VS: Rubrikas ziņas Pasaule

Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 09:02:00 +0300

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Otrdienas rītā tika ziņots, ka dronu dēļ slēgta arī Norvēģijas galvaspilsētas Oslo lidosta.

"Gaisa telpa virs Kopenhāgenas lidostas ir slēgta kopš plkst.20.30 (plkst.21.30 pēc Latvijas laika) divu vai trīs neidentificētu dronu dēļ. Neviena lidmašīna nevar pacelties vai nolaisties," sacīja lidostas preses sekretāre Līze Agerleja Kursteina.

Kopenhāgenas policija paziņoja, ka virs lidostas tika konstatēti "trīs vai četri lieli droni".

"Tie vēl lidinās šurpu turpu," sacīja patruļas policiste Anete Ostenfelta ap plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika), piebilstot, ka policija lidostā izmeklē notiekošo.

Viņa nevarēja pateikt, vai šie droni ir militāras vai civilas ierīces, bet atzina, ka "tie ir lielāki, nekā privātpersona varētu nopirkt".

Lidostas amatpersonas sacīja, ka lidosta paliks slēgta līdz situācijas atrisināšanai. "Mums pašlaik nav laika grafika atkalatvēršanai," sacīja Kursteina.

"Kopenhāgenas lidosta ir atkal atvērta pēc tam, kad tā bija slēgta dronu aktivitātes dēļ," otrdienas rītā paziņoja lidostas vadība. "Tomēr notiks [avioreisu] kavēšanās un daži izejošie reisi tiks atcelti. Pasažieriem ir ieteikts vērsties pie savas aviosabiedrības, lai iegūtu tālāku informāciju."

Norvēģijas raidsabiedrība NRK otrdienas rītā ziņoja, ka Oslo lidosta ir slēgta tās tuvumā konstatētu dronu dēļ. Lidostas operators "Avinor" paziņoja, ka ir slēgta gan lidosta, gan gaisa telpa virs Oslo. Ienākošie reisi tika novirzīti uz citām lidostām, informēja lidostas preses sekretāre.

Vairāki ienākošie vai izejošie reisi Kopenhāgenas lidostā aizkavējās, tika atcelti vai novirzīti uz citām reģiona lidostām, tai skaitā Bilundas lidostu uz rietumiem no Kopenhāgenas un uz Gēteborgas lidostu Zviedrijā.

Dronu aktivitātes cēlonis nav zināms. Incidenti Kopenhāgenā un Oslo notika neilgi pēc tam, kd kiberuzbrukuma dēļ tika traucētas operācijas vairākās Eiropas lidostās, tai skaitā Berlīnē, Briselē, Londonas Hītrovas lidostā un Dublinā.

ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 20:32:00 +0300

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.

Krievijas armija sistemātiski uzbrūk civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai Hersonas, Dņipropetrovskas un Mikolajivas apgabalos, norāda komisija.

Tiek veikti triecieni ātrās palīdzības automašīnām un citiem neatliekamās palīdzības dienestiem, traucējot glābējiem veikt savu darbu.

"Mēs esam secinājuši, ka šīs darbības tika veiktas atbilstoši saskaņotai valsts politikai un ir noziegumi pret cilvēci slepkavību veidā, kā arī kara noziegumi, kas izpaužas kā uzbrukumi civiliedzīvotājiem," teikts paziņojumā.

"Dronu uzbrukumu apstākļi norāda uz to veicēju nodomu nogalināt, nodarīt kaitējumu un iznīcināt," pauda komisijas priekšsēdētājs Ēriks Mēse.

Komisija nav varējusi pabeigt izmeklēšanu par Ukrainas dronu triecieniem, par ko ziņo Maskava, "jo nebija iespējams piekļūt attiecīgajām teritorijām, tika apdraudēta liecinieku drošība un Krievijas Federācija neatbildēja uz mūsu nosūtītajiem pieprasījumiem".

ANO Neatkarīgā starptautiskā Ukrainas izmeklēšanas komisija tika izveidota 2022.gada 4.martā, un kopš tā laika komisijas locekļu pilnvaras veikt izmeklēšanu ir pagarinātas trīs reizes.

Krievija neatzīst komisijas mandātu un atsakās ar to sadarboties.

ASV: Palestīnas valsts atzīšana ir izrādīšanās

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 09:15:00 +0300

ASV svētdien norādījušas, ka Palestīnas valsts atzīšana, pat ko paziņojuši vairāki Vašingtonas tuvākie sabiedrotie, tajā skaitā Lielbritānija, Austrālija un Kanāda, ir izrādīšanās.

"Mēs joprojām esam koncentrējušies uz nopietnu diplomātiju, nevis uz demonstratīviem žestiem. Mūsu prioritātes ir skaidras - ķīlnieku atbrīvošana, Izraēlas drošība un visa reģiona miers un labklājība, kas iespējama vienīgi atbrīvojoties no "Hamās"," norādīja anonīms ASV Valsts departamenta pārstāvis.

Kā ziņots, Lielbritānija, Austrālija, Kanāda un Portugāle svētdien atzina Palestīnas valsti. Vēl vairākas rietumvalstis, tajā skaitā Francija, paziņojušas, ka atzīs Palestīnu šonedēļ ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā.

Latvija izsaka protestu Krievijai par Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 17:17:00 +0300

Solidarizējoties ar Igauniju, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) šodien izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi Latvijā un iesniedza notu, kurā pauda "kategorisku protestu par 19.septembrī Krievijas militāro lidmašīnu īstenoto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu", informēja ĀM.

"Krievijas bezatbildīgā rīcība ir rupjš 1944.gada Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas pārkāpums. Tā ne tikai rada nopietnus draudus civilai aviācijai, bet arī provocē situācijas eskalāciju," uzsver ĀM.

Diplomātiskajā notā Latvijas puse arī atkārto prasību izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu, izvest tās okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un kompensēt visus zaudējumus, kādus Ukraina cietusi Krievijas agresijas rezultātā.

Jau ziņots, ka trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija.

Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

Zelenskis plāno nākamnedēļ tikties ar Trampu

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 16:31:00 +0300

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nākamnedēļ Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, sestdien paziņojis Ukrainas prezidents.

Zelenskis atklāja, ka tikšanās laikā plāno apspriest drošības garantijas Ukrainai un sankcijas Krievijai.

Jau vēstīts, ka Ukraina potenciālā miera risinājuma ietvaros pieprasa no Rietumiem drošības garantijas pret Krievijas agresiju nākotnē.

ASV vadītie centieni panākt mieru Ukrainā ir nonākuši strupceļā, un Maskava noraidījusi tikšanos starp Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu.

"Mēs sagaidām sankcijas, ja nenotiks līderu tikšanās vai, piemēram, ugunspārtraukšana," paziņoja Zelenskis. "Mēs esam gatavi tikties ar Putinu. Esmu par to runājis. Gan divpusēji, gan trīspusēji. Viņš nav gatavs," piebilda Zelenskis.

Tramps paaugstina vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 11:08:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps ir paaugstinājis vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem līdz 100 000 ASV dolāru, piektdien paziņoja ASV amatpersona.

Jaunā nodeva H-1B vīzām iezīmē daļu no Trampa plašākas cīņas pret imigrāciju kopš viņa atgriešanās Baltajā namā, bet viņš līdz šim nebija vērsies pret vīzām, uz kurām ilgstoši paļāvušies Silīcija ielejas uzņēmumi.

ASV amatpersona apstiprināja, ka vīzas nodeva no pašreizējiem nepilniem 1000 dolāriem tiks paaugstināta līdz 100 000 dolāriem. Par šādu soli vispirms ziņoja laikraksts "Bloomberg News".

Trampa administrācija arī spers soļus, lai novērstu, ka tehnoloģiju darbinieki ar vīzām samazina ASV dzimušo darbinieku algas.

ASV piešķir 85 tūkstošus H-1B vīzu gadā pēc loterijas sistēmas. Apmēram trīs ceturtdaļas šo vizu saņēmēju ir no Indijas. Lielās tehnoloģiju firmas paļaujas uz indiešu strādniekiem, kuri vai nu pārceļas uz ASV, vai braukā starp abām valstīm.

Tehnoloģiju uzņēmēji, tai skaitā Trampa bijušais sabiedrotais Īlons Masks, ir brīdinājuši nevērsties pret H-1B, jo ASV nav pietiekami daudz pašmāju talantu, lai aizpildītu svarīgas vakances tehnoloģju sektorā.

ANO ģenerālsekretārs: Pasaulei nevajadzētu būt Izraēlas iebiedētai

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 10:05:00 +0300

Pasaulei nevajadzētu būt "iebiedētai" no Izraēlas puses, kura turpina karu Gazas joslā un veic "lienošu" Rietumkrasta aneksiju, piektdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Izraēla ir draudējusi anektēt Rietumkrastu, ja vairākas Rietumvalstis nākamnedēļ izpildīs savu solījumu atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.

"Mums nevajadzētu justies atriebības riska iebiedētiem, jo neatkarīgi no tā, ko mēs darām vai nedarām, šīs darbības turpināsies, un vismaz ir izredzes mobilizēt starptautisko sabiedrību izdarīt spiedienu uz viņiem, lai tas nenotiktu," sacīja Gutērrešs.

"Es nedomāju, ka mēs runājam par atriebību par kaut ko. Izraēlas valdības pasākumi pastāvīgi progresē, lai tagad pilnīgi sagrautu Gazu un veiktu lienošu Rietumkrasta aneksiju," sacīja ANO vadītājs.

Gutērrešs ir vadījis aicinājumus Izraēlai apturēt militāro kampaņu Gazas joslā un atturēties no solītā "bezprecedenta" uzbrukuma Gazas pilsētai.

"Tas ir ļaunākais nāves un postījumu līmenis, ko esmu redzējis, esot ģenerālsekretāra amatā un varbūt pat savas dzīves laikā; palestīniešu tautas ciešanas nav aprakstāmas - bads, pilnīgs efektīvas veselības aprūpes trūkums, cilvēki dzīvo bez pienācīga patvēruma milzīgas koncentrācijas zonās," sacīja Gutērrešs.

Vinš tomēr atturējās raksturot Izraēlas rīcību Gazas joslā kā "genocīdu", lai gan ANO institūcijas ir lietojušas šo terminu, ko Izraēla kategoriski apstrīd.

"Problēma ir tā, ka manās funkcijās neietilpst genocīda juridiska noteikšana," sacīja Gutērrešs. "Tas nav manā varā. Bet ir skaidrs, ka problēma nav vārds. Problēma ir realitāte uz vietas."

Izraēlas armija otrdien sāka sauszemes spēku uzbrukumu Gazas pilsētai un ir aicinājusi iedzīvotājus atstāt pilsētu, lai dotos uz dienvidiem.

Trīs Krievijas iznīcinātāji 12 minūtes atradušies Igaunijas gaisa telpā

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 19:01:00 +0300

Trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no Vaindlo salas un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes, paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrija.

Lidmašīnām nebija lidojuma plāna, un tās lidoja ar izslēgtiem transponderiem. Pārkāpuma laikā lidmašīnas arī neuzturēja radiosakarus ar Igaunijas gaisa satiksmes kontroli.

Uz Igaunijas Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas pilnvarotais lietvedis Igaunijā, kuram tika izteikts protests un iesniegta nota par Igaunijas gaisa robežas pārkāpumu.

"Krievija [šogad] jau trīs reizes bija pārkāpusi Igaunijas gaisa robežu, kas pats par sevi ir nepieņemami, bet šodienas pārkāpums, kurā mūsu gaisa telpā ielidoja trīs iznīcinātāji, ir bezprecedenta nekaunība," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

"Uz Krievijas arvien plašāku [pieļaujamā] robežu pārbaudīšanu un pieaugošo agresivitāti ir jāreaģē ar strauju politiskā un ekonomiskā spiediena palielināšanu," piebilda ministrs.

Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa uzsvēra, ka "Krievijas militāro lidmašīnu šodien izdarītais Igaunijas gaisa telpas pārkāpums ir ārkārtīgi bīstama provokācija".

"Tas ir jau trešais šāds ES gaisa telpas pārkāpums pēdējo dienu laikā un vēl vairāk saasina spriedzi reģionā," ierakstā platformā "X" norādīja Kallasa.

"ES pilnībā solidarizējas ar Igauniju. Mēs turpināsim atbalstīt savas dalībvalstis, lai stiprinātu to aizsardzību, izmantojot Eiropas resursus," pavēstīja ES ārpolitikas vadītāja.

"Putins pārbauda Rietumu apņēmību. Mēs nedrīkstam izrādīt vājumu," piebilda Kallasa.

Šis ir jau ceturtais Igaunijas gaisa telpas pārkāpums, ko šogad veikusi Krievija.

EK ierosina jaunu sankciju paketi pret Krieviju

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 16:10:00 +0300

Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņoja, ka iesniegusi dalībvalstīm apstiprināšanai jaunu sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās izvērsto karu pret Ukrainu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena šonedēļ izteicās, ka tā būs vērsta pret kriptovalūtām un bankām un tiks mēģināts paātrināt Krievijas fosilā kurināmā importa pakāpenisku pārtraukšanu.

"Mēs varam apstiprināt, ka komisija ir pieņēmusi jaunu sankciju paketi pret Krieviju - 19.paketi," preses konferencē Briselē sacīja EK preses pārstāve.

Jaunākās pakete ierosināta pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps pieprasīja, lai sabiedrotie pārtrauktu pirkt Krievijas naftu un piemērotu tarifus Ķīnai - pirms viņš ķeras pie Maskavas sodīšanas.

Pēc sarunas ar Trampu šonedēļ Leiena paziņoja par iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība (ES) ātrāk izbeigtu Krievijas naftas un gāzes importu.

ES pašreizējais plāns, kas pieņemts jūnijā, paredz pilnīgi izbeigt Krievijas gāzes importu tikai no 2028.gada.

Saskaņā ar EK datiem aptuveni 19% ES importētās gāzes ir no Krievijas. Krievijas naftas importu ir paredzēts izbeigt līdz 2027.gada beigām, bet pērn ES tirgū ienāca 13 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas.

Hamās paziņo par ķīlnieku izvietošanu Gazas pilsētā

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 06:47:00 +0300

Palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" ceturtdien paziņoja, ka ir izvietojis par ķīlniekiem sagrābtos izraēliešus vairākos Gazas pilsētas rajonos.

Grupējuma militārais spārns "Ezedina al Kasama brigādes" paziņoja, ka Izraēlas ofensīva šajā pilsētā nodrošinās to, ka neviens no ķīlniekiem neatgriezīsies Izraēlā.

"Hamās" nerūp tā nolaupīto cilvēku liktenis, "kamēr [Izraēlas premjerministrs Benjamins] Netanjahu ir nolēmis viņus nogalināt," piebilda grupējuma militārais spārns.

Tas arī izteica draudus Izraēlas armijai, pavēstot, ka ir "sagatavojis tūkstošiem slēpņu un spridzekļu". "Gaza būs kapsēta jūsu karavīriem," draudēja "Ezedina al Kasama brigādes".

Izraēla otrdienas rītā sāka sauszemes spēku iebrukumu Gazas pilsētā.

Saskaņā ar Izraēlas valdības paziņoto šīs ofensīvas mērķis ir sagraut "Hamās" un nodrošināt atlikušo ķīlnieku atbrīvošanu.

Ķīlnieku radinieki tomēr vaino Netanjahu ķīlnieku upurēšanā ar šo ofensīvu Gazas pilsētā. Viņi baidās par ķīlnieku dzīvībām un par to, ka "Hamās" viņus izmantos par dzīvajiem vairogiem.

Izraēlas mediji pēdējās dienās ziņoja, ka "Hamās" ir izvedis ķīlniekus no tuneļiem un izvietojis viņus mājās un teltīs, lai neļautu Izraēlas armijai darboties zināmos rajonos.

Gazas joslā vēl tiek turēti 48 ķīlnieki. Izraēla uzskata, ka no viņiem vēl dzīvi ir 20 ķīlnieki, starp kuriem ir Vācijas pilsoņi.

Saeima atbalsta nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Ugandu

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 21:37:00 +0300

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Ugandu.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) 12.maijā parakstīja nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Ugandu.

Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka nolīgums dos iespēju sākt pārrunas par regulāru avio pārvadājumu attīstīšanu starp Latviju un Ugandu, tādējādi veicinot Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas aviācijas mezgla attīstību un Latvijas aviācijas nozares konkurētspējas stiprināšanu.

Pēc nolīguma stāšanās spēkā paplašināsies Latvijas gaisa pārvadātāju maršrutu tīkls un palielināsies pasažieriem pieejamais lidojumu galapunktu skaits. Sadarbības attīstīšana aviācijas jomā ar Ugandu nākotnē varētu nodrošināt ērtāku reģiona savienojamību ar Āfrikas reģionu, uzsver ministrijā.

Nolīgums nosaka Latvijas un Ugandas aviokompāniju tiesības, regulāro gaisa pārvadājumu sākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kas būs jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulāros pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Ugandu.

Vienlaikus nolīgums paredz nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus.

LETA jau ziņoja, ka valdība maija sākumā atbalstīja SM sagatavoto likumprojektu, kas paredzēja parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Ugandu.

Līdz šim starp Latviju un Ugandu nebija noslēgts divpusējs nolīgums par gaisa satiksmi. Jauni nolīgumi tiek slēgti, lai paplašinātu regulāro lidojumu maršrutu tīklu.

Zelenskis: Ukraina veic pretuzbrukuma operāciju Doneckas apgabalā

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 19:29:00 +0300

Ukrainas armija veic pretuzbrukuma operāciju Doneckas apgabalā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Smagas kaujas, bet izdevās radīt jūtamus zaudējumus krieviem. Šodien bija pirmais [Ukrainas armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska] ziņojums par rezultātiem. Kopš operācijas sākuma mūsu karavīri jau ir atbrīvojuši 160 kvadrātkilometrus, vēl vairāk nekā 170 kvadrātkilometri ir attīrīti no okupantiem. Esam ievērojami papildinājuši apmaiņas fondu - ir gandrīz simts krievu gūstekņu, un būs vēl vairāk," paziņoja Zelenskis.

Prezidents piebilda, ka Ukrainas armija jau ir atbrīvojusi septiņas apdzīvotas vietas un vēl deviņas attīrītas no krievu okupantiem.

"Jebkuru okupantu grupu, kas mēģina šeit ienākt, mūsu puiši iznīcina. Krievu zaudējumi tikai kopš šīs mūsu pretuzbrukuma operācijas sākuma, tikai Pokrovskas rajonā, tikai šajās nedēļās - jau vairāk nekā divarpus tūkstoši, no tiem vairāk nekā 1300 krievu ir nogalināti," piebilda Zelenskis.

Iepriekš prezidents ziņoja, ka krievi rudenī gatavo divas stratēģiskas uzbrukuma kampaņas. Vienlaikus viņš piebilda, ka Ukrainas armija sagrāvusi Krievijas plānus par divām citām uzbrukuma kampaņām.

Vienlaikus prezidents arī paziņoja, ka krievi šovasar ofensīvas laikā cieta milzīgus zaudējumus, un tāpēc tagad Krievija nav spējīga veikt lielas uzbrukuma operācijas.

Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Krievijas armijas karavīru no Kenijas

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 21:49:00 +0300

Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Kenijas pilsoni, kurš dienējis Krievijas armijā, trešdien paziņojis Ukrainas bruņoto spēku Kosta Hordijenko 57.atsevišķās motorizētās brigādes sakaru dienests.

Gūsteknis ir vieglatlēts, kurš kopā ar vēl trim Kenijas pilsoņiem ieradās Sanktpēterburgā tūrisma braucienā, ko finansēja Krievija.

"Ceļojuma beigās cilvēks, kurš pavadīja grupu, piedāvāja ārzemniekiem palikt Krievijā un strādāt. Parakstot dokumentus krievu valodā, viņš, pats to nezinot, kā apgalvo gūsteknis, kļuva par Krievijas armijas karavīru. Ierodoties militārajā nometnē un saprotot, ka viņam jākļūst par karavīru, viņš mēģināja atteikties no piedāvātā darba, taču viņam tika pateikts, ka viņš jau ir parakstījis līgumu un neko nevar mainīt, bet, ja viņš atteiksies pildīt uzdevumus, tiks nošauts," paziņoja Ukrainas bruņoto spēku Kosta Hordijenko 57.atsevišķās motorizētās brigādes sakaru dienests.

Saskaņā ar gūstekņa stāstīto apmācība ilga nedēļu, un viņa komandieri un instruktori nezināja angļu valodu. Viņa vienībā bijuši vairāki ārzemnieki.

Dodoties uz savu pirmo kaujas uzdevumu, viņš aizbēga, divas dienas klīda pa mežiem netālu no Vovčanskas, meklējot ukraiņu karavīrus, lai padotos. Vīrietis lūdza neatdot viņu Krievijai, jo ir pārliecināts, ka viņu gaida nāve, atklāja ukraiņu brigāde.

Polija izmeklē, vai lauku māju sabojāja krievu drons vai pašu raķete

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 21:02:00 +0300

Polija izmeklē, kas tieši trāpīja lauku mājai naktī, kad Polijas gaisa telpā ielauzās Krievijas droni, paziņojusi prokuratūra.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka lauku mājai, kas atrodas netālu no Vlodavas, trāpīja atlūzas no Krievijas drona, ko notrieca Polijas pretgaisa aizsardzība.

Neviens cilvēks šajā incidentā necieta, bet tā bija dramatiskākā epizode notikumos naktī no 9. uz 10.septembri.

Jau vēstīts, ka pirms nedēļas Polijas gaisa telpā ielidoja aptuveni 20 krievu droni. Tie, kas radīja draudus iedzīvotāju drošībai, tika notriekti. Tā bija pirmā reize, kad virs NATO teritorijas notriekti krievu droni.

Polijas mediji šonedēļ ziņoja, ka ēkai, visticamāk, trāpīja raķete "AIM-120 AMRAAM", ko izšāva Polijas iznīcinātājs F-16, kas pacēlās gaisā, lai notriektu krievu dronus.

"Izmeklēšana ir sākotnējā stadijā, un mums jāsagaida ekspertu atzinums, lai noteiktu, kāda veida ieroči sabojāja šo ēku," aģentūrai AFP paziņoja Polijas prokuratūras preses pārstāve. Viņa norādīja, ka izmeklēšana par "Polijas gaisa telpas pārkāpšanu" un apdraudējumu cilvēkiem un īpašumam attiecas uz visiem gaisa telpas pārkāpumiem ar droniem, kas notika naktī no 9. uz 10.septembri.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzsvēris, ka neatkarīgi no tā, kāds objekts trāpīja lauku mājā, visa atbildība par incidentu gulstas tieši uz Maskavu. "Kad izmeklēšana būs pabeigta, attiecīgie dienesti informēs sabiedrību, valdību un prezidentu par visiem incidenta apstākļiem," viņš piebilda.

Leiena Trampam sola paātrināt ES atteikšanos no Krievijas energoresursiem

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 07:05:00 +0300

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pēc sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ir paziņojusi par iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība (ES) ātrāk izbeigtu Krievijas naftas un gāzes importu.

"Krievijas kara ekonomika, kas tiek uzturēta ar ienākumiem no fosilajām degvielām, finansē asinsizliešanu Ukrainā," Leiena otrdien rakstīja sociālo mediju platformā "X".

"Lai to izbeigtu, [Eiropas] Komisija ierosinās paātrināt Krievijas fosilo degvielu importa pakāpenisku pārtraukšanu."

Leiena sacīja, ka EK drīz nāks klajā ar 19.sankciju paketi pret Krieviju, kas būs vērstas pret kriptovalūtām, bankām un energoresursiem. Leiena teica, ka viņai bijusi "laba telefonsaruna" ar Trampu, kura fokusējusies uz to, kādos veidos palielināt ekonomisko spiedienu uz Maskavu ar papildu pasākumiem.

EK prezidente neminēja sīkākas detaļas, bet ES pašreizējais plāns, kas pieņemts jūnijā, paredz pilnīgi izbeigt Krievijas gāzes importu tikai no 2028.gada.

Tramps nesen saistīja tālāku ASV sankciju noteikšanu Krievijai ar to, ka Eiropas partneri noteiktu augstus muitas tarifus Ķīnas preču importam un apturētu Krievijas naftas pirkšanu. Tā kā šī prasība attiecas arī uz NATO valsti Turciju, kas ir nozīmīga lētu Krievijas energoresursu pircēja, tad nav skaidrs, vai ES iniciatīva vien apmierinās Vašingtonu.

ES dalībvalstis Ungārija un Slovākija vēl arvien ir atkarīgas no Krievijas jēlnaftas importa. ES arī importē lielos apjomos Krievijas sašķidrināto dabasgāzi.

Baltkrievijā apžēloti vēl vairāki politieslodzītie

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 22:04:00 +0300

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko apžēlojis 25 cilvēkus, tai skaitā politieslodzītos, paziņojis Lukašenko birojs.

Apžēlotas 12 sievietes un 13 vīrieši.

"Deviņpadsmit cilvēki ir jaunāki par 40 gadiem. Daudziem no viņiem ir bērni, un viena notiesātā ir daudzbērnu māte. Viens no apžēlotajiem izdarīja noziegumu, būdams nepilngadīgs," paziņoja Lukašenko birojs, piebilstot, ka visi apžēlotie "atzinuši savu vainu un nožēlojuši izdarīto".

Baltkrievijas cilvēktiesību organizācija "Vjasna" ziņoja, ka apžēloto vidū ir politieslodzītie, jo Lukašenko biroja paziņojumā minēts, ka vairākas personas notiesātas par "ekstrēmistiskiem noziegumiem".

Baltkrievija 11.septembrī atbrīvoja 52 politieslodzītos, kas tika nodoti Lietuvai. Viņu vidū bija opozīcijas aktīvisti, žurnālisti un protestu dalībnieki. 14 no atbrīvotajiem ir citu valstu pilsoņu, tai skaitā divi latvieši.

Atbrīvoto vidū bija arī disidents Mikola Statkevičs, kurš atteicās pamest valsti un doties uz Lietuvu. Viņš tika atkal apcietināts un nogādāts atpakaļ kolonijā, kur bija iepriekš ieslodzīts.

ĀM: Izraēlas prezidents atzinīgi novērtē Latvijas politisko atbalstu

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 21:07:00 +0300

Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs atzinīgi novērtē Latvijas politisko atbalstu un izrādīto solidaritāti Izraēlas tautai pēc 2023.gada 7.oktobra teroristiskajiem uzbrukumiem, informēja Ārlietu ministrijā.

Latvijas vēstnieks Izraēlā Gints Serafinovičs otrdien iesniedza akreditācijas vēstuli Izraēlas prezidentam. Prezidents sveica Serafinoviču ar ierašanos Izraēlā, sākot pildīt vēstnieka pienākumus.

Tikšanās laikā amatpersonas uzteica aktīvo divpusējo politisko dialogu, kā arī ciešos kontaktus starp abu valstu iedzīvotājiem, valdībām un parlamentiem. Serafinovičs pauda apņēmību veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību.

Izraēlas prezidents atcerējās savu neseno vizīti Latvijā šogad augustā un atgādināja par uzaicinājumu Latvijas prezidentam Edgaram Rinkēvičam apmeklēt Izraēlu.

Vēstnieks Serafinovičs amatā nomaina Aivaru Grozu, kurš vēstnieka pienākumus Izraēlā pildīja kopš 2020.gada septembra.

Jau rakstīts, ka karu Gazas joslā izprovocēja "Hamās" 2023.gada 7.oktobra iebrukums Izraēlā, kurā palestīniešu kaujinieki noslepkavoja 1219 cilvēkus, galvenokārt civiliedzīvotājus, un sagrāba 251 ķīlnieku. Gazas joslā vēl tiek turēti 49 ķīlnieki, no kuriem 27 Izraēlas armija uzskata par mirušiem.

Izraēla jau aptuveni divus gadus veic militāro operāciju pret "Hamās" Gazas joslā. Lai arī centieni iznīcināt "Hamās" Rietumos tiek attaisnoti, Izraēla no Rietumu politiķiem arvien biežāk saņem arī kritiku par pārmērīgiem upuriem palestīniešu iedzīvotāju vidū un humānās katastrofas izraisīšanu Gazas joslā.

Piemēram, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers jūlija izskaņā paziņoja, ka Lielbritānija atzīs Palestīnas valsti, ja Izraēla nepiekritīs pamieram un citiem nosacījumiem, lai novērstu humāno katastrofu Gazas joslā.

Itālijas tiesa ļauj "Nord Stream" lietā aizturēto ukraini izdot Vācijai

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 18:54:00 +0300

Pagājušajā mēnesī Itālijā aizturētais Ukrainas pilsonis, kas tiek apsūdzēts par 2022.gadā notikušo "Nord Stream" gāzes cauruļvadu sabotāžu Baltijas jūrā, ir jāizdod Vācijai, otrdien nolēma Boloņas tiesa.

Vīrietis, kas identificēts kā Serhijs K., noliedza, ka būtu piedalījies šūniņā, kas uz cauruļvada novietoja sprāgstvielas, un spriedumu par izdošanu pārsūdzēs Itālijas Augstākajā tiesā, ziņu aģentūrai AFP sacīja viņa advokāts Nikola Kanestrīni.

Vācijas prokurori par aizdomās turamā Ukrainas pilsoņa aizturēšanu Itālijā paziņoja augusta beigās.

2022.gada septembra beigās gāzesvadus "Nord Stream" sabojāja vairāki sprādzieni.

"Nord Stream 1" iepriekš tika izmantots, lai piegādātu Vācijai Krievijas gāzi, bet sprādziena brīdī gāzes piegāde jau bija apturēta saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Savukārt "Nord Stream 2" vēl nebija nodots ekspluatācijā, ko arī aizkavēja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Virkne Eiropas politiķu, īpaši Austrumeiropā, ir norādījuši, ka "Nord Stream" no Krievijas agresijai pakļautās Ukrainas viedokļa ir leģitīms militārs mērķis.

Tādējādi Vācijas centieni uzsākt iespējamo ukraiņu diversantu tiesisko vajāšanu varētu nostādīt Berlīni visai delikātā un nepatīkamā situācijā.

Tramps paraksta rīkojumu par Nacionālās gvardes sūtīšanu uz Memfisu

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 10:10:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu par Nacionālās gvardes nosūtīšanu uz Tenesī štata Memfisas pilsētu, lai risinātu tur pastāvošās noziedzības problēmas.

Tramps sacīja, ka tā būs uz Vašingtonu augustā nosūtītā Nacionālās gvardes kontingenta "kopija".

"Šie centieni ietvers Nacionālo gvardi, kā arī FIB" un citas federālās aģentūras, Tramps sacīja reportieriem rīkojuma parakstīšanas ceremonijā Ovālajā kabinetā.

Tramps sacīja, ka tas ir "ļoti svarīgi notiekošās noziedzības dēļ", un piebilda, ka nākamā pilsēta, uz kuru viņš nosūtītu Nacionālo gvardi, varētu būt Čikāga.

Prezidents ir apgalvojis, ka Nacionālās gvardes nosūtīšana un deportācijas reidi Vašingtonā un Losandželosā ir paglābuši šīs pilsētas no imigrantu noziegumiem.

ASV ģenerālprokurore Pema Bondi parakstīšanas ceremonijā sacīja, ka federālās aģentūras izmantos "ļoti veiksmīgo" Vašingtonas modeli, lai "padarītu Memfisu atkal drošu".

Tramps savā cīņā noziedzības apkarošanai līdz šim ir vērsies pret demokrātu pārvaldītām pilsētām. Melnādaino vairākuma pilsētas Memfisas mērs ir demokrāts, bet Tenesī štata gubernators ir republikānis.

Zelenskis: Putins cenšas apmānīt Trampu un meklē izeju no izolācijas

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 07:07:00 +0300

Krievijas diktators Vladimirs Putins meklē veidus, kā izkļūt no politiskās izolācijas, un cenšas apmānīt ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai aizkavētu jaunu sankciju ieviešanu, intervijā britu telekanālam "Sky News" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Intervijas gaitā prezidentam tika jautāts, vai viņš uzskata, ka augustā notikušais Krievijas un ASV līderu samits Aļaskā bija kļūda.

"Es uzskatu, ka tas Putinam deva daudz. Un es ticu - ja tā būtu bijusi trīspusēja tikšanās [kurā būtu iesaistīta Ukraina], mēs būtu guvuši zināmu rezultātu," sacīja Zelenskis.

Uz jautājumu, vai Putins cenšas apmānīt Trampu, Zelenskis atbildēja apstiprinoši.

Putins ar samitu Aļaskā "vēlējās izkļūt no politiskās izolācijas", sacīja Zelenskis, norādot, ka Putinam par šo tikšanos ar ASV prezidentu "vajadzēja maksāt vairāk".

"Viņam šajā karā bija jācieš sakāve un jāapstājas. Bet tā vietā viņš iznāca no izolācijas. Viņš ieguva fotogrāfijas ar prezidentu Trampu," klāstīja Zelenskis.

"Viņš ieguva publisku dialogu, un es uzskatu, ka tas paver Putinam durvis uz citiem samitiem un formātiem, jo tā tas ir, un mēs to redzam, mēs to vērojam, un man nešķiet, ka viņš par to kaut ko ir samaksājis."

"Ir ļoti svarīgi Putinam nedot šādu telpu, jo pretējā gadījumā viņš nejutīs nepieciešamību apturēt karu."

"Viņš ved karu, un visi mēģina viņu apturēt, argumentējot, lūdzot, bet tā vietā ir jāizmanto spēks. Viņš saprot spēku. Tā ir viņa valoda. Tā ir valoda, ko viņš saprot."

Putins "nezina daudzas valodas, bet viņš saprot spēka valodu tikpat labi kā krievu valodu, kas ir viņa dzimtā valoda", norādīja Zelenskis.

Tāpēc "mēs ļoti lūdzam Eiropas valstis un ASV to darīt un demonstrēt", mudināja Ukrainas prezidents.

"Jā, viņi sper dažus soļus, piemēram, ievieš sankcijas, taču ir jādara vairāk un ātrāk," rezumēja Zelenskis.

ASV dod triecienu vēl vienam Venecuēlas narkotiku kuģim

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 06:39:00 +0300

ASV bruņotie spēki pirmdien devuši triecienu vēl vienam Venecuēlas narkotiku kuģim Karību jūrā, nogalinot trīs cilvēkus, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Trieciens "narkoteroristiem no Venecuēlas" notika pēc tam, kad 2.septembrī ASV triecienā citam Venecuēlas narkotiku kuģim tika nogalināti 11 cilvēki.

ASV ir dislocējušas vairākus karakuģus Venecuēlas piekrastes tuvumā, un Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro pirmdien solīja aizsargāt valsti pret Vašingtonas "agresiju".

"Šorīt pēc manas pavēles ASV Militārie spēki veica otru kinētisko triecienu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social", piebilstot, ka "trieciena rezultātā tika nogalināti 3 vīriešu dzimuma teroristi darbībā".

Tramps arī publicēja video, kurā redzams, kā kuģis jūrā eksplodē oranžās liesmās.

"Trieciens notika, kamēr šie apstiprinātie narkoteroristi no Venecuēlas atradās starptautiskajos ūdeņos, transportējot nelegālas narkotikas (nāvējošu ieroci, kas saindē amerikāņus!) un dodoties uz ASV," paziņoja Tramps.

Saspīlējums starp ASV un Venecuēlu saasinājās pēdējo nedēļu laikā, kad Tramps nosūtīja uz Venecuēlas piekrastes ūdeņiem astoņus karakuģus, lai izdarītu spiedienu uz kreiso prezidentu Maduro.

ASV apsūdz Maduro kokaīna kontrabandas karteļa vadīšanā un nesen divkāršoja atlīdzību par informāciju, kas novestu līdz Maduro notveršanai, no 25 līdz 50 miljoniem ASV dolāru. Liela daļa starptautiskās sabiedrības neatzīst Maduro uzvaru prezidenta vēlēšanās 2024.gada jūlijā, kuras opozīcija uzskata par negodīgām.

Maduro pirmdien nosauca ASV valsts sekretāru Marko Rubio par "nāves un kara kungu", reaģējot uz viņa retoriku par Latīņamerikas narkotiku karteļiem.

Atsaucoties uz ASV karakuģu koncentrēšanos un iepriekšējo uzbrukumu kuģim, Maduro sacīja reportieriem, ka Venecuēla "pilnībā" izmantos savas "leģitīmās tiesības aizsargāt sevi".

Maduro bieži apsūdz ASV mēģinājumos panākt režīma maiņu Venecuēlā.

Saistībā ar 2020.gada sprādzienu Beirūtā aizturēts Krievijas pilsonis

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 22:22:00 +0300

Bulgārijā aizturēts Krievijas pilsonis, kuram pieder kravas kuģis, kas saistīts ar amonija nitrāta kravu, kas 2020.gadā eksplodēja Beirūtas ostā, pirmdien paziņoja Libānas amatpersonas.

2020.gada 4.augustā Beirūtā eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā. Spēcīgajā sprādzienā dzīvību zaudēja vismaz 218 cilvēki un vēl 6000 tika ievainoti.

Bulgārijā aizturēts Igors Grečuškins, un Libāna gatavo pieprasījumu viņa pārvešanai uz Libānu. Ja viņš netiks nodots Libānas varasiestādēm, izmeklētāji no Libānas dosies uz Bulgāriju, lai viņu nopratinātu, atklāja šīs Libānas amatpersonas.

Libāna caur Interpolu izdeva orderi Grečuškina arestam pirms gandrīz pieciem gadiem reizē ar orderi kuģa kapteiņa, Krievijas pilsoņa Borisa Prokoševa aizturēšanai.

Grečuškins, kuram ir arī Kipras pilsonība, tika aizturēts pagājušajā nedēļā lidostā Sofijā pēc ierašanās no Kipras, atklāja amatpersonas.

Sandu: Centienos ietekmēt vēlēšanas Krievija tēmē uz diasporu

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 11:02:00 +0300

Centienos ietekmēt Moldovā 28.septembrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas Krievija mērķē uz ārzemēs dzīvojošajiem vēlētājiem, intervijā britu laikrakstam "Financial Times" sacīja Moldovas prezidente Maija Sandu.

Diasporas vēlētāju balsis bija svarīgas, lai Sandu pērn gūtu uzvaru prezidenta vēlēšanās un referendumā tiktu atbalstīts valsts kurss uz Eiropas Savienību (ES).

Maskava pastiprinājusi savu dezinformācijas kampaņu tīmeklī.

"Krievi mērķē uz diasporu," sacīja prezidente.

Maskava propagandas izplatīšanai izmanto arī Krievijas pareizticīgo priesterus un ir izvērsusi botu tīklu "Matrjoška", lai veidotu viltus saturu, uzdodoties par leģitīmiem ārvalstu medijiem.

Pērn Krievija centieniem iejaukties vēlēšanās iztērēja summu, kas ir līdzvērtīga 1% no Moldovas IKP.

Krievijas taktika tagad evolucionē, norādīja Sandu.

Maskavas algoti noziedznieki tiek izmantoti, lai izraisītu nekārtības Moldovas cietumos.

"Krievija izmanto patiešām ļoti plašu instrumentu spektru, cenšoties pārvarēt mūsu institūcijas," sacīja Sandu.

Ņemot vērā Krievijas izdarīto spiedienu un draudus, ar ko valsts saskaras, integrācija ES ir "vienīgais veids, kā mums izdzīvot kā demokrātijai".

"Mēs uzskatām, ka ES ir jārod risinājums, lai Moldova un Ukraina varētu pāriet uz nākamajiem posmiem," viņa sacīja.

Gaidāmās parlamenta vēlēšanas ir pēdējais šķērslis Moldovas ceļā uz dalību ES, rezumēja Sandu.

ES pagarina sankcijas pret vairāk nekā 2500 personām un organizācijām Krievijā

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 18:03:00 +0300

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās pagarināt sankcijas pret vairāk nekā 2500 personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Vienošanās par šo sankciju pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem tika panākta pēc tam, kad Ungārija un Slovākija atcēla prasības izslēgt no ES sankcijām pakļauto personu saraksta sešus krievu oligarhus.

"Mēs tikko pagarinājām sankcijas pret Krieviju," platformā "X" piektdien norādīja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

Sankcijas bija jāpagarina ar visu bloka 27 dalībvalstu atbalstu līdz 15.septembrim, pretējā gadījumā tās zaudētu spēku.

Kallasa piektdien arī norādīja, ka Brisele šobrīd strādā pie jaunas sankciju paketes, kurā "tiek izskatīti papildu ierobežojumi Krievijas naftas pārdošanai, "ēnu flotes" tankkuģiem un bankām."

"Mēs turpinām atņemt naudu [Krievijas diktatora Vladimira] Putina karam," platformā "X" raksta Kallasa.

Rinkēvičs: NATO jāpaātrina Baltijas gaisa telpas aizsardzības misijas izveide

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 10:41:00 +0300

NATO ir jāpaātrina Baltijas gaisa telpas aizsardzības misijas izveide, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieku Eiropā un ASV Eiropas spēku komandieri ģenerāli Aleksusu Grinkeviču.

Kā informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja aktuālo drošības situāciju, NATO spēku un spēju izvietojumu un plānotās militārās aktivitātes alianses austrumu flangā, īpaši pretgaisa aizsardzībā.

Valsts prezidents norādīja, ka Krievija ar pieaugošu intensitāti testē NATO un sabiedroto rīcībspēju un apņemšanos, cenšoties atturēt no atbalsta Ukrainai un mērķtiecīgi mēģinot radīt nestabilitātes un nedrošības sajūtu sabiedrībā.

"Labākā atbilde ir mūsu pašu un visas alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, pieaugoša NATO militārā klātbūtne austrumu flangā," pauda Rinkēvičs.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī ASV spēku klātbūtnes stratēģisko nozīmi austrumu flangā. Valsts prezidents uzsvēra Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta iespējas gan ASV, gan daudznacionālo spēku izvērstai klātbūtnei.

Viņš norādīja, ka Latvija atbildīgi iegulda savu aizsardzības spēju attīstībā, lai kopīgi ar sabiedrotajiem stiprinātu NATO un Eiropas Savienības austrumu robežu, drošību Baltijas jūrā un Baltijas valstu gaisa telpā, veicinātu sabiedrības noturību, tostarp pret Krievijas un Baltkrievijas hibrīdās karadarbības aktivitātēm.

NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā atzinīgi novērtēja Latvijas skaidro apņemšanos ieguldīt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības spējās un izpildīt NATO spēju mērķus.

Abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību nodrošināt Ukrainas aizsardzības prioritārās spējas, tostarp īstenojot sabiedroto finansiālu ieguldījumu ASV militārās palīdzības piegādēm un veicot Ukrainas bruņoto spēku apmācību.

Rinkēvičs uzsvēra Latvijas līdzšinējo apņemšanos par militāro atbalstu Ukrainai 0,25% no IKP ikgadēji un papildus apstiprināto iemaksu NATO prioritāro spēju Ukrainai programmā 5 miljonu eiro apmērā šogad.

Valsts prezidents izcēla NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieka Eiropā un vienlaikus arī ASV Eiropas spēku komandiera Grinkeviča vizītes nozīmi laikā, kad Krievija un Baltkrievija īsteno militāro mācību "Zapad" aktīvo fāzi. Puses pārrunāja Latvijas īstenotos paaugstinātas gatavības pasākumus, tostarp gaisa telpas zonu slēgšanu pierobežā, kā arī NATO plānotās aktivitātes.

Jau rakstīts, ka piektdien sākas Krievijas un Baltkrievijas apvienoto stratēģiska līmeņa militāro mācību "Zapad" aktīvā fāze, kuras norise ir paredzēta līdz 16.septembrim galvenokārt Baltkrievijas teritorijā.

Iepriekš mācībās "Zapad" abas agresorvalstis ne reizi vien ir izspēlējušas iebrukumu Baltijas valstīs, Suvalku koridora bloķēšanu un kodolieroču izmantošanu. Paredzams, ka līdzīgs scenārijs būs arī šī gada mācībās.

Krievijai un Baltkrievijai tuvumā esošās Eiropas valstis jau iepriekš gatavojušās iespējamām provokācijām mācību laikā. Polija nolēmusi uz laiku slēgt robežu ar Baltkrieviju, kas izsaucis Krievijas nepatiku.

Latvija savukārt pēc nedēļas vidū notikušās Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā paziņoja par savas gaisa telpas slēgšanu austrumu pierobežā uz laiku līdz 18.septembrim ar iespēju šo termiņu pagarināt. Lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību uzlabot pretgaisa spēku spēju rīkoties vajadzības gadījumā.

Pagājušajā nedēļā aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdeva Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu ar mērķi noskaidrot viņu gatavību ierasties vienībās un veikt kaujas uzdevumus.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotā analīzē pausts, ka mācību "Zapad 2025" radītais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, tomēr abas agresorvalstis mācības izmanto iekšpolitikas un ārpolitikas stratēģiskās komunikācijas veidošanā. SAB analītiķi uzskata, ka šogad Krievijas diktatora Vladimira Putina režīms ar šīm mācībām vēlas skaidri pavēstīt, ka, neraugoties uz karu Ukrainā, Krievija spēj attīstīt un stiprināt savas militārās spējas, kā arī reaģēt uz militāru apdraudējumu.

Latvijas aizsardzības nozares ziņu portālā "Sargs.lv" pirms mācībām "Zapad" publicēts atgādinājums par iespējamību, ka Krievija un Baltkrievija pret saviem kaimiņiem šajās dienās var mēģināt īstenot provokācijas, īpaši pastiprinot pret Latviju un citām NATO valstīm vērstās informatīvās operācijas.

NBS pastāvīgi veic izlūkošanu, novērojot un analizējot notiekošo dažādos mācību "Zapad" posmos. Vajadzības gadījumā bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem sola rīkoties, lai aizstāvētu Latviju.

Aizsardzības nozare aicina Latvijas iedzīvotājus būt vērīgiem un, pierobežā pamanot ko aizdomīgu, nekavējoties par to informēt Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts drošības dienestu vai Zemessardzi.

Tāpat izplatīts aicinājums kritiski izvērtēt informāciju sociālajos tīklos un nedalīties ar nepārbaudītām ziņām, lai neizplatītu ienaidnieka propagandu.

"Lūk, sākās!'': Tramps komentējis Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 20:39:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pirmo reizi publiski komentējis Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā.

"Kāpēc Krievija ar droniem pārkāpj Polijas gaisa telpu? Lūk, sākās!" savā platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. Viņš nepaskaidroja, ko domājis ar pēdējo teikumu.

Baltais nams iepriekš paziņoja, ka Tramps seko līdzi jaunākajai informācijai par dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā.

"Prezidents Tramps un Baltais nams seko līdzi ziņām no Polijas, un plānots, ka prezidents Tramps šodien runās ar [Polijas] prezidentu [Karolu] Navrocki," ziņu aģentūrai AFP atklāja kāda Baltā nama amatpersona.

Jau ziņots, ka naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.

Latvijas politiķi pēc Krievijas dronu notriekšanas Polijā sagaida rīcību

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 09:56:00 +0300

Polijā notriektie droni apliecina, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs skar tieši un "ir jāveic atbilstoši pasākumi", sociālajos tīklos paziņojis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Politiķis apliecinājis pilnīgu atbalstu un solidaritāti Polijai saistībā ar Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā. "Sabiedrotie strādā un tiem ir jāstrādā kopā," raksta Rinkēvičs.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēris, ka Latvijas austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības, lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus, ja tādi parādītos Latvijas gaisa telpā.

Aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi, vērtē Pudāns.

Pēc tam arī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) paziņoja, ka uzdevis pastiprināt armijas gatavību, īpašu uzmanību veltot pretgaisa aizsardzībai. "Krievijas droni NATO gaisa telpā nav pieļaujami," pauž politiķis, "NATO ir jāreaģē un jārīkojas ārējās robežas un gaisa telpas aizsardzībā."

Kā ziņots, Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

"Notiek operācija, kas saistīta ar vairākiem Polijas gaisa robežas pārkāpumiem. Pret objektiem armija ir izmantojusi ieročus. Es pastāvīgi sazinos ar prezidentu un aizsardzības ministru. Saņēmu ziņojumu tieši no operācijas komandiera," platformā "X" pauda Tusks.

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs trešdien paziņoja, ka lidmašīnas, kas mobilizētas, reaģējot uz atkārtotiem valsts gaisa telpas pārkāpumiem Krievijas uzbrukuma Ukrainai laikā, ir atklājušas uguni uz "naidīgiem objektiem".

"Lidmašīnas ir izmantojušas ieročus pret naidīgiem objektiem," sociālajos medijos paziņoja Kosiņaks-Kamišs piebilstot: "Mēs pastāvīgi sazināmies ar NATO vadību."

Ukrainas monitoringa kanāli iepriekš ziņoja, ka vairāki Krievijas bezpilota lidaparāti ielidojuši Polijā caur Rietumukrainu.

Polijas bruņotie spēki paziņoja, ka tā un NATO sabiedrotie ir pacēluši gaisā lidmašīnas un nostādījuši pilnā gatavībā sauszemes pretgaisa aizsardzības spēkus.

Izraēla dod triecienu "Hamās" vadībai Dohā

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 21:36:00 +0300

Izraēlas armija paziņojusi, ka otrdien devusi triecienu palestīniešu teroristiskās organizācijas "Hamās" vadībai Kataras galvaspilsētā Dohā.

"Gadiem ilgi šie "Hamās" vadības locekļi vadījuši teroristiskās organizācijas operācijas, [viņi] ir tieši atbildīgi par [2023.gada] 7.oktobra slaktiņu, kā arī organizējuši un vadījuši karu pret Izraēlas valsti," teikts armijas paziņojumā.

Televīzijas kanāls "Al Arabiya" vēsta, ka saskaņā ar sākotnējām ziņām uzbrukumā likvidēts "Hamās" sarunu delegācijas vadītājs Halils al Haija.

Teroristiskais grupējums viņa nāvi pagaidām nav apstiprinājis.

Al Haija ir augstākā ranga "Hamās" līderis ārpus palestīniešu teritorijām un vadīja netiešās sarunas ar Izraēlu par uguns pārtraukšanu. Pamatā viņš uzturējās Katarā.

Kāds avots Kataras televīzijas kanālam "Al Jazeera" neoficiāli apstiprinājis, ka uzbrukums bijis vērsts pret grupējuma sarunu delegāciju.

Katara stingri nosodījusi Izraēlas uzbrukumu "Hamās" līderu mājām Dohā, paziņojot, ka tas esot atklāts starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Kataras un tās pilsoņu drošību.

ASV pārtrauc sadarbību ar Eiropu cīņā pret Krievijas dezinformāciju

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 10:32:00 +0300

ASV paziņojušas Eiropas valstīm, ka tās atsakās no kopīgiem centieniem apkarot Krievijas, Ķīnas un Irānas dezinformāciju, vēsta laikraksts "The Financial Times".

Izdevums ziņo, ka pagājušajā nedēļā Eiropas valstis no ASV Valsts departamenta saņēmušas ziņu, ka ASV atceļ saprašanās memorandus, kas tika parakstīti pagājušajā gadā iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas laikā un kuru mērķis bija izveidot vienotu pieeju kaitīgas informācijas identificēšanai un atklāšanai no minētajām valstīm.

Memorandi bija daļa no iniciatīvas, ko vadīja ASV Valsts departamenta aģentūra Globālās iesaistīšanās centrs (GEC), kas cīnījās pret dezinformāciju, ko ārvalstīs izplata ASV pretinieki un teroristu grupējumi. Džeimss Rubins, kurš līdz decembrim vadīja GEC, nosauca šo soli par "vienpusēju atbruņošanās aktu" informācijas karā ar Krieviju un Ķīnu.

"Informācijas karš ir mūslaiku realitāte, un mākslīgais intelekts tikai palielinās ar to saistītos riskus," brīdināja Rubins. Viņš lēš, ka pagājušajā gadā aptuveni 22 Eiropas un Āfrikas valstis parakstīja nolīgumus ar ASV, kas bija daļa no Baidena administrācijas programmas ārvalstu manipulāciju apkarošanai. Iniciatīvas mērķis bija veidot kopīgu izpratni par draudiem un strādāt ar partnervalstīm, lai kopīgi reaģētu.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pagājušā gada decembrī slēdza GEC.

Krievijas helikopters pārkāpis Igaunijas gaisa telpu

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 21:58:00 +0300

Saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības spēku Ģenerālštāba preses dienesta sniegto informāciju helikopters "Mi-8" bez atļaujas ielidojis Igaunijas gaisa telpā virs Baltijas jūras netālu no Vaindlo salas.

Helikopteram nav bijis lidojuma plāna, un tā transponders bijis izslēgts.

Igaunijas gaisa telpā helikopters uzturējies aptuveni četras minūtes.

Saistībā ar šo incidentu Igaunijas Ārlietu ministrija iesniegusi notu Krievijas vēstniecības Igaunijā pagaidu pilnvarotajam lietvedim.

Šis bija jau trešais Krievijas gaisakuģa veiktais Igaunijas gaisa telpas pārkāpums šogad.

Francijas premjers neiztur uzticības balsojumu

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 20:56:00 +0300

Francijas premjerministrs Fransuā Beirū pirmdien parlamentā uzticības balsojumā cietis sakāvi.

Parlaments ar 364 balsīm "par" un 194 "pret" nobalsoja par viņa atstādināšanu no premjera amata.

Vēl 25 likumdevēji atturējās.

Beirū izsludināja balsojumu pēc vairāku mēnešu strupceļa, kas bija iestājies budžeta dēļ, valdībai cenšoties samazināt tēriņus.

Pirms balsojuma, kura iznākums lielā mērā bija paredzams, tika prognozēts, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons tagad varētu Beirū atkārtoti iecelt amatā vai arī izvēlēties jaunu kandidātu, kas būtu jau septītais Makrona premjerministrs kopš viņa stāšanās prezidenta amatā 2017.gadā.

Makrons arī varētu izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, lai izkļūtu no politiskā strupceļa, kurā Francija atrodas jau ilgāk nekā gadu.

Uzbrukumā autobusa pieturai Jeruzalemē nogalināti seši cilvēki

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 16:34:00 +0300

Jeruzalemē, diviem uzbrucējiem atklājot uguni uz autobusa pieturu, nogalināti vismaz seši cilvēki, bet 12 ievainoti, ziņo policija un mediķi, piebilstot, ka sešu ievainoto stāvoklis ir smags.

Policija vēsta, ka uzbrucēji šāvušu uz cilvēkiem autobusa pieturā, kamēr Izraēlas mediji iepriekš ziņoja, ka slepkavas iekāpuši arī autobusā un atklājuši uguni uz pasažieriem.

Teroristus nošāva kādas notikuma vietā esošais karavīrs un kāda civilpersona.

Šaušana notika lielā krustojumā pie ziemeļu ieejas Jeruzalemē, uz ceļa, kas ved uz ebreju apmetnēm Jeruzalemes austrumos.

Palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās" apsveicis uzbrukumu, taču atbildību par to nav uzņēmies.

Karš Gazas joslā ir izraisījis vardarbības uzliesmojumu gan Izraēlas okupētajā Rietumkrastā, gan Izraēlā. Palestīniešu teroristi uzbrukuši un nogalinājuši izraēliešus Izraēlā un Rietumkrastā. Vienlaikus arī ebreju kolonisti kļuvuši vardarbīgāki pret palestīniešiem.

NBC: ASV apsver buferzonas uzraudzību Ukrainas

vs.lv — Sat, 06 Sep 2025 18:32:00 +0300

ASV apsver iespēju uzņemties vadošo lomu potenciālās buferzonas uzraudzībā Ukrainas teritorijā gadījumā, ja starp Kijevu un Maskavu tiks noslēgts miera līgums, atsaucoties uz avotiem, piektdien vēsta televīzijas kanāls NBC.

Saskaņā ar avotu teikto zona varētu būt demilitarizēts koridors starp Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju un Kijivas kontrolē esošo teritoriju. Tiek pieņemts, ka Vašingtona nodrošinās novērošanu ar satelītu un bezpilota lidaparātu palīdzību, koordinējot rīcību ar sabiedrotajiem.

Buferzonu varētu apsargāt to valstu militārie spēki, kas nav NATO dalībvalstis, piemēram, Saūda Arābija vai Bangladeša. ASV neplāno nosūtīt amerikāņu karavīrus uz Ukrainu.

NBC norāda, ka plāns izstrādāts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās 15.augustā Aļaskā un tiek uzskatīts par Ukrainas nākotnes drošības garantiju elementu. Taču tā īstenošana iespējama tikai tad, Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vienosies, norādīja avoti.

Iepriekš tīmekļa izdevums "Politico" ziņoja, ka Eiropas līderi apspriež 40 kilometru buferzonas izveidi gar frontes līniju.

Savukārt laikraksts "Financial Times" rakstījis par iespējamu trīs līmeņu Ukrainas aizsardzību ar demilitarizētu zonu, kuru pirmajā līnijā kontrolētu miera uzturētāji no trešajām valstīm.

Kā ziņots, ceturtdien 26 valstis, kas ietilpst tā dēvētajā labas gribas koalīcijā, izteica gatavību pēc uguns pārtraukšanas Krievijas uzsāktajā karā nosūtīt uz Ukrainu kā drošības garantus savus karavīrus.

Taču Maskava šīs ieceres jau noraidījusi, paziņojot, ka ka jebkāda ārvalstu karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu padarīs to par "leģitīmu mērķi".

"Mediazona" un BBC identificējuši vairāk nekā 128 115 Ukrainā kritušo krievu

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 22:18:00 +0300

Lielbritānijas sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcija un neatkarīgais tīmekļa izdevums "Mediazona" kopā ar brīvprātīgo komandu līdz 2025.gada septembra sākumam noskaidrojuši vismaz 128 115 Ukrainā kritušo Krievijas karavīru vārdus.

Jūnijā, jūlijā un augustā žurnālisti uzgāja 23 305 jaunus Krievijas militārpersonu nekrologus. Dažās dienās tika publicēti 400 līdz 420 nekrologi, kas ir trīs reizes vairāk nekā vidēji 2024.gadā. BBC norāda, ka kopējais publicēto nekrologu skaits neatbilst apstiprinātajam mirušo karavīru skaitam attiecīgajā periodā.

"Vēl ir pāragri izdarīt secinājumus par Krievijas vasaras ofensīvas rezultātus, jo tuvinieki paziņojumus par bojāgājušajiem saņem ar kavēšanos, un pēc tam mums vēl ir nepieciešams laiks, lai tos pārbaudītu. Tomēr daži skaitļi jau ir pieejami," ziņo mediji.

BBC arī raksta, ka ieslodzītie, kas nosūtīti uz fronti no cietumiem, sastāda 14% no visiem žurnālistu identificētajiem bojāgājušajiem karavīriem, bet brīvprātīgie - 29%. Brīvprātīgo īpatsvars turpina strauji pieaugt, jo tie, kas parakstīja līgumu jau pēc kara sākuma, kļuva par "Krievijas armijas uzbrukuma spēku pamatu Ukrainā". 11% no visiem kritušajiem ir mobilizētie, taču reālie zaudējumi ir lielāki, jo daudzos nekrologos nav norādīts bojāgājušo karavīru statuss.

Stārmers veicis pārkārtojumus Lielbritānijas valdībā

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 21:39:00 +0300

Pēc vietnieces atkāpšanās Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers piektdien veicis pārkārtojumus valdībā.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjerministra vietniece Andžela Reinera šodien atkāpās no amata pēc tam, kad neatkarīga izmeklēšana atklāja, ka viņa nav ievērojusi valdības ministriem noteiktos ētikas standartus, nesen iegādājoties jaunu mājokli. Viņa nebija samaksājusi atbilstošu nodokli.

Reineru amatā nomainīs līdzšinējais ārlietu ministrs Deivids Lamijs, kurš turpmāk ieņems arī tieslietu ministra amatu.

Līdzšinējā iekšlietu ministre Iveta Kūpere turpmāk ieņems ārlietu ministra amatu, bet līdzšinējā tieslietu ministre Šabaha Mahmuda kļuvusi par jauno iekšlietu ministri.

Lielbritānijas finanšu ministre Reičela Rīvsa saglabās savu amatu arī turpmāk.

Atbalsts Stārmera leiboristu valdībai ir ievērojami samazinājies, kopš leiboristu uzvaras parlamenta vēlēšanās pagājušajā gadā. Valdība tikusi daudz kritizēta par pabalstu samazināšanu un nespēju ierobežot nelegālo imigrāciju.

Latviju apmeklēs Somijas prezidents ar dzīvesbiedri

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 21:02:00 +0300

Latviju no 16.septembra līdz 17.septembrim apmeklēs Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un dzīvesbiedre Sūzana Inesa-Stuba, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un Somijas prezidenta sarunās plānots pārrunāt abu valstu divpusējās attiecības, sadarbību aizsardzības jomā, Baltijas jūras reģiona drošības jautājumus, kā arī Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu un atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. Plānots pārrunāt arī situāciju Tuvajos Austrumos.

16.septembrī plkst.11.20 plānota abu amatpersonu preses konference, bet plkst.12 viesi noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Vēlāk Somijas prezidents tiksies arī ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), kā arī uzrunās Saeimas deputātus parlamenta sēdē.

Viesi arī apmeklēs Latvijas Okupācijas muzeju, viesosies Liepājā, kā arī piedalīsies diskusijā par mākslīgo intelektu, ko moderēs NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Somijas prezidenta dzīvesbiedre arī plāno apmeklēt Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu slimnīcas fondu, kā arī sniegs lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā.

Lisabonas funikuliera avārijā vismaz 16 bojāgājušie un 21 ievainotais

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 20:02:00 +0300

Lisabonā trešdienas vakarā notikušajā funikuliera avārijā ir gājuši bojā vismaz 16 cilvēki, bet vēl 21 guvis ievainojumus, ceturtdien paziņoja varas iestādes.

Avārija notika, kad populārais vēsturiskais funikulieris "Gloria" noskrēja no sliedēm. Iespējama kabeļa bojājuma dēļ funikuliera vagons sāka lielā ātrumā nekontrolējami braukt lejup pa stāvu ielu, noskrēja no sliedēm, apgāzās un ietriecās ēkā.

Portugāles policija piektdien paziņoja, ka 11 no 16 bojāgājušajiem ir ārzemnieki.

Bojāgājušo vidū ir pieci Portugāles pilsoņi, trīs Lielbritānijas, divi Kanādas, divi Dienvidkorejas pilsoņi, viens amerikānis, viens francūzis, viens šveicietis un viens ukrainis, paziņoja policija.

Noskaidrojies, ka vācietis, par kuru arī tika uzskatīts, ka viņš gājis bojā, atrodas Lisabonas slimnīcā, paziņoja policija.

Kā kļūme radusies, likumsargi nepaskaidroja.

Informācija par upuru valstspiederību publicēta pēc tiesu medicīnas ekspertīzes.

Vācijas Ārlietu ministrija iepriekš paziņoja, ka Vācijas pilsoņi ir arī starp avārijā ievainotajiem.

Vairāki no cietušajiem ir nopietni ievainoti.

Tā bija pirmā šāda veida avārija vienā no trim Lisabonas funikulieriem, kas darbojušies kopš 19.gadsimta.

Avārijas cēlonis vēl nav noskaidrots. Ekspertiem ir aizdomas, ka var būt pārtrūcis kabelis vai sabojājušās bremzes.

Operatoruzņēmums Lisabonas transporta kompānija "Carris" noraidīja apgalvojumus, ka funikuliera uzturēšana esot bijusi atstāta novārtā. Arodbiedrību pārstāvji tomēr sacīja, ka funikuliera uzturēšana bijusi nodota kādam privātam uzņēmumam kā ārpakalpojums.

Lisabonas pašvaldība ir apturējusi visu triju funikulieru darbību, lai tos nekavējoties pārbaudītu. Portugāles kriminālizmeklēšanas departaments ir uzsācis izmeklēšanu.

Pieminot bojāgājušos, ceturtdien Briselē ES karogi bija nolaisti pusmastā.

"Funikuliera "Gloria" traģiskā avārija ir dziļi satricinājusi Eiropu," platformā "X" rakstīja Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola.

"Manas domas ir ar upuriem un viņu tuviniekiem, un ar ievainotajiem, kuriem es vēlu ātru atveseļošanos," sacīja Eiropadomes prezidents Antoniu Košta, kurš ir bijušais Portugāles premjerministrs. "Es izsaku vissirsnīgāko līdzjūtību Portugālei un Lisabonas pilsētai," piebilda Košta.

Līdzjūtību upuru ģimenēm izteica arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.

1885.gadā atklātais funikulieris "Gloria" savieno Atjaunotāju laukumu (Praça dos Restauradores) pilsētas centrā ar kalnā esošo Bairu Altu rajonu, veicot apmēram 200 metru attālumu. Šis funikulieris ir tūristu atrakcija, bet to izmanto arī vietējie iedzīvotāji, kuriem šis maršruts ir pārāk stāvs.

Tramps Aizsardzības ministriju pārdēvēs par Kara ministriju

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 08:57:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps Aizsardzības ministriju pārdēvēs par Kara ministriju, ceturtdien pavēstīja Baltais nams, norādot, ka nosaukuma maiņa radīs spēcīgāku tēlu.

Lai gan ministrijas oficiālais nosaukums ir noteikts ar likumu, Tramps ar izildrīkojumu atļaus savai administrācijai izmantot jauno apzīmējumu kā "sekundāru nosaukumu", teikts Baltā nama dokumentā.

Aizsardzības amatpersonām ir atļauts lietot "sekundāros nosaukumus, piemēram, "kara ministrs", (..) oficiālajā sarakstē, publiskajos paziņojumos, ceremoniālos kontekstos", teikts dokumentā.

Nav uzreiz skaidrs, kad Tramps plāno parakstīt rīkojumu, bet prezidenta piektdienas publiskais grafiks liecina, ka pēcpusdienā viņš parakstīs izpildrīkojumus, kā arī nāks klajā ar paziņojumu Ovālajā kabinetā.

Kara ministrija, kas tika izveidota ASV neatkarības pirmsākumos, vēsturiski pārraudzīja ASV sauszemes spēkus.

Pēc Otrā pasaules kara, veicot valdības reorganizāciju, tā kopā ar ASV Jūras un Gaisa spēkiem tika iekļauta vienotā Nacionālajā militārajā iestādē, kas 1949.gadā tika pārdēvēta par Aizsardzības ministriju.

Zelenskis: Tramps kritizējis ES valstis, kas joprojām pērk Krievijas naftu

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 22:11:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps videokonferencē ar Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ceturtdien paudis neapmierinātību ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas joprojām pērk Krievijas naftu, atklāja Zelenskis.

Ukrainas sabiedrotie tikās Parīzē, lai apspriestu potenciālās drošības garantijas Ukrainai, un Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc samita paziņoja, ka 26 valstis izteikušas gatavību piedalīties Ukrainas drošības garantēšanā pēc uguns pārtraukšanas Krievijas uzsāktajā karā.

Savienotās Valstis sanāksmē Parīzē pārstāvēja ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš arī atsevišķi tikās ar Zelenski. Saruna ar Trampu notika videokonferences formātā.

"Prezidents Tramps ir ļoti neapmierināts ar to, ka Eiropa iepērk Krievijas naftu," žurnālistiem Parīzē sacīja Zelenskis, norādot, ka to dara Ungārija un Slovākija.

Eiropas Savienība 2022.gadā aizliedza importēt lielāko daļu naftas no Krievijas, bet pieļāva izņēmumus attiecībā uz Ungāriju un Slovākiju, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas piegādēm.

Ukraina ir vairākas reizes uzbrukusi naftas cauruļvadam "Družba", pa kuru Krievijas naftu saņem Ungārija un Slovākija. Abas ES valstis sūdzējušās Eiropas Komisijai (ES) par šiem uzbrukumiem.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kurš šonedēļ Ķīnā tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, piektdien plāno Ukrainas rietumos tikties ar Zelenski.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns augustā paziņoja, ka sūdzējies Trampam par uzbrukumiem cauruļvadam.

Vācijas vadībā sākušās militārās mācības "Quadriga"

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 21:43:00 +0300

Vācijas vadībā Baltijas jūras reģionā ceturtdien sākušās militārās mācības "Quadriga", kurās tiks praktizēta karavīru un kara tehnikas pārvietošana uz Lietuvu.

Vācijas militārā vadība kopā ar Baltijas valstu vēstniekiem un militārpersonām no citām valstīm Rostokā klātienē vēroja, kā no ostas izbrauc prāmis ar kara tehniku, kas devās uz Klaipēdu. Prāmi pavadīja policija, korvete, mīnu traleris un helikopters. Militārie eksperti arī demonstrēja bezpilota lidaparātu pārtveršanu gaisā un uz ūdens, un virs ostas pārlidoja lidmašīnas "Eurofighter".

Mācībās "Quadriga" piedalās vairāk nekā 8000 militārpersonu no 14 valstīm. Manevros piedalās visas NATO valstis Baltijas jūras piekrastē, kā arī ASV, Lielbritānija, Francija un Kanāda.

Vācijas bruņotie spēki atklāja, ka manevros tiks izmantoti 40 kuģi, 20 lidmašīnas un vairāk nekā 1800 transporta līdzekļu.

Vācijas bruņoto spēku ģenerālinspektors Karstens Breiers norādīja, ka "šodien mēs redzam, ko konkrēti nozīmē tas, ka Vācija uzņemas starptautisku atbildību" un darbojas kā "uzticams NATO apgādes centrs". "Gandrīz visi piegādes ceļi uz austrumu flangu ved caur Vāciju," viņš piebilda.

Plānots, ka "Quadriga" ilgs vairākas nedēļas.

Breiers nedēļas sākumā uzsvēra, ka Vācija vēlas draudu atturēšanu, nevis eskalāciju. Viņš brīdināja, ka Maskava varētu izmantot Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības "Zapad-2025", kas norisināsies no 12.septembra līdz 16.septembrim, lai vairotu nedrošību.

Krievija izraida Igaunijas diplomātu

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 19:47:00 +0300

Krievija pasludinājusi par nevēlamu personu Igaunijas vēstniecības Maskavā diplomātu, ceturtdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.

Šis solis ir atbilde Igaunijai, kas augustā izraidīja Krievijas vēstniecības Tallinā diplomātu, norādīja ministrija.

Atbildēt uz diplomāta izraidīšanu ar izraidījušās valsts diplomāta izraidīšanu ir ierasta prakse diplomātijā.

Izraidītā diplomāta vārds Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā nav minēts.

Jau ziņots, ka 13.augustā Igaunijas Ārlietu ministrija pavēstīja par Krievijas diplomāta izraidīšanu. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna norādīja, ka šis diplomāts bijis tieši un aktīvi iesaistīts Igaunijas konstitucionālās iekārtas un tiesiskās sistēmas graušanā, sabiedrības šķelšanā, kā arī veicinājis pret valsti vērstus nodarījumus, to vidū vairākus sankciju režīma pārkāpumus.

Arī Igaunijas Ārlietu ministrija izraidītā diplomāta vārdu neatklāja.

Makrons: Ukrainas drošības garantēšanā ir gatavas piedalīties 26 valstis

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 19:03:00 +0300

26 valstis izteikušas gatavību piedalīties Ukrainas drošības garantēšanā pēc uguns pārtraukšanas Krievijas uzsāktajā karā, ceturtdien paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Mums šodien ir 26 valstis, kas oficiāli apņēmušās (..) nosūtīt uz Ukrainu karavīrus kā garantēšanas spēkus, nodrošinot savu klātbūtni vai nu uz sauszemes, vai nu uz jūras, vai nu gaisā," pēc tikšanās ar Kijivas sabiedrotajiem žurnālistiem pavēstīja Makrons, piebilstot, ka šo spēku mērķis nav sākt karu pret Krieviju.

Prezidents arī paziņoja, ka vairākas citas valstis vēl nav izšķīrušās.

Pēc telefonsarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas arī notika šodien, viņš norādīja, ka galīgā vienošanās par Vašingtonas atbalstu Eiropas sniegtajām drošības garantijām tiks panākta tuvākajās dienās.

Francijas prezidents arī paziņoja, ka gadījumā, ja Maskava joprojām atteiksies pārtraukt karu, "sadarbībā ar Savienotajām Valstīm" pret Krieviju tiks vērstas jaunas sankcijas.

EP galēji kreisie vēlas ierosināt uzticības balsojumu Leienai

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 12:55:00 +0300

Eiropas Parlamenta galēji kreiso frakcija sākusi vākt parakstus par uzticības balsojumu Urzulas fon der Leienas vadītajai Eiropas Komisijai (EK), ko "Kreisie" cer panākt jau oktobra sākumā.

Lai pieprasītu uzticības balsojumu nepieciešami vismaz 72 deputātu paraksti, un ja tas izdosies, "Kreisie" vēlas, lai balsojums notiktu 2.oktobra plenārsēdē.

Rezolūcijas projeketā, kas nonācis tīmekļa izdevuma "Euractiv" rīcībā, EK tiek pārmesta Izraēlas armijas rīcības ignorēšana Gazas sektorā, apgalvojot, ka tā pārkāpjot starptautiskās tiesības.

Rezolūcijas autori pieprasa apturēt Eiropas Savienības (ES) un Izraēlas sadarbības līgumu, kā arī noteikt pret Izraēlu sankcijas un ieroču embargo.

"Fon der Leienas vadītā Komisija ir zaudējusi Parlamenta uzticību," teikts rezolūcijas projekta tekstā.

Ideja par neuzticības izteikšanu EK parādījās jau pirms EP vasaras atvaļinājuma, kad galēji kreisie deputāti vēlējās panākt uzticības balsojumu, par iemeslu izmantojot tirdzniecības politiku un situāciju Gazas joslā. Taču tad šie pūliņi bija neveiksmīgi.

Tomēr arī tagad pat gadījumā, ja balsojumu izdosies panākt, "Kreisie" atrodas dilemmas priekšā - vai paļauties uz labējo atbalstu, lai savāktu pietiekami balsu EK gāšanai.

Jūlijā nacionālkonservatīvo frakciju ierosināto uzticības balsojumu fon der Leiena izturēja ar pārliecinošu balsu vairākumu.

Uz jautājumu, vai "Kreiso" ierosināmu atbalstīs zaļo frakcija, tās līdzpriekšsēdētājs Bass Eikhuts atbildējis, ka tas būs atkarīgs no nākamtrešdien gaidāmās fon der Leienas ikgadējās uzrunas EP.

Savukārt kāda sociālistu frakcijas amatpersona izteikusies, ka tā pagaidām rezolūcijas projektu nav redzējusi un ka tai pagaidām nav nostājas šai jautājumā.

Zelenskis: Aiziešana no Donbasa pavērs ceļu tālākai Krievijas agresijai

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 08:31:00 +0300

Ar Ukrainas karaspēka izvešanu no Donbasa netiks radīti apstākļi mieram, bet gan tālākai Krievijas agresijai, intervijā Francijas laikrakstam "Le Point" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ja rīt Ukraina kaut kādā veidā pametīs Donbasu - kas nenotiks -, mēs pavērsim [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam ceļu uz Harkivu un rūpniecisko centru Dņipro. Tas tikai paplašinās viņa iespējas," sacīja prezidents.

Kremlis 2014.gadā sagrāba Krimu, lai izmantotu to kā tramplīnu uzbrukumam Ukrainas dienvidos, kā arī uzsāka karu austrumos, atgādināja Zelenskis.

Un visas Ukrainas okupācijas gadījumā Krievijas diktators to izmantos kā tramplīnu tālākai invāzijai Eiropā, viņš brīdināja.

Tieši Ukraina šodien nosaka, kur atradīsies Eiropas austrumu robeža, jo Ukrainas sakāves gadījumā šī robeža varētu iet caur Poliju un, iespējams, Vāciju, klāstīja Ukrainas prezidents.

"Eiropa savulaik tika sadalīta šādā veidā - Rietumvācijas austrumu robeža bija Rietumu pasaules robeža. Šodien viss ir atkarīgs no mums. Cik lielā mērā mēs ļausim Krievijas ambīcijām izvērsties," uzsvēra prezidents.

Putins augustā samita gaitā Aļaskā ASV prezidentam Donaldam Trampam teicis, ka ir ar mieru iesaldēt fronti Ukrainas Zaporižjas un Hersonas apgabalos, ja Ukraina izvedīs karaspēku no Doneckas apgabala daļas, kas joprojām atrodas Kijivas kontrolē, atsaucoties uz avotiem, vēstīja Rietumu mediji.

Zelenskis šo ideju noraidījis.

Izraēlas ministrs mudina anektēt 82% Rietumkrasta

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 23:05:00 +0300

Izraēlai būtu jāanektē 82% okupēto Rietumkrasta palestīniešu teritoriju, trešdien žurnālistiem pauda Izraēlas galēji labējais finanšu ministrs Becalels Smotričs.

Ar šādu plānu ministrs trešdien iepazīstināja žurnālistus.

Palestīniešiem sākotnēji būtu jāpaliek palestīniešu pašpārvaldes pakļautībā atlikušajos 18% teritorijas, sacīja Smotričs.

Vēlāk tiktu apsvērti "reģionāli alternatīvi administratīvie risinājumi", sacīja ministrs, nesniedzot sīkāku informāciju.

Nākotnē nevajadzētu būt "nekādam palestīniešu kolektīvam", kas "saglabā nacionālos centienus, kuru mērķis ir iznīcināt [Izraēlas] nacionālos centienus", klāstīja Smotričs.

Rietumkrasta palestīniešiem viņš pārmeta, ka tie atbalsta palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās" un cenšas panākt Izraēlas iznīcināšanu.

Izsakoties par vairāku valstu, arī Francijas, Beļģijas un Kanādas, plāniem ANO Ģenerālās asamblejas gaitā atzīt Palestīnas valsti, Smotričs to raksturoja kā "frankoislāmisku konferenci".

Kā klāstīja Smotričs, tas ir jauns posms palestīniešu pašpārvaldes, ko viņš dēvēja par "teroristu organizāciju", diplomātiskajos centienos kaitēt Izraēlai.

Ministrs draudēja palestīniešu pašpārvaldei, sakot, ka tā tiks "iznīcināta, tāpat kā [Izraēla] iznīcināja "Hamās", ja tā uzdrošināsies "pacelt galvu".

Smotričs aicināja Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu sasaukt valdību un pieņemt "vēsturisku lēmumu" par aneksiju.

1967.gadā Izraēla pārņēma kontroli pār Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi, kur tagad aptuveni trīs miljonu palestīniešu vidū dzīvo vairāk nekā 700 000 ebreju kolonistu.

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ebreju kolonistu apmetnes tur ir nelikumīgas.

Palestīnieši pieprasa šīs teritorijas savai valstij ar Austrumjeruzalemi kā galvaspilsētu.

Lisabonā funikuliera avārijā dzīvību zaudējuši trīs cilvēki

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 22:42:00 +0300

Lisabonā trešdien funikuliera avārijā dzīvību zaudējuši vismaz trīs cilvēki un 20 ievainoti, vēsta vietējie mediji, atsaucoties uz glābšanas dienestu.

Portugāles prezidents Marselu Rebelu de Souza izteicis līdzjūtību upuru ģimenēm.

Negadījuma cēlonis pagaidām nav zināms, vēsta mediji. Tas noticis vakara sastrēgumstundas sākumā ap plkst.18.

Funikulieris "Gloria" - viens no Lisabonas simboliem - ir populārs gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu vidū.

Vagonā ir vietas vairāk nekā 40 cilvēkiem.

Siliņa: Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 22:14:00 +0300

Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai, trešdien uzsvēra Latvijas premjere Evika Siliņa (JV), piedaloties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) līderu sanāksmē kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Kā pavēstīja Ministru prezidentes komunikācijas padomniece Anna Ūdre, Siliņa sanāksmē uzsvērusi, ka ir svarīgi būt vienotiem un konsekventi atbalstīt Zelenski un Eiropas drošību. "Spriedām par nākamajiem soļiem, lai nodrošinātu taisnīgu un noturīgu mieru," teikusi Siliņa.

Ministru prezidente uzsvērusi, ka šobrīd ir svarīgi gan turpināt stiprināt Ukrainas bruņotos spēkus un militāro industriju, gan vienlaikus ieguldīt mūsu pašu aizsardzības spēju un industrijas attīstībā.

Siliņa atgādinājusi, ka Latvija vienmēr ir bijusi starp aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām. "Šobrīd nevaram vilcināties. Ieroču piegādēm jābūt ātrām, sankcijām - stingrām, un atbalstam - nepārprotami skaidram. Mūsu drošība ir cieši saistīta ar Ukrainas spēju uzvarēt šajā karā," sacījusi Ministru prezidente.

Sanāksmes noslēgumā NB8 valstu līderi publicēja kopīgu paziņojumu, kurā uzsvēra apņemšanos pastiprināt militāro palīdzību Ukrainai, tostarp paātrinot ieroču, munīcijas un pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes. Tika pausts atbalsts jaunajai PURL iniciatīvai, kas paredz finansējumu prioritāriem ASV ieročiem Ukrainas vajadzībām.

NB8 līderu kopējā paziņojumā tika pausta apņēmība izstrādāt noturīgas drošības garantijas Ukrainai ciešā sadarbībā ar ASV, Eiropas un citiem partneriem. Tāpat līderi akcentēja nepieciešamību pastiprināt sankcijas pret Krieviju un novērst to apiešanu trešajās valstīs. Sanāksmes dalībnieki arī bija vienisprātis, ka kopīga un mērķtiecīga rīcība no Eiropas un ASV puses ir būtiska, lai apturētu Krievijas kara ekonomiku.

"Putins nevēlas mieru. Mēs to esam skaidri redzējuši pēdējās nedēļās. Un mēs to esam redzējuši jau daudzas reizes iepriekš. Ukraina ir gatava sarunām. Tā ir gatava noslēgt beznosacījumu un pilnīgu pamieru. Krievija līdz šim nav apņēmusies noslēgt pamieru vai veikt jebkādus pasākumus, kas ved uz to. Krievija turpina meklēt attaisnojumus, lai kavētos, vienlaikus pastiprinot brutālu un neselektīvu vardarbību, tostarp ar apzinātiem triecieniem pret civiliedzīvotājiem Ukrainā," teikts paziņojumā.

Baltijas un Ziemeļvalstu vērtējumā, Krievija rada ilgtermiņa draudus ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropas, transatlantiskās kopienas un plašākas starptautiskās kārtības drošībai.

"Mēs vēlreiz apliecinām, ka tikai Ukraina var lemt par savu nākotni. Lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru, Ukrainai ir vajadzīgas stingras un uzticamas drošības garantijas. Mēs esam apņēmušies turpināt darbu pie ilgtspējīgas drošības garantiju sistēmas, kas izstrādāta ciešā sadarbībā ar ASV un mūsu Eiropas un citiem partneriem. Mēs arī atbalstām Ukrainas nostiprināšanos eiroatlantiskajā kopienā. Krievijai nav veto tiesību attiecībā uz Ukrainas ceļu uz ES un NATO," teikts paziņojumā.

"Krievijas pieaugošā sadarbība ar Ziemeļkoreju un Irānu un aizvien ciešākās saites, tostarp militārās, ar Ķīnu ietekmē ne tikai Krievijas karu pret Ukrainu. Tam ir arī plašākas sekas attiecībā uz globālo drošību. Ja mēs ļausim Krievijai gūt panākumus Ukrainā, citi var sekot tam pašam militārās agresijas ceļam. Šis brīdis prasa spēcīgāku kolektīvo reakciju," pauž valstu līderi, aicinot ātri pieņemt un stingri piemērot turpmākas sankcijas.

Ja Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis rīkosies kopā, mēs varam sasniegt reālus un noturīgus rezultātus, lēš reģiona valstis, uzsverot, ka sankcijām ir dziļāk jāiedarbojas uz Krievijas kara ekonomiku, jāvēršas pret tīkliem, kas to uztur, un skaidri jāparāda, ka agresija maksā arvien dārgāk.

Šī bija pirmā klātienes NB8 valstu līderu sanāksme Dānijas prezidentūras laikā šajā sadarbības formātā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka sanāksme, ko ierosinājusi Dānijas premjerministre Mette Frederiksena, paredzēta, piedaloties arī Ukrainas prezidentam.

Dānija šogad ir prezidējošā valsts Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības formātā, kas apvieno Latviju, Dāniju, Igauniju, Islandi, Lietuvu, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju. Šī būs pirmā NB8 valstu līderu tikšanās klātienē Dānijas prezidentūras laikā.

ASV plāno piemaksas policistiem par nelegālo imigrantu aizturēšanu

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 13:31:00 +0300

ASV Iekšzemes drošības ministrija otrdien paziņoja, ka plāno piedāvāt papildu atalgojumu policistiem, lai viņus pamudinātu palīdzēt aizturēt nelegālos imigrantus.

Ministrija paziņoja, ka piedāvās "atalgojuma iespējas policistiem (..) kas palīdzēs ASV Imigrācijas un muitas dienestam (ICE) aizturēt un aizvākt visļaunākos no visļaunākajiem, tai skaitā slepkavas, bandu locekļus, izvarotājus, teroristus un pedofilus, no amerikāņu kopienām".

Policijas aģentūras, kas piedalīsies, varēs saņemt līdz 1000 dolāriem ceturksnī uz apmācītu policistu, "balstoties uz nelegālo imigrantu veiksmīgu atrašanu, ko nodrošina ICE, un vispārēju palīdzību tālākai ICE misijai tēvzemes aizstāvēšanai".

Plānoto piemaksu mērķis ir palielināt nelegālo imigrantu izraidīšanas, kas ir daļa no ASV prezidenta Donalda Trampa stingrās politikas pret imigrāciju.

Iniciatīvas finansējums daļēji tiks iegūts, samazinot budžeta līdzekļus citās pozīcijās.

Pekinā aizvadīta vērienīga militārā parāde

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 07:05:00 +0300

Klātesot Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam, Ķīna trešdien izrādīja savu militāro spēku un jaunākos ieročus vērienīgā militārā parādē par godu Otrā pasaules kara beigu 80.gadadienai.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins īsā uzrunā pirms parādes paziņoja, ka cilvēcei šodien ir jāizvēlas starp mieru un karu, dialogu un konfrontāciju.

Sji pieminēja kara upurus un aicināja izskaust kara saknes, lai novērstu vēstures atkārtošanos. Taču viņa galvenais vēstījums bija pārliecība par Ķīnas spēku un gatavību uzņemties vadošo lomu pasaulē. Prezidents uzsvēra, ka Ķīna ir neapturama un nekad neļaus iebiedēt sevi.

Parādē tika demonstrēti lāzerieroči, milzīgi zemūdens bezpilota lidaparāti, pretgaisa aizsardzības raķetes, pretkuģu raķetes, hiperskaņas raķetes, starpkontinentālās ballistiskās raķetes, droni, torpēdas, robotizēti suņi un virkne citu ieroču. Daļa no ieročiem publiski tika izrādīti pirmo reizi.

Kopā ar Sji parādi vēroja 26 valstu vadītāji, bet viņu vidū praktiski nebija augsta ranga Rietumu amatpersonas.

Šī bija pirmā reize, kad satikās Sji, Putins un Kims, ziņoja raidorganizācija BBC. Viņi sarokojās un tika nofotografēti uz sarkanā paklāja Tiaņaņmeņa laukumā pirms parādes sākuma.

Svētdien un pirmdien Ķīnā notika Šanhajas sadarbības organizācijas samits, kurā piedalījās vairāk nekā 20 valstu līderi. Daudzi no viņiem, tai skaitā Putins, uzturējās Ķīnā vairākas dienas un apmeklēja Otrā pasaules kara atceres pasākumus, tai skaitā militāro parādi Pekinā.

Tramps pauž vilšanos par Putina rīcību pēc Aļaskas samita

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 06:46:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā radio otrdien paudis dziļu vilšanos par Krievijas diktatora Vladimira Putina nespēju vienoties par mieru Ukrainā.

"Esmu ļoti vīlies prezidentā Putinā," Skota Dženingsa radio raidījumā sacīja Tramps, atbildot uz jautājumu, vai viņš jūtas nodotos, kad runa ir par Putina rekciju pēc samita Aļaskā.

"Mums bija lieliskas attiecības, es esmu ļoti vīlies," atzina ASV prezidents.

Tomēr Tramps neko neteica par iespējamām sekām Krievijai, pat neskatoties uz to, ka viņš iepriekš bija noteicis Putinam divu nedēļu termiņu kara izbeigšanai Ukrainā. Šis termiņš beidzas šajā nedēļā.

ASV prezidents arī piebilda, ka viņu neuztrauc iespējamā Krievijas un Ķīnas sadarbība, neraugoties uz to, ka Putins otrdien Pekinā tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

"Es nemaz neesmu noraizējies (..). Mums ir visspēcīgākā armija pasaulē, un viņi nekad neizmantos savu militāro spēku pret mums, ticiet man, tas būtu vissliktākais, ko viņi jebkad varētu izdarīt," paziņoja Tramps.

Afganistānā zemestrīcē bojāgājušo skaits pārsniedz 1400

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 18:54:00 +0300

Afganistānas austrumos notikušajā spēcīgajā zemestrīcē bojāgājušo skaits pārsniedzis 1400, otrdien pavēstīja talibu valdības preses sekretārs Zabihulla Mudžahids.

Mudžahids paziņoja, ka Konaras provincē, kuru zemestrīce skāra vissmagāk, miruši 1411 cilvēki un 3124 cilvēki ir ievainoti.

Sešu magnitūdu zemestrīce kalnu apvidū notika svētdien vēlu vakarā, nodarot plašus postījumus.

"Ievainotie tiek evakuēti, tāpēc šie skaitļi var ievērojami mainīties," iepriekš ziņu aģentūrai "Associated Press" sacīja katastrofu seku likvidēšanas dienesta pārstāvis Jusafs Hammads.

Zemestrīce dažos rajonos izraisīja zemes nogruvumus, bloķējot ceļus, taču satiksme tiek atjaunota, nodrošinot iespējas piekļūt grūti sasniedzamām vietām, klāstīja amatpersona.

Parubija slepkava noliedz saistību ar Krieviju

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 17:53:00 +0300

Par bijušā parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavību aizdomās turamais otrdien atzinies šajā noziegumā, bet noliedzis, ka nogalinājis politiķi pēc Krievijas specdienestu pasūtījuma.

Parubijs tika nošauts sestdien Ļvivā.

Aizdomās turamais - 52 gadus vecais Mihailo Sceļnikovs - tika aizturēts svētdienas vakarā. Viņš apgalvo, ka nošāvis Parubiju personiskas atriebības motivēts.

Ukrainas policija pirmdien paziņoja, ka Krievija ir saistīta ar Parubija slepkavību, norādot, ka šis noziegums bija rūpīgi izplānots.

Ukrainas medijos publicēts video, kurā redzams, ka uzbrucējs bija nomaskējies, saģērbjoties kā kurjers, un atklāja uguni uz politiķi gaišā dienas laikā.

Parubijs bija vairāku parlamenta sasaukumu deputāts. Spīkera amatu viņš ieņēma no 2016. līdz 2019.gadam. Vēlēšanās 2019.gadā Parubijs parlamentā tika ievēlēts no eksprezidenta Petro Porošenko partijas "Eiropeiskā solidaritāte" saraksta.

Polijas prezidents atkal pieprasa no Vācijas reparācijas

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 15:30:00 +0300

Jaunais Polijas prezidents Karols Navrockis ceremonijas laikā, pieminot 86.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma, pirmdien atkal pieprasījis Vācijai reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem.

"Mums jāatrisina jautājums par reparācijām no Vācijas valsts, ko es kā Polijas prezidents viennozīmīgi pieprasu kopējā labuma vārdā," paziņoja Navrockis, aicinot premjerministra Donalda Tuska vadīto valdību izdarīt uz Berlīni nepieciešamo spiedienu.

Reaģējot uz prezidenta izteikumiem, ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis atzinis, ka neskatoties uz Polijas morālajām tiesībā saņemt kompensāciju, šī "lieta ir bezcerīga". Neskatoties uz to, Sikorskis paudis atbalstu prezidenta iniciatīvai.

Vācija iepriekš atkārtoti noraidījusi Polijas prasības, apgalvojot, ka Varšava no kompensācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem esot atteikusies jau 1953.gadā un ka šis jautājums esot izsmelts.

Savukārt Polija norāda, ka 1953.gada lēmums par atteikšanos no reparācijām, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.

Varšava noraida arī Berlīnes apgalvojumus, ka jautājums it kā esot galīgi izbeigts līdz ar 1990.gada Vienošanos par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju, kas kļuva par starptautisko pamatu Vācijas apvienošanai.

Šo Vienošanos tolaik slēdza Austrumvācija un Rietumvācija, kā arī četras bijušās okupācijas varas - ASV, Francija, Lielbritānija un Padomju Savienība.

Saskaņā ar aplēsēm, kas tika izdarītas iepriekšējās valdības laikā, ko veidoja šobrīd opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), Polijai reparācijās pienākas 6,2 triljoni zlotu (1,5 triljoni eiro).

Kad PiS valdību nomanīja Tuska veidotais kabinets, Sikorskis pagājušā gada februārī paziņoja, ka Polija neuzturēs reparāciju prasību pret Vāciju.

Putins un Sji uzsver vienotību

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 14:15:00 +0300

Krievijas diktators Vladimirs Putins un komunistiskās Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins otrdien sarunās Pekinā uzsvēra savas ciešās attiecības, un puses arī parakstīja vairāk nekā 20 sadarbības vienošanās tādās jomās kā enerģētika, aviācija, mākslīgais intelekts un lauksaimniecība, vēsta ziņu aģentūra "Siņhua".

Sji pauda, ka viņu saites ir izturējušas starptautisko pārmaiņu pārbaudījumus un ka tās varētu vēl vairāk paplašināt.

Putins norādīja, ka Krievijas un Ķīnas starpā ir "vēl nepieredzēti augsta līmeņa" attiecības, ziņo Kremlis.

Tas, ko līderi runājuši par Krievijas pret Ukrainu izvērsto karu, publiski netiek izpausts.

Informācija no Pekinas liecina, ka abi līderi apsprieduši "reģionālos jautājumus, kas skar kopīgās intereses".

Ķīna no 15.septembra ieviesīs bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem ar parastajām ārzemju pasēm, otrdien paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrija.

Viņi varēs uzturēties Ķīnas teritorijā bez vīzas 30 dienas. Jaunievedums darbosies testa režīmā un ir paredzēts viena gada periodam, norādīja ministrija.

Pēc Putina un Sji tikšanās, kurā piedalījās arī Mongolijas prezidents Uhnaagijns Hurelsuhs, tika parakstīts "juridiski saistošs memorands" par gāzes cauruļvada "Sila Sibiri 2" būvniecību no Krievijas uz Ķīnu un par gāzes tranzīta cauruļvada "Sojuz-Vostok" būvniecību caur Mongoliju. Par to paziņoja "Gazprom" vadītājs Aleksejs Miļļers.

Kad sāksies "Sila Sibiri 2" būvniecība, netiek ziņots.

Putins kopā ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu trešdien Pekinā apmeklēs vērienīgu militāro parādi par godu Otrā pasaules kara beigu 80.gadadienai.

Rietumvalstis pārmet Ķīnai, ka tā piegādā Krievijai preces, kuras var izmantot militāriem mērķiem, tādējādi atbalstot Krievijas bruņojuma rūpniecību.

Pirmdien Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) samitā Sji un Putins aicināja veidot jaunu pasaules kārtību.

Putins pauda, ka eirocentriskais un eiroatlantiskais modelis esot novecojis.

ISW: Janukoviča video parādīšanās pieskaņota Putina uzrunai Ķīnā

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 11:14:00 +0300

Kremlis, visticamāk, bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča video vēstījuma publicēšanu pieskaņojis Krievijas diktatora Vladimira Putina uzrunai Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) samitā Tiaņdzjiņā, Ķīnā, lai piešķirtu leģitimitāti prasībām par varas maiņu Ukrainā, uzskata ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Jaunajā video vēstījumā Janukovičs apgalvo, ka savas prezidentūras laikā esot strādājis pie Ukrainas tuvināšanas Eiropas Savienībai (ES) un ka viņa galīgais mērķis esot bijusi iestāšanās ES.

Tomēr viņš arī pārmeta Eiropas partneriem "nekorektu" rīcību sarunu gaitā un kritizēja ES par Ukrainas ekonomiskās situācijas sarežģītības neizpratni.

Pēdējo reizi Janukovičs publiski medijos parādījās 2022.gada jūlijā, kad viņš aicināja ukraiņus padoties Krievijai.

"Janukoviča video vēstījuma ieraksta laiks nav zināms, taču viņš sāka ar apgalvojumu, ka Putinam ir "absolūta taisnība", kas izskatās pēc tiešas reakcijas uz Putina izteikumiem par Ukrainu ŠSO samitā un norāda uz iespējamu koordinētu informācijas kampaņu," norāda ISW.

Iespējams, Kremlis gatavo augsni, lai apgalvotu, ka Janukovičs ir leģitīmais Ukrainas līderis, nevis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Janukoviča video uzrunu pirmdien publicēja Kremļa propagandas aģentūra "RIA Novosti".

Šajā video viņš rīkojas pēc Putina scenārija, stāstot, ka viņš pat nav apsvēris iespēju pievienoties NATO, jo tas novestu pie "iekšējas konfrontācijas".

"RIA Novosti" apgalvo, ka Janukovičs runājis ar žurnālistiem.

Tomēr aģentūra neprecizēja, kur, kad un kādos apstākļos šī saruna notikusi.

Tajā pašā laikā aģentūras publicētajā videoierakstā redzams, ka bijušais Ukrainas prezidents veras kamerā un, iespējams, lasa tekstu no telesufliera, nevis atbild uz žurnālistu jautājumiem.

Pēc varas maiņas Ukrainā 2014.gadā Janukovičs aizbēga uz Krieviju.

Ukrainā Janukovičs tika notiesāts uz 13 gadiem cietumā par valsts nodevību un līdzdalību agresijas karā.

Bijušajam prezidentam tika piespriests vēl 15 gadu cietumsods par nelikumīgas personu pārvietošanas pāri robežai organizēšanu un kūdīšanu uz dezertēšanu.

Zemes nogruvumā Sudānā vairāk nekā 1000 bojāgājušo

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 08:01:00 +0300

Sudānas rietumos Dārfūras reģionā zemes nogruvums ir prasījis vairāk nekā 1000 cilvēku dzīvības, pirmdien paziņoja nemiernieku grupējums, kas kontrolē šo rajonu.

Katastrofa notika svētdien pēc vairākas dienas ilgušām lietusgāzēm. Zemes nogruvums nopostīja Tarasinas ciemu Marras kalnos.

"Sākotnējā informācija rāda, ka gājuši bojā visi ciema iedzīvotāji, kuru bija vairāk nekā 1000 cilvēku, un ir tikai viens izdzīvojušais," paziņoja grupējums "Sudānas Atbrīvošanas kustība/armija".

"Masīvais un postošais" zemes nogruvums nolīdzināja ciemu un "pilnīgi iznīcināja" daļu reģiona, kas ir pazīstams ar citrusaugu audzēšanu.

Grupējums aicināja ANO un citas palīdzības organizācijas palīdzēt atrast mirušos.

Sudānas asiņainais pilsoņkarš, kas ilgst jau trešo gadu, ir radījis vienu no pasaules lielākajām humānajām krīzēm. Dažās Dārfūras reģiona daļās ir izsludināts bads.

Kaujas Dārfūrā ir pastiprinājušās, kopš armija martā pārņēma kontroli pār valsts galvaspilsētu Hartūmu.

Mercs: Vācija negrasās attiecināt obligāto militāro dienestu uz sievietēm

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 21:40:00 +0300

Vācija tuvākajā nākotnē negrasās attiecināt obligāto militāro dienestu uz sievietēm, pirmdien paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

"Es to varu iedomāties, bet tas noteikti ir tikai trešais vai ceturtais solis. Vispirms mēs spersim pirmo un otro soli pareizajā virzienā un tad turpināsim diskusiju," norādīja kanclers, komentējot debates par konstitūcijas grozīšanu, lai attiecinātu obligāto karaklausību uz sievietēm.

"Pamatlikumā ir skaidri noteikts, ka militārajā dienestā var iesaukt tikai vīriešus. Vai tas atbilst mūsdienām un vai to vajadzētu mainīt, ir politisku un sociālpolitisku debašu jautājums," viņš piebilda.

Lai gan Vācija 2011.gadā atteicās no obligātās karaklausības, tā joprojām ir paredzēta valsts Pamatlikumā un tās atjaunošanai pietiek ar vienkāršu vairākumu Bundestāgā. Savukārt, lai attiecinātu obligāto militāro dienestu uz visiem pilsoņiem, arī sievietēm, nepieciešams grozīt Pamatlikumu, kam nepieciešams divu trešdaļu vairākums.

Mercs norādīja, ka valdība ir spērusi pirmo soli, lai stiprinātu valsts aizsardzības arhitektūru ar jauno militārā dienesta likumprojektu, kurā ierosināts atjaunot brīvprātīgu militāro dienestu.

Valdības atbalstītais likumprojekts paredz izveidot jaunu brīvprātīgo programmu, bet paredz arī iespēju atjaunot obligāto karaklausību, ja brīvprātīgā rekrutēšanas programma nespēs piesaistīt pietiekami lielu skaitu iesaucamo.

Militārā dienesta likumprojekts vēl jāapspriež Bundestāgā, kur varētu tikt veiktas būtiskas izmaiņas likumprojekta tekstā.

Sji un Putins reģionālajā samitā kritizē Rietumus

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 21:07:00 +0300

Komunistiskās Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien Šanhajas sadarbības organizācijas samitā kritizēja Rietumus, kurus Putins kārtējo reizi melīgi vainoja Ukrainas kara izraisīšanā.

Samitā, kas norisinās Tiaņdzjiņā, piedalās vairāk nekā 20 valstu līderi, tai skaitā Indijas premjerministrs Narendra Modi un Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans. Šis ir Šanhajas sadarbības organizācijas lielākais samits kopš organizācijas dibināšanas 2001.gadā, un plašais samita dalībnieku skaits apliecina Ķīnas augošo ietekmi.

Šanhajas sadarbības organizācijā ietilpst Ķīna, Indija, Krievija, Pakistāna, Irāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna un Baltkrievija. Vēl 16 valstis piedalās kā novērotājvalstis vai dialoga partnerības valstis.

Sji, uzrunājot samita dalībniekus, norādīja, ka globālā starptautiskā situācija kļūst arvien haotiskāka, un pārmeta citām valstīm iebiedēšanas izmantošanu. Šie pārmetumi, visticamāk, bija veltīti ASV.

"Drošības un attīstības uzdevumi, ar kuriem saskaras dalībvalstis, ir kļuvuši vēl sarežģītāki," apgalvoja Sji. "Pasaulē notiek satricinājumi un pārmaiņas, tāpēc mums jāturpina sekot Šanhajas garam (..) un labāk jāīsteno organizācijas funkcijas," viņš piebilda.

Putins savā runā aizstāvēja Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā un, kā ierasts, vainoja Rietumus šī kara izraisīšanā. "Šo krīzi neizraisīja Krievijas uzbrukums Ukrainai, bet gan apvērsums Ukrainā, ko atbalstīja un izprovocēja Rietumi," apgalvoja Krievijas diktators, piebilstot, ka otrs krīzes iemesls esot Rietumu centieni ievilkt Ukrainu NATO.

Samita ietvaros Putins tikās ar Erdoganu un slavēja Turcijas vidutājas centienus Ukrainas kara jautājumos. Turcija šogad organizējusi trīs sarunu kārtas starp Krieviju un Turciju, bet tās visas beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem.

Putins tikās arī ar Modi, un Krievijas mediji ziņoja, viņi abi gandrīz stundu sarunājās Putina automašīnā pirms oficiālās divpusējās tikšanās. Modi vēlāk platformā "X" pavēstīja, ka sarunas ar Krievijas diktatoru vienmēr esot dziļas, un publicēja fotogrāfiju, kurā viņi abi redzami Putina automašīnā.

Pirms tikšanās Modi slavēja "īpašās un priviliģētās stratēģiskās partnerattiecības" ar Maskavu. "Indija un Krievija ir stāvējušas plecu pie pleca pat vissarežģītākajās situācijās," paziņoja Modi.

Komentējot karu Ukrainā, Modi sacīja, ka Indija vēlas, lai abas puses pēc iespējas ātrāk to pārtrauc un panāk stabilu mieru.

Šanhajas sadarbības organizācijas valstis šodien parakstīja deklarāciju, apņemoties stiprināt sadarbību tādos sektoros kā drošība un ekonomika, vēsta Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua". Valstis arī nolēma piešķirt Laosai dialoga partnerības valsts statusu.

Putins ieradās Tiaņdzjiņā svētdien kopā ar augsta ranga politiķu un uzņēmēju delegāciju, un plānots, ka viņš trešdien Pekinā apmeklēs militāro parādi par godu Otrā pasaules kara noslēgumam. Parādi apmeklēs arī daudzi citi ārvalstu līderi, tajā skaitā Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.

Fon der Leienas lidmašīna pakļauta GPS traucējumiem

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 13:59:00 +0300

Lidmašīna, kurā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiana devās uz Bulgāriju, tikusi pakļauta Krievijas apzināti izraisītajiem GPS navigācijas sistēmas traucējumiem, pirmdien paziņojusi EK.

Kā laikrakstam "Financial Times" apliecinājušas trīs informētas amatpersonas, incidents tiek uzskatīts par Krievijas iejaukšanās operāciju.

GPS nedarbojās visā Plovdivas lidostas zonā, pastāstījusi viena no amatpersonām.

Pēc stundas ilgas riņķošanas virs lidostas pilots pieņēma lēmumu nosēsties rokas vadības režīmā, izmantojot papīra kartes, piebildis avots.

"Tā bija neapstrīdama iejaukšanās," uzsvērusi otra amatpersona.

Bulgārijas gaisa satiksmes dispečeru dienests laikrakstam apstiprinājis, ka bijis šāds incidents.

"Kopš 2022.gada februāra novērojami nopietni [GPS] slāpēšanas gadījumi, bet pēdējā laikā - signālu viltošana," teikts Bulgārijas gaisa satiksmes dispečeru dienesta paziņojumā.

"Mēs labi zinām, ka draudi un iebiedēšana ir parasta Krievijas naidīgās rīcības sastāvdaļa," savukārt paziņoja EK pārstāvis. "Tas vēl vairāk stiprinās mūsu nesatricināmo apņēmību vairot mūsu aizsardzības spējas un atbalstīt Ukrainu."

Fon der Leiena svētdien lidoja no Varšavas uz Plovdivu, lai tiktos ar Bulgārijas premjerministru Rosenu Žeļazkovu un apmeklētu munīcijas rūpnīcu.

Pēc vizītes EK prezidente netraucēti pameta Plovdivu tajā pašā lidmašīna.

Zemestrīcē Afganistānā 800 bojāgājušo

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 11:12:00 +0300

Sešu magnitūdu zemestrīcē svētdienas vakarā Afganistānas austrumos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 800 cilvēku, pavēstīja talibu valdības preses sekretārs.

Konaras provincē dzīvību zaudējuši aptuveni 800 cilvēku un 2500 ievainoti, preses konferencē Kabulā sacīja Zabihulla Mudžahids.

Nangarhāmas provincē 12 cilvēki gājuši bojā un 255 ievainoti, viņš piebilda.

Zemestrīce notika nomaļā kalnu apvidū, tāpēc "būs nepieciešams laiks, lai iegūtu precīzu informāciju par cilvēku upuriem un infrastruktūrai nodarītajiem postījumiem," iepriekš pauda Afganistānas Veselības ministrijas pārstāvis Šarafats Zamans.

"Mēs esam uzsākuši plašu glābšanas operāciju un mobilizējuši simtiem cilvēku, lai palīdzētu cilvēkiem cietušajos rajonos," sacīja Zamans.

Svētdien vēlu vakarā plkst.23.47 Afganistānas austrumos netālu no Pakistānas robežas notika sešu magnitūdu zemestrīce, kuras epicentrs bija 27 kilometrus uz austrumiem-ziemeļaustrumiem no Džalalabadas Nangarhāmas provincē. Hipocentrs bijis tikai astoņu kilometru dziļumā.

Baltkrievijā sākušies ODKB manevri

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 07:03:00 +0300

Baltkrievijā svētdien sākušies Maskavas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) manevri, un tajos piedalās vairāk nekā 2000 karavīru no Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Krievijas un Tadžikistānas, vēsta "Radio Brīvība".

Kopumā notiek vairākas militārās mācības.

Tās ir ODKB Operatīvās reaģēšanas kolektīvo spēku kopīgās mācības "Vzaimodejstvije-2025", īpašās mācības ar izlūkošanas spēkiem un līdzekļiem "Poisk-2025" un īpašās mācības ar materiāli tehniskā nodrošinājuma spēkiem un līdzekļiem "Ešelon-2025", vēsta Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra BelTA.

Manevru atklāšanas ceremonija notika Vitebskā.

Mācībās piedalīsies 450 bruņojuma un tehnikas vienības, arī deviņas lidmašīnas un helikopteri, kā arī vairāk nekā 70 dažādu veidu droni.

Mācības pārceltas dziļāk valsts iekšzemē pēc Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko personīgā rīkojuma, norāda Minskas pārstāvji.

ODKB mācības beigsies 6.septembrī.

Savukārt kopīgie Krievijas un Baltkrievijas manevri "Zapad-2025" Baltkrievijā notiks no 12. līdz 16.septembrim.

Kā sacīja Baltkrievijas ģenerālštāba priekšnieks Pāvels Muraveiko, ODKB manevru ietvaros tiks atstrādāta kodolieroču izmantošanas plānošana, neveicot kodolizmēģinājumus.

Krievijas taktiskie kodolieroči Baltkrievijas teritorijā tika izvietoti pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, apstiprinājušas Maskava un Minska.

Aizturēts Parubija iespējamais slepkava

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 06:48:00 +0300

Ukrainā aizturēts aizdomās turamais par bijušā parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavību, naktī uz pirmdienu pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko un Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītājs Vasiļs Maļuks tikko ziņoja par aizdomās turamā par Andrija Parubija slepkavību aizturēšanu," sociālajos tīklos paziņoja prezidents.

Aizdomās turamais aizturēts Hmeļnickas apgabalā, pavēstīja iekšlietu ministrs Ihors Klimenko.

"Kārtējo reizi policisti un SBU darbinieki parādīja augstu profesionālo līmeni. 24 stundas pēc slepkavības jau bija nonākuši uz šāvēja tiešām pēdām, bet pēc 36 stundām - aizturēja," klāstīja ministrs.

Ukrainas policija pirmdien publicējusi pirmās aizdomās turamā fotogrāfijas.

Kā norādīja Nacionālās policijas priekšnieks Ivans Vihivskis, noziegumā ir Krievijas pēdas.

"Viņš ilgi gatavojās, vēroja, plānoja un beidzot nospieda ieroča mēlīti. Mums vajadzēja tikai 36 stundas, lai nonāktu viņam uz pēdām un viņu aizturētu," izteicās policijas priekšnieks.

"30.augustā Ļvovā Sihivas rajonā viņš nomaskējās, saģērbies kā kurjers, un atklāja uguni uz politiķi gaišā dienas laikā. Astoņi šāvieni. Aukstasinīga nežēlība. Pat pārliecinājās, ka upuris ir miris. Un tad viņš centās noslēpt pēdas - pārģērbās, atbrīvojās no ieroča, mēģināja paslēpties Hmeļnickas apgabalā," klāstīja Vihivskis.

"Taču viņam neizdevās aizbēgt. Ļvivas apgabala policistu un Ukrainas Nacionāls policijas centrālā biroja nerimtīgais darbs deva rezultātus - pārdrošais slepkava tika aizturēts un tika iegūti nepieciešamie pierādījumi," norādīja policijas priekšnieks.

Parubijs tika nošauts sestdien Ļvivā.

Tramps spriež par ASV privāto militāro uzņēmumu sūtīšanu uz Ukrainu

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 21:33:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps ved sarunas ar Eiropas sabiedrotajiem par iespējamu ASV privāto militāro uzņēmumu sūtīšanu uz Ukrainu ilgtermiņa miera plāna ietvaros, sestdien vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph", atsaucoties uz avotiem rietumvalstu valdībās.

ASV privātie militārie uzņēmumi varētu piedalīties priekšējo nocietinājumu atjaunošanā, jaunu militāro bāzu būvniecībā un amerikāņu uzņēmumu aizsardzībā.

Domājams, to klātbūtne varētu būt preventīvs līdzeklis un atturēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu no iespējamo pamiera vienošanos pārkāpšanas.

Šī ideja tiek apspriesta kopā ar citām drošības garantijām, ko izstrādā Lielbritānijas un Francijas vadīta valstu koalīcija un kam būtu jākļūst par miera plāna pamatu.

Eiropas militārie plānotāji aktivizējušies pēc tam, kad Tramps paziņoja, ka Putins ir gatavs apspriest ar Rietumiem drošības garantijas Ukrainai.

Avoti Londonā norāda, ka privātu militāro uzņēmumu izmantošana faktiski nozīmētu ASV karavīru - ASV pasu īpašnieku - parādīšanos uz vietas, kas jau pats par sevi Putinu atturētu.

Francijā auto ietriecoties cilvēkos, viens nogalināts un pieci ievainoti

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 20:22:00 +0300

Francijas ziemeļos Normandijā Evrē pilsētā naktī uz sestdienu kāds vīrietis tīši ietriecis auto cilvēkos, vienu nogalinot un piecus ievainojot, pavēstīja amatpersonas.

Tas noticis ap plkst.4 pie vīna bāra pilsētas centrā.

Saskaņā ar prokuroru sniegto informāciju ir sākta izmeklēšana par slepkavību un slepkavības mēģinājumu, taču prokurori izslēdz jebkādus teroristiskus vai rasistiskus motīvus.

"Diemžēl upuru skaits ir ļoti liels," sacīja Evrē prokurors Remī Kutēns.

Viens cilvēks miris notikuma vietā. Pieci cilvēki ievainoti, un divi no viņiem ir kritiskā stāvoklī.

Bārā noticis strīds starp jaunu sievieti un vairākiem vīriešiem. Apsargi visus apmeklētājus izvadījuši ārā.

"Viena persona devās pēc transportlīdzekļa" un "ar lielu ātrumu apzināti iebrauca atpakaļgaitā pūlī pie uzņēmuma", klāstīja Kutēns, norādot, ka incidents "eskalējās un beidzās ar briesmīgu traģēdiju".

Divi vīrieši un sieviete ir aizturēti.

Zelenskis: Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 19:32:00 +0300

Ukrainas parlamenta deputāta, bijušā Ukrainas parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota, sestdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka lietas izmeklēšanā iesaistīts Drošības dienests (SBU).

"Tiesībsargājošās iestādes regulāri ziņo - iekšlietu ministrs, ģenerālprokurors. Viņi izmeklē Andrija Parubija slepkavības apstākļus," platformā "Telegram" pauda Zelenskis.

"Iesaistīti daudzi spēki - visi nepieciešamie. Noziegums diemžēl bija rūpīgi sagatavots. Taču tiek darīts viss, lai atklātu šo noziegumu," videovēstījumā sacīja prezidents.

Zelenskis norādīja, ka runājis arī ar SBU vadītāju Vasiļu Maļuku.

"SBU ir iesaistīts izmeklēšanā," sacīja prezidents.

Zelenskis licis bez kavēšanās sniegt sabiedrībai pārbaudītu informāciju.

Jau ziņots, ka sestdien Ļvivā, Ukrainas rietumos, nošauts bijušais Ukrainas parlamenta spīkers Parubijs. Slepkava aizbēdzis, izvērsta vērienīga viņa meklēšanas operācija.

Ar Parubija slepkavību ienaidnieki cenšas sēt bailes, platformā "Telegram" pauda Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.

"Ienaidnieki nespēj iekarot Ukrainu ar spēku, tāpēc viņi ķeras pie terorisma, cenšas sēt bailes, provocēt sabiedrībā spriedzi un haosu, lai salauztu ukraiņu tautas gribu pretoties," klāstīja HUR vadītājs.

Budanovs izteica visdziļāko līdzjūtību Parubija ģimenei un draugiem.

"Viņš uz visiem laikiem paliks kā piemērs uzticībai Ukrainas lietai un ukraiņu tautas vienotībai," teikts izlūkdienesta vadītāja vēstījumā.

Laikraksts: Tramps rosinājis Ukrainā izvietot Ķīnas miera uzturētājus

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 15:03:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka pēc kara beigām Ukrainā būtu jāizvieto Ķīnas miera uzturētāji, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz četriem cilvēkiem, kas informēti par šīm diskusijām.

Tramps tādējādi atbalstījis Krievijas diktatora Vladimira Putina priekšlikumu.

18.augustā Baltajā namā tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem, Tramps ierosinājis noregulējuma ietvaros lūgt Ķīnu nodrošināt miera uzturētājus neitrālās zonas uzraudzībai gar 1300 kilometru garo frontes līniju, teikuši laikraksta sarunbiedri.

Baltais nams noliedza, ka šāda ideja būtu apspriesta. "Tie ir meli," laikrakstam sacīja augsta ranga Trampa administrācijas amatpersona.

Laikraksts norāda, ka Krievijas puse pirmo reizi izvirzīja ideju par Ķīnas miera uzturētājiem drošības garantiju kontekstā pirmajās Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā 2022.gada pavasarī.

Kā vēsta tīmekļa izdevums "Axios", Putins, 15.augustā tiekoties ar Trampu Aļaskā, minējis Ķīnu kā vienu no iespējamiem Ukrainas drošības garantiem.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20.augustā pauda, ka neredz Ķīnu drošības garantu vidū.

Eiropas Savienībā (ES) ideja par Ķīnas miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu izraisījusi neviennozīmīgu reakciju, 23.augustā rakstīja vācu laikraksts "Welt am Sonntag".

No vienas puses, tādu Globālo Dienvidu valstu kā Ķīna iesaistīšanās miera uzturēšanas misijā varētu palielināt atbalstu plānam izvietot Ukrainā starptautiskus militāros spēkus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu.

"Taču, no otras puses, pastāv arī draudi, ka Ķīna Ukrainā galvenokārt nodarbotos ar spiegošanu un konflikta gadījumā ieņemtu izteikti prokrievisku nostāju, nevis saglabātu neitralitāti," žurnālistiem pauda kāds ES augsta ranga diplomāts, kas ir pazīstams ar diskusijām.

Ķīnas iestādes iepriekš noliegušas, ka tās būtu apspriedušas miera uzturētāju sūtīšanu uz Ukrainu.

Mediju vēstis par šādiem plāniem "neatbilst realitātei", sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Guo Dzjakuņs.

Ļvivā nošauts bijušais Ukrainas parlamenta spīkers Parubijs

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 13:22:00 +0300

Ļvivā, Ukrainas rietumos, sestdien nošauts Ukrainas parlamenta deputāts, bijušais Ukrainas parlamenta spīkers Andrijs Parubijs, pavēstīja amatpersonas.

Sākotnēji par Parubija nogalināšanu, atsaucoties uz avotiem, vēstīja mediji, bet tagad politiķa nāvi apstiprina arī likumsargi un valsts vadītāji.

Prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis līdzjūtību tuviniekiem.

"Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko un ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko tikko ziņoja par pirmajiem zināmajiem briesmīgās slepkavības apstākļiem Ļvivā," sociālajos tīklos raksta Zelenskis.

"Nogalināts Andrijs Parubijs. Izsaku līdzjūtību ģimenei un draugiem," pauda prezidents.

Izmeklēšanā un slepkavas meklēšanā iesaistīti visi nepieciešamie spēki un līdzekļi, piebilda Zelenskis.

Parubijs bijis vairāku parlamenta sasaukumu deputāts. Spīkera amatu viņš ieņēma no 2016. līdz 2019.gadam. Vēlēšanās 2019.gadā Parubijs parlamentā tika ievēlēts no eksprezidenta Petro Porošenko partijas "Eiropeiskā solidaritāte" saraksta.

Novērošanas kameras uzfilmējušas slepkavību, vēsta tīmekļa izdevums "Unian", norādot, ka video jau publicēts vairākos sociālo tīklu profilos.

Video kadros redzams, kā slepkava kādu laiku iet aiz Parubija.

Vienā brīdī uzbrucējs izvelk pistoli, vairākas reizes izšauj un tad dodas pretējā virzienā.

Slepkavam galvā bija ķivere un plecos kurjerdienesta mugursoma dzeltenā krāsā.

Mediji vēsta, ka slepkavības vietā atrastas septiņas patronu čaulas.

Krievija ar droniem un raķetēm uzbrūk vairākiem Ukrainas apgabaliem

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 10:43:00 +0300

Krievijas armija naktī uz sestdienu uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem ar trieciendroniem un raķetēm.

Tika ziņots par vairāk nekā 100 droniem Ukrainas gaisa telpā.

Masīvam uzbrukumam tika pakļauts Dņipropetrovskas apgabals, kur bija trāpījumi Dņipro un Pavlodaras pilsētās, paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.

Zaporižjas pilsētā vismaz triju trieciendronu uzbrukumā tika sagrautas privātmājas, izcēlās ugunsgrēks rūpniecības uzņēmumā un vairākās ielās pazuda elektrība, paziņoja Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.

Uzbrukumā Zaporižjas rajonam tika ievainots 69 gadus vecs vīrietis.

Kijivas apgabalā darbojās pretgaisa aizsadzība, un tika ziņots par raķešu "Kalibr" palaišanu no Melnās jūras akvatorija. Mediji ziņoja par vairākiem sprādzieniem Kijivas pilsētā.

Ienaidnieka droni uzbruka arī Luckai, un bija dzirdami sprādzieni Čerkasos un Čerņihivā.

ASV apelāciju tiesa atzīst Trampa tarifus par nelikumīgiem

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 06:42:00 +0300

ASV apelāciju tiesa piektdien nolēma, ka daudzi no prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem ārvalstu preču importam ir nelikumīgi.

Tiesa tomēr ļāva pagaidām atstāt spēkā šos tarifus, kamēr tās lēmums tiktu pārsūdzēts Augstākajā tiesā.

ASV apelāciju tiesa ar septiņām balsīm par un četrām pret apstiprināja zemākas instances tiesas lēmumu, ka Tramps pārsniedzis savu varu, izmantojot ārkārtējas ekonomiskās pilnvaras šo tarifu noteikšanai.

Tiesneši tomēr ļāva atstāt šos tarifus spēkā līdz oktobra vidum.

Apelāciju tiesas lēmums ir trieciens Trampam, kurš izmantojis šos tarifus kā tālejošu ekonomiskās politikas instrumentu.

Tas arī rada šaubas par vienošanām, kuras Tramps panācis ar tādiem svarīgiem tirdzniecības partneriem kā Eiropas Savienība, un rada jautājumu par to, kas notiks ar ASV iekasētajiem miljardiem dolāru kopš šo tarifu stāšanās spēkā, ja Augstākā tiesa viņu neatbalstīs.

Tramps piektdien asi kritizēja šo lēmumu, savā sociālo mediju platformā "Truth Social" paziņojot, ka apelāciju tiesa "nekorekti pateica, ka mūsu tarifi jāatceļ, bet viņi zina, ka Amerikas Savienotās Valstis beigās uzvarēs".

Viņš piebilda, ka cīnīsies pretī "ar Savienoto Valstu Augstākās tiesas palīdzību".

Tramps kopš atgriešanās prezidenta amatā janvārī ir izmantojis Starptautisko ārkārtējo ekonomisko pilnvaru likumu (IEPPA), lai noteiktu "abpusējus" tarifus gandrīz visiem ASV tirdzniecības partneriem.

Ziemeļkorejas līderis mierina Krievijas pusē karojušo kritušo karavīru ģimenes

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 06:36:00 +0300

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ir ticies ar Krievijas pusē karojušo kritušo karavīru ģimenēm un izteicis līdzjūtību par viņu "neizturamajām sāpēm", sestdien ziņoja valsts mediji.

Phenjana nav apstiprinājusi, cik tās karavīru krituši, karojot Krievijas pusē pret Ukrainu. Seula lēš, ka apmēram 600 Ziemeļkorejas karavīru ir krituši un vairāki tūkstoši ievainoti.

Dienvidkorejas un Rietumvalstu izlūkdienesti ir ziņojuši, ka Ziemeļkoreja 2024.gadā nosūtījusi uz Krieviju vairāk nekā 10 000 karavīru, kas nonākuši galvenokārt Kurskas apgabalā, kā arī artilērijas šāviņus, raķetes un tāla darbības rādiusa raķešu sistēmas.

Kims piektdien teica runu kritušo karavīru ģimenēm, ziņoja oficiālā ziņu aģentūra KCNA. Ar dažām no šīm ģimenēm viņš bija ticies pagājušajā nedēļā citā publiskā ceremonijā, kurā tika piešķirti apbalvojumi šiem karavīriem.

"Es daudz domāju par citu mocekļu ģimenēm, kuras tur nebija. Tāpēc es sarīkoju šo tikšanos, jo gribēju satikt un mierināt visu varoņu sērojošās ģimenes, un kaut nedaudz atbrīvot tās no bēdām un ciešanām," sacīja Kims savā runā.

Viņš solīja uzcelt pieminekli Phenjanā, kā arī nosaukt jaunu ielu par godu kritušajiem karavīriem, un pilnu valsts atbalstu šo karavīru bērniem.

"Mana sirds lūst un sāp, redzot šos mazos bērnus," sacīja Kims.

"Es, mūsu valsts un mūsu armija uzņemsimies pilnu atbildiību par viņiem un viņus lieliski apmācīsim kā nelokāmus un drosmīgus cīnītājus, līdzīgus viņu tēviem," piebilda Kims.

Ziemeļkoreja tikai aprīlī apstiprināja, ka ir nosūtījusi karavīrus atbalstīt Krieviju karā pret Ukrainu, un atzina, ka tās karavīri ir krituši kaujās.

Pagājušajā nedēļā notikušās ceremonijas laikā Kims apskāva karavīru, kurš bija atgriezies no šī kara. Līderis arī nometās ceļos pie krituša karavīra portreta, lai izrādītu cieņu, un nolika valsts apbalvojumus un ziedus pie kritušo portretiem.

Jūlija sākumā valsts mediji parādīja, kā redzami emocionālais Kims godināja valsts karogā ietītus zārkus, kuros bija karā kritušie karavīri.

Mercs: Putina un Zelenska tikšanās acīmredzot nenotiks

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 23:23:00 +0300

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ceturtdien paziņoja, ka tagad ir acīmredzams, ka cerētā Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās nenotiks.

Sniedzot komentārus līdzās Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, Mercs sacīja, ka viņu valdības runās par Ukrainas karu, "vadoties pēc tā, ka prezidenta Zelenska un Putina tikšanās acīmredzot nenotiks, atšķirībā no tā, par ko pagājušajā nedēļā, kad mēs bijām kopā Vašingtonā, vienojās prezidents Tramps un prezidents Putins".

Savukārt Baltais nams pavēstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir neapmierināts, bet ne pārsteigts par Krievijas triecieniem Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, vienlaikus mudinot "abas puses" izbeigt Maskavas izraisīto karu.

"Viņš nebija priecīgs par šo ziņu, bet arī nebija pārsteigts. Šīs ir divas valstis, kas jau ļoti ilgu laiku ir karā," brīfingā sacīja Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita.

Krievijas masīvajā dronu un raķešu triecienā Kijivā aizvadītajā naktī nogalināti vismaz 19 cilvēki, nodarīti postījumi daudzām ēkām, arī ES misijas un Britu padomes birojiem.

Lielbritānija, Francija un Vācija sāk procesu sankciju atjaunošanai Irānai

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 22:35:00 +0300

Francija, Vācija un Lielbritānija ceturtdien uzsāka procesu, lai atkārtoti piemērotu ANO sankcijas Irānai saistībā ar tās kodolprogrammu.

Irānas 2015.gada kodolvienošanās, no kuras ASV izstājās, ietver klauzulu, kas ļauj atkārtoti piemērot ANO akceptētās sankcijas Teherānai, izmantojot īpašu mehānismu. Vienošanās darbības termiņš beidzas oktobrī.

Vācijas, Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministri bija solījuši izmantot šo mehānismu, ja līdz augusta beigām netiks panākts diplomātisks risinājums vai pagarināta kodolvienošanās.

Sankcijas cita starpā atkal iesaldētu Irānas aktīvus ārvalstīs, apturētu ieroču darījumus ar Teherānu un paredzētu sodus par jebkādu tās ballistisko raķešu programmas attīstību.

"Mēs izmantosim 30 dienu periodu, lai turpinātu sarunas ar Irānu par mūsu pagarinājuma piedāvājumu vai par jebkādiem nopietniem diplomātiskiem centieniem atjaunot Irānas saistību izpildi," teikts triju valstu kopīgajā paziņojumā.

Eiropas valstis bija paudušas gatavību ievērot kodolvienošanos, kas paredzēja Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret Irānai noteikto sankciju atvieglošanu. Taču šomēnes Vācijas, Francijas un Lielbritānijas kopīgajā vēstulē ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam tika uzskaitītas saistības, ko Teherāna pārkāpusi. Tostarp Irāna palielinājusi urāna krājumus, kas tagad vairāk nekā 40 reizes pārsniedz 2015.gadā noslēgtajā nolīgumā atļauto līmeni.

ASV un Irāna nesen rīkoja vairākas sarunu kārtas, pirms tās pārtrauca Irānas un Izraēlas karš, kura laikā arī Vašingtona veica triecienus Irānai.

Taču jau pirms kara lielvaras pauda bažas par Irānas nesadarbošanos ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektoriem. Pēc kara Irāna pārtrauca jebkādu sadarbību ar IAEA.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči jūlijā nosūtīja ANO vēstuli, kurā apgalvoja, ka Eiropas valstīm nav tiesību atjaunot sankcijas. Eiropas valstis to noliedza.

Baltijas valstu, Polijas un Dānijas līderi pārrunā atbalstu Ukrainai

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 22:19:00 +0300

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Varšavu, Polijā, lai tiktos ar Polijas prezidentu Karolu Navrocki, Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu.

Tikšanās laikā tika apspriests atbalsts Ukrainai un centieni panākt mieru, kā arī Baltijas jūra reģiona drošība. Pēc tikšanās notika kopīga līderu videokonference ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Līderu tikšanās notika pēc Polijas puses iniciatīvas, lai koordinētu nostājas starp Baltijas jūras reģiona valstīm pirms nākamnedēļ plānotās Polijas prezidenta K. Navrocka vizītes Vašingtonā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Valsts prezidents stingri nosodīja kārtējo Krievijas uzbrukumu Ukrainas civilajai infrastruktūrai, kuru rezultātā bojāgājuši civiliedzīvotāji un nodarīti bojājumi arī Eiropas Savienības delegācijas Kijivā ēkai. “Šis uzbrukums ir kārtējais apliecinājums, ka Krievija un tās prezidents nevēlas mieru. Krievija turpina ciniskus uzbrukumus pa Ukrainas civilo infrastruktūru un civiliedzīvotājiem, neizrādot ne mazāko gatavību iesaistīties konstruktīvās sarunās par uguns pārtraukšanu un miera panākšanu. Krievija turpina nogalināt Ukrainas civiliedzīvotājus, bet sarunās uztur savas maksimālās prasības un vilcina laiku,” pauda E. Rinkēvičs.

Latvijas prezidents pauda atbalstu ASV prezidenta D. Trampa centieniem panākt mieru Ukrainā. Vienlaikus E. Rinkēvičs uzsvēra, ka jāpalielina spiediens pret Krieviju, pastiprinot sankcijas un palielinot atbalstu Ukrainai. “Latvija atbalsta Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa miera iniciatīvu un ir pārliecināta, ka sarunās ar Krieviju jāīsteno pieeja – miers caur spēku. Krievijas nopietnu iesaistīšanos sarunās un asinsizliešanas pārtraukšanu var panākt vienīgi, palielinot spiedienu pret Krieviju. Tāpēc jāstiprina pret Krieviju noteiktās sankcijas, jānovērš sankciju apiešana un jāpalielina atbalsts Ukrainai,” norādīja E. Rinkēvičs.

E. Rinkēvičs atzīmēja arī dialoga nozīmi starp ASV, Eiropu un Ukrainu jautājumos, kas skar Ukrainas nākotni un Eiropas drošību. Valsts prezidents pauda cerību, ka Labas gribas koalīcijas ietvaros un ciešā sadarbībā ar ASV izdosies kopīgi vienoties par spēcīgām ilgtermiņa drošības garantijām Ukrainai.

Pārrunājot Baltijas jūras reģiona drošību, Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību turpināt ieguldījumus drošībā un aizsardzībā, kā arī ASV militārās klātbūtnes nozīmi. “Jāīsteno NATO samitā Hāgā pieņemtie lēmumi un jāpalielina aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta. Krievija saprot tikai spēku, tāpēc, stiprinot savas aizsardzības spējas, mēs stiprinām savu drošību. Vienlaikus būtiski saglabāt ASV militāro klātbūtni Eiropā un Baltijas jūras reģionā,” norādīja E. Rinkēvičs.

Zviedrija un Nīderlande aicina ES noteikt sankcijas Izraēlai un "Hamās"

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 20:35:00 +0300

Zviedrija un Nīderlande aicina Eiropas Savienību (ES) noteikt sankcijas Izraēlai un palestīniešu kustībai "Hamās" Gazas joslā notiekošā kara dēļ, cita starpā arī apturēt ES un Izraēlas tirdzniecības līgumu, liecina dokuments, ar ko ceturtdien iepazinusies ziņu aģentūra AFP.

Zviedrijas un Nīderlandes ārlietu ministri vēstulē ES augstajai ārlietu pārstāvei Kajai Kallasai aicina noteikt mērķsankcijas Izraēlas valdības ministriem un ebreju kolonistiem, kā arī jaunas sankcijas "Hamās" politiskajai vadībai.

Ministri arī pieprasa apturēt ES un Izraēlas asociācijas līguma komerciālās sadaļas darbību, kas ļauj brīvu tirdzniecību vairākās nozarēs, arī rūpniecībā un lauksaimniecībā.

Šo jautājumu paredzēts apspriest ES ārlietu ministru sanāksmē Kopenhāgenā sestdien.

Vēstulē, kas datēta ar 27.augustu, atgādināts, ka ir "steidzami jānosaka mērķsankcijas Izraēlas ekstrēmistiskajiem ministriem, kas veicina nelikumīgas apmetņu aktivitātes un aktīvi strādā pret sarunu ceļā panāktu divu valstu risinājumu, un ka ir nepieciešamas papildu sankcijas vardarbīgiem kolonistiem".

Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmera Stenergarda jau kopš maija aicinājusi noteikt sankcijas galēji labējiem ministriem Izraēlas valdībā, kas mudinājuši uz Rietumkrasta teritoriju aneksiju.

Ceturtdien viņa Zviedrijas sabiedriskajam radio SR sacīja, ka mērķis ir grūtību radīšana ministriem, kas vadījuši kampaņu par ebreju apmetņu paplašināšanu.

Kaspars Veldkamps pagājušajā nedēļā atkāpās no Nīderlandes ārlietu ministra amata pēc tam, kad Nīderlandes kabinets nespēja vienoties par jaunām valsts sankcijām Izraēlai par tās taktiku karā.

Viņa vietā stājies Rubens Brekelmanss.

Vēstulē Stenergarda un Brekelmanss lūdza ES ārlietu dienestu iesniegt papildu priekšlikumus par veidiem, kā palielināt spiedienu uz "Hāmas", kas ir pie varas Gazas joslā.

Melnkalnes ministrs: Krievija mēģina ietekmēt iekšpolitiku Eiropā

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 17:33:00 +0300

Krievijas centieni ietekmēt iekšpolitiku notiek katrā Eiropas valstī un citviet, tādu pārliecību ceturtdien preses konferencē pauda Melnkalnes premjerministra vietnieks ārlietu un Eiropas lietu jautājumos Filips Ivanovičs, taujāts, vai šādi mēģinājumi novēroti Melnkalnē.

Melnkalnes premjerministra vietnieks ārlietu un Eiropas lietu jautājumos, kurš Ārlietu ministrijā tikās ar ārlietu ministri Baibu Braži (JV), uzsvēra, ka valsts galvenais ārpolitikas mērķis ir iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Viņaprāt, nekādi mēģinājumi ietekmēt šo mērķi nebūs sekmīgi.

Ivanovičs skaidroja, ka Melnkalnes parlaments atbalsta integrāciju ES, līdz ar to katrs lēmums, kas saistīts ar bloku, tostarp tie, kas attiecas uz vienotu ES ārpolitiku un drošības politiku, tiek pieņemts teju vienbalsīgi. Viņaprāt, ne mazāk svarīgs faktors ir sabiedrības augstais atbalsts ES, kas patlaban sasniedz aptuveni 83%.

"Šaubos, ka kāds varētu piedāvāt kaut ko labāku par ES. Mūsu iedzīvotāji un politiskā elite cer, ka iestāšanās process noslēgsies pēc iespējas ātrāk, balstoties uz veiktajām reformām, un mēs drīz būsim ES dalībvalsts," sacīja Melnkalnes premjerministra vietnieks ārlietu un Eiropas lietu jautājumos.

Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka Krievijas mēģinājumi iejaukties ne tikai Eiropas, bet arī citu valstu vēlēšanās ir skaidri redzami un dokumentēti. Tāpat Krievija cenšas ietekmēt kibervidi, veic kiberuzbrukumus, informācijas operācijas un sabotāžas aktus. Braže apliecināja, ka tas notiek arī Latvijā.

"Sagaidām, ka Krievijas aktivitātes pastiprināsies pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Mūsu valsts un sabiedrības ziņā ir to apzināties un nepieļaut," uzsvēra Latvijas ārlietu ministre.

Viņa akcentēja, ka Krievijas izpausmes var būt ļoti dažādas, tostarp mēģinājumi panākt atbalsta mazināšanos Ukrainai, izplatīt naratīvus par korupciju Ukrainā. Tāpat runa var būt arī par salīdzinoši netipiskiem veidiem, piemēram, aktīvistu protestiem, vai citiem veidiem, ar kuru palīdzību šķelt sabiedrību.

"Tā ir realitāte, kurā mēs dzīvojam. Tas ir lētākais veids, kā ietekmēt kādus iekšpolitiskus procesus. Būtiskākie pretpasākumi ir sabiedrības spēks un veselais saprāts, situācijas apzināšanās, kā arī efektīva dienestu darbība," sacīja Braže.

Krievu uzbrukumā Kijivai nogalināti astoņi cilvēki

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 10:59:00 +0300

Krievijas armija ceturtdienas rītā ar uzbrukuma lidrobotiem un raķetēm devuši triecienu Kijivai, nogalinot vismaz astoņus cilvēkus un 45 ievainojot, ziņo pilsētas amatpersonas.

Starp bojāgājušajiem ir vismaz divi bērni. Arī starp ievainotajiem ir bērni un pusaudži vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem.

Darnicas rajonā nodarīti postījumi vismaz sešās vietās, tostarp daudzstāvu dzīvojamajiem namiem, kādai privātmājai un bērnudārzam.

Krievu raķete pilnībā sagrāvusi vienu no kāpņutelpām kādā piecstāvu dzīvojamā ēkā, kur atrasta lielākā daļa no nakts apšaudes upuriem. Glābēji turpina darbu, un tiek uzskatīts, ka zem gruvešiem varētu atrasties vēl citi cilvēki.

Dņipro rajonā trāpīts 25 stāvu namam un privātiem automobiļiem pagalmos, kā arī izcēlušies ugunsgrēki kādā biroju ēkā un deviņstāvu dzīvojamā namā.

Solomjankas rajonā ir cietusi privāta dzīvojamā ēka, bet Ševčenko rajonā ir postījumi vismaz trīs vietās, tai skaitā kādā biroju ēkā.

Visas NATO dalībvalstis šogad aizsardzībai beidzot atvēlēs 2% no IKP

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 08:55:00 +0300

Šogad visas NATO dalībvalstis sasniegs jau sen izvirzīto mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tikai trīs, tajā skaitā Latvija, šobrīd sasniedz jaunizvirzīto mērķi - 3,5% no IKP, teikts kārtējā alianses ziņojumā.

Saskaņā ar ceturtdien Briselē atklātībai nodoto ziņojumu valstis kas līdz šim atpalika - Spānija, Itālija un Beļģija - beidzot arī palielinājušas savus aizsardzības izdevumus līdz līmenim, par kādu tika panākta vienošanās vēl 2014.gadā NATO Velsas samitā.

Vēl pērn desmit no 32 alianses dalībvalstīm nebija sasniegušas 2% līmeni.

Tomēr kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, un piekāpjoties ASV prezidenta Donalda Trampa prasībām, daudzas NATO dalībvalsti ievērojami palielinājušas savus militāros izdevumus.

Taču tikai trīs šobrīd atvēl aizsardzībai 3,5% no IKP, par ko tika panākta vienošanās jūnijā Hāgas NATO samitā. Polija šobrīd armijai atvēl 4,48% no IKP, Lietuva - 4%, bet Latvija - 3,73%.

Lai gan absolūtos skaitļos ASV militārie tēriņi joprojām veido lauvas tiesu no NATO kopīgajiem aizsardzības izdevumiem, tie šogad sastāda tikai 3,22% no Savienoto Valstu IKP.

Par Vāciju konkrēti skaitļi vēl nav pieejami, taču valdība ļāvusi noprast, ka nospraustais mērķis tiks sasniegts, kad Bundestāgs apstiprinās nākamā gada budžetu.

Argentīnas prezidents apmētāts ar akmeņiem vēlēšanu kampaņas pasākumā

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 07:23:00 +0300

Argentīnas prezidents Havjers Milejs trešdien tika apmētāts ar akmeņiem vēlēšanu kampaņas pasākumā pie Buenosairesas.

Akmeņus un pudeles uz prezidenta autokortežu meta demonstranti, kas protestēja pret korupcijas skandālu. Mileja apsardze aizveda viņu no notikuma vietas, un prezidents netika ievainots, sociālo mediju platformā "X" paziņoja viņa preses sekretārs Manuels Adorni.

Milejs, kurš piedalās oktobrī paredzēto vidustermiņa vēlēšanu kampaņā, atradās braucoša pikapa aizmugurē un sveica atbalstītājus Lamasā de Samorā 20 kilometrus uz dienvidiem no Buenosairesas, kad protestētāji sāka mest akmeņus, pudeles un augus uz viņa automašīnu.

Automašīna, kurā atradās prezidents, viņa māsa Karina Mileja un citas amatpersonas, steigšus atstāja notikuma vietu.

Vēlāk izcēlās sadursmes starp Mileja atbalstītājiem un pretiniekiem. Viena Mileja atbalstītāja, kurai bija savainotas ribas, tika aizvesta ar ātrās palīdzības mašīnu.

Skandāls saistīts ar korupciju valsts invaliditātes aģentūrā, kurā iesaistīta prezidenta ietekmīgā māsa Karina Mileja. Tas izcēlās pēc bijušā aģentūras vadītāja Djego Spanjuolo veiktas audioierakstu nopludināšanas.

Spanjuolo šajos ierakstos apgalvoja, ka Karina Mileja esot piesavinājusies invalīdiem paredzētus līdzekļus.

Prezidents trešdien pārtrauca klusēšanu par šo lietu. "Viss [Spanjuolo] teiktais ir meli," Milejs paziņoja reportieriem Lomasā de Samorā pirms protestu sākuma. "Mēs sauksim viņu tiesas priekšā un pierādīsim, ka viņš melojis," piebilda Milejs.

Vidustermiņa vēlēšanas būs pirmais lielais pārbaudījums Mileja atbalstam, kopš viņš 2023.gada decembrī stājās prezidenta amatā, solot atdzīvināt ekonomiku.

54 gadus vecais ekonomists Milejs ir spējis samazināt augsto inflāciju un radīt budžeta pārpalikumu, ievērojami samazinot valsts izdevumus, tostarp invalīdu atbalstam.

Apšaudē Mineapolisas katoļu skolā divi nogalinātie un 17 ievainotie

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 21:58:00 +0300

Apšaudē Mineapolisas Marijas pasludināšanas katoļu skolā trešdien nogalināti vismaz divi skolēni, bet 17 cilvēki ievainoti, ziņo policija.

14 no ievainotajiem ir bērni.

Amatpersonas vēsta, ka miris arī šāvējs.

Uzbrucējs dievkalpojuma laikā caur baznīcas logiem atklāja uguni uz solos sēdošajiem bērniem, žurnālistiem pavēstīja Mineapolisas policijas priekšnieks Braiens O'Hara.

"Es lūdzos par bērniem un skolotājiem, kuru pirmo skolas nedēļu aptumšojis šausminošais vardarbības akts," sociālās saziņas vietnē "X" raksta Minesotas gubernators Tims Volcs.

Vitkofs: Miera līgums starp Ukrainu un Krieviju iespējams līdz gada beigām

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 09:22:00 +0300

ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs paziņojis, ka priekšnoteikumi miera līgumam starp Ukrainu un Krieviju varētu tikt sasniegti līdz gada beigām vai pat agrāk.

Telekanāla "Fox News" raidījumā "Special Report with Bret Baier" uz jautājumu, vai Krievijas diktators Vladimirs Putins samita laikā Aļaskā teicis, ka vēlas mieru, Vitkofs atbildēja apstiprinoši.

"Uz galda ir miera priekšlikums. Viņš to noteikti teica, un es ceru, ka viņš pieturēsies pie šī paziņojuma," sacīja Vitkofs.

Raidījuma vadītājs arī jautāja Vitkofam, vai Ukrainu vajadzētu piespiest atdot teritorijas, kuras Krievijas spēki vēl nav ieņēmuši.

"Nu, prezidents teica, ka vienīgie, kas var pieņemt šādu lēmumu, ir ukraiņi. Tas ir prezidenta Zelenska lēmums. Un es domāju, ka viņi ir norādījuši, ka tas ir sarežģītāks lēmums nekā tikai zemes atdošana. Viņiem ir jāsaprot, kādas ir drošības garantijas, un viņiem ir tiesības saprast šīs lietas. Viņiem ir jāpārliecinās, ka tas nekad vairs neatkārtosies. Tas nozīmē, ka viņi ir savas tautas aizbildņi. Tāpēc mums ir jārisina visi šie jautājumi," atbildēja Vitkofs.

"Bet mēs to saprotam. Mums ir tehniskās komandas, kas strādā pie šī jautājuma. Un mēs ceram, ka līdz šī gada beigām mēs patiešām, un, iespējams, daudz ātrāk, mēs patiešām spēsim atrast sastāvdaļas, lai panāktu šo miera līgumu," sacīja Vitkofs.

Somija atsāks izmantot kājnieku mīnas 2026.gada janvārī

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 23:40:00 +0300

Somijas aizsardzības spēki plāno no 2026.gada janvāra atgriezties pie kājnieku mīnu izmantošanas, kas saskaņā ar Otavas līgumu tika pakāpeniski izbeigts 2012.gadā.

"No nākamā gada janvāra mēs sāksim izstrādāt mērķus kājnieku mīnu izmantošanai, lai papildinātu mūsu aizsardzības sistēmu," sacīja Somijas armijas inženierspēku inspektors pulkvedis Riku Mikkonens.

Somijas parlaments jūnijā nobalsoja par izstāšanos no konvencijas, un sešu mēnešu termiņš, pēc kura izstāšanās deklarācija stāsies spēkā, būs 2026.gada 10.janvāris.

Pirms pievienošanās konvencijai Somijas rīcībā bija aptuveni viens miljons vienkāršu kājnieku mīnu. Tagad mērķis bija sasniegt tādu pašu daudzumu, bet ar mūsdienīgākām mīnām.

"Tiek pētīta iespēja vēlāk iegādāties modernākas mīnas, kas būtu izplatāmas vai kontrolējamas attālināti un aprīkotas, piemēram, ar dažādiem sensoriem," teica Mikkonens.

Ja agrāk Aizsardzības spēki paši ražoja mīnas, tad nākotnē tās plānots iegādāties no vietējā aizsardzības rūpniecības kompleksa.

Somijai ir 1340 kilometrus gara robeža ar Krieviju, un pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Somija nolēma iestāties NATO.

Ukrainas valdība atļauj vīriešiem vecumā līdz 22 gadiem ceļot uz ārzemēm

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 23:06:00 +0300

Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko otrdien paziņoja, ka valdība ir atļāvusi vīriešiem vecumā no 18 līdz 22 gadiem netraucēti doties uz ārzemēm.

"Mēs runājam par visiem attiecīgā vecuma pilsoņiem," viņa pavēstīja un piebilda, ka lēmums attiecas arī uz pilsoņiem, kuri "dažādu iemeslu dēļ nonākuši ārzemēs".

Viņa norādīja, ka jaunais robežšķērsošanas režīms stāsies spēkā nākamnedēļ pēc tam, kad tiks publicēts attiecīgais valdības rīkojums.

Augusta vidū Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis deva rīkojumu vienkāršot izbraukšanu uz ārzemēm vīriešiem vecumā no 18 līdz 22 gadiem, jo tas "palīdzēs daudziem jauniem ukraiņiem saglabāt saikni ar Ukrainu un realizēt sevi Ukrainā - pirmkārt, izglītībā".

Kopš 2022.gada, kad sākās Krievijas pilnā mēroga iebrukums, Ukrainā valda karastāvoklis, kas ietver aizliegumu ceļot uz ārzemēm vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem bez īpašas militārās varas iestāžu atļaujas.

DeepState: Krievi ieņēmuši divus Dņipropetrovskas apgabala ciemus

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 21:38:00 +0300

Krievijas karaspēks Dņipropetrovskas apgabalā ieņēmis Zaporizkes un Novoheorhijivkas ciemus, otrdien pavēstīja ukraiņu kara monitoringa centrs "DeepState".

Tās ir pirmās divas apdzīvotās vietas, ko krieviem izdevies ieņemt Dņipropetrovskas apgabalā.

Krievijas karaspēks arī pavirzījies pie Ševčenkas, Bila Horas un Oleksandro-Šuļtines, norāda analītiķi.

Zaporizke un Novoheorhijivka atrodas Dņipropetrovskas, Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežu krustpunktā.

Iepriekš tika ziņots, ka ienaidnieka kontrolē atrodas dažas Dņipropetrovskas teritorijas ārpus apdzīvotām vietām, kā arī par daļēju kontroli pār Dačnes ciemu, kas tagad pārsvarā atrodas "pelēkajā zonā".

Tramps draud ar tarifiem valstīm, kas vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 12:34:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

"Amerika un amerikāņu tehnoloģiju kompānijas vairs nav ne pasaules krājkasīte, ne pasaules kājslauķis," rakstīja Tramps.

Tramps jūnijā atcēla tirdzniecības sarunas ar Kanādu, reaģējot uz Kanādas plānoto digitālo pakalpojumu nodokli, kas skartu tādus ASV daudznacionālos uzņēmumus kā "Alphabet", "Amazon" un "Meta". Drīz pēc tam Kanāda paziņoja, ka atcels nodokļus, kuri ietekmē ASV tehnoloģiju kompānijas.

Krievija izstāsies no Eiropas konvencijas par spīdzināšanas novēršanu

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 09:39:00 +0300

Krievijas valdība ierosinājusi diktatoram Vladimiram Putinam denonsēt Eiropas konvenciju par spīdzināšanas novēršanu.

Premjerministra Mihaila Mišustina parakstītais lēmums paredz izstāšanos gan no pašās konvencijas, gan no tai pievienotajiem protokoliem.

Konvencija par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu Eiropas Padome pieņēma 1987.gadā, bet Krievija to ratificēja 1996.gadā, kad tika uzņemta Eiropas Padomē.

Krievija sāka izstāties no starptautiskajām organizācijām, konvencijām un programmām neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.

Cita starpā Krievija izstājās no Eiropas Padomes un Eiropas cilvēktiesību konvencijas, kā arī pārtrauca izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Tramps rosina atsaukt licences ABC un NBC

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 21:23:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps aicinājis regulatorus atsaukt raidorganizāciju ABC un NBC licences, ņemot vērā, ka ziņu izklāsts šajos medijos, kā apgalvo Tramps, nav līdzsvarots.

Tramps platformā "Truth Social" svētdien pauda, ka, neraugoties uz viņa augsto popularitāti, kanāli par viņu izplatījuši "97% sliktu stāstu", kā arī negodprātīgi ziņojuši par republikāņiem.

Kā apgalvo Tramps, daudzi cilvēki uzskata, ka valsts telekomunikāciju regulatoram Federālajai sakaru komisijai (FCC) būtu jāatsauc šo kanālu licences.

"Es to pilnībā atbalstītu, jo tie ir tik tendenciozi un nepatiesi, ka ir reāls drauds mūsu demokrātijai," klāstīja Tramps.

Viņš arī rosināja, ka raidorganizācijām, kuras viņš nodēvēja par "viltus ziņām", patiesībā būtu jāmaksā miljoniem dolāru gadā licences maksas par "privilēģiju izmantot visvērtīgākos ētera viļņus jebkurā laikā un vietā".

Tramps republikāni Brendanu Karu FCC priekšsēdētāja amatā iecēla drīz pēc uzvaras vēlēšanās.

Prezidents pārmet telekanāliem ABC un NBC, kā arī CBS un CNN, ka tie ir galvenie demokrātu rupori un nomelno viņa konservatīvo politiku.

Tramps arī izvērsis kampaņas pret citiem medijiem, kuru materiāli nesaskan ar viņa uzskatiem.

Laikrakstam "Wall Street Journal" nesen tika liegta iespēja ceļot valdības lidmašīnā pēc publikācijas par Trampa kontaktiem ar notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu.

Savukārt ziņu aģentūrai "Associated Press" joprojām nav ļauts lidot ar prezidenta lidmašīnu "Air Force One", jo aģentūra atsakās Meksikas līci dēvēt par "Amerikas līci", kā to vēlas Tramps.

Navrocka veto dēļ Polija nevarēs apmaksāt Ukrainai "Starlink"

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 21:05:00 +0300

Polija nevarēs apmaksāt Ukrainai satelītinterneta pakalpojumu "Starlink", jo prezidents Karols Navrockis uzlicis veto grozījumiem likumā par palīdzību Ukrainas pilsoņiem, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

"Ar likumu, kam prezidents Navrockis uzlika veto, tika pagarināts termiņš palīdzības sniegšanai, tas ir, finansējumam no Ukrainas palīdzības fonda līdz nākamā gada marta beigām," aģentūra citē Polijas Digitālo tehnoloģiju ministrijas preses pārstāvi.

Tādējādi no 1.oktobra Varšavai vairs nebūs juridiska pamata turpināt maksāt par "Starlink" Ukrainai.

"Tās ir beigas "Starlink" internetam, ko Polija nodrošina kara plosītajai Ukrainai. Tas nozīmē arī atbalsta beigas Ukrainas valdības datu glabāšanai drošā vietā," platformā "X" notikušo komentēja digitālo tehnoloģiju ministrs Kšištofs Gavkovskis.

Polija par "Starlink" pakalpojumu Ukrainai maksā aptuveni 50 miljonus dolāru gadā, iepriekš paziņoja ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Kanādas premjers apmeklēs Latviju

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 14:46:00 +0300

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs no pirmdienas līdz trešdienai apmeklēs Poliju, Vāciju un Latviju, teikts paziņojumā Kanādas valdības vadītāja tīmekļvietnē.

Tajā norādīts, ka vizītes laikā Kārnijs galveno uzmanību pievērsīs attiecību stiprināšanai ar Eiropas sabiedrotajiem un sadarbības veicināšanai tirdzniecībā, enerģētikā, kolektīvajā aizsardzībā un citās jomās.

Varšavā Kārnijs tiksies ar Polijas amatpersonām, lai veicinātu Kanādas un Polijas stratēģisko partnerību un padziļinātu sadarbību ekonomikā un aizsardzībā. Kanādas valdības vadītājs tiksies arī ar uzņēmējdarbības līderiem, lai veicinātu partnerības enerģētikā, kā arī aizsardzības un aviācijas rūpniecībā.

Berlīnē Kārnijs tiksies ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, lai veicinātu ciešāku divpusējo ekonomisko sadarbību un apspriestu neatliekamus globālās drošības jautājumus. Kanādas premjers tiksies arī ar uzņēmumu vadītājiem, lai veicinātu jaunas investīciju iespējas un nodrošinātu elastīgas piegādes ķēdes enerģētikas un dabas resursu - jo īpaši svarīgāko derīgo izrakteņu - jomā.

Pēc tam Kārnijs dosies uz Rīgu, kur tiksies ar Latvijas vadītājiem, lai stiprinātu divpusējās attiecības starp Latviju un Kanādu un veicinātu tirdzniecību, tostarp aizsardzības nozarē. Kanādas valdības vadītājs tiksies arī ar Latvijā dislocētajiem Kanādas karavīriem, teikts paziņojumā.

Šajā nedēļas nogalē arī tikusi precizēta Latvijas Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) nākamās nedēļas darba kārtība, ieplānojot tikšanos ar Kārniju otrdien, 26.augustā, plkst.18.30.

"Pasaulei kļūstot arvien bīstamākai un sašķeltākai, Kanāda koncentrējas uz savu starptautisko partnerattiecību stiprināšanu un dažādošanu. Kanāda padziļina sadarbību tirdzniecības, enerģētikas un aizsardzības jomā ar mūsu ilggadējiem sabiedrotajiem Eiropā. Kopā mēs radīsim lielāku drošību, stabilitāti un labklājību abās Atlantijas okeāna pusēs," pirms vizītes Polijā, Vācijā un Latvijā sacījis Kārnijs.

Savukārt svētdien, kad Ukraina svin Neatkarības dienu, Kanādas premjers ieradies Kijivā, ziņo Ukrainas mediji.

Ryanair aicina apturēt haosu Eiropas gaisa satiksmē!

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 14:23:00 +0300

Streiki paralizējuši visu gaisa satiksmes kontroles sistēmu virs Serbijas.

Ryanair šodien (22. aug.) aicināja Eiropas Komisijas prezidenti Ursulu fon der Leienu steidzami reformēt Eiropas haotisko gaisa satiksmes vadības sistēmu pēc tam, kad pirmajās divās Belgradas dispečeru 40 dienu streika dienās kavējās 99 reisi un tika ietekmēti gandrīz 18 000 pasažieru.

Atšķirībā no Itālijas, Spānijas un Grieķijas - kur minimālā servisa likumi aizsargā pārlidojumus - Serbija ļauj streikiem paralizēt visu satiksmi.

Zatlers: Eiropas militārie spēki Ukrainā būtu jāieved jau miera sarunu laikā

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 09:19:00 +0300

Lai panāktu mieru Ukrainā, piesegšanās ar drošības garantijām tikai uz papīra nederēs, tāpēc drosmīgs solis būtu ievest Eiropas militāros spēkus Ukrainā jau miera sarunu laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Viņaprāt, tādā veidā Eiropa varētu parādīt, ka rīkojas nopietni. Eksprezidents salīdzināja, ka mēs paši pat reizēm baidāmies, vai var ticēt uz papīra uzrakstītām garantijām par NATO līguma 5.pantu. Tad nav saprotams, kā varētu nostrādāt "piesegšanās ar papīriem" jebkādos jautājumos attiecībā pret Krieviju, sacīja Zatlers.

Komentējot diplomātiskās sarunas par iespējamu mieru vai pamieru starp Krieviju un Ukrainu, eksprezidents vērtēja, ka Krievijas spertie soļi ir diezgan perfekti - tā cenšas maksimāli ilgi saglabāt iespēju karot, vienlaikus radot ilūziju, ka ir gatava sadarbībai un mieram.

"Tas ir skumji, jo šajās diplomātiskajās spēlēs ASV zaudē. Vēl nav neviena uzvara iegūta, un pat sarkanais paklājs [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam neko nedeva," uzskata Zatlers.

Viņš gan vērsa uzmanību, ka laba iespēja panākt mieru Ukrainā būtu brīdī, kad Putins varētu Krievijā pateikt, ka ir uzvarētājs. Šādā gaisotnē kaimiņvalsts diktators varētu būt gatavs slēgt vienošanos, jo Krievijas iekšienē viņš neizskatītos kā zaudētājs. "Bet tas būs viens ļoti īss mirklis, un tas drīz beigsies," skaidroja eksprezidents.

Viņš uzskata, ka pirms pilnīga miera noslēgšanas starp Ukrainu un Krieviju ir jābūt pamieram, pretējā gadījumā nav racionāli vest sarunas, vienlaikus veicot sāpīgus militārus uzbrukumus. "Ir jābeidz šaut un tad jāsēžas pie galda un jāsāk runāt par miera līguma punktiem un nosacījumiem," pārliecināts bijušais Latvijas Valsts prezidents.

Viņš arī pauda uzskatu, ka, iespējams, miera labad varētu pat uz īsu laiku atkāpties no retorikas par Ukrainas uzņemšanu NATO, bet noteikti atgriezties pie tās vēlāk. "Paies pāris gadi, būs cita ASV administrācija, cits prezidents, un tad mēs teiksim: "Nē, Ukraina būs NATO!"," sprieda Zatlers.

Viņš ir pārliecināts - lai iegūtu stabilitāti un mieru Eiropā, Ukrainai ir jākļūst par NATO dalībvalsti, īpaši, ņemot vērā tās stipro un reālu karadarbību pieredzējušo armiju.

Nigēras armija nogalinājusi «Boko Haram» līderi

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 08:22:00 +0300

Nigēras armija ceturtdien paziņoja, ka ir nogalinājusi džihādistu grupējuma "Boko Haram" līderi Čada ezera baseinā, kur šī valsts robežojas ar Nigēriju, Čadu un Kamerūnu.

Bakura tika nogalināts pagājušajā nedēļā "ķirurģiskas operācijas" laikā kādā salā Difas rajonā Nigēras dienvidaustrumos, teikts armijas paziņojumā.

Bakura, kura īstais vārds bija Ibrahims Mahamadu, bija apmēram 40 gadus vecs un cēlies no Nigērijas.

Viņš vadīja grupējumu, kas bija lojāls bijušajam "Boko Haram" līderim Abubakaram Šekau. Bakura atteicās pievienoties konkurējošam grupējumam "Islāma valsts Rietumāfrikas province" (ISWAP) un ar saviem kaujiniekiem pārcēlās uz salām Čada ezera Nigēras pusē.

"Boko Haram" 2009.gadā sāka cīņu pret valdību, lai izveidotu islāma kalifātu Nigērijas ziemeļaustrumos. Šajā cīņā līdz šim nogalināti 40 000 cilvēku, bet vairāk nekā divi miljoni bija spiesti pamest savas mājas.

Bruņotais konflikts no Nigērijas izplatījies arī uz citām reģiona valstīm. Nigērā šī gupējuma pirmie uzbrukumi notika 2015.gadā Boso pilsētā pie Čada ezera.

Nigēras armija paziņoja, ka Bakuram 15.augusta agrā rītā uzbruka gaisa spēku iznīcinātājs, veicot trīs mērķētus un secīgus triecienus viņa ieņemtajām pozīcijām Šilavā.

Bakura pievienojās "Boko Haram" pirms vairāk nekā 13 gadiem un pārņēma grupējuma vadību pēc Šekau nāves džihādistu iekšējo cīņu laikā 2021.gada maijā.

ASV pārtrauc vīzu izsniegšanu kravas mašīnu vadītājiem

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 07:45:00 +0300

ASV ir pēkšņi pārtraukušas vīzu izsniegšanu kravas mašīnu vadītājiem, reaģējot uz ārzemnieka izraisītu avāriju ar cilvēku upuriem, ceturtdien paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

"Mēs apturam jebkādu darba vīzu izsniegšanu komerciālajiem kravas mašīnu vadītājiem," Rubio pavēstīja sociālo mediju platformā "X", atzīmējot, ka šis lēmums "stājies spēkā nekavējoties".

"Pieaugošs ārvalstu šoferu skaits, kuri brauc ar lielām vilcēja un piekabes kravas mašīnām pa ASV ceļiem, apdraud amerikāņu dzīvības un samazina amerikāņu kravas mašīnu vadītāju iztiku," rakstīja Rubio.

Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad kravas mašīnas vadītājs Hardžinders Singhs tika apsūdzēts trīs cilvēku nogalināšanā uz automaģistrāles Floridas štatā, veicot neatļautu pagriezienu par 180 grādiem.

Singhs, kurš bija no Indijas, nelikumīgi ieradās ASV no Meksikas un pēc šīs avārijas neizturēja angļu valodas pārbaudījumu, paziņoja federālie ierēdņi.

Lieta izpelnījās plašu mediju uzmanību un to uzsvēra amatpersonas Floridas štatā, kuru kontrolē prezidenta Donalda Trampa pārstāvētā Repubikāņu partija. Štata gubernatora vietnieks aizlidoja uz Kaliforniju, lai līdz ar imigrācijas aģentiem personīgi izdotu Singhu Floridas iestādēm.

Avārija ieguva politisku dimensiju, jo Singhs bija saņēmis autovadītāja tiesības komercpārvadājumiem Kalifornijas štatā un tur dzīvoja. Šo štatu pārvalda Demokrātu partija, kas pretojas Trampa pasākumiem pret imigrāciju.

Trampa administrācija paziņoja, ka Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms ir atbildīgs, jo šis štats izdeva autovadītāja tiesības Singham. Ņūsoma birojs atbildēja, ka Trampa valdība bija izsniegusi Singham darba atļauju un Kalifornijas štats sadarbojās viņa izdošanā.

Vēl pirms šīs avārijas republikāņu likumdevēji vērsās pret kravas mašīnu vadītājiem ārzemniekiem. Transporta ministrs Šons Dafijs jūnijā izdeva rīkojumu, ka kravas mašīnu vadītājiem jāprot angļu valoda.

Lielbritānija saņēmusi rekorddaudz patvēruma pieteikumu

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 20:18:00 +0300

Lielbritānija gada laikā saņēmusi rekordlielu patvēruma pieteikumu skaitu, liecina ceturtdien publicētie oficiālie dati.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, gada laikā līdz 2025.gada jūnijam Lielbritānijā patvērumu lūguši 111 084 cilvēki.

Tas ir lielākais skaits 12 mēnešu periodā kopš 2001.gada, kad tika sākta uzskaite.

Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka jūnija beigās viesnīcās bija apmetušies 32 059 migranti, kas ir par 8% vairāk nekā tajā pašā mēnesī pērn.

Tiesa, tas ir krietni mazāk par augstāko līmeni - 56 042 -, kas tika reģistrēts konservatīvo valdības laikā 2023.gada septembra beigās.

Premjers Kīrs Stārmers izpelnījies pārmetumus par nespēju apturēt nelegālos migrantus, kas Lielbritānijā ierodas, laivās šķērsojot Lamanšu.

Kopš Stārmers 2024.gada jūlijā kļuva par premjeru, Lielbritānijā pāri Lamanšam ieradušies vairāk nekā 50 000 nelegālo imigrantu.

Ceturtdienas dati liecina, ka nelegālo ieceļotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies par 27%, un 88% no tiem ieradušies laivās.

Ukraina var atzīt Krievijas "de facto" kontroli pār Ukrainas teritorijām

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 18:53:00 +0300

Ukraina var kādu laiku atzīt Krievijas "de facto" kontroli pār okupētajām Ukrainas teritorijām, intervijā Itālijas laikrakstam "La Repubblica" sacīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

"Viens no pamata variantiem, kā izkļūt no šī kara, - konflikta iesaldēšana pa frontes līniju," norādīja padomnieks.

Šonedēļ šādi jau izteicās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tādējādi noraidot Krievijas prasības nodot Maskavai neokupētās Doneckas apgabala daļas.

Ukrainas varasiestādes uzstāj, ka tās nevar oficiāli atzīt Ukrainas teritoriju aneksiju, jo tas ir pretrunā ar valsts konstitūciju.

"Tas nav tikai konstitucionāls jautājums. Tas ir starptautiska aizlieguma pārkāpums. Nevar vienpusējā kārtā atdot teritoriju agresoram. Mums ir jāpieiet šim jautājumam mazliet citādāk," sacīja Podoļaks.

"Ukrainas provizoriskā nostāja ir šāda - mēs saprotam, ka viena no galvenajām iespējām, kā izkļūt no šī kara, ir iesaldēt konfliktu pa frontes līniju," norādīja padomnieks.

"Tās ir teritorijas, kuras šobrīd "de facto" ir okupējusi Krievija. Tās tādas arī paliks. Un tad tiks pieliktas ievērojamas pūles - ar ekonomiskiem, diplomātiskiem un citiem līdzekļiem -, lai šīs teritorijas atdotu Ukrainai. Taču "de iure" tās paliks Ukrainas teritorijā," piebilda Podoļaks.

Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien Aļaskā samita gaitā ASV prezidentam Donaldam Trampam paudis, ka ir gatavs iesaldēt fronti Hersonas un Zaporižjas apgabalos, ja Ukrainas pametīs Doneckas apgabalu, atsaucoties uz avotiem, ziņoja Rietumu mediji.

Tramps vēlāk šo Putina ideju izklāstījis Zelenskim, tomēr Ukrainas prezidents priekšlikumu noraidījis.

Ukrainas kontrolētajā Doneckas apgabala daļā atrodas vairāki nocietināti rajoni.

ES un ASV publicē kopīgu paziņojumu par transatlantisko tirdzniecību

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 16:50:00 +0300

Ir skaidri noteikta maksimālā vienīgā tarifu likme 15% apmērā lielākajai daļai ES eksporta, tostarp attiecībā uz tādām stratēģiski nozīmīgām preču grupām kā automašīnas, zāles, pusvadītāji un kokmateriāli.

ES un ASV ir nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu, ar ko izveido satvaru taisnīgai, līdzsvarotai un savstarpēji izdevīgai transatlantiskajai tirdzniecībai un investīcijām. Šis kopīgais paziņojums apstiprina un pastiprina politisko vienošanos, ko 27.jūlijā panāca Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un ASV prezidents Donalds Tramps.

Kopīgajā paziņojumā ir izklāstīta abu pušu apņemšanās uzņēmumu un iedzīvotāju labā strādāt pie tā, lai atjaunotu stabilitāti un paredzamību ES un ASV tirdzniecībā un investīcijās. Tas ir pirmais solis, lai palielinātu tirdzniecības apjomus un uzlabotu piekļuvi tirgum jaunās nozarēs. Kopīgais paziņojums tika sagatavots pēc intensīvām sarunām, ko vadīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs ar ASV kolēģiem, tirdzniecības sekretāru Hovardu Lutniku un ASV tirdzniecības pārstāvi Džeimisonu Grīru.

Kopīgajā paziņojumā ir sīki izklāstīts jaunais ASV tarifu režīms Eiropas Savienībai - ir skaidri noteikta maksimālā vienīgā tarifu likme 15% apmērā lielākajai daļai ES eksporta, tostarp attiecībā uz tādām stratēģiski nozīmīgām preču grupām kā automašīnas, zāles, pusvadītāji un kokmateriāli. Nozarēm, uz kurām jau attiecas lielākās labvēlības (MFN) tarifi, kas ir 15% vai vairāk, papildu tarifi netiks piemēroti.

Automobiļiem un automobiļu detaļām ASV tarifu griestus 15% apmērā piemēros kopā ar ES uzsāktajām tarifu samazināšanas procedūrām, kuras piemēro ASV ražojumiem.

Turklāt no 1.septembra vairākas preču grupas gūs labumu no īpaša režīma, kam atbilstoši tiks piemēroti tikai lielākās labvēlības tarifi. Pie tām pieskatāmi ierobežotie dabas resursi (piemēram, korķis), visi gaisa kuģi un to daļas, ģenēriskās zāles un to sastāvdaļas, kā arī ķīmiskie prekursori. Turklāt saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 27.jūlija paziņojumu abas puses ir vienojušās turpināt vērienīgu darbu, lai šo tarifu režīmu attiecinātu arī uz citām produktu kategorijām; Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi to panākt.

Sārts: Krievija saredz tikai tādu mieru, kur Ukraina ir tās kontrolē

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 15:18:00 +0300

Krievija saredz tikai tādu mieru, kur Ukraina ir tās kontrolē, aģentūrai LETA pēdējā laika miera meklējumus vērtēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Sārts norādīja, ka pēdējā laika notikumi un dažādi izteicieni neliecina, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina un Kremļa galvenais mērķis būtu mainījies. "Viņi joprojām mēģina atrast veidu, kā iegūt kontroli pār Ukrainu," sacīja Sārts.

Miera sarunas tiek izmantotas, lai veicinātu šādu rezultātu, uzskata eksperts. Sārts pauda, ka, turpinoties karadarbībai, vienlaikus veicot šādas sarunas, Krievija mēģina šķelt Rietumu vienotību Ukrainas jautājumā. Šobrīd Kremlim tas vēl nav izdevies, piebilda Sārts.

Tāpat tiek mēģināts ierobežot Rietumu atbalstu. Pēc viņa domām, arī dažādo nosacījumu veidošana saistīts ar to, lai iegūtu kontroles elementu pār Ukrainas tālāko likteni. "Viņi to neredz kā mieru, kur ir neatkarīga brīva Ukrainas valsts, bet tādu mieru, ja to tā vispār var nosaukt, kurā Ukraina principā ir Krievijas kontrolē," teica Sārts.

Savukārt komentējot Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova pausto par drošības garantijām Ukrainai, Sārts uzsvēra, ka jebkuram, kas seko karam līdzi kopš tā sākuma, ir redzams, ka tas ir absurds piedāvājums, ka uzbrucējs piedāvā garantijas.

Kā vēstīts, ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā paziņoja, ka ir sācis gatavot miera samitu starp Zelenski un Putinu.

Tramps sacīja, ka viņam bijusi telefonsaruna ar Putinu pēc "ļoti labas" tikšanās ar Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentu Baltajā namā. "Visi ir ļoti laimīgi par miera iespējamību Krievijai/Ukrainai," rakstīja Tramps savā platformā.

Putins esot pateicis Trampam, ka ir gatavs tikties ar Zelenski, pavēstīja sarunām tuvs ziņu avots.

Savukārt Ukrainas prezidents pirmdien žurnālistiem Vašingtonā paziņoja, ka ir gatavs tikties ar Putinu bez priekšnosacījumiem.

Tāpat vēstīts, ka Lavrovs trešdien paziņoja, ka Maskava atbalsta drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, taču, lai tas notiktu, Kijivai jāatsakās no nodoma pievienoties NATO, bet par valstīm garantiem var kļūt ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis.

Lavrovs šādi izteicās preses konferencē pēc sarunām ar Jordānijas ārlietu ministru Aimanu as Safadi.

"Mēs esam par to, lai šīs garantijas būtu patiešām uzticamas," Lavrovs sacīja, atbildot uz žurnālistu jautājumu par drošības garantijām Ukrainai, kas tika apspriestas nesen notikušajos samitos - ASV un Krievijas līderu sarunās Aļaskā, kā arī ASV, Ukrainas un Eiropas līderu sarunās Vašingtonā.

Latvijas eksperti: Zelenskis varētu pārsteigt ar kādu negaidītu paziņojumu

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 13:06:00 +0300

Andis Kudors un Sandis Šrāders komentēja iespējamo Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanos.

Ieskicējot gaidāmo Ukrainas un Krievijas valstu līderu Volodimira Zelenska un Vladimira Putina tikšanos, politologs Andis Kudors un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders TV24 raidījumā "Dienas personība ar Romānu Meļņiku" pieļauj, ka Zelenskis varētu pārsteigt ar kādu negaidītu paziņojumu. Turklāt svarīgi, ka sarunas notiek divatā bez ASV prezidenta Donalda Trampa, jo viņš, izmantojot savas simpātijas un būdams neprognozējams, var nostāties pret Ukrainu.

"Zelenskis dara pareizi, viņš taktiski apsteidz Putinu, sakot: jā, es esmu gatavs! Nav priekšnosacījumu, sēžamies pie galda! Un Zelenskis sarunās varētu izspēlēt lielas lietas kameru klātbūtnē. Viņš varētu Putinam, vai, ko tik pateikt!" domā Kudors. Viņš ir pārliecināts, ka pēc šāda līmeņa sarunām publiska uzstāšanās izskanēs plaši, jo tikties bunkurā un neko nekomentēt - tā varot notikt tikai vietnieku, ne prezidentu līmenī. "Lielajiem līderiem ir jābūt starmešu gaismā! Trampa kategorijās šovu vajag!" Tiesa, tajā pat laikā politologs atzīst, ka līdz sarunām būs grūti nonākt, jo Putinam nepieciešams, lai viss būtu prognozējams, viņš nepieļaus nekādu radošumu.

Sandris Šrāders savukārt piebilst, ka Trampam, tiekoties ar Putinu, bija jūtamas personīgās simpātijas. "Un iespējams - arī Putina ietekme pār Donaldu Trampu," viņš spriež. "Un, ja Putina tikšanās ar Trampu bija ieguvums Putinam, tad Zelenska tikšanās ar Putinu nozīmē, ka Maskava atzīst Kijivas valdību. Es domāju, ka prezidentam Zelenskim šajā gadījumā ir jābūt mazāk uzmanīgam ar Putinu kā ar Donaldu Trampu, jo viņš un Eiropa ir ļoti atkarīgi no ASV. Bet attiecībās ar Putinu kārtis ir Zelenska rokās. Un ir ļoti svarīgi, ka šajās sarunās nepiedalās Donalds Tramps, ka viņi tiekas divatā, jo Donalds Tramps, izmantojot savas simpātijas vai esot neprognozējams, var nostāties, piemēram, pret Ukrainu."

Krievijas triecienos Ļvivai un Mukačevai viens nogalinātais, daudzi cietušie

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 11:28:00 +0300

Krievijas triecienos Ukrainas rietumu pilsētām Ļvivai un Mukačevai naktī uz ceturtdienu nogalināts viens un cietuši daudzi cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Ļvivā dronu un raķešu triecienā nodarīti postījumi desmitiem ēku, nogalināts viens cilvēks un divi cietuši, informēja pilsētas mērs Andrijs Sadovijs.

Aizkarpatu apgabala pilsētā Mukačevā cietuši 12 cilvēki, paziņoja pilsētas pašvaldība. Tā arī pavēstīja, ka pēc trieciena izcēlies liels ugunsgrēks kādā uzņēmumā, nodarīti postījumi noliktavas telpām. Netiek ziņots, vai tas bijis dronu vai raķešu trieciens.

Aizvadītajā naktī Krievija atkal veikusi lielu dronu un raķešu uzbrukumu Ukrainai, kas šoreiz bijis vērsts arī pret valsts rietumiem, kur šādi triecieni notiek salīdzinoši retāk, vēsta Ukrainas mediji.

Sprādzieni bijuši dzirdami valsts rietumos esošā Volīnijas apgabala centrā Luckā, Zaporižjas apgabalā Ukrainas dienvidaustrumos un citur. Tiek ziņots par raķešu triecienu Rivnes apgabalam valsts rietumos.

Bolsonaru plānojis bēgt uz Argentīnu, lai iegūtu politisko patvērumu

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 08:45:00 +0300

Brazīlijas bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru telefonā atrastas īsziņas liecina, ka viņš plānojis bēgt uz Argentīnu, lai tur pieprasītu politisko patvērumu, trešdien paziņoja Brazīlijas federālā policija.

Bolsonaru pašlaik gaida Augstākās tiesas spriedumu par viņam inkriminētu apvērsuma mēģinājumu. Eksprezidents trešdien uzzināja, ka viņam var draudēt vēl viena lieta, jo policija oficiāli apsūdzēja viņu un viņa dēlu Eduardo Bolsonaru par tiesvedības traucēšanu saistībā ar viņa prāvu.

Policijas 170 lappušu garajā ziņojumā teikts, ka Bolsonaru bija izstrādājis projektu politiskā patvēruma pieprasījumam no Argentīnas prezidenta Havjera Mileja valdības, kas datēts ar 2024.gada 10.februāri. Viņš saglabājis šo dokumentu divas dienas pēc tam, kad varas iestādes veica kratīšanu viņa mājās un birojā apvērsuma mēģinājuma izmeklēšanas ietvaros.

33 lappušu garā vēstulē Milejam Bolsonaru rakstīja, ka viņš Brazīlijā tiek politiski vajāts. "Es, Žairs Mesiass Bolsonaru, steidzamības kārtā lūdzu politisko patvērumu no Jūsu Ekselences Argentīnas Republikā, jo atrodos politiskas vajāšanas stāvoklī Brazīlijā un baidos par savu dzīvību," rakstīja Bolsonaru.

Bolsonaru arī esot pavadījis divas naktis Ungārijas vēstniecībā Braziljā, izraisot pieņēmumus, ka viņš varētu mēģināt izvairīties no aizturēšanas.

Apgalvojums par plānoto bēgšanu uz Argentīnu ir daļa no plašākas apsūdzības par tiesvedības traucēšanu.

Bolsonaru, kurš ir ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, tiek tiesāts Augstākajā tiesā par apvērsuma mēģinājumu. Viņam 4.augustā tika noteikts mājas arests par sociālo mediju izmantošanas aizlieguma pārkāpšanu.

Eksprezidents Bolsonaru 2023.gada decembrī apmeklēja Mileja inaugurāciju, uz kuru neieradās Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva.

Greenpeace: Eiropā braucieni ar vilcienu bieži ir dārgāki par lidojumiem

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 08:14:00 +0300

Braucieni ar vilcienu starp Eiropas pilsētām ir klimatam draudzīgāki, bet bieži ir dārgāki par lidojumiem, liecina vides aktīvistu organizācijas "Greenpeace" veikts pētījums.

"Greenpeace" salīdzināja biļešu cenas 142 maršrutos, kuru garums nepārsniedz 1500 kilometrus.

66 maršrutos jeb 47% no visiem maršutiem vilciens bija dārgāks satiksmes līdzeklis nekā lidmašīna.

54% no izpētītajiem 109 pārrobežu maršrutiem lidojumi bija lētāki par braucieniem ar vilcienu.

Ieskaitot 33 iekšzemes maršrutus, vilciens bija lētākais variants 46,5% no visiem gadījumiem, bet 7% maršrutu cenas bija līdzīgas.

Organizācija aicināja palielināt nodokļus lidojumiem, bet uzlabot apstākļus vilcienu pasažieriem. "Greenpeace" transporta eksperte Lena Donāte atzina par netaisnīgu to, ka garāki ceļojumi ar vilcienu ir dārgi, bet lidojumi tiek subsidēti ar nodokļu atlaidēm. Viņa sacīja, ka braucieni ar vilcienu ir klimatam draudzīgi, tāpēc tiem vajadzētu būt lētākiem par lidojumiem.

Analīzē nebija ietvertas nodevas par bagāžu, kuras bieži iekasē aviokompānijas, un ģimeņu atlaides, kuras dažreiz piedāvā dzelzceļa operatori.

No 31 maršruta, kuros bija ietverta Vācija, vilcieni bija lētāki 15 maršrutos. Tomēr lidojumiem bija tendence būt lētākiem Vācijas savienojumos ar Rietumeiropu, savukārt vilcieni bieži bija lētākais variants braucienos no Vācijas uz Poliju, Čehiju, Austriju un Beļģiju.

Kopš līdzīga pētījuma veikšanas 2023.gadā situācija ir uzlabojusies. Braucieni ar vilcienu tagad ir lētāki par lidojumiem 41% no salīdzināmiem maršrutiem, bet pirms diviem gadiem bija lētāki tikai 27% no šādiem maršrutiem.

Polijas austrumos nogāzies Krievijas drons

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 21:25:00 +0300

Polijas austrumos Ļubļinas vojevodistē naktī uz trešdienu kukurūzas laukā nogāzies Krievijas militārais drons, pavēstīja amatpersonas.

"Mēs atkal saskaramies ar provokāciju no Krievijas Federācijas puses ar Krievijas dronu," žurnālistiem paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.

Ministrs sacīja, ka tas notika "īpašā brīdī, kad notiek miera sarunas, kad ir cerība, ka šis karš var beigties. Krievija atkal provocē."

Ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis nosodīja "jaunu mūsu gaisa telpas pārkāpumu no austrumiem".

"Ārlietu ministrija izteiks protestu šī pārkāpuma vaininiekam," viņš raksta platformā "X".

Polijas ģenerālis Darjušs Maļinovskis pavēstīja, ka lidaparāts "bija mānekļa drons, kas nebija bruņots, bet tam bija pašiznīcinoša kaujasgalviņa".

Neviens cilvēks nav cietis, bet netālajām ēkām trieciens izsitis logu stiklus.

Lidaparāts nogāzies Ļubļinas vojevodistē pie Osinu ciema aptuveni 100 kilometru attālumā no robežas ar Ukrainu un 90 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju.

Sprādziena vietā atrastas apdegušas motora atliekas. Kā norāda poļu un ukraiņu žurnālisti, tās esot līdzīgas krievu "Shahed" tipa trieciendronu daļām.

Polijas mediji, atsaucoties uz avotiem Aizsardzības ministrijā, ziņo, ka valstī varētu būt ielidojis Krievijas drons "Gerbera", ko Krievijas armija izmanto kā mānekļus uzlidojumos Ukrainai.

Saskaņā ar Polijas ziņu aģentūras PAP sarunbiedru teikto, dronam nav bijusi kaujas galviņa un tajā bijis vien nedaudz sprāgstvielu.

Naktī uz trešdienu Ukrainā Ļvovas un Volīnijas apgabalos, kas robežojas ar Poliju, tika izsludināta gaisa trauksme. Tomēr ziņu par triecieniem šajos reģionos nebija.

ASV nosaka sankcijas četriem SKT tiesnešiem un prokuroriem

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 19:59:00 +0300

ASV trešdien noteica sankcijas vēl četriem Starptautiskās Krimināltiesas (SK) tiesnešiem un prokuroriem, tostarp no Francijas un Kanādas.

"Tiesa ir drauds nacionālajai drošībai, kas ir bijis tiesvedības instruments pret ASV un mūsu tuvo sabiedroto Izraēlu," norādīja valsts sekretārs Marko Rubio.

Rubio sacīja, ka četri cilvēki Hāgā bāzētajā tribunālā ir centušies izmeklēt vai saukt pie atbildības ASV vai Izraēlas pilsoņus bez abu valstu piekrišanas.

Šo četru personu vidū ir Francijas tiesnesis Nikolā Giljū, kurš vada lietu, kura procesā novembrī SKT izdeva orderi Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu un bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta apcietināšanai par Izraēlas iespējamajiem kara noziegumiem cīņā ar palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās".

Jaunāko ASV sankciju mērķis ir arī Kanādas tiesnese Kimberlija Prosta, kura bija iesaistīta lietā, ar kuru tika atļauta izmeklēšana par iespējamiem noziegumiem, kas izdarīti kara laikā Afganistānā, tostarp ASV ar spēku iesaistīšanos.

ASV aizliegs SKT tiesnešiem ieceļot ASV un bloķēs jebkādus viņus īpašumus.

Rubio piemēroja sankcijas arī diviem prokuroru vietniekiem - Nazhatam Šamīmam Hanam no Fidži un Mame Mandiaje Niangam no Senegālas.

Valsts departaments paziņoja, ka abus ASV sodīja par to, ka viņi atbalstīja nelikumīgas SKT darbības pret Izraēlu, tostarp atbalstīja Netanjahu un Galanta aresta orderus.

Jūnijā ASV noteica sankcijas četrām SKT tiesnesēm.

SKT izskata kara noziegumu lietas un lietas par noziegumiem pret cilvēci. Tās darbība balstās Romas statūtos, kas stājās spēkā 2002.gadā. ASV nav parakstījušas SKT statūtus un neatzīst šīs struktūras pilnvaras.

ASV kongresmenis: Krievijai jābūt īpaši piesardzīgai ar provokācijām

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 16:57:00 +0300

Krievijai jābūt īpaši piesardzīgai ar provokācijām, jo NATO ir vienota un gatava aizsargāt tās dalībvalstis, trešdien Latvijā tiekoties ar Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P), sacījis ASV kongresmenis Endrū Hariss.

Amatpersonas trešdien pārrunāja drošības situāciju reģionā, NATO sabiedroto vienotību un Latvijas turpmāko aizsardzības spēju stiprināšanu, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

"ASV ir mūsu stratēģiskais partneris un uzticams sabiedrotais. Es augstu vērtēju ASV, tostarp Kongresa atbalstu mūsu reģiona drošībai. Šī vienotība ir svarīgs signāls gan mūsu sabiedrībai, gan tiem, kas vēlētos apdraudēt mieru Eiropā," uzsvēris aizsardzības ministrs.

Politiķis ASV Kongresa vārdā paudis atbalstu NATO un Baltijas valstīm.

Hariss izcēla Latvijas un Polijas nozīmīgo lomu kā agrīnajiem piemēriem sabiedroto vidū, kas palielina aizsardzības budžetu. Viņš pauda gandarījumu, ka Latvija jau virzās uz 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Kongresmenis atzīmēja, ka tas ir būtisks signāls par Latvijas apņemšanos stiprināt kolektīvo drošību.

ASV kongresmenis arī uzsvēra, ka Krievijai jābūt īpaši piesardzīgai ar provokācijām, jo NATO ir vienota un gatava aizsargā tās dalībvalstis.

Sprūds pateicās ASV par ilgstošo un stabilo militāro klātbūtni Latvijā, uzsverot, ka Amerikas Savienotās Valstis ir būtisks sabiedrotais ne tikai Latvijas aizsardzības stiprināšanā, bet arī NATO austrumu robežas atturēšanas un aizsardzības nodrošināšanā kopumā. Ministrs arī īpaši atzīmēja vakar notikušo ASV bumbvedēja "B-1B Lancer" pārlidojumu, kas apliecinot ASV gatavību un klātbūtni Baltijas reģionā.

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Kopš 2014.gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs mācību operācijā "Atlantic Resolve", apliecinot ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā un veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.

Pēdējos gados Latvijas un ASV militārā sadarbība ir palielinājusies, ietverot vērienīgus militārās tehnikas iepirkumus. 2023.gada decembrī Latvija un ASV paziņoja par līguma noslēgšanu par ASV uzņēmuma "Raytheon" un Norvēģijas uzņēmuma "Kongsberg" ražoto pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" iegādi 105 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tāpat Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV valdību par uzņēmuma "Lockheed Martin" ražoto sešu augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu HIMARS iegādi. Paredzēts, ka šo bruņojumu Latvijas Nacionālie bruņotie spēki varētu saņemt sākot no 2027.gada.

Atsācis darboties naftas vads «Družba»

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 08:45:00 +0300

Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma, kurā tika nodarīti bojājumi sūkņu stacijai, atsācis darboties naftas cauruļvads "Družba", pa kuru Krievijas naftu saņem Ungārija un Slovākija, paziņojis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.

"Naftas piegādes uz Ungāriju pa cauruļvadu "Družba" pēc Ukrainas uzbrukuma pirms divām dienām ir atjaunotas," Sijārto ierakstījis platformā "X".

Viņš arī pateicies Krievijas enerģētikas ministra pirmajam vietniekam Pāvelam Sorokinam par ātri veikto remontu un piebildis: "Mēs ceram, ka Ukraina vairs neuzbruks šim vitāli svarīgajam cauruļvadam. Šis nav mūsu karš. Ungārija ir jāatstāj ārpus tā!"

Jau vēstīts, ka Ukrainas Bruņotie spēki pirmdien paziņoja, ka veikuši dronu uzbrukumu cauruļvada "Družba" sūkņu stacijai "Ņikoļskoje" Krievijas Tambovas apgabalā aptuveni 320 kilometrus no Ukrainas robežas.

Tramps: Ukrainas miera vienošanās ļautu man «nonākt debesīs»

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 07:30:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka Ukrainas miera vienošanās veicinātu viņa izredzes "nonākt debesīs", un pajokoja, ka pašlaik viņa izredzes šai ziņā esot mazas.

79 gadus vecais Tramps iepriekš bija sacījis, ka grib izbeigt Krievijas karu Ukrainā, kas ir daļa no viņa centieniem iegūt Nobela Miera prēmiju.

Dienu pēc Ukrainas un vairāku Eiropas valstu līderu uzņemšanas Baltajā namā Tramps sacīja, ka viņa motīvi nav tikai pasaulīgi.

"Es gribu mēģināt nonākt debesīs, ja tas ir iespējams," Tramps sacīja telekanāla "Fox News" rīta pārraidei "Fox & Friends".

"Esmu dzirdējis, ka man neiet labi (..) Bet, ja es varu nonākt debesīs, šis būs viens no iemesliem," sacīja Tramps.

Tramps, kurš trīsreiz apprecējies un divreiz nonācis impīčmenta procesos, pēc tradicionālajām mērauklām nav nekāds svētais.

Miljardieris Tramps gadu gaitā bijis iesaistīts vairākos skandālos un kļuvis par pirmo prezidentu, kurš atzīts par vainīgu krimināllietā.

Tomēr Tramps pēc izdzīvošanas atentāta mēģinājumā pērn ir kļuvis reliģiozāks un savā inaugurācijā janvārī sacīja, ka ir "Dieva glābts, lai padarītu Ameriku atkal diženu".

Lepojoties ar spēcīgu Amerikas labējo ticīgo atbalstu, Tramps savā otrajā prezidentūrā ir demonstrējis vairāk reliģiozās atribūtikas nekā pirmajā. Viņa oficiāli iecelta garīgā padomniece Pola Vaita ir vadījusi vairākas lūgšanu sanāksmes Baltajā namā.

Trampa preses sekretāre Kerolaina Levita otrdien sacīja, ka "prezidents domājis nopietni" savus izteikumus par Ukrainu un nonākšanu debesīs.

"Es domāju, ka prezidents grib nonākt debesīs, ko, es ceru, mēs visi šajā telpā gribam," 27 gadus vecā Levita sacīja reportieriem.

Rubio vadīs komisiju, kas izstrādā drošības garantijas Ukrainai

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 22:17:00 +0300

ASV, Ukraina un Eiropas valstis ir izveidojušas kopīgu komisiju, kas izstrādās priekšlikumus par drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, un to vada ASV valsts sekretārs Marko Rubio, ziņo tīmekļa izdevums "Axios".

Komisijā piedalās Ukrainas un Eiropas valstu nacionālās drošības padomnieki.

"Tuvākajās dienās visi no rītausmas līdz saulrietam strādās pie drošības garantijām. Iespējams, līdz nedēļas beigām mums būs skaidra arhitektūra," izdevumam sacīja kāda Ukrainas amatpersona.

"Axios" raksta, ka drošības garantijas bija galvenais Vašingtonā notikušo sarunu temats.

Makrons: Putins ir "milzis cilvēkēdājs pie mūsu vārtiem"

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 20:27:00 +0300

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien brīdināja Eiropas sabiedrotos, ka Vladimiram Putinam nedrīkst uzticēties, sakot, ka Krievijas līderis ir "plēsoņa, milzis cilvēkēdājs pie mūsu vārtiem".

"Putins reti kad pildījis savas saistības," Makrons teica raidsabiedrībai LCI.

"Viņš pastāvīgi bijis destabilizējošs spēks. Viņš centies pārzīmēt robežas, lai palielinātu savu varu," sacīja Francijas prezidents.

Makrons teica, ka netic, ka Krievija "dienas laikā atgriezīsies pie miera un demokrātiskas sistēmas".

Putinam, "cita starpā arī savas izdzīvošanas dēļ, ir jāturpina ēst", sacīja Makrons. "Tas nozīmē, ka viņš ir plēsoņa, milzis cilvēkēdājs pie mūsu vārtiem."

Tas nenozīmē, ka Francijai "rīt tiks uzbrukts", sacīja Makrons, "bet, protams, tas ir drauds Eiropai. Nebūsim naivi".

Šveice nodrošinās Putinam imunitāti, ja viņš ieradīsies uz miera sarunām

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 16:44:00 +0300

Šveice nodrošinās Vladimiram Putinam imunitāti, ja viņš ieradīsies šajā valstī uz sarunām par mieru Ukrainā, neraugoties uz Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdoto apcietināšanas orderi, otrdien paziņoja Šveices ārlietu ministrs Ignacio Kasiss.

Zināmos apstākļos diktators varēs ierasties Šveicē, preses konferencē norādīja ministrs.

Pērn Šveices valdība definēja "noteikumus par imunitātes piešķiršanu personai, uz kuru attiecas starptautisks apcietināšanas orderis. Ja šī persona ierodas uz miera konferenci, nevis ja tā ierodas privātu iemeslu dēļ," klāstīja Kasiss.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien pieļāva, ka Zelenska un Putina tikšanās varētu notikt Ženēvā, Šveicē.

Kasiss sacīja, ka Šveice ir pilnībā gatava rīkot šādu tikšanos, un uzsvēra savas militāri neitrālās valsts ilgstošo pieredzi šajā jomā.

Tomēr ministrs norādīja, ka Krievijas attieksme kļuvusi vēsāka pret Šveici, kas ir nolēmusi pievienoties Eiropas Savienības pret Krieviju noteiktajām sankcijām.

Kasiss sacīja, ka pēdējo mēnešu laikā, sazinoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, viņš ir "pastāvīgi atkārtojis šo gatavību" organizēt šādas tikšanās.

"Man teica, ka, kopš Šveice pieņēmusi Eiropas sankcijas, viņi, protams, zaudējuši zināmu vēlmi to darīt Šveicē," viņš piebilda.

Kasiss kā precedentu minēja Šveicē nule notikušo pasaules parlamentu priekšsēdētāju konferenci, kuru apmeklēja arī Rietumu sankcijām pakļautā Krievijas parlamenta augšpalātas priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko.

Šveice paziņoja, ka tā rīkojusies saskaņā ar tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem.

Šveices varasiestādes var atļaut izņēmumus attiecībā uz ceļošanas ierobežojumiem, "jo īpaši, ja persona ceļo, lai piedalītos starptautiskā konferencē", ziņu aģentūrai AFP toreiz skaidroja Šveices Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Putins pēdējo reizi apmeklēja Ženēvu 2021.gada jūnijā, lai tiktos ar toreizējo ASV prezidentu Džo Baidenu.

Pēdējās divpusējās sarunas starp Krieviju un Ukrainu notika Stambulā. Maskava Turciju uzskata par salīdzinoši draudzīgu, neraugoties uz tās dalību NATO.

Ziņu aģentūrai "Reuters", atsaucoties uz avotu ASV administrācijā, otrdien vēstīja, ka Zelenska un Putina tikšanās varētu notikt Ungārijā.

Pirms nesenās ASV prezidenta Donalda Trampa un Putina tikšanās izskanēja pieņēmumi, ka tā varētu notikt Romā vai Apvienotajos Arābu Emirātos.

Samits galu galā notika ASV Aļaskas štatā.

Makrons: Neesmu pārliecināts, ka Putins vēlas mieru

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 08:41:00 +0300

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien pauda piesardzīgu attieksmi pret Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina iespējamo samitu, kā arī sacīja, ka viņš nav pārliecināts par to, ka Putins vēlas mieru.

Zelenska un Putina tikšanās būtu solis uz priekšu, Makrons teica žurnālistiem pēc Trampa, Zelenska un Eiropas līderu tikšanās Baltajā namā.

"Vai es domāju, ka tā varētu būt izšķiroša? Es joprojām esmu ļoti piesardzīgs," atzina Makrons, uzsverot, ka darbs vēl ne tuvu nav pabeigts.

"Ir Amerikas prezidents un Ukraina, kas vēlas mieru. Es neesmu pārliecināts par Putinu," uzsvēra Francijas prezidents.

"Man ir vislielākās šaubas par Krievijas prezidenta vēlmi pēc miera. Viņa galvenais mērķis ir ieņemt pēc iespējas vairāk teritorijas, vājināt Ukrainu, lai Ukraina pati par sevi nebūtu dzīvotspējīga vai būtu Krievijas ietekmes sfērā. Tas ir diezgan acīmredzams ikvienam," norādīja Makrrons.

Viņš teica, ka Tramps tic, ka viņš var panākt vienošanos, un uzskata, ka Putins arī vēlas mieru.

"Bet, ja process tiek noraidīts, mēs visi esam vienisprātis, ka sankcijas [Krievijai] būs jāpastiprina, un jebkurā gadījumā mums būs jāieņem nostāja, kas izdarītu lielāku spiedienu uz Krieviju, lai tā atgrieztos pie sarunu galda," sacīja Makrons.

"Būtībā par to šodien tika panākta vienošanās. Tas ir tikai viens solis. Es negatavojos pasludināt uzvaru, bet, kad es skatos uz to, kur mēs bijām pirms dažiem mēnešiem, un kur mēs esam tagad, es esmu ļoti apmierināts ar gūto progresu," teica Francijas prezidents.

Jau ziņots, ka Tramps pirmdien pēc tikšanās ar Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā un telefonsarunas ar Putinu paziņoja, ka sācis gatavot Zelenska un Putina samitu.

Zelenskis gatavs tikties ar Putinu bez priekšnosacījumiem

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 06:54:00 +0300

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja žurnālistiem Vašingtonā, ka ir gatavs tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu bez priekšnosacījumiem.

Zelenskis pēc pirmdienas samita Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Eiropas līderiem sacīja, ka Maskavas iepriekšējā prasība pēc pamiera bija tikai radījusi jaunus nosacījumus.

"Mēs esam gatavi jebkādam formātam," sacīja Zelenskis, konkretizējot, ka tam jānotiek valstu līderu līmenī.

Zelenskis sacīja, ka viņš tiktos ar Putinu, "lai vai kas notiktu", un uzreiz sāktu noskaidrot, kā izbeigt bruņoto konfliktu. Viņš uzsvēra, ka priekšnosacījumi sarunām no Kijevas puses saskartos ar "simt prasībām" no Krievijas puses.

Zelenskis tomēr atzina, ka prasība pēc pamiera kā miera sarunu priekšnoteikums ir bijusi pamatota.

Zelenskis vēlāk piebilda sociālo mediju platformā "X", ka Tramps "atbalstīja tikšanos līderu līmenī" un ka "šāda tikšanās ir nepieciešama, lai atrisinātu sensitīvus jautājumus".

Tramps: ASV iesaistīsies Ukrainas nākotnes drošībā

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 21:34:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps, pirmdien Baltajā namā tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņoja, ka viņa valsts iesaistīsies drošības garantiju sniegšanā Ukrainai.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem Baltajā namā, Tramps sacīja, ka, lai gan Eiropas valstis ir "pirmā aizsardzības līnija, jo tās ir tur, tās ir Eiropa, mēs palīdzēsim arī viņiem. Mēs iesaistīsimies."

Tramps sacīja, ka ASV un NATO sabiedrotie joprojām apspriež drošības garantiju piedāvāšanu Ukrainai.

"Mēs to šodien apspriedīsim, bet mēs nodrošināsim viņiem ļoti labu aizsardzību, ļoti labu drošību," sacīja Tramps.

Uz žurnālista jautājumu, kādas drošības garantijas ir nepieciešamas, lai noslēgtu vienošanos, Zelenskis atbildēja, ka viņa valstij ir nepieciešams "viss".

Viņš teica, ka Ukrainai vispirms ir vajadzīga spēcīga armija, kas ietver ieročus, cilvēkus, apmācību un izlūkdienestu.

Viņš piebilda, ka tas viss būs atkarīgs no "lielajām valstīm", piemēram, ASV un citiem sabiedrotajiem.

Tramps arī atkārtoja savu viedokli, ka Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanai pamiers nav nepieciešams.

"Es nedomāju, ka ir nepieciešams pamiers," sacīja Tramps. "Es zinu, ka tas varētu būt labi, bet es varu arī stratēģiski saprast, kāpēc viena vai otra valsts to nevēlas. Jums ir pamiers, un viņi atjauno un atjauno un atjauno un atjauno, un jūs zināt, varbūt viņi to nevēlas".

Tramps paziņoja, ka plāno piezvanīt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pēc sarunām ar Eiropas valstu līderiem un Zelenski.

"Viņš gaida manu zvanu, kad mēs beigsim šo tikšanos," sacīja Tramps.

Viņš sacīja, ka sarunas laikā ierosinās ideju par trīspusēju tikšanos starp viņu, Putinu un Zelenski.

"Mums var būt, bet var arī nebūt trīspusēja tikšanās. Ja mums nebūs trīspusēja tikšanās, tad cīņa turpināsies, bet, ja mums būs, mums ir labas izredzes - es domāju, ka, ja mums būs trīspusēja tikšanās, ir labas izredzes to varbūt izbeigt," sacīja Tramps.

Arī Zelenskis pauda gatavību trīspusējām sarunām.

"Mēs esam gatavi trīspusējām sarunām, kā teica prezidents," sacīja Zelenskis. "Tas ir labs signāls par trīspusējām sarunām. Es domāju, ka tas ir ļoti labi."

Saeimas priekšsēdētāja: Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 17:01:00 +0300

Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina, norādījusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), tiekoties ar ASV kongresmeni Endrū Harisu, pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Ar Harisu tikās arī pārējie Saeimas Prezidija locekļi - Saeimas priekšsēdētājas biedres Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) un Antoņina Ņenaševa (P), Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (AS) un Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs (NA).

Uzsverot Baltijas aizsardzības līnijas nozīmīgumu, Mieriņa sacījusi, ka ASV atbalsts tam ir ļoti svarīgs, jo Latvija sargā Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu. Saeimas priekšsēdētāja pateicās par ASV Kongresa stingro atbalstu Baltijas Drošības iniciatīvai, kā arī uzsvēra tās nozīmi arī turpmākā militāro spēju uzlabošanā.

Runājot par ģeopolitisko situāciju mūsu reģionā, Mieriņa norādījusi, ka Krievijas mērķi nav mainījušies - pakļaut Ukrainu un sašķelt sabiedrotos.

Saeimas Prezidija locekļi tikšanās laikā uzsvēruši, ka Eiropas sabiedrotajiem ir jāuzņemas aizvien lielāka loma, bet ASV atbalsta turpināšanai ir izšķiroša nozīme Ukrainas un visas Eiropas drošībai, jo Krievija redz ASV kā atturošu faktoru.

Ukraina ir pelnījusi un Eiropai ir nepieciešams taisnīgs un ilgstošs miers, kas Saeimas prezidija locekļu ieskatā ir svarīgi arī transatlantiskajai drošībai ilgtermiņā. Lai sasniegtu šo mērķi, esot būtiska cieša sadarbība starp visiem partneriem un līdzīgi domājošajiem.

Tikšanās laikā pārrunāta arī ekonomiskā sadarbība, akcentējot projektus starp abu valstu aizsardzības sektoriem un ASV investīcijas Latvijā. Saeimas deputāti uzsvēruši, ka jāiegulda augsto tehnoloģiju risinājumos, piemēram, dronu ražošanā, lai spētu cīnīties ar 21.gadsimta kara metodēm.

ASV atbalsta turpināšanai ir izšķiroša nozīme visas Eiropas drošībai

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 15:20:00 +0300

Saeimas Prezidijs rīkoja tikšanos ar ASV kongresmeni.

Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina, to sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, pirmdien, 18.augustā, tiekoties ar ASV kongresmeni Endrū Harisu (Andrew Harris), kurš šonedēļ uzturas vizītē Latvijā. Ar E.Harisu tikās arī pārējie Saeimas Prezidija locekļi – Saeimas priekšsēdētājas biedres Zanda Kalniņa-Lukaševica un Antoņina Ņenaševa, Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns un Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs.

ASV līderībai ir būtiska loma mūsdienu ģeopolitisko izaicinājumu risināšanā, kā arī starptautiskās drošības un stabilitātes uzturēšanā, un Latvija tam ir uzticams sabiedrotais. ASV ir Latvijai svarīgs stratēģiskais partneris, akcentēja Saeimas pārstāvji. Tāpat Saeimas Prezidijs pateicās E.Harisam par ASV prezidenta līderību, kas ļāva NATO samitā Hāgā vienoties par lielāku ieguldījumu aizsardzībā. Latvija jau nākamgad aizsardzībā ieguldīs piecus procentus no iekšzemes kopprodukta, apliecināja Saeimas pārstāvji.

Uzsverot Baltijas aizsardzības līnijas nozīmīgumu, D.Mieriņa sacīja, ka ASV atbalsts tam ir ļoti svarīgs, jo mēs sargājam Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu. Saeimas priekšsēdētāja pateicās par ASV Kongresa stingro atbalstu Baltijas Drošības iniciatīvai, kā arī uzsvēra tās nozīmi arī turpmākā militāro spēju uzlabošanā. “Šī iniciatīva ir sekmējusi Latvijas aizsardzības spēju attīstību un stiprinājusi NATO austrumu flangu,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.

Runājot par ģeopolitisko situāciju mūsu reģionā, D.Mieriņa norādīja, ka Krievijas mērķi nav mainījušies – pakļaut Ukrainu un sašķelt sabiedrotos. “Krieviju neinteresē jēgpilns miera process, tā mēģina panākt maksimālu savu interešu īstenošanu bez kompromisiem. Krievija turpina nogalināt Ukrainas civiliedzīvotājus un iznīcināt civilo un enerģētikas infrastruktūru,” sacīja D.Mieriņa, piebilstot, ka mēs joprojām saskaramies ar visintensīvākajām Krievijas hibrīdaktivitātēm. Saeimas pārstāvji uzsvēra, ka Latvija nelokāmi atbalsta Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās.

Tāpat Saeimas Prezidija locekļi uzsvēra, ka Eiropas sabiedrotajiem ir jāuzņemas aizvien lielāka loma, bet ASV atbalsta turpināšanai ir izšķiroša nozīme Ukrainas un visas Eiropas drošībai. Krievija redz ASV kā atturošu faktoru. Ukraina ir pelnījusi, un Eiropai ir nepieciešams taisnīgs un ilgstošs miers. Tas ir svarīgi arī transatlantiskajai drošībai ilgtermiņā. Lai sasniegtu šo mērķi, būtiska cieša sadarbība starp visiem partneriem un līdzīgi domājošajiem, akcentēja Saeimas pārstāvji.

Puses pārrunāja arī ekonomisko sadarbību, akcentējot projektus starp abu valstu aizsardzības sektoriem un ASV investīcijas Latvijā. Jāiegulda augsto tehnoloģiju risinājumos, piemēram dronu ražošanā, lai spētu cīnīties ar 21.gadsimta kara metodēm. Latvija saskata lielu potenciālu turpmākai sadarbībai, tostarp investīcijām augsto tehnoloģiju nozarēs, piemēram, enerģētikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kosmosā un zinātnē, biotehnoloģijās, augstas pievienotās vērtības ražošanā, aizsardzības rūpniecībā, kā arī infrastruktūras projektos, tūrismā un citās.

Makrons: Putins nevēlas mieru

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 12:21:00 +0300

Krievijas diktators Vladimirs Putins nevēlas mieru, svētdienas vakarā paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Vai es domāju, ka prezidents Putins vēlas mieru? Atbilde ir "nē"," Makrons sacīja savā vasaras rezidencē Bormlemimozā, Francijas dienvidos, pēc videokonferences ar Eiropas līderiem.

"Es uzskatu, ka viņš vēlas Ukrainas kapitulāciju," uzsvēra Makrons, piebilstot, ka, viņaprāt, ASV prezidents Donalds Tramps vēlas mieru.

Makrons plāno pirmdien doties uz Vašingtonu, lai kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, Itālijas premjeri Džordžu Meloni, Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Marku Riti tiktos ar Trampu un apspriestu Krievijas karu pret Ukrainu.

Pēc Makrona teiktā, sanāksmei, kas tiek rīkota pēc Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samita Aļaskā, ir trīs galvenie mērķi. Pirmkārt, vēlreiz apliecināt, ka Eiropa, Ukraina un ASV ir vienotas centienos panākt stabilu mieru. Otrkārt, uzsvērt, ka nedrīkst apspriest Ukrainas teritoriālos jautājumus bez vēlētu Ukrainas pārstāvju klātbūtnes. Visbeidzot, pārrunāt jautājumu par drošības garantijām Ukrainai.

Francijas prezidents uzsvēra, ka Eiropas līderi dodas uz Vašingtonu ne tikai, lai pavadītu Zelenski, bet lai aizstāvētu Eiropas intereses.

Vēstnieks Ukrainā: Par Ukrainas nākotni var lemt tikai Ukrainas tauta un līderi

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 08:45:00 +0300

Par Ukrainas nākotni var lemt tikai Ukrainas tauta, līderi un valdība, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra jaunais Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs, komentējot piektdien notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos Aļaskā.

"Mēs esam atbalstoši, solidāri, bet grūtie lēmumi par savas valsts likteni ir jāpieņem pašiem ukraiņiem," teica Pildegovičs.

Lai vērtētu, vai Trampa un Putina tikšanās devusi kādu rezultātu, vēstnieks aicināja sagaidīt pirmdien paredzētās Trampa, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Eiropas līderu tikšanās iznākumu.

Kā teicis Tramps, nekas nav izlemts, kamēr nav izlemts viss un kamēr nav salikti visi punkti uz i, atgādināja vēstnieks.

"Pēc dabas esmu optimists, bet šobrīd esmu ļoti piesardzīgs, jo mēs zinām, ka Krievija nav mainījusies, redzam Putina agresīvo retoriku un zinām, cik bieži Krievija ir melojusi," teica Pildegovičs.

Viņš norādīja, ka ilgstošas drošības garantijas ir viens no centrālajiem kara izbeigšanas jautājumiem, jo īslaicīga uguns pārtraukšana neko nedos, ja vēlāk sekos agresijas turpinājums.

Viens no svarīgākajiem diplomātijas uzdevumiem esot atrast pareizos parametru, lai garantijas būtu ticamas un efektīvas.

Ja nav runa par Ukrainas uzņemšanu NATO, kas būtu pilnvērtīgas drošības garantijas, tad jāatrod risinājums, kas ir ilgstošs, teica vēstnieks, norādot, ka tas var būt arī, piemēram, NATO valstu militārā kontingenta izvietošana Ukrainā.

Ir daudz variantu, bet Ukrainas līderi varēs piekrist tikai kaut kam tādam, kas neatkārto Budapeštas memoranda likteni, kad Ukraina atteicās no kodolieročiem un saņēma mīkstās garantijas, kas beidzās ar Krievijas invāziju, uzsvēra Pildegovičs.

Viņš arī atzina, ka ir svarīgi noturēt ASV prezidenta iesaisti šo jautājumu risināšanā.

Jau ziņots, ka kopā ar Zelenski pirmdien Baltajā namā ar Trampu tiksies arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Itālijas premjere Džordža Meloni, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Tikšanās notiks trīs dienas pēc Trampa un Putina samita Aļaskā.

Pēc ierašanās Vašingtonā Zelenskis platformā "X" pateicies Trampam par uzaicinājumu un paudis vēlmi pēc iespējas drīz izbeigt karu. Zelenskis uzsvēris, ka vispirms tas būtu jādara Krievijai.

"Mēs visi vienādi vēlamies ātri un uzticami izbeigt šo karu. Un mieram jābūt ilgstošam. Ne tā, kā tas bija pirms gadiem, kad Ukraina bija spiesta atdot Krimu un daļu no mūsu austrumiem - daļu Donbasa - un Putins to izmantoja vienkārši kā placdarmu jaunam uzbrukumam. Vai kad 1994.gadā Ukrainai tika dotas it kā "drošības garantijas", bet tas nedarbojās," atgādinājis Zelenskis.

"Krievijai ir jāizbeidz šis karš, ko tā pati sāka. Un es ceru, ka mūsu kopīgais spēks ar Ameriku, ar mūsu Eiropas draugiem piespiedīs Krieviju uz patiesu mieru," piebildis Ukrainas prezidents.

Tikmēr Tramps savā platformā "Truth Social" pavēstījis, ka Zelenskis var apturēt karu ar Krieviju, atsakoties no Krimas un Ukrainas dalības NATO.

"Ukrainas prezidents Zelenskis var izbeigt karu ar Krieviju gandrīz nekavējoties, ja viņš to vēlas, vai arī var turpināt karot. Atcerieties, kā tas viss sākās. Nekādas Obamas atdotās Krimas (pirms 12 gadiem, bez neviena šāviena!) atgūšanas un nekādas Ukrainas iestāšanās NATO. Dažas lietas nekad nemainās!!!" ierakstījis Tramps.

Telekanāls CNN konstatē, ka Trampa paziņojums par Krimas atgūšanas un Ukrainas dalības NATO neiespējamību atspoguļo spiedienu, kāds Zelenski gaida tikšanās laikā Baltajā namā.

"Divi viņa uzskaitītie nosacījumi - Ukrainai jāatsakās no Krimas, ko Krievija nelikumīgi anektēja 2014.gadā, un jāpiekrīt, ka tā nekad nepievienosies NATO, ir starp nosacījumiem, ko izvirzījis Putins, lai izbeigtu karu," norāda CNN.

Tramps: Zelenskis var apturēt karu, atsakoties no Krimas un dalības NATO

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 06:37:00 +0300

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis var apturēt karu ar Krieviju, atsakoties no Krimas un Ukrainas dalības NATO, svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.

Kopā ar Zelenski ar Trampu tiksies arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Itālijas premjere Džordža Meloni, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Tikšanās notiks trīs dienas pēc Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samita Aļaskā.

"Rīt Baltajā namā būs liela diena. Vēl nekad nav bijis tik daudz Eiropas līderu vienlaicīgi. Man ir liels gods viņus uzņemt," teikts citā Trampa ierakstā platformā "Truth Social".

"Viltus ziņas teiks, ka ir liels zaudējums prezidentam Trampam uzņemt tik daudzus dižus Eiropas līderus mūsu skaistajā Baltajā namā. Patiesībā tas ir liels gods Amerikai!!!" piebildis Tramps.

Telekanāls CNN konstatē, ka Trampa paziņojums par Krimas atgūšanas un Ukrainas dalības NATO neiespējamību atspoguļo spiedienu, kāds Zelenski gaida tikšanās laikā Baltajā namā.

Avots: Zelenskis noraidījis Trampa izklāstītās Putina teritoriālās prasības

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 22:55:00 +0300

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidījis Krievijas diktatora Vladimira Putina teritoriālās pretenzijas, ko viņam telefonsarunā izklāstījis ASV prezidents Donalds Tramps, sestdien vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotu, kas ir pazīstams ar Trampa un Zelenska sarunas saturu.

"Pēc samita, kurā Vladimirs Putins pieprasījis, lai Zelenskis atsakās no lielas daļas Ukrainas teritorijas, ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka Ukrainai būtu jānoslēdz vienošanās, lai izbeigtu karu ar Krieviju, jo "Krievija ir ļoti liela valsts, bet viņi - nav"," vēsta ziņu aģentūra.

"Avots, kas ir iepazīstināts apspriežu gaitu, citēja Trampa teikto vēlākā sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par to, ka Krievijas līderis piedāvājis iesaldēt lielāko daļu frontes līnijas, ja Kijivas spēki atteiksies no visa Doneckas apgabala - rūpnieciskā reģiona, kas ir viens no Maskavas galvenajiem mērķiem," teikts "Reuters" materiālā.

Kā ziņu aģentūrai sacīja avots, "Zelenskis šo prasību noraidīja".

To, ka Tramps sarunas gaitā sestdien Zelenskim izklāstījis Putina idejas par kara izbeigšanu - Ukrainai būtu jāizved karaspēks no Doneckas apgabala trešās daļas, kas joprojām ir Kijivas kontrolē, bet Krievija iesaldētu fronti Hersonas un Zaporižjas apgabalos -, dienas gaitā ziņoja vairāki Rietumu mediji.

"Cilvēki, kas ir pazīstami ar Zelenska domāšanu", laikrakstam "Financial Times" norādīja, ka viņš nepiekritīs Doneckas apgabala atdošanai, bet "būs atvērts teritoriju jautājuma apspriešanai", pirmdien Vašingtonā tiekoties ar Trampu.

Meloni: Ukrainas drošības garantijas jāveido pēc NATO 5.panta parauga

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 21:31:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps atbalstījis Itālijas ideju, ka Ukrainai būtu jāsniedz drošības garantijas, kas būtu veidotas pēc NATO 5.panta parauga, sestdien pavēstīja Itālijas premjerministre Džordža Meloni.

Neraugoties uz to, ka piektdien Aļaskā notikušajā Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samitā nebija tūlītēju rezultātu, Meloni saskata pamatu piesardzīgam optimismam attiecībā uz Ukrainas drošību nākotnē.

"Vienošanās joprojām ir sarežģīta, bet beidzot iespējama, jo īpaši pēc pata stāvokļa, kas jau daudzus mēnešus pastāvējis frontē," sestdien platformā "X" pauda Meloni.

Tramps iepriekš informēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas sabiedrotos, arī Meloni, par Aļaskas samitu.

Lai novērstu jaunus Krievijas uzbrukumus, tagad ir ļoti svarīgas stingras drošības garantijas, norādīja Meloni.

"Tikai stingras un uzticamas garantijas šajā ziņā var novērst jaunus karus un agresiju," viņa uzsvēra.

Šajā jautājumā Tramps atbalstījis Itālijas ideju par kolektīvās drošības garantijām, kas būtu veidotas pēc NATO līguma 5.panta parauga, pauda Meloni.

Tas ļautu Ukrainai rēķināties ar visu tās partneru, arī ASV, atbalstu, kas būtu gatavi rīkoties atkārtota uzbrukuma gadījumā.

"Eiropas valstis šajā sarunu posmā turpina vienoti atbalstīt Ukrainu," uzsvēra premjere.

Ceļš uz mieru nav viegls, taču ir svarīgi, ka tas ir uzsākts, norādīja Meloni.

"Beidzot ir parādījies cerību stars mieram Ukrainā."

Meloni arī atkārtoti uzsvēra, ka tikai Kijiva var vest sarunas par nosacījumiem un savu teritoriju.

Bloomberg: Tramps Zelenskim teicis, ka Putins grib visu Donbasu

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 19:31:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps informējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pieprasa Ukrainas karaspēka izvešanu no visas Donbasa teritorijas, sestdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.

Tramps gan arī uzsvēris, ka Ukrainai pašai jāizlemj, ko darīt ar savu teritoriju.

Eiropa ir nobažījusies, ka Tramps, vēloties ātri noslēgt miera līgumu, vērsīs spiedienu uz Zelenski, lai panāktu teritoriālu piekāpšanos, norādīja "Bloomberg" sarunbiedrs.

Britu laikraksts "Financial Times" un ziņu aģentūras "Reuters" Kijivas korespondents, atsaucoties uz avotiem, arī vēsta par šādām Putina prasībām.

Atsaucoties uz četriem avotiem, kas ir informēti par Trampa un Putina sarunām Aļaskā, "Financial Times" vēsta, ka Putins piedāvājis iesaldēt frontes līniju Zaporižjas un Hersonas apgabalos ar nosacījumu, ka Ukrainas armija atstās visu Doneckas apgabala teritoriju.

Nedz Baltais nams, nedz Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs neatbildēja uz laikraksta lūgumu sniegt komentārus.

"Cilvēki, kas ir pazīstami ar Zelenska domāšanu", laikrakstam norādīja, ka viņš nepiekritīs Doneckas apgabala atdošanai, bet "būs atvērts teritoriju jautājuma apspriešanai", pirmdien Vašingtonā tiekoties ar Trampu.

Zelenskis pēc sestdienas telefonsarunas ar Trampu paziņoja, ka pirmdien tiksies ar ASV prezidentu Vašingtonā Baltajā namā.

Tramps pēc sarunām Aļaskā ar Putinu un sekojošās telefonsarunas ar Zelenski un Eiropas līderiem platformā "Truth Social" rakstīja, ka visi esot vienisprātis - labākais veids, kā izbeigt karu, ir virzīties uz miera līgumu, nevis vest sarunas par pagaidu uguns pārtraukšanu.

Laikraksts "Wall Street Journal" vēl 8.augustā, atsaucoties uz avotiem, vēstīja, ka Putins ir gatavs piekrist uguns pārtraukšanai, ja Ukraina izvedīs savu karaspēku no Doneckas apgabala. Frontes līnija citos reģionos tiktu iesaldēta.

Zelenskis: Ja Krievija vairīsies no trīspusējas tikšanās, sankcijas jāpastiprina

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 18:28:00 +0300

Ja Krievija vairīsies no trīspusējas Ukrainas, Krievijas un ASV līderu tikšanās, Rietumu sankcijas jāpastiprina, sestdien platformā "Telegram" pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mums ir jāpanāk reāls miers, kas būs ilgstošs, nevis kārtējā pauze starp Krievijas iebrukumiem. Mums pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc nogalināšana, jāpārtrauc uguns gan kaujaslaukā, gan debesīs, gan pret mūsu ostu infrastruktūru," klāstīja Zelenskis.

"Mums ir jāatbrīvo visi Ukrainas karavīri un civilie gūstekņi un jāatgūst Krievijas nolaupītie bērni," viņš piebilda.

Piektdien Aļaskā notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās, bet drīz pēc samita noslēguma - Trampa telefonsaruna ar Zelenski un Eiropas valstu līderiem.

"Savā sarunā ar prezidentu Trampu es teicu, ka ir jābūt stingrākām sankcijām, ja nenotiks trīspusēja tikšanās vai ja Krievija izvairīsies no kara taisnīgas izbeigšanas," rakstīja Zelenskis.

Visi jautājumi, arī teritoriālie, būtu jāapspriež un jārisina ar Ukrainas līdzdalību, uzsvēra Ukrainas prezidents.

Pirmdien Vašingtonā gaidāma Zelenska un Trampa tikšanās.

Ģeopolitikas pētnieks: Tramps joprojām ir uz Putina āķa

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 16:18:00 +0300

ASV un Krievijas prezidentu sarunās uzvarētājs bija Krievijas diktators Vladimirs Putins, bet ASV līderis Donalds Tramps joprojām ir uz viņa āķa, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Šī samita uzvarētājs ir tikai viens un tas ir Putins, sprieda eksperts, atzīmējot, ka diktators tika silti uzņemts ASV kopā ar saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem. ASV bumbvedēja pārlidojums pār līderu tikšanās vietu no vienas puses bijusi nevajadzīga goda izrādīšana, bet no otras puses - spēka demonstrācija.

"Tramps izskatījās saguris, Putins tika pat vārdā saukts. Šie signāli bija nevajadzīgi. Nav zināms, ka būtu pieņemti būtiski lēmumi, lai gan bija prognozes, ka Ukraina tiks sadalīta un pārdota. To novērst palīdzēja iepriekš notikusī virtuālā sanāksme, kurā piedalījās Eiropas līderi kopā ar Ukrainu," uzsvēra eksperts.

Lai arī kopumā samits bija taktiska Putina uzvara, Andžāns uzskata, ka Tramps no samita ne ieguva, ne zaudēja. "Viņa elektorāts saskatīs to, ko vēlas saskatīt, proti, ka Tramps mēģina atnest mieru un diplomātiskā ceļā risināt karu," sprieda eksperts.

Runājot par turpmākajiem scenārijiem, Andžāns norādīja, ka jāgaida, ko Tramps Eiropai un Ukrainai būs izstāstījis par šo tikšanos. Vienlaikus slikti tas, ka ASV pret Krieviju nav noteikusi sankcijas, par kurām tika sākotnēji ziņots. "Es domāju, ka Tramps joprojām ir uz Putina āķa, proti, viņaprāt, miers ir sasniedzams ar viņa starpniecību un ir cerības uz Nobela miera prēmiju," izteicās eksperts.

Eksperts gan uzskata, ka patlaban Trampa rīcībā ir mazāk instrumentu, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainu, jo par ASV bruņojumu ukraiņiem tagad maksā Eiropa. Tomēr vienlaikus Tramps var pārtraukt izlūkinformācijas piegādi Ukrainai un nepiegādāt cita veida palīdzību. "Tikpat labi viņš var visam atmest ar roku, taču domāju, ka turpinās būt iesaistīts šajā procesā," uzsvēra eksperts.

Jau ziņots, ka piektdien Ankoridžā, ASV Aļaskas štatā, notika Trampa un Putina samits. Pēc sarunām kopīgajā preses konferencē Tramps sacīja, ka tikšanās bijusi "ļoti produktīva" un viņš un Putins bijuši vienisprātis "daudzos punktos", taču detaļās sarunu saturs nav atklāts.

Vēlāk intervijā telekanālam "Fox News" Tramps spriedelēja, ka tagad Zelenska ziņā ir izmantot šo tikšanos un panākt vienošanos par kara izbeigšanu. "Mēs gandrīz panācām vienošanos. Tagad (..) Ukrainai jāpiekrīt. Varbūt viņi teiks "nē"'," sacīja Tramps, iesakot Zelenskim tomēr "noslēgt darījumu". "Noslēdziet darījumu. Krievija ir ļoti liela valsts, bet Ukraina - nav," sacīja Tramps.

ASV prezidents arī paziņoja, ka puses sāks gatavot tikšanos, kurā piedalītos viņš, Putins un Zelenskis.

Krievijā bojāgājušo skaits sprādzienā pulvera rūpnīcā pieaudzis līdz 11

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 15:18:00 +0300

Bojāgājušo skaits piektdien Krievijā Rjazaņas apgabala pulvera rūpnīcā notikušajā sprādzienā pieaudzis līdz 11, sestdien pavēstīja reģiona operatīvā grupa.

Ievainoto skaits sasniedzis 130, 29 cilvēki hospitalizēti.

Glābšanas un meklēšanas darbi turpinās.

Reģionā pirmdien izsludinātas sēras.

Atbilstoši provizoriskajai informācijai sprādzienu rūpnīcā "Elastik" izraisīja drošības prasību pārkāpums.

Sākotnēji tika ziņots par pieciem bojāgājušajiem un 20 ievainotajiem.

Platformā "Telegram" publicēti sprādziena seku video. Ierakstos redzams spēcīgs ugunsgrēks un dūmu stabs.

Rūpnīca ražo arī aviācijas munīciju un raķetes daudzlādiņu reaktīvajām iekārtām.

2021.gada oktobrī vienā no rūpnīcas cehiem jau notika sprādziens. Toreiz gāja bojā 17 cilvēki.

Zelenskis pirmdien Vašingtonā tiksies ar Trampu

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 14:23:00 +0300

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien paziņoja, ka pirmdien dosies uz Vašingtonu, lai ar ASV prezidentu Donaldu Trampu apspriestu "slepkavību un kara izbeigšanu".

Zelenskis to paziņoja pēc telefonsarunas ar Trampu.

Sarunas gaitā Tramps viņu informējis par "galvenajiem punktiem" Aļaskā nule notikušajās sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Piektdien Ankoridžā, ASV Aļaskas štatā, notika Trampa un Putina samits.

Pēc sarunām kopīgajā preses konferencē Tramps sacīja, ka tikšanās bijusi "ļoti produktīva" un viņš un Putins bijuši vienisprātis "daudzos punktos".

Vēlāk intervijā telekanālam "Fox News" Tramps sacīja, ka tagad Zelenska ziņā ir izmantot šo tikšanos un panākt vienošanos par kara izbeigšanu.

ASV prezidents arī paziņoja, ka puses sāks gatavot tikšanos, kurā piedalītos viņš, Putins un Zelenskis.

Tramps apgalvoja, ka ir "diezgan liela iespējamība" noslēgt vienošanos par kara noregulējumu Ukrainā un ka kara beigas būtu svarīgs panākums gan Putinam, gan Zelenskim.

Tramps nodevis Putinam sievas vēstuli

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 13:10:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps, Aļaskā tiekoties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, nodevis viņam sievas Melānijas vēstuli, kurā skarts Krievijas agresijas gaitā Ukrainā nolaupīto bērnu jautājums, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem Baltajā namā, kas ir pazīstami ar vēstules saturu.

2023.gadā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) Hāgā izdeva Putina un Krievijas diktatora pilnvarotās bērnu tiesību jautājumos Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi saistībā ar apsūdzībām par bērnu nolaupīšanu okupētajās Ukrainas teritorijās.

Tā paša gada martā Ukraina paziņoja, ka uz Krieviju deportēti vairāk nekā 16 000 bērnu.

Daudzi no Ukrainas aizvesti bērni nelikumīgi nodoti audžuģimenēm vai ievietoti bērnu namos, liecināja Ukrainas ombudsmens Dmitro Lubinecs.

Saskaņā ar ANO augstā bēgļu lietu komisāra datiem kopš kara sākuma pret Ukrainu Krievija ir nodarījusi ciešanas miljoniem Ukrainas bērnu un pārkāpusi viņu tiesības.

Pabriks: Nodevība jau notikusi, Krievija guvusi PR uzvaru

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 11:35:00 +0300

Lai kāds būtu ASV un Krievijas līderu tikšanās saturs, turpmāk svarīgākais būs, cik stingri savu interešu aizstāvībai nostāsies Eiropas līderi un Ukraina, aģentūrai LETA pauda bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Garisons atzīmēja, ka patlaban vēl ir ļoti grūti novērtēt, kas īsti sarunāts Aļaskas tikšanās laikā, jo informācija no abām pusēm ir skopa, tomēr pirmie pozitīvie un negatīvie secinājumi jau veidojoties.

Runājot par pozitīvajiem secinājumiem, Garisons norādīja, ka šoreiz ASV prezidents Donalds Tramps un viņa administrācija bijusi mazliet citādās pozīcijās un akla pretimnākšana Krievijai nav notikusi. Šajā ziņā var uzteikt darbu, ko Eiropas līderi ir veikuši pirms šīs tikšanās, runājot ar Trampu.

Otrkārt, lai arī diktators Putins tika sagaidīts ar sarkano paklāju, diplomātiski tomēr daudzas lietas iztrūka un izskatījās, ka ASV demonstratīvi veica dažādus pasākumus, piemēram, bumbvedēja pārlidojumu pāri militārajai bāzei, kur notika tikšanās. Šādi ASV demonstrējusi savu pārākumu.

Savukārt runājot par negatīvajiem secinājumiem, Garisons norādīja, ka jāpievērš uzmanība Putina teiktajam, ka Eiropai un Ukrainai nevajadzētu likt šķēršļus vienošanos slēgšanai. Viņš atzīmēja, ka vēl pirms tikšanās Krievijas propaganda skandēja, ka sarunas par piekāpšanos no Ukrainas puses ir notikušas.

Otrkārt, negatīvi ir tas, ka kara noziedznieks Putins tiek uzņemts pie ASV prezidenta, jo Putinam šī tikšanās nozīmē viņa leģitimizāciju un diplomātisku uzvaru.

"Neskatoties uz to, kādi lēmumi šajā tikšanās laikā ir pieņemti, turpmāk svarīgākais būs, cik stingri savu interešu aizstāvībai nostāsies Eiropas līderi un Ukraina. Eiropa vai nu sevi nostādīs kā pastāvīgu spēlētāju un iezīmēs savas prasības un savus mērķus, vai arī vienkārši padosies tam, ko ASV ar Krieviju ir sarunājušas. Jāatceras, ka karš Ukrainā ir karš Eiropā. Šī kara iznākums ietekmēs stāvokli tieši Eiropā, tostarp, Latvijā," uzsvēra Garisons.

Savukārt bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks secinājis, ka šī tikšanās Putinam bijusi komunikācijas uzvara. Putins ietekmējis Trampu ar glaimiem, piemēram, ierasti angliski nerunājušais Putins angliski aicinājis uz nākamo tikšanos Maskavā un uzlielījis Trampu.

"Labais no sarunām ir tas, ka nekādi konkrēti lēmumi acīmredzot nav pieņemti. Tas ir labākais, kas no šīs tikšanās varēja būt, jo dažs labs jau prognozēja otro Jaltu," uzsvēra Pabriks.

Runājot par turpmākajiem scenārijiem, Pabriks prognozēja, ka Tramps turpinās izdarīt spiedienu uz Ukrainu, kas varētu novest pie karadarbības pārtraukšanas. Vienlaikus ir skaidrs, ka Trampu neinteresē ilglaicīgs miers uz Ukrainai pieņemamiem nosacījumiem.

"Rezumējot varam secināt, ka lielā nodevība nav īstenota līdz galam, lai gan pati par sevi tā ir nodevība, ka šāda tikšanās notikusi un diktators atalgots. Krievija no šīs tikšanās ir ieguvusi pavērtas durvis starptautiskajā sadarbībā un ieguvusi labus PR rezultātus," uzsvēra Pabriks.

ASV prezidents arī paziņoja, ka puses sāks gatavot tikšanos, kurā piedalītos viņš, Putins un Zelenskis.

Plūdos Pakistānā 321 bojāgājušais

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 10:36:00 +0300

Bojāgājušo skaits spēcīgo musonu lietavu izraisītajos plūdos Pakistānā pēdējo 48 stundu pieaudzis līdz 321, sestdien pavēstīja varasiestādes.

307 gājuši bojā Haibara Pahtūnhvas provincē, valsts ziemeļrietumos, pavēstīja provinces varasiestādes.

Vēl tikai pirms dažām stundām Indijas un Pakistānas varasiestādes ziņoja, ka plūdos abās valstīs dzīvību zaudējuši 280 cilvēki.

Plūdi sākās ceturtdien Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā un izplatījās uz Pakistānas ziemeļiem un ziemeļrietumiem. Plūdos un tiem sekojošos zemes nogruvumos ievainoti desmitiem cilvēku, tūkstošiem cilvēku evakuēti, visvairāk Pakistānā Haibara Pahtūnhvas provincē.

Serbijas policija aiztur simtiem demonstrantu

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 08:32:00 +0300

Serbijas policija piektdien paziņoja, ka ir aizturējusi simtiem demonstrantu, kas šonedēļ piedalījās protestos pret valdību.

Trīs dienas ilgušās sadursmēs starp policiju un prezidenta Aleksandara Vučiča atbalstītājiem vienā pusē un protestētājiem otrā pusē ir ievainoti vai aizturēti desmitiem cilvēku.

Nekārtības Belgradā un citās Serbijas pilsētās šonedēļ iezīmēja nopietnu eskalāciju vairāk nekā deviņus mēnešus notikušajās demonstrācijās, kas lielākoties bijušas mierīgas. Universitāšu studentu vadītie protesti ir iedragājuši Vučiča stingro varu.

Piektdienas vakarā visā Serbijā tika rīkots jauns protests ar lozungu "Parādīsim viņiem, ka mēs neesam boksa maiss". Policija dislocēja bruņumašīnas dažos Belgradas rajonos, kur protestētāji stājās pretī policijai, kas viņus nošķīra no Vučiča atbalstītājiem.

Pret valdību un korupciju vērstie protesti Serbijā notiek kopš novembra, kad, sabrūkot dzelzceļa stacijas jumtam Novisadas pilsētā, dzīvību zaudēja 16 cilvēki.

Demonstranti traģēdijā vaino valdības nekompetenci un korupciju.

Sociālo mediju ierakstos šonedēļ bija redzams, kā policisti ar stekiem piekauj cilvēkus, nogrūž viņus zemē un spārda ar zābakiem, pirms tiek uzlikti roku dzelži. Starp uzbrukumu mērķiem bieži bijušas sievietes un jaunieši.

Serbijas iekšlietu ministrs Ivica Dačičs piektdien noliedza, ka policija lietojusi pārmērīgu spēku, un vainoja demonstrantus, ka tie uzbrukuši policistiem, kas aizsargājuši sevi ar vairogiem.

"Policijai masveidīgi un brutāli uzbruka bez jebkādas provokācijas. Notika vardarbīgi mēģinājumi pārraut kordonus," sacīja ministrs. "Pagājušajā naktī 75 policisti tika ievainoti un vairākas automašīnas tika sabojātas. Tiem, kas izplata melus par policijas brutalitāti, vajadzētu komentēt šo faktu."

Opozīcijas līderi aicināja atcelt Dačiču no amata.

"Viņi piekauj cilvēkus ielās," sacīja opozīcijas līderis Dragans Džilass. "Viņi arī piekauj politiķus, burtiski katru, kurš ir pret Aleksandaru Vučiču, ar skaidru mērķi nodarīt viņiem nopietnus miesas bojājumus."

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāre Marta Kosa šonedēļ paziņoja, ka ziņas par vardarbību protestos ir "dziļi satraucošas".

Serbija oficiāli tiecas uz uzņemšanu ES, bet Vučičs ir uzturējis stipras attiecības ar Krieviju un Ķīnu. Viņš tiek vainots demokrātisko brīvību apspiešanā, ļaujot zelt organizētajai noziedzībai un korupcijai, bet ir to noliedzis.

Tramps: Tikšanās ar Putinu bijusi «ļoti produktīva»

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 06:33:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka viņa tikšanās Aļaskā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu bijusi "ļoti produktīva" un viņi bijuši vienisprātis "daudzos punktos".

"Mums bija ārkārtīgi produktīva tikšanās, un mēs bijām vienisprātis daudzos punktos. Ir palikuši tikai pavisam nedaudzi [punkti]," Tramps sacīja kopīgā preses konferencē pēc trīs stundas ilgās tikšanās ar Putinu.

"Mēs nenonācām līdz tam, bet mums ir ļoti labas izredzes nonākt līdz tam," sacīja Tramps, ar to saprotot kara pārtraukšanu Ukrainā.

Tramps pēc tam sacīja, ka plāno drīz runāt ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem, lai viņus informētu par savām sarunām ar Putinu.

"Es pēc neilga laika piezvanīšu NATO, es piezvanīšu dažādiem cilvēkiem, kurus uzskatu par piemērotiem, un, protams, piezvanīšu prezidentam Zelenskim un pastāstīšu viņiem par šodienas tikšanos," sacīja Tramps.

Putins kopīgajā preses konferencē sacīja, ka Ukrainai un tās sabiedrotajiem Eiropā nevajadzētu radīt "šķēršļus" mieram.

Maskava gaida, "ka Kijiva un Eiropas valstu galvaspilsētas to visu uztvers konstruktīvā veidā un neradīs nekādus šķēršļus, nemēģinās traucēt topošo progresu ar provokācijām vai aizkulišu intrigām", sacīja Putins.

Putins arī piedāvāja Trampam apmeklēt Maskavu. "Nākamo reizi Maskavā," sacīja Putins Trampam angļu valodā. "O, tas ir interesants [piedāvājums]," atbildēja Tramps.

Aļaskā sākas Trampa un Putina sarunas

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 00:47:00 +0300

ASV Aļaskas štatā Ankoridžā Elmendorfa-Ričardsona armijas bāzē piektdien sākušās ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunas.

No amerikāņu puses sarunās piedalās valsts sekretārs Marko Rubio un Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, no Krievijas puses - ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Putina palīgs Jurijs Ušakovs.

Pēcāk notiks konsultācijas plašākā sastāvā.

Ankoridžas armijas bāzes lidlaukā vispirms ieradās Trampa, bet drīz pēc tam arī Putina lidmašīna.

Līderi vienlaicīgi izkāpa no lidmašīnām uz sarkanā paklāja un satiekoties sarokojās.

Žurnālisti sauca Putinam, vai viņš pārtrauks civiliedzīvotāju nogalināšanu, tomēr Krievijas līderis klusēja.

Pēc tam līderi iekāpuši Trampa limuzīnā, kur, kā vēsta Krievijas mediji, sākusies neformāla saruna.

Iepriekš Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs telekanālam CNN sacīja, ka Putina un Trampa sarunas varētu ilgt sešas septiņas stundas.

Kremlis: Putins un Tramps apspriedīs Ukrainas konflikta noregulēšanu

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 17:25:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins apspriedīs veidus, kā noregulēt Ukrainas konfliktu, ceturtdien apstiprinājis Putina palīgs Jurijs Ušakovs.

"Visiem droši vien skaidrs, ka galvenais temats būs Ukrainas krīzes atrisināšana," paziņoja Ušakovs, runājot par piektdien Aļaskā gaidāmo samitu. Tā būs pirmā ASV un Krievijas līderu tikšanās kopš 2021.gada.

"Protams, tiks apspriesti arī plašāki jautājumi par miera un drošības nodrošināšanu, kā arī aktuālie starptautiskie un reģionālie jautājumi," viņš piebilda.

Plānots, ka Putina un Trampa sarunas Aļaskā sāksies plkst.11.30 pēc vietējā laika (plkst.22.30 pēc Latvijas laika), paziņoja Ušakovs.

Sarunās piedalīsies tikai abi līderi un viņu tulki, bet pēc tam plānotas sarunas starp abu valstu delegācijām, atklāja Ušakovs. Krievijas delegācijā būs ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs, finanšu ministrs Antons Siluanovs un Putina īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs.

Pēc Putina un Trampa sarunām plānota abu līderu kopīga preses konference, kurā viņi "apkopos sarunas rezultātus", paziņoja Ušakovs.

Tā būtu pirmā kopīgā ASV un Krievijas līderu preses konference kopš 2018.gada, kad Tramps un Putins tikās Helsinkos.

Eiropas dienvidos pieņemas spēkā savvaļas ugunsgrēki

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 22:30:00 +0300

Eiropas dienvidos trešdien pieņēmušies spēkā savvaļas ugunsgrēki un tika ziņots par trim nāves gadījumiem Spānijā, Turcijā un Albānijā.

Grieķijā liesmas apdraud Patru, kas ir trešā lielākā pilsēta valstī. Reģionā ap Patru divu dienu laikā izdeguši gandrīz 10 000 hektāru, un liesmas sasniegušas Patras piepilsētas. Vismaz 15 ugunsdzēsēji hospitalizēti ar apdegumiem vai citām traumām.

Grieķijas ugunsdzēsības dienests ir pārslogots, līdzīgi kā dienesti citās valstīs, ko pēc nedēļām ilgiem karstuma viļņiem piemeklējuši ugunsgrēki.

Grieķija lūgusi Eiropas Savienībai (ES) atsūtīt ugunsdzēsības lidmašīnas, lai atbalstītu vairāk nekā 4800 ugunsdzēsēju, kas cīnās ar vairāk nekā 20 ugunsgrēkiem visā valstī.

Albānijā, kur arī plosās aptuveni 20 ugunsgrēku, uz dienvidiem no Tirānas gājis bojā 80 gadus vecs vīrietis, paziņoja amatpersonas.

Albānijas vidienē netālu no bijušās armijas munīcijas noliktavas tika evakuēti četru ciematu iedzīvotāji, bet Korčas rajonā, netālu no Grieķijas robežas, vairākus sprādzienus izraisīja Otrā pasaules kara laika artilērijas lādiņi. Varasiestādes ziņoja, ka valsts vidienē liesmas nopostījušas desmitiem māju.

Spānijas Kastīlijas un Leonas apgabalā ugunsgrēkā trešdien gājis bojā brīvprātīgais ugunsdzēsējs.

Valsts meteoroloģijas aģentūra brīdināja, ka gandrīz visā Spānijas teritorijā pastāv ārkārtējs vai ļoti augsts ugunsbīstamības risks. Paredzams, ka karstuma vilnis ilgs līdz pirmdienai.

Madridē ugunsgrēku dēļ nācies evakuēties tūkstošiem cilvēku. Spānijas vidienē daudzviet evakuācijas centri ir pārpildīti. Satiksme pa ātrgaitas dzelzceļa līniju starp Madridi un Galisija apgabalu tika apturēta, jo liesmas pietuvojās pārāk tuvu vairākiem sliežu posmiem.

Šogad Spānijā 199 ugunsgrēki nopostījuši gandrīz 99 000 hektārus, kas ir divreiz vairāk nekā pērn līdz augusta vidum.

Portugālē 1800 ugunsdzēsēju ir iesaistīti cīņā ar pieciem lieliem ugunsgrēkiem. Tikmēr Itālijā ugunsdzēsējiem izdevies pakļaut kontrolei savvaļas ugunsgrēku Vezuva kalnā, kas dega piecas dienas. Taču 16 pilsētās joprojām ir spēkā brīdinājumi par ārkārtēju karstumu.

Turcijā cīņā ar liesmām gājis bojā mežstrādnieks. Mežsaimniecības ministrija paziņoja, ka darbinieks gāja bojā negadījumā, kurā bija iesaistīta ugunsdzēsēju automašīna un kurā cieta vēl četri cilvēki.

Turcija kopš jūnija beigām cīnās ar spēcīgiem meža ugunsgrēkiem. Kopumā gājuši bojā jau 18 cilvēki.

Francijā, kas vēl atgūstas no nesenajiem ugunsgrēkiem dienvidu apgabalos, pēdējās dienās atkal valda svelme, gaisa temperatūrai vietām pārsniedzot 40 grādus pēc Celsija.

Eiropas Savienība sniedz palīdzību ugunsgrēku skartajām valstīm, tostarp valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Pēdējā laikā palīdzība lielākoties tika koncentrēta uz Melnkalni, kur plašie meža ugunsgrēki plosās apvidos netālu no galvaspilsētas Podgoricas.

Izraēlas armija apstiprinājusi plānu jaunai ofensīvai Gazas joslā

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 19:12:00 +0300

Izraēlas armija trešdien paziņoja, ka apstiprinājusi plānu jaunai ofensīvai Gazas joslā.

Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālleitnants Ejals Zamirs apstiprinājis galveno operatīvā plāna ietvaru Gazas joslā, teikts armijas izplatītajā paziņojumā.

Premjerministra Benjamina Netanjahu valdība nav sniegusi precīzu grafiku, kad Izraēlas karaspēks ieies Gazas pilsētā.

Izraēlas drošības kabinets pagājušajā nedēļā apstiprināja plānus, kas paredz paplašināt karu uz atlikušajām Gazas joslas daļām, kuras vēl nekontrolē armija.

Mercs: Ukrainas, Eiropas un Trampa pozīcijas ir lielā mērā vienotas

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 18:07:00 +0300

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs trešdien paziņoja, ka Ukrainas, tās Eiropas sabiedroto un ASV prezidenta Donalda Trampa pozīcijas ir lielā mērā vienotas pirms Aļaskā piektdien plānotās tikšanās starp Trampu un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

"Un es varu teikt, ka mēs bijām ļoti vienisprātis gan par sākuma pozīcijas novērtējumu, gan par sasniedzamo mērķi piektdien," pavēstīja Mercs preses konferencē pēc Trampa un Eiropas līderu videokonferences.

Mercs sacīja, ka Trampam piektdien ar Putinu būtu jāapspriež Ukrainas un Eiropas drošības interešu jautājums.

"Aļaskā Eiropas un Ukrainas drošības pamatintereses ir jāaizsargā. Tas bija vēstījums, ko mēs, eiropieši, devām prezidentam Trampam," pavēstīja Mercs.

"Ja Amerikas Savienotās Valstis strādās, lai panāktu mieru Ukrainā, kas aizsargātu Eiropas un Ukrainas intereses, tās var rēķināties ar mūsu pilnīgu atbalstu šajos centienos," sacīja Mercs.

Zelenskis pauda cerību, ka pamiers Ukrainā būs galvenais sarunu temats Trampa un Putina sarunās.

"Mēs ceram, ka tikšanās laikā galvenais temats būs pamiers, tūlītējs pamiers. To Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir vairākkārt teicis. Viņš man ierosināja, ka pēc tikšanās Aļaskā mēs ar viņu sazināsimies un apspriedīsim visus rezultātus, ja tādi būs, un noteiksim mūsu turpmākos soļus, kas jau ir abpusēji," Zelenskis sacīja kopīgā preses konferencē ar Mercu.

NATO vadītājs Marks Rite pavēstīja, ka Eiropa un ASV ir "vienotas, lai panāktu šī briesmīgā kara izbeigšanu".

"Atzinīgi vērtējam Trampa vadību un ciešo koordināciju ar sabiedrotajiem. Tagad bumba ir Putina laukumā," platformā "X" pavēstīja Rite.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtēja "ļoti labo sarunu" ar Trampu un Ukrainas un Eiropas līderiem.

"Šodien Eiropa, ASV un NATO ir nostiprinājušas kopīgu nostāju Ukrainas jautājumā. Mēs turpināsim cieši koordinēt mūsu darbību. Neviens vairāk par mums nevēlas mieru, taisnīgu un ilgstošu mieru," pavēstīja Leiena.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstīja, ka tikai Zelenskis var vienoties ar Krieviju par teritorijām, lai izbeigtu Maskavas karu pret viņa valsti.

"Teritoriālos jautājumus attiecībā uz Ukrainu var pārrunāt un pārrunās tikai Ukrainas prezidents," Makrons sacīja žurnālistiem pēc sarunas ar Trampu.

Tramps piektdien tikšanās laikā ar Putinu centīsies panākt pamieru Ukrainā, sacīja Makrons, piebilstot, ka šis mērķis ir "ļoti svarīgs" un tam ir "mūsu atbalsts".

Tramps arī uzstās uz trīspusēju tikšanos ar Putinu un Zelenski nākotnē, sacīja Makrons, piebilstot, ka viņš cer, ka šādu tikšanos varētu sarīkot Eiropā "neitrālā valstī, kas būtu pieņemama visām pusēm".

Francijas prezidents sacīja, ka pašlaik "nav iesniegti nekādi nopietni priekšlikumi par teritoriju apmaiņu".

Eksplozijā Brazīlijas sprāgstvielu fabrikā deviņi bojāgājušie

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 10:21:00 +0300

Brazīlijas dienvidos otrdien notika nejauša eksplozija sprāgstvielu fabrikā, kurā gājuši bojā deviņi cilvēki, paziņoja varas iestādes.

Sprādziens notika fabrikā Paranas štata galvaspilsētā Kuritibā. Paranas ugunsdzēsības departamenta publicētās fotogrāfijās bija redzami gruveši lielā platībā.

Pēc sprādziena sākotnēji bija ziņots, ka ir pazuduši bez vēsts seši vīrieši un trīs sievietes. Vēlāk tika atzīts, ka vairs nav cerību atrast viņus dzīvus.

Pazudušos meklēja drošības spēki, kuriem palīdzēja suņi.

Vēl septiņi cilvēki bija ievainoti un tika ārstēti tuvākajās slimnīcās.

"Aptuveni pusotra kilometra rādiusā ir mājas, kuras skāra sprādziens, ar izsistiem logiem un bojātu struktūru," sacīja ugunsdzēsības departamenta preses sekretāre.

Fabrika pieder kompānijai "Enaex Brasil". Tās administratori preses konferencē sacīja, ka negadījuma cēlonis tiek izmeklēts. Kompānija arī piedāvāja psiholoģisko palīdzību upuriem un viņu ģimenēm.

Varas iestādes ziņoja, ka sprādzienu dzirdēja vairāku tuvāko pilsētu iedzīvotāji.

Putins un Kims telefonsarunā sola stiprināt saites

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 08:44:00 +0300

Krievijas un Ziemeļkorejas diktatori Vladimirs Putins un Kims Čenuns otrdien, tuvojoties Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa samitam, telefonsarunā apņēmušies stiprināt saites, trešdien vēsta Phenjanas oficiālie mediji.

Saruna noritēja "sirsnīgā, draudzīgā gaisotnē", un tās gaitā līderi apstiprināja "savu vēlmi stiprināt sadarbību nākotnē", vēsta Phenjanas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Putins paudis atzinību par "pašaizliedzīgo garu, ko Korejas Tautas armijas karavīri parādīja, atbrīvojot Kurskas apgabalu", sarunu atstāsta KCNA, šādi izsakoties par Ziemeļkorejas karavīru piedalīšanos Krievijas karā pret Ukrainu.

Savukārt Kims solījis, ka Ziemeļkoreja "pilnībā atbalstīs arī visus soļus, ko Krievijas vadība spers nākotnē".

Gaidāms, ka ASV prezidents Tramps piektdien samitā Aļaskā uzstājīgi aicinās Krieviju izbeigt karu Ukrainā.

Krievija un Ziemeļkoreja pēdējos gados nostiprinājušas saites, un Phenjana Krievijas karam pret Ukrainu nodrošinājusi karavīrus un bruņojumu.

Pērn, kad Putins apmeklēja Ziemeļkoreju, abas valstis parakstīja savstarpējās aizsardzības paktu.

Dienvidkorejā aizturēta bijusī pirmā lēdija

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 07:11:00 +0300

Dienvidkorejas bijusī pirmā lēdija Kima Kjonhī otrdienas vakarā tika aizturēta par apsūdzībām vairākos noziegumos, tai skaitā par akciju manipulācijām un korupciju, paziņoja prokurori.

Šī ir pirmā reize Dienvidkorejas vēsturē, kad apcietinājumā atrodas gan bijušais prezidents, gan bijusī pirmā lēdija.

52 gadus vecā Kima tika aizturēta dažas stundas pēc tam, kad Seulas Centra rajona tiesa izskatīja prokuroru izdoto aizturēšanas ordera pieprasījumu. Tiesa izdeva šo orderi, atzīstot, ka pastāv pierādījumu viltošanas risks.

Kimai izvirzītas apsūdzības par kapitāla tirgus un finanšu investīciju likumu pārkāpumiem, kā arī politisko finanšu līdzekļu likumu pārkāpumiem.

Kimas vīrs eksprezidents Juns Sukjols jūlijā sākumā tika otrreiz apcietināts saskaņā ar jaunu aizturēšanas orderi, kas izdots saistībā ar viņa mēģinājumu ieviest karastāvokli.

Toreizējais prezidents Juns 3.decembra vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu. Prezidents 4.decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.

Parlaments 14.decembrī atstādināja Junu no prezidenta amata impīčmenta ceļā, bet aprīlī viņu no amata oficiāli atcēla Konstitucionālā tiesa. Juns 19.janvārī tika apcietināts par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu, bet 8.martā tika atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma.

Kimu pagājušajā nedēļā vairākas stundas pratināja prokurori, kas nākamajā dienā pieprasīja orderi viņas aizturēšanai.

"Es tiešām atvainojos par to, ka esmu radījusi problēmas, lai gan neesmu svarīga persona," sacīja Kima, trešdien ierodoties prokuratūrā.

Juns, esot prezidenta amatā, uzlika veto trim īpašās izmeklēšanas likumprojektiem, kurus bija pieņēmis opozīcijas kontrolētais parlaments, kas mēģināja panākt izmeklēšanu pret Kimu. Pēdējais veto tika uzlikts novembra beigās, un nedēļu pēc tam Juns izsludināja karastāvokli.

Zelenskis: Samits Aļaskā ir «personīga uzvara» Putinam

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 06:16:00 +0300

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir guvis "personīgu uzvaru" ar to, ka ir uzaicināts uz sarunām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ASV teritorijā, un šī tikšanās tālāk atliek ASV sankciju noteikšanu Maskavai, otrdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis arī noliedza iespēju, ka Ukraina izvestu savu karaspēku no Donbasa miera vienošanās ietvaros, pēc Trampa teiktā, ka viņš ar Putinu varētu apspriest teritoriju apmaiņu kara izbeigšanai Ukrainā.

Piektdien ASV Aļaskas štatā paredzētais samits būs pirmā ASV un Krievijas prezidentu tikšanās kopš 2021.gada. Tā notiks, Trampam mēģinot panākt Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā izbeigšanu.

Zelenskis, kura piedalīšanās šajā samitā nav paredzēta, ir paudis bažas par to, ka Krievija izvirzīs pārmērīgas prasības un Tramps ar Putinu vienosies par to, ka Ukrainai vajadzētu atdot teritorijas Krievijai.

"Mēs neatvilksim spēkus no Donbasa (..) ja mēs šodien atvilktu spēkus no Donbasa - mūsu nocietinājumiem, mūsu teritorijas, mūsu kontrolētām augstienēm - tad mēs skaidri atvērtu krieviem placdarmu ofensīvas gatavošanai," reportieriem sacīja Zelenskis.

Donbass ietver Luhanskas un Doneckas apgabalus, kurus Krievija 2022.gadā oficiāli anektēja, bet nav pilnīgi ieņēmusi.

Zelenskis arī sacīja, ka piektdien gaidāmais samits praktiski atliks jaunu ASV sankciju noteikšanu Krievijai. Tramps bija solījis noteikt šīs sankcijas, ja Krievija atteiksies apturēt karu.

"Pirmkārt, viņš tiksies [ar Trampu] ASV teritorijā, ko es uzskatu par viņa personīgu uzvaru. Otrkārt, viņš izkļūst no izolācijas, jo tiekas ASV teritorijā. Treškārt, ar šo tikšanos viņš kaut kā atlicis šīs sankcijas," sacīja Zelenskis.

Zelenskis arī sacīja, ka ir saņēmis "signālu" no ASV īpašā sūtņa Stīva Vitkofa, ka Krievija varētu piekrist pamieram. "Tas bija pirmais signāls no viņu puses," sacīja Zelenskis.

Zelenskis pateicies Eiropas līderiem par atbalstu pirms Trampa un Putina samita

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 15:51:00 +0300

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicies Eiropas līderiem par atbalstu un uzsvēris, ka nedrīkst ļaut Krievijai vēlreiz maldināt pasauli.

Tuvojoties piektdien Aļaskā plānotajam ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samitam, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdien kopīgā paziņojumā atzinīgi novērtēja Trampa centienus panākt kara izbeigšanu Ukrainā, bet uzsvēra, ka ceļu uz mieru nevar noteikt bez Ukrainas. Paziņojumu atbalstīja visu ES dalībvalstu līderi, izņemot Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu.

"Esmu pateicīgs Eiropas līderiem par skaidru atbalstu mūsu neatkarībai, teritoriālajai integritātei un par tieši tādu aktīvu pieeju diplomātijai, kas var palīdzēt izbeigt šo karu ar cienīgu mieru. Mēs visi atbalstām prezidenta Trampa apņēmību un mums visiem kopā jāveido tāda nostāja, kas neļaus Krievijai vēlreiz maldināt pasauli," sociālajos tīklos paziņoja Zelenskis. Vienlaikus viņš brīdināja, ka Krievijas izturēšanās liecina par jaunu uzbrukumu gatavošanu.

"Mēs redzam, ka Krievijas armija negatavojas izbeigt karu. Gluži pretēji, tā veic tādas kustības, kas liecina par gatavošanos jaunām uzbrukuma operācijām. Šādos apstākļos ir svarīgi, lai pasaules vienotību nekas neapdraudētu," uzsvēra Zelenskis.

Prezidents norādīja, ka visiem kopā jāapspriež jautājumi, kas saistīti ar Ukrainas un Eiropas drošību. "Jebkuram lēmumam ir jāpapildina kopējās drošības iespējas. Un Krievijai ir jāatbild par atteikšanos pārtraukt slepkavošanu. Kamēr viņi turpina karu un okupāciju, mums visiem kopā ir jāturpina spiediens - spēka spiediens, sankciju spiediens, diplomātijas spiediens. Paldies visiem, kas palīdz!" paziņoja Ukrainas prezidents.

Krievijai izdevies pavirzīties uz priekšu nozīmīgā frontes līnijas sektorā

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 14:49:00 +0300

Krievijas armijai izdevies strauji pavirzīties uz priekšu nelielā, bet nozīmīgā frontes līnijas sektorā Doneckas apgabalā, otrdien paziņojusi Ukrainas armija.

Ukrainas armija pavēstīja, ka krievi guvuši panākumus kaujās pie Kučerivjaras ciemata.

Analītiskais centrs "DeepState", kas uztur ciešus kontaktus ar Ukrainas armiju, ziņoja, ka šajā vietā krievi divu dienu laikā pavirzījušies uz priekšu par aptuveni desmit kilometriem.

Krievijas kontrolē esošais koridors apdraud Dobropiļļu. Cilvēki steidzas evakuēties no pilsētas, kas pakļauta Krievijas dronu uzbrukumiem. Krievu kontrolētais koridors apdraud arī apšaudīto un izpostīto Kostjantiņivku, kas ir viena no pēdējām lielajām pilsētām Doneckas apgabalā, kas vēl atrodas Ukrainas armijas kontrolē.

Ukraiņu blogeris Sternenko vietnē "Telegram" rakstīja, ka krievi sagrābuši savā kontrolē daļu šosejas, kas savieno svarīgus Doneckas apdzīvotos centrus. Viņš situāciju vērtēja kā kritisku.

ASV bāzētais Kara pētījumu institūts (ISW) ziņoja, ka "krievu sabotāžas un izlūkošanas grupas iefiltrējas Dobropiļļu apkaimē". "Pāragri Krievijas panākumus Dobropiļļu rajonā dēvēt par operācijas līmeņa izrāvienu," norādīja ISW, bet brīdināja, ka tuvākajās dienās svarīgi atvairīt uzbrukumu.

ES līderi paziņojumā uzsver Ukrainas tiesības lemt par savu nākotni

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 10:47:00 +0300

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdien kopīgā paziņojumā atzinīgi novērtējuši ASV prezidenta Donalda Trampa centienus panākt kara izbeigšanu Ukrainā, bet uzsvēruši, ka ceļu uz mieru nevar noteikt bez Ukrainas.

Ukraiņiem jābūt iespējai brīvi lemt par savu nākotni, un "nozīmīgas sarunas var notikt tikai pamiera vai karadarbības samazināšanas kontekstā", teikts paziņojumā, ko atbalstījuši visu ES dalībvalstu līderi, izņemot Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu.

Paziņojumā uzsvērts, ka "taisnīgam un ilgstošam mieram, kas nodrošina stabilitāti un drošību, ir jāievēro starptautiskās tiesības, tostarp neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes principi". Paziņojumā arī norādīts, ka karam Ukrainā ir plašāka ietekme uz Eiropas un starptautisko drošību, un pausta pārliecība, ka diplomātiskam risinājumam ir jāaizsargā Ukrainas un Eiropas būtiskās drošības intereses.

Eiropas Savienība sadarbībā ar ASV un citiem līdzīgi domājošiem partneriem turpinās atbalstīt Ukrainu un piemērot ierobežojošus pasākumus Krievijai, paziņoja ES līderi.

Jau ziņots, ka piektdien Aļaskā plānota ASV prezidenta un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās, un joprojām nav skaidrs, vai tajā piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc Vācijas kanclera Frīdriha Merca ierosinājuma, trešdien plānota Eiropas līderu videokonference, kā ar sazvanīšanās ar Trampu un Zelenski. Ukrainas sabiedrotie Eiropā bažījas, ka ar vienošanos, kas tiktu noslēgta bez Ukrainas, Kijivai varētu tikt uzspiesti nepieņemami kompromisi.

Tramps bijis izvairīgs, runājot par to, ko sagaida no tikšanās ar Putinu. Viņš izteicies, ka gatavojas novērtēt Putina idejas par kara izbeigšanu, un uzstās, ka viņam šis karš ir jāpārtrauc.

Pagājušajā nedēļā Tramps teica, ka "notiks zināma teritoriju apmaiņa, kas nāktu par labu" gan Ukrainai, gan Krievijai. Zelenskis šo ierosinājumu noraidīja.

Makrons: Izraēlas Gazas plāns ir ceļš uz pastāvīgu karu

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 22:45:00 +0300

Izraēlas plāns par operācijas paplašināšanu Gazas joslā un kontroles pārņemšanu pār Gazas pilsētu ir katastrofa un ceļš uz pastāvīgu karu, pirmdien brīdināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Šim karam ir jābeidzas tūlīt ar pastāvīgu pamieru," paziņojumā pauda Makrons, norādot, ka Izraēlas plāns pārņemt kontroli pār Gazas pilsētu ir "bezprecedenta smaguma katastrofa un pārsteidzīga virzība uz pastāvīgu karu".

"Ķīlnieki izraēlieši un Gazas iedzīvotāji arī turpmāk būs šīs stratēģijas galvenie upuri," norādīja Makrons.

Izraēla paziņojusi, ka tās militārie spēki "pārņems kontroli" pār Gazas pilsētu saskaņā ar plānu, ko apstiprinājis premjerministra Benjamina Netanjahu drošības kabinets.

Plāns izraisījis globālu nosodījumu.

Makrons paziņojumā pauda, ka ir svarīgi izveidot ANO pilnvarotu stabilizācijas misiju, lai garantētu drošību Gazas joslā.

"Drošības padomei tagad ir jāstrādā, lai izveidotu šo misiju un piešķirtu tai mandātu," viņš norādīja.

"Es esmu lūdzis savas komandas nekavējoties strādāt pie tā kopā ar mūsu partneriem," norādīja Makrons.

Netanjahu svētdien aizstāvēja plānu, apgalvojot, ka "Izraēlai nav citas izvēles, kā vien pabeigt darbu un pabeigt "Hamās" sakāvi".

Tramps sagaida konstruktīvas sarunas ar Putinu

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 22:01:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka cer uz konstruktīvām sarunām ar Vladimiru Putinu.

"Es runāšu ar Vladimiru Putinu, un es viņam teikšu: "Jums ir jāizbeidz šis karš"," preses konferencē Baltajā namā sacīja Tramps, paužot, ka viņš "ļoti, ļoti ātri vēlētos panākt uguns pārtraukšanu".

"Es uzskatu, ka mums būs konstruktīvas sarunas," sacīja prezidents, piebilstot, ka centīsies noskaidrot Putina "parametrus" mieram, bet uzreiz pēc tikšanās zvanīs Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un citiem Eiropas līderiem.

Pagājušajā nedēļā Tramps teica, ka "notiks zināma teritoriju apmaiņa, kas nāktu par labu" gan Ukrainai, gan Krievijai. Zelenskis šo ierosinājumu noraidīja.

Tramps sacīja, ka viņu "nedaudz satrauc" Zelenska nostāja attiecībā uz teritoriālu piekāpšanos, un uzstāja, ka apmaiņa ar teritorijām notiks.

"Notiks zināma apmaiņa, būs dažas zemes maiņas," sacīja ASV prezidents.

Venss: ASV cenšas noorganizēt Trampa, Putina un Zelenska tikšanos

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 14:22:00 +0300

Savienotās Valstis cenšas noorganizēt ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņojis ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.

Jau ziņots, ka Trampa un Putina samits paredzēts piektdien Aļaskā. Tikmēr virkne Eiropas valstu uzsvērušas, ka par mieru Ukrainā nedrīkst lemt bez Ukrainas un Eiropas līdzdalības.

Venss intervijā telekanāla "Fox News" programmā "Sunday Morning Futures" atzina, ka viens no lielākajiem šķēršļiem ir Putina atteikšanās sēsties pie sarunu galda ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Venss norādīja, ka Trampam tas ir jāmaina.

Viņš atklāja, ka Baltais nams patlaban cenšas saprast, kad "šie trīs līderi varētu apsēsties un apspriest šī konflikta izbeigšanu". Venss sacīja, ka ASV "centīsies sarunu ceļā rast kādu risinājumu, ar kuru ukraiņi un krievi varētu sadzīvot". "Tas nevienu nepadarīs īpaši laimīgu, gan krievi, gan ukraiņi beigās, iespējams, būs neapmierināti ar to," viņš piebilda.

Arī ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers intervijā CNN izteicās, ka uzskata Zelenska dalību samitā par iespējamu. Taču Vitakers uzsvēra, ka lēmumu par Zelenska iespējamo piedalīšanos galu galā pieņems Tramps. "Ja viņš uzskatīs, ka labākais scenārijs ir uzaicināt Zelenski, tad viņš to darīs," sacīja vēstnieks, piebilstot, ka "līdz šim brīdim lēmums nav pieņemts".

ES ārlietu ministri spriedīs par Ukrainu

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 06:40:00 +0300

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri pirmdien ārkārtas sanāksmē, kas notiks tiešsaistē, apspriedīs situāciju saistībā ar Ukrainu.

Sanāksmi ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa izsludināja svētdien.

Kallasa arī publiskoja paziņojumu, kurā uzsvēra, ka gadījumā, ja starp ASV un Krieviju tiks panākta vienošanās Ukrainas jautājumā, tad tam jānotiek ar Ukrainas un ES dalību.

"[ASV] prezidentam Donaldam Trampam ir taisnība, ka Krievijai ir jāizbeidz karš pret Ukrainu. ASV ir spēkos piespiest Krieviju nopietni risināt sarunas. Jebkurā darījumā starp ASV un Krieviju ir jāiekļauj Ukraina un ES, jo tas ir Ukrainas un visas Eiropas drošības jautājums," norādīja Kallasa.

"Es sasaucu ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksmi pirmdien, lai apspriestu mūsu turpmākos soļus," norādīja Kallasa. Sanāksme notiks tiešsaistē.

"Mēs strādājam, lai panāktu ilgtspējīgu un taisnīgu mieru, un starptautiskās tiesības nepārprotami paredz - visas uz laiku okupētās teritorijas pieder Ukrainai," uzsvēra ES ārpolitikas vadītāja.

Viņa arī brīdināja, ka jebkāda vienošanās "nedrīkst kļūt par atspēriena punktu turpmākai Krievijas agresijai pret Ukrainu, transatlantisko aliansi un Eiropu".

Jau ziņots, ka piektdien Aļaskā paredzēta ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās, kurā tiks apspriestas iespējas pārtraukt karadarbību Ukrainā.

Tramps ir izteicies, ka vienošanās starp Krieviju un Ukrainu nozīmētu, ka "notiks kāda teritoriju apmaiņa", gan nesniedzot sīkākas detaļas.

Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau noraidījis jebkādus priekšlikumus, kas apdraudētu Ukrainas teritoriālo nedalāmību, sakot, ka Kijiva "nedos Krievijai nekādas balvas par to, ko tā ir izdarījusi", un ka "ukraiņi neatdos savu zemi okupantam".

Ukrainas konstitūcija aizliedz atdot teritoriju.

Tramps paziņo par tikšanos ar Putinu 15.augustā Aļaskā

vs.lv — Sat, 09 Aug 2025 14:31:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka tiksies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu 15.augustā Aļaskas štatā.

"Ļoti gaidītā tikšanās starp mani kā Amerikas Savienoto Valstu prezidentu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu notiks nākamajā piektdienā, 2025.gada 15.augustā, dižajā Aļaskas štatā," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Tramps piebilda, ka sīkākas detaļas vēl sekos.

Kremļa administrācija sestdienas rītā apstiprināja, ka Putins un Tramps nākamajā piektdienā tiksies Aļaskā, un nosauca vietas izvēli par "diezgan loģisku".

"Krievija un Savienotās Valstis ir tuvi kaimiņi, kas robežojas viens ar otru," sacīja Putina palīgs Jurijs Ušakovs.

"Šķiet diezgan loģiski, ka mūsu delegācijai vienkārši jāpārlido Beringa šaurumam un ka tik svarīgam un daudz gaidītam samitam starp abu valstu līderiem jānotiek Aļaskā."

Tramps kopš savas atgriešanās Baltajā namā janvārī vēl nav personīgi ticies ar Putinu, bet viņiem ir bijušas vairākas telefonsarunas. Līdz šim pēdējais ASV un Krievijas samits notika 2021.gadā, kad toreizējais ASV prezidents Džo Baidens tikās ar Putinu Ženēvā.

Tramps pirms tam piektdien paziņoja, ka "ļoti drīz" tiksies ar Putinu, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā. "Mums būs tikšanās ar Krieviju (..) Un mēs paziņosim [tikšanās] vietu. Es domāju, ka šī vieta būs ļoti populāra," sacīja Tramps.

Viņš arī sacīja, ka miera vienošanās starp Krieviju un Ukrainu nozīmētu, ka "notiks kāda teritoriju apmaiņa", bet neminēja sīkākas detaļas.

Ukraina nosaka sankcijas arī Latvijas pilsonim Haļavinam

vs.lv — Sat, 09 Aug 2025 13:15:00 +0300

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis dekrētu par sankciju noteikšanu vairākiem simtiem personu un uzņēmumu no visas pasaules, un to vidū ir arī ar Krievijas tā dēvēto ēnu floti saistītais Latvijas pilsonis Aleksejs Haļavins.

Kā liecina Ukrainas prezidenta mājaslapā publicētais dekrēts, Haļavinam uz desmit gadiem noteikta aktīvu bloķēšana, iebraukšanas Ukrainā aizliegums un aizliegums slēgt līgumus Ukrainā.

Pagājušā gada septembrī izdevums "The Insider" rakstīja, ka Haļavins ir viens no galvenajiem spēlētājiem Krievijas ēnu flotes shēmā, ar kuru Krievijas nafta joprojām tiek transportēta pircējiem, kas ir gatavi maksāt vairāk, nekā sankciju noteiktais maksimālais apjoms (60 ASV dolāru par barelu). Haļavinam sankcijas ir noteikušas arī Rietumvalstis.

Kopumā Zelenskis parakstījis divus rīkojumus par sankcijām.

Vienā no tiem iekļautas 288 juridiskās personas galvenokārt no Krievijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Ķīnas un Turcijas, kā arī Malaizijas, Lielbritānijas, Britu Virdžīnu salām, Serbijas, Māršala salām, Seišelu salām, Kirgizstānas, Vjetnamas, Indijas, Libērijas, Kazahstānas, Antigvas un Barbudas, Tadžikistānas, Luksemburgas un Kipras) un 28 fiziskas personas (viens Ķīnas pilsonis, viens Latvijas pilsonis, viens Turcijas pilsonis, pārējie Krievijas pilsoņi), kas galvenokārt saistīti ar enerģētikas, kalnrūpniecības, metalurģijas nozarēm un "ēnu floti".

Otrajā rīkojumā par sankcijām iekļautas 17 juridiskas personas, kas galvenokārt ir no Krievijas, kā arī pa vienam uzņēmumam no Kipras, Nīderlandes, Ķīnas un divi Somijas uzņēmumi, kā arī 18 fiziskas personas, no kurām visas ir Krievijas pilsoņi, bet diviem ir arī Ukrainas pilsonība, kas jo īpaši attiecas uz mēģinājumiem Krievijas energosistēmā integrēt Zaporižjas atomelektrostaciju. To vidū ir vairāki Krievijas valsts korporācijas "Rosatom" struktūras uzņēmumi.

Lukašenko: Vairs nekandidēšu uz vēl vienu pilnvaru termiņu

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 19:22:00 +0300

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko intervijā žurnāla "Time" korespondentam Saimonam Šusteram paziņojis, ka neplāno kandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

Baltkrievijas pirmajā televīzijas kanālā piektdien pārraidītajā intervijā Lukašenko arī apgalvo, ka viņš neesot vēlējies kandidēt jau iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2025.gada janvārī, taču "nācies" to darīt, lai nekļūtu par "nodevēju", kas "vēlas aizbēgt".

Diktators arī paziņoja, ka nākamo valsts vadītāju nesaskata savā jaunākajā dēlā Nikolajā, kas šobrīd ir 20 gadus vecs. "Nē, viņš nav pēctecis. Es jau zināju, ka vēlies [to] jautāt. Nē, nē, nē. Pajautā viņam - ar to tu vari viņu tikai ļoti apvainot," izteicās Lukašenko.

Diktators pieļāva, ka par nākamo prezidentu varētu kļūt "cilvēks, kas īstenos nedaudz atšķirīgu politiku".

"Tikai lai uzreiz neko nelauž, (..) lai balstoties uz stipro pleciem, uz tā, kas ir, mierīgi evolucionāri attīsta valsti, lai nebūtu šī revolucionārā lūzuma. Ja viņš pārliecinās sabiedrību, ka jāiet uz kādu citu stāvokli, tad, dieva dēļ," izteicās tirāns, kas pie varas atradies jau kopš 1994.gada un faktiski likvidējis valstī jebkādu opozīciju un neatkarīgos medijus.

Laikraksts: Putina garo monologu dēļ telefonsarunas ar Trampu ilgst stundām

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 15:28:00 +0300

Krievijas diktatora Vladimira Putina garo monologu dēļ viņa telefonsarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu mēdz ieilgt vairāku stundu garumā, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz patlabanējo un bijušo ASV amatpersonu teikto.

Putinam ir ceturtdaļgadsimta pieredze saskarsmē ar dažādiem ASV prezidentiem, un viņš ir pierādījis savas spējas tos ietekmēt.

Tas attiecas arī uz Trampu, ar kuru viņam, kā apgalvo informētas personas, bijušas "stundām ilgas draudzīgas sarunas", norāda laikraksts.

"Putins to dara ļoti metodiski," sacīja bijušais Trampa pirmā termiņa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons.

"Viņš ir ļoti zinošs, viņš zina, par ko runā. Kad viņš vēlas kādu ietekmēt, viņš vienkārši runā, runā un runā, un runā," sacīja Boltons.

ASV amatpersonas un citi avoti apgalvo, ka Trampam un Putinam ir bijušas daudzas telefonsarunas un ar starpnieku starpniecību notikusi ziņu apmaiņa.

Tomēr viņu sarunas parasti bijušas draudzīgas, norāda kāda augsta ranga administrācijas amatpersona.

Tramps bieži apspriedis savu mērķi atdzīvināt ASV un Krievijas attiecības, pamatojoties uz ekonomiskās sadarbības paplašināšanos.

Savukārt Putins uzskaitījis savas pretenzijas un pamatvēlmes, galvenokārt attiecībā uz Krievijas kontroles pār Krimu un Donbasu starptautisku atzīšanu.

Saskaņā ar pašreizējo un bijušo ASV amatpersonu teikto, viņu sarunas dažkārt ilgst stundām, jo Putina monologi ir gari un nepieciešams tulkojums.

Tramps, kurš parasti ir nepacietīgs un labprāt iejaucas, uzmanīgi klausās, norādīja palīgi.

Tajā pašā laikā Trampa neapmierinātība ar Putinu sāka izpausties NATO samitā jūnijā, kad viņš Krievijas līdera atteikšanos izbeigt karu nosauca par "kļūdainu".

Kā norāda laikraksts, 3.jūlija telefonsaruna ilga tikai stundu - daudz mazāk nekā viņu iepriekšējās sarunas.

Administrācijas amatpersonas un prezidenta tuvas uzticības personas apgalvojušas, ka šogad starp Trampu un Putinu nav bijušas nekādas nopietnas nesaskaņas.

Tā vietā, pēc senatora Lindsija Greiema teiktā, bijusi "virkne momentu", kas galu galā pārliecināja Trampu, ka "Putins mēģina viņu apmānīt".

Laikraksts norāda, ka Putins piekritis tikties ar Trampu, lai turpinātu viņu kavēt, nevis lai panāktu mieru.

Proti, Putins var ierosināt, ka Krievija oficiāli pārņems kontroli pār daļu no tās okupētās Ukrainas teritorijas apmaiņā pret tās karaspēka izvešanu no citām Ukrainas daļām, un Tramps var tam piekrist.

Tomēr, ja Kijiva un Eiropa noraidīs šo plānu, tas var nākt par labu Putinam, jo Tramps, kuru reti interesē miera risinājuma detaļas, tad varētu vainot Ukrainu par kara turpināšanu.

Tramps: Pašinjans un Alijevs parakstīs miera līgumu

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 12:25:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis, ka piektdien viņš uzņems Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu un Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu miera samita ietvaros, kura mērķis ir izbeigt abu valstu ilgstošo konfliktu.

Pašinjans un Alijevs "pievienosies man Baltajā namā uz oficiālo miera līguma parakstīšanas ceremoniju," sociālajā tīklā "Truth Social" raksta Tramps.

Viņš norādīja, ka Vašingtona arī parakstīs divpusējus nolīgumus "ar abām valstīm, lai kopīgi izmantotu ekonomiskās iespējas", kas palīdzēs atraisīt Dienvidkaukāza potenciālu.

"Daudzi līderi ir mēģinājuši izbeigt karu, bet līdz šim bez panākumiem," viņš raksta.

"Mana administrācija jau ilgu laiku risina sarunas ar abām pusēm," piebilda ASV prezidents, norādot, ka viņš "ļoti lepojas ar šiem drosmīgajiem līderiem par to, ka viņi rīkojas pareizi".

Armēnija un Azerbaidžāna martā vienojās par visaptveroša miera līguma tekstu, taču Baku kopš tā laika ir izvirzījusi virkni prasību, arī par grozījumiem Armēnijas konstitūcijā un atteikšanos no teritoriālajām pretenzijām uz Karabahu, pirms tā paraksta dokumentu.

Jūlija sākumā Pašinjans un Alijevs tikās Apvienotajos Arābu Emirātos, taču izrāvienu panākt neizdevās.

ASV divkāršo atlīdzību par Venecuēlas prezidentu Maduro

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 07:11:00 +0300

ASV ceturtdien divkāršoja atlīdzību par informāciju, kas dotu iespēju aizturēt Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, no 25 miljoniem līdz 50 miljoniem AS dolāru.

ASV ir izvirzījušas Maduro federālas apsūdzības narkotiku tirdzniecībā un neatzīst viņu par pēdējo Venecuēlas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju.

"Tieslietu ministrija un Valsts departaments šodien izsludina vēsturisku 50 miljonu dolāru atlīdzību par informāciju, kas novestu pie Nikolasa Maduro aizturēšanas," videoierakstā sociālajos medijos paziņoja ASV ģenerālprokurore Pema Bondi.

"Viņš ir viens no lielākajiem narkotiku tirgoņiem pasaulē un drauds mūsu nacionālajai drošībai," sacīja Bondi.

Iepriekšējā atlīdzība 25 miljonu dolāru apmērā tika izsludināta janvārī.

Venecuēla raksturoja par Maduro izsludinātās atlīdzības divkāršošanu kā "patētisku" un "smieklīgu".

Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā 2020.gadā Maduro un citām augsta ranga Venecuēlas amatpersonām federālā tiesā Ņujorkā tika aizmuguriski izvirzītas vairākas apsūdzības, tostarp par piedalīšanos "narkoterorisma" sazvērestībā.

ASV Tieslietu ministrija apsūdzēja Maduro kokaīna tirdzniecības bandas "Sauļu kartelis" vadīšanā. Šis kartelis divu gadu desmitu laikā nogādājis uz ASV simtiem tonnu narkotiku, nopelnot simtiem miljonu dolāru.

Izmeklētāji uzskata, ka šis kartelis sadarbojās ar Kolumbijas kreiso partizānu grupējumu "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC), kuru ASV ir atzinušas par teroristu organizāciju.

Bondi sacīja, ka Maduro sadarbojies arī ar Venecuēlas bandu "Tren de Aragua" un Meksikas Sinaloas karteli.

ASV Narkotiku apkarošanas pārvalde (DEA) "ir konfiscējusi 30 tonnas kokaīna, kas saistīts ar Maduro un viņa sabiedrotajiem, un apmēram septiņas tonnas saistītas ar pašu Maduro," sacīja Bondi.

ASV valdība kopš pērnā septembra ir konfiscējusi ar Maduro saistītus aktīvus vairāk nekā 700 miljonu dolāru vērtībā, tai skaitā divas Venecuēlas valdības lidmašīnas.

"Tomēr Maduro terora valstība turpinās. Prezidenta Trampa vadībā Maduro neaizbēgs no taisnīguma un tiks saukts pie atbildības par saviem nicināmajiem noziegumiem," sacīja Bondi.

62 gadus vecajam Maduro var draudēt mūža ieslodzījums, ja viņš tiktu aizturēts, tiesāts un atzīts par vainīgu.

Bijušais Venecuēlas izlūdienesta vadītājs Ugo Armando Karvahals jūnijā ASV atzina savu vainu narkotiku tirdzniecības un narkoterorisma noziegumos. Karvahals piedāvāja ASV iestādēm dokumentus un liecības par Maduro.

Tramps pieprasa augstskolu datus par studentu rasi

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 06:44:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien izdeva rīkojumu, ka ASV augstskolām jāsniedz dati par uzņemtajiem studentiem, lai pierādītu, ka uzņemšanā netiek ņemta vērā reflektantu rase.

ASV Augstākā tiesa 2023.gadā nolēma, ka universitāšu īstenotā pozitīvā diskriminācija uz rases pamata ir nelikumīga, bet atzina, ka tās var izmantot kandidātu paziņojumus par rases pieredzi, lemjot par studentu vietām.

"Pastāvīgais pieejamu datu trūkums līdz ar kupli sazēlušo "daudzveidības paziņojumu" izmantošanu un citu atklātu un slēptu priekšrokas došanu kādai rasei turpina radīt bažas par to, vai rase tiešām tiek izmantota praksē," teikts Trampa rakstītajā memorandā.

Tramps kopš atgriešanās prezidenta amatā ir uzsācis kampaņu pret ASV augstskolām, apsūdzot tās kā antikonservatīvas ideoloģijas, antisemītisma un atjēdzības (wokery) perēkļus.

Viņš arī izmantojis izpildvaras līdzekļus, lai vērstos pret daudzveidības, līdztiesības un iekļaušanas (DEI) programmām valdībā. Viņš vainojis tā saukto DEI politiku diskriminācijā pret baltajiem cilvēkiem.

"Lielāka atklātība ir būtiska, lai atmaskotu nelikumīgo praksi un galīgi atbrīvotu sabiedrību no apkaunojošas un bīstamas rasu hierarhijas," rakstīja Tramps.

Rīkojumā pieprasīts, lai augstskolas paplašinātu savus ziņojumus Nacionālajam izglītības statistikas centram (NCES), lai "nodrošinātu atbilstošu atklātību par uzņemšanām". Sīkākas detaļas par šīm prasībām tiks publicētas vēlāk, teikts Trampa memorandā.

Ir ziņots, ka Kolumbijas Universitāte un Brauna Universitāte jau ir piekritušas sniegt valdībai uzņemšanas datus, ieskaitot reflektantu rasi un pārbaudījumu rezultātus, lai izlīgtu ar Trampa administrāciju, kura tās vainojusi pretdiskriminācijas likumu pārkāpumos.

Vācija turpinās kontroles režīmu pie savām robežām

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 10:27:00 +0300

Vācija plāno turpināt dokumentu pārbaudes režīmu uz visām savām robežām, ceturtdien paziņoja valsts iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints.

Pēc šā gada septembra pie robežām tiks veiktas ne tikai dokumentu pārbaudes, bet tiks liegta ieceļošana valstī arī dažiem ārvalstniekiem, pavēstīja ministrs.

Pēc Dobrinta teiktā, Vācijas varasiestādes turpina arī darbu pie lēmumu izpildes attiecībā uz to personu izraidīšanu, kurām nav tiesību uzturēties Vācijā. Konkrēti runa ir par jaunu deportācijas reisu organizēšanu uz Sīriju un Afganistānu, sacīja Dobrints. "Mums izdevās organizēt lidojumu uz Afganistānu, kura ietvaros tika deportēti noziedznieki, kas izdarījuši pašus smagākos likumpārkāpumus. Tam nevajadzētu palikt kā atsevišķam solim," uzsvēra ministrs.

Jūlijā Vācijas varasiestādes uz Afganistānu izraidīja šīs valsts pilsoņus, kuru patvēruma pieteikumi tika noraidīti. Tas tika darīts jau otro reizi kopš 2021.gada, kad Afganistānā varu pārņēma talibi. Kā uzsvēra Dobrints, lidmašīnā atradās 81 cilvēks, kas bija izdarījuši "smagus un vissmagākos noziegumus". Iepriekš līdzīgs lidojums tika organizēts 2024.gada augustā.

Helikoptera katastrofā gājuši bojā divi Ganas valdības ministri

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 10:02:00 +0300

Ganā trešdien notika armijas helikoptera katastrofa, kurā gājuši bojā astoņi cilvēki, tai skaitā divi valdības ministri, paziņoja prezidenta administrācija.

Gaisa spēku helikopters ar trim apkalpes locekļiem un pieciem pasažieriem nogāzās mežā Ašanti reģionā valsts dienvidos. Visi cilvēki, kas atradās helikopterā, ir gājuši bojā.

Telekanāls "Joy News" demonstrēja ar mobilo tālruni uzņemtu video no katastrofas vietas, kurā bija redzams kūpošs vraks biezā mežā. Vēlāk kļuva zināms, ka starp bojāgājušajiem ir aizsardzības ministrs Edvards Omane Boama un vides ministrs Ibrahims Murtala Muhammeds.

Boama kļuva par aizsardzības ministru prezidenta Džona Mahamas valdībā neilgi pēc Mahamas inaugurācijas janvārī.

50 gadus vecais Muhammeds bija vides, zinātnes un tehnoloģijas ministrs. Viņam bija paredzēts piedalīties pašlaik Ženēvā notiekošās ANO sarunās, kuru mērķis ir izstrādāt globālu līgumu par plastmasas piesārņojuma apkarošanu.

Ganas mediji ziņoja, ka helikopters lidoja uz pasākumu, kas veltīts nelegālai kalnrūpniecībai, kura ir liela vides problēma šajā Rietumāfrikas valstī.

Starp bojāgājušajiem ir arī nacionālās drošības koordinatora vietnieks un bijušais lauksaimniecības ministrs Alhadži Muniru Mohammeds, kā arī prezidenta partijas "Nacionāldemokrātiskais kongress" vicepriekšsēdētājs Semjuels Sarpongs.

Prezidents Mahama atcēla savus šonedēļ paredzētos pasākumus un izsludināja trīs dienu sēras, kas sāksies ceturtdien.

Tramps varētu «ļoti drīz» tikties ar Putinu

vs.lv — Thu, 07 Aug 2025 06:33:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka varētu "ļoti drīz" tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pēc trešdien Maskavā notikušajām Putina un Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa sarunām, kuras Tramps raksturoja kā ļoti produktīvas.

Potenciālais samits tika apspriests Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska telefonsarunā, kurā piedalījās NATO ģenerālsekretārs Marks Rite un Lielbritānijas, Vācijas un Somijas līderi.

"Ir labas izredzes, ka tikšanās būs ļoti drīz," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā, atbildot uz jautājumu, kad viņš tiksies ar Ukrainas un Krievijas līderiem.

Tramps nenorādīja, kur varētu notikt viņa tikšanās ar Putinu.

Laikraksts "The New York Times" un telekanāls CNN, atsaucoties uz infomētiem cilvēkiem, ziņoja, ka Tramps plāno tikties ar Putinu jau nākamnedēļ un pēc tam vēlētos trīspusēju tikšanos ar Putinu un Zelenski.

Trampa telefonsaruna ar Zelenski notika pēc tam, kad Vitkofs trešdien tikās ar Krievijas līderiem Maskavā. "Tika panākts liels progress!" Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social", piebilstot, ka pēc tam esot informējis dažus sabiedrotos Eiropā.

"Vis piekrīt tam, ka šim karam jābeidzas, un mēs tuvākajās dienās un nedēļās strādāsim pie tā," paziņoja Tramps.

Neilgi pēc tam augsta ASV amatpersona sacīja, ka tomēr ir gaidāma "sekundāru sankciju" noteikšana pēc divām dienām.

Tramps ir pieprasījis, lai Putins līdz 8.augustam piekristu pamiera noslēgšanai, pretējā gadījumā draudot noteikt tarifus Krievijas naftas pircējiem.

Polijas prezidenta amatā oficiāli stājas Navrockis

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 17:02:00 +0300

Jaunievēlētais Polijas prezidents Karols Navrockis trešdien oficiāli stājies amatā pēc amata zvēresta došanas abu palātu kopsēdē jeb Nacionālajā sapulcē.

Navrockis amatā nomainījis Andžeju Dudu, kas prezidenta krēslā aizvadījis desmit gadus.

"Es būšu to pilsoņu balss, kas vēlas suverenitāti un drošību," inaugurācijas runā paziņoja jaunais prezidents. "Nē nelegālajai migrācijai, jā zlotam, nē eiro," piebilda Navrockis.

Opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), kas atbalstīja Navrocki, iebilst pret eiro ieviešanu.

42 gadus vecais Navrockis startēja kā neatkarīgais kandidāts, un jūnija sākumā notikušajās vēlēšanās ar nelielu pārsvaru uzvarēja valdošās koalīcijas atbalstīto Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski.

Maskavā ieradies Trampa īpašais sūtnis Vitkofs

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 10:02:00 +0300

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtni Stīvs Vitkofs trešdien ieradies Maskavā, lai tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Vitkofu sagaidīja Krievijas diktatora īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs.

Kā ziņots, piektdien beidzas Trampa izvirzītā ultimāta termiņš.

Baltā nama saimnieks pieprasījis Putinam līdz 8.augustam pārtraukt uguni Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, piedraudot ar jaunām sankcijām.

Konfiscēta Krievijas oligarha superjahta tiks pārdota izsolē ASV

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 08:32:00 +0300

Luksusa superjahta, kuru ASV varas iestādes konfiscējušas sankcijām pakļautajam Krievijas miljardierim Suleimanam Kerimovam, tiks pārdota izsolē.

Uz 106 metrus garās jahtas "Amadea" ir helikopteru nolaišanās laukums, peldbaseins, džakuzi, sporta zāle, spa, skaistumkopšanas salons un astoņas kajītes 16 viesiem, teikts vietnē amadeaauction.com.

Jahta, kas novērtēta par vairāk nekā 300 miljoniem ASV dolāru, tika konfiscēta 2022.gada aprīlī Fidži, bet pašlaik ir noenkurota Kalifornijas štata Sandjego pilsētā.

Izsoli riko "National Maritime Services", kas ir Floridas štata Fortloderdeilas pilsētā bāzēts uzņēmums. Aizzīmogoti cenas piedāvājumi tiek pieņemti līdz 10.septembrim. Izsoles dalībniekiem jāveic sākotnējā iemaksa 10 miljonu dolāru apmērā.

Jahta tika nodota izsolei pēc tam, kad ASV tiesnesis martā noraidīja cita Krievijas oligarha pretenzijas uz to.

Bijušais Krievijas valsts naftas un gāzes kompānijas "Rosņeftj" vadītājs Eduards Hudainatovs vērsās Ņujorkas tiesā, apgalvojot, ka ir jahtas "Amadea" patiesais īpašnieks. Apgabala tiesnesis Deils Ho noraidīja šīs pretenzijas.

Prokurori konstatēja, ka Hudainatovs bijis jahtas fiktīvs īpašnieks, bet tās patiesais īpašnieks bijis Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvs sabiedrotais Kerimovs, kuram ASV noteica sankcijas 2018.gadā un pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.

Pēc šī iebrukuma ASV Tieslietu ministrija sāka konfiscēt Putinam tuvo oligarhu aktīvus operācijā, kuru veica operatīvā grupa "KleptoCapture". Donalds Tramps pēc stāšanās ASV prezidenta amatā izformēja šo operatīvo grupu.

ASV Kongress pērn pieņēma likumu, kas ļauj pārdot konfiscētos Krievijas aktīvus, iegūtos līdzekļus izmantojot humānās palīdzības sniegšanai Ukrainai.

Tramps apsver jaunas sankcijas pret Krievijas «ēnu floti»

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 06:34:00 +0300

Ja Krievijas diktators Vladimirs Putins līdz 8.augustam nepiekritīs uguns pārtraukšanai Ukrainā, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju noteikt jaunas sankcijas pret "ēnu floti", ko Maskava izmanto līdzšinējo Rietumu sankciju apiešanai, atsaucoties uz vairākiem informētiem avotiem Baltajā namā, vēsta laikraksts "Financial Times".

Jaunās sankcijas būtu pirmais solis spiediena pastiprināšanā uz Krieviju. Tramps, kas iepriekš atturējies no stingras rīcības, tagad Putinam izvirzījis ultimātu - vai nu viņš līdz piektdienai piekrīt pārtraukt uguni Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, vai arī viņam draud stingras sankcijas.

Saskaņā ar pašreizējo sankciju režīmu ar Rietumiem saistītiem uzņēmumiem ir aizliegts pirkt pa jūru transportētu krievu naftu par cenu, kas pārsniedz G7 noteiktos griestus - 60 dolārus par barelu. Taču "ēnu flote", kuru veido novecojuši tankkuģi, kas kuģo zem trešo valstu karogiem, ir ļāvusi Krievijai pārvadāt naftu par cenām, kas pārsniedz šos griestus. Galveni krievu naftas iepircēji ir Ķīna un Indija.

Tikmēr aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem Kremlī, ziņo, ka Maskava, piekāpjoties Trampam, ir gatava uz uguns pārtraukšanu gaisā, taču ne uz sauszemes.

Kā norāda aģentūra, Kremļa amatpersonas saprot, ka trešdien paredzētā Trampa īpašā vēstnieka Stīva Vitkofa vizīte ir pēdējā iespēja panākt vienošanos ar ASV prezidentu.

Vienlaikus "Bloomberg" avoti atzinuši, ka cerības uz panākumiem neesot lielas.

Viens no avotiem izteicies, ka Maskava varētu piedāvāt apturēt raķešu un lidrobotu triecienus, ja to darīt piekristu arī Ukraina.

Vācijas ģenerālis: Krievija tuvākajos gados neuzbruks Vācijai

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 12:33:00 +0300

Vācijai tuvākajos gados nav jābaidās no Krievijas iebrukuma, paziņojis nesen izveidotās Teritoriālās aizsardzības divīzijas komandieris, Bundesvēra ģenerālmajors Andreass Henne.

Intervijā žurnālam "Focus" viņš piekrita, ka pastāv "fundamentāli slikta sajūta par Krievijas draudiem, jo īpaši Baltijas valstīs". Tomēr ģenerālis nepiekrīt tiem, kas uzskata, ka Maskava tuvākajā laikā uzbruks NATO valstīm.

"Būtu jāuztraucas nevis mums, bet gan Krievijai. Ar NATO nesaķeras tikai tāpat, tikai pēc kaprīzes. Bet krievi Ukrainā ir ļoti iestrēguši un nekā nevarētu attīstīt ofensīvu līdz galam. Es to saku kā militārais analītiķis. Raugoties uz Krieviju, neko nevar izslēgt, bet personīgi es pieņemu, ka mums priekšā ir vēl daudzi mierīgi gadi," sacīja Henne.

"Vai varētu notikt konvencionāls Krievijas uzbrukums, izmantojot karavīrus? Nē, šobrīd es neredzu šādas briesmas," atkārtoja militārpersona.

"Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ drošības situācija Eiropā ir fundamentāli mainījusies. NATO alianse tam ir pielāgojusies un izveidojusi jaunu struktūru. Tā paredz, ka mēs ļoti ātri pārvietojam spēkus uz ziemeļaustrumu flangu. Un galvenokārt, lai parādītu Krievijai, ka mēs nopietni domājam par aizsardzību. To mēs saucam par atturēšanu. Ja mēs būsim spēcīgi atturēšanas ziņā, pastāv liela varbūtība, ka mums nebūs jāiesaistās militārā konfliktā ar Krieviju," sacīja ģenerālis.

Pēc viņa teiktā, ja NATO galvenie spēki tiks izvietoti Baltijas valstīs, Vācijas teritorija kļūs par svarīgu loģistikas centru. To aizstāvēs jauna aizsardzības divīzija.

Henne neizslēdza, ka Krievijas militārie spēki jau tagad izraugās Vācijā neaizsargātus mērķus iespējamiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Piemēram, autoceļu un dzelzceļa tiltus un elektrības apakšstacijas. Taču viņš šos draudus nosauca tikai par teorētiskiem un pauda pārliecību, ka Vācija šobrīd ir drošībā.

Mediji: Netanjahu izlēmis par Gazas joslas pilnīgu okupāciju

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 10:42:00 +0300

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir izlēmis, ka Izraēlas bruņotajiem spēkiem vajadzētu okupēt visu Gazas joslu, pirmdien ziņoja Izraēlas mediji.

Tika ziņots, ka Netanjahu plāno tuvākajās dienās konsultēties ar savu drošības kabinetu un armijas vadību, lai gūtu atbalstu šim plānam.

"Kauliņi ir mesti, mēs gatavojamies Gazas joslas pilnīgai okupācijai," sacīja Netanjahu tuva augsta amatpersona, kuru citēja ziņu portāls "Ynetnews".

Izraēlas premjers iepriekš bija pateicis, ka plāno sasaukt drošības kabinetu, lai apspriestu tālākas darbības Gazas joslā, kur bruņotais konflikts ar kaujinieku grupējumu "Hamās" ilgst jau gandrīz 22 mēnešus.

Svētdien publicētā videopaziņojumā Netanjahu sacīja, ka "Hamās" atsakās piekrist risinājumam, kas tiktu panākts sarunās.

Netanjahu 2023.gada oktobrī sāka militāru kampaņu Gazas joslā, atbildot uz "Hamās" vadītajiem uzbrukumiem Izraēlai, kuros tika nogalināti vairāk nekā 1200 cilvēku un nolaupīti 250 ķīlnieki.

Izraēlas spēki pašlaik kontrolē apmēram 75% Gazas joslas teritorijas. Atlikušie ķīlnieki, no kuriem apmēram 20 vēl ir dzīvi, domājams, tiek turēti rajonos, kurus vēl kontrolē "Hamās".

Izraēlas Aizsardzības spēki ir vairākkārt iebilduši pret Gazas joslas pilnīgu okupāciju, brīdinot, ka visu "Hamās" tuneļu un bunkuru iznīcināšana varētu ilgt vairākus gadus.

Ofensīva visas Gazas joslas ieņemšanai arī varētu apdraudēt ķīlniekus, kurus kaujinieki varētu nogalināt, Izraēlas karavīriem tuvojoties.

Meksikā atrastas 32 cilvēku mirstīgās atliekas

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 09:47:00 +0300

Meksikas bandu vardarbības pārņemtajā Gvanahvato štatā ir atrastas 32 cilvēku mirstīgās atliekas, pirmdien paziņoja štata prokuratūra.

Līķu daļas tika atrastas pagājušajā nedēļā kādā pamestā mājā, un tagad konstatēts, ka tās atbilst 32 līķiem. Līdz šim ir identificētas 15 cilvēku mirstīgās atliekas.

Mirstīgās atliekas tika atrastas "fragmentētā un sarežģītā stāvoklī", un tas sarežģīja identifikācijas procesu, paziņoja prokuratūra.

Vietējie mediji zņoja, ka izmeklētāji atraduši līķu daļas plastmasas maisos.

Gvanahvato štats Meksikas centrālajā daļā ir plaukstošs rūpniecības centrs un tajā atrodas vairāki populāri tūrisma objekti, tomēr tas ir arī nāvējošākais štats Meksikā bandu karu dēļ.

Gvanahvato štata Irapvato pilsētā jūnijā tika apšaudīta ballīte, nogalinot 11 un ievainojot ap 20 cilvēku. Maijā šajā pilsētā izmeklētāji atrada 17 līķus kādā pamestā mājā.

Liela daļa vardarbības Gvanahvato štatā ir saistīta ar konfliktu starp bandu "Santa Rosa de Lima" un narkotiku karteli "Halisko Jaunā paaudze".

Pērn Gvanahvato štatā tika reģistrētas vairāk nekā 3100 slepkavības, kas ir vairāk nekā jebkurā citā Meksikas štatā un kas sastāda 10,5% no slepkavībām visā Meksikā.

No vairāk nekā 120 000 Meksikā pazudušajiem cilvēkiem apmēram 3600 bija pazuduši šajā štatā.

Bolsonaru noteikts mājas arests

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 09:13:00 +0300

Brazīlijas tiesnesis pirmdien noteica bijušajam valsts prezidentam Žairam Bolsonaru mājas arestu par sociālo mediju izmantošanas aizliegumu.

Bolsonaru, kurš ir ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, tiek tiesāts Augstākajā tiesā par apvērsuma mēģinājumu.

Jūlijā viņam tika noteikts valkāt elektronisko potītes aproci un tika aizliegts izmantot sociālos medijus. Viņu vainoja mēģinājumā traucēt prāvu ar niknām runām, ar kurām tiešsaistē dalījās viņa dēli un sabiedrotie.

Aizliegums paredz, ka trešajām pusēm ir aizliegts dalīties ar Bolsonaru publiskajiem izteikumiem.

Bolsonaru sabiedrotie svētdien pārkāpa tiesas rīkojumu, pārraidot telefonsarunu starp Bolsonaru un viņa dēlu kādā no solidaritātes mītiņiem, kas tiek rīkoti Brazīlijā.

Augstākās tiesas tiesnesis Alešandru di Moraiss pirmdienas spriedumā paziņoja, ka tiesu vara neļaus apsūdzētajam "izturēties pret to kā pret muļķi" viņa "politiskās un ekonomiskās varas" dēļ.

Kritizējot Bolsonaru par tiesas ierobežojumu "atkārtotu" neievērošanu, tiesnesis noteica eksprezidentam mājas arestu viņa mājoklī Braziljā. Tiesnesis arī aizliedza Bolsonaru lietot mobilos tālruņus un uzņemt viesus, izņemot viņa advokātus.

Tramps pagājušonedēļ noteica 50% muitas tarifu Brazīlijas preču importam un sankcijas pret Moraisu par "raganu medībām" pret Bolsonaru.

WSJ: Maskava pārdod okupēto Ukrainu krieviem

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 15:33:00 +0300

Krievija okupētajās teritorijās masveidā konfiscē bijušo iedzīvotāju dzīvokļus un nodod tos krieviem, savukārt ar Kremli saistīti būvniecības uzņēmumi gūst peļņu no Krievijas iebrukuma laikā izpostīto mājokļu atjaunošanas, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

"Okupētajā teritorijā Krievijas atbalstītās varas iestādes ir pasludinājušas tūkstošiem dzīvokļu par nevienam nepiederošiem, tādējādi bēgušajiem ukraiņiem radot šķēršļus, lai atgrieztos, apstiprinātu īpašumtiesības vai saņemtu kompensāciju. Tajā pašā laikā iebraucēji no Krievijas bauda virkni priekšrocību, piemēram, 2% hipotekāro kredītu likmi jauniem mājokļiem," raksta izdevums.

Rakstā norādīts, ka stratēģiju, saskaņā ar kuru savulaik ieņemtajās teritorijās dzīvojošie cilvēki tiek aizstāti ar etniskajiem krieviem, Maskava ir īstenojusi atkārtoti, un ieņemtā Mariupole nav izņēmums. Masveida pārvietošana un iznīcināšana atvēra nekustamā īpašuma tirgu. Kamēr strādnieki attīrīja gruvešus, nekustamo īpašumu tirgotāji lēti izpirka īpašumus no bēgušajiem iedzīvotājiem.

Krievi ieņēma Mariupoli pirms vairāk nekā trim gadiem pēc brutāla aplenkuma un masveida bombardēšanas, kuras laikā tika nogalināti tūkstošiem cilvēku un sabojāta vai iznīcināta lielākā daļa dzīvojamo ēku.

Pēdējā laikā prokrieviski noskaņotie plašsaziņas līdzekļi videoierakstos un fotogrāfijās cenšas radīt atjaunotas pilsētas ainu, kur bojātās ēkas ir salabotas un dzīve ir atgriezusies normālā ritmā.

Tomēr, kā BBC pastāstīja pilsētas iedzīvotāji, tas viss ir tikai maldināšana, un situācija Mariupolē nebūt nav rožaina. Tiek remontētas tikai ēku fasādes uz galvenajām ielām, uz kurām tiek ievestas kameras filmēšanai. Daudzi cilvēki joprojām dzīvo pussagruvušos dzīvokļos, kuru sienas tikko turas kopā.

Dienvidkoreja sāk demontēt skaļruņus uz robežas ar Ziemeļkoreju

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 09:57:00 +0300

Dienvidkoreja pirmdien paziņoja, ka tā ir sākusi novākt skaļruņus, ar kuriem pārraidīja propagandu pāri Ziemeļkorejas robežai, jaunajai Seulas administrācija cenšoties mazināt spriedzi ar savu kareivīgo kaimiņvalsti.

Valstis, kas tehniski joprojām ir karastāvoklī, jau bija apturējušas propagandas raidījumus demilitarizētajā zonā, Seulas armija paziņoja jūnijā pēc prezidenta Li Džemjuna ievēlēšanas.

Jūnijā tā paziņoja, ka Phenjana ir pārtraukusi pārraidīt dīvainus, satraucošus trokšņus gar robežu, kas bija kļuvuši par lielu traucēkli Dienvidkorejas vietējiem iedzīvotājiem.

Visi gar robežu uzstādītie skaļruņi tiks demontēti līdz nedēļas beigām.

Armija darbināja skaļruņus gadiem ilgi, pārraidot politiskas programmas un popmūziku pāri robežai. Seula šādi atbildēja uz baloniem ar atkritumiem, ko Phenjana nosūtīja pāri robežai uz Dienvidkoreju.

Li, kurš prezidenta amatā stājās mēneša sākumā, solījis ieņemt diplomātiskāku pieeju Ziemeļkorejai, salīdzinot ar savu priekšteci prezidenta amatā Junu Sukjolu.

Spriedze Korejas pussalā pēdējos gados ir pieaugusi, Phenjanai strauji modernizējot savu raķešu un kodolprogrammu. Ziemeļkoreja arī atbalstījusi Krieviju ar karavīriem un munīciju tās iebrukumā Ukrainā, apmaiņā pret ko saņēmusi militārās tehnoloģijas no Maskavas.

Netanjahu lūdz Sarkano Krustu palīdzēt ķīlniekiem Gazas joslā

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 09:29:00 +0300

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu svētdien vērsās pie Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) ar lūgumu palīdzēt ķīlniekiem Gazas joslā.

Palestīniešu bruņotie grupējumi šonedēļ publicēja trīs videoierakstus, kuros redzami ķīlnieki, kas izskatās novārguši.

Premjerministra birojs paziņoja, ka viņš runājis ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas koordinatoru reģionā Žuljēnu Lerisonu un "lūdzis viņu iesaistīties mūsu ķīlnieku apgādāšanā ar pārtiku un tūlītējas medicīniskās palīdzības sniegšanā".

ICRC savā paziņojumā norādīja, ka ir "satriekts par šausminošajiem videoierakstiem", un atkārtoti aicināja "nodrošināt piekļuvi ķīlniekiem".

Atbildot uz to, teroristu grupējuma "Hamās" bruņotais spārns "Ezedina al Kasama brigādes" paziņoja, ka ļaus aģentūrai piekļūt ķīlniekiem, bet tikai tad, ja "visos Gazas joslas apgabalos" tiks atvērti "humānās palīdzības koridori" pārtikai un palīdzībai.

"Ezedina al Kasama brigādes" paziņoja, ka tās "nav "tīši badinājušas" ķīlniekus, bet viņi nesaņems īpašas pārtikas privilēģijas "bada un aplenkuma nozieguma apstākļos" Gazā.

Kadri ar Romu Braslavski un Eviataru Davidu, kuri abi izskatījās vāji, ir veicinājuši jaunus aicinājumus Izraēlā panākt pamieru un ķīlnieku atbrīvošanas vienošanos.

Netanjahu biroja paziņojumā teikts, ka viņš ir runājis ar abu ķīlnieku ģimenēm un paudis dziļu satraukumu par teroristisko organizāciju izplatītajiem materiāliem.

Netanjahu "paziņoja ģimenēm, ka turpinās centieni atgriezt visus mūsu ķīlniekus", teikts paziņojumā.

Tramps apstiprina Vitkofa vizīti Krievijā

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 06:32:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis, ka viņa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs trešdien vai ceturtdien varētu apmeklēt Krieviju.

Runājot ar žurnālistiem, viņš arī atkārtoti norādīja, ka gadījumā, ja Maskava līdz piektdienai nepiekritīs pamieram Ukrainā, viņš ieviesīs sankcijas.

"Sankcijas būs, bet viņi, šķiet, diezgan labi prot tās apiet," sacīja Tramps. "Viņi ir viltīgi personāži, un viņi diezgan labi prot apiet sankcijas, tāpēc redzēsim, kas notiks.

Tramps pirmo reizi par gaidāmo Vaitkofa braucienu uz Maskavu runāja pagājušajā ceturtdienā pēc kārtējā krievu trieciena Kijivai, kurā tika noslepkavoti vismaz 30 civilisti, ko viņš nosauca par pretīgu un teica, ka viņa īpašais sūtnis plāno doties uz Krieviju pēc vizītes Tuvajos Austrumos.

Ukraina veikusi dronu triecienu naftas bāzei Sočos

vs.lv — Sun, 03 Aug 2025 13:31:00 +0300

Ukraina veikusi dronu triecienu naftas bāzei Sočos, un trieciena rezultātā izraisījies plašs ugunsgrēks, svētdien pavēstīja vietējās amatpersonas un dienesti.

"Naftas bāzē [Soču pilsētas] Adleras rajonā notikusi degvielas tvertnes aizdegšanās," platformā "Telegram" pavēstīja Soču mērs Andrejs Prošuņins.

Krasnodaras novada operatīvais štābs ziņo, ka naftas bāzē deg 2000 kubikmetru tvertne ar naftas produktiem.

Triecienā cietusī uzņēmuma "Rosņeftj" naftas bāze atrodas aptuveni kilometra attālumā no Soču lidostas.

Lidosta paziņojusi par darba apturēšanu.

Budanovs: Putina varas sistēma ir ļoti stabila, tā darbosies arī pēc viņa nāves

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 18:29:00 +0300

Krievijas diktatora Vladimira Putina varas sistēma ir ļoti stabila, tā darbosies arī pēc viņa nāves, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.

"Man nepatīk to teikt, un visiem droši vien nepatiks to dzirdēt: viņu sistēma ir diezgan stabila un izturīga pret stresu," intervijā kanālam "Moseičuk+" sacīja Budanovs.

Uz jautājumu, vai tā ir tikpat stipra kā Putina veselība, Budanovs atbildēja: "Nē, Putina veselība ir sliktāka nekā viņa sistēma. Taču tur nekas nemainīsies ar paša Krievijas valsts līdera aiziešanu. Viņi ir uzbūvējuši sistēmu tā, ka visi nākamie, vismaz nākamais pēctecis, atradīsies tajā pašā paradigmā."

"Viņiem viss ir sagatavots. Tas, ka viņi maina šos kandidātus - paiet zināms laiks, notiek dažādi notikumi - jā. Bet tā ir problēma, ka konceptuāli viss ir aprēķināts. Un pēctecis, kurš tagad, piemēram, apstākļu sakritības dēļ nāks, neko nemainīs. Viss virzīsies tieši tāpat, kā tas bija. Ar nelielām korekcijām, bet nelielām," teica Budanovs.

Viņš norādīja, ka tāda ir sistēma, un tieši tajā slēpjas problēma.

"Tā vienmēr ir demokrātijas un totalitāro režīmu problēma. Tur darbojas sistēma. Jā, bieži notiek, kad totalitārs režīms krīt, bet tas krīt, nevis mainās evolūcijas ceļā," skaidroja HUR vadītājs.

Budanovs minēja Ziemeļkorejas piemēru:

"Tur totalitārais režīms iestājās 50.gados, un tā tas tur arī turas. Un viņiem ir sistemātiska pieeja pēcteču sagatavošanai. Kims Irsens, Kims Čenuns. Viņam būs nākamais, tur būs tas pats. Nekas nemainīsies. Tieši tas ir sistēmas spēks un tās nemainīgums," sacīja Budanovs.

HUR vadītājs arī norādīja, ka no saziņas ar krievu karagūstekņiem viņš redzējis, ka "Krievijā ir izaugusi vesela klase cilvēku, kuri ir dzimuši prezidenta Putina laikā, kuri dzīvo prezidenta Putina laikā un kuri, principā, daudzi jau ir miruši viņa laikā".

"Un viņi neiedomājas citu dzīvi. Tāpēc sistēma tur, diemžēl mums, ir diezgan spēcīga," uzsvēra Budanovs.

Eksperts: Trampa lēmums izvietot divas kodolzemūdenes situāciju pasaulē nemainīs

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 17:32:00 +0300

ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojums izvietot divas kodolzemūdenes, reaģējot uz provokatīviem Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieka Dmitrija Medvedeva komentāriem, situāciju pasaulē nemainīs, aģentūrai LETA pauda politikas zinātnes doktors un ASV politikas vērotājs Mārtiņš Hiršs.

"Tas, ka ASV pārvirza divas zemūdenes no savas milzīgās flotes, pilnīgi neko nemaina," uzsvēra Hiršs.

Viņš norādīja, ka Tramps bieži izdod skaļus paziņojumus, kas mēdz būt emocionāli un pat radikāli, bet fundamentāli nekas nemainās ne ASV ārpolitikā, ne iekšpolitikā.

Pēc Hirša teiktā, Tramps bieži vien "talking the talk not walking the walk" jeb runā, bet nerīkojas, tādēļ par nopietniem kodoldraudiem no ASV puses nebūtu jāsatraucas. "Jau šobrīd kaut kur Klusajā okeānā noteikti ir ASV zemūdenes netālu no Krievijas robežas," sacīja viņš.

Vienlaikus Hiršs atzina, ka pēdējās nedēļās Tramps ir kļuvis kritiskāks pret Krieviju un Kremli, jo sapratis, ka Krievija nav gatava sadarboties.

Arī Krievija draudējusi ar kodolieročiem jau kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, bet tas vairāk domāts emociju uzjundīšanai. "Abas valstis var viena otru iznīcināt, tas nekur nav pazudis, bet kodolkarš starp pusēm nebūs," pauda Hiršs.

Viņš norādīja, ka daudzi Krievijas līderu radi dzīvo Rietumos, kas arī ietekmē to, kādēļ Krievija neizmantos kodolieročus.

Jau vēstīts, ka Tramps piektdien, 1.augustā, paziņoja, ka devis rīkojumu izvietot divas kodolzemūdenes, reaģējot uz Medvedeva komentāriem.

"Pamatojoties uz bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva ārkārtīgi provokatīvajiem izteikumiem, esmu devis rīkojumu izvietot divas kodolzemūdenes attiecīgajos reģionos gadījumam, ja šie muļķīgie un provokatīvie izteikumi būtu kaut kas vairāk," Tramps pavēstīja savā platformā "Truth Social".

"Vārdi ir ļoti svarīgi, un bieži vien tie var radīt neparedzētas sekas, es ceru, ka šis nebūs viens no šādiem gadījumiem," norādīja Tramps.

Tramps neteica, vai viņš ir domājis kodolzemūdenes vai ar kodolieročiem apbruņotas zemūdenes. Viņš arī neatklāja to atrašanās vietas, kuras ASV armija tur slepenībā.

Medvedevs asi kritizēja Trampa draudus par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar kara turpināšanos Ukrainā.

Apsūdzot Trampu "ultimātu spēlē", viņš platformā "X" rakstīja, ka Trampam "vajadzētu atcerēties", ka Krievija ir milzīgs spēks.

Iepriekš Tramps brīdināja Medvedevu sekot līdzi saviem vārdiem, šādi reaģējot uz Krievijas eksprezidenta pēdējā laika aktivitātēm sociālajos tīklos.

Serbijā aizturēti 11 cilvēki saistībā ar Novisadas traģēdiju

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 11:33:00 +0300

Serbijā piektdien tika aizturēti 11 cilvēki, tai skaitā bijušais ministrs, saistībā ar traģēdiju, kad 1.novembrī, sabrūkot Novisadas dzelzceļa stacijas jumtam, dzīvību zaudēja 16 cilvēki.

Stacijas betona jumta sabrukšana Novisadā notika pēc plašiem ēkas remontdarbiem. Negadījums izraisīja Serbijā sašutumu par korupciju un būvniecības projektu iespējamu nepietiekamu uzraudzību.

Traģēdija izprovocēja studentu vadītu protestu vilni un noveda pie premjerministra Miloša Vučeviča atkāpšanās un viņa valdibas krišanas.

Prokuratūra Novisadā sāka izmeklēšanu par šo negadījumu un nāves gadījumiem.

Februārī prokuratūra organizētās noziedzības apkarošanai uzsāka jaunu izmeklēšanu par korupcijas aspektu šajā lietā, un tā noveda līdz piektdien veiktajām aizturēšanām.

Starp 11 aizturētajiem ir bijušais celtniecības, transporta un infrastruktūras ministrs Tomislavs Momirovičs, kā arī bijušais Serbijas dzelzceļa infrastruktūras kompānijas direktors Nebojša Šurlans, paziņoja prokurori.

Cits bijušais transporta ministrs Gorans Vesičs, kurš kā viens no pirmajiem demisionēja pēc šī negadījuma, arī bija meklēts šajā lietā, bet ceturtdien tika hopitalizēts. Vesičam piektdien tika veikta ārkārtas operācija, vēstīja ziņu vietne Nova.rs.

Par dzelzcela stacijas būvdarbiem bija atbildīgi divi Ķīnas uzņēmumi "China Railway International" un "China Communications Construction" (CRI-CCC), kā arī Francijas uzņēmums "Egis" un Ungārijas kompānija "Utiber".

Saskaņā ar prokuratūras ziņām abi bijušie ministri un trīs citi aizdomās turētie deva CRI-CCC iespēju pieprasīt vairāk nekā 1,2 miljardus ASV dolāru par darbu un pēc tam veikt papildu darbus vairāk nekā 64 miljonu dolāru vērtībā.

Tas ļāva CRI-CCC gūt "nelikumīgu finansiālu labumu" vairāk nekā 18 miljonu dolāru apmērā, paziņoja prokuratūra.

Piektdien vairākās Serbijas pilsētās, tostarp Belgradā, tūkstošiem cilvēku izgāja jaunos protestos, pieminot deviņus mēnešus kopš traģēdijas.

Kolumbijas eksprezidentam Uribem piespriests 12 gadu mājas arests

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 09:59:00 +0300

Tiesnese Kolumbijā piektdien piesprieda bijušajam valsts prezidentam Alvaro Uribem 12 gadu mājas arestu, izbeidzot viņa ilgo politisko karjeru, kas veselu paaudzi noteica Kolumbijas politiku.

73 gadus vecais Uribe saņēma maksimālo iespējamo sodu pēc tam, kad pirmdien tika atzīts par vainīgu liecinieku ietekmēšanā un "procesuālā krāpniecībā". Viņš paziņoja tiesai, ka pārsūdzēs spriedumu.

Uribe ir kļuvis par pirmo Kolumbijas eksprezidentu, kurš atzīts par vainīgu kādā noziegumā un saņēmis sodu par to.

Uribe bija prezidents no 2002. līdz 2010.gadam un veica nemitīgu militāru kampaņu pret narkotiku karteļiem un kreiso partizānu grupējumu "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC).

Viņš vēl arvien ir populārs Kolumbijā, lai gan kritiķi viņu vaino sadarbībā ar bruņotiem labējiem paramilitāriem grupējumiem cīņā pret kreisajiem partizāniem.

Viņš ir saglabājis ietekmi konservatīvajā politikā, spēlējot izšķirošu lomu jaunu partijas līderu izraudzīšanā.

Uribe tika atzīts par vainīgu, ka esot sazinājies ar ieslodzītiem bijušajiem labējiem kaujiniekiem, lai tie melotu viņa labā. Uribe apgalvo, ka tikai gribējis viņus pārliecināt teikt patiesību.

Kolumbijā līdztiesības ministra amatu ieņems bijušais pornofilmu aktieris

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 06:40:00 +0300

Par jauno Kolumbijas līdztiesības ministru kļūs bijušais pornofilmu aktieris un geju tiesību aktīvists Huans Karloss Florians, piektdien pavēstīja ziņu avots valdībā.

Domājams, ka Floriana iecelšana par ministru izraisīs debates dziļi katoliskajā valstī.

Florians, kurš bijis seksa darbinieks un geju porno radītājs, vadīs ministriju, kura garantē neaizsargāto kopienu piekļuvi sociālajām programmām.

Viņš jau ir bijis valsts ministra amatā un strādājis dažādās starptautiskās organizācijās.

Kopš 2022.gadā par Kolumbijas prezidentu kļuva kreisais politiķis Gustavo Petro, ir nomainījušies vairāk nekā 50 viņa valdības ministri.

Kijivas bombardēšanas upuru skaits sasniedzis 31 cilvēku

vs.lv — Fri, 01 Aug 2025 14:33:00 +0300

Krievu ceturtdienas trieciena upuru skaits Kijivā pieaudzis līdz 31 cilvēkam, piektdien paziņojušas Ukrainas amatpersonas, piebilstot, ka starp nogalinātajiem ir pieci bērni.

Vēl 159 cilvēki guvuši ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.

Nakts laikā krievu raķetes sagrautās dzīvojamās mājas gruvešos glābēji atraduši vēl desmit cilvēku mirstīgās atliekas, tajā skaitā divgadīga bērna līķīti. Piektdienas rītā, turpinot gruvešu aizvākšanu, atrastas vēl pieci bojāgājušie.

Šobrīd novākti 70% gruvešu, un glābšanas darbi turpinās.

Kā ziņots, krievu raķešu un lidrobotu triecienā ceturtdien nodarīti postījumi 27 pilsētas apkaimēs četros Kijivas rajonos.

Rīgā notiks gan Izraēlas, gan Palestīnas atbalstītāju pasākumi

vs.lv — Fri, 01 Aug 2025 08:20:00 +0300

Šodien Rīgā notiks divi pretēju viedokļu paudēju pasākumi - vieni paudīs atbalstu Izraēlai, bet otri - Palestīnai.

Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē, no plkst.18 līdz 20 notiks gājiens no Dailes teātra līdz laukumam pie Rīgas Kongresu nama un sapulce.

Pasākuma mērķis ir protestēt pret Latvijas ārpolitiku, atbalstot Izraēlu, kas vēršas pret Palestīnu. Pasākumu pieteikusi kāda privātpersona.

Pieteikumā norādīts, ka gājienā piedalīsies 70 dalībnieki.

Šajā pašā laikā Krišjāņa Valdemāra ielā 3, uz ietves pie Ārlietu ministrijas, notiks pikets "Radikālo islāmistu genocīda un vardarbības, kas vērsta pret ebrejiem, drūziem un citām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm Tuvajos Austrumos, nosodīšana".

Pasākumā plānota radikālo islāmistu terora, kā arī terorisma un ekstrēmisma propagandas nosodīšana un Izraēlas tiesību uz pastāvēšanu un tiesību aizsargāt savus iedzīvotājus atbalstīšana.

Pasākumu pieteikusi biedrība "Jewnited.lv", un tajā varētu piedalīties 100 dalībnieku.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, biedrība dibināta pagājušā gada jūlijā.

Rīgas pilsētas izpilddirektors ir ticies ar abu pasākumu rīkotājiem un tiesībsargājošajām iestādēm, lai pārrunātu un rīkotājiem atgādinātu pasākumu rīkošanas kārtību.

Tramps: Krievijas rīcība ir pretīga

vs.lv — Fri, 01 Aug 2025 08:18:00 +0300

Pēc kārtējā krievu trieciena Kijivai, kurā tika noslepkavoti vismaz 16 civilisti, ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Krievijas rīcība karā pret Ukrainu ir pretīga, un piedraudējis Maskavai ar jaunām sankcijām.

"Krievija..., domāju, ka tas, ko tā dara, ir pretīgi. Manuprāt, tas ir pretīgi," žurnālistiem atzina Tramps.

Viņš piebilda, ka nākamnedēļ nosūtīs uz Krieviju savu īpašo vēstnieku Stīvu Viltkofu, kas šobrīd atrodas Izraēlā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins jau iepriekš vairākkārt Maskavā ir ticies ar Vitkofu, taču tas nav devis nekādus rezultātus.

Tramps, piedraudot ar smagām ekonomiskajām sankcijām, devis Maskavai laiku līdz nākamās nedēļas beigām, lai panāktu uguns pārtraukšanu tās uzsāktajā karā pret Ukrainu.

Tramps ceturtdien atkārtoti apstiprināja ultimāta termiņu.

"Mēs noteiksim sankcijas," norādīja Tramps, taču piebilda, ka nav pārliecināts, vai sankcijas Putinu uztrauc.

Baltā nama saimnieks iepriekš izteicies, ka jaunās sankcijas varētu paredzēt "sekundāros tarifus" tādiem Krievijas tirdzniecības partneriem kā Ķīna un Indija. Tas varētu nodarīt kaitējumu Krievijas ekonomikai, taču vienlaikus draud izraisīt nopietnus traucējumus starptautiskajā tirdzniecībā.

Janvārī, sākot savu otro pilnvaru termiņu, Tramps, izrādot neslēptas simpātijas Putinam, optimistiski prognozēja, ka panāks 2022.gadā Krievijas uzsāktā kara drīzu izbeigšanu.

Taču pēdējo nedēļu laikā viņš demonstrē pieaugušu aizkaitinājumu un neapmierinātību ar Putinu un krievu nebeidzamajiem uzbrukumiem Ukrainai.

"Krievija nav gaidīta pasaules spīkeru samitā Ženēvā"

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 17:46:00 +0300

Latvijas delegācija pameta sēžu zāli, kad uzstājās Krievijas Federācijas Padomes priekšsēdētāja.

Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa šajās dienās Ženēvā, Šveicē piedalījās 6.pasaules spīkeru samitā, kur debatēs par pašreizējo ģeopolitisko situāciju nosodīja pret Ukrainu vērsto Krievijas īstenoto genocīdu un ekocīdu, brīdinot starptautisko sabiedrību par sekām, ja Krievija neatbildēs par pastrādāto agresijas noziegumu.

Visa samita laikā Latvijas delegācija turpināja koordinēt solidāru rīcību Ukrainas atbalstam, ko uzsāka sieviešu-spīkeru formātā pirms dažām dienām. Protestējot pret Krievijas dalību samitā, Latvijas delegācija pameta sēžu zāli, kad uzstājās Krievijas Federācijas Padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko, kura kopš 2014.gada ir pakļauta Rietumu sankcijām. Krievijas klātbūtni vienoti nosodīja Eiropas un Ziemeļamerikas delegācijas, kuras kopā ar Ukrainas parlamenta (Verhovna Rada) priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratjuku (Olena Kondratiuk) izveidoja Ukrainas karoga solidaritātes akciju. Rezultātā Krievijas delegācija pameta samitu.

“Krievija tiks sodīta, pretējā gadījumā tā centīsies virzīties tālāk ar visu, kas tai ir – militāro, kibertelpas un hibrīdo spēku. Tomēr nekļūdieties – Ukrainai ir daudz draugu un sabiedroto, kuri turpinās atbalstīt Ukrainu līdz taisnīguma uzvarai. Visi kara noziedznieki tiks saukti pie atbildības,” uzsvēra A.Ņenaševa.

“Mūsu pienākums ir ar visiem diplomātiskajiem veidiem atbalstīt Ukrainu un protestēt pret Krievijas delegācijas klātbūtni ne tikai šajā samitā, bet visos formātos, kur kāda iemesla dēļ tā vēl piedalās. Ir jāatmasko Krievijas rīcība visai starptautiskajai sabiedrībai laikā, kad tās režīms īsteno noziegumus pret cilvēci,” pauda A.Ņenaševa.

Saeimas priekšsēdētājas biedre piedalījās arī paneļdiskusijā par mākslīgā intelekta lietošanu visas sabiedrības labā, kā arī tikās ar Ukrainas, Lielbritānijas, Vācijas, Islandes un Moldovas delegāciju vadītājiem.

Vācijas mazpilsētas dome pieprasa nojaukt nepabeigtu mošeju

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 09:04:00 +0300

Bādenes-Virtembergas zemē Vācijas dienvidrietumos Leinfeldenes-Ehterdingenes pilsētas dome devusi rīkojumu nojaukt gandrīz pabeigto mošeju.

Vairākums deputātu atbalstīja prasību Ķelnē bāzētajai Islāma kultūras centru apvienībai (VIKZ), kas būvē mošeju, to nojaukt līdz gada beigām par pašu līdzekļiem.

Atļauju mošejas celtniecībai Leinfeldenē-Ehterdingenē VIKZ saņēma 2014.gadā. Taču netika ievērots nosacījums, ka būvniecība jāpabeidz četru gadu laikā.

Kad VIKZ pārsniedza būvniecības termiņus, pilsētas varasiestādes atsauca būvatļauju.

Sekoja tiesāšanās, kas noslēdzās 2024.gada janvārī, kad Vācijas Konstitucionālā tiesa lēma par labu pilsētai.

Kad turpmākās sarunas nekādus rezultātus nedeva, pilsētas dome uzdeva nepabeigto celtni nojaut.

Tomēr VIKZ atteikusies ēku nojaukt, un pilsētas mērs Oto Rupaners paziņojis, ka nepieciešamības gadījumā pašvaldība ir gatava vērsties tiesā.

LATO: ASV sekundārās sankcijas var izolēt Krieviju no Ķīnas un Indijas

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 08:33:00 +0300

Ja ASV piemēros sekundārās sankcijas Ķīnai un Indijai, tās varētu attālināties no Krievijas, padarot to ekonomiski un politiski izolētāku, līdz ar to arī militāri ievainojamāku, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.

Viņa ieskatā, ja Ķīna turpinās sadarboties ar Krieviju arī pēc sekundāro sankciju piemērošanas, Eiropa būs spiesta neuzskatīt Ķīnu par pragmatisku partneri ekonomikā.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka pēc desmit dienām Krievijai jāpārtrauc karš Ukrainā, pretējā gadījumā tai tiks noteiktas jaunas sankcijas. Jau iepriekš ASV prezidents brīdināja Krieviju, ka piemēros 100% ievedmuitas tarifus Krievijas tirdzniecības partneriem, ja ar Maskavu 50 dienu laikā netiks panākta vienošanās par kara izbeigšanu. Patlaban iepriekš noteiktais 50 dienu ultimāts ir samazināts līdz desmit vai divpadsmit dienām.

Šrāders skaidroja, ka jau iepriekš Tramps ir mēģinājis piemērot lielākus tarifus Ķīnai, taču viņš tos atliek un nepiemēro, jo pastāv būtiska savstarpēja atkarība starp ASV un Ķīnu. Tāpat liels Krievijas fosilo resursu importētājs ir arī Indija, kas ir ievērojams ASV tirdzniecības partneris un reģionāla lielvara.

Eksperta ieskatā patlaban atklāts ir jautājums, vai tiešām Tramps nolems piemērot Indijas eksportam uz ASV 100% ievedmuitas tarifus, ja Indija turpinās pirkt Krievijas fosilos kurināmos. Jau pašlaik sarunas par jauniem tirdzniecības noteikumiem starp Indiju un ASV ir sarežģītas. ASV ir noteikusi 25% ievedmuitas tarifus Deli un kritizējusi Indiju par tās tuvajām saitēm ar Krieviju.

"Pieļauju, ka pirmais noteiktais termiņš, kas bija 50 dienas, kalpoja par testu, lai redzētu, vai jau patlaban Ķīna un Indija, kā arī citi lielākie Krievijas fosilo kurināmo pircēji atteiksies no Krievijas naftas importa un meklēs alternatīvus ceļus, vai arī turpinās pirkt fosilos kurināmos no Krievijas," teica LĀI pētnieks.

Pēc Šrādera paustā, Ķīna jau tagad ir paziņojusi, ka tā ir gatava pirkt Krievijas fosilos kurināmos, kas Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina un Pekinas ieskatā ir enerģētikas drošības jautājums. Viņš secināja, ka arī 100% tarifu piemērošana neatturēs Ķīnu no Krievijas fosilo kurināmo iepirkšanas, taču pašlaik nav skaidrs, kā uz to ekonomiski raudzīsies citas valstis.

Viņš uzsvēra arī to, ka ASV Kongress ir izstrādājis sankcijas, kas paredz 500% sekundāro tarifu piemērošanu valstīm, kas sadarbosies ar Krieviju. Pēc LATO valdes locekļa paustā, ASV prezidents, pasliktinoties retorikai ar Krieviju, Ķīnu vai Indiju, var mainīt arī šos nosacījumus.

"Ja Ķīna turpinās iepirkt Krievijas fosilos kurināmos, politiski tas būs signāls Eiropai, ka Ķīna Krievijas iesāktajā karā pret Ukrainu nostājas agresora pusē. Tāpēc Ķīna var kļūt par drošības jautājumu arī Eiropas Savienībai (ES) un Eiropai. Būtu tikai pašsaprotami, ja arī ES pievienotos šādai ASV ārpolitikai attiecībā pret valstīm, kas sadarbojas ar agresorvalsti - Krieviju," sacīja LATO valdes loceklis

Viņaprāt, šāda ģeopolitiskā pārgrupēšanās var būtiski mainīt to, kāda ir attiecību dinamika starp ES un Ķīnu. Šrāders skaidroja, ka līdz šim ES ir uztvērusi Ķīnu kā ekonomisku iespēju un partneri iepretim ASV, kas vienmēr ir uzskatījusi Ķīnu par drošības, ekonomisku, sociālu un politisku izaicinājumu.

Eksperts atzīmēja, ka Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietniekam, bijušajam Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam bija laba sadarbība ar kādreizējo ASV prezidentu Baraku Obamu, kad notika centieni uzlabot abu valstu attiecības. Medvedevs paziņojis, ka šāda ASV retorika tuvina puses lielākam konfliktam un pat karam. Tāpat viņš ir norādījis, ka Krievija nav Irāna vai Izraēla vai kāda vidēja vai maza mēroga vara, ar kuru tādā veidā var apieties.

"Pilnīgi skaidrs, ka no ASV sankcijām Krievijas ekonomika cietīs, taču ekonomiskie jautājumi tai nav svarīgākie. Krievija ir paziņojusi, ka, neraugoties uz to, kādas sankcijas tiks piemērotas, tā turpinās rīkoties, lai sasniegtu savus ideoloģiskos, politiskos un militāros mērķus Ukrainā, kurus Maskava ir izvirzījusi un par kuriem tā regulāri stāstījusi savai sabiedrībai, nostādot Krievijas ekonomiku, sabiedrību un politisko eliti uz kara takas," teica LĀI pētnieks.

LATO valdes loceklis klāstīja, ka ir būtiski, kā attīstīsies ES un ASV attiecības. Patlaban ir panākta vienošanās par tarifiem, kas Eiropai nav īpaši izdevīga, tomēr plaisa, kas veidojās starp Eiropu un ASV, ir palikusi mazāka, turklāt ir iespēja to padarīt vēl mazāku. Viņš sacīja, ka ASV gan republikāņu, gan demokrātu kongresmeņi virza ievērojami spēcīgākas sankcijas pret Krieviju. Tāpat arī Trampa tuvāko politisko sabiedroto vidū arvien aktīvāk izskan kritika, ka ASV prezidents sevi pazemo un zaudē savu popularitāti ASV.

"Pieļauju, ka tas ir svarīgākais aspekts Trampa pieejas maiņai. Sākotnēji ASV prezidents izdarīja spiedienu uz Ukrainu un centās ievilināt Krieviju pamiera sarunās, tagad Tramps izdara spiedienu uz Krieviju," sacīja Šrāders.

Pēc eksperta paustā, tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti ASV prezidents solījis, ka ieroču piegādes Ukrainai netiks ierobežotas, taču par tiem būs jāmaksā Eiropai. LĀI pētnieka ieskatā tas nozīmē, ka drošības jautājumi tuvina ASV un Eiropas valstis kopējā pieejā sniegt visus nepieciešamos resursus, lai Ukraina varētu aizstāvēties. Šrāders atzīmēja, ka arī ASV būs spiesta aktīvāk atbalstīt Ukrainu un ciešāk sadarboties ar Eiropu, ja tās galvenais sāncensis - Ķīna - atklāti turpinās atbalstīt Krieviju.

Viņaprāt, ja Ukrainai tiek nodrošināta pietiekama, pastiprināta un palielināta militārā palīdzība un Krievijas armija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, potenciāli izspiežot okupantus no Ukrainas teritorijas, Krievija būs gatava piekāpties no ASV pamiera prasībām, kas nenesīs ilgstošu mieru Eiropā un strauju attiecību uzlabošanos ar Krieviju.

Kanāda plāno septembrī atzīt Palestīnas valsti

vs.lv — Thu, 31 Jul 2025 06:57:00 +0300

Kanāda plāno atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālās asamblejas laikā septembrī, trešdien paziņoja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs.

Kārnijs sacīja, ka šāda rīcība ir nepieciešama, lai saglabātu cerības uz divu valstu risinājumu Izraēlas un palestīniešu konfliktā.

"Kanāda ir nodomājusi atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālās asamblejas 80.sesijā 2025.gada septembrī," sacīja premjers.

Pēc nesenajiem Francijas un Lielbritānijas paziņojumiem Kanāda ir trešā valsts, kas septembrī varētu atzīt palestīniešu valstiskumu. Izraēla kritizēja Kanādas premjera paziņojumu kā daļu no "izkropļotas starptautiskā spiediena kampaņas".

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai ir kāds scenārijs, kura gadījumā Kanāda varētu mainīt savu nostāju pirms šīs ANO sanāksmes, Kārnijs sacīja, ka "ir scenārijs, [bet] iespējams, tāds, kuru es nespēju iztēloties".

Premjers sacīja, ka Kanādas nodomam atzīt Palestīnas valsti "nosacījums ir palestīniešu pašpārvaldes apņemšanās īstenot ļoti vajadzīgas reformas". Mahmuda Abasa vadītajai pašpārvaldei ir civila vara vairākās Izraēlas okupētā Rietumkrasta daļās.

Kārnijs kā nosacījumu minēja arī Abasa solījumu "2026.gadā sarīkot vispārējās vēlēšanas, kurās nevar piedalīties [kaujinieku grupējums] "Hamās", un demilitarizēt Palestīnas valsti".

Izraēlas vēstniecība Otavā paziņoja, ka "palestīniešu valsts atzīšana, neesot atbildīgai valdībai, funkcionējošām institūcijām un labvēlīgai vadībai, atalgo un leģitimē "Hamās" briesmīgo barbarismu 2023.gada 7.oktobrī".

Abass apsveica Kanādas paziņojumu kā "vēsturisku" lēmumu, un Francija paziņoja, ka valstīm vajadzētu strādāt kopā, "lai atdzīvinātu miera izredzes reģionā".

Kanādas plāns ir tālejošāks par Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera paziņojumu. Stārmers otrdien paziņoja, ka Lielbritānija septembrī atzīs Palestīnas valsti, ja vien Izraēla nepiekritīs pamieram Gazas joslā, neļaus ANO ievest palīdzību un neveiks citus pasākumus ilgtermiņa miera panākšanai.

Kārnijs uzsvēra, ka Kanāda ir bijusi starp valstīm, kas cerēja, ka divu valstu risinājums "tiks sasniegts kā daļa no miera procesa, kas veidots ap sarunās panāktu vienošanos starp Izraēlas valdību un palestīniešu pašpārvaldi".

"Diemžēl, šī pieeja vairs nav droša," sacīja Kārnijs, pieminot ""Hamās" terorismu" un "Izraēlas eksistences tiesību ilgstošo vardarbīgo noraidīšanu" no šī grupējuma puses.

Viņš sacīja, ka miera procesu grauj arī izraēliešu apmetņu paplašināšana Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē.

Kanādas premjers sacīja, ka divu valstu risinājums kļūst arvien grūtāk sasniedzams, pieminot Izraēlas parlamenta balsojumu, "kas aicina uz Rietumkrasta aneksiju", un Izraēlas "nespēju" novērst humāno katastrofu Gazas joslā.

Tramps: Ukrainas bēgļi varēs palikt ASV līdz kara beigām

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 16:15:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņš, iespējams, ļaus Ukrainas bēgļiem uzturēties ASV līdz Krievijas un Ukrainas kara beigām, vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija "Suspilne".

"Es domāju, ka jā. Pie mums ierodas daudz cilvēku no Ukrainas, un mēs ar viņiem strādājam," pavēstīja Tramps, Vašingtonā atbildot uz žurnālista jautājumu, vai viņš ļautu no kara bēgušajiem ukraiņiem palikt ASV līdz kara beigām.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ASV sāka piešķirt patvērumu ukraiņiem programmas "Vienoti Ukrainai" (U4U) ietvaros. Šī programma ļauj ieceļot valstī ukraiņiem, kuriem ir atbalsts ASV. Žurnāls "Forbes" jūnijā ziņoja, ka šīs programmas ietvaros tika apstiprināti vairāk nekā 236 000 atbalsta pieteikumu, un valstī ieradās vairāk nekā 187 000 ukraiņu.

Martā aģentūra "Reuters" ziņoja, ka, saskaņā ar avotu sniegto informāciju, ASV varasiestādes plāno atņemt juridisko statusu aptuveni 240 000 ukraiņu bēgļu, kuri valstī ieradās pēc 2022.gada. Baltais nams nosauca "Reuters" publikāciju par viltus ziņu.

Komisārs: ES ceļi un tilti nav gatavi karam ar Krieviju

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 09:58:00 +0300

Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūra nav gatava karam ar Krieviju, paziņojis ES ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs Apostols Dzidzikosts.

Pēc viņa teiktā, Krievijas iebrukuma NATO valstīs gadījumā uz austrumu robežām tiks izsauktas tanku vienības. Viņš intervijā laikrakstam "Financial Times" sacīja, ka tanki varētu iestrēgt tuneļos vai izraisīt tiltu sabrukšanu. Tāpēc ES plāno tērēt 17 miljardus eiro kontinenta infrastruktūras atjaunošanai, lai uzlabotu militāro mobilitāti. Līdzekļi tiks izmantoti, lai modernizētu vecos un paplašinātu stratēģiskos tiltus un būvētu jaunus.

Viņš paskaidroja, ka kontinenta aizsardzība ir atkarīga no karaspēka spējas ātri pārvietoties pa kontinentu. Šobrīd karaspēka pārvietošana no NATO rietumu robežām uz austrumu robežām var aizņemt nedēļas vai mēnešus. Viņš piebilda, ka liela daļa esošās infrastruktūras nav būvēta, ņemot vērā nepieciešamību transportēt armijas. Eiropas ceļi ir projektēti tā, lai pa tiem varētu pārvietoties kravas automašīnas, kas sver līdz 40 tonnām, bet tanki sver līdz 70 tonnām.

Viņš sacīja, ka bloks izstrādā stratēģiju, lai nodrošinātu, ka karaspēks, reaģējot uz uzbrukumu, var pārvietoties "dažu stundu, maksimāli dažu dienu laikā", modernizējot 500 infrastruktūras projektus četros militārajos koridoros, kas stiepjas cauri kontinentam.

ES arī samazinās birokrātiskās procedūras, lai izvairītos no dokumentu kārtošanas aizkavēšanās, šķērsojot robežas, sacīja Dzidzikosts.

8,8 magnitūdu zemestrīce Krievijas Tālajos Austrumos izraisa cunami

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 06:39:00 +0300

Krievijas Tālajos Austrumos trešdienas rītā notika 8,8 magnitūdu zemestrīce, kas izraisīja cunami Kuriļu salu, ASV salu un Japānas piekrastes rajonos.

Cunami brīdinājuma sirēnas tika iedarbinātas arī ASV Havaju salu galvaspilsētā Honolulu, aicinot iedzīvotājus doties uz augstākām vietām. Haleivā, Havaju salas Oahu ziemeļu krastā, tika reģistrēta ūdens līmeņa pacelšanās par 1,2 metriem.

Līdz 30 centimetriem augsts cunami vilnis tika novērots Aļaskas Aleutu salās.

Kalifornijas ziemeļu daļā, netālu no Oregonas robežas, novērots 30 centimetrus augsts cunami vilnis.

ASV rietumu piekrastē ir spēkā ieteikums ievērot piesardzību.

Japānas Meteoroloģijas aģentūra paziņoja, ka līdz 40 centimetrus augsts cunami tika konstatēts 16 valsts vietās, viļņiem virzoties uz dienvidiem gar Klusā okeāna piekrasti no Hokaido uz ziemeļaustrumiem no Tokijas. Japānas ziemeļu Ivates prefektūras ostu sasniedzis 1,3 metrus augsts cunami, paziņoja aģentūra. Amatpersonas aicināja ievērot piesardzību, norādot, ka vēlāk var būt vēl lielāki viļņi.

Kuriļu salu galvenās pilsētas Severokuriļskas piekrastes rajonu skāruši četri cunami viļņi, applūdinot daļu pilsētas, paziņoja Sahalīnas apgabala gubernators Valērijs Limarenko un pilsētas mērs Aleksandrs Ovsjaņņikovs.

"Bija ceturtais vilnis, bet tas bija vājš. Visnopietnākais bija trešais vilnis, kas nodarīja postījumus. Tas izjauca ostas infrastruktūru, visa mazā flote tika izvilkta jūrā, tā tagad peld šaurumā, daži kuģi tika izmesti krastā. Tagad privātais bizness novērtēs savus zaudējumus, un tie ir," sacīja mērs.

Cunami trauksme saglabājas. Taču Severokuriļskā tas ir spēkā ostas teritorijā, pati pilsēta atrodas augstāk drošā vietā, norādīja mērs.

Vietējie mediji ziņoja, ka Kamčatkas Jeļizovskas rajonā tika reģistrēts trīs līdz četrus metrus augsts cunami.

Klusā okeāna Cunami brīdinājumu centrs ziņoja, ka ir iespējami līdz trīs metrus augsti cunami viļņi dažos Havaju salu, Čīles, Japānas un Zālamana salu piekrastes rajonos. Vairāk nekā trīs metrus augsti cunami viļņi ir iespējami dažos Krievijas un Ekvadoras piekrastes rajonos.

Ķīnas cunami brīdinājuma centrs trešdien paziņoja, ka daļu jūras austrumu piekrastes skars viļņi, kuru augstums būs no 30 centimetriem līdz vienam metram.

"Pamatojoties uz jaunākajiem brīdinājumiem un analīzes rezultātiem, Nacionālo resursu ministrijas Cunami konsultatīvais centrs ir noteicis, ka zemestrīce ir izraisījusi cunami, kas, paredzams, nodarīs postījumus atsevišķiem Ķīnas piekrastes rajoniem," paziņoja centrs.

Meksika mobilizējusi visu līmeņu valsts iestādes, lai atturētu iedzīvotājus no Klusā okeāna pludmalēm.

Meksikas kara flote brīdināja, ka viļņu augstums būs no 30 centimetriem līdz vienam metram un spēcīgas straumes gaidāmas pie ostu ieejām no Lejaskalifornijas ziemeļrietumos līdz Čjapasai Meksikas dienvidos.

Ekvadora uzdevusi preventīvi evakuēt pludmales, piestātnes un zemas vietas Galapagu salās, kas atrodas pie tās krastiem.

ASV Ģeoloģiskais dienests ziņoja, ka zemestrīce notikusi 20,7 kilometru dziļumā un tās epicentrs bijis pie Kamčatkas pussalas.

Petropavlovskā Kamčatskā 119 kilometrus no zemestrīces epicentra daudzi iedzīvotāji izskrēja uz ielas bez apaviem un virsdrēbēm. Tika ziņots par elektroapgādes un mobilo telefonsakaru pārtraukumiem.

Zemestrīces laikā tika ievainoti vairāki slimnīcas pacienti, bet visu pacientu stāvoklis ir apmierinošs un nav ziņots par nopietniem ievainojumiem, pavēstīja Kamčatkas apgabala veselības ministrs Oļegs Meļņikovs.

Sahalīnas salā tika evakuēti iedzīvotāji un strādāja ārkārtas situāciju dienesti.

Aļaskā bāzētais Nacionālais cunami brīdinājumu centrs brīdināja par cunami draudiem Aleutu salās un ASV rietumu piekrastē, tai skaitā Kalifornijas, Oregonas, Vašingtonas un Havaju štatos.

Šī bija pasaulē stiprākā zemestrīce kopš 2011.gada marta, kad 9,0 magnitūdu zemestrīce Japānas ziemeļaustrumos izraisīja cunami un Fukusimas AES katastrofu.

Tramps: Krievijai tiks piemērotas jaunas sankcijas

vs.lv — Tue, 29 Jul 2025 21:30:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka pēc desmit dienām Krievijai jāpārtrauc karš Ukrainā, pretējā gadījumā tai tiks noteiktas jaunas sankcijas.

"Desmit dienas no šodienas," sacīja Tramps žurnālistiem, kad viņam jautāja, kāds būs precīzs termiņš.

Tramps jau pirmdien paziņoja, ka iepriekš noteikto 50 dienu ultimātu samazina līdz 10-12 dienām.

Tramps sacīja, ka viņš nav dzirdējis no Putina par saviem draudiem. "Es neesmu saņēmis nekādu atbildi. Tas ir kauns," viņš teica.

"Mēs ieviesīsim tarifus un tamlīdzīgas lietas," viņš teica, bet "es nezinu, vai tas ietekmēs Krieviju, jo acīmredzot viņš vēlas turpināt karu".

Tramps 14.jūlijā brīdināja Krieviju, ka piemēros 100% ievedmuitas tarifus Krievijas tirdzniecības partneriem, ja ar Maskavu 50 dienu laikā netiks panākta vienošanās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Tramps vairs nav ieinteresēts sarunās ar Putinu

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 18:17:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai personīga tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nāktu par labu attiecībām līderu starpā un sekmētu pamiera panākšanu Ukrainā, sacīja, ka sarunās vairs nav ieinteresēts.

"Es vairs neesmu ieinteresēts sarunās," sacīja ASV prezidents.

Tramps skaidroja, ka jau vairākkārt runājis ar Putinu, taču arī pēc šīm sarunām Krievija turpina uzbrukt Ukrainai.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, pirmdien runājot ar žurnālistiem, neizslēdza iespēju, ka septembrī Ķīnā varētu notikt Putina un Trampa tikšanās.

Putins septembra sākumā apmeklēs Ķīnu, lai piedalītos svinībās par godu Otrā pasaules kara beigu 80.gadadienai.

"Nekādi būtiski sagatavošanās darbi [Putina un Trampa] tikšanās norisei nenotiek, jo nav saskaņotu kontaktu," atbildot uz žurnālistu jautājumu par iespējamo Krievijas un ASV līderu tikšanos, sacīja preses sekretārs.

"Ja tā notiks, ka galu galā ASV prezidents nolems apmeklēt Ķīnu tajos pašos datumos, tad, protams, teorētiski nevar izslēgt šādu tikšanos, ja valstu vadītāji nonāks vienā pilsētā," piebilda Peskovs.

Tramps un Putins šogad jau vairākkārt ir sazvanījušies, bet vēl nav tikušies.

Pagājušās nedēļas beigās Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka plāno pielikt pūles, lai Stambulā organizētu Krievijas un ASV līderu tikšanos, kurā tiktu apspriests Ukrainas kara noregulējums.

Malaizijā sākas Taizemes un Kambodžas miera sarunas

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 14:03:00 +0300

Taizemes un Kambodžas līderi pirmdien Malaizijā sāka apspriest vienošanos par pamieru samilzušajā robežstrīdā, sadursmēm pušu starpā turpinoties jau piekto dienu.

Strīdus teritorijā, kur atrodas seni tempļi, notikušas apšaudes, pusēm lietā liekot gan šaujamieročus, gan artilēriju un raķetes.

Vairāk nekā 200 000 cilvēku pierobežas apvidu pametuši.

Pirmdienas pēcpusdienā pie Malaizijas premjerministra Anvara Ibrahima oficiālās rezidences ieradās vairākas auto kolonnas, arī ar ASV un Ķīnas karogiem.

Sarunās Malaizijas administratīvajā centrā Putradžajā tiekas Taizemes premjerministra pienākumu izpildītājs Putams Večajačajs un Kambodžas premjerministrs Huns Manets.

ASV prezidents Donalds Tramps nedēļas nogalē sazvanījās ar abiem Dienvidaustrumāzijas valstu līderiem, kas, pēc viņa teiktā, vienojušies ātri panākt pamieru.

Anvars, kura valsts patlaban vada Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN), uzņēmies vidutāja lomu, bet sarunās piedalās arī ASV Valsts departamenta amatpersonas un Ķīnas delegācija.

Pirms sarunām uz robežas notika jaunas apšaudes, puses arī apmainījās ar pārmetumiem.

Kā norādīja Taizemes premjers, Bangkoka neuzskata, ka Pnompeņa "rīkojas godprātīgi".

Savukārt Kambodžas Aizsardzības ministrijas preses pārstāve Mali Sočeata pauda, ka pirmdiena ir "piektā diena, kad Taizeme ir iebrukusi Kambodžas teritorijā ar smagajiem ieročiem un iesaistījusi daudz karaspēka".

Jau vēstīts, ka ilgstošais robežstrīds starp abām valstīm kopš ceturtdienas izvērsies intensīvās kaujās, kurās izmantoti reaktīvie iznīcinātāji, artilērija, tanki un sauszemes karaspēks.

Ziemeļkoreja: Jebkādām sarunām ar Dienvidkoreju nav jēgas

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 13:11:00 +0300

Ziemeļkoreja nav ieinteresēta jebkādās sarunās ar Seulu, pirmdien paziņojusi diktatora Kima Čenuna māsa, noraidot jaunā Dienvidkorejas prezidenta Li Džemjuna centienus uzlabot attiecības ar Phenjanu.

Kopš stāšanās amatā jūnijā Li ir atteicies no sava priekšteča kareivīgās retorikas un apturējis propagandas skaļruņu darbību pie robežas ar Ziemeļkoreju.

Neilgi pēc tam arī Ziemeļkoreja apturēja savas propagandas pārraidīšanu pār robežu.

Taču šādi labās gribas žesti nenozīmē, ka Sulai vajadzētu cerēt uz attiecību uzlabošanos abu valstu starpā, teikts Kimas Jočenas paziņojumā, ko izplatījis Ziemeļkorejas režīma propagandas rupors KCNA.

Viņa atkārtoti uzsvērusi Ziemeļkorejas oficiālo nostāju, ka neatkarīgi no Dienvidkorejas īstenotās politikas vai tās izteiktajiem priekšlikumiem Phenjana tajos nav ieinteresēta un nesaskata nekādu jēgu tikties ar Seulas pārstāvjiem vai apspriest ar tiem jebkādus jautājumus.

Li ir paziņojis, ka centīsies panākt sarunas ar Ziemeļkoreju bez jebkādiem priekšnosacījumiem, lai uzlabotu viņa priekšteča laikā pilnībā iesaldētās attiecības.

Lietuvā no Baltkrievijas atkal ielidojis drons

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 12:33:00 +0300

Lietuvas gaisa telpā pirmdien no Baltkrievijas ielidojis bezpilota lidaparāts, un Viļņas iedzīvotāji ziņoja par drona motora radīto troksni, savukārt aizsardzības ministre Dovile Šakaliene pavēstīja, ka iestādes pārbauda informāciju, ka drons avarējis.

"Pastiprinātas militārās aktivitātes Baltkrievijas pusē nav reģistrētas. Iekšlietu ministrija un valsts aizsardzības iestādes aktīvi sadarbojas situācijas izvērtēšanā. (..) Atbildīgās iestādes pārbauda versijas par iespējamo objekta avāriju, strādā iespējamās avārijas vietās," teikts Šakalienes paziņojumā.

Ministre norādīja, ka nav izslēgts, ka bezpilota lidaparāts sākotnēji lidojis uz Ukrainu, bet neparedzēti ielidojis Lietuvā.

Ņemot vērā Ukrainas aizsardzības aktivitātes Krievijas bezpilota lidaparātu dezorientēšanā, no kursa nomaldījušos dronu varbūtība joprojām ir liela, atzina ministre.

Intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio viņa teica, ka līdzīgi incidenti var atkārtoties, jo Baltkrievija gatavojas militārajām mācībām ar Krieviju "Zapad", kas notiks šoruden.

Šakaliene piebilda, ka prezidenta birojam vajadzētu sarīkot īpašu sanāksmi, lai novērstu šādus incidentus nākotnē. Aizsardzības ministrija sanāksmē sniegtu informāciju par papildu aprīkojuma nepieciešamību un plānoto iepirkumu.

Vēlāk žurnālistiem Klaipēdā Šakaliene teica, ka sadarbībā ar Iekšlietu ministriju tiks pastiprināta Lietuvas robežas uzraudzība, un šim uzdevumam tiks norīkots papildu armijas personāls.

Iedzīvotāji pirmdien savos tālruņos saņēma ārkārtas brīdinājumus par dronu, kas no Baltkrievijas bija ielidojis Lietuvas gaisa telpā.

Valsts krīzes vadības centrs paziņoja, ka drons lidojis aptuveni 200 metru augstumā un pēdējo reizi pamanīts netālu no Viļņas. Gadījumā, ja cilvēki ieraudzītu avarējušo bezpilota lidaparātu, viņiem ieteikts tam netuvoties, bet zvanīt uz ārkārtas tālruni 112.

Pirmdienas rītā sociālo mediju lietotāji ziņoja, ka drons dzirdēts dažādās Viļņas vietās.

Aviosatiksme Lietuvā nav tikusi traucēta, informēja Lietuvas gaisa telpas kontroles dienests "Oro navigacija".

Jau ziņots, ka 10.jūlijā no Baltkrievijas Lietuvā ielidoja un kilometru no robežas avarēja Krievijā ražots drons "Gerbera". Krievija dronus "Gerbera", kas tiek izgatavoti no saplākšņa un putuplasta, karā Ukrainā izmanto kā mānekļus vai elektroniskajai spiegošanai.

Orbāns: Tramps Leienu apēda brokastīs

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 11:45:00 +0300

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pirmdien nosodījis Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vienošanos ar ASV, norādot, ka tā esot sliktāka, nekā panākusi Lielbritānija.

ASV prezidents "Donalds Tramps, nevis noslēdza vienošanos ar [Eiropas Komisijas prezidenti] Urzulu fon der Leienu, bet drīzāk Donalds Tramps apēda Urzulu fon der Leienu brokastīs," sociālās saziņas vietnē "Facebook" organizētā tiešsaistes uzrunā izteicās Orbāns.

Kā ziņots, Tramps un Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

15% tarifs tiks noteikts arī automobiļu eksportam uz ASV. Pašlaik automobiļu eksportam no ES ir spēkā 25% tarifs.

Tomēr paliks spēkā 50% tarifs tērauda un alumīnija eksportam uz Savienotajām Valstīm.

Šī vienošanās neattiecas uz farmācijas rūpniecības produkciju. Tramps ir iecerējis ārvalstu farmācijas uzņēmumiem dot laiku ražošanas pārcelšanai uz ASV, bet pēc tam noteikt farmācijas produktiem ļoti augstu ievedmuitu, kas varētu sasniegt 200%.

Leiena teica, ka virkne stratēģisko preču tiks abpusēji atbrīvotas no muitas tarifiem. To vidū ir lidmašīnas, atsevišķas ķimikālijas, ar pusvadītājiem saistītais aprīkojums, atsevišķas lauksaimniecības preces un kritiski svarīgie izejmateriāli.

Tramps piebilda, ka ES apņēmusies investēt Savienotajās Valstīs papildu 600 miljardus dolāru, kā arī iegādāties no ASV energoresursus par 750 miljardiem dolāru.

Komentējot šo vienošanās punktu, Leiena sacīja, ka "ASV energoproduktu iegāde diversificēs mūsu piegādes avotus un dos ieguldījumu Eiropas enerģētikas drošībā".

"Mēs aizstāsim Krievijas naftu un gāzi ar būtiskām ASV sašķidrinātās gāzes, naftas un kodoldegvielas iegādēm," teica EK priekšsēdētāja.

Viņa norādīja, ka iegādāties ASV energoresursus par 750 miljardiem dolāru paredzēts trīs gados.

Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstīm.

Līdz svētdienai piecas valstis bija panākušas tirdzniecības vienošanās ar Trampa administrāciju. Tās ir Lielbritānija, Vjetnama, Indonēzija, Filipīnas un Japāna.

Tramps un Leiena panākuši vienošanos par tarifiem

vs.lv — Sun, 27 Jul 2025 21:31:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas priekššēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, Tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

15% tarifs tiks noteikts arī automobiļu eksportam uz ASV. Pašlaik automobiļu eksportam no ES ir spēkā 25% tarifs.

Tomēr paliks spēkā 50% tarifs tērauda un alumīnija eksportam uz Savienotajām Valstīm.

Ši vienošanās neattiecas uz farmācijas rūpniecības produkciju. Tramps ir iecerējis ārvalstu farmācijas uzņēmumiem dot laiku ražošanas pārcelšanai uz ASV, bet pēc tam noteikt farmācijas produktiem ļoti augstu ievedmuitu, kas varētu sasniegt 200%.

ASV prezidents piebilda, ka ES apņēmusies investēt Savienotajās Valstīs papildu 600 miljardus dolāru, kā arī iegādāties no ASV energoresursus par 750 miljardiem dolāru.

Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstīm.

Līdz svētdienai piecas valstis bija panākušas tirdzniecības vienošanās ar Trampa administrāciju.. Tās ir Lielbritānija, Vjetnama, Indonēzija, Filipīnas un Japāna.

Ārlietu ministrija brīdina ceļotājus par meža ugunsgrēkiem Turcijā

vs.lv — Sat, 26 Jul 2025 15:52:00 +0300

Ārlietu ministrija publicējusi brīdinājumu ceļotājiem, ka Turcijā klimatisko apstākļu dēļ pašlaik iespējami meža ugunsgrēki, it īpaši Vidusjūras piekrastē.

Naktī uz 26.jūliju ugunsgrēks izcēlies Alānijas reģionā.

Šādus ugunsgrēkus esot ļoti grūti kontrolēt kalnainā reljefa dēļ.

Ministrijā uzsvēra, ka paaugstināta ugunsbīstamība ir lielākajā daļā Turcijas teritorijas. Arī Ankarā sestdien deg meži.

Ministrija aicina ievērot vietējo varas iestāžu norādījumus, it īpaši attiecībā uz iespējamo evakuāciju, un bez īpašas vajadzības netuvoties ugunsgrēka norises vietai.

Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos ievērot vietējo drošības un tiesībsargājošo iestāžu norādījumus, vienmēr ņemt līdzi personu apliecinošus dokumentus, jo Turcijas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem ir tiesības pārbaudīt jebkuras personas identitāti un piemērot sodus tiem, kuri dokumentus nevar uzrādīt.

Tāpat valstī saglabājas teroristu grupējumu uzbrukumu riski. Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku masveida pulcēšanās vietām

Latvijas pilsoņiem vīza ieceļošanai Turcijā ar tūrisma mērķi nav nepieciešama, ja uzturēšanās nepārsniedz 90 dienas katrā 180 dienu periodā.

Ministrijā aģentūru LETA informēja, ka pašlaik Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā savu ceļojumu Turcijā reģistrējuši deviņi Latvijas valstspiederīgie. Pieci no tiem valsti pamet šodien. Savukārt Alānijas reģionā dzīvo plaša un aktīva latviešu kopiena, kurai ar Latvijas goda konsula Alānijā iesaisti notiek savstarpēja informācijas apmaiņa.

ĀM aicina pārcelt gaidāmos braucienus uz Kambodžu vai Taizemi

vs.lv — Fri, 25 Jul 2025 19:09:00 +0300

Ņemot vērā Kambodžas un Taizemes konfliktu, šajās valstīs esošos Latvijas valstspiederīgos aicina būt modriem un sekot varasiestāžu norādēm, bet tos, kuri vēl plāno turp ceļot, apsvērt brauciena pārcelšanu, pavēstīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Iedzīvotājus Taizemē stingri aicina neapmeklēt teritoriju 50 kilometru attālumā no robežas ar Kambodžu Burīrama, Sīsakēta, Surina un Ubonrātčhatānī provincēs. Savukārt iedzīvotājus Kambodžā - neapmeklēt teritoriju 50 kilometru attālumā no robežas ar Taizemi Otarmīenķija un Prīehvihīera provincēs. Šajās teritorijās notikušajās kaujās ir upuri, notiek civiliedzīvotāju evakuācija, norāda ĀM.

Sauszemes robežšķērsošanas punkti starp Taizemi un Kambodžu ir slēgti. Pierobežas zonā ir arī nesprāgušas mīnas.

Latvijas valstspiederīgos, kuri ir Taizemē, aicina būt modriem un sekot varasiestāžu norādēm.

Ceļotājus, kuru brauciens uz Kambodžu un Taizemi ir plānots tuvākajā laikā, ministrija aicina sekot līdzi situācijas attīstībai un izvērtēt nepieciešamību doties ceļojumā, jo īpaši, ja plānots apmeklēt Taizemes un Kambodžas provinces, kas atrodas abu valstu pierobežas teritorijās.

Ja ceļojums iegādāts ar licencētas tūrisma kompānijas starpniecību, iedzīvotāji tiek aicināti sazināties ar tūrisma kompāniju. Savukārt, ja plānots individuāls ceļojums, ministrija aicina sazināties ar pārvadātāju un rezervēto naktsmītni par iespējamu brauciena datumu maiņu.

Ņemot vērā mainīgos drošības apstākļus pasaulē, ĀM aicina ceļotājus vienmēr būt gataviem neplānotām situācijām, kad ceļojumu var nākties pārcelt vai atcelt, kā arī iegādāties atbilstošu ceļojuma apdrošināšanas polisi, kas segtu arī šādus riskus.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem pastāvīgu dzīvesvietu Kambodžā reģistrējuši desmit Latvijas valstspiederīgie, bet Taizemē - 47.

Konsulārajā reģistrā braucienus uz Kambodžu šobrīd reģistrējuši trīs Latvijas valstspiederīgie, uz Taizemi - neviens.

Jau vēstīts, ka Taizemes premjerministra pienākumu izpildītājs Pumtams Večajačajs piektdien brīdināja, ka pārrobežu sadursmes ar Kambodžu var pāraugt karā.

Ilgstošais robežstrīds ceturtdien izvērsās intensīvās kaujās, kurās izmantoti reaktīvie iznīcinātāji, artilērija, tanki un sauszemes karaspēks.

Ukraina saņēmusi pirmo Trampa apsolīto "Patriot" sistēmu ar raķetēm

vs.lv — Fri, 25 Jul 2025 14:17:00 +0300

Ukraina saņēmusi pirmo pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" ar raķešu komplektu, kas ir daļa no ASV prezidenta Donalda Trampa 13.jūlijā apsolītās desmit miljardu ASV dolāru vērtās palīdzības Ukraina pakotnes, vēsta britu laikraksts "The Telegraph".

"Pagājušās nedēļas beigās, pateicoties līgumam ar Vāciju, Ukrainā jau bija ieradusies zenītraķešu sistēma "Patriot" un citas pārtvērējraķetes," ziņo laikraksts.

Pentagons un Baltais nams izmantoja šo soli, lai mēģinātu pārliecināt Eiropas valstis riskēt nosūtīt uz Kijivu savus esošos krājumus, gaidot, kamēr ASV aizsardzības rūpniecības uzņēmumi saražos aizstājējus.

Tomēr dažām valstīm tas ir grūts uzdevums, ņemot vērā, ka "Patriot" raķetes tiks nomainītas tikai nākamā gada sākumā.

Šīs nedēļas sākumā Berlīne paziņoja par vienošanos ar Vašingtonu par vēl piecu bateriju nodošanu Ukrainai. Vācija nodrošinās līdzekļus divām no šīm sistēmām, savukārt Norvēģija ir apsolījusi apmaksāt trešo.

Tramps jūlija vidū paziņoja, ka vienojies ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti par plānu, saskaņā ar kuru NATO Eiropas valstis iegādāsies no ASV ieročus, tostarp pretraķešu sistēmas "Patriot", un nosūtīs tās Ukrainai.

ES gatava noteikt tarifus ASV precēm 93 miljardu eiro vērtībā

vs.lv — Thu, 24 Jul 2025 13:09:00 +0300

Tramps sacīja, ka ASV ir gatavas samazināt potenciālos tarifus ES precēm, ja ES vēl vairāk atvērs savu tirgu Savienoto Valstu uzņēmumiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ceturtdien atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu ieviest muitas tarifus ASV precēm 93 miljardu eiro vērtībā, ja tirdzniecības sarunas ar Savienotajām Valstīm būs neveiksmīgas, aģentūrai DPA sacīja ES diplomāti.

Šie pasākumi ietver jau iepriekš apstiprinātu sarakstu ar precēm 21 miljarda eiro vērtībā, kā arī jaunu sarakstu ar papildu precēm 72 miljardu eiro apmērā.

Taču, neskatoties uz šo ES dalībvalstu apstiprinājumu, bloks joprojām cer ar ASV noslēgt tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps 12.jūlijā pavēstīja, ka, ja līdz 1.augustam netiks panākta vienošanās, viņš importam no ES piemēros 30% tarifu.

Tramps trešdien sacīja, ka ASV ir gatavas samazināt potenciālos tarifus ES precēm, ja ES vēl vairāk atvērs savu tirgu Savienoto Valstu uzņēmumiem.

Karstuma dēļ Grieķija apsver ūdens taupīšanas pasākumus

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 22:39:00 +0300

Gaisa temperatūra nedēļu ilgajā karstuma vilnī Grieķijā turpina pieaugt, tādēļ valdība trešdien paziņoja par plāniem steidzami mainīt ūdensapgādes sistēmu, lai ieviestu ūdens taupīšanas pasākumus.

Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis sacīja, ka valdība ir izskatījusi plānus uzlabot ūdensapgādes kompāniju darbu, jo ūdens rezerves Atēnās ir par 50% mazākas nekā pirms trim gadiem.

Kā informēja premjerministra birojā, papildus tiks izmantotas ūdens atsāļošanas tehnoloģijas un ūdens atkārtota izmantošana. Grieķija ir 19.vietā pasaulē pēc sausuma riska.

Atēnu Valsts observatorija nesen brīdināja, ka pēc karstuma un zemā nokrišņu daudzuma jūnijā gandrīz visā Grieķijā sausuma līmenis pārsniedz šim gadalaikam ierasto.

Trešdien gaisa temperatūra joprojām pieauga, un gaidāms, ka karstuma vilnis turpināsies līdz svētdienai.

Grieķijas austrumu, centrālajos un ziemeļu iekšzemes reģionos, kā arī Egejas jūras austrumu daļā esošajās salās gaidāma temperatūra no 40 līdz 44 grādiem pēc Celsija skalas, informēja Atēnu Valsts observatorija.

Atēnās karstums sasniedza 36,3 grādus pēc Celsija, bet Atēnu Valsts observatorijas aplēses liecina, ka ceturtdien gaidāms, ka temperatūra paaugstināsies līdz 42 grādiem.

Lai pasargātu apmeklētājus un apsargus, Grieķijas varasiestādes nolēmušas līdz piektdienai slēgt Atēnu akropoli karstākajās diennakts stundās.

Grieķijas valdība arī aizliegusi diennakts karstākajā laikā strādāt ārā vairākās nozarēs.

Šajā karstuma vilnī līdz šim augstākā temperatūra reģistrēta otrdien Traganā Grieķijas vidienē, kur tā sasniedza 44,9 grādus pēc Celsija.

Vidusjūras valstī ierasti vasarā ir spēcīgi karstuma viļņi. Pērn Grieķijā reģistrēta visu laiku karstākā vasara.

"Spiegel": "Patriot" Ukraina varēs saņemt tikai pavasarī

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 21:37:00 +0300

ASV prezidenta Donalda Trampa apsolītās zenītraķešu baterijas "Patriot" Ukraina saņems ne ātrāk kā nākamā gada pavasarī, atsaucoties uz avotiem Vācijas valdībā ziņo žurnāls "Spiegel".

Trampa plāns ieroču nodošanai Ukrainai paredz, ka valstis, kurām ir šādi ieroči, ir gatavas tos nodot tagad, bet citas valstis par tiem maksās.

ASV prezidenta administrācija uzskata, ka sabiedrotajiem Eiropā būtu jāatdod sistēmas no saviem militārajiem krājumiem, bet pēc tam, kad ASV uzņēmums "RTX Corporation" tās pārvietos piegādes rindā, tās saņems aizvietojošas sistēmas.

"Spiegel" norāda, ka ātra ieroču piegāde Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai ir izrādījusies sarežģīts uzdevums. Avoti pauduši, ka Vācija varēs saņemt savu "Patriot" bateriju ne ātrāk kā pēc astoņiem mēnešiem. Tikai pēc tam Ukraina varēs saņemt zenītraķešu baterijas.

Iepriekš avots ASV valdībā Ukrainas sabiedriskajai raidorganizācijai "Suspilne" pavēstīja, ka ASV risina sarunas ar vairākām valstīm par "Patriot" pretgaisa raķešu sistēmu nodošanu Ukrainai. Pēc viņa teiktā, tās būs atsevišķas vienošanās ar atsevišķām valstīm.

Amatpersona norādīja, ka šis process joprojām ir vienošanās stadijā un tam nav noteikti nekādi termiņi.

Vatikāna Jauniešu jubilejas svētkos gaidāms pusmiljons ticīgo

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 20:35:00 +0300

Uz Jauniešu jubileju Romas katoļu baznīcas svētā gada laikā Romā nākamnedēļ gaidāms pusmiljons ticīgu jauniešu, trešdien paziņoja organizatori.

18-35 gadus veciem cilvēkiem paredzētais pasākums notiek reizi 25 gados. Šogad tas norisināsies no 28.jūlija līdz 3.augustam.

Pasākums notiks tikai nedaudz vairāk kā divus mēnešus pēc Leona XIV ievēlēšanas par Romas pāvestu.

Studenti un jauni profesionāļi piedalīsies svētceļojumā, kas noslēgsies svētdien plašā āra misē, kuru vadīs pāvests Leons XIV, informēja Vatikāna amatpersonas.

Arhibīskaps Rino Fisikella teica, ka dalībnieki Romā ieradīsies no 146 pasaules valstīm, no kurām 68% ir Eiropā.

"Daudzi jaunieši ieradīsies no valstīm, kur pašlaik notiek karš," viņš teica, pieminot Libānu, Irāku, Mjanmu, Ukrainu, Izraēlu, Sīriju un Dienvidsudānu.

Jubilejas nedēļa beigsies nākamajā sestdienā ar vigīliju kopā ar pāvestu Romas austrumu priekšpilsētās. Svētceļnieki tur pavadīs nakti līdz pēdējai misei nākamajā dienā.

Romas varasiestādes paziņoja, ka tās pastiprina drošību tik daudzu cilvēku apmeklētā pasākumā. Drošības riskus saasina starptautiskā situācija un dažādi saspīlējumi, norādīja Romas policijas priekšnieks Lamberto Džanīni.

Svētceļniekus ietekmēs arī karstums, jo Itālijas galvaspilsētu pārņēmis karstuma vilnis.

Romas mērs Roberto Gvaltjēri sacīja, ka varas iestādes ir sagatavojušas aptuveni 2600 piekļuves punktus dzeramajam ūdenim visā pilsētā, smidzinātājus, piecus miljonus ūdens pudeļu un medicīniskās palīdzības punktus.

Pasākuma nodrošināšanā ir iesaistīti aptuveni 13 000 cilvēku, kuru vidū ir 3000 civilās aizsardzības brīvprātīgo, 1000 policistu un vairāk nekā 4000 sagaidītāju.

Romas katoļu jubilejas gadi - tradīcija, kas sākās 1300.gadā, - tiek rīkoti ik pēc 25 gadiem. Tradicionāli svētceļnieki apmeklē Svētā Pētera baziliku un trīs citas galvenās bazilikas Romā. Iepriekšējais svētais gads bija 2000.gadā, kad Romas pāvests bija Jānis Pāvils II un Romu apmeklēja gandrīz 25 miljoni svētceļnieku. Tiek prognozēts, ka šogad Romu varētu apmeklēt 32 miljoni svētceļnieku.

Iepriekšējos Jauniešu jubilejas svētkus apmeklēja vairāk nekā divi miljoni cilvēku.

A. Sprūds ar ASV vēstnieku Latvijā pārrunā sadarbību aizsardzības jomā

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 18:06:00 +0300

Amatpersonu tikšanās notika neilgi pirms A. Sprūda darba vizītes ASV no 24. līdz 26.jūlijam, kuras laikā plānota Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības sekretāru P. Hegestu.

Trešdien, 23.jūlijā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar Amerikas Savienoto Valstu vēstnieku Latvijā Kristoferu Robinsonu (Christopher Robinson), lai pārrunātu abu valstu sadarbību aizsardzības jomā, kā arī Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanos ar ASV aizsardzības sekretāru Pītu Hegestu (Pete Heghest) šīs nedēļas beigās.

A. Sprūds ar vēstnieku K. Robinsonu pārrunāja abu valstu sadarbību aizsardzības un drošības jomā un transatlantisko saišu stiprināšanu.

Vizītē plānots apspriest Amerikas Savienoto Valstu lomu Baltijas valstu drošībā, izceļot paveikto un plānoto aizsardzības spēju stiprināšanā, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ieguldījumu NATO kolektīvajā drošībā, valstīm pakāpeniski virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta novirzīšanas aizsardzībai. Tāpat vizītē tiks pārrunāta NATO samita lēmumu ieviešana, ASV finansiālais atbalsts spēju attīstībā un aktuālie iepirkumi un piegādes.

Būtisks amatpersonu sarunu temats būs arī militārais atbalsts Ukrainai, ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvu stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību.

Šī būs pirmā oficiālā Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās ar ASV aizsardzība sekretāru, kurš amatā tika apstiprināts šī gada 25.janvārī.

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Kopš 2014.gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs mācību operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros, apliecinot ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā un veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.

Karstuma dēļ Itālijā vismaz pieci cilvēki miruši

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 16:45:00 +0300

Karstuma vilnī, kas pārņēmis daļu Eiropas dienvidu, Itālijā miruši pieci cilvēki.

Itālijas varasiestādes paziņoja, ka Apūlijas reģionā valsts dienvidos tikai dažās pēdējās dienās ir reģistrēti vismaz pieci nāves gadījumi, kas varētu būt saistīti ar augsto gaisa temperatūru.

Sicīlijas galvaspilsētā Palermo ir spēkā augstākais karstuma trauksmes līmenis. Brīdinājumi par karstumu ir spēkā arī vairāk nekā desmit citās pilsētās.

Sagaidāms, ka augsta spiediena apgabals no Āfrikas, ko meteorologi nosaukuši par "Kamel", Itālijas dienvidos atnesīs karstumu līdz pat 45 grādiem pēc Celsija.

Atēnu akropole un citas tūristu iecienītas antīkās vietas dienas karstākajā laikā tiek slēgtas. Darbu pārtrauc arī piegādes dienestu, celtniecības un lauksaimniecības darbinieki.

Grieķijas likumi noteic, ka tādi pasākumi ārā strādājošajiem tiek ieviesti, ja gaisa temperatūra pārsniedz 40 grādus pēc Celsija skalas. Tāds karstums tiek prognozēts trešdien un tuvākajās dienās.

Ārsti ir brīdinājuši jo īpaši gados vecākus cilvēkus un mazus bērnus nedoties ārā, dzert daudz ūdeni un izvairīties no alkohola lietošanas.

Arī Turcijā valda karstums. Otrdien gaisa temperatūra 40 grādu pēc Celsija skalas atzīmi pārsniedza sešas no 81 provinces. Trešdien gaidāms vēl lielāks karstums.

Karstumu pavada arī sausums, tādēļ mežu ugunsgrēki izplatās ātrāk. Ārkārtas dienesti pašlaik dzēš tīs aktīvus ugunsgrēkus.

Japānas premjerministrs plāno demisionēt

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 10:16:00 +0300

Pēc vairākuma zaudēšanas parlamenta augšpalātā Japānas premjerministrs Sigeru Isiba plāno drīzumā atkāpties no amata, trešdien vēsta vietējie mediji.

Pēc paziņojuma par tirdzniecības līguma noslēgšanu ar ASV Isiba par gaidāmo demisiju esot informējis savas tuvākās aprindas, ziņo mediji.

Premjerministra pārstāvētā Liberāldemokrātiskā partija (LDP), kas gandrīz bez pārtraukuma atradusies pie varas kopš 1955.gada, svētdien notikušajās parlamenta augšpalātas vēlēšanās zaudēja vairākumu. Vairākumu apakšpalātā valdošā koalīcija zaudēja jau oktobrī.

Ar augsto inflāciju neapmierinātie vēlētāji novērsušies no LDP par labu citām partijām, tajā skaitā labējo populistu partijai "Sanseito" (Politiskās līdzdalības partija), kas ar saukli "Japāna pirmajā vietā" lielā mērā atgādina populistiskās partijas citās valstīs.

Isiba plāno premjera amatu pamest augusta beigās, vēsta laikraksts "Mainichi", kamēr avīze "Yomiuri", konkrētu datumu neminot, raksta, ka par atkāpšanos viņš paziņošot jau jūlijā.

Mediji norāda, ka kopš augšpalātas vēlēšanām LDP iekšienē spēkā pieņēmušās prasības pēc Isibas demisijas.

Cihanouskis: izteikumi par baltkrievu "salām" Lietuvā esot pārprasti

vs.lv — Tue, 22 Jul 2025 22:14:00 +0300

Viļņā dzīvojošais Baltkrievijas opozicionārs Sjarhejs Cihanouskis otrdien apgalvoja, ka viņa izteikumi par to, ka Lietuvā dzīvojošie baltkrievi varētu veidot savas "salas", esot pārprasti, un viņš esot domājis nevis autonomijas, bet biznesa centrus.

"Man žēl, ka mani pārprata. Lietuvā neviens neveido un nekad neveidos autonomus apvidus un saliņas. Baltkrievi ir bezgala pateicīgi Lietuvai par viesmīlību, mēs cienām Lietuvas suverenitāti un teritoriālo integritāti," uzsvērts Cihanouska publiskotajā paziņojumā.

Tajā Cihanouskis apgalvo, viņš esot runājis par baltkrievu biznesa centru izveidi, lai viņa tautieši varētu uzturēt savstarpējās saites un attīstīt savu kultūru un valodu.

"Mūsu uzdevums ir atgūt mūsu valsti, un, kamēr esam trimdā, nezaudēt kontaktus starp tautiešiem," norāda Cihanouskis.

Viņš uzsver, ka baltkrievi, kuriem Lietuvā piešķirts patvērums, respektē Lietuvu, ņem piemēru no lietuviešiem un ir pateicīgi par viesmīlību.

"Un es personīgi sacīju prezidentam [Gitanam] Nausēdem un ārlietu ministram [Ķēstutim] Budrim, ka visu mūžu būšu pateicīgs Lietuvai par to, ka tā izglāba manus bērnus. Un es centīšos uzvesties tā, lai jūs nevarētu atrast lielāku Lietuvas draugu par mani," paziņo Cihanouskis.

"Baltkrievi ciena un vienmēr cienīs jūsu valsti, jūsu neatkarību, jūsu kultūru un valodu. Es aicinu baltkrievus mācīties lietuviešu valodu, un es pats gatavojos pieteikties lietuviešu valodas kursos," norāda opozicionārs.

Cihanouskis uzsver, ka neviens neuzdrošinās aizskart Lietuvas suverenitāti, un viņš saprot lietuviešu reakciju uz runām par autonomijām, jo "Lietuvas vēsture ir cīņas par neatkarību vēsture".

"Mums, baltkrieviem un lietuviešiem, ir viens kopīgs ienaidnieks - Lukašenko režīms un Putina imperiālistiskais režīms. Atbalstīsim viens otru šajā cīņā," mudina Cihanouskis.

Jau ziņots, ka Cihanouskis savā kanālā platformā "YouTube" sacīja, ka gadījumā, ja neizdosies gāzt Aleksandra Lukašenko režīmu, no dzimtenes aizbraukušie baltkrievi varētu izveidot autonomas "salas" valstīs, kurās viņi dzīvo.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka ideja pat šādām baltkrievu "salām" ir pretrunā ar Lietuvas nacionālās drošības interesēm.

"Mēs vienmēr esam gatavi uzņemt citas tautas, kas bēg no politiskās vajāšanas, bet vispirms mēs ņemam vērā savas nacionālās drošības intereses. Manuprāt, šī ir nacionālās drošības joma, un mēs noteikti nepieļausim nekādas improvizācijas," žurnālistiem Viļņā sacīja Nausēda.

Otrdien Viļņā dzīvojošās Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas biroja starptautisko attiecību vadītājs Dzjaņiss Kučinskis izplatīja paziņojumu saistībā ar Cihanouska izteikumiem. Kučinskis paziņojumā uzsvēris, ka baltkrievi neplāno veidot autonomijas Lietuvas teritorijā, un viņu mērķis ir atgriezties dzimtenē.

46 gadus vecais Cihanouskis jūnijā tika atbrīvots no cietuma, kur bija pavadījis vairāk nekā piecus gadus, un tika nogādāts Viļņā.

2021.gadā viņam tika piespriests 18 gadu cietumsods par "nemieru organizēšanu" un "naida kurināšanu", bet vēlāk vēl 18 mēnešu cietumsods par "nepakļaušanos".