā tās ir vienīgā iespēja.

Dziedātāja veselības problēmas sākās 25. aprīlī pēc koncerta Sanktpēterburgā, kad nepareizas pirotehnikas darbības dēļ aizdegās viņa žakete. Incidenta rezultātā Kirkorovs guva locītavu iekaisumu, daļēju ādas nekrozi un limfmezglu pietūkumu.

Kā paziņoja viņa PR direktore Jekaterina Uspenska, “Kirkorovs uz laiku pārtrauc visus darba pienākumus un dodas veselības atvaļinājumā.” Pēc tam mākslinieks uz vairākām nedēļām pazuda no sabiedrības uzmanības, un ārsti viņa stāvokli vērtēja kā kritisku.

Aicina vērot zvaigžņu lietu LU Botāniskajā dārzā

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 09:31:00 +0300

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā nākamnedēļ, 12.augustā, notiks Perseīdu meteoru plūsmas jeb zvaigžņu lietus vērošanas pasākums, aģentūru LETA informēja augstskolā.

Botāniskajā dārzā nav ielu apgaismojuma, tāpēc tur iespējams netraucēti novērot Perseīdu plūsmu.

Pasākums sāksies plkst.21 un turpināsies līdz plkst.2 naktī. Vakara garumā astronoma pavadībā varēs vērot zvaigžņu lietu un debesu ķermeņus arī caur teleskopu, tostarp Saturnu, kura gredzeni šobrīd nav redzami.

Vakaru atklās LU astronoms Vitālijs Kuzmovs, kurš pastāstīs, kā radies Perseīdu vārds, ko šajās naktīs iespējams novērot debesīs, un aicinās doties nelielā zvaigznāju ekskursijā.

Pasākumā ar laikmetīgā džeza improvizāciju uzstāsies ģitārists Matīss Čudars un saksofonists Kārlis Auziņš.

Visā Rīgā skan dziesmas un mūzika (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 07:28:00 +0300

Programa solās būt emocionāli piepildīta un muzikāli niansēta.

Šonedēļ galvaspilsēta ar devīzi "Skani, Rīga!" piedāvā izbaudīt koncertus Dzegužkalnā, Dauderu parkā un Vērmanes dārzā, kā arī programmu ģimenēm ar bērniem "Mana Rīga - rotaļīga" Nordeķu parkā. Rīgas pašvaldība sagādājusi plašu kultūras pasākumu programmu Rīgas dzimšanas dienas mēnesim, kuru apmeklēt aicināti kā rīdzinieki, tā pilsētas viesi.

Latviešu kamermūzika un itāļu ārijas Dzegužkalnā

Akadēmiskās mūzikas dziedātāji Brigita Reisone un Mihails Čuļpajevs izcilu Latvijas Nacionālās operas un baleta mūziķu pavadībā 6.augustā plkst.19.00 atklās šī gada Dzegužkalna muzikālo programmu. Koncertā izskanēs klausītāju iemīļotas latviešu un starptautiskās opermūzikas pērles no dažādiem laika periodiem.

Brigita Reisone ir viena no spilgtākajām šī brīža jaunajām operdziedātājām, kuras balss koncerta pirmajā daļā izvedīs klausītājus cauri spilgtākajiem un zināmākajām latviešu un itāļu komponistu muzikālajām kompozīcijām.

Koncerta otrajā daļā uzstāsies skatītāju iemīļotais vadošais Latvijas Nacionālās operas tenors Mihails Čulpajevs. Viņš atskaņos spožākās bel canto operu ārijas un klavieru interpretācijas no Gaetāno Doniceti, Vinčenco Bellīni, Džakomo Pučīni, Pjetro Maskanji un Rudžēro Leonkavallo. Tās savīsies ar Friderika Šopēna smalkajiem klavierdarbiem - noktirnēm, mazurkām un etīdēm.

80.gadu latviešu mūzikas noskaņas Dauderu parkā

Savukārt 7.augusta vakarā Dauderu parkā, Sarkandaugavā, klausītāji aicināti gremdēties 80.gadu latviešu mūzikas noskaņās, piedzīvojot grupas "Kopā Reti Esošu Draugu Organizācija" jeb "K.R.E.D.O." koncertu. Grupas sastāvu veido mūziķu kopa Valda Skujiņa vadībā, kas savulaik aktīvi darbojās grupā "Credo" pagājušā gadsimta 70. un 80. gados. Līdz ar to koncertā skanēs daudzas pazīstamas šīs grupas dziesmas oriģinālam pietuvinātā skanējumā. Līdztekus par rosinošu muzikālo fonu un atbilstošu atmosfēru rūpēsies arī dīdžejs Mareks Ameriks.

Savukārt 7.augustā no plkst.18.00 Kalnciema kvartālā uzstāsies grupa "Jaunība", kura nupat jūnijā ir izdevusi savu debijas albumu "Daži racionāli apsvērumi". Tajā 14 dziesmas ar mūsdienu latviešu dzeju, kuru radījuši tādi autori kā Inga Pizāne, Elvīra Bloma, Inga Gaile, Agnese Krivade, Agnese Rutkēviča, Henriks Eliass Zēgners, Alise Zariņa un Marija Luīze Meļķe. "Jaunība" dalībnieku sastāvā ir Edgars Mākens (komponists, taustiņinstrumentālists, dziedātājs), Agnese Budovska (dziedātāja), Edgars Rubenis (ģitāra), Paula Kronentāle (alts), Emīls Dreiblats (bungu mašīnas un modulārais sintezators) un Klāvs Lauls (basģitāra).

Shipsea Vērmanes dārzā

8.augustā no plkst.19.00 muzikālo vakaru programmu Vērmanes dārzā turpinās viens no spilgtākajiem un iemīļotākajiem mūsdienu latviešu mūziķiem - Shipsea jeb Jānis Šipkēvics. Šī koncerta vakars solās būt emocionāli piepildīts un muzikāli niansēts, jo uz skatuves kāps arī virkne citu izcilu un harizmātisku mūziķu - ģitārists Miķelis Putniņš, sitaminstrumentālists Rūdolfs Dankfelds, basģitārists Kārlis Josts un dziedātāja Una Daniela, kuras balss piešķirs dziesmām īpašu maigumu un spēku.

Koncertā skanēs kompozīcijas no Shipsea debijas albuma "Apgaismo mani", tostarp jau par klasiku kļuvušās "Tavi viļņi", "Pie upes", "Dunka" un "Siltā gaismā". Klausītājiem būs iespēja dzirdēt arī skaņdarbus no jaunākā albuma "Lielās cerības". Tas būs vakars, kurā Vērmanes dārzs pārtaps par siltu un poētisku satikšanās vietu mūzikai un klausītājiem.

"Mana Rīga - rotaļīga"

9.augustā no plkst.12.00 ar devīzi "Brīnies, Rīga! Nordeķu parkā gaidīs ģimenes ar bērniem pasākumā "Mana Rīga - rotaļīga". Pasākuma laikā visus priecēs daudzveidīga skatuves programma, ritmizēšanas un muzikālās improvizācijas darbnīca bērniem, Rīgas cirka skolas darbnīcas, lielās koka spēles, kino telts, radošās darbnīcas bērniem, robežsardzes informatīvā telts, "Futurimo" eksperimentu šovs un gardumu tirdziņš.

Uz pasākuma centrālās skatuves apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt un redzēt koncertprogrammas dažāda vecuma apmeklētājiem - muzikālā raidījuma pašiem mazākajiem "Ukulele" koncertprogrammu, Andžeja Grauda bungu skolas šovu, kā arī pasākuma vadītājas un dziedātājas "Katō" muzikālo priekšnesumu.

Skatīšanās prieku nodrošinās kino telts, kurā tiks demonstrētas latviešu multiplikācijas filmas, savukārt, izkustēties palīdzēs Rīgas cirka skolas darbnīcas, kurās mazie un lielie pasākuma apmeklētāji varēs izmēģināt un apgūt dažādas cirka mākslinieku prasmes.

Rīgas vasaras pasākumu programmu šogad vieno devīze "RakstuRīga", kas vienlaikus godina latviešu grāmatas piecsimtgadi, aicina apzināt un novērtēt Rīgas bagāto kultūras mantojumu, kā arī meklēt raksturīgas iezīmes mūsdienu pilsētas kultūras dzīvē - gan apkaimēs, gan centrālajos Rīgas dzimšanas dienas pasākumos.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē rigasvasara.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās "Rīga" un "Rīgā notiek".

Dailes teātrī gaidāmas vairākas pirmizrādes (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 07:04:00 +0300

Ar darbu atgriežas režisors Toms Treinis.

Dailes teātris 5.augustā sanāks uz tradicionālo kopbildi un svinēs teātra jaunās sezonas sākumu. Teātra vadība - direktors Juris Žagars un teātra mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs - klātesošos informēs par jaunās sezonas aktualitātēm.

Pēc tēva nāves bērni revidē ģimenes māju. Bēniņos viņi nejauši atrod noputējušu gleznu – ainiņu no 20. gadsimta sākuma Vīnes. Autora paraksts ir grūti salasāms, bet pēc izpildījuma top skaidrs, ka tās gleznotājs ir amatieris un mākslinieciskas vērtības darbam īsti nav. Tomēr, pētot parakstu, atklājas šokējošs fakts: to jaunībā gleznojusi kāda bēdīgi slavena persona, bez kuras iepriekšējais gadsimts pasaules vēsturē būtu pavisam citāds.

Piepeši kāda gleznieķeļa nevērtīgā Vīnes ielu ainiņa kļūst par unikālu, daudzu tūkstošu vērtu mākslas priekšmetu. Vismaz dažu ģimenes locekļu acīs tā ir iespēja tikt pie lielas naudas. Parādās kāds, kurš tikai viņam zināmu iemeslu dēļ ir gatavs maksāt augstu cenu. Dažiem, tieši otrādi, šķiet, ka amorālā glezna ir jāiznīcina, tādējādi izpērkot arī pagātnes ciešanas. Kāds cits vēl spriež, ka to jāsaglabā kā ģimenes relikviju. Iepriekš saticīgi dzīvojusī ģimene nevar vienoties par gleznas likteni, un melnajā komēdijā sakuļas neapvaldāmas kaislības.

Pēc izrādes “Kur pazuda valsts” (2023) ar ne mazāk provokatīvu darbu Dailes teātrī atgriežas Toms Treinis. Kopā ar radošo komandu viņš uzdos ētiski un morāli kutelīgu jautājumu – vai fašistiskajos režīmos cietušajiem ir ļauts pelnīt uz ideologu bēdīgās slavas rēķina? Par vienu no pēdējos gados Eiropā visvairāk iestudētajām lugām kļuvusī vācu autora Mariusa fon Maienburga dziedinošā satīra pievēršas visam neērtajam, kas var skart katru ģimeni, ja piepeši ir jāizvēlas starp morāli, taisnīgumu un labklājību.

Septembrī Dailes teātrī gaidāmas vēl vairākas pirmizrādes, uz kurām biļetes tirdzniecībā ir jau šobrīd. 19.septembrī - Dailes teātra un poļu režisora Lukaša Tvarkovska otrā kopdarba, jauniestudējuma "Orākuls" Latvijas pirmizrāde. "Orākuls" ir iecerēts kā viens no līdz šim lielākajiem starptautiskajiem teātra projektiem Baltijas teātra vidē. Izrāde ir iekļauta prestižās Rūras triennāles programmā - pasaules pirmizrādi tā piedzīvos 28.augustā Duisburgā, Vācijā.

Rīgā skanēs opera, Shipsea un K.R.E.D.O. – koncerti parkos visas nedēļas garum

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 16:45:00 +0300

Rīgas vasaras svētku pasākumu laikā šonedēļ notiks koncerti Dzegužkalnā, Dauderu parkā, Vērmanes dārzā un ģimeņu pasākums Nordeķu parkā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Akadēmiskās mūzikas dziedātāji Brigita Reisone un Mihails Čuļpajevs Latvijas Nacionālās operas un baleta mūziķu pavadībā 6.augustā plkst.19 atklās šī gada Dzegužkalna muzikālo programmu. Koncertā izskanēs latviešu un starptautiskās opermūzikas pērles no dažādiem laika periodiem.

Savukārt 7.augusta vakarā Dauderu parkā notiks grupas "Kopā Reti Esošu Draugu Organizācija" jeb "K.R.E.D.O." koncerts.

7.augustā no plkst.18 Kalnciema kvartālā uzstāsies grupa "Jaunība", kura nupat jūnijā ir izdevusi savu debijas albumu "Daži racionāli apsvērumi".

8.augustā no plkst.19 muzikālo vakaru programmu Vērmanes dārzā turpinās Shipsea jeb Jānis Šipkēvics. Uz skatuves kāps arī vairāki citi mūziķi.

9.augustā no plkst.12 Nordeķu parkā plānots pasākums ģimenēm ar bērniem "Mana Rīga - rotaļīga". Pasākuma laikā apmeklētājus priecēs skatuves programma, ritmizēšanas un muzikālās improvizācijas darbnīca bērniem, Rīgas cirka skolas darbnīcas, lielās koka spēles, kino telts, radošās darbnīcas bērniem, robežsardzes informatīvā telts, "Futurimo" eksperimentu šovs un gardumu tirdziņš.

LETA jau ziņoja, ka augustā plānoti Rīgas vasaras kultūras pasākumi, kuru kulminācija paredzēta Rīgas dzimšanas dienas svinībās 16.augustā.

Čehova teātrī gaidāma aizraujoša pirmizrāde

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 15:55:00 +0300

Šajā sezonā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris aicina skatītājus doties piedzīvojumā kopā ar vienu no pasaulē slavenākajiem detektīviem - Šerloku Holmsu.

1.septembrī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos režisora Sergeja Golomazova jaunais iestudējums "Seši Šerloki", kas veidots pēc vairāku Artura Konana Doila detektīvstāstu motīviem. Tas skatītājus iepazīstinās ar Šerloka Holmsa pasauli neparastā, aizraujošā interpretācijā.

Šajā sezonā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris aicina skatītājus doties piedzīvojumā kopā ar vienu no pasaulē slavenākajiem detektīviem - Šerloku Holmsu. Izrādē saplūst gan atpazīstami sižeti, gan negaidīti pavērsieni. Tā veidota kā sešu detektīvstāstu kaleidoskops - katrs ar savu noskaņu, tempu un Holmsa interpretāciju. Tā būs detektīvspēle visai ģimenei - piemērota gan pieaugušajiem, gan jaunākajai paaudzei, kurā skatītāji kļūs par lieciniekiem Holmsa prāta asuma uzvarai.

Izrāde iedvesmo, rosina domāt un meklēt pavedienus. Ne velti Šerloks Holms joprojām ir viens no iemīļotākajiem tēliem gan literatūrā, gan kino un teātrī - viņš atgādina, ka intelekts, loģika un drosme ir vērtības, kas stāv pāri laikam.

Vizuālajā noformējumā radošā komanda iedvesmojusies no Šerloka Holmsa laikmeta atmosfēras. Scenogrāfijā un kostīmos paredzēts atspoguļot detektīvstāstiem raksturīgo noskaņu un estētiku, radot vidi, kurā spriedze, noslēpumi un loģika savijas vienotā teātra pieredzē.

Radošo komandu režisora Sergeja Golomazova vadībā veido lugas scenogrāfs Mihails Kramenko, kostīmu māksliniece Valentīna Začiņajeva, horeogrāfs Artūrs Skuteļskis un gaismu mākslinieks Maksims Ustimovs; dramatizējuma autori - Sergejs Golomazovs un Līna Ovčiņņikova.

Izrādes aktieru sastāvs: Šamils Hamatovs, Jevgēņijs Proņins, Jekaterina Frolova, Volodimirs Gorislavecs, Veronika Plotņikova, Vadims Grosmans, Dmitrijs Jegorovs, Dmitrijs Palēs, Oļegs Teterins, Gaļina Rosijska, Jevgeņijs Čerkess, Natālija Živeca, Jūlija Berngardte, Adriana Tatjana Začeste, Jeļena Sigova, Jurijs Kušpelo, Mihails Širjajevs.

Ainars Mielavs svinēs 65. dzimšanas dienu ar grandiozu koncertu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 10:12:00 +0300

Viņa talantīgo mūziku papildinās ar gregorisko korāļu un viduslaiku mūzikas izpildījumu.

Gatavojoties savam jubilejas koncertam "Xiaomi Arenā" 25.oktobrī, dziedātājs, dziesmu rakstnieks un gleznotājs Ainars Mielavs ir ieskaņojis grupas "Jauns Mēness" populāro dziesmu "Ai, jel manu vieglu prātu" a cappella versijā kopā ar vīru vokālo grupu "Schola Cantorum Riga".

Vokālā grupa "Schola Cantorum Riga" jau vairāk nekā divas dekādes ir pazīstama ar gregorisko korāļu un viduslaiku mūzikas izpildījumu, taču nereti iestudē arī mūsdienu komponistu darbus. Vokālā grupa regulāri piedalās koncertos Rīgas Domā, kā arī senās mūzikas festivālos Latvijā un ārzemēs. 2017.gadā "Schola Cantorum Riga" par izcilu sniegumu tika nominēta Latvijas Lielajai mūzikas balvai.

Ainara Mielava jubilejas koncertā vīru vokālā grupa "Schola Cantorum Riga" būs 8 dziedātāju sastāvā kā papildus vokālisti, aizstājot citos koncertos bieži ierasto dziedošo meiteņu bekvokālu.

Ainars Mielavs atzīmēs savu 65 gadu jubileju 2025.gada 25.oktobrī "Xiaomi Arēnā" ar koncertu "Ainars Mielavs 65, Jauns Mēness, Schola Cantorum Riga".

Svinēšana iecerēta kā koncerts - tautas sadziedāšanās, projicējot visu dziesmu vārdus uz lielajiem ekrāniem un solot kopā dziedāšanu no pirmās līdz pēdējai minūtei.

Ainars Mielavs mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV), tad studēja Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina grafikas nodaļā. Pēc LMA absolvēšanas strādāja par gleznošanas skolotāju RLMV, līdztekus kā dīdžejs vadīja diskotēku "Poly disco" Rīgas Poligrāfiķu kultūras namā.

1985. gada "Mikrofona" dziesmu aptaujā Ainars Mielavs ieguva plašāku sabiedrības uzmanību kā dziedātājs ar Ulda Marhilēviča un Jāņa Baltausa dziesmu "Nedalāmā", kas kļuva par šīs dziesmu aptaujas vienu no laureātēm. Šie panākumi pamudināja Ainaru Mielavu meklēt iespējas dibināt savu grupu, kura spēlētu viņa sirdij tuvo tā laika roka zvaigžņu "U2" un "The Police" stilā.

No 1987. līdz 1999. gadam Ainars Mielavs bija grupas Jauns Mēness solists un līderis. Grupa spēlēja latviešu tautas mūzikas iedvesmotu rokmūziku jeb "baltu roku". Pamazām Mielavs kļuva par vienu no populārākajiem latviešu dziedātājiem. 1997. gadā grupas "Jauns Mēness" albums "Garastāvoklis" ar tautasdziesmu "Ai, jel manu vieglu prātu" tika atzīts par 1997. gada labāko pop/roka albumu. 1997. gadā viņš piedalījās arī Imanta Kalniņa albuma "Par lietām, kuras tā arī nekad nepāriet" ierakstā, no kura populārākā dziesma bija "Tā" kopā ar Agnesi Baroni.

2000. gadā klajā nāca Mielava pirmais solo albums "Es nāku uz taviem smiekliem" ar populārajām "Atpogā manu kreklu" un "Labradors", kā arī dziesmu "On My Way To The Big Light" kopā ar angļu grupu The Waterboys, kas ieguva Latvijas Mūzikas gada balvu 2000 kā gada labākā pop & rock dziesma. 2002. gadā Ainars Mielavs izdeva savu otro soloalbumu "Ar dzimtenes sajūtu miegā", kā arī tā krievisko versiju. Ļoti populāra kļuva šī albuma dziesma "Tu saviļņoji mani", kas ieguva Gada balvu kā labākā pop dziesma un gada labākais video klips. Albums kļuva arī par gada pop albumu. 2003. gadā klajā nāca nākamais Mielava albums "Dzīvais porcelāns", kas gan neizpelnījās tik lielu popularitāti kā iepriekšējie divi.

2005. gadā Ainars Mielavs kopā ar bijušajiem Jauns Mēness biedriem Gintu Solu un Juri Kroiču izveidoja grupu Mielavs un Pārcēlāji. Tajā pašā gadā klajā nāca grupas debijas albums "Parunā ar sevi", bet nākamajā — "Tad kad pasauli pārdos".

Pēc īsas radošas krīzes 2017.—2018. gadā Mielavs izveidoja jaunu grupu, kuras sastāvā bija jaunās mūziķu paaudzes pārstāvji Matīss Čudars, Jānis Ruņģis, Reinis Ozoliņš un Jānis Jaunalksnis, bet 2020. gadā sapulcēja jaunu mūziķu ansambli, kurā ietilpst Rūdolfs Macats, Kaspars Vizulis, Kristians Priekulis un Kaspars Kurdeko.

Robijs Viljamss uzstājās Mežaparkā — skaties, kā tas bija (+FOTO)

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 08:40:00 +0300

Svētdienas vakarā, 3. augustā, Mežaparka Lielajā estrādē ar solo koncertu uzstājās britu mūziķis Robijs Viljamss.

Viņa enerģiskā uzstāšanās un harizma priecēja tūkstošiem skatītāju. Piedāvājam LETA fotoattēlos ieskatīties koncerta spilgtākajos mirkļos.

Notiks ērģeļkoncerts sveču gaismā Rīgas Sv. Pāvila baznīcā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 03 Aug 2025 08:15:00 +0300

Atmosfēru papildinās daudzdimensionālas gaismas un vizuālo efektu instalācijas.

Ar mūziku no kinofilmām "Amēlija" un "Šērburgas lietussargi" un skaņdarbiem no klasikas izlases 7. un 8.augustā plkst.20.00 Rīgas Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēs koncertprogramma "Nakts Francijā". Noslēdzot sezonu, koncertā uzstāsies mecoprāns Ilona Bagele, ērģelniece Ilona Birģele, flautiste Dita Krenberga un čelliste Inita Malnača.

Programmā skanēs izsmalcināti franču romantisma un impresionisma komponistu darbi, tostarp G. Forē, S. Franka, K. Debisī, Ž. Bizē, J. Tīrsens un M. Legrāns. Klausītājus gaida bagātīga klasikas izlase, tai skaitā pazīstamā ārija no Ž. Bizē operas "Karmena", mūzika no kinofilmām "Amēlija" un "Šerbūras lietussargi". Kā arī būs sagaidāma dziesma "Non, je ne regrette rien" no leģendārās dziedātājas Edītes Piafas. Koncerta atmosfēru papildinās daudzdimensionālas gaismas un vizuālo efektu instalācijas, radot unikālu klasisko tradīciju un inovatīvu ideju sintēzi.

Koncertu atdzīvinās četras izcilas mūziķes. Ilona Bagele, Latvijas Nacionālās operas soliste, ir viena no pieprasītākajām koncertmāksliniecēm Latvijā ar pieredzi akadēmiskajā, džeza un populārajā mūzikā. Ērģelniece Ilona Birģele ir starptautiski atzīta māksliniece, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles galvenā ērģelniece un Vēsturisko ērģeļu svētku "Latvija - ērģeļu zeme" dibinātāja.

Dita Krenberga, vairāku prestižu konkursu laureāte, ir bijusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistare un šobrīd ir pedagoģe Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Inita Malnača, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvente, ir čelliste, kas uzstājusies gan kā soliste, gan dažādu ansambļu sastāvā.

Bīriņu apkārtnē noslēdzies filmas «‎Ar seju dubļos»‎ Latvijas posms (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 15:56:00 +0300

Scenārijs balstīts uz Mihkela Rauda daļēji autobiogrāfiskā romāna motīviem.

Ar filmēšanu Bīriņu apkārtnē noslēdzies filmas "Ar seju dubļos" Latvijas posms, sekos vēl 11 filmēšanas dienas Igaunijā. Filma ir stāsts par drosmīgo un pašpārliecināto 17 gadus veco Mihkelu, kurš kopā ar hārdroka grupu dodas vasaras piedzīvojumā, lai uzstātos savas dzīves vissvarīgākajā mūzikas festivālā. Ceļojums, kuru papildina alkohols, mūzika un mīlestība, kļūst par spilgtu un liktenīgu pieredzi, kas veido veselas paaudzes identitāti Baltijā, sabrūkošās Padomju Savienības pēdējos gados.

Filmas scenārijs balstīts uz Mihkela Rauda daļēji autobiogrāfiskā romāna motīviem, un autors ir sajūsmināts, ka viņa darbs beidzot tiks ekranizēts: “Kopš grāmatas izdošanas pagājuši jau 17 gadi un, iespējams, tas pat ir labi – laiks ir ļāvis šiem notikumiem nogulsnēties. Tas dod filmu veidotājiem iespēju interpretēt materiālu pēc saviem ieskatiem.”

Spēlfilma "Ar seju dubļos" ir Igaunijas un Latvijas kopražojums, sadarbojoties Igaunijas studijām "Taska Film" un "Apollo Film Productions" un "Latvijas Film Angels". Filmas producents ir Kristians Taska, līdzproducenti – Tanels Taters, Veiko Eskenis, Jānis Kalējs, Reins Rannu un Tenu Hījelaids.

“Tas ir stāsts par jaunības drosmi un dumpīgumu, kas dziļi rezonē ar tiem, kuri paši piedzīvoja rokmūzikas laikmetu, kā arī ar mūsdienu jauniešiem. Šajā starppaaudžu stāstījumā uz ekrāna atdzīvojas daudzu Igaunijas ikoniskāko mūziķu spilgtie piedzīvojumi, kam piešķirts arī emocionāls un cilvēcīgs vēstījums,” saka "Taska Film" producents Kristians Taska.

Savukārt "Film Angels" vadītājs Ivo Ceplevičs atzīmē kārtējo veiksmīgo sadarbību ar Taska Film. "Šis ir jau mūsu trešais kopražojums, iepriekš tapa "Ātrie igauņu puiši" (2017) un "Aptiekārs Melhiors" (2022). Mūs vieno līdzīgas pieredzes un stāsti, ko bieži saprotam bez vārdiem. Šādi kopražojumi apliecina, cik dabiski un vērtīgi ir sadarboties, kad vēlamies radīt kaut ko nozīmīgu un interesantu gan sev, gan skatītājiem. Un galu galā – Mihkela grupas bundzinieks ir Ingvars no Latvijas."

Filmas režisors ir Jāks Kilmi, kurš režisējis ne tikai Ātros igauņu puišus un daudzas citas spēlfilmas un dokumentālās filmas, bet arī Latvijas un Igaunijas kopražojumu "Ziemassvētki džungļos" (2022). Filmas operatore ir Elena Lotmana, Latvijas posma izpildproducente Katrīne Zeile, filmas mākslinieks Kristaps Kalsers, montāžas režisors Andris Grants. Lomās igauņu aktieri Timoteuss Sammuls, Ēriks Hermakila, Erlings Edings, Karolīna Vēnsalu, bundzinieka Ingvara lomā – latviešu aktieris Rūdolfs Apse. Filmēšanas komandā kopā ar igauņu kolēģiem ir kinoprofesionāļi no Latvijas – tehniskie darbinieki, mākslinieku/rekvizitoru komanda, specefektu meistari, kaskadieri, arī vairāk nekā 100 masu skatu dalībnieki, par kuru darbu rūpējās aktieru atlases aģentūra "Casting Bridge".

Filmēšanas ražošanu finansē LIAA atbalsta programma starptautiskiem filmu projektiem, Nacionālais Kino centrs, Rīgas Filmu Fonds, Igaunijas Filmu institūts, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Viru Filmu fonds, Tartu Filmu fonds u.c.

Plāno sakārtot un labiekārtot Talsu pilskalnu

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 07:11:00 +0300

Plānoti Talsu pilskalna sakopšanas un labiekārtošanas darbi, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Talsu pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un viens no ievērojamākajiem Kurzemes pilskalniem. Tas atrodas uz aptuveni 30 metrus augsta paugura ar senatnē mākslīgi stāvinātām nogāzēm un apjozts ar terasi, kas ziemeļu galā pāriet apmēram 30 metru platā un 80 metru garā priekšpils vietā.

Talsu novada Būvvaldes vadītājs un Talsu pilsētas arhitekts Emīls Gulbis uzsver, ka šis kultūrvēsturiskais veidojums ir ne vien nozīmīga liecība par senatni, bet arī Talsu ainavas būtiska un izteiksmīga sastāvdaļa - gan kā panorāma, kas paveras no pilskalna, gan kā siluets, kas veido skatu uz pilsētu.

Tomēr pēdējās desmitgadēs pilskalnu pakāpeniski aizsedz arvien blīvāks koku un krūmu apaugums, kas liedz vizuāli uztvert tā vēsturiskās aprises. Arī labiekārtojuma trūkums apgrūtina piekļuvi šai nozīmīgajai vietai. Lai Talsu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem atkal pavērtos skats uz Talsiem no šīs senās vietas un tiktu saglabāta tās kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, pašvaldība ir sākusi pilskalna teritorijas attīrīšanu un labiekārtošanas procesa plānošanu, skaidro Gulbis.

Sākot darbu pie labiekārtošanas ieceres, Talsu novada pašvaldība piesaistīja vēstures zinātņu doktoru, arheologu un Latvijas pilskalnu pētnieku Juri Urtānu, lai noskaidrotu profesionālu viedokli par pilskalna atjaunošanas nepieciešamību un iespējām. Gan savas grāmatas atvēršanas intervijā, gan klātienē apsekojot Talsu pilskalnu 2023.gada rudenī un 2024.gada pavasarī, Urtāns uzsvēra, ka pilskalns iestieg krūmos, un tā vērtība kā ainaviska un kultūrvēsturiska dominante pakāpeniski zūd. "Aizaugšana ir visa Latvijas problēma. Latvija jau īsti vairs nav mežu zeme. Tā drīzāk ir krūmu zeme," iepriekš norādījis Urtāns.

Pamatojoties uz speciālistu ieteikumiem, pašvaldība pieņēmusi lēmumu par apauguma - koku un krūmu - noņemšanu, lai atklātu pilskalna reljefu, padarītu skaidri nolasāmu tā uzbūvi un ļautu atgriezt tam pienācīgo vietu ainavā.

Pēc apauguma noņemšanas paredzēts izstrādāt labiekārtojuma projektu, kurā paredzēta kāpņu izbūve uz pilskalnu tā dienvidu un ziemeļrietumu daļā, celiņu tīkls uz nozīmīgākajiem skatu punktiem, kā arī soliņi atpūtai un informatīvie stendi par pilskalna vēsturi. Plānoto darbu mērķis ir padarīt šo vēsturisko vietu pieejamāku, vienlaikus mazinot antropogēno slodzi un saglabājot tās identitāti nākamajām paaudzēm, uzsver Gulbis.

Pašvaldība ir saņēmusi informāciju, ka Talsu pilskalna teritorijā iespējams aug īpaši aizsargājams augs - Lindmaņa krustābele, kas ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Ņemot vērā šo apstākli, pagaidām vilkābeles netiks izcirstas, līdz tiks veikta detalizēta izpēte sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem.

Līgatnē radošajā kvartālā notiks «‎Rakstivāls» (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 01 Aug 2025 17:25:00 +0300

"Līdz ar tehnoloģiju attīstību samilst jautājums, kāpēc vispār ir jāraksta pašam, jo tas ir laikietilpīgi, brīžiem pat mokoši".

Svētdien, 2025.gada 10. augstā, Līgatnē, radošajā kvartālā ZEIT notiks jau otrais rakstīšanas festivāls "Rakstivāls". Šogad festivāls kļuvis starptautisks. Festivāls "Rakstivāls" aicina ikvienu, kam patīk rakstīt, lasīt, domāt vai vienkārši meklē iedvesmu.

"Rakstivālā" rakstīšana tiks aplūkota no četriem dažādiem skatupunktiem:

-rakstītā valoda kā valodas ilgtspējas priekšnoteikums, nacionālās kultūras un identitātes pamats;

-rakstīšana kā ikdienas sastāvdaļa publiskajā telpā un instruments dažādās profesijās;

-rakstīšanas nozīme bērnu un jauniešu attīstībā un rakstīšanas iemaņu veicināšana;

-latviešu un ārvalstu autori dalīsies savā pieredzē un vadīs darbnīcas par rakstniecību kā māksliniecisku izpausmi un tās iemaņu attīstīšanu.

Viena no festivāla iniciatoriem un organizatoriem, rakstniece Inga Žolude saka: "Līdz ar tehnoloģiju attīstību samilst jautājums, kāpēc vispār ir jāraksta pašam, jo tas ir laikietilpīgi, brīžiem pat mokoši un reti vainagojas smeķīgos un skanīgos tekstos. Taču katrs uzrakstītais teikums ir brīvības treniņš - rakstot cilvēks trenē savu kapacitāti brīvi domāt, brīvi just, brīvi izteikties un sajusties brīvam. Vārdi spēj atbrīvot no raizēm un robežām, kas sašaurina mūsu cilvēka pieredzi. Radošais ceļš ir ne tikai ceļš uz prieku, produktivitāti, oriģinalitāti, gandarījumu un ekonomisko izrāvienu, bet arī ceļš uz brīvību. Mums ir doti vārdi, bet kāpēc nevēlamies mācīties tos pārvaldīt un likt lietā? "Rakstivāls" izkustina šīs robežas, aicina izkāpt no tuvredzīgiem pieņēmumiem un rāda, cik vārds var būt saliedējošs un radošs. Domāju, ka tehnoloģijām pretī varam likt tikai radošumu un cilvēcību, tāpēc arī veidojam "Rakstivālu"."

Programmā paredzētas runas un darbnīcas ar rakstniekiem, žurnālistiem un citiem vārda meistariem, kā arī radoši izaicinājumi un aktivitātes dažādām vecuma grupām un pat literāras pastaigas pa Līgatni. Dalībnieku vidū būs Nora Ikstena, Inga Ābele, Jānis Joņevs, Svens Kuzmins, Arturs Skutelis, Kristiāns Brekte, Maira Dobele, Guna Kalniņa, Rvīns Varde, Anda Baklāne, Latviešu valodas aģentūra, Normunda Naumaņa biedrība, tekstgrupa "Orbīta", inicatīva #laikslasīt un citi.

Vairākas tēmas būs veltītas tieši bērnu valodas, izglītības un radošās rakstniecības attīstībai. Piemēram, bērnu psihiatrs Gunārs Trimda uzstāsies ar runu "Kāpēc bērnam vajadzētu rakstīt un lasīt?", LMT izglītības iniciatīvu vadītāja, fonda AUGT padomes locekle un Cēsu 2. pamatskolas pārstāve Dana Narvaiša stāstīs par to, kā pārvarēt bailes sākt rakstīt. Savukārt nodibinājuma "Iespējamā misija" vadītāja Ramona Urtāne uzstāsies ar runu "Kad rakstīšana kļūst par liecinieku". Paralēli runām notiks virkne dažādu darbnīcu, to skaitā būs īpaša darbnīca skolotāju mērķauditorijai par rakstīšanas prasmju apguves veicināšanu.

Šogad pirmo reizi festivālā viesosies arī ārvalstu rakstniecības izcilības - igauņu rakstnieks Urmas Vadi, lietuviešu rakstniece un radošās rakstniecības pasniedzēja Gabriele Labanauskaite un ukraiņu rakstniece Tetjana Maļarčuka, nule latviešu valodā izdotās grāmatas "Nejauša brīnuma biogrāfija" autore.

Kā ierasts, visas festivāla norises, to skaitā darbnīcas būs bez maksas. Uz festivālu un atpakaļ būs iespēja nokļūt arī ar organizētu autobusu no Rīgas.

Latviešu kori triumfē Brazīlijā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 01 Aug 2025 07:13:00 +0300

"Mēs šajā koncertbraucienā neesam tikai kultūras vēstneši, bet arī tilta veidotāji starp Latviju un tās tautiešiem".

Ijui pilsētas Kultūras centrā (Centro Cultural de Ijuí), Brazīlijā, grandiozi izskanēja Rīgas Tehniskās universitātes jauktā kora "VIVERE" koncerts, kurā piedalījās IJUI latviešu koris "Dzintars", deju kolektīvs "Staburags" un UNIJUI universitātes koris. Koncerts bija daļa no koncertbrauciena "Latvijas un Brazīlijas diasporas kultūras apmaiņa un kormūzikas attīstības veicināšana", kas tiek īstenots ar Latvijas Ārlietu ministrijas, Novaodesas Latviešu kultūras centra, Ijui latviešu kultūras centra, tirdzniecības centra "SPICE", Rīgas Tehniskās universitātes, un biedrības "RTU jauktais koris VIVERE" atbalstu.

Koncerta programma piedāvāja daudzveidīgu un emocionāli piesātinātu repertuāru - no latviešu tautasdziesmu apdarēm līdz mūsdienu oriģinālkompozīcijām, tostarp, izskanot arī igauņu, lietuviešu un brazīliešu autoru skaņdarbiem. Koncerta kulminācija bija visu dalībnieku apvienotais priekšnesums, simbolizējot sadarbības un kopības spēku starp Latviju un latviešu diasporu Brazīlijā.

Kora mākslinieciskais vadītājs Gints Ceplenieks pēc koncerta atzina:

"Mēs šajā koncertbraucienā neesam tikai kultūras vēstneši, bet arī tilta veidotāji starp Latviju un tās tautiešiem Brazīlijā. Mēs braucam ar vēstījumu, ka latvietība ir dzīva un spēcīga arī ārpus dzimtenes. Satiekoties ar diasporas koriem un dejotājiem, mēs redzam, cik būtiski ir turpināt šo saikni. Tas nav tikai koncerts - tā ir mīlestība uz kultūru, uz valodu un uz cilvēkiem."

Koncertā uzstājās arī vietējais koris "Dzintars", kas pārstāv vienu no vecākajām latviešu diasporas kopienām Brazīlijā, deju kolektīvs "Staburags", kas ar saviem priekšnesumiem uztur latviskās tautas deju tradīcijas IJUI reģionā, kā arī UNIJUI universitātes koris, piedaloties kopīgajā koncertā, apliecināja, ka sadarbība starp latviešu diasporu un Brazīlijas akadēmisko vidi ir ne tikai iespējama, bet arī iedvesmojoša.

Klausītāji koncertu uzņēma ar sirsnīgām ovācijām, un daudziem tas bija pirmais tik ciešs kontakts ar Latvijas kordziedāšanas tradīciju. Emocionālā gaisotne liecināja par dziļi iesakņoto latviskās identitātes nozīmi arī ārpus dzimtenes.

Ijui koncerts ir viens no septiņiem koncertiem, ko koris VIVERE sniegs Brazīlijā laika posmā no 20.jūlija līdz 3.augustam. Koncertbrauciena ietvaros plānotas arī meistarklases, tikšanās ar diasporas pārstāvjiem un sadarbības pasākumi ar Brazīlijas augstskolām.

Projekta galvenais mērķis ir stiprināt latvisko identitāti diasporā, veicināt Dziesmu svētku tradīciju atpazīstamību un radīt ilgtspējīgu sadarbību starp Latvijas un Brazīlijas kultūras un izglītības institūcijām.

Par RTU jauktā kora VIVERE atbalstītāju kļuvis modes un dzīvesstila tirdzniecības centrs "Spice", kopīgi veidojot spilgtus, emocionāli piesātinātus notikumus un neaizmirstamus muzikālus piedzīvojumus. Koris jau paguvis uzstāties "Spicē" Rimi Rīgas maratona preses konferences laikā, kā arī pārsteidza apmeklētājus ar muzikālu performanci pasākumā "Pielaiko savu dziesmu Spicē". Savukārt maratona dienā VIVERE bija daļa no īpašās svētku alejas pie Brīvības pieminekļa, radot iedvesmojošu un aizkustinošu pieredzi gan skrējējiem, gan līdzjutējiem.

Šodien Rīgā uzstājas slavena «tumša» ASV grupa (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 09:34:00 +0300

"Blood and Sun" sevi uzskata par garīgu, kas tiecas pēc pasaules atkārtotas sakralizācijas.

Svētdien, 31.augustā, Vagonu Zālē - amerikāņu tumšās folkmūzikas grupa no ASV - "Blood And Sun".

"Blood and Sun" ir tumša folkmūzika, kuras autors ir Lūks Tromičaks, un to izpilda mainīga sastāva mūziķu grupa no ASV.

Grupa, kas dibināta 2011.gadā, ir saņēmusi starptautisku atzinību par savu tumšo, drūmo, gotisko dziesmu rakstīšanas manieri. "Blood and Sun" tematiski cīnās ar personīgām ciešanām un enerģiju, kas savijas ar metafiziskām un pagāniskām straumēm, sniedzot cildinošas un neaizmirstamas melodijas, kas slavina dzīves varonību un traģēdiju, tās priecīgo pārpilnību un likteņa reiboni.

Grupa "Blood and Sun" sevi uzskata par garīgu grupu, kas tiecas pēc pasaules atkārtotas sakralizācijas, lai pievienotu dzīvei noslēpumu un bijību.

"Šaubu nav, mēs dzīvojam mazliet nedrošā brīdī - rudenīga vasara, nemiers par rītdienu, remdens nogurums, kultūras notikumu daudzums. Un viss jau it kā redzēts un dzirdēts. Un te nāk tas pavisam citādais neformāts - amerikāņu folks, tumšāks neofolks un noskaņas ziņā - tik ļoti mierīga, citāda, bet emocionāli drīzāk uzlādējoša mūzika. Iespējams, tieši tas ir tas kas drusku vajadzīgs vasaras izskaņā. " - par gaidāmo pasākumu saka Jansons, pasākuma rīkotājs.

Les Chasseurs De La Nuit - ir pasaulē ļoti plaši zināmā Dānijas neofolka mūziķa "Of The Wand And The Moon" mūziķa Kima Larsena blakusprojekts, kurš darbojas neofolka, industriālās, dark ambient un eksperimentālās elektronikās mūzikas žanros.

Kims Latvijas klausītājam nav svešs - drīzāk otrādi, jau izveidojusies stabila klausītāju kopa - mūziķis pie mums viesojies vairākkārt.

Ar nosaukumu Les Chasseurs De La Nuit mūziķis izdevis trīs albumus, no tiem jaunākais - "Gleam On You Empty Gem" (2020)

Summer Sound festivālā Liepājā uzstāsies leģendārie REIGANI (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 07:38:00 +0300

Sākumā grupa bieži uzstājās studentu ballītēs, taču tad grupas tēls mainījās.

Summer Sound festivāla nedēļā beidzot ir atklāts, kurš mākslinieks tika cītīgi slēpts zem vārda RUTA. Uz skatuves ar, iespējams, vienīgo koncertu tuvākajā desmitgadē kāps leģendārie dauzoņas REIGANI.

Izziņojot festivāla apjomīgo dalībnieku skaitu - vairāk nekā astoņdesmit Latvijas un ārvalstu mākslinieku ar īpaši festivālam gatavotiem šoviem - vienu no māksliniekiem festivāla organizatori turēja lielā noslēpumā. Nu ir pienācis laiks atklāt, ka zem segvārda RUTA visu šo laiku bija maskējušies igauņu iedvesmotie, Amerikā skolotie, Latvijā mīlētie, mūžam jaunie un elektrizējoši dauzonīgie REIGANI!

Pēc vairāk nekā desmit gadu ilga klusuma un radošās pauzes, REIGANI ir atpakaļ un sniegs, iespējams, vienīgo tuvākās desmitgades koncertu tieši uz "Summer Sound" lielās skatuves jau šīs piektdienas, 1.augusta, vakarā plkst.22:30.

Lai gan pastāv dažādas spekulācijas par to, kas slēpjas zem "Reiganu" maskām, pēc oficiālās informācijas "Reigani" ir Igaunijas kantripanka grupa, kas tika dibināta 1993.gadā Tallinā. Visi tās dalībnieki ir Igaunijā dzīvojoši latvieši. Grupu nodibināja Otomārs Štubis, Mārtiņš Ozoliņš un Petra Kalnbērzs. Sākumā grupa bieži uzstājās studentu ballītēs, taču tad grupas tēls mainījās un tās dalībnieki uzstājās ASV prezidenta Ronalda Reigana maskās. Pēcāk grupai pievienojās Kārlis Akupers un Uve Svensons, kuri mūziku studējuši Stokholmas Tautas augstskolā. No tā brīža grupas sastāvs nav mainījies.

Tradicionālā festivāla "Summer Sound" ieskandināšana Liepājā notiks ar koncertiem "Juliannas", "Pegaza" un šogad arī kultūras nama "Wiktorija" pagalmā.

Juliannas pagalmā būs dzirdami: 31.jūlijā - Suzanna, Jānis Irbe, Aptiekas Bēru Ansamblis, Tikai Mēs, Vultura.

Pegaza pagalmā: Jett Star (LT), Ambedo Act, Jānis Runģis, Idille, Marta.

Kultūras nama Wiktorija 31.jūlijā - Rudaks, Mixmasters AG & RAITIS un Gas of Latvia.

Latvijas Nacionālais teātris atklās 107.sezonu

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 12:22:00 +0300

Latvijas Nacionālajā teātrī 6.augustā notiks 107.sezonas atklāšanas pasākums, aģentūru LETA informēja teātra pārstāve Baiba Tilhena.

Preses brokastīs, kas noritēs plkst.11, par gaidāmās sezonas aktualitātēm un repertuāru stāstīs teātra direktors Māris Vītols un režisori Indra Roga, Ināra Slucka, Roberts Dauburs un Matīss Kaža.

Savukārt plkst.12 notiks sezonas atklāšanas svinīgā sapulce, kurā pasniegs ikgadējās teātra balvas iepriekšējās sezonas labākajiem aktieriem - Kārļa Sebra gredzenu, Elzas Radziņas kulonu, Veltas Līnes balvu "Antas Klints gredzens", kā arī Ieviņas un Kārlēna šķiltavas sezonas labākajam jaunajam aktierim.

Par tradīciju kļuvusi arī Alfrēda Jaunušana balvas pasniegšana sezonas labākajai izrādei, ko režisora 105. jubilejas gadā dibinājusi Jaunušana ģimene.

Krievu aktieris Smoļjaņinovs Rīgā izveidojis videoklipu pret karu (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 07:21:00 +0300

Ārsti-maniaki mēģina izveidot "jauno cilvēku", bet pārvēršas par miesniekiem.

Latvijā dzīvojošais aktieris un mūziķis Artūrs Smoļjaņinovs ir publicējis animētu videoklipu savai jaunākajai dziesmai "Kliedziens". Tāpat kā daudzas viņa šī laika dziesmas, arī šī ir ar izteiktu antkara vēstījumu.

Videoklipa režisors, kurš vienojies palikt anonīms, izmantojis mākslīgo intelektu, lai radītu unikālu vizuālo stilu - plastilīna animācijas estētiku, kas uzreiz atsauc atmiņā padomju laika multiplikācijas filmas, piemēram, "Plastilīna vārna" un "Krits pērnais sniegs". Tas ir simbolisks ceļojums atpakaļ uz Smoljaņinova bērnību un mūsu kopīgo pagātni - raupju, skaudru un emocionāli piesātinātu.

"Kliedziens man izlauzās 2022.gada pavasarī, Pēterburgā - pilsētā, kuru mīlu maigi un skumji. Tajā laikā karš Ukrainā jau ilga divus mēnešus. Tā bija mana mēģinājums pārspēt absurdu ar vēl lielāku absurdu, atrast spēku pasmieties - melni - par notiekošo, lai vienkārši nesajuktu prātā. Iekšējs sprādziens ārējās vienaldzības pasaulē," stāsta dziesmas autors un izpildītājs Artūrs Smoļjaņinovs.

"Scream" klips nav pirmais šajā laikā. Pieminot otro gadadienu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, tapa dziesmas "Elsinora" emocionālais videoklips - veltījums Alisei Seļezņovai, "viesim no nākotnes", kura, iespējams, nekad nepienāks. Filmēts bijušajā "Provodņik" rūpnīcā, tagad pamestā slimnīcā, kur ārsti-maniaki mēģina izveidot "jauno cilvēku", bet pārvēršas par miesniekiem.

Pie trešās gadadienas tapa klips "Nevienam (apturiet karu)", kur pie klavierēm jūrā dreifē komponists un pianists Evalds Lazarevičs, Smoļjaņinova draugs un domubiedrs.

Artūrs Smoļjaņinovs jau trešo gadu dzīvo Latvijā. Šeit dzimst jauni radoši projekti - viņš filmējas kino, ieraksta albumu ar savu jauno grupu, dodas koncerttūrēs pa ASV un Eiropu, kā arī apvieno cilvēkus cheLovek kopienā - vietā, kur satikt domubiedrus, saņemt atbalstu un dalīties pieredzē.

Latvijas hip hopa mākslinieces - VIŅA, Ūga un Revolūcija izdod klipu (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 27 Jul 2025 07:25:00 +0300

Žanra saknes meklējamas fanka mūzikā.

Pirmo reizi Latvijas mūzikas vēsture kopīgā dziesma apvienojušās 3 hip hopa izpildītājas - VIŅA, Ūga un Revolūcija. Dziesma "100" ir pilna ar sievišķīgu jaudu, enerģiju un stāsta par ambīcijām, oriģinalitāti un personīgo izaugsmi.

Dziesmas videoklipu filmējis Edurads Deičmanis un meitenes tajā iejutušās nedaudz vesternīgā dumpinieču tēlā. Dziesmu "100" producējis bītmeikeris Veiders un miksējis DJ Monsta. Jauno singlu pirmo reizi dzīvajā meitenes kopīgi izpildīs jau 2.augustā festivālā Summer Sound.

Hiphops aizsākās 20. gs. 70. gadu 1. pusē Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Ņujorkas afroamerikāņu un latīņamerikāņu strādnieku kvartālos. Hiphopa kultūru raksturo četri elementi – grafiti (ar krāsu aerosolu vai marķieri zīmēti attēli publiskajā vidē), breiks (specifiska ielu deja), dīdžejošana (mūzikas ierakstu atskaņošana un manipulēšana) un reps (teksta rečitēšana). Lai arī hiphopa fenomens veidojās šo māksliniecisko izpausmju mijiedarbībā, tieši muzikālā daļa, kuru veido reps un dīdžejošana kļuva par šīs kultūras spilgtāko parādību. Hiphopa žanra saknes meklējamas fanka mūzikā, ietekmi atstājuši arī disko, džezs, regejs, blūzs un soulmūzika. Hronoloģiski žanra attīstību iedala trīs galvenajos posmos – vecās skolas hiphops (old-school hip hop), jaunās skolas hiphops (new-school hip hop) un hiphopa zelta ēra (hip hop’s golden age).

Par vienu no spilgtākajiem 21. gs. hiphopa māksliniekiem uzskata Kanji Vestu (Kanye Omari West; kopš 2018 Ye), kurš plašu popularitāti ieguva, pateicoties epatāžai un skandalozam dzīvesveidam, tomēr apliecinājis spilgtu radošo rokrakstu, mūzikā integrējot džeza, popa, soula un gospeļa elementus. Plašu atpazīstamību ieguvis arī Kendriks Lamārs (Kendrick Lamar), kura jaunradē daudz skarta žanra tradicionāli aktuālā tematika (sociālā netaisnība, rasu diskriminācija, policijas brutalitāte) un veiksmīgi integrēta hiphopa zelta laikmeta rečitēšanas stilistika, kā arī labākās džeza un hārdkora hiphopa samplēšanas metodes un šo stilistiku izpildījuma maniere. K. Lamāra albums Damn (2017) novērtēts ar Pulicera prēmiju (Pulitzer Prize, 2018) par spilgtu modernā afroamerikāņu dzīvesveida atspoguļojumu.

Vairāki hiphopa pionieri un grupas uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame), t. sk. Grandmaster Flash an the Furious Five (2007); Run-D.M.C. (2009); Beastie Boys (2012); Public Enemy (2013); N.W.A. (2016); T. Šekurs (2017).

Parādās jauna balss Latvijas repā - E$ha debitē ar albumu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 26 Jul 2025 07:25:00 +0300

"Es vēlējos, lai klausītāji mani iepazīst tādu, kāda es esmu - saprot manu daudzveidību, dzird, par ko es domāju."

Latvijas urbānās mūzikas ainavā sevi piesaka māksliniece E$ha ar savu debijas albumu "Rokraksta traipi", kurā viņa izaicina priekšstatus par sievietes balsi hiphopa kultūrā, piedāvājot intīmu un žanriski daudzslāņainu skatījumu uz identitāti, kļūdām un personīgo attīstību. "Rokraksta traipi" sastāv no septiņām dziesmām, tostarp jau straumēšanas platformās atzinību guvušie singli "Repa spēles princese", "Ķerenes" un "Rokas gaisā". Vairāki skaņdarbi tapuši sadarbībā ar producentu KLOCCO, ar kuru E$ha jau iepriekš veiksmīgi sadarbojusies.

Albums, kurā sajaucas klasiskā hiphopa elementi ar mūsdienīgām Trap un R&B ietekmēm, ir konceptuāli noslīpēts stāstījums par dvēseles tintes traipiem - pieredzes nospiedumiem, kas atstāj paliekošu zīmi. E$has lirika ir vienlaikus personiska un ironiski atsvešināta, ar spilgtām atsaucēm uz iekšējo ego, sabiedrības maskām un sievietes vietu repa spēlē.

"Šis albums ir kā ieskats manā dienasgrāmatā, kurā dokumentēts ļoti būtisks manas dzīves pašizaugsmes periods," par savu debijas albumu stāsta E$ha. "Es vēlējos, lai klausītāji mani iepazīst tādu, kāda es esmu - saprot manu daudzveidību, dzird, par ko es domāju."

Katrs albuma skaņdarbs ir kā atsevišķs stāsts - no introspektīvām atklāsmēm līdz sociāliem komentāriem par sieviešu reprezentāciju hiphopa telpā. Albuma producēšana veikta ar īpašu uzmanību pret skaņas estētiku, nodrošinot līdzsvaru starp R&B jutekliskumu un repa ritmisko intensitāti.

E$ha ir latviešu repere, dejotāja un vokāliste. Viņas mūziku raksturo introspektīva dzeja, eksperimentāla fonētika, skaņu kolāžas un personisks vokālais pienesums. Ar savu unikālo rokrakstu E$ha piedāvā svaigu perspektīvu Latvijas hiphopa kultūrā.

Albums "Rokraksta traipi" ir pieejams visās populārākajās straumēšanas platformās.

Jaunās latviešu filmas varonis - policists no 1990. gadiem (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 25 Jul 2025 07:32:00 +0300

Skulte ir pilns entuziasma un kāres mainīt pasauli, attīrot to no noziedzības.

Labs nāk ar gaidīšanu - apgalvojums, kas ne vienmēr ir vietā, bet šajā gadījumā trāpa precīzi, jo filmas "Kriminālās ekselences fonds" radošās komandas nākamais darbs, kriminālā drāma par 90.gadu Rīgu "Tumšzilais evaņģēlijs", pēc samērā ilga ražošanas posma nu strauji tuvojas skatītājiem un Latvijas kinoteātros nonāks jau šī gada 10.oktobrī!

Uzreiz nāksies pabrīdināt - šis nebūs nekāds "KEF-2":

Jaunais kriminālpolicijas izmeklētājs Romāns Skulte sāk strādāt mentenē Rīgā 90.gadu vidū. Skulte ir pilns entuziasma un kāres mainīt pasauli, attīrot to no noziedzības, korupcijas un visiem pārējiem sūdiem, kas viņam derdzas. Kas notiek ar tādu zaļu operu, kurš ar naivu ideālismu lec iekšā īstajā pasaulē? Pa muti dabon - vot, kas notiek! Ātri vien viņš saprot, ka ar ideālismu tālu netiks, un, lai cīnītos gan ar kriminālo pasauli, gan ar paša iecirkni, kuru, kā Skulte redz, ne vienmēr interesē godīgu pilsoņu drošība, viņam nāksies pārkāpt šādus tādus noteikumus un principus. Protams - tas viss cēlu mērķu vārdā! Un, kā viedi vēsta mūsu tautas paruna, - "Ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts…" vai arī, citējot kādā pašmāju filmas plakātā redzēto, "Jau sākumā bija skaidrs, ka būs sūdi!"

Neskatoties uz to, ka mums ir daudz draugu, kas palīdz ar labu (un dažreiz arī skarbu) vārdu, sitienu pa plecu un pakaļu, un vispār "jūt līdzi" ar visu sirdi un dvēseli, filmai ir arī nopietni atbalstītāji, kuri noticējuši komandas solījumiem savas idejas pārvērst skatāmā rezultātā.

"Tumšzilais Evaņģēlijs" pie saviem laimīgajiem (vai arī nē, to redzēsim pēc pirmizrādes) skatītājiem plāno nonākt, jau sākot ar šāgada 10.oktobri, kinoteātros visā Latvijā - sekojiet informācijai par pirmizrādes seansiem un citām svinīgām iespējām redzēt filmu!

Miris izklaides industrijā strādājušais Halks Hogans

vs.lv — Thu, 24 Jul 2025 21:11:00 +0300

Ceturtdien 71 gada vecumā miris izklaides industrijā strādājušais Terijs Bollea, kurš bija pazīstams ar savu skatuves vārdu Halks Hogans.

Lielākoties Hogans slavu iemantoja ar savu dalību iestudētajos cīņu šovos "World Wrestling Entertainment" (WWE). Karjeras laikā viņš izcīnīja vismaz sešus WWE čempiontitulus un 2005.gadā tika uzņemts WWE slavas zālē.

Paralēli cīkstoņa karjerai un pēc tās Hogans bija aktieris vairākās filmās un piedalījās televīzijas šovos.

LIAA: Latvijā šogad plānotas vēl divas ārzemju satura veidotāju vizītes

vs.lv — Thu, 24 Jul 2025 16:33:00 +0300

Latvijā šogad plānotas vēl divas ārzemju satura veidotāju vizītes, aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Tostarp šogad augustā Latviju apmeklēs franču influenceris "Escapadeur", kuram videoplatformā "TikTok" seko 80 000 cilvēku, bet rudenī - vācu satura veidotājs Fabiāns Moriss Bagelers, kuram seko 2,8 miljoni cilvēku.

LIAA norāda, ka šovasar Latviju apmeklēja vairāki starptautiski pazīstami satura veidotāji - gan žurnālisti, gan interneta personības, tostarp britu izdevuma "Condé Nast Traveller UK" pārstāvis Mets Čarltons, kura izdevuma auditorija veido 5,5 miljonus lasītāju.

Tāpat ar pieredzi, viesojoties Latvijā, dalījusies poļu influencere Anna Moleda un beļģu ceļotājs Gerts van Vihelens. Polijas un Beļģijas izdevumi katrs sasniedz vairāk nekā miljonu lielu auditoriju, atzīmē LIAA.

LIAA uzsver, ka sadarbība ar satura veidotājiem ļauj uzrunāt atšķirīgas ceļotāju grupas dažādos valstu tirgos ārpus ierastās dalības izstādēs un reklāmas kampaņām. Vienlaikus sadarbība ar digitālajām personībām ir viens no veidiem, kā sasniegt auditoriju, kuru ar tradicionālajiem kanāliem nav iespējams uzrunāt.

Tādējādi arī jūlija vidū Latviju apmeklēja interneta personība "IShowSpeed", kura spontānā vizīte Latvijā piesaistīja vairāk nekā 120 000 skatītāju tiešraidē un vairāk nekā 7,6 miljonus skatījumu ierakstā, skaidro aģentūrā.

LIAA turpina strādāt pie ilgtermiņa pieejas - piesaistīt starptautiski pazīstamu mediju un digitālā satura pārstāvjus, lai uzturētu un attīstītu tūrisma rādītājus Latvijā.

LETA jau ziņoja, ka lielā "IShowSpeed" sekotāju skaita dēļ Baltijas valstis kopīgi vienojās "IShowSpeed" vizīti izmantot kā iespēju Baltijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai, solidāri sedzot izmaksas 30 000 eiro katra.

"IShowSpeed" jeb Darrena Džeisona Votkinsa "YouTube" kanālam ir vairāk nekā 42 miljoni abonentu.

Ņemot vērā viņa ietekmi un potenciālu piesaistīt globālu auditoriju, LIAA pārstāvji sazinājās ar influencera komandu, lai izmantotu šo vizīti kā iespēju Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā.

Vizītes laikā Rīgā "IShowSpeed" raidīja divu stundu tiešraidi, kurā apmeklēja vietējos objektus, tostarp Āgenskalna tirgu, Uzvaras parku, Brīvības pieminekli un Doma laukumu.

Darrens Džeisons Votkinss, plašāk pazīstams kā "IShowSpeed" vai vienkārši "Speed", ir amerikāņu "YouTube" satura veidotājs, interneta personība un tiešsaistes straumētājs ar globālu auditoriju. Viens no viņa satura virzieniem ir ceļojumu pieredzes, kuras viņš atspoguļo tiešraidēs, komunicējot ar miljoniem skatītāju reāllaikā. Viņa auditorija ir vairāk nekā 40 miljonu "YouTube" platformā un 37 miljoni "Instagram" platformā.

Dziedātājs Aivo Oskis izdod sirsnīgu skaņdarbu «‎Tu esi manas mājas» (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 24 Jul 2025 14:30:00 +0300

Romantiskais un emocionāli piesātinātais vēstījums jau ir aizkustinājis klausītājus.

Dziedātājs Aivo Oskis otrdien, 22.jūlijā, izdod sirsnīgu skaņdarbu "Tu esi manas mājas", kas vēsta par dziļu un patiesu mīlestību - tādu, kas piešķir nozīmi nevis vietai, bet cilvēkam līdzās un atgādina - patiesās mājas ir tur, kur ir sirds.

"Rakstot dziesmu, domāju par to, ko vēlētos pateikt savai otrajai pusītei mūsu kāzu dienā. Domāju arī par sajūtām, kādas mani pārņemtu šajā īpašajā dienā. Dziesmas radīšanas laikā valdīja īpaša sajūta, ko centos ietērpt vārdos. Kad dzīvē paveicas satikt cilvēku, kurš ļauj būt patiesi brīvam, papildina tevi un sniedz māju sajūtu neatkarīgi no tā, vai esam elegantā villā ārzemēs vai teltī pie ezera, vietai vairs nav nozīmes. Jo mājas nav tikai vieta, bet arī cilvēks, kurš liek tā justies. Tāpēc dziesmas nosaukums ir "Tu esi manas mājas"," stāsta Aivo Oskis. Dziesmas teksta autors ir Aivo Oskis, bet mūziku viņš radījis kopā ar Zani Veremeju un Juri Ludženieku.

Romantiskais un emocionāli piesātinātais vēstījums jau ir aizkustinājis klausītājus - publicējot dziesmas fragmentu sociālajos tīklos, Aivo saņēmis vairākus ielūgumus to izpildīt kāzu ceremonijās. "Pats esmu romantisks cilvēks. Mani vienmēr ir iedvesmojusi skaista un patiesa mīlestība. Ticu, ka šī dziesma aizkustinās gan tos, kuri mīl, gan tos, kuri ir mīlējuši, kā arī tos, kuri vēl tikai sapņo par īstu un sirsnīgu mīlestību. Uzaicinājumi izpildīt šo dziesmu kāzās man ir liels gods un liecina, ka dziesma var būt īpaša arī citiem, paužot viņu jūtas savā svarīgajā dienā," saka Aivo.

Videoklips ir dziesmas emocionālais papildinājums - tajā redzams pāris, kurš tikko salaulājies un svin savu īpašo dienu kopā ar tuvākajiem, vienlaikus atskatoties uz kopā piedzīvoto. Galvenajās lomās iejutušies Karīna Lapšina un Aigars Ondzulis, kuru dabiskā saderība piešķir video vēl lielāku emocionālo spēku.

"Šis bija mans pirmais projekts, kurā pats iejutos režisora lomā, lai vizuāli atspoguļotu to sajūtu, ko vēlos nodot skatītājiem. Esmu pateicīgs lielajai komandai - gandrīz 50 cilvēkiem - kuri palīdzēja šo sapni īstenot," saka Aivo.

Videoklipa filmēšanā piedalījušies arī operatori Kaspars Dvinskis un Marks Bērziņš, fotogrāfijās šo procesu iemūžinājuši Evita un Raimonds Valpēteri, savukārt īpašs paldies tiek veltīts Zeltiņu ģimenei, kura ļāva šai idejai kļūt par realitāti savās skaistajās mājās.

Dziesma "Tu esi manas mājas" aicina neaizmirst - patiesās mājas ir tur, kur ir sirds.

Rīgā uzstāsies elektroniskās mūzikas zvaigznes «Kraftwerk»‎ (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 13:49:00 +0300

Papildu noslēpumainību rada koncertos gandrīz statiskie 4 mūziķi pie elektroniskajiem instrumentiem.

16.novembrī Rīgas koncertzālē "Palladium" vērienīgās multimediju turnejas ietvaros uzstāsies elektroniskās mūzikas pionieri "Kraftwerk". Šis koncertcikls veltīts apvienības garajam radošajam ceļojumam, kas plašākai publikai sākās pirms 50 gadiem līdz ar nozīmīgo albumu "Autobahn".

Divu stundu garā audiovizuālā priekšnesuma laikā izskanēs visi grupas pazīstamākie hiti: The Man-Machine, Spacelab, The Model, The Robots, Autobahn, Computer Love, Tour de France, Radioactivity, Musique Non Stop u.c.

Apvienojot īpašo mūzikas, vizuālo un izpildījuma mākslu, "Kraftwerk" koncerti ir patiess "Gesamtkunstwerk - absolūts mākslas darbs".

Nav pārspīlēti apgalvot, ka "Kraftwerk" elektroniskajā mūzikā ir gandrīz tikpat nozīmīgi, kā "Beatles" popmūzikā kopumā. 60.gadu nogalē izveidotais kvartets, kura galvenais radošais spēks ir Diseldorfas konservatorijas absolventi Ralfs Hiters un Florians Šneiders, bija tik ļoti progresīvi savam laikmetam, ka ietekmējuši ārkārtīgi plašu mūsdienu muzikālo žanru amplitūdu no Detroitas tehno līdz hiphopam, un no EDM līdz datorizētam sintpopam. "New Order" un Madonna adoptējuši viņu kompozīcijas saviem sempliem, "Coldplay" izmanto Computer Love motīvu savam hitam Talk, bet Deivids Bovijs pat nosaucis vienu dziesmu Šneidera vārdā. Desmitiem, ja pat ne simtiem mūziķu atzinuši "Kraftwerk" par savām autoritātēm.

Sākotnēji eksperimentējot vācu krautroka žanrā, 70.gadu vidū "Kraftwerk" pievēršas elektroniskās mūzikas radīšanai. Izmantojot sintezatorus, bungmašīnas, balss pārveidotājus, semplerus, kā arī pašu radītus instrumentus, viņi slavenajā "Kling Klang" mājas studijā pamazām attīsta tikai sev raksturīgu stilu, ko nodēvē par "robotu popu". Lipīgas melodijas, kuras mijas ar ritmu, kas atkārtojas; izteikti industriāli elektronisks skanējums ar atsvešināti pārveidotu "robota" vokālu ir tipisks grupas rokraksts.

Papildu noslēpumainību rada koncertos gandrīz statiskie 4 mūziķi pie elektroniskajiem instrumentiem un kopumā ļoti skopā komunikācija ar skatītājiem. Arī medijiem reti izdodas iegūt kādu grupas dalībnieku interviju vai komentāru. Kā uzsver patlaban vienīgais "Kraftwerk" oriģinālais dalībnieks Ralfs Hiters, viņi vienmēr uzskatījuši, ka grupas daiļradei jārunā pašai par sevi un komentāri ir lieki.

Pirmo plašāko atpazīstamību kvartets iegūst ar albumu "Autobahn" (1974), kam seko aizvien populārākie "Trans-Europe Express" (1977) un "Man-Machine" (1978). Astoņdesmitajos līdz ar albumiem "Computer World" un "Electric Cafe" grupas skanējumā parādās arī mazliet liriskākas notis. Kopumā grupa izdevusi 10 studijas albumus, divus koncertierakstus un vienu remiksu albumu.

2014.gadā Ralfs Hiters un viņa bijušais radošais partneris Florians Šneiders tika apbalvoti ar "Grammy" Mūža ieguldījuma balvu, bet 2021.gadā grupa uzņemta Rokenrola slavas zālē.

Lai arī "Kraftwerk" dalībnieki atzinušies, ka vislabāk jūtas savā "Kling Klang" studijā, kur atkal un atkal perfektā rūpībā tiek slīpēts skanējums, koncerti vienmēr bijuši nozīmīga viņu izpausmes daļa. Taču arī tad skaņai un vizuālajam vēstījumam jābūt nostrādātam līdz absolūtām niansēm. Tāpēc kvartetu nevar dēvēt par intensīvi koncertējošu un katra viņu uzstāšanās ir patiešām īpašs, labi izplānots šovs.

Rīt kļūs zināmi bērnu literatūras latviešu valodā balvas laureāti (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 07:18:00 +0300

Lasījumos piedalīsies Jāņa Baltvilka balvas šī gada nominanti un iepriekšējo gadu laureāti.

Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas ceremoniju, kas arī šogad notiks 24.jūlijā, rakstnieka dzimšanas dienā, pavada bērnu literatūras lasījumi. Šī gada lasījumi "Ar ko sākas grāmata?" notiks Latvijas Universitātes Botāniskā dārza "Šķūnī", Kandavas ielā 2 plkst.11.00. Ieeja bez maksas. Aicinātas ģimenes ar bērniem un ikviens bērnu un jauniešu literatūras interesents.

Lasījumos piedalīsies Jāņa Baltvilka balvas šī gada nominanti un iepriekšējo gadu laureāti, kā arī starptautiskā laureāte, vācu rakstniece Dita Cipfele un godalgotās grāmatas "Kā ārprāts man izskaidroja pasauli" (Liels un mazs, 2024) tulkotāja Signe Viška, kuras piedāvās klausītājiem Ditas Cipfeles jaunās grāmatas fragmenta lasījumu ar pagaidu nosaukumu "Zutiņš dodas ceļā". Savukārt latviešu rakstnieku Sanitas Reinsones, Lauras Vinogradovas un Laura Gundara izpildījumā dzirdēsiet vēl nepublicētus prozas darbus, bet tulkotāja Jolanta Pētersone, kura tika izcelta tulkojumu nomināciju "īsajā sarakstā", iepazīstinās ar jaunu lasītāju iemīļotās norvēģu rakstnieces Marijas Parras stāstu. Sarīkojumu vadīs dzejniece Ērika Bērziņa, muzicēs Reinis Jaunais.

Jāņa Baltvilka balvai bērnu un jauniešu literatūrā nominēti:

Uldis Auseklis "Kā tauriņi raibi" (Latvijas Mediji, 2024)

Anete Grīnberga "Spoks un mākoņu pilsēta" (Zvaigzne ABC, 2025)

Sanita Reinsone "Draugi un kaimiņi" (Jāņa Rozes apgāds, 2024)

Nils Sakss "Augstāk" (Zvaigzne ABC, 2025)

Laura Vinogradova "Ebes ziemas stāsti" (Zvaigzne ABC, 2024)

Krišjānis Zeļģis "Patīk!" (Liels un mazs, 2024)

Jāņa Baltvilka balvai grāmatu mākslā nominēti:

Elīna Brasliņa "Uzzīmēsim stāstu?" (Liels un mazs, 2024)

Dace Krēsliņa par ilustrācijām savām grāmatām "Kas par smaku?" un "Postaža parkā" (Zvaigzne ABC, 2024)

Kristīne Martinova par ilustrācijām Nila Saksa stāstu krājumam "Augstāk" (Zvaigzne ABC, 2025)

Anete Melece par ilustrācijām Ineses Zanderes grāmatai "Čemodāns" (Liels un mazs, 2024)

Gundega Muzikante par ilustrācijām Ulda Ausekļa dzejoļu krājumam "Kā tauriņi raibi" (Latvijas Mediji, 2024) un Jura Zvirgzdiņa, Ingunas Ulas Cepītes grāmatai "Rasas dienasgrāmata" (Pētergailis, 2024)

Svens Neilands par ilustrācijām Krišjāņa Zeļģa dzejoļu krājumam "Patīk!" un Moni Nilsones grāmatai "Caciki un Muterīte" (Liels un mazs, 2024)

Evija Pintāne par ilustrācijām Luīzes Pastores grāmatai "Laimes govs" (Liels un mazs, 2025)

Pretendenti AS "Latvijas valsts meži" balvai "Jaunaudze" par debiju bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā:

Laura Ikauniece "Kate Cukurvate pieveic frikadeļu zupu" (Zvaigzne ABC, 2025)

Baiba Liepiņa "Viņpus dzīvžogam" (Latvijas Mediji, 2024)

Zahars Ze par ilustrācijām Helgas Tormanes grāmatām "Jukī muzejā" un "Jukī satiek draugus" (Zvaigzne ABC, 2024)

Miris "Black Sabbath" vokālists Ozijs Osborns

vs.lv — Tue, 22 Jul 2025 21:47:00 +0300

Otrdien 76 gadu vecumā miris britu smagā roka grupas "Black Sabbath" leģendārais vokālists Ozijs Osborns, paziņojusi viņa ģimene.

"Viņš bija kopā ar savu ģimeni un mīlestības apņemts. Mēs lūdzam ikvienu šajā brīdī cienīt mūsu ģimenes privāto dzīvi," teikts paziņojumā.

Mūziķis, kam 2019.gadā tika diagnosticēta Pārkinsona slimība, tikai pirms divām nedēļām savā dzimtajā Birmingemā uzstājās ar atvadu koncertu.

Osborns, kas pazīstams arī kā "Tumsas princis", un "Black Sabbath" uzskatāmi par pionieriem smagā metāla žanrā, kas izveidojās kā smagā roka atzars.

Džons Maikls Osborns dzimis 1948.gada 3.decembrī Birmingemā. Savu iesauku "Ozijs" viņš ieguva vēl pamatskolā.

Skolu viņš pametas jau 15 gadu vecumā, un pēc tam strādāja dažādus gadījuma darbus, līdz kopā ar skolas biedru Gīzeru Batleru iesaistījās vairākās rokgrupās.

Pēc satikšanās ar ģitāristu Toniju Aiomi abi nolēma "izbeigt spēlēt blūzu" un sākt komponēt biedējošu mūziku, ko iedvesmojušas šausmu filmas.

""Pink Floyd" bija mūzika bagātiem koledžas bērniem, bet mēs bijām kas gluži tam pretējs," savulaik izteicās Osborns.

Grupas albumi, kas sekoja viens otram neticamā tempā, bieži izpelnījās kritiķu nepatiku, tači fani bija sajūsmā.

1979.gadā Osborns grupu pameta, taču tam sekoja veiksmīga solo karjera, kuras laikā nāca klajā 11 albumi.

Savu vētraino karjeru viņš noslēdza šomēnes ar koncertu Birmingemas futbola stadionā "Villa Park", kurā "Black Sabbath" 40 000 fanu nospēlēja savas visslavenākās dziesmas.

"Šī ir pati pēdējā dziesma. Jūsu atbalsts ļāvis mums izdzīvot aizraujošu dzīvi (..) Paldies jums no mūsu sirds dziļumiem," pēc, iespējams, vispazīstamākās, grupas dziesmas "Paranoid", ar ko noslēdzās koncerts, no saviem visuzticamākajiem pielūdzējiem atvadījās Osborns.

Latvija "IShowSpeed" nemaksās 30 000 eiro, ja viņš dosies uz Krieviju

vs.lv — Tue, 22 Jul 2025 20:38:00 +0300

Gadījumā, ja interneta personība "IShowSpeed" dosies uz Krieviju, Latvijas puse viņam kā agresora valsts atbalstītājam nemaksās 30 000 eiro, platformā "X" ziņo ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norāda, ka šādā gadījumā aicinās arī pārējos Baltijas kolēģus rīkoties tāpat.

Valainis uzsver, ka šobrīd par "IShowSpeed" vizīti Latvijā izskanējušie 30 000 eiro vēl nevienam nav samaksāti.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Starptautiskā mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Kovaļevskis aģentūrai LETA sacīja, ka neviena no Baltijas valstīm neietekmēja ne "IShowSpeed" uzvedību, ne saturu, ne viņa nākotnes nodomus.

Katras Baltijas valsts plānotais maksājums - 30 000 eiro - tika paredzēts tehniskajiem izdevumiem, tostarp pārvietošanās izmaksām, operatoriem un tehniskajam nodrošinājumam.

"Vai izteikums par nākotnes nodomu doties uz Krieviju ir iegansts atteikties no tehnisko izdevumu apmaksas, vērtēsim visas trīs Baltijas valstis kopīgi," akcentēja Kovaļevskis.

Vienlaikus LIAA nav nekādas ilgtermiņa vienošanās ar "IShowSpeed" par sadarbību - tā aprobežojās ar konkrēto Eiropas tūri, kurā tika iekļautas arī Baltijas valstis, un atbilda viņa darbības specifikai - dzīva satura straumēšanai savam lielajam sekotāju pulkam ar mērķi piesaistīt jauniešu auditoriju, kas ir straujāk augošais tūrisma segments.

"IShowSpeed" savos video minējis, ka plāno apmeklēt Krieviju. Tāpat viņš norādījis, ka vēlētos kļūt par pirmo straumētāju, kurš apmeklējis Ziemeļkoreju.

Jau ziņots, ka lielā "IShowSpeed" sekotāju skaita dēļ Baltijas valstis kopīgi vienojās "IShowSpeed" vizīti izmantot kā iespēju Baltijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai, solidāri sedzot izmaksas 30 000 eiro katra.

"IShowSpeed" jeb Darrena Džeisona Votkinsa "YouTube" kanālam ir vairāk nekā 42 miljoni abonentu.

Vizītes laikā Rīgā "IShowSpeed" raidīja divu stundu tiešraidi, kurā apmeklēja vietējos objektus, tostarp Āgenskalna tirgu, Uzvaras parku, Brīvības pieminekli un Doma laukumu. Viņa tiešraide vienlaikus piesaistīja vairāk nekā 120 000 skatītāju, un ieraksts "YouTube" platformā šobrīd ir sakrājis 7,2 miljonus skatījumu.

Otrdienas pirmajā pusē "IShowSpeed" apmeklēja Igauniju, kur tikās ar premjeru. Pēc vizītes Latvijā viņš devās uz Lietuvu.

Līdz 25. jūlijam tiek gaidīti Latvijas pieteikumi «Oskara» kino balvai (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 22 Jul 2025 07:41:00 +0300

Pieteiktās filmas pamatvaloda nevar būt angļu valoda un tai ir jāatbilst Filmu likuma 3. pantā noteiktajai definīcijai.

Latvija 2025. gadā jau astoņpadsmito reizi izvirzīs savu kandidāti ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” nominācijai kategorijā “Labākās starptautiskās filmas balva / Academy Award for Best International Feature Film”.

Atbilstoši ASV Kinoakadēmijas Starptautiskās filmas balvas nolikumam un NKC noteiktajai atlases kārtībai, uz nomināciju šajā kategorijā var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi ne agrāk kā 2024. gada 1. oktobrī un ne vēlāk kā 2025. gada 30. septembrī, un filmai jābūt pirmoreiz publiski izrādītai vismaz septiņas dienas pēc kārtas komerciālā kinoteātrī. Pieteiktās filmas pamatvaloda nevar būt angļu valoda un tai ir jāatbilst Filmu likuma 3. pantā noteiktajai Latvijas filmas definīcijai.

Latvijas producenti aicināti pieteikt filmas līdz š.g. 25. jūlijam, ziņo vietne nkc.gov.lv.

Pirmā Latvijas filma, kas tika izvirzīta šai Oskaru nominācijai, bija "Cilvēka bērns" (1991, Jānis Streičs), Oskaru sacensībā Latvija atgriezās ar filmu "Rīgas sargi" (izvirzīta 2008. gadā, režisors Aigars Grauba), un turpmāk ekspertu komisijas vērtējumā tikušas atlasītas filmas "Amaya" (2010, Māris Martinsons), "Seržanta Lapiņa atgriešanās" (2011, Gatis Šmits), "Golfa straume zem ledus kalna" (2012, Jevgeņijs Paškevičs), "Mammu, es tevi mīlu" (2013, Jānis Nords), "Akmeņi manās kabatās" (2014, Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma), "Modris" (2015, Juris Kursietis), "Ausma" (2016, Laila Pakalniņa), "Melānijas hronika" (2017, Viesturs Kairišs), Turpinājums (2018, Ivara Selecka dokumentālā filma), Tēvs Nakts (2019, Dāvis Sīmanis), Dvēseļu putenis (2019, Dzintars Dreibergs), "Bedre" (2020, Dace Pūce), "Janvāris" (2022, Viesturs Kairišs), "Mana brīvība" (2023, Ilze Kunga-Melgaile). 2024. gadā nominācijai tika izvirzīta Ginta Zilbaloža pinmetrāžas animācijas filma "Straume" un tā kļuva par pirmo Latvijas filmu, kas jebkad izpelnījusies ASV Kinoakadēmijas nomināciju.

Latviešu rokgrupa «‎SEVER» izdod jaunu emocionāli intensīvu singlu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 21 Jul 2025 10:48:00 +0300

"Esam redzējuši, kā salūzt pat visstiprākie cilvēki".

Latviešu post-hardcore/alternatīvā roka grupa SEVER laidusi klajā savu jaunāko singlu "Sober" - spēcīgu vēstījumu par depresiju, izolāciju un sāpēm, kuras bieži ir grūti izteikt vārdos.

Dziesmas lirika tieši ieskatās tajā tumsā, ko daudzi klusējot tur sevī iekšā - tā uzdod jautājumus, nevis piedāvā vienkāršas atbildes. "Sober" ir ļoti personiska, taču viegli uztverama dziesma par cīņu ar neredzamiem dēmoniem, par tuvāko cilvēku zaudēšanu un par izvēli palikt un turpināt dzīvot.

Videoklips papildina dziesmas noskaņu - vizuāli auksts, smags un patiess.

"Esam redzējuši, kā salūzt pat visstiprākie cilvēki," stāsta grupa. "Dažkārt vienīgais, ko vari darīt ir būt blakus un ieklausīties. Par to arī ir šī dziesma."

SEVER aizsākās Rīgā 2016.gadā, dažiem draugiem vienkārši satiekoties, lai kopā spēlētu un radītu mūziku. Kopš tā laika izdots pilnmetrāžas albums (This Should Have Been a Better Place, 2022), sasniegti vairāk nekā 10 miljoni straumējumu dažādās platformās, kā arī aizvadīti neskaitāmi koncerti un uzstāšanās festivālos visās Baltijas valstīs un Eiropā.

"Sober" ir grupas pirmais izdevums 2025.gadā un atgādinājums, kāpēc viņi joprojām turpina muzicēt - lai runātu par to, ko citi baidās pateikt skaļi.

Latviešu duets «Sinerģija» izdevis debijas albumu »Gaismā» (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 20 Jul 2025 11:13:00 +0300

Ievads "Atmosties" rada rīta glāstu sajūtu un atmodas pieredzi.

Čellistes, dziedātājas Madaras Fogelmanes un koklētājas Martes Līces duets "Sinerģija" laidis klajā debijas albumu "Gaismā". Tas ir divu gadu laikā radošā kopdarbā tapis dziļi personisks un intuitīvs sajūtu ceļojums - no klusuma līdz kulminācijai, no iekšējiem meklējumiem līdz dziļam, vispārējam mieram.

Albums veidots kā plašs dzīves atspoguļojums, stāsts par elementiem, dimensijām un pasaulēm, kas vieno. Tajā atainotas gan mierpilnas, gan vētrainas iekšējās ainavas, kas transformētas skaņdarbos un dziesmās. Katra kompozīcija ir kā solis ceļā uz gaismu - gan ārējo, gan, jo īpaši, iekšējo. Albumā dzirdamas arī instrumentālas skaņu ainavas, kas aizved klausītājus daudzdimensionālā piedzīvojumā.

Ievads "Atmosties" rada rīta glāstu sajūtu un atmodas pieredzi, viļņu šalkoņu, kas nomazgā un rada mieru, vokāli instrumentālā tēma "Apskāviens" ir kā maigs glāsts, kas rada māju, drošības vai pat sev mīļa cilvēka apskāviena sajūtu, skaņdarbs "Esmu" radīts kā elpas un mantru plūsma, kas aizved meditatīvā ceļojumā, bet dziesma "Būs miers" aicina ļauties un uzticēties savām sajūtām, rodot mieru.

Albumā tiek piedāvāta arī virzību uz intensīvākām pieredzēm un emocijām, kas vijas "Starp tumsu un gaismu" tēmā, kā arī dziesmā "Gaismu tumsā". "Vaļa dziesma" ir kā sauciens no okeāna dzīlēm un ļauj iztēlei uzburt citādāku pasauli, kas acīm nav saredzama. Spēcīgā dziesma "Vienā apziņā" sasaucas ar senču spēku un atgriež mātes zemes enerģijās, savukārt albuma noslēgums ir mīlestības un gaismas godināšanas svētki, kas atved atpakaļ mājās.

"Sākotnējā iecere bija radīt meditatīvu, plūstošu albumu, līdzīgi kā koncertmeditācijās, ko mēs sniedzam klātienes pasākumos," saka Madara Fogelmane. "Šie koncerti klausītājiem bieži kļuvuši par emocionāliem atklāsmes brīžiem - pieredzēti iekšēji pagrieziena punkti, rastas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Arī albums "Gaismā" piedāvā līdzīgu pieredzi, kur mūzika ved cauri noskaņu pārejām - no mierīgas ieelpas līdz emocionālai kulminācijai, un pēc tam - uz iekšēju atrisinājumu, sirdsmieru un gaismu."

"Nevēlamies arī noformulēt pārāk precīzu katras albuma kompozīcijas vēstījumu, lai klausītājs tajās sadzird tieši to, kas viņam tobrīd vajadzīgs, un lai šī mūzika kļūst par atspulgu, par gaismas punktu, kas izgaismo nepieciešamo," turpina Marte Līce.

Instrumentālajiem skaņdarbiem mūzikas autores ir Madara Fogelmane un Marte Līce, dziesmu un vārdu autore ir Madara Fogelmane. Dažas no dziesmām dzirdamas arī Madaras kā solomākslinieces albumā "Vienā apziņā", taču tām tapušas jaunas, meditatīvas aranžijas. Abas mūziķes pašas albumu arī ieskaņojušas un producējušas, sadarbojoties ar studijas producentu Jāni Narbutu no "White Wide Production". Albuma vāka noformējumā izmantota Sandras Strēles glezna "Gaismas koks", ko fotogrāfijā iemūžināja Māris Zemgalietis, bet attēlu vēl apstrādāja grafiskā dizainere Helēna Ozola.

Madara Fogelmane čella spēli apguva Amsterdamas Konservatorijā un Briseles Karaliskajā konservatorijā. 2018.gadā viņa ar savu dziesmu "Esamība" ieguva trešo vietu "Supernovā" un šis skaņdarbs turpina savu dzīvi gan kā "miera himna", gan kā laulību valsis. Pēcāk iznākuši vairāki Madaras singli un debijas soloalbums "Vienā apziņā", kas saņēmis "Zelta mikrofona" nomināciju kā "Labākais starpžanru vai instrumentālās mūzikas albums". Viņa strādā Saldus Mūzikas skolā par čella pasniedzēju, vada savu privātpraksi "Čella skola" pieaugušajiem un bērniem Rīgā, kā arī rada jaunus skaņdarbus un koncertē gan kā solomāksliniece, gan kā dueta "Sinerģija" un rokkamerorķestra "Sonntags Legion" dalībniece.

Marte Līce ir gan koklētāja, gan mūzikas terapeite, kura kopš mazotnes mācījās klavierspēli, taču vēlāk sāka apgūt arī etnogrāfiskās kokles spēlēšanas prasmes. Viņa vada muzikālas meditācijas, kurās tiek spēlēti dažādi sajūtu instrumenti - kokle, dziedošie trauki, gongi, zvani un vēl dažādi

perkusiju instrumenti. Marte ieguvusi maģistra grādu Rīgas Stradiņa universitātes "Mākslas terapijas" programmā un šobrīd strādā par mūzikas terapeiti rehabilitācijas centros.

Dueta "Sinerģija" debijas albums "Gaismā" noklausāms lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.

«‎Baltijas pērle»‎ ir elitārs kultūras notikums (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 19 Jul 2025 09:35:00 +0300

Festivāla seansi - tā ir iespēja noskatīties nozīmīgus kino vēstījumus pārpildītās zālēs.

Šogad pasaule atzīmē kino 130.gadadienu, un par godu šim notikumam Rīgā viesosies Tjerī Fremo, lai prezentētu filmu "Limjēri. Piedzīvojumi turpinās".

Vienīgais filmas seanss paredzēts 24.septembrī festivāla "Baltijas pērle" svinīgajā atklāšanā.

Kannu kinofestivāla direktors Tjerī Fremo aicina jūs apburošā ceļojumā pie mākslas pirmsākumiem - pie tā, ko šodien pazīstam kā kinomākslu!

Pirms 130 gadiem, 1895.gadā, uzņēmīgie entuziasti Limjēri radīja pasauli, kurā realitāte pārtop dzejā.

Šī jaunā pilnmetrāžas filma apvieno slavenus šedevrus un retas īsfilmas - kino dārgakmeņus, izceltus no arhīviem, rūpīgi restaurētus "skatus", kas atkal atdzīvojušies uz ekrāna.

Jautri, aizkustinoši, noslēpumaini un valdzinoši - šie kadri pirmo reizi tiks parādīti jaunā kontekstā, ieausti nevainojamā mākslas rašanās vēstures mežģīnē, kas drīz iekaros visu pasauli. Mēs kļūsim par lieciniekiem jauna brīnuma tapšanai - uz balta ekrāna audekla, izmantojot celuloīdu un gaismu, dzims elpu aizraujoša maģija.

Tā ir pagātnes elpa, sastingusi kustībā.

Piedzīvojums turpinās! Šis ir unikāls notikums, ko nedrīkst palaist garām.

Festivāls "Baltijas Pērle" notiks no 2025.gada 24.septembra līdz 3.oktobrim kinoteātrī "Splendid Palace".

Festivāla seansi - tā ir iespēja noskatīties nozīmīgus kino vēstījumus pārpildītās zālēs - intelektuālās elites, kino cienītāju un lietpratēju sabiedrībā.

Kinofestivāla programma ir piesātināta ar šī gada gaidītākajām filmām, labākajām kino pirmizrādēm un aizraujošiem stāstiem. Holivudas klasika un Eiropas kino pērles, provokācijas un atmaskojumi, politika un māksla, Kaligula un Mata Hari, Grēta Garbo un Deivids Linčs, Dalailama un Viljams Šekspīrs, arhitekts Rūdolfs Šindlers un dizainers Džanni Versače. Festivāla programmā iekļautas arī vairākas filmas, kas uzņemtas Rīgā un kurās ir filmējušies Rīgas teātru aktieri.

Režisore Anna Ansone filmē pilnmetrāžas spēlfilmu «Summer Blues»‎ (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 18 Jul 2025 10:18:00 +0300

Vizuālo valodu īpašu padara estētiski piesātinātais 16mm kinolentes attēls un emocionāli iedarbīgs stāsts.

Noslēdzies pirmais filmēšanas posms režisores Annas Ansones debijas spēlfilmai “Summer Blues” ar latvisko darba nosaukumu “Vasaras asara”. Filmu producē studija „White Picture”.

Spēlfilma "Summer Blues" ir mūsdienīgs un vizuāli izteiksmīgs darbs, kas stāsta par divu māsu atkalsatikšanos, viņu attiecībām, savstarpējo attālināšanos un ceļu atpakaļ vienai pie otras. Kad Ulla (Elīna Vaska-Botere) noslēdz savu mākslas rezidenci Rostokā, viņa negaidīti sastop sen neredzēto māsu Dārtu (Agnese Budovska), kura ir stāvoklī un kopā ar draugu Jonasu gatavojas pamest Vāciju, lai atgrieztos uz dzīvi Latvijā. Spriedze starp māsām un Jonasu saasinās Jāņu nakts svinībās – tieši dienu pirms aizbraukšanas. Ulla nonāk izvēles priekšā – pieņemt, ka māsu attiecības varbūt nav salāpāmas, vai tomēr pārkāpt pāri sev un doties kopīgā 24 stundu garā prāmja braucienā, kur vienīgā atkāpšanās iespēja ir jūra.

Filmas vizuālo valodu īpašu padara estētiski piesātinātais 16mm kinolentes attēls un emocionāli iedarbīgs stāsts ar traģikomiskiem elementiem. Filma runā par šodienai aktuālām tēmām – piederība, migrācija un personīgās attiecības. Filmas režisore Anna Ansone saka: "Filmas centrā ir divas jaunas sievietes, kuras balansē starp vajadzību pēc neatkarības un spēju veidot attiecības un paļauties uz citiem. Ar šo darbu gribu runāt par mūsu reģionam raksturīgo “stipro sieviešu” mentalitāti – par centieniem noturēt kontroli pār savu dzīvi un vienlaikus ļoti cilvēciski dziļo vajadzību pēc tuvības."

Galvenajās lomās - Elīna Vaska-Botere ("Es esmu šeit", 2016), Agnese Budovska ("Sarkanais mežs", 2018; "Pilsēta pie upes", 2020) un lietuviešu aktieris Paulius Markevicius ("Sausi slīkstot", 2024).

Filmas režisore Anna Ansone absolvējusi LKA Nacionālo Filmu skolu Rīgā un Mediju mākslas akadēmiju Ķelnē (Vācijā), viņas īsfilmas "Klusā daba" un "Can’t help myself" guvušas ievērojamu atzinību – tostarp balvas Oberhauzenes festivālā un Riga IFF, demonstrētas arī Roterdamas festivālā. Filmas operators ir Mārtiņš Jurevics (Lotus, 2024, u. c.), ar kuru kopā Anna strādājusi arī minētajās īsfilmās. Komandā ir arī jaunā un daudzsološā māksliniece Estere Betija Grāvere, grima māksliniece Santa Sandule, filmas producente ir Alise Ģelze (Mūžīgi jauni (2025), Cildenie (2024), Oļegs (2019) u. c.). Filmu līdzproducē Vācijas filmu studijas Filmfaust un Von Anfang Anders un Lietuvas studija Akis Bado (Toxic, 2024, u. c.).

Lai gan šī ir režisores debijas pilnmetrāžas filma, projektam izdevies piesaistīt finansējumu no Latvijas Nacionālā kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Lietuvas Kino centra un Rostokas reģionālā kino fonda MV Filmförderung. Filma ir Latvijas, Lietuvas un Vācijas kopražojums, filmēšana notiek visās trīs valstīs. Jūlija sākumā pabeigts Latvijas posms, līdz augusta beigām notiks filmēšana Lietuvā un Vācijā.

Rīt Nacionālajā mākslas muzejā atklās unikālu izstādi (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 18 Jul 2025 08:09:00 +0300

Krājuma komplektēšanā Vilhelms Neimanis koncentrējās uz Baltijas izcelsmes 19. un 20.gadsimta mākslinieku daiļrades.

No 2025.gada 19.jūlija līdz 9.novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. stāva zālēs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) būs skatāma izstāde par muzeja agrīno vēsturi "Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs 1905-1919", kas veidota kā veltījums 120.gadadienai kopš muzeja galvenās ēkas atvēršanas apmeklētājiem un stāsta par muzeja darbību pirmā direktora Vilhelma Neimaņa vadības laikā.

1905.gada 14.septembrī Esplanādes laukuma malā tika atklāts Rīgas pilsētas mākslas muzejs, tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, kas ir pirmā speciāli mākslas muzeja vajadzībām celtā būve Baltijā. Nākamajā dienā rakstot par šo notikumu, Rīgas laikraksta "Rigasche Rundschau" vārdā nenosauktais autors izteicis cerību, ka "jaunā staltā ēka būs īsts mūsu mākslas dzīves centrs ne tikai ārēji, bet arī iekšēji", bet gleznotājs Janis Rozentāls žurnālā "Vērotājs" vairākos turpinājumos publicētajā recenzijā par tikko atvērto muzeju un tā atklāšanai par godu organizēto Baltijas mākslinieku izstādi nodēvējis to par "jauno mākslas templi".

Muzeja ēkas autors ir arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (Wilhelm Neumann, 1849-1919), kurš kļuva par Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktoru, šos pienākumus pildot līdz 1919.gada sākumam, kad vadība tika uzticēta gleznotājam Vilhelmam Purvītim, un muzejā sākās nākamais attīstības posms. Lai gan sākotnēji muzejs nesa Rīgas pilsētas vārdu, tā pirmajam direktoram bija ambīcijas darboties daudz plašākā mērogā, un simboliski to iezīmēja arī mākslas darbu pasūtījumi - ainavistu Vilhelma Purvīša un Gerharda fon Rozena (Gerhard von Rosen) ēkas augšstāva vestibilam darinātās sešas monumentālās gleznas ar Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas pilsētu un lauku skatiem.

Rīgas pilsētas mākslas muzejs tika izveidots uz Pilsētas gleznu galerijas bāzes, kuras kolekcijā pamatā bija dažādu Rietumeiropas glezniecības skolu paraugi un ļoti maz vietējo autoru mākslas darbu. Tāpēc muzeja krājuma komplektēšanā Vilhelms Neimanis koncentrējās uz Baltijas izcelsmes 19.gadsimta un 20.gadsimta sākuma mākslinieku daiļrades atspoguļojumu, bet izstāžu politikā iekļāva gan iepriekšējo paaudžu mākslinieku un starptautiski darbojošos laikabiedru personālizstādes, gan nesen aizgājušo meistaru piemiņas skates, gan plašākas pētnieciska rakstura un atsevišķiem vēsturiskiem notikumiem veltītas izstādes, gan arī ārzemju sadarbības partneru piedāvātas grafikas darbu izlases.

Izstāde "Jaunais mākslas templis" piedāvā iepazīt tuvāk speciāli Rīgas pilsētas mākslas muzeja vajadzībām celto ēku, tā pirmo direktoru un darbiniekus, vairākas muzeja telpās notikušās izstādes un krājumam iegūto Latvijas un Igaunijas izcelsmes mākslinieku darbu izlasi, kas tolaik pastāvīgajā ekspozīcijā bija skatāma vienkopus, bet mūsdienās glabājas sešās dažādās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās. Izstādē iekļauti arī Vilhelma Neimaņa meti muzeja ēkai un tās interjeriem, vēsturiskas fotogrāfijas un dažādi citi materiāli no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Zinātnisko dokumentu centra un bibliotēkas krājuma.

Latviešu dziedātāja Būū izdod spilgtu dziesmu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 17 Jul 2025 07:56:00 +0300

Viņas tekstos dominē mīlestība pret dabu, emocionālā inteliģence, vienlīdzības ideju aktualizēšana un gan personīgo, gan kolektīvo traumu dziedināšana.

Viena no Latvijas mūzikas skatuves fascinējošākajām personībām, dziedātāja Būū, atgriežas pie saviem klausītājiem ar dziesmu "Wormwood (Get away from me)", kas iezīmē jaunu posmu mākslinieces radošajā karjerā, uzsākot dziesmu izdošanu angļu valodā. Iedvesmojoties no dabas maģijas, dziesma "Wormwood (Get away from me)" runā par spēju atlaist visu lieko un spert soli tuvāk savai patiesajai, neskartajai būtībai.

""Wormwood (Get away from me)" ir dziesma par maģiju, un par sevis un savas telpas attīrīšanu gan fiziskā, gan iekšējā nozīmē. Tās iedvesmas avots ir vērmeles augs, ko iepazinu pavisam citā gaismā kā spēcīgu dabas sabiedroto, ar kuru strādājot, esmu piedzīvojusi dziļus iekšējus procesus. Šī pieredze man palīdzējusi ieraudzīt un atlaist ierobežojošas domas, ieradumus un emocijas, kas kavē izaugsmi. Es zinu, ka tēma par maģiskiem augiem nav visiem saprotama vai pieņemama, bet viena no būtiskākajām atziņām, ko esmu guvusi, ir spēja palaist vaļā kontroli un vēlmi izpatikt citu gaidām. Es ceru un novēlu, ka, ieklausoties dziesmas tekstā un savās sajūtās pēc tās noklausīšanās, katrs varēs rast kaut nelielu refleksiju par to, ko būtu vērts palaist vaļā no savas dzīves, lai pietuvotos savam augstākajam potenciālam," Būū stāsta. Dziesmas autore un mūzikas producente ir Ilze Fārte, Mix un mastering veicis Armands Varslavāns.

Dziesma "Wormwood (Get away from me)" tapusi šogad, Būū pārziemojot Austrālijā un Bali, kur saules enerģija, jaunās pieredzes un iedvesma piešķīra radošajam darbam jaunu elpu. Viņa apzināti izvēlējās šo vidi kā fonu jaunas mūzikas radīšanai, ceļojot ar nelielu, mobilu ierakstu studiju, kas ļāva nepārtraukti strādāt arī prombūtnē. Šis periods ienesa procesā jaunu kvalitāti, un tuvākajos mēnešos Būū sola dalīties ar vēl vairāk jauna materiāla.

""Wormwood (Get away from me)" ir mans otrais singls angļu valodā. Cilvēki man bieži jautā, kāpēc esmu sākusi sevi muzikāli izpaust šādā veidā, un, godīgi sakot, man nav vienas konkrētas atbildes. Es vienkārši ļaujos tam, kas man šobrīd šķiet patiess un dzīvs. Šobrīd angļu valoda dod man vairāk brīvības eksperimentēt ar skaņu un sajūtām, un es ļauju sev to izmantot," Būū turpina.

Būū aicina savus klausītājus uz tikšanos solo koncertā Liepājā, Pegaza Pagalmā 19.jūlijā, kā arī vasaras koncertos visā Latvijā.

Būū ir dziedātāja, producente, dziesmu un vārdu autore, kā arī satura radītāja, kura savā mūzikā apvieno dažādus žanrus, tostarp afro beats, repu, popu un R'n'B. Viņas tekstos dominē mīlestība pret dabu, emocionālā inteliģence, vienlīdzības ideju aktualizēšana un gan personīgo, gan kolektīvo traumu dziedināšana. Plašākai auditorijai Būū sevi spilgti pieteica ar singliem "Siekala", "Sāku no sākuma" un "Kur ir mana cilts", kā arī ar debijas albumu Albūūms (2021), kas saņēma vairākus Latvijas mūzikas industrijas apbalvojumus. Kopš tā laika viņa izdevusi divus studijas albumus, aktīvi koncertējusi visā Latvijā un sadarbojusies ar tādiem skatuves māksliniekiem kā Instrumenti, Aminata un Prāta Vētra.

Kuldīgā notiks grandiozs mūzikas festivāls (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 16 Jul 2025 13:02:00 +0300

Centrālais uzstādījums ir parādīt klavieru skanējuma daudzveidību un mūsdienu spēlēšanas tehnikas.

13.septembrī Kuldīgā jau ceturto reizi norisināsies klaviermūzikas festivāls Kuldīga Piano. Festivāla centrālais uzstādījums ir parādīt klavieru skanējuma daudzveidību un mūsdienu spēlēšanas tehnikas. Ar piesātinātu pilnas dienas programmu festivāla viesus priecēs gan latviešu, gan ārvalstu pianisti.

Šīgada programmu ar bezmaksas koncertu pilsētas pils dārzā atklās poļu pianists Romans Vrobļevskis. Viņš komponē mūziku savam solo izpildījumam, arī trio sastāvam, kā arī mūziku kinofilmām. Romans uzstājies dažādos festivālos Eiropā un Āzijā. Mūzikas kritiķi par Romana mūziku ir izteikušies: "Ja jums patīk tādi dižgari kā Debisī, Einaudi un Frāms, jūs viņa mūzikas materiālā pamanīsiet impresionistisku melodiju pieskaņu ar skaidrību, vīziju un mērķtiecību."

Unikālā formātā koncertā-brančā restorānā Bangerts uzstāsies daudzpusīgā un talantīgā pianiste Agnese Egliņa ar programmu "Pastkartes no Kurzemes". Trīskārtējā Lielās mūzikas balvas laureāte īpaši festivālam ir sagatavojusi latviešu klaviermūzikas izlasi ar komponistu kurzemnieku radītu mūziku. Galdiņu rezervācija iespējama restorānā "Bangerts".

Dienas turpinājumā Kuldīgas Svētās Annas banzīcā savu personisko muzikālo stāstu klausītājiem nodos Aija Alsiņa. Koncertā skanēs mākslinieces instrumentālie skaņdarbi klavierēm, kas aizkustinājuši daudzu klausītāju sirdis visā pasaulē. Aijas mūzika ir izteikta sajūtu mūzika. Viņa ieguvusi maģistra grādu komponēšanā filmām un medijiem Lielbritānijā, un platformā Spotify vien viņas mūzika klausīta 10 miljonus reižu. Koncerta apmeklējums ir bez maksas.

Festivāla noslēgumā Kaļķu ielas koncertzālē ar topošā otrā studijas albuma skaņdarbu pirmatskaņojumiem festivāla Kuldīga Piano ieceres autors un radošais direktors - Dainis Tenis. Pirmo reizi festivāla vēsturē ciemosies arī leģendārais igauņu pianists Reins Rannaps, kura mūziku zina katrs igaunis. Rannaps ir visvairāk atskaņotais komponists Igaunijā: viņa skaņdarbus dzied visu paaudžu dziedātāji, kā arī kori, tostarp lielajos Igaunijas Vispārīgajos Dziesmu svētkos. Rannaps ir uzstājies visā pasaulē. Viņa mūzika ir ierakstīta desmitiem vinila platēs un kompaktdiskos. Kā komponists un mākslinieks viņš ir attēlots vairākās dokumentālajās filmās. Biļetes pieejamas visās "Biļešu paradīze" tirdzniecības vietās.

Festivāla ietvaros notiks arī pop-up mūzikas un mākslas norises visā Kuldīgā. Projekts tiek īstenots ar Kuldīgas novada pašvaldības, Polijas vēstniecības Latvijā, Igaunijas vēstniecības Latvijā un Kurzemes plānošanas reģiona īstenoto "Kurzemes kultūras programma 2025" mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" atbalstu.

Interneta personības "IShowSpeed" ierašanās Latvijā izmaksājusi 30 000 eiro

vs.lv — Wed, 16 Jul 2025 12:50:00 +0300

Interneta personības "IShowSpeed" ierašanās Latvijā izmaksājusi 30 000 eiro, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Šī vizīte bija daļa no viņa Eiropas tūres, kad vienas dienas laikā viņš apmeklēja visas trīs Baltijas valstis.

Lielā "IShowSpeed" sekotāju skaita dēļ Baltijas valstis kopīgi vienojās "IShowSpeed" vizīti izmantot kā iespēju Baltijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai, solidāri sedzot izmaksas 30 000 eiro katra.

"IShowSpeed" jeb Darrena Džeisona Votkinsa "YouTube" kanālam ir vairāk nekā 42 miljoni abonentu.

LIAA direktore Ieva Jāgere norāda, ka, tā kā iepriekš citās valstīs viņa vizītes piesaistījušas plašus fanu pūļus, LIAA laikus koordinēja informācijas apmaiņu ar atbildīgajiem dienestiem, lai samazinātu nekārtību riskus.

Otrdienas pirmajā pusē "IShowSpeed" apmeklēja Igauniju, kur tikās ar premjeru. Pēc vizītes Latvijā viņš devās uz Lietuvu.

Džuli un Navaļnija atraitne nosoda Gergijeva dalību koncertā Itālijā

vs.lv — Tue, 15 Jul 2025 21:32:00 +0300

Itālijas kultūras ministrs Alesandro Džuli un Krievijas cietumā mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija Navaļnaja otrdien nosodījuši uzaicinājumu diriģentam Valērijam Gergijevam uzstāties koncertā netālu no Neapoles.

Gergijevs, kurš ir Krievijas diktatora Vladimira Putina draugs, Rietumos kritizēts par atteikšanos nosodīt Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Kopš 2023.gada decembra viņš vada Maskavas Lielo teātri.

Viņš uzaicināts diriģēt simfonisko koncertu 27.jūlijā Kazertas pilī, Itālijas dienvidos netālu no Neapoles.

Navaļnija savulaik dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds aicinājis koncertu atcelt, un Jūlija Navaļnaja itāļu laikrakstā "La Repubblica" pauda viedokli, ka "jebkurš mēģinājums pievērt acis uz to, kas ir Valērijs Gergijevs, kad viņš nediriģē, un izlikties, ka tas ir tikai kultūras pasākums bez politiskas dimensijas, (..) ir tīra liekulība".

Arī Itālijas kultūras ministrs šodien nāca klajā ar paziņojumu, kurā brīdināja, ka šis koncerts riskē nosūtīt nepareizu vēstījumu un Krievija var to izmantot savai propagandai. Viņš norādīja, ka koncertu finansē Kampānijas reģions.

Kampānijas reģiona līderis Vinčenco De Luka no centriski kreisās Demokrātiskās partijas aizstāvēja koncertu, sakot, ka "kultūra ir līdzeklis, lai uzturētu atvērtu dialogu". Tikmēr citi Demokrātiskās partijas locekļi aicinājuši atcelt koncertu.

Navaļnaja raksturoja Kazertas pilī paredzēto pasākumu kā izmēģinājumu Putina tēla uzlabošanai Rietumos un norādīja, ka Krievijas varasiestādes atzinīgi novērtējušas to. "Piedodiet, bet, ja Kremlis ir apmierināts ar jums 2025.gadā, tad jūs noteikti kaut ko darāt nepareizi," viņa piebilda.

"IShowSpeed" ierašanās Latvijā piesaistījusi vairākus tūkstošus fanu

vs.lv — Tue, 15 Jul 2025 17:38:00 +0300

Interneta personības "IShowSpeed" ierašanās Latvijā, Rīgā, otrdien vairākās pulcēšanās vietās piesaistījusi vairākus tūkstošus fanu, galvenokārt gados jaunus.

Populārais strīmeris un "Youtube" satura veidotājs viesojās "Āgenskalna tirgū", Uzvaras parkā, pie Brīvības pieminekļa, kā arī pie Latvijas Radio ēkas Doma laukumā.

Interneta personību Rīgas lidostā sagaidīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kā arī Rīgas domes deputāts Mairis Briedis (S), liecina interneta personības "Youtube" kontā raidītā informācija. Pēc tam "IShowSpeed" viesojās Āgenskalna tirgū, kur nogaršoja dažādus Latvijas ēdienus.

Pēc tam Uzvaras parkā interneta satura veidotājs ieradās policijas pavadībā, un izkāpjot no automašīnas, viņu nekavējoties aplenca vairāki desmiti fanu.

"IShowSpeed" Uzvaras parkā cepa maizi un iestādīja koku.

Strīmeris pēc Uzvaras parka apmeklēšanas devās uz Brīvības pieminekli, kur viņu sagaidīja pāris tūkstoši fanu, kā arī Latvijas Basketbola savienības prezidents un bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. "IShowSpeed" uzkāpa arī uz Brīvības pieminekļa platformas, par ko atsevišķi iedzīvotāji pauda sašutumu sociālajos tīklos.

Bija arī iedzīvotāji, kas pauda negatīvu nostāju, rādot rupjus žestus, kā arī iemetot blogerim pa galvu ar banānu.

Pēc Brīvības pieminekļa apmeklēšanas interneta personība apmeklēja Latvijas Radio ēku, kur iznāca uz balkona kopā ar mūzikas grupas "Olas" pārstāvjiem. Viņu sagaidīja pāris tūkstoši fanu, kā arī par kārtību rūpējās aptuveni desmit policijas ekipāžas.

Publika Doma laukumā skandēja arī dažādus saukļus, tostarp "Latvija" un "IShowSpeed". Radio ēkā "IShowSpeed" tikās arī ar Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu (P).

Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA) aģentūru LETA informēja, ka Eiropas tūrē interneta personība "IShowSpeed" Latvijā otrdien uzturēsies tikai dažas stundas.

LIAA norāda, ka tā ir vērtīga iespēja popularizēt Latviju kā atvērtu, dinamisku un interesantu valsti plašai starptautiskai auditorijai. Ņemot vērā šī influencera ietekmi un potenciālu, LIAA identificēja viņa vizīti Latvijā kā būtisku iespēju valsts starptautiskajai atpazīstamībai.

Vienlaikus LIAA uzsver, ka "IShowSpeed" satura veidošana ir neatkarīga un nav pakļauta LIAA ietekmei.

Otrdienas pirmajā pusē "IShowSpeed" apmeklēja Igauniju, kur tikās ar premjeru. Pēc vizītes Latvijā viņš dosies uz Lietuvu.

Skolēnu dziesmu un deju svētki aizvadīti veiksmīgi, pārliecināti rīkotāji

vs.lv — Mon, 14 Jul 2025 15:33:00 +0300

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki aizvadīti veiksmīgi, vērtē rīkotāji, izceļot sadarbību starp iesaistītajām pusēm.

Svētku norises nodrošināšanā tika iesaistīti vairāki dienesti, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts un pašvaldības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Viņu vērtējumā, svētki aizvadīti bez būtiskiem starpgadījumiem.

Svētku operatīvās vadības grupas vadītājs Artis Velšs uzskata, ka droši aizvadīt svētkus palīdzējusi operatīvās grupas esamība, kas ļāva veikt izvērtējumu no dažādiem skatupunktiem, tostarp pieņemt lēmumu par deju lielkoncerta "Es atvēru Laimas dārzu" priekšlaicīgu pārtraukšanu Daugavas stadionā. Iepriekšējos svētkos iesaistītie dienesti "darīja katrs kaut ko savu", turpretim šogad tie varējuši operatīvi apmainīties ar informāciju lēmumu pieņemšanai.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka koncerta pārtraukšana bija "izsvērts un koleģiāls lēmums", kas pieņemts, ņemot vērā vairākus apstākļus - problēmas ar apskaņošanas sistēmu, nelabvēlīgos laikapstākļus, laukuma kvalitāti un paaugstināto traumu risku dejotājiem, kuri varētu paslīdēt.

Pašlaik vēl nav zināms, kāda tieši tehniska traucējuma dēļ apskaņošanas sistēma pārtrauca darboties. Sagaidāms, ka tehniskie producenti savu redzējumu operatīvās vadības grupai iesniegs šonedēļ.

Tāpat viņš atzinīgi novērtēja dalībnieku sagatavotību svētkiem. "Tik sagatavotus, atbildīgus, organizētus, motivētus dalībniekus mēs nebijām gaidījuši. Bijām gatavojušies uz kaut ko neprātīgāku," sacīja Velšs, izsakot pateicību iesaistītajiem, tostarp kolektīvu vadītājiem un vecākiem.

Līdztekus viņš aicināja nākamajos svētkos lielāku uzmanību pievērst dalībnieku slodzes un svētku programmas līdzsvarošanai. Daļai dalībnieku noslēguma koncerts bijis kā kulminācija ne tikai mākslinieciskā, bet arī fiziskā ziņā - viņi jutās emocionāli un fiziski izsmelti, jo "baterijas bija beigušās". Šajos svētkos iezīmējās tā dēvētās "gulēšanas teltis", kurās dalībnieki vienkārši gulējuši un atpūtušies.

No plašākiem komentāriem par citām mācībām svētku rīkošanā Velšs atturējās, norādot, ka dienesti turpina izvērtēt svētku norisi un apkopot statistiku. Secinājumi tiks apkopoti operatīvās vadības grupas ziņojumā, kam būs ierobežotas pieejamības statuss.

Situācija ar segumu Daugavas stadionā tiks iekļauta svētku rīkotāju izvērtējumā. Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva norādīja, ka stadiona segums jau iepriekš ticis izmantots deju lielkoncertos, vienlaikus uzsverot, ka tā nomaiņa var prasīt būtiskus finansiālus ieguldījumus.

Kā vienu no riska faktoriem viņa minēja seguma plākšņu izkustēšanos saules ietekmē, par ko kolektīvu vadītāji tika operatīvi brīdināti. Sarežģījumus radīja arī seguma slīdenamība, īpaši dejotājiem, kuri uzstājās pastalās. Arī par šo risku vadītāji tika laikus informēti un aicināti izvēlēties piemērotākus apavus.

Vērtējot svētku kopējo norisi, Vasiļjeva aicināja rīdziniekus uz lielāku sadarbību jautājumos par transportlīdzekļu novietošanu. Viņa norādīja, ka tika izteikts "ļoti daudz aicinājumu" ievērot stāvēšanas aizliegumus. Liels darbs šajā jautājuma bija satiksmes vadības grupai, kas izplatīja paziņojumus ar aicinājumu nenovietot automašīnas noteiktās vietās, īpaši pie skolām, kur apstājās lielie autobusi, paredzēti dalībnieku izvadāšanai.

No 5. līdz 13.jūlijam vairāk nekā 15 vietās Rīgā notika vairāk nekā 30 pasākumi, kurus apmeklējuši ap 300 000 skatītāju. Uz maksas pasākumiem pārdotas kopumā 103 038 biļetes, liecina rīkotāju aplēses.

Šajos svētkos piedalījās ap 38 000 dalībniekiem, no kuriem 33 946 ir bērni. Vairums bērnu svētkos piedalījās pirmo reizi.

Vairāk nekā trešdaļa dalībnieku jeb 13 782 jaunieši bija vismaz 14 gadus veci, līdz ar to šie Skolēnu dziesmu un deju svētki daļai varēja būt pēdējie. Svētku rīkotāji cer, ka daudzi no viņiem piedalīsies Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos 2030.gadā.

Visplašāk pārstāvēta bija tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dzied 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalījās arī mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopas, teātra un vizuālās mākslas pārstāvji, mazie mūzikas kolektīvi, koklētāji un akordeonisti, tostarp dalībnieki no diasporas.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sauklis bija "Nāc gavilēt!", kas pirmo reizi izmantots 2005.gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Savukārt svētku zīme veidota no posmiem jeb dzīpariem, simbolizējot katra dalībnieka spēku, talantus, darbus un personības. Zīmē izmantoti arī tautastērpu raksti.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.

Ar koncertu Mežaparkā noslēgušies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

vs.lv — Sun, 13 Jul 2025 22:53:00 +0300

Ar noslēguma koncertu "Te-aust" un sadziedāšanos Mežaparkā svētdien noslēgušies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Koncerta pamatu veidoja dažādu paaudžu komponisti, kuri saviem skaņdarbiem izvēlējušies gan ievērojamu dzejnieku rindas, gan latviešu tautasdziesmu virknējumus. Līdzās labi zināmiem skaņdarbiem programmā bija iekļauti arī dažādu mūzikas žanru un stilu jaundarbi.

Līdz ar koriem koncertā piedalījās deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras kopas, solisti un instrumentālā grupa.
Svētku koncertā piedalījās Goda virsdiriģenti Arvīds Platpers, Jānis Erenštreits un Jēkabs Ozoliņš un virsdiriģenti Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Jurģis Cābulis, Līga Celma-Kursiete, Gints Ceplenieks, Eduards Grāvītis, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Rudīte Tālberga, Jevgeņijs Ustinskovs, Romāns Vanags un Edgars Vītols.

Koncerta režisors ir Juris Jonelis.

Jau vēstīts, ka šajos svētkos piedalās 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni. Visplašāk pārstāvēta tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dzied 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalās arī mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopas, teātra un vizuālās mākslas pārstāvji, mazie mūzikas kolektīvi, koklētāji un akordeonisti, tostarp dalībnieki no diasporas.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sauklis ir "Nāc gavilēt!", kas pirmo reizi izmantots 2005.gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Savukārt svētku zīme veidota no posmiem jeb dzīpariem, simbolizējot katra dalībnieka spēku, talantus, darbus un personības. Zīmē izmantoti arī tautastērpu raksti.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.

Mirusi čelliste Sudraba

vs.lv — Sun, 13 Jul 2025 22:00:00 +0300

Svētdien mirusi čelliste Marta Sudraba, liecina tulkotājas Silvijas Brices publicētā informācija portālā "Facebook".

Sudraba dzimusi 1975.gada 27.martā, mirusi 2025.gada 13.jūlijā Vīnē, Austrijā.

1993.gadā Sudraba pabeigusi Emīla Dārziņa Rīgas mūzikas vidusskolu, 1997.gadā absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas Eleonoras Testeļecas čella klasi. No 1997. līdz 1998.gadam mācījusies Londonā. 2000.gadā ieguvusi maģistra grādu Bāzeles Mūzikas akadēmijā.

1997.gadā Sudraba sākusi spēlēt čellu kamerorķestrī "Kremerata Baltica", bija čellu grupas koncertmeistare.

1998.gadā kļuvusi par Gidona Krēmera trio dalībnieci. 2

007.gadā izdevusi soloalbumu "Ex Animo" ("No dvēseles"). Koncertējusi ar dažādiem orķestriem gan Latvijā, gan ārzemēs. Vīnē darbojas Vīnes Filharmonijā.

Ilzes Raudiņas fantastiskās pasaules apskatāmas Liepājas muzejā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 13 Jul 2025 12:26:00 +0300

"Esmu sajutusi savu spēju un nepieciešamību relaksēti noraudzīties uz daudzām cilvēciskām parādībām".

Liepājas muzeja anfilādē tika atklāta mākslinieces Ilzes Raudiņas gleznu izstāde "APCERE". Izstāde "APCERE" aptver mākslinieces 25 gadu aktīvas mākslinieciskās darbības posmu, kopš Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 2000.gadā līdz mūsdienām.

Izstādes nosaukums "APCERE" raksturo Ilzes Raudiņas filozofiskās attieksmes un mākslinieciskās valodas mijiedarbību radošajā procesā. Gleznošana Ilzei Raudiņai ir kā apcere, dziļas pārdomas, garīgās darbības norise, lai iedziļinātos sevī un apgūtu savu iekšējo līdzsvara pasauli.

Katras gleznas emocionāli piesātinātais saturs ir apcere par tās aktualitāti. Māksliniece katru gleznu veido kā atsevišķu, konkrētam emocionālam stāstam nofiksētu metaforisku zīmju vai alegoriju simbolismu, nevēloties gleznas pakļaut vienotam, iepriekš izdomātam izstādes konceptam, godīgi ļaujoties dzīves "piespēlētam" motīvam.

Ilzes Raudiņas gleznās ainava bieži kalpo kā jūtīgi reflektējošs, apcerīgs fons psiholoģiskai tēlu pasaulei, kas skaļi manifestē autores personiskos pārdzīvojumus.

Kā izstādes atklāšanā atzina Ilze Raudiņa, katru gleznu papildina arī personīgs un emocionāls stāsts par to, ko māksliniece tajā ir iegleznojusi. Ieskatam - 2025.gada darbā "Apcere", kurā pūce dūmo cigareti, anotācijā māksliniece raksta: "Brieduma gados, dzīves pieredzes, sevis izziņas un padarīto darbu apjoma dēļ esmu sajutusi savu spēju un nepieciešamību relaksēti noraudzīties uz daudzām cilvēciskām parādībām, izpausmēm man notiekošām apkārt, noskatīties no malas ar atsvešinātu, pašpietiekamu vērojumu, kā ar pūces aso redzi izšķirt tumsā - kas ir kas un prognozēt notikumu gaitu.

Arvien vairāk mani garlaiko ikdienišķas sarunas un "ņemšanās" par pašsaprotamām lietām, tā vietā es labāk nododos apcerei un gleznošanai. Šī izšķirtspēja reizēm rada vientulīgas sajūtas un vēlmi nošķirties, bet kopumā tā ir kā balva, ko nemainītu ne pret ko, jo tā atbrīvo mani manā "dobumā"."

Izstāde "APCERE" Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 aplūkojama līdz 2025.gada 31.augustam.

Rīgas Tallinas ielā notiks krāšņs festivāls (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 11 Jul 2025 07:11:00 +0300

Programmu papildinās kāds slepens mākslinieks.

Augusta otrajā pusē Tallinas ielas kvartālu jau tradicionāli pieskandinās vasaras noslēguma galvenais pasākums - urbānais festivāls "Ezīšfests 2025" - ar dziesmām, dejām un dažādām aktivitātēm radošā un izklaidējošā gaisotnē līdz pat saullēktam. Uz vairākām festivāla skatuvēm redzēsim nerimstošo enerģijas bumbu Gacho, harizmātisko Legzdinu, pašironijas pilno "Dēku", hip hop apvienību "Prospekti", jau gandrīz par festivāla talismanu kļuvušo Žoržu Siksnu, leģendāros "Pienvedēja Piedzīvojumus" un daudzus citus.

22.augustā kroni vasarai, kā jau ierasts, uzliks "Ezīšfests", kura ietvaros uz sešām dažādām festivāla skatuvēm kāps tādas mūzikas leģendas kā ŽORŽS SIKSNA un Latvijas pagrīdes pankroka pamatlicēji PND, kā arī pasaules ārēs atzinību guvusī LEGZDINA. Hip-hop scēnu rībinās pats hip hop smagsvars ar elektroniskās mūzikas un pankroka piesitienu - reperis GACHO, vienmēr kustībā esošā apvienība "PROSPEKTI" un karstākie freestyle šovmeņi "BRĪVRUNU PROJEKTS", reperis un producents ELFS, jaunās vēsmas DAAGUCHII un VIZULIS!, kā arī svaigākā elpa Latvijas dāmu hip-hop spēlē "REVOLŪCIJA".

Programmu papildinās arī smagā melodiskā roka grupa "BEZVĒJŠ", kantrī pārstāvji, kuri šo mūzikas stilu ir pacēluši jaunās popularitātes virsotnēs - "DĒKA", pasaulīgo vēsmu nesēji mūzikā "IDILLE", murgroka dārdinātāji "KRĀSA", skaņas eksperimentētājs "VAAKS/VAKUUMS", zaļumbaļļu profesionāļi "BITĪT’ MATOS", pasaules slavenākais Sportpunk orķestris "RĪTA STIENIS" un kāds slepens mākslinieks, kura vārdu nu jau tradicionāli ik gadu paziņojam tuvāk festivāla datumam.

Deju grīdas un ritma pavēlnieku vidū redzēsim DJ MIAMI, DJ RICHY RICH, DJ M&M, DJ MIKUS ALEX, VEIDERS un DJ DENIS. Tuvojoties festivālam, tiks izziņoti vēl daudzi citi mākslinieki, performances un aktivitātes dažādām gaumēm.

Ar deju lielkoncertu Skolēnu dziesmu un deju svētki virzās uz kulmināciju

vs.lv — Fri, 11 Jul 2025 06:45:00 +0300

Turpinoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, šovakar plkst.11 Daugavas stadionā notiks deju lielkoncerta "Es atvēru Laimas dārzu" ģenerālmēģinājums, bet plkst.18 notiks koncerts.

Deju lielkoncertā piedalīsies vairāk nekā 17 000 dejotāju no 808 kolektīviem. Lielkoncerta programmā iekļautas 23 dejas, kuras veidojuši 20 dažādu paaudžu horeogrāfi.

Vēl vairāki pasākumi šodien gaidāmi Vērmanes dārzā. Plkst.14 notiks diasporas un ārvalstu viesu kolektīvu koncerts, bet plkst.16 - speciālās izglītības iestāžu skolēnu koncerts "Mēs esam jūs" un kokļu mūzikas koncerts "Kokles Vērmanes dārzā".

Plkst.19 notiks profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu radošais pasākums "Radi, rādi, raidi! 2025", bet plkst.20.40 izskanēs profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu vokāli instrumentālo ansambļu koncerts.

Dailes teātrī plkst.18 izskanēs akordeona mūzikas koncerts "Skan akordeons".

Svētku pasākumi norisināsies līdz 13.jūlijam. Svētkos šogad piedalās 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni.

Visplašāk pārstāvēta ir tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dziedās 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalīsies arī citu jomu kolektīvi.

Režisors Zilbalodis saņems Francijas Ordeni mākslā un literatūrā

vs.lv — Thu, 10 Jul 2025 19:58:00 +0300

Francijas vēstnieks Latvijā Manuels Lafons Rapnuijs pirmdien, 14.jūlijā, Rīgā pasniegs Francijas Ordeni mākslā un literatūrā režisoram un animatoram Gintam Zilbalodim, ieceļot viņu par ordeņa kavalieri, informēja Francijas vēstniecības Latvijā.

Ar apbalvojumu tiks godināts "oriģināls un vizionārs darbs, kas atstājis iespaidu tālu aiz Latvijas robežām", teikts vēstniecības paziņojumā.

Režisora pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu "Projām", kas bija pilnībā viņa veikums, slavēja starptautiskie kritiķi, un tā saņēma balvu Ansī festivālā Francijā. Viņa otrā filma "Straume", kas ir Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojums, starptautiskās atzinības sākumu piedzīvoja Francijā.

Filma demonstrēta Kannu kinofestivāla programmā, pēc tam tā ieguvusi četras balvas Ansī festivālā un Oskaru kategorijā Labākā pilnmetrāžas animācijas filma, tādējādi apliecinot savu uzlecošās zvaigznes statusu Eiropas animācijas kino jomā.

Ar šo apbalvojumu Francija apliecina cieņu brīvai un drosmīgai radošajai personībai, kura no jauna definē animācijas žanru pretēji dominējošiem formātiem un kuras darbs stiprina kultūras saites starp Franciju un Latviju, pauž vēstniecība.

Ordenis mākslā un literatūrā ir Francijas goda apbalvojums, kuru 1957.gadā iedibināja Kultūras ministrija. Ordenis tiek pasniegts personībām, kuru radošie darbi ir devuši īpašu pienesumu mākslas un literatūras jomā vai kuras ir veicinājušas mākslas un literatūras prestižu Francijā un pasaulē.

Ar koncertiem turpinās Skolēnu dziesmu un deju svētki

vs.lv — Thu, 10 Jul 2025 08:31:00 +0300

Ar pūtēju orķestru koncertu "Tā radās skaņa..." Rīgā šodien turpinās XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsala" šodien plkst.12 notiks pūtēju orķestra koncerta ģenerālmēģinājums, bet plkst.18 notiks koncerts.

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā plkst.13 notiks kokļu mūzikas koncerts "Saules krustcelēs".

Vērmanes dārzā plkst.16 notiks instrumentālo kolektīvu tautas mūzikas un akustiski vokāli instrumentālo ansambļu koncerts "No baroka līdz rokam". Savukārt plkst.19 notiks popgrupu koncerts "No baroka līdz rokam". Tāpat visas dienas garumā būs skatāmas skolēnu teātru izrādes.

Laukumā pie Brīvības pieminekļa plkst.16 izskanēs folkloras kopu programma "Dindaru, dandaru, radu rotaļu rakstus". Savukārt VEF Kultūras pilī notiks tērpu parāde "Starojums".

Svētku pasākumi norisināsies līdz 13.jūlijam. Svētkos šogad piedalās 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni.

Visplašāk pārstāvēta ir tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dziedās 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalīsies arī citu jomu kolektīvi.

Jauna pašmāju dziedātāja ADRIA izdod singlu (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 11:04:00 +0300

"Šī ir tikai sākuma stacija - jau šobrīd esam procesā ar nākamajām dziesmām".

"Ar lielu prieku un saviļņojumu vēlos dalīties ar Jums savā pirmajā singlā "Kad tevis nav blakus". Šī ir īpaša dziesma manā dzīvē, jo tā iezīmē manas atgriešanās ceļu pie mūzikas pēc gandrīz četru gadu pārtraukuma.

Šī ir tikai sākuma stacija - jau šobrīd esam procesā ar nākamajām dziesmām, un nākotnes plāni ir lieli. Esmu pārliecināta, "Kad tevis nav blakus" atradīs ceļu arī līdz jūsu sirdīm", - saka ADRIA.

"Negaidot satiku Adriu pēc kāda ilgāka laika. Ļoti ātri atnāca ideja par sadarbību un dziesmas izveidi. Ar viņu ir viegli sadarboties. Enerģija, kas Adriā strāvo, liek saņemties un izdarīt vairāk, nekā sākumā liekas, ka varu. Tā saka dziesmas mūzikas autors un producents Dāvis Lāpāns.

Savukārt, skaņdarba "Kad Tevis nav blakus" teksta autors Gatis Irbītis izsakās: "Lai arī cik tālu viens no otra mēs atrastos, dažu reizi atliek tikai pievērt acis, lai atkal pabūtu kopā. Nav jāmēro kilometri, lai justu kopības siltumu. Apsēdies klusumā, paklausies tajā un varbūt klusumā dzirdēsi kādus čukstus."

Mūzika - Dāvis Lāpāns, teksts - Gatis Irbītis. Vokāls - Adrija Žagare. Tautiņinstrumenti - Dāvis Lāpāns. Ģitāra - Artūrs Jauntēvs/Reinis Briģis. Producents - Dāvis Lāpāns. Skaņas apstrāde - Reinis Briģis. Singls ierakstīts Dāvja Lāpāna ierakstu studijā.

Ar folkloras kopu koncertiem turpinās Skolēnu dziesmu un deju svētki

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 08:22:00 +0300

Ar folkloras kopu koncertiem Rīgā šodien turpinās XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Vērmanes dārzā uz divām skatuvēm no plkst.14 līdz 19 izskanēs folkloras kopu programma "Dindaru dandaru - re, kā varu", bet vakarā plkst.19 gaidāms danču vakars ar postfolka grupu "Rikši".

VEF Kultūras pilī šovakar plkst.19 notiks folkloras konkursu laureātu koncerts "Bij' manā pūriņā". Koncertā piedalīsies folkloras kopas no Rīgas un citu Latvijas novadu izglītības iestādēm, kā arī Luksemburgas folkloras kopa "Mazās dzērves".

Svētku pasākumi norisināsies līdz 13.jūlijam. Svētkos šogad piedalās 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni.

Visplašāk pārstāvēta ir tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dziedās 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalīsies arī citu jomu kolektīvi, tostarp 1260 folkloras kopu dalībnieki.

Aicina pagaidām nedoties uz Svētā Meinarda salu Daugavā

vs.lv — Tue, 08 Jul 2025 11:58:00 +0300

Ikšķiles Sv. Meinarda katoļu draudze, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina Ogres novada iedzīvotājus un viesus saudzēt dabu un līdz 15.jūlijam nedoties uz Svētā Meinarda salu Daugavā Ikšķilē, kur pašlaik ligzdo savvaļas putni, liecina informācija draudzes mājaslapā.

Līdz 11.augustam Rīgas HES ūdenskrātuvē ir pazemināts ūdens līmenis hidrotehnisko būvju un aizsargdambju atjaunošanai, kas raisījis novada iedzīvotāju un viesu vēlmi doties kājām uz Svētā Meinarda salu Ikšķilē.

DAP un LOB informācija liecina, ka Sv. Meinarda salu par savām ligzdošanas vietām ir izvēlējušās vairākas putnu sugas: upes zīriņi, mazie zīriņi, sudrabkaijas un kajaki. Cilvēku klātbūtni, nepiesietu suni, tuvumā esošu laivu putni var uztvert kā apdraudējumu un pamest savas ligzdas, tādējādi mazuļi un olas var aiziet bojā.

Pēc 15.jūlija tiks veikti salas apsekošanas darbi, informē Ikšķiles katoļu draudze, kuras pārvaldībā sala atrodas.

Uz Sv. Meinarda salas Ikšķilē atrodas Latvijas pirmā svētvieta un kādreizējā Livonijas bīskapa Meinarda celtās mūra baznīcas drupas. Minētā baznīca celta 1185.gadā. 19.gadsimta otrajā pusē tā tika pārbūvēta, taču Pirmā pasaules kara laikā - sagrauta. Pašlaik baznīcas drupas ir iekonservētas, virs tām uzbūvēts jumts, sala nostiprināta.

Rīgā turpinās Skolēnu dziesmu un deju svētku pasākumi

vs.lv — Tue, 08 Jul 2025 10:42:00 +0300

Rīgā turpinās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šodien no plkst.11 līdz 17 norisināsies folkloras kopu programma "Dindaru, dandaru, radu novadu rakstus".

Dailes teātrī plkst.12 notiks kokļu mūzikas koncerta "Dzīslojums" ģenerālmēģinājums, bet plkst.19 - kokļu mūzikas koncerts.

Starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsala" plkst.14 un plkst.19 notiks mūsdienu deju izrāde "Kastaņa puslode".

"Xiaomi arēna" plkst.19 notiks simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums", kurā 1000 dalībnieku no 30 Latvijas izglītības iestāžu simfoniskajiem un kamerorķestriem izpildīs latviešu komponistu mūziku.

Vērmanes dārzā šodien būs skatāmas skolēnu teātru izrādes, kā arī notiks vokālo ansambļu koncerts. Skolēnu teātru izrādes šodien notiks arī Čehova teātra arkādē.

Svētku pasākumi norisināsies līdz 13.jūlijam. Svētkos šogad piedalās 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni.

Visplašāk pārstāvēta ir tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dziedās 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalīsies arī mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopas, teātra un vizuālās mākslas pārstāvji, mazie mūzikas kolektīvi, koklētāji un akordeonisti. Svētkos piedalīsies arī dalībnieki no diasporas.

Andrejs Ēķis: «Tumšā robeža»‎ liks mums būt modriem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 08 Jul 2025 10:12:00 +0300

Galvenās lomas spiegu filmā atveido Jēkabs Reinis, Vilis Daudziņš, Kaspars Zvīgulis, Elizabete Milta.

Režisors Andrejs Ēķis studijā „Cinevilla Films” sācis spēlfilmas “Tumšā robeža” filmēšanu, kas turpināsies visu jūliju kinopilsētā „Cinevilla”. Filmas pirmizrāde gaidāma nākamgad.

Filmas režisors Andrejs Ēķis saka: “Šis spiegu trilleris skatītājus aizved uz 1938. gadu, satraucošu laiku Eiropā, kad jauna kara draudi jau bija pavisam taustāmi. Vēsturisko paralēļu dēļ šis stāsts man personīgi ir ļoti interesants. Katru dienu, klausoties ziņas, es izjūtu nemieru – līdzīgi, kā to izjuta cilvēki 1938. gadā, nezinot, kas viņus sagaida rīt. Šī noskaņa lieliski atspoguļo filmas atmosfēru – neskaidrība, trauslums un slēpta spriedze. Veidojot šo filmu, es vēlos brīdināt par mūsdienu slēptajām briesmām – nauda iet roku rokā ar uzticību un nodevību, robeža starp labvēlību un manipulāciju ir gandrīz nemanāma. Man ir svarīgi ar šo filmu atgādināt, cik viegli cilvēki var tikt ievilkti tīklos. Un mana cerība ir, ka "Tumšā robeža" liks mums būt modriem, rīkoties apzināti un nepieļaut pagātnes kļūdu atkārtošanos.”

Filmēšana visu jūliju turpināsies kinopilsētā Cinevilla. Andrejs Ēķis komentē: “Kinopilsēta pierādījusi, ka spēj nodrošināt ilgtspējīgu dekorāciju izveidi – tās vēlāk var pielāgot arī citu filmu projektu vajadzībām. Uz esošo dekorāciju bāzes top arī filmas "Tumšā robeža" eksterjeri un interjeri. Īpaši šai filmai, pateicoties filmas ģenerālsponsora DEPO finansiālajam atbalstam, uzbūvētas jaunas, plašas dekorācijas – stacijas ēka, robežsardzes postenis, degvielas stacija un citi objekti. Paveikts tiešām apjomīgs un grūts darbs, bet es nesūdzos – man patīk būvēt.”

Galvenās lomas filmā atveido Jēkabs Reinis, Vilis Daudziņš, Kaspars Zvīgulis, Elizabete Milta, Kaspars Znotiņš, Santa Breikša un citi.

Filmas režisors ir Andrejs Ēķis, operators Gatis Grīnbergs, māksliniece Maija Jansone, tērpu māksliniece Sandra Sila, grima māksliniece Dzintra Bijubena, producenti Dita Cimermane, Andrejs Ēķis un Jēkabs Reinis.

Filmu producē "Cinevilla Films" ar līdzproducentu LMT, finansiāli atbalsta Nacionālais Kino centrs, filmas ģenerālsponsors ir DEPO, atbalsta arī Rīgas dome, Pata, Balcia, Latvijas Finieris, Rīgas Valsts tehnikums, Ogres dome, Latvijas Televīzija. Filmas pirmizrāde gaidāma nākamgad.

Mieriņa: Dziesmu svētki ir mūsu tautas pašapziņas un identitātes apliecinājums

vs.lv — Mon, 07 Jul 2025 19:06:00 +0300

Dziesmu un deju svētki nav tikai tradīcija, tie ir mūsu tautas pašapziņas, vienotības un identitātes apliecinājums, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), pirmdien parlamentā uzņemot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku novadu koordinatorus.

Saeimas spīkere norādīja, ka dziesmu un deju svētki ir "pierādījums tam, ka, neskatoties uz vēstures pārbaudījumiem, esam spējuši saglabāt to, kas mūs padara par latviešiem - dziesmu, deju un kopā būšanas spēku".

Svētku sistēma ir milzīga un prasa precīzu organizāciju, degsmi un atbildības sajūtu, norādīja Mieriņa. Un novadu koordinatoru darba nozīme šai procesā ir neizmērojama, jo tieši viņi nodrošina saikni starp svētku organizatoriem valsts līmenī un pašvaldībām.

"Jūs esat kā tilts starp dziesmas pirmo akordu un svētku kopkora varenību. Starp katru mazo lauku kolektīvu un to mirkli, kad tūkstoši vienojas vienā elpas vilcienā Mežaparka estrādē un vienā solī izdejo rakstus Daugavas stadionā," sacīja Mieriņa.

Saeimas priekšsēdētāja pateicās ikvienam koordinatoram par nesavtīgo darbu dziesmu un deju svētku - tradīcijas, kas jaunajai paaudzei iemāca cienīt Latvijas kultūras mantojumu un raisa patiesu mīlestību pret Latviju, - norisē. Tāpat Mieriņa novērtēja pašvaldību sniegto atbalstu kolektīvu dalībai Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Pasākuma ieskaņā pie Saeimas nama par godu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem svinīgi tika pacelti Latvijas valsts karogi un karogi ar dziesmu un deju svētku simboliku.

Pasākumā uzstājās svētku dalībnieki - Pāvula Jurjāna Rīgas Mūzikas skolas pūtēju orķestris diriģenta Māra Martinsona vadībā un Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansamblis "Zeltskariņi" Andras Rebiņas vadībā. Pasākuma turpinājumā Mieriņa, Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa (P) un Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs (NA) pasniedza Saeimas Prezidija pateicības rakstus Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku novadu koordinatoriem.

Kā vēstīts, svētkos piedalās vairāk nekā 38 000 dalībnieku - koru un vokālo ansambļu dziedātāji, tautas un mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, akordeonisti, koklētāji, jaunie mākslinieki un aktieri no visas Latvijas un diasporas.

Pugačova jau ieradusies Jūrmalā – fani sajūsmā par viņas noskaņojumu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 07 Jul 2025 09:58:00 +0300

Slavenā dziedātāja Alla Pugačova un viņas vīrs, humorists Maksims Galkins, arī šovasar nolēmuši atpūsties Jūrmalā, vēsta bb.lv.

Galkins savos sociālajos tīklos publicējis video, kurā redzams, kā Pugačova pastaigājas pa Rīgas jūras līča krastu. Ierakstu viņš nav komentējis, vien pievienojis sarkanu sirsniņu.

Video redzams, ka Pugačova ir labā noskaņojumā un joko kopā ar vīru. Fani nekavējās ar komplimentiem: “Kāds prieks redzēt jūs tik starojošu!”, “Kā var būt tik skaista?!”, “Viņai vienmēr gribas rotaļāties, pajokot, izdomāt ko jaunu – viņas neparastums fascinē! Kā var nemīlēt TĀDU sievieti?”

Pugačova un Galkins jau daudzus gadus pavada vasaras sezonu Jūrmalā. Parasti Galkins dalās arī ar bērnu foto un video, tāpēc “Jūrmalas saturs” šajā sezonā vēl tikai priekšā.

Atgādināsim, ka šogad klīda baumas, ka pāris varētu Latvijā neierasties, jo neilgi pirms koncerta Latvijas “melnajā sarakstā” tika iekļauta Pugačovas meita Kristīna Orbakaite. Tomēr dziedātāja Laima Vaikule solīja, ka draugi Latvijā ieradīsies pēc Līgo, un tā arī notika.

Denijs Grieze atklāj jaunu dziedātāju Letīciju Mikše (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 07 Jul 2025 08:11:00 +0300

"Mēs skrienam un skrienam, nesaprotot, ka dzīve ir tagad, nevis tas, kas kaut kad būs".

Jūnija vidū nāca klajā dziedātāja un dziesmu autora Denija Griezes debija albums "Laimīgs" digitālā versija. Tagad albums ar 10 dziesmām pieejams arī CD versijā. To iespējams pasūtīt albuma izdevēja "Izdevniecība MicRec" mājas lapā www.micrec.lv. Vienlaicīgi ar šo ziņu Denija Grieze publicē vēl vienu jaunu dziesmu un video. Šoreiz tas ir duets ar vēl pavisam jauniņo dziedātāju Letīciju Mikši dziesmā Pārāk ātri". Dziesmai izveidots arī jauns video, kuru realizējis producents Kaspars Dwinskis (Dween Productions). Lielākā daļa video veidota reversajā filmēšanas metodē, kad filmējoties Denijs kustas nevis uz priekšu, bet iet atmuguriski, un montējot, video virziens tiek mainīts.

Denijs: "Dziesma ir par mūžīgo steigu. Tik ātri viss mainās, nāk un aiziet. Mēs skrienam un skrienam, nesaprotot, ka dzīve ir tagad, nevis tas, kas kaut kad būs. Jāiemācās dzīvot mierā, saprast, kas ir īstā bagātība dzīvē. Vajag piebremzēt, ieelpot. Cik tālu skriesi?

Ar Letīciju mums iznāca ļoti laba sadarbība. Kad pirmo reizi viņu dzirdēju uzstājoties "Ofaktorā", kurā togad biju žūrijā, man pārskrēja skudriņas. Priecājos, ka izdevās viņu uzrunāt uz sadarbību."

Par sadarbību ar Deniju Letīcija Mikše saka: "Sadarbības piedāvājums man bija negaidīts un es biju patīkami pārsteigta. Dziesma mani ļoti uzrunāja. Filmējot video, ko darīju pirmo reizi, sapratu, cik patiesībā sarežģīts var būt tā izveides process. Nenoliegšu, ka bija jautri, bet tomēr ne tik vienkārši kā kādam varētu šķist. Esmu ļoti gandarīta par iespēju piedalīties šajā projektā, un ceru, ka dziesma uzrunās klausītājus!"

Pie jaunās dziesmas ieraksta strādājis producents FAKTS (Jānis Šmēdiņš) no Prime Time Records. Savukārt albumā iekļautās dziesmas producējuši arī Artūrs Palkevičs, aktuālais producentu duets Varslaff 'n' Edwolf (Armands Varslavāns un Edgars Vilcāns), kā arī albuma tituldziesmas producents Arnis Račinskis. Albuma dizainu veidojis Artūrs Tigulis, bet jaunākās fotosesijas autors ir DJ, dziedātājs un fotogrāfs Agris Semēvics.

Visu jaunajā albumā iekļauto dziesmu mūzikas un vārdu autors ir pats Denijs Grieze.

Satiec Deniju koncertos!

5.jūlijā - "Okeāna svētki" Sātiņu karjerā, Saldus pusē

2.augustā - Jelgavā, brīvdabas koncertzālē "Mītava"

9.augustā - Stāmerienā

16.augustā - Lestenes pagasta svētkos

23.augustā - Koknesē

Lucavsalā uzstāsies pasaules mūzikas zvaigznes (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 19:49:00 +0300

"Šogad mums ir dots mazliet vairāk laika, lai sagaidītu ilgi gaidītos vasarīgos laikapstākļus".

Pēc nedaudz vairāk kā mēneša tradīcijām un mūziķiem bagātākais mūzikas festivāls Baltijā - Positivus - atgriežas Rīgā, Lucavsalā. Pirmo reizi pastāvēšanas laikā Positivus norisināsies 8. un 9.augustā, piedāvājot pēdējos gados skaitliski lielāko Latvijas un ārvalstu mākslinieku programmu ar publikas mīlētiem un mūzikas kritiķu novērtētiem izpildītājiem.

"Šogad mums ir dots mazliet vairāk laika, lai sagaidītu ilgi gaidītos vasarīgos laikapstākļus, un daudzu mūzikas zvaigžņu sabiedrībā pašā vasaras pilnbriedā aizvadītu vienu no spilgtākajām nedēļas nogalēm, kādu iespējams piedzīvot mūsu platuma grādos. Kopš festivāls notiek Rīgā, tieši šogad festivāla programmā ir skaitliski visvairāk labi zināmu, kā Latvijā, tā pasaulē pārbaudītu mūzikas zvaigžņu," stāsta festivāla organizators Ģirts Majors.

Piektdienas, 8.augusta, vakarā no Londonas ielām pašā Lucavsalas sirdī ieradīsies britu producents un mūziķis Mura Masa, kura mūzika neiederas rāmjos - tā ir drosmīga, neparedzama un līdz kaulam mūsdienīga. Vēl pirms tam eklektiskais britu multi-instrumentālists Elderbrook festivāla publiku uzlādēs ar DJ ritmiem, kuriem pretoties nespēs neviens. Elektrizējošu priekšnesumu festivāla pirmajā dienā sola arī Beļģijā dzimušais kanādiešu mūziķis Apashe, kurš revolucionāri savieno elektronisko mūziku un simfoniskā orķestra skaņdarbus, šoreiz uztājoties kopā ar Brass Orchestra. Pirmajā vakarā festivāla skatuves iekaros arī tādas Latvijā jau iemīļotas apvienības kā Tautumeitas un Laika suns, pašmāju muzikālo balvu birumu šogad ieguvušais Chris Noah, kā arī savas karjeras desmitgadi nule spoži nosvinējušais reperis Deniss. Svaigākās vēsmas Latvijas mūzikā atnesīs par labāko debijas albumu mūzikas gada balvu "Zelta mikrofons" ieguvušais hiphopa mākslinieks galeniex, radiostaciju novērtētais duets YŪT un gada karstākā debitante mūzikā - STIRNA.

Sestdien, 9.augustā, neaizmirstamu koncertpieredzi dāvās viens no straumētākajiem pašmāju hiphopa māksliniekiem Wiesulis, kurš šogad pirmo reizi uzstāsies uz Positivus galvenās skatuves. Otro festivāla dienu sapņainās indie noskaņās turpinās Carnival Youth, bet indie un folk iedvesmotu skanējumu ideālai atmosfērai nesteidzīgā vasaras vakarā radīs Latvijā silti gaidītā vācu grupa Milky Chance, savukārt vakara noslēgumā, saulei slīdot Daugavā, uz festivāla galvenās skatuves kāps jaudīgās balss īpašnieks Rag’n’Bone Man, kura albums "Human" (2017) kļuva par desmitgades visātrāk pārdoto debijas albumu Lielbritānijā.

Taču vēl pirms tam festivāla otrās dienas muzikālajā ēdienkartē varēs nobaudīt Latvijā vienmēr gaidīto ukraiņu popmūzikas zvaigzni Ivan Dorn un piesātinātu garšu buķeti no ASV - melomānu novērtēto elektroniskās mūzikas multi-instrumentālistu Two Feet, "Spotify" klausīšanās rekordistus Hippie Sabotage, eksperimentālās mūzikas duetu The Hellp un Losandželosas alternatīvā hiphopa kolektīvu NOFUN!. Visiem pa vidu trakulīgu ballīti iegriezīs arī pašmāju publikas un mūzikas kritiķu novērtētais reperis Fiņķis.

Positivus festivāla programma 2025

Piektdiena, 8.augusts

GALVENĀ SKATUVE: Laika suns, Chris Noah, Tautumeitas, Elderbrook DJ Set, Mura Masa

OTHER STAGE - LIELVĀRDE: YŪT, STIRNA, galeniex, Deniss, Apashe & Brass Orchestra

Sestdiena, 9.augusts

GALVENĀ SKATUVE: Wiesulis, Carnival Youth, Two Feet, Milky Chance, Rag'N'Bone Man

OTHER STAGE - LIELVĀRDE: NOFUN!, Hippie Sabotage, Fiņķis, The Hellp, Ivan Dorn

Filips Kirkorovs noliedz baumas par nekrozi un komentē savu veselību

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 10:29:00 +0300

Krievijas dziedātājs Filips Kirkorovs, kurš nesen piedzīvoja nopietnas veselības problēmas, mierina savus fanus un noraida runas par iespējamu nekrozi. Intervijā izdevumam The Voice 58 gadus vecais mākslinieks norādīja, ka atveseļošanās turpinās, taču kopumā viņš jūtas labi.

“Viss ir kārtībā. Roka vēl sāp, protams, bet kopumā viss ir normāli. Dzīvosim – nenoiesim bojā. Rētas tikai rotā īstu mākslinieku, jo īpaši, ja tas ir vīrietis,” sacīja Kirkorovs.

Straujā svara zuduma iemesli

Publikācijā apskatīta arī sabiedrībā izskanējusī satraukuma vilkme par Kirkorova pēkšņo novājēšanu, ko daži saista ar veselības sarežģījumiem vai neveiksmīgām plastiskajām operācijām. “Viņi pārdzīvo, ka esmu resns, tad pārdzīvo, ka esmu tievs. Kā visiem izpatikt? Nav iespējams. Esmu tāds, kāds es esmu. Sportisks, zīmīgs un vesels,” ar ironiju komentēja mākslinieks.

Pirmo reizi pēc hospitalizācijas Kirkorovs parādījās publiski Muz-TV balvas pasniegšanas ceremonijā, kur īsi komentēja savu stāvokli: “Mēnesi atveseļojos, mani pacēla uz kājām. Es taču esmu fēnikss.”

Hospitalizācija un plāni turpināt koncerttūri

Kirkorovu, kurš atklāti atbalsta Vladimira Putina režīmu, steidzami nogādāja slimnīcā pēc tam, kad viņš guva nopietnus apdegumus no pirotehnikas uz skatuves vienā no koncertiem. Mediķi konstatēja otrās pakāpes apdegumus, bursītu, daļēju ādas nekrozi un limfmezglu pietūkumu.

Neskatoties uz smagajām traumām, mākslinieks neplāno atcelt vasaras koncertturneju, iespējams, lai izvairītos no lieliem finansiāliem zaudējumiem. Savos sociālajos tīklos Kirkorovs nesen publicēja fotogrāfijas no lidostas, paziņojot, ka dodas pēc “jauniem piedzīvojumiem”, taču neatklāja galamērķi un to, vai plāno atgriezties tuvākajā laikā.

Viņa pārstāvji komentārus par uzturēšanās ilgumu ārpus Krievijas pagaidām nesniedz.

Grupa «Saucējas» un DJ Monsta rada jaunu skaņdarbu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 07:38:00 +0300

"Timsā mani tautas veda" vēsta par meiteni, kura pēc kāzām atgriežas tēva mājās, apdzied to skaistumu un atkal sastop ģimeni.

Tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas" sadarbībā ar elektroniskās mūzikas mākslinieku DJ Monstu (Uldi Cīruli) ir laidusi klajā dziesmu "Timsā mani tautas veda", kas apvieno daudzbalsību, elektronikas elementus un izcilās Ziemeļatgales teicējas un dziedātājas Margaritas Šakinas (1926-2014) balsi.

Šī muzikālā iniciatīva ir daļa no plašāka ieceru kopuma, kas veltīts Margaritas Šakinas piemiņai un viņas bagātīgā repertuāra aktualizēšanai, gatavojoties teicējas 100 gadu jubilejai 2026.gadā. "Margarita bija mūsu pirmā skolotāja - viņas dziesmas, izcilā dziedāšanas tehnika un sirsnīgā personība bija pamats grupas "Saucējas" dibināšanai," uzsver grupas "Saucējas" pārstāves.

Par dziesmas "Timsā mani tautas veda" tapšanu "Saucējas" stāsta: "Vēlējāmies iepazīstināt plašāku klausītāju loku ar Margaritas Šakinas dziesmām, tāpēc uzrunājām sadarbībai DJ Monstu, kuram ir pieredze elektroniskās mūzikas sapludināšanā ar tautas mūziku." Šo skaņdarbu grupas dalībnieces dēvē par sānsoli viņu ierastajā repertuārā, kurā dominē neapdarinātas tautasdziesmas.

"Sadarbība ar tautas mūziku man ir ļoti tuva un vienmēr ir prieks paplašināt sinerģiju starp elektronisko mūziku un tautas mūziku," akcentē DJ Monsta, kuram ir dziļa saistība ar tautas mūziku, darbojoties grupā "ZeMe", kā arī citos projektos.

"Timsā mani tautas veda" vēsta par meiteni, kura pēc kāzām atgriežas tēva mājās, apdzied to skaistumu un atkal sastop savu ģimeni. Šajā stāstījumā savijas ģimeniskums, ilgas un piederība dzimtajai vietai.

Dziesmā līdztekus "Saucēju" dziedājumam var dzirdēt arī Margaritas Šakinas balsi, kuras ieraksts ir ņemts no Tautas mūzikas centra arhīva.

Sākas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 06:40:00 +0300

Šodien ar skatuviskās dejas uzvedumu "Viedvasara" "Xiaomi arēnā" Rīgā oficiāli sāksies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, aģentūru LETA informēja svētku rīkotāji.

Līdz 13.jūlijam vairāk nekā 15 vietās notiks vairāk nekā 30 pasākumi. Svētku tiešraižu un ierakstu translācijas līdz 13.jūlijam varēs skatīt arī Doma laukumā Rīgā. Kopumā būs skatāmi 14 svētku pasākumi.

Svētkos piedalīsies 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni. Visplašāk pārstāvēta tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dziedās 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalīsies arī mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopas, teātra un vizuālās mākslas pārstāvji, mazie mūzikas kolektīvi, koklētāji un akordeonisti. Svētkos piedalīsies arī dalībnieki no diasporas.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.

Reperis Fiņķis atgriežas ar jaunām dziesmām (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 04 Jul 2025 07:14:00 +0300

"Es vēlos, lai visiem ir iespēja baudīt!"

Reperis un dziesmu autors Fiņķis nodod klausītājiem divas jaunas dziesmas - "Baudam!" un "Maize", kā arī savu pirmo paša režisēto video klipu.

Fiņķis labu laiku ir pavadījis Saūda Arābijā, filmējot dažādas reklāmas un citus radošus projektus. Tieši šeit viņš smēlies iedvesmu dziesmai "Baudam!", it īpaši klausoties vietējo radio, braucot cauri tuksnešiem. Dziesmu papildina video klips, kā režisors ir pats Fiņķis. Tas ir viņa pirmais režisētais video klips - vizuāli krāsains, simbolisks un rotaļīgs skatījums uz vienkāršu, bet nozīmīgu ideju - baudīt dzīvi. Video klipā, starp dažādiem tēliem, redzamas arī dejotājas no eksotisko deju centra "Alegria".

"Mums kā sabiedrībai jābūt atvērtiem vienam pret otru. Es mīlu cilvēkus un es mīlu cilvēcību. Mums visiem ir tik lielas sirsniņas. Es vēlos, lai visiem ir iespēja baudīt!" atklāj Fiņķis. "Klipa sakarā īpašs paldies operatoram Mārtiņam Kivliniekam, kurš principā bija arī mans režijas partneris, un Aivaram Dambim, kurš darbojās gan kā mans asistents, gan kā mākslinieciskais vadītājs. Bez šiem leģendārajiem kungiem rezultāts nebūtu ne tuvu tāds, kāds tas ir."

Savukārt dziesma "Maize" savu pirmatskaņojumu piedzīvoja "GAMMA" balvu pasniegšanas ceremonijā, un tā tapusi radošajā nometnē Vestienā. "Kā pamats iedvesmai man kalpoja teiciens - "labai idejai vajag vienu sekundi"," stāsta Fiņķis. Dziesmas ieraksts tapis vienā piegājienā piedaloties visai Fiņķa grupai: Andris Strazds (ģitāra), Krišjānis Bremšs (bungas), Kristaps Ērglis (bass), Elza Kaktiņa (sintezatori), Julianna Tīruma un Madara Gaile (papildvokāls).

Fiņķis ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu hiphopa māksliniekiem, kurš savā daiļradē veiksmīgi apvieno elektroniskās mūzikas eksperimentus ar dažādu ēru hip-hopa elementiem un Vestienas dauzonīgumu. To apliecina gan neskaitāmie koncerti, gan tādi hīti kā "Raķešu zinātne", kas pēc teju 16 mēnešiem kopš izdošanas, joprojām atrodas pašmāju straumētāko dziesmu pirmajā vietā. Ar katru dziesmu Fiņķis turpina eksperimentēt un izaicināt žanra robežas.

Latviešu mākslinieks Egils Mednis demonstrēs savu sadarbību ar robotu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 03 Jul 2025 09:35:00 +0300

"Radošais gars var materializēties viņa radītajā darbā, vai tas ir zīmējums vai programmas algoritms".

Līdz 1.augustam tirdzniecības centrā Mols, galerijā Bazar’t, būs apskatāma unikāla mākslas darbu izstāde "Robots, kurš prata zīmēt", kurā eksponēti mākslinieka Egila Medņa radītā mākslas robota "Moka-Moka" darbi. Šī izstāde aktualizē jautājumus par mākslas un radošā procesa būtību un tehnoloģiju lomu laikmetīgajā kultūrā.

Mākslinieks Egils Mednis jau kopš 2010.gada būvē unikālus mākslas robotus, kuri pilnīgi patstāvīgi rada oriģinālus un iepriekš neparedzamus mākslas darbus. Robota "Moka-Moka" radošais process kļūst par performanci, ko skatītāji var piedzīvot klātienē.

"Mans mērķis ir uzbūvēt mākslas robotu ar pilnīgi neparedzamu darbības rezultātu," saka Egils Mednis. "Tādu, kas neizmanto pilnīgi nekādu cilvēka iepriekš radītus mākslas darbus vai mākslīgā intelekta palīdzību. Šāda veida robotu, cik man zināms, gluži vienkārši nav. Zinu, tas izklausās neticami, bet esmu pārliecināts, ka mākslinieka radošais gars var materializēties viņa radītajā darbā, vai tas ir zīmējums vai programmas algoritms."

Izstāde ne tikai piedāvā unikālu vizuālu pieredzi, bet arī konceptuālu izpēti, kas izaicina skatītājus domāt par to vai tehnoloģijas spēj kļūt par mākslas darba autoru. Atšķirībā no mūsdienās izplatītajiem mākslīgā intelekta rīkiem, kas balstās uz esošu mākslu interpretāciju, Egila Medņa robots veido darbus patstāvīgi, neatsaucoties uz citu autoru radošo mantojumu.

Robots "Moka-Moka" ir konstruēts, izmantojot LEGO Mindstorms EV3 robotikas sistēmu - procesora bloku, motorus un dažādus mijiedarbības sensorus. Robota vadības programmas ir īpaši veidotas māksliniecisku uzdevumu veikšanai bez cilvēka iejaukšanās.

Egils Mednis ir latviešu multimediāls mākslinieks, kurš strādā dažādos medijos un bieži apvieno tehnoloģiju ar mākslinieka radošo izpausmi. Ar vairāk nekā desmit gadus ilgu pieredzi mākslas robotu izstrādē, viņa darbi ir izaicinājums tradicionālajai izpratnei par mākslu un tās tapšanas procesu.

Atkāpjas Parsifala radošā komanda, neļaujot īstenot pirmizrādi Nacionālajā operā

vs.lv — Wed, 02 Jul 2025 16:57:00 +0300

Šonedēļ Latvijas Nacionālā opera un balets saņēma oficiālu paziņojumu no Riharda Vāgnera operas Parsifals jauniestudējuma radošās komandas pārstāvja.

Paziņojumā norādīts, ka radošā komanda Katrīnas Vāgneres vadībā noteiktajā laikā nespēj īstenot iestudējumu saskaņā ar savu māksliniecisko un režijas koncepciju. Vienas no visu laiku izcilākajām operām – Riharda Vāgnera Parsifala – pirmizrāde bija plānota 2025. gada oktobrī.

Radošās komandas pārstāvis vēsta: “Ar dziļu nožēlu mums jāpaziņo, ka 2025. gada oktobrī paredzētā Parsifala iestudēšana nevar tikt īstenota, kā plānots, jo ir atkāpies viens no radošās komandas locekļiem.”

Mākslinieciska izcilība, profesionalitāte un cieņa pret partneriem un skatītajiem ir vērtības uz kurām balstās Latvijas Nacionālā opera un balets. LNOB pauž dziļu nožēlu gan par paziņojuma saturu, gan tā saņemšanas laiku tikai trīs mēnešus pirms plānotās pirmizrādes 2025. gada oktobrī. Latvijas Nacionālā opera un balets un starptautiska izpildītājmākslinieku komanda šim iestudējumam gatavojas jau vairāk nekā gadu, kā arī gandrīz pilnībā ir pabeigta scenogrāfija un kostīmi.

Latvijas Nacionālā opera un balets atvainojas skatītājiem, kā ari izcilajam starptautisko solistu sastāvam un maestro Marekam Janovskim, kuri ir gatavojušies šim jauniestudējumam un kurus šis radošās komandas lēmums tieši ietekmēs.

Lai gan, konsultējoties ar komandu, tika izskatīti alternatīvi risinājumi, tostarp radošās komandas locekļu aizstāšana, ārkārtīgi novēlotais paziņojuma laiks neļauj pabeigt iestudējumu sākotnēji plānotajā datumā.

Latvijas Nacionālā opera un balets izsaka pateicību par sapratni saviem skatītājiem, atbalstītājiem un darbiniekiem.

Nauda par iegādātajām biļetēm tiks atmaksāta. Nauda par internetā iegādātajām biļetēm tiks automātiski atmaksāta uz klienta bankas kontu. Kasē pirkto biļešu īpašniekus aicinām iesniegt biļetes skenētā vai otografētā veidā elektroniski uz e-pasta adresi opera@opera.lv. Sākot no 6.augusta, biļetes var atgriezt arī klātienē Latvijas Nacionālās operas kasē.

Sākusies Latvijas mūzikla «Līgava» filmēšana

vs.lv — Wed, 02 Jul 2025 15:01:00 +0300

Jūnija beigās Rīgā studija “Ego Media” uzsākusi filmēt Latvijai unikālu kinoprojektu – režisores Martas Elīnas Martinsones pilnmetrāžas mūziklu "Līgava".

Filmas galvenā varone Kleo, kuru atveido Marija Linarte, jau ilgstoši strādā Latvijas Lielākajā teātrī, taču kādreiz daudzsološā aktrise spēlē tikai fona lomas un dzīvo bohēmisku dzīvi kopā ar savu mīļoto – alternatīvās mūzikas zvaigzni Jūliju (lomā – Raimonds Celms). Kad visai neveikla tikšanās ar slaveno teātra režisoru Septimusu (Ivars Krasts) viņai sniedz iespēju atdzimt kā aktrisei, Kleo nokļūst starp divām izvēlēm: palikt kopā ar atkarību vajāto Jūliju vai beidzot piepildīt savas radošās ambīcijas. Izrādes Asins kāzas sižets arvien vairāk sāk pārklāties ar viņas dzīvi, un izrādās, ka sapņu režisors Septimuss tomēr nav princis baltajā zirgā. Tuvojoties Lielajai Teātra balvai, Kleo ir jāpieņem lēmums, ko viņa izvēlas – attiecības vai pati sevi.

Marta Elīna Martinsone: “Filmēt mūziklu vienmēr bijis mans sapnis, un ar filmu Līgava tas šobrīd piepildās. Manuprāt, tas ir viens no izaicinošākajiem žanriem – tur apvienojas mūzika, deja, aktierspēle un vizuālie izteiksmes līdzekļi. Neslēpšu, ka šis ir sarežģītākais projekts, pie kāda esmu strādājusi, un visa komanda kopīgi katru dienu apgūst ko jaunu. Tomēr es uzskatu, ka Latvija jau sen bija pelnījusi savu mūziklu, un mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai radītu ko maģisku.”

Galvenajās lomās redzēsim Mariju Linarti, Ivaru Krastu un Raimondu Celmu, filmā piedalās arī Guna Zariņa, Aminata Savadogo, Dita Lūriņa, Marija Bērziņa, Maksims Busels, Jānis Jarāns un daudzi citi aktieri. Režisores Martas Elīnas Martinsones jaunā mūzikla operators ir Aigars Sērmukšs, ar kuru kopā veidotas arī spēlfilmas Tizlenes (2021) un Vecāku sapulce (2025), radošajā komandā ir arī mākslinieks Aivars Žukovskis, kostīmu māksliniece Berta Vilipsone-Ieleja un grima māksliniece Zane Žilinska.

Filmas producents Guntis Trekteris: "Kinomūzikla veidošana ir sarežģīts, bet aizraujošs uzdevums, kas vēlreiz pierāda mūsu filmu nozares radošā un tehniskā personāla talantu un varēšanu. Turklāt šis žanrs spēj piesaistīt skatītājus, ļaujot tiem iegrimt pasaulē, kur emocijas un stāsts tiek izteikti ar dziesmu un horeogrāfijas palīdzību.”

Kā jau mūziklā, topošajā filmā būs daudz deju un dziesmu, ko palīdz radīt horeogrāfe Ramone Levane un četri komponisti – Sniedze Prauliņa, Keitija Bārbale, Edgars Šubrovskis un Juris Simanovičs.

Filmēšana notiek Rīgā un ilgs līdz jūlija beigām. Filma nonāks Latvijas kinoteātros 2026. gadā.

Dalailama paziņo, ka pēc viņa nāves Dalailamas institūcija turpinās pastāvēt

vs.lv — Wed, 02 Jul 2025 10:32:00 +0300

Tibetiešu trimdas garīgais līderis Dalailama trešdien paziņojis, ka pēc viņa nāves būs vēl viens Dalailama.

"Es apliecinu, ka Dalailamas institūcija turpinās pastāvēt," sākot reliģisko līderu tikšanos Indijas Himalaju pilsētā Daramsalā, paziņoja harizmātiskais Nobela Miera prēmijas laureāts, budists Tenzins Gjaco, ko tibetieši uzskata par 14.reinkarnāciju 600 gadus vecajā amatā.

Līderis, kam 6.jūlijā apritēs 90 gadi, un tūkstošiem citu tibetiešu dzīvo trimdā Indijā kopš 1959.gada, kad Ķīnas karaspēks apspieda sacelšanos Tibetas galvaspilsētā Lhasā.

Dalailamas 90.dzimšanas diena un paziņojums par institūcijas turpināšanos, ir ļoti nozīmīgi notikumi ne tikai tibetiešiem, bet arī atbalstītājiem visā pasaulē, kas uzskata Dalailamu par simbolu nevardarbībai, līdzjūtībai un ilgstošajai cīņai par tibetiešu kultūras identitāti Ķīnas varas apstākļos.

Kamēr Ķīna viņu nosoda kā dumpinieku un separātistu, starptautiski atzītais Dalailama sevi dēvē par "vienkāršu budistu mūku".

Daudzi trimdā dzīvojošie tibetieši bažījās, ka Ķīna iecels pēcteci, lai nostiprinātu kontroli pār teritoriju, kurā tā ieveda karaspēku 1950.gadā.

Latvijā notiks jau 29. Dokumentālo filmu forums (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 02 Jul 2025 09:08:00 +0300

Jau zināmi pirmie darbi, kas nonāks pie skatītājiem filmu skatē.

No 31. augusta līdz 7. septembrim notiks jau 29. Nacionālā Kino centra rīkotais Dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs) – dažādu valstu dokumentālisti forumā pulcēsies, lai meklētu starptautiskas sadarbības iespējas, savukārt skatītāji no 2. septembra aicināti uz pasaules dokumentālā kino izlases seansiem Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace”, un vairākās reģionu pilsētās, arī tiešsaistē visā Latvijā portālā filmas.lv.

"Dokumentālo filmu forums Baltic Sea Docs ir svarīga platforma dokumentālo filmu veidotājiem un skatītājiem jau gandrīz trīsdesmit gadu. Gan šāgada foruma programmai izvēlētās filmas, gan vēl topošie projekti atspoguļo aktuālos jautājumus mūsu reģionā un plašāk pasaulē – kara ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku likteņiem, attiecību līkločus uz sarežģīta ģeopolitiskā fona, arī līdzāspastāvēšanas meklējumus sabiedrībā. Forumā turpinām izcelt saturiski un mākslinieciski spēcīgus darbus, kas uzrunā un raisa līdzpārdzīvojumu," stāsta Dokumentālo filmu foruma vadītāja Zane Balčus.

Jau zināmi pirmie darbi, kas nonāks pie skatītājiem filmu skatē septembrī. Gruzīnu režisores Ketevanas Vašagašvili filma "Deviņu mēnešu līgums" tapusi ilgstošā pietuvinājumā, tās centrā ir Žana, jauna sieviete, kurai savulaik trūcis ģimeniska siltuma un pajumtes, tomēr pieaugot viņa spējusi veidot ciešas, mīlestības pilnas attiecības ar savu pusaudzi meitu un ir gatava ziedoties viņas nākotnes vārdā, kļūstot par surogātmāti. Filma vēl tapšanas stadijā prezentēta Dokumentālo filmu forumā 2021. gadā un šogad pirmizrādīta festivālā CPH:DOX, kur ieguvusi balvu cilvēktiesībām veltīto filmu konkursā "Human: Rights". Režisore Ketevana Vašagašvili foruma laikā viesosies Rīgā, lai tiktos ar skatītājiem.

Spēcīgs mātes mīlestības apliecinājums atrodams arī Latvijā jau pazīstamās ukraiņu režisores Alisas Kovalenko ("Alise kara zemē", 2015; "Mēs neizgaisīsim", 2023) jaunākajā filmā "Manu mīļo Teo", kas iekļauta foruma izlasē. Filmā apkopotas režisores vēstules un videosveicieni, ko viņa savam piecus gadus vecajam dēliņam sūta no frontes Ukrainā, kā brīvprātīgā dienot Ukrainas armijā.

Īpašs foruma notikums kinoteātrī "Splendid Palace" ceturtdien, 4. septembrī, būs Latvijas pirmizrāde režisores Giedres Beinorjūtes filmai "Svētais un laicīgais Pievēnos", kas tapusi Lietuvas un Latvijas sadarbībā. Silta humora caurstrāvotajā filmā skatītāji aicināti piedzīvot Lieldienu nakts mistēriju Pievēnu ciemā Žemaitijā – tā ir pēdējā vieta Lietuvā, kur joprojām tiek turpināta unikāla, gadsimtiem sena Lieldienu priekšvakara rituālā uzveduma tradīcija. Smalki sirsnīgo ciema kopienas tvērumu pavada Vestarda Šimkus skaņdarbi. Latvijas puses producents ir studija Mistrus Media, projekts tapšanas stadijā prezentēts Dokumentālo filmu forumā 2023. gadā.

Plašāka filmu programma un seansu plāns tiks izziņoti augusta sākumā, kad tirdzniecībā būs pieejami arī Dokumentālo filmu foruma seansu abonementi, sniedzot skatītājiem iespēju apmeklēt vairākus seansus par īpašu biļešu cenu. Turpmākai informācijai par filmu programmu var sekot foruma sociālo mediju kontos Facebook un Instagram.

Turpinot sadarbību ar kino izrādīšanas vietām reģionos, foruma filmu seansi no 2. līdz 7. septembrim notiks arī Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā un citviet. Paralēli Nacionālā Kino centra platformā filmas.lv būs tiešsaistē skatāma programma, veidota no filmām, kas savulaik tapšanas stadijā prezentētas forumā.

Forumā prezentēs 26 topošo filmu projektus, četrus no Latvijas

Dokumentālo filmu forums ir nozīmīga sadarbības un tīklošanās platforma filmu veidotājiem no Baltijas jūras reģiona, Austrumeiropas un Kaukāza valstīm. Dokumentālistiem tā ir iespēja pievērst saviem topošajiem darbiem starptautisku uzmanību, meklēt kopražojumu partnerus un papildu finansējuma iespējas.

Šogad Dokumentālo filmu forumā tiks prezentēti 26 topošu dokumentālo filmu projekti no 14 valstīm, tostarp Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Ukrainas, Somijas, Polijas, Zviedrijas un citām reģiona valstīm. Projektus vērtēs filmu pārdošanas aģentu, starptautisku televīzijas kanālu un festivālu pārstāvju un producentu panelis. No Latvijas forumam atlasīti četri projekti – savus topošos darbus prezentēs Ivars Zviedris (studija Dokumentālists), Signe Birkova, kura studijā Mistrus Media veido operdziedātājas Elīnas Garančas portretu karjeras apogejā; Staņislavs Tokalovs, kurš filmē personisku stāstu par attiecībām ar savu patēvu kubieti Raulu (VFS Films), un Kristīne Briede, kas pēta Annas Irbes – latviešu misionāres Indijā – atstātās pēdas (Vino Films). Dokumentālo filmu forumu (Baltic Sea Docs) rīko Nacionālais Kino centrs, atbalsta programma Radošā Eiropa MEDIA un LR Kultūras ministrija.

Daugavpilī notiks tradicionālie baltkrievu tautas svētki (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 01 Jul 2025 16:07:00 +0300

Apmeklētājiem būs iespēja piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Trešdien, 2025. gada 2. jūlijā, plkst. 18.00, Forštates kultūras namā (Vidzemes ielā 41a) notiks tradicionālie baltkrievu tautas svētki “Kupalle”, kurus rīko Vienības nama Baltkrievu kultūras centrs.

Baltkrievu kultūras centrs ik gadu rīko vasaras saulgriežu svētkus, mainot to norises vietu. Šogad svētki “Kupalle” notiks Forštates apkaimē – mājīgajā, atjaunotajā kultūras nama pagalmā.

Pasākumā piedalīsies Vienības nama Baltkrievu kultūras centra radošie kolektīvi: baltkrievu tautas dziesmu ansamblis “Kupaļinka”, deju ansamblis “Ļanok”, vokāli instrumentālais ansamblis “Praļeski”, kora kapella “Spadčina”, amatierteātra studija “Pauļinka” un bērnu studija ”Skārbnīca”, kā arī viesi – krievu, poļu, ukraiņu, lietuviešu un ebreju kultūras amatierkolektīvi.

Apmeklētājiem būs iespēja piedalīties dažādās radošajās darbnīcās: izgatavot atklātni-vicinanku, izveidot pušķi no lauku ziediem, paslēpt savu vēlēšanos “vēlmju kokā”, nobaudīt īpašo “Kupalle” zāļu tēju un nofotografēties ar “Kupalle” vainagu.

Nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā pasākums notiks Forštates kultūras nama zālē.

Organizators – Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Vienības nams” struktūrvienība “Baltkrievu kultūras centrs”.

Rīgas mākslas telpā skatāma jauno talantu izstāde (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 30 Jun 2025 11:49:00 +0300

Notiks arī īpaša dalībnieku performance - kolektīvs žests.

Jau piekto gadu mākslas telpa "Aminori" piedāvā aplūkot Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras jaunās paaudzes ilustratoru veikumu. No 3. līdz 25.jūlijam "Aminori" telpā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras maģistrantūras studentu izstāde "Ir laiks". Šī izstāde ir atvērts mehānisms, kurā skatītājs var ielūkoties domāšanas kustībā, ilustrācijas tapšanā un laikā kā vizuālā materiālā.

Projekta kodols ir studentu kopīgi veidotā grāmata TIME, kas tika eksponēta 2025.gada Boloņas bērnu grāmatu tirgū Latvijas stendā, pārstāvot Latvijas Mākslas akadēmiju. Grāmata apvieno individuālas interpretācijas par laika idiomām angļu valodā, kur "time flies", "borrowed time", "wasting time" kļūst par impulsu attēlam, domu trajektorijai, personiskai izjūtai.

Izstādē būs skatāmi ne tikai ilustrāciju oriģināli, bet arī darba procesā tapušie materiāli - skices, pētījumi, pārdomas un neveiksmes. Izstādes telpa ir nevis rezultātu ekspozīcija, bet process, kas uzdrīkstas kļūt redzams. Izmantotas dažādas ilustrācijas tehnikas - no monotipijas un jauktajām tehnikām līdz digitālajai ilustrācijai un akvarelim.

Atklāšanā, 3.jūlijā plkst.18.00, notiks īpaša dalībnieku performance - kolektīvs žests, kurā laiks kļūst telpisks un starppersonisks. Tas nav inscenējums, bet dzīva struktūra - iespēja piedzīvot māksliniekus un viņu jaunrades procesu klātienē, nevis tikai viņu darbus. Apmeklētājiem būs iespēja arī pašiem iejusties Latvijas Mākslas akadēmijas ilustrācijas lekciju dalībnieku ādā, piedaloties darbnīcā turpat "Aminori" telpā.

Izstādi organizē un piedalās: Agnese Apine, Elvīra Beķere, Madara Dūka, Karlīna Anna Dzene, Alise Hofmane, Ilze Annemarija Jankevica, Ieva Jurjāne, Morgans Krongorns, Diāna Rževska, Elīna Skrapce, Paula Patrīcija Slavika, Maruta Sosnare un Veronika Svorcova.

Izstādi atbalsta: Latvijas Mākslas akadēmija, Grafikas katedra, "Birzī", "SEIK", "Zīmulis un Ota" un "Vilhelms".

Izstāde apskatāma līdz 25.jūlijam mākslas telpā "Aminori" Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 69. Ieeja bez maksas.

Ērģelnieks Reinis šodien atklās vasaras koncertu sēriju Rīgas Domā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 29 Jun 2025 17:03:00 +0300

"Es gribētu, lai sākas tikai pavasaris un miers".

29.jūnijā Rīgas Doma mūzikas direktors un ērģelnieks Aigars Reinis aicina uz savu 50.gadu jubilejas koncertu, kurā viņš uzstāsies ar saviem domubiedriem mūzikā - saksofonistu Aigaru Raumani un apvienību "Džezbaroks" - vijolnieci Lāsmu Melderi-Šestakovu, kontrabasistu Jāni Rubiku un dziedātāju Jāni Strazdiņu.

Koncertā līdzās klasiķu ērģeļmūzikai gaidāmi divi jaundarbi - Annas Veismanes "Saule logā" saksofonam un ērģelēm, un Jura Karlsona ērģeļfantāzija "Saules lēktā". Annas Veismanes daiļradē ir daudzveidīgs kamermūzikas opusu klāsts, komponistes skaņdarbus caurstrāvo sievišķīga poētika, smalkums un vijīga ekspresija. Viņas jaundarbā priekšplānā izvirzītas gaismas un saules metaforas, savukārt Juris Karlsons, spožas instrumentācijas un simfoniska vēriena meistars, savu ērģeļfantāziju "Saules lēktā" radījis kā muzikālu meditāciju uz nakts un dienas sliekšņa. Arī komponiste Madara Pētersone 2022.gadā radīto opusu "Laika liecība" komponējusi Aigaram Raumanim un Aigaram Reinim. Iedvesmu autore smēlusies Ingas Pizānes dzejas rindās: "Es gribētu, lai sākas tikai pavasaris un miers", skaņdarbam kļūstot par simbolisku pastkarte ar uzzīmētu sirdi -, ko Latvija sūta pasaulei kā liecību par līdzpārdzīvojumu, cilvēcību un ilgām pēc miera.

Programmā dzirdēsim Latvijā reti atskaņoto Morisa Diriflē Svītu ērģelēm, vienu no nozīmīgākajiem franču ērģeļmūzikas darbiem. Tajā saplūst gregoriskais melodiskums ar impresionisma krāsu paleti, maigs lirisms ar žilbinošu virtuozitāti. Savukārt apvienība "Džezbaroks" izpildīs baroka komponista Filipa Heinrih Ērlebaha skaņdarbus improvizācijas un džeza noskaņās.

Rīgas Doms arī šovasar kļūs par vienu no nozīmīgākajiem Eiropas ērģeļmūzikas centriem, kur norisināsies 38. Starptautiskais Ērģeļmūzikas festivāls Rīgas Doms 2025. No 9.jūlija līdz 8.augustam klausītāji 14 koncertos aicināti baudīt daudzveidīgas programmas, kurā izskanēs gan Rietumeiropas klasika, gan mūsdienu komponistu oriģināldarbi un pirmatskaņojumi. Koncertos uzstāsies ievērojami ārzemju ērģelnieki ar starptautisku slavu, Latvijas Radio koris, uzlecošā operas zvaigzne Annija Kristiāna Ādamsone un citi solisti, latviešu koncertērģelnieki un ārzemēs dzīvojošās latviešu ērģelnieces.

Festivāla atklāšanas koncertā 9.jūlijā uzstāsies vācu ērģelnieks Tomass Dāls, kurš izpildīs darbus no J. S. Baha, F. Mendelszona, M. Rēgera daiļardes, kā arī savas improvizācijas. Tomass Dāls koncertējis daudzviet pasaulē, tai skaitā Parīzes Dievmātes katedrālē, kopš 1996.gada viņš Hamburgas Svētā Pētera baznīcas mūzikas direktors un galvenais ērģelnieks, sekojot G. F. Tēlemaņa un K. F. E. Baha pēdām.

Festivāla programmā īpaši gaidāms koncerts 11.jūlijā "Arvo Perts. 90", kur uzstāsies Latvijas Radio koris ar diriģentu Kasparu Putniņu un ērģelnieku Aigaru Reini. 2025.gads visā pasaulē iezīmējas kā Arvo Perta deviņdesmitās jubilejas gads. Igauņu skaņradis ir viens no tiem komponistiem, kura vārds apvīts ar dzīvā klasiķa auru, un viņa daiļrade kļuvusi par simbolu mūslaiku garīgumam. Tieši ar Arvo Perta mūzikas ierakstu Latvijas Radio koris ticis apbalvots ar GRAMMY balvu. Programmā skanēs Arvo Perta skaņdarbi korim un ērģelēm, kā arī solo ērģeļmūzika no dažādiem komponista daiļrades posmiem, aicinot klausītājus uz garīgu apceri un gaismas pieredzi skaņās.

13.jūlijā pie Doma ērģelēm uzstāsies Nīderlandē dzīvojošā latviešu ērģelniece Una Cintiņa, kuras programmā gaidāms Madaras Pētersones jaundarbs, bet 16.jūlijā muzicēs igauņu koncertērģelnieks Tomass Trass, kurš pazīstams kā lielisks improvizators.

18.jūlijā festivālā viesosies vācu ērģelnieks Volfgangs Cērers, kurš tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem mūsdienu ērģelniekiem un profesoriem. Viņš ir ērģeļmūzikas pasniedzējs Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā un prestižajā Schola Cantorum Basiliensis Šveicē. Par izcilu pedagoģisko ieguldījumu Cērers 2013.gadā saņēma Hamburgas pilsētas balvu. Kā koncertmākslinieks viņš regulāri uzstājas solo un kopā ar vadošajiem ansambļiem visā Eiropā, ASV, Japānā, Dienvidkorejā un Izraēlā. Viņa interpretācijas izceļas ar stila precizitāti, dziļu muzikālo izpratni, īpaši baroka un romantisma mūzikā. Koncertā Rīgas Domā izcilais ērģelnieks atskaņos īpaši izmeklētu romantisma programmu ar Sezāra Franka, Žana Alēna, Maksa Rēgera un Johannessa Brāmsa skaņdarbiem.

20.jūlijā ar veltījumu Emīla Dārziņa 150. jubilejai izskanēs koncerts "Piebalgas balss", uzstājoties soprānam Laurai Kancānei, ērģelniecei Vitai Kalnciemai, ērģeļu duetā pievienojoties arī Lienei Andretai Kalnciemai. 23.jūlijā festivālā viesosies viena no vadošajām Skandināvu ērģelniecēm Tīna Kristiansena, bet 25.jūlijā solo koncertu ar romantisma programmu sniegs Liene Andreta Kalnciema.

27.jūlijā koncerts "Vācu tradīcija" ar baroka un romantisma opusiem, piedaloties ērģelniecei Larisai Bulavai, vijolniekam Gidonam Grīnbergam un čellistam Leonam Veldrem būs kā veltījums leģendārajam latviešu vijolniekam Jānim Bulavam un čellistam Mārim Villerušam. 30.jūlijā izskanēs koncerts VENI LUMEN ar mūslaiku komponistu skaņdarbiem, uzstājoties ērģeļu duetam RIGA ORGANUM DUO, kura sastāvā muzicē Ilona Birģele un Diāna Jaunzeme-Portnaja. Līdzās Aivara Kalēja, Andra Vecumnieka, Agneses Boitmanes un citu autoru darbiem gaidāms Uģa Prauliņa pirmatskaņojums.

1.augustā koncertā "Consolatio" uzstāsies zviedru soprāns Birgita Lindeke Levina ar ērģelnieci Ligitu Sneibi, atskaņojot mūziku no romantisma, kā arī skandināvu un latviešu komponistu skaņdarbus. 3.augustā viesosies amerikāņu-vācu ērģelnieks Jens Korndofers. Viņš ērģeļspēles asociētais profesors Beilora Universitātē Teksasā. Korndorferu slavē kā "dižā romantisma tradīciju virtuozu", kurš rada "priekšnesumus, kas sniedz gan dziļu muzikālu gandarījumu, gan ir aizraujoši" (The American Organist). Viņš koncertējis slavenākajās Berlīnes, Parīzes, Zalcburgas, Oslo katedrālēs, Vestminsteras abatijā Londonā, Versaļas Karaliskajā kapelā un citviet pasaulē.

6.augustā koncertā BACH. MOZART. VIVALDI būs iespēja dzirdēt jauno, uzlecošo latviešu operas zvaigzni, soprānu Anniju Kristiānu Ādamsoni un ērģelnieci Ilzi Reini. Annija Kristiāna Ādamsone jau ir paguvusi sajūsmināt Latvijas publiku ar savu sniegumu Latvijas Nacionālās operas izrādēs, uzstāties Elbas filharmonijā un operteātros Vācijā. Koncertā skanēs sakrālās motetes un ērģeļdarbi, ko komponējuši Antonio Vivaldi, Johans Sebastiāns Bahs un Volfgangs Amadejs Mocarts.

Festivāla noslēguma koncertā 8.augustā uzstāsies franču ērģelnieks Emanuels Okdi. Viņš ir Svētā Eluā baznīcas ērģelnieks Parīzē, uzstājies prestižākajos ērģeļmūzikas festivālos Eiropā un ASV. Ērģelnieka koncerti ir pārraidīti tādās raidstacijās kā Radio Classica (Spānija), Slovēnijas un Slovākijas radio, kā arī France Musique. Kritiķi viņu raksturojuši kā vienu no daudzsološākajiem savas paaudzes ērģelniekiem: "Spējīgs stilistiski un ar jutīgumu atklāt un nodot klausītājiem visdažādākās kompozīciju šķautnes [..], viņa niansētā un viedā artikulācija padara vissarežģītāko mūziku šķietami vienkāršu un starojošu." (Greenwich Citizen-Connecticut, ASV).

Festivālā būs apskatāma skaistā un radošā Rauna (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 28 Jun 2025 08:55:00 +0300

Pēc koncertam - balle līdz rīta gaismai.

Viena no Raunas vasaras tradīcijām ir festivāls "Rodam Raunā" - arī šogad aicinām sanākt kopā, smelties iedvesmu, prieku un siltumu no vietas, ko saucam par mājām. Šī gada festivāla tēma ir "māja", bet devīze skan vienkārši un patiesi "nekur nav tik labi kā mājās".

Festivālu ieskandināsim jau piektdien, 4.jūlija, vakarā Raunas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur izskanēs Imanta Kalniņa dziesmu koncertuzvedums "Kamēr vien gliemeži skrien". Emocionālu un pārdomu pilnu vakaru kopā ar klausītājiem piedzīvos divi izcili mūziķi - Daumants Kalniņš un Kaspars Zemītis.

Sestdien, 5.jūlijā, svētki turpināsies ar plašu notikumu klāstu Raunas sporta stadionā. Visas dienas garumā norisināsies tradicionālais gadatirgus, radošās meistarklases, izzinošas diskusijas un prezentācijas, kas šoreiz veltītas mājas sajūtai un tās praktiskajām izpausmēm - videi, labsajūtai, energoefektivitātei un ilgtspējai. Būs padomāts arī par pašiem mazākajiem - bērnus ar stāstu par vilku iepriecinās aktieris Raitis Zapackis.

Dienas vidū Raunas pilsdrupu estrādē teātra mīļotājiem būs iespēja noskatīties komisku un asprātīgu Jāņa Jaunsudrabiņa lugas iestudējumu "Jo pliks, jo traks". Izrādē piedalās Latvijā zināmi un skatītājiem iemīļoti aktieri: Juris Kalniņš, Evija Krūze, Aīda Ozoliņa, Ligita Skujiņa, Lienīte Osipova, Dace Makovska, Artis Drozdovs, Voldemārs Šoriņš, Kristaps Ozols un Ivars Puga.

Savukārt vakarā, kad saule jau iegriezīsies vakara ēnās, festivāla skatuvi pārņems roka leģendas grupa "Opus Pro", solot enerģisku un sirsnīgu koncertu Raunas pilsdrupu estrādē. Pēc koncerta balle līdz rīta gaismai - par jautrību un deju soli parūpēsies grupa "Klaidonis".

Festivāls "Rodam Raunā" ir ne tikai svētki, bet arī sajūta. Tā ir kopā būšana, vietas mīlestība un iespēja atkal atgriezties pie saknēm. Jo nekur nav tik labi kā tur, kur esi tu pats - mājās. Tiekamies Raunā!

Miris "Neiespējamās misijas" komponists Lalo Šifrins (VIDEO)

vs.lv — Fri, 27 Jun 2025 20:09:00 +0300

93 gadu vecumā ceturtdien miris Argentīnas un ASV komponists Lalo Šifrins, kas sarakstījis mūziku daudzām Holivudas filmām un televīzijas seriāliem, arī "Neiespējamās misijas" tēmu, pavēstīja mūziķa dēli.

Viņa pazīstamāko darbu vidū ir mūzika filmai "Bullitt", seriālam "Starsky & Hutch" ("Stārskijs un Hačs"), filmai "Dirty Harry" ("Netīrais Harijs") ar Klintu Īstvudu galvenajā lomā un sekojušām šī kino cikla filmām.

Šifrins godalgots ar vairākām "Grammy" balvām un sešas reizes nominēts Oskaram, arī par filmām "Cool Hand Luke" ("Vēsais Lūks"), "The Fox" ("Lapsa"), "The Amityville Horror" ("Šausmas Amitivilā") un "The Sting II" ("Dzelonis II").

Viņš arī sarakstīja mūziku sešdesmito gadu televīzijas seriālam "Neiespējamā misija", kas iedvesmoja muzikālo tēmu vēlākajai kinosāgai ar Tomu Krūzu galvenajā lomā.

2018.gadā Šifrins saņēma goda Oskaru par mūža ieguldījumu.

Šifrins dzimis Buenosairesā, Argentīnā, 1932.gadā, bet dzīves lielāko daļu pavadījis ASV.

Dziedātājs Andris Ērglis izdod jaunu spilgtu videoklipu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 27 Jun 2025 11:52:00 +0300

"Ikdienas skrējienā ir būtiski reizi pa reizei apstāties un novērtēt gan to, kas Tev ir, gan tos, kas Tev ir blakus".

Dziedātājs Andris Ērglis klausītājiem dāvā jaunu dziesmu "Tev vienmēr būšu es". Dziesma, kas tapusi veiksmīgā sadarbībā ar teksta autoru Dāvi Rietumu, ir vēl viens solis tuvāk mūziķa topošajam albumam "Stāsts", kura prezentācijas koncerti notiks rudenī.

Nu jau tradicionāli - vasarā, viens no Latvijā iemīļotākajiem dziedātājiem - Andris Ērglis, klausītājus un sava talanta cienītājus iepriecina ar kādu paša radītu dziesmu. Klausītāju sirdīs jau iegūluši viņa oriģināldarbi - "Seko saulei", "Vējiem līdz", "Tu", "Stāsts" un "Svētku rīts". Nu klausītāju vērtējumam nodots jaunākais veikums - dziesma "Tev vienmēr būšu es". Tās mūzikas autors un producents ir pats Andris Ērglis, vārdu autors ir Dāvis Rietums, studijas līdzproducents ir Jānis Čubars, bet dziesmas mix veidojis Jānis Kalve.

"Man ir patiess pagodinājums sadarboties ar izcilo dziedātāju Andri Ērgli, kuram ir arī neapšaubāms talants dziesmu rakstīšanā", atklāj dziesmas teksta autors Dāvis Rietums, piebilstot, ka sākumā gan baidījies A. Ērglim sūtīt savu dzejoli, bet ir ļoti gandarīts, ka abu sadarbība ir rezultējies skaistā dziesmā.

Galvenais vadmotīvs un aicinājums, ko autori ievijuši dziesmā "Tev vienmēr būšu es" - ir neieslīgt ikdienas ķibelēs, problēmās un pienākumu ritenī, kas, protams, ir mums katram klātesošs, bet ļauties, atļauties un dziļā pateicībā izbaudīt un novērtēt to, kas mums jau ir - šeit un tagad.

"Manuprāt, tādā ikdienas skrējienā ir būtiski reizi pa reizei apstāties un novērtēt gan to, kas Tev ir, gan tos, kas Tev ir blakus," pārliecināts ir A. Ērglis.

Dziedātājs atklāt, ka šobrīd ir priecīgi satraukts un gandarīts, jo šī dziesma ir vēl viens solis tuvāk rudenī gaidāmajam, viņa oriģināldziesmu albumam "Stāsts". Albumā tiks apkopotas desmit Andra Ērgļa komponētas dziesmas, kuras radītas veiksmīgā sadarbībā ar teksta autoriem Guntaru Raču, Mārtiņu Kanteru un Dāvi Rietumu. Jaunā albuma prezentācijas koncerti notiks 24.oktobrī Ulbrokā, 25.oktobrī Liepājā un 30.novembrī Cēsīs.

Nākamās Džeimsa Bonda filmas režisors būs Denī Vilnēvs

vs.lv — Thu, 26 Jun 2025 19:18:00 +0300

Nākamās Džeimsa Bonda filmas režisors būs kanādietis Denī Vilnēvs, kura pazīstamāko darbu vidū ir arī "Kāpas" kinosāgas lentes, ceturtdien pavēstīja studija "Amazon MGM Studios".

Par to, kas būs nākamais Bonda lomas atveidotājs, joprojām nekādas oficiālas informācijas nav.

Pēdējā bondiānas lente ar Danielu Kreigu galvenajā lomā "No Time to Die" ("Nav laiks mirt") uz ekrāniem iznāca 2021.gadā.

"Kāpas" sāgas divu filmu kases ieņēmumi visā pasaulē pārsniedza miljardu dolāru. Tās kopumā nominētas 15 Kinoakedēmijas balvām un ir izcīnījušas septiņas.

Vilnēva citu pazīstamāko darbu vidū ir "Blade Runner 2049" ("Pa asmeni skrejošais 2049"), "Sicario" ("Sicario: Narkokarš") un "Arrival" ("Atnācēji").

Latvijas Leļļu teātris iedibina jaunu tradīciju - Tīnas balvu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 26 Jun 2025 11:04:00 +0300

Pirmizrādes piedzīvojuši 10 jauniestudējumi.

Noslēdzot 2024./2025.gada teātra sezonu, Latvijas Leļļu teātris kā ik gadu godina tos aktierus, kuri sezonas laikā nospēlējuši visvairāk izrāžu. Šosezon visraženākie spēlmaņi ir bijuši aktrise Santa Didžus, kura nospēlējusi 191 izrādi, aktieris Artūrs Putniņš ar 178 nospēlētām izrādēm un aktieris Miķelis Žideļūns, kura kontā ir 169 izrādes. Turpinās arī īpaša tradīcija - ceļojošās balvas pasniegšana, ko aizsākusi teātra aktrise Santa Didžus. Šo balvu viņa ieguva starptautiskajā teātra festivālā VALISE (Polija), saņemot atzinību kā labākā aktrise par lomu izrādē "Kaštanka". Kopš tā laika balva kļuvusi par kolēģu atzinības apliecinājumu, ko aktieri sezonas beigās nodod viens otram, novērtējot izcilu sniegumu. Šosezon balva atradās pie aktiera Matīsa Millera, kurš izvēlējies tās nākamo īpašnieku - Agri Nātri.

Atzīmējot teātra jubilejas sezonas noslēgumu un godinot izcilo režisori Tīnu Hercbergu, kuras radošajai darbībai par godu sezonas sākumā tapa "Leģendārā izrāde", Leļļu teātris no šī gada iedibinājis jaunu tradīciju - Tīnas balvu. To piešķir teātra mākslinieciskā padome aktierim vai aktrisei par profesionālu attieksmi pret darbu un izcilu sniegumu visas sezonas garumā. Balva ir kronis ar Leļļu teātra simboliku, ko darinājis mākslinieks Bruno Birmanis. Šis kronis savulaik tika pasniegts Tīnai Hercbergai jubilejā, kad viņa leļļinieku un draugu vidū tika kronēta par Leļļu karalieni. Pirmās Tīnas Hercbergas balvas ieguvēja ir aktrise Baiba Vanaga.

Šosezon teātris savu astoņdesmitgadi atzīmēja ar plašu notikumu ciklu "Kurp doties?", pulcējot teātra profesionāļus no visas pasaules. Vairāku dienu garumā Latvijas Leļļu teātrī norisinājās starptautiskas meistarklases scenogrāfiem, dramaturgiem un aktieriem, kā arī divu dienu starptautiska konference, kas rosināja ideju apmaiņu un sadarbības iespējas.

Šosezon Latvijas Leļļu teātris atzīmēja arī izcilā leļļu mākslinieka Pāvila Šenhofa 100 gadu jubileju, kurai par godu tika rīkotas izstādes gan teātrī, gan Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, godinot mākslinieka mantojumu un ieguldījumu leļļu teātra attīstībā. Apaļās jubilejas ietvaros tika izdots arī īpašs mūzikas disks "brūklenes un mellenes", kas apvieno teātra vērtības un muzikālās sajūtas.

Radoši bagāta bijusi arī teātra skatuves dzīve - sezonas laikā pirmizrādes piedzīvojuši 10 jauniestudējumi, tostarp izrādes "Lasis Stasis" (ieguvusi "Spēlmaņu nakts" nomināciju gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem, "Gaisma, es tevi dzirdu", "Runcis zābakos" un citas. Kopumā sezonas laikā nospēlētas 468 izrādes, kas pulcējušas aptuveni 49 tūkstošus skatītāju. Par skatītāju iecienītāko kļuvusi izrāde pašiem mazākajiem - "Čuči, Spilventiņ!", kas kļuvusi par šīs sezonas spēlētāko izrādi.

Jelgavas jaunieši aktīvi piedalās Dziesmu un deju svētkos (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 26 Jun 2025 07:11:00 +0300

Katrs no dalībniekiem savā jomā spējis pierādīt augstu profesionālo sniegumu.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie, nozīmīgākie un senākie skolu jaunatnes tautas mākslas kolektīvu svētki Latvijā – tie aizsākās 1960. gada 23. jūnijā, un arī mūsdienās svētku kodols aizvien ir jaunās paaudzes daudzveidīgā mākslinieciskā izpausme. “Apliecinājums arī jelgavnieku radošajam garam ir ne vien pilsētas dalībnieku kuplais pulks, bet arī tā daudzveidība – tie ir tautas un mūsdienu deju kolektīvi, kori, teātra trupas, instrumentālie ansambļi, vizuālās mākslas pulciņi, profesionālo izglītības programmu un individuālie dalībnieki skatuves runas jomā. Turklāt katrs no dalībniekiem savā jomā spējis pierādīt augstu profesionālo sniegumu,” norāda Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece un svētku koordinatore Jelgavā Anika Apine.

Vairāk nekā 30 svētku pasākumu nedēļas gaitā

Svētku programmā iekļauti vairāk nekā 30 pasākumi, bet to norise pulcēs skatītājus teju 20 galvaspilsētas vietās. “Notikumu ir patiesi daudz – mūsdienu deju izrādes, pūtēju orķestru koncerts un akordeona mūzikas koncerts, vizuālās mākslas izstāde, tērpu parāde, tautas deju lielkoncerts, noslēguma koncerts un vēl, un vēl. Turklāt daudziem mūsu kolektīviem tā ir ne tikai dalība koncertos, bet arī konkursos. Piemēram, četri pilsētas kori – “Spīgo studija”, “Rotā”, “Spīdola” un “Skali” – piedalīsies arī koru finālkonkursā “Lielā balva”. Tā būs iespēja apliecināt savu māksliniecisko līmeni un cīnīties par balvu starp labākajiem Latvijas koriem, kuri skates noslēdzošajā kārtā ieguvuši augstāko žūrijas vērtējumu. Arī mūsu Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestris “Rota” startēs pūtēju orķestru finālkonkursā, bet audzēkņi no Jelgavas 4. sākumskolas un Jelgavas Mūzikas vidusskolas dosies uz skatuves runas konkursa finālu,” piemērus min A.Apine.

Jelgavas kolektīvu dalība – arī bezmaksas svētku norisēs

Pilsētas kolektīvi piedalīsies gan pasākumos, kuru apmeklējumam ir jāiegādājas ieejas biļete, gan arī bezmaksas norisēs. Piemēram, no 7. līdz 13. jūlijam par tikšanās vietu kļūs Vērmanes dārzs. Starp desmitiem pasākumu ar priekšnesumiem tur priecēs arī Jelgavas mūsdienu deju kolektīvi, mūsu teātri un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi. Vērmanes dārzā ikvienam atklāsies arī īpašais Latvijas kartes kontūrā izveidotais vides objekts “Vijums”, kurā simboliski svētku ritmā savīsies dalībnieku darinātās pērles, tostarp arī 75 Jelgavas pilsētas kolektīvu apgleznotās. Tāpat 12. jūlijā pulksten 12 ikviens aicināts vērot pūtēju orķestru defilē programmu Brīvības laukumā, tostarp ar Jelgavas pūtēju orķestra “Rota” dalību. Savukārt 13. jūlijā pulksten 9 svētku dalībniekus un skatītājus pulcinās tradicionālais gājiens. Tas sāksies Brīvības laukumā un divās paralēlēs – abpus Brīvības piemineklim un pa Brīvības ielu – virzīsies līdz Dailes teātrim. Jelgavas kolektīvus šajā gājienā varēsim vērot kreisās puses plūsmā.

Gatavošanās maratonā – koncerti, tērpu šūšana un pašbūvētu auto aprīkošana

A.Apine norāda, ka svētku tuvošanās nozīmē arī intensīvu gatavošanos tiem. Maija beigās un vasaras ieskaņā daudziem kolektīviem izskanējuši koncerti, lai ar repertuāru iepazīstinātu arī jelgavniekus. Dažiem kolektīviem bija īpaši jārūpējas arī par atbilstošiem tērpiem. Piemēram, mūsdienu deju kolektīvi “Benefice” un “Intriga” piedalās lieluzvedumā “Kastaņa puslode”, un šī uzveduma dalībniekiem ir specifiskas vienotas tērpu prasības. Tāpat savu vizuālo tēlu atjaunojuši vairāki kolektīvi no Jelgavas 4. sākumskolas, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas, Jelgavas 4. vidusskolas un jaunrades nama “Junda”.

Ar mērķi iedvesmot svētku dalībniekus saredzēt kopsakarības starp mākslu un eksakto zinātņu pasauli šoreiz noslēguma koncertu “TE-AUST” Mežaparkā papildinās arī tehniskā jaunrade. Proti, tehniskās jaunrades pulciņi no visas Latvijas, tostarp arī Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, Jelgavas Centra pamatskolas un Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas, kā īpaša animācija pievienosies uz vienu no koncerta dziesmām ar pašbūvētiem elektroautomobiļiem. Rūpējoties par vienotu stilistiku un nepieciešamā rekvizīta izvietošanu priekšnesumā, šobrīd skolas aktīvi strādā arī pie vairāk nekā 15 pašbūvēto auto aprīkošanas.

Kinoizstādes atklāšana Cinevillā – 27. jūnijā (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 25 Jun 2025 09:53:00 +0300

Mārtiņš Milbrets un Neils Matīss pirmie Latvijā pārsteidzoši parādīja kinomākslinieka darba iespējamo vērienu un jaudu.

Līdz ar atklāšanu 27. jūnijā kinopilsētā „Cinevilla” būs apskatāma ekspozīcija „KinoMāksla. Milbrets + Matīss”, veltīta Latvijas kinovēsturē unikālam mākslinieku tandēmam – Mārtiņam Milbretam un Neilam Matīsam, kuri kopā strādājuši pie filmām „Baiga vasara” (2001), „Rīgas sargi” (2007), „Rūdolfa mantojums” (2010), „Sapņu komanda 1935” (2012) un citām. Abu mākslinieku vadībā pirms divdesmit gadiem tapusi arī kinopilsēta „Cinevilla” – no skicēm un projektiem līdz realizācijai un filmēšanai.

Izstādes "KinoMāksla. Milbrets+Matīss" uzmanības centrā ir divi Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgi kinoprofesionāļi – Mārtiņš Milbrets (1965–2019) un Neils Matīss (1969–2014) pirmie Latvijā pārsteidzoši parādīja kinomākslinieka darba iespējamo vērienu un jaudu, radot filmēšanai nepieciešamo vēsturisko vidi liela mēroga uzbūvēs, kur apvienoja neierobežotu radošumu idejās, skrupulozu izpēti arhīvu materiālos un meistarību projektu praktiskajā realizācijā.

Viņu veidotā laikmeta vide neapšaubāmi ir viens no faktoriem, kāpēc tādu popularitāti izpelnījušās vēsturiskās un nacionāli patriotiskās filmas "Baiga vasara" (2000), "Rīgas sargi" (2007), "Rūdolfa mantojums" (2010), "Sapņu komanda" 1935 (2012) un citas; viņu abu vadītā komanda pirms divdesmit gadiem paveica šķietami neiespējamo – tukšās Slampes pļavās uzbūvēja Vecrīgu, Daugavmalu, Torņakalna baznīcu un Pārdaugavas namus, vēlāk arī saimnieka Rūdolfa lauku sētu, – šajos objektos dažādu filmu uzņemšana notiek joprojām.

Izstāde "KinoMāksla. Milbrets+Matīss" ir iespaidīga un radoši veidota ekspozīcija, kurā atvērts un padarīts publiski pieejams kinomākslinieku Mārtiņa Milbreta un Neila Matīsa darbu arhīvs – fotogrāfijas, dekorāciju skices, tehniskie zīmējumi utt. Izstāde aktualizē sapratni par kinomākslinieka darbu kā vienu no svarīgākajām profesijām filmas tapšanas gaitā, īpaši Latvijas kinoskatītājiem tik iemīļoto vēsturisko filmu veidošanā; apliecina drosmīgu ideju realizācijas iespējamību un iepazīstina kinoskatītājus ar aizraujošo un noslēpumaino kinoveidošanas procesu. Publiskai apskatei izvērsts nozīmīgs laika periods atjaunotās Latvijas kinomākslas attīstībā, liecība par 21. gadsimta sākuma lielajiem kinoprojektiem, kas prasīja uzdrīkstēšanos, vērienu un pamatīgas praktiskās zināšanas un iemaņas, kas tagad uzlūkojamas kā vērtīga pieredze nākamajām paaudzēm

Izstādi "KinoMāksla. Milbrets+Matīss" organizē profesionāla domubiedru grupa, abu mākslinieku kādreizējie kolēģi filmu uzņemšanas laukumos; izstādes iekārtojuma autori – kinomākslinieki Evija Džonsone un Mārtiņš Kalseris. Izstāde veidota divās kārtās – kompakta ekspozīcija kinoteātrī Splendid Palace tika atklāta 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros, otrā atklāšana un pastāvīga ekspozīcija – no 27. jūnija kinopilsētā CINEVILLA (Tukuma novada Slampes pagasta Vidusvecvagaros), baznīcā, kuru abi mākslinieki projektējuši un būvējuši filmai Rīgas sargi (2007). Izstādes atklāšana Cinevillā – 27. jūnijā 18:00, Mārtiņa Milbreta 60. dzimšanas dienā.

Visā Latvija svin Jāņus

vs.lv — Tue, 24 Jun 2025 08:13:00 +0300

Šodien Latvijā svinēs Jāņu dienu, kas tradicionāli ir kā atslodze pēc rituāliem bagātās Jāņu nakts.

Enerģētiski piesātinātākais ir Jāņu dienas rīts, ko pavada tādas izdarības kā saules sagaidīšana un mutes mazgāšana rīta rasā.

Jāņu dienas rītā saulei piedēvētas brīnišķīgas īpašības: tā lec sudrabota vai daudzkrāsaina un rotājas pie debesīm. Savukārt Jāņu rītā vēl pirms saules saimniekam vajag laukus apstaigāt melnās drēbēs, lai aug laba labība.

Daudzviet ticēja, ka rīta rasai ir dziedinošs spēks, tāpēc tajā mazgājās. Ļaudis brida pa rasu, ticot, ka tad būs nauda pastalās. Sievietes mazgājās un vārtījās rasā, lai iegūtu skaistumu. Lai sejas āda būtu balta, esot jāmazgājas kviešu rasā. Ticējumi vēsta, ka Jāņu rītā pirms saules lēkšanas vajag smelt rasu no zāles, ar to govīm mazgāt muguru - tad govis dodot daudz piena.

Ticējums arī vēsta, ka Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes. Kāds burts būs redzams uz nogriezuma, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

Tāpat ticējums vēsta, ka Jāņu diena jāsveic ar dziesmām. Dažos novados tieši Jāņu dienā gāja apdziedāt kaimiņus. Agrāk tikai tad, kad raganu sliedes rasotajā zālē vairs nebija redzamas, govis neslauktas uz īsu brīdi dzina ganos. Zirgus veda pieguļā un peldināja. Jāņu zāles atdeva govīm, lai tās kļūtu pienīgākas.

Ziedu un ozolzaru vainagi, kas pīti ap Jāņu laiku, jānoglabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tad tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā. Novārījumu no Jāņu vainagiem deva govīm atnešanās reizēs.

Savukārt katoliskā baznīca šodien svin svētā Jāņa Kristītāja, Jēzus Kristus priekšvēstneša, dzimšanas dienu.

Katrs ceturtais Latvijā pēdējā gada laikā nav izlasījis nevienu grāmatu

vs.lv — Tue, 24 Jun 2025 07:14:00 +0300

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka pēdējā gada laikā nav izlasījis nevienu grāmatu, kā galveno iemeslu minot laika trūkumu, liecina iniciatīvas "#laikslasīt" un pētījumu aģentūras "Norstat" veikta aptauja.

70% Latvijas iedzīvotāju izlasa vismaz vienu grāmatu gadā. 35% aptaujāto lasa vismaz reizi mēnesī, bet 16% to dara katru vai katru otro dienu - lielākoties sievietes un iedzīvotāji ar augstāko izglītību.

Kā iemeslus grāmatu nelasīšanai iedzīvotāji minējuši nespēju atrast sev interesējošas grāmatas vai ātru intereses zudumu. Aptaujātie izcēluši arī nogurumu un redzes problēmas, kā arī pārāk augstas grāmatu cenas.

Daļa aptaujāto dod priekšroku televīzijai un internetam un norāda, ka sociālo mediju lietošana ir sabojājusi spēju koncentrēties un ilgstoši noturēt uzmanību.

Vairāki lasītāji labprātāk izvēlas audiogrāmatas, savukārt dažiem lasīšana ir sezonāla nodarbe, jo vasarā vairāk laika aizņem dārza darbi un citi hobiji.

Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Latvijā turpina samazināties Jāņu un Līgu skaits

vs.lv — Mon, 23 Jun 2025 12:04:00 +0300

Šonedēļ vārda dienu svinēs 44 093 Jāņi, kas ir par 901 šī vārda īpašniekiem mazāk nekā pērn, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.

Savukārt pirmdien vārda dienu svinēs 9579 Līgas, kas ir par 735 Līgām mazāk nekā 2024.gadā.

No šogad Latvijā dzimušajiem bērniem 34 dots vārds Jānis, savukārt par Līgām nodēvētas trīs meitenes.

Līgu skaits Latvijā šajā gadsimtā ir salīdzinoši stabils, bet vārdu Jānis vecāki saviem bērniem sākuši likt būtiski mazāk.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva dati, 2024.gadā Latvijā bija 44 994 Jāņi un 10 314 Līgas, 2022.gadā vārda dienu atzīmēja 47 185 Jāņi un 9820 Līgas, bet 2021.gadā - 48 311 Jānis un 9871 Līga.

Savukārt 2018.gadā Latvijā bija reģistrēti 51 549 Jāņi un 10 012 Līgas, 2013.gadā - 57 235 Jāņi un 10 501 Līga, 2009.gadā - 61 758 Jāņi un 10 806 Līgas, bet 2004.gadā iedzīvotāju reģistrā bija reģistrēti 67 244 Jāņi un 10 672 Līgas.

Rīgā Jāņus svinēs Grīziņkalnā, Dzegužkalnā un Mežaparkā

vs.lv — Mon, 23 Jun 2025 11:04:00 +0300

Rīgā Jāņu svinēšana plānota Grīziņkalna parkā, Dzegužkalnā un Mežaparka Zaļajā teātrī, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Jāņu nakts pasākumu Grīziņkalnā "No saules līdz saulei" no plkst.20 ieskandinās folkloras kopa "Kokle" un postfolka apvienība "Rikši".

Vakarā plkst.22.20 norisināsies saules pavadīšana un ugunskura iedegšana kopā ar folkloras kopām un Katrīnu Dimantu, kam sekos Katrīnas Dimantas koncerts ar grupu "Zeltrači".

Pēc pusnakts Jāņu bērnus izklaidēs DJ un bungu un dūdu mūzikas grupa "Auļi". Pēc diviem naktī visiem būs iespēja izkustināt kājas ballē kopā ar grupu "DeLight", savukārt plkst.3.45 izskanēs Jāņu nakts etno sets kopā ar DJ Kasparu Zaviļeiski. Plkst.4.30 notiks kopīga saullēkta sagaidīšana un pasākuma noslēgums.

Jāņu pasākumu Grīziņkalnā vadīs aktieris Artūrs Krūzkops.

Dzegužkalnā Jāņu svinības noritēs tradicionālā gaisotnē. Plkst.20 atklās tās atklās Jāņu māte Zoja Heimrāte un Jāņu tēvs Edgars Lipors kopā ar "Rīgas Danču kluba" dalībniekiem un etno kompāniju "Zeidi".

No plkst.20.30 līdz 22 notiks tradicionālā aplīgošana un salīgošana etno kompānijas "Zeidi" vadībā, bet no plkst.22.30 līdz 23 sanākušos izklaidēs grupa "Iļģi".

Savukārt no plkst.23 līdz pusnaktij visi tiks aicināti danču tūrē, kuru vadīs Ilga Reizniece un grupa "Iļģi", bet dejas soļus ierādīs un Rīgas Danču kluba dejotāji.

Pēc pusnakts norisināsies svinīgā visu Jāņu godināšana, kam sekos tumsas kliedēšana un danči etnogrupas "Ogas" pavadībā.

No plkst.1.30 līdz 3 izturīgākie turpinās gaidīt saullēktu kopā ar muzikālo apvienību "Rahu", savukārt saullēkta sagaidīšana notiks kopā ar jaunfolkloras grupu "Jauno Jāņu orķestris".

Mežaparka Zaļajā teātrī no plkst.20 visus Jāņubērnus gaidīs "Zaļumballes orķestris" un solists Normunds Rutulis.

Plkst.21 klausītājus un skatītājus priecēs dziedātājs Ainars Bumbieris, savukārt no plkst.22.30 visus līgotājus iepriecinās liepājnieki - dziedātāji Andris Ērglis, Fēlikss Ķiģelis, Jānis Strazds un citi programmā "Liepājnieku zelta dziesmas".

Savukārt tuvāk pusnaktij, ap plkst.23.40 uzstāsies iemīļotā grupa "Credo", Juris Kaukulis un grupa "Dzelzs vilks". Vēlāk, īsi pēc diviem naktī par prieku un jautrību gādās grupas "Pirmais kurss" un "Crazy Dolls", pēc kā īsi pēc četriem no rītanorisināsies Saules modināšanas rituāls.

Pasākumu vadīs aktieri Ieva Aniņa un Ainārs Ančevskis.

Ieeja visos pasākumos būs bez maksas. Norišu vietās būs iespēja iegādāties tradicionālos svētku ēdienus un spirdzinājumus.

Latgales grupa uzņēma videoklipu par Šķilbēnu pagasta skaistumiem (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 21 Jun 2025 16:31:00 +0300

Dziesma ir ar emocionāli vieglu noskaņu, kas to padara viegli klausāmu un ideāli piemērotu tiem, kas Līgo svētkus grib sagaidīt mierīgi.

Grupa "Unknown Artist" piedāvā kantrī dziesmu "Rika Tak", kuras ierakstā un videoklipā līdzās grupas dalībniekiem piedalās arī vietējā mērogā plaši atpazīstams ballīšu muzikants Zintis Krakops. Šis singls, kā arī citas grupas oriģināldziesmas dzīvajā tiks atskaņotas 21. Jūnijā, Upītē notiekošajā pasākumā "π-dzīdam".

Šī dziesma ir viena no retajām dziesmām ar "kantrī" mūzikas elementiem latgaliešu valodā (blakus #FKUpīte izdotajai dziesmai "Beidžu, beidžu garu celi"). "Kantrī"(Country) žanrs Latgalē nav plaši pārstāvēts, līdz ar to "Unknown Artist" ir kā celmlauži jaunai kustībai, kas uzsāk veidot "kantrī" dziesmas latgaliešu valodā.

Dziesma ir ar emocionāli vieglu noskaņu, kas to padara viegli klausāmu un ideāli piemērotu tiem, kas Līgo svētkus grib sagaidīt mierīgi. Dziesmas vārdos ir ietīti vietējo dabas objektu nosaukumi (Rika - upe Šķilbēnu pagastā, Bakareva - karjers/ciems Šķilbēnu pagastā).

Video stāsts ir par to, ka grupa ir uztaisījusi savu "Faktoru" (lai nebūtu tikai "X-Faktors"), un meklē piemērotāko solistu šai dziesmai, ja nu gadījumā esošais paredzētu vai neparedzētu apstākļu dēļ "netiek uz koncertu". Pēc pirmo 4 kandidātu "neveiksmīgas" performances, ierodas galvenais videoklipa varonis un izglābj dienu!

Videoklipā bez grupas dalībniekiem lomās piedalījās: Alvis Šmits, Egīls Kazinovskis, Arnis Slobožaņins, Andris Slišāns un Zintis Krakops. Videoklipu filmēja un montēja: Salvis Mass (Waltz Visuals). Dziesmas ieraksts veikts un apstrādāts studijā "Bigmaar’s Records".

Dziedātāja TIPA izdevusi savu debijas albumu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 20 Jun 2025 07:30:00 +0300

"Tā mēdz būt ar daudzām lietām šajā dzīvē - mēs domājam vienu, bet dzīve atved pie cita".

Dziedātāja TIPA izdevusi savu debijas albumu "Esība" - personisku, piecu gadu laikā tapušu muzikālu stāstu. Albuma dziesmas atspoguļo mākslinieces pieredzes posmus, sajūtas un pārmaiņas, kas kulminējas pašreizējā esamības izpratnē.

Par albuma tapšanu TIPA stāsta: "Kad pirmo reizi sapņoju par to, kāds būs mans pirmais albums, "Esība" nebija tas, ko sākotnēji biju iedomājusies. Bet tagad - citādāku es to nemaz nevaru iedomāties. Tā mēdz būt ar daudzām lietām šajā dzīvē - mēs domājam vienu, bet dzīve atved pie cita. "Esība" tapa no sajūtām, no piedzīvotiem stāstiem un klusām domām - gan dienās, gan naktīs. Tā nāca ar prieku, mīlestību un arī pārdzīvojumiem. Tagad, kad viss ir sakopots vienā gabalā, jūtu, ka šis ir kāda manas dzīves posma noslēgums. Un tikpat ļoti - cita sākums. Šī ir mana esības versija. Un citādāka tā nemaz nevar būt."

TIPA vārdu esība definē kā tagadnes punktu, kurā atrodoties tu esi viss, kas ar tevi noticis - par visu, kas tevi veidojis, lai tu šobrīd patiesi būtu. Pirms albuma izdošanas klausītāji jau iepazinuši singlus "Pirmā" un "You". Savukārt 4.jūnijā - savā dzimšanas dienā - TIPA publicēja dziesmu "Plakstiņi".

Albuma tapšanā piedalījušies vairāki īpaši viesmākslinieki, kuru līdzdalība piešķir "Esībai" gan muzikālu daudzslāņainību, gan dziļi personisku nozīmi. Albuma ievaddziesmā "Pēdējo reizi" dzirdams LTMKC jauktais koris "Laiks", kura skanējums iededz pirmo liesmu visam albumam. TIPAi šis koris ir īpaši tuvs - kādu laiku viņa pati tajā dziedājusi, un tā diriģente Ilze Balode ir viņas mamma. Kora mūzika viņai bijusi blakus jau kopš bērnības, un šī sadarbība ir kā skaņa no mājām un pamats, kas organiski uzsāk "Esību". "Citviet albumā dzirdamas arī viļņu šalkas, baznīcu zvani, bērnu čalas un pie mājām piekaramie vēja zvaniņi - tie visi ir elementi, kuri mīļi manām ausīm un atsauc atmiņas," norāda TIPA.

Leģendārais liepājnieks Ainars Virga piedalās dziesmā "Purvā", piešķirot tai īpašu dziedātājas dzimtās pilsētas garšu ar savu ģitāras skanējumu. TIPAi šī sadarbība ir vairāk par profesionālu sapni, viņa stāsta, ka Liepājas roks ir kā daļa no DNS - īpaši liepājniekiem, un arī viņai.

Savukārt dziesma "Šarms", kurā piedalās reperis Ods, iezīmē pāreju uz jaunāko fāzi TIPAs radošajā ceļā. Pēc sadarbības Oda albumā "Tavai zināšanai man viss ir labi" dziedātāja atzīst, ka repera līdzdalība "Esībā" ir dabisks turpinājums: "Viņa devums ir tā odziņa, ko dziesmai meklēju." "Šarms" stāsta par attiecību dinamiku un to, kas patiesi veido to jēgu.

Rīgā tiešraidēs varēs vērot Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumus

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 18:57:00 +0300

Rīgas pašvaldība no 4.jūlija līdz 13.jūlijam nodrošinās iespēju Doma laukumā vērot XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumu tiešraides.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, par to šodien lēma Rīgas pašvaldības svētku rīcības komiteja. Kopskaitā publiskajās tiešraidēs varēs vērot 14 svētku pasākumus.

Tiešraižu skatīšanās sāksies 4.jūlijā plkst.10, kad būs iespēja vērot koru finālkonkursu, bet 5.jūlijā plkst.18 varēs redzēt skatuviskās dejas uzvedumu "Viedvasara".

Savukārt 6.jūlijā plkst.12 būs tiešraide no novadu satikšanās un godināšanas pasākuma Viesturdārzā, kā arī no garīgā koncerta Sv. Pētera baznīcā plkst.20.

7.jūlijā plkst.18 Doma laukumā varēs skatīties tautas mūzikas koncertu "Dižā skaņrakstā" no VEF kultūras pils.

No 8.jūlija pasākumiem publiska skatīšanās plānota mūsdienu deju izrādei "Kastaņa puslode", kokļu mūzikas koncertam "Dzīslojums" un simfoniskās mūzikas lielkoncertam "Daudzskanīgais debesjums".

9.jūlijā plkst.18 rīdzinieki un viesi varēs skatīties folkloras konkursu laureātu koncertu "Bij’ manā pūriņā".

Savukārt 10.jūlijā plkst.18 vakarā Doma laukumu pieskandinās pūtēju orķestra koncerts "Tā radās skaņa…", bet 11.jūlijā plkst.18 izskanēs akordeona koncerts "Skan akordeons" Dailes teātrī.

Tiešraidēs varēs vērot arī tautas deju lielkoncertu "Es atvēru Laimas dārzu", kas norisināsies 12.jūlijā no plkst.11 līdz 13, svētku gājienu, kas sāksies 13.jūlijā plkst.9 un svētku kulmināciju - noslēguma koncertu "Te-aust", kas izskanēs plkst.17.

Doma laukums būs pielāgots un labiekārtots tiešraižu publiskajai skatīšanai, tiks izvietoti soliņi un lielais ekrāns, sola pašvaldība.

Ar jaunu apbalvojumu suminās nozīmīgākos mākslas nozares pasākumus un personības

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 17:21:00 +0300

Nākamgad aprīlī pirmo reizi pasniegs Latvijas Mākslas gada balvu, lai izceltu nozīmīgākos mākslas nozares notikumus un personības, preses konferencē stāstīja balvas rīkotāji.

Balvu katru gadu pasniegs par izstādēm, mākslas darbiem, publikācijām un citiem ar mākslu saistītiem notikumiem, kas īstenoti, izstādīti vai izdoti attiecīgajā gadā. Rīkotāji ar balvu vēlas novērtēt Latvijas vizuālās mākslas pārstāvju sniegumu ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs.

Apbalvojumu plānots pasniegt desmit nominācijās, tostarp par mūža ieguldījumu. Katrā kategorijā tiks paziņoti trīs līdz pieci nominanti. Pirmās balvas nominantus rīkotāji sola izziņot janvārī.

Vērtēšanā tiks ņemts vērā, cik darbs ir bijis dažādas sabiedrības grupas iekļaujošs, vai tas ietvēris ilgtspējīgu pieeju, mācīšanās pieredzi un domapmaiņu.

Balvu pasniegs māksliniekiem un citu jomu profesionāļiem, kas "uztur aktīvu saikni ar Latvijas mākslu", to pēta vai kā citādi mijiedarbojas ar to.

Laureāti katrā nominācijā saņems naudas balvu 1500 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas un balvas simbolu, ko veidos mākslinieks Krišs Salmanis.

Šī gada žūriju veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu centra vadītāja Brigita Zelča-Aispure, mākslas kurators, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags, vizuālās kultūras pētniece, biedrības "ISSP" valdes locekle Liāna Ivete Žilde, kuratore un mākslas kritiķe Maija Rudovska, vizuālās mākslas kurators, producents Raivis Alksnis, kultūras projektu kuratore, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktore Renāte Lagzdiņa un mākslas vēsturniece Aiga Dzalbe.

Žūrija darbu sāka šī gada sākumā un izvērtēs 2025.gada notikumus. Savukārt 2026.gada janvārī darbu uzsāks jauns žūrijas sastāvs, kas izvērtēs tā gada notikumus. Žūrijas locekļu pretendentus izvērtē Latvijas Vizuālās mākslas padome, kas kandidātus virza apstiprināšanai kultūras ministram. Katrs žūrijas loceklis amatā var darboties ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas.

Balvas ierosinātājs un finansētājs ir Kultūras ministrija, bet balvu organizē radošā apvienība "Collective WW".

"Šī balva ir tas, kā mēs pamanām spēcīgo Latvijas vizuālās mākslas nozari un kā sabiedrībā aktualizējam jautājumu par laikmetīgu mākslu, jaunākajām tendencēm, kā izglītojam sabiedrību par to, kas šobrīd ir aktuāls," sacīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Par balvas "uzraugošo institūciju" izraudzīta Vizuālās mākslas padome. Tās priekšsēdētāja Solvita Krese atgādināja, ka diskusijas par nacionālu apbalvojumu vizuālajā mākslā ilgstoši bijušas bez panākumiem, tāpēc viņa atzinīgi novērtē šādu iniciatīvu.

Rakstniece Inga Grencberga vēlas atgriezt latviešus pie grāmatas (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 13:47:00 +0300

70% iedzīvotāju tomēr izlasa vismaz vienu grāmatu gadā.

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka pēdējā gada laikā nav izlasījis nevienu grāmatu, liecina iniciatīvas #laikslasīt veiktā aptauja. Kā galveno šķērsli vairums aptaujāto - 56% - min laika trūkumu. Lai atgādinātu, ka lasīšana ir prieks, un iedrošinātu atrast laiku kaut vai vienai lappusei dienā, uzsākta iniciatīva #laikslasīt, kurai pievienoties aicināts ikviens, kurš lasa vai vēl tikai vēlas sākt lasīt ikdienā.

70% Latvijas iedzīvotāju tomēr izlasa vismaz vienu grāmatu gadā, un vismaz reizi mēnesī lasa 35% aptaujāto, bet 16% to dara katru vai katru otro dienu - lielākoties sievietes un iedzīvotāji ar augstāko izglītību.

Lai arī kā galveno lasīšanas šķērsli vairums aptaujāto - gan sievietes, gan vīrieši - minējuši laika trūkumu, 20% jeb katrs piektais aptaujātais nevar atrast sev interesējošu grāmatu, 14% atzīst, ka viņiem ātri zūd interese, savukārt 7% norāda, ka grāmatas viņus garlaiko.

Starp citiem iemesliem, kāpēc grāmatu lasīšana nav prioritāte, Latvijas iedzīvotāji galvenokārt min nogurumu un redzes problēmas, kā arī pārāk augstas grāmatu cenas. Daļa aptaujāto dod priekšroku televīzijai un internetam un norāda, ka sociālo mediju lietošana ir sabojājusi spēju koncentrēties un ilgstoši noturēt uzmanību. Vairāki lasītāji labprātāk izvēlas audiogrāmatas; dažiem lasīšana ir sezonāla nodarbe, jo vasarā vairāk laika aizņem dārza darbi un citi hobiji. Tikmēr drosmīgākie atzīst, ka galvenais šķērslis grāmatu lasīšanai ir pašu slinkums.

"Es ticu, ka lasīšanu var iemīlēt jebkurā vecumā, ja vien sastopas ar īsto grāmatu īstajā brīdī. Lasīšana reizēm ir pienākums, bet daudz vairāk tam ir jābūt priekam. Un, lai gūtu prieku, ir jāatrod sev piemērota grāmata, žanrs, autors. Grāmatu ir tik daudz, ka es ticu - katram ir sava grāmata. Nenoliedzami mūsdienu digitālajā laikmetā īstas grāmatas lasīšana prasa piepūli un koncentrēšanos - īpašības, kuras arvien grūtāk saglabāt. Tajā pašā laikā arī elektroniskās un audio grāmatas ir labs veids, kā sākt lasīt vai dažādot savu lasīšanas pieredzi. Ar iniciatīvu #laikslasīt, kas, cerams, pārtaps visaptverošā kustībā, mēs vēlamies akcentēt to, ka lasīšana pavisam vienkārši kļūst par sabiedrības ikdienas daļu, par dzīvesveidu, mirkli mieram un priekam," saka iniciatīvas idejas autore rakstniece Inga Grencberga.

Iniciatīvas #laikslasīt autori iedrošina atrast laiku kaut vai vienai lappusei dienā, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā, gaidot rindā pie ārsta vai bērnu no dejošanas mēģinājuma, baudot vasaru parkā vai lietainu dienu kafejnīcā. "Lai lasītu, patiesībā nemaz nevajag stundām laika; dažkārt pietiek tikai ar brīdi vai dažām lappusēm, vienu stāstu vai nodaļu. Galvenais, lai lasīšana atkal no jauna kļūst par daļu no mūsu ikdienas, kas rada prieku," uzsver Krista Grasberga, stratēģiskās komunikācijas aģentūras "Deep White" valdes locekle, kura kopā ar kolēģiem ir iniciatīvas #laikslasīt līdzautore.

Iniciatīvā #laikslasīt iesaistīties un pievienoties var ikviens, kuram lasīšana šķiet būtiska, īstenojot un organizējot dažādas lasīšanas aktivitātes savā ģimenē, draugu lokā, darba kolektīvā, interešu klubos, kaimiņu kopienās u. c. #laikslasīt radītie vizuālie materiāli ikvienam ir pieejami un izmantojami bez maksas, lai veidotu savus notikumus un aicinātu ikvienu atrast laiku lasīšanai.

«‎Tautumeitas»‎ aicina uz koncertrituālu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 07:22:00 +0300

Kalnaziedu pilskalns un tā tuvumā esošā Upurozola vieta glabā stāstus par seno latviešu dzīvesziņu.

upa "Tautumeitas" aicina savus klausītājus uz tikšanos "Rītausmas koncertrituālā" jau šajā nedēļas nogalē, naktī no 20. uz 21.jūniju. Lielās skatītāju intereses dēļ pasākuma norises vieta pārcelta uz netālu, plašāku lokāciju - Daugavas krastā pie "Kalna ziediem" Aizkrauklē. Jaunā "Rītausmas koncertrituāla" norises vieta, Kalnaziedu pilskalns un Upurozola apkārtne, ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un sena latviešu svētvieta ar bagātu arheoloģisko un mitoloģisko mantojumu. Šeit jau iepriekš notikuši nozīmīgi kultūras notikumi, pulcējot apmeklētājus no visas Latvijas. Visas iegādātās biļetes ir derīgas, tai skaitā "Braucam kopā" autobusa biļetes, skatītājiem nav nepieciešama papildu rīcība.

Pulcēšanās uz "Rītausmas koncertrituālu" sāksies jau pusnaktī, un apmeklētāji ir aicināti ierasties ar plediem, siltiem dzērieniem un uzkodām un baudīt gada īsāko nakti Daugavas ieskautajā koncertvietā. Koncertrituāls sāksies 2 naktī un tas būs dalīts divās daļās, bet tā kulminācija būs saules sagaidīšana. Grupa "Tautumeitas" saviem klausītājiem šai naktij sagatavojušas īpašus muzikālus un rituālus notikumus, šis nebūs ierasts koncerts, bet gan kopīgs pārdzīvojums dabā enerģiski spēcīgajā saulgriežu laikā.

Kalnaziedu pilskalns un tā tuvumā esošā Upurozola vieta glabā stāstus par seno latviešu dzīvesziņu, šī teritorija ne tikai vilina ar savu ainavisko skaistumu, bet arī sniedz iespēju piedzīvot saulgriežu rītu vietā, kas gadsimtiem kalpojusi kā latviskās pasaules izjūtas centrs. Kalnaziedu pilskalns un Kalnaziedu Upurozols ir bijusi svētvieta un šī teritorija ne tikai vilina ar savu ainavisko skaistumu, bet arī sniedz iespēju piedzīvot saulgriežu rītu vietā, kas gadsimtiem kalpojusi kā latviskās pasaules izjūtas centrs.

Nokļūšana uz "Kalna ziediem" Aizkrauklē iespējama ar auto un sabiedrisko transportu, no Rīgas uz koncertu visērtāk doties ar īpaši organizētiem "Braucam kopā" reisiem. Arī "Braucam kopā" biļetes var iegādāties "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās. Pērkot biļetes uz koncertu, brauciena dalībniekiem sagatavoti arī sirsnīgi pārsteigumi no grupas "Tautumeitas".

Teātra balvu "Spēlmaņu nakts" nominācijas līderos Nacionālais teātris

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 21:08:00 +0300

Trešdien paziņoti 2024./2025.gada sezonas teātra gada balvas "Spēlmaņu nakts" nominanti 16 kategorijās, nomināciju ziņā līderos esot Latvijas Nacionālajam teātrim.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS), nominācijai "Gada lielās formas izrādei" izvirzīti iestudējumi "Arkādija" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Alvis Hermanis), "Burvju kalns" (Valmieras teātris, režisors Toms Treinis), "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" (Dailes teātris, režisore Ola Mafālani), "Nacionālais kanāls" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Matīss Kaža) un "Rītausma Vakaros" (Liepājas teātris, režisors Matīss Budovskis).

Kategorijā "Gada mazās formas izrāde" par uzvaru cīnīsies "Alfas" ("Dirty Deal Teatro", režisors Valters Sīlis), "Dievs ir šeit" (Liepājas teātris, režisors Valters Sīlis), "Ilgu tramvajs" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Pēteris Krilovs), "Metamorfoze" (Liepājas Leļļu teātris, režisors Rihards Zelezņevs) un "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" (Latvijas Kultūras akadēmija, režisors Kārlis Krūmiņš).

Labākās izrādes kategorijā "Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem" nominēts "Dullais Dauka" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Jurģis Lūsis), "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki" (Latvijas Nacionālais teātris, režisore Paula Pļavniece), "Lasis Stasis" (Latvijas Leļļu teātris, režisors Edgars Kaufelds), "Sprīdītis" (Valmieras teātris, režisors Reinis Suhanovs) un Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros tapusī izrāde "Kristāla bērni" (Latvijas Kultūras akadēmija, režisors Elmārs Seņkovs).

Kā gada režisori nominēti Alvis Hermanis ("Arkādija", Jaunais Rīgas teātris), Matīss Kaža ("Nacionālais kanāls", Latvijas Nacionālais teātris), Pēteris Krilovs ("Ilgu tramvajs", Latvijas Nacionālais teātris), Ola Mafālani ("Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", Dailes teātris) un Valters Sīlis ("Alfas", "Dirty Deal Teatro").

Gada aktrises nominācijai izvirzīta Maija Doveika (Blanša izrādē "Ilgu tramvajs", Latvijas Nacionālais teātris), Čulpana Hamatova (Janīna Dušejko izrādē "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", Dailes teātris), Sandra Kļaviņa (Redžaina Gidensa izrādē "Mazās lapsas", Jaunais Rīgas teātris), Veronika Plotņikova (Lēdija Makbeta izrādē "Lēdija Makbeta", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris), Kintija Stūre (loma izrādē "Dievs ir šeit", Liepājas teātris).

Savukārt gada aktiera nominācijai izvirzīts Maksims Busels (Tartifs izrādē "Tartifs", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris), Egons Dombrovskis (Hovards Bīls izrādē "Nacionālais kanāls", Latvijas Nacionālais teātris), Artis Jančevskis (Hanss Kastorps izrādē "Burvju kalns", Valmieras teātris), Ģirts Krūmiņš (Džo Kellers izrādē "Visi mani dēli", Liepājas teātris), Kārlis Reijers (Dauka izrādē "Dullais Dauka", Latvijas Nacionālais teātris).

Kategorijā "Gada aktrise otrā plāna lomā" izvirzīta Agnese Budovska (Diāna Kristensena izrādē "Nacionālais kanāls", Latvijas Nacionālais teātris), Jana Čivžele (Bērdija Habarde izrādē "Mazās lapsas", Jaunais Rīgas teātris), Inese Kučinska (Keita Kellere izrādē "Visi mani dēli", Liepājas teātris), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Pasks jeb Robins Labaisgariņš izrādē "Sapnis vasaras naktī", Dailes teātris), Jana Ļisova (Stella izrādē "Ilgu tramvajs", Latvijas Nacionālais teātris).

Nominācijai "Gada aktieris otrā plāna lomā" izvirzīts Rūdis Bīviņš (Speķists izrādē "Diena projām palēja", Valmieras teātris), Gundars Grasbergs (Mičs izrādē "Ilgu tramvajs", Latvijas Nacionālais teātris), Tālivaldis Lasmanis (Lodoviko Setembrīni izrādē "Burvju kalns", Valmieras teātris), Ritvars Logins (Toms Vingfīlds izrādē "Stikla zvērnīca", Jaunais Rīgas teātris), Artūrs Skrastiņš (Dizio izrādē "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", Dailes teātris).

Par "Gada jaunais skatuves mākslinieks" nomināciju sacenšas astoņi nominanti: Annija Kristiāna Ādamsone (Olimpija operā "Hofmaņa stāsti", Latvijas Nacionālā opera un balets), Aleksandrs Bricis (loma izrādē "Alfas", Dirty Deal Teatro), Gerda Embure (Marta Hillers izrādē "Izdzīvošanas piezīmes", izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, Valmieras teātris), Signija Joce (mākslinieces darbs izrādē "Metamorfoze", Liepājas Leļļu teātris), Jurģis Lūsis (režija izrādei "Dullais Dauka", Latvijas Nacionālais teātris) un Elizabete Milta (Marija Šamrajeva izrādē "Nevienam nezināmā Marija", izrāde tapusi Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla "Patriarha rudens" ietvaros), Ričards Murāns (Parsifals un citas lomas izrādē "Stāsts par Parsifalu", Jaunais Rīgas teātris) un Evelīna Priede (Tomasīna Kaverlija izrādē "Arkādija", Jaunais Rīgas teātris)

Kategorijai "Gada scenogrāfs" izvirzīti Reinis Dzudzilo ("Nacionālais kanāls", Latvijas Nacionālais teātris), Germans Ermičs ("Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", Dailes teātris), Kristaps Kramiņš ("Sapnis vasaras naktī", Dailes teātris), Reinis Suhanovs ("Diena projām palēja", Valmieras teātris), Mārtiņš Vilkārsis ("Arkādija", Jaunais Rīgas teātris).

Kategorijai "Gada kostīmu mākslinieks" izvirzīti Anna Heinrihsone ("Lieliskais Getsbijs", Latvijas Nacionālais teātris), Kristīne Jurjāne ("Arkādija", Jaunais Rīgas teātris), "Mareunrol's" ("Lēdija Makbeta", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris), Berta Vilipsone ("Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki", Latvijas Nacionālais teātris) un Krista Vindberga (Dzudzilo) ("Nacionālais kanāls", Latvijas Nacionālais teātris).

Nominācijai "Gada gaismu mākslinieks" izvirzīti Mārtiņš Feldmanis ("Visi mani dēli", Liepājas teātris), Oskars Pauliņš ("Lieliskais Getsbijs", Latvijas Nacionālais teātris), Lienīte Slišāne ("Ilgu tramvajs", Latvijas Nacionālais teātris), kā arī Niks Cipruss par Jaunā Rīgas teātra izrādi "Karaļu spēle" un Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros tapušo izrādi "Šķirsts".

Nominācijai "Gada video mākslinieks" izvirzīti "-8" ("Stāsts par Parsifalu", Jaunais Rīgas teātris), Viktorija Martjanova ("Sapnis vasaras naktī", Dailes teātris), Anna Meldrāja ("Kāds noteikti atnāks/ Kaids nūteikti atīs", Daugavpils teātris), Katrīna Neiburga ("Lēdija Makbeta", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris), Toms Zeļģis ("Smilšu cilvēks", Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju).

Par gada horeogrāfa vai kustību mākslinieka nomināciju sacenšas Aigars Apinis ("Diena projām palēja", Valmieras teātris), Irina Bogeruka ("Nodzītus zirgus nošauj", Daugavpils teātris), Kristīne Brīniņa ("Dzīvoklis", Liepājas teātris), Edvards Kurmiņš ("Alfas", "Dirty Deal Teatro") un Inga Raudinga ("Lieliskais Getsbijs", Latvijas Nacionālais teātris).

Kategorijai "Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums" izvirzīti Anna Fišere ("Lēdija Makbeta", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris), Jēkabs Jančevskis ("Burvju kalns", Valmieras teātris), Aleksandrs Tomass Matjussons ("Karalis Ibī un citi monstri", Latvijas Nacionālais teātris), Edgars Mākens ("Rītausma Vakaros", Liepājas teātris) un Edgars Raginskis ("Alfas", "Dirty Deal Teatro").

Nomināciju sarakstu papildina arī kategorija "Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)", kurai nominantus izvirzīja Latvijas Profesionālā baleta asociācija. Šajā kategorijā sacenšas Antons Freimanis (Kazanova baletā "Kazanova", Latvijas Nacionālā opera un balets), Emma Lagūna (Marija baletā "Riekstkodis", Latvijas Nacionālā opera un balets), Elza Leimane (horeogrāfe-līdzautore baletā "Esmeralda", Latvijas Nacionālā opera un balets), Dariuss Florians Katana (Klods Frolo baletā "Esmeralda", Latvijas Nacionālā opera un balets), Alise Prudāne-Spridzāne (Rozita baletā "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets).

Kategorijas "Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra teksts" nominanti tiks paziņoti septembrī.

Nākamās sezonas "Spēlmaņu nakts" žūrijas komisijas sastāvā būs Ilze Kļaviņa, Atis Rozentāls, Zane Radzobe, Kitija Balcare, Sandra Krastiņa, Jānis Siliņš, Ingrīda Vilkārse, Uģis Segliņš un Armands Znotiņš.

"Spēlmaņu nakts" ir gadskārtēja teātra balvu pasniegšanas ceremonija, ko rīko LTDS. Apbalvošanas ceremonija notiks 23.novembri, teātra mākslas reformatora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, vairākās kategorijās apbalvojot labākos sasniegumus iepriekšējā teātra sezonā.

Rīgā turpināsies ielīgošanas pasākumi

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 11:31:00 +0300

Šodien Rīgā turpināsies ielīgošanas pasākumi, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Rātslaukumā no plkst.19 norisināsies deju lielkoncerts "Vidusvasaras dzīvestības", kurā piedalīsies tautas deju ansamblis un vidējās paaudzes deju kolektīvs "Līgo", "Sen Līgo", deju ansamblis "Daiļrade", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Daiļrades zelts", bērnu tautas deju ansamblis "Dzintariņš", senioru deju kolektīvs "Līgo absolventi". Koncertu vadīs aktrise Zane Burnicka.

Savukārt kultūras pils "Ziemeļblāzma" parkā no plkst.19 notiks pasākums "Saimes talkā svinam Jāņus!" - tautas deju ansambļa "Dejotāju Saime" deju uzvedums kopā ar Ziemeļblāzmas vidējās paaudzes deju kolektīvu "Auda", folkloristu Andri Kapustu un tautas muzikantiem.

Arī kultūrtelpās "Strops" norisināsies ielīgošanas pasākumi. Kultūras centra "Imanta" pagalmā no plkst.19 gaidāms deju kolektīvu "Dejotprieks", "Imantieši", "Latve" un "Imanta" koncerts, bet pēc tā plkst.20.30 rīdziniekus iepriecinās Katrīnas Dimantas koncerts. Pasākuma laikā darbosies arī vainagu pīšanas darbnīca un būs pieejamas lielās koka spēles.

Ziepniekkalnā Ēbelmuižas parka kultūrtelpas "Strops" apmeklētājiem plkst.19 būs iespēja ielīgot kopā ar Juri Kaukuli un piedzīvot danču vakaru ar etno kompāniju "Zeidi". Darbosies arī latvju rakstu darbnīca.

Rīt, 19.jūnijā no plkst.11 līdz 11.30 un no plkst.13 līdz 13.30 Rātslaukumā, kā arī no plkst.12 līdz 12.30 kultūras centra "Mazā ģilde" dārzā norisināsies ielīgošana ar orķestri "Rīga", kurā izskanēs populāras melodijas no Raimonda Paula un grupas "Labvēlīgais tips" repertuāra.

19.jūnijā no plkst.17 gaidāms Jāņu ielīgošanas pasākums "Jāņa sēta" Uzvaras parkā, kur varēs izbaudīt Rīgas folkloras kopu un bērnu vokālā ansambļa "Knīpas un Knauķi" koncertu, radošās darbnīcas, gleznošanas plenēru, vainagu vīšanas darbnīcu un lielās koka spēles. Pasākuma otrajā daļā uzstāsies etno kompānija "Zeidi", bet vakara noslēgumā visi aicināti uz dančiem kopā ar Rīgas Danču klubu.

19.jūnijā plkst.19 ielīgošanas pasākums gaidāms kultūrtelpā "Strops" Bolderājā, kur uzstāsies grupa "Zāle" un notiks latvju rakstu darbnīca. Toties Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalma "Stropā" gaidāma Jāņu dziesmu pūra papildināšana kopā ar folkloras kopu "Banga".

21.jūnijā visas dienas garumā ielīgošanas pasākums diždiena "Līgo. Ziedēšana" norisināsies Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kurā piedalīsies tautas deju ansamblis "Līgo" un vidējās paaudzes deju kolektīvs "Līgo", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Sen Līgo", senioru deju kolektīvs "Līgo absolventi", tautas deju ansambļa "Līgo" bērnu un jauniešu studija, folkloras kopas "Vilcenes", "Skandinieki", "Savieši", "Budēļi", "Zemgaļi", "Ceidari", "Ēdol’s Ķists", "Suitu vīri" un koklētāju ansambļi.

Diždienas noslēgumā skatītājiem būs iespēja piedzīvot skatuviskās tautas dejas mistērijas "Mēs deviņi bāleliņi" pasaules pirmizrādi.

No 20.jūnija Doma laukumā norisināsies tradicionālais Zāļu tirgus, kurā varēs iegādāties tradicionālās jāņuzāles, Jāņu vainagus, amatnieku darinājumus, vasaras ražas veltes no Latvijas laukiem. Tirgus noskaņu bagātinās skatuves programma ar dziesmām un tautas dejām. Tirdziņa darba laiks no plkst.9 līdz 19.

Ķengaraga «Stropa» apmeklētājus priecēs Līgo dziesmas (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 11:19:00 +0300

Kultūrtelpa tapusi ar Rīgas domes atbalstu.

Visu jūniju trešdienu un ceturtdienu vakaros turpinās daudzveidīga kultūras pasākumu programma mobilajās kultūrtelpās "Strops" Rīgas apkaimēs, kas tapusi ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

Savukārt 26.jūnija vakarpusē Ķengaraga "Stropa" apmeklētājus priecēs muzikālās apvienības "Labums" koncerts. Tās repertuārā ir gan Imanta Kalniņa kompozīcijas, gan pašu sacerētas un sev tuvu autoru dziesmas. Apvienībā muzicē Simona Rača-Rūce, Jānis Rūcis un Roberts Dinters.

Ielīgošanas pasākumi apkaimēs

Šogad ir sarūpēta arī plaša ielīgošanas pasākumu programma "Stropos". 18.jūnijā no plkst.18.00 Pļavnieku Zaļās birzs "Stropā" notiks ielīgošanas pasākums ar dziesminieci Aneti Kozlovsku, folkloras grupu "Laiksne" un postfolkloras grupu "Daba San". Dziedāsim Jāņu dziesmas, dejosim un gatavosimies Līgo svētkiem!

Arī Rīgas centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā no plkst.18.00 gaidāms ielīgošanas pasākums ar vainagu pīšanas darbnīcām bērniem un lustīgām Līgo dziesmām, kopā ar Ievu Sutugovu, Laimu Miltiņu-Rodi un Elīnu Čampari. Vakara noslēgumā visi aicināti uz tradicionālajiem dančiem un rotaļām ar tautas mūzikas grupu "Teikas Muzikanti".

Ziepniekkalnā Ēbelmuižas parka "Stropā" 18.jūnijā plkst.19.00 vasaras saulgriežus ieskandinās Juris Kaukulis un enerģiskā etno kompānija "Zeidi". Aproču veidošanas un hennas tetovējumu darbnīca ar latvju rakstiem nodrošinās radošā apvienība "Sapnīca". Pirms pasākuma plkst.18.00 iedzīvotājiem būs iespēja satikt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra apkaimju koordinatori un Ziepniekkalna apkaimes biedrības ļaudis, lai pārrunātu apkaimē aktuālo, savukārt bērniem būs iespēja piedalīties radošās aktivitātēs.

Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā 19.jūnijā plkst.19.00 paredzēts ielīgošanas pasākums, kurā notiks Jāņu dziesmu dziedāšana un rotaļās iešana ar folkloras kopu "'Banga"'. Tā būs iespēja papildināt savu dziesmu pūru Jāņu vakaram, lai svinēšana būtu skanīgāka un lustīgāka.

Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā 19.jūnijā plkst.19.00 gaidāma ielīgošana ar grupu "Zāle". Koncertā tiks atskaņotas dziesmas no visiem indie/post-folkloras grupas "Zāle" albumiem, kā arī vairāki vēl neizdoti skaņdarbi un pirmatskaņojumi. Aproču veidošanas un hennas tetovējumu darbnīcu ar latvju rakstiem nodrošinās radošā apvienība "Sapnīca". No plkst.18.00 apmeklētājiem būs pieejams Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punkta koordinators jautājumiem un atbildēm par apkaimes attīstības un labiekārtošanas aktualitātēm un iesaisti pašvaldības darbā.

Savukārt 19.jūnijā Strazdumuižas parka "Stropā" no plkst.19.00 notiks ielīgošanas pasākums ar Rīgas Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansambli "Zeltskariņi" un folkloras draugu kopu "Skandinieki", notiks arī bērnu radošās darbnīcas.

Šajā vasarā Rīgā darbojas septiņas mobilās kultūrtelpas "Strops" - Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā un Čiekurkalna bibliotēkas dārzā, Ēbelmuižas parkā, kultūras centra "Imanta" pagalmā, Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Pļavnieku Zaļajā birzī un Strazdumuižas parkā Juglā.

"Stropos" apmeklētāji var baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises. Šogad jūnijā un jūlijā "Stropos" notiks vairāk nekā 30 pasākumu, kuru rīkotāji ir pašvaldības kultūras iestādes.

Par labāko Liepājas teatra aktrisi tika atzīta Agnese Jēkabsone (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 07:11:00 +0300

Skatītāji pārliecinoši atzina režisora Matīsa Budovska iestudēto izrādi "Rītausma Vakaros".

Jau kopš 2008.gada Liepājas teātrī izveidojusies skaista tradīcija, kad skatītājiem sezonas izskaņā dota iespēja nobalsot par mīļākajiem un labākajiem aktieriem, kā arī izrādi. Līdz ar to sezonas noslēgums bez šī balsojuma Liepājas teātrī nemaz nav iedomājams.

Kopumā 118. sezonas balsojumā tika iekļauti 8 jauniestudējumi - tai skaitā izrāde "Mīlestības vārdā", kas tapa pagājušās sezonas izskaņā. Savukārt šīs sezonas pēdējais iestudējums "Dzīvoklis" tiks iekļauts nākošā gada balsojumā, jo pirmizrādi piedzīvoja vien pirms nedēļas.

Šogad pirmo gadu skatītāju balsojumu atbalstīja Kraso Group tāpēc 15.jūnijā, noslēdzoties Liepājas teātra 118. sezonai, pēc izrādes "Baltijas teļš" rezultātus no skatuves paziņoja gan teātra mākslinieciskais vadītājs Valters Sīlis, gan Kraso Group padomes priekšsēdētājs Kristians Gabaliņš.

Par labāko aktrisi tika atzīta Agnese Jēkabsone (par Annes lomu izrādē "Annes Frankas dienasgrāmata"), par labāko aktieri - Mārtiņš Kalita (par Mārtiņa lomu izrādē "Baltijas teļš" un Krisu Kelleru "Visi mani dēli"), par labāko aktrisi otrā plāna lomā - Everita Pjata-Gertnere (par lomām izrādēs "Dievs ir šeit", "Visi mani dēli" un "Baltijas teļš",) bet par labāko aktieri otrā plāna lomā - Gatis Maliks (lomas izrādēs "Annes Frankas dienasgrāmata" un "Rītausma Vakaros").

Par šīs sezonas veiksmīgāko Liepājas teātra izrādi skatītāji pārliecinoši atzina režisora Matīsa Budovska iestudēto izrādi "Rītausma Vakaros"; otro vietu balsojumā ieguva Elmāra Seņkova iestudējums "Baltijas teļš", bet trešo Lauras Grozas izrāde "Annes Frankas dienasgrāmata".

18.jūnijā uzzināsim profesionāļu vērtējumu par sezonu Latvijas teātros, kad nominācijas paziņos "Spēlmaņu nakts" žūrija, savukārt Liepājas teātra kolektīvs dosies atvaļinājumā. Uzreiz pēc tā Liepājas teātris viesosies Rīgā, kur Dailes teātrī rādīs Regnāra Vaivara veidoto iestudējumu "Latviešu raķetes" (15. un 16.augustā) un Valtera Sīļa izrādi "Tēvs klusums" (17.augustā).

Ar Liepājas skatītājiem teātris satiksies pirmajā starptautiskajā teātra festivālā "Teātris tuvplānā", kas šogad notiks no 21. līdz 24.augustam. Detalizētu festivāla programmu, kurā ietilps arī vairākas viesizrādes no Polijas, Somijas un Lietuvas, sarunas ar dramaturgiem un māksliniekiem, kā arī citi notikumi, teātris izziņos 19.jūnijā.

Mākslinieki atkārtos leģendāro 15 km pārgājienu uz Bolderāju (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 08:13:00 +0300

Šīs pastaigas bija simbolisks, meditatīvs ceļojums pa industriālo dzelzceļa līniju, kas savieno divas Rīgas apkaimes.

5.jūlijā Rīgā norisināsies īpaša laikmetīgās mākslas akcija "Laiks, ausma vai garāmbraucošs vilciens" - atmosfērisks turpinājums leģendārās avangarda apvienības NSRD (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca) dalībnieku - Jura Boiko, Hardija Lediņa un Imanta Žodžika - 80. gados aizsāktajam performatīvo pastaigu ciklam "Gājieni uz Bolderāju". Notikums norit Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) 25 gadu jubilejas programmas ietvaros.

Laika posmā no 1980. līdz 1987.gadam Rīgā notika ikgadēji "Gājieni uz Bolderāju". Šīs pastaigas bija simbolisks, meditatīvs ceļojums pa industriālo dzelzceļa līniju, kas savieno divas Rīgas apkaimes - Iļģuciemu un Bolderāju - iemiesojot NSRD mākslas starpdisciplinaritāti, interesi par dabas un laika procesiem, un vides un cilvēka mijiedarbību. Ilgu laiku gājieni noritēja šaurā lokā. Akcijas dalībnieki pastaigas dokumentēja fotogrāfijās, zīmējumos, skaņu ierakstos un video.

"Gājieni uz Bolderāju" kļuvuši par vienu no savdabīgākajām un nozīmīgākajām parādībā Latvijas laikmetīgās mākslas vēsturē. NSRD dalībnieku aizsāktais periodiski tiek no jauna iedzīvināts, apliecinot notikuma spēju rezonēt dažādos laikmetos.

Pēc ilgākas pauzes, 2002.gadā, Hardijs Lediņš, pulcējot draugus un laikmetīgās mākslas līdzgaitniekus, atsāka "Gājienus uz Bolderāju". Pēc Lediņa un Boiko nāves šo tradīciju no 2009. līdz 2013.gadam turpināja neliela industriālās mūzikas pārstāvju grupa - viens no tās veidotājiem bija mūziķis un NSRD tiešsaistes arhīva pietura.lv izveidotājs Lauris Vorslavs. Arī Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā "Hardija Lediņa gada" (2015) ietvaros ikviens interesents tika aicināts pievienoties simboliskajam ceļam.

5.jūlija pastaiga iezīmēs 10 gadus kopš noticis pēdējais gājiens uz Bolderāju un 45 gadus kopš tas notika pirmoreiz. Tā būs ne vien rekonstrukcija un veltījums NSRD radošajai darbībai un nozīmīgajam mantojumam, bet arī jauns impulss - turpinājums, saglabājot gājiena savdabīgo atmosfēru, vienlaikus integrējot mākslā un kultūrā aktuālo.

Aptuveni 15 kilometru garā maršruta deviņus ceļa posmus iezīmēs mākslinieki, literāti un mūziķi no Latvijas, kā arī Ziemeļvalstīm: Diana Lelis, Ingūna Rubene un NSRD draugi, Gundega Evelone, Simona Orinska un BUTŌ LAB sadarbībā ar Kasparu Rolšteinu, Slekkeworld (NO/BE), duets SET SOUND TO (Gudrun Holck (DK) un Eva Vēvere), Platons Buravickis, un Kristīne Želve. Gājiena kuratores: Gundega Evelone un Māra Žeikare.

Mākslas akcijas risināsies plašā teritorijā. Skatītāji aicināti tās apmeklēt secīgi vai pēc izvēles, paši nosakot savu pārvietošanās tempu un noskaņu. Pirmā performance notiks pēcpusdienā, Iļģuciema nomalē, tad notikumi turpināsies dažādos punktos Spilves pļavās un Bolderājas apkārtnē, lai jau pēc saulrieta pie Daugavgrīvas bākas tiktu atzīmēts ceļojuma noslēgums.

Dalībnieku skaits gājienā ir ierobežots! Detalizēta programma, ietverot precīzus norises laikus un lokācijas, tiks nosūtītas personiskā e-pastā pirmajiem 100 reģistrētajiem dalībniekiem, kas aizpildīs tiešsaistes anketu šeit.

Dalība pasākumā ir bez maksas, bet dalībai ieinteresētie aicināti atbalstīt idejas īstenošanu, ziedojot platformā "Mobilly" šeit.

Notikums norit Latvijas Laikmetīgās mākslas centra 25 gadu jubilejas programmas "Laiks, ausma vai garāmbraucošs vilciens" ietvaros, kas no maija līdz oktobrim aicina uz tematiskām pastaigām un urbānām ekspedīcijām Rīgā, Alūksnē un Helsinkos.

Nav zināms, cik lielus zaudējumus varētu radīt Operas slēgšana

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 20:05:00 +0300

Latvijas Nacionālās operas izrādes Lielajā zālē remontdarbu dēļ nenotiks nākamā gada aprīlī un maijā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs (LNOB) Sandis Voldiņš.

Ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir būtisks avots arī ikdienas izdevumu segšanai. Lielajā zālē tiek spēlētas vidēji 15 līdz 16 izrādes mēnesī, līdz ar ko ierobežojumu dēļ netiks nospēlētas apmēram 30 izrādes.

Šī situācija negatīvi ietekmēs operas finanšu rādītājus 2026.gadā, prognozē Voldiņš, atturoties nosaukt precīzākas zaudējumu aplēses. Iespējamos risinājumus plānots pārrunāt ar Kultūras ministriju (KM) gada pārskata sanāksmē.

Taujāts, vai izrāžu norisi iespējams pārcelt uz citu vietu, Voldiņš norādīja, ka operas skatuves izmēra, scenogrāfijas un specifikas dēļ ir ļoti ierobežots izrāžu skaits, kuras vispār būtu iespējams pārcelt uz citām norises vietām. Tas prasītu arī papildu pielāgojumus gan pašām izrādēm, gan norises vietām.

Vienlaikus operas darbiniekiem netiks piemērota dīkstāve - aprīlī un maijā notiks 2026./2027.gada jauniestudējumu mēģinājumi, kā arī viesizrādes Igaunijas un Lietuvas Nacionālajās operās.

Biļetes uz 2026.gada aprīļa un maija izrādēm vēl nebija nonākušas tirdzniecībā, tāpēc nav tādu skatītāju, kuriem būtu veicama naudas atmaksa.

Kā vēstīts, TV3 raidījums "Nekā personīga" 15.jūnijā ziņoja, ka laikā neizstrādātu pārbūves noteikumu dēļ LNOB uz vairākiem mēnešiem nāksies slēgt.

Voldiņš raidījumam norādīja, ka LNOB jāmaina inženiertehniskie tīkli un vadi. Darbi bijuši ieplānoti jau sen, lai tos varētu paveikt vasarās, kad izrādes nenotiek. Taču ierēdņi, pēc Voldiņa teiktā, vairāk nekā gadu saskaņojuši iepirkumu noteikumus, un tagad darbu beigu termiņš jau strauji tuvojas, kā rezultātā uz vairākiem mēnešiem operas darbs tomēr būs jāaptur.

KM aģentūrai LETA norādīja, ka par šo situāciju LNOB ministriju informēja samērā nesen un ministrija ir lūgusi sagatavot detalizētu un precizētu informāciju, ko izskatīs gaidāmajā sanāksmē.

Vienlaikus KM norāda, ka šajā laika periodā LNOB darbs būtu jāplāno tā, lai mākslinieki būtu nodarbināti un publikai vismaz daļējā apmērā būtu pieejams LNOB piedāvājums citās norises vietās.

Daļa no operas ēkas rekonstrukcijas projektā paredzētā finansiālā ieguldījuma nāk no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Par ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļu administrēšanu atbildīgās iestādes Latvijā Centrālās finanšu un līguma aģentūras (CFLA) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Luste aģentūrai LETA uzsvēra, ka iestāde nav saskaņojusi vai izvērtējusi nekādus dokumentus saistībā ar darbu veikšanu, kas varētu būt par pamatu projekta realizācijas aizkavēšanai.

Projektu atlasi šajā Atveseļošanās fonda (AF) programmā veic Ekonomikas ministrija (EM) un KM, atklāja Luste.

Viņa arī informēja, ka projekta iesniegumu LNOB iesniedza EM 2023.gada 20.oktobrī, bet tā paša gada 5.decembrī opera veica nepieciešamos precizējumus atbilstoši EM nosacījumiem. Savukārt 2023.gada 20.decembrī EM projektu apstiprināja.

Tā kā šajā AF programmā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs līgumu slēdz ar CFLA pēc tam, kad projekts ir apstiprināts, 2024.gada 5.janvārī ir parakstīts līgums par projekta īstenošanu.

Pēc CFLA rīcībā esošās informācijas projekta īstenošanas gaitu ir ietekmējis tas, ka tika grozīti šīs AF programmas nosacījumi Ministru kabineta 443.noteikumos par energoefektivitātes uzlabošanu valsts un vēsturisko ēku sektorā.

LNOB vēsturiskajā namā plānots īstenot energoefektivitātes pasākumus 12,1 miljona eiro apmērā. Šī būs lielākā investīcija LNOB ēkā kopš rekonstrukcijas 1990.gadu sākumā. No kopējās summas 11,6 miljoni eiro finansēti no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna. Projektā ieguldīs arī LNOB pašu līdzekļus.

LNOB ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc īpašu vērību rekonstrukcijas procesā pievērsīs energoefektivitātes pasākumu īstenošanai atbilstoši mākslinieciski tehniskās izpētes ieteikumiem, tai skaitā veicot arī atsevišķu telpu interjera atjaunošanu atbilstoši nepieciešamībai.

Gleznotājiem iepatikušies Rāznas ezera krasti (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 11:14:00 +0300

Šādas iniciatīvas veido tiltu starp akadēmisko vidi un reģionālo identitāti.

Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Lipuškos norisinājās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Latgales filiāles radošais plenērs, kas tapa sadarbībā ar Rēzeknes novada Kultūras un tūrisma pārvaldi. LMA vasaras plenērs kļūst par noturīgu tradīciju, kas pulcē studentus no LMA Rīgas un Latgales filiāles, sniedzot viņiem iespēju strādāt dabas iedvesmotā vidē, vienlaikus stiprinot saikni starp mākslas izglītību un vietējo kultūrtelpu.

Plenēra laikā tika radīti vizuālās mākslas darbi, kuros iemiesojās Rāznas ezera tuvuma un Mākoņkalna apkārtnes ainavu maģija. Glezniecības nodaļas vadītāja Anatolija Zelča vadībā, plenēra dalībnieki īstenoja laikmetīgu vides mākslas projektu - sabiedriskā transporta pieturas pārtapšanu par krāsainu, simboliem bagātu mākslas darbu. Nedēļas laikā pietura kļuva par audeklu LMA 4. kursa studentiem, kuri, iedvesmojoties no Rāznas ezera zivju daudzveidības, izveidoja gleznojumu, kas atdzīvina ikdienas infrastruktūru un rada paliekošu māksliniecisku vērtību apkārtējā vidē.

Savukārt, LMA Tēlniecības nodaļas studenti, pasniedzēja Matīsa Klaniņa vadībā, radīja metāla putna skulptūru, kas simbolizē Rāznas apkārtnes bagāto putnu sugu daudzveidību. Šī skulptūra kalpos ne tikai kā vides objekts, bet arī kā radošās sadarbības un dabas līdzsvara metafora.

Plenērs noritēja viesu namā "Līgas", kas jaunos māksliniekus uzņēma ar īstu, latgalisku vismīlību. Viesu nama vide kļuva par iedvesmas telpu un radošas apmaiņas centru gan studentiem, gan pasniedzējiem.

Rēzeknes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Daiga Miščenko uzsver plenēra nozīmi vietējās kultūras telpas stiprināšanā:

"Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles plenērs ir kļuvis par skaistu tradīciju Rēzeknes novadā, ar kuru novada kultūrtelpā ienāk jauno mākslinieku skatījums, idejas un vides izjūta. Ticam, ka tieši šādas iniciatīvas veido tiltu starp akadēmisko vidi un reģionālo identitāti, kur personīgais skatījums satiekas ar apkārtējo ainavu. Atbalstīt jaunos māksliniekus nozīmē ieguldīt nākotnē."

Dana Zelča, LMA Latgales filiāles vadītāja, akcentē plenēra daudzslāņaino nozīmi:

"Redzam, ka sadarbības rezultātā radītie darbi lieliski paspilgtinās Lipušku identitāti un priecēs vietējo kopienu un viesus. Plenērs ir lieliska iespēja studentiem izrauties no ierastās mācību vides, iegūt jaunu redzējumu, iedvesmu, emocijas un attīstīt savstarpēju radošu mijiedarbību. Mēs kā LMA pārstāvniecība Latgalē esam gatavi turpināt attīstīt sadarbību ar reģioniem, padarot mākslu pieejamāku un veicinot jauno mākslinieku profesionālo izaugsmi."

Lipušku plenērs apliecina, cik būtiska ir izglītības un kultūras sinerģija reģionālās attīstības kontekstā - māksla šeit nav tikai estētisks elements, bet sociāls un kultūras tilts, kas savieno, iedvesmo un stiprina.

Rīgā norisināsies Starptautiskais Baltijas baleta konkurss

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 10:56:00 +0300

No rītdienas, 17.jūnija, līdz piektdienai, 20.jūnijam, Rīgā norisināsies Starptautiskais Baltijas baleta konkurss, aģentūru LETA informēja Latvijas Baleta un dejas ģildē.

Konkurss notiks septīto reizi un pulcēs 70 dalībniekus no 20 valstīm. Interesantiem būs iespējams vērot dalībnieku sniegumu konkursa kārtās 17.jūnijā un trešdien, 18.jūnijā, kā arī 20.jūnijā Dailes teātrī apmeklējot svinīgo gala koncertu.

Starptautiskā Baltijas baleta konkursa moto šogad ir "Viss ir iespējams … un Tu to vari!", savukārt mērķis ir aicināt jaunos māksliniekus parādīt savu talantu un meistarību.

Konkursā piedalīsies klasiskā baleta dejotāji un profesionālo baleta skolu audzēkņi vecuma grupās no 12 līdz 14.gadiem, no 15 līdz 18 gadiem un no 19 līdz 26 gadiem.

Konkursantus vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētājs ir Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

Šonedēļ Rīgā norisināsies Septītais Starptautiskais Baltijas baleta konkurss

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 10:43:00 +0300

No 17. līdz 20. jūnijam Rīgā norisināsies Septītais Starptautiskais Baltijas baleta konkurss, kas šogad pulcēs 70 dalībniekus no 20 valstīm. Konkursa skatītāji ir aicināti vērot dejotāju sniegumu konkursa kārtās 17. un 18. jūnijā, kā arī izbaudīt svinīgo Galā koncertu 20. jūnijā Dailes teātrī.

Starptautiskā Baltijas baleta konkursa moto – “Viss ir iespējams … un Tu to vari!” – aicina jaunos māksliniekus apliecināt savu talantu un meistarību ceļā uz izcilību.

Konkursā piedalās klasiskā baleta dejotāji un profesionālo baleta skolu audzēkņi trīs vecuma grupās (12–14, 15–18 un 19–26 gadi), pārstāvot tādas valstis kā Japāna, Austrālija, Turcija, Grieķija, Ukraina, Polija, Lietuva, Igaunija, Latvija un citas.

Šī gada Galā koncerta īpašie viesi būs Berlīnes baleta kompānijas vadošie solisti Lisa Pavlova un Mihaels Belilovs, Tulūzas operas baleta vadošais solists Klebers Rebello, Vīnes Valsts baleta zvaigzne Ludmila Konovalova. Koncertā uzstāsies arī kādreizējais Berlīnes Valsts baleta un Maiami pilsētas baleta premjers Rainers Krenšteters, kurš ir neskaitāmu baleta konkursu laureāts.

“Šis konkurss man vienmēr šķiet kā svētki dejai, talantam un cilvēka iekšējam spēkam. Šogad īpaši spraiga konkurence gaidāma vecākajā grupā, kur piedalās jau profesionāli dejotāji. Skatītājiem tā būs lieliska iespēja baudīt augstvērtīgu māksliniecisko,” uzsver konkursa direktore Regīna Kaupuža, aicinot ikvienu apmeklēt konkursa norisi un Galā koncertu.

Konkursantus vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētājs ir Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. Žūrijā darbosies pieredzējuši baleta profesionāļi no Francijas, Vācijas, Horvātijas, Lietuvas, Čehijas, Austrijas un Latvijas.

Uzvarētāji saņems naudas balvas un iespējas stažēties prestižās Eiropas baletskolās. Konkursa laikā notiks arī meistarklases, kas sniegs papildu iespējas jaunajiem dejotājiem augt un pilnveidoties.

Kopš 2013. gada Starptautiskais Baltijas baleta konkurss ir kļuvis par būtisku notikumu Latvijas dejas mākslā, kas iedvesmo un satuvina baleta kopienu. Tas veicina jaunu talantu atklāšanu, baleta izglītības attīstību, starptautisku sadarbību un klasiskā baleta tradīciju saglabāšanu.

Biļetes uz konkursa kārtām un Galā koncertu pieejamas “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv/lv/organizer/675

Konkursu organizē Latvijas Baleta un dejas ģilde un MIKC Nacionālā mākslu vidusskola Rīgas Baleta skola ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu.

Rīga zoodārzs aicina balsot par tīģerēnu vārdiem

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 07:03:00 +0300

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs aicina iedzīvotājus piedalīties Amūras tīģerēnu vārdu izvēlē, aģentūru LETA informēja zoodārza mārketinga projektu vadītāja Roberta Treija.

LETA jau ziņoja, ka 16.decembrī Amūras tīģeru (Panthera tigris altaica) pārim, Taigai un Augustam, piedzima mazuļi - divas tīģeru meitenes.

Balsošanai Rīgas zoodārza mājaslapā "rigazoo.lv/tigeri" tiek piedāvāti pieci tīģerēnu vārdi - Auguste, Guste, Aurora, Safīra vai Stella. Divi lielāko balsu skaitu saņēmušie vārdi tiks doti tīģeru māsām.

Balsošana par vārdiem notiks, veicot viena eiro ziedojumu. Ziedot iespējams arī lielāku summu, un katrs eiro ir arī viena balss izvēlētajam vārdam. Saziedotie līdzekļi palīdzēšot sagādāt barību, rotaļlietas un citas nepieciešamās preces tīģeru ģimenei.

Balsojums noslēgsies 13.jūlijā.

Vārdu atlases process esot noritējis vairākos posmos. Gala izvēli veikuši tīģeru kopēji, no plašāka saraksta izvēloties piecus vārdus, kas nodoti sabiedrības balsojumam.

Zoodārzs informē, ka tīģerēnu apskatei piemērotākas ir vēsākas un pat lietainas dienas, jo karstā laikā māsas kļūst mazāk kustīgas.

Amūras tīģeris ir lielākā tīģeru pasuga un viens no retākajiem lielajiem kaķiem pasaulē. Savvaļā šie dzīvnieki sastopami tikai Tālo Austrumu mežos - galvenokārt Krievijā un Ķīnā.

Amūras tīģeri ierakstīti pasaules sarkanajā grāmatā kā nopietni apdraudēta suga - savvaļā to skaits nepārsniedz 500 indivīdus. Lai palīdzētu saglabāt veselīgu sugas populāciju nebrīvē, Rīgas zoodārzs piedalās Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijas Amūras tīģeru nebrīves pavairošanas programmā.

Rīgas Zoodārza tīģeru saimes aizbildnis ir uzņēmums "Elektrum", kas sniedz atbalstu, lai nodrošinātu tīģeru labbūtību, kvalitatīvu barību un veterināro aprūpi.

Rīgā sāksies ielīgošanas pasākumi

vs.lv — Sun, 15 Jun 2025 11:03:00 +0300

No šodienas ar radošām darbnīcām, koncertiem un dažādām aktivitātēm Rīgā sāksies ielīgošanas pasākumi, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Šodien plkst.12, 13.30 un 15 gatavoties Zāļu vakaram varēs radošajās darbnīcās ģimenēm ar bērniem "Visa laba Jāņu zāle!" muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs".

Darbnīcās varēs uzzināt, kādus augus izvēlēties interjera rotāšanai, apgūt ziedu kompozīciju veidošanu un uzpīt savu Jāņu vainagu.

Savukārt 20.jūnijā no plkst.12 un 21.jūnijā no plkst.15 Rīgas Porcelāna muzejā norisināsies radošā darbnīca "Saulgrieži" - porcelāna izstrādājumu apgleznošana dažādās tehnikās vasaras saulgriežu tematikā.

18.jūnijā Rātslaukumā no plkst.19 norisināsies deju lielkoncerts "Vidusvasaras dzīvestības", kurā piedalīsies tautas deju ansamblis un vidējās paaudzes deju kolektīvs "Līgo", "Sen Līgo", deju ansamblis "Daiļrade", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Daiļrades zelts", bērnu tautas deju ansamblis "Dzintariņš", senioru deju kolektīvs "Līgo absolventi". Koncertu vadīs aktrise Zane Burnicka.

19.jūnijā no plkst.11 līdz 11.30 un no plkst.13 līdz 13.30 Rātslaukumā, kā arī no plkst.12 līdz 12.30 kultūras centra "Mazā ģilde" dārzā norisināsies ielīgošana ar orķestri "Rīga", kurā izskanēs populāras melodijas no Raimonda Paula un grupas "Labvēlīgais tips" repertuāra.

Arī kultūrtelpās "Strops" norisināsies ielīgošanas pasākumi. Kultūras centra "Imanta" pagalmā 18.jūnijā no plkst.19 gaidāms deju kolektīvu "Dejotprieks", "Imantieši", "Latve" un "Imanta" koncerts, bet pēc tā plkst.20.30 rīdziniekus iepriecinās Katrīnas Dimantas koncerts. Pasākuma laikā darbosies arī vainagu pīšanas darbnīca un būs pieejamas lielās koka spēles.

Savukārt 19.jūnijā plkst.19 ielīgošanas pasākums gaidāms kultūrtelpā "Strops" Bolderājā, kur uzstāsies grupa "Zāle" un notiks latvju rakstu darbnīca. Toties Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalma "Stropā" gaidāma Jāņu dziesmu pūra papildināšana kopā ar folkloras kopu "Banga".

Diždienas noslēgumā skatītājiem būs iespēja piedzīvot skatuviskās tautas dejas mistērijas "Mēs deviņi bāleliņi" pasaules pirmizrādi.

Rīgas Jūgendstila centrā notiks vasaras saulgriežiem veltīti pasākumi

vs.lv — Sun, 15 Jun 2025 10:05:00 +0300

Gatavojoties vasaras saulgriežiem, muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" šodien plkst.12, 13 un 15 aicina apmeklēt radošās darbnīcas "Visa laba Jāņu zāle", aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.

Radošajās darbnīcās iepazīstinās ar ziedu motīviem, kas rotā jūgendstila mākslas un sadzīves priekšmetus. Tāpat darbnīcu dalībnieki gatavosies Zāļu vakaram un varēs uzzināt, kādus augus izvēlēties interjera rotāšanai, ziedu kompozīciju veidošanai, un kā uzpīt Jāņu vainagu. Darbnīcas vadīs muzeja projektu vadītāja Iveta Sproģe.

Savukārt 19.jūnijā plkst.17 apmeklētājiem būs iespējams klausīties lekciju "Jāņi jūgendstilā", ko vadīs muzeja projektu vadītājs, vēsturnieks Dzintars Gilba.

Visi pasākumi ilgs 50 minūtes.

Gilba sniegs ieskatu Jāņu svinēšanas paradumos jūgendstila laika Rīgā. Lekcijas laikā būs iespēja apskatīt arī muzeja Jāņu pastkaršu un alus kausu kolekciju.

Visu svētku nedēļu muzeja interjeru rotās Jāņiem raksturīgi ziedu pušķi, bet foto salonā ikkatrs aicināts nofotografēties jūgendstila ziediem rotātās cepurēs un ar Jāņu vainagiem.

Dalībai pasākumos derīga ieejas biļete muzejā. Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ organizatori lūdz pieteikt dalību iepriekš.

Tradicionāli muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" iepazīstina apmeklētājus ar mākslas un sadzīves tradīcijām 20.gadsimta sākumā.

Muzejs 23.jūnijā būs slēgts, savukārt 24.jūnijā strādās no plkst.10 līdz 18.

Dailes teātris atklās Jauno zāli (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 15 Jun 2025 07:30:00 +0300

Būs skatāmas arī līdz šim publikas jau novērtētas izrādes - "Efekts", "Kur pazuda valsts", "Visas viņas" un daudzas citas.

Dailes teātris septembrī atklās Jauno zāli

2025.gada 12.jūnijs.

Informāciju sagatavoja Agnese Vārpiņa, komunikācijas vadītāja.

Dailes teātra pārbūvētā Jaunā zāle savus pirmos skatītājus aicina uz izrādēm jau septembrī.

Būvniecība Jaunajā zālē tuvojas noslēgumam, un Jaunās zāles pirmā jauniestudējuma pirmizrāde notiks jau 20.septembrī - maniakālo komēdiju "Anarhista nāve" pēc Dario Fo un Frankas Rames lugas un Toma Basdena adaptācijas veidos režisors Matīss Kaža. Nobela prēmijas laureāta un itāļu satīras meistara Fo pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem uzrakstītais farss par kādu reālu notikumu Milānā šķiet kā lieliska līdzība par mūsdienu pēcpatiesības laikmetu, kurā, kā izrādās, cilvēku nemaz nav tik grūti pārliecināt par to, kam viņš nekad nav ticējis. Vēl vairāk - likt noticēt, ka viņš ir izdarījis ko tādu, ko nekad nav darījis. Kāpēc mūs joprojām fascinē ārprātīgie un margināļi ar spēcīgām personībām? Un kāpēc mēs esam gatavi staigāt viņu pavadā?

Izrādes "Anarhista nāve" režisors un dramaturgs Matīss Kaža stāsta: "Strādāt ar komēdiju, turklāt to darīt ne tikai izklaidējoši, precīzi, bet arī jēgpilni - tas ir viens no augstākajiem režijas izaicinājumiem. Jauno Dailes teātra zāli centīsimies vispirms piepildīt ar smiekliem, skatītāju enerģijai iedvesmojot aktierus atgriezties uz pārbūvētās zāles skatuves dēļiem. Savukārt skatītājus izrādei vajadzētu rosināt domāt par pakļaušanās mehānismiem, kas nosaka mūsu spriedumus pat ļoti būtiskās dzīves situācijās."

Savukārt 3.oktobrī Jaunajā zālē gaidāma izrādes "Viņš teica, viņa teica" pirmizrāde. To Dailes teātrī iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko. Berlīnē dzīvojošais lugas autors Ferdinands fon Šīrahs ir jurists, kas strauji kļuvis par vienu no starptautiski zināmākajiem un ražīgākajiem mūsdienu vācu autoriem. Viņš radījis spriedzes pilnu procesuālo drāmu par seksualitāti un robežām, meliem un varbūtībām, vērtībām un aizspriedumiem sabiedrībā. Provokatīvais #MeToo tēmas darbs uzdod pretrunīgus jautājumus skatītājiem, parādot kādu samudžinātu tiesas prāvu starp sievieti un vīrieti. Tajā virknējas neticami daudz pierādījumu, kas trillerim līdzīgā manierē burtiski atkailina abus kādreizējos mīlniekus - sabiedrībā zināmu žurnālisti un profesoru - un viņu noslēpumus. Vai abu starpā bija vardarbība, un kurš galu galā stāsta patiesību?

Tāpat Jaunajā zālē būs skatāmas arī līdz šim publikas jau novērtētas izrādes - "Efekts", "Kur pazuda valsts", "Visas viņas" un daudzas citas. Iepazīties ar Jaunās zāles repertuāru iespējams teātra mājaslapā, biļešu pārdošana no rītdienas sāksies uz septembra un oktobra mēneša izrādēm, bet jau drīz repertuārs tiks papildināts, tostarp ar īpašām pirmizrādēm.

Dailes teātra direktors Juris Žagars: "Mazās zāles pārbūves projektu mēs iesākām uzreiz pēc tam, kad mums 2020.gadā tika uzticēta Dailes vadība. Visus šos gadus tā ir bijusi viena no prioritātēm - pabeigt Mazās zāles pārbūvi un izbūvēt "black box" mēģinājumu zāli. Un tas nav nekāds luksuss, tās ir pamatvajadzības. Skatītāji mūsdienās vairs nedrīkst sēdēt mazā, 140 vietu teātra zālē ar zemiem griestiem un sliktu skatuves pārredzamību, un kur nu vēl bez modernas ugunsdrošības sistēmas. Beidzot Dailei būs moderna, skaista Jaunā zāle ar balkonu un 340 vietām. Beidzot aktieri varēs mēģināt Lielās zāles izrādes normālā mēģinājumu zālē. Taču galvenais ieguvējs būs Dailes skatītājs. Un par to paldies arhitektiem, celtniekiem un finansējuma devējiem. Mēs varam lepoties ar to, ka izmaksu ziņā uz vienu kvadrātmetru šī ir viena no visekonomiskākajām sabiedrisko ēku pārbūvēm Latvijā pēdējos gados. Un mēs lepojamies ar lielisku rezultātu gan dizainā, gan funkcionalitātē."

Pārbūvi jau vairākās tās stadijās ir apskatījuši gan režisori, gan aktieri, un Dailes teātra kolektīvs ar prieku gaida jaunās sezonas sākumu.

Pēc nedēļas būs vasaras saulgrieži

vs.lv — Sat, 14 Jun 2025 13:06:00 +0300

Nākamsestdien, 21.jūnijā, būs saulgrieži un Zemes ziemeļu puslodē sāksies astronomiskā vasara.

21.jūnijs būs gada garākā diena. Dienas garums Rīgā sasniegs 17 stundas un 52 minūtes, pārējā Latvijā tas būs no 17 stundām un 33 minūtēm Augšdaugavas novada dienvidos līdz 18 stundām un 12 minūtēm Valmieras novada ziemeļos, liecina informācija portālā "timeanddate.com".

Nakts uz sestdienu būs gada īsākā nakts, tās ilgums Rīgā būs sešas stundas un astoņas minūtes, citviet valstī - no piecām stundām un 48 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā, Valmieras novadā pie Igaunijas robežas, līdz sešām stundām un 28 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā, Augšdaugavas novadā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

21.jūnijā Rīgā saule lēks plkst.4.29, rietēs plkst.22.21. Visagrāk - plkst.4.10 - saule lēks Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā, savukārt visvēlāk - plkst.4.48 - saule lēks Latvijas dienvidrietumos, jūras krastā Dienvidkurzemes novadā.

Agrākais saulriets saulgriežos gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur Baltkrievijas pierobežā saule rietēs jau plkst.21.58, bet vēlākais saulriets būs Latvijas ziemeļrietumos, kur pie jūras Ventspils novadā saule rietēs plkst.22.36.

Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas - īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par sešām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis par stundu.

Gadu sadalot ceturkšņos atbilstoši saules spīdēšanas ilgumam, saulgrieži ir vasaras vidus. Gada gaišākais ceturksnis noslēgsies augusta sākumā, savukārt astronomiskā vasara turpināsies līdz 22.septembrim.

Rīgas «Skaņu meža»‎ festivāla pasākums notiks Londonā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 14 Jun 2025 12:42:00 +0300

"Tā bez šaubām ir nozīmīgākā klausīšanās telpa".

16.jūnijā prestižajā Londonas eksperimentālās mūzikas koncerttelpā "Cafe OTO" noritēs festivāla "Skaņu mežs" līdzorganizēts pasākums - platformas "SHAPE+" šovkeiss, kurā, pateicoties festivāla iniciatīvai, uzstāsies latviešu starpdisciplinārā māksliniece Paula Vītola. Pasākuma sākums ir plkst.19.30 pēc Londonas laika. Vairāk informācijas: www.cafeoto.co.uk.

"Skaņu mežs", kas ārzemju medijos vairākkārt nodēvēts par nozīmīgāko avangarda mūzikas festivālu Baltijā, jau desmit gadus līdzkoordinē novatoriskās mūzikas platformu "SHAPE+", ko atbalsta Eiropas Savienība, fonds "Pro Helvetia" un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

"Skaņu mežs" šogad iniciējis sadarbību starp "SHAPE+", kas šobrīd pastāv kā 18 Eiropas festivālu savienība, un Londonas koncerttelpu "Cafe OTO", ko medijs "The Guardian" nodēvējis par "andergraunda mūzikas sirdi". Tās saimnieki savukārt telpu raksturo kā "mājvietu mūzikai, kas pastāv ārpus meinstrīma".

Koncerttelpa pēdējā laikā piedzīvojusi lielu interesi arī no masu kultūras medijiem, jo to savā pateicības runā "Oskara" balvu ceremonijā īpaši izcēla mūziķis Daniels Blumbergs, kurš saņēma kinoakadēmijas balvu par skaņu celiņu filmai "Brutālists". Jāpiebilst, ka Blumbergs divreiz ir uzstājies "Skaņu mežā".

Arī grupas "Sonic Youth" līderis Tērstons Mūrs "Cafe OTO" nodēvējis par "dārgakmeni". "Tā bez šaubām ir nozīmīgākā klausīšanās telpa Londonā," sacīja mūziķis.

"Cafe OTO" turpina rīkot koncertus visa gada garumā, kā arī uzturēt divas izdevniecības - "Otoroku" un "Takuroku". Kopš dibināšanas 2008.gadā tā ir nostiprinājusi reputāciju kā viena no nozīmīgākajām eksperimentālās mūzikas telpām mūsdienās, un tajā rīkotie koncerti ir tikuši dokumentēti neskaitāmās vinilplatēs, kompaktdiskos un digitālās publikācijās.

16.jūnijā "Cafe OTO" uzstāsies "Skaņu meža" izvēlētā māksliniece Paula Vītola, kā arī mūziķi, ko pasākumam izvēlējušies kolēģfestivāli "Rewire", "Polja" un "OUT.FEST" - producente "Dania", pūšaminstrumentālists Lukass De Klerks un improvizētāja Īva Abulkīra.

Paula Vītola nāk no vizuālās un mediju mākslas lauka, taču pedējos gados arvien vairāk pievēršas skaņu mākslai. Savā radošajā darbībā viņa eksperimentē ar dažādām tehnoloģijām, kā arī dabas un fizikālām parādībām - gaismu, radioviļņiem, elektrību. Pētot enerģiju un signālu materialitāti un attiecības, kā arī mūsu uztveres īpatnības, Vītola izstrādā mākslas darbus, instrumentus un performances. Vītola ilgstošu eksperimentu ceļā radījusi instrumentus, kas gaismas un kustīgas ēnas pārvērš skaņā. Skaņas tiek veidotas telpā, stroboskopiskas gaismas laukā tverot fotonus un tos pārvēršot dažādos ritmos, toņos, trokšņos un to kombinācijās. Šāds būs arī viņas priekšnesums "Cafe OTO".

Paula Vītola ir pasniedzēja un doktora grāda kandidāte RTU Liepāja Jauno mediju mākslas un dizaina studijās.

Vītola kopš 2016.gada ir ikgadējā starptautiskā skaņu mākslai un eksperimentiem veltītā festivāla "Skaņas dienas" līdzkuratore un organizatore.

Festivāls "Skaņu mežs" šogad noritēs 3. un 4.oktobrī kultūras telpā "Hanzas Perons".

Sākas atkārtota Maskavas nama izsole ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu

vs.lv — Fri, 13 Jun 2025 10:57:00 +0300

Šodien sākas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ceturtā pēc kārtas izsole, kurā tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, piedāvā iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Izsole ar augšupejošu soli noslēgsies 2025.gada 14.jūlijā plkst.13.

Īpašumu Marijas ielā 7 veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve.

Izsoles sākumcena noteikta 2,142 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Saskaņā ar 2024.gada 28.marta Ministru kabineta rīkojumu VNĪ ir uzdots pārdot izsolē šo nekustamo īpašumu, tādēļ VNĪ turpina rīkot jaunas izsoles.

VNĪ aģentūru LETA iepriekš informēja, ka, jau pārņemot īpašumu ar uzdevumu to virzīt atsavināšanai, VNĪ apzinājās, ka tā izsole būs sarežģīta un laikietilpīga, tādēļ pagaidām nav plānots samazināt izsoles sākumcenu.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2025.gada 3.jūlijam ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas VNĪ norēķinu kontā un, izmantojot Elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums par autorizāciju izsolei. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Nekustamo īpašumu var iegādāties, izmantojot bankas aizdevumu slēdzot darījuma konta līgumu, teikts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka pirmajā izsolē, kas noslēdzās 2024.gada septembrī, Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu. Pēc tam sākumcena tika samazināta par 20% un īpašumu atkārtotā izsolē piedāvāja iegādāties ar 2,856 miljoniem eiro, bet vēlāk izsolē, kas noslēdzās 2024.gada 9.decembrī, sākumcena tika samazināta līdz 2,499 miljoniem eiro, taču arī šai izsolei neviens interesents nepieteicās.

Izsolēs, kas noslēdzās 2025.gada 24.februārī, 17.aprīlī un arī 26.maijā, īpašumu piedāvāja iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu.

Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas noteica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - paustā, likums nodrošina, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā Maskavas namā notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts Maskavas nams kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

2024.gada 26.martā valdība nolēma Satiksmes ministrijas valdījumā esošo Maskavas namu nodot Finanšu ministrijas īpašumā.

Paredzēts, ka izsolē iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti valsts budžetā un vēlāk nodoti Ukrainas iedzīvotāju atbalstam.

Maskavas kultūras un biznesa centrs tika uzcelts 1976.gadā, 2002.gada sākumā sākās bijušā Dzelzceļnieku nama rekonstrukcija, kuru Maskava ieguva no VAS "Latvijas dzelzceļš" īpašuma maiņas rezultātā. Atklāšana notika 2004.gada 28.maijā. Piecstāvu ēkas, kas ietver arī vienu pazemes stāvu, kopējā platība ir 4482,4 kvadrātmetri.

VNĪ ir izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

Grupas «Tautumeitas»‎ dziesma iedod latviskuma sajūtu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 13 Jun 2025 10:04:00 +0300

"Viens no visspēcīgākajiem mirkļiem pagājušogad bija saullēkts".

Grupa "Tautumeitas" izdevusi dziesmas "Tu, lietiņi" video versiju, kas ierakstīta pagājušā gada saulgriežu koncertā, un aicina uz tikšanos "Rītausmas koncertrituālā", kas norisināsies naktī no 20. uz 21.jūniju Aizkraukles pilskalnā.

"Dziesma "Tu, lietiņi" tapa, gatavojoties mūsu pirmajam koncertrituālam pagājušogad, un tā sevī ietver vēstījumu par paļaušanās sajūtu un uzticēšanos tam, ko ir vēlējis liktenis, kā arī par spītību un sava ceļa iešanu - dažreiz arī pret straumi, ja sirds tā liek. Patiesībā pati saulgriežu koncertrituāla ideja, vēlme sagaidīt gada īpašāko saullēktu dabā un ticība, ka mūsu klausītāji mums pievienosies, arī bija paļaušanās, un nu jau otro gadu tiksimies šajā kopā sanākšanā," stāsta grupas dalībniece Laura Līcīte.

Dziesma "Tu, lietiņi", kuras mūzikas autore ir Asnate Rancāne, veidota, balstoties uz latviešu tautasdziesmas vārdiem Asnates Rancānes salikumā, savukārt par skaņdarba producentu strādājis Elvis Lintiņš.

"Pagājušais gada koncertrituāls palicis atmiņā gluži kā sapnis. Patiesi neticami, ka cilvēki bija gatavi celties nakts vidū, braukt uz pilskalnu un būt dabā, kur nav ierasto ērtību, jo vēlme pēc tradīcijām un īstuma bija tik liela. Piedzīvot gada īsāko un gaišāko nakti caurvītu ar mistiku un rituāliem ir ļoti atjaunojoši, tas iedod latviskuma sajūtu, iespēju satikties ar saviem senčiem un lielu kopības spēku," stāsta grupas dalībniece Aurēlija Rancāne. "Viens no visspēcīgākajiem mirkļiem pagājušogad bija saullēkts, kad visi sanākušie vienlaikus pagriezās pret sauli un dziedāja 'Spīguļo, saulīt!'. Tas izskanēja kā lūgšana un pateicība, bet pēc koncerta neviens nesteidzās prom, cilvēki vēlējās uzkavēties, būt ar sevi un dabu. Mēs ticam, ka šī pieredze iedvesmos svinēt Jāņus tuvāk dabai," Aurēlija turpina.

Grupa "Tautumeitas" aicina uz ""Rītausmas Koncertrituālu", kas jau otro gadu pēc kārtas apvienos dzīvo mūziku un vasaras saulgriežu rituāla elementus, balstoties latviešu tautas tradīcijās. "Rītausmas koncertrituāls" risināsies naktī no 20. uz 21.jūniju Daugavas ieskautajā Aizkraukles Pilskalnā, koncerts sāksies plkst.2:00 naktī, vēl pirms saullēkta. Vasaras saulgrieži ir enerģētiski spēcīgākais gada brīdis, apmeklētāji tiek aicināti ierasties laicīgi, lai iejustos vietas atmosfērā un sagatavotos īpašajai muzikālajai pieredzei.

Jūrmalas Brīvdabas muzejā notiks tautastērpu festivāls

vs.lv — Wed, 11 Jun 2025 20:16:00 +0300

Jūrmalas Brīvdabas muzejā 14.jūnijā plkst.12 notiks tautastērpu festivāls, aģentūru LETA informēja biedrība "Muline".

Festivāls veltīts tradicionālo latviešu tautas tērpu godināšanai un kultūras mantojuma saglabāšanai, vienlaikus pieminot Komunistiskā genocīda upurus. Festivāla programmā būs gan tautastērpu demonstrējumi, gan vēsturiskās atmiņas.

Dalība festivālā ikvienam ir bez maksas, un organizatori aicina uz notikumu ierasties tautas tērpos.

Plānots, ka festivāla laikā uzstāsies visas konkursa "Vecmāmiņa 2025" dalībnieces, prezentējot savu tautas tērpu un stāstot par tā izcelsmi. Paredzēta arī folkloras kopas uzstāšanās, latviešu tautas dziesmu sadziedāšanās, vainagu pīšana, ugunskura kurināšana un citas Jāņu tradīcijas.

Konkurss "Vecmāmiņa 2025" notiek piecās kārtās un viena no tām ir "Tautastērpu festivāls". Konkursu "Vecmāmiņa 2025" organizē biedrība "Muline", kas dibināta 2018.gadā.

Konkursa finālā šobrīd ir 13 vecmātes no dažādiem Latvijas reģioniem, kuras kopā audzina 60 mazbērnus. Tā mērķis ir celt sievietes pašapziņu, izcelt latviskās un ģimeniskās tradīcijas, kuras nodot tālāk nākamajām paaudzēm.

Latviešu grupa «‎Sub Scriptum» mudina skatītāju aizdomāties (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 11 Jun 2025 12:39:00 +0300

"Visu pasauli apgriezt kājām gaisā izdodas tikai mīlestībai".

Latviešu indī grupa "Sub Scriptum" izdevusi jaunu singlu ar nosaukumu "Nepāries" - dziesmu par mīlestības spēku, kas spēj pārdzīvot laikus, pārmaiņas un pat tehnoloģiju attīstību. Jaunais skaņdarbs ir ironisks un reizē melanholisks atgādinājums par emocijām, kas nekad nebeigsies un vienmēr būs daļa no mums.

"Neskatoties uz to, vai atrodamies akmens laikmetā vai skarienjūtīgajā 21.gadsimtā, visu pasauli apgriezt kājām gaisā izdodas tikai mīlestībai," stāsta grupas solists Kristers Rudzītis.

Dziesmas videoklips, kas tapis kā estētisks ceļojums laikā, tika filmēts, izmantojot analogās kameras, lai piešķirtu attēlam īstenu retro sajūtu un rosinātu skatītāju aizdomāties par to, kas bijis, un kas, neraugoties uz laika ritumu, mūsos paliek nemainīgs. Filmēšanas process notika vairākās lokācijās ar apzinātu vēlmi radīt sajūtu, ka skatītājs veras atpakaļ kādā sapņainā, izbalējušā fotoalbumā.

Grupa "Sub Scriptum" dibināta 2017. gadā un izdevusi albumu “21. gs mode” (2020). Tās jaunākie singli “Siltumnīcā” un “Troksnis” ir iekarojuši topu virsotnes dažādās radio stacijās. Grupas sastāvā ir solists Kristers Rudzītis (ģitāra), Alvis Kozuls (ģitāra), Armands Runcis (bungas) un Maikls Drobins (bass).

Grupa “Sub Scriptum” iedvesmojas no mūsdienu patērētāju laika notikumiem, tāpēc arī skaņu studijas ievietošana lielveikalā bija likumsakarīga – pēdējos divdesmit gadus tos pazīstam kā sava veida kultūras centrus. Darba produktivitāti veicināja tiešsaistes straumēšana internetā, kuru varēja vērot tie skatītāji, kas netika grupu apciemot klātienē.

Rīgā Jāņus svinēs Grīziņakalnā, Dzegužkalnā un Mežaparkā

vs.lv — Wed, 11 Jun 2025 10:16:00 +0300

Rīgā Jāņu svinēšana no 23.jūnija plkst.20 līdz 24.jūnija plkst.4.30 plānota Grīziņkalna parkā, Dzegužkalnā un Mežaparka Zaļajā teātrī, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Jāņu nakts pasākumu Grīziņkalnā "No saules līdz saulei" no plkst.20 ieskandinās folkloras kopa "Kokle" un postfolka apvienība "Rikši".

Vakarā plkst.22.20 norisināsies saules pavadīšana un ugunskura iedegšana kopā ar folkloras kopām un Katrīnu Dimantu, kam sekos Katrīnas Dimantas koncerts ar grupu "Zeltrači".

Jāņu pasākumu Grīziņkalnā vadīs aktieris Artūrs Krūzkops.

No plkst.20.30 līdz 22 notiks tradicionālā aplīgošana un salīgošana etno kompānijas "Zeidi" vadībā, bet no plkst.22.30 līdz 23 sanākušos izklaidēs grupa "Iļģi".

Savukārt no plkst.23 līdz pusnaktij visi tiks aicināti danču tūrē, kuru vadīs Ilga Reizniece un grupa "Iļģi", bet dejas soļus ierādīs un Rīgas Danču kluba dejotāji.

Pēc pusnakts norisināsies svinīgā visu Jāņu godināšana, kam sekos tumsas kliedēšana un danči etnogrupas "Ogas" pavadībā.

Mežaparka Zaļajā teātrī no plkst.20 visus Jāņubērnus gaidīs "Zaļumballes orķestris" un solists Normunds Rutulis.

Pasākumu vadīs aktieri Ieva Aniņa un Ainārs Ančevskis.

Ieeja visos pasākumos būs bez maksas. Norišu vietās būs iespēja iegādāties tradicionālos svētku ēdienus un spirdzinājumus.

Dabas muzejā būs apskatāmi 100 šķirņu īrisi

vs.lv — Wed, 11 Jun 2025 08:22:00 +0300

No šodienas līdz 13.jūnijam izstādē Latvijas Nacionālajā dabas muzejā būs apskatāmas vairāk nekā 100 īrisu šķirnes dažādās krāsās, aģentūru LETA informēja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīna Soloha.

Sadarbībā ar Latvijas Gladiolu un īrisu biedrību šādas izstādes muzejā tiek rīkota 30 gadus.

Izstādē selekcionāri un kolekcionāri iepazīstinās ar tām īrisu šķirnēm, kas labi aug un zied Latvijas klimatiskajos apstākļos, būs iespēja aplūkot arī selekcijas jaunumus.

Latvijā īrisu audzēšana, kolekcionēšana un selekcionēšana ir plaši izplatīta, un šie ziedi sastopami daudzveidīgās nokrāsās. Vārds "iris" tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē varavīksni. Izstādē savas kolekcijas izrādīs Gladiolu un īrisu biedrības selekcionāri un kolekcionāri Ilga Viņķele, Dzintra Jurevica, Laimonis Zaķis, Lolita Muhlinkina, Juris Bāze, Raimonds Puriņš, Agra Straumane un Gunta Jēkabsone.

Izstādes laikā norisināsies īrisu stādu tirdzniecība. Ikviens interesents varēs saņemt konsultācijas par dažādām īrisu šķirnēm, to selekciju, īsto šķirņu izvēli savam dārzam un īrisu audzēšanu.

Izstādes "Īrisi 2025" atklāšana notiks šodien plkst.12 Latvijas Nacionālā dabas muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Nākamā dārzkopības sezonas izstāde "Peonijas 2025" muzejā plānota no 19.jūnija līdz 21.jūnijam.

Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošanas izmaksas varētu pārsniegt 14 mlj eiro

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 16:24:00 +0300

XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanas izmaksas palielinājušās līdz 14,26 miljoniem eiro, bet sadārdzinājuma segšanai papildu naudu prasīt nav plānots, otrdien valdību informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

IZM budžetā šogad svētku rīkošanai sākotnēji bija paredzēti 9,89 miljoni eiro. Tomēr šī summa izrādījusies nepietiekama, jo dalībnieku skaits pārsniedzis sākotnējās rīkotāju prognozes.

Ministrija norāda, ka Skolēnu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, taču daudzi bērni un jaunieši tajos piedalīsies pirmo reizi, jo kopš iepriekšējiem svētkiem pagājuši desmit gadi. Līdz ar to īpaši būtiski ir nodrošināt iespēju svētkos iesaistīties pēc iespējas plašākam dalībnieku lokam, tostarp bērniem ar speciālām vajadzībām un diasporā dzīvojošajiem.

Papildu 640 986 eiro plānots novirzīt dalībnieku drošības un labsajūtas nodrošināšanai. Finansējums paredzēts, piemēram, tehniskās drošības pasākumiem, dalībnieku izmitināšanai, dzeramā ūdens nodrošināšanai un ēdināšanas vietu izveidei. Tāpat līdzekļi tiks izmantoti dalībnieku bezmaksas pārvadājumiem Rīgas sabiedriskajā transportā un atkritumu savākšanai un šķirošanai svētku norises vietās.

Izmaksu pieaugumu veicinājusi arī augstā skatītāju interese un māksliniecisko risinājumu sadārdzinājums, skaidro IZM. Papildu 587 243 eiro plānots novirzīt skatuviskās dejas lieluzveduma īstenošanai "Xiaomi Arēnā", mūsdienu deju izrādei Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, profesionālās izglītības iestāžu programmai "Radi, rādi, raidi!", kā arī Mežaparka Lielās estrādes un citu norišu vietu infrastruktūras nodrošināšanai.

Vēl papildu 118 092 eiro novirzīs piekļūstamībai, ilgtspējai un biļešu tirdzniecības pakalpojumam.

Lai nodrošinātu svētku kvalitatīvu norisi, no ministrijas iekšējiem resursiem novirzīs papildu 1,3 miljonus eiro. Ieņēmumi no biļešu pārdošanas tiek lēsti 2,1 miljona eiro apmērā.

Papildu finansējums 650 000 eiro apmērā tiks novirzīts no šogad ietaupītajiem līdzekļiem, kas sākotnēji bija paredzēti studējošo un studiju kreditēšanai, savukārt vēl 696 321 eiro - no dotācijām, kas bija paredzētas brīvpusdienām 1.-4.klašu skolēniem.

Šīs IZM ieceres otrdien akceptēja arī valdība.

Vienlaikus pēc Skolēnu dziesmu un deju svētkiem IZM apkopos un iesniegs valdībā informāciju par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības, drošības, neatliekamās medicīniskās palīdzības un papildu sabiedriskā transporta nodrošināšanu svētku laikā. Valdība atbalstīja IZM priekšlikumu vajadzības gadījumā šos izdevumus, bet nepārsniedzot 918 707 eiro, segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Tāpat IZM būs jānodrošina, ka pāri palikušie ieņēmumi no svētku biļešu pārdošanas un citiem ieņēmumiem pēc visu izdevumu segšanas tiek ieskaitīti atpakaļ valsts budžetā.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā norisināsies no 5. līdz 13.jūlijam.

Bijušajā katlumājā Valmierā spēlē Lorkas lugu (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 15:12:00 +0300

"Mīlestība, kaislība, mūžīgais strīds starp miesu un dvēseli jau nemainās".

Mākslas telpā "Kurtuve" Valmieras teātra pēdējā šīs sezonas pirmizrāde, Latvijas Kultūras akadēmijas režijas studentes Lindas Kalniņas bakalaura darba izrāde - Federiko Garsijas Lorkas luga "Dona Perlimplina mīlestība". Luga Valmieras teātrī tiek iestudēta otro reizi, pirmo, 1997.gadā, iestudēja režisors Mihails Gruzdovs.

Piecdesmitgadīgais Dons Perlimplins ir turīgs, cienījams, taču noslēgts vīrs, kurš lielāko daļu laika pavada savā bibliotēkā. Kādu dienu pretējā nama logā viņa skatiens paliek piekalts daiļās Belisas augumam. Lai iemācītu jauno skaistuli mīlēt ne tikai ar miesu, bet arī sirdi, nenovērtētajam mīlētājam dzimst traks plāns…

"Viss apkārt var mainīties, bet cilvēka iekšējās dziņas - mīlestība, kaislība, mūžīgais strīds starp miesu un dvēseli jau nemainās," saka režisore Linda Kalniņa. Līdzās skurbinošajai Lorkas maģijai un poēzijai jauno režisori piesaista arī skaistuma klātbūtne un humors.

Federiko Garsija Lorka (1898-1936) ir viens no 20.gadsimta izcilākajiem un ietekmīgākajiem spāņu dzejniekiem un dramaturgiem. Lorka tiek uzskatīts par daļu no spāņu literatūras "zelta laikmeta". Viņa pienesums teātrim ir tik liels, ka viņu noteikti var saukt par vienu no 20.gadsimta ģēnijiem. Slavenākie autora darbi ir arī Latvijā iestudētās lugas "Asins kāzas", "Bernardas Albas māja", "Brīnišķīgā kurpniece", "Dona Perlimplina mīlestība" un dzejas krājumi "Čigānu romances", "Dziļās dziesmas dzeja" un "Dzejnieks Ņujorkā".

Izrādes radošajā komandā arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Annemarija Ščegoļeva, gaismu mākslinieks Gatis Priednieks, vokālā pedagoģe Ilze Dzenīte

Lomās - Ingus Kniploks, Anna Nele Āboliņa, Januss Johansons, Ilze Pukinska, Baiba Valante.

Popa karalis Robbie Williams sācis vērienīgu Eiropas koncertturneju

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 06:00:00 +0300

Atzīmējot atgriešanos uz lielās skatuves un gaidāmā studijas albuma “BRITPOP” izdošanu, šajā vasarā britu popmūzikas šovmens Robbie Williams dodas grandiozā brīvdabas koncertturnejā. Tās ietvaros, viņš uzstāsies arī Latvijā – 3. augustā, Mežaparka Lielajā estrādē. Rīgā mākslinieks ieradīsies ar visu tehnisko nodrošinājumu, un gaidāmais šovs neatšķirsies no koncertiem citviet Eiropā. Uzmanību – biļetes līdz 5. jūnijam pieejamas par līdzšinējo cenu – 79 €!

“BRITPOP” ir Robbie Williams 14. koncerttūre. Ar iespaidīgu šovu, caurstrāvotu ar veselīgu pašironiju un degsmīgu maksimālismu, tā tika atklāta 31. maijā Skotijas galvaspilsētā Edinburgā, vienkopus pulcējot 70 000 skatītājus, un koncerta fotogrāfijas un video ir pārpludinājušas internetu. Neskaitāmi mediji, tostarp britu prestižais laikraksts “The Times” koncerttūri novērtējis ar 5 zvaigznēm, saucot to par īstu meistarības paraugstundu. Robbie Williams, 38 koncertos visā Eiropā, no kuriem 17 šovi jau ir izpārdoti, sola pārsteigt klausītājus ar jau iemīļotiem hitiem, kā arī iepazīstināt ar jaunām dziesmām no rudenī gaidāmā albuma. Šī ir reta reize, kad Latvijā brīvdabas koncertšovam viss paredzētais tehniskais nodrošinājums ceļo kopā ar mākslinieku.

Britu popmūzikas karaļa Robbie Williams karjera aptver vairāk nekā divas desmitgades, kuru laikā, viņš kļuvis par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem un apbalvotākajiem mūziķiem visā pasaulē. Pārdoti vairāk nekā 85 miljoni ierakstu kopiju, iegūtas neskaitāmas atzinības, it īpaši izceļot, 18 BRIT balvas. 2024. gada decembrī pirmizrādi piedzīvoja viņa biogrāfijā balstītā, kritiķu atzītā filma “Better Man”, kas ieguva arī Oskara nomināciju. 2025. gada janvārī izdotais filmas skaņu celiņš kļuva par viņa piecpadsmito TOP 1 albumu Apvienotajā Karalistē, līdzsvarojot rekordu ar The Beatles.

Koncerttūres “BRITPOP” ietvaros, Robbie Williams, piedaloties īpašajiem viesiem – grupai Lottery Winners, Latvijā viesosies 3. augustā, Mežaparka Lielajā estrādē. Uzmanību - koncerta biļetes tikai līdz 5. jūnijam pieejamas par līdzšinējo cenu – 79 €.

NME - https://www.nme.com/news/music/watch-robbie-williams-play-with-the-lottery-winners-and-michelle-mcmanus-as-he-kicks-off-high-flying-britpop-uk-tour-in-edinburgh-3866455

Edinburgh Live - https://www.edinburghlive.co.uk/news/edinburgh-news/surprising-moment-robbie-williams-kisses-31763779

The Scottish Sun - https://www.thescottishsun.co.uk/tvandshowbiz/14871401/robbie-williams-kisses-fan-murrayfield-sunshine/

Edinburgh Live - https://www.edinburghlive.co.uk/news/edinburgh-news/robbie-williams-wife-ayda-gives-31765730

https://www.edinburghlive.co.uk/news/edinburgh-news/edinburgh-crowd-goes-wild-michelle-31766129

Daily Record - https://www.dailyrecord.co.uk/tv/robbie-williams-wife-ayda-gives-35321676

NME - https://www.nme.com/news/music/watch-robbie-williams-and-tony-iommi-discuss-collaboration-in-behind-the-scenes-footage-of-rocket-music-video-3866516

"Rīgas meži" trešdien atklās vasaras puķu dobju sezonu

vs.lv — Mon, 09 Jun 2025 16:40:00 +0300

Trešdien, 11.jūnijā, SIA "Rīgas meži" atklās vasaras puķu dobju sezonu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Šogad par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem galvaspilsētas parkos un dārzos izveidotas 15 tematiskas puķu dobes. Katra no tām veltīta kādam svētku mākslinieciskajam virzienam - kormūzikai, tautas un mūsdienu dejai, akordeonu mūzikai, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, teātrim, kokļu spēlei un jaunajiem māksliniekiem.

Puķu dobju atklāšanas pasākums norisināsies plkst.11 "Rīgas mežu" apsaimniekotajā Esplanādes parkā, netālu no Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojuma.

Rūpējoties par ilgtspēju un resursu taupīgu izmantošanu, "Rīgas meži" vasaras puķu dobes veido, izmantojot pašu ražotu kompostu, kas tapis no parku un dārzu nopļautās zāles, lapām un nezālēm, kas izravētas no puķu dobēm.

Atsevišķos stādījumos ierīkotas arī automātiskās laistīšanas sistēmas. Savukārt pirms vasaras puķu stādīšanas daļu no šajās dobēs plaukušajām sīpolpuķēm dārznieki izrok, izkaltē un rudenī atkārtoti iestāda citos apstādījumos vai nodod apkaimju centriem, tā veicinot otrreizēju izmantošanu un sabiedrības iesaisti.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija - augusta mijā, kad plānots trešais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls.

2024.gadā "Rīgas mežu" vasaras puķu dobes bija veltītas Imanta Ziedoņa krāsainajām pasakām.

Kā ziņots, pašvaldības uzņēmuma SIA "Rīgas meži" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 21,491 miljons eiro, kas ir par 14,4% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 26,5% un bija 627 802 eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Uzņēmums "Rīgas meži" ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums ar pamatkapitālu 114 817 770 eiro apmērā. Tas apsaimnieko 62 000 hektāru meža, 399 hektārus Rīgas parku un apstādījumus, kā arī atbild par kultūras un atpūtas parku "Mežaparks".

Latviešu multenes veiksmīgi demonstrē Francijā (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 09 Jun 2025 08:38:00 +0300

Ansī starptautiskajā animācijas festivālā filmas tiks izrādītas arī ārpus konkursu skatēm.

Līdz 14. jūnijam Latvijas animācijas filmu režisori, studiju pārstāvji un citi nozares profesionāļi strādās Francijā, piedaloties vienā no pasaulē nozīmīgākajiem animācijas forumiem – Ansī starptautiskajā animācijas filmu festivālā. Latvijas animācija Ansī būs pārstāvēta gan festivāla studentu filmu konkursā ar Andreja Brīvuļa īsfilmu “Tīrība”, gan citos festivāla programmas seansos, arī vērienīgajā filmu tirgū MIFA.

Par animācijas mākslas Meku dēvētais Ansī starptautiskais animācijas filmu festivāls (šogad 8.-14. jūnijā) un tam paralēli notiekošais filmu tirgus MIFA (Marché international du film d’animation, šogad 10.-13. jūnijā) jau 66 gadus pulcē pasaules vadošos animācijas jomas profesionāļus un pērn sasniedza apmeklējuma rekordu – festivāla norisēs piedalījās vairāk nekā 16 000 akreditētu nozares profesionāļu; šogad Ansī festivāla programmas atlasītas no 3900 filmām, kas iesniegtas no 100 pasaules valstīm. Jau vairākus gadus šajā nozīmīgajā forumā tiek pārstāvēta arī Latvijas animācija – gan ar filmām festivāla skatēs, gan ar Baltijas animācijas stendu filmu tirgū.

Šogad Latvijas animāciju Ansī konkursa programmās pārstāvēs jaunā režisora Andreja Brīvuļa animācijas īsfilma "Tīrība", kas balstīta dzejnieka Kārļa Vērdiņa tāda paša nosaukuma dzejolī un, mijot humorpilnus mirkļus un rūgtas atklāsmes, atklāj kāda biroja darbinieka ikdienu. Datoranimācijas tehnikā veidotā īsfilma, kas tapusi kā daļa no režisora studijām Latvijas Mākslas akadēmijā, iekļauta Ansī Studentu filmu konkursā un tiks izrādīta četros seansos.

Latvijas animācijas filmas tiks izrādītas arī ārpus konkursu skatēm. Programmā "Ansī piedāvā", kas izceļ starptautiskā kino daudzveidību, piedāvājot animācijas pilnmetrāžu izlasi no visas pasaules, iekļauta Reiņa Kalnaeļļa režisētā animācijas pasaka "Telmas ideālā dzimenīte" (2025, Studija RIJA). Krāsaino zīmuļu un datoranimācijas tehnikā veidotais darbs, kas seko pingvīnmeitenes Telmas piedzīvojumiem, šajā pavasarī tika izrādīts uz lielajiem ekrāniem Latvijas kinoteātros. Savukārt īpašā bezmaksas brīvdabas seansā festivāla viesiem un apmeklētājiem būs iespēja baudīt Ginta Zilbaloža pasaulslaveno filmu "Straume" (2024, Dream Well Studio), kas pērn Ansī saņēma četras balvas – gan žūrijas, gan skatītāju apbalvojumus.

Tikmēr Ansī filmu tirgū MIFA, kopīgā stendā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas animāciju reprezentēs plaša profesionāļu delegācija. Uz filmu tirgu dosies pārstāvji no Nacionālā Kino centra un Latvijas vadošajām animācijas studijām – Atom Art, Studija Kokles, Ego Media, Sunday Rebel Films un citām –, lai klātienē attīstītu nākotnes profesionālo sadarbību un popularizētu vairākus topošos animācijas projektus – pilnmetrāžas filmas "Laimīgie" (rež. Edmunds Jansons), "Ziemeļu zvaigzne" (rež. Kārlis Vītols), "Trakmakāns" (rež. Ilze Burkovska-Jakobsena) un izglītojošo īsfilmu ciklu "Urga, Jo un Po" (rež. Ilze Lasmane-Brože un Raitis Kalniņš). Latvijas animācijas pārstāvniecību Ansī organizē Latvijas Animācijas asociācija ar Nacionālā Kino centra atbalstu.

Dzintaru koncertzālē oficiāli atklās "Rīgas festivālu"

vs.lv — Sat, 07 Jun 2025 13:03:00 +0300

Jūrmalas Dzintaru koncertzālē šovakar plkst.20 britu džeza vokālists Entonijs Strongs kopā ar Latvijas Radio bigbendu oficiāli atklās "Rīgas festivālu", aģentūru LETA informēja "Latvijas koncertu" pārstāve Ieva Mora.

Ar saviem koncertiem Strongs apbraukājis četrus kontinentus un 26 valstis, uzstājoties mūzikas festivālos un koncertzālēs. Viņa debijas albums "Stepping Out" sasniedza pirmo vietu radiostacijās "BBC Radio 2", "BBC Radio London" un "Jazz FM", kā arī ASV "iTunes "džeza topā. Kopš 2013.gada dziedātājs un pianists strādā franču ierakstu kompānijas "Naïve" paspārnē.

"Rīgas festivāla" nākamais koncerts 9.jūnijā notiks Melngalvju namā, kur Gundars Āboliņš un Arta Arnicāne piedāvās programmu "Bodlērs un Ravēls". Svinot komponista Ravēla 150.jubileju, Šveicē dzīvojošā latviešu pianiste, daudzu starptautisku konkursu laureāte un Ravēla mūzikas lietpratēja Arnicāne apvienojusies ar aktieri Āboliņu, lai klaviermūzikas skaņdarbus sabalsotu ar franču dzejnieka Bodlēra dzeju.

Rīgas cirkā 18.jūnijā notiks koncertizrāde "Nakts vēstules dejotājai", kurā būs redzama Latvijas baleta māksliniece Leimane. Plānots, ka mākslas notikums apvienos kormūziku, džeza improvizāciju un kustību. Koncertā piedalīsies Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš. Speciāli šai izrādei komponists un ģitārists Matīss Čudars ir radījis jaundarbu, kurā līdzās korim uzstāsies trompetists Arve Henriksens un kontrabasists Anderss Jormins.

Dzintaru koncertzālē "Rīgas Festivālu" 19.jūnijā noslēgs "Shipsea. Simfoniskā gaismā". Koncertā atskaņos "Shipsea" jeb dziedātāja, mūzikas un tekstu autora, producenta Jāņa Šipkēvica oriģinālmūzika, populārākie skaņdarbi no albuma "Apgaismo mani" un "Lielās cerības", kā arī iekļauti citu autoru skaņdarbi "Shipsea" skanējumā, kas īpaši šim koncertam izskanēs kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" Normunda Šnē vadībā, instrumentālo grupu un īpašajām viesmāksliniecēm Aminatu un Kristīni Pāži.

Pagaidām Mežotnes pils būs atvērta ar minimālu ekspozīciju

vs.lv — Sat, 07 Jun 2025 10:23:00 +0300

Pēc ilgāka pārtraukuma Mežotnes pils šodien plkst.10 vērs durvis apmeklētājiem ar minimālu ekspozīciju, aģentūru LETA informēja Rundāles pils muzejā.

Muzejā atgādina, ka Mežotnes pils komplekss līdz 2030.gadam nodots Rundāles pils muzeja pārvaldībā. "Tātad viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā atkal ir iekļauts kultūras tūrisma sarakstā," uzsver muzejā.

Šogad Mežotnes pils būs atvērta ar minimāli iekārtotu ekspozīciju, taču pakāpeniski tā tiks pilnveidota un bagātināta. Atklāšanas dienā pilī būs apskatāmi vairāki Rundāles pils muzeja krājuma priekšmeti, arī tēlnieka Paolo Triskorni 1828.gadā veidotais firstienes Šarlotes Margaretas fon Līvenas piemineklis, nezināma autora skulptūra "Amors un Psihe" un flāmu izcelsmes tēlnieka veidotā 18.gadsimta skulptūra "Sabīniešu nolaupīšana".

Lielākas pārmaiņas gaidāmas nākamajā gadā, kad pils telpās būs apskatāmas arī mainīgās izstādes.

Apmeklētājiem pils būs atvērta katru dienu - no maija līdz oktobrim no plkst.10 līdz 18, bet klusajā sezonā - no novembra līdz aprīlim - no plkst.10 līdz 17.

Jau ziņots, ka parakstīts līgums par Mežotnes pils pārņemšanu Rundāles pils muzeja apsaimniekošanā. Starp muzeju un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" noslēgtais līgums ir spēkā līdz 2030.gada 14.maijam.

Jaunā filmā «Bel Tempo» skanējumam piešķir Rīgas ritmus (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 07 Jun 2025 07:02:00 +0300

Agri vai vēlu šīs grupas mūzika varētu skanēt arī lielos kino un seriālu projektos.

"Riga Art Week" ietvaros publisku bezmaksas pirmizrādi piedzīvojusi režisores Ievas Aleksas un pašmāju indie/elektronikas grupas "Bel Tempo" analogā hibrīdfilma "Suņa skatiens" ("A Dog’s Gaze"). No šodienas filma pieejama arī grupas YouTube kanālā.

"Filma stāsta par jaunu jūrnieku no Vecmīlgrāvja, kurš uzaudzis industriālā vidē, bet vienlaikus ir liels sapņotājs. Katra dziesma ir ieskats dažādos jūrnieka piaugšanas posmos un attēlo konkrētā laika emocionālo fonu," stāsta režisore Ieva Aleksa.

Filma pirmo reizi tika demonstrēta izpārdotā koncertseansā 2023.gada Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) ietvaros. Tā uzņemta uz 16 mm filmas, un galveno lomu tajā atveido aktieris Kārlis Arnolds Avots. Riga IFF kuratore un kinokritiķe Dārta Ceriņa atklāj, ka kinoalbumiem ir īpaša vieta kino vēsturē, un šo formu izmēģinājuši kā "The Beatles", tā arī "Pink Floyd" un Bejonse. ""Suņa skatiens" ir īpaša vieta kustīgā attēla un skaņas mijiedarbē Baltijā - tā "Bel Tempo" skanējumam piešķir Rīgas ritmus, telpu un zīmes, kā arī laikmeta krāsas un sižetus. Iesēdināta, piesaistīta un izdzīvota vienā paaudzē - filmu veidojuši viena vecuma domubiedri -, tā ir unikāla psihoģeogrāfiskā, audiālā un vizuālā odiseja par puisi, kas eksistenciālās nopūtās un uzplūdos nolūkojas uz savu dzīvi," stāsta Dārta.

Galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots atklāj: "Manā skatījumā "Bel Tempo" ir viena no nozīmīgākajām grupām, kas pēdējo gadu laikā radusies Latvijā. Un esmu vienmēr laimīgs dalīt kopīgus darbus ar māksliniekiem, kuri mani iedvesmo. Ticu, ka agri vai vēlu šīs grupas mūzika varētu skanēt arī lielos kino un seriālu projektos arī ārpus Latvijas."

"Atskatoties uz padarīto, man šķiet interesanti, ka mēs nebaidījāmies uzsākt tik vērienīgu projektu," stāsta "Bel Tempo" dalībnieks Jūlijs Melngailis. "Latvijā tam nebija precedentu, par vizuāliem albumiem un muzikālām īsfilmām varējām ņemt piemērus tikai no lielākiem ārzemju māksliniekiem. Es ārkārtīgi lepojos par radošo un filmēšanas komandu, un uzskatu, ka mums ir palaimējies ar tik talantīgiem draugiem, kā Ievu, Kārli, Filipu Šmitu un Pēteri Vīksnu, kuri ir gatavi iesaistīties un radīt."

Nākamnedēļ Rīgā sāksies ielīgošanas pasākumi

vs.lv — Fri, 06 Jun 2025 13:31:00 +0300

No nākamās nedēļas, 12.jūnija, ar radošām darbnīcām, koncertiem un dažādām aktivitātēm Rīgā sāksies ielīgošanas pasākumi, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

12.jūnijā plkst.12, 13.30 un 15 gatavoties Zāļu vakaram varēs radošajās darbnīcās ģimenēm ar bērniem "Visa laba Jāņu zāle!" muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs".

Darbnīcās varēs uzzināt, kādus augus izvēlēties interjera rotāšanai, apgūt ziedu kompozīciju veidošanu un uzpīt savu Jāņu vainagu.

Diždienas noslēgumā skatītājiem būs iespēja piedzīvot skatuviskās tautas dejas mistērijas "Mēs deviņi bāleliņi" pasaules pirmizrādi.

Pasaules jūgendstila dienu svinēs Rīgā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 06 Jun 2025 11:30:00 +0300

Ik gadu svētkiem tiek izvēlēta viena noteikta tēma, kas ataino kādu spilgtu iezīmi vai tradīciju.

Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" 10.jūnijā atzīmē Pasaules jūgendstila dienu, aicinot uz ekskursijām pilsētvidē un Dr. habil. arch. Jāņa Krastiņa lekciju par Rīgas jūgendstila arhitektūru.

Pasaules jūgendstila diena, ko atzīmē 10.jūnijā jau trīspadsmito gadu, pulcēs apmeklētājus daudzviet Latvijā un Eiropā. Ik gadu muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" aicina doties izzinošās ekskursijās gida pavadībā pa Alberta ielu un tās tuvāko apkārtni, lai apskatītu jūgendstila namu pērles. Šogad Jūgendstila dienā interesenti aicināti noklausīties arī RTU profesora, Dr. habil. arch. Jāņa Krastiņa lekciju par Rīgu, kurā varēs uzzināt par 20. gs. sākuma arhitektūras stila neparasto daudzveidību, pateicoties kuram Rīgu dēvē par Eiropas jūgendstila metropoli.

Pasaules jūgendstila dienu svin kopš 2013.gada, kad Eiropas jūgendstila pilsētu tīkls RANN (Reseau Art Nouveau Network) ierosināja pievērst uzmanību jūgendstila kultūras mantojuma saglabāšanai, vienojoties kopīgi svinamā dienā.

Šī datuma izvēle saistās ar divu ievērojamu personību - katalāņu arhitekta Antoino Gaudi (25.06.1852.-10.06.1926.) un tā dēvētā "ungāru Gaudi", arhitekta Odona Lehnera (27.08.1845.-10.06.1914.) godināšanu viņu nāves dienā. Jūgendstila kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanai un izpētei RANN realizē plaša mēroga starptautiskus projektus. Pasaules jūgendstila dienas organizēšana ir viena no aktivitātēm Eiropas padomes kultūras programmas "Radošā Eiropa" atbalstītajā projektā "Jūgendstils - jauna utopija. Kā pagātne var kļūt par tiltu uz ilgtspējīgu nākotni", kurā kopā ar vienpadsmit Eiropas pilsētām piedalās arī muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs".

Ik gadu svētkiem tiek izvēlēta viena noteikta tēma, kas ataino kādu spilgtu iezīmi vai tradīciju jūgendstila mākslā, šogad Pasaules jūgendstila dienas uzmanības centrā ir krāsas, kuru tonalitāte jūgendstila interjeriem piešķīra īpašo izsmalcinātību un noskaņu. Tehnoloģiju attīstība krāsu rūpnieciskajā ražošanā 20. gs. sākumā, jauninājumi mājokļu plānojumā un arī sabiedrības gaume ienesa būtiskas izmaiņas. Arī Rīgas namu fasādēs un interjeros redzama daudzveidīga krāsu izvēle un tam laikam raksturīgi avangardiski risinājumi, piemēram, būvinženiera Mihaila Eizenšteina zili balto toņu fasādes Strēlnieku ielā 4a un Elizabetes ielā 10b. Par šo un citiem Rīgas jūgendstila arhitektūras krāsu gammas paraugiem varēs uzzināt ekskursiju un lekcijas dalībnieki, kā arī lasīt muzeja mājas lapas publikācijās un sociālajos tīklos.

Muzeja telpās apmeklētājiem būs apskatāma arī izstāde "Jūgendstila vēsmas Groningenā", kura piedāvā iepazīt Nīderlandes jūgendstila arhitektūru.

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” ir vienīgais Baltijas valstīs, kas veltīts jūgendstila kultūrvēsturiskajam mantojumam.

Muzeja ēka Alberta ielā 12 celta 1903. gadā kā izcilā latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna personiskais nams. To projektējis K. Pēkšēns kopā ar Eiženu Laubi. Monumentālās celtnes fasādes apdarē redzami ornamentāli ciļņi ar stilizētiem Latvijas augu un dzīvnieku valsts motīviem, tie izmantoti arī telpu dekoros. Efektīgā vītņveida kāpņu telpa ir viena no krāšņākajām ne tikai Rīgā, bet arī Eiropā.

Muzejā aplūkojams autentisks jūgendstila dzīvokļa interjers un moderna digitālā ekspozīcija. Dzīvokļa interjers pilnībā atklāj jūgendstila būtību – no telpu plānojuma, oriģinālajiem sienu krāsojumiem un griestu gleznojumiem līdz telpu iekārtojumam. Apskatāmas rīdzinieku mēbeles, trauki, mākslas darbi, pulksteņi, apģērbi, izšuvumi un citi priekšmeti.

Moderna un interaktīva digitālā ekspozīcija iepazīstina ar Rīgas krāšņo jūgendstila arhitektūru, dizainu, mākslu un 20. gadsimta sākuma rīdzinieku sadzīvi. Te ikkatrs aicināts uzbūvēt jūgendstila namu, noskatīties kinofilmu vai iemūžināt sevi īpaši izveidota fotosalona interjerā.

Metāls Bauskā: sāksies desmitais festivāls «Zobens un Lemess» (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 06 Jun 2025 10:09:00 +0300

Sestdienas naktī tiks aizdegta tematiskā ugunsskulptūra "Uguns kuģis".

No 6. līdz 8.jūnijam notiks smagās mūzikas un dzīvās vēstures festivāls "Zobens un Lemess". Metālmūzikas grupas ieradīsies no vairākām Eiropas valstīm. Senajā ciemā trīs Baltijas valstu vēstures rekonstruktoriem pievienosies arī klubs no Somijas, kas specalizējas vikingu laikmeta (8.-11.gs.) pētniecībā. Būs arī neformālas lekcijas ciklos "Par brīvību" un "Par saknēm", sākot ar laiku no zemgaļiem līdz nacionālajiem partizāniem Zemgalē, arī skats ārpus Latvijas - somu pētnieka stāstījums par kaujām vikingu laikmetā, kliedējot dažu labu romantizēto mītu.

Smagās mūzikas un dzīvās vēstures festivāls "Zobens un Lemess" (#ZL2025) notiks desmito reizi, septīto - tieši Bauskas pilskalna parkā Alternatīva gaisotne un sava pasaule, kurā baltu kultūras mantojums satiekas ar ekstrēmo mūziku, radot neformālu vidi ar savu stāstu un gaisotni. Papildus muzikālajai programmai darbosies Senais ciems un notiks arī tematiski lasījumi (neformālas lekcijas).

Pirmo reizi festivāls norisināsies trīs dienas, jo noslēgsies nevis naktī uz svētdienu, bet gan papildus piedāvās bezmaksas svētdienas programmu Bauskas pils teritorijā (no pl. 11 līdz pēcpusdienai).

Par muzikālo skatuvi kopumā. Šogad piedalīsies 16 grupas no Spānijas, Somijas, Zviedrijas, Ukrainas, Polijas, Lietuvas un Latvijas, tajā būs pārstāvēti vairāki smagās metālmūzikas žanri, piemēram, blekmetāls, drūmmetāls un citi. Papildus uzstāsies arī vairāki muzikālie projekti. Dažu grupu daiļradē raksturīgi saskares punkti ar etnisko mūziku, folkloru, mitoloģiju, pagānismu, vēsturi un/vai dabas izjūtu un tās izpausmēm šodienas interpretācijās. Piemēram, grupa "Gods Tower" atgriezīsies uz "Zobens un Lemess", kur uzstājās tālajā 2015.gadā. Tolaik grupa Latvijas medijiem atzina, ka "būt metālistam Baltkrievijā ir bezkompromisa dzīvesveids". Tagad "Gods Tower" izkliedēta pa trīs valstīm un sarežģītos apstākļos devusies,iespējams, pēdējātūrē, lai turpinātu būt metālisti.

Piektdien festivāls startē ar vairākiem metālklausītājiem īpašiem projektiem. Neizceļot nevienu atsevišķi, šeit uzstāšanās secībā "Eremos", "Gyvata" (LT), "Gods Tower" (LT / PL / BLR), "Dymna Lotva" (PL / BLR), "Severoth" (UA) un "Asinis".

Viens no retiem izņēmumiem, kad "Zobens un Lemes" uzaicina māksliniekus ārpus festivāla muzikālā formāta. Šoreiz kas īpaši interesants no Latvijas pagrīdes mūzikas zelta fonda - S.A.D. ar gotiskā roka grupas "Skumju akmeņi" 90.gadu programmu (izpildīs 1995. un 1996. g. ikonisko koncertprogrammu, balstītU uz albumiem "Pilns nāves vecums vientulībā" un "Skumju akmeņi"). Uzstāsies sestdien.

Senais ciems 7.jūnijā. Senā ciema aktivitātes sāksies no pl. 10 ar mīklu konkursu apmeklētājiem. Dienas garumā - dažādas aktivitātes, piemēram, zobencīņu turnīrns, spēka spēles, pirmo reizi rīkles dziedāšana, iespēja pamēģināt spēlēt dūdas, veidot rotu replikas, pielaikot agrākiem gadsimtiem raksturīgu apģērbu un rotas vai vērot bronzas liešanas demonstrējumu.

Šogad Senajā ciemā pirmo reizi piedalīsies Somijas klubs "Finnish Vanguard", kas specializējas vikingu laikmeta (8.-11. gs.) vēstures rekonstrukcijā un cīņas prasmju atdzīvināšanā. Tā vieno pieredzējušus dalībniekus no dažādām Somijas vēstures rekonstrukcijas grupām. Fokuss ir ne tikai uz vēsturiski precīzu tērpu un bruņojuma atveidi, bet arī dinamiska un autentiska cīņas tehnikas demonstrācija, kas balstīta profesionālā vēstures un militārās taktikas izpētē.

Darbosies vēstures rekonstruktoru klubi no trijām Baltijas valstīm: "Exercitus Rigensis", "Bandava (specializācija - kurši)", "Senzeme", "Upmale" (specializācija - zemgaļi), "Latvijas Arheoklubs" (eksperimentālā arheoloģija), "Kuršu bultas"(specializācija - kurši, lokšaušana), "Leitgiris" (Lietuva, specializācija - baltu cilšu karavīri)), "Mõõgavõitlusselts" (Igaunija, specializācija - zobencīņas).

Pašā Senajā ciemā būs divi tematiski stāstījumi: Somijas vēsturnieks, pētnieks MPhil Harri Hihnala par kaujām un karadarbību vikingu laikmetā, kas bieži tiek romantizēts vai pārprasts. Pētnieks izgaismos mītus un apskatīs vikingu laikmeta kara realitāti. Arheologs Dr.hist. Artūrs Tomsons pastāstīs par Lamelāra bruņām - šīs bruņas savā veidā "ceļoja" pa tirdzniecības ceļiem, atspoguļojot tehnoloģiju un kultūras impulsu apmaiņu laikmetā, kad stilam bija nozīme arī kaujas laukā.

Tā kā daļa uz pasākumu ņem līdzi bērnus (ieeja brīva līdz 12 gadiem ieskaitot), piedomāts par jaunās paaudzes iesaisti. Atvases varēs krāsot vairodziņus, izdauzīties un mesties izpētes darbos - pataustīt, izmēģināt, iztaujāt rekonstruktorus un saskarties ar aizraujošu pasauli un "dzīvās vēstures" atskaņām.

Par stāstījumu telti. Sestdien četri tematiskie stāstījumi (sākums pl. 10.30) ciklā "Par brīvību". Kā pirmais ciklu atklās Mg.hist. Dagnis Dedumietis ("Ziemassvētku kauju muzejs"), kurš pastāstīs par strēlniekiem pirms strēlniekiem jeb zemessargiem 1915.gadā, Dr. philol. Gatis Ozoliņš ("Ziemassvētku kaujas muzejs"; sākums pl. 11.30) stāstīs par 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, ko sāka veidot pirms 110 gadiem - 1915.gada novembrī. Pl. 12.30 sāksies vēsturnieka, arheologa Mg. hist. Normunda Jēruma priekšlasījums "Zemgaļu zeme Upmale un tās attiecības ar pārējo Zemgali 13.gadsimtā". Savukārt pēcpusdienā pl. 14 būs Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Mg.hist. Raita Ābelnieka lasījums "Par latviešu un un lietuviešu nacinālo partizānu darbību Bauskas apriņķī pēc Otrā pasaules kara" - nacionālo partizānu vienībām, kurās iekļāvās mežabrāļi no abām okupētajām valstīm.

Sestdienas naktī tiks aizdegta tematiskā ugunsskulptūra "Uguns kuģis", kuru veido mākslinieks Andris Džiguns. Ugunsskulptūra ir atsauce uz Zemgalei nozīmīgajiem ūdensceļiem kā ērtu ceļošanas veidu.

Par svētdienas, 8.jūniju, bezmaksas programmu. No pulksten 11 festivāls gaida Bauskas pils teritorijā -pagalmā būs koncerti, kuros uzstāsies Juris Kaukulis ar "Rokkoncerts solo", Dambis (no "Inokentija Mārpla") ar solo. Varēs sastapt vēstures rekonstruktorus, tajā skaitā no Somijas. Vienā no iekštelpām pl. 11 sāksies tematisko lasījumu cikls "Par saknēm" par šādām tēmām - ko ēda Livonijā, kā zemgaļi izmantoja ūdensceļus, kāda bija viduslaiku skaņu pasaule - ar skaņas paraugiem un mūzikas instrumentu darbības principu, kā mūsdienīgi kartē pilskalnus.

Praktiskā informācija. Ieeja festivāla teritorijā un telšu pilsētiņā no piektdienas, 6.jūnija, pl. 15; koncerti sāksies piektdienas pievakarē.

Turpinot līdzšinējo praksi un cenšoties pasākumu veidot iespējami videi draudzīgākā formātā, arī šogad festivāls apmeklētājiem nodrošinās daudzkārtlietojamās glāzes un mobilos pelnutraukus. Tāpat arī rīkotāji aicina ierasti lielisko publiku rūpēties par vidi un izdarīt atbildīgas izvēles, gan cieņpilni rīkoties.

Notiks jaunā luterāņu arhibīskapa vēlēšanas

vs.lv — Fri, 06 Jun 2025 08:32:00 +0300

Rīgas Domā šodien un rīt, 7.jūnijā, notiks Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) 30.Sinode, kuras laikā paredzētas jaunā arhibīskapa vēlēšanas, liecina informācija LELB tīmekļvietnē.

Luterāņu arhibīskapa amatam tika izvirzīti četri pretendenti: Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants, Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis.

Pēc kandidātu uzklausīšanas pagājušā gada nogalē Rīgas arhidiecēzes sapulce nolēma arhibīskapa amatam virzīt Grantu un Laugali.

Sinodes dalībnieki ir arhibīskaps, bīskapi, Virsvaldes locekļi, prāvesti, draudžu mācītāji un palīgmācītāji, evaņģēlisti-mācītāju pienākumu izpildītāji un draudžu delegāti - draudžu priekšnieki vai viņu vietā ar draudzes padomes lēmumu pilnvarotas personas.

Vēlēšanās ar balsu vairākumu vienu kandidātu ievēlēs par arhibīskapu.

Jauna arhibīskapa izraudzīšanās process sākts saistībā ar esošā LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga plānoto došanos pensijā. Vanags arhibīskapa amatā kalpo vairāk nekā 30 gadus. Vanaga iesvētīšana arhibīskapa amatā Rīgas Domā notika 1993.gada 29.augustā, un plānots, ka 2025.gada 29.augustā, noslēdzot savu kalpošanu, notiks svinīga Vanaga arhibīskapa zižļa nolikšana.

Ķengaragā darbu atsāks Vasaras kultūrtelpa, ieeja bez maksas (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 05 Jun 2025 09:36:00 +0300

Apmeklētāji varēs līksmot ielīgošanas pasākumā.

Jau trešo gadu pēc kārtas sezonu atsāks Vasaras kultūrtelpa "Strops" Ķengaragā, Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā (Prūšu ielā 13b). No 5.jūnija līdz 31.jūlijam katru ceturtdienu plkst.19.00 uzstāsies dažādi Latvijas mūziķi un mākslinieki.

5.jūnijā plkst.19.00 sagaidāms mūziķa Ata Ieviņa koncerts, kurā būs iespēja dzirdēt gan latviešu, gan ārzemju populāro mūziku un rokmūziku, skanēs dziesmas no grupu "Līvi", "Remix", "Roxette" u.c. mākslinieku repertuāra.

12.jūnijā plkst.19.00 ar vasarīgi romantisku noskaņojumu apmeklētājus priecēs Daumanta Kalniņa un Romāna Vendiņa koncerts. Mūziķi izpildīs gan latviešu, gan ārzemju autoru populārus skaņdarbus, gan arī kādu Daumanta Kalniņa radītu dziesmu.

19.jūnijā plkst.19.00 pasākuma apmeklētāji varēs līksmot ielīgošanas pasākumā ar folkloras kopu "Banga", dziedot Jāņu dziesmas, griežoties dejās un rotaļās, atzīmējot gaidāmos vasaras saulgriežus.

26.jūnijā plkst.19.00 klausītājiem būs iespēja izbaudīt muzikālās apvienības "Labums" koncertu. Viņu izpildītajā repertuārā skanēs gan Imanta Kalniņa kompozīcijas, gan pašu sacerētas un sev tuvu autoru dziesmas.

Ieeja pasākumos bez maksas.

Pasaulslavenais jokdaris Toms Monktons viesojas Rēzeknē (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 05 Jun 2025 08:25:00 +0300

Viņš vairāk nekā desmit gadus darbojas fiziskā teātra jomā.

Ar pasaulē atzītā klaunādes meistara Toma Monktona jaunāko izrādi "Endling" - spilgtu mūsdienu klaunādes piemēru, svētdien, 8.jūnijā Latgales vēstniecība GORS atklāj savu vasaras sezonu un vasaras festivālu #VASALIGORĀ. Šī būs īpaša iespēja redzēt mākslinieku Rēzeknē, jo "Endling" ir viņa pēdējā solo izrāde pirms pievienošanās pasaulslavenajam Cirque du Soleil.

Viens no zināmākajiem mūsdienu klaunādes pārstāvjiem - Toms Monktons (Jaunzēlande/Somija) Latgalē viesojas, pateicoties Latgales vēstniecības GORS sadarbībai ar Rīgas cirku.

"Endling" ir veidota kā retrospekcija - izrāde apvieno spilgtākos fragmentus no Monktona iepriekšējiem darbiem, tostarp "Only Bones v1.0", "The Pianist", "The Artist" un "The King of Taking". Tie savienoti jaunā stāstā, kurā izmantota fiziskā komēdija, mīmika un darbs ar objektiem. Dialogs šajā izrādē netiek izmantots - uzmanības centrā ir ķermeņa izteiksmīgums un precizitāte.

Šī ir Toma Monktona pēdējā solo izrāde. Viņš vairāk nekā desmit gadus darbojas fiziskā teātra jomā, veidojot izrādes, kurās apvieno absurda humoru ar vizuāliem un teatrāliem elementiem. Pazīstams ar precīzām kustībām, atpazīstamu stilu un izrādēm, kas piesaista gan bērnus, gan pieaugušos. Monktons dzimis Jaunzēlandē, studējis prestižajā Jacques Lecoq teātra skolā Parīzē, un kopš 2008.gada ir viens no cirka apvienības Kallo Collective dibinātājiem. Ilgstoši dzīvojis un strādājis Helsinkos.

Kā vēstīts iepriekš, Latgales vēstniecība GORS jau piekto gadu aicina svinēt vasaru ar muzikālām programmām un tikšanās reizēm satikšanās festivālā #VASALIGORĀ. Šogad festivālā uz skatuves kāps gan izcili latviešu mākslinieki, gan starptautiski atzīti viesi, tostarp pasaulslavenā operdziedātāja Elīna Garanča. Nākošais tuvākais festivāla notikums gaidāms 13.jūnijā, kad dzejas un mūzikas vakarā "Vysu vuordi negaidīti. Nielslens Lielsliens, Vija Moore un Raibīs" klausītājiem būs iespēja baudīt dzīvās mūzikas un literatūras sintēzi latgaliskā noskaņā.

Festivāls turpināsies ar Elīnas Garančas solo koncertu "Veltījums" (20.jūlijs), muzikālo stāstu "Debisī. Ir jāpiedzīvo" (10.augusts), Ģirta Krūmiņa monoizrādi "Vientuļās planētas sala" (30.augusts). Savukārt Jumta terase pārvērtīsies par īpašu festivāla satikšanās vietu - tur apmeklētāji varēs baudīt kino un garšu vakarus ar izsmalcinātiem ēdieniem un dzērieniem saulrieta fonā.

Reperis Ods gatavojas līdz šim lielākajam solo koncertam (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 04 Jun 2025 16:52:00 +0300

"Esmu super pateicīgs atrasties situācijā, kas ļauj man darīt lielas lietas".

Šī gada 6.jūnijā koncertzālē "Palladium" norisināsies līdz šim vērienīgākais repera Oda solokoncerts "Tavai Zināšanai Man Viss ir Labi". Koncerta apmeklētājus priecēs plaša koncertprogramma, kurā Odam un producentam Pre’set uz skatuves pievienosies virkne mūziķu un īpašo viesu.

Repera pēdējais solo koncerts Rīgā noticis pirms vairāk nekā 2 gadiem un pats mūziķis uzskata, ka šis līdz šim būs nozīmīgākais uzvedums, pie kura viņš ir strādājis. Kopā ar kolēģi Pre’set tiks veidotas iespaidīgas un iepriekš nedzirdētas aranžijas jaunā albuma "Tavai Zināšanai Man Viss ir Labi" skaņdarbiem, kā arī labi zināmajām dziesmām no iepriekšējiem albumiem "Nestāsti Mammai" un "Oda Priekam".

"Esmu super pateicīgs atrasties situācijā, kas ļauj man darīt lielas lietas un piepildīt manus sapņus. Ļoti priecājos par to, ka 7 gadus smagais darbs kulminējas tieši "Palladium" koncertzālē. 6.jūnijs nebūs parasts koncerts - tas būs liels "paldies" visiem, kas man noticēja!" stāsta Ods.

Reperis Ods (īstajā vārdā - Valters Grīnfogels) ir viens no klausītākajiem pašmāju hiphopa māksliniekiem, kurš 27.martā ciešā sadarbībā ar producentu Pre’set izdeva savu trešo albumu "Tavai Zināšanai Man Viss Ir Labi". Albums guvis atzinību gan no faniem, gan citiem Latvijas mūziķiem, nepilna mēneša laikā sasniedzot gandrīz pusmiljonu straumējumu. Dziesmas no iepriekšējiem albumiem ir vairākkārt godalgotas ar LaIPA ZELTA un PLATĪNA sertifikātiem.

Solidaritātes Cirks 2025: Cirka pedagoģija kā cerības un sadarbības valoda Rīgā

vs.lv — Wed, 04 Jun 2025 12:50:00 +0300

No 12. līdz 19. maijam Rīga kļuva par tikšanās vietu jaunatnes darbiniekiem no 9 valstīm, tostarp arī no Ukrainas un Palestīnas — valstīm, kuras šobrīd piedzīvo milzīgus izaicinājumus. Erasmus+ projekts Solidaritātes Cirks 2025 apvienoja cilvēkus, kuri ikdienā strādā ar bēgļu jauniešiem, izmantojot cirka pedagoģiju kā rīku, lai mazinātu mentālo spriedzi, veicinātu pašizpausmi un integrāciju sabiedrībā.

Projekta laikā dalībnieki dalījās pieredzē, kā caur sociālā cirka metodēm - klaunādi, žonglēšanu un ielu mākslu iespējams stiprināt jauniešu iekšējo līdzsvaru, atjaunot pašapziņu un veidot saikni ar citiem. Tās bija ne tikai mācības, bet arī emocionāls tilts starp kultūrām un pieredzēm, kur bēgļu jaunieši netika uztverti kā problēma, bet kā jaunas sabiedrības daļa ar savu potenciālu.

Projektā īpaša nozīme bija tikšanās ar Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgajiem un kopīgām aktivitātēm ikgadējā multikultūru festivāla Maija Grāfa svētki 2025 ietvaros, kur sociālā cirka māksla kļuva par kopīgu valodu starp tautībām, kultūrām, paaudzēm un dzīves pieredzēm.

- "Es redzu, kā cirka pedagoģija palīdz mūsu jauniešiem ne tikai smaidīt, bet arī atgūt ticību sev," dalījās kāda jaunatnes darbiniece no Palestīnas.

- «Pirmo reizi piedalos tādā treniņā un noteikti vēlos izmantot šīs iegūtās prasmes ar mūsu jauniešu centra jauniešiem. Redzu kā tas palīdz atraisīties un izveidot pozitīvu saikni ar cilvēkiem » - atzīst dalībnieks no Itālijas.

Projekts, ko atbalstīja Erasmus+ programma, pierādīja, ka radošums, solidaritāte un cilvēcīga pieeja var kļūt par atslēgu iekļaujošai sabiedrībai.

Koordinators: Kultūras biedrība “Alternatīvā Realitāte”

_{#ErasmusPlus #SolidarityCircus #YouthWork #CircusForPeace #JSPA #iespējasjauniešiem #Altreality}

_{Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autorauzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Valsts aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.}

_{Informāciju sagatavoja}_{Kultūras biedrība “Alternatīvā realitāte”}_{preses dienests}_{Savelijs Marčenko}

Pianists Osokins emocionāli stasta par savu pieredzi Kijiva (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 04 Jun 2025 11:26:00 +0300

"Kad kāpu uz filharmonijas skatuves, sirdī sajutu smagumu un vienlaikus dziļu saviļņojumu".

No Kijivas Ukrainā atgriezies pianists Andrejs Osokins un nodibinājuma "Osokinu fonds" pārstāve Daiga Bināne. Emocionāli piesātinātā brauciena mērķis bija ne tikai sniegt koncertus un muzikālu atbalstu, bet arī personīgi tikties ar kara ikdienā dzīvojošajiem ukraiņiem, stiprināt saites ar Čerņihivas reģiona jaunajiem mūziķiem un atkārtoti apliecināt Latvijas solidaritāti. Pēc redzētā un piedzīvotā Andrejs Osokins ar jaunu sparu aicina sabiedrību aktīvi turpināt sniegt palīdzību Ukrainai.

Brauciena laikā Andrejs Osokins un Daiga Bināne piedzīvoja virkni nozīmīgu un aizkustinošu notikumu. Viens no sirsnīgākajiem momentiem braucienā uz Ukrainu bija Andreja Osokina atkalsatikšanās ar jaunajiem mūzikas talantiem - Čerņihivas apgabala mūzikas skolu audzēkņiem -, kuri piedalījās "Osokinu fonds" rīkotajās mūzikas instrumentu spēles meistarklašu nometnēs Latvijā. Šī tikšanās notika Latvijas Republikas vēstniecībā Ukrainā, kur jaunos talantus, viņu pedagogus un Čerņihivas apgabala administrācijas pārstāvjus silti uzņēma Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Tikšanās laikā tika uzsvērta Latvijā notiekošo mūzikas nometņu lielā nozīme ukraiņu bērnu emocionālajā un profesionālajā izaugsmē kara apstākļos. Pēc tikšanās vēstniecībā privātajā skolā "Ukrainian Global School" Andrejs Osokins sniedza koncertu Čerņihivas apgabala pārstāvjiem un šīs skolas audzēkņiem. Par šo iespēju īpaša pateicība skolas dibinātājai un Latvijas goda konsulei Čerņihivas apgabalā Olenai Višņakovai.

Andrejs Osokins par atkalsatikšanos ar nometnes dalībniekiem stāsta: "Tikšanās Kijivā ar bērniem no Čerņihivas apgabala mūzikas skolām man bija ļoti īpaša. Bija sirsnīgi dzirdēt, cik lielu iespaidu uz viņu ikdienu atstājuši Latvijā gūtie iespaidi, piepildot viņus ar kara apstākļos tik svarīgo gara stiprumu, izturību un ticību gaišākai nākotnei. Uzņemot šos bērnus Latvijā, mēs varējām tikai nojaust, kādi pārdzīvojumi un sāpes slēpjas viņu sirdīs un kādas emocijas tiek mēģināts izpaust caur mūzikas skaņām. Satiekot viņus Ukrainā, šī izpratne kļuva daudz dziļāka. Šīs nometnes sniedz daudz vairāk par iespēju pilnveidot instrumenta spēles prasmes - tās dziedē un piepilda ar spēku, kas liedz padoties."

Viens no brauciena emocionālākajiem brīžiem bija Andreja Osokina solokoncerts Ukrainas Nacionālajā filharmonijā, kurā izskanēja latviešu un ukraiņu komponistu mūzika, kā arī Friderika Šopēna un Ludviga van Bēthovena skaņdarbi. "Kad kāpu uz filharmonijas skatuves, sirdī sajutu smagumu un vienlaikus dziļu saviļņojumu," atzīst pianists. "Es zināju - šovakar katra skaņa, katrs akords, katra frāze nes sevī svarīgu vēstījumu: "Jūs neesat vieni!" Es vēlējos, lai šī mūzika kļūst kā silts drauga apskāviens. Kad izskanēja pēdējās notis un skatītāji piecēlās stāvovācijās, mani pārņēma dziļa aizkustinājuma sajūta. Tā nebija tikai pateicība par mūziku - tā bija abpusēja pateicība, ko sajutām viens pret otru."

Pianists atzīst, ka šis brauciens ir bijis viens no kontrastainākajiem viņa dzīvē. Ceļā redzēti gan kara radītie postījumi, Ukrainas daba pavasara pilnbriedā un Kijiva, kas apbūra ar savu skaistumu, gan satikti sirsnīgi, pašaizliedzīgi cilvēki, kuri turpina dzīvot, strādāt, smaidīt un cīnīties par savām mājām, par saviem tuvajiem un par savas valsts brīvību.

Kara realitāte skarbi atgādināja par sevi, kad Andrejam Osokinam un Daigai Binānei pēdējā nakts Kijivā bija jāpavada viesnīcas pagrabā esošajā trenažieru zālē, Krievijai raidot uz pilsētu ballistiskās raķetes un simtiem dronu. Daiga Bināne par piedzīvoto stāsta: "Šī nakts bija īpaši biedējoša tādēļ, ka uzbrukums bija vērsts tieši pret Kijivas civilajiem rajoniem. Notriekto dronu un raķešu atlūzas krita uz dzīvojamām mājām, lielveikalu un citviet, radot plašus ugunsgrēkus. Piedzīvotais lika apzināties, cik gan pateicīgi mēs varam būt par Latvijas mierīgajām debesīm un klusajām naktīm un cik ļoti gribas palīdzēt ukraiņiem vēl vairāk, lai viņiem šīs ikdienas šausmas pēc iespējas drīzāk beigtos!" Nākamajā vakarā, kad Andrejs Osokins un Daiga Bināne devās atpakaļceļā uz Latviju un šķērsoja Ukrainas-Polijas robežu, gaisa uzbrukuma trauksme jau skanēja visā Ukrainā. Šajā un nākamajā naktī notika vēl nežēlīgāks Krievijas uzbrukums ukraiņiem ar desmitiem ballistisko raķešu un simtiem dronu.

Andrejs Osokins un Daiga Bināne uz Kijivu devās kopā ar biedrības "Bruņotava" un Ziedot.lv organizēto konvoju, garajā ceļā pašiem vadot vienu no automašīnām. Ar konvoja palīdzību Ukrainā tika nogādātas ne tikai automašīnas, bet arī siltās maltītes karavīriem, humānā palīdzība un citas karavīriem nepieciešamas lietas.

Pēc brauciena Andrejs Osokins uzsver, ka atbalsts Ukrainai ir ārkārtīgi nepieciešams: "Cilvēki, kurus satikām, bija pilni ticības, enerģijas un vēlmes celt labāku nākotni saviem bērniem. Viņi mani iedvesmoja! Viņi nes šo kara smagumu uz saviem pleciem, lai aizsargātu ne tikai sevi, bet mūs visus. Ar šo braucienu nekas nebeidzas! Gluži pretēji - tā ir tikai viena pietura ceļā, kuru turpināšu. Jo mēs esam kopā! Tagad un līdz uzvarai!"

Valmieras teātrī iestudēta komēdija par somu dzērāju biedriem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 03 Jun 2025 11:50:00 +0300

Rimminena darbi ir īpaši ar savu neatkārtojamo, specifisko valodu un daudzajiem autora ieviestajiem jaunvārdiem.

Valmieras teātra Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvo pēc somu rakstnieka Miko Rimminena grāmatas "Alus tarbas romāns" motīviem veidotais stāsts "Diena projām palēja" Aigara Apiņa režijā. Aizraujošs trīs pudelesbrāļu 24 stundu garš ceļojums pa senu Helsinku strādnieku rajonu. Viņi tā arī no tā netiek ārā, jo nolemti tajā klīst, tomēr ir pateicīgi vismaz par to, ka nav šai pasaulē pavisam vieni.

Speķistam, Henninenam un Maršalam gandrīz nekā nav un gandrīz neko nevajag. Bet viņiem ir pilsēta, precīzāk - nedaudz vairāk par kvadrātkilometru Helsinku strādnieku rajonā Kallio. Un viņi ir viens otram. Romantiski filozofi, nošņurkuši pudeles brāļi, rupji dīkdieņi, smalkas, jūtīgas dvēseles, muļķi vai gudrie - atkarīgs no tā, kā pilsēta viņus redz, jo viņi paši nedod skaidru atbildi. Tas ir 24 stundas garš traģikomisks ceļojums bez noteikta galamērķa, kurā svarīgākais ir pats ceļš.

Tu, pilsēta, brīvdabas teātris, kurā ar kūsājošu sirdi un aizrautību tiek izrādītas ainas no tautas dzīves, saki man - vai tu māki spēlēt kauliņus?

Rimminena darbi ir īpaši ar savu neatkārtojamo, specifisko valodu un daudzajiem autora ieviestajiem jaunvārdiem. Grāmata ieguvusi plašu atzinību un tulkota nīderlandiešu, vācu, zviedru, krievu un čehu valodās, 2009.gadā pie latviešu lasītājiem nonāca arī lieliskais Maimas Grīnbergas tulkojums latviešu valodā.

Izrādes radošajā komandā arī dramaturģe Ance Muižniece, scenogrāfs Reinis Suhanovs, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, komponists Jānis Šipkēvics, dzejnieks Marts Pujāts.

Lomās - Rūdis Bīviņš, Sandis Runge, Krišjānis Strods, Ieva Estere Barkāne, Gerda Embure, Kārlis Dzintars Zahovskis.