VS: Rubrikas ziņas Veselība

Veselības arodbiedrība norāda uz Valsts kontroles apsekojuma nepilnībām (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 11:22:00 +0300

"Mediķu darba samaksu valdība padarīja vēl mazāk konkurēt spējīgu".

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles revīzijas "Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?" ziņojumu ir konstatējusi tajā daudzus būtiskus trūkumus.

Vispirms, jau pats revīzijas mērķis "novērtēt, vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta atbilstoši vajadzībām un iespējami labākajā veidā" nesatur ne vārda par pieejamajiem resursiem. Ikvienam taču skaidri zināms, ka plānošana, kas atrauta no resursiem, ir lemta neveiksmei! Tiesa, ziņojumā atrodama atziņa: "Ierobežotais stacionārās veselības aprūpes finansējums ir galvenais faktors, kas neļauj plānot pakalpojumus atbilstoši pacientu vajadzībām". Taču tas nav traucējis revidentiem apgalvot, ka stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus plāno un apmaksā, neņemot vērā pacientu vajadzības.

Ziņojums satur lielu faktu daudzumu. Tam it kā vajadzētu radīt iespaidu par skrupulozu analīzi. Taču rodas iespaids, ka aiz datu gūzmas mēģināts noslēpt jēgpilnas un objektīvas izpētes neesamību. Piemēram, Nacionālajam veselības dienestam tiek pārmests, ka tas revīzijā nevarēja precīzi norādīt, cik minūšu nepieciešams stacionārās veselības aprūpes sniegšanai. Tātad: "tarifā ietvertā darba samaksas elementa pamatotība nav izsekojama". Tik pat labi varētu paģērēt no mežsaimnieka atbildi, cik mežā ir skuju un lapu, un, nesaņemot skaitli, sākt viņu sunīt par sliktu uzskaiti. Tāda pieeja ir atrauta no reālās dzīves un tāpēc kategoriski nav atbalstāma.

Vēl viens piemērs. Ziņojumā atzīmēts, ka izdevumi ārstniecības personu darba samaksai no 2021.gada ir palielināti par 24%. Taču šis fakts pasniegts atrauti no situācijas tautsaimniecībā. Proti, mēneša vidējā darba samaksa valstī tanī pašā laikā ir augusi par 32% (CSP dati). Tātad mediķu darba samaksu valdība padarīja vēl mazāk konkurēt spējīgu!

Un vēl: 2021. - 2024.gadā finansējums slimnīcām esot audzis vidēji par 8% gadā, bet hospitalizāciju skaits - vidēji par 4%. Taču aizmirsts piemetināt, ka patēriņa cenas tajā pašā laika periodā pieauga vidēji par 8,7% gadā (CSP dati). Tātad visa slimnīcu sistēma strādāja ar pieaugošu slodzi, taču valdība to finansēja, pat nekompensējot inflāciju!

"Trūkumu uzskaitījumu varētu turpināt, taču priekšstata gūšanai pagaidām pietiks", - tā LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris. "LVSADA ieskatā, konkrētais Valsts kontroles ziņojums kopumā vērtējams kā politiska "pasūtījuma" izpilde valsts budžeta veidošanas periodā. Vienlaikus tas kārtējo reizi izgaismo kritisko darba roku trūkumu valsts un pašvaldību slimnīcās."

Bez maksas un bez kvotas: ko var saņemt no mediķiem Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 18:07:00 +0300

Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus.

Šīs valsts apmaksātās pārbaudes nav ierobežotas ar kvotu, tās ir pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīt savu veselību, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas.

Kas tās ir par pārbaudēm, un kā tām pieteikties, skaidro Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.

Viņa arī apkopojusi informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kas pieejamas Latvijas iedzīvotājiem.

Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta

Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad attiecīgajā gadā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati.

Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku.

Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums – tā ir pilnībā valsts apmaksāta.

Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā:

-veic asinsspiediena un pulsa mērījumus;

-nosaka ķermeņa svaru, garumu, pārbauda ādas un gļotādas stāvokli;

-izklausa sirdsdarbību un plaušas;

-apskata un iztausta kakla, padušu un cirkšņu limfmezglus;

-izvērtē redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģiskās funkcijas;

-novērtē vairogdziedzera stāvokli;

-iztausta vēderu;

-veic citas manipulācijas.

Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus vai konsultācijas pie ārsta-speciālista, var rekomendēt, kam turpmāk veselības profilakses nolūkā pievērst lielāku uzmanību.

Sirds veselības pārbaude

Pacientiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā iepriekš minētās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā tiek vērtēts arī sirds un asinsvadu slimību risks atbilstoši SCORE metodei.

Nepieciešamības gadījumā izvērtē sirds un asinsvadu, kā arī smēķēšanas anamnēzi, nosaka asinsspiedienu, ķermeņa masas indeksu, kopējo holesterīna līmeni, zema un augsta blīvuma holesterīna rādītājus, triglicerīdus, sirds un miega artēriju auskultāciju, kā arī veic elektrokardiogrammas izvērtējumu.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem katram pieaugušajam Latvijā piemīt vidēji trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori.

Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

Pārbaude cukura diabēta noteikšanai

Ikgadējās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā noteiktai pacientu grupai bez cukura diabēta riska faktoriem tiek nodrošināta valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā.

Tā tiek veikta pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados cilvēkiem vecumposmā no 45 līdz 72 gadiem.

Savukārt, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 (kg/m)²) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem vai iepriekšējā glikozes noteikšanā konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā jāveic katru gadu.

Vēža skrīnings ar uzaicinājumu

NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla, krūts, prostatas un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningu.

Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to cilvēks pat nenojauš, ka ir saslimis, skaidro NVD.

Skrīnings sniedz iespēju pārliecināties par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas izmaiņas netiek konstatētas, savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība, – uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

Dzemdes kakla vai krūts vēža skrīninga veikšanai sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas ir kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai.

Saņemot vēstuli, jāveic pieraksts kādā no piedāvātajām ārstniecības iestādēm. Ārsta apmeklējumu un profilaktisko pārbaudi pilnībā apmaksā valsts.

Dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem uzaicinājums tiek sūtīts reizi piecos gados, jo 2025. gadā ir ieviesta jauna, efektīvāka testa metode – CPV tests (ja CPV tests ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs).

Krūts skrīninga veikšanai uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados.

Šīs uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai uz e-adresi portālā Latvija.gov.lv, ja tāda ir izveidota, aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma.

Papildu informāciju var uzzināt, ieskatoties NVD tīmekļvietnes vmnvd.gov.lv sadaļā “Vēža profilaktiskās pārbaudes”.

Vēža skrīnings, vēršoties ģimenes ārsta praksē

Ģimenes ārstu praksēs tiek organizēts divu veidu vēža skrīnings – zarnu vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm un vīriešiem un prostatas vēža skrīnings vīriešiem.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kur tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāizdara mājas apstākļos (no vienas vēdera izejas). Pēc tam tests jānogādā praksē rezultāta nolasīšanai.

Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro ēšanas ierobežojumi, jo tiek izmantots jaunā tipa tests, informē NVD.

Zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnu sieniņas.

Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā.

Polipi vai zarnu vēzis agrīnā stadijā parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diemžēl diagnosticē novēloti.

Otra profilaktiskā pārbaude, kuru organizē ģimenes ārstu praksēs, ir prostatas jeb priekšdziedzera vēža pārbaude.

Tā paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem.

Pārbaude ieteicama arī vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam (reizi divos gados), ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.

Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāveic pieraksts.

Vizītes laikā tiks izsniegts nosūtījums asins parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA), skaidro NVD.

Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs,

kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma.

Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes.

Valmieras novadā līdz 2027. gadam veidos modernus medicīnas punktus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 14:53:00 +0300

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas ietvaros.

Valmieras novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, attīstīs primārās veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūru Valmieras novada Burtnieku pagasta feldšerpunktā un Ramatas pagasta feldšerpunktā, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Projekta laikā plānoti būvdarbi, nodrošinot Valmieras novada Burtnieku pagasta feldšerpunkta un Ramatas pagasta feldšerpunkta vides piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, veicot pandusu un ieejas mezglu pārbūvi, daļēju koridoru un telpu grīdu nomaiņu, kabinetu un sanitāro mezglu pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem, Ramatas feldšerpunktam izveidojot autostāvvietu personām ar funkcionāliem traucējumiem. Tiks nodrošināti arī informācijas un publicitātes pasākumi.

Projekta īstenošanas rezultātā divās Valmieras novada ārstniecības iestādēs – Burtnieku pagasta feldšerpunktā un Ramatas pagasta feldšerpunktā uzlabosies primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vides pieejamība feldšerpunktos radīs iespēju ērtāk iekļūt un pārvietoties telpās, kurās tiek nodrošināta primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Izveidotā infrastruktūra nodrošinās personām ar funkcionāliem traucējumiem sociālās aktivitātes pieaugumu, dzīves līmeņa un standartu paaugstināšanos, komforta palielināšanos un iespēju dzīvot sakārtotā un pievilcīgā vidē Valmieras novada Burtnieku un Ramatas pagastos.

Abas ambulatorās ārstniecības iestādes – Burtnieku pagasta feldšerpunkts un Ramatas pagasta feldšerpunkts ir pašvaldības struktūrvienības, kurās ārsta palīgs (feldšeris) sniedz pacientam valsts apmaksātu ambulatoro veselības aprūpi. Pašvaldība, atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un samaksu, ar Nacionālo veselības dienestu ir noslēgusi deleģēšanas līgumus par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu.

Valmieras novada iedzīvotāju veselības aprūpei pavisam novadā darbojas astoņi feldšerpunkti – Ramatā, Sēļos, Vecatē, Matīšos, Strenčos, Ipiķos, Plāņos, Burtniekos.

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību” 4.1.1.3. pasākuma “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru” otrās kārtas ietvaros, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu Nr.4.1.1.3/2/25/A/005 “Primārās veselības aprūpes pieejamība Valmieras novadā”.

Projektā plānotie kopējie izdevumi – līdz 60 000 EUR, tajā skaitā ERAF finansējums līdz 51 000 EUR un valsts budžeta finansējums līdz 9 000 EUR. Projekts tiks īstenots laika posmā no 2025. gada 15. augusta līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Psihiatrs iesaka, kā tikt galā ar Latvijas skolu (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 11:01:00 +0300

Bērni nav “mazie pieaugušie” – viņu domāšana, emocijas un spriedumu veidošanās notiek pavisam citādi.

Skolas rudens ir kā psiholoģiskais tests – tajā ātri izgaismojas bērna spēcīgās un vājās vietas, - norāda bērnu psihiatrs Jaroslavs Priedeslaipa. Viņš uzsver, ka šis periods ļauj vecākiem un pedagogiem pamanīt lietas, kas ikdienas steigā var palikt apslēptas. Kaut arī daudzi bērni ārēji šķiet mierīgi un pielāgojas pārmaiņām bez sūdzībām, tas ne vienmēr atspoguļo viņu patieso emocionālo stāvokli.

“Ne vienmēr bērns, kurš nesūdzas, jūtas labi. Dažkārt klusums ir visbūtiskākais signāls, ka kaut kas nav kārtībā,” uzsver ārsts. Pārmaiņu laiks bērniem prasa lielu iekšējo resursu mobilizāciju, un pieaugušo uzdevums ir ne tikai atvieglot šo pāreju, bet arī ieraudzīt bērna patiesās vajadzības aiz uzvedības niansēm.

No bezrūpības uz režīmu

Skolas būtiski ietekmē bērna attīstību – ne tikai akadēmiski, bet arī emocionāli un sociāli. Tā ir pāreja no brīvības un rotaļām uz režīmu, struktūru un pienākumiem. Dažiem bērniem tas nozīmē priecīgu satikšanos ar draugiem un jaunu zināšanu apguvi, bet citiem – trauksmi, spriedzi un grūtības pielāgoties.

“Lielākais stress nereti rodas no nezināmā – kādi būs klasesbiedri, skolotājs, vai spēšu tikt līdzi, vai mani pieņems,” skaidro speciālists. Viņš norāda, ka skolas sākums var būt īpaši emocionāli sarežģīts pirmklasniekiem vai bērniem, kuri mainījuši mācību iestādi.

Bērni var izrādīt dažādas emocionālās reakcijas – no prieka un ziņkāres līdz raudulībai, klusēšanai, sūdzībām par sāpēm un izvairīšanās mēģinājumiem.

“Sāp vēders vai galva bez acīmredzama iemesla? Tas bieži vien ir signāls par emocionālu pārslogojumu,” skaidro psihiatrs. Viņš aicina vecākus neignorēt šādas pazīmes, bet uztvert tās kā iespēju uzsākt sarunu – mierīgu, atklātu un bez vērtējumiem.

Vecāku un skolotāju atbildība – radīt drošības sajūtu

Vissvarīgākais bērnam ir emocionālais drošības spilvens – apziņa, ka viņu saprot, uzklausa un pieņem. Tas ir pamats, uz kura veidojas motivācija, atvērtība un vēlme mācīties.

“Ja mājās valda spriedze vai bērns nejūtas sadzirdēts, viņš skolu var uztvert kā vēl vienu stresa avotu. Ja skolā viņš netiek pieņemts, arī vecāku atbalsts mājās var nekompensēt šo zaudējumu,” norāda ārsts. Tieši tāpēc svarīga ir vecāku un skolotāju sadarbība, īpaši gada sākumā, kad bērns vēl meklē savu vietu klasē.

Ko darīt? Praktiski ieteikumi no ārsta

Lai palīdzētu bērnam veiksmīgi sākt skolas gaitas, ārsts iesaka vecākiem un pedagogiem:

-runāt – uzdodiet atklātus, neuzmācīgus jautājumus: “Kā Tu šodien juties?”, “Kas Tevi iepriecināja?”, “Kas bija grūti?”;

-normalizēt emocijas – satraukums nav vājums. Bērniem ir jāzina, ka arī pieaugušie reizēm jūtas nedroši vai noraizējušies;

-ievērot režīmu – miegs, sabalansēts uzturs un kustības veido bērna spēju koncentrēties un emocionāli līdzsvaroties;

-dot iespēju atpūsties – neplānojiet pārāk daudz aktivitāšu ārpus skolas. Ļaujiet bērnam būt vienkārši bērnam;

-sadarboties ar pedagogu – ja ir pamanāmas grūtības, nekavējoties meklējiet kontaktu ar skolotāju vai skolas psihologu;

-nepalaist garām signālus – ja bērns ilgstoši izvairās no skolas, bieži slimo “bez iemesla”, kļūst noslēgts vai trauksmains – meklējiet profesionālu palīdzību.

Kad nepieciešams profesionāls atbalsts

Bērni nav “mazie pieaugušie” – viņu domāšana, emocijas un spriedumu veidošanās notiek pavisam citādi. Tāpēc agrīna iejaukšanās emocionālu grūtību gadījumā ir izšķiroši svarīga.

“Bērni paši reti atnāks un pateiks – man vajag psihiatru vai psihologu. Tāpēc šī atbildība gulstas uz vecākiem un skolotājiem,” atgādina speciālists. Savlaicīga diagnostika un, ja nepieciešams, terapija, var novērst ilgtermiņa grūtības un palīdzēt bērnam pilnvērtīgi attīstīties.

Skolas sākums nav tikai par burtnīcām, stundām un sekmēm. Tas ir emocionāls pārbaudījums, kas bērnam var iemācīt elastību, pašpārliecību un prasmi tikt galā ar pārmaiņām – ja vien viņam tiek sniegts pietiekams atbalsts.

Vecākiem un pedagogiem jāatceras – bērna emocionālā veselība ir tikpat svarīga kā viņa akadēmiskie sasniegumi. Ar izpratni, atbalstu un profesionālu palīdzību, ja nepieciešams, skolas sākums var kļūt par vērtīgu pieredzi – nevis stresa punktu.

Eksperts: šķietamas primitīvās kustības palīdz smadzeņu attīstībai (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 15:53:00 +0300

Vecākiem un skolotājiem ir plašas iespējas pievienot mācību procesam kustību elementus.

Vecāki bieži uztver mācības un sportu kā divas pilnīgi atšķirīgas jomas - viena trenē prātu, otra ķermeni. Taču arvien vairāk pētījumu un pieredzes stāstu rāda, ka kustības palīdz arī smadzeņu attīstībai un tiešā veidā ietekmē bērna spējas mācībās. Veselības eksperts un treneris Gustavs Mellenbergs iesaka vienkāršus un mājas apstākļos paveicamus vingrojumus, ko bērniem apgūt jau agrā bērnībā, tādējādi nostiprinot arī pamatus matemātikas prasmēm.

Vecāku pieredze: sports un matemātikas uzlabojumi

"Kad manai meitai palika pieci gadi, mēs viņu sākām vest uz vietējo sporta spēļu pulciņu, kur treneris iepazīstina bērnus ar dažādiem sporta veidiem. Sākumā tās bija vairāk rotaļas nekā nopietns treniņš - ķermeņa kustības, bumbas ķeršana, stafetes. Un, lai cik dīvaini tas neizklausītos - pēc pāris mēnešiem pamanīju, ka viņa arvien drošāk sāk rēķināt. Pie vakariņu galda vai vienkārši spēlējoties ar skaitļiem, Matildes atbildes nāca ātrāk un ar lielāku pārliecību," stāsta eksperts Gustavs Mellenbergs.

Sports un matemātika - vairāk līdzību, nekā šķiet

Kad domājam par matemātiku, parasti redzam ciparus, formulas, vienādojumus. Savukārt sports šķiet kā pavisam cita pasaule - kustība, spēles un sacensības. Tomēr šīs abas jomas ir cieši saistītas. Katrs metiens grozā, katrs bumbas ķēriens vai stafete - tas viss ir aprēķins, ko smadzenes veic nemanot: cik tālu jāskrien, cik stipri jāmet, kā novērtēt situāciju, lai uzvarētu.

Primitīvās kustības kā smadzeņu treniņš

Primitīvās kustības, ko bērni apgūst agrā bērnībā - rāpošana, lēkāšana, velšanās, bumbas mešana - ir kā smadzeņu pirmās "programmas". Rāpojot, bērns trenē abas smadzeņu puslodes darboties sinhroni un attīsta savu viduslīniju; metot bumbu, viņš iemācās koordinēt kustību secību un novērtēt attālumu. "Zinātniskā literatūra stāsta, ka kustības aktivizē tās smadzeņu zonas, kuras atbild arī par loģisko domāšanu, telpisko uztveri un problēmu risināšanu. Basketbolā bērns ne tikai trenē muskuļus - viņš "rēķina" bumbas lidojuma leņķi. Dejošanā - izjūt ritmu un simetriju. Pat vienkārša lēkāšana tikai pa baltajām virtuves flīzēm var trenēt gan ķermeni, gan prātu," skaidro Gustavs Mellenbergs.

Kustība baro smadzenes

"Kustība arī burtiski baro smadzenes - palielina asinsriti, piegādā skābekli un barības vielas. Rezultātā uzlabojas koncentrēšanās, atmiņa un ātrums, ar kādu tiek apstrādāta informācija. Tāpēc nav pārsteigums, ka mana meita sāka rēķināt pārliecinošāk tieši tad, kad viņas ikdienā ienāca sports," saka Rimi Bērniem eksperts.

Vecākiem un skolotājiem šeit ir plašas iespējas pievienot mācību procesam kustību elementus, piemēram, bumbas mešana pēc pareizās atbildes atrašanas, stafete ar skaitīšanas uzdevumiem, orientēšanās spēle ar matemātikas elementiem vai dejošana noteiktā ritmā. Šādi uzdevumi palīdz bērnam mācīties, vienlaikus stiprinot veselību un kustību prieku.

"Kad es tagad redzu, kā mana meita skrien, smejas un met bumbu, zinu - viņa ne tikai trenē muskuļus. Viņa trenē savu prātu, un es esmu pārliecināts: sports un matemātika ir draugi, kuri viens otru papildina. Primitīvās kustības bērnībā ir kā pamatu liešana mājai - ja tās ir stingras, uz tām viegli būvēt zināšanas, radošumu un pārliecību par savām spējām," rezumē treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs.

Puse iedzīvotāju nav bijuši uz profilaktisko veselības apskati

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 12:59:00 +0300

Tikai 27% no iedzīvotājiem pēdējā gada laikā bijuši pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati, 14,5% uz apskati bijuši pirms 1-3 gadiem, 9% uz apskati bijuši vairāk nekā pirms trīs gadiem.

Viens no iemesliem, kāpēc sirds un asinsvadu slimības Latvijā joprojām ir galvenais nāves cēlonis, ir vājā profilakse: 49% jeb teju katrs otrais iedzīvotājs nekad nav bijis pie ģimenes ārsta uz bezmaksas profilaktisko veselības apskati, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Līdz ar to nereti izpaliek agrīna slimību diagnostika un ārstēšana.

Cilvēki nedodas pārbaudīt veselību, jo trūkst zināšanu par šādām apskatēm, to būtību un iespēju tās apmeklēt bez maksas - daudzi par tādām vienkārši nav dzirdējuši, atklāj "Profesora Skrides sirds klīnikas" valdes priekšsēdētājas, RSU maģistrantes Jeļenas Jesajanas pētījums.

"Situācija ir tiešām satraucoša. Latvijā ir viens no augstākajiem ar profilaksi novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Arī veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaita ziņā esam teju pēdējie ES valstu vidū. Savukārt saslimstība un mirstība no sirds un asinsvadu slimībām pie mums ir augstāka nekā vidēji citās Eiropas valstīs, īpaši darbspējīgo cilvēku vidū," skaidro Jeļena Jesajana.

"Daudzi mūsu iedzīvotāji nezina, ka dzīvo ar paaugstinātu holesterīna un cukura līmeni, augstu asinsspiedienu, lieko svaru un citiem riska faktoriem, kas var izraisīt smagas sirds un asinsvadu slimības, invaliditāti un pat nāvi. Tā ir gan sliktāka dzīves kvalitāte, nerealizēti sapņi un iespējas, kā arī milzīgs slogs valsts ekonomikai, budžetam un veselības aprūpes sistēmai," uzsver eksperte.

Izrādās, pacienti uz profilaktiskām apskatēm dotos biežāk, ja ģimenes ārsti aktīvāk informētu par profilaktisko apskašu būtību, kā arī aicinātu savus pacientus tās veikt. Iedzīvotāji arī sagaida, ka būtu vairāk informācijas par profilakses nozīmi, piemēram, publiskas informatīvas kampaņas, atklāj pētījums. Tāpēc valsts mērogā ir aktīvi jāveicina profilaktisko apskašu organizēšana, gan veicinot ģimenes ārstu iesaisti, gan ieviešot mūsdienīgas informācijas sistēmas un sabiedriskās kampaņas, gan paredzot tam atbilstošu finansējumu valsts budžetā, saka J. Jesajana.

"Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, sistemātiska slimību profilakse samazina slimību slogu un mirstības risku, kā arī mazina valsts veselības aprūpes izdevumus. Tāpēc veidojot nākamā gada valsts budžetu, kur prioritāte ir ierobežot tēriņus, ir jādomā tālredzīgi - jāiegulda profilaksē, īpaši sirds un asinsvadu slimību novēršanā, kas ilgtermiņā atmaksāsies ar uzviju," saka J. Jesajana.

Vīriešu ārste: hormonālā veselība ir sarežģīta un smalki regulēta (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 14:24:00 +0300

Ārste brīdina - testosterona deficīta cēloņi ir dažādi.

Vīriešu reproduktīvās un hormonālās veselības jomā bieži tiek novērota nopietna problēma - testosterona terapijas lietošana bez pietiekamas medicīniskas indikācijas. Kā norāda endokrinoloģe ar specializāciju androloģijā, dr. Sabīne Upmale-Engela, testosterons nereti tiek nozīmēts bez padziļinātas diagnostikas, ignorējot iespējamos endokrīnos cēloņus, kas var būt patiesais vīrieša veselības problēmu iemesls.

Tādi simptomi kā nespēks, hronisks nogurums, pazemināts libido, enerģijas trūkums, neizskaidrojams svara pieaugums, samazināts ķermeņa apmatojums vai tā pasliktināšanās, kā arī krūšu dziedzeru palielināšanās var liecināt par vīriešu dzimumhormonu nelīdzsvarotību. Šādos gadījumos ir būtiski veikt endokrīno izmeklēšanu, lai noskaidrotu hormonālo traucējumu cēloņus un tos savlaicīgi ārstētu.

Endokrinoloģe ar specializāciju androloģijā Dr. Sabīne Upmale - Engela stāsta: "Vīrieša hormonālā veselība ir sarežģīta un smalki regulēta sistēma. Bieži redzu pacientus, kuri gadiem lietojuši testosteronu bez objektīvas vajadzības. Dažiem to ir ieteikuši speciālisti, kas nav ārstniecības personas, neveicot pilnu hormonālā profila izvērtējumu. Tā rezultātā tiek nomākta paša organisma testosterona ražošana, pasliktinās spermas kvalitāte."

Ja testosterona terapija tiek uzsākta nepamatoti, pastāv risks, ka organisma dabīgā testosterona ražošana var neatjaunoties pat pēc terapijas pārtraukšanas. Tas var radīt pastāvīgus hormonālās sistēmas traucējumus un būt par iemeslu neauglībai.

Ārste brīdina - testosterona deficīta cēloņi ir dažādi, un tikai rūpīga medicīniska izmeklēšana var noteikt, vai hormonu terapija ir pamatota. Testosterona terapija ne vienmēr uzlabo seksuālo funkciju vai pašsajūtu - dažkārt tieši pretēji, tā var izraisīt sēklinieku atrofiju, samazinātu spermatoģenēzi un pat radīt nopietnus draudus veselībai - paaugstinās trombožu risks, palielinās prostatas vēža izplatības risks. Tāpat medikamenta devas ir jāmonitorē, lai nesasniegtu suprafizioloģisku līmeni. Pirms testosterona aizstājterapijas uzsākšanas svarīgi būtu apsvērt spermas sasaldēšanu nākotnei.

Dr. Upmale - Engela atzīst, ka bieži vien vīrieši ar seksuālās veselības problēmām nemeklē palīdzību vai arī vēršas pie nepiemērotiem speciālistiem, tādējādi palaižot garām iespēju laikus atklāt nopietnas endokrīnās slimības, piemēram, vairogdziedzera traucējumus, prolaktīna vai citu hormonu (testosterona, estradiola, kortizola u.c.) disbalansu. Būtiska loma erektīlās disfunkcijas un hipogonādisma attīstībā ir arī insulīna rezistencei. 2.tipa cukura diabētam un aptaukošanās radītajām vielmaiņas izmaiņām. Ne vienmēr pazemināta testosterona gadījumā uzreiz jālieto hormone aizvietotājterapija. Pastāv medikamenti, kas palīdz organismam pašam atjaunot testosterona veidošanos,ne mazāk svarīgi ir sakārtot arī citus veselības faktorus, piemēram, svaru un vielmaiņu.

Vīriešu hormonālās un reproduktīvās veselības traucējumi bieži attīstās nemanāmi, taču to sekas var būt ilgstošas un reizēm arī neatgriezeniskas - tādēļ ieteicams neatlikt vizīti pie androloga vai endokrinologa, kas specializējas androloģijā. Individuāli pielāgota ārstēšana ļauj ne tikai uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti, bet arī saglabā iespēju kļūt par tēvu.

RAKUS būs bezmaksas konsultācijas 36 riska grupas pacientiem (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 11:03:00 +0300

Atbilstoši pētniecības datiem populācijā aneirismas līmenis sasniedz ap 3,2%.

Lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību galvas asinsvadu aneirismas problemātikai, 2025.gada 24.septembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) vadošie neiroķirurgi un invazīvie radiologi organizē īpašu pacientu izglītošanas pasākumu. Šajā dienā Austrumu slimnīcas speciālisti bez maksas konsultēs 36 galvas asinsvadu aneirismas riska pacientus. Laikus nediagnosticēta un neārstēta galvas asinsvadu aneirisma ir ievērojams risks pacienta dzīvībai.

Aneirisma ir patoloģisks galvas smadzeņu asinsvadu sieniņas iztilpums, kas veidojas dzīves laikā dažādu faktoru ietekmē - visbiežāk tā ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze -, bet dažkārt to rašanos sekmē infekcijas vai asinsvadu ievainojumi. Līdz 10% gadījumos galvas asinsvadu aneirismas tiek pārmantotas. Parasti aneirismas diagnosticē 40 - 60 gadu vecumā, biežāk sievietēm.

Atbilstoši pētniecības datiem populācijā aneirismas līmenis sasniedz ap 3,2%. Var pieņemt, ka Latvijā aptuveni 40 000 iedzīvotāju jeb viens 1 no 50 dzīvo ar neplīsušu galvas smadzeņu aneirismu.

Augstāki aneirismas riska rādītāji tiek novēroti ģimenēs, kur kādam no ģimenes locekļiem jau ir diagnosticēta aneirisma, kā arī gadījumos, kad pastāv noteiktas ģenētiskas saslimšanas, piemēram, autosomāli dominanta policistisko nieru slimība (ģenētiska slimība, kad nierēs veidojas vairākas cistas, slimība tiek mantota autosomāli dominanta veidā, t.i., pietiek ar vienu bojātu gēnu kopiju no viena vecāka, lai slimība attīstītos), Ehlers-Danlosa sindroms (ģenētiska saistaudu slimība, kas ietekmē ādu, locītavas un asinsvadus, izraisot ādas elastības palielināšanos, locītavu pārmērīgu kustīgumu un citus saistaudu traucējumus) vai 1. tipa neirofibromatoze (ģenētiska slimība, kurai raksturīga labdabīgu audzēju, neirofibromu, veidošanās nervu sistēmā un uz ādas, kā arī dažādi citādi anatomiski un funkcionāli traucējumi).

"Aneirismas ilgstoši var palikt asimptomātiskas, ļoti bieži neplīsušas aneirismas ir nelielas izmēros, ap <3 mm, un tiek atklātas nejauši, veicot galvas smadzeņu izmeklējumu kāda cita iemesla dēļ - parasti ilgstošu galvasssāpju dēļ. Bīstamākā šīs slimības izpausme ir tieši aneirismas plīsums, tāpēc ļoti būtiska ir savlaicīga diagnostika," uzsver Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts asociētais profesors Kaspars Auslands.

Tipiskākie simptomi, kuri, iespējams, varētu liecināt par to, ka pacientam ir galvas smadzeņu neplīsusi aneirisma, ir galvassāpes; - ja aneirisma ir plīsusi, pacienti sāpes raksturo, kā "pēkšņas un stiprākās līdz šim dzīvē piedzīvotās", kuru gadījumā nepalīdz pretsāpju medikamenti, ietekmēta redze, attēla dubultošanās, acu zīlīšu diametra asimetrija, galvas reiboņi, muskuļu spēka izmaiņas. Ir gadījumi, kad aneirisma var būt par iemeslu išēmiskam smadzeņu insultam, kā arī citi retāk sastopami simptomi.

Klīnisku aizdomu vai arī skrīninga ietvaros aneirismu diagnosticē, veicot galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses angiogrāfiju (MRA) vai arī datortomogrāfijas angiogrāfijas izmeklējumu (CTA). Stacionāra apstākļos nereti papildus izmeklēšanai tiek veikta digitālā subtrakcijas angiogrāfija (DSA) - invazīva, taču visprecīzākā smadzeņu asinsvadu izmeklēšana.

Gan plīsušas, gan neplīsušas aneirismas lielākajā skaitā gadījumu slēdz, vai nu veicot operāciju tiešā ceļā (galvaskausa trepanācija un aneirismas ārēja slēgšana (klipēšana)), vai arī caur cirkšņa artēriju ievadot speciālas platīna spirāles (aneirismas endovaskulāra embolizācija) un sarežģītākos gadījumos papildinot ar stenta implantāciju aneirismas kakliņa daļā.

Pēdējās desmitgadēs kopējā tendence pasaulē un arī Latvijā ir būtisks endovaskulāro manipulāciju skaita pieaugums, taču par tiešajai ķirurģijai (klipācijai) vairāk piemērotām joprojām tiek uzskatītas vidējās smadzeņu artērijas aneirismas, kā arī gadījumi, kad aneirismas plīsuma rezultātā ir izveidojies būtisks asinsizplūdums smadzenēs ar masas efektu uz apkārtējiem smadzeņu audiem.

Savukārt, ja tiek diagnosticēta neplīsusi aneirisma, lēmumu par aneirismas slēgšanas laiku un metodi pieņem multidisciplinārs konsīlijs, piedaloties neiroķirurgiem un invazīvajiem radiologiem, ņemot vērā aneirismas izmēru (parasti rekomendē aktīvi ārstēt aneirismas, kuras ir piecu mm diametrā vai lielākas), lokalizāciju, konfigurāciju, aneirismas sieniņas stāvokli (neregulāra sieniņa norāda par paaugstinātu plīšanas risku), aneirismas ruptūras risku, pacienta vecumu un blakusssaslimšanas.

Kā norāda asociētais profesors Kaspars Auslands, "daudzviet pasaulē, kur ieviests galvas smadzeņu aneirismu skrīnings, aktīvi apkarota smēķēšana un adekvāti koriģēts paaugstināts asinsspiediens, plīsušo aneirismu skaits populācijā samazinās. Kā pozitīvu piemēru var minēt Somiju, kur medicīnas aprūpe ir viena no labākajām pasaulē. Vēl salīdzinoši nesen Somija bija valsts, kur smadzeņu aneirismu plīšanas incidence bija gandrīz divreiz augstāka nekā citās valstīs, taču, pateicoties mērķtiecīgai profilakses, izglītošanas politikai un kvalitatīvam ārstniecības darbam, pašreizējie rādītāji ir jau zemāki nekā vidēji pasaulē."

Veicinot izpratni par galvas asinsvadu aneirismām, to riskiem, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, 2025.gada 24.septembrī no plkst.10:00 Austrumu slimnīcas vadošie neiroķirurģijas, invazīvās radioloģijas un asinsvadu ķirurģijas speciālisti organizēs izglītojošas bezmaksas konsultācijas 36 riska grupu pacientiem.

Ko latviešiem darīt ar dzelzs trūkumu organismā, iesaka mediķi (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 09:11:00 +0300

Saules gaismas trūkuma un pazeminātas imunitātes dēļ var parādīties slēpta deficīta pazīmes.

Dzelzs ir ļoti būtiska minerālviela organisma kopējā veselībā un labsajūtā. Tā ir nepieciešama skābekļa transportēšanai asinīs, imūnsistēmas uzturēšanai, normālam enerģijas metabolismam, DNS sintēzei, kā arī audu, tostarp muskuļu un nervu sistēmas, augšanai un attīstībai. Kādas pazīmes var liecināt par dzelzs trūkumu organismā un kāpēc tās nedrīkst ignorēt? Stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Dzelzs nodrošina organismā daudzas nozīmīgas funkcijas, tostarp:

-skābekļa transportēšana – dzelzs ir hemoglobīna centrālā sastāvdaļa, kas atrodama sarkanajās asins šūnās un ir atbildīga par

-skābekļa piegādi no plaušām uz visiem audiem un orgāniem, kā arī par oglekļa dioksīda izvadīšanu;

-enerģijas metabolisms – dzelzs ir iesaistīta enerģijas ģenerēšanas procesā no barības vielām un tauku dedzināšanā;

-DNS sintēze – dzelzs piedalās DNS veidošanā un atjaunošanā, kas ir nepieciešama šūnu dalīšanās procesam un normālai organisma attīstībai;

-imūnsistēmas atbalsts – dzelzs ir svarīga imūnsistēmas pareizai darbībai, palīdzot cīnīties ar infekcijām un patogēniem;
audu veselība un augšana – šis minerāls ir svarīgs normālai ķermeņa augšanai un attīstībai, kā arī veselīgas ādas, matu un nagu uzturēšanai.

Vai rudenī var aktualizēties dzelzs deficīts?

Rudenī ir vērts pievērst īpašu uzmanību dzelzs līmenim, jo saules gaismas trūkuma un pazeminātas imunitātes dēļ var parādīties slēpta dzelzs deficīta pazīmes, kuras varam noturēt par sajūtām, kas saistītas ar sezonu maiņu, stāsta farmaceits. Tāpēc ir vērts veikt asins analīzi, lai noteiktu dzelzs līmeni un, ja nepieciešams, savlaicīgi sāktu ārstēšanu. Īpaša vērība jāpievērš, ja pamanāt tādus simptomus kā pastāvīgs nogurums un vājums, bāla āda, trausli nagi, matu izkrišana, elpas trūkums pie ierastām slodzēm, reibonis, galvassāpes, aukstuma sajūta rokās un kājās. Sajūtot šos simptomus, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes.

Jāņem vērā, ka dzelzs deficīts var vājināt imūnsistēmu, izraisot biežas saaukstēšanās un infekcijas, īpaši rudenī un ziemā. Turklāt saules gaismas samazināšanās un apstākļu maiņa rudenī var ietekmēt vispārējo labsajūtu un saasināt vitamīnu deficīta, tostarp dzelzs deficīta, simptomus.

Dažādās dzelzs formas

Dzelzs formu atšķirības ir saistītas ar to ķīmisko sastāvu, biopieejamību (spēju organismā uzsūkties) un ietekmi uz kuņģa un zarnu traktu, skaidro farmaceits K. Čerjomuhins. Hēma dzelzs (no dzīvnieku izcelsmes avotiem) uzsūcas labāk nekā nehēma dzelzs no augiem, bet preparātos helātu formas (piemēram, bisglicināts) tiek uzskatītas par visbiopieejamākajām, jo tie labi uzsūcas un neizraisa blakusparādības. Trīsvērtīgajai dzelzs formai (Fe³⁺) ir maigāka ietekme uz kuņģa un zarnu traktu, bet bez piedevām tas uzsūcas mazāk nekā divvērtīgais dzelzs (Fe²⁺).

Dzelzs sulfāta forma labi uzsūcas, bet var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, piemēram, sliktu dūšu un diskomfortu. Jutīgāka kuņģa un zarnu trakta gadījumā var būt piemērota dzelzs citrāta forma, kas parasti neizraisa kuņģa un zarnu trakta problēmas. Savukārt dzelzs fumarāts ir organiska forma, kas arī labi uzsūcas, bet var saturēt vairāk elementārā dzelzs un būt nedaudz lētāka. To izmanto ātrai dzelzs līmeņa paaugstināšanai, jo tas satur vairāk elementārā dzelzs, taču uzsūcas nedaudz sliktāk nekā helāts.

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Jāievēro piesardzība!

Dzelzs trūkuma simptomus nedrīkstam ignorēt un savlaicīgi jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu simptomu cēloni un uzsāktu ārstēšanu. Vienlaikus jāatceras, ka nav jānodarbojas ar pašārstēšanos, jo arī pārmērīgs dzelzs daudzums organismā var izraisīt dažādas problēmas. Dzelzs uztura bagātinātājus un preparātus nelieto profilaktiskos nolūkos, bet pēc konsultācijas ar speciālistu un nepieciešamības konstatēšanas.

Ja jums ir aizdomas par dzelzs deficītu, ir jākonsultējas ar ārstu, lai diagnosticētu un noteiktu ārstēšanu. Ārsts var nozīmēt asins analīzi, pilnu asins ainu, lai pārbaudītu hemoglobīna līmeni un citus rādītājus. Pirms došanās pie ārsta, var pārskatīt uztura plānu, tajā pēc iespējas iekļaujot dzelzi saturošus pārtikas produktus, piemēram, sarkano un mājputnu gaļu, zivis, pupiņas, lēcas un spinātus.

Mediķi pieprasa trīs dienu laikā lemt par papildu līdzekļiem nozarei

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 17:51:00 +0300

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pieprasa līdz 19.septembrim, kad notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pretējā gadījumā solot sākt kolektīvā interešu strīda procedūru, aģentūrai LETA apliecināja LVSADA.

Kā vēstīts, arodbiedrība no Veselības ministrijas (VM) gaida atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām par vismaz 13,5%. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.

LVSADA vadītājs Valdis Keris aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka arodbiedrība līdz 16.septembrim gaidīs valdības reakciju un rīcību par izvirzīto prasību, bet pēc tam tiks spriests par tālākajām darbībām.

Arodbiedrības sākotnējais uzstādījums bija prasīt darba samaksas palielinājumu par 15% ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personām.

LVSADA šīs prasības pamatoja ar apsvērumiem, ka valdība nespējot nodrošināt nozares konkurētspēju un balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) prognozēto algu pieaugumu tautsaimniecībā. Arodbiedrība atsaucās uz FM prognozi, kas paredzot vidējās darba samaksas pieaugumu valstī par 13,5% 2025. un 2026.gadā kopā.

Arodbiedrība nosūtīja vēstuli par savām prasībām politiķiem un citiem. Vēstulē arodbiedrība piesauc Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un aicina būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei.

Tāpat LVSADA vēstulē atsaucas uz Eiropas Komisijas ziņojuma secinājumu, kurā pausts, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā padarot to aizvien nepieejamāku iedzīvotājiem. Arodbiedrība aicina Saeimu rīkoties, lai valsts budžetā 2026.gadam tiktu iekļauts būtisks papildu finansējums VM pamatfunkciju izpildei. LVSADA skaita, ka VM pamatfunkciju izpildei pieejamais valsts finansējums šobrīd atpaliekot no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktā par aptuveni 650 miljoniem eiro.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) iepriekš atzina, ka ļoti skeptiski raugās uz iespēju VM nākamā gada budžetā tikt pie mediķu prasītajiem papildu 133 miljoniem. Pēc ministra teiktā, ir jābūt godīgam un jāsaprot, ka šāda summa veselības aprūpei neizskatās reāli, ņemot vērā, ka kopējā sadalāmā summa varētu būt nedaudz virs 150 miljoniem eiro, bet objektīvu vajadzību ir daudz un dažādām nozarēm, tostarp arī demogrāfijai un izglītībai.

Tomēr, ja fiskālajā telpā parādīsies finansējums, kuru varēs novirzīt mediķu atalgojuma palielināšanai, tad prioritāri varētu celt zemākās algas, tajā skaitā māsām, kuras šobrīd saņem mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tomēr arī šo daļējo pretimnākšanu ministrs vēl nevarot apsolīt, jo jāatceras, ka pagājušajā gadā tika panākta vienošanās, ka atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%.

"Līdz ar to šobrīd runāt par atalgojumu ir ļoti grūti. Valdība ir informēta par to. Prasības ir arī publiskas, jo pagājušajā nedēļā mums bija tikšanās ar arodbiedrību, un mēs esam vienisprātis, ka atalgojumam ir jāturpina pieaugt, jo mēs šobrīd dzīvojam ne tik drošā pasaulē, mums ir nepieciešams, lai mediķi būtu pieejami visur, ne tikai Rīgā un lielajās pilsētās, un mēs redzam, ka notiek tā saucamā cilvēkresursu "zagšana" no vienas valsts uz otru," izteicās Abu Me

Kā magnētu terapija palīdz atjaunoties nakts laikā (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 08:00:00 +0300

Dabīgi stimulējot ķermeņa fiziskās aktivitātes, kā arī atvieglojot kustības un mazinot sāpes atveseļošanās periodā, saites palīdzēs uzveikt saspringumu.

Mūsdienu straujais dzīves ritms, stress un ikdienas pienākumu gūzma bieži vien neļauj vakarā pilnvērtīgi atslābināties, ietekmējot miega kvalitāti. Līdz ar to bieži vien no rīta jūtamies noguruši un neizgulējušies, tādējādi pazeminot nākamās dienas produktivitāti. Dabīgs risinājums, kā katru rītu justies enerģijas pilniem, ir magnētiskā terapija miega uzlabošanai.

Magnētu terapija ir maigs dabas spēku atbalsts veselībai, kas ar drošu magnētisko lauku veicina pašdziedināšanos, tādējādi mūsu organisms ir spējīgs pats sevi dziedēt un atjaunoties. Šī terapija palīdz mazināt tūsku, iekaisumu, sāpes, kā arī uzlabot miega kvalitāti, novēršot bezmiegu un palīdzot ķermenim atjaunoties nakts laikā. Magnētu terapija var palīdzēt gadījumos, ja ir miega traucējumi.

Pēc magnētiskās terapijas paaugstinās darbaspējas, uzlabojas imūnsistēma un mikrocirkulācija, tiek palielināta bioķīmiskā reakcija un bojāto audu reģenerācijas ātrums. Pateicoties magnētu terapijai, tiek palielināta šūnu caurlaidība un uzlabojas vielmaiņa jeb metabolisms.

Magnētu terapijas virsmatracis nodrošinās kvalitatīvu un mierīgu miegu, paaugstinās enerģiju un darba spējas, kā arī aizsargās pret kaitīgiem starojumiem. Virsmatracis ir lieliska izvēle, ja ikdienā ir sūdzības par reimatismu, artrozi, asinsrites traucējumiem, kā arī krampju un osteoporozes slimniekiem.

Magnētu terapijas spilvens rūpēsies par pašsajūtas uzlabošanos jebkurā diennakts laikā, un tā pozitīvo iedarbību var just visas dienas garumā. Ja ikdienā nomoka miega traucējumi, stīvuma vai krampju radītas sāpes, migrēna, bronhīts, depresija, alerģijas, jutīgums pret laikapstākļu maiņu, tad šie magnētu terapijas produkti palīdzēt atvieglot šīs problēmas.

Ja naktī pašsajūtu uzlabos virsmatracis un spilvens, tad dienā par kustību atvieglošanu un sāpju mazināšanu ikdienā parūpēsies magnētu terapijas locītavu saites. Dabīgi stimulējot ķermeņa fiziskās aktivitātes, kā arī atvieglojot kustības un mazinot sāpes atveseļošanās periodā, saites palīdzēs uzveikt saspringumu un justies labāk visas dienas garumā. Tas ir dabīgs risinājums muguras, ceļu un locītavu sāpēm.

Jūlijā Latvijā piedzimuši 1103 bērni

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 17:03:00 +0300

Šī gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tas ir pirmais mēnesis kopš 2024.gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis 1000 bērnu robežu, atzīmē CSP.

Pērn oktobrī tika reģistrēti 1020 dzimušie, bet pēc tam nākamajos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits bijis zem tūkstoša.

No šā gada jūlijā dzimušajiem bērniem 582 bija puikas, bet 521 - meitene.

Rudens saule var būt arī kaitīga: mediķi kliedē mītus (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 09:35:00 +0300

Latvijas iedzīvotāji aizvien labāk saprot, ka mūsu platuma grādos cilvēkiem D vitamīna trūkst pat vasarā.

Rudens ir klāt, un tas nozīmē, ka saules aizsargkrēms jau ir nolikts tālākajā plauktā – daudzi taču uzskata, ka tas nav nepieciešams, ja saule nav redzama. “Pie mums arī saulainā laikā cilvēki nelieto aizsargkrēmu, nemaz nerunājot par apmākušos un vēsu dienu. Bieži trūkst izpratnes, kādēļ tas ir vajadzīgs. Vēl viens iemesls – sociālajos tīklos šobrīd aktīvi cirkulē mīts, ka SPF ir kaitīgs hormonu iedarbībai līdzīgās aktivitātes dēļ, turklāt tas bloķē D vitamīna veidošanos,” uzsver farmaceite Egija Bompa. Noskaidrosim, vai tiešām nepieciešams lietot krēmu, ja debesīs nav ne stariņa saules, un vai tas ir vajadzīgs arī tad, ja izejat ārā vien uz brīdi – lai aizietu līdz darbam vai veikalam.

1.mīts: SPF ķīmiskie filtri ir kaitīgi. Šis aizspriedums balstās faktā, ka daži vecie ķīmiskie filtri (piemēram, oxybenzone) raisīja strīdus hormonu iedarbībai līdzīgās aktivitātes dēļ. Taču ES modernie krēmi tiek stingri testēti, lai atbilstu drošības prasībām. Turklāt jutīgai ādai ir pieejami arī fiziskie, nevis ķīmiskie filtri – cinka oksīds un titāna dioksīds, tādēļ tos var droši lietot.

2.mīts: ja ir mākoņains un vēss laiks, saules aizsargkrēms nav nepieciešams. Neskatoties uz visiem speciālistu brīdinājumiem, šis mīts ir neticami dzīvelīgs. Reti kurš Latvijas iedzīvotājs lieto saules aizsargkrēmu gada aukstajā laikā.

Ja laiks ir apmācies, tad UV indekss ir zemāks, taču dzīves laikā UVA staru iedarbība uzkrājas (tie neizraisa apdegumus, taču iznīcina kolagēnu un šūnu DNS). Šo parādību dēvē par “kluso fotonovecošanos”. Tādēļ ir ieteicams ne tikai lietot līdzekļus ar SPF filtriem, bet arī nodrošināt ādai intensīvu mitrināšanu un atjaunošanu. Tas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu veselīgu izskatu un novērstu novecošanās pazīmes.

Starp citu, tieši šovasar interneta aptiekā vispopulārākais produkts bija dušas želeja sausai un jutīgai ādai, bet piektais populārākais ir mitrinošs krēms. Tas acīmredzami pierāda faktu, ka pat mākoņainā laikā līdz 80 % UV staru sasniedz ādu, veicinot tās sausumu. Bet UVA stari, kas ir īpaši bīstami ādas novecošanai un dziļākiem bojājumiem, ir vienmēr, neatkarīgi no temperatūras un mākoņu daudzuma.

“Varētu šķist – kādēļ lietot saules aizsargkrēmu, ja visu laiku ir nomācies, auksts, lietains laiks? Taču sausa āda, ar ko saskaras daudzi Latvijas iedzīvotāji, liecina, ka saules stari iedarbojas uz ādas virspusi pat sliktā laikā, un tā atbildot kļūst vēl sausāka nekā apkures sezonā,” skaidro farmaceite, piebilstot, ka rūpes par ādu ietver ne tikai SPF, bet arī mitrinošu krēmu vai losjonu lietošanu pēc atrašanās ārā.

3.mīts: D vitamīns neveidojas, ja tiek lietots SPF. “Šis apgalvojums ir daļēji patiess. Tā kā saules aizsargkrēmi aizsargā ādu no kaitīgā UVB un UVA starojuma, organisms sintezē mazāk D vitamīna, nekā varētu, ja netiktu lietoti saules aizsarglīdzekļi. Taču tas nav iemesls atteikties no aizsardzības, jo uzkrāt D vitamīnu ziemai nav iespējams. Jau 15 dienu, maksimums – 30 dienu laikā D vitamīna uzkrājumi samazinās divas reizes un arī pēc tam turpina samazināties. Derētu nopietni padomāt par to, vai iluzorās cerības uzkrāt pietiekami daudz šā vitamīna ir vērtas reālā riska iegūt melanomu pēc ilgstošas uzturēšanās saulē. Tādēļ speciālisti jau sen iesaka veselības uzturēšanai ikdienā lietot D vitamīnu. Ieteicamā deva ir 2000–4000 vienības diennaktī atkarībā no vecuma,” skaidro farmaceite.

Interesanti, ka atbilstoši mediķu datiem D vitamīns ir viens no pieciem populārākajiem produktiem, kas šovasar tika pasūtīts tiešsaistē. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien labāk saprot, ka mūsu platuma grādos cilvēkiem D vitamīna trūkst pat vasarā.

4.mīts: Dabīgais iedegums ir veselīgs. Iedegums būtībā ir ādas šūnu DNS bojājums. Melanīna aizsargefekts ir ierobežots un neaizvieto SPF. Šādu bojājumu rezultātā, īpaši tad, ja āda ir apdegusi, būtiski palielinās ādas vēža risks.

Latvijas iedzīvotājiem jālieto bezmaksas veselības pārbaudes (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 13:37:00 +0300

Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus.

Pieaugušajiem noteiktos vecumos ieteicams veikt profilaktiskās veselības pārbaudes, lai pārliecinātos un gūtu sirdsmieru par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas. Šīs valsts apmaksātās pārbaudes nav ierobežotas ar kvotu, t.i., pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīties profilaktiski, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas. Kas šīs ir par pārbaudēm un, kā pieteikties to veikšanai? Nacionālais veselības dienests (NVD) ir apkopojis informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kuras ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem.

Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta

Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad šī gada laikā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati. Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku. Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums – tā ir pilnībā valsts apmaksāta.

Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā veic:

-asinsspiediena un pulsa noteikšanu;

-ķermeņa svara, garuma, ādas un gļotādu stāvokļa pārbaudi;

-sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu;

-kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskati un iztaustīšanu;

-redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģisko funkciju izvērtēšanu;

-vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu;

-vēdera iztaustīšanu;

u.c. manipulācijas.

Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus vai ārstu-speciālistu konsultācijas, vai arī sniegt rekomendācijas par to, kuriem apstākļiem savā veselības stāvoklī turpmāk vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.

Sirds veselības pārbaude

Pacientiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā iepriekš minētās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā tiek novērtēts arī sirds un asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši SCORE metodei. Pārbaudes ietvaros nepieciešambas gadījumā veic sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšanu, asinsspiediena noteikšanu, ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna, zema un augsta blīvuma holesterīna, triglicerīdu noteikšanu, sirds un miega artēriju auskultāciju, kā arī elektrokardiogrammas izvērtēšanu.

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem katram pieaugušajam Latvijā piemīt vidēji trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori. Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

Pārbaude cukura diabēta noteikšanai

Ikgadējās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates ietveros noteiktiem pacientiem bez cukura diabēta riska faktoriem tiek nodrošināta arī valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā. Tā tiek veikta pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados vecuma grupā no 45 līdz 72 gadiem.

Savukārt, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 kg/m2) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem vai iepriekšējā glikozes noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā ir jāveic katru gadu.

Vēža skrīnings

NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningu. Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to cilvēks var pat nenojaust par to, ka ir saslimis, skaidro NVD. Skrīnings sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas izmaiņas netiek konstatētas, savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

Vēža skrīnings, saņemot uzaicinājuma vēstuli

Dzemdes kakla vai krūts vēža skrīninga veikšanai sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas kalpo kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai. Saņemot vēstuli, jāveic pieraksts kādā no piedāvātajām ārstniecības iestādēm. Ārsta apmeklējums un profilaktiskā pārbaude ir pilnībā valsts apmaksātas.

Dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem uzaicinājumi tiek sūtīti reizi piecos gados, jo 2025. gadā ir ieviesta jauna, efektīvāka testa metode – CPV tests (ja CPV tests ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs).

Krūts skrīninga veikšanai uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem, reizi divos gados.

Šīs uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma, pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresi portālā Latvija.gov.lv, ja tāda ir izveidota. Vairāk informācijas var uzzināt, ieskatoties NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Vēža profilaktiskās pārbaudes”.

Vēža skrīnings, vēršoties ģimenes ārsta praksē

Ģimenes ārstu praksēs tiek organizēts divu veidu vēža skrīnings – zarnu vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm un vīriešiem un prostatas vēža skrīnigs vīriešiem.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam sākotnēji jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kurā tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāaizpilda mājas apstākļos (no vienas vēdera izejas). Pēc tam tests jānogādā praksē rezultāta nolasīšanai. Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro noteikti ēšanas ierobežojumi, jo tiek izmantots jaunā tipa tests, informē NVD.

Zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu. Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diemžēl diagnosticē novēloti.

Otra profilaktiskā pārbaude, kuru organizē ģimenes ārstu praksēs, ir prostatas jeb priekšdziedzera vēža profilaktiskā pārbaude. Tā paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Pārbaude ieteicama arī vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam (reizi divos gados), ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam. Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāveic pieraksts. Vizītes laikā tiks izsniegts nosūtījums asins parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA), skaidro NVD.

Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs, kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma. Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes. 

Asociācija: Zāļu deficītu lielākoties veido ražošanas ierobežojumi

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 21:33:00 +0300

Zāļu deficītu lielākoties veido ražošanas ierobežojumi, piektdien Rīgā tiekoties ar Latvijas veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV), pauda Eiropas veselības apgādes asociācijas GIRP ģenerāldirektors Kaspers Ernests.

Kā informēja Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijā (LNZAA), Ernests piektdien apmeklēja Latviju un tikās arī ar Abu Meri.

Ernests uzsvēra, ka zāļu pieejamība pacientiem ir kritiski svarīga sabiedrības veselībai. "Tas ir prioritārs jautājums, ko ļoti aktīvi risina visas Eiropas valstis," viņš teica.

Vienlaikus Ernests atzina, ka prakse un statistika rāda, ka lielākoties zāļu deficītu Eiropā un Latvijā veido ražošanas ierobežojumi. Turklāt jāņem vērā, ka ražotāji nereti arī nosaka stingras kvotas, cik medikamentu tiks piegādāti konkrētajai valstij, kas bieži nav saistītas ar aktuālo pieprasījumu, piebilda Ernests.

Pēc viņa teiktā, pašlaik galvenie riski zāļu pieejamībai ir saistīti ar pārāk lielu atkarību no aktīvo vielu un ģenērisko medikamentu ražotājiem Āzijā, kā arī ar ražošanas kapacitātes trūkumu.

Saskaņā ar GIRP apkopotajiem datiem, aptuveni 50% gadījumu cēlonis ir ražošanas problēmas, tostarp izejvielu pieejamības un jaudu ierobežojumi, savukārt 17% gadījumu - neprognozēts pieprasījuma pieaugums, kam ražotājs nespēj pietiekamā apmērā nodrošināt medikamentus.

Ernests uzsvēra, ka zāļu apgādes uzņēmumi ir daļa no valsts kritiskās infrastruktūras. "Sabiedrībā nereti rodas priekšstats, ka šie uzņēmumi tikai pārkrauj kastes ar zālēm, taču patiesībā tie nodrošina sarežģītu ikdienas darbu, lai no tūkstošiem ražotāju visā pasaulē medikamenti katru dienu nonāktu aptiekās un ārstniecības iestādēs visā Latvijā," viņš skaidroja.

Kā norādīja Ernests, lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu zāļu pieejamību ilgtermiņā, Eiropai nepieciešama vienota pieeja zāļu piegādes drošības stiprināšanai. "Latvijas pacientiem ir jābūt pārliecībai, ka viņu medikamenti būs pieejami laikā. Tādēļ svarīgi, lai Latvija aktīvi piedalītos diskusijās par Eiropas farmācijas politikas nākotni un stiprinātu sadarbību ar citu valstu partneriem," sacīja Ernests.

Arī LNZAA valdes loceklis Jānis Lībķens tikšanās laikā ar veselības ministru atgādināja, ka zāļu apgādes uzņēmumi ir veselības sistēmas asinsrite - tie nodrošina, lai pacienti savlaicīgi saņemtu nepieciešamos medikamentus neatkarīgi no dzīvesvietas.

Sarunās tika aplūkota arī citu valstu pieredze kritisko zāļu krājumu veidošanā un uzturēšanā, meklējot efektīvākos modeļus, kas ļautu pacientiem vienmēr saņemt nepieciešamos medikamentus. Tāpat tika analizēta informācijas apmaiņa starp Eiropas valstīm par zāļu krājumiem un prognozētajiem iztrūkumiem.

Ernests norādīja, ka apgādes uzņēmumu un aptieku līmenī sadarbība notiek labi, un kompetentās iestādes regulāri saņem informāciju par pieejamajiem krājumiem.

Tikšanās dalībnieki pauda vienotu nostāju: zāļu apgādes sistēma ir jāstiprina, sadarbojoties gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.

GIRP apvieno aptuveni 550 zāļu apgādes uzņēmumus no 33 Eiropas valstīm. Asociācija nodrošina, ka katru dienu Eiropas aptiekām un slimnīcām tiek piegādāti vairāk nekā 62 miljoni zāļu iepakojumu.

Kad bērns gaida bērnu: kā atbalstīt grūtnieces pusaudzes (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 14:39:00 +0300

Palīdzība ir sadrumstalota, un tās kvalitāte atkarīga no pašvaldības iespējām vai individuālu speciālistu iniciatīvas.

Pasaules Veselības organizācija definē pusaudžu vecumu kā periodu no 10 līdz 19 gadiem.

Grūtnieces pusaudžu vecumā saskaras ar daudzām tādām pašām ar grūtniecību saistītām problēmām kā vecākas sievietes. Meitenēm, kas jaunākas par 15 gadiem, var rasties papildus problēmas, jo viņas var nebūt pietiekoši fiziski attīstītas, lai dzemdētu. Paildus tam, 15—19 gadus vecām meitenēm riski vairāk saistīti ar sociālekonomiskajiem faktoriem, nevis ar bioloģisko vecuma ietekmi, tostarp zemāku izglītības līmeni un nabadzību. Pusaudžu grūtniecība attīstītajās valstīs parasti iestājas ārpus laulības un bieži vien ir saistīta ar sociālo stigmu.

Trešdien, 17.septembrī, Bērnu slimnīcas fonds sadarbībā ar Dzemdību nama fondu un Latvijas Vecmāšu asociāciju rīko konferenci "Kad bērns gaida bērnu: kā veidot pilnvērtīgu atbalstu nepilngadīgām grūtniecēm Latvijā". Tā norisināsies Rīgā un tiešsaistē, pulcējot politiķus, speciālistus un nevalstiskā sektora pārstāvjus, lai kopīgi meklētu ilgtspējīgus risinājumus vienai no vismazāk apspriestajām, bet sociāli jūtīgākajām tēmām Latvijā.

Lai gan Latvijā katru gadu vairākiem desmitiem nepilngadīgu meiteņu piedzimst bērni, viņas bieži paliek neredzamas valsts atbalsta struktūrās. Palīdzība ir sadrumstalota, un tās kvalitāte atkarīga no pašvaldības iespējām vai individuālu speciālistu iniciatīvas. Konference ir daļa no plašāka projekta, kura mērķis ir izveidot koordinētu, saprotamu un līdzcietīgu valsts mēroga atbalsta sistēmu nepilngadīgajām grūtniecēm - jaunietēm, kuras bieži sastopas ar stigmu, neskaidrību un praktiskas palīdzības trūkumu.

"Kad bērns gaida bērnu, svarīgs ir ikviens solis - no politikas līdz praktiskam atbalstam. Mūsu mērķis ir panākt, lai katra jauniete, kas nonāk šādā situācijā, nebūtu viena, nekavējoties saņemtu atbalstu un justos aizsargāta," uzsver Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Šī konference ir kulminācija darbam, ko Bērnu slimnīcas fonds kopā ar Latvijas Vecmāšu asociāciju un Dzemdību nama fondu veic, lai Latvijā tiktu izveidota ilgtspējīga un visā Latvijā pieejama atbalsta sistēma. Projekta "Mazaizsargātas sabiedrības grupas - nepilngadīgo grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms" ietvaros, ko finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības - NextGenerationEU līdzekļiem, tiek ne tikai atklātas problēmas, kas līdz šim palikušas ēnā, bet arī meklēti daudzveidīgi risinājumi. Konferences mērķis ir ne tikai analizēt situāciju, bet panākt konkrētus lēmumus un politisku atbalstu risinājumu ieviešanai.

Konferencē tiks prezentēti rezultāti projektam, kura ietvaros izstrādāts praktisks ceļvedis, paplašināta mentoru programma, izveidots sadarbības modelis starp speciālistiem, kā arī gūta ārvalstu pieredze. Īpašu pienesumu sniegs ārvalstu pieredze - ar savu redzējumu dalīsies ekspertes no Karolinskas institūta (Zviedrija) un "Nurse Family Partnership" (Īrija). Vienlaikus paredzētas divas diskusijas, kurās piedalīsies gan nevalstiskā sektora eksperti, gan pašvaldību un valsts pārvaldes pārstāvji, tostarp labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, Veselības ministrijas pārstāve Dace Kļaviņa, kā arī Saeimas pārstāvji.

Kas ir svarīgākie vitamīni un minerālvielas tētu un opīšu veselībai (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 12:12:00 +0300

Vīrieši uztura bagātinātājus nereti izvēlas, balstoties uz fiziskās veiktspējas mērķiem.

Intensīvs darbs, aktīvs sports, ģimenes pieauguma plānošana vai vecums pēc 40 - tās ir tikai dažas no dzīves situācijām, kad vīrieša organismam jo īpaši svarīgs ir mikroelementu līdzsvars. Uzturvielu deficītu var veicināt virkne nemanāmu faktoru, piemēram, stresa pilnas darba dienas, neregulāras ēdienreizes un ierobežots laiks sev, tāpēc aptieku tīkla farmaceite Alīna Fleišmane atgādina, kurām uzturvielām ir īpaša nozīme vīriešu veselībai.

"Vīrieši uztura bagātinātājus nereti izvēlas, balstoties uz fiziskās veiktspējas mērķiem - piemēram, papildus lietojot proteīna jeb olbaltumvielu pulverus un kreatīnu. Tomēr nedrīkst aizmirst par uzturvielām, kas nepieciešamas vispārējai organisma funkcionēšanai. Bieži tiek novērots D vitamīna, magnija un omega-3 taukskābju trūkums - vielu, kas ietekmē imunitāti, miega kvalitāti, sirds veselību un kopējo pašsajūtu. Turklāt vajadzības katram cilvēkam ir individuālas - ir jāņem vērā gan dzīvesveids, vecums un veselības stāvoklis, gan arī fizioloģiskās vajadzības - piemēram, sievietēm dzelzs nepieciešamība ir ievērojami augstāka nekā vīriešiem, jo menstruāciju dēļ organisms regulāri zaudē asinis, savukārt vīriešiem, ņemot vērā ķermeņa masu, muskuļu apjomu, vielmaiņu un hormonu profilu, olbaltumvielu, cinka un magnija ieteicamās diennakts devas būs lielākas nekā sievietēm. Sabalansēts uzturs ir ilgtermiņa veselības pamats, un to, ja nepieciešams, var papildināt ar individuāli izvēlētām uzturvielām, pirms tam konsultējoties ar speciālistu," norāda farmaceite Alīna Fleišmane.

Kādām uzturvielām vīriešiem jo īpaši jāpievērš uzmanība?

Lai arī sabalansēts uzturvielu daudzums ir būtisks ikvienam, vīriešiem īpaši svarīgi pievērst uzmanību noteiktiem vitamīniem un minerālvielām, kas ietekmē imunitāti, enerģiju un hormonālo līdzsvaru.

1. D vitamīns - imunitātei, kauliem un muskuļiem. Tas atbalsta kaulu veselību un blīvumu, kā arī ir svarīgs normālai muskuļu darbībai visā ķermenī. Optimāls D vitamīna līmenis palīdz uzturēt fizisko izturību un imunitāti, savukārt tā deficīts palielina nogurumu, uzņēmību pret infekcijām, kā arī kaulu trausluma un muskuļu disfunkcijas risku, kas var veicināt traumas.

2. Cinks - testosterona sintēzei, spermas kvalitātei un imūnsistēmai. Cinks palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru, tostarp optimālu testosterona līmeni, kas ir svarīgs ne vien auglībai, bet arī muskuļu augšanas un atjaunošanās procesiem. Tāpat tas stiprina organisma aizsargspējas. Cinka trūkums var izpausties kā nogurums, pavājināta imunitāte, samazināta dzimumtieksme un ādas problēmas.

3. B grupas vitamīni (īpaši B6, B9 un B12) - enerģijas vielmaiņai, nervu sistēmai un smadzeņu darbībai. Jo intensīvāka slodze un ikdienas stress, jo lielāka vajadzība pēc B grupas vitamīniem, kas iesaistīti hemoglobīna sintēzē, enerģijas ieguvē un muskuļu vielmaiņas procesos. Tie palīdz samazināt nogurumu un atbalsta aknu, nervu sistēmas un sirds darbību.

4. Magnijs - muskuļu darbībai un miega kvalitātei. Magnijs piedalās muskuļu kontrakcijā, nervu impulsu pārvadē un enerģijas ražošanā, kā arī mazina muskuļu nogurumu un veicina atjaunošanos. Tā deficīts var izpausties kā muskuļu raustīšanās, krampji, miega traucējumi, nervozitāte un sirdsdarbības ritma izmaiņas.

5. Omega-3 taukskābes - sirds veselībai, smadzeņu darbībai un iekaisuma mazināšanai. Omega-3 taukskābes, īpaši EPA un DHA, ir neaizstājamās taukskābes, kas palīdz uzturēt normālu sirdsdarbību, asinsriti un smadzeņu funkcijas. Šo taukskābju deficīts ilgtermiņā var būt saistīts ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku, kognitīvo spēju pasliktināšanos un hronisku iekaisumu.

Kad mikroelementu līdzsvars kļūst īpaši svarīgs?

Atsevišķās dzīves situācijās vīrieša organisms izjūt lielāku vajadzību pēc konkrētām uzturvielām. Tādos gadījumos, konsultējoties ar savu ārstu vai farmaceitu, ieteicams pievērst pastiprinātu uzmanību vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai.

1. Intensīva fiziska slodze vai aktīvs sports. Intensīvu fizisko aktivitāšu laikā pieaug organisma vajadzība pēc magnija, olbaltumvielām un C vitamīna, kas palīdz muskuļu atjaunošanai, mazina krampju risku un veicina audu reģenerāciju. Cinks un C vitamīns papildus stiprina imunitāti, kas ilgstošas slodzes laikā var pavājināties.

2. Pastāvīgs stress un mentālā pārslodze. Stresa laikā strauji samazinās magnija un B grupas vitamīnu līmenis, kas var vairot nogurumu, miega traucējumus un aizkaitināmību. D vitamīns papildus palīdz stabilizēt garastāvokli un stiprināt imunitāti.

3. Plānojot ģimenes pieaugumu un rūpējoties par auglību. Cinks un selēns ir tieši saistīti ar spermas kvalitāti un dzimumšūnu veidošanos, savukārt E un D vitamīns palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru un reproduktīvās funkcijas. L-karnitīns, koenzīms Q10 un vitamīni nodrošina spermatozoīdu kustīgumu. Šo vielu trūkums var ietekmēt gan auglību, gan vispārējo vīrieša veselību.

4. Sasniedzot 40 gadu vecumu. Ar laiku organismā samazinās kalcija uzsūkšanās un D vitamīna sintēze, kas ietekmē kaulu izturību un vielmaiņu. Tāpat īpaši būtiskas šajā vecumā kļūst arī omega-3 taukskābes un K2 vitamīns sirds un asinsvadu veselībai, kā arī B12 vitamīns kognitīvo funkciju un nervu sistēmas atbalstam.

5. Nepilnvērtīgs uzturs vai īpašas diētas. Vienveidīgs, neveselīgs uzturs vai cita veida uztura deficīts var samazināt dzelzs, cinka, omega-3, B12 un D vitamīna uzņemšanu ar uzturu. Tas ietekmē enerģijas līmeni, imūnsistēmu un organisma spēju pilnvērtīgi funkcionēt ikdienā. Sabalansēts uzturs ir veselības pamats, tomēr, ja to nav iespējams nodrošināt pietiekami daudzveidīgu, papildu uzturvielu uzņemšana ar uztura bagātinātājiem var būt pamatota - īpaši tad, ja to iesaka ārsts vai farmaceits.

"Ja ikdienā bieži māc nogurums, ir pazemināta imunitāte, grūtības koncentrēties vai novērojami citi uzturvielu deficītam raksturīgi simptomi, vērts doties pie speciālista. Ārsts veiks atbilstošās pārbaudes, lai izslēgtu citu saslimšanu iespējamību, un palīdzēs izraudzīties uztura bagātinātājus, lai atjaunotu mikroelementu līdzsvaru organismā," norāda farmaceite.

Bērnu slimnīcā otrdien nonākuši daudzi pacienti ar smagām traumām

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 20:55:00 +0300

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās palīdzības centrā (NMC) otrdienas pēcpusdienā nonākuši daudzi pacienti ar smagām traumām, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Ilze Olšteina.

No NMC pēcpusdienā jau ārstniecības zonā nonākuši deviņi pacienti. Viņiem ir dažāda smaguma traumas - trijiem mugurkaula traumas, trijiem galvas traumas un vēl trijiem kāju traumas.

Traumpunktā tiek apskatīti vēl vairāki pacienti, informēja slimnīcā. Viņiem konstatētas dažādas traumas - 12 kāju traumas, četras roku traumas un divas galvas traumas.

Lielo noslodzi traumpunktā izraisījis traumu smagums un to vienlaicīgais pieplūdums. Slimnīcā to skaidro ar siltajiem laikapstākļiem un nepietiekamu drošības pasākumu ievērošanu.

Slimnīcā lūdz vecākus atgādināt bērniem drošības noteikumus. Sevišķi būtiski piekodināt lietot aizsargķiveri un citu aizsargekipējumu, sportojot vai pārvietojoties ar mikromobilitātes rīkiem.

Slimnīcā arī informēja, ka otrdien pēc palīdzības vairāk sāk vērsties Covid-19 pacienti.

Kādas profilaktiskās veselības pārbaudes pieaugušie var veikt bez maksas?

vs.lv — Tue, 09 Sep 2025 13:01:00 +0300

Nacionālais veselības dienests informē.

Pieaugušajiem noteiktos vecumos ieteicams veikt profilaktiskās veselības pārbaudes, lai pārliecinātos un gūtu sirdsmieru par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas. Šīs valsts apmaksātās pārbaudes nav ierobežotas ar kvotu, t.i. pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīties profilaktiski, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas. Kas šīs ir par pārbaudēm un, kā pieteikties to veikšanai? Nacionālais veselības dienests (NVD) ir apkopojis informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kuras ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem.

PROFILAKTISKĀ APSKATE PIE ĢIMENES ĀRSTA

Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā veic:

• asinsspiediena un pulsa noteikšanu;

• ķermeņa svara, garuma, ādas un gļotādu stāvokļa pārbaudi;

• sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu;

• kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskati un iztaustīšanu;

• redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģisko funkciju izvērtēšanu;

• vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu;

• vēdera iztaustīšanu;

• u.c. manipulācijas.

SIRDS VESELĪBAS PĀRBAUDE

Atbilastoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem katram pieaugušajam Latvijā piemīt vidēji trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori. Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

PĀRBAUDE CUKURA DIABĒTA NOTEIKŠANAI

Savukārt, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 kg/m2) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem, vai iepriekšējā glikozes noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā ir jāveic katru gadu.

VĒŽA SKRĪNINGS

NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningu. Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to cilvēks var pat nenojaust par to, ka ir saslimis, skaidro NVD. Skrīnings sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas izmaiņas netiek konstatētas, savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība - uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

Vēža skrīnings, saņemot uzaicinājuma vēstuli

Dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem uzaicinājumi tiek sūtīti reizi piecos gados, jo 2025.gadā ir ieviesta jauna, efektīvāka testa metode - CPV tests (ja CPV tests ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs).

Krūts skrīninga veikšanai uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem, reizi divos gados.

Šīs uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma, pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresi portālā Latvija.gov.lv, ja tāda ir izveidota. Vairāk informācijas var uzzināt, ieskatoties NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā "Vēža profilaktiskās pārbaudes".

Vēža skrīnings, vēršoties ģimenes ārsta praksē

Ģimenes ārstu praksēs tiek organizēts divu veidu vēža skrīnings - zarnu vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm un vīriešiem, un prostatas vēža skrīnigs vīriešiem.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam sākotnēji jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kurā tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāaizpilda mājas apstākļos (no vienas vēdera izejas). Pēc tam tests jānogādā praksē rezultāta nolasīšanai. Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro noteikti ēšanas ierobežojumi, jo tiek izmantots jaunā tipa tests, informē NVD.

NPVC izsniedzis 42 atzinumus par atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes

vs.lv — Sun, 07 Sep 2025 12:10:00 +0300

Nacionālajā psihiskās veselības centrā (NPVC) šogad izsniegti jau 42 psihiatra atzinumi par atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes, aģentūru LETA informēja centrā.

Salīdzinoši pērn kopā tika izsniegti 36 šādi atzinumi.

Kā skaidro NPVC, atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes, kas saistītas ar Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanu, regulē Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par pārbaudi.

Pēc šiem noteikumiem valodas zināšanas līmeņa apliecība ir jāuzrāda, stājoties darbā, un šajos noteikumos katrai profesijai ir noteikts, kāda līmeņa zināšanām ir jābūt.

Noteikumu pielikumā norādīts, ar kādām diagnozēm atbrīvojumu no visas vai daļas valsts valodas prasmju pārbaudes psihiatrs var izsniegt.

Atbrīvojums vai atvieglojumi no valsts valodas prasmes pārbaudes tiek piešķirti cilvēkiem ar nopietniem veselības traucējumiem. Noteikumi paredz, ka pilnīgu atbrīvojumu var saņemt personas ar smagām psihiskām vai kognitīvām saslimšanām, piemēram, dažādām demences formām, šizofrēniju vai smagu garīgu atpalicību.

Savukārt pie mēreniem traucējumiem - piemēram, dzirdes, redzes vai artikulācijas traucējumiem - tiek atvieglotas tikai konkrētas pārbaudes daļas, piemēram, klausīšanās, lasītprasme vai runātprasme.

Lai noteiktu jebkuru diagnozi, veselības stāvoklim jāatbilst diagnozes kritērijiem, kas aprakstīti Starptautiskajā slimību klasifikatorā SSK-10, tajā skaitā arī veicot izmeklējumus, kas to pierāda. Šeit nepietiek vien ar ārsta aprakstu, uzsver centrā.

Atzinumu cilvēks, kam tas izsniegts, tālāk iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai saņemtu attiecīgo statusu vai atļauju, vai arī darba devējam.

NPVC arī izdots rīkojums, kas nosaka atzinumu sniegšanas kārtību, lai preventīvi izvairītos no iespējamas negodprātīgas rīcības.

Latvija saņēmusi vairāk nekā 50 000 sezonai pielāgoto Covid-19 vakcīnu devu

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 14:41:00 +0300

Latvija šā gada augustā no ražotāja ir saņēmusi vairāk nekā 50 000 "Comirnaty LP.8.1" vakcīnu devu, kas pielāgotas šīs sezonas cirkulējošajiem Covid-19 vīrusa paveidiem, aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

No tām 46 080 devas paredzētas personām no 12 gadu vecuma, 2880 devas - bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem, bet 1440 devas zīdaiņiem un bērniem no sešu mēnešu līdz četru gadu vecumam.

Vienlaikus joprojām vakcinācijai ir pieejamas "Comirnaty" vakcīnas, kas tika pielāgotas 2024. un 2025.gada sezonā cirkulējošajiem Covid-19 vīrusa paveidiem - "Comirnaty JN.1" un "Comirnaty KP.2".

Ārstniecības iestādēm, tostarp ģimenes ārstiem un vakcinācijas iestādēm, ir iespēja tās pasūtīt saviem pacientiem, lai nodrošinātu sezonālo vakcināciju pret infekciju. Vairākas ārstniecības iestādes un ģimenes ārstu prakses jau ir pasūtījušas un saņēmušas atjaunotās vakcīnas pret Covid-19 infekciju.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina ārstus un ārstniecības iestādes aktīvi iesaistīties sezonālā vakcinācijā pret Covid-19 infekciju un nodrošināt vakcinācijas iespēju riska grupu pacientiem.

Cilvēkiem, kurām vakcinācija pret Covid-19 rekomendējama, ir iespēja vērsties pie sava ģimenes ārsta un saņemt vakcināciju. Ja vakcīnas vēl nav saņemtas, ārsts var tās pasūtīt. Piegādes tiek organizētas divas reizes mēnesī.

Pieaugot Covid-19 izplatībai, SPKC aicina cilvēkus ar paaugstinātu smagas slimības risku veikt sezonālo vakcināciju.

Jaunākie epidemioloģiskās uzraudzības dati joprojām liecina par Covid-19 izplatības pieaugumu un epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos. SPKC dati liecina, ka Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars palielinājies no 8% augusta pirmajā nedēļā līdz 17,3% augusta pēdējā nedēļā. Arī stacionārās ārstniecības iestādēs pēdējās nedēļas laikā ir palielinājies no jauna stacionēto pacientu skaits ar Covid-19 infekciju.

Augusta pirmajā nedēļā ar Covid-19 diagnozi bija stacionēti astoņi pacienti, bet pēdējā nedēļā - 48 pacienti. Augustā ziņots arī par trīs nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju. Par šī vīrusa cirkulācijas intensitātes pieaugumu vasaras beigās liecina arī notekūdeņu monitoringa rezultāti.

Kā skaidro SPKC, līdzīga epidemioloģiskā situācija tika novērota arī pagājušajā gadā, kad Covid-19 uzliesmojums notika vasaras beigās un rudens sākumā.

SPKC atgādina, ka īpaši vakcinācija pret Covid-19 ir rekomendējama personām, kuram ir paaugstināts smagas slimības risks, tostarp visiem iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem. Tā ieteicama arī vidējas vai augstas imūnsupresijas pacientiem, tostarp pusaudžiem un bērniem no sešu mēnešu vecuma, pieaugušajiem ar nopietnām hroniskām slimībām un grūtniecēm. Vakcinēties tiek aicināti arī tie iedzīvotāji, kas ikdienā rūpējas par senioriem vai cilvēkiem ar nopietnām veselības problēmām.

SPKC uzsver, ka vakcinācija samazina smagas Covid-19 slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves risku.

To apstiprina arī Latvijas dati. SPKC veiktās Covid-19 vakcinācijas ietekmes analīzes rezultātā ir konstatēts, ka 2024. līdz 2025.gada vakcinācijas sezonā stacionēšanas risks Covid-19 infekcijas dēļ ir bijis 2,3 reizes augstāks un nāves iznākuma risks 3,1 reizi augstāks senioriem, kuri nav veikuši sezonālo vakcināciju pret Covid-19 salīdzinot ar tiem, kuri to izdarīja.

SPKC vakcinācijas monitoringa dati liecina, ka iepriekšējā vakcinācijas sezonā (no 2024.gada 1.augusta līdz 2025.gada 25.martam) pret Covid-19 vakcinējušies 22 217 cilvēki, tostarp 15 059 personas vecumā no 60 gadiem - 2,8% iedzīvotāju attiecīgajā vecuma grupā.

Kam jābūt Latvijas skolēna ēdienkartē – iesaka mediķi (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 08:28:00 +0300

Sākot mācības 1. klasē, bērns piedzīvo lielu stresu, jo viņam jātiek galā ar savu pirmo pastāvīgās dzīves pienākumu.

Skolas gaitu sākšana vai atsākšana pēc vasaras ir grūts laiks visiem – bērniem un pusaudžiem, pedagogiem un, protams, vecākiem, kuri ir atbildīgi arī par bērna veselību, ko balsta trīs faktori – aizsardzība pret infekcijas slimībām, fiziskās aktivitātes un veselīgs, vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs, turklāt tāds, kāds nepieciešams augošam organismam. Par to sīkāk stāsta sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane un farmaceite Erika Pētersone.

“Sākot mācības 1. klasē, bērns piedzīvo lielu stresu, jo viņam jātiek galā ar savu pirmo pastāvīgās dzīves pienākumu. Tāpat jāpielāgojas mācību slodzei, kas vienlaikus prasa gan enerģiju, gan, iespējams, līdz šim neierastas koncentrēšanās un saskarsmes veidošanas prasmes. Savukārt pusaudžiem, kam skolas dzīve jau būs pazīstama, būs jātiek galā pubertātes laika fiziskajām pārmaiņām. Abos gadījumos ir vajadzīgas papildu uzturvielas,” atbildot uz jautājumu, kāpēc pusaudžiem un pirmsskolas vecuma bērniem ir nepieciešams veselīgs uzturs, skaidro uztura speciāliste Anita Baumane un uzsver, ka to, kādai jābūt bērna ēdienkartei, pirmkārt nosaka viņa fiziskās aktivitātes līmenis un vecumposms. Vecāki, visticamāk, ir pamanījuši, ka, piemēram, pubertātes posmā bērnam ir labāka apetīte.

Lielais pareiza uztura piecinieks

Jebkurā gadījumā – sportists vai ne, pirmklasnieks vai pusaudzis – veselīgam skolēna uzturam jāietver plašu svaigu pārtikas produktu klāstu no piecām pārtikas grupām. Uztura speciāliste tās uzskaita pēc “svarīguma” jeb tā, kā tās izvietojas īpaši skolēnam paredzēta uztura piramīdā.

Dārzeņi un pākšaugi

Augļi

Graudaugi, galvenokārt pilngraudi un to pārtikas produkti

Piena produkti un piena alternatīva

Gaļa un gaļas alternatīva

Katrai pārtikas grupai ir atšķirīgs uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu sastāvs, plašā spektrā pārstāvot visu bērna organisma augšanai un pareizai darbībai nepieciešamo. Tāpēc vecākiem jārūpējas, lai galdā tiktu celti dažādi pārtikas produkti no visām piecām grupām.

Augļi, dārzeņi un pākšaugi

Tie sniedz bērnam enerģiju, vitamīnus, antioksidantus, šķiedrvielas un nodrošina papildus šķidruma uzņemšanu. Šai produktu grupai ir arī nākotnes vērtība, jo var mazināt daudzu slimību riskus turpmākajā dzīvē, tostarp pasargāt no sirds slimībām, insulta un dažiem vēža veidiem.

Uztura speciāliste uzsver, ka katrā ēdienreizē uz šķīvja jābūt gan dārzeņiem un/vai pākšaugiem, gan augļiem. Šī daļa dažādu krāsu, tekstūru un garšu produktus, gan svaigus, gan termiski apstrādātus. “Ar dārzeņu ēšanu ir līdzīgi kā ar grāmatu lasīšanu – nav prātīgi sūroties, ka bērns neēd dārzeņus (vai nelasa grāmatas), ja mājās tie parādās kā reti viesi un paši pieauguši nav raduši tos ne ēst, ne gatavot,” norada uztura speciāliste un iesaka pārlieku neaizrauties ar mizošanu. Protams, augļi un dārzeņi ir jāmazgā, vēlams siltā, tekošā ūdenī un ar suku, lai atbrīvotos no netīrumiem vai ķīmisko vielu pārpalikumiem, taču mizas iespēju robežās ir jāatstāj, jo tajās ir vērtīgas barības vielas.

Graudaugi un to izstrādājumi

Šī produktu grupa ietver ne tikai maizi, makaronus, auzu pārslas, miežu putraimus, griķus un rīsus, bet arī mannu, kuskusu, kukurūzu, kvinoju, bulguru, sāgo – un uzskaite ar šiem mazāk zināmajiem, bet ne mazāk vērtīgajiem produktiem nebūt nav galā. Daudziem pieejamas arī pilngraudu versijas, kas, protams, ir vēlamākā izvēle. Šī pārtikas produktu grupa sniedz enerģiju, kas skolēniem nepieciešama augšanai, attīstībai un mācību slodzes izturēšanai. Pilngraudu produkti sniegs ilgāku enerģijas līmeni un ilgāk uzturēs sāta sajūtu.

Piena produkti un to alternatīva

Piena produkti ir kalcija un proteīnu avots. Galvenie no tiem – piens, siers un jogurts. Lai sasniegtu maksimālo kaulu masu un veidotu spēcīgus kaulus visai dzīvei, gan pirmsskolas, gan pubertātes posmā organismam ir nepieciešams vairāk kalcija. Tāpēc uztura speciāliste mudina vecākus katru dienu bērnam piedāvāt dažādus piena produktus. Ja bērns tos neēd, tad kalciju var uzņemt arī ar piena produktu aizstājējiem, piemēram, ar sojas pienu, pārslām un maizi, tofu (teksturētu augu proteīnu), lapu kāpostiem, riekstiem, sēklām. Starp citu, lieliski der arī ar asakām ēdamas sīkās zivis un zivju konservi.

Gaļa un gaļas alternatīva

Liesa liellopa, teļa, jēra, kazas, vistas, tītara vai cūkgaļa un zivis, tāpat olas, pupiņas, lēcas, turku zirņi, tofu un rieksti – produkti, kas bagāti ar olbaltumvielām un svarīgi augšanai un muskuļu attīstībai, īpaši pubertātes laikā, turklāt tie satur arī tieši šim vecumposmam nepieciešamus vitamīnus un minerālvielas, piemēram, dzelzi un omega-3 taukskābes. Omega-3 taukskābes, kas atrodamas treknajās zivis, palīdz bērna smadzeņu attīstībai un mācīšanās procesam. Savukārt dzelzs veicina muskuļu augšanu un asins tilpuma palielināšanos.

Vai skolēniem vajadzīgi uztura bagātinātāji

“Bērniem un pusaudžiem augšanai, attīstībai un veselībai nepieciešams plašs vitamīnu un minerālvielu klāsts,” stāsta farmaceite, gan uzsverot, ka tos būtu pareizi uzņemt, ēdot dažādus pārtikas produktus no visām piecām skolēniem īpaši iesakāmajām pārtikas grupām. Tomēr, ja bērni un pusaudži nesaņem ar uzturu pietiekami daudz vitamīnu vai minerālvielu, tas var izraisīt augšanas un attīstības problēmas. Gadījumos, kad vecāki nav droši, ka spēj nodrošināt visu bērnam vajadzīgo, ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai dietologu, vai jāaprunājas ar pieejamāko veselības aprūpes speciālistu – farmaceitu.

Līdztekus virknei vitamīnu (A, B, C, D, E, K un folāti) un minerālvielu (piemēram, kalcijs, jods, dzelzs un cinks), ko vajadzētu saturēt skolēna uzturam, speciāliste min dažas situācijas, kurās ar lielāku varbūtību vēlams apsvērt papildus uztura bagātinātāju lietošanu. Piemēram, ir ļoti iespējams, ka pusaudzēm, kurām sākušās menstruācijas, nepieciešams papildu dzelzs. Vai arī, ja skolēns apsver uzsākt vai ģimenē jau pieturas veģetāriešu, vegānu vai citai īpašai diētai, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai dietologu. Tas tādēļ, ka dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām bagāti pārtikas produkti satur cinku un vitamīnu B12. Visticamāk, vismaz kursa veidā tos arī nāksies uzņemt papildus. Tāpat uztura bagātinātāji var tikt rekomendēti bērniem ar lielu fizisku slodzi, tomēr arī tad labāk to darīt, balstoties ārsta rekomendācijās.

Ko dzert un ko nedzert

Ūdens ir veselīgākais dzēriens ikvienam cilvēkam, ne tikai bērnam, un tas ir arī lētākais.

Piens ir uzskatāms par ēdienu, tomēr šis produkts ar samazinātu tauku saturu arī ir labs dzēriena variants pusaudžiem un pirmsskolas vecuma bērniem, jo tas ir bagāts ar kalciju. Svarīgi zināt, ka tieši vājpienā kalcija ir vairāk!

Līdztekus jāparunā arī par nevēlamajiem slāpju dzesētājiem. Pusaudžiem un pirmsskolas vecuma bērniem jāierobežo saldu dzērienu, piemēram, augļu sulu, sporta dzērienu, aromatizētu ūdeņu vai piena, bezalkoholisko dzērienu lietošana. Saldos dzērienos ir daudz cukura un maz uzturvielu. Pie tiem pieder arī vecmāmiņas zaptsūdeņi, sīrupi, limonādes. Pārāk daudz saldu dzērienu var izraisīt neveselīgu svara pieaugumu, pat aptaukošanos un zobu bojāšanos, kā arī holesterīna līmeņa paaugstināšanos. Šie dzērieni remdē bērna izsalkumu un var mazināt viņa apetīti, kavējot ieturēt veselīgu maltīti.

Arī kofeīnu saturoši ēdieni un dzērieni nav ieteicami bērniem, vismaz pirms pusaudžu vecuma sasniegšanas, jo kofeīns var ietekmēt kalcija uzsūkšanos organismā. Kofeīns ir arī stimulants, kas nozīmē, ka tas dod “mākslīgu” enerģiju. Pārāk daudz kofeīna var izraisīt miega problēmas, kā arī koncentrēšanās grūtības skolā. Kofeīnu saturoši pārtikas produkti un dzērieni ir kafija, tēja, enerģijas dzērieni, daži aromatizēti ūdeņi un šokolāde.

Kā ar našķiem un uzkodām?

Mudiniet bērnu ierobežot starp ēdienreizēm apēsto kārumu un uzkodu daudzumu! Tāpat ir jālūkojas, lai “dažreiz jau var” maltīte nekļūtu par “tikai vienu reizi dienā”. Kas galvenokārt ir šie “dažreiz jau var”? Viss ātrās ēdināšanas spektrs, līdzņemšanai paredzētie ēdieni un, piemēram, kartupeļi frī, čipsi, smalkmaizītes, burgeri, līdzņemšanai paredzētā pica. Pie ēdienreizes aizstājējiem pieder arī kūkas, šokolāde, konfektes, cepumi, virtuļi, konditorejas izstrādājumi.

Dažādos našķos var būt daudz sāls, transtaukskābju un cukura, kā arī maz šķiedrvielu. Ēdot šādu ēdienu regulāri, pastāv liela liekā svara un aptaukošanās, kā arī citu veselības problēmu, piemēram, 2. tipa diabēta varbūtība.

Ko darīt, kad pusaudzis vai bērns dodas skolas gaitās, ārpus vecāku gādības un kontroles? “Ja bērna rīcība ir arī kabatas nauda, ir jārosina viņu izvēlēties uzkodas no veselīgu pārtikas produktu grupām – riekstus, sieru, jogurtu ar zemu cukura saturu, svaigus augļus vai dārzeņus, piemēram, burkānu un seleriju standziņas, sausmaizītes vai pilngraudu krekerus ar mērcēm, piemēram, humusu, gvakamoli vai tzatziki. Pusaudzis sapratīs, par ko runa – esiet droši! Pavisam labi, ja bērnam tiek dota līdzi uzkodu kastīte ar veselīgu saturu.

Tas pats attiecas uz desertu maltītes beigās. Sagriezti augļi vai jogurts ir veselīga un vērtīga alternatīva. Ja vēlaties pasniegt kaut ko īpašu, izmēģiniet mājās gatavotu banānu vai auzu pārslu maizi, kam var pievienot riekstus un/vai žāvētus augļus. Kūkas, šokolādi, konfektes un citus našķus atstājiet atsevišķiem gadījumiem, piemēram, dzimšanas dienām,” mudina sertificētā uztura speciāliste.

Mediķi vecākiem iesaka, kā pasargāt bērnus no rudens saaukstēšanās (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 08:46:00 +0300

Būs svarīgi piemeklēt atbilstošu vitamīnu un minerālvielu kompleksu.

Sākoties jaunajam mācību gadam, bērnu prieku par tikšanos ar klases biedriem nereti aizēno slimošana – iesnas, diskomforts kaklā, klepus vai ausu sāpes. Dažiem tas ir gluži kā riņķa dancis – viens kreņķis beidzas, sākas nākamais. Vai no tā visa ir iespējams izvairīties?

Ko vecākiem noderīgi zināt, lai novērstu biežu bērna saaukstēšanos, vietnē medicine.lv stāsta otorinolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs un sertificētā farmaceite Jeļena Bebre.

Stress un slapjas kājas

“Praksē novēroju: vairums pirmklasnieku vecāku cer, ka tagad bērns slimos daudz retāk nekā bērnudārzā. Līdz 7 gadu vecumam, piemēram, adenoīdu problēma, visticamāk, ir atrisināta, šķiet, arī imūnsistēma ir iepazinusies ar dažādām infekcijām un stabilizējusies. Tomēr gadās, ka skolā bērnu reizi no reizes piemeklē tonsilīts vai sinusīts,” stāsta ārsts un piebilst, ka bērnu biežai saslimšanai ar akūtām elpceļu infekcijām ir nopietni iemesli, ko nevajadzētu novērtēt par zemu. Skola ienes krasas pārmaiņas pēc mierīgās dzīves vasarā ne tikai pirmklasniekiem vien, savukārt viņiem jauns ir viss – gan skolas kārtība, gan pedagogi, gan kolektīvs. Bērna imūnsistēma un psihe piedzīvo slodzi, un katrs neizbēgami sastopas ar jauniem vīrusiem, kas sāk cirkulēt ikvienā skolēnu grupā.

Otorinolaringologs uzsver: “Pirmkārt, ir svarīgi organizēt pareizu dienas režīmu, neļaujot bērnam līdz naktij lietot viedierīces. Jāņem vērā, ka pietiekams un kvalitatīvs miegs ir spēcīgas imūnsistēmas pamats. Otrkārt, bērnam ir jāģērbjas nevis tā, kā viņam ienāk prātā, bet gan atbilstoši laikapstākļiem. Saģērbties par siltu ir tikpat slikti, kā ļaut bērnam lietū doties ārā bez lietussarga vai vēja jakas ar kapuci un vēl ļaunāk – staigāt slapjām kājām. Apģērbam un apaviem jābūt atbilstošiem laikapstākļiem – tas patiešām ir svarīgi!”

Ko jūs teicāt? Es nedzirdu!

Otorinolaringologs pamanījis, ka vecāki nereti satraucas, jo viņiem šķiet, ka bērnam ir slikta dzirde. Bērns pats var arī nepamanīt, ka viņa dzirde ievērojami pasliktinājusies, līdz mācību gada vidū skolotājs piepeši sāk saprast, ka bērns ne vienmēr visu, kas sacīts, uztver ar dzirdi.

Ārsts norāda: “Dzirdei ir būtiski pievērst uzmanību, lai vajadzības gadījumā bērns pēc iespējas ātrāk nokļūtu pie ārsta. Ja vecākiem jau tagad par to ir bažas, ir rūpīgi jāpārbauda bērna veselība. Tāpat vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai un cik bērns lieto audio austiņas. Noteikti nav ieteicams pārsniegt ierīces ražotāja ieteikto skaļuma līmeni. Ja, atrodoties netālu, dzirdat mūziku, ko bērns klausās austiņās, tas nozīmē, ka tā ir pārāk skaļa. Ziniet, tālruņos ir iestatījumi, kas pēc ilgstošas klausīšanās samazina skaļumu – tā ir lieliska funkcija!”

Sāpīgs kakls un vitamīni

Eksperts iesaka pieaugušajiem noskaidrot, ko bērns dzer un ēd, atrodoties ārpus mājas. “Iekaisis kakls bieži rodas tāpēc, ka daudzi bērni un jo īpaši pusaudži lieto aukstus dzērienus, saldējumu. Ja kādam nav pietiekami spēcīga imunitāte, sākas virkne kakla iekaisuma gadījumu. Hronisku iekaisuma procesu ārstēšanā var palīdzēt vairākas efektīvas un mūsdienīgas metodes, tostarp krioterapija jeb tā sauktā mandeļu piesaldēšana, kas ir nesāpīga, tiek veikta ātri, turklāt ir arī valsts apmaksāta manipulācija.”

Ārsts neiesaka rīkles skalošanu ar medikamentiem izmantot kā preventīvu metodi. “Ja nedaudz sāp kakls, skalošana var apturēt mandeļu iekaisuma attīstību, taču tas jādara tikai pēc ārsta ieteikuma vai konsultējoties ar farmaceitu.”

Otorinolaringologs piebilst, ka pašlaik ir pieejami dažādi vitamīnu kompleksi, kuru lietošanas mērķis ir imūnsistēmas atbalsts. Tiesa, to klīniskās iedarbības pierādījumi ir ierobežoti. Tomēr, balstoties uz pacientu pieredzi un novērojumiem, ārsts apstiprina, ka vitamīnu kompleksu lietošana (kursa ietvaros), iespējams, var samazināt rīkles un deguna iekaisumu skaitu gan lieliem, gan maziem pacientiem.

Farmaceite Jeļena Bebre uzsver: “Aptiekā ir daudz vitamīnu bērniem – var izvēlēties piemērotāko ikvienam. Taču vienmēr uzsveru, ka nevajag vienlaikus lietot visu. Lietderīgāk ir lietot kaut ko vienu, stingri ievērojot rekomendēto devu.”

Kas nepieciešams jūsu bērnam?

Protams, ir lieliski, ja bērns ēd veselīgi un viņa organismā netrūkst nekādu attīstībai nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu, taču ne katra bērna uzturs ir pilnvērtīgs. “Pirms vitamīnu iegādes un lietošanas būtu nepieciešams veikt asins analīzes – tas ir labākais veids, kā noskaidrot, kādu vitamīnu un minerālvielu trūkst, un saprast, kādās devās tos lietot. Nav noslēpums, ka bērni bieži vien nesaņem no pārtikas pietiekami daudz dzelzs, kas ir skābekļa nesējs organismā un nodrošina visas šūnas ar skābekli un barības vielām. Ja bērna organismā ir par maz dzelzs, rodas hipoksija un rezultātā tiek traucēta daudzu orgānu un to sistēmu, tostarp imūnsistēmas, darbība.

Svarīgi zināt arī D vitamīna līmeni – tā deficīts mūsu reģionā ir izplatīta problēma, precīzi to var noteikt, veicot analīzes laboratorijā. D vitamīns ir svarīgs gan imūnsistēmas normālai darbībai, gan izziņas procesiem, gan kaulu un nervu sistēmas veselībai. Sākoties rudenim un pieaugot mācību, interešu izglītības nodarbību slodzei un, protams, arī paaugstinoties stresa līmenim, ņemot vērā bērna vajadzības, būs svarīgi piemeklēt atbilstošu vitamīnu un minerālvielu kompleksu,” uzsver farmaceite un atgādina, ka liela kļūda ir dot bērniem savus, pieaugušiem cilvēkiem paredzētos vitamīnus.

Speciāliste iesaka mājās aptieciņā turēt suspensiju vai tabletes, kas satur paracetamolu vai ibuprofēnu. Tas gadījumam, ja bērnam pēkšņi ievērojami paaugstinās ķermeņa temperatūra. Pirmās palīdzības aptieciņā jābūt arī plāksteriem, antiseptiskiem līdzekļiem un līdzekļiem pret gremošanas traucējumiem – aktivētajai oglei vai diosmektītu saturošām zālēm. Tāpat pa rokai vajadzētu būt gelam vai ziedei, kas mazina pietūkumu un iekaisumu, jo sasitums var gadīties jebkuram, pat ļoti piesardzīgam skolēnam.

Aizlikts deguns? Jārīkojas gudri!

Iesnas bērniem ir bieži sastopama un traucējoša problēma. Izplatītākais iemesls – dažādas vīrusu infekcijas. Ārsts skaidro, ka deguna dobumā ir liels daudzums sīku asinsvadu. Reaģējot uz iekaisumu, tie palielinās un rodas tūska. “Šūnas, kas ražo gļotas, sāk tās producēt vēl aktīvāk un rezultātā deguns ir aizlikts un tekošs. Vecāki bieži vien pieļauj bīstamu kļūdu, pieļaujot zāļu pret aizliktu degunu lietošanu pārāk ilgā laika posmā. Ja iesnas ir apjomīgas, ūdeņainas, tām pievienojas deguna nosprostojums, un šādus līdzekļus (aerosola vai pilienu formā) lieto pat vairākas reizes dienā. Dažreiz tie ir absolūti nepieciešami, taču lietošanas ilgumu nedrīkst pārsniegt,” kategoriski piesaka otorinolaringologs un uzsver, ka bērnam šis periods ir 3 līdz 5 dienas. Pārmērīgi lietojot, var rasties vēl viena problēma – medikamentu izraisīts rinīts.

Jāseko līdzi arī lielākiem bērniem, kuri šādus medikamentus lieto patstāvīgi, bez vecāku kontroles. “Dažkārt tas ieilgst pat līdz sešiem mēnešiem! Problēma ir tā, ka pēc tam ilgstoši jāārstējas, jo deguna gļotādas ir sabojātas, elpošana – apgrūtināta,” saka ārsts.

Farmaceite apstiprina: “Piekrītu, nereti bērni paši ienāk aptiekā, lai nopirku zāles pret aizliktu degunu. Protams, tad aicinām bērnu iegriezties kopā ar kādu no pieaugušajiem. Vecākiem skaidroju, ka ir arī alternatīva, piemēram, deguna tūsku mazinoši līdzekļi ar ēteriskajām eļļām, kas atvieglo elpošanu, ir aerosoli ar jūras ūdeni, kas izskalo un mitrina deguna dobumu. Galvenais šo procedūru veikt pareizi, un to var paskaidrot farmaceits.”

Svaigs gaiss un kustība

Otorinolaringologs stingri iesaka visiem skolēniem regulāri nodarboties ar vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm. Katru (vai vismaz katru otro) dienu ir rekomendētas arī pastaigas svaigā gaisā. “Svaigs gaiss uzlabo deguna gļotādas darbību, izvada liekos putekļus, aktivizē muskuļus, uzlabo asins apgādi. Ja bērns apmeklē uz baseinu, arī tas ir lieliski! Tiesa, tādā gadījumā pēc baseina ir kārtīgi jānoslaukās, jāizžāvē mati un vismaz pusstundu jāpaliek iekštelpās. Nav pieļaujami tūlīt pēc peldes skriet ārā aukstumā. Tas var beigties ar saaukstēšanos vai ausu iekaisumu.”

Ārsts uzstāj, ka regulāras fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā bērniem nepieciešamas, lai neslimotu. Par to, kā arī par skolas bērna pilnvērtīgu uzturu un kvalitatīvu miegu vecākiem noteikti ir jāparūpējas.

Viedpulkstenis atklās, kādus signālus sūta pārslogots organisms (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 11:30:00 +0300

Pētījumi rāda, ka vien desmit minūtes zaļumā vai koku ielokā var samazināt stresa hormonu daudzumu.

Pētījumi rāda, ka pat 60-80% vizīšu primārās veselības aprūpes iestādēs var būt saistītas ar stresu. Kad stress kļūst hronisks, organisms nepārtraukti ražo kortizolu - hormonu, kas vājina imūnsistēmu, veicina iekaisuma procesus un palielina dažādu slimību risku. Kādas nemanāmas pazīmes var liecināt, ka mūsu ķermenis jau cieš no ilgstošas spriedzes? Un kā viedās tehnoloģijas var palīdzēt tās savlaicīgi atpazīt?

Galvassāpes un bezmiegs ir vieni no biežākajiem, taču nereti nenovērtētiem stresa simptomiem. Miega trūkums ir viltīgs pretinieks - tas ne tikai samazina mūsu spēju koncentrēties un paveikt ikdienas darbus, bet arī pastiprina stresa hormonu izdalīšanos, iesprostojot mūs apburtajā lokā. Ilgtermiņā bezmiegs var novest ne tikai pie hroniska noguruma, bet arī pie emocionālās līdzsvara zaudēšanas, lielākas jūtības un garastāvokļa svārstībām.

Savukārt galvassāpes, īpaši migrēnas, bieži pastiprinās saspringtos dzīves periodos. Pētījumi liecina, ka ilgstoša spriedze ietekmē nervu sistēmu un asinsriti, kas var veicināt stiprākus vai biežākus galvassāpju uzliesmojumus.

Papildus šīm pazīmēm slēptais stress var izpausties arī citādi: ar gremošanas traucējumiem, pēkšņām apetītes izmaiņām, neizskaidrojamiem ādas izsitumiem vai matu izkrišanu. Nereti šie simptomi netiek saistīti ar emocionālo stāvokli, lai gan patiesībā tie var būt ķermeņa sūtīti signāli par pārlieku lielu spriedzi.

Kā tehnoloģijas palīdz atpazīt ķermeņa signālus?

Veselības uzraudzībā arvien nozīmīgāku lomu ieņem viedās tehnoloģijas, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast ķermeņa sūtītos signālus. Kā skaidro Latvijas eksperts Mikus Tillers, lai gan šīs tehnoloģijas neaizstāj ārstu, tādas ierīces kā viedpulksteņi var būt vērtīgi palīgi ikdienā - uzraugot pašsajūtu, sekojot stresa līmenim vai miega kvalitātei.

"Kad vēlamies iemācīties labāk pārvaldīt stresu, ir ļoti svarīgi, lai būtu rīki, kas atgādina apstāties, atpūsties un ieklausīties sevī. Piemēram, mēra sirdsdarbības ritma variabilitāti (HRV), kas palīdz novērtēt ķermeņa reakciju uz stresu. Kad HRV samazinās, pulkstenis var brīdināt par paaugstinātu stresa līmeni un piedāvāt īsus elpošanas vingrinājumus, kas palīdz nomierināties. Ierīcei ir arī uzlabota miega uzraudzības sistēma, kas analizē miega fāzes un sniedz ieteikumus, kā uzlabot atpūtas kvalitāti. Šīs funkcijas ļauj ne tikai saprast, kādi faktori traucē miegu, bet arī palīdz sekot emocionālajam stāvoklim un pakāpeniski uzlabot kopējo pašsajūtu," - viedpulksteņa priekšrocības izceļ Tillers.

Vienkārši veidi, kā atgūt iekšējo līdzsvaru

Lai tiktu galā ar ikdienā piedzīvoto stresu, svarīgi atrast veidus, kā apstāties un atgūt iekšējo līdzsvaru. Pat īsa uzturēšanās dabā - pastaiga parkā vai dārzā - var mazināt spriedzi un uzlabot garastāvokli. Pētījumi rāda, ka vien desmit minūtes zaļumā vai koku ielokā var samazināt stresa hormonu daudzumu un palīdzēt atslābināties.

Stresa līmeni efektīvi mazina arī laiks ar mājdzīvnieku. Pieskārieni, glaudīšana vai vienkārši kopā būšana stimulē "labās pašsajūtas hormona" oksitocīna izdalīšanos un palīdz samazināt kortizola līmeni. Šāda mijiedarbība uzlabo emocionālo stāvokli un rada mierīguma sajūtu.

Meklējot veidus, kā mazināt spriedzi, nevajadzētu aizmirst, ka bieži nenovērtēts stresa avots ir vilcināšanās. Kad krājam nepabeigtus darbus, pieaugošais uzdevumu slogs rada spriedzi un negatīvi ietekmē gan miega kvalitāti, gan emocionālo pašsajūtu. Tāpēc, sastādot reālistisku dienas plānu - pierakstot svarīgākos darbus, sadalot tos pēc prioritātēm un veicot pa vienam - jūs ne tikai samazināt spriedzi, bet arī haosa sajūtu, kas nereti izraisa trauksmi.

Par asinsspiediena noslēpumiem mediķi stāsta Latvijas iedzīvotājiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 15:08:00 +0300

"Norma ir 120/80, turklāt tādam tam vajadzētu būt neatkarīgi no dzimuma un vecuma".

Deviņas atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par asinsspiedienu, tā mērīšanu un tonometriem sniedz kardioloģe Elita Vārava un farmaceite Ligita Kukule.

Normālam arteriālajam asinsspiedienam ir būtiska loma – tas ir viens no priekšnoteikumiem sirds un asinsvadu veselībai un tātad – nelabvēlīgu kardioloģisko notikumu profilaksei, jo ļauj laikus noķert izmaiņas.

Kam svarīgi mērīt asinsspiedienu?

Visiem! Asinsspiediena mērīšana ir viens no pamata rādītājiem. Lai iegūtu datus par veselību, to rekomendē mērīt bērniem no triju gadu vecuma, bet, ja nepieciešams, asinsspiedienu var izmērīt pat zīdainim.

Pieaugušiem cilvēkiem (no 18 gadiem) mēra asinsspiedienu vismaz reizi gadā, taču, iespējams, tas jādara arī biežāk.

Asinsspiediena mērījumi ir informatīvi svarīgi cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, nieru slimībām, cukura diabētu un, protams, arteriālās hipertensijas vai citu sirds un asinsvadu slimību pacientiem.

Pusaudžiem (un ne tikai) ar lieko svaru vai cukura diabēta diagnozi ārsta apmeklējuma laikā vienmēr tiek mērīts asinsspiediens.

Kas īsti ir arteriālais asinsspiediens?

Kardioloģe skaidro, ka tas ir asiņu plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. “Asinsspiedienu raksturo divi rādītāji. Sistoliskais ir augšējais – maksimālais spiediens, ar ko asinis spiež uz asinsvadu sieniņām, savukārt diastoliskais ir apakšējais – minimālais spiediens, ar ko asinis spiež uz asinsvadu sieniņām. Speciālisti ir atzinuši, kāda ir arteriālā asinsspiediena norma – 120/80 mmHg, turklāt tādam tam vajadzētu būt neatkarīgi no dzimuma un vecuma.”

Naktī asinsspiediens parasti ir zemāks nekā dienā. Ap sešiem no rīta tas sāk paaugstināties un aptuveni deviņos sasniedz ierasto līmeni.

Sistoliskais spiediens diennakts laikā var svārstīties par 10–20 vienībām (mmHg), diastoliskais – par aptuveni 5 vienībām (mmHg).

Kas var ietekmēt mērījuma rezultātu? 

“Asinsspiediens nav pastāvīgi konstants lielums. To var izmainīt, piemēram, stress, dzīvesveids vai kaitīgi paradumi, arī uzturs, slimība, medikamentu lietošana,” skaidro ārste un piebilst, ka dažkārt asinsspiediens paaugstinās tieši tad, kad pacients ir ārsta kabinetā – ja, ierodoties pie ārsta, cilvēks izjūt stresu, asinsspiediena mērījuma rezultāts var būt atšķirīgs no tā, kas tajā paša dienā iegūts, mērot mājas apstākļos. Šo īpatnību nereti dēvē par “baltā halāta efektu”.

“Mērījuma rezultātu var ietekmēt fiziska pārslodze, un šā iemesla dēļ nav vēlams to mērīt, piemēram, tūlīt pēc treniņa – visticamāk, asinsspiediens būs paaugstināts. Vismaz piecas minūtes pirms mērīšanas vajadzētu atpūsties. Arī lielā psihoemocionālā slodzē, uztraukumā nav ieteicams veikt mērījumu, vispirms būtu jānomierinās. Precīzākam rezultātam šādos gadījumos būtu jāveic vairāki mērījumi ar nelielu laika intervālu,” norāda ārste.

Kā pareizi nomērīt?

Regulāri uzraugot asinsspiedienu, to mēra vienu vai divas reizes dienā (no rīta un vakarā) aptuveni vienā laikā, pirms zāļu lietošanas (ja tās ir regulāri jālieto).

Vismaz 30 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas nevajadzētu smēķēt, lietot kofeīnu saturošus produktus, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Pirms mērīšanas ieteicams apmeklēt labierīcības. Aptuveni piecas minūtes pirms mērīšanas mierīgi jāpasēž, jāatpūšas, jāatbrīvo ķermenis.

Veicot mērījumu, muguru vajadzētu atbalstīt pret krēsla atzveltni, novietot roku uz galda tā, lai tā būtu vienā līmenī ar sirdi un ar plaukstas pamatni uz augšu. Kājām nevajadzētu būt sakrustotām, abām pēdām jāatrodas uz grīdas. Augšdelma mērītāja manšete jāuzliek tā, lai no tās apakšējās malas līdz elkoņa locītavai būtu aptuveni divi centimetri. Svarīgi mērījuma laikā nekustēties un nerunāt.

Par ko liecina iegūtais rādītājs?

Paaugstināts augšējais un apakšējais asinsspiediena rādītājs liecina par nopietnu slimību. Tā var būt primāra problēma vai arī sekundāra – citas slimības izraisīta asinsspiediena paaugstināšanās.

Pazemināts augšējais un apakšējais mērījums kombinācijā ar vājumu, reiboņiem, visticamāk, nozīmē, ka nepieciešama intensīvā ārstēšana, iespējams, pat stacionārā. Protams, jānoskaidro, vai asinsspiediena būtisku pazemināšanos nav izraisījuši lietotie medikamenti vai to pārdozēšana, kas mēdz gadīties vecāka gadagājuma pacientiem.

Savukārt asinsspiediena krasas svārstības galvenokārt norāda uz psihoemocionālu pārslodzi.

Ko vajadzētu zināt par asinsspiedienu?

Ja ir aizdomas par arteriālo hipertensiju, asinsspiediens jāmēra regulāri un mērījuma dati (laiks, kādā mēra, un mērījuma rezultāti) vienmēr jāpieraksta – tas būs informatīvi ārstam.

Par slimību liecina ilgstoši paaugstināts vidējais asinsspiediens, nevis atsevišķi gadījumi, kad asinsspiediens uzlec un kas ir izskaidrojams, piemēram, ar lielu fizisku slodzi vai emocionālu pārdzīvojumu. Ja izmērot asinsspiediens ir paaugstināts, 5–10 minūtes vēlāk tas jāmēra vēlreiz. Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija ir noteikti jāārstē, jo tā veicina asinsvadu sašaurināšanos jeb aterosklerozi, kas ir, piemēram, tāda nopietna kardioloģiska notikuma cēlonis kā insults.

Kādi mēdz būt asinsspiediena mērītāji?

Farmaceite Ligita Kukule skaidro, ka tonometru klāsts ir visai plašs un, konsultējoties ar farmaceitu, var izvelēties piemērotāko: “Mehāniskajam tonometram komplektā ir fonendoskops jeb stetoskops, ar ko klausīties artēriju pulsāciju. Ar to ir jāprot apieties, tāpēc iesaku domāt par jaunākiem un modernākiem tonometru variantiem.

Vienkāršāk lietojams ir elektroniskais tonometrs. Elektroniskie asinsspiediena mērīšanas aparāti pieejami gan pusautomātiski, gan automātiski, gan, izmantojami uz augšdelma, gan tādi, ko liek uz apakšdelma. Gan pusautomātiskie, gan automātiskie mērītāji nosaka arī pulsu.

Kādu izvēlēties lietošanai mājās?

Farmaceite norāda, ka visprecīzākie asinsspiediena mērījumi ir uz rokas augšdelma, jo tur atrodas brahiālās artērijas. Augšdelma asinsspiediena mērītāji ir pieejami ar dažāda izmēra manšetēm. Jāņem vērā, ka ar pārāk mazu manšeti rezultāts būs augstāks nekā tas ir patiesībā. Augšdelma tonometri īpaši piemēroti to pacientiem, kuriem ir regulāri jāseko līdzi mērījumu rezultātiem.

Vecākiem cilvēkam mērītājs būs ērts, ja tam ir vienkāršs funkciju ekrāns, ieslēgšana un izslēgšana. Manšetes mēdz būt mazgājamas, mīkstas, ar vidējo cilvēka rokas apkārtmēru (22–42cm).

Ja asinsspiediena mērītājs nepieciešams cilvēkam, kuram ir kādas sirds problēmas, piemēram, sirds aritmija, vai guļošam cilvēkam, kam asinsspiedienu mērīs aprūpētājs, piemērots būs tonometrs, kas īpaši paredzēts plašai auditorijai – grūtniecēm, diabētiķiem, nieru slimību pacientiem, cilvēkiem ar aptaukošanos, bērniem no 12 gadu vecuma. Līdztekus tonometru galvenajām funkcijām šo mērītāju rezultātu analīze ir iespējama ar speciālu programmu datorā vai attiecīgā ražotāja lietotni viedtālrunī.

Apakšdelma tonometru farmaceite iesaka jauniem cilvēkiem, kuriem asinsvadi atrodas tuvāk ādai. Daži ražotāji piedāvā apakšdelma tonometrus – “pulksteņus”. Tonometrs ir kompakts, ar speciālu plastmasas uzglabāšanas kārbiņu, ko ērti ievietot somā, doties uz darbu, izbraukumā. Ir iespēja noteikt neregulāru sirdsdarbību, turklāt ir tikai viena poga mērījumu veikšanai un mērījumu atmiņa.

Ko vēl var sagaidīt no tonometra?

Cilvēkiem, kuriem patīk savus veselības datus apkopot, izmantojot datorprogrammas, nevis rakstot dienasgrāmatas, noderēs tonometri ar plašāku funkciju piedāvājumu. “Mūsdienīgiem tonometriem mēdz būt dažādas papildu funkcijas, piemēram, neregulāras sirdsdarbības, ķermeņa kustību un manšetes aptinuma noteikšana, spēja paturēt atmiņā līdz 199 mērījumiem diviem lietotājiem un citas.

Tie, kuri ir draugos ar modernajām tehnoloģijām, var izvēlēties modeļus, kas dod iespēju sekot līdzi mērījumu datiem tiešsaistē. Tas ir ērti arī, piemēram, ja tuviniekam ir ar Alcheimera demence vai citi atmiņas traucējumi. Novērojot, ka asinsspiediena rādītājs ir paaugstināts, var piezvanīt uz mājām un noskaidrot, vai zāles asinsspiediena pazemināšanai ir lietotas,” pastāsta farmaceite un atgādina, ka asinsspiedienu var izmērīt arī aptiekā.

Asinsspiediena mērījumi un to fiksēšana ārstam lieti noderēs veselības stāvokļa analīzē un palīdzēs noteikt vai precizēt diagnozi, tādēļ asinsspiedienu regulāri mērīt būtu svarīgi ne tikai senioriem, bet arī pusmūža cilvēkiem un jauniešiem.

Kā sagatavot savu imunitāti tumšākajiem mēnešiem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 07:09:00 +0300

Rudenī sevišķi svarīgas ir fiziskās aktivitātes svaigā gaisā.

Pēc siltās un saulainās vasaras seko drēgnie rudens vakari, apmākušās un lietainas dienas, kurās var tikai gremdēties atmiņās par vasaras sauli un siltumu. Dienas strauji kļūst īsākas, un nereti piezogas arī depresīvāks noskaņojums, kas ietekmē gan mentālo veselību, gan imunitāti.

Rudens ir laiks, kad īpaša uzmanība jāpievērš imūnsistēmas stiprināšanai, jo palielinās risks saslimt ar dažādām vīrusu slimībām, nepastāvīgie laikapstākļi rada lielāku iespēju saaukstēties un iesnas vai klepus var kļūt par nevēlamu sabiedroto vairāku nedēļu garumā.

Dabas spēks imunitātei

Rudenī par imūnsistēmas atbalstu kļūst augu un ārstniecisko zāļu tējas, piemēram, piparmētras, liepziedi, pelašķi, upenes, mežrozītes. Tās ir profilaktisks imunitātes stiprinātājs, tomēr jāņem vērā, ka ne visas tējas var lietot ikdienā.

Piemēram, liepziedu tēja tās ārstniecisko īpašību dēļ nav ieteicama ikdienas lietošanai, taču tā būs lielisks palīgs, kolīdz parādīsies pirmie saaukstēšanās simptomi. Savukārt pīlādža augļu vai upeņu tēju var lietot regulāri, stiprinot imunitāti. Arī ehinacejas tēja būs lieliski piemērota imunitātes stiprināšanai, jo tai piemīt pretvīrusu un pretiekaisuma iedarbība. Tomēr jāatceras – nevajag lietot tikai vienu tēju! Ja vēlies stiprināt imunitāti, pamīšus dzer dažādas tējas. Ja esi saaukstējies, dzer ne tikai liepziedu, bet arī kumelīšu, kliņģerīšu un vīgriežu tējas, jo katrai no tām piemīt savas ārstnieciskās īpašības.

Nevajadzētu aizmirst arī par dabīgajiem imunitātes stiprinātājiem, ko varam lietot ikdienā un pievienot, piemēram, ēdienam vai arī izmantot kā našķi. Atceries par ķiploka vērtīgajām īpašībām – to vari pievienot kā piedevu salātiem vai ēst vienus pašus. Ne velti vecmāmiņas mācīja, ka ķiploku krelles palīdz atvairīt rudens vīrusus. Savukārt dzērvenes ir dabīgs C vitamīna avots, kas nodrošina imūnsistēmas stiprināšanu.

Īpaša uzmanība jāpievērš D3 vitamīna līmenim, tāpēc jālieto gan produkti, kas satur šo vitamīnu, gan aptiekās nopērkami D3 vitamīnu saturoši preparāti. Ja šī vitamīna cilvēka organismā trūkst, imunitāte pavājinās un tiek novērota biežāka saslimšana, īpaši gada tumšajos mēnešos. Mūsu platuma grādos dabiski uzņemt D3 vitamīnu no saules nav iespējams, tāpēc papildus ieteicams uzņemt zivju vai krila eļļu, savukārt ikdienas uzturā ieteicams iekļaut treknas zivis, sarkano gaļu, aknas un pārtikas produktus, kuriem norādīts, ka vitamīns pievienots papildus, piemēram, brokastu pārslas vai proteīna dzērieni.

Svaigs gaiss + kustības

Rudenī sevišķi svarīgas ir fiziskās aktivitātes svaigā gaisā – pat ja tā ir tikai pastaiga. Kustīgs dzīvesveids palīdz atslābināties, uzturēt ķermeni tonusā un mazināt stresu. Ņemot vērā, ka rudenī arvien biežāk var piemeklēt nomāktība un drūms garastāvoklis, tad, piemēram, pastaiga mežā būs lielisks līdzeklis, kas uzlabos garastāvokli un ļaus saskatīt skaisto arī rudens pelēcībā.

Būtiski atcerēties par telpu vēdināšanu, jo regulāra gaisa apmaiņa ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet arī palīdz nesaslimt ar kādu nejauku rudens vīrusu. Ja lielāko dienas daļu jāpavada telpās un nav iespējas iziet pastaigāties svaigā gaisā, tad telpas vēdināšana ir pats minimums, kas noteikti jāpaveic, lai parūpētos par savu imūnsistēmu.

Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs

Stipra imūnsistēma nav iedomājama bez pilnvērtīga un sabalansēta uztura, kas satur organismam nepieciešamo olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu, vitamīnu un šķiedrvielu daudzumu. Šāds uzturs veicina organisma aizsargspējas pret dažādām saslimšanām un palīdz būt veseliem.

Dabīgs imunitātes atbalsts ir dažādi fermentētie produkti (piemēram, skābēti gurķi vai kāposti, kimči, jogurts) un tādi svaigie dārzeņi kā gurķi, tomāti, kāposti un brokoļi.

Papildus ieteicams uzņemt prebiotiķus, kas pabaros labās baktērijas, kas mīt zarnu traktā, nodrošinot sakārtotu mikrobiomu. Preimmu Biotic būs lielisks atbalsts imūnsistēmai, jo vidēji 75% imunitātes veidojas tieši zarnu mikrobiomā, un šai neparastajai saiknei zinātnieki pēdējos gados pievērš arvien lielāku uzmanību.

Par imunitātes stiprināšanu ir jādomā visa gada garumā, taču sevišķa vērība tai jāpievērš gada tumšākajos mēnešos, kad vairāk laika pavadām iekštelpās un mēdzam aizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Tomēr, ieviešot ikdienā kaut nelielas izmaiņas – sabalansētu uzturu, svaigu gaisu un kustības –, tas būtiski ietekmē organisma aizsargspējas! Parūpējies par sevi jau šodien, un tava imunitāte būs pateicīga!

Jūras ūdens var palīdzēt uzveikt iesnas vasaras beigās (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 11:31:00 +0300

Tā sastāvs ir īsta vērtīgu sastāvdaļu krātuve.

Jūras ūdens ir dabīgs un efektīvs līdzeklis, kas palīdz mazināt infekcijas risku un atvieglot alerģijas simptomus, turklāt tiek plaši lietots arī iesnu ārstēšanā. Vēl svarīgāka veselībai ir jūras ūdens ietekme uz deguna gļotādu, to mitrinot un stimulējot gļotu veidošanos. Šī īpašība veicināja jūras ūdens popularitāti, un mūsdienās tas ir viens no ieteicamajiem līdzekļiem gan alerģiska, gan infekcijas izraisīta rinīta ārstēšanai. Plašāk par jūras ūdens nozīmi stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Jūras ūdens aerosols satur vielas, kas nomierina iekaisumu un novērš sekrēciju uzkrāšanos augšējos elpceļos. Kā uzsver farmaceits Konstantīns Čerjomuhins: "Tā sastāvs ir īsta vērtīgu sastāvdaļu krātuve - atkarībā no tā izcelsmes, tas var saturēt nātriju, magniju, kalciju, hloru, fosforu, jodu, dzelzi, sēru un boru, kā arī antialerģisko mangānu un antibakteriālo varu."

Lietojot jūras ūdeni deguna skalošanai saaukstēšanās laikā, tas palīdz mitrināt gļotādu, atšķaidīt un izvadīt gļotas, kā arī nodrošina antiseptisku iedarbību. Šāda skalošana attīra deguna ejas no vīrusiem, baktērijām, alergēniem un citiem svešķermeņiem, tādējādi atvieglojot elpošanu un paātrinot atveseļošanos. Turklāt līdzeklis ir efektīvs arī pret alerģijas simptomiem - īpaši alerģiska rinīta gadījumā, jo palīdz izvadīt alergēnus, mazināt pietūkumu un atjaunot normālu elpošanu.

Deguna dobuma kopšanai

Jūras ūdens šķīdums, īpaši hipertonisks, palīdz mīkstināt un izvadīt biezas gļotas un kreveles no deguna ejām, tādējādi atvieglojot elpošanu. Pateicoties augstākai sāls koncentrācijai, šāds šķīdums rada osmotiskā spiediena starpību, kas veicina liekā šķidruma izvadīšanu no gļotādas audiem un mazina tūsku, skaidro farmaceits.

Svarīga ir arī iedarbība uz skropstiņepitēliju, kas klāj deguna dobuma sieniņas. Jūras ūdens palīdz atjaunot skropstiņepitēliju normālu funkciju, kas ir būtiska elpošanas komfortam. Lai saglabātu šo efektu ilgstoši, ieteicams regulāri skalot degunu ar jūras ūdeni, jo tas palīdz uzturēt gļotādas veselību un novērst aizlikumu.

Lietošanas ieteikumi

Jūras ūdens ir noderīgs palīgs mājas aptieciņai, īpaši tuvojoties rudens sezonai, jo to var lietot visos vecumos - gan zīdaiņiem un bērniem, gan pieaugušajiem. Procedūra ir viegli izpildāma mājas apstākļos, un, ja tiek veikta pareizi, tā nerada komplikācijas, norāda farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Jūras ūdens aerosola lietošanas biežums ir atkarīgs no mērķa - profilaksei to parasti iesaka 1-2 reizes dienā, bet ārstēšanai 3-4 reizes dienā vai pat biežāk, ja tas ir nepieciešams. Lietošanas ilgums nav ierobežots, tomēr, ilgstoši lietojot, sāls šķīdumus, īpaši hipertoniskus, ir svarīgi uzraudzīt deguna gļotādas stāvokli, jo tie var izraisīt pārmērīgu sausumu. Šādā gadījumā jākonsultējas ar ārstu.

Vienmēr ir svarīga pareiza un pārdomāta lietošana, tādēļ pirms aerosola lietošanas noteikti ir jāizlasa konkrētā preparāta norādījumi un, ja nepieciešams, jākonsultējas ar ārstu vai

farmaceitu. Jaunākiem bērniem no 1 mēneša līdz 7 gadu vecumam parasti iesaka 1-2 iesmidzinājumus katrā deguna ejā 1-3 reizes dienā, bet bērniem, kas vecāki par 7 gadiem, 2 iesmidzinājumus katrā deguna ejā 2-4 reizes dienā, saskaņā ar lietošanas instrukcijām. Kā norāda farmaceits K. Čerjomuhins, lietojot jūras ūdeni deguna skalošanai, ir svarīgi ievērot pareizu tehniku un nepielietot pārāk lielu spiedienu, lai izvairītos no šķidruma nokļūšanas ausīs.

Lietošanas periods ir atkarīgs no produkta un tā formas - pilieni vai aerosols. Izotoniskus šķīdumus (parastu jūras ūdeni) var lietot tik ilgi, cik nepieciešams deguna skalošanai vai mitrināšanai, savukārt hipertoniskus šķīdumus nav ieteicams izmantot ilgāk par 5-7 dienām, jo pastāv gļotādas žūšanas risks.

Kā izvēlēties piemērotāko?

Izvēloties jūras ūdens aerosolu deguna skalošanai, jāņem vērā vairāki faktori - attīrīšanas pakāpe, mikroelementu koncentrācija, papildu sastāvdaļu klātbūtne un lietošanas vienkāršība, iesaka farmaceits. Īpaši svarīgi, lai ūdens būtu labi attīrīts, saturētu vērtīgus mikroelementus, piemēram, kāliju, magniju un jodu, un būtu piemērots konkrētam vecumam, jo bērniem un pieaugušajiem piemērotā koncentrācija var atšķirties. Tāpat nozīme ir arī papildu komponentiem - daži aerosoli satur vielas, kas veicina dzīšanu vai nodrošina papildu iedarbību un sniedz plašāku efektu deguna gļotādas kopšanā.

Izvēloties jūras ūdens aerosolu bērniem, vēlams meklēt produktus, kas īpaši paredzēti jaunākajam vecumam - ar maigāku iedarbību un lietošanai ērtāku formu. Pieaugušajiem izvēle parasti balstās uz konkrētajām vajadzībām, piemēram, pietūkuma mazināšanu, mitrināšanu vai ārstēšanu.

Konsultācija ar speciālistu - svarīgs solis pirms jūras ūdens lietošanas uzsākšanas

Aerosolus nedrīkst izmantot, ja ir noteiktas veselības problēmas - akūts otīts vai citas ausu infekcijas, trauma vai novirzīta deguna starpsiena, kā arī pēc nesen veiktas deguna operācijas. Skalošana nav ieteicama arī tad, ja ir smaga gļotādas tūska, bieža deguna asiņošana, epilepsija.

Kā norāda farmaceits K. Čerjomuhins, pat tad, ja nav nekādu ierobežojumu, pirms līdzekļa lietošanas pirmo reizi ir ieteicams saņemt ārsta vai farmaceita padomu. Ja procedūras laikā vai pēc tās rodas diskomforts vai komplikācijas, skalošana nekavējoties jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu. Farmaceits arī uzsver, ka īpaša piesardzība jāievēro, skalojot degunu bērniem - bērniem pastāv paaugstināts vidusauss iekaisuma risks, tāpēc pirms aerosola lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstējošo ārstu vai pediatru.

Pēkšņi zūd vai pieaug svars? Pie vainas var būt vairogdziedzeris (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 12:37:00 +0300

Ja ārsts novērtē, ka mezgli ir lieli, tiek nozīmēti tālāki izmeklējumi un terapija.

Ja vairogdziedzerī radušās problēmas, mainās tā funkcija, proti, tā var būt gan pastiprināta, gan pavājināta un attiecīgi ir atšķirīgi saslimšanas simptomi. Kādi ir šie simptomi, skaidro Skrides Sirds klīnikas endokrinologs Zane Svikle.

"Ja vairogdziedzeris izstrādā pārāk daudz hormonu, ko sauc par hipotireoze, simptomi ir patrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, svīšana, sirds ritma traucējumi, biežāka vēdera izeja, svara zudums. Savukārt pretējā lieta ir hipotireoze jeb samazināta vairogdziedzera hormonu izdale un tad ir pretēji simptomi: pieņemšanās svarā, tendence uz tūsku, lēnāks sirds ritms, tendence uz aizcietējumiem, grūtības ieņemt bērniņu…" Ja kāds no šiem simptomiem tiek novērots, vēlams būtu doties pie ārsta, veikt izmeklējumus un uzsākt atbilstīgu terapiju.

Vēl viena ne mazāk nopietna saslimšana ir vairogdziedzera mezgli. Kā skaidro ārste, šajā gadījumā var būt pilnīgi normāla vairogdziedzera funkcija, bet ar laiku, kad mezgli aug, cilvēkam kakla priekšējā daļā parādās izvirzījums. Ja cilvēks nejūt nekādas sūdzības, ieteicams būtu tik un tā pārbaudīt vairogdziedzeri.

"Vairogdziedzera mezgli tiek vērtēti gan pēc lieluma, gan struktūras. Ja tie ir nelieli un labdabīgi, tad sonogrāfiju vēlams veikt reizi divos gados, ne biežāk." Savukārt, ja ārsts novērtē, ka mezgli ir lieli, tiek nozīmēti tālāki izmeklējumi un terapija. Bet katrā ziņā nedrīkst šo problēmu atstāt novārtā, jo laiku neārstēta saslimšana var radīt nopietnas sekas.

Ārste arīdzan neiesaka aizrauties ar uztura bagātinātājiem, jo daudzi no tiem satur jodu, un lai gan jods mums ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu veidošanai, normālai smadzeņu darbībai, nervu sistēmas un ādas veselībai, cilvēkiem, kuriem ir kāda no vairogdziedzera slimībām jods var nenākt par labu. Vēlams konsultēties ar ārstu!

Padomi bērnu ar īpašām vajadzībām vecākiem Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 23 Aug 2025 09:37:00 +0300

Nereti sabiedrībā tiek uzskatīts, ja noteiks invaliditāti, tad tas būs “zīmogs uz mūžu”.

Latvijā invaliditāte ir noteikta gandrīz 10 000 bērniem, tomēr, pēc speciālistu domām, bērnu ar iespējamu invaliditāti skaits varētu būt lielāks. Joprojām ir ģimenes, kuras atturas no invaliditātes statusa noteikšanas bērnam – gan baidoties no sabiedrības aizspriedumiem, gan uzskatot invaliditātes ekspertīzes procesu kā ilgu un sarežģītu. Mīti par birokrātiskiem šķēršļiem, sabiedrības nosodījumu vai “zīmogu nākotnei” joprojām mūsdienu sabiedrībā ir dzīvi.

Tāpēc svarīgi ir runāt godīgi, saprotami un cilvēcīgi – invaliditātes statuss nav spriedums bērnam, bet veids, kā caur dažādiem valsts un pašvaldību atbalsta pakalpojumiem var sekmēt bērna labāko interešu nodrošināšanu un veicināt pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā ikvienā vecuma posmā.

Ceļš nav jāiet vienatnē

Bērna saslimšanas brīžos, it īpaši, ja saslimšana ir smaga, ik viena ģimene nereti jūtas bezpalīdzīga un ne vienmēr zina risinājumu, ko darīt konkrētajā situācijā, kā palīdzēt, kur vērsties pēc palīdzības. Jebkurā saslimšanas gadījumā ir svarīgi laikus saņemt atbilstošu, kvalitatīvu un mērķtiecīgu ārstēšanu, lai pēc iespējas novērstu vai vismaz mazinātu visas nelabvēlīgās sekas, kas var iestāties. Ja pēc saņemtās ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešams papildu atbalsts bērna dzīves kvalitātes uzlabošanai, ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, vienojoties ar bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem (turpmāk – vecāks), var lemt par bērna nosūtīšanu invaliditātes ekspertīzei. Invaliditātes noteikšanas pakalpojums Latvijā ik gadu tiek pilnveidots, veicinot cilvēkcentrētu un caurspīdīgu procesu. Sākotnēji var šķist, ka process līdz invaliditātes ekspertīzei bērnam ir garš un sarežģīts, tomēr sadarbībā ar bērna ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu procesu invaliditātes ekspertīzei var uzsākt vienkārši un saprotami, nodrošinot pozitīvu ietekmi bērna attīstībai ilgtermiņā.

Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Pirms vērsties VDEĀVK bērna vecākam jākonsultējas ar bērna ģimenes vai ārstējošo ārstu, kurš lems par nosūtījuma uz invaliditātes ekspertīzi sagatavošanu bērnam, nepieciešamības gadījumā pievienojot nosūtījumam uz VDEĀVK papildu dokumentus – visbiežāk tie ir medicīniskie dokumenti, kas apliecina, ka bērnam ir vai tiek veikta ārstēšana, izmeklējumu rezultāti u.c. Par pievienojamo izmeklējumu atbilstību lemj ģimenes ārsts, izvērtējot katra bērna individuālo situāciju un nosakot, vai izmeklējumu rezultāti ir aktuāli, lai sniegtu pietiekamu informāciju par bērna veselības stāvokli.

Aizpildot iesniegumu, vecākiem par bērnu nav jāaizpilda funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa, to aizpilda tikai gadījumos, kad invaliditātes ekspertīzi veic pilngadīgām personām. Būtiski atcerēties, ka ārsta nosūtījums ir derīgs divus mēnešus no tā izsniegšanas dienas, tas ir, no dienas, kad ārsts to ir parakstījis. Tāpēc iesniegumu kopā ar nosūtījumu VDEĀVK nepieciešams iesniegt, pirms beidzies nosūtījuma derīguma termiņš.

Vecākiem jāatceras, ja iesniegums ar nosūtījumu:

-tiek nosūtīts e-pastā, tiem jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu – iesniegumu paraksta bērna vecāks, nosūtījumu un tā pielikumus paraksta bērna ārsts, kurš sagatavoja nosūtījumu;

-tiek nosūtīts, izmantojot personīgo E-adresi, nosūtījumam un tā pielikumiem jābūt bērna ārsta, kurš sagatavoja nosūtījumu, parakstītiem ar droši elektronisko parakstu.

VDEĀVK saņemtos dokumentus sākotnēji izskata VDEĀVK Klientu apkalpošanas nodaļas darbinieks. Ja iesniegumā tiek konstatētas nepilnības, saziņa tiek veikta ar bērna vecāku, kurš iesniedza iesniegumu, lai vienotos par trūkumu novēršanu. Ja kādas neskaidrības ir nosūtījumā, vai pēc tā satura netiek gūta pilnīga pārliecība par bērna veselības traucējumiem un funkcionēšanas ierobežojumiem, to smagumu, VDEĀVK vecāku kopā ar bērnu var uzaicināt uz invaliditātes ekspertīzi klātienē. Tāpat var tikt veikta papildu saziņa vai informācijas pieprasījums no ārsta, ja invaliditātes ekspertīzes procesā tiek konstatēts, ka ārsta nosūtījumā ir trūkumi, kas ir novēršami. VDEĀVK trūkumu novēršanai vērsīsies pie konkrētā ārsta, kas nosūtījumi ir sagatavojis, jo nosūtījumā trūkstošo informāciju var precizēt tikai ārsts, kas nosūtījumu sagatavoja.

Ja vecākam rodas neskaidrības iesnieguma aizpildīšanas procesā, VDEĀVK aicina droši zvanīt vai rakstīt un saņemt konsultāciju no VDEĀVK speciālistiem. Konsultācijām telefoniski – zvanot par vienoto informācijas tālruni 67614885 – vai elektroniski – rakstot uz e-pastu: konsultacijas@vdeavk.gov.lv.

No iesnieguma līdz atbalstam

Saņemtie dokumenti VDEĀVK tiek reģistrēti Invaliditātes informatīvajā sistēmā, un tiek uzsākts invaliditātes ekspertīzes process, kura noslēgumā tiek pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu (bērniem netiek noteiktas invaliditātes grupas, bet gan bērna ar invaliditāti statuss) vai nenoteikšanu, kā arī, ja ekspertīzes gaitā tiek konstatēti noteikti kritēriji, bērnam var tikt izsniegts viens vai vairāki atzinumi – atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, atzinums pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai vai atzinums pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai. No iesnieguma reģistrēšanas brīža lēmums par invaliditātes noteikšanu bērnam tiek pieņemts 30 dienu laikā. Ekspertīzes rezultātā pieņemtos lēmumus (lēmumu par invaliditāti un/vai atzinumiem) bērna vecāks saņem veidā, kā to ir norādījis iesniegumā – klātienē, pasta sūtījumā vai E-adresē. Līdz ar lēmumu par noteiktu invaliditāti vecākam tiek izsniegts informatīvs materiāls par tālākajiem soļiem valsts atbalsta saņemšanai gan pirmreizējas invaliditātes, gan atkātotas invaliditātes gadījumā, kā arī informācija par iespēju pieteikties telefona konsultācijai par pieejamiem dažāda rakstura atbalsta pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai. Konsultācijas laikā var iegūt informāciju, kādu atbalstu invaliditātes seku mazināšanai bērnam nodrošina valsts un pašvaldība, kurā bērns dzīvo.

Svarīgi – neviens netiek atstāts viens sarežģītā situācijā, konsultācijas var saņemt arī jebkurā no deviņām VDEĀVK nodaļām vai klientu apkalpošanas centriem (detalizētu informāciju par to atrašanos vietu var atrast VDEĀVK tīmekļvietnē: https://www.vdeavk.gov.lv/lv/filiales). Katrā no tām ir kompetenti un apmācīti darbinieki, kas palīdzēs rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Pakalpojumi un atbalsts invaliditātes seku mazināšanai netiek automātiski nodrošināti līdz ar invaliditātes statusa noteikšanu. Lai saņemtu konkrētu atbalstu, ir nepieciešams iesniegt iesniegumu attiecīgajā institūcijā, kura nodrošina pakalpojuma sniegšanu, īpaši gadījumos, ja invaliditāte tiek noteikta pirmo reizi. Piemēram, ja bērnam invaliditāte tiek noteikt pirmo reizi, lai saņemtu piemaksu par bērnu ar invaliditāti, jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Svarīgi zināt – pakalpojumu klāsts var nedaudz atšķirties starp pašvaldībām, taču daudzi atbalsta veidi ir vienādi visā Latvijā. Tāpēc droši aicinām personas ar invaliditāti ar konkrētiem jautājumiem vērsties pie pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts iestāde, pašvaldības sociālais dienests vai kāda cita iestāde.

VDEĀVK tīmekļa vietnē ir pieejami divi informatīvie katalogi, kuros var atrast informāciju par atbalsta pasākumiem, ko nodrošina valsts un piedāvā konkrēta pašvaldība. Informatīvo katalogu var atrast saitē: https://www.vdeavk.gov.lv/lv/metodika-vienotai-informacijas-sniegsanai-invaliditates-noteiksanas-gadijuma. Tāpat par invaliditātes ekspertīzes procesu un pieejamo atbalstu invaliditāte seku mazināšanai var iepazīties Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-1.

Gadījumos, ja vecāki nepiekrīt VDEĀVK pieņemtajam lēmumam, ar kuru, piemēram, tiek atteikts noteikt invaliditāti vai izsniegt kādu no specifiskajiem atzinumiem, to var apstrīdēt viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Šādā gadījumā brīvas formas iesniegums ir jāadresē VDEĀVK vadītājam. Arī šo iesniegumu var iesniegt klātienē, nosūtot pasta sūtījumā, elektroniski parakstītu nosūtot uz oficiālo VDEĀVK e-pasta adresi vai izmantot latvija.gov.lv izvietotos e-pakalpojumus – E-adresi vai e-pakalpojumu “Iesniegums invaliditātes ekspertīzes lēmuma apstrīdēšanai”.

Invaliditātes datu aizsardzība un drošība

Visus ar invaliditātes ekspertīzi saistītos datus, tostarp personas datus, iekļauj Invaliditātes informatīvajā sistēmā, kuras pārzinis ir VDEĀVK. Šie dati ir sensitīvi dati, un to apstrāde tiek stingri regulēta. Proti, datu uzglabāšana un tālāka tā nodošana tiek stingri regulēta un pārraudzīta, t.sk. kam, kādam mērķim un kādā apjomā ar invaliditātes statusu saistītie dati tiek nodoti. Jāņem vērā, ka VDEĀVK speciālisti nedrīkst sniegt informāciju par bērnu telefoniski, ja nav veikta personas identifikācija – pat ja zvanītājs ir vecāks. Šī kārtība nav lieka birokrātija – tas ir bērna datu drošības garants.

Izmaiņas invaliditātes statusā, sasniedzot pilngadību – svarīgi soļi un atšķirības

Bērniem invaliditātes statuss tiek noteikts uz konkrētiem termiņiem – uz vienu, diviem vai pieciem gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Jaunietim, sasniedzot pilngadību, invaliditātes status automātiski netiek pagarināts. Turklāt jāņem vērā, ka pilngadīgā vecumā mainās gan iesniedzamo dokumentu klāsts VDEĀVK (līdz ar iesniegumu pilngadību sasniegušajai personai ir jāaizpilda tajā ietvertais funkcionālo spēju pašnovērtējums), gan kritēriji, atbilstoši kuriem tiek vērtēta cilvēka atbilstība invaliditāte statusam, kā arī invaliditātes statuss tiek gradēts jau trīs smaguma pakāpēs – I (ļoti smaga), II (smaga) un III (mērena) invaliditāte. Attiecīgi, sasniedzot pilngadību, atkārtoti jāvēršas VDEĀVK invaliditātes ekspertīzes veikšanai ar ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavotu nosūtījumu un iesniegumu invaliditātes ekspertīzes veikšanai.

Atbilstoši saņemtajiem dokumentiem tiks veikta invaliditātes ekspertīze, nepieciešamības gadījumā jau pieaugušo jaunieti aicinot uz ekspertīzi klātienē. Vienlaikus jāatceras, ja iesniegums tiek iesniegts, kad jaunietis jau ir sasniedzis pilngadību, to paraksta pats jaunietis, nevis vecāki (ja vien juridiski nav nostiprināts, ka vecākiem ir šādas tiesības). Lai neveidotos pārtraukums invaliditātes statusā un līdz ar to tiesības saņemt valsts un pašvaldību sniegto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, bērna vecākam vēlams savlaicīgi vērsies pie ārsta un, ja ārsts lemj par nosūtīšanu uz VDEĀVK, mēnesi pirms bērna pilngadības sasniegšanas nepieciešams iesniegt dokumentus invaliditātes ekspertīzei.

Svarīgi: līdz ar pilngadības sasniegšanu lēmums tiek adresēts pilngadību sasniegušajai personai – jaunietim, nevis viņa vecākam, proti, turpmāko pakalpojumu pieprasīšana viss būs jākārto jaunietim pašam, izņemot gadījumus, ja jaunietim ir iecelts aizgādnis (ir ierobežota rīcībspēja) vai viņš pilnvarojis kādu citu veikt nepieciešamās darbības.

Vienlaikus ir būtiski apzināties, ka ne vienmēr jaunietim, kuram bija noteikta invaliditāte kā bērnam, tā tiks noteikta arī pilngadīgā vecumā.

Invaliditātes statuss bērnībā – aizspriedumi, iespējas un aizsardzība

Runājot par mītiem – nereti sabiedrībā tiek uzskatīts, ja bērnam noteiks invaliditāti, tad tas būs “zīmogs uz mūžu”, kas būtiski var ietekmēt mācības un darba karjeras iespējas.

Šis ir nepatiess mīts, jo Latvijā invaliditāte tiek izvērtēta periodiski, un tā var tikt mainīta vai atcelta atbilstoši bērna veselības stāvokļa izmaiņām un attīstībai, tajā skaitā pēc sekmīgas ārstēšanās. Latvijā un pasaules kontekstā ir daudz veiksmīgu un sabiedrībā aktīvu cilvēku, kuriem ir vai ir bijusi noteikta invaliditāte. Invaliditāte pati par sevi nav šķērslis izglītībai, profesionālai izaugsmei vai sabiedriskai līdzdalībai. Latvijā bērniem ar invaliditāti noteiktos gadījumos ir pieejams individuāls atbalsts izglītībā, tostarp asistents, speciālais pedagogs vai pielāgots mācību saturs, kas veicina līdzvērtīgas iespējas mācīties un attīstīties. Arī darba tirgū diskriminācija invaliditātes dēļ ir aizliegta, turklāt, ja jaunietim invaliditāte saglabājas arī brīdī, kad viņš ir uzsācis darba gaitas, ir iespējams saņemt valsts atbalstu darbavietu pielāgošanai un integrācijai darba vidē.

Ļoti svarīga VDEĀVK ikdienas darba daļa ir sadarbība ar pašvaldību sociālajiem dienestiem. Pašvaldību sociālo dienestu darbinieki ir tie, kuri atrodas vistuvāk saviem cilvēkiem un vislabāk redz viņu vajadzības. VDEĀVK ik vienam cenšas sniegt pēc iespējas detalizētāku informāciju, kur cilvēkam vērsties un ko darīt, lai saņemtu pašvaldību nodrošināto atbalstu.

Ģimenei, kurā aug bērns ar invaliditāti, var nākties saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tāpēc ir īpaši būtiski veicināt ciešu sadarbību starp ģimenes ārstiem, speciālistiem, kā arī pakalpojumu un atbalsta sniedzējiem. Invaliditātes politikas virsmērķis valstī kopumā ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. VDEĀVK aicina invaliditātes statusu neuztvert kā šķērsli bērna attīstībai vai kā spriedumu nākotnei. Tas var būt kā atbalsta mehānisms, kas, palīdz mazināt sociālo nevienlīdzību un, izmantojot tā sniegtās iespējas, veicināt bērna attīstību atbilstoši viņa individuālajām spējām un tempam. Sabiedrības informēšana par invaliditātes noteikšanas procesu un pieejamo atbalstu tiek veikta ESF+ projekta “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana” ietvaros. Iekļaujoši, atbalstoši, būt kopsolī – tā ir sabiedrība, kurā katram bērnam ir iespēja augt ar cieņu, drošību un atbalstu.

Pieaug sūdzību skaits par pacienta tiesību pārkāpumiem

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 13:40:00 +0300

Lai uzsvērtu pacientu tiesību īstenošanas nozīmību, Veselības inspekcija turpinās īstenot tikšanās ciklu slimnīcās.

Akcentējot pacientu tiesību ievērošanas nozīmību ārstniecības iestādēs, Veselības inspekcijas vadītāja un speciālisti uzsākuši tikšanās ciklu Latvijas reģionālajās slimnīcās. Ventspils apmeklējums seko Liepājas reģionālās slimnīcas apmeklējumam jūnijā un aprīlī notikušajai diskusijai Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta juriste Laima Ozoliņa- Biļeviča tikšanās laikā uzsvēra, ka pacientu tiesību īstenošanas plāna izstrādei, ieviešanai un uzraudzībai ārstniecības iestādei ir rekomendējams piesaistīt pacientu tiesību aizsardzības speciālistu vai alternatīvi juristu ar kompetenci pacientu tiesībās. Pacientu tiesību aizsardzības speciālistam regulāri jāizvērtē pacientu tiesību īstenošanas plānā noteikto aktivitāšu izpilde, jāorganizē primāra pacientu sūdzību izskatīšana un konfliktsituāciju risināšana ārstniecības iestādē. Bez tam, jāapzina un jāanalizē faktori, kas kavē pacientu tiesību īstenošanas plāna pilnvērtīgu ieviešanu, un jāsagatavo ziņojumi ārstniecības iestādes vadībai ar priekšlikumiem šo šķēršļu novēršanai.

Kā jau ticis ziņots, VI dati liecina, ka 2025.gada pirmajā pusgadā par pacienta tiesību aizskārumu saņemta kopumā 61 pacienta vai to tuvinieku sūdzība. Tas ir par turpat 33% vairāk salīdzinoši ar 2024.gada pirmo pusgadu, kad tika saņemtas 46 sūdzības.

No pacienta tiesību aizskāruma sūdzībām šī gada pirmajos sešos mēnešos, par Pacientu tiesību likumā (PTL) noteiktajām pacienta tiesībām uz informāciju, kur cita starpā noteiktas tiesības par pakalpojuma saņemšanas iespējām, veselības stāvokli, ārstēšanas plānu u.c.) bijušas 25 sūdzības, kur 15 gadījumos konstatēts šo tiesību aizskārums, bet par PTL noteiktajām pacienta tiesībām uz ārstēšanu, kur cita starpā noteiktas tiesības uz laipnu un cieņpilnu attieksmi, arī piekrišana vai atteikšanās no ārstniecības u.c. bijušas 26 sūdzības, kur pacienta tiesību aizskārums konstatēts 11 gadījumos.

Dermatoloģijas noslēpumi: «Āda ir cilvēka lielākais orgāns» (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 11:38:00 +0300

Hronisks stress, nepilnvērtīgs uzturs, hormonālais disbalanss un iekšējo orgānu saslimšanas bieži provocē specifiskas reakcijas.

Vēlme pēc skaistas un veselas ādas ir aktuāla ikvienam, taču ceļš uz to bieži vien šķiet garš un sarežģīts. Saskaroties ar pretrunīgiem padomiem internetā, teju bezgalīgo produktu klāstu un arvien jaunām ādas kopšanas procedūrām, daudzi izvēlas eksperimentēt paši. Taču šāda pieeja visbiežāk ne tikai nesniedz vēlamos rezultātus, bet arī pasliktina ādas stāvokli.

Kā dermatologa konsultācija var palīdzēt risināt ādas nepilnības un savlaicīgi novērst nopietnākas kaites, vietnē medicine.lv stāsta dermatoloģe Jevgēnija Vladimirova.

Ādas veselība kā vispārējās labsajūtas spogulis

Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kas veic vairākas vitāli svarīgas funkcijas – tā pasargā organismu no ārējās vides kaitīgās ietekmes, piedalās termoregulācijā un vielmaiņas procesos. Un tieši ādas vizuālais stāvoklis nereti ir pirmais signāls, kas liecina par dziļākām norisēm organismā.

Hronisks stress, nepilnvērtīgs uzturs, hormonālais disbalanss un iekšējo orgānu saslimšanas bieži provocē specifiskas ādas reakcijas, tostarp pastiprinātu piņņu veidošanos, hroniskus izsitumus, pārmērīgu sausumu vai pigmentācijas izmaiņas. Pirmā kļūda, ko pieļaujam šādā gadījumā – izvēlamies plaša patēriņa ādas kopšanas līdzekļus, kas sola tūlītējus risinājumus.

Lai gan kvalitatīva ikdienas kopšana ir būtiska ādas veselības uzturēšanai, tā bieži vien iedarbojas tikai uz ādas virsējiem slāņiem un maskē simptomus, nerisinot to patieso cēloni.

Piemēram, aknes gadījumā problēma var slēpties nevis nepiemērotā sejas krēmā, bet gan hormonālajā disbalansā vai gremošanas sistēmas traucējumos.

Līdzīgi arī noturīgs sejas apsārtums jeb rozācija var liecināt ne tikai par nepareizi izvēlētu kosmētiku, bet arī par asinsvadu reaktivitāti vai pat kuņģa un zarnu trakta problēmām.

Savukārt pēkšņs ādas sausums vai ekzēmas saasinājums var būt imūnsistēmas atbildes reakcija uz stresu vai kādu alergēnu, nevis vienkārši mitrināšanas trūkums.

Šie un daudzi citi piemēri pierāda, ka ādas veselība nav atdalāma no tā, kas notiek mūsu organismā kopumā. Un, lai atšķirtu virspusējas ādas nepilnības no nopietnākiem veselības signāliem, vēlams savlaicīgi vērsties pie dermatologa.

Kad ikdienas kopšana vairs nav pietiekama?

Pašārstēšanās, kas balstīta uz internetā atrodamiem padomiem vai neprofesionāliem ieteikumiem, bieži vien ir ne tikai neefektīva, bet arī nopietni kaitē jau tā problemātiskajam ādas stāvoklim.

Nepārdomāta rīcība var izraisīt ādas kairinājumu, provocēt alerģiskas reakcijas vai veicināt problēmas pāreju hroniskā, daudz grūtāk ārstējamā formā. Tāpēc ir svarīgi atpazīt brīdi, kad ikdienas rūpes vairs nav pietiekamas un nepieciešama dermatologa palīdzība. Dažas no izplatītākajām pazīmēm, kurus nedrīkstētu ignorēt, ir:

-pēkšņas izmaiņas dzimumzīmēs: jebkuras pārmaiņas dzimumzīmju formā, krāsā, izmērā vai tekstūrā, kā arī jaunu, aizdomīgu veidojumu parādīšanās;

-hroniska akne: pinnes nepāriet ilgstoši, ir dziļas, sāpīgas un atstāj rētas, neskatoties uz aptiekā nopērkamu līdzekļu lietošanu;
ilgstošs apsārtums un kairinājums: noturīgs ādas apsārtums, redzami asinsvadu tīklojumi vai dedzinoša sajūta;

-nenosakāmas izcelsmes izsitumi: uz ādas parādās izsitumi, kas nepāriet, niez, vai izplatās pa visu ķermeni;

-ekzēma un psoriāze: hroniski sausi, zvīņojošies un iekaisuši ādas laukumi, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti;

-brūces, kreveles vai čūlas: ādas bojājumi, kas nedzīst vairāku nedēļu garumā un periodiski asiņo.

Šo un daudzu citu simptomu gadījumā tieši precīza diagnoze ir izšķiroša, lai uzsāktu pareizu ārstēšanu. To, izvērtējot simptomus, pacienta anamnēzi un veicot nepieciešamos izmeklējumus, var noteikt tikai kvalificēts dermatologs.

Arī bērnu ādas veselība prasa īpašu vērību, jo ir būtiski laikus atpazīt izsitumus, kuru gadījumā nepieciešama profesionāla palīdzība. Vairāk lasi rakstā "Ar kādiem bērnu izsitumiem noteikti jāvēršas pie dermatologa?"!

Būtiski ņemt vērā, ka nopietnu saslimšanu ārstēšana bez profesionālas uzraudzības var izraisīt medicīniskas komplikācijas un apgrūtināt turpmāko ārstēšanas procesu. Turklāt nepareiza terapija bieži rada paliekošus ādas bojājumus, piemēram, rētas un pigmentācijas izmaiņas, kuru novēršana vēlāk ir sarežģīta vai pat neiespējama.

Mūsdienu dermatoloģija: no diagnozes līdz rezultātam

Mūsdienu dermatoloģija ir strauji attīstījusies nozare, kas piedāvā plašas un tehnoloģiski modernas iespējas ne tikai slimību ārstēšanai, bet arī estētisko problēmu risināšanai un profilaksei. Pirmreizējā vizītē pie dermatologa tiek veikta ne tikai vizuāla apskate, bet arī padziļināta izpēte, izmantojot tādas metodes kā dermatoskopiju.

Dermatoskopija ir neinvazīva metode, kas ļauj ar īpašu palielināmo ierīci detalizēti izpētīt ādas veidojumus, novērtēt to struktūru un laikus identificēt patoloģiskas izmaiņas, kas nav saskatāmas ar neapbruņotu aci.
Pēc precīzas diagnozes uzstādīšanas tiek izstrādāts personalizēts ārstēšanas vai ādas kopšanas plāns. Tas ir daudz vairāk par vienkāršu receptes izrakstīšanu. Kompetents dermatologs izvērtē pacienta dzīvesveidu, iedzimtības faktorus, uztura paradumus un citus aspektus, kas var ietekmēt ādas veselību.

Ārstēšanas plāns var ietvert medikamentozu terapiju, ārstniecisku procedūru kursu, piemēram, ķīmiskos pīlingus, lāzerterapiju vai fototerapiju, kā arī rekomendācijas ikdienas ādas kopšanai un dzīvesveida korekcijai. Šāda holistiska pieeja nodrošina ne tikai drošu un efektīvu simptomu novēršanu, bet arī cēloņu risināšanu, garantējot stabilu un ilgtermiņa rezultātu.

Novērst, nevis ārstēt: profilakses zelta likums

Viens no mūsdienu dermatoloģijas stūrakmeņiem ir tieši profilakse – iespēja savlaicīgi novērst problēmas, pirms tās kļuvušas par nopietnu veselības apdraudējumu. Regulāras profilaktiskās vizītes pie dermatologa ļauj laikus pamanīt potenciāli bīstamas ādas izmaiņas, tostarp ļaundabīgo audzēju priekšvēstnešus, kad to ārstēšana ir visvieglākā un efektīvākā. Šāda proaktīva pieeja ir īpaši svarīga cilvēkiem ar gaišu ādas fototipu, lielu dzimumzīmju skaitu vai tiem, kuru ģimenes anamnēzē ir bijuši ādas vēža gadījumi.

Galvenais profilakses virziens ir aizsardzība pret pārmērīgu ultravioleto (UV) staru iedarbību, kas ir vadošais priekšlaicīgas ādas novecošanās un ādas vēža riska faktors. Lai gan mērena saules iedarbība ir nepieciešama D vitamīna sintēzei, risks rodas, ja tā kļūst pārmērīga un notiek bez atbilstošas aizsardzības.

Šajā gadījumā dermatologs var ne tikai ieteikt piemērotākos saules aizsarglīdzekļus atbilstoši ādas tipam un dzīvesveidam, bet arī konsultēt par drošas sauļošanās pamatprincipiem un veikt regulāru ādas stāvokļa monitoringu, lai nodrošinātu, ka āda saglabājas vesela un kopta pēc iespējas ilgāk.

Tāpat profilaktiska vizīte palīdz laikus risināt arī estētiskas nepilnības, pirms tās atstājušas paliekošas sekas. Piemēram, pareizi izvēlēta un savlaicīga aknes terapija novērš rētu un pigmentācijas plankumu veidošanos, savukārt hronisku slimību, piemēram, rozācijas vai ekzēmas, gadījumā speciālists palīdz izstrādāt ilgtermiņa kontroles plānu, lai mazinātu slimības uzliesmojumus.

Vēl viena būtiska profilaktiskās vizītes priekšrocība ir iespēja izveidot individuālu, zinātniski pamatotu ādas kopšanas un veselīgas novecošanās stratēģiju, kas balstīta uz ādas patiesajām vajadzībām, nevis īstermiņa modes tendencēm.

Kas apdraud mazo skolēnu veselību - konsultē farmaceite (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 11:16:00 +0300

Bērniem komforta sajūtu radīs tēja no ārstnieciskajiem augiem.

Pirmajā skolas nedēļā bērni pacilātā noskaņojumā dodas uz skolu, bet nereti adaptācija nenorit tik veiksmīgi – aptiekā pieaug pieprasījums pēc zālēm saaukstēšanās ārstēšanai, citiem bērniem apstākļu maiņa rada alerģiju saasinājumu, vēl citiem negatīvu ietekmi uz organismu atstāj pārlieku liels stress, liecina farmaceitu vērojumi. Kā sagatavoties šādām situācijām, ko sagatavot skolēna vecumam atbilstošā aptieciņā, stāsta farmaceite, aptiekas vadītāja Jeļena Bebre.

“Skolas sākuma periodā būtiski atcerēties arī par labu veselību – lietot pilnvērtīgu uzturu, svarīgi ir atpūsties un izgulēties! Vecākiem lietderīgi pārliecināties, cik atbilstoši laikapstākļiem saģērbušies no rīta bērni iziet uz skolu, kādā tērpā piedalās āra sporta stundu nodarbībās. Mājās būtu lietderīgi pārliecināties, vai aptieciņā ir arī skolniekam piemērotas zāles saaukstēšanās, paaugstinātas temperatūras, sāpju, vēdergraižu gaidījumiem, pirmās nepieciešamības preces, ja gadās, piemēram, iegriezt pirkstā.

Skolēnam atbilstošu aptieciņu būtu ieteicams turēt atsevišķi no pārējām zālēm, lai vajadzības gadījumā ātri, un, konsultējoties ar pieaugušajiem, lielākie pusaudži paši varētu viegli atrast vajadzīgo. Zālēm jābūt tādā formā, kādā bērns tās var uzņemt bez piepūles. Mazākiem bērniem piemērotāka būs suspensija, bet mana pieredze liecina, ka pat 12 gadu vai vēl vecāku bērnu vecāki labāk izvēlas suspensiju, nevis tabletes. Bērniem kopš mazotnes jāskaidro, ka aptieciņa nav spēle, zāles jālieto saprātīgi, kā noteicis ārsts, farmaceits vai kā rakstīts instrukcijā, vajadzības gadījumā kā nosaka par bērnu atbildīgais pieaugušais,” stāsta farmaceite.

Kas un kādiem gadījumiem nepieciešams skolas bērna aptieciņā?

Temperatūrai, sāpēm

Paaugstināta temperatūra vai sāpes skolēnam var sākties jebkurā brīdī. Tāpēc aptieciņā mājās noteikti vajadzētu būt zālēm, kas satur ibuprofenu, paracetamolu. Jāņem vērā, cik bērns ir vecs, cik sver, lai lietotu pareizu devu – par to var konsultēties ar farmaceitu. Mājās vajadzētu būt arī termometram.

Saaukstēšanās simptomiem

Saaukstēšanās simptomi nereti attīstās ātri, un tiem var sekot kakla sāpes, klepus. Būtu lietderīgi, ja mājas aptieciņā atrastos jūras ūdens aerosols. Tāpat deguna pilieni, kas sašaurina asinsvadus un mazina tūsku – uz ksilometazolina vai fenilefrīna bāzes. Ja izdodas veiksmīgi mazināt pirmos saaukstēšanās simptomus, ir daudz lielāka iespēja izvairīties no vispārīgas saslimšanas.

Sīkiem savainojumiem

Bērns var iegriezt pirkstā, citādi gūt sīku savainojumu, tad noderēs, ka mājās ir pieejama marle, dažāda izmēra plāksteri, antiseptiski līdzekļi, kas satur hlorheksedīnu, oktenedīnu, poliheksanidinu. Ērti lietojami ir aerosoli, ar kuriem uzpūš brūcei, lai to dezinficētu un veicinātu dzīšanu. Atsevišķos sastiepumu gadījumos var noderēt elastīgā saite, tūsku mazinošs gels, kura aktīvā viela ir heparīns.

Gremošanas traucējumiem

Līdzekļa sastāvā esošais simetikons palīdz samazināt pārmērīgu vēdera uzpūšanos pēc ēšanas, bet laktuloze novērš aizcietējumu. Zāles ar diosmektītu palīdzēs caurejas gadījumā. Lai normalizētu zarnu mikrofloru, palīgā var nākt probiotikas – tās pozitīvi ietekmē arī imūnsistēmu. Ja vēdera zāles ir pulverī, tās jāiejauc pusglāzē ūdens un kārtīgi jāizmaisa.

Alerģijai

Augusta beigās, septembra sākumā vēl zied dažādi augi, kas var aktivizēt alerģijas izpausmes. Tāpat citi bērni ir jutīgi pret putekļu ērcīti, un alerģiju var veicināt mainītā vide – skolas telpas. Mājas aptieciņu alerģijas mazināšanai noderīgi papildināt ar kādu līdzekli, kas satur antihistamīnu, kura aktīvās vielas ir bilastins, loratadins, cetirizinins.

Stresa mazināšanai

Skolas sākums nereti rada lielu stresu, ko var mazināt ar piemērotu vitamīnu kursu. Piemēram, Magnijs B6 (tabletēs vai ampulās) ir viens no vitamīnu kompleksiem, kas palīdz nomierināt nervu sistēmu. Nervu sistēmu ietekmē arī D vitamīna trūkums, pirms lietošanas vēlams pārbaudīt laboratoriski tā daudzumu organismā. Bērniem komforta sajūtu radīs no tādiem ārstnieciskajiem augiem kā melisa, baldriāņi vai lavanda pagatavota tēja.

Higiēnai

Jāraugās, lai skolēniem vienmēr būtu pieejamas nepieciešamās higiēnas preces, piemēram, salvetes, roku dezinfekcijas līdzekļi, mitrinošs un aizsargājošs lūpu balzams, roku krēms, līdzekļi zobu kopšanai, kā arī pusaudzēm intīmās higiēnas preces – paketes, tamponi.

Ūdens dzeršana ietekmē tavas smadzenes un nervus: neirologa padomi (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 09:13:00 +0300

Slāpes jau ir signāls, ka organismā sācies šķidruma un elektrolītu deficīts.

Ūdenim ir izšķiroša nozīme cilvēka smadzeņu un nervu sistēmas darbībā. Lai šī sarežģītā un jutīgā sistēma varētu normāli funkcionēt, vienam no pamatnosacījumiem jābūt izpildītam - organismam jābūt pietiekami hidratētam. Tieši ūdens palīdz nodrošināt elektrolītu līdzsvaru, barības vielu transportu šūnās un, kas ir īpaši svarīgi nervu sistēmai, nervu impulsu pārvadi. Ūdens trūkums var ietekmēt mūsu domāšanu un labsajūtu vairāk, nekā nojaušam. Bet kā saprast, cik daudz vajadzīgs, un kā dzert gudri? Padomos dalās neirologs Jānis Mednieks.

Bez ūdens nervu šūnas jeb neironi nespēj pienācīgi darboties. To aktivitāte ir atkarīga no precīza šķidruma un sāļu, tādu kā nātrijs un kālijs, līdzsvara. Pat neliela šķidruma deficīta gadījumā šī smalkā līdzsvara izjaukšana var ietekmēt smadzeņu darbību.

Praksē tas bieži izpaužas kā koncentrēšanās grūtības, neskaidra domāšana jeb "migla galvā", samazināta reakcijas spēja, apjukums. Tā vietā, lai meklētu sarežģītus neiroloģiskus iemeslus, viens no pirmajiem jautājumiem, ko ārsts uzdos: vai dzerat pietiekami daudz ūdens? Jo ļoti bieži tieši dehidratācija ir šo simptomu pamatā, nevis kāda nopietna slimība.

1. Turiet ūdeni sev līdzās

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt regulāru un vienmērīgu ūdens uzņemšanu, ir nodrošināt, lai ūdens vienmēr būtu ērti pieejams. Novietojiet ūdens pudeli redzamā vietā: uz darba galda, mājās uz virtuves virsmas, somā vai automašīnā. Tas kalpos kā vizuāls atgādinājums un palīdzēs izveidot ieradumu padzerties regulāri, arī tad, kad slāpes vēl nav jūtamas. Daudziem palīdz arī atkārtoti lietojama ūdens pudele, kuru var ērti piepildīt vairākas reizes dienā. Tā ļauj sekot līdzi tam, cik daudz šķidruma jau izdzerts.

Šāds šķietami mazs ieradums ar laiku var būtiski ietekmēt labsajūtu: samazināt nogurumu, uzlabot koncentrēšanās spējas un novērst galvassāpes, kas bieži rodas dehidratācijas dēļ. Jo vienkāršāk padarām ūdens pieejamību, jo lielāka iespēja, ka par to neaizmirsīsim arī noslogotā dienā.

Labā ziņa, ka Latvijā kvalitatīvs dzeramais ūdens ir pieejams ne tikai mājās, bet arī pilsētvidē. Dažādās pilsētās ir uzstādīti dzeramā ūdens brīvkrāni, kas nodrošina slāpju veldzēšanu karstajā laikā. Nesenākā vieta, kur tādi ir, ir Olaine, kurā ar vietējā zāļu ražotāja atbalstu, ir uzstādīti divi dzeramā ūdens brīvkrāni.

2. Nedzeriet tikai tad, kad parādās slāpes

Slāpes jau ir signāls, ka organismā sācies šķidruma un elektrolītu deficīts, tātad, brīdinājums, ka esam iedzēruši par maz un pārāk vēlu. Lai uzturētu stabilu nervu sistēmas darbību un izvairītos no vieglas dehidratācijas, ūdens jāuzņem regulāri un vienmērīgi visas dienas garumā. Pārmērīga ūdens uzņemšana vienā reizē nav ieteicama - tas ne tikai nevairo efektivitāti, bet var apgrūtināt nieru darbību un izjaukt organisma elektrolītu līdzsvaru.

Tāpat, ja jūtat slāpes nakts laikā, tas var liecināt par dziļāku problēmu - piemēram, paaugstinātu cukura līmeni asinīs, hormonāliem traucējumiem vai citām veselības īpatnībām. Šādā gadījumā ir vērts konsultēties ar ģimenes ārstu. Nakts dzeršana ne tikai traucē miegam, bet arī izjauc organisma dabisko atpūtas ritmu. Normāli cilvēkam nakts laikā nevajadzētu just izteiktas slāpes, ja dienas laikā ūdens ir uzņemts pietiekamā daudzumā un vienmērīgi.

3. Dodiet priekšroku vienkāršam ūdenim

Lai arī mūsdienās pieejams plašs dzērienu klāsts no kafijas un tējas līdz limonādēm un "veselīgām" sulām, neviens no tiem nespēj pilnvērtīgi aizstāt tīru, negāzētu ūdeni. Tieši vienkāršs ūdens bez cukura, saldinātājiem un piedevām vislabāk uzsūcas organismā un visefektīvāk atjauno šķidruma līdzsvaru.

Jāņem vērā, ka kafija un melnā tēja satur kofeīnu, kas darbojas kā viegls diurētiķis jeb veicina šķidruma izvadīšanu no organisma. Tas nozīmē, ka tās drīzāk veicina, nevis kompensē ūdens zudumu. Zupas, saldinātie dzērieni, limonādes un sulas satur šķidrumu, taču līdz ar to organismā nonāk arī papildu cukuri, sāls vai piedevas, kas palielina slodzi vielmaiņai un neuzskaitās kā pilnvērtīga ūdens porcija. Tāpēc, lai nodrošinātu organisma pamatvajadzības, ūdenim kā tādam jābūt galvenajam šķidruma avotam dienas laikā.

4. Nepārspīlējiet - pārāk daudz arī nav labi

Lai gan ūdens ir neaizvietojams organisma normālai funkcionēšanai, pārmērīga ūdens uzņemšana var radīt nopietnu kaitējumu veselībai. Šobrīd sociālajos tīklos nereti parādās dažādas t.s. "detoksikācijas" diētas vai izaicinājumi, kuros aicināts dzert ļoti lielu daudzumu ūdens - līdz pat pieciem litriem dienā vai vairāk. Šādas pieejas ne tikai nav zinātniski pamatotas, bet var būt arī bīstamas.

Ja cilvēks bez medicīniskas nepieciešamības dzer ūdeni daudz par daudz, organisms var zaudēt vērtīgus elektrolītus. Pārmērīga ūdens uzņemšana arī pārslogo nieres, sirds un asinsrites sistēmu, īpaši cilvēkiem ar esošām veselības problēmām. Organisms ir sarežģīta, smalki regulēta sistēma, arī ūdens daudzumam tajā jābūt sabalansētam.

Lai saprastu, cik daudz ūdens dienā būtu ieteicams izdzert, var vadīties pēc vienkāršas formulas - aptuveni 30 ml šķidruma uz katru ķermeņa masas kilogramu. No šī daudzuma aptuveni 20% mēs uzņemam ar ēdienu, bet pārējo jānodrošina ar dzeramo ūdeni. Protams, šis daudzums nav akmenī kalts - tas jāpielāgo ikdienas fiziskajām aktivitātēm, laikapstākļiem un veselības stāvoklim, jo, piemēram, karstā laikā vai aktīvi sportojot, šķidruma vajadzības organismā palielinās.

Neirologs Jānis Mednieks atgādina, ka tikai 10-15% no mūsu veselības stāvokļa nosaka medicīnas līmenis. Pārējie 85-90% ir mūsu pašu rokās - tas, ko ēdam, kā dzīvojam, kā rūpējamies par sevi un, jā, arī cik daudz ūdens dzeram.

Uzziņai

Ne vairāk kā trīs glāzes dienā - 36% iedzīvotāju ikdienā dzer kritiski maz ūdens, savukārt visvairāk ūdeni patērē jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, liecina šovasar veiktā aptauja.

Aptauja atklāja satraucošus ūdens dzeršanas paradumus - līdz 3 glāzēm ikdienā izdzer 36% iedzīvotāju, no kuriem 5% aptaujāto atzīst, ka ūdeni atsevišķi vispār nelieto, šķidrumu uzņemot ar sulu, tēju, kafiju. 4 līdz 8 glāzes dienā izdzer 35% aptaujāto, savukārt vairāk kā 8 glāzes ikdienā patērē 15% iedzīvotāju, liecina aptauja. Daļa jeb 14% iedzīvotāju norāda, ka nepievērš uzmanību ikdienā patērētajam ūdens daudzumam, tāpēc nespēj noteikt, cik glāzes dienā izdzer.

Visaktīvāk savā ikdienā ūdens dzeršanas paradumus ieviesuši jaunie cilvēki vecumā līdz 30 gadiem - 63% dienā izdzer vairāk nekā 4 glāzes, turklāt to tiem katrs piektais pat vairāk kā 8 glāzes ūdens. Vairāk ūdeni ikdienā dzer Rīgā dzīvojošie, savukārt laukos dzīvojošie divas reizes biežāk nekā rīdzinieki vai citu pilsētu iedzīvotāji atzīst, ka ikdienā ūdeni atsevišķi vispār nelieto.

Kā novērst mazo skolēnu saslimšanas, farmaceita padomi (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 12:10:00 +0300

Skolas sākuma periodā būtiski atcerēties arī par labu veselību".

Pirmajā skolas nedēļā bērni pacilātā noskaņojumā dodas uz skolu, bet nereti adaptācija nenorit tik veiksmīgi - aptiekā pieaug pieprasījums pēc zālēm saaukstēšanās ārstēšanai, citiem bērniem apstākļu maiņa rada alerģiju saasinājumu, vēl citiem negatīvu ietekmi uz organismu atstāj pārlieku liels stress, liecina farmaceitu vērojumi. Kā sagatavoties šādām situācijām, ko sagatavot skolēna vecumam atbilstošā aptieciņā, stāsta farmaceite, aptiekas vadītāja Jeļena Bebre.

"Skolas sākuma periodā būtiski atcerēties arī par labu veselību - lietot pilnvērtīgu uzturu, svarīgi ir atpūsties un izgulēties! Vecākiem lietderīgi pārliecināties, cik atbilstoši laikapstākļiem saģērbušies no rīta bērni iziet uz skolu, kādā tērpā piedalās āra sporta stundu nodarbībās. Mājās būtu lietderīgi pārliecināties, vai aptieciņā ir arī skolniekam piemērotas zāles saaukstēšanās, paaugstinātas temperatūras, sāpju, vēdergraižu gaidījumiem, pirmās nepieciešamības preces, ja gadās, piemēram, iegriezt pirkstā.

Kas un kādiem gadījumiem nepieciešams skolas bērna aptieciņā?

Temperatūrai, sāpēm

Paaugstināta temperatūra vai sāpes skolēnam var sākties jebkurā brīdī. Tāpēc aptieciņā mājās noteikti vajadzētu būt zālēm, kas satur ibuprofenu, paracetamolu. Jāņem vērā, cik bērns ir vecs, cik sver, lai lietotu pareizu devu - par to var konsultēties ar farmaceitu. Mājās vajadzētu būt arī termometram.

Saaukstēšanās simptomiem

Saaukstēšanās simptomi nereti attīstās ātri, un tiem var sekot kakla sāpes, klepus. Būtu lietderīgi, ja mājas aptieciņā atrastos jūras ūdens aerosols. Tāpat deguna pilieni, kas sašaurina asinsvadus un mazina tūsku - uz ksilometazolina vai fenilefrīna bāzes. Ja izdodas veiksmīgi mazināt pirmos saaukstēšanās simptomus, ir daudz lielāka iespēja izvairīties no vispārīgas saslimšanas.

Sīkiem savainojumiem

Gremošanas traucējumiem

Līdzekļa sastāvā esošais simetikons palīdz samazināt pārmērīgu vēdera uzpūšanos pēc ēšanas, bet laktuloze novērš aizcietējumu. Zāles ar diosmektītu palīdzēs caurejas gadījumā. Lai normalizētu zarnu mikrofloru, palīgā var nākt probiotikas - tās pozitīvi ietekmē arī imūnsistēmu. Ja vēdera zāles ir pulverī, tās jāiejauc pusglāzē ūdens un kārtīgi jāizmaisa.

Alerģijai

Augusta beigās, septembra sākumā vēl zied dažādi augi, kas var aktivizēt alerģijas izpausmes. Tāpat citi bērni ir jutīgi pret putekļu ērcīti, un alerģiju var veicināt mainītā vide - skolas telpas. Mājas aptieciņu alerģijas mazināšanai noderīgi papildināt ar kādu līdzekli, kas satur antihistamīnu, kura aktīvās vielas ir bilastins, loratadins, cetirizinins.

Stresa mazināšanai

Higiēnai

Piedāvā jaunu iespēju cīņā ar hroniskām locītavu sāpēm

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 12:26:00 +0300

No 2025.gada augusta Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Sāpju aprūpes nodaļa sāk piedāvāt jaunu, minimāli invazīvu procedūru - krioanalgēziju.

Krioanalgēzija jeb ārstēšana ar aukstuma palīdzību ir īpaša metode, kas ļauj ilgstoši mazināt sāpes, pārtraucot sāpju impulsu pārvadi nervu sistēmā. Procedūras laikā ar aukstumu uz laiku tiek bloķēta nervu un sensoro neironu darbība, neiznīcinot nervu struktūru pilnībā, tādējādi ļaujot audiem vēlāk atjaunoties. Šī metode kļūst arvien populārāka pasaulē, un tagad arī mūsu pacientiem ir pieejama iespēja atvieglot sāpes drošā un efektīvā veidā.

"Krioanalgēzija ir mūsdienīgā, mazinvazīva metode, kas ļauj pacientiem atgūt kustību brīvību un dzīves kvalitāti jau pēc vienas ambulatoras procedūras. Tā ir lieliska alternatīva pacientiem, kuriem operācija nav iespējama vai tiek atlikta. Pēc šīs procedūras pacientam ir iespēja ātri atgriezties ikdienas aktivitātēs bez nepieciešamības pēc hospitalizācijas," manipulācijas priekšrocības uzsver dr. Iļja Noviks, Stradiņa slimnīcas Sāpju aprūpes nodaļas vadītājs.

Procedūra tiek veikta ambulatori, lokāli sāpju skartajā zonā, un parasti tiek izmantota vietējā anestēzija injekcijas veidā. Kriozondes gals tiek atdzesēts līdz -80°C un pēc lokālas anestēzijas zonde tiek ievadīta sāpju skartajā vietā. Tādā veidā procedūras rezultātā locītavu mazie sensorie nervi tiek deaktivēti un vairs neproducē sāpju impulsus.

Krioanalgēzija ir īpaši piemērota pacientiem, kuriem ķirurģiska ārstēšana nav iespējama vai ir atlikta, kā arī tiem, kuri atrodas rindā uz endoprotezēšanu, vai pacientiem, kuru sāpes nav iespējams pietiekami kontrolēt ar medikamentozu terapiju. Visbiežāk krioanalgēziju izmanto jostas, gūžas un ceļa sāpju gadījumā, taču to var veiksmīgi pielietot arī pleca locītavas sāpju mazināšanai. Retāk šī metode tiek izmantota sejas nervu, augšējo ekstremitāšu, krūškurvja, vēdera un iegurņa sāpju ārstēšanā. Krioanalgēzijas būtiska priekšrocība ir tās augstā efektivitāte - sāpju samazināšanās var saglabāties no sešiem mēnešiem līdz pat vienam gadam. Procedūru iespējams atkārtot.

Ieviešot jauno procedūru, Stradiņa slimnīca stiprina savu apņemšanos sniegt pacientiem visā Latvijā drošu, efektīvu un pierādījumos balstītu sāpju terapiju.

Ģimenes ārsti ar NVD konceptuāli vienojas par pagaidu līguma pagarināšanu

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 12:49:00 +0300

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), pārstāvot daļu ģimenes ārstu un prakšu, ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) konceptuāli vienojusies par pagaidu līguma pagarināšanu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu vēl uz gadu, līdz 2026.gada 30.septembrim, informēja LĢĀA prezidente Alise Nicmane-Aišpure.

LĢĀA skaidroja, ka tikai pēc vienošanās teksta saskaņošanas varēs apstiprināt vienošanos un sākt nākamā pagarinājuma parakstīšanu.

Pagaidām vienošanās teksts no NVD vēl neesot saņemts.

Jau vēstīts, ka LĢĀA ģimenes ārstu un prakšu vārdā pārsūdzēs Administratīvās rajona tiesas spriedumu apvienotajā lietā, ar kuru noraidīta daļa prasījumu par NVD piedāvātajiem līguma noteikumiem par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Administratīvā rajona tiesa 11.jūlijā apmierināja LĢĀA pieteikumu tikai daļēji, atzīstot par prettiesiskiem līguma punktus, kas paredzēja līgumsodus ģimenes ārstiem, norādot, ka šādi nosacījumi neatbilst publisko tiesību līguma būtībai un nav pamatoti nevienā normatīvajā aktā, skaidro asociācijā.

Tajā pašā laikā trīs LĢĀA prasījumi par līguma grozīšanas kārtību, atlīdzības pārskatīšanas nosacījumiem un zaudējumu atlīdzināšanu tika noraidīti. LĢĀA ieskatā, tiesas motivācija šajā daļā ir nepietiekama un neskaidra, tāpēc asociācija spriedumu pārsūdzēs.

Sākotnēji ģimenes ārsti savā pieteikumā bija ietvēruši astoņus prasījumus, tomēr sarunu ceļā LĢĀA pārstāvji un NVD pārstāvji panākuši vienošanos par trīs no šiem punktiem, proti, par līguma punktiem, kas skar līguma termiņu, sniedzamo atskaišu tvērumu un e-nosūtījumus. Par šiem jautājumiem puses noslēdza administratīvo līgumu un tiesvedība šajā daļā tika izbeigta.

Asociācija atzinīgi vērtē jau panākto vienošanos ar NVD par līguma punktiem, kas skar līguma termiņu, atskaišu iesniegšanu un e-nosūtījumus, kas tika noformēta ar administratīvo līgumu, taču uzsver nepieciešamību turpināt tiesiski aizstāvēt ģimenes ārstu intereses.

Tiesvedības laikā netiek ietekmēta ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem.

Kā ziņots, LĢĀA tiesā pārstāvēja vairāk nekā 600 ģimenes ārstu vai to prakšu, apstrīdot NVD izstrādāto līgumu, ko mediķi uzskatīja par nesamērīgu. Kopumā tika izvirzīti astoņi prasījumi, tostarp par atlīdzību, līguma termiņu un nosacījumiem par pakalpojumu sniegšanas kārtību.

Tikmēr Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) līguma nosacījumiem neiebilst, norādot, ka sarunu gaitā ar NVD radušās neskaidrības tika novērstas un asociācijas priekšlikumi ņemti vērā.

Valdība pavasarī pilnvaroja Veselības ministriju (VM) vest kolektīvā līguma sarunas ar LĢĀA un LLĢĀA, taču LĢĀA iebilda pret VM līdzdalību, aicinot uz tiešām sarunām ar Ministru kabinetu. Augstākā tiesa jau iepriekš atzinusi, ka valdībai ir pienākums vest kolektīvās sarunas ar asociāciju, tomēr nav garantētas tiesības uz konkrēta satura koplīguma noslēgšanu.

Tāpat tiesā patlaban skatāma cita lieta starp LĢĀA biedriem un VM par 2025.gada pakalpojumu sniegšanas līgumiem.

Latvijas lauku ārsts: aptaukošanās izraisa 200 slimības (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 12 Aug 2025 08:08:00 +0300

39% respondentu raksturo savu ķermeņa stāvokli kā "nedaudz virs normas – liekais svars".

Latvijā jau gandrīz 60% iedzīvotāju dzīvo ar lieko svaru, taču sabiedrības attieksme pret šo problēmu joprojām ir satraucoši pasīva. Sabiedriskās domas aptauja, ko šī gada jūnijā veica Latvijā, atklāj, ka liela daļa cilvēku vai nu nenovērtē, vai arī neapzinās aptaukošanās negatīvo ietekmi uz veselību.

Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 44% iedzīvotāju zina savu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), kas ir viens no galvenajiem rādītājiem liekā svara novērtēšanā. Gandrīz puse aptaujāto (47%) atzīst, ka nezina šo rādītāju, bet vēl 9% nekad nav par to dzirdējuši. Tas liecina par nepietiekamu izpratni par svara un veselības savstarpējo saistību.

Pasaules Aptaukošanās federācija (World Obesity Federation) jau 2017.gadā atzina, ka aptaukošanās ir hroniska, progresējoša un recidivējoša slimība, kas būtiski ietekmē veselību un var kalpot par iemeslu daudzām citām saslimšanām, tai skaitā diabētam, sirds un asinsvadu slimībām un vēzim.

Vēl satraucošāka ir sabiedrības attieksme pret pašu aptaukošanos – lai gan 56% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka aptaukošanās ir slimība, nozīmīga sabiedrības daļa to joprojām uzskata tikai par dzīvesveida sekām. Vienlaikus 39% respondentu raksturo savu ķermeņa stāvokli kā "nedaudz virs normas – liekais svars". No tiem 38% ir vīrieši, bet sieviešu vidū šis rādītājs sasniedz 40,3%, tātad – gandrīz katra otrā sieviete Latvijā saskaras ar liekā svara problēmu.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs norāda: "Liekais svars un aptaukošanās ir globāla veselības problēma, kas aizvien vairāk skar iedzīvotājus dažādās vecuma grupās. Lai gan to veicina neveselīgs dzīvesveids un noteikti uztura
paradumi, lielā mērā šai slimībai ir ģenētiski noteikta predispozīcija. Liekais svars un aptaukošanās var veicināt vairāk nekā 200 dažādu citu saslimšanu attīstību, tādēļ ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie ģimenes ārsta, lai pārrunātu labākos risinājumus svara korekcijai".

Dzalbs arī uzsver nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni par liekā svara negatīvo ietekmi un stiprināt veselības aprūpes speciālistu zināšanas par šī stāvokļa pārvaldības iespējām.

Kaut arī aptaujas dati liecina par augstu aptaukošanās izplatību, sabiedrības gatavība vērsties pēc profesionālas palīdzības ir daļēja. Tikai 18% respondentu atbildējuši, ka noteikti vērstos pie ārsta, ja saskartos ar aptaukošanās problēmām. Vēl 38% norādījuši, ka, visticamāk, to darītu. Kopumā tas nozīmē, ka 56% iedzīvotāju būtu gatavi runāt ar ārstu par šīm problēmām, ja tās viņus skartu, tomēr gandrīz puse joprojām vilcinātos vai izvairītos no šādas sarunas.

Veselības profilakses dati liecina, ka liekā svara izplatība Latvijā jau pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Ja ES vidēji ar lieko svaru vai aptaukošanos dzīvo 50,6% iedzīvotāju, tad Latvijā šis skaitlis sasniedz 59,2 procentus. Pētījumi rāda, ka liekais svars var samazināt paredzamo mūža ilgumu līdz pat astoņiem gadiem un būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti.

Uz pneimonologa konsultāciju RAKUS ierodas arvien jaunāki pacienti

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 18:21:00 +0300

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) pakāpeniski pieaug gados jaunu pacientu īpatsvars, kuri ierodas uz pneimonologa konsultāciju ambulatori un kuriem tiek veikti dažādi plaušu funkcionālie testi, informēja slimnīcā.

Kā norāda RAKUS ārste Madara Tirzīte, plaušu veselības problēmas var parādīties jebkurā vecumā, un svarīgi ir neignorēt "nepārejošus" simptomus vai slimības izpausmes. Viņa pozitīvi vērtē arī jaunu pacientu īpatsvara pieaugumu, kas liecinot, ka cilvēki veic papildu izmeklējumus un rūpējas par savu plaušu veselību.

Tirzīte min vairākus simptomus, kas liecina, ka būtu noderīgi veikt plaušu funkcionālos testus un pierakstīties uz konsultāciju pie pneimonologa. Speciāliste norāda, ka nedrīkst ignorēt tādus simptomus kā elpas trūkumu, gļotainu vai sausu klepu, trokšņus elpošanas laikā, ilgstošu spiedoša smaguma izjūtu vai diskomfortu krūtīs.

Austrumu slimnīcā, kur ārstējas pacienti ar dažādām plaušu slimībām, plaušu funkcionālie testi tiek veikti bieži. Piemēram, vidēji gada laikā Austrumu slimnīcā stacionētajiem pacientiem tiek veikts vairāk nekā 4500 spirometrijas - elpošanas testi, kas mēra, cik daudz gaisa pacients var ieelpot plaušās un izelpot, tas ir, nosaka dažādus plaušu tilpumus, kā arī izelpotā gaisa plūsmas ātrumu.

Tāpat slimnīcā gadā tiek veiktas 1000 ķermeņa pletizmogrāfijas, kas ir spirometrijas rezultātus papildinošs elpošanas tests, kas mēra plaušu kopējo tilpumu, kā arī gaisa tilpumu, kas paliek plaušās pēc dziļas un pilnīgas izelpas.

Slimnīcā gadā tiek veikti arī 3000 gāzu difūzijas testi - elpošanas testi, kas ļauj izvērtēt, cik efektīvi skābeklis no ieelpotā gaisa nokļūst asinīs un saistās ar eritrocītos esošo hemoglobīnu.

Savukārt ambulatori veikto spirometrijas testu skaits ir vēl lielāks - gada laikā Austrumu slimnīcā tiek veikti vairāk nekā 6800 šo testu.

Tostarp ambulatori tiek veikts vairāk nekā 200 ķermeņa pletizmogrāfijas un gandrīz 300 gāzu difūzijas testu.

Komentējot statistikas datus, pneimonoloģe Inga Vikmane skaidro, ka tradicionāli sievietes vairāk pievērš uzmanību savai veselībai, agrāk vēršas pie ģimenes ārsta vai plaušu ārsta un veic izmeklējumus ambulatori.

Turpretim vīrieši biežāk "velkot līdz pēdējam", tāpēc nereti izmeklējumi notiek, jau ārstējoties stacionārā, kad, pacientu vārdiem runājot, ir jau "ļoti, ļoti slikti".

Pneimonoloģe norāda, ka ambulatori spirometrijas izmeklējumi vairāk tiek veikti sievietēm - proporcionāli 4000 spirometrijas testi tiekot veikti sievietēm un 2800 testi vīriešiem.

Savukārt pretēja ir aina, kad tiek analizēti dati par stacionārā ārstētiem plaušu slimību pacientiem. Ārstējoties stacionārā, sievietēm tiek veikts 2000 spirometrijas testu, bet vīriešiem- 2500 testu. Arī ķermeņa pletizmogrāfijas un gāzu difūzijas testi vīriešiem vairāk tiek veikti, ārstējoties stacionārā.

Savukārt Austrumu slimnīcas apkopotie statistikas dati par pacientu vecumu grupām, kuriem visbiežāk tiek veikti plaušu funkcionālie testi, apliecinot, ka vairs nav aktuāls dalījums, vai pacients ārstējas ambulatorā vai stacionārā posmā, bet gan vecumposms, kurā visbiežāk var parādīties vai saasināties dažādas plaušu veselības problēmas.

Piemēram, RAKUS vairākums spirometrijas testu tiek veikts pacientiem vecumposmā no 60 līdz 75 gadiem.

Vienlaikus ķermeņa pletizmogrāfijas testi sadalās diezgan vienmērīgi pacientiem vecumposmā no 40 līdz 80 gadiem, savukārt gāzu difūzijas testi - vecumposmā no 50 līdz 80 gadiem.

Lai lemtu par mērķētu ārstēšanas taktiku un pilnveidotu to pacientu ārstēšanu, kas slimo ar dažādām plaušu saslimšanām, RAKUS vadošie pneimonologi izstrādājuši informatīvu bukletu, kurā ietverts starptautiskās rekomendācijās balstīts detalizēts skaidrojums un ieteikumi, kas būtu jāņem vērā, ordinējot pacientiem plaušu funkcionālos testus.

Šis ceļvedis paredzēts gan veselības aprūpes speciālistiem, gan arī pacientiem.

Slimnīcā vērš uzmanību, ka plaušu slimības sākas gandrīz nemanāmi, bieži vien ar minimāliem simptomiem, bet savlaicīga diagnostika palīdz novērst nopietnas komplikācijas. Tādēļ izstrādātais informatīvais materiāls palīdzēs ārstiem, māsām un arī pacientiem labāk saprast, kādās situācijās šie plaušu testi būtu jāveic.

Informatīvajā materiālā detalizēti skaidrots, kad un kāpēc būtu jāveic plaušu funkcionālie testi, kā sagatavoties pirms plaušu funkcionālā testa, lai rezultāti būtu precīzi, tostarp kuriem pacientiem šādi izmeklējumi ir sevišķi būtiski.

Skaidrots arī tas, kādas veselības problēmas un simptomi liecina, ka nepieciešama padziļināta plaušu izmeklēšana vai pneimonologa konsultācija, tostarp izņēmuma gadījumi, kad testi nebūtu ieteicami.

RAKUS iesaka izmantot materiālu "Plaušu funkcionālie testi klīniskajā praksē" kā atgādinājumu kopumu, lai pieņemtu lēmumus par izmeklējumu veikšanu, diagnostiku un pacientu ārstēšanas taktiku. Minētais materiāls ir pieejams slimnīcas tīmekļvietnē.

TOP 5 uzturvielas, vitamīni un mikroelementi: īpaši vajadzīgi sievietēm (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 11 Aug 2025 08:08:00 +0300

Uztura bagātinātājiem nav jārada kaitējums.

Organismam, lai tas sekmīgi funkcionētu, nepieciešams ārkārtīgi daudzveidīgs barības vielu komplekts. Turklāt katrai funkcijai tas var būt atšķirīgs. Tāpat zināmas atšķirības valda arī individuālā līmenī, piemēram, ir uzturvielas, vitamīni un mikroelementi, kas īpaši vajadzīgi sievietēm. Strukturēti par katru no pieciem svarīgākajiem stāsta farmaceite Ieva Turonoka.

Kāpēc ar kārtīgu maltīti var nepietikt?

"Veselīgs, sabalansēts un daudzveidīgs uzturs ietver lielāko daļu organismam nepieciešamo uzturvielu, taču pārtika, ko, jo sevišķi, ja ikdienas steigā un saspringtā darba ritmā nespējam pievērst ēdienam pietiekamu uzmanību, ne vienmēr var apmierināt visas organisma vajadzības. Vai nu pašu spēkiem vai ar uztura speciālista palīdzību spēt izveidot ēšanas plānu, kam nav nepieciešami svarīgi uztura bagātinātāji - tas vienmēr ir labākais risinājums," uzsver farmaceite Ieva Turonoka un piebilst, ka gadījumos, kad tas nav iespējams, aptiekā iegādāti uztura bagātinātāji ir labs risinājums. Speciāliste iesaka, pirms tam noteikti konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, vai - vislabāk - abiem. "Uztura bagātinātājiem nav jārada kaitējums, tos lietojot par daudz vai nesaderīgās kombinācijās ar citiem medikamentiem. Tāpat tie lietojami tikai, lai papildinātu uzturu, nevis būtu galvenais attiecīgās vielas uzņemšanas avots.

Pārlūkosim, kādi uztura bagātinātāji un kāpēc, iespējams, būtu papildus jālieto tieši sievietēm!"

D vitamīns

Pat lielākie uztura bagātinātāju skeptiķi atzīst - D vitamīns ir viens no tiem, ko, ja vajag, tad vajag noteikti! Turklāt tā trūkums ir nosakāms ar laboratorisko analīžu palīdzību, piemēram, veicot tās Centrālajā laboratorijā. Var sekot līdzi, vai tā līmenis asinīs pieaugs, proti, saprast papildus lietojuma efektu, ļaujot koriģēt devu, vai no tā atteikties.

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, ko mūsu organisms var ražot pats saules gaismas ietekmē, un to var nelielā daudzumā uzņemt arī ar pārtiku, piemēram, piena produktiem.

Ko labu dara organismā? D vitamīns ļauj imūnsistēmai cīnīties pret vīrusiem un baktērijām. Daži pētījumi liecina, ka D vitamīna deficīts varētu būt saistīts ar depresiju.

Kam vajadzīgs? Visām sievietēm, īpaši tām, kuras:

-regulāri neēd piena produktus vai treknās zivis,

-daudz laika pavada telpās,

-vecākas par 50 gadiem, jo ar gadiem organisms zaudē spēju pārstrādāt D vitamīnu,

-cieš no slimībām, kas ierobežo tauku uzsūkšanos, piemēram, Krona slimības vai čūlainā kolīta,

-ir grūtniece vai baro bērnu ar krūti.

Cik daudz lietot? D vitamīns ir pieejams divās formās: D2 (ergokalciferols) un D3 (holekalciferols), kā recepšu medikaments un bez receptes iegādājams uztura bagātinātājs. Vajadzētu uzņemt 4000 starptautiskās vienības (SV) D vitamīna dienā. Grūtniecēm un barojošām mātēm ieteicamais D vitamīna daudzums dienā ir individuāls, taču vismaz 800-4000 SV dienā, ņemot vēra sezonu.

Sievietēm ar tumšāku ādu var būt nepieciešama lielāka deva, jo ādas krāsu nosaka melanīns, savukārt melanīns ietekmē organisma spēju sintezēt D vitamīnu.

Visbeidzot - D vitamīns palīdz organismam absorbēt kalciju. Patiesībā organisms bez tā nemaz nevar pareizi izmantot kalciju.

Kalcijs

Kalcijs ir sinonīms kaulu veselībai, tā trūkums sievietēm var kļūt par problēmu daudz ātrāk nekā vīriešiem. Tas tāpēc, ka sievietēm ir zemāks kaulu blīvums. Vecāka gadagājuma sievietēm ir arī lielāks osteoporozes attīstības risks nekā vīriešiem, jo hormonālās izmaiņas menopauzes laikā tieši ietekmē kaulu blīvumu.

Kalcijs ir svarīga minerālviela, kas lielā daudzumā atrodams pienā un citos piena produktos.

Ko labu dara organismā? Parasti kalcijs veido aptuveni 1 - 2% no sievietes ķermeņa svara, turklāt gandrīz viss šis daudzums atrodas kaulos un zobos. Tādējādi kalcijs ir būtiska uzturviela kaulu un zobu veselībai. Kalcijam ir loma arī sirdsdarbības un muskuļu kontrakciju regulēšanā, asins recēšanā un normālā šūnu funkcijā.

Kam vajadzīgs? Visām sievietēm, īpaši:

-meitenēm, sākot no pusaudža gadiem. Līdz 18 gadu vecumam tiek sasniegti pat 90% no pieaugušo kaulu masas, un maksimālā kaulu masa parasti tiek sasniegta laka posmā starp 20 un 30 gadu vecumu, savukārt apritot trīsdesmit gadiem, sievietēm kaulu masa parasti sāk samazināties. Līdz šim vecumposmam kaulu sistēmas attīstībai un nostiprināšanai kalcijam ir izšķiroša nozīme;

-menopauzē un pēc menopauzes, jo kaulu masas zudums parasti paātrinās, organismam ražojot mazāk estrogēna.

Cik daudz lietot? Ja domājat, ka neuzņemat pietiekami daudz kalcija ar uzturu, īpaši, sasniedzot 50 gadu vecumu, uztura bagātinātāji ar kalciju ir rekomendējami. Ieteicamās kalcija devas atšķiras, taču optimāli ir uzņemt aptuveni 500 līdz 600 mg dienā.

Kā lietot? Kalcija citrāts var būt labāka izvēle, ja ir dabiski vai kādu medikamentu dēļ samazināta kuņģa skābes produkcija (piemēram, tiek lietotas zāles kuņģa čūlas ārstēšanai). Šī kalcija forma var būt arī mazāk kaitīga zarnām. Lai gan to var lietot bez ēdiena, tas labāk uzsūcas, ja uzņem ēdienreizes laikā. Turpretī kalcija karbonāts, vēl viena izplatīta kalcija forma, biežāk izraisa gāzes, vēdera uzpūšanos vai aizcietējumus, un tas gan noteikti jālieto kopā ar ēdienu. Kalcijs ir pieejams dažādās formās, tostarp kapsulās, tabletēs, košļājamās tabletēs, pulverīšos un šķidruma formā.

Riski. Tā kā kalcijs ir arī viens no izplatītākajiem uztura bagātinātājiem, kam ir iespējama mijiedarbība ar medikamentiem, kā pirms jebkuru medikamentu lietošanas, speciālista konsultācija ir absolūti nepieciešama. Turklāt pārmērīgai tā lietošanai ir riski.

-Pārāk daudz kalcija var izraisīt nieru darbības traucējumus. Tādēļ gadījumos, ja ir bijusi nieru slimība vai arī katru dienu tiek lietoti diurētiskie līdzekļi vai citas zāles, pirms kalcija papildus lietošanas saruna ar ārstu vai farmaceitu ir obligāta.

-Uzkrājas pierādījumu bāze, ka pārāk daudz kalcija var izraisīt sirds problēmas, lai gan tas notiek reti.

-Hiperkalciēmija jeb kalcija pārpalikums parasti rodas cilvēkiem ar blakusslimībām, piemēram, vēzi un primāro hiperparatireozi.

Magnijs

Top 3 noslēdzam ar magniju, jo teju katram orgānam un orgānu sistēmai tas ir nepieciešams, lai spētu sekmīgi funkcionēt. Lieliski magnija avoti ir lapu dārzeņi, īpaši, spināti, ķirbju sēklas, čia sēklas un mandeles.

Magnijs ir minerālviela, kas, neraugoties uz to, ka ir bagātīgi atrodams pārtikā, lielai daļai cilvēku tomēr trūkst.

Ko labu dara organismā? Magnijs ir iesaistīts vairāk nekā 300 enzīmu sistēmās, kas regulē bioķīmiskās reakcijas organismā, sākot no olbaltumvielu sintēzes un muskuļu un nervu funkcijas līdz glikozes līmeņa kontrolei asinīs un asinsspiediena regulēšanai. Organisms nevar sekmīgi metabolizēt D vitamīnu bez magnija, un tas ir svarīgi arī kalcija absorbcijai.

Kam vajadzīgs? Ikvienai sievietei, bet aktīvā dzīvesveida cienītājām var būt nepieciešams vairāk. Piemēram, ja sportistiem ir krampji, lai gan tie var būt elektrolītu deficīts, tas var būt arī magnija trūkums. Magnijs var arī palīdzēt mazināt menstruāciju krampjus, hronisku caureju, zarnu iekaisumu un migrēnas.

Cik daudz vajadzētu lietot? Sievietēm vecumā no 19 līdz 30 gadiem vajadzētu uzņemt 310 mg magnija dienā, bet, ja baro bērnu ar krūti, jācenšas sasniegt 350 mg un 310 mg grūtniecības laikā. Savukārt pēc 31 gadu vecuma - 320 mg un 360 mg grūtniecības laikā.

Omega-3

Šos augstvērtīgos taukus organisms pats nevar saražot, un tos jāuzņem ar uzturu vai, nepieciešamības gadījumā - ar uztura bagātinātājiem. Bagātīgs Omega 3 avots ir zivis, tostarp makrele, ezera forele, siļķe, sardīnes, tuncis un lasis.

Omega 3 ir taukskābju grupa, proti, EPA (eikozatapentaēnskābe) un DHA (dokozaheksaēnskābe).

Ko labu dara organismā? Omega 3 traukskābes ir būtiska šūnu membrānu struktūras sastāvdaļa un nodrošina sākumpunktu hormoniem, kas regulē asins recēšanu, artēriju sieniņu saraušanos un relaksāciju, kā arī piedalās iekaisumu procesu mazināšanā. Tās ir svarīgas sirds un asinsvadu veselībai, un tādējādi ārkārtīgi svarīgas, jo sirds slimības ir viens no galvenajiem (ja ne galvenais) sieviešu nāves cēloņiem. Ir arī pierādījumi, ka omega-3 taukskābes var būt palīdzošas locītavu veselībai un uzlabo smadzeņu darbību, tostarp domāšanu un atmiņu.

Kam vajadzīgas? Visām sievietēm, īpaši tām, kuras ir:

-apzinājušas ēdienkartes nepilnības un neēd zivis vairākas reizes nedēļā,

-grūtnieces vai baro bērnu ar krūti,

-jau ar diagnozi vai paaugstinātu sirds slimību risku (īpaši, ar paaugstinātu triglicerīdu līmeni jeb slikto holesterīnu),

-reimatoīdā artrīta pacientes vai cieš no locītavu jutīguma.

Cik daudz lietot? Lai arī nav noteiktas ieteicamās devas visām omega-3 taukskābēm (tikai alfa-linolēnskābei jeb ALA), lēš, kas vidēji sievietēm būtu vēlams uzņemt 1,1 gramu ALA. Citādi ir, ja triglicerīdu līmenis asinīs ir paaugstināts - tad ieteicamā deva ir lielāka. Jebkurā gadījumā vispirms ir jākonsultējas ar savu veselības aprūpes sniedzēju, turklāt jāsaskaņo palielinātā zivju eļļas deva kā daļa no diētas. Arī grūtniecēm omega 3 būtu vērtīga piedeva, taču šajā gadījumā konsultācija ar ārstu ir absolūti obligāta.

Kā lietot? Lai nodrošinātu vislabāko omega 3 taukskābju uzsūkšanos, uztura bagātinātāji ir jālieto kopā ar ēdienu. Bieži vien no šī uztura bagātinātāja lietošanas attur specifiskā zivju garša. Tādā gadījumā der apsvērt preparātu, kam pievienota citrona garša. Dažreiz grūtības sagādā lielāku kapsulu norīšana - tad var izvēlēties šķidro formu, taču jāņem vērā, ka šai gadījumā pašai būs jānodrošina precīza deva, piemērām, ar mērkarotes palīdzību.

Riski. Pirms zivju eļļas lietošanas, jo sevišķi, ja vajadzīga liela deva, ir vērts informēt savu veselības aprūpes sniedzēju, ja ir bijuši ar asiņošanu saistīti traucējumi vai lietojat kādas zāles, tostarp asins šķidrinātājus, kā arī par jebkuriem citiem uztura bagātinātājiem, kas ietilpst ikdienas arsenālā. Un, protams, ja ir alerģija pret zivīm, zivju eļļa nebūs piemērota.

Dzelzs

Viens no visbiežāk sastopamajiem uzturvielu trūkumiem pieaugušām sievietēm ir saistīts ar dzelzs deficītu jeb anēmiju. Labi dzīvnieku izcelsmes dzelzs avoti ir liesa gaļa, jūras veltes un mājputni, taču dzelzs dabiski ir atrodams arī pupiņās, lēcās, spinātos un zirņos, kā arī riekstos un dažos žāvētos augļos, piemēram, rozīnēs.

Dzelzs ir minerālviela, kas ļauj asinīm pārnēsāt skābekli. Kā tas notiek? Organisms izmanto dzelzi, lai ražotu divus asins proteīnus. Viens, ko sauc par hemoglobīnu, pārnēsā skābekli no plaušām uz pārējo organismu. Otrs, ko sauc par mioglobīnu, pārnēsā skābekli uz muskuļiem.

Ko labu dara organismā? Dzelzs ir neatsverama organisma funkciju nodrošināšanas sastāvdaļa. Tas īpaši svarīgs arī šūnu augšanai un hormonu sintēzē.

Kam vajadzīgs? Nepieciešamība ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp vecuma, dzimuma un no tā, vai sieviete ievēro augu izcelsmes diētu, proti veģetārietēm un vegānēm ar lielāku varbūtību nepieciešama papildus dzelzs preparātu lietošana. Sievietēm spēcīgu menstruāciju, palielinātas fiziskas aktivitātes dēl var ārkārtīgi samazināties dzelzs līmenis. Arī grūtniecības gaitā ir nepieciešams vairāk dzelzs.

Cik daudz lietot? Sievietēm vecumā no 14 līdz 18 gadiem, kuras uzturā lieto gaļu, vajadzētu uzņemt 15 mg dzelzs dienā. Sievietēm vecumā no 19 līdz 50 gadiem jācenšas sasniegt 18 mg. Vēlākos gados uzņemamais daudzums samazinās. Sievietēm, kas vecākas par 50 gadiem, dienā nepieciešami aptuveni 8 mg dzelzs, jo tad parasti ir sākusies menopauze un vairs netiek zaudēts dzelzs menstruāciju laikā. Tā kā grūtniecības laikā auglim nepieciešams daudz papildu asiņu, topošajām mātēm tiek rekomendēts 27 mg dienā, bet, barojat bērnu ar krūti, būs nepieciešami 9 mg. Visas šīs devas var palielināt pat uz pusi, ja sieviete no uztura izslēdz gaļu, jo no augu izcelsmes produktiem dzelzi ir grūtāk absorbēt.

Kā lietot? Svarīgi zināt, ka daži pārtikas produkti var ietekmēt dzelzs uzsūkšanos. Pie tādiem minami, piemēram, olas un kalciju saturoši pārtikas produkti. Arī kafijai un tējai var būt būtiska ietekme.

Riski. Dzelzs preparātus ir iespējams uzņemt par daudz, tādēļ arī gadījumos, ja ir veselības stāvoklis, kā dēl vajadzīgas palielinātas devas un no uztura ir izslēgta gaļa, pieaugušajiem parasti nevajadzētu uzņemt vairāk par 45 mg dzelzs dienā, pretējā gadījumā tas var izraisīt veselības problēmas.

Dzelzs var negatīvi mijiedarboties ar dažiem Parkinsona slimības un hipotireozes ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem vai protonu sūkņa inhibitoriem. Arī kalcija piedevas var traucēt dzelzs uzsūkšanos. Tas gan nenozīmē, ka visas šis zāles un kalcijs vispār nav savietojami ar dzelzs preparātiem - tie tikai jālieto dažādos dienas laikos.

Dzelzi saturoši uztura bagātinātāji nereti izraisa kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus, bieži kļūstot par aizcietējumu vai caurejas iemeslu. Labā ziņa - pastāv dažādas to formas, un dažas var būt vieglāk absorbējamas, tādēļ noteikti aprunājieties par šim blakusparādībām ar savu ārstu vai farmaceitu!

Psiholoģe uzsver: emocionālā ēšana ir nopietns signāls (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 10 Aug 2025 09:15:00 +0300

Šī uzvedība sākotnēji var šķist nekaitīga, taču ilgtermiņā noved pie hroniska stresa.

Emocionālā ēšana bieži rodas kā reakcija uz stresu, trauksmi vai vientulību – tā nav gribas trūkuma pazīme, bet mēģinājums pašregulēties, skaidro psiholoģe Anita Tože. Ja ēdiens kļūst par vienīgo veidu, kā nomierināt sevi, šī uzvedība var nostiprināties un kļūt par ieradumu, kas ilgtermiņā kaitē gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai.

“Emocionālā ēšana sākas kā adaptīvs mehānisms – mēģinājums tikt galā ar trauksmi, vientulību, spriedzi,” uzsver klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Anita Tože. “Ēdiens kalpo kā tūlītējs mierinājums, un, ja nav citu prasmju kā nomierināt sevi, šī uzvedība nostiprinās.”

Primārie kairinātāji un nosacītie refleksi

Psiholoģe norāda, ka emocionālās ēšanas uzvedībā būtisku lomu spēlē vides kairinātāji – smaržas, situācijas, noteiktas vietas. Dzīves laikā cilvēkiem izveidojas noteiktas asociācijas, kas saistās ar ēdienu – konkrēta smarža vai garša uzreiz raisa atmiņas un izjūtas. Tādējādi veidojas nosacītais reflekss: pat neesot fiziski izsalkušam, cilvēks dodas pēc ēdiena, lai gūtu baudu. Ja šī bauda sāk tikt izmantota zemu emociju stāvoklī, rodas tendence bēgt no grūtām izjūtām, izmantojot ēšanu.

Apburtais loks: kā nostiprinās emocionālā ēšana

“Emocionālā ēšana nereti iestājas pēc šāda modeļa: vispirms rodas diskomforts, ko mēģina mazināt ar ēdienu. Tas sniedz īslaicīgu atvieglojumu, taču pēc tam seko vainas sajūta, pārmetumi sev vai jauns stress, kas savukārt atkal noved pie vēlmes ēst,” skaidro Tože. Tādējādi nostiprinās apburtais loks, kuru bez apzinātas rīcības ir grūti pārraut.

Ēdiens kā “ārstniecības līdzeklis”

Psiholoģe uzsver, ka ēšanas uzvedība var kļūt par ierastu stratēģiju iekšējās spriedzes mazināšanai, īpaši, ja cilvēkam nav pieejami veselīgāki emocionālās pašregulācijas veidi. Šī uzvedība sākotnēji var šķist nekaitīga, taču ilgtermiņā noved pie hroniska stresa, svara problēmām un psiholoģiskām grūtībām.

Ultrapārstrādātā pārtika un atkarības mehānismi

Būtisku lomu spēlē arī ultrapārstrādāta pārtika, kas rada spēcīgu, ātru apmierinājumu un aktivizē tos pašus smadzeņu centrus, kas iesaistīti atkarībās. “Šāda pārtika ir kā smilšu pils, kas izšķīst organismā bez īpašas piepūles – ķermenis vairs nedara savu dabisko darbu. Tas ir līdzīgi kā apbalvojuma mehānisms, kas nostiprina ēšanas ieradumus,” norāda Tože.

Signāli, ka ēšana kļuvusi problemātiska

Par emocionālās ēšanas problēmu var liecināt biežas pārēšanās epizodes, kam seko vainas sajūta, izvairīšanās no sabiedrības, uz svaru balstīta pašvērtība un domāšana “es vilkšu to un darīšu šo, kad būs nomests svars”. Šie signāli liecina, ka situācija jau ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.

Aptaukošanās – komplekss daudzfaktoru stāvoklis

Psiholoģe aicina skatīt aptaukošanos kā biopsihosociālu parādību, ko veido bioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori. Svaru var ietekmēt arī bērnībā iemācīti ēšanas ieradumi (piemēram, ēdiens kā apbalvojums), apkārtējās vides kārdinājumi un sociālā nevienlīdzība. “Ne visiem cilvēkiem ar lieko svaru ir psihiski traucējumi – un ne visiem ar psihiskiem traucējumiem mainās svars. Šīs lietas nav automātiski saistītas,” uzsver Tože.

Sabiedrības spiediena un stigmas ietekme

Sabiedrībā vēl aizvien pastāv uzskats, ka liekais svars ir cilvēka vaina vai pašdisciplīnas trūkums, taču šāda stigmatizācija tikai pastiprina problēmu. “Cilvēks to jūt, internalizē un sāk ticēt, ka ir slinks vai nespējīgs. Tas rada kauna sajūtu, zemu pašvērtējumu un vēl vairāk veicina emocionālo ēšanu,” skaidro psiholoģe. Šī negatīvo domu ķēde var nopietni kaitēt garīgajai veselībai.

Ārsti ziņo: Latvijā ir vairāk nekā 10 profesijas, kurās draud tūska (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 09 Aug 2025 13:50:00 +0300

Arī darbā jāatceras par kāju atpūtināšanu, pacelšanu augstāk.

Tūska, jo īpaši vasarā, ir raksturīga to profesiju pārstāvjiem, kuriem ir sēdošs, stāvošs darbs - darba laikā maz kustību, apstiprina kardiologs Alberts Bērziņš. Tūskai raksturīgas pazīmes ir pietūkusi potīte, krampji kājā, var būt pietūkusi viena vai abas kājas. Farmaceite Jeļena Bebre apkopo farmaceitiskās aprūpes padomus šiem gadījumiem.

Ja pieaugušam cilvēkam apavi sākt palikt par šauru, tad, pirms apsvērt jaunu iegādi, tomēr vajadzētu apmeklēt ārstu - iespējams, pie vainas ir tūska un kāda to izraisoša saslimšana, aicina kardiologs Alberts Bērziņš. "Nereti cilvēki neiedomājas, ka viņiem varētu būt tūska, īpaši gados vecāki. Ja šādu vainu pamana tuvinieki, kolēģi, noteikti vajadzētu ieteikt vērsties pie ārsta. Iemesli tūskai var būt dažādi - biežākais, īpaši jaunākiem, ir hroniska vēnu mazspēja, kura ir raksturīga cilvēkiem, gan ar sēdošu, gan stāvošu darbu. Šajā gadījumā ļoti būtiska loma ir arī ģenētikai, piemēram, sievietēm nereti raksturīgi, ka tūskas dēļ venozas mazspējas bijusi mammai, vecmāmiņai. Tūsku var izraisīt arī citi nopietnāki iemesli, piemēram, nieru, aknu slimības, zems olbaltumu līmenis asinīs. Sarežģītāka ir situācija, ja izrādās, ka kāju tūsku izraisa sirds mazspēja," stāsta kardiologs. Ārsts izvērtē pacienta tūskas simptomus, izjautā par ikdienas paradumiem, kādu darbu strādā, vajadzības gadījumā nozīmē laboratoriskos izmeklējumus, kāju vēnu ultrasonogrāfiju, vai citus izmeklējumus, atkarībā no klīniskās situācijas.

Kuru profesiju pārstāvjiem vairāk raksturīga tūska

Medmāsas, ārsti, farmaceiti, skolotāji, lektori - ilgstoša stāvēšana.

Pārdevēji, frizieri, apkalpojošais personāls - darbā daudz stāv un maz kustas.

Autovadītāji, taksometru, kravas pārvadājumu vadītāji - ilgstoša sēdēšana.

Biroja darbinieki - mazkustīgs darbs, īpaši nevēlami - sēdēt ar sakrustotām kājām.

Visās profesijās grūtnieces un gados vecāki cilvēki - to nosaka fizioloģiskas izmaiņas.

Darbā kājas gaisā?

Arī darbā jāatceras par kāju atpūtināšanu, pacelšanu augstāk, jo šādas darbības veicina venozo atplūdi, apstiprina kardiologs Alberts Bērziņš. Ja ārsts nozīmējis, tad jāievēro nepieciešamā ārstēšana ar medikamentiem. Tā kāju vēnas iegūst tonusu, kļūst stingrākas. Ja kāju tūsku izraisa sirds slimība, tad ārsts var izrakstīt, piemēram, urīnu dzenošus līdzekļus. Tūskas mazināšanai palīdz arī dažādas fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas.

"Lai novērstu tūsku, vajadzētu atturēties no šķidruma lietošanas pirms naktsmiera. Ja nepieciešams, no rīta var lietot diurētiskas zāļu tējas no plūškoka lapām, kosas, liepas, bērza. Aptiekās ir pieejams pietiekams produktu klāsts tūskas novēršanai vai mazināšanai, un farmaceits vienmēr ir gatavs katram individuāli piemeklēt to, kas būs vispiemērotākais," saka farmaceite Jeļena Bebre.

Profilakse un palīdzība, ko piedāvā aptieka

"Aptiekā var jautāt kādu gēlu, kas satur, piemēram, heparīnu, zirgkastani, noderīgs būs līdzeklis ar atvēsinošu efektu, kas palīdzēs uzlabot asinsriti un mazināt tūsku. Tāpat ir pieejami medikamenti, kas palīdz mazināt nepatīkamos problēmas simptomus. Šo zāļu aktīvās vielas ir diosmīns un trokserutīns," - tā farmaceite Jeļena Bebre.

Iekšķīgi lietojami līdzekļi: diurētiskas tējas un uztura bagātinātāji - piemēram, ar pienenēm, nātrēm, bērza lapām, u.c.

Vēnas tonizējoši līdzekļi: diosmīns, rutīns, zirgkastaņa, vīnogu kauliņu ekstrakts.

Ārīgi lietojami līdzekļi: gēli vai krēmi pret tūsku un smaguma sajūtu - piemēram, ar mentolu, heparīnu, trokserutīnu.

Gēli ar aukstuma efektu: tūlītējai atsvaidzināšanai pēc darba dienas.

Palīglīdzekļi: kompresijas zeķes vai zeķubikses - īpaši tiem, kas daudz stāv vai sēž (kompresijas zeķu nepieciešamību un vajadzīgo kompresijas klasi palīdz noteikt ārsts flebologs.) Masāžas rullīši vai kāju pacelšanas paliktnīši.

Galvenie riski, ja tūsku neārstē

Ja tūsku ilgstoši neārstē, uz kājām var rasties ādas infekcijas, veidoties čūlas - brūce sliktāk dzīst. Šādos gadījumos noteikti jāapmeklē ķirurgs, brīdina Alberts Bērziņš. Ķirurgs konsultēs gan par šādas brūces kopšanu, gan izrakstīs nepieciešamās zāles. Ja pacientam ir venozā nepietiekamība, var attīstīties vēnu varikoze - paplašinās vēnas. Tāpat, ļoti nopietna komplikācija, kura var attīstīties, ir vēnu tromboze. Ja tūska ir simetriska uz abām kājām, iespiežot ar pirkstu, paliek bedrīte, noteikti jāapmeklē kardiologs, jo šādi simptomi liecina par saistību ar sirds slimībām, paskaidro Alberts Bērziņš.

Ko Tev vajadzētu zināt par saules aizsargkrēmu - skaidro dermatoloģe (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 08 Aug 2025 08:41:00 +0300

UV starojums ir viens no būtiskākajiem ārējiem faktoriem, kas ietekmē ādas veselību.

Lai gan SPF jeb saules aizsardzības faktors bieži tiek asociēts ar vasaras sezonu, eksperti brīdina - UV starojums ietekmē ādu visu gadu. Latvijas dermatoloģe Elīza Sālījuma uzsver: "aizsargkrēmu lietošana ir ikdienas nepieciešamība, kas palīdz novērst priekšlaicīgu novecošanu, pigmentācijas plankumus un mazina risku ādas vēža attīstībai."

Kāpēc SPF ir tik svarīgs?

UV starojums ir viens no būtiskākajiem ārējiem faktoriem, kas ietekmē ādas veselību. Tas bojā ādas šūnas, veicina pigmentāciju, grumbu veidošanos un palielina ādas vēža risku.

"Lielākā daļa pacientu, kuri sūdzas par sīkām virspusējām krunciņām, pigmentācijas plankumiem, ikdienā nelieto saules aizsargkrēmu vai to dara nepareizi - pārāk reti, pārāk maz, vai izvēlas nepilnīgu aizsardzību," stāsta dermatoloģe.

Mīti par SPF: nav tikai saulainām dienām

Viens no izplatītākajiem mītiem ir uzskats, ka saules aizsargkrēms nepieciešams tikai karstā un saulainā laikā. Patiesībā:

-30-90% UV staru spēj izkļūt cauri mākoņiem (atkarīgs no mākoņu blīvuma un tipa);

-Sniegs, ūdens, smiltis atstaro UV starojumu, pastiprinot tā iedarbību uz ādu;

-UVA starus neaiztur logu stikli, tāpēc aizsardzība nepieciešama arī iekštelpās, ja uzturies pie loga vai stiklotā birojā. Tas pats attiecas uz automašīnu.

"Ziemas dienās kalnos UV starojums var būt īpaši intensīvs. Daudzi to nenovērtē, un rezultātā iegūst saules apdegumus," skaidro Dr. Sālījuma

Kā pareizi izvēlēties un lietot saules aizsargkrēmu?

-Izvēlieties plaša spektra aizsardzību (UVA + UVB);

-Aizsargkrēma SPF faktoriem jābūt vismaz 30, taču ieteicams izvēlēties SPF 50

-Ņemiet vērā savu ādas tipu - sausai, jutīgai vai taukainai ādai piemērotāki būs atšķirīgas konsistences līdzekļi;

-Sportojot vai peldoties izmantojiet ūdensnoturīgas formulas;

-Bērniem un cilvēkiem ar īpaši jutīgu ādu ieteicami minerālu filtri (fizikālie aizsargfiltri).

Lietošanas pamatprincipi:

-Uzklājiet vismaz 15-20 minūtes pirms iziešanas ārā;

-Sejai un kaklam nepieciešama aptuveni tējkarote krēma, ķermenim - divas ēdamkarotes;

-Atjaunojiet aizsardzību ik pēc 2 stundām, nekavējoties pēc peldēšanās. Intensīvi svīstot var būt nepieciešams biežāk atjaunot aizsardzību.

"Viena no izplatītākajām kļūdām - SPF tiek uzklāts nepietiekamā daudzumā. Tas būtiski samazina aizsardzības efektivitāti," brīdina dermatoloģe.

Biežākās kļūdas, lietojot SPF

-SPF tiek lietots tikai brīvdienās vai tikai vasarā;

-Tiek izvēlēts pārāk zems SPF, pietiekamā daudzumā nepārklājot visu sejas un kakla zonu;

-Lieto dekoratīvo kosmētiku ar SPF un uzskata to par pietiekamu;

-Aizsarglīdzeklis netiek atjaunots dienas laikā;

-Neaizsargā ausis, rokas, kaklu un dekoltē, kas bieži tiek pakļautas saulei.

SPF bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu

Zīdaiņu un mazu bērnu āda ir ļoti jutīga pret UV starojumu, tāpēc aizsardzībai jāpieiet īpaši piesardzīgi. Bērniem līdz 6 mēnešu vecumam SPF produktus parasti neiesaka lietot, jo viņu ādas aizsargbarjera vēl nav pilnībā attīstījusies. Šajā vecumā ieteicams izmantot fizisku aizsardzību - apģērbu, platmales un uzturēšanos ēnā.

Kad bērns ir vecāks par sešiem mēnešiem vai cilvēkiem ar īpaši jutīgu ādu, ieteicams:

-Izvēlēties saules aizsargkrēmu ar minerālu filtriem (cinka oksīds, titāna dioksīds), kas tiek uzskatīti par mazāk kairinošiem;

-Izvairīties no smaržvielām un potenciāli kairinošām sastāvdaļām;

-Lietot SPF 50+, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni, īpaši gaišai, jutīgai vai atopiskai ādai.

Ja rodas šaubas par konkrēta produkta izvēli, visdrošāk ir konsultēties ar pediatru vai dermatologu.

Kas notiek, ja SPF nelieto regulāri?

Negatīvā ietekme uz ādu var uzkrāties gadu laikā:

-Priekšlaicīga novecošana - grumbas, elastības zudums, nevienmērīgs tonis;

-Pigmentācijas plankumi - grūti koriģējami un vizuāli traucējoši;

-Palielināts ādas vēža risks - īpaši, ja UV bojājumi atkārtojas ilgstoši;

-Pastiprināta jutība, apsārtums un iekaisumi.

Kā SPF iekļaut ikdienas rutīnā?

Dermatoloģe iesaka SPF lietošanu uztvert kā ādas kopšanas neatņemamu sastāvdaļu, gluži tāpat kā mitrinātāju vai serumu.

Ieteikumi SPF lietošanai ikdienā:

-Lietojiet saules aizsargkrēmu kā noslēdzošo soli rīta ādas kopšanā;

-Izvēlieties tekstūru, kas jums patīk - želeja, krēms, fluīds - lai būtu viegli iekļaut ikdienas lietošanā;

-Vasarā neaizmirstiet par kaklu, dekoltē zonu, ausīm un rokām - šīs vietas bieži tiek aizmirstas, bet saņem daudz UV starojuma;

-Ja lietojat dekoratīvo kosmētiku - to uzklājiet kā pašu pēdējo soli, virs saules aizsargkrēma. Dekoratīvā kosmētika, lai arī var saturēt aizsargfiltrus, nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību, jo netiek uzklāta tik biezā slānī kā tas būtu nepieciešams.

Secinājums: vienkāršs ikdienas ieradums ar ilgtermiņa rezultātu

Aizsardzība pret UV starojumu nav tikai skaistumkopšanas jautājums - tā ir efektīva profilakse pret vienu no biežākajiem vēža veidiem pasaulē.

"Āda neatceras vienu dienu bez SPF, tā atceras gadu gadiem uzkrāto starojumu," uzsver Elīza Sālījuma.

Tāpēc būtiski ir izvēlēties piemērotu saules aizsargkrēmu, lietot to pareizā veidā un darīt to regulāri. Ja rodas šaubas vai novērojamas izmaiņas ādā, ieteicams savlaicīgi konsultēties ar dermatologu. Profilakse ir vienkārša un iedarbīga - tā var būtiski ietekmēt ādas veselību ilgtermiņā.

Bezmaksas zīdīšanas konsultācijas - jaunajām māmiņām visā Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 06 Aug 2025 13:47:00 +0300

Tā ir attiecību sākums, pilns tuvības, uzticēšanās un savstarpējas iepazīšanās.

Līdz 7.augustam tiek atzīmēta Pasaules zīdīšanas nedēļa. Pirmais laiks ar mazuli ir īpašs un neaizmirstams, taču reizēm arī izaicinošs, tādēļ Dzemdību nama fonds piedāvā iespēju jaunajām māmiņām saņemt bezmaksas zīdīšanas konsultācijas Valmierā, Jēkabpilī, Rīgā, Ogrē, Kuldīgā, Jelgavā un Liepājā, pateicoties Latvijas Loto ziedojumam- ar mērķi radīt mieru, pārliecību un tuvību pirmajos svarīgajos mirkļos.

Viens no īpašākajiem un skaistākajiem brīžiem pēcdzemdību laikā ir bērniņa zīdīšana. Šis laiks, lai gan šķiet īss, ir piepildīts ar tuvību, maigumu un savstarpēju iepazīšanos starp mammu un mazuli. Tas ir dzīves posms, kurā tieši māmiņa spēj dot savam bērniņam ko neatkārtojamu: ne tikai fizisku barību, bet arī siltumu, drošību un mieru.

Mūsdienu steidzīgajā un racionalizētajā sabiedrībā šī dabiskā pieredze nereti tiek aizēnota ar šaubām, spriedzi un informācijas pārbagātību. Dažkārt mammas sāk šaubīties par savām spējām vai arī jūtas vienas šajā ceļā, taču mūsu ķermenis un instinkti ir radīti, lai bērnu barotu un veidotu saikni. Viss, kas bieži vien ir vajadzīgs, ir atbalsts - cilvēcīgs, klātesošs un profesionāls. Pirmais solis grūtību risināšanā var būt konsultācija ar kvalificētu zīdīšanas konsultantu.

"Zīdīšana nav tikai bērna barošana - tā ir attiecību sākums, pilns tuvības, uzticēšanās un savstarpējas iepazīšanās. Mēs kā sabiedrība bieži pieņemam, ka šis process notiks dabiski un viegli, taču realitātē daudzas sievietes saskaras ar grūtībām un jautājumiem, uz kuriem nav viegli atrast atbildes vienatnē. Mēs vēlamies, lai katra Latvijas māmiņa zina: viņa nav viena. Ir iespējams saņemt palīdzību laikā, kad tā ir visvairāk nepieciešama, lai šis dzīves posms kļūtu par stipru pamatu veselīgai, harmoniskai ģimenei," uzsver Dzemdību nama fonda valdes locekle Ilze Bumbiere.

Septiņās Latvijas pilsētās- Valmierā, Jēkabpilī, Rīgā, Ogrē, Kuldīgā, Jelgavā un Liepājā- pieejamas bezmaksas zīdīšanas konsultācijas ikvienai jaunajai māmiņai sertificētu zīdīšanas speciālistu pavadībā, kas sniedz gan emocionālu atbalstu, gan praktiskus padomus, pielāgotus katras ģimenes situācijai.

Latviešu vasaras diētas noslēpumi - stāsta speciāliste (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 05 Aug 2025 09:16:00 +0300

Šobrīd Latvijas dārzos ir tik daudz labumu!

Kurš gan nezina, ka veselībai visvērtīgākie augļi, dārzeņi un ogas ir tieši tad, kad ienākas, tātad - tagad! Jā, nav brīnumlīdzekļi pret visām kaitēm, taču savu labo darbu organismā tūlīt vai pat ilgtermiņā tie noteikti izdarīs.

Uztura speciāliste Karina Ozola uzsver, ka ikdienas ēdienkartē ieteicams iekļaut visu augļu, ogu un dārzeņu dažādību - tas ir priekšnoteikums vērtīgo bioloģiski aktīvo vielu uzņemšanai.

Šobrīd Latvijas dārzos ir tik daudz labumu! Uztura speciāliste skaidro, ko labu varam iegūt, tos apēdot.

Zaļumi un zaļie dārzeņi

Visi zaļie garšaugi, piemēram, iecienītās dilles, pētersīļi satur C, K vitamīnu, dzelzi un folātu jeb folijskābi. Brokoļi, zaļie zirnīši, arī pupiņas apgādā organismu ar šķiedrvielām, B grupas vitamīniem, cinku, magniju un citiem mikroelementiem.

Kabači satur šķiedrvielas, kāliju, magniju un C vitamīnu. Kabacī ir maz kaloriju un gremošanas sistēmai tas ir viegli pārstrādājams, turklāt noder arī kā profilakses līdzeklis zarnu veselībai.

Košie dārzeņi un saknes

Tomāti siltumnīcās jau cits pēc cita sparīgi sārtojas, ir neskaitāmi veidi, kā tos garšīgi apēst un to patiešām ir vērts darīt - tomāti var mazināt sirds un asinsvadu slimību risku, jo tie satur svarīgu antioksidantu - likopēnu. Tajos ir arī magnijs, kalcijs, mangāns, dzelzs un citi mikroelementi, kā arī C vitamīns.

Ādai, redzei un imūnsistēmas normālai darbībai nepieciešamo A vitamīnu var iegūt no paprikas un burkāniem, kas satur daudz beta karotīna un B grupas vitamīnus, dzelzi, jodu cinku, kāliju. Paprika satur arī kalciju, magniju, kapsaicīnu.

Asinsrites uzlabošanai un asinsspiediena regulēšanai var uzturā iekļaut bietes, kas bagātas ar kāliju, mangānu, folijskābi, nitrātiem, B grupas vitamīniem.

Ogas lielas, ogas mazas

Upenes ir patiesi vērtīgs C vitamīna avots (līdz 200 mg/100 g), turklāt satur spēcīgus antioksidantus - polifenolus (tie mazina iekaisuma procesus) un, protams, C vitamīnu.

Mellenes, avenes un zemenes zināmas kā izcils C vitamīna avots un satur arī folijskābi, mangānu, folātu, antioksidantus.

Ērkšķogas pašlaik ir pilnbriedā un tās noteikti vajadzētu ēst, jo satur C vitamīnu, antioksidantus, šķiedrvielas. Ērkšķogas var palīdzēt uzlabot gremošanu.

Ja šovasar labprāt baudījāt svaigus ķiršus, organisms uzņēma C vitamīnu un kāliju, kas svarīgs sirds veselībai. Savukārt ar plūmēm (tās tūlīt, tūlīt būs gatavas!) varēs uzņemt A un K vitamīnu, un, protams, jāatceras, ka plūmes noder kā aizcietējumu mazinošs līdzeklis.

Vēlāk nogatavosies arī smiltsērkšķi - tajos ir daudz C, E un A vitamīna.

Ak, šie gardie vasaras āboli!

Vasaras šķirņu āboli jau ir gluži baudāmi un tas noteikti būtu jādara, jo āboli ir ļoti vērtīgi - tie satur antioksidantus, C vitamīnu un pektīnu, šķiedrvielas, B grupas vitamīnus, kalciju, dzelzi, magniju. Āboli var palīdzēt uzturēt zarnu darbību, vielas, ko tie satur, piedalās holesterīna līmeņa regulēšanā organismā. Vislabāk apēst tikko no koka nākušu augli, un noteikti jāizvairās no bojātu ābolu lietošanas uzturā.

Kā vitamīnus noķert aiz astes?

"Tā gluži nav, ka uzcītīga svaigu ogu, augļu un dārzeņu lietošana nodrošinās lielus vitamīnu un minerālvielu krājumus organismā. Ir vitamīni, kas organismā uzkrājas un ir tādi, kas neuzkrājas," paskaidro uztura speciāliste. "Piemēram, C vitamīns un B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstoši, tie nevar organisma uzkrāties pietiekamā daudzumā, tāpēc tos vajadzētu uzņemt pastāvīgi. Savukārt taukos šķīstošie vitamīni - K, E, D un A - organismā uzkrājas. Kā zinām, D vitamīns veidojas ādā, un tam ir nepieciešama saule. Tiesa, Latvijā saules ir par maz, lai D vitamīnu varētu uzkrāt optimālā līmenī, tādēļ teju visiem tas jāuzņem papildus.

Jāatceras, ka ilgstoša uzturēšanās saules staros izraisa ādas fotonovecošanos un palielina ādas vēža risku. Arī tādēļ D vitamīna nodrošināšanai organismā labāk izvelēties uztura bagātinātāju."

Kam ieteicams vitamīnus uzņemt ne tikai no dārza

Pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs var apgādāt organismu ar visām vajadzīgajām uzturvielām, taču dažos gadījumos nepieciešamību tos uzņemt papildu ir nopietni jāizvērtē. Lūk, uz ko tas attiecas!

-Sievietēm kuras plāno grūtniecību un grūtniecēm. Šajos gadījumos ir svarīga folijskābe, D vitamīns, dzelzs, jods.

-Zīdaiņiem un maziem bērniem devās, ko ieteicis pediatrs.

-Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, autoimūnām slimībām, gremošanas sistēmas darbības traucējumiem.

-Tiem, kuri vecāki par 65 gadiem, ja ir būtiski samazināta D vitamīna sintēze ādā, nereti - arī zemāks B12 vitamīna un kalcija uzsūkšanās līmenis.

-Veģetāriešiem un vegāniem - viņiem jāpieskata B12, dzelzs, cinka līmenis asinīs.

Farmaceite Evita Lārmane piebilst: "Lielā mērā vitamīnu papildu uzņemšanas vajadzību nosaka arī dzīvesveids, ēšanas paradumi. Piemēram, lai arī ir vasara, D vitamīna sintēzi var aizkavēt ilgstoša uzturēšanās telpās. Savukārt C vitamīnu būs grūti nodrošināt ar uzturu, ja negaršo vai kāda iemesla dēļ nevar ēst papriku, tomātus, zemenes, brokoļus. Tad šis vitamīns jāuzņem papildu - vīriešiem 90 mg, sievietēm - 75 mg diennaktī. Starp citu, piemēram, 100 gramos sarkanās paprikas ir 185 mg C vitamīna. Vai nav lielisks produkts?"

Iespējams, jāveic analīzes

Ja speciālists vai ģimenes ārsts saskata nepieciešamību, piemēram, "Centrālajā laboratorijā" var veikt izmeklējumus dažādu vitamīnu līmeņa noteikšanai organismā. Ierasts, ka nosakām D vitamīna līmeni, taču, veicot asins analīzi laboratorijā, var noskaidrot arī, piemēram, B12 (cianokobalamīna), B9 (folskābes), B1 (tiamīna), B6 vitamīna (piridoksīna), A vitamīna (retinola) līmeni.

Sasalis, bet gana vērtīgs

Uztura speciāliste Karina Ozola saka: "Vislabāk ir saldēt un fermentēt. Tikko novākts, ātri sasaldēts un pareizi uzglabāts produkts saglabā gan C vitamīnu, gan citus vērtīgos vitamīnus un uzturvielas. Arī dārzeņu fermentēšana (skābēšana) saglabā C vitamīnu, turklāt veido probiotikas. Savukārt konservēšana C vitamīna daudzumu var samazināt pat uz pusi, tiesa, beta karotīns un likopēns, piemēram, tomātos saglabājas." Rūpēsimies par veselību un baudīsim dabas veltes, jo tieši nogatavošanās sezonā tās ir visvērtīgākās!

Latgales ārsti migrēnas apkarošanai izmanto toksīnus (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 04 Aug 2025 13:37:00 +0300

Pacienti parasti cieš no galvassāpēm, ko bieži pavada pastiprināta jutība pret gaismu, skaļām skaņām vai smakām/aromātiem.

Daugavpils reģionālās slimnīcas pacientiem, kuri cieš no hroniskas migrēnas, tagad pieejams jauns pakalpojums – botulīna toksīna A (Toxinum botulinicum A) injekcijas migrēnas profilaksei. Procedūru veic algologs dakteris Rihards Starinskis.

Botulīna toksīnu injicē galvas muskuļos, un to lieto galvassāpju profilaksei pieaugušajiem ar hronisku migrēnu, kuriem galvassāpes ir vismaz 15 dienas mēnesī un ilgst 4 vai vairāk stundas dienā.

Hroniska migrēna ir slimība, kas ietekmē nervu sistēmu. Pacienti parasti cieš no galvassāpēm, ko bieži pavada pastiprināta jutība pret gaismu, skaļām skaņām vai smakām/aromātiem, kā arī sliktas dūšas un/vai vemšanas epizodes.

Pēdējo 30 gadu laikā izpratne gan par migrēnas patofizioloģiju, gan par botulīna toksīna A iedarbību migrēnas gadījumā ir ievērojami paplašinājusies.

Migrēnā ir iesaistīti gan neironu, gan asinsvadu komponenti. Neironu disfunkcija, trijzaru nerva aktivācija un sekojoša iekaisuma neiropeptīdu izdalīšanās spēlē izšķirošu lomu migrēnas sāpju attīstībā.

Nervi sazinās, atbrīvojot molekulas saviem mērķiem – muskuļiem, sviedru dziedzeriem, kā arī ādas maņu orgāniem. Atbrīvotās molekulas saistās ar receptoriem un izraisa dažādas darbības: muskuļu kontrakciju, sviedru veidošanos, sensoro (tostarp sāpju) kairinājumu un tā pārvadi. Botulīna toksīns neļauj nerviem sazināties ar saviem mērķiem. Ja mērķis ir muskulis – tas pārtrauks kontrakciju; ja mērķis ir sviedru dziedzeris – tas pārtrauks ražot sviedrus.

Hroniskas migrēnas gadījumā sensorie nervi kļūst iekaisuši un paaugstināti jutīgi. Botulīna toksīns tos bloķē, un tam ir “nomierinoša” iedarbība uz sāpēm.

Injekcijas vietas: Botulīna toksīnu injicē noteiktos galvas un kakla muskuļos – pierē, deniņos, galvas aizmugurē un kaklā.

Ilustrācijā var redzēt botulīna toksīna injekcijas vietas. Kopā ir 31 injekcijas punkts; katrā punktā injicē 0,1 ml (5 darbības vienības, DV), kopā – 155 DV. Pie šādas devas nav novērotas nozīmīgas blakusparādības – ne īstermiņā, ne ilgtermiņā.

Pētījumi liecina, ka pacientiem ar hronisku migrēnu samazinās ne tikai lēkmju biežums, bet arī sāpju intensitāte, kas ievērojami uzlabo ikdienas dzīves kvalitāti.

Latviešu alus cienītājiem: izdzert ne vairāk par 4 pudelēm nedēļā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 02 Aug 2025 13:03:00 +0300

Lai gan mērenību katrs interpretē citādāk, ieteiktu izvēlēties mazāk, bet kvalitatīvāku dzerienu.

Vasarā biežāk pavadām laiku ballītēs, atpūšamies pie dabas, grilējam dažādus ēdienus, tiekamies ar draugiem un vairāk baudām arī alu. Šo dzērienu nereti izvēlamies kopā ar ceptiem, trekniem un asiem ēdieniem, tāpēc rodas jautājums – kā šī kombinācija var ietekmēt mūsu pašsajūtu, svaru un veselību? Alū ir dažādi vitamīni un minerālvielas, tāpēc, lietojot to atbildīgi, dzēriens var būt labvēlīgs gan zarnu mikroflorai, gan kaulu veselībai, taču, dzerot miestiņu bez mēra, ieguvumi ātri var pārvērsties par riskiem.

Latvijā tradicionāli alus patēriņš pieaug tieši vasarā – dzēriens ir atvēsinošs, tajā ir salīdzinoši zems alkohola saturs, un tas lieliski papildina dažādus vasarā iecienītus ēdienus, piemēram, grilētu gaļu, desiņas u.c. Alus ir arī sociāls dzēriens – tas kļuvis par teju pašsaprotamu elementu dažādās vasaras ballītēs un draugu sanākšanās, tomēr ir ļoti būtiski baudīt to ar mēru un atbildīgi. Pārmērīga alus lietošana traucēs izbaudīt gan tā garšu un aromātu, gan vasaru kopumā. Lai gan mērenību katrs interpretē citādāk, ieteiktu izvēlēties mazāk, bet kvalitatīvāku alu, piemēram, ne vairāk par 3–4 pudelēm nedēļā, kuru tilpums ir 330 ml, skaidro gastroenterologs un endoskopists Dr. Deniss Jevdokimovs.

Kas par daudz, tas par skādi

Lai gan alus vēders bieži veidojas nevis no alus, bet visām uzkodām un ēdieniem, ko baudām kopā ar šo dzērienu, arī pats miestiņš nav bez kalorijām. Alus un ceptu, treknu ēdienu kombinācija, ja tā tiek baudīta ļoti bieži, var ietekmēt svaru un kuņģa veselību, jo tiek palēnināts kuņģa iztukšošanās process un pastiprināta tā skābes sekrēcija. Alus baudītājiem der atcerēties, ka šo dzērienu var kombinēt arī ar citiem ēdieniem – sieru, salātiem u.tml., kas noteikti nozīmētu mazāku slodzi kuņģim. Vēl svarīgi atcerēties, ka arī alus satur gāzes un var izraisīt vēdera pūšanos.

B vitamīni un minerāli

Alus sastāvā ir arī vairāki organismam nozīmīgi B grupas vitamīni, piemēram, tiamīns (B1), riboflavīns (B2), niacīns (B3), piridoksīns (B6), folāts (B9) un kobalamīns (B12). Šie vitamīni veicina ogļhidrātu pārstrādi enerģijā, aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa un atbalsta imūnsistēmas un smadzeņu darbību. Dzēriena sastāvā ir arī dažādas minerālvielas, piemēram, kālijs, kas regulē šķidruma līdzsvaru un iesaistās nervu impulsu procesā. Turpretim fosfors ir cilvēka enerģijas avots šūnās un audos. Ar alu uzņemam arī tādu minerālvielu kā silīcijs, kas uzlabo kaulu veselību – palīdz ražot kolagēnu, stiprina kaulu struktūru, mijiedarbojoties ar pārējām minerālvielām.

Papildu atbalsts zarnu mikroflorai

No gastroenterologa skatupunkta, alus, salīdzinot ar citiem alkoholiskajiem dzērieniem, atstāj labvēlīgāku ietekmi uz zarnu mikrofloru. Piemēram, alū ir prebiotiķi jeb nesagremojamas šķiedrvielas, kas baro labvēlīgās baktērijas zarnās, veicinot to augšanu, piemēram, beta-glikāni un polisaharīdi, kas ir miežu iesala sastāvā. Savukārt nefiltrētais alus, kas pēc raudzēšanas nav termiski apstrādāts, satur nelielu daudzumu probiotiķu – dzīvo baktēriju vai rauga sēnes, kas tiešā veidā papildina mūsu zarnu mikroorganismus.

Tumšais, gaišais vai bezalkoholiskais – kurš ir labvēlīgāks?

Svarīgi arī vērst uzmanību tam, kādu alu izvēlamies malkot. Lai arī tumšais alus satur lielāku skaitu B vitamīnu un polifenolu – antioksidantus, kas atbrīvo organismu no brīvajiem radikāļiem, uzlabojot imūnsistēmu, tomēr tajā ir arī vairāk cukura un kaloriju. Tāpēc no liekā svara profilakses viedokļa, gaišais alus ir drošāka izvēle. Daudzi alus ražotāji piedāvā arī bezalkoholisko alu, ko sabiedrība arvien vairāk novērtē un atbalsta. Tā viennozīmīgi ir veselīga un atbildīga alternatīva, jo var baudīt alus garšu un aromātu, izvairoties no alkohola ietekmes. Bezalkoholiskajā alū, salīdzinot ar tradicionālo, ir līdzīgas uzturvielas, taču gan kaloriju, gan alkohola daudzums ir krietni mazāks, nekaitējot aknām un kuņģim.

Alus var nebūt kaitīgs, ja to lietojam atbildīgi, ar izpratni par mērenību un ietekmi uz mūsu organismu – gan pozitīvo, gan negatīvu, ja lietojam pārmērīgi vai nesekojot līdzi tam, kādus ēdienus un uzkodas baudām kopā ar alu. Gastroenteroloģijā nereti cīnāmies jau arī pārmērīgas lietošanas sekām, tāpēc aicinām alu baudīt ar mēru, atbildīgi, izvēloties kvalitāti, nevis kvantitāti. Un, protams, sekojot līdzi arī uzkodu un ēdienu daudzumam.

Valsts palīdzēs nepilngadīgām mamiņam (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 01 Aug 2025 20:17:00 +0300

Projekts izgaismo daudzas lietas, kas meitenēm un mazuļiem ir nepieciešamas un kuras var paveikt bez papildus finansējuma.

Latvijā ik gadu tiek reģistrēti teju 100 gadījumu, kad mazuli laiž pasaulē vēl pilngadību nesasniegusi meitene, taču atbalsta sistēma, kas viņām būtu jānodrošina, lielā mērā balstās uz nejaušību un personīgu iniciatīvu, nevis strukturētiem valsts mehānismiem. "Latvijā trūkst ne tikai vienotas sistēmas, bet bieži vien arī pašiem speciālistiem nav informācijas, kā palīdzēt šīm meitenēm," uzsver sociālā darbiniece Iveta Dūma.

Projekta "Mazaizsargātas sabiedrības grupas - nepilngadīgo grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms" ietvaros, ko finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības - NextGenerationEU līdzekļiem, tiek ne tikai atklātas problēmas, kas līdz šim palikušas ēnā, bet arī meklēti daudzveidīgi risinājumi. Izveidots informatīvs ceļvedis jaunajiem vecākiem un atbalsta personām, uzlabota mentoru programma, apmācīti speciālisti un veidoti praktiski rīki.

"Pirms vairākiem gadiem, uzsākot Bērnu slimnīcas fonda atbalsta programmu nepilngadīgajām grūtniecēm, demogrāfiskā situācija Latvijā vēl nebija tik kritiska, kāda tā ir šobrīd, bet jau toreiz bija skaidrs, ka ir ļoti svarīgi parūpēties par abiem bērniem - gan jauno māmiņu, gan gaidāmo mazuli. Ņemot vērā demogrāfiskās situācijas attīstību, tas ir kļuvis vēl aktuālāk, jo mēs redzam, ka šiem aptuveni 200 bērniem ik gadu pietrūkst valsts atbalsta. Šis projekts izgaismo daudzas lietas, kas meitenēm un mazuļiem ir nepieciešamas un kuras var paveikt bez papildus finansējuma, veicinot sadarbību un informācijas pieejamību. Taču ir būtiski piesaistīt arī valsts atbalstu, lai jaunajām, nepilngadīgajām māmiņām un viņu mazuļiem būtu pieejama palīdzība, kas ļautu izaugt veseliem un sociāli aizsargātiem. Esam uzrunājuši atbildīgās valsts institūcijas un ceram, ka jau nākamajā gadā valsts finansējums nepilngadīgajām grūtniecēm un viņu mazuļiem būs pieejams," stāsta Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Neatsverama projekta sastāvdaļa ir uzklausīt pieredzes un atziņas gan no pašām jaunietēm, gan speciālistiem, kuri ar viņām saskaras un strādā ikdienā. Raidieraksts ir daļa no informatīvi izglītojošās kampaņas, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības un politikas veidotāju izpratni par jauniešu - īpaši nepilngadīgu grūtnieču - vajadzībām un ikdienas realitāti. Epizodē ekspertes ne vien izgaismo galvenos sistēmiskos izaicinājumus, bet arī piedāvā iespējamos risinājumus, balstoties gan personīgajā, gan profesionālajā pieredzē.

Bailes, nezināšana un nevienlīdzība pakalpojumu pieejamībā

Diskusijā izkristalizējas vairāki būtiski izaicinājumi: meitenes bieži slēpj grūtniecību bailēs no nosodījuma, neuzticas sistēmai, un reģionos nereti vispār nenonāk līdz ārsta vai sociālā darbinieka atbalstam. "Meitenes uzskata, ka, aizejot pie ārsta, par viņu runās visa pašvaldība," vienu no izplatītākajiem šķēršļiem uzsver Iveta Dūma.

Lai gan nepilngadīgajām grūtniecēm Latvijā netiek nodrošināta īpaša atbalsta sistēma, ir virkne vispārējo pakalpojumu, kurus viņas var izmantot - taču pieejamība un kvalitāte būtiski atšķiras dažādās pašvaldībās. Kā uzsver raidieraksta dalībnieces, tas veido nevienlīdzīgu situāciju, kur atbalsts vairāk atkarīgs no dzīvesvietas un iesaistīto speciālistu ieinteresētības, nevis vienotas valsts stratēģijas.

Grūtnieču aprūpe ir valsts apmaksāta visām, neatkarīgi no vecuma - tai skaitā pie ginekologa, vecmātes vai ģimenes ārsta, ja speciālistam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Savukārt vecmāšu kabineti atsevišķās pašvaldībās (piemēram, Rīgā) piedāvā arī psihoemocionālu un izglītojošu atbalstu meitenēm. Šie kabineti sniedz konsultācijas par personīgo higiēnu, robežu noteikšanu un reproduktīvo veselību. Tāpat pozitīvi novērtēts arī PEP mammu sniegtais emocionālais un praktiskais atbalsts grūtniecēm un jaunajām māmiņām, tomēr pieejamība reģionos būtiski atšķiras - Rīgā pakalpojumu var saņemt sešas reizes bez maksas, bet citās pašvaldībās tas nereti nemaz nav pieejams.

Līdzīgas problēmas ir arī ar citiem atbalsta mehānismiem. "Fantastisks pakalpojums, kas ir pieejams Rīgā - "Sargeņģelis", ko īsteno centrs Dardedze. Reģionos mēs izsludinām pieteikšanos uz grupu un tad gaidām, līdz kāds pieteiksies. Bet nepilngadīgās grūtnieces reti var atļauties gaidīt pusgadu uz palīdzību," stāsta Dūma.

Mentoru programma - vērtīgs atbalsta pakalpojums, kam nepieciešams valsts finansējums

Tieši personisks, drošs un regulārs kontakts ar uzticamu pieaugušo ir tas, ko jaunās meitenes visbiežāk uzsver kā izšķirošu. Šobrīd šo atbalstu sniedz Bērnu slimnīcas fonda pilotētā mentoru programma, kurā katrai redzeslokā nonākušajai nepilngadīgajai grūtniecei tiek piedāvāts cilvēks, kas palīdz orientēties pieejamajā atbalstā, atgādina par ārstu vizītēm, pavada pie speciālistiem un vienkārši ir līdzās.

"Mentora pakalpojums īpaši nepieciešams meitenēm ar garīgās attīstības traucējumiem vai psihosociālām grūtībām. Tā nav tikai informācijas nodošana - tas ir emocionāls atbalsts un drošības sajūta," raidierakstā uzsver Dūma. Viņa norāda arī uz būtisku problēmu: "Mentors no Rīgas nevar nokļūt pie meitenes Užavā vai Krāslavā. Tāpēc šādam atbalstam jābūt lokāli pieejamam - un tam nepieciešams valsts finansējums."

Nākamie soļi - no sarunas uz rīcību

Dūma redz potenciālu īpašā veselības centrā jauniešiem, kurā varētu vērsties bez stigmas un formāliem šķēršļiem: "Vieta, kur jaunietim nav jāuzrāda deklarētā adrese vai jāzina sava ģimenes ārsta vārds. Vienkārši - ienāc un saņem atbalstu."

Projekta ietvaros jau paveikts būtisks darbs, un šobrīd tiek rūpīgi gatavotas pēdējās aktivitātes:

-Izstrādāts "Ceļvedis nepilngadīgo grūtnieču atbalstam", kas sniedz praktisku informāciju jaunietēm, viņu ģimenēm un atbalsta speciālistiem.

-Ceļvedis šobrīd tiek pilotēts piecās mērķa grupās; rezultāti tiks apkopoti augusta beigās.

-Tiek pilnveidota mentoru programma un izstrādāts priekšlikums tās ieviešanai valsts līmenī.

-Notiek apmācības, tostarp vecmātēm, un testēti jauni atbalsta modeļi.

-Septembrī notiks noslēguma konference "Atbalsts nepilngadīgām grūtniecēm: no pieredzes līdz ilgtspējīgiem risinājumiem", kurā piedalīsies arī ārvalstu eksperti.

Projekta īstenošanas periods: 01.10.2023 - 01.10.2025

Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības - NextGenerationEU piešķirtajiem līdzekļiem. Par sagatavoto materiālu saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.

Līdz 2030. gadam 90% vēža slimnieku varēs ārstēties pie specialistiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 30 Jul 2025 10:42:00 +0300

Projekta kopējais budžets ir 574 760 EUR.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) izveidotais Latvijas Vēža centrs turpina aktīvu sagatavošanās procesu, lai kļūtu par starptautiski atzītu onkoloģijas aprūpes centru, virzoties uz OECI (Organisation of European Cancer Institutes) akreditācijas iegūšanu. Procesa ietvaros jau izstrādāti 36 izplatītāko onkoloģisko lokalizāciju klīniskie pacientu ceļi. Tāpat ir noslēdzies darbs pie Austrumu slimnīcas zinātniskās stratēģijas plāna izstrādes, kas vērsts uz pētniecības attīstību, precīzijas ārstēšanas uzlabošanu un starptautiskās sadarbības veicināšanu klīniskajos pētījumos. Izveidotas arī multidisciplināras komandas, kas fokusējas uz galvenajām vēža lokalizācijām, lai nodrošinātu visaugstāko ārstēšanas kvalitāti.

OECI akreditācijas process ir daļa no vērienīga kvalitātes pilnveides ceļa, kurā Latvijas Vēža centrs tiek pārveidots par pilnībā integrētu, uz pacientu centrētu un zinātnes sasniegumiem balstītu onkoloģijas kompetences centru, kas atbilst Eiropas Savienības izvirzītajām rekomendācijām vēža ārstēšanas kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. 2025.gada rudenī OECI auditori ieradīsies Austrumu slimnīcā, lai pārliecinātos par akreditācijas nosacījumu izpildi. Austrumu slimnīca ir ņēmusi vērā līdzšinējās rekomendācijas un ieteikumus, lai pilnveidotu Latvijas Vēža centra darbības procedūras un saskaņotu tās ar starptautiskajās vadlīnijās noteikto.

Viens no svarīgākajiem soļiem OECI akreditācijas kontekstā ir vēža pacientu klīnisko ceļu (patient pathways) izstrāde. Klīniskie pacientu ceļi nosaka vienotu, standartizētu un uz pierādījumiem balstītu pacientu ārstēšanas un aprūpes algoritmu dažādām onkoloģiskām lokalizācijām - no diagnostikas līdz ārstēšanai un rehabilitācijai. Pacientu ceļu mērķis ir nodrošināt pārredzamu un saprotamu ārstēšanas un aprūpes procesu pacientiem ar aizdomām par vai ar pierādītu onkoloģisko saslimšanu. Patlaban Austrumu slimnīcā izstrādāti 36 izplatītāko onkoloģisko lokalizāciju klīniskie pacientu ceļi un tiks izmantoti ārstējošo speciālistu darbā. Uz klīnisko pacientu ceļu pamata tiks izstrādāti arī pacientu ceļi, kas palīdzēs pacientiem labāk orientēties savā ārstēšanas procesā un sniegs skaidrāku izpratni par turpmākajiem ārstniecības soļiem.

Latvijas Vēža centra direktore asociētā profesore Alinta Hegmane uzsver: "Izstrādājot vairāk nekā 30 klīniskos vēža pacientu ceļus, mēs sekojām starptautiskajiem standartiem un Eiropas Vēža plāna (EU Cancer Plan) vadlīnijām un mērķiem, kas paredz uzlabot piekļuvi ārstēšanai, veicinot multidisciplināras pieejas ieviešanu un sadarbību starp ārstiem, slimnīcu un pacientiem. Klīniskie pacientu ceļi ir nozīmīgs instruments, lai uzlabotu ārstēšanas procesa plānošanu un kvalitāti. Tie sniedz ārstiem skaidrāku pārskatu par nepieciešamajiem soļiem, ļaujot efektīvāk koordinēt pacientu aprūpi, kā arī paātrina ārstēšanas procesu. Šāda pieeja ne tikai uzlabo ārstēšanas rezultātus, bet arī ļauj efektīvāk izmantot slimnīcu resursus, veicinot ilgtermiņa veselības aprūpes sistēmas ilgtspējību. Mūsu komandas vārdā vēlos pateikt lielu paldies pieredzējušajai procesu vadības un veselības aprūpes ekspertei Inetai Derjabo, kas vadīja šo ceļu izstrādes procesu!"

Latvijas Vēža centra speciālisti izstrādājuši arī zinātnes stratēģijas plānu, kuras mērķis ir stiprināt pētniecības attīstību Austrumu slimnīcā, precīzijas ārstēšanas turpmāku pilnveidi un starptautisku sadarbību klīniskajos pētījumos. Šī plāna ieviešana un īstenošana palīdzēs nodrošināt augstāko kvalitāti vēža ārstēšanā, ļaujot pielāgot terapijas metodes individuāli katram pacientam, balstoties uz visjaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem. Tāpat tiek plānota ciešāka sadarbība ar pasaules vadošajiem onkoloģijas centriem, lai sekmētu klīnisko pētījumu apjoma un kvalitātes pieaugumu, veicinot Latvijas onkoloģiskās aprūpes atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskajā mērogā.

Viens no OECI standartiem paredz onkoloģiskās ārstēšanas nodrošināšanu, izmantojot multidisciplināro komandu (Multidisciplinary Teams, MDTs) pieeju, kas apvieno dažādu specialitāšu ārstus un aprūpes speciālistus, lai pacientam tiktu piedāvāts vispiemērotākais personalizēts ārstēšanas risinājums. Latvijas Vēža centrā ir izveidotas šādas komandas atbilstoši galvenajām vēža lokalizācijām - piemēram, krūts vēzis, ginekoloģiskie audzēji, kolorektālais vēzis, uroloģiskie audzēji u.c.

Austrumu slimnīcā īpaša uzmanība tiek pievērsta onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesa skaidrībai un saprotamībai. Ceļš uz OECI akreditāciju kalpos gan kā kvalitātes apliecinājums, gan arī kā instruments, kas ļauj strukturēt un nostiprināt onkoloģijas aprūpes izcilību Latvijā.

Eiropas Komisijas vēža uzveikšanas plāns paredz, ka līdz 2026.gadam tiks izveidots Eiropas Savienības mēroga tīkls, kurā būs savienoti katrā dalībvalstī atzītie nacionālie visaptverošie vēža centri. Šī iniciatīva mērķēta uz to, lai nodrošinātu augstas kvalitātes diagnostiku, ārstēšanu, aprūpi un piekļuvi inovatīvām terapijām visiem pacientiem. Plānots, ka līdz 2030.gadam šādiem centriem būs iespēja piekļūt vismaz 90% Eiropas onkoloģijas pacientu.

Akreditēta vēža centra statuss būs būtisks svarīgs onkoloģisko pacientu aprūpes tīkla izveidei un metodoloģiskajai vadībai visā valstī, nodrošinot vienotus, pārbaudītus un uz pacientu vērstus ārstēšanas principus.

OECI akreditācijas process ir ilgtermiņa kvalitātes uzlabošanas ceļš, kas vairāku gadu garumā ietver visaptverošu vēža centra izvērtējumu, ko veic starptautiski eksperti. Tas paredz gan sākotnējo pašnovērtējumu, gan klātienes vizītes un detalizētus ieteikumus ārstēšanas, aprūpes, pētniecības un vadības uzlabošanai. Ieviešot šos ieteikumus, centrs pakāpeniski sasniedz starptautiski atzītus standartus, kuru mērķis ir būtiski uzlabot onkoloģisko pacientu aprūpes kvalitāti un vienotību. Latvijas Vēža centra akreditācijas process notiek kopš 2022.gada, kad Austrumu slimnīca izveidoja multidisciplināru centra akreditācijas komandu un vairākkārtēju ekspertu vizīšu rezultātā patlaban aktīvi ievieš sniegtās rekomendācijas.

Latvijas Vēža centra izveides projekts Nr.4.1.1.r.0/2/23/I/VM/001 tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda 4.1.1.r pasākuma "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" projekta "Metodiskās vadības nodrošināšana onkoloģijas jomā" ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 574 760 EUR, no kura 500 000 EUR ir Atveseļošanas fonda finansējums.

Kāpēc vērts izvēlēties CC krēmu, nevis grima bāzi

vs.lv — Tue, 29 Jul 2025 10:52:00 +0300

CC krēma izvēle tradicionālās grima bāzes vai tonālā krēma vietā var būt gudrs lēmums, ja vēlies apvienot ādas kopšanas priekšrocības ar estētisku efektu, kā arī ietaupīt laiku un naudu vairāku atsevišķu kosmētikas līdzekļu iegādei.

CC krēms ir saīsinājums no vārdu savienojuma angļu valodā “color correcting” (krāsas korektors) vai “complexion corrector” (sejas toņa korektors). Tas ir hibrīds kosmētikas produkts, kas reizē kopj ādu un koriģē tās izskatu.

Kā CC krēms atšķiras no tradicionālās grima bāzes

CC krēms ir laba izvēle, pateicoties tā daudzveidīgajai iedarbībai. Atšķirībā no tonālā krēma, kas galvenokārt paredzēts ādas toņa izlīdzināšanai, šāds krēms bieži vien apvieno mitrinoša līdzekļa, saules aizsargkrēma, pretnovecošanās līdzekļa un krāsas korektora īpašības.

Vēl viens svarīgs pluss ir CC krēma vieglā tekstūra. Tradicionālās grima bāzes un tonālie krēmi, īpaši pilnīga pārklājuma krēmi, var radīt smaguma sajūtu un aizsprostot poras, īpaši ja tos lieto katru dienu. Tie ļauj ādai justies komfortablāk un izskatīties dabiskāk, kas ir īpaši vēlams siltākajos mēnešos vai cilvēkiem ar jutīgu vai aknes skartu ādu.

Kā lietot CC krēmu, lai iegūtu dabisku izskatu

CC krēmi nodrošina caurspīdīgu vai vieglu pārklājumu, kas nevis pilnībā maskē ādu, bet gan maigi uzlabo tās izskatu. Tradicionālie tonālie krēmi, lai gan dažkārt satur ādas kopšanas sastāvdaļas, parasti vairāk koncentrējas uz estētisko efektu nekā uz ādas veselību.

Turklāt, kamēr tonālais krēms parasti prasa precīzu uzklāšanu, piemēram, slāņošanu un izlīdzināšanu, CC krēmu parasti var ātri uzklāt ar pirkstiem vai sūklīti, kas padara to lietošanu ērtāku.

CC krēmi ir izstrādāti arī, lai risinātu konkrētas ādas problēmas. Daudzu krēmu sastāvā ir tādas sastāvdaļas kā niacinamīds, hialuronskābe, peptīdi vai zaļās tējas ekstrakts, kas nomierina ādu un laika gaitā uzlabo tās vispārējo veselību. Tas padara šos krēmus īpaši piemērotus cilvēkiem, kam ir viegla rozācija, hiperpigmentācija vai pirmās novecošanās pazīmes.

Kas jāņem vērā, iegādājoties CC krēmu?

Pērkot CC krēmu – tos plašā izvēlē piedāvā arī ikviens tiešsaistes kosmētikas veikals – ņemiet vērā savu ādas tipu un konkrētas problēmas, piemēram, apsārtumu, blāvumu vai nevienmērīgu toni. Izvēlieties formulu, kas satur SPF aizsardzību pret sauli un labvēlīgas sastāvdaļas, piemēram, hialuronskābi vai antioksidantus.

Lai iegūtu dabisku rezultātu, izvēlieties krāsu, kas atbilst jūsu ādas tonim. Pārbaudiet, vai seguma līmenis atbilst jūsu vēlmēm — caurspīdīgs vai uzklājams. Visbeidzot, ņemiet vērā, vai vēlaties matētu vai mitru efektu atkarībā no vēlamā izskata un ādas tekstūras. Atsauksmes var palīdzēt atrast uzticamus un efektīvus produktus.

Kad izvēlēties CC krēmu

Lai gan tradicionālajam tonālajam krēmam joprojām ir sava vieta kosmētikas maciņā, īpaši pasākumos vai gadījumos, kad nepieciešama ilgstoša, pilnīga segšana, CC krēms ir lieliska alternatīva ikdienas lietošanai.

Tonālā krēma priekšrocības:

• pilnībā nosedz pigmentācijas plankumus, akni, rētas vai apsārtumu,

• nodrošina ilgnoturīgu un perfektu sejas toni jebkuram ādas tipam,

• taukainai vai kombinētai ādai – matējoši tonālie krēmi ar ilgstošu noturību,

• pieejami dažādi varianti: matēts, satīna vai mirdzošs.

CC krēma priekšrocības:

• vieglāka tekstūra ļauj ādai elpot un izskatīties dabiskai,

• ja ir viegli ādas toņa nelīdzenumi – CC krēmi izlīdzina krāsas: maskē apsārtumu, pelēcīgumu vai dzeltenīgumu,

• kad vēlies apvienot kopšanu ar grimu – daudzi CC krēmi satur SPF, antioksidantus un mitrinošas sastāvdaļas,

• ja āda ir jutīga vai nobriedusi – maigā formula nerada smaguma sajūtu un nesausina ādu.

Secinājums: izvēlies tonālo krēmu, ja vajadzīga pilnīga sedzamība un ilgnoturība. Izvēlies CC krēmu, ja meklē vieglu, daudzfunkcionālu risinājumu ikdienai ar dabisku efektu un kopjošām īpašībām!

Bariatrijas pilotprojekts: palīdzēts jau vairāk nekā 200 pacientiem

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 12:18:00 +0300

Pilotprojekts "Vērtībās balstīts bariatrijas pakalpojumu modelis" tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Pilotprojekts ilgs līdz 2026.gada martam.

Latvijā jau vairāk nekā 200 pacientiem ar medicīniski apstiprinātu smagu, veselībai bīstamu aptaukošanos sniegta ārstēšana unikālā bariatrijas pilotprojektā, kuru īsteno "Veselības centru apvienības" (VCA) daudzprofilu ķirurģijas klīnika "AIWA Clinic". Programmā pacientiem, kuriem veselību un dzīves labbūtību ietekmē aptaukošanās, ko pavada arī vairākas smagas slimības, tiek nodrošināta gan bariatrijas operācija, gan visaptverošs atbalsts dzīvesveida maiņai, lai ārstētu aptaukošanos un samazinātu ar to saistīto slimību risku.

Pilotprojektā VCA daudzprofilu ķirurģijas klīnikā "AIWA Clinic" bariatrijas operācijas veiktas jau 215 pacientiem, no kuriem sešiem noslēdzies 6 mēnešu pēcoperācijas novērošanas periods un viņi turpina ārstēšanos klīnikas speciālistu uzraudzībā. Pilotprojektā iesaistītie ir vecumā no 21 līdz 70 gadiem. Pārsvarā tās ir sievietes, un pacientu vidējais vecums ir 44 gadi. Pieprasījums pēc šī Nacionālā veselības dienesta (NVD) virzītā ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu atbalstītā pakalpojuma bijis ievērojams - vietas programmā piepildījās divu nedēļu laikā. Pilotprojekts ir pusceļā, bet jau tagad speciālisti vērtē, ka pacientiem tas sniedzis nozīmīgu iespēju uzlabot dzīves kvalitāti, bet valstij - samazināt veselības aprūpes slogu un izmaksas.

"Interese iesaistīties pilotprojektā ir bijusi ļoti liela! Cilvēki lielākoties pieteicās mērķtiecīgi, motivēti, gatavi līdzdarboties, iesaistīties individuāli izstrādātajās programmās. Lielākā daļa no viņiem norādīja, ka tieši finansiālais faktors ir bijis galvenais, kas liedzis jau agrāk uzsākt šādu ārstēšanu. Jāuzsver, ka šis atbalsts nav īstermiņa risinājums, bet gan pacienta jaunais dzīvesveids," stāsta VCA daudzprofilu ķirurģijas klīnikas "AIWA Clinic" virsārsts, "AIWA Clinic" Starptautiskā Bariatrijas ekselences centra vadītājs ķirurgs Igors Troickis, norādot, ka noturīgiem rezultātiem pacienti sadarbojas ar citiem klīnikas speciālistiem, piemēram, uztura speciālistu, psihologu, fizioterapeitu, kardiologu.

Pilotprojektā iekļauto pacientu vidējais ķermeņa masas indeksa rādītājs atbilda smagai jeb trešās pakāpes aptaukošanās stadijai, kad cilvēkam ir lielāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, vielmaiņas, sirds-asinsvadu slimībām, neauglību, osteoartrītu, arī dažādiem vēža veidiem un ir palielināts priekšlaicīgas mirstības risks. I. Troickis norāda, ka vairāk nekā 60% pacientu pirms operācijas bijis paaugstināts asinsspiediens, 40% - 2. tipa cukura diabēts. Arī pacientu izmeklējumos, kas veikti pirms operācijas, atklājās vēl citi veselības riska faktori, piemēram, 85% - aknu aptaukošanās un vairāk nekā pusei paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Vairums arī ikdienā lietoja medikamentus.

Ziemeļkurzes slimnīca: no rentgena līdz personalizētajai medicīnai (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 28 Jul 2025 08:17:00 +0300

Nākotnes vīzija medicīnā - ģenētikas un imunoloģijas attīstība.

2025.gada 27.septembrī būs pagājuši tieši simts gadi, kopš dibināta Ventspils slimnīca. Lai šķetinātu simtgades stāstu un uzzinātu, kas pēdējās desmitgadēs piedzīvots, jubilejas gadā sarunājamies ar vairākiem slimnīcas esošajiem un bijušajiem darbiniekiem.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis, ķirurgs Daini Gīli, savas darba gaitas Ventspils slimnīcā uzsāka 1985.gadā.

Kā ir mainījusies medicīna 40 gadu laikā? Kāda bija ķirurga ikdiena laikā, kad vienīgais izmeklējuma veids bija rentgens? Kā dzima reģionālās slimnīcas ideja un kas veido stipru medicīnas kolektīvu?

D. Gīlis uzsver, cik nozīmīga ir stipra un saliedēta komanda, atceroties pirmos darba gadus Ventspils slimnīcā un tās neatkārtojamo kolektīva sajūtu. Viņš izceļ arī būtiskākos posmus slimnīcas attīstībā - īpaši reģionālās slimnīcas izveidi, kas pavērusi jaunas iespējas pakalpojumu pieejamībā, specialitāšu klāstā un pacientu aprūpē Ziemeļkurzemē.

Viņa nākotnes vīzija medicīnā - personalizēta pieeja pacientam, ģenētikas un imunoloģijas attīstība, dienas stacionāru loma un ortopēdijas potenciāls, ko veido jaunās paaudzes speciālisti ar starptautisku pieredzi.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca apvieno Ventspils slimnīcu un Talsu filiāli. Rūpējamies, lai iedzīvotājiem būtu pieejami kvalitatīvi un mūsdienīgi veselības aprūpes pakalpojumi.

RAKUS ārsti dalās pieredzē par glaukomas ārstēšanu (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 27 Jul 2025 13:44:00 +0300

Mikropulsu ciklofotokoagulācija sekundāras sniedz iespēju pacientam samazināt intraokulāro spiedienu acī.

Pasaules Glaukomas kongresā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ar izcilību tika prezentēti pētījuma dati par glaukomas pacientu ārstēšanu Austrumu slimnīcā, gūstot ārvalstu kolēģu atzinību par paveikto. Pielietojot inovatīvu un mazinvazīvu ārstniecības metodi - mikropulsa ciklofotokoagulāciju - Austrumu slimnīcā veiksmīgi ārstēti jau 34 pacienti.

Austrumu slimnīcu Pasaules Glaukomas kongresā 2025.gadā pārstāvēja Oftalmoloģijas klīnikas oftalmoloģe Elīza Briede. Viņa prezentēja Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā veiktā pētījuma atziņas, kā arī dalījās ar pacientu ārstēšanas pieredzi un rezultātiem saistībā ar mikropulsa ciklofotokoagulācijas metodes iedarbību/pielietojumu uz acs mikrovaskulāriem audiem silikona eļļas izraisītas sekundārās glaukomas gadījumā - "Efficacy of micropulse cyclophotocoagulation in silicone oil-induced secondary glaucoma".

Mikropulsa ciklofotokoagulācijas ir lāzerenerģijas pulsveidīga iedarbība uz ciliāro ķermeni - struktūru, kas ražo acs iekšējo šķidrumu, neizraisot tā bojājumu, bet iedarbojoties tikai tik daudz, lai tas mazāk producētu šķidrumu un acu spiediens nepaaugstinātos.

Ārzemju kolēģiem tika prezentēti ārstēšanas rezultāti, informējot par to, cik efektīvi iespējams pielietot neinvazīvu operāciju - mikropulsu ciklofotokoagulāciju - pacientiem ar sekundāru glaukomu pēc veiktas vitrektomijas operācijas. Oftalmoloģe Elīza Briede iepazīstināja ar datiem un atziņām, norādot, ka ar šo inovatīvo ārstēšanas metodi Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā ārstēti kopskaitā jau 34 pacienti. Pielietojot šo ārstēšanas metodi, izdevies panākt intraokulārā spiediena samazinājumu vidēji par 33%.

Patlaban šī ārstēšanas metode - mikropulsu ciklofotokoagulācija - Latvijā tiek piedāvāta tikai Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā. Lāzera ķirurģiska apstrāde sniedz iespēju efektīvi samazināt intraokulāro spiedienu pacientiem ar sākotnēju glaukomu, kā arī var tikt veiksmīgi pielietota, lai iespējami ilgāk saglabātu kompensētu intraokulāro spiedienu, tādējādi attālinot invazīvas ķirurģijas nepieciešamību.

Mikropulsu ciklofotokoagulācija sekundāras glaukomas gadījumā sniedz iespēju pacientam samazināt intraokulāro spiedienu acī neinvazīvā veidā, ko citādi bieži vien ir grūti izdarīt, piemēram, ar klasiskās trabekulektomijas (ķirurģiska glaukomas ārstēšanas metode, ko izmanto, lai sekmētu intraokulārā šķidruma drenāžu glaukomas gadījumā) palīdzību, ņemot vērā, ka acī ir silikona eļļa.

"Vitrektomiju ar silikona eļļas ievadi izmanto tīklenes atslāņošanās gadījumos, lai acs tīkleni nostiprinātu vietā. Ar laiku silikona eļļa acī var emulsificēties jeb saduļķoties un izraisīt intraokulārā spiediena paaugstināšanos, kas ir sekundāras glaukomas attīstības pamatā. Tādos gadījumos silikona eļļu no acs izvada vai nomaina, ja tā tur ir bijusi vismaz sešus mēnešus. Ļoti bieži paaugstināts acs spiediens tomēr saglabājas arī pēc šīm operācijām. Taču klīniskās darbības laikā ir gūts statistiski ticams apstiprinājums, ka mikropulsu ciklofotokoagulācijas metode ļoti labi samazina intraokulāro spiedienu acīs," skaidro Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja asociētā profesore Kristīne Baumane.

Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas oftalmoloģes Elīzas Briedes ārstēšanas pieredze, kā arī pētnieciskā darba atziņas, ar kurām viņa dalījās Pasaules Glaukomas kongresā, prezentējot mikropulsu ciklofotokoagulācijas metodes pielietojumu pacientu ārstēšanai Latvijā, raisīja lielu ārzemju kolēģu interesi, jo patlaban tā ir ļoti aktuāla tēma un sniedz pacientiem mazinvazīvas un efektīvas ārstēšanas iespējas.

Austrumu slimnīcas stacionārā "Biķernieki" darbojas Oftalmoloģijas klīnika, kas specializējas oftalmoloģisku slimību diagnostiskā un ārstēšanā, sniedzot arī neatliekamo oftalmoloģisko palīdzību visu diennakti - ambulatori acu traumpunktā un stacionārā. Klīnika ir strauji attīstījusies, praksē ieviešot jaunas diagnostikas un ārstēšanas metodes, nodrošinot kataraktas, glaukomas, tīklenes operācijas ar vismūsdienīgākajām tehnoloģijām, acs intraokulāro audzēju diagnostiku un ārstēšanu, citas oftalmoloģiskās operācijas un manipulācijas. Eiropas Oftalmologu biedrība Oftalmoloģijas klīnikai ir piešķīrusi sertifikātu par atbilstību visaugstākajiem Eiropas standartiem. Klīnikā tiek veikti acu slimību klīniskie pētījumi, kas palīdz pilnveidot pacientu ārstēšanu.

Par Austrumu slimnīcu

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri - "Gaiļezers", "Latvijas Onkoloģijas centrs", "Biķernieki", "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" un "Latvijas Infektoloģijas centrs" ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.

Farmaceita padomi dažādu plāksteru lietošanai (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 26 Jul 2025 08:30:00 +0300

Dažreiz tas satur kādu vielu, kurai nav vēlams pieskaries.

Ir dažādas veselības problēmas, kur gadījumā var palīdzēt - plāksteris! Plāksterus mūsdienās lieto gan brūces nosegšanai, gan dažādiem ārstēšanas mērķiem. Atkarībā no veida un lietošanas mērķa, tie ir gan brīvi pieejams aptiekas produkts, gan recepšu zāles, tāpēc to izvēlei un lietošanai vienmēr būs nozīmīgs farmaceita padoms, atzīst farmaceite Irina Korčagina.

"Plāksteris ir ārīgi lietojama mīkstā zāļu forma, kas sastāv no ārējā slāņa, iekšējā - zāļu vielu saturošā slāņa un aizsargplēves, kas jānoņem pirms plākstera lietošanas," skaidro farmaceite. Bez receptes var iegādāties dažādus brūču plāksterus; brūču plāksterus ar ārstniecisku efektu, jo tie piesūcināti ar antiseptisku vielu, piemēram, borskābes vai šķīdumu; hidrokoloidālos brūču plāksterus; varžacu plāksterus, kas satur salicilskābi; plāksterus ar nikotīnu smēķēšanas atmešanai; pretsāpju plāksterus ar dabīgiem ekstraktiem vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli; plāksterus ar ēteriskām eļļām, ko lieto mazuļiem saaukstēšanās gadījumā parasti, pielīmējot pie apģērba vai gultas malas; šķidros plāksterus, uzklājot kā speciālu šķīdumu, kas uz ādas veido plēvīti un nosedz brūci, arī sinepju plāksterus (pareizāk tos būtu saukt nevis par plāksteriem, bet sinepju papīru).

Savukārt tikai ar recepti var iegādāties narkotiskos analgētiķus saturošus plāksterus, ko lieto stipru sāpju, piemēram, onkoloģiskas slimības gadījumā, kā arī hormonālos plāksterus hormonu aizstājējterapijai vai kontracepcijai.

"Par plāksteru lietošanas indikācijām atbildību uzņemas ārsts, kurš tos iesaka vai izraksta, par būtiskām iespējamām blaknēm izstāstīs farmaceits, taču katrs pats ir atbildīgs par pareizu lietošanas veidu un mijiedarbībām," saka Irina Korčagina, mudinot konsultēties ar farmaceitu, ja par lietošanu ir kādas neskaidrības, jo īpaši, par plāksteriem, kas satur aktīvās zāļu vielas.

Kā plāksteri lietot

-Precīzi jāseko lietošanas instrukcijai! Slikti plāksteris var turēties tad, ja āda pirms uzlīmēšanas nav bijusi tīra un sausa, kā arī tad, ja tā ir nomazgāta, taču ieziesta ar losjonu, krēmu, eļļu vai citu ādas kopšanas līdzekli.

-Dažkārt plāksteris mēdz atlīmēties pat, ja viss darīts pareizi. Šādā gadījuma to var nostiprināt ar parastu leikoplastu vai tīklveida saiti.

-Nereti, ātri noņemot aizsargplēvi plāksteris salīp - tā ir tipiska tehniska kļūda.

-Tāpat ir vērts zināt, vai plāksteris satur kādu vielu, kurai nav vēlams pieskaries. Šādā gadījumā parasti aizsarglpēvīte ir divdaļīga - jānoņem vispirms viena puse, tā jānovieto pareizā vieta uz ādas, un tad jāpielīmē otra. Ja plāksteri saturošai zāļu vielai ir spēcīga iedarbība un ir gadījies tai pieskarties, rokas uzreiz jānomazgā.

-Daži plāksteri paredzēti lietošanai ilgāk par vienu dienu, tiesa, iet ar to dušā nav ieteicams, jo mitruma ietekmē plāksteris var atlipt. To veicina arī pārmērīga svīšana vai tauku dziedzeru sekrēcija.

-Nevajadzētu līmēt plāksteri uz ādas krokām vai locītavām, taču, ja tomēr ir tāda nepieciešamība, papildus tas jāfiksē ar medicīnisko lekoplastu vai elastīgo saiti.

-Kā jebkurš medikaments, plāksteris var izraisīt alerģisku rekciju. Pie vainas var būt gan aktīvā viela, gan palīgvielas. Labā ziņa - tiklīdz parādās nevēlamas parādības, plāksteri uzreiz var noņemt un pārtraukt zāļu vielas uzsūkšanos.

-Noņemot vienu recepšu vai nikotīna plāksteri, nākamreiz to ieteicams līmēt citā vietā. Aplicēšanas vietas maiņa neattiecas uz piparu vai pretsāpju plāksteri. Pretsāpju plāksteri var turēt 12 vai 24 stundas, savukārt piparu - līdz pat divām diennaktīm. Tad pāris dienu jāļauj ādai atpūsties.

-Farmaceite arī uzsver, ka bērniem piemērotu plāksteru ar zāļu vielām piedāvājums ir visai ierobežots - ir speciāli bērnu sinepju plāksteri un jau pieminētie ēterisko eļļu plāksteri, bet pārējie paredzēti tikai no 12 gadu vecuma. Lietojot uz apģērba līmējamu plāksteri, svarīgi zināt, vai bērnam nav alerģija, piemēram, uz mentola vai eikalipta ēterisko eļļu.

Ērti un precīzi

Plāksteri ir ērta forma lietošanā - tos uzlīmē uz ādas vienu vai divas reizes diennaktī, kas ir būtiski aktīviem un steidzīgiem lietotājiem, kā arī vecākiem cilvēkiem ar atmiņas traucējumiem, kuriem grūti atcerēties iedzert tabletes vai uzsmērēt ziedi vairākas reizes dienā. Plāksterus kā zāļu formu var izvēlēties arī, ja cilvēkam ir garīgi traucējumi (plāksteri var līmēt uz muguras augšējās daļas, kur cilvēkam pašam grūti piekļūt) vai rīšanas traucējumi, kas liedz uzņemt zāles tablešu veidā.

Plāksteris nesmērē rokas, apģērbu, gultasveļu.

Plāksteri ir ārīgi lietojama zāļu forma, nav iesaistīta gremošanas sistēma un tātad - tie gandrīz neatstāj iespaidu uz kuņģa zarnu traktu. Zāles iedarbojas galvenokārt lokāli, tieši uz konkrēto, piemēram, sāpošo, vietu. Caur ādu zāļu viela, protams, iekļūst kopējā asinsritē, taču minimāli, līdz ar to arī blakusparādību iespējamība ir maza. Tas gan neattiecās uz nikotīnu saturošiem un recepšu plāksteriem, jo to aktīvās vielas iekļūst kopējā asinsritē un var izraisīt šai zāļu vielai raksturīgas blaknes.

Pieci atgādinājumi

-Uz kairinātas, ievainotas ādas plāksteri nelieto!

-Uz pārmērīga apmatojuma, turklāt ne tikai depilējošā efekta dēļ, bet arī tāpēc, ka apmatojums kavē zāļu uzsūkšanos (ja plāksteris tās satur). Svarīgi! Pirms lietošanas ādas matiņi ir nevis jānoskuj, bet jānogriež.

-Uz depilētas ādas plāksteri nelīmē, jo tas var radīt kairinājumu.

-Nelietot aktīvās zāļu vielas individuālas nepanesības gadījumā.

-Ja plākstera zāļu viela ir kontrindicēta. Piemēram, ja plāksteris satur diklofenaku, to nedrīkst lietot akūtas kuņģa čūlas gadījumā vai grūtniecības 3. trimestrī.

Farmaceite par 10 kļūdam, ko nepieļaut vasaras atpūtā

vs.lv — Fri, 25 Jul 2025 12:39:00 +0300

"Vasaras sezonā bieži iespējams novērot saules apdegumus, pārkaršanu un dehidratāciju".

Saule, ūdens un bezrūpība - vasara nudien šķiet gluži kā radīta atpūtai! Taču bieži vien tieši mazās lietas, ko steigā aizmirstam vai uzskatām par nenozīmīgām, var pārvērst patīkamu dienu virknē neērtību, nodarot kaitējumu veselībai un sabojājot noskaņojumu. Sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane atgādina par biežākajām kļūdām, no kurām viegli iespējams izvairīties, lai pilnvērtīgi izbaudītu vasaras idilli.

"Vasaras sezonā bieži iespējams novērot saules apdegumus, pārkaršanu un dehidratāciju. Tāpat arī karstums kombinācijā ar mitrumu rada ideālus apstākļus dažādu infekciju attīstībai. Piemēram, pēc peldes nepārvilkts slapjš peldkostīms var veicināt strauju baktēriju un sēnīšu vairošanos, sekmējot urīnceļu infekcijas, maksts kandidozi vai ādas iekaisumu attīstību. Rezultātā pat viena šķietami niecīga aizmāršība - kā neuzklāts saules aizsargkrēms, mājās aizmirsta galvassega vai nevērīgi uzglabāta uzkoda, ko gadījies apēst, - var pārvērsties nopietnā problēmā - sāpīgos apdegumos, saules dūrienā vai kuņģa-zarnu trakta infekcijā. Tas ne tikai sabojā atvaļinājumu, bet arī prasa medicīnisku iejaukšanos un ilgāku atveseļošanos," stāsta farmaceite Alīna Fleišmane.

Lai vasaras atpūta patiešām būtu tik bezrūpīga kā cerēts, ir vērts paturēt prātā dažus būtiskus sīkumus, ko ikdienas steigā nereti mēdzam nevilšus piemirst.

1. Uzklāj pietiekami spēcīgu saules aizsargkrēmu. Āda ir īpaši jutīga pret ultravioleto starojumu, un pat 15-30 minūtes tiešā saulē var izraisīt apdegumus. Lieto saules aizsargkrēmu ar vismaz SPF 30, uzklāj to 15-20 minūtes pirms došanās ārā un atjauno ik pēc divām trim stundām, kā arī pēc peldes vai svīšanas. Atceries, ka aizsargkrēms jālieto arī mākoņainās dienās! Pēc uzturēšanās saulē ādu ieteicams nomazgāt un ieziest ar mitrinošu vai nomierinošu līdzekli, piemēram, alvejas gelu vai krēmu pēc sauļošanās, lai mazinātu kairinājumu un atjaunotu ādas dabisko aizsargbarjeru.

2. Rūpējies par acu veselību. Tāpat ultravioletais starojums var radīt nopietnus acu bojājumus, tostarp radzenes iekaisumu jeb fotokeratītu, kas izpaužas kā dedzinoša sajūta, jutība pret gaismu un redzes miglošanās. Lai pasargātu redzi, valkā saulesbrilles ar UV 400 aizsardzību, kas bloķē gan UVA, gan UVB starus. Īpaši svarīgi tas ir pie ūdens, kur stari atstaro un pastiprina saules iedarbību.

3. Izmanto galvassegu. Ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros var izraisīt pārkaršanu un saules dūrienu, kas izpaužas ar galvassāpēm, nelabumu, reiboni vai pat samaņas zudumu. Lai no tā izvairītos, karstā laikā valkā vieglu, gaisu caurlaidīgu galvassegu - cepuri vai lakatu -, īpaši uzturoties ārā dienas vidū vai fiziskas slodzes laikā. Starp plkst.12.00-15.00 centies vairāk uzturēties ēnā vai iekštelpās.

4. Velc atbilstošus apavus. Staigāšana basām kājām ir veselīga un patīkama, taču atpūtā brīvā dabā tas ne vienmēr ir drošākais risinājums. Neaizsargātas pēdas var viegli gūt traumas no asiem priekšmetiem, piemēram, gliemežvākiem, akmeņiem vai stikla lauskām. Savukārt nepiemēroti, sasvīduši vai ar smiltīm piebiruši apavi var radīt berzi, tulznas un pat veicināt pēdu sēnīšu attīstību. Karstā laikā bieži novērojama arī kāju tūska, tāpēc apaviem jābūt ērtiem, elpojošiem un pielāgotiem konkrētajām aktivitātēm.

5. Nepakļauj sevi infekciju riskiem. Karstums, mitrums un intensīva fiziskā slodze veicina ādas kairinājumu un mikrobojājumu veidošanos, kas kombinācijā ar nepietiekamu higiēnu palielina infekciju risku. Peldēšanās piesārņotās vai stagnējošās ūdenstilpēs var veicināt ādas, nagu, intīmās zonas vai urīnceļu infekcijas. Lai pasargātu sevi, izvēlies oficiāli pārbaudītas peldvietas.

6. Pārģērbies pēc peldes. Ilgstoša uzturēšanās slapjā peldkostīmā rada siltu un mitru vidi, kas veicina sēnīšu un baktēriju vairošanos. Lai no tā izvairītos, pēc peldes ieteicams iespējami drīz nomainīt mitro apģērbu pret sausu, kā arī, ja iespējams, nomazgāties, lai noskalotu sālsūdeni, smiltis un mikroorganismus. Neaizmirsti arī izžāvēt un regulāri mainīt dvieļus.

7. Novērs dehidratāciju. Karstā laikā organisms svīstot pastiprināti zaudē šķidrumu, un pat neliela dehidratācija var izraisīt galvassāpes, vājumu, reiboni un koncentrēšanās grūtības. Smagākos gadījumos var attīstīties karstuma dūriens ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un apziņas traucējumiem. Lai to novērstu, dienas laikā regulāri dzer ūdeni - arī tad, ja nejūti slāpes, - un izvairies no saldinātiem dzērieniem un alkohola, kas pastiprina šķidruma zudumu.

8. Ievēro pārtikas drošību. Vasarā pārtika bojājas īpaši ātri, un pat neliela kļūme uzglabāšanā var izraisīt akūtu kuņģa-zarnu trakta infekciju ar vemšanu, caureju un drudzi. Izbraucienos izvēlies produktus ar vieglu uzglabāšanu un ilgu uzglabāšanas termiņu, lieto aukstuma somas un rūpējies par roku higiēnu pirms ēšanas. Nekad nelieto pārtiku, kuras kvalitāte šķiet apšaubāma - īpaši gaļu, piena produktus vai salātus ar majonēzi.

9. Apkop brūces un mikrotraumas. Pat neliels nobrāzums, skramba vai iegriezums var kļūt par riska faktoru infekcijai, īpaši, ja brūce nonāk saskarē ar smiltīm, netīru ūdeni vai citiem vides elementiem. Lai novērstu iekaisumu, brūce jānoskalo ar tīru ūdeni, jādezinficē un jānosedz ar plāksteri (ja apstākļi ļauj, mikrotrauma var dzīt arī neaizsegta). Kukaiņu koduma vietas nedrīkst kasīt, bet niezes un pietūkuma mazināšanai uz tām var uzsmērēt antihistamīna gelu.

10. Pievērs uzmanību alerģisku reakciju riskiem. Vasarā palielinās iespēja saskarties ar kukaiņu kodumiem un citiem bieži sastopamiem alergēniem, kas jutīgiem cilvēkiem var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas. Tāpēc ir svarīgi pārzināt gan savu, gan tuvāko veselības stāvokli un zināt, kā rīkoties krīzes situācijā. Piemēram, ja pēc bites, lapsenes vai irša dzēliena parādās reibonis, apgrūtināta elpošana, tumšs gar acīm vai strauji pasliktinās pašsajūta, pastāv aizdomas par anafilaktisku reakciju - dzīvībai bīstamu stāvokli, kad nekavējoties jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

"Dodoties atpūtā brīvā dabā, ieteicams padomāt ne tikai par saules aizsardzību un pretinsektu līdzekļiem, bet arī par nelielu, praktisku pirmās palīdzības komplektu. Aptieciņā var iekļaut plāksterus, dezinfekcijas līdzekli, mitrinošu vai ādu atjaunojošu krēmu ar dekspantenolu, aktivēto ogli, kā arī pretsāpju un pretalerģijas līdzekļus. Šie šķietami sīkumi bieži izrādās izšķiroši, lai neliela neērtība nepāraugtu veselības problēmā," noslēgumā iesaka Alīna Fleišmane.

Matu kopšanas mīti - kas patiesībā darbojas un kas – nē?

vs.lv — Wed, 23 Jul 2025 05:15:00 +0300

Ikdienas matu kopšanā nereti vadāmies pēc "dzirdēju, ka tā vajag" vai "man draudzene teica" padomiem. Tomēr ne visi padomi, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē vai atrodami sociālajos tīklos, ir patiesi. Daudzi no tiem ir mīti, kas ne tikai nesniedz gaidīto rezultātu, bet dažkārt pat bojā matus. Apskatīsim populārākos matu kopšanas mītus un to, kas patiesībā darbojas – balstoties uz zinātni un moderniem produktiem, piemēram, K18.

1. mīts - jo biežāk mazgā matus, jo tie ātrāk taukojas

Šis mīts ir plaši izplatīts, taču nav patiess. Matu taukošanos galvenokārt regulē galvas ādas stāvoklis un hormoni, nevis mazgāšanas biežums. Ja mati kļūst taukaini ātrāk pēc mazgāšanas, visticamāk, tiek lietots pārāk agresīvs šampūns, kas bojā ādas dabisko līdzsvaru. Reakcija uz to var būt palielināta sebuma izdale.

Svarīgi izvēlēties saudzīgus produktus, kas neizjauc ādas mikrofloru. Individuāla pieeja ir būtiska, daļai cilvēku nepieciešama mazgāšana katru dienu, citiem – divas reizes nedēļā.

2. mīts - biežāka matu griešana paātrina to augšanu

Faktiski mati aug no folikuliem galvas ādā, nevis no galiem, tāpēc to griešana neietekmē augšanas ātrumu. Tomēr griešana palīdz uzturēt veselīgu izskatu, novērš šķelšanos un matu lūšanu. Ja netiek apgriezti bojāti gali, mati var lūzt un izskatīties īsāki, nekā patiesībā aug.

Tāpēc friziera apmeklējums ik pēc 2–3 mēnešiem ir ieteicams, lai uzturētu veselīgu matu izskatu, taču nav jācer, ka tas paātrinās augšanas tempu.

3. mīts - dabīgi mati neprasa kopšanu

Dabīgi mati nav pasargāti no ārējās vides ietekmes – UV starojuma, piesārņojuma, mitruma, temperatūras svārstībām. Arī tiem nepieciešama aizsardzība un barošana.

Tieši šādām vajadzībām izstrādāti mūsdienīgi produkti kā K18. Šie produkti darbojas dziļāk par parastajām maskām, to patentētais peptīds iekļūst matu struktūrā un palīdz atjaunot bojāto keratīna saiti. Tas nozīmē, ka tiek risināta problēma no iekšpuses, nevis maskēti simptomi.

4. mīts - termoaizsardzība nepieciešama tikai matu taisnošanai

Patiesībā jebkurš siltuma avots, tostarp fēns vai karstā gaisa ķemme, var kaitēt matiem. Ja netiek izmantots termoaizsargs, mati kļūst trauslāki, zaudē elastību un spīdumu.

Lai saglabātu matu veselību, termoaizsardzība būtu jālieto katru reizi, kad izmanto siltuma ierīces. Ideāli, ja aizsarglīdzeklis vienlaikus arī mitrina vai stiprina matus.

5. mīts - jo ilgāk atstāj masku matos, jo labāk tā iedarbojas

Šis uzskats vairs nav aktuāls, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj izstrādāt produktus ar koncentrētu un ātru iedarbību. Piemēram, K18 leave-in maska darbojas jau četru minūšu laikā un nav jāizskalo. Tā sniedz ilgtermiņa rezultātu, atjaunojot matu struktūru uni piešķirot īslaicīgu mīkstuma efektu.

Produkta efektivitāti nosaka nevis laiks, cik ilgi tas atrodas matos, bet gan sastāvs un spēja iedarboties molekulārā līmenī.

6. mīts - vislabākie produkti ir tikai dabīgi

Lai gan dabīgas sastāvdaļas var būt vērtīgas, tās ne vienmēr nodrošina nepieciešamo efektivitāti. Ķīmiski izstrādātas formulas mūsdienās tiek rūpīgi testētas un pielāgotas tā, lai būtu drošas, iedarbīgas un piemērotas dažādiem matu tipiem.

Piemērs tam ir K18, kura peptīdu tehnoloģija ir izstrādāta, lai specifiski atjaunotu bojāto matu struktūru. Šāds risinājums nav atrodams ne kokosriekstu eļļā, ne zāļu novārījumos.

7. mīts - mati pierod pie viena šampūna, tāpēc tas jānomaina

Mati nevar “pierast” pie šampūna, jo tie nav dzīvi audi. Tomēr galvas āda gan var mainīties, piemēram, ziemā tā kļūst sausāka, vasarā – taukaināka. Tāpēc produkta maiņa ir pamatota, ja mainās tavas vajadzības, nevis tāpēc, ka šampūns "pārstājis strādāt".

Uzticies zinātnei, nevis mītiem

Lai rūpētos par matiem efektīvi:

• Nevadies pēc mītiem, bet balsties uz zinātniski pamatotiem faktiem.

• Izvēlies produktus, kas iedarbojas mērķtiecīgi un dziļi.

• Izproti savu matu un galvas ādas vajadzības, tās var mainīties.

• Termoaizsardzība un saudzīga mazgāšana ir pamatprincipi, kas der visiem.

Atbrīvojoties no novecojušiem pieņēmumiem, iespējams izveidot rutīnu, kas patiešām darbojas. Veseli, mirdzoši mati nav mītu rezultāts, bet gan gudru, pārdomātu lēmumu iznākums.

No kurienes latviešiem rodas liekais holesterīns, un kā ar to tikt galā (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 22 Jul 2025 10:55:00 +0300

Ne viss dabīgais ir drošs vai piemērots ikvienam.

Holesterīns ir būtiska viela mūsu organismā — tas palīdz veidot šūnu sieniņas un ražot dažādus hormonus. Tomēr pārāk augsts holesterīna līmenis var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku, tāpēc tā kontrole ir ļoti svarīga veselībai, ziņo vietne medicine.lv.

Apskatīsim 10 izplatītas kļūdas, kuras traucē efektīvi samazināt holesterīnu, lai Tu varētu izvairīties no tām un veiksmīgāk rūpēties par savu veselību.

1. Kļūda: Neveselīgs uzturs, kas šķiet "veselīgs"

Daudzi cilvēki domājot par to, kā samazināt holesterīnu, nereti izvēlas produktus, kas šķiet veselīgi, bet patiesībā satur slēptos cukurus un neveselīgas taukvielas. Piemēram, “light” vai zema tauku satura produkti bieži satur papildus cukurus, kas var paaugstināt holesterīna līmeni un kaitēt sirdij.

Vēl viens iemesls ir margarīns, kas satur transtaukus – tie ir īpaši bīstami un veicina “sliktā” holesterīna (ZBL) pieaugumu organismā. Izvēloties taukus, labāk dot priekšroku dabīgiem produktiem, piemēram, olīveļļai vai avokado.

2. Kļūda: Uztura šķiedrvielu trūkums

Uztura šķiedrvielas, kas ir bagātīgi atrodamas pilngraudu produktos, dārzeņos un pākšaugos, palīdz samazināt ZBL holesterīnu, izvadot to no organisma. Daudziem šķiedrvielu uzņemšana ir nepietiekama, tādēļ, pat lietojot uztura bagātinātājus, piemēram, Omega 369, efekts var nebūt pietiekams. Lai holesterīns būtu kontrolēts, nepieciešams arī sabalansēts uzturs ar pietiekamu šķiedrvielu daudzumu.

3. Kļūda: Pārspīlēta izvairīšanās no piesātinātājiem taukiem

Daudzi, cenšoties samazināt holesterīnu, pilnībā izvairās no piesātinātajiem taukiem, bet tas nav viennozīmīgi pareizi. Ir svarīgi atšķirt veselīgos taukus no neveselīgajiem.

Veselīgie tauki: olīveļļa, rieksti, zivis un uztura bagātinātājs - zivju eļļa, palīdz pazemināt “sliktā” holesterīna līmeni un uzlabot sirds veselību.

Neveselīgie tauki: transtauki, kas bieži sastopami margarīnā, ceptos un pārstrādātos produktos, paaugstina ZBL holesterīna līmeni un palielina sirds slimību risku.

4. Kļūda: Nepietiekamas fiziskās aktivitātes

Fiziskās aktivitātes ir viens no svarīgākajiem veidiem, kas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni organismā. Īpaši efektīva ir aerobā slodze — skriešana, pastaigas, riteņbraukšana vai peldēšana — kas palīdz paaugstināt ABL jeb “labā” holesterīna līmeni. Augstāks ABL holesterīns palīdz izvadīt lieko “slikto” holesterīnu no asinsvadiem un samazina sirds slimību risku.

Nepietiekama kustība kavē šos procesus, tāpēc, lai uzturētu sirds un asinsvadu veselību, ieteicams ik dienas veltīt vismaz 30 minūtes mērenas intensitātes aerobajām aktivitātēm.

5. Kļūda: Smēķēšana un alkohola patēriņš

Smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana būtiski paaugstina “sliktā” holesterīna līmeni un pazemina “labā” holesterīna daudzumu organismā. Tas ievērojami palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Lai efektīvi kontrolētu holesterīnu, svarīgi atteikties no smēķēšanas un ierobežot alkohola patēriņu.

6. Kļūda: Stresains dzīvesveids

Ilgstošs stress veicina kortizola hormonu izdalīšanos, kas negatīvi ietekmē lipīdu līdzsvaru organismā. Paaugstināts kortizola līmenis var paaugstināt “sliktā” holesterīna daudzumu un samazināt “labā” holesterīna līmeni, tādējādi palielinot sirds slimību risku. Lai saglabātu veselīgu holesterīna līmeni, svarīgi iekļaut ikdienā stresa mazināšanas metodes, piemēram, meditāciju, mierīgas pastaigas vai dziļu elpošanu. Mierīgāks dzīvesveids palīdzēs uzlabot ne tikai holesterīna rādītājus, bet arī kopējo pašsajūtu.

7. Kļūda: Neregulāras maltītes un badošanās režīmi

Neregulāra ēšana vai bieža badošanās var traucēt vielmaiņas procesus, kas savukārt ietekmē holesterīna līmeni. Kad organisms saņem barību nepietiekamā vai neparedzamā ritmā, tas var palēnināt vielmaiņu un paaugstināt “sliktā” holesterīna daudzumu. Sabalansētas maltītes, kopā ar uztura bagātinātājiem, nodrošina labāku holesterīna kontroli.

8. Kļūda: Pašārstēšanās ar “dabīgām” piedevām

Ne viss dabīgais ir drošs vai piemērots ikvienam. Pašārstēšanās ar uztura bagātinātājiem, piemēram, zivju eļļu vai Omega 369, bez ārsta uzraudzības, var radīt nevēlamas blakus parādības. Konsultācija ar ārstu ir obligāta.

9. Kļūda: Nepietiekama miega kvalitāte

Miega trūkums negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu veselību, jo tas veicina paaugstinātu holesterīna līmeni un iekaisuma procesus organismā. Nepietiekams un nekvalitatīvs miegs var palielināt sirds slimību risku un pasliktināt holesterīna kontroli. Lai saglabātu veselīgu holesterīna līmeni un labu pašsajūtu, ir svarīgi nodrošināt sev regulāru, kvalitatīvu miegu!

10. Kļūda: Ģimenes vēstures ignorēšana

Ģenētikai ir nozīmīga loma holesterīna līmeņa regulācijā — daudziem cilvēkiem augsts holesterīns ir iedzimts un nevar tikt galā tikai ar diētu vai dzīvesveida izmaiņām. Ignorējot ģimenes slimību vēsturi, var tikt zaudēts vērtīgs laiks, lai savlaicīgi sāktu ārstēšanu un izvairītos no komplikācijām. Ja zināt, ka ģimenē ir bijušas sirds un asinsvadu problēmas vai augsts holesterīns, noteikti konsultējieties ar ārstu kā arī veiciet regulāras pārbaudes.

Atpazīt un novērst kļūdas savā dzīvesveidā ir pirmais solis ceļā uz veselīgāku holesterīna līmeni. Ar apzinātu rīcību un pakāpeniskām izmaiņām ikdienā, Tu vari uzlabot savu sirds un asinsvadu veselību, samazinot riskus un jūtoties labāk ik dienu. Sāc jau šodien – soli pa solim uz veselīgāku dzīvi!

Slimības pabalstu izmaksas šogad augušas līdz 153 miljoniem eiro

vs.lv — Sun, 20 Jul 2025 10:25:00 +0300

Šī gada piecos mēnešos slimības pabalstos Latvijā izmaksāti 153 miljoni eiro, kas ir par nepilniem 5% vairāk nekā pērn, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati.

Lielākais pabalstu izlietojums šī gada pirmajos piecos mēnešos fiksēts janvārī, kad izmaksāti 33,6 miljoni eiro, bet vismazākais - gada īsākajā mēnesī februārī, kad kopā izmaksāti 26,7 miljoni eiro. Martā izmaksāti 32,8 miljoni, aprīlī - 28,9 miljoni, bet maijā - gandrīz 31 miljons eiro.

Salīdzinoši pērn attiecīgajos mēnešos pabalstos mēnesī izmaksāja 28 līdz 30 miljonus eiro, un kopā piecu mēnešu laikā - gandrīz 146 miljonus eiro.

Piecu mēnešu laikā pabalstu saņēmēju skaits šogad svārstījies no 57 067 martā, kad bijis lielākais pabalstu saņēmēju skaits, līdz 44 422 maijā, kad tas savukārt bijis mazākais.

Apmaksāto dienu skaits uz vienu gadījumu gan šogad, gan pagājušajā gadā piecu mēnešu griezumā svārstās no 16 līdz 20 dienām.

Kopējais darbnespējas gadījumu skaits šogad no janvāra līdz maijam sasniedza 259 900, kamēr pērn piecu mēnešu laikā tas bija lielāks - 271 548 gadījumi.

Piešķirtā pabalsta vidējais apmērs vienā dienā bija 38 līdz 39 eiro, savukārt pērn tādā pašā periodā tas bija 35 eiro.

Izmaksājamā pabalsta vidējais apmērs par vienu slimības gadījumu šī gada pirmo piecu mēnešu laikā bijis robežās no 537 līdz 657 eiro, bet pērn tādā pašā periodā - no 491 līdz 586 eiro.

Slimības pabalstu saņēmēju vidējais vecums šogad nemainīgi bijis no 44 līdz 46 gadiem.

Jau vēstīts, ka pērn Latvijā auga gan pieprasīto "B" tipa darba nespējas lapu skaits, gan par tām pabalstos izmaksātā summa, kas kopā pārsniedza 374 miljonus eiro. Izdevumi par darbspējīgo iedzīvotāju slimības lapām pēdējo piecu gadu laikā auguši par 131,5 miljoniem eiro. 2023.gadā šajos pabalstos izmaksāts 331 miljons eiro, 2022.gadā - 359 miljoni eiro, 2021.gadā - 312 miljoni eiro, bet 202.gadā - 242 miljoni eiro.

Izdevumi palielinājušies ne tikai tāpēc, ka pēdējos gados augušas algas un līdz ar to iemaksu apmērs, bet pieaudzis arī apmaksāto saslimšanas dienu skaits, vēstīja LTV. Pirms pandēmijas 2019.gadā pieprasīti ap 345 300 slimības pabalstu, 2022.gadā - ap 635 400, bet 2023. un 2024.gadā - nepilni 430 000 pabalstu.

Kā latviešiem rūpēties par veselību karstumā, iesaka farmaceite (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 19 Jul 2025 10:40:00 +0300

Izvairieties atrasties ārpus mājas dienas saulainākajā daļā.

Ja aiz loga termometra stabiņš ir noturīgi augsts, tādēļ svarīgi atrast veidus, kā ikdienā lietojamās zāles nepakļaut karstumam, lai tās darbotos veselības labā, nevis pret to.

Klimatam mainoties – paaugstinoties dienas vidējai temperatūrai un pieaugot tropisko nakšu skaitam (kas mums vēl tikai priekšā) – arvien vairāk cilvēku, jo sevišķi seniori un hronisko slimību pacienti, izjūt karstuma nepanesību. Taču “karstuma nepanesība” ir arī dažām zālēm,” to vērā ņemt aicina farmaceite Evita Lārmane.

Temperatūra var ietekmēt jebkuru medikamentu, tomēr ir medikamenti, kuru reakcija uz karstumu var izraisīt veselībai nevēlamas, pat bīstamas sekas. Lai zāles būtu kvalitatīvas, drošas un saglabātu savu iedarbību, tās vienmēr ir jāuzglabā pareizi, atbilstoši instrukcijā norādītajam zāļu uzglabāšanas režīmam. Mājas aptieciņai jāatrodas sausā, siltā vietā, kur temperatūra nepārsniedz +25°C un nav arī krasu temperatūras svārstību. To nevajadzētu novietot vannas istabā vai citā telpā ar paaugstinātu gaisa mitrumu, tiešos saules staros, uz palodzes, atstāt automašīnā, kā arī uzglabāt plīts vai citu siltumu izdalošu ierīču tuvumā, jo ilgstošas paaugstinātas temperatūras ietekmē var mainīties zāļu konsistence, piemēram, ziedes kļūst šķidrākas, atslāņojas, sīrupi var saskābt. Zāļu uzglabāšana neatbilstošos apstākļos atkarībā no zāļu formas un sastāvā esošo aktīvo vielu īpašībām, var izraisīt to bojāšanos, izmaiņas zāļu sastāvā, kas var mazināt medikamenta iedarbību vai izraisīt blaknes.” Ļoti karstā laikā, ja telpās nav kondicioniera, medikamentus, īpaši ziedes, svecītes, lodītes, preparātus želatīna kapsulās un sīrupus var glabāt ledusskapja apakšējā plauktā. Dažas zāles ir īpaši jutīgas pret augstāku vai zemāku temperatūru, tādēļ tās, atbilstoši lietošanas instrukcijai, jāuzglabā vai nu aukstā (no +2 līdz +8°C) vai vēsā (no +8 līdz +15°C) vietā. Jāraugās, lai iepakojums nepiespiežas ledusskapja aizmugurējai sienai, jo sasaldēt šos medikamentus nedrīkst.

“Insulīns noteikti būs viens no medikamentiem, kura uzglabāšanai jāseko īpaši. Cukura diabēta pacientiem, kuri lieto insulīnu, jācenšas to uzglabāt vietā, kur temperatūra ir iespējami nemainīga un atbilst uzglabāšanas rekomendācijām, lai medikaments nezaudē savu efektivitāti un drošumu,” skaidro speciāliste un piebilst, ka būtiski ir arī karstumam nepakļaut inhalējamus medikamentus. “Karstuma ietekmē var tikt bojāts gan inhalators, gan aktīvās vielas tajā. Tāpat jāuzmanās ar adrenalīna (epinefrīna) injekcijām, ko izmanto smagu alerģisko gadījumu novēršanai – var tikt bojāta gan injekcijas sistēma, gan aktīvā viela, līdz ar to zāļu iedarbība var būt nepietiekama.”

Vēl viena problēma, kas saistīta ar karstumu, ir medikamentu iedarbība. “Starp tādiem, kuru lietošanas laikā īpaši jāizvairās no pārkaršanas, ir medikamenti, kas paredzēti augsta asinsspiediena regulēšanai, antihistamīni un preparāti psihiatrisko traucējumu risināšanai. Ir zāles, kas ietekmē cilvēka termoregulāciju, ūdens un elektrolītu balansu ķermenī, samazina slāpju sajūtu, ietekmē svīšanu, kas var novest pie dehidratācijas un ķermeņa nespējas pielāgoties karstam laikam. Ir arī tādi medikamenti, piemēram, pretsēnīšu medikamenti un dažas antibiotikas, kas paaugstina ādas jutību pret sauli, kā rezultātā var veidoties ādas apdegumiem līdzīgi izsitumi,” skaidro farmaceite un aicina visus jautājumus par zālēm un to uzglabāšanu vai to, kā medikamenti karstumā var ietekmēt lietotāju, izrunāt ar savu farmaceitu, ka farmaceits, šajos gadījumos var sniegt visu nepieciešamo informāciju.

Karstums un zāļu lietošana

Ar karstumu ir saistīti slimīgie stāvokļi, piemēram, karstuma dūriens, kas var būt dzīvībai bīstams, taču arī pārkaršana, jo sevišķi cilvēkiem, kam regulāri jālieto zāles, var nevēlami ietekmēt veselību. Izsīkums karstuma un svīšanas dēļ, kad organisms dehidratējas un zaudē ne tikai pārāk daudz ūdens, bet arī sāļus, piezogas nemanāmi. Ilgstoši uzturoties pārlieku siltās un mitrās telpās, tas notiek tik pakāpeniski, ka dažkārt cilvēks to pat nenojauš.

“Visvairāk pakļauti pārkaršanas riskam ir gados vecāki pieaugušie, cilvēki ar augstu asinsspiedienu, tie, kuri strādā ārpus telpām un mazi bērni. Ja uzreiz netiek veiktas kompensējošas darbības, karstuma ierosināts izsīkums var progresēt līdz smagākai ar karstumu saistītai slimībai – karstuma dūrienam.

Uz kopējā atūdeņošanās fona hronisko pacientu rutīnas medikamenti var “uzvesties citādi” un radīt papildus slodzi organismam, tādēļ vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem parasti ir jālieto virkne zāļu, kā arī hronisko slimību pacientiem noteikti jāizvairās no pārkaršanas un jāievēro visi profilaktiskie pasākumi, lai droši pārdzīvotu karsto laiku,” saka Evita Lārmane un sniedz vienpadsmit vienkāršus karstam laikam noderīgus padomus.

1. Palieciet vēsumā. Cik vien iespējams, uzturieties telpās ar gaisa kondicionētāju. Ja mājās tāda nav, apsveriet pat iespēju atvēsināties iepirkšanās centrā vai sabiedriskās ēkās. Tomēr jāņem vērā, ka telpu gaisa temperatūras starpībai ar ārā esošo nevajadzētu pārsniegt 5 grādus pēc celsija, jo tas var pakļaut ķermeni saslimšanai ar aukstumu mīlošiem vīrusiem. Ekstrēmās temperatūrās nepaļaujieties tikai uz ventilatoriem. Atcerieties, ka caurvējš karstumā ir draugs nevis ienaidnieks un spēj telpās pazemināt temperatūru pat par dažiem grādiem. Vēsa duša vai apslaucīšanās ar mitru, ledusskapī uz brīdi ievietotu dvieli, ir efektīvs atvēsināšanās veids.

2. Esiet hidratēts. Pieaugušie, kas vecāki par 65 gadiem, slikti pārdzīvo pēkšņas temperatūras izmaiņas, kā arī viņu organisms mēdz atūdeņoties ātrāk. Pārbaudiet savus sirmos tuviniekus biežāk. Pārliecinieties, ka viņi dzer pietiekami daudz ūdens. Taču arī jaunākiem cilvēkiem dehidratēšanās nav nemaz tik reti sastopama, arī bērniem. Tāpēc negaidiet slāpes, bet karstākos laikapstākļos ieplānojiet padzeršanos savā ikdienas rutīnā, kā arī mudiniet bērnus pietiekamā daudzuma padzerties. Īpaši svarīga ūdens uzņemšana ir pacientiem, kam regulāri jālieto medikamenti. Noteikti jāuzņem arī elektrolīti, jo, pastiprinoties svīšanai, ko var izraisīt organisma termoregulācijas mehānisms, medikamentu lietošanas blakne vai svīšana var būt kādas slimības simptoms, var zaudēt arī sāļus, kas ir būtiski dažādu organisma funkciju un veselības nodrošināšanai.

3. Izvairieties no alkohola, jo tas burtiski izkaltē organismu, karstums palielina alkohola toksisko iedarbību un liek zaudēt kontroli, aizmirstot par padzeršanos vai atvēsināšanos.

4 Ēdiet piemēroti. Ko tas nozīmē karstumā? Vieglākas un šķidras maltītes. Vairāk salātu un augļu. Ēdienreize var būt arī atvēsināts dārzeņu, augļu, skābpiena un ledus smūtijs.

5. Drēbēm ir nozīme. Valkājiet vieglu, nepiegulošu apģērbu, vēlams kokvilnas. Īpaši vēlams ir sporta, piemēram, skrējējiem domātie ātri žūstošie krekliņi. Ja vien iespējams, izvēlieties drēbes un cepures, kas pagatavotas no UV starus aizturošiem materiāliem.

6. Aizsargājiet ādu no saules. Apdegums, pat pavisam neliels, ietekmē organisma spēju atdzist. Izmantojiet saules aizsargkrēmu ar augstu, plaša spektra aizsardzību, vēlams ūdens noturīgu, un, atrodoties ārā, atjaunojiet to ik pa divām stundām, nēsājiet arī saulesbrilles. Ar aizsarkrēmu ir noklājamas visas ķermeņa daļas, kuras nenosedz apģērbs, arī uz ausis, kakls, sprands, krūšu zona, apkšstilbi un potītes.Pārliecinieties, lai galvassegai ir platas malas vai īpašs pagarinājums, kas nosedz kakla aizmugurējo daļu un plecus – tieši šīs vietas visbiezāk iedzīvojas apdegumos.

7. Dienas vidus nav domāts pastaigām! Izvairieties atrasties ārpus mājas dienas karstākajā daļā – no 11.00 – 16.00, ja tādas iespējas nav, tad jācenšas izvairīties no tiešiem saules stariem.

8. Draudzības spēks. Pārbaudiet draugus, ģimeni un kaimiņus. Palūdziet viņiem darīt to pašu. Sazinieties reizi dienā, pajautājiet, kā klājas, kāda ir temperatūra dzīvoklī un cik glāžu ūdens šodien jau izdzerts.

9. Parūpējieties par mīļdzīvnieku. Pārliecinieties, ka jūsu mājdzīvniekiem ir daudz ūdens. Ja tas sāk elsot, apklājiet viņu ar samitrinātu dvieli. Neatstājiet savus mīluļus vienus transportlīdzeklī!

10. Esiet informēts! Skatieties vietējās un laika ziņas. Ja dzīvojat Rīgā, pārbaudiet arī gaisa piesārņojumu, UV starojumu un putekšņu līmeni – arī tas ir svarīgi, lai līdztekus pārkaršanai nepievienotos alerģiska reakcija vai elpošanas grūtības.

11. Protiet palīdzēt. Ja pamanāt, ka kādu skāris karstuma dūriens (karsta āda, ģībonis, ļenganums, vemšana, galvassāpes, neadekvāta uzvedība utt.), sazinieties ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ja ir iespējams, varat ievietot ledus maisiņus (der arī saldētu dārzeņu iesaiņojums) cietušā padusēs vai cirkšņu daļā. Varat apsmidzināt cilvēku ar vēsu ūdeni. Novietojiet viņu ventilatora, ja tāds ir, virzienā – arī tas var arī palīdzēt atvēsināt. Noteikti jānodrošina viegls apģērbs un jādzer vēss ūdens. Termoregulācijas funkciju uzlabošanai var lietot omega3 taukskābes, elektrolītus (magniju, kāliju, nātriju, kalciju, u.c.).

Kardiologs: stress nav «maigāks»‎ par holesterīnu vai smēķēšanu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 18 Jul 2025 07:02:00 +0300

Psiholoģiska pārslodze var izpausties tikpat dramatiski kā akūta sirds slimība.

Ilgstošs stress, trauksme un nepārtraukta psiholoģiska spriedze mūsdienās vairs nav tikai emocionāli izaicinājumi. Arvien skaidrāk kļūst redzams, ka mentālā veselība tieši ietekmē arī sirds un asinsvadu sistēmu, un šīs sekas nav nedz abstraktas, nedz attālas.

"Par stresu mēdzam domāt kā par psiholoģisku slodzi. Taču kardioloģijā tas izpaužas ļoti fiziski - paaugstināts asinsspiediens, traucēta sirdsdarbība, pat infarkts. Sirds burtiski reaģē uz mūsu iekšējo pasauli," skaidro Latvijas kardiologs Sergejs Pikta.

Kad stress un trauksme kļūst bīstama artērijām

Stress un trauksme nav jauni jēdzieni - tie ir organisma aizsargreakcijas, kas palīdz mobilizēties apdraudējuma gadījumā. Taču problēmas sākas, kad šis "trauksmes režīms" kļūst par pastāvīgu fonu. Ilgstoši paaugstināts kortizola un adrenalīna līmenis paātrina sirdsdarbību, ceļ asinsspiedienu un veicina iekaisumu organismā. Hronisks stress un trauksme bojā asinsvadu sieniņas, veicina artēriju sacietēšanu un var izraisīt infarktu, pat ja nav citu acīmredzamu riska faktoru.

"Stresa efekti uz artērijām ir līdzvērtīgi neveselīgam uzturam vai smēķēšanai. Atšķirība ir tikai tāda, ka tos daudz grūtāk atpazīt un vēl grūtāk novērtēt laikus," uzsver Dr. Pikta.

"Arī cilvēki ar šķietami veselīgu dzīvesveidu var būt pakļauti sirds slimību riskam, ja viņi dzīvo hroniskā psiholoģiskā spriedzē. Sirds neatšķir īstu apdraudējumu no emocionāla," papildina ārsts.

Kad emocijas imitē infarktu

Viens no piemēriem, ko ārsti redz ikdienā, ir "salauztās sirds sindroms" jeb stresa kardiomiopātija - stāvoklis, kur emocionāla trauma izraisa simptomus, kas identiski infarktam: sāpes krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkums.

"Pacients nonāk slimnīcā ar visām infarkta pazīmēm. Taču izmeklējumos redzams - artērijas ir tīras. Izrādās - cēlonis nav fizisks bojājums, bet spēcīga emocionāla reakcija. Šādi gadījumi mums atgādina - psiholoģiska pārslodze var izpausties tikpat dramatiski kā akūta sirds slimība," skaidro ārsts.

Neārstēta depresija - neredzamais risks atveseļošanās laikā

Vairāki starptautiski pētījumi norāda - pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām, kuriem vienlaikus ir depresija vai trauksme, mirstības un komplikāciju riski ir būtiski augstāki.

Depresija ietekmē ne tikai psiholoģisko motivāciju ievērot ārstēšanas režīmu, bet arī palēnina organisma atjaunošanās spējas, veicina iekaisuma procesus un nelabvēlīgi ietekmē imunitāti.

"Depresija pēc infarkta nav tikai emocionāls fons - tā var tieši ietekmēt atveseļošanās gaitu un palielināt nāves risku. Sirds ārstēšana nav pilnīga, ja tajā netiek ņemta vērā pacienta mentālā veselība," uzsver kardiologs.

Kā ārsti vērtē profilakses iespējas?

"Kad pacients nonāk pie manis kā kardiologa, viņa sirds lielā daļā gadījumu jau ir bojāta. Bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram rīkoties agrāk. Profilakse jāsāk ar sarunu - vispirms ar sevi, tad ar savu ģimenes ārstu, un, ja nepieciešams, arī ar psihoterapeitu," uzsver Dr. Pikta.

Ārsts uzsver, ka stresa ietekmi uz veselību nevar vienkārši kompensēt ar fiziskām aktivitātēm vai īslaicīgu atpūtu. Lai pasargātu gan sirdi, gan kopējo labsajūtu, nepieciešama apzināta un daudzpusīga pieeja:

-miegs un regulāra atpūta kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa;

-mērenas, bet konsekventas fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas vai peldēšana;

-mentālās veselības stiprināšana ikdienā un, ja nepieciešams, palīdzības meklēšana pie terapeita;

-spēja laikus atpazīt pārslogojumu un meklēt profesionālu palīdzību, nevis ignorēt ilgstošu emocionālo slodzi.

Sirds slimību prevencija sākas ne tikai trenažieru zālē, bet arī psihoterapeita kabinetā

Rūpes par sirdi nav tikai holesterīna un asinsspiediena jautājums. Mūsdienu izpratnē sirds veselība ietver arī psiholoģisko noturību - spēju tikt galā ar ikdienas stresu, ilgstošu spriedzi un iekšējiem konfliktiem.

"Mūsdienu medicīnā arvien skaidrāk redzam - labs ārsts nav tikai tas, kurš zina diagnozi, bet tas, kurš spēj patiesi sadzirdēt pacientu. Dažkārt aiz sāpēm krūtīs slēpjas nevis infarkts, bet ilgstoša vientulība, izdegšana vai nerisināts iekšējs konflikts," uzsver ārsts.

Secinājums: nedrīkst ignorēt to, kas nav redzams

Stress un trauksme nav "maigāki" par holesterīnu vai smēķēšanu. Tie ir klusi, bet ietekmīgi faktori, kas izraisa īstas, mērāmas un bieži vien neatgriezeniskas sekas mūsu sirds veselībā.

Klausīt savu ķermeni nozīmē arī dzirdēt savu prātu. Un rūpēties par sirdi - nozīmē arī rūpēties par to, kas ietekmē tās ritmu.

"Sirdij nav vienalga, kā mēs dzīvojam. Tā jūt visu - gan to, kas uztrauc mūs ārēji, gan to, ko cenšamies apspiest iekšēji," atgādina kardiologs.

Zivju bojāeju Ventā izraisījusi vairāku faktoru kombinācija

vs.lv — Thu, 17 Jul 2025 14:16:00 +0300

Pēc veiktajām analīzēm secināts, ka zivju bojāeju Ventā, visticamāk, izraisījusi vairāku faktoru kombinācija, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta Sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Jūnijā, reaģējot uz makšķernieku un iedzīvotāju ziņojumiem par Ventā konstatētām bojāgājušām, mirstošām un ar netipiskiem plankumiem pārklātām zivīm, VVD inspektori veica pirmreizēju upes posmu apsekošanu un ievāca zivju paraugus bojāejas cēloņa noteikšanai.

Analīzēs vimbām konstatēti parazīti, baktērija Aeromonas veronii un sēnīšu infekcija, kas norāda uz vispārēju zivju organisma novājināšanos.

Kā skaidro Jalinska, šo stāvokli, iespējams, veicinājis zivju pēcnārsta izsīkums un īslaicīgi, zivīm nelabvēlīgi ūdens vides apstākļi - piemēram, paaugstināta ūdens temperatūra vai organiskais piesārņojums. Šādos apstākļos zivis kļūst uzņēmīgākas pret slimībām.

VVD norāda, ka lielākā vai mazākā apjomā iepriekš minētās baktērijas, parazīti un sēnītes ir sastopamas ikvienā ūdenstilpē un tās kopumā neapdraud veselīgu zivju populāciju, kā arī cilvēku veselību.

Kā vēstīts, sadarbībā ar Valsts zinātnisko institūtu "BIOR" un Pārtikas un veterināro dienestu tika iegūti zivju paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem. Paraugu ņemšanas vietā tika veikti arī ūdens parametru mērījumi, nosakot ūdens temperatūru, pH līmeni, elektrovadītspēju un izšķīdušā skābekļa daudzumu. Piesārņojums netika konstatēts, un upes ūdens stāvoklis ir atbilstošs.

Skaistumkopšanas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai ārstniecības personas

vs.lv — Tue, 15 Jul 2025 16:31:00 +0300

No nākamā gada augsta riska skaistumkopšanas pakalpojumus, tostarp invazīvas procedūras, drīkstēs sniegt tikai ārstniecības personas ar atbilstošu profesionālo kompetenci, piemēram, kosmētiķis vai skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, paredz valdības otrdien apstiprinātie grozījumi Higiēnas prasībās skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai.

Noteikumos precizēta "augsta riska skaistumkopšanas pakalpojuma" definīcija, uzsverot, ka pirms šāda pakalpojuma tā sniedzējam ir pienākums informēt patērētāju par iespējamiem riskiem. Augsta riska pakalpojums ir ar augstu inficēšanās risku, piemēram, procedūra, kuras laikā tiek pārdurta āda vai ievadīti svešķermeņi.

Arī līdz šim bija noteiktas prasības šāda pakalpojuma sniegšanai - apstākļi, klienta vecumam atbilstoša rīcība, bet nebija noteiktas prasības pakalpojuma sniedzējam.

Veselības ministrija (VM) uzsver nepieciešamību pēc specifiskām zināšanām šī pakalpojuma sniegšanā - spēju izvērtēt klienta veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā sniegt pirmo palīdzību. Paredzēts, ka procedūras, piemēram, mezoterapiju vai biorevitalizāciju, varēs veikt vienīgi kosmētiķi vai skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā.

Ministrijā uzsver, ka ir nepieļaujami, ka augsta riska pakalpojumu sniedz persona, kas, piemēram, kursos apguvusi konkrētās ierīces lietošanu, bet kurai nav zināšanu, lai pilnībā izvērtētu ierīces lietošanas nepieciešamību un riskus konkrētajam klientam.

Vienlaikus Veselības inspekcijas (VI) kontroles liecina, ka 52% pakalpojumu sniedzēju izmanto sarežģītas ierīces, tostarp lāzerus, un 33% - medicīniskās ierīces, tostarp bieži bez atbilstošas kvalifikācijas.

Jaunais regulējums paredz stingrākas prasības atbilstoši Eiropas Savienības regulai, kurā precizētas elektroierīces, kas pielīdzināmas medicīniskām ierīcēm.

Ministrijā uzsver, ka būtiski nodrošināt, lai jebkuru ierīci, kas tiek izmantota skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā, lieto tikai kvalificēts speciālists, kā arī ierobežot iespēju personām bez atbilstošas izglītības sniegt augsta riska komplicētus estētiskās medicīnas un kosmetoloģijas pakalpojumus.

Saskaņā ar VI datiem, 2023.gadā plānveida pārbaudes veiktas 950 skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, no kurām 47% konstatētas dažādas neatbilstības, tostarp attiecībā uz personāla kvalifikāciju un ierīču dokumentāciju. Viena no biežākajām neatbilstībām saistīta ar to, ka personālam nav atbilstošs izglītības sertifikāts.

Savukārt VI tematiskajās pārbaudēs sešās no 11 pārbaudītājām pakalpojumu sniegšanas vietām konstatēta neatbilstība, kas saistība ar ierīču pavadošo dokumentāciju, ārstniecības personas statusa noilgumu un sertifikācijas neesamību. Kontroles rezultāti liecina, ka uz ierīču drošību jāraugās ne tikai no higiēnas viedokļa, kā tas šobrīd noteikts noteikumos, bet arī attiecībā uz kvalifikāciju darbam ar ierīcēm un ierīču lietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, skaidro VM.

Līdz šim elektroierīču lietošanai nebija noteiktas stingras un vienotas prasības. VI pieredze, kā arī pakalpojumu lietotāju iesniegumi liecinot, ka šīs ierīces ne vienmēr lieto speciālists, kas ir kvalificēts šāda pakalpojuma sniegšanai, kas pārzina un spēj novērst elektroierīču, piemēram, lāzertehnoloģiju radīto risku.

Ministrijā norāda, ka skaistumkopšanas nozarē vērojams medicīnisko ierīču un elektroierīču tirgus pieaugums. Atbilstoši pieprasījumam pēc modernām ierīcēm, pieaug arī zemo cenu konkurence. Pakalpojuma sniedzējiem ir pieejamas gan lētas, gan dārgas ierīces. Kamēr augstas cenas ierīces ir aprīkotas ar modernākajām funkcijām, alternatīvas par zemākām cenām mēdzot būt zemākas kvalitātes.

Tāpat noteikts, ka augsta riska pakalpojumi vairs nebūs sniedzami kā mobilie pakalpojumi, tostarp pakalpojuma sniedzēja vai klienta dzīvesvietā, ja netiek nodrošināti higiēnas un epidemioloģiskās drošības standarti. Izņēmums būšot tikai gadījumi, kad telpām mainīta to funkcija būvvaldē un nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra.

Grozījumos arī paredzēts, ka astoņu stundu higiēnas kursi nebūs jāapgūst ārstniecības personām un speciālistiem, kuri nesen ieguvuši atbilstošu kvalifikāciju.

Personas, kas apguvušas kādu no skaistumkopšanas nozares kvalifikācijas struktūrā iekļautajām profesijām, parasti apguvušas arī izglītības moduli epidemioloģijā un higiēnas prasību nodrošināšanā, kura apjoms atkarībā no izglītības ieguves ilguma var sasniegt 50 līdz 160 stundas, tādējādi ievērojami pārsniedzot minimālo prasību izglītības programmas ilgumu. Taču, ņemot vērā, ka laika gaitā var mainīties normatīvo aktu prasības higiēnas un epidemioloģiskās drošības jomā, pieejamā informācija par infekcijas slimību izplatību, dezinfekcijas metodes, šādiem speciālistiem izglītības programma jāapgūst pēc pieciem gadiem.

Programmas apguve netiek attiecināta uz ārstniecības personām, ņemot vērā, ka viņu izglītības procesā iegūtās zināšanas pārsniedz noteiktās minimālās higiēnas prasību izglītības programmas prasības.

Izmaiņas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, lai pakalpojumu sniedzējiem būtu pietiekami laika veikt nepieciešamās izmaiņas.

Noteikumu projekts pēc būtības neievieš jaunas prasības, bet precizē jau esošās, tādējādi novēršot esošo prasību interpretācijas iespējas, kā arī atvieglojot skaistumkopšanas nozares uzraudzību. Līdz ar to pakalpojumu sniedzējiem, kas jau līdz šim pakalpojumus snieguši atbilstoši kvalifikācijai un stingri ievērojot higiēnas prasības, noteikumu projekta normas neradīs būtisku ietekmi, norāda VM.

Skaistumkopšanas nozare apvieno dažāda līmeņa speciālistus, kas ietver gan ārstniecības personas (kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā), kas darbojas saskaņā ar reglamentētajām profesijām noteiktajām prasībām, gan citas profesijas, kuru kompetence noteikta profesijas standartā vai akreditētā izglītības programmā. Katram skaistumkopšanas jomas speciālistam ir tiesības darboties tikai noteiktās kompetences ietvaros, uzsver VM.

Psihiatre atklāj, cik plaši Latvijā ir izplatīta noslēpumainā UHDS (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 15 Jul 2025 10:36:00 +0300

Lielāka problēma ir ar garajām rindām pie speciālistiem.

Biežāk gadās sastapties ar skaidrojumiem, ka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir psihiskie traucējumi, ar ko vairāk saskaras bērni un pusaudži, taču tā nav, un ar šiem traucējumiem jāsadzīvo arī pieaugušajiem, kuriem vienkārši nepienākas valsts finansēts ārsta apmeklējums vai kompensēti medikamenti.

Toties šie traucējumi var ietekmēt gan karjeru, gan notikumus privātajā dzīvē, gan savā ziņā veiksmes un neveiksmes, kas atkarīgas no paša uzvedības. Attiecīgi tas var atstāt iespaidu uz personas lomu, pienesumu vai apgrūtinājumu attiecībās ar sabiedrību kopumā, tāpēc būtu labi, ja valsts finansētu svarīgāko arī pieaugušajiem. Par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu jeb UDHS netrūkst arī mītu un aplamu priekšstatu, teica ārste-psihiatre Laura Štāne.

-Kas ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, ko tas nozīmē, ar ko tas atšķiras no parasta kustīguma?

-Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir smadzeņu attīstības traucējumu veids, kas nosaka to, ka cilvēkam ar šo problēmu ir grūti funkcionēt vairākās sfērās, un tā ir uzmanības noturēšana jeb koncentrēšanās, impulsu kontrole, kāpēc šie cilvēki varētu kļūt nesavaldīgi un pārspīlēta aktivitāte ar minēto kustīgumu, bet arī nav tā, ka ir kaut kāds vienots precīzs šī pacienta profils. Izpausmes var būt ļoti atšķirīgas, un, piemēram, minētā kustīguma var vispār nebūt. Piemēram, meitenēm bērnībā kustīgums nav izteikts, līdz ar to meitenēm retāk diagnosticē šo problēmu, bet tas nenozīmē, ka viņām šo traucējumu nav. Šo traucējumu gadījumā tā nav kāda slikta audzināšana vai šie cilvēki nav apzināti nepaklausīgi, līdz ar to tādas klasiskas audzināšanas metodes vai sodīšana nenes vēlamo rezultātu. Viņi nesāk uzvesties sociāli pieņemamāk, bet tam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums, ja viņš visu laiku tiek strostēts par šīm savām slimības izpausmēm. Šo cilvēku smadzeņu darbības īpatnības ierobežo viņus funkcionēt tā, kā vajadzētu.

-Kādi ir biežākie mīti, aizspriedumi, stereotipi un kā Jūs tos atspēkotu?

-Joprojām ik pa laikam es sastopos ar to, ka cilvēki jauc uzmanības deficīta jēgu, šo jēdzienu pārprotot tā, it kā cietējam trūktu kaut kādas uzmanības no apkārtējiem, nevis ka tas ir saistīts ar pacienta grūtībām koncentrēt pašam savu uzmanību. Atliek atgādināt un skaidrot par to. Runājot par mītiem un stereotipiem, viens ļoti izplatīts ir maldīgs noliegums, kas biežāk sastopams starp bērnu vecākiem, kuru bērnam ir šī problēma… Viņi uzskata to par tādu kā attīstības normu, kas, viņuprāt, pāriešot ar vecumu. Un tam gadās piemērotas apstākļu sakritības, jo šiem traucējumiem ir tendence, ka, nobriestot smadzenēm, mazinās arī UDHS izpausme, bet ir pietiekami daudz pētījumu un arī savā praksē ikdienā es sastopos ar to, ka arī pieaugušo vecumā lielai daļai cilvēku joprojām ir šie traucējumi, kuri ietekmē viņu funkcionēšanu. Tāpēc bērnībā būtu svarīgi nosaukt problēmu vārdā, jo tad cilvēks var sākt saņemt palīdzību. Ja to nenosauc, tas nenozīmē, ka šīs problēmas nav, un tas nav normālas attīstības posms.

Attiecīgi, ja starp simptomiem meitenēm nav tik izteiktas hiperaktivitātes, tad tas veicinājis maldīgu stereotipu, it kā UDHS traucējumi zēniem būtu biežāk nekā meitenēm, lai gan runa ir par simptomiem, nevis traucējumiem. Samērā noturīgs un izplatīts ir aizspriedums ir pārliecība, ka šī diagnoze vispār neeksistē, ka tas ir kaut kāds izdomājums, kaut kāda kārtējā modes tendence. Tomēr tās pētījumi ir diezgan apjomīgi, pēdējos gados nāk klāt jauni pētījumi par šīs diagnozes neirobioloģiskajiem pamatojumiem, ir daudz kvalitatīvu pētījumu metaanalīžu par UDHS traucējumu izplatību, tāpat arī par ārstēšanu, ārstēšanas efektivitāti dažādās sociālajās grupās, līdz ar ko nav pamata apšaubīt šīs diagnozes eksistenci. Bet vēsturiski arī depresiju nopietni neuztvēra, tomēr pret to sabiedrības attieksme ir mainījusies. Domāju, ka sabiedrības attieksme mainīsies arī pret UDHS. Ja mēs uzlūkojam Latviju kontekstā ar citām valstīm, mums šo traucējumu diagnostika un ārstēšana sevišķi pieaugušo vecumā notiek salīdzinoši nesen, tomēr, izvērtējot kaimiņvalstu datus ar mums ļoti līdzīgu sabiedrību, nav pamata domāt, ka mums šo traucējumu nebūtu.

-Cik UDHS ir izplatīts Latvijā? Vai ir kādi statistikas dati un kā tie mainījušies?

-Vienotu un aptverošu statistikas datu par Latviju īsti nav. Nedaudz labāka situācija ir saistībā ar bērnu datiem, jo bērniem UDHS tiek pētīts un ārstēts Latvijā ilgāk, bet, ja mēs skatāmies pasaulē, tad cilvēku ar UDHS ir apmēram 5 līdz 7 procenti atkarībā no vietas, kur tiek veikts pētījums. Šis ir relatīvi vidējais rādītājs, un nav pamata domāt, ka Latvijā būtu citādāk. Ja runājam par pieaugušo UDHS statistiku, tad Latvijā šie traucējumi vispār neparādās, bet pēdējos gados palielinās šo traucējumu diagnostika. Pasaulē pieaugušo pacientu ir nedaudz mazāk par bērniem – aptuveni 4–5 procenti. Laikā, kad es sāku strādāt, šie traucējumi netika diagnosticēti gandrīz nemaz, pēdējos gados diagnostika ir palielinājusies. Katrs gadījums jāizskata individuāli, bet mēs sākam lēnām atpazīt UDHS pacientus, taču statistikas datos objektīvas informācijas par to pagaidām nav.

-Kā UDHS izpaužas pieaugušā dzīvē un kāpēc ir svarīgi to atpazīt un ārstēt arī pieaugušajiem? Vai daudz pieaugušo varētu dzīvot ar nediagnosticētu UDHS?

-No visiem bērniem ar UDHS traucējumiem aptuveni 60 līdz 70 procentiem pieaugušo simptomi saglabājas arī pieaugot, no kuriem aptuveni pusei ir apgrūtināta funkcionēšana, un tas būtu ārstējami. Apgrūtināta funkcionēšana – tas nozīmē, ka pieaugušajam ir grūtības ievērot kādu kārtību, plānot savas darbības, īstenot savus uzdevumus līdz galam. Tie ir traucējumi, kas tieši ietekmē darbu vai mācības.

Sabiedrības interesēs ne mazāk svarīgi būtu domāt par šo traucējumu diagnostiku un ārstēšanu saistībā ar UDHS izplatību ieslodzījuma vietās un starp probācijas dienesta klientiem, kas ir cilvēki, kas izdarījuši pārkāpumus, braucot pie stūres, vadot automašīnu reibumā. Tie nav Latvijas dati, tie ir pasaules dati, ka šādās noziegumus izdarījušo grupās aptuveni 30–40 procenti šo cilvēku atbilst UDHS diagnozes kritērijiem. Un otrādi – vēl pirms kāda nodarījuma cilvēkam ar neārstētu UDHS ir augstāka varbūtība paveikt ko neadekvātu, izdarīt noziegumu, iekulties nepatikšanās. Vieglākā formā varam domāt par cilvēku, kurš nezina, pabeigs vai nepabeigs savu augstāko izglītību, ko trešo reizi ir iesācis. Smagākā formā šo traucējumu dēļ cilvēks pat var kļūt bīstams sev un sabiedrībai.

-Ar kādām grūtībām saskaras pacienti šai diagnostikas ceļā? Vai ir pietiekami daudz speciālistu, kas spēj kvalitatīvi diagnosticēt?

-Lielāka problēma ir ar garajām rindām pie speciālistiem, jo šie attīstības traucējumi pēc savas būtības nav tik akūta problēma, ar UDHS kaut kādā mērā var sadzīvot, tā nav prioritāte, un rezultātā šo traucējumu pacienti rindā stāv mēnešus, pusgadu, turklāt diagnostikas standarta algoritmā tiek rekomendēts veikt psiholoģisko izpēti, un uz to arī jāgaida pusgads. Un tā tas ir arī bērniem. Turklāt, ja bērnam mēs gribam to saņemt par valsts līdzekļiem, tad pēc tam jātiek vēl pie psihiatra, kas varētu būt vēl tikpat gara rinda. Speciālistu pieejamība ir problēma bērnu psihiatrijā. Pieaugušajiem UDHS traucējumu diagnostikas kārtība ar ārstēšanas nozīmēšanu uzlabojas un attīstās, bet tas notiek salīdzinoši nesen, un joprojām nav izstrādāts vienots stratēģiskais ceļš, kā to būtu darīt vispareizāk. Pieaugušo vidē traucē arī aizspriedumi un stereotipi.

-Cik sarežģīti ir atšķirt UDHS no citiem šķietami līdzīgiem stāvokļiem, piemēram, trauksmes, depresijas, mācīšanās grūtībām, autisma un cik svarīga ir precīza diferenciāldiagnoze?

-Ja mēs skatāmies pilnīgi atrauti no konteksta, simptomi tiešām var būt ļoti līdzīgi gandrīz visiem citiem psihiskiem traucējumiem, bet UDHS ir svarīga anamnēzes jeb pacienta priekšvēstures ievākšana saistībā ar to, kā cilvēkam ir gājis bērnībā, agrīnā jaunībā, un tur parādās specifiskas iezīmes, kam ir jāpievērš uzmanība. Jāpievērš uzmanība ir pilnīgi visam, kas cilvēkam traucē, un iespēju robežās diagnostikas ceļā jāmēģina noteikt visi virzieni, kuros vajadzētu strādāt. Ja cilvēks ir atnācis ar UDHS, bet citi traucējumi ir izteiktāki, piemēram, trauksme, depresija, tad būtu svarīgi vispirms vērst uzmanību uz to, kas ir akūtāks, jo UDHS terapija specifiska, šie medikamenti atšķiras no preparātiem, kurus piemēro depresijas vai trauksmes ārstēšanai. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, kas ir pamatproblēma.

-Kādas ir galvenās UDHS ārstēšanas pieejas? Tikai medikamenti vai svarīga arī psihoterapija, uzvedības terapija, pacientam papildu zināšanas, kāda ir optimāla kombinācija?

-Optimāla jebkurā gadījumā būs tieši kombinācija no vairākām terapijām, un, ja mēs skatāmies pēc vecuma posmiem, tur arī ir dažādas prioritātes. Parasti viens no virzieniem ir medikamentozā terapija, kur pirmās izvēles grupa ir stimulantu grupas medikamenti, nākamais virziens būtu psihoterapija un optimālāk piemērota UDHS traucējumu korekcijai būtu pielāgota kognitīvi biheiviorālā terapija. Tad seko atbalsta pasākumi, kur būtu labi iesaistīties ģimenēm, kam būtu izpratne par šo traucējumu būtību, treneriem, skolotājiem. Ļoti svarīgs šiem cilvēkiem ir strukturēts dienas režīms, jo tas arī palīdz realizēt nepieciešamos plānotos uzdevumus. Ja runājam par pieaugušajiem, tad uzvedības lietas vai vides pielāgošanas pieaugušais kaut kādā mērā jau būs sakārtojis, lai kļūtu par pieaugušo, un tad medikamentozais atbalsts bieži vien nosedz trūkstošo sektoru, tāpat tas neizslēdz vajadzību pēc psihoterapijas, kognitīvi biheiviorālās terapijas vai cita psihoterapijas veida.

-Kāda ir Jūsu pieredze ar medikamentu efektivitāti UDHS ārstēšanā Latvijā? Vai terapiju apmaksā valsts? Vai ir kādas nepilnības?

-Tātad UDHS pirmās izvēles preparāti ir stimulantu grupas medikamenti, starp kuriem Latvijā ir pieejamas divas aktīvās vielas – metilfenidāts un lisdeksamfetamīns. Ilgstoši mums bija pieejams tikai metilfenidāts, bet nu jau vairākus mēnešus ir arī otrs preparāts, kas paplašina iespējas palīdzēt cilvēkiem ar šiem traucējumiem. Runājot par efektivitāti, pēc pareizi uzstādītas diagnozes un korekti nozīmētās terapijas šie traucējumi ir ļoti labi koriģējami, un cilvēki labi panes šos medikamentus. Efektivitāte ir ļoti laba, un tas Latvijā neatšķiras no citām valstīm. Ir arī citi stimulantu grupas preparāti, bet minētie ir vadošie, kas lielā daļā pasaules vadlīniju ir kā pirmās izvēles preparāti. Kas attiecas uz zāļu kompensāciju, bērniem no valsts budžeta tiek kompensēts metilfenidāts, bet pieaugušajiem Latvijā nav kompensēts nekas. Tā ir problēma saņemt palīdzību cilvēkiem ar šiem traucējumiem, turklāt viņiem ir grūtāk sevi realizēt, attiecīgi nopelnīt naudu ārstēšanai un preparātiem, bet, ja viņi saņem ārstēšanu, tad arī viņu funkcionēšana būtiski uzlabojas.

-Kādas, Jūsuprāt, ir galvenās sistēmiskās problēmas Latvijas veselības aprūpē un izglītībā attiecībā uz UDHS pacientiem?

-Protams, ka finansējums nekad nevienam nav pietiekams, bet to pieminēt šajā jomā būtu īsti vietā, jo ir tā, ka pieprasījums apsteidz to, ko var piedāvāt, turklāt uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma pacienti atspoguļo tikai daļu no problēmas. Diezin vai kaut kas būtu jāvirza vienas konkrētas slimības virzienā, bet tā ir kopēja problēma saistībā ar psihiatriju, ka speciālisti ir noslogoti, un valsts aprūpē pieaugušajiem ir ļoti īsas konsultācijas, kas ir absolūti nepietiekošas, lai varētu iegūt nepieciešamo informāciju no cilvēka, vēl ir nepietiekama piekļuve speciālistiem, jo speciālistu ir pārāk maz, it sevišķi bērnu psihiatrijā. Pēdējos gados gan palielina psihiatrijas rezidentūru un vietu skaitu, bet paies laiks, kad to varēs izjust. Nākamā problēma ir pieaugušo UDHS, jo pieaugušajiem ar šiem traucējumiem nav iespējas saņemt valsts apmaksātu ārstēšanu. Noteikti svarīgs faktors ir arī tas, kad trūkst efektīvas sadarbības starp dažādām nozarēm, piemēram, izglītības, veselības un sociālo sektoru. Patlaban nav tā, ka cilvēkam būtu viegli kaut kur aiziet, organizēti nokļūt pie speciālista un nonākt pie diagnozes.

-Ja jums būtu iespēja sniegt trīs galvenās rekomendācijas lēmumu pieņēmējiem, Saeimai, ministrijai, tās iestādēm, kādas tās būtu?

-Viena nepieciešamība būtu ieviest valsts mēroga stratēģiju uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma diagnostikā un ārstēšanā, to apvienojot ar citiem, piemēram, autiskā spektra neirālās attīstības traucējumiem, kas iekļautu skaidrus diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipus un to pēctecību, kas notiek tālāk pēc tam citās vidēs, piemēram, skolās un darbavietās, un šādas atbalsta vadlīnijas vajadzētu izveidot visām vecuma grupām – ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Manuprāt, būtu ļoti svarīgi pievērst uzmanību atsevišķām riska grupām, kur šī problēma ir īpaši aktuāla. Nākamā – otra – nepieciešamība būtu izvērtēt kompensācijas principus, bērniem palielināt kompensējamo medikamentu pieejamības klāstu un arī pieaugušajiem nodrošināt valsts apmaksātu medikamentozo ārstēšanu, un, protams, būtu labi arī nemedikamentozo ārstēšanu pieaugušajiem nodrošināt kaut kādā mērā valsts finansētu. Trešais ieteikums saistīts ar sabiedrības un profesionāļu izglītošanu šajā sfērā ar mērķi pēc iespējas ātrāk mazināt aizspriedumus. Tas uzlabotu traucējumu agrīno atpazīšanu, kas nodrošinātu labāku ārstēšanu un citu traucējumu attīstīšanos nediagnosticētas problēmas dēļ.

-Par pēdējā laika aktualitāti – dzerošo Latviju… Vai UDHS var veicināt iekrišanu atkarībās?

-Tas ir ļoti labs jautājums. Mēs no Latvijas nesen bijām pasaules mēroga kongresā, kur vesela sekcija tika veltīta šīm tēmām, un ir tā, ka cilvēki ar UDHS, ja tas nav diagnosticēts vai ja kaut kas neizdodas ar ārstēšanu, ir pakļauti lielākam riskam lietot kaut kādas atkarību izraisošās vielas – alkoholu, narkotikas u.tml. Ir veikti pētījumi arī par to, ka savukārt cilvēkiem, kas saņem ārstēšanu atbilstoši savām konkrētajām vajadzībām, ir mazāks risks kļūt par atkarīgajiem. Tāpat pētījumos konstatēts, ka narkotiku lietotāji, kuri saņem UDHS ārstēšanu, apgūst spējas kaut nedaudz kontrolēt savu lietošanu vai pat to izbeigt. Tas pats attiecas arī uz alkohola atkarību, līdz ar to UDHS ārstēšana ir pasargājošs faktors. To ietekmē stimulantu saņemšana, kura ir nepieciešama, lai varētu normalizēt to smadzeņu funkciju, kas ir saistīta ar nepietiekamu dopamīna izdali vai tā nepareizu vielmaiņu. Tāpēc ārstēšana palīdz vieglāk tikt galā ar savām atkarībām, un pētījumi ir ļoti pārliecinoši, dati nav šaubīgi.

Kā vasarā saglabāt kāju veselību: iesaka farmaceite (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 12 Jul 2025 12:13:00 +0300

Karstums un tveice kombinācijā ar dažādiem papildu riska faktoriem jo īpaši veicina tūskas veidošanos.

Smagas, pietūkušas kājas, spiež apavi un šķietami "pazudušas" potītes - vasaras sezonā šādi simptomi daudziem nav retums. Karstums būtiski ietekmē kāju veselību un var radīt nopietnu diskomfortu, kas ne vien traucē ikdienai, bet var būt signāls par veselības problēmām. Kāpēc tā notiek un kā rīkoties, lai justos labāk, atklāj sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

"Tūska nav tikai nejauks diskomforts vai estētiska problēma - tā signalizē par traucētu līdzsvaru organismā un, iespējams, arī kādu saslimšanu. Tūska rodas, šķidrumam uzkrājoties starpšūnu telpā, visbiežāk ūdens un sāls līdzsvara traucējumu vai vāju venozo vārstuļu dēļ. Karstums šo procesu pastiprina, jo siltumā vēnu sieniņas atslābst, vārstules vairs nespēj pilnvērtīgi virzīt asinis augšup, un veidojas venozs sastrēgums. Rezultātā šķidrums izplūst apkārtējos audos, un rodas tūska - īpaši kājās. Pat šķietami nelielas tūskas izpausmes var būt pirmais brīdinājums par nopietnāku problēmu, kuru nevajadzētu atstāt novārtā," stāsta sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Karstuma ietekme uz kāju veselību

Tūska visbiežāk novērojama vakaros, lokalizējoties apakšstilbu un pēdu zonā. Kājās jūtams smagums, sāpes, sūrstēšana, tās var kļūt "kā svina pielietas". Vasarai raksturīgais karstums un tveice kombinācijā ar dažādiem papildu riska faktoriem jo īpaši veicina kāju tūskas veidošanos un ar to saistīto diskomfortu. Papildus karstuma ietekmei tūsku veicina arī:

-ilgstoša sēdēšana (piemēram, darbavietā vai vadot automašīnu);

-ilgstoša stāvēšana vai stāvošs darbs;

-pārāk cieši vai neelpojoši apavi;

-liekais svars;

-neveselīgs dzīvesveids un zema fiziskā aktivitāte;

-pārmērīgs sāļa ēdiena patēriņš, kas veicina šķidruma aizturi;

-grūtniecība - hormonālās izmaiņas un paaugstināts spiediens iegurnī.

Praktiski padomi tūskas mazināšanai

1. Kājas - augstāk! Atpūtas pauzē atguļoties, kājas var pacelt virs sirds līmeņa - piemēram, novietot uz spilvena. Tas veicina venozās asinsrites atgriešanos un limfas atteci, samazinot tūsku un diskomfortu.

2. Bez kustības nekā. Ilgstošs mazkustīgums kavē asins un limfas cirkulāciju. Katras 30-60 minūtes ieteicams piecelties, izkustināt kājas vai veikt vienkāršus vingrinājumus (stāvēšana uz pirkstgaliem, kas mijas ar atpūtu uz papēžiem, uzlabo venozā sūkņa darbību). Izvairies no sēdēšanas ar sakrustotām kājām - tā tiek saspiesti asinsvadi.

3. Kontrastduša stimulē asinsriti. Dienas beigās kājām ieteicama kontrastduša - pārmaiņus silts (ne karsts) un vēss (ne ledains) ūdens. Temperatūras starpība - ap 10-15 °C - aktivizē asinsvadu tonusu un uzlabo kapilāro cirkulāciju.

4. Sālsvannas. Siltā ūdenī izšķīdināta jūras sāls vannīte kājām palīdz atslābināt muskuļus un mazināt smaguma sajūtu. Procedūra ir vienkārša, taču efektīva - īpaši dienās ar paaugstinātu fizisku slodzi vai karstumā.

5. Masāža - maigi, bet efektīvi. Viegla masāža no pēdām uz augšu uzlabo mikrocirkulāciju un palīdz limfai labāk attecēt. Masāžai var izmantot arī atvēsinošas želejas vai speciālus tonizējošus līdzekļus.

6. Ūdeni - ne mazāk, bet gudrāk. Tūskas gadījumā nereti kļūdaini tiek ierobežota ūdens uzņemšana, tomēr tas var radīt pretēju efektu - dehidratāciju un vēl vairāk aizkavēt šķidruma izvadi. Ja ir nosliece uz tūsku, dzeri lēni, mazās porcijās visas dienas garumā, atturoties no lielāka apjoma uzņemšanas pirms naktsmiera.

7. Magniju saturoši produkti. Magnijs palīdz regulēt šķidruma līdzsvaru un mazina muskuļu spazmas. Ikdienas uzturā iekļauj spinātus, riekstus, avokado, tofu, brokoļus, lasi un tumšo šokolādi.

8. B1 vitamīns. Tiamīna (B1 vitamīna) trūkums var izpausties ar kāju vājumu, tirpšanu un tūsku. Ja ir aizdomas par B1 vitamīna deficītu, vērts apsvērt tā uzņemšanu ar uzturu (zemesriekstiem, pilngraudu produktiem, pākšaugiem u.c.) vai uztura bagātinātājiem, pirms tam konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.

9. Atvēsinoši geli un citi preparāti. Vēršoties aptiekā, farmaceiti var ieteikt lokāli lietojamus preparātus ar heparīnu, zirgkastaņu ekstraktu, trokserutīnu vai diosmīnu. Šīs vielas samazina tūsku, nostiprina vēnu sieniņas un mazina smaguma sajūtu kājās. Atvēsinoši geli vasarā ir īpaši iedarbīgi.

10. Kompresijas zeķes - ne tikai ceļojumiem. Viegla līdz mērena kompresija (1. vai 2. klase) atbalsta vēnu darbību un ir sevišķi ieteicama cilvēkiem ar noslieci uz vēnu mazspēju, ilgstoši stāvoša vai sēdoša darba veicējiem, kā arī grūtniecēm un ceļojumu laikā. Pareizu izmēru un kompresijas klasi palīdzēs noteikt veselības speciālists vai farmaceits.

"Lai arī vasarā tūska ir novērojama biežāk, īpaši ilgstoši stāvot, ceļojot vai uzturoties tveicē, tā nav uzskatāma par normālu parādību, jo var liecināt par nopietnām veselības problēmām - sirds vai nieru mazspēju, endokrīnas darbības traucējumiem vai pat vēnu trombozi. Tāpēc, ja tūska atkārtojas, nepāriet vai rodas pēkšņi - īpaši vienā kājā -, ir svarīgi nekavējoties vērsties pie ārsta, lai laikus uzsāktu nepieciešamo ārstēšanu un izvairītos no nopietnām komplikācijām," noslēgumā atgādina sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Brūču aprūpe vasarā: farmaceita padomi drošai sezonai (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 10 Jul 2025 12:11:00 +0300

Siltais periods draud ar izaicinājumiem.

Vasara ir aktīvākais gadalaiks - mēs vairāk laika pavadām brīvā dabā, pie ūdens, ceļojot vai darbojoties dārzā. Līdz ar to pieaug arī dažādu ādas bojājumu skaits. Vasaras mēnešos aptiekās visbiežāk vēršas ar trim raksturīgām problēmām: saules apdegumiem, nobrāzumiem un dūrienveida ievainojumiem, piemēram, pēc iekāpšanas stiklā vai nelielas sadzīves traumas, stāsta sertificētais farmaceits Kristaps Moločenko.

Šie it kā nelielie savainojumi var kļūt par iemeslu sāpēm, iekaisumam vai infekcijai, ja netiek pareizi aprūpēti. Tāpēc šajā rakstā no farmaceita skatupunkta apskatīsim, kā parūpēties par šīm sezonai raksturīgajām brūcēm, kādus līdzekļus turēt pa rokai un kad nepieciešama nopietnāka palīdzība.

Saules apdegumi - kad āda signalizē "pietiek"

Kā atklāj K. Moločenko, karstās dienās teju katrs otrais aptiekas apmeklētājs sūdzas par sāpēm, apsārtumu un dedzināšanu - tās ir tipiskas saules apdeguma pazīmes. Šie simptomi bieži rodas, jo vai nu netiek lietoti saules aizsarglīdzekļi, vai tie nav uzklāti pietiekamā daudzumā vai pareizi. Saules apdegums ir ādas bojājums, kam nepieciešama īpaši saudzīga aprūpe. Ļoti svarīgi ir, lai āda nebūtu sausa, bet gan uzturēta viegli mitrā vidē, kas palīdz atjaunot bojāto ādas slāni un samazināt iekaisumu. Tomēr jāizvairās arī no pārmērīga mitruma, jo tas var pasliktināt situāciju, tāpēc līdzsvars ir būtisks.

Ja esi apdedzis, vispirms jāatvēsina āda, piemēram, ar vēsu (bet ne ledainu) ūdeni vai kompresēm. Pēc tam ieteicams izmantot pantenolu saturošus līdzekļus, piemēram, putas vai pieniņu ar alantoīnu un alveju, kas nomierina ādu, veicina tās atjaunošanos, palīdz saglabāt mitrumu un novērš lobīšanos. Šos līdzekļus jāuzklāj ļoti saudzīgi, neberzējot, ļaujot tiem brīvi iesūkties. Ja apdeguma vieta atrodas zonā, kur apģērbs to var berzēt vai, ja tā tiek pakļauta mehāniskam spiedienam, piemēram, guļot, ieteicams lietot elpojošus pārsēju materiālus vai lielākus operācijas plāksterus, kas aizsargā un maigi nosedz bojāto ādu. Tāpat labi noder silikona putu pārsēji, kas palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni un mazināt kairinājumu.

Ja apdegums kļūst ļoti sāpīgs, sāk veidoties pūslīši, novērojams pietūkums, paaugstināta ķermeņa temperatūra vai vispārējs nespēks, tas var liecināt par dziļāku bojājumu,. Šajā situācijā vajadzētu meklēt ārsta palīdzību

Nobrāzumi - mazs ievainojums ar lielu nozīmi

Ikdienas aktivitāšu laikā, piemēram, krītot vai sasitoties, cilvēki bieži gūst nobrāzumus - tās ir virspusējas brūces, kas prasa pareizu aprūpi. Pirmais un svarīgākais solis ir nodrošināt, ka ievainotā vieta tiek rūpīgi attīrīta un sagatavota turpmākai dzīšanai.

Farmaceits uzsver, ka brūce jāskalo ar sterilu ūdeni, fizioloģisko šķīdumu vai īpašiem ūdens bāzes līdzekļiem, kuri satur poliheksanīdu un betaīnu. Šādi preparāti palīdz attīrīt brūci, neizžāvējot ādu, kas ir īpaši svarīgi, lai novērstu infekcijas attīstību. Nepieciešams izvairīties no spirtu saturošiem antiseptiķiem, jo tie var kairināt bojāto ādu un būtiski palēnināt dzīšanas procesu.

Ja nobrāzums ir neliels, piemēram, mazāks par plaukstu, un atrodas ādas virspusē, pārsējs parasti nav nepieciešams. Šādos gadījumos pietiek ar elpojošu plāksteri vai sterilu salveti, kas ļauj brūcei elpot un vienlaikus palīdz saglabāt mitrumu, kas veicina dzīšanu. Savukārt, ja brūce ir plašāka vai atrodas vietā, kas tiek pakļauta berzei, piemēram, saskarsmei ar apģērbu, ieteicams izmantot lielāka izmēra pārsēju. Tas ne tikai pasargās brūci no mehāniska kairinājuma, bet arī palīdzēs uzturēt tai optimālu mitruma līdzsvaru. Lai veicinātu brūces dzīšanu, var izmantot pulverveida brūču pārklājumu ar hialuronskābi un kolidālo sudrabu.

Ja nobrāzums ir dziļāks vai lielāks par plaukstu, K. Moločenko iesaka apsvērt iespēju brūci skalot ar šķīstošo furagīnu - antiseptisku līdzekli ar antibakteriālām īpašībām, kas neizžāvē ādu un ir piemērots arī nopietnākām brūcēm. Pirms lietošanas furagīns jāizšķīdina karstā ūdenī un pēc tam jāatdzesē. Sagatavoto šķīdumu var lietot tieši uz brūces vai uzklāt uz sterilas marles, ko pēc tam pārklāj ar pārsēju.

Vienmēr jāatceras: rūpīga brūces aprūpe un pareiza pirmā palīdzība ir svarīga, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu dzīšanas procesu, Ja rodas komplikācijas, nekavējoties vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu vai dodieties uz tuvāko traumu punktu.

Dūrienveida brūces - kad trauma slēpjas dziļāk

Dūrienveida ievainojumi, kas rodas, piemēram, uzkāpjot uz naglas vai iegriežoties ar stikla lausku, ir īpaši bīstami, jo bojājums nereti skar dziļākos ādas slāņus un infekcijas risks ir augstāks. Šādu traumu gadījumā ļoti svarīgi ir brūci nekavējoties attīrīt.

Skalošanai var izmantot sterilu ūdeni, fizioloģisko šķīdumu vai antiseptiskus līdzekļus uz ūdens bāzes, kas nesatur spirtu, piemēram, preparātus ar poliheksanīdu un betaīnu. Dziļāku brūču gadījumā var būt noderīgi arī antibakteriāli šķīdumi, piemēram, šķīstošais furagīns, taču pirms lietošanas tas noteikti ir pareizi jāpagatavo, izšķīdinot karstā ūdenī un pēc tam atdzesējot.

Ja brūce ir ļoti sāpīga, var izmantot lokālus pretsāpju un dzīšanas līdzekļus, piemēram, hidrokoloidālos gēlus ar karbomēru vai ziedes ar lidokaīnu, kas mazina sāpes, un metiluracilu, kas paātrina audu reģenerāciju. Daudzi no šiem produktiem ir piemēroti arī bērniem no viena gada vecuma, taču bērniem paredzēto līdzekļu klāsts ir ierobežotāks, tāpēc farmaceita konsultācija var būt noderīga.

Ļoti būtiski ir neaizmirst par stingumkrampju profilaksi. Dziļas brūces, kas radušās, piemēram, uzkāpjot uz sarūsējuša priekšmeta, var būt riska faktors inficēšanās ar Clostridium tetani baktēriju, kas izraisa stingumkrampjus. Vakcinācija ir vienīgā efektīvā aizsardzība.

Rūpes pirms un pēc - drošības pamatprincipi vasarā

Lai vasaras piedzīvojumi būtu droši un priecīgi, sertificēts farmaceits aicina neaizmirst par profilaksi un rūpēm par savu veselību jau pirms iespējamām traumām. Dodoties garākā pārgājienā vai citā aktīvā atpūtā, vienmēr sagatavojiet aptieciņu ar nepieciešamajiem līdzekļiem: dezinfekcijas šķīdumiem, pārsējiem, plāksteriem un dzīšanu veicinošiem preparātiem. Īpaši ieteicams iekļaut arī furagīnu saturošu līdzekli, jo tas ir efektīvs un piemērots gan virspusējām, gan dziļākām brūcēm. Tāpat neatstājiet novārtā saules aizsardzību - regulāra saules aizsarglīdzekļu lietošana palīdz izvairīties no apdegumiem un ādas bojājumiem.

Apzināta rūpēšanās par savu ādu un brūču aprūpi palīdzēs izvairīties no sarežģījumiem un ātrāk atgūties, lai pilnvērtīgi izbaudītu saulainās dienas.

LPS: Tendences ārpusģimenes aprūpē nav pozitīvas

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 22:22:00 +0300

Jautājumos, kas saistīti ar bērnu ārpusģimenes aprūpi, tendences nav pozitīvas - bērnu skaits tajā tikai palielinās, bet audžuģimenes motivēt par tādām kļūst grūtāk, trešdien pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdes aģentūrai LETA pauda LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Viņa pastāstīja, ka šodienas sēdē uzklausīta Bērnu aizsardzības centra prezentācija par ārpusģimenes aprūpes un bāriņtiesas darbības datiem pērn.

"Tendences diemžēl nav pozitīvas - palielinās bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē, tostarp institūcijās," sacīja Rudzīte. Vienlaikus pozitīvu risinājumu tam pašlaik neesot.

Vienlaikus labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), pēc Rudzītes teiktā, paudis, ka demogrāfijas uzlabošana ir viena no viņa prioritātēm, tai skaitā arī ārpusģimenes aprūpes atbalsta palielināšana. Tomēr grūti paredzēt, kā valsts budžeta veidošanas gaitā šie jautājumi izvērsīsies, viņa piebilda.

Rudzīte uzsvēra, ka ir jāturpina sarunas ar Labklājības ministriju, lai saprastu, kāds ir ministrijas piedāvājums šo jautājumu risināšanā.

Pēc Bērnu aizsardzības centra datiem pērn Latvijā bija 686 audžuģimenes, kas bija par 23 ģimenēm mazāk nekā 2023.gadā. 2024.gadā bāriņtiesas piešķīrušas audžuģimenes statusu 42 ģimenēm. Savukārt statusu izbeidza 50 audžuģimenes. Tādējādi jau otro gadu audžuģimeņu skaits, kam izbeigts statuss, pārsniedz audžuģimeņu skaitu, kam statuss piešķirts.

Bērnu aizsardzības centrs arī izceļ, ka 2024.gadā ārpusģimenes aprūpes sistēmā īpaši satraucoša ir tendence, kurā bērni no ģimeniskās aprūpes formām - audžuģimenēm un aizbildņu ģimenēm - tiek pārvietoti uz aprūpes iestādēm. Kopumā 2024.gada laikā 77 bērni, kuri iepriekš atradās ģimeniskā vidē, tika ievietoti aprūpes iestādēs, tai skaitā 38 bērni no audžuģimenēm un 39 bērni no aizbildņu ģimenēm.

NMPD: Dziesmu svētku laikā līdz šim hospitalizēti vien daži dalībnieki

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 16:28:00 +0300

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā līdzšinējie mēģinājumi un pasākumi no mediķu skatpunkta ir noritējuši mierīgi - hospitalizācija bijusi nepieciešama tikai dažiem bērniem dienā, turklāt pārsvarā tas darīts piesardzības nolūkos, aģentūrai LETA sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietniece Māra Dīriņa.

Viņa norādīja, ka NMPD bērnus slimnīcā nogādā turpmāku pārbaužu veikšanai, piemēram, ja kādam gadās satraumēt kāju un nepieciešams rentgens.

Ikdienā NMPD ir blakus bērniem visās mēģinājumu un pasākumu norises vietās, lai varētu nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību. Līdz šim novērojumi liecina, ka dalībniekiem nereti nepieciešams plāksteris, citkārt - pretsāpju līdzeklis.

Kopumā biežākās veselības problēmas šādos pasākumos ir novēršamas, tāpēc svarīgi, lai bērniem būtu līdzi viņu individuālie medikamenti, ja tie jālieto regulāri, un tiktu nodrošināts miegs, ēdiens, ūdens un emocionālais līdzsvars, skaidro NMPD.

"Jūtam, ka gan bērni, gan viņus pavadošie pieaugušie svētkos rūpējas cits par citu," vērtēja Dīriņa.

Viņa informēja, ka pirms svētkiem NMPD daudz strādājis ar kolektīvu vadītājiem un skolotājiem, kas ir dienesta lielākie sabiedrotie, jo svētkos ir blakus bērniem un palīdz nodrošināt, lai viņi pietiekami ēd, dzer ūdeni, atpūšas.

"Tieši šīs pamatvajadzības ir būtiskas, lai novērstu veselības problēmas - tieši nogurums, nepietiekams uzturs vai dehidratācija bieži vien ir iemesls, kādēļ pasliktinās pašsajūta," skaidroja speciāliste.

NMPD brigādes, pirmās palīdzības punkti un arī Specializētā medicīnas centra ārsti arī turpmāk ir gatavi svētkos nodrošināt medicīnisko palīdzību gan dalībniekiem, gan apmeklētājiem. Svētku laikā lielākajās pasākumu norises vietās darbosies gan NMPD brigādes, gan pirmās palīdzības punkti, gan arī Specializētā medicīnas centra ārsti.

Vienlaikus NMPD atgādina, ka vislielākā loma bērnu drošībā ir tieši pieaugušajiem, kuri viņus pavada un pazīst vislabāk. Tieši viņi visātrāk pamana, ja bērns jūtas slikti, un ir spējīgi savlaicīgi reaģēt, uzsver dienestā.

NMPD aicina atkārtoti pieaugušos un kolektīvu vadītājus ar bērniem pārrunāt, kur vērsties, ja kaut kas sāp vai rodas kāds jautājums, lai katrs bērns zinātu, pie kura pieaugušā vērsties.

Kā vēstīts, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pulcē vairāk nekā 38 000 dalībnieku, tostarp vairāk nekā 10 000 dalībniekus no Rīgas. Svētkos šogad piedalās 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni.

Svētku pasākumi norisināsies līdz 13.jūlijam.

Kāpēc vasarā ir svarīgi ēst ogas, skaidro eksperte (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 16:16:00 +0300

Pirms lietošanas ogas vienmēr īpaši rūpīgi jānomazgā, lai izvairītos no baktēriju vai pesticīdu piesārņojuma.

Ogas ir viens no vērtīgākajiem dabas produktiem, kas pieejams mūsu platuma grādos. Tās ne tikai priecē ar krāsu, smaržu un garšu, bet arī sniedz būtiskus ieguvumus veselībai. Par to sīkāk stāsta sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane un farmaceite Evita Lārmane.

“Ogas vasarā ir viegli pieejamas un lieliski noder gan brokastīs, gan gardos desertos. 100 g ogu satur tikai 30–60 kaloriju, plus – vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus,” saka sertificētā uztura speciāliste “Veselības centru apvienībā” Anita Baumane un atgādina, kāda ogu daudzveidība pieejama tepat Latvijā: meža ogas – mellenes, brūklenes, dzērvenes, avenes, aronijas; dārza ogas – zemenes, jāņogas, ērkšķogas, upenes; eksotiskās ogas – smiltsērkšķi, bārbeles jeb godži ogas.

“Ogas ir ne tikai gardas un atsvaidzinošas, bet arī veselīgas – tās ir dabiska vitamīnu un uzturvielu deva, ko noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības. Neatkarīgi no gadalaika – svaigas vai saldētas, ogas vienmēr ir labs papildinājums ēdienkartē,” apliecina uztura speciāliste un uzskaita ieguvumus veselībai, lietojot uzturā ogas.

Ieguvumi veselībai

Ogas ir bagātas ar antioksidantiem, kas aizsargā šūnas no bojājumiem, C vitamīnu, kas palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību, šķiedrvielām, kas veicina gremošanu, fito nutrientiem, kas mazina iekaisuma procesus organismā. Ogas var būt labs palīgs:

-imunitātes uzturēšanai;

-sirds un asinsvadu veselībai;

-holesterīna līmeņa regulēšanai;

-cukura līmeņa stabilizēšanai asinīs (īpaši tumšās ogas);

-ādas veselības veicināšanai.

“Dažas ogas uzskata par īpaši vērtīgām kādam noteiktam veselības mērķim. Lai arī nevar apgalvot, ka šajā ziņā veikts ārkārtīgi daudz pētījumu, to vielu dēļ, ko satur ogas, var secināt: mellenes ir noderīgas acu veselībai un smadzeņu darbībai; upenes, kas īpaši bagātas ar C vitamīnu, var palīdzēt visos organisma procesos, kur iesaistīts C vitamīns; dzērvenes var lietot urīnceļu veselībai; smiltsērkšķus – imunitātes atbalstam, jo tie satur daudz E un A vitamīna; bārbeles (godži) ir bagātas ar antioksidantiem; aronijas var palīdzēt uzlabot insulīna jutību,” stāsta uztura speciāliste.

Kam jāievēro piesardzība ogu lietošanā?

-Cilvēkiem ar alerģiju pret konkrētām ogām.

-Kuņģa čūlas vai gastrīta pacientiem jāizvairās no skābām ogām, piemēram, dzērvenēm.

-Cukura diabēta pacientiem jāuzrauga saldāku ogu, piemēram, vīnogu, patēriņš.

-Bērniem līdz gada vecumam ogas uzturā jāievieš pakāpeniski, lai neizraisītu alerģisku reakciju.

Ja ar ogām ir par maz

Jāņem vērā, ka ir cilvēki, kam ogu lietošana uztura sagādā gremošanas traucējumus, un tas liedz uzņemt ogas veselībai ieteicamās devās, citiem – ir kādas veselības problēmas, kā dēļ vitamīni un uzturvielas no apēstajām ogām tomēr organismā nonāk nepietiekamā daudzumā. Tad, protams, jāizskata iespējas iztrūkstošo uzņemt papildus, lietojot citus produktus un arī uztura bagātinātājus.

Vēl jāņem vērā, ka vasarā ir īpaši jārūpējas, piemēram, par ādas veselību, jo tā pakļauta spēcīgai saules, vēja iedarbībai. “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane uzsver: “Antioksidanti – A, C un E vitamīns, kas sastopami ogās, augļos, dārzeņos, – ādai ir sevišķi svarīgi. Ūdenī šķīstošais C vitamīns – viens no labākajiem imunitātes stiprinātājiem – ir iesaistīts dažādos organisma bioloģiskajos procesos, tajā skaitā kolagēna sintēzē, uzlabojot saistaudu izturību un elastību, ādas veselību. C vitamīna devu vasarā ir iespējams uzņemt ar uzturu, tikai rūpīgi jāpiedomā, lai tajā būtu iekļautas zemenes, upenes un arī dārzeņi – paprika, brokoļi, tomāti. Organisms šo vitamīnu neuzkrāj, tādēļ optimālā deva jāuzņem katru dienu. Ieteicamā C vitamīna dienas deva ir 90 mg vīriešiem un 75 mg sievietēm. Vasarā nepieciešams arī E vitamīns – taukos šķīstošs antioksidants, kas aizsargā šūnu membrānas gan no vīrusu, gan citu faktoru kaitīgas iedarbības. B grupas vitamīni nepieciešami stiprai nervu sistēmai un stresa ietekmes mazināšanai, bet A vitamīns – gan normālai acu un ādas veselībai, gan imūnsistēmas darbībai.”

Ogas un hroniskas slimības

“Lietojot noteiktas ogas, var labvēlīgi ietekmēt hroniskas slimības gaitu. Piemēram, sirds slimību gadījumā ieteicamas mellenes, zemenes, jo tās satur antioksidantus, flavonoīdus. Ja ir hipertensija, var lietot upeņu un smiltsērkšķu uzlējumus, jo ogas ir bagātas ar C vitamīnu, kāliju. Cukura diabēta pacientiem būs piemērotas mellenes, brūklenes – tām ir zems glikēmiskais indekss. Hroniska iekaisuma vai artrīta gadījumā vēlams lietot uzturā dzērvenes un aveņu ekstraktu, kam piemīt pretiekaisuma īpašības. Ja ir gremošanas traucējumi, labvēlīgi var darboties ērkšķogas – tās satur daudz šķiedrvielu un pektīnu,” skaidro uztura speciāliste.

Ogas bērna ēdienkartē

Ogas ir lielisks papildinājums bērna ēdienkartē, jo ir bagātas ar vitamīniem, šķiedrvielām un antioksidantiem, kas veicina imūnsistēmas normālu darbību un veselību kopumā. Tomēr uztura speciāliste brīdina: “Ieviešot ogas bērnu uzturā, jāievēro daži svarīgi drošības un veselības principi. Jāsāk ar mazu daudzumu un noteikti jāvēro bērna reakcija. Pirms lietošanas svarīgi ogas rūpīgi nomazgāt un, ja nepieciešams, sasmalcināt vai sablendēt. Ieteicams izvēlēties saldas, maigas ogas, piemēram, mellenes, zemenes. Asākas vai sīkas ogas mazulim var radīt aizrīšanās risku. Ogas var pievienot putrām, jogurtiem, smūtijiem vai izmantot kā uzkodu.”

Ogas un alerģijas

Ogas ir potenciāli alergēni, tādēļ pēc pirmās ogu nogaršošanas jāpievērš uzmanība jebkādām alerģiskām reakcijām – izsitumiem, niezei, pietūkumam vai pat iespējamām elpošanas grūtībām (smaga alerģiska reakcija). Ja ģimenē ir alerģijas vai astmas gadījumi, pirms ogu ieviešanas bērna ēdienkartē noteikti jākonsultējas ar pediatru. Lai samazinātu aizrīšanās risku, maziem bērniem nevajadzētu dot ogas ar sēkliņām. Pirms lietošanas ogas vienmēr īpaši rūpīgi jānomazgā, lai izvairītos no baktēriju vai pesticīdu piesārņojuma.

Pareiza ogu saldēšana

Uztura speciāliste norāda, ka ogu saldēšana ir viena no labākajām metodēm, kā ilgstoši saglabāt tikko lasītu ogu svaigumu un uzturvērtību. “Pareizi saldētās ogās joprojām ir daudz vitamīnu, antioksidantu un garša, kas ļauj tās izbaudīt arī ziemas mēnešos. Saldēšana saglabā ogu uzturvērtību, īpaši C un E vitamīnu, arī antioksidantus. Saldētas ogas ir lieliskas smūtijiem, desertiem un lietotas citos ēdienos.”

Pirms saldēšanas ogas nomazgā un nosusina, lai izvairītos no ledus kristālu veidošanās. Tad tās liek saldējamos maisiņos vai traukos, ko marķē ar datumu, lai zinātu, cik ilgi ogas tiek glabātas (ieteicams izlietot 6–12 mēnešu laikā), un kārto saldētavā.

Receptes – ātri, gardi, veselīgi!

Melleņu smūtijs. Sablendē vienu glāzi melleņu, vienu banānu, 200 ml kefīra. Dzer atdzesētu. Galvenā vērtība: C vitamīns, B6 vitamīns, antioksidanti, probiotikas, šķiedrvielas, kalcijs, kālijs. Satur aptuveni 280 kcal.

Aveņu un auzu pārslu putra. 100 mililitros piena uzvāra trīs ēdamkarotes auzu pārslu. Pieber sauju aveņu, pievieno nedaudz medus. Galvenā vērtība: šķiedrvielas, C vitamīns, kalcijs, dabiski cukuri. Satur aptuveni 205 kcal.

Zemeņu saldējums bez cukura. Sablendē vienu glāzi zemeņu, vienu saldētu banānu, un saldējums gatavs! Galvenā vērtība: kālijs, šķiedrvielas, antioksidanti. Satur aptuveni 155 kcal.

Ogu deserts ar biezpienu. 200 g biezpiena sajauc ar pusglāzi svaigu ogu, pievieno tējkaroti medus vai kļavu sīrupa. Galvenā vērtība: olbaltumvielas, kalcijs, vitamīni, antioksidanti. Satur aptuveni 260 kcal.

SPKC turpina meklēt streptokoka infekcijas uzliesmojuma avotu

vs.lv — Wed, 09 Jul 2025 15:10:00 +0300

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) turpina izmeklēt streptokoka infekcijas uzliesmojuma avotu, aģentūru LETA informēja SPKC pārstāve Ilze Ūdre.

Līdz šim, izmeklējot kontaktpersonas pirmsskolas izglītības iestādē un ģimenēs, kopumā saistībā ar A grupas streptokoka infekcijas uzliesmojumu SPKC konstatējis piecus inficēšanās gadījumus bērniem, no kuriem trim bija slimības pazīmes, bet diviem infekcija ritēja bez simptomiem.

Pacienti, kuriem nebija konstatēti slimības simptomi, atklāti, izmeklējot kontaktpersonas pirmsskolas izglītības iestādē un ģimenēs.

SPKC skaidro, ka līdz šim epidemioloģiskajā izmeklēšanā identificētas 20 kontaktpersonas - 16 bērni un četri pieaugušie. No tiem izmeklēti jau 16 cilvēki, to vidū 13 bērni un trīs pieaugušie.

Epidemioloģiskās uzraudzības pasākumi pirmsskolas izglītības iestādē turpinās, informē SPKC.

Tāpat SPKC norāda, ka Nacionālajā mikrobioloģijas laboratorijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tiek veikta padziļināta izolēto streptokoku kultūru izpēte, lai noteiktu baktēriju radniecību un izdarītu galīgos secinājumus par infekcijas gadījumu savstarpējo saistību.

Kā aģentūru LETA informēja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, šobrīd ar streptokoka infekciju ārstēties turpina viens bērns, kura veselības stāvoklis ir stabils. Drīz šo pacientu plānots no slimnīcas izrakstīt, informēja BKUS pārstāve Līva Segliņa.

Kā ziņots, epidemiologi meklē streptokoka infekcijas avotu pēc viena bērna nāves un otra bērna nonākšanas slimnīcā Rīgā, vēstīja "TV3 Ziņas".

Abi inficētie bērni apmeklējuši vienu bērnudārza grupiņu. Informāciju par konkrētajiem saslimšanas gadījumiem SPKC saņēma sestdienas, 28.jūnija, vakarā, liecina TV3 informācija.

Iestādes nosaukums netiek atklāts, bet Rīgas pašvaldības atbildīgais departaments "TV3 Ziņām" skaidroja, ka vecāki ir informēti par notikušo un pārējie bērni var turpināt apmeklēt izglītības iestādi.

SPKC pārstāve Ūdre iepriekš norādīja, ka, saņemot informāciju no Bērnu slimnīcas, epidemiologi sākuši izmeklēšanu. Tāpat centrs sazinājās ar pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju, jau no pirmās dienas slimības skartajā grupiņā veicot medicīnisko novērošanu, kā arī veicot visus profilaktiskos pasākumus, tostarp svētdien, 29.jūnijā, bērnudārzā veikta dezinfekcija.

Bērnu slimnīca sniegusi skaidrojumu, ka "A" grupas beta hemolītiskais streptokoks ir biežākais bakteriāla faringīta cēlonis. Visbiežāk faringītu izsauc vīrusi, un šādā gadījumā tas pāriet dažu dienu laikā bez terapijas. Tomēr ir gadījumi, kad rīkles iekaisumu izraisa streptokoki.

Infekciju ir svarīgi diagnosticēt ātri un pareizi ārstēt ar antibiotikām, jo šī infekcija ir ļoti lipīga un var radīt komplikācijas. Infekcija var viegli izplatīties, ja inficētā persona klepo vai šķauda un citi cilvēki nonāk saskarsmē ar pilieniem vai gļotām. Ja streptokoka infekciju neatklāj un neārstē, it īpaši bērniem, var attīstīties komplikācijas, tostarp reimatisms, kas var radīt bojājumus sirdī, un glomerulonefrīts, kas ietekmē nieres.

RAKUS Onkoloģijas centra pārbūvei nepieciešami 81,2 miljoni eiro

vs.lv — Tue, 08 Jul 2025 22:12:00 +0300

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) 81,2 miljonus eiro vērtos pārbūves darbus varētu sākt nākamā gada sākumā, šodien pēc sarunām ar RAKUS valdi informēja Veselības ministrija (VM).

Orientējošais laika plāns paredz, ka, saņemot Eiropas Komisijas (EK) atbalstu līdzekļu pārdalei LOC operāciju zāļu un intensīvās terapijas nodaļu renovācijai, līgumu par būvniecību varētu noslēgt šā gada beigās, savukārt remontdarbi varētu uzsākties nākamā gada sākumā.

Pēc VM sniegtās informācijas, RAKUS valde un padome šodien informēja, ka ir saņemti būvniecības uzņēmumu piedāvājumi projekta realizācijai, un LOC pilnas renovācijas kopējās izmaksas, ieskaitot aprīkojumu, lēšamas 81,2 miljonu eiro apmērā.

Prioritāri pirmajā būvniecības kārtā plānots renovēt operācijas bloku un intensīvās terapijas nodaļas, kam būtu nepieciešami 20,64 miljoni eiro.

Slimnīcas un ministrijas pārstāvji tikšanās laikā bija vienisprātis, ka nepieciešamo finansējumu būtu iespējams rast, pārdalot veselības nozarei pieejamos Eiropas Savienības un Atveseļošanās fonda līdzekļus.

Attiecībā par LOC operāciju bloka renovācijai nepieciešamo finansējumu puses vienojās, ka līdz septembrim ir jāuzsāk sarunas ar EK, lai saņemtu atļauju pārdalīt programmu līdzekļus LOC renovācijas pirmā posma īstenošanai.

VM projekta kontekstā piesauc arī aizsardzības jomu - operāciju zāļu un intensīvās terapijas nodaļu renovācijai esot valstiski stratēģiska nozīme no aizsardzības viedokļa, līdz ar to līdzekļu pārdale būtu atbalstāma.

Savukārt otrajā būvniecības kārtā tiktu veikta LOC ēkas (nodaļu) rekonstrukcija, kam, RAKUS valdes ieskatā, risinājums ir nepieciešamos līdzekļus piesaistīt no Eiropas un valsts līmeņa finanšu institūcijām ilgtermiņa aizņēmuma formā.

VM konceptuāli atbalsta šāda risinājuma detalizētāku izpēti un pozitīvu aizdevēju priekšlikumu gadījuma arī atbalstīt šādu risinājumu.

Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka RAKUS valde veiks padziļinātas sarunas ar potenciālajiem aizdevējiem: Eiropas Investīciju banku, Ziemeļvalstu Investīcijas banku, Valsts kasi un citiem, lai līdz gada beigām varētu izvēlēties slimnīcai izdevīgāko piedāvājumu.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene tikšanās laikā uzsvēra slimnīcas valdei un padomei aktīva dialoga nozīmi gan ar LOC darbiniekiem, gan onkoloģijas jomas pacientu organizācijām, skaidrojot notiekošos procesus, kas saistīti ar LOC renovācijas projektu, tādējādi mazinot viņu bažas par projekta realizāciju.

Kā vēstīts, maija beigās par atkāpšanos no amata paziņoja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa. Viņš šādu lēmumu esot pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Slimnīcas iepriekšējais padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs tobrīd apgalvoja, ka šī bijusi abpusējā vienošanās.

RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, internās medicīnas galvenais speciālists un profesors Aivars Lejnieks aģentūrai LETA tobrīd pauda, ka pēdējā laikā spiediens uz slimnīcas valdi un valdes priekšsēdētāju ir bijis liels un nesaprotams. Lejnieks arī norādīja, ka nevēlas "virpināt sazvērestības teorijas", tomēr viņu dara aizdomīgu "labprātīgā vienošanās" par Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā.

Vienlaikus RAKUS darbinieki vēstulē amatpersonām prasīja skaidrot Staņēviča atkāpšanos. Vēstulē, ko parakstījuši vairāk nekā 900 darbinieki, teikts, ka Staņēviča atkāpšanās darbiniekos izraisījusi "sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses". Tāpēc personāls pieprasīja VM sniegt skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija.

Pēcāk veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) apmeklēja slimnīcu un tikās ar darbiniekiem, lai skaidrotu esošo situāciju.

Savukārt 9.jūnijā, pāris nedēļas pēc Staņēviča atkāpšanās, par amata atstāšanu paziņoja arī toreizējais slimnīcas padomes vadītājs Edgars Labsvīrs. Viņš skaidroja, ka viņa lēmums var uzlabot valdes un padomes sadarbību, mazināt slimnīcas kolektīva neapmierinātību ar radušos situāciju, kā arī veicināt pakāpenisku LOC renovācijas sākšanu iespējami drīzākā laikā.

Par RAKUS valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlēts valdes loceklis, Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesors Haralds Plaudis, kas šos amata pienākumus pildīs līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026.gada 3.janvārī. Ilgāk palikt šajā amatā viņš neesot piekritis.

RAKUS padomē darbu šobrīd turpina divi līdzšinējie padomes locekļi - Valts Ābols un Jolanta Roze.

Saspringtākos dzīves posmos centieties saglabāt mieru un līdzsvaru (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 08 Jul 2025 12:20:00 +0300

Stress ir neizbēgama mūsu ikdienas daļa, tomēr ir svarīgi, kā mēs ar to tiekam galā.

Vasaru mēdz uzskatīt par mierīgāku posmu, tomēr daudzi arī šajā periodā saskaras ar paaugstinātu ikdienas stresu un satraukumu. Daļai tieši vasara ir aktīvākais darba laiks, ar augstāku slodzes un stresa līmeni. Kā mazināt stresu saspringtākā dzīves posmā – padomos dalās klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ieteikumi stresa noturības stiprināšanai

Stress ir neizbēgama mūsu ikdienas dzīves daļa, tomēr ir svarīgi, kā mēs ar to tiekam galā, saka farmaceite I. Priedniece. Ilgstošs stress var ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo veselību – radīt nogurumu, miega traucējumus, trauksmi, depresiju, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas sistēmas darbības traucējumus, arī veicināt kaitīgu ieradumu veidošanos, piemēram, smēķēšanu, mazkustīgumu, ēšanas traucējumus, pārmērīgu saldumu vai alkohola lietošanu.

Lai uzlabotu pašsajūtu un saglabātu iekšējo līdzsvaru saspringtākā dzīves posmā, klīniskā farmaceite iesaka pievērst uzmanību ieradumiem, kas palīdz stiprināt noturību pret stresu:

-Plānojiet savu laiku – izveidojiet darba plānu un sekojiet tam. Plānojiet veicamos darbus savlaicīgi, neatlieciet uz pēdējo brīdi. Tas palīdzēs justies mierīgāk un dos pārliecību par savām spējām;

-Atvēliet laiku atpūtai – hobiji, kopā būšana ar ģimeni un draugiem vai vienkārši atvēlēts brīdis sev ir ļoti svarīgi emocionālajai labsajūtai;

-Ierobežojiet laiku pie ekrāniem – nelietojiet viedierīces, datoru un neskatieties TV vismaz stundu pirms gulētiešanas;
praktizējiet elpošanas vingrinājumus vai meditāciju – tie palīdz nomierināt prātu un uzlabot miega kvalitāti;

-Kustieties katru dienu – pat neliela fiziska aktivitāte, piemēram, pastaiga vai vingrošana, mazina stresu un nogurumu, uzlabo miegu, koncentrēšanās spējas un atmiņu. Turklāt fiziskās aktivitātes palīdz uzlabot pašsajūtu kopumā;

-Uzturieties svaigā gaisā – dabā pavadīts laiks palīdz atslābināties un uzlabot garastāvokli;

-Izgulieties un rūpējieties par miega kvalitāti – atvēliet miegam vismaz 7–8 stundas naktī, lai smadzenes un ķermenis spētu optimāli atjaunoties. Veselīgs miegs ir viens no pamata soļiem vispārējai veselībai un labsajūtai;

-Ēdiet sabalansēti – ieturiet regulāras, pilnvērtīgas un sabalansētas maltītes ar daudzveidīgu dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, olbaltumvielas un veselīgos taukus saturošu ēdienu klāstu, kas nodrošinās organismu ar uzturvielām, antioksidantiem, vitamīniem un minerālvielām. Samaziniet cukura, sāls un kofeīna patēriņu.

-Dzeriet pietiekami daudz ūdens – vismaz 1,5–2 litri dienā palīdz justies labi un samadzenēm darboties efektīvāk. Dehidratācija var izpausties ar nogurumu, galvassāpēm, miegainību vai garastāvokļa izmaiņām. Pa dienu ūdens jāpadzeras regulāri, pirms sāk izjust slāpes;

-Izvairieties no smēķēšanas un alkohola – kaut arī pastāv mīts, ka smēķēšana nomierina un alkohols palīdz atslābināties, tie patiesībā pastiprina stresu un samazina noturību pret to, kā arī negatīvi ietekmē veselību kopumā.

Ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību

Ir svarīgi izprast stresa cēloņus, lai spētu tos novērst, kā arī ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus, lai mazinātu stresu un veicinātu stresa noturību. Taču ko darīt, ja satraukuma brīdī netiekam galā ar stresu? Šādos gadījumos noderīgi ir ārstniecības augu līdzekļi – gan tēju un sīrupu, gan pilienu vai kapsulu veidā, stāsta klīniskā farmaceite. Īpaši ieteicami ir augi ar nomierinošu un relaksējošu iedarbību, piemēram, piparmētra, kumelīte, melisa, baldriāns, raudene, asinszāle, pasiflora, mātere, apinis, vilkābele un lavanda. Ja trauksme apgrūtina iemigšanu, šīs ārstniecības augu drogas vēlams lietot vakarā pirms gulētiešanas, norāda speciāliste.

Savukārt dienas sākumā var izvēlēties augu izcelsmes produktus ar adaptogēnu darbību, no kuriem pazīstamākie ir žeņšeņs, eleiterokoks un rožainā rodiola. Šiem augiem ir tonizējoša iedarbība, kas palīdz stiprināt imunitāti, mazināt nogurumu un veicināt darba spējas. Tos lieto no rīta, lai vakarā netraucētu iemigt.

Vitamīnu un minerālvielu nozīme

Saspringtos dzīves posmos lietderīgi palīgi trauksmes mazināšanā un darbaspēju veicināšanā var būt uztura bagātinātāju kompleksi, kuru sastāvā ir vitamīni un minerālvielas vai kuri apvieno organismam būtiskākos vitamīnus un minerālvielas ar nomierinošiem vai tonizējošiem ārstniecības augu ekstraktiem, stāsta farmaceite. Kā svarīgākos te var izcelt B grupas vitamīnus un magniju normālas nervu sistēmas darbībai un enerģijas ieguves vielmaiņai, kas palīdz mazināt nogurumu un nespēku. Tāpat šobrīd uztura bagātinātājos populārs ir arī miega vitānijas ekstrakts, kas palīdz koncentrēties un mazināt pieaugošu psiholoģisku slodzi, saka farmaceite. Atcerieties, uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! Par jums piemērotāko izvēli konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Saspringtākos dzīves posmos centieties saglabāt mieru un līdzsvaru, aicina farmaceite. Ķermenis un prāts ir cieši saistīti – ja rūpēsimies par vienu, atbalstīsim arī otru. Veselīgs dzīvesveids un rūpes par veselīgu ikdienu palīdzēs ne vien stiprināt ķermeni, bet arī rūpēties par emocionālo labsajūtu.

Ļoti būtiski ir neignorēt stresa simptomus un, ja stress ir spēcīgs, ilgstoši nepāriet, turpinās ilgāk par nedēļu – ir jākonsultējas ar ārstu par piemērotāko risinājumu.

Farmaceite stāsta, kā latvieši var izvairīties no vasaras stresa (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 06 Jul 2025 13:34:00 +0300

Šādos gadījumos noderīgi ir ārstniecības augu līdzekļi.

Vasaru mēdz uzskatīt par mierīgāku posmu, tomēr daudzi arī šajā periodā saskaras ar paaugstinātu ikdienas stresu un satraukumu. Daļai tieši vasara ir aktīvākais darba laiks, ar augstāku slodzes un stresa līmeni. Kā mazināt stresu saspringtākā dzīves posmā - padomos dalās klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ieteikumi stresa noturības stiprināšanai

Stress ir neizbēgama mūsu ikdienas dzīves daļa, tomēr ir svarīgi, kā mēs ar to tiekam galā, saka farmaceite I. Priedniece. Ilgstošs stress var ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo veselību - radīt nogurumu, miega traucējumus, trauksmi, depresiju, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas sistēmas darbības traucējumus, arī veicināt kaitīgu ieradumu veidošanos, piemēram, smēķēšanu, mazkustīgumu, ēšanas traucējumus, pārmērīgu saldumu vai alkohola lietošanu.

Lai uzlabotu pašsajūtu un saglabātu iekšējo līdzsvaru saspringtākā dzīves posmā, klīniskā farmaceite iesaka pievērst uzmanību ieradumiem, kas palīdz stiprināt noturību pret stresu:

-Plānojiet savu laiku - izveidojiet darba plānu un sekojiet tam. Plānojiet veicamos darbus savlaicīgi, neatlieciet uz pēdējo brīdi. Tas palīdzēs justies mierīgāk un dos pārliecību par savām spējām.

-Atvēliet laiku atpūtai - hobiji, kopā būšana ar ģimeni un draugiem vai vienkārši atvēlēts brīdis sev ir ļoti svarīgi emocionālajai labsajūtai.

-Ierobežojiet laiku pie ekrāniem - nelietojiet viedierīces, datoru un neskatieties TV vismaz stundu pirms gulētiešanas.

-Praktizējiet elpošanas vingrinājumus vai meditāciju - tie palīdz nomierināt prātu un uzlabot miega kvalitāti.

-Kustieties katru dienu - pat neliela fiziska aktivitāte, piemēram, pastaiga vai vingrošana, mazina stresu un nogurumu, uzlabo miegu, koncentrēšanās spējas un atmiņu. Turklāt fiziskās aktivitātes palīdz uzlabot pašsajūtu kopumā.

-Uzturieties svaigā gaisā - dabā pavadīts laiks palīdz atslābināties un uzlabot garastāvokli.

-Izgulieties un rūpējieties par miega kvalitāti - atvēliet miegam vismaz 7-8 stundas naktī, lai smadzenes un ķermenis spētu optimāli atjaunoties. Veselīgs miegs ir viens no pamata soļiem vispārējai veselībai un labsajūtai.

-Ēdiet sabalansēti - ieturiet regulāras, pilnvērtīgas un sabalansētas maltītes ar daudzveidīgu dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, olbaltumvielas un veselīgos taukus saturošu ēdienu klāstu, kas nodrošinās organismu ar uzturvielām, antioksidantiem, vitamīniem un minerālvielām. Samaziniet cukura, sāls un kofeīna patēriņu.

-Dzeriet pietiekami daudz ūdens - vismaz 1,5-2 litri dienā palīdz justies labi un samadzenēm darboties efektīvāk. Dehidratācija var izpausties ar nogurumu, galvassāpēm, miegainību vai garastāvokļa izmaiņām. Pa dienu ūdens jāpadzeras regulāri, pirms sāk izjust slāpes.

-Izvairieties no smēķēšanas un alkohola - kaut arī pastāv mīts, ka smēķēšana nomierina un alkohols palīdz atslābināties, tie patiesībā pastiprina stresu un samazina noturību pret to, kā arī negatīvi ietekmē veselību kopumā.

Ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību

Ir svarīgi izprast stresa cēloņus, lai spētu tos novērst, kā arī ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus, lai mazinātu stresu un veicinātu stresa noturību. Taču ko darīt, ja satraukuma brīdī netiekam galā ar stresu? Šādos gadījumos noderīgi ir ārstniecības augu līdzekļi - gan tēju un sīrupu, gan pilienu vai kapsulu veidā, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Īpaši ieteicami ir augi ar nomierinošu un relaksējošu iedarbību, piemēram, piparmētra, kumelīte, melisa, baldriāns, raudene, asinszāle, pasiflora, mātere, apinis, vilkābele un lavanda. Ja trauksme apgrūtina iemigšanu, šīs ārstniecības augu drogas vēlams lietot vakarā pirms gulētiešanas, norāda farmaceite.

Vitamīnu un minerālvielu nozīme

Kā svarīgākos te var izcelt B grupas vitamīnus un magniju normālas nervu sistēmas darbībai un enerģijas ieguves vielmaiņai, kas palīdz mazināt nogurumu un nespēku. Tāpat šobrīd uztura bagātinātājos populārs ir arī miega vitānijas ekstrakts, kas palīdz koncentrēties un mazināt pieaugošu psiholoģisku slodzi, saka farmaceite. Atcerieties, uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! Par jums piemērotāko izvēli konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Saspringtākos dzīves posmos centieties saglabāt mieru un līdzsvaru, aicina farmaceite. Ķermenis un prāts ir cieši saistīti - ja rūpēsimies par vienu, atbalstīsim arī otru. Veselīgs dzīvesveids un rūpes par veselīgu ikdienu palīdzēs ne vien stiprināt ķermeni, bet arī rūpēties par emocionālo labsajūtu.

Ļoti būtiski ir neignorēt stresa simptomus un, ja stress ir spēcīgs, ilgstoši nepāriet, turpinās ilgāk par nedēļu - ir jākonsultējas ar ārstu par piemērotāko risinājumu.

Turpini būt aktīvs arī vasarā - vingro Kurzemes Rehabilitācijas centrā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 05 Jul 2025 09:43:00 +0300

Kustību ietekmē uzlabojas asinsrite, pašsajūta, tiek kontrolēts ķermeņa svars.

Kurzemes Rehabilitācijas centrā Ventspilī pieejamas plašas un daudzveidīgas grupu vingrošanas nodarbības. Šobrīd vairākas brīvas vietas ir grupās bērniem un jauniešiem, fizioterapijas grupā, grūtnieču un jauno māmiņu grupās, kā arī funkcionālā treniņa nodarbībās.

Funkcionālie treniņi pieaugušajiem

Funkcionālais treniņš pieaugušajiem ir vidējas intensitātes nodarbība ikdienas kustību kvalitātes uzlabošanai un ķermeņa vispārējai fiziskajai attīstībai ar vienkāršu un kompleksu vingrinājumu palīdzību. Nodarbības notiek sertificētu fitnesa treneru - Sintijas Tīrumas un Mika Laksberga vadībā.

Pilates

Pilates ir zemas intensitātes nodarbība galvenokārt dziļās muskulatūras stiprināšanai, ietverot lēnu un kontrolētu vingrinājumu izpildi, kā arī pareizu elpošanu vingrinājumu laikā. Nodarbība pareizai stājai un veselai mugurai. Iepriekšējā fiziskā sagatavotība nav nepieciešama. Piemērotu laikapstākļu gadījumā nodarbības tiek organizētas ārtelpās. Pilates vada sertificēta fitnesa trenere Sintija Tīruma.

Fiziskās sagatavotības nodarbības bērniem un jauniešiem

Bērniem un jauniešiem tiek organizētas fiziskās sagatavotības nodarbības dažādās vecuma grupās. Nodarbību galvenie mērķi ir attīstīt fiziskās īpašības (spēku, ātrumu, izturību, veiklību, lokanību, koordināciju), uzlabot motorās prasmes (iet, skriet, lēkt, mest, tvert, rāpties u. c.), kā arī radīt interesi par fiziskajām aktivitātēm un to nepieciešamību ikdienā. Nodarbības notiek sertificētu fitnesa treneru - Sintijas Tīrumas un Mika Laksberga vadībā.

Grūtnieču vingrošana

Grūtnieču vingrošana grupā, ko topošajām māmiņām ar uzraugošā ginekologa vai vecmātes izziņu iespējams apmeklēt no 12. grūtniecības nedēļas, sniedz ne tikai pozitīvas emocijas, bet tām ir arī būtiska loma māmiņas labsajūtas un veselības uzlabošanā. Kustību ietekmē uzlabojas asinsrite, pašsajūta, tiek kontrolēts ķermeņa svars, mazinās tūska, kā arī uzlabota elpošana, kam ir īpaša nozīme dzemdību procesā. Atkarībā no dalībnieču skaita nodarbība var notikt arī baseinā. Nodarbības vada fizioterapeite Ilze Brutāne.

Vingrošana māmiņai kopā ar mazuli

Jauno māmiņu nodarbības paredzētas pēcdzemdību periodā (sākot ar 8. nedēļu pēc dzemdībām līdz bērniņa pusotra gada vecumam). Pēc dzemdībām, kad ķermenis piedzīvojis straujas pārmaiņas, fizioterapijas nodarbības māmiņai var palīdzēt ātrāk atjaunot un uzlabot fizisko veselību un pašsajūtu. Lai māmiņām būtu ērtāk ieplānot laiku nodarbībām, uz Kurzemes Rehabilitācijas centra pēcdzemdību nodarbībām iespējams nākt kopā ar mazuli. Nodarbības vada fizioterapeite Ilze Brutāne.

Fizioterapijas nodarbības baseinā

Fizioterapijas nodarbības baseinā uzlabo vispārējo veselības stāvokli, paaugstina slodzes izturību, uzlabo miega kvalitāti un mentālo veselību. Atkarībā no pacienta veselības stāvokļa nodarbības baseinā īpaši rekomendējamas pacientiem ar hroniskām muguras sāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm, palielinātu ķermeņa svaru vai veģetatīva rakstura saslimšanām. Nodarbības notiek fizioterapeitu - Baibas Šķirus, Paulas Milleres, Igora Gončarova, Nataļjas Nikolajenko un Kristiānas Daugelas vadībā.

Fizioterapijas nodarbības zālē pieaugušajiem

Nodarbības fizioterapeita vadībā rekomendējamas vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai, fizisko īpašību uzlabošanai, fiziskās sagatavotības paaugstināšanai un stājas korekcijai. Nodarbības notiek fizioterapeitu - Baibas Šķirus, Paulas Milleres un Igora Gončarova vadībā.

Par Kurzemes Rehabilitācijas centru

Kurzemes Rehabilitācijas centrs atklāts 2022.gada septembrī. Centrs piedāvā daudzveidīgus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pacientiem ar dažādiem funkcionēšanas traucējumiem. Tajā pieejamas mūsdienīgas tehnoloģijas - fizioterapijas trenažieri, robottehnoloģijas un virtuālās realitātes risinājumi, kā arī unikāls baseins ar paceļamo grīdu. Speciālistu komandā ir fizioterapeiti, ergoterapeiti, ārsti, psihologi un citi funkcionālie speciālisti, nodrošinot individuālu pieeju un efektīvu atveseļošanos.

Kaut Latvija atrodas mērenajā klimatā, vasaras UV kaitē ādai (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 04 Jul 2025 13:40:00 +0300

Aizsargkrēmu lietošana ir aktuāla visa gada garumā, arī apmākušās dienās.

Vasaras laiks var būt īpaši izaicinošs ādai. Nepareizi kopta āda vasarā var saskarties ar paaugstinātu priekšlaicīgas novecošanas un citiem riskiem. Kā saule ietekmē ādas novecošanas procesu, kā ādu pasargāt un kādi faktori ir būtiski ādas veselībai, aizsardzībai un labam izskatam, stāsta dermatoloģe Elīza Sālījuma un farmaceite Ilze Priedniece.

Saule un ādas priekšlaicīga novecošana

Lai arī Latvija atrodas mērenajā klimata zonā, vasaras sezonā ultravioletais (UV) starojums kļūst izteikti intensīvāks un saulainās dienās UV indekss var sasniegt rādītājus 5–8. Indekss atspoguļo, cik augsts ir risks iegūt ādas bojājumu, skaidro dermatoloģe. Pārsvarā šo indeksu veido UVB staru intensitāte ar nelielu UVA ietekmi. Tāpēc vasarā risks iegūt saules apdegumu un veicināt ādas bojājumu ir būtiski augstāks, salīdzinot ar ziemu, kad UV indekss pārsvarā ir 0–1.

UVA starojums ir sastopams visu gadu, arī mākoņainās dienās, taču vasarā tas ir intensīvāks. UVA starojums iekļūst dziļi ādā un, degradējot kolagēna un elastīna šķiedras, veicina priekšlaicīgu ādas novecošanu.

Ādas pakļaušana saulei un saules aizsardzības pasākumu neievērošana pakāpeniski noved pie fotonovecošanas pazīmju parādīšanās. Fotonovecošana ir jēdziens, kas apzīmē priekšlaicīgu ādas novecošanas pazīmju parādīšanos hroniskas saules (UVA) iedarbības rezultātā, piemēram, smalku krunciņu parādīšanos, ādas elastības mazināšanos, nevienmērīgu pigmentāciju, saules plankumus, ādas tekstūras pasliktināšanos, izteiktu kapilāru parādīšanos, stāsta dermatoloģe. Turklāt UV starojums paaugstina ādas vēža attīstības risku.

Ādas aizsardzības neatsveramā nozīme

Ādas aizsardzība no saules ir pamata solis, lai ne vien izvairītos no tās priekšlaicīgas novecošanas, vizuālajām nepilnībām, bet arī rūpētos par tās veselību, uzsver klīniskā farmaceite. Tāpēc saules aizsargkrēmu lietošana ir aktuāla visa gada garumā, arī apmākušās dienās. Izvēlieties ādas tipam piemērotus aizsardzības līdzekļus ar augstu aizsardzību, SPF 50, taču atcerieties, ka neviens saules aizsargkrēms nenodrošina 100% aizsardzību, tāpēc jāatceras arī par piesardzību attiecībā uz ilgstošu atrašanos saulē – vasarā no pulksten 10 līdz 16 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē. Vasaras siltajās, saulainajās dienās jāvalkā piemērots apģērbs – viegls un gaišs, no dabīgiem materiāliem (piemēram, lins vai kokvilna), galvai noteikti jābūt nosegtai ar cepuri, kā arī jānēsā saulesbrillēs, lai aizsargātu acis.

Lai arī ādas aizsardzības soļi ir samērā vienkārši, diemžēl tie bieži vien netiek ievēroti vai netiek ievēroti pareizi, stāsta dermatoloģe.

Piemēram, viena no izplatītākajām kļūdām ir izvēlēties saules aizsargkrēmu ar zemu aizsardzību pret UVB starojumu – zemu SPF.

Aizsargfaktoram ir jābūt vismaz SPF 30. Tāpat izplatīta kļūda ir nepārliecināties par to, vai aizsargkrēms ir ar plaša spektra aizsardzību – vai tas pasargā gan pret UVB, gan UVA starojumu (tas tiek atsevišķi norādīts uz iepakojuma). Tāpat aizsargkrēmu lietošanai ir jābūt pareizai – tie jāuzklāj ādai savlaicīgi, nevis jau atrodoties saulē vai tieši pirms došanās ārā. Ieteicamais uzklāšanas laiks parasti ir norādīts uz iepakojuma, taču vidēji tās ir 20–30 minūtes pirms došanās ārpus telpām. Tāpat bieži vien tiek uzklāts pārlieku mazs aizsagkrēma daudzums, kā arī tiek aizmirsts par nepieciešamību atkārtoti uzklāt aizsargkrēmu.

Neaizmirst par mitrināšanu un ūdens uzņemšanu

Ādas mitrināšana ir viens no pamatsoļiem veselas ādas nodrošināšanai. Mitrinošu līdzekļu lietošana atbalsta ādas barjerfunkciju, mazina ādas dehidratācijas un kairinājuma attīstības risku, kā arī vizuāli uzlabo ādas izskatu – āda ir gluda un piepildīta, stāsta dermatoloģe. Vienlaikus ir būtiski uzņemt pietiekamu ūdens daudzumu – tas nodrošina organisma vispārēju hidratāciju, kas palīdz arī ādai funkcionēt atbilstoši.

Ūdens ir nepieciešams katrai ķermeņa šūnai, un tas veido lielāko daļu no ķermeņa svara, saka klīniskā farmaceite. Trūkstot ūdenim, tiek ietekmēta visa organisma sistēmu darbība. Turklāt ūdens trūkums veicina priekšlaicīgu ādas novecošanu – āda kļūst sausa, zaudē elasticitāti, grumbas kļūst izteiktākas. Tāpēc dienas laikā jāseko līdzi pietiekamai ūdens uzņemšanai (aptuveni 2–2,5 l) atbilstoši katra vecumam, svaram, veselības stāvoklim un fiziskajām aktivitātēm, jo slāpes izjūtam tad, kad ūdens organismam jau ir nepieciešams. Dienas laikā jāpadzeras regulāri un laicīgi, pirms izjūt slāpes. Ūdens izdalās ar sviedriem, elpojot, ar urīnu un fēcēm. Pastiprināti zaudējot šķidrumu – karstā laikā vai sportojot svīstot, paaugstinātas temperatūras, caurejas vai vemšanas gadījumā, ūdens jāuzņem papildus.

Āda, saule un D vitamīns

Vasarā saņemam vairāk saules gaismas – kāpēc vasarā tomēr jāturpina lietot D vitamīns? UVB starojums ierosina D vitamīna sintēzi, taču šis pats starojums izraisa ādas apdegumus un palielina ādas vēža attīstības risku, tādēļ ilgstoša ādas pakļaušana saules iedarbībai šajā nolūkā nebūtu veicināma, skaidro dermatoloģe E. Sālījuma. Runājot par D vitamīna lomu ādas jaunības un veselības uzturēšanā – D vitamīns ir svarīgs ādas barjerfunkcijai, imūnai regulācijai un brūču dzīšanai.

Ādas šūnām (fibroblastiem, keratinocītiem) ir D vitamīna receptori, un tas ietekmē šūnu attīstību un atjaunošanos. Turklāt D vitamīnam piemīt antioksidanta īpašības, kas mazina oksidatīvo stresu un aizkavē priekšlaicīgu novecošanu, taču tas ir svarīgs vispārējai organisma veselībai, ne vien ādas kontekstā, saka ārste. Pirms D vitamīna uzņemšanas ieteicams noteikt tā līmeni asinīs un konsultēties ar ārstu.

D vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, ir nepieciešams normālai muskuļu darbībai, kā arī veicina normālu imūnsistēmas darbību, stāsta farmaceite. D vitamīns ir svarīgs nervu, sirds un asinsvadu un hormonālajām sistēmām, arī ādas veselībai. Ir veikti pētījumi par D vitamīna iedarbību uz bioloģisko novecošanu.

Bērnu slimnīca gatava lielākam pacientu skaitam dziesmu un deju svētku laikā

vs.lv — Fri, 04 Jul 2025 11:00:00 +0300

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) ir gatava lielākam pacientu skaitam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, un nepieciešamības gadījumā slimnīcā tiks palielināts dežurējošo pediatru un aprūpes personāla skaits, informēja BKUS.

Bērnu slimnīcā organizētas iekšējās mācības, lai sagatavotos potenciālam pacientu pieplūdumam svētku laikā. Jūnijā sasaukta Bērnu slimnīcas operatīvās vadības grupa, bet 3.jūlijā notikusi Neatliekamās medicīnas centra darba "galda simulācija", lai pārbaudītu slimnīcas spēju vienlaicīgi nodrošināt neatliekamo palīdzību lielam skaitam kritiski slimu bērnu, vienlaikus turpinot ikdienas darbu ar jau esošajiem pacientiem.

"Galda simulācijā" tiek izmantoti sagatavoti scenāriji, simulāciju vadības protokoli un plāni, izstrādāti uzskates materiāli un platforma, kā arī novērotāji analīzei un atgriezeniskās saites sniegšanai, skaidro BKUS.

Bērnu slimnīcas anesteziologs un reanimatologs Jānis Kolbergs sadarbojās ar Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru (MITC), kas sniedza metodisko atbalstu simulāciju izstrādē un īstenošanā, kā arī nodrošināja galda simulācijas tehnisko risinājumu.

Slimnīcā atgādina, ka iepriekšējie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju klātienes svētki spilgtā atmiņā palikuši ar daudzskaitlīgiem ģībšanas gadījumiem, kurus izraisījis svētku laikā uzkrātais nogurums un stress.

Kopumā svētku dienās Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā toreiz vērsušies 153 bērni un jaunieši, galvenokārt ar dažādām traumām, lūzumiem, dehidratāciju jeb atūdeņošanos, galvassāpēm, ģīboni, kā arī ar kuņģa un zarnu darbības traucējumiem. Kopumā 12 bērniem bija nepieciešama stacionēšana.

Lai svētki būtu izdevušies un droši veselībai, Bērnu slimnīcas pediatri aicina šajos svētkos uzturēt optimālu šķidruma līmeni organismā, pastiprināti uzņemot ūdeni, un lietot galvassegu, lai izvairītos no saulesdūriena un pārkaršanas.

Tāpat BKUS speciālisti vērš uzmanību, ka svētku norises laikā dalībnieka kontaktpersona ir atbildīgā pavadošā persona un kolektīva vadītājs.

Ja bērns nokļuvis slimnīcā, vecāki par to tiek informēti tikai caur šīm kontaktpersonām.

Visu informāciju, kas ar bērnu noticis un kādas ir tālākās rekomendācijas izrakstīšanas gadījumā, var apskatīt Bērnu slimnīcas Pacienta portālā.

Ja nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, BKUS aicina vērsties pie sava ģimenes ārsta.

Arī Bērnu slimnīcā pediatra konsultāciju akūtā situācijā var pieteikt, autorizējoties "bkus.lv" pacienta portālā un veicot pierakstu elektroniski, izvēloties pakalpojumu "Pediatrs akūtos gadījumos".

Savukārt klātienes pediatra konsultācijas akūtā situācijā bez iepriekšēja pieraksta un rindas kārtībā pieejamas Bērnu slimnīcas filiālē "Gaiļezers", Juglas ielā 20.

Konsultācijas pieejamas katru dienu, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas, no plkst.8 līdz 21.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks no 5.jūlija līdz 13.jūlijam. Svētku laikā Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi vairāk nekā 15 norises vietās - Mežaparka Lielajā estrādē, "BTA Daugavas stadionā", "Xiaomi Arēna", Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Dailes teātrī, VEF Kultūras pilī, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības laukumā, Vērmanes dārzā un citur.

Rīga aizliedz peldēties Daugavas pludmalē "Rumbula"

vs.lv — Thu, 03 Jul 2025 19:08:00 +0300

Jūlija sākumā veiktās analīzes liecina, ka teju visās Rīgas peldvietās ir laba ūdens kvalitāte, izņemot Daugavas pludmali "Rumbula", kur pagaidām peldēties aizliegts un ir izvietotas attiecīgas brīdinājuma zīmes, informēja Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā.

Rīgas astoņās oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti katra mēneša sākumā pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments šogad turpina arī iepriekšējo gadu praksi - veikt peldūdens kvalitātes monitoringu 20 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Epidemiologi meklē infekcijas avotu pēc bērna nāves

vs.lv — Wed, 02 Jul 2025 20:55:00 +0300

Epidemiologi meklē streptokoka infekcijas avotu pēc viena bērna nāves un otra bērna nonākšanas slimnīcā Rīgā, trešdien ziņo TV3.

Abi pirmsskolas vecuma bērni nedēļas nogalē tika nogādāti Bērnu slimnīcā ar "A" tipa streptokoka infekcijas izraisītajām komplikācijām. Viens no bērniem ir miris, bet otrs šobrīd ārstējas intensīvās terapijas nodaļā. Viņa stāvoklis esot stabils.

Abi inficētie bērni apmeklējuši vienu bērnudārza grupiņu, un patlaban izglītības iestādē notiek pastiprināta medicīniskā uzraudzība. Infekcijas avots gan vēl nav zināms. Informāciju par konkrētajiem saslimšanas gadījumiem Slimību profilakses kontroles centrs (SPKC) saņēma sestdienas, 28.jūnija, vakarā, liecina TV3 informācija.

SPKC pārstāve Ilze Arāja norāda, ka, saņemot informāciju no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), epidemiologi sākuši izmeklēšanu. Tāpat centrs sazinājās ar pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju, jau no pirmās dienas slimības skartajā grupiņā veicot medicīnisko novērošanu, kā arī veicot visus profilaktiskos pasākumus, tostarp svētdien, 29.jūnijā, bērnudārzā veikta dezinfekcija.

Arāja akcentē, ka epidemiologu galvenais uzdevums patlaban ir noteikt kontaktpersonas un tālāk izmeklēšanas gaitā noskaidrot infekcijas avotu, piebilstot, ka infekcijas avots šobrīd nav noteikts, bet epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Viņa arī min, ka šobrīd nav informācijas par papildu saslimšanas gadījumiem. Šis gadījums ir lokāls, un sabiedrībai apdraudējuma nav, uzsver SPKC pārstāve. Viņa rekomendē vecākiem vērot savus bērnus un nekavējoties, pie pirmajām saslimšanas pazīmēm, vērsties pie ģimenes ārsta.

Ievērojot pacientu privātuma tiesības, papildu komentārus Bērnu slimnīca nesniedz, norādot, ka "A" grupas beta hemolītiskais streptokoks ir biežākais bakteriāla faringīta cēlonis. Visbiežāk faringītu izsauc vīrusi, un šādā gadījumā tas pāriet dažu dienu laikā bez terapijas. Tomēr ir gadījumi, kad rīkles iekaisumu izraisa streptokoki.

Slimnīcā akcentē, ka infekciju ir svarīgi diagnosticēt ātri un pareizi ārstēt ar antibiotikām, jo šī infekcija ir ļoti lipīga un var radīt komplikācijas. Infekcija var viegli izplatīties, ja inficētā persona klepo vai šķauda un citi cilvēki nonāk saskarsmē ar pilieniem vai gļotām. Ja streptokoka infekciju neatklāj un neārstē, it īpaši bērniem, var attīstīties komplikācijas, tostarp reimatisms, kas var radīt bojājumus sirdī, un glomerulonefrīts, kas ietekmē nieres.

Ar kādām problēmām pie ginekologiem vēršas rīdzinieces (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 02 Jul 2025 12:14:00 +0300

Nesteidzīga atmosfēra, kurā paciente var uzdot visus sev svarīgos jautājumus un saņemt izsmeļošas atbildes, ir kvalitatīvas aprūpes pazīme.

Rūpes par ginekoloģisko veselību ir viens no svarīgākajiem sievietes labsajūtas priekšnosacījumiem, kas ietekmē dzīves kvalitāti ikvienā vecuma posmā. Savlaicīga un regulāra ginekoloģiskā aprūpe ir drošākais veids, kā par to parūpēties, laikus novēršot slimību riskus un nodrošinot sirdsmieru ilgtermiņā. Kāpēc regulāras vizītes pie speciālista ir tik būtiskas, ko spēj atklāt mūsdienīga diagnostika un kā izvēlēties uzticamu un profesionālu ginekologu Rīgā, stāsta ginekoloģe Jana Bjornsone.

Profilaktiskās apskates: kāpēc tās ir svarīgākas, nekā šķiet

Daudzu sieviešu apziņā vizīte pie ginekologa joprojām saistās ar kādas konkrētas problēmas risināšanu vai grūtniecības uzraudzību. Taču mūsdienu medicīnas filozofija ir mainījusies – uzsvars tiek likts uz proaktīvu rīcību un profilaksi. Regulāra, vismaz reizi gadā ieplānota vizīte ir apzināts solis, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā, un laikus pamanītu pat vissīkākās izmaiņas, pirms tās pāraugušas nopietnās problēmās. Šāda pieeja ļauj nevis cīnīties ar sekām, bet gan savlaicīgi novērst slimību pamatcēloņus.

Kas tiek pārrbaudīts standarta ginekoloģiskajās apskates?

Pilnvērtīgas profilaktiskās vizītes mērķis ir visaptveroši novērtēt sievietes veselību, tādēļ tā ietver vairākas svarīgas pārbaudes.

Dzemdes kakla veselības pārbaude: tās pamatā ir onkocitoloģiskā uztriepe (PAP tests), kas ir efektīvākā metode dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu agrīnai diagnostikai. Šis vienkāršais un ātrais izmeklējums ļauj pamanīt cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izraisītas šūnu izmaiņas gadiem ilgi, pirms tās varētu kļūt bīstamas. Latvijā sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem reizi trijos gados tiek nosūtīta NVD uzaicinājuma vēstule, kas nodrošina šo pārbaudi bez maksas. Saņemot šo vēstuli, ir svarīgi to uztvert kā personīgu atgādinājumu un iespēju ieguldīt savā sirdsmierā un veselībā ilgtermiņā.

Krūšu veselības pārbaude: svarīga profilaktiskās apskates daļa, lai laikus atklātu krūts vēža riskus. Ginekologa veiktā palpācija ir īpaši svarīga, jo profesionāļa pieredze ļauj identificēt pat nelielas izmaiņas audu struktūrā, kurām sieviete pati varētu nepievērst uzmanību. Speciālists var izglītot par pareizu krūšu pašpārbaudes tehniku, kas ir būtisks ieradums reizi mēnesī. Līdztekus tam sievietēm vecumā no 45 līdz 69 gadiem valsts nodrošina mamogrāfijas skrīningu, kas spēj atklāt veidojumus agrīnā stadijā. Tieši šo trīs metožu – speciālista apskates, regulāras pašpārbaudes un mamogrāfijas – apvienojums ir labākais veids, kā parūpēties par krūšu veselību un laikus atklāt izmaiņas.

Vispārējā ginekoloģiskā veselība: apskates laikā ginekologs var laikus pamanīt arī citas bieži sastopamas, bet sākotnēji nemanāmas problēmas kā olnīcu cistas, dzemdes miomu vai endometriozes pazīmes. Bieži vien tādi simptomi kā cikla traucējumi, neierastas sāpes vai diskomforts var liecināt par šīm saslimšanām, kuras sieviete pati nevar diagnosticēt. Tieši regulāras vizītes un papildu veikti izmeklējumi ļauj speciālistam "ielūkoties dziļāk", novērtēt orgānu stāvokli un laikus uzsākt nepieciešamo terapiju, pirms problēma kļuvusi hroniska.

Kādas ir tās ginekoloģiskās problēmas, ar kurām sievietes saskaras visbiežāk, un kā rīkoties, pamanot pirmos simptomus?

Ginekologs kā pacientes uzticības persona

Ne mazāk svarīgs par diagnostiskajiem izmeklējumiem ir vizītes psiholoģiskais un cilvēciskais aspekts. Galu galā, pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj aizstāt ārsta un pacientes savstarpējo uzticēšanos.

Veidojot ilgtermiņa attiecības, kuru pamatā ir empātija un vēlme iedziļināties katras sievietes situācijā, kompetents ginekologs kļūst par uzticības personu. Tas sievietei ļauj ne tikai atklāti pārrunāt sensitīvus jautājumus, bet arī justies sadzirdētai un saprastai. Tādēļ, izvēloties speciālistu, ir būtiski pievērst uzmanību tam, vai vizītei tiek veltīts pietiekami daudz laika.

Nesteidzīga atmosfēra, kurā paciente var uzdot visus sev svarīgos jautājumus un saņemt izsmeļošas atbildes, ir kvalitatīvas aprūpes pazīme. Šāda vide, kurā apvienojas augsta medicīniskā kompetence ar nesteidzīgu, individuālu pieeju, ir pamats ne tikai aprūpes pēctecībai, bet arī drošības sajūtai, kas ļauj veselības aprūpei kļūt par apzinātu un patīkamu ieradumu.

Moderna diagnostikas aparatūra: kā veicina aprūpes kvalitāti?

Pacientes uzticēšanos veido ne tikai ārsta kompetence un individuāla pieeja, bet arī apziņa, ka ārsta lēmumi balstās uz modernu diagnostikas iekārtu sniegtajiem objektīvajiem datiem. Tas ļauj ārstniecības procesu padarīt ievērojami ātrāku un precīzāku, gūstot tūlītējas atbildes uz jautājumiem, kuriem agrāk bija nepieciešama ilga izmeklēšana.

Lai gan ultrasonogrāfija ginekoloģijā ir plaši lietota diagnostikas metode jau gadu desmitiem, atšķirība starp standarta un jaunākās paaudzes iekārtām ir milzīga – līdzvērtīga pārejai no standarta izšķirtspējas uz 4K attēlu. Augstākās klases aprīkojums nozīmē nepārspējamu attēla detalizāciju, kas ļauj speciālistam pamanīt vissmalkākās audu struktūras izmaiņas, diagnosticēt problēmas agrīnākā stadijā un ar lielāku pārliecību.

Piemēram, izmantojot doplera funkciju, iespējams novērtēt asins plūsmu veidojumos, kas ir kritiski svarīgi, lai atšķirtu labdabīgas cistas no potenciāli aizdomīgām. Savukārt 3D attēlveidošana sniedz telpisku priekšstatu, kas ir neaizstājams, lai precīzi diagnosticētu dzemdes anomālijas vai novērtētu patoloģisku veidojumu atrašanās vietu.

Visspilgtāk jaunākās paaudzes ultrasonogrāfijas priekšrocības atklājas tieši ultrasonogrāfijā grūtniecēm. Augstā izšķirtspēja ļauj ne tikai saskatīt pirmos sirdspukstus, bet arī novērtēt agrīnas attīstības procesus ar daudz augstāku precizitāti. Otrā trimestra detalizētā anatomijas pārbaude kļūst par padziļinātu izpēti, kurā iespējams ne tikai novērtēt orgānu struktūru, bet arī analizēt asins plūsmu nabassaitē un mazuļa galvenajos asinsvados, gūstot pilnīgu pārliecību par viņa labsajūtu.

Kam pievērst uzmanību, meklējot savu speciālistu?

Tātad, kā atpazīt to īsto speciālistu, kam uzticēt savu veselību? Izvēle balstās uz vairākiem kritiski svarīgiem faktoriem, kas kopā veido kvalitatīvas aprūpes standartu.

Klīniskā pieredze un mūsdienīgas zināšanas: profesionalitāte nav tikai diploms vai darba stāžs. Tā ir arī nepārtraukta attīstība – regulāra dalība starptautiskos semināros, jaunāko pētījumu un ārstēšanas vadlīniju pārzināšana. Labs speciālists mācās visu mūžu, lai savām pacientēm piedāvātu efektīvāko un saudzīgāko aprūpi, kas balstīta pierādījumos, nevis novecojušos pieņēmumos.
Moderns diagnostikas aprīkojums: precīzas diagnozes iespējas ir tieši atkarīgas no klīnikas tehnoloģiskā līmeņa. Jaunākās paaudzes, augstas izšķirtspējas ultrasonogrāfijas iekārta nav tikai tehniska nianse – tas ir signāls, ka ārstniecības iestāde mērķtiecīgi iegulda līdzekļus, lai nodrošinātu savām pacientēm vislabāko iespējamo aprūpi un diagnostikas precizitāti.

Patīkama vide: pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj kompensēt nepatīkamu vai satraucošu vidi. Ginekoloģiskā aprūpe ir ļoti personiska joma, tādēļ ir svarīgi izvēlēties iestādi, kur valda miers un kur vizīte norit bez steigas. Katram saskarsmes punktam – no reģistratūras līdz kabinetam – ir jāapliecina cieņa pret pacienti un viņas laiku. Absolūta konfidencialitāte ir pamatnosacījums, kas ļaus sievietei justies droši, komfortabli un pilnībā uzticēties savam ārstam.

Individuāla pieeja un komunikācija: šis ir faktors, kas atšķir labu ārstu no izcila. Vai speciālists uzmanīgi uzklausa? Vai vizītei ir atvēlēts pietiekami daudz laika, lai bez steigas pārrunātu visu svarīgo? Izcila ginekologa pieeja ir holistiska: viņš neārstē slimību izolēti, bet gan uzlūko sievietes dzīvesveidu, jautājumus un emocionālo labsajūtu kā vienotu, nedalāmu veselumu. Tieši šī spēja veidot dialogu un sadarboties ir ne tikai ilgtermiņa uzticības pamats, bet arī mūsdienīgas veselības aprūpes augstākais standarts.

Vasarā sākumā Latvijas iedzīvotāji apņemas dzīvot veselīgāk (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 01 Jul 2025 18:18:00 +0300

Puse šķīvja – dārzeņi, viena ceturtdaļa – olbaltumvielas, viena ceturtdaļa – saliktie ogļhidrāti.

Vasara daudziem kalpo kā stimuls pievērsties veselības uzlabošanai – to apliecina biedrības “Par Sirdi” jūnijā veiktās aptaujas rezultāti. Vairāk nekā puse jeb 56% respondentu atzinuši, ka šovasar apņēmušies dzīvot veselīgāk. Visbiežāk izvirzītie
mērķi ir vairāk kustēties (23%), zaudēt lieko svaru (21%), mazināt stresu (16%) un ēst veselīgāk (13%).

Tomēr līdzās apņēmībai netrūkst arī šķēršļu. Par lielāko izaicinājumu 51% aptaujāto nosauca gribasspēka trūkumu, savukārt 21% – laika nepietiekamību. Lai gan apņemšanās ir individuāla, rezultātu sasniegšanā svarīgs ir arī apkārtējo atbalsts – visbiežāk motivē ģimene un tuvinieki (21%), kā arī interešu grupas sociālajos tīklos (10%).

Speciālisti uzsver: veselīgs dzīvesveids nav īstermiņa projekts, bet ilgtermiņa pieeja, kas balstīta uz zināšanām un paradumu maiņu. Latvijas Fizioterapeitu asociācijas eksperte Līva Tiesnese uzsver, ka aptaukošanās nav tikai estētiska problēma – tā ir hroniska slimība, kas būtiski paaugstina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu un
citām slimībām.

Balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem un Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātajiem ĶMI (ķermeņa masas indeksa) klasifikācijas kritērijiem, aptaukošanās tiek definēta kā ĶMI ≥ 30. Tomēr eksperti atgādina, ka ĶMI jeb attiecība starp svaru un augumu nav vienīgais rādītājs – būtiska loma ir arī vidukļa apkārtmēram, kas atspoguļo tauku uzkrāšanos vēdera zonā un ir tieši saistīts ar paaugstinātu sirds un vielmaiņas slimību risku.

Fizioterapeite Līva Tiesnese norāda, ka fizioterapijai šajā kontekstā ir neatsverama loma: “Fizioterapijas pieeja, kas ietver gan individuālu kustību programmu, gan izglītošanu par veselīga dzīvesveida nozīmi, palīdz pacientiem ne tikai veicināt svara zudumu, bet arī uzlabot fiziskās spējas, dzīves kvalitāti un samazināt komplikāciju risku.”

Uztura speciāliste Liene Sondore aicina izmantot vasaras sniegtās iespējas un atsvaidzināt ēdienkarti, iedvesmojoties no sabalansētas Vidusjūras diētas: “Rekomendēju paskatīties Vidusjūras diētas pamatprincipus, kuru centrālais elements ir labas kvalitātes extra virgin olīveļļa, kurai piemīt pretiekaisuma īpašības. Tad noteikti – pilngraudi, daudz šķiedrvielu dārzeņu – brokoļi, kāposti, puķkāposti. Ar gaļu nevajag aizrauties – pietiek ar divām līdz trim porcijām nedēļā pa 100 gramiem. Un protams – pietiekams ūdens daudzums!”

Viņa atgādina arī par sabalansēta šķīvja principu: puse šķīvja – dārzeņi, viena ceturtdaļa – olbaltumvielas, viena ceturtdaļa – saliktie ogļhidrāti. Savukārt emocionālā ēšana nereti ir saistīta ar psiholoģiskiem ieradumiem, uzsver psiholoģe Anita Tože: “Konsultācijās mēs skatāmies, kādi ir psiholoģskie aspekti, kas ietekmē cilvēka paradumus – kā tie veidojas. Ieteikums – sākt ar viena jauna, veselīga un reālistiska ieraduma ieviešanu nedēļā, kas pakāpeniski aizstāj kādu vairs nekalpojošu -
vispirms veidojot stabilu rutīnu, proti fokuss ir uz katra, jauna ieraduma nostabilizēšanu nevis gala rezultātu.” Viņa uzsver, ka pārmaiņu procesā būtiski ir veidot iekšēju izpratni un izvērtēt, kas no ierastajiem paradumiem vairs nekalpo.

Dienvidkurzemē ir tikai 5 zobārsti uz 33 tūkstošiem iedzīvotāju (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 01 Jul 2025 13:10:00 +0300

Pie stomatologiem novadā jāgaida mēnešiem garā rindā.

Šobrīd Dienvidkurzemē zobārsta pakalpojumi pieejami tikai trijās pilsētās – Grobiņā, Priekulē un Aizputē, ziņo vietne liepajnkiekiem.lv. Pāvilostā zobārstniecības praksi atvērs jūlija vidū, taču tik un tā brīžiem pie stomatologiem novadā jāgaida mēnešiem garā rindā un iedzīvotāji pārmet, ka par pieejamu šo pakalpojumu saukt nevar, arī augsto cenu dēļ.

Medzes pagasta Tāšos dzīvojošā Santa Sīle atzīst, ka zobārstu trūkumu var just.

“Te, mūsu galā, jau vispār nav zobārstu, tā ka jābrauc, piemēram, uz Priekuli. Tuvākā vieta gan sanāk Grobiņa, bet tur mūžam ir ļoti garas rindas. Esmu interesējusies par zobārsti Baibu Andersoni Grobiņā, bet pie viņas ļoti ilgi jāgaida. Ja aiziet bez pieraksta, iespējams, var tikt, bet tad atliek vien cerēt, ka tomēr paņems.”

S. Sīle pie ārstiem brauc uz Liepāju. Viņa zobu speciālistu apmeklē vismaz reizi gadā un vienmēr tiek pierakstīta jau uz nākamo vizīti.

Sieviete uzskata, ka problēma ir ne tikai zobārstu trūkums Dienvidkurzemē, bet arī attālums līdz šiem speciālistiem. Tāpat pakalpojumu cenas, kas, viņas vārdiem, ir šausmīgas.

“Nedzīvojam ilūzijās, ka katrā ciemā jābūt zobārstam, bet Grobiņā vajadzētu vairāk. Viņu maz, nestrādā garas stundas, un pieņemšanas laiki ir tādi, ka strādājošam cilvēkam citreiz nav pat ko mēģināt sēdēt dzīvajā rindā. Ja ārsts strādā no pulksten 8 līdz pulksten 12, tad kurš tur var darbadienā tikt?” jautā S. Sīle. Tāpat ne no visām vietām pieejams transports, kas iedzīvotājus līdz zobārstam nogādātu konkrētos laikos.

“Visām tantēm nav mašīnas, ir jābrauc ar autobusu, bet, piemēram, no Tāšu ciema šāds transports neiet. Vispirms jātiek līdz Vērgalei.”

Tāpēc no Tāšiem daudzi ar savu auto braucot uz Kuldīgu, jo īpaši, ja ir akūtas sāpes un palīdzība nepieciešama pēc iespējas ātrāk.

“Cilvēki stāsta, ka tur zobārsts gan pieņem ātrāk, gan jāmaksā mazāk,” zina teikt Santa.

Izvēlas braukt uz Kuldīgu

Ploceniece Aiga Tomaševska savus bērnus ved pie zobārsta uz Grobiņu, bet pati brauc uz Liepāju, jo tur pierakstīties bijis vieglāk nekā Grobiņā.

Reiz viņai bijis akūts gadījums un steigā palīdzību meklēja Liepājas klīnikā, tad tur arī palikusi.

Bērnus sākusi vest pie zobārstes Ligitas Birzes, kas pērn aizgāja pensijā, bet tagad atvases uzticējusi dakterei Baibai Andersonei.

“Neviens no manējiem par viņu nav sūdzējies, vienīgi, ka ilgi jāgaida rindā, reiz – pat pusotru gadu. Zinu, ka cilvēki pie viņas sēž arī dzīvajā rindā, ja pavisam traki. Paldies Dievam, ka mums šāda vajadzība nav bijusi, bet nešaubos, ka nepieciešamības gadījumā viņa palīdzētu,” saka A. Tomaševska.

Dzirdējusi, ka arī kaimiņi labprātāk brauc pie zobārsta uz Liepāju, kur dakteru izvēle lielāka un rindas īsākas.

Savukārt kazdandzniece Daiga samērā reti meklē zobārstu, bet, kad jālabo zobi, tad piesakās pie vienīgās Aizputes zobārstes Indras Liepiņas.

“Protams, ir jāpagaida, līdz pienāks rinda, bet es citur nemeklēju. Vienreiz gan gribēju tikt pie zobārstes pēc iespējas ātrāk, jo man bija zobam atlūzis gabaliņš. Taču tajā laikā daktere slimoja, un vajadzēja gaidīt vairākas nedēļas, līdz viņa pieņēma.

Es jau sāku domāt, ka zobu zaudēšu, bet beigās to salaboja, un turas vēl tagad,” - paciente ir pateicīga.

Ja strādā tikai viena daktere, tad citādāk nevar būt, kā jāgaida garā rindā, Daiga ir saprotoša. Viņai tikai žēl, ka Aizputē vairs nav protēzista kā agrāk, jo šis pakalpojums nepieciešams daudziem cilvēkiem.

Daigas bērni un mazbērni pie zobārsta brauc uz Kuldīgu, kur ir arī higiēnists.

“Viņi tur iekārtojušies klīnikā un ir apmierināti, kaut arī gabals jābrauc. Neesmu dzirdējusi, ka būtu bijis ilgi jāgaida rindā,” saka Daiga.

Bērnu zobārstiem vislielākais deficīts

Pie Grobiņas zobārstes Agneses Pušpures šobrīd ir aptuveni pusotru mēnesi gara rinda, bet vēsākos mēnešos, kad cilvēkiem vairāk laika veselības uzlabošanai, esot jāgaida divi mēneši.

Daktere saka, ka zvanot arī cilvēki, kuri lūdz pieņemt steidzami, bet ne vienmēr viņa var akūtā gadījumā pieņemt uzreiz.

A. Pušpure agrāk ārstēja arī bērnus, bet, sākot pirms pusgada strādāt Grobiņā, atteicās no mazajiem pacientiem. Šobrīd bērnus pieņem tikai viena novada zobārste – B. Andersone.

Tas nozīmē, ka novada bērniem līdz 18 gadu vecumam jau ilgstoši nav pieejami tiem pienākošies valsts apmaksātie zobārstniecības pakalpojumi, kas ir sevišķi svarīgi akūtās situācijās.

Pāvilostā jūlija vidū kabinetu atvērs daktere Marta Jakuša, un viņa būs otra zobārste, kas pieņems bērnus.

Pašvaldība dakterei piešķīrusi dienesta dzīvokli Pāvilostā, kā arī kabinetā sakārtojusi kanalizāciju un ūdensapgādi atbilstoši obligātajām prasībām.

Zobārste pieņems pacientus telpās, kur agrāk bija ģimenes ārsta prakse. M. Jakuša strādā arī Baldonē un Lubānā. Viņai jau ir pieci krēsli, kā saka medicīnā, un Pāvilostā būs sestais.

Šobrīd gan nav skaidrs, cik liela būs kvota – valsts finansējums, saka Dienvidkurzemes novada pašvaldības Veselības aprūpes centra vadītāja Vija Jablonska.

“Valstī ir likums, ka bērniem līdz 18 gadu vecumam zobārstniecība ir bez maksas, bet mums šādi zobārsti nav pieejami, kur nu vēl – par velti.

Daktere Jakuša uzrakstīja iesniegumu Nacionālajam veselības dienestam un trīsreiz to apmeklēja, lai atrisinātu kvotas jautājumu. Pirmajā brīdī viņai atbildēja, ka kvotu nav, bet pēc laika nelielu tomēr atrada.”

V. Jablonska sola 15. jūlijā sazināties ar NVD un noskaidrot precīzu kvotas lielumu, turklāt solīts, ka nākamgad tā būšot lielāka nekā šogad.

“Tā jau maz bērnu laukos, maz dakteru reģionos, un viņu nepieejamība ir īstas šausmas,” viņa pauž sašutumu.

Priekules slimnīcas poliklīnikā 2. jūnijā sāka strādāt zobārste Daina Ķeizare, un drīz vien pie viņas jau izveidojās rinda.

Jūnija vidū vairs nebija iespējams pierakstīties uz jūliju, pastāsta Priekules slimnīcas galvenā medicīnas māsa Olga Niedola.

“Pieredzējusī daktere strādā arī Liepājā. Pie viņas nāk tie cilvēki, kuri brauca uz Liepāju, kā arī jauni pacienti,” O. Niedola atklāj, ka nav bijuši nepieciešami īpaši piedāvājumi, lai zobārsti ieinteresētu par darbu Priekulē.

“Mēs vienkārši uzrunājām, un viņa piekrita.”

Tagad Priekules slimnīcā ir divi zobārsti, katrs strādā savās dienās – ukrainis Oleksijs Burjaks pieņem pacientus otrdienās un piektdienās, D. Ķeizare – pirmdienās, ceturtdienās.

Savukārt Nīcā ir pretēja situācija. Kopš zobārste Valda Sisene pagājušajā gadā aizgāja pensijā, viņas vietā atrast citu dakteri nav izdevies.

Pašvaldība piedāvāja Nīcas ambulancē nomāt telpas, kurās ir nepieciešamais aprīkojums un nodrošināta vides pieejamība, varēja speciālistu nodrošināt ar dzīvokli, taču neizdevās nevienu sarunāt strādāt Nīcā.

Absolventi paliek Rīgā

Studijas beigušie jaunie zobārsti maz izvēlas strādāt ārpus galvaspilsētas. “Jaunie speciālisti domā, ka reģionos viņiem nebūs, ko darīt. Es nezinu, kā viņiem to izstāstīt, ka tieši būs, ko darīt, un vēl paliks pāri,” saka Grobiņas zobārste A. Pušpure.

“Laikam jau tāpēc, ka viņi ir jauni un Rīga liela, grib palikt tur.

Katrā ziņā pirmā doma nav – es iešu strādāt uz novadu, tā bija jau tad, kad es mācījos. Nezinu, kā jaunos ārstus stimulēt.”

Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes prodekāne Inguna Rence-Bambīte pastāsta, ka interese par zobārstniecības studijām RSU ir nemainīgi augsta: “Pēdējos gados konkurss uz vienu studiju vietu svārstās no 7,7 līdz 11,2 pieteikumiem atkarībā no tā, vai tiek ņemti vērā pieteikumi uz valsts finansētajām (budžeta) vietām vai maksas studiju vietām.”

Pašlaik Zobārstniecības fakultātes latviešu plūsmā studē 249 studenti, un pēdējos gados palielinājies studentu skaits maksas studiju vietās.

“Tas liecina par programmas stabilo reputāciju un augsto pieprasījumu. Līdztekus tam arī ārvalstu studentu interese par angļu valodā īstenoto programmas versiju ir ievērojama,” turpina augstskolas pārstāve.

Pēc studiju beigšanas absolventiem ir iespēja nekavējoties uzsākt klīnisko praksi, strādājot par zobārstiem, kā arī turpināt izglītību rezidentūrā vai doktorantūrā, ja viņi vēlas specializēties vai veidot akadēmisko karjeru.

“Fakultāte nevar ietekmēt absolventu lēmumus par prakses uzsākšanas vietu. Tomēr ir zināmi gadījumi, kad studenti, kuri mācās maksas studiju vietās, saņem pašvaldību līdzfinansējumu studiju maksas segšanai – ar nosacījumu, ka pēc studijām viņi uz noteiktu laiku strādās konkrētajā novadā vai pašvaldībā.

Tāpat dažas pašvaldības piešķir stipendijas zobārstniecības studentiem ar mērķi veicināt jauno speciālistu piesaisti reģioniem, kur ir izteikts zobārstu trūkums,”

I. Rence-Bambīte uzskata, ka šāda sadarbība starp studentiem un pašvaldībām var kalpot par efektīvu mehānismu, lai nodrošinātu vienmērīgāku veselības aprūpes pieejamību visā Latvijā.

Pašvaldībām ir vairāk jāaktivizējas

Sanita Intlere, Veselības ministrijas Veselības nozares galvenā zobārste: "Zobārstu trūkums ir ļoti nopietna problēma ne tikai Dienvidkurzemē, bet visos reģionos.

Lielākā daļa šo speciālistu koncentrējas Rīgā, bet nav saprotams – kāpēc, jo reģionos darba ir daudz vairāk un cenu kategorija daudzmaz līdzīga.

Rīgas klīnikas noteikti nav dārgākas par Liepājas, Ventspils vai citām klīnikām.

Es domāju, ka kādā mērā pie vainas pašvaldību pasivitāte, bet tām jābūt aktīvām, lai piesaistītu jaunos speciālistus. Viņi labprāt dodas uz reģioniem, tikai trūkst informācijas par darba iespējām.

Katrā pašvaldībā vajadzētu kādu programmu vai profesionālās orientācijas novirzienu, lai jaunieši iepazītu profesiju.

Jāsāk jau no vidusskolēniem, ar tiem bērniem, kuri dzīvo uz vietas, lai viņi pēc studijām nepaliktu Rīgā.

Šobrīd galvaspilsētā paliek lielākoties cilvēki no laukiem, no reģioniem.

Kurzemes lielajām pilsētām – Liepājai un Ventspilij –, domāju, nav nodarīts pāri zobārstu skaita ziņā, bet mazākās pilsētās – Skrundā, Saldū un citās – vietvara droši vien teiks, ka viņiem ir par maz speciālistu. Es noteikti piekristu, taču bumba ir pašvaldību pusē.

Gan Latvijas Zobārstu asociācija, gan es atbalstīsim jebkuru aktivitāti, kādu piedāvās pašvaldības. Tās var nodot informāciju caur studentu pašpārvaldi, kas to nosūtīs tālāk dažu minūšu laikā.

Pašvaldībās jāveido programmas cilvēku atgriešanai, jo ir ļoti būtiski, lai jaunie speciālisti atgriezos atpakaļ tur strādāt. Ik novadā vajadzētu apņēmīgam cilvēkam atbildēt par šo novirzienu.

Informēšana ir svarīga. Piemēram, RSU Zobārstniecības fakultātes 4. kursam vasarā ir lielā klīniskā prakse. Ir uzņēmēji, kuri sūta uz katedru informāciju, ka viņi labprāt gaidītu studentus, bet ir arī pasīvi kabineti. Pie viņiem zobārstam būtu darba vieta un pieraksts visai vasarai, taču neaicina pie sevis praksē. Ja negrib paši, var pateikt vietējai pašvaldībai, lai tā sūta centralizēti informāciju par iespējamām prakses vietām zobārstniecībā.

Siliņa: Izdevumu samazināšana nedrīkst skart pabalstus, bērnus un veselību

vs.lv — Mon, 30 Jun 2025 19:03:00 +0300

Koalīcijas partneri vienojušies, ka izdevumu samazināšana nedrīkst skart pabalstus, bērnu un jauniešu interešu izglītību, veselības pakalpojumu klāstu, komentējot ministriju priekšlikumus par izdevumu samazināšanu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere norādīja, ka koalīcija vienojusies, ka 2026.gadā prioritārais pasākumu kopums, kur novirzāmi līdzekļi, ir drošība, izglītība un atbalsts ģimenēm, demogrāfija.

Siliņa pauda, ka cilvēku labklājība un drošība nedrīkst tikt skarta - budžeta izdevumu samazinājumam vairāk jāskar administratīvo resursu, jāveicina birokrātijas mazināšanās un valsts konkurētspēja.

Ministru prezidente atzīmēja, ka šobrīd noteikti nav atbalstāma "mehāniska griešana", bet ir vajadzīgi "labi un godīgi pārkārtojumi", kas mazina birokrātiju, atvieglo uzņēmējiem darbu, stiprina ekonomiku.

Viņa redz, ka iestādes varētu tikt apvienotas, lai katrai iestādei, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā nebūtu jāpērk sava licence.

Reizē premjere norādīja, ka ministrijas savos resoros vēl meklēs budžeta ietaupījumu, domās, kā vēl veidot strukturētāku pārkārtošanos nākamajos gados, lai "tā nebūtu tikai "izdevumu griešana", bet pēc būtības mainītos veids, kā valsts pārvalde šobrīd strādā, tādējādi nodrošinot pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem".

Siliņa pauda, ka sīkāk nekomentēs, kā konkrēti iegūtais 150 miljonu eiro ietaupījums veidojas, jo koalīcija vienojusies, ka darbs pie tā vēl turpinās un šis nav budžeta noslēguma process.

Viņa atzīmēja, ka koalīcija vienojusies nesamazināt drošības izdevumus, izdevumus demogrāfijai un "Programmai skolā", jo tur ir jānovirza ietaupītie līdzekļi.

Premjere norādīja, ka budžets tiek veidots vairākiem gadiem un pirmie ietaupījumi tika apkopoti, zināmā mērā atbildot uz 2026.gada jautājumiem, daļa - 2027. un 2028.gada, bet darbs pie budžeta vēl turpinoties.

Kā vēstīts, nozaru ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus 150 miljonu eiro izdevumu samazināšanai, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), ka nozaru ministrijas ir izpildījušas valdības doto uzdevumu, iesniedzot kopumā 250 priekšlikumu izdevumu samazināšanai, lai veicinātu publiskā sektora efektivitāti, stiprinātu valsts fiskālo noturību un vienlaikus mazinātu administratīvās izmaksas.

Atbilstoši 2026.gada budžeta izstrādes grafikam informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19.augustam.

Vienlaikus FM, balstoties uz aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, precizēs valsts budžeta ieņēmumu prognozes un pārrēķinās fiskālo telpu, lai valdība varētu pilnvērtīgi turpināt darbu pie budžeta izstrādes, norāda ministrijā.

FM informē, ka nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu. FM turpinās analizēt un vērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai sagatavotu tos iesniegšanai valdībā.

FM ir veikusi arī finanšu novērtējuma analīzi, identificējot iespējas samazināt izdevumus 150 miljonu eiro apmērā 2026.gadā, kas trīs gadu laikā ļautu kumulatīvi panākt kopējo ietaupījumu līdz 450 miljoniem eiro laika posmā līdz 2028.gadam.

Ašeradens norāda, ka izstrādātie priekšlikumi darbības efektivizācijai un izdevumu samazināšanai tiks rūpīgi izvērtēti valdībā ar mērķi rast konstruktīvus risinājumus, lai tos īstenotu praksē. Finanšu ministrs atzīmē, ka būtiska ir bijusi arī sabiedrības līdzdalība - valdības partneri un sociālie partneri snieguši daudzpusīgu skatījumu un atbalstu kopīgajam mērķim.

Šie priekšlikumi ir daļa no plašāka plāna, kas paredz būtisku publiskā sektora resursu pārskatīšanu un izmaksu optimizāciju, lai līdzekļi tiktu koncentrēti valsts stratēģiskajām prioritātēm - aizsardzības stiprināšanai un demogrāfijas jautājumu risināšanai. Vienlaikus FM sadarbībā ar nozaru ministrijām turpina ikgadējo budžeta izdevumu izvērtēšanu, lai analizētu tēriņu pamatotību, ietekmi un efektivitāti.

Ministrijā arī norāda, ka paralēli notiek darbs pie strukturālajām reformām un vidēja termiņa budžeta stratēģijas sagatavošanas, tostarp nepieciešamā regulējuma grozījumu izstrādes, lai nodrošinātu priekšlikumu īstenošanu praksē. Neatkarīgās institūcijas arī tiks aicinātas solidāri ar valsts pārvaldes iestādēm izvērtēt iespējas efektīvāk izmantot resursus un samazināt izdevumus darbībā.

Pēc ministrijā paustā, ņemot vērā, ka nesen notikušas pašvaldību vēlēšanas un tiek apstiprinātas jaunās domes, tiks sākts darbs arī ar pašvaldībām, lai efektivizētu un samazinātu to izdevumus, skaidro FM. Tāpat sadarbībā ar kapitāldaļu turētājiem un akcionāriem norisināsies darbs pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izmaksu optimizācijas. Tādējādi publiskā sektora izdevumu samazinājums skars visus pārvaldības līmeņus - valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību darbību.

FM min, ka valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā iesaistījās valdības sociālie un sadarbības partneri - Latvijas Banka, Valsts kontrole, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, dažādas nozaru nevalstiskās organizācijas un eksperti. FM skaidro, ka viņu līdzdalība nodrošināja daudzpusīgu skatījumu un padziļinātu izvērtējumu par iespējām optimizēt budžeta izdevumus. Nepieciešamības gadījumā partneri tiek aicināti iesniegt papildu priekšlikumus.

FM norāda, ka šis darbs ir īpaši nozīmīgs, jo Starptautiskā Valūtas fonda 2025.gada pavasara misijā tika uzsvērts, ka Latvijai ir nepieciešams pārskatīt izdevumu prioritātes, īpašu uzmanību pievēršot aizsardzības stiprināšanai un fiskālās noturības nodrošināšanai.

Tāpat FM norāda, ka Eiropas Komisija (EK) Latvijai ir piešķīrusi fiskālo elastību, ļaujot terminēti atkāpties no budžeta deficīta mērķiem, lai segtu pieaugošos aizsardzības izdevumus. Tas apliecina, ka EK ieguldījumus drošībā uzskata par sabiedrības un ekonomikas noturības pamatu, uzsver FM.

FM ir aktualizējusi arī makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.-2029.gadam.

Pēc ministrijas aplēsēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad prognozēta 1,1% apmērā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā prognozē, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību ārējos tirgos pēc ASV tarifu paziņojumiem un Latvijas ekonomikas vājāku sniegumu gada sākumā. Tajā pašā laikā prognozes nākamajiem gadiem saglabājas nemainīgas - 2,1% izaugsme 2026.gadā un 2,2% pieaugums turpmākajos trijos gados.

Ārsts no Ventspils sagaida dzimtās slimnīcas jubileju (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 30 Jun 2025 10:45:00 +0300

"Tu jūties, ka tomēr esi kaut ko darījis".

Ventspils slimnīca 2025.gadā atzīmē savas pastāvēšanas simtgadi. Tā ir iespēja atskatīties uz nozīmīgākajiem stāstiem, kas veidojuši slimnīcas vēsturi. Viens no tiem ir otolaringologs Dr. Ziedonis Ritmanis, kurš Ventspils slimnīcā nostrādājis vairāk nekā pusi mūža.

"Atbraucu ar diviem koferiem." - tā Ziedonis Ritmanis atceras savu pirmo dienu Ventspilī 1971.gadā. Pirmais iespaids par slimnīcu bija pavisam cits, nekā šodienas modernajā veselības aprūpes centrā: "Toreiz slimnīca bija izkaisīta pa vairākām vietām, katra nodaļa savā stūrī."

Intervijā Dr. Ritmanis dalās gan ar stāstiem par profesionālo ceļu, sadales laikiem un pirmajām operācijām, gan ar spilgtiem atmiņu brīžiem, kas pierāda patiesu aicinājumu kalpot medicīnai. "Tu jūties, ka tomēr esi kaut ko darījis. Vēl tagad pat, pavasarī, zvana: "Es atsūtīšu bildi." Lai es apstiprinu. Tad kaut kā tā silti paliek..."

Slimnīcas attīstību viņš salīdzina ar pārmaiņu laikmetu: no pelēkas būdeles līdz dižceltnei. "Slimnīca ir guvusi savu vārdu."

Amata kolēģiem Dr. Ritmanis novēl vairāk empātijas, bet pacientiem - atcerēties, ka ārsti ir cilvēki, kuri ikdienā strādā pacienta veselības labā.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji cieš no bruksisma un pat neapzinās to (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 29 Jun 2025 12:40:00 +0300

"Var palīdzēt stresa pārvaldība, daži dabas līdzekļi".

Neapzinātu zobu griešanu vai saspiešanu gan miegā, gan nomodā sauc par bruksismu. Ar laiku tas var radīt problēmas, sākot ar zobu bojājumiem un smaganu atkāpšanos, beidzot ar žokļa sāpēm, miega traucējumiem un pat hroniskām galvassāpēm.

"Bruksisms ir zobu griešana, saspiešana vai berzēšana citam pret citu bez jebkāda funkcionāla mērķa. Tas izraisa nevajadzīgu spiedienu uz žokļa muskuļiem, audiem un temporomandibulāro locītavu (TML), kas savieno apakšžokli ar galvaskausu. Cilvēki, kurus skārusi šī problēma, nereti vispirms meklē risinājumu aptiekā, taujājot pēc iespējas, kā šo traucējumu apturēt," stāsta sertificētā farmaceite Juta Namsone un piebilst, ka bruksisms ir divu veidu - nakts jeb miega un dienas jeb nomoda. Nakts bruksisms bieži vien notiek bez apziņas un saistīts ar miega fāžu traucējumiem.

Dienas (nomoda) bruksisms biežāk saistīts ar stresu, saspringumu vai izteiktu koncentrēšanos. "Izpētot pieejamos datus, atklājas šāda aina: Latvijā bruksisms skar aptuveni katru piekto vai sesto pieaugušo; dienas bruksisms ir sastopams ap 20% iedzīvotāju, nakts bruksisms - ap 8%. Pasaules pētījumos secināts, ka bruksisma kopējā izplatība pieaugušo vidū ir ap 22%. Bērniem izplatība ir augstāka, taču ar vecumu tā mazinās un senioru vidū ir ap 3%.

Cēloņi un riska faktori

Bruksisma iemesli var būt fizioloģiski, psiholoģiski vai saistīti ar uzvedību.

Lūk, daži no tiem!

-Hronisks stress un emocionāla spriedze, kas izraisa muskuļu sasprindzinājumu.

-Zobu nepareizs sakodiens.

-Miega traucējumi, tostarp miega apnoja (pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā.

-Smēķēšana, alkohola un kofeīna lietošana, kas ietekmē nervu sistēmu.

-Personības tips - cilvēki ar augstu stresa vai agresivitātes līmeni biežāk cieš no dienas bruksisma.

-Neiroloģiski un psihiski traucējumi, piemēram, demence vai epilepsija..

-Dažu psihotropo medikamentu lietošana.

-Ģenētiska predispozīcija (iedzimta nosliece).

Kā atpazīt bruksismu?

Simptomi mēdz būt dažādi un ne vienmēr tie izpaužas vienlaikus. Biežākās pazīmes:

-žokļa sāpes vai stīvums, īpaši rītos;

-zobu nodilums, lūzumi vai plaisas;

-smaganu atkāpšanās;

-zobu jutīgums pret karstu, aukstu, saldu;

-regulāras galvassāpes, īpaši deniņu zonā;

-ausu sāpes (var izraisīt TML tuvums auss kanālam);

-miega traucējumi un nogurums no rīta.

Dažkārt vienīgā izpausme var būt noguruma sajūta vai galvassāpes, kā dēļ bruksisms mēdz palikt neatpazīts vai tiek sajaukts ar citām problēmām.

Kā no tā atbrīvoties?

Lai gan bruksismu pilnībā izārstēt ne vienmēr ir iespējams, tā simptomus var efektīvi kontrolēt un samazināt komplikāciju risku.

"Pirmā izvēles metode ir zobu aizsargkapes, kas pasargā zobus no nodiluma un plaisām, mazina muskuļu slodzi, novērš žokļa locītavas pārslodzi, uzlabo miega kvalitāti un mazina sāpes. Kapes var izgatavot zobārstniecības klīnikā, pielāgojot tās individuāli mutes dobumam, vai arī tās var iegādāties aptiekā. Cilvēki mēdz izvēlēties aptiekā nopērkamās kapes kā pagaidu risinājumu, pirms nonāk pie zobārsta, taču nereti iegādās mūsdienīgākās kapes izrādās gluži ērtas, piemērotas un palīdz novērst nepatīkamo bruksisma problēmu," stāsta farmaceite un skaidro, ka šīs kapes:

-uzsildot ūdenī, pielāgojas lietotāja zobiem;

-ir atkārtoti pielāgojamas;

-izgatavotas no izturīga materiāla;

-klasificētas kā medicīnas ierīce, tāpēc atbilst visām drošības prasībām.

"Papildus var palīdzēt stresa pārvaldība, daži dabas līdzekļi - baldriāns, pasiflora, melisa - var palīdzēt nomierināt nervu sistēmu un mazināt spriedzi, lietderīga ir magnija vai B grupas vitamīnu kompleksu lietošana - tie var mazināt muskuļu sasprindzinājumu. Noderīgi būs arī relaksācijas vingrinājumi, regulārs miega režīms un izvairīšanās no stimulējošām vielām - kofeīna, nikotīna, alkohola.

Bruksisms ir nopietna, taču bieži vien nediagnosticēta vai novēloti diagnosticēta problēma. Savlaicīga atpazīšana un ārstēšana var palīdzēt izvairīties no ilgtermiņa sekām - zobu zaudēšanas, hroniskām sāpēm un pat emocionāla izsīkuma. Novērojot kādu no aprakstītajiem simptomiem (īpaši no rītiem), noteikti ir vērts konsultēties ar zobārstu vai miega speciālistu," aicina farmaceite Juta Namsone.

Pieci darbi veselības aprūpei Latvijas pacientiem (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 27 Jun 2025 11:56:00 +0300

Medicīnas iestādēm jābūt iespējai savās telpās atvērt pašu dibinātas aptiekas pacientu vajadzībām.

Tā ir aksioma - lai slimības nepārvērstos hroniskās kaitēs, tās jāatklāj savlaicīgi. Savukārt, lai to nodrošinātu, jāpaļaujas, ka pacienti laikus apmeklē ārstu un neatliek vizīti, proti - savlaicīgi piesakās uz konsultāciju, ziņo Kintija Barloti, Jelgavas klīnikas vadītāja.

"Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas pēdējos gados īpaši saasinājies, ir ārstu pieejamība un zāļu cenas. Šādos apstākļos ikvienam valstiski domājošam cilvēkam ir skaidrs - jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt veselības aprūpi iedzīvotājiem, īpaši reģionos, kur ir gan mazāk mediķu, gan zemāki ienākumi. Lūk, pieci darbi, kas būtu paveicami.

Gadu gadiem speciālistu un ģimenes ārstu trūkums reģionos tiek risināts, par valsts budžeta līdzekļiem apmaksājot medicīnas studijas ar nosacījumu, ka jaunie ārsti pirmos darba gadus nostrādā valsts vai pašvaldību veselības aprūpes iestādēs atbilstoši piešķirtajam nosūtījumam. Šāds modelis veiksmīgi darbojas pat Vācijā - nav nepieciešams izgudrot jaunu velosipēdu. Diemžēl šādā veidā faktiski tiek piesegts ārstu trūkums ne tikai reģionālajās ārstniecības iestādēs, bet arī Rīgas lielo slimnīcu uzņemšanas nodaļās un nakts dežūrās.

Šobrīd sabiedrībā rit diskusijas par ieceri ieviest ģimenes ārsta specialitātē papildu - ceturto - rezidentūras gadu, kura laikā topošajiem ārstiem paredzēts apgūt... biznesa pamatus. Tiešām?! Apstākļos, kad valstī ir akūts ārstu trūkums, mēs vēl vairāk samazināsim jauno mediķu pieplūdumu? Saprotu - izglītība ir viens no stabilākajiem un ienesīgākajiem biznesiem, taču no valstisko interešu viedokļa šādi priekšlikumi vairāk atgādina realitātes ignorēšanu vai pat nodevību. Ceru uz politiķu un lēmumu pieņēmēju veselo saprātu un atbildību.

No 1206 līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) esošiem ģimenes ārstiem 30,2% jeb 366 ir jau sasnieguši pensionēšanās vecumu un jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par līguma attiecību pārtraukšanu un prakses slēgšanu. Savukārt tuvāko piecu gadu laikā līgumus ar NVD var pārtraukt vēl 172 ģimenes ārsti jeb 14,2% no šobrīd praktizējošajiem, un, apvienojot dažas jau esošās prakses, lai nodrošinātu visā valstī likumos paredzēto primārās veselības aprūpes pakalpojumu, tuvākajos gados nepieciešami būs vismaz 150 jaunie ģimenes ārsti.

Tāpēc piedāvājums pagarināt rezidentūru vēl par vienu gadu, lai apgūtu biznesa vadības iemaņas, nav saprātīgs. Šādas apmācības - ja tās tiešām uzskatāmas par nepieciešamām - daudz lietderīgāk būtu organizēt kā obligātu papildu kursu, ko jaunais ārsts iziet darba gaitā gada vai trīs gadu laikā. Šāds modelis būtu efektīvāks, elastīgāks un neradītu papildu šķēršļus jauno ģimenes ārstu ienākšanai darba tirgū, kas jau šobrīd cieš no kadru trūkuma.

Pagarinot rezidentūras laiku par vienu gadu, nonāksim pie milzīga "melnā cauruma", kad iedzīvotājiem reģionos ģimenes ārsta vizīte praktiski nebūs pieejama.

Otrkārt, pateicoties ministra Hosama Abu Meri neatlaidībai, ministrija beidzot uzdrošinājās ķerties klāt sāpīgajam zāļu cenu jautājumam un cerēsim, ka cenas medikamentiem pakāpeniski saruks arī turpmāk. Vienlaicīgi vēlos paturpināt diskusiju par zāļu cenām un publiski sacīt, ka mums ir pieejami vēl vismaz pāris instrumenti, kā būtiski samazināt zāļu cenas un padarīt veselības aprūpi pieejamāku, pieņemot nākamos atbildīgos lēmumus.

Treškārt, pērnā gada izskaņā Veselības ministrija slimnīcu medikamentu iepirkumos rosināja atteikties no zāļu lieltirgotājiem kā starpniekiem un ļaut pirkt medikamentus tieši pie ražotāja. Atbilstoši nozares ministrijas aprēķiniem, tādējādi par 130 miljoniem eiro gadā (!) tiks samazinātas zāļu iepirkumu izmaksas Latvijas slimnīcām. Šobrīd Veselības ministrija virza grozījumus likumos, lai šī iecere īstenotos. Tas ir liels un valstiski atbildīgs solis, jo, pārskatot medikamentu piegādes ķēdes un ļaujot medicīnas iestādēm iegādāties zāles tieši no ražotāja, tiks būtiski samazinātas ārstēšanas izmaksas.

Ceturtkārt, šajā situācijā nepieciešams arī nākamais valstiski atbildīgais solis, rūpējoties par veselības aprūpes pieejamību pacientiem. Proti, tiesības iegādāties medikamentus tieši no ražotāja jānodrošina arī ambulatorajām medicīnas iestādēm. Atļaujot primārās veselības aprūpes iestādēm veikt medikamentu tiešos iepirkumus, samazināsies ārstniecības manipulāciju un citu pakalpojuma pašizmaksa, no kā ieguvēji viennozīmīgi būs pacienti.

Piektkārt, medicīnas iestādēm jābūt iespējai savās telpās atvērt pašu dibinātas aptiekas pacientu vajadzībām. Patlaban spēkā esošie normatīvie akti ļauj tikai izīrēt telpas komersantiem šādiem mērķiem. Šāds solis, ļaujot poliklīnikām un klīnikām atvērt savas aptiekas, veicinātu veselīgu konkurenci, zāļu cenu samazinājumu un to pieejamības pieaugumu iedzīvotājiem. Ar šādu soli medikamentu cenas Latvijā mazumtirdzniecībā būtu iespējams samazināt līdz pat 40%. Efekts būtu līdzīgs kā atšķirībām starp Latvijas un Igaunijas pārtikas preču cenām. Pateicoties lielākai konkurencei starp pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem, produktu cenas pie mūsu ziemeļu kaimiņiem ir būtiski zemākas. Kā norāda Ekonomikas ministrija, Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir 60% no ES vidējā rādītāja, kamēr pārtika ir par 6% dārgāka nekā vidēji ES".

"Ar atbilstošiem politiskiem lēmumiem, mēs varam to mainīt", - tā Kintija Barloti.

No 1.jūlija ārstniecības iestādēm būs jāievieš pacientu tiesību plāns

vs.lv — Thu, 26 Jun 2025 18:45:00 +0300

Pacientu tiesību nodrošināšanai no 1.jūlija ārstniecības iestādēm būs jāievieš pacientu tiesību īstenošanas plāns, informēja Veselības ministrijā (VM).

VM atgādina, ka no 1.jūlija stāsies spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, nosakot, ka visām slimnīcām un daudzprofilu ambulatorajām ārstniecības iestādēm ir pienākums veicināt pacientu tiesību ievērošanu, rūpēties par pacientu tiesību aizsardzību un īstenošanu ikvienā veselības aprūpes situācijā, izstrādājot un ieviešot pacientu tiesību īstenošanas plānu.

Kā norāda VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka., pacientorientēta aprūpe "nav tikai kvalitātes standarts - tā ir cieņas izpausme pret katru cilvēku, kas nonāk veselības aprūpes sistēmā". Janka norāda, ka VM mērķis ir nodrošināt, lai ikvienā ārstniecības iestādē pacientu tiesības tiktu ievērotas ne tikai formāli, bet kļūtu par ikdienas prakses pamatu.

"Tas nozīmē ieklausīšanos, sapratni un līdzdalību lēmumu pieņemšanā par savu veselību," skaidro Janka.

VM uzsver, ka plānam jākļūst par sistēmisku rīku, lai nodrošinātu pacientu tiesību ievērošanu, stiprināšanu un uzraudzību ikdienas darbā, veidojot cieņpilnu un uz pacientu vērstu veselības aprūpes vidi. Plāna mērķis ir integrēt pacientu tiesību aizsardzību kā neatņemamu ārstniecības iestādes darbības daļu, sākot no iekšējiem normatīvajiem dokumentiem līdz ārstniecības personu apmācībai un pacientu iesaistei lēmumu pieņemšanā.

Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos Karina Palkova norāda, ka būtiski ir nodrošināt skaidras prasības attiecībā uz ārstniecības personu pamata un tālākizglītību pacientu tiesību jomā, kā arī veicināt zināšanu aktualizēšanu darba vidē - katrā ārstniecības iestādē un katrā lomā atbilstoši darba specifikai. Vienai ārsta praksei tas būs vienkāršāks, bet daudzprofilu slimnīcai - sistēmiski integrēts un apjomīgs process, norāda Palkova.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju un atbalstu ārstniecības iestādēm, Palkovas vadībā izstrādātas "Vadlīnijas pacientu tiesību īstenošanas plāna ieviešanai ārstniecības iestādēs (pilotprojekts 2025-2027)", kurās sniegti konkrēti ieteikumi, praktiskas aktivitātes un plāna piemērs. Tās var kalpot kā strukturēts atbalsta rīks iestādēm, lai pārdomāti īstenotu pacientu tiesību aizsardzības pasākumus.

Pacientu tiesību īstenošanas plānā paredzētas aktivitātes, kas vērstas, piemēram, uz pacientu informēšanu, līdzdalības veicināšanu, ārstniecības personu izglītošanu un pacientu atsauksmju uzklausīšanu.

Ārstniecības iestādēm jānodrošina, lai informācija par pacientu tiesībām ir pieejama gan uz vietas, gan digitāli, un ka pacienti skaidri izprot savas tiesības lēmumu pieņemšanā. Plānā īpaši jāņem vērā vides pieejamība un mazaizsargāto pacientu - bērnu, senioru, cilvēku ar invaliditāti - vajadzības, skaidro VM.

Tāpat pasākumi jāīsteno pielāgoti katras ārstniecības iestādes kapacitātei un profilam, tomēr visām iestādēm jāsaglabā kopīgais mērķis - pacientu drošības kultūras nostiprināšana un uzticības veidošana veselības aprūpes sistēmai.

Biedrības "Latvijas Reto slimību alianse" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem "Saknes"" valdes loceklis Juris Beikmanis uzsver, ka pacientu tiesību īstenošanas plānā būtiska ir arī pacientu organizāciju iesaiste gan plānu izstrādē, gan uzraudzībā un pilnveidošanā, lai nodrošinātu, ka plānā noteiktās aktivitātes tiek ieviestas dzīvē un tiešām kalpo pacientu interesēm.

Saeima grozījumus Pacientu tiesību likumā pieņēma pagājušā gada jūnijā, kas tapa kopīgās diskusijās ar pacientu organizācijām un profesionāļiem, kas tika uzsāktas jau 2022.gadā, kā arī tika īstenota plaša sabiedriskā apspriešana.

Dokumentā "Vadlīnijas pacientu tiesību īstenošanas plāna ieviešanai ārstniecības iestādēs. Pilotprojekts 2025.-2027.gadam" izklāstīti priekšlikumi aktivitātēm, kas orientētas uz pacientu tiesību īstenošanu, kā arī norādīta nepieciešamība regulāri uzraudzīt pasākumu izpildi, izvērtēt to efektivitāti un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Latvijā neizprot daiļā dzimuma pārstāvju ar vecumu saistītās izmaiņas (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 26 Jun 2025 14:20:00 +0300

Tradicionāli konservatīvā sabiedrībā sievietes vērtība lielā mērā ir saistīta ar reproduktīvo periodu.

Kaut gan “menopauze” joprojām ir vārds, kuru daļa sabiedrības izsaka čukstus vai kaunīgi nosarkstot, par to runājam arvien vairāk un skaļāk. Kaut arī šim sievietes transformācijas periodam bez ķermeniskām un fizioloģiskām pārmaiņām nāk klāt arī virkne psiholoģisku un emocionālu izaicinājumu, sievietes nereti tos noliedz vai ar tiem samierinās. Kognitīvi biheiviorālā terapeite, Dr. psych. Ilona Krone uzskata, ka ikkatra transformācija nāk ar sava veida sāpēm, taču menopauze ir arī laiks, kad sievietei beidzot fokusā likt sevi un savas vajadzības.

Premenopauze ir pārejas posms pirms menopauzes, kad sākas hormonālās svārstības un sieviete pieredz izmaiņas menstruālajā ciklā – tās kļūst neregulāras, bet nav pazudušas pilnībā. “Menopauzē mēnešreizes pārtrūkst uz visiem laikiem; ja 12 mēnešus pēc kārtas nav bijušas mēnešreizes (kombinācijā ar citām pazīmēm), mēs varam runāt par menopauzi. Jebkurā gadījumā to parasti konstatē ginekologs, jo mēnešreizes var pārtrūkt arī citu iemeslu dēļ, turklāt arī sievietes vecums ir svarīgs faktors”, norāda speciāliste.

“Klāt fizioloģiskām pārmaiņām premenopauzes laikā, piemēram, karstuma viļņiem, sieviete pieredz arī emocionālu un kognitīvu transformāciju, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti. Vēsturiski par sievietes ķermeni interese ir bijusi mazāka, līdz ar to tikai pēdējos gadu desmitus mēs intensīvi sākam pievērsties menopauzes tēmai un visam, ar ko sieviete saskaras šo pārmaiņu laikā,” stāsta terapeite. “Tā kā par menopauzi joprojām runājam par maz un daļai sabiedrības tā ir tabu tēma, sieviete var saskarties ar sociālo trauksmi – bailēm būt sabiedrībā, arī darbavietā tieši redzamo premopauzes pazīmju dēļ. Nosarkšana un nosvīšana kombinācijā ar tā saukto “smadzeņu miglu”, kas izpaužas kā periodisks fokusa trūkums, var parādīties tik pēkšņi, neparedzami, ka sievietes var justies neērti, nepārliecināti par sevi.” Šajā periodā sievietes var izjust arī pastiprinātu jūtīgumu, aizmāršīgumu, nogurumu.

Tā ir menopauze – tā neesmu es?

Jebkurā gadījumā ir nepieciešama klātienes konsultācija ar speciālistu, lai precīzi un atbilstoši parūpētos par sievietes veselību, taču ir vispārīgas psiholoģiskas pārmaiņas un pazīmes, par kurām varam runāt. “Simptomi, ar kuriem var saskarties premenopauzes vai menopauzes laikā, var tikpat labi būt saistīti ar cita veida veselības izaicinājumiem. Mēs varam pieredzēt, pirmkārt, emocionālas svārstības – no aizkaitināta līdz nomāktam stāvoklim, bet sievietes šajā posmā var saskarties arī ar depresiju,” uzsver speciāliste. “Tradicionāli konservatīvā sabiedrībā sievietes vērtība lielā mērā ir saistīta ar reproduktīvo periodu, līdz ar to – lai gan sievietes vērtība nav mērāma bērnos vai kā citādi, sievietes gribot negribot var justies nepārliecinātas par sevi, izjust neticību saviem spēkiem, savai nākotnei.”

Tā kā premopauze un menopauze nāk ar izmaiņām vielmaiņā, sievietes var pieredzēt svara izmaiņas un ādas un matu veselības problēmas, kas atsaucas uz pašapziņu. “Mēs varam zaudēt pārliecību par to, kas esam, kur slēpjas mūsu spēks un vērtība, tomēr šīs negatīvās sajūtas var būt lielā mērā saistītas ar hormonālām pārmaiņām, kas pastiprina jūtīgumu,” atzīst eksperte.

Pozitīva transformācija

Nonākot līdz premenopauzes un menopauzes vecumam, sieviete dzīvē ir daudz ko sasniegusi, daudz devusi citiem – varbūt ģimenei, darbam, sabiedrībai –, bet šajā mirklī rodas iespēja un iemesls fokusēties uz sevi, kaut arī tīri fizioloģiski pašsajūta periodiski var būt sliktāka. “Jebkura transformācija mūsu dzīvē – kā bērna dzemdēšana, zobu nākšana, augšana, pubertāte – nāk vairāk vai mazāk, bet ar sāpēm, taču vienlaikus šis ir laiks atkal uzmanību pievērst sev,” uzsver terapeite.

Rekomendācijas premenopauzes un menopauzes laikā ir vērst skatu iekšpus – doties pastaigās, nodarboties ar jogu, meditēt, šādi formulējot jaunu attieksmi pret sevi un mācoties sevi mīlēt no jauna. Ir daudzi pozitīvi pieredzes stāsti par sievietēm, kas šajā laikā atradušas ne vien radošas izpausmes, bet arī veiksmīgi mainījušas karjeru, beidzot ļaujot sev darīt to, kam iepriekš nav bijis laika. “Ieraduma dēļ nereti vēlamies saglabāt iepriekšējo kārtību par visām varītēm, bet mums ir jāļaujas transformācijai – no tās nav iespējams izbēgt – un jārod veselīgs skats uz tālāko, meklējot iespējas, nevis negatīvo,” stāsta speciāliste.

EK apstiprina jaunu medikamentu retas muskuļu distrofijas ārstēšanai

vs.lv — Wed, 25 Jun 2025 18:16:00 +0300

Eiropas Komisija (EK) 6.jūnijā apstiprinājusi jaunu Itālijas farmācijas uzņēmuma "Italfarmaco" medikamentu Dišēna muskuļu distrofijas (DMD) ārstēšanai "Duvyzat", bet Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) pašlaik nav informācijas par kompānijas plāniem attiecībā uz zāļu izplatīšanu Latvijā, aģentūru LETA informēja ZVA.

DMD ir reta, progresējoša neiromuskulāra slimība, ko izraisa DMD gēna mutācijas. Medikaments ir apstiprināts DMD ārstēšanai staigājošiem pacientiem no sešu gadu vecuma, neatkarīgi no pamatā esošās ģenētiskās mutācijas, ja to lieto kopā ar kortikosteroīdiem, skaidro ZVA.

Apstiprinājums ir spēkā visās 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Pašlaik "Italfarmaco" cieši sadarbojas ar valstu iestādēm un izplatīšanas partneriem, lai nodrošinātu savlaicīgu medikamenta pieejamību visā ES, informēja aģentūrā.

Ņemot vērā to, ka zāles ir tikko reģistrētas, ZVA rīcībā šobrīd nav informācijas arī no ārstniecības iestādēm par šo zāļu nepieciešamību Latvijas pacientiem. Nepieciešamības gadījumā ZVA sazināsies ar zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieku, lai iegūtu informāciju par zāļu piegādes iespējām Latvijā.

Patlaban zāļu ražotājs veic papildu klīniskos pētījumus, lai apstiprinātu un raksturotu terapeitisko ieguvumu, ko sniedz ārstēšana ar šo medikamentu. Ārpus ES, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) 2024.gada martā apstiprināja "Duvyzat" sešus gadus vecu un vecāku DMD pacientu ārstēšanai. Savukārt Apvienotajā Karalistē "Duvyzat" ir piešķirts Zāļu un veselības aprūpes produktu regulēšanas aģentūras (MHRA) apstiprinājums lietošanai pacientiem no sešu gadu vecuma, kuri ir staigājoši, un tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem pacientiem, kuri nav staigājoši.

DMD galvenokārt skar vīriešus, un simptomi parasti parādās vecumā no diviem līdz pieciem gadiem. Slimībai progresējot, pastiprinās muskuļu vājums, kā rezultātā rodas grūtības staigāt un galu galā tiek zaudēta pārvietošanās spēja.

Laika gaitā tiek skarti arī sirds un elpošanas muskuļi, kas ir galvenie priekšlaicīgas nāves cēloņi. DMD ir viena no vissmagākajām un visbiežāk sastopamajām bērnu muskuļu distrofijas formām, un pasaulē ar to slimo aptuveni viens no 5050 zēniem.

Eksperte: pat no mūsu ziemeļu saules ir jāaizsargājas (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 25 Jun 2025 07:48:00 +0300

Visintensīvākais UV starojums ir dienas vidū.

Vasarai beidzot iesilstot, arvien biežāk meklējam iespējas pavadīt laiku ārā – dabā, dodoties pastaigās vai baudot kopābūšanu ar bērniem rotaļu laukumos. Taču līdzīgi kā sargājam bērna ādu no saules, tikpat svarīgi ir parūpēties arī par viņa acīm. Optometriste Annija Veidemane sniedz profesionālus padomus par bērna acu aizsardzību un atspēko mītu, ka saulesbrilles mazulim ir tikai stilīgs aksesuārs.

“Svarīgi atcerēties, ka bērna redzes sistēma vēl tikai attīstās. Mazulim acs lēca ir daudz dzidrāka, zīlītes – lielākas –, un nav pilnībā izveidojusies dabiska aizsardzība pret spilgtu gaismu, piemēram, žilbšana vai acu pievēršana. Tas nozīmē, ka bērna acīs nonāk daudz vairāk ultravioleto (UV) staru, kas var radīt neatgriezeniskus bojājumus un pat paātrinātu acu struktūru novecošanos,” skaidro optometriste.

Viņa arī uzsver – bērniem piemērotas saulesbrilles ar 100% UV aizsardzību (UV400) nav tikai ieteicamas, bet būtiski nepieciešamas. Tās jāiegādājas tikai oficiālajos optikas salonos, kur pieejami sertificēti modeļi, kas nodrošina reālu aizsardzību pret kaitīgo starojumu. Tāpat daudzos optikas salonos ir iespēja bez maksas pārbaudīt, vai saulesbrillēm patiešām ir atbilstoša UV aizsardzība, kas ir īpaši svarīgi gadījumos, ja brilles iegādātas citur vai tām nav skaidri norādīts marķējums.

Svarīgi izvēlēties saulesbrilles ar UV aizsardzību

Ne visas saulesbrilles nodrošina vienādu aizsardzību, īpaši svarīgi to atcerēties, kad runa ir par bērnu uzturēšanos ārtelpās vasaras sezonā. Lēti, nezināmas izcelsmes modeļi bez UV filtra var būt bīstamāki nekā uzturēšanās saules gaismā bez brillēm: uzliekot aptumšotas lēcas, zīlītes paplašinās, acī nonāk vairāk UV staru, kas paātrina bojājumus. “Jā, patiešām, visiem cilvēkiem, taču it īpaši bērniem, ir kaitīgāk lietot brilles bez UV filtra. Tāpēc kritiski svarīgi ir pārliecināties, ka brillēm ir marķējums par 100% UV aizsardzību,” uzsver speciāliste.

Lai bērns saulesbrilles valkātu labprāt, tām jābūt ērtām un piemērotām mazuļa sejai – ar mīkstām, elastīgām kājiņām, kas neberž un nekrīt nost, it īpaši, kad saules gaismā plānots atrasties ilgu laika periodu.

Papildus aizsardzība bērna acīm – cepures ar platām malām

Efektīvai redzes aizsardzībai optometriste iesaka izmantot vairākus līdzekļus vienlaikus – kombinācijā ar brillēm lieliski noder cepure ar platām malām vai saulessargs. Tie palīdz aizēnot mazuļa acis un seju, samazinot tiešās saules iedarbības intensitāti, it īpaši garu pastaigu laikā.

Neuzturēties saulē tās aktīvākajā laikā

Visintensīvākais UV starojums ir dienas vidū, precīzāk, laika periodā no plkst. 11.00 līdz 16.00. Šajā laikā uzturēšanās saulē būtu jāsamazina līdz minimumam – īpaši jaundzimušajiem un zīdaiņiem. Jāplāno pastaigas no rīta vai vēlā pēcpusdienā, lai mazuļa acis nebūtu pakļautas visspēcīgākai saules iedarbībai.

Latvijas iedzīvotāji nelabprāt maina dzīvesveidu sirds problēmu dēļ (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 24 Jun 2025 19:29:00 +0300

Ikvienam būtu jāpadomā par veselīgāku, pilnvērtīgāku uzturu, mērenām fiziskajām aktivitātēm un to, kā ātrāk atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem.

Tikai nedaudz vairāk nekā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju mainītu dzīvesveidu, ja ārsts norādītu, ka radušās pirmās sirds un asinsvadu slimību pazīmes, secināts valstī veiktajā aptaujā. 39% aptaujas dalībnieku varbūt savā dzīvesveidā ieviestu uzlabojumus vai nezina, kā rīkotos, bet pārējie jeb nepilna desmitā daļa domā, ka neko nemainītu.

Gados jaunāki respondenti apliecina lielāku gatavību mainīt dzīvesveidu sirds un asinsvadu veselības dēļ. Uzzinot par sirds veselības problēmu pirmajām pazīmēm, vismazāk gatavi dzīves paradumu izmaiņām ir aptaujātie vīrieši un Latgales iedzīvotāji. Aptauja liecina, ka izmaiņām paradumos vismazāk gatavi ir iedzīvotāji ar pamata izglītību - 27%. Tāpat tām vismazāk piekristu ģimenes, kurās ir pieci un vairāk cilvēku.

"Ikvienam būtu jāpadomā par veselīgāku, pilnvērtīgāku uzturu, mērenām fiziskajām aktivitātēm un to, kā ātrāk atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem. Taču vienlaikus ir jāapzinās, ka viss jādara soli pa solim, jo dažas neregulāras fiziskās nodarbības vai pāris paciņu omega-3 taukskābju lietošana gadā nenodrošinās būtiskus un ilgstošus rezultātus sirds veselībai. Mēs nevaram, piemēram, sportot tikai pavasarī vai saulainā laikā! Veselīgi paradumi un izmaiņas dzīves stilā ir ikdienas ieguldījums. Varam to salīdzināt arī ar pacietību, ko prasa rūpīga dārza kopšana daudzu gadu garumā," norāda farmaceite Ieva Virza.

"Ideālā pasaulē sirds veselība ir jākopj kā roze "Mazajā princī" vai kā šī rožu dobe pie Latvijas Kardioloģijas centra! Un cilvēkam tas nozīmē - daudz kustību, pēc iespējas veselīgs uzturs, darbs un attiecīgi atpūta, ir jāzina savi veselības skaitļi - asinsspiediens un analīžu rādītāji -, ja nepieciešams, ir jāveic izmeklējumi. Un, protams, ja tiek konstatētas kādas sirds un asinsvadu veselības problēmas, tad ar speciālistiem ir jāvienojas par ārstēšanu un apzinīgi šī vienošanās jāievēro. Tātad ir jābūt atbildīgiem ne tikai par tiem, kurus pieradinām, bet arī par sevi un savu veselību," saka profesors Andrejs Ērglis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīcas) Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs.

"Rūpēs par veselību mainīt savus paradumus nebūt nav viegli, un tas noteikti veicas labāk, ja līdzās ir atbalstoša vide, mediķi, kuru padomiem uzticēties, ģimene, draugi. Svarīgi apzināties, ka slimības gadījumā atveseļoties palīdz ne vien medicīna, bet sava nozīme ir arī apkārtējiem apstākļiem, jo īpaši, ja cilvēks nonāk ārstniecības vidē, nozīmīgs ir katrs brīdis priekam, pozitīvas izjūtas spēcina un palīdz atveseļoties. Lai sirdīs prieks!" vēl pacientu biedrības Parsirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa.

Invazīvās kardioloģijas, sirds ķirurģijas un aritmoloģijas kongresa Baltic Summer 2025 atklāšanas dienā pie atjaunotās Sirds dobes tikās un iedvesmojošus padomus sirds veselībai, ierakstot tos papīra rozes ziedlapās, atgādināja Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis, farmaceite Ieva Virza, starptautiskā invazīvās kardioloģijas un kardiologu kongresa Baltic Summer 2025 dalībnieki, pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Sirds dobes atjaunošanu atbalsta arī Latvijas Inovatīvās medicīnas fonds.

Pērn Stradiņa slimnīcā veiktas 57 nieru transplantācijas

vs.lv — Sat, 21 Jun 2025 11:31:00 +0300

Pērn Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) veiktas 57 nieru transplantācijas, liecina slimnīcas vadības pārskats par pagājušā gada darbību.

Tāpat veiktas 28 radzenes totālās transplantācijas, sešas aknu transplantācijas un trīs sirds transplantācijas.

Salīdzinoši 2023.gadā tika veiktas 47 nieru transplantācijas, 24 totālās radzenes transplantācijas, trīs sirds transplantācijas un viena aknu transplantācija.

Kopumā pērn PSKUS veiktas 60 890 ķirurģiskas operācijas, tostarp 41 677 operācijas stacionārā un 19 213 dienas stacionārā.

Salīdzinot ar 2023.gadu, operāciju skaits 2024.gadā ir palielinājies par 1784 - stacionārā veikto operāciju skaits pieaudzis par 187, bet dienas stacionārā to skaits pieaudzis par 1597.

Narkologs brīdina par braukšanas dzērumā riskiem (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 21 Jun 2025 08:25:00 +0300

Nav metodes, kas paātrina alkohola izvadīšanu no organisma.

Pērn Latvijā notika 755 ceļu satiksmes negadījumi, kuros viens no vadītājiem bija alkohola reibumā: dzīvību zaudēja 20 cilvēki. Šogad pirmajos piecos mēnešos šādu negadījumu bijis 237. Kāpēc reibumā tik bieži pieņemts lēmums sēsties pie automašīnas stūres, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas narkologs un rezidents psihoterapijā Mārtiņš Ennītis.

Alkohols traucē lēmumu pieņemšanai

Jebkurš alkohola daudzums ietekmē smadzeņu darbību - tiek izjaukta smadzeņu šūnu neiromediatoru (dopamīns, Glutamāts, GABA u.c. ) vielmaiņa, kas nepieciešama ikdienas smadzeņu darbībai, un ietekmē motivāciju, uztveri, spriestspēju un lēmumu pieņemšanu. Alkohola lietošanas eiforizējošais efekts izmaina uztveri par savām spējām, rada sāncensības garu un kritikas zudumu.

Cits alkohola efekts ir smadzeņu darbības kavēšana. Izmainītā smadzeņu neiromediatoru vielmaiņa samazina spēju koordinēt ķermeņa muskuļus, tai skaitā acs lēcas muskulatūru, samazinot spēju laicīgi saskatīt uz ceļa notiekošo. Reibumā esošajam vadītājam samazinās briesmu novērtēšanas spējas, reakcijas ātrums, un ir arī kavēta un nekoordinēta ķermeņa reakcija uz briesmām.

Mīts, ka pēc viena dzēriena var braukt, ir bīstams. Pat no vienas glāzes rodas eiforija un savu spēju pārvērtēšana. Tas ir bīstams stāvoklis, jo neļauj pamanīt to, kas notiek ar ķermeni.

Manuprāt, bīstamākais no alkohola efektiem ir nekritiskums par savām domāšanas un koordinācijas spējām, reibumā cilvēkam ir ļoti izkropļota uztvere par tām. Citā dienā viņš noteikti apdomātos un saprastu, ka tādā stāvoklī viņš nebija spējīgs vadīt transportlīdzekli.

Miegs ir neatsverams

Reibums nebeidzas līdz ar promiļu izzušanu. Pētījumi rāda, ka nākamajā rītā pēc alkohola lietošanas, pat pie 0 promilēm, novērojama samazināta uzmanība, reakcijas ātrums un spēja kontrolēt transportlīdzekli samazinās, palielinās "joslas šūpošanās" un risks pārkāpt noteikumus.

Pēc alkohola lietošanas neiromediatoru līdzsvars smadzenēs tiek izjaukts. Nomierinošais GABA līmenis samazinās, bet stimulējošais glutamāts kļūst pārāk aktīvs, kas var izraisīt trauksmi, svīšanu, roku trīci, panikas lēkmes un traucētu kustību koordināciju. Samazinās arī dopamīna līmenis, kas negatīvi ietekmē koncentrēšanos un garastāvokli - cilvēks var kļūt bailīgs vai agresīvs. Turklāt alkohols būtiski pasliktina miega kvalitāti, īpaši REM un dziļo miega fāzi, kas nepieciešamas atmiņai, emocionālajai stabilitātei un smadzeņu atjaunošanai. Tāpēc ar astoņu stundu miegu pēc alkohola lietošanas nepietiek.

Lai gan alkohola ietekmes ilgums uz organismu ir individuāls un atkarīgs no vairākiem faktoriem - vielmaiņas īpatnībām, alkohola daudzuma un lietošanas biežuma, pētījumi liecina, ka vidēji kognitīvo funkciju, piemēram, uzmanības, reakcijas laika un atmiņas, kā arī ķermeņa kustību koordinācijas atjaunošanās sākas aptuveni 12 stundas pēc pēdējā alkoholiskā dzēriena lietošanas. Tomēr šī atjaunošanās ir iespējama vien tad, ja šajā laikā ir nodrošināts arī kvalitatīvs miegs. Vēlamais būtu vismaz deviņas stundas un ilgāk. Un tas ir pie nosacījuma, ka asinīs vairs nav alkohola. Savukārt jāņem vērā, ka lēnība, nogurums, aizkaitināmība un "smadzeņu migla", kas parasti ir raksturīga paģirām, var ilgt pat līdz 24 stundām. Ja alkoholu lielās devās lieto vairākas dienas pēc kārtas, pilnīga smadzeņu darbības atjaunošanās var būt tikai pēc 48 stundām. Šogad Līgo svētkos tas nozīmētu - droši pie stūres varētu sēsties tikai trešdienas pēcpusdienā.

Svarīgi atcerēties - nav metodes, kas paātrina alkohola izvadīšanu no organisma, jo alkohola noārdīšanās asinīs notiek ar fermentu palīdzību, un šim procesam ir savs ierobežots un neietekmējams ātrums - vidēji ap 0,15 promilēm stundā, taču tas var atšķirties atkarībā no cilvēka vielmaiņas. Ārējie faktori, piemēram, pirts procedūras, sports, auksta duša vai taukains ēdiens, nemazina alkohola līmeni asinīs. Tie var uzlabot pašsajūtu, bet nepaātrina alkohola izvadīšanu no organisma.

Līdzcilvēku atbildība

Dzērājšoferi apdraud ne tikai sevi. Pēc CDC datiem letālās autoavārijās 62% gadījumu mirst dzērušais vadītājs, 38% pasažieris vai kāds cits ceļa satiksmes dalībnieks. Arī pasažieri ir atbildīgi par to, ja pie stūres sēž iereibis autovadītājs. Pasažieri riskē ar savu dzīvību, kā arī pieļauj citu cilvēku apdraudēšanu.

Kā pārliecināt cilvēku atteikties no braukšanas reibumā? Nav vienas pareizas tehnikas, jo šīs situācijas ir nepatīkamas un emocionālas. Svarīgākais ir būt nelokāmi pārliecinātam par notiekošā bīstamību. Būt stingram ir vislabākais atbalsts. Atņemt atslēgas var būt vienīgais iespējamais risinājums un ielaisties diskusijās ir lieki. Iereibušajam ir izmainīta uztvere un domāšana, tāpēc tieši šādās situācijās apkārtējo atbalsts ir kritiski svarīgs.

Kopsavilkumā vēlos atgādināt, ka arī paģiras ir braukšanai bīstams stāvoklis, un aicinu ar rūpēm izturēties pret sevi un pie stūres nesēsties neizgulējušiem.

Pilnveido kārtību obligātajai ārstēšanai nepilngadīgajiem ar atkarībām

vs.lv — Fri, 20 Jun 2025 10:09:00 +0300

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, kas pilnveido kārtību obligātajai ārstēšanai nepilngadīgajiem ar atkarībām.

Šī kārtība paredz, ka Bērnu klīniskā universitātes slimnīca uzņem un izvērtē nepilngadīgu pacientu, nepieciešamības gadījumā iesaistot tiesu un nodrošinot nepārtrauktu atbalstu jauniešiem ar pārmērīgu, kaitējošu vielu lietošanas traucējumiem vai ar konstatētu atkarību.

72 stundu laikā kopš uzņemšanas slimnīcā ārstu konsīlijs izvērtēs risku un nepieciešamības gadījumā varēs lemt par tiesas iesaisti. Tai būs jāapstiprina ārstu konsīlija lēmums par obligātas ārstēšanas nepieciešamību, ja atkarību izraisošu vielu lietotājam būs noteikts augsts medicīniskais risks un citi ārstēšanas veidi nav iespējami vai nav efektīvi.

Ja nepilngadīgais patvaļīgi pametīs ārstniecības iestādi, slimnīca to paziņos policijai, kurai būs jānodrošina nepilngadīgā nogādāšana atpakaļ, nosaka likuma grozījumi.

Šī kārtība pagaidām attieksies uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, slimnīcu "Ģintermuiža" un Bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu "Ainaži", kur līdz 2027.gada 30.jūnijam tiks īstenots pilotprojekts.

Kā norādījis tiesībsargs un secināts arī vairākās komisijas sēdēs, līdz šim praksē šis piespiedu ārstēšanas mehānisms nepilngadīgām personām nebija īstenojams, tādēļ komisija nolēma to mainīt.

Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima iepriekš norādīja, ka ir jānodrošina pilnvērtīgs obligātās ārstēšanas mehānisms, vienlaikus aizsargājot paša jaunieša labākās intereses.

Likuma izmaiņas tapa pēc tam, kad Saeima pērn novembrī uzdeva Ministru kabinetam līdz šī gada martam izvērtēt valstī esošās ārstniecības un atbalsta sistēmas efektivitāti un atbilstību jauniešiem ar atkarībām. Likumprojektu starpinstitūciju darba grupā izstrādāja Veselības ministrija.

Ārsti un farmaceiti aicina ievērot piesardzību Jāņos (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 20 Jun 2025 09:34:00 +0300

"Labākā izvēle, ko dzert pie grilētas gaļas, ir tīrs ūdens, minerālūdens vai nesaldināta tēja".

Lai arī Jāņos dažādu kārdinājumu netrūkst, pārmērības var novest pie dažādām veselības problēmām. Vienkāršus un noderīgus ieteikumus par svētku maltīšu baudīšanu bez riska veselībai un aptieciņas saturu izbraukumiem sniedz Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, gastroenterologs, internists Aleksejs Derovs un farmaceite Jeļena Bebre.

"Saprotu, ka cilvēkam vismaz reizi gadā ir vēlme nobaudīt uz grila pagatavotu gaļu. Taču nereti pāris gabaliņi pārvēršas par krietnu šķīvi ātri ceptas, bieži vien treknas un stipri marinētas gaļas, kas tiek papildināta ar alkoholu vai gāzētiem dzērieniem, čipsiem, salātiem un dažādām uzkodām. Šāda kombinācija gremošanas sistēmai ir nopietns pārbaudījums," saka gastroenterologs. "Pēc tik sātīgas maltītes - dažkārt jau uzreiz, citreiz tikai nākamajā dienā vai pat vēlāk - var parādīties gremošanas traucējumi: dedzināšana, atraugas, vēdera uzpūšanās un smaguma sajūta. Jāņem vērā arī nopietnāki riski, piemēram, akūts pankreatīts jeb aizkuņģa dziedzera iekaisums," uzsver Aleksejs Derovs.

Padomi gatavojot un baudot maltīti pie dabas!

"Nav tik būtiski, kādus ēdienus izvēlamies baudīt, galvenais, lai ēdiens būtu pareizi apstrādāts, rūpīgi nomazgāts un svaigs, kā arī ne pārāk trekns vai ass un saprātīgā daudzumā," norāda Aleksejs Derovs. Ārsts aicina uz grila pagatavotu gaļu baudīt ar rūpīgi nomazgātiem zaļumiem un dārzeņiem. Šie produkti palīdzēs nodrošināt pareizu zarnu trakta darbību un atvieglos gaļas sagremošanu. "Labākā izvēle, ko dzert pie grilētas gaļas, ir tīrs ūdens, minerālūdens vai nesaldināta tēja. No saldajiem gāzētajiem dzērieniem un alkohola gan vēlams atturēties," rekomendē ārsts.

Grilēšanai ārsts iesaka izvēlēties vieglāk sagremojamu gaļu, piemēram, vistas vai tītara. Tāpat vērts atcerēties, ka kraukšķīga garoziņa var kairināt kuņģa gļotādu, tāpēc to ieteicams pirms ēšanas to noņemt. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri sirgst ar gastrītu. "Gaļu ieteicams gatavot nevis uz atklātas liesmas, bet gan uz kvēlojošām oglēm - lēni, izmantojot ogļu radīto siltumu. Cepot uz atklātas liesmas, uz gaļas veidojas apdegusi garoziņa, kurā var uzkrāties kancerogēnas vielas. Tās, kombinējoties ar citiem riska faktoriem, var veicināt audzēju attīstību," uzsver ārsts. "Cilvēkiem, kuri cieš no podagras, gastrīta vai kuņģa čūlas, es ieteiktu no grilētiem ēdieniem vispār atturēties. Savukārt uz grila pagatavotas maltītes papildināšana ar alkoholu ir dubults trieciens gan aizkuņģa dziedzerim, gan žultspūslim," viņš brīdina.

Pašsajūtas uzlabošanai pēc svētkiem

"Pēc svētkiem nereti aptiekā vēršas cilvēki ar sūdzībām par smaguma sajūtu vēderā, grēmām, atraugām un cita veida gremošanas sistēmas darbības traucējumiem," stāsta "Mēness aptiekas" farmaceite Jeļena Bebre. "Parasti tad iesakām lietot enzīmus saturošus bezrecepšu medikamentu jeb gremošanas fermentus, kas palīdz sašķelt ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas. Vēlams laikus parūpēties, lai izbraukuma aptieciņā šie preparāti būtu - tos var lietot profilaktiski jau sātīgas maltītes laikā. Tāpat noderēs līdzekļi pret gāzu uzkrāšanos zarnās un vēdera uzpūšanos. Var palīdzēt preparāti, kuru sastāvā ir simetikons, kas sadala kuņģī un zarnu traktā iesprostotos gāzu pūslīšus. Jāuzsver, ka simetikons neglābj no gāzu veidošanās, bet gan palīdz organismam no tām atbrīvoties dabīgā veidā," uzsver farmaceite.

Farmaceite skaidro, ka paaugstinātas kuņģa skābes gadījumā labi palīdz preparāti ar aktivēto ogli, kas absorbē lieko skābi. Taču, ja parādās sāpes, var lietot antacīdu līdzekļus, kuru sastāvā ir magnija hidroksīds un alumīnija hidroksīds, kas neitralizē skābi. Šādus līdzekļus ieteicams lietot pēc ēšanas. Labi palīdz līdzekļi ar magnija alginātu - košļājamo tablešu vai šķidrumu veidā - tie pārklāj kuņģa gļotādu, nomierina un novērš skābes nokļūšanu augšējā gremošanas traktā.

"Aptiekā vēršas arī cilvēki ar sūdzībām par alkohola intoksikāciju jeb paģirām. Tad var palīdzēt aktivētā ogle, kas adsorbē toksīnus un kaitīgās vielas kuņģa un zarnu traktā, samazinot to koncentrāciju organismā. Labi noder arī speciāli ūdenī šķīdināmi pulveri, kas satur minerālvielas, piemēram, kāliju un nātriju, kā arī glikozi. Tie palīdz atjaunot organisma līdzsvaru un ir efektīvi arī saindēšanās gadījumos, kad organisms pārmērīgi zaudē šķidrumu," norāda Jeļena Bebre.

Karstums un nevērība - galvenie pārtikas saindēšanās riski vasarā

"Karstā un saulainā laikā īpaša uzmanība jāpievērš tādiem ēdieniem kā salāti ar skābo krējumu, jogurtu, majonēzi vai citām līdzīgām sastāvdaļām, kā arī jebkāda veida piena produktiem. Pietiek šādiem ēdieniem pat neilgi atrasties saulē, lai tie kļūtu par pārtikas saindēšanās iemeslu. Zupa, zivis vai kotletes, kas nejauši palikušas nakti uz plīts siltumā, var izraisīt nopietnu saindēšanos," brīdina Aleksejs Derovs.

"Pirms lietošanas uzturā ir rūpīgi jānomazgā jebkuri augļi un dārzeņi - gan tie, kas iegādāti veikalā, tirgū vai izaudzēti pašu dārzā," uzsver ārsts. "Tādējādi jūs ne tikai mazināsiet risku inficēties ar gremošanas trakta traucējumus izraisošiem mikroorganismiem, bet arī samazināsiet kontaktu ar ķīmiskajām vielām, kuras tiek izmantotas ražas ilgākai uzglabāšanai," ārsts atgādina, ka, neievērojot piesardzības pasākumus, mēs riskējam iegūt dažādas zarnu infekcijas.

Ja tomēr piemeklējusi vēdera kaite

"Slimības sākumā var mēģināt neizmantot zāles, izņemot, piemēram, aktivēto ogli (aprēķinot 1 tableti uz 10 kg ķermeņa svara). Pretcaurejas līdzekļi nebūs labākā izvēle sākumā. Labākā ēdienkarte šajā laikā - stipra tēja ar cukuru un cieta maize (vai sausiņi), rīsi. Kad pašsajūta uzlabojas, ir pieļaujams lietot probiotikas, kas palīdzēs atjaunot kuņģa un zarnu trakta mikrofloru. Šos medikamentus ir vērts pievienot savai vasaras aptieciņai," norāda Aleksejs Derovs.

Zarnu trakta infekcijas var atšķirties pēc smaguma pakāpes un ilguma, bet simptomi parasti ir līdzīgi - tie liecina par organisma intoksikāciju. Tās pazīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, nespēks, caureja, slikta dūša, vemšana un sāpes vēderā. "Saindēšanās gadījumā ir ļoti svarīgi dzert daudz šķidruma, lai palīdzētu organismam izvadīt toksīnus un novērstu atūdeņošanos. Ja parādās pirmās dehidratācijas pazīmes - galvassāpes, reibonis, sausums mutē, paātrināta sirdsdarbība - ir nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Ja šādi simptomi novērojami bērnam, nekavējoties jāvēršas pie ārsta - nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt ārstēties patstāvīgi," uzsver Aleksejs Derovs.

Izbraukuma aptieciņa: konsultējieties ar farmaceitu!

Farmaceite atgādina: "Dodoties dabā, nevajadzētu aizmirst saules aizsargkrēmu sejai un ķermenim, kā arī dabiskas vai sintētiskas bāzes repelentus, kas atbaida odus un knišļus. Farmaceits vienmēr palīdzēs ar izvēli!" Vēlams izbraukuma aptieciņā iekļaut arī īpašus līdzekļus, kas paredzēti brūču, gļotādas un ādas apstrādei - piemēram, joda, oktenidīna dihidroltlorida, fenoksietanola, benzalkonija hidrohlorīda, hlorheksidīna ūdens šķīdumu vai furagīna ūdens šķīdumu. Noderēs arī sterilas salvetes, marles pārsēji un dažāda izmēra plāksteri.

Pilotprojektā pacientiem ar hroniskām slimībām piedāvās farmaceita konsultācijas

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 18:05:00 +0300

Pilotprojektā no jūnija līdz septembrim dažādās aptiekās Latvijā 500 pacientiem, kuri ikdienā lieto vismaz piecus medikamentus vismaz divu hronisku slimību ārstēšanai, būs iespēja saņemt personalizētas, padziļinātas farmaceita konsultācijas, aģentūru LETA informēja Latvijas Farmaceitu biedrībā.

Biedrības pilotprojektā pacientiem būs iespēja saņemt zāļu lietošanas pārskatu - individuālu, padziļinātu farmaceita konsultāciju par pacientam nozīmēto zāļu terapiju. Tajā īpaša uzmanība tiks veltīta pacienta zāļu lietošanas pieredzei un pacientam piemērota zāļu lietošanas režīma sastādīšanai.

Biedrībā norāda, ka konsultācijas laikā pacients ar farmaceitu varēs pārrunāt zāļu lietošanas pieredzi, izprast izrakstīto zāļu lietošanas mērķus un sagaidāmos rezultātus, kā arī apzināt iespējas novērst ar zāļu lietošanu saistītās problēmas. Vienlaikus konsultācija dos iespēju samazināt nevajadzīgi lietotu zāļu skaitu un mazināt ar to lietošanu saistīto nevēlamo blakusparādību risku.

Šis pārskats un dažādi farmaceita ieteikumi būs pieejami gan izdrukātā veidā, gan mobilajā lietotnē. Tāpat mobilajā lietotnē pacienti varēs izmantot zāļu lietošanas atgādinājumu sistēmu, fiksēt informāciju par izmaiņām zāļu terapijā vai paškontroles mērījumu rezultātos, kā arī sazināties ar farmaceitu, lai uzdotu jautājumus par zāļu lietošanu.

Pilotprojekta laikā šis pakalpojums būs pieejams bez maksas, un to nodrošinās farmaceiti 50 aptiekās visā Latvijā. Konsultācijai iepriekš jāpiesakās.

Biedrība norāda, ka speciāli pilotprojekta vajadzībām izstrādātais IT risinājums atbalstīs farmaceita darbu, tostarp palīdzot apkopot un izvērtēt pacienta sniegto informāciju.

Plānots, ka pilotprojekta rezultātus vērtēs eksperti, sniedzot atzinumu par potenciālajiem ieguvumiem un pakalpojuma izmaksu efektivitāti.

Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, biedrība uzsver, ka aptuveni puse visu zāļu lietotāju medikamentus lieto savai terapijai atbilstoši un bez kļūdām. Lietojot zāles neracionāli, samazinās zāļu terapijas kvalitāte, kā arī pieaug blakusparādību un nevēlamu zāļu mijiedarbību risks, norāda farmaceiti.

Aprēķināts, ka 5% līdz 12% hospitalizāciju un ap 22% atkārtotu hospitalizāciju visā pasaulē notiek tieši medikamentu lietošanas kļūdu dēļ, turklāt hospitalizāciju risks medikamentu lietošanas kļūdu dēļ palielinās līdz ar pacienta vecumu un lietoto medikamentu skaitu.

Eiropas Veselības, novecošanās un pensionēšanās pētījuma dati rāda, ka Latvijā polifarmācija jeb vismaz piecu dažādu zāļu lietošana ikdienā ir sastopama 38,5% cilvēku vecumā virs 65 gadiem, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Īpaši izplatīta polifarmācija Latvijā ir vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem, kur vairāku zāļu regulāra lietošana ir ikdiena pat gandrīz pusei.

Latvijas Farmaceitu biedrības pilotprojekts "Strukturēta pacientu konsultēšanas rīka - zāļu lietošanas pārskata kā veselības aprūpes pakalpojuma izveide" tapis, pateicoties Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda finansējumam un Nacionālās veselības dienesta (NVD) atbalstam projekta "Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija" laikā.

Pilotprojekta īstenošanai paredzētās izmaksas nepārsniedz 549 215 eiro.

NVD projekta mērķis ir radīt un iedzīvināt praksē jaunus veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ar laiku varētu tikt iekļauti valsts apmaksāto pakalpojumu grozā. Projektam kopumā iesniegti 124 dažādi pilotprojektu pieteikumi, un 18 no tiem saņēma nepieciešamo ES finansējumu, tostarp arī Latvijas Farmaceitu biedrības pilotprojekts.

Latvijas Farmaceitu biedrība dibināta 1994.gadā un šobrīd apvieno ap 1000 biedru. Biedrības galvenie mērķi ir pārstāvēt farmaceitu un farmaceita asistentu saimnieciskās, profesionālās un tiesiskās intereses, veicināt Latvijas sabiedrības veselību un pilnveidot farmaceitu un farmaceita asistentu kvalifikāciju Latvijā.

"Ģintermuižas" kolektīvs pauž bažas par psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošanu

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 17:28:00 +0300

Slimnīcas "Ģintermuiža" darbinieku kolektīvs kopīgā paziņojumā pauž bažas par Veselības ministrijas (VM) ieceri apvienot psihoneiroloģiskās slimnīcas, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāvji.

Jau vēstīts, ka VM vienotas un efektīvas psihiatriskās aprūpes pārvaldības sasniegšanai plāno piecas psihoneiroloģiskās slimnīcas pievienot Nacionālajam psihiskās veselības centram (NPVC), paredz VM sagatavotais informatīvais ziņojums par pārvaldības struktūras izmaiņām valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.

"Ģintermuižas" speciālistu ieskatā šāda iestāžu centralizācija tiek virzīta bez pietiekama izvērtējuma un sabiedriskās apspriešanas.

Slimnīcas darbinieki norāda, ka ir gatavi konstruktīvam, uz virzību vērstam dialogam un sadarbībai, lai attīstītu psihiatrisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Latvijā.

Galvenās darbinieku bažas saistītas ar nepietiekamu pamatojumu un datu trūkumu, jo ziņojumā neesot iekļauts kvalitatīvs situācijas izvērtējums, nav izmantoti reāli dati, kā arī nav analizēti iespējamie ieguvumi vai riski.

Tāpat darbiniekiem nav skaidras ieviešanas stratēģijas, termiņu un soļu detalizācijas. Vienlaikus reformas pamatā izmantoti nepiemēroti ārvalstu pieredzes piemēri, kas nav pielāgojami Latvijas specifikai, uzskata vēstules autori.

Līdztekus vēstulē vērsta uzmanība riskam, ka reforma samazinās konkurenci un veicinās kvalificēta personāla aizplūšanu uz privāto sektoru, apdraudot pakalpojumu pieejamību valsts sektorā, jo reformas rezultātā psihiatrijas speciālistiem tiks liegta iespēja izvēlēties darba vietu psihiatriskā profila valsts veselības aprūpes iestādē un būs tikai viens darba devējs.

Speciālisti arī apgalvo, ka reformas ieviešana tiek plānota ļoti īsā termiņā - līdz šī gada decembrim. Viņi apgalvo, ka šāda sasteigta pieeja var novest pie nesekmīgas īstenošanas, budžeta līdzekļu neefektīvas izmantošanas un sabiedrības uzticības zuduma. Ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt gan sabiedrības veselību, gan valsts budžetu, uzskata "Ģintermuižas" kolektīvs.

Nozares pārstāvji aicina VM pārskatīt reformas plānu, nodrošināt plašu sabiedrisko apspriešanu, kā arī veikt neatkarīgu izvērtējumu.

Vēstules autoru ieskatā pārmaiņas jāīsteno pakāpeniski, balstoties uz Latvijas specifiku un starptautiski atzītiem principiem, izmantojot rūpīgi izstrādātu un uz pierādījumiem balstītu plānu.

Pašlaik psihiskās veselības un narkoloģiskās aprūpes pakalpojumus nodrošina sešas valsts kapitālsabiedrības: NPVC, "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" Latgales un Zemgales (Aknīstes filiāle) reģionā, "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" Vidzemes reģionā, "Piejūras slimnīca" Kurzemes reģionā, slimnīca "Ģintermuiža" Zemgales reģionā un "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" Vidzemes reģionā.

VM ziņojumā skaidrojusi, ka reorganizācijas mērķis ir veidot vienotu un ilgtspējīgu psihiskās veselības aprūpes sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvus, pieejamus un savlaicīgus pakalpojumus visā valstī, vienlaikus uzlabojot administratīvo efektivitāti un caurskatāmību.

Paredzētās pārmaiņas aptver gan veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības aspektus, gan pārvaldības, izmaksu optimizācijas un personāla attīstības jomas.

Ziņojumā norādīts, ka reorganizācijas ieguvumi būs vienotu ārstniecības standartu un klīnisko vadlīniju ieviešana, vienota pacientu datu pārvaldība, kā arī vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem visos reģionos.

Tāpat līdz ar reorganizāciju tiks uzlabota pakalpojumu pieejamība, paplašinot ambulatoros pakalpojumus, īpaši bērniem un atkarību pacientiem, solīts ziņojumā.

Vienlaikus tiks ieviesti telemedicīnas risinājumi, lai mazinātu ģeogrāfiskās barjeras, tostarp izveidotas multidisciplināras komandas, kas nodrošina holistisku pieeju pacientu aprūpē.

Līdztekus reorganizācija paredz vienotu atlīdzības un motivācijas sistēmu, lai veicinātu darbinieku mobilitāti un noturību. Darbiniekiem plānotas arī mācību un profesionālās pilnveides programmas sadarbībā ar augstskolām, tostarp paredzot rotācijas iespējas starp iestādēm, lai mazinātu izdegšanu un veicinātu pieredzes apmaiņu.

Vienlīdz būtiski ieguvumi reorganizācijas iespaidā būšot jūtami arī administratīvajā jomā, sola VM.

Centralizēta vadība ļaus vienkāršot lēmumu pieņemšanu un uzlabot pārvaldību, savukārt vienota IT infrastruktūra (IT sistēma "Tvaiks") nodrošinās datu drošību un efektivitāti.

Tāpat vienots iepirkumu mehānisms samazinās izmaksas un uzlabos kvalitāti, kopumā samazinot arī birokrātisko slogu valsts pārvaldē.

Pēc laika grafika paredzēts, ka informatīvo ziņojumu skatīs jūnija vai jūlija laikā. Pēc tam tiks izveidota valsts psihoneiroloģisko slimnīcu pārmaiņu vadības darba grupa, kurā būs iekļauti pārstāvji no katras reorganizējamās slimnīcas, VM un Nacionālā veselības dienesta.

Attiecīgi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekta izstrādē un pievienojamo kapitālsabiedrību mantiskā novērtējuma process varētu notikt no šī gada jūlija līdz septembrim.

Reorganizācijas rīkojumu skatīt valdībā varētu septembrī, savukārt laikā no oktobra līdz decembrim notiktu reorganizējamo slimnīcu dalībnieku sapulces, reorganizācijas līgumu apstiprināšana un kreditoru apzināšana, kā arī citu juridisko procedūru veikšana.

Reorganizācijas pabeigšana un reģistrācija Uzņēmumu reģistrā prognozēta šī gada decembrī.

Detalizēti aprēķini un dati tiks izstrādāti un sniegti pēc tam, kad MK apstiprinās VM informatīvo ziņojumu un tajā ietverto plānoto reorganizācijas virzienu.

2% iedzīvotāju ir veikuši izvēli par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves

vs.lv — Thu, 19 Jun 2025 11:47:00 +0300

Vien 2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir veikuši izvēli par sava ķermeņa, orgānu vai audu izmantošanu pēc nāves, un tikai katrs otrais no tiem ir piekritis savu orgānu izmantošanai pēc nāves, tādējādi sniedzot iespēju dzīvot citam, kura vienīgā iespēja ir orgānu transplantācija, aģentūru LETA informēja Latvijas Digitālās veselības centrā (LDVC).

Līdz šī gada jūnija vidum atzīmi par atļauju vai aizliegumu izmantot ķermeni mācību vai zinātniskiem mērķiem un citiem veikuši 22 651 iedzīvotājs, no kuriem vien 33% devuši piekrišanu.

Taču pozitīvāka ir iedzīvotāju attieksme par orgānu ziedošanu transplantēšanas nolūkam - atzīmi par atļauju vai aizliegumu to darīt kopumā ir veikuši 36 658 iedzīvotāji, un no tiem 65% snieguši piekrišanu.

Savukārt atzīmi par atļauju vai aizliegumu veikt patologanatomisko izmeklēšanu jeb sekciju veikuši 19 641 iedzīvotājs, un no tiem 13 403 piekrituši sekcijas veikšanai pēc nāves.

Ņemot vērā zemo Latvijas iedzīvotāju iesaisti, LDVC aicina norādīt savu izvēli par ķermeņa, orgānu vai audu ziedošanu un veikt atbilstošu atzīmi E-veselības sistēmas tīmekļvietnē "eveseliba.gov.lv".

LDVC uzsver, ka veikto izvēli iedzīvotājs var mainīt jebkurā laikā.

Informācija par izteikto gribu ir redzama ļoti ierobežotam cilvēku skaitam no konkrētām iestādēm, skaidro LDVC. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ģimenes ārstu praksēm un citām iestādēm nav piekļuve šai informācijai. LDVC arī norāda, ka ikviens datu skatījums E-veselībā tiek fiksēts un iedzīvotājs jebkurā mirklī var noskaidrot, vai kāds nav skatījies norādīto informāciju.

Ja iedzīvotājam nav iespēja autentificēties E-veselībā, LDVC savu gribu iesaka pārrunāt ar ģimenes locekļiem. Gadījumos, kad E-veselības sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka izteikto gribu, aizgājēja laulātajam, vecākiem, pilngadīgajiem bērniem, brāļiem vai māsām ir tiesības rakstveidā informēt ārstniecības iestādi par aizgājēja dzīves laikā izteikto gribu.

Rīgā atklāj par 8 miljoniem eiro izbūvēto Mikroķirurģijas centra slimnīcu

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 17:52:00 +0300

Rīgā, Brīvības gatvē 332, atklāta par astoņiem miljoniem eiro izbūvētā Latvijas Mikroķirurģijas centra privātā slimnīca, kas vienuviet apvienos diagnostikas, rekonstruktīvās, rokas, estētiskās medicīnas un onkoloģiskās mikroķirurģijas iespējas, aģentūru LETA informēja centrā.

Jaunās slimnīcas būvniecība izmaksājusi astoņus miljonus eiro, tostarp pieci miljoni ir "SEB" bankas kredīts, bet trīs miljoni ir uzņēmuma nopelnītie līdzekļi.

Jaunajā slimnīcā būs iespējams veikt vairāk nekā 300 veidu operācijas, un tajā strādā vairāk nekā 70 darbinieku komanda.

Centra izpilddirektors Jānis Bendiks informēja, ka centrā izveidota īpaša stacionārā nodaļa, kas paredzēta pacientiem ar sevišķi smagām traumām un kam nepieciešama īpaša uzraudzība.

Kopā centrā atrodas četras vienvietīgas un trīs divvietīgās palātas, tostarp pielāgotas arī pacientiem ar īpašām vajadzībām. Viena palāta arī izveidota pacienta tuviniekiem.

Izrādot jauno slimnīcu, Bendiks klāstīja, ka tā aprīkota ar modernām iekārtām. Vienā no kopā trim izvietotajām operāciju zālēm būs arī laparoskopijas komplekts.

Pirmie pacienti klīnikā uzņemti jau pagājušajā nedēļā.

Latvijas Mikroķirurģijas centrs ir vienīgā Latvijas ārstniecības iestāde, kur piešuj traumatiski zaudētas ķermeņa daļas. Tajā tiek sniegti arī valsts apmaksāti pakalpojumi.

Ik gadu centrā tiek veiktas vidēji 4000 operācijas, un pērn tika veiktas 5500 operācijas. Kopš 2014.gada operēti arī vairāki simti pacientu no Ukrainas, to skaitā 150 smagi ievainoti karavīri.

Pēdējos gados arvien biežāk tiek uzņemti pacienti arī no ārvalstīm - tostarp no Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas un citām Eiropas valstīm, norāda centrā.

Centra komandu veido Latvijā un starptautiski atzīti plastikas ķirurgi, rokas ķirurgi, ortopēdi un traumatologi, kuri zināšanas apguvuši un regulāri papildina klīnikās ASV, Norvēģijā, Francijā, Nīderlandē, Apvienotajos Arābu Emirātos un citviet.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs" pērn strādāja ar 722 217 eiro peļņu un 5 910 406 eiro apgrozījumu. Uzņēmums reģistrēts 2003.gadā un tā pamatkapitāls ir 2848 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki ir Jānis Krustiņš (16,71%), Mārtiņš Kapickis (16,68%), Kalvis Pastars (16,68%), Gundars Krauklis (16,64%), Aivars Tihonovs (16,64%) un Haralds Adovičs (16,64%).

Testēšanas nedēļā dažiem RAKUS apmeklētājiem atklāts C hepatīts

vs.lv — Wed, 18 Jun 2025 14:02:00 +0300

Noslēdzoties HIV un C hepatīta testēšanas nedēļai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), nav atklāts neviens jauns HIV inficēšanās gadījums, savukārt C hepatīta antivielas (anti-HCV) konstatētas 15 cilvēkiem, aģentūru LETA informēja Austrumu slimnīcā.

Kopumā bezmaksas testēšanas nedēļas laikā slimnīcas laboratorijā veikti 314 testi - 151 C hepatīta tests un 163 HIV testi.

Cilvēkus, kuriem anti-HCV tests bija pozitīvs, slimnīcas laboratorijas speciālisti informēja par turpmākajiem soļiem un aicināja pierakstīties uz ambulatoru konsultāciju pie hepatologa vai infektologa, lai padziļināti izvērtētu izmeklējumu rezultātus, pārrunātu iespējamos inficēšanās apstākļus un vienotos par ārstēšanas uzsākšanu.

Lai gan testēšanas nedēļa Austrumu slimnīcā ir noslēgusies, pārbaudīties uz C hepatītu vai veikt HIV testu var arī turpmāk, vēršoties pie sava ģimenes ārsta vai nododot asinis kā donoram. Tāpat pārbaudīties anonīmi un bez maksas iespējams HIV profilakses punktos visā Latvijā vai par maksu - jebkurā laboratorijā.

Diagnosticējot HIV, ir pieejamas valsts apmaksātas zāles - antiretrovirālā terapija. Laikus uzsākot šo zāļu terapiju un lietojot tās atbilstoši ārsta norādēm, pacienta dzīves kvalitāte uzlabojas, vīrusa daudzums organismā samazinās, un šādi tiek novērsta līdzcilvēku inficēšana, uzsver slimnīcā.

Arī C hepatīta gadījumā Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama valsts apmaksāta efektīva ārstēšana. Saņemot šo ārstēšanu, pacients 95% gadījumu tiek no C hepatīta vīrusa pilnībā izārstēts, informē RAKUS.

Kā skaidro Austrumu slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" ambulatoro pakalpojumu vadītāja pienākumu izpildītāja Jūlija Gromova, svarīgi arī strādāt pie stigmas mazināšanas, kas joprojām saistīta ar šīm infekcijām.

Austrumu slimnīca regulāri iesaistās sabiedrības informēšanā un infekcijas slimību stigmas mazināšanā, tostarp rīkojot testēšanas nedēļas, izglītojošus seminārus, informatīvās kampaņas un pasākumus.

Stradiņa slimnīcā notiks izglītojoši pasākumi par alerģisko reakciju

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 20:20:00 +0300

Lai veicinātu sabiedrības un veselības aprūpes speciālistu informētību par vienu no dzīvībai bīstamākajām alerģiskajām reakcijām - anafilaksi, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS) Pasaules alerģijas nedēļas laikā, 2.jūlijā un 3.jūlijā organizēs divus šai tēmai veltītus pasākumus, aģentūru LETA informēja slimnīcā.

Šogad Pasaules alerģijas nedēļa notiks no 29.jūnija līdz 5.jūlijam. Tās centrālā tēma ir anafilakse - smaga un potenciāli dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, kuras savlaicīga atpazīšana un ārstēšana var glābt dzīvību.

Izglītojošo pasākumu mērķis ir palielināt sabiedrības un veselības aprūpes speciālistu informētību par anafilaksi. Pasākumu laikā tiks sniegta informācija par anafilakses pazīmēm, iespējamiem izraisītājiem, neatliekamo rīcību un ārstēšanas iespējām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta adrenalīna auto-injektora lietošanas apmācībai, klīnisko gadījumu analīzei un pacientu pieredzes stāstiem.

Trešdien, 2.jūlijā, no plkst.13 līdz 16 paredzēts anafilakses izpratnes pasākums sabiedrībai, bet 3.jūlijā no plkst.13 līdz 16 - medicīnas profesionāļiem.

Abi pasākumi būs bez maksas un notiks Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa ātrijā (A1 ieeja), Pilsoņu ielā 13, Rīgā.

Pasākumus rīko PSKUS Klīniskās imunoloģijas un alergoloģijas centrs sadarbībā ar Latvijas Alergologu asociāciju, Latvijas Imunologu asociāciju un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem.

Plāno atcelt citu personu piekrišanu veikt pacientam ķirurģisko kontracepciju

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 18:09:00 +0300

Neviens cits kā tikai pats pacients varēs dot piekrišanu veikt viņam ķirurģisko kontracepciju, paredz valdības atbalstītie grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, par kuriem vēl jālemj Saeimai.

Patlaban ir noteikts, ka ķirurģisko kontracepciju drīkst veikt pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem, ar viņa rakstveida piekrišanu. Medicīnisku indikāciju dēļ to var veikt pacientiem, tostarp zem 25 gadu vecuma, ar ārstu konsilija un pacienta rakstveida apstiprinājumu.

Savukārt, ja pacienta rīcībspēja ir ierobežota ar tiesas lēmumu, procedūru var veikt ar pacienta aizgādņa un pacienta kopīgu rakstveida piekrišanu vai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu. Šo nosacījumu paredzēts mainīt, to salāgojot ar Civillikumu, kas nosaka, ka rīcībspēju personai ierobežo tikai mantiskos jautājumos.

Šādas izmaiņas saskanētu arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas "Veselības" pantu. Tas nosaka, ka personām ar invaliditāti piespiedu vai pretēji gribai īstenota sterilizācija un visu veidu nelabprātīgas medicīniskās iejaukšanās var būt cietsirdīgi akti, kas uzskatāmi par pārkāpumu cilvēktiesību jomā. Tostarp pārkāpums attiecināms uz gadījumiem, kad veiktas procedūras un iejaukšanās saistībā ar kontracepciju un abortu vai veikta invazīva un neatgriezeniska ķirurģiskā prakse.

Ārsts un farmaceits runā par vasaras brīvdienu sarežģījumiem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 17 Jun 2025 10:21:00 +0300

Jāizvairās no uzturēšanās saulē no pulksten 11.00 līdz 16.00, jāvalkā cepure, saulesbrilles, viegls, elpojošs apģērbs ar garām piedurknēm un jālieto saules aizsargkrēms.

Klāt vasaras brīvlaiks! Laiks baudīt dažādas vasaras aktivitātes! Taču – kā to darīt drošāk un veselīgāk un kā mazināt dažādus veselības riskus bērniem vasarā? Padomos dalās ģimenes ārste Zane Zitmane un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Bieži vien vasaras periodu vecāki uztver vieglāk, jo nav agrā rīta celšanās, mainās dienas režīms. Taču tieši šajā sezonā pieaug risks dažādiem veselības apdraudējumiem: atūdeņošanās, pārkaršana, kukaiņu kodumi, infekcijas slimības un traumas, jo nereti vasarā tiek aizmirsts par regulāru ūdens lietošanu, saules aizsardzību, higiēnu pēc peldēšanas dabiskos ūdeņos un drošības noteikumiem brīvā dabā, atgādina ģimenes ārste.

Turklāt ģimenes ārstes praksē novērots, ka bieži vien bērni vasarā iet gulēt vēlāk, ēd neregulārāk, biežāk ēd uzkodas. Tas var izraisīt nogurumu, aizkaitināmību, samazinātu koncentrēšanās spēju un vājāku imunitāti. Tāpēc bērniem ir vajadzīga strukturēta diena arī brīvlaikā. Ieteicams ievērot gulētiešanas un celšanās laikus (vismaz +/- 1 stunda), nodrošināt sabalansētas ēdienreizes, kas iekļauj augļus, dārzeņus un ūdeni, ierobežot ekrāna laiku, piedāvājot alternatīvas aktivitātes, kā arī iespēju robežās plānot dienas ar aktivitātēm – sportu, lasīšanu, ģimenes laiku.

Vienmēr jāatceras par traumu profilaksi. Aktīvām rotaļām un citām aktivitātēm jābūt uzraudzītām, kā arī jālieto atbilstoši aizsardzības līdzekļi – ķiveres, locītavu un elkoņu aizsargi. Māciet bērniem drošības noteikumus, t. sk. ceļu satiksmes noteiktumus, drošību uz ūdens un tā tuvumā. Neatstājiet bērnus bez uzraudzības pie ūdens vai karstuma avotiem. Atcerieties par vakcināciju pret ērču encefalītu un piemērotu repelentu lietošanu!

Ādas aizsardzība no saules

Kā pasargāt bērnu ādu no saules? Jāizvairās no uzturēšanās saulē no pulksten 11.00 līdz 16.00, jāvalkā cepure, saulesbrilles, viegls, elpojošs apģērbs ar garām piedurknēm un jālieto saules aizsargkrēms, uzsver ģimenes ārste. Jāizvēlas aizsargkosmētika ar vismaz SPF 30 vai stiprāku aizsardzību, mazākiem bērniem jāizvēlas minerālo aizsargfiltru kosmētika (ar cinka oksīdu vai titāna dioksīdu). Sauļošanās krēmi jālieto ikdienas pastaigās, arī mākoņainās dienās, jo ultravioletie stari viegli izkļūst cauri mākoņu segai.

Ļoti būtiski ir saules aizsarglīdzekļus lietot pareizi, uzsver farmaceite. Saules aizsargkrēmi jāuzklāj uz ādas pietiekamā daudzumā 20–30 minūtes pirms atrašanās saulē, kā arī tos nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc divām stundām, arī pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. Saules aizsargkrēmos izmanto ķīmiskos un fizikālos filtrus vai to kombinācijas. Atšķirība ir darbības veidā – ķīmiskie filtri saules starus absorbē un izkliedē, bet fizikālie – tos atstaro. Bērniem iesaka saules aizsargkrēmus ar fizikālajiem jeb minerālajiem filtriem, turklāt fizikālo filtru krēmi ir balti – tas var palīdzēt pilnvērtīgāk noklāt bērnu ādu, jo būs redzams, kur krēms jau ir uzklāts, bet kur – ne.

Ja āda ir apdegusi saulē

Ir ļoti svarīgi nepieļaut saules apdegumu rašanos nedz bērniem, nedz pieaugušajiem un atbildīgi izturēties pret ādas aizsardzību no saules, uzsver ārste. Tomēr, ja šāda situācija ir radusies, saules apdeguma gadījumā jāveic šādi soļi:

-jāatvēsina āda ar vēsu (ne aukstu) ūdeni vai mitru dvieli. Atvēsināšanas procesam jābūt ilgstošam (pat vairākas stundas), nedrīkst lietot taukainas ziedes vai krējumu;

-kad āda ir atvēsināta, lietojiet nomierinošu pēcsauļošanās krēmu;

-lietojiet daudz šķidruma;

-ja parādās pūslīši vai stipras sāpes, jākonsultējas ar ārstu;

-jāizvairās no saules, kamēr āda nav sadzijusi.

Karstajā laikā jāatceras arī par siltuma dūriena risku un jāievēro tā profilakse, atgādina ģimenes ārste. Siltuma dūriena pazīmes ir augsta ķermeņa temperatūra, karsta, sausa āda, galvassāpes, miegainība vai apziņas traucējumi, kā arī vemšana.

Ja tiek novērotas siltuma dūriena pazīmes, ir nekavējoties jāmeklē ēna vai cita vēsa vieta, jādod ūdens nelielos daudzumos, kā arī jāatvēsina ķermenis ar vēsu ūdeni, mitrām drānām, ventilatoru. Smagos gadījumos jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Ja vasarā bērnam plānojat kādu aktīvu nometni, sportošanu vai citas fiziskās aktivitātes, ir svarīgi pārliecināties, ka bērns spēj izturēt nometnes (vai citu) aktivitāšu intensitāti, uzsver ārste. Lai bērns labāk sagatavotos gaidāmajām aktivitātēm, ieplānojiet treniņus vai pastaigas arī iepriekšējās nedēļās (atkarībā no sagatavotības un gaidāmās slodzes). Tāpat ir ļoti būtiski mācīt bērnam pašaprūpes prasmes – personīgo higiēnu, kā arī ziņot par simptomiem, ja tādi parādās.

Jāpievērš uzmanība medicīniskiem jautājumiem – jāpārbauda, vai bērns ir saņēmis nepieciešamās vakcīnas. Ja bērnam ir hroniskas slimības (astma, alerģijas vai citas), līdzi noteikti jābūt medikamentiem to kontrolei. Ja nepieciešamas, sagatavojiet vajadzīgās ģimenes ārsta izziņas. Informējiet nometnes personālu par bērna veselības stāvokli, iespējamajām alerģijām.

Farmaceite iesaka īpaši aktuālos produktus bērniem vasaras sezonā:

-plāksteri un līdzekļi brūcēm, nobrāzumiem – bērniem īpaši patiks plāksteri ar zīmējumiem un aplikācijām;

-saules aizsargkrēms – izvēlieties bērniem piemērotu;

-līdzekļi pret odiem, ērcēm – pievērsiet uzmanību, kādam vecumam ir piemēroti izvēlētie līdzekļi;

-pretalerģijas līdzekļi iekšķīgai lietošanai un ārīgai – gelu veidā;

-pret vēdera likstām – caureju, vēdera pūšanos.

Sagādājiet visu nepieciešamo laikus un vienmēr atcerieties par profilakses nozīmi! Par piemērotāko izvēli jautājiet ārstam vai farmaceitam.

VM plāno pagarināt termiņu atlīdzības pieprasīšanai par veselības kaitējumu

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 16:58:00 +0300

Veselības ministrija (VM) un Veselības inspekcija ir sākušas darbu pie Pacientu tiesību likumā paredzētā atlīdzības prasījuma termiņa pagarināšanas, aģentūrai LETA atzina veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Ministrijas ieskatā šobrīd regulējums neatbilst pacienta interesēm - pacients kaitējumu var atklāt vēlāk vai saskarties ar objektīvām grūtībām savlaicīgi vērsties pēc palīdzības, atzīmēja Abu Meri.

"Mēs uzskatām, ka termiņš ir jāpagarina, balstoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, kur tie svārstās no trim līdz pat desmit gadiem," sacīja ministrs.

Abu Meri atzina, ka praksē joprojām pastāv izaicinājumi, jo tiek konstatēti gadījumi, kad pacienti nesaņem kompensāciju no Ārstniecības riska fonda tikai tāpēc, ka ir nokavēts likumā noteiktais termiņš.

Šobrīd Pacientu tiesību likums paredz, ka atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu var pieprasīt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, bet jebkurā gadījumā - ne vēlāk kā trīs gadu laikā no kaitējuma nodarīšanas dienas. Pērn šī ierobežojuma dēļ četri pacienti ir saņēmuši atteikumu, un šogad - vēl divi, informēja ministrs.

Patlaban notiek ekspertu diskusijas par optimālāko risinājumu, tomēr kopējā VM pozīcija ir skaidra - "likumiem ir jāstrādā cilvēku labā", pauda Abu Meri. Viņš ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā VM nāks klajā ar konkrētiem likumdošanas priekšlikumiem un virzīs grozījumus izskatīšanai Saeimā.

Vienlaikus ministrs aicina arī ārstniecības iestādes būt proaktīvām, jo tieši viņu cieša sadarbība ar pacientiem ir izšķiroša, uzskata ministrs. Abu Meri ieskatā, pacienta drošība un uzticēšanās veselības sistēmai ir kopīgs mērķis, par kuru atbildīga ir gan valsts un ārstniecības personas, gan arī institūcijas.

Viņš uzsvēra, ka pacientu tiesību stiprināšana un pieredzes uzlabošana veselības aprūpē ir viena no ministrijas prioritātēm.

Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Pacientu tiesību likumā norādītā atlīdzības prasījuma termiņa pagarināšanu no trīs uz astoņiem gadiem

Ārstu kongress pieņem rezolūciju par veselības aprūpi kā drošības sastāvdaļu

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 14:42:00 +0300

Desmitajā Latvijas Ārstu kongresā pieņemta rezolūcija par veselības aprūpes sistēmu kā valsts nacionālās drošības sastāvdaļu, un tajā apkopoti Latvijas veselības aprūpē strādājošo profesionāļu galvenie vēstījumi sabiedrībai un politikas veidotājiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB).

Rezolūcija iezīmē ārstu redzējumu par prioritātēm Latvijas veselības aprūpē.

Rezolūcijā norādīts, ka veselības aprūpes sistēma ir valsts nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa, bez kuras nav iespējama sabiedrības attīstība, labbūtība un stabilitāte. Tajā arī pausts aicinājums ieviest veselības dimensiju visās politikas jomās, uzsverot, ka ikvienam lēmumam jāvērtē tā ietekme uz cilvēka veselību un riska faktoriem.

Ārsti pauž pārliecību, ka veselības aprūpe Latvijā kļūs patiesi pieejama tikai tad, ja tiks būtiski palielināts tās valsts finansējums. Vienlaikus esot jāstiprina arī sabiedrības veselībpratība jau no agras bērnības, balstot to slimību profilaksē un veselīga dzīvesveida veicināšanā.

Rezolūcijā uzsvērta arī cīņa ar mītiem, puspatiesībām un dezinformāciju, norādot, ka tā nav iespējama bez sabiedrības izglītošanas un kritiskās domāšanas veicināšanas. Ārstu darbības pamatā vienmēr jābūt pierādījumos balstītai informācijai, bet ārstniecības profesionāļu autoritāti stiprina sabiedrības uzticība, uzsver kongresa delegāti.

Tāpat rezolūcijā teikts, ka veselības aprūpes kvalitātes un noturības pamats ir cilvēkkapitāls - motivēti, profesionāli mediķi pietiekamā skaitā. Tāpēc īpaši svarīgi esot mērķtiecīgi iesaistīt jaunos ārstus, māsas un citus speciālistus visos veselības sistēmas līmeņos. Līdzās tam būtiska esot arī vienota un kvalitatīva veselības aprūpes digitalizācija, kas nodrošina datu pārvaldību, plānošanu un ārstniecības efektivitāti.

Rezolūcijā izcelta arī sadarbības nozīme ar latviešu ārstiem diasporā un starptautiskajiem kolēģiem.

Desmitais Latvijas Ārstu kongress notika Rīgā no 11. līdz 14.jūnijam.

BKUS strādā pie infekciju slīmību risku mazināšanas bērniem ar hematoonkoloģiju

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 13:30:00 +0300

Pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā", Bērnu klīniskajā universitātes slimnīca (BKUS) strādā pie infekciju slimību risku mazināšanas bērniem ar hematoonkoloģiskām slimībām, aģentūru LETA informēja slimnīcā.

Iespēja Bērnu slimnīcas speciālistiem doties pieredzes apmaiņā un uz apmācībām vadošajos bērnu onkoloģijas centros Eiropā veicina ārstēšanas un aprūpes kvalitātes uzlabošanu Hematoonkoloģijas nodaļas pacientiem, uzsver slimnīcā.

Šveices un Latvijas sadarbības programmas īstenošanas laikā tiek attīstīts viens no virzieniem, kas aktuāls visā pasaulē - nodaļā izstrādā un īsteno pasākumus, lai mazinātu inficēšanos ar invazīvu sēnīšu slimībām onkoloģisku slimību ārstēšanas laikā.

Bērnu slimnīcas pediatre un bērnu infektoloģe Liene Smane skaidro, ka bērni, kuriem tiek ārstētas onkoloģiskas slimības, cieš ne tikai no tām, bet arī no nopietnām medikamentu radītām blaknēm. Onkoloģiskas slimības ārstēšana būtiski nomāc bērna imūnsistēmu, padarot viņu īpaši uzņēmīgu pret nopietnām infekcijām, tostarp, invazīvām sēnīšu infekcijām. Ir pacienti, kuriem konkrētu diagnožu dēļ ārstēšana ir daudz intensīvāka, tādēļ risks saslimt ar sēnīšu infekciju izraisītām slimībām ir augstāks nekā citiem. Šajos gadījumos esot būtiski uzsākt antifungālo profilakses terapiju vienlaikus ar pamata terapiju.

Esot arī gadījumi, kad bērni mirst nevis no hematoonkoloģiskās slimības, bet invazīvas sēnīšu infekcijas, kas attīstās ārstēšanās laikā.

Ievērojot antifungālās profilakses starptautiskās rekomendācijas, bērni ar onkoloģiskām saslimšanām saņem efektīvāku aizsardzību pret bīstamām invazīvām sēnīšu infekcijām, kas būtiski uzlabo viņu izdzīvošanas iespējas, samazina komplikāciju attīstību, nodrošina kvalitatīvāku un drošāku ārstēšanu, skaidro speciāliste.

Smane uzsver, ka arī profilaktiskajai terapijai ir blaknes un šīs zāles var mijiedarboties ar pamata terapiju, tāpēc rekomendācijām, izvēloties medikamentus katrā individuālā gadījumā, jābūt balstītām pierādījumos, kas gūti starptautiskos pētījumos.

Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā nozīmēt profilaktisko antifungālo terapiju ir ierasta prakse, bet nemitīgi esot jāseko līdzi jaunākajām atziņām šajā jomā. Turpmāk smagu infekciju slimību profilakses novēršanai BKUS plāno strādāt multidisciplinārā komandā, kurā būtu iesaistīts hematoonkologs, infektologs, farmaceits un arī laboratorijas ārsti.

Ārste norāda, ka, uzsākot jauna medikamenta lietošanu praksē, ir jāpārzina tā farmokokinētiku, farmokodinamiku, mijiedarbību ar citiem medikamentiem, tāpēc svarīga ir multidisciplināra pieeja. Katrs gadījums individuāli jāizvērtē, veicot arī profilaktiskās terapijas iedarbības mērījumus, kas parāda tās efektivitāti. Tā esot virzība uz personalizētu medicīnu, kas aktuāla visā pasaulē, meklējot iespējas arvien labāk palīdzēt bērniem onkoloģisku slimību ārstēšanas procesā.

Veiksmīgi izvēloties gan efektīvāko pamata ārstēšanu, gan profilaktisko ārstēšanu, varot panākt, ka pamata ārstēšana norit bez pārtraukumiem un ka tā uz laiku nav jāpārtrauc smagu infekcijas slimību dēļ. Pacientam un viņa ģimenei tas nozīmē arī īsāku laiku, kas jāpavada stacionārā un mazāk pārdzīvojumu bērna veselības dēļ, jo infekcijas var noritēt ļoti smagi. Tāpat, ja izdodas izvairīties no smagajām infekcijām, ārstēšanas laikā Hematoonkologijas nodaļā un pēc došanās mājās bērna dzīves kvalitāte ir ievērojami labāka, klāsta slimnīcā.

Smane uzsver, ka slimnīcas pārziņā ir arī nopietns izglītojošais darbs, jo onkoloģisko slimību ārstēšanas laikā pretoties infekciju slimībām organismam izdodas labāk, ja bērns ievēro īpašus ieteikumus uztura izvēlē, ko dēvē par neitropeisko diētu.

Smane kopā ar kolēģiem izstrādājuši materiālus par vēlamo uzturu ģimenēm, kurās bērns saslimis ar onkoloģisku slimību. Tāpat par to tiek runāts konsultācijās, cenšoties panākt, lai bērni un vecāki sadarbojas ar veselības aprūpes speciālistiem un ir līdzestīgi ārstēšanas procesā, jo tikai tad varot panākt iespējami labākos ārstēšanās rezultātus.

Programma "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā" tiek īstenota ar Šveices finansiālu atbalstu. Tās mērķis ir uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo ar vēzi vai retām slimībām, kā arī nodrošināt nepārtrauktu un uz pacientu vērstu aprūpi.

Kā sagatavoties dzemdībām: speciālisti palīdz Latgalē (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 16 Jun 2025 07:09:00 +0300

Vecāki var kliedēt gandrīz visus vienojošās bailes no nezināmā.

Sasniedzot gandrīz 50 apmeklējumus, maija mēnesī veiksmīgi noritējis pirmais šī gada bezmaksas "Topošo vecāku skolas" nodarbību cikls. Rēzeknes slimnīcā, kur vairāk kā septiņus gadus topošajiem vecākiem ir iespēja sagatavoties mazuļa ienākšanai pasaulē, novēro, ka jauno ģimeņu vidū arvien palielinās izpratne par šādām nodarbībām kā vērtīgu un nepieciešamu ieguldījumu gan gaidāmā mazuļa, gan pašu vecāku labbūtībā. Priecē, ka starp apmeklētājiem sen vairs nav pārsteigums redzēt arī topošos tētus. Atsvaidzināt zināšanas vai uzzināt jaunāko no praktizējošiem ārstiem un speciālistiem ierodas arī vecāki, kuru ģimenē jau ir bērniņi, turklāt - dažkārt kopā ar atvasēm, kuras zinātkāri gaida jaunākās māsiņas vai brālīša satikšanu.

Katrā nodarbību ciklā tiek nodrošināts plašs speciālistu loks, t.sk. pediatrs, ginekologs, vecmāte, fizioterapeits un bērnu aprūpes māsa, no kuriem vecāki saņem svarīgus padomus un apgūst prasmes, kas saistītas ar dzemdībām un pirmajiem bērna dzīves mēnešiem. Tā ir gan iespēja fiziski un emocionāli sagatavoties dzemdībām, gan droša vide, kurā topošie vecāki var saņemt profesionāļu atbildes uz jautājumiem, un, protams, satiekot citus, nejusties vieni savā pieredzē. Tiek apskatītas dažādas tēmas - no grūtniecības "ABC", gatavošanās dzemdībām un dzemdību atvieglošanas līdz pēcdzemdību periodam, rūpēm par jaundzimušo un partnera atbalstam.

Mēdz teikt, ka neviens nevar līdz galam būt gatavs bērniņa ienākšanai ģimenē. Kamēr tā varētu būt filosofiska patiesība, Rēzeknes slimnīca praksē novēro, ka topošie vecāki, kas apmeklējuši vairākas nodarbības, parasti ir manāmi atraisītāki gan uzdot jautājumus, gan runāt par savām sajūtām saistībā ar gaidāmo jauno dzīves posmu.

Iepazīstot Dzemdību nodaļu, tās personālu un pieejamos pakalpojumus, nodarbībās vecāki var kliedēt gandrīz visus vienojošās bailes no nezināmā. Apmeklējot "Topošo vecāku skolu", kas tagad, pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumam, ikvienam pieejama bez maksas, jaunās māmiņas un tēti var ieņemt savas dzīves iespējams nozīmīgākās lomas ar ievērojami lielāku mieru un pārliecību par saviem spēkiem. Otrais no kopā septiņiem bezmaksas nodarbību cikliem plānots šī gada jūlija un augusta mēnešos - Rēzeknes slimnīca aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai tās mājaslapā www.rslimnica.lv, piedalīties un sagatavoties mazuļa uzņemšanai ģimenē.

"Topošo vecāku skolas" nodarbību cikli tiek organizēti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības īstenojamajā projektā "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu organizēšana Rēzeknes valstspilsētā" (Nr. 4.1.2.2/1/24/I/028).

Psihoneiroloģiskās slimnīcas pievienos Nacionālajam psihiskās veselības centram

vs.lv — Sun, 15 Jun 2025 16:29:00 +0300

Lai sasniegtu vienotu un efektīvu psihiatriskās aprūpes pārvaldību, Veselības ministrija (VM) plāno piecas psihoneiroloģiskās slimnīcas pievienot Nacionālajam psihiskās veselības centram (NPVC), paredz VM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Pašlaik psihiskās veselības un narkoloģiskās aprūpes pakalpojumus nodrošina sešas valsts kapitālsabiedrības: NPVC, "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" (DPNS) Latgales un Zemgales (Aknīstes filiāle) reģionā, "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" (SPNS) Vidzemes reģionā, "Piejūras slimnīca" (PS) Kurzemes reģionā, slimnīca "Ģintermuiža" (SĢ) Zemgales reģionā un "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" (BPSA) Vidzemes reģionā.

Reorganizācijas mērķis ir veidot vienotu un ilgtspējīgu psihiskās veselības aprūpes sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvus, pieejamus un savlaicīgus pakalpojumus visā valstī, vienlaikus uzlabojot administratīvo efektivitāti un caurskatāmību.

Paredzētās pārmaiņas aptver gan veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības aspektus, gan pārvaldības, izmaksu optimizācijas un personāla attīstības jomas.

VM skaidro, ka reorganizācijas ieguvumi būs vienotu ārstniecības standartu un klīnisko vadlīniju ieviešana, vienota pacientu datu pārvaldība, kā arī vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem visos reģionos.

Tāpat līdz ar reorganizāciju tiks uzlabota pakalpojumu pieejamība, paplašinot ambulatoros pakalpojumus, īpaši bērniem un atkarību pacientiem.

Vienlaikus tiks ieviesti telemedicīnas risinājumi, lai mazinātu ģeogrāfiskās barjeras, tostarp izveidotas multidisciplināras komandas, kas nodrošina holistisku pieeju pacientu aprūpē.

Vienlīdz būtiski ieguvumi reorganizācijas iespaidā būšot jūtami arī administratīvajā jomā, sola VM.

Centralizēta vadība ļaus vienkāršot lēmumu pieņemšanu un uzlabot pārvaldību, savukārt vienota IT infrastruktūra (IT sistēma "Tvaiks") nodrošinās datu drošību un efektivitāti.

Tāpat vienots iepirkumu mehānisms samazinās izmaksas un uzlabos kvalitāti, kopumā samazinot arī birokrātisko slogu valsts pārvaldē.

Attiecīgi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekta izstrādē un pievienojamo kapitālsabiedrību mantiskā novērtējuma process varētu notikt no šī gada jūlija līdz septembrim.

Reorganizācijas pabeigšana un reģistrācija Uzņēmumu reģistrā prognozēta šī gada decembrī.

Detalizēti aprēķini un dati tiks izstrādāti un sniegti pēc tam, kad MK apstiprinās VM informatīvo ziņojumu un tajā ietverto plānoto reorganizācijas virzienu.

VAAD Vidzemē divos zemeņu stādījumos konstatējis nematodes izplatības gadījumus

vs.lv — Sun, 15 Jun 2025 15:04:00 +0300

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) divos paraugos, kas ņemti zemeņu stādījumos Vidzemē, kur augi nīkuļoja un gāja bojā, konstatējis nematodes kaitīgo organismu izplatības gadījumus, liecina dienesta publiskotā informācija.

Dienests veiktajās pārbaudēs vienā paraugā konstatēja "Aphelenchoides blastophthorus" un "Meloidogyne hapla" nematodes kaitīgos organismus, bet otrā paraugā - "Aphelenchoides blastophthorus" nematodes kaitīgo organismu. VAAD akcentē, ka šie augiem kaitīgie organismi var būtiski ietekmēt ražu, īpaši slēgtās audzēšanas platībās.

Pārbaudēs noskaidrots, ka stādi bija ievesti no Nīderlandes ar augu pasi. VAAD par šiem gadījumiem informējis stādu ievedēju un Nīderlandes augu aizsardzības organizāciju.

VAAD aicina audzētājus stādus iegādājoties, tos rūpīgi izvēlēties, ievērot profilaktiskus pasākumus un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar VAAD.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.

Vāc parakstus par Pacientu tiesību likumā atlīdzības termiņa pagarināšanu

vs.lv — Sun, 15 Jun 2025 12:00:00 +0300

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Pacientu tiesību likumā norādītā atlīdzības prasījuma termiņa pagarināšanu no trīs uz astoņiem gadiem.

Kā iniciatīvas iesniedzēja norādīta Evija Rača, kura skaidro, ka medicīnisku kļūdu vai nolaidības izraisītas sekas bieži vien neparādās uzreiz. Proti, tās var tikt konstatētas arī pēc vairākiem gadiem. Patlaban likumā noteiktais termiņš, kas ir divi gadi no kaitējuma atklāšanas, bet ne vēlāk kā trīs gadi no nodarīšanas brīža, liedz pacientiem reāli izmantot iespēju vērsties pēc taisnīguma, ja kaitējums atklājas vēlāk, kā arī, ja tas notiek ārstēšanās laikā, kas ilgst vairāk nekā trīs gadus.

Rača atzīmē, ka patlaban saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" 6.2. apakšpunktu Veselības inspekcija atsaka izskatīt atlīdzības prasījumu, ja tas iesniegts pēc noteiktā termiņa. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka kaitējums ir reāls un pierādāms, valsts atteiksies to izskatīt likumā noteiktā termiņa dēļ. Tāpēc iniciatīvas iesniedzēja uzsver, ka šāda pieeja nav taisnīga un neatbilst nedz pacientu, nedz cilvēktiesībām.

Iniciatīvas iesniedzēja norāda, ka vairākās Eiropas valstīs medicīnisko kļūdu atbildības termiņi ir ilgāki, piemēram, pieci līdz desmit gadi. Latvijai, pēc Račas domām, būtu jāseko šai praksei, lai nodrošinātu līdzvērtīgu pacientu aizsardzības līmeni un atbilstību cilvēktiesību principiem.

Kā Latvijas senioriem saglabāt redzi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 15 Jun 2025 11:47:00 +0300

Turpmāk valsts apmaksās intravitreālās injekcijas.

Viss, kas saistīts ar redzes veselību un acu ārstēšanu, Latvijā patlaban ir pasaules līmenī, un mūsu pilsoņu iespējas ir līdzīgas citām attīstītām valstīm, secina gan Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags, gan senioru pārstāve, Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja (ar bagātīgu politisko karjeru) Aija Barča ar pacientes pieredzi.

Turklāt oftalmologs jeb acu ārsts ir tiešās pieejamības speciālists, pie kura nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. Var doties uzreiz pie ārsta, taču – tiešās pieejamības speciālists nenozīmē, ka drīkst ierasties, iepriekš nesaskaņojot vizītes laiku. Tāpat, lai vizīte būtu valsts apmaksāta, jāpārliecinās, vai izvēlētā iestāde un ārsts sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.

Tomēr satraukumu rada politiski lēmumi un ar tiem saistītais budžets. Kā skaidroja Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags, šis gads ir sācies ar pārmaiņām valsts finansējumā, kas vienlaikus gan priecē ar papildu iespējām pacientiem, gan rada bažas par iecerētajām izmaiņām, kuras varētu ietekmēt oftalmologa pieejamību pacientiem.

Jauna terapija redzes glābšanā

Kopš šā gada noteiktam skaitam cukura diabēta pacientu no valsts budžeta apmaksā terapiju, kas novērsīs redzes zaudēšanu, un tās būs injekcijas acs stiklveida ķermenī. Vienlaikus šī pozitīvā vēsts ietver arī problēmu, ka pacientu, kam tas ir nepieciešams, ir ievērojami vairāk nekā tam ir atvēlēts finansējums. Aptuveni 25% no diabēta pacientiem tiek konstatēti redzes bojājumi – konkrēti diabētiska acs mākulas vai tīklenes tūska, un ceturtdaļai no šiem pacientiem ir nepieciešama ārstēšana, injicējot medikamentu acs stiklveida ķermenī.

"Turpmāk valsts apmaksās intravitreālās injekcijas, kas ir anti-VEGF jeb asinsvadu endotēlija augšanas faktoru inhibitori, ar kādiem ārstē acs tīklenes saslimšanas. Paredzēts, ka prioritāri šīs injekcijas tiks nodrošinātas cukura diabēta pacientiem, ņemot vērā augsto diabēta izplatību Latvijā un ar to saistīto redzes zuduma risku. Līdz šim šāda ārstēšana pacientiem Latvijā ir bijusi jāsedz no saviem līdzekļiem, un viņi nav saņēmuši no valsts budžeta klīniskajām vadlīnijām atbilstošu inovatīvo terapiju – injekcijas redzes saglabāšanai. Pateicoties visām iesaistītajām valsts institūcijām, daļa tagad to sāks saņemt," skaidro Juris Vanags.

Juris Vanags norāda, ka Veselības ministrija ir radusi iespēju no šā gada uzsākt pacientu ārstēšanu, piešķirot līdzekļus terapijas uzsākšanai pirmajiem 50 pacientiem, kam sekos vēl pa 50 pacientiem gadā nākamajos divos gados. Tomēr kopējais pacientu skaits, kam varētu būt nepieciešamas intravitreālās injekcijas ar anti-VEGF līdzekļiem, ir vairāk nekā 2000 jauniem pacientiem gadā, bet, apzinoties ietekmi uz budžetu, tika identificētas prioritarās grupas, kurām būtu visvairāk nepieciešams nodrošināt šo terapiju, izceļot 540 pacientus. Patlaban Latvijā diabēts noteikts ap 100 000 cilvēku, un šim skaitam ir tendence pieaugt.

Neredzamā cīņa par oftalmologa pieejamību

"Šī gada sākums nāca ar satraucošām bažām, jo Nacionālais veselības dienests apsver ideju veikt izmaiņas ikdienas finanšu plūsmas sadalē, ko ieviešot, būtiski samazinātos valsts apmaksāto oftalmologa pakalpojumu pieejamība pacientiem, bet es ceru, ka līdz tam mēs nenonāksim, ka acu ārsta pieejamība un iespēja tikt uz konsultācijām vai operācijām paliks vismaz esošajā līmenī," satraucies Latvijas Acu ārstu asociācijas priekšsēdētājs.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča, kura ir bijusi Saeimas deputāte piecos sasaukumos, pauž apņēmību par šo jautājumu interesēties un iesaistīties senioru interešu aizstāvībā. "Pirms mūsu sarunas dakteris Vanags jau izskaidroja savu satraukumu, viņam ir vairāki priekšlikumi, un es varu apsolīt, ka arī Latvijas Pensionāru federācijas vārdā mēs uzrunāsim Labklājības ministriju, lai šis finansējums nepietrūkst, jo tās ir fantastiskas lietas, ko mūsdienās dara mūsu valsts speciālisti," pauda A. Barča.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītājai arī pašai ir sava pieredze rūpēs par redzes veselību. "Šī man ir tuva saruna, jo es pati visu savu mūžu biju tuvredzīga, un tad man piezagās katarakta. Ātri nokļuvu pie ārstiem Kurzemes acu centrā un no tuvredzīgas es kļuvu par tālredzīgu, tagad kokiem pēdējos žagariņus varu saskatīt, tikai lasot vajag brilles. Patlaban ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā mūsu speciālisti dara fantastiskas lietas!" slavēja A. Barča.

Pieredzējušās pacientes viedoklim piebalso arī J. Vanags, apstiprinot, ka kopumā Latvijā oftalmoloģijā ir īstenota attīstība citos līmeņos, un kopējā pacientu aprūpē, konsultēšanā, diagnostikā, operāciju tehnikā, medikamentozajā ārstniecībā mēs jau esam bieži piesauktajā Eiropas un Amerikas līmenī, tikai šī gada sākums ar finansējuma pārplānošanu pabojājis skatu uz nākotni.

Sabiedrības zināšanas kopumā uzlabojas

Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja aicināja vairāk runāt ar senioriem, pacietīgāk skaidrot un izglītot. "Redziet, mēs, seniori, reizēm negribam, ka mūs kaut kur sūta vai mums ko saka. Mēs reizēm esam pietiekami spītīgi, jo, būdami pieredzējuši, mēs jau it kā zinām ļoti daudz, bet izrādās, ka nezinām visu. Un tad ir vajadzīgs nākošās vai aiznākošās paaudzes atbalsts. Ar senioriem reizēm ir jārunā ļoti uzmanīgi," atzīst Aija Barča.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs dalījās novērojumos, ka acu saslimšanu gadījumos parasti neesot pretestības apmeklēt acu slimību speciālistu. Biežāk problēmas esot citās jomās – uroloģijā, psihiatrijā, bet acu ārsta nepieciešamības stigmatizācija nav liela, un pacienti labprāt apmeklē. Problēmas rodas gadījumos, kad ir katarakta vai glaukoma, kas progresē pakāpeniski, pacienti adaptējas, sāk ar slimību sadzīvot un nepamana, ka slimība turpina progresēt. Kataraktas gadījumā risinājums būs gana veiksmīgs, bet ar kādu acs tīklenes problēmu vai glaukomu sekas var būt neatgriezeniskas.

Juris Vanags, kurš ir arī ķirurgs, novērojis, ka oftalmologu pieredzē lielākā sešdesmitgadīgo un vecāku pacientu daļa, kas visbiežāk ir glaukomas, kataraktas, acs mākulas deģenerācijas, tīklenes atslāņošanās pacienti, nāk uz operāciju jau informēti, sagatavoti. Arī uz konsultāciju nāk ar zināšanām par savām slimībām. Zināšanu līmenis senioru paaudzē ir audzis, bet vienmēr ir kādi izņēmumi.

Plānots ierobežot vārda "klīnika" maldinošu lietojumu

vs.lv — Sat, 14 Jun 2025 14:29:00 +0300

Plānots ierobežot vārda "klīnika" maldinošu lietojumu uzņēmumu nosaukumos, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, paredz Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi Ārstniecības likumā.

Ministrija konstatējusi, ka uzņēmumi, kas sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus, piemēram, tādus skaistumkopšanas pakalpojumus, kas nav ārstniecības pakalpojumi, savu uzņēmumu struktūrvienību un filiāļu nosaukumos, tai skaitā izkārtnēs un reklāmās, mēdz izmantot arī tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, piemēram, vārdu "klīnika". Tādējādi patērētājs tiek maldināts par augstākas kvalifikācijas pakalpojumu sniegšanu.

Kosmetologiem, kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā kā ārstniecības personām jābūt reģistrētiem ārstniecības personu reģistrā, kam jāpilnveido sava profesionālā kvalifikācija un jāveic iegūtās specialitātes sertifikācija un resertifikācija.

Latvijā ir iespējams apgūt arī dažādas citas skaistumkopšanas nozares profesijas, kas organizētas neformālās izglītības kursu veidā. Šo kursu beidzēji nav ārstniecības personas un drīkst veikt tikai higiēniskas un neinvazīvas sejas un ķermeņa ādas kopšanas procedūras, kas noteiktas attiecīgajā profesijā. Piemēram, estētista profesijas pamatuzdevumos ietilpst masāžas, maskas, vaksācija, uzacu korekcija, krāsošana un grima uzklāšana. Viņi nedrīkst veikt kosmētiskās injekcijas un strādāt ar aparātu tehnikām un mezoruļļiem, jo tā ir kvalificētu skaistumkopšanas speciālistu - ārstniecības personu- kompetence.

VM uzsver, ka šīs problēmas risināšanai nepieciešami grozījumi Ārstniecības likumā, nosakot ierobežojumu komersantiem, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar cilvēka veselību, nosaukumos lietot vārdu "klīnika" vai citus vārdus, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.

Plānots vienoties par pārejas noteikumiem, nosakot termiņu nosaukuma vai izkārtnes maiņai.

Vienlaikus grozījumi arī paredz likumā atrunāt pienākumu ārstniecības iestādēm nodot pacienta veselības datus veselības informācijas sistēmai, kā arī noteikt par pienākumu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar E-veselības sistēmā uzkrātajiem datiem, nodrošinot informācijas nepārtrauktību un ārstēšanas pēctecību.

Pašreiz likumā nav noteikts pienākums ārstniecības iestādēm iesniegt pacienta veselības datus E-veselības sistēmai, kā arī nav nostiprināts pienākums ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar E-veselības sistēmā uzkrātajiem datiem.

VM plāno Latvijā ieviest jaunu daudzvalodu medicīniskās terminoloģijas sistēmu

vs.lv — Sat, 14 Jun 2025 11:12:00 +0300

Veselības ministrija (VM) sāks jaunu daudzvalodu medicīniskās terminoloģijas sistēmas SNOMED CT (Systematized Nomenclature of Medicine - Clinical Terms) ieviešanu Latvijā, liecina VM informatīvais ziņojums.

SNOMED CT ir pasaulē visplašāk izmantotā medicīniskās terminoloģijas sistēma, kas standartizēti un mašīnlasāmi nodrošina klīniskos terminus, sinonīmus, definīcijas, intervenču nosaukumus un piedāvā klasificēšanas kodu izvēles medicīniskās dokumentācijas lietvedībai, radot vienādu izpratni neatkarīgi no izmantotās valodas. Sistēma nodrošina veselības datu standartizāciju un starptautisku savietojamību, ietverot vairāk nekā 350 000 klīnisko terminu, kurus var integrēt esošajās medicīniskajās informācijas sistēmās.

Šobrīd to izmanto jau vairāk nekā 80 valstīs, tai skaitā 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Šī terminoloģijas sistēma jau tiek izmantota Lietuvā un Igaunijā un ir savietojama ar plašāk izmantotajām starptautiskajām klasifikācijām.

VM nominējusi Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) kā sadarbības institūciju SNOMED tīklā, deleģējot tai uzņemties ilgtermiņa, tai skaitā finansiālās saistības, lai Latvijā ieviestu SNOMED CT.

Šīs terminoloģijas ieviešana standartizētu veselības datus, ļautu efektīvi strukturēt informāciju pacientu medicīniskajos dokumentos un uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti, nepieciešamību skaidro VM.

Ministrijā norāda, ka šobrīd medicīniskie dati ārstniecības iestādēs dokumentācijā lielākoties tiek ievadīti manuāli, kas rada kļūdas un neskaidrības. Lai arī Latvijā darbojas e-veselības sistēma, tās iespējas nav pilnībā izmantotas nepietiekamas datu standartizācijas un integrācijas trūkuma dēļ.

Lietvedības kārtība ir veidota tā, ka medicīniskie dokumenti par veselības aprūpes un neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu veido vienotu informācijas vienību, jo informāciju par pacientam sniegto veselības aprūpes pakalpojumu jebkurš ārstējošais ārsts pievieno pacienta medicīniskajiem ierakstiem.

Vairums klīniski nozīmīgo faktu ārstniecības iestādēs joprojām tiek reģistrēti nestrukturēti papīra formātā, tādēļ vairums datu digitālā formātā veidojas, tos ievadot manuāli informācijas sistēmās, kas ir laikietilpīgi un palielina kļūdu risku.

Tikai dažiem datu veidiem, ko nosaka MK noteikumi, "jābūt drukātiem", piemēram, patomorfoloģiskajiem ziņojumiem, operācijas aprakstam un epikrīzei, tādēļ tie tiek rakstīti un saglabāti elektroniska, nestrukturēta teksta dokumenta formātā, kura izdruku pievieno medicīniskajai dokumentācijai.

Šie dažādie dokumentu formāti un veidi rada datu neskaidrības un nesakritības, datu savietojamības un pārneses risku, bet neprecīza vai nepareiza datu ievade pasliktina datu kvalitāti, kas negatīvi ietekmē veselības aprūpes statistiku un pacientu aprūpes kvalitāti, secināts ministrijā.

Tikai tās ārstniecības iestādes, kurās digitalizācija ir sākta savlaicīgi, sasniegušas augstāku digitālā brieduma līmeni - to digitālajās datubāzēs jau ir uzkrāti lieli digitālo datu masīvi, kas būtiski atvieglo nepieciešamās informācijas operatīvu pieejamību, piemēram, tā tas ir Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Kā skaidro VM, arī pacientiem šī iniciatīva nozīmē augstāku drošības līmeni, jo ārstniecības dokumentos tiks izmantoti precīzāki un viennozīmīgāki ieraksti, veicinot labāku veselības aprūpes koordināciju gan valsts mērogā, gan pārrobežu sadarbībā ES.

Arvien precīzāka un strukturētāka veselības informācija ļaus nodrošināt ātrāku diagnozes noteikšanu un personalizētāku ārstēšanu.

Savukārt ārstniecības personām SNOMED CT ieviešana nozīmēs būtisku administratīvā sloga samazinājumu, pateicoties automatizētai un intuitīvai datu kodēšanas sistēmai, sola VM. Rezultātā būšot iespējams veidot kvalitatīvākus veselības ierakstus ar mazāku kļūdu risku, kā arī iegūt plašākas iespējas datu analītikai, pētniecībai un aprūpes kvalitātes uzlabošanai.

Valsts līmenī SNOMED CT ieviešana nodrošinās augstāku veselības datu kvalitāti, kas ļaus iegūt precīzāku un salīdzināmu oficiālo statistiku. Tas vienlaikus veicinās Latvijas integrāciju Eiropas veselības datu telpā (MyHealth@EU) un atbildīs ES digitālās veselības politikas prasībām. Būtiski arī tas, ka, tulkojot un adaptējot terminoloģiju latviešu valodā, tiks stiprināta valodas lietojamība medicīnas nozarē, veicinot kvalitatīvas, mūsdienīgas un vienotas medicīniskās terminoloģijas attīstību.

Papildus VM min, ka veselības datu nodošana e-veselības sistēmai no ārstniecības iestāžu puses ir nepilnīga, e-veselības sistēmas funkcionalitātes dēļ, kas ir novecojusi. Biežāk izmantotie e-veselības sistēmā pieejamie medicīniskie dokumenti ir darbnespējas lapas, receptes un kopš 2024.gada arī vakcināciju dati un laboratorisko izmeklējumu rezultāti. Kopš 2025.gada 1.aprīļa liela daļa slimnīcu e-veselības sistēmā iesūta arī slimnīcu izrakstus un e-nosūtījumus. Nepilnīgi e-veselības sistēmā pieejami vizuālās diagnostikas izmeklējumu rezultāti, ārstu slēdzieni.

Šobrīd iespējas izgūt veselības oficiālo statistiku no norēķiniem paredzētās informācijas ir ierobežotas, jo norēķinu gadījumā datu pamatvienība ir ārstēšanas epizode, bet statistikas gadījumā parasti tas ir periods, visbiežāk kalendārais gads.

Lai arī noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu nosaka pienākumu visām ārstniecības iestādēm un neatkarīgi no pakalpojuma apmaksas veida - valsts vai privāti apmaksāts - ievadīt datus e-veselības sistēmā, dati par privāti apmaksātajiem pakalpojumiem nav uzskatāmi par pietiekami pilnīgiem un kvalitatīviem.

Tamdēļ veselības aprūpē nepieciešams slimības vai cita veselības traucējuma klīnisko pazīmju kopumu pārveidot lakoniskā atzinumā - dēvētā par diagnozi, kura tālākai datu apstrādei pārveidojama starptautiski atzītā un vienotā kodu sistēmā - klasifikācijā.

Lai SNOMED CT varētu izmantot latviešu valodā, nepieciešama terminu tulkošana, adaptēšana un arī jaunveidošana.

Iestāšanās maksa un dalības maksa "SNOMED International" un SNOMED CT ieviešana Latvijā līdz 2029.gadam finansējama no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, bet sākot no 2030.gada no valsts budžeta līdzekļiem.

VM aplēses liecina, ka SNOMED CT ieviešanas un uzturēšanas izmaksas no 2026. līdz 2030.gada beigām kopā varētu būt 300 400 eiro.

Lai sāktu iestāšanās procesu, Ministru kabinetam vēl jāatbalsta Latvijas iestāšanos "SNOMED International" un jāatbalsta SPKC pildīt SNOMED CT Nacionālā izplatīšanas centra funkcijas.

RSU piedalīsies pētījumā par vēzi izraisošā Linča sindroma diagnostiku

vs.lv — Fri, 13 Jun 2025 20:34:00 +0300

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūts (OMĢI) ir sācis dalību Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātajā projektā "Validēti neinvazīvi šķidrās biopsijas testi vēža agrīnai diagnostikai Linča sindroma gadījumā" ("PREDI-LYNCH"), aģentūru LETA informēja augstskolā.

Linča sindroms ir viens no biežāk sastopamajiem iedzimta vēža riska sindromiem pasaulē. Tas palielina iespēju līdz 50 gadu vecumam saslimt ar zarnu, dzemdes vai urīnceļu vēzi. Eiropā ar šo sindromu dzīvo aptuveni viens no 440 cilvēkiem, taču tikai 5% no diviem miljoniem potenciālo nēsātāju ir diagnosticēti un saņem medicīnisko uzraudzību.

Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā ir nepietiekami attīstīta pārmantotā vēža agrīna atklāšana, dalību projektā skaidroja RSU. Tiek lēsts, ka Latvijā ir apmēram 4000 augsta riska indivīdu, kuri varētu būt Linča sindroma mutāciju nēsātāji, taču lielākā daļa no viņiem par šo risku nezina.

Projektā plānots piedāvāt jaunas pieejas biomarķieru izmantošanā, izstrādājot un ieviešot jaunas, neinvazīvas metodes agrīnai kolorektālā, endometrija un urīnceļu vēža diagnostikai. Plānots, ka rezultātā taps unikāla biobanka, kas kalpos kā resurss pētniecībai un izpratnei par Linča sindromu.

Klīniskajā pētījumā tiks izvērtētas vairākas daudzsološas šķidrās biopsijas tehnoloģijas - moderni neinvazīvi testi, kuru mērķis ir identificēt visniecīgākās vēža pazīmes organismā, izmantojot arī mākslīgā intelekta risinājumus. Tiks analizēti arī šo inovāciju sociālie, ekonomiskie un ētiskie aspekti, lai nodrošinātu to pielāgošanu gan pacientu, gan veselības aprūpes sistēmu vajadzībām.

RSU OMĢI direktors Arvīds Irmejs skaidroja, ka šķidrā biopsija ir jauna un sabiedrībā vēl maz zināma metode vēža agrīnai diagnostikai. Tā varētu aizstāt kolonoskopiju augsta riska pacientiem, ļaujot vēža pazīmes atklāt, analizējot asins un fēču paraugus. Šī neinvazīvā pieeja varētu palīdzēt izvairīties no nevajadzīgām un sarežģītām procedūrām, ja vēža šūnas netiek konstatētas.

Iniciatīva tiks īstenota līdz 2031.gadam, un tajā piedalās 28 partneri no 16 Eiropas valstīm - vadošie pētnieki, ārsti, biotehnoloģiju uzņēmumi un pacientu organizācijas. Projektu vada Meva Domingeza Valentina no Oslo Universitātes slimnīcas Vēža pētniecības institūta.

Projekta īstenošanai piešķirti 13,6 miljoni eiro no EK programmas "Horizon Europe Mission on Cancer".

Gandrīz astoņus miljonus eiro vērtā projektā atjaunos Rēzeknes slimnīcas fasādi

vs.lv — Fri, 13 Jun 2025 18:48:00 +0300

Pašvaldības SIA "Rēzeknes slimnīca", ieguldot 7 963 226 eiro, īstenos projektu, kas tostarp paredz stacionāra fasādes atjaunošanu, aģentūru LETA informēja slimnīcā.

Slimnīcas pārstāvji uzsver, ka, pateicoties savlaicīgi veiktiem sagatavošanās darbiem, Rēzeknes slimnīcas īstenojamais Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts tā augstās gatavības dēļ šogad viens no pirmajiem varēja pretendēt uz papildfinansējumu. Slimnīcai izdevies piesaistīt papildu līdzekļus stacionāra ēkas fasādes atjaunošanai, būtiski palielinot projekta budžetu - līdz 7 963 226 eiro.

Papildus iegūtie teju pieci miljoni eiro ievērojami paātrinās būvdarbus, ko sākotnēji bija plānots veikt pakāpeniski, vairākās kārtās. Rēzeknes slimnīca ar uzņēmumu SIA "Jēkabpils PMK" noslēgusi līgumu, kas paredz visu četru kārtu būvdarbus veikt vienlaikus, nodrošinot stacionāra ēkas atdzimšanu jaunajā veidolā nepilna gada laikā.

Slimnīcā skaidro, ka projektā tikušas īstenotas un joprojām tiek īstenotas vairākas būvdarbu aktivitātes, ne tikai fasādes atjaunošana. Projekta kopējais budžets ir teju astoņi miljoni, bet fasādes atjaunošanai atvēlēti vairāk nekā trīs miljoni eiro.

Ēkai, kuras ekspluatācija ir sākta 1985.gadā, tiks veikti ne tikai vizuālie uzlabojumi, bet arī ievērojami paaugstināta tās energoefektivitāte - no pašreizējās D klases uz A klasi, divas reizes samazinot apkures patēriņu.

"Atjaunotās ēkas vizuālais tēls iecerēts tīrs, viegls, izteiksmīgs un atpazīstams. Izvēlētas četru krāsas toņu apdares, domājot par to, lai atšķirīgā noskaņa katrā fasādes zonā atvieglotu apmeklētāju orientēšanos teritorijā," apraksta slimnīcā.

Tiks saglabāta fasāžu kompozicionālā sistēma ar esošām logu un durvju ailām, taču, lai novērstu telpu pārkaršanu, stiklotās daļas kāpņu telpās plānots samazināt, vienlaikus saglabājot ēkai raksturīgo - apjomīgo, vertikālo un akcentējošo stiklojumu. Jau sakārtotās zonas, tai skaitā Uzņemšanas nodaļas apjoms, tiks harmoniski integrēts jaunajā ēkas veidolā.

Slimnīcā norāda, ka šī būs resursietilpīgākā un loģistikas procesu plānošanas aspektā sarežģītākā slimnīcas līdz šim īstenotā būvdarbu aktivitāte. Rēzeknes slimnīca lūdz iedzīvotājus pārbūves darbu laikā būt saprotošiem pret īslaicīgajām neērtībām un sekot aktuālajai informācijai.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Jēkabpils PMK" apgrozījums 2023.gadā bija 24 232 828 eiro, bet peļņa sasniedza 92 545 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Arnis Putniņš, Diāna Skačko un Māris Dimants.

Savukārt Rēzeknes slimnīcas apgrozījums 2023.gadā bija 22 547 084 eiro, bet peļņa 8617 eiro.

Latvijas Mikroķirurģijas centrs atklāj jaunu, modernu slimnīcu Rīgā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 13 Jun 2025 16:19:00 +0300

Komandu veido starptautiski atzīti plastikas ķirurgi, rokas ķirurgi, ortopēdi un traumatologi.

Š.g. 18.jūnijā pl. 15.00, Brīvības gatvē 332, Rīgā, oficiāli tiks atklāta jaunā Latvijas Mikroķirurģijas centra (LMC) specializētā slimnīca. Tā apvienos vienuviet augstākās kvalitātes diagnostikas, rekonstruktīvās, rokas, estētiskās medicīnas un onkoloģiskās mikroķirurģijas iespējas, nodrošinot ērtu un pilnvērtīgu ārstēšanās pieredzi Latvijas un ārvalstu pacientiem.

Jaunā slimnīca ir mūsdienīgs medicīnas centrs ar iespēju veikt vairāk nekā 300 veidu operāciju, un tajā strādā vairāk nekā 70 darbinieku komanda. LMC ik gadu tiek veiktas vidēji 4000 operācijas, 2024.gadā sasniedzot 5500 operāciju skaitu.

Pēdējos gados arvien biežāk tiek uzņemti pacienti arī no ārvalstīm - tostarp no Apvienotās Karalistes, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas un citām Eiropas valstīm.

"Latvijas Mikroķirurģijas centrs 40 gadu laikā ir kļuvis par vienu no vadošajām mikroķirurģijas iestādēm Eiropā. Mēs esam gandarīti atklāt jaunu slimnīcu, kas ļauj pacientiem vienuviet saņemt visu - no konsultācijas līdz rehabilitācijai - augstākajā kvalitātē, atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajiem un ārstniecības standartiem," saka dr. Jānis Krustiņš, Latvijas Mikroķirurģijas centra valdes priekšsēdētājs.

LMC komandu veido Latvijā un starptautiski atzīti plastikas ķirurgi, rokas ķirurgi, ortopēdi un traumatologi, kuri zināšanas apguvuši un regulāri papildina klīnikās ASV, Norvēģijā, Francijā, Nīderlandē, Apvienotajos Arābu Emirātos un citviet.

Austrumu slimnīcā šī gada piecos mēnešos pārlietas 15 895 asins komponentu devas

vs.lv — Fri, 13 Jun 2025 14:25:00 +0300

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) šī gada piecos mēnešos pārlietas jau 15 895 asins komponentu devas, aģentūru LETA informēja slimnīcā.

Stacionārā "Gaiļezers" šajā laikā pārlietas 6739 devas, stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs" - 8258, bet "Biķerniekos" - 898 asins komponentu devas.

Salīdzinoši visā pagājušā gada laikā pacientiem RAKUS stacionāros pārlietas 35 877 asins komponentu devas, kas ir par 769 vairāk nekā 2023.gadā.

Stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" klīnikās un nodaļās 2024.gadā pārlietas 18 269 asins komponentu devas, no tām lielākā daļa eritrocītu un trombocītu masas pārlietas pacientiem Hematoloģijas klīnikā un Hematoloģijas dienas stacionārā.

Savukārt stacionāra "Gaiļezers" operāciju blokā, klīnikās un nodaļās pērn ir pārlietas 15 238 asins komponentu devas. Lielākā daļa asins komponentu pārlietas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas klīnikā (NMPUK).

Stacionāra "Biķernieki" klīnikās un nodaļās pacientiem pagājušogad ir pārlietas 2370 asins komponentu devas. Lielākā daļa asins komponentu pārlieta Apdegumu centra pacientiem.

RAKUS norāda, ka kritiski svarīga asins komponentu pārliešana ir onkoloģiskajiem pacientiem, kuri sirgst ar dažādām hematoloģiskām saslimšanām. Tāpat tā ir izšķiroša arī cilvēkiem, kuri cieš ceļu satiksmes negadījumos, gūstot dzīvībai bīstamas smagas politraumas vai kuriem operāciju zālē tiek veikta neatliekama vai sarežģīta ķirurģiska operācija, kā arī tiem, kuri guvuši apdegumus.

Austrumu slimnīcas Asins dienesta vadītāja Jeļena Rabizo skaidro, ka RAKUS Asins dienests veic asins komponentu saņemšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu, kā arī aprites kontroli.

"Pateicoties donoru aktivitātei un ziedotajām asinīm, mēs varam ne tikai izglābt dzīvības pēkšņi saslimušajiem vai negadījumos cietušajiem, bet arī uzlabot dzīves kvalitāti un dzīvildzi hronisko slimību pacientiem, kuri ir atkarīgi no asins preparātu regulārām pārliešanām," uzsver Austrumu slimnīcas NMPUK vadītājs Aleksejs Višņakovs.

Višņakovs norāda, ka NMPUK darbojas Transfuzioloģijas dienas stacionārs, kurā katru dienu pieciem līdz sešiem pacientiem tiek pārlieti asins komponenti. Pārsvarā tie ir onkoloģisko un hematoloģisko slimību pacienti.

Slimnīcā skaidro, ka katram asiņu komponentam ir sava nozīme. Plazma paredzēta pārliešanai un asinsrites aizpildīšanai. No tās sagatavo arī plazmas preparātus - imūnglobulīnu un albumīnu.

Savukārt trombocīti organismā atbild par asins recēšanu, kas īpaši svarīga operāciju laikā, bet eritrocīti ir sarkanie asinsķermenīši, kas apgādā ar skābekli visas organisma šūnas.

RAKUS izsaka pateicību ikkatram, kas regulāri vai kritiskās situācijās ziedo asinis. Slimnīcas apkopotie dati liecina, ka pastāvīgā donora statuss ir arī 330 RAKUS darbiniekiem.

Jau vēstīts, ka šonedēļ Latvijā notiek Asinsdonoru nedēļa, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par asins ziedošanas nozīmi un akcentēt donoru kustības stratēģisko lomu sabiedrības veselības nodrošināšanā, aģentūru LETA informēja Valsts asinsdonoru centrā (VADC).

Izsakot pateicību esošajiem donoriem, centrs aicina pievienoties arī jaunus donorus. VADC direktore Egita Pole uzsver, ka asinis ir neaizstājams resurss, kas nepieciešams katru dienu gan plānotām operācijām, gan ārkārtas situācijām.

"Tāpēc donoru līdzdalība ir kritiski svarīga. Aicinām ikvienu iesaistīties un kļūt par daļu no šīs dzīvības glābšanas misijas," norāda Pole.

Centrā atgādina, ka asinis ir nepieciešamas katru dienu, tāpēc ikviens ziedojums ir būtisks.

Kā sagatavoties vizītei pie akūtas zobārstniecības speciālista

vs.lv — Fri, 13 Jun 2025 11:16:00 +0300

Akūtas sāpes vai pēkšņas problēmas ar zobiem var radīt lielu stresu. Šādās situācijās ļoti svarīgi ir pēc iespējas ātrāk saņemt kvalificētu palīdzību.

Tomēr, lai vizīte pie akūtas zobārstniecības speciālista būtu pēc iespējas efektīvāka, arī pacientam ir jāsagatavojas. Šajā rakstā aplūkosim, kā vislabāk sagatavoties šādai vizītei, lai ātri un kvalitatīvi saņemtu nepieciešamo palīdzību. Jo rūpīgāka sagatavošanās, jo ātrāk iespējams atvieglot sāpes un uzsākt ārstēšanu.

Savāc visu nepieciešamo informāciju par simptomiem

Pirms dodaties uz klīniku, veltiet mirkli, lai rūpīgi apdomātu, kādas tieši ir jūsu sūdzības. Vai sāpes ir pastāvīgas vai rodas periodiski? Kurā zoba vai žokļa daļā tās jūtamas? Vai ir pietūkums, temperatūra vai grūtības atvērt muti? Precīzs un skaidrs simptomu apraksts palīdzēs ārstam ātrāk noteikt problēmas cēloni un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas metodi. Īpaši svarīgi ir atcerēties, ja pēdējā laikā ir veikti kādi stomatoloģiski darbi vai bijušas traumas. Jo detalizētāka būs jūsu sniegtā informācija, jo efektīvāka būs ārstēšanas gaita jau no pirmās minūtes.

Sagatavojies vizītei: dokumenti, ērtības un miers

Lai izvairītos no papildu stresa, sagatavojiet dokumentus jau iepriekš – personu apliecinošu dokumentu, iepriekšējos izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir, kā arī sarakstu ar medikamentiem, ko šobrīd lietojat. Ja iespējams, ierodieties klīnikā nedaudz ātrāk, lai mierīgi aizpildītu nepieciešamās anketas. Ieteicams arī paņemt līdzi ūdeni un kādu nelielu uzkodu, īpaši ja iespējama gaidīšana, jo akūtu pacientu pieņemšana notiek pēc steidzamības principa.

Psiholoģiska sagatavošanās un uzticēšanās ārstam

Vizīte pie zobārsta daudziem saistās ar satraukumu. Taču īpaši akūtās situācijās ir svarīgi saglabāt mieru un uzticēties medicīnas speciālistam. Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecībā strādā pieredzējuši ārsti, kuri ik dienu risina dažādas akūtas zobārstniecības situācijas. Zināšanas, tehnoloģijas un cilvēcīga attieksme nodrošina, ka katrs pacients tiek uzklausīts un saņem individuālu pieeju, lai arī cik sarežģīta būtu situācija. Atcerieties – ārstam ir tas pats mērķis kas jums: pēc iespējas ātrāk novērst sāpes un atjaunot mutes dobuma veselību.

Pēkšņas zobu sāpes nav tikai diskomforts - tās bieži liecina par nopietnām problēmām, kuru novēršana prasa tūlītēju rīcību. Gatavojoties vizītei pie akūtas zobārstniecības speciālista, jūs ne tikai palīdzat ārstam efektīvāk strādāt, bet arī palielināt izredzes uz ātru un kvalitatīvu atveseļošanos. Sagatavojieties rūpīgi - jūsu smaids ir tā vērts! Turklāt, laikus saņemta palīdzība var pasargāt no sarežģītākām un dārgākām ārstēšanas metodēm nākotnē.

Rīgā notiks asins ziedošanas nozīmībai veltīts pasākums

vs.lv — Fri, 13 Jun 2025 10:34:00 +0300

Šodien no plkst.12 līdz 16 Rīgā, pie tirdzniecības centra "Origo", notiks asins ziedošanai veltītas informatīvas kampaņas kulminācijas pasākums, aģentūru LETA informēja Valsts asinsdonoru centrā (VADC).

Pasākums notiek sadarbībā ar "Star FM" Asinsdonoru nedēļas laikā.

Šīs kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par asins ziedošanas nozīmi un akcentēt donoru kustības stratēģisko lomu sabiedrības veselības nodrošināšanā.

"Tāpēc donoru līdzdalība ir kritiski svarīga. Aicinām ikvienu iesaistīties un kļūt par daļu no šīs dzīvības glābšanas misijas," norāda Pole.

Centrā atgādina, ka asinis ir nepieciešamas katru dienu, tāpēc ikviens ziedojums ir būtisks.

Jansons neplāno atkāpties no tiesībsarga amata

vs.lv — Thu, 12 Jun 2025 22:46:00 +0300

Tiesībsarga Jura Jansona dienas kārtībā šobrīd nav jautājums par atkāpšanos no amata un pagaidām nekādus lēmumus saistībā ar to viņš pieņemt neplāno, Jansons uzsvēra aģentūrai LETA.

Saeimā ceturtdien tika uzklausīts tiesībsarga ikgadējais ziņojums.

Jansons gan atzina, ka deputāte Linda Liepiņa (LPV) šobrīd vācot parakstus par viņa atbrīvošanu no amata. "Ja notiks šāda māžošanās, es pilnīgi noteikti gaidīšu pārējo politiķu reakciju un attieksmi," teica Jansons.

Tomēr šobrīd, viņaprāt, viņam pašam būtu pārsteidzīgi lemt par atkāpšanos. "Jo kāds gan tam būtu iemesls?" vaicāja tiesībsargs. Viņš uzsvēra, ka laicīgi informējis Saeimas prezidiju, ka veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties uz tiesībsarga ziņojuma nolasīšanu parlamentā. Jansons bija nokļuvis slimnīcā sirds aritmijas dēļ. "Pārējās versijas par atkarībām un tamlīdzīgi - par to jājautā tiem, kas tās izplata un kāpēc," viņš teica.

Jansons uzsvēra, ka 14 gadu laikā kopš ir tiesībsargs, viņš tikai divas reizes nav ieradies parlamentā uz ikgadējā ziņojuma nolasīšanu tajā dienā, kad tas bija paredzēts.

Pagājušā gada ziņojums Saeimai iesniegts 7.maijā, un deputātiem bijis pietiekami laika ar to iepazīties, uzsvēra Jansons. Vairums deputātu komentāri par ziņojumu, pēc tiesībsarga paustā, ir bijuši pamatoti un par tēmu. "Tā kā es domāju, ka šodien darbs ir izdarīts," teica Jansons.

Tāpat viņš pauda, ka daļa Tiesībsarga biroja darbinieku esot uz viņu apvainojušies, jo birojs saistībā ar dažādiem minējumiem par Jansonu, ir ticis diskreditēts. "Bet tāda ir dzīve," noteica Jansons.

Jau vēstīts, ka Jansons Saeimā šodien nolasīja ikgadējo ziņojumu. Tiesībsarga ziņojumu Saeimas sēdē bija paredzēts uzklausīt jau 23.maijā, taču Jansons parlamentā neieradās, norādot, ka viņu piemeklējušas veselības problēmas.

Savukārt Saeimas deputāti sāka publiski jautāt, vai Jansons vispār ir spējīgs turpināt pildīt amata pienākumus, un aicināja viņu izvērtēt palikšanu amatā. No politiķu puses tika doti mājieni par Jansona iespējamām problēmām ar alkohola lietošanu, kuras Jansons pēc būtības nenoliedza, bet lēmumu par amata pamešanu pieņemt nesteidzās.

Parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) iepriekš norādījusi, ka Jansonam, ņemot vērā viņa regulāro prombūtni, pašam jāizvērtē savas spējas turpināt pildīt amata pienākumus.

Jansona pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā beigsies nākamā gada martā.

Kas traucē latviešiem gulēt, skaidroja farmaceite (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 12 Jun 2025 15:37:00 +0300

Uzturiet savu guļamistabu vēsu, tumšu un klusu.

Kad runājam par sirds veselību un tās uzturēšanu, kā labākā profilakse vienmēr tiek nosaukts veselīgs dzīvesveids. Pirmā doma, kas parasti iešaujas prātā, ir uzturs un kustības. Taču nedrīkstam aizmirst, ka tikpat nozīmīgs ir arī trešais faktors - miegs. Sertificētā farmaceite Juta Namsone sīkāk raksturo, kā miega trūkums skar sirdi un kādas ir melatonīna bioloģiskās funkcijas organismā.

Cik daudz mums jāguļ?

Bezmiegs attiecas uz grūtībām aizmigt, saglabāt miegu vai abiem. Viens no diviem pieaugušajiem kādā dzīves brīdī piedzīvo īslaicīgu bezmiegu, un viens no desmit var piedzīvot ilgstošu bezmiegu. Lielākajai daļai pieaugušo naktī nepieciešamas vismaz 7 stundas miega. Tomēr, pārlūkojot attīstīto valstu datus, izrādās, ka, piemēram, ASV vairāk nekā viens no trim pieaugušajiem apgalvo, ka tiem visai bieži neizdodas izgulēties. Regulāri nepietiekams miegs laika gaitā var izraisīt nopietnas veselības problēmas un negatīvi ietekmēt noteiktus veselības stāvokļus vai pasliktināt hronisku slimību gaitu.

Kādi veselības stāvokļi ir saistīti ar miega trūkumu?

"Pieaugušie, kuri guļ maz un kam neizdodas izgulēties, biežāk ir ziņojuši, ka viņiem bijušas veselības problēmas, tostarp sirdslēkme, astmas saasinājumi un depresija," stāsta farmaceite Juta Namsone. To apstiprina arī literatūras dati, turklāt farmaceite aptiekā novērojusi, ka līdzteku medikamentiem kādas slimības kontrolei, nereti tiek taujāts par iespējam veicināt veselīgu miegu. Un otrādi - pastāvīgie klienti, kas izmēģinājuši dažādus veidus, piemēram, iemigšanai, tostarp meklējot miega speciālista palīdzību, nereti ar laiku sāk iegādāties ārsta izrakstītās zāles kādai, iespējams, hroniskai veselības problēmai. Farmaceite lēš, ka, ja jau abi procesi ir saistīti, tad ir rūpīgi jāuzrauga, vai ar hroniskajām slimībām sirgstošie pietiekami izguļas, kā arī īpaši jāpievērš uzmanību tiem, kuri ir acīmredzamā miega badā, kas vēlāk var rezultēties zaudētā veselībā.

Kā miega trūkums skar sirdi?

"Mēs jau sen zinām, ka miega trūkums ir slikts sirdij, taču zinātnieki aizvien labāk sāk saprast, kā tieši tas nodara kaitējumu," stāsta Juta Namsone. Upsalas Universitātes (Zviedrija) nesen veiktā pētījumā atklāts, ka tikai trīs ierobežota miega naktis (aptuveni četras stundas naktī) izraisīja izmaiņas asinīs, kas saistītas ar lielāku sirds slimību risku.

Papētīsim, kā miega trūkums palielina sirds slimību, sirdslēkmes un insulta risku.

Augsts asinsspiediens

Normāla miega laikā asinsspiediens pazeminās. Miega problēmu dēļ asinsspiediens ilgāku laiku saglabājas paaugstināts. Savukārt augsts asinsspiediens ir viens no galvenajiem sirds slimību un insulta riskiem.

2. tipa cukura diabēts

Slimība, kā rezultātā asinīs uzkrājas cukurs, un tā šī kaite var bojāt asinsvadus. Cukura diabēta saikne ar sirds-asinsvadu slimībām ir dokumentēta. Tomēr daži pētījumi liecina, ka pietiekami daudz laba miega var palīdzēt uzlabot cukura līmeņa kontroli asinīs.

Miega apnoja

Tā rodas, ja miega laikā elpceļi atkārtoti tiek bloķēti, izraisot īslaicīgu elpošanas apstāšanos. Miega apnoju var izraisīt, piemēram, aptaukošanās, sirds mazspēja. Miega apnoja ietekmē to, cik daudz skābekļa organisms saņem miega laikā, un palielina daudzu veselības problēmu, tostarp paaugstināta asinsspiediena, sirdslēkmes un insulta risku.

Aptaukošanās

Miega trūkums var izraisīt neveselīgu svara pieaugumu. Tas jo īpaši attiecas uz bērniem un pusaudžiem, kuriem nepieciešams vairāk miega nekā pieaugušajiem. Nepietiekams miegs var ietekmēt smadzeņu daļu, kas kontrolē izsalkumu.

Laika gaitā slikts miegs var izraisīt neveselīgus ieradumus, kas var kaitēt sirdij, tostarp augstāku stresa līmeni, mazāku motivāciju būt fiziski aktīvam un neveselīgas pārtikas izvēli.

Kur mūsu organismā mīt miegs?

Vai esat dzirdējuši par čiekurveida dziedzeri? Izcilais pagātnes filozofs Dekarts esot teicis, ka čiekurveida dziedzeris ir dvēseles mītne. Savukārt mūsdienu pētījumi atklājuši, ka tam ir galvenā loma ikdienas miega un nomoda cikla (diennakts ritma) noteikšanā. Melatonīns - hormons, ko izdala čiekurveida dziedzeris, ir ļoti svarīgs veselīga diennakts ritma uzturēšanai, un tā augstākais līmenis asinīs parasti tiek novērots tumsā.

Tomēr pacientiem ar sirds slimībām bieži ir arī zems melatonīna līmenis un miega un nomoda ciklu traucējumi. Nakts melatonīna līmeņa samazināšanās varētu būt palaidējfaktors ar to saistītiem miega traucējumiem, tostarp grūtībām uzsākt un uzturēt miegu. Proti, sirds disfunkcija izraisa imūnsistēmas izraisītu melatonīna izdalīšanās zudumu čiekurveida dziedzerī un tādējādi sirdskaite var izraisīt bezmiega naktis.

Tomēr mehānismi, kas ir šīs parādības pamatā, joprojām nav pilnīgi skaidri, bet tiek uzskatīti par perspektīvu pētniecības virzienu.

Čaklais melatonīns - ko tas dara?

Tradicionālā melatonīna funkcija varētu būt darbošanās kā diennakts un sezonālo ritmu sinhronizatoram, kas modulē miega modeļus. Melatonīnam piemīt daudzas citas bioloģiskas funkcijas, piemēram, pretiekaisuma, antioksidanta, prettrauksmes, imūnmodulējoša, vielmaiņas un vazomotorā aktivitāte. Interesanti, ka melatonīnam, iespējams, piemīt pat pretnovecošanās iedarbība. Jo īpaši endogēnajam melatonīnam ir nozīmīga loma sirds un asinsvadu veselības uzturēšanā.

-Melatonīns var ietekmēt vairākas sirds un asinsvadu funkcijas, piemēram, sirds izsviedi, asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu un sezonālos ritmus.

-Melatonīns veic reaktīvo skābekļa sugu (ROS ir nejauki vēža izraisītāji!) iznīcināšanas funkciju mitohondrijos, ietekmējot išēmisku sirds slimību un novēršot tās izraisītus miokarda bojājumus.

-Melatonīnam ir terapeitiska iedarbība nikotīna izraisītas vaskulopātijas gadījumā.

-Ir dati, ka melatonīnam piemīt aizsargājoša iedarbība pret zāļu izraisītu kardiotoksicitāti. Saskaņā ar šiem pētījumiem melatonīns varētu ievērojami uzlabot ķīmijterapijas efektivitāti.

-Melatonīns šķiet svarīga, droša un pieejama molekula sirds mazspējas ārstēšanai, uzlabojot sirds aizsardzības mehānismus, kas atjauno miokarda funkciju, mazina muskuļu masas zudumu un sirds kaheksiju.

-Saskaņā ar daudzu klīnisko pētījumu rezultātiem melatonīns ir noderīgs nakts hipertensijas mazināšanai

Labais dakteris melatonīns

Esam nonākuši pie jautājuma, kā varam palīdzēt gan uzturēt veselu sirdi, gan to ārstēt, vienkārši nodrošinot sev kārtīgu izgulēšanos.

Melatonīna labvēlīgā ietekme dažādu slimību ārstēšanā ir plaši pētīta. Jau sen ir zināms, ka sirds un asinsvadu sistēmu ietekmē diennakts ritmi, un tagad ir atklāta šīs saiknes terapeitiskā nozīme.

"Melatonīnu organisms sintezē pats, bet vienlaikus tas ir visur esoša uztura sastāvdaļa un ir plaši pieejams arī kā uztura bagātinātājs," uzsver farmaceite Juta Namsone. Lai gan daudzi melatonīnu saturošu preparātu pielietojumi ir vērsti uz miega modeļu normalizēšanu, laika joslu maiņas un bezmiega ārstēšanu, melatonīna ieguvumi citu slimību gadījumā kļūst arvien pašsaprotamāki. Un, kaut gan pētījumi par melatonīna lomu sirds un asinsvadu slimībās ir sākti salīdzinoši nesen, šī tēma ir paplašinājusies tiktāl, ka to pat grūti aptvert! Piemēram, melatonīns var arī palīdzēt regulēt asinsspiedienu un sirds aritmiju un tam ir pozitīva ietekme uz sirds un asinsvadu fizioloģiju un miokarda bojājumu novēršanu pēc sirdslēkmes. "Tā kā melatonīns ir lēts un netoksisks, lietojot saprātīgā daudzumā, tas patiešām varētu būt labs veids, kā stabilizēt miegu un vienlaikus stiprināt sirdi," uzskata speciāliste.

Ar tableti vien nepietiks

Parādoties grūtībām iemigt, noteikti vajadzētu aprunāties ar vispieejamāko veselības aprūpes speciālistu - farmaceitu. Līdztekus, piemēram, tējai, visticamāk, tiks ieteikti arī kādi nelielu melatonīna devu saturoši preparāti. Tomēr, tie ne nieka nelīdzēs, ja neievēro miega higiēnu. Lūk, kas ir svarīgi!

-Ievērojiet regulāru miega grafiku - katru vakaru ejiet gulēt vienā un tajā pašā laikā un katru rītu celieties vienā un tajā pašā laikā. Arī nedēļas nogalēs!

-Nodrošiniet pietiekamu dabisko apgaismojumu, it īpaši dienas sākumā. Mēģiniet doties pastaigā no rīta vai pusdienlaikā.

-Dienas laikā veiciet fiziskas aktivitātes, taču nevingrojiet dažas stundas pirms gulētiešanas.

-Izvairieties no mākslīgā apgaismojuma, īpaši dažas stundas pirms naktsmiera. Datorā vai viedtālrunī izmantojiet zilās gaismas filtru.

-Neēdiet un nedzeriet dažas stundas pirms gulētiešanas, jo īpaši izvairieties no alkohola un pārtikas produktiem ar augstu tauku vai cukura saturu.

-Uzturiet savu guļamistabu vēsu, tumšu un klusu.

Atcerieties, ka teju katrs šis ieteikums palīdz ne tikai miegam, bet arī sirdij!

Miegs un jauni cilvēki

"Runājot par nepietiekamu izgulēšanos un sirds veselību, kā mērķauditoriju gribam iztēloties vidējās un vecākās paaudzes cilvēkus, taču tā nav," stāsta farmaceite. "Gan pētījumi, gan pieredze vēsta, ka izmaiņas sirdsdarbībā var notikt pat jauniem, veseliem pieaugušajiem, turklāt jau pēc dažām slikta miega naktīm, vienalga, vai to izraisījis bezmiegs vai citi faktori. Ne vienmēr tās ir ballītes vai datorspēlēs vadītais laiks. Pasaules dati liecina, ka aptuveni katrs ceturtais cilvēks strādā maiņās, kas izjauc miega režīmu. Tādējādi, lai gan mūsdienu modernais dzīvesveids bieži mudina miegu aizstāt ar produktivitāti, socializēšanos vai laiku pie ekrāna, gan jau piedzīvotās, gan vēl paredzamās sekas liek sevi manīt un atgādina, ka mūsu organisms fiksē rezultātu klusi un bez kompromisiem."

Svarīgi fakti!

Veicinot izpratni un zināšanas par sirds veselības profilaksi "Mēness aptieka" atgādina - asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē un, lai gan mirstības līmenis pašlaik samazinās, šo slimību izplatība joprojām ir pārāk augsta.

Sirds un asinsvadu slimības ietver, piemēram, koronāro artēriju slimību, miokarda infarktu, stenokardiju, hipertensijas izraisītu sirds slimību, sirds mazspēju, kardiomiopātiju, aritmiju, iedzimtu sirds slimību, vārstuļu slimību, aortas aneirismu, kardītu, reimatisku sirds slimību, vēnu trombozi, trombembolisku slimību, perifēro asinsvadu slimību.

Turpina ārstniecības iestādēm akcentēt pacientu tiesību ievērošanas nozīmību

vs.lv — Thu, 12 Jun 2025 15:26:00 +0300

2024.gadā saņemtas kopumā 117 pacientu vai to tuvinieku sūdzības par Pacientu tiesību likumā noteiktajām pacienta tiesībām uz informāciju.

Ārstniecības iestāžu atbildības stiprināšana par pacientu tiesību ievērošanas nozīmību ietver ne tikai pacientu tiesību īstenošanas mehānismu izveidi, bet arī izglītojošas iniciatīvas, kas vērstas uz ārstniecības personu izglītošanu pacientu tiesību jomā un uz pacientu informēšanu par viņu tiesībām un pienākumiem.

"Iniciatīva un pilnīga pacientu tiesību izpratne un īstenošana jāuzņemas ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām, lai radītu tādu vidi ārstniecības iestādē, kur pacienti jūtas droši un pārliecināti par savu tiesību īstenošanu, kas savukārt veicina veselības aprūpes kvalitāti", tā tikšanās laikā ar Liepājas reģionālās slimnīcas vadību un ārstniecības personām teica Veselības inspekcijas (VI) vadītāja Antra Valdmane norādot, ka "Pacientu tiesības nav privilēģijas, kuras var piešķirt uz laiku, un var arī atņemt. Pacientu tiesības ir noteiktas Pacientu tiesību likumā un pacientam tā tiesības neviens nevar atņemt."

Akcentējot pacientu tiesību ievērošanas nozīmību ārstniecības iestādēs, Veselības inspekcijas vadītāja un speciālisti uzsākuši tikšanās ciklu ar Latvijas reģionālajās slimnīcās. Liepājas apmeklējums seko aprīlī notikušajai diskusijai par pacientu tiesību īstenošanas nozīmību Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

Inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vadītāja Iveta Hirša aicina ārstniecības personas izprast, ka nepietiekama informācija un neiejūtīga saskarsme pacientam rada tādu veselības aprūpes pieredzi, kurā pacients jūtās atstāts un apdraudēts, jo vide ārstniecības iestādē pacientam ir sveša, atšķirībā no ārsta, kurš atrodas sev ierastā vidē un ir vesels.

Savukārt VI Juridiskā departamenta vadītāja Ph. D. Laura Šāberte tikšanās laikā īpaši uzsver, ka pacientu tiesību ievērošana ir pamata stūrakmens kvalitatīvai veselības aprūpei ārstniecības iestādē. Pacientu tiesību īstenošana ārstniecības iestādēs ne tikai uzlabo veselības pakalpojumu kvalitāti, bet arī būtiski ietekmē pacienta pieredzi, tostarp nodrošinot viņa aktīvu iesaisti ārstniecības procesā. Turklāt tas veicina sabiedrības uzticību veselības aprūpes institūcijām kopumā, kas ir būtiski ilgtspējīgas un efektīvas veselības aprūpes sistēmas attīstībai.

Medicīnisko ierīču uzraudzības nodaļas vadītāja Jeļena Cīrule, atgādinot ārstniecības iestāžu vadībai par medicīnisko tehnoloģiju, medicīnisko ierīču, klīnisko pētījumu un mākslīgā intelekta normatīvajām prasībām, citā starpā, atgādina, ka pacientam ir tiesības saņemt informāciju, un ārstniecības personālam obligāti jāsaņem informētā piekrišana.

Kā jau ticis ziņots, VI dati liecina, 2024.gadā saņemtas kopumā 117 pacientu vai to tuvinieku sūdzības par Pacientu tiesību likumā noteiktajām pacienta tiesībām uz informāciju, kur cita starpā noteiktas tiesības par pakalpojuma saņemšanas iespējām, veselības stāvokli, ārstēšanas plānu un pacienta tiesībām uz ārstēšanu, kur cita starpā noteiktas tiesības uz laipnu attieksmi, arī piekrišana vai atteikšanās no ārstniecības u.c. Salīdzinoši ar 2023.gadu, kad tika skatīti 138 iesniegumi par pacienta tiesību likumā noteiktajām pacienta tiesībām uz informāciju un laipnu attieksmi, sūdzības 2024.gadā bijušas par 15% mazāk, tomēr tās ir turpat 24% jeb viena ceturtā daļa no kopējā veselības aprūpes kvalitātes sūdzību skaita, kas pagājušajā gadā bija kopumā 491.

Lai uzsvērtu pacientu tiesību īstenošanas nozīmību, Inspekcija turpinās īstenot tikšanās ciklu slimnīcās.

Mūsdienu papildinājumi pienākumos pret pacientu būtiski paplašina ārsta tiesības

vs.lv — Wed, 11 Jun 2025 21:14:00 +0300

Mūsdienu papildinājumi pienākumos pret pacientu būtiski paplašina arī ārsta tiesības, šodien Latvijas Ārstu kongresa prezentācijā "Medicīnas ētika kā augstākais likums ārsta darbā" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja, ārste un psihoterapeite Gunta Ancāne.

Ancāne minēja, ka svarīgākie mūsdienu ārsta ētikas papildinājumi vispārējos principos saistīti ar to, ka "atkrīt" centieni pacientu pierunāt vai pārliecināt par labu noteiktam lēmumam vai rekomendētajai ārstēšanai. "Atkrīt pierunāšana, pārliecināšana - ārsts sniedz informāciju un ar cieņu attiecas pret to, ka pacients viņa nozīmēto ārstēšanu var arī noraidīt," pauda speciāliste.

Nemainīgi ārsta pirmais pienākums ir veicināt katra pacienta individuālu labsajūtu un nekaitēt, taču jaunievedums medicīnas ētikā ir jēdziens "laicīga aprūpe", viņa skaidroja. Ancāne lēsa, ka, iespējams, šāda jēdziena aktualitāte saistīta ar pēdējos gados saasinājušos ārstu trūkuma problēmu.

Ancāne uzsvēra, ka medicīnas ētikas jautājumi paņem daudz ārsta spēka, jo "nav vienas pareizas atbildes". Vienlaikus ārsta un pacienta "terapeitiskās attiecības" atšķiras no komunikācijas. Ja ārstēšanu veido ārsts viens, tad komunikāciju veido gan ārsts, gan pacients.

Būtiski, ka ārsta pašcieņai nebūtu jāļauj iesaistīties necieņas pilnās attiecībās, viņa uzsvēra.

Ārstam jāziņo atbildīgajām iestādēm, ja pacienta aprūpe tiek kavēta, novērota vardarbība pret ārstu vai ārstniecības personu, vai arī fiksēti neatbilstoši darba apstākļi vai citi apstākļi, kas producē paaugstinātu stresa līmeni, piebilda speciāliste.

Ancāne uzsvēra, ka Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB) un asociāciju valdēm būtu izlēmīgi jāvēršas pret jebkuru ārstu cieņu aizskarošu un pazemojošu uzvedību vai likumu.

Līdztekus Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure atzīmēja, ka, balstoties ārstu viedokļu aptaujā, visnegatīvāk iepretim citu specialitāšu ārstiem savu emocionālo pašsajūtu vērtē tieši primārās aprūpes sniedzēji. Aptaujā piedalījušies 265 ģimenes ārsti.

Vēl sliktāk pašsajūtu vērtējot diagnostiķi un rehabilitācijas ārsti, tomēr kopumā emocionāli vissliktāk jūtas primārās aprūpes speciālisti, norādīja Nicmane-Aišpure.

Pēc viņas teiktā, tas saistīts ar to, ka ģimenes ārstu darba specifika prasa padziļinātāku un ilgstošāku pacienta iepazīšanu, kas pieprasa arī vairāk psihoemocionālo piepūli un īpaši atbildīgu izturēšanos pret ilgākā laikā iemantotu pacientu uzticību.

Savukārt Latvijas un Eiropas jauno ārstu asociācijas valdes locekle Anna Klēnšmite-Blūma uzsvēra, ka īpašs izaicinājums ārstu darbā ir aizvien pieaugošais informācijas apjoms digitālajā vidē. Piemēram, arvien vairāk pacientu informāciju par diagnozēm un ārstēšanos meklē interneta resursos, līdz ar to būtu vērts jautāt, vai medicīnas ētika mainās atkarībā no digitālā laikmeta.

Rītdien kongresā paredzēta pētījuma centra "SKDS" veiktās aptaujas "Ārsta loma Latvijas sabiedrībā" pilno rezultātu prezentēšana, taču viens no galvenajiem tās secinājumiem rāda, ka pēdējā gada laikā teju puse aptaujāto ārstu vismaz reizi saskārušies ar vardarbību, izskanēja kongresā.

Jau vēstīts, ka no šodienas līdz 14.jūnijam notiks desmitais Latvijas Ārstu kongress, kurā šogad tiek apspriesti inovāciju, tostarp mākslīgā intelekta, kā arī sadarbības un katastrofu medicīnas jautājumi.

ZVA: Zālēm Ozempic, Rybelsus un Wegovy kā reta blakne apstiprināta acu slimība

vs.lv — Wed, 11 Jun 2025 18:04:00 +0300

Zālēm "Ozempic", "Rybelsus" un "Wegovy" kā reta blakne ir apstiprināta acu slimība "Naion", aģentūru LETA informēja Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu drošuma komiteja (PRAC) apstiprinājusi, ka nearterītiska priekšēja išēmiska optiska neiropātija (NAION) ir ļoti reta semaglutīdu saturošu zāļu blakne. Semaglutīds ir aktīvā viela zālēs "Ozempic", "Rybelsus" un "Wegovy", kuras lieto diabēta un aptaukošanās ārstēšanai.

"Naion" ir reta acu slimība, kas var izraisīt redzes zudumu. Vairāku lielu epidemioloģisko pētījumu rezultāti liecina, ka semaglutīda lietotājiem ir nedaudz lielāks šīs acu slimības rašanās risks. Tāpēc PRAC šā gada sākumā sāka minēto zāļu pārskatīšanu.

Pēc visu pieejamo datu izvērtēšanas PRAC apstiprinājis, ka minētā blakne ir "ļoti reta", kas nozīmē, ka blakne var rasties 1 no 10 000 cilvēku, kuri lieto šīs zāles.

Blakne tiks iekļauta diabēta un aptaukošanās ārstēšanas zāļu, kuru aktīvā viela ir semaglutīds, lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā. Ja pacientiem semaglutīda lietošanas laikā rodas pēkšņs redzes zudums vai strauja redzes pasliktināšanās, viņiem nekavējoties jāsazinās ar ārstu. Ja "Naion" tiek apstiprināts, ārstēšana ar semaglutīdu ir jāpārtrauc, uzsver ZVA.

VM šobrīd "daļēji gatava" reaģēt uz katastrofām un veselības krīzēm

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 19:55:00 +0300

Veselības ministrija (VM) patlaban ir tikai "daļēji gatava" reaģēt uz dabas katastrofām, ārkārtas situācijām un veselības krīzēm, tāpēc pie šī jautājuma vēl norit aktīvs darbs, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja ministrijas pārstāvji.

VM norādīja, ka 25.jūnijā vai 26.jūnijā tiks skatīts informatīvais ziņojums par zāļu stratēģiskās pieejamības nodrošinājumu krīzes gadījumos, pēcāk to virzot saskaņošanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Šobrīd, pateicoties līdzekļu pārdalei un Iekšlietu ministrijas atbalstam, situācija ar zāļu rezervju nodrošinājumu kopumā esot laba. Esot pieejams finansējums, un zāles atbilstoši noslēgtajiem līgumiem tiekot pakāpeniski iepirktas pietiekami lielā apjomā.

Pilnu pieprasīto summu šim mērķim gan VM nevarot atklāt ierobežotas pieejamības informācijas statusa dēļ, tomēr ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka summa esot "pietiekami liela".

Aptieku nozares, kā arī primārās veselības aprūpes pārstāvji komentēja, ka gatavībā ārkārtas situācijām vēl ir daudz darāmā.

Uz problēmām norādīja arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) pārstāvis Ainis Dzalbs.

"Šobrīd vairāk plānos fokuss ir uz stacionāro etapu, taču tur arī kritiskās situācijās vērsīsies mazāk cilvēku, nekā primārajā veselības aprūpes posmā," uzsvēra Dzalbs.

Viņaprāt, kopumā primārās veselības aprūpe šobrīd kā tāda nav gatava katastrofu vai krīzes situācijām.

Informāciju par rīcību un algoritmu krīzes situācijās primārās aprūpes sniedzējiem ir jāzina, bet vienotas rīcības algoritma šobrīd trūkst, uzsvēra LLĢĀA pārstāvis.

Līdztekus būtu jāpanāk, ka elektrības ziņā ģimenes ārstu prakses ir neatkarīgas. Kā atzīmēja Dzalbs, pietiek ar plūdiem un vētru, lai ģimenes ārsti nevarētu funkcionēt. Tāpēc jau šobrīd būtu virkne preču, ko varētu nodrošināt ģimenes ārstu praksēm, lai tām būtu gatavība ne tikai militāro krīžu, bet arī citu potenciālu krīžu gatavībai.

Savukārt Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska informēja, ka par ieceri dažus no kritiski svarīgajiem medikamentiem sākt ražot uz vietas, Latvijā, pāris sarunas notikušas pagājušajā gadā. Līdz šim par šo priekšlikumu bijis arī tikai viens informatīvais ziņojums.

Aptieku biedrības priekšsēdētāja Agnese Ritene akcentēja, ka ir būtiski pievērsties aptieku izvietojumu plānam, sevišķi reģionos, kur nereti farmaceits ir tuvākais cilvēks, kas var iedzīvotāju informēt par veselības jautājumiem. Viņa atzīmēja, ka aptiekās šobrīd netiek glabāts īpaši liels zāļu uzkrājums, un būtu jāprecizē tas, cik lielam uzkrājumam jābūt.

Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas jeb zāļu lieltirgotāju organizācijas valdes loceklis Jānis Lībķens sacīja, ka pietrūkst daudz informācijas par to, kurām aptiekām ko vajadzētu vest, un kā medikamentus uzglabāt.

Viņš norādīja, ka, atskaitot sadaļu par zāļu materiālajām rezervēm, par citiem segmentiem ārkārtas situāciju gatavības plānā nav pārliecības, ka tie tiks pilnveidoti šī gada laikā.

VM pārstāvji sēdes laikā noraidīja aptieku nozares pārstāvju pārmetumus par nepietiekamu tikšanos un informācijas apriti. Tikšanās esot bijušas pietiekami daudz.

Taču, kā atzīmēja komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS), arī tikšanās 100 reižu var būt bez rezultāta, tomēr komisijā tiek sagaidīts rezultāts.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Aptiekas dienesta vadītāja Laila Eglīte informēja, ka jau šobrīd slimnīcās ir problēmas ar loģistiku, piemēram, infūziju šķīdumu nodrošināšanā, kad slimnīcām nākas cīnīties par konkrētiem šo šķīdumu tilpumiem.

Arī nākotnē, nodrošinoties pret apdraudējuma situācijām, jārēķinās ar to, ka šķīdumu uzglabāšana fiziski aizņemtu lielu platību.

"Kopumā šķīdumu apjoms varētu būt viens Gaiļezera ezers - kur tad mēs to liksim?", vaicāja Eglīte.

VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa skaidroja, ka veselības nozare būtiski iekļaujas aizsardzības sistēmā, tomēr "ne visi to sadzird".

Tamdēļ VM daudz kur pēdējā laikā atduras pret finansējuma trūkuma ikdienas darbā.

Kļaviņa apliecināja, ka VM darot visu, kas ir tās spēkos, tostarp sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju (AM). "Bet šobrīd nevaru droši pateikt, ka mums būs nauda un ka tā visam pietiks," sacīja VM pārstāve.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) rosināja pēc VM informatīvā ziņojuma, ko plānots izskatīt jūnija beigās, uzreiz pieņemt rīcības plānu tālākai gatavības stiprināšanai, mazinot birokrātiskos procesus.

Deputāte arī uzsvēra - ja veselība kā būtiska aizsardzības un drošības daļa ir jautājums, kas nav nepārprotams, jātiekas ar Valsts kanceleju, lai par to pārliecinātu.

AM parlamentārā sekretāre Liene Gātere uzsvēra, ka AM loma ir kritiskās infrastruktūras un pakalpojumu atbalstīšanā un uzraudzībā.

AM ieskatā, vēl jādara daudz, lai D kategorijas kritiskā infrastruktūra paplašinās, tostarp jāizstrādā aptieku tīkla plāns.

"Vajadzību ir daudz, un valdībai būs jāpieņem lēmums, ko atbalstīt no drošības iekšlietu jomā," sacīja Gātere.

Viņa atzīmēja, ka AM primārie ir NATO stratēģiskie mērķi militārajām vajadzībām jeb tas, ko NATO definē kā savas spējas.

"Katrai ministrijai ir savi uzdevumi un joma, nevaram no AM nofinansēt visu ministriju gatavību," pauda Gātere.

Latvijā ir trīs zāļu rezervju veidošanas līmeņi: individuālais, iestāžu līmenis un valsts materiālās rezerves. Individuālais līmenis (mājas aptieciņa) ietver pamata medikamentus - pretsāpju, pretalerģijas zāles, medikamentus pret gremošanas traucējumiem un ikdienā lietojamos medikamentus hroniskajiem slimniekiem - par kuru esamību jāgādā pašiem iedzīvotājiem. Īpaši sev nepieciešamo zāļu nodrošinājumam jāseko līdzi hronisko slimību pacientiem, lai viņiem vajadzīgās zāles vienmēr būtu ar nelielu rezervi, lai neveidotos riski medikamentu lietošanas pārtraukšanai.

Iestāžu līmenī slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), ambulatorās iestādes ar iekšēju aptieku, sociālās aprūpes iestādes uzglabā zāles ikdienas vajadzībām 1-3 mēnešu darbības nodrošināšanai. Savukārt valsts materiālajās rezervēs tiek uzglabātas zāles, injekciju un infūziju ierīces, pārsienamie un imobilizācijas materiāli, ierīces dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai, speciālais aizsardzības aprīkojums un citi.

Pērn jūlijā Ministru kabinets piešķīra 1,5 miljonus eiro, lai valsts materiālo rezervju uzturēšanas ietvaros nodrošinātu veselības nozares pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādi; valsts materiālo rezervju papildināšanu veic NMPD. Ir plānots finansējums valsts materiālo rezervju papildināšanai un atjaunošanai arī nākamajiem gadiem.

Latvijā ir izveidots kritisko zāļu saraksts. Tas ir ierobežotas pieejamības un nav publiski pieejams. Zāļu sarakstā iekļautas 230 zāļu pozīcijas un 20 zāļu grupas, ņemot vērā arī pediatrisko pacientu vajadzības un pacientiem "draudzīgas" zāļu formas.

Āsts: ādas audzēju galvenais riska faktors ir ultravioletais starojums (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 18:19:00 +0300

Ja agrāk cilvēks bieži sauļojies vai guvis saules apdegumus, ilgtermiņā tas var novest pie audzēju veidošanās.

Vai uztraukties par izmainījušos dzimumzīmi, kad doties pie dermatologa, cik droši ir sauļoties stundām ilgi - uz šiem un citiem jautājumiem atbild biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs, ārsts dermatologs Raimonds Karls.

Kāda ir ādas vēža izplatība Latvijā? Vai gadījumu skaits pieaug vai stabilizējas?

Diemžēl kopš 2017.gada, kad stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, mums vairs nav pieejami precīzi dati. Taču globālā tendence rāda, ka gaišādaino cilvēku saslimstība ar ādas audzējiem palielinās. Labā ziņa - mirstība no ādas vēža samazinās, pateicoties jaunajiem ārstniecības līdzekļiem, jo īpaši melanomas gadījumā, un arvien biežāk tiek diagnosticēti agrīni gadījumi, kurus iespējams pilnībā izārstēt. Vienlaikus gan pieaug arī vēlīni diagnosticēto gadījumu skaits.

Stabilizāciju sagaidīt nevaram - sabiedrība noveco, un līdz ar to pieaug reģistrēto gadījumu skaits. Ādas audzēju galvenais riska faktors ir ultravioletais starojums. Ja agrāk cilvēks bieži sauļojies vai guvis saules apdegumus, ilgtermiņā tas var novest pie audzēju veidošanās. Ja bērnībā tiek iemācīti saules aizsardzības principi - cepures, brilles, aizsargapģērbs, krēmi - tad pēc 20, 30 vai 40 gadiem sabiedrība būs veselīgāka un saslimstības līmenis - zemāks.

Kādas izmaiņas uz ādas jāparāda ārstam? Kādi ir kritēriji ādas vēža atpazīšanai?

Pats galvenais, kā var atpazīt - uz ādas parādījies jauns ādas veidojums vai kāds esošais veidojums vai dzimumzīme ir mainījusies. Ja uz parādās jauns veidojums vai mainās esošais, noteikti jākonsultējas ar dermatologu.

Vai vēzis var attīstīties tikai no dzimumzīmēm?

Aptuveni 80% melanomu rodas kā jauns veidojums, nevis no esošām dzimumzīmēm. Bazālo un plakanšūnu vēžiem nav priekšvēstnešu - tie attīstās no saules bojājumu rezultātā mainītām ādas šūnām (piemēram, aktīniskās keratozes).

Lai uzraudzītu izmaiņas, vērtīgi ir fotografēt ādas virsmu - gan paša spēkiem, gan klīnikās, kur iespējams izveidot tā saucamo "veidojumu karti".

Kam ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi?

Riska grupā ir visi cilvēki, kuri guvuši saules apdegumus dzīves laikā. Ne tikai tie, kas mērķtiecīgi sauļojas, bet arī celtnieki, lauksaimnieki, ogu vācēji un citi, kas ilgstoši strādā saulē -. Arī cilvēki, kuri sava hobija dēļ uzturas saulē, piemēram, sportisti, piermājas dārziņu saimnieki. Ļoti augsts risks ir arī solāriju apmeklētājiem - pētījumi rāda, ka melanoma viņiem attīstās par 70% biežāk.

Vai saules apdegums bērnībā ietekmē vēža risku pieaugušā vecumā?

Jā, ietekmē!. Apdegumi bērnībā vai pusaudžu vecumā ir viens no nozīmīgākajiem melanomas riska faktoriem nākotnē. Katra atrašanās saulē rada DNS bojājumus. Organisms tos sākotnēji labo, bet apdegumu gadījumā rodas ilgstošas izmaiņas, kas "iegravējas" ādas atmiņā. Jo biežāki apdegumi, jo lielāks vēža risks.

Kādi ir izplatītākie mīti par ādas vēzi?

Biežs mīts: "Visu dzīvi esmu sauļojies, redz, dakter - viss kārtībā!" Diemžēl vēzis var attīstīties vēlākā vecumā, pat pēc vairākiem gadu desmitiem. Otrs mīts, ka brūna, nosauļota āda ir veselīga. Patiesībā brūnais iedegums nav veselības pazīme, bet ādas aizsargreakcija pret saules starojumu.

Kad jāapmeklē dermatologs?

Jebkuras izmaiņas uz ādas - jauns veidojums, krāsas vai formas maiņa - ir signāls apmeklēt speciālistu. Ja nekad nav veikta ādas pārbaude, vēlams to izdarīt, lai noteiktu individuālos riskus un uzraudzības biežumu.

Ko sagaidīt no vizītes pie dermatologa?

Ārsts lūgs novilkt apģērbu līdz apakšveļai, lai varētu veikt pilnu ādas apskati. Tiek izmantots dermatoskops - ierīce, kas ļauj aplūkot ādu 10x palielinājumā. Ja veidojums šķiet aizdomīgs, iespējams, tiks veikta biopsija - veidojuma izņemšana anestēzijā ar nosūtīšanu uz laboratoriju. Atkarībā no rezultātiem tiks lemts par tālāko ārstēšanu.

Ieteicams sekot arī D vitamīna līmenim asinīs pirms un pēc vasaras.

Vai ādas vēzis vienmēr ir smaga slimība?

Nē! Atšķirībā no iekšējo orgānu audzējiem, ādas vēzis ir redzams - tas ir tikai jāatpazīst. Agrīna diagnostika ļauj pilnībā izārstēt gan bazālo šūnu karcinomu, gan melanomu. Galvenā ārstēšanas metode - ķirurģiska veidojuma izņemšana. Papildus izmanto krioterapiju, lokālos medikamentus, staru terapiju, mērķterapiju vai imūnterapiju - atkarībā no audzēja veida un stadijas. Šīs metodes Latvijā ir pieejamas.

Ko valstij vajadzētu darīt, lai samazinātu ādas vēža gadījumu skaitu?

Nepieciešamas investīcijas ārstu apmācībā - dermatologiem, ģimenes ārstiem - dermatoskopijas jomā. Tas izmaksātu ievērojami mazāk nekā viena pacienta ārstēšana vēlīnā stadijā. Otrs būtiskais virziens - sabiedrības izglītošana. Piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra kampaņa "Necepies! Izvēlies dzīvot!" bija lielisks piemērs - informējot par UV starojuma kaitīgumu, nepieciešamību pēc saules aizsardzības un agrīnu pazīmju atpazīšanu. Zinoša sabiedrība, kas prot pasargāt savu ādu, dos rezultātu.

Rīgā darbu sācis trešais Ģimenes atbalsta centrs

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 18:05:00 +0300

Rīgā darbu sācis trešais Ģimenes atbalsta centrs, informēja Rīgas domē.

Rīgas Sociālā dienesta reorganizācijas rezultātā 2024.gadā izveidoti divi Ģimenes atbalsta centri. Šogad darbu sācis arī trešais - Pārdaugavas rajona Ģimenes atbalsta centrs Baldones ielā 2 un Eduarda Smiļģa ielā 46.

Sākot ar 1.jūliju, katrā Ģimenes atbalsta centrā darbu sāks sociālie darbinieki, kuru galvenais uzdevums būs mērķtiecīgs darbs ar jauniešiem.

Lai gan šādi speciālisti jau šobrīd ir iesaistīti darbā, no jūlija viņu pienākumi kļūs konkrētāki un strukturētāki. Piemēram, īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešiem, kuri neapmeklē skolu, kā arī tiks veidotas korekcijas programmas viņu atbalstam, skaidro domē.

Kā informēja pašvaldībā, līdzšinējā pieredze rāda, ka Ģimenes atbalsta centru izveide ir ļāvusi daudz precīzāk sniegt palīdzību noteiktām mērķa grupām - ģimenēm un bērniem kopumā, ģimenēm ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, kā arī papildus ir ieviesta jauna mērķa grupa - ģimenes ar bērniem, kurās vienlaikus pastāv vairākas problēmas.

Domē norāda, ka sadarbība starp speciālistiem ir veicinājusi veiksmīgu pieredzes apmaiņu un uzlabojusi darba efektivitāti. Tāpat tiek nodrošināts atbalsts pilngadīgām personām.

Lēmums par Ģimenes atbalsta centru izveidi tika pieņemts pēc izmēģinājuma projekta, kas ilga deviņus mēnešus. Tā mērķis bija veidot citādāku sociālā darba modeli, lai nodrošinātu sociālā darba pakalpojumu atbilstoši cilvēku individuālajām vajadzībām.

2024.gada jūnijā noslēdzās izmēģinājuma projekts un izveidota jauna struktūrvienība - Ģimenes atbalsta centrs.

Pacientu biedrība prasa noteikt skaidru termiņu LOC rekonstrukcijai

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 14:28:00 +0300

Pacientu biedrības vēstulē amatpersonām prasa noteikt skaidru termiņu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) rekonstrukcijas īstenošanai, aģentūru LETA informēja pacientu organizāciju pārstāvji.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Sieviešu volontieru biedrība "Vita" un zarnu vēža pacientu biedrības "EuropaColon Latvija" valdes locekļi.

Tā nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS), Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), finanšu ministram, veselības ministram, kā ari aizsardzības ministram un Tiesībsargam.

Vēstulē pacientu organizāciju pārstāvji pievienojas RAKUS darbinieku vēstulē paustajam, ka esošā situācija būtiski iedragā sabiedrības uzticēšanos valsts veselības aprūpes sistēmai.

Vēstulē minēts, ka LOC rekonstrukcijai paredzētās naudas pārdalīšana citiem mērķiem ir nepieļaujama un rada nepieņemamu situāciju.

Autoru ieskatā, finansējuma noņemšana LOC tiešā veidā apdraud savlaicīgu, drošu un mūsdienu prasībām atbilstošu veselības aprūpes saņemšanu, kas ir būtiska visai sabiedrībai kopumā. Tāpat norādīts, ka LOC telpas un apkārtējā vide ir "morāli novecojuša", kas psihoemocionāli pacientiem var radīt izjūtu, ka arī medicīniskā aprūpe netiks saņemta atbilstošā līmenī.

Vēstulē uzsvērts, ka RAKUS un LOC ir stratēģisks aizsardzības un drošības objekts un LOC ēkas kompleksam būtu nenovērtējama nozīme valsts aizsardzības nodrošināšanā, neatliekamās medicīniskās palīdzības, tostarp ķirurģijas sniegšanā.

Onkoloģisko pacientu biedrību pārstāvji lūdz valsts amatpersonām, ministriem un politikas veidotājiem izpildīt dotos solījumus, nodrošināt drošību un veselības aprūpes ilgtspēju, kā arī aktīvi iesaistīties, lai kopēji rastu tūlītēju risinājumu ar skaidri noteiktiem finansējuma piešķīruma un LOC rekonstrukcijas īstenošanas termiņiem.

Kā vēstīts, maija beigās par atkāpšanos no amata paziņoja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa. Viņš šādu lēmumu esot pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Labsvīrs tobrīd apgalvoja, ka šī bijusi abpusējā vienošanās.

RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, Internās medicīnas galvenais speciālists un profesors Aivars Lejnieks aģentūrai LETA tobrīd pauda, ka pēdējā laikā spiediens uz slimnīcas valdi un valdes priekšsēdētāju ir bijis liels un nesaprotams. Lejnieks arī norādīja, ka nevēlas "virpināt sazvērestības teorijas", tomēr viņu dara aizdomīgu "labprātīgā vienošanās" par Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā.

Vienlaikus RAKUS darbinieki vēstulē amatpersonām prasīja skaidrot Staņēviča atkāpšanos. Vēstulē, ko parakstījuši vairāk nekā 200 darbinieki, teikts, ka Staņēviča atkāpšanās darbiniekos izraisījusi "sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses". Tāpēc personāls pieprasa VM sniegt skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija.

Pēcāk Abu Meri apmeklēja slimnīcu un tikās ar darbiniekiem, lai skaidrotu esošo situāciju.

Savukārt 9.jūnijā, pāris nedēļas pēc Staņēviča atkāpšanās, par amata atstāšanu paziņoja arī slimnīcas padomes vadītājs Labsvīrs. Viņš uzskata, ka viņa lēmums var uzlabot valdes un padomes sadarbību, mazināt slimnīcas kolektīva neapmierinātību ar radušos situāciju, kā arī veicināt pakāpenisku LOC renovācijas sākšanu iespējami drīzākā laikā.

RAKUS padomē darbu šobrīd turpina divi līdzšinējie padomes locekļi - Valts Ābols un Jolanta Roze. Savukārt slimnīcas valdē darbu turpina trīs valdes locekļi - Haralds Plaudis, Kaspars Plūme un Vadims Beļuns.

Vairāk nekā 2500 "Bolt Food" partnerkurjeri apguva kursu par higiēnas prasībām

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 13:03:00 +0300

Līdz šim vairāk nekā 2500 ēdiena un citu preču piegādes platformas "Bolt Food" partneršoferu ir apguvuši kursu par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā atzīmē, ka kursa apgūšana ir obligāta, tādējādi paredzams, ka līdz mēneša beigām sertifikātu būs saņēmuši visi aktīvie platformas partnekurjeri.

Vienlaikus "Bolt Food" turpina stiprināt kvalitātes un drošības prasības, īstenojot vairākus pasākumus, kas vērsti uz pārtikas drošību un partnerkurjeru profesionālo atbilstību darbam platformā. Tāpat "Bolt Food" sadarbojas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai nodrošinātu caurskatāmu un visām prasībām atbilstošu darbības modeli.

Kompānijā atzīmē, ka obligātu reģistrāciju PVD ir noslēguši visi jeb vairāk nekā 4000 "Bolt Food" partnerkurjeri. Savukārt topošajiem partnerkurjeriem pirms sadarbības sākšanas pārbaudīs reģistrācijas statusu, tādējādi kontrolējot šo personu atbilstību pārtikas drošības prasībām.

"Bolt Food" turpina sadarbību ar PVD, kas savas kompetences laikā veic pārbaudes restorānos, tostarp novērtē piegādes somu stāvokli. Savukārt "Bolt Food" uzrauga un veic skaidrojošo darbu par higiēnas prasību ievērošanu partnerkurjeru vidū.

Lai kļūtu par "Bolt Food" partnerkurjeru, personai ir jāaizpilda reģistrācijas pieteikuma forma un jāapliecina, ka partnerkurjers ir iepazinies ar sadarbības noteikumiem, tostarp higiēnas prasībām. Reģistrācijas procesa laikā partnerkurjeram ir jāiesniedz vairāki dokumenti, tostarp derīgs personu apliecinošs dokuments, apliecinājums par reģistrētu saimniecisko darbību, sertifikāts par kursa "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" apgūšanu, kā arī uzturēšanās atļauja bez ierobežojuma strādāt.

Vienlaikus "Bolt Food", sākot sadarbību ar partnerkurjeriem, veic viņu uzturēšanās likumīguma pārbaudi, tomēr šī gada maijā sadarbībā ar PMLP tika sākta profilaktiska partnerkurjeru uzturēšanās atļauju pārbaude. Tās mērķis bija pārliecināties par to, vai uzturēšanās atļaujas nav anulētas pirms to termiņa beigām. Patlaban tiek gaidīti pārbaudes rezultāti un, balstoties uz tiem, tiks lemts par nākamajiem soļiem sadarbības attīstībā.

Kompānijā atgādina, ka platformā "Bolt Food" esošie partnerkurjeri ir neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji, tāpēc starp "Bolt Food" un partnerkurjeriem nepastāv darba tiesiskās attiecības.

"Bolt Food" Latvijā ir pieejams kopš 2020.gada, un platforma sniedz ēdināšanas un pārtikas preču piegādes pakalpojumus 12 Latvijas pilsētās - Rīgā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Ogrē, Valmierā, Siguldā, Ādažos un Salaspilī.

LETA jau ziņoja, ka valdība šogad 25.martā nolēma, ka pārtikas apritē iesaistītajām personām no šā gada 1.jūlija pēc kursa par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā noklausīšanās, būs jāiziet arī obligāta rakstveida pārbaude par pārtikas higiēnas jautājumiem.

Lai pārbaudes darbu skatītu par nokārtotu, kursa dalībniekam pareizi būs jāatbild uz vismaz 70% no jautājumu jeb uz 21 no 30 jautājumiem.

Prasības attieksies uz visām pārtikas apritē iesaistītajām personām, kurām ir jāapgūst mācību kurss "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā".

Obligātās pārbaudes mērķis ir nodrošināt, ka visas personas, kuras ir iesaistītas pārtikas apritē, ir apliecinājušas nepieciešamās zināšanas pārtikas higiēnas jomā, veicinot nekaitīgas pārtikas apriti un sabiedrības veselības aizsardzību.

"Bolt Technology" ir mobilās lietotnes kompānija, kura ar "Bolt" zīmolu piedāvā kopbraukšanas pakalpojumus, elektrisko skrejriteņu, velosipēdu un automašīnu nomu, kā arī ēdiena un iepirkumu piegādi Eiropā un Āfrikā.

"Bolt" 2013.gadā izveidoja Markuss Villigs, kuram pašlaik kompānijas kapitālā pieder 17,05%.

Kurzemes iedzīvotājus aicina nodot asinis (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 10 Jun 2025 11:03:00 +0300

Izbraukuma Donoru dienas tiek organizēta ar mērķi popularizēt donoru kustību.

Valsts asinsdonoru centra Kurzemes filiāle sadarbībā ar Liepājas valstspilsētas pašvaldību turpina nodrošināt iespēju ziedot asinis tuvāk iedzīvotāju darba vai dzīves vietai. Jūnijā izbraukuma Donoru dienas notiks divas dienas pēc kārtas – 18. un 19. jūnijā Liepājas Olimpiskajā centrā, Brīvības ielā 39, Liepājā.

18. jūnijā asinis ziedot varēs laikā no pulksten 9.00 līdz 12.00, savukārt 19. jūnijā divos laika posmos – no pulksten 9.00 līdz 12.00 un no pulksten 15.00 līdz 18.00 Liepājas Olimpiskā centra 1. stāva vestibilā.

Lai procedūras noritētu raiti un ērti, gan pirmreizējie, gan esošie donori aicināti pieteikties asins ziedošanai, zvanot pa tālruni 26 557 743. Lai ziedotu asinis, donoram jābūt vecumā no 18 līdz 65 gadiem un jājūtas veselam. Līdzi nepieciešams derīgs personu apliecinošs dokuments.

Atgādinām, ka donora pašsajūtas un asins kvalitātes nodrošināšanai vīrieši drīkst ziedot asinis, ievērojot vismaz 9 nedēļu pārtraukumu, bet sievietes - vismaz 13 nedēļu pārtraukumu no iepriekšējās asins ziedošanas reizes.

Pirms asins ziedošanas ikdienā ieteicams dzert ne mazāk par 1,5 - 2 litrus šķidruma, sevišķi tas svarīgi pirms un pēc asins vai asins komponentu nodošanas. Pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums nodrošinās labāku pašsajūtu pēc procedūras. 24 stundas pirms asins nodošanas nedrīkst ēst treknus un asus ēdienus, kā arī lietot alkoholu. Asins ziedošanas dienā 3–4 stundas pirms procedūras ieteicama viegla ēdienreize un papildu šķidruma uzņemšanu (jāizdzer apmēram četras glāzes ūdens vai sulu u.c.).

Izbraukuma Donoru dienas tiek organizēta ar mērķi popularizēt donoru kustību un padarīt asins ziedošanu ērtāku – organizējot tās tuvāk iedzīvotāju dzīves vai darba vietai. Tādēļ jo īpaši aicināti pirmreizējie donori, kuri ir domājuši un vēlas iesaistīties turpmākajā asinsdonoru kustībā.

Papildu informācija, ieteikumi donoriem, kā arī atbildes uz biežākajiem jautājumiem atrodami vietnē www.donors.lv. Kļūsti par donoru. Lai dzīvība nepārtrūkst!

RAKUS padomes priekšsēdētājs atkāpies no amata

vs.lv — Mon, 09 Jun 2025 20:38:00 +0300

Pāris nedēļas pēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja atkāpšanās no amata darbu pamest nolēmis arī slimnīcas padomes vadītājs Edgars Labsvīrs, informēja Veselības ministrijā.

Labsvīrs uzskata, ka viņa lēmums var uzlabot valdes un padomes sadarbību, mazināt slimnīcas kolektīva neapmierinātību ar radušos situāciju, kā arī veicināt pakāpenisku Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijas sākšanu iespējami drīzākā laikā.

RAKUS ikdienas operatīvā darbība nav ietekmēta, uzsver ministrijā. Pacientiem tiek nodrošināta gan neatliekamā, gan plānveida medicīniskā palīdzība.

RAKUS valdei un padomei līdz 12.jūnijam ir jāsagatavo plāns par LOC rekonstrukciju, īstenojot to pakāpeniski pa kārtām pieejamā finansējuma ietvaros, kā arī izvērtējot alternatīvas finansējuma piesaistes iespējas. Vienlaikus tām ir jānodrošina, ka LOC funkcijas tiks saglabātas un pārnestas atbilstoši kvalitātes kritērijiem pacientu labākajās interesēs, uzsver ministrijā.

Kā ziņots, nesen par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa. Viņš šādu lēmumu esot pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ.

Labsvīrs tobrīd apgalvoja, ka šī bijusi abpusējā vienošanās.

Lejnieks arī norādīja, ka nevēlas "virpināt sazvērestības teorijas", tomēr viņu dara aizdomīgu "labprātīgā vienošanās" par Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā.

Vienlaikus RAKUS darbinieki vēstulē amatpersonām prasījusi Staņēviča atkāpšanos. Vēstulē, ko parakstījuši vairāk nekā 200 darbinieki, teikts, ka Staņēviča atkāpšanās darbiniekos izraisījusi "sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses". Tāpēc personāls pieprasa VM sniegt skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija.

PTAC aicina vecākus rūpēties par bērnu drošību uz batutiem

vs.lv — Mon, 09 Jun 2025 16:25:00 +0300

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina vecākus rūpēties par bērnu drošību uz batutiem un piepūšamajām atrakcijām, aģentūru LETA informēja PTAC.

Centrā uzsver, ka ir svarīgi ievērot drošības noteikumus.

Pirms batuta iegādes PTAC aicina pārbaudīt marķējumu - drošam batutam jābūt ar "CE" marķējumu un atbilstības apliecinājumu standartam "EN 71-14".

Tāpat ir nepieciešams uzstādīt batutus tikai uz līdzenas virsmas, mīksta seguma vai zāles, tālāk no kokiem, žogiem un citiem šķēršļiem, kā arī nepieciešams izmantot drošības tīklu un regulāri pārbaudīt tā stiprinājumus.

Savukārt, izmantojot piepūšamās atrakcijas, PTAC aicina pārliecināties, ka atrakcijas uzstādītas profesionāli un ir atbilstoši nostiprinātas, gaisa kompresors un vadi nav brīvi pieejami lietotājiem.

Vienlaikus nepieciešams izmantot tikai sertificētas atrakcijas ar atbilstošiem drošības sertifikātiem "EN 14960".

Tāpat PTAC aicina ziņot par nedrošiem batutiem vai piepūšamajām atrakcijām, kas izraisījušas traumas vai var tādas radīt.

Stradiņa universitāte sagatavos speciālistus veselības digitālajai nākotnei

vs.lv — Mon, 09 Jun 2025 15:35:00 +0300

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) no nākamā rudens semestra īstenos jaunu akadēmiskā maģistra studiju programmu "Digitālā transformācija veselības aprūpē", aģentūru LETA informēja augstskolā.

Studiju programmas mērķis ir sagatavot speciālistus ar padziļinātām zināšanām digitālo tehnoloģiju un veselības datu pārvaldībā, kas spēj vadīt digitālās transformācijas procesus veselības nozarē.

"Digitālā transformācija nav tikai tehnoloģiju ieviešana - tā ir domāšanas maiņa veselības aprūpes vadībā," uzskata programmas direktore Daiga Behmane. Viņa norādīja, ka programma sagatavos speciālistus, kas spēs šīs pārmaiņas stratēģiski plānot un vadīt.

Programma piedāvās teorētiskās zināšanas par veselības sektora digitālo ekosistēmu un mākslīgā intelekta pielietojumu, kā arī praktiskas prasmes datu aizsardzībā, analīzē, modelēšanā un digitālo risinājumu izstrādē.

Programma ir starpdisciplināra, apvienojot zināšanas veselības aprūpes vadībā, informācijas tehnoloģijās un datu analīzē. Programmā paredzētas 20 valsts budžeta studiju vietas un desmit par maksu. Paredzēts uzņemt reflektantus ar iepriekšēju izglītību veselības aprūpē, dabaszinātnēs, inženierzinātnēs vai sociālajās zinātnēs, tādējādi sekmējot starpdisciplinārās pieejas attīstību.

Studijas norisināsies latviešu valodā, vienlaikus augstskola plāno nākotnē piedāvāt arī programmu angļu valodā.

Programma ir daļa no studiju virziena "Veselības aprūpe" un papildina jau esošās šī virziena programmas RSU Veselības un sporta zinātņu fakultātē.

Kāpēc valsts necīnās ar retām slimībām: ārsta un ierēdņa atbildes (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 09 Jun 2025 07:23:00 +0300

Latvija ir vienā no pēdējām vietām pasaulē arī medikamentu pieejamības ziņā.

Latvijā līdz pat simts tūkstošiem iedzīvotāju varētu saskarties ar retām slimībām, un pašreizējā situācija ar medikamentu pieejamību ir neapmierinoša, atpaliekot no citām Eiropas Savienības valstīm. Lai meklētu risinājumus esošajai situācijai, Veselības ministrijā ir notikušas jau divas plānam reto slimību jomā veltītas Reto slimību spoguļgrupas sapulces, par kurām šī intervija.

Uz sarunu aicināti spoguļgrupas vadītāja, Bērnu slimnīcas Reto slimību koordinācijas centra virsārste reto slimību jomā RSU asoc. prof. Madara Auzenbaha, no pacientu interešu puses Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis un Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Finansējums medikamentiem un atbalsts retajām slimībām ir investīcija, nevis tikai izdevumi. Nodrošinot savlaicīgu diagnostiku, efektīvu ārstēšanu un vispusīgu aprūpi, valsts var būtiski uzlabot šo cilvēku dzīves kvalitāti, mazināt ciešanas un dot viņiem iespēju pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā un darba tirgū. Pretējā gadījumā neārstētas vai nepietiekami ārstētas slimības noved pie biežākas aprūpes stacionārā, neatliekamās medicīniskās palīdzības noslodzes un dārgākām izmaksām ilgtermiņā, radot ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai un valsts budžetam.

Turklāt, rūpējoties par retajām slimībām, valsts demonstrē savu apņemšanos nodrošināt iekļaujošu sabiedrību, kurā tiek ņemtas vērā katra indivīda vajadzības. Tas veicina uzticību valsts institūcijām, stiprina solidaritāti un palīdz veidot veselīgāku un noturīgāku sabiedrību kopumā. VM sadarbībā ar nozares speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām sākusi izstrādāt Plānu reto slimību jomā 2026.–2027. gadam. Ārsti un pacienti šoreiz to vēlētos redzēt reāli izpildāmu, turklāt ar nepieciešamo finansējumu, kas dotu iespēju pārbaudīt un analizēt tā izpildi.

Reto slimību spoguļgrupa ir pērn izveidota ilgtermiņa sadarbības grupa, kas apvieno politikas veidotājus, pārstāvjus no VM, Nacionālā veselības dienesta (NVD), Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), ārstus, speciālistus, profesionālās asociācijas, augstskolu pārstāvjus, zinātniekus un, protams, pacientu organizācijas. Nacionālā spoguļgrupa vienojas par prioritātēm, šādas grupas ir arī citās valstīs. Tas dod iespējas starptautiskai sadarbībai, tostarp meklēt kopīgus risinājumus līdzīgām problēmām un izaicinājumiem. Spoguļgrupas aktualitāte patlaban ir Plāns reto slimību jomā 2026.–2027.gadam, intervijā vietnei medicine.lv pauda spoguļgrupas vadītāja, Bērnu slimnīcas Reto slimību koordinācijas centra virsārste reto slimību jomā RSU asoc. prof. Madara Auzenbaha.

Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis, piekrīt, ka plānā jāiekļauj konkrēti īstenojami pasākumi, tomēr uzsver, ka tas nedrīkst aprobežoties tikai ar minimāli izpildāmo. Plānam jābūt ambiciozam, ietverot arī sarežģītākus, bet nepieciešamus uzdevumus, kuru īstenošana prasīs piepūli un sistemātisku darbu, arī finansējumu. Nav jābaidās, ja kādu mērķi neizdosies pilnībā sasniegt. Kā rakstījis Normens Vinsents Pīls, “mērķē uz Mēnesi – pat ja netrāpīsi, būsi starp zvaigznēm”, un būtiskākais ir virzība. Ja latiņu tiek nolikta pārāk zemu, ir risks palikt stagnācijā. Jābūt starp zvaigznēm.

Savukārt Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka vērš uzmanību, ka politikas plānošanas dokumenti šobrīd tiek izstrādāti vairākās prioritārajās jomās – tostarp onkoloģijā, kardioloģijā. Retās slimības ir viena no veselības jomas prioritātēm, tādējādi secīgi un savlaicīgi tiek strādāts pie plāna turpmākajiem gadiem arī šajā jomā.

Kā notiek Plāna reto slimību jomā 2026.–2027.gadam sastādīšana?

Sanita Janka: Veselības ministrija ir galvenā plāna virzītāja, bet svarīga ir sadarbība un komunikācija. Ministrijas ieskatā retās slimības ir joma, kur visi spēki tiek apvienoti, norit aktīva sadarbība. Attīstība, protams, varētu būt straujāka, bet esošo resursu ietvaros mēs ejam uz priekšu. Šobrīd tiek strādāts pie konkrētu pasākumu definēšanas, kuru izpildi iespējams objektīvi novērtēt – lai izstrādātais plāns nebūtu tikai formāla iecere, bet kalpotu kā reāls instruments jomas attīstībai. Vienlaikus VM apzinās, ka, lai ieviestu reālas pārmaiņas, plānam jābūt ne tikai strukturētam un pamatotam, bet arī nodrošinātam ar nepieciešamajiem finanšu un cilvēkresursiem, līdz ar to plānots iekļaut tikai reāli izpildāmus pasākumus, kuriem varam iezīmēt finansējumu, jo par katru plāna pasākuma neizpildi ir jāsniedz pamatojums.

Kas ir jāņem vērā pie jaunā plāna tapšanas?

Sanita Janka: Plāna veidošanā svarīga ir koordinācija ar sadarbības partneriem. Mūsu mērķis ir pēc iespējas visu izdiskutēt līdz publiskajai apspriedei, lai šajā posmā jau būtu skaidri iezīmēts iespējamais rīcības virziens, prioritātes un praktiskie īstenošanas soļi. Tas palīdzēs nodrošināt kvalitatīvāku un jēgpilnāku sabiedrisko apspriešanu un samazināt situācijas, kurās būtiskas pretrunas vai neskaidrības kļūst par diskusiju centrālo asi jau plāna finiša taisnē.

Juris Beikmanis: Ir labi, ka darbu pie jaunā plāna VM sākusi pirms budžeta veidošanas, kas ļaus plānot finanses valsts budžetā plāna izpildei.

Madara Auzenbaha: Tikko piedalījos pasākumā par Eiropas reto slimību politiku un par nacionālajiem plāniem, pasākums notika Eiropas Savienības prezidējošā valstī Polijā. Tiek apsvērta nepieciešamība pēc ES virsplāna, lai atbalstītu nacionālos centienus. Visur Eiropā šajā jomā ir nepieciešami papildu līdzekļi. Jaunajā plānā reto slimību jomā, manuprāt, zinātnes sadaļa ir pārāk maza. Šajā kontekstā spoguļgrupā aktualizējām, ka jāvairo zināšanas par Eiropas references tīkliem un to sniegtajiem ieguvumiem reto slimību pacientiem.

Ir zināms, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām pasaulē arī reto slimību medikamentu pieejamības ziņā...

Juris Beikmanis: Vienā no pēdējām vietām inovatīvo medikamentu pieejamībā esam jau vairākus gadus. Lai tā nebūtu, mums rūpīgi un pamatīgi jāstrādā. Plānā tas būs smags jautājums, jo iekļaut medikamentu pieejamības punktu plānā vajag, taču problēmas ir ar finansējumu. Vērojot, kā Finanšu ministrija oponē Veselības ministrijai, rodas sajūta, ka Veselības ministrija cīnās par budžetu, bet Finanšu ministrija nezin kāpēc bremzē.

Kas nepieciešams jaunajā Plānā reto slimību jomā, lai tas būtu ar izpildes mehānismiem un pārbaudāms?

Madara Auzenbaha: Jaunajā plānā mēģināsim koncentrēties uz to, ka, nosakot uzdevumu, ir soli pa solim aprakstīts, kā to var izpildīt. Es runāju ne tikai par finanšu vajadzībām, bet arī par katra mērķa konkrētību: kurš par ko būs atbildīgs, kā tas notiks un kā būs novērtējami rezultāti. Šajā plānā prioritātes būtu jānosaka tā, lai ir skaidrs, ko varam īstenot 2026. un 2027. gadā un ko mēs esam identificējuši kā trūkumu, taču ir prognozējams, ka tas būs jāpārnes uz tālākajiem plāniem.

Juris Beikmanis: Lēmumu pamatā nedrīkst būt tikai budžeta apsvērumi. Prioritātei jābūt pacienta veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai. Diemžēl mūsu diskusijās ļoti sāpīgs jautājums būs par tiem risinājumiem, kuri prasa papildu finansējumu – piemēram, zāļu iekļaušana Kompensējamo zāļu sarakstā vai rehabilitācijas un habilitācijas pakalpojumu nodrošināšana. Veselības budžets vispār nav saprotams kopumā – uz ko mēs taupām? Puse aizsardzībai jauniesaucamo tiek izbrāķēta veselības dēļ, un tās ir sekas veselības jomas badināšanai.

Sanita Janka: Ņemot vērā, ka līdz šim plānu īstenošanai nav piešķirts viss nepieciešamais finansējums, kā būtisks ieguvums ir pasākumu prioritizācija. Ir skaidrs, ka prioritātes pacientiem, speciālistiem un pētniekiem atšķirsies, bet šādi jau plāna izstrādē nepieciešamie pasākumi tiek gradēti, atvieglojot lēmumu par to īstenošanu, īstenošanas secību, atbilstoši finansiālajām iespējām. Vienlaikus – plāna izstrāde ir regulēta normatīvajos aktos, un arī šim plānam ir jāpakļaujas vienotām prasībām.

Kā izpaužas spoguļgrupas starptautiskā nozīme?

Madara Auzenbaha: Mērķis ir apmainīties ar informāciju – gan nacionālā mērogā, gan starptautiskā. Viens ir kopīgie darbi, bet otrs – starptautiskie kanāli, kuros mēs aktīvi komunicēsim ar citām valstīm, iegūstot papildu kontaktus, atbalstu, padomdevējus un īstenojot kopīgu cīņu par vienotu mērķi.

Kā turpināsies Reto slimību plāna tapšana?

Juris Beikmanis: Mēs turpinām darbu pie plāna gatavošanas, lai konkretizētu nepieciešamākās idejas un priekšlikumus. Darbs jau nenotiek tikai sapulcēs spoguļgrupā. Tas norit visu laiku, apkopojot un izvērtējot saturu. Tad skatīsimies, ko ministrija atbalsta vai noraida, varēsim vēl kaut ko papildināt vai precizēt. Tad, kad plāns būs relatīvi gatavs, VM to laidīs publiskai apspriešanai, un tad vēl nāks kādi priekšlikumi, kas būs rūpīgi jāizvērtē. Darīsim visu, lai jau 2026. gada valsts budžetā būtu ietverts finansējums Plāna reto slimību jomā īstenošanai.

Kāpēc šis jaunais plāns ir tikai diviem gadiem?

Sanita Janka: Jaunajam plānam ir jāiet secīgi pēc Plāna reto slimību jomā 2023.–2025. gadam izvērtējuma. Ir pasākumi, kas tika iekļauti šobrīd spēkā esošajā reto slimību plānā, bet, ņemot vērā situāciju valstī un valdības izvirzītās prioritātes, noteiktajā periodā tos neizdevās īstenot. Attiecīgi daļa šo pasākumu jau iekļautas VM budžeta prioritātēs 2026. gadam un tiks iekļauti arī nākamajā reto slimību plānā. Darbs patlaban pie plāna reto slimību jomā salīdzinoši īsam periodam ļauj savlaicīgi iezīmēt jomas attīstību arī nākamajam plānošanas periodam – ne tikai šī plāna ietvaros, bet jau domājot par prioritātēm jaunajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs. Šobrīd ir problēmas, kas ir identificētas un kurām arī diskusijās ne vienmēr izdodas saredzēt vienkāršu vai tūlītēju risinājumu, tāpēc nepieciešams veidot mērķtiecīgus mehānismus šo jautājumu tālākai izpētei un risinājumu izstrādei.

Ārstu kongresā spriedīs par inovācijām un sadarbību

vs.lv — Sun, 08 Jun 2025 15:21:00 +0300

No 11.jūnija līdz 14.jūnijam notiks desmitais Latvijas Ārstu kongress, kurā šogad tiks apspriesti inovāciju, tostarp mākslīgā intelekta, kā arī sadarbības un katastrofu medicīnas jautājumi, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārstu biedrība (LĀB).

Kongresa laikā tiks apspriesta arī ārstu juridiskā atbildība, personību ieguldījums Latvijas medicīnā, jaundzimušo ambulatorā aprūpe, psihoterapijas un narkoloģijas jautājumi, kā arī infektoloģijas aktualitātes.

Līdztekus tiks analizēta neatliekamās medicīnas darba organizācija, inovācijas ķirurģijā, orgānu, audu, šūnu terapijas un transplantācijas iespējas Latvijā.

Tāpat kongresā varēs uzzināt par diabēta aktualitātēm, pacientu pieredzi ar ēšanu, rezidentu apmācības vidi, aktualitātēm onkoloģijā un citiem jautājumiem.

Kongresa organizatori norāda, ka visas plenārsēžu un zinātnisko sesiju programmas ir veidotas tā, lai tās būtu interesantas dažādu specialitāšu ārstiem.

Trešdien, 11.jūnijā, notiks svinīgs ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā, un pēc tā konferenču zālē "Atta Centre" sekos pirmā kongresa plenārsēde "Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā", kā arī piecas zinātniskās sesijas.

Vakara laikā tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda un profesora Ilmāra Lazovska stipendijas, kā arī tiks apbalvoti Latviešu ārstu un zobārstu apvienības organizētā tēžu konkursa "Personības Latvijas medicīnā" labāko darbu autori.

Ceturtdien, 12.jūnijā, notiks kongresa plenārsēde "Gens una sumus - tikai kopā mēs varam", lai atskatītos uz Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa raisītajām pārmaiņām, kā arī domātu par personības lomu mainīgajā vidē un profesionālismu medicīnā modernās pasaules izaicinājumu kontekstā.

Savukārt otrā plenārsēde "Militārā un katastrofu medicīna" mudinās domāt par ģeopolitisko situāciju pasaulē un gatavību stāties pretī izaicinājumiem kritiskās situācijās.

Tāpat dienas otrajā pusē notiks vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju dalībniekiem nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.

Savukārt piektdien, 13.jūnijā, notiks divas plenārsēdes "Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti" un "Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija".

Pēcpusdienā notiks vairākas diskusijas un starpdisciplinārās sekcijas, savukārt vakarā dalībnieki aicināti uz muzikāli saviesīgu pasākumu.

Kongresa noslēdzošajā dienā - 14.jūnijā notiks piecas zinātniskās sesijas, bet kongresa izskaņā plenārsēdē "Paradigmu maiņa - pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju", kurā analizēs bioloģisku, psihoemocionālu un sociālu faktoru būtību un nozīmi, kā arī šī brīža iespējas tos izvērtēt un ietekmēt.

Kongresa norises starplaikos dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un farmācijas ražotāju stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.

Pasākumu vērot varēs arī tiešsaistē. Dalībniekiem pēc kongresa bez papildu maksas būs iespēja noskatīties visas apmeklējuma dienā notikušās sesijas.

Ārsti mudina veikt veselības pārbaudes pirms ceļojuma (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 08 Jun 2025 14:01:00 +0300

Vienmēr izlasiet informāciju par pareizu medikamentu uzglabāšanu uz zāļu iepakojuma un lietošanas instrukcijā.

Sagatavošanās ceļojumam būtiska ir ne tikai dokumentu un bagāžas sakarā, bet arī veselības ziņā. Klimata maiņa un laika joslu pārlēciens var izraisīt miega traucējumus, nogurumu, paasināt hroniskas saslimšanas, turklāt ceļojuma laikā palielinās saskarsme ar vīrusu infekcijām. Kā atbildīgi sagatavoties ceļojumam un kam jābūt līdzi ceļojuma aptieciņā, stāsta eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Pacienti diezgan bieži pirms ceļojuma konsultējas ar ģimenes ārstu, stāsta Z. Zitmane. Visbiežāk uzdotie jautājumi ir saistīti ar ceļojuma aptieciņas saturu, nepieciešamajām vakcīnām, kā arī padomiem, kā pasargāties no infekcijām un hronisku saslimšanu paasinājumiem ceļojuma laikā. Lai atbildīgi sagatavotos ceļojumam, ieteicams ģimenes ārstu apmeklēt 1-2 mēnešus pirms ceļojuma. Tas dod pietiekami daudz laika:

-vakcinācijām (dažām nepieciešamas vairākas devas ar intervālu);

-hronisko slimību pārbaudei;

-analīžu veikšanai, ja nepieciešams;

-ceļojuma plānošanai veselības aspektā (piemēram, laika joslu, klimata, uztura īpatnību ziņā);

-ceļojuma aptieciņas sagatavošanai.

Hronisku slimību gadījumā, gatavojoties ceļojumam, ir jāpārliecinās, ka slimība ir labi kontrolēta (piemēram, asinsspiediens vai cukura līmenis ir labi kontrolēts), uzsver ģimenes ārste. Līdzi jāņem ikdienā lietojamie medikamenti visam ceļojuma laikam, kā arī papildu rezerve vismaz dažām dienām. Nepieciešamos medikamentus pārvadājiet rokas bagāžā un informējiet ceļabiedrus par savu stāvokli un nepieciešamības gadījumā rīcības plānu (piemēram, ja ir hipoglikēmijas risks).

Kam pievērst uzmanību, gatavojoties ceļojumam?

Ir vairāki būtiski aspekti, ko svarīgi apsvērt, gatavojoties ceļojumam, stāsta ģimenes ārste:

Vakcinācija - pārskatiet potēšanas pasi, vai ir veiktas visas nepieciešamās vakcīnas. Ja plānojat ceļot uz eksotiskām valstīm, noskaidrojiet, atkarībā no galamērķa, kādas vakcīnas ir nepieciešamas (piemēram, dzeltenais drudzis, A/B hepatīts, vēdertīfs).

Malārijas profilakse, ceļojot uz endēmiskajām zonām.

Ceļojuma aptieciņas sagatavošana.

Veselības apdrošināšana.

Ūdens un pārtikas drošība - noskaidrojiet, kāda ir situācija valstī, uz kuru dodaties, īpaši ārpus ES.

Ceļošanas veids - ilgstoši lidojumi, pārbraucieni ar autobusu, karsts klimats un citi apstākļi var ietekmēt veselību. Ņemiet vērā savu veselības stāvokli un izvēlieties atbilstošu ceļošanas veidu.

Piesardzība visos vecumos

Pirms garāka vai aktīvāka ceļojuma būtu ieteicams veikt veselības pārbaudes. Ja nav veikta profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta pēdējā laikā, ģimenes ārste Z. Zitmane iesaka veikt:

-asins analīzes (vispārējā asins aina, cukura līmenis, nieru un aknu funkcijas rādītāji);

-elektrokardiogrammu un asinsspiediena kontroli (īpaši gados vecākiem vai pacientiem ar sirds slimībām);

-urīna analīzi - ja iepriekš ir bijušas urīnceļu problēmas.

Ceļojot ar bērniem, pārliecinieties, ka ir saņemtas nepieciešamās vakcīnas, kā arī, ceļojot ar zīdaini, īpaši būtiski pārdomāt pārtikas drošumu, iesaka ģimenes ārste Z. Zitmane. Aptieciņā jāieliek medikamenti pret drudzi, alerģijām, saaukstēšanos, kā arī līdzekļi pret kukaiņu kodumiem.

Savukārt seniorus ārste aicina pievērst īpašu uzmanību hronisko slimību kontrolei un aklimatizācijas iespējām (nepārslogot ceļojuma plānu pirmajās dienās). Jāveic arī dziļo vēnu tombozes profilakse, ja nepieciešams, piemēram, jālieto kompresijas zeķes.

Grūtniecības laikā ceļošanai optimāls ir 2. trimestris. Ir jāizvairās no ceļošanas uz endēmiskajām zonām (malārija, Zika vīruss). Rūpīgi pārdomājiet ceļojuma ilgumu un apstākļus, piemēram, karstumu, transporta veidu. Grūtniecības laikā ir paaugstināts dziļo vēnu trombozes risks, tāpēc veiciet tās profilaksi. Konsultējieties ar ginekologu un sagatavojiet nepieciešamās izziņas.

Kā sakomplektēt ceļojuma aptieciņu?

Aptieciņas saturs katram ceļotājam būs atšķirīgs, atkarīgs no veselības stāvokļa, hroniskām saslimšanām, gadalaika, ceļojuma rakstura un galamērķa, kā arī ceļotāju vecuma, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Ja ceļojat ar bērniem, tad aptieciņā jāiekļauj bērna vecumam un svaram atbilstoši medikamenti piemērotā zāļu formā (šķidrā veidā - sīrupi, suspensijas vai svecītes).

Ceļojumā līdzi ņemamajā aptieciņa farmaceite iesaka iekļaut:

Līdzekļus pret sliktu dūšu. Lai novērstu sliktu dūšu, pārvietojoties ar dažādiem transporta līdzekļiem, iesaka līdzekļus ar ingvera ekstraktu, arī ingvera tēju un konfektes. Tos lieto vienu stundu pirms ceļojuma un papildus garāka ceļojuma laikā. Smagākos gadījumos ceļojumu slimības profilaksei pret vemšanu un reiboņiem izmanto arī medikamentus. Ieteicams līdzi paņemt ledenes, košļājamo gumiju, noderīga būs ingvera un piparmētru vai cita nomierinoša tēja.

Hronisku saslimšanu gadījumā jāatceras laicīgi sagādāt ārsta nozīmētos medikamentus patstāvīgai lietošanai, tiem jābūt līdzi pietiekamā daudzumā ar rezervi.

Dezinficējošos līdzekļus brūču apstrādei un pārsienamos materiālus (plāksterus, marles saites un salvetes). Noberztiem papēžiem ieteicami plāksteri ar hidrokoloīda slāni.

Līdzekļus pret gremošanas traucējumiem - fermentu preparātus tablešu vai kapsulu veidā, kapsulas pret vēdera pūšanos pieaugušajiem, bet bērniem - pilienus. Caurejas gadījumā noderēs aktivētā ogle tabletēs vai kapsulās, diosmektīta pulveris vai suspensija un silīcija gelu, arī rehidratācijas līdzekļi - sāļu maisījumi.

Pretsāpju un temperatūru mazinošus līdzekļus (paracetamolu un ibuprofēnu saturošus). Jāpievērš uzmanība zāļu sastāvam, lai netiktu lietoti vienlaicīgi vienāda sastāva medikamenti. Pietiekami ir paņemt līdzi vienu no līdzekļiem.

Noderēs arī medikamenti, ko lieto iesnu, kakla sāpju, klepus gadījumā.

Augu valsts nomierinošus līdzekļus tabletēs vai pilienos, kas satur māteri, baldriānu, melisu vai vilkābeli.

Saules aizsardzības līdzekļus.

Pretodu līdzekļus un pretalerģijas medikamentus iekšķīgai un ārīgai lietošanai - lieto niezes mazināšanai pie ādas reakcijām pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem

Pareiza zāļu uzglabāšana ceļojuma laikā

Vienmēr izlasiet informāciju par pareizu medikamentu uzglabāšanu uz zāļu iepakojuma un lietošanas instrukcijā, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece. Arī ceļojot, medikamenti jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā, orģinālajā iepakojumā sausā vietā un sargājot no tiešiem saules stariem un mitruma. Parasti medikamentus uzglabā istabas temperatūrā līdz 25⁰C, bet ir preparāti, kas jāuzglabā vēsā vietā (8-15⁰C) vai aukstā vietā (2-8⁰C) - ledusskapī. Jāpievērš uzmanība lietojamajiem medikamentiem, kas uzglabājami ledusskapī. Piemēram, insulīnu uzglabā ledusskapī 2 °C līdz 8°C grādos orģinālajā iepakojumā, to nedrīkst saldēt; bet iesākto flakonu var uzglabāt istabas temperatūrā uz iepakojuma norādīto nedēļu skaitu. Pareiza uzglabāšana garantē medikamenta pilnvērtīgu efektivitāti līdz derīguma termiņa beigām.

Kā justies labāk pēc gara ceļa?

Klimata maiņas un laika joslu pārlēciena simptomu mazināšanai un profilaksei centieties jau laicīgi, pirms izlidošanas, pielāgot dienas režīmu, iesaka ģimenes ārste Z. Zitmane. Dzert pietiekami daudz ūdens, kā arī lidojuma laikā ieteicams staigāt (ik pēc 1-2 stundām). Laicīgi ieplānojiet atpūtu pēc ielidošanas galamērķi. Savukārt miega režīma pielāgošanai var noderēt melatonīns vai viegli sedatīvi - pēc ārsta ieteikuma.

Konsultācija ar ģimenes ārstu un farmaceitu pirms ceļojuma palīdzēs laikus noskaidrot iespējamos riskus un veikt profilakses pasākumus, kā arī sakomplektēt ceļojuma aptieciņu. Tas palīdzēs padarīt ceļojumu drošāku un mierīgāku.

Daži Latvijas kukaiņi var izraisīt šoku, brīdina farmaceite (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 07 Jun 2025 12:21:00 +0300

Dundura kodums ir diezgan sāpīgs un viegli pamanāms.

Nieze, tūska, sāpes vai pat anafilaktiskais šoks - reakcijas uz kukaiņu dzēlieniem vai kodumiem var būt ļoti dažādas. Nereti pats notikums paliek nepamanīts, taču ādas reakcija vai citas pazīmes liecina, ka organisms saskāries ar kairinātāju. Kā laikus atpazīt kukaini, kas radījis kodumu, un kā pareizi rīkoties, lai mazinātu riskus veselībai, skaidro "Euroaptieka" klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.

Kā atpazīt izplatītākos kukaiņu kodumus?

Latvijā vasaras mēnešos sastopami dažādi kukaiņi, un tieši šajā laikā visbiežāk nākas saskarties ar to kodumiem. Ir svarīgi laikus atpazīt, kura kukaiņa kodums ir redzams uz ķermeņa, jo tas ļauj izvēlēties piemērotāko veidu, kā mazināt nepatīkamos simptomus un saprast, kad nepieciešama medicīniska palīdzība.

Dunduri - sastopami siltās un mitrās vietās - pie ūdenstilpēm, laukos, pļavās un mežos. Tie tāpat kā odi visbiežāk uzbrūk atklātām ķermeņa vietām. Dundura kodums ir diezgan sāpīgs un viegli pamanāms. Tā vietā parasti veidojas liels, ciets un apsārtis pietūkums. To var atpazīt arī pēc spēcīgām un dedzinošām sāpēm koduma brīdī.

Mazās mušiņas (knišļi) - visbiežāk sastopami mitrās vietās - pie upēm, ezeriem, purviem un mežmalās. Atšķirībā no citiem kukaiņiem tie uzbrūk grupās. Knišļu kodumi ir mazas sarkanas pūtītes tuvu cita citai. Koduma vieta var būt apsārtusi, nedaudz pietūkusi un tai ir raksturīga nieze un parasti nevar redzēt koduma vietu pūtītes centrā.

Odi - visbiežāk kož vietās, kur āda nav aizsegta ar apģērbu - piemēram, potītes, kājas, rokas, kakls un seja. Īpaši aktīvi tie ir vakarā un naktī mitrās, mežainās vai zālāju teritorijās. Odu kodums parasti izpaužas kā neliels, sārts vai sarkanīgs izsitums. Reizēm var būt redzams neliels punkts pašā vidū - koduma vieta. Parasti šis kodums izpaužas ar lokālu apsārtumu un pietūkumu, kā arī ar izteiktu niezi.

Bites, lapsenes, sirseņu, kamenes kodumus nedrīkst ignorēt

Šo kukaiņu dzēlieni var būt bīstami, jo to inde satur spēcīgas vielas, kas var izraisīt smagas alerģiskas vai pat dzīvībai bīstamas sistēmiskas reakcijas - it īpaši cilvēkiem ar alerģiju pret šo kukaiņu indi. Katra no šīm sugām uzvedas nedaudz atšķirīgi. Piemēram, lapsenes un sirseņi ir agresīvāki un var dzelt vairākas reizes - sirseņu dzēliens ir īpaši bīstams un var izraisīt spēcīgu alerģisku reakciju - tāpat arī kamene, bet tā nav tik agresīva. Bites parasti dzeļ tikai vienu reizi, atstājot dzeloni, kas uzreiz ir jāizņem. Normāla reakcija uz šo kukaiņu dzēlienu ir neliels apsārtums, nieze, pietūkums, sāpīgums dzēliena vietā, bet vidējas reakcijas gadījumā raksturīgs pietūkums.

Pirmā palīdzība kukaiņu kodumu gadījumā

Neatkarīgi no tā, kurš kukainis ir iekodis, svarīgi savlaicīgi un pareizi reaģēt, lai mazinātu diskomfortu un novērstu iespējamās komplikācijas. Farmaceite iesaka rīkoties sekojoši:

1. Notīriet koduma vietu ar tīru ūdeni un ziepēm. Tas ir būtisks pirmais solis, lai samazinātu infekcijas risku un mehāniski noņemtu iespējamos netīrumus. Ja nav pieeja tekošam ūdenim, tad var izmantot ceļmallapas vai pienenes lapu, kuru saspaida starp pirkstiem, līdz izdalās sula, un uzklāj tieši uz koduma vietas. Tas nomierinās niezi un mazinās iekaisumu, jo tām, īpaši ceļmallapai, ir antibakteriāla iedarbība.

2. Atvēsiniet koduma vietu ar aukstuma kompresi (piemēram, ledus iepakojumu, ietītu dvielī). Aukstums palīdz mazināt pietūkumu, sāpes un iekaisuma reakciju.

3. Lietojiet lokālus līdzekļus, piemēram, gēlus vai krēmus ar antihistamīnu (piemēram, dimetindēnu) vai ar atvēsinošām sastāvdaļām, piemēram, mentolu. Tie palīdz mazināt niezi, apsārtumu un iekaisumu. Izvairieties koduma vietu kasīt, jo tas var radīt papildu bojājumus un veicināt infekcijas risku.

4. Ja pēc koduma rodas plašāks pietūkums vai pastiprināta jutība, vispirms jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos piemērotāko iekšķīgi lietojamo antihistamīna preparātu, piemēram, loratadīnu vai cetirizīnu, kas palīdz mazināt alerģisko reakciju organismā.

Kodumi, kas var izrādīties dzīvībai bīstami! Klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova brīdina, ka īpaši bīstami ir dzēlieni kakla, galvas vai mutes dobumā, piemēram, mēlē, jo pietūkums šajās vietās var apgrūtināt elpošanu un izraisīt dzīvībai bīstamu stāvokli. Sistēmiskas (alerģiskas) reakcijas simptomi var būt nātrene pa visu ķermeni, lūpu, mēles tūska, sēkšana, apgrūtināta elpošana, reibonis, samaņas zudums. Šādos gadījumos nekavējoties jāsazinās ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo šie simptomi var liecināt par to, ka notiek anafilaktiskais šoks.

Klīniskās farmaceites ieteikumi: kā pasargāt sevi no kukaiņu kodumiem?

- Izmantojiet repelentus - tie aptiekās pieejami aerosola, spreja vai losjona formā. Izvēloties piemērotāko līdzekli, ieteicams konsultēties ar farmaceitu, jo katram produktam ir atšķirīgs sastāvs un piemērotība dažādām vecuma grupām un kukaiņu sugām. Viena no efektīvākajām aktīvajām vielām ir DEET (sintētiska aktīvā viela, ko lieto repelentos), kas nodrošina aizsardzību pret plašu kukaiņu spektru. Tomēr jāņem vērā, ka bērniem paredzētajos produktos DEET koncentrācija ir zemāka, tāpēc ir svarīgi izvērtēt līdzekļa piemērotību. Dabīgie repelenti bieži satur ēteriskās eļļas, piemēram, citronzāles, lavandas, eikalipta, nīma vai ģerānijas, kuru spēcīgā smarža efektīvi atbaida kukaiņus.

- Mitrās salvetes kukaiņu atbaidīšanai ir praktisks risinājums, īpaši atrodoties dabā. Tās satur dabīgas ēteriskās eļļas, kas palīdz atbaidīt kukaiņus ar savu aromātu. Vienlaikus salvetes var sniegt atsvaidzinošu efektu un palīdzēt nomierināt ādu pēc koduma. Ar salveti var noslaucīt rokas, kājas, seju un citas atklātas ķermeņa vietas, kurās kukaiņi visbiežāk iedzeļ.

- Aproces pret kukaiņu kodumiem ir viens no ērtākajiem risinājumiem gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tās ir ūdensizturīgas un paredzētas valkāšanai ap plaukstas locītavu vai potīti. Aproču darbība ir ilgstoša - tās pakāpeniski izdala dabīgu ēterisko eļļu aromātus, veidojot aizsargbarjeru, kas atbaida kukaiņus.

- Izvairies no izteikti smaržīgiem kosmētikas līdzekļiem. Produkti ar saldo aromātu, piemēram, vaniļas, ziedu vai saldu augļu smaržu, var piesaistīt kukaiņus, īpaši bites un lapsenes.

- Neatstāj saldus dzērienus brīvā dabā bez uzraudzības. Atvērti saldie dzērieni piesaista kukaiņus, tāpēc tos vēlams turēt noslēgots traukos vai nekavējoties aizvērt pēc lietošanas.

Lai vasaras atpūta būtu patīkama un droša, svarīgi ir tai laikus sagatavoties un zināt, kā rīkoties neparedzētās situācijās. Farmaceite atgādina - ja koduma vietā parādās stipras sāpes, liels pietūkums vai alerģiskas reakcijas simptomi, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība. Jāvēro arī vispārējas pašsajūtas izmaiņas, piemēram, drudzis vai elpas trūkums, kas var liecināt par nopietnāku reakciju.

Austrumu slimnīcas vadība brīdina par plānveida pakalpojumu samazināšanu

vs.lv — Wed, 04 Jun 2025 16:53:00 +0300

Šī gada pirmajā ceturksnī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) zaudējumi sasniedza 4,6 miljonus eiro, un finanšu sabalansēšanai slimnīca būšot "spiesta samazināt" plānveida pakalpojumu sniegšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā RAKUS budžeta izpildes atskaite par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem, kas iesniegta Veselības ministrijai (VM).

Kā uzsvērts atskaitē, zaudējumu apmērs atspoguļo būtisku neatbilstību starp valsts finansējumu un reālajām veselības aprūpes izmaksām.

Slimnīcas finansiālā situācija pārskata periodā saglabājas sarežģīta, jo slimnīcai 2025.gadam ir ievērojami samazināts finansējums valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai, atskaitē pauž slimnīcas vadība.

Finansējums stacionārajiem pakalpojumiem gada griezumā esot samazināts par 10,2 miljoniem eiro, tajā skaitā par 6,1 miljonu eiro ar diagnozēm saistīto grupu pakalpojumiem, samazinot viena pacienta vidējās izmaksas par 190 eiro, kas "ir vislielākais samazinājums no visām stacionārajām ārstniecības iestādēm", pausts atskaitē.

Tāpat finansējums samazināts virs līguma summas pakalpojumu apmaksai atbilstoši līguma nosacījumiem par 4,6 miljoniem eiro, tostarp samazinājums 1,7 miljonu eiro apmērā veidojies par samazinātu pakalpojumu apjomu Ukrainas iedzīvotājiem saistībā ar Krievijas iebrukumu.

Gada griezumā par 1,2 miljoniem eiro finansējums samazināts piemaksām par sarežģītu primāras onkooperācijas veikšanu, par 0,8 miljonu eiro samazināti izdevumi piemaksām par intensīvās terapijas gultu uzturēšanu, samazinot pakalpojumu apjomu, sūkstās slimnīcas vadība. Samazinājums par 0,8 miljoniem eiro bijis arī ambulatorajiem pakalpojumiem, samazinot to apjomu.

Samazināts arī laboratorijas pakalpojumu apjoms, kopumā šiem pakalpojumiem samazinājums bijis par 0,5 miljoniem eiro.

Pārskata perioda ieņēmumu apmēru papildus ietekmējuši arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) mainītie apmaksas nosacījumi no šī gada 1.janvāra, līdz ar to pārskata perioda ieņēmumi ir kopumā samazinājušies par 2,2 miljoniem eiro.Tostarp samazinājums stacionārajiem pakalpojumiem bijis par 1,5 miljoniem eiro, par 1,5 miljoniem eiro ar diagnozēm saistīto grupu pakalpojumiem, klāsta slimnīca.

Virs līguma summas pakalpojumu apmaksai atbilstoši līguma nosacījumiem nav ietekmes, jo šie pakalpojumi tika apmaksāti atbilstoši faktiski sniegtajam apjomam, bet ir aktuāls jautājums, kāda būs NVD rīcība brīdī, kad tiks sasniegta finanšu paziņojumā norādītā summa, pausts atskaitē.

Atskaitē minēts, ka šī gada trīs mēnešos slimnīcā stacionāri ārstēti un izrakstīti 15 552 pacienti, attiecīgi stacionāro pacientu skaits salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu nav būtiski mainījies - tas samazinājies par 0,2% jeb 26 pacientiem.

Savukārt slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā pārskata periodā vērsās par 6,8% pacientu vairāk nekā 2024.gada trīs mēnešos, un šādu pacientu skaits sasniedza gandrīz 21 000 pacientu.

Pārskata perioda trīs mēnešos slimnīcai neesot apmaksāti aptuveni 1,5 miljoni eiro par sniegtajiem pakalpojumiem, tajā skaitā 0,4 miljoni eiro par stacionārajiem programmu pakalpojumiem, 0,3 miljoni eiro par ambulatorajiem pakalpojumiem, 0,3 miljoni eiro par laboratorijas pakalpojumiem, kā arī 0,5 miljoni eiro par References laboratorijas nodrošinātajām Covid-19 analīzēm.

RAKUS vadības skatījumā, situācija liecina par sistēmisku problēmu - slimnīca atbilstoši reālajam pacientu skaitam nodrošina palīdzību ārpus sākotnēji plānotā finansējuma ietvariem, bet par šiem pakalpojumiem nesaņem adekvātu apmaksu.

Tāpat kā pagājušajā gadā finanšu līdzekļu nodrošinājums nebija pietiekams tām programmām, kurām RAKUS pēdējo gadu laikā iesniegusi tarifu pieprasījumus, bet to akceptēšana no NVD puses nav bijusi finansējuma trūkuma dēļ, pauž RAKUS.

Vislielākos zaudējumus radījusi mikroķirurģija, kas pirmajā pusgadā nesa slimnīcai zaudējumus 0,6 miljonu eiro apmērā.

Arī pacientu ēdināšanas izmaksas neesot kompensētas to faktisko izmaksu apjomā, kuras slimnīca maksā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam.

Līdztekus minimālās algas celšana valstī par 5,71% ietekmēja to pakalpojumu līgumu summu pieaugumu, kuru indeksācija paredzēta CSP noteikto indeksu pieaugumu gadījumā, piemēram, ēdināšana, apsardze, telpu un teritorijas uzkopšana.

Pārskata periodā esot audzis pacientu pieprasījums pēc slimnīcas nodrošinātajiem pakalpojumiem un, lai kompensētu finansējuma deficītu, RAKUS palielināja ieņēmumu no maksas veselības aprūpes pakalpojumiem apjomu par gandrīz 0,5 miljoniem eiro jeb par 34% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu. Tas esot ļāvis "daļēji nodrošināt iztrūkstošos līdzekļus un uzturēt pakalpojumu pieejamību".

Lai pielāgotos ierobežotajam finansējumam, tiek mazināts vidējais gultas dienu skaits, ieviešot ārstniecības procesa uzlabojumus, kas palīdz mazināt uzturēšanās izmaksas un ļaus turpināt efektivizēt pieaugošo pacientu skaita ārstēšanu 2025.gadā, norādīts ziņojumā.

Tāpat tiek mazināti medicīnas preču un medikamentu apjomi uz vienu pacientu, lai mazinātu ievērojamo medikamentu un medicīnas preču cenu pieauguma ietekmi, apgalvo slimnīca.

Tomēr, kā uzskata slimnīcas vadība, šie pasākumi nav pietiekami slimnīcas budžeta sabalansēšanas nodrošināšanai. Lai nodrošinātu finansiāli sabalansētu darbību 2025.gadā RAKUS būšot "spiesta samazināt" plānveida pakalpojumu sniegšanu, kas būtiski ietekmēs pakalpojumu pieejamību, paziņots ziņojumā.

Atskaites noslēgumā pausta nostāja - lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un novērstu līdzīgas situācijas nākotnē, nepieciešamas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā un veselības aprūpes finansēšanas modelī.

PVD tērēs līdz 190 000 eiro četru mobilo auto dezinfekcijas iekārtu iegādei

vs.lv — Tue, 03 Jun 2025 15:23:00 +0300

Valdība otrdien nolēma piešķirt Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) līdz 190 000 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai dienests varētu iegādāties četras mobilās autotransporta dezinfekcijas iekārtas mutes un nagu sērgas izplatības ierobežošanai.

Krīzes vadības padomes sēdē 8.aprīlī nolemts, ka dienestam ir jāsāk gatavoties, lai savlaicīgi ieviestu nepieciešamos drošības pasākumus, kā arī nodrošinātu valsts robežu šķērsojošā autotransporta dezinfekciju un pastiprinātus sanitārās un veterinārās drošības pasākumus gan uz iekšējās robežas, gan valsts teritorijā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka, mutes un nagu sērgai pietuvojoties Polijas-Lietuvas robežai, uz Latvijas-Lietuvas robežas tiks ieviestas automašīnu dezinfekcijas sistēmas.

Mutes un nagu sērga ir akūta un ļoti lipīga pārnadžu infekcijas slimība, kurai ir raksturīgs drudzis un čūlains iekaisums uz mēles, mutes dobuma gļotādā, kāju daļā ap nagu un nagu starpā, kā arī tesmeņa ādā.

Slimība ir pieskaitāma pārrobežu dzīvnieku infekcijas slimībām, kas var ātri un plaši izplatīties, nopietni ietekmējot lopkopības nozari un traucējot reģionālo, kā arī starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādējādi radot lielus ekonomiskos zaudējumus.

Mutes un nagu sērga nav bīstama cilvēku veselībai, kā arī slimība neietekmē pārtikas produktu drošumu.

Pēc PVD sniegtās informācijas pēdējais mutes un nagu sērgas uzliesmojums konstatēts šogad 17.aprīlī Ungārijā, piena lopkopības saimniecībā, kurā bija ap 900 govju.

Latvijā mutes un nagu sērga pēdējo reizi tika konstatēta 1987.gadā.

Abu Meri: LOC rekonstrukcija noteikti būs, projektu varētu īstenot pa daļām

vs.lv — Tue, 03 Jun 2025 13:32:00 +0300

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) rekonstrukcijas projekts noteikti tiks īstenots, un to varētu veikt pa daļām, šodien tikšanās laikā ar RAKUS darbiniekiem pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Ministrs informēja, ka sarunās ar valdi panākta vienošanās, ka LOC rekonstrukcijas projektu varētu sadalīt pa daļām. Iespējams dabūt arī papildu atbalstu no bankas, sacīja Abu Meri.

Viņš pauda, ka jautājums nav par to, vai rekonstrukcija notiks šī gada laikā.

"Naudu, ko varēju dabūt LOC, es dabūju," sacīja ministrs.

Viņš piebilda, ka onkoloģija ir viņa prioritāte, un ka šajā jomā vajag atbalstu medikamentiem un infrastruktūrai.

Atbildot uz RAKUS Onkoķirurģijas klīnikas vadītāja Armanda Sīviņa repliku par to, kāda ir padomes atbildība šajā jautājumā, Abu Meri norādīja, ka padome uzrauga valdes darbu.

Sīviņš pauda neizpratni par atsevišķu padomes locekļu atrašanos amatā, to saistot ar politiskām interesēm, savukārt Abu Meri atbildēja, ka šo jautājumu "nevajag politizēt". Viņaprāt, šajā situāciju risinājums arī nebūtu atlaist visu padomi.

Slimnīcas valdes loceklis Haralds Plaudis sacīja, ka sarunās ar ministru padome vienojusies par kopīgu "Nākotnes slimnīcas" vīziju.

Skaidrojot pienākumu sadalījumu valdē, Plaudis skaidroja, ka šo jautājumu stingri regulē likums un visi trīs valdes sastāvā esošie locekļi ir "vienādi atbildīgi".

"Mēs turpinām strādāt, mums šie RAKUS projekti ir svarīgi, un kopējais slimnīcas kurss nemainās," sacīja Plaudis.

Savukārt padomes loceklis Edgars Labsvīrs uzsvēra, ka turpmākā LOC rekonstrukcijas gaita būs visas padomes atbildības jautājums.

Abu Meri, skaidrojot situāciju, norādīja, ka jebkuru problēmu var atrisināt un, viņaprāt, nav iemesla satraukumam par to, vai LOC rekonstrukcija būs vai nebūs.

Komentējot finansējuma pārdales starp Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un RAKUS projektiem, ministrs norādīja, ka šī nauda nenāk no valsts budžeta līdzekļiem - tā ir Eiropas nauda, kuras izlietošanas termiņu pagarināt nevar, tāpēc tā jāpārdala citiem projektiem, lai tā netiktu zaudēta pavisam.

Viņš norādīja, ka universitāšu slimnīcu stratēģisko projektu finansējuma neapguve saistīta ar būvnieku termiņiem un izmaksu sadārdzinājumu.

Kopējā Eiropas piešķirtā nauda attiecas uz trīs projektiem, kuru visu izmaksas iepirkuma rezultātā kļuvušas dārgākas - LOC, Infektoloģijas slimību un plaušu veselības korpuss un PSKUS A2 korpuss.

Tāpat Abu Meri uzsvēra, ka LOC un Austrumu slimnīca ir NATO stratēģisks aizsardzības un drošības objekts, un drošība cieši saistīta ar veselības aprūpi.

Viņš apstiprināja, ka šīs vasaras laikā plāno finansējumu LOC operāciju bloka rekonstrukcijai iezīmēt un prasīt no aizsardzībai paredzētā nākamā gada budžeta.

Komentējot līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča atkāpšanos no amata, Abu Meri sacīja, ka pusgada laikā RAKUS un Veselības ministrijai (VM) bijušas "komunikācijas problēmas" un ka Staņēvičs pats jau ilgstoši neesot gribējis turpināt darbu kā valdes priekšsēdētājs.

Pēc ministra paustā, Staņēvičs atkāpties no amata gribējis jau kopš aprīļa, taču ministrs esot mēģinājis pierunāt viņu palikt.

Jau vēstīts, ka līdzšinējais RAKUS valdes priekšsēdētājs Staņēvičs atkāpies no amata.

Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa, norāda, ka šādu lēmumu pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Par amata atstāšanu viņš vienojies ar slimnīcas padomi.

Padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs norāda, ka šī bijusi abpusējā vienošanās. Padome uzsver, ka līdz jauna valdes priekšsēdētāja iecelšanai valde turpinās darbu trīs cilvēku sastāvā ar pastiprinātu padomes atbalstu. Slimnīcas valdē darbu turpina Haralds Plaudis, Kaspars Plūme un Vadims Beļuns.

Šāds lēmums sekoja īsi pēc tam, kad izskanējušas ziņas par RAKUS stacionāra LOC rekonstrukcijas atlikšanu, jo tās īstenošanai var nepietikt naudas. Kā vēstīja Latvijas Televīzija, Veselības ministrija plāno vērienīgas naudas pārdales - plānots paprasīt atpakaļ iepriekš piešķirto Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) plānotā "B" korpusa būvniecības finansējumu, lai varētu pabeigt "A2" korpusa noslēguma darbus. Raidījums secināja, ka RAKUS plānotajām iecerēm naudas nepietiks.

Abu Meri iepriekš norādīja - lai nezaudētu Eiropas naudu, esot beidzot jāpabeidz ieilgušais PSKUS "A2" korpuss. Pēc ministra paustā, tam vajagot vairāk naudas, nekā sākumā cerēts. Viņš akcentēja, ka tagad PSKUS slimnīcai plāno atpakaļ pārdalīt naudu, ko no tās savulaik pārvirzīja RAKUS Infekciju nodaļas celtniecībai.

"Tā ir nauda, kas ir "B" korpusam PSKUS, ko mēs pirms kāda laika pārdalījām RAKUS, kad bija iespēja iepirkumu dabūt un uzbūvēt to lielo projektu, bet jūs atceraties, ka pagājušajā gadā tas iepirkums nesanāca. Un tā nauda ir jāatdod atpakaļ PSKUS, jo PSKUS ir jāpabeidz "A2" korpuss. [..] Tā RAKUS nauda, ko tagad pārdalīs, tā ir PSKUS nauda," skaidroja veselības ministrs.

Slimnīcai uzzinot par plānotajām naudas pārdalēm, Staņēvičs piektdien atkāpās no amata PSKUS padomes vadībā.

Staņēvičs, komentējot šo situāciju, iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka LOC rekonstrukcijas īstenošanai valstij būtu jāļauj RAKUS ņemt aizņēmumu, ko ārstniecības iestāde pēc tam atmaksātu. "Šādi attīstās visi uzņēmumi," viņš apgalvoja, piebilstot, ka šo variantu esot piedāvājis arī veselības ministram, bet atļauju saņēmis neesot.

No slimnīcas vadības puses esot izdarīts viss, kas bijis tās spēkos, bet tagad jautājums par finansējuma avotu rekonstrukcijai jārisina valsts līmenī, iepriekš uzsvēra Staņēvičs.

Raksturojot LOC Operāciju bloka nepiemērotos apstākļus, Staņēvičs uzsvēra, ka patlaban tajā var veikt operācijas diviem pacientiem vienā telpā, kas ir nepieņemami mūsdienīgiem apstākļiem un līdzinās kara medicīnai.

Viņaprāt, Abu Meri retorika par naudas dalīšanu, pārdali starp PSKUS un RAKUS faktiski "nostāda klīnisko universitāšu slimnīcas vienu pret otru", kas ir nepieņemami. "Vispār tā ir pacientu nauda, nevis PSKUS, RAKUS vai LOC nauda, kas te tiek dalīta," atzīmēja Staņēvičs.

NVD: nav pamata bažām par laboratoriskās izmeklējumu beigām Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 03 Jun 2025 11:45:00 +0300

Ģimenes ārsti tiek aicināti izvērtēt veicamo analīžu aktualitāti un izsniegt nosūtījumus.

Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izplatīto informāciju, ka it kā beigušās valsts kvotas laboratorisko analīžu veikšanai, Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus nesatraukties, jo arī turpmāk būs iespējams veikt valsts apmaksātos izmeklējumus.

Gadam plānotais finansējums nav izlietots un arī šobrīd 29 laboratorijās visā Latvijā tiek veiktas valsts apmaksātas analīzes, ziņo Evija Štālberga, Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Vienlaikus, veicot regulāro finansējuma izlietojuma analīzi, secināts, ka šobrīd iztērētie līdzekļi pārsniedz šī gada četriem mēnešiem plānoto. Šādas pārstrādes novērotas arī citos gados un mēdz izlīdzināties vasaras mēnešos, kad pieprasījums analīžu veikšanai sarūk, skaidro NVD.

Par aktuālo situāciju un plānotā finansējuma pārsniegšanu līdzīgi kā citus gadus tiek informēti arī ģimenes ārsti, kas ir aktīvi laboratorisko nosūtījumu izsniedzēji. Ģimenes ārsti tiek aicināti izvērtēt veicamo analīžu aktualitāti un izsniegt nosūtījumus valsts apmaksātu analīžu veikšanai, kad ārsts pats ir izvērtējis to nepieciešamību pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai un ārstēšanas procesa nodrošināšanai.

Šobrīd bažas par turpmāko laboratorisko pakalpojumu sniegšanu izteikusi Centrālā laboratorija. Lai pārrunātu laboratorijas pakalpojumu apjomu un finansējuma izlietojumu, kā arī kopīgi rastu labāko risinājumu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai arī nākotnē, Veselības ministrija un NVD jūnija sākumā tiksies ar Centrālās laboratorijas pārstāvjiem.

NVD informē, ka kopumā šogad valsts apmaksātu analīžu veikšanai plānoti vairāk nekā 62 milj. eiro. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem laboratorisko izmeklējumu pieejamību, līgums par pakalpojumu sniegšanu noslēgts ar 29 laboratorijām - E. Gulbja laboratorija, Centrālā laboratorija, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas laboratorija, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorija u.c.

Valsts finansējums laboratorisko pakalpojumu sniegšanai tiek plānots gadam jeb 12 mēnešu periodam. Katru gadu NVD visa gada garumā uzrauga gan finansējuma izlietojumu, gan sniegto pakalpojumu apjomu laboratorijās, lai nodrošinātu, ka pakalpojumi ir pieejami visu gadu. Balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, secināms, ka pieprasījums pēc laboratoriskajiem pakalpojumiem dažādos gada periodos ir mainīgs.

Darba inspekcija sākusi pārbaudi saistībā ar virsstundu darbu Rīgas satiksmē

vs.lv — Mon, 02 Jun 2025 19:03:00 +0300

Valsts darba inspekcija (VDI) ir sākusi pārbaudi saistībā ar virsstundu darbu uzņēmumā "Rīgas satiksme", informēja VDI.

Inspekcijā apstiprināja, ka bijušais "Rīgas satiksmes" darbinieks pagājušā gada nogalē iesniedzis trauksmes cēlēja ziņojumu par nelikumīgām virsstundām šoferiem, un VDI par to ierosināta lieta.

Kā vēstīja TV3, bijušais "Rīgas satiksmes" šoferis ziņojis par nelikumībām transporta vadītāju virsstundās. Bijušais šoferis trauksmes cēlāja ziņojumā norādījis, ka šoferi pārstrādā likumā noteikto virsstundu skaitu, bet kapitālsabiedrība liek strādāt vairāk, aizbildinoties, ka trūkstot šoferu un bez virsstundām sabiedriskā transporta pakalpojumus esošajā apjomā nevar nodrošināt.

Atbilstoši likumam šoferi aizliegts nodarbināt ilgāk par 56 stundām nedēļā, un atļauts strādāt astoņas virsstundas septiņu dienu periodā. Šoferis ziņojumā paudis, ka vairāk nekā 550 darbiniekiem ir virsstundas, un, pēc viņam zināmajiem datiem, vairāk nekā 100 darbinieki ir pārstrādājuši noteikto pārskata perioda maksimāli atļauto darba laiku.

Ņemot vērā, ka uzņēmums nodarbina lielu skaitu darbinieku, pārbaudāmo dokumentu un informācijas apjoms ir ļoti liels, skaidroja VDI. Rīgas reģionālā VDI pieprasījusi papildu informāciju un dokumentus no "Rīgas satiksmes", līdz ar to pārbaude vēl turpinās.

SPKC: rūpes par seksuālo veselību ir dabiska un atbildīga rīcība (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 02 Jun 2025 11:28:00 +0300

Eiropā dažas infekcijas nereti izplatās vīriešu vidū, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina vasaras sezonā īpašu uzmanību pievērst seksuālajai veselībai un atbildīgai rīcībai. Brīvais laiks, ceļojumi, festivāli un aktīvāka sabiedriskā dzīve var veicināt jaunu sociālo kontaktu veidošanos un tuvību ar jauniem partneriem. Tāpēc ir svarīgi būt informētiem par infekciju, kas izplatās seksuāla kontakta laikā, profilaksi, iespējām pasargāt sevi un savu partneri.

Eiropā un citur pasaulē vasaras mēnešos aktīvāk izplatās dažādas seksuāli transmisīvās infekcijas (STI), piemēram, hlamidioze, gonoreja, sifiliss un HIV infekcija, kā arī infekcijas, kas var tikt pārnestas seksuāla kontakta ceļā, piemēram, A hepatīts, šigeloze (dizentērija), pērtiķu bakas (mpox) un B un C hepatīts. Daļai šo infekciju var arī nebūt simptomu vai cilvēks var jau izplatīt infekciju pirms simptomu parādīšanās, tāpēc inficēts cilvēks var tās izplatīt, pašam to neapzinoties. Turklāt laikus nediagnosticētas un neārstētas STI var radīt nopietnas sekas veselībai.

Profilakse ir vienkārša un efektīva – SPKC iesaka:

-izmantot prezervatīvus un ievērot citus droša seksa principus visos seksuālajos kontaktos, tajā skaitā arī anālā un orālā seksa laikā;

-apsvērt ārsta speciālista konsultāciju un testēšanu pirms tuvākiem kontaktiem ar jaunu partneri vai pēc seksa bez prezervatīva, jo nereti STI var neizpausties ar simptomiem;

-uzturēt atklātu un cieņpilnu komunikāciju ar partneriem par seksuālās veselības un piesardzības jautājumiem;

-ievērot personīgo higiēnu – roku, dzimumorgānu un anālās zonas mazgāšanu pirms un pēc seksuāla kontakta;

-vienmēr rūpīgi nomazgāt un dezinficēt seksuālās rotaļlietas pēc katras lietošanas reizes, nedaloties ar tām starp dažādiem partneriem;

-izvairīties no seksuāliem kontaktiem, ja ir aizdomas par inficēšanos vai parādījušies attiecīgie simptomi.

SPKC vērš uzmanību, ka pēdējos gados Eiropā dažas infekcijas, piemēram, pērtiķu bakas (mpox), šigeloze un A hepatīts, nereti izplatās vīriešu vidū, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, bet arī heteroseksuāli vīrieši un sievietes ir pakļauti inficēšanās riskam. Svarīgi uzsvērt, ka Latvijā šobrīd šigeloze un A hepatīts ir relatīvi retas infekcijas, un kopš 2022. gada nav reģistrēts neviens pērtiķu baku (mpox) gadījums.

Cilvēkiem, kuriem ir inficēšanās risks ir augsts, SPKC iesaka:

-vakcinēties pret A un B hepatītu, kā arī, iepriekš konsultējoties ar ārstu, pret pērtiķu bakām (mpox);

-apsvērt HIV profilakses medikamentu lietošanu (PrEP), kas palīdz novērst inficēšanos paaugstināta riska gadījumos (piemēram, regulārs sekss bez prezervatīva ar partneri, kura HIV statuss nav zināms);

-sekot līdzi savam veselības stāvoklim un savlaicīgi meklēt medicīnisku palīdzību, ja parādās simptomi vai radušās bažas.

SPKC uzsver, ka rūpes par seksuālo veselību ir dabiska un atbildīga rīcība. Izvēloties profilakses pasākumus un rīkojoties pārdomāti, ne tikai sargājam paši sevi, bet arī palīdzam veidot drošāku vidi visiem.

Valsts apmaksātu hlamīdiju un gonorejas laboratorisko diagnostiku veic grūtniecēm un jauniešiem līdz 25 gadu vecumam ar ārsta nosūtījumu, ja ārsts ir līgumattiecībās ar NVD. Bezmaksas un anonīmu eksprestestēšanu uz HIV, B, C hepatītu un sifilisu var veikt HIV profilakses punktos dažādās Latvijas pilsētās.

ZVA atjaunojusi nātrija hlorīda šķīduma mazo iepakojumu pieejamību slimnīcās

vs.lv — Sun, 01 Jun 2025 13:48:00 +0300

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) atjaunojusi nātrija hlorīda šķīduma mazo - 100 un 250 mililitru - iepakojumu pieejamību slimnīcās, aģentūrai LETA apliecināja ZVA.

Pateicoties sadarbībai ar ārstniecības iestādēm, ārstu asociācijām un zāļu izplatītājiem, ir izdevies operatīvi piegādāt Latvijai analogas zāles, kas ir Latvijā nereģistrētas, bet citās valstīs reģistrētas un lietotas.

Līdz šim izsniegtas vairāk nekā desmit atļaujas šo zāļu izplatīšanai uz viena gada termiņu.

ZVA arī sazinājusies ar ārstu asociācijām un ārstniecības iestādēm, lai saņemtu no tām nepieciešamos atzinumus. Tas palīdz komersantiem vieglāk saņemt atļaujas šo zāļu izplatīšanai uz vienu gadu, skaidro aģentūrā.

Aģentūras rīcībā esošā informācija arī liecina, ka daļa šo zāļu ir pieejamas arī lieltirgotavu krājumos.

Vienlaikus ZVA uzsver, ka Latvijas aptiekās šobrīd plaši pieejamas nātrija hlorīdu saturošas zāles lielākos - 500 mililitru un 1000 mililitru iepakojumos.

ZVA norāda, ka vairs nesaņem jautājumus par šo zāļu pieejamību, kas liecina, ka situācija ir uzlabojusies.

Ārstniecības iestādes varētu būt spējušas pielāgoties, izmantojot pieejamos zāļu tilpumus vai iepērkot zāles, kurām ZVA izsniegusi atļauju ievešanai, norāda aģentūrā.

Aģentūra arī saskaņojusi Latvijā reģistrētu zāļu izplatīšanu citām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm paredzētos iepakojumos. ZVA situāciju turpinās uzraudzīt.

Kā vēstīts, 7.maijā ZVA paziņoja, ka Latvijā trūkst nātrija hlorīda 0,9% šķīduma infūzijām tieši 100 un 250 mililitru iepakojumos, ko primāri izmanto ārstniecības iestādēs, tomēr situācija tiek risināta. Tai pat laikā aptiekās šīs zāles iegādei plaši pieejamas lielākos - 1000 mililitru un 500 mililitru - iepakojumos.

ZVA norādīja, ka Eiropā un ASV jau ilgstoši ir vērojama šo zāļu nepietiekamība, ko izraisījis pieprasījuma pieaugums, atsevišķu ražotāju samazinātas piegādes dažādu valstu tirgiem un arī dabas katastrofa ASV pagājušajā gadā, kas nodarījusi postījumus vienai no lielākajām šķīdumu ražotnēm pasaulē, informē ZVA.

Lai uzlabotu šo zāļu pieejamību, ZVA aicinājusi zāļu lieltirgotavas nodrošināt alternatīvas iepriekš minēto zāļu piegādes.

Traumatologs: uzraugiet savus bērnus, lai izvairītos no savainojumiem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 01 Jun 2025 08:44:00 +0300

Jāvēro, vai pēc galvas sasituma neseko vemšana, reiboņi, apātija vai samaņas zudums.

Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, 1. jūnijā, kad īpaši tiek uzsvērta bērnu labbūtība un drošība, eksperti aicina pievērst uzmanību traumu riskiem bērnu rotaļu laukumos, kas siltajā sezonā kļūst par vienu no iecienītākajām bērnu atpūtas vietām. Traumatologs Edgars Ginevičs skaidro, kādas ir biežākās traumas, ko bērni gūst rotaļu laukumos, un kā no tām izvairīties.

“Visbiežāk rotaļu laukumos bērni gūst dažādas ekstremitāšu traumas – galvenokārt tie ir kāju un roku locītavu sastiepumi, mežģījumi un arī lūzumi. Bieži bērni savaino plaukstas, elkoņus, pēdas un potītes, īpaši lecot no šūpolēm vai nokrītot no slidkalniņa,” stāsta traumatologs Edgars Ginevičs. Viņš norāda, ka vieglāku sasitumu, sastiepumu vai nobrāzumu gadījumā atveseļošanās aizņem apmēram nedēļu, taču nopietnākas traumas var prasīt arī ilgstošu ārstēšanu un rehabilitāciju.

Ja bērns laukumiņā ir kritis vai saskrējies ar kādu, vecākiem jāpievērš uzmanība simptomiem, kas var liecināt par nopietnu traumu. “Nedrīkst ignorēt tādas bērna sūdzības kā spēcīgas, nepārejošas vai pieaugošas sāpes, redzama tūska, izteikti zilumi, brūces vai deformācija, kā arī kustību ierobežojumi. Ja bērnam ir kādi no šiem simptomiem, tad nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Īpaši bīstamas var būt galvas traumas, tāpēc jāvēro, vai pēc galvas sasituma neseko vemšana, reiboņi, apātija vai samaņas zudums,” brīdina speciālists.

Pēc ārsta novērojumiem visbiežāk traumas rotaļu laukumos gūst bērni, kuri netiek pietiekami pieskatīti, tāpēc viņš aicina pieaugušos būt vērīgiem un pieskatīt savus bērnus, vienlaikus ievērojot arī citus: “Nav svešu bērnu – ja redzi, ka kāds bērns uzvedas riskanti, laipni atgādini par drošību! Mēs visi kopā varam palīdzēt bērniem izvairīties no nepatīkamām traumām.”

Arī apdrošināšanas eksperti norāda, ka pēdējos gados pieaug interese par bērnu nelaimes gadījumu apdrošināšanu. “Būt aktīvam un ziņkārīgam ir bērna dabā – rotaļu laukumos viņi steidzas izmēģināt visas atrakcijas, sacenšas savā starpā un mēdz aizrauties ar rotaļām, nepamanot un pat neapzinoties riskus. Lai cik rūpīgi vecāki pieskatītu savas atvases, visus negadījumus nav iespējams novērst. Šādos gadījumos apdrošināšana kalpo kā drošības spilvens vecāku sirdsmieram, jo tā palīdz segt neparedzētas ārstēšanās izmaksas,” uzsver eksperts Renārs Duntavs.

Svarīgākie drošības noteikumi rotaļu laukumos

-Pieskati savu bērnu un pārliecinies, ka viņš spēlējas vecumam atbilstošā zonā. Vairums konstrukciju ir veidotas tā, lai būtu pieejamas tikai tik lieliem bērniem, kam tās ir paredzētas, tāpēc – ja bērns pats tajās nevar uzrāpties, tad viņš šai konstrukcijai vēl ir par mazu.

-Pārliecinies, vai rotaļu laukuma aprīkojums nav bojāts, piemēram, vai šūpoles kārtīgi piestiprinātas pie konstrukcijas, vai nav kustīgu vai nolūzušu detaļu.

-Ja kāda no atrakcijām bērnu laukumiņā ir norobežota ar lenti, izskaidro bērnam, ko tas nozīmē un kāpēc tur nevar iet. Bojātas atrakcijas var būt patiešām bīstamas.

-Māci bērnam drošības noteikumus – šūpoties pa vienam, netuvoties šūpolēm, kad kāds cits šūpojas, nelekt no augstuma un negrūstīties.

-Nevilkt pārāk vaļīgu apģērbu vai aksesuārus, piemēram, garas šalles, jakas ar striķiem, rotaslietas, kas var aizķerties konstrukcijās un radīt traumas.

-Īpaši jāuzmanās lietus laikā un ziemā, kad konstrukcijas var būt slidenas.

NPVC: Sociālo pakalpojumu trūkuma dēļ noslogojas psihiatriskais stacionārs

vs.lv — Sat, 31 May 2025 16:43:00 +0300

Sociālo pakalpojumu trūkuma dēļ tiek noslogots psihiatriskais stacionārs, kas ir spiests uzņemt pacientus ar smagām somatiskām saslimšanām, nereti sociālām problēmām, kas tiek "pārliktas uz psihiatrisko stacionāru", gada pārskata ziņojumā par 2024.gadu atzīmē Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) vadība.

Kā norāda NPVC, pacientu skaits, kas tikuši pārvesti no somatiskajiem stacionāriem, pērn pieaudzis. Iztrūkstot sociālajiem pakalpojumiem pacienta dzīvesvietā, šāda veida palīdzība jāsniedz jau veselības aprūpes iestādē.

Kopumā pērn psihiatrijas stacionārā ir nedaudz palielinājies ārstēšanās ilgums, kas esot skaidrojams ar terapeitiski rezistentu, sociāli dezadaptētu pacientu esamību stacionārā. Vairāki pacienti atradušies stacionārā arī nesakārtotu aizgādnības jautājumu dēļ, kuru risināšanā ticis piesaistīts arī tiesībsargs.

Pieaudzis ārstēšanās ilgums arī pacientiem, kuri stacionēti ar tiesas lēmumu. Daļa no šiem pacientiem ir ar atkārtotiem tiesas lēmumiem, nelīdzestīgi, nekritiski, kā arī bijuši pacienti ambulatorajā ārstēšanā.

Pērn salīdzinoši pieaudzis to pacientu skaits, kuri ārstējās stacionārā pret pacienta gribu ar tiesas noteiktu ārstēšanās lēmumu - tādi bijuši 72 pacienti. Šī un vairāku citu iemeslu dēļ ir neaudz mazāks no stacionāra izrakstīto pacientu skaits nekā bijis plānots, secinājusi NPVC vadība.

Pārskata periodā bijis nepietiekošs hospitalizēto narkoloģisko pacientu vidējais ārstēšanās ilgums, kas ietekmējis ārstēšanas rezultātu ilgtermiņā.

Centrā secināts, ka neliels pacientu skaits Minesotas programmā izskaidrojams ar telpu trūkumu ārstēšanas nodrošināšanai, tāpēc sevišķi svarīgi būtu atjaunot Motivācijas programmu narkoloģiskiem pacientiem stacionārā pēc detoksikācijas kursa pabeigšanas, lai sagatavotu tālākam ārstēšanas procesam.

Narkoloģijā svarīgi ir nodrošināt pēctecīgu ārstēšanu, lai nepalielinātos atkārtoti stacionēto pacientu skaits, kā arī samazinātu noslodzi cita profila stacionāros, ārstējot ar atkarību izraisošo vielu lietošanu saistītām saslimšanām un traumatismu, uzsver NPVC.

Palielinās arī tiesu ekspertīžu pieteikumu skaits, vienlaikus pagarinot rindu pēc ekspertīzes pakalpojuma. NPVC tiesu ekspertīžu pieteikumu skaita pieaugumu saista ar to, ka sabiedrībā palielinājusies izpratne par vardarbību izpausmēm un attiecīgi pieaudzis uzsākto krimināllietu skaits.

NPVC ieskatā, tiesu ekspertīžu apmaksa būtu jāveic procesa virzītājam jeb pieteicējam, jo tiesu ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, nevis ārstniecības pakalpojums. Tad arī samazinātos to pieteikto ekspertīžu skaits, kurām nav pietiekama pamatojuma, atzīmē centrā.

Neskatoties uz to, ka tiesu narkoloģiskās un ķīmiski-toksikoloģiskās ekspertīzes NPVC nodrošina tai deleģētā valsts pārvaldes uzdevumā, vēl arvien nav atrisināts jautājums par ekspertu atzinumu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem vai pastarpināti - no ekspertīzes noteicēja līdzekļiem - valsts policijai, prokuratūrai, tiesu administrācijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Tāpēc NPVC cieš papildus slogu, lai nodrošinātu šo ekspertīžu izpildes finansēšanu no veselības aprūpes pakalpojumiem atvēlētā budžeta jau tā ierobežota nozares finansējuma apstākļos, minēts ziņojumā.

VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" ir lielākā psihiatriskās un narkoloģiskās ārstniecības iestāde Latvijā. Tajā ik gadu stacionāri ārstējas gandrīz 7500 pacientu, savukārt ambulatoro apmeklējumu skaits gadā ir vairāk nekā 88 000, informēja centrā.

Centra kolektīvā ir ap 1000 darbinieku. Iestādes valdes priekšsēdētāja ir Sandra Pūce.

Ārstniecības iestādē 100% kapitāldaļu turētāja ir Veselības ministrija.

RAKUS padomes priekšsēdētājs: Spiediens uz valdi bijis liels un nesaprotams

vs.lv — Sat, 31 May 2025 14:36:00 +0300

Pēdējā laikā spiediens uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdi un valdes priekšsēdētāju ir bijis liels un nesaprotams, aģentūrai LETA komentēja RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, Internās medicīnas galvenais speciālists un profesors Aivars Lejnieks.

Lejnieks norādīja, ka nevēlas "virpināt sazvērestības teorijas", tomēr viņu dara aizdomīgu "labprātīgā vienošanās" par valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā. Viņš domā, ka pēdējo dienu laikā nekas neliecināja par gaidāmo atkāpšanos.

"Runājot līdzībās - ja jūs satiekat nakts laikā uz ielas lielu kompāniju un jūs esat viens, tad arī notiks labprātīga vienošanās par pulksteņa un maka atdošanu," izteicās Lejnieks.

Speciālista ieskatā Staņēviča vadībā slimnīcā bija izveidojies labs mikroklimats un visi bijuši ļoti koleģiāli. "Bija ļoti laba sadarbība starp ārstiem, valdi un valdes priekšsēdētāju, jo viņš deva kopējo vīziju un ārsti šo vīziju atbalstīja," norādīja Lejnieks.

Ārstniecības padomes vadītājs klāstīja, ka viņam jau no gada sākuma licies, ka spriedze pieaug, jo nesaprotams un nepamatots likās princips - ja ir vairāk darba, tad ir arī vairāk naudas, kas medicīnā nestrādā.

Lejnieks cer, ka palikušais valdes sastāvs nemainīsies un tiks turpināts darbs pie pieņemtās stratēģijas par Nākotnes slimnīcas vīziju.

Viņš arī pauda, ka ziņas par Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijas iespējamu apdraudējumu bijis liels trieciens slimnīcas kolektīvam, un "ļoti žēl, ka to nepaziņoja un neizskaidroja naudas devēji".

Savukārt LOC Radioloģijas nodaļas virsārste mamoloģijā Ilze Eņģele aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Staņēviča atkāpšanās liecina par nopietnu nestabilitāti un neskaidrību veselības aprūpes nozarē. Eņģeles ieskatā, Staņēviča atkāpšanās no amata pierāda, ka uz iepriekš saskaņotiem attīstības plāniem vairs nevar paļauties, kaut arī pie tiem strādāts gadiem ilgi.

"Tikko vēl bijām vienoti skaidrā vīzijā ar vadību, bet situācija pēkšņi un krasi mainās - tas rada nedrošības sajūtu par to, kurp virzāmies, un kas vispār sagaidāms valsts medicīnā," atzīst ārste.

Viņa pauž, ka līdzšinējā valdes priekšsēdētāja laikā slimnīcas vadība un administrācija strādājusi kopā ar ārstiem un pacientiem, nevis pret tiem. Sadarbībā ar vadību nav bijis jācīnās, jo bijis iespējams vienoties un kopīgi virzīties uz mērķiem.

"Līdz ar Staņeviča aiziešanu pastāv risks, ka zaudējam šo virzību un atgriežamies neskaidrībā, kas šajā nozarē valsts mērogā ir īpaši satraucoši," atzīmēja Eņģele.

Jau vēstīts, ka līdzšinējais RAKUS valdes priekšsēdētājs Staņēvičs ceturtdien atkāpās no amata.

Staņēvičs, kurš RAKUS vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa, norādīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Par amata atstāšanu viņš vienojies ar slimnīcas padomi.

Padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs norādīja, ka šī bijusi "abpusējā vienošanās". Padome uzsvēra, ka līdz jauna valdes priekšsēdētāja iecelšanai valde turpinās darbu trīs cilvēku sastāvā ar pastiprinātu padomes atbalstu.

Šāds lēmums seko īsi pēc tam, kad izskanējušas ziņas par LOC rekonstrukcijas atlikšanu, jo tās īstenošanai var nepietikt naudas. Kā vēstīja Latvijas Televīzija, Veselības ministrija plāno vērienīgas naudas pārdales - plānots paprasīt atpakaļ iepriekš piešķirto Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai (PSUS) plānotā "B" korpusa būvniecības finansējumu, lai varētu pabeigt "A2" korpusa noslēguma darbus. Raidījums secināja, ka RAKUS plānotajām iecerēm naudas nepietiks.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norādīja - lai nezaudētu Eiropas naudu, esot beidzot jāpabeidz ieilgušais PSKUS "A2" korpuss. Pēc ministra paustā, tam vajagot vairāk naudas, nekā sākumā cerēts. Viņš akcentēja, ka tagad PSKUS slimnīcai plāno atpakaļ pārdalīt naudu, ko no tās savulaik pārvirzīja RAKUS Infekciju nodaļas celtniecībai.

No slimnīcas vadības puses esot izdarīts viss, kas bijis tās spēkos, bet tagad jautājums par finansējuma avotu rekonstrukcijai jārisina valsts līmenī, iepriekš uzsvēra Staņēvičs.

Staņēvičs 23.maijā atstāja arī PSKUS pagaidu padomes priekšsēdētāja amatu.

Latviešiem ir iespēja reāllaikā sekot līdzi sava ķermeņa biomarķieriem (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 30 May 2025 07:14:00 +0300

"Ilgmūžība vairs nav tikai teorētisks jēdziens zinātniekiem laboratorijās".

Cilvēci jau gadsimtiem ilgi fascinē jautājums - kā dzīvot ilgāk. Taču pirmo reizi vēsturē zinātne un tehnoloģijas ir pietuvojušās iespējai ne tikai sapņot par ilgāku dzīvi, bet arī izmērīt progresu ceļā uz to.

Mūsdienu ilgmūžības zinātne koncentrējas ne tikai uz dzīves ilgumu, bet arī uz tā saukto "veselības ilgumu" - dzīves gadiem, kas aizvadīti labā veselībā, bez hroniskām slimībām vai funkcionāliem traucējumiem. Un, pateicoties tehnoloģijām, ilgmūžības zinātne attīstās ātrāk nekā jebkad iepriekš.

"Ilgmūžība vairs nav tikai teorētisks jēdziens zinātniekiem laboratorijās - tā kļūst par individuālu ceļojumu, ko ikviens var vadīt pats, ja vien ir pareizie rīki," norāda ārsts un ilgmūžības eksperts Uģis Klētnieks. "Mūsdienās uz jautājumu "vai mans dzīvesveids ved uz labāku veselību?" iespējams atbildēt, balstoties nevis uz pieņēmumiem, bet uz reāliem veselības datiem."

Viens no būtiskākajiem soļiem šajā virzienā ir iespēja reāllaikā sekot līdzi sava ķermeņa biomarķieriem. "Mēs arvien labāk saprotam, ka nelielas izmaiņas fizioloģiskajos parametros - piemēram, sirdsdarbības variabilitātē (HRV), skābekļa piesātinājumā asinīs (SpO₂) vai EKG ritmos, var būt agrīni signāli par organisma reakciju uz stresu, iekaisumiem un novecošanās procesiem," skaidro Klētnieks.

Agrāk šādu datu iegūšanai bija nepieciešami klīniski izmeklējumi vai laboratorijas testi, taču tagad tos iespējams iegūt ikdienā ar viedpulksteņiem. Mūsdienu valkājamās ierīces sniedz iespēju uzraudzīt sirdsdarbību, miega kvalitāti, stresa līmeni un citus rādītājus vien pāris sekunžu laikā, un signalizēt, ja redzamas novirzes, kas potenciāli var kaitēt veselībai. Šādi dati var kalpot arī kā izejas punkts, dodoties uz ārstu konsultācijām. Pieejamība reāllaika veselības datiem būtiski maina pieeju veselības aprūpei - no problēmu risināšanas brīdī, kad tās jau radušās, uz proaktīvu labsajūtas uzturēšanu ikdienā.

Viedpulksteņi arvien vairāk kļūst par uzticamu partneri veselības uzraudzībā, ne tikai sporta entuziastiem, bet arī tiem, kuri vēlas saglabāt dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Dati ļauj pieņemt informētus lēmumus par miegu, uzturu, fiziskajām aktivitātēm un atjaunošanās procesiem. Šī pieeja veido jaunu domāšanas modeli - no slimību ārstēšanas uz veselības saglabāšanu. Nav runa par dzīvošanu mūžīgi, bet gan par to, kā dzīvot pilnvērtīgi un veselīgi arī vēlākos dzīves posmos.

Viedpulksteņi apvieno vairākus medicīniski validētus sensorus un mākslīgā intelekta risinājumus. Pulkstenis ļauj reāllaikā uzraudzīt sirds, elpošanas un nervu sistēmas rādītājus, izmantojot inovatīvo X-tap tehnoloģiju - pietiek vien ar īsu pieskārienu, lai iegūtu visaptverošu pārskatu par organisma stāvokli. Lai gan tas ir stilīgs aksesuārs, tā patiesā vērtība slēpjas datu pieejamībā un praktiskā ikdienas pielietojumā.

SPKC brīdina par paaugstinātu risku inficēties ar masalām Eiropas valstīs

vs.lv — Wed, 28 May 2025 15:38:00 +0300

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vērš iedzīvotāju uzmanību uz paaugstinātu risku inficēties ar masalām vairākās Eiropas valstīs, informēja SPKC.

Šī gada martā masalu gadījumi reģistrēti 16 valstīs. Uzliesmojumi vai būtisks gadījumu skaita pieaugums konstatēts Beļģijā (Flandrijā), Francijā un Rumānijā, bet par sporādiskiem gadījumiem ziņots arī Austrijā, Čehijā, Vācijā, Itālijā, Ungārijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Spānijā un Zviedrijā. Arī Latvijā šī gada maijā reģistrēts masalu gadījums. Saslimušais inficējies ārzemēs.

Masalu uzliesmojumos Eiropā īpaši apdraudēti ir nevakcinēti bērni, uzsver centrā, aicinot pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu un, ja nepieciešams, laikus veikt vakcināciju pret masalām, konsultējoties ar ģimenes ārstu. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, kuri plāno ceļot.

SPKC vērš uzmanību, ka masalas ir ļoti lipīga infekcijas slimība, pret kuru gandrīz 60 gadus ir pieejama efektīva un droša vakcīna. Neraugoties uz vakcinācijas iespējām un priekšrocībām, vakcinācijas aptvere daudzviet Eiropā joprojām ir nepietiekama. Līdz ar neimūno bērnu skaita pieaugumu, masalu uzliesmojumi turpinās un infekcija izplatās starp valstīm cilvēku ceļošanas rezultātā.

Laikā no pagājušā gada 1.marta līdz šī gada 28.februārim no 30 Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ziņots par 28 791 masalu gadījumu. Augstākais saslimstības līmenis novērots zīdaiņiem līdz viena gada vecumam un bērniem vecumā no 1 līdz 4 gadiem. Tostarp 85,8% no gadījumiem reģistrēti nevakcinētiem cilvēkiem. Ziņots arī par 14 nāves gadījumiem - 13 Rumānijā un vienu Francijā.

Vienlaikus SPKC atgādina arī par piesardzības pasākumiem, lai izvairītos no saslimšanas ar pērtiķu bakām.

Pērtiķu bakas ir vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kas cilvēku vidū izplatās lēni, taču saslimšana iespējama ciešā kontaktā ar inficētu personu vai tās lietotajiem priekšmetiem. Vīruss var pārnesties arī dzimumkontakta ceļā un tas ir galvenais infekcijas izplatīšanās ceļš ES

Pērn 14.augustā Pasaules Veselības organizācija izsludināja starptautiskā mēroga ārkārtas sabiedrības veselības situāciju saistībā ar pērtiķu baku uzliesmojumu Āfrikā. Lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu tika pieņemts balstoties uz jaunā vīrusa paveida straujo izplatīšanos Kongo Demokrātiskajā Republikā, kas vēlāk izplatījās arī citās kaimiņvalstīs.

Šī gada laikā kopumā 66 valstis ziņoja par vairāk nekā 12 000 pērtiķu baku gadījumiem, tostarp 62 nāves gadījumiem.

Savukārt 2022.gadā Latvijā tika reģistrēti seši pērtiķu baku gadījumi. SPKC, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visos gadījumos infekcijas avoti ir bijuši ārpus Latvijas.

Pērtiķu baku simptomi parasti parādās 6-13 dienu laikā pēc inficēšanās (dažkārt līdz 21 dienai), ietverot drudzi un vispārēju nespēku, izsitumus (papulas) un čūlas uz gļotādām, kā arī muskuļu un muguras sāpes.

Lielākoties slimība norit viegli līdz vidēji smagi un beidzas ar pilnīgu atveseļošanos divu līdz četru nedēļu laikā.

Ceļotājiem ieteicams izvairīties no cieša fiziska kontakta, tostarp seksuāla kontakta, ar personām, kurām ir vai varētu būt pērtiķu baku infekcija, tostarp personām ar redzamiem ādas bojājumiem vai ar citiem pērtiķu baku raksturīgiem simptomiem, izvairieties no saskares ar priekšmetiem, kurus ir lietojis cilvēks ar pērtiķu bakām, kā arī bieži mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes.

SPKC iesaka roku mazgāšanai izmantot spirtu saturošo roku dezinfekcijas līdzekli, tostarp izvairīties no saskares ar savvaļas dzīvniekiem.

Ja 21 dienas laikā pēc valsts ar augstu pērtiķu baku saslimstības līmeni apmeklējuma vai riskanta kontakta, tostarp seksuāla kontakta ar personu, kurai varētu būt pērtiķu bakas, parādās attiecīgie simptomi, SPKC iesaka palikt mājās un sazināties ar ārstu.

Uztura speciāliste skaidro, kāpēc latvieši bieži nejūtas paēduši (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 28 May 2025 07:06:00 +0300

Speciāliste uzsver – nav nepieciešams atteikties no kādas produktu grupas pilnībā.

Sāta sajūta nav atkarīga tikai no tā, cik daudz apēdam. Biežāk risinājums slēpjas tajā, ko, kā un kad mēs ēdam – un kā šie ieradumi ietekmē mūsu enerģiju un pašsajūtu visas dienas garumā. Lai arī šķiet, ka uzturs ir sabalansēts, nogurums pēc pusdienām, pēkšņa izsalkuma sajūta vai kāre pēc saldumiem var liecināt par nepietiekamu uzturvielu balansu, traucētu miegu vai hormonālām svārstībām. Vietne Medicine.lv sadarbībā ar Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociāciju (LDUSA), vasarai sākoties, aicina pievērst uzmanību tam, kā ar vienkāršām uztura izmaiņām iespējams atgūt ilgtermiņa sāta sajūtu un vairāk enerģijas – bez drastiskām diētām un ierobežojumiem.

Hormoni, kas regulē izsalkumu

Sāta un izsalkuma sajūtu organismā regulē divi galvenie hormoni – grelīns un leptīns. Grelīns signalizē par izsalkumu, kamēr leptīns dod ziņu smadzenēm, ka esi paēdis. Kā skaidro sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande (LDUSA), šie mehānismi cieši saistīti ar miega kvalitāti – neizgulēšanās paaugstina grelīna līmeni un vienlaikus samazina leptīna daudzumu, kā rezultātā var parādīties nekontrolējama apetīte. Turklāt miega trūkums bieži rosinās izvēlēties treknākus, saldākus un kalorijām bagātākus ēdienus, kas sniedz ātru, bet īslaicīgu enerģiju.

Stabilai enerģijai nepieciešamas lēni sagremojamas uzturvielas. Uztura speciāliste uzsver – sāta sajūtu visefektīvāk nodrošina olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti un šķiedrvielas. Izvēloties pilngraudu auzas, pākšaugus, dārzeņus, liesus olbaltumvielu un raudzētus piena produktus – īpaši tādus, kam pievienotas šķiedrvielas, piemēram, klijas –, sāts būs krietni ilgāk. Jogurts ar graudaugiem un valriekstiem var būt gan sabalansētas brokastis, gan pilnvērtīga uzkoda. “Lai justos paēdis ilgāk, jāveido maltītes, kurās tiek kombinētas olbaltumvielas, šķiedrvielas un labie tauki,” iesaka speciāliste.

Olbaltumvielas – ne tikai muskuļiem, bet arī prātam

Sertificētā uztura speciāliste Inese Liepiņa-Ašmane (LDUSA) atgādina, ka olbaltumvielas jeb proteīni ir viena no svarīgākajām uzturvielām mūsu organismā. Tās palīdz ne tikai muskuļu veidošanā, bet arī smadzeņu darbības un emocionālās stabilitātes uzturēšanā, jo tieši no aminoskābēm veidojas neirotransmiteri – piemēram, serotonīns un dopamīns.

Olbaltumvielas var būt pilnvērtīgas jeb satur deviņas neaizvietojamās aminoskābes (piemēram, piena produkti, olas, gaļa), kā arī nepilnvērtīgas, piemēram, daļa augu valsts produktu. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu aminoskābju spektru, ir svarīgi dažādot proteīnu avotus uzturā. “Pietiekams proteīna daudzums nodrošina ilgstošāku sāta sajūtu, vienmērīgāku enerģijas plūsmu un labāku mentālo pašsajūtu. Viens no ēdieniem, kas nodrošina proteīnu, var būt arī jogurts, jo tas ir īpaši ērts un viegli sagremojams olbaltumvielu avots, kas ir pietiekami viegls arī siltākam laikam sākoties, kad apetīte mēdz būt mazāka. Piemēram, “Lakto” dabīgais jogurts (270g porcija) satur gandrīz 9 g proteīna – tas ir salīdzināms ar vienu olu vai sauju riekstu,” norāda speciāliste.

Kā norāda I. Liepiņa-Ašmane, vidēji dienā ieteicams uzņemt apmēram 1 g olbaltumvielu uz katru ķermeņa kilogramu. Piemēram, cilvēkam ar 70 kg svaru tie būtu 70 g olbaltumvielu. To var sasniegt, ikdienā iekļaujot produktus, piemēram, vistas fileju, cieto sieru, jogurtu, olas, riekstus un citus produktus.

Svara samazināšana bez šoka terapijas

Daudziem maijs ir arī brīdis, kad vēlme uzsākt veselīgāku dzīvesveidu un samazināt svaru ir lielāka, tomēr to vajadzētu darīt ar prātu un bez drastiskām diētas izmaiņām. “Bieži vien cilvēki cenšas strauji ierobežot kalorijas vai izslēgt veselas pārtikas grupas, taču tas ilgtermiņā nestrādā,” norāda sertificēta uztura speciāliste Anna Junga. Viņa aicina izmantot “mazo soļu principu” – iekļaut uzturā vairāk dārzeņu, samazināt cukuru un sāli, izvēlēties raudzētus piena produktus un dzert pietiekami daudz ūdens.

Kā norāda A. Junga, optimāls svara samazināšanās temps ir aptuveni 0,5–1 kg nedēļā. Tas ļauj organismam pielāgoties pārmaiņām, neizraisot pēkšņu svarīgu uzturvielu grupu trūkumu vai stresa reakcijas.

Speciāliste uzsver – nav nepieciešams atteikties no kādas produktu grupas pilnībā. Galvenais ir pievērst uzmanību uzturvielu kvalitātei un izvēlēties pēc iespējas mazāk apstrādātus produktus ar labu sastāvu.

Gudrās izvēles – mierīgam prātam un pilnam vēderam

Lai ilgtermiņā saglabātu enerģiju un labu pašsajūtu, nevajag atteikties no ēdiena – tieši otrādi, jāēd gudri. Ikdienas maltītēs, piemēram, raudzētie piena produkti – ar zemu cukura saturu, olbaltumvielām un vērtīgajām bifidobaktērijām – var kļūt par vienkāršu, bet vērtīgu izvēli. Kombinācijā ar pilngraudiem, augļiem vai dārzeņiem tie sniedz stabilu sāta sajūtu, palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un pasargā no pēkšņa izsalkuma.

Vasaras sākums un maijs var kļūt par īsto brīdi, lai sakārtotu ēdienkarti un atjaunotu enerģijas rezerves. Uztura speciālisti uzsver, ka tas ir jādara apdomīgi, sabalansēti un ar ilgtermiņa skatu uz veselību.

Valstī nevarēs būt 17 dzemdību nodaļas, ja diennaktī piedzimst 30 bērni

vs.lv — Tue, 27 May 2025 19:36:00 +0300

Valstī nevarēs būt 17 dzemdību nodaļas, ja diennaktī piedzimst tikai 30 bērni, šādu viedokli šodien diskusijā "Dzīvības cena: cik liela ir veselības finansējuma plaisa?" pauda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Ābols norādīja, ka, samazinoties jaundzimušo skaitam, nāksies pieņemt tādus lēmumus, kādi līdz šim nav bijuši. Samazinoties bērnu skaitam, katrs bērns un arī pieaugušais Latvijai kļūst aizvien svarīgāks.

Ābols skaidroja, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās būtiski ietekmē cilvēkkapitāla pieejamību gan valstī, gan veselības sektorā. Nesen notikušajā konferencē Rīgā secināts, ka kādreiz runāts par cilvēku piesaisti no ārzemēm, tad tagad par svarīgāko atzīts tas, ka ir jārēķinās un nedrīkst pazaudēt tos cilvēkus, kas valstī ir. Iespējams daudziem cilvēkiem būs jāstrādā ilgāk un no viņu veselības stāvokļa būs atkarīga valsts attīstība.

Tāpat Ābols vērsa uzmanību uz gatavību dažādām krīzēm, mazinot riskus. "No sistēmiskā viedokļa ir svarīgi saprast, ka krīzes būs - lielākas vai mazākas, agrāk vai vēlāk. Svarīgi ir tas, kādam daudzumam cilvēku krīzes apstākļos mediķi spēs palīdzēt," sacīja BKUS valdes priekšsēdētājs. Viņš atgādināja, ka Covid-19 pandēmijas laikā veselības sistēmas jauda, cik tā spēj sniegt palīdzību iedzīvotājiem, ietekmēja valstu lēmumus par to, cik stingri ierobežot ekonomiku. Svarīgi ir stiprināt veselības sistēmas noturību gan no infrastruktūras, gan cilvēkresursu aspekta.

Ābols uzsvēra, ka krīzes gadījumā Latvijas iedzīvotāji ir vieni no slimākajiem starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu un Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne uzsvēra, ka, nosakot veselības aprūpi par prioritāti valstī, tas ir pamats valsts drošībai, noturībspējai, ekonomikas izaugsmei un demogrāfijai. Marāne atzina, ka Latvijas pacienti ir vienā no pēdējām vietām pēc medikamentu pieejamības. No pēdējos četros gados reģistrētajiem 173 jaunajiem medikamentiem, Latvijā ir pieejams vien 31.

Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele sprieda, ka finansējums veselības aprūpes nozarei nav uzskatāms par izdevumiem, bet gan ieguldījumu iedzīvotāju veselībā un labklājībā. Diemžēl Latvijas pacientiem ir regulāri jāsaskaras ar ierobežotu pakalpojumu pieejamību, ko nosaka valstī ieviestās kvotas, turklāt pacientu līdzmaksājumi Latvijā ir vieni no visaugstākajiem Eiropā. Pacienti aizvien biežāk saskaras ar medikamentu nepieejamību, būtiskākās problēmas veselības aprūpē no pacientu skatupunkta iezīmēja Ziemele.

Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Rūdolfs Vilde norādīja uz problēmām veselības aprūpes sistēmas plānošanā, kā arī sarežģītu un dārgu ģimenes ārstu prakšu pārņemšanu. Viņš skaidroja, ka patlaban medicīnas iestādes piesaka Veselības ministrijai (VM) nepieciešamo speciālistu skaitu, taču valsts mērogā nav plašāka redzējuma un konkrētu kritēriju, cik un kādi speciālisti kādā reģionā būs vajadzīgi nākotnē.

VM valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode uzsvēra, ka veselības aprūpei ir jābūt cilvēkcentrētai, palīdzība pacientam ir jāsniedz savlaicīgi un tieši tādā, kā konkrētajam pacientam nepieciešama, kā arī palīdzība ir jāsaņem drošā vidē.

Balode solīja, ka Latvijas digitālais centrs gādās par to, lai pacients varētu reģistrēties rindā vienā vietā un saņemt pakalpojumu savlaicīgi, jo pašlaik 10-15% pacientu, kas pieteikušies pakalpojumam, mēdz neierasties uz to. Viņa atzina, ka VM ir jāstrādā pie tā, lai salāgotu informācijas tehnoloģiju risinājumus, mākslīgo intelektu un cilvēkresursus, lai pacienti varētu saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.

Kā vēstīts, diskusiju "Dzīvības cena: cik liela ir veselības finansējuma plaisa?", kurā diskutēja par to, kā veselības aprūpi ietekmēs valsts lēmumi, ja netiks piešķirts papildus finansējums, organizēja konsultāciju uzņēmums "PowerHouse Latvia" un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija.

Uzņēmums "PowerHouse Latvia" vienādās daļās pieder politikas pētniekiem Mārtiņam Vargulim un Mārtiņam Daugulim, bet Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija apvieno pasaules zāļu ražotāju pārstāvniecības Latvijā, piemēram, biedru vidū ir "AstraZeneca", "Bayer", "Johnson & Johnson", "Pfizer" un citi.

Profesore Indra Zeltiņa atklāj noslēpumus par C hepatītu (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 27 May 2025 09:20:00 +0300

"Kopumā šīs riska grupas ir nemainīgas".

Narkotikas nelietoju un ar svešiniekiem neguļu – tādi ir biežāk dzirdētie argumenti, kamdēļ cilvēki uzskata, ka C hepatīts viņus nevar skart. Maldīgi. “Diemžēl šajā jomā Latvija ieņem gana augstu vietu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un visbiežāk cilvēks nemaz nezina, kur, kad un kā inficējies,” vietnē Medicine.lv atklāj Latvijas Infektologu un Hepatologu asociācijas prezidente, profesore Indra Zeltiņa.

Indra Zeltiņa mudina pārbaudīties, “jo C hepatīts ir izplatīts, bet, laikus diagnosticēts, pilnībā izārstējams”. Latvijā jaunatklāto B un C hepatīta gadījumu skaits samazinās, taču tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā citās ES valstīs, un diemžēl pie mums visbiežāk vīrushepatītu atklāj jau hroniskā stadijā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2023. gada dati rāda, ka vidējais saslimstības ar C hepatītu rādītājs ES dalībvalstīs ir 4,1 saslimušais uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Latvijā tie ir 36,2 diagnosticētie hepatīta gadījumi.

Par vīrushepatītu C dzirdēts un lasīts daudz, un tomēr – atgādiniet, kas tas īsti ir un kā atšķiras no A un B hepatītiem?

Jā, ir vairāki vīrushepatītu veidi un katrs no tiem ir mazliet atšķirīgs. Ar A un E hepatītu parasti inficējas no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā un ar sadzīves priekšmetiem, dzerot ar vīrusu piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas piesārņoti ar hepatīta vīrusu pagatavošanas, uzglabāšanas vai pasniegšanas laikā. Savukārt vīrushepatīts B un C ir tā sauktie transmisīvie hepatīti. Saslimt iespējams, kontaktējoties ar inficēta cilvēka ķermeņa šķidrumiem. Biežāk tas notiek kontaktējoties ar asinīm, taču arī sperma, siekalas, vaginālais sekrēts un citi cilvēka bioloģiskie šķidrumi var saturēt B vai C hepatīta vīrusu. Izplatītākie inficēšanās veidi ir seksuālais kontakts, ja netiek lietots prezervatīvs, narkotisko vielu lietošana, kad izmantotas kopīgi priekšmeti, piemēram, adatas šļircēm, arī kosmetoloģiskas manipulācijas, ja, piemēram, netiek veikta atbilstoša instrumentu apstrāde, dzemdību laikā jaundzimušais var saslimt no inficētas mātes u.tml.

C hepatīts no pārējiem minētajiem atšķiras ar to, ka tas visbiežāk ir patiešām nemanāms, klusais slepkava – kā to mēdz dēvēt. Visbiežāk cilvēks nemaz nezina vai neatceras, kad un kur inficējies, jo ilgstoši nav nekādu slimības pazīmju. Cilvēks par infekciju uzzina tikai tad, kad jau radušās kādas sūdzības, bet tas ir krietni par vēlu.

Kā C hepatīts ietekmē veselību, un kādas var būt ilgtermiņa sekas, ja to neārstē?

Neārstēts C hepatīts visbiežāk kļūst par hronisku, klātesošu slimību organismā, un tas nozīmē, ka aknu darbība ir traucēta. Šī aknu reakcija uz C hepatīta vīrusu redzama analīzēs, kad nedaudz ir paaugstināti šie rādītāji, bet kopumā aknas joprojām spēj paveikt savu uzdevumu. Tās sintezē olbaltumvielas, glikozi, taukus, vitamīnus, hormonus, arī žulti, kas nepieciešama gremošanas procesiem. Tāpat aknās tiek uzglabātas barības vielas, ko organisms izmanto tad, kad tam kaut kā sāk trūkt. Un, protams, aknas ir tās, kas organismu attīra, atindē no visa liekā.

Tomēr zināms procents cilvēku piedzīvo smagas aknu komplikācijas. Piemēram, tā sauktās ekstrahepātiskās aknu izpausmes – tie var būt izsitumi uz ādas, 2. tipa cukura diabēts, vairogdziedzera problēmas u.tml. Izpausmes, kas saistītas ar aknām, bet cieš citi orgāni. Un aptuveni 20% gadījumu, kad ilgāku laika periodu aknas strādājušas zem papildu sloga, ko tām rada vīrushepatīta C klātbūtne, sākas aknu fibroze un tad – ciroze.

Vai tas nozīmē, ka nepieciešama aknu transplantācija?

Ne vienmēr tā būs palīdzoša. Aknu fibrozei ir četras stadijas, un pēdējā – ceturtā – ir aknu ciroze. Tas nozīmē, ka ilgstoša iekaisuma dēļ orgānā izveidojušies daudz saistaudu, kas neļauj aknām pildīt savas funkcijas. Jā, aknu ciroze ir neatgriezenisks process, kādu laiku cilvēks var dzīvot ar šādu diagnozi, bet rezerves izsīkst. Tad gan vienīgais risinājums ir aknu transplantācija. Tāpēc gribu uzsvērt – pat tad, ja ir aknu fibroze vai jau ciroze, C hepatīta ārstēšana ir iespējama un ļoti ieteicama. Atbrīvojot aknas no šī vīrusa, mēs varam sabremzēt šo aknu bojājumu attīstību. Jāpiebilst, ka aptuveni 5% gadījumu var attīstīties aknu vēzis, kas ir ļoti nopietna diagnoze. Bēdīgākais, ka pat tad, ja cilvēks ir izārstēts no C hepatīta vīrusa, bet diagnozes atklāšanas brīdī bijusi jau aknu cirozes stadija, var gadīties, ka aknu vēzis vienalga attīstīsies.

Neārstēts gan C, gan B hepatīts var rezultēties ar aknu cirozi un aknu vēzi, kas jau ir ļoti nopietna saslimšana, tāpēc ir tik svarīgi katram kaut reizi veikt šo vīrushepatītu antivielu testus, lai pārliecinātos par savu veselību.

Kādi testi ir pieejami Latvijā?

Mūsu valstī pieejami visi tie paši testi kādi ir citviet pasaulē. Pirmais tests, kuru visbiežāk veic, ja asins analīzēs aknu rādītājs ALAT signalizē, ka īsti labi kaut kas nav, vai cilvēks vēlējies kļūt par donoru, vai gaidāma kāda plānota operācija, ir anti-HCV jeb C hepatīta antivielas. Tas ir ļoti lēts izmeklējums, ģimenes ārstiem pieejams, bet ir jābūt pamatojumam, kāpēc ģimenes ārsts šim konkrētam cilvēkam nozīmē šādu analīzi. Tāpēc vienkāršākais veids, kā sekot līdzi savu aknu veselībai, ir reizi gadā nododot parastu asins analīzi un nosakot jau pieminēto ALAT līmeni. Paaugstināts tas signalizē par kādu iespējamu problēmu, un šādos gadījumos ģimenes ārsts var nozīmēt anti-HCV. Taču ikviens pats var veikt šo pārbaudi par maksu, analīze nav dārga. Savukārt Eiropas Testēšanas nedēļā, kas šogad notiek no 19. līdz 23. maijam, daudzviet Latvijā ir iespēja veikt C hepatīta eksprestestu. Ļoti ieteicams izmantot šīs iespējas katram un laiku pa laikam pārbaudīties, tas ievērojami samazinātu šo vēlīno, smago gadījumu īpatsvaru.

Nākamā līmeņa analīzes ir vīrusa antigēnu noteikšana, lai noskaidrotu tā genotipu, jo no tā atšķiras ārstēšana. Šāds analīzes nozīmē hepatologs, un gribu uzsvērt, ka Latvijā visi nepieciešamie testi ir pieejami un analīzes iespējams veikt gana ātri, tikai problēma, ka ne katrs inficētais nokļūst mūsu redzeslokā.

Teicāt, ka visiem laiku pa laikam ieteicams veikt C hepatīta skrīningu, vai pastāv kādas riska grupas, kurām tas ir īpaši svarīgi?

Kā jau runājām, visbiežāk cilvēki nezina, kur, kā un kad inficējušies. Tas var notikt pie manikīra, ausu caurduršanas procedūras laikā, arī pie zobārsta – vēsturiski tas bija biežākais veids, kā inficējās sievietes. Mūsdienās higiēnas, dezinfekcijas prasības ir krietni stingrākas, un tam tiek sekots līdzi, taču šādu gadījumu tāpat ir daudz, tāpēc ikviens cilvēks ir tādā kā riska grupā. Mēs, hepatologi, domājam, ka būtu brīnišķīgi, ja standarta asinsainā iekļautu arī anti-HCV analīzes. Tas palīdzētu notestēt ievērojami plašāku cilvēku loku, agrīni atklāt infekciju un ātri izārstēt.

Cik efektīva mūsdienās ir ārstēšana un kā tā notiek?

Šajā jomā ir ļoti labas ziņas, jo nu jau vairākus gadus Latvijā pieejama valsts kompensēta medikamentozā terapija, kas 95–98% gadījumu ir efektīva. Tie ir tiešās iedarbības pretvīrusa līdzekļi. Atkarībā no vīrusa varianta, cilvēks katru dienu izdzer vienu vai trīs tabletes, un ārstēšanās ilgums vidēji ir 8–12 nedēļas. Tas ir tāpat kā dzertu zāles, piemēram, asinsspiediena regulācijai. Vairumā gadījumu nav nekādu blakņu, un cilvēks pat nepamana, ka ir jau vesels! Pirms apmēram desmit gadiem situācija bija skarba – terapijai bija daudz smagu blakņu, tikai apmēram pusē gadījumu tā bija efektīva, un dienā bija jāizdzer gan daudz tablešu, gan jāsaņem injekcijas. Šīs blaknes bija līdzīgas tām, kādas ir onkoloģijas pacientiem ķīmijterapijas dēļ, jo kādam pat mati izkrita.

Vai C hepatīta izplatība Latvijā ir mainījusies laika gaitā? Un vai novērojamas kādas reģionālās atšķirības?

Grūti izdalīt kādu reģionu, jo skaidrs, ka lielākās, blīvāk apdzīvotās vietās būs arī vairāk inficēto. Savukārt par tendencēm runājot, protams, pirms vairāk nekā desmit gadiem bija ļoti daudz jaunatklātu C hepatīta gadījumu skaits narkotiku lietotāju vidū. Kopumā šīs riska grupas ir nemainīgas – tie joprojām ir ieslodzījuma vietās esošie cilvēki, jo narkotiku lietošana arī tur diemžēl notiek, kā nākamie ir šauros kolektīvos dzīvojoši cilvēki, tostarp ilgtermiņa ārstēšanās vietās – vēlēšanās stāties dzimumkontaktos ir, bet sapratne par slimību izplatību nav. Tāpat narkotiku lietotāju vidū ir ārkārtīgi liels inficēto procents, bet otra lielā grupa ir tā sauktie parastie cilvēki vispārējā populācijā – jebkurš cilvēks mums apkārt, un bieži viņam nav ne jausmas, kā varējis inficēties. Tāda ir aina, kuru redzam savā darbā katru dienu.

Kādi ir nākotnes izaicinājumi C hepatīta jomā Latvijā?

Ārstēšanā lielu izaicinājumu nav, jo ārstēšanas veids ir sakārtots katram vīrusa genotipam un katrai slimības stadijai – brīvi pieejami gan dažāda veida un līmeņa testi, gan ārstēšanai nepieciešamie medikamenti. Ja tiešām nepieciešama aknu transplantācija, arī tā ir pieejama, bet izaicinājumi ir inficēto cilvēku apzināšana. Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) noteikusi mērķi līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai starptautiskā mērogā un katrai dalībvalstij uzdevusi atklāt pēc iespējas vairāk pacientu. Diagnostika ir salīdzinoši lēta un pieejama, taču lielais jautājums – kā panākt, lai katrs aiziet un veic šo anti-HCV testu. Ja izdotos atklāt visus inficēšanās gadījumus, tad viegli un ātri visus arī izārstētu un C hepatīta liga beigtos. Paejot vēl kādam laika nogrieznim, jauno gadījumu vairs nebūtu.

Saprātīgs cilvēks, apmeklējot ģimenes ārstu, varētu vienoties par anti-HCV testa veikšanu, savukārt par cilvēku grupām, kur tās sapratnes nav, jādomā valstiskā līmenī, kā to risināt. Vai, piemēram, varam atļauties regulāri veikt testēšanu visās ieslodzījuma vietās.

Teicāt, ka PVO noteikusi mērķi līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu. Skatoties uz šā brīža tempu, vai Latvijā ir reāli ko tādu paveikt, jo pēc rādītājiem esam ļoti augstā vietā.

Ļoti grūti kaut ko teikt. Šobrīd ir 2025. gads, teorētiski rezervē ir pieci gadi, kuros varētu to sasniegt. Tā ir skaista un teorētiski iespējama vīzija – visi pacienti tiek atrasti, valsts atvēl līdzekļus gan viņu diagnostikai, gan ārstēšanai... Ja visi saņemtu uzdevumu pārbaudīt anti-HCV – tad, jā, izdosies!

Apdraudēta ilgus gadus gaidītā Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcija

vs.lv — Mon, 26 May 2025 21:13:00 +0300

Apdraudēta ilgus gadus gaidītā Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) rekonstrukcija, jo tās īstenošanai var nepietikt naudas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Kamēr LOC notiek remonts, saņemtas ziņas, ka Veselības ministrija plāno vērienīgas naudas pārdales - plānots paprasīt atpakaļ iepriekš piešķirto Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) plānotā "B" korpusa būvniecības finansējumu, lai varētu pabeigt "A2" korpusa noslēguma darbus. Raidījums secina, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS) plānotajām iecerēm naudas nepietiks.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) skaidrojis, vēl neko neesot parakstījis, taču, lai nezaudētu Eiropas naudu, esot beidzot jāpabeidz ieilgušais PSKUS "A2" korpuss. Pēc ministra paustā, tam vajagot vairāk naudas, nekā sākumā cerēts. Viņš akcentē, ka tagad PSKUS slimnīcai plāno atpakaļ pārdalīt naudu, ko no tās savulaik pārvirzīja RAKUS Infekciju nodaļas celtniecībai. Bet izsludinātais iepirkums beidzās bez rezultāta.

Slimnīcai uzzinot par plānotajām naudas pārdalēm, piektdien no amata PSKUS padomes vadībā atkāpās RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Raidījumā atzīmē, ka viņš līdz šim atbildējis par abu lielo slimnīcu attīstību. Tagad, paliekot tikai RAKUS, viņam un pārējai vadībai uzdots pamatot stratēģisko infrastruktūras projektu attīstību. Tāds ziņojums esot sagatavots, bet tam ir ierobežotas pieejamības saturs.

Pacientu apvienība "Onkoalianse" plāno vākt parakstus portālā "Manabalss", lai notiktu Onkoloģijas centra rekonstrukcija, un nākamnedēļ tā plāno arī piketu pie Ministru kabineta.

Digitālās veselības centra pamatkapitālu plāno palielināt par 19 miljoniem

vs.lv — Mon, 26 May 2025 17:46:00 +0300

Veselības ministrija (VM) plāno par 19 840 279 eiro palielināt Latvijas Digitālās veselības centra (LDVC) pamatkapitālu, liecina VM informatīvais ziņojums.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, patlaban LDVC pamatkapitāls ir 348 721 eiro.

LDVC pamatkapitāls tiks palielināts ar mantisko ieguldījumu līdz 20 189 000 eiro. Šāda summa atbilst valsts informācijas sistēmas "Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma" jeb e-veselības sistēmas tirgus novērtējumam, pauž VM.

Kā norāda ministrijā, lai īstenotu turpmāku komercdarbību, LDVC turpmākos gados būs jāuzņemas saistības daudz būtiskākā apmērā, slēdzot iepirkuma līgumus un īstenojot digitālos projektus. Pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir papildu kapitāla piesaiste kapitālsabiedrības komercdarbībai un garantija trešajām personām par LDVC saistību izpildi. LDVC pamatkapitāla palielināšana nodrošinās tās pozitīvo pašu kapitālu un likviditātes koeficientu, minēts ziņojumā.

Kā ziņots, no šī gada e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas pārņēmis SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs". Centra uzdevums ir pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, radīt un uzturēt digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras darbu.

Pakāpeniski līdz 2027.gadam plānots reorganizēt arī pārējo VM resora pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu iestāžu tehnisko uzturēšanu.

Uzņēmums SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" reģistrēts 2004.gadā. Uzņēmuma visu kapitāldaļu turētāja ir VM.

Kā rīkoties ar kukaiņu kodumiem, konsultē farmaceits (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 26 May 2025 12:18:00 +0300

Īpaši efektīva ir drēbju apstrāde ar permetrīna līdzekļiem.

Sākoties siltajai sezonai, palielinās arī risks saskarties ar dažādiem kukaiņiem, kuru kodumi var radīt ne vien diskomfortu, bet arī nopietnas veselības problēmas. Kā uzsver farmaceits Konstantīns Čerjomuhins, īpaši svarīga aizsardzība ir, uzturoties dabā - mežos, pie ūdenstilpnēm vai pārgājienos.

Kamēr odu kodumi izraisa niezi un ādas kairinājumu, ērces var pārnēsāt bīstamas slimības, tostarp Laima slimību un ērču encefalītu. Reizēm kodumi var izraisīt arī smagas alerģiskas reakcijas, piemēram, anafilaktisko šoku.

Repelentu veidi un darbības princips

Aptiekās pieejami dažādi repelentu veidi - aerosoli, krēmi, losjoni, zīmuļi, plāksteri, aproces, smaržkociņi, kā arī elektroniskās ierīces, stāsta farmaceits K. Čerjomuhins. Repelentus iedala:

-kontakta repelentos, kurus uzklāj tieši uz ādas;

-bezkontakta repelentos, kurus lieto uz apģērba vai telpās.

Galvenās aktīvās vielas:

-DEET (dietiltoluamīds) ir universāls repelents, kas iedarbojas uz kukaiņu receptoriem, maina ožas uztveri un dezorientē telpā. Ja tā saturs repelentā pārsniedz 20%, tas aizsargā arī pret ērcēm. Šos repelentus ieteicams lietot tikai pieaugušajiem.

-IR3535 (etilbutilacetilaminopropionāts) ir sintētiska viela, kuras struktūra ir līdzīga aminoskābei beta-alanīnam. Tā ir droša lietošanai grūtniecēm un bērniem no 3 mēnešu vecuma.

-Ēteriskās eļļas (piemēram, citronella, lavandas, krustnagliņu eļļa) - daudzi kukaiņi nepanes šīs smaržas, taču dabiskās sastāvdaļas ir mazāk efektīvas un var izraisīt alerģiju.

Kā izvēlēties piemērotāko līdzekli?

Izvēloties repelentu, jāņem vērā:

-Lietotāja vecums - zīdaiņiem līdz 2 mēnešu vecumam repelenti nav ieteicami. Jālieto tikai fiziskās barjeras (apģērbs, tīkli). No 2 mēnešu vecuma - tikai īpaši bērniem paredzēti līdzekļi ar minimālu aktīvo vielu koncentrāciju.

-Alerģijas - pievērsiet uzmanību līdzekļu sastāvam, īpaši repelentiem ar ēteriskajām eļļām.

-Plānoto aktivitāšu veids un ilgums - repelenti atšķiras pēc darbības ilguma, kas ir atkarīgs no aktīvās vielas veida un tās koncentrācijas. Tāpēc, ja plānojat ilgi uzturēties vidē, kurā ir daudz kukaiņu, ieteicams izvēlēties repelentu ar augstu vielu koncentrāciju.

-Aizsardzībai tieši pret ērcēm palīdzēs repelenti ar DEET koncentrāciju, kas pārsniedz 20%.

Pareiza lietošana - efektivitātes atslēga

Repelentu darbības ilgumu ietekmē aktīvās vielas sastāvs, fiziskās aktivitātes, svīšana, mazgāšanās vai lietus. Tādēļ līdzeklis jāatjauno ik pēc 2-4 stundām. Aerosoli jālieto tikai ārpus telpām vai labi vēdināmās vietās, nekad ne tieši uz sejas. Krēmus un losjonus nedrīkst uzklāt uz kairinātas, bojātas ādas vai gļotādām.

Grūtniecēm un alerģiskiem cilvēkiem piemēroti būs produkti ar IR3535 vai apģērbam paredzēti permetrīna līdzekļi, kuri nekaitē cilvēkam, bet ir toksiski kukaiņiem.

Atcerieties padomāt arī par atbilstošu apģērbu - izvēlieties apģērbu ar garām piedurknēm, bikses, cepures, kā arī īpašus moskītu tīklus, kas sniedz būtisku aizsardzību. Īpaši efektīva ir drēbju apstrāde ar permetrīna līdzekļiem.

Ko darīt, ja iekodis kukainis?

Koduma vieta jānomazgā, jāatdzesē un jālieto gēli ar alveju, mentolu vai cinku, saka farmaceits K. Čerjomuhins. Niezes mazināšanai var izmantot antihistamīna preparātus. Ja parādās spēcīga tūska, elpas trūkums vai samaņas zudums - nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība.

Kukaiņu kodumi var negatīvi ietekmēt gan atpūtu, gan veselību, tāpēc ir svarīgi izvēlēties piemērotu aizsardzību un ievērot drošības ieteikumus.

Abu Meri piedalīsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu samitā Kopenhāgenā

vs.lv — Mon, 26 May 2025 12:06:00 +0300

Šodien veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) piedalīsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu samitā Kopenhāgenā, ko organizē Dānija, gatavojoties prezidentūras sākšanai Eiropas Savienības (ES) Padomē šī gada 1.jūlijā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrija (VM).

Kopenhāgenā ministram paredzēta tikšanās ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālo direktoru Hansu Klūgi, vizīte Dānijas Vēža izpētes institūtā un tikšanās ar Dānijas Valsts seruma institūta vadītāju. Dānijas Valsts seruma institūts ir vadošā iestāde ES līmeņa projektā par pārrobežas patogēnu uzraudzības sistēmu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai, kurā piedalās arī Latvija.

Dānija prezidentūras laikā iecerējusi īpašu uzmanību pievērst Eiropas veselības aprūpes sistēmu noturībai, piekļuvei kritiski svarīgām zālēm un inovatīvām ārstēšanas metodēm, norāda VM.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas var ietekmēt pakalpojumu sniegšanu, uzsvērta nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības starp ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu ilgtspējīgas zāļu piegādes ķēdes un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem visā Eiropā. VM skaidro, ka Dānija izceļ šī samita nozīmi kā iespēju stiprināt reģionālo partnerību un dalīties pieredzē ar tuvākajiem kaimiņiem un sabiedrotajiem.

Samita programma ietver augsta līmeņa diskusiju par veselības politikas prioritātēm un gatavību krīzēm ES līmenī, prezentāciju par inovatīvām ārstēšanas pieejām, tai skaitā virtuālās realitātes izmantošanu psihiskās veselības terapijā. Tāpat paredzētas arī neformālas politiskas sarunas par Dānijas prezidentūras iecerēm un aktuālajiem veselības aprūpes izaicinājumiem reģionā.

Viens no samita notikumiem būs Kopenhāgenas Psihiskās veselības pētniecības centra projekta "Face Your Fears" prezentācija. Tiks prezentēts inovatīvs klīniskais pētījums, kurā tiek izmantota virtuālā realitāte mērķtiecīgākai un efektīvākai psihisko slimību ārstēšanai.

Pētījumā iesaistītie pacienti dalīsies pieredzē ar samita dalībniekiem. Apaļā galda diskusijā plānots pievērsties topošajai ES Dzīvības zinātņu stratēģijai, uzsverot, ka uz pacientu centrēta pieeja var sekmēt ne vien inovāciju attīstību, bet arī Eiropas konkurētspēju, informē VM.

Samitā piedalīsies Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Īrijas veselības ministri.

Ar zirgu spēku: Vaivaru Reitterapijas nodaļai 30 gadi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 25 May 2025 11:43:00 +0300

Dabiskā kustība palīdz uzlabot stāju, līdzsvaru, koordināciju un muskuļu tonusu, vienlaikus sniedzot arī emocionālu atbalstu un motivāciju.

Šī gada maijā aprit 30 gadi kopš Reitterapijas nodaļas izveides Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari". Reitterapijas nodaļa savu jubileju atzīmēs ar pasākumu NRC "Vaivari" teritorijā 23.maijā, plkst.12.00, kur būs iespēja satikties ar terapijas zirgiem un aplūkot izstādi, kas veltīta reitterapijas vēsturei Vaivaros. NRC "Vaivari" reitterapiju ieviesa 1995.gadā, un tas joprojām ir lielākais reitterapijas centrs Baltijā - vienīgā vieta Latvijā, kur reitterapija tiek nodrošināta kā valsts apmaksāts pakalpojums rehabilitācijas laikā

"Reitterapijas nodaļa ir ka labs piemērs starpdisciplinārai sadarbībai starp tradicionālo medicīnu un dzīvnieku asistēto terapiju, kuras mērķis ir uzlabot pacientu funkcionālās spējas un vispārējo veselības stāvokli. Trīsdesmit gadu pieredze apliecina gan reitterapijas efektivitāti, gan šīs jomas speciālistu augsto profesionalitāti, empātiju un ilglaicīgu ieguldījumu pacientu veselības uzlabošanā. Gadu gaitā reitterapija ir kļuvusi par būtisku sastāvdaļu daudzu pacientu rehabilitācijas procesā - īpaši bērniem ar kustību traucējumiem, cerebrālo trieku un citām neiroloģiskām saslimšanām. Zirga dabiskā kustība palīdz uzlabot stāju, līdzsvaru, koordināciju un muskuļu tonusu, vienlaikus sniedzot arī emocionālu atbalstu un motivāciju. Reitterapijas nodaļas darbs ir neatsverams ieguldījums kompleksajā rehabilitācijas aprūpē," uzsver NRC "Vaivari" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa."

Reitterapija ir rehabilitācijas metode, kurā, izmantojot jāšanu uz zirga, tiek uzlabota cilvēka fiziskā un emocionālā veselība. Tā palīdz bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir kustību, līdzsvara vai koordinācijas grūtības, kā arī dažādas slimības vai traumas, kas skar nervu sistēmu, muskuļus, sirdi, plaušas, redzi un citas ķermeņa funkcijas. Zirga gaitas imitē cilvēka staigāšanu, tādējādi veicinot līdzsvara izjūtu, stājas uzlabošanos, muskuļu tonusa regulāciju un kustību koordināciju.

Reitterapijas ieviesēja Vaivaros ir reitterapeite Olga Bērziņa, kura ar zirgiem strādā jau vairāk nekā 30 gadus un šajā specialitātē izglītojusies arī ārpus Latvijas, smeļoties zināšanas no starptautiskiem reitterapijas ekspertiem. Viņa uzsver: "Zirgi ir jāpazīst, jo zirgs ir mans ārstniecības instruments. Tāpat kā ķirurgam jāpārzina skalpeļi, man jāsaprot zirga uzvedība, raksturs un fiziskās spējas. Katram pacientam jāizvēlas piemērots zirgs - ir gadījumi, kad citu zirgu pat tuvumā nedrīkst vest, jo tā kustības var būt pārāk plašas vai straujas, radot vairāk kaitējuma nekā labuma. Reitterapijā nav nejaušību - viss balstās zināšanās, pieredzē un ļoti ciešā kontaktā ar dzīvnieku."

30 gadu laikā Reitterapijas nodaļā sniegti vairāki desmiti tūkstošu terapijas seansu. Vidēji gadā notiek aptuveni 7000 nodarbību, kas nozīmē - katru darba dienu pie zirgiem tiek nodrošinātas desmitiem terapijas sesiju. Katrs šāds seanss ir rūpīgi plānots, pielāgots pacienta veselības stāvoklim un balstīts pieredzē, kuras saknes meklējamas jau 1995.gadā.

Ārsti runā par zarnu infekciju bīstamību Latvijā(+VIDEO)

vs.lv — Fri, 23 May 2025 12:43:00 +0300

"Tad var būt paaugstināts fistulu risks, tāpat šiem pacientiem ir paaugstināts kolorektālā vēža risks".

Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir slimības uz visu mūžu, un, lai ar tām produktīvi sadzīvotu, nezaudējot darbaspējas un dzīves kvalitāti, ir nepieciešams būt pastāvīgā sadarbībā ar savu gastroenterologu, tāpat svarīga ir slimības gaitas monitorēšana.

Efektīvākai terapijas uzraudzībai nepieciešama regulāra slimības aktivitātes marķieru (tādu kā kalprotektīns, CRO) kontrole. Patlaban kalprotektīna analīze ir maksas pakalpojums, daudzi pacienti nevar atļauties to veikt regulāri, kas apgrūtina slimības kontroli un var novest pie smagākiem paasinājumiem, tādā veidā arī sadārdzinot valsts apmaksāto ārstēšanu. Valsts apmaksāta fēču kalprotektīna analīze IZS pacientiem Latvijā faktiski būtu investīcija lielāku ārstēšanas izdevumu novēršanā arī valstij, kādus varētu izraisīt un ietekmēt slimības paasinājumi.

Sarunas par iekaisīgām zarnu slimībām (IZS), to radītajiem izaicinājumiem pacientiem un ārstiem, parasti aktualizējas maijā, jo 19.maijā ir Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību diena jeb Pasaules IZS diena. IZS tematika bieži ir saistīta stigmu, kautrēšanos, tāpēc ikdienā tiek noklusēta, un šogad ārsti un pacienti aicina: "Runā atklāti! Runā par IZS!" Mūsu saruna ir ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenteroloģi un onkoloģi Viktoriju Mokricku un gastroenteroloģi Lindu Mežmali.

Kas vispār ir IZS un kā tās atšķiras?

Linda Mežmale: Iekaisīgās zarnu slimības ir hroniski zarnu trakta iekaisumi. Galvenokārt ir divas pamata saslimšanas - Krona slimība un čūlainais kolīts. Tās atšķiras ar to, kur atrodas bojājums, un ar iekaisuma dziļumu. Čūlainam kolītam raksturīgs virspusējs gļotādas bojājums, kas skar gan taisno, gan resno zarnu, savukārt Krona slimība var skart jebkuru gremošanas trakta daļu un ietver dziļākus sienas bojājumus.

Viktorija Mokricka: Galvenais, kas jāsaprot pacientiem un ģimenes ārstiem, ir tas, ka tā ir hroniska autoimūna slimība, kura ir neizārstējama, bet ārstējama. Šī slimība mijas ar remisijām [slimības neaktīviem periodiem] un paasinājuma periodiem un nav iespējams prognozēt, kad būs nākamais paasinājums. Pacients var sasniegt remisiju un nodzīvot visu mūžu remisijā, bet var būt arī paasinājumi. Pamatā tā ir hroniska autoimūna slimība ar onkoloģisko un invaliditātes risku, tāpēc pacientiem ir svarīgi diagnosticēt slimību un uzsākt terapiju pēc iespējas ātrāk.

Kādi ir biežākie simptomi un kā tiek ietekmēta dzīves kvalitāte?

Linda Mežmale: Pacientam var parādīties tādas sūdzības, kā, piemēram, sāpes vēderā, caureja, kas ļoti bieži ir ar asins piejaukumu, neskaidrs svara zudums, neizskaidrojams nogurums… Ar šādiem simptomiem noteikti vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta un veikt papildu izmeklējumus, lai precizētu diagnozi. Kopumā, ja slimība tiek ārstēta, kontrolēta, tad dzīves kvalitāti ir iespējams saglabāt tādā pašā līmenī kā veselam cilvēkam. Protams, ja attīstās komplikācijas, ja pacienti nelieto medikamentus, tad šīs abas saslimšanas var ietekmēt dzīves kvalitāti diezgan izteikti un var novest līdz invaliditātei.

Viktorija Mokricka: Ja vēl par simptomiem, par ko būtu jāatceras, citreiz šī slimība sākas ar ekstraintersticiālām izpausmēm. Pacientam sākotnēji varētu parādīties, piemēram, autoimūns aknu bojājums vai locītavas problēmas, locītavas iekaisums, pēc kā parādās čūlainais kolīts vai Krona slimība. Ne vienmēr iekaisīgās zarnu slimības uzreiz sākas ar zarnu izpausmēm, bet var sākties ar ekstraintersticiālām izpausmēm. Ja mēs runājam par čūlainu kolītu, biežākais simptoms varētu būt caureja ar asinīm, bet Krona slimībai biežākās būs sāpes vēderā, un pacientu būtu jāizmeklē. Ja mēs runājam par dzīves kvalitāti, tad, protams, paasinājuma laikā tā ir traucēta, pacientam bieži ir vajadzība pēc labierīcībām, viņam jau laikus jāsaplāno, kur, izejot no mājām, ir labierīcības, bet, ja uzsākam terapiju laikus un slimība tiek kontrolēta, pacienti sasniedz remisiju, un dzīves kvalitāte netiek ietekmēta.

Kā tiek diagnosticētas iekaisīgās zarnu slimības?

Linda Mežmale: "Zelta standarts" ir kolonoskopija ar biopsijām (kad kolonoskopijas laikā tiek paņemti audu gabaliņi no zarnas) Kolonoskopija ir resnās zarnas izmeklējums, kuram pacienti īpaši gatavojas. Tiek apskatīta taisnā zarna, visa resnā zarna un arī 5 cm tievās zarnas segmenta (terminalais ileums). Ja čūlainam kolītam diagnoze tiek uzstādīta, pamatojoties uz histoloģijas slēdzienu, tad Krona slimībai tas nav tik viegli, un tiek pielietota papildu diagnostika, piemēram, magnētiskās rezonanses enterogrāfija, vai, piemēram, kapsulas endoskopija, lai izvērtētu, vai ir iesaistītas tievās zarnas. Vērtējot slimības aktivitāti, ikdienā mēs izmantojam tādu iekaisuma marķieri - fēču kalprotektīnu.

Viktorija Mokricka: Ja mēs runājam par pirmreizējo pacientu, tad galvenais ir arī izslēgt vīrusa infekcijas. Paņemt fēču analīžu uzsējumus, un, ja vīrusa infekcijas nav, skatās arī kalprotektīnu, pēc kā var tālāk vadīties. Bet pamatā, lai apstiprinātu, vai tā ir Krona slimība vai čūlainais kolīts, jāveic ileokolonoskopja ar biopsijām (paņemot audu paraugus).

Kā pacientiem būtu jārīkojas IZS paasinājuma situācijās?

Linda Mežmale: Galvenokārt pacientam būtu jānodrošina ļoti draudzīgas attiecības ar savu gastroenterologu, lai slimības saasinājuma gadījumā būtu iespēja sazināties ar savu ārstējošo ārstu. Noteikti nevajag nodarboties ar pašārstēšanos, piemēram, uz savu galvu kāpinot medikamentu devas vai lietot kaut ko papildus. Svarīgākais ir konsultēties ar savu ārstu, un savlaicīga rīcība var novērst arī hospitalizāciju.

Viktorija Mokricka: Galvenais - noteikti jāvēršas pie ārsta, vai tas citreiz ir ģimenes ārsts vai ārstējošais gastroenterologs, lai varētu ātrāk novērst paasinājumu, lai tas nebūtu ieildzis. Pamata ideja ir cieša sadarbība ar ārstu. Ja pacients uzticas ārstam, sadarbojas, tad vienmēr ārstēšanas rezultāti ir labāki.

Kādas ir galvenās iespējamās IZS komplikācijas un kā tās var novērst, ārstēt?

Linda Mežmale: Ja mēs runājam par Krona slimību, tad biežākās komplikācijas ietver zarnu sašaurināšanos, piemēram, var veidoties tā saucamās striktūras, stenozes. Tad var būt paaugstināts fistulu risks, tāpat šiem pacientiem ir paaugstināts kolorektālā vēža risks, kas ir viens no svarīgākajiem komplikāciju riskiem, tāpēc regulāra uzraudzība, piemērota ārstēšana un skrīninga kolonoskopijas palīdz novērst šīs smagās sekas.

Viktorija Mokricka: Droši vien šeit jāpiemin, ka visbiežāk pacientiem dzīves kvalitāti var ietekmēt hroniska anēmija, kas var būt gan saistībā ar asiņošanu, gan ar hronisku iekaisumu, kā arī varētu būt malnutrīcija [nepietiekama uzturvielu uzņemšana] un malabsorbcija [barības vielu uzsūkšanās traucējumi no tievās zarnas], tāpat var attīstīties arī osteopēnija [samazināta kaulu masa] vai osteoporoze [kaulu masas samazinājums], un tad saistībā ar komplikācijām pacienta dzīves kvalitāte ir samazināta. Lai novērstu komplikācijas, svarīga ir agrīna diagnostika. Pacientiem jāvēršas pie ārsta, un ārstam jāveic papildu izmeklējumi, lai savlaicīgi novērstu komplikācijas un uzsāktu ārstēšanu, bet svarīgākais ir agrīna diagnostika.

Kādi ir jaunākie pētījumi un sasniegumi IZS ārstēšanā?

Viktorija Mokricka: Pētniecība visu laiku attīstās, jo pētījumu mērķi ir arī vērsti uz terapijas mērķiem (sasniegt pēc iespējās ātrāk slimības remisiju), un mērķi kļūst arvien augstāki, ambiciozāki, arī prasības pret terapiju kļūst ambiciozākas, līdz ar to parādās jauni medikamenti, kas strādā ātri, efektīvi un ar labu rezultātu, spējot sasniegt un uzturēt remisiju agrīni. Vienkārši izdalīt kaut kādu vienu vai otru pētījumu ir grūti, jo to tiešām ir daudz, bet mērķis ir vērsts uz vienu un to pašu - atrast efektīvāku medikamentu ar labākiem, ilgtspējīgākiem rezultātiem.

Kāda ir ārsta loma pacienta izglītošanā un kāda ir pacienta loma lēmuma pieņemšanā?

Linda Mežmale: Jau pašā sākumā, kad pacients ar pirmreizēju iekaisīgo zarnu slimību ierodas pie gastroenterologa, pats svarīgākais būtu, lai ārsts izskaidro šīs slimības būtību, tostarp faktu, ka šī ir hroniska saslimšana, tā ir līdz mūža beigām, tā ir ārstējama, bet nav izārstējama. Būtu arī svarīgi izskaidrot pacientam par terapiju -ka tā jāsaņem regulāri, par iespējamām slimības komplikācijām, jo ļoti bieži ir tā, ka, neskatoties uz to, ka pacientam viss tiek izskaidrots, vēlāk, kad viņam medikamentu ietekmē paliek labāk, tad viņš izdomā, ka ir labi, jūtas vesels un medikamentus atceļ. Pēc kaut kāda laika simptomi atkal parādās, tāpēc ļoti būtiski pacientam izskaidrot to, ka vienmēr ir jākonsultējas ar ārstu, arī par zāļu devas mainīšanu. Ļoti svarīgi, ka pacients aktīvi līdzdarbojas ar ārstu, un lēmumi attiecībā par ārstēšanu tiek pieņemti kopā, kad ārsts visu ir izskaidrojis pacientam, un pacients izprot un piekrīt.

Viktorija Mokricka: Galvenais, ka lēmumu pieņemšana notiek kopā, ka ārsts pieņem lēmumu kopā ar pacientu. Svarīgi, lai būtu laba sadarbība un savstarpēja uzticība. Tāpat svarīgs ir pacienta ģimenes atbalsts, tad arī terapija ir sekmīgāka - īpaši paasinājuma laikos. Ar IZS pacientiem vienmēr ir jārunā, nedrīkst vienkārši atnākt un pateikt, ka jums ir tāda slimība, jums ir jādzer tādas zāles un viss. Ir jārunā, jāizskaidro slimības būtība, iespējamās komplikācijas, iespējamie riski, terapijas iespējas, iespējamās blaknes un - galvenais - terapijas nepieciešamība.

Kādi Latvijā ir būtiskākie izaicinājumi, ar kuriem ārstiem nākas saskarties, lai nodrošinātu kvalitatīvu IZS aprūpi?

Linda Mežmale: Izaicinājums mēdz būt diagnozes uzstādīšana, jo, piemēram, pacientam ir ilgstoši jāgaida valsts apmaksāto kolonoskopiju, kas paildzina laiku līdz diagnozes noteikšanai. Noteikti jāuzsver tas, ko mēs iepriekš minējām, ka kalprotektīns, ar ko mēs varam monitorēt slimību, nav valsts apmaksāts, tāpēc pacientiem par šo analīzi ir jāmaksā no savas kabatas, rezultātā ne visi pacienti to var atļauties, un tā ir viena no pamata problēmām, kas ir ļoti aktuāla. Faktiski mums īstenībā trūkst, precīzāk, valstij trūkst līdzekļi, lai šiem pacientiem varētu adekvāti nodrošināt slimības monitorēšanu.

Viktorija Mokricka: Ja mēs pievēršamies terapijai, tad savā ziņā grūtības mēdz radīt valsts normatīvu ierobežojumi, ja mēs runājam par bioloģisku terapiju, jo, lai uzsāku terapiju ar bioloģisko medikamentu, mums ir nepieciešams iziet vēl dažu medikamentu grupas. Mēs nevaram uzsākt uzreiz to terapiju, kas pacientam būtu nepieciešama, apsverot slimības gaitu un prognostiskus kritērijus. Medikamenti ir pieejami, valsts apmaksā, tā ir ļoti laba ziņa, jo kādreiz medikamenti nebija apmaksāti, kādreiz bija apmaksāti 50% un 75%, šobrīd visi medikamenti tiek kompensēti 100% apmērā. Vēl viens būtisks jautājums, kas šobrīd nav atrisināts, ir saistīts ar to, ka pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām var pievienoties arī aknu autoimūna slimība, kas ir primārs sklerozējošs holangīts, kura gadījumā arī ir nepieciešams saņemt terapiju ar ursodeoksiholskābi visu mūžu. Šī terapija nav lēta, bet diemžēl patlaban Latvijā pacientiem ar aknu autoimūnu slimību - primāru sklerozējošu holangītu - nav kompensēta ši terapija, un pacientiem šo medikamentu jāpērk par saviem līdzekļiem, kas, vērtējot gadu garumā, ir diezgan lielas izmaksas. Šo jautājumu nākotnē vajadzētu izvērtēt, jo tas ir arī viens no pacientu aprūpes stūrakmeņiem, ka pacientiem ar šo diagnozi medikamenti netiek apmaksāti.

Kādēļ ir svarīgi regulāri uzraudzīt un monitorēt IZS pacientus tad, ja viņiem neizpaužas nekādi simptomi?

Viktorija Mokricka: Iekaisīgu zarnu slimības ārstēšanas un novērošanas būtība ir novērst komplikācijas un invaliditātes risku un samazināt hospitalizācijas risku, kas pacientam būtisks. Komplikācijās tiek ietverts viss, ko esam minējuši. Gan komplikācijas, gan blakus slimības, gan onkorisks - tā visa novēršana ir atkarīga no novērošanas.

Kas ir būtiskākais, kas jāņem vērā ikdienas dzīvē pacientiem ar IZS?

Linda Mežmale: Regulāri lietot medikamentus un ievērot ārsta ieteikumus! Un tas, ko iepriekš Viktorija minēja, ka ļoti svarīgs ir psiholoģisks atbalsts pacientiem no ģimenes, arī no ārsta puses.

Rīgas Austrumu slimnīcā nogādā vēl 33 ievainotus ukraiņu karavīrus

vs.lv — Fri, 23 May 2025 11:45:00 +0300

Ceturtdienas vakarā Rīgas Austrumu slimnīcā nogādāti 33 ievainotie ukraiņu karavīri, informēja slimnīcā.

Šī ir 26. reize, kad sadarbojoties labdarības projektā "M-Help.com", slimnīca uzņem Krievijas uzsāktajā karā smagi cietušos Ukrainas karavīrus. Kopumā Austrumu slimnīcā kopš kara sākuma uzņemti 537 no Ukrainas atvestie pacienti.

Pacientus Austrumu slimnīcā uzņēma multidisciplināra mediķu komanda - dažādu specialitāšu ārsti un aprūpes personāls no Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas (NMPUK).

Karā cietušo pacientu ārstēšana Austrumu slimnīcā tiek īstenota kā kopdarbs, kurā iesaistās daudzu profilu ārsti - traumatologi, ķirurgi, mikroķirurgi, infektologi, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, radiologi un laboratorijas speciālisti. Kopš Krievijas kara pret Ukrainu, kas realitātē sākās jau 2014.gadā, cietušo kara traumu ārstēšanā aktīvi iesaistās arī mikroķirurgi, kas Austrumu slimnīcas operāciju zālēs multidisciplinārā mediķu komandā veikuši jau vairāk nekā 150 rekonstruktīvo operāciju ukraiņu karavīriem.

Visiem pacientiem, kas ieradās no Ukrainas, NMPUK veikta vispusīga veselības stāvokļa novērtēšana, tajā skaitā dažādi laboratoriskie izmeklējumi, kā arī testēšana uz multirezistento infekciju iespējamo klātbūtni, jo kara apstākļos tās strauji uzliesmo un izplatās. Vairākiem cietušajiem Neatliekamās radioloģijas nodaļas speciālisti veica papildu radioloģiskos izmeklējumus ievainojumu stāvokļa precizēšanai.

Kāds ļoti smagus kara ievainojumus guvis karavīrs tālāk ārstēsies Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā ķirurgu Andra Vikmaņa un Kristiāna Alpes vadībā.

Pēc izmeklējumu veikšanas NMPUK atkarībā no traumu seku specifikas pacienti tiks nogādāti arī uz citām Latvijas ārstniecības iestādēm - Nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari", rehabilitācijas centru "Jaunķemeri" un uz rehabilitācijas centru "Līgatne" ilgstošai rehabilitācijai.

Ukrainas karā cietušie pacienti uz Austrumu slimnīcu tiek atgādāti, pateicoties labdarības projekta "M-Help.com" dibinātāju Arvja Reketa un Mārtiņa Medinieka privātai iniciatīvai. Savukārt Georgija Logvinska labdarības fonds, kas darbojas Ukrainā, ir aprīkojis un pārbūvējis autobusu, ar kuru tiek nodrošināta šo pacientu transportēšana.

Alkoholisms? Saeima gaida skaidrojumus par situāciju Tiesībsarga birojā

vs.lv — Fri, 23 May 2025 11:23:00 +0300

Saeima gaida skaidrojumus par situāciju Tiesībsarga birojā un tā vadītāja Jura Jansona regulāro prombūtni.

Kā informēja Saeimas priekšsēdētājas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Paula Salmiņa, parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) un Saeimas Prezidijs šodien tiksies ar tiesībsarga vietnieci Inetu Piļāni, "lai pārrunātu radušos situāciju Tiesībsarga birojā".

Vakar Prezidijs nosūtījis oficiālu vēstuli kompetentajām institūcijām, "pieprasot informāciju, lai pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību". Šāds lēmums pieņemts, jo tiesībsargs jau atkārtoti nav ieradies Saeimā sniegt ziņojumu noteiktajā laikā.

Mieriņa norāda, ka tiesībsarga ilgstošā prombūtne ierobežo visaptveroši pildīt biroja pienākumus, jo atsevišķas tiesībsargam noteiktās funkcijas var pildīt tikai tiesībsargs, tostarp, sniegt ziņojumu Saeimā.

Jau ziņots, ka ceturtdienas Saeimas sēdē tika pārcelta tiesībsarga Jura Jansona ziņojuma uzklausīšanu, jo Jansons esot saslimis. Kā Saeimas sēdē paziņoja Saeimas priekšsēdētāja, Tiesībsarga biroja pārstāvji Saeimu informējuši, ka pašlaik nav zināms, cik ilgi tiesībsargs slimos. Plānots, ka ziņojums tiks izskatīts kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Latvijas Televīzija vēstīja, ka Jansona neierašanās uz Saeimas sēdi daudziem deputātiem raisījusi dziļu vilšanos, jo šī neesot pirmā reize, kad viņš neierodas. Vairākas frakcijas uzskata, ka tā ir necieņa, jo tiesībsargs ir atbildīga amatpersona, kuras uzdevums ir informēt Saeimu par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem.

Atsevišķi parlamentārieši norādīja, ka būtu jāmeklē kāda izeja, un, iespējams, pat tiesībsarga atbrīvošana no amata, lai arī šāda procedūra ir samērā sarežģīta. Darba likumdošana liedz atlaist cilvēku, kurš atrodas darba nespējā.

Saeimas deputāte Jana Simanovska (P) LTV atzina, ka par šo jautājumu esot norūpējusies, turklāt Jansona darbā viņa saredzot "kritiskas iezīmes", un, "ja cilvēks nenāk, nevaram to pārrunāt". Viņa pauda, ka tā turpināties nevar - esot nepieciešama rīcība no politiķu puses.

Tiesībsarga birojā informēja, ka Jansons kopš pagājušās nedēļas atrodas darba nespējā un birojam neesot informācijas, cik ilgi tā turpināsies.

Jansona pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā beidzas nākamā gada martā.

Saeima iniciatīvu par brīvdienām menstruāciju laikā nodod Ministru kabinetam

vs.lv — Thu, 22 May 2025 20:30:00 +0300

Saeima ceturtdien nodeva Ministru kabinetam iniciatīvu par divu apmaksātu brīvdienu ieviešanu sievietēm menstruāciju laikā.

Iepriekš šo iniciatīvu skatīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti, kuri piekrita viedoklim, ka menstruācijas, kas rada lielu diskomfortu, sievietēm var samazināt arī darba spējas, tomēr iniciatīva atbalstu neguva.

Komisijas deputāti ar balsojumu nolēma uzdot Ministru kabinetam piedāvāt rīcības programmu, kā novērst konkrētās problēmas, kas aprakstītas iniciatīvā. Valdībai atbilde komisijai būs jāsniedz līdz 1.decembrim. Arī Saeima ceturtdien atbalstīja iniciatīvas nodošanu Ministru kabinetam.

Iniciatīvas autore Marija Uškanova iepriekš atzina, ka arī pati un viņas draudzenes ir saskārušās ar sāpīgām menstruācijām. Viņa pauda, ka teju 11 000 savākto balsu par šo jautājumu vietnē "manabalss.lv" liecina, ka problēma ir aktuāla daudzām sievietēm visā valstī.

Savukārt Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sēdē atzina, ka problēma ir sabiedrībā diskutējama, tomēr tas nav nekas tāds, kas būtu jārisina ar papildu brīvdienu piešķiršanu. VM ieskatā būtu jāveicina sieviešu zināšanas un izpratne par savas veselības uzlabošanu. Arī smago menstruāciju problēmu ar ārstu palīdzību ir iespējams mazināt, uzsvēra Kļaviņa.

Viņa arī atgādināja, ka jau šobrīd darba likumdošana ļauj ņemt darba nespējas lapu, pasliktinoties veselībai. Tāpat ir daudz dažādu iespēju, kā darba devējs var darbiniekiem nodrošināt elastīgu darba laiku, tai skaitā dodot iespēju strādāt attālināt. Ministrija ir gatava strādāt pie iedzīvotāju veselības pratības jautājumu uzlabošanas. "Bet mēs nevaram pie katras diagnozes likumā paredzēt brīvdienas," uzsvēra Kļaviņa.

Kā vēstīts, iniciatīvas autori apmaksātas brīvdienas menstruāciju laikā uzlabotu sieviešu veselību, labsajūtu un darba vidi, kā arī samazinātu stigmu par menstruācijām. Iniciatīva nodrošinātu arī saprotošāku un taisnīgāku attieksmi pret sievietēm darba tirgū, pārliecināti tās parakstītāji.

Komentējot šo iniciatīvu, veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) paudis, ka, ļoti iespējams, ir laiks diskusijai par sievietes bioloģiskā cikla īpatnībām, mazinot tabu un stereotipus par menstruācijām. Vienlaikus jau šobrīd gadījumos, kad tiešām menstruāciju izraisītā fiziskā un emocionālā diskomforta, sāpju dēļ sieviete nespēj veikt darba pienākumus un atjaunošanās izteikti samazina darba efektivitāti, ir gan iespēja darba nespējas lapai vai attālinātai darba veikšanai, savstarpēji ar darba devēju vienojoties, norādīja ministrs.

Kāpēc Latvijā nav pieejamas zāles reto slimību ārstēšanai (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 22 May 2025 08:13:00 +0300

Patlaban rindā uz iekļaušanu KZS gaida aptuveni 110 medikamenti dažādu diagnožu ārstēšanai.

Īpaši kritiska situācija uz Eiropas Savienības fona vērojama Latvijā reto slimību ārstēšanā, ziņo Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore.

Pētījums parāda, ka uz 2025.gada 5.janvāri Eiropas valstīs pacientiem reto slimību ārstēšanai ir pieejami 66 medikamenti, bet Latvija ar tikai deviņiem pieejamiem medikamentiem šai pacientu grupai ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Šis fakts liecina par nopietnu nevienlīdzību veselības aprūpē un ierobežotām ārstēšanas iespējām retu slimību pacientiem Latvijā. Kopumā pētījums parāda, ka vairāk nekā 80% zāļu, kas citās Eiropas Savienības valstīs pacientiem jau ir pieejamas, Latvijā joprojām nav.

Jaunākais "IQVIA" pētījums "Patient W.A.I.T. Indicator" sniedz satraucošu ieskatu par inovatīvo medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem Latvijā, atklājot, ka situācija joprojām ir kritiska Eiropas Savienības (ES) kontekstā. Latvijas reto slimību pacienti vidēji spiesti gaidīt 755 dienas, lai saņemtu ES apstiprinātas jaunākās zāles. Pētījums liecina, ka Latvijā ir pieejami vien 14% no pēdējo gadu laikā ES reģistrētajiem inovatīvajiem medikamentiem reto slimību pacientiem, kamēr ES vidējais rādītājs sasniedz 42%.

Kā galveno iemeslu šādai situācijai Latvijā eksperti norāda ilgstoši nepietiekamo finansējumu kompensējamo zāļu budžetā. Patlaban rindā uz iekļaušanu KZS gaida aptuveni 110 medikamenti dažādu diagnožu ārstēšanai, kas Latvijas apstākļos jau ir atzīti par izmaksu efektīviem, taču finansējums to ieviešanai nav piešķirts. Latvijā kompensējamo zāļu R sarakstā (medikamenti reto slimību pacientiem) uz 2025.gada 1.februāri ir ietvertas tikai 16 diagnozes, bet Latvijā uz 2024.gada 27.novembri reģistrētas 1828 diagnozes, kopā reģistrēti 19955 pacienti ar Orpha kodu, kas ir unikāls, nemainīgs un atkārtoti neizmantojams skaitlisks identifikators, ko piešķir katrai retajai slimībai Orphanet nomenklatūrā.

"Medikamentu pieejamība ir ne tikai būtisks faktors pacientu labklājībai, bet arī stiprina veselības aprūpes sistēmu un ļauj efektīvāk reaģēt uz dažādām krīzēm. Ierobežota budžeta līdzekļu pieejamības apstākļos īpaša uzmanība ir jāpievērš tiem reto slimību diagnožu pacientiem, kuri gaida gadiem, lai saņemtu nereti vienīgos viņu dzīvības funkciju uzturēšanai nepieciešamos medikamentus. Tāpēc īpaši svarīgi būtu plānojot budžeta līdzekļu izlietojumu nodrošināt inovatīvo medikamentu pieejamību plašākam diagnožu skaitam." uzsver Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore.

"IQVIA" katru gadu veic pētījumu "Patient W.A.I.T. Indicator", analizējot jauno medikamentu pieejamību Eiropas Savienībā. Lai gan pagājušajā gadā Latvija bija nedaudz apsteigusi pārējās Baltijas valstis, šogad valsts atkal ierindojas vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, liekot aizdomāties par nepieciešamajām pārmaiņām veselības aprūpes politikā.

SPKC reģistrējis 81 saslimšanas gadījumu starp basketboliem Ventspilī

vs.lv — Wed, 21 May 2025 21:02:00 +0300

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) reģistrējis 81 saslimšanas gadījumu starp starptautiskā jauniešu basketbola turnīra "Best Baltic Basketball League" dalībniekiem Ventspilī, aģentūrai LETA apstiprināja SPKC pārstāve Ilze Ūdre.

Jauniešu basketbola turnīrā "Best Baltic Basketball League", kas norisinājās no 9. līdz 11.maijam olimpiskā centra "Ventspils" Basketbola hallē, piedalījās 16 komandas ar aptuveni 200 dalībniekiem no dažādām valstīm.

Dalībniekiem no četru valstu komandām - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas - konstatēta saslimšana. SPKC par situāciju informējusi arī atbilstošos veselības dienestus Lietuvā un Igaunijā, savukārt Gruzijai informācija nodota caur Pasaules Veselības organizāciju (PVO).

Saslimšanas simptomi novēroti gan pieaugušajiem, gan bērniem, un tie bija vemšana, caureja, slikta dūša un paaugstināta temperatūra. Lielākā daļa gadījumu tiek raksturoti kā vieglas formas saslimšanas. Divi saslimušie vērsušies Bērnu un jauniešu sporta konsultatīvajā centrā, taču hospitalizācija nav bijusi nepieciešama.

Jau 12.maijā sākta epidemioloģiskā izmeklēšana un testēšana, pašlaik pārbaudes veiktas galvenokārt Latvijas dalībniekiem. Paralēli iesaistīti arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Veselības inspekcija, kuri pārbauda iespējamos inficēšanās avotus.

Pagaidām precīzs saslimšanas cēlonis nav apstiprināts, tomēr sākotnējās izmeklēšanas rezultāti norāda uz iespējamu kopēju ēdinātāju kā vienojošo faktoru starp saslimušajiem. Izmeklēšana turpinās, un atbildīgie dienesti sola sniegt detalizētāku informāciju, tiklīdz būs pieejami laboratorisko pārbaužu rezultāti.

Saeimas komisijā vērš uzmanību sakārtot publiskos iepirkumus veselības jomā

vs.lv — Wed, 21 May 2025 15:49:00 +0300

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē šodien deputāti vērsa uzmanību uz publiskajiem iepirkumiem veselības jomā, tos ir jāsakārto un jāpaātrina.

Komisijas sēdē, kurās tika runāts par Valsts kontroles ziņojumu par publisko iepirkumu attīstību, Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Ieva Braunfelde sacīja, ka "pašlaik ļoti daudz darba tiekot veikts darba grupā", lai vērtētu publisko iepirkumu efektivitāti un vērtētu arī centralizācijas iespējas.

Runājot par centralizāciju, darba grupā viedokļi pašlaik esot dažādi, viņa piebilda.

Finanšu ministrijas pārstāvji sēdes laikā klāstīja, ka pašlaik strādā, lai nāktu klajā ar jaunu priekšlikumu, kas risina Valsts kontroles revīzijā secināto, piemēram, tiktu palielināta elastība iepirkumos, kā arī tiktu vienkāršoti iepirkumu procesi.

Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) pauda, ka medicīna ir "tas bloks", kuram ir jābūt nodalītam un to nevar pielīdzināt citām lietām. Bērziņš vērsa uzmanību uz slimnīcu korpusu, bloku būvniecībām, kur bieži vērojamas kavēšanās.

"Tā ir spēlēšanās ar cilvēku dzīvībām," teica Bērziņš, sakot, ka medicīnas joma būtu pielīdzināma aizsardzībai.

Bērziņš iepirkumus medicīnas jomā aicināja "debirokratizēt". "Sadaļai jābūt īpaši izceltai ārā Iepirkumu likumā," sacīja politiķis, sakot, ka šos jautājumus nevar "vilkt garumā".

Bērziņš arī pauda cerību, ka izveidotā darba grupa nonāks arī pie rezultātiem un svarīgākais ir ātrums.

Vairāki deputāti norādīja, ka pašlaik ir jādomā arī par to, kā mazināt sadārdzinājumus.

Saeimas deputāts Gatis Liepiņš (JV) sacīja, ka bieži vien var redzēt, ka iepirkumos "uzvar par dempinga cenu", kas noved pie tā, ka veidojas sadārdzinājumi un pasūtītāji nonāk ķīlnieku lomā, jo notiek kavēšanās.

Liepiņš teica, ka vērsa arī uzmanību uz "kādu pašvaldību", kurā teju vienmēr iepirkumos uzvar pietuvināti pašvaldības vadībai pietuvināti cilvēki. Deputāts aicināja domāt par to, kā šādas situācijas novērst. Iespējams, pietrūkst kapacitātes iestādēm šādas situācijas nokontrolēt un izmeklēt, teica Liepiņš.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji savukārt norādīja, ka korupcijas riski būs jāskata vienmēr, neatkarīgi no tā, kādi risinājumi tiks piedāvāti. KNAB norādīja, ka korupcija publiskajos iepirkumos var notikt dažādos posmos, taču visus posmos iesaistīti zinoši cilvēki.

Iepriekš Valsts kontrole revīzijas ziņojumos "Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai" un "Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte" secinājusi, ka Latvijā kopumā un iekšlietu nozarē atsevišķi būtu jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums.

Valsts kontroles skatījumā, Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu.

Revidenti uzskata, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība un nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.

Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka Latvijas publisko iepirkumu regulējums ir stingrāks nekā Eiropas Savienības prasības. Iepirkumu procedūras tiek piemērotas no būtiski zemākām līgumcenu robežvērtībām, nekā to pieprasa Eiropas Savienības direktīva. Lai arī noteikumus iepirkumiem zem Eiropas Savienības robežvērtībām dalībvalsts var atvieglot, Publisko iepirkumu likuma prasības nav ievērojami vienkāršākas kā iepirkumiem, kam jāpiemēro minētā direktīva.

Tāpat ziņots, ka FM līdz 2025.gada vidum plāno izvērtēt publisko iepirkumu rezultāta un finanšu efektivitāti, izveidojot labās prakses piemērus un ieteikumus sistēmiskiem uzlabojumiem, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvāku izlietojumu.

Latvijā 2024.gadā tika izsludināts 11 421 iepirkums un noslēgti 21 558 līgumi par vairāk nekā 5,45 miljardiem eiro, neskaitot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pamattrases līgumu, informē FM. Publisko iepirkumu līgumu izpilde koncentrējas salīdzinoši šaurā uzņēmumu lokā - 2024.gadā iepirkumos uzvarējis 4321 piegādātājs, kas ir tikai nedaudz vairāk par 2% no apmēram 180 000 Latvijas aktīvajiem uzņēmumiem.

Vienlaikus 90% no kopējās publisko iepirkumu līgumsummas nodrošina 80 pasūtītāju, norāda FM. Arī Eiropas Savienības (ES) dati norāda uz konkurences trūkumu Latvijā - ja ES vidēji 20% publisko iepirkumu ir tikai viens pretendents, tad Latvijā - 28%.

"Veselības centru apvienības" valdē iecelts Kūliņš un Siliņa

vs.lv — Wed, 21 May 2025 13:46:00 +0300

AS "Veselības centru apvienība" (VCA) valdē iecelts uzņēmuma veselības klīniku tīkla vadītājs Jānis Kūliņš un kompānijas finanšu direktore Beāte Siliņa, aģentūru LETA informēja VCA.

VCA norāda, ka abi jaunie valdes locekļi ir ar nozīmīgu pieredzi biznesa vadībā, stratēģiskajā plānošanā un pakalpojumu attīstībā.

Kūliņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze biznesa vadībā farmaceitiskās aprūpes un citu pakalpojumu nozarēs. Nepilnus 17 gadus viņš aizvadījis, ieņemot vadošus amatus aptieku tīklā "Apotheka" - no tiem vairāk nekā 13 gadus izpilddirektora amatā un 15 gadus valdes locekļa amatā, savukārt kopš 2023.gada viņš bija "Latvijas pasta" valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā.

Savukārt Siliņai ir pieredze finanšu vadībā, stratēģiskajā plānošanā un uzņēmumu procesu attīstībā gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, norāda kompānijā.

Siliņa strādājusi starptautiskajā konsultāciju uzņēmumā "Ernst & Young Baltic" (EY) kā projektu vadītāja Grāmatvedības ārpakalpojumu nodaļā, vienlaicīgi vadot vairākus projektus dažādās nozarēs - no valsts sektora līdz farmācijai, enerģētikai un mazumtirdzniecībai. Pirms darba EY Siliņa bija finanšu un grāmatvedības vadītāja tirdzniecības centros "Spice" un "Spice Home".

Līdz šim VCA valdes locekļi bija Solvita Babre-Samata un Zigurds Lasovskis, kurš turpinās vadīt veselības centru "Pļavnieki". Savukārt kompānijas valdes priekšsēdētājas amatā darbu turpina Iveta Lāce.

VCA sniedz medicīnas pakalpojumus Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Olaine, Liepājā, Daugavpilī, Talsos un Bauskā. VCA uzņēmumā ir 14 poliklīnikas, četri doktorāti, kā arī piecas specializētas klīnikas - "Klīnika EGV", "AIWA Clinic", "Rīgas zobārstniecība", "GK Neiroklīnika" un "Klīnika DiaMed".

VCA 2023.gadā strādāja ar 59,532 miljonu eiro apgrozījumu un 8,965 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānija reģistrēta 2011.gadā, un tā ietilpst AS "Repharm" grupā, kurā ietilpst arī AS "Sentor Farm aptiekas", kas ir aptieku tīkla "Mēness aptiekas" pārvaldītājs, SIA "Centrālā laboratorija", AS "Recipe Plus" un citi uzņēmumi.

"Repharm" grupas māteskompānijai AS "AB City" (88,51%) pieder arī zāļu ražotājs AS "Olpha", kurai savukārt pieder augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotāja AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika", SIA "Tonus Elast", SIA "Silvanols" un citi izņēmumi.

"AB City" patiesie labuma guvēji, pēc kompānijas mājaslapā publiskotās informācijas, ir Sergejs Korņijenko, Andrejs Leibovičs, Aleksandrs Livšics, Mihails Lurje, Jeļena Ņikitina un Roberts Tavjevs.

Kvotu jautājums dzen izmisumā pacientus un veselības iestādes

vs.lv — Wed, 21 May 2025 12:31:00 +0300

SIA "Jelgavas Klīnika" vadītāja Kintija Barloti:Valstī, rūpējoties par veselības aprūpes sakārtošanu, vispirms būtu jāstiprina ambulatorā aprūpe. Tā ir primārā vieta, kur cilvēkam vērsties, kamēr kaite vēl ir sākumstadijā. Gultasvietas slimnīcā izmaksā krietni dārgāk.

Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši - diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes. Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu. Turklāt šogad pacientu plūsmas plānošana kļuvusi vēl izaicinošāka.

Ieguvēji būtu visi

Šogad kvotas tiek dalītas mēneša griezumā un par šīm izmaiņām valsts jeb Nacionālais veselības dienests mūs pat nepabrīdināja. Tikām nostādīti fakta priekšā. Agrāk valsts reizi pusgadā izskatīja faktisko izpildi un tad norēķinājās ar veselības iestādi par tās sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem. Tagad pārstrādes tiek fiksētas katru mēnesi. Tas ļoti apgrūtina veselības iestādes darbu, jo nevaram elastīgi veikt darbu atkarībā no pacientu pieplūduma, ko tieši ietekmē vasaras mēneši un ārstu prombūtnes. Diemžēl veselības aprūpei nauda ir tik, cik ir, un nav iespējams nodrošināt valsts apmaksātu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem. Esošajos apstākļos veselības aprūpes iestādēm nākas paplašināt maksas pakalpojumu piedāvājumu, lai vispār nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem un ārsti varētu strādāt pilnu pieņemšanas laiku.

Uzskatu, ka medicīnas iestādēm jāpiešķir visas līgumā paredzētās valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas uzreiz gada griezumā, ļaujot tām pašām elastīgi plānot pakalpojumu sniegšanu pacientiem. Pašreizējā sistēmā janvāra pārpilde netiek segta. Rezultātā pacienti par veselības aprūpi spiesti maksāt paši vai arī ārstniecības iestādes nonāk parādos.

Piemēram, pērn "Jelgavas Klīnikai" vasaras vidū tā dēvētā pārstrāde bija aptuveni 360 000 eiro vērtībā. Pārstrāde izveidojās, jo sniedzām palīdzību vairāk nekā atbilstoši līgumam valsts bija piešķīrusi naudu. Gada otrajā pusē šo pārstrādi izlīdzinājām un gadu noslēdzām bez parādiem, taču šādās situācijās galvenie cietēji ir pacienti.

Piešķirot gadam paredzētās kvotas uzreiz, ieguvēja būtu arī pati valsts - tai būtu garantija, ka vairāk tai nekas gada griezumā nebūs jāpiemaksā.

Šobrīd valsts budžeta prioritāte ir aizsardzība un tai tiek lielākais finansējuma rieciens, taču arī veselības nozari nedrīkst atstāt novārtā. Vai Latvijā dzīvos tikai pensionāri un armija? Nē taču! Mūsu valstī ir ap 800 000 nodokļu maksātāju. Visiem ir tiesības saņemt kvalitatīvu un maksimāli operatīvu veselības aprūpi. Galu galā valsts ekonomiskajai attīstībai fiziski un garīgi vesels darbaspēks ir izšķirīgi nozīmīgs.

Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku pasīvai atpūtai (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 21 May 2025 10:50:00 +0300

Gados jaunākie respondenti atzina, ka mazkustības pamatā ir zināšanu trūkums.

Mūsdienu dzīvesveids bieži vien ir orientēts uz ērtībām un mazkustību. Maijā veikta aptauja atklāj satraucošu situāciju - divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju (62%) savā ikdienā neiekļauj fiziskās aktivitātes. Tas liecina, ka sabiedrībā joprojām trūkst pietiekamas izpratnes par regulāras fiziskās slodzes nozīmi veselībai un labsajūtai. Kustību aktivisti uzņēma iedvesmot cilvēkus izjust kustību kā prieka un enerģijas avotu ar aicinājumu "Atrodi savu kustību".

Mazkustīga dzīvesveida priekšgalā - slinkums, laika trūkums un ekrāni

Aptaujā par dzīvesveida paradumiem 43% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka ir par slinku vai arī viņiem nav laika, lai ikdienā iekļautu fiziskās aktivitātes. Puse no viņiem norādīja, ka darbs, ģimene un dažādi ikdienas pienākumi atstāj maz brīva laika kustībai, savukārt otra puse atzina, ka izjūt motivācijas trūkumu vai nogurumu pēc garas dienas, kas samazina vēlmi sportot.

Visbiežāk tieši gados jaunākie respondenti (no 18 līdz 29 gadiem) atzina, ka mazkustības pamatā ir zināšanu trūkums - 10% atzīst, ka nemaz nezina, ar ko sākt. Krietni retāk kā attaisnojumu mazkustīgam dzīvesveidam iedzīvotāji minēja sporta klubu un ekipējumu dārdzību (3%) un skaista treniņtērpa neesamību (1%), kā arī atsevišķos gadījumos tika minētas veselības problēmas, invaliditāte vai fiziski smags darbs ikdienā.

Lai arī 38% apgalvo, ka fiziskās aktivitātes jau ir viņu ikdienas sastāvdaļa, kopumā šis rādītājs vērtējams kā zems. Turklāt satraucoši, ka 6% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka jūtās labi, ikdienā neiekļaujot pilnīgi nekādas fiziskās aktivitātes.

Arī digitālo tehnoloģiju pievilcība veicina mazkustīgu dzīvesveidu. Strādājot birojos vai attālināti, lielākā dienas daļa tiek pavadīta sēžot, un pēc darba cilvēki bieži izvēlas atpūtu pie ekrāniem. Piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra veiktā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem atklājies, ka 48% aptaujāto iedzīvotāju brīvo laiku galvenokārt pavada lasot, skatoties televizoru vai veicot citu sēdošu aktivitāti. Īpaši augsts šis īpatsvars ir cilvēkiem vecumā virs 45 gadiem, pārsniedzot 55%.

Aktivisti koncentrējas uz jautrību, vieglumu un apzinātu dzīvesveidu, nevis uz spiedienu sasniegt vai uzlabot rezultātus. Neatkarīgi no tā, vai tas ir fitnesa, riteņbraukšanas, kempinga un brīvdabas, skriešanas, izklaides un komandu sporta veidi, ziemas sporta veidi vai ūdens sporta veidi.

10 speciālista padomi, kā nodrošināt ģimenes veselību (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 20 May 2025 09:30:00 +0300

Ir arī cilvēki, kuru uzturs nav pilnvērtīgs slimības vai citu iemelsu dēļ, vai arī kāds vērtīgs produkts vienkārši negaršo.

"Gada farmaceite 2024" Irina Korčagina atgādina par profilakses nozīmi, veselīgu paradumu veidošanu no bērnu kājas, piedāvājot 10 noderīgus padomus ikviena vecuma ģimenes locekļa veselībai.

“Par veselību ir jārūpējas ikdienā, nevis tikai tad, kad jūtamies slikti. Mazu bērnu veselības pamati veidojas ģimenē – ar vecāku piemēru, rūpēm, ģimene ir pirmā un svarīgākā vide, kurā cilvēks apgūst paradumus, attieksmi pret veselību, un apgūtais pavada viņu turpmāko dzīvi,” atgādina Irina Korčagina, "Gada farmaceite 2024", stāstot par 10 padomiem un ieradumiem, kurus vērts iegaumēt un atgādināt atkal un atkal, lai uzturētu labu veselību ikdienā ikviena vecuma ģimenes loceklim.

Rūpējieties par miega kvalitāti!

Labs miegs ir svarīgs visu paaudžu cilvēkiem, sākot ar mazuļiem un beidzot ar senioriem. Miegā organisms gan atpūšas, gan atjaunojas. Lai būtu “izdzīvots” kvalitatīvs miega cikls, jāguļ vismaz 6–9 stundas.

Sabalansējiet uzturu!

Noteikti jāpārskata ikdienas ēdienkarte, lai tā nodrošinātu ar visām organismam nepieciešamajām minerālvielām, vitamīniem, šķiedrvielām katru ģimenes locekli. Tas nozīmē, ka uzturā jāiekļauj dārzeņi, augļi, treknas zivis, liesa gaļa, rieksti, sēklas.

Uzturieties svaigā gaisā un esiet fiziski aktīvi!

Tirdzniecības centru apmeklēšana noteikti nav labākā vieta, kur uzturēties ar bērniem. Dodieties ar visu ģimeni āra pie dabas! Vienalga – pastaigā, uz zoodārzu, izbraukumā ar velosipēdiem vai kā citādi, galvenais, lai esat svaigā gaisā. Bērna organismam vajag skābekli, turklāt tā ir laba iespēja kādu laiku neveltīt uzmanību informācijai viedierīcēs. Ja uzturēšanos laukā varat apvienot ar fiziskajām aktivitātēm, lieliski!

Vismaz reizi gadā apmeklējiet ģimenes ārstu!

Pat tad, ja šķiet, ka viss ir kārtībā, ģimenes ārsta apmeklējums būs noderīgs, rūpējoties par veselību profilaktiski. Kardiogramma, arteriālā spiediena mērījums, asins analīzes, tostarp nosakot D vitamīna un holesterīna līmeni, ļaus laikus pamanīt rādītāju izmaiņas un saprast, vai ir vajadzīgas korekcijas.

Ja nepieciešams, ņemiet talkā uztura bagātinātājus

Ja veselības rādītāji ir izvērtēti un ēdienkarte pārskatīta, var secināt, vai organismam nepieciešamas papildu uzturvielas. Ir arī cilvēki, kuru uzturs nav pilnvērtīgs slimības vai citu iemelsu dēļ, vai arī kāds vērtīgs produkts vienkārši negaršo. Analīzes atklās, piemēram, kāda D vitamīna deva būtu jālieto – lielākā, lai sasniegtu optimālu līmeni, vai uzturošā. Ja neizdodas vismaz divas reizes nedēļā ēst treknas zivis, ziemā organismam var noderēt papildu zivju eļļa (vēlams šķidrā formā), jo tā ir vajadzīga ādai, redzei, imūnsistēmas atbalstam, kā arī sirds un asinsvadu sistēmai. Uztura bagātinātāju klāsts ir plašs, tomēr tos nevajadzētu lietot bez ārsta ieteikuma vai farmaceita konsultācijas.

Izmantojiet vakcinācijas iespējas

Vakcinācija ir vērtīgs un efektīvs profilakses pasākums, kas veicams, atbilstoši vakcinācijas kalendāram un reālai situācijai, piemēram, laikus vakcinējoties pret gripu, ērču encefalītu, pneimokoku, A, B hepatītu, samazinām saslimšanas un komplikāciju risku. Ja ir slimības, no kā varam sevi pasargāt, to būtu prātīgi izmantot.

Jaunajiem vecākiem

Atcerieties, ka draugi, radi, paziņas (ja vien nav mediķi) nebūs labākie padomdevēji, jo, kas der vienam, citam var nederēt. Jautājumos par ģimenes veselību ir svarīgi uzticēties profesionāļiem, savukārt vecākiem ir jācenšas palīdzēt bērniem veidot veselīgus ieradumus, pašiem rādot labu piemēru. Pārāk neraizējaties par katru bērna pumpu un iesnām. Nekad nedodiet bērnam uztura bagātinātājus bez konsultācijas ar ārstu vai farmaceitu.

Pusaudžu veselībai

Augošam organismam ir svarīgi uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas, tāpēc sabalansētam un pilnvērtīgam uzturam būs liela nozīme. Ģimenei jāņem vērā, ka pusaudži mēdz aizrauties ar ātrās ēdināšanas piedāvājumu, gāzētiem, saldinātiem dzērieniem. To ir neiespējami izkontrolēt, kad pusaudzis atrodas ārpus mājas, tāpēc vismaz mājās jācenšas piedāvāt pilnvērtīgu ēdienu, kas ietver augļus, dārzeņus, šķiedrvielas. Svarīgi arī, lai pusaudzis ir fiziski aktīvs, jo sports var līdzsvarot emocionalitāti.

Tiem, kam 40+

Ja esat sasnieguši četrdesmit gadu slieksni, mājās noteikti vajadzētu būt tonometram – ierīcei arteriālā asinsspiediena mērīšanai. Asinsspiediens ir regulāri jāuzrauga, lai nepalaistu garām iespējamo hipertensijas (paaugstināts asinsspiediens, kas palielina insulta, infarkta riskus) attīstīšanos, jo pakāpenisku asinsspiediena paaugstināšanos parasti neizjūt.

Senioru labsajūtai

Cilvēkiem gados ir svarīgi saglabāt možu garu, tātad – rūpēties par mentālo veselību. Veci cilvēki mēdz būt nomākti, depresīvi, arī fiziskā veselība nereti klibo, ir jāsadzīvo ar hroniskām slimībām. Pievēršot uzmanību mentālajai veselībai – turot sevi pozitīvā emocionālā tonusā, tas pozitīvi atsaucas arī uz fizisko veselību. Ģimenei ir liela loma – gan kliedējot vecā cilvēka vientulības izjūtu, gan neradot konfliktsituācijas un rūpējoties par pozitīvām ziņām.

Rīgā atklāta šīs vasaras peldsezona

vs.lv — Mon, 19 May 2025 22:59:00 +0300

Šodien Ķīpsalas peldvietā Rīgas pašvaldības policija (RPP) atklāja jauno peldēšanas sezonu, informēja RPP galvenās komunikācijas speciālistes pienākumu izpildītāja Ieva Lukaža-Apalupa.

Pašlaik Rīgā ir astoņas oficiālās peldvietas - Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī.

Par atpūtnieku drošību visās oficiālajās peldvietās un arī peldvietā Ķīšezerā, kas vēl nav ieguvusi oficiālās peldvietas statusu, šosezon rūpēsies aptuveni 60 pašvaldības policijas glābēji.

Kā ierasts, arī šogad glābēji drošību uz ūdens un peldvietās uzraudzīs katru dienu no plkst.10 līdz 22. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt atsevišķās glābšanas stacijās, tomēr jāņem vērā, ka naktsmaiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā dienā.

Aizvadītajā sezonā pašvaldības policijas glābēji Rīgas oficiālajās peldvietās izglāba četras slīkstošas personas, 80 peldētājiem sniedza pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī atrada un vecākiem nogādāja 12 nomaldījušos bērnus.

2024.gada peldsezonas laikā glābēji deviņas reizes veica meklēšanas darbus zem ūdens un pārbaudīja 455 kuģošanas līdzekļus.

Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šī gada peldsezonā tiks pacelti Zilie karogi, kas apliecina vides izglītības un informācijas pieejamību, teicamu ūdens kvalitāti, apsaimniekošanas un servisa nodrošināšanu un drošību peldvietā.

Otro reizi Zilais karogs tiks pacelts Bābelīša peldvietā.

Astoņās oficiālajās peldvietās un 19 aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs peldsezonas laikā reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu - peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām Mājokļu un vides departaments (MVD) ūdens monitoringu turpinās veikt arī sešās oficiālajās peldvietās.

Peldsezonā peldvietās un aktīvās atpūtas zonās būs izvietoti 72 sanitārie mezgli, no kuriem 22 paredzēti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. To apkope tiks veikta katru dienu.

Sākot peldsezonu, Rīgas peldvietās jau būs pieejama uzlabota un atjaunota infrastruktūra - atjaunotas koka seguma pastaigu laipas Vakarbuļļos, Labiekārtota Bābelītes ezera teritorija - uzstādīti piknika galdi, atpūtas soli, atkritumu tvertnes, grili. Atjaunoti soliņi, gājēju tiltiņš un ierīkots volejbola laukums.

Iegādāti četri pārvietojamie ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem peldvietās Vecāķos un Vakarbuļļos, veikti bērnu rotaļu laukumu konstrukciju remonta darbi aktīvās atpūtas zonās pie Bolderāja karjera, Hapaka grāvja un Ķīpsalas peldvietā.

Šajā sezonā tiks uzlabota un atjaunota infrastruktūra - pastaigu laipas, atpūtas soli, pārģērbšanās kabīnes, sauļošanās zviļņi, volejbola laukumi, pakāpeniski tiks atjaunoti peldvietu informatīvie stendi Daugavgrīvas, Rumbulas, Ķīpsalas, Lucavsalas un Lucavsalas līča peldvietās.

Plānots atjaunot smilts segumu peldvietās un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm - Lucavsalas peldvietā, Velnezerā, Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, Buļļupē pie Birzes ielas u.c.

Iecerēts renovēt Rumbulas peldvietas pieejas gājēju celiņu, remontēt Vakarbuļļu peldvietas dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmu, izbūvēt jaunu koka seguma laipu Vecāķu peldvietas pieejā no Vēlavas ielas, uzsākt Vakarbuļļu peldvietas glābšanas dienesta stacijas būvniecību.

RSU: 43% izmantojuši pārtraukto dzimumaktu kā kontracepcijas metodi (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 19 May 2025 10:53:00 +0300

Mūsu sievietēm bieži vien pietrūkst uzticamas, faktos balstītas informācijas par kontracepciju un reproduktīvo veselību.

Norisinājās ikgadējā bezmaksas konsultāciju iniciatīva "Randiņš ar ginekologu", kurai šogad reģistrējās 168 sievietes, kas iezīmē līdz šim lielāko interesi par reproduktīvās veselības jautājumiem. Iniciatīvas ietvaros sievietes varēja uzdot aktuālos jautājumus un tikties ar 26 ginekologiem Rīgā, Ventspilī, Tukumā, Siguldā, Madonā, Preiļos un Rēzeknē. Vizīšu laikā visbiežāk pārrunātais jautājums bija izvēlēto kontracepcijas metožu piemērotība un iespējamās alternatīvas.

Vizīšu laikā sievietes uzdevušas jautājumus arī par perimenopauzes pazīmēm un simptomu mazināšanu, kas īpaši aktuāli sievietēm pirmsmenopauzes vecumā. Vairākas sievietes vērsušās pie ginekologiem ar jautājumiem par menstruālā cikla traucējumiem - gan neregulāru ciklu, gan tā izmaiņām, kas viņām šķitušas satraucošas. Daudzas sievietes izmantoja iespēju konsultēties ar speciālistu, lai iegūtu alternatīvu profesionālu vērtējumu par savu reproduktīvās veselības stāvokli. Atsevišķos gadījumos pārrunāti arī auglības jautājumi.

Daudzu ārstu pieredze liecina, ka sievietēm Latvijā bieži vien pietrūkst uzticamas, faktos balstītas informācijas par kontracepciju un reproduktīvo veselību. Nereti priekšstats par šiem jautājumiem veidojas no dažādiem maldinošiem avotiem, tostarp viedokļiem, kas lasāmi internetā, kur sievietes visbiežāk meklē atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem.

"Pareizi izvēlēta kontracepcijas metode palīdz ne vien apzināti plānot ģimeni, bet arī uzlabot sievietes dzīves kvalitāti dažādos vecuma posmos, tāpēc ir pozitīvi vērtējams tas, ka sievietes interesējas par šiem jautājumiem. Tieši speciālists var palīdzēt izvēlēties vispiemērotāko kontracepcijas veidu, jo internetā atrodamo informāciju ne vienmēr ir veidojuši profesionāļi. Priecē arī lielais pieteikumu skaits "Randiņam ar ginekologu" - pavisam 168, un, kaut arī sliktie laikapstākļi ievērojami paretināja to sieviešu rindas, kuras patiešām devās uz konsultāciju, tas apliecina, ka pamudinājums pārrunāt aktuālos jautājumus ar speciālistu ir sadzirdēts un novērtēts," secina Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veiktais pētījums atklāj, ka gandrīz puse (43%) Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir bijušas dzimumattiecības, kādreiz izmantojuši pārtraukto dzimumaktu kā kontracepcijas metodi. Medicīnas speciālisti gan norāda, ka šī metode ir ļoti nedroša, jo tā nesniedz aizsardzību ne pret nevēlamu grūtniecību, ne seksuāli transmisīvām infekcijām.

Iniciatīva "Randiņš ar ginekologu" tika īstenota jau ceturto reizi, pirmoreiz - ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos. Iepriekš tā notikusi citos formātos - kā īsas klātienes konsultācijas ar ārstiem Rīgā, attālinātas jeb virtuālās sarunas un konsultācijas pa telefonu.

Kas Latvijas iedzīvotājiem jāzina par hipertensiju (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 17 May 2025 07:03:00 +0300

Paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas.

Lai vērstu uzmanību izplatītākajam mirstības iemeslam pasaulē - augstam asinsspiedienam jeb arteriālajai hipertensijai, 17.maijā tiek atzīmēta Starptautiskā Hipertensijas diena.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem hipertensija joprojām ir galvenais mirstības cēlonis, kas katru gadu izraisa vairāk nekā 11 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē. Lai arī hipertensija jeb augsts asinsspiediens ir viegli diagnosticējams un, pateicoties mūsdienīgiem medikamentiem, arī sekmīgi ārstējams, dati liecina, ka ik gadu Latvijā ar hipertensiju nomirst vairāk nekā 1600 cilvēku (saskaņā ar Slimību Profilakses un kontroles centra apkopotajiem datiem 2023.gadā hipertensīvās slimības bija nāves iemesls gandrīz 1648 cilvēkiem Latvijā).

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Iveta Mintāle: "Arteriālā hipertensija ir viens no galvenajiem insulta, infarkta, sirds mazspējas, kā arī nieru slimības riska faktoriem. Dati liecina, ka arī Latvijā gandrīz 30% Latvijas iedzīvotāju asinsspiediens ir paaugstināts. Būtiski ir darīt visu iespējamo, lai šo riska faktoru novērstu, tostarp, ar veselīgu dzīvesveidu. Te liela loma ir gan svara kontrolei, veselīgam uzturam, sāls patēriņa samazināšanai un regulārām fiziskām aktivitātēm. Tomēr, ja hipertensijan jau ir attīstījusies, tad svarīgi apzinīgi lietot ārsta nozīmētos medikamentus."

Kā liecina "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums", no tiem pacientiem, kuriem ārsts izrakstījis medikamentus hipertensijas ārstēšanai, pēdējo 2 nedēļu laikā tos regulāri nav lietojuši 32% vīriešu, 21% sieviešu.

I.Mintāle: "Lai zāles būtu efektīvas, tās ir jālieto! Turklāt mūsdienās pacientiem ir pieejama patiešām efektīva terapija asinsspiediena kontrolei, kas ietver vairāku medikamentu kombināciju vienā tabletē, kas var mazināt gan asinsspiedienu, gan holesterīna līmeni, tādējādi atvieglojot zāļu lietošanu. Dati apliecina, ka samazinot asinsspiedienu kaut tikai par 10 mm/Hg, kardiovaskulārā mirstība var mazināties pat par 20-40%. Tāpēc būtiska loma ir pacientu līdzestībai - regulārai medikamentu lietošanai un ciešai sadarbībai ar ārstējošo ārstu, kurš piemeklēs efektīvāko un individuāli atbilstošāko terapiju. Jāatceras, ka asinsspiediena ārstēšana nav sprints, tas ir maratons visa mūža garumā, sadarbojoties pacientam, ārstam un farmaceitam, bet balva - ilgāka, kvalitatīvāka un veselīgāka dzīve."

Inese Mauriņa, pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja: "Atzīmējot Starptautisko Hipertensijas dienu, vēlamies aicināt ikvienu, neatkarīgi no vecuma un pašsajūtas, vismaz reizi gadā mājās, pie ģimenes ārsta vai aptiekā, pie kaimiņa vai drauga pamērīt asinsspiedienu. Ja tas ir paaugstināts, lūdzu, neastājiet šo faktu bez ievērības un konsultējieties ar savu ģimenes ārstu!"

17.maijā ikvienam ir iespēja bez maksas pārbaudīt savu asinsspiedienu un saņemt farmaceita konsultāciju "Mēness aptieka" aptiekās visā Latvijā. Te apskatāms aptieku saraksts, kurā varēs veikt mērījumus: www.parsirdi.lv

Ērika Pētersone, farmaceite: "Aptieka bieži vien ir pieejamākā vieta, kur saņemt padomu un izmērīt asinsspiedienu - īpaši tad, ja cilvēks nejūtas labi un pats nespēj novērtēt, vai vajadzīga nopietnāka palīdzība. Hipertensijas pacientiem saistībā ar citiem veselības stāvokļiem nereti vienlaicīgi jālieto vairāki medikamenti. Tas var radīt apjukumu un kļūt par iemeslu terapijas pārtraukumiem. Tādēļ vienmēr atgādinām - farmaceits var paskaidrot zāļu lietošanas režīmu, pastāstīt par zāļu mijiedarbību, iespējamām blakusparādībām un arī palīdzēt rast piemērotākos risinājumus pareizai zāļu lietošanai ikdienā."

Kas jāzina par asinsspiedienu:

-Optimālam asinsspiedienam jebkurā vecumā vajadzētu būt 120/80 mmHg.

-Arteriālā hipertensija ir slimība, kad asinsspiediens atkārtotos mērījumos ir paaugstināts - ārsta kabinetā virs 140/90 mmHg, mājās virs 135/85 mmHg.

-Augsta asinsspiediena biežākie simptomi: galvassāpes, reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, sāpes sirds apvidū.

-Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas.

Kā latvieši var rūpēties par savām locītavām: mīti un patiesība (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 16 May 2025 10:12:00 +0300

No aerobajām aktivitātēm locītavām ir staigāšana, riteņbraukšana un peldēšana.

Par locītavu veselību mēdzam aizdomāties tikai tad, kad problēmas jau ir radušās. Diemžēl sabiedrībā joprojām pastāv daudzi mīti, kas kavē laikus meklēt palīdzību vai ieviest izmaiņas ikdienas paradumos. Lai atšķirtu patiesību no maldiem, farmaceite Zane Melberga un sertificēta fizioterapeite Ilze Šēnberga atspēko piecus sabiedrībā izplatītus mītus par locītavu veselību.

Pavasaris aicina atsākt aktīvāku dzīvesveidu, taču svarīgi to darīt domājot arī par locītavu veselību. Valstī veiktā "Labsajūtas Barometra" aptauja atklāj, ka fiziskās aktivitātes un došanās pie dabas ir populārākais labsajūtas uzlabošanas veids, ko izvēlas 56% Latvijas iedzīvotāju. "Pēc aukstajiem mēnešiem, kad kustību bijis mazāk, locītavām nepieciešama īpaša uzmanība - pakāpeniska noslodzes palielināšana un izpratne par to, kas tām nāk par labu ilgtermiņā. Šobrīd svarīgi atšķirt mītus no patiesības, lai kustība palīdzētu, nevis radītu veselības problēmas", stāsta farmaceite Zane Melberga

1.Mīts: vecums ir galvenais iemesls, kāpēc attīstās locītavu problēmas

Lai gan vecums ir nozīmīgs faktors locītavu slimību attīstībā, tas nebūt nav galvenais, norāda fizioterapeite Ilze Šēnberga. Par locītavu veselību jāsāk domāt jau jaunībā - kā pret tām izturamies un kā tās noslogojam. Tādas slimības kā reimatoīdais artrīts un podagra var skart arī jaunus cilvēkus, tāpēc dzīvesveidam ir būtiska nozīme. Piemēram, ja cilvēkam ir liekais svars, tas ievērojami palielina slodzi locītavām. Turklāt sēdošs darbs un nepietiekama fiziskā aktivitāte traucē muskuļu attīstību, kas nepieciešama locītavu atbalstam un aizsardzībai. Pretējs scenārijs - fizisks darbs ar smagumu celšanu vai vienveidīgām kustībām - var pārslogot locītavas un veicināt to priekšlaicīgu nodilumu. Farmaceite piebilst, ka papildu locītavu slimību risks palielinās sievietēm menopauzes laikā, kad hormonālās pārmaiņas, īpaši estrogēna līmeņa kritums, tiešā veidā ietekmē locītavu veselību. Ja terapija ir neprecīza vai nepietiekama, stāvoklis var pasliktināties, izraisot sāpes, stīvumu un iekaisuma procesus.

2.Mīts: lietojot uzturā kolagēnu saturošus produktus iespējams atjaunot un būtiski uzlabot locītavu veselību

Farmaceite Zane Melberga skaidro, ka kolagēns ir dabiska olbaltumviela, kas atrodas kaulos, cīpslās un skrimšļos. Organismā tas aktīvi veidojas līdz aptuveni 25 gadu vecumam, taču vēlāk tā sintēze samazinās, un organisms sāk izmantot esošās rezerves. Kolagēnu visbiežāk iegūst no liellopu vai cūku kauliem un skrimšļiem, kā arī no zivju zvīņām vai ādas. Papildu pozitīvu ietekmi sniedz arī C vitamīns, kas veicina kolagēna sintēzi. Tāpat svarīgi uzņemt kalciju, D vitamīnu, glikozamīnu un magniju. Aptiekās pieejami dažādi uztura bagātinātāji locītavu stiprināšanai - katrs var izvēlēties sev piemērotāko formu, tostarp kompleksos līdzekļus ar sabalansētām devām. Tomēr šīs uzturvielas vislabāk uzsūcas, ja tās uzņem ar pilnvērtīgu uzturu, kas bagāts ar olbaltumvielām un antioksidantiem. Tikmēr fizioterapeite piebilst, ka svarīgi ir stiprināt arī muskuļus, kas apņem locītavas, - tiem jābūt pietiekami spēcīgiem un izturīgiem, lai nodrošinātu locītavām nepieciešamo ārējo atbalstu. Ja muskuļu masa ir nepietiekama, pieaug mehāniskā slodze uz locītavām, kas palielina to nodilumu, bojāšanos un traumu risku.

3.Mīts: locītavu krakšķēšana nozīmē, ka locītava ir bojāta

Locītavu krakšķēšana ne vienmēr norāda uz bojājumiem. Fizioterapeite skaidro, ka svarīgāk ir pievērst uzmanību tam, vai krakšķēšanu pavada sāpes, pietūkums vai kustību ierobežojums konkrētajā locītavā. Ja parādās kāds no šiem simptomiem, nepieciešams konsultēties ar speciālistu un veikt papildu izmeklējumus. Savukārt, ja sūdzību nav, krakšķēšana ir nekaitīga - to var izraisīt gaisa burbulīšu "pārsprāgšana" locītavas šķidrumā, kas rada raksturīgo skaņu. Reizēm var būt sajūta, ka pāri kaulam pārlec muskuļa cīpsla - arī tas parasti nav saistīts ar locītavu veselības traucējumiem. Arī apzināta locītavu izkrakšķināšana, piemēram, pirkstos, parasti nav kaitīga, ja to neveic pārmērīgi bieži vai ar spēku. Tomēr, ja pēc krakšķināšanas rodas sāpes vai diskomforts, vēlams to pārtraukt un konsultēties ar speciālistu.

4.Mīts: fiziskas aktivitātes bojā locītavas, tāpēc cilvēkiem ar locītavu sāpēm nevajadzētu sportot

Locītavu galvenā funkcija ir kustība - tāpēc tās ir jākustina. Fizioterapeite Ilze Šēnberga skaidro, ka regulāras un pareizi izvēlētas fiziskās aktivitātes uzlabo apasiņošanu ap locītavu, stiprina muskuļus un padara locītavas stabilas. Līdz ar to uzlabojas locītavu funkcionalitāte un mazinās sāpes. No aerobajām aktivitātēm draudzīgākās locītavām ir staigāšana, riteņbraukšana un peldēšana. Tomēr arī šeit jāievēro piesardzība - piemēram, peldēšanas laikā jāpievērš uzmanība kakla un plecu pozīcijai, lai nerastos pārslodze šajā zonā. Tāpat noderīgi ir spēka treniņi ar atbilstošu slodzi, bet svarīgi tos apgūt fizioterapeita vai trenera uzraudzībā. Savukārt cilvēkiem ar locītavu saslimšanām parasti nav ieteicama skriešana kā arī sporta veidi, kuros dominē vienveidīgas un atkārtotas kustības. Cilvēkiem, kuri jau saskārušies ar locītavu traumām, farmaceite iesaka pirms fizisko aktivitāšu uzsākšanas locītavas nofiksēt un pareizi pozicionēt, izmantojot elastīgās saites, teipus vai ortozes. Ja trauma tomēr ir gūta, var lietot pretsāpju medikamentus vai lokālas iedarbības ziedes, bet ja sāpes nepāriet, konsultēties ar speciālistu. Atvēsinošās ziedes paredzētas akūtām situācijām, piemēram, pirmajās 24 stundās pēc sastiepuma, mežģījuma vai locītavu traumas. Sildošās ziedes izmanto hronisku sāpju vai muskuļu saspringuma gadījumā, taču tās nedrīkst lietot iekaisuma laikā.

5.Mīts: artrīts ir izārstējama slimība

Artrītu izārstēt nevar, jo tā ir hroniska slimība, taču to iespējams veiksmīgi pārvaldīt, saglabājot ierastu dzīves kvalitāti. Lai efektīvi kontrolētu artrīta simptomus, vispirms jānoskaidro tā forma. Reimatoīdais artrīts ir autoimūna saslimšana, un primāro ārstēšanu nosaka reimatologs, parasti ar medikamentu terapiju. Osteoartrīts, savukārt, ir deģeneratīva locītavu slimība, kur būtiska nozīme ir fiziskajām aktivitātēm, ķermeņa masas kontrolei un ergonomisko faktoru ievērošanai ikdienā. Regulāra fizioterapija un vingrojumi locītavu kustību apjoma uzlabošanai palīdz mazināt simptomus un uzlabot ikdienas pašsajūtu. Papildu atbalstu var sniegt arī piemērots uzturs. Farmaceite Zane Melberga iesaka lietot Omega taukskābes un pievērst uzmanību to iepakojuma atšifrējumam un tādiem burtiņiem, kā DHS un EPS, lai tieši šīs taukskābes būtu vienā kapsulā pēc iespējas lielākā koncentrācijā. Tās sniegs labvēlīgu ietekmi uz visa organisma darbību.

Locītavu veselība ir cieši saistīta ar mūsu ikdienas paradumiem - jo apzinātāk par tām rūpējamies, jo ilgāk varam saglabāt kustību brīvību un labsajūtu. Ja tomēr ikdienā jūtamas sāpes vai diskomforts, ieteicams savlaicīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai noteiktu cēloni un rastu piemērotāko risinājumu.

Ārste: Jāuzlabo melanomas diagnostika un zāļu kompensācijas iespējas

vs.lv — Thu, 15 May 2025 16:03:00 +0300

Lai gan melanomas terapijas iespējas pēdējos gados Latvijā ir uzlabojušās, veiksmīgākai šī bīstamā audzēja ārstēšanai ir jāuzlabo diagnostika un zāļu kompensācijas iespējas, informēja pacientu biedrības "Soli priekšā melanomai" un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) onkoķirurģe Ieva Vidmane-Ozola.

Speciāliste skaidro - ja cilvēkam ir aizdomīgs ādas veidojums, vispirms ir jādodas pie dermatologa vai ķirurga, kuri izlemj, vai paņemt jaunveidojuma audu paraugu un nosūtīt to uz histoloģisko pārbaudi. Ja diagnoze ir histoloģiski apstiprināta, ar šo izmeklējuma slēdzienu cilvēks tā dēvētā zaļā koridora kārtībā ierodas LOC.

Arī maksas dermatologi jeb dermatologi, kam nav līgumattiecību ar Nacionālo veselības dienestu, drīzumā varēs caur "zaļo koridoru" pacientus uzreiz sūtīt uz LOC, informē "Soli priekšā melanomai" dibinātāja Olga Valciņa.

"Pēc trīs gadu cīņas esam sadzirdēti - pacientam vairs nebūs jātērē melanomas ārstēšanā tik dārgais laiks, lieki staigājot no viena ārsta pie otra, kas ļaus maksimāli ātri uzsākt ārstēšanu," Valciņa.

Vēl iespējams otrs variants, kad pacients ar ģimenes ārsta nosūtījumu uzreiz nonāk Onkoloģijas centrā pie onkoķirurga, vai, piemēram, pie dermatologa, kurš arī var paņemt audu paraugus histoloģiskajai pārbaudei. Ja tomēr gadās situācijas, kad kāds no viņiem to neprot, tiek veikts jauns pieraksts un to izdara kāds no ķirurgiem.

Kā stāsta Vidmane-Ozola, šobrīd tiek strādāts pie tā, lai ģimenes ārsti "zaļā koridora" kārtībā pacientu uzreiz nosūtītu pie tā dermatologa, kurš praktiski prot paņemt audu paraugu.

"Citādi diagnozes noskaidrošanai pacienti nereti tiek iemesti "riņķa dancī" - ķirurgs viņus sūta pie dermatologa, dermatologs - atkal pie ķirurga un tamlīdzīgi," norāda ārste.

Viņasprāt, ja melanomas pacienta ceļš līdz ārstēšanai vairumā gadījumu ir salīdzinoši raits, sarežģījumi sākas terapijas posmā, kad uz to rindā jāgaida mēnesis vai pat pusotrs.

Iemesls ir ķīmijterapijas speciālistu trūkums - ārstu pietiek, bet nav medmāsu, kas ievada medikamentu, atzīst Vidmane-Ozola. Cilvēkus ar agresīvāku slimības gaitu, ar metastātisku slimību šāda situācija satrauc īpaši, jo kavēšanās ārstēšanās gaitā nebūtu pieļaujama.

Lai arī melanoas ārstēšana valstī uzlabojas, zāļu kompensācijas nosacījumi šajā jomā joprojām nav apmierinoši, uzskata ārste. Piemēram, imūnterapijas medikamentu kombinācija primāriem, iepriekš neārstētiem metastātiskiem pacientiem Latvijā tiek apmaksāta. Taču, ja pacients jau ir ārstējies - saņēmis pēcoperācijas (adjuvanto) terapiju, audzēja progresēšanas gadījumā viņam vairs šādu terapiju nekompensē, norāda Vidmane-Ozola.

Imūnterapija kā monoterapija un kombinācijā netiek apmaksāta arī ļoti retajām gļotādas (mutes un deguna dobuma, taisnās zarnas, barības vada, starpenes un citām) melanomas formām.

Lai gan melanoma ir salīdzinoši rets audzēja veids, ļaundabīgā audzēja agresīvā un neprognozējamā daba īpaši izpaužas situācijās, kad slimība diagnosticēta vēlīni.

Ārste gandarīta atzīst, ka pēdējo gadu laikā pieaudzis pirmajā stadijā atklāto melanomas gadījumu skaits, kas, viņasprāt, liecina par lielāku izpratnes un veselības pratības pieaugumu sabiedrībā, īpaši jauno cilvēku vidū, kā arī aktīvāku ādas pārbaužu veikšanu visās iedzīvotāju vecuma grupās.

Savukārt Valciņa uzsver, ka ikvienai slimnīcai Latvijā būtu jāizstrādā skaidrs, detalizēts melanomas pacienta ceļš, paredzot, ka pacients "zaļajā koridorā" nonāk tikai pie melanomas ārstēšanā zinoša, pieredzējuša speciālista - dermatologa, ķirurga vai onkologa ķīmijterapeita.

Nereti pacients ar melanomu nonāk pie ārsta, kam trūkst zināšanu šī specifiskā audzēja ārstēšanā, un ne visi ķirurgi un dermatologi zina, kā veikt ekscīzijas biopsiju, un ne visi izprot šī audzēja agresīvo dabu, norāda Valciņa.

Viņa arī aicina pacientus pašus būt prasīgākiem un painteresēties par ārsta pieredzi melanomas ārstēšanā. Ārsta izvēlē atbalstu var sniegt arī biedrības sagatavotais dermatologu "Baltais saraksts" mājaslapā "soliprieksamelanomai.lv", kurā apkopoti speciālisti, kas apņēmušies ievērot labās prakses vadlīnijas, lai sniegtu kvalitatīvu aprūpi Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēršas pie speciālistiem agrīnai visu ādas vēža formu diagnostikai un dinamiskai novērošanai.

Latvijā 2023.gadā pirmreizēji ādas melanoma tika atklāta 263 pacientiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Katru gadu tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas gadījumi un vidēji 1410 jauni citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumi.

Atklāts negaidīts aptaukošanās iemesls

vs.lv — Thu, 15 May 2025 08:31:00 +0300

Pusaudžu aptaukošanās var būt cieši saistīta ar nelabvēlīgiem sociāliem apstākļiem, kas ietekmē arī smadzeņu attīstību. Par to liecina jaunākie pētījuma dati, kas prezentēti Eiropas Aptaukošanās kongresā (European Congress on Obesity).

Zinātnieki analizēja vairāk nekā 3000 pusaudžu datus no 21 ASV pilsētas, kas iegūti Adolescent Brain Cognitive Development projektā. Ar magnētiskās rezonanses (MRI) palīdzību tika izvērtēti dziļie smadzeņu apgabali — tostarp amigdalas un hipokampa tilpums, kas saistīti ar emociju apstrādi, atmiņu un paškontroli.

Rezultāti atklāja, ka pusaudžiem ar vēdera (abdominālo) aptaukošanos šie smadzeņu reģioni bija palielināti, īpaši tajos gadījumos, kad bērni dzīvoja sociāli nelabvēlīgā vidē — ar zemu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, veselības aprūpei un drošai pilsētvidei.

Pētnieki uzsver, ka šādas strukturālas izmaiņas var būt stresa un hroniska iekaisuma sekas, kas atstāj ilgstošu ietekmi uz attīstošajām smadzenēm.

Šis pētījums apstiprina: bērnu un pusaudžu aptaukošanās nav tikai medicīniska problēma — tā ir cieši saistīta ar sociālajiem dzīves apstākļiem. Efektīvai cīņai ar aptaukošanos nepieciešama kompleksa pieeja: jāuzlabo vide, izglītība un jānodrošina pieejama, veselīga pārtika.

Vai vienmēr ir jādodas pie ārsta, kad jūtaties slikti (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 14 May 2025 15:51:00 +0300

“Daļa cilvēku tic, ka gandrīz ikvienu veselības likstu var sākt ārstēt saviem spēkiem".

Ir labi zināt, kā sev palīdzēt, ja gadās kāda veselības liksta, taču vienmēr jāatceras, ka situācijai neatbilstoša pašārstēšanās var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Ja ārsta konsultāciju saņemt dažkārt sarežģītāk, farmaceita konsultācija atbilstoši viņa kompetencei ir ērti sasniedzama vienmēr. Kuri ir biežākie pašārstēšanās gadījumi, un kā tos vērtē speciālisti?

Farmaceite Juta Namsone atzīst, ka aptiekā tiek risināta ne viena vien veselības problēma. Labākajā gadījumā, lūdzot padomu farmaceitam, kurš savas kompetences ietvaros var atpazīt gadījumu, kad pirmo palīdzību patiešām var saņemt aptiekā, iegādājoties to vai citu līdzekli, un kad ir noteikti jādodas pie ārsta. “Daļa cilvēku tic, ka gandrīz ikvienu veselības likstu var sākt ārstēt saviem spēkiem. Šāds pieņēmums bieži vien izrādās maldīgs, un tad efektīvai terapijai būs nepieciešams gan vairāk līdzekļu, gan laika. Tāpēc ir svarīgi censties nošķirt simptomus, kam nepieciešama tūlītēja mediķu palīdzība vai pat uzraudzība, no tādiem, ko iespējams mazināt ar aptiekā iegādātiem bezrecepšu līdzekļiem,” norāda farmaceite.

Lūk, tipiskākās situācijas, kurās cilvēki ķeras pie pašārstēšanās!

Aizlikts deguns, iesnas

Saaukstēšanās simptomi, jo īpaši aizlikts deguns, ir viens no iemesliem, kāpēc doties uz aptieku, lai iegādātos zāles un šo nepatīkamo sajūtu atvieglotu. Ir pieejams gana plašs bezrecepšu līdzekļu piedāvājums, tomēr jāpatur prātā dažas būtiskas nianses par to lietošanu, lai neiedzīvotos lielākās nepatikšanās. “Šos līdzekļus nedrīkst lietot ilgāk par piecām dienām. Pat tad, ja simptoms nav pārgājis, zaļu lietošana ir jāpārtrauc, lai neveidojas atkarība no šī medikamenta, ar ko pēc tam ir grūti cīnīties,” saka otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs un iesaka labāk izvēlēties kādu līdzekli deguna skalošanai – tas nebūs efektīvs tik tūlītēji, taču to drīkst lietot ilgstoši, neradot atkarību un kaitējumu veselībai. Ārsts arī atgādina, ka vecais labais tautas līdzeklis ķiploks nav izmantojams iesnu ārstēšanai un to noteikti nevajadzētu likt degunā. Ja nu ticība ķiploka spēkam ir liela, ķiploku var droši ēst un arī tā ēteriskās eļļas ieelpot.

Farmaceite atgādina, ka augu ziedēšanas laikā deguna aizlikšanu vai iesnas var izraisīt arī alerģija uz kādiem putekšņiem. “Tāda gadījumā, konsultējoties ar farmaceitu, var aptiekā iegādāties zāles pret alerģiju – antihistamīnus, kas palīdz mazināt alerģijas simptomus – acu asarošanu, deguna tecēšanu, kņudināšanu kaklā un šķaudīšanu.

Atšķirībā no vecākās paaudzes pretalerģijas zālēm, jaunie preparāti neizraisa miegainību. No deguna aerosoliem alerģijas simptomu ārstēšanai noderēs azelastīns, kas ir otrās paaudzes antihistamīns, un flutikazons – kortikosteroīds, kam piemīt pretiekaisuma iedarbība. Tie mazinās šķaudīšanu, tekošu, niezošu vai aizliktu degunu. Pret acu asarošanu, niezi, iekaisumu var lietot acu pilienus, kas satur azelastīnu vai nātrija kromoglikātu.”

Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Novājinātam organismam sportošana radīs papildu slodzi. Tāpat ārsts brīdina, ka tautas metode – izkarsēšanās pirtī – vairumā gadījumu var nepalīdzēt. “Jāņem vērā, ka pirts nozīmē krasas temperatūras svārstības. Organisms centīsies saglabāt normālu ķermeņa temperatūru ap vitāli svarīgiem orgāniem, piemēram, smadzenēm, sirdi, atņemot daudz asiņu no citām ķermeņa daļām, tostarp augšējiem elpceļiem. Tas var strauji vājināt imunitāti,” skaidro ārsts.

Dažādas sāpes

Ar dažādām sāpēm saskaras ikviens – kādam sāp galva, kādam – kakls, citam – mugura. Aptiekās var iegādāties vairākus bezrecepšu un pretiekaisuma līdzekļus, tomēr tie ir paredzēti tikai īstermiņa lietošanai. Turklāt svarīgi zināt, ka nedrīkst vienlaikus lietot divus (vai vairākus) šādus līdzekļus. Ārsts stāsta: “Nereti cilvēks neizlasa zāļu instrukcijas un tam pašam mērķim lieto gan, piemēram, paracetamolu, gan ibuprofēnu vai diklofenaku. Tā ir kļūda!”

Farmaceite skaidro, ka šīs zāles var būt dažādās formās – tabletēs, arī aplicējamā veidā. Tas ir jāņem vērā, jo aktīvo vielu organisms var uzņemt arī caur ādu. “Ja sāpes ir stipras, vajadzētu vērsties pie ārsta, lai nozīmē atbilstošu medikamentozo terapiju. Ja bezrecepšu pretsāpju zāles lietojat iekšķīgi un ir vēlme uzlīmēt uz sāpošas muguras arī pretsāpju plāksteri, būs jāizvēlas viens no līdzekļiem, pretējā gadījumā var pārsniegt aktīvās vielas diennakts devu un provocēt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sliktu dūšu, sāpes vēderā, reiboni, apjukumu, redzes dubultošanos, nieru darbības traucējumus, hipertensiju, alerģiskas reakcijas. Lokāli lietojami preparāti nav ieteicami astmas slimniekiem un alerģiskiem cilvēkiem, tos nedrīkst aplicēt uz ādas arī tad, ja ir ādas bojājumi, traumas.”

Par kakla sāpju ārstēšanu otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs piebilst, ka lokālos līdzekļus var droši kombinēt ar kakla aerosolu vai sūkājamām tabletēm.

Traumas, sasitumi

Gan strādājot dārzā, gan aktīvā atpūšotā var gadīties kāda trauma – sasitums, nobrāzums, izmežģījums, apdegums. Jebkādas nelielas traumas gadījuma pašārstēšanās prasmes var būt palīdzīgas, tādēļ farmaceite aicina pārskatīt mājas aptieciņu un papildināt to ar siltajā sezonā bieži nepieciešamiem pirmās palīdzības līdzekļiem. “Pa rokai noteikti jābūt brūču dezinfekcijas līdzeklim, dažāda lieluma antibakteriāliem un steriliem plāksteriem, gelam vai ziedei ar antibakteriālu un antiseptisku iedarbību (brūču dzīšanai), kā arī aerosolam ar koloidālo sudrabu un hialuronskābi, kas novērsīs baktēriju iekļūšanas risku brūcē, ledus maisiņam saldētavā (noderēs, lai mazinātu tūsku pēc sasituma). Sasituma vai izmežģījuma gadījumā noder gels ar dimetilsulfoksīdu un heparīnu, kas mazina iekaisumu un sāpes, veicina ziluma uzsūkšanos. Apdeguma gadījumā palīdz pantenola putas, kas mazina kairinājumu, sniedz atvēsinošu sajūtu, mitrina un dziedē ādu.”

Farmaceite brīdina, ka noteikti nav jānodarbojas ar pašārstēšanos, ja piemēram, pēc traumas kāja vai roka ir izmainītā stāvoklī, ja parādās lielas hematomas, jūtamas asas sāpes, ja sasists vēders, galva, ja urīnā vai fēces ir asins piejaukums. Tuviniekam noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniska palīdzība, ja, piemēram, cilvēks ir bezsamaņas stāvoklī, ir nepārejoši krampji.

Gremošanas traucējumi

Slikta dūša, vēdera sāpes, akūta caureja, vemšana var liecināt gan par saindēšanos ar nekvalitatīvu pārtikas produktu, kas ir jo īpaši iespējams karstā laikā, gan arī par vīrusa infekciju. Juta Namsone atzīst: “Parasti šādi gremošanas trakta darbības traucējumi kavē doties uz aptieku, tādēļ ikvienā mājas aptieciņā vajadzētu laikus sagādāt dažus medikamentus, lai uzsāktu ārstēšanos. Noderēs aktivētā ogle, kā lietošanu aprēķina, ņemot vērā ķermeņa svaru, proti, uz 10 kg svara viena aktivētās ogles tablete. Var lietot arī citu absorbentu, piemēram, diosmektīts, kas aizsargā kuņģa un zarnu trakta gļotādu. Labsajūtas uzlabošanai pēc caurejas un organisma rehidratācijai noderēs elektrolīti, piemēram, glikozes, nātrija hlorīda, nātrija citrāta un kālija hlorīda elktrolītu maisījums pulvera formā vai arī nātrijs, kālijs, kalcijs magnijs, C vitamīns šķīstošo tablešu veidā."

Akūtā periodā ieteicams uzturā neiekļaut šķiedrvielas, piemēram, klijas, nevārītus dārzeņus, atturēties no kāpostiem, pupām. Nav ieteicami karsti, asi, piparoti, trekni un saldi ēdieni, kas var izraisīt zarnu spazmas un meteorismu, jāierobežo piena produktu patēriņš. Lai izvairītos no organisma atūdeņošanās, svarīgi uzņemt šķidrumu.

Kad pašārstēšanās ir patiešām bīstama?

Lai ar teju katram ir pieredze, kā menedžēt to vai citu veselības situāciju, gadās, ka sajūtas un simptomi nelīdzinās nekam iepriekš pieredzētam vai, pat ja līdzinās, tie tomēr var liecināt par krietni nopietnāku, pat dzīvībai bīstamu problēmu, ko noteikti nevar atrisināt pašārstējoties.

Lūk, pazīmes, kas liecina, ka nekavējoties nepieciešama medicīniskā palīdzība!

-Elpas trūkums, elpošanas zudums.

-Bezsamaņa stāvoklis, krampji.

-Spēcīga asiņošana.

-Pēkšņas sāpes krūtīs, sirds apvidū.

-Stipras un pēkšņas sāpes jebkurā ķermeņa daļā.

-Stipra vemšana, intensīva caureja.

-Kustību, jušanas, apziņas traucējumi.

-Smaga alerģiska reakcija (piemēram, smakšana).

-Situācijai neatbilstoša pašārstēšanās var būt pat ļoti bīstama, tādēļ ir tik svarīgi laikus vērsties pēc atbilstoša padoma.

Kā jaunās māmiņas var atgriezties dzimumdzīvē - ārsta padoms (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 13 May 2025 07:06:00 +0300

Seksualitāte ir viens no svarīgākajiem elementiem attiecībās.

Dzemdējušas sievietes seksuālā labsajūta joprojām ir diskrēta tēma. Par diskomfortu un sāpēm seksa laikā savam ārstam min tikai retā sieviete. Ginekoloģe, dzemdību speciāliste un eksperte auglības jautājumos dr. Solvita Funka aicina sievietes neklusēt, jo sāpju situācijas iespējams atrisināt.

Seksuālā disfunkcija ir izplatīta problēma, kas skar miljoniem pāru visā pasaulē, ietekmējot dzīves kvalitāti, pārliecību un garastāvokli, kā arī bieži vien izraisa disonansi partnerattiecībās un citas sociālas problēmas.

Viens no sāpju iemesliem – plīsumi

Uzreiz pēc dzemdībām sieviete mainās gan emocionāli, gan fizioloģiski. Seksuālo aktivitāti var atsākt 6 līdz 8 nedēļas pēc dzemdībām, bet pilnībā tā atjaunosies pusgada laikā. Daudzas sievietes pēc mazuļa piedzimšanas izjūt sāpes mīlējoties. Tam par iemeslu var būt gan anālā muskuļa plīsums, gan starpenes plīsumi dzemdību laikā, epiziotomija vai citi iemesli.

Nesen Vīnē notikušajā kongresā Izglītība un zinātne seksuālajā medicīnā tika prezentēts pētījums, kur minēts, ka viena no divām sievietēm neatjauno seksuālo dzīvi arī trīs mēnešus pēc dzemdībām. 80% no šīm sievietēm ir pēcdzemdību plīsumi un viņas izjūt sāpes mīlējoties.

Tikai retā sieviete par sāpēm vizītes laikā min ginekologam vai ģimenes ārstam. “Ja sievietei sāp un ir nepatīkamas sajūtas seksa laikā, par to nav jākautrējas runāt ar savu ārstu. Jāsaprot sāpju iemesls un iespējamais risinājums – medikamentoza terapija, mazinvazīva ķirurģija vai fizioterapija. Palīdzēt var, piemēram, pieredzējis fizioterapeits sievietes mazā iegurņa anatomijā, ” stāsta dr. Solvita Funka. Reizēm maksti nepieciešams atslābināt, nevis sasprindzināt, lai sekss būtu komfortabls. Un otrādi. Situācija ar katru pacientu ir individuāla, un to noskaidros speciālists konsultācijas laikā. Ja sieviete vēl vēlas bērnus, tad vaginālos plīsumus vēlams operēt pēc reproduktīvās funkcijas beigām, bet ir iespējami citi risinājumi, lai mainītu esošo situāciju.

Ķeizargrieziens kā fiziska un emocionāla trauma

Ķeizargrieziena rēta sievietei var būt gan fiziska, gan emocionāla trauma. Īpaši šādu dzemdību iznākumu pārdzīvo sieviete, kura vēlējusies dzemdēt pati. Ķeizargrieziena operācija var būt viens no iemesliem, kādēļ sieviete atturēsies no seksuālas tuvības ar partneri. Dr. Solvita Funka atgādina, ka seksuālas attiecības nav tikai fizisks dzimumakts, bet arī apskāvieni, glāsti, masāžas, gulēšana kopā karotītē. Kad ģimenē ienāk bērns, mainās visas ģimenes struktūra, jāatrod laiks arī pāra attiecībām divatā. Kopā pavadītais laiks, pieskārieni, emocionāla tuvība ir veids, kā psiholoģiski pārvarēt gan emocionālas, gan fiziskas pēcdzemdību traumas.

Krūts barošana

Arī krūts barošana ietekmē sievietes seksuālo funkciju gan psiholoģiski, gan fzioloģiski. Pētījumi liecina, ka ar krūti barojošas sievietes 1,5 reizi biežāk izjūt sāpes mīlējoties pat sešus mēnešus pēc dzemdībām. Krūts barošana samazina seksuālo vēlmi – ir hormonālas izmaiņas, kas veicina arī maksts sausumu, var būt nepatika pret pieskārieniem krūtīm, sieviete fiziski jūtas nogurusi pēc nakts barošanas. Šo uzskaitījumu var turpināt, jo sievietes ir tik dažādas.

Urīna nesaturēšana

Pēc dzemdībām 30% sieviešu saskaras ar mazā iegurņa disfunkciju, maksts priekšējās un mugurējās sienas noslīdējumu un urīna nesaturēšanu. Arī šajās situācijās var palīdzēt fizioterapeits. Nozīmīga ir pat viena konsultācija pie speciālista, kurš iedos vingrojumus, kurus pildīt mājās, lai uzlabotu muskuļu tonusu un samazinātu sāpes.

Dr. Solvita Funka atzīst, ka seksualitāte ir viens no svarīgākajiem elementiem attiecībās, emocionālajai un fiziskajai veselībai. Par to jārūpējas un problēmsituāciju gadījumos jāmeklē speciālista palīdzība. Iespējams, ka risinājums būs, sadarbojoties vairāku nozaru speciālistiem – ginekologam, urologam, endokrinologam, psihoterapeitam, fizioterapeitam un ģimenes ārstam.

Koalīcijā nav vienprātības par medicīniskās marihuānas legalizāciju

vs.lv — Mon, 12 May 2025 19:46:00 +0300

Valdošajā koalīcijā pašlaik nav vienprātības par to, vai būtu jālegalizē medicīniskā marihuāna.

Koalīcijā šo jautājumu aktualizējusi partija "Progresīvie". Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), koalīcijā pašlaik šajā jautājumā nav vienprātības.

Siliņa paskaidroja, ka "Jaunā vienotība" uzskata, ka vispirms par šo jautājumu jābūt diskusijai ar mediķiem un citiem speciālistiem. "Šāda diskusija frakcijām būtu jāizvērš," piebilda Siliņa.

Savukārt Zaļo un zemniekus savienība (ZZS) pašlaik šādu ideju neatbalsta, norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), piebilstot, ka lēmumam par šo jautājumu ir jābūt profesionālam.

"Ja profesionālās organizācijas šim jautājumam paudīs atbalstu, mēs varam tālāk diskutēt," teica Valainis, sakot, ka pašlaik medicīniskās marihuānas legalizēšanai atbalsta no ārstiem neesot.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādīja, ka partija ir apņēmusies turpināt par šo jautājumu runāt un aicina diskusijās iesaistīties arī citas partijas.

Jau ziņots, ka "Progresīvo" valde aprīļa sākumā pieņēma lēmumu virzīt tālāk ideju par medicīniskās marihuānas regulējuma pilnveidi, norādot, ka arī medicīniskajai marihuānai ir vieta Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

"Progresīvie" uzsver, ka medicīniskā marihuāna - piemēram, tabletēs, kapsulās vai ekstraktu veidā - var būt efektīvākais vai pat vienīgais risinājums pacientiem ar hroniskām sāpēm, sliktu dūšu, muskuļu spazmām un citiem simptomiem, kas saistīti ar tādām slimībām kā multiplā skleroze vai onkoloģiskas diagnozes.

Šobrīd daļa pacientu šādus līdzekļus jau izmanto, bet tos iegādājas vai ieved valstī nelegāli un bieži nevar apspriest to devas un izmantošanas veidu ar mediķiem. Arī mediķiem nav viegli pieejama informācija par to, kādi līdzekļi kādos gadījumos var tikt izmantoti, uzskata politiskais spēks.

Ventspilī pieejama redzes lāzeroftalmoloģija (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 11 May 2025 09:27:00 +0300

Terapeitiskā lāzeriekārta paredzēta glaukomas, sekundāras kataraktas un tīklenes slimību ārstēšanai.

Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī tika atklāta jauna iekārta - Kurzemes Acu centra lāzeroftalmoloģijas iekārta. Līdz ar iekārtas iegādi Kurzemes Acu centrā durvis vēra lāzeroftalmoloģijas kabinets.

Iekārtas atklāšana pulcēja gan slimnīcas, gan pašvaldības, gan Veselības ministrijas pārstāvjus, gan citus viesus. Svinīgo brīdi atklāja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis, prezentējot gan slimnīcas attīstību kopumā, gan Kurzemes Acu centra attīstību kopš centra atklāšanas 2014.gada decembrī.

"Oftalmoloģijas profils Ventspils slimnīcā sāka attīsties jau 2000.gadā, bet centra atklāšana 2014.gadā uzsāka jaunu posmu slimnīcas oftalmoloģiskajā aprūpē - no 2017.gada līdz 2020.gadam tika restrukturizēts nodaļas darbs, piesaistīti jauni speciālisti un mērķtiecīgi tika gan paplašināts piedāvāto pakalpojumu klāsts, gan iegādātas jaunas iekārtas. Neskaitot Ventspils slimnīcu un Talsu filiāli, Kurzemes Acu centrs pacients pieņem arī Kuldīgas Ambulatorajā centrā un Kurzemes Acu centrā Liepājā. Mūsdienīgas iekārtas un daudzveidīgs pakalpojumu klāsts ir būtisks, lai pacientiem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu oftalmoloģisko aprūpi, kā arī piesaistītu darbam slimnīcā jaunos un topošos speciālistus. Jaunā lāzeriekārta ir īpaša ne vien ar to, ka to veido trīs pielāgojami terapijas moduļi, līdz ar to tā aizņem maz vietas, bet arī ar iekārtu iespējams nodrošināt rezidentiem lāzeroftalmoloģijas cikla apmācību veikšanu Ventspils slimnīcā," par jaunās iekārtas nozīmi stāsta Lācis.

Terapeitiskā lāzeriekārta paredzēta dažādu acu slimību ārstēšanai, tostarp glaukomas, sekundāras kataraktas un tīklenes slimību ārstēšanai. Svarīgi, ka lāzeroftalmoloģija būs pieejama arī pacientiem, kas slimnīcā ieradušies pēc neatliekamās oftalmoloģiskās palīdzības - Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī ir ne vien vienīgā ārstniecības iestāde Kurzemē, bet arī visa Latvijā, kas ārpus Rīgas nodrošina neatliekamo palīdzību oftalmoloģijā.

Kurzemes Acu centra vadītājs, oftalmologs Kaspars Ozols kā vienu no galvenajiem ieguvumiem uzsver mazāk pavadītu stundu ceļā uz Rīgu, kas līdz šim bija vienīgā vieta, kur saņemt lāzerterapijas procedūras. Speciālists stāsta, ka pakalpojums aptvers visu Kurzemi, kur Acu centrs izveidojis klīniku tīklu. Tāpat šīs manipulācijas ir ar augstu pievienoto vērtību, jo tās ir gan laika, gan izmaksu ziņā efektīvas un būtiski samazinās redzes zuduma risku un nepieciešamību pēc sarežģītākām operācijām, skaidro Ozols.

Lāzeroftalmoloģijas iekārta iegādāta Atveseļošanas fonda projekta "SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšana" ietvaros, ko slimnīca sekmīgi īsteno kopš 2022.gada.

Eksperti: Latvijas iedzīvotāji nereti pašārstējas, bet tas ir bīstami (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 10 May 2025 11:46:00 +0300

Ārsts atgādina, ka ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru būtu jāizvairās no fiziskās slodzes.

Ir labi zināt, kā sev palīdzēt, ja gadās kāda veselības liksta, taču vienmēr jāatceras, ka situācijai neatbilstoša pašārstēšanās var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Ja ārsta konsultāciju saņemt dažkārt sarežģītāk, farmaceita kā Latvijas iedzīvotāju vērtējumā vispieejamākā veselības aprūpes speciālista konsultācija atbilstoši viņa kompetencei ir ērti sasniedzama vienmēr. Kuri ir biežākie pašārstēšanās gadījumi un kā tos vērtē speciālisti.

Farmaceite Juta Namsone atzīst, ka aptiekā tiek risināta ne viena vien veselības problēma. Labākajā gadījumā, lūdzot padomu farmaceitam, kurš, savas kompetences ietvaros, var atpazīt gadījumu, kad pirmo palīdzību patiešām var saņemt aptiekā, iegādājoties to vai citu līdzekli, un kad ir noteikti jādodas pie ārsta. "Daļa cilvēku tic, ka gandrīz ikvienu veselības likstu var sākt ārstēt saviem spēkiem. Šāds pieņēmums bieži vien izrādās maldīgs, un tad efektīvai terapijai būs nepieciešams gan vairāk līdzekļu, gan laika. Tāpēc ir svarīgi censties nošķirt simptomus, kam nepieciešama tūlītēja mediķu palīdzība vai pat uzraudzība, no tādiem, ko iespējams mazināt ar aptiekā iegādātiem bezrecepšu līdzekļiem."

Lūk, tipiskākās situācijas, kurās cilvēki ķeras pie pašārstēšanās!

Aizlikts deguns, iesnas

Saaukstēšanās simptomi, jo īpaši, aizlikts deguns ir viens no iemesliem, kāpēc doties uz aptieku, lai iegādātos zāles un šo nepatīkamo sajūtu atvieglotu. Ir pieejams gana plašs bezrecepšu līdzekļu piedāvājums, tomēr jāpatur prātā dažas būtiskas nianses par to lietošanu, lai neiedzīvotos lielākās nepatikšanās. "Šos līdzekļus nedrīkst lietot ilgāk par piecām dienām. Pat tad, ja simptoms nav pārgājis, zaļu lietošana ir jāpārtrauc, lai neveidojas atkarība no šī medikamenta, ar ko pēc tam ir grūti cīnīties," saka otolaringologs Veselības centru apvienībā Oļegs Sokolovs-Karijs un iesaka labāk izvēlēties kādu līdzekli deguna skalošanai - tas nebūs efektīvs tik tūlītēji, taču to drīkst lietot ilgstoši, neradot atkarību un kaitējumu veselībai. Ārsts arī atgādina, ka vecais labais tautas līdzeklis ķiploks nav izmantojams iesnu ārstēšanai un to noteikti nevajadzētu likt degunā. Ja nu ticība ķiploka spēkam ir liela, ķiploku var droši ēst un arī tā ēteriskās eļļas ieelpot.

Farmaceite atgādina, ka augu ziedēšanas laikā deguna aizlikšanu vai iesnas var izraisīt arī alerģija uz kādiem putekšņiem. "Tāda gadījumā, konsultējoties ar farmaceitu, var aptiekā iegādāties zāles pret alerģiju - antihistamīnus, kas palīdz mazināt alerģijas simptomus - acu asarošanu, deguna tecēšanu, kņudināšanu kaklā un šķaudīšanu. Aptiekā pieejami gan pirmās paaudzes, gan otrās paaudzes antihistamīni tablešu formā. Atšķirībā no vecākās paaudzes pretalerģijas zālēm, jaunie preparāti neizraisa miegainību.

No deguna aerosoliem alerģijas simptomu ārstēšanai noderēs azelastīns, kas ir otrās paaudzes antihistamīns, un flutikazons - kortikosteroīds, kam piemīt pretiekaisuma iedarbība. Tie mazinās šķaudīšanu, tekošu, niezošu vai aizliktu degunu.

Pret acu asarošanu, niezi, iekaisumu var lietot acu pilienus, kas satur azelastīnu vai nātrija kromoglikātu."

Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Ķermeņa temperatūra paaugstinās, ja organisma imūnsistēma uzsāk cīņu ar kādu vīrusu vai organismā ir iekaisuma process. Ja vien temperatūra nepārsniedz 38 grādus un pašsajūta nav nomācoši slikta, organismam var ļaut šo ciņu izcīnīt, ievērojot miera režīmu. Ārsts atgādina, ka ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru būtu jāizvairās no fiziskās slodzes un tas ieteicams arī vēl pāris dienu pēc tam, kad ķermeņa temperatūra jau ir normalizējusies. Taču, ja saslimis cilvēks, kurš ikdienā ar sportu nodarbojas profesionāli, ir pieļaujama vien mērena fiziska aktivitāte. Tātad - nebūs īsti pareizi paļauties uz to, ka sports izārstēs. Novājinātam organismam sportošana radīs papildu slodzi. Tāpat ārsts brīdina, ka tautas metode - izkarsēšanās pirtī - vairumā gadījumu var nebūt palīdzoša. "Jāņem vērā, ka pirts nozīmē krasas temperatūras svārstības. Organisms centīsies saglabāt normālu ķermeņa temperatūru ap vitāli svarīgiem orgāniem, piemēram, smadzenēm, sirdi, atņemot daudz asiņu no citām ķermeņa daļām, tostarp augšējiem elpceļiem. Tas var strauji vājināt imunitāti," skaidro ārsts.

Dažādas sāpes

Ar dažādām sāpēm saskaras ikviens - kādam sāp galva, kādam - kakls, citam - mugura. Aptiekās var iegādāties vairākus bezrecepšu un pretiekaisuma līdzekļus, tomēr tie ir paredzēti tikai īstermiņa lietošanai.

Turklāt svarīgi zināt, ka nedrīkst vienlaikus lietot divus (vai vairākus) šādus līdzekļus. Ārsts stāsta: "Nereti cilvēks neizlasa zāļu instrukcijas un tam pašam mērķim lieto gan, piemēram, paracetamolu, gan ibuprofēnu vai diklofenaku. Tā ir kļūda!"

Farmaceite skaidro, ka šīs zāles var būt dažādās formās - tabletēs, arī aplicējamā veidā. Tas ir jāņem vērā, jo aktīvo vielu organisms var uzņemt arī caur ādu. Sertificētā farmaceite Juta Namsone uzsver: "Ja sāpes ir stipras, vajadzētu griezties pie ārsta, lai nozīmē atbilstošu medikamentozo terapiju. Ja bezrecepšu pretsāpju zāles lietojat iekšķīgi un ir vēlme uzlīmēt uz sāpošas muguras arī pretsāpju plāksteri, būs jāizvēlas viens no līdzekļiem, pretējā gadījumā var pārsniegt aktīvās vielas diennakts devu un provocēt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sliktu dūšu, sāpes vēderā, reiboni, apjukumu, redzes dubultošanos, nieru darbības traucējumus, hipertensiju, alerģiskas reakcijas. Lokāli lietojami preparāti nav ieteicami astmas slimniekiem un alerģiskiem cilvēkiem, tos nedrīkst aplicēt uz ādas arī tad, ja ir ādas bojājumi, traumas."

Par kakla sāpju ārstēšanu otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs piebilst, ka lokālos līdzekļus var droši kombinēt ar kakla aerosolu vai sūkājamām tabletēm.

Traumas, sasitumi

Gan strādājot dārzā, gan aktīvā atpūšotā var gadīties kāda trauma - sasitums, nobrāzums, izmežģījums, apdegums. Jebkādas nelielas traumas gadījuma pašārstēšanās prasmes var būt palīdzīgas, tādēļ farmaceite aicina pārskatīt mājas aptieciņu un papildināt to ar siltajā sezonā bieži nepieciešamiem pirmās palīdzības līdzekļiem. "Pa rokai noteikti jābūt brūču dezinfekcijas līdzeklim, dažāda lieluma antibakteriāliem un steriliem plāksteriem, gelam vai ziedei ar antibakteriālu un antiseptisku iedarbību (brūču dzīšanai), kā arī aerosolam ar koloidālo sudrabu un hialuronskābi, kas novērsīs baktēriju iekļūšanas risku brūcē, ledus maisiņam saldētavā (noderēs, lai mazinātu tūsku pēc sasituma). Sasituma vai izmežģījuma gadījumā noder gels ar dimetilsulfoksīdu un heparīnu, kas mazina iekaisumu un sāpes, veicina ziluma uzsūkšanos. Apdeguma gadījumā palīdz pantenola putas, kas mazina kairinājumu, sniedz atvēsinošu sajūtu, mitrina un dziedē ādu."

Gremošanas traucējumi

Slikta dūša, vēdera sāpes, akūta caureja, vemšana var liecināt gan par saindēšanos ar nekvalitatīvu pārtikas produktu, kas ir jo īpaši iespējams karstā laikā, gan arī par vīrusa infekciju. Juta Namsone atzīst: "Parasti šādi gremošanas trakta darbības traucējumi kavē doties uz aptieku, tādēļ ikvienā mājas aptieciņā vajadzētu laikus sagādāt dažus medikamentus, lai uzsāktu ārstēšanos. Noderēs aktivētā ogle, kā lietošanu aprēķina, ņemot vērā ķermeņa svaru, proti, uz 10 kg svara viena aktivētās ogles tablete. Var lietot arī citu absorbentu, piemēram, diosmektīts, kas aizsargā kuņģa un zarnu trakta gļotādu. Labsajūtas uzlabošanai pēc caurejas un organisma rehidratācijai noderēs elektrolīti, piemēram, glikozes, nātrija hlorīda, nātrija citrāta un kālija hlorīda elktrolītu maisījums pulvera formā vai arī nātrijs, kālijs, kalcijs magnijs, C vitamīns šķīstošo tablešu veidā.

Kad pašārstēšanās ir patiešām bīstama?

Lai ar teju katram ir pieredze, kā menedžēt to vai citu veselības situāciju, gadās, ka sajūtas un simptomi nelīdzinās nekam iepriekš pieredzētam vai pat, ja līdzinās, tie tomēr var liecināt par krietni nopietnāku, pat dzīvībai bīstamu problēmu, ko noteikti nevar atrisināt pašārstējoties.

Lūk, pazīmes, kas liecina, ka nekavējoties nepieciešama medicīniskā palīdzība!

-Elpas trūkums, elpošanas zudums.

-Bezsamaņa stāvoklis, krampji.

-Spēcīga asiņošana.

-Pēkšņas sāpes krūtīs, sirds apvidū.

-Stipras un pēkšņas sāpes jebkurā ķermeņa daļā.

-Stipra vemšana, intensīva caureja.

-Kustību, jušanas, apziņas traucējumi.

-Smaga alerģiska reakcija (piemēram, smakšana).

Situācijai neatbilstoša pašārstēšanās var būt pat ļoti bīstama, tādēļ ir tik svarīgi laikus vērsties pēc atbilstoša padoma.

Latvijas valdībā apspriedīs daļēju marihuānas legalizāciju

vs.lv — Fri, 09 May 2025 17:26:00 +0300

Partija "Progresīvie" pirmdien, 12.maijā, ar valdības partneriem runās par medicīniskās marihuānas legalizāciju, aģentūra LETA uzzināja politiskajā spēkā.

Partijas valde aprīļa sākumā pieņēma lēmumu virzīt tālāk ideju par medicīniskās marihuānas regulējuma pilnveidi, norādot, ka arī medicīniskajai marihuānai ir vieta Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

"Progresīvie" ir pārliecināti, ka medicīniskā marihuāna - piemēram, tabletēs, kapsulās vai ekstraktu veidā - var būt efektīvākais vai pat vienīgais risinājums pacientiem ar hroniskām sāpēm, sliktu dūšu, muskuļu spazmām un citiem simptomiem, kas saistīti ar tādām slimībām kā multiplā skleroze vai onkoloģiskas diagnozes.

Koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl nav apspriedušas "Progresīvo" piedāvājumu par medicīniskās marihuānas - kapsulu, ekstraktu, tablešu - legalizāciju.

LETA jau rakstīja, ka Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norādījis, ka viņš neatbalsta narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, taču, ekspertiem vienojoties, viņam nebūtu iebildumi par, piemēram, marihuānas legālu izmantošanu medicīnas vajadzībām.

Vaicāts, vai Latvijā būtu nepieciešams atļaut marihuānas lietošanu medicīnas vajadzībām līdzīgi kā tas ir daļā Rietumvalstu, Ruks sacījis, ka nav zinošākais medicīnas jomā. Vienlaikus jau patlaban medicīnā tiek izmantotas psihotropās vielas, taču to aprite ir stingri kontrolēta.

Kā pauda Ruks, ja viela tiek nozīmēta ar ārsta lēmumu, un tas nepieciešams medicīniskiem nolūkiem, tad viņš nesaskatītu problēmu.

Vienlaikus viņš saskatītu problēmu narkotiku lietošanas dekriminalizēšanā. Vai tā būtu marihuāna vai cita viela, neviena valsts, kur tas tiek praktizēts, nav teikusi, ka tas kaut ko ļoti atrisinājis narkotiku lietošanas vai nelegālās aprites jomā, uzsvēra Ruks.

Dombrovskis: Latvijai jāpaātrina atlikušo Atveseļošanas fonda reformu

vs.lv — Fri, 09 May 2025 16:30:00 +0300

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

"Ar šo maksājumu Latvija ir saņēmusi jau vairāk nekā pusi no fonda pieejamajiem līdzekļiem. Vienlaikus jāuzsver, ka visiem AF plāna rādītājiem ir jābūt īstenotiem līdz 2026.gada augustam - tādēļ EK aicina paātrināt atlikušo reformu un investīciju īstenošanas tempu," teica Dombrovskis.

Tāpat Dombrovskis atgādināja, ka kopš 2004.gada Latvija no ES jau ir saņēmusi vairāk nekā 18 miljardus eiro, kas ļāvis ievērojami attīstīt tautsaimniecību un celt iedzīvotāju labklājību. Dombrovskis uzsvēra, ka 2021.-2027.gada plānošanas periodā Latvija no ES kopā ar AF finansējumu saņem vairāk nekā 10 miljardus eiro.

Dombrovskis arī informēja, ka ES kopumā patlaban ir izmaksāti 48% no kopējā 650 miljardu eiro AF finansējuma.

Saņemot maksājuma apliecinājumu, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka AF investīciju ieviešana notiek atbilstoši Latvijas reformu un investīciju plānam, un ir būtisks progress tā īstenošanā.

Ašeradens sacīja, ka saņemtais maksājums nodrošinās tālāku naudas plūsmu plānā paredzētajām aktivitātēm - tostarp katastrofu un ārkārtas reaģēšanas centru būvniecībai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem daudzdzīvokļu mājās, uzņēmumos un publiskajā sektorā, digitalizācijai uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, kā arī konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa attīstībai un citām.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) vērsa uzmanību uz AF ieguldījumu izglītības un zinātnes nozarē, norādot, ka datori skolēniem, jaunas un plašas studiju un pētniecības iespējas strauji mainīgajā digitālo risinājumu jomā jau šodien dod labu atspēriena punktu digitālajai transformācijai. Tās ir iespējas iegūt mūsdienu attīstības virzieniem pieprasītu izglītību, labi atalgotu darbu, veidot jaunus un konkurētspējīgus uzņēmumus, veicinot mūsu valsts izaugsmi un labklājību.

Tāpat Melbārde uzsvēra, ka investīcijas sniegušas iespēju ne tikai ieguldīt tehnoloģijās, bet veicināt augstskolu sadarbību, piemēram, veidojot jaunus un starptautiski konkurētspējīgus attīstības virzienus augsta līmeņa digitālo risinājumu jomā.

AF plāna pirmajā posmā Latvija izpildīja noteiktos deviņus rādītājus un saņēma 201 miljonu eiro, otrajā - 43 rādītājus un 336 miljonus eiro. Arī trešajā posmā, izpildot 38 rādītājus, sasniegti sabiedrībai nozīmīgi rezultāti visās AF jomās.

Tostarp AF plāna trešajā posmā klimata un enerģētikas jomā pieņemts regulējums ilgtspējīgu energoresursu attīstībai, kas nodrošinās 150 kilometru elektroenerģijas līniju modernizēšanu, 70 megavatu (MW) papildu jaudas elektrotīklā, pirmā reģionālo biometāna ievades punkta izveidi Džūkstē un to, ka Rēzeknē izbūvēs vienu no jaudīgākajām bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmām Latvijā ar 60 MW jaudu.

Ar AF atbalstu tiek modernizēts elektrificētais dzelzceļa tīkls līnijās Rīga-Zemitāni, Rīga-Sloka un attīstīta līnija Zasulauks-Bolderāja, lai veicinātu zaļu mobilitāti, samazinātu emisijas un nodrošinātu ērtāku, ātrāku sabiedrisko transportu. Projekts palīdz pārorientēt pasažieru plūsmu uz videi draudzīgāku transportu un risina novecojušās infrastruktūras problēmas.

Digitālās transformācijas jomā skolām un pašvaldībām piegādāti gandrīz 36 000 portatīvo datoru vispārējai izglītībai. Izstrādāts regulējums, lai motivētu uzņēmumus izglītot savus darbiniekus, kā arī izstrādāti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi valsts pārvaldes modernizācijai.

Nevienlīdzības mazināšanas jomā pieņemts regulējums minimālo ienākumu atbalsta sistēmas uzlabošanai. Noslēgti līgumi pašvaldībās par ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem senioriem. Reģionos apstiprināti projekti industriālo parku attīstīšanai, lai veicinātu uzņēmējdarbību un radītu jaunas darba vietas, kā arī atbalstīti projekti par 300 zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību.

Izglītība un inovācijas jomā apstiprināti septiņi augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plāni konkurētspējas veicināšanai, kā arī stiprināta personāla kapacitāte inovāciju pārvaldības jomā Latvijā.

Veselības jomā veikts apjomīgs pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī pabeigta veselības aprūpes cilvēkresursu kartēšana speciālistu pieejamības plānošanai.

Likuma varas jomā publicēts novērtējums par ēnu ekonomiku, izstrādāta rokasgrāmata par nedeklarēto algu riska pārvaldību. Tāpat noslēgti projektēšanas un būvniecības līgumi muitas kontroles infrastruktūras izveidei Kundziņsalas ostā.

Lai veicinātu atbildīgu un caurskatāmu publisko pārvaldi, Valsts administrācijas skolas mācību sistēmā ir izveidots kompetenču satvars (ceļvedis) ētikas, korupcijas, krāpšanas novēršanas un interešu konflikta jomā, kā arī mācību programmas valsts pārvaldes profesionālajai attīstībai - klientu apkalpošanā, vadībā, iepirkumos, cilvēkresursos, tiesību piemērošanā un politikas ieviešanā.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards pasākumā informēja, ka šobrīd norit intensīva AF investīciju ieviešana un atbildīgās iestādes turpina darbu pie nākamās kārtas rādītājiem, lai FM 2025.gadā EK varētu iesniegt ceturtā maksājuma pieprasījumu 302 miljonu eiro saņemšanai.

Lai saņemtu ceturto AF maksājumu, Latvijai jāizpilda vēl 38 rādītāji. Eberhards informēja, ka patlaban 23 no tiem jau ir izpildīti, bet vēl 15 ir procesā.

Savukārt, lai 2026.gadā Latvija saņemtu noslēdzošo piekto AF maksājumu 572,8 miljonu eiro apmērā, jāizpilda 106 rādītāji. Eberhards informēja, ka patlaban seši no tiem jau ir izpildīti, bet vēl 100 ir procesā.

Projektu iesniegumu atlases ir veiktas vai notiek visās AF investīciju jomās par 1,96 miljardiem eiro (99,7%). Īstenošanā kopā patlaban ir projekti par 1,7 miljardiem eiro jeb 87%. Lielākie projektu līgumi ir par valsts un reģionālo autoceļu tīkla uzlabošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu uzņēmējdarbībā, kā arī dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju. Projektu īstenotājiem līdz šim veikti 706 miljonu eiro maksājumi. 2025. un 2026.gadā sagaidāma būtiski lielāka maksājumu intensitāte, tuvojoties AF termiņam, prognozēja Eberhards.

Viņš norādīja, ka līdz termiņa beigām galvenais uzsvars ir uz lielo infrastruktūras projektu pabeigšanu, piemēram, Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta modernizāciju un zaļināšanu, veloceliņu izbūvi un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvniecību. Notiek darbs pie katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecības, kā arī pretplūdu infrastruktūras izveides, lai stiprinātu valsts noturību ārkārtas situācijās. Nozīmīgi ieguldījumi un darbi tiek veikti veselības jomā, lai uzlabotu infrastruktūru un aprīkojumu 10 Rīgas un reģionu slimnīcās, kā arī vairākās ambulatorajās iestādēs.

Tāpat Eberhards uzsvēra, ka, pateicoties AF finansējumam, Latvija 2025. un 2026.gadā saņems vēsturiski lielākās investīcijas no ES fondiem, kuras katru gadu pārsniegs 1,3 miljardus eiro.

Saskaņā ar ES prasībām dalībvalstīm noteiktos termiņos jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi, ko iespējams saņemt tad, ja izpildīti konkrēti AF plāna reformu un investīciju rādītāji. Lai Latvija saņemtu visu AF finansējumu - 1,97 miljardus eiro -, līdz 2026.gada augusta beigām kopumā jāizpilda 234 mērķi un rādītāji.

Latvijas ārsti ārstē erektilās disfunkcijas, kā Rietumeiropā (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 08 May 2025 17:46:00 +0300

Starp jaunākiem sasniegumiem nosaucama arī pilna genoma sekvenēšana, kura dod papildu iespējas vīriešu neauglības diagnostikai.

Kā labo ziņu problēmas ar erekciju andrologi mēdz aprakstīt tādēļ, ka tas nozīmē, ka beidzot vīrietis iešot pie ārstiem, lai kaut ko darītu savas veselības labā. Androloģija ir jauna nozare medicīnā un zinātnē, tāpēc arī Latvija ir tās avangardā, saistībā ar ko Rīgā notiek pirmā starptautiskā konference.

Konference “Androloģija un reproduktīvā medicīna”, kas notiks 9. maijā un kurā ar zināšanām līdzās Latvijas ekspertiem dalīsies arī profesori no Itālijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Brazīlijas un Izraēlas, un arī auditorijas ģeogrāfiskais spektrs būs plašs, ir saistīta ar to, ka jau piekto gadu šeit darbojas Eiropas Androloģijas akadēmijas sertificētais klīnikas “iVF Riga” Latvijas androloģijas centrs. Sabiedrībai kopumā šī nozare kļūst aizvien nepieciešamāka, jo aptuveni katram sestajam pārim ir problēmas ar reproduktīvo veselību. Par to un par konferences saturu – vietnes medicine.lv intervija ar Eiropas Androloģijas akadēmijas biedru, klīnikas “iVF Riga” Androloģijas centra vadītāju un Rīgas Stradiņa universitātes vecāko pētnieku, klīnisko andrologu, Dr.med. Juri Ērenpreisu.

-Ar kādām domām tika gatavota konference “Androloģija un reproduktīvā medicīna”?

-Vīriešu reproduktīvā medicīna kļūst arvien aktuālāka nozare jo stipri pieaug problēmas, kas ir saistītas ar reproduktīvo veselību. Piemēram, no neauglības cieš 15% visu pāru, tātad – katrs sestais pāris. Izplatītākās saslimšanas pasaulē skaitās cukura diabēts un sirds asinsvadu slimības, tomēr no tām necieš katrs sestais, tādēļ neauglība ir viena no mūsdienu sabiedrības izplatītākajām veselības problēmām. Protams, ka to ietekmē dažādi faktori, un, pirmkārt, sievietes vēlāk – ap 30 gadu vecumu – plāno pirmo grūtniecību, otrkārt, vīriešiem kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem pamazām pasliktinās spermas kvalitāte, un pētījumi liecina, ka kopš 2000. gadiem spermas kvalitātes pasliktināšanās kļuvusi pavisam strauja visā pasaulē – gan Āfrikā un Āzijā, gan Eiropā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā... Tiek rīkots daudz pētījumu, konferenču, tiek apspriesta šī problēma, kāpēc tā notiek, kā to varam ārstēt. Tas ir ļoti liels izaicinājums. Un androloģija nodarbojas tieši ar vīriešu reproduktīvo veselību, tā ir jauna specialitāte. Pēdējos 30 gadus tā ir aktīvi attīstījusies, notiek ļoti daudz dažādu pētījumu un tiek izstrādātas dažādas jaunas ārstēšanas metodes, tādēļ mēs arī rīkojam šo konferenci. Latvijā tagad iespējams iegūt šādu specialitāti, mēs saņēmām Eiropas sertifikāciju 2020. gadā. Jau tolaik mēs gribējām rīkot šādu konferenci, lai nosvinētu to, ka Latvijā mēs tagad arī esam sertificēts androloģijas centrs – starptautiski atzīts ar attiecīgiem standartiem gan klīniski ārstnieciskajā darbā, gan pētnieciskajā darbā, bet tad sākās Covid, un mēs toreiz iecerēto konferenci atcēlām. Tagad mēs to rīkojam, lai arī dotu savu ieguldījumu šīs jomas attīstībā un izglītotu dažādu specialitāšu ārstus – ginekologus, urologus, ģimenes ārstus un visus, kas saskaras ar šīm problēmām. Atbilstoši starp dalībniekiem būs kolēģi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Moldovas, Rumānijas, arī no tālākām valstīm – Marokas, Ēģiptes... Savos atklājumos un pieredzē dalīsies pasaules līmeņa eksperti šajā jomā no Itālijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Izraēlas, tostarp arī Latvijas kolēģi.

Par ko konferencē runās?

-Konferencē ļoti pazīstami profesori un lieli speciālisti savā jomā runās par to, kādi patlaban ir ģenētiskie iemesli, kas var izsaukt vīriešu neauglību, jo mums ir pieejama visa genoma izpēte, mēs varam nosekvenēt visu genomu, tādēļ ir aktīvi pētījumi šajā virzienā. Būs referāti par to, kādi vīriešiem ir biežākie hormonālie traucējumi, kas izsauc neauglību, runās arī par citām androloģijas tēmām. Piemēram, vīriešiem pēc 40 gadiem arvien biežāk tiek novērots tā saucamais vīriešu klimakss jeb andropauze, kad iestājas testosterona deficīts, no kā zūd potence, parādās depresīvs noskaņojums, nav enerģijas utt. Ir ļoti daudz pētījumu šajā virzienā. Vai vīriešiem ir nepieciešama hormonu aizstājējterapija? Vai ir nepieciešams injicēt testosteronu, un kā to noteikt, kuriem vajag, kuriem nevajag, vai varbūt visu var normalizēt tikai ar dzīvesveida izmaiņām? Paredzēts referāts par to, kādi ir jaunākie pētījumi par šo visu. Būs referāti par pēdējiem sasniegumiem neauglības ārstēšanā. Patlaban visā pasaulē, īpaši Eiropā un Amerikā, daudz strādā pie tā, ka vīriešiem, kuriem nav spermatozoīdu, varētu paņemt cilmes šūnas un laboratorijā mākslīgi izaudzēt spermatozoīdus. Mums organismā visiem ir cilmes šūnas, kuras, ievietojot attiecīgā vidē, pārveidojās par tām šūnām, kuras atbilst tai videi. Piemēram, cilmes šūnas locītavā pārvērtīsies par skrimšļiem, ko diezgan aktīvi izmanto ortopēdijā un traumatoloģijā. Patlaban tiek pētīts, kā mēs varētu paņemt cilmes šūnas no vīriešiem, kam nav spermatozoīdu, laboratorijā ielikt tās vidē, kas atbilst sēkliniekiem, rezultātā iegūstot spermatozoīdus, kas būtu konkrētā vīrieša bioloģiskais materiāls. Paņemot no sievas vai partneres olšūnas, mēs veiktu mākslīgo apaugļošanu un iegūtu šā pāra bioloģiskos bērnus. Patlaban tas ir eksperimentālā stadijā. Dzīvniekiem, pērtiķiem, jau ir veiksmīgi dzimuši mazuļi, izpēte ir pārgājusi uz cilvēkiem. Vēl konferencē runās par to, kā ar hormonālu terapiju var ārstēt vīriešu neauglību, kā ar hormonālu terapiju var ārstēt testosterona deficītu un uzlabot vīriešu dzīves kvalitāti. Testosterons ir galvenais hormons, kas vīriešiem nodrošina ļoti daudz funkciju, sākot ar normālas spermas kvalitāti, normālu potenci, normālu muskuļu masu un spēku… Piemēram, ja ir zems testosterons, muskuļi paliek mazāki, taukaudu paliek vairāk, tas arī nodrošina normālu kaulu struktūru, nodrošina normālu eritrocītu veidošanos, līdz ar ko hemoglobīni, skābekļa apgāde nodrošina normālu smadzeņu darbību, kognitīvo funkciju. Galvenais fokuss ir uz reproduktīvo medicīnu, neauglību, kā arī uz testosterona deficītu vecākiem vīriešiem, kuriem auglības jautājums vairs nav nozīmīgs, bet kas arī ir ļoti aktuāla tēma mūsdienās, kurā ir daudz jaunu pētījumu.

-Vai es pareizi saprotu, ka tas, kas izskanēs konferencē, ir arī nozares galvenie jaunumi un aktualitātes?

-Mēs centāmies, lai kolēģiem būtu pēc iespējas interesantāk un noderīgāk un lai ir visas galvenās androloģijas aktualitātes. Ja runājam par vīriešu neauglības ārstēšanu, tad pati jaunākā novitāte ir iespēja no cilmes šūnām laboratorijā izaudzēt vīriešu spermatozoīdus, un šis virziens konferencē būs pārstāvēts. Otra aktualitāte androloģijā pēdējos 30 gadus ir papildu testosterona nodrošināšana vīriešiem pēc 40 gadiem, tostarp noteikšana un izšķiršanās, kuriem ir nepieciešams papildu testosterons un kuriem tas nav nepieciešams. 2000. gadu sākumā amerikāņi teica, ka katram trešajam vīrietim tas ir nepieciešams, Eiropā bija lieli pētījumi, kuri demonstrēja, ka tikai 15% vīriešu tas ir nepieciešams. Konferencē būs divi profesori no Itālijas, kas iepazīstinās ar jaunākajiem datiem par vīriešu andropauzi, kuriem tiešām ir nepieciešams papildu testosterons. Pēdējos 10 gados pierādījies, ka nav pamata bažām par blakusparādībām. Starp jaunākiem sasniegumiem nosaucama arī pilna genoma sekvenēšana, kura dod papildu iespējas vīriešu neauglības diagnostikai, par ko arī konferencē runās. Būs viens referāts, kas izgaismos, ka neauglīgi vīrieši divreiz trīsreiz biežāk slimo ar citām saslimšanām, tajā skaitā ar sirds asinsvadu slimībām un ar dažādiem ļaundabīgiem audzējiem. Būs arī referāts par to, kāds ir mehānisms, kāpēc neauglīgiem vīriešiem ir biežāk novērojamas ļaundabīgas saslimšanas, kas ir ļoti aktuāla un interesanta tēma. Konferencē mēs nepieskarsimies seksuālajiem un erekcijas traucējumiem, bet šeit nekas tāds revolucionārs pēdējā laikā nav noticis..

-Runājot tieši par šo un erekcijas traucējumiem, kas tomēr mēdz radīt aktuālas bažas ikdienas dzīvē, viens no jūsu konferences viesiem – profesors Mario Madžī no Florences – vienā intervijā izteica paradoksu, ka tad, kad vīrietis sastopas ar erekcijas problēmām, tā esot labā ziņa, jo tad viņš beidzot saprot, ka ir jādodas pie ārsta… Citādi vīrieši dodas pie ārsta daudz retāk nekā sievietes, tad viņam bieži atklājas sirds un asinsvadu problēmas vai vēl citas kaites, bet erekcijas problēmas ir tikai sekas. Ko Jūs par to teiktu?

-Jā, tā ļoti lielā mērā ir taisnība. Vīrieši daudz retāk vēršas pie ārstiem, un viens no retajiem spēcīgajiem iemesliem, kas viņus var piespiest, ir tieši kaut kādi seksuāli traucējumi, erekcijas traucējumi, kas izraisa nopietnu diskomfortu ikdienā. Savukārt erekcijas traucējumi tiešām var būt kā pirmā izpausme kādai citai saslimšanai, jo dzimumlocekļa artērijas, kuras nodrošina erekciju, diametra ziņā ir vienas no smalkākajām artērijām visā vīrieša organismā, vēl nedaudz smalkākas nekā sirds koronārās artērijas, kurām sklerotizējoties var notikt infarkts un citas nepatīkamas lietas. Un, ja gadās sirds asinsvadu saslimšanas, pirmās cieš artērijas ar smalkāko diametru, tādēļ simptomi, kas par to liecina, var būt erekcijas traucējumi. Tāpēc visiem vīriešiem, kas nāk ar erekcijas traucējumiem, mēs taisām doplerogrāfiju, kas ir asinsvadu izmeklējums. Mums kļūst skaidrs, kāds ir iemesls, un te var būt saruna arī par neveselīgu uzturu, lieko svaru, mazkustīgu dzīvesveidu, pīpēšanu, par sirds problēmu draudiem, infarktiem, insultiem un tamlīdzīgām lietām. Tomēr erekcijas un seksuālos traucējumus var izsaukt arī testosterona deficīts, ko mēs varam vīrietim konstatēt, un tas parasti pasliktina arī dzīves kvalitāti citās jomās. Ja ir pārāk zems testosterons, tad pirmās izpausmes būs seksuālie traucējumi, bet parādās vēl citas izpausmes – nav spēka, depresija, neko negribas, kaut kādi karstuma viļņi, nāk svars klāt. Bet praksē tā notiek – kamēr nav erekcijas traucējumu, vīrietis var neatnākt pie ārsta, kaut gan ir arī tādi, kas vēl desmit gadus var mocīties un nenākt.

-Kā androloģijas kontekstā Latvija izskatās uz pasaules fona?

-Mēs diezgan ejam avangardā, jo vēl arvien pasaulē un arī Eiropā ir valstis, kurās androloģija neeksistē kā atsevišķa specialitāte, kurās netiek gatavoti šādi speciālisti. Piemēram, Lietuvā, arī Francijā nav šīs specialitātes. Androloģijas avangarda valstis ir – ASV, Vācija, Itālija, Polija, Igaunija, Turcija, Ēģipte un citas, tagad arī mēs esam pievienojušies. Tādēļ šī ir joma, kurā mēs nepavisam neesam atpalikuši, tieši otrādi – mēs esam panākuši, ka androloģija ir akreditēta, un Rīgas Stradiņa universitātē ir divu gadu programma kā papildu specialitāte, ko šobrīd var apgūt jebkurš citas specializācijas ārsts. No sākuma androloģija bija ierobežota tikai urologiem, ginekologiem, endokrinologiem un terapeitiem, bet tagad mēs esam veikuši izmaiņas, un to var apgūt jebkuras specialitātes ārsts. Rīgas Stradiņa universitātes mācību programma ir akreditēta Eiropas Androloģijas akadēmijā. Beigās ārsti kārto gan Stradiņa universitātes eksāmenu, gan Eiropas eksāmenu. Pagaidām vēl ne visās Eiropas (tajā skaitā Skandināvijas) valstīs androloģija ir atzīta, tā kā daudzus kaimiņus mēs esam veiksmīgi apdzinuši. Pats tajā visā ieguldījos, tas ir bijis arī mans 25 gadu darbs, lai visu šo panāktu. Esmu lasījis androloģijas zināšanas pa drupatiņām, Rīgas Stradiņa universitātei sekoja doktorantūra Zviedrijā un Holandē, tad Izraēlā, ASV, Itālijā. Ar dažādu kolēģu iesaisti pamazām attīstījām šo specialitāti arī Latvijā. Arī ārstēšanas nodrošināšanā šajā jomā Latvija noteikti neatpaliek, piemēram, mums ir no valsts budžeta finansēta programma mākslīgajai apaugļošanai, kāda ne visās valstīs ir pieejama. Mums ir arī pieejamas tehnoloģijas visiem ģenētiskajiem izmeklējumiem, tostarp cilmes šūnu tehnoloģijas, mēs noteikti ejam vienā solī ar avangarda valstīm.

Abu Meri: Ģimenes ārstiem jāuzlabo pacientu apmeklējuma rādītāji

vs.lv — Wed, 07 May 2025 21:23:00 +0300

Valstij kopā ar pašvaldībām jāmotivē ģimenes ārstus strādāt reģionos, lai tur būtu pieejama primārā veselības aprūpe, savukārt ģimenes ārstiem jāpievēršas pacientu apmeklējuma rādītāju uzlabošanai, pēc šodienas tikšanās Saldū ar Kurzemes ģimenes ārstiem un vietējo pašvaldību vadītājiem izteicies veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Sarunās tika akcentēta nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus ārpus Rīgas, veicinot jauno ārstu piesaisti un ģimenes ārstu prakšu darbības pēctecību, informēja Veselības ministrija (VM).

Ministrijas pārstāvji informēja par pieejamajiem atbalsta instrumentiem ārstniecības personu piesaistei reģionos. Vidējais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem vienai ģimenes ārsta praksei valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem gadā sasniedz vidēji 124 000 eiro.

Kā galvenie veicamie darbi primārās veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai tika iezīmēti vairāki pasākumi, tostarp, teritoriālās un laika pieejamības nodrošināšana, veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un kvalitātes paaugstināšana, iedzīvotāju vajadzībām pielāgotu pakalpojumu nodrošināšana, attīstot kopprakses.

Tikšanās laikā ministrs uzsvēra, ka primārajai veselības aprūpei jābūt pieejamai gan teritoriāli, gan laikā. Ārstiem jāveicina profilakse, veselībpratība un hronisko pacientu savlaicīgu diagnostika un uzraudzība, uzsvēra ministrs. Tāpat jāstiprina aprūpes komandu darbu un integrētu pakalpojumu modeļus sadarbībā ar pašvaldībām, paudis Abu Meri.

Vienlaikus veselības ministrs izteica pateicību vairākiem Kurzemes ģimenes ārstiem. Par augstāko sniegumu kvalitātes kritēriju izpildē apbalvotas ģimenes ārstes Olita Ševčuka no Liepājas un Astrīda Kalna no Grobiņas. Savukārt ministrijas Pateicības vēstuli saņēma jaunās ārstes Linda Reicle, kas Liepājā pārņēma divu ārstu prakses, un Alise Singha, kura uzsākusi darbu Tukuma novadā un Sabilē, nodrošinot aprūpi arī bērniem. Jaunās ārstes pārņēmušas prakses no pensijas vecuma ģimenes ārstiem, veiksmīgi nodrošinot paaudžu maiņu ģimenes medicīnā, skaidro VM.

Vizītes laikā ministrs arī iepazinās ar Saldus medicīnas centra pilotprojektu "Aprūpes pakalpojums ar integrētu ārsta piesaisti pēc nepieciešamības". Projekts paredz ieviest sistēmu pacientu aprūpei, kas ļautu nodrošināt pacientu terapijas pabeigšanu zemāka līmeņa ārstniecības iestādē, atslogojot stacionāro aprūpes līmeni.

Pēc VM apkopotās informācijas, Kurzemes reģionā darbojas 176 ģimenes ārsti, apkalpojot 280 000 iedzīvotāju.

Aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot par iespējamām zāļu blaknēm

vs.lv — Wed, 07 May 2025 17:05:00 +0300

Pagājušajā gadā Zāļu valsts aģentūra kopā saņēma 434 ziņojumus par blaknēm, no kuriem 38 bija par vakcīnām, tostarp 21 ziņojums bija par vakcīnām pret Covid-19.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot par gadījumiem, kad novērojamas blaknes no zālēm, tostarp aizdomām par retām blaknēm no vakcinācijas.

Kā norāda ZVA Zāļu drošuma nodaļas vadošā eksperte, Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas Latvijas pārstāve Zane Neikena, par citām zālēm cilvēki nesatraucas tik ļoti, kā par vakcīnām, jo vakcīnas parasti saņem vesels cilvēks, kas pats nav piedzīvojis infekciju, tās izpausmes un sekas, pret kuru vakcīna paredzēta.

Ja zāles tiek lietotas slimības ārstēšanai, tad tiek sagaidīts, ka mazināsies traucējošie simptomi, bet blakņu iespējamību it kā no apziņas mēdz izslēgt, lai gan retos gadījumos var rasties arī smagas reakcijas, kuras, laikus pamanot, iespējams mazināt vai novērst.

ZVA aicina iedzīvotājus kaut mazāko aizdomu gadījumā ziņot par potenciālām blaknēm, jo pacientam pašam nav jādomā un jāvērtē, vai tiešām lietotās zāles izraisīja reakciju. Ja ir bažas, ka ir radusies varbūtēja vakcīnas vai citu zāļu izraisīta reakcija, tad par to ir jāpaziņo ZVA, uzsver Neikena.

Apkopojot ziņojumus lielās datubāzēs no daudzām valstīm ar dažādu iedzīvotāju skaitu, iespējams ātrāk un efektīvāk identificēt ļoti retas, bet nozīmīgas blaknes, ko nevarētu tik ātri konstatēt, balstoties tikai uz vienā valstī saņemtiem ziņojumiem, īpaši valstīs ar nelielu iedzīvotāju skaitu vai zemu ziņošanas aktivitāti. Ziņošanas aktivitāte par blaknēm Latvijā esot ļoti zema.

To, vai reakcijai ir iespējams cēloniskais sakars ar zāļu lietošanu un vai blaknes jāuzskata par nopietnām, tālāk izvērtē zāļu drošuma uzraudzības jeb farmakovigilances eksperti. Pašam iedzīvotājam par to galva nav jālauza.

Speciāliste skaidro, ka tāpat kā visām zālēm, arī vakcinācijai retos gadījumos var būt blaknes, un visbiežāk sagaidāmās reakcijas ir temperatūra, nogurums, nespēks, sāpes locītavās un muskuļos. Var būt arī reakcijas vakcinācijas vietā - apsārtums, pietūkums. Šīs reakcijas ir pārejošas, tās parasti rodas drīz pēc vakcinācijas un pēc tam pašas drīz izzūd. Dažos gadījumos var būt vajadzība samazināt temperatūru, ja tā ir augstāka par 38 grādiem. Šīs reakcijas tiek uzskatītas par mazāk būtiskām, tās novērojamas lielākoties visām vakcīnām un rodas samērā bieži - vienam no desmit līdz vienam no simts vakcinēto cilvēku.

Neikena uzsver, ka pirms vakcinācijas nav jālieto ne temperatūru pazeminoši līdzekļi, ne antihistamīnu saturošas zāles - tas nebūs līdzeklis, kas novērsīs sagaidāmās reakcijas. Turklāt jāņem vērā, ka šo reakciju rašanās biežums nebūt nav augsts, tāpēc pēc vakcinācijas var turpināt savas ierastās ikdienas gaitas - sporta treniņi vai citas aktivitātes nav jāatceļ.

Ja radušās aizdomas par blaknēm, tad vispirms jāvēršas pie sava ārsta vai farmaceita, lai noskaidrotu, vai šajā situācijā ir kas jādara. Taču, pat ja pacientam ir tikai aizdomas par to, ka konkrēto reakciju ir izraisījusi vakcīna, tad var ziņot ZVA sadaļā "Ziņot par zāļu blaknēm". Tur būs jāaizpilda un jāiesniedz ZVA ziņošanas anketa un, ja būs nepieciešama papildu informācija, ZVA eksperts ar ziņotāju sazināsies.

Lai farmakovigilances ekspertiem būtu iespējams noskaidrot ziņojuma izvērtēšanai nepieciešamo medicīnisko informāciju, ir būtiski, ka pacients ziņojumā norāda arī sava ārsta kontaktinformāciju.

Dobeles slimnīcā pacientu mirstība pērn sasniedza 9,38%

vs.lv — Wed, 07 May 2025 11:59:00 +0300

Dobeles slimnīcā pacientu letalitāte 2024.gadā sasniedza 9,38%, bet smagu pacientu daudzums saglabājas augsts, un tas saistīts ar virkni faktoru, tostarp arī ar sacionēšanu pēdējā brīdī un neadekvātu ārstēšanu ambulatorā posmā, liecina "Firmas.lv" publiskotais SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" pērnā gada pārskats.

Dobeles novada pašvaldībai piederošā uzņēmuma apgrozījums pērn bija 8 161 149 eiro. Apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gada 7 836 689 eiro, ir audzis par 4%.

Savukārt peļņa pagājušajā gadā sasniedza 75 846 eiro pretstatā 612 487 eiro zaudējumiem vēl pirms gada.

2024.gada pārskatam pievienotajā vadības ziņojumā norādīts, ka slimnīcā kā neatliekamās palīdzības diennakts stacionārā ārstēts 1941 pacients. 2023.gadā palīdzība sniegta 2274 pacientiem, un slimnieka skaita samazinājums esot saistīts ar speciālistu trūkumu internā un ķirurģijas profilā.

Pacientu pavadītais laiks stacionārā pērn bija 15 267 gultas dienas. Vidējais gultas dienu skaits uz vienu pacientu sasniedza 7,87.

Stacionārā ārstēto pacientu letalitāte bija 9,38%, kas ir mazāk nekā 2023.gadā, kad tā bija 9,59%. Vienlaikus slimnīcā uzsver, ka smagu pacientu daudzums slimnīcā saglabājas augsts, kas ir saistīts ar "bezperspektīvo" pacientu atvešanu no ceturtā un piektā līmeņa slimnīcām un pacientu vecuma struktūras izmaiņām, jo ir vairāk gados vecu pacientu. Tāpat slimnieki tiekot neadekvāti ārstēti vai netiek ārstēti ambulatorā posmā, ir novēloti vērsušies pēc palīdzības, viņiem ir smagākas un kombinētas patoloģijas. Novērota arī pacientu stacionēšana "pēdējā brīdī", kad vairs nav iespējams novērst letālu iznākumu, pacientu stacionēšana no apkārtējos novados esošām sociālās aprūpes iestādēm, pasliktinoties iemītnieku veselības stāvoklim, kā arī onkoloģisko pacientu skaita palielināšanās.

Savukārt Ambulatorajā daļā pacientu apmeklējumu skaits pie ārsta slimības dēļ 2024.gadā bija 25 894, profilaktiski apskatīto pacientu skaits - 6612. Salīdzinot ar 2023.gadu, pacientu skaits ir samazinājies, jo netika veikti izmeklējumi pakalpojumu programmās, kurās trūkst speciālisti, bet pakalpojumu programmās, kur speciālisti ir, valsts apmaksātu izmeklējumu skaitu ierobežo noteiktās kvotas.

2024.gada beigās slimnīcā bija nodarbināts 261 cilvēks, no tiem 76 ārsti un funkcionālie speciālisti, 76 ārstniecības un pacientu aprūpes personas, 35 māsu palīgi, 74 darbinieki bija saimnieciskais, kā arī ārstniecības un aprūpes procesu atbalsta personāls. Faktiskā vidējā mēneša atalgojuma apmērs par vienu slodzi pagājušajā gadā bija 1935 eiro.

Slimnīca norāda, ka tai ļoti nozīmīgs 2024.gadā un arī tuvākajos gados būs kadru politikas jautājums, bez kura risinājuma būs apgrūtināta kvalitatīva veselības pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem, tālāka attīstība un konkurētspēja reģionā un valstī kopumā.

"2025.gadam veiktās izmaiņas stacionāra darbības finansēšanas kārtībā, kā arī Veselības ministrijas plānotā slimnīcu tīkla reforma rada pamatotas šaubas par Dobeles un apkārtnes slimnīcas darbības turpināšanu līdzšinējā apjomā," pērnā gada pārskatā pauž slimnīcas vadība.

Farmaceite konsultē iedzīvotājus, kā atjaunot vitamīnu līdzsvaru (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 07 May 2025 10:59:00 +0300

Laikā, kad organisms ir noguris pēc garās ziemas, ir viegli saaukstēties vai saķert kādu vīrusu.

Lai arī pavasaris jau ir pilnā plaukumā, šogad dažādas vīrusu un baktēriju saslimšanas nekādi negrib atkāpties un aizvien turpina aktīvi izplatīties. Joprojām novērojama gripas epidēmija, turklāt daudzi cilvēki cīnās ar ieilgušu klepu un mikoplazmas pneimoniju. Ņemot vērā, ka pēc ziemas organisms ir novājināts – tam trūcis gan saules gaismas, gan vitamīnu –, ir svarīgi stiprināt imunitāti. Kā norāda sertificētā farmaceite Laila Zālīte, tieši šobrīd īpaša uzmanība jāpievērš imunitātes atbalstam – pietiekamai C un D vitamīna, kā arī cinka uzņemšanai.

„Lai gan, skatoties kalendārā, ziemas apģērbus tā vien gribas ielikt skapī līdz nākamajam rudenim un ģērbties atbilstoši pavasara sezonai, tomēr jāatceras, ka šis gadalaiks ir viltīgs. Siltas dienas mijas ar krietni vēsākām un vējainākām, arī zeme vēl nav pietiekoši sasilusi. Šādā laikā, kad organisms ir noguris pēc garās ziemas, ir viegli saaukstēties vai saķert kādu vīrusu – jo īpaši šogad, kad tie ir neparasti noturīgi un joprojām aktīvi,” uzsver farmaceite.

C vitamīns – imunitātes balsts

Ziemas mēnešos mūsu uzturā trūkst svaigu augļu un dārzeņu, kas ir galvenie C vitamīna avoti. Šis vitamīns ir viens no imunitātes stūrakmeņiem, un pavasarī tā nozīme veselības uzturēšanā kļūst īpaši aktuāla – organisms ir novājināts un uzņēmīgāks pret infekcijām. C vitamīns veicina balto asinsķermenīšu jeb balto asinsšūnu – leikocītu – veidošanos, kas „atpazīst” un iznīcina vīrusus un baktērijas. Bez pietiekama C vitamīna daudzuma imūnsistēma nespēj darboties pilnvērtīgi.

„C vitamīns darbojas arī kā spēcīgs antioksidants – tas neitralizē brīvos radikāļus, kuri bojā šūnas, vājina organisma aizsargspējas un veicina iekaisuma procesus. Ja tomēr gadījies saslimt, regulāra C vitamīna uzņemšana var palīdzēt saīsināt saaukstēšanās simptomu ilgumu un mazināt slimības smagumu. Papildus tam C vitamīns var samazināt histamīna izdalīšanos organismā, kas īpaši noderīgi ir alerģijas sezonā, piemēram, cīnoties ar ziedputekšņu izraisītajiem simptomiem,” stāsta farmaceite.

Profilaktiskā C vitamīna dienas deva pieaugušajiem ir 75–100 mg, bērniem atkarībā no vecuma – 20–75 mg. Saslimšanas gadījumā pieaugušie 2–4 nedēļas var lietot arī lielākas devas C vitamīna, proti, 1000–2000 mg.

D jeb saules vitamīns

Lai arī pavasarī dienas kļūst saulainākas, gaisa temperatūra joprojām nereti ir zema, turklāt lielāko daļu ķermeņa klāj apģērbs. Rezultātā organisms nespēj pietiekami sintezēt D vitamīnu ādā, un ziemas periodā izveidojušos vitamīna deficītu neizdodas kompensēt. Tieši tāpēc pavasarī par D vitamīna uzņemšanu nepieciešams padomāt jo īpaši. D vitamīns ir būtisks imūnsistēmas normālai darbībai, tas palīdz organismam efektīvāk cīnīties ar vīrusiem un baktērijām, kā arī nodrošina kaulu, muskuļu un nervu sistēmas veselību.

Pieaugušajiem ieteicamā dienas deva ir 1000–4000 SV jeb 25–100 mikrogrami D vitamīna. Tomēr, lai noteiktu precīzu nepieciešamo devu, vislabāk veikt asins analīzes un konsultēties ar ārstu.

Cinks – samazina saslimšanas ilgumu un stiprina imunitāti

Lai gan cinks bieži paliek C un D vitamīna ēnā, tas ir viens no nozīmīgākajiem mikroelementiem veselīgas imūnsistēmas uzturēšanā. Īpaši pavasarī, kad organisms ir novājināts pēc ziemas, cinka nozīme kļūst vēl jo būtiskāka. Ziemas laikā organisma cinka rezerves tiek iztērētas, taču ikdienas uzturā ne vienmēr tiek uzņemts pietiekami daudz cinku saturošu produktu – piemēram, riekstu, sēklu, pākšaugu un jūras velšu.

Cinks ir nepieciešams enzīmu normālai darbībai, un īpaši būtisks tas ir enzīmiem, kas saistīti ar imūnšūnu attīstību un aktivizēšanu. Ja organismā trūkst cinka, imūnsistēmas reakcija kļūst lēnāka un mazāk efektīva. Turklāt cinks spēj kavēt vīrusu vairošanos, tā palīdzot samazināt gan inficēšanās risku, gan slimības ilgumu. Ieteicamā cinka dienas deva pieaugušajiem ir 15–25 mg, bērniem – 3–15 mg.

Kā atgūt vitamīnus un enerģiju: uztura speciāliste iesaka (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 06 May 2025 07:11:00 +0300

Ir labi sekot līdzi dienas režīmam un plānot gan pamatēdienreizes, gan uzkodas.

Gan lielie, gan mazie joprojām cīnās ar ziemas atstātajām sekām – zemu enerģijas līmeni un vitamīnu trūkumu. Dārzeņi un augļi ir būtiska sabalansēta uztura sastāvdaļa, tomēr, kā atklāj Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktais pētījums, Latvijā to patēriņš pusaudžu vidū nav pietiekams – dienā vidēji tikai katrs piektais pusaudzis (20%) ēd augļus un katrs ceturtais (25%) dārzeņus. Uztura speciāliste Lizete Puga, kam pievērst uzmanību, plānojot ģimenes ēdienkarti, un kā pavasarī gudri papildināt uzturu ar dārzeņiem un atgūt enerģiju.

Neregulāras ēdienreizes un pārlieku ilgas pauzes starp tām

Uztura speciāliste skaidro, ka galvenais iemesls, kāpēc pavasarī saglabājas nogurums, ir neregulārs ēšanas režīms. Lai organisms atjaunotos, ir svarīgi ievērot trīs pamatēdienreizes dienā – brokastis, pusdienas un vakariņas. Tāpat būtiska loma ir uzkodām, taču tām jābūt uzturvielām bagātām, piemēram, augļiem, riekstiem, sēklām, pilngraudu produktiem vai piena produktiem. Atšķirībā no bulciņām, cepumiem un konfektēm, šos produktus kombinējot, var gūt gan labāku sāta sajūtu, gan uzņemt vērtīgas uzturvielas.

Ja starp ēdienreizēm ir pārāk garas pauzes, tas var veicināt neapzinātu našķēšanos. Ilgstoši paliekot bez uzturvielām, īpaši bērni, bieži ķeras pie ātriem enerģijas avotiem, piemēram, šokolādes batoniņiem vai citiem saldumiem, kas rada īslaicīgu enerģijas pieplūdumu, bet drīz vien liek justies vēl nogurušākiem un roka stiepjas pēc nākamā salduma. Tāpēc ir labi sekot līdzi dienas režīmam un plānot gan pamatēdienreizes, gan uzkodas. Bērniem uzkodas dienas laikā var būt pat vienas no uzturvielām bagātākajām, ja vien tās tiek pareizi plānotas.

Pārāk maz dārzeņu uzturā

Bieži uzturā piemirstam iekļaut arī pietiekami daudz dārzeņu – vismaz 500g dienā, lai nodrošinātu uzturā vitamīnus un šķiedrvielas. Svaigi, sezonāli un vietēji audzēti dārzeņi ir uztura zelta standarts, taču arī fermentēti, sautēti, grilēti vai pievienoti zupām un sacepumiem – tie saglabā lielu daļu vērtīgo uzturvielu.

Lai ēdienkarti papildinātu ar dārzeņiem, var sākt ar vienkāršiem risinājumiem, izvēloties vietējo ražotāju produktus un tos pievienojot nelielos daudzumos teju visos ēdienos. Iesaku biezpienu papildināt ar lociņiem, tomātiem un gurķiem. Vērtīgas ir arī bietes – tās papildina organismu ar svarīgiem antioksidantiem un mikroelementiem kā dzelzi, magniju, cinku. Vārītās bietes var izmantot biešu pilngraudu pankūkās, kā arī zupās vai salātos. Gatavojot pamatēdienus, iekļaujiet arī pastinakus, kāļus, kolrābjus un dažādu krāsu burkānus. Bērniem patīk krāsas un tās vajag izmantot gan piedāvājot biešu rozā kotletes, gan svaigas dārzeņu plates. Pavasarī vērtīgi ir arī diedzēti zaļumi, mikrozaļumi un zaļie lociņi – tie ir lielisks C vitamīna un minerālvielu avots.

Vienveidīgs uzturs un nepietiekama uzturvielu daudzveidība

Bieži ēdam vienveidīgi – ierastie ēdieni atkārtojas, un nevēlamies domāt par jauniem veidiem, kā iekļaut tajos arī citus dārzeņus, pākšaugus, zaļumus un pilngraudu produktus. Bērni mācās eksperimentējot, izgaršojot un izzinot ēdienu pasauli. Tāpēc ir jādod iespēja mācīties ēst pilnvērtīgi – regulāri piedāvājot un papildinot bērnu ēdienkarti ar dažādām produktu grupām. Lai nesanāk tā, ka bērni, kas bieži vien ir konservatīvi ēdāji, ēd vienu un to pašu dienu no dienas.

Lai nodrošinātu sabalansētu uzturu, jāievēro “veselīga šķīvja princips” – vismaz puse šķīvja jāatvēl dārzeņiem, ceturtdaļa olbaltumvielām (gaļai, olām, zivīm, pākšaugiem), bet atlikušo daļu jāaizpilda ar graudaugu produktiem, piemēram, griķiem, grūbām vai pilngraudu makaroniem. Ne mazāk svarīgas ir arī taukvielas, kas atrodamas sēklās, riekstos un eļļās. Pērn veiktā “Maxima Latvija” klientu aptauja2 liecina, ka 37% bērnu maltītes pilnībā vai pārsvarā atbilst sabalansēta uztura šķīvja principiem, līdz ar to ir jāturpina uzsvērt sabalansēta uztura nozīme jau no mazotnes.

Ja mazāku bērnu uzturu galvenokārt nosaka vecāki un skolas, tad pusaudži savus ēšanas ieradumus sāk veidot paši. Kā liecina SPKC pētījuma dati, liekais svars un aptaukošanās ir būtiska problēma pusaudžu vidū – katram trešajam 13 gadus vecajam puisim un katrai piektajai meitenei ir paaugstināts ķermeņa masas indekss. Tāpēc ir nepieciešams vēl vairāk aktualizēt šo problēmu un veicināt veselīga uztura paradumus ģimenēs visā Latvijā.

Ārsti skaidro, ko darīt ar sporta traumām (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 05 May 2025 11:20:00 +0300

Konkrēto sajūtu vajag vērot un analizēt, saka ārsti.

Tuvojas siltais laiks, kad daudzi sāk vairāk kustēties, sportot, iesaistīties dažādās fiziskās aktivitātēs vai pievēršas aktīvākiem dārza darbiem. Diemžēl nereti šajā procesā rodas arī dažādas traumas. Kā mazināt traumu risku fizisko aktivitāšu laikā un ko darīt, ja tomēr gadījies satraumēties, padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, sporta ārsts Ģirts Mandrovicks un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Lai arī pilnībā izslēgt traumu risku nav iespējams, tomēr to var mazināt. Turklāt katram sporta veidam vai fiziskām aktivitātēm ir savi priekšnoteikumi, lai mazinātu traumatisma risku, skaidro sporta ārsts Ģ. Mandrovicks. Lai mazinātu traumu risku kopumā, viens no pamatsoļiem ir kustības trenēšana un muskuļu sagatavošana – piemēram, ja cilvēks nodarbojas ar skriešanu, iepriekš tiek trenēti muskuļi, kuri piedalās skriešanā (ikru, sēžas muskulatūra u. tml.), ja spēlē basketbolu, tad liels uzsvars tiek likts arī uz ķermeņa augšdaļas muskulatūru. Tāpat liela nozīme ir locītavu kustību apjoma un muskuļu garuma pareizai uzturēšanai – šādā veidā tiek nodrošināta pareiza konkrētās kustības izpilde, mazinot traumatisma risku.

Iesildīšanās un atsildīšanās nozīme

Ķermeņa sagatavošanai slodzei, kā arī atsildīšanās procesam pēc tās ir būtiska nozīme, taču arī šeit svarīga ir individuāla un pārdomāta pieeja. Plānojot iesildīšanās procesu, jāizvērtē, kādas intensitātes treniņš ir plānots, uzsver sporta ārsts. Sagatavošanos slodzei var sadalīt divās kategorijās – sirds un asinsvadu sistēmas sagatavošana un muskuloskeletālās sistēmas sagatavošana:

Sirds un asinsvadu sistēmu slodzei sagatavo ar zema pulsa aerobām aktivitātēm.

Muskuloskeletālo sistēmu slodzei sagatavoto, sagatavojot konkrēti nodarbināmos muskuļus. Piemēram, skriešanai pamatā tiek sagatavotas pēdu, ceļu, gūžu locītavas – veikti pilni kustību apjomi, apļošanas kustības u. tml. Tāpat tiek sagatavotas cīpslas, piemēram, veicot dažādus mazas intensitātes lēcienus. To sauc par dinamisko iesildīšanos.
Pēc aktivitāšu pamatdaļas vajadzētu veikt vismaz nelielu atsildīšanos, pat ja tās ir dažas minūtes, uzsver ārsts. Pamatā atsildīšanās process ietver zemas intensitātes aerobo aktivitāti, kā rezultātā aktivizējās parasimpātiskā nervu sistēma. Sportisti izmanto arī daudzas citas atjaunošanas metodes, piemēram, aukstā ūdens peldes, kompresijas apģērbus, masāžas un citas, kas vairāk iedarbojas tieši uz vielmaiņas procesu muskuļos.

Specifiska iesildīšanās un atsildīšanās nav nepieciešama tikai tad, ja plānots ļoti zemas intensitātes izturības treniņš.

Biežākās traumas

Biežākās traumas pie fiziskām slodzēm parasti ir pārslodzes tipa traumas, piemēram, Ahileja cīpslas izmaiņas (tendinopātija), kaulu stresa reakcijas, tā saucamais “skrējēja celis”, dažādi muskuļu plīsumi, piemēram, skrējējiem ikra muskuļu plīsums, stāsta sporta ārsts. Ir jāpieņem, ka no traumām pilnībā izvairīties nav iespējams, tomēr būtiski ir mazināt to rašanās risku un veicināt mazāk traumatisku pieeju. Pats svarīgākais ir slodzes pakāpeniskums (gan intensitātes, gan apjoma pieauguma, gan regularitātes ziņā), kā arī konkrēti nodarbināmo muskuļu sagatavošana – tieši muskuļu sagatavošanas iztrūkums ir visbiežāk novērots pacientu vidū. Piemēram, ir uzsāktas kādas aktivitātes (dejas, skriešana vai citas), bet iztrūkst šī muskuļu spēka, spēka izturības, cīpslu elastiticātes sagatavošanas daļa. Par to nevajadzētu aizmirst, jo tas ir būtisks solis traumu riska mazināšanā.

Ko darīt, ja radusies trauma?

Konkrēto sajūtu vajag vērot un analizēt, saka ārsts. Kas šo sajūtu provocē, cik ātri tā pazūd? Vai tā atkārtojas? Vai ir kādas papildu sūdzības? Vienkārši sakot – ir jābūt vērīgiem. Ja jaunā sajūta traucē ikdienas darbībām, ir izteiktas sāpes, tūska, tad noteikti ir jādodas pie speciālista. Biežāk tomēr gadās, ka cilvēki ignorē šīs jaunās sūdzības un uz konsultāciju atnāk nedaudz novēloti.

Muskuļu sāpju gadījumā var noderēt sildošās ziedes, saka farmaceite I. Priedniece. Sildošas ziedes un gelus lieto hronisku sāpju gadījumā pie muguras, locītavu saslimšanām un pārslodzes radītu muskuļu sāpju gadījumā. Tāpat tās lieto sportisti, lai sagatavotu muskuļus slodzei, stimulētu asinsriti un atslābinātu muskuļus pirms sportošanas, kā arī muskuļu pārslodzes gadījumos pēc sportošanas. Šo līdzekļu sastāvā izmanto, piemēram, piparu ekstraktu, terpentīna eļļu, ārstniecības augu ekstraktus. Šie līdzekļi jālieto uzmanīgi, lai tie nenokļūst acīs vai uz gļotādām, jo var izraisīt stipru kairinājumu. Lai pārbaudītu ādas jutību, ieteicams iepriekš uz ādas uzziest nelielu ziedes daudzumu, lai novērotu iespējamu reakciju.

No dabas vielām krēmos un ziedēs sporta traumu, sastiepumu, sasitumu, zilumu gadījumā plaši izmanto arnikas ekstraktu. Arnikas eļļu izmanto masāžai pirms un pēc sportošanas, muskuļu pārslodzes gadījumā. Muskuļu un locītavu sāpju gadījumā, pirms un pēc sporta nodarbībām izmanto gelus ar divējādu iedarbību, kuri nodrošina tūlītēju atvēsinošu un sāpes mazinošu, bet pēc tam masāžas laikā sildošu iedarbību. To sastāvā izmanto mentolu un ārstniecības augus, piemēram, rozmarīnu, lavandu, priežu ekstraktu un to ēteriskās eļļas.

Akūtas traumas aprūpe

Ja fizisko aktivitāšu laikā gadījusies trauma, pirmā palīdzība ir vēsums pie traumētās vietas un miera stāvoklis traumētajai ķermeņa vietai. Taču, ja gūtā trauma ir smaga, ir nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība un vienmēr šaubu gadījumos par traumas smagumu nepieciešams konsultēties ar ārstu, uzsver farmaceite.

Akūtu traumu gadījumos noderēs atvēsinošie aerosoli vai aukstuma kompreses. Atvēsinošie aerosoli ātri mazina tūsku un iekaisumu sasitumu, sastiepumu un sporta traumu gadījumā, ja uzreiz pēc traumas gūšanas apstrādā sasisto vietu. Šo līdzekļu sastāvā ir mentols, kas nodrošina ilgstošu aukstuma iedarbību. Ir pieejamas arī vienreizlietojamās aukstuma kompreses, kurām, pārspiežot iepakojumā esošo ūdens maisiņu, ķīmiskas reakcijas rezultātā kompreses sastāvs kļūst auksts. Atcerieties – starp šo kompresi un ādu jāliek dvielis, lai neiegūtu apsaldējumu! Tāpat var izvēlēties aukstuma un siltuma kompreses, kuras var lietot atkārtoti. Tās attiecīgi jāpatur ledusskapī vai jāsasilda, ievērojot ražotāja norādes.

Vēlāk nepieciešamības gadījumā var lietot gelus ar diklofenaku, ibuprofēnu vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli, kas nodrošina pretsāpju un pretiekaisuma efektu. Šos gelus lieto locītavu un muskuļu sāpēm, traumu, sastiepumu, sasitumu un izmežģījumu gadījumos, arī pie muguras sāpēm vai sporta traumām. Izmanto arī kombinētos gelus, kuru sastāvā ir divas aktīvās vielas (heparīns, lai mazinātu hematomu, un dimetilsufoksīds, lai mazinātu sāpes, iekaisumu un tūsku). Zāles klāj plānā slānītī uz ādas, tieši uz sāpošās vietas, ievērojot zāļu instrukcijā minēto lietošanas biežumu un ilgumu. Atcerieties – ja āda ir iekaisusi vai savainota, tad uz tās nedrīkst klāt pretsāpju gelus un ziedes! Jāizvairās no gela uzklāšanas plašiem ādas apvidiem, un pēc tā uzklāšanas jānomazgā rokas.

Tāpat ir pieejami arī plāksteri pret sāpēm un iekaisumu ar ilgstošu iedarbību, kas arī satur diklofenaku vai ibuprofēnu. Plāksteru, kas satur diklofenaku, darbība ilgst līdz 12 stundām – tas nozīmē, ka var uzlīmēt plāksteri uz sāpošās vietas no rīta un vakarā. Tos lieto sāpju ārstēšanai akūtas pārpūles, saišu sastiepumu, izmežģījumu vai ekstremitāšu sasitumu gadījumos pēc traumām. Savukārt plāksteri, kas satur ibuprofēnu, izdala zāļu vielu 24 stundas pēc uzlīmēšanas. Tos lieto īslaicīgai sāpju ārstēšanai muskuļu pārpūles, sastiepumu gadījumā vienu reizi dienā (uz veselas ādas).

Šo līdzekļu lietošanas laikā ieteicams nesauļoties un neapmeklēt solāriju, lai samazinātu paaugstinātas jutības pret saules gaismu rašanās risku. Piesardzība lietošanā jāievēro pacientiem ar hroniskām saslimšanām, un alerģiju gadījumā jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu pirms to lietošanas.

Kā nepārcensties un atrast pareizo intensitāti?

Uzsākot sportiskās aktivitātes, bieži vien ir grūti objektīvi izvērtēt savas spējas un sagatavotības līmeni, kas var palielināt traumu risku un rezultātā mazināt kopējo motivāciju būt fiziski aktīviem. Ārsts iesaka: ja cilvēkam nav iepriekšējas sportošanas pieredzes, tad vislabāk būtu apmeklēt kādu speciālistu – fiziskās sagatavotības treneri, fizioterapeitu vai sporta ārstu. Pieredze rāda, ka cilvēka pašsajūta bieži vien ir maldinoša, it īpaši iesācējiem. Liela daļa cilvēku, uzsākot sportiskas aktivitātes, pārvērtē savas spējas un izturības treniņus uzsāk ar pārāk lielu ātrumu vai intensitāti – attiecīgi trenēšanās notiek nepareizajās treniņu zonās.

Sākotnēji tas var neradīt ļaunumu, taču, ilgstoši trenējoties nepareizajās zonās, var ne vien pazust progress, bet arī parādīties pārtrenēšanās simptomi, kas veicinās traumu risku. Tāpēc fiziskās aktivitātes vienmēr ieteicams uzsākt pakāpeniski, mēreni un pārdomāti, konsultējoties ar speciālistu.

Pacientu pieredzes aptaujas Austrumu slimnīcā atklāj vietu uzlabojumiem

vs.lv — Sun, 04 May 2025 16:27:00 +0300

Pērn Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacientu pieredzes aptaujās cieņpilnu ārstu izturēšanos apstiprinājuši 89,3% respondentu, tomēr ne visi saņēmuši saprotamu informāciju pirms piekrišanas ārstēšanai, kā arī nepieciešamo palīdzību sāpju gadījumā, liecina aptaujas rezultāti.

Kā aģentūru LETA informēja slimnīcā, 83,9% aptaujāto norādījuši, ka pirms izrakstīšanās no slimnīcas veselības aprūpes speciālisti sniedza saprotamu un izsmeļošu informāciju, kā turpināt ārstēšanu un aprūpi. 84,3% pacientu norāda, ka izrakstā norādītā informācija bijusi labi saprotama.

Savukārt 76,3% pacientu saņēmuši saprotamu informāciju, ar ko sazināties gadījumos, ja pēc ārstēšanās mājās rodas veselības problēmas. 77,9% ir bijis skaidrs, kā lietot medikamentus, atgriežoties savās ierastajās ikdienas gaitās pēc ārstēšanās slimnīcā.

Kopumā 77,8% no visiem aptaujātajiem bija pilnībā sapratuši ārstu atbildes un skaidrojumus par ārstēšanās procesu. Savukārt 71,5% augstu novērtēja aprūpes personāla saziņu un pacientu informēšanu.

Līdztekus aptaujā noskaidrots, ka kopskaitā 86,8% no aptaujātajiem pacientiem ir saņēmuši nepieciešamo palīdzību sāpju gadījumā.

Pirms piekrišanas ārstēšanai, kopskaitā 74,6% pacientu norāda, ka saņēma saprotamu informāciju no ārstniecības personāla par iespējamiem ieguvumiem, riskiem, sarežģījumiem vai komplikācijām ārstēšanās procesā.

Ārstēšanās vides apstākļus palātās pozitīvi novērtēja 71,9% aptaujāto, ņemot vērā apgaismojumu, telpu tīrību un naktsmieru.

Analizējot aptaujas datus, Austrumu slimnīca sola turpmāk koncentrēsies uz pacienta identitātes pārbaudes kultūras stiprināšanu, atgādinot personālam, kādos gadījumos un kā jāpārbauda pacienta identitāte. Tāpat slimnīcā aicinās pašus pacientus pārliecināties, ka viņu identitāte tiek pārbaudīta, palūdzot pacientam nosaukt vārdu, uzvārdu, salīdzinot personas datus uz aproces.

Pērn 59% pacientu ir atzinuši, ka mediķi iepazīstināja ar sevi, tāpēc šajā kategorijā nepieciešami uzlabojumi, kāpinot šo iepazīstināšanas līmeni līdz 60%, uzsver RAKUS pacientu pieredzes eksperte Vita Šteina.

Aptaujā iegūtie rezultāti tiek izvērtēti sešās pamata kategorijās, aptverot visus aspektus, kas veido pieredzi: vide, saskarsme, atbalsts, drošība, informācija par turpmāko ārstēšanās gaitu pēc izrakstīšanās no slimnīcas un saņemtā informācija, atrodoties kādā no stacionāriem.

Iespēja piedalīties aptaujā tiek piedāvāta ikvienam Austrumu slimnīcas pacientam. Pagājušā gada laikā to izmantojuši 9515 pacienti.

Ārsti iesaka mainīt diētu, lai novērstu blaugznas (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 04 May 2025 12:56:00 +0300

Bieži mūsu uzturs ir pārāk vienveidīgs un diezgan lielu daļu ieņem ātri pagatavojamie produkti.

Blaugznas jeb skalpa ādas zvīņošanās ir ļoti bieži sastopama problēma, un kādā dzīves brīdī tā var skart pat katru otro iedzīvotāju. Blaugznu veidošanās parasti sākas pubertātes vecumā un biežāk skar vīriešus, tomēr tās nereti ir sastopamas arī zīdaiņiem kā piena krevele un cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Blaugznu attīstību ietekmē arī sezonalitāte, un vairāk cilvēku sūdzas par skalpa zvīņošanos tieši aukstajā un mitrajā laikā, tas ir, rudenī, ziemā un pavasarī. Kāpēc blaugznas veidojas un kā no tām atbrīvoties, vietnē merdicine.lv stāsta dermatoloģe, veneroloģe un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Dr. Alise Balcere un sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Normāls ādas nomaiņas process

Ādas lobīšanās ir normāls, bet parasti teju nemanāms ādas nomaiņas process. Vidēji dienā cilvēkam no ādas nolobās pat 50 grami šūnu, bet parasti šos sīkos ādas gabaliņus nepamanām. Šūnu nomaiņas ātrumam pieaugot un šūnām salīpot kopā, tās kļūst redzamas, un tās dēvējam par blaugznām. Blaugznas jeb ādas zvīņošanās var būt kā vienīgais simptoms, tomēr vairāk nekā puse pacientu papildus atzīmē sūdzības par niezi, un lielai daļai tāpat ir redzams arī ādas apsārtums. Izplatības ziņā blaugznas var būt visā skalpa ādā (smagākos gadījumos) vai tikai atsevišķās tā zonās. Papildus pie izteiktāka iekaisuma iespējams novērot arī matu izkrišanu.

„Raugoties no dermatoloģiskā viedokļa, skalpa āda var zvīņoties pie dažādām galvas ādas saslimšanām, piemēram, ekzēmas vai psoriāzes. Tādēļ konkrētu diagnozi ārsts apstiprina, apskatot skalpu un veicot papildu izmeklējumus, kā dermatoskopiju vai retākos gadījumos ādas biopsiju. Diemžēl uzreiz jāmin, ka lielākā daļa ādas saslimšanu, kas izraisa skalpa zvīņošanos, ir ilgstošas jeb hroniski noritošas un zvīņošanās ik pa laikam dos par sevi zināt. Kā izņēmumu var minēt zvīņošanos kā skalpa kairinājuma simptomu no pārāk agresīviem mazgājošiem līdzekļiem vai zvīņošanos, kas tieši saistāma ar kādu jaunu galvas ādas kopšanas produktu, ko ir viegli pārtraukt lietot, tā atrisinot problēmu,” stāsta dermatoloģe Alise Balcere.

Kas veicina blaugznu veidošanos?

Dermatoloģe norāda, ka visbiežākā no saslimšanām, kas izraisa blaugznas, ir seborejiskais dermatīts. Tā pamatā ir Malassezia ģints sēnīšu pārmērīga savairošanās, ko ietekmē sēnītēm labvēlīga vide palielināta tauku dziedzeru aktivitāte, hormonālās pārmaiņas (kas arī ietekmē tauku dziedzeru aktivitāti), iedzimtība, aukstais un mitrais laiks, pazemināta imunitāte, ikdienas pārdzīvojumi un stress, kā arī ādas kopšanas paradumi, pie kuriem var piederēt gan pārāk bieža, gan pārāk reta matu mazgāšana.

Daļu no minētajiem faktoriem ir grūti ietekmēt, kas arī pamato biežo blaugznu recidīvu. Arī pilnīga sēnītes izskaušana nav vēlama, jo tā pieder pie normālās ādas mikrofloras.

Lokāla terapija

Seborejiskā dermatīta ārstēšana dažādām vecuma grupām būtiski neatšķiras. Gadījumos, kad atbilstoša ir lokāla terapija, farmaceite Ivanda Krastiņa stāsta, ka aptiekā, konsultējoties ar farmaceitu, var iegadāties ārstnieciskus bezrecepšu šampūnus, kuri ir paredzēti blaugznu novēršanai, kā arī mazina niezi, apsārtumu, atjauno galvas ādu un regulē taukainību. Tie noder gan blaugznu saasinājuma periodā, gan profilaktiski.

„Novērots, ka daļa cilvēku šampūnus uzskata par neefektīviem, un šajās situācijās būtiski ir izvērtēt gan šampūna sastāvu, proti, vai tas patiesi ir piemērots seborejiskajam dermatītam, gan šampūna lietošanas paradumus. Nereti pacienti, kuri neredz efektu no šampūniem, matus mazgā pārāk reti, piemēram, vienu reizi nedēļā, taču pie izteiktām blaugznām šampūnu vajadzētu lietot trīs reizes nedēļā. Un pēc tam turpināt reizi nedēļā kā uzturošu terapijas metodi,” informē dermatoloģe.

Vēl viens šāda veida šampūnu lietošanas aspekts ir tā noturēšanas ilgums. Ja ir pierasts šampūnu iemasēt skalpa ādā un uzreiz izskalot, tad ārstnieciskajiem šampūniem ar to nebūs pietiekami, jo būtisks ir arī iedarbības laiks. Lielāko daļu pretblaugznu šampūnu ir svarīgi paturēt matos ilgāk, lietošanas ilgums parasti norādīts uz produkta etiķetes.

Ja galvas āda ir sausa un veidojas blaugznas, aptiekā jāizvēlas pretblaugznu šampūni ar galvas ādu mitrinošām un maigi attīrošām sastāvdaļām, piemēram, piroktona olamīnu, polidokanolu, glicerīnu vai bisabololu. Šampūni, kuri satur ketokonazolu, vai DS šampūni būs pareizā izvēle pret sēnītes izraisītām blaugznām. Savukārt seborejiskā dermatīta blaugznām ir ieteicami šampūni taukainai galvas ādai, kuri samazina pārlieku aktīvo tauku dziedzeru darbību un attīra galvas ādu, tādējādi mazinot blaugznu rašanos. To sastāvā būs guanidīna glikolāts, selēna disulfīds, piroktona olamīns, salicilskābe un citronskābe. Psoriāzes izraisītām blaugznām ir jāizvēlas speciālie šampūni, kuriem ir noloboša iedarbība, to sastāva būs salicilskābe, citronskābe vai glikolskābe, kas attīrīs galvas ādu no plēksnēm. Savukārt sastāvā esošais ihtiols (darva), mikronizēts sērs samazinās kairinājumu, niezi un apsārtumu.

„Ir gadījumi, kad, lai attīrītu galvas ādu no blaugznām, ar šampūnu lietošanu ir par maz. Tad jāizvēlas krēmi vai emulsijas ar šīm pašām aktīvajām vielām koncentrētākā formā. Tos uzklāj 10 līdz 15 minūtes pirms matu mazgāšanas. Krēms atbrīvos galvas ādu no blīvām zvīņām. Krēmu vai losjonu lieto vienu vai divas reizes nedēļā. Nereti līdzekļi ar salicilskābi sausina galvas ādu, tad papildus nepieciešams lietot šampūnu ar mitrinošām, nomierinošām īpašībām,” rekomendē farmaceite.

Vairāk augļu uzturā

Blaugznas var mazināt arī uztura ieradumu maiņa. To rašanos veicina trekns un salds ēdiens, kas īpaši patīk rauga sēnītei. Labāka izvēle ir dārzeņi un zaļumi, olbaltumvielām un taukskābēm – omega 3, omega 6, omega 9 – bagāts ēdiens.

Farmaceite Ivanda Krastiņa norāda, ka bieži mūsu uzturs ir pārāk vienveidīgs un diezgan lielu daļu ieņem ātri pagatavojamie produkti. Pētījumos ir pierādīts, ka, lietojot uzturā daudz augļu, seborejiskā dermatīta risks ir par ceturtdaļu mazāks, bet Rietumu diēta, kurā lielos daudzumos ir gaļa, kartupeļi un alkohols (ne vīns), par 47 % paaugstina seborejiskā dermatīta risku. Dermatoloģe stāsta, ka pacientiem ar seborejisko dermatītu var būt zemāka cinka, vitamīna D un E koncentrācija asinīs, tādēļ, iespējams, to papildu uzņemšana uzturā var dot labumu. Pozitīvu efektu var dot arī omega 3 taukskābju papildu uzņemšana, jo tās samazina iekaisuma procesus.

Kardiologs Skride: Holesterīnu nosaka gēni, un infarktu var izrēķināt (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 03 May 2025 17:49:00 +0300

Ļoti būtisks ir sliktais jeb zema blīvuma holesterīns.

50 procentos gadījumu infarkts, kura galvenais iemesls ir paaugstināts holesterīns, beidzas ar nāvi. Kā noskaidrot un aprēķināt infarkta risku, kas ir labais un sliktais holesterīns – par šiem jautājumiem stāsta RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas vadītājs Andris Skride.

Kad pie profesora Skrides atnāk pacients, viņš vienmēr nosaka pacienta infarkta un insulta risku. “To var izrēķināt tīri matemātiski. Pēc 40 gadu vecuma tiek ņemti vērā šādi faktori: vecums, dzimums, smēķēšanas statuss, holesterīna skaitļi, asisnsspiediena skaitļi, ieliek to visu matemātiskā aplikācijā un kalkulators izdod risku. Ir arī sarežģītāki kalkulatori, kur nāk klāt arī ģenētikas jautājumi, vidukļa apkārtmērs…”

Runājot par holesterīnu, ļoti būtisks ir sliktais jeb zema blīvuma holesterīns (ZBLH), jo tas noved pie artēriju aizkaļķošanās un agrīna infarkta. Kā arī labais jeb augsta blīvuma holesterīns (ABLH) un, kā saka profesors: “jo šī holesterīna vairāk, jo labāk.” Uz jautājumu, kas veicina zema blīvuma un arī augsta blīvuma holesterīna rašanos, Skride atbild, ka galvenais faktors ir ģenētika. Dzīvesveidam ir liela nozīme, bet tas ietekmē 10-20 procentus.

“Diemžēl, ja cilvēkam ir šie nelabvēlīgie gēni, vienalga kādu dzīvesveidu viņš ievēros, holesterīna līmenis būs augsts. Tāpēc svarīgi ir noteikt holesterīna līmeni un pirmo reizi tas būtu jāizdara jau līdz 18 gadu vecumam, vidusskolā, jo asinsvadu aizkaļķošanās sākas ļoti agrīni.” Pēc 40 gadu vecuma holesterīna kontrole jāveic katru gadu.

SPKC apzinājis ar masalām saslimušā cilvēka kontaktpersonas Latvijā

vs.lv — Sat, 03 May 2025 12:51:00 +0300

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) 2.maijā ir saņēmis reisa Maskava-Rīga pasažieru sarakstu no autobusu operatora "Ecolines" un apzinājis ar masalām saslimušā cilvēka kontaktpersonas Latvijā, kā arī informējis pārējo kontaktpersonu pārstāvēto valstu atbildīgās iestādes, aģentūru LETA informēja SPKC pārstāve Ilze Ūdre.

Patlaban ar masalām saslimusī persona ārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā, savukārt kontaktpersonām ir jānovēro savs veselības stāvoklis un slimības simptomu novērošanas gadījumā jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

SPKC nav reģistrējis jaunus saslimšanas gadījumus ar masalām.

Latvijā kādam cilvēkam laboratoriski apstiprināta saslimšana ar masalām, un saistībā ar šo gadījumu SPKC aicināja atsaukties 16.aprīļa autobusa reisa Maskava-Rīga pasažierus. Ar masalām saslimusī persona četras dienas vēlāk ar autobusu braukusi arī uz Tallinu.

Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram neimūnam cilvēkam, kurš iepriekš nav vakcinēts pret masalām vai nav slimojis ar masalām, un kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo vai uzturējās telpās, kurās pēdējo divu stundu laikā atradies masalu slimnieks. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tās var noritēt ar smagām komplikācijām, teikts SPKC mājaslapā.

Slimībai raksturīgs drudzis, ķermeņa temperatūrai pārsniedzot 40 grādus pēc Celsija skalas, smalki raibi sarkani izsitumi un pietūkuši limfmezgli. Komplikācijas var būt ausu, plaušu vai smagākos gadījumos smadzeņu audu iekaisums. Masalas var būt dzīvībai bīstamas.

Tā kā dažās valstīs nav pietiekama iedzīvotāju vakcinācijas aptvere pret masalām, ik pa laikam tiek novērots arī masalu gadījumu skaita un uzliesmojumu pieaugums. Piemēram, šogad ziņots par jauniem gadījumiem deviņās Eiropas Savienības valstīs - Austrijā, Čehijā, Somijā, Vācijā, Īrijā, Lietuvā, Nīderlandē, Rumānijā un Spānijā.

Masalu uzliesmojumi parasti ir saistīti ar ārzemēs inficētu ceļotāju atgriešanos savā mītnes zemē. Tāpēc, pieaugot sezonālajiem ceļojumiem, palielinās infekciju izplatīšanās risks starp valstīm, skaidro centrā.

Vakcinācija ir vienīgais efektīvais masalu profilakses pasākums, lai novērstu saslimšanu ar masalām. Vakcinācijas nolūkā izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR vakcīnu). Maksimālai aizsardzībai ir nepieciešamas divas potes, līdz ar to Latvijā un citās valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas potes ar MPR vakcīnu. Pirmo poti bērns saņem 12-15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā, skaidro SPKC.

Vai Latvijas iedzīvotāji zobus tīra pareizi (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 02 May 2025 16:20:00 +0300

Lielākajai daļai cilvēku vislabāk piemērotas ir mīkstās vai īpaši mīkstās birstes.

Ikviens no mums sapņo par veselīgu smaidu un lielisku pašsajūtu, taču ceļš uz to sākas ar vienkāršu, bet ārkārtīgi svarīgu paradumu – pareizu zobu tīrīšanu. Lai gan šis process šķiet pašsaprotams, realitātē daudzi to neveic pietiekami rūpīgi. Piemērotākā zobu suka, laba zobu pasta un vēl – šeit aplūkosim, kādas kļūdas cilvēki bieži pieļauj zobu tīrīšanā, kā izvēlēties piemērotus produktus un kādus soļus iekļaut ikdienas mutes dobuma kopšanā, lai saglabātu zobus tīrus, smaganas veselīgas un elpu svaigu.

Cik bieži un kā tīrīt zobus?

Pamatu pamats ir regularitāte – zobus nepieciešams tīrīt divas reizes dienā, no rīta un vakarā, vismaz divas minūtes katrā reizē. Daudzi cilvēki apstājas pēc minūtes vai pat ātrāk, taču šāds laiks bieži vien nav pietiekams, lai noņemtu aplikumu no visām zobu virsmām. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu attīrīšanu, ieteicams zobus sadalīt četrās zonās un katrai veltīt aptuveni 30 sekundes.

Tīrīšanas laikā zobu birste jānovieto 45 grādu leņķī pret smaganu līniju un jāveic slaukošas kustības no smaganām uz zobu virsmu. Svarīgi neaizmirst arī par zobu iekšpuses virsmām un košļājamām zonām, kur aplikums uzkrājas visbiežāk, ziņo vietne medicine.lv.

Zobu birstes izvēle – manuāla vai elektriskā?

Viens no biežākajiem jautājumiem, ar ko saskaras cilvēki – kādu zobu birsti izvēlēties? Ir pieejamas trīs galvenās kategorijas: manuālās, elektriskās un ultraskaņas birstes. Katrai no tām ir savas priekšrocības.

Manuālās zobu birstes ir plaši pieejamas un finansiāli pieejamākas, taču to efektivitāte atkarīga no lietotāja izmantotās tehnikas.
Elektriskās zobu birstes, piemēram, tās, kas aprīkotas ar rotējošām vai vibrējošām kustībām, nodrošina vienmērīgāku aplikuma noņemšanu un ir lielisks risinājums gan bērniem, gan senioriem.

Soniskās un ultraskaņas birstes, piemēram, Philips Sonicare, piedāvā augstu tīrīšanas precizitāti un ir īpaši piemērotas cilvēkiem ar zobu jutīgumu vai smaganu problēmām. Šīs birstes bieži ir aprīkotas ar sensoriem un taimeriem, kas palīdz kontrolēt tīrīšanas kvalitāti bez piepūles.

Kāda ir ideālā zobu birstes cietība un galviņas izmērs?

Zobu birstes sari mēdz būt dažādas cietības pakāpes, un tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, izvēloties sev piemērotu zobu birsti. Parasti sari tiek iedalīti četrās kategorijās: īpaši mīksti (ultra soft), mīksti (soft), vidēji cieti (medium) un cieti (hard).

Lielākajai daļai cilvēku vislabāk piemērotas ir mīkstās vai īpaši mīkstās birstes, jo tās tīra zobus pietiekami efektīvi, vienlaikus saudzējot zobu emalju un nebojājot smaganas. Šādas birstes ir ieteicamas gan bērniem, gan pieaugušajiem, īpaši tiem, kuriem ir jutīgi zobi vai nosliece uz smaganu iekaisumu.

Papildus saru cietībai, svarīgs ir arī zobu birstes galviņas izmērs. Tā nedrīkst būt pārāk liela, jo tad būs grūti iztīrīt attālākās zobu vietas, piemēram, pēdējos dzerokļus. Savukārt pārāk maza galviņa var prasīt vairāk laika un kustību, lai iztīrītu visus zobus kvalitatīvi. Ideālā gadījumā zobu birstes galviņa vienlaikus spēj tīrīt 2 līdz 3 zobus.

Piemērota zobu pasta

Izvēloties zobu pastu, svarīgi pievērst uzmanību ne tikai zīmolam vai garšai, bet galvenokārt tās sastāvam un lietojuma mērķim. Lielākajai daļai cilvēku ieteicama zobu pasta ar fluoru, kas stiprina emalju un palīdz novērst kariesu. Ja ir jutīgi zobi, piemērotākas būs pastas ar maigu sastāvu, kas samazina jutīgumu bez papildu kairinājuma. Balinošās pastas jāizvēlas uzmanīgi – pārāk abrazīvas var bojāt emalju, tāpēc vēlams izvēlēties tādas, kurām ir zems RDA līmenis.

Galvenais – zobu pastai ir jāatbilst jūsu individuālajām vajadzībām, nevis tikai reklāmas solījumiem.

Divos mēnešos no Latvijas izvests par 3,4% mazāk cigarešu

vs.lv — Fri, 02 May 2025 15:32:00 +0300

No Latvijas uz citām valstīm divos mēnešos izvesti 265,846 miljoni cigarešu, kas ir par 9,248 miljoniem cigarešu jeb 3,4% mazāk nekā 2024.gada divos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Uz citām valstīm divos mēnešos izveda arī 5,613 miljonus cigāru un cigarillu, kas ir par 11,5% mazāk nekā 2024.gada divos mēnešos.

Tāpat divos mēnešos no Latvijas izvests 8381 kilograms smēķējamās tabakas, kas ir par 56,2% mazāk nekā 2024.gada divos mēnešos.

Divos mēnešos no Latvijas izvesti arī 3739 kilogrami karsējamās tabakas, kas ir par 9,3% mazāk nekā 2024.gada divos mēnešos.

Lielākā daļa no izvestajiem tabakas izstrādājumiem ir nosūtīta citai Eiropas Savienības dalībvalstij - 212,056 miljoni cigarešu, 5,613 miljoni cigāru un cigarillu, 8381 kilograms smēķējamās tabakas un 3688 kilogrami karsējamās tabakas.

Kā ziņots, 2024.gadā patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,655 miljardi cigarešu, kas ir par 85,069 miljoniem cigarešu jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Darbu Jelgavas novadā plāno sākt divas jaunas ģimenes ārstes

vs.lv — Fri, 02 May 2025 14:00:00 +0300

Jelgavas pašvaldība piedalīsies Centrālās finanšu un līgumu aģentūras izsludinātajā projektu atlasē, lai iegūtu finansējumu divu jaunu ģimenes ārstu prakšu labiekārtošanai Elejā un Valgundē, nolēmusi novada dome.

Projekta īstenošanas gaitā esošajā ģimenes ārsta prakses vietā Dārza ielā 5, Elejā, plānots veikt uzlabojumus. Iecerēts gan kosmētiskais remonts, gan medicīnas tehnoloģiju un iekārtu, kā arī datortehnikas un mēbeļu iegāde par kopējo summu teju 30 000 eiro.

Līdzšinējā ģimenes ārste Biruta Karlovska šī gada beigās plāno beigt darba gaitas, tādēļ ģimenes ārsta praksi pārņems jauna ģimenes ārste - Jana Masloša.

Savukārt pēc diviem gadiem darbu Valgundes pagastā sāks jauna ģimenes ārste Olga Oblate, kas pārņems Annas Ķuzes ģimenes ārsta praksi Saules ielā 2, Valgundē. Oblate ir pašvaldības profesionālās stipendijas saņēmēja, turpina studijas rezidentūrā un pēc rezidentūras beigām - 2027.gadā - plāno sākt darbu Jelgavas novadā.

Šai ģimenes ārsta praksei plānots iegādāties dažādas medicīnas tehnoloģijas un iekārtas, kā arī datortehniku un mēbeles par 26 000 eiro.

Ar abām jaunajām ģimenes ārstēm pašvaldība slēgs sadarbības līgumu par projekta ieviešanu un ģimenes ārsta prakses izveidi Jelgavas novadā.

Projekta īstenošanai maksimāli pieejamais finansējuma apmērs ir 60 000 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 51 000 eiro un valsts budžeta finansējums - 9000 eiro. Projekta īstenošanai nepieciešamais priekšfinansējums 70% apmērā tiks paredzēts pašvaldības 2026.gada budžetā.

Pašvaldībā norāda, ka viena no būtiskākajām problēmām, kas apgrūtina iespējas nodrošināt pilnvērtīgu medicīnas pakalpojumu pieejamību reģionos, joprojām ir medicīnas darbinieku trūkums. Lai atbalstītu sava novada iedzīvotājus un ārstus, pašvaldība veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem paredzējusi dažāda veida atbalstu.

Lai piesaistītu jaunus ģimenes ārstus, pašvaldība piešķir profesionālo stipendiju speciālistiem, kuri sākuši studijas rezidentūrā. Stipendiātam mēnesī tiek piešķirta stipendija atbilstoši vidējai studiju maksai mēnesī, bet ne vairāk kā valstī noteiktās minimālās algas apmērā, un, sekmīgi pildot studiju saistības, pretendents stipendiju var saņemt visu rezidentūras laiku. Vienīgais nosacījums - studiju atbalsta saņēmējam jābūt gatavam sākt ģimenes ārsta darbību Jelgavas novada administratīvajā teritorijā un šajā specialitātē jānostrādā vismaz trīs gadi.

Tāpat ārstniecības personas Jelgavas novadā var saņemt atbalstu dzīvojamo telpu īres un apkures maksas vai viesnīcas numura īres daļējai kompensēšanai 250 eiro mēnesī, savukārt ārstu prakses darbības nodrošināšanai pieejams atbalsts 200 eiro mēnesī. Uz atbalstu var pretendēt ārstniecības personas - ģimenes ārsti, zobārsti - un ārstu prakses, kas atbilst Ārstniecības likumā noteiktajām prasībām, noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu un kuru darbības vieta atrodas novada administratīvajā teritorijā.

Lai atbalstītu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, līdz šim pašvaldība lielākoties ir radusi iespēju nodrošināt ar pašvaldībai piederošām telpām gan ģimenes ārstu prakses, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu punktus, gan zobārstniecības pakalpojumu sniedzējus. Tāpat laika periodā no 2014. līdz 2022.gadam sadarbībā ar ģimenes ārstiem īstenots projekts par primārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu ģimenes ārstu praksēs, kura kopējās izmaksas ir vairāk nekā 170 000 eiro.

Asinsdonoru centrs periodisku darbu sestdienās varētu atsākt gada otrajā pusē

vs.lv — Fri, 02 May 2025 13:49:00 +0300

Valsts asinsdonoru centrs (VADC) vasarā brīvdienās nestrādās, bet no augusta vai septembra plāno atsākt piedāvāt iespēju ziedot asinis vienā sestdienā mēnesī, aģentūru LETA informēja centrā.

Ņemot vērā sezonālās izmaiņas donoru aktivitātē, jūnijā un jūlijā sestdienās asins ziedošanas iespējas VADC netiks piedāvāta.

Pirms pārtraukuma pēdējo reizi sestdienā VADC strādās 31.maijā.

VADC vērtē, ka strādāšana sestdienā nodrošina lielāku iespēju ieplānot asins ziedošanu tiem, kam tas neizdodas darba dienu laikā. Centrā cer, ka šāda pieeja palīdzēs gan stabilizēt asins krājumus, gan veicinās plašāku sabiedrības iesaisti donoru kustībā.

Asinis darba dienās pastāvīgi var nodot Brīvības bulvārī 32 un Hipokrāta ielā 2, kā arī Liepājas slimnīcā - pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 26557743. Donorus gaida arī VADC Latgales filiālē - 18.novembra ielā 41, Rēzeknes slimnīcā, kā arī reģionālo slimnīcu asins sagatavošanas kabinetos - Ventspilī, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī.

Saskaņā ar Darba likumu, donoram pēc asins ziedošanas nākamajā dienā pienākas apmaksāta atpūtas diena, un, pēc vienošanās ar darba devēju to var piešķirt citā laikā. Darba devējs apmaksā līdz piecām šādām dienām kalendārajā gadā.

Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam vai jebkurai citai personu identificējošai apliecībai, kas satur sekojošu informāciju - personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto.

Rīgā notiks starptautiska drāmas terapijas konference

vs.lv — Fri, 02 May 2025 13:30:00 +0300

Rīgā, konferenču centrā "Atta Centre", šodien un rīt notiks starptautiska drāmas terapijas konference "Cilvēks un daba drāmas terapijā", aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

Konferences galvenā tēma "Cilvēks un daba drāmas terapijā" aicina dalībniekus izpētīt cilvēka attiecības ar savu iekšējo dabu un apkārtējo pasauli mūsdienu izaicinājumu kontekstā. Konferencē pievērsīsies jautājumiem par cilvēka dabiskumu, iekšējās balss sadzirdēšanu, mākslīgā intelekta laikmetu, adaptācijas spējām un to, kā drāmas terapija var palīdzēt šajos procesos rast līdzsvaru un resursus.

Programma aptver plašu tēmu loku un paredzēta drāmas terapeitiem, mākslu terapeitiem, psihologiem, psihoterapeitiem, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem, studentiem un ikvienam interesentam, kurš vēlas padziļināt izpratni par drāmas terapijas iespējām emocionālās, kognitīvās, fiziskās un sociālās veselības uzlabošanā, personības izaugsmes un labbūtības veicināšanā. Dalību pasākumā jau apstiprinājuši 275 speciālisti.

Konferences programmā paredzētas lekcijas, praktiskas darbnīcas, prezentācijas un performances. Pasākumā uzstāsies starptautiski atzīti jomas eksperti, klāstot par dabisko saikni ar apkārtni, kopienu un sevi, kā arī drāmas terapiju kā cerības avotu haotiskā vidē.

Konference noslēgsies sestdienas vakarā ar performanci un noslēguma pasākumu. Savukārt svētdien, 4.maijā, dalībniekiem būs iespēja doties izvēles ekskursijā uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

Latvijā mākslas terapeita profesionālo kvalifikāciju, specializējoties arī drāmas terapijā, var apgūt Rīgas Stradiņa universitātē akreditētā profesionālā maģistra studiju programmā.

Drāmas terapija ir veselības aprūpes virziens un viens no četriem mākslas terapijas veidiem. Drāmas terapijas pamatā ir drāmas un tās izteiksmes līdzekļu zinātnisks pielietojums terapeitiskiem mērķiem sekmējot personības potenciālu attīstību vai atjaunojot funkcijas labākas dzīves kvalitātes sasniegšanai.

Konferenci rīko Latvijas Drāmas terapijas asociācija un Eiropas Drāmas terapijas federācija sadarbībā ar Pasaules Drāmas terapijas aliansi.

Saslimšanas ar masalām dēļ SPKC aicina atsaukties Maskavas autobusa pasažierus

vs.lv — Thu, 01 May 2025 22:42:00 +0300

Latvijā kādam cilvēkam laboratoriski apstiprināta saslimšana ar masalām, un saistībā ar šo gadījumu Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina atsaukties 16.aprīļa autobusa Maskava-Rīga pasažierus, VS.LV informēja SPKC.

Epidemiologi sākuši epidemioloģisko izmeklēšanu, apzinot inficēšanās apstākļus, nosakot slimnieka kontaktpersonas un organizējot nepieciešamos pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.

Masalu slimnieks ieradies Rīgā 17.aprīlī plkst.12.45 ar starptautisko autobusu "Ecolines", kas izbrauca no Maskavas 16.aprīlī plkst.17.15. SPKC ir pieprasījis informāciju par reisa pasažieriem no autobusu operatora, taču to vēl nav saņēmis.

SPKC aicina visus pasažierus, kuri brauca šajā reisā, un apkalpes darbiniekus steidzami sazināties ar SPKC epidemiologiem pa telefonu 67271738 vai rakstot e-pastu "dezurants.riga@spkc.gov.lv".

Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā.

Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram neimūnam cilvēkam, kurš iepriekš nav vakcinēts pret masalām vai nav slimojis ar masalām, un kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo vai uzturējās telpās, kurās pēdējo divu stundu laikā atradies masalu slimnieks. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tās var noritēt ar smagām komplikācijām, teikts SPKC mājaslapā.

"Naktsmieru Rīgai" EM priekšlikumus trokšņu mazināšanai sauc par neefektīviem

vs.lv — Thu, 01 May 2025 18:30:00 +0300

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie priekšlikumi izklaides trokšņu mazināšanai ir neefektīvi un nerisinās problēmas, norāda iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" pārstāvji.

EM sabiedrības vērtējumam nodevusi vairāku trokšņus reglamentējošo dokumentu grozījumus. Sabiedriskā apspriešana noslēdzas šodien.

Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtības grozījumu anotācijā EM norāda, ka pašlaik neviens normatīvais akts neparedz kārtību, kas ļautu noteikt, cik lielu vides troksni rada izklaides vietās uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas. Tostarp nevienā normatīvajā aktā netiek noteikti izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumi, tādējādi neļaujot objektīvi pārliecināties, vai izklaides vietu darbības rezultātā tiek ievērotas iedzīvotāju tiesības uz mieru, tai skaitā naktsmieru.

Tāpēc noteikumu projekts paredz jaunu nodaļu "Izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana". Tajā plānots noteikt, ka vides trokšņa, ko rada dažādās izklaides vietās uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas, ievērojamais robežlielums ārtelpās ir 90 decibeli (dB(A)). Tas nozīmē, ka gadījumā, ja izklaides vietā nav uzstādītas skaņu pastiprinošās iekārtas, uz to neattiecas noteiktais vides trokšņa robežlielums ārtelpās.

Tāpat noteikumu projekts paredz papildināt punktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē pašvaldība uz iesnieguma pamata. Tas nozīmē, ka pašvaldības policija to, vai konkrētajā izklaides vietā tiek ievērots noteiktais skaņu pastiprinošo iekārtu vides trokšņa robežlielums ārtelpās, pārbaudīs tikai tad, ja būs saņemts atbilstošs iesniegums.

EM arī norāda, ka pašlaik nevienā spēkā esošajā normatīvajā aktā netiek noteikta izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides trokšņa robežlielumu mērīšana un novērtēšana. Tāpēc noteikumu projekts paredz papildināt apakšpunktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa mērījumus ārtelpā veic ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes piecu metru attālumā no trokšņa avota, kura priekšā nav fizisku šķēršļu, un vismaz pusotra metra augstumā virs zemes.

Tāpat, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un efektīvi aizsargātu iedzīvotāju tiesības uz mieru, samazinot izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni un tā negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, paredzēti grozījumi likumā "Par piesārņojumu". Tajos paredzēts noteikt, ka administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni veiks pašvaldības policija.

Savukārt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumu anotācijā EM norāda, ka pašlaik nevienā normatīvajā aktā netiek noteikti publiskos pasākumos publiskā ārtelpā ievērojamie vides trokšņa robežlielumi. Tādējādi tiek radītas situācijas, kurās publisku pasākumu norises rezultātā potenciāli var tikt apdraudētas iedzīvotāju tiesības uz mieru.

Tāpēc likumprojekts paredz papildinājumu, kas nosaka, ka publiskā pasākumā publiskā ārtelpā ievērojamais vides trokšņa robežlielums ir 100 dB(A). Šis vides trokšņa robežlielums tika izvēlēts, balstoties uz citās Eiropas valstīs pastāvošo praksi attiecībā uz dzīvās mūzikas pasākumiem, norāda EM.

Grozījumi arī paredz, ka pašvaldība, lemjot par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, var noteikt tajā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kas var būt lielāki par 100 dB(A).

Taču iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" pārstāvji uzskata, ka piedāvātie grozījumi nevis uzlabos, bet pasliktinās iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. "Grozījumi paredz tādus trokšņu līmeņus, kas ir pilnībā nepieņemami," savā mājaslapā pauž aktīvisti.

Viņi arī norāda, ka grozījumi neparedz arī risinājumus ne trokšņa monitoringam, ne kontrolei. Tāpat no grozījumiem esot izzuduši priekšlikumi par laika ierobežojumiem un stacionārajiem skaņas mērītājiem.

"Naktsmieru Rīgai" aicina noteikt par pienākumu aprīkot izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu, kas nodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus izklaides vietas darba laikā. Būtu jānosaka arī izklaides vietu vides trokšņa robežlielumi dienā, vakarā un naktī, kā arī trokšņa robežlielumus izklaides vietu iekštelpās.

Iniciatīvas pārstāvji vēstulē EM aicina arī ieviest stingrākas prasības un kontroli attiecībā uz nakts laikā rīkojamiem pasākumiem, bet likumā "Par piesārņojumu" noteikt administratīvo atbildību par izklaides vietas iekštelpu neaprīkošanu ar trokšņa monitoringa iekārtu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus "Naktsmieru Rīgai" pauž, ka ir gatavi vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību, kas būs vērsta pret spēkā esošā tiesiskā regulējuma nepilnībām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar tiesībsarga secinājumiem Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā.

Lai arī izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat 5000 eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības. Likumdevējs ar efektīvu risinājumu kavējas, tāpēc tiesībsargs valdībai devis laiku to rast, aģentūra LETA uzzināja Tiesībsarga birojā.

"Kritiskās masas" velobrauciens notiek bez starpgadījumiem

vs.lv — Thu, 01 May 2025 17:27:00 +0300

Ikgadējais "Kritiskās masas" velobrauciens Rīgā ceturtdien notiek bez starpgadījumiem, apliecināja Valsts policijā.

Likumsargu pārstāve Rūta Strautniece-Apaļā teica, ka brauciena laikā nav fiksēti negadījumi vai problēmsituācijas.

Policija vēl nav aplēsusi, cik dalībnieku šogad ir devušies velobraucienā.

Jau ziņots, ka vairāki simti velosipēdistu ceturtdien no Dailes teātra Rīgā devās "Kritiskās masas" velobraucienā, kura mērķis ir atgādināt politiķiem, ka Rīgā nepieciešama droša veloinfrastruktūra.

Dalībnieku skaits brauciena laikā ir mainīgs - daži to pamet, bet citi pievienojas.

Notiekošo uzmana policisti, kas gan uz velosipēdiem, gan motocikliem un automašīnām pavada gājienu.

"Kritiskās masas" rīkotāji dalībniekus aicina braukt cieši kopā ar pārējiem, lai starp braucējiem neveidotos lielas atstarpes. Pasākuma laikā jābrauc uzmanīgi, neveicot straujus manevrus un pārdrošus trikus.

Iepriekšējie braucieni rāda, ka to dalībnieki mēdz pārkāpt satiksmes noteikumus, līdz ar to nereti ir veidojušās konflikta situācijas ar policiju.

Svētku laikā medicīnisko palīdzību var saņemt arī pie dežūrārstiem

vs.lv — Thu, 01 May 2025 07:28:00 +0300

Valsts svētku brīvdienu laikā medicīnisko palīdzību iedzīvotāji var saņemt arī pie dežūrārstiem, aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Ar tālruņa speciālistiem iedzīvotāji aicināti sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, vai palīdzība nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc svētkiem, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.

Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences robežās.

Tikmēr traumu, piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu, vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniegs steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.

Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniegs slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Tāpat šajos gadījumos var izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, zvanot uz ārkārtas tālruni 113.

NVD atgādina pirms lēmuma patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu piezvanīt un pārrunāt situāciju, lai pārliecinātos, ka vajadzīgā palīdzība tur tiek sniegta. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu vai vajadzīga brūces šūšana, savukārt citās var saņemt palīdzību, ja gūti ķermeņa apdegumi.

Dežūrārstu darba grafiks svētku brīvdienās un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD mājaslapas sadaļā "Kur saņemt medicīnisko palīdzību?".

NVD atgādina, ka pirms svētkiem ir vērts arī laikus pārbaudīt savu mājas aptieciņu un pārliecināties, ka tajā ir viss nepieciešamais, un pieejami regulāri lietojamie medikamenti, kā arī pirmās palīdzības piederumi.

Ja ir hroniskas slimības, ieteicams neatlikt recepšu atjaunošanu, lai brīvdienās, kad ģimenes ārsts nav pieejams, nebūtu jāsaskaras ar regulāri lietojamo zāļu trūkumu, aicina NVD.

Kā atbrīvoties no sāpēm: neirologs sniedz padomus Latvijas pacientiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 30 Apr 2025 20:28:00 +0300

“Tas ir viens no biežākajiem aptiekas apmeklējuma iemesliem".

Ikviens kādreiz ir piedzīvojis sāpes, un vienmēr tā ir negatīva pieredze. Dažkārt tieši pēc pavasara dārza darbiem pastiprinās arī hroniskas sāpes, ko izraisa artrīts vai reimatisms. Ko vajadzētu zināt par sāpju mehānismu un kā uz tām reaģēt, skaidro neirologs Jānis Mednieks un farmaceite Irina Korčagina.

Dažreiz arī glābiņš

“Sāpes savā ziņā ir subjektīvs simptoms. Tās ir nepatīkamas fiziskas sajūtas, kas signalizē par to, ka organismā notiek negatīvs process, ir kāds audu bojājums. Sāpes ir brīdinājums, kas mudina veikt noteiktas darbības. Ja tās ir nepanesamas, piemēram, nežēlīgi sāp vēders vai nevar elpot pēkšņa spiediena krūtīs dēļ, ir steidzami jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Sastopoties ar sāpēm, nav kā strausam jāslēpj galva smiltīs, sakot: izturēšu un tās pāries! Sāpes ir svarīgs aizsardzības mehānisms, ko mums ir devusi daba. Piemēram, mēs atraujam roku no karstas virsmas, lai negūtu smagu apdegumu, un tā sevi spējam pasargāt. Taču, ja cilvēks sāpes nejūt, un tā mēdz būt, dzīves gaitā viņam var nākties saskarties ar dažādām veselības problēmām,” skaidro neirologs Jānis Mednieks un piebilst, ka akūtas, pēkšņas sāpes parasti nav psihogēnas un tās labi reaģē uz ārstēšanu. Savukārt hroniskām sāpēm bieži vien ir arī psihogēns komponents – psihe var tās būtiski ietekmēt. Tad sāpju terapija nav vienkārša.

Ja akūtas sāpes var uzskatīt pat par glābiņu, kas liek mums koncentrēt uzmanību un spēkus, tad hroniskas sāpes var liecināt, ka savai veselībai pievēršam pārāk maz uzmanības.

Nevajag ciest, ir jāārstē!

“Sāpes, kas mums ir vajadzīgas kā iespējamo problēmu indikators, medicīnā sauc par nociceptīvām – šūnu bojājums izraisa sāpju receptoru uzbudinājumu, un jūtam sāpes. Šo sāpju sajūtu laukums vienmēr ir atkarīgs no iesaistīto receptoru skaita. Tas ir tas pats stāsts par saskari ar asiem priekšmetiem vai karstām virsmām. Taču ir arī vēl viens veids – neiropātiskas sāpes, kas parādās, ja nervu sistēmā ir fiziski bojājumi – kāds nervu sistēmas elements vai daļa cieš, jo organismā kaut kas nav kārtībā,” skaidro neirologs. Problēma ir tajā, ka neiropātiskas sāpes var kļūt pastāvīgas un hroniskas sāpes jau ir klasificējamas kā atsevišķa slimība.

“Hroniskas sāpes nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut! Organismam tas ir nedabiski. Jo ilgāk moka sāpes, jo lielāku kaitējumu tās nodara – hroniskām sāpēm nav pozitīvas ietekmes. Cilvēkam, kurš cieš no hroniskām sāpēm, pazeminās dzīves kvalitāte – ir slikts garastāvoklis, samazinās darba spējas, pasaules uztvere vairs nav tik priecīga. Ignorējot pastāvīgas sāpes un cenšoties tās “drosmīgi” izturēt mēnešiem ilgi, sāpes kļūs hroniskas, un būs nepieciešama sarežģītāka un ilgstošāka ārstēšana. Tas arī nozīmē, ka, visticamāk, vienlaikus būs jālieto vairāku grupu medikamenti, kas saistīti ar citu slimību ārstēšanu. Parasti sarežģītās situācijās izraksta, piemēram, antidepresantus, pretepilepsijas līdzekļus, tā kā šie specifiskie medikamenti iedarbojas uz konkrētiem mehānismiem organismā ar mērķi samazināt sāpju intensitāti,” skaidro Jānis Mednieks.

Cits sāpju veids ir psihogēnas sāpes, kas ir psihosomatikas. Tas nozīmē, ka sāpju izcelsmi ietekmē mentāli faktori. Sāpes rada pieredzi, un jebkura pieredze glabājas atmiņā. Var būt tā, ka kādā brīdī psihe sāk maldināt ķermeni, liekot just sāpes.

Viena tablete, divas tabletes...

Neirologs uzsver, ka pretsāpju līdzekļi nezina, kur tieši sāp – tie iedarbojas organisma bioķīmijas līmenī, bloķējot sāpju signālus, kas no nervu galiem tiek pārraidīti uz smadzenēm. Zāles sasniedz visus orgānus un audus, arī sāpju avotu, nešķirojot, vai sāp zobs, kāja vai galva. Tomēr mēs jūtam atvieglojumu konkrētajā vietā, jo sāpes ir saistītas ar nervu galu iekaisumu vai kairinājumu, un zāles šos procesus spēj ietekmēt.

Farmaceite Irina Korčagina stāsta, ka katru dienu uz aptieku cilvēki nāk un lūdz kādas zāles sāpju mazināšanai. “Tas ir viens no biežākajiem aptiekas apmeklējuma iemesliem, tādēļ vienmēr cenšamies noskaidrot: kas tieši sāp, cik ilgi, kādas ir sāpes – mērenas, asas, dedzinošas, pulsējošas, nepanesamas? Ir svarīgi rūpīgi izprast arī sāpju avotu. Ja cilvēkam ir slikta dūša, vājums, reibonis un galvassāpes, vienmēr iesakām izmērīt arteriālo asinsspiedienu, jo sliktās pašsajūtas iemesls var būt hipertoniskā krīze, un tai nepieciešama citāda terapija, pretsāpju līdzekļi nepalīdzēs un var pat kaitēt.”

Farmaceite skaidro, ka, piemēram, gastrīta, čūlas un citu kuņģa darbības traucējumu gadījumā stingri aizliegts lietot medikamentus ar aktīvo vielu ibuprofēnu vai citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Šādā gadījumā iesakāms ir paracetamols, kas mazāk kairina kuņģa gļotādu. “Uzsveru – tas ir ļoti svarīgi! Šīs zāles jālieto tikai pēc ēšanas, lai izvairītos no kuņģa problēmu saasināšanas. Paracetamols jeb acetaminofēns  var palīdzēt pret galvassāpēm, zobu, menstruāciju un cita veida sāpēm, kas ne vienmēr ir saistītas ar iekaisumu. Lietojot neregulāri, zāles parasti neizraisa problēmas, taču tās nevajadzētu lietot lielās devās vai ilgstoši, jo var nelabvēlīgi ietekmēt aknu un nieru veselību.”

Gan farmaceite, gan neirologs uzstāj, ka jebkuru bezrecepšu pretsāpju līdzekli bez ārsta norādēm nedrīkst lietot ilgāk par nedēļu. Ja šajā laikā sāpes nepāriet, jāmeklē speciālista palīdzība, pretējā gadījumā var iedzīvotās hroniskās sāpēs.

“Nav nekā slikta, ja ciešot no sāpēm, piemēram, locītavās, cilvēks, konsultējoties ar farmaceitu, iegādājas un lieto bezrecepšu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli. Ja nav kontrindikāciju, tie ir piemēroti akūtu sāpju mazināšanai. Taču, ja, lietojot šos medikamentus, sāpes nepāriet, ir jādodas pie ārsta, lai atrastu sāpju cēloni un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu.

Pie manis bieži nonāk pacienti, kuri ilgstoši lietojuši īslaicīgai terapijai paredzētus medikamentus un ir nopietni kaitējuši gremošanas sistēmai, vienlaikus pasliktinot esošās veselības problēmas. Konsultējaties aptiekā ar farmaceitu, jums palīdzēs saprast, kā pareizāk cīnīties pret sāpēm! Taču, ja sāpes (lai kur arī tās justu – galvā, mugurā) nomoka ilgāk par divām nedēļām, noteikti dodieties pie ārsta!” aicina neirologs un brīdina no paradoksālas situācijas, kas saistīta ar pastāvīgām galvassāpēm. “Ja lietojat pretsāpju līdzekļus vairāk nekā 15 dienas mēnesī, tieši zāles var izraisīt galvassāpes. Kāpēc uzņemties tādu risku?”

Dažreiz var palīdzēt pat glāze ūdens

“Ja galva sāp katru dienu, protams, ir jādodas pie ārsta, turklāt, jo ātrāk, jo labāk. Taču dažreiz galva var kļūt smaga saaukstēšanās laikā un ļoti bieži, ja ir saspringta darba nedēļa, ja garas stundas pavadītas pie datora.

Piespiedu poza, nepareiza ķermeņa pozīcija, sasprindzinājums kakla muskuļos – tas viss nereti izraisa galvassāpes. Iespējams, šādā gadījumā labākās zāles būs masāža vai fizioterapeita ieteiktie vingrinājumi, kas regulāri jāatkārto mājās. Dažiem var ieteikt nēsāt speciālu apkakli, kas palīdz muskuļiem atslābt – ar šo vienkāršo metodi nereti pietiek, lai sāpes pārietu. Ja tomēr uzlabojumu nav, jādodas pie ārsta,” atbildīgi atgādina farmaceite. Viņa arī piebilst, ka sāpes sprandā, sasprindzinājums pakauša daļā un zemāk var būt pazīme, ka organismā trūkst magnija. Tad papildus var lietot magnija preparātu. Šis mikroelements tostarp mazina sāpes migrēnas lēkmju laikā. Savukārt B1 un B6 vitamīna lietošana var gan palīdzēt mazināt sāpes, gan veicināt bojāto nervu šķiedru atjaunošanos, paātrināt dzīšanas procesu un samazināt atkārtotu sāpju lēkmju iespējamību.

“Pašlaik daudzi aktīvi strādā dārza darbus un, kā likums, pārpūlas. Atgādināšu, ka aptiekās ir pieejams plašs bezrecepšu pretsāpju medikamentu klāsts, ko lieto ārīgi – krēmi, aerosoli un, protams, plāksteri, ko uzklāt sāpīgajiem muskuļiem, cīpslām vai locītavām. Taču jāatceras, ka, lietojot diklofenaku saturošu ziedi, svarīgi izvairīties no saules stariem, jo vietā, kur uzklāts šis medikaments, var rasties alerģiska ādas reakcija,” rūpīgi paskaidro farmaceite.

Dārza darbos bieži pastiprinās arī hroniskas sāpes, ko izraisa artrīts vai reimatisms. Palīdzēt var sildoši ārīgi lietojami dažāda sastāva līdzekļi, kas aktivizē asinsriti. Taču izmežģījuma, sasituma vai sastiepuma gadījumā pietūkuma mazināšanai vislabāk ir lokāli uzklāt līdzekli ar atvēsinošu efektu.

“Mūsdienu cilvēkam ir tiesības un arī iespējas dzīvot bez sāpēm, tāpēc nesamierinieties ar sāpju radīto diskomfortu, konsultējieties ar speciālistiem! Galvenais ir neļaut sāpēm iesakņoties organismā, kļūstot par jūsu mūžīgo pavadoni,” tāds ir neirologa Jāņa Mednieka būtiskākais atgādinājums ikvienam.

Saeimas komisija atbalsta mehānismu obligātajai narkoloģiskajai ārstēšanai

vs.lv — Wed, 30 Apr 2025 16:20:00 +0300

Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pirmajā lasījumā atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumus par obligātās ārstēšanas kārtību nepilngadīgajiem ar atkarībām.

Lai stiprinātu atbalstu nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi, kaitējoši lieto atkarību izraisošas vielas, VM izstrādājusi jaunas likuma normas, kas ievieš mehānismu nepilngadīgo obligātajai narkoloģiskajai ārstēšanai stacionārā ārstniecības iestādē.

Paredzēts, ka stacionārā ārstniecības iestāde 72 stundu laikā izvērtēs nepilngadīgā, kurš pārmērīgi lietojis atkarību vielas, veselības, dzīvības un sociālos riskus, kā arī pieņems lēmumu par obligātās ārstēšanas nepieciešamību. Ja tiks pieņemts lēmums par obligātu ārstēšanu, tas nekavējoties tiks nosūtīts apstiprināšanai tiesai. Procesā tiks iesaistīti arī sociālie dienesti, bāriņtiesa un policija, kas sniegtu nepieciešamo informāciju risku izvērtēšanai.

Tiesas apstiprinātais lēmums par obligāto ārstēšanu būs nekavējoši izpildāms, un ārstniecības iestādei būs jānodrošina nepilngadīgā nogādāšana uz turpmākās narkoloģiskās ārstēšanas vietu. Lēmumu būs iespējams arī pārsūdzēt, ko tiesai būs jāizskata piecu dienu laikā, izvērtējot iesniegtos argumentus. Ja nepilngadīgais patvaļīgi atstās ārstniecības iestādi, informācija tiks nodota Valsts policijai un likumiskajam pārstāvim, paredz grozījumi.

Pakalpojumus līdz 2027.gada 30.jūnijam sniegs Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, slimnīca "Gintemuiža" un bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži".

VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa informēja, ka pakalpojumu plānots sākt no šī gada 1.jūlija. Valdībā vēl jāskata informatīvais ziņojums par grozījumiem, bet VM mērķis ir virzīt tos steidzamības kārtā.

VM 13.maijā paredzētas sarunas ar Finanšu ministriju (FM), lai vienotos par pakalpojumiem nepieciešamo finansējumu 2026. un 2027.gadam.

FM Labklājības sfēras finansēšanas nodaļas vadītāja Anita Čemme norādīja, ka plānotie grozījumi radīs ietekmi uz budžetu. Kopumā FM iesniegusi 15 iebildumus un deviņus priekšlikumus attiecīgajiem grozījumiem. Kā atzīmēja Čemme, nav rasts risinājums pakalpojuma turpmākai finansēšanai pēc šī gada beigām.

No 2026.gada pakalpojumu nodrošināšanas pilotprojektu paredzēts finansēt no Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas granta līdzekļiem un tam nepieciešami 1 095 103 eiro, taču šobrīd šī summa nav garantēta, norādīja Čemme.

FM pārstāve norādīja, ka Norvēģijas finansējuma apjoms un termiņš varētu būt pieejams no 2027.gada un turpmāk, bet kopumā finansējuma piešķiršana būs atkarīga no sarunu procesa ar donoru valstīm.

Tā kā Norvēģijas finanšu instruments šobrīd nav garantēts, FM rosina VM rast risinājumu gadījumam, ja no donoru valstīm finansējums 2026. un 2027.gadam saņemts netiks.

Tam oponēja deputāts Viesturs Kleinbergs (P), pauzdams pārliecību, ka Lihtenšteina un Norvēģija noteikti atradīs līdzekļus, lai atbalstītu šo ieceri.

FM priekšlikums ir primāri meklēt pakalpojumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu esošā budžeta ietvaros. Vienlaikus, pakārtoti nākamā budžeta prioritātēm, fiskālā situācija nav vērtējama kā pozitīva, un, domājot par papildu resursiem šo ieceru īstenošanai, jābūt piesardzīgiem, sacīja Čemme.

Papildus viņa norādīja, ka nākamā gada budžeta noteiktās prioritātes - aizsardzība un demogrāfija, iespējams, nesasauksies ar šo VM ieceri.

FM ieteikums ir apsvērt pilotprojektu īstenot zemākā intensitātē, jo no 2026. līdz 2030.gadam iezīmētais finansējums 9,1 miljona eiro apmērā ir ievērojama summa un neesot garantijas tās atrašanai.

Savukārt VM ieskatā, nepilngadīgu bērnu ārstēšana no atkarībām ir absolūta demogrāfijas prioritāte, tāpēc Kļaviņa aicināja FM diskutēt par finansējuma pieejamības jautājumu un sniegt priekšlikumus VM.

LM parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis piebilda, ka Norvēģu fondu finansējuma sadale vēl nav beigusies, tāpēc šādā nozīmē jebkuru iniciatīvu īstenošanu pašreiz var saukt par nedrošu.

LM atbalsta grozījumus, savukārt Norvēģijas finansējuma atteikuma gadījumā rosina pārtraukt likumprojekta virzību. LM ieskatā būtiski valdības līmenī saskaņot šo ieceri kā prioritāri īstenojamu.

Tāpat Latvijas Ārstu biedrības juriste Ilze Vilka norādīja, ka primāri arī bērnu narkoloģijas pamatprincips ir ārstēšana ar piekrišanu, taču šie VM priekšlikumi attiecināmi uz izņēmuma normu, kad bērns iet bojā un atsakās ārstēties. Attiecīgi ārsts pieņem lēmumu par obligāto ārstēšanu, līdz ar to mazinot arī ļaunprātīgu izmantošanu, kad atkārtoti it kā tiktu pausta piekrišana ārstēšanai, bet faktiski rīcība netiktu mainīta, pakalpojumu saņemot neskaitāmas reizes atkārtoti. Tāpēc būtiski, ka obligātā ārstēšanās piemērota ar ārsta lēmumu.

VM prognozē, ka paredzamais lietu skaits gadā būtu aptuveni 18.

Vienas šādas lietas izskatīšana vidēji var aizņemt vienu darba dienu, kas, attiecīgi ņemot vērā prognozējamo lietu skaitu, kopumā var papildus radīt tiesai papildus noslodzi 18 dienu apmērā, paredz VM likumprojekts.

Juridiskās palīdzības izmaksas vienas lietas ietvaros vidēji ir 100 eiro. Summu veido konsultācijas sniegšana, pārstāvība tiesas sēdē un iepazīšanās ar lietas materiāliem.

Prognozējot 18 izskatāmas lietas gadā, pieņemot likumprojektā iekļautos grozījumus, iespējamās izmaksas ir 1800 eiro gadā, kas būtu nodrošināmai Tiesu administrācijas esošā budžeta ietvaros.

Saeimas Juriskais birojs norādīja, ka Ministru kabinetam jāsagatavo izvērtējums par likumprojektu, kurā būtu atrunāti arī budžeta pieejamie līdzekļi.

Vienlaikus VM vajadzētu detalizētāk nošķirt 18 likumprojekta sadaļas, jo vairākas no tām tieši neattiecas uz Ārstniecības likuma jautājumiem, bet gan juridiskās palīdzības sniegšanu.

Tālāk likumprojektu plānots skatīt maija pirmajā pusē.