VS: Rubrikas ziņas Sabiedrība

Slavenā dzejniece Māra Zālīte tiksies ar Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 18:41:00 +0300

Viņa veiksmīgi sadarbojusies ar dažādiem komponistiem un rakstījusi libretus rokopēram.

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. 2.oktobrī plkst.17.30 RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotekā (Ziemeļblāzmas iela 36) uz lasījumu aicinās dzejniece Māra Zālīte.

Māra Zālīte ir dzejniece, dramaturģe, prozaiķe, sabiedriskā darbiniece. Studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Strādājusi par Latvijas Rakstnieku savienības referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla "Liesma" dzejas konsultanti, bijusi izdevniecības "Karogs" un žurnāla "Karogs" galvenā redaktore. 2000.gadā kļuvusi par Latvijas Autoru apvienības prezidenti. Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja no 2002.-2004.gadam. Sarakstījusi ar Gada balvu literatūrā apbalvoto romānu "Pieci pirksti", kā arī tā turpinājumu "Paradīzes putni". Autore 5 dzejoļu krājumiem, no kuriem pirmais "Vakar zaļajā zālē" iznācis 1997.gadā. 2003.gada iznācis kopotās dzejas krājums. Māra Zālīte ir ir sarakstījusi ievērojamu skaitu lugu, kuras uzvestas uz Latvijas teātru skatuvēm, piemēram - "Tobāgo" un "Zemes nodoklis". Tāpat veiksmīgi sadarbojusies ar dažādiem komponistiem un rakstījusi libretus tādām muzikālām izrādēm un rokoperām kā "Lāčplēsis", "Sfinksa", "Meža Gulbji".

Guntis Berelis par Māras Zālītes dzeju raksta šādi: "Zālītes dzeja iezīmē visai savdabīgu krustpunktu, kur savienojas gan atbalsis no Aspazijas un Raiņa, gan tieksme turpināt 60.gadu dzejnieku aizsāktos motīvus, gan kārtējie nacionālā koda radīšanas mēģinājumi, gan 80.gadu intelektuālisms. (..) Zālītei piemīt nosliece uz universālismu un plašiem vispārinājumiem, tai pašā laikā paliekot liriski intīmai."

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

No 21.augusta līdz 2.oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesojas pazīstami latviešu dzejnieki - Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli "Dzeja svin!".

Rīgas parkos aktīvi norit labiekārtošanas darbi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 15:36:00 +0300

Vecās un nolietotās rotaļu iekārtas tiks demontētas, to vietā uzstādot astoņas jaunas.

Rīgas pašvaldība šoruden sākusi bērnu rotaļu laukumu atjaunošanu Vērmanes dārzā un Ēbelmuižas parkā, nomainot novecojušās rotaļu iekārtas un laukumu segumu. Darbus paredzēts pabeigt līdz gada beigām, ja būs atbilstoši laika apstākļi.

Vērmanes dārza rotaļu laukums

Vērmanes dārzs ir otrs vecākais sabiedriskais parks Rīgā - tas tika atvērts 1817.gadā, kļūstot par nozīmīgu pilsētas kultūras un sabiedrisko dzīvi vienojošu vietu. Gadsimtu gaitā šī vide kļuvusi par neatņemamu Rīgas identitātes daļu, kur savijas vēsturiskā ainava, arhitektūra un iemīļotas atpūtas tradīcijas.

Esošais bērnu rotaļu laukums tika izveidots 2007.gadā, un tā atjaunošana paredzēta ar īpašu cieņu pret vēsturisko vidi - saglabājot laukuma aprises un konfigurāciju, kā arī žogu ap to. Projektēšanas gaitā tika rūpīgi izpētīta Vērmanes dārza vēsturiskā attīstība un cieši sadarbojoties ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu un Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju, ņemti vērā to ieteikumi un priekšlikumi, lai saglabātu parka raksturu, ainavu un arhitektoniskās vērtības.

Iedvesmojoties no estrādes, kas savulaik dēvēta par "Gliemežnīcu", projekta autori izvirzīja moto: "Bērni kā pērles pērļnīcā, mirdz un attīstās par izcilām personībām." Pērles simbols kā vizuāla un konceptuāla nianse caurvīs laukuma dizainu - tas ir kā galvenais spēļu elements, gan parādīsies seguma niansēs: apļa formās. Jaunajā laukumā paredzētās lodes un puslodes rotaļu elementos sasaucas ar šo ideju - tās nodrošina kustību un spēles iespējas, vienlaikus simboliski atgādinot par pērles formu un tādējādi telpiski papildinot projekta centrālo tēlu.

Ņemot vērā ka Vērmanes dārzs atrodas Rīgas vēsturiskā centrā, tā tuvumā nav citu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tajā notiek daudzi publiskie pasākumi, jaunās bērnu rotaļu iekārtas ir individuāli dizainētas tieši Vērmanes dārzam, lai veidotu pievilcīgo publisko ārtelpu Rīgas centrā. Lai radītu mierpilnu un estētiski pievilcīgu vidi laukuma atjaunošanā tika izmantoti dabas toņi - sūnu zaļš, smilšu krāsas, kā arī pelēkie un brūnie toņi, kuri harmoniski iekļausies apkārtējā parka ainavā.

Vecās un nolietotās rotaļu iekārtas tiks demontētas, to vietā uzstādot astoņas jaunas, funkcionāli daudzveidīgas bērnu un pieaugušo iekārtas. Tiks izveidoti trīs rotaļu kompleksi, divas šūpoles, divi karuseļi, viena pievilkšanās iekārta pieaugušajiem un informācijas stends. Bērnu rotaļu iekārtas būs pieejamas arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Līdz šim laukumu vienlaikus varēja izmantot līdz 26 bērniem, bet pēc tā pārbūves tas būs pieejams vairāk nekā 100 bērniem vecumā no 1 līdz 14 gadiem.

Esošais gumijas mulčas segums, kurš ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī 500 kvadrātmetru platībā, kurš ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī tiks aizstāts ar lieto gumijas segumu un papildināts ar puslodes un lodes bumbām. Šie elementi ne tikai nodrošinās jaunas rotaļu iespējas, bet arī vizuāli un konceptuāli turpinās pērles simboliku, kas caurvij laukuma koncepciju.

Atjaunotais Bērnu rotaļu laukums organiski kļūs par daļu no Vērmanes dārza - vietu, kur satiekas vēsture un mūsdienas.

Ēbelmuižas parka rotaļu laukums

Rekonstruētajā bērnu rotaļu laukumā iecerēts uzsvaru likt uz iekļaujošu vidi bērniem ar dažādām, arī ierobežotām spējām, paredzot daļā laukuma gumijas segumu un visas rotaļu ierīces - karuselis, multifunkcionāls rotaļu komplekss, kā arī interaktīvā, muzikālā rotaļu arka - šajā laukuma daļā būs ar nodrošinātu iespēju darboties arī bērniem ar kustību traucējumiem.

Savukārt smilšukaste komplektā ar mājiņu un rotaļu galdiņu plānota uz gumijas seguma un smilšu seguma robežas, lai bērniem riteņkrēslos tiktu dota iespēja rotaļāties ar smiltīm pie galdiņa un šie bērni iekļautos kopīgās rotaļās.

Otrā laukuma daļā tiks atjaunots smilts segums un novietotas vairākas šūpoles, rotaļu komplekss kā arī gandrīz četrus metrus augsta rotējošā tīklu piramīda. Blakus laukumam zālienā paredzēts uzstādīt šūpuļtīklus mierīgai atpūtai.

Rekonstruējamā bērnu rotaļu laukumā nebūs izdalītas rotaļu zonas dažādu vecumu bērniem, un galvenā uzmanība tiks pievērsta tāda laukuma radīšanai, kurā visdažādākie bērni varētu justies pieņemti, iesaistīti un varoši.

Laukumu atjaunošanu organizē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments. Jau vēstīts, ka šogad pabeigta departamenta organizētā celiņu atjaunošana un papildu labiekārtojuma elementu uzstādīšana Uzvaras parkā, kā arī celiņu seguma maiņa Latgales dārzā.

4500 bērni no Latvijas mācās ar moderniem robotiem un mikrodatoriem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 07:50:00 +0300

Vislielāko ieguvumu sniegusi skolēnu iesaiste un sajūsma.

Vairāk nekā 4500 skolēnu no 46 Latvijas skolām šogad apgūs datoriku ar moderniem robotiem un mikrodatoriem IT Izglītības fonda iniciatīvā “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka”. Projekts nodrošina, ka skolēniem neatkarīgi no dzīvesvietas ir pieejami mūsdienīgi mācību rīki, bet skolotāji saņem metodisko un mentoru atbalstu. Dalībnieku vidū ir 25 pamatskolas, 17 vidusskolas, trīs ģimnāzijas un četras mākslu un mūzikas skolas ar vispārizglītojošo statusu. Skolas mērķtiecīgi izvēlētas tā, lai katrā reģionā būtu vairākas izglītības iestādes, kas var sadarboties savā starpā.

Līdz ar jauno izglītības standartu ieviešanu arvien nozīmīgāk kļūst tehnoloģiju iekļaušana mācību procesā. Tas nav tikai darbs ar datoru un lietojumprogrammām, bet arī praktisks dažādu ierīču izmantojums. Tā skolēniem rodas iespēja datorikas saturu uztvert aizraujošāk, kā arī attīstīt digitālo pratību, sadarbību un radošumu.

Iniciatīva “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka” tika aizsākta pagājušajā mācību gadā kā pilotprojekts ar 16 skolām, 25 skolotājiem un vairāk nekā 1800 skolēniem.

“Pilotprojekts pierādīja, ka skolotāji ir gatavi jaunām pieejām, ja saņem atbalstu. Skolotāju un skolēnu atsauksmes apliecina, ka programmēšana un algoritmi viņiem ir kļuvuši par aizraujošu mācību procesu, nevis grūtu teoriju – tas ir lielākais apliecinājums iniciatīvas vērtībai,” vietnē labsoflatvia.lv norāda nodibinājuma “Fonds Augt” vadītāja Guna Joma.

Arī IT Izglītības fonda izpilddirektore Anda Priedīte teic, ka pozitīvās atsauksmes pēc pilotprojekta un lielā skolotāju interese apliecina, ka iniciatīva ir noderīga un nepieciešama: “Tā palīdz skolām nodrošināt skolēniem tehnoloģijām bagātinātu mācību procesu un veicina interesi par STEM un programmēšanu. Īpaši svarīgi tas ir 4.–9. klasēs, kad bērniem, sevišķi meitenēm, interese par šīm jomām mēdz mazināties.”

Visos reģionos

Pozitīvie rezultāti ļāva šogad paplašināt dalībnieku loku – pieteicās 114 skolas, no kurām atlasītas 46. Tās pārstāv visus Latvijas reģionus: Rīgu (trīs skolas), Vidzemi (19 skolas), Zemgali (piecas skolas), Kurzemi (10 skolas) un Latgali (sešas skolas).

Projektā tiek integrētas tehnoloģijas datorikas obligātā mācību satura īstenošanai 4.–9. klasēs. Skolas rotācijas kārtībā uz diviem mēnešiem saņem trīs dažādus tehnoloģiju komplektus, kas ļauj skolēniem izmēģināt dažādus robotus, mikrodatorus un robotikas komplektus. Skolotājiem tiek nodrošinātas apmācības, metodiskais materiāls un regulārs mentoru atbalsts.

“Mūsu fonda mērķis ir nodrošināt visiem Latvijas bērniem piekļuvi moderniem mācību rīkiem. Ar “Izglītības tehnoloģiju bibliotēku” skolām tiek dota iespēja izmēģināt jaunākās tehnoloģijas pirms to iegādes – tā ir gudra pieeja izglītības attīstībai. Iespējams, šāds tehnoloģiju bibliotēkas modelis nākotnē varētu kļūt par risinājumu efektīvai mācību tehnoloģiju izmantošanai, piemēram, novada mērogā,” teic G. Joma.

Skolēni aktīvi iesaistās

Pilotprojekta dalībnieki atzīst, ka nav bijis grūti apgūt tehnoloģijas, bet vislielāko ieguvumu sniegusi skolēnu iesaiste un sajūsma. Tika novērota arī introvertāku skolēnu aktīva iesaistīšanās, sadarbība starp klasesbiedriem un labāka algoritmu izpratne caur praktiskiem uzdevumiem.

“Darbs ar izglītības tehnoloģijām parādīja, kā algoritmus un programmēšanu var sasaistīt ar reālās dzīves situācijām. Tas skolēniem bija motivējoši un praktiski,” secina Smārdes pamatskolas datorikas skolotāja Renāte Braumane.

Savukārt skolēni paši norāda, ka datorikas stundas ar jaunajām ierīcēm bijušas daudz aizraujošākas un daudzveidīgākas, un programmēšana kļuvusi saprotamāka.

Veido mentoru tīklu

Projekts palīdz skolotājiem iegūt pārliecību par izglītības tehnoloģiju izmantošanu, sniedzot argumentus skolas vadībai un pašvaldībai par nepieciešamajiem ieguldījumiem. Daļa pilotprojekta skolu pēc pirmās pieredzes jau ir iegādājušās savas tehnoloģijas. Papildus tam tiek veidots izglītības tehnoloģiju mentoru tīkls, kas reģionos sniegs atbalstu citiem skolotājiem un palīdzēs veicināt skolēnu interesi par STEM, palielinot jauniešu skaitu, kuri vidusskolā izvēlas inženierzinātņu un tehnoloģiju virzienu.

Ar ko bezdarbnieks Latvijā atšķiras no darba meklētāja (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 08:20:00 +0300

Tiks vienkāršota administrēšana un noteikts mazāks formalitāšu slogs gan attiecīgās mērķa grupas klientiem, gan NVA.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma mērķis ir sniegt atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam attiecīgs statuss tiek piešķirts bezdarbniekiem un darba meklētājiem, savukārt bezdarba riskam pakļautās personas bez konkrēta statusa piešķiršanas saņem atsevišķus pakalpojumus, ja viņas atbilst pakalpojuma saņemšanai izvirzītajām prasībām.

Tomēr, kā norādīts grozījumu anotācijā, darba meklētājiem atšķirībā no bezdarbniekiem pieejams ļoti ierobežots nodarbinātības pakalpojumu klāsts. Praksē nereti novēroti gadījumi, kad, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) elektroniski, persona kļūdaini piesakās darba meklētāja, nevis bezdarbnieka statusa piešķiršanai. Šādas kļūdas dēļ tiek kavēta bezdarbnieka pabalsta izmaksa, jo tā piešķiršanai nepieciešams iegūt bezdarbnieka statusu.

NVA norāda, ka reģistrēto darba meklētāju skaits ir neliels – ik mēnesi šo statusu iegūst vidēji 170–270 personas, no kurām aptuveni divas trešdaļas mēneša laikā iesniedz iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezdarbnieka statusu.

Izmaiņas mazinās administratīvo slogu

Lai mazinātu administratīvo slogu NVA klientiem un darbiniekiem, reizē nemazinot pieejamo pakalpojumu klāstu, paredzēts atteikties no darba meklētāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas procedūras, kā arī pienākuma regulāri apmeklēt NVA filiāli.

Līdz ar to, kā LV portālam norāda NVA, tiks vienkāršota administrēšana un noteikts mazāks formalitāšu slogs gan attiecīgās mērķa grupas klientiem, gan NVA.

Tādējādi tiks novērsti pārpratumi par bezdarbnieka un darba meklētāja statusa atšķirībām.

Savukārt attiecīgās mērķa grupas klientiem tiks saglabāta neformalizēta piekļuve svarīgākajiem darba meklēšanas un konkurētspējas paaugstināšanas atbalsta pakalpojumiem.

“Piemēram, iedzīvotājiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, nav tiesību saņemt bezdarbnieka statusu, bet viņi var saņemt darba meklētāja statusu. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz, ka šādiem klientiem vairs nebūs oficiāli jāsaņem darba meklētāja statuss, taču viņi joprojām varēs vērsties NVA un izmantot vairākus darba meklēšanas atbalsta pakalpojumus, piemēram, karjeras konsultācijas, NVA CV un vakanču portālu, īsos konkurētspējas paaugstināšanas kursus, e-apmācības, tiešsaistes mācības atvērto tiešsaistes kursu platformās, EURES atbalstu,” izmaiņu praktisko pusi izskaidro NVA.

Vienlaikus NVA arī pauž bažas: ja tiks atcelti ar darba meklētāja statusa iegūšanu saistītie pienākumi, piemēram, prasība pildīt darba meklētāja dienasgrāmatu un konkrētā laikā ierasties NVA, uzrādot normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, tad daļai klientu var mazināties aktivitāte un pašdisciplīna mērķtiecīgā NVA atbalsta pakalpojumu izmantošanā.

Grozījumi paredz arī vēl citas izmaiņas

Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” paredz arī noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem, tāpat kā darba ņēmējiem, bezdarbnieka statusu paredzēts piešķirt un saglabāt, ja netiks gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.

Paredzēts arī precizēt īslaicīgas nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu.

Turpmāk bezdarbniekiem būtu iespēja strādāt līdz 60 dienām bezdarbnieka statusa laikā bez reižu ierobežojuma (šobrīd ir pieļaujami ne vairāk kā divi darba līgumi, kas kopā nepārsniedz 60 dienas), savukārt pašnodarbinātie, ievērojot ienākumu deklarēšanas prasības, varētu strādāt divus mēnešus.

Uzziņai

Saskaņā ar šībrīža Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma redakciju bezdarbniekam ir tiesības:

-piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ņemot vērā profilēšanas rezultātus, kā arī saņemt citus NVA pakalpojumus;

-saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”;

-saņemt stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā;

-saņemt informāciju par brīvajām darbavietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;

-saņemt karjeras konsultācijas.

Bezdarbniekam ir pienākums:

-patstāvīgi un ar NVA palīdzību aktīvi meklēt darbu un pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas nekavējoties sniegt priekšlikumus NVA individuālā darba meklēšanas plāna izstrādei;

-individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajā dienā ierasties NVA un uzrādīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;

-ierasties NVA triju darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;

-piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos pasākumos;

-ziņot NVA likumā noteiktajā laikā un kārtībā, ja persona vairs neatbilst šā likuma noteiktajiem bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem; ja ir iegūts darba ņēmēja statuss uz laiku līdz diviem mēnešiem saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”; par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par 10 dienām.

Savukārt darba meklētājam noteiktas šādas tiesības:

-piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas un darba meklēšanas atbalsta pasākumos;

-saņemt informāciju par brīvajām darbavietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;

-saņemt karjeras konsultācijas.

Darba meklētājam ir šādi pienākumi:

-patstāvīgi un ar NVA palīdzību aktīvi meklēt darbu;

-NVA noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad viņš iepriekšējo reizi apmeklēja NVA, ierasties NVA un uzrādīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;

-vienas darba dienas laikā ziņot NVA par to, ka viņš vairs neatbilst likumā minētajiem darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumiem;

-piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, par dalību kuros ir noslēgta rakstveida vienošanās ar NVA, kā arī darba meklēšanas atbalsta pasākumos.

Līvbērzes pagasta iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumus renovētajā ēkā (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 09:28:00 +0300

Tāpat ēkā atrodas Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs.

Noslēdzoties būvdarbiem Līvbērzes pagasta pārvaldes ēkā, no šīs nedēļas apmeklētāji tiek pieņemti atjaunotajā ēkā Jelgavas ielā 9A, Līvbērzē. Būvdarbi tika īstenoti Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma 1.2.1.3.i. investīcijas "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" projekta ietvaros.

Līvbērzes pagasta pārvalde nodrošina pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību - pagasta pārvaldes ēkā var ne tikai saņemt informāciju un iesniegt dažāda veida iesniegumus, bet arī risināt jautājumus, kas ietilpst pašvaldības kompetencē, saņemt sociālo palīdzību, veikt notariālās darbības un maksājumus. Tāpat ēkā atrodas Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs, kas nodrošina iedzīvotājiem vienuviet ērti pieejamus valsts iestāžu un pašvaldības sniegtos pakalpojumus, un pagasta bibliotēka.

Projekta ietvaros ēkai veikti dažādi uzlabojumi energoefektivitātes un siltumnoturības veicināšanai - pamatu hidroizolācijas sakārtošana, siltināšana, veco durvju un logu nomaiņa, apgaismojuma, ventilācijas, siltumapgādes sistēmu modernizācija un citi būvdarbi, kas uzlabos ēkas funkcionalitāti, ēku vizuālo izskatu un nodrošinās ērtu vidi iestādes darbiniekiem un apmeklētājiem. Ieviestie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošies pasākumi un veiktie uzlabojumi nodrošina ikgadējo primāro enerģijas patēriņa samazinājumu un enerģijas ietaupījumu.

Kopējās Līvbērzes pagasta pārvaldes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta izmaksas ir 383 897,32 eiro.

«Rīgas siltums» tērēs ap 3 miljonus eiro sociāli nozīmīgiem projektiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 15:00:00 +0300

Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības.

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar AS "Rīgas siltums" ir veikusi pašvaldības īpašumu pieslēgšanu pie centralizētajiem apkures tīkliem. Šī gada septembrī pabeigta centralizēto apkures tīklu izbūve pirmajiem diviem īpašumiem - Rīgas Ziedoņdārza pirmskolā Matīsa ielā 75 un Sparģeļu ielā 1.

Programma paredz kopumā astoņu īpašumu pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, aizstājot esošo apkures sistēmu.

Darbus paredzēts veikt vēl sešās adresēs: Daugavpils ielā 31, Krāsotāju ielā 12, Rīgas 13. pirmsskolas izglītības iestādē "Ābecītis" Altonavas ielā 1, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālā dienesta teritoriālajā centrā "Avoti" Avotu ielā 31 k-2, Rīgas 149. pirmsskolas izglītības iestādē "Saulīte" Biešu ielā 2A, Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkā Čiekurkalna 1. līnijā 64.

Projekta īstenošana norit divos posmos. Ārējo siltumtīklu izbūvi veic AS "Rīgas siltums", savukārt siltummezgla un iekšējo savienojumu izbūvi nodrošina Rīgas pašvaldība.

Projektu sākotnēji izdevās realizēt pateicoties Rīgas domes lēmumam izvērtēt iespēju veikt pasākumus apkures iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanai konkrētās Rīgas zonās, kas paredzēja līdz 2030.gadam veicināt esošo iekārtu pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei tur, kur to ļauj jau šobrīd izbūvētās siltumtrases un kur tas ir ekonomiski pamatots.

Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, tā kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nekā individuālie apkures risinājumi, ko panāk, samazinot kurināmā patēriņu un ieviešot modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas.

Projekta kopējās izmaksas ir 2,9 miljoni eiro, no kuriem ERAF finansējums veido 85%, pašvaldības un AS "Rīgas Siltums" līdzfinansējums veido 15%.

Jelgavas pašvaldība uzaicinājusi 58 ģimenes jaunajā zemās īres namā (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 13:44:00 +0300

Interesentiem tika rādīts trīs istabu dzīvoklis ar pilnībā pabeigtu apdari.

Jelgavā pirmais īres nams ir praktiski pabeigts - tajā notiek pēdējie apdares darbi un paredzēts, ka jau oktobra beigās sāksies līgumu slēgšana ar īrniekiem, lai novembra sākumā pirmie īrnieki varētu sākt dzīvot jaunajā īres namā. Prioritāri īres dzīvokļi paredzēti kvalificētu speciālistu piesaistei Jelgavai un ģimenēm, kurām līdz šim nebija iespējas reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un tur vēlas īrēt dzīvokli, jau līdz šim aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šodienai saņemti 117 iesniegumi.

Interesentiem tika rādīts trīs istabu dzīvoklis ar pilnībā pabeigtu apdari, iebūvētu santehniku un virtuves mēbelēm. Interese no iedzīvotājiem - liela. Cilvēki ļoti labprāt izmantoja iespēju apmeklēt demo dzīvokli, kā arī klātienē projekta attīstītājiem uzdeva dažādus sadzīviskus jautājumus. Apmeklētājus interesēja tas, cik lielas provizoriski būs apkures izmaksas ziemā, vai dzīvoklī drīkstēs veikt kādas izmaiņas, piemēram, pārkrāsot sienas, vai iebūvētajā virtuves iekārtā ir paredzēta vieta trauku mazgājamās mašīnas pieslēgšanai, vai īres dzīvokļos būs pieejama veļasmašīna vai arī tā ir jāiegādājas pašiem, kā arī apmeklētāji jautāja par konkrētā dzīvokļa īres izmaksām.

Jelgavā Ganību ielā 54 būvē divas modernas un energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas Tukumā.

Pašvaldība jau ir izsūtījusi vēstuli 58 iedzīvotājiem, kuri pēc iepriekš saņemtajiem iesniegumiem atbilst nosacījumiem, lai varētu pretendēt uz īres dzīvokli pirmajā mājā. Vēstulē pretendenti aicināti līdz 3.oktobrim apliecināt savu atbilstību zemas īres maksas dzīvokļu izīrēšanas nosacījumiem uz šo brīdi. Šāda kārtība nepieciešama, lai pārliecinātos, ka kopš iesnieguma saņemšanas pretendentam nav mainījies statuss vai gada ienākumi, lai pretendētu uz zemas maksas īres dzīvokli.

Dzīvokļi īres namos tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos "Par dzīvokļu izīrēšanas kārtību zemas īres maksas dzīvojamās mājās Jelgavā" paredzētajai izīrēšanas kārtībai, prioritāri - kvalificētu speciālistu piesaistei pilsētā un ģimenēm, kurām līdz šim nebija iespējas reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, 2025.gadā dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī izīrēšanai ir šādi:

- nepārsniedz 1681 eiro vienistabas dzīvoklim;

- nepārsniedz 2896 eiro divistabu dzīvoklim;

- nepārsniedz 4433 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim (3 un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tādām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas).

Latvijas biznesa vidē nostiprinās jaunā kredītu tendence

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 15:07:00 +0300

Teiciens «Laiks ir nauda» ir viens no biznesa pasaules pamatprincipiem, un Latvijas uzņēmējdarbības vidē šobrīd tas ir patiesāks nekā jebkad.

Dinamiskais darba ritms stiprina tendenci uzņēmumiem operatīvi aizņemties projektu realizēšanai nepieciešamo finansējumu un elastīgi tos atgriezt, izmantojot kredītbrīvdienas un citus risinājums. Uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotie dati rāda, ka komersanti tiecas saņemt finansējumu dienas laikā un atmaksāt to aptuveni gada laikā.

Šī tendence atspoguļo uzņēmumu vēlmi būt maksimāli elastīgiem, izvairoties no ilgtermiņa saistībām nestabilā ģeopolitiskajā un biznesa vidē. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atskaites par 2024. un 2025. gadu, liecina, ka uzņēmumi arvien biežāk izmanto īstermiņa finansēšanas instrumentus nevis tradicionālos ilgtermiņa banku kredītus.

To veicina vairāki faktori. Neprognozējamais procentu likmju kāpums 2022. gadā padarīja ilgtermiņa kredītus nesamērīgi dārgus, taču uzņēmumiem bija nepieciešami līdzekļi attīstībai, tādēļ tie centās aizņemties naudu tikai uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai minimizētu procentu izmaksas.

Otrs faktors ir vajadzība operatīvi bez liekas birokrātijas iegūt apgrozāmos līdzekļus.

«Visbiežāk uzņēmumi vēršas, kad tiem ir vajadzīgs finansējums kāda projekta īstenošanai. Uzņēmuma vadība zina, ka samaksu saņems pēc vairākiem mēnešiem, bet līdzekļus izejvielu iegādei, darbinieku algām, nodokļiem un citiem svarīgiem maksājumiem vajadzēja jau vakar. Tādēļ nepieciešams operatīvs aizdevums, ko var atdot drīz pēc projekta pabeigšanas. Tā kā Cityfinances izskata uzņēmu pieteikumus 5 minūtēs un uzreiz pēc apstiprināšanas ieskaita naudu klienta bankas kontā, komersanti labprāt izmanto iespēju tikt pie finansējuma vienas dienas laikā,» saka vadītājs Ivars Vītols, piebilstot, ka Latvijas uzņēmumi vienā reizē visbiežāk aizņemas no 45 līdz 125 tūkstošiem eiro un kredītu atmaksā vidēji viena gada laikā.

OECD dati rāda, ka ātras aizdevuma uzņēmumam atmaksāšanas tendence novērojama arī citur pasaulē. Apgrozāmos līdzekļus uzņēmumi parasti aizņemas uz vienu līdz diviem gadiem, savukārt rēķinu finansēšanai aizņemtā nauda tiek atdota pat 30 – 90 dienu laikā.

10 gadus ilgajā darbības laikā Cityfinances izsniedzis vairāk nekā trīs tūkstošus kredītus uzņēmumiem visdažādākajās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, palīdzot tiem īstenot dažādus izaugsmes projektus. Piemēram, kāds metālapstrādes uzņēmums aizņēmās līdzekļus modernāka aprīkojuma iegādei un 18 mēnešu laikā palielināja ienākumus par vairāk nekā 200%.

Lauksaimniecības uzņēmumam ātrs kredīts ļāva izmantot izdevīgu piedāvājumu automatizēt ražošanas procesu un būtiski palielināt ienākumus jau tajā pašā sezonā. Savukārt loģistikas kompānijai ātri saņemts finansējums palīdzēja nekavējoties saremontēt kravas automašīnu un izvairīties no tās dīkstāves.

Daugavpilī pirmo reizi notiek nacionāla līmeņa pretterorisma mācības

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 13:22:00 +0300

Šodien Daugavpilī notiek Valsts drošības dienesta (VDD) organizētas nacionāla līmeņa pretterorisma mācības ar pilnu spēku izvēršanos "Dinaburg 2025", aģentūru LETA informēja VDD.

Šāda veida mācības VDD Latgalē rīko pirmo reizi, turpinot iepriekšējos gados sākto reģionālo pretterorisma mācību ciklu, kura mērķis ir pārbaudīt atbildīgo dienestu reaģēšanas gatavību un savstarpējo sadarbību dažādos Latvijas reģionos.

Pretterorisma mācībās "Dinaburg 2025" atbildīgo dienestu pārstāvji realitātei iespējami pietuvinātos apstākļos pārbauda gatavību īstenot pasākumus teroristu uzbrukumu seku mazināšanai un turpmāka apdraudējuma novēršanai, kas ir noteikti Ministru kabineta 2021.gada 7.septembrī apstiprinātajā Rīcības plānā sauszemes objektu apdraudējuma gadījumā (pretterorisma plāns "Objekts").

Atbilstoši mācību scenārijam publiska pasākuma laikā notiek teroristu uzbrukums, kura rezultātā ir vairāki cietušie, savukārt daļa pasākuma dalībnieku tiek saņemta par ķīlniekiem. Atbildīgie dienesti mācību laikā pārbaudīs spējas notikuma vietā konstatēto personu filtrācijā, teroristu aizturēšanā, ķīlnieku atbrīvošanā, izmeklēšanas darbībās un citu pretterorisma operācijas elementu īstenošanā. Mācībās ir iesaistīti arī cietušo lomu izpildītāji, lai operatīvajiem dienestiem dotu iespēju maksimāli pietuvināti realitātei veikt pirmās un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, glābšanas darbus, kā arī psiholoģiskā atbalsta sniegšanu. Atšķirībā no iepriekšējām mācībām šajās mācībās kā viens no elementiem tiks izspēlēta valsts augstāko amatpersonu aizsardzība un evakuācija teroristu radīta apdraudējuma gadījumā.

Pretterorisma mācības ar pilnu spēku izvēršanos VDD organizē jau kopš 2007.gada, un šīs ir 14. šāda mēroga mācības. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā šogad mācībās piedalās vairāk nekā 500 dalībnieku no dažādām pretterorisma pasākumos iesaistītām institūcijām: VDD, Valsts policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ārlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Latgales tiesu apgabala prokuratūras, Valsts robežsardzes, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), Daugavpils valstspilsētas pašvaldības policijas un Daugavpils valstspilsētas pašvaldības. Šogad VDD rīkotajās mācībās pirmo reizi piedalās arī pārstāvji no NATO daudznacionālās brigādes Latvijā un ir piesaistīti Kanādas Karalisko Gaisa spēku helikopteri CH-146 "Griffon". Mācībās kā starptautiskie novērotāji ir klātesoši Polijas Valsts aizsardzības dienesta (SOP) pārstāvji.

Mācībās ir iesaistītas trīs Latvijas institūciju specvienības: Valsts policijas pretterorisma vienība OMEGA, NBS Speciālo uzdevumu vienība un Valsts robežsardzes speciālo operāciju dienests "Sigma". Savukārt cietušo un ķīlnieku lomas mācību ietvaros atveido Valsts robežsardzes koledžas kadeti.

Lai veicinātu operatīvo dienestu Latgales reģiona struktūrvienību gatavību rīkoties terora akta gadījumā, VDD 16.septembrī Daugavpilī reģionālo struktūrvienību pārstāvjiem rīkoja informatīvu semināru par reaģēšanas pamatprincipiem, savukārt 17.septembrī - tā dēvētās galda mācības.

Saistībā ar mācību norisi 23.septembrī Daugavpilī būs vērojama pastiprināta operatīvo dienestu un citu transportlīdzekļu pārvietošanās, kā arī notiks helikopteru zemie pārlidojumi. Dienests aicina pret mācībām izturēties ar sapratni, jo to galvenais rīkošanas mērķis ir sabiedrības drošības stiprināšana. Mācību laikā Daugavpilī ir ieviesti lokāli satiksmes ierobežojumi, vienlaikus nodrošinot apvedceļus.

Reģionālo pretterorisma mācību ciklā VDD 2024.gadā pretterorisma mācības ar pilnu spēku izvēršanos rīkoja Vidzemes reģionā, Valmierā ("Wolmar 2024"), 2023.gadā - Zemgales reģionā, Jelgavā ("Mītava 2023"), savukārt 2022.gadā - Kurzemes reģionā, Liepājā ("Liedags 2022").

VDD Latvijā ir vadošā iestāde pretterorisma jomā, kas koordinē valsts un pašvaldību institūciju, kā arī citu pretterorisma prevencijas vai reaģēšanas pasākumos iesaistīto institūciju darbības pretterorisma jomā.

Terorisma draudu līmenis Latvijā patlaban ir zems, un VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties.

Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 09:00:00 +0300

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Komentējot Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem izpētīto, ka Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, ministrs norādīja, ka draudi ir reāli, un tie vairs nav gadījumi reizi pusgadā.

Vistraģiskākās sekas varēja būt gadījumā Okupācijas muzejā, taču mēģinājumi bojāt infrastruktūru nu jau ir regulāri, tāpēc Latvijas iestādēm jāsadarbojas arī ar kaimiņvalstu dienestiem, jo notiek sabotāžās iesaistīto personu pārvietošanās pa Šengenas zonu, atzina ministrs.

Konkrētu pēdējo divu gadu laikā reģistrēto sabotāžas gadījumu skaitu ministrs neminēja, taču uzsvēra, ka to nav simtiem, bet ne mazāk par desmit. Tieši pagājušais gads iezīmējies ar to, ka notika pāreja no "maigās varas" - centieniem iedarboties uz cilvēku prātiem - jau uz fiziskiem uzbrukumiem Latvijas infrastruktūrai.

Kā ikvienā noziegumā arī šeit ir izpildītāji, ir starpnieki, ir atbalstītāji, ir organizētāji, norādīja Kozlovskis. Organizētāji nevēlas sevis identificēšanu, savukārt izpildītāji pārsvarā ir ar kriminālu pagātni vai saistīti ar kriminālajām aprindām.

"Dienesti pašlaik arī preventīvi paspēj novērst šāda veida noziedzīgās darbības, bet uztrauc tas, ka šis virziens neatslābs. Būsim reāli, mēs neatrodamies konvencionālā karā, bet karā ar Krieviju mēs esam," uzsvēra ministrs.

Nevarot simtprocentīgi pateikt, ka visi šie gadījumi ir saistīti ar Krievijas interesēm, tomēr "šāda ķēdīte aptuveni iezīmējas", teica ministrs.

Sabotāžas gadījumos esot iesaistīti ne tikai Latvijas valstspiederīgie. Vienlaikus nevarot apgalvot, ka personām, kuras tos īsteno, būtu kāda ideoloģiskā pārliecība - dominē merkantilas intereses kaut ko nopelnīt, neiedziļinoties tajā, ko dara.

"Ļoti bieži viņiem ir doti praktiski uzdevumi - izdari to un to, dabūsi tik un tik -, un cilvēki īpaši neaizdomājas, ko viņi dara. Visdrīzāk tieši tādēļ arī tiek izvēlēts šāds izpildītāju profils," piebilda ministrs.

Kozlovskis uzskata, ka šādu gadījumu nekļūs mazāk, tāpēc nepieciešami papildus risinājumi. Viņa skatījumā būtu jāinvestē speciālo uzdevumu vienībās, to mobilitātē un efektivitātē. Piemēram, būtu nepieciešams iegādāties vidējās klases helikopterus, kas spētu nodrošināt ātru reaģēšanu jebkurā Latvijas reģionā un vietā.

"Pašlaik mums [iekšlietu resorā] ir pretterorisma vienība "Omega", kas ir bāzēta Rīgā, un Latgalē ir Valsts robežsardzes speciālā vienība, bet, skatoties uz sabotāžas aktiem un vadoties no informācijas, kas nāk no drošības iestādēm, draudi vairs nav vidējā, bet jau augstākā pakāpē. Līdz ar to tiem ir jāgatavojas," uzsvēra ministrs.

Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 08:58:00 +0300

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Viņa atzina, ka pirmajās dienās kopš apstiprināšanas amatā ir tikusies ar jaunajiem kolēģiem un īsi parunājusi ar viņiem, lūdzot sagatavot pāris priekšlikumus, ko vajadzētu mainīt darbā. "Skaidrs, man ir savs darba stils. Es arī minēju, ka būs pārmaiņas, un tas ir labi. Izmaiņas vienmēr ir labi, tas ir kaut kas jauns un dod iespēju citādi paskatīties uz darbu," pauda Palkova.

Dažos darbiniekos viņa pamanījusi enerģijas pieplūdumu un sajūtu, ka priekšā ir jaunas iespējas. Tuvākajā laikā tiesībsardze sāks pārrunas ar biroja darbiniekiem un ļoti cer sagaidīt no tiem jaunas idejas, kā strādāt. "Man ļoti gribas dabūt efektu, ka cilvēki grib jaunu uzrāvienu, jo es nenācu amatā, lai sēdētu. Man gribas, lai pēc pieciem gadiem primāri man ir miers un es būtu izdarījusi visu, ko biju iecerējusi," intervijā radio sacīja Palkova.

Runājot par savām prioritātēm amatā, Palkova atkārtoja iepriekš pausto, ka liks akcentu uz bērnu tiesībām, kā arī uz vardarbības izskaušanu ģimenēs un sociālās aprūpes iestādēs. Kā dažus no sasāpējušajiem jautājumiem Palkova minēja garās rindas uz bezmaksas veselības aprūpi bērniem, kā arī jauniešu tiesības no 14 gadu vecuma pašiem komunicēt ar ārstu par jautājumiem, kuros viņi nevēlas iesaistīt vecākus.

Jaunā tiesībsardze minēja, ka ne visu problēmu risināšanai vienmēr ir vajadzīga liela nauda, dažkārt svarīgāku lomu spēlē, piemēram, medicīniskā personāla izglītošana pacientu tiesību aizsardzības jomā un darbs ar vecākiem, lai radītu savstarpēju izpratni, cieņu, gatavību komunicēt un sniegt atbalstu, kad tas ir nepieciešams.

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Palkovu.

Par Palkovu nobalsoja 71 deputāts no koalīcijas partijām, "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības. Pret viņu balsoja 15 deputāti un divi deputāti atturējās. Noraidoši bija "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" deputāti.

Siliņa: Jo ilgāk ZZS izplatīs mītus par skolu slēgšanu, jo sliktāk būs skolām

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 18:28:00 +0300

Jo ilgāk Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izplatīs mītus par mazo lauku skolu slēgšanu, jo sliktāk būs pašām skolām, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa uzsvēra, ka jaunais skolu finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz skaidrus kritērijus. Līdzšinējā modelī - "Nauda seko skolēnam" - skolotājiem bija ārkārtīgi zemas algas un trūka skolotāju, atzīmēja premjere.

"Jo ātrāk pateiksim, kādi būs nosacījumi nākotnē, jo ātrāk gan bērniem, gan vecākiem būs skaidrs, vai šī skola tiks finansēta vai nē," teica premjere.

Viņa uzdeva retorisku jautājumu, vai tie politiķi, kuru retorikā šobrīd ir paziņojumi par lauku skolu saglabāšanu, lai arī realitātē tajās nav iespējams nodrošināt skolotājus, pēc pieciem līdz desmit gadiem varēs paskatīties sejās bērniem, kad viņi nevarēs atrast darbu vai iestāties augstskolā, atzīstot, ka bijuši tie, kuri kavēja pieņemt lēmumus par iespēju bērniem būt konkurētspējīgiem.

"Es gribu, lai mēs pieņemtu skaidrus nosacījumus, kādi ir jāievēro pašvaldībām, lai šādas skolas varētu pastāvēt un tām būtu pilns finansēšanas modelis," uzsvēra Siliņa.

Jau vēstīts, ka jaunā modeļa pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026.gada septembra.

Reforma paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Sagaidāms, ka Saeima par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt skolēnu skaita kritērijus sakārtotam skolu tīklam, otrajā lasījumā lems septembrī. Pašus kritērijus plānots apstiprināt valdībā līdz šī gada beigām.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Daži konkurences aspekti būvgružu aizvākšanā

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 18:10:00 +0300

Katru reizi, kad kāds kaut ko būvē vai remontē rodas būvgruži. Pieņemu, ka jebkurš, kurš nodarbojas ar būvniecību, saprot, ka tos nevajadzētu vest uz atkritumu poligoniem vai izmest mežā, bet gan pārstrādāt, jo no būvgružiem var ražot šķembas, smiltis, dedzināmos atkritumus, plastmasas granulas, vēlreiz var izmantot arī stiklu un kartonu.

Kā celtniecības uzņēmums vai atbildīgais par būvniecību konkrētajā objektā izvēlas atkritumu pārstrādātāju un to, kurš aizvāks būvgružus? Pēc cenas, jūs teiksiet. Vairumā gadījumu tā būs pareiza atbilde. Tomēr izvēloties tikai pēc cenas un neņemot vērā citus faktorus, nav iespējams iegūt dažādas ērtības, kuras kļūst arvien svarīgākas arī būvgružu aizvākšanā.

Kas ir šīs ērtības? Pirmkārt, tās ir ar GPS pozicionēšanas sistēmu aprīkotas automašīnas – tas ļauj zināt, kur tieši atrodas konkrētā būvgružu izvešanas automašīna un prognozēt pēc cik ilga laika tā ieradīsies. Otrkārt, uzņēmums, kuram ir nevis vienkārši zvanu centrs, kurš pieņem zvanus un tikai pēc vairākām stundām vai dienas spēj atbildēt uz uzdoto jautājumu, bet gan uzņēmums ar īstu dispečeru dienestu, kas uz jebkuru uzdoto jautājumu spēj atbildēt šeit un tagad, dažu sekunžu laikā. Piekritīsiet, ka ir taču daudz ērtāk piezvanīt un pateikt, ka būvgružu konteiners vajadzīgs pēc stundas un tūlīt arī saņemt atbildi, ka būs tieši pēc stundas, nevis “Mēs jums atzvanīsim!”.

Trešais ērtību aspekts, kas cieši saistīts ar diviem iepriekš minētajiem, ir pietiekami būvgružu izvešanas un pārstrādes uzņēmums, kuram ir liels skaits automašīnu un konteineru – tas nodrošina iepriekš minēto elastību pakalpojumu sniegšanā. Nu un pēdējais ērtību aspekts – ir svarīgi, ka būvgružu izvešanas pakalpojumus sniedz uzņēmums, kurš strādā ar visu veidu būvgružiem, lai nerastos situācija, ka vienus izved, bet otrus ne.

Pareizi īstenota aprites ekonomika ir dabai draudzīgas nākotnes pamats. Pārdomāti un moderni pārstrādājot nederīgos pārpalikumus par noderīgiem izejmateriāliem, mazinās CO2 pēdas nospiedums un mūsu sadzīves radītā negatīvā ietekme uz vidi. Novēlu visiem atcerēties par šo perspektīvu, meklējot veidus kā izvest no celtniecības objekta būvgružus.

SIA “Ekobaze” valdes loceklis Māris Baltrums

SAB aicina mācībspēkus, studentus, pētniekus būt uzmanīgiem!

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 13:08:00 +0300

Riskus rada partneri, kas potenciāli var darboties nedraudzīgu valstu izlūkdienestu uzdevumā.

Sākoties jaunajam studiju periodam, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka Latvijai nedraudzīgu valstu ietekmei var tikt pakļauta arī akadēmiskā vide. Līdztekus dažādām nozarēm, kurām cenšas piekļūt citu valstu izlūkošanas un drošības dienesti, aktīva interese tradicionāli, īpaši šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, ir par izglītības un zinātnes jomā strādājošajiem, lai ar šo cilvēku starpniecību tiktu pie noderīgas informācijas. Tādēļ SAB aicina mācībspēkus, studentus, pētniekus un citus, kas iesaistīti akadēmiskajos procesos, būt uzmanīgiem un izvērtēt savu kontaktu dibināšanas un informācijas apmaiņas praksi.

SAB rekomendācijas sadarbībai ar ārvalstu studentiem, mācībspēkiem un ārvalstu partneriem zinātniskajā pētniecībā:

- Pirms uzsākt kopīgu pētījumu vai citu sadarbības projektu ar ārvalstu partneriem, rūpīgi jāizpēta publiski pieejamo informāciju par iespējamo sadarbības partneri. Riskus rada partneri, kas potenciāli var darboties nedraudzīgu valstu izlūkdienestu uzdevumā;

- Uzņemot ārvalstu studentus, uzmanība jāpievērš viņu līdzšinējai iegūtajai izglītībai, - kādā jomā un kurā augstskolā studenti ir ieguvušu diplomus;

- Jāpārliecinās, vai uz iespējamo sadarbības partneri neattiecas sankcijas, vai eksporta kontroles ierobežojumi;

- Pētniecības darbs jāorganizē tā, lai būtu kontrolējama piekļuve pētījumu datiem (individuālas paroles un lietotāja vārdi, piekļuves kartes laboratorijām u.tml.);

- Līgumā ar ārvalstu partneri savlaicīgi jāparedz, kāda informācija par pētījuma rezultātiem būs pieejama partneriem un kam būs tiesības uz patentu par iespējamu izgudrojumu;

- Slēdzot līgumu par kopīgu pētniecību ar ārvalstu partneri, jāpievērš uzmanība, kur un kādā šķīrējtiesā tiks izskatīti strīdi par domstarpībām līguma izpildes sakarā;

- Jāizvērtē sociālo tīklu vietnēs ievietotā informācija par sevi, savām privātajām vai darba gaitām, veicamā darba specifiku un panākumiem. Detalizēta informācija var piesaistīt nedraudzīgu valstu izlūkdienestu interesi, lai izteiktu vilinošus sadarbības piedāvājumus, aicinot atklāt publiski nepieejamu informāciju.

Līdz šim fiksētie izlūkošanas gadījumi gan Latvijā, gan citās valstīs liecina, ka ārvalstu izlūkošanas un drošības dienesti ir īpaši ieinteresēti eksakto un inženierzinātņu nozarēs, taču aktuāla ir informācijas vākšana arī sociālo, humanitāro zinātņu un citās jomās.

SAB aicina vienmēr rūpīgi izvērtēt, vai ārvalstu partneru solītie labumi (finansējums, ierīces, tehnoloģijas) atsver iespējamos riskus un zaudējumus.

Arodbiedrība iebilst pret budžeta likumprojekta izstrādes veidu

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 12:53:00 +0300

LIZDA pieprasa papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kategoriski nepiekrīt Ministru kabineta izvēlētajam sadarbības veidam par valsts budžeta likumprojekta 2026., 2027. un 2028.gadam izstrādi.

2025.gada 19.septembrī notika Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā izskatīja jautājumu "Par valsts budžeta projektu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam projektu". NTSP sēdes materiāli tika saņemti novēloti, tāpēc LIZDA sēdes laikā vērsa uzmanību uz pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai paredzētā finansējuma apmēra pamatotības trūkumu. LIZDA rosināja līdz 2025.gada 8.oktobrim iesniegt pamatotus aprēķinus, kā arī izvērtēt nozares organizāciju iesniegtos iebildumus un priekšlikumus.

LIZDA pieprasa MK sēdes protokollēmuma projektu papildināt ar punktu šādā redakcijā: "Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā nozares sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2025.gada 29.septembrim iesniegt Ministru kabinetam pamatotus aprēķinus pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" pilnvērtīgai ieviešanai, izvērtējot nozares organizāciju iesniegtos iebildumus un priekšlikumu. Finanšu ministrijai valsts budžeta projektā 2026.gadam un budžeta ietvarā 2026., 2027. un 2028.gadam paredzēt atbilstošu finansējumu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" pilnvērtīgai ieviešanai."

LIZDA izsaka pateicību, ka izglītība ir iekļauta starp valdības noteiktajām prioritātēm, taču norāda, ka kvalitatīvas izglītības un nodarbinātības stabilitātes pamats ir pārdomātas un atbilstoši finansētas reformas, ko īsteno konstruktīvā un cieņpilnā sadarbībā.

Ar jestru ballīti Rīgā atklāts “Оlympic Casinо”

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 12:39:00 +0300

Jaunākā “Оlympic Casinо” izklaižu zāle vērusi durvis Tērbatas ielā, uz atklāšanas pasākumu pulcējot vairāk nekā divsimt cilvēku.

“Оlympic Casinо” satiekas izklaide un sports – biljards, dzērieni, uzkodas, sporta tiešraides, spēles un īpašie piedāvājumi, uzsver tā pārstāvji.

Atklāšanas vakarā valdīja eleganta gaisotne, pārsteigumi un labs noskaņojums, ko uzturēja gardi našķi, atsvaidzinoši “welcome drinks” un Pāvela Griškova muzikālie priekšnesumi. Viesiem bija iespēja piedalīties dažādos konkursos, lai tiktu pie lieliska pārsteiguma.

Pēc svinīgās daļas sekoja DJ uznāciens un dejas līdz pat naktij, jo ballīte Rīgas centrā vienmēr jāizbauda pilnā sparā.

“Оlympic Casinо” Tērbatas ielā aizņem 262 kvadrātmetrus, piedāvājot 23 spēļu automātus un kazino spēles. Jaunā izklaižu zāle atklāta prestižajā “Royal Spa & Resort Hotel” kompleksā un būs atvērta visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 44 posmos

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 08:11:00 +0300

Valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 44 posmos, un visvairāk ierobežojumu to laikā ir uz reģionālajiem autoceļiem - kopumā 17 posmos, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Garākais būvdarbu posms ir uz Vidzemes šosejas no Grundzāles līdz Lācupiem. Lai to šķērsotu, vajadzēs gandrīz stundu.

Vēl uz Bauskas šosejas pie ievada Rīgā notiek Dienvidu tilta 4.kārtas būvdarbi, kā arī tiek izbūvēts gājēju un velosipēdistu infrastruktūras savienojums starp Ķekavu un Rīgu. Intensīvas satiksmes laikā iespējami sastrēgumi.

Uz Vidzemes šosejas pie Siguldas viens reversās kustības posms un ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Savukārt Daugavpils šosejas posmā no Kalniškiem līdz Ļūbastei ir viens luksoforu posms, bet dažviet satiksme notiek pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums ir 50 un 70 kilometri stundā. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir pusstunda.

Tāpat uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) pie Ludzas ir četri luksoforu posmi. Ātruma ierobežojumi 70 un 50 kilometri stundā. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 30 minūtes.

Tikmēr uz Daugavpils apvedceļa (A14) un A14 posmā līdz Sventei ir trīs luksoforu posmi, bet ātruma ierobežojums 70 un 50 kilometri stundā. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 30 minūtes.

Tāpat ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz valsts reģionālajiem autoceļiem. Piemēram, no Litenes līdz Balviem un no Kokneses līdz Vecbebriem ir seši pagaidu luksoforu posmi, un tur ceļā jāplāno 40 līdz 45 minūtes.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, iedzīvotājus aicina zvanīt uz "Latvijas Valsts ceļu" diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Sāksies astronomiskais rudens

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 07:12:00 +0300

Pirmdien noslēgsies astronomiskā vasara un iestāsies rudens, liecina portālā "timeanddate.com" pieejamie dati.

Šovakar plkst.21.19 būs ekvinokcija, kas iezīmēs astronomiskā rudens sākumu Zemes ziemeļu puslodē un pavasara sākšanos dienvidu puslodē.

Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu, diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma.

Tomēr pirmdiena Latvijā vēl būs par 13 minūtēm garāka nekā nakts, un 25.septembris būs pirmā diennakts šoruden, kad diena ir īsāka nekā nakts.

Šāda atšķirība rodas, jo dienas un nakts garumu nosaka, ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, un par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs.

Septembra otrajā pusē saules spīdēšanas ilgums sarūk visstraujāk - par četrām minūtēm un 46 sekundēm diennaktī. Dienas garums turpinās samazināties līdz 21.decembrim, kad būs ziemas saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema.

Savukārt gada tumšākie trīs mēneši jeb solārā ziema būs periods no 6.novembra līdz 4.februārim. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas 6.augustā un beidzas 5.novembrī, un astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.

Meteoroloģiskais jeb termālais rudens Latvijā iestājas, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem. Šogad šis kritērijs tika sasniegts neparasti agri - valsts lielākajā daļā 20.augusts kļuva par meteoroloģiskā rudens pirmo dienu.

Pirmdiena būs pārsvarā mākoņaina

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 07:12:00 +0300

Pirmdien Latvijā debesis lielākoties klās mākoņi un vietām nedaudz līs, prognozē sinoptiķi.

Saulaināks laiks gaidāms no rīta Latgalē un pēcpusdienā Kurzemes ziemeļrietumos.

Pūtīs mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, no rīta piekrastē saglabāsies brāzmas līdz 16 metriem sekundē.

Gaisa temperatūra pēcpusdienā būs +12..+17 grādi.

Rīgā gaidāma mākoņaina diena, bez būtiskiem nokrišņiem. Pūšot mērenam rietumu, dienvidrietumu vējam, gaisa temperatūra nepārsniegs +16 grādus.

Laikapstākļus ietekmē ciklona dienvidu mala. Atmosfēras spiediens 1005-1010 hektopaskāli jūras līmenī.

Kopš 2022.gada dažādās Latvijas vietās nosaukumi mainīti 88 ielām vai ielu daļām

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 14:43:00 +0300

Kopš 2022.gada dažādās Latvijas vietās nosaukumi mainīti 88 ielām vai ielu daļām, liecina Valsts zemes dienesta sniegtā informācija.

Visvairāk - 25 - jaunus nosaukumus ieguvušas ielas vai ielu daļas Rīgā. Astoņos gadījumos tas noticis Ogres novadā, bet septiņos - Valmieras novadā.

Šajā laikā ielu vai ielu daļu nosaukumi mainīti arī Valkas, Tukuma, Talsu, Siguldas, Saulkrastu un Saldus novados. Tāpat izmaiņas skārušas ielas Ropažu, Rēzeknes, Preiļu, Olaines, Madonas, Līvānu, kā arī Krāslavas un Kuldīgas novados. Ielu vai ielu daļu nosaukumi kopš 2022.gada mainīti arī Ādažu, Alūksnes, Bauskas, Cēsu, Jelgavas, Jēkabpils novados, kā arī Jūrmalā un Liepājā.

Visbiežāk mainīts Leona Paegles ielas nosaukums. Ielas ar šādu nosaukumu pārsauktas citā vārdā Cēsu, Kuldīgas, Ogres, Saulkrastu un Valmieras novados.

Maskavas ielas nosaukums tika mainīts četrās vietās - Rīgā, kā arī Madonas, Ropažu un Salaspils novados. Tāpat arī četras pašvaldības izlēmušas pārsaukt Puškina ielu - Rīga, Bauskas, Ogres un Valkas novadi.

Divi pazīstami zīmoli paziņojuši par stratēģisku partnerību

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 18:06:00 +0300

Bazara 0, viens no visstraujāk augošajiem cīņu izklaides zīmoliem Latvijā, ir noslēdzis stratēģisku partnerību ar OlyBet Sports Bar, vadošo izklaides un viesmīlības zīmolu Latvijā un Baltijā. Kopā tie radīs jaunu sporta izklaides līmeni, sākot ar gaidāmo Bazara 0 Fight Club III.

Pasākums norisināsies 2026. gada 10. janvārī Rīgā, “Xiaomi” Arēnā un iezīmēs trešo Bazara 0 galvenās cīņu sērijas posmu. Ar OlyBet Sports Bar atbalstu šis solās būt līdz šim aizraujošākais šovs, vienkopus pulcējot labākos cīkstoņus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai skatītājiem sagādātu neaizmirstamu augstas enerģijas vakaru.

„ Gribam paziņot, ka “BAZARA 0 Fight Club 3” notiks 10. janvārī Xiaomi Arēnā, sadarbībā ar OlyBet Sports Bar. Esam priecīgi, ka tik liels zīmols mūs ir pamanījis, uzrunājis un grib kopā, Latvijā, radīt kaut ko patiešām grandiozu.
Sevi turam augstākajā standartā un vēlamies Baltijai rādīt tādas cīņas, kādas neviens pirms tam nav spējis parādīt. Mēs gribam apvienot spēcīgākos cīnītājus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tepat, pie mums Rīgā - un šoreiz, bez tik spēcīga, atpazīstama un cienījama partnera šajā industrijā, tas nebūtu iespējams.

Paldies mūsu komandai. Paldies Olybet, Lucky Punch un SlotsFighter - tikai visi kopā esam spējīgi izveidot kaut ko tik lielu. Par šo pirms neilga laika vēl likās neiespējami pat sapņot. Jaunumi jau drīzumā. Garantējam, ka bez emocijām neatstāsim nevienu. Tiekamies!”, — Danils Vesņenoks, Bazara 0 pārstāvis.

„OlyBet Sports Bar zīmols vienmēr ir tiecies būt notikumu epicentrā, tādēļ sadarbība ar Bazara 0 bija iespēja, kuru nedrīkstējām palaist garām. Cīņu sports mūsu klientu vidū jau sen ir ļoti populārs, un skatīšanās ballītes regulāri piepilda mūsu telpas. Mums patiesi ir prieks dot faniem iespēju būt vēl tuvāk pašam notikumam.

Mēs rūpīgi izvēlamies savus partnerus un vienmēr tiecamies sadarboties ar labākajiem savā jomā. Šobrīd Bazara 0 ir vadošais cīņu sporta izklaides zīmols Latvijā, un ar mūsu atbalstu 10. janvārī radīsim patiesi iespaidīgu šovu. Sekojiet jaunumiem - būs aizraujoši”, — Juris Celmārs, SIA Olympic Casino Latvia, SIA OlyBet Latvia un SIA AHTI valdes priekšsēdētājs.

OlyBet Sports Bar ir vadošais sporta izklaides galamērķis Baltijā, kas faniem ļauj būt tuvāk notikumu centram, tiešraidē uz lielajiem ekrāniem pārraidot svarīgākos pasaules sporta notikumus dzīvīgā atmosfērā. Ar vairāk nekā 30 filiālēm 13 Latvijas pilsētās, kā arī lokācijām Igaunijā un Lietuvā, OlyBet Sports Bar ir kas vairāk nekā sporta skatīšanās vieta - tā ir kopiena, kas apvieno aizrautību un neaizmirstamus piedzīvojumus.

No tematiskajiem vakariem un ekskluzīvām skatīšanās ballītēm līdz lieliskam ēdienam un dzērieniem par pieejamām cenām, OlyBet Sports Bar turpina noteikt sporta izklaides standartus reģionā.

Bazara 0 ir viens no straujāk augošajiem cīņu sporta izklaides zīmoliem Latvijā, kura mērķis ir izcelt spēcīgākos cīkstoņus un piedāvāt skatītājiem augstas enerģijas pasākumus. Bazara 0 ir pazīstams ar sporta izklaides robežu paplašināšanu Baltijā, apvienojot augstākā līmeņa cīkstoņus, modernāko producēšanu un elektrizējošu atmosfēru.
Ar misiju apvienot cīkstoņus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uz vienas skatuves, Bazara 0 nosaka jaunus standartus cīņu sporta izklaidē reģionā.

Braže: Latvija ir «mazā kvantu lielvalsts»

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 16:51:00 +0300

Latvija ir "mazā kvantu lielvalsts", kuras profesoru izstrādātajos algoritmos bāzēti līdz pat 20% pasaules kvantu algoritmu, sestdien izstādes "Expo 2025 Osaka" biznesa konferencē "Kā inovācijas aerokosmosa nozarē var veicināt ilgtspēju un vides saglabāšanu" paudusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Latvijas uzņēmēji un zinātnieki sestdien izstādē "Expo 2025 Osaka" piedalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā biznesa konferencē "Kā inovācijas aerokosmosa nozarē var veicināt ilgtspēju un vides saglabāšanu", uzsverot Latvijas kompetences un inovāciju potenciālu kosmosa un viedo tehnoloģiju jomā.

Konference norisinājās "Expo 2025 Osaka" tematiskās nedēļas "Zemes un bioloģiskās daudzveidības nākotne" ietvaros, pulcējot ekspertus, nozares pārstāvjus, akadēmiķus un studentus no Latvijas, Japānas un citām valstīm, lai meklētu risinājumus, kā ilgtspējīgas aerokosmosa tehnoloģijas var palīdzēt saglabāt vidi un bioloģisko daudzveidību.

Konferenci atklāja Latvijas ārlietu ministre, kura uzrunā uzsvērusi, ka pasaulē novērtē Latvijas sasniegumus inovāciju, IKT, kvantu tehnoloģiju un citās jauno tehnoloģiju jomās. Ģeopolitiskā situācija veicinājusi pašmāju drošības industrijas attīstību, tostarp dronu tehnoloģiju jomā. Latvijas priekšrocība ir arī plašas tehnoloģiju testēšanas iespējas - arvien vairāk ražotāju no mūsu sabiedroto valstīm brauc uz Latviju testēt jaunākās paaudzes dronus.

Tāpat esam daudz sasnieguši kvantu tehnoloģijās, jo esam "mazā kvantu lielvalsts", kuras profesoru izstrādātajos algoritmos bāzēti līdz pat 20% pasaules kvantu algoritmu, teikusi Braže.

Ministre norādīja, ka apliecinājums mūsu uzņēmumu paveiktajam un sasniegtajam atspoguļojas arī investoru novērtējumā - Latvijā investīciju klimats esot būtiski uzlabojies, un puse no esošajiem investoriem plāno investēt Latvijā arī turpmāk.

Kopš 2020.gada, kad Latvija piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās kā asociētā valsts, mūsu valsts ir nostiprinājusi savas pozīcijas starptautiskajos kosmosa projektos. Šobrīd valstī darbojas ap piecdesmit uzņēmumu un institūciju, attīstot unikālus risinājumus pasaules līmenī, kas atzīti gan EKA, gan NASA līmenī.

Izstādē piedalās 159 valstis, 7 starptautiskas organizācijas un plānots, ka to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni apmeklētāju no visas pasaules.

Prezidents: Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 16:49:00 +0300

Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars, šādu vērtējumu ierakstā sociālajos tīklos paudis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot Krievijas dronu ielidošanu Polijā un agresora iznīcinātāju veikto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu.

Prezidents uzsver, ka abi incidenti ir jauna hibrīdkara izpausme. Savā ziņā tā esot līdzīga Baltijas jūrā pieredzētajam, kad 2023.-2025.gadā tika bojāti zemūdens infrastruktūra. Tam visam klāt nāk atklātie sabotāžas un spiegošanas akti daudzās valstīs, arī Latvijā.

Komentējot to, kāds ir Krievijas mērķis, īstenojot šādas provokācijas, prezidents minējis vairākas aspektus. Viņaprāt, pirmkārt, Krievija testē NATO politisko un militāro reakciju. Polijas incidenta gadījumā tika aktivizēta gan nacionālā, gan alianses gaisa aizsardzības sistēma un vairāki droni notriekti. Tāpat ir izveidota NATO misija "Austrumu sardze", kas stiprinās pretgaisa aizsardzības sistēmu Alianses austrumu flangā.

Līdzīga jūras misija "Baltijas sardze" ir devusi pozitīvu efektu, jo jauni incidenti kopš ziemas nav konstatēti, atzīmē politiķis, gan atzīstot, ka tas neizslēdz jaunas un citādas provokācijas, taču mazina to risku. Patlaban ir jāstiprina pretdronu aizsardzība, informācijas apmaiņa un spēka pielietošanas noteikumi un šajā ziņā daudz jāmācās no Ukrainas, arī Latvijas Aizsardzības ministrijai, mudina prezidents.

Politiski abos gadījumos NATO līguma 4.panta iedarbināšana un papildus lidmašīnu nosūtīšana uz Poliju ir labā ziņa, vērtē Rinkēvičs, izceļot arī Eiropas Savienības 19.sankciju pakotnes apstiprināšanu. Igaunijas gadījumā Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija nostrādāja, NATO iznīcinātāji pacēlās gaisā un Krievijas lidaparāti tika aizdzīti, pauž prezidents.

Rinkēvičs atgādina, ka Baltijas valstu līderi ir iestājušies par gaisa telpas patrulēšanas pārveidi par gaisa aizsardzības misiju ar plašākām pilnvarām un resursiem. Tas arī tiks aktualizēts vēstnieku konsultācijās Ziemeļatlantijas padomes sēdē 4.panta kontekstā.

Vērtējot sabiedrībā cirkulējošo jautājumu, vai Krievijas iznīcinātājus būtu vajadzējis notriekt, prezidents klāsta, ka saprot cilvēku sašutumu un emocijas, taču atbildei uz pieļauto pārkāpumu "jābūt racionālai pat stresa laikā". Prezidents vērš uzmanību, ka Baltijas gaisa telpas kontrole un aizsardzība kopš 2004.gada, kad Latvija ir NATO, ir nodota attiecīgajām alianses militārajām struktūrām.

"Politiski militāra dilemma: neviens negrib izraisīt vēl vienu karu, bet arī Krievijas rīcību nevar atstāt bez atbildes, tādēļ precīzu atbilžu meklēšana un īstenošana ir visai sarežģīta, bet tā notiek. Jo vairāk Krievija provocēs NATO, jo lielāks risks nopietnam konfliktam," spriež prezidents.

Rinkēvičs vērtē, ka patlaban Krievija dara tieši tik daudz, lai šķietami neaizietu par tālu. Vienlaikus zinot gan Krievijas domāšanu, gan biežo nekompetenci dažādos līmeņos, Krievija gan varot aiziet par tālu.

"Taču skaidrs ir viens: Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars. Tas ir tas, ko saviem draugiem cenšamies izskaidrot un atgādināt," uzsver prezidents un atgādina par Latvija aizsardzības projektiem, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T un raķešu artilērijas sistēmas "Himars" iegādi. Šīs sistēmas gan ir efektīvas pret raķetēm un lidaparātiem, bet ne lētiem un daudzskaitlīgiem droniem.

Otrkārt, Krievijas mērķis ir vājināt atbalstu Ukrainai, cenšoties samazināt resursus, ko alianses un Eiropas Savienības valstis velta ukraiņu bruņoto spēku atbalstam, vērtē Rinkēvičs. Kremļa mērķis ir mazināt Ukrainas bruņoto spēku kaujas spējas un Rietumu militārās piegādes Ukrainai, lai Rietumi vairāk uzmanības koncentrētu savu valstu aizsardzībai.

"Kamēr Ukraina cīnās, viss, uz ko Krievija ir spējīga, ir relatīvi sīkas riebeklības NATO pierobežā. Tas var mainīties, ja karš beidzas Ukrainai nelabvēlīgi," uzsver prezidents un norāda, ka jāturpina pilns atbalsts ukraiņiem.

Treškārt, šādu Krievijas provokāciju mērķis ir ietekmēt alianses dalībvalstu sabiedrisko domu, raisīt cilvēku neuzticību 5.pantam un sabiedroto savstarpējai solidaritātei, spriež Latvijas prezidents.

"Lai gan starptautiski šobrīd ir vētrains laiks un informatīvajā telpā ir daudz dažādu viedokļu, tomēr NATO un Eiropas Savienība joprojām ir būtiskākais mūsu drošības ietvars un balsts. Mums ir skaidri sauszemes, gaisa un jūras robežu aizsardzības plāni un NBS/iekšlietu dienestu attīstības plāni, taču tos jāīsteno bez liekas vilcināšanās un birokrātijas, kas dažreiz ir novērojama," nobeigumā uzsvēris prezidents.

Jau ziņots, ka trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

Latvijā reģistrētas 85 politiskās partijas un partiju apvienības

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 15:22:00 +0300

Latvijā šobrīd reģistrētas 85 politiskās partijas un politisko partiju apvienības, liecina Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija.

11 no tām ir sākts likvidācijas process, bet 12 partiju un partiju apvienību darbība izbeigta tiesas lēmuma dēļ. Vēl vienai partijai darbība ir izbeigta.

Vissenākā no šobrīd vēl politisko partiju reģistrā esošajām partijām ir Latvijas Zemnieku savienība, kas reģistrēta 1993.gada 8.februārī. Latvijas Zaļā partija reģistrēta tā paša gada 12.aprīlī, bet Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija dienu vēlāk - 1993.gada 13.aprīlī.

Eksperts: NATO patrulēšanas misija jāpārveido par pretgaisa aizsardzības misiju

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 13:16:00 +0300

Pēc Krievijas dronu ielidošanas Polijā un lidmašīnu pieļautiem gaisa telpas pārkāpumiem Igaunijā NATO steidzami gaisa patrulēšanas misija Baltijas reģionā jāpārveido par pretgaisa aizsardzības misiju, aģentūrai LETA pauda jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

Trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

Komentējot Igaunijas lēmumu, Garisons stāstīja, ka šīs Ziemeļatlantijas līguma 4.panta procedūras izpaužas kā NATO dalībvalstu pārstāvju ārkārtas sanāksmes, kurās vienojas par rīcību. Igaunija var arī lūgt aliansei uzdot militārajām struktūrām, piemēram, Militārajai komitejai, nākt klajā ar kādiem militāriem risinājumiem.

Garisons pieļāva, ka pēc dronu ielidošanas Polijā NATO misija "Eastern Sentry" jeb "Austrumu sardze" ir rezultāts 4.pantā noteiktajām konsultācijām. Vienlaikus ir jautājums, vai šai misijai ir mandāts vērsties tikai pret droniem, vai arī tas ir daudz plašāks.

"Kā redzams Igaunijas gadījumā, tad NATO lidmašīnas agresora iznīcinātājus tikai pavadīja. Attiecīgi ir jautājums, kāds ir "Austrumu sardzes" mandāts. Baltijas gaisa patrulēšanas misija jāpārveido par pretgaisa aizsardzības misiju. Tas nozīmētu, ka alianse pārietu uz kara laika principiem jeb ieroču pielietošanu nepieciešamības gadījumā, ja tiek pārkāpta alianses gaisa telpa. Attiecīgi tas būtu cits līmenis, kādā tiek sargāta gaisa telpa," uzsvēra Garisons.

Garisons atzīmēja, ka pagaidām publiski nav zināms, vai "Austrumu sardze" ietver sevī NATO gaisa telpas aizsardzības operācijas elementus. "Igaunija ir pieprasījusi konsultācijas un tagad, manuprāt, vienīgais loģiskais lēmums varētu būt Baltijas gaisa patrulēšanas misijas pārveidošana par pretgaisa aizsardzības misiju," uzsvēra eksperts.

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz Krievijas lidrobotu neseno ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO sākusi misiju "Austrumu sardze" alianses austrumu flangā esošo dalībvalstu aizsardzības stiprināšanai.

Vidzemē tiek uzlabota vide ar betona galda tenisa galdiem (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 09:09:00 +0300

Aprīkojuma izvēle balstīta uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.

Valmieras novada pašvaldība uzsāk projektu, kura mērķis ir uzlabot dzīves vides kvalitāti Strenču apvienībā un Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienību teritorijās, iegādājoties aprīkojumu un inventāru dažādām sabiedriskām un sporta aktivitātēm.

Projekta gaitā plānots uzstādīt āra galda tenisa galdus Strenčos un Sedā, basketbola grozu Trikātā, kā arī iegādāties āra ekrānu un projektoru pasākumu un kopienas aktivitāšu rīkošanai. Šīs iekārtas veicinās jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju attīstību un dažādošanu, radot pievienoto vērtību vietējiem iedzīvotājiem un viesiem.

Iedzīvotāju balsojums kā pamats izvēlei

Aprīkojuma izvēle balstīta uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Sedas iedzīvotāji visaktīvāk atbalstīja āra galda tenisa galdu, Strenčos visvairāk balsu saņēma tenisa galds un skrituļošanas rampa, savukārt Trikātā – basketbola grozs. Papildus tika iekļauts arī iedzīvotāju priekšlikums par āra ekrāna un projektora iegādi, lai nodrošinātu iespējas organizēt kino vakarus un citu pasākumu pārraides.

Ilgtspējīgi risinājumi un plaša pieejamība

Projekta ietvaros paredzētie risinājumi būs ilgtspējīgi, ar pozitīvu ietekmi uz vietējo sabiedrību. Tie būs pieejami dažādām iedzīvotāju grupām – bērniem, jauniešiem, ģimenēm ar bērniem, senioriem, kā arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Plānotās aktivitātes sekmēs nediskriminējošas un vienlīdzīgas iespējas, vienlaikus stiprinot kopienas identitāti un teritorijas pievilcību.

Projekta īstenošana un finansējums

Projektu plānots uzsākt 2025. gada oktobrī un pabeigt līdz 2026. gada februārim. Kopējās attiecināmās izmaksas ir līdz 14 000 EUR, no kuriem 9800 EUR būs ELFLA finansējums, bet 4200 EUR – pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldība nodrošinās nepieciešamos resursus projekta vadībai, īstenošanai un rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc tā pabeigšanas.

Pozitīvs ieguldījums nākotnē

Šis projekts veicinās kopienu saliedētību, aktīvu dzīvesveidu un jaunu pasākumu piedāvājumu, vienlaikus stiprinot vietas attīstības potenciālu. Tas būs nozīmīgs solis pretī mūsdienīgākai un daudzveidīgākai dzīves videi Valmieras novadā.

Sestdien būtiski nokrišņi nav gaidāmi

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 09:03:00 +0300

Sestdiena paies bez būtiskiem nokrišņiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes.

No rīta mākoņu debesīs būs vairāk, tomēr dienas gaitā to daudzums saruks un uzspīdēs saule.

Vēja brāzmas piekrastē nepārsniegs 15 metrus sekundē. Gaiss iesils līdz +18…+23 grādiem.

Rīgā no rīta mākoņu būs vairāk, bet pēc tam dienas gaitā uzspīdēs saule. Arī lietus nav gaidāms. Gaiss iesils līdz +20…+22 grādiem.

Pirmdien sasaukta valdības ārkārtas sēde lemšanai par budžeta prioritātēm

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 20:10:00 +0300

Pirmdien valdības ārkārtas sēdē tiks izskatīs Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam", informēja Valsts kancelejā.

Sēde sāksies plkst.14.30. Pirms sēdes, kā ierasts pirmdienā, notiks koalīcijas sanāksme, kas šoreiz sāksies plkst.13.

Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā.

FM piektdien informēja, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Jau gatavojot 2025.gada valsts budžetu, tika nolemts veikt bāzes izdevumu samazinājumu vidējam termiņam - 50 miljonu eiro apmērā ik gadu, norādīja FM. Savukārt, strādājot pie 2026.gada budžeta, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, ko valdība apstiprināja šā gada 26.augustā. Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, nodrošināts vēl papildu 12,4 miljonu eiro izdevumu samazinājums.

Tādējādi kopējais papildu finansējums, kas nodrošināts valsts budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā, 2026.gadam veido 233 miljonus eiro. Savukārt vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026.-2028.gadā kopumā sasniedz 814,1 miljonu eiro, informēja FM.

Ar valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanu saistītiem pasākumiem 2026.gadā paredzēts novirzīt lielāko daļu papildu finansējuma prioritātēm - 320 miljonus eiro. Tikmēr 2027.gadā šim mērķim plānots tērēt papildu 444 miljonus eiro, bet 2028.gadā - 655 miljonus eiro.

FM skaidroja, ka, ņemot vērā aktivizēto valsts izņēmuma klauzulu, aizsardzības izdevumu pieaugumu ir iespējams finansēt, atkāpjoties no fiskālajiem noteikumiem un 2026.gadā 296 miljoni eiro plānoti Aizsardzības ministrijai kaujas spēju uzlabošanai, lai tai skaitā veiktu kopējos aizsardzības preču iepirkumus ar citām valstīm. No tiem 10 miljoni eiro tiks investēti ekipējumā.

Kopumā nākamgad aizsardzības izdevumi pēc NATO metodoloģijas veidos 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2027.gadā - 4,9%, bet 2028.gadā - 4,7%. Šie ieguldījumi stiprināšot valsts aizsardzības spējas, palielināšot iedzīvotāju drošību pret ārējiem draudiem un uzlabošot robežas infrastruktūru.

Savukārt trīs miljoni eiro tiks novirzīti Iekšlietu ministrijai drošības stiprināšanai pierobežas pašvaldībās.

Papildus valdības noteiktajām prioritātēm - atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - vidējā termiņā paredzēts papildu finansējums 513 miljonu eiro apmērā, tostarp 2026.gadā 139 miljoni eiro, 2027.gadā 179 miljoni eiro un 2028.gadā 194 miljoni eiro.

Izglītības kvalitātes uzlabošanai un finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai no 2026.gada 1.septembra tiks piešķirti 45 miljoni eiro. FM skaidroja, ka finansējums paredzēts arī atbalsta personāla skaita palielināšanai. Tiks nodrošināts pārejas periods vienu mācību gadu, kas nozīmē, ka skolām būs iespēja pakāpeniski pielāgoties jaunajam modelim, saglabājot līdzšinējo kārtību un vienlaikus gatavojoties pārmaiņām. Izglītība ir viena no valsts attīstības un sabiedrības labklājības stūrakmeņiem, tādēļ tās kvalitātes stiprināšana esot valdības ilgtermiņa prioritāte.

Atbalsts turpināsies 2027.gadā ar 90 miljonu eiro papildu finansējumu, bet 2028.gadā programmai plānots vēl 86 miljonu eiro finansējums.

Pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026.gadā iecerēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā. Tas ietver materiālā atbalsta pilnveidošanu ģimenēm ar bērniem un ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, vecāku pabalsta saglabāšanu 75% apmērā strādājošiem vecākiem, kā arī mātes un bērna veselības uzlabošanu, nodrošinot veselības pakalpojumu un zāļu plašāku pieejamību.

Papildu 17 miljoni eiro tiks novirzīti citiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp 10 miljoni eiro - paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, veicot politikas izmaiņas, un 3,2 miljoni eiro - sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem turpināsies arī nākamajos gados, jo 2027.gadā plānots papildu 88 miljonu eiro finansējums, bet 2028.gadā tas pieaugs vēl par 107 miljoniem eiro.

FM informēja, ka 2026.gadā tiks palielināts dažāda veida atbalsts arī strādājošajiem iedzīvotājiem, kā arī sociāli mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai. Attiecīgi neapliekamais minimums pieaugs no 510 līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga pieaugs no 740 līdz 780 eiro mēnesī.

No 2025.gada 1.oktobra tiks indeksētas pensijas līdz 1488 eiro, nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā. Salīdzinājumam 2024.gadā tika indeksētas pensijas līdz 683 eiro.

No nākamā gada 1.jūlija uz vienu gadu kā pilotprojekts tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme būtiskākajiem pārtikas produktiem - maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai.

Tāpat 2026.gadā saglabāsies valsts budžeta atbalsts lauksaimniekiem, nozarei paredzot papildu 59,3 miljonu eiro finansējumu.

Lai nodrošinātu papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem, tika ne vien pārskatīti un samazināti valsts budžeta izdevumi, bet arī rastas iespējas palielināt valsts budžeta ieņēmumus, informēja FM.

Būtiskākie pasākumi ietver valsts kapitālsabiedrību dividendes, azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšanu no 2026.gada, kā arī straujāk palielinot akcīzes nodokli alkoholam un tabakai. Tāpat plānotas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), lai līdzsvarotu nodokļu slogu investoriem, sekmētu uzņēmumu piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem un samazinātu finansējuma izmaksas. Šo pasākumu rezultātā papildu ieņēmumi plānoti 65,3 miljoni eiro 2026.gadā, 108,9 miljoni eiro 2027.gadā un 136,8 miljoni eiro 2028.gadā.

Plānots, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē šodien jau tiks izskatīti jautājumi par valsts budžeta projektu 2026.gadam un budžeta ietvaru tā apstiprināšana Ministru kabinetā plānota 14.oktobrī. Saeimā 2026.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15.oktobrī.

Mediķu arodbiedrība sāks kolektīvā interešu strīda procedūru

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 18:11:00 +0300

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sāks kolektīvā interešu strīda procedūru, jo nav pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, aģentūru LETA pēc Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdes (NTSP) informēja arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.

Kā atzīmēja Bāriņa, pēc NTSP sēdē skatītās Finanšu ministrijas (FM) prezentācijas izriet, ka veselības aprūpei papildu paredzēti 34 miljoni eiro, kas, viņasprāt, "nesedz pilnīgi itin neko".

Bāriņa sacīja, ka LVSADA Veselības ministrijai (VM) rakstīts vēstuli ar prasībām, sekos sarunas ar VM par iespējamu izlīguma risinājumu. Ja rezultāts netiks panākts, LVSADA padome vērtēs tālākās darbības.

Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

Kolektīva interešu strīda otra puse to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, strīds izšķirams Kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā.

Savukārt, ja komisijā netiek panākta vienošanās, strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

Kā norādīts FM prezentācijā, 2026.gadā kopējais papildu finansējums veselībai būs 34,5 miljoni eiro, 2027.gadā - 34,1 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 34,1 miljoni eiro.

Papildu nauda 2026.gadā paredzēta mātes un bērna veselības uzlabošanai, uzlabojot veselības pakalpojumu un zāļu pieejamību. Turpmāk šim mērķim ik gadu paredzēti 20,5 miljoni eiro, norādīts FM prezentācijā.

Tā, piemēram, 3,7 miljoni eiro paredzēti speciālistu un ambulatoro izmeklējumu pieejamības uzlabošanai bērniem, 4,6 miljoni eiro - stacionāro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai bērniem. Savukārt 1,5 miljoni eiro tiks atvēlēti medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma paplašināšanai, apmaksājot vairāk nekā divus mēģinājumus un paplašinot saņēmēju loku, proti, pakalpojumu nodrošinot arī tad, ja pārim/sievietei neauglība nav konstatēta.

Vēl 605 000 eiro tiks atvēlēti Dzimumšunu reģistra izveidei, 310 777 eiro - preimplentācijas ģenētiskajiem izmeklējumiem medicīniskajā apaugļošanā ģimenēm ar pārmantotu ģenētisku slimību. Papildu finansējums ļaus apmaksāt arī specifiskus izmeklējumus un skrīningus, tostarp neinvazīvo prenatālo testu riska grupas grūtniecēm, preeklampsijas seruma skrīningu, kā arī nodrošināt kardiovaskulāro slimību risku mazināšanas programmu bērniem.

Farmācijas pakalpojuma līdzfinansējuma korekcijai medikamentu cenu segmentā līdz 10 eiro un cilvēkiem ar invaliditāti plānots atvēlēt 9,6 miljonus eiro ik gadu.

Jau vēstīts, ka pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026.gadā iecerēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā. Tas cita starpā ietver arī mātes un bērna veselības uzlabošanas pasākumus.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem turpināsies arī nākamajos gados, jo 2027.gadā plānots papildu 88 miljonu eiro finansējums, bet 2028.gadā tas pieaugs vēl par 107 miljoniem eiro.

LETA jau rakstīja, ka LVSADA pieprasīja līdz šodienas NTSP sēdei pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pretējā gadījumā solot sākt kolektīvā interešu strīda procedūru.

Arodbiedrības sākotnējais uzstādījums bija prasīt darba samaksas palielinājumu par 15% ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personām.

Pēcāk tā izvirzīja prasību par atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām vismaz 13,5% apmērā. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.

LVSADA šīs prasības pamatoja ar apsvērumiem, ka valdība nespēj nodrošināt nozares konkurētspēju, un atsaucās uz FM prognozēto algu pieaugumu tautsaimniecībā.

Kā atzinis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), mediķu arodbiedrības prasība par papildu 133 miljoniem eiro mediķu atalgojumam un tā pieaugumu par vismaz 13,5% šobrīd nav reāli īstenojama.

Tomēr, ja fiskālajā telpā radīsies papildu iespējas, prioritāri tiks celti zemākie atalgojumi - īpaši māsām, kuru darba samaksa joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, solījis Abu Meri.

Vienlaikus ministrs atgādinājis, ka 2024.gadā ārstniecības personu atalgojums jau ticis palielināts, un vismaz ārstu atalgojuma līmenis šobrīd ir tuvu Eiropas koeficientam, ja to salīdzina ar tautsaimniecībā vidējo. Abu Meri vērsa uzmanību, ka pērn panākta vienošanās, ka atlīdzības fondu iespējams celt par 2,6%, tāpat kā pārējā valsts sektorā.

Lai rastu ietaupījumus budžetā, uz ko aicināja FM, VM jau "nopietni pārskatīja savas iespējas un darīja visu iespējamo, lai saglabātu gan esošo pakalpojumu pieejamību, gan atalgojuma fondu," norādīja ministrs.

Abu Meri uzsvēris, ka publiski paudis un sarunās ar LVSADA apliecinājis, ka pilnībā apzinās nozares kritisko situāciju, īpaši cilvēkresursu jomā.

Politiķa ieskatā mediķu atalgojumam ir jāturpina pieaugt. "Ar arodbiedrību esam vienisprātis, ka Latvijas konteksts vairs nav vienīgais salīdzinājuma punkts - mediķu pieejamība jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī reģionos," paudis ministrs. Viņš arī aicina ņemt vērā, ka pastāv cilvēkresursu pārvilināšanas risks starp valstīm.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: slimnīcas Latvijā ir apdalītas

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 15:22:00 +0300

Nepieciešams reāli sakārtot sistēmu, kas pat neprasa papildus finansiālo ieguldījumu.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa piektdien, 19.septembrī, tikās ar Ziemeļkurzemes, Vidzemes, Bauskas, Jūrmalas un Madonas reģionālo slimnīcu vadītājiem. Tikšanās laikā Mieriņa ar slimnīcu vadību pārrunāja finansiālās un operatīvās grūtības, ko rada nepietiekams valsts finansējums, neparedzamā budžeta plānošana un pārmērīgā regulācija, kā arī nepieciešamību pēc sistēmiskām reformām un iespējamos sadarbības uzlabošanas mehānismus.

Reģionālo slimnīcu vadītāji pauda, ka budžeta piešķīrumi un nosacījumi tiek saņemti ar lielu kavēšanos, kas apgrūtina efektīvi plānot darbu un pakalpojumus. Tika norādīts arī uz finansējuma trūkumu, lai gan pacientu skaits turpina pieaugt. Vienlaikus slimnīcas sniedz vairāk pakalpojumu, nekā tiek apmaksāts, īpaši neatliekamajā palīdzībā, radot finansiālus zaudējumus.

Identificēts arī nepietiekami skaidrs slimnīcu profilu un līmeņu sadalījums, kas apgrūtina efektīvu resursu izmantošanu un pakalpojumu plānošanu visā valstī. Izceltas tika arī problēmas cilvēkresursu trūkumā, kā arī tajā, ka valsts slimnīcas nespēj konkurēt ar privāto sektoru algu ziņā, radot grūtības piesaistīt un noturēt kvalificētus ārstus un māsas. Slimnīcas akcentēja arī atsevišķu valsts institūciju mikro-vadību tādejādi mēģinot ietekmēt slimnīcu darbību, piemēram, nosakot personāla sastāvu, kas neatbilst reālajai pacientu plūsmai un vajadzībām.

Mieriņa uzklausot samilzušās problēmas norādīja, ka pēc visa pārrunātā nepieciešams reāli sakārtot sistēmu, kas pat neprasa papildus finansiālo ieguldījumu, respektīvi, mazināt birokrātiju. Puses arī ir vienisprātis, ka Valsts kontroles ziņojums par stacionāro veselības aprūpi ir uzskatāms par tālāk apspriežamu un datu interpretācija veikta tikai balstoties Excel tabulās, ne reālajā situācijā. Puses vienojās tuvākajā laikā iesūtīt priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos.

PVN pamata pārtikas produktiem samazinās līdz 2027.gada 30.jūnijam

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 14:48:00 +0300

Saeimā 2026.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15.oktobrī.

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai pilotprojekta veidā plānots samazināt no 2026.gada 1.jūnija līdz 2027.gada 30.jūnijam.

Šiem produktiem tiks piemērota samazinātā 12% PVN likme. Standarta PVN likme ir 21%.

Šīs izmaiņas PVN piemērošanā nākamgad samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 15 miljoniem eiro, bet 2027.gadā - par 16,4 miljoniem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lielākās atlīdzības par ūdens avāriju sasniedz pat 60 tūkstošus eiro (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 14:19:00 +0300

Ko darīt, ja applūdis dzīvoklis, un kurš par ko maksās.

Pārnākt mājās un ieraudzīt, ka dzīvoklis ir applūdis – tas ir skats, ko nevēlas redzēt neviens. Taču šādas situācijas gadās bieži, turklāt ne tikai vecākās mājās, bet arī jaunajos projektos, liecina apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumu dati. Kā rīkoties, ja dzīvoklis ir applūdis, un kurš segs izmaksas par remontu un bojātajām mantām paša un kaimiņu dzīvokļos?

Applūdis dzīvoklis ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izmanto mājokļa apdrošināšanu – plīsušas caurules, bojātas ūdens pievades sistēmas veļas vai trauku mazgājamajai mašīnai, avārija kanalizācijas sistēmā, tekošs boilers un citi bojājumi var radīt pamatīgus zaudējumus ne tikai paša, bet arī kaimiņu dzīvokļiem.

“Katru gadu vairāki simti klientu saskaras ar ūdens noplūdēm – ja ūdens noplūdis paša dzīvoklī, tad parasti ir bojāts tikai grīdas segums, bet, ja ūdens tecējis no augšstāva kaimiņu dzīvokļa, tad postījumi var skart arī griestus, sienas, elektroierīces, mēbeles un citu iedzīvi. Vidējā atlīdzība par gadījumiem, kad mājokli appludinājuši kaimiņi, ir ap 1600 eiro, bet lielākie zaudējumi sasniedz 8000 eiro. Tikmēr situācijās, kad noplūde notikusi paša mājoklī, lielākās atlīdzības sasniedz pat 60 tūkstošus eiro. Saskaroties ar šādu negadījumu pirmo reizi, cilvēki mēdz apjukt, nezinot, kur vērsties un vai būs iespējams saņemt kompensāciju. Tāpēc ir svarīgi zināt rīcības plānu,” skaidro apdrošināšanas eksperte Alise Drava.

Kā rīkoties, ja ūdens noplūde ir tavā dzīvoklī

-Apturi noplūdi – aizgriez ūdens pievadu vai izsauc mājas apsaimniekotāja avārijas dienestu, ja pats to nevari izdarīt.

-Atvieno elektrību applūdušajās telpās, jo pastāv risks, ka ūdens var bojāt elektroinstalācijas un iekārtas.

-Nekavējoties brīdini apakšējo stāvu kaimiņus, lai viņi var pasargāt savu īpašumu.

-Nofotografē un nofilmē gan noplūdes vietu, gan applūdušās telpas.

-Palūdz apsaimniekotājam sagatavot saliešanas aktu, kas apliecina, ka notikusi ūdens noplūde. Šis dokuments būs nepieciešams, iesniedzot pieteikumu apdrošinātājam.

-Ja dzīvoklis ir apdrošināts, ziņo par negadījumu apdrošinātājam un piesaki atlīdzību.

Kas par ko maksās? Tavs apdrošinātājs apsekos dzīvokli un aprēķinās zaudējumus, par ko tiks izmaksāta atlīdzība. Ja tavā mājokļa apdrošināšanā ir iekļauta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, cietušais var vērsties pie tava apdrošinātāja un saņemt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem.

Ja dzīvoklis nav apdrošināts, tad pašam būs jāsedz gan izmaksas par mājokļa remontu, gan kompensācija kaimiņiem par nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt kaimiņu apdrošinātājs no tevis var piedzīt izmaksas par kaimiņam nodarītajiem zaudējumiem.

Kā rīkoties, ja ūdens plūst no kaimiņa dzīvokļa

-Informē kaimiņu par situāciju – varbūt viņš nemaz nezina, ka ir notikusi avārija.

-Ja nepieciešams, izsauc apsaimniekotāja avārijas dienestu – īpaši, ja kaimiņi nav mājās un ūdens padevi nevar atslēgt.

-Savā mājoklī pārvieto elektroierīces un mēbeles prom no applūdušajām vietām.

-Nofotografē un nofilmē bojājumus savā dzīvoklī – tas apliecinās nodarītos zaudējumus.

-Ja tavs dzīvoklis ir apdrošināts, piesaki atlīdzību.

Kas par ko maksās? Iesniedz atlīdzības pieteikumu savam apdrošinātājam, kas atlīdzinās zaudējumus un piedzīs šīs izmaksas no kaimiņa apdrošināšanas kompānijas vai paša kaimiņa, ja viņa dzīvoklis nebūs apdrošināts.

Ja neviens no dzīvokļiem nav apdrošināts un ar kaimiņu nav iespējams vienoties par kompensāciju, šo jautājumu var risināt tiesiskā ceļā.

Praktiski padomi, lai samazinātu applūšanas riskus

-Regulāri pārbaudi ūdens caurules un sadzīves tehnikas ūdens pievadus!

-Nedodies prom no mājas, atstājot ieslēgtu trauku vai veļas mazgājamo mašīnu.

-Uzstādi ūdens noplūdes sensorus.

-Ja dodies prom uz brīvdienām vai ilgāku laiku, aizgriez ūdens padevi.

-Noskaidro augšējā un apakšējā kaimiņa telefona numuru, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri informēt par noplūdi.

-Izvēlies apdrošināšanu, kas ietver gan īpašuma, gan civiltiesiskās atbildības segumu.

Rīgas Ziemeļvalstu augstskolā par 80% palielinājies Latvijas studentu skaits

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 13:59:00 +0300

Augstskolas rektors: “Esam sev izvirzījuši uzdevumu – Latvijas studentu noturēšanu mūsu valstī"

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola (RZA) sākusi īstenot attīstības stratēģisko plānu “ADACEMI 2035”, kas paredz piesaistīt lielāku skaitu studentu no Latvijas un citām Eiropas valstīm. “Esam gandarīti par pirmajiem rezultātiem, jo šajā gadā mums ir izdevies par 80% palielināt Latvijas studentu skaitu un līdzīgu attīstības vektoru RZA plāno arī turpmākajos gados,” uzsver augstskolas rektors Deniss Djakons.

“ACADEMI 2035” paredz augstskolas izglītības kvalitātes pilnveidošanu un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu. Tuvākajos gados augstskola pieredzēs lielas izmaiņas, jo RZA ir iecerēti gan jauni studiju virzieni, gan atjaunots un starptautiski stiprināts akadēmiskais personāls. Tāpat augstskola ir apņēmusies tuvāko gadu laikā atklāt vairākas filiāles ārvalstīs.

“Esam gandarīti, ka šogad palielinājies studentu skaits no ES valstīm un šajā mācību gadā mums pirmo reizi būs studenti no Nīderlandes, Spānijas un Šveices. Turpinām sadarbību ar Ukrainas augstākās izglītības iestādēm, tāpēc šajā gadā RZA būs Ukrainas studentu pieaugums,” stāsta D.Djakons: “Esam sev izvirzījuši uzdevumu – Latvijas studentu noturēšanu mūsu valstī, jo mēs ticam, ka veiksmīgu, starptautisku karjeru var veidot arī Latvijā. Protams, mēs saprotam, ka, lai motivētu mūsu topošos studentus palikt Latvijā, arī mums ir jāmainās. Tāpēc šogad esam ieviesuši jaunu programmu – Biznesa vadības Global BBA, kur mums būs spēcīgs ārvalstu pasniedzēju kodols, kā arī sadarbība ar vadošajām Šveices augstskolām un uzņēmumiem. Studentiem būs iespēja uzsākt mācības angļu valodā šeit pat Latvijā un pēc tam tās turpināt un iegūt diplomu Šveicē.”

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola ir 1994. gadā dibināta augstākās izglītības iestāde. RZA ir dinamiski augoša augstskola ar galveno atrašanās vietu Rīgā, Latvijā, un tās uzņēmumu grupā ietilpst arī Latgales filiāle Daugavpilī un Starptautiskā filiāle Ferganā, Uzbekistānā. Zinātniskās pētniecības institūta zinātnieki veic inovatīvus pētījumus un attīstības darbus, sniedzot ieguldījumu zinātnes un tehnoloģiju attīstībā. Katru gadu tiek organizētas zinātniskās konferences, kā arī aktīvi veidota starptautiskā sadarbība ar partneru universitātēm.

Plāno celt akcīzes alkoholam un tabakai

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 13:54:00 +0300

Ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem nākamā gada budžetā plānots iegūt papildus 1,278 miljonus eiro.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026.gada 1.janvāri piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katra azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% uz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% uz 15%.

FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildus 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

Savukārt ar akcīzes nodokļa likmju straujāku paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem budžetā nākamgad plānots iegūt papildu 6,244 miljonus eiro.

Iecerēts straujāku paaugstināt akcīzes nodokli papildus jau noteiktajam paaugstinājumam 2026.gadā un 2027.gadā par 5%, izņemot par cigāriem, cigarillām un e-šķidrumiem, kā arī 2028.gadā turpināt akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu vidēji par 15%.

Ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem nākamā gada budžetā plānots iegūt papildus 1,278 miljonus eiro.

FM ziņojumā teikts, ka akcīzes nodokļa likmi alkoholisko dzērienu grupai "pārējie alkoholiskie dzērieni" jeb stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem plānots paaugstināt straujāk - par 15 eiro jau 2026.gada 1.martā (par 100 litriem absolūtā alkohola), un 2028.gada 1.martā akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, paaugstināt vidēji par 10%.

Svētdien gaisa temperatūra pakāpsies līdz +25 grādiem

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 11:10:00 +0300

Šīs nedēļas siltākā diena būs svētdiena, kad termometra stabiņš vietām valstī pēdējo reizi šajā gadā sasniegs +25 grādus, prognozē sinoptiķi.

Sestdienas rītā debesis aizklās mākoņi, dienas gaitā daudzviet uzspīdēs saule, nav gaidāmi būtiski nokrišņi - galvenokārt valsts ziemeļaustrumos nedaudz un īslaicīgi līs. Dienvidrietumu vējš brāzmās no jauna pastiprināsies līdz 9-14 metriem sekundē, Ziemeļkurzemes piekrastē - līdz 16 metriem sekundē. Minimālā gaisa temperatūra naktī būs +9..+14 grādi, piekrastē līdz +16 grādiem; pēcpusdienā gaiss iesils līdz +17..+23 grādiem.

Svētdien gaidāms nedaudz saulaināks laiks, pārsvarā bez nokrišņiem. Pūšot lēnam līdz mēreni stipram dienvidu, dienvidrietumu vējam, gaisa temperatūra agrā rītā pazemināsies līdz +12..+16 grādiem un pēcpusdienā sasniegs +20..+25 grādus.

Siltuma rekordi, visticamāk, netiks pārspēti, jo 2018.gada 21.septembrī gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās līdz pat +30 grādiem.

Sagaidāms, ka pirmdien daudzviet līs un gaisa temperatūra pēcpusdienā pazemināsies līdz +10..+15 grādiem, siltāks laiks saglabāsies Latgalē un Sēlijā. Otrdien visā valstī gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +14..+17 grādus.

Nākamās nedēļas vidū laiks kļūs dzestrāks, atbilstoši pašreizējai prognozei minimālā gaisa temperatūra ceturtdienas saullēktā valsts lielākajā daļā būs -1..+4 grādi. Septembra pēdējā nedēļā kopumā līs maz un bieži spīdēs saule.

Nākamnedēļ pirmo reizi kopš augusta diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēs zem normas, savukārt minimālā temperatūra gaidāma zemākā kopš maija.

Mieriņa: Pierobežā dzīvojošie ir pakļauti hidrīdkara draudiem

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 11:09:00 +0300

Pierobežā dzīvojošie ir pakļauti hibrīdkara draudiem, konferencē "Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040" vērtēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa uzsvēra austrumu pierobežas stratēģisko nozīmi un izaicinājumus, ar kuriem šis reģions saskaras. Viņa norādīja, ka Eiropas Savienības un NATO valstu robeža ar agresorvalstīm ir vairāk nekā 2800 kilometru gara, un Latvijas daļa tajā ir 457 kilometri. Šajā teritorijā atrodas deviņi novadi un divas lielākas pilsētas, kuru iedzīvotāji ikdienā dzīvo tiešā agresora tuvumā un ir pakļauti hibrīdkara draudiem, tostarp dezinformācijai.

Mieriņa akcentēja, ka valsts pienākums ir rūpēties par Latgales un pierobežas reģiona drošību un ekonomisko attīstību, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem. Viņa arī norādīja, ka ekonomiskās saites ar agresorvalstīm ir pārtrauktas un nav paredzams to atjaunošanas laiks, kamēr šīs valstis neatsāks civilizētu politiku.

Viņas ieskatā, Latvijas politikai attiecībā uz pierobežu jābūt skaidrai un mērķtiecīgai, lai novērstu iedzīvotāju aizplūšanu un teritoriju iztukšošanos. Ir jāveido vide, kas veicina uzņēmējdarbību un dzīvi pierobežā pat sarežģītos apstākļos.

Mieriņa arī pievērsa uzmanību tam, ka konference notiek laikā, kad drošības apsvērumu dēļ daļēji ir slēgta gaisa telpa pierobežā, bet NATO ir uzsākusi misiju "Austrumu sardze" kā reakciju uz Krievijas dronu uzlidojumiem Polijas teritorijā. Viņa uzskata, ka šī misija ir skaidrs signāls gan sabiedrībai, gan agresoram par NATO gatavību rīkoties, ja tiks apdraudēta robežu integritāte.

Tāpat viņa uzsvēra, ka šī misija ir apliecinājums tam, ka pierobežas iedzīvotāji, viņu īpašumi un uzņēmumi tiek aizsargāti. Mieriņa norādīja, ka katrs valsts centimetrs ir nozīmīgs un katram iedzīvotājam jābūt vienlīdz drošam neatkarīgi no dzīvesvietas.

Viņa pieminēja, ka austrumu pierobežas attīstība ir politiskajā dienaskārtībā, ko apliecina darbs pie Pretmobilitātes infrastruktūras likumprojekta. Turklāt Latgales potenciālu apstiprina OECD ziņojums, kurā reģions izcelts kā pievilcīgs investīciju un tūrisma galamērķis, neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem.

Noslēgumā Mieriņa pauda cerību, ka konference veicinās konstruktīvas diskusijas, kliedēs mītus un stiprinās izpratni par Latvijas Austrumu pierobežas nozīmi.

Jau ziņots, ka Saeimā šodien konferencē vērtē rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas reģionu izaugsmei un drošības stiprināšanai.

Konferenci "Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040" rīko Saeimas Latgales apakškomisija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Latgales plānošanas reģionu un Latgales kongresa lēmumu izpildes padomi.

Piektdien uzspīdēs saule un pūtīs brāzmains vējš

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 06:46:00 +0300

Piektdien Latvijā starp mākoņiem spīdēs saule un daudzviet uzlīs, dienas pirmajā pusē valsts ziemeļaustrumu daļā gaidāmas lietusgāzes.

Sinoptiķi prognozē, ka rietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu 10-15 metri sekundē.

Gaiss iesils līdz +15..+19 grādiem.

Rīgā nav gaidāmi būtiski nokrišņi, pūtīs mērens rietumu vējš, pilsētas ziemeļos ar brāzmām līdz 14 metriem sekundē, un gaisa temperatūra sasniegs +18 grādus.

Ziemeļeiropā atrodas plašs zema spiediena apgabals, Dienvideiropā - liels anticiklons. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 1006 hektopaskāliem Vidzemes ziemeļos līdz 1011 hektopaskāliem valsts dienvidos.

Koalīcija konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 20:46:00 +0300

Koalīcijas partneri ir konceptuāli vienojušies par nākamā gada budžetu, tviterī paziņojusi premjerministre Evika Siliņa (JV).

Prioritātes ir valsts drošība, atbalsts ģimeņu labklājībai un veselībai, kā arī investīcijas izglītībā, raksta valdības vadītāja.

Kā vēstīts, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirmdien paziņoja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pašlaik neredz iespēju virzīties uz priekšu ar nākamā gada budžeta projektu, jo koalīcijā nav panākti to apmierinoši risinājumi jautājumā par pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi daļai pārtikas un mazo lauku skolu uzturēšanu.

Šodien ap pusdienlaiku pēc tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA teica, ka sarunās par nākamā gada budžetu vērojams "zināms progress", bet joprojām ir jautājumi, kuriem jārod risinājumi.

Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka tikšanās laikā tika pārrunātas prioritātes budžetā. Viņš uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem sasniegumiem esot vienošanās par samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) pamata pārtikas produktiem - maizei, pienam, putnu gaļai un olām.

Savukārt recepšu medikamentu jomā esot panākts kompromisa risinājums - PVN netikšot samazināts, taču tikšot atcelta 75 centu maksa par recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. Šis solis sniedz būtisku atbalstu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, īpaši senioriem, uzskata Rokpelnis.

Tāpat paredzēts "pilns atbalsts lauksaimniekiem tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā", ko ZZS uzskata par nozīmīgu panākumu. Demogrāfijas programmā plānots gandrīz 100 miljonu eiro finansējums, kas ir ļoti tuvu sākotnēji izvirzītajām prasībām, klāstīja politiķis.

Vienlaikus Rokpelnis norādīja, ka joprojām aktuāls ir jautājums par atbalstu senioriem. ZZS piedāvājums paredzēja ieviest bāzes pensiju tiem senioriem, kuriem ir nepietiekamas sociālās iemaksas. Rokpelnis uzsvēra, ka valdībai ir jāturpina darbs pie šī jautājuma risināšanas.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA teica, ka pašlaik notiek virzīšanās, lai nākamā gada budžetu skatītu valdībā. Viņš pieļāva, ka budžetu valdība varētu skatīt tuvākajās dienās. Vaicāts, vai Ministru kabineta budžets varētu tikt skatīts nākamajā otrdienā, Ašeradens pieļāva, ka tas ir vēlākais, kad tas varētu notikt.

Pirmdienas pēcpusdienā pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente, atbildot uz jautājumu, vai darbs pie nākamā gada budžeta un koalīcijas partneru ultimāti neliecina par nestabilitāti koalīcijā, žurnālistiem paziņoja, ka grūtu jautājumu risināšana paver iespējas dažādiem lēmumiem pieiet radošāk.

"Manuprāt, šādas sarunas tikai stiprina, norūda mūsu politisko vēlmi atrast risinājumus, kas nav pierasti vai viegli," teica premjere, norādot, ka sarunas ir garākas, taču tas liek domāt par to, kā valsts pārvaldi modernizēt un padarīt efektīvāku.

Gaujas Nacionālajā parkā konstatē nelikumīgu kalnu nobraucienu trasi

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 20:33:00 +0300

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektori Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Siguldas apkārtnē ir konstatējuši nelegāli izveidotu kalnu nobraucienu (downhill) trasi, informēja DAP vecākā komunikācijas speciāliste Baiba Ralle.

Šāda patvaļīga rīcība ne tikai ir pretrunā normatīvajiem aktiem, bet arī nopietni apdraud nacionālā parka īpaši aizsargājamās dabas vērtības. Lai nepieļautu turpmākus pārkāpumus, teritorijā ir izvietotas novērošanas kameras.

DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktore Ilze Millere atgādina, ka Gaujas Nacionālais parks ir lielākais un senākais nacionālais parks Latvijā. Tā sirds - iespaidīgā Gaujas senieleja - izveidojusies aptuveni pirms 370 līdz 380 miljoniem gadu devona periodā. Mūsdienās tā glabā ne tikai unikālus ģeoloģiskos slāņus, bet arī nozīmīgas dabas vērtības un aizsargājamo sugu dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret fizisku ietekmi. Kalnu nobraucieni ir ekstrēms sporta veids, kas, ja netiek pienācīgi organizēts, var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz zemsedzi un reljefu, kā arī apdraudēt cilvēku un dzīvnieku dzīvības, uzsver Millere.

Viņa skaidro, ka nelikumīgi veidotās trases klaji ignorē konkrētās teritorijas dabas aizsardzības prasības un ekoloģiskos aspektus. Nelegālie nobraucieni bojā augsnes un reljefa dabisko stāvokli, veicinot to degradāciju. Braucienu rezultātā izdangāta zemsedze atjaunojas tikai pēc gadu desmitiem, savukārt reljefa izmaiņas pastiprina erozijas procesus - lietus ūdeņi izskalo augsni un atsedz koku saknes, tādējādi palielinās to izgāšanās risks stipra vēja laikā.

"Šāda nesaskaņota iejaukšanās dabiskajos procesos var neatgriezeniski izmainīt ainavu un traucēt ekoloģisko līdzsvaru, kas šeit pastāvējis jau tūkstošiem gadu," norāda Millere.

Jebkādu sporta vai atpūtas infrastruktūras objektu izveide īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir pieļaujama tikai ar iepriekšēju saskaņojumu. Bez skaidri noteiktas kārtības nelegāli veidotas trases kļūst par nekontrolētu slogu videi un arī sporta kopienām. Tādēļ risinājums ir iespējams tikai sadarbībā - iepriekš saskaņojot un veidojot legālas, drošas un pārdomātas trases vietās, kur netiek apdraudētas nacionālā parka vērtības, skaidro Millere.

Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par iespējamajiem pārkāpumiem nelegālu nobraucienu trašu izveidē, rakstot pārvaldes Vidzemes reģionālajai administrācijai uz e-pastu "vidzeme@daba.gov.lv" vai zvanot uz tālruni 29 433 226. Savukārt ekstrēmo sporta veidu cienītājiem pirms aktivitātēm dabā jāiepazīstas ar atļautajām darbībām Gaujas Nacionālā parka likumā un Individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

Uzlabojušies Siliņas valdības ministru reitingi

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 14:07:00 +0300

Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības ministru reitingi joprojām ir ar mīnusa zīmi, tomēr tie ir uzlabojušies, salīdzinot ar janvāri, vēsta laikraksts "Diena", atsaucoties uz pētījumu centra SKDS augustā un septembrī veiktās Latvijas pilsoņu aptaujas datiem.

Reitings nedaudz pasliktinājies tikai veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) - no mīnus 25,35 punktiem janvārī tas noslīdējis uz mīnus 29,45 septembrī.

Viszemākais reitings aizvien ir pašai Siliņai - mīnus 37,8 punkti, kas gan ir labāks rādītājs nekā janvārī, kad tas bija mīnus 40,2 punkti.

Reitings ievērojami uzlabojies aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) - ja janvārī tas bija mīnus 30,3 punkti, tad septembrī pakāpās uz mīnus 17,3 punktiem.

Tāpat būtiski reitings uzlabojies zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS) - no mīnus 25,8 punktiem janvārī uz mīnus 12,5 punktiem septembrī.

Visaugstākais reitings ir kultūras ministrei Agnesei Lācei (P) - tas no mīnus 20,85 punktiem janvārī pieaudzis līdz mīnus 11,4 punktiem septembrī.

Lāce, Krauze un ārlietu ministre Baiba Braže, kuras reitings būtiski nemainījās un bija mīnus 12,6 punkti, ir trīs nosacīti augstāk novērtētie ministri.

Tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) reitings no mīnus 18,2 punktiem janvārī pieaudzis uz mīnus 14,05 punktiem septembrī, klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa (ZZS) - no mīnus 20,9 janvārī uz mīnus 14,05 septembrī, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) - no mīnus 22,55 janvārī uz mīnus 16,4 septembrī, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) - no mīnus 25,7 janvārī uz mīnus 19,45 septembrī, finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) - no mīnus 36 janvārī uz mīnus 28,2 septembrī.

Tehnisku iemeslu dēļ grafikā nav iekļauts viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV), labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) un izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV), kuri amatā stājās pavasarī.

Jau ziņots, ka šogad apritēja divi gadi kopš Siliņas valdības apstiprināšanas. Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbojas kopš 2023.gada 15.septembra.

Saeima tiesībsarga amatā apstiprina Palkovu

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 11:50:00 +0300

Saeima šodien tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Karinu Palkovu.

Palkova bija vienīgā kandidāte, kas bija pieteikta šim amatam.

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics sacīja, ka Palkovai priekšā ir sarežģīts uzdevums, jo iepriekšējais tiesībsargs Juris Jansons radījis būtisku kaitējumu tiesībsarga reputācijai. Viņš ir pārliecināts, ka Saeimas lēmums atsaukt Jansonu bijis pareizs, jo tā tika novērsta Tiesībsarga biroja reputācijas graušana.

Jurēvica ieskatā atzinīgi vērtējams tas, ka Palkovu amatā atbalsta ne tikai koalīciju veidojošās partijas, bet arī politiskie spēki no opozīcijas, kas nozīmē, ka Palkovai tiek sniegts liels uzticības kredīts.

Deputāts Edvards Smiltēns (AS) secināja, ka pēc ilgstoša jucekļa un neticības Latvijai būs jauns tiesībsargs. Viņaprāt, sarunas ar Palkovu sniegušas pārliecību, ka viņai ir nepieciešamās iemaņas, redzējums par to, kādam ir jābūt tiesībsargam un kādi ir primārie uzdevumi.

Smiltēns uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Tiesībsarga birojs nekļūtu par kādas ideoloģijas ruporu un lai tiktu uzklausīti visi - ne tikai tie, par ko runā, piemēram, politiķi.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis sacīja, ka Palkovai "ar dokumentiem viss ir kārtībā" un pēc sarunām ar Palkovu esot skaidrs, ka viņa ir spējīga strādāt ar cilvēktiesību stiprināšanas jautājumu.

"Palkovas kundze savā darbā ir risinājusi nopietnus, saimnieciskus jautājumus," teica Rokpelnis, norādot, ka šādas rīcības pašlaik valsts pārvaldē pietrūkst, un paužot cerību, ka Palkovas vadībā Tiesībsarga birojs kļūs par efektīvu iestādi.

Deputāte Linda Liepiņa (LPV) sacīja, ka LPV nevarēšot atbalstīt Palkovas kandidatūru, tomēr tas esot bijis sarežģīts lēmums, jo saruna ar Palkovu bijusi "ļoti pozitīva".

Liepiņa sacīja, ka bēdīgi esot tas, ka izvirzīta tikai viena kandidatūru. Politiķe minēja, ka esot daudz plusu, kāpēc LPV Palkovu varētu atbalstīt, piemēram, viens no tiem esot viņas uzskati, ka pastāv tikai divi dzimumi. Tomēr pēcāk esot parādījušies Palkovas izteikumi, kuri LPV frakciju darījušas bažīgu. Piemēram, par to, kā tiek uztverts viens vai otrs jautājums, kas partijai esot vērtību jautājums, kā arī jautājumi par to, kāda bija tiesībsarga rīcība pandēmijas laikā attiecībā uz cilvēkiem, kas tika atstādināti no darba.

"Stabilitātei" politiķis Vilis Sruoģis norādīja, ka frakcija nevarēs atbalstīt Palkovas kandidatūru, jo tikšanās laikā, Palkovai uzdodot vairākus neērtus jautājumus, netika saņemtas precīzas atbildes. Tāpēc frakcijā neradās pārliecība, ka Palkova būs neatkarīga no dažādām politiskajām nostājām.

Tāpat viņš minēja, ka tiesībsargam jāsargā visu Latvijai piederošo cilvēku tiesības, kas nostiprinātas Satversmē, taču Palkova neesot varējusi atbildēt, vai tiks aizsargātas visu cilvēku tiesības, neatkarīgi no tautības un ikdienā lietotās sarunvalodas.

Antoņina Ņenaševa (P) pauda, ka tiesībsarga institūcija ir valsts demokrātijas sirdsapziņa. Viņa sacīja, ka cilvēktiesības kā jēdziens attīstās līdzi laikam un cilvēku vajadzībām, un tas jādara arī tiesībsargam kā institūcijai. Ņensaševa norādīja, ka šobrīd Latvijai esot vajadzīgs spēcīgs, mūsdienīgs un drosmīgs tiesībsargs. Tieši to Ņenaševa redzot Palkovā, kura esot gatava pievērsties jautājumiem, kas ir svarīgi šodien - bērnu tiesību aizsardzībai, pacientu tiesībām, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Deputāte norādīja, ka šodien Saeimai esot iespēja ievēlēt pirmo sievieti tiesībsardzi. Tas esot gan simbolisks, gan praktisks solis dzimumu līdztiesības attīstīšanā.

Deputāts Jānis Grasbergs (NA) sacīja, ka tiesībsargs veicina labas pārvaldības principu īstenošanu un atgādina par likuma gara nozīmi.

Izvērtējot kandidātes priekšlikumus un atbildes frakcijā, NA lēmusi atbalstīt Palkovas kandidatūru, jo redzot izpratni vairākos partijai svarīgos jautājumos un vērtībās. Tāda, piemēram, ir Palkovas atziņa, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas nacionālās identitātes, sabiedrības saliedētības, cilvēktiesību ievērošanas un valsts drošības pamats.

Grasbergs norādīja, ka arī bērnu tiesību aizsardzība esot fundamentāls jautājums, kam vajagot pieiet ar pareizu izpratni, nevis kādas "novirzes" uzdot par "normālo", ko frakcija esot arī sadzirdējusi no kandidātes.

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Šīs padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Palkova iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga un Tiesībsarga biroja uzdevumi un struktūra.

Runājot par prioritātēm tiesībsarga amatā, Palkova teica, ka viena no galvenajām ir atjaunot tiesībsarga reputāciju. Viņa pieļāva, ka iepriekš tiesībsargs nav pilnā mērā pildījis tam uzticētos pienākumus, līdz ar to arī uzticēšanās no sabiedrības puses nav augstākajā līmenī.

Tāpat RSU profesore norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga uzdevumi un struktūra. Pēc Palkovas paustā, tiesībsarga darbība ir jāpadara efektīvāka. Viņa atzīmēja, ka patlaban būtu jāliek citi akcenti.

Taujāta, vai viņa ir bijusi saistīta ar partiju "Vienotība", RSU profesore norādīja, ka viņa bijusi saistīta ar politisko spēku "Sabiedrība citai politikai", kas, apvienojoties ar partiju "Jaunais laiks" un "Pilsoniskā savienība", kļuva par "Vienotību". Palkova uzsvēra, ka no partijas aizgājusi un vairāk nekā desmit gadus viņa nestrādā aktīvajā politikā.

Jauns tiesībsargs tika izraudzīts, jo Saeima šogad no amata atbrīvoja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš pats bija nolēmis atkāpties no amata.

Saskaņā ar likumu tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma, un tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Patlaban gan Saeimā tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga kandidātu paredzētu arī Valsts prezidentam. Grozījumi pirmajā lasījumā jau ir atbalstīti Saeimā.

Satiksmes ministrs: Pasažieru pārvadājumu sistēmā ir ielaistas problēmas

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 11:49:00 +0300

Pasažieru pārvadājumu sistēmā Latvijā ir ielaistas problēmas, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmā" vērtēja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Politiķis stāstīja, ka valsts ir sarunās ar pasažieru pārvadātājiem par to norādīto problēmu risināšanu. Vienlaikus viņš atgādināja, ka līgumi ar uzņēmumiem tika noslēgti uz desmit gadiem, tajos ir paredzēta cenu indeksācija un tie ir jāpilda, bet, ja pārvadājumu uzņēmumi to nespēj, tad līgumi jālauž un jārīko jauni konkursi.

Ministrs arī atzīmēja, ka esot zināmas neskaidrības par pasažieru plūsmām, jo kasu sistēmas par pārdotajām biļetēm un pasažieru skaitīšana mēdzot uzrādīt atšķirīgus datus par maršrutos pārvadāto cilvēku daudzumu, tāpēc plānots uzlabot datu ievākšanu.

Švinka uzsvēra, ka rūpīgi sekos Konkurences padomes darbam, kas sākusi vērtēt Autotransporta direkcijas iesniegumu, kurā vērsta uzmanība uz iespējamu aizliegtu vienošanos starp pārvadātājiem un to kolektīvā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Savukārt turpinot ierobežot cilvēku kustību uz agresorvalstīm, Švinka apņēmies nepagarināt licences regulārajiem pasažieru pārvadājumiem uz Krieviju, proti, kad beigsies uzņēmumiem izsniegto pārvadājumu atļauju derīguma termiņš, tās netikšot atjaunotas un pagarinātas.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka par Latvijas drošību atbildīgie pašlaik nav pieņēmuši lēmumu pilnībā slēgt sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Rēzekne kļūs draudzīgāka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 10:09:00 +0300

“Mēs augsti vērtējam biedrības iniciatīvu un iedzīvotāju līdzdalību".

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs un Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs tikās ar Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Rēzeknes teritoriālās organizācijas pārstāvjiem, lai runātu par pilsētvides pieejamību neredzīgiem un vājredzīgiem iedzīvotājiem.

Pēdējo gadu laikā, rekonstruējot ielas, Rēzeknē jau ieviesti vairāki risinājumi, domājot par cilvēkiem ar dažādām redzes problēmām, proti – taktilais bruģis un margas gājēju pārejās (piemēram, Stacijas ielā, V.Seiles ielā un daļā Atbrīvošanas alejas), īpaši skaņas signāli luksoforos. Ir sakārtota vide pie biedrības telpām Bukmuižas ielā: iestrādātas vadlīnijas ielas segumā, uzliktas informatīvas norādes un uzstādīti orientieri. Atsevišķās vietās stabi aprīkoti ar atstarojošām lentēm, kā piemēru var minēt Brīvības ielu.

Tomēr biedrības pārstāvji uzsvēra, ka vairākās ietvju un gājēju pāreju vietās, tostarp pilsētas centrā, pārvietošanās cilvēkiem ar redzes traucējumiem joprojām sagādā grūtības. Tika norādīts arī uz sabiedriskā transporta pieejamības problēmām – ne visās pieturvietās ir taktilais bruģis un ne visos autobusos tiek atskaņota informācija par pieturām. Tāpat LNB Rēzeknes teritoriālās organizācijas biedri piedāvāja dažas vietas, kur, viņuprāt, pietrūkst gājēju pāreju.

“Mēs augsti vērtējam biedrības iniciatīvu un iedzīvotāju līdzdalību, viņu vēlmi iesaistīties pilsētvides pieejamības jautājumu risināšanā. Dažkārt mēs pat nenojaušam, cik sarežģīti ir neredzīgiem cilvēkiem noiet katru ielas metru. Pilsētvides un attīstības pārvaldei uzdots apkopot informāciju par nepieciešamajiem darbiem un izmaksas, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos visiem. Daļa uzlabojumu tiks paveikti jau šogad, pārējie – nākamajā gadā,” sanāksmes noslēgumā norādīja Aleksejs Stecs.

Latgalē LVM atjaunos vienu no retāk sastopamajiem biotopiem (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 07:52:00 +0300

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šī gada oktobrī uzsāks darbus Daugavpils piepilsētas mežos, lai tur atjaunotu īpaši reti sastopamu, Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamu biotopu - klajas iekšzemes kāpas. Visā valstī šis biotops konstatēts tikai 48 hektāros.

Biotopa kvalitāte vides ekspertu vērtējumā ir zema, jo kāpas ir ievērojami aizaugušas ar priedēm un lapkokiem. Lai biotopa kvalitāti paaugstinātu un līdz ar to uzlabotu dzīves apstākļus arī dažādām reti sastopamām, īpaši aizsargājamām un ar šo konkrēto biotopu saistītām sugām, darbu platībā tiks novāktas lielākā daļa priežu un krūmu, radot plašus un klajus laukumus, ko apspīdēt saulei.

Darbu gaitā tiks atstātas mazās priedītes, kas neveido ēnu, priedes un to grupas, kas nav strauji augošas, bet gan kalpo vairāk kā ainavas elementi, un priedes ar zemiem zariem, kurus appūš vējš un kuri kalpo par slēptuvēm dažādiem dzīvniekiem. Kopumā darbi notiks 22 hektāru platībā.

Mazākos un tievākos kokus izraus ar kniebējgalvu aprīkota meža tehnika, lielākos kokus zāģēs vidēja izmēra harvesters, bet vismazākās atvases nopļaus ar krūmgriežiem. Paredzams, ka darbi aizņems vismaz mēnesi.

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums, noēnojums, rodas biezs nobiru slānis, mitrākās vietās uzaug sūnas un izzūd retajam biotopam raksturīgie un dažādām sugām nepieciešamie atklātie un saules apspīdētie smilts laukumi. Šobrīd teritorijā šādu laukumu ir par maz.

Piemēram, sarkanspārnu sisenim jeb parkšķim atklātie laukumi ir būtiski pretējā dzimuma piesaistīšanai. Lai piesaistītu mātītes uzmanību, parkšķis palecoties izdod skaņu un izpleš sarkanos spārnus. Tikai klajumos mātīte spēj parkšķa deju pamanīt. Šī ir Latvijā sevišķi reti sastopama un apdraudēta suga.

Uzlabojot biotopa kvalitāti, var sagaidīt, ka Daugavpils piepilsētas smiltājus un virsājus plašāk apdzīvotu arī lielais silsamtenis, jo tieši Daugavpilī konstatēta Latvijā vienīgā šīs tauriņu sugas atradne. Lielais silsamtenis barojas uz graudzālēm un viņam sevišķi nozīmīga ir saule un siltums, jo suga vairāk saistīta ar dienvidiem un kalnainiem apvidiem.

Savukārt stepes čipste ir Latvijā samērā reti ligzdojoša putnu suga, kuras skaits novērtēts 75-130 pāru robežās. Arī šai sugai nepieciešamas atklātas kāpu vai smiltāju teritorijas.

Lai paveikto darbu rezultātu uzturētu, biotopa apsaimniekošanas pasākumi šajā teritorijā plānoti arī turpmāk, pļaujot atvases un samazinot lieko apaugumu.

VDI: Pusgadā darba vietās notikuši 82 ļoti smagi un astoņi letāli negadījumi

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 22:09:00 +0300

Šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti un izmeklēti 1080 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 82 bijuši smagi un astoņi - letāli, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošie dati.

Salīdzinoši pagājušajā gadā kopumā reģistrēti un izmeklēti 2312 nelaimes gadījumi darbā. 250 no tiem bijuši smagi, bet 25 - letāli.

Lai informētu darba devējus un darbiniekus par darba aizsardzības prasību ievērošanas nozīmi, VDI 23.septembrī no plkst.9.30 līdz 13 VEF kvartāla Spīdolas zālē, Ieriķu ielā 5a, atklās ikgadējo kampaņu "Esi drošs, ka darbs ir drošs!".

Kampaņas mērķis ir veicināt izpratni par preventīvo pasākumu nozīmi un ikviena atbildību drošas darba vides veidošanā. Kampaņas laikā VDI aicina pastiprināti ievērot darba aizsardzības prasības, īpaši pievēršot uzmanību traumējošam faktoram - horizontālai vai vertikālai sadursmei ar stacionāru objektu, pakrītot un paklūpot.

Kampaņas atklāšanas pasākumā kopā ar nozares ekspertiem norisināsies diskusijas par preventīvo pasākumu ieviešanas veicināšanu.

Pasākumā piedalīsies labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), VDI direktors Renārs Lūsis, VDI Stratēģiskās plānošanas un datu analīzes nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, SIA "Schwenk Latvija" valdes locekle Linda Šedlere, kā arī SIA "Vitol Terminal Latvija" procesu drošības inženieris Dagnis Garais.

Pasākuma otrajā daļā plkst.11 plānota paneļdiskusija "Preventīvu pasākumu nozīme, lai novērstu traumējošo faktoru - horizontālu vai vertikālu sadursmi ar stacionāru objektu (cilvēks kustībā) jeb pakrišanu, paklupšanu".

Tajā piedalīsies Lūsis, Šedlere, Garais, kā arī Rīgas 2.slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs un ortopēds Sandris Petronis, Latvijas Darba devēju konfederācijas darba aizsardzības eksperte Aija Mortukāne, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba aizsardzības jautājumos Mārtiņš Pužuls un darba aizsardzības eksperts Henrijs Priedīte.

Kulbergs piedāvās savu kandidatūru premjera amatam

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 19:59:00 +0300

Deputāts, darbību izbeigušās "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) apņēmies savu kandidatūru virzīt premjera amatam.

Kulbergs aģentūrai LETA sacīja, ka par premjera kandidātu vēl jālemj viņa pārstāvētajā "Apvienotajā sarakstā" (AS), taču viņš pats noteikti sevi izvirzīs šim amatam, jo esošajā valstiskajā situācijā viņš neredz jēgu savām politiskajām aktivitātēm, ja netiek sperti būtiski soļi.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējais valsts aizņemšanās kurss, dzīvošana uz parāda bez izdevumu pārskatīšanas un budžeta deficīta palielināšana apdraud Latvijas ekonomisko drošību. Šādos apstākļos tas kļūstot par vienu no lielākajiem riskiem līdzās militārajiem draudiem.

Kulbergs uzskata, ka vienai no premjera prioritātēm jābūt valsts funkciju revīzijai - jāatsakās no liekā, jāsamazina tēriņi un jāievieš ģimenes budžeta loģika - tērēt tikai tik, cik tiek nopelnīts. Ja tiek aizņemta nauda, tai jābūt ieguldītai jēgpilni - investīcijās, kas rada jaunu naudu, nevis patēriņā.

Viņš arī pievērsa uzmanību birokrātijas problēmai, norādot, ka daudzas ministriju funkcijas balstās uz nepārskatītiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Tas rada liekus procesus, kas patērē resursus un apgrūtina gan sabiedrību, gan uzņēmējus.

Kā vēl vienu būtisku virzienu Kulbergs minēja izglītību. Viņaprāt, ir jāvērtē, kāda būs nākotnes ekonomika un kādas prasmes tajā būs nepieciešamas. Viņš uzsvēra, ka nav jēgas turpināt sagatavot speciālistus, kuriem nākotnē nebūs darba vietu, piemēram, baņķierus, ja banku sektors sarūk. Kulbergs pieļāva, ka nākotnes ekonomika būs saistīta ar IT sektoru, kam jākļūst par galveno eksporta un investīciju virzienu.

Pēc Kulberga domāt tas prasīs augsti kvalificētu darbaspēku, tāpēc izglītības sistēma ir jāpārskata ilgtermiņā.

AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars aģentūrai LETA sacīja, ka politiskais spēks pieņems rūpīgi izsvērtu lēmumu par premjera amata kandidātu, izvērtējot dažādus iespējamos pretendentus.

Iepriekšējās, 14.Saeimas vēlēšanās AS premjera amata kandidāts bija uzņēmējs Uldis Pīlēns. 15.Saeimas vēlēšanas notiks nākamā gada rudenī.

Tumšajā laikā gaisa telpa Latvijas pierobežā būs slēgta līdz 8.oktobrim

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 16:48:00 +0300

Turpinot ierobežojumus Latvijas gaisa telpas zonā pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, no 18.septembra līdz 8.oktobrim tā tiks slēgta diennakts tumšajā laikā no plkst.20 vakarā līdz plkst.7 rītā, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.

Ierobežojumi Latvijas gaisa telpā pie Krievijas un Baltkrievijas robežas dod iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pilnvērtīgi kontrolēt gaisa telpas aizliegto zonu un pastiprināti testēt akustiskās gaisa telpas novērošanas sistēmas, veikt dronu un pretdronu simulācijas, izvietot un trenēt mobilās kaujas vienības, vērtē ministrija. Izvērtējot riskus, pieņemts lēmums turpināt ierobežojumus tikai diennakts tumšajā laikā, kad ir lielākais apdraudējumu risks.

Jau ziņots, ka no 11.septembra līdz 18.septembrim ir slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ierobežojumi skar tikai tos lidaparātus, kuri lido līdz sešu kilometru augstumam, bet pārējās lidmašīnas varēs šķērsot šo zonu.

Lēmums par gaisa telpas izmantošanas ierobežojumiem sekoja pēc tam, kad Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku izvērtējumu tūlītēja militāra apdraudējuma Latvijai nav, taču visptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2025" laikā Nacionālie bruņotie spēki ir paaugstinātā gatavībā. Lai mazinātu dronu apdraudējumu, Latvijas Austrumu pierobežā pastāvīgā dežūrā atrodas Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības vienības, lai vajadzības gadījumā notriektu agresorvalstu dronus.

Tāpat ir pastiprināta NATO patrulēšanas misija, kā arī tiek ieviestas jaunas akustiskās gaisa telpas novērošanas sistēmas. Pēdējā gada laikā ir veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi ļauj ātri slēgt gaisa telpu apdraudētās teritorijās. Tāpat ir veiktas izmaiņas, kas pastiprina lidojumu kontroli Latvijas austrumu gaisa telpā.

Aizsardzības ministrs visptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2025" laikā uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu ar mērķi noskaidrot viņu gatavību ierasties vienībās un veikt kaujas uzdevumus.

Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības "Namejs 2025" notiek no 2.septembra līdz 8.oktobrim visā Latvijā. Tajās piedalās karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri, un sabiedroto bruņoto spēku karavīri.

Pēc siltas nedēļas nogales laiks kļūs aukstāks

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 10:38:00 +0300

Brīvdienās gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies virs +20 grādiem, bet nākamā nedēļa gaidāma krietni aukstāka, prognozē sinoptiķi.

Ceturtdien un piektdien starp mākoņiem spīdēs saule un daudzviet īslaicīgi līs, piektdien nokrišņi gaidāmi galvenokārt valsts ziemeļaustrumu daļā. Pūtīs rietumu, dienvidrietumu vējš, kas brīžiem kļūs brāzmains, un gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga kā iepriekšējās diennaktīs.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm sestdienas pēcpusdienā, pūšot brāzmainam dienvidrietumu vējam, gaiss iesils līdz +17..+23 grādiem, svētdien temperatūra var pakāpties vēl par kādu grādu augstāk. Mākoņi daļēji klās debesis, nav gaidāmi būtiski nokrišņi.

Sagaidāms, ka jau pirmdien, 22.septembrī, strauji kļūs vēsāks. Gaisa temperatūra nākamnedēļ galvenokārt būs zemāka par +15 grādiem, nakts un rīta stundās termometra stabiņš vietām var noslīdēt zem nulles, gaidāmas salnas. Debesis bieži būs skaidras.

Revīzijā konstatē netaisnību slimnīcu finansēšanā un citus būtiskus trūkumus

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 07:07:00 +0300

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

"Efektīvas veselības aprūpes pamats slimnīcās ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā ir sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," uzsver Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Valsts kontrolē aģentūrai LETA skaidro, ka šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016.gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025.gadam. Tomēr ieceres nav īstenotas - 2018.gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja, un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca.

Nestrādā arī formāls dalījums līmeņos "I-V", jo, kā secinājusi Valsts kontrole, praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Tādējādi pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams.

Tāpat Valsts kontrole norāda - lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

Revīzijā konstatēts, ka visu līmeņu slimnīcas kopā nespēj nodrošināt vairāk nekā pusi no uzņemšanas nodaļās nepieciešamajiem speciālistiem. Lai gan tas vērtēts viena mēneša griezumā, Valsts kontroles ieskatā tendence ir satraucoša. Lielu dežūru daļu nodrošina rezidenti un stažieri, kamēr sertificētu speciālistu trūkums saglabājas.

Revidenti atklāja arī "neiespējamas situācijas" - piemēram, nesertificēts ķirurgs dokumentos norādīts dežurējam 452 stundas mēnesī četrās slimnīcās, reanimatologs - 424 stundas, no kurām 96 stundas nepārtraukti, bet neonatologs vienlaikus uzrādīts dežurējam divās Latvijas vietās. "Šādi dati liecina par formālu normu izpildi, kas neuzlabo pacientu drošību," uzsver Valsts kontrole.

Vienlaikus trūkst pamatojuma arī plašajam uzņemšanas nodaļu tīklam, kura kopējais finansējums gadā sasniedz ap 100 miljoniem eiro, bet kura izveidē nav ņemta vērā faktiskā pacientu plūsma. Tieši no šī fiksētā maksājuma atkarīga divu zemāko līmeņu slimnīcu eksistence, veidojot 45-48% no finansējuma, ko slimnīca saņem no valsts. Tikmēr to uzņemšanas nodaļās nonāk tikai 6% no visiem uzņemtajiem pacientiem. Proti, kamēr neatliekamās palīdzības brigādes IV līmeņa slimnīcās ieved 16 līdz 36 pacientus dienā, atsevišķās zemāko līmeņu slimnīcās tie ir pat viens pacients 20 dienās. Neskatoties uz to, viena zemākā līmeņa slimnīcas uzņemšanas nodaļa valstij ik gadu izmaksā vidēji 850 000 eiro, secinājuši Valsts kontroles revidenti.

Tāpat revīzijā konstatēts, ka steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kādi līdz 2019.gadam pastāvēja zemākā līmeņa slimnīcās un citviet turpina darboties aizvien, nodrošina pat plašāku pakalpojumu klāstu, bet izmaksā mazāk - vidēji 350 000 eiro gadā. "Šis salīdzinājums skaidri parāda - nomainot nosaukumu un statusu, izmaksas palielinātas par 2,5 miljoniem eiro gadā, nemainot pakalpojuma saturu," uzsver Valsts kontrole.

Iestādē arī atgādina, ka jau 2019.gadā Veselības inspekcija konstatēja, ka gandrīz desmit slimnīcas neatbilst noteiktajam līmenim. Piemēram, ja otrā augstākā līmeņa slimnīcai līmeni pazeminātu, tās uzņemšanas nodaļas finansējums samazinātos par 40% un valsts katru gadu varētu novirzīt gandrīz divus miljonus eiro reālām pacientu vajadzībām. Ja kopš 2020.gada nebūtu uzturētas uzņemšanas nodaļas divu zemāko līmeņu slimnīcās, citām vajadzībām būtu rasts finansējums gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, taču tā vietā šo nodaļu finansējums gadu gaitā būtiski pieaudzis, norāda Valsts kontrole.

Tāpat revidenti atgādina, ka Latvijā jau kopš 2011.gada tiek ieviesta starptautiski atzītā ar diagnozēm saistīto grupu (DRG) pakalpojumu apmaksas sistēma, kur samaksa tiek noteikta atkarībā no pacienta ārstēšanas gadījuma sarežģītības. Tomēr revīzija apliecina, ka tā joprojām darbojas tikai daļēji - slimnīcas no valsts saņem samaksu 16 dažādos veidos, un liela daļa tarifu ir novecojuši vai matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam.

Pēc Valsts kontroles paustā, šī sistēma visnetaisnīgāk skar tieši divas augstākā līmeņa slimnīcas, kurās hospitalizē 40% pacientu un sniedz sarežģītus pakalpojumus. Proti, 2025.gadā Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai finansējums samazināts par 12,7 miljoniem eiro un Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - par 6,8 miljoniem eiro. Savukārt slimnīcām ar nelielu pacientu plūsmu fiksētais uzņemšanas nodaļu finansējums nodrošina stabilus ienākumus. Tas rada iekšēju netaisnību sistēmā un kavē veselības aprūpi un pakalpojumu attīstību tur, kur ir pacienti, uzsver Valsts kontrolē.

Līdz ar to ir šķērssubsidēšana - slimnīcu pamatpakalpojumus faktiski sedz ar ambulatoro pakalpojumu finansējumu. Turklāt slimnīcas strādā nepārtrauktā neskaidrībā - līgumi par tekošā gada finansējumu tiek grozīti pat katru mēnesi. Tāpat nav izsekojams, vai neizlietotie līdzekļi tiek novirzīti tādām pacientu vajadzībām, kas valsts mērogā atzītas par prioritārām, vai pakalpojumiem, ko slimnīca vienkārši spēj sniegt.

Āboliņa atzīst, ka slimnīcu pakalpojumu apmaksas sistēma ir ļoti sarežģīta, bet no tā nav nekāda labuma, jo slimnīcas naudu izmanto citādi, nekā valsts to maksā. "Turklāt sistēmas nesakārtotība ir ļoti ērts arguments neko nemainīt, jo nevienu jautājumu nevar sakārtot, kamēr nav atrisināti visi pārējie," viņa saka. Savukārt necaurspīdība paver iespēju bez liekiem jautājumiem dalīt ierobežoto finansējumu, vieniem dodot, bet citiem - nē, piebilst Valsts kontroles padomes locekle.

Valsts kontrole Veselības ministrijai sniegusi piecus ieteikumus, kurus ieviešot ne vēlāk kā 2029.gadā, sakārtotā slimnīcu tīklā pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus, pārskatītā uzņemšanas nodaļu tīklā visās vietās būs pieejama pilnīga speciālistu komanda, kas sniedz medicīnisko palīdzību, savukārt slimnīcu pakalpojumus plānos, sasaistot pieejamo finansējumu ar pakalpojumu kvalitāti. Tāpat slimnīcas saņems taisnīgu samaksu, ņemot vērā pacientu ārstēšanas gadījumu sarežģītību, skaidroja revidenti.

Alūksnes pilsēta vēlas sev pievienot divus ciematus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 07:02:00 +0300

Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties un izteikt viedokli aptaujā.

Līdz 30. septembrim Alūksnes novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā, paužot viedokli par iespējamu Alūksnes pilsētas teritorijas paplašināšanu.

Pašvaldība jau ir informējusi, ka domes Attīstības komitejas deputāti pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt priekšlikumu novada jaunā teritorijas plānojuma izstrādes gaitā tajā iekļaut ieceri par Alūksnes pilsētas teritorijas paplašināšanu, pievienojot Alsviķu pagasta Aizupīšu ciemu, Jaunalūksnes pagasta Kolberģa ciemu un nelielu lauku teritoriju pie tā. Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties un izteikt viedokli aptaujā.

Šobrīd notiek jauna teritorijas plānojuma izstrāde Alūksnes novadam un viens no izstrādes uzdevumiem ir izvērtēt iespējas paplašināt pilsētas robežu. Arī Alūksnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2012.-2030. gadam iekļautajā Alūksnes pilsētas telpiskās attīstības vīzijā ir paredzēta abu minēto ciemu teritoriju saplūšana ar pilsētu.

Attīstoties apbūvei, abi minētie ciemi jau faktiski ir saplūduši ar pilsētu, tajos ir pilsētai līdzvērtīga infrastruktūra, blīva, pilsētvidei līdzīga apbūve, tie ir funkcionāli saistīti ar pilsētu. Ciemu teritorijās ir nodrošināta infrastruktūra, inženierkomunikācijas, ir laba sasniedzamība, izbūvēts ielu apgaismojums.

Iepazīstinot Attīstības komitejas deputātus ar pilsētas teritorijas paplašināšanas ieceri, Būvvaldes teritorijas plānotāja Vineta Podziņa skaidroja arī iespējamās izmaiņas, ja ciemus iekļaus pilsētā:

ciemu teritoriju iekļaušana pilsētas sastāvā tiešā veidā nebūs iemesls nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam;
adrešu maiņa zemesgrāmatā notiek automātiski bez īpašnieka iesnieguma;
dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un nav jāmaina, ja vien to nepieprasa kāds normatīvais akts;
komersanti izmaiņas Uzņēmumu reģistrā var veikt bez maksas;
zemnieku saimniecību juridiskās adreses atrašanās pilsētā neietekmē to iespējas piedalīties Lauku atbalsta dienesta projektos;
attiecībā uz apbūvi būs jāievēro pilsētas teritorijai atbilstoši nosacījumi.

Trešdien daudzviet valstī īslaicīgi līs

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 06:07:00 +0300

Trešdien daudzviet Latvijā gaidāms īslaicīgs lietus, vietām nodārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Lietus mākoņi pārvietosies no rietumiem uz austrumiem, ziemeļaustrumiem. Starp tiem uzspīdot saulei, gaiss iesils līdz +15..+19 grādiem.

Pūtīs mērens dienvidrietumu vējš, zem lielākajiem lietus mākoņiem un vietām piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 15 metriem sekundē.

Rīgā būs daļēji mākoņaina diena, iespējams īslaicīgs lietus. Pūtīs mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš un gaisa temperatūra sasniegs +18 grādus.

Laikapstākļus nosaka ciklona dienvidu mala. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 1004 hektopaskāliem Ziemeļkurzemē līdz 1011 hektopaskāliem Dienvidlatgalē.

Vidusskolas absolventi varēs pieteikties studijām vēl pirms atestātu saņemšanas

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 20:35:00 +0300

Vidusskolas absolventi varēs reģistrēties studijām vēl pirms vidējās izglītības apliecinošu dokumentu saņemšanas, balstoties uz augstskolas noteiktajiem kritērijiem un iestājpārbaudījumiem, otrdien nolēma valdība.

Vienlaikus centralizēto eksāmenu rezultāti tiek saglabāti kā būtisks kritērijs studentu uzņemšanā.

Augstskolas, kas rīko konkursu pirms centralizēto eksāmenu rezultātu saņemšanas, varēs noslēgt studiju līgumu tikai pēc tam, kad reflektants iesniedzis vidējās izglītības iegūšanu apliecinošu dokumentu.

Kā vēstīts, Saeima pavasarī pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas ļauj augstskolām rīkot studentu uzņemšanu vēl pirms centralizēto eksāmenu rezultātu izziņošanas. Izmaiņas studentu uzņemšanas kārtībā būs piemērojamas, sākot ar uzņemšanu 2026./2027.akadēmiskajam gadam

Valmieras novadā turpinās Sedas pilsētas labiekārtošana (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 14:22:00 +0300

Papildinājumu saņēma arī akmens dārza vizuālā puse.

Sedas pilsēta ir īpaša, daudzšķautņaina un krāsaina. To veido ne tikai arhitektūra un daba, bet arī aktīvie iedzīvotāji, kuri ar savām idejām un darbiem bagātina vietējo kopienu. Sedā jau vairāku gadu garumā dažādas iniciatīvu grupas un biedrības īsteno vides labiekārtošanas projektus, stiprinot iedzīvotāju piederību un saliedētību.

Viena no šādām grupām ir Sporta ielas 4 iniciatīvas grupa, kuras ilggadējais un neatlaidīgais darbs Jurija Paškovjaka vadībā ir radījis skaistu un iedvesmojošu vides objektu – akmens dārzu. Tas tapis kā piemērs, ka ikviens iedzīvotājs var ar savu ieguldījumu uzlabot dzīves vidi un veidot pievilcīgāku apkārtni sev un kaimiņiem.

Lai iedvesmotu Sedas jauniešus un tuvējās apkaimes iedzīvotājus, 2025. gada Valmieras novada pašvaldības atbalstītā iedzīvotāju iniciatīvas projekta “Akmens dārza labiekārtošana Sedā” ietvaros akmens dārzs tika papildināts ar jauniem elementiem. Uzstādīts atpūtas soliņš, kas aicina garāmgājējus nesteidzīgi uz brīdi apsēsties, atpūsties un baudīt iedzīvotāju radīto ainavu.

Papildinājumu saņēma arī akmens dārza vizuālā puse – radīts jauns sienas gleznojums, kas akcentē Sedas īpašo raksturu. Īpašos brīžos to iespējams izgaismot ar nelieliem gaismas objektiem, piešķirot vietai svētku un kopienas vienotības sajūtu.

Sporta ielas 4 iniciatīvas grupas paveiktais ir apliecinājums, ka kopienas spēks slēpjas iedzīvotāju aktīvā līdzdalībā un rūpēs par vidi, kurā dzīvojam. Sedas akmens dārzs kļūst ne tikai par ainavisku rotu, bet arī par simbolu sadarbībai un radošumam, kas iedvesmo turpināt uzsākto.

Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā ir saņemti 113 iesniegumi (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 13:15:00 +0300

Valsts turpinās šīs programmas īstenošanu arī tuvākajos gados.

Jelgavā 19. septembrī no pulksten 12 līdz 15 aicina apskatīt pirmo demo dzīvokli jaunajā īres namā Ganību ielā 54, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau līdz šim aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā – saņemti 113 iesniegumi. Pirmais īres nams ir praktiski pabeigts – tajā notiek pēdējie apdares darbi. Paredzēts, ka jau oktobra beigās sāksies līgumu slēgšana ar īrniekiem, lai novembra sākumā pirmie īrnieki varētu sākt dzīvot jaunajā īres namā.

Jāatgādina, ka SIA “Jelgavas īres nami” Ganību ielā 54 būvē divas modernas un energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija – tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā – Tukumā.

SIA “Jelgavas īres nami” valdes loceklis Jānis Lagzdiņš informē, ka pirmām kārtām apskatīt demo dzīvokli tiek aicināti tie iedzīvotāji, kuri jau ir reģistrējušies Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā: “Iedzīvotājiem būs iespēja apskatīt dzīvokli jaunajā īres namā jau ar pilnībā pabeigtu apdari, iebūvētu santehniku un virtuves mēbelēm.”

Paralēli tam pašvaldība ir sagatavojusi vēstuli, ko izsūtīs 58 iedzīvotājiem, kuri pēc iepriekš saņemtajiem iesniegumiem atbilst nosacījumiem, lai varētu pretendēt uz īres dzīvokli pirmajā mājā. Vēstulē pretendenti būs aicināti līdz 3. oktobrim apliecināt savu atbilstību zemas īres maksas dzīvokļu izīrēšanas nosacījumiem uz šo brīdi. Šāda kārtība nepieciešama, lai pārliecinātos, ka kopš iesnieguma saņemšanas pretendentam nav mainījies statuss vai gada ienākumi, lai pretendētu uz zemas maksas īres dzīvokli.

Dzīvokļi īres namos tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos “Par dzīvokļu izīrēšanas kārtību zemas īres maksas dzīvojamās mājās Jelgavā” paredzētajai izīrēšanas kārtībai, prioritāri – kvalificētu speciālistu piesaistei pilsētā un ģimenēm, kurām līdz šim nebija iespējas reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem 2025. gadā, dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī izīrēšanai ir šādi:

– nepārsniedz 1681 eiro vienas istabas dzīvoklim;

– nepārsniedz 2896 eiro divu istabu dzīvoklim;

– nepārsniedz 4433 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim (3 un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tādām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas).

Īres namu būvniecībai SIA “Jelgavas īres nami” ir piesaistījusi attīstības finanšu institūcijas “Altum” finansējumu 10,31 miljona eiro apmērā, kas tiek nodrošināts ar Atveseļošanas fonda finansiālo atbalstu, bet projekta kopējās izmaksas ir 13,13 miljoni eiro. Šī programma nodrošina aizdevumu dzīvojamo īres māju būvniecībai reģionos ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību mājsaimniecībām par pieejamu īres cenu.

Valsts turpinās šīs programmas īstenošanu arī tuvākajos gados. Jau aprīlī valdība atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu 29,02 miljonu eiro apmērā zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas turpināšanai 2025. un 2026. gadā, bet septembra sākumā šai programmai rasts vēl papildu finansējums 15 miljonus eiro apmērā.

SIA “Jelgavas īres nami” ir iesniegusi projekta pieteikumu par vēl divu īres namu būvniecību Jelgavā šajā programmā. Ja projekts tiks atbalstīts, uzņēmums plāno turpat Ganību ielā 54 turpināt attīstīt īres namu būvniecību, uzbūvējot vēl divas mājas, kur katrā būs 59 īres dzīvokļi.

Saeimas komisija noraida ideju par Lāčplēša dienu kā oficiālu svētku dienu

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 12:35:00 +0300

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākums šodien noraidīja iedzīvotāju iniciatīvu, kura paredz Lāčplēša dienu noteikt par oficiālu svētku dienu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns sēdes laikā sacīja, ka viena brīvdiena valstij izmaksā 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņš uzsvēra, ka valsts budžetā veidojas arvien lielāks parāds un nepieciešams finansējums valsts drošībai un aizsardzībai.

"Zinu, ka ir valstis, kuras samazina brīvdienu skaitu," teica Leiškalns, norādot, ka brīvdienu skaitu samazina arī valstis, kuru ekonomika ir krietni spēcīgāka. Leiškalns bija kritisks arī par rosinājumu brīvdienu pārcelt, jo 11.novembrim seko 18.novembris, kas jau ir brīvdiena.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egīls Baldzēns uzsvēra, ka darbiniekiem interesē ne tikai tas, kura diena ir svētku diena, bet arī tas, vai šī diena ir apmaksāta. Viņš uzsvēra, ka šī jautājuma kontekstā nevajadzētu aizskart tās dienas, kuras jau ir noteiktas par svētku dienām, piemēram, "atņemot" brīvdienu citos svētkos, lai attiecīgo statusu noteiktu Lāčplēša dienai.

Baldzēns piebilda, ka vēl ir iespējams 11.novembri noteikt par saīsinātu darba dienu, un akcentēja, ka tas ir politiskas izšķiršanās jautājums.

Iniciatīvas autors Andris Balcers komisijas sēdē teica, ka viņu nepamet sajūta, ka pašlaik tiek meklēti iemesli, lai šo dienu nepasludinātu par svētku dienu. Balcers norādīja, ka šī iniciatīva nav jauna, taču arī iepriekš politiķu reakcija bijusi teju "nekāda".

Balcers pauda viedokli, ka Lāčplēša diena "stāv pāri" visām iestādēm un institūcijām, jo tā ir diena, kad "mūsu karavīri izcīnīja mūsu valsti". Orientējoties tikai uz finanšu līdzekļiem aizsardzībai, nevajag aizmirst, ka "tikai ar dzelžiem un finansēm valsti nevar aizstāvēt, to darīs cilvēki", piebilda iniciatīvas autors.

Kā pirms deputātu balsojuma sacīja komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima (P), pašlaik izskatās, ka šajā Saeimā par šo jautājumu deputāti vienoties nespēj, jo kolēģi no citām frakcijām nav gana atsaucīgi.

Parlamentāriešu vairākums iniciatīvu noraidīja. Lāčplēša dienas noteikšanu par oficiālu svētku dienu atbalstīja Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs un deputāts Iļja Ivanovs no partijas "Stabilitātei".

Vienlaikus komisijas deputāti vienojās strādāt pie jautājuma, vai Lāčplēša diena būtu nosakāma par saīsinātu darba dienu.

Kā vēstīts, iniciatīvas mērķis ir stiprināt patriotismu, nacionālo vienotību un sabiedrības piederības sajūtu Latvijai, piešķirot Lāčplēša dienai oficiālu svētku dienas statusu, norāda tās autori.

Viņi uzskata, ka šādas izmaiņas ļautu iedzīvotājiem aktīvāk piedalīties svētku pasākumos kopā ar ģimeni un sabiedrību, godinot Latvijas vēsturi un brīvības cīņas. Šāda diena kalpotu arī kā nozīmīgs izglītojošs instruments bērniem un jauniešiem, veicinot izpratni par valsts vēsturiskajiem notikumiem un nacionālās identitātes attīstību. Lāčplēša diena nostiprinātos kā brīvības un neatkarības simbols, kas atgādina par Latvijas pamatvērtībām un stiprina tradīcijas un vienotības garu, uzskata iniciatīvas autori.

Daugavpils mediķi mijiedarbojas ar NATO spēkiem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 11:12:00 +0300

Galvenais pasākuma organizators bija Zemessardzes 3. Latgales brigādes Medicīnas rota.

Daugavpils reģionālajā slimnīcā notika plaša mēroga valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”. To mērķis bija pārbaudīt gatavību rīcībai ārkārtas situācijās, stiprināt civilmilitāro sadarbību un uzlabot aizsardzības un medicīnas iestāžu savstarpējo koordināciju.

Mācības organizēja Nacionālie bruņotie spēki, un tās bija daļa no visaptverošām valsts aizsardzības mācībām, kas visā Latvijā norisinās no 2. septembra līdz 8. oktobrim. Galvenais pasākuma organizators bija Zemessardzes 3. Latgales brigādes Medicīnas rota sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”. Mācību gaitā piedalījās arī NATO sabiedroto karavīri, kas sniedza savu pieredzi un ieguldījumu.

Slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas darbinieki un visi iesaistītie speciālisti pierādīja savu augsto profesionalitāti, spēju darboties dinamiskos apstākļos un saglabāt mieru arī simulētās ārkārtas situācijās. Slimnīcas darbs mācību laikā netika pārtraukts – pacientu pieņemšana un ārstniecības process turpinājās kā ierasts, apliecinot iestādes spēju vienlaikus nodrošināt ikdienas pakalpojumus un iesaistīties valstiski nozīmīgos treniņos.

SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode norāda:

“Šādas mācības slimnīcai ir ļoti vērtīgas, jo ļauj praktiski pārbaudīt mūsu gatavību ārkārtas situācijām. Tās sniedz iespēju ne tikai pilnveidot iekšējās sadarbības mehānismus, bet arī stiprināt sadarbību ar valsts aizsardzības struktūrām. Esmu patiesi lepna par visu slimnīcas kolektīvu, īpaši par Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas darbiniekiem un visiem iesaistītajiem kolēģiem – viņi sevi parādīja kā augsti profesionālu un vienotu komandu.”

Septembra sākums Latvijā bijis četrus grādus siltāks par normu

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 09:02:00 +0300

Septembra pirmā dekāde Latvijā bija četrus grādus siltāka nekā ierasts un divus grādus siltāka nekā augusts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

1.-10.septembra vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18 grādus, bet augusta vidējā temperatūra šogad bija tikai +15,9 grādi.

Zemākā gaisa temperatūra septembra sākumā bija +6,9 grādi mēneša trešajā rītā Madonā, savukārt visaugstāk - līdz +28,2 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 6.septembrī Rūjienā. Tika pārspēti seši siltuma rekordi.

Nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 6,3 milimetri jeb 28% no septembra pirmās dekādes normas. Bauska bija vienīgā novērojumu stacija, kur lija vairāk nekā ierasts, nokrišņu daudzumam sasniedzot 21,1 milimetru. Savukārt Dagdā, Kolkā un Siguldā mēneša sākumā nokrišņu nebija nemaz vai arī to daudzums nepārsniedza 0,1 milimetru.

Sausuma un mitruma rādītājs pēdējā mēnesī Latvijā galvenokārt bijis normas robežās, viszemāk tas noslīdējis Augšdaugavas, Jēkabpils un Līvānu novadā, savukārt lielākais mitrums saglabājies Rīgas un Saulkrastu pusē. Pēdējo trīs mēnešu periodā augstākais mitruma rādītājs aprēķināts Balvu, Gulbenes un Ludzas novadā.

Vēja ātrums brāzmās nevienā novērojumu stacijā septembra sākumā nepārsniedza 16 metrus sekundē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 83% - no 78% Rīgā līdz 91% Kolkā.

Pasažieru pārvadātāji protesta dienā atcēluši 53 reisus

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 07:21:00 +0300

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

"Nordeka" šodien atcēlusi reisus Bauska-Rīga plkst.5.25, plkst.6.40, plkst.10.20, plkst.14, plkst.16, plkst.17.40 un plkst.20, Rīga-Bauska plkst.7.30, plkst.9, plkst.10.10, plkst.13, plkst.16 un plkst.18.20, Rīga-Bauska-Rundāles pils plkst.9.20, Bauska-Grenctāles centrs plkst.10 un Grenctāles centrs-Bauska plkst.10.25, Dobele-Kroņauce-Pilsrundāle-Bauska plkst.10, Bauska-Janeikas-Bauska plkst.10.15 un Pilsrundāle-Bauska plkst.10.30.

"Daugavpils autobusu parks" atcēlis reisus Daugavpils-Špoģi-Višķi-Šķeltova plkst.9.30, Daugavpils-Degtjarka plkst.9.50, Lietuvas robeža-Demene-Matulanišķi-Daugavpils plkst.9.50, Daugavpils-sabiedrība "Celtnieks" plkst.10, Daugavpils-Randene-Ilūkste plkst.10.15, Daugavpils-Skrudaliena-Saliena plkst.10.20, Degtjarka-Daugavpils plkst.10.20, sabiedrība "Celtnieks"-Daugavpils plkst.10.30 un Škeltova-Višķi-Špoģi-Daugavpils plkst.10.45.

"Rēzeknes autobusu parks" atcēlis reisus Ludza-Kārsava plkst.9.30, "Rebir"-Rītiņi-Ozolmuiža plkst.9.58, "Rebir"-Rītiņi-Ozolmuiža-Ciskādi plkst.11.41, Ozolmuiža-Rītiņi-"Rebir" plkst.10.30 Ciskādi-Ozolmuiža-Rītiņi-"Rebir" plkst.12.25, Kārsava-Ludza plkst.10.30 un plkst.12.50.

"Norma-A" ("Ecolines") atcēlis reisus Dārziņi-autoosta-Slimnīca-Lazdona plkst.10, Dārziņi-autoosta-slimnīca-Baltiņi plkst.11, Rāceņi-Madona-Ruļļi-sporta bāze plkst.10 un plkst.12, Lazdona 2-slimnīca-autoosta-Dārziņi plkst.10.30 un Baltiņi-slimnīca-autoosta-Dārziņi plkst.11.29.

"Liepājas autobusu parks" atcēlis reisus Ērgļi-Zemieši-Aizkraukle plkst.10.05, Aizkraukles autoosta-Aizkraukles stacija plkst.10.05,Jaunogres stacija-Kultūras nams-Dārziņi pllkst.10.10, Rīga-Ogre plkst.10.10, Liepāja-Rīga plkst.10.15, Stadions-CSDD plkst.10.19, Liepāja-Nīcas centrs-Bernāti-Otaņķi plkst.10.20, Ogre-Suntaži-Kastrāne plkst.10.20, Aizkraukle-Aizkraukles pagasts plkst.10.20, Aizkraukles pagasts-Aizkraukle plkst.10.30, Rīga-Saldus-Liepāja plkst.10.30, Dārziņi-Bibliotēka-Jaunogres stacija-Dauga-Kultūra plkst.10.35, CSDD-Stadions plkst.10.40, Ozoli-Vecbebri-Koknese-Aizkraukle plkst.10.40, Liepāja (Siena tirgus)-Pāvilosta plkst.10.40, Priekule-Vienība plkst.10.45, Aizkraukles stacija-Aizkraukles autoosta plkst.10.45 un Ogre-Ogresgals plkst.10.50

Atbilstoši normatīviem pasažierim ir tiesības vērsties pie pārvadātāja ar lūgumu atlīdzināt tiešos zaudējumus, ja tie radušies sabiedriskā transporta kavēšanās vai reisu atcelšanas dēļ un ja pasažieris bija iegādājies biļeti uz attiecīgo reisu.

Jau ziņots, ka pārvadātāji pieprasa kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.augustam.

Kā norāda "VTU Valmiera" pārstāvji, līgumcenas pieaugums 10% apmērā ir minimālais nepieciešamais pieaugums, kas palīdzēs samazināt zaudējumu apmēru un pavērs iespēju turpināt pasažieru pārvadājumu pakalpojumu izpildi. Grozījumu veikšanu līgumcenā 10% apmērā pieļauj Publisko iepirkumu likumā noteiktais tiesiskais regulējums.

Apkopojot informāciju par visiem pārvadātājiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes pārvadājumos, zaudējumu apmērs 2025.gadā varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro. Tā ir prognoze atbilstoši šī brīža cenām, pieņemot, ka otrajā pusgadā nebūs būtisku svārstību galvenajās izmaksās, piemēram, degvielas cenās un darba samaksā.

"VTU Valmiera" pārstāvji uzsver, ka bez papildu finansējuma uzņēmumi nespēs nosegt šo starpību, un tas tieši apdraud uzņēmumu maksātspēju un iespējas nodrošināt pārvadājumu nepārtrauktību.

Savukārt ATD pārvadātāju protesta akcijas laikā par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Vienlaikus ATD rīcībā ir informācija, ka ne visi pārvadātāji atbalsta pieteikto akciju, un daļā Pierīgas, kā arī Saldus, Kuldīgas, Cēsu, Siguldas un Limbažu maršruta tīkla daļās, kurās pakalpojumus sniedz pārvadātāji AS "CATA" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšana netiks traucēta un notiks pilnā apmērā.

Jau ziņots, ka šī gada 12.augustā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāju pārstāvji protesta akcijā pie Ministru kabineta (MK) aicināja valdību kompensēt neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ izraisīto izmaksu pieaugumu.

Sabiedriskā transporta padome 4.septembrī nolēma, ka dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad plānots 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% mazāk nekā prognozēts 2025.gadā,

Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.

Otrdien gaidāms īslaicīgs lietus, vietām arī pērkona negaiss

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 06:21:00 +0300

Otrdien daudzviet Latvijā īslaicīgi līs, vietām līs stipri un ducinās pērkons, negaisa laikā iespējama krusa un stipras vēja brāzmas, prognozē sinoptiķi.

Debesis palaikam skaidrosies, valsts austrumos pārsvarā saglabāsies mākoņains laiks. Maksimālā gaisa temperatūra būs +15..+20 grādi.

Pūtīs lēns līdz mēreni stiprs dienvidu vējš, Kurzemē gaidāmas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 14 metriem sekundē, Kurzemes rietumkrastā vējš būs spēcīgāks - vakarā tas brāzmās pastiprināsies līdz 20-23 metriem sekundē. Savukārt zem lietusgāžu un negaisa mākoņiem jebkur valstī iespējamas īslaicīgas brāzmas līdz 15-20 metriem sekundē.

Rīgā, uzspīdot saulei, gaiss iesils līdz +19 grādiem. Iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss ar krasām vēja brāzmām; dienas lielāko daļu pūtīs mērens dienvidu vējš.

Skandināvijā atrodas ciklons. Atmosfēras spiediens jūras līmenī Latvijā no 1003 hektopaskāliem valsts ziemeļrietumos līdz 1012 hektopaskāliem dienvidaustrumos.

Premjere par stabilitāti koalīcijā: Grūtu jautājumu risināšana

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 21:47:00 +0300

Grūtu jautājumu risināšana paver iespējas dažādiem lēmumiem pieiet radošāk, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz jautājumu, vai darbs pie nākamā gada budžeta un koalīcijas partneru ultimāti neliecina par nestabilitāti koalīcijā.

Viņa atskatījās uz pērno gadu, kad koalīcija panāca vienošanos nepalielināt atalgojuma griestus visā valsts pārvaldē, tāpat valdība spēja pieņemt lēmumu, ka valsts kapitālsabiedrībās valdes locekļiem par sliktu rezultātu atalgojumu var samazināt.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) sacīja, ka "Progresīvajiem" ir cieņpilnas sarunas un attiecības ar koalīcijas partneriem, un tas, ka notiek intensīvas sarunas, nenozīmējot, ka ir problēmas.

Viņš atzīmēja, ka "Progresīvo" Saeimas frakcija nākamnedēļ aicinājusi zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) uz padziļinātu diskusiju par mežu jautājumiem.

"Ja būs budžets, tad būs valdība," piebilda Krauze, norādot, ka ZZS ar "Jauno vienotību" nav lielu domstarpību, bet dažos jautājumos ar "Progresīvajiem" esot būtiskas atšķirības.

"ZZS tomēr ir vairāk konservatīvs un centrisks spēks," rezumēja Krauze.

Kā vēstīts, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" paziņoja, ka ZZS pašlaik neredz iespēju virzīties uz priekšu ar nākamā gada budžeta projektu, jo koalīcijā nav panākti to apmierinoši risinājumi jautājumā par pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi daļai pārtikas un mazo lauku skolu uzturēšanu.

Savukārt "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA norādīja, ka koalīcijas partneriem "nevajadzētu mētāties ar ultimātiem".

"Esam gatavi diskutēt, bet aicinu visus būt atbildīgiem un nemētāties ar ultimātiem," teica Jurēvics, uzsverot, ka jau iepriekš panākta vienošanās, ka prioritātes nākamā gada budžetā ir iekšējā un ārējā drošība, atbalsts ģimenēm un izglītībai.

NA rosina aizliegt lietot koplietošanas elektroskrejriteņus nakts laikā

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 20:10:00 +0300

Opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti Artūrs Butāns un Jānis Vitenbergs iesnieguši priekšlikumu grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas paredz aizliegt lietot koplietošanas elektroskrejriteņus laikā no pusnakts līdz plkst.5.

Butāns aģentūrai LETA apgalvoja, ka viens no Valsts policijas reidiem esot parādījis, ka visi, kas Rīgā nakts stundās lietojuši nomas elektroskrejriteņus, bijuši alkohola reibumā. Priekšlikums esot tapis, jo deputātiem īsti neesot pārliecības, ka ir iespējams citos veidos mazināt šos riskus, skaidroja deputāts.

Butāns piebilda, ka Satiksmes ministrija esot domājusi par autorizācijas iespējām, izvēloties nomas elektroskrejriteni, taču, viņaprāt, tam esot daudz kontroles trūkumu, jo, piemēram, autentificēties varot kāds cits, kā arī alkohola reibumu pārbaudīt attālināti arī īsti neesot iespējams. Tādējādi deputāti redzot, ka šis priekšlikums varētu uzlabot ceļu satiksmes drošību, kā arī mazināt pārkāpumus.

"Neizslēdzu, ka ir sabiedrības daļa, kas tos izmanto godprātīgi, un viņiem citu dēļ šis pakalpojums nakts stundās nebūtu pieejams," sacīja Butāns, piebilstot, ka priekšlikums tomēr neattiektos uz privātajiem elektroskrejriteņiem, kā arī dienas laiku.

Priekšlikums iesniegts likumprojekta trešajam lasījumam.

Atbildīgie dienesti gatavi nekavējoties slēgt austrumu robežu

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 17:36:00 +0300

Latvijas atbildīgie dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā nekavējoties slēgt valsts austrumu robežu, pirmdien amatpersonas apliecinājušas Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

Vienlaikus komisijas sēdē secināts, ka pašlaik slēgt austrumu robežu nav nepieciešams, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Saeimas Nacionālās drošības komisija izskatīja tai nodoto Nacionālā apvienības (NA) sagatavoto lēmumprojektu slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju tur notiekošo militāro mācību "Zapad" laikā. Ņemot vērā atbildīgo dienestu sniegto informāciju, komisija nolēma lēmumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimā nevirzīt.

Komisija norāda, ka šis jautājums ir pārrunāts arī Nacionālās drošības padomē (NDP), kas jau uzdevusi Ministru kabinetam kopā ar atbildīgajiem dienestiem izvērtēt Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumus.

Komisija pievienojas NDP lēmumam un uzsver, ka Latvijas rīcībai austrumu robežas drošības jautājumos ir jābūt izlēmīgai un koordinētai ar tuvākajiem sabiedrotajiem - Lietuvu un Igauniju.

Drošības situācija uz valsts austrumu robežas ir viena no Nacionālās drošības komisijas darba prioritātēm, un parlamentārās kontroles ietvaros komisija turpinās pastiprināti sekot līdzi aktualitātēm šajā jomā, informē Saeimas preses dienests.

Jau ziņots, ka Saeima pagājušās nedēļas sēdē skatīšanai Nacionālās drošības komisijā nodeva NA sagatavoto lēmumprojektu par robežas slēgšanu. "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pirms balsojuma Saeimā norādīja, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) rūpējas par valsts drošību, un aicināja arī citus uzticēties NBS.

Rīgā ieviesīs attālināto ūdens skaitīšanu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 12:27:00 +0300

Iedzīvotājiem tas nozīmēs ērtību un caurskatāmību.

SIA “Rīgas ūdens” ir noslēdzis līgumu ar AS “Sadales tīkls” par komercuzskaites mēraparātu aprīkošanu ar attālinātās rādījumu nolasīšanas iekārtām. Līgums noslēgts uz pieciem gadiem, un tas paredz ar attālinātās nolasīšanas iekārtām aprīkot vairāk nekā 22 tūkstošus komercuzskaites mēraparātu visā Rīgā.

Telemetrijas projekta mērķis ir nodrošināt ērtu un precīzu ūdens patēriņa datu automātisku nolasīšanu, kas ir būtisks pakalpojuma kvalitātes uzlabojums gan klientiem, gan SIA “Rīgas ūdens”. Iedzīvotājiem tas nozīmēs ērtību un caurskatāmību – vairs nebūs jāiesniedz skaitītāju rādījumi manuāli, un būs iespēja tiešsaistē sekot savam patēriņam un maksājumu precizitātei. Savukārt uzņēmumam jaunā sistēma ļaus vienlaicīgi iegūt precīzus datus, efektīvāk pārvaldīt ūdensapgādes tīklu un savlaicīgi atklāt iespējamas noplūdes gadījumos, kad tiek novērotas straujas vai neparastas patēriņa izmaiņas.

“SIA ‘Rīgas ūdens” kā mūsdienīgs un ilgtspējīgs uzņēmums savā ikdienā izmanto virkni inovatīvu tehnoloģisku risinājumu, un attālinātā skaitītāju datu nolasīšana ir loģisks un ilgi gaidīts nākamais solis mūsu klientu pieredzes uzlabošanā. Vienlaikus ūdens skaitītāju skaits Rīgā ir ļoti liels, un vēsturiskās apbūves dēļ tie nereti atrodas grūti pieejamās vietās, piemēram, daudzdzīvokļu namu pagrabos, šahtās vai ielu lūkās. Tā kā telemetrija mums ir gan ļoti nozīmīgs, gan izaicinošs projekts, esam gandarīti, ka tā īstenošanu nodrošinās partneris ar jau iegūtām zināšanām un praktisku pieredzi līdzīgu risinājumu ieviešanā,” teic SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis Normunds Zvaunis.

Publiskā iepirkuma rezultātā par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts AS “Sadales tīkls” piedāvājums. Līguma kopējā summa ir 2,59 tūkstoši eiro (bez PVN), un projekta gaitā uzņēmums ar attālinātās nolasīšanas iekārtām aprīkos daudzdzīvokļu māju ievadskaitītājus, kā arī privātmāju un citu īpašumu ūdens skaitītājus.

“Esam gandarīti par aizsākto sadarbību ar SIA “Rīgas ūdens” un ticam, ka mūsu piedāvātais risinājums ļaus būtiski paaugstināt klientu servisu. Pēdējos gados AS “Sadales tīkls” ir izstrādājusi un ieviesusi vairākus inovatīvus pakalpojumus, kas jau šobrīd ir augsti novērtēti mūsu partneru vidū, piemēram, piedāvājot klientiem gan atsevišķus datu pakalpojumus, gan elektroenerģijas viedās uzskaites pilna servisa pakalpojumus. Taču jo īpaši priecājamies, ka, papildu ierastajiem elektroenerģijas viedās uzskaites risinājumiem, mums ir izdevies rast konkurētspējīgu risinājumu arī ūdensapgādes viedizācijai. Mūsu darbs pie inovācijām ar šo neapstājas – nākotnē skatāmies uz iespēju piedāvāt viedās uzskaites risinājumus arī citās energoapgādes nozarēs, kā arī klientiem ārpus Latvijas, tā stiprinot mūsu tautsaimniecības eksportspēju,” teic AS “Sadales tīkls” valdes locekle un klientu direktore Baiba Priedīte.

AS “Sadales tīkls” telemetrijas projekta ieviešanu plāno sākt šī gada oktobrī un realizēt pakāpeniski – pa apkaimēm.

Kā kopīgi izremontēt daudzdzīvokļu māju: Ventspils pieredze (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 11:21:00 +0300

Pārsvarā aizņēmumi tiek piesaistīti uz 15 gadiem.

Turpinot īstenot daudzdzīvokļu māju uzturēšanas pasākumus, notiek jumtu segumu nomaiņa mājām, ko apsaimnieko pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

Daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām tiek mainīti savu laiku nokalpojušie viļņotie bitumena jumta segumi, kas daudzviet Latvijā tika plaši izmantoti būvniecībā pagājušā gadsimta 90.gadu beigās un šī gadsimta sākumā. Tolaik tas bija jauns, salīdzinoši lēts un populārs, taču praksē nepietiekami pārbaudīts jumtu seguma materiāls. Lai gan tā normatīvais kalpošanas laiks ir norādīts 40 gadi, tomēr lietus ūdens necaurlaidība tiek garantēta vien 15 gadus, un šie divi lielumi, domājot par jumta seguma izturību, tomēr nebūtu nodalāmi, skaidro pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" tehniskais direktors Valdis Lesiņš un atzīst: "Diemžēl ir pierādījies, ka šis materiāls mūsu klimatiskajiem apstākļiem nav piemērots". Šie bitumena jumta segumi laika gaitā ir deformējušies, savu laiku nokalpojušais jumta segums laiž cauri ūdeni, jumta loksnes stiprā vējā dažkārt tiek norautas. Jumta fragmentārs remonts, nomainot deformētās loksnes, nav ilgtspējīgs risinājums, jo pēc laika jumtu atkal var nākties labot jau citā vietā. Faktiski viļņoto bitumena jumta segumu kalpošanas galējā robeža ir ap 15 gadiem, bet daudzām mājām tie ir jau ilgāk par 20 gadiem. Tā kā tie savulaik arī aptuveni vienā laikā ir uzklāti, šobrīd visām mājām jumtu segumu nomaiņa ir kļuvusi īpaši aktuāla.

Vecais jumta segums pārsvarā tiek mainīts uz šķiedrcementa viļņoto segumu jeb tautā saukto bezazbesta šīferi. Pārsvarā tiek izmantots cenas ziņā pieejamākais pelēkais nekrāsotais segums, bet dažkārt saskaņā ar pilsētvides prasībām šis materiāls nepieciešams arī citās krāsās. Lai nodrošinātu pietiekamu jumta nestspēju, tiek klāts jauns latojums. Reizē ar jumta seguma nomaiņu tiek atjaunoti arī ventilācijas izvadi (skursteņi), tos pārmūrējot vai veicot šuvju remontu. Tiek ierīkotas jaunas sniega aiztures barjeras un jumta drošības sistēma, kā arī veikti pasākumi, lai novērstu putnu iekļūšanu bēniņos.

Šogad noslēgušies iepirkumi par jumta seguma nomaiņas darbu veikšanu deviņās mājās, ko apsaimnieko "Ventspils nekustamie īpašumi". Būvdarbi jau uzsākti Lielajā prospektā 22. Ja laika apstākļi būs piemēroti, tad jumti vēl šogad tiks mainīti arī Dzirnavu ielā 37, Lidotāju ielā 17, 18, 19 un 21, Lielajā prospektā 24, Sarkanmuižas dambī 12 un 20.

Kopš 2023.gada līdz šim jumta nomaiņa jau veikta dzīvojamām mājām Lielajā prospektā 20 un 23, Brīvības ielā 21, Sarkanmuižas dambī 5 un 18, Katoļu ielā 33, Lielā Dzirnavu ielā 15, Mazirbes ielā 1, 7 un 11, Pils ielā 44 un Platā ielā 4.

Lai veiktu jumta segumu nomaiņu, ir nepieciešams aizdevums darbu veikšanai, par ko dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lēmums. Pārsvarā aizņēmumi tiek piesaistīti uz 15 gadiem, un atdodamā pamatsumma un procentu maksājums tiek ierēķināts mājas apsaimniekošanas maksā. Banka, izvērtējot riskus, parasti piešķir aizdevumu tādu daudzdzīvokļu māju atjaunošanas darbiem, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi. Bankas nosacījumi paredz - lai piešķirtu aizdevumu, maksājumu disciplīnai par mājai uzturēšanai nepieciešamajiem pamatpakalpojumiem - atkritumu izvešanu, apkuri, ūdensapgādi un kanalizāciju - ir jābūt virs 90%. Ja banka aizdevumu nepiešķir, dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja pieteikties aizdevumam no valsts finanšu attīstības institūcijas ALTUM ar līdzīgiem nosacījumiem.

Gulbenē un Stāmerienā notiks remigrācijas pasākumi (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 10:15:00 +0300

Dalībniekus sagaidīs ekskursija pilī un stāstījums par tās vēsturi.

Svētdien, 21.septembrī, remigranti, viņu ģimenes un arī citi interesenti aicināti uz aizraujošu dienu Gulbenē un Stāmerienā. Pasākums sāksies pulksten 11.30 izglītojošajā un interaktīvajā centrā "Dzelzceļš un Tvaiks" (Dzelzceļa ielā 8, Gulbenē), kur paredzēta gan ekskursija, gan radošas aktivitātes bērniem un pieaugušajiem.

Apmēram pēc pusotras stundas visi kopā dosimies izbraucienā ar Gulbenes-Alūksnes šaursliežu bānīti līdz Stāmerienai - biļetes būs nopērkamas uz vietas. Pēc neliela pārgājiena (ap 3 km) dalībniekus sagaidīs ekskursija Stāmerienas pilī un stāstījums par tās vēsturi. Sliktos laikapstākļos no stacijas līdz pilij un atpakaļ būs nodrošināts transports.

Pēc pils apmeklējuma aicinām visus uz kopīgu pikniku pils parkā - līdzi ņemiet groziņu ar uzkodām. Atpakaļceļš uz Gulbeni paredzēts ar bānīti pulksten 16.20, savukārt pasākuma noslēgums - ap plkst.17.00.

Aicinām pieteikties līdz 20.septembrim, rakstot uz e-pastu: remigracija@vidzeme.lv vai zvanot pa tālruni 29374285.

Pievienojies remigrantu tīklošanās dienai, gūsti iedvesmu, atbalstu un jaunus draugus Vidzemē! Seko informācijai Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē, kā arī Facebook un Instagram profilā "Vidzeme aicina"!

Pasākumu rīko Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību.

Par projektu

Funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")" realizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions.

Latvijas piecos plānošanas reģionos izveidots koordinatoru tīkls. Koordinatoru galvenais uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu atbilstoši potenciālā remigranta interesēm, kā arī palīdzēt atgriezties Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, iesaistīties vietējā sabiedrībā un darba tirgū.

Kvēpu filtru bezmaksas pārbaudē puse Latvijas auto neatbilst prasībām (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 12:49:00 +0300

Pilsētā datorsistēma nespēj veikt reģenerāciju jeb izdedzināšanu.

Bezmaksas kvēpu filtru pārbaudēs sabiedrības interese bija lielāka nekā gaidīts - cilvēki sāka ierasties jau stundu pirms sākuma, un rindā nācās pavadīt apmēram stundu. Pārbaudītas tika 160 automašīnas, taču rezultāti parādīja, ka puse no spēkratiem neatbilst jaunajām prasībām un šobrīd tehnisko apskati tie neizietu.

Atsaucība pārsteidza

"Godīgi sakot, nebijām gaidījuši tik lielu interesi - cilvēki ieradās jau stundu pirms sākuma un pacietīgi gaidīja rindā. Daudzi vairākkārt jautāja, vai līdz vakaram paspēs tikt pie pārbaudes. Tas skaidri parāda, ka tēma autovadītājiem ir ļoti aktuāla un viņiem trūkst informācijas par kvēpu filtru problēmām," stāsta auto eksperts Ivars Klints.

Viņš atzīst, ka atsaucība patiesībā pārsniedza visas prognozes - pasākuma laikā nācās atteikt pārbaudi vairāk nekā 20 automašīnām, jo nebija iespējams fiziski apkalpot visus interesentus. "Tas, ka cilvēki bija gatavi gaidīt vairāk nekā stundu tikai, lai saņemtu pārbaudi un konsultāciju, parāda - šis jautājums satrauc ļoti daudzus. Interese bija tik liela, ka jau tagad varu apsolīt - šādus pasākumus noteikti atkārtosim, lai sniegtu iespēju ikvienam, kurš šoreiz nepaspēja."

Puse auto - ar neatbilstošiem rādījumiem

No pārbaudītajām 160 automašīnām ceturtā daļa bija vecāka par 2013.gadu, uz kurām jaunie noteikumi vēl neattiecas. Tomēr rezultāti parādīja satraucošu ainu - puse no visām pārbaudītajām automašīnām, precīzāk, 78 auto, neatbilst prasībām, jo kvēpu filtra rādījumi pārsniedza pieļauto normu vairāk nekā četras reizes.

"Tas ir skarbs signāls - ja šie auto šodien dotos uz tehnisko apskati, tie vienkārši neizietu pārbaudi. Un runa nav tikai par papīriem vai sodiem - tas nozīmē arī, ka šie transportlīdzekļi ikdienā rada daudz lielāku piesārņojumu nekā pieļauts," uzsver Ivars Klints. Viņš piebilst - šie rezultāti parāda, ka problēma ir plašāka, nekā līdz šim domāts, un daudzi autovadītāji par to nemaz nenojauš, līdz nonāk pie pārbaudes.

Neziņa par noteikumiem un uzturēšanu

Pasākums izgaismoja arī citu problēmu - zināšanu trūkumu. Daudzi autovadītāji nemaz nezināja, ka jaunās prasības attiecas tikai uz automašīnām, kas jaunākas par 2013.gadu. Lielākā daļa bija pārsteigti arī par to, kas jādara tālāk, ja auto tehnisko apskati nevar iziet. "Vairumam klientu nācās skaidrot pamata lietas - kādi ir iespējamie bojājumu cēloņi, kāpēc filtri aizaug un ko darīt, lai to dzīvi paildzinātu," piebilst Klints.

Eksperti: problēma ir braukšanas paradumos

"Būtiskākā problēma - dīzeļauto bieži tiek izmantoti īsiem pilsētas braucieniem, lai gan tie nav tam paredzēti," skaidro VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcijas" Tehniskā departamenta Tehniskās apskates uzraudzības daļas vadītājs Ainārs Āboliņš.

Viņš uzsver, ka šādos apstākļos automašīnas datorsistēma nespēj veikt filtra reģenerāciju jeb izdedzināšanu, līdz ar to filtrs aizaug daudz ātrāk. "Cilvēkiem jāsaprot, ka dīzelis nav universāls risinājums - pilsētā tas kļūst par dārgu problēmu."

Nomaiņa nav risinājums

Speciālisti uzsver - kvēpu filtra nomaiņa pati par sevi nav risinājums. Ja netiek atrisināts iemesls, kāpēc filtrs bojājas, tad arī jaunais kalpos īsu brīdi. "Nav nozīmes, vai iegādājaties oriģinālo vai alternatīvo filtru - ja cēlonis paliek, arī jaunais filtrs drīz vien būs bojāts," skaidro Ivars Klints.

Viņš piebilst, ka problēma bieži slēpjas autovadītāju paradumos vai paša auto tehniskajā stāvoklī. Piemēram, dīzeļdzinēji nav paredzēti tikai īsiem pārbraucieniem pilsētā, savukārt reģenerācijas process - automātiska filtra izdedzināšana - daudziem ir pilnīga nezināma parādība. Tāpēc pirms maiņas būtiski ir noskaidrot, kas tieši bojā filtru, un tikai tad domāt par nomaiņu.

Bišumuižas dzīve: kādu senioru mītni samarieši uzcels Rīgā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 09:28:00 +0300

Zemesgabals izvēlēts, domājot par labbūtību un ikdienas ērtībām.

Rīgā, Ceraukstes ielā, Latvijas Samariešu apvienība rīkoja mājīgā aprūpes nama "Bišumuiža" Spāru svētkus, piedaloties labklājības ministram, Rīgas domes vicemēram un Labklājības departamenta pārstāvjiem, CFLA pārstāvjiem, arhitektiem, būvniekiem un citiem viesiem.

Pagājušā gada nogalē biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" (LSA) parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par 3 jaunu ēku būvniecību ar mērķi nodrošināt pāreju no institucionālas ilgtermiņa aprūpes sniegšanas uz kopienā balstītas aprūpes modeli, attīstot ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma pieejamību, kā arī saglabājot seniora neatkarību un aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību.

"Piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu un sadarbojoties ar Rīgas pašvaldību, mēs virzāmies uz mērķi, lai ģimeniskā pieejā balstīts ilgtermiņa aprūpes pakalpojums kļūst par normu, aizvietojot slimnīcas tipa pansionātus ar cilvēcīgāku un cieņpilnāku vidi. Lai mazinātu aizspriedumus un izskaustu tādus apzīmējumus kā "nabagmāja", kā arī ļautu tuviniekiem justies mierīgiem par savu senioru drošību un labsajūtu, " akcentē LSA vadītājs Andris Bērziņš.

Zemesgabals Bišumuižā izvēlēts, domājot par senioru labbūtību un ikdienas ērtībām. To ieskauj zaļa un mierīga apkārtne ar piemērotu infrastruktūru. Turpat netālu atrodas sabiedriskā transporta pietura, ģimenes ārsta prakse, veikals, bibliotēka. Ēkas būs energoefektīvas, pilnībā pieejamas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

"Apkārtējā vide šeit vēsturiski veidojusies ainaviska, un to mēs mēģinām ne tikai respektēt, bet arī attīstīt. Teritorijā ir saglabāti visi vērtīgie koki, un plānots papildu labiekārtojums, iekļaujot kopējas lietošanas laukumu, apstādījumus, dārza dobes un pastaigu takas, kas dabiski ieguls kopējā ainavā un nodrošinās aktīva un daudzveidīga dzīvesveida iespēju senioriem, " ieskicē arhitekts Jānis Zvejnieks.

Divās ēkās paredzētas 16 vietas (katrā), kur seniori dzīvos nelielās grupās, bet trešajā - 8 vietas, kopā četrdesmit. Līdzīgi kā ģimenes mājā, būs guļamistabas vienai vai divām personām ar atsevišķu sanitāro mezglu, un tāpat būs koplietošanas dzīvojamās telpas, virtuves zona, sanitārais mezgls (aprīkots ar speciālām sliedēm). Starp ēkām tiks izveidots kopīgs pagalms, bet apkārt ēkām nepārtrauktas pastaigu takas, veicinot savstarpēju saskarsmi un mājīgumu.

"Man patīk dalīties ar austriešu pieeju - dzīvojot aprūpes namā, senioram jāredz tas pats baznīcas tornis, ko viņš vēroja, skatoties pa skolas logu. Baznīcas torni mēs nevaram piedāvāt, taču mājīgā aprūpes nama "Bišumuiža" iemītnieki pa logu vai no pastaigas takas redzēs televīzijas torni - simbolisku un zināmu ikvienam, " piebilst Andris Bērziņš.

Projekta īstenošanā apvienojušies pieredzējuši sadarbības partneri, nodrošinot projektēšanu, būvdarbus un autoruzraudzību. Projekts tiks īstenots līdz 2026.gada 30.aprīlim.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu un Biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" līdzfinansējumu. Kopējais projekta budžets plānots 4 041 830.00 EUR, no kuriem Atveseļošanas fonda finansējums sastāda 3 251 508.00 EUR, bet Latvijas Samariešu apvienības finansējums - 790 322.00 EUR

Psiholoģe iesaka uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 14:45:00 +0300

48% cilvēku, kuri aktīvi palīdz savai kopienai, biežāk izjūt prieku mājās.

Pārcelšanās uz jaunu dzīvesvietu bieži vien nozīmē ne tikai jaunas telpas un mēbeles, bet arī jaunu sākumu - iespēju izveidot dzīves vidi un mājas, kurās mēs jūtamies droši un laimīgi. Jaunākais pētījums "Dzīve mājās" liecina, ka cilvēki, kuri jūtas piederīgāki savai apkaimei, ir par 59% laimīgāki. Eksperti apgalvo, ka šīs laimes sajūtas sasniegšanai nav svarīgi tikai interjera dizaina risinājumi, bet arī attiecības, ko veidojam ar mums blakus dzīvojošajiem cilvēkiem.

Mazi žesti rada ciešākas saiknes

Dažas saiknes ir ciešas un ilgstošas, bet citas var šķist virspusējas, taču tās abas ietekmē mūsu emocionālo labsajūtu. Attiecības ar kaimiņiem ir daļa no šī sociālā atbalsta tīkla, kas palīdz mums saglabāt labāku fizisko un garīgo veselību, kā arī palielina apmierinātību ar dzīvi. Pētījumā "Dzīve mājās" secināts, ka tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju veido attiecības ar kaimiņiem - aptuveni tikai 13-14% vecuma grupās no 18 līdz 50 gadiem. Arī uzticēšanās līmenis ir samērā zems - tikai 20-25% respondentu atzīst, ka varētu lūgt kaimiņiem palīdzību. Tas liecina, ka kopienas saiknes mājvietā joprojām ir nepietiekami izmantots emocionālās un sociālās labsajūtas resurss.

Psiholoģe Marija Ābeltiņa uzsver: "Lai veidotu ciešākas saiknes ar kaimiņiem, nav jākļūst par labākajiem draugiem vai jārīko lieli pasākumi. Pētījumi liecina, ka pat vienkārši žesti - sasveicināšanās vai nelielas palīdzības sniegšana - var mazināt vientulības sajūtu un uzlabot pašsajūtu." Viņa piebilst, ka laipnība, pieklājība un atsaucība rada draudzīgāku un drošāku vidi, kurā ikviens jūtas novērtēts. Nelielas ikdienā veiktas darbības ir ļoti nozīmīgas - jo vairāk mēs dodam, jo vairāk saņemam pretī.

Iepazīt kaimiņus iespējams arī, pateicoties kopīgām interesēm. Varbūt jums ir līdzīga vecuma bērni, patīk grilēšana, nodarbojaties ar sportu vai jums ir mājdzīvnieki. Psiholoģe M. Ābeltiņa uzskata, ka mājdzīvnieki ir kā sava veida "sociālais katalizators". Tie rosina sarunas, veido uzticību un stiprina mūsu piederības sajūtu. Dzīvnieka klātbūtne mājās ne tikai uzlabo personīgo labsajūtu, bet arī stiprina mūsu saiknes ar apkārtējiem. "Sarunas par suni vai rūpes par kaķi bieži kļūst par pirmo tiltu, kas satuvina cilvēkus," viņa skaidro.

Tavs mājoklis nosaka noskaņu: radi telpas, kas veicina socializēšanos

Pētījuma "Dzīve mājās" dati liecina, ka mājokļa atmosfēra un interjera risinājumi var būtiski ietekmēt mūsu pašsajūtu un spējas draudzēties ar citiem. 48% cilvēku, kuri aktīvi palīdz savai kopienai, biežāk izjūt prieku mājās (salīdzinājumā ar 41% cilvēku vidēji valstī). Tie, kuri izjūt spēcīgāku piederības sajūtu savai dzīvesvietai, ir par 59% laimīgāki, un iedzīvotāji, kuri vairāk laika pavada kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ir pat par 62% laimīgāki. Tas liecina, ka pārdomāti veidota mājas vide var ne tikai nodrošināt komfortu, bet arī veicināt sociālo tuvību.

Lai radītu vidi, kurā patiesi jūtamies kā mājās, dizaine eksperts Dariuss Rimkus iesaka sākt ar savu pieredzi un sajūtām - jāizvērtē ikdienas paradumi un dzīvesveids, bet pēc tam jāpielāgo risinājumi atbilstoši saviem ieradumiem. "Katram mājoklim ir jāatspoguļo īpašnieka hobiji, aktivitātes, un tajā ir jābūt šīm nodarbēm veltītai vietai. Piemēram, izmantojot kompaktu galdu vai plauktu, iespējams radīt mājīgu stūrīti hobijiem, savukārt atjautīgas uzglabāšanas kastes vai moduļu skapji atvieglos ikdienas dzīves organizēšanu. Personiski akcenti - ierāmētas ģimenes vai draugu fotogrāfijas, dekoratīvs apgaismojums vai iecienītu priekšmetu izvietošana redzamās vietās - var pārveidot vienkāršu telpu par tādu, kas ir gan personiska, gan aicinoša, tādējādi stiprinot mūsu māju sajūtu."

Mājokļi, kas veicina socializēšanos

Jauna adrese kļūst par īstām mājām tikai tad, ja tā apvieno emocionālu saikni ar cilvēkiem un vidi, kas atspoguļo cilvēka būtību. Tādi mazi soļi kā sasveicināšanās ar kaimiņu vai svaigi ceptu našķu smarža virtuvē spēj mainīt ne tikai attiecības ar konkrēto vietu, bet arī piešķirt mājoklim to īpašo sajūtu, kas padara tās par patiesi mūsu mājām.

"Ja vēlies, lai tavās mājās viesi vai jaunie kaimiņi justos gaidītāki, koncentrējies uz patīkamas atmosfēras radīšanu. Vienkārši akcenti, piemēram, patīkams aromāts, sakoptas telpas un rokas stiepiena attālumā novietotas tasītes vai uzkodu šķīvji var krietni atvieglot viesu uzņemšanu. Nelielas, bet pārdomātas detaļas, piemēram, papildu krūzes, uzkodu servēšanas paplāte vai sveces, kas rada siltu noskaņu, palīdz viesiem justies gaidītiem. Ja tev ir balkons, terase vai pagalms, vari to pārvērst par vietu, kas veicina socializēšanos. Labi noderēs arī ērti sēžamie, galdi vai pat grila zona. Patīkams, silts apgaismojums vakaros rada draudzīgu atmosfēru, savukārt vairākiem cilvēkiem paredzētas āra mēbeles mudinās viesus palikt ilgāk un veidot sarunas," saka Rimkus.

Par 1 vējstikla bojāšanu Latvijas apdrošinātāji samaksājuši 7428 eiro (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 11:28:00 +0300

Arvien vairāk autovadītāju izvēlas remontu, nevis nomaiņu.

Šogad Latvijā reģistrēts mazāks auto vējstiklu bojājumu skaits kā pērn, taču tas nenozīmē, ka autovadītāju izmaksas kļuvušas zemākas. Gluži pretēji - vidējā atlīdzība par vējstikla nomaiņu pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim, augustā vidēji sasniedzot 675 eiro. Pieaugumu nosaka jaunākās paaudzes automašīnu tehnoloģijas - stikli kļūst lielāki, plānāki un aprīkoti ar sensoriem un kamerām, kas nomaiņu padara ievērojami dārgāku.

Mazāk bojājumu, bet sarežģītāki stikli

Dati rāda - šī gada astoņos mēnešos saņemti aptuveni 3600 pieteikumi par vējstiklu bojājumiem, kas ir par 8% mazāk nekā šajā pašā periodā pērn. Tomēr izmaksas turpina pieaugt: ja 2022.gadā vidējā atlīdzība bija 506 eiro, tad 2023.gadā - 585 eiro, bet šogad augustā šis rādītājs jau sasniedzis 675 eiro.

"Vidējo izmaksu pieaugumu nosaka ne tikai ražotāju cenu kāpums, bet arī tas, ka paši stikli kļūst tehnoloģiski sarežģītāki - jaunie vējstikli kļūst lielāki un plānāki, tajos tiek iestrādātas vietas kamerām, sensoriem un citām drošības sistēmām. Līdz ar to ar pašu stikla nomaiņu vien nepietiek - nepieciešama arī kameru un sensoru kalibrācija, kas sadārdzina procesu," skaidro eksperts Kristaps Liecinieks.

Remontēt kļūst prātīgāk un lētāk

Vienlaikus arvien vairāk autovadītāju izvēlas remontu, nevis nomaiņu. Ja plaisa nav vadītāja redzes laukā vai pārāk tuvu stikla malai, remonts ir drošs, kvalitatīvs un vairākkārt lētāks risinājums. Tas ļauj auto atgriezties satiksmē dažu stundu laikā, turklāt saudzē arī vidi - netiek patērēti resursi jauna stikla ražošanai un transportēšanai.

Šovasar apdrošinātāju klienti stiklu remontu izvēlējušies par 25% biežāk nekā pērn. Ja iepriekš šo pakalpojumu piedāvāja galvenokārt daži lielie servisi, tad šobrīd gandrīz katrā lielākā pilsētā pieejams autoserviss, kas specializējas arī stiklu labojumos.

"Redzam, ka klienti arvien vairāk novērtē remonta priekšrocības. Tas ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, un vienlaikus saglabāt automašīnas oriģinālo stiklu. Mūsu sadarbības servisos katru mēnesi tiek veikti vairāk nekā 50 stiklu remonti, un šis skaits turpina augt," uzsver K. Liecinieks.

Dārgākie vējstiklu bojājumi - līdz pat 7400 eiro

Kamēr vidējā atlīdzība par vējstikla bojājumiem augustā sasniegusi 675 eiro, atsevišķos gadījumos izmaksas pārsniedz šo summu pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Šogad dārgākais apdrošināšanas gadījums bijis BMW IX XDRIVE40 īpašniekam - vējstikla un lūkas bojājumi pēc tam, kad pretimbraucoša automašīna pacēla akmeņus uz tikko nogreiderēta ceļa, izmaksāja 7428 eiro.

Starp dārgākajiem gadījumiem nonācis arī Porsche Cayenne S E-Hybrid (5276 eiro pēc bojājumiem, kas fiksēti automazgātavā), Bentley Continental GT Speed (4954 eiro, bojājums uz Rīgas-Tallinas šosejas), vēl viens Bentley Continental GT V8 S (4776 eiro plaisa stiklā uz Kārļa Ulmaņa gatves) un RAM 1500 (4496 eiro pēc trāpījuma ar nokritušu koka zaru uz autoceļa Kalngale-Carnikava).

Padomi autovadītājiem: ko darīt, ja vējstiklā parādās plaisa?

-Nelielu plaisu uzreiz aizlīmējiet ar līmlenti, lai nepieļautu mitruma un netīrumu iekļūšanu.

-Neatlieciet vizīti servisā - Jo ātrāk plaisa tiks salabota, jo mazāk risks, ka tā izpletīsies.

-Izvairieties no krasām temperatūras maiņām un augstspiediena mazgātājiem - tie plaisu var padziļināt.

-Konsultējieties ar apdrošinātāju - daudzos gadījumos remonta izmaksas sedz apdrošinātājs, turklāt nereti bez pašriska.

Eksperts: Latvijas sabiedrība nav gatava krīzes situācijām (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 10:23:00 +0300

"Daudzi tikai tagad ir sapratuši, ka izvairīties no satricinājumiem mēs nevarēsim".

"Lai arī sabiedrības noturības jautājumi jau vairākus gadus ir tās dienaskārtībā, daudzi uzskata, ka Latvija - valsts iedzīvotāji un uzņēmumi ir gatavi krīzes situācijām, mūsu analīze diemžēl rāda pretējo. "Norstat" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka tikai 19% no Latvijas iedzīvotājiem pērn piedalījušies kādās civilās aizsardzības vai krīžu mācībās, bet 80% to nav darījuši," norāda Ziemeļvalstu noturības organizācijas CIREN (Civilian Resilience Nordic), valdes loceklis Jānis Vanags.

"Katru gadu pieaug to uzņēmumu skaits, kuri nopietni strādā, lai tos praktiski sagatavotu krīzes situācijām. Daudzi tikai tagad ir sapratuši, ka izvairīties no satricinājumiem mēs nevarēsim, tāpēc labāk ir sākt rīkoties ātrāk. Mēs varēsim būt gatavi krīzes situācijām tikai tad, ja sadarbosimies, gan uzņēmumi, gan valsts sektors, gan arī plašāka sabiedrība," norāda J.Vanags.

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā pirmo reizi notika Ziemeļvalstu noturības samits, kurā tā dalībniekus iepazīstināja ar rokasgrāmatu "Uzņēmumu gatavība un rīcība kara gadījumā". Tās satura izveidē ņemta vērā arī Ukrainas pieredze, uzņēmumiem kara laikā saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem.

Uzņēmumiem praktiski izmantojamo rokasgrāmatu izdevusi CIREN, kas arī organizē Ziemeļvalstu noturības samitu. Rokasgrāmata paredzēta uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem, kuri vēlas sagatavot savas organizācijas iespējamam valsts apdraudējuma gadījumam, kā arī ar saviem resursiem būt noderīgi valsts aizsardzībā.

Ziemeļvalstu noturības samits pulcēja līderus no uzņēmējdarbības, akadēmiskās vides, valsts pārvaldes, aizsardzības un tehnoloģiju jomām, lai stiprinātu sabiedrības noturību un krīžu gatavību. Samita dalībnieki apmainījās ar nesenāko pieredzi un meklēja jaunas pieejas, lai stiprinātu ekonomisko darbību, uzņēmumu pārvaldīto infrastruktūru, organizāciju gatavību ārkārtas situācijām, kā arī palīdzētu iedzīvotājiem Skandināvijā un Baltijā pretoties hibrīddraudiem un nekonvencionālām agresijas metodēm.

CIREN mērķis ir uzlabot Ziemeļeiropas iedzīvotāju un organizāciju spējas faktisku vai potenciālu dabas katastrofu, terora, hibrīddraudu/pelēkās zonas, militāro darbību vai citu antropogēnu katastrofu gadījumā, kā arī sekmēt lielāku noturību, stiprinot draudu samazināšanas un sagatavošanās pasākumus, reaģēšanu ārkārtas situācijās un veicinot darbības nepārtrauktību un atjaunošanu.

NATO pastiprinās austrumu flanga dalībvalstu gaisa aizsardzību

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 20:34:00 +0300

Reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO nāk klajā ar iniciatīvu alianses austrumu flangā esošo dalībvalstu aizsardzības stiprināšanai, piektdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

"NATO sāk [operāciju] "Eastern Sentry" ("Austrumu sardze"), lai vēl vairāk stiprinātu mūsu pozīcijas austrumu flangā," kopīgā preses konferencē ar NATO spēku virspavēlnieku Eiropā ASV ģenerāli Aleksusu Grinkeviču pavēstīja Rite.

Viņš piebilda, ka operācija tiks izvērsta tuvāko dienu laikā, un tajā tiks iesaistīti Dānijas, Francijas, Lielbritānijas un Vācijas resursi.

"Līdzās tradicionālākām militārām jaudām šajos centienos būs arī elementi, kas paredzēti, lai risinātu specifiskus izaicinājumus, kas saistīti ar dronu izmantošanu," norādīja Rite.

"Virzībā uz priekšu ļoti svarīga būs integrēta un vairākpakāpju pretgaisa aizsardzība - gan gaisa, gan sauszemes bāzējuma," sacīja Grinkevičs.

"Mēs turpinām izvērtēt trešdien notikušos incidentus, un neatkarīgi no tā, vai Krievijas rīcība bija tīša vai nē, Krievija pārkāpa NATO gaisa telpu," Rite sacīja par 19 krievu dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā.

"Neatkarīgi no tā, vai tas bija tīši vai netīši, tas ir bīstami un nepieņemami," uzsvēra alianses vadītājs.

Rite norādīja, ka trešdienas incidents bija "lielākā NATO gaisa telpas pārkāpumu koncentrācija", taču tas nav izolēts gadījums, jo citi gaisa telpas pārkāpumi notikuši Rumānijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Ir norādes, ka Polijas gaisa telpas pārkāpums nav bijis nejaušs, uzskata daži Eiropas politiķi.

Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps pieļāva, ka dronu ielidošana varētu būt bijusi nejauša, ko Polija kategoriski noraida.

Rite piektdien aizstāvēja Trampa reakciju uz incidentu.

"Amerikas NATO saistības ir dzelžainas visos aspektos, par to nav šaubu. Es biju ļoti apmierināts ar Amerikas reakciju," sacīja Rite.

Šajā gadā Latvijā nomedīti 139 vilki

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 19:03:00 +0300

Līdz 12.septembrim 2025./2026.gada medību sezonā Latvijā nomedīti 139 vilki, kas ir par 9,4% vairāk nekā tādā pašā periodā gadu iepriekš, informēja Valsts meža dienestā (VMD).

Tostarp šogad 126 vilki nomedīti vilku populācijas "A" apsaimniekošanas zonā, bet "B" apsaimniekošanas zonā nomedīti 13 vilki. Tāpat pagājušajā nedēļā Latvijā tika nomedīti 37 vilki, no kuriem visvairāk nomedīti Valkas novadā, kur nomedīti 11 indivīdi.

Šajā medību sezonā VMD ir palielinājis kopējo pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu līdz 370 dzīvniekiem. Šāds apjoms noteikts, lai nodrošinātu, ka vilku populācija netiek apdraudēta un vienlaikus mazinātos risks, ko plēsēju koncentrācija un uzvedības pārmaiņas rada lauksaimniecībai.

Jau ziņots, ka šajā medību sezonā atļauts nomedīt 370 vilkus, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, jo vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils un medības to nepasliktina. Tomēr VMD patur tiesības samazināt nomedījamo vilku skaitu atbilstoši medību sezonas laikā iegūtajiem datiem par vilku populācijas stāvokli. Tāpat dienests medību sezonas laikā var noteikt citus vilku medību ierobežojumus.

Šogad medīt atļauto vilku apmērs ir sadalīts "A" un "B" vilku apsaimniekošanas zonās, nosakot tām divus atsevišķus medību termiņus un apmērus.

Dienestā skaidro, ka "A" zonā, kas aizņem lielāko daļu Latvijas teritorijas, vilku klātbūtne ir pastāvīga. "A" zonas teritorijā pieļaujamais vilku nomedīšanas pamatapjoms noteikts 330 dzīvnieku apmērā, un medības ilgs līdz šī apmēra izpildei, bet ne vēlāk kā līdz sezonas noslēgumam 2026.gada 31.martā.

Savukārt "B" zonā vilku klātbūtnei ir gadījuma raksturs. "B" zonas teritorijā ir noteikts atsevišķs vilku nomedīšanas apmērs 40 dzīvnieku apmērā, un vilku medību termiņš būs spēkā līdz šī apmēra izpildei, bet ne vēlāk kā līdz 2025.gada 31.decembrim.

VMD skaidro, ka vilks Latvijā ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apmēros, saglabājot labvēlīgu vilku populācijas stāvokli. VMD katru gadu nosaka vilku pieļaujamo nomedīšanas apmēru medību platībās. Iepriekšējā medību sezonā vilku medību apmērs tika noteikts 300 dzīvnieku apjomā, un tas tika izpildīts 2024.gada beigās.

VMD ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informācija par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem.

Ir laba ziņa autobraucējiem un potenciālajiem auto pircējiem (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 14:02:00 +0300

Uzņēmumi nepārtraukti meklē veidus, kā tradicionālos procesus un materiālus aizstāt ar ilgtspējīgākām alternatīvām.

Autobūves nozare sper soli jaunā ilgtspējas laikmetā - ražotāji nosaka arvien ambiciozākus mērķus samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un veicināt aprites ekonomikas procesus. Speciālisti gan atzīmē, ka šie solījumi kļūs par realitāti tikai tad, ja skaidru labumu sajutīs arī jaunu automobiļu pircēji, jo tieši viņi ar saviem maciņiem balso par pārmaiņām. Bet jebkurā gadījumā ir skaidrs: tuvākajā nākotnē autobraucējus gaida daudz jaunumu. Kādi tie būs?

Ilgtspējas latiņa kāpj augstāk

Gan transportlīdzekļu ražošana, gan to lietošana rada vērā ņemamu un daudzveidīgu piesārņojumu, tāpēc uzņēmumi nepārtraukti meklē veidus, kā tradicionālos procesus un materiālus aizstāt ar ilgtspējīgākām alternatīvām. Ne mazāk svarīga ir arī vairs nelietojamu automobiļu vai to detaļu pārstrāde. Papildu spiedienu rada gan sabiedrības gaidas, gan arvien stingrāks Eiropas Savienības (ES) regulējums.

"Tēlaini sakot, Eiropas automobiļu ražotāji dzīvo apstākļos, kad ilgtspējas prasības kļūst aizvien stingrākas. Taču tā nav vienīgā nozare, kas izjūt spiedienu. Vienkārši šāds ir laikmets - ražotājiem ir jāspēj reaģēt uz sabiedrības vajadzībām. Tāpēc viņi aizvien vairāk stāsta par savām iespaidīgajām ilgtspējas ambīcijām, kas turklāt nemitīgi pieņemas spēkā," skaidro automobiļu vēstures pārbaudes platformas carVertical eksperts Mats Buzelis.

Vai ražotāji spēs noturēt tempu un pārvērst šos solījumus īstā nozares revolūcijā? Konsultāciju uzņēmuma EY dati rāda, ka 78% automobiļu ražotāju Eiropā pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājuši investīcijas ilgtspējas projektos. 2018.-2020.gadā tādu bija 54%.

Dienvidkorejas uzņēmums Kia, kas pārvalda rūpnīcu Slovākijā, nesen paziņoja: līdz 2030.gadam katrā zīmola automobilī, kas tiks pārdots Eiropā, būs vismaz 25% pārstrādātas plastmasas. Agrāk mērķis bija 20%, tātad latiņa īsā laika posmā ir pacelta augstāk.

Lai skaitļi būtu uzskatāmāki, var minēt konkrētu piemēru. Par Pasaules gada auto 2025 atzītā elektriskā krosovera Kia EV3 ražošanā jau tagad tiek izmantoti 10,7 kg pārstrādātas plastmasas. Vien pagājušajā gadā tas ļāva korejiešiem izvairīties no plastmasas atkritumu radītā kaitējuma videi, kas novērtējams 74 miljonu eiro apmērā.

Tas ir viens no skaidrākajiem piemēriem, kā aprites ekonomikas principi pārvēršas reālā finansiālā ieguvumā. ES institūcijas aktīvi apsver no 2035.gada ieviest obligātu prasību - vismaz 25% pārstrādātu materiālu katrā jaunajā automobilī, ja tirgū būs pietiekami daudz izejvielu. Ja šāda prasība stātos spēkā, Kia to izpildītu piecus gadus agrāk.

"Ieguvējs būs arī patērētājs, jo pārstrādāto materiālu automobiļos kļūs arvien vairāk un tie vairs nebūs tikai premium līmeņa pievienotā vērtība dārgāku auto interjeros. Turklāt gaidāms, ka pakāpeniski uzlabosies jauno ilgtspējīgo materiālu kvalitāte, jo ražotājiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai autobraucēji jauninājumus pieņemtu kā gluži ikdienišķu parādību," piebilst tirgus eksperts.

Problēma nav tikai plastmasa

Plastmasa nav vienīgā izejviela, kas ražotājiem rada galvassāpes. Autobūvē ļoti plaši tiek izmantots tērauds, kura ražošana ir viens no lielākajiem CO2 emisiju avotiem. Tāpēc ražotāji nepārtraukti meklē veidus, kā paaugstināt šīs izejvielas ilgtspēju.

Piemēram, Mercedes-Benz ir risinājumi vairākos līmeņos: sākot no ilgtermiņa piegāžu līgumiem un investīcijām ražošanā līdz stingriem piegādātāju atlases kritērijiem un slēgtiem metāllūžņu cikliem rūpnīcās. Vēl šajā desmitgadē vācieši plāno savos Eiropas tērauda detaļu presēšanas cehos ikgadējās CO2 emisijas samazināt par vairāk nekā 200 tūkstošiem tonnu. Lai mērķi sasniegtu, plānots izmantot divas metodes - tērauda otrreizējo pārstrādi un tiešās reducēšanas tehnoloģiju, kurā kokss tiek aizstāts ar ūdeņradi un atjaunojamo elektroenerģiju.

Nozīmīgu progresu šai jomā ir panākusi arī Kia - ir parakstīti līgumi ar Voestalpine un ThyssenKrupp, kas visu uzņēmuma ražošanas centru apgādē līdz 2030.gadam pāries uz zemāku CO2 izmešu tēraudu.

Finansiālo apsvērumu loģika šeit ir pilnīgi skaidra: savlaicīgas investīcijas un ilgtermiņa līgumi ļauj fiksēt gan cenu, gan piegādes apjomus vēl pirms ES, visticamāk, stāsies spēkā augstāki piesārņojuma nodokļi.

"Tā būtībā ir laba ziņa autobraucējiem un potenciālajiem auto pircējiem, jo cenas nelēks tik strauji kā varētu. No otras puses - pagaidām mēs varam tikai minēt, vai pircēji pratīs novērtēt ražotāju ilgtspējas centienus un būs ar mieru maksāt vairāk tiem, kuri skandē ambiciozākus ilgtspējas mērķus nekā konkurenti," atzīmē M. Buzelis.

Lielais mērķis - oglekļa neitralitāte

Šī gada ilgtspējas atskaitē Kia pauž apņēmību līdz 2040.gadam pilnībā pāriet uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu un līdz 2045.gadam samazināt CO2 emisijas par 97%, salīdzinot ar 2019.gada līmeni.

Volkswagen Group savā stratēģiskajā plānā Way to Zero plāno līdz 2050.gadam kļūt par oglekļa dioksīda ziņā neitrālu uzņēmumu, bet jau šogad visu Eiropas rūpnīcu darbā izmantot tikai zaļo enerģiju.

BMW Group 2023.gada atskaitē norādīja, ka 2030.gadā pārstrādātu izejvielu īpatsvaram jaunu auto ražošanā būs jābūt vismaz 50%. Koncerns aktīvi testē alternatīvās izejvielas un ievieš ilgtspējīgus ražošanas procesus. Stellantis grupa, kurā apvienojušies Peugeot, Fiat, Opel un citi zīmoli, jau 2024.gadā paziņoja, ka ražošanas CO2 emisijas kopš 2010.gada ir samazinājusi par 40%.

"Tas parāda, ka ilgtspējas mērķi nav tikai tukša runāšana. Ražotāji meklē, ar ko aizstāt videi nedraudzīgos komponentus un kā ražošanā arvien plašāk integrēt pārstrādātus materiālus. Turklāt pastāvīgi tiek pilnveidoti arī ar ražošanu tieši un netieši saistītie procesi," uzsver M. Buzelis.

Vertikālās integrācijas stratēģijas un ilgtermiņa līgumi ar metāla izejvielu piegādātājiem rāda, ka ražotāji ne tikai reaģē uz tirgus pārmaiņām, bet arī paši veido jaunus ilgtspējas standartus. Visticamāk, ka to īstenošana drīzumā kļūs par vispārpieņemtu šīs nozares normu.

Sākas Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības "Zapad 2025"

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 09:19:00 +0300

Šodien sāksies Krievijas un Baltkrievijas apvienoto stratēģiska līmeņa militāro mācību "Zapad 2025" aktīvā fāze, kuras norise ir paredzēta līdz 16.septembrim galvenokārt Baltkrievijas teritorijā.

Iepriekš mācībās "Zapad" abas agresorvalstis ne reizi vien ir izspēlējušas iebrukumu Baltijas valstīs, Suvalku koridora bloķēšanu un kodolieroču izmantošanu. Paredzams, ka līdzīgs scenārijs būs arī šī gada mācībās.

Krievijai un Baltkrievijai tuvumā esošās Eiropas valstis jau iepriekš gatavojušās iespējamām provokācijām mācību laikā. Polija nolēmusi uz laiku slēgt robežu ar Baltkrieviju, kas izsaucis Krievijas nepatiku.

Latvija savukārt pēc nedēļas vidū notikušās Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā paziņoja par savas gaisa telpas slēgšanu austrumu pierobežā uz laiku līdz 18.septembrim ar iespēju šo termiņu pagarināt. Lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību uzlabot pretgaisa spēku spēju rīkoties vajadzības gadījumā.

Pagājušajā nedēļā aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdeva Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu ar mērķi noskaidrot viņu gatavību ierasties vienībās un veikt kaujas uzdevumus.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotā analīzē pausts, ka mācību "Zapad 2025" radītais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, tomēr abas agresorvalstis mācības izmanto iekšpolitikas un ārpolitikas stratēģiskās komunikācijas veidošanā. SAB analītiķi uzskata, ka šogad Krievijas diktatora Vladimira Putina režīms ar šīm mācībām vēlas skaidri pavēstīt, ka, neraugoties uz karu Ukrainā, Krievija spēj attīstīt un stiprināt savas militārās spējas, kā arī reaģēt uz militāru apdraudējumu.

Latvijas aizsardzības nozares ziņu portālā "Sargs.lv" pirms mācībām "Zapad" publicēts atgādinājums par iespējamību, ka Krievija un Baltkrievija pret saviem kaimiņiem šajās dienās var mēģināt īstenot provokācijas, īpaši pastiprinot pret Latviju un citām NATO valstīm vērstās informatīvās operācijas.

NBS pastāvīgi veic izlūkošanu, novērojot un analizējot notiekošo dažādos mācību "Zapad" posmos. Vajadzības gadījumā bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem sola rīkoties, lai aizstāvētu Latviju.

Aizsardzības nozare aicina Latvijas iedzīvotājus būt vērīgiem un, pierobežā pamanot ko aizdomīgu, nekavējoties par to informē Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts drošības dienestu vai Zemessardzi.

Tāpat izplatīts aicinājums kritiski izvērtēt informāciju sociālajos tīklos un nedalīties ar nepārbaudītām ziņām, lai neizplatītu ienaidnieka propagandu.

ĀM izsauc Krievijas vēstniecības pārstāvi

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 19:48:00 +0300

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) piektdien izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi Latvijā un iesniedza protesta notu par pēdējā nedēļā veiktajiem brutālajiem uzbrukumiem Ukrainas iedzīvotājiem un apšaudēm, kas vērstas pret Ukrainas varas iestādēm.

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, diplomātiskajā notā Latvijas puse atkārto prasību izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un kompensēt visus zaudējumus, kurus Ukraina cietusi Krievijas agresijas rezultātā. Latvija izteica protestu arī pret Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko trešdien, 10.septembrī, veica Krievijas bezpilota lidaparāti.

ĀM uzsver, ka svētdien, 7.septembrī, Kijivā un citās Ukrainas pilsētās dzīvojamajām ēkām, skolām, bērnudārziem un citai civilai infrastruktūrai trāpīja vairāk nekā 800 dronu un 13 dažāda veida raķetes. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Krievijas uzbrukumā gāja bojā divi civiliedzīvotāji, jauna māte ar zīdaini, un vismaz vēl 16 cilvēki tika ievainoti. Savukārt otrdien, 9.septembrī, gaisa triecienā Jarovas ciemā Ukrainas austrumos gāja bojā 24 iedzīvotāji, kas gaidīja savu ikmēneša pensiju, un gandrīz divreiz vairāk tika ievainoti.

"Ar šīm teroristiskajām darbībām Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos miera centienus, lai beigtu Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī pierāda, ka tās imperiālistiskie un agresīvie mērķi nav mainījušies," akcentē ĀM.

Jau rakstīts, ka naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti. Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstīja, ka valsts gaisa telpa pārkāpta 19 reizes un ka notriekti vismaz trīs lidroboti.

Mirusi literatūrzinātniece, Veidenbauma un Blaumaņa pētniece Volkova

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 17:34:00 +0300

Trešdien, 10.septembrī, mūžībā devusies literatūrzinātniece, Eduarda Veidenbauma un Rūdolfa Blaumaņa pētniece Līvija Volkova, sociālajos tīklos informē mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Literatūrzinātniece beigusi Rīgas Pedagoģijas institūta Dabaszinātņu un ķīmijas fakultāti, kā arī Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.

Volkova strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, Veidenbauma muzejā "Kalāčos", Blaumaņa muzejā "Brakos", Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā.

1979.gadā izdota literatūrzinātnieces grāmata "Eduards Veidenbaums". Tāpat izdoti arī pētījumi par Rūdolfu Blaumani, piemēram, 1988.gadā klajā nāca "Tapšana", 2008.gadā pie lasītājiem nonāca "Blaumaņa zelts", savukārt 2017.gadā izdots darbs "Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme".

Volkova bija Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Viņa saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par pētījumu "Blaumaņa zelts" un Mūža balvu par ieguldījumu latviešu literatūras vēstures izpētē.

Vismaz uz nedēļu slēgs Latvijas gaisa telpu austrumu pierobežā

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 12:02:00 +0300

No 11.septembra plkst.18 līdz 18.septembrim ar iespēju termiņu pagarināt tiks slēgta Latvijas gaisa telpa austrumu pierobežā, preses konferencē par situāciju Latvijas gaisa telpā paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Viņš norāda, ka trešdienas notikumi Polijā ir klaja NATO gaisa telpas pārkāpšana un Latvijai ir jārīkojas atbilstoši.

Ministrs apliecina, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.

Tāpat viņš akcentē, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši. Piemēram, iepriekš uz austrumu robežas tika izvietotas bruņoto spēku vienības, lai vajadzības gadījumā spētu notriekt agresorvalsts lidaparātus.

Vēl ir pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija, kas ir gatava jebkurai situācijai. Latvija ir ieviesusi arī jaunas sistēmas, tai skaitā akustiskās detekcijas sistēmu, kā arī ieročus, kas spēj notriekt dronus. Savukārt nākamgad plānots ieviest papildu pretdronu spējas. Kopumā pretgaisa aizsardzība ir valdības un bruņoto spēju prioritāte, akcentēja ministrs.

Viņš uzskata, ka Krievija testē NATO un Eiropas, tai skaitā Latvijas, noturību pret izaicinājumiem un pašlaik var redzēt Krievijas agresijas seku ietekmi uz reģiona drošību.

Kā vēstīts, pēc Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā Sprūds bija uzdevis Nacionāliem bruņotajiem spēkiem izvērtēt Latvijas gaisa telpas zonu slēgšanu austrumu pierobežā.

Savukārt Ministru kabinets kopā ar atbildīgajiem dienestiem izvērtēs Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumus, trešdien vienojusies Nacionālā drošības padome.

Naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstīja, ka valsts gaisa telpa pārkāpta 19 reizes un ka notriekti vismaz trīs lidroboti.

Čakša: "Vienotībai" nepieciešama ekstra mobilizācija

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 10:40:00 +0300

Partiju apvienībā "Jaunā vienotība" (JV) ietilpstošajai partijai "Vienotība" nepieciešama ekstra mobilizācija, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Saeimas deputāte, partijas vadītāja amata kandidāte Anda Čakša (JV).

Tuvojoties partijas vadības vēlēšanām, Čakša atzīst, ka "Vienotībai" jākļūst aktīvākai, palīdzot partiju pārstāvošajai Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).

"Partijai nepieciešama ekstra mobilizācija, lai atbalstītu mūsu vadīto valdību, premjerministri. Mums kā partijai daudz ātrāk jānes rezultāts, ko no mums sagaida vēlētājs," sacīja politiķe, piebilstot, ka jāstrādā arī pie laba politiskā piedāvājuma izveides nākamajām vēlēšanām.

Viņasprāt, viņa ir spējīga apvienot partiju, lai tā varētu strādāt pie labāka piedāvājuma un būt efektīvāka. No otra partijas vadītāja amata kandidāta, JV Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica Čakša atšķiroties ar personību. "Esmu dzirdējusi, ka esmu ciešāka, skaidrāk orientēta uz mērķi," skaidroja politiķe, gan piebilstot, ka arī Jurēvicam ir daudz labu īpašību, tomēr "bieži vien pat viena grāda novirze kosmiskajam kuģim dod pilnīgi citas galaktikas sasniegšanu".

Kā ziņots, JV kongress notiks septembra pēdējā sestdienā.

Esošais "Vienotības" priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz partijas priekšsēdētāja amatu nekandidē.

"Vienotība" dibināta 2011.gada 6.augustā, apvienojoties partijām "Jaunais laiks", Pilsoniskajai savienībai un partijai "Sabiedrība citai politikai".

Stradiņa slimnīca atver jaunu autostāvvietu

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 15:51:00 +0300

Turpmāk gan slimnīcas teritorijā, gan jaunajā autostāvvietā iebraukšana notiks no Atpūtas ielas puses.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca), rūpējoties par pacientu un apmeklētāju ērtībām un drošību, no 10.septembra plkst.16:00 atvērs jaunu, labiekārtotu autostāvvietu ar iebrauktuvi no Atpūtas ielas puses. Tajā paredzētas vietas 78 automašīnām, un tā ir aprīkota ar videonovērošanas kamerām un apgaismojumu, lai ikviens slimnīcas apmeklētājs varētu nokļūt līdz ārstniecības pakalpojumiem ērtāk, ātrāk un drošāk.

Svarīgi! Turpmāk gan slimnīcas teritorijā, gan jaunajā autostāvvietā iebraukšana notiks no Atpūtas ielas puses, sekojot norādēm. Līdzšinējā iebrauktuve no Atpūtas ielas puses slimnīcas teritorijā apmeklētājiem būs slēgta un turpmāk būs paredzēta tikai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un operatīvajam transportam.

Autostāvvietas izmantošanas noteikumi paredz, ka pirmā stunda jaunajā autostāvvietā ir bez maksas, bet, sākot ar otro stundu, maksa ir 1,00 eiro par katrām 30 minūtēm. Ja uzturēšanās laiks slimnīcā pārsniedz 60 minūtes, pirms izbraukšanas no stāvvietas apmaksa jāveic automātā, kas atrodas pašā autostāvvietā, un norēķināties iespējams gan ar bankas karti, gan skaidrā naudā.

Savukārt gadījumos, kad pacientu nepieciešams nogādāt tieši līdz kāda Slimnīcas korpusa durvīm, to varēs izdarīt, izmantojot otru iebrauktuvi. Tomēr jāņem vērā, ka pirmā stunda šādā gadījumā arī ir bez maksas, bet, pārsniedzot šo laiku, tiek piemērota iebraukšanas maksa - 7,00 eiro par katrām nākamajām 30 minūtēm.

Vienlaikus darbu turpinās arī autostāvvieta pie A1 korpusa, tādējādi slimnīcas apmeklētājiem būs pieejamas vairākas ērtas autostāvvietas.

Rīgas vidusskolās nevis "nav vietas", bet "nav vietas tur, kur es gribu"

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 15:29:00 +0300

Rīgas vidusskolās nevis "nav vietas", bet "nav vietas tur, kur es gribu", šādu vērtējumu par aizvadītās vasaras karstajām diskusijām par vietu iegūšanu Rīgas vidusskolās pēc pamatskolu beigšanas pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.

Ierēdnis uzsvēra, ka arī ģimenēm ir pienākums korekti attiekties pret uzņemšanas procedūru 10. klasēs Rīgas pašvaldības vidusskolās, noteiktajos termiņos atsakot bērnus, kas jau izvēlējušies mācību vietas, nevis uzturot rindas.

Kalvāns sprieda, ka Rīga ir izaicinoša un unikāla vieta, kur ir sešas valsts ģimnāzijas, kā arī virkne citu vidusskolu, kuras sabiedrība ilgstoši atzinusi par ļoti labām.

Viņš skaidroja, ka patlaban nedz Ministru kabinets, nedz likumdošana nenosaka ierobežojošus, izslēdzošus kritērijus, piemēram, ka bērnam jābūt ar kādu konkrētu sasniegumu līmeni, deklarētam izglītības iestādes tuvumā vai jābūt konkrētās skolas 9.klases absolventam, lai iestātos šajā skolā vidusskolas posmā.

Šādi veidojoties sava veida "brīvais tirgus", pauda Kalvāns. Tādējādi lielu pilsētu un reģionālo centru skolās veidojas konkurence uz vietām, proti, ģimenes izvēlas konkrētas skolas, kurās veidojas rindas, un, lai šos jauniešus objektīvi atlasītu, ārējie normatīvie akti pašvaldībai ļauj veidot konkursus, piemēram, iestājpārbaudījumu vai kādu citu objektīvu kritēriju formā.

Skolēniem, kuri pēc konkursa izvēlētajā skolā netiek, esot iespēja mācīties citā skolā, atzīmēja Kalvāns. "Gribētu lauzt mītu, ka [vidusskolās] nav vietas - nevis "nav vietas", bet "nav vietas tur, kur es gribu"," pauda Kalvāns.

Ierēdnis norādīja, ka kopumā saskaņā ar Rīgas pašvaldības sniegto informāciju Rīgas pašvaldības vidusskolu 10.klasēs formāli vietas pieteiktu, bet jautājums esot par ģimeņu izvēlēm un subjektīvajiem kritērijiem.

Kalvāns atzina, ka ir dzirdētas idejas par kādu kvotu sistēmas ieviešanu skolās, bet tā jau būtu Rīgas pašvaldības kā skolu dibinātāju kompetence.

Deputāts Edgars Tavars (AS) sēdē sacīja, ka "Apvienotā saraksta" (AS) frakcija šim jautājumam uzmanību pievērsusi pastiprināti, sazinājusies ar Rīgas domi, un situācija nemaz neesot tik slikta kā izskatās. Saeimā opozīcijā esošais AS Rīgas domē savukārt ir daļa no valdošās koalīcijas.

Kā vēstīts, opozīcijā esošā partija "Stabilitātei" prasīja izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei (JV) skaidrot 10. klašu pieejamību Rīgas pašvaldības vidusskolās.

"Stabilitātei" deputāti pieprasījumā izglītības un zinātnes ministrei pauž vērtējumu, ka Rīgas vidusskolās trūkst vietu Rīgas pamatskolu absolventiem. Deputāti ministrei prasīja, kuri Ministru kabineta noteikumi nosakot aizliegumu atvērt papildus 10. klases Rīgas pašvaldības vidusskolās. Opozicionāri izteica šaubas, vai profesionālās izglītības iestādēs tiekot piedāvāts konkurētspējīgs izglītības līmenis, salīdzinot ar pašvaldības vidusskolām.

Opozīcijas frakcijas skatījumā, pieņemtajā budžetā neesot bijis piešķirts atbilstošs finansējums tam, lai visi Rīgas skolēni pēc pamatskolu beigšanas varētu turpināt izglītību Rīgas pašvaldības vidusskolās.

Skolu un klašu atvēršana vai slēgšana ir pašvaldību atbildības jautājums. Rīgas pašvaldības pārstāvji līdz šim ir pauduši nostāju, ka Rīgas skolās pietiek vietu pamatskolu beidzējiem - ap 5300 pamatskolu beidzējiem tikušas nodrošinātas ap 4400 vietas vidusskolās un valsts ģimnāzijās, bet pārējiem pieejamas vietas profesionālajās skolās. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) augusta izskaņā vērtēja, ka ažiotāža ap šo procesu bijusi nedaudz par lielu.

Premjere: Nav indikāciju, ka "Zapad" dēļ būtu jāslēdz robeža ar Baltkrieviju

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 14:16:00 +0300

Nedz no aizsardzības ministra, nedz no iekšlietu ministra nav saņemta informācija, ka gaidāmo Krievijas un Baltkrievijas militāro manevru "Zapad" dēļ būtu jāslēdz Latvijas robeža ar Baltkrieviju, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Politiķe akcentēja, ka saistībā ar valsts aizsardzības mācībām "Namejs" uz Latvijas robežām ir izsludināts īpašs stāvoklis. Premjere pieminēja, ka ir spēkā arī ārkārtas stāvoklis pierobežas novados saistībā ar nelikumīgo migrantu pieplūdumu.

Siliņa sprieda - ja piedāvājums par robežas slēgšanu būtu, valdība vērtētu pamatojumu un izsvērtu arī termiņu, uz cik ilgu laiku potenciāli vajadzētu slēgt robežu.

"Noteikti būtu jākonsultējas ar Baltijas valstīm, jo tā ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Būtu jāsaprot, kas notiek ar tranzītkravām," žurnālistiem sacīja Ministru prezidente.

Viņa uzsvēra, ka lēmums būtu attiecīgi jāsagatavo, taču tāda pieteikuma valdībā nav, arī neviena no atbildīgajām institūcijām nav ziņojusi par apdraudējuma risku.

Jau rakstīts, ka Polija nolēmusi slēgt robežu ar Baltkrieviju militāro manevru "Zapad" laikā. Rīkojums par robežas slēgšanu stāsies spēkā pusnaktī naktī uz piektdienu, 12.septembri, un attieksies arī uz dzelzceļa satiksmi. Manevri "Zapad" notiks no 12. līdz 16.septembrim.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks pauda, ka Krievijas un Baltkrievijas manevri ietvers simulācijas, kurās mērķis būs Suvalku koridors - Polijas un Lietuvas robežas apvidus.

Maskava un Minska šiem manevriem sāka gatavoties jau gada sākumā. Tad Baltkrievijas aizsardzības ministra palīgs starptautiskās militārās sadarbības jautājumos Valērijs Revenko sacīja, ka iesaistīto karavīru skaits "pārsniegs 13 000 cilvēku".

Tiesa, vēlāk Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pauda - "lai mazinātu spriedzi", "Zapad 2025" vēriens tiks samazināts un manevri pārcelti dziļāk iekšzemē.

Kas notiek ar Latvijā radītajiem stikla atkritumiem

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 11:16:00 +0300

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Stikls, kas nonāk dzērienu iepakojuma savākšanas punktos, un tas, stikls, kuru vāc būvgružu savākšanas uzņēmumi – tie ir divi dažādi stikla veidi, ar kuriem strādā dažādi uzņēmumi. Šie stikla veidi to savākšanas un pārstrādes gaitā nekur nesajaucas un arī pārstrādāti tiek dažādos stikla pārstrādes uzņēmumos. Gan krāsainais, gan bezkrāsainais dzērienu stikla iepakojums atkal tiek pārstrādāts jaunās vīna, alus un citu dzērienu pudelēs, jo tīrs, pa krāsām sašķirots stikls ir pārstrādājams gandrīz bezgalīgi un tas nezaudē savas īpašības. Pa krāsām sašķirotās stikla pudeles tiek samaltas šķembās un un pēc tam pārkausētas jaunās pudelēs. Šajā procesā ļoti svarīgi ir pareizi visu sašķirot, jo netīrumi, citu krāsu piejaukumi un citi materiāli, piemēram, keramika vai logu stikls, ļoti traucē pārstrādes procesu.

Taču, patiesību sakot, tas stikls, kas visvairāk interesē stikla pārstrādes rūpnīcas, nav vis dzērienu iepakojums, bet gan stikls, kas tiek savākts no ražotājiem – brāķis, ražošanas atgriezumi u.c., kā arī ēku nojaukšanā radītie stikla atkritumi. Kāpēc tā, ir viegli paskaidrot, jo stikla pārstrādē ļoti svarīgs ir stikla ķīmiskais sastāvs un tā piemaisījumi - pārstrādes rūpnīcas ir specializējušās noteikta veida stikla pārstrādē. Latvijā būtībā runa ir par triju veidu stikla atkritumiem, kas tiek radīti būtiskos apjomos. Pirmkārt, tas ir laminētais stikls, kurā starp divām stikla loksnēm tiek ievietota polimēru plēve un tad visa konstrukcija sakausēta kopā. Šādu stiklu pazīst visi autovadītāji, jo to izmanto automašīnās - svarīgākā šī stikla īpašība ir tā, ka tam plīstot lauskas paliek pie plēves, samazinot ievainojumu varbūtību negadījumos. Tādēļ svarīgs šī stikla atkritumu avots ir auto servisi, kas maina automašīnu stiklus. Tāpat šādu stiklu izmanto arī veikalu skatlogos vitrīnās, fasāžu, durvju un logu stiklojumā, nojumēs u.c. – visur, kur vajadzīgs triecienizturīgs un ugunsdrošs stikls. Otrs būtiskais stikla veids ir selektīvais stikls. Tas ir stikla veids ar speciālu pārklājumu, kas ļauj lielai daļai redzamās gaismas iet tam cauri, bet samazina siltuma jeb infrasarkanā starojuma izkļūšanu vai iekļūšanu telpās, tādējādi uzlabojot logu siltumizolāciju un samazinot enerģijas patēriņu ēkās. Kā jau no apraksta noprotams, šādu stiklu izmanto logu un fasāžu stiklojumam vietās, kur nepieciešams uzlabot siltumizolāciju un energoefektivitāti. Visbeidzot trešais stikla veids, ko Latvijā ražo ir pretatspīduma stikls, ko izmanto muzejos, mākslas darbu ierāmēšanai, arhitektūrā un arī elektroniskajos displejos, šo stiklu ražo pazīstamais Latvijas uzņēmums “GroGlass”.

Kas notiek ar savāktajiem un sašķirotajiem stikla atkritumiem? Sākumā stikls tiek smalki sadauzīts, tad ar optisko ierīču, vibrogaldu un magnētu palīdzību attīrīts no dažādiem piemaisījumiem – plēvēm, metāla gabaliņiem u.c - un pēc tam samalts. Tālāk tas tiek transportēts uz tuvākajām stikla pārstrādes rūpnīcām. “Groglass” ražotā pretatspīduma stikla atkritumi nonāk “Interminglass” pārstrādes rūpnīcā Volbricā, Silēzijas vojevodistē Dienvidpolijā. Šis uzņēmums ir reģionālais līderis stikla pērlīšu ražošanā atstarojošām ceļu un skrejceļu marķējumiem, kā arī patēriņa precēm. Iemesls kādēļ ceļu marķējums tumsā atstaro automašīnu lukturu gaismu ir tieši šo sīko stikla pērlīšu klātbūtne. Laminētais stikls tiek vests uz “Guardian” fabriku Čenstohovā, arī Silēzijas vojevodistē, kur no tā tiek ražots flotācijas stikls (izejviela stiklam ar dažādiem pārklājuma veidiem, zemas emisijas un saules kontroles pārklājuma stikla izstrādājumi, kā arī laminēts stikls dzīvojamām un komerciālām vajadzībām. Visbeidzot, selektīvā stikla atkritumi nonāk “Saint-Gobain” fabrikā Dabrova Gorničā, kur tas atkal pārtop stikla izstrādājumos un risinājumos fasādēm, logiem un interjeram.

Stikla atkritumu savākšana nav īpaši liels bizness Latvijā. Piemēram, tādam būvgružu un industriālo atkritumu savākšanas uzņēmumam kā “Ekobaze Latvia” tas veido ap 5% no visa apgrozījuma. Mēs pieņemam visa veida stiklu – auto stiklu un citu laminēto stiklu, stikla paketes, logus gan ar koka, gan plastmasas rāmjiem, kā arī vecu logu stiklu no siltumnīcām, vitrīnām un mājām. Neskatoties uz to, ka šī biznesa apjoms nav īpaši liels, sabiedrībai stikla atkritumu savākšana ir svarīga no ekoloģiskā un iedzīvotāju drošības viedokļa. Ja gribat būt pārliecināti par to, ka jūsu radītie stikla atkritumi tiešām tiek pārstrādāti un atgriezti atpakaļ apritē, tad vissvarīgākais, ko iedzīvotāji un uzņēmumi var darīt ir šķirot tos atsevišķi, nevis mest vispārējo atkritumu urnās vai konteineros. Atsevišķi šķirotais stikls tiks garantēti pārstrādāts un atkal izmantots, bet vispārējos atkritumos izmestais stikls neizbēgami nonāks atkritumu poligonos, kur tas saglabāsies gandrīz mūžīgi, jo stikls dabā nesadalās, tas tikai mehāniski sadalās arvien mazākos un mazākos gabaliņos.

SIA “Ekobaze Latvia” valdes loceklis Māris Baltrums

EK plāno piešķirt Latvijai sešus miljardus eiro investīcijām aizsardzībā

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 19:54:00 +0300

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, kā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tiks sadalīti aizdevumi investīcijām aizsardzībā, kuru kopsumma sasniedz 150 miljardus eiro.

Polija saņems lielāko daļu šīs summas - vairāk nekā 43 miljardus eiro. Seko Rumānija, Ungārija un Francijas, kas katra saņems pa 16 miljardiem. Savukārt Itālijai piešķirti 15 miljardi.

Latvijai piešķirti nepilni seši miljardi eiro, kamēr Lietuvai - nedaudz vairāk nekā seši miljardi, bet Igaunijai - divarpus miljardi.

Starp 19 ES dalībvalstīm, kas pieteicās aizdevumu saņemšanai, nav tādas Eiropas lielvaras kā Vācijas.

Aizdevumu pieprasītājiem tagad jāiesniedz investīciju plāni, un tikai pēc tam tiks galīgi apstiprināts līdzekļu piešķīrums.

Aizdevumi kopīgiem bruņojuma iepirkumiem tiks piešķirti ar ES budžeta starpniecību, un tie dos iespēju valstīm iegādāties zenītraķetes, lielgabalus, raķetes, munīciju, lidrobotus un pretdronu aizsardzības sistēmas, kā arī citu kara tehniku.

Eiropas Drošības rīcības instruments (SAFE) ir Eiropas pārapbruņošanās programmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir atturēt Krieviju pēc agresijas pret Ukrainu no uzbrukuma kādai citai Eiropas valstij.

Par 6,2 miljoniem eiro pētīs mūsdienu latviešu valodas attīstību

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 13:50:00 +0300

Valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts pētījumu programmu "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai", lai pētītu mūsdienu latviešu valodas attīstību un tās lietojumu, attīstītu valodas tehnoloģijas, kā arī veidot digitālos resursus lībiešu valodas saglabāšanai.

Ar letoniku saprot zinātņu nozaru kopumu, kas pētī Latviju, latviešus, kultūru, vēsturi un valodu, skaidro IZM. Pētījumos uzmanība tiks pievērsta arī demogrāfijas, migrācijas un reemigrācijas procesiem, latviešu literatūras un poētikas izpētei, kā arī latviskās identitātes stiprināšanai.

Programmas īstenošanai no 2025. līdz 2028.gadam paredzēts piešķirt 6,2 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem. Finansējums tiks novirzīts jaunu pētījumu veikšanai, zinātnisko publikāciju sagatavošanai, digitālo rīku un risinājumu izstrādei, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanai.

Jaunās programmas rezultāti sniegs risinājumus latviešu valodas attīstībai digitālajā laikmetā, atbalstīs diasporas un migrācijas politiku, palīdzēs stiprināt izglītības saturu un kultūras mantojuma saglabāšanu, par ieguvumiem klāsta IZM. Plašākai sabiedrībai šie pētījumi būs pieejami atvērtā formā - digitālās datubāzēs, brīvpieejas monogrāfijās un sabiedriskos pasākumos.

Noteikti arī vairāki horizontālie uzdevumi - nodrošināt, lai pētījumu rezultāti būtu publiski pieejami un izmantoti sabiedrībā, veidot inovatīvus risinājumus un stiprināt jauno zinātnieku iesaisti.

Projekta izstrādē piedalījās Programmas stratēģiskās vadības padome, tajā skaitā, IZM, Kultūras ministrija, Valsts kanceleja, Tieslietu ministrija, SIA "Tilde", Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "SUSTENTO" pārstāvji un nozares eksperti.

Transportlīdzekļu reģistrācija kļūs vienkāršāka

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 13:05:00 +0300

Ir plānots ieviest arī jaunu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokļa atbrīvojumu.

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus “Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” izskatīšanai Ministru kabinetā. Plānotās izmaiņas vienkāršos un paātrinās pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem, samazinās administratīvo slogu un padarīs ar transportlīdzekļu reģistrācijas pārtraukšanu saistītos procesus ērtākus un pārskatāmākus.

Likumprojekts paredz izslēgt prasību nodot transportlīdzekļa numura zīmes, veicot transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku. Turpmāk šī procedūra notiks elektroniski, un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” nodrošinās pakalpojumu bez fiziskas numura zīmju nodošanas. Plānotās izmaiņas balstītas uz iepriekš pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 418, kas paredz, ka no 2025. gada 1. novembra transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšana notiks elektroniski, izslēdzot prasību nodot numura zīmes. Šīs izmaiņas atbilst Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma prasībām un nepieciešams nodrošināt likumprojekta stāšanos spēkā vienlaikus ar noteikumu grozījumiem.

Tāpat pie transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa objektiem, kā viens no izņēmumiem, kam netiks piemērots transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiks noteikts elektroskrejritenis.

Bez tam ir plānots ieviest jaunu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokļa atbrīvojumu, kuru būs iespējams piemērot transportlīdzekļu tirgotājiem uz diviem mēnešiem par pārdošanai paredzētiem līdz desmit gadus veciem vieglajiem transportlīdzekļiem, veicot to pirmreizējo reģistrāciju Latvijā.

Pieprasa nekavējoties atstādināt SIA "Rīgas nami" vadību

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 12:55:00 +0300

"LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" deputāti šokā par notiekošo Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā.

"LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" Rīgas domes deputāti pieprasa nekavējoties atstādināt SIA "Rīgas nami" vadību un Rīgas mēram Viesturam Kleinbergam uzņemties atbildību par situāciju Rīgas Centrāltirgū.

"LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" uzskata, ka jau gadiem Rīgas Centrāltirgus, kas ir viens no pilsētas raksturīgākajiem vaibstiem, ir nepienācīgi un slikti pārvaldīts.

Rīgas Centrāltirgus, kas turpat simts gadus ir viens no Rīgas simboliem, populārs tūrisma objekts un daudzu pilsētas iedzīvotāju iemīļota iepirkšanās vieta no jauna atvēris Sakņu paviljona durvis.

Sakņu paviljona atjaunošanā investēti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro.

Diemžēl prieka vietā ir vilšanās. Tagad, rudens sezonā, kad Latvijas laukos vietējie zemnieki novāc ražu, Sakņu paviljonā tirgo strīdīgas kvalitātes rūpniecības preces, nevis vietējo lauksaimnieku produkciju.

Arī citi paviljoni ir neatbilstoši un visbiežāk slikti apsaimniekoti. Piemēram, Gaļas paviljons jau ilgu laiku ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī - tek jumts, nav nodrošināta atbilstoša vēdināšana un apkure.

Rīga nedrīkst zaudēt vienu no pilsētas simboliem sliktas pārvaldības dēļ!

CSDD paplašina e-pakalpojuma iespējas

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 12:37:00 +0300

CSDD piedāvā elektroskrejriteņu un velosipēdu reģistrācijas uzlīmes saņemt sev izdevīgā pakomātā.

Lai paplašinātu attālinātu pakalpojumu pieejamību un uzlabotu klientu apkalpošanas efektivitāti, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) ir ieviesusi jaunu e-pakalpojuma iespēju un klientiem piedāvā elektroskrejriteņu un velosipēdu reģistrācijas uzlīmes saņemt sev izdevīgā "Latvijas Pasts" vai "Omniva" pakomātā.

"Risinājums sniedz klientiem ērtu, ātru un elastīgu iespēju saņemt pasūtītos dokumentus pakomātā, neapmeklējot CSDD klientu apkalpošanas centru klātienē vai gaidot sūtījumu pa pastu", atzīst CSDD valdes locekle Dace Benhena. "Plānots, ka tuvākajā laikā e-pakalpojumu papildināsim arī ar citām iespējām un "Latvijas Pasta" vai "Omniva" pakomātos klienti varēs pasūtīt un saņemt arī transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības un papildus numura zīmes."

"Izveidojot plašāko pakomātu tīklu Latvijā, "Latvijas Pasta" mērķis ir sniegt līdzvērtīgas iespējas mūsu klientiem gan lielākajās pilsētās, gan reģionos. Tagad šīs priekšrocības - ātra un precīza piegāde, iespēja saņemt sūtījumu sev ērtākajā laikā un lokācijā, varēs novērtēt ne tikai e-komercijas piekritēji, bet arī elektroskrejriteņu un velosipēdu īpašnieki. Attālināti pieejami pakalpojumi ir arī mūsu prioritāte, ko mērķtiecīgi attīstām," saka VAS "Latvijas Pasts" valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

"Uzskatām, ka CSDD ar šo risinājumu rāda priekšzīmi ne tikai publiskā, bet arī privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem. Esam pārliecināti, ka klienti novērtēs piegādes pakalpojuma ērtību un pieejamību. Ceram, ka jau tuvākajā laikā arvien vairāk pieaugs iespējas saņemt dokumentus un citus pakalpojumus attālināti, tādējādi ievērojami samazinot to sniegšanai un saņemšanai nepieciešamo laiku un resursus," norāda Agnese Grīnberga, "Omniva" komandas līdere Latvijā.

Klientiem e-CSDD izvēloties reģistrācijas uzlīmes saņemt kādā no pakomātiem, ir jānorāda sava kontaktinformācija (e-pasta adrese un mobilā telefona numurs) un jāveic pakalpojuma apmaksa. CSDD veiks sūtījuma sagatavošanu, piešķirs izsekošanas numuru un reģistrācijas uzlīmi, ko nodos kurjeram, sūtījuma piegādāšanai uz norādīto pakomātu. Līdz ko sūtījums būs nogādāts pakomātā, klients saņems SMS no izvēlētā pakalpojuma sniedzēja un varēs sūtījumu izņemt.

Sūtījuma saņemšanas laiks pakomātā pēc pasūtījuma apstrādes paredzēts 1-2 darba dienu laikā.

Gada laikā CSDD e-pakalpojumu portālā e-CSDD tiek noformēti vairāk kā 80 000 dažādu ar reģistrāciju saistīti dokumenti un līdz ar pakomāta kanāla ieviešanu, paredzēts, ka 50%, jeb 40 000 sūtījumi gadā tiks saņemti pakomātos. Arī turpmāk klienti, sūtījumu noformējot e-CSDD, to varēs saņemt klātienē kādā no izvēlētajiem klientu apkalpošanas centriem vai pa pastu uz norādīto adresi.

Ukrainas un Baltkrievijas pensijas VSAA izmaksās nedēļu agrāk

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 10:29:00 +0300

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) Ukrainas un Baltkrievijas pensijas par trešo ceturksni Latvijā dzīvojošajiem Ukrainas un Baltkrievijas pensionāriem izmaksās par nedēļu agrāk jeb līdz 10.septembrim, informē VSAA.

Ukrainas pensijas ar VSAA starpniecību saņems 426 Latvijā dzīvojošas personas. To izmaksai no Ukrainas pensiju fonda saņemti 95 495,75 eiro. Savukārt Baltkrievijas pensijas VSAA izmaksās 4206 Latvijā dzīvojošām personām. Šim mērķim Baltkrievijas kompetentā iestāde VSAA pārskaitījusi 345 851,28 eiro.

Atbilstoši līgumiem, kas noslēgti starp Latviju un šīm valstīm, VSAA Baltkrievijas kompetentajai iestādei pārskaitījusi 1 594 935,61 eiro Latvijas pensiju izmaksai 5541 Baltkrievijā dzīvojošai personai par trešo ceturksni. Ukrainas pensiju fondam VSAA pārskaitījusi finansējumu 362 209,52 eiro apmērā Latvijas pensiju izmaksai par trešo ceturksni Ukrainā dzīvojošām 562 personām.

Latvijas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā ir spēkā kopš 1999.gada 11.jūnija, savukārt līgums starp Latviju un Baltkrieviju par sadarbību sociālās drošības jomā ir spēkā kopš 2010.gada 28.septembra.

Plāno likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 10:27:00 +0300

Nākamā gada laikā tieslietu resorā plānots likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu, šorīt LTV pastāstīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Pēc politiķes stāstītā, šī dienesta funkcijas plānots pārdalīt kopējā tieslietu resorā, šādi radot līdzekļu ietaupījumu. Līdz ar reformu darba vietas tiks saglabātas ne visiem dienesta darbiniekiem, bet ministre atlaižamo skaitu pašlaik nekonkretizēja.

Maksātnespējas kontroles dienesta likvidēšana varētu tikt īstenota nākamā gada vidū.

Lībiņa-Egnere sprieda, ka esot "jāiet prom" no ļoti mazām, uz šauru jautājumu loku orientētām iestādēm, līdz ar to arī tiks rosināta konkrētā dienesta likvidēšana.

Maksātnespējas kontroles dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos. Tas uzrauga administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbību, apmierina darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem u.tml.

Maksātnespējas kontroles dienesta direktore pašlaik ir Inese Šteina. Kā liecina viņas amatpersonas deklarācija, 2024.gadā Šteina algā saņēmusi aptuveni 68 400 eiro. Iestādes mājaslapā uzrādīti 56 darbinieki.

Tēvu dienas klasisko auto salidojums pie Rīgas Motormuzeja

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 15:42:00 +0300

autentisko spēkratu atmosfēru papildinās arī dažādi kafijas tirgotāji un ēdinātāji: VanCoffee, RollingCoffee, Vīnkalnu picērija, Bergi.food un Skrīveru saldējums un citi.

Latvijas Antīko automobiļu kluba Youngtimer Rally sekcija savus 14. sezonas izstāžu formāta pasākumus noslēgs 14.septembrī ar Rīgas Motormuzeja un AAK Youngtimer Rally kopīgi rīkoto "Coffeetime 2025" salidojumu.

Dalību pasākumā apstiprinājuši jau vairāk kā 140 klasiskie automobiļi un motocikli. Kā interesantākos dalībniekus var minēt Mercedes Benz W111, FORD Mustang GT fastback, Alfa Romeo modeļus, Volvo Amazon un klasiskos Mercedes-Benz modeļus. Visu dalībnieku saraksts apskatāms mājas lapā: youngtimerrally.lv. Apskatīt dalībnieku krāšņos spēkratus pie Rīgas Motormuzeja varēs sākot no plkst.10.00 līdz aptuveni plkst.14.00.

"Turpinot tradīcijas, Tēvu dienā tiekamies pie Rīgas Motormuzeja Youngtimer Rally sekcijas izstāžu formāta pasākumu noslēguma salidojumā" stāsta Youngtimer Rally organizators Valts Ceplevičs. "Arī šoreiz, papildus lielajam tehnikas skaitam, būs ģimenēm draudzīgas aktivitātes, par ko parūpēsies Rīgas Motormuzejs. Būs iespēja nofotogrāfēties īpaši sagatavotā foto stūrī, bērniem būs muzeja pedagoģiskās daļas sagatavota Tēvu dienas pastkaršu darbnīca un vēsturisko pedāļauto sacensības."

Kā tradīcija kļūst bērnu vēsturisko pedāļauto sacensības, kas norisināsies Biķernieku trasē un sāksies plkst.13.00. Uz sacensībām tiek aicināti visi, kam ir savi klasiskie pedāļauto un bērna augums nepārsniedz 110 cm. Interesentiem ierobežotā skaitā būs iespēja piedalīties sacensībās ar Antīko Automobiļu kluba un Rīgas Motormuzeja sarūpētajiem pedāļauto. Balvas nodrošinās Rīgas Motormuzejs.

Dalībniekiem un apmeklētājiem būs iespēja arī apmeklēt 11.septembrī atklāto izstādi "Škoda 130 gadi", kurā varēs iepazīties ar "Škoda" uzņēmuma vēsturi un apskatīt modeļus, kas

"Youngtimer Coffeetime" mērķis ir pulcēt visus esošos un potenciālos dalībniekus, interesentus un klasisko auto entuziastus kopīgā pasākumā. Tā ir lieliska iespēja nepiespiestā atmosfērā un laiskā svētdienas noskaņojumā satikties, aprunāties, apskatīt spēkratus, veidot jaunus kontaktus un apmeklēt Rīgas Motormuzeju.

Kā vēsta pasākuma nosaukums, autentisko spēkratu atmosfēru papildinās arī dažādi kafijas tirgotāji un ēdinātāji: VanCoffee, RollingCoffee, Vīnkalnu picērija, Bergi.food un Skrīveru saldējums un citi.

Politoloģe: Koalīcijas partneri šobrīd nav ieinteresēti gāzt valdību

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 15:29:00 +0300

Koalīcijas partneri šobrīd nav ieinteresēti gāzt valdību, jo laika līdz Saeimas vēlēšanām palicis pārāk maz, vērtējot koalīcijas partiju viedokļu sadursmes, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Kā norādīja politoloģe, sabiedrība neuzskatot, ka valdības gāšana ir pozitīvi vērtējama aktivitāte. Ja šī valdība turējusies kopā dažādu izaicinājumu gaismā, tad partiju aktivitātēm, apmainoties ar pārmetumiem, nav mērķa gāzt valdību.

Metla-Rozentāle atzina, ka šīs aktivitātes no koalīcijas puses esot ar priekšvēlēšanu pieskaņu un katra partija vēloties parādīt turēšanos pie sava elektorāta interesēm.

"Šīs atšķirīgās pozīcijas vairāk ir gaidāmo vēlēšanu priekšvēlēšanu retorika, kas visdrīzāk nav tik bīstamas, lai varētu teikt, ka tas ir pamats valdības krišanai," sacīja politoloģe, vērtējot, ka šai valdībai iepriekš ir bijis daudz izaicinājumu, tomēr pierādīts, ka šajā trīs partiju modelī viņi ir gatavi turpināt strādāt, neraugoties uz dažādām pretrunām.

Metla-Rozentāle arī atzina, ka koalīcijas partijas pārmetumus viens otram turpmāk varētu veltīt biežāk. Kritika varētu būt saistīta ar jautājumiem, kas ir aktuāli to elektorātam, vai kurus vēlētājs uztver un saprot. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītās Zemkopības ministrijas (ZM) rosinātie grozījumi Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, pret ko iebilduši "Progresīvie", esot viegli komunicējams jautājums.

Politoloģe pauda uzskatu, ka partiju retorikā tiks izmantotas sabiedrību polarizējošas tēmas, kā tas vienmēr notiekot priekšvēlēšanu procesā.

Kā vēstīts, tuvojoties laikam, kad valdībā tiks skatīts nākamā gada budžets, koalīcijas partneru - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Jaunās vienotības (JV) - politiķi apmainījās pārmetumiem par valsts izdevumu pārskatīšanas sekmēm.

Kā paziņojumā medijiem norādīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tā aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) nopietnāk pievērsties valsts izdevumu pārskatīšanai un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai.

Komentējot ZZS aicinājumu Ministru prezidentei, JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA pauda, ka ZZS "vajadzētu pāriet no vārdiem uz darbiem".

Jurēvics apgalvoja, ka līdz šim no ZZS nav saņemti konkrēti priekšlikumi par valsts izdevumu samazināšanu. Viņš skaidro, ka, pretēji publiski paustajai retorikai, ZZS ir iesniegusi vairākus ierosinājumus, kas paredz būtisku izdevumu palielinājumu valsts budžetā, tostarp vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Savukārt "Progresīvie", reaģējot uz ZM rosinātajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, norādīja, ka kategoriski neatbalsta mežu izciršanu kā risinājumu budžeta lāpīšanai.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atzina, ka ZM vīzija "par Latviju kā trešās pasaules valsti, kas iztirgo savus visdārgākos resursus par lētu cenu ir, deviņdesmito gadu paliekas".

Jau ziņots, ka valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Par gaisa kvalitātes mērītājiem izdoti miljoni, bet risinājums - atvērt logu!

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 14:23:00 +0300

Valsts kontrole neslēpj sašutumu: vai izpratnei, ka telpas jāvēdina, bija jāiztērē miljoni?!

Ilgtermiņa risinājums, lai uzlabotu gaisa kvalitāti izglītības iestādēs, tā arī nav izveidots. Līdz ar to Valsts kontrole slēdz Izglītības un zinātnes ministrijai finanšu revīzijā sniegto ieteikumu kā neieviestu. Ieguldītie 4,3 milj. eiro ir palikuši bez cerētā rezultāta.

2022.gadā no valsts budžeta līdzekļiem par 4,3 milj. eiro tika iegādāti vairāk nekā 13 tūkst. gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšanai izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros. Bija iecerēts uzkrāt un regulāri analizēt gaisa kvalitātes datus trīs gadu garumā. Taču, beidzoties vienošanās termiņam 2024.gada decembrī, Izglītības un zinātnes ministrija vairs nenodrošina šo datu monitoringa sistēmu. Līdz ar to visaptveroši gaisa kvalitātes mērījumi vairs netiek iegūti un analizēti. Šobrīd gaisa kvalitāte mācību vidē ir atkarīga no katras skolas un tās dibinātāja labās gribas, atbildības un finansiālajām iespējām.

"Ir piepildījies revīzijā norādītais risks - pāris gadus atpakaļ valsts veica investīcijas ar cēlu mērķi - iegādājoties mērītājus, uzlabot gaisa kvalitāti, bet neizdomāja, kā iegādātās mērierīces praksē izmantos ilgtermiņā. Turklāt mērītāji jau paši par sevi gaisa kvalitāti neuzlabo, tāpēc bija vajadzīgs skaidrs plāns arī par to, ko pasākt, ja mērījums uzrāda sliktu gaisa kvalitāti. Vai izpratnei, ka telpas jāvēdina, bija jāiztērē miljoni?" norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Sākotnēji mērītāju iegādi veica, lai risinātu nepietiekamu gaisa kvalitāti un mazinātu Covid-19 seku ietekmi uz izglītojamo iespējām iegūt izglītību un sekmētu izglītojamo atgriešanos klātienes mācību procesā. Tomēr Valsts kontrole uzsver, ka gaisa kvalitāte ir svarīga ne tikai pandēmijas laikā, bet katru dienu, kad mācību telpā uzturas bērni un pedagogi. Arī Veselības inspekcija 2023.gada pētījumā par izglītības iestāžu vides kvalitāti uzsvēra, ka ir būtiski nepieļaut ilgstošu skolēnu un pedagogu uzturēšanos telpās, kur CO₂ līmenis pārsniedz 1000 daļiņas uz miljonu (ppm), jo pie ilgstoši paaugstinātas CO2 koncentrācijas telpā pasliktinās bērnu un pedagogu kognitīvās spējas - uzmanība, uztvere, problēmu risināšana, radošums. Pētījums parādīja, ka šī robeža netiek pārsniegta tikai 17% mācību telpu.

Taču 2025.gada sākumā Ministru kabinets iepriekš doto uzdevumu - izstrādāt saistošas prasības attiecībā uz gaisa kvalitāti izglītības iestādēs un regulāri vērtēt gaisa kvalitāti - atzina par aktualitāti zaudējušu, argumentējot ar to, ka: (1) gaisa kvalitātes prasības esot tikai rekomendējošas; (2) daudzās izglītības iestādēs tāpat vienīgais, ko var darīt, esot iespēju robežās vēdināt telpas nodarbību laikā un ievērot, lai nepārsniegtu telpas platībai optimālo izglītojamo skaitu.

"Aicinām Izglītības un zinātnes ministriju un arī jebkuru citu valsts institūciju turpmāk, veicot investīcijas, rūpīgāk apsvērt, kāds no tām būs praktiskais labums ilgtermiņā," uzsver M. Āboliņa.

Vēl piecas dienas iespējams pieteikties valsts aizsardzības dienestam

vs.lv — Mon, 08 Sep 2025 13:00:00 +0300

Pēc dienesta beigām pilsonis saņems atvaļināšanās kompensāciju - 1100 eiro. Tāpat pēc dienesta sekmīgas noslēgšanas pilsonis varēs studēt bez maksas valsts augstskolās un koledžās klātienes un neklātienes studiju programmās

Aizsardzības ministrija aicina Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem līdz piektdienai, 12.septembrim, brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta piecu gadu dienestam Zemessardzē vai augstskolu un koledžu studentiem paredzētajā rezerves virsnieka programmā.

"Aicinu jauniešus izmantot šo iespēju un praktiski ieguldīt Latvijas drošībā, vienlaikus attīstot sevī līderību un militārās prasmes. Šīs abas programmas sniedz jaunietim iespēju apvienot dienestu ar mācībām vai darbu, vienlaikus stiprinot mūsu valsts aizsardzības spējas," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Pieteikties šiem dienesta veidiem ir iespējams tikai brīvprātīgi vienotajā rekrutēšanas platformā www.klustikaravirs.lv sadaļā Valsts aizsardzības dienests.

Abiem dienesta veidiem ir paredzēts viens iesaukums katru gadu - janvārī, un dienests tiek realizēts piecu gadu garumā. Plānots, ka iesaucamie dienestu uzsāks 2026.gada 10.janvārī.

Dienests Zemessardzē ikgadēji jāpilda vismaz 28 dienas, savukārt rezerves virsnieka programma augstskolu un koledžu studentiem ne mazāk par 180 dienām piecu gadu laikā.

Dienesta laikā Zemessardzē karavīri apgūs pamatapmācības kursu, jaunākā instruktora kursu un apmācību vada līmenī. Piesakoties kopumā piecu gadu dienestam Zemessardzē, ir iespēja izvēlēties dzīvesvietai tuvāko dienesta vietu Zemessardzes Rīgas brigādē, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē, Zemessardzes 3. Latgales brigādē vai Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē.

Augstskolu un koledžu studentiem paredzētā rezerves virsnieka piecu gadu programma tiks realizēta Zemessardzē un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijā, kur karavīri apgūs rezerves vada komandiera kursu. Lai uzsāktu minētās programmas apguvi, iesaucamajam, uzsākot dienestu, ir jābūt studējošā statusā.

Piesakoties brīvprātīgi šiem dienesta veidiem, pilsonis saņems kompensāciju par dienām, kurās tiks pildīts dienests, kā arī šajās dienās tiks nodrošināta ēdināšana.

Vienlaikus pēc dienesta beigām pilsonis saņems atvaļināšanās kompensāciju - 1100 eiro neto jeb summa, ko dienesta veicējs saņems "uz rokas". Tāpat pēc dienesta sekmīgas noslēgšanas pilsonis varēs studēt bez maksas valsts augstskolās un koledžās klātienes un neklātienes studiju programmās, ja atbildīs augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem.

Latvijā pazudušais Kanādas karavīrs atrasts miris

vs.lv — Sun, 07 Sep 2025 09:58:00 +0300

Latvijā šonedēļ pazudušais Kanādas karavīrs atrasts miris, sestdien paziņoja Kanādas Bruņotie spēki, neminot nāves cēloni.

Pēc Kanādas Bruņoto spēku sniegtās informācijas, 408.taktiskās helikopteru eskadriļas transportlīdzekļu tehniķis Džordžs Hols, kurš bija pazudis kopš otrdienas, 2.septembra, atrasts miris piektdien, 5.septembrī.

Kanādas Bruņoto spēku Militārā policija palīdz Latvijas iestādēm veikt izmeklēšanu par Hola nāves apstākļiem.

Kanādas amatpersonas norādījušas, ka šis incidents nerada draudus Latvijā izvietotās NATO daudznacionālās brigādes karavīriem. Kanāda ir šīs brigādes vadošā valsts.

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs paudis dziļas skumjas par Hola nāvi un izteicis visdziļāko līdzjūtību viņa draugiem, ģimenei un dienesta biedriem. Ierakstā platformā "X" Kārnijs arī pieminējis, ka, augusta beigās apmeklējot Latviju, viņš ticies ar Kanādas vadītās brigādes karavīriem.

Arī Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos aģentūrai LETA norādīja, ka karavīra nāves apstākļu izmeklēšana turpinās, un līdzās Kanādas Bruņoto spēku Militārajai policijai arī Nacionālie bruņotie spēki atbalsta Latvijas iestādes izmeklēšanā.

Nacionālajos bruņotajos spēkos skaidro, ka virsniekvietnieks Hols bija transportlīdzekļu tehniķis no 408. taktiskās helikopteru eskadriļas, kas bāzējas Edmontonā, Kanādā. Viņš pildīja dienesta pienākumus Latvijā izvietotajā NATO daudznacionālās brigādes Latvija Aviācijas bataljonā. Virsniekvietnieks Hols Kanādas Bruņotajos spēkos bija dienējis gandrīz 20 gadus. Dienesta laikā vairākkārt pildījis dienesta pienākumus ārvalstīs.

Nacionālie bruņotie spēki izsaka visdziļāko līdzjūtību mirušā karavīra ģimenei un tuviniekiem.

Arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izteicis visdziļāko līdzjūtību karavīra ģimenei un draugiem. Prezidents ierakstā tviterī uzsver, ka Latvija sēro kopā ar Kanādas sabiedrotajiem un ir pateicīga par Hola dienestu NATO daudznacionālās brigādes sastāvā.

Arī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) izteicis līdzjūtību, uzsverot, ka Hola drosme un uzticība Latvijai paliks atmiņā. Ministrs uzsver, ka šajā grūtajā brīdī Latvija domās ir kopā ar karavīra ģimeni un ar viņu kopā dienošajiem.

Deputāti vērtēs iniciatīvu pedagogiem ļaut agrāk doties pensijā

vs.lv — Sat, 06 Sep 2025 15:43:00 +0300

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē trešdien, 10.septembrī, vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu pedagogiem ļaut agrāk doties pensijā, liecina komisijas sēdes darba kārtība.

Iniciatīvu, kas aicina ļaut pedagogiem ar vismaz 35 gadu darba stāžu doties pensijā no 60 gadu vecuma, aptuveni mēneša laikā parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" kā iniciatīvas autore norādīta Gunita Strode. Viņasprāt, esošā pensiju sistēma pedagogiem Latvijā ir neelastīga - tā nepietiekami atzīst pedagoga darba specifiku, kā arī ilgtermiņā uzkrāto darba slodzes ietekmi uz pedagogu fizisko un psiholoģisko labbūtību.

Strode klāsta, ka pedagogu darbs prasa pastāvīgu koncentrēšanos, regulāru komunikāciju ar skolēniem, vecākiem un kolēģiem, kā arī spēju pielāgoties izglītības satura un vides izmaiņām. Šīs prasības radot "lielu emocionālo un fizisko slodzi", un pedagogi bieži saskaroties ar izdegšanu, stresu un veselības problēmām, īpaši ilgstoša darba mūža laikā.

Strodes skatījumā, Latvijā trūkst efektīvu atbalsta mehānismu pedagogiem ar smagām veselības problēmām vai izdegšanas simptomiem. Viņa zinot, ka citās Eiropas valstīs tiekot piedāvātas tādas iespējas kā elastīgāka pāreja pensijā, samazināta darba slodze vai alternatīvi amata pienākumi, kas ļauj turpināt darbu, pielāgojoties veselības stāvoklim.

Strode aicina ieviest izmaiņas, kas ņemtu vērā pedagoga darba īpatnības, atzītu profesionālās izdegšanas risku un nodrošinātu elastīgus, individuāli pielāgotus risinājumus pensiju jautājumos.

IZM atskaite: darba vide palielina latviešu valodas lietošanas biežumu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 06 Sep 2025 11:54:00 +0300

Valstī tomēr turpinās imigrācijas etniskā un kultūru dažādība.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai pirmo ziņojumu Saeimai par paveikto un iecerēto latviešu valodas, kas atbilstoši Satversmei ir nostiprināta kā valsts valoda Latvijā, saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Ziņojums sniedz pārskatu par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto, tostarp par Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.- 2027.gadam īstenošanu laika posmā no 2023. līdz 2025.gadam.

"Saziņa latviski darbā ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas motivē apgūt latviešu valodu un pilnveidot latviešu valodas prasmi. Darba vide palielina latviešu valodas lietošanas biežumu un tātad sekmē arī sabiedrības integrāciju. Darba joma ir tā, kas motivē latviski runāt tos, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda. To apliecina 2023. gada aptauja: respondenti, kuri pēc tautības nav latvieši, kā vienu no nozīmīgākajiem motivējošiem faktoriem latviešu valodas apguvei un lietošanai ir norādījuši valodas nepieciešamību un iespēju to lietot darba vidē. Dati arī rāda, ka vecāku paaudžu cilvēki (sākot no 45 gadiem) latviešu valodu apguvuši vairāk darba vidē", - pauž atskaite.

"Kopumā valstī samazinās iebraucēju skaits no Krievijas, Baltkrievijas, tomēr turpinās imigrācijas etniskā un kultūru dažādība, kas palielina gan valsts valodas apguvēju profila dažādību, gan kopumā sabiedrības dažādību, un imigranti, bēgļi, patvēruma meklētāji pašlaik ir un būs nozīmīga valsts valodas apguvēju grupa".

Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs, 2025. gada 12. jūnijā apstiprinātie grozījumi nosaka: primārā valoda jebkurā digitālajā vidē, saziņā un dokumentos, kā arī klātienes apkalpošanā ir latviešu valoda. Prasība par latviešu valodas lietojumu kredītiestādēm būs jānodrošina ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. septembrim. Tāpat grozījumi paredz, ka kredītiestāde Latvijā arī pati var noteikt, kuru Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālo valodu kā papildu valodu tā izmanto saziņā ar klientiem.

Samarieši Pardaugavā atver jaunu bērnu centru (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 06 Sep 2025 09:47:00 +0300

Pēdējos gados Rīgā pieaug gadījumu skaits, kad vecākiem tiek pārtrauktas bērnu aizgādības tiesības.

Lai nodrošinātu pieaugošo nepieciešamību nodrošināt ārpusģimenes aprūpi bērniem galvaspilsētā, Krūzes ielā izveidots jauns, ģimeniskai videi pietuvināts aprūpes centrs.

"Jaunā aprūpes centra atvēršana ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu drošu un ģimenisku vidi bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Mūsu prioritāte ir radīt apstākļus, kuros katrs bērns jūtas uzklausīts, atbalstīts un motivēts attīstīt savas prasmes un talantus," uzsver komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Jaunais centrs, ko nodrošina biedrība "Latvijas Samariešu apvienība", ir privātmāja, kas paredzēta septiņiem bērniem vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Šobrīd tajā sāk dzīvi seši bērni vecumā no 8 līdz 12 gadiem no divām ģimenēm - trīs bērni no katras.

Māja piedāvā ģimenisku vidi ar atsevišķām guļamistabām, dzīvojamo istabu, virtuvi, norobežotu pagalmu un dārza zonu, nodrošinot bērniem drošu un mājīgu vidi. Centra mērķis ir sniegt diennakts aprūpi, piedāvājot ne vien dzīvesvietu, bet arī mājas sajūtu. Bērniem tiek nodrošināta individuāla pieeja, kas ietver audzināšanu, izglītošanu, veselības aprūpi, dažādu prasmju apguvi un saturīgu brīvā laika pavadīšanu, lai mazinātu klaiņošanas un citus riskus. Tāpat uzmanība tiek pievērsta saiknes stiprināšanai ar bērnu bioloģiskajām ģimenēm, ja tas ir iespējams.

Pēdējos gados Rīgā pieaug gadījumu skaits, kad vecākiem tiek pārtrauktas bērnu aizgādības tiesības, kā arī palielinās to bērnu skaits, kuriem nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe un rehabilitācija institūcijā. Tas notiek situācijās, kad bāriņtiesai neizdodas atrast bērnam aizbildni vai audžuģimeni. Šādos gadījumos pašvaldība sadarbojas ar organizācijām, lai nodrošinātu bērniem drošu vidi un atbalstu viņu attīstībai. Jaunais centrs ir daļa no Rīgas pašvaldības centieniem risināt šos izaicinājumus, piedāvājot modernu un ģimenisku risinājumu ārpusģimenes aprūpei.

Vidzemes cilvēki pusmūžā tiek mudināti uzsākt aktivitātes (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 06 Sep 2025 07:41:00 +0300

Vairāk nekā trešdaļa no darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem.

Lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un nodrošinātu aktīvāku līdzdalību darba tirgū cilvēkiem, kuri pakļauti diskriminācijas riskam vecuma dēļ, Latvijā tiek uzsākts jauns projekts "Vecuma diskriminācijas riskam pakļauto personu ekonomiskās aktivitātes sekmēšana". Tā ietvaros 2025.gadā norisināsies bezmaksas vebināri un praktiskas meistarklases visos Latvijas reģionos.

Projekta mērķis ir veicināt personu vecumā virs 50 gadiem ekonomisko aktivitāti, mazināt vecuma diskriminācijas un sociālās atstumtības riskus, kā arī sniegt zināšanas, motivāciju un praktisku atbalstu profesionālās un saimnieciskās darbības uzsākšanai.

Projekta aktivitātes īsteno biedrība "Creative Initiative Hub", un tās tiek finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa 4.3.4. "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.2. pasākuma "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas ietvaros.

Projekta aktivitātes norisināsies piecos Latvijas reģionos - Latgalē, Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā, kur tiks organizēti 5 vebināri tiešsaistē un 5 klātienes meistarklases, kā arī tiks pielāgotas mērķauditorijai - personām vecumā virs 50 gadiem, kuras ir pakļautas sociālās atstumtības vai diskriminācijas riskam. Organizatori aicina piedalīties iedzīvotājus, kuras vēlas restartēt savu profesionālo dzīvi, atgriezties darba tirgū vai uzsākt saimniecisko darbību. Dalība visās aktivitātēs ir bez maksas.

Ceturtais cikla vebinārs "Pieredzes kapitāls: izaugsme pēc 50" norisināsies Vidzemes reģiona iedzīvotājiem 12.septembrī no plkst.10.00 līdz 12.00.

Vebinārā dalībnieki saņems praktiskus padomus par karjeras attīstības iespējām, pašvaldību un Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem, kā arī uzzinās, kā pārvērst savu hobiju biznesā. Programmā iekļauti pieredzes stāsti, darba meklēšanas padomi un ekspertu konsultācijas. Nedēļu pēc vebināra plānota arī praktiska meistarklase "Kā pārvērst pieredzi savā biznesā".

Savukārt pirmā meistarklase "No sapņa līdz savam biznesam: iedvesma un pieredze" Latgales aktīvākajām personām plānota Jelgavā 30.maijā. Meistarklases laikā dalībniekiem būs iespēja definēt un formulēt savu biznesa ideju, saņemt individuālas konsultācijas, kā arī soli pa solim izprast saimnieciskās darbības uzsākšanas procesu.

Saskaņā ar statistikas datiem, vairāk nekā trešdaļa no Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Vienlaikus šī grupa nereti saskaras ar ierobežotām iespējām iekļauties darba tirgū vai uzsākt savu uzņēmējdarbību. Projekta mērķis ir veicināt šo personu finansiālo neatkarību, pašrealizāciju un sociālo iekļaušanu, vienlaikus mazinot darba tirgū pastāvošos stereotipus par vecumu.

Projekta īstenošanā tiks iesaistītas arī pašvaldības un sabiedriskās organizācijas, kā arī plānota iedvesmas lektoru piesaiste, kas iedrošinātu personām pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas apzināties savu potenciālu un iesaistīties darba tirgū vai uzsākt biznesu, lai mazinātu diskriminācijas riskus sabiedrībā.

Latviju apmeklēs pareizticīgo Konstantinopoles patriarhs

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 22:05:00 +0300

Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ielūguma 12.septembrī un 13.septembrī Latviju oficiālā vizītē apmeklēs pareizticīgo Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Patriarhs vizītes sākumā tiksies ar Latvijas prezidentu. Plānotas arī tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Latvijas Universitātē garīdznieks sniegs lekciju "Baznīca šodienas ekoloģiskās krīzes laikā - zinātne, ētika, kopīga rīcība" angļu valodā. Plānots, ka sestdien, 13.septembrī, plkst.10 Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs piedalīsies ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā.

Konstantinopoles ekumēniskais patriarhāts ir viena no Austrumu pareizticīgās baznīcas garīgajām pārvaldēm. Konstantinopoles ekumēniskais patriarhāts atrodas Stambulā, Turcijā. Patriarhāts pārvalda vairākas diecēzes un klosterus gan Turcijā, gan ārpus tās, tostarp, Grieķijā, ASV, Austrālijā un Dienvidkorejā.

Latvijas pareizticīgā baznīca līdz 2022.gadam darbojās Maskavas patriarhāta pārraudzībā, bet pēc Krievijas 2022.gada iebrukumu Ukrainā Saeima ar likumu mainīja baznīcas statusu un noteica, ka tā darbojas pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.

AM: Neatkarīgi no turpmākā ASV atbalsta Latvija turpinās stiprināt NBS

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 20:35:00 +0300

Neatkarīgi no turpmākā ASV atbalsta Latvija turpinās mērķtiecīgi stiprināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, aģentūrai LETA atzina Aizsardzības ministrijā (AM).

Kā vēstīja laikraksts "Financial Times", pagājušajā nedēļā Pentagona amatpersonas Eiropas diplomātiem pavēstījušas, ka ASV vairs nefinansēs programmas, kas paredz Austrumeiropas valstu bruņoto spēku apmācību un tehnisko apgādi.

Latvija līdz šim regulāri ir saņēmusi simtos miljonu eiro mērāmu ASV atbalstu aizsardzības stiprināšanai, kas pamatā izlietots pašas ASV ražotā bruņojuma iegādei. Latvija ar ASV finansējumu attīsta vai jau pabeigusi vairākus projektus, piemēram, raķešu artilērijas "Himars", pretkuģu raķešu sistēmu un helikopteru iegādi.

Reaģējot uz jaunākajām ziņām no ASV, AM pauž, ka "ASV ir un paliek Latvijas stratēģiskais sabiedrotais", un Latvija pateicas ASV par ilggadējo un būtisko atbalstu un ieguldījumu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.

AM ir informēta, ka ASV notiek diskusijas par iespējamu militārā finansējuma ārvalstīm pārskatīšanu, tomēr patlaban vēl neesot saņemts kāds oficiāls paziņojums par konkrētiem lēmumiem.

"Mēs turpināsim diskusijas ar sabiedrotajiem par šī atbalsta nozīmīgumu. Vienlaikus neatkarīgi no turpmākā ASV atbalsta Latvija turpinās mērķtiecīgi stiprināt NBS kaujas spējas. Latvija arī turpina stingri iestāties par nepieciešamību visām Eiropas valstīm būtiski kāpināt savus aizsardzības izdevumus," uzsvēra ministrijā.

Kā vēstīts, ka saskaņā ar 12.jūnijā aktualizēto iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi Latvijas 2025.gada aizsardzības budžets sasniegs 3,80% no IKP. Aizsardzības izdevumi 2026.gadā varētu sasniegt 4,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā 18.jūnijā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atklāja premjerministre Evika Siliņa (JV). Hāgas samitā 25.jūnijā Ziemeļatlantijas padome pieņēma deklarāciju, kurā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035.gadam novirzīt aizsardzībai un drošībai vismaz 5% no IKP.

AS "Rīgas Siltums" sāk vadīt jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 16:05:00 +0300

"Rīgas Siltums" vadītājam stratēģiski jāskatās uz uzņēmuma transformāciju.

Ekonomikas ministrija (EM) kā viens no lielākajiem AS "Rīgas Siltums" (RS) akcionāriem sagaida, ka uzņēmuma jaunais vadītājs piedāvās stratēģisku redzējumu par veicamajām pārmaiņām kapitālsabiedrībā, ietverot uzņēmuma efektivizācijas un turpmākās attīstības plānus.

No piektdienas, 5.septembra, AS "Rīgas Siltums" sāk vadīt jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs - Kalvis Kalniņš.

"Sagaidām, ka būtiski uzlabosies uzņēmuma pārvaldība, kā arī tiks izstrādāta ilgtermiņa stratēģija. Jaunajai vadībai priekšā būs daudz izaicinājumu. Siltumapgādei Rīgā ir jākļūst uz klientu orientētai," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

EM kā viena no AS "Rīgas Siltums" akciju turētājām 3.septembrī nāca klajā ar ierosinājumu sasaukt RS ārkārtas akcionāru sapulci, kurā aicinās visus akcionārus lemt par RS padomes atsaukšanu. EM uzsver, ka RS valdei ir jāuzņemas pilna atbildība par uzņēmuma darbību, savukārt RS padomei - par valdes darba pārraudzību. EM atgādina, ka RS tarifa kāpuma samazinājums par 70% tika sasniegts, pateicoties tieši EM aktīvai iesaistei, nevis RS valdes rīcībai, kā arī RS padome nebija pietiekami ambicioza un neizrādīja sākotnējo iniciatīvu aktīvai iesaistei, lai RS tarifs netiktu paaugstināts.

Komerclikums paredz, ka akcionāru sapulce ir jāsasauc 21 dienas laikā, taču, visiem akcionāriem vienojoties, tas iespējams ātrāk, tāpēc EM ir vērsies pie Rīgas domes un pārējiem akcionāriem, lai nozīmētu ārkārtas akcionāru sapulces datumu un laiku, aicinot rīkoties iespējami operatīvi. Savukārt EM ir apņēmusies organizēt nominācijas procesu RS padomes locekļu kandidātu atlasei, lai izvirzītu akcionāriem ievēlēšanai RS padomē kompetentus un uz mērķa sasniegšanu orientētus kandidātus.

EM no uzņēmuma vadības sagaida galvenokārt šādu fundamentālu jautājumu neatliekamu risināšanu - darbības efektivitātes programmas izstrāde un ieviešana, infrastruktūras ilgtermiņa attīstības plāna izstrāde un realizēšana, redzējums par ilgtermiņa tarifu attīstības dinamiku (tirgus modeļa uzlabojumi un siltumenerģijas ražošanas struktūra nākotnē).

Bakteriālā iedega konstatēta piemājas dārzā Carnikavā

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 13:33:00 +0300

Bakteriālā iedega konstatēta piemājas dārzā Carnikavā, Ādažu novadā, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Buferzona saistībā ar konstatēto bakteriālo iedegu noteikta trīs kilometru rādiusā ap attiecīgo teritoriju.

Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes.

Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.

Bakteriālās iedegas saimniekaugu (korintes, klintenes, vilkābeles, cidonijas, eriobotrijas, ābeles, mespili, pirakantas, bumbieres, pīlādži un krūmcidonijas) ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc to ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus no bakteriālās iedegas buferzonas un ievest bišu stropus bakteriālās iedegas buferzonā.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.

2. ceturksnī Latvijā bija 20,1 tūkstotis brīvu darbvietu

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 13:23:00 +0300

No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 6,8%.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija 20,1 tūkstotis brīvo darbvietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,7 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā - 9,4 tūkstoši. No visām Latvijā pieejamām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 3,2%, bet privātajā - 1,7%.

Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, brīvo darbvietu skaits ir samazinājies par 3,8 tūkst. jeb 15,9%. Privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājies par 2,1 tūkst. jeb 16,3%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 1,7 tūkst. jeb 15,4%.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija 891,4 tūkst. aizņemto darbvietu. Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, palielinājies par 1,6 tūkst. jeb 0,2%. Privātajā sektorā tas palielinājies par 2,9 tūkst. jeb 0,5%, bet sabiedriskajā sektorā samazinājies par 1,3 tūkst. jeb 0,5%.

No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 6,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 2,9%, ka arī administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē - 2,9% un apstrādes rūpniecībā - 2,4%.

Reģionos 2025.gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā - 3,0% jeb 14,5 tūkst., viszemākais - Latgalē (1,0% jeb 0,7 tūkst.). Vidzemē brīvas bija 1,3% jeb 1,1 tūkst., Zemgalē - 1,3% jeb 0,9 tūkst. darbvietu, bet Kurzemē - 1,2% jeb 1,0 tūkst.

Latvijas patērētājus vilina ar viltotām sadzīves tehnikas ierīcēm (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 12:21:00 +0300

"Domāju, ka varēšu ietaupīt, bet neizvērtēju riskus".

Viltotas elektronikas un sadzīves tehnikas izplatīšana jau daudzus gadus ir aktuāla problēma visā pasaulē, bet dažās jomās šī situācija katru gadu turpina pieaugt. Tiek lēsts, ka putekļu sūcēji, matu fēni un cita ikdienas sadzīves tehnika ir starp piecām visbiežāk viltotajām preču kategorijām. Diemžēl, patērētāji bieži vien neaizdomājas par šādu pirkumu sekām - tas tomēr nav vienkāršs veids, kā ietaupīt naudu - tas apdraud mājokļa drošību, veselību un var radīt papildu izdevumus nākotnē.

Lētāk - ne vienmēr labāk

Rīgā dzīvojošā Ilze sociālajos tīklos atrada piedāvājumu - bezvadu putekļu sūcējs, kas vizuāli ir ļoti līdzīgs kādam no ārzemju modeļiem, bet maksāja gandrīz uz pusi mazāk. "Domāju, ka varēšu ietaupīt, bet neizvērtēju riskus. Izskatījās tāds pats, tikai lētāks," saka Ilze.

Diemžēl, prieks par pirkumu bija īslaicīgs. Pēc dažām lietošanas reizēm putekļu sūcējs uzlādes laikā nodega

un sabojāja mājas elektroinstalāciju. "Nācās izsaukt elektriķi, lai novērstu bojājumus. Pārdevēju atrast neizdevās - tas pazuda gan no tirdzniecības platformas, gan arī vairs neatbildēja uz e‑pastu. Paliku bez naudas un bez ierīces, turklāt vēl nācās maksāt par mājas remontu," saka Ilze.

Speciālisti norāda, ka šādi stāsti nav nekas jauns. Viltotas elektronikas un sadzīves tehnikas vai otrreizējā tirgū iegādātas elektronikas un sadzīves tehnikas pircēji gandrīz vienmēr riskē ne tikai zaudēt naudu, bet arī apdraudēt savas mājas un ģimenes drošību.

Vilto gan detaļas, gan ierīces

ASV reģistrētā privātā globālā informācijas pakalpojumu organizācija ERAI pagājušā gadā ir fiksējusi vairāk nekā tūkstoti viltotu elektronikas komponentu gadījumu - visvairāk tieši pēdējo deviņu gadu laikā. Tikmēr saskaņā ar ES, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) aplēsēm, 2021.gadā viltotas preces, tostarp sadzīves tehnika un elektronika, veidoja līdz pat 4,7% no kopējā ES importa apjoma, sasniedzot aptuveni 106 miljardus eiro.

"Viltotas tiek ne tikai elektronisko ierīču detaļas, bet arī visas elektroniskās, sadzīves tehnikas preces, piemēram, kopējot to dizainu un noteiktas tehniskās īpašības. Šis ir viens no pieciem tirdzniecības sektoriem, kuri no viltojumiem cieš visvairāk. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs lēš, ka gandrīz 8% pārdoto elektronisko preču varētu būt viltojumi. Tas nozīmē, ka risks iegādāties viltojumu šodien, iespējams, ir lielāks nekā jebkad iepriekš. Ar šo problēmu saskaras arī augstākās klases sadzīves tehnikas ražotāji. "Šī zīmola viltojumi parasti pircējus pievilina ar par 30-50% zemāku cenu, taču vienlaikus rada reālus draudus patērētāju drošībai, finansēm un pat videi," saka eksperte Inga Stepanauskaite-Miškuneca.

Rada draudus ne tikai naudas makam

"Vilnius Tech" inženierijas katedras zinātniskais doc. dr. Daiņus Udris atkārtoti uzsver, ka viltotu elektronikas preču tirdzniecība ir ne tikai negodīga prakse, kas pārkāpj autortiesības, bet arī apdraud patērētāju un citas elektrotīklam pieslēgtās ierīces.

Pēc speciālista teiktā, viltojumi bieži vien rada ļoti specifiskus riskus: viltoti lādētāji var pārkarst un sabojāt uzlādējamo ierīci, turklāt sabojātajai ierīcei parasti nav nekādas garantijas.

"Ar kolēģiem pasmejamies, kāpēc dažkārt neoriģināls ierīces lādētājs ir gandrīz divreiz vieglāks par oriģinālo? Tāpēc, ka shēma ir vienkārša - "ietaupīt" uz detaļām. Tas ir līdzīgi situācijām, kad mājās izjaucat un atkārtoti saliekat kādu ierīci - tā darbojas, bet pāri ir palikušas skrūves. Oriģinālās ierīces ir izstrādātas tā, lai nodrošinātu uzticamu un drošu darbību. Pārdevēji, kas pārdod oriģinālās preces, ir atbildīgi par ierīču kvalitāti un rūpējas par savu reputāciju. Manā praksē ir zināmi gadījumi, kad pircēji piedzen iespaidīgas naudas summas tikai tāpēc, ka tika pierādīts, ka ierīce nav darbojusies pareizi. Tomēr, pērkot viltojumu, šādu garantiju nav," saka doc. Dr. D. Udris.

Ar netrenētu aci viltojumus var būt grūti atšķirt, tomēr dažos gadījumos viltojumi ir vieglāki un ražošanā tiek izmantoti sliktākas kvalitātes materiāli, acīs var krist neprecīza ierīces montāža, neatbilstošs marķējums.

Kaitē arī videi

"Elektronikas un sadzīves tehnikas viltojumi bieži tiek ražoti, neievērojot nekādus ES pieņemtos standartus, tie ātri sabojājas, netaupa elektroenerģiju un piesārņo vidi. Pērkot viltojumus, mēs būtībā piesārņojam vidi," uzsver eksperte Inga Stepanauskaite-Miškuneca.

Šī problēma atspoguļojas arī statistikā. Saskaņā ar "Eurostat" datiem 2022.gadā ES tika savākti aptuveni 5 miljoni tonnu elektronikas atkritumu, kas ir vidēji 11,2 kg uz vienu iedzīvotāju. Pēdējo desmit gadu laikā elektronisko ierīču apjoms tirgū ir gandrīz divkāršojies - no 7,6 miljoniem tonnu 2012.gadā līdz 14,4 miljoniem tonnu 2022.gadā.

Globāli situācija ir vēl dramatiskāka: 2022.gadā pasaulē tika radīti aptuveni 62 miljoni tonnu elektronikas atkritumu, bet tikai 22% no tiem tika pienācīgi pārstrādāti.

"Oriģinālās ierīces ir izstrādātas, domājot par ilgtermiņa lietošanu. Tāpēc oriģinālu priekšrocība salīdzinājumā ar kopijām slēpjas ilgtspējas kontekstā," saka I. Stepanauskaite-Miškunevica.

Patērētāju tiesības un pienākumi

Patērtētāju tiesību aizsardzības aspektā viltojumi ne vien rada neērtības un finansiālus zaudējumus, bet arī uzliek atbildību, kas ir skaidri regulēta likumos.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem, tirgū laistajiem produktiem ir jābūt drošiem un jāatbilst saskaņotajiem standartiem. Patērētājiem ir tiesības prasīt, lai pārdevējs nodrošinātu preču deklarētās īpašības un sniegtu skaidru un nemaldinošu informāciju. Ja atklājas, ka ierīce ir viltota vai neatbilst prasībām, vispirms ir rakstiski jāvēršas pie pārdevēja, bet, ja tas neizdodas, - patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs un jāizmanto alternatīvi risināšanas veidi, kas noteikti ES mērogā.

Patērētājiem jāņem vērā, ka elektronikas un sadzīves tehnikas precēm ir jābūt ar CE marķējumu, uz kura jānorāda: ražotājs, ražotāja adrese un lietošanas instrukcija valsts valodā.

Savukārt viltotas preces var tikt ražotas neievērojot piemērojamo saskaņoto standartu prasības, un tādēļ var radīt tiešu risku cilvēku veselībai.

Latvijā pazudis Kanādas bruņoto spēku karavīrs

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 10:12:00 +0300

Latvijā pazudis Kanādas bruņoto spēku karavīrs, kurš mūsu valstī pilda dienesta pienākumus, aģentūru LETA informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Nacionālie bruņotie spēki šādu informāciju saņēmuši no Kanādas bruņoto spēku Apvienoto operāciju pavēlniecības. Notiek karavīra meklēšanas darbi.

Izmeklēšanu vada Latvijas Valsts policija sadarbībā ar Kanādas bruņoto spēku Militāro policiju, NATO daudznacionālās brigādes Latvijā un Nacionālo bruņoto spēku atbalstu, "izmantojot visus pieejamos resursus", teikts NBS paziņojumā.

Par notikušo informēta karavīra ģimene. "Domās esam ar karavīra ģimeni un tuviniekiem," pauž NBS, kas, atsaucoties uz ģimenes privātumu un nevēlēšanos traucēt izmeklēšanai, detalizētāku informāciju par pazušanu nesniedz, tostarp nav skaidrs, vai karavīrs pazudis tieši dienesta pienākumu izpildes laikā, vai savā brīvajā laikā ārpus militārajiem objektiem.

Šajās dienās galvaspilsētā būs daudz bruņotu cilvēku (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 09:57:00 +0300

"Namejs 2025" laikā tiks īstenotas klātbūtnes patruļas Rīgā.

Līdz 7.septembrim mācības "Namejs 2025" ienāk galvaspilsētā un tās apkaimē. Zemessardzes 1. Rīgas brigāde un sabiedroto bruņoto spēku vienības demonstrēs spējas un gatavību, stiprinot drošību Rīgā, Pierīgas pašvaldībās un Bauskas novadā.

"Namejs 2025" laikā tiks īstenotas klātbūtnes patruļas Rīgā, spēju demonstrācija pilsētvidē un aizsardzības operācijas Pierīgā.

"Šogad Zemessardzes 1. Rīgas brigādē uzņemam zemessargus no Zviedrijas, Dānijas un Lietuvas, tādēļ spēju demonstrācijā mums talkā nāk Daudznacionālās brigādes karavīri," uzsvēra brigādes komandieris, pulkvedis Normunds Baranovs.

Uzdevumos Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi un karavīri sadarbosies ar Zviedrijas Zemessardzes Stridskraften Hemvärnet, Dānijas teritoriālās sardzes Hjemmeværnet, Lietuvas Nacionālās aizsardzības brīvprātīgo spēkiem (KASP), NATO daudznacionālās brigādes Latvijā, Valsts robežsardzes, Valsts un Rīgas pašvaldības policijas, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem un ar virkni privāto un valsts uzņēmumu - kritiskās infrastruktūras Zemessardzes vienību izveidotājiem. Zemessargi veiks aizsardzības uzdevumu treniņu AS "Latvijas valsts meži" un SIA "Rīgas meži" teritorijās.

"Zemessargu uzdevums "Namejs 2025" ir visaptveroša valsts aizsardzība darbībā - redzama, klātesoša un vienota. Redzot zemessargus un militāro tehniku Rīgas ielās, mēs atgādinām - valsts aizsardzība nav kaut kas abstrakts, tā ir mūsu visu kopīga atbildība. Mēs apzināti trenējamies atklāti, jo mūsu spēks ir ne tikai sagatavotībā, bet arī sabiedrības izpratnē un pārliecībā, ka kopīgi aizsargāsim Latviju," norādīja pulkvedis N. Baranovs.

Mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīri un zemessargi.

Reaģējot uz mainīgajiem drošības izaicinājumiem, Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, kā arī noturībā pret ārējo ietekmi. Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ietver ne tikai valsts aizsardzības jomas vai valsts pārvaldes institūcijas, bet arī privātā sektora pārstāvjus, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas, iedzīvotājus un citas personas. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir sekmēt valstiski svarīgu funkciju darbību plānošanas, koordinēšanas un partnerības sistēmas izveidošanu starp valsts institūcijām, kā arī privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem. Praktiskais visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas uzdevums ir katrai valsts institūcijai noteikt konkrētus uzdevumus un lomu valsts aizsardzībā.

Mācības "Namejs" ir iepriekš plānotas un visā Latvijā norisinās kopš 2014.gada. Militāro mācību regulārai norisei ir būtiska loma, lai uzturētu un stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, kurām pastāvīgi jābūt augstā līmenī. Bruņotajiem spēkiem vienmēr jābūt gataviem laikus un efektīvi reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem un garantēt Latvijas drošību. Savukārt sadarbības stiprināšana ar valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu nozaru komersantiem un to iesaiste mācībās stiprina visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.

Mēness aptumsuma laikā Latvijā prognozē daļēji mākoņainas debesis

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 08:56:00 +0300

Svētdienas vakarā, kad būs pilns Mēness aptumsums, Latvijā gaidāmas daļēji mākoņainas debesis, vietām līs un iespējams pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.

Rīgā aptumsuma pilnā fāze sāksies 7.septembrī plkst.20.30, tā beigsies plkst.21.53, bet aptumsuma maksimums būs plkst.21.12.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm visvairāk mākoņu svētdienas vakarā varētu būt valsts centrālajā daļā, kur arī prognozēta augstākā nokrišņu varbūtība. Prognozēm par nedēļas nogalē gaidāmo mākoņu un nokrišņu daudzumu gan ir zema ticamība.

Sagaidāms, ka sestdien Latvijā būs vairāk mākoņu nekā piektdien, vietām īslaicīgi līs, iespējamas arī pērkona lietusgāzes. Līdzīgi laikapstākļi gaidāmi arī svētdien un pirmdien, kad lietus iespējams galvenokārt Kurzemē. Pūtīs lēns vējš, naktīs dažviet veidosies migla.

Maksimālā gaisa temperatūra sestdien būs +23..+28 grādi, vietām Kurzemē ap +20 grādiem. Svētdiena valsts lielākajā daļā gaidāma nedaudz vēsāka. Naktī uz sestdienu un svētdienu gaisa temperatūra nenoslīdēs zem +13..+18 grādiem.

Nākamā nedēļa gaidāma trīs četrus grādus siltāka par normu, gaisa temperatūra brīžiem var pārsniegt +25 grādus. Paredzams, ka nedēļas vidū pastiprināsies dienvidu, dienvidaustrumu vējš. Dažās dienās iespējams lietus.

Siliņa: Mieram Ukrainā nepieciešamas spēcīgas drošības garantijas

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 20:46:00 +0300

Taisnīgam un noturīgam mieram Ukrainā nepieciešamas spēcīgas drošības garantijas no Eiropas, ASV un citām līdzīgi domājošām valstīm, labas gribas koalīcijas sanāksmē uzsvēra Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc viņas paustā, starp labas gribas koalīcijas valstīm par to valda vienota nostāja.

Premjere atzina, ka šobrīd ir skaidrs - Krievija nevēlas mieru Ukrainā un arī turpmāk būs drauds. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Latvija arī turpmāk nelokāmi atbalstīs Ukrainu.

Sanāksmi ierosināja Francijas prezidents Emanuels Makrons, un tajā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī vairāki Eiropas un citu valstu līderi. Sanāksme norisinājās daļēji klātienē, daļēji videorežīmā. Siliņa sanāksmē piedalījās videorežīmā.

Francijas un Lielbritānijas vadībā izveidotā labas gribas koalīcija apvieno valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt ieguldījumu Ukrainas atbalstam. Tās mērķis ir nodrošināt lielāku diplomātisko, militāro, finanšu un politisko atbalstu Ukrainai, lai panāktu taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā.

Kā vēstīts, ceturtdien NATO ģenerālsekretārs Marks Rite sacīja, ka Krievijai nav veto tiesību attiecībā uz to, vai pamiera noslēgšanas gadījumā drošības garantiju ietvaros rietumvalstis var nosūtīt karaspēku uz Ukrainu.

"Kāpēc mūs interesē, ko Krievija domā par karaspēku Ukrainā? Tā ir suverēna valsts. Tas nav viņu ziņā," sacīja Rite.

"Es uzskatu, ka mums tiešām ir jāpārtrauc uzskatīt [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu par pārlieku spēcīgu," viņš mudināja.

Krievija ir paziņojusi, ka tā joprojām stingri iebilst pret jebkādu Rietumu karaspēka izvietošanu Ukrainā iespējamā noregulējuma ietvaros.

Rietumu diplomāti pauž, ka aptuveni 30 valstu grupai, kas apspriež iespējamo "garantijas spēku" izveidi Ukrainā, tagad ir konkrēts karavīru skaits, ko tās varētu norīkot šai misijai.

Eiropas valstis cer, ka, iesniedzot skaidru plānu, tās var pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu pildīt solījumu piedāvāt amerikāņu militāro atbalstu.

Tramps uzstāj uz kara izbeigšanu, savukārt Kremlis kavē centienus organizēt tiešas Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunas.

Rinkēvičs: Valstij un baznīcai ir arī kopīgas rūpes

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 17:44:00 +0300

Satversme nosaka valsts un baznīcas šķirtību, taču ir vairāki saskarsmes punkti, kur valstij un baznīcai ir kopīgas rūpes, piemēram, valsts sakrālā mantojuma saglabāšana, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar lielāko kristīgo konfesiju vadītājiem Latvijā.

Kā informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā puses pārrunāja valsts un baznīcas dialogu, tostarp reliģisko organizāciju lomu un ietekmi sabiedrības saliedētības un vienotības veicināšanā un aktuālos jautājumus, ar ko ikdienā savā darbībā saskaras dažādu kristīgo konfesiju ticīgie Latvijā.

Valsts prezidents norādīja, ka Latvija ir daudznacionāla un dažādu konfesiju valsts, tomēr ar savu ekumenisma tradīciju un dažādu konfesiju mierīgu līdzās pastāvēšanu Latvija ir paraugs citām valstīm pasaulē. Viņaprāt, Latvijas sabiedrība ir arī dažāda un daudzveidīga, kurā katram indivīdam ir tiesības īstenot apziņas un reliģijas brīvību, kā arī brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, tostarp veikt reliģiskās darbības.

"Tāpēc man ir būtiski uzklausīt lielāko kristīgo konfesiju vadītāju Latvijā viedokli par jautājumiem, kas skar gan valsts un baznīcu attiecības, gan arī tos jautājumus, kas rūp dažādu kristīgo konfesiju ticīgajiem," pēc tikšanās pauda Rinkēvičs.

Ar Valsts prezidentu tikās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants, Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Ivanovs un Latvijas Baptistu Draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā nākamgad pieaugs biļešu cenas

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 16:59:00 +0300

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Plānots, ka vilcieniem un autobusiem tiks palielināta brauciena maksa starp zonām par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa tiks palielināta par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Vilciena biļete maršrutā Rīga-Daugavpils palielināsies par 20 centiem - no 8,7 eiro līdz 8,9 eiro, savukārt autobusa biļete maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem - no 10,4 eiro līdz 10,6 eiro, kā arī vilciena biļetes cena maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem - no 8,9 eiro līdz 9,1 eiro.

Plānots, ka izmaiņas tarifos stāsies spēkā no 2026.gada 15.janvāra.

Līdz 2026.gada 16.janvārim iegādātās biļetes būs derīgas līdz attiecīgās biļetes termiņa beigām, savukārt no 15.janvāra visas biļetes tiks pārdotas pēc mainītā tarifa.

Jau vēstīts, ka 2023.gada decembrī Sabiedriskā transporta padome apstiprināja reģionālā sabiedriskā transporta jauno biļešu un tarifu sistēmu. Tostarp 2024.gada 1.aprīlī reģionālajā sabiedriskajā transportā stājās spēkā jauni tarifi un biļešu veidi.

Jaunajā tarifu sistēmā minimālā braukšanas maksa Rīgā ir 1,5 eiro, citās pilsētās - viens eiro, bet ārpus pilsētām - 0,7 eiro. Vienlaikus maksa par braucienu ar vilcienu, piemēram, maršrutā Rīga-Liepāja pieauga no 7,4 eiro līdz 8,01 eiro, kamēr maksa par braucienu ar autobusu šajā maršrutā palielinājās no 8,65 eiro līdz 10,4 eiro.

Iepriekšējā reģionālā sabiedriskā transporta tarifu sistēma Latvijā bija spēkā kopš 2020.gada.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Čehova teātris ielūdz uz publisku diskusiju

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 16:01:00 +0300

Diskusiju cikls "Bez punkta uz i" turpinās jau trešo sezonu un 5.septembrī notiks jau devītā diskusija šoreiz par detektīviem mūsdienās. Detektīvs kā mūsdienu cerība atgūt taisnīgumu un atjaunot kārtību pasaulē.

Cik aktuāli un nepieciešami ir detektīvi mūsdienās? Kā no grāmatām caur filmām un kino tie ataino sabiedrības ilgas, alkas cauri gadsimtam un vai detektīvs savā veidā kalpo arī kā domplatforma lasītāju prātos, kur pasaulē tiek atainota kārtība.

1.septembrī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvoja režisora Sergeja Golomazova jaunais iestudējums "Seši Šerloki", kas veidots pēc vairāku Artura Konana Doila detektīvstāstu motīviem. Tas skatītājus iepazīstina ar Šerloka Holmsa pasauli neparastā, aizraujošā interpretācijā. Slavenais detektīvs no Beikera ielas līdz pat šai dienai ir viens no iemīļotākajiem varoņiem miljoniem lasītāju un skatītāju visā pasaulē. Viņa piedzīvojumi ir aizraujoši, iedvesmojoši, māca izdarīt secinājumus, turklāt atbalsta vienu no mūsu svarīgākajām cerībām - taisnīguma triumfu. Nemaz nav pārsteidzoši, ka daudzi bērnībā (un ne tikai!) iztēlojās sevi Šerloka Holmsa vai viņa uzticamā drauga doktora Vatsona vietā. Tad kāpēc gan nepaspēlēties detektīvstāstā? Un detektīvā? Izrāde paredzēta visai ģimenei.

Diskusija "Kāpēc mēs lasām detektīvus - vai tās ir ilgas pēc asām izjūtām vai alkas pēc pasaules kārtības?" notiks 5.septembrī, plkst.18:00 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Facebook lapā un portālā LSM.lv.

Diskusijā mēģināsim noskaidrot, vai lasām tik pat daudz cik pirms 100 un 180 gadiem, kad radās dektektīvi, kurš uzvar mūsdienās - veiklākais, gudrākais, bagātākais un kā tas atspoguļo sabiedrības alkas, ilgas un taisnīguma sajūtu?

Detektīvs ir pasaulē otra populārākā žanra literatūra - tūlīt aiz romantiskajiem romāniem, bet kāpēc Latvijā tas joprojām nav plaši atzīts: kritiķi bieži žanru literatūru novērtē zemāk, un detektīvs nav skaidri iekļauts žanru klasifikācijās. Vai tas tāpēc, ka Padomju laikā detektīvs bija ierobežots ar padomju morāles prasībām - izmeklētājs bija milicijas darbinieks un stāsti bija striktā režīmā? Pēc neatkarības atgūšanas parādījās vairāk tulkojumu un dažādu detektīva stilu, tomēr vietējie autori ir retums, vismaz pagaidām. Vienas sajūtas rada detektīvliteratūra, citas - kino un kā trīsdimensionāla pasaule atveras detektīvi uz skatuves dēļiem, kāds ir mūsdienu Šerloks un kas tam ir svarīgs?

Diskusijā piedalīsies LTV Ziņu dienesta radošais redaktors un LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" vadītājs Guntis Bojārs, rakstniece un kustības "Laiks Lasīt" idejas autore Inga Grencberga, Latvijas Nacionālā baleta solists un horeogrāfs Antons Freimans, un Inga Akmentiņa - Smildziņa, "Vecāku organizācijas mammām un tētiem" vadītāja. Diskusiju vadīs Kristīne Stakena, raidījumu un pasākumu vadītāja un producente.

22. septembrī atklās jaunāko brīvības atņemšanas vietu Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 15:54:00 +0300

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala.

Tieslietu ministrija saņēma Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu par jaunā Liepājas cietuma ēku kompleksa pieņemšanu ekspluatācijā. Jaunais Liepājas cietums ir pilnībā uzbūvēts pirms līgumā noteiktā termiņa, turklāt valsts budžetā ietaupot 5,3 miljonus eiro.

Latvijā šobrīd darbojas deviņas ieslodzījuma vietas, no kurām sešas atrodas ēkās, kas vecākas par simts gadiem. Liela daļa šo ēku ir gan fiziski, gan morāli novecojušas un vairs neatbilst mūsdienu cietumu prasībām. Jaunais Liepājas cietums kļūs par modernāko ieslodzījuma vietu Baltijā un pirmo cietumu, kas Latvijā uzcelts neatkarības laikā. Tajā būs vieta 1200 ieslodzītajiem, kas ir aptuveni viena trešdaļa no ieslodzīto kopskaita, kā arī varēs pilnvērtīgi veikt resocializāciju, mazinot jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un nodrošinot būtiski jaunu kvalitāti Latvijas sodu izpildes sistēmā. Paredzēts, ka 2026.gada pirmajā pusē, pēc kompleksa aprīkošanas un darbinieku sagatavošanas, jaunais cietums uzsāks darbu.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: "Jaunā Liepājas cietuma nodošana ekspluatācijā ir nozīmīgs solis Latvijas ieslodzījuma vietu reformas īstenošanā. Tas būs pirmais cietums, kas no jauna Latvijā būvēts atbilstoši Eiropas Padomes cilvēktiesību standartiem, un vienlaikus apliecina Latvijas apņemšanos īstenot arī Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas norādījumus par nepieciešamību izskaust ieslodzīto neformālās hierarhijas ietekmi. Ieslodzījuma vietu reforma un jaunā infrastruktūra ļaus mērķtiecīgi iesaistīt notiesātos resocializācijas procesā un mazināt jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, vienlaikus stiprinot katra iedzīvotāja un visas sabiedrības drošību. Jaunā Liepājas cietuma infrastruktūra ļaus racionālāk izmantot valsts resursus, samazinot arī cilvēkresursu un novecojušās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Paldies visiem būvniecības projekta īstenošanā iesaistītajiem par profesionālu darbu. Tieslietu ministrijas vadībā kopīgiem spēkiem varam veiksmīgi īstenot vērienīgu valsts mēroga projektu."

Jaunā Liepājas cietuma izveide ir daļa no ieslodzījuma vietu reformas plāna. Viena no tieslietu ministres I. Lībiņas-Egneres prioritātēm ir arī jaunas ieslodzījuma vietas izveide sievietēm. Apzinoties, ka šobrīd valsts budžeta iespējas neļauj uzbūvēt jaunu cietumu, iniciatīva par sievietēm piemērotas infrastruktūras izveidi ir iekļauta Norvēģijas finansējuma nākamā perioda aktivitātēs. Šobrīd notiek priekšlikuma precizēšana un sarunas ar Norvēģijas partneriem.

Projekta realizācijas izmaksas nepārsniedza līgumā paredzēto budžetu - 125,87 milj. EUR, neieskaitot PVN, turklāt būvniecības procesā valsts budžetam ietaupīti gandrīz 5,3 miljoni eiro, kurus varēs novirzīt citu valsts prioritāšu finansēšanai.

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala, tā kopējā telpu platība, saskaņā ar kadastrālo uzmērīšanu, ir 38 099,9 m². Tas sastāv no sešām funkcionāli nozīmīgām ēkām - diviem ieslodzīto dzīvojamajiem korpusiem, izglītības un nodarbinātības centra, administrācijas un caurlaides ēkas, īpašā režīma un slimnīcas korpusa, kā arī atklātā tipa cietuma.

Ēku nodošana pasūtītājam Tieslietu ministrijai un Tiesu namu aģentūrai ietvers arī darbinieku apmācības un inženiersistēmu lietošanas instrukciju sagatavošanu. Oficiālais nodošanas pasākums notiks 22.septembrī. Tas gaitā tika iesaistīti vairāk nekā 2200 speciālistu no 214 uzņēmumiem, no kuriem aptuveni 30% no Kurzemes reģiona. Plaši izmantoti Latvijas ražotāju būvmateriāli, savukārt Liepājas pilsēta ieguvusi būtisku infrastruktūras uzlabojumu - atjaunotus ceļus un izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas.

Ūdens temperatūra peldvietās vietām sasniedz 19 grādus

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 12:35:00 +0300

Atgriežoties vasarīgi siltam laikam, nedaudz paaugstinājusies ūdens temperatūra peldvietās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un pašvaldību sniegtā informācija.

Ceturtdienas rītā ūdens temperatūra Daugavā, Lielupē un Ventā ir 17..19 grādi, Aiviekstē un Salacā tā svārstās ap 17 grādiem, Gaujā ūdens ir par grādu vēsāks.

Lielākajā daļā pārējo upju, kā arī vairumā ezeru ūdens temperatūra ir 16..18 grādi.

Atbilstoši LVĢMC datiem ūdens temperatūra jūrā Latvijas piekrastē ir 16..18 grādi, Liepājas ostā 19 grādi, bet saskaņā ar Jūrmalas pludmales glābšanas dienesta mērījumiem trešdienas vakarā Bulduros ūdens bija atdzisis līdz 12 grādiem.

Ūdens līmenis upēs galvenokārt ir zemāks nekā vasarā, vietām tas turpina pazemināties, citviet nedaudz paaugstinās.

Tuvākajās dienās ūdens kļūs vēl par kādu grādu siltāks.

Latvijas iedzīvotāji mācās remontēt vecās elektroierīces (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 09:48:00 +0300

Repair Cafe kustība aizsākās 2009.gadā.

Katra mēneša pirmajā svētdienā biedrība Repair Cafe Riga aicina uz bezmaksas labošanas darbnīcām, kuru laikā ikvienam iespējams iemācīties salabot savu salūzušo tosteri, veikt apkopi datoram vai salāpīt žaketes oderi. Nākamā labošanas darbnīca gaidāma svētdien, 7.septembrī, 12.00 - 16.00 Lastādijas radošajā kvartālā, Vilhelma Purvīša ielā 13. Plkst.14:00 pasākumu papildinās inženiera un Repair Cafe pārstāvja Krišjāņa Zariņa izzinoša lekcija "No kā sastāv tavas lietas?" par materiāliem un to dažādajām īpašībām.

Labošanas darbnīcas notiek katru mēneša pirmo svētdienu no plkst.12 līdz 16, pasākuma cikla "Zaļās svētdienas Lastādijā" ietvaros, kurās ikvienam, kopā ar zinošiem brīvprātīgajiem meistariem, ir iespēja salabot savas salūzušās lietas, kā arī saprotamā un izklaidējošā viedā pašam iemācīties, kā tas darāms. Nepieciešamie instrumenti tiek nodrošināti, bet dalībniekiem līdzi jāņem labojamā lieta un remontam nepieciešamais, piemēram, lādētājs, spuldzīte vai rāvējslēdzējs, lai pārbaudītu iekārtu uni veiktu detaļu nomaiņu. Pasākumu cikla "Zaļās svētdienas Lastādijā" ietvaros paralēli labošanas darbnīcām notiek arī Brīvbodes rīkotā mantu un augu maiņa, kur atnest pašam vairs nevajadzīgo un atrast sev nepieciešamo.

Labošanas darbnīcām pievienoties ir gaidīti arī cilvēki, kuriem elektronikas, velosipēdu, apģērbu, apavu vai citu lietu labošana nav sveša, un kuri labprāt palīdzētu citiem ar savām zināšanām un prasmēm to apgūt.

Repair Cafe kustība aizsākās 2009.gadā, kad pirmo šādu pasākumu Amsterdamā noorganizēja tās autore Martine Postma. Pirmo reizi līdz Latvijai Repair Cafe ideja nokļuva 2012.gadā, kad tika organizēts pirmais pasākums, taču pagāja vēl 3 gadi, līdz Nīderlandiešu brīvprātīgā pārraudzībā aizsākās Repair Cafe Riga, kādu mēs to zinām šodien.

"Zaļās svētdienas Lastādijā" tiek līdzfinansētas Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Trīs ceturtdaļas tautiešu nezina, cik naudas vajadzēs vecumdienās (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 07:44:00 +0300

Sazinieties ar savu pārvaldnieku, lai pārliecinātos, ka izvēlētais plāns atbilst jūsu vecumam.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav aprēķinājuši, cik daudz naudas būs nepieciešams vecumdienās, un par pensiju sāk nopietni domāt tikai pēc 50 gadu vecuma, liecina valstī veiktā aptauja. Aptauja atklāj arī būtiskas atšķirības nākotnes finanšu plānošanā dzimumu griezumā.

74% iedzīvotāju nav aprēķinājuši, cik daudz naudas būs nepieciešams vecumdienās. No tiem 38% par šo jautājumu vispār nav domājuši, bet vēl 36% norāda, ka ir par to aizdomājušies, taču konkrētus aprēķinus nav veikuši. Attiecīgi - tikai katrs ceturtais jeb 27% iedzīvotāju zina, cik daudz līdzekļu varētu būt nepieciešams pensijā.

Vīrieši kalkulē, sievietes - paliek pārdomās

Aptaujas dati izgaismo atšķirības vīriešu un sieviešu nākotnes finanšu plānošanā. Vīrieši biežāk nekā sievietes ir aprēķinājuši, cik daudz naudas vajadzēs vecumdienās - to paveikuši 32% vīriešu un tikai 22% sieviešu. Turklāt 40% sieviešu atzīst, ka par pensiju ir domājušas, taču konkrētus aprēķinus nav veikušas, kamēr vīriešu vidū šādu atbilžu ir mazāk (31%).

Par pensiju sāk domāt tikai pēc 50

Jo vecāks cilvēks, jo nopietnāk pievēršas pensijas jautājumam. Jaunieši par to domā vismazāk - līdz 30 gadu vecumam puse nav veikusi nekādus aprēķinus. Sasniedzot 40 gadu slieksni, pensijā nepieciešamo summu ir aprēķinājis katrs ceturtais, bet nopietna interese par labklājību vecumdienās un vēlme aprēķināt nepieciešamo naudas daudzumu, iedzīvotājiem parādās vien 50-59 gadu vecumā. Visapzinīgākie ir seniori 60-74 gadu vecumā - teju puse (45%) jau zina, cik līdzekļu viņiem būs nepieciešams, jo viņi jau atrodas vai drīzumā nonāks dzīves posmā, kad aktuāla kļūst pensija un skaidri jāapzinās nepieciešamie līdzekļi.

"Lai gan aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji par pensijas apmēru visbiežāk sāk domāt pēc 50 gadu vecuma, šajā brīdī būtiski ietekmēt savu labklājību jau ir par vēlu. Finansiālā drošība vecumdienās ir atkarīga no tā, cik savlaicīgi speram praktiskus soļus. Viens no nozīmīgākajiem instrumentiem, kas palīdz uzkrāt pensijas kapitālu, ir pensiju 2. līmenis - tas ļauj ne tikai automātiski veidot uzkrājumu, bet arī ietekmēt tā apmēru, un to tiešā veidā nosaka mūsu izvēles," aicina bankas eksperts Kārlis Purgailis un uzskaita faktus, kas katram būtu jāzina par pensiju 2. līmeni.

5 fakti, kas katram jāzina par pensiju 2. līmeni

Tā ir daļa no obligātās pensiju sistēmas. Pensiju 2. līmenī nonāk daļa no sociālajām iemaksām, un šie līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai laika gaitā vairotu uzkrājumu.

Katrs pats var izvēlēties pārvaldnieku. Pensijas 2. līmenis ir jūsu īpašums, jūs esat par to atbildīgs un varat lemt, kas to pārvaldīs, izvērtējot pārvaldnieka uzticamību, vēsturisko ienesīgumu un komisijas maksas likmes. Ja neesat drošs, pie kura pārvaldnieka atrodas jūsu pensijas 2. līmeņa uzkrājums, vērts apmeklēt vietni Latvija.gov.lv un to noskaidrot.

Būtiski izvēlēties savam vecumam piemērotu ieguldījumu plānu. Jo jaunāks cilvēks, jo aktīvāks plāns jāizvēlas, jo ilgtermiņā tas ļaus nopelnīt vairāk, tādējādi būtiski palielinot nākotnes pensiju. Sazinieties ar savu pārvaldnieku, lai pārliecinātos, ka izvēlētais plāns atbilst jūsu vecumam un netiek nodarīts kaitējums nākotnes labklājībai.

Mainīt plānu un pārvaldītāju ir iespējams. Ja izvēlētais ieguldījumu plāns vairs neatbilst jūsu vecumam vai vēlaties mainīt pārvaldītāju, to var izdarīt vietnē Latvija.gov.lv. Šī izvēle neietekmē jau uzkrātos līdzekļus, bet nosaka, kāda peļņa tiks gūta nākotnē. Savas pensijas pārvaldītāju varat mainīt 1 reizi gadā, bet ieguldījumu plānu - 2 reizes gadā. Izvēle par pārvaldītāju un ieguldījumu plānu ir tikai paša iedzīvotāja ziņā. Nereti tiek pieņemts, ka plānu nevar mainīt, ja hipotekārais kredīts ir tajā pašā bankā, kur 2. līmeņa uzkrājums. Taču tā nav - šādas uzspiestas saistības ar likumu ir aizliegtas jau kopš 2018.gada.

Uzkrājumu iespējams mantot. Gan pensiju 1., gan 2. līmenī katram ir savs konts, taču atšķirība ir tajā, ka 1. līmenī tajā tiek uzskaitīta tikai virtuāla nauda kopējā sistēmā, savukārt 2. līmenī uzkrājums reāli tiek ieguldīts un var tikt mantots, ja ir veikta attiecīgā atzīme Latvija.gov.lv.

Pārbaudi savu P!

Lai mudinātu iedzīvotājus interesēties par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī, kas sasniedzot pensijas vecumu var būtiski ietekmēt finansiālo situāciju, Latvijā īsteno informatīvo kampaņu "Pārbaudi savu P!". Kampaņas ietvaros iedzīvotājiem mājaslapā ir iespēja ērti uzzināt un pārbaudīt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par pensiju 2. līmeni - kā pārbaudīt, vai esošais pensiju plāns pelna pietiekami, kuram no plāniem ir zemākā komisijas maksa, kur atrast informāciju par pārvaldīšanas komisijas izmaksām, kā arī, kad būtu vislabākais brīdis mainīt esošo pensiju 2. līmeņa plānu pret citu. Tas palīdzēs iedzīvotājiem pieņemt informētus lēmumus par savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pārvaldību.

Uzkrājums pensiju 2. līmenī ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju aktīviem, ko gudri pārvaldot, iespējams pavairot. Lai gan ikdienā šis uzkrājums nav redzams bankas kontā, tas nenozīmē, ka tas neeksistē un nav svarīgi. Būtiski apzināties, ka uzkrājums pensiju 2. līmenī ir katra iedzīvotāja īpašums, un tā pārvaldības izvēle pieder pašiem uzkrājuma īpašniekiem. Informētība un apdomīga rīcība var būt nozīmīgs solis ceļā uz finansiāli nodrošinātu nākotni.

Ceturtdien gaisa temperatūra pakāpsies līdz +25 grādiem

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 06:25:00 +0300

Ceturtdienas pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijā būs +20..+25 grādi, prognozē sinoptiķi.

Valsts austrumu pusē vietām īslaicīgi līs, iespējams stiprs lietus un pērkona negaiss. Saulainākā diena būs Rietumlatvijā.

Saglabāsies lēns vējš un bezvējš.

Rīgā mākoņu kļūs mazāk, nav gaidāmi nokrišņi, pūtīs lēns vējš un saule gaisu sasildīs līdz +24 grādiem.

Laikapstākļus nosaka paaugstināta spiediena apgabals. Atmosfēras spiediens 1016-1018 hektopaskāli jūras līmenī.

EM rosinās atbrīvot "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 22:09:00 +0300

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās atbrīvot AS "Rīgas siltums" padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, liecina ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojums sociālajos tīklos.

Politiķis informē, ka EM aicinās Rīgas domi sasaukt "Rīgas siltuma" akcionāru sapulci, kurā rosinās atbrīvot no amata "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, šos amatus ieņem Jevgenijs Belezjaks un Gatis Sniedziņš.

Politiķis paziņojis, ka "Rīgas siltuma" padomei un tās vadībai "jāuzņemas atbildība par uzņēmuma darbu", tomēr nav precizējis, tieši par ko uzņēmuma padome būtu atbrīvojama.

Šovasar lielāka uzmanība un kritika bijusi pievērsta "Rīgas siltuma" plāniem rudenī celt siltuma tarifus galvaspilsētā. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs no šī gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina EM publiskotā informācija.

Savukārt "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs bez korekcijas no šā gada 1.oktobra pieaugs par 4,1%, sasniedzot 80,96 eiro par MWh. SPRK ir apstiprinājusi minēto "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs, pēc kompānijā vēstītā, ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Šobrīd "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh ir 74,17 eiro par MWh.

Saskaņā ar Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas Elīnas Treijas (NA) pausto, pašvaldība turpinās meklēt iespējamos risinājumus iedzīvotāju izmaksu samazināšanai par piegādāto siltumu galvaspilsētā. Komiteja 9.septembrī skatīs jautājumu par "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Deputātiem tiek piedāvāts iepazīties ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) skaidrojumu par tarifa veidošanos un "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētāja Ilvara Pētersona skaidrojumu EM, uzņēmuma padomei un Rīgas domei.

"Uzskatu, ka uzņēmumam ir potenciālas iespējas nākotnē noteikt mazāku tarifu, tāpēc 9.septembrī sasaukšu komitejas sēdi, kurā aicināsim "Rīgas siltums" pārstāvjiem skaidrot sadārdzinājuma iemeslus un spriedīsim par iespējām samazināt siltumenerģijas pašizmaksu, izmatojot jauno iepirkumu modeli," paziņojumā medijiem pauda Treija.

Uz komitejas sēdi tiks aicināti gan pārstāvji no EM kā uzņēmuma kapitāldaļu turētāji, lai skaidrotu, vai "Rīgas siltuma" uzraudzība bijusi optimāla, gan pārstāvji no Konkurences padomes, lai pārrunātu, vai noteiktie ierobežojumi nav bijuši kā viens no iemesliem tarifa paaugstināšanai. Tāpat uz sarunu par iespējamo tarifa samazinājumu tiks aicināti SPRK pārstāvji, jo komisija piešķīrusi "Rīgas siltumam" atļauju pašam noteikt tarifu atbilstoši SPRK metodikai.

"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.martam, bija 189,28 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 31,7% un sasniedza 33,38 miljonus eiro.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet AS "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.

Mācību gada sākumā pastiprina rūpes par bērnu drošību

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 15:57:00 +0300

Policija rīko reidus un kontroles pasākumus, lai mazinātu atkarību vielu pieejamību skolu tuvumā, kā arī veic individuālās pārrunas ar bērniem un viņu vecākiem.

Sākoties jaunajam mācību gadam, Rīgas dome sadarbībā ar Valsts policiju, Rīgas pašvaldības policiju un izglītības iestādēm īsteno virkni pasākumu, lai bērni būtu drošībā gan skolās, gan pilsētvidē, par to trešdien, 3.septembrī, tika informēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti.

"Bērnu drošība ir kopīga atbildība - gan pašvaldības un policijas, gan arī skolu un vecāku. Tāpēc īpaši mācību gada sākumā mēs strādājam ar visām iesaistītajām pusēm, lai bērni varētu uz skolu doties un no tās atgriezties droši, kā arī lai skolas vide būtu pasargāta no atkarību vielām, vardarbības un citiem riskiem. Viss tiek kontrolēts un bērni var justies droši," uzsvēra komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš.

Pašvaldības policija jau veic regulārus izglītības iestāžu apsekojumus, īpašu uzmanību pievēršot satiksmes drošībai pie skolām, elektroskrejriteņu un velosipēdu lietošanai, kā arī preventīvi strādā ar skolēniem par drošu pārvietošanos pilsētā. Publisko vietu uzraudzībā iesaistītas ne vien auto patruļas, bet arī papildu policijas kājnieku patruļas.

Tāpat policija pastiprināti kontrolē sabiedriskās kārtības un ceļu satiksmes drošības prasību, tostarp atļautā braukšanas ātruma, ievērošanu ielās ar intensīvu satiksmes plūsmu, kā arī izglītības iestāžu tuvumā. Kā ik gadu, norisinās arī tirdzniecības vietu pārbaudes, veicot preventīvus pasākumus un nepieciešamības gadījumā arī kontrolpirkumus.

Visa mācību gada laikā pašvaldības policija īstenos preventīvus pasākumus nepilngadīgo personu aizsardzībā un likumpārkāpumu profilaksē, kā arī ikdienā pie izglītības iestādēm būs policijas stacionārās vai auto patruļas. Lai nodrošinātu efektīvāko pieeju sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai pie Rīgas izglītības iestādēm un to piegulošajās teritorijās, policija regulāri veic individuālu risku analīzi katrā no objektiem, kā arī cieši sadarbojas ar skolu direktoriem. Papildus tam policija visa mācību gada laikā izglītības iestādēs organizēs dažādus izglītojoša rakstura pasākumus bērniem un jauniešiem.

Bērnu drošības stiprināšanai tiek īstenoti arī dažādi izglītojoši un preventīvi pasākumi - "Drošības busiņš", "Drošības klase", īsfilmas un spēļu paklāji jaunāko klašu bērniem. Vienlaikus policija rīko reidus un kontroles pasākumus, lai mazinātu atkarību vielu pieejamību skolu tuvumā, kā arī veic individuālās pārrunas ar bērniem un viņu vecākiem.

Piemēro 5000 eiro sodu par zāļu mākslīgās nepieejamības situācijas radīšanu

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 15:48:00 +0300

Saeimas komisijā pārrunāja medikamentu pieejamību Latvijā.

Veselības inspekcija (VI) šogad janvārī konstatējusi zāļu mākslīgās nepieejamības situācijas radīšanu, par to piemērojot zāļu lieltirgotavai 5000 eiro sodu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Saņemta informācija, ka aptieka vēlējās iegādāties kompensējamo zāļu sarakstā iekļautā medikamenta trīs iepakojumus no zāļu lieltirgotavas.

Pasūtījums tika veikts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam veidam, proti, izmantojot elektronisko pastu. Tomēr zāļu lieltirgotava papildu pieprasīja pasūtīt 17 recepšu medikamentu iepakojumus un/vai sakombinēt pasūtījumu ar bezrecepšu medikamentiem.

Ņemot vērā, ka aptiekai citas zāles no konkrētās lieltirgotavas nebija nepieciešamas, arī tās sākotnēji pasūtītās netika piegādātas.

Pēc neoficiālas informācijas, sods izrakstīts, iespējams, zāļu vairumtirdzniecības kompānijai Magnum Medical SIA, bet šī informācija oficiāli netiek publiskota.

Kā vēstīts, gada pirmajā ceturksnī zāļu cena samazinājusies 3200 medikamentiem, un 75% pacientu izdevumu samazinājums mēnesī ir vidēji par 13 eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) dati par jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ietekmi.

Tāpat 98% gadījumu Latvijas tirgū izplatīto medikamentu piegādes ir stabilas un regulāras, bet atsevišķi pieejamības pārrāvumi nav saistīti ar zāļu cenu reformu, bet gan kopējiem Eiropas piegāžu procesiem.

Vienlaikus VM rīcībā esošie dati liecina, ka lielākā daļa Zāļu valsts aģentūrā saņemto ziņojumu par nepieejamām zālēm nav pamatoti. Piemēram, tie ir iedzīvotāju ziņojumi, ka zāles nav bijušas pieejamas kādā vienā aptiekā, lai gan zāles kopumā ir pieejamas lieltirgotavās vai aptiekās.

Šī gada pirmajā pusgadā saņemti 155 iedzīvotāju ziņojumi par nepieejamām zālēm, no tiem par pamatotiem atzīti 30%, kamēr 70% nav bijuši pamatoti.

Salīdzinoši 2024.gadā tika saņemti 135 šādi ziņojumi, no kuriem par nepamatotiem tika atzīti 84%, bet par pamatotiem - 16%.

Zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki šī gada laikā ziņojuši par atsevišķām zālēm, kurām bijis piegādes pārtraukums. Piemēram, ziņots par 19 sirds slimību un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai paredzēto zāļu piegādes pārtraukumu. Pēc šī gada 7.aprīļa datiem, kopumā Zāļu reģistrā pieejamas 186 zāles šajā grupā. Vienlaikus saņemti ziņojumi par 17 elpceļu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu piegādes pārtraukumu, bet kopumā reģistrā 1.aprīlī bija pieejamas 65 šīs grupas zāles.

Līdztekus ziņots par 13 antibakteriālo zāļu, 11 pretvīrusu līdzekļu, septiņu psihoanaleptisko līdzekļu un sešu pretaudzēju līdzekļu piegādes pārtraukumiem.

Rīgā atvērts jauns ārpusģimenes aprūpes centrs bērniem

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 15:43:00 +0300

Jaunais centrs, ko nodrošina biedrība "Latvijas Samariešu apvienība", ir privātmāja, kas paredzēta septiņiem bērniem vecumā no 10 līdz 18 gadiem.

Lai nodrošinātu pieaugošo nepieciešamību nodrošināt ārpusģimenes aprūpi bērniem galvaspilsētā, Krūzes ielā izveidots jauns, ģimeniskai videi pietuvināts aprūpes centrs. Trešdien, 3.septembrī, uz jauno centru izbraukuma sēdē devās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti, lai iepazītos ar tā darbību un infrastruktūru.

Līvānu novadā kādreizējā karjera vietā parādījies biotops (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 14:40:00 +0300

Rekultivācija ir neatņemama atbildīgas un ilgtspējīgas derīgo izrakteņu ieguves daļa.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ir pabeigusi rekultivācijas darbus derīgo izrakteņu ieguves vietā "Vārpsala". Pēc rekultivācijas derīgo izrakteņu ieguves vietā 4,3 hektāru platībā ierīkota ūdenstilpne un 5,3 hektāru platībā teritorija sagatavota meža ieaudzēšanai. Rekultivācijas darbu ietvaros veikta nogāžu un teritorijas līdzināšana, kā arī infrastruktūras sakārtošana - demontētas informatīvās zīmes, vārti un licences laukuma robežzīmes.

Karjers "Vārpsala" atrodas Līvānu novada Turku pagastā. Šajā karjerā no 2006.gada tika iegūta smilts un smilts-grants. Kopš karjera atvēršanas, 19 gadu garumā kopumā iegūti 133 000 m³ smilts un 42 000 m³ smilts-grants resursi, kas izmantoti dažādu nozīmīgu objektu būvniecībai, piemēram, Līvānu kūdras fabrikas laukuma izbūvei, autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona un Līvānu Ubaglīča ielu pārbūvei, kā arī tuvējo meža autoceļu būvniecībai.

Rekultivācija ir neatņemama atbildīgas un ilgtspējīgas derīgo izrakteņu ieguves daļa, kas nodrošina zemes dzīļu resursu efektīvu apsaimniekošanu un palielina teritorijas vērtību.

Kopumā LVM pārvalda vairāk nekā 100 minerālo materiālu ieguves vietas visā Latvijā. To izvietojums izvēlēts tā, lai nodrošinātu tautsaimniecības vajadzības un vienlaikus mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, maksimāli samazinot iegūto materiālu transportēšanas attālumus līdz būvobjektiem. Uzņēmums klientiem piedāvā individuāli pielāgotus minerālo materiālu maisījumus, ņemot vērā pieejamos resursus un pasūtītāja prasības.

NA rosina padarīt budžetu detalizēti pieejamu sabiedrībai

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 14:05:00 +0300

Nacionālā apvienība iesniegusi grozījumus Likumā par budžeta un finanšu vadību.

Nacionālā apvienība (NA) rosina noteikt, ka valsts budžets jāpadara atklātāks un pārskatāmāks sabiedrībai un medijiem, publicējot to tādā apmērā, kas ļauj nepārprotami izsekot finanšu sadalījumam - ar konkrētām summām un finansēšanas avotiem.

NA rosinātie grozījumi Likumā par budžeta un finanšu vadību paredz, ka ikgadējo valsts budžeta likumprojektu Finanšu ministrija sagatavotu un publicētu formā, kas nodrošina ieņēmumu un izdevumu detalizāciju līdz budžeta programmu un apakšprogrammu līmenim, ietverot konkrētas summas un to sadalījumu pa pasākumiem. Tāpat likumprojekts paredz, ka ministrijai būtu budžets jāpadara publiski pieejams digitālā un interaktīvā formātā, kas ļautu lietotājam detalizēti un izvērsti iepazīties ar budžeta struktūru, nevis norādot sadalījumu tikai virspusēji, lielās neatšifrētās sadaļās un summās, kā tas bijis līdz šim.

"21.gadsimtā nevajadzētu būt problēmām valsts budžeta tabulas publicēt ērti izvēršamā un digitālā formātā, kas ļautu sabiedrībai, organizācijām, medijiem un arī deputātiem konkrētāk izprast un iedziļināties sastādītajā budžetā. Tas veicinātu gan sabiedrības uzticību, gan uzlabotu likumdošanas un diskusiju kvalitāti, kas līdz šim nereti notiek virsrakstu un neatšifrētu miljonu līmenī," norāda Artūrs Butāns, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts.

NA uzsver, ka valsts budžeta pārskatāmības uzlabošanai nav nepieciešams izstrādāt jaunu, dārgu risinājumu - tas izdarāms, izmantojot standarta biroja programmatūru. Likumprojekta autori norāda, ka pašreiz likumā nav noteikta detalizācija, kādā budžets jāiesniedz Saeimā vai jāatklāj sabiedrībai, tāpēc līdz šim atklātība ir bijusi atkarīga no Finanšu ministrijas labvēlības, un tas būtu jāmaina, veidojot skaidrus noteikumus.

Šķirotavas stacijas teritorijā norisināsies mācības "Namejs 2025"

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 12:34:00 +0300

Aicinā iedzīvotājus neuztraukties, ja stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas.

Š.g. 4.septembrī no plkst.13.00 līdz 21.00 visaptverošo valsts aizsardzības mācību "Namejs 2025" ietvaros VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) teritorijā, stacijā "Šķirotava" un tās apkārtnē notiks Zemessardzes 1. Rīgas brigādes rīkotas mācības ar apdraudējuma imitāciju. Iedzīvotāji ir aicināti izturēties ar sapratni, ja stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija.

Mācību laikā plānots imitēt ķīmiskas vielas noplūdi un to seku likvidēšanu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) personāla iesaisti.

Mācību uzdevumu karavīri un zemessargi veiks formastērpos un civilajās drēbēs un mācību laikā dzelzceļa infrastruktūras objektā un pie tā plānots izmantot mācību munīciju un citus imitācijas līdzekļus, kas rada tikai troksni, bet neapdraud dzīvību.

Aicinā iedzīvotājus neuztraukties, ja stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācības pēc iespējas tiks organizēts tā, lai to norise būtiski neietekmētu iedzīvotāju ikdienu.

Visaptverošās valsts aizsardzības principi paredz ikvienas valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldību un arī iedzīvotāju kopdarbību valsts aizsardzībā. Mācības dod iespēju, kopīgi sadarbojoties, trenēt visu iesaistīto gatavību valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai un stiprināt visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu.

Aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 12:05:00 +0300

Veselības nozarei jau ilgstoši tiek atvēlēti mazāk nekā 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr vidēji ES valstīs šis rādītājs ir divas reizes lielāks.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm 2026.gada valsts budžeta plānošanā. Lai veicinātu medikamentu fizisko un finansiālo pieejamību, jāturpina paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu un sistēmā pieejamais finansējums, kā arī jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana medikamentiem.

Valsts veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Vienlaikus iedzīvotāju pašu izdevumi ievērojami pārsniedz ES valstu vidējo rādītāju, galvenokārt augstā PVN dēļ. Recepšu zālēm Latvijā PVN ir 12%, kamēr kaimiņvalstīs tas ir krietni zemāks: Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā kompensējamo zāļu sistēmai atvēlētais finansējums joprojām ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc daudziem iedzīvotājiem pašiem jāmaksā par medikamentiem, ko kaimiņvalstīs sedz valsts. Ja Eiropas Savienībā kompensējamo zāļu sarakstā ir ap 80% no visiem recepšu medikamentiem, tad Latvijā šis procents ir ievērojami zemāks.

"Laikā, kad valdības primārais fokuss un budžeta prioritāte ir līdzekļu palielināšana aizsardzībai, nedrīkstam aizmirst, ka piekļuve veselības un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem ir būtiska sabiedrības kopējai noturībspējai dažādos ārkārtas apstākļos. Diemžēl veselības nozarei jau ilgstoši tiek atvēlēti mazāk nekā 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr vidēji ES valstīs šis rādītājs ir divas reizes lielāks. Ir tikai likumsakarīgi, ka šāda situācija negatīvi ietekmē kopējo sabiedrības veselību. Ne velti gan paredzamais, gan veselīgā mūža ilgums pie mums ir zemākais Eiropā, kas nozīmē, ka lielu daļu dzīves Latvijas iedzīvotāji pavada ar hroniskām slimībām vai funkcionāliem ierobežojumiem," uzsver LZR izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

LZR vadītāja arī atgādina, ka valsts pienākums ir nodrošināt maksimāli plašu pieejamību ārstēšanai un medikamentiem, samazinot iedzīvotājiem finansiālos šķēršļus. Lai gan Veselības ministrija solīja, ka medikamentu cenu reforma uzlabos zāļu pieejamību, realitātē tā ir atrisinājusi tikai daļu no problēmas, turklāt radot papildu riskus medikamentu pieejamībai. LZR ieskatā, reformas rezultātā ilgtermiņā zāļu fiziskā pieejamība un kopējā sistēmas noturība pret dažādiem piegāžu ķēžu pārrāvumiem ir pat pasliktinājusies. Reforma nav uzlabojusi arī vietējo zāļu ražotāju situāciju tirgū. Gluži pretēji - tirgū arvien vairāk nostiprinās starptautiskie lielražotāji, tādējādi palielinot valsts atkarību no zāļu importa.

"Pieņemot nozīmīgus lēmumus un īstenojot reformas, politiķiem uz tiem jālūkojas kā uz ilgtermiņa projektiem, izvērtējot, kā viņu lēmumi ietekmēs situāciju veselības un farmaceitiskās aprūpes jomā arī pēc pieciem un desmit gadiem. Vietējā zāļu ražošanas nozare nav atrauta no kopējās veselības aprūpes sistēmas, tāpēc mēs aicinām primāri meklēt veidus, kā atbalstīt un stiprināt vietējos zāļu ražošanas uzņēmējus un infrastruktūru. Šī pieeja rada gan pievienoto vērtību valsts ekonomikai un budžetam, gan nodrošina stabilu pamatu situācijās, kad iespēja importēt zāles var būt ierobežota," tā R. Dūrēja-Dombrovska.

Nodod ierīces pareizi: kā šķirties no nolietotās elektrotehnikas (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 10:32:00 +0300

Latvijā darbojas arī specializēti savākšanas punkti un konteineri.

Teju ikviens no mums ir saskāries ar jautājumu, kur likt veco televizoru, ledusskapi vai tējkannu. *Aptuveni 61,8% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mājās glabājas nolietotas vai neizmantotas elektroierīces. Tās aizņem vietu, krāj putekļus un var pat radīt riskus videi un līdz ar to arī veselībai. Bet kā rīkoties, lai no tām atbrīvotos pareizi un atbildīgi? Kampaņas "Laiks šķirties" ietvaros sadarbībā ar Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktoru Ati Treiju apkopojam praktiskus padomus, lai elektroiekārtu nodošanu pārstrādei padarītu ērtāku.

1. Pirms pērc jaunu - dod vecajai tehnikai otro iespēju

Pirms šķirties no nevajadzīgās elektrotehnikas, padomā, varbūt to vēl iespējams salabot, nodot labdarībai vai izmantot atkārtoti. Tas palīdz samazināt atkritumu daudzumu un paildzina ierīces mūžu. Ja tomēr vēlies iegādāties jaunu ierīci, atceries, ka veikalam, kur to iegādājies, ir pienākums bez maksas pieņemt tavu veco tehniku, ja tā ir līdzīga tipa (piemēram, ledusskapi pret ledusskapi), neprasot par to samaksu. Šo nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26. pants. Nereti, nododot nolietoto tehniku, vari saņemt arī atlaidi jaunajai.

2. Taupi enerģiju arī ikdienā

Mēs katrs ar savu rīcību radām ietekmi uz vidi. Izvēloties ilgtspējīgi ražotas ierīces, izmantojot tās ikdienā, nododot pārstrādei nolietoto tehniku vai salabojot salūzušās ierīces, mēs varam sniegt pozitīvu pienesumu. Iegādājoties jaunu tehniku, svarīgi izvēlēties ierīces ar augstāku energoefektivitātes klasi. Ikdienas steigā būtiski atcerēties - lieki netērēt elektrību, atstājot ieslēgtu gaismu vai datoru un atvienot ierīces no rozetes, ja tās stāv dīkstāvē. Jo taupīgāk izmantojam elektrību, jo mazāka piesārņojuma un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, piemēram, oglekļa dioksīda veidošanās. Tā palīdzam arī taupīt dabas resursus. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kamēr notiek pāreja uz 100% atjaunojamiem enerģijas avotiem. Katrs ietaupītais kilovats nozīmē mazāku kaitējumu dabai.

3. Neizmet elektroierīces kopā ar sadzīves atkritumiem

Elektroierīces tiek uzskatītas par bīstamajiem atkritumiem, jo tās satur smagos metālus un citas kaitīgas vielas. Īpaši bīstamas ir baterijas, kurās ir svins, kadmijs un dzīvsudrabs. Šīs vielas var radīt nopietnu kaitējumu videi un cilvēku veselībai. Ja nolietotās ierīces netiek nodotas pārstrādei vai drošai uzglabāšanai, piesārņojošās vielas arī no sadzīves atkritumu izgāztuvēm nonāk augsnē, ūdenī un gaisā. Rezultātā smagie metāli var piesārņot dzeramo ūdeni, uzkrāties augos un dzīvniekos un pat nonākt pārtikā. Tas var izraisīt nopietnas slimības un pat ļaundabīgus audzējus. Turklāt elektroierīces, ja tās tiek izmestas neatbilstoši, var radīt arī aizdegšanās risku. Tāpēc atceries - elektroiekārtas nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai dabā - tās vienmēr jānodod drošās nodošanas vietās!

4. Izmanto speciāli paredzētas elektrotehnikas nodošanas vietas

Latvijā ir pieejami vairāk nekā 70 elektrotehnikas nodošanas laukumi, kuros iespējams atbrīvoties no nolietotajām ierīcēm videi draudzīgā veidā.

Papildus šķirošanas laukumiem Latvijā darbojas arī specializēti savākšanas punkti un konteineri, kas bieži vien tiek izvietoti pie iepirkšanās centriem vai citās ērti pieejamās vietās. Mazākie konteineri paredzēti sadzīvē bieži lietotām mazajām elektroierīcēm, piemēram, gludekļiem, matu fēniem utt. Savukārt lielgabarīta tehnikas nodošanai paredzēti šķirošanas laukumi. Tāpat periodiski Latvijas pašvaldībās tiek organizētas akcijas, kur elektropreču savākšanas punktos ir iespēja nodot savu nolietoto elektrotehniku vai pieteikt tās savākšanu savā dzīvesvietā.

Tīmeklļvietnē laiksskirties.lv vai, zvanot uz tālruni 80205088, ikviens iedzīvotājs var uzzināt sev tuvāko vietu, kur var nodot elektroniskos un elektriskos atkritumus bez maksas.

5. Nodod ierīces pilnā komplektācijā un neizjauc tās pats

Elektroiekārtas jānogādā nodošanas vietās neizjauktā veidā un pilnā komplektācijā. Izjaukšanu komponentēs veic speciālisti ar atbilstošām atļaujām. Pirms nodošanas pārliecinies, ka ierīcē nav palikuši personas dati vai cita informācija. Atceries, ka nodošanas punktos nepieņem citus atkritumus, piemēram, mēbeles, logus vai citus būvgružus.

Melbārde: Lai nejustu atšķirības starp skolām, būs jāpaiet laikam

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 09:22:00 +0300

Lai nejustu atšķirības starp skolām latviešu valodas lietojumā pēc izglītības iestāžu pārejas uz mācībām tikai valsts valodā, būs jāpaiet laikam, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Šis ir pēdējais gads, kad notiek pāreja uz mācībām latviešu valodā. Lai varētu "uzlikt roku uz sirds" un pateikt, ka vairs nevar just atšķirības starp skolām, būs nepieciešams laiks, lai mainītu valodas lietošanas paradumus, kā arī attieksmi skolu kolektīvos.

Ministre pārliecināta, ka svarīgi, lai skolu vidē ienāktu vairāk pedagogu, kuru dzimtā valoda ir latviešu. Viņa atzina, ka skolās, kur vairumam skolēnu dzimtā valoda nav latviešu, ir sarežģīta situācija un joprojām var dzirdēt dažādus stāstus, "ko var saukt par latviešu valodas diskrimināciju neformālos brīžos".

"Ar to jācīnās, ir dienests, kam uzticēts šo situāciju kontrolēt," piebilda politiķe.

Kā ziņots, šajā mācību gadā Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, noslēgsies pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Ar 1.septembri mācības latviešu valodā sāks 4. un 7.klases, kuras līdz šim mācījās mazākumtautību programmās.

Līdztekus Latvijas skolās sāksies pakāpeniska atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatizglītībā. 4.klašu skolēni šogad apgūs tikai angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bet 2026./2027.mācību gadā viņi kā otro svešvalodu sāks apgūt kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.

Silts laiks varētu saglabāties arī nākamnedēļ

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 08:45:00 +0300

Vasarīgi silts laiks Latvijā iespējams arī nākamajā nedēļā, prognozē sinoptiķi.

Septembra ceturtajā diennaktī valsts austrumu daļā vietām līs, iespējams stiprs lietus un pērkona negaiss, naktī un no rīta daudzviet Latvijā gaidāma migla. Gaisa temperatūra dienā paaugstināsies līdz +20..+25 grādiem.

Piektdien un sestdien termometra stabiņš vietām pakāpsies līdz pat +27 grādiem, dažviet būs migla un lietus, iespējams arī pērkona negaiss.

Visticamāk, svētdien un nākamnedēļ gaisa temperatūra kļūs par kādu grādu zemāka; vidējā temperatūra nākamnedēļ prognozēta trīs grādus virs normas. Salnas nav gaidāmas - gaisa temperatūra naktīs galvenokārt saglabāsies virs +10 grādiem.

Ne tikai gaisa temperatūra, bet arī mitrums gaidāms lielāks nekā ierasts septembrī, tādēļ nezudīs lietus, pērkona negaisa un miglas varbūtība.

Ministrs: Iedzīvotāji nedrīkstētu ciest

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 07:23:00 +0300

Iedzīvotāji nedrīkstētu ciest no reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīkla izmaiņām, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš sacīja, ka Sabiedriskā transporta padomē patlaban notiek diskusija par reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīkla apmēru nākamajam gadam, tomēr lēmumi vēl nav pieņemti.

"Mana izpratne ir, ka mobilitāte un sabiedriskais transports ir ārkārtīgi svarīgs visiem cilvēkiem Latvijā, un cilvēki nedrīkstētu ciest. Protams, mums ir jāskatās, kā gudri un efektīvi veidot sabiedriskā transporta savienojamību," uzsvēra ministrs.

Švinka sacīja, ka budžeta likumā ir skaidri pateikts, ka bāzes finansējums reģionālajam transportam nepieaugs, tādēļ ir jāsaprot, kā iekļauties šajā budžeta apmērā, tomēr "vienkārši horizontāli griezumi" būtu nesaprotami un nepieņemami.

"Mans redzējums ir, ka mēs varam darīt labāk, ja mēs iegūtu datus. Datus pilnībā par visu reģionālā transporta savienojamību Latvijā nav izdevies iegūt, tāpēc es esmu licis kā prioritāti digitalizēt sabiedrisko transportu, sākot jau no mobilajām lietotnēm," uzsvēra Švinka.

Viņš minēja, ka sākotnēji vajadzētu būt paziņojumiem par reisu kavēšanos un atcelšanu, savukārt nākamais posms būtu biļešu reģistrācija, lai varētu saskaitīt pasažierus, kā arī maršrutu plānotājs, kas varētu efektīvi plānot transporta savienojumus.

Švinka uzsvēra, ka ir sāktas sarunas ar dažām pašvaldībām par iespēju uzlikt pasažieru skaitītājus skolēnu autobusos, lai kopīgi varētu veikt plānošanu kopā ar reģionālo autobusu un vilcienu satiksmi.

"Konkrēti Cēsu un Smiltenes pašvaldības ir paudušas gatavību būt pilotprojektā, jo arī viņi grib zināt, kur viņu iedzīvotāji pārvietojas un kam vajadzētu pievērst uzmanību. Nav pašmērķis lielo autobusu sūtīt tur, kur varbūt ir viens vai divi pasažieri," piebilda ministrs.

Viņš piebilda, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir radusi papildu fondu finansējumu 36 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības (ES) Sociālā klimata fonda autotransportam pēc pieprasījuma.

Pēc viņa teiktā, datu rīku ieviešana prasītu pusgadu līdz gadam, tādējādi 2027.gadā pilnā apmērā varētu sākt ieviest autotransportu pēc pieprasījuma.

Vienlaikus Švinka minēja, ka SM turpinās sarunas ar pārvadātājiem.

"Iepriekšējā tikšanās reizē paši pārvadātāji minēja dažādus elementus, uz kuriem varētu skatīties. Tā būtu autoostu reforma. Mani priecē, ja pašvaldības attīsta projektus "Stacija 2.0", kur dzelzceļa staciju veido par mobilitātes punktu un pie stacijas pārceļ arī autoostu. Jau redzams, ka tad cilvēki tur novieto gan savu privāto automašīnu, gan velosipēdu un ar sabiedrisko transportu brauc tālāk," sacīja ministrs.

Tāpat, pēc viņa teiktā, svarīga ir komercpārvadājumu tīkla sakārtošana. Ministra ieskatā ļoti liela kļūda bija noslēgt desmitgadīgus līgumus, kur jau gandrīz pašā sākumā visas puses ir nelaimīgas un nav spējīgas šos līgumus izpildīt, tādēļ nākotnē, kad atvērsies jaunas lotes, būtu jābūt trīs gadu līgumiem ar skaidrākiem noteikumiem.

"Redzu, ka lotēs automātiski ir jāliek kopā gan dotējamais reģionālais transports, gan komerctransports. Manuprāt, ir godīgi, ja uzņēmējs vienā lotē var darīt gan vienu, gan otru. Tas piedāvājumu reģionālajā autotransportā arī izlīdzinātu un sakārtotu," skaidroja Švinka.

Trešdien vietām īslaicīgi līs

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 06:38:00 +0300

Trešdien Latvijā būs daļēji mākoņains laiks, saulaināka diena austrumu novados, un vietām īslaicīgi līs, iespējams arī pērkona negaiss.

Sinoptiķi prognozē, ka pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidaustrumu vējš, Kurzemē - rietumu, dienvidrietumu vējš. Maksimālā gaisa temperatūra būs +21..+26 grādi, vietām Kurzemes piekrastē +19 grādi.

Rīgā uzspīdēs saule, dienas otrajā pusē mākoņu kļūs vairāk. Iespējams īslaicīgs lietus. Vējš pārsvarā būs lēns, vakarā gaidāms bezvējš. Gaiss sasils līdz +24..+25 grādiem.

Laikapstākļus ietekmē atmosfēras fronte. Gaisa spiediens jūras līmenī no 1009 hektopaskāliem valsts rietumos līdz 1016 hektopaskāliem austrumos.

Konceptuāli atbalsta būtisku izdienas pensiju saņēmēju loka sašaurināšanu

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 20:29:00 +0300

Sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu, paredz otrdien valdībā konceptuāli atbalstītais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu.

Vienlaikus par Valsts kancelejas rosinātajām izmaiņām vēl paredzētas tālākas diskusijas arī Saeimā un gala lēmumu pieņems parlamentārieši. Tostarp Kultūras ministrijai tiek paredzēta iespēja izstrādāt alternatīvu piedāvājumu attiecībā uz atsevišķām mākslinieku profesijām.

Valsts kanceleja piedāvā no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus (paredzot speciālo pensiju), diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus (paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā), kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba (dienesta) pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus. Tas būtu saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.

Tai pat laikā Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātajām personām, kuras 2027.gada 1.janvārī jau atrodas dienestā vai darba attiecībās (izņemot personas, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju), pakāpeniski palielināt izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo vecumu un darba stāžu. Gan darba stāžu, gan vecumu plānots celt par sešiem mēnešiem ik gadu, līdz tas palielināsies par pieciem gadiem vispārējā gadījumā, bet par desmit gadiem - prokuroriem. Pakāpeniskais izdienas vecuma un stāža palielinājums par pieciem gadiem ar soli seši mēneši gadā netiks attiecināts uz izdienas profesijās nodarbinātajiem, kuri izdienas profesijā ir sasnieguši 15 gadu stāžu.

Vienlaikus pret minimālā pensionēšanās vecuma palielināšanu šādā veidā iebilda Iekšlietu ministrija (IeM), kas rosināja noteikt, ka jebkāds jaunais regulējums, tai skaitā gan par izdienas pensijas piešķiršanas vecumu, gan par pensijas apmēra aprēķinu neattiecās uz tām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras 2027.gada 1.janvārī atrodas dienestā, bet nav ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju un kurām ir uzkrāts vismaz 10 gadu izdienas stāžs.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) sēdē skaidroja, ka daudziem iekšlietu sistēmā strādājošajiem izdienas pensijai nepieciešamais darba stāžs sakrājas jau agri - ļoti bieži pirms minimālā vecuma sasniegšanas izdienas pensijas saņemšanai. Ministrs kā piemēru minēja darbiniekus, kuriem 2027.gadā būtu palicis neilgs laiks līdz izdienas pensijas vecuma sasniegšanai, bet nepieciešamais stāžs jau sen būtu sasniegts. Attiecīgi līdz ar vecuma sliekšņa palielināšanu šāda persona izdienas pensijā būtu tiesīga doties vēlāk.

Līdzīgu viedokli pauda arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) - konkrēti attiecībā uz tieslietu nozarē strādājošajiem.

Vienlaikus Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sēdē vaicāja, ko tas nozīmēs citām izdienas profesijām, uzsverot, ka par šo jautājumu ir jāvienojas.

Kā rāda Valsts kancelejas dati, izdienas pensijas pieprasīšanas vecums Latvijā ir robežās no 38 līdz 65 gadiem. Zemākais vidējais pensionēšanās vecums ir raksturīgs militārpersonām.

Tāpat dati rāda, ka vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi.

Valsts kancelejas piedāvājums arī paredz no izdienas pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Šāda kārtība patlaban noteikta, aprēķinot dažādus pabalstus.

Savukārt personām, kuras līdz 2027.gada 1.janvārim būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par desmit gadiem, papildus iepriekš minētajām izmaiņām plānots grozīt izdienas pensijas aprēķina formula, paredzot, ka izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms darba atstāšanas, paredz VK piedāvājums.

Tāpat šīm personām izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru plānots samazināt par 10 līdz 20 procentpunktiem, izlīdzinot starp dienestiem, tai skaitā par pieciem procentpunktiem, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.

Vienlaikus tiem, kuri sāks strādāt pēc tam, kad izmaiņas būs stājušās spēkā, izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža, paredz piedāvājums. Savukārt izdienas pensija tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, bet pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta, un persona saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā, ka izmaiņas izdienas pensiju sistēmā skar valsts ilgtermiņa saistības, kuras valsts ir uzņēmusies pret izdienas profesijās nodarbinātajiem, Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums īpašu uzmanību pievērš personu tiesiskajai paļāvībai. Līdz ar to ir paredzēts, ka atsevišķas izmaiņas skars izdienas profesijās nodarbinātos pakāpeniski, paredzot pārejas periodus atkarībā no nodarbināto grupām, to uzkrātā izdienas stāža un piedāvātajiem risinājumiem.

Sākotnēji izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta tika paredzētas tikai IeM sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām. Tomēr pakāpeniski personu loks tika paplašināts, un šobrīd izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta papildus iepriekš minētajām, tiek piešķirtas arī prokuroriem (no 2000.gada), Satversmes aizsardzības biroja (SAB) amatpersonām (no 2004.gada), valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem (no 2005.gada), tiesnešiem (no 2006.gada), diplomātiem (no 2007.gada), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonām (no 2009.gada), Militārā izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonām (no 2015.gada, t.sk. apvienojot vienā regulējumā visas drošības iestādes), kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem (no 2016.gada).

Šobrīd katras jomas izdienas pensijas regulē kopumā deviņi atšķirīgi likumi.

Valsts kanceleja norāda, ka šāda pieeja ir novedusi pie nevienlīdzības un sadrumstalotības, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus un sabiedrības vajadzībām. Vienlaikus valsts izdevumi izdienas pensijām pēdējās desmitgades laikā pieauguši vairāk nekā 2,5 reizes, un prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam tie varētu pārsniegt 200 miljonus eiro gadā.

Iestādē arī uzsver, ka visas izmaiņas tiks ieviestas pakāpeniski, nodrošinot tiesisko paļāvību esošajiem un nākamajiem izdienas pensiju saņēmējiem.

Tāpat tiek norādīts, ka izmaiņas nav vērstas uz ātru ietaupījumu, bet gan uz sistēmas sakārtošanu un sadrumstalotības novēršanu. Reāls finansiālais ieguvums valsts budžetā gaidāms tikai pēc vairākiem gadiem, taču jau tagad būtiski ir panākt, lai izdienas pensiju sistēma ilgtermiņā būtu taisnīga, vienlīdzīga un ilgtspējīga, uzsver Valsts kancelejā.

Valdība uzdeva Valsts kancelejai un nozaru ministrijām sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai izmaiņām nepieciešamos tiesību aktu projektus likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Gala vārdu par izmaiņām teiks Saeima.

Tiesa vērtēs aizliegumu veikt psihologa darbību iepriekš sodītai personai

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 20:25:00 +0300

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst aizliegums veikt psihologa profesionālo darbību iepriekš sodītai personai, informēja ST.

Pieteikumu iesniegusi Administratīvā rajona tiesa, kuras izskatīšanā ir administratīvā lieta, kurā kāda persona lūdz reģistrēt viņu psiholoģu reģistrā. Minētā persona pirms vairāk nekā 30 gadiem esot sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību.

Tiesai būs jāvērtē Psihologu likuma 6.panta 4.punkta atbilstību Satversmes 106.panta pirmajam teikumam.

Apstrīdētā norma aizliedz veikt psihologa profesionālo darbību personai, kura ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai par noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Saeimai līdz 3.novembrim jāiesniedz atbildes raksts ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026.gada 2.februāris.

Pašvaldība sola meklēt iespējas samazināt izmaksas par siltumenerģiju Rīgā

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 17:03:00 +0300

Lai arī AS "Rīgas siltums" ir daļēji samazinājis plānoto siltumenerģijas tarifa kāpumu, tomēr pašvaldība turpinās meklēt iespējamos risinājumus iedzīvotāju izmaksu samazināšanai par piegādāto siltumu galvaspilsētā, sola Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA).

Komiteja 9.septembrī skatīs jautājumu par "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu, liecina komitejas sēdes darba kārtība. Darba kārtībā iekļauts tikai viens, minētais jautājums.

Deputātiem arī tiek piedāvāts iepazīties ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas skaidrojumu par tarifa veidošanos un "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētāja Ilvara Pētersona skaidrojumu Ekonomikas ministrijai (EM), uzņēmuma padomei un Rīgas domei.

Tāpat uz sarunu par iespējamo tarifa samazinājumu tiks aicināti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji, jo komisija piešķīrusi "Rīgas siltumam" atļauju pašam noteikt tarifu atbilstoši SPRK metodikai. Atļaujā paredzēti skaidri nosacījumi, tostarp tarifa pārskatīšana ik pēc četriem mēnešiem, ja kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņu ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu pārsniedz vienu eiro par megavatstundu, kā arī pienākums noteikt jaunus tarifus, ja iepriekšējā gadā gūti neparedzētie ieņēmumi.

LETA jau ziņoja, ka "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs no šī gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina EM publiskotā informācija.

Ministrijā arī norāda, ka savukārt "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs bez korekcijas no šā gada 1.oktobra pieaugs par 4,1%, sasniedzot 80,96 eiro par MWh. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi minēto "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Ministrijā skaidro, ka mazāku tarifa kāpumu par sākotnēji plānoto sekmēja ārpustirgus iepirktā siltumenerģija par cenu, kas ir zemāka, nekā apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs, kā arī veiktā siltumenerģijas tirgus optimizācija, pilnībā pārejot uz ikdienas tirgu, kas nodrošinās zemāku biokurināmā siltumavotos ražotā siltuma iepirkuma cenu un maksimizēs atlikumsiltuma izmantošanu.

SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka, apstiprinot jauno tarifu, SPRK rūpīgi izvērtēja "Rīgas siltuma" iesniegtos aprēķinus un to pamatotību. Sākotnēji 2025./2026.gada apkures sezonai piedāvātais tarifs bija 90,15 eiro par MWh, taču komersantam izdevās to būtiski samazināt, mazinot ietekmi uz gala lietotāju rēķiniem.

Samazinājumu noteica zemāka plānotā šķeldas cena atbilstoši biržas dinamikai un zemāka iepirktās siltumenerģijas cena - tika noslēgta vienošanās ar AS "Latvenergo" par izdevīgākiem piegādes nosacījumiem, pārskatīta sadarbība ar citiem ražotājiem un ieviesti cenu griesti.

Papildus īstenota jauna siltumenerģijas iepirkuma procedūra 2025./2026.gada sezonai, nosakot fiksētu cenu TEC-2 un neatkarīgo ražotāju noteiktajam apjomam, akcentēja Ozola.

Vienlaikus SPRK norāda, ka, ņemot vērā iespējamo izmaksu izmaiņu ietekmi nākotnē, SPRK arī piešķīrusi "Rīgas siltumam" atļauju pašam noteikt tarifus atbilstoši SPRK metodikai. Atļaujā paredzēti skaidri nosacījumi, tostarp tarifa pārskatīšana ik pēc četriem mēnešiem, ja kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņu ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu pārsniedz vienu eiro par MWh, kā arī pienākums noteikt jaunus tarifus, ja iepriekšējā gadā gūti neparedzētie ieņēmumi.

Prokuroru biedrība nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 12:50:00 +0300

Prokurori kategoriski nosoda mēģinājumu pretstatīt izdienas pensiju saņēmējus ar vecuma pensijas saņēmējiem

Latvijas Prokuroru biedrība informē, ka konceptuāli pievienojas Latvijas Republikas prokuratūras 2025.gada 13.augusta viedoklim par plānotajām izmaiņām izdienas pensiju reformas īstenošanā, kas tika izskatīts un vienbalsīgi atbalstīts paplašinātā Ģenerālprokurora padomes sēdē, kurā papildus Ģenerālprokurora padomes locekļiem piedalījās arī rajonu (pilsētu) prokuratūru virsprokurori un Prokuroru biedrības pārstāvji, kas nosūtīts arī Ministru kabinetam un Valsts kancelejai. Tomēr uzskatām par nepieciešamu papildus vērst uzmanību uz atsevišķiem aspektiem un izklāstīt turpmāk minētos iebildumus.

Prokuroru biedrība nepiekrīt Valsts kancelejas piedāvātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, kas paredz prokuroriem izdienas stāža un pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, šādu apsvērumu dēļ.

Prokuroru biedrība nevar piekrist pēc Prezentācijas sniegtajai atbildei uz kādu no jautājumiem, ka prokurori ir viena no sabiedrības uzticību balstošajām profesijām, taču tās specifika ne vienmēr atbilst izdienas pensiju pamatkritērijiem - tas ir, būtiskiem un ilgstošiem veselības vai dzīvības riskiem darba vidē. Atbildē minētais apgalvojums ir deklaratīvs un patiesībai neatbilstošs. Ir virkne pētījumu, kas apliecina, ka patstāvīgs paaugstināts stresa līmenis ir būtisks veselības un dzīvības risks ilgtermiņā. Nav apstrīdams arī tas, ka neviena cita valsts profesija nenonāk tiešā vērtību konfrontācijā ar noziedzīgo pasauli, proti, vienīgi prokuroram ir valsts piešķirtas tiesības un pienākums apsūdzēt kādu personu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, proti veikt kriminālvajāšanu un uzturēt valsts apsūdzību tiesvedībā. Pirmšķietami var domāt, ka prokurora darba pienākumi nav saistīti ar veselības un dzīvības riskiem ikdienā, tomēr, vēršam uzmanību tam, ka praksē konstatēti gana bieži gadījumi, kad tiek apdraudēta prokuroru reputācija, veselība, īpašums un citas mantiskās intereses, un arī dzīvība, lai arī tas publiski neizskan. To saistām ar šīs ekskluzīvās kompetences ikdienā pastāvošo patstāvīgo spriedzi, kas prasa ievērot augstāko standartu specifisku morāles un ētikas disciplīnu, ko valsts un arī sabiedrība no prokurora sagaida. Un par šīm gaidām, valsts ir apņēmusies personas, kas šo atbildību uzņemas, atalgot ne tikai šodien, bet arī beidzot izdienas gaitas. Tieši tāpēc šī profesija bauda sabiedrības uzticību.

Visiem izdienas pensiju pretendentiem un saņēmējiem nav vienādi un salīdzināmi apstākļi, tāpēc faktiski salīdzināt un vienādot apstākļus var tikai konkrētās profesijas ietvarā. Tas savukārt liek secināt, ka, diemžēl, jau šobrīd dažādos tiesiskajos apstākļos strādā un strādās vienas profesijas pārstāvji, kas absolūti lieki nostata un nostatīs kolēģus vienu pret otru, ko atbalstīt, vienlīdzības principa ievērošanas nepieciešamības dēļ, Prokuroru biedrība nevar.

par prokuroru var kļūt no 25 gadu vecuma. Minimālais darba stāža laiks ir 20 gadi un sasniedzamais vecums ir 50 gadi, proti arī pašlaik pie esošās sistēmas, lai aizietu izdienas pensijā faktiski sasniedzamais darba stāžs prokuroram ir 25 gadi. Paredzēts nepieciešamais darba stāžs 25 gadi, bet minimālais vecums tiek paredzēts 60 gadi, kas nozīmē, ka faktiskais prokurora darba stāžs būs pat 35 gadi, ja darba gaitas profesijā uzsāktas 25 gadu vecumā. Savukārt tie, kas šodien darba gaitas uzsāk vēlāk kā 35 gadu vecumā, ja nav iepriekš dienējuši iekšlietu sistēmā, varēs izdienā aiziet ne ātrāk kā 60 gadu vecumā. Tāpat paredzēts samazināt kā minimālo, tā arī maksimālo izdienas pensijas apmēru no vidējā atalgojuma pēdējos 5 gados, proti: no šī brīža minimālajiem 55% uz 45%, no šī brīža maksimālā 80% uz 70%.

Tātad tiek piedāvāts palielināt būtiski vecumu un nepieciešamo izdienas laiku, gan vienlaikus samazināt paredzamās izdienas pensijas apmēru. Tādējādi pašlaik nav skaidri saprotams kāda būs izdienas pensija prokuroriem, turklāt vietā pašlaik un nākotnē nesniedzot nekādus citus labumus. Tas, savukārt, rada reālu risku kā esošo prokuroru darba gaitu turpināšanai, tā arī jaunu profesionāļu piesaistei prokuratūrā.

Prokuroru biedrība ieskata, ka iepretim piedāvātajām tik radikālām pārmaiņām, ja tās tādas tiks pieņemtas, prokuroriem kā tiesu varai piederīgām personām būtu jāpiešķir kādi citi labumi, par kuriem varētu diskutēt jau šobrīd - piemēram, atvieglota kļūšana par tiesnesi, sasniedzot 50 gadu vecumu; mūža veselības apdrošināšana; speciāla valsts garantija mājokļa iegādei, utt, utml. Tādējādi dzīves laikā citādi ekonomiski atbalstot izdienas pensijas potenciālos saņēmējus. Tam visam ir pamats būt uz sarunu galda pirms vienoties par jebkādām reformām.

Lai arī nevar noliegt, ka prokuroru un ne tikai prokuroru atalgojums gadu gaitā ir ievērojami pieaudzis, tikpat nevar noliegt arī to, ka 2008.gada finanšu krīzes rezultātā, tā brīža atalgojums prokuroriem tika strauji samazināts pat par 50%. Tādējādi algu pieaugums drīzāk ir jau īstenoto taupūbas pasākumu pakāpeniska novēršana - kompensēšana, nevis atalgojuma pieaugums pēc būtības, ko Valsts kanceleja izdienas pensiju reformu diskursā vispār nepiemin.

Prokuroru biedrība nosoda to, ka sabiedriskā dialoga ietvaros reformas nepieciešamība tiek pozicionēta tā, ka tiek pretnostatīti izdienas pensiju saņēmēji vecuma pensijas saņēmējiem. Valsts, tās funkcionēšana un pastāvēšana, drošība un ilgtspēja mums visiem ir viena un kopēja atbildība. Pensijas apmērs izdienas pensijas un vecuma pensijas saņēmējiem de facto un de jure var atšķirties un tam ir jāatširas, jo demokrātiskā un tiesiskā valstī privātā sektorā nodarbinātajiem ir plašāka rīcības brīvība kā valsts dienestā strādājošajiem, tādējādi arī ienākumu gūšanas iespējas ievērojami un pamatoti atšķiras, tieši tāpēc aplami salīdzināt nesalīdzināmo. Vienlaikus tāda salīdzināšana iespējams būtu pieļaujama, un esam gatavi par to diskutēt, ja izdienas pensija faktiski tiktu transformēta par kāda veida kompensāciju jeb piemaksu pie vecuma pensijas par nostrādāto laiku valsts dienestā vispār.

Kurzemes seniori saņems jaunu aprūpes iespēju (VIDEO)

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 11:38:00 +0300

Būvējot jauno kompleks, mērķis ir radīt ģimenisku un cieņpilnu vidi.

Senioru aprūpes un rehabilitācijas centrs “Rūre” pēc gada būs kļuvis plašāks. “Rūres” teritorijā, tur esošo lielo koku ieskauti, sliesies trīs koka namiņi, kuros varēs dzīvot seniori mājīgos un vēl vairāk ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos.

Būvdarbi jau labu laiku sākušies, jauno namiņu teritorijas pamatos iemūrēja simbolisko laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Kapsulas iemūrēšanas pasākums notika ar svinīgām runām, kā arī vēstījuma nākamajām paaudzēm nolasīšanu pirms to ievietoja laika kapsulā kopā ar laikraksta “Kurzemes Vārds” numuru, Liepājas ģerboni un monētām ar Latvijas spēka zīmēm.

Vēstījumā galvenais uzsvars tika likts uz to, ka mājas nav tikai sienas, bet sajūta un vieta, ka esi gaidīts.

Svinīgajā pasākumā par jestrākiem momentiem parūpējās Suitu sievas, kuras gan izdziedāja laba vēlējumus, gan arī apdziedāja “Rūres” komandu un arī būvniekus, kuriem šis ir pirmais būvniecības objekts Liepājā, bet ne pirmā šāda tipa un specifikas būve.

Plānots, ka trijos namiņos būs vietas kopā 48 senioriem – katrā namiņā pa 16 vietām.

“Rūres” īpašnieks un centra izveidotājs Kristiāns Dāvis pastāstīja, ka centra paplašināšanās notiek, jo piesaistīts vērienīgs finansējums no Eiropas fondiem, ziņo vietne liepajniekiem.lv.

Būvējot jauno kompleks, mērķis ir radīt ģimenisku un cieņpilnu vidi, kurā vecāka gadagājuma cilvēki var saglabāt neatkarību, vienlaikus saņemot nepieciešamo medicīnisko un sociālo aprūpi.

“Tā kā ēku kompleksa būvniecībā tiek izmantots publiskais finansējums, tas paredzēts tiem cilvēkiem, kuriem par nepieciešamo pakalpojumu būs līdzfinansējums no pašvaldības, ar kuru “Rūrei” noslēgts līgums,” pastāstīja K. Dāvis.

Tas nozīmē, ka jaunajā kompleksā vietu un pakalpojumus nevarēs saņemt klienti par savu privāto finansējumu.

“Cilvēki, kas nonākuši situācijā, kad vajadzīgi ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi, tā ir nepieciešama dažādos veidos – kā ikdienas atbalsts kādās darbībās, tāpat ir guļoši, kopjami cilvēki, kā arī seniori ar paliatīvo un hospisa aprūpi.

Mums ģimeniskā vide jau bija esošajā centrā, bet bija pieejams finansējums, un mums bija tā iespēja radīt senioriem jaunu vietu,” turpina “Rūres” izveidotājs.

Šobrīd “Rūrē” no 180 vietām aizpildītas ir 177, taču uz pakalpojumiem ir izveidojusies rinda.

Kad uzcels jauno kompleksu, līdz ar to atkal būs vairāk vietu esošajās sociālās aprūpes centra istabiņās.

Šobrīd atkarībā no klientam nepieciešamā aprūpes līmeņa, maksa par uzturēšanos “Rūrē” ir sākot no 33 eiro dienā (1. aprūpes līmenis, ar dzīvošanu trīsvietīgā istabiņā), bet maksimālā summa dienā – 82 eiro (4. aprūpes līmenis, vienvietīgā istabā).

Darbus plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum.

Šis ir jau trešais šāda veida uzņēmuma “Magnum Social & Medical Care” projekts Latvijā.

Uzņēmums īsteno jauna tipa senioru māju būvniecību arī citviet, tostarp vēl vienā vietā Kurzemē – Talsu novada Laidzē.

Pirmajās dienās sistēmā reģistrējušies vairāk nekā 2000 trešo valstu pilsoņi

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 10:02:00 +0300

Pirmajās dienās jaunajā pieteikumu sistēmā pirms iebraukšanas Latvijā sistēmā reģistrējušies vairāk nekā 2000 trešo valstu pilsoņi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

1.septembrī stājās spēkā jauna kārtība, kas paredz, ka trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, pirms ieceļošanas Latvijā jāiesniedz ziņas par sevi un ceļojuma mērķi Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā "eta.gov.lv".

Kozlovskis pastāstīja, ka aizpildīti jau vairāki tūkstoši pieteikumu. Viņš skaidroja, ka tā nav kontrole pirms personas iebraukšanas valstī - tā ir kontrole brīdī, kad persona nonāks saskarsmē ar tiesībsargājošajām iestādēm.

Ministrs gan atzina, ka jaunās sistēmas tehnoloģiskais risinājums veidots ļoti saspringtā laikā bez iespējas fundamentālai testēšanai. Sistēma darbojas, tomēr, lai tā uzņemtu pilnu funkcionalitāti, vajadzēs pāris nedēļas.

Kā ziņots, izmaiņu mērķis ir stiprināt valsts drošību un uzlabot valsts robežas apsardzības efektivitāti, lai, identificējot riskus, novērstu nacionālās drošības apdraudējumu. Paredzēts, ka informācijas iegūšana pirms personu ieceļošanas Latvijā sekmēs valsts spējas prognozēt un atbilstoši reaģēt uz valsts drošības apdraudējumu.

Reģistrēties nevajadzēs Eiropas Savienības, NATO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices un Brazīlijas pilsoņiem, ja viņiem nav Latvijas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, citiem trešo valstu pilsoņiem ar Latvijas vīzu vai uzturēšanās atļauju, personām ar diplomātisko imunitāti vai tām, kuras ieradušās Latvijā īstermiņā oficiālu funkciju veikšanai, kā arī bezvalstniekiem ar statusu kādā no minētajām valstīm.

Reģistrācija jāveic vismaz 48 stundas pirms ierašanās Latvijā, tai skaitā, ja plānots Latviju šķērsot tranzītā. Informācija būs jāiesniedz tīmekļvietnē "eta.gov.lv".

48 stundas pēc datu iesniegšanas persona saņems automātisku apstiprinājumu uz norādīto elektroniskā pasta adresi par datu saņemšanu. Lai ieceļotu Latvijā, atsevišķa atļauja personai nav jāgaida. Ja personas plāni pirms brauciena mainās, jaunā informācija jāiesniedz vismaz 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā.

Informācija jāsniedz pašam ceļotājam, nevis citas personas vārdā. Personām, kuras Latvijā ieceļojušas līdz 1.septembrim un atrodas Latvijā, nav pienākuma iesniegt attiecīgās ziņas.

LETA jau rakstīja, ka aprīlī Saeimā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā izstrādājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, akcentējot, ka Krievija un Baltkrievija neatturēsies arī izmantot tām draudzīgi noskaņotu valstu pilsoņus izlūkošanas un citu pret Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm vērstu kaitniecisku aktivitāšu īstenošanai.

Ārzemnieki, kuriem Latvija izsniegusi uzturēšanās dokumentus, ir pārbaudīti, tomēr, ņemot vērā dažādo risku izpratni un toleranci ES un Šengenas dalībvalstīs, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir dažādas iespējas saņemt šos dokumentus un brīvi ceļot Šengenas zonā. Piemēram, Ungārija nepiemēro drošības pārbaudes šo valstu pilsoņiem. Tādējādi Latvijas robežsargiem var nebūt informācijas par šo personu atrašanos Latvijā, skaidrots grozījumu anotācijā.

Izmaiņas paredz, ka trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, būs pienākums 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā norādīt ceļojuma mērķi, plānoto uzturēšanās laiku, vietu, ceļošanas maršrutu un kontaktinformāciju. Tāpat būs jānorāda informācija par personas vai tās tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu, dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, robežsardzē, muitā, iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā.

Izmaiņas paredz, ka valsts drošības iestādes ne retāk kā reizi gadā izvērtēs šādas prasības nepieciešamību, tās ietekmi un turpmāko nepieciešamību un iesniegs par to ziņojumu Saeimai. Šīs izmaiņas neattieksies uz personām ar diplomātisko imunitāti vai tām, kas dodas īstermiņa braucienā oficiālu funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai, paredz grozījumi.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija, reģionā ir pieauguši izlūkošanas un hibrīddraudu riski. Lai novērstu ar šo valstu specdienestiem saistītu personu ieceļošanu, kopš 2022.gada februāra Latvijā ir pastiprināta migrācijas kontrole.

Šā gada vasara Latvijā - drēgnākā kopš 2017.gada

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 07:12:00 +0300

2025.gada kalendārā vasara Latvijā bija vēsākā kopš 2017.gada un lietainākā kopš 2016.gada, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Jūnija, jūlija un augusta vidējā gaisa temperatūra bija +16,4 grādi jeb divas grāda desmitdaļas zem normas. Iepriekšējā vasara, kas vēsāka par normu, bija 2017.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra nepārsniedza +15,6 grādus.

Visaukstākā vasara Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē piedzīvota 1928.gadā - tās vidējā temperatūra bija vien +12,7 grādi. Karstākā vasara bija 2021.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 grādiem.

Nokrišņu daudzums valstī vidēji šovasar bija 272 milimetri jeb 122% no normas, sasniedzot augstāko rādītāju kopš 2016.gada, kad trīs mēnešu kopējais lietus daudzums bija 312 milimetri. Togad lietainākais mēnesis bija augusts, savukārt šogad lielākais nokrišņu daudzums valstī vidēji bija jūlijā un augustā lija vismazāk.

Šogad tikai februārī, martā un augustā nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bijis mazāks par normu. Trīs mēnešos - maijā, jūnijā un augustā - gaisa temperatūra bijusi zemāka par normu jeb 1991.-2020.gada vidējo rādītāju.

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem septembris Latvijā būs siltāks un nedaudz sausāks nekā ierasts.

Otrdien nav gaidāmi nokrišņi

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 06:27:00 +0300

Otrdien Latvijā mākoņi daļēji klās debesis, nav gaidāmi nokrišņi, prognozē sinoptiķi.

Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +19..+24 grādiem.

Rīgā mākoņu kļūs mazāk, nelīs un, pūšot lēnam līdz mērenam austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesils līdz +22..+23 grādiem.

Laikapstākļus ietekmē augsta spiediena apgabals, no dienvidrietumiem tuvojas atmosfēras fronte. Gaisa spiediens 1014-1017 hektopaskāli jūras līmenī.

Latvija atturēsies no Krievijas kandidatūras atbalstīšanas ICAO padomē

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 22:33:00 +0300

Latvija ir pievienojusies Igaunijas aicinājumam un parakstījusi visām dalībvalstīm adresētu aicinājumu atturēties no Krievijas atbalstīšanas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes vēlēšanās, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

SM uzsver, ka Krievijas darbības ir klaji un pastāvīgi ICAO noteikumu pārkāpumi un rada tiešus draudus globālajai civilās aviācijas drošībai.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norāda, ka Latvija pievienojas Igaunijas paustajam, ka valsts, kas ir iesaistīta tik nopietnos starptautisko tiesību pārkāpumos, nedrīkstētu ieņemt vietu ICAO augstākajā izpildinstitūcijā.

Ministrijā informē, ka ICAO Asamblejas 42.sesijas laikā, kas notiks no 2025.gada septembra līdz oktobrim Monreālā, Kanādā, plānotas ICAO pārvaldes institūcijas vēlēšanas. ICAO padome ir ne tikai tehniska lēmumu pieņemšanas institūcija, bet arī starptautiskās civilās aviācijas sistēmas veidotāja, kas balstās uz uzticības, likumīgas sadarbības un ICAO noteikumu un standartu ievērošanas principiem.

Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu ir saistīta ar civilās aviācijas infrastruktūras un gaisa telpas nelikumīgu okupāciju un militarizāciju, tostarp kontroli pār lidojumu informācijas reģioniem un lidostām, pārkāpjot gan Čikāgas konvenciju, gan vairākas ICAO rezolūcijas. Šīs darbības neievēro suverenitātes, drošības un neiejaukšanās pamatnormas, uzsver ministrijā.

Tāpat Krievija ir sistemātiski iesaistījusies globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS jeb GPS) signālu traucēšanā, izmantojot traucēšanas un viltošanas metodes. Pēc ministrijā teiktā, šīs apzinātās darbības apdraud civilās lidmašīnas, bezpilotu lidaparātu lidojumus, apdraud navigācijas uzticamību un pārkāpj ICAO saistības nodrošināt starptautisko gaisa satiksmes drošību un aizsardzību. Šādai rīcībai ir bijušas tālejošas sekas, traucējot gaisa satiksmes kontroli un apgrūtinot lidojumus skartajos reģionos.

Ministrijā kā vienu no uzskatāmākajiem Krievijas civilās aviācijas drošības ignorēšanas piemēriem min "Malaysia Airlines" reisa MH17 notriekšanu 2014.gada 17.jūlijā virs Ukrainas austrumiem, kurā gāja bojā 298 cilvēki. 2025.gada 9.jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja vēsturisku spriedumu, apstiprinot, ka Krievija ir atbildīga par MH17 iznīcināšanu un tās pasažieru un apkalpes locekļu nāvi.

Šis Eiropas augstākās cilvēktiesību tiesas atzinums uzsver briesmas, ko rada Krievijas nepārtrauktā iesaistīšanās starptautiskajā civilās aviācijas pārvaldībā, piebilda ministrijā.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka 2025.gada 13.jūnijā ICAO padome pievērsās atkārtotiem GNSS signālu traucējumiem, kas piedēvēti Krievijai un ietekmē starptautisko aeronavigāciju Varšavas, Viļņas, Rīgas, Tallinas, Helsinku un Stokholmas lidojumu informācijas reģionos. Padome ir paudusi nopietnas bažas un mudinājusi Krieviju pilnībā ievērot Čikāgas konvenciju un tās pielikumus, kā arī novērst pārkāpumu atkārtošanos.

LETA jau ziņoja, ka globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad septiņos mēnešos fiksēti 774 reižu, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Koalīcija tiesībsarga amatam virza RSU profesori Palkovu

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 20:36:00 +0300

Koalīciju veidojošās partijas sadarbības sanāksmē vienojušās tiesībsarga amatam virzīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, zvērinātu advokāti Karinu Palkovu, paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Tiesībsarga amatam virzīt Palkovu piedāvājusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tās valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs Armands Krauze paziņojumā medijiem novērtē Palkovas profesionālo kvalifikāciju un pieredzi, norādot, ka tas ļaušot pilnvērtīgi pildīt tiesībsarga pienākumus, nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu Latvijā un stiprināt labas pārvaldības principu ievērošanu valsts un pašvaldību pārvaldē.

Par Palkovas kandidatūru tiesībsarga amatam ZZS informējusi valdību veidojošās partijas, saņemot partneru atbalstu, norāda ZZS. Kandidāte tiks uzklausīta tuvākajā ZZS frakcijas sēdē trešdien, 3.septembrī.

Palkova trešdien, 3.septembrī, tiksies arī ar "Jaunās vienotības" Saeimas frakciju, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Atbalstu Palkovas kandidatūrai tiesībsarga amatam sola arī partija "Progresīvie". Kā aģentūrai LETA norādīja "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, Palkova sevi apliecinājusi gan akadēmiskajā vidē kā RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un tiesību zinātņu doktore, gan kā zvērināta advokāte.

"Esam pārliecināti, ka Palkovas profesionalitāte, enerģija un spēja izprast sabiedrības vajadzības nodrošinās spēcīgu un mūsdienīgu Tiesībsarga institūcijas darbu Latvijas cilvēku labā," klāstīja Šuvajevs.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Kā vēstīts, tiesībsarga amata kandidātus deputāti var izvirzīt līdz 4.septembrim. Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo Saeima no amata atbrīvoja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš pats bija lēmis atkāpties no amata.

Saskaņā ar likumu tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma, un tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Patlaban gan Saeimā tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga kandidātu paredzētu arī Valsts prezidentam. Grozījumi gan vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Pēc Jansona atbrīvošanas no amata Tiesībsarga birojs darbu turpina tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā.

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola sāk jauno mācību gadu

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 18:39:00 +0300

Pazīstama augstskola mainījusi nosaukumu.

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), Rīgā turpmāk studentus uzņems kā Rīgas Ziemeļvalstu augstskola (Riga Nordic University). Lēmums par nosaukuma maiņu pieņemts, īstenojot augstskolas stratēģisko redzējumu par tās attīstību, starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu un identitātes nostiprināšanu globālajā izglītības tirgū.

"Studenti Rīgu novērtē kā starptautisku un pievilcīgu metropoli, daudziem tuva ir mūsu Ziemeļvalstu pieeja un vērtības izglītībā. RZA kā augstskola šobrīd piedzīvo būtisku izaugsmi un pārmaiņas. Ja agrāk tā galvenokārt bija pazīstama ar augstu kompetenci informācijas sistēmu vadības jomā, tad šodien tajā pieejamas plašas un aktuālas studiju programmas. Studentiem tiek piedāvāta izglītība informācijas tehnoloģijās, biznesa vadībā un dronu programmēšanā, kas atspoguļo darba tirgus vajadzības un moderno tehnoloģiju tendences. Augstskolas attīstība un programmu daudzveidība apliecina, ka arī institucionālā identitāte ir kļuvusi plašāka un daudzslāņaināka, tāpēc ir pienācis brīdis mainīt arī tās nosaukumu, lai tas atspoguļotu šīs pārmaiņas," norāda Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas rektors Deniss Djakons.

Nosaukumā Rīgas Ziemeļvalstu augstskola iekļautais vārds "Rīga" uzsver augstskolas mājvietu vienā no Ziemeļeiropas daudzveidīgākajām un dinamiskākajām pilsētām, kas ir ne tikai Latvijas galvaspilsēta, bet arī starptautisks kultūras, inovāciju un izglītības centrs. Rīgas pieejamība, attīstītā infrastruktūra un drošā, atvērtā vide padara to par ideālu vietu studentiem no Ziemeļvalstu reģiona, norāda D.Djakons.
Savukārt vārds "Ziemeļvalstu" nosaukumā atspoguļo augstskolas stratēģisko virzienu – paplašināt sadarbību ar Ziemeļeiropas valstīm, tādām kā Zviedrija, Somija, Norvēģija un Dānija. Tās ir zināmas ar augstu izglītības kvalitāti, progresīvu domāšanu un sabiedrības ilgtspējīgu attīstību.

"Augstskola apņemas veidot sadarbību, īstenot kopīgus projektus un piesaistīt lektorus, kuru darbība balstīta uz Ziemeļvalstīm raksturīgām vērtībām – caurspīdīgumu, inovācijām un ilgtspēju," apliecina D.Djakons.

"Līdz ar nosaukuma maiņu, esam uzsākuši RZA vēsturē vērienīgākā pārmaiņu plāna ACADEMI 2035 īstenošanu, kas paredz augstskolas izglītības kvalitātes uzlabošanu un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu. Tuvākajos gados augstskola pieredzēs lielas izmaiņas, mums ir iecerēti gan jauni studiju virzieni, gan atjaunots un starptautiski stiprināts akadēmiskais personāls. Tāpat augstskola ir apņēmusies tuvāko gadu laikā atjaunot doktorantūru un atklāt vairākas filiāles ārvalstīs. Par visiem šiem jaunumiem mēs informēsim jau tuvākajā laikā," norāda D.Djakons.

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola ir 1994. gadā dibināta augstākās izglītības iestāde, kas piedāvā daudzveidīgas studiju programmas un īsteno plašu studiju risinājumu modernizāciju, lai absolventi iegūtu labākās zināšanas un praktiskās iemaņas profesijās, kas ir pieprasītas darba tirgū Latvijā un pasaulē.

RZA absolventi strādā visā pasaulē, ieņemot vadošus amatus valsts un privātā sektora institūcijās, kā arī veiksmīgi attīstot savus uzņēmumus. RZA ir dinamiski augoša augstskola ar galveno atrašanās vietu Rīgā, Latvijā, un tās uzņēmumu grupā ietilpst arī Latgales filiāle Daugavpilī un Starptautiskā filiāle Ferganā, Uzbekistānā. Zinātniskās pētniecības institūta zinātnieki veic inovatīvus pētījumus un attīstības darbus, sniedzot ieguldījumu zinātnes un tehnoloģiju attīstībā. Katru gadu tiek organizētas zinātniskās konferences, kā arī aktīvi veidota starptautiskā sadarbība ar partneru universitātēm doktora studiju līmenī.

Deputāti iepazīsies ar pašvaldību vēlēšanu procesa izvērtējumu

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 14:46:00 +0300

Lai kļūdas neatkārtotos jau parlamenta vēlēšanās nākamā gada oktobrī.

Lai iepazītos ar atbildīgo institūciju secinājumiem par kļūmēm elektroniskajā balsu skaitīšanā šī gada pašvaldību vēlēšanās un iespējamajiem risinājumiem vēlēšanu sekmīgā norisē turpmāk, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 2.septembrī, uz sēdi aicinājusi vēlēšanu organizatorus un citus iesaistītos.

"Jūnija vidū komisija uzdeva visām iesaistītajām pusēm sīki un smalki izpētīt visus procesus un, sākot ar septembri, mūs informēt par paveiktajiem darbiem, plānotajām aktivitātēm un identificētajiem riskiem vai problēmjautājumiem, kas var ietekmēt vēlēšanu norisi. Tāpat mēs uzdevām vērtēt vēlēšanu nodrošināšanā iesaistīto uzņēmumu, ar kuriem tika slēgti līgumi, atbildību, kā arī pakalpojumu kvalitāti, iespējamos līguma pārkāpumus vai neatbilstības," pirms sēdes informē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Vērtēt aizvadīto pašvaldību vēlēšanu norisi komisija aicināja arī Valsts kanceleju, tostarp vērtējumā iekļaujot visa vēlēšanu organizēšanas procesa analīzi no brīža, kad pieņemti lēmumi par institūciju pienākumiem un atbildību, identificējot, kur un kādā posmā radās traucējumi un kuras iesaistītās puses par to bija atbildīgas.

Komisijas sēdē aicināti piedalīties pārstāvji no Centrālās vēlēšanu komisijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts digitālās attīstības aģentūras, Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas.

OIK atgūšanas forums pulcē nepieredzēti lielu iedzīvotāju skaitu

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 13:43:00 +0300

OIK atgūšanas procesa uzsākšanai līdz šā gada 1.oktobrim var pieteikties ikviena fiziska vai juridiska persona, kam periodā no 2005.gada līdz 2023.gadam bijis noslēgts līgums ar kādu no Latvijā strādājošajiem elektrības tirgotājiem.

Nedēļas nogalē Rēzeknē notikušais sestais juristu biedrības "Tiesiskums.lv" rīkotais iedzīvotāju forums par prettiesiski iekasētā OIK atgūšanu raisījis rekordlielu iedzīvotāju interesi. Pasākuma laikā Nacionālo biedrību Kultūras nams bija pārpildīts un pulcēja vairāk nekā trīs simtus interesentu. Foruma laikā iedzīvotāji ar biedrību parakstīja arī līdz šim lielāko cesijas līgumu skaitu. Ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju un uzņēmumu interesi biedrība apsver iespēju vairākās pilsētās iedzīvotāju forumus rīkot atkārtoti.

"Ar katru iedzīvotāju forumu par prettiesiski iekasētā OIK atgūšanu cilvēku interese par iespēju atgūt savu naudu strauji aug un iniciatīvas atbalstītāju skaits kļūst arvien lielāks," atzīst biedrības "Tiesiskums.lv" pārstāvis, zvērināts advokāts un tiesību zinātņu doktors Artis Stucka.

Advokāts atgādina, ka prasība visām valsts mājsaimniecībām un uzņēmējiem obligātā kārtā līdz ar saviem elektrības rēķiniem apmaksāt arī OIK nebija ne tiesiska, ne taisnīga. "Aprēķināts, ka OIK atbalsta sistēmā izmaksāti 2,9 miljardi eiro. Tomēr OIK maksāja visi, bet ekonomiskais labums no šī maksājuma ar valsts atbalstu tika piešķirts samērā nelielai uzņēmēju grupai, kas par saražoto enerģiju saņēma ievērojami augstāku maksu, nekā pārējie tirgus dalībnieki, kuri tādējādi tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā," uzsver biedrības pārstāvis. Aptuveni divas trešdaļas no OIK veidoja maksa par Krievijas dabasgāzes koģenerāciju, ko izmantoja Latvenergo termoelektrocentrāles - TEC 1 un TEC 2."

Šobrīd visā Latvijā ir novērojama pieaugoša interese gan no mājsaimniecību, gan uzņēmēju puses par biedrības uzsākto OIK atgūšanas iniciatīvu. "Mājsaimniecībām OIK dēļ nācās ciest dubultā - mazāk līdzekļu palika ģimeņu maciņos un elektrības sadārdzināšanās dēļ vairāk bija jāmaksā arī par precēm un pakalpojumiem. Savukārt uzņēmēji OIK nastas dēļ zaudēja konkurētspēju, kā arī labākos darbiniekus, jo nebija līdzekļu algu paaugstināšanai. Savukārt daļa bija spiesta iet maksātnespējas vai pat bankrota ceļu," OIK ietekmi uz fiziskām un juridiskām personām skaidro advokāts.

Biedrība "Tiesiskums.lv" atgādina, ka OIK atgūšanas procesa uzsākšanai līdz šā gada 1.oktobrim var pieteikties ikviena fiziska vai juridiska persona, kam periodā no 2005.gada līdz 2023.gadam bijis noslēgts līgums ar kādu no Latvijā strādājošajiem elektrības tirgotājiem.

Šogad studijas RSU sāks 429 ārvalstu studenti no 42 valstīm

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 13:33:00 +0300

Šogad studijas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) sāks 429 ārvalstu studenti no 42 valstīm, aģentūru LETA informēja augstskolā.

Uzņemto ārvalstu studentu skaits pēdējos gados nedaudz samazinājies. Ja 2023.gadā studijas sāka 508 jaunieši no 39 valstīm, tad pērn - jau par 72 mazāk jeb 436 studenti no 43 valstīm.

Augstskolā uzņemto ārvalstu studentu skaita samazināšanos skaidro ar apzinātu universitātes politiku. Proti, ārvalstu studējošajiem paaugstinātas prasības uzņemšanā, samazinot pieejamo vietu skaitu populārākajās angļu valodas programmās. Tas darīts ar mērķi celt studējošo zināšanu kvalitāti.

Līdztekus kopējais studentu skaits universitātē nesamazinās, un interese par studijām RSU pieaug, norādīja augstskolā.

Visvairāk ārvalstu studentu šogad uzņemts medicīnā - 370, zobārstniecībā - 36, bet pārējās programmās - diplomātijā, veselības vadībā un biznesā - attiecīgi astoņi, astoņi un septiņi studenti.

Lielākā daļa šogad uzņemto ārzemju studentu pārstāv Eiropu - Zviedriju (21%), Vāciju (19%), Somiju (19%) un Norvēģiju (17%).

Šogad RSU uzņēmusi kopumā teju 2000 jaunu studentu.

Zemgale klimata ietekmē: Bauskā stiprina plūdu risku pārvaldību (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 12:51:00 +0300

Sastrēgumu galvenais cēlonis ir upes aizaugšana ar ūdenszālēm.

Turpinot pieredzes apmaiņu projektā "Safe Response", tā partneri pulcējās Bauskā, lai kopīgi pārrunātu risinājumus klimata pārmaiņu riskiem, īpaši fokusējoties uz plūdu risku pārvaldību. Pasākumā piedalījās plašs ekspertu loks: pārstāvji no Zemgales plānošanas reģiona, Bauskas, Aizkraukles un Jelgavas novadiem, partneri no Jonišķu un Pakrojas pašvaldībām Lietuvā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Pašvaldības policijas speciālisti no abām valstīm.

Pasākuma ievadā Bauskas novada pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar projektā īstenotajām aktivitātēm, kā būtisku sastāvdaļu izceļot mērķtiecīgas apmācības, kas stiprina dažādu sabiedrības grupu zināšanas un gatavību krīzes situācijām. Tās ietver specializētus kursus pašvaldības policijai pirmās palīdzības sniegšanā un stresa vadībā, kā arī civilās aizsardzības apmācību pašvaldības darbiniekiem un vietējo skolu skolēniem.

Prezentāciju daļu noslēdza pašvaldības vides speciālista sniegtais ieskats reģionam aktuālajos klimata riskos. Uzsverot novada ģeogrāfisko novietojumu starp Mūsas un Mēmeles upēm, kas veido Lielupes sateces baseinu, kā galvenie apdraudējumi tika minēti plūdi un ledus sastrēgumi. Tos papildina arvien biežākas intensīvas lietusgāzes, kā arī sausuma periodi un karstuma viļņi.

Lai izprastu situāciju dabā, tika apskatītas plūdu skartās vietas Mēmeles un Lielupes upju krastos. Mēmeles upes stāvkrasts pie Bauskas pils ir tieši pakļauts klimata pārmaiņu ietekmei - intensīvākas lietusgāzes pastiprina krasta eroziju, radot ilgtermiņa riskus pils mūru saglabāšanai. Šis process šogad jau izraisījis redzamus krasta nogruvumus pils tuvumā, un, lai gan pils pamati šobrīd nav apdraudēti, pašvaldība aktīvi meklē risinājumus krasta stiprināšanai, lai nākotnē pasargātu unikālo kultūrvēsturisko pieminekli.

Dalībnieki apmeklēja arī Lielupes krastu pie Mežotnes, kur pavasara palu laikā regulāri veidojas vižņu un ledus sastrēgumi, izraisot Mūsas un Mēmeles baseina upju pārplūšanu. Kā skaidroja novada vides speciālists, sastrēgumu galvenais cēlonis ir upes aizaugšana ar ūdenszālēm, ko savukārt veicina pēc intensīvām lietavām no lauksaimniecības zemēm upē ieskalotās barības vielas. Lai risinātu šo problēmu, pašvaldība, piesaistot projektu finansējumu, jau ir uzsākusi upes attīrīšanas darbus, lai mazinātu plūdu riskus.

Pasākuma turpinājumā dalībnieki iepazinās ar atbildīgo dienestu kapacitāti un jaunāko infrastruktūru. Bauskas novada pašvaldības policija savā jaunajā postenī, kas darbu uzsāka šī gada martā, demonstrēja ar projekta "Safe Response" finansējumu iegādāto aprīkojumu, tādējādi būtiski stiprinot spēju reaģēt ārkārtas situācijās. Tā klāstā ir jauna glābšanas laiva ar piekabi, drons teritorijas apsekošanai, jaudīgs ūdenssūknis, ģenerators, specializēts ūdens glābšanas aprīkojums, kā arī telts patvērumam.

Īpaši pozitīvu iespaidu radīja viens no jaunākajiem depo Zemgalē - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta postenis Iecavā, kas atklāts 2023.gada nogalē. Apmeklējuma laikā dienesta pārstāvji izrādīja plašās telpas, iepazīstināja ar mūsdienīgo tehnisko nodrošinājumu, kā arī dalījās ar praktisku un citviet pārņemamu risinājumu - depo teritorijā izbūvētu baseinu operatīvai ūdens uzpildei, kas demonstrē efektīvu resursu plānošanu.

Klimata pārmaiņas neapstājas pie valstu robežām, tādēļ efektīviem risinājumiem nepieciešama pārrobežu pieeja. Vizīte Bauskā, kurā tika analizēti gan konkrēti plūdu riski dabā, gan dienestu praktiskā kapacitāte, ir būtisks solis ceļā uz vienotas un efektīvas reaģēšanas sistēmas izveidi visā Latvijas un Lietuvas pierobežā.

Kāpēc latvieši atgriežas dzimtenē: remigranti stāsta (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 12:45:00 +0300

"Nelielās valstīs konkurence ir mazāka un iespējas pierādīt sevi - plašākas".

Lotes un Riharda stāsts nav par aizbraukšanu vai atgriešanos - tas ir par apzinātu izvēli, par to, kā pasauli var izpētīt, ‘nogaršot’ un tad pieņemt lēmumu par to, kur vēlies dzīvot, par mazas valsts iespējām, ja vien proti tās saskatīt.

Rihards ir dzimis cēsnieks, kurš jaunībā gribēja redzēt plašāku pasauli. Viņš studēja Latvijas Universitātē vēsturi, pēc tam devās tālāk - gads Viskonsīnas Universitātē, pēc tam Eiropas studijas Beļģijā un prakse Eiropas institūcijās. Rihards atzīst, ka kādu brīdi dzīves ‘scenārijs’ ar karjeru Eiropas institūciju šķitis ideāls, pat saņemts piedāvājums par pilnībā apmaksātām studijām ar stipendiju doktorantūrā. "Tas bija vilinošs piedāvājums, bet es pārdomāju, kādu dzīvi patiesībā vēlos. Sapratu, ka mana vieta ir Latvijā," atzīst Rihards un piebilst: "Nelielās valstīs konkurence ir mazāka un iespējas pierādīt sevi - plašākas. Tas ir Latvijas ‘pluss’, un to noteikti vajag izmantot. Vācijā, Francijā vai citās lielās valstīs praksē bieži jāveic vienkārši, tehniski darbi, piemēram, jālīmē markas uz aploksnēm. Latvijā jau praksē biežāk tiek piedāvāti interesantāki un atbildīgāki uzdevumi, un ir iespēja arī jaunam cilvēkam darīt ko jēgpilnu, un tas palīdz augt."

Rihards atzīst, ka arī viņam ir svarīgi darīt darbu ar jēgu un misiju, kur var redzēt reālus darba augļus. Viņš strādā jomā, kur iespējams apvienot ikdienu Latvijā ar plašāku starptautisko pieredzi. "Es varu būt kopā ar ģimeni, dzīvot Cēsīs, būt tuvumā dabai, vienlaikus strādājot gan klātienē, gan attālināti. Taču man ir iespēja doties arī ārzemju komandējumos, pārstāvēt Latviju un dalīties ar mūsu pieredzi," Rihards uzskata, ka šāds līdzsvars ir liela vērtība.

Lote nāk no Kurzemes, vēlāk pārcēlusies uz Rīgu, pēc tam studējusi Vidzemes Augstskolā žurnālistiku. Viņa stāsta par savu ārzemju pieredzi: "Man vispirms bija "Erasmus" prakse Lielbritānijā, tad bija studijas Amerikā, un tad vēl prakse Maltā." Ar Rihardu Lote satikās Amerikā, kur abi gadu studēja Viskonsīnas Universitātē. Vēlāk Rihards turpināja studijas Beļģijā, un abi bieži lidoja viens pie otra. Sākumā Lote domāja, ka Malta varētu būt vieta, kur gribētos palikt, taču ar laiku domas mainījās. "Sapratu, ka esmu ‘fiziski’ latviete - vienīgais klimats, ko varu panest un ko mīlu, ir šeit, Latvijā. Arī biežie lidojumi sākumā šķita aizraujoši, bet ar laiku kļuva nogurdinoši. Tas bija brīdis, kad pieņemt lēmumu - laiks atgriezties mājās."

Pēc studijām abi dzīvoja Rīgā - Lote strādāja žurnālistikā un mārketingā, Rihards - valsts pārvaldē. Viņi iegādājās zemes gabalu Cēsīs, un gandrīz katru nedēļas nogali devās ciemos pie Riharda vecākiem. Lote atzīst, ka par pārcelšanos uz Cēsīm bija domājuši jau agrāk, taču vienmēr šķitis - vispirms jāuzceļ māja, jāsagaida īstais brīdis. "Māja vēl nebija uzcelta, bet mēs nolēmām - vairs negaidām uz lielajiem plāniem, dzīvosim tagad," viņa saka. Kad piedzima meita un pilsētas temps sāka šķist nogurdinošs, pēdējais grūdiens pārcelties bija 2022.gada pavasaris - kara sākums Ukrainā un drūmā atmosfēra Rīgā. "Pirmo nedēļu pēc pārcelšanās izslēdzām telefonus, gājām pastaigāties pa mežu un baudījām mieru," atceras Lote.

Sākumā Cēsīs pietrūka ierasto draugu un sarunu, kas Rīgā bija ikdiena, tāpēc Lote izveidoja grāmatu klubu "MUMS" - vietu, kur satikties, lasīt un dalīties ar domām. "Grāmatas saved kopā cilvēkus," saka Lote. Kluba dalībnieki reizi mēnesī satiekas tiešsaistē, reizi ceturksnī - klātienē Cēsīs, bet vasarās tiek rīkotas nometnes dažādās Latvijas vietās.

Lote sevi raksturo: "Es laikam esmu ekstraverts intraverts." Šis klubs sākotnēji bija veids, kā kompensēt sabiedrību, kas palika Rīgā, bet ar laiku tas kļuvis par ko lielāku - kopiena, kas sniedz atbalstu un iedvesmu.

Pēc atgriešanās Latvijā Lote strādāja žurnālistikā, vēlāk mārketingā, tostarp uzņēmumā "Printful". Pēc abu meitu piedzimšanas un bērnu kopšanas atvaļinājumiem viņai bija grūti atgriezties pilnas slodzes darbā, jo ikdiena ar bērniem un arī hobijs - grāmatu klubs - prasa laiku un uzmanību. Lote ir gandarīta, ka izdevies atrast darbu, kas ļauj apvienot visas viņai svarīgās jomas. Tagad Lote strādā bērnu grāmatu izdevniecībā "Liels un mazs" nepilnā slodzē, kas ļauj labāk sabalansēt darbu, laiku ģimenei un hobijiem.

Svarīga loma ģimenes ikdienā ir Sv. Jāņa luterāņu draudzei. "Draudze palīdzēja mums justies pieņemtiem jau no pirmās dienas. Tur mums ir tuvi cilvēki, ar kuriem satiekamies reizi mēnesī," stāsta Lote. Viņa novērtē, ka mācītājs Didzis Kreicbergs īpaši domā par jauniešu un jauno ģimeņu iesaistīšanu draudzes dzīvē. Tiek organizētas attālinātas grupas tiešsaistē, lai piederības sajūtu nezaudētu arī tie cēsnieki, kas šobrīd dzīvo ārzemēs un kādreiz varētu atgriezties mājās. Rihards uzsver, ka šī pieeja ir ļoti vērtīga: "Tas ir ‘forši’, ka mācītājs apzina ne tikai tos, kuri ir uz vietas, bet arī tos, kuri ir ārzemēs. Ja viņi kādreiz atgriezīsies, būs sajūta, ka draudze jau ir pazīstama un nevajadzēs justies kā svešiniekam."

Abi ar prieku atceras, kā draudze, iesaistot arī plašāku sabiedrību, palīdzējusi cēsniecei Alisei Siliņai piedzīvot to, ko paši savulaik izbaudījuši - iegūt labu izglītību, iepazīt pasauli un paplašināt apvāršņus. "Varēja redzēt, ka meitene bija noraizējusies, viņa ir ‘supertalantīga’, viņa bija uzņemta augstskolā, bet viņai vienkārši pietrūka naudas," atceras Rihards. Pēc "Brexit" studiju maksa Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Eiropas Savienības studentiem pieauga daudzkārt, bet Lote un Rihards ar draudzes atbalstu organizēja atbalsta kampaņu - tika vākti ziedojumi, iesaistīti mediji un uzrunāta plašāka sabiedrība. "Bija prieks redzēt, kā visi kopā varam palīdzēt," saka Rihards. Abi ar lepnumu seko Alises panākumiem - viņa sekmīgi turpina studijas, un 2024.gadā uzstājās arī Šekspīra Globe teātrī Londonā izrādē "Daudz trokšņa par neko".

Dzīvojot Cēsīs jau vairāk nekā trīs gadus, Lote un Rihards īpaši novērtē pilsētas kopienas spēku. Lote atzīst, ka Cēsīs ir viegli sajust piederību un ātri atrast domubiedrus. Viņa kā piemērus min kopstrādes telpas Raiņa kvartālā, kultūrtelpu "MALA", kā arī cēsnieku WhatsApp kopienu, kur pilsētnieki dalās ar informāciju, diskutē par ikdienas lietām un arī tirgojas: "Ja vajag ko uzzināt vai atrast, šajā grupā vienmēr kāds palīdz." Svarīgs atbalsts bijis arī bērnudārzs - "tur draudzības veidojās gan bērniem, gan vecākiem, un tas ļoti palīdzēja iejusties jaunā pilsētā," stāsta Lote. Tieši šādas vietas un kopīgas iniciatīvas padara pilsētu dzīvu un atvērtu arī jaunpienācējiem. "Kopiena ir ļoti svarīga. Un jā - ir grūti, ja tās nav, bet Cēsīs, man liekas, ir spēcīga kopiena," uzsver Lote.

Protams, arī Cēsīs netrūkst izaicinājumu, īpaši ģimenēm ar bērniem. Lote atzīst, ka pilsētā trūkst lielu, ģimenēm piemērotu dzīvokļu - bieži tie ir vai nu pārāk mazi, vai jau aizņemti, un jaunu mājokļu piedāvājums augošām ģimenēm ir ierobežots. Arī piemērota zemes gabala atrašana var būt izaicinājums. Lotei un Rihardam ar zemes gabala iegādi paveicās - arī šeit ļoti noderēja draudzes locekļu atbalsts.

Domājot par nākotni, Lote saka: "Es noteikti novēlu savām meitām, lai viņas ‘pagaršo’ pasaules garšu. Bet es, protams, aizturētu elpu gaidīšu, vai viņām pasaule ‘iegaršosies’, vai tomēr galu galā viņas atgriezīsies mājās." Rihards piebilst: "Cēsīs vienmēr ir iespējas iesaistīties, darboties un augt, bet vislabāk ir tas, ka dienas beigās vari būt mājās - savā īstajā vietā."

Ventspilī 11 ielu posmos ir nomainīti 154 gaismekļi (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 08:41:00 +0300

Apgaismes elementu atjaunošana veikta vairākās pilsētas vietās.

Ir noslēgušies darbi, kuru laikā vairākos Ventspils ielu posmos pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma vecie, nokalpojušie nātrija gāzizlādes spuldžu gaismekļi tika nomainīti pret mūsdienīgiem, enerģiju taupošiem LED gaismekļiem. Kopumā 11 ielu posmos ir nomainīti 154 gaismekļi, ievērojami samazinot elektroenerģijas patēriņu un nodrošinot ilgtermiņa ietaupījumus.

Apgaismes elementu atjaunošana veikta vairākās pilsētas vietās, tostarp uz svarīgiem piebraucamajiem ceļiem, stāvlaukumos un ielu posmos ar lielu satiksmes intensitāti. Jauno gaismekļu uzstādīšana norisinājās pakāpeniski, nomainot vecos gaismekļus gaišajā diennakts laikā un uzreiz ierīkojot jaunos LED gaismekļus, tādēļ nomaiņas laikā netika traucēta elektroapgāde.

Jaunie LED gaismekļi ir ar līdz pat sešas reizes zemāku nominālo jaudu, kas nodrošina zemāku enerģijas patēriņu un ilgāku darbību, salīdzinot ar nolietotajiem gaismekļiem. Pateicoties to augstajai efektivitātei, paredzams, ka kopējais elektroenerģijas patēriņš gada griezumā var būt līdz 73% mazāks nekā līdz šim. Apgaismojuma modernizācija nodrošina arī gaišākas un drošākas ielas visiem Ventspils iedzīvotājiem un viesiem.

Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā ir 54 Ventspils ielas vai to posmi, 5 tilti un kustības pārvadi vairāk nekā 46 kilometru garumā, kā arī 15 stāvlaukumi 35 000 kvadrātmetru platībā. Lielākā daļa šo infrastruktūras objektu ir būvēti vai atjaunoti pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma, piesaistot arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Valsts prezidents jaunajā mācību gadā novēl gribu darīt un sadarboties

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 08:10:00 +0300

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jaunajā mācību gadā novēl gribu darīt un sadarboties.

Viņš akcentē, ka šodien katram savā veidā sākas jauns mācību un arī dzīves skolas gads - skolēniem, studentiem, skolotājiem, pasniedzējiem, vecākiem un vecvecākiem.

Dažviet šo ziņu uztver ar smagu nopūtu, citur ar priecīgu satraukumu, vēl kādam savējo satikšana ir tīrs prieks.

Rinkēvičs katram, kurš šogad vērs skolas vai augstskolas durvis novēl sevī atrast zinātkāri, iejūtību, veselīgu spītību, izziņas un jaunrades prieku.

"Pieņemsim, ka skolā jau būs grūti, bet strādāsim, lai skola būtu vieta, kur vienmēr ir arī labi. Lai skola sniedz ne tikai zināšanas, bet arī mieru un drošību. Lai skola ir droša vieta ikvienam audzēknim arī pēc mācību stundām. Un, protams, lai skola ir arī vieta, kur valda jautrība un mazliet asas izjūtas, ko atcerēties mūžam," akcentē Valsts prezidents.

Viņš novēl, lai katram pietiktu gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs. Lai sadarbība kļūtu svarīgāka par sacensību savā starpā, un lai pietiktu spēka vienoties arī tad, kad ar vienu aci redzams vien strupceļš.

"Kas zina - varbūt, atverot otru aci, parādīsies jauns risinājums! Tādēļ vēlu katram, lai šajā mācību gadā kļūstam gudrāki, pārliecinātāki un mierīgāki," uzsver Rinkēvičs.

Eksperti: ēdiena pasūtīšana sniedz iespēju atpūsties (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 07:32:00 +0300

Tā var būt saruna ar draugu, īss brīdis ar grāmatu vai vienkārši klusuma mirklis bez telefona.

Pirmais skolas zvans jau tepat aiz stūra, un tas nozīmē, ka arī pieaugušajiem ikdienas pienākumu saraksts papildināsies ar darbiem, kas arī bija devušies vasaras atvaļinājumā. Kā liecina ekspertu dati, aktīvāka dienas plānošana Latvijas iedzīvotājiem sākas jau augustā, kad, salīdzinot ar jūliju, ēdienu pasūtījumu skaits pieaudzis par 20%. Aizvien populārākas kļūst arī pusdienu piegādes uz birojiem, kas apliecina, ka atvaļinājumu sezona ir noslēgusies un pienācis laiks rudens darba cēlienam. Lai šo pāreju padarītu mierpilnāku, eksperti apkopoja 5 noderīgus ieteikumus, kā atgriezties ikdienas režīmā bez lieka stresa.

1. Ieplāno nedēļu jau laikus

Pirmdienas rītos nereti šķiet, ka viss jāpagūst uzreiz un bez kavēšanās. Lai no šīs sajūtas izvairītos, svētdienas vakarā velti dažas minūtes nedēļas plāna ieskicēšanai. Pieraksti svarīgākos uzdevumus, kas noteikti jāpaveic, sagatavo iepirkumu sarakstu un, ja iespējams, sarūpē visu nepieciešamo jau iepriekš. Padomā arī par pāris vakariņu idejām. Tad nedēļu varēsi sākt ar mierīgāku sajūtu, zinot, ka daļa rūpju jau ir sakārtotas un atliek tikai ķerties pie darbiem.

2. "Visu pats!" atstāj mājās

Kuram gan nav uznākusi sajūta, kad visu gribas paveikt pašam. Vilinoši, bet ne vienmēr tas ir gudrākais risinājums - cenšoties izdarīt pilnīgi visu, mēs ne tikai nodzenam sevi, bet arī pazaudējam laiku tam, kas patiešām svarīgs. Dažkārt pietiek deleģēt vien pāris mazākus pienākumus, piemēram, ļaut kādam citam parūpēties par vakariņām vai iepirkuma groza atgādāšanu līdz namdurvīm. Šādas mazās izvēles palīdz saglabāt vairāk enerģijas lielajām lietām. Kā skaidro eksperts Baltijā Mantas Lomsarģis, klientu aptauja parāda, cik nozīmīgi var būt šādi mazie lēmumi: "56% mūsu lietotāju atzīst, ka platforma palīdz viņiem izvairīties no maltīšu plānošanas un gatavošanas stresa. Turklāt šo izbrīvēto laiku viņi velta kam vērtīgākam - atpūtai (69%), kopīgiem brīžiem ar ģimeni un draugiem (49%) vai darbam un mācībām (47%). Katru rudeni redzam, kā pieaug ikdienas steiga un darāmo lietu saraksts, un cilvēki meklē risinājumus, kas ļauj ietaupīt laiku un enerģiju būtiskajam."

3. Pauze arī ir daļa no plāna

Darba dunā visbiežāk aizmirstam tieši par sevi, tāpēc pauzes ir vērts ieplānot jau iepriekš, nevis atlikt uz vēlāku laiku. Dienas skrējienā tieši šie mazie brīži dod vislielāko ieguvumu, jo palīdz apstāties, ievilkt elpu un atgūt enerģiju turpmākajiem darbiem. Tā var būt saruna ar draugu, īss brīdis ar grāmatu vai vienkārši klusuma mirklis bez telefona. Pat dažas minūtes dienā darbojas kā "restarta poga" un palīdz saglabāt līdzsvaru, lai dienu varētu turpināt ar jaunu sparu.

4. Pastaiga pusdienu pārtraukumā

Ja darba diena paiet sēžot, ir vērts ik pa laikam izkustēties. Nereti pusdienu pārtraukumā visvairāk laika patērējam rindā pēc maltītes. Ja parūpēsies, lai pusdienas jau ir birojā (paņemot tās no mājām vai pasūtot ar piegādi), ietaupīto laiku vari izmantot pastaigai svaigā gaisā. Tā palīdzēs sakrāt nepieciešamos dienas soļus un ļaus izvairīties no pēcpusdienas noguruma

5. Kalendārs ar brīvstundām

Līdz ar pirmajām rudens dienām un jauno skrējienu klāt piezogas vilinājums uzreiz ielekt pilnā režīmā. Straujās pārmaiņas drīz vien var pārtapt sajūtā, ka šis "vāveres ritenis" nekad neapstāsies - darbs, pulciņi, pasākumi un arvien jauni pienākumi. Tava paša mieram un veselībai atstāj grafikā arī dažus tukšos laukus atelpai. Nepārplāno katru darba dienas stundu, jo tieši tad ātri piezogas stress par to, ka neko nevari pagūt.

Tāpat atstāj brīvus arī dažus vakarus un nedēļas nogales pataupi kā iespēju atelpai, pat ja šķiet, ka gribas paspēt paveikt vēl ko. Tieši šīs pauzes palīdz noturēt enerģiju ilgtermiņā, lai rudens nesākas ar izdegšanu, bet ar līdzsvaru un mieru.

Līdz ar jaunajo mācību cēlienu Pierīgā būs palēnināta satiksme

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 07:16:00 +0300

Sākoties jaunajam mācību gadam, Pierīgā šorīt un turpmākajās darbadienās jārēķinās ar palēninātu satiksmi no rītiem un vēlā pēcpusdienā, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Daudzi vecāki no Pierīgas vedīs bērnus uz skolām Rīgā, tāpēv satiksmes dalībnieki aicināti savlaicīgi plānot braucienu maršrutus un doties ceļā laikus, rēķinoties ar satiksmes ierobežojumiem galvaspilsētā un ārpus tās.

Pilsētās daudzi bērni uz skolu dodas kājām, ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tāpēc autovadītāji aicināti būt īpaši uzmanīgiem un izvēlēties piesardzīgu braukšanas ātrumu.

Savukārt ārpus pilsētām atsāk kursēt skolēnu autobusi. Autovadītāji tiek lūgti būt pacietīgiem un atturēties no nepārdomātiem manevriem, īpaši apdzīšanas.

Iebraucot Rīgā no Salaspils (A6), Ķekavas (A7) un Jelgavas (A8) puses, jārēķinās ar palēninātu satiksmi, jo šajos maršrutos notiek ielu un ceļu infrastruktūras būvdarbi. Iebraucot no Ķekavas puses, jārēķinās, ka pie Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā notiek Dienvidu tilta 4. kārtas būvdarbi, kā arī tiek izbūvēts gājēju un velosipēdistu infrastruktūras savienojums starp Ķekavu un Rīgu. Savukārt iebraucot no Jelgavas puses, jārēķinās, ka arī šajā maršrutā ir satiksmes ierobežojumi saistībā ar Dienvidu tilta 4. kārtas būvdarbiem. Tikmēr iebraucot no Salaspils puses, jārēķinās, ka Rīgā, Latgales ielā, turpinās tramvaja līnijas izbūve.

Siguldas centrā turpinās reģionālā autoceļa P8 pārbūve, un tāpēc pie dzelzceļa stacijas ir slēgts Ausekļa un Raiņa ielu rotācijas aplis.

Rīgas un Pierīgas autoceļu un ielu remontdarbu laikā nokļūšanai galvaspilsētā satiksmes dalībnieki tiek aicināti pēc iespējas izmantot sabiedrisko transportu.

Arī turpmākajās darbdienās no rītiem satiksmes plūsma Pierīgā būs apgrūtināta, jo vecāki vedīs savus bērnus uz stundu sākuma laiku skolās.

Būvdarbi valsts autoceļu tīklā turpinās 61 posmā, kur ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Rīgā 1.septembrī sabiedriskais transports būs bez maksas

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 06:45:00 +0300

Rīgā 1.septembrī sabiedriskais transports būs bez maksas, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Vienlaikus pašvaldība atgādina visiem ceļu satiksmes dalībniekiem - gājējiem, velobraucējiem, autovadītājiem un mikromobilitātes transportlīdzekļu lietotājiem - pievērst pastiprinātu uzmanību bērnu un jauniešu drošībai ielās.

Katru gadu pēc vasaras brīvlaika strauji pieaug bērnu pārvietošanās pa ielām, un līdz ar to palielinās arī traumu un negadījumu risks, īpaši pirmajās septembra nedēļās. Daudzi bērni un jaunieši pārvietojas patstāvīgi vai izmanto mikromobilitātes transportlīdzekļus, tādēļ pieaugušajiem jābūt īpaši modriem.

Policija uzraudzīs satiksmes drošību skolu tuvumā. Pie skolām būs noteikts ātruma ierobežojums 30 kilometri stundā.

Šogad satiksmes mierināšanas nolūkos pilsētā kopumā ir izbūvēti 59 jauni ātrumvaļņi 11 apkaimēs un vēl plānots izbūvēt 61 jaunu ātrumvalni 18 apkaimēs.

1.septembrī daudzviet norisināsies svinīgi skolas pasākumi, tāpēc pašvaldība aicina plānot pārvietošanos savlaicīgi un izmantot Rīgas sabiedrisko transportu.

Zinību dienā nav gaidāmi būtiski nokrišņi

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 06:32:00 +0300

Pirmdien, septembra pirmajā dienā, Latvijā būs daudz mākoņu, bet tie nenesīs ievērojamus nokrišņus, prognozē sinoptiķi.

No rīta, izklīstot miglai, vietām nedaudz smidzinās, dienā dažviet uzpilinās lietus. Saglabāsies lēns vējš un bezvējš.

Starp mākoņiem uzspīdot saulei, pēcpusdienā gaiss iesils līdz +18..+23 grādiem. Siltākais laiks gaidāms Kurzemē.

Rīgā 1.septembrī nav gaidāmi ievērojami nokrišņi, mākoņu kļūs mazāk. Pūšot lēnam vējam, gaisa temperatūra pakāpsies līdz +20 grādiem.

Laikapstākļus nosaka augsta spiediena apgabals. Atmosfēras spiediens 1015-1017 hektopaskāli jūras līmenī.

No nākamās nedēļas vidus laiks būs siltāks un lietaināks

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 17:20:00 +0300

Nākamās nedēļas vidū valstī ieplūdīs siltāka gaisa masa, bet gaidāms arī lietaināks laiks, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.

Zinību dienā laiks būs patīkams. Debesis lielākoties klās mākoņi, taču no dienas vidus pakāpeniski sāks skaidroties. Neliels lietus iespējams tikai atsevišķos reģionos. Pūšot lēnam vējam, naktī un rīta stundās vietām rietumu un centrālajos rajonos veidosies bieza migla.

Naktī uz pirmdienu gaisa temperatūra pazemināsies līdz +11...+16 grādiem, bet dienā tā paaugstināsies līdz +17...+22 grādiem.

Otrdien saule mīsies ar mākoņiem, un tikai priekšpusdienā austrumu rajonos iespējams neliels lietus. Naktī vietām veidosies migla. Pūtīs lēns līdz mērens vējš no austrumu puses.

Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +9...+14 grādiem, bet dienā tā paaugstināsies līdz +20...+25 grādiem.

Nedēļas vidū valstī ieplūdīs siltāka gaisa masa, līdz ar to diennakts gaišajās stundās teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +20…+25 grādiem.

Tomēr atkal gaidāms lietaināks laiks - trešdien lietus gaidāms galvenokārt rietumu un centrālajos rajonos, bet ceturtdien - arī pārējā valsts teritorijā. Vietām gaidāmas stipras lietusgāzes, iespējams arī pērkona negaiss.

Nedēļas otrajā pusē laiks saglabāsies līdzīgs - starp mākoņiem uzspīdēs pa kādam saules staram, un palaikam gaidāms lietus, iespējams arī pērkona negaiss. Naktīs gaiss atdzisīs līdz +12…+17 grādiem, bet dienas būs siltas, vietām termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25 grādu atzīmei.

Aptauja: finanšu pratība bērniem jāmāca vecumposmā no 6 līdz 10 gadiem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 14:23:00 +0300

Aptaujas atbildēs ļoti līdzīgs viedoklis vērojams gan sieviešu, gan vīriešu vidū.

Kā plānot budžetu, saprast naudas vērtību un atšķirt vajadzības no vēlmēm - tie ir jautājumi, kas palīdz apgūt finanšu pratību. Taču cik gados ir īstais brīdis sākt šīs zināšanas mācīt bērniem? Finanšu tehnoloģiju ekspertu veiktā iedzīvotāju aptauja atklāj, ka divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērniem finanšu pratību jāsāk mācīt vecumposmā no 6 līdz 10 gadiem.

Balstoties uz aptaujas datiem, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 33% aptaujas dalībnieku uzskata, ka par naudu un tās plānošanu ar bērniem jāsāk runāt 6-7 gadu vecumā, galvenokārt ģimenē. Savukārt 34% iedzīvotāju pauž, ka vecumposms no 8 līdz 10 gadiem ir atbilstošais brīdis, lai par finanšu jautājumiem mācītos gan ģimenē, gan skolā.

Vēl 14% respondentu norāda, ka par naudas vērtību un tās pārvaldību bērniem jāsāk stāstīt pirms 5 gadu vecuma, galvenokārt ģimenē apgūstot finanšu pratības pamatus.

"Jo biežāk bērni redz, kā ģimenē tiek plānoti tēriņi - sākot no ikdienas iepirkšanās situācijām veikalā līdz sagatavošanās procesam jaunajam mācību gadam, jo labāk viņi izprot naudas vērtību un jūtas iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Tieši šādā veidā bērni gūst praktisku pieredzi un redz, kā zināšanas par finansēm pielietojamas reālajā dzīvē," saka kreditu eksperts Toms Vandāns.

8% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka par budžeta plānošanu un vēlmju atšķiršanu no vajadzībām jāsāk stāstīt 11-13 gadu vecumā, savukārt vēl 6% - pēc 14 gadu sasniegšanas. 5% aptaujāto norādīja, ka viņiem ir grūti pateikt, kurā vecumā būtu piemērotākais brīdis sākt bērniem mācīt finanšu pratību.

Aptaujas atbildēs ļoti līdzīgs viedoklis vērojams gan sieviešu, gan vīriešu vidū, taču iespējams salīdzināt atšķirības, kā uz šo jautājumu raugās dažādās vecuma grupās. Piemēram, atbildi pirms 5 gadu vecuma visbiežāk (18%) norāda jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (35%) izceļ 6-7 gadu vecumposmu. Aptaujas dalībnieki 40-49 gadu vecuma grupā (37%) biežāk norāda uz vecuma posmu starp 8 un 10 gadiem.

Salīdzinot respondentu atbildes starp reģioniem, Zemgalē ir procentuāli augstākais rezultāts (21%), norādot, ka budžeta plānošanas pamatus jāsāk mācīt pirms 5 gadu vecuma. 6-7 gadu vecumposmam visbiežāk piekrīt aptaujas dalībnieki no Vidzemes (40%). Turpretī iedzīvotāji no Rīgas un Latgales (37%) uzskata, ka ģimenē un skolā par finanšu pratību jārunā, kad bērni ir vecumā no 8 līdz 10 gadiem.

Iestrēgsim no rītdienas: ceļošanas laiks pa Latviju palielināsies (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 07:03:00 +0300

61 valsts autoceļu posmā turpinās būvdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Pirmdien, 1.septembrī, sāksies jaunais mācību gads un satiksme kļūs intensīvāka, īpaši uz autoceļiem Pierīgā. Aicinām autovadītājus plānot maršrutus iepriekš un laikus doties ceļā, paredzot papildu laiku braucienam.

Valsts autoceļu tīklā līdz ar mācību gada sākumu atsāk kursēt skolēnu autobusi: autovadītājiem jābūt uzmanīgiem un pacietīgiem un jāatturas no nepārdomātiem manevriem, īpaši apdzīšanas.

Atgādinām, ka, sākoties mācību gadam, skolu tuvumā pārvietojas daudz bērnu, aicinām izvēlēties piesardzīgu braukšanas ātrumu.

61 valsts autoceļu posmā turpinās būvdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi. Kartē lvceli.lv ikviens var apskatīties aktuālos būvdarbus, un, ja tie ir pa ceļam uz skolu vai pirmsskolas iestādi, saplānot maršrutu, tos apbraucot vai ierēķinot papildu laiku.

Rīgas un Pierīgas autoceļu un ielu remontdarbu laikā nokļūšanai galvaspilsētā aicinām pēc iespējas izmantot sabiedrisko transportu.

Satiksmes ierobežojumi Rīgā un Siguldā

Pierīgā darba dienu rīta stundās satiksme mācību gada sākumā būs īpaši apgrūtināta - daudzi autobraucēji vienlaikus dosies ar bērniem uz Rīgas mācību iestādēm uz stundu sākumu. Jārēķinās, ka, iebraucot Rīgā, vairākās vietās notiek ceļu būvdarbi:

- iebraucot no Ķekavas puses, jārēķinās, ka pie Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā notiek Dienvidu tilta 4. kārtas būvdarbi, kā arī tiek izbūvēts gājēju un velosipēdistu infrastruktūras savienojums starp Ķekavu un Rīgu;

- iebraucot no Jelgavas puses, jārēķinās, ka arī šajā maršrutā ir satiksmes ierobežojumi saistībā ar Dienvidu tilta 4. kārtas būvdarbiem;

- iebraucot no Salaspils puses, jārēķinās, ka Rīgā Latgales ielā turpinās tramvaja līnijas izbūve.

Siguldas centrā turpinās reģionālā autoceļa P8 pārbūve, tās dēļ pie dzelzceļa stacijas būs slēgts Ausekļa un Raiņa ielu rotācijas aplis, satiksme var būt palēnināta, aicinām sekot līdzi ceļazīmēm.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

VM prasa pārdalīt 5,4 miljonus eiro Ukrainas iedzīvotāju atbalstam

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 22:21:00 +0300

Veselības ministrija (VM) prasa pārdalīt papildu 5 420 731 eiro, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, liecina VM sagatavotais rīkojuma projekts.

Finansējums paredzēts, lai apmaksātu izdevumus, kas radušies, sniedzot dažāda veida medicīnisko palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem pērn un šogad.

Vislielākā summa - 3 478 249 eiro - nepieciešama medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārās ārstniecības iestādēs laikposmā no 2024.gada 1.novembra līdz 2025.gada 31.maijam.

Par primārās ambulatorās veselības aprūpes, laboratorisko izmeklējumu, sekundārās ambulatorās aprūpes pakalpojumu un prettuberkulozes medikamentu nodrošināšanu paredzēti 1 330 203 eiro laikposmā no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.maijam, daļēji apmaksājot izdevumus arī par 2024.gada oktobri.

Plānveida stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai vajadzīgi 271 983 eiro, tai skaitā 19 407 eiro glikozes monitorēšanas sistēmu un insulīna ievadīšanas ierīču (insulīna sūkņu, katetru un rezervuāru) nodrošināšanai, kā arī pacientu transportēšanai uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādi. Šajā summā ietilpst arī 252 576 eiro par pacientu medicīnisko transportēšanu no ārvalstu ārstniecības iestādēm uz Latvijas stacionāro ārstniecības iestādi laikposmā no 2024.gada 1.novembra līdz 2025.gada 30.jūnijam saskaņā ar starptautiskās palīdzības vienošanos.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu nodrošināšanai no 2024.gada 1.decembra līdz 2025.gada 31.maijam nepieciešami 157 155 eiro.

Savukārt ambulatorajai ārstēšanai nepieciešamo zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijai vajadzīgi 120 295 eiro laikposmā no 2024.gada 1.novembra līdz 2025.gada 31.maijam.

Centralizēto medikamentu un materiālu iegādei, tai skaitā parenterāli ievadāmo zāļu nodrošināšanai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai, nepieciešami 31 381 eiro tajā pašā periodā.

Zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai bērniem līdz 18 gadu vecumam paredzēti 31 465 eiro par laikposmu no 2024.gada 1.novembra līdz 2025.gada 31.maijam.

Svētdien vietām gaidāms lietus

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 19:19:00 +0300

Svētdien dienas laikā vietām gaidāms lietus, bet austrumu rajonos iespējams arī pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.

Maksimālā gaisa temperatūra dienā būs +16...+20 grādu robežās, dienvidaustrumu rajonos gaiss varētu iesilt līdz +21...+24 grādiem.

Rīgā gaidāms mākoņains laiks. Ievērojami nokrišņi nav gaidāmi, un dominēs lēns ziemeļu puses vējš. Maksimālā gaisa temperatūra būs +16…+18 grādi.

Pūšot lēnam vējam, naktī uz svētdienu atsevišķos rajonos sabiezēs migla. Naktī debesis virs Latvijas skaidrosies tikai dažviet, tomēr ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Pūtīs lēns vējš, un minimālā gaisa temperatūra būs +12...+17 grādi.

Rīgā naktī debesis būs mākoņainas, bet būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pūtīs lēns vējš, un minimālā gaisa temperatūra būs +16...+17 grādi.

Vāc parakstus par OCTA atlīdzības izmaksas maksimālā termiņa samazināšanu

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 18:21:00 +0300

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Mana balss" sākta parakstu vākšana par obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas atlīdzības ātrāku izmaksu, maksimālo izmaksas termiņu samazinot no 30 dienām uz 15 darba dienām pēc visu dokumentu saņemšanas.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Edgars Janšēvics. Viņš skaidro, ka šobrīd OCTA atlīdzības pēc likuma jāizmaksā 30 dienu laikā, bet bieži cilvēki gaida divus līdz trīs mēnešus. Tas nozīmē, ka pēc avārijas cietušais paliek bez naudas, kas vajadzīga transportlīdzekļa remontam, un nereti arī bez iespējas pārvietoties, skaidro Janšēvics.

Viņš vēlas likumā iekļaut arī nokavējuma naudas mehānismu, piemēram, piemērojot 0,05% no atlīdzības summas par katru kavēto dienu.

Tāpat Janšēvica ieskatā jānosaka obligāta statusa pārskata sistēmu, ko nodrošina apdrošinātājs un kuru uzrauga Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). Grozījumus, viņaprāt, vajadzētu iestrādāt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos.

Iniciatīvas pārstāvis vēlas arī, lai LTAB izveido vienotu prasījumu statusa platformu, kur visi apdrošinātāji ievada informāciju par katru prasību, proti, to, vai tā ir iesniegta, izskatīšanā, lēmums pieņemts, izmaksāta.

Kā norāda Janšēvics, apdrošinātāji pieslēgtos šai sistēmai, izmantojot lietotāju programmas saskarnes (API), lai klientam informācija būtu redzama tiešsaistē. Viņš vēlas arī, lai klientam būtu iespēja saņemt īsziņu vai e-pasta paziņojumus par katru statusa izmaiņu.

Janšēvics vēlas, lai LTAB vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic regulāras pārbaudes par termiņu ievērošanu un lai par nepamatotu kavēšanos tiek piemērots sods un obligāta nokavējuma naudas izmaksāšana cietušajam.

Tāpat viņš vēlas, lai tiktu publicēts regulārs publiskais pārskats ar statistiku par apdrošinātāju darba ātrumu - "lai sabiedrība redzētu, kuri strādā godprātīgi".

Janšēvica ieskatā jāpiemēro arī pārejas periods - seši līdz 12 mēneši pēc grozījumu pieņemšanas, lai apdrošinātāji pielāgotu sistēmas un procesus, kā arī lai notiktu pakāpeniska pāreja - pirmajos sešos mēnešos mērķis būtu atlīdzības izmaksāt 20 darba dienās, bet pēc tam - 15 dienās.

Tādējādi, viņaprāt, sabiedrība iegūs ātrāku finansiālo atbalstu pēc avārijas, kā arī cietušais varēs ātrāk salabot auto vai iegādāties aizvietotāju. Līdztekus samazināšoties nepieciešamība ņemt aizdevumus vai izmantot savus uzkrājumus, lai segtu zaudējumus.

Tāpat Janšēvica ieskatā skaidrs termiņš un tiešsaistes statusa pārskats ļaus cilvēkiem sekot līdzi procesam bez atkārtotiem zvaniem apdrošinātājam, kā arī kavējumu gadījumā būs garantēta automātiska kompensācija.

Stingri noteikumi un publiskie termiņu ievērošanas dati veicināšot godīgu konkurenci starp apdrošinātājiem. Sabiedrība redzēs, kuri uzņēmumi strādā godprātīgi, un varēs apzināties izvēli, pauž Janšēvics.

Viņš uzsver, ka paātrināts process nozīmē, ka visi pieprasījumi tiek apstrādāti pēc vienādiem noteikumiem, nevis "kurš skaļāk prasa, tam ātrāk maksā". Tāpat, viņaprāt, kavējuma nauda motivēs apdrošinātājus ievērot likumu.

"Jo ātrāk cilvēki atgūst savu auto, jo mazāk viņi spiesti braukt ar bojātiem transportlīdzekļiem vai nelegāli bez OCTA. Tas uzlabo kopējo satiksmes drošību," pausts iniciatīvā.

Rīgas bāriņtiesas vadītājs: plānotās reformas vērtējamas pozitīvi

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 17:11:00 +0300

Valdībā atbalstītie grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas paredz atcelt prasību bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata pienākumus ļaut pildīt tikai no 30 gadu vecuma, kā arī citas izmaiņas, vērtējamas pozitīvi, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas loceklis un Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Viņš atzina, ka rosinājums atcelt vecuma slieksni varētu risināt cilvēku trūkumu šajos amatos.

Viņaprāt, patlaban spēkā esošais 30 gadu vecuma ierobežojums šiem amatiem ir diezgan liels. Ņemot vērā, ka pēc vidusskolas un līdz 25 gadu vecumam cilvēks var būt paspējis apgūt mācību programmas arī citās specialitātēs, kas atbilst arī bāriņtiesu darbības specifikai, jau 25 gadu vecumā būtu atbilstoši būt bāriņtiesas loceklim, uzskata Krasnogolovs.

Šiem amatiem atbilstoša ir arī juridiskā un pedagoģiskā izglītība, viņš uzsvēra. Arī priekšlikums atļaut uz šiem amatiem pretendēt cilvēkiem ar izglītību sociālās labklājības vai policijas darba programmās, viņa vērtējumā, varētu uzlabot situāciju.

Krasnogolovs gan norādīja, ka nebūtu vēlama situācija, kad "aizplūst" kolēģi no policijas vai sociālā dienesta, kur arī ir cilvēkresursu problēmas.

Viņaprāt, kopumā būtu vērts paplašināt bāriņtiesu locekļu amatiem atbilstošās izglītības programmas, jo daudzās no tām tiek aptverts pietiekami plašs un bāriņtiesas locekļa amatam atbilstošs zināšanu loks.

Savukārt ieceri bāriņtiesām noteikt pienākumu lemt par audžuģimenes statusa izbeigšanu arī tajos gadījumos, kad audžuģimene bez pamatota iemesla sešus mēnešus (nepārtraukti) neuzņem vai atsakās uzņemt bērnu, būtu "jāiedzīvina, lai saprastu", viņš pauda.

Viņš stāstīja, ka patlaban Latvijā ir daudz audžuģimeņu, kuras ilgstoši ir bez bērna. Audžuģimene ir saņēmusi statusu, bet nepilda savus audžuģimenes pienākumus, jo nereti, iespējams, šādas ģimenes mērķis, visticamāk, ir nevis būt audžuģimenei, bet jau būt par bērna "nākotni" - adoptēt bērnu, viņš skaidroja.

Asociācijas loceklis uzsvēra, ka audžuģimenes mērķis ir atšķirīgs no adoptētāju mērķa, līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt audžuģimeņu motivāciju.

Nākamotrdien, 2.septembrī, notiks asociācijas valdes sēde. Savukārt septembra beigās notiks asociācijas biedru kopsapulce, lai lemtu par turpmākajiem darba jautājumiem.

Jau vēstīts, ka cilvēkresursu trūkuma risināšanai bāriņtiesās plānots atcelt prasību, kas nosaka, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata pienākumus var pildīt tikai no 30 gadu vecuma, paredz otrdien valdībā atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) rosinātie grozījumi Bāriņtiesu likumā.

Izmaiņu pamatojumā norādīts, ka esošie darbinieki ir pārslogoti un profesionāli izdeguši, kas izteikti negatīvi ietekmē bāriņtiesu spēju kvalitatīvi veikt savus uzdevumus. Tostarp vairums izsludināto bāriņtiesas amatu konkursu beidzas bez rezultāta.

LM uzsver, ka tās mērķis ir nodrošināt, lai uz personu privāto dzīvi attiecināmus lēmumus pieņem ne tikai profesionāli sagatavoti speciālisti, bet arī ar praktisku darba un dzīves pieredzi, tādējādi uzlabojot bāriņtiesas uzdevumu izpildi un pieņemto lēmumu kvalitāti.

Ministrijā skaidro, ka 30 gadu vecuma ierobežojums minēto amatu pienākumu pildīšanai "objektīvi nav pamatots, jo mūsdienu apstākļos piemītošas personiskās prasmes, kompetence un profesionālās zināšanas ir izšķiroši svarīgākas nekā noteikta vecuma sasniegšana, turklāt vecuma ierobežojums pats par sevi ir uzskatāms par diskriminējošu."

Tā vietā bāriņtiesas amatu pretendentiem izvirzāmajām prasībām jābūt samērīgām ar veicamā darba uzdevumiem, kur atbilstību amatam nosaka iegūtā izglītība, profesionālās zināšanas un profesionālā pieredze, atzīst LM.

Tāpat likumprojekts paredz, ka uz amatu bāriņtiesā var pretendēt persona, kas ieguvusi augstāko izglītību izglītības programmu grupā "Sociālā labklājība" un "Policijas darbs", kas, LM ieskatā, ļaus piesaistīt speciālistus arī ar pieredzi sociālajos jautājumos un tiesību aizsardzības jomā, un kuriem ir prasmes konfliktu risināšanā un juridisko jautājumu izpratnē.

Cita starpā likumprojekts nosaka bāriņtiesām pienākumu lemt par audžuģimenes statusa izbeigšanu arī tajos gadījumos, kad audžuģimene bez pamatota iemesla sešus mēnešus (nepārtraukti) neuzņem vai atsakās uzņemt bērnu.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.

Nevienā no Rīgas peldvietām ūdens temperatūra nepārsniedz 17 grādus

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 13:04:00 +0300

No Rīgas peldvietām siltākais ūdens ir Daugavā pie Ķīpsalas un Lucavsalas, kā arī Bābelīša ezerā, kur ūdens temperatūra sasniedz plus 17 grādus, liecina Rīgas Pašvaldības policijas apkopotā informācija.

Savukārt Ķīšezerā, Vecāķos un Daugavā pie Rumbulas ūdens temperatūra ir plus 16 grādi.

Vakarbuļļos ūdens temperatūra atdzisusi līdz plus 15 grādiem.

Pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Pamatā kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzrauga katru dienu no plkst.10 līdz 22.

Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību var saņemt sešās glābšanas stacijās (Vecāķu, Vakarbuļļu, Lucavsalas, Rumbulas, Bābelītes un Ķīšezera), tomēr jāņem vērā, ka nakts maiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā dienā.

Eksperte: bioloģiskos atkritumus nevajadzētu mest konteinerā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 12:08:00 +0300

Savukārt ražas pārpalikumu izmešana mežā ir pāridarījums dabai.

Tuvojoties vasaras noslēgumam un ražas laikam, daudziem privātmāju un dārziņu īpašniekiem kļūst aktuāls jautājums – kur atbildīgi novirzīt pāri palikušos ābolus, savākto zāli un citas dārza veltes? Lielos apjomos šādus bioloģiskos atkritumus nevajadzētu mest sadzīves atkritumu konteinerā – tie ātri sāk sadalīties, rada nepatīkamu smaku, pievilina kaitēkļus un grauzējus, kā arī lieki noslogo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ar materiālu, ko patiesībā iespējams pārstrādāt.

Tāpat jāņem vērā, ka speciālie dzeltenie maisi paredzēti sadzīves atkritumiem situācijās, kad konteineru novietošana mājsaimniecībā nav iespējama, piemēram, vasarnīcās. Tie nav domāti dārza atkritumiem, jo ātri tiek pārpildīti un apgrūtina to apsaimniekošanu.

Savukārt ražas pārpalikumu izmešana mežā ir pāridarījums dabai. Lai gan var šķist sīkums, patiesībā tā ir nopietna iejaukšanās dabas procesos. Vietās, kur nonāk ābolu, kabaču un citu dārza kultūru pārpalikumi, mežā ieviešas dabiskajiem biotopiem neraksturīgas vai pat invazīvas sugas, kas tālāk izplatās jau nekontrolēti, piemēram, Spānijas kailgliemeži. Papildus trūdvielu pievešana maina augu valsts sastāvu, veicina eroziju, piesaista savvaļas dzīvniekus, traucē koku sakņu dabisko apgādi ar skābekli un ilgtermiņā kaitē bioloģiskajai daudzveidībai.

“Aicinām ikvienu šoruden paskatīties uz ražas pārpalikumiem nevis kā uz atkritumiem, bet kā uz materiālu, kuram ar gudru rīcību varam piešķirt jaunu pielietojumu un vērtību,” norāda eksperte Liene Melbārde.

Lai to īstenotu praksē, iedzīvotāji tiek mudināti izvēlēties sev piemērotāko risinājumu – pieteikt BIO konteineru atkritumu šķirošanai pie mājas, veidot komposta kaudzi savā dārzā vai nogādāt dārza veltes uz kādu no EKO laukumiem. Šādi tās var pārtapt vērtīgā kompostā, nevis kļūt par lieku slogu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā.

Pērn skolā traumas guva vairāk nekā 820 bērni

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 18:17:00 +0300

Jauna mācību gada sākums ir piemērots brīdis, lai vecāki parūpētos par skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Lai arī sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka bērnu veselībai bīstamākie ir vasaras brīvlaika mēneši, apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA statistika rāda, ka arī skolā bērni sastopas ar gana bīstamām situācijām. 2024. gadā skolas sezonā bērni guva traumas katru dienu, visbiežāk – tieši septembrī.

Dati par nelaimes gadījumu apdrošināšanu 2024. gadā izceļ vairākas bīstamas situācijas, kādās mācību iestādēs nonāk bērni.

«Īpaši sarežģīti ir jaunā mācību gada pirmie mēneši. Acīmredzot bērni ir aizmirsuši par piesardzību, atrodoties lielākā pūlī, vai arī draugu satikšanas prieks apslāpē modrību, tādēļ savainojumi tiek gūti pavisam vienkāršās situācijās. Gados jaunākie mēdz krist, pa skolas kāpnēm steidzoties uz ēdamzāli vai mājup, kā arī savainojumi tiek gūti, neapdomīgi grūstoties klasē vai pārāk aktīvi rotaļājoties gaiteņos. Bērniem problēmas sagādā arī sporta stundas. Nonākot vienā futbola vai basketbola laukumā, bērni mēdz ieiet azartā, pārcenšas un gūst savainojumus. Visbiežāk tie ir potītes vai citu locītavu izmežģījumi, saišu sastiepumi un sasitumi,» problēmas ieskicē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče.

Ievērojama riska grupa mācību gada laikā ir fiziski aktīvie bērni, jo īpaši jaunie futbolisti un volejbolisti. Viņu gūto savainojumu ārstēšana parasti izmaksā visdārgāk, tādēļ sportojošiem bērniem noteikti būtu nepieciešama Nelaimes gadījumu apdrošināšana. Rudenī bieži vien atsākas intensīvāki treniņi dažādos sporta veidos, kas nozīmē arī vairāk iespēju satraumēties.

Skolas mēnešos riska grupā nonāk arī fiziski mazāk aktīvie skolēni, kuri brīvlaikā neiesaistās sportiskās aktivitātēs un izvairās no pārgalvīgas braukšanas ar velosipēdu, skrituļdēli vai elektrisko skrejriteni. Mācību gads īpaši izaicinošs ir tiem, kurus vecāki vasarā pastiprināti uzrauga un neļauj pārbaudīt savu spēju robežas. Nonākuši vienaudžu vidū, šie bērni nereti grib darīt to pašu, ko fiziski attīstītākie vienaudži, un tādēļ iekuļas nepatikšanās.

Traumu ārstēšana ir dārga. 2024. gadā BTA vidēji par katra savainotā bērna medicīnisko aprūpi izmaksāja 120 eiro atlīdzību, bet šogad vidējā summa jau pieaugusi līdz 127 eiro.

BTA Nelaimes gadījumu apdrošināšana sedz ikdienišķās situācijās gūtu savainojumu ārstēšanas izmaksas. Sportojošo bērnu vecāki var veikt papildu apdrošināšanu, izvēloties atzīmi «Aktivitātes». Tad aizsardzībā tiek iekļautas visu veidu individuālās un organizētās fiziskās aktivitātes – gan treniņi, gan sacensības hobija vai amatieru līmenī. Šāda apdrošināšana aptver visus populārākos bērnu sporta veidus, turklāt segumā iekļauts Bērna prieks. Lai mazinātu pārdzīvojumus par savainojumu, polise bērniem līdz 17 gadu vecumam nosedz našķu iegādi vai izklaides pasākuma apmeklējumu.

Kas un kā jāliek ziemas partikas krājumos (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 16:38:00 +0300

Pareiza saldēšana ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs risinājums.

Rudens jau klāt, gaisa temperatūra kļuvusi vēsāka un lietus ir biežs viesis, taču tirgus letes un dārza dobes vēl arvien piedāvā bagātīgu vasaras ražu - ogas, augļus un dārzeņus. Lai šīs bagātības nepazustu līdz ar auksto mēnešu iestāšanos, viens no labākajiem risinājumiem ir saldēšana. Tā ļauj ziemā saglabāt gan vasaras garšu, gan vērtīgās uzturvielas. Kā to darīt pareizi un kā sasaldēto izmantot, skaidro eksperts Andris Kalniņš.

"Pareiza saldēšana ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs risinājums. Tā ļauj saglabāt vasaras garšu un vitamīnus līdz pat pavasarim, vienlaikus samazinot pārtikas atkritumus un padarot gatavošanu daudz ērtāku," uzsver Kalniņš. Tāpēc, kamēr vasaras veltes vēl pieejamas, ir īstais brīdis sagatavoties ziemai - sasaldēt ogas, dārzeņus un augļus, lai gada tumšākajos mēnešos uz šķīvja vienmēr būtu mazliet saules un svaiguma.

Ko vēl var paspēt sagatavot sezonas noslēgumā?

Lai gan vasaras ogu pīķis jau garām, arī augustā un septembrī ir gana daudz, ko sagatavot ziemai. No augļiem labi piemēroti ir āboli, bumbieri un plūmes - tos var sagriezt gabaliņos un sasaldēt pīrāgiem, kūkām vai kompotiem. Vitamīniem bagātas ir arī aronijas un pīlādži, kas lieliski noderēs ziemas tējām un ievārījumiem, bet der arī sasaldēšanai. Daudzviet dārzos vēl ienākas vēlās avenes, kazenes un pat dažas upeņu šķirnes - tās vislabāk vispirms izklāt uz paplātes vienā kārtā un pēc tam sabērt maisiņos, lai ogas nesalīp.

No dārzeņiem šajā laikā īpaši vērtīgi ir rabarberi, cukini un ķirbis - tos ieteicams sagriezt nelielos gabaliņos vai kubiciņos, lai ziemā būtu gatavi zupām, sautējumiem vai cepšanai. Līdzīgi kā vasarā, arī tagad ir vērts parūpēties par zaļumiem: pētersīļi, selerija, baziliks un dilles ir pēdējais brīdis, kad tos sasaldēt. Ērti ir smalki sakapāt un sasaldēt ledus kubiņu formiņās ar nedaudz ūdens vai olīveļļas, lai ziemā vienmēr būtu pa rokai aromātisks papildinājums ēdieniem.

Cik ilgi produktus var uzglabāt saldētavā?

Saldētava būtiski pagarina produktu uzglabāšanas laiku, bet arī tur tie nav mūžīgi. Ogas un augļi saglabājas līdz 12 mēnešiem, dārzeņus vēlams izlietot deviņu mēnešu laikā, bet sēnes - sešu mēnešu laikā. Garšaugi kubiņos ar ūdeni vai eļļu var glabāties līdz gadam. Lai nezaudētu pārskatu, katru iepakojumu ir vērts marķēt ar datumu - tā ziemā nebūs jāmin, cik sen konkrētais iepakojums jau stāv saldētavā.

Kā pareizi saldēt?

Produktu kvalitāti ietekmē ne tikai tas, ko saldē, bet arī kā tas tiek darīts. Jo ātrāk produkti tiek sasaldēti pēc novākšanas, jo vairāk vitamīnu saglabāsies. Pirms saldēšanas tos vēlams nomazgāt un nosusināt, jo liekais ūdens veido ledus kristālus un bojā struktūru. Ērti ir produktus sadalīt mazākās porcijās, lai vēlāk atkausētu tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Svarīgs ir arī pats saldēšanas process un temperatūra. Lai pārtika patiešām saglabātos kvalitatīvi, saldētavā vajadzētu būt vismaz -18 °C. Pie augstākas temperatūras, piemēram, -5 °C, produkti gan sasalst, bet tajos veidojas lieli ledus kristāli, kas sabojā garšu un konsistenci, un uzglabāšanas laiks ievērojami saīsinās. Tāpēc vēlams izmantot ledusskapja ātrās saldēšanas funkciju, kas nodrošina strauju atdzišanu un palīdz saglabāt gan garšu, gan uzturvērtību.

Kādus traukus un iepakojumu izvēlēties?

Lai produkti saglabātos kvalitatīvi, svarīgi izvēlēties piemērotu iepakojumu. Nelielām porcijām labi der speciāli saldēšanas maisiņi ar hermētisku aizdari. Ogas un dārzeņus var sasaldēt arī plastmasas trauciņos ar cieši noslēdzamu vāku. Zaļumiem vispiemērotākās ir ledus kubiņu formiņas, bet zupām vai mērču pamatam noder lielākas silikona formas. Stikla burciņas lietojamas tikai tad, ja atstāj nedaudz brīvas vietas šķidruma izplešanās dēļ - citādi pastāv risks, ka tās saplīsīs.

Kā vislabāk izmantot sasaldēto?

Ziemā sasaldētie produkti kļūst par īstu palīgu ikdienas gatavošanā. Ogas lieliski iederas smūtijos, kur tās vienlaikus aizstāj ledu un piešķir dzērienam atsvaidzinošu noti. Tās var pievienot arī desertiem, cepumiem vai pankūkām. Augļi būs piemēroti kompotiem, kūkām vai pat ātriem desertiem kopā ar karstu šokolādi. Dārzeņi būs gatavi zupām un sautējumiem, bet garšaugu kubiņi ļaus acumirklī iegūt aromātisku mērci vai pesto.

Trīs saldētu produktu receptes

1. Ziemas smūtijs ar ogām. Blenderī sablendē sauju sasaldētu melleņu un zemeņu ar banānu un glāzi kefīra vai augu piena. Pievieno tējkaroti medus. Rezultāts - vitamīniem bagāts un atsvaidzinošs dzēriens.

2. Ātrā zupa ar dārzeņu maisījumu. Katliņā uzvāri buljonu, pievieno sauju sasaldētu burkānu, zirnīšu un brokoļu. Pēc desmit minūtēm pievieno sāli, piparus un sasaldētu pētersīļa kubu. Sātīga un veselīga zupa gatava pusstundas laikā.

3. Pesto no sasaldēta bazilika. Atkausē dažus sasaldētus bazilika kubiņus, pievieno riekstus, cietu sieru un ķiploku, sablendē ar olīveļļu. Rezultāts - pesto ar īstu vasaras garšu arī ziemas vidū.

Latvijā ir patvertņu mānija, bet kara laikā valstī visu komandē armija (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 12:31:00 +0300

Civilā aizsardzība ir tikai viena, bet svarīga sadaļa no militārās aizsardzības kopuma.

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka drošība panākama kopīgiem spēkiem – ne tikai sadarbojoties ar pašvaldību, bet daudz ir paveicams pašu rokām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus arī pašiem uzņemties atbildību un apsekot sev piederošās pagrabtelpas vai pazemes autostāvvietas. Iespējamās patvertnes vietas nedrīkst būt aizkrautas ar būvgružiem un atkritumiem – tas ir neatbilstoši ne tikai apdraudējuma gadījumos, bet arī no ugunsdrošības un sanitārā viedokļa. Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi vai notekūdeņi. Jāparedz iespēja iekļūt patvertnes telpās ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos.

Civilajā aizsardzībā spēks ir sabiedrības iesaiste - runājot par Latvijas drošību un aizsardzību, pārliecināti apgalvo Ukrainas atbalsta "Twitter konvojs" izveidotājs, EP deputāts Reinis Pozņaks (AS).

Arī pārējie diskusijas dalībnieki - ģenerālis Raimonds Graube, biedrības "Drone Force - Europe" valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks un pulkvedis, Jaunsardzes centra direktors Valts Āboliņš - uzsver, ka civilajai aizsardzībai ir milzīga nozīme, taču diemžēl sabiedrība nav pietiekami informēta, kā jārīkojas krīzes situācijā, un ka patlaban izstrādātie plāni ietverot visu, izņemot karu.

"Mums ir patvertņu mānija - visur un visiem vajag patvertnes, bet, ja tev ir laiks četras minūtes, lai paslēptos, tas tā vienkārši nedarbojas, nekādas patvertnes nevienu neglābs," saka Pozņaks. "Tas ir vesels sarežģīts organisms, ne velti tur (Izraēlā, no kurienes viņš nesen atgriezies) civilā aizsardzība ir armijas pakļautībā, jo kara laikā valstī visu komandē armija. Plūdi var būt pašvaldības pārziņā, bet kara apstākļos visu nosaka armija. Mums karam nav nekā civilajai aizsardzībai - ne pārvaldībā, ne komandēšanā…"

Tam, ka civilā aizsardzība ir viens no vājākajiem punktiem Latvijā, piekrīt arī Graube. Ģenerālis uzskata, ka problēma ir tajā, ka līdz šim nebija radīta krīzes pārvaldība kopumā, un cer, ka jaunizveidotais Krīzes vadības centrs veiks korekcijas. (No 2025.gada 1.jūlija Krīzes vadības centrs pārņem Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas, un tā uzdevums būs sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.)

"Civilā aizsardzība ir tikai viena, bet svarīga sadaļa no militārās aizsardzības kopuma, tā ietver sevī arī dažādas institūcijas - veselības ministriju, izglītības ministriju, jo, piemēram, ukraiņu bērni neiet skolā, jo liela bērnu koncentrācija vienuviet nevar būt, bet izglītības procesi Ukrainā notiek, tur viss ir sakārtots." Problēma, pēc Graubes domām, ir tā, ka Latvijā dažādas izmaiņas, kas skar civilās aizsardzības jomu, cilvēku drošību, nenonāk līdz indivīdam. Indivīds nav uzrunāts, indivīdam nav izskaidrots, lai viņš zinātu, kas viņam jādara krīzes situācijā."

Pozņaks piebilst, ka Krīzes centrs ir svarīga lieta, tas ir pamats, bet: "Ja mēs gribam gatavoties karam, ir jāiegulda milzu līdzekļi infrastruktūrā un tur bez Bruņotajiem spēkiem neiztikt. Lai mēs saprastu, kam gatavojamies, mums jāzina, ko var vai nevar mūsu Bruņotie spēki - ko var pārķert vai nevar, raķetes, droni…Tas ir visciešākajā saistībā ar Bruņotajiem spēkiem."

Muzeja direktore: Darbinieku atalgojums ir kritiski zems

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 11:24:00 +0300

Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja (LNMM) darbinieku atalgojums ir kritiski zems, intervijā TV3 uzsvēra muzeja direktore Māra Lāce.

Muzeja direktore teica, ka nepaiet neviena nedēļa, kad viņa nesaņem kāda darbinieka atlūgumu. "Mēs tik ļoti atpaliekam no vidējās algas valstī, ka tas jau ir drusku nepieklājīgi," viņa norādīja.

Lāce teica, ka par šo jautājumu runā ar politiķiem, bet viņai ir sajūta, ka to saprot un tajā ieklausās tikai Kultūras ministrija, savukārt plašākā spektrā dzirdīgas ausis neatrodas. "Visiem ir sajūta, ka kultūra ir tikai spoža broša pie atloka. Tas tā nav. Kultūra veido tādu kā skatuves fonu visām mūsu dzīves lietām," viņa norādīja, uzsverot, ka to nevar atstāt pašplūsmā.

Lāce norādīja, ka finansējums muzejam kopumā ir nepietiekams. Esot arī grūti uzturēt daudzās muzeja ēkas. Šobrīd muzeju glābj labais apmeklējums, viņa norādīja.

Lāce arī teica, ka muzejam nākamgad varētu tikt samazināts bāzes finansējums. Cik liels tas būs, viņa vēl nezinot.

Eksperts: gaidāmā apkures sezona nebūs viegla (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 10:25:00 +0300

Latvijas iedzīvotāju zināšanas energoefektivitātē varētu būt labākas.

Jau drīzumā gaidāms apkures cenu kāpums - tā liecina Ekonomikas ministrijā iesniegtais "Rīgas siltuma" tarifa piedāvājums, tāpēc ir pēdējais brīdis domāt par mājokļa energoefektivitāti. Ir vairāki soļi, kas ilgtermiņā var padarīt mājokli gan maciņam, gan arī videi draudzīgāku, norāda eksperti.

Mediji jau jūnija beigās ziņoja, ka rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%. Vēlāk gan izskanēja informācija, ka pieaugums tomēr nebūs tik augsts - risinājumus sāka meklēt gan Ekonomikas ministrijā, gan Rīgas domē.

Lai arī mazāks, pieaugums tiek prognozēts aizvien, turklāt arī citās pašvaldībās. Tas nozīmē - ir pēdējais brīdis sākt meklēt risinājumus, kas ļautu ietaupīt.

Lai samazinātu enerģijas patēriņu, Latvijā savu māju ar labāku siltumizolāciju aprīkojuši vien 14% iedzīvotāju, liecina šā gada sākumā Eiropas Komisijas veiktā klimata pārmaiņu tēmai veltītā pētījuma "Īpašais barometrs 565" dati.

Redzams arī, ka, pērkot jaunu sadzīves tehniku, piemēram, veļas mašīnu, ledusskapi vai televizoru, zemāks enerģijas patēriņš ir svarīgs izvēles faktors 39% iedzīvotāju. Lai kontrolētu un samazinātu enerģijas patēriņu, mājoklī specializētu aprīkojumu uzstādījuši 9% iedzīvotāju, bet 5% ierīkojuši siltumsūkni. Savukārt 1% aptaujāto iegādājušies energotaupīgu māju.

Jādomā ilgtermiņā, sākot ar visvienkāršāko

Domājot par mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu, vispirms vajadzētu pārbaudīt logus, norāda enerģētikas eksperts, "Ukrnafta" ESG un enerģijas ģenerācijas direktors Māris Kuņickis. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka nepieciešama renovācija - dažkārt pietiek ar apkopi.

"Visbiežāk mājokļos ir plastmasas un pakešu logi, kas kalpojuši jau vairākus gadus. Šādā gadījumā svarīgi veikt pienācīgu apkopi - pārbaudīt blīvējumu, regulēt slēdžus un pārliecināties, ka nekur neveidojas spraugas," iesaka eksperts.

Kuņickis skaidro, ka nākamais, kam nenoliedzami jāpievērš uzmanība, ir apkures sistēma. Ja runa ir par daudzdzīvokļu māju, kurai parasti ir siltummainis vai siltummezgls, ir vērts pavaicāt apkalpojošajai kompānijai, vai pirms apkures sezonas tas ticis pareizi uzstādīts, pārbaudīts un apkalpots. No tā atkarīgs, vai nebūs siltuma zudumu un vai visa māja saņems vēlamo siltumu.

Liela nozīme ir arī ventilācijai - ieteicams pārbaudīt, vai nekur nav atvērtu lūku, kuru dēļ varētu zust siltums. Pareiza ventilācijas sistēmas darbība var palīdzēt ievērojami ietaupīt resursus.

Jāpārbauda arī radiatori. "Jāpārliecinās, vai tiem ir regulatori un vai tie darbojas pareizi. Daudzdzīvokļu māju gadījumā, regulējot radiatora siltumpadevi, tiks samazināts patēriņš tikai konkrētajam dzīvoklim. Ja dzīvoklim nav individuāla siltuma uzskaites mezgla, tad šo ietaupījumu varēs izjust tikai kopējā daudzdzīvokļu mājas sistēmā. Protams, vecākās daudzdzīvokļu mājās šādu regulatoru bieži nav," atgādina eksperts.

Cita situācija mēdz būt jaunbūvēs, kur iespēja regulēt temperatūru pat par vienu vai diviem grādiem var līdz pat 10% samazināt siltuma patēriņu. Tomēr tas drīzāk attiecas uz mājām ar individuālo apkuri vai tādām, kur siltuma uzskaite katram dzīvoklim ir atsevišķa.

Starp būtiskiem ilgtermiņa uzlabojumiem eksperts min arī mājokļa modernizāciju kopumā. "Mūsdienās pieejamie materiāli un tehnoloģijas, piemēram, tie paši plastikāta logi, ir ievērojami energoefektīvāki nekā pirms 15 vai 20 gadiem, tādēļ ļauj būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu," norāda Kuņickis.

Protams, visefektīvākais risinājums ir ēkas siltināšana. Daudzdzīvokļu ēku gadījumā svarīgi saprast, vai iedzīvotāji ir pietiekami motivēti un spēj kopīgi izveidot projektu, savākt nepieciešamos līdzekļus vai saņemt aizdevumu, ja tāds nepieciešams. Šobrīd ir pieejami daudzi dažādi rīki, kas var palīdzēt īstenot šādu ieceri - gan no valsts, gan banku puses.

Resursi ir jāuzrauga

Tomēr vissvarīgākais ir enerģijas monitorings. Eksperts skaidro: "Katram ir jāsaprot, cik daudz enerģijas viņš patērē - siltumu, elektrību, arī gāzi. Mūsdienās gandrīz visiem pakalpojumu sniedzējiem ir pieejami šādi dati par katru klientu un objektu. Pēc tam, rūpīgi pārskatot izmaksas un patēriņa profilus, var labāk lemt par risinājumiem. Teiksim, ja ir māja ar individuālo gāzes apkuri un elektrības pieslēgumu, jāizvērtē - varbūt izdevīgāk uzstādīt elektrisko siltumsūkni, atsakoties no gāzes apkures, vai arī tieši otrādi. Savukārt, ja individuālajā mājā uzstādīts elektriskais siltumsūknis, ir iespējams papildus izvietot saules paneļus."

Kuņickis uzskata - Latvijas iedzīvotāju zināšanas energoefektivitātē varētu būt labākas. "Ja paskatāmies statistiku - mēs krietni atpaliekam no kaimiņiem Baltijā. Tas jo izteiktāk ir redzams daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Noteikti nepieciešams vairāk izglītot iedzīvotājus par šo tēmu gan no valsts un pašvaldību, gan banku puses. Tas varētu palīdzēt arī lēmumu pieņemšanā - nespēja vienoties bieži ir iemesls, kāpēc kopīpašumos procesi aizkavējas," viņš piebilst.

Individuālo mājokļu kategorijā situācija ir labāka. Pirmkārt, jau tādēļ, ka šajā gadījumā parasti ir viens saimnieks un var ātri pieņemt lēmumu. Eksperts atzīmē, ka pēdējos gados privātmājās uzstādīto saules paneļu un siltumsūkņu daudzums ir strauji pieaudzis, ko veicinājusi arī elektroenerģijas neto uzskaites principa ieviešana.

"Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc nepieciešams aprēķināt un izvērtēt, kas ilgtermiņā patiešām atmaksāsies," norāda Kuņickis. Viņš atgādina, ka mūsdienās internetā ir pieejami rīki, kas palīdz šādus aprēķinus veikt, kā arī daudzi uzņēmumi piedāvā šādu pakalpojumu. Tikmēr gan valsts, gan bankas kā atbalsta rīku mēdz piedāvāt papildu finansējumu ar izdevīgākiem nosacījumiem.

Rīgas pašvaldība gatava jaunam mācību gadam

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 16:07:00 +0300

Šogad galvaspilsētā darbosies 95 skolas, 148 pirmsskolas izglītības iestādes, deviņas sporta skolas, deviņas mūzikas un mākslas skolas un astoņas interešu izglītības iestādes.

Rīgas pašvaldības galvenās prioritātes izglītības jomā 2025./2026. mācību gadā būs pilnveidot vienotas uzņemšanas sistēmu vidusskolās, turpināsies darbs pie bērnu jauniešu intereses palielināšanas par STEM priekšmetiem, kā arī darbs pie Vienotas skolas ieviešanas un rezultātu monitorēšanas. Lai jauno mācību gadu varētu aizvadīt modernākās un piemērotākās telpās, skolās un bērnudārzos veikti apjomīgi remontdarbi, savukārt Rīgas pašvaldības policija (RVPP) rūpēsies par bērnu un jauniešu drošību.

Šogad galvaspilsētā darbosies 95 skolas, 148 pirmsskolas izglītības iestādes, deviņas sporta skolas, deviņas mūzikas un mākslas skolas un astoņas interešu izglītības iestādes.

"Gatavojoties jaunajam mācību gadam, pašvaldība strādājusi visās jomās, domājot par drošību, satiksmes plūsmu, remontdarbiem izglītības iestādēs un pedagogu atbalstu. Bērnu drošība ir prioritāte visa gada garumā - ceļā uz skolu un esot skolā. Paldies Rīgas pašvaldības policijai, kas nodrošina ātruma kontroli skolu zonās un atgādina autovadītājiem, skolām un ģimenēm, ka mācību gads atsākas un bērni atkal aktīvāk iesaistās satiksmē. 1.septembrī sabiedriskais transports būs bez maksas, tāpēc aicinu vecākus izmantot šo iespēju un doties uz skolu kopā ar bērniem. Tas ir labs veids, kā atgādināt skolēniem pēc vasaras brīvlaika drošāko ceļu uz skolu. Rīgā aug gudri un zinātkāri bērni, mums ir izcili pedagogi, kas iedvesmo nākamās paaudzes. Pamats ir ļoti labs, un mūsu uzdevums ir turpināt strādāt, lai visi izglītības jomā iesaistītie justos sadzirdēti un atbalstīti un lai katrs bērns Rīgā saņemtu iespējami labāko izglītību. Veiksmīgu jauno mācību gadu!" uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pilnveidos uzņemšanas sistēmu vidusskolās

"Rīgas skolas ir gatavas jaunajam mācību gadam, un šis ir brīdis, kad "salikt pa plauktiņiem" gan praktiskos jautājumus, gan arī izvirzīt uzdevumus jaunajam periodam. Par praktisko - lai arī par uzņemšanu Rīgas vidusskolās vasarā bija zināma ažiotāža, 10. klases ir nokomplektētas, un tajās pat arvien ir brīvas vietas. Arī ar skolēnu ēdināšanu situācija ir sakārtota un siltas pusdienas būs nodrošinātas visās skolās. Ir mācību priekšmeti, kuros arvien ir novērojams pedagogu trūkums, tomēr skolas atrod risinājumus - gan piesaistot skolotājus no studentu vidus, gan sadarbojoties ar jau pensionētiem skolotājiem, lai nodrošinātu, ka bērni apgūst visu mācību vielu," saka Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

Šogad pirmo reizi tika izmantots e-pakalpojums, lai pieteiktos konkursam uz 10. klasēm Rīgā. Konkursa laikā no 5279 skolēniem tika saņemti pieteikumi, uzņemti 4437 skolēni. Plānots pilnveidot vienoto uzņemšanas sistēmu, veidojot vienotu informācijas platformu skolām, skolēniem un vecākiem. Tas nodrošinās pārskatāmību, ērtu piekļuvi informācijai un iespēju skolēniem sekot konkursa gaitai un rezultātiem izvēlētajās skolās.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja steidzas uz Rīgu!

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 15:46:00 +0300

Urzula fon der Leiena tiksies ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu un apmeklēs dronu ražotni, kam jau ir piešķirts ES atbalsts no NextGenerationEU.

Rīt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sāks vizīti uz Latviju, Somiju, Igauniju, Poliju, Lietuvu, Bulgāriju un Rumāniju.

Šī vizīte apliecinās ES atbalstu dalībvalstīm, kurām nākas saskarties ar problēmām saistībā ar kopīgu robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju. Urzula fon der Leiena arī apspriedīs Eiropas drošību un aizsardzību ar valdību vadītājiem un militārajām amatpersonām.

Rīt, 29.augustā, Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ieradīsies Rīgā, kur tiksies ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Viņas apmeklēs dronu ražotni, kam jau ir piešķirts ES atbalsts no NextGenerationEU.

Pēc tam priekšsēdētāja dosies uz Helsinkiem. Tur viņa tiksies ar Somijas premjerministru Peteri Orpo. Priekšsēdētāja un premjerministrs tiks informēti par Eiropas reakciju uz Krievijas ēnu floti un draudiem, ko rada jūras gultnē izvērstā karadarbība, kas vērsta pret kritisko zemūdens infrastruktūru, piemēram, sakaru un energoapgādes kabeļiem un enerģijas cauruļvadiem. Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piedalīsies darba vakariņās, ko rīko Somijas prezidents Aleksanders Stubs.

Sestdien, 30.augustā, priekšsēdētāja apmeklēs Igauniju, lai tiktos ar premjerministru Kristenu Mihalu. Priekšsēdētāja apmainīsies viedokļiem ar Igaunijas Aizsardzības spēku pārstāvjiem un NATO militārpersonām.

Svētdien, 31.augustā, priekšsēdētāja fon der Leiena apmeklēs Poliju, kur tiksies ar premjerministru Donaldu Tusku. Kopā viņi dosies uz Baltkrievijas pierobežu, lai novērotu operācijas, kuru mērķis ir austrumu robežas uzraudzība un aizsardzība.

Vēlāk tajā pašā dienā priekšsēdētāja dosies uz Sofiju, lai tiktos ar Bulgārijas premjerministru Rosenu Žeļazkovu. Viņi apmeklēs vadošo valstij piederošo aizsardzības rūpniecības uzņēmumu un lielāko bruņojuma ražotni valstī.

Pirmdien, 1.septembrī, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena dosies uz Viļņu. Tur plānota tikšanās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu. Viņi apmeklēs arī Lietuvas-Baltkrievijas robežu, kur varēs novērot sagatavošanās pasākumus, kas vērsti pret hibrīddraudiem un konvencionālajiem apdraudējumiem.

Pēcpusdienā priekšsēdētāja dosies uz Rumāniju, kur tiksies ar prezidentu Nikušoru Danu un premjerministru Iliji Boložanu. Viņi dosies uz Melno jūru, netālu no Konstancas pilsētas. Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ar valsts un militārajām amatpersonām apspriedīs ES un NATO sadarbību, kā arī jūras apdraudējumu un hibrīddraudu novēršanu un atklāšanu, aizsardzības spējas un atturēšanas stratēģijas.

Latvijā no 2027.gada varētu pāriet uz preses piegādēm trīs reizes nedēļā

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 14:33:00 +0300

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, puses vienojās, ka 2026.gadā abonētās preses piegādes izmaksas izdevējiem nepalielināsies. SM pārskatīs abonētās preses piegādes izdevumu sadalījumu, lai preses izdevēju maksājumu daļa nākamgad nemainītos un paliktu šā gada līmenī.

VAS "Latvijas pasts" pārstāve Inita Fedko aģentūrai LETA skaidroja, ka "Latvijas pasts" no politikas veidotājiem vēl gaida detalizētāku informāciju, tomēr sāktais dialogs, kas vieno "Latvijas pastu", SM, Kultūras ministriju un preses izdevēju organizācijas, liecina, ka notiek virzība pretī konstruktīvam risinājumam.

Pēc "Latvijas pasta" pārstāves minētā, ir saprotams, ka tiks virzīti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai tarifs, ko par preses piegādi sedz izdevēji, nemainītos.

Fedko norādīja, ka arī "Latvijas pasts" vēlas ilgtermiņā rast efektīvu un finansiāli pamatotu abonētās preses izdevumu piegādes modeli, jo apzinās drukāto preses izdevumu nozīmi nacionālās drošības un informatīvās telpas daudzveidības uzturēšanā.

Universālā pasta pakalpojuma kvalitātes prasības, kas attiecas arī uz abonēto preses izdevumu piegādi un ar to saistītajiem pakalpojumiem, nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. "Latvijas pastā" norādīja, ka pašreizējie nosacījumi ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim, taču tie būtu jāpārskata, tos saistot ar universālā pasta pakalpojuma pieprasījuma samazinājumu, kas ik gadu ir ap 10%. Kvalitātes prasības, kas ietver arī abonētās preses piegādes biežumu, ir jāvērtē kopumā ar situāciju nozarē un iesaistot visas ieinteresētās puses. "Latvijas pasts" ir atvērts diskusijām par šo jautājumu.

LETA jau vēstīja, ka "Latvijas pasts" no 2026.gada 1.janvāra atkal plāno palielināt universālā pasta pakalpojuma tarifus.

Paredzēts, ka iedzīvotāju pieprasītākā pakalpojuma - iekšzemes vienkāršās vēstules svarā līdz 20 gramiem - nosūtīšanas cena Latvijā palielināsies par 2,2% - no 2,3 eiro līdz 2,35 eiro.

Ierakstīta iekšzemes pasta pakas sūtījuma svarā līdz vienam kilogramam nosūtīšanas cena palielināsies par 2,8% jeb no 6,82 līdz 7,01 eiro, bet par katru nākamo kilogramu būs jāmaksā 1,25 eiro, savukārt apdrošināta iekšzemes pasta pakas sūtījuma svarā līdz vienam kilogramam nosūtīšanas cena palielināsies par 22,1% jeb no 6,87 eiro līdz 8,39 eiro, kā arī par katru nākamo kilogramu būs jāmaksā 1,25 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, par 13,5% samazinājies drukātas preses izdevumu skaits, tādēļ patlaban iesniegtais tarifu projekts paredz vienas preses vienības piegādes izmaksu pieaugumu par 15% jeb no 0,8 eiro līdz 0,93 eiro.

Vienkāršas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no šā gada 1.janvāra pieauga par 39,4% jeb no 1,65 eiro līdz 2,3 eiro bez PVN. Vienlaikus ierakstītas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšana no šā gada maksā 4,35 eiro, bet apdrošinātas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšana - 4,5 eiro.

Aprēķinājuši vidējo algu valstī

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 13:07:00 +0300

Labāk atalgotās nozares - finanšu, informācijas un komunikācijas.

2025.gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.1 Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2%. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā. Detalizētas datu tabulas aicinām izpētīt oficiālās statistikas portālā.

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4%.

2025.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2%, bet salīdzinot ar 2024.gadu - par 5,8%.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas - 1 342 eiro

Vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,6%.

Mēneša darba samaksas mediāna - 1 464 eiro

Bruto darba samaksas mediāna2 par pilnas slodzes darbu 2025.gada 2. ceturksnī bija 1 464 eiro. Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni (1 350 eiro) tā pieauga par 113 eiro jeb 8,4%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 1 111 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,1%.

Privātajā sektorā nedaudz straujāks gada pieaugums

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā sabiedriskajā - attiecīgi par 8,4% un 8,1%. 2. ceturksnī privātajā sektorā gada pieauguma temps bija par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 1. ceturksnī (9,5%).

2025.gada 2. ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 781 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 105 eiro augstāka jeb 1 886 eiro.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2025.gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 6,1% jeb 227,8 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 13,4 tūkst. jeb 1,8%.

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē (tā ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) - 18,2%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 11,5%, nekustamo īpašumu nozarē - 10,7%, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē - 10,2%.

Labāk atalgotās nozares - finanšu, informācijas un komunikācijas

2025.gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo atalgojumu valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (3 052 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 804 eiro), enerģētikas (2 389 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 270 eiro), valsts pārvaldes (2 104 eiro), ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas nozarē (1934 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 899 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1 831 eiro).

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1 219 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Mēneša vidējā darba samaksa 2025.gada 2. ceturksnī

Augstākais vidējais atalgojums Rīgā un Rīgas reģionā

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā - 1 980 eiro, savukārt viszemākā - Latgalē (1 317 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma plaisa bija starp Rīgas un Latgales reģioniem - 33,5%.

Ģimenēm ar bērniem nodokļu atvieglojumu palielināšana!

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 12:33:00 +0300

Atbalstīt svarīgas iniciatīvas var portālā manabalss.lv.

Biedrība "Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība" aicina atbildīgās nozares ministrijas un Finanšu ministriju steidzami mazināt ģimeņu ar bērniem nevienlīdzību, īstenojot trīs biedrības iniciatīvas: palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošu personu no 250 līdz 500 eiro mēnesī, nodrošināt sociālo drošību ikvienai māmiņai zīdaiņa kopšanas periodā, kā arī par mājokļa kredīta pamatsummas dzēšanu 15% apmērā par katru nākamo bērnu ģimenē.

Apvienība aicina Saeimai un Finanšu ministrijai nekavējoties uzsākt palielināt IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz 500 eiro mēnesī, nosakot 3 gadu pakāpeniskas palielināšanas periodu un paredzot atvieglojuma palielinājumu līdz 430 EUR mēnesī jau no 2026.gada. Vienlaikus būtu svarīgi izstrādāt regulējumu, kas ļauj vecākiem savā starpā pārnest neizmantoto IIN atvieglojuma daļu par apgādībā esošu personu

"Iniciatīva palielināt IIN atvieglojumu par bērniem mazinās ienākumu nevienlīdzību un izlīdzinās IIN slogu uz ienākumiem mājsaimniecībās ar un bez bērniem. Nabadzības risks ģimenēs ar bērniem pieaug proporcionāli apgādājamo bērnu skaitam uz 1 apgādnieku. Īstenojot šo iniciatīvu, strādājošu vecāku ģimeņu ienākumi palielinātos par 63,75 EUR mēnesī par katru bērnu," norāda Elīna Treija, biedrības "Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība" valdes priekšsēdētāja. Šo iniciatīvu iespējams atbalstīt šeit: https://manabalss.lv/i/3705

Šobrīd IIN atvieglojums par apgādībā esošu bērnu ir 250 eiro mēnesī. Ja neapliekamais minimums strādājošajam vēl nesen ir paaugstināts līdz 510 EUR, pensionāriem līdz 1000 EUR mēnesī, bet IIN atvieglojums par bērnu nav pārskatīts gadiem. Sadalot ģimenes ienākumus uz visiem mājsaimniecības locekļiem, nodokļu slogs uz bērnu uzturēšanai nepieciešamajiem ienākumiem ir kļuvis ievērojami lielāks nekā uz ienākumiem personām, kas dzīvo bezbērnu mājsaimniecībās.

Apvienība arī aicina atbildīgo Labklājības ministriju steidzami novērst netaisnību, liedzot daļai no māmiņām, kas nestrādā, bet kopj mazuli līdz 1,5 gada vecumam, sociālās garantijas - darba stāžu par bērna kopšanas periodu, apdrošināšanu bezdarbam un invaliditātei, iemaksas pensiju kapitālā.

"18% jaundzimušo māmiņas nav sociāli apdrošinātas. Šī brīža likumi paredz, ka bērnu kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu var saņemt tikai nedalīti kopā viens no vecākiem, kā rezultātā, ja tētis ir vecāku pabalsta saņēmējs, viņš automātiski ir arī bērna kopšanas pabalsta saņēmējs, bet māmiņa, kas nestrādā, bet kopj zīdaini, paliek bez valsts sociālās apdrošināšanas. Īpaši cieš tās sievietes, kuras periodā, kamēr dzimst vairāki bērni, izlēmušas pārtraukt darba attiecības un veltīt sevi pilnībā rūpēm par bērniem un mājsaimniecību," norāda Elīna Treija, biedrības "Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība" valdes priekšsēdētāja. Šo iniciatīvu iespējams atbalstīt šeit: https://manabalss.lv/i/3708

2025.gadā pieaugusi to ģimeņu proporcija, kurā pēc bērniņa piedzimšanas vecāku pabalstu noformē bērna tēvs. Ja vēl 2023.gadā tikai 17% no vecāku pabalstu saņēmējiem bija tēti, tad 2025.gadā to ir jau 22%1. 83% no tēviem, kas saņem vecāku pabalstu turpina strādāt, kamēr ar jaundzimušo ir kopā bērna mamma.

Trešā iniciatīva, ko rosina "Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība", ir samazināt esoša hipotekārā mājokļa kredīta pamatsummu par 15% (bet ne vairāk kā 15 000 EUR) par katru nākamo bērnu ģimenē, kas piedzimis ne agrāk par 9 mēnešiem pēc hipotekārā kredīta saņemšanas. Tas būtu būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem, kā arī reāls stimuls uzdrīkstēties paplašināt ģimeni.

Apvienība norāda, ka galvenais finansējuma avots varētu būt 2024.gada ALTUM peļņa (~24 miljoni EUR) vai arī ALTUM rezerves kapitāls. Tas ir sociāli atbildīgs veids, kā izmantot valsts kapitālsabiedrības līdzekļus sabiedrības ilgtermiņa labumam.

Siltumenerģijas tarifa kāpums Rīgā sarucis par 70%

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 12:12:00 +0300

Tarifs paaugstināsies kopumā tikai par 4%.

Ceturtdien, 28.augustā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā būs par 70% zemāks, nekā sākotnēji plānots. Tas bijis iespējams, pateicoties aktīvai Ekonomikas ministrijas (EM) kā akcionāra iesaistei.

Tādējādi siltumenerģijas tarifs bez korekcijas pieaugs par 3.19 EUR/MWh un sasniegs 80.96 EUR/MWh, kas salīdzinājumā ar esošo tarifu ir par 4% vairāk, lai arī A/S "Rīgas Siltums" sākotnēji SPRK iesniegtais tarifs paredzēja, ka siltumenerģija Rīgā no šā gada 1.oktobra maksās 88.10 EUR/MWh, kas būtu par 10.33 EUR/MWh vairāk, nekā šobrīd. Gala tarifs ar iepriekšējā perioda korekciju sasniegs 83.01 EUR/MWh.

EM ir aktīvi iesaistījusies siltumenerģijas tarifa samazināšanas procesā, kas devis pozitīvu efektu un nodrošinājis ievērojamu tarifa kāpuma samazinājumu. Mazāku kāpumu par sākotnēji plānoto sekmēja ārpustirgus iepirktā siltumenerģija par cenu, kas ir zemāka, nekā apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs, kā arī veiktā siltumenerģijas tirgus optimizācija, pilnībā pārejot uz ikdienas tirgu, kas nodrošinās zemāku biokurināmā siltumavotos ražotā siltuma iepirkuma cenu un maksimizēs atlikumsiltuma izmantošanu.

"Fakts, ka ir panākts ievērojami mazāks siltumenerģijas tarifa kāpums, nekā sākotnēji plānots, apliecina, ka, visām pusēm iesaistoties, risinājumu var atrast. Ekonomikas ministrija ir akcionārs ne tikai A/S "Rīgas Siltums", bet arī A/S "Latvenergo", kas ir viens no neatkarīgajiem siltumenerģijas piegādātājiem, līdz ar to, regulāri sēžoties pie viena galda un kopīgi meklējot iespējas samazināt tarifa pieaugumu, tās ir rastas," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

A/S "Rīgas Siltums" sākotnējo siltumenerģijas tarifa projektu SPRK iesniedza šā gada 19.jūnijā. Jaunais tarifs stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī.

Netiks palielinātas preses izdevēju izmaksas par abonētās preses piegādi!

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 12:09:00 +0300

Latvijas Preses izdevēju asociācijas paziņojums.

Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv vairāk nekā 90% no visiem drukātās preses nozares dalībniekiem, pauda kategorisku iebildumu pret nesen sagatavoto preses piegādes tarifu paaugstinājuma plānu. Plānotās izmaiņas rezultētos ar faktisko piegādes izmaksu pieaugumu izdevējiem vidēji par 30%, bet dažos segmentos - īpaši reģionālajai presei - pat virs 70%.

Lai nepieļautu dramatisko izmaksu kāpumu 2026.gadam, kā rezultātā tiktu sagrauta izstrādātā preses atbalsta un piegādes finansēšanas sistēma, kā arī apdraudēta drukātās preses izdevējdarbība Latvijas Republikā, 2025.gada 26.augustā norisinājās atbildīgo amatpersonu un preses izdevēju tikšanās par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas jautājumiem.

Sanāksmē ar preses izdevējiem piedalījās un savu redzējumu pauda Satiksmes ministrs A.Švinka ar atbildīgajiem ministrijas pārstāvjiem, tāpat Kultūras ministrijas un VAS "Latvijas Pasts" pārstāvji.

Tikšanās rezultējās ar vienošanos, ka 2026.gadā netiks palielinātas preses izdevēju izmaksas par abonētās preses piegādi, saglabājot tās 2025.gada līmenī. Tāpat Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā apņēmās sagatavot un virzīt apstiprināšanai priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", nosakot tādas proporcijas no tarifa, lai preses izdevējiem 2026.gadā nepalielinātos izmaksas.

Latvijas Preses izdevēju asociācija izsaka pateicību ministru prezidentei Evikai Siliņai, tāpat koalīcijas partijām par nekavējošu un produktīvu iesaisti problēmas risināšanā, kas rezultējās izdevējiem kritiski svarīgu lēmumu pieņemšanā.

"Pie mums iedzīvotāju blīvums ir totāli zems!"

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 12:01:00 +0300

Latvijā būtu jāpiedzimst 27 000 bērnu, bet pērn pasaulē nāca krietni mazāk - 12,8 tūkstoši bērnu.

Lai nācija turpinātos, kā bija iepriekš, katru gadu jāpiedzimst 1,5% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka Latvijā būtu jāpiedzimst 27 000 bērnu, bet pērn pasaulē nāca krietni mazāk - 12,8 tūkstoši bērnu. Par šo satraucošo statistiku, kā arī demogrāfijas uzlabošanas plānu un ģimeņu ar bērniem izmaksām TV24 raidījumā "Naudas cena" diskutēja Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Rīgas domes deputāte (NA) Elīna Treija un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja (JV), bijusī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Skumji secinot: cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, Leiškalns minēja salīdzinājumu ar Nīderlandi, kas teritorijas ziņā aizņem divas trešdaļas no Latvijas, bet iedzīvotāju šajā valstī ir deviņas reizes vairāk nekā Latvijā. "Pie mums iedzīvotāju blīvums ir totāli zems. Tas rada infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, skolu uzturēšanas izmaksas un brīdī, kad esam tik maz, cik mēs esam, tās ir pavisam citas sekas nekā tajās valstīs, kur iedzīvotāju skaita blīvums ir liels." Uz jautājumu, kāpēc Igaunija demogrāfijas ziņā apsteidz Latviju, Leiškalns norāda: "Gadsimta mijā viņi spēra nozīmīgus soļus ģimeņu atbalstam un kad runāju ar Igaunijas reformu ministru, kas atbildēja arī par demogrāfijas jautājumiem, viņš teica, ka viņi vispirms naudu atvēl bērniem un tad veido pārējo budžetu." Lieškalns uzskata, ka Latvijā šajā ziņā valda princips "klausies manos vārdos, nekaties uz darbiem", jo valdības vārdi krasi atšķiras no darbiem.

Parakstīs līgumu par Banku augstskolas pievienošanos LU

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 09:19:00 +0300

Latvijas Universitāte (LU), Banku augstskola (BA) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien parakstīs trīspusēju sadarbības līgumu par BA iekļaušanu LU ekosistēmā, aģentūru LETA informēja LU.

Pasākums notiks LU Senāta zālē plkst.12. Sadarbības līgumu parakstīs IZM valsts sekretāra vietniece cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Lana Frančeska Dreimane, LU rektors Gundars Bērziņš un BA rektore Līga Peiseniece.

Valdība par abu augstskolu konsolidāciju nolēma 2023.gadā. Pirmdien LU padome pieņēmusi lēmumu par BA kā atsevišķas iestādes izveidi LU sastāvā.

BA pievienošanās LU ir daļa no augstākās izglītības reformas, kuras mērķis ir stiprināt zinātni un uzlabot izglītības kvalitāti. Apvienojot finanšu izglītības nišas zināšanas ar LU plašo akadēmisko vidi, plānots veidot sinerģiju, kas paplašinās studentu izaugsmes iespējas Latvijā un starptautiski, par ieguvumiem klāsta LU pārstāvji.

2025./2026.akadēmiskajā gadā studentu uzņemšana abās augstskolās vēl noritēja atsevišķi, kā līdz šim, izmantojot vienotās pieteikšanās sistēmu portālā "Latvija.lv". BA kā biznesa skola LU ietvaros sāks darbu šī gada septembrī.

BA dibināja valsts, un tā piedāvā 12 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadībā un finanšu jomā latviešu un angļu valodā visos studiju līmeņos. Augstskolu absolvējuši vairāk nekā 12 000 speciālistu.

Cilvēki satraucas par nelaimes gadījumiem, bet apdrošinās nepietiekami (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 08:20:00 +0300

Traumas virtuvē papildina arī gadījums, kad pavārs iegriezis sev kājā, tīrot sasalušu zivi.

Apdrošināšanas ekspertu pētījums par nelaimes gadījumu uztveri, kas veikts Latvijā, atklāj, ka 72% aptaujas dalībnieku pieņem, ka ar tiem var notikt kāds nelaimes gadījums, bet 28% uzskata, ka "nelaimes gadījums ar mani notikt nevarētu". Tajā pašā laikā pētījums atklāj, ka tikai 27% respondentu ir parūpējušies par nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Pētījums arī parāda, ka cilvēki dažiem riskiem pievērš pastiprinātu uzmanību, kamēr citus nenovērtē.

"Mūsu pētījums atklāj lielu atšķirību starp to, ko cilvēki sagaida un pret ko ir apdrošinājušies. Tas visdrīzāk parāda cilvēcisku attieksmi, proti, mēs zinām, ka ar mums kaut kas var notikt, bet neesam tam sagatavojušies un nedomājam par to ikdienā. Iespējams, mēs neapzināti ceram, ka tieši mēs izspruksim bez negadījumiem, lai arī racionāli saprotam, ka tā var nebūt. Protams, mums visiem vērtīgāk ir riskus apzināties un nodrošināties pret tiem. Apdrošinoties pret negadījumiem, mēs varam aiztaupīt satraukumus un emocionāli pievērsties tam, kas mums ikdienā ir patiesi svarīgs, nevis paļauties uz labu laimi vai bez atbalsta cīnīties ar negadījumu sekām," saka risku eksperts Raitis Čaklis.

Par ceļu satiksmes negadījumiem satraucas pastiprināti, bažīgi arī par sadzīves traumām

Salīdzinot pētījuma datus ar faktiski pieteikto nelaimes gadījumu statistiku, redzams, ka cilvēki dažādi vērtē negadījumu iespējas - ir riski, kuriem cilvēki pievērš daudz uzmanības, bet citus riskus novērtē par zemu. Piemēram, pētījumā 39% respondentu uzskata, ka ar tiem var notikt ceļu satiksmes negadījums, bet patiesībā tikai 2% no pieteiktajiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem. Šis ir risks, ko iedzīvotāji pārvērtē visvairāk, iespējams, tādēļ, ka pamatoti apzināti pievērš uzmanību satiksmes noteikumiem un ir daudz par tiem mācījušies. Attiecīgi, satiksmes negadījumi ir pastiprinātā uzmanības lokā un cilvēki tiem ir gatavi.

Pētījums atklāj, ka arī sadzīves traumu iespējamība tiek uztverta kā lielāks drauds nekā tas ir realitātē, proti, 48% pētījuma dalībnieku bažījās, ka ar tiem var notikt sadzīviska trauma mājās, piemēram, griezumi, apdegumi, savainošanās ar instrumentiem u.tml. Pieteikto nelaimes gadījumu statistikā sadzīves traumas tiešām ir būtiska daļa - 28%, kas tomēr ir mazāk par pētījumā pausto.

Visprecīzāk vērtē kritienu iespējamību un darba traumas, bet nenovērtē sportu

Visprecīzāk iedzīvotāji spēj novērtēt kritienu iespējamību - pētījumā 38% satraucas, ka varētu gadīties kāds kritiens, piemēram, uz ielas, mājās vai pa kāpnēm. Arī pieteikto nelaimes gadījumu statistikā kritieni sastāda 40%. Tāpat arī traumas darbā cilvēki paredz samērā precīzi - gan viedokļu pētījumā, gan ekspertu statistikā to ir 12%.

Savukārt sporta traumas viedokļu pētījumā pieļauj vien 12% respondentu, bet ekspertu dati parāda, ka tās ir 18% no visiem pieteiktajiem nelaimes gadījumiem. Aptaujā respondenti varēja atzīmēt vairākus iespējamo negadījumu veidus, tādēļ atbilžu kopsumma veido vairāk kā 100%.

No šampanieša korķa trāpījuma pa bērna aci līdz nelaimīgam kāpostu katlam

Lai arī visi nelaimes gadījumi notiek negaidīti, un samēra izplatīta ir paslīdēšanas uz slapjas grīdas un paklupšana, daži notikumi mēdz būt pavisam neparedzami, piemēram, pagājušajā gadā Latvijā tika pieteikta atlīdzība nelaimes gadījumam, kas radies, kad svinību laikā izšauts šampanieša korķis trāpījis bērnam pa aci, bet citā gadījumā kāds cilvēks nelaimīgi applaucējies ar karstu katlu, kur sautējis kāpostus svētkiem. Traumas virtuvē papildina arī gadījums, kad pavārs iegriezis sev kājā, tīrot sasalušu zivi, bet kādā citā gadījumā cilvēks guvis griezumu rokā, kad ēdiena gatavošanu iztraucējis kaķis, kas uzlēcis uz pleca. Samērā izplatīti ir arī griezumi ar saliekamajiem nažiem vai nažu asināšanas laikā. Savukārt kritienu statistikā biežāki ir gadījumi, kad cilvēki paklūp, ejot pa kāpnēm, izkāpjot no auto vai sabiedriskā transporta.

Ministre: Skolu direktoriem jāatbild par bērnu drošību

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 07:55:00 +0300

Liela atbildība par drošību skolās gulstas uz izglītības iestāžu vadītājiem, jo tieši viņi veido pedagogu komandas un uzrauga to darbu, aģentūrai LETA sacīja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Komentējot publiski izskanējušo gadījumu, kad skolotāju tur aizdomās par dzimumnoziegumiem pret bērniem, politiķe uzsvēra - bērnu drošība skolās ir absolūta prioritāte.

"Šādu situāciju novēršana lielā mērā ir atkarīga no izglītības iestāžu vadītāja spējas izveidot kompetentu pedagogu komandu un pārraudzīt šīs komandas darbu," sacīja Melbārde.

Viņa norādīja, ka izglītības iestāžu vadītāju profesionālā stiprināšana, tostarp saistībā ar bērnu drošības jautājumiem, ir viena no Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības attīstības aģentūras prioritātēm.

Vienlaikus politiķe uzsvēra ciešas sadarbības nozīmi starp pašvaldībām un valsts drošības dienestiem, kā arī atbalsta personāla pieejamību skolās. Skolēniem jābūt iespējai droši ziņot par problēmām un uzticēties speciālistiem.

Melbārde piebilda, ka šajā gadījumā daļa bērnu nav sapratuši, kas ar viņiem notiek, tāpēc īpaši svarīga ir kvalitatīva seksuālā izglītība un audzināšanas stundu saturs, kas palīdz bērniem apzināties savu pieredzi un droši meklēt palīdzību.

Pēdējā laikā publiski izskanējusi informācija par vairākiem gadījumiem, kad bērni, iespējams, cietuši no seksuālas vardarbības no pedagogu vai sporta treneru puses.

Viena no vietām, kur vecāki un speciālisti vēršas pēc palīdzības, kad notikusi vardarbība pret bērnu, ir centrs "Dardedze". Tā pārstāve Anda Avena aģentūrai LETA norādīja, ka bērnu seksuāla izmantošana bieži vien tiek atklāta pakāpeniski - bērns par pāridarījumiem stāsta nevis uzreiz vecākiem vai skolai, bet draugam, ārstam vai psihologam. Tāpēc daļa gadījumu nonāk līdz speciālistiem tikai kā viena no bērna grūtību pazīmēm.

Pāridarītāji visbiežāk meklē iespējas būt tuvāk bērniem, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš skolām, pulciņiem, nometnēm un citām vidēm, kur uzturas bērni.

Ne vienmēr seksuāla rakstura pāridarījumi ir smagākie noziegumu veidi, norādīja "Dardedzes" pārstāve. Skolās tie var būt seksuāla rakstura komentāri no citiem bērniem vai skolas darbiniekiem, mulsinoši pieskārieni, arī sarakstes vai bilžu un video sūtīšana.

No malas šīs darbības ilgstoši var būt nemanāmas, tāpēc ir svarīgi regulāri un atklāti runāt par to, kas ir un nav pieļaujams un ko darīt aizdomu gadījumos, uzsvēra Avena.

Viņa norādīja, ka prevencijā liela loma ir izglītības sistēmai. Skolām vajadzētu noteikt skaidras vadlīnijas par to, kas ir pieļaujams un kā rīkoties, ja tiek pārkāptas bērnu robežas. Lielāka uzmanība jāvelta darbinieku atlasei, ņemot vērā ne tikai sodu reģistru, bet arī reputāciju.

Tāpat nepieciešams regulāri runāt ar bērniem par drošību savstarpējās attiecībās un ieviest mācības, kas palīdz praktiski apgūt šo zināšanu pielietojumu ikdienā. Avena uzsvēra, ka svarīgi mācīt gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā atpazīt riskus, kā skaidri pateikt "stop" un kā rīkoties, ja tiek pārkāptas robežas.

Tikai konsekventa un skaidra rīcība katrā situācijā var nodrošināt bērnu drošību, uzsvēra "Dardedzes" pārstāve.

Šodien mākoņi būtiskus nokrišņus nenesīs

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 06:41:00 +0300

Šodien mākoņi palaikam aizsegs debesis, tomēr būtiskus nokrišņus nenesīs.

Šodien mākoņi palaikam aizsegs debesis, tomēr būtiskus nokrišņus nenesīs, pūtīs lēns vējš. Ieplūstot siltākai gaisa masai, maksimālā gaisa temperatūra šodien sasniegs +18...+23°.

Rīgā diena paies bez lietus, ar mainīgu mākoņu daudzumu. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma +20...+22° robežās.

Nedēļas vidū laiks Latvijā uzlabosies – pie mums ieplūdīs siltāka gaisa masa un termometra stabiņš daudzviet dienā pakāpsies virs +20° atzīmes, arī nokrišņu būs mazāk. Lai arī nedēļas izskaņā laiks saglabāsies silts, anticiklona ietekmei mazinoties, atkal biežāk līs.

Piektdien mākoņu debesīs kļūs vairāk un dienā, galvenokārt rietumu un centrālajos rajonos, kā arī Vidzemē ir gaidāms īslaicīgs lietus, bet lokāli iespējams arī pērkona negaiss. Vējš lēni līdz mēreni pūtīs no austrumu puses, dienas gaitā tas pakāpeniski iegriezīsies no dienvidu puses. Siltākam gaisam ieplūstot Latvijas teritorijā, arī nakts nebūs tik auksta, kā līdz šim - gaiss atdzisīs līdz +11...+18°. Dienā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +19...+24°, bet vietām dienvidaustrumu rajonos pat līdz +26°.

Brīvdienās saule mīsies ar mākoņiem un lielākajā daļā valsts teritorijas ir gaidāms lietus, iespējams, ka vietām arī varēsim dzirdēt pērkona dārdus. Vējš nedaudz pierims un jau pūtīs lēni. Minimāla gaisa temperatūra naktīs pieturēsies +14...+18° robežās, bet dienās gaiss iesils līdz +22...+25°, vien piekrastē temperatūra būs zemāka. Arī septembra sākumā laiks, visticamāk, būs silts.

LTV: Koalīcija tiesībsarga amatam varētu virzīt Kusiņu un Palkovu

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 21:33:00 +0300

Vakantajam tiesībsarga amatam koalīcijas partijas apsver virzīt divas kandidatūras - Latvijas Universitātes pasniedzēju Gunāru Kusiņu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docenti, zvērinātu advokāti Karinu Palkovu, trešdien ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Palkova LTV atklāja, ka piekritīs kandidēt vakantajam amatam un tas esot viņas apzināts lēmums.

LTV skaidro, ka atsevišķi koalīcijas pārstāvji jau iepriekš minējuši bijušo Satversmes tiesas tiesnesi, pasniedzēju Kusiņu. Viņš LTV sacīja, ka par viņa iespējamo kandidēšanu tiesībsarga amatam komentāru nebūs.

Jau ziņots, ka kopīga izpratne jautājumā par tiesībsarga kandidatūru koalīcijā tiks panākta jaunnedēļ, atsākoties Saeimas pilnvērtīgam darbam. Šādu viedokli aģentūrai LETA pauda "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Deputāts norādīja, ka Saeimas vairākumam ir jāievēlē nākamais tiesībsargs - augstas raudzes profesionālis ar skaidru izpratni par cilvēktiesībām, konstitucionālajām vērtībām, kas definētas Satversmē. Līdztekus viņam jābūt cilvēkam, kurš ir autoritāte gan ekspertu vidū, gan sabiedrībā.

JV aicinās līdz 4.septembrim koalīciju kopā atrast tādu kandidātu, kas atbilst minētajiem kritērijiem un varētu gūt pēc iespējas plašāku Saeimas atbalstu. Viņš atzīmēja, ka vēlētos, lai kandidātu atbalstītu ne tikai koalīcija, bet arī daļa no opozīcijas, līdzīgi kā tas izdevies, kad amatā tika ievēlēts jaunais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda, ka būtu labi, ja koalīcija nonāktu līdz vienotam kandidātam.

Viņš norādīja, ka ZZS esot atvērti diskusijai. "Par laimi, šī ir tā pozīcija, kur ir vairāki labi, jaudīgi un cienījami kandidāti - esam atvērti sarunām par to, kā nonākt pie piemērotākā," sacīja Rokpelnis.

Kā vēstīts, tiesībsarga amata kandidātus deputāti var izvirzīt līdz 4.septembrim.

Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo Saeima no amata atbrīvoja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš pats bija lēmis atkāpties no amata.

Kandidātu ir tiesības izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputātiem. Patlaban gan Saeimā tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga kandidātu paredzētu arī Valsts prezidentam. Grozījumi gan vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Pēc Jura Jansona atbrīvošanas no amata Tiesībsarga birojs darbu turpina tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā.

Tiesībsarga birojs sola turpināt pildīt visas Tiesībsarga likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus Piļānes vadībā līdz Saeima amatā apstiprinās jaunu tiesībsargu.

Birojā skaidro, ka iniciatīva par tiesībsarga amata kandidātu izvirzīšanu ir Saeimas deputātu prerogatīva. Kamēr no Saeimas deputātu puses šāds priekšlikums nav izvirzīts, Piļāne atturējās aģentūrai LETA paust komentāru par to, vai būtu gatava uzņemties tiesībsarga lomu.

Jansons aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka vairs neredz iespēju turpināt darbu, jo 38 Saeimas deputāti parakstījuši vēstuli, kurā rosināts viņu atsaukt no amata. Turklāt neuzticību viņam izteicis arī Tiesībsarga birojs.

Jansona pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā beigtos nākamā gada martā.

Jansona prombūtnes iepriekš nācās atlikt tiesībsarga ziņojuma skatīšanu Saeimas sēdē, kas radīja jautājumus par viņa neierašanās iemesliem. Situāciju saasināja fakts, ka tā nebija pirmā reize, kad Jansons neieradās uz sēdi, kā arī neapmeklēja Saeimas komisiju sēdes.

Tāpat arī publiski izskanēja informācija, ka Jansons bieži neierodas darbā un nepilda amata pienākumus, jo viņam ir problēmas ar alkohola lietošanu.

Latvijas un Igaunijas ministri apņemas ieviest Baltijas aizsardzības līniju

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 20:38:00 +0300

Trešdien Tartu, Igaunijā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) tikās ar Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru, apņemoties ieviest Baltijas aizsardzības līniju, informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Sprūds atzina, ka Latvija un Igaunija plecu pie pleca stiprina reģiona drošību.

"Mēs kopīgi strādājam, lai atturētu apdraudējumus un būvētu Baltijas aizsardzības līniju, tā apliecinot mūsu nopietno un ilgtermiņa apņemšanos sabiedrotajiem," uzsvēra Sprūds.

Ministri vienojās, ka Baltijas valstīm kā NATO austrumu flanga ārējās robežas valstīm ir īpaši svarīgi rādīt piemēru aizsardzības ieguldījumu nodrošināšanā. Hāgas samitā sabiedrotie vienojās novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, un Latvija un Igaunija apņēmīgi turpina īstenot šo mērķi.

Aizsardzības ministri arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt individuālās un kolektīvās aizsardzības spējas, kā arī pilnībā izpildīt NATO spēju mērķus. Tāpat amatpersonas apņēmās ieviest Baltijas aizsardzības līniju, kas ir būtiska NATO aizsardzības koncepcijas īstenošanai. Sarunās tika uzsvērta arī uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana sabiedrotajiem.

Abu valstu aizsardzības ministri vienojās arī par ciešāku sadarbību kritiskās infrastruktūras aizsardzībā gan uz sauszemes, gan Baltijas jūrā. Vienlaikus tika akcentēta Eiropas Savienības (ES) atbalsta nozīme, īpaši, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzības gatavību līdz 2030.gadam, īstenojot "ReArm Europe" plānu.

Latvija un Igaunija cieši sadarbojas aizsardzības jomā, lai stiprinātu drošību reģionā un atturētu Krieviju no iespējas īstenot militāru agresiju pret Baltijas valstīm. Abas valstis regulāri koordinē savas pozīcijas NATO un ES, lai veicinātu kolektīvo aizsardzības spēju attīstību un novirzītu resursus Baltijas reģiona drošībai.

Svarīga sadarbības daļa ir arī nacionālo spēju iepirkumu projektu saskaņošana, kas ļauj rast iespējas kopīgiem iepirkumiem un efektīvāk izmantot resursus, norāda AM. Latvijas un Igaunijas bruņotie spēki regulāri piedalās kopīgās militārajās mācībās un apmainās ar pieredzi.

Latvijas un Igaunija ir īsteno vairākus kopīgus projektus, tostarp Baltijas aizsardzības līnijas izveidi ar ES līdzfinansējumu, NATO 1. Vācijas-Nīderlandes korpusa integrēšanu reģiona aizsardzībai.

Jau ziņots, ka šodien Igaunijas pilsētā Tartu notika Latvijas un Igaunijas valdību otrā kopīgā sēde, lai padziļināti apspriestu divpusējo sadarbību un reģiona nākotni.

Pirmā kopīgā sēde notika Rīgā 2018.gadā, atzīmējot Latvijas un Igaunijas valstu dibināšanas simtgadi.

Ražas prognoze neiepriecinoša

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 18:09:00 +0300

Kartupeļu ražas potenciālu klimatiskie apstākļi šosezon ietekmējuši dramatiski.

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."

Zemgalē ziemas kvieši ir teju novākti, Kurzemē nokulti ap 60-70%, Vidzemē un Latgalē ziemas kviešu platības novāktas vien aptuveni 40-60% apmērā. Jāpiezīmē, ka lauksaimnieku novērojumi Gulbenes pusē liecina - intensīva ziemāju ražas vākšana bijusi iespējama tikai 4 dienas.

Lai arī daļai ziemas kviešu proteīna un lipekļa saturs ir atbilstošs pārtikas kvalitātes prasībām, to zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas graudu kvalitāti. Tādējādi 85- 90% visos reģionos pašlaik novākto ziemas kviešu graudu kvalitāte atbilst lopbarības klasei. Vidējā ziemas kviešu ražība valstī augustā prognozēta 4,8 t/ha.

Tikmēr ziemas rapsis nokults visā Zemgalē, Kurzemē - ap 80%, Vidzemē un Latgalē 50- 60% no sējplatībām. Vietām ziemas rapsis ir izslīcis un stublāju smecernieka bojājumi samazināja sēklu rupjumu. Ziemas rapša vidējā ražība - 2,5t/ha. Paralēli turpinājās rudzu novākšana, bet stipro lietavu un vēja ietekmē daudzviet tie ir saguldīti veldrē un joprojām vēl nav novākti, saveldrētajos rudzu laukos jau izaugušas cauri nezāles, kas apgrūtinās to novākšanu un lietavu ietekmē samazinās graudu kvalitāte. Ziemas rudzu vidējā ražība valstī prognozēta - 4,4t/ha.

Visos Latvijas reģionos sākta arī vasarāju - kviešu, miežu un auzu kulšana. Agrāk sētajiem vasarājiem bija spēcīgāk attīstījusies sakņu sistēma un līdz ar to izveidojās augstāks ražas potenciāls. Savukārt vēlāk sētajiem vasarājiem, pārliecīga mitruma ietekmē, saknēm būtiski trūcis gaisa un augi ir vājāki, veidojot īsākas vārpas un samazinot vārpu produktivitāti.

Zemgalē un Kurzemē savlaicīgi sētajiem vasarājiem bija optimālāks augsnes mitrums, augi attīstījās spēcīgāki un veidoja labāku ražas potenciālu salīdzinot ar Vidzemi un Latgali. Šajos reģionos sējumi ir izretojušies un nezāļaini, tā kā pārliecīgais mitrums nedeva iespēju veikt sējumu kopšanas darbus. Graudaugiem veidojās īsākas vārpas, samazināts graudu skaits vārpā un graudu rupjums.

Pastāv risks, ka līdz pat 35% vasarāju Vidzemes reģionā var netikt nokulti lietavu dēļ. Latgales reģionā vasarāju sējumos ar pasēju iespējams, ka tie netiks novākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus, bet auzas tiks sarullētas skābbarībā.

Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu KB augkopības konsultante: "Latgalē šogad graudaugu sējumos mitrajās vietās augi bija ar sakņu puvi, izteiktu baltvārpainību, graudi vārpās nav attīstījušies un vārpas ir tukšas. Izskatās, ka ir labs lauks, bet iebraucot kult, vārpas ir, bet nekas nebirst. Daļa saimnieku ziemas rapsi nesēs, jo nav iespējams pārlieku lielā mitruma dēļ atbrīvot laukus sējai. Pēc saimnieku domām vasarāju platībās, kurās bija pasēja, vasarāji netiks vākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus. Tāpat arī vēlu sētos griķus lauksaimnieki daudzviet nekuls, bet atstās kā zaļmēslojumu, jo augi ir īsi un nav pilnvērtīgi attīstījušies."

Pārmērīgais mitrums Latgalē ietekmēja arī griķu attīstību, rezultātā augi veidojās īsāki, vājāk attīstīti augi ar mazāku ziedkopu skaitu. Daudzviet griķi netiks novākti, jo lauki ir pārmitri un nav ekonomiski izdevīgi veikt šādos apstākļos kulšanu.

Kartupeļu ražas potenciālu klimatiskie apstākļi šosezon ietekmējuši dramatiski, - Latgalē un Vidzemē sākotnēji aizkavēja stādīšanas laiku. Pārlieku lielā mitruma ietekmē stādījumi ir vāji attīstīti, straujāk inficējas ar lakstu puvi un gaisa trūkuma dēļ veidojas sīkāki bumbuļi. Uz kartupeļu bumbuļiem izveidojusies puve, kas ievērojami samazina sākotnējo ražas prognozi un rada nelabvēlīgu ietekmi uz kartupeļu tālāku uzglabāšanu.

Okupācijas muzejs atklās jaunu izstādi

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 17:26:00 +0300

Izstāde būs veltīta pirmo Eiropas čempionu likteņiem basketbolā.

Pirmdien, 2025.gada 1.septembrī plkst.13.00 Latvijas Okupācijas muzejā, Latviešu strēlnieku laukumā 1 tiks atklāta izstāde "Latvijas basketbola izlase - pirmie Eiropas čempioni. Viņu uzvara - mūsu lepnums. Viņu likteņi - mūsu vēsture."

Izstāde veltīta Latvijas basketbola izlasei, kas 1935.gadā kļuva par pirmo Eiropas čempioni, izcīnot zelta medaļu pirmajā FIBA EuroBasket turnīrā, kas 2.-4.maijā notika Ženēvā, Šveicē. Finālā Latvija uzvarēja Spāniju ar rezultātu 24:18, izcīnot vēsturisku uzvaru, kas līdz šim paliek augstākais panākums Latvijas basketbola vēsturē.

Šī izstāde ir par sporta uzvaru, izlases spēlētāju un viņu treneru likteņiem, kuri pieredzēja Otro pasaules karu, valsts neatkarības zaudēšanu, Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas, bēgļu gaitas un politiskās represijas.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanas un Otrā pasaules kara sākuma 1935.gada čempionvienības spēlētāju dzīves ceļi traģiski šķīrās. Trīs basketbolisti - Rūdolfs Jurciņš, Eduards Andersons un Edgars Rūja - tika represēti Padomju Savienības okupācijas laikā, divi no viņiem mira ieslodzījumā. Aleksejs Anufrijevs, Andrejs Krisons un Visvaldis Melderis gāja bojā Otrā pasaules kara laikā, savukārt Mārtiņš Grundmanis izdarīja pašnāvību karagūstekņu nometnē pēc kara beigām. Jānis Lidmanis, Herberts Gubiņš un Džems Raudziņš - bija spiesti doties trimdā, kur viņiem vēlāk pievienojās arī galvenais treneris Voldemārs Baumanis un fiziskās sagatavotības treneris Rihards Dekšenieks.

Džems Raudziņš pēc kara iesaistījās Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienībā (LPKDA) un kļuva par pirmo priekšsēdētāju. Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas un izstādē apskatāmas ar Raudziņu saistītas liecības - tostarp viņa pretošanās kustības dalībnieka anketa, kurā viņš norāda, ka iesaistījies, "lai latviešu tautu un Latvijas valsti pasargātu no iznīcības." Tāpat izstādē apskatāmi arī dokumenti no LPKDA veidotās kartotēkas, kurā iekļauti vairāki simti pretestības kustības dalībnieku, to vidū arī Raudziņš.

Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Sporta muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva, sporta kluba "SPARS" arhīva, Latvijas Kara muzeja.

1.septembrī sabiedriskais transports būs bez maksas

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 16:44:00 +0300

E-taloni vai koda biļetes Rīgas autobusos, trolejbusos un tramvajos 1. septembrī nebūs jāreģistrē.

Jau pirmdien, 1. septembrī, tūkstošiem bērnu atgriezīsies skolās, sākot jauno 2025./2026. mācību gadu, un šajā dienā pilsētas sabiedriskais transports būs bez maksas. Vienlaikus pašvaldība atgādina visiem ceļu satiksmes dalībniekiem — gājējiem, velobraucējiem, autovadītājiem un mikromobilitātes transportlīdzekļu lietotājiem — pievērst pastiprinātu uzmanību bērnu un jauniešu drošībai uz ielām.

Katru gadu pēc vasaras brīvlaika strauji pieaug bērnu pārvietošanās pa ielām, un līdz ar to palielinās arī traumu un negadījumu risks, īpaši pirmajās septembra nedēļās. Tā kā daudzi bērni un jaunieši pārvietojas patstāvīgi vai izmanto mikromobilitātes transportlīdzekļus (piemēram, elektroskrejriteņus), aicinām pieaugušos būt īpaši modriem.

Rīgas pašvaldība aicina bērnu vecākus un skolotājus atkārtoti vērst skolēnu uzmanību ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas nozīmei un pašiem iepazīties ar šiem noteikumiem.

Policija un pašvaldības dienesti aktīvi uzraudzīs satiksmes drošību skolu tuvumā, kas turpināsies visa mācību gada garumā. Joprojām darbojas un ir aktuāls ātruma ierobežojums — 30 km/h zonas pie skolām. Šogad satiksmes mierināšanas nolūkos pilsētā kopumā ir izbūvēti 59 jauni ātrumvaļņi 11 apkaimēs un vēl plānots izbūvēt 61 jaunu ātrumvalni 18 apkaimēs.

Pirmajā mācību gada dienā, pirmdien, 1.septembrī, pilsētas sabiedriskais transports būs bez maksas. E-taloni vai koda biļetes Rīgas autobusos, trolejbusos un tramvajos 1. septembrī nebūs jāreģistrē.

1. septembrī daudzviet norisināsies svinīgi skolas pasākumi – pašvaldība aicina plānot pārvietošanos savlaicīgi un aicina izmantot Rīgas sabiedrisko transportu.

"Rīgas nami" plāno attīstīt jaunus mājokļus

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 15:08:00 +0300

Galvaspilsētā varētu parādīties 200 jauni dzīvokļi sociālā mājokļa ietvaros.

SIA "Rīgas nami" šogad uzsāks jauna sociālo mājokļu būvniecības projekta izstrādi, kas varētu radīt apmēram 200 jaunas dzīvesvietas galvaspilsētā. Projekta realizācijai ir izvēlēts apbūvei piemērots zemesgabals Rīgā, Purvciemā - Dzelzavas ielā.

Projekta īstenošanai, SIA "Rīgas nami", sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu, sagatavos un iesniegs pieteikumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta "Sociālo mājokļu ēku būvniecība" finansējuma saņemšanai 10 miljoni eiro apmērā. Kopējās ar projekta realizāciju saistītās izmaksas tiek lēstas 15,4 miljonu eiro apmērā, kur 5,4 miljoni eiro būs SIA "Rīgas nami" pašu finansējums. Pēc ERAF finansējuma apstiprināšanas projektam, gala lēmumu par jauno mājokļu būvniecības uzsākšanu pieņems Rīgas dome.

"Jaunu mājokļu būvniecība iecerēta saskaņā ar SIA "Rīgas nami" stratēģisko mērķi - ekonomiski efektīvi un vienveidīgi augstā kvalitātē nodrošināt visu Rīgas valstpilsētas pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kas nepieciešamas dzīvokļa jautājumu risināšanai. Mums ir gan atbilstoša pieredze, gan apbūvei piemēroti īpašumi, lai īstenotu mūsdienīgus dzīvokļu projektus tur, kur tie pilsētai visvairāk vajadzīgi," stāsta SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Ojārs Valkers.

Saskaņā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta aplēsēm, šobrīd pašvaldības dzīvojamā fonda paplašināšanai būtu nepieciešami apmēram 1580 dzīvokļi.

SIA "Rīgas nami" šobrīd apsaimnieko 6071 īres un sociālos dzīvokļus 68 dzīvojamās ēkās Rīgā un tās tuvākajās pilsētās. Uzņēmuma īpašumā esošajā nekustamā īpašuma portfelī ir vēl 21 dzīvojamā fonda apbūvei piemēroti nekustamie īpašumi ar kopējo platību 717 096 kvadrātmetri.

SIA "Rīgas nami" ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo īpašumu un galvaspilsētas iestāžu, sociālo dzīvojamo māju, pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekotājs un pārvaldītājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs, kā arī pasākumu centru "Splendid Palace" un "Melngalvju nams" īpašnieks.

Meklēs risinājumu smagā transporta kustībai ražas laikā uz ostu

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 14:30:00 +0300

Biedrība "Zemnieku saeima" vērsusies pie pašvaldības ar lūgumu atļaut kravas transportam, kas pārvadā graudus un rapsi, no 1.augusta līdz 1.novembrim pārvietoties uz Rīgas ostu noteiktos maršrutos visu diennakti.

Nākamajā nedēļā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks sasauks sanāksmi ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru Jāni Langi, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvjiem, biedrību "Zemnieku saeima" un Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu, lai kopīgi meklētu iespējamos risinājumus smagā transporta pārvietošanai uz ostu ražas novākšanas laikā, kā arī, lai meklētu iespējamos mehānismus, lai pie ostas nepulcētos vairāki transportlīdzekļi vienlaikus.

"Esam saņēmuši zemnieku lūgumu un ļoti labi apzināmies ražas laika specifiku un to, cik nozīmīgi ir nodrošināt savlaicīgu un drošu kravu nonākšanu ostā. Tajā pašā laikā Rīga šobrīd īsteno plašus infrastruktūras projektus, un mūsu pienākums ir pasargāt iedzīvotājus no pārmērīgas satiksmes noslodzes un sastrēgumiem. Tāpēc esam sasaukuši sanāksmi, lai kopā ar visām iesaistītajām pusēm operatīvi meklētu risinājumus. Mūsu mērķis ir atrast kompromisu, kas ļautu lauksaimniekiem strādāt un vienlaikus saglabātu drošu un plūstošu satiksmi pilsētā," uzsver Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks.

Sanāksmē tiks pārrunāti arī iespējamie risinājumi smagā transporta maršrutu noteikšanai, noslogoto ielu risinājumiem, kā arī mehānismi, lai pie ostas nepulcētos vairāki transportlīdzekļi vienlaikus un netiktu radīta vienlaicīga noslodze ierobežotā teritorijā.

Pašvaldība pēdējos divus gadus šādu iespēju nav atbalstījusi, jo Rīgā notiek plaši ielu remontdarbi un infrastruktūras attīstības projekti, kuru dēļ noteikti satiksmes ierobežojumi. Tomēr, apzinoties situācijas nozīmīgumu, tiek sasaukta sanāksme, lai kopā ar visām iesaistītajām pusēm rastu iespējamos risinājumus. Galvenais uzdevums ir atrast kompromisu, kas ļautu nodrošināt ražas transportēšanu uz ostu, vienlaikus nepieļaujot būtisku satiksmes noslodzi, netraucējot remontdarbu norisei un neradot papildu sastrēgumus pilsētā.

Kā vecākiem tikt skaidrībā ar kabatas naudu skolēnam, stāsta finansiste (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 14:01:00 +0300

Debetkartes ir īpaši piemērotas ikdienas tēriņiem, un vairākas bankas tās bērniem piedāvā bez maksas.

Tuvojoties rudenim un atsākoties mācību gadam, vecāki nereti pārdomā bērna ikdienas vajadzības un izvērtē, cik lielu kabatas naudu piešķirt. Tieši šis ir arī brīdis, kad tiek apsvērta doma par pirmā bankas konta un maksājumu kartes noformēšanu bērnam, taču nereti rodas jautājums - kad īsti ir piemērotākais brīdis šādam solim? Finanšu eksperte Jekaterina Ziniča skaidro, kā izvērtēt bērna gatavību, kādus faktorus ņemt vērā, atverot kontu, un kā izvēlēties piemērotāko kartes veidu, lai tas kalpotu kā noderīgs rīks finanšu ieradumu veidošanā.

Kad pienāk īstais brīdis pirmajai maksājumu kartei?

Lai gan vecāki pieņem lēmumu par pirmās bankas kartes izveidi bērnam, ņemot vērā gan savus uzskatus, gan bērna individuālās vajadzības, nereti tas notiek jau diezgan agrā vecumā - pat ap septiņiem gadiem, kas sakrīt ar skolas gaitu uzsākšanu. Banku dati rāda, ka pēdējo gadu laikā ir novērojama tendence, ka vecāki, lēmumu par konta atvēršanu un kartes piešķiršanu bērnam, pieņem arvien agrāk. Ja vēl pirms pāris gadiem pirmā bankas karte vidēji tika noformēta aptuveni 14 gadu vecumā, tad šobrīd vidēji tā tiek piešķirta jau 10 līdz 11 gadu veciem bērniem.

Lēmums par labu pirmajai kartei bieži vien sakrīt ar to brīdi, kad bērnam ir iegūtas pamatprasmes - spēja saskaitīt un atņemt galvā, izprot naudas vērtību un sāk rīkoties patstāvīgāk. Šajā posmā karte kalpo ne tikai kā drošs rīks, ar kuru vecāki var pārskaitīt naudu neparedzētās situācijās, bet arī kā praktisks treniņš finanšu pratībā - rēķināšanā, pirkumu veikšanā un budžeta plānošanā.

Maksājumu kartes izveide bērnam nav iemesls satraukumam - vecākiem ir pieejami ērti un pārskatāmi rīki, kas ļauj kontrolēt un uzraudzīt, kā tiek izmantota gan karte, gan piešķirtie līdzekļi. Piemēram, iespējams ātri un vienkārši pielāgot pirkumu un pārskaitījumu limitus, pārraudzīt konta darbības internetbankā, kā arī jebkurā brīdī ieslēgt vai atslēgt pirkumus internetā un bezkontakta norēķinus. Vienlaikus savs bankas konts un maksājumu karte bērnam ir lielisks veids, kā praktiski apgūt finanšu pamatus - no budžeta plānošanas un taupīšanas līdz ikdienas izdevumu pārvaldībai, ko ērti iespējams veikt arī caur mobilo lietotni.

Kāda maksājumu karte ir piemērota bērniem?

Izvēloties piemērotāko maksājumu karti bērnam, vecāki visbiežāk dod priekšroku debetkartei. Tā ir vienkāršs un drošs risinājums, kas ļauj bērnam lietot tikai to naudu, kas pieejama viņa bankas kontā. Debetkartes ir īpaši piemērotas ikdienas tēriņiem, un vairākas bankas tās bērniem piedāvā bez maksas. Parasti šāda veida kartēm ir zemi darījumu limiti, un vecāki var ērti sekot līdzi konta aktivitātēm, izmantojot internetbanku vai mobilo lietotni.

Savukārt, piemēram jau pusaudžiem, kas iespējams bieži ir ceļā, dodas uz sporta nometnēm, sacensībām vai citām aktivitātēm arī ārpus valsts, un paši veic lielākus pirkumus, var būt vērts apsvērt arī kredītkartes priekšrocības. Šāds risinājums nav obligāti saistīts ar kredītlīniju izmantošanu - kredītkarte var kalpot kā papildu drošības instruments, piedāvājot, piemēram, pirkumu vai ceļojumu apdrošināšanu un iespēju izņemt skaidru naudu ārvalstīs. Aktīviem un patstāvīgiem bērniem šīs papildfunkcijas var būt īpaši noderīgas, vienlaikus sniedzot vecākiem lielāku sirdsmieru.

Pirmais bankas konts - solis finanšu pratības apguvē

Bankas konts bērnam var būt noderīgs vēl pirms maksājumu kartes saņemšanas, piemēram, lai uzkrātu līdzekļus pirmajai skolas somai vai citām nepieciešamībām, kas saistītas ar mācību uzsākšanu. Bankas kontu var atvērt jau no dzimšanas, kas ļauj ērti un pārskatāmi uzkrāt naudu, piemēram, ja radi vai vecvecāki vēlas sniegt finansiālu atbalstu. Bērna iesaiste šajā procesā veicina izpratni par naudas vērtību jau no agrīna vecuma - sākot ar to, ka kopā ar vecākiem var sekot līdzi uzkrājumiem un, tuvojoties skolai, pasūtīt maksājumu karti, kas pieejama no 6 gadu vecuma, lai veiktu pirmos pirkumus patstāvīgi.

Pirms maksājumu kartes izsniegšanas ir svarīgi iepazīstināt bērnu ar pamata finanšu zināšanām un brīdināt par iespējamiem krāpniecības riskiem. Mūsdienu bankas piedāvā dažādus drošības risinājumus, kas ļauj vecākiem efektīvi sekot līdzi un kontrolēt bērna finanšu darījumus - piemēram, iespējams ierobežot tiešsaistes pirkumus noteiktā vecumā, saņemt brīdinājumus par veiktiem darījumiem, noteikt tēriņu limitus

un ātri bloķēt karti ārkārtas situācijās. Tā kā bērni un jaunieši aktīvi izmanto digitālo maksājumu iespējas viedierīcēs, šādi iestatījumi sniedz papildu drošības sajūtu gan bērnam, gan vecākiem. Ņemot vērā šos pasākumus, maksājumu karte bērnam bieži vien ir drošāka un pārskatāmāka alternatīva nekā skaidras naudas nodošana, īpaši, ja bērns dodas uz pasākumiem vai nometnēm.

Mandātu plānots apstiprināt Jeļenai Kļaviņai

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 13:43:00 +0300

Parlamentā pēc nedēļas parādīsies jauns deputāts.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 27.augustā, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par 14.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu Jeļenai Kļaviņai.

Izmaiņas Saeimas sastāvā nepieciešamas, jo deputāta mandātu nolicis Viktors Pučka.

14.Saeimā J.Kļaviņa ievēlēta no partijas “Stabilitātei!” saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā.

Komisija lēmuma projektu lūgs iekļaut tuvākās Saeimas sēdes darba kārtībā, informē Mandātu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Kur šovasar tīrākā un kur netīrākā jūra Latvijā?

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 13:12:00 +0300

Šogad par netīrāko pludmali atzīta Karostas pludmale Liepājā, savukārt par tīrāko - pludmale pie Lauču akmens Vidzemes jūrmalā, liecina kampaņas "Mana jūra" Zaļās ekspedīcijas jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultāti.

Kā aģentūru LETA informēja Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, kampaņas "Mana jūra" Zaļā ekspedīcija 30 dienu laikā ar brīvprātīgo dalībnieku iesaisti veikusi 44 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringus.

Šogad Latvijas piekrastes pludmalēs vidēji katros 100 metros atrastas 306 atkritumu vienības, savukārt katrā pludmalē identificēti vidēji 33 dažādi atkritumu veidi. Tas nozīmē, ka piesārņojuma līmenis ir samazinājies par 8%, salīdzinot ar 2024.gadu, kad 100 metros pludmales tika konstatētas 334 atkritumu vienības.

Ulme atzīst, ka ir prieks, ka arī šogad turpinās pozitīvā tendence piekrastes atkritumu daudzuma samazinājumā, tomēr šīs sezonas rezultātus vēl vērtē piesardzīgi, ņemot vērā šīs vasaras specifiskos apstākļus.

Viņš uzsver, ka vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu laba jūras vides stāvokļa mērķus, tomēr ir gandarījus, ka pēdējos gados daudzviet piekrastē vērojami uzlabojumi - gan sabiedrības izpratnē un apsaimniekošanā, gan labiekārtojuma un atkritumu prevencijas pasākumu īstenošanā.

No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru pludmalēs, 77,6% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons - 8%, metāls - 4%, zemāk ierindojas gumija, stikls un keramika, pārtikas atkritumi, tekstils un apģērbs, koks un ķīmiskās vielas.

Savukārt atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi - 26,4%, plastmasas pārtikas iepakojumi - 12,3%, neidentificējamie plastmasas gabali - 12,1%, identificējamie papīra un kartona gabali - 7,2%. No visvairāk piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem deviņi ir plastmasas atkritumi.

Vērtējot pašvaldību griezumā, piesārņotākās pludmales šosezon ir Liepājā, kur konstatēti 839 atkritumi katros 100 pludmales metros, savukārt tīrākās - Limbažu novadā, kur piefiksētas 111 atkritumu vienības 100 pludmales metros.

Šogad, vērtējot individuālās pludmales, tīrāko pludmaļu saraksts ir sarucis, kopumā sasniedzot četru pludmaļu skaitu gandrīz 500 kilometru garajā Latvijas piekrastē. Tomēr neviena no pludmalēm joprojām neatbilst Eiropas Savienības Labas jūras vides stāvokļa kritērijiem. Limbažu novada Lauču akmens pludmalē bija 16 atkritumu vienības 100 metros, tai seko Abragciems ar 50 vienībām, Engures centra pludmale ar 75 vienībām un Ziemupe ar 77 vienībām.

Savukārt par šī gada vispiesārņotāko individuālo pludmali atzīta Liepājas Karostas pludmale, kur 100 metros pludmales tika konstatētas 1522 atkritumu vienības. Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī Jūrmalas Majoru pludmale, kur 100 metros bija 848 atkritumu vienības, un Liepājas centra pludmale, kur 100 metros bija 754 atkritumu vienības.

Kampaņas laikā pirmo reizi veikts mezoplastmasas un plastmasas granulu monitorings Latvijas piekrastē. Plastmasas granulas tika konstatētas 16 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa laukumos, kopumā skarot jau 36% Latvijas piekrastes. Lai gan piesārņojuma apjoms pagaidām nav liels, iegūtie dati liecina, ka plastmasas granulu problēma ir aktuāla gan Latvijas piekrastē, gan visā Baltijas jūrā, atzīst Ulme.

Noslēdzot kārtējo ekspedīciju un vasaras monitoringu sēriju, Ulme pateicas sadarbības partneriem, kā arī "Mana jūra" ekspedīcijas dalībniekiem un brīvprātīgajiem, uzsverot, ka bez viņu atbalsta nebūtu bijis iespējams īstenot šī gada plānus.

Kampaņu "Mana jūra" īsteno nodibinājums Vides izglītības fonds sadarbībā ar piekrastes aizsardzībā ieinteresētajām pašvaldībām un uzņēmumiem. Kampaņas "Zaļā ekspedīcija" vides izglītības aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programmas LIFE 2018. - 2020.gada projektā "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju".

Investīcijas autoceļiem, sabiedriskajam transportam un dzelzceļam nesamazinās

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 13:11:00 +0300

Satiksmes ministrija un tās kapitālsabiedrības valstij atnesīs vairāk nekā 37,4 miljonus eiro.

Atbilstoši satiksmes ministra Ata Švinkas dotajam uzdevumam, Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības un institūcijas ir veikušas nākamā gada izdevumu optimizāciju un plāno papildu ienākumus, kas kopumā budžeta mērķu sasniegšanai dos 37,4 miljonus eiro. Tādējādi, nākamgad kopā ar valsts budžeta bāzē jau iekļauto SM 3,9 miljonu eiro izmaksu samazinājumu, SM resors budžeta mērķu sasniegšanai plāno palīdzēt ar 41,3 miljoniem eiro.

"Satiksmes ministrija un tās kapitālsabiedrības ar papildu ienākumiem, efektīvāku pārvaldību un atbildīgu resursu izmantošanu valstij atnesīs vairāk nekā 37,4 miljonus eiro. Pateicoties tam, finansējumu autoceļu būvniecībai, sabiedriskā transporta pakalpojumiem un dzelzceļam nākamajam gadam izdosies noturēt, tas netiks samazināts. Plānots, ka nozares pienesums budžeta mērķu sasniegšanai būs par 14 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnējais uzstādījums, un tas parāda vēl neizmantotās iespējas citu resoru kapitālsabiedrībās. Tāpēc gribu aicināt citas ministrijas veikt savu resoru izdevumu pārskatīšanu un samazināšanu", uzsver Atis Švinka.

Ieviešot birokrātiju mazinošus pasākumus, kā arī veicot saimnieciskās darbības u.c. izmaksu optimizāciju, SM un tās pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības un institūcijas plāno būtiski samazināt administratīvos izdevumus. Īstenojot pārmaiņas, kapitālsabiedrības strādās efektīvāk un būs konkurētspējīgākas, vienlaikus tās nodrošinās savu pamatfunkciju veikšanu un darbības nepārtrauktību, kā arī pakalpojumu kvalitatīvu izpildi.

Tāpat, SM pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības plāno arī papildu ieņēmumus, t.sk. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" plāno ar dividendēm nodrošināt papildu 2 miljonus eiro valsts budžetam, 5,95 milj.eiro ienākumi plānoti no VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" daļas akciju kotēšanas biržā.

Investīciju budžeta apmēra nesamazināšana autoceļu būvniecībai un uzturēšanai, reģionālajam sabiedriskajam transportam un dzelzceļa infrastruktūrai ir būtisks priekšnosacījums iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai. Sagaidāms, ka plānotā kapitālsabiedrību izdevumu optimizācija, efektīvāka pārvaldība un darbība veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā.

Ģimenes deklarē dzīvesvietu citā valstī, lai saņemtu Latvijā neapmaksātas zāles

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 11:31:00 +0300

Ir ģimenes, kas deklarē dzīvesvietu, piemēram, Lietuvā, lai saņemtu kādu konkrētu šīs valsts apmaksātu medikamentu, ko Latvijā neapmaksā, to laikrakstam "Latvijas Avīze" atklājis bijušais Nacionālā veselības dienesta vadītājs, kādreizējais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes vadītājs Edgars Labsvīrs.

Vienlaikus ārvalstīs deklarētie Latvijas valstspiederīgie aizvadītā gada deviņos mēnešos, ārstējoties par valsts naudu Latvijā, iztērējuši 2 228 615 eiro, bet gada griezumā šī summa sasniedz gandrīz trīs miljonus eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) aprēķini.

Labsvīrs "Latvijas Avīzei" pauž viedokli, ka trīs miljoni ir neliela naudas summa un uz to nebūtu jāfokusējas, jo ir daudz fundamentālākas un finansiāli ietilpīgākas problēmas.

Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka medicīnas pakalpojumus Latvijā par valsts budžeta naudu var saņemt 2,2 miljoni iedzīvotāju.

Starp tiem ir aptuveni 800 000 iedzīvotāju, kas ir darba ņēmēji un iemaksā 1% veselībai no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, vēl aptuveni 800 000 iedzīvotāju, kas ir sociāli aizsargātas personas. Tāpat arī aptuveni 150 000 iedzīvotāju, kas strādā īpašajos nodokļu režīmos, kur neveic 1% iemaksas veselībai un aptuveni 50 000 nenodarbinātu personu.

Tie ir arī aptuveni 70 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, kuru dzīvesvieta ir Latvijā. Tāpat aptuveni 214 000 ārvalstīs deklarēto Latvijas pilsoņu un aptuveni 90 000 Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas, Šveices Konfederācijas un trešo valstu pilsoņu.

Vidējie valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2025.gadā Latvijā ir 945 eiro, Lietuvā 1211 eiro, bet Igaunijā 1685 eiro, vēsta "Latvijas Avīze".

LETA iepriekš vēstīja, ka Labsvīrs vadīja Nacionālo veselības dienestu no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada maijam. Pēc tam viņš vadīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomi, bet šogad jūnijā paziņoja par atkāpšanos no amata.

Eksperti sniedz 5 noderīgus padomus pirms remonta uzsākšanas mājoklī (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 10:46:00 +0300

Pareiza plānošana ļauj izvairīties no sīkām, bet kaitinošām kļūdām.

Plānojot apjomīgākus remontdarbus savā mājoklī, vairums cilvēku, galvenokārt, koncentrējas uz grīdas krāsu vai vannas istabas flīžu izvēli, aizmirstot par ikdienā mazāk redzamām lietām. Tomēr tieši sīkumi bieži vien nosaka to, cik ērtas, funkcionālas un ilgtspējīgas būs mājokļa telpas pēc tam, kad meistari jau būs devušies prom.

Ekspertu komanda apkopojusi piecas lietas, ko cilvēki visbiežāk aizmirst, plānojot remontu, uzsverot, kāpēc tās ir svarīgas.

1. Elektroinstalāciju plāns - vairāk nekā tikai "kontakts pie gultas"

Ērts elektroinstalāciju plānojums nereti tiek atstāts novārtā. Bieži vien cilvēki domā, ka pietiks ar "pāris kontaktiem pie sienas", taču realitātē dzīvesveids mainās, ierīču kļūst arvien vairāk un arī interjers ne vienmēr paliek nemainīgs. Mūsdienās ir vairāki risinājumi, kas palīdz atvieglot ikdienu un izvairīties no krasām nākotnes plānu maiņām. Piemēram, viedās mājas sistēmas, kas kontrolē apgaismojumu, žalūzijas vai apkuri, izmantojot sensorus vai viedtālruni. Viens no tādiem risinājumiem ir JUNG HOME, kas ļauj integrēt dažādas funkcijas, saglabājot elegantu un funkcionālu mājokļa dizainu.

Remontējot savu mājokli, padomā par to, kur reāli atradīsies mēbeles, datori, televizors, kafijas automāts vai matu fēns. Ir daudz vieglāk plānot kontaktligzdas un slēdžus pirms apdares darbiem, nevis pēc tam dzīvot ar pagarinātāju "astēm".

2. Apgaismojums dažādos līmeņos

Lampa pie griestiem? Labi. Bet vai tā būs pietiekama, lai lasītu grāmatu dīvānā vai radītu īpašu noskaņu vakariņu laikā ar draugiem? Apgaismojums nav tikai praktisks, bet arī emocionāls elements. Tas ietekmē mūsu noskaņojumu, produktivitāti un pat miega ritmu. Daudzlīmeņu apgaismojums - piemēram, griestu lampa, sienas gaismas, virsgaismas zem skapīšiem vai LED lentes ļauj pielāgot vidi dažādām situācijām.

Plāno apgaismojumu, domājot par telpas funkcijām. Virtuves zonā vajadzīgs spilgts apgaismojums, bet guļamistabā - maiga gaisma vakara mieram.

3. Tehnisko risinājumu pieejamība nākotnē

Renovācija parasti tiek veikta vienu reizi vairāku gadu laikā. Bet vai esi padomājis, vai tavas šodienas izvēles būs aktuālas arī pēc 3 vai 5 gadiem? Īpaši tas attiecas uz apkures, ventilācijas un viedajām sistēmām. Daudzi aizmirst ievilkt rezerves kabeļus vai caurules, kas var noderēt nākotnē - piemēram, ja vēlēsies uzstādīt saules paneļus vai papildus termostatus. Šāda pieeja ļauj izvairīties no liekiem būvdarbiem nākotnē.

Konsultējies ar elektriķi vai automātikas speciālistu jau renovācijas plānošanas fāzē. Ir sistēmas, kas ļauj modulāri paplašināt funkcijas - sākot ar vienkāršu apgaismojuma vadību, vēlāk pievienojot žalūzijas, sildīšanu vai signalizāciju.

4. Ventilācija un mitruma kontrole

Vēlme pēc estētikas bieži aizēno praktiskos jautājumus. Tomēr labs gaiss mājās ir būtisks ne tikai veselībai, bet arī sienu, logu un mēbeļu ilgmūžībai. Pārāk bieži cilvēki renovācijas laikā neparedz mehāniskās ventilācijas vai nosūces uzlabojumus, īpaši pēc logu nomaiņas uz hermētiskiem pakešu logiem. Rezultāts? Kondensāts, pelējums un diskomforts.

Pat ja neievies pilnīgu ventilācijas sistēmu, apsver domu par automātiskajām nosūcēm, gaisa mitruma sensoriem vai logu atvēršanas indikatoriem.

5. Sienu stiprinājumi un nākotnes vajadzības

Kad sienas ir jau nokrāsotas vai flīzētas, pēkšņi atcerēties par to, ka vajadzētu piekārt plauktu vai televizoru, var būt ļoti neērti. Cilvēki bieži neparedz sienās papildus stiprinājumus, kā rezultātā vēlāk nākas urbt cauri flīzēm vai pieņemt līdz galam nepārdomātus lēmumus.

Ja zini, ka pie konkrētās sienas būs smaga mēbele, TV vai mākslas darbs - ieplāno atbilstošus stiprinājumus jau pirms sienu apdares. Tāpat neaizmirsti par iespēju papildināt sienas ar skaņu izolējošiem materiāliem, ja dzīvo daudzstāvu mājā.

Pieņem pārdomātus lēmumus

Remontdarbi mājās bieži vien ir izaicinoši, bet pareiza plānošana ļauj izvairīties no sīkām, bet kaitinošām kļūdām, kas vēlāk ietekmē ikdienu. Svarīgākais ir domāt ne tikai par "kā izskatīsies", bet arī - kā funkcionēs.

Tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas, un tās var darboties kā komforta nodrošinātājas, nevis sarežģīts "gadžets". JUNG piedāvā risinājumus, kas pielāgojas dzīves ritmam un neuzbāzīgi iekļaujas interjerā. Bet galvenais - laicīgi padomāt, kur būs slēdzis, kur ieslēdzas gaisma, un vai tev būs pietiekami daudz kontaktligzdu pie dīvāna.

Šoferu trūkuma dēļ pasažieru pārvadātāji trešdien atcēluši kopumā 23 reisus

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 08:33:00 +0300

Šoferu trūkuma dēļ AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" trešdien atcēluši kopumā 23 autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas mājaslapā.

Tostarp "Latvijas sabiedriskais autobuss" trešdien atcēlis 17 autobusu reisus, bet "Liepājas autobusu parks" - sešus reisus.

Trešdien atcelts "Latvijas sabiedriskā autobusa" reiss Rīga-Dienvidu tilts-Rāmava-Baložu skola, kas plānots plkst.7.55, reiss Kadaga-Ādaži-Rīga, kas plānots plkst.8.30, reiss Baložu skola-Rāmava-Dienvidu tilts-Rīga, kas plānots plkst.8.33, reiss Rīga-Ādaži-Podnieki-Alderi-Garkalne-Podnieki-Ādaži, kas plānots plkst.14.45, reiss Rīga-Dienvidu tilts-Rāmava-Baložu skola, kas plānots plkst.16.15, reiss Baložu skola-Rāmava-Dienvidu tilts-Rīga, kas plānots plkst.16.53.

Tāpat atcelts "Latvijas sabiedriskā autobusa" reiss Rīga-Dienvidu tilts-Rāmava-Baložu skola, kas plānots plkst.17.34, reiss Baložu skola-Rāmava-Dienvidu tilts-Rīga, kas plānots plkst.18.12, reiss Rīga-Dienvidu tilts-Rāmava-Baložu skola, kas plānots plkst.19.05, reiss Baložu skola-Rāmava-Dienvidu tilts-Rīga, kas plānots plkst.19.40, reiss Rīga-Dienvidu tilts-Rāmava-Baložu skola, kas plānots plkst.20.50, reiss Baložu skola-Rāmava-Dienvidu tilts-Rīga, kas plānots plkst.21.25, kā arī reiss Rīga-Dienvidu tilts-Rāmava-Baložu skola, kas plānots plkst.22.10.

Savukārt "Liepājas autobusu parks" trešdien šoferu trūkuma dēļ ir atcēlis reisu Ogre-Rīga, kas plānots plkst.8.20, reisu Rīga-Ogre, kas plānots plkst.8.30, un reisu Rīga-Ogre, kas plānots plkst.11.40.

Trešdien no rīta "Latvijas sabiedriskais autobuss" bija atcēlusi vēl četrus reisus, bet "Liepājas autobusu parks" - vēl trīs reisus.

LETA jau vēstīja, ka "Latvijas sabiedriskais autobuss" 2023.gadā strādāja ar 11,994 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,2% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes - līdz 30 752 eiro. Finanšu dati par 2024.gadu vēl nav publicēti.

Kompānija "Latvijas sabiedriskais autobuss" reģistrēta 1996.gadā, un tās pamatkapitāls ir 696 069 eiro. Kompānija pieder Maltā reģistrētajai "Bus Group", bet patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.

Savukārt "Liepājas autobusu parka" apgrozījums 2024.gadā bija 18,44 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi pieauga par 32,3% - līdz 1,961 miljonam eiro.

Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 878 417 eiro. "Liepājas autobusu parka" kapitālā 60,12% pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (LPV) (33%) ģimenēm, savukārt 34,85% akciju īpašniece ir Liepājas pašvaldība.

Kādi ir draudošā infrastruktūras stāvokļa iemesli, skaidro uzņēmējs (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 07:54:00 +0300

Latvijā trūkst akreditētu laboratoriju un testēšanas mehānisma.

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem - sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu, ziņo uzņēmejs Jurģis Vašuks.

Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur - Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007.gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli - koks, metāls, betons - pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

Būvniecības inovācijas visbiežāk tiek saistītas ar digitalizāciju, automatizāciju un viedajām tehnoloģijām. Taču tikpat nozīmīga joma ir būvmateriālu attīstība - jauni, stiprāki, vieglāki un ilgtspējīgāki materiāli, kas būtiski ietekmē ēku un infrastruktūras kalpošanas laiku, uzturēšanas izmaksas un ietekmi uz vidi.

Jaunu materiālu ieviešanu būvniecībā Latvijā kavē vairāki savstarpēji saistīti faktori. Nozares profesionāļi - projektētāji, inženieri, būvnieki - ir pārslogoti ar ikdienas darbu, un viņiem trūkst laika jaunu risinājumu izpētei un izvērtēšanai. Normatīvā vide un publisko iepirkumu prakse joprojām lielākoties nosaka konkrētu materiālu izmantošanu, neparedzot iespēju izvēlēties alternatīvas, pat ja tās ir ilgtspējīgākas.

Trūkst arī akreditētu laboratoriju un testēšanas mehānisma, kas ļautu pārbaudīt jauno materiālu atbilstību standartiem, kā arī nav izveidota valsts līmeņa pilotprojektu sistēma, kurā inovatīvi risinājumi tiktu pārbaudīti praksē. Šeit jāpiemin arī vidēja un maza mēroga Latvijas projektu attīstītāju ierobežotās iespējas doties materiālu izpētes apmaiņas programmās uz citām valstīm pirms projektu uzsākšanas. Papildus tam izglītības sistēma tikai daļēji sagatavo jaunos speciālistus darbam ar šādām tehnoloģijām - studentiem reti ir pieejama praktiska pieredze vai iespēja mācīties no starptautiskiem piemēriem.

Šo faktoru kombinācija veido vidi, kur būvniecība balstās uz zināmu un pārbaudītu risinājumu atkārtošanu, nevis ilgtspējīgu inovāciju ieviešanu. Rezultāts ir objekti, kuru kalpošanas laiks bieži vien nepārsniedz 10-15 gadus, pēc kā nepieciešama pārbūve vai dārga uzturēšana. Tas ir neefektīvi un pretrunā gan ar ilgtspējas principiem, gan ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, kas uzsver nepieciešamību skatīties uz pilnu būvju dzīves ciklu un samazināt emisijas, būvmateriālu patēriņu un resursu noslodzi ilgtermiņā.

Pasaulē - ierasta prakse, pie mums - izņēmums

Kamēr pasaulē plaši izmanto dažādas tradicionālo materiālu alternatīvas, Latvijā šādi ilgtspējīgi risinājumi parādās fragmentāri, atsevišķos pilotprojektos vai privātās iniciatīvās, kamēr lielākajā daļā iepirkumu joprojām dominē tradicionāli risinājumi. Piemēram, dažādos agresīvas vides projektos, ar ko saprot minerālu, skābju un sārmu klātesamību, aktuāla ir kompozītmateriālu izmantošana. Tāpat arvien aktīvāk tiek domāts par dabas takās pamazām pūstošo koka konstrukciju, tostarp skatu torņu, alternatīvām, kas būtu ilgnoturīgākas un videi draudzīgākas.

Pasaules un pašmāju ražotāji arī aktīvi meklē jaunus materiālu attīstības veidus, variējot ar to tehniskajām un mehāniskajām īpašībām. Piemēram, Latvijā tiek ražoti pultrūzija kompozītmateriāli, kur tiek izmantoti biosveķi, būtiski samazinot oglekļa pēdu.

Lai šādi risinājumi no atsevišķiem piemēriem kļūtu par nozares standartu, ir vajadzīga ne tikai ražotāju un būvnieku iniciatīva, bet arī mērķtiecīga valsts politika, kas rada pieprasījumu pēc inovatīviem risinājumiem un nodrošina tiem iespēju iekļūt publiskajos projektos.

Praktiski soļi šīs pārejas nodrošināšanai ietver darbības vairākos līmeņos. Pirmkārt, jāmaina publisko iepirkumu prakse, paredzot iespēju izmantot alternatīvus materiālus un ļaujot arhitektiem un inženieriem izvēlēties tos pēc piemērotības un ilgtspējas kritērijiem. Otrkārt, jāievieš valsts atbalstīta pilotprojektu sistēma, kas ļautu testēt jaunos materiālus praksē ar pētniecības un uzraudzības piesaisti. Treškārt, nepieciešams attīstīt sertifikācijas infrastruktūru, izveidojot akreditētas laboratorijas materiālu pārbaudei atbilstoši ES normām. Tāpat būtiski veicināt starptautisko sadarbību un zināšanu apmaiņu, atbalstot profesionāļu un studentu iesaisti apmaiņas programmās un izstādēs. Visbeidzot - inovatīvi materiāli jāintegrē arī izglītībā, nodrošinot studentiem iespēju tos iepazīt un izmantot jau studiju laikā, tostarp praksēs un sadarbībā ar vietējiem uzņēmumiem.

Trešdien Latvijā teju nelīs

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 06:30:00 +0300

Trešdien Latvijā teju nelīs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Dienā mākoņu daudzums debesīs būs mainīgs, un tikai dažviet mākoņi atnesīs īslaicīgu lietu. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu puses vējš. Vakarā vējš iegriezīsies no dienvidu puses. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma +16...+20 grādu robežās.

Rīgā saule mīsies ar mākoņiem un būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Vējš pūtīs lēni līdz mēreni no rietumu puses, bet vakarā - no dienvidu puses. Gaiss iesils līdz +18...+19 grādiem.

Kanāda vēl trīs gadus turpinās vadīt NATO daudznacionālo brigādi Latvijā

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 21:23:00 +0300

Kanāda vēl vismaz trīs gadus vadīs NATO daudznacionālo brigādi Latvijā, apliecinot stingru apņemšanos garantēt sabiedroto klātbūtni Baltijas reģionā, šodien žurnālistiem paziņoja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs.

Viņš izcēla, ka Kanādas militārā klātbūtne Latvijā nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā ir augusi ievērojami - no apmēram 100 karavīriem 2014.gadā līdz aptuveni 2000 Kanādas karavīriem, kas ir lielākā Kanādas misija ārvalstīs.

"Mūsu vēstījums kopš pirmās dienas, kad Latvija pievienojās NATO, ir bijis skaidrs - esam uzsvēruši, ka uzbrukums šai valstij ir uzbrukums arī Kanādai kā NATO valstij," sacīja Kārnijs.

Viņš atklāja, ka Latvijā šobrīd uzturas aptuveni 2000 Kanādas karavīru, un tā ir lielākā Kanādas misija ārvalstīs. Kopumā brigāde izaugusi līdz 3500 karavīriem.

Savukārt Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka Latvija un Kanāda ir ļoti labi sabiedrotie un partneri. Latvija ļoti augstu vērtē Kanādu ne tikai hokeja dēļ, bet arī šīs valsts izpratnes par reģionu, kurā atrodas Latvija, dēļ, norādīja premjere.

"Esam ļoti pateicīgi Kanādai par tās bruņoto spēku klātbūtni Latvijā un līderību, vadot NATO brigādi," sacīja Siliņa, akcentējot, ka tieši Kanādas vadītā brigāde ir pirmā austrumu flangā, kas jau ir veikusi brigādes līmeņa mācības. Kanādas klātbūtne Latvijā esot skaidrs signāls citiem sabiedrotajiem un arī agresoram, ka esam vienoti un stipri, pausa Siliņa, uzsverot, ka šis lēmums ir ļoti nozīmīgs Latvijas un plašāka reģiona drošībai.

Pēdējā laikā abu valstu sadarbība ir tikai nostiprinājusies, piebilda Siliņa, norādot, ka Latvija ir apņēmusies to vēl vairāk stiprināt.

Viņa vairākkārt izteica pateicību Kanādai par tās militāro klātbūtni šeit, uzsverot, cik tā ir svarīga.

Premjere solīja, ka Latvija arī turpmāk rūpēsies, lai Kanādas karavīru uzturēšanās Latvijā būtu profesionāli lietderīga un saistītos ar pozitīvām atmiņām. Siliņa norādīja, ka vairāki Kanādas karavīri jau norādījuši, ka viņi šeit gūst nenovērtējamu pieredzi. Latvija darīs visu, lai parādītu, ka ikvienam Kanādas karavīram un viņu ģimenes locekļiem ir vieta Latvijā.

Paredzēts, ka Kārnija vizītes laikā trešdien, 27.augustā, Kanādas delegācija apmeklēs militāro bāzi "Ādaži", kur tiksies ar Kanādas bruņoto spēku pavēlniecību Latvijā un Daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" (MND-N) vadību, apskatīs bāzes infrastruktūru, kā arī tiksies ar Kanādas karavīriem, kas pilda dienesta pienākumus NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā.

Krievija Latvijas valsts kasē ieskaitījusi 13 miljonus eiro pensijām

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 12:54:00 +0300

Krievija ir ieskaitījusi Latvijas valsts kasē 12 995 587 eiro izmaksāšanai pensijās un pabalstos Krievijas pilsoņiem-pensionāriem par 2025.gada trīs ceturkšņiem, aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa skaidroja, ka tas noticis pēc pamatīga diplomātiska darba un spiediena uz Krieviju, ko Latvijas iestādes īstenoja, cieši savā starpā sadarbojoties.

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš, patlaban tiek gaidīti Krievijas puses aktualizētie pensiju saņēmēju saraksti, kuri Krievijas pusei saskaņā ar Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā ir jāiesniedz Latvijas pusei, lai tā varētu veikt pensiju izmaksas konkrētajiem saņēmējiem.

Par iespējamajiem pensiju izmaksas termiņiem VSAA informēs pēc izmaksas sarakstu saņemšanas. VSAA izmaksā Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā.

Kā aģentūrai LETA pastiprināja Finanšu ministrijā, nauda Valsts kasē saņemta pirmdien pēcpusdienā.

Jau ziņots, ka Krievija pensiju izmaksu saviem Latvijā esošajiem pensionāriem pilnā apjomā kavēja. Labklājības ministrija (LM), Ārlietu ministrija (ĀM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bijusi saziņā ar Krieviju kopš 2025.gada 14.marta, tai skaitā ĀM pieprasījusi oficiālu skaidrojumu par maksājumu kavējuma iemesliem.

Krievijas puse apgalvojusi, ka naudas pārskaitījumu kavējot sankcijas, bet LM iepriekš uzsvēra, ka naudas pārskaitījuma saņemšanai Latvijas pusē nekādu praktisku šķēršļu nav, un sociālie maksājumi sankcijām netiek pakļauti.

Jau ziņots, ka VSAA izmaksā Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā.

Līgums ir spēkā no 2011.gada 19.janvāra. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ar VSAA starpniecību Krievijas pensijas tika izmaksātas 9700 personām aptuveni 3,5 miljonu eiro apmērā, informēja VSAA.

Sociālo palīdzību Krievijas pensionāriem, kas nav saņēmuši pensiju, ir sniegušas pašvaldības. Piemēram, Rīgā varētu būt izlietoti ap 30 000 eiro mēnesī, liecina aģentūras LETA aprēķini pēc Rīgas domes sniegtās informācijas.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju, vienam pensionāram vidēji pabalstos izmaksāti 250 eiro. Minētajiem pensionāriem piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, pabalsts garantētā minimālā līmeņa nodrošināšanai, mājokļa pabalsts, dažiem arī pabalsts veselības aprūpei.

Mediķu arodbiedrība: Latvijai nav jākļūst par labi apsargātu kapsētu

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 09:37:00 +0300

Neatrodot mediķu prasītos papildu līdzekļus ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai, izskatīsies, ka kāds grib izveidot Latviju par labi apsargātu kapsētu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izteicās Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

"Diez vai tā būtu pareizi," viņš sprieda.

Turpmākās sarunas par šo jautājumu viņš prognozē sarežģītas. Vienlaikus Keris norādīja, ka arodbiedrība aicina uzturēt pašreizējo darba samaksu konkurētspējīgā līmenī un neko vairāk.

Pēc Kera paustā, nozares ministrs izprot šīs prasības un atzīst par taisnīgām. Vienlaikus LVSADA ir uzrunājusi arī Saeimas frakcijas, aicinot izpildīt Eiropas Komisijas ieteikumu valsts konkurētspējas, ilgtspējas un sociālā taisnīguma veicināšanai nodrošināt būtisku finansējuma pieaugumu ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei.

"Mēs, protams, saprotam situācijas sarežģītību, bet no otras puses - budžeta izdevumi ir paredzēti apmēram 18 miljardu eiro apmērā, un šajā apjomā ir pilnīgi iespējams atrast veselības aprūpei nepieciešamos līdzekļus," pārliecināts Keris.

Kā ziņots, LVSADA no Veselības ministrijas (VM) gaida atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām par vismaz 13,5%, aģentūru LETA pagājušajā nedēļā pēc arodbiedrības sarunas ar VM informēja Keris.

Šāda prasība būtu par 1,5 procentpunktiem mazāka par sākotnēji pieprasītajiem 15%, taču tik un tā prasītu no budžeta papildu 133 miljonus eiro.

LVSADA tagad līdz savai sēdei 16.septembrī gaidīs valdības reakciju un rīcību par izvirzīto prasību, bet tad tikšot spriests par tālākajām darbībām. Arodbiedrības vadītājs neizslēdza, ka gadījumā, ja prasības netiks apmierinātas, varētu tikt sākta pirmsstreika procedūra, lai arī šobrīd vēl esot "pāragri spriest par tādu scenāriju".

Šodien Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" Abu Meri atzina, ka ļoti skeptiski raugās uz iespēju VM nākamā gada budžetā tikt pie mediķu prasītajiem papildu 133 miljoniem. Pēc ministra teiktā, ir jābūt godīgam un jāsaprot, ka šāda summa veselības aprūpei neizskatās reāli, ņemot vērā, ka kopējā sadalāmā summa varētu būt nedaudz virs 150 miljoniem eiro, bet objektīvu vajadzību ir daudz un dažādām nozarēm, tostarp arī demogrāfijai un izglītībai.

Tomēr, ja fiskālajā telpā parādīsies finansējums, kuru varēs novirzīt mediķu atalgojuma palielināšanai, tad prioritāri varētu celt zemākās algas, tajā skaitā māsām, kuras šobrīd saņem mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tomēr arī šo daļējo pretimnākšanu ministrs vēl nevarot apsolīt, jo jāatceras, ka pagājušajā gadā tika panākta vienošanās, ka atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%.

"Līdz ar to šobrīd runāt par atalgojumu ir ļoti grūti. Valdība ir informēta par to. Prasības ir arī publiskas, jo pagājušajā nedēļā mums bija tikšanās ar arodbiedrību, un mēs esam vienisprātis, ka atalgojumam ir jāturpina pieaugt, jo mēs šobrīd dzīvojam ne tik drošā pasaulē, mums ir nepieciešams, lai mediķi būtu pieejami visur, ne tikai Rīgā un lielajās pilsētās, un mēs redzam, ka notiek tā saucamā cilvēkresursu "zagšana" no vienas valsts uz otru," televīzijā izteicās Abu Meri.

Vaicāts, cik lielu ietaupījumu var panākt, vēl kaut ko efektivizējot veselības aprūpes sistēmas iekšienē, ministrs atbildēja, ka labākajā gadījumā tie varētu būt 10-15 miljoni eiro katru gadu, bet vienlaikus tas nozīmējot arī investīcijas, piemēram, digitalizāciju.

Pielijušajās Rīgas ielās strādā astoņas ūdens atsūknēšanas automašīnas (+FOTO)

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 09:36:00 +0300

Stiprā lietus dēļ Rīgas ielās strādā astoņas ūdens atsūknēšanas automašīnas, aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldībā.

Prioritāri mašīnas tiek sūtītas uz vietām, kur peļķu dēļ transportlīdzekļu satiksme ir apgrūtinoša, un par kurām ir saņemti ziņojumi. Otrdien līdz plkst.8 saņemta informācija arī par vienu applūdušu sabiedriskā transporta sliežu ceļa posmu.

Pašvaldībā atgādina, ka stipru un intensīvu nokrišņu laikā lietusūdens kanalizācijas sistēma nespēj acumirklī novadīt visu ūdens apjomu, tādēļ tas aizplūst pakāpeniski.

Spēcīgu lietusgāžu laikā Rīgā applūst tās ielas, kurās vēsturiski nav izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma vai tā vēl nav atjaunota. Jaunas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tiek izbūvētas jaunbūvējamām ielām un satiksmes objektiem, kā arī ielās, kas tiek pārbūvētas. Ikdienā tiek veikts preventīvs darbs, pārbaudot gan sūkņu stacijas, gan kolektorus, lai nodrošinātu to nepārtrauktu darbību lietusgāžu laikā, norāda pašvaldībā.

Iedzīvotāji aicināti ziņot par applūdušām ielām vai teritorijām uz Rīgas pašvaldības vienoto bezmaksas informatīvo tālruni 80001201.

LETA jau vēstīja, ka otrdien visā valstī turpinās līt, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Rīgā starp mākoņiem brīžiem uzspīdēs saule, tomēr palaikam gaidāms lietus, no rīta - arī stipras lietusgāzes un pērkona negaiss.

Valmieras novadā uzrauga situāciju Mūrmuižas ūdenskrātuvē (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 09:20:00 +0300

Pašvaldības ieskatā šobrīd nav nepieciešams veikt ārkārtas darbības.

Valmieras novada pašvaldība ir informēta par situāciju Mūrmuižas ūdenskrātuvē (cilvēku veidots uzpludinājums uz Miegupes) un pašvaldības speciālisti ir to apsekojuši.

Kopš šā gada janvāra tiek veikti valsts nozīmes ūdensnotekas Miegupe atjaunošana 13,155 km garumā, Kauguru un Brenguļu pagastos, Valmieras novadā, ar mērķi atjaunot tās sākotnēji projektētos parametrus – gultnes garenprofilu, šķērsprofilu un caurplūdumu, neizmainot ūdensteces gultnes trasi, ziņo vietne valmiera.lv.

Valmieras novada pašvaldības speciālisti informē, ka konkrētajā vietā, kūdras sanesumi ir nogulsnējušies arī iepriekš un turpinās tur nogulsnēties, jo tur ir izveidojusies “kabata”. Tīrīšanas darbi, kas atjaunoja caurplūdi (darbu veikšanas mērķis), šīs sezonas bagātīgais nokrišņu daudzums, kā arī aizaugušais upes posms pirms uzpludinājuma, kas aizauguma dēļ neveicina caurplūdi, ir veicinājis sanesumu pieaugumu gan “kabatā”, gan aizaugušajā daļā. Dabā sanesumu un nogulumu esamība ūdenstecēs vai ūdenstilpēs, kā arī to uzkrāšanās, ir tikpat dabisks process, kā viss cits, kas notiek upes vai ezera ekosistēmā. Tikpat nenoliedzams ir arī fakts, ka gadu desmitiem un pat simtiem cilvēki ar savu darbošanos ir ietekmējuši un ietekmē upes, ezera vai jebkuras citas ekosistēmas dzīvi.

Arī šajā gadījumā sanesumu un nogulumu daudzums, dabiskiem apstākļiem mijoties ar saimnieciskām darbībām, proti, veicot upes kā meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbus, sanesumi un nogulumi upes uzpludinājuma daļā ir nonākuši lielākā apjomā, nekā ierasts. Tai pat laikā aizaugušais un netīrītais upes posms pirms uzpludinājuma, ir bremzējis ar sanesumiem un nogulumiem bagātā ūdens caurplūdi, kā rezultātā sanesumu un nogulumu akumulācijas zona paplašinājās. Sēres upēs, kas noteiktos upju posmos veidojas dabiski, tikpat arī mainās dabiski, atbilstoši ūdens pieteces un citiem apstākļiem. Mūrmuižas ūdenskrātuves gultne uzpludinātajā daļā, kur nenotiek upes ūdens tiešā caurplūde, jebkurā gadījumā ir bagāta ar sanesumiem un nogulumiem, kas tur uzkrājušies gadu gadiem.

Pašvaldības ieskatā šobrīd nav nepieciešams veikt ārkārtas darbības. Valmieras novada pašvaldības speciālisti regulāri apsekos minēto vietu, lai konstatētu, kā situāciju ietekmē nokrišņu režīma un citu sezonālo laika apstākļu maiņa.

Pašvaldība, konsultējoties ar valsts institūcijām, izvērtēs, ir vai nav nepieciešams tīrīt sanesumus, atstājot ūdens caurplūdes un apmaiņas ciklu, secīgi arī sanesumu akumulāciju vai to pārvietošanos tomēr pašregulēšanās režīmā, lai pēc iespējas pieņemtais lēmums izsvērtāks un ieguvumi būtu jēgpilni.

Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā konstatēts 29 mežacūkām

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 20:33:00 +0300

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 29 mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš vīruss tika konstatēts 21 mežacūkai, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) publiskotā informācija.

Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta septiņām mežacūkām Tukuma novadā, tostarp sešām mežacūkām Smārdes pagastā un vienai mežacūkai Džūkstes pagastā.

Vīruss pagājušajā nedēļā konstatēts arī trim mežacūkām Bauskas novada Vecsaules pagastā, trim mežacūkām Saldus novada Kursīšu pagastā, trim mežacūkām Talsu novada Dundagas pagastā, kā arī trim mežacūkām Dienvidkurzemes novadā, tostarp divām mežacūkām Vaiņodes pagastā un vienai mežacūkai Priekules pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī divām mežacūkām Cēsu novadā, tostarp vienai mežacūkai Dzērbenes pagastā un vienai mežacūkai Veselavas pagastā, divām mežacūkām Dobeles novada Penkules pagastā, divām mežacūkām Jelgavas novadā, tostarp vienai mežacūkai Jaunsvirlaukas pagastā un vienai mežacūkai Kalnciema pagastā, vienai mežacūkai Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, vienai mežacūkai Ogres novada Mazozolu pagastā, vienai mežacūkai Olaines novada Olaines pagastā un vienai mežacūkai Smiltenes novada Launkalnes pagastā.

Tādējādi mežacūku populācijā ĀCM šogad Latvijā ir konstatēts 988 mežacūkām 27 novadu 156 pagastos un trīs pilsētu teritorijās.

Kopš 2014.gada jūnija, kad Latvijā pirmo reizi tika reģistrēts ĀCM, vīruss konstatēts kopumā 10 699 mežacūkām, tostarp 2014.gadā Latvijā ĀCM tika konstatēts 217 mežacūkām, 2015.gadā - 1048, 2016.gadā - 1146, 2017.gadā - 1431, 2018.gadā - 905, 2019.gadā - 430, 2020.gadā - 377, 2021.gadā - 448, 2022.gadā - 1274 mežacūkām, 2023.gadā - 1002 mežacūkām, bet 2024.gadā - 1433 mežacūkām.

LETA jau vēstīja, ka šogad Latvijā reģistrēti arī seši ĀCM uzliesmojumi mājas cūku novietnēs.

Vīruss 2025.gada maija sākumā tika konstatēts piemājas saimniecībā ar 36 cūkām Tukuma novada Džūkstes pagastā, jūlija sākumā - mājas cūku novietnē ar sešām cūkām Jelgavas novada Glūdas pagastā, jūlija izskaņā mājas cūku novietnē ar 55 cūkām Bauskas novada Iecavas pagasta Rosmē, bet augusta pirmajā pusē - SIA "Nygaard International" novietnē ar 4900 cūkām Talsu novada Ģibuļu pagastā.

Savukārt augusta otrajā pusē ĀCM tika konstatēts mājas cūku novietnē ar 65 cūkām Mārupes novada Babītes pagastā un arī mājas cūku novietnē ar trim cūkām Bauskas novada Dāviņu pagastā.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. ĀCM ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.

Koalīcijai esot risinājums drukātās preses piegāžu tarifu necelšanai trīs gadus

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 18:30:00 +0300

Pirmdien valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sēdē esot rasts risinājums, lai nodrošinātu drukātās preses piegādes, turpmākos trīs gadus nepaaugstinot pasta noteiktos tarifus, aģentūru LETA informēja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

ZZS iepriekš norādīja, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA), kas pārstāv vairāk nekā 90% no visiem preses nozares dalībniekiem, ir izteikusi kategorisku iebildumu pret nesen "Latvijas pasta" sagatavoto preses piegādes tarifu paaugstinājuma plānu.

Saskaņā ar preses izdevēju rīcībā esošo informāciju, piedāvātās izmaiņas paredz faktisko piegādes tarifu pieaugumu izdevējiem vidēji par 30%, bet dažos segmentos - īpaši reģionālajai presei ar mazāku svaru - pat virs 70%. Tādējādi kopējais preses piegādes tarifs divu gadu laikā tiktu paaugstināts par 50% līdz 100%.

Šāds sadārdzinājums ir ne tikai ekonomiski nepamatots un neproporcionāls izmaksu kāpumam tautsaimniecībā, bet arī tiešs drauds nacionālajai drošībai un informatīvās telpas daudzveidībai Latvijā, paudusi LPIA, kam piekrīt arī ZZS.

Kā vēstīts, ZZS aicināja rast risinājumu drukātās preses piegādes nodrošināšanai, īpaši reģionos, nākamgad vēl būtiskāk nepaaugstinot pasta noteiktos tarifus, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.

Par preses piegādes tarifu pieaugumu un tā ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu ZZS aicināja diskutēt šodien koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

ZZS uzskata, ka preses izdevējdarbība - it īpaši reģionālā - nav tikai komercdarbība, bet arī Latvijas demokrātijas, sabiedrības saliedētības un valsts drošības sastāvdaļa. Laikā, kad informatīvo telpu apdraud ārēja ietekme un dezinformācija, valstij būtu jānodrošina pasta pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem par pieņemamu cenu, pauž politiskajā spēkā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vietnē "X" norādīja, ka viņai ir svarīgi, ka reģionālā prese ir pieejama sabiedrībai. Situāciju otrdien, 26.augustā, plānots pārrunāt ar Latvijas Reģionālo mediju asociāciju.

Premjere arī sagaida no Satiksmes ministrijas risinājumu, kas paredz preses izplatīšanu atbalstīt prioritāri tikai valsts valodā.

Kā vēstīts, nākamajā gadā atkal plānots palielināt "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma (UPP) tarifus, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka tas stāsies spēkā 1.janvārī.

Paredzēts, ka iedzīvotāju pieprasītākā pakalpojuma - iekšzemes vienkāršās vēstules svarā līdz 20 gramiem - nosūtīšanas cena Latvijā palielināsies par 2,2% no 2,30 eiro līdz 2,35 eiro.

LETA jau ziņoja, ka vienkāršas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no šā gada 1.janvāra pieauga par 39,4% jeb no 1,65 eiro līdz 2,3 eiro bez PVN. Vienlaikus ierakstītas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšana no šī gada maksā 4,35 eiro, bet apdrošinātas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšana - 4,5 eiro.