VS: Rubrikas ziņas Video

Kulta grupa no ASV «Fun Lovin' Criminals» drīzumā brauc uz Rīgu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 29 Sep 2025 07:05:00 +0300

Šis albums ir kā solījums uzticīgajiem faniem.

Leģendārie "Fun Lovin’ Criminals" izdevuši jaunu albumu un novembrī viesosies Rīgā

90-to gadu kulta grupa no ASV "Fun Lovin' Criminals" izlaiduši jaunu studijas albumu "A Matter of Time", veiksmīgi uzsākuši savu Eiropas koncerttūri un jau 3.novembrī uzstāsies koncertzālē "Palladium".

"Fun Lovin' Criminals" savā vairāk nekā 30 gadu pastāvēšanas laikā ir spējuši nemainīgi saglabāt savu unikālo mūzikas stilu, kurā apvienoti hip-hop, roka, blūza un pat džeza un fanka elementi. 1996.gadā grupa iekaroja pasaules topus un miljoniem klausītāju sirdis ar albumu "Come Find Yourself" un hitu "Scooby Snacks". Grupa īpašu popularitāti savulaik ieguva Eiropā un Lielbritānijā, kur tai joprojām ir uzticama fanu bāze.

Koncertā Rīgā grupa izpildīs ne tikai savus slavenākos hitus kā "Scooby Snacks" u.c., bet arī jaunākos singlus, kas iekļauti vasaras izskaņā iznākušajā albumā "A Matter of Time", kura tapšanā piedalījies arī Grammy balvas ieguvējs - amerikāņu producents Tim Latham.

Kā atzīst grupas dalībnieki, šis albums ir kā solījums uzticīgajiem faniem, kuri sen gaidījuši no grupas ko jaunu. Pirmo singlu, "Little Bit Further", no jaunā albuma Kreiga Čārlza "BBC6 Music" šova klausītāji pēc ekskluzīva pirmatskaņojuma nosauca par "stone cold banger" jeb absolūti lielisku hitu. "Iemesls, kāpēc mēs to varējām izdarīt ir gaužām vienkāršs - esam atguvuši savu radošo brīvību," atzīst grupas bundzinieks un producents Frank Benbini.

Līdzās grupas dibinātājam, multiinstrumentālistam Brian 'Fast' Leiser, koncertā Rīgā uz skatuves kāps bundzinieks un producents Frank Benbini un ģitārists Naim Cortazzi.

"Fun Lovin’ Criminals" grupas pastāvēšanas laikā ir izdevuši astoņus albumus un snieguši koncertus visā pasaulē. Grupa iepriekš jau ir viesojusies Latvijā, 2010.gadā, un šogad, pēc 15 gadu pārtraukuma, tā atgriezīsies pie saviem faniem Rīgā, koncertzālē "Palladium".

Slavenā dzejniece Māra Zālīte tiksies ar Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 18:41:00 +0300

Viņa veiksmīgi sadarbojusies ar dažādiem komponistiem un rakstījusi libretus rokopēram.

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. 2.oktobrī plkst.17.30 RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotekā (Ziemeļblāzmas iela 36) uz lasījumu aicinās dzejniece Māra Zālīte.

Māra Zālīte ir dzejniece, dramaturģe, prozaiķe, sabiedriskā darbiniece. Studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Strādājusi par Latvijas Rakstnieku savienības referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla "Liesma" dzejas konsultanti, bijusi izdevniecības "Karogs" un žurnāla "Karogs" galvenā redaktore. 2000.gadā kļuvusi par Latvijas Autoru apvienības prezidenti. Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja no 2002.-2004.gadam. Sarakstījusi ar Gada balvu literatūrā apbalvoto romānu "Pieci pirksti", kā arī tā turpinājumu "Paradīzes putni". Autore 5 dzejoļu krājumiem, no kuriem pirmais "Vakar zaļajā zālē" iznācis 1997.gadā. 2003.gada iznācis kopotās dzejas krājums. Māra Zālīte ir ir sarakstījusi ievērojamu skaitu lugu, kuras uzvestas uz Latvijas teātru skatuvēm, piemēram - "Tobāgo" un "Zemes nodoklis". Tāpat veiksmīgi sadarbojusies ar dažādiem komponistiem un rakstījusi libretus tādām muzikālām izrādēm un rokoperām kā "Lāčplēsis", "Sfinksa", "Meža Gulbji".

Guntis Berelis par Māras Zālītes dzeju raksta šādi: "Zālītes dzeja iezīmē visai savdabīgu krustpunktu, kur savienojas gan atbalsis no Aspazijas un Raiņa, gan tieksme turpināt 60.gadu dzejnieku aizsāktos motīvus, gan kārtējie nacionālā koda radīšanas mēģinājumi, gan 80.gadu intelektuālisms. (..) Zālītei piemīt nosliece uz universālismu un plašiem vispārinājumiem, tai pašā laikā paliekot liriski intīmai."

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

No 21.augusta līdz 2.oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesojas pazīstami latviešu dzejnieki - Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli "Dzeja svin!".

Rīgas parkos aktīvi norit labiekārtošanas darbi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 15:36:00 +0300

Vecās un nolietotās rotaļu iekārtas tiks demontētas, to vietā uzstādot astoņas jaunas.

Rīgas pašvaldība šoruden sākusi bērnu rotaļu laukumu atjaunošanu Vērmanes dārzā un Ēbelmuižas parkā, nomainot novecojušās rotaļu iekārtas un laukumu segumu. Darbus paredzēts pabeigt līdz gada beigām, ja būs atbilstoši laika apstākļi.

Vērmanes dārza rotaļu laukums

Vērmanes dārzs ir otrs vecākais sabiedriskais parks Rīgā - tas tika atvērts 1817.gadā, kļūstot par nozīmīgu pilsētas kultūras un sabiedrisko dzīvi vienojošu vietu. Gadsimtu gaitā šī vide kļuvusi par neatņemamu Rīgas identitātes daļu, kur savijas vēsturiskā ainava, arhitektūra un iemīļotas atpūtas tradīcijas.

Esošais bērnu rotaļu laukums tika izveidots 2007.gadā, un tā atjaunošana paredzēta ar īpašu cieņu pret vēsturisko vidi - saglabājot laukuma aprises un konfigurāciju, kā arī žogu ap to. Projektēšanas gaitā tika rūpīgi izpētīta Vērmanes dārza vēsturiskā attīstība un cieši sadarbojoties ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu un Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju, ņemti vērā to ieteikumi un priekšlikumi, lai saglabātu parka raksturu, ainavu un arhitektoniskās vērtības.

Iedvesmojoties no estrādes, kas savulaik dēvēta par "Gliemežnīcu", projekta autori izvirzīja moto: "Bērni kā pērles pērļnīcā, mirdz un attīstās par izcilām personībām." Pērles simbols kā vizuāla un konceptuāla nianse caurvīs laukuma dizainu - tas ir kā galvenais spēļu elements, gan parādīsies seguma niansēs: apļa formās. Jaunajā laukumā paredzētās lodes un puslodes rotaļu elementos sasaucas ar šo ideju - tās nodrošina kustību un spēles iespējas, vienlaikus simboliski atgādinot par pērles formu un tādējādi telpiski papildinot projekta centrālo tēlu.

Ņemot vērā ka Vērmanes dārzs atrodas Rīgas vēsturiskā centrā, tā tuvumā nav citu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tajā notiek daudzi publiskie pasākumi, jaunās bērnu rotaļu iekārtas ir individuāli dizainētas tieši Vērmanes dārzam, lai veidotu pievilcīgo publisko ārtelpu Rīgas centrā. Lai radītu mierpilnu un estētiski pievilcīgu vidi laukuma atjaunošanā tika izmantoti dabas toņi - sūnu zaļš, smilšu krāsas, kā arī pelēkie un brūnie toņi, kuri harmoniski iekļausies apkārtējā parka ainavā.

Vecās un nolietotās rotaļu iekārtas tiks demontētas, to vietā uzstādot astoņas jaunas, funkcionāli daudzveidīgas bērnu un pieaugušo iekārtas. Tiks izveidoti trīs rotaļu kompleksi, divas šūpoles, divi karuseļi, viena pievilkšanās iekārta pieaugušajiem un informācijas stends. Bērnu rotaļu iekārtas būs pieejamas arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Līdz šim laukumu vienlaikus varēja izmantot līdz 26 bērniem, bet pēc tā pārbūves tas būs pieejams vairāk nekā 100 bērniem vecumā no 1 līdz 14 gadiem.

Esošais gumijas mulčas segums, kurš ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī 500 kvadrātmetru platībā, kurš ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī tiks aizstāts ar lieto gumijas segumu un papildināts ar puslodes un lodes bumbām. Šie elementi ne tikai nodrošinās jaunas rotaļu iespējas, bet arī vizuāli un konceptuāli turpinās pērles simboliku, kas caurvij laukuma koncepciju.

Atjaunotais Bērnu rotaļu laukums organiski kļūs par daļu no Vērmanes dārza - vietu, kur satiekas vēsture un mūsdienas.

Ēbelmuižas parka rotaļu laukums

Rekonstruētajā bērnu rotaļu laukumā iecerēts uzsvaru likt uz iekļaujošu vidi bērniem ar dažādām, arī ierobežotām spējām, paredzot daļā laukuma gumijas segumu un visas rotaļu ierīces - karuselis, multifunkcionāls rotaļu komplekss, kā arī interaktīvā, muzikālā rotaļu arka - šajā laukuma daļā būs ar nodrošinātu iespēju darboties arī bērniem ar kustību traucējumiem.

Savukārt smilšukaste komplektā ar mājiņu un rotaļu galdiņu plānota uz gumijas seguma un smilšu seguma robežas, lai bērniem riteņkrēslos tiktu dota iespēja rotaļāties ar smiltīm pie galdiņa un šie bērni iekļautos kopīgās rotaļās.

Otrā laukuma daļā tiks atjaunots smilts segums un novietotas vairākas šūpoles, rotaļu komplekss kā arī gandrīz četrus metrus augsta rotējošā tīklu piramīda. Blakus laukumam zālienā paredzēts uzstādīt šūpuļtīklus mierīgai atpūtai.

Rekonstruējamā bērnu rotaļu laukumā nebūs izdalītas rotaļu zonas dažādu vecumu bērniem, un galvenā uzmanība tiks pievērsta tāda laukuma radīšanai, kurā visdažādākie bērni varētu justies pieņemti, iesaistīti un varoši.

Laukumu atjaunošanu organizē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments. Jau vēstīts, ka šogad pabeigta departamenta organizētā celiņu atjaunošana un papildu labiekārtojuma elementu uzstādīšana Uzvaras parkā, kā arī celiņu seguma maiņa Latgales dārzā.

Filma «Dieva suns» pārstāvēs Latviju Rīgas kinofestivālā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 12:46:00 +0300

Filmas izvērtēs un festivāla galveno apbalvojumu, bronzas statueti un 5 000 eiro naudas balvu, piešķirs atzītu kino nozares profesionāļu žūrija.

Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF, 16.–26. oktobrī) epicentrs ir pilnmetrāžas filmu konkurss, kurā šogad par festivāla galveno balvu sacentīsies deviņi izmeklēti pilnmetrāžas darbi no Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Ukrainas, un Zviedrijas. Latviju konkursā pārstāv Jāņa Ābeles un Kristas Burānes dokumentālās filmas, studijas „Mistrus Media” kopražojums ar Norvēģiju un festivāla atklāšanas filma, brāļu Ābeļu pilnmetrāžas animācija „Dieva suns”.

Seansos kinoteātrī Splendid Palace apmeklētājus pulcēs emocionāli nospriegots dokumentārais un aktierkino, smalki autoru rokrakstu piemēri un izteiksmīgi cilvēkstāsti, kas pārstāv atšķirīgas kino skolas, tradīcijas un ekrāna valodas. “Pilnmetrāžas konkursā iekļautie darbi šogad vairāk kā jebkad elpo līdz ar pasauli, pat, ja to sižeti risinās viduslaikos. Šo filmu varoņiem rūp, viņi ir apjukuši, meklējot savu un apkārtējo identitāti, viņi vēlas saprast dzīvības rašanās un pēcnāves mistērijas. Un tad nāk režisors ar savām kārtīm, un izliek mums kino nākotni. Tajā būs pa vilkatim, pa mūkam, arī pa kādai skaistulei un neieņemamam cietoksnim. Mums atliek saskatīt sakarības un atrast pašiem savu tulkojumu,” – tā ar RIGA IFF Feature Film Competition jeb pilnmetrāžas filmu konkursu iepazīstina RIGA IFF radošā direktore Sonora Broka. Biļetes uz seansiem jau pieejamas festivāla mājaslapā rigaiff.lv un “Biļešu serviss” tirdzniecības vietās.

Festivāla galvenā konkursa laikā pasaules pirmizrādes piedzīvos vairāki Latvijas autoru darbi. Jāņa Ābeles dokumentārais detektīvs “Testaments”, apņemoties piepildīt dzejnieka Anatolija Imermaņa pēdējo vēlmi, aicinās skatītāju doties klejojumā pa Rietumeiropas sarkano lukturu rajoniem. Savukārt “Visi putni skaisti dzied”, Kristas Burānes muzikālā īpašvietas izrāde, kas fiksēta kino formātā, līdztekus poētiskām tautasdziesmām pievērsīs uzmanību arī dramatiskajām pārmaiņām putnu sugu populāciju ainavā Latvijā. Konkursa izlasē iekļauta arī brāļu Ābeļu izaicinošā animācija “Dieva suns” – stilistiski pārdrošs rotoskopijā izzīmēts ceļojums Livonijas vēstures un raganu prāvu līkločos. Filma, kas 16. oktobrī atklās RIGA IFF 12. sezonas norisi, nule izvirzīta par Latvijas kandidatūru ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars labākās ārvalstu pilnmetrāžas filmas kategorijai.

Tāpat tiks izrādīti arī citu Baltijas jūras reģiona kino veidotāju jaunākie veikumi. Sadarbojoties Ukrainas un Lietuvas filmdariem, pieredzējušā režisora Oleksija Radinska dokumentārais darbs “Speciālā operācija” turpina atklāt cilvēces brutālāko pusi – tas tapis, izmantojot Čornobiļas novērošanas kameru filmējumus, kas fiksējušas Krievijas Federācijas militāro spēku iebrukumu atomreaktīvajā zonā. Lietuvas kino ainavu konkursā pārstāv arī divi mājās atgriešanās stāsti. Melanholisku atmiņu virzītā Vitauta Katkus pilnmetrāžas debija “Viesis”, kas nule kā Karlovi Varu kinofestivāla galvenajā konkursā ieguvusi režijas balvu, atklāj baltiešu reemigrācijas spožumu un postu. Savukārt Roterdamas Big Screen konkursā pirmizrādītais atzītā autora Šarūna Barta darbs “Atgriešanās” , kura kopproducenti ir Latvijas studija Mistrus Media, rādot atgriešanos dzimtajās mājās, balansē starp provinces bezcerību, nepārejošu pagātni un paaudžu nolemtības loku.

Izvēlēto filmu lokā ir arī spilgti Ziemeļvalstu kino akcenti. Apburot ar trāpīgiem dialogiem un izcilu aktierspēli, norvēģu kino renesanses pārstāves Janikes Askevollas “Solomamma” piedāvā niansētu 21. gadsimta ģimeņu anatomijas šķērsgriezumu. Līdztekus profesionāļiem no Norvēģijas, Dānijas, Lietuvas un Somijas filmas Solomamma veidošanā piedalījusies arī Mistrus Media, bet skaņu celiņa radīšanā – komponists Kārlis Auzāns. Konkursā iekļauta arī dāņu režisores Emīlijas Talundas debijas filma “Bezsvars” – skandināvu atbilde slavenajai "Lady Bird: Laiks lidot" (2017) – par pusaudžu rūpēm, pirmajām jūtām un ēšanas traucējumiem; atlasīta arī zviedru režisora Jona Skūga melnbaltā filma “Sargātājs”. Tajā 35mm filmlentē notverts leģendārā franču aktiera Denī Levāna attēlotā "Karla apsēstības augstākais punkts" – no bieziem dubļiem, stieplēm un betona bluķiem veidotais patvērums. Abas filmas pirms izrādīšanas RIGA IFF programmā pasaules pirmizrādi piedzīvos ievērojamajā Sansebastjanas kino festivālā.

Konkursam izvēlētās filmas izvērtēs un festivāla galveno apbalvojumu, bronzas statueti un 5 000 eiro naudas balvu, piešķirs atzītu kino nozares profesionāļu žūrija. Tās sastāvā – franču kurators un nozares programmu veidotājs Marrākešas, Kannu, Lokarno un citos festivālos Tibo Braks (Francija), režisore Anna Hintsa (Igaunija), producente, studijas White Picture dibinātāja Alise Ģelze (Latvija), producente Gudnija Humelvolla (Norvēģija) un Kannu kinofestivāla Filmu departamenta vadītājs Kristiāns Žēns (Francija). Pilnmetrāžas filmu konkursa seansi noritēs visa festivāla garumā.

Eksperts: Latvijas iedzīvotāji pārgājuši e-komercijā

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 12:24:00 +0300

Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi pieauguši tieši par pārtiku un ikdienas precēm.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski mainījušies iedzīvotāju maksājumu paradumi - strauji pieaudzis gan bezskaidras naudas, gan tiešsaistes norēķinu īpatsvars. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati1, pēdējo piecu gadu laikā trīskāršojies arī tiešsaistē veikto maksājumu apjoms, kas spilgti apliecina tiešsaistes norēķinu popularitātes pieaugumu, uzsver finanšu eksperts Ulvis Pāvuls.

Tiešsaistes maksājumu īpatsvars Latvijā trīskāršojies

Kamēr skaidra nauda joprojām ir visbiežāk izmantotais norēķinu veids Eiropas Savienībā kopumā, Latvijā jau 78%2 maksājumu notiek bezskaidras naudas veidā. Kā liecina ECB dati, pēdējo piecu gadu laikā būtiski audzis tiešsaistes maksājumu īpatsvars. Ja 2019.gadā tikai 7% iedzīvotāju ikdienas maksājumu Latvijā notika tiešsaistē, tad 2024.gadā šis rādītājs sasniedzis jau 25%. Līdzīgs pieaugums vērojams arī citās Baltijas valstīs - Lietuvā tiešsaistes maksājumu īpatsvars pieaudzis par 17%, bet Igaunijā - par 8%. Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi pieauguši tieši par pārtiku un ikdienas precēm, kā arī daļu no maksājumiem veido ēdienu piegādes, kas iepriekš nebija nozīmīga kategorija, bet šobrīd veido jau 11% no visiem maksājumiem.

Šīs izmaiņas veicina vairāki faktori - arvien plašāka e-komercijas attīstība, uzņēmēju vēlme piedāvāt ērtākus un ātrākus norēķinu risinājumus, kā arī sabiedrības digitālo prasmju pieaugums. Tiešsaistes maksājumi kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan pārtikas iegādē, gan komunālo maksājumu veikšanā, gan izmantojot mobilās lietotnes pakalpojumu rezervācijai vai transportam.

Tiešsaistē tērējam vairāk

Pieaudzis ne tikai darījumu skaits, bet arī kopējā tiešsaistes maksājumu vērtība - salīdzinājumā ar 2019.gadu Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē tērē par 23% vairāk. Tas apliecina, ka iedzīvotāji ir gatavi ne vien biežāk izmantot digitālos maksājumu risinājumus, bet arī veikt lielākus pirkumus tiešsaistē.

Dati liecina, ka īpaši strauji audzis Apple Pay izmantojums, kas vien nepilna gada laikā ir dubultojies. Arī Google Pay pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas, bet tomēr lēnākā tempā. Neskatoties uz to, internetbanku maksājumi joprojām ir populārākais apmaksas veids, lai gan to īpatsvars ir nedaudz samazinājies.

Tāpat datos redzams, ka vidējā tiešsaistes maksājuma summa pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies un saglabājas 50 eiro apmērā. Salīdzinot apgrozījuma izmaiņas dažādās nozarēs kopš 2022.gada, vislielākais pieaugums vērojams kosmētikas tirdzniecībā un būvmateriālu un mājas preču segmentā. Viens no tiešsaistes maksājumu popularitātes iemesliem ir gan ērtums, gan drošības risinājumi, kas nodrošina ātru un pārskatāmu norēķinu pieredzi.

Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties

Kā norāda eksperts, tirgotājiem ir būtiski nodrošināt klientiem ērtas un daudzveidīgas maksājumu iespējas, īpaši tiešsaistē. Tas ne tikai uzlabo klientu apmierinātību, bet arī veicina pārdošanas apjomu pieaugumu. Pieprasījums pēc mūsdienīgiem risinājumiem aug, un uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas, gūst konkurētspējas priekšrocības. Šie dati skaidri iezīmē ilgtermiņa tendenci - digitālie maksājumi kļūst par dominējošu norēķinu formu Baltijas valstīs, un pieprasījums pēc tiem turpina pieaugt.

4500 bērni no Latvijas mācās ar moderniem robotiem un mikrodatoriem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 28 Sep 2025 07:50:00 +0300

Vislielāko ieguvumu sniegusi skolēnu iesaiste un sajūsma.

Vairāk nekā 4500 skolēnu no 46 Latvijas skolām šogad apgūs datoriku ar moderniem robotiem un mikrodatoriem IT Izglītības fonda iniciatīvā “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka”. Projekts nodrošina, ka skolēniem neatkarīgi no dzīvesvietas ir pieejami mūsdienīgi mācību rīki, bet skolotāji saņem metodisko un mentoru atbalstu. Dalībnieku vidū ir 25 pamatskolas, 17 vidusskolas, trīs ģimnāzijas un četras mākslu un mūzikas skolas ar vispārizglītojošo statusu. Skolas mērķtiecīgi izvēlētas tā, lai katrā reģionā būtu vairākas izglītības iestādes, kas var sadarboties savā starpā.

Līdz ar jauno izglītības standartu ieviešanu arvien nozīmīgāk kļūst tehnoloģiju iekļaušana mācību procesā. Tas nav tikai darbs ar datoru un lietojumprogrammām, bet arī praktisks dažādu ierīču izmantojums. Tā skolēniem rodas iespēja datorikas saturu uztvert aizraujošāk, kā arī attīstīt digitālo pratību, sadarbību un radošumu.

Iniciatīva “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka” tika aizsākta pagājušajā mācību gadā kā pilotprojekts ar 16 skolām, 25 skolotājiem un vairāk nekā 1800 skolēniem.

“Pilotprojekts pierādīja, ka skolotāji ir gatavi jaunām pieejām, ja saņem atbalstu. Skolotāju un skolēnu atsauksmes apliecina, ka programmēšana un algoritmi viņiem ir kļuvuši par aizraujošu mācību procesu, nevis grūtu teoriju – tas ir lielākais apliecinājums iniciatīvas vērtībai,” vietnē labsoflatvia.lv norāda nodibinājuma “Fonds Augt” vadītāja Guna Joma.

Arī IT Izglītības fonda izpilddirektore Anda Priedīte teic, ka pozitīvās atsauksmes pēc pilotprojekta un lielā skolotāju interese apliecina, ka iniciatīva ir noderīga un nepieciešama: “Tā palīdz skolām nodrošināt skolēniem tehnoloģijām bagātinātu mācību procesu un veicina interesi par STEM un programmēšanu. Īpaši svarīgi tas ir 4.–9. klasēs, kad bērniem, sevišķi meitenēm, interese par šīm jomām mēdz mazināties.”

Visos reģionos

Pozitīvie rezultāti ļāva šogad paplašināt dalībnieku loku – pieteicās 114 skolas, no kurām atlasītas 46. Tās pārstāv visus Latvijas reģionus: Rīgu (trīs skolas), Vidzemi (19 skolas), Zemgali (piecas skolas), Kurzemi (10 skolas) un Latgali (sešas skolas).

Projektā tiek integrētas tehnoloģijas datorikas obligātā mācību satura īstenošanai 4.–9. klasēs. Skolas rotācijas kārtībā uz diviem mēnešiem saņem trīs dažādus tehnoloģiju komplektus, kas ļauj skolēniem izmēģināt dažādus robotus, mikrodatorus un robotikas komplektus. Skolotājiem tiek nodrošinātas apmācības, metodiskais materiāls un regulārs mentoru atbalsts.

“Mūsu fonda mērķis ir nodrošināt visiem Latvijas bērniem piekļuvi moderniem mācību rīkiem. Ar “Izglītības tehnoloģiju bibliotēku” skolām tiek dota iespēja izmēģināt jaunākās tehnoloģijas pirms to iegādes – tā ir gudra pieeja izglītības attīstībai. Iespējams, šāds tehnoloģiju bibliotēkas modelis nākotnē varētu kļūt par risinājumu efektīvai mācību tehnoloģiju izmantošanai, piemēram, novada mērogā,” teic G. Joma.

Skolēni aktīvi iesaistās

Pilotprojekta dalībnieki atzīst, ka nav bijis grūti apgūt tehnoloģijas, bet vislielāko ieguvumu sniegusi skolēnu iesaiste un sajūsma. Tika novērota arī introvertāku skolēnu aktīva iesaistīšanās, sadarbība starp klasesbiedriem un labāka algoritmu izpratne caur praktiskiem uzdevumiem.

“Darbs ar izglītības tehnoloģijām parādīja, kā algoritmus un programmēšanu var sasaistīt ar reālās dzīves situācijām. Tas skolēniem bija motivējoši un praktiski,” secina Smārdes pamatskolas datorikas skolotāja Renāte Braumane.

Savukārt skolēni paši norāda, ka datorikas stundas ar jaunajām ierīcēm bijušas daudz aizraujošākas un daudzveidīgākas, un programmēšana kļuvusi saprotamāka.

Veido mentoru tīklu

Projekts palīdz skolotājiem iegūt pārliecību par izglītības tehnoloģiju izmantošanu, sniedzot argumentus skolas vadībai un pašvaldībai par nepieciešamajiem ieguldījumiem. Daļa pilotprojekta skolu pēc pirmās pieredzes jau ir iegādājušās savas tehnoloģijas. Papildus tam tiek veidots izglītības tehnoloģiju mentoru tīkls, kas reģionos sniegs atbalstu citiem skolotājiem un palīdzēs veicināt skolēnu interesi par STEM, palielinot jauniešu skaitu, kuri vidusskolā izvēlas inženierzinātņu un tehnoloģiju virzienu.

Latvijas elektroauto nozarē ir bažas par lejupslīdi (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 16:45:00 +0300

Šobrīd nav skaidrs, vai atbalsts tiks atjaunots tikai 2026.gadā.

Eiropas Klimata infrastruktūras un investīciju (EKII) atbalsts elektroauto iegādei līdz šim bija galvenais dzinulis, kas palīdzēja Latvijai virzīties uz zaļāku mobilitāti un nodrošināja strauju tirgus izaugsmi. Ar šīs programmas palīdzību iegādāti vairāk nekā 6 400 elektroauto jeb ap 40% no visiem Latvijā reģistrētajiem BEV.

Liela daļa atbalsta tika izmantota kā pirmā iemaksa līzingam, kas īpaši svarīgi bija ģimenēm, tostarp daudzbērnu ģimenēm. Tas ļāva pārsēsties ne tikai uz videi draudzīgāku, bet arī jaunāku un drošāku transportu. Pieprasījums pēc programmas bija ļoti augsts - vien 2024.gada augustā tika atbalstīti gandrīz 900 pirkumi, kas apliecina sabiedrības īsto un spēcīgo interesi.

"EKII atbalsts deva cilvēkiem papildu motivāciju spert soli pārejai uz zaļo transportu. Programma bija ļoti veiksmīga, īpaši daudzbērnu ģimenēm, un tās pēctecība ir kritiski svarīga, ja Latvija vēlas sasniegt uzstādītos e-mobilitātes mērķus," uzsver Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis Jānis Bekers.

Tomēr līdz ar programmas noslēgšanos elektroauto tirgus var piedzīvot būtisku lejupslīdi. Auto dīleri un pircēji kļūs piesardzīgāki, īpaši cietīs lietoto BEV segments. Šobrīd nav skaidrs, vai atbalsts tiks atjaunots tikai 2026.gadā, taču eksperti brīdina - jauna programma jāievieš pēc iespējas ātrāk, citādi riskējam pazaudēt līdz šim panākto progresu. Tāpat ir būtiski atgādināt, ka EKII atbalsts nebija tiešs nodokļu maksātāju slogs - finansējums nāca no emisiju kvotu izsoļu ieņēmumiem, proti, no piesārņotājiem, nevis iedzīvotāju maciņiem.

Nepieciešamība turpināt atbalstu

Latvijas elektroauto tirgus pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi. 2025.gada jūlijā valstī bija reģistrēti vairāk nekā 11 000 pilnībā elektrisko automobiļu, kas ir par 51% vairāk nekā gadu iepriekš, un kopējais elektrisko transportlīdzekļu skaits - ieskaitot autobusus, kravas automašīnas un mopēdus - pārsniedza 13 000 vienību. Jauno automobiļu tirgū elektroauto īpatsvars turpina palielināties: 2023.gadā gandrīz katrs desmitais jaunais reģistrētais auto bija BEV vai PHEV.

Šie skaitļi parāda, ka sabiedrības interese nav bijusi īslaicīga, bet gan stabila un pieaugoša tendence. Tomēr bez jaunas atbalsta programmas izveides pastāv risks, ka šis progress apstāsies. Īpaši jūtīgi to izjustu ģimenes, kurām līdz šim atbalsts bieži kalpoja kā pirmais solis ceļā uz elektroauto iegādi, kā arī lietoto BEV segments, kas kļūtu mazāk pieejams. Lai saglabātu izaugsmes tempu un nodrošinātu Latvijas konkurētspēju e-mobilitātes jomā reģionālā līmenī, jaunā atbalsta programma jāievieš jau tuvākajā laikā. Ja tas tiks atlikts līdz 2026.gadam, pastāv būtisks risks zaudēt līdz šim sasniegtos rezultātus un palēnināt valsts ceļu uz uzstādīto klimata mērķu sasniegšanu.

Ekspertu vērtējums

Līzinga eksperts Matīss Janevičs Dambis uzsver, ka interese par elektroauto Latvijā ir strauji pieaugusi tieši pēdējo piecu gadu laikā. "Elektroauto kā produkts plašākai sabiedrībai kļuvis pieejams salīdzinoši nesen, un tieši 2022.gadā, sākoties EKII atbalsta programmai, mēs novērojām būtisku lūzuma punktu cilvēku izvēlēs par labu elektroauto. Statistika rāda, ka pēdējie mēneši bijuši ļoti aktīvi - trešdaļa no visiem privātpersonu finansētajiem auto bijuši hibrīdi vai elektroauto. Redzēsim, kā šī tendence mainīsies tagad, kad atbalsta programma ir beigusies," viņš norāda.

Vienlaikus finanšu institūcijas meklē risinājumus, lai veicinātu e-auto pieejamību arī turpmāk. "Mēs kā finansētājs cenšamies piedāvāt izdevīgākus komercnosacījumus un iedrošināt klientus izvēlēties elektroauto. Jau šobrīd redzam, ka segments kļūst arvien plašāks, īpaši zemo un vidējo cenu kategorijā. Tomēr, neskatoties uz to, pēc EKII programmas beigām tirgū, visticamāk, būs neliels kritums, kaut arī ne tik krass kā sākotnēji varētu šķist," piebilst Dambis.

Arī konkursa Latvijas e-auto organizators Roberts Jansons uzsver, ka šis kritums nebūs intereses samazināšanās sekas, bet gan dabīgs nogaidīšanas efekts: "Skaidrs, ka tirgū būs kritums, taču tas nav saistīts ar intereses trūkumu. Daudzi interesenti, kuri jau bija gatavi pāriet uz elektroauto, tagad vienkārši nogaidīs. Manuprāt, līdzšinējā programma bija labs atspēriena punkts godīgiem pilsoņiem, kuriem nav problēmu iegūt bankas finansējumu, bet kuru uzkrājumi nav pietiekami lieli. EKII finansējums kalpoja kā pirmā iemaksa zaļāka autoparka radīšanai."

Komiķis Mo Gilligan Rīgā rādīs smieklīgāko britu humoru (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 12:32:00 +0300

Londonietis ir uzaudzis jamaikiešu vecāku ģimenē.

Trīsreizējs BAFTA televīzijas balvas saņēmējs, "smieklīgākais cilvēks Lielbritānijā" - tā viņu dēvē The Times, Netflix šova zvaigzne - Mo Gilligan nākamajā gadā uzstāsies Rīgā, ar jaunu humora izrādi "The Mo You Know". Pieredzējušais komiķis un šovmenis jau savā karjerā izpārdevis vairākas tūres, viesojoties ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Eiropā un, protams, mājās - Lielbritānijā. Izrāde 2026.gada 14.novembrī notiks koncertzālē Palladium Rīga.

"The Mo You Know" izrāde seko panākumiem pilnai karjerai un vairākiem skatītāju mīlētiem Mo Gilligan stand-up šovu ierakstiem, kas pieejami Netflix. 2022.gadā izdotais "There's MO To Life" un "Momentum" - komiķa debijas izrāde, kas tika izdotas 190 valstīs, tostarp arī Latvijā - atklāj Mo kā cilvēku ar milzu sirdi: neviens šajā pasaulē nav ļauns, mēs visi sevi šad tad padaram par mīlamiem muļķiem, cenšoties tik galā ar ik dienas likstām.

Londonietis, kas uzaudzis jamaikiešu vecāku ģimenē, savās izrādēs meistarīgi uzbur šī brīža Lielbritānijas sabiedrības multikulturālo dabu - kuriozās situācijās ar pietāti un mīļumu atsaucoties uz pasaulē zināmiem vārdiem - Shakira, Bukayo Saka, Stormzy, Jay-Z un Kanye West. Viņš ar maigumu apspēlē šo personību konotācijas neērtās, visiem pazīstamās un pieredzētās ainiņās iz’ dzīves. Piedevām Mo skatītāju paņem aiz rokas un aizved izklaides industrijas absurdākajos momentos. Viņš tos ir izjutis uz savas ādas soli pa solim, uzbūvēdams žilbinošu karjeru uz pieticīgiem pamatiem konkurences pārblīvētajā Eiropas mākslas mekā.

"The Mo You Know" šovs ir unikāla iespēja ikvienam humora un stand-up žanram cienītājam Latvijā piedzīvot burvīgu vakaru.

"Mo Gilligan humoram piemīt svaiga elpa. Viņš sapludina nopulētu ikdienas situāciju raksturojumus, ar aizraujošu enerģiju valdzinot auditorijas", raksta "The Guardian".

"Viņa priekšnesums ir izcils. Gilligan izmanto aktiermeistarības studijās apgūto un ar šarmu atdarina katru novērojumu, katru arhetipu šķietami vieglā manierē", ziņo The Times.

Veselības arodbiedrība norāda uz Valsts kontroles apsekojuma nepilnībām (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 11:22:00 +0300

"Mediķu darba samaksu valdība padarīja vēl mazāk konkurēt spējīgu".

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles revīzijas "Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?" ziņojumu ir konstatējusi tajā daudzus būtiskus trūkumus.

Vispirms, jau pats revīzijas mērķis "novērtēt, vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta atbilstoši vajadzībām un iespējami labākajā veidā" nesatur ne vārda par pieejamajiem resursiem. Ikvienam taču skaidri zināms, ka plānošana, kas atrauta no resursiem, ir lemta neveiksmei! Tiesa, ziņojumā atrodama atziņa: "Ierobežotais stacionārās veselības aprūpes finansējums ir galvenais faktors, kas neļauj plānot pakalpojumus atbilstoši pacientu vajadzībām". Taču tas nav traucējis revidentiem apgalvot, ka stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus plāno un apmaksā, neņemot vērā pacientu vajadzības.

Ziņojums satur lielu faktu daudzumu. Tam it kā vajadzētu radīt iespaidu par skrupulozu analīzi. Taču rodas iespaids, ka aiz datu gūzmas mēģināts noslēpt jēgpilnas un objektīvas izpētes neesamību. Piemēram, Nacionālajam veselības dienestam tiek pārmests, ka tas revīzijā nevarēja precīzi norādīt, cik minūšu nepieciešams stacionārās veselības aprūpes sniegšanai. Tātad: "tarifā ietvertā darba samaksas elementa pamatotība nav izsekojama". Tik pat labi varētu paģērēt no mežsaimnieka atbildi, cik mežā ir skuju un lapu, un, nesaņemot skaitli, sākt viņu sunīt par sliktu uzskaiti. Tāda pieeja ir atrauta no reālās dzīves un tāpēc kategoriski nav atbalstāma.

Vēl viens piemērs. Ziņojumā atzīmēts, ka izdevumi ārstniecības personu darba samaksai no 2021.gada ir palielināti par 24%. Taču šis fakts pasniegts atrauti no situācijas tautsaimniecībā. Proti, mēneša vidējā darba samaksa valstī tanī pašā laikā ir augusi par 32% (CSP dati). Tātad mediķu darba samaksu valdība padarīja vēl mazāk konkurēt spējīgu!

Un vēl: 2021. - 2024.gadā finansējums slimnīcām esot audzis vidēji par 8% gadā, bet hospitalizāciju skaits - vidēji par 4%. Taču aizmirsts piemetināt, ka patēriņa cenas tajā pašā laika periodā pieauga vidēji par 8,7% gadā (CSP dati). Tātad visa slimnīcu sistēma strādāja ar pieaugošu slodzi, taču valdība to finansēja, pat nekompensējot inflāciju!

"Trūkumu uzskaitījumu varētu turpināt, taču priekšstata gūšanai pagaidām pietiks", - tā LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris. "LVSADA ieskatā, konkrētais Valsts kontroles ziņojums kopumā vērtējams kā politiska "pasūtījuma" izpilde valsts budžeta veidošanas periodā. Vienlaikus tas kārtējo reizi izgaismo kritisko darba roku trūkumu valsts un pašvaldību slimnīcās."

Dziedātājs Andris Ērglis: «Dzīve ir strauts, kurš nekad nebeidzas» (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 11:10:00 +0300

Viņš turpina atklāt sava rudenī gaidāmā studijas albuma "Stāsts" muzikālās krāsas.

Dziedātājs Andris Ērglis turpina atklāt sava rudenī gaidāmā studijas albuma "Stāsts" muzikālās krāsas, nododot klausītāju vērtējumam jaunu, liriskās pārdomās balstītu dziesmu "Solījums". Šis ir kārtējais singls, kas iezīmē tuvošanos albuma iznākšanai oktobra beigās un kalpos kā emocionāls ievads gaidāmajiem prezentācijas koncertiem.

Dziesma "Solījums" ir melanholisks un dziļi personisks stāsts par dzīves nebeidzamo plūdumu un vērtībām, kas laika gaitā kļūst vissvarīgākās. Tā ir kā muzikāls atskats uz bērnības sapņiem un pieauguša cilvēka atziņu, ka dzīves steigā un skrējienā galvenais ir un paliek mīlestība.

Dziesmas ideja dzima no paša Andra Ērgļa radītas melodijas, kuru vārdos ietērpa talantīgais mūziķis un tekstu autors Mārtiņš Kanters, radot tekstuālas pārdomas par dzīvi. Īpaši izceļama ir dziesmas piedziedājuma rinda, kas kodolīgi atspoguļo galveno vēstījumu: "Tev pieder tikai šis brīdis, pat nepamanīsi kā mainījies gads". Šie vārdi aicina apstāties un novērtēt mirkļa nozīmīgumu mūžīgajā laika straumē.

Pats Andris par jauno dziesmu saka: "Kad radīju melodiju šai dziesmai, manī kādu laiku jau dzīvoja domas par dzīvi, tās strauju ritējumu - dzīve ir gluži kā strauts, kurš nekad nebeidzas un ir kustībā. Mārtiņš melodiju ietērpa vārdos, kas uzrunā ļoti personiski. Mēs visi skrienam, plānojam, tiecamies, bet reizēm aizmirstam par solījumiem, ko esam devuši paši sev bērnībā - mīlēt, priecāties, dzīvot pa īstam. "Solījums" ir kā atgādinājums katram pašam apstāties un novērtēt mirkli, jo tieši no mirkļiem sastāv visa mūsu dzīve. Ceru, ka tas klausītājos raisīs gaišas pārdomas."

Dziesma muzikāli ieturēta liriskas popdziesmas stilā un tā pārdomas veicinošo noskaņu studijā palīdzējis radīt producents Jānis Čubars, dziesmas mix/master veidojis Jānis Kalve. "Solījums" ir dziesma, kas organiski papildinās Andra klausītāju atskaņošanas sarakstus - visiem, kuriem reizēm patīk aizdomāties par savu dzīves gājumu.

Ūpju izpētei Latvijā piesaistīs satelītu tehnoloģijas (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 27 Sep 2025 07:57:00 +0300

Pieaugušie putni ar raidītājiem netiek aprīkoti, lai neiejauktos jauno putnu audzināšanas procesā.

Ūpis ir Latvijas lielākā pūce, kuras populācija ir kritiski zema - pieci līdz septiņdesmit putnu pāri. Saskaņā ar sugas aizsardzības plānu sugas ilgmūžībai ir nepieciešams vismaz tūkstotis indivīdu. Lai pētītu kritiski apdraudēto ūpju (Bubo bubo) uzturēšanās vietas, apdraudējuma faktorus un izdzīvotību, pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības iniciatīvas ar GPS raidītājiem Latvijā aprīkoti septiņi ūpji.

"GPS izsekošanas ierīces, ko izmantojam ūpju pētniecībai, palīdz rast atbildes uz jautājumiem par ūpju barošanās paradumiem, jo īpaši ziemā, tāpat arī par jaunām ligzdošanas vietām, pārvietošanās attālumiem un izdzīvotību," skaidro LOB Ūpja programmas vadītājs Pēteris Daknis. "Vienam no ūpjiem šāda ierīce ir jau trīs gadus. Pateicoties tai ir pat izdevies izglābt šo putnu, kas bija pamanījies iesprostot sevi kādā ūdenstornī."

GPS raidītāji jeb telemetrijas tehnoloģija vizuāli atgādina nelielu līdz 50 gramiem smagu "mugursomu", kam lences ir izgatavotas no speciāla teflona auduma, lai neizraisītu putnam ādas noberzumus. Tajā ietilpst GPS uztvērējs, SIM karte mobiliem sakariem, sīks saules panelis un litija baterija, kā arī visa nepieciešamā elektronika, lai ļautu raidītājam funkcionēt.

Ar GPS raidītājiem ir aprīkotie jau pētniekiem zināmajās ligzdās vai to tuvumā noķertie jaunie putni, kuri aprīkošanas brīdī vēl brīvi nelido. Pieaugušie putni ar raidītājiem netiek aprīkoti, lai neiejauktos jauno putnu audzināšanas procesā. Kā skaidro Pēters Daknis, pašreiz vēl jaunie putni uzturas vecāku teritorijās, taču aizvien biežāk veic tālākas ekskursijas ārpus tām. Izklīšanas jeb dispersijas procesam noritot sekmīgi, tiem jāatrod pienācīga barošanās vieta ziemas pārlaišanai un tuvākajos gados jāuzsāk ligzdošana. Lai tas notiktu, jāatrod pāris un ligzdošanai piemērota teritorija.

Līdz dispersijas uzsākšanai no septiņiem ar raidītajiem aprīkotajiem jaunajiem putniem ir izdzīvojuši pieci - tie visi mīt "Rīgas mežos". Līdz šim iegūtie dati parāda putnu aktivitātes izmaiņas, palielinoties to vecumam. Dati tiks analizēti arī kopsakarībā ar laikapstākļiem. Datu apkopošana un analīze turpināsies, kamēr vien tie tiks saņemti. Septembra izskaņā iecerēts aprīkot ar raidītājiem arī vecos putnus.

Iepriekš rūpēs par ūpjiem un drošākiem apstākļiem to mazuļiem daudzviet tika izvietotas ap 400 mākslīgās ligzdvietu. Šogad mākslīgajās ligzdās ligzdojuši divi ūpju pāri, vēl četri pāri ligzdojuši dabiskās ligzdās uz zemes, no kurām viena atrasta iepriekš nezināmā ūpju teritorijā Kurzemē. Trīs teritorijās konstatēta pieaugušo putnu klātbūtne, bet ligzdošana nav konstatēta.

Tāpat ūpju izpētei ornitologi izmanto automatizētas video un foto kameras pie ūpja ligzdošanas vietas un arī audioierakstītājus akustisko datu ievākšanai. Šajā sezonā ar automātiskās fotokameras palīdzību fiksēts nesekmīgs lapsas uzbrukums jaunajiem putniem dabiskajā ligzdā, kā arī noskaidrots neligzdošanas iemesls, kādā no Centrālkurzemes teritorijām tēviņš ilgstoši dziedājis mākslīgajā ligzdā, taču mātīte nav atsaukusies, visticamāk, iepriekšējo ziemu nav pārdzīvojusi.

Projekts "Telemetrijas datu ieguve ūpim (Bubo bubo)" norisinās pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālam atbalstam ar mērķi turpināt īstenot aizsardzības plāna sugu grupai "Pūces" pasākumus, veicot telemetrijas datu ieguvi noskaidrojot ūpju uzturēšanās vietas un apdraudējuma faktorus. Latvijas Ornitoloģijas biedrība pateicas arī brīvprātīgajiem ziedotājiem, kas atbalsta ūpju dzīves apstākļu uzlabošanu un pētniecību Latvijā.

Bez maksas un bez kvotas: ko var saņemt no mediķiem Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 18:07:00 +0300

Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus.

Šīs valsts apmaksātās pārbaudes nav ierobežotas ar kvotu, tās ir pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīt savu veselību, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas.

Kas tās ir par pārbaudēm, un kā tām pieteikties, skaidro Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.

Viņa arī apkopojusi informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kas pieejamas Latvijas iedzīvotājiem.

Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta

Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad attiecīgajā gadā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati.

Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku.

Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums – tā ir pilnībā valsts apmaksāta.

Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā:

-veic asinsspiediena un pulsa mērījumus;

-nosaka ķermeņa svaru, garumu, pārbauda ādas un gļotādas stāvokli;

-izklausa sirdsdarbību un plaušas;

-apskata un iztausta kakla, padušu un cirkšņu limfmezglus;

-izvērtē redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģiskās funkcijas;

-novērtē vairogdziedzera stāvokli;

-iztausta vēderu;

-veic citas manipulācijas.

Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus vai konsultācijas pie ārsta-speciālista, var rekomendēt, kam turpmāk veselības profilakses nolūkā pievērst lielāku uzmanību.

Sirds veselības pārbaude

Pacientiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā iepriekš minētās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā tiek vērtēts arī sirds un asinsvadu slimību risks atbilstoši SCORE metodei.

Nepieciešamības gadījumā izvērtē sirds un asinsvadu, kā arī smēķēšanas anamnēzi, nosaka asinsspiedienu, ķermeņa masas indeksu, kopējo holesterīna līmeni, zema un augsta blīvuma holesterīna rādītājus, triglicerīdus, sirds un miega artēriju auskultāciju, kā arī veic elektrokardiogrammas izvērtējumu.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem katram pieaugušajam Latvijā piemīt vidēji trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori.

Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

Pārbaude cukura diabēta noteikšanai

Ikgadējās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā noteiktai pacientu grupai bez cukura diabēta riska faktoriem tiek nodrošināta valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā.

Tā tiek veikta pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados cilvēkiem vecumposmā no 45 līdz 72 gadiem.

Savukārt, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 (kg/m)²) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem vai iepriekšējā glikozes noteikšanā konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā jāveic katru gadu.

Vēža skrīnings ar uzaicinājumu

NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla, krūts, prostatas un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningu.

Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to cilvēks pat nenojauš, ka ir saslimis, skaidro NVD.

Skrīnings sniedz iespēju pārliecināties par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas izmaiņas netiek konstatētas, savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība, – uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

Dzemdes kakla vai krūts vēža skrīninga veikšanai sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas ir kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai.

Saņemot vēstuli, jāveic pieraksts kādā no piedāvātajām ārstniecības iestādēm. Ārsta apmeklējumu un profilaktisko pārbaudi pilnībā apmaksā valsts.

Dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem uzaicinājums tiek sūtīts reizi piecos gados, jo 2025. gadā ir ieviesta jauna, efektīvāka testa metode – CPV tests (ja CPV tests ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs).

Krūts skrīninga veikšanai uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados.

Šīs uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai uz e-adresi portālā Latvija.gov.lv, ja tāda ir izveidota, aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma.

Papildu informāciju var uzzināt, ieskatoties NVD tīmekļvietnes vmnvd.gov.lv sadaļā “Vēža profilaktiskās pārbaudes”.

Vēža skrīnings, vēršoties ģimenes ārsta praksē

Ģimenes ārstu praksēs tiek organizēts divu veidu vēža skrīnings – zarnu vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm un vīriešiem un prostatas vēža skrīnings vīriešiem.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kur tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāizdara mājas apstākļos (no vienas vēdera izejas). Pēc tam tests jānogādā praksē rezultāta nolasīšanai.

Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro ēšanas ierobežojumi, jo tiek izmantots jaunā tipa tests, informē NVD.

Zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnu sieniņas.

Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā.

Polipi vai zarnu vēzis agrīnā stadijā parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diemžēl diagnosticē novēloti.

Otra profilaktiskā pārbaude, kuru organizē ģimenes ārstu praksēs, ir prostatas jeb priekšdziedzera vēža pārbaude.

Tā paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem.

Pārbaude ieteicama arī vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam (reizi divos gados), ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.

Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāveic pieraksts.

Vizītes laikā tiks izsniegts nosūtījums asins parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA), skaidro NVD.

Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs,

kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma.

Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes.

Cēsīs 2 kopmītņu vietā cels elitārus mājokļus (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 11:15:00 +0300

Uzņēmums uzsver, ka lokācija ir ļoti pievilcīga.

Nekustamajā īpašumā Kovārņu ielā 24 un 26, Cēsīs, uzsākti divu daudzdzīvokļu māju demontāžas darbi, ar mērķi attīstīt kvalitatīvu dzīvojamo projektu ainaviskā vietā.

Jaunie īpašnieki informē, ka vispirms tiks attīstīta Kovārņu iela 26, pēc tam Kovārņu iela 24. Kovārņu ielā 24 sākotnēji tiks veikta ēkas nepieciešamie demontāžas darbi, logu nomaiņa un fasādes apdare, lai pēc 26. mājas būvniecības pabeigšanas uzreiz sākt iekšdarbus.

Iecerēts, ka pirmās mājas būvniecība tiks pabeigta līdz 2026. gada vasarai.

Īpašnieki, izsolē no Cēsu novada pašvaldības iegādājoties nekustamo īpašumu Kovārņu ielā, atzina, ka izvēle veikta, saredzot šīs vietas attīstības potenciālu. Uzņēmums uzsver, ka lokācija ir ļoti pievilcīga un perspektīva – tuvumā atrodas tūristu iecienītas apskates vietas, dabas takas, kalni, kā arī attīstīta pilsētas infrastruktūra.

Dzīvokļi tiks piedāvāti pārdošanai, taču detalizēta informācija par pārdošanas procesu un termiņiem vēl nav pieejama.

Ņemot vērā pieprasījumu, iedzīvotāju interesi un citus faktorus, nākotnē teritorijā iespējama arī papildu dzīvojamo māju būvniecība.

Līdz šim teritorijā atradās daudzdzīvokļu ēkas, kas agrāk kalpojušas kā arodskolas kopmītņu ēkas.

Kuldīgas pilsētvidē skatāmi jauno mākslinieku objekti (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 09:30:00 +0300

Katrs darbs izvietots rūpīgi izvēlētā vietā.

Kuldīgas pilsētvidē līdz septembra beigām skatāmi piecu jaunākās paaudzes profesionālo mākslinieku darbi – Nila Jumīša, Lauras Feldbergas, Arvja Kantiševa, Rūtas Patmalnieces un Oto Holgera Ozoliņa radīti laikmetīgās mākslas objekti.

Katrs darbs izvietots rūpīgi izvēlētā vietā Kuldīgas pilsētvidē, saskaņā ar tā idejiskajiem un vizuālajiem aspektiem, veidojot pievienoto vērtību publiskajai telpai un sniedzot interaktīvu pieredzi pilsētniekiem un viesiem.

Arvis Kantiševs “Mozilla Browser”. 1692. gadā Tīss tika apsūdzēts vilkacībā, tomēr viņa stāsts atklāj daudz dziļāku saikni ar Latvijas pagānu kultūru. Tīss bija viedais un dziednieks, kurš dziedināja, aizsargāja un cīnījās ar dēmoniem. Viņa spējas pārtapt par dzīvniekiem bija tikai daļa no plašākām zināšanām. Vēsture atceras viņu kā vilkaci, taču viņa būtība bija daudz vairāk.

Nils Jumītis “Baba 33 000”. Darbs atspoguļo cilvēka iekšējās pasaules spriedzi saskarsmē ar ārējo realitāti. No 33 000 metāllūžņu atgriezumiem veidotā instalācija piešķir atkritumiem otro dzīvi un mudina pārdomāt uztveres ilūzijas.

Nils Jumītis “Vērotājs”. Smagnējs, grotesks tērauda putns iemieso iekšējo vērotāju – kluso apziņas balsi, kas nemitīgi analizē un reflektē. Tukšais skatiens un izstieptais kakls pauž iekšēju trauksmi un pastāvīgu sevis novērošanu

Laura Feldberga “Bezgalīgās, zilas debesis”. Simboliska reakcija uz karu Ukrainā – kopš 2022. gada pavasara tiek pīti zilas krāsas maskēšanās tīkli, kas veido aizsargājošu debesu slāni. Ikviens ir aicināts iesaistīties, iesienot zilas lentītes tīklā un kļūstot par daļu no kopīga mākslas akta.

Oto Holgers Ozoliņš “Citroni un limonāde”. Draugu grupa pēc limonādes pauzes atklāj, ka katram palikusi tikai viena velosipēda detaļa. Tā vietā, lai dusmotos, viņi apvieno detaļas vienā transportlīdzeklī un kopīgi pazūd aiz mājas stūra – stāsts par radošumu, pielāgošanos un vieglumu.

Rūta Patmalniece “Smagie sapņi” Darbs atspoguļo ķermeniskas sajūtas, ko piedzīvojam murgos – smagnēju nespēju kustēties, kritienus, trauksmi. Ierastais komforts pārvēršas aukstumā un spriedzē. Šī pieredze ļauj iepazīt cilvēka esības trauslumu un skaistumu vienlaikus.

Darbi izvietoti dažādās vietās Kuldīgas pilsētvidē un būs aplūkojami līdz 30. septembrim.

Ar ko bezdarbnieks Latvijā atšķiras no darba meklētāja (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 08:20:00 +0300

Tiks vienkāršota administrēšana un noteikts mazāks formalitāšu slogs gan attiecīgās mērķa grupas klientiem, gan NVA.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma mērķis ir sniegt atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam attiecīgs statuss tiek piešķirts bezdarbniekiem un darba meklētājiem, savukārt bezdarba riskam pakļautās personas bez konkrēta statusa piešķiršanas saņem atsevišķus pakalpojumus, ja viņas atbilst pakalpojuma saņemšanai izvirzītajām prasībām.

Tomēr, kā norādīts grozījumu anotācijā, darba meklētājiem atšķirībā no bezdarbniekiem pieejams ļoti ierobežots nodarbinātības pakalpojumu klāsts. Praksē nereti novēroti gadījumi, kad, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) elektroniski, persona kļūdaini piesakās darba meklētāja, nevis bezdarbnieka statusa piešķiršanai. Šādas kļūdas dēļ tiek kavēta bezdarbnieka pabalsta izmaksa, jo tā piešķiršanai nepieciešams iegūt bezdarbnieka statusu.

NVA norāda, ka reģistrēto darba meklētāju skaits ir neliels – ik mēnesi šo statusu iegūst vidēji 170–270 personas, no kurām aptuveni divas trešdaļas mēneša laikā iesniedz iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezdarbnieka statusu.

Izmaiņas mazinās administratīvo slogu

Lai mazinātu administratīvo slogu NVA klientiem un darbiniekiem, reizē nemazinot pieejamo pakalpojumu klāstu, paredzēts atteikties no darba meklētāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas procedūras, kā arī pienākuma regulāri apmeklēt NVA filiāli.

Līdz ar to, kā LV portālam norāda NVA, tiks vienkāršota administrēšana un noteikts mazāks formalitāšu slogs gan attiecīgās mērķa grupas klientiem, gan NVA.

Tādējādi tiks novērsti pārpratumi par bezdarbnieka un darba meklētāja statusa atšķirībām.

Savukārt attiecīgās mērķa grupas klientiem tiks saglabāta neformalizēta piekļuve svarīgākajiem darba meklēšanas un konkurētspējas paaugstināšanas atbalsta pakalpojumiem.

“Piemēram, iedzīvotājiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, nav tiesību saņemt bezdarbnieka statusu, bet viņi var saņemt darba meklētāja statusu. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz, ka šādiem klientiem vairs nebūs oficiāli jāsaņem darba meklētāja statuss, taču viņi joprojām varēs vērsties NVA un izmantot vairākus darba meklēšanas atbalsta pakalpojumus, piemēram, karjeras konsultācijas, NVA CV un vakanču portālu, īsos konkurētspējas paaugstināšanas kursus, e-apmācības, tiešsaistes mācības atvērto tiešsaistes kursu platformās, EURES atbalstu,” izmaiņu praktisko pusi izskaidro NVA.

Vienlaikus NVA arī pauž bažas: ja tiks atcelti ar darba meklētāja statusa iegūšanu saistītie pienākumi, piemēram, prasība pildīt darba meklētāja dienasgrāmatu un konkrētā laikā ierasties NVA, uzrādot normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, tad daļai klientu var mazināties aktivitāte un pašdisciplīna mērķtiecīgā NVA atbalsta pakalpojumu izmantošanā.

Grozījumi paredz arī vēl citas izmaiņas

Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” paredz arī noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem, tāpat kā darba ņēmējiem, bezdarbnieka statusu paredzēts piešķirt un saglabāt, ja netiks gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.

Paredzēts arī precizēt īslaicīgas nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu.

Turpmāk bezdarbniekiem būtu iespēja strādāt līdz 60 dienām bezdarbnieka statusa laikā bez reižu ierobežojuma (šobrīd ir pieļaujami ne vairāk kā divi darba līgumi, kas kopā nepārsniedz 60 dienas), savukārt pašnodarbinātie, ievērojot ienākumu deklarēšanas prasības, varētu strādāt divus mēnešus.

Uzziņai

Saskaņā ar šībrīža Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma redakciju bezdarbniekam ir tiesības:

-piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ņemot vērā profilēšanas rezultātus, kā arī saņemt citus NVA pakalpojumus;

-saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”;

-saņemt stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā;

-saņemt informāciju par brīvajām darbavietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;

-saņemt karjeras konsultācijas.

Bezdarbniekam ir pienākums:

-patstāvīgi un ar NVA palīdzību aktīvi meklēt darbu un pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas nekavējoties sniegt priekšlikumus NVA individuālā darba meklēšanas plāna izstrādei;

-individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajā dienā ierasties NVA un uzrādīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;

-ierasties NVA triju darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;

-piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos pasākumos;

-ziņot NVA likumā noteiktajā laikā un kārtībā, ja persona vairs neatbilst šā likuma noteiktajiem bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem; ja ir iegūts darba ņēmēja statuss uz laiku līdz diviem mēnešiem saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”; par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par 10 dienām.

Savukārt darba meklētājam noteiktas šādas tiesības:

-piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas un darba meklēšanas atbalsta pasākumos;

-saņemt informāciju par brīvajām darbavietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;

-saņemt karjeras konsultācijas.

Darba meklētājam ir šādi pienākumi:

-patstāvīgi un ar NVA palīdzību aktīvi meklēt darbu;

-NVA noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad viņš iepriekšējo reizi apmeklēja NVA, ierasties NVA un uzrādīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;

-vienas darba dienas laikā ziņot NVA par to, ka viņš vairs neatbilst likumā minētajiem darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumiem;

-piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, par dalību kuros ir noslēgta rakstveida vienošanās ar NVA, kā arī darba meklēšanas atbalsta pasākumos.

Itāļi un vācieši Ventspilī uzbūvēs katlumāju uz atkritumiem

vs.lv — Fri, 26 Sep 2025 07:57:00 +0300

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome nolēma atbalstīt grozījumus pašvaldības īstenotā projekta “No atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūve Ventspilī, Talsu ielā 69” turpmākai realizācijai.

Grozījumi tiek veikti, pamatojoties uz būvdarbu izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar atkārtotu iepirkuma procedūru atlikušo darbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā pēc tam, kad 2025. gada 6. februārī PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” bija spiests vienpusēji pārtraukt līdzšinējo būvdarbu līgumu, jo līdzšinējais būvuzņēmējs pilnībā pārtrauca darbus 2024. gada 15. novembrī. Tādēļ, ņemot vērā projekta specifiku un sarežģītību, tika organizēts jauns iepirkums. Šī situācija ietekmējusi gan projekta pabeigšanas termiņus, gan kopējās izmaksas.

Jauna būvdarbu iepirkuma rezultātā 2025. gada 4. septembrī tika saņemts atbilstošs piedāvājums no uzņēmuma “Engitec Technologies S.P.A.” (Itālija), kas sadarbojas ar uzņēmumu “Richard Kablitz GmbH” (Vācija), par kopējo summu 4 500 000 EUR (bez PVN). Tādējādi projekta īstenošanai radītas papildu izmaksas 3 445 728 EUR (bez PVN) apmērā, kas būs teju pilnībā atgūstami no pārtrauktā būvdarbu līguma, ziņo vietne ventspils.lv.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome nolēma atbalstīt grozījumus 2018. gada 12. oktobra lēmumā Nr. 115 “Par investīciju projektu “No atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūve Ventspilī, Talsu ielā 69””, paredzot atbalstīt projekta finanšu plānu par kopējo summu 27 136 053 EUR, t.sk. projekta attiecināmās izmaksas 15 000 000 EUR (bez PVN) un neattiecināmās izmaksas 12 136 053 EUR. Projekta papildu izmaksas PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” segs no kapitālsabiedrības budžeta līdzekļiem.

Atgādinām, ka projekta rezultātā Ventspilī ir paredzēts izbūvēt reģenerācijas iekārtu un saistītās inženierkomunikāciju, lai no reģenerēta no atkritumiem iegūta kurināmā ražotu siltumenerģiju un elektroenerģiju. Tas savukārt samazinās apglabājamo atkritumu daudzumu un attīstīs atkritumu reģenerāciju ar enerģijas atguvi no Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģiona teritorijā radītajiem atkritumiem.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta apstiprinātās direktīvas 2018/850/ES prasībām, kas paredz samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, un no 2035. gada tas noteikts ne vairāk kā 10% no visiem radītajiem atkritumiem.

Dienvidkurzemes novadā notiek tiltu remontdarbi (VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 15:54:00 +0300

"Atjaunojam šos, lai lauksaimnieki varētu tikt uz saviem laukiem, strādāt un pārvietoties".

Nīcas pagastā uzsākta tiltu virskārtas atjaunošana, informē novada pašvaldībā. Plānots salabot trīs tiltus, no kuriem uz viena darbi jau pabeigti. To dara, lai uzlabotu drošību un satiksmes apstākļus, jo tilti ir stipri nolietojušies, vietnei liepajniekiem.lv paskaidro novada Komunālās pārvaldes Nīcas nodaļas vadītājs Aigars Veiss.

“Nu jau kādu gadu vai divus mūsu tiltiem ir svara ierobežojumi. Tagad tos jāsāk lēnām remontēt, jo pa visiem šiem gadiem ir nolietojušies. Komunālā pārvalde ir veikusi tiltu apsekošanu, un tagad saprotam, kuri tilti ir bēdīgākā stāvoklī, kuri jāremontē vispirms, lai nerodas situācija, ka kāds jāslēdz ciet,” norāda A. Veiss.

Pagaidām atjaunots tilts, kas atrodas uz pašvaldības ceļa “Nīcas pasts–Strautiņi”, Sklandu gatves galā. Pārējie divi atrodas, nogriežoties no A11 autoceļa, aiz Toseles upes tilta.

A. Veiss precizē, ka tur ir divi tilti, kas savieno ar Mēķes ezeru un abu atjaunošanu plānots pabeigt tuvāko divu nedēļu laikā.

“Pagaidām darbi tika apturēti lietus dēļ, bet tūlīt saulīte atkal pagozēsies un mēs pabeigsim iesākto.” Šie trīs tilti neesot vissliktākajā stāvoklī, taču tie izvēlēti intensīvās satiksmes un nozīmīguma dēļ.

“Tie ir nozīmīgi lauksaimniekiem. Atjaunojam šos, lai lauksaimnieki varētu tikt uz saviem laukiem, strādāt un pārvietoties ar lielajiem traktoriem, tehniku. Gaidījām, kad tiks novākta raža. Graudaugus novāca, tagad palikuši dārzeņi, bet tos zemnieki var pārvest arī pa citiem ceļiem. Darbu laikā satiksme tiek pārtraukta tikai uz divām trim stundām, kamēr asfalts atdziest. Bet lauksaimniekus laikus pabrīdinām, ka satiksme tiks ierobežota un ka būs jāpārvietojas pa citurieni.”

Komunālās pārvaldes pārstāvis pastāsta, ka Nīcas un Otaņķu pagastos ir 21 tilts un katram no tiem būtu nepieciešams veikt kādu uzlabošanu. Līdzīgi tilti, kas gaida savu kārtu, ir arī Rucavas un Dunikas pagastos. “Nākamgad paredzēts darbus pie tiltiem turpināt, tam plānots atvēlēt līdzekļus arī budžetā,” teic A. Veiss.

Pašlaik vēl nav zināmas precīzas šo trīs tiltu remontdarbu izmaksas, taču A. Veiss lēš, ka tās varētu būt ap 80 tūkstošiem eiro. Izmanto pašvaldības budžeta un papildus iegūto ārējo finansējumu.

Eksperts: Latvijā esam sasnieguši 10 000 elektroauto atzīmi (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 14:41:00 +0300

Tā vairs nav luksusa prece vai tehnoloģisks eksperiments.

Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju interese par videi draudzīgiem transportlīdzekļiem būtiski pieaug. 2025. gada pirmajos piecos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto ir palielinājies 2,5 reizes.

Auto eksperts Sergejs Romaņuks uzsver, ka videi draudzīgo auto segments Latvijā vairs nav uzskatāms par nišu – tas kļūst par iedzīvotāju ikdienas izvēli. Īpaši aktīvi attīstās mazlietoto elektroauto tirgus, kas liecina par uzticēšanos šim transporta veidam.

“Šogad īpaši izceļas mazlietoto elektroauto segments – jau 70% no finansētajiem elektroauto ir lietoti, kamēr vēl pērn šis rādītājs bija 50%, bet 2023. gadā tikai katrs piektais. Jauno auto tirgū elektroauto sāk nopietni konkurēt ar dīzeļdzinējiem, un benzīna automašīnām redzams neliels pieprasījuma kritums. Arvien vairāk lietoto auto īpašnieku izvēlas videi draudzīgākus risinājumus, un tas iezīmē vēsturisku pavērsienu Latvijas auto tirgū. Īpaši strauju izaugsmi piedzīvo arī Plug-in hibrīdi – to finansējums šogad pieaudzis sešas reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Līdzīgas tendences vērojamas arī citviet pasaulē – elektroauto pārdošanas apjomi turpina augt gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā un Āzijā. Daudzviet elektroauto jau pārsniedz 20% no kopējā jauno auto tirgus, un arvien vairāk valstis ievieš stingrākas emisiju prasības un paplašina atbalsta programmas. Latvijas tirgus attīstība apliecina un uzņemtais ātrums pēc CSDD datiem Latvijā esam sasnieguši 10 000 elektroauto atzīmi, ka esam uz pareizā ceļa, lai sekotu globālajiem ilgtspējas mērķiem,” atzīmē Sergejs Romaņuks.

Ekspertu dati rāda, ka šī gada pirmajos mēnešos visvairāk iegādātas automašīnas ar benzīna dzinēju (61%), kam seko elektrodzinējs (30%, t.sk. elektroauto un Plug-in hibrīdi) un dīzelis (8%). Savukārt mazlietoto auto segmentā situācija ir līdzīgāka – ar benzīna dzinēju iegādāti 44% auto, kam seko dīzelis – 31% un elektrodzinējs – 25%.

Kā norāda Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs: “Lielākais pienesums, ko iegūstam līdz ar elektroauto skaita pieaugumu, ir tas, ka šie transportlīdzekļi lielākoties izmanto Latvijā ražotu degvielu – elektrību. Nereti elektroauto tiek uzlādēti ar mājsaimniecībās uzstādītiem saules paneļiem ražotu elektrību. Šāda pašpietiekamība ir būtisks ieguvums mums – sabiedrībai. Mēs regulāri pilnveidojam atbalsta programmas. Esam palielinājuši atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kuras pēdējā nepilnā gada laikā veido jau trešo daļu no visiem elektroauto pircējiem EKII programmas ietvaros.”

Ķīnas elektroauto iekaro arī Latviju

Runājot par populārākajiem modeļiem, pirktāko jauno elektroauto topa augšgalā šī gada sākumā ierindojas LYNK & CO 02, kas ir Ķīnas-Zviedrijas kopuzņēmuma ražojums, un auto raksturojams kā kompakts krosovers. Šī modelis nesen debitējis Eiropas tirgū un tā bāzes cena ir ap 35 000 eiro.

Otrajā vietā pirktāko jauno elektroauto vidū ierindojas GWM ORA 03, kas arī ir Ķīnas ražotāja veikums, kam seko jau zināmāki autoražotāji – Toyota BZ4X un Peugeot 5008 modeļi.

Tikmēr starp mazlietotajiem elektroauto vislielāko pieprasījumu izpelnījušies Tesla Model 3, Audi E-tron 50/55, Hyundai Kona un Tesla Model Y.

Latvijas Elektroauto biedrības vadītājs Jānis Bekers atzīst: “Elektroauto nav luksusa prece vai tehnoloģisks eksperiments. Tie ir ikvienam pieejami, īpaši pateicoties plašākam un cenas ziņā draudzīgākam mazlietoto elektroauto piedāvājumam. Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas lietotus elektroauto, kas ir uzticami, ekonomiski un videi draudzīgi, tādējādi veidojot jaunu mobilitātes kultūru Latvijā, kā arī rādot piemēru saviem draugiem, kolēģiem un kaimiņiem. Lai šī attīstība neapstātos, svarīgi, lai valsts arī turpmāk nodrošina ilgtermiņā plānotu atbalsta mehānismu elektroauto iegādei un uzlādes infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iedzīvotājiem saprotamu informāciju.”

Plānojot nākamo auto: hibrīdi apsteidz elektroauto

Swedbank veiktās iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka 45% tuvāko piecu gadu laikā plāno mainīt un iegādāties jaunu spēkratu. Lai arī lielākā daļa vēl aizvien domā par benzīna un dīzeļa auto dzinējiem (attiecīgi 27%), katrs piektais respondents apsver hibrīdauto iegādi – 17% domā par pašuzlādes hibrīdu, bet 15% – par uzlādējamu jeb plug-in hibrīdu. Tikmēr elektroauto kā savu nākamo auto apsver katrs desmitais respondents.

Videi draudzīga auto iegādei galvenā motivācija cilvēkiem ir zemāka iegādes cena (73%) un zemākas ekspluatācijas izmaksas (71%). Tam seko nodokļu atvieglojumi (43%), draudzīgāki finansēšanas noteikumi (31%) un valsts atbalsts elektroauto iegādē (29%).
Savukārt galvenie faktori, kas attur iedzīvotājus no elektroauto iegādes, ir tā cena (66%), šaubas par elektroauto bateriju veiktspēju (47%), nepietiekama uzlādes infrastruktūra dzīvesvietā un tās apkārtnē (37%), un ikdienā veikto attālumu ilgums, kam nepietiktu ar vienu auto uzlādi (30%).

Steidzieties: izcilais francūzis divas dienas diriģēs LNSO (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 12:30:00 +0300

Žans Kristofs Spinozi ir īpaši atzīts kā baroka un klasicisma laikmetu mūzikas interprets.

Piektdien, 26.septembrī, plkst.19.00 Rīgas Kongresu namā un sestdien, 27.septembrī, plkst.17.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) uzstāsies kopā ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija", franču soprānu Ninu Spinozi, norvēģu baritonu Halvoru Melienu un spožo latviešu klavesīnisti Ievu Salieti. Koncertprogrammā "LNSO, Vasks, zelta baroks un Forē Rekviēms" pie diriģenta pults stāsies pieredzējušais franču diriģents Žans Kristofs Spinozi, kuram šī būs pirmā uzstāšanās Latvijā. Koncertos skanēs dažādu laikmetu mūzika - Pētera Vaska Cantabile stīginstrumentiem, fragments no Antonio Vivaldi cikla Laudate pueri, Johana Sebastiāna Baha Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā un Gabriela Forē Rekviēms.

Koncertu atklās LNSO 100. sezonas rezidējošā komponista Pētera Vaska darbs Cantabile stīginstrumentiem (1979), kas kopš skaņdarba tapšanas kļuvis par pasaulslavenā latviešu komponista vienu no daiļrades simboliem.

Pētera Vaska filozofisko un muzikālo domu, piedāvājot citu garīguma šķautni, nomainīs Antonio Vivaldi daiļrade - Sit nomen Domini no 112. psalmam veltītā cikla Laudate pueri, kur jaunā franču soprāna Ninas Spinozi balss savīsies ar LNSO stīgu grupu. Savukārt Johana Sebastiāna Baha Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā BWV 1052 demonstrēs baroka mūzikai raksturīgo dramatismu un melodisko izsmalcinātību: klavesīna solo šeit atskaņos Ieva Saliete.

Koncerta kulmināciju piedzīvosim otrajā daļā, kad skanēs Gabriela Forē Rekviēms - darbs, kas, atšķirībā no citu komponistu radītajām sēru mesām, nāves tēmu pārvērš cerībā, gaismā un dvēseles mierā. Kopā ar LNSO atskaņojumā piedalīsies arī Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", soprāna un baritona solo dziedās Nina Spinozi un Halvors Meliens.

Turklāt šī būs pirmā reize, kad pie LNSO diriģenta pults stāsies izcilais franču diriģents Žans Kristofs Spinozi, kurš ir īpaši atzīts kā baroka un klasicisma laikmetu mūzikas interprets. Viņš ir Ensemble Matheus dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, regulārs viesis tādās prestižās koncertzālēs kā Parīzes Šatlē teātrī, Vīnes Konzerthaus un Karaliskajā operā Londonā.

Franču soprāns Nina Spinozi, dzimusi mūziķu ģimenē, uzstājas gan operā, gan koncertos, atveidojot lomas Džakomo Pučīni, Gaetāno Doniceti, Džoakīno Rosīni un Domeniko Čimaroza darbos, savukārt norvēģu baritons Halvors Meliens ir biežs viesis Eiropas koncertzālēs un operās, īpašu uzmanību pievēršot baroka mūzikai un vācu vokālajai kamermūzikai. Klavesīniste Ieva Saliete piedalās solo un kamermūzikas projektos Latvijā, Vācijā un Šveicē, tostarp kā Bernes senās mūzikas orķestra Les Passions de l’Ame klavesīniste.

Līvbērzes pagasta iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumus renovētajā ēkā (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 09:28:00 +0300

Tāpat ēkā atrodas Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs.

Noslēdzoties būvdarbiem Līvbērzes pagasta pārvaldes ēkā, no šīs nedēļas apmeklētāji tiek pieņemti atjaunotajā ēkā Jelgavas ielā 9A, Līvbērzē. Būvdarbi tika īstenoti Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma 1.2.1.3.i. investīcijas "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" projekta ietvaros.

Līvbērzes pagasta pārvalde nodrošina pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību - pagasta pārvaldes ēkā var ne tikai saņemt informāciju un iesniegt dažāda veida iesniegumus, bet arī risināt jautājumus, kas ietilpst pašvaldības kompetencē, saņemt sociālo palīdzību, veikt notariālās darbības un maksājumus. Tāpat ēkā atrodas Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs, kas nodrošina iedzīvotājiem vienuviet ērti pieejamus valsts iestāžu un pašvaldības sniegtos pakalpojumus, un pagasta bibliotēka.

Projekta ietvaros ēkai veikti dažādi uzlabojumi energoefektivitātes un siltumnoturības veicināšanai - pamatu hidroizolācijas sakārtošana, siltināšana, veco durvju un logu nomaiņa, apgaismojuma, ventilācijas, siltumapgādes sistēmu modernizācija un citi būvdarbi, kas uzlabos ēkas funkcionalitāti, ēku vizuālo izskatu un nodrošinās ērtu vidi iestādes darbiniekiem un apmeklētājiem. Ieviestie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošies pasākumi un veiktie uzlabojumi nodrošina ikgadējo primāro enerģijas patēriņa samazinājumu un enerģijas ietaupījumu.

Kopējās Līvbērzes pagasta pārvaldes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta izmaksas ir 383 897,32 eiro.

Ventspils koncertzāles «Latvija» jaunā sezona - spilgta un daudzveidīga (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 25 Sep 2025 08:34:00 +0300

Klausītājiem sola tikšanās ar lieliskiem māksliniekiem.

Mēneša beigās ar vērienīgu koncertu oficiāli tiks uzsākta Ventspils koncertzāles "Latvija" jaunā sezona, kas klausītājiem sola spilgtas tikšanās ar lieliskiem māksliniekiem un daudzveidīgām koncertprogrammām.

Vērienīgajā sezonas atklāšanas koncertā 27.septembrī uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", soprāns Nina Spinozi, klavesīniste Ieva Saliete, baritons Halvors Meliens un diriģents Žans Kristofs Spinozi. Koncertā skanēs Pētera Vaska "Cantabile", Antonio Vivaldi "Laudate pueri: Sit nomen domine", Johana Sebastiāna Baha Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā, kā arī Gabriela Forē Rekviēms.

Šoruden 90. dzimšanas dienu svin dižais igauņu komponists Arvo Perts un par godu šim notikumam lieliskais pianists Georgijs Osokins izdevis jaunu mūzikas albumu "For ARVO", kas ir arī viņa debijas darbs "Deutsche Grammophon" mūziķa statusā. 9.oktobrī Georgijs Osokins ar jauno programmu viesosies koncertzālē "Latvija". Tas ir unikāls pianista projekts, kurā iekļauti Perta oriģināldarbi un jaunas, Osokina radītas klavieru transkripcijas. Daudzi leģendāri Perta skaņdarbi nu pirmoreiz izskanēs tieši šādā - klavieru solo versijā.

17.oktobrī ar koncertprogrammu "Jauns un negaidīts" viesosies slavenais kamerorķestris "Kremerata Baltica" un spoži solisti - vijolnieki Džeralds Bidva un Stella Zaķe, kā arī čellisti Magdalena Ceple un Kristers Mārtiņš Šīmanis. Programmā iekļauti Baha, Mendelszona, Vaska, Veinberga, Keniņa un Mustonena skaņdarbi.

Koncertzāle "Latvija" jaunajā sezonā iepriecinās arī mazos mūzikas cienītājus, 29.oktobrī piedāvājot koncertuzvedumu bērniem "Pēterītis un vilks", kurā aizraujošā muzikālā piedzīvojumā vedīs Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Reiņa Lapas vadībā, uzveduma varoņus attēlos Liene Gāliņa, Pēteris Lapiņš un režisors Ģirts Šolis.

Novembri koncertzālē "Latvija" atklās pianists Reinis Zariņš, mēneša pirmajā dienā aicinot uz koncertu, kurā atskaņos savu jauno soloprogrammu "Bahs un Šopēns". Reinis Zariņš pazīstams kā drosmīgu un konceptuālu koncertprogrammu veidotājs, un arī šis tilts starp baroku un romantismu ir liecība godalgotā pianista vērotprasmei un spējai ieraudzīt neparastas sakarības. Iedvesmojošo koncertu ar daudzveidīgām tembrālām nokrāsām un izteiksmes niansēm bagātinās divi instrumenti ar unikālu skanējumu: "Steinway" koncertflīģelis un Dāvida Kļaviņa vertikālās koncertklavieres M470i.

15.novembrī programmu "Rudenī" piedāvās Ventspils kamerorķestris, jauktais koris "Ventspils" diriģenta Aigara Meri vadībā, pieaicinot akordeonisti Initu Āboliņu un muzikoloģi Lieni Jakovļevu. Savukārt Ventspils bigbends Ventspils džeza kluba tikšanās reizē 28.novembrī muzicēs kopā ar vokālisti Paulu Saiju un trombonistu Vadimu Dmitrijevu.

Viens no sezonas kulminācijas punktiem būs koncerts 6.decembrī, kad uz skatuves satiksies pasaulslavenais mandolīnists Avi Avitals un latviešu akordeona zvaigzne Ksenija Sidorova, kurai tā šogad būs vienīgā uzstāšanās Latvijā. Koncertā Ventspilī gaidāmas klasiskas vērtības nedzirdētos pārlikumos, temperamentīga uguņošana, mīlas kaislības no dienvidu un Tuvo Austrumu zemēm krāšņā muzikālā piedzīvojumā, kurā mūs aizvedīs neparasta divu instrumentu saruna.

Ziemassvētku laiku koncertzālē ievadīs poļu ērģelnieks Jans Bartolomejs Bokščaņins 14.decembrī, kam sekos koncerts "Nākat iekšā, Ziemassvētki" 20.decembrī ar Aiju Andrejevu, Jāni Aišpuru, Ventspils bigbendu un kamerorķestri, kā arī Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogramma "Tik viegli un balti" 21.decembrī.

Koncertzāle "Latvija" 2025.gadu noslēgs 26.decembrī ar koncertprogrammu "Ziemassvētku vīzijas", kurā piedalīsies Perīna Madefa (soprāns), Liene Andreta Kalnciema (ērģeles) un Oskars Petrauskis (saksofons). Koncertā līdzās Ziemassvētku korāļiem skanēs komponista Ērika Ešenvalda darbi, kas veltīti īpaši šiem mūziķiem.

«Rīgas siltums» tērēs ap 3 miljonus eiro sociāli nozīmīgiem projektiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 15:00:00 +0300

Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības.

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar AS "Rīgas siltums" ir veikusi pašvaldības īpašumu pieslēgšanu pie centralizētajiem apkures tīkliem. Šī gada septembrī pabeigta centralizēto apkures tīklu izbūve pirmajiem diviem īpašumiem - Rīgas Ziedoņdārza pirmskolā Matīsa ielā 75 un Sparģeļu ielā 1.

Programma paredz kopumā astoņu īpašumu pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, aizstājot esošo apkures sistēmu.

Darbus paredzēts veikt vēl sešās adresēs: Daugavpils ielā 31, Krāsotāju ielā 12, Rīgas 13. pirmsskolas izglītības iestādē "Ābecītis" Altonavas ielā 1, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālā dienesta teritoriālajā centrā "Avoti" Avotu ielā 31 k-2, Rīgas 149. pirmsskolas izglītības iestādē "Saulīte" Biešu ielā 2A, Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkā Čiekurkalna 1. līnijā 64.

Projekta īstenošana norit divos posmos. Ārējo siltumtīklu izbūvi veic AS "Rīgas siltums", savukārt siltummezgla un iekšējo savienojumu izbūvi nodrošina Rīgas pašvaldība.

Projektu sākotnēji izdevās realizēt pateicoties Rīgas domes lēmumam izvērtēt iespēju veikt pasākumus apkures iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanai konkrētās Rīgas zonās, kas paredzēja līdz 2030.gadam veicināt esošo iekārtu pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei tur, kur to ļauj jau šobrīd izbūvētās siltumtrases un kur tas ir ekonomiski pamatots.

Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, tā kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nekā individuālie apkures risinājumi, ko panāk, samazinot kurināmā patēriņu un ieviešot modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas.

Projekta kopējās izmaksas ir 2,9 miljoni eiro, no kuriem ERAF finansējums veido 85%, pašvaldības un AS "Rīgas Siltums" līdzfinansējums veido 15%.

Valmieras novadā līdz 2027. gadam veidos modernus medicīnas punktus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 14:53:00 +0300

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas ietvaros.

Valmieras novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, attīstīs primārās veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūru Valmieras novada Burtnieku pagasta feldšerpunktā un Ramatas pagasta feldšerpunktā, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Projekta laikā plānoti būvdarbi, nodrošinot Valmieras novada Burtnieku pagasta feldšerpunkta un Ramatas pagasta feldšerpunkta vides piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, veicot pandusu un ieejas mezglu pārbūvi, daļēju koridoru un telpu grīdu nomaiņu, kabinetu un sanitāro mezglu pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem, Ramatas feldšerpunktam izveidojot autostāvvietu personām ar funkcionāliem traucējumiem. Tiks nodrošināti arī informācijas un publicitātes pasākumi.

Projekta īstenošanas rezultātā divās Valmieras novada ārstniecības iestādēs – Burtnieku pagasta feldšerpunktā un Ramatas pagasta feldšerpunktā uzlabosies primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vides pieejamība feldšerpunktos radīs iespēju ērtāk iekļūt un pārvietoties telpās, kurās tiek nodrošināta primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Izveidotā infrastruktūra nodrošinās personām ar funkcionāliem traucējumiem sociālās aktivitātes pieaugumu, dzīves līmeņa un standartu paaugstināšanos, komforta palielināšanos un iespēju dzīvot sakārtotā un pievilcīgā vidē Valmieras novada Burtnieku un Ramatas pagastos.

Abas ambulatorās ārstniecības iestādes – Burtnieku pagasta feldšerpunkts un Ramatas pagasta feldšerpunkts ir pašvaldības struktūrvienības, kurās ārsta palīgs (feldšeris) sniedz pacientam valsts apmaksātu ambulatoro veselības aprūpi. Pašvaldība, atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un samaksu, ar Nacionālo veselības dienestu ir noslēgusi deleģēšanas līgumus par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu.

Valmieras novada iedzīvotāju veselības aprūpei pavisam novadā darbojas astoņi feldšerpunkti – Ramatā, Sēļos, Vecatē, Matīšos, Strenčos, Ipiķos, Plāņos, Burtniekos.

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību” 4.1.1.3. pasākuma “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru” otrās kārtas ietvaros, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu Nr.4.1.1.3/2/25/A/005 “Primārās veselības aprūpes pieejamība Valmieras novadā”.

Projektā plānotie kopējie izdevumi – līdz 60 000 EUR, tajā skaitā ERAF finansējums līdz 51 000 EUR un valsts budžeta finansējums līdz 9 000 EUR. Projekts tiks īstenots laika posmā no 2025. gada 15. augusta līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Jelgavas pašvaldība uzaicinājusi 58 ģimenes jaunajā zemās īres namā (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 13:44:00 +0300

Interesentiem tika rādīts trīs istabu dzīvoklis ar pilnībā pabeigtu apdari.

Jelgavā pirmais īres nams ir praktiski pabeigts - tajā notiek pēdējie apdares darbi un paredzēts, ka jau oktobra beigās sāksies līgumu slēgšana ar īrniekiem, lai novembra sākumā pirmie īrnieki varētu sākt dzīvot jaunajā īres namā. Prioritāri īres dzīvokļi paredzēti kvalificētu speciālistu piesaistei Jelgavai un ģimenēm, kurām līdz šim nebija iespējas reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un tur vēlas īrēt dzīvokli, jau līdz šim aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šodienai saņemti 117 iesniegumi.

Interesentiem tika rādīts trīs istabu dzīvoklis ar pilnībā pabeigtu apdari, iebūvētu santehniku un virtuves mēbelēm. Interese no iedzīvotājiem - liela. Cilvēki ļoti labprāt izmantoja iespēju apmeklēt demo dzīvokli, kā arī klātienē projekta attīstītājiem uzdeva dažādus sadzīviskus jautājumus. Apmeklētājus interesēja tas, cik lielas provizoriski būs apkures izmaksas ziemā, vai dzīvoklī drīkstēs veikt kādas izmaiņas, piemēram, pārkrāsot sienas, vai iebūvētajā virtuves iekārtā ir paredzēta vieta trauku mazgājamās mašīnas pieslēgšanai, vai īres dzīvokļos būs pieejama veļasmašīna vai arī tā ir jāiegādājas pašiem, kā arī apmeklētāji jautāja par konkrētā dzīvokļa īres izmaksām.

Jelgavā Ganību ielā 54 būvē divas modernas un energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas Tukumā.

Pašvaldība jau ir izsūtījusi vēstuli 58 iedzīvotājiem, kuri pēc iepriekš saņemtajiem iesniegumiem atbilst nosacījumiem, lai varētu pretendēt uz īres dzīvokli pirmajā mājā. Vēstulē pretendenti aicināti līdz 3.oktobrim apliecināt savu atbilstību zemas īres maksas dzīvokļu izīrēšanas nosacījumiem uz šo brīdi. Šāda kārtība nepieciešama, lai pārliecinātos, ka kopš iesnieguma saņemšanas pretendentam nav mainījies statuss vai gada ienākumi, lai pretendētu uz zemas maksas īres dzīvokli.

Dzīvokļi īres namos tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos "Par dzīvokļu izīrēšanas kārtību zemas īres maksas dzīvojamās mājās Jelgavā" paredzētajai izīrēšanas kārtībai, prioritāri - kvalificētu speciālistu piesaistei pilsētā un ģimenēm, kurām līdz šim nebija iespējas reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, 2025.gadā dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī izīrēšanai ir šādi:

- nepārsniedz 1681 eiro vienistabas dzīvoklim;

- nepārsniedz 2896 eiro divistabu dzīvoklim;

- nepārsniedz 4433 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim (3 un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tādām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas).

Rīgas Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs grandiozi koncerti (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 11:38:00 +0300

No klasiskajām operu ārijām līdz mūsdienu žanru sintēzei

Ja domājāt, ka opera nav domāta jums, tad vēl neesat dzirdējuši par jauno programmu!

Šogad pirmo reizi atskanēs programma "Tā ir OPERA" Rīgas Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskajā baznīcā 26.septembrī plkst.19.00. Pateicoties lielajai interesei izskanēs arī papildkoncerts 27.septembrī, tajā pašā laikā. Šoreiz modernais satiksies ar klasisko.

Koncertprogrammā iekļauti slavenākie klasisko operu fragmenti, sākot ar Bizē un Verdi ārijām līdz pat liriskām melodijām un spilgtiem duetiem, kā arī mūzika, ko iedvesmojuši mūsdienu mākslinieki, piemēram, Andrea Bočelli, Lara Fabiāna un Emma Šaplina. Šis vakars piedāvā izdzīvot mūzikas dialogu - iespēju dzirdēt operu citādi, sajust tās svaigumu, emocionālo dziļumu un cilvēcisko patiesību, pat tiem klausītājiem, kuri iepriekš izvairījušies no šī žanra.

Koncertā uzstāsies ievērojami Latvijas mūziķi. Latvijas Nacionālās operas prīma, soprāns Jūlija Vasiļjeva, viena no spožākajām operas zvaigznēm, kas pārsteidz ar vokālo tīrību, muzikālo jūtīgumu un izteiksmīgu skatuves tēlu. Viņas repertuārā ir vairāk nekā divdesmit galvenās lomas, un viņa regulāri uzstājas uz skatuves Itālijas, Vācijas un citu Eiropas valstu operās. Latvijas Nacionālās operas solists, tenors Raimonds Bramanis, "Latvijas Gāze" Gada balvas Operai laureāts. Braumanis valdzina ar sirsnīgu un spēcīgu tenora balsi, kas izceļas gan liriskās, gan dramatiskās lomās. Viņš ir uzstājies dažādās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Vācijā.

Koncerta mūzikas pavadījumu spēlēs pieredzējušais pianists Māris Žagars, kurš koncertējis 21 pasaules valstī, vijolnieks Gidons Grīnbergs, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra vērtīgais solists, starptautiski atzītā čelliste Irina Viļegžaņina, Maskavas konservatorijas absolvente un dažādu ansambļu soliste, un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa, LNO un orķestra "Rīga" radošā spēka pārstāve.

Abas Latvijas Nacionālās operas zvaigznes allaž atstāj neaizmirstamu iespaidu un gūst atzinību gan no skatītājiem, gan kritiķiem. Kopā šie mākslinieki radīs muzikālu plūdumu, kas harmoniski apvienos klasisko operas estētiku ar mūsdienu ekspresiju.

Koncerta mērķis ir piedāvāt augstas kvalitātes mūzikas pieredzi, apvienojot estētisku baudījumu ar intelektuālu piepildījumu.

Latvija ar 41. vietu inovāciju ziņā atpaliek no kaimiņiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 24 Sep 2025 07:32:00 +0300

Lietuva un Igaunija atrodas attiecīgi 33. un 16. vietā.

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) jaunākajā globālo inovāciju indeksā “Global Innovation Index 2025” Latvija ir pakāpusies uz 41. vietu, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā gadu iepriekš. Kopumā Latvija ir uzlabojusi pozīcijas sešos rādītājos, bet četros tie ir pasliktinājušies.

Globālais inovāciju indekss Global Innovation Index 2025 sarindo pasaules 139 inovatīvākās ekonomikas. Tas izceļ globālās tendences, kas ir balstītas uz investīciju veidiem, tehnoloģisko progresu un sociālekonomisko ietekmi. Valstis tiek sarindotas, ņemot vērā 80 dažādus rādītājus. Globālie inovāciju līderi ir Šveice, Zviedrija, ASV, Dienvidkoreja un Singapūra. Parējās abas Baltijas valstis – Lietuva un Igaunija atrodas attiecīgi 33. un 16. vietā.

Attīstības temps – mērens

Latvijas attīstības temps tiek raksturots kā mērens, lai gan kopumā tā atrodas augstu ienākumu grupā pasaulē – 38. vieta no 54 valstīm, savukārt Eiropā tā ir 27. vietā no 39 analizētajām valstīm.

Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte minētas kā spēcīgākās inovāciju institūcijas Latvijā. Minētās universitātes ir ierindotas no 721. līdz 1000. vietai starp visām apskatā iekļautajām augstākās izglītības iestādēm. Vienlaikus norādīts, ka Latvija ir 83. vietā pēc absolventu skaita zinātnes un inženierzinātņu studiju novirzienos. Pētnieku skaita ziņā uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ierindojas 41. vietā.

Pieaug ieguldījumi izpētē un attīstībā

Īstermiņā Latvija ir uzlabojusi sniegumu šādos rādītājos: ieguldījumi izpētē un attīstībā, riska kapitāla darījumu skaits, platjoslas apraide, 5G tīkla pieejamība un automatizācija, dzīves ilguma prognoze. Īstermiņā sniegums pasliktinājies šādās jomās: zinātniskās publikācijas, starptautiskie patentu pieteikumi, darbaspēka produktivitāte un ir paaugstinājusies vidējā gaisa temperatūra.

Inovāciju jomā secināts, ka, ņemot vērā ieguldījumus, Latvija rada mazāk inovāciju nekā varētu sagaidīt – ieguldījumu veikšanā inovācijās Latvija ir 39. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk, nekā gadu iepriekš. Vienlaikus inovāciju rezultāti ir mazliet uzlabojušies – šajā rādītājā Latvija ir pakāpusies par divām pozīcijām augstāk un atrodas 44. vietā (2020. gadā Latvija bija 35. vietā).

Ir vieta uzlabojumiem

Latvijai kā spēcīgākās jomas ir atzītas infrastruktūra un radošās izpausmes. Piemēram, augsti rādītāji ir nacionālo filmu ražošanā (5. vieta), kultūras un radošo pakalpojumu eksportā (10. vieta), mobilo lietotņu skaitā (12. vieta), sieviešu ar augstāko izglītību nodarbinātībā (12. vieta) un studentu skaitā augstākās izglītības iestādēs (16. vieta).

Kā vājākās jomas ir atzīmētas tirgus attīstības līmenis (56. vieta), zināšanu un tehnoloģiju atdeve (51. vieta), cilvēkkapitāls un pētniecība, uzņēmējdarbības attīstība (47. vieta).

Īpaši vāji rādītāji ir politikas stabilitātē uzņēmējdarbības veikšanai (126. vieta), jauniešu demogrāfiskajam resursam (117 vieta), maksājumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu (108. vieta) un klasteru attīstībai (102. vieta). Tāpat Latvijas pozīcijas pasliktina mazais “vienradžu” un globāli atpazīstamu zīmolu skaits.

Kalsnavas arborētums - Vidzemes pērle (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 15:26:00 +0300

Vienlaikus ar stādījumu ierīkošanu nemitīgi tika reģistrēti arī zinātniskie novērojumi un datu analīze.

Arvien paplašinot arborētuma funkcijas un pielāgojoties mūsdienu ritmam, arborētums Kalsnavā nemainīgi saglabā arī savu galveno uzdevumu - veidot introducēto kokaugu kolekcijas, kas to padara tik unikālu jau piecus gadu desmitus. Apritēja tieši 50 gadi, kopš šeit tika iestādīt pirmie kokaugi.

Par godu arborētuma jubilejai šī gada 18.septembrī notika svinīgs pasākums, kurā kopā pulcējās esošie un arī ilggadējie arborētuma darbinieki, kuru darbs bijis par pamatu arborētuma izveidei un attīstībai tā pirmajos darbības gados. Piemiņai no svinīgā brīža arborētumā tika iestādītas trīs zvaigžņu magnolijas - Japānas kokaugi, kas agros pavasaros koši ziedēs baltiem ziediem un būs skaists papildinājums arborētuma plašajā kokaugu kolekcijā.

Ceļš līdz unikālam dārzam

Pagājušā gadsimta 60.-70. gados Latvijā pieauga pieprasījums pēc dekoratīvajiem stādījumiem, ko izmantot apzaļumošanai, dendroloģiskajiem stādījumiem un mežsaimniecībā.

Līdz 1914.gadam Latvijā bija ap 4000 parku. Daudzi no tiem gāja bojā Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kā arī 1940.gada ziemā un 1960.gada spēcīgajā vētrā. Tāpēc 1968.gadā tika pieņemts lēmums izveidot Kalsnavas dendrāriju. Tam tika plānotas vairākas pamatfunkcijas: introducēto kokaugu genofonda krātuve, augu pavairojamā materiāla ieguves vieta mežsaimniecības un apzaļumošanas vajadzībām, zinātniskās pētniecības bāze kokaugu bioloģijā, kā arī mācību vieta augstskolu studentiem.

Par jaunās dendroloģiskās kolekcijas veidošanas vietu tika izvēlēta Kalsnava, jo šeit jau sekmīgi darbojās meža pētīšanas stacija "Kalsnava" ar zinošiem speciālistiem. Turklāt Kalsnava atrodas Vidzemes augstienē, kur vērojami skarbāki laikapstākļi. Tāpēc tika uzskatīts: ja augi spēs pielāgoties šī reģiona klimatam, tad tie varēs augt arī citviet Latvijā.

Ar katru gadu pieauga arborētumā iestādīto stādu skaits. Līdz 1975.gada nogalei arborētuma teritorijā tika iestādīti vairāk nekā 900 stādi, līdz 1981.gadam - jau ap 13 500 stādu, savukārt līdz 1990.gadu sākumam arborētumā ierīkoto stādījumu platība bija ap 100 ha, kurā iestādīti jau vairāk nekā 45 000 stādu. Sasniedzot 50.gadadienu, arborētumā aug 2 000 koku, krūmu un liānu dažādību no visas pasaules, kopskaitā vairāk nekā 20 000 augu (eksemplāri).

Vienlaikus ar stādījumu ierīkošanu nemitīgi tika reģistrēti arī zinātniskie novērojumi un datu analīze par sēklu dīdzību, augšanu, sējeņu saglabāšanos, sēklu ražām, kā arī par potēšanas metožu efektivitāti, kokaugu ziemcietību, aklimatizāciju, to piemērotību Latvijas apstādījumiem.

Starptautiska pieredze

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas arborētumam bija iespēja pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajā darbībā, daloties ar savējo un gūstot jaunu pieredzi.

No 1992.gada arborētums ir Baltijas botānisko dārzu asociācijas biedrs, kopīgi tiek izdoti arī zinātnisko rakstu izdevumi. 1997.gadā arborētuma pārstāvji sāka piedalīties Ziemeļvalstu arborētumu padomes sanāksmēs. Arī Kalsnavā tika rīkotas vairākas konferences un augu aizsardzības semināri. Šodien arborētums sadarbojas ar apmēram 100 dendroloģisko kolekciju veidotājiem no dažādām pasaules valstīm.

Kopš 2001.gada arborētumu apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži".

Vieta daudzveidīgai atpūtai

Šodien arborētums apvieno 50 gadu laikā gūto pieredzi un ļauj to iepazīt ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu tūristiem. Arborētums kļuvis par vietu, kur cilvēki dodas brīnīties par unikālās kolekcijas daudzveidību un skaistumu, izzināt, vienlaikus baudot plašo kultūras pasākumu programma, kas papildina konkrētā brīža aktualitātes dārzā.

Tā ik jūniju tūkstošiem apmeklētāju bauda peoniju ziedēšanu dažādu mūziķu koncertu pavadījumā, bet augustā - jūsmo par hortenzijām. Vēsākajos gada mēnešos vairāk uzmanības tiek pievērsts dažādām izziņas aktivitātēm, kad notiek meistarklases, pārgājieni un ekskursijas gan lieliem, gan maziem

Juglas ezera krasts kļūst pievilcīgs nekustamajiem īpašumiem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 14:22:00 +0300

Dzīvokļiem paredzēti īpaši plaši un ērti balkoni.

Nekustamo īpašumu attīstītāji Juglas ezera krastā, Braila ielā 23 Rīgā, uzsāk jauna mājokļu projekta būvniecību. Projektā plānots izbūvēt trīs A+ enerogefektivitātes sešu stāvu ēkas kopumā ar 105 dzīvokļiem. Plānotās investīcijas sasniegs 15 miljonus eiro.

Modernie mājokļi Juglā atradīsies tieši blakus ezeram, labiekārtotā un slēgtā teritorijā. Iedzīvotājiem būs labiekārtots pagalms ar apstādījumiem, atpūtas un sporta aktivitāšu zonām, kā arī rotaļu laukumiem bērniem. Dzīvokļiem paredzēti īpaši plaši un ērti balkoni, kas iedzīvotājiem ļaus baudīt dabas tuvumu.

Ēku pirmajos stāvos paredzēta atsevišķa telpa velosipēdu un bērnu ratiņu novietošanai, kā arī katrā namā iedzīvotāju ērtībām būs pieejamas 35 apsildāmas noliktavas. Iedzīvotāju ērtībām teritorijā būs 120 autostāvvietas - 87 virszemes un 33 zem jumta, ar iespēju uzstādīt elektroauto uzlādes iekārtas un pagalmā būs ierīkotas segtas velonovietnes

Pirms aktīvo būvdabu uzsākšanas rezervēti vai pārdoti 10% no pārdošanā pieejamajiem dzīvokļiem. Pirmo ēku pabeigt plānots 2026.gada nogalē, otro - 2027.gada vasarā, kam vēlak sekos trešais nams.

Tāpat kā citi projekti, arī jans projekts tiek būvēts, izmantojot inovatīvus, energoefektīvus risinājumus, kas nodrošina komfortu, samērīgas komunālo pakalpojumu izmaksas un ietaupījumu ilgtermiņā. Ēkām būs A+ energoefektivitātes klase ar kopējo energoresursu patēriņu, kas nepārsniedz 30 kWh/m2 gadā. Dzīvokļos paredzēta grīdas apkures sistēma ar katrai istabai atsevišķi regulējamu siltuma režīmu. Katram dzīvoklim paredzēta mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju, kas ar siltuma atguves metodi nodrošina svaiga un tīra gaisa pieplūdi bez logu atvēršanas, kā arī individuālie apkures, ūdens un elektroenerģijas skaitītāji.

Līdz 2032. gadam valstī plānots izstrādāt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 14:17:00 +0300

Finansējums veicinās ideju attīstību biomedicīnas un fotonikas jomā.

Aptuveni ceturtā daļa atbalstīto projektu saistīti ar biomedicīnu un veselības aprūpi, piemēram, inovatīvas pieejas sepses, vēža un infekciju diagnostikai. Tikpat daudz projektu pārstāv medicīnas tehnoloģijas, tostarp jaunas ierīces, sensoru un diagnostikas risinājumu izstrādi. Liela uzmanība veltīta arī fotonikai un optiskajām tehnoloģijām, risinājumiem optisko šķiedru sensoru, luminiscējošu pārklājumu un infrasarkanās spektroskopijas jomā. Vēl astoņi projekti attiecināmi uz viedajiem materiāliem, tostarp inovatīviem biomateriāliem un ilgtspējīgiem kompozītiem, bet četri – uz vides un enerģētikas tēmām, piemēram, CO2 uztveršanu un atjaunojamās enerģijas pielietojumiem.

Pirmais no trim konkursiem

Šis ir pirmais no trim konkursiem, kas paredzēti valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – Ilgtermiņa pētījumu programma” īstenotā projekta “BioPhoT” pirmajā darbības posmā līdz 2026. gada beigām. Inovāciju projektu īstenošanai būs pieejami vairāk nekā 12 miljoni eiro, bet vēl teju pieci miljoni – mācībām par tehnoloģiju pārnesi, intelektuālā īpašuma aizsardzību un komercializācijas prasmēm.

Līdz 2032. gadam projektā plānots izstrādāt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas, no kurām vairāk nekā puse tiks attīstītas līdz validācijai reālos vai pilna mēroga apstākļos, un vismaz četras – līdz komercializācijas fāzei.

Nākamais pētniecības un inovāciju projektu konkursa uzsaukums gaidāms oktobra sākumā, savukārt novembra izskaņā gaidāma konference, kurā ikvienam būs iespēja tuvāk izzināt pirmajā uzsaukumā atbalstīto projektu ieceres.

Atbalsts t.s. nāves ielejas pārvarēšanai

Iecerēts, ka “BioPhoT” veicinās biomedicīnas un fotonikas tehnoloģiju zinātņu un komercsektora sadarbību un tehnoloģiju attīstīšanu. Tās stratēģiskā pieeja ir identificēt pētījumus ar zemu tehnoloģiskās sagatavotības līmeni, taču ar augstu komercializācijas potenciālu. Finansējums veicinās šo ideju attīstība un ilgtermiņā veidotas konkurētspējīgas, tirgū pieprasītas tehnoloģijas un produkti, kas balstīti uz zinātniskajiem pētījumiem biomedicīnas un fotonikas jomā.

“Šī pieeja ļaus mazināt plaisu starp zinātni un komercsektoru, uzlabojot iespēju izgudrojumiem pārvarēt t.s. nāves ieleju to attīstības ceļā,” iepriekš akcentēja O. Pugovičs.

Viņa skatījumā šādas platformas izveide ir būtisks solis Latvijas tehnoloģisko inovāciju izcilības veicināšanā un konkurētspējas palielināšanā globālā tirgū, kā arī kalpos par pamatu nākotnes inovāciju attīstībai.

Psihiatrs iesaka, kā tikt galā ar Latvijas skolu (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 11:01:00 +0300

Bērni nav “mazie pieaugušie” – viņu domāšana, emocijas un spriedumu veidošanās notiek pavisam citādi.

Skolas rudens ir kā psiholoģiskais tests – tajā ātri izgaismojas bērna spēcīgās un vājās vietas, - norāda bērnu psihiatrs Jaroslavs Priedeslaipa. Viņš uzsver, ka šis periods ļauj vecākiem un pedagogiem pamanīt lietas, kas ikdienas steigā var palikt apslēptas. Kaut arī daudzi bērni ārēji šķiet mierīgi un pielāgojas pārmaiņām bez sūdzībām, tas ne vienmēr atspoguļo viņu patieso emocionālo stāvokli.

“Ne vienmēr bērns, kurš nesūdzas, jūtas labi. Dažkārt klusums ir visbūtiskākais signāls, ka kaut kas nav kārtībā,” uzsver ārsts. Pārmaiņu laiks bērniem prasa lielu iekšējo resursu mobilizāciju, un pieaugušo uzdevums ir ne tikai atvieglot šo pāreju, bet arī ieraudzīt bērna patiesās vajadzības aiz uzvedības niansēm.

No bezrūpības uz režīmu

Skolas būtiski ietekmē bērna attīstību – ne tikai akadēmiski, bet arī emocionāli un sociāli. Tā ir pāreja no brīvības un rotaļām uz režīmu, struktūru un pienākumiem. Dažiem bērniem tas nozīmē priecīgu satikšanos ar draugiem un jaunu zināšanu apguvi, bet citiem – trauksmi, spriedzi un grūtības pielāgoties.

“Lielākais stress nereti rodas no nezināmā – kādi būs klasesbiedri, skolotājs, vai spēšu tikt līdzi, vai mani pieņems,” skaidro speciālists. Viņš norāda, ka skolas sākums var būt īpaši emocionāli sarežģīts pirmklasniekiem vai bērniem, kuri mainījuši mācību iestādi.

Bērni var izrādīt dažādas emocionālās reakcijas – no prieka un ziņkāres līdz raudulībai, klusēšanai, sūdzībām par sāpēm un izvairīšanās mēģinājumiem.

“Sāp vēders vai galva bez acīmredzama iemesla? Tas bieži vien ir signāls par emocionālu pārslogojumu,” skaidro psihiatrs. Viņš aicina vecākus neignorēt šādas pazīmes, bet uztvert tās kā iespēju uzsākt sarunu – mierīgu, atklātu un bez vērtējumiem.

Vecāku un skolotāju atbildība – radīt drošības sajūtu

Vissvarīgākais bērnam ir emocionālais drošības spilvens – apziņa, ka viņu saprot, uzklausa un pieņem. Tas ir pamats, uz kura veidojas motivācija, atvērtība un vēlme mācīties.

“Ja mājās valda spriedze vai bērns nejūtas sadzirdēts, viņš skolu var uztvert kā vēl vienu stresa avotu. Ja skolā viņš netiek pieņemts, arī vecāku atbalsts mājās var nekompensēt šo zaudējumu,” norāda ārsts. Tieši tāpēc svarīga ir vecāku un skolotāju sadarbība, īpaši gada sākumā, kad bērns vēl meklē savu vietu klasē.

Ko darīt? Praktiski ieteikumi no ārsta

Lai palīdzētu bērnam veiksmīgi sākt skolas gaitas, ārsts iesaka vecākiem un pedagogiem:

-runāt – uzdodiet atklātus, neuzmācīgus jautājumus: “Kā Tu šodien juties?”, “Kas Tevi iepriecināja?”, “Kas bija grūti?”;

-normalizēt emocijas – satraukums nav vājums. Bērniem ir jāzina, ka arī pieaugušie reizēm jūtas nedroši vai noraizējušies;

-ievērot režīmu – miegs, sabalansēts uzturs un kustības veido bērna spēju koncentrēties un emocionāli līdzsvaroties;

-dot iespēju atpūsties – neplānojiet pārāk daudz aktivitāšu ārpus skolas. Ļaujiet bērnam būt vienkārši bērnam;

-sadarboties ar pedagogu – ja ir pamanāmas grūtības, nekavējoties meklējiet kontaktu ar skolotāju vai skolas psihologu;

-nepalaist garām signālus – ja bērns ilgstoši izvairās no skolas, bieži slimo “bez iemesla”, kļūst noslēgts vai trauksmains – meklējiet profesionālu palīdzību.

Kad nepieciešams profesionāls atbalsts

Bērni nav “mazie pieaugušie” – viņu domāšana, emocijas un spriedumu veidošanās notiek pavisam citādi. Tāpēc agrīna iejaukšanās emocionālu grūtību gadījumā ir izšķiroši svarīga.

“Bērni paši reti atnāks un pateiks – man vajag psihiatru vai psihologu. Tāpēc šī atbildība gulstas uz vecākiem un skolotājiem,” atgādina speciālists. Savlaicīga diagnostika un, ja nepieciešams, terapija, var novērst ilgtermiņa grūtības un palīdzēt bērnam pilnvērtīgi attīstīties.

Skolas sākums nav tikai par burtnīcām, stundām un sekmēm. Tas ir emocionāls pārbaudījums, kas bērnam var iemācīt elastību, pašpārliecību un prasmi tikt galā ar pārmaiņām – ja vien viņam tiek sniegts pietiekams atbalsts.

Vecākiem un pedagogiem jāatceras – bērna emocionālā veselība ir tikpat svarīga kā viņa akadēmiskie sasniegumi. Ar izpratni, atbalstu un profesionālu palīdzību, ja nepieciešams, skolas sākums var kļūt par vērtīgu pieredzi – nevis stresa punktu.

Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 23 Sep 2025 07:10:00 +0300

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Mēnesi pirms gaidāmās pirmizrādes KEF Studio publicē filmas “Tumšzilais evaņģēlijs” treileri un uzsāk biļešu iepriekšpārdošanu uz filmas pirmizrādes dienas seansiem un turpmāko izrādīšanu Latvijas kinoteātros. Filmas “Kriminālās ekselences fonds” radošās komandas nākamais darbs, kriminālā drāma par 90. gadu Rīgu Latvijas kinoteātros nonāks jau 10. oktobrī, bet novembrī svinēs starptautisko pirmizrādi Tallinas festivālā.

Skatītājiem jau iespējams iegādāties biļetes uz filmas pirmizrādes vakaru kinoteātrī Forum Cinemas trešdien, 8. oktobrī, pieejamas biļetes arī uz citiem pirmizrādes nedēļas seansiem kinoteātros Rīgā un citur Latvijā – jautājiet savam mīļākajam kinoteātrim!

Par godu jaunās filmas drīzajai pirmizrādei uz dažiem seansiem kinoteātros atgriežas arī skatītāju iemīļotais Kriminālās ekselences fonds; akcijā piedalās kinoteātri Forum Cinemas, Apollo Kino, Cinamon, Kino Bize Rīgā, arī Kino Gaisma Valmierā, Kino Cēsis un Ventspils kinoteātris RIO. Lai skatītājiem atkalsatikšanās ar iemīļotajiem KEF varoņiem būtu vēl patīkamāka, pirms filmas tos gaida ekskluzīvs "Tumšzilā evaņģēlija" fragments – katram kinoteātrim savs! Dažus KEF seansus apmeklēs arī filmas autori, lai vēlreiz tiktos ar saviem skatītājiem.

Filmas darbība skatītājus aizvedīs uz 1995. gada Rīgu, kas daudziem atmiņā palikusi kā "mežonīgie deviņdesmitie". Tolaik galvaspilsētas ielas bija noziedzības, korupcijas un neskaidrības caurvītas, un likuma sargiem nācās strādāt apstākļos, kur robeža starp labo un ļauno bieži vien bija pārsteidzoši plūstoša. Filma solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā, ļaujot izdzīvot tā laika atmosfēru visā tās pretrunīgumā. Tā nebūs tikai dekorācija, bet gan aktīvs stāsta elements, kas veidos personāžu likteņus un morālās dilemmas. Deviņdesmitie bija laiks, kad jaunas iespējas gāja roku rokā ar brutālu realitāti, un šī filma, visticamāk, spilgti atspoguļos šo kontrastu.

Pēc Latvijas pirmizrādes filma uzsāks savu starptautisko ceļojumu ar Tallinas kinofestivālu Melnās naktis (PÖFF), kurā filma piedalīsies Baltijas filmu konkursa programmā ar starptautisko pirmizrādi 19. novembrī. PÖFF ir viens no lielākajiem kinofestivāliem Ziemeļeiropā un līdz ar Kannu, Berlīnes, Venēcijas un citiem pasaules prestižākajiem festivāliem ietilpst kinofestivālu A kategorijā.

Eksperts: šķietamas primitīvās kustības palīdz smadzeņu attīstībai (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 15:53:00 +0300

Vecākiem un skolotājiem ir plašas iespējas pievienot mācību procesam kustību elementus.

Vecāki bieži uztver mācības un sportu kā divas pilnīgi atšķirīgas jomas - viena trenē prātu, otra ķermeni. Taču arvien vairāk pētījumu un pieredzes stāstu rāda, ka kustības palīdz arī smadzeņu attīstībai un tiešā veidā ietekmē bērna spējas mācībās. Veselības eksperts un treneris Gustavs Mellenbergs iesaka vienkāršus un mājas apstākļos paveicamus vingrojumus, ko bērniem apgūt jau agrā bērnībā, tādējādi nostiprinot arī pamatus matemātikas prasmēm.

Vecāku pieredze: sports un matemātikas uzlabojumi

"Kad manai meitai palika pieci gadi, mēs viņu sākām vest uz vietējo sporta spēļu pulciņu, kur treneris iepazīstina bērnus ar dažādiem sporta veidiem. Sākumā tās bija vairāk rotaļas nekā nopietns treniņš - ķermeņa kustības, bumbas ķeršana, stafetes. Un, lai cik dīvaini tas neizklausītos - pēc pāris mēnešiem pamanīju, ka viņa arvien drošāk sāk rēķināt. Pie vakariņu galda vai vienkārši spēlējoties ar skaitļiem, Matildes atbildes nāca ātrāk un ar lielāku pārliecību," stāsta eksperts Gustavs Mellenbergs.

Sports un matemātika - vairāk līdzību, nekā šķiet

Kad domājam par matemātiku, parasti redzam ciparus, formulas, vienādojumus. Savukārt sports šķiet kā pavisam cita pasaule - kustība, spēles un sacensības. Tomēr šīs abas jomas ir cieši saistītas. Katrs metiens grozā, katrs bumbas ķēriens vai stafete - tas viss ir aprēķins, ko smadzenes veic nemanot: cik tālu jāskrien, cik stipri jāmet, kā novērtēt situāciju, lai uzvarētu.

Primitīvās kustības kā smadzeņu treniņš

Primitīvās kustības, ko bērni apgūst agrā bērnībā - rāpošana, lēkāšana, velšanās, bumbas mešana - ir kā smadzeņu pirmās "programmas". Rāpojot, bērns trenē abas smadzeņu puslodes darboties sinhroni un attīsta savu viduslīniju; metot bumbu, viņš iemācās koordinēt kustību secību un novērtēt attālumu. "Zinātniskā literatūra stāsta, ka kustības aktivizē tās smadzeņu zonas, kuras atbild arī par loģisko domāšanu, telpisko uztveri un problēmu risināšanu. Basketbolā bērns ne tikai trenē muskuļus - viņš "rēķina" bumbas lidojuma leņķi. Dejošanā - izjūt ritmu un simetriju. Pat vienkārša lēkāšana tikai pa baltajām virtuves flīzēm var trenēt gan ķermeni, gan prātu," skaidro Gustavs Mellenbergs.

Kustība baro smadzenes

"Kustība arī burtiski baro smadzenes - palielina asinsriti, piegādā skābekli un barības vielas. Rezultātā uzlabojas koncentrēšanās, atmiņa un ātrums, ar kādu tiek apstrādāta informācija. Tāpēc nav pārsteigums, ka mana meita sāka rēķināt pārliecinošāk tieši tad, kad viņas ikdienā ienāca sports," saka Rimi Bērniem eksperts.

Vecākiem un skolotājiem šeit ir plašas iespējas pievienot mācību procesam kustību elementus, piemēram, bumbas mešana pēc pareizās atbildes atrašanas, stafete ar skaitīšanas uzdevumiem, orientēšanās spēle ar matemātikas elementiem vai dejošana noteiktā ritmā. Šādi uzdevumi palīdz bērnam mācīties, vienlaikus stiprinot veselību un kustību prieku.

"Kad es tagad redzu, kā mana meita skrien, smejas un met bumbu, zinu - viņa ne tikai trenē muskuļus. Viņa trenē savu prātu, un es esmu pārliecināts: sports un matemātika ir draugi, kuri viens otru papildina. Primitīvās kustības bērnībā ir kā pamatu liešana mājai - ja tās ir stingras, uz tām viegli būvēt zināšanas, radošumu un pārliecību par savām spējām," rezumē treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs.

Siguldas novads ir investējis 4,7 miljonus eiro ceļu infrastruktūrā (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 13:39:00 +0300

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs.

Uzlabojot satiksmes drošību, Siguldas centrā ir pārbūvēts reģionālā autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posms, kas pilsētā ir Raiņa un Ausekļa iela, no krustojuma ar Cēsu ielu līdz dzelzceļa pārbrauktuvei (12,50–13,96 km). Ceļš pārbūvēts, pielietojot risinājumus, kas pielāgoti pilsētvidei, tostarp kā segums izmantots bruģis, ierīkota infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem.

“Ierasti LVC būvē ceļus ārpus apdzīvotām vietām, bet šeit bija nepieciešami atšķirīgi risinājumi, kas pielāgoti pilsētvidei, un tas prasa no mums citu pieeju un izmaiņas arī mūsu kolēģu inženieru pieejā. Tādā ziņā šis mums bija zināms izaicinājums,” norādīja Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš arī pateicās visām projektā iesaistītajām pusēm par sadarbību. Projekts tapis sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministriju un finansēts no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) līdzekļiem. Tā ietvaros arī pašvaldība arī veikusi virkni darbu, padarot vēl pievilcīgāku apkārtni, ieplānojot un realizējot apstādījumu programmu.

“Satiksmes drošība ir mūsu kopīga prioritāte, un šis projekts ir vēl viens apliecinājums tam, ka labu rezultātu sasniedzam, visām pusēm – ministrijām, pašvaldībai un projekta īstenotājiem konstruktīvi sadarbojoties. Esmu gandarīts, ka rasts optimāls risinājums mazākaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, un vēlos uzteikt VSIA Latvijas Valsts ceļi par atšķirīga, konkrētai pilsētvidei piemērota risinājuma īstenošanu,” uzsver Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.

Uzņēmejs Sandis Zvidriņš, kas ir arī Siguldas novada iedzīvotājs, norādīja, ka būvniecības objekts Siguldā ir izdevies brīnišķīgs un skaists un ka tas bijis gana sarežģīts. “Darbus uzsākām pagājušajā gadā Ausekļa ielas posmā. Sākumā vietējie namīpašnieki bažījās – kā būs, kā te būvēs. Bet saprata, ka tas ir projekts viņiem! Darbu gaitā bija dažādi izaicinājumi, arī kuriozi, bet visu paspējam laikā. Es gribu teikt lielu paldies savai komandai un paldies Latvijas Valsts ceļiem, ka īsteno šādus projektus. Paldies arī pašvaldībai. Tādus projektus vajag vairāk, pilsēta tagad ir kļuvusi skaistāka, cilvēki jau to pamana un vēl pamanīs. Gūtmaņa alai rudenī būs konkurents, jo arī pilsētas centrā rudens ir skaists,” sacīja viņš.

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Jānis Vimba uzsvēra, ka ceļš nozīmē gan praktisku ērtību, gan simbolisku virzienu – tas ir jauns sākums, virziens un iespēja. “Pārbūvētais ceļš, kas vienlaicīgi ir arī ielas Siguldas centrā, ne tikai padarīs satiksmi drošāku un ērtāku iedzīvotājiem un viesiem, tas arī ir solis mūsu novada nākotnē – mērķtiecīgā, sakārtotā un pievilcīgā vidē,” viņš pauda un pateicās Satiksmes ministrijai, VSIA Latvijas Valsts ceļi, būvniekam un visiem, kas bija iesaistīts projektā.

Būvdarbus Siguldā uzsāka pērn jūlijā, to laikā ir pārbūvēta ceļa klātne un izbūvēts asfalta segums.

Satiksmes drošības uzlabojumi krustojumos:

-Raiņa un Ausekļa ielas (P8) krustojums pārbūvēts par rotācijas apli;

-no Ausekļa ielas (P8) aizliegts nogriezties pa kreisi uz Pils ielu. Pils ielā var nokļūt, izbraucot Raiņa / Ausekļa ielas rotācijas apli un tad nogriežoties vajadzīgajā virzienā;

-Raiņa (P8), Pils, Jāņa Čakstes un Oskara Kalpaka ielas krustojumu ir pārbūvēts par vienjoslas rotācijas apli. Izvēlētais risinājums arī ļāvis maksimāli saudzēt Pils ielas ozolu aleju;

-Virzienā no Turaidas Raiņa (P8) un Cēsu ielas krustojumā aizliegts kreisais pagrieziens no Gaujas ielas uz Cēsu ielu. Tā vietā nokļūšanai vajadzīgajā virzienā jāizmanto jaunais Raiņa (P8), Pils, Jāņa Čakstes un Oskara Kalpaka ielas rotācijas aplis.

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs, un tā ir savienota ar esošo pašvaldības infrastruktūru Rīgas, Raiņa ielas (P8) un Pils ielā. Saskaņā ar Siguldas pilsētas publiskās ārtelpas konceptu gājēju un velosipēdistu ceļiem, kā arī rotācijas apļa zonā Raiņa un Ausekļa ielas krustojumā ir izbūvēts bruģa segums.

Visā posmā izbūvēts energoefektīvs LED apgaismojums, kā arī lietus ūdens kanalizācija, savienojot to ar pilsētas lietus kanalizācijas tīkliem.

Būvdarbus veica par līgumcenu 4 717 192,93 eiro (ar PVN). Šis reģionālā autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posms ir iekļauts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izstrādātajā ceļu remontdarbu programmā, un būvdarbi tiek līdzfinansēti no ES Atveseļošanas fonda (AF).

Šajā projektā tika noslēgts trīspusējs līgums ar Siguldas novada pašvaldību, un posma pārbūves ietvaros par pašvaldības līdzekļiem ir izbūvēts ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkls, elektroapgādes kabelis, kā arī veikta jaunu koku/krūmu un dekoratīvo augu stādīšana.

Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 12:28:00 +0300

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Lai arī elektroauto uzlādes iespējas mājās parasti tiek uzskatītas par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem ērtai pieredzei ikdienā, dati liecina - ne visiem elektroauto lietotājiem šī iespēja ir pieejama un nepieciešama. Jaunākais Elektroauto lietotāju indekss 2025 atklāj, ka 15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās. Vēl augstāks šis īpatsvars ir starp dzīvokļu iedzīvotājiem - 42% no viņiem ikdienā izvēlas citu uzlādes risinājumu.

Uzlādes stacija mājās - tikai 55% elektroauto lietotāju

"Ielūkojoties elektroauto lietotāju ikdienas paradumos, varam secināt, ka uzlādes stacijas pieejamība mājās vai darbā vairs nav obligāts priekšnosacījums to ērtai lietošanai. Publiskās uzlādes infrastruktūras attīstība kā Latvijā, tā visā reģionā ļauj ērti iekļaut auto uzlādi kā ikdienā, tā tālākos braucienos," norāda Māris Sīklis, elektromobilitātes eksperts Latvijā.

Tikai nedaudz vairāk nekā pusei respondentu mājās ir uzlādes stacija, un puse no šiem risinājumiem ir arī attālināti vadāmi. Turklāt līdzīgi dati ir arī privātmāju īpašnieku vidū - 47% nav ierīkojuši auto uzlādes vietu. Dati parāda, ka plug-in hibrīdu īpašniekiem uzlādes vieta mājās ir retāk. Tā dzīvesvietā nav pieejama 45% elektroauto un 63% plug-in hibrīdauto lietotājiem.

Visbiežāk uzlādes laikā atpūšas vai strādā

Elektroauto lietotāji uzlādi apvieno ar citu ikdienas uzdevumu veikšanu, to apliecina arī elektroauto lietotāju indeksa dati. Populārākais laiks, kad veikt auto uzlādi ir brīdis, kad autovadītāji atrodas mājās vai darbā - tā rīkojas 71% elektroauto lietotāju. Teju puse jeb 41% - uzlādi veic pirms vai pēc garākiem braucieniem, savukārt 39% - kad baterija sasniegusi aptuveni 20-30% līmeni. Tomēr tikai atsevišķi autobraucēji uzlādi plāno periodos, kad ir zemāka elektrības cena.

Ar publiskās uzlādes tīklu - kopumā apmierināti

Vairāk nekā puse jeb 63% elektroauto lietotāju uzskata, ka uzlādes staciju pieejamība Latvijā ir pietiekama. Šo viedokli biežāk pauž vīrieši, Rīgā dzīvojošie un tie, kuru auto aprīkots ar lielākas ietilpības bateriju.

"Uzlādes tīkls pēdējā laikā attīstās ļoti strauji... Visā Baltijā to skaits jau pārsniedz 1500. Īpašu uzmanību pievēršam lieljaudas uzlādes stacijām, kas nodrošina ātrāku un ērtāku uzlādi, tādējādi veidojot infrastruktūru, kas ļauj pārvietoties brīvi un bez liekas plānošanas. Šo tīklu vieno viena mobilā lietotne ar iespēju norēķināties visās trīs valstīs bez papildu darbībām. Mēs nepārtraukti paplašinām savu klātbūtni, tostarp, sadarbojoties ar kafejnīcām, viesu namiem, lielveikaliem un citiem partneriem, lai uzlādes iespējas būtu pieejamas tieši tad un tur, kur tās visvairāk nepieciešamas," stāsta Māris Sīklis.

Rīt visā Latvijā būs iespēja bez maksas pavingrot (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 10:22:00 +0300

Šogad starptautiskās kampaņas tēma ir, kā ar sportošanu un fitnesa nodarbībām uzlabot dzīves kvalitāti.

Lai iedrošinātu iedzīvotājus sportot, Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija (LVFA) šī gada 23.septembrī rīko Eiropas akciju #BEACTIVEDAY Latvijā, kuras ietvaros sporta un fitnesa klubi un to treneri 90 dažādās vietās rīkos bezmaksas treniņus. Latvija ir viena no 22 Eiropas valstīm, kur šogad notiek #BEACTIVEDAY pasākumi.

Lielās dalībnieku intereses dēļ sporta un fitnesa klubi aktivitātes piedāvās visas nedēļas garumā, ne tikai #BEACTIVEDAY dienā - 23.septembrī. Ārpus Rīgas sporta un fitnesa nodarbības notiks arī Liepājā, Kuldīgā, Ādažos, Ikšķilē, Salaspilī, Jelgavā, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Madonā, Cēsīs, Siguldā, Krāslavā un Daugavpilī.

"#BEACTIVEDAY ietvaros 23.septembrī un visu nedēļu ikviens tiek aicināts izmantot iespēju piedalīties bezmaksas treniņos, iesākt sportot un izbaudīt fizisko aktivitāšu daudzveidību, neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai funkcionālajām spējām. Lai arī mūsu sabiedrība pēdējos gados ir kļuvusi sportiskāka, tomēr vēl ir pietiekami liela daļa, kuru dzīvē regulāra sportošana nav ikdiena. Tas viennozīmīgi korelē ar veselīgi nodzīvotajiem gadiem, ko ietekmē dažādas slimības. Tāpēc šogad papildinām mūsu misiju ar aktivitātēm, kas izglīto, kā sportošana palīdz sadzīvot ar dažādām hroniskām slimībām, kā arī uzrunāsim cilvēkus birojos, kuru ikdiena ir sēdošs darbs. Mūsdienās ieviest sportu ikdienā ir pavisam vienkārši - tikai ir jāsāk. #BEACTIVEDAY kampaņa ir kā apņemšanās sākums, kura ir veidota kā starptautiska kustība," norāda Gints Kuzņecovs, LVFA valdes priekšsēdētājs.

Pērn sporta klubu aktivitātēs piedalījās vairāk nekā 11 tūkstoši iedzīvotāju, un rīkotāji prognozē, ka šogad tiks sasniegts līdzīgs skaits.

Akcijas ietvaros tiek piedāvāts plašs sportisku nodarbību klāsts, sākot ar trenažieru zāles apmeklējumu līdz pat dažādām grupu nodarbībām kā joga, pilates, funkcionāli spēka un lokanības treniņi, GRIP, fizioterapija, līnijdejas, Hip-hop, Zumba un daudzas citas. Būs arī ūdens nodarbības ar veselības vingrojumiem un peldēšanu, kikbokss un bokss, skvošs, klinšu kāpšana u.tml., parādot sporta un fitnesa nodarbību daudzveidību Latvijā. Ansis Klinstons piedāvā ikvienam piedalīties tipināšanas nodarbībās. Pasākumi paredzēti arī bērniem un jauniešiem, kā arī senioriem. Savukārt dienas atbalsta centrā "Pērle" notiks sadraudzības sporta aktivitātēs personām ar garīga rakstura traucējumiem no Priekuļu dienas aprūpes centra un no grupu mājas "Cēsis" un "Spāre".

Vienlaikus ikviens varēs piedalīties biroju izaicinājumā, un attālināti vienu nedēļu no 22. - 26.septembrim organizēt savus treniņus birojos kopā ar atzītiem sporta treneriem. Plānots uzstādīt #BEACTIVEDAY rekordu ar visvairāk darbiniekiem, kas piedalās vingrošanā un tādā veidā apņemas pievērsties sportiskam dzīvesveidam.

Latvija ir pēdējā vietā ES pēc veselīgi nodzīvoto gadu rādītāja - 54,3 gadi sievietēm un 51,2 gadi vīriešiem, kamēr ES vidējais rādītājs ir aptuveni 62,6 gadi. Tas nozīmē, ka mūsu iedzīvotāji no dzīvildzes vidēji par 8-11 gadiem vairāk nodzīvo ar sliktāku dzīves kvalitāti nekā citās ES valstīs. Regulāra fiziskā aktivitāte - PVO rekomendētās 150-300 minūtes vidējas intensitātes aktivitātes nedēļā - ir viens no efektīvākajiem risinājumiem šīs problēmas mazināšanai.

Šogad starptautiskās kampaņas tēma ir, kā ar sportošanu un fitnesa nodarbībām uzlabot dzīves kvalitāti un samazināt hronisku slimību riskus. Šī gada mērķis ir izglītot sabiedrību par veselību veicinošām fiziskām aktivitātēm kā galveno līdzekli hronisku slimību profilaksē un pārvaldībā. Šogad lielākā uzmanība tiks pievērsta diabētam, sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpošanas slimībām un onkoloģijai.

#BEACTIVEDAY ir Eiropas mēroga iniciatīva, kas katru gadu notiek 23.septembrī. Šogad kampaņā piedalās 22 valstis, akcentējot fiziskās aktivitātes nozīmi ikdienā un tās ietekmi uz veselīgo dzīves gadu skaita palielināšanu. Latvijā kampaņu rīko Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija (LVFA) sadarbībā ar sporta un fitnesa klubiem, valsts un pašvaldību partneriem un veselības nozares ekspertiem. Kampaņā viens no projekta mentoriem un sadarbības partneriem ir Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Latviešu grupa «R.A.P.» ar koncertsinglu izziņo tūri (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 22 Sep 2025 07:18:00 +0300

Tajā piedalās arī līdzautors - leģendārais dziedātājs Igo.

No Kuldīgas nākusī alternatīvā roka apvienība "R.A.P." pērn pēc 17 gadu pārtraukuma atjaunoja darbību un šopavasar sniedza faniem spilgtu atgriešanās koncertu Rīgas koncertzālē "Palladium". Tas iedvesmojis koncertsinglam un arī videoklipam vienam no lielākajiem grupas hitiem "Dzīve bez apstājas", ar ko grupa piesaka savu "Novembra tūri".

Tūres koncerti notiks 8.novembrī Jelgavas koncertvietā "Melno cepurīšu balerija", 14.novembrī Cēsu "Fonoklubā", 15.novembrī Liepājas kultūras namā "Wiktorija" un 22.novembrī Rīgas koncertzālē "Angārs".

"Šajos koncertos aptversim visu grupas daiļradi," sola "R.A.P." vokālists Artis Dvarionas. "Izskanēs gan dziesmas no visiem trim mūsu studijas albumiem, ieskaitot plašu atzinību guvušos skaņdarbus "Dzīve bez apstājas", "Nekas vairs nav tā", "Esot vienatnē" un "Viss jau saplānots", gan jaunās dziesmas, kas tapušas pēc grupas atkalapvienošanās, ieskaitot Latvijas radiostacijās panākumus jau guvušo singlu "Melnā (Ak nē, nē, nē!)."

Jaunais koncertsingls "Dzīve bez apstājas" un tā videoklips tapis 14.martā koncertzālē "Palladium" un lieliski demonstrē joprojām karsti degošo "R.A.P." roka enerģijas uguni. Gluži kā dziesmas oriģinālajā studijas versijā, tajā piedalās arī līdzautors - leģendārais dziedātājs Igo, kā arī visi četri grupas pamatsastāva dalībnieki - vokālists Artis Dvarionas, ģitārists Aleksandrs Štro, basists Artis Rozītis un bundzinieks Gatis Kaizers.

"Novembra tūres" noslēgumā Rīgas koncertzālē "Angārs" piedalīsies arī īpašie viesi - vēl viena ilggadēja pašmāju alternatīvā roka apvienība "Indygo".

Vīriešu ārste: hormonālā veselība ir sarežģīta un smalki regulēta (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 14:24:00 +0300

Ārste brīdina - testosterona deficīta cēloņi ir dažādi.

Vīriešu reproduktīvās un hormonālās veselības jomā bieži tiek novērota nopietna problēma - testosterona terapijas lietošana bez pietiekamas medicīniskas indikācijas. Kā norāda endokrinoloģe ar specializāciju androloģijā, dr. Sabīne Upmale-Engela, testosterons nereti tiek nozīmēts bez padziļinātas diagnostikas, ignorējot iespējamos endokrīnos cēloņus, kas var būt patiesais vīrieša veselības problēmu iemesls.

Tādi simptomi kā nespēks, hronisks nogurums, pazemināts libido, enerģijas trūkums, neizskaidrojams svara pieaugums, samazināts ķermeņa apmatojums vai tā pasliktināšanās, kā arī krūšu dziedzeru palielināšanās var liecināt par vīriešu dzimumhormonu nelīdzsvarotību. Šādos gadījumos ir būtiski veikt endokrīno izmeklēšanu, lai noskaidrotu hormonālo traucējumu cēloņus un tos savlaicīgi ārstētu.

Endokrinoloģe ar specializāciju androloģijā Dr. Sabīne Upmale - Engela stāsta: "Vīrieša hormonālā veselība ir sarežģīta un smalki regulēta sistēma. Bieži redzu pacientus, kuri gadiem lietojuši testosteronu bez objektīvas vajadzības. Dažiem to ir ieteikuši speciālisti, kas nav ārstniecības personas, neveicot pilnu hormonālā profila izvērtējumu. Tā rezultātā tiek nomākta paša organisma testosterona ražošana, pasliktinās spermas kvalitāte."

Ja testosterona terapija tiek uzsākta nepamatoti, pastāv risks, ka organisma dabīgā testosterona ražošana var neatjaunoties pat pēc terapijas pārtraukšanas. Tas var radīt pastāvīgus hormonālās sistēmas traucējumus un būt par iemeslu neauglībai.

Ārste brīdina - testosterona deficīta cēloņi ir dažādi, un tikai rūpīga medicīniska izmeklēšana var noteikt, vai hormonu terapija ir pamatota. Testosterona terapija ne vienmēr uzlabo seksuālo funkciju vai pašsajūtu - dažkārt tieši pretēji, tā var izraisīt sēklinieku atrofiju, samazinātu spermatoģenēzi un pat radīt nopietnus draudus veselībai - paaugstinās trombožu risks, palielinās prostatas vēža izplatības risks. Tāpat medikamenta devas ir jāmonitorē, lai nesasniegtu suprafizioloģisku līmeni. Pirms testosterona aizstājterapijas uzsākšanas svarīgi būtu apsvērt spermas sasaldēšanu nākotnei.

Dr. Upmale - Engela atzīst, ka bieži vien vīrieši ar seksuālās veselības problēmām nemeklē palīdzību vai arī vēršas pie nepiemērotiem speciālistiem, tādējādi palaižot garām iespēju laikus atklāt nopietnas endokrīnās slimības, piemēram, vairogdziedzera traucējumus, prolaktīna vai citu hormonu (testosterona, estradiola, kortizola u.c.) disbalansu. Būtiska loma erektīlās disfunkcijas un hipogonādisma attīstībā ir arī insulīna rezistencei. 2.tipa cukura diabētam un aptaukošanās radītajām vielmaiņas izmaiņām. Ne vienmēr pazemināta testosterona gadījumā uzreiz jālieto hormone aizvietotājterapija. Pastāv medikamenti, kas palīdz organismam pašam atjaunot testosterona veidošanos,ne mazāk svarīgi ir sakārtot arī citus veselības faktorus, piemēram, svaru un vielmaiņu.

Vīriešu hormonālās un reproduktīvās veselības traucējumi bieži attīstās nemanāmi, taču to sekas var būt ilgstošas un reizēm arī neatgriezeniskas - tādēļ ieteicams neatlikt vizīti pie androloga vai endokrinologa, kas specializējas androloģijā. Individuāli pielāgota ārstēšana ļauj ne tikai uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti, bet arī saglabā iespēju kļūt par tēvu.

Kas jāzina, pošoties ceļojumā uz mirdzošo brīnumpilsētu Dubaiju (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 14:17:00 +0300

Tā būs neticamu emociju karuselis, kuru noteikti ir vērts kaut vienu reizi piedzīvot.

No tuksneša smiltīm cēlusies metropole - Dubaija - vilina pasaules apceļotājus ar savu mirdzošo greznību un autentisko šarmu. Tās iespēju pārbagātībā ikviens atrod kaut ko sev - sākot no piedzīvojumiem un iepirkšanās līdz kultūras izziņai un gastronomiskiem baudījumiem. Tomēr daudziem tā saistās ar neizpratni, neziņu un šaubām...

Dubaija ir viena no pasaules neparastākajām un aizraujošākajām pilsētām. Tā vilina ar virkni pasaules rekordiem - pasaulē augstākā ēka, pasaulē dziļākais baseins un vēl un vēl, tā apbur ar mirdzošiem debeskrāpju labirintiem, tā pārsteidz ar pārdomāti ērtu pilsētvidi, tā lutina ar izcilu viesmīlību, tā dāsni gādā saviem viesiem atpūtas iespēju daudzveidību un tā tīksmina garšas kārpiņas ar savām autentiskajām garšām. Dubaija nav tikai atpūtas galamērķis - tā būs neticamu emociju karuselis, kuru noteikti ir vērts kaut vienu reizi piedzīvot!

Fakti, kurus vērts zināt

Valoda - oficiālā valoda ir arābu, tomēr, tā kā pilsēta ir ļoti internacionāla, visur var brīvi sarunāties arī angļu valodā.

Nauda - Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms (AED). Teju visur, ieskaitot metro un taksometrus, ir iespējami norēķini gan ar kredītkartēm un debetkartēm, gan mobilajiem maksājumiem.

Laika zona - Persijas līča laiks (GMT+4), kas no Latvijas laika atšķiras par vienu stundu.

Transports - Dubaijā ir lieliski attīstīta sabiedriskā transporta sistēma - pilsētā kursē metro, tramvaji, autobusi un arī ūdens pārvadātāji. Lai izmantotu sabiedrisko transportu, jāiegādājas "Nol Card". Karti jāatminas noskenēt gan pirms iekāpšanas transportā, gan pēc izkāpšanas. Karti ir iespējams iegādāties gan tiešsaistē, gan pilsētvidē un sabiedriskā transporta lielākajās pieturvietās bieži sastopamajos biļešu kioskos. Transportu kustības grafiks ir biežs un raits. Metro ir atsevišķi vagoni tikai sievietēm. Lai arī sievietes var braukt kopējos vagonos, tomēr vīriešiem nav ļauts uzturēties sieviešu vagonā. Īpašie sieviešu vagoni ir marķēti ar rozā krāsu.

Dzeramnauda - ēstuvēs ir ierasts atstāt 10-15% no kopsummas.

Cenas - maltīte vienai personai vidējas klases restorānā izmaksā aptuveni 30 EUR, kapučīno - līdz 5 EUR, 0.5 l ūdens pudele - līdz 1 EUR.

Klimats

Dubaijā valda subtropu klimats ar vairāk nekā 300 saulainām dienām gada laikā. Lai arī Dubaija viesus gada viscaurgadu, Latvijas ceļotājiem patīkamākie laikapstākļi tur valda mūsu vēla rudens, ziemas un agra pavasara laikā. Tad emirāts dāvā saviem viesiem krietni vasarīgu sajūtu ar temperatūru virs +25 °C.

Ieceļošana

Latvijas pilsoņi uz Dubaiju var ceļot bez vīzas, uzturoties valstī uz laiku līdz 90 dienām 180 dienu periodā, ja ieceļošanas mērķis nav algots darbs.

Latvijas nepilsoņi vīzu īstermiņa ieceļošanai Dubaijā ar tūrisma mērķi var saņemt AAE vēstniecībā Latvijā.

Pasei jābūt derīgai vēl vismaz 6 mēnešus pēc plānotā brauciena beigām.

Ikviens ceļotājs pirms ceļojuma ir aicināts pārliecināties par ceļošanas noteikumiem Ārlietu Ministrijas interneta vietnē, kā arī reģistrēties Konsulārajā reģistrā un viedtālrunī lejuplādēt Ārlietu ministrijas lietotni "Ceļo droši".

Tāpat ikviens ceļotājs ir aicināts apdomāt ceļojuma apdrošināšanas iegādi, ko var vaicāt ceļojumu brokeriem vai apdrošināšanas kompānijām.

Ko apskatīt

Burdž Kalifa - pasaulē augstākā celtne, kas sasniedz 828 metru augstumā, dāvājot saviem viesiem patiesi neaizmirstamus panorāmas skatus. Apmeklētājiem ir pieejamas skatu platformas 124., 125. vai 148. stāvā. Biļetes ir ieteicamies ir iegādāties iepriekš tiešsaistē, lai nenāktos kavēties biļešu kases rindās.

Al Fahidi rajons - Dubaijas vēsturiskais rajons, kas ļauj sajust pilsētas gaisotni laikā, kad nafta vēl nebija pārvērtusi to par mirdzošu metropoli. Šaurās ieliņas, vēja torņi un tradicionālās ēkas atspoguļo autentisko arābu arhitektūru, bet muzeji un kultūras centri sniedz iespēju iedziļināties emirāta vēsturē un tradīcijās. Īpašu šarmu piešķir arī kanāla šķērsošana ar vēsturisko koka laivu "abra", ko vietējie izmanto jau gadsimtiem. Šis piedzīvojums ir ne tikai autentisks, bet arī pārsteidzoši pieejams - brauciens maksā vien 1 dirhēmu, kas ir mazāk par 1 eiro.

Miracle Garden - pasaulē lielākais ziedu dārzs, kas pārsteidz ar vairāk nekā 150 miljoniem puķu. Šeit radīti milzīgi ziedu skulpturāli veidojumi - no pilīm, pasaku tēliem, alejām līdz pat lidmašīnai. Šī vieta ir kā neticama pasaku oāzi tuksneša vidū.

Global Village - kultūras un izklaides parks, kas vienuviet apvieno vairāk nekā 90 pasaules valstis. Katrai no šīm valstīm ir savs stends, kurā var iegādāties gan autentiskus suvenīrus, gan nogaršot tradicionālus ēdienus. Tāpat teritorijā var baudīt dažādus šovus un atrakciju parku. Šis parks ir kā iespēja "apceļot pasauli" vienas dienas laikā.

Garšvielu, tekstila un zelta tirgi - šie tradicionālie tirdziņi jeb "souki" ir īsts piedzīvojums sajūtām - garšvielu tirgū smaržo kanēlis, kardamons un safrāns, tekstila tirgus apbur ar krāsainiem audumiem, bet zelta tirgus pārsteidz ar bagātīgu juvelierizstrādājumu klāstu, rekorda cienīgiem eksponātiem un draudzīgām cenām. Tirdziņos gan nekad neko nedrīkst pirkt par pirmo cenu, jo Dubaijiešu kultūra paredz kaulēšanās spēli, kas bieži vien izvēršas teātra cienīgā piedzīvojumā un var ieilgt uz krietnu laiku.

Top pludmales - Dubaija nav iedomājama bez jūras veldzējuma. Pludmales šeit ir īpaši sakoptas un daudzveidīgas - Jumeirah Beach ir ideāla ģimenēm un sportiskām aktivitātēm, Kite Beach piesaista kaitsērfinga entuziastus un piedāvā lielisku skatu uz ikonisko Burj Al Arab, savukārt Sunset Beach ir iecienīta klusākas atpūtas un burvīgu saulrietu baudīšanai. Un šī ir tikai neliela daļiņa no pilsētas piedāvājuma atpūtai pludmalē.

Ko nogaršot

Machboos - viens no Emirātu virtuves simboliem. Aromātiski rīsi ar zivi vai gaļu, kuru īpašo garšu dāvā kanēlis, kardamons un krustnagliņas.

Freeth - sātīgs dārzeņu un gaļas sautējums, ko pasniedz kopā ar maizi.

Chebab - emirātu pankūkas ar safrānu. Tās pasniedz ar krēmsieru, medu vai dateļu sīrupu.

Madrooba - izteikti austrumniecisks ēdiens, kas apvieno sālītu zivi ar garšvielām un biezu mērci.

Luqaimat - cepti mīklas kumosiņi ar dateļu sīrupu - deserts, kas garšo pēc svētkiem. Silti, kraukšķīgi un saldi - īsta garšu buķete, ko nedrīkst palaist garām.

Knafeh - salds deserts no smalkiem mīklas "diegiem", ko pilda ar sieru vai krējumu un bagātīgi piesūcina ar sīrupu. Īsta austrumnieciska delikatese, īpaši populāra pēc vakariņām.

Gahwa - emirātu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Viegla, aromātiska kafija ar kardamonu un / vai rožu ūdeni, ko pasniedz nelielās krūzītēs kopā ar datelēm. Tā nav tikai dzēriens, bet arī viesmīlības simbols, ko vērts izbaudīt vismaz vienreiz. Tie, kas jau ir viesojušies Dubaijā, viennozīmīgi atzīst, ka tā ir lauzusi jebkurus iepriekš prātotos stereotipus un aizspriedumus - būs pārlieku dārgi, kultūru atšķirības, tveicīgais karstums un citi. Dubaija ir viesmīlīga, droša, dažādiem ceļotāju budžetiem piemērota, atpūtas iespējām pārbagāta un ciemos gaidoša. Ir vērts iepazīt tās maģiju!

Džemmas Skulmes mazdēls filmē un sarīkojis gleznu personālizstādi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 11:31:00 +0300

Plūstošā, biomorfiskā krāsas daba ļauj asociatīvi pietuvoties darbam.

Mākslinieks Arturs Dimiters 2025.gada 26.septembrī plkst.18:00 aicina visus interesentus uz savas personālizstādes atklāšanu, Rietumu bankas izstāžu zālē, Vesetas ielā 7.

Cilvēks meklē zīmi, pēc kuras vadīties un mākslinieks - zīmi, kuras dēļ vērts radīt. Izstādes vadmotīvs ir tēlu meklējumi un abstraktu formu paralēlās realitātes, kuras savos kontekstuālajos rāmjos ieliek nevis mākslinieks, bet katrs uzlūkotājs ar savu pienesumu. Plūstošā, biomorfiskā krāsas daba ļauj asociatīvi pietuvoties darbam. Neapgrūtinot uzlūkotāju ar pārblīvētu saturisko informāciju, bet dodot krāsas kā trīsdimensionālai vielai savu teikšanu. Katram tēlam ir savs raksturs, sava emocionalitāte. Zoomorfās radības viena pēc otras dod ziņu par sevi, tās nav vienaldzīgas. Tās ir kā liecinieces šķietamajai nejaušībai, kura kā radītās pasaules strāvojums iet cauri jebkurai matērijai.

Siluets ir noreducētākais formas veids, kas palīdz lieko izsvērt un neapgrūtināt darbu ar traucējošiem, otršķirīgiem elementiem. Vienlaicīgi tas ir arī sarežģīts, jo nedod vietu kļūdām, tajā var paust visu, bet tikai atmetot lieko.

Kur meklēt vārdus, lai izteiktu to, kas ir šie manis uzmeklētie varoņi? Kas ir tie stāsti, kurus viņi jums stāstīs?

Arturs Dimiters (2000) ir multidisciplinārs mākslinieks. Personīgajos projektos strādā ar foto, video, audio, tēlniecības, glezniecības un zīmēšanas medijiem, apvienojot tos ar pieredzi dažādu projektu, pasākumu un kultūras procesu izveidē. Artura Dimitera primārais māskslinieciskās izpētes objekts ir nemitīgi jaunu tēlu meklējumi, kuri spēj būt daudzslāņaini suģestīvi, bet ārējā veidolā lakoniski un harmoniski.

Šobrīd studē maģistratūru Latvijas mākslas akadēmijas tēlniecības katedrā.

Ar mūziku no Mali sāksies Liepājas koncertzāles jubilejas festivāls (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 11:14:00 +0300

Sangarē uzaugusi nabadzībā Bamako ielās, un piecu gadu vecumā ar savu balsi apbūra klausītājus svinīgās ceremonijās.

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" šoruden atkal vērs durvis pasaulei - koncertsērija "Pasaule Lielajā dzintarā" turpināsies ar mūziku no Mali, kas ieskandinās arī koncertzāles desmitās jubilejas festivāla notikumu virkni. 11.oktobrī plkst.18.00 uz skatuves kāps Āfrikas mūzikas leģenda, "Grammy" balvas laureāte un cilvēktiesību aktīviste Umu Sangarē.

Viņas balss skanējusi uz pasaules prestižākajām skatuvēm - no Sidnejas Operas nama līdz Karalienes Elizabetes zālei Londonā. Sangarē ir sadarbojusies ar Hērbiju Henkoku, Sīlu un P!nk. Dziedātāja iedvesmojusi tādas zvaigznes kā Ališu Kīsu, Aju Nakamuru un Bejonsē, kura savam skaņu celiņam 2019.gada filmai "Karalis lauva" izmantojusi fragmentu no dziesmas "Diaraby Nene".

Tomēr viņas panākumu stāsts nav tikai par mūziku. Sangarē uzaugusi nabadzībā Bamako ielās, un piecu gadu vecumā ar savu balsi apbūra klausītājus svinīgās ceremonijās, bet vēlāk kļuva par vienu no pirmajām māksliniecēm, kas ar dziesmām drosmīgi runāja par dzimumu līdztiesību, piespiedu laulībām un sieviešu tiesībām. Ar dedzīgu pārliecību viņa ir kļuvusi par balsi tiem, kam bieži vien tādas nav. Kā viena no slavenākajām dziedātājām Āfrikas kontinentā, viņa popularizē Āfrikas vērtības un veicina izpratni par Vasulu mūziku.

Koncertā Liepājā skanēs dziesmas no dziedātājas jaunākā albuma "Timbuktu" (2022), kuru kritiķi vērtē kā viņas visspēcīgāko, dziļāko un liriskāko ierakstu līdz šim. Sangarē saka: "Mūzika ir manī. Bez tās es neesmu nekas, un nekas man to nevar atņemt! Es šajā albumā esmu ielikusi savu dzīvi, visu savu dzīvi - dzīvi, kurā esmu iepazinusi badu, nabadzību un bailes, taču šodien es no tā visa ceļu godību".

Vasulu mūzika ir Rietumāfrikas tautas mūzikas žanrs, kas radies Vasulu reģionā Mali dienvidos un kļuvis par dziļu kultūras sastāvdaļu. Šī tradīcija veidojusies no mednieku dziesmām un seno griotu (Rietumāfrikas trubadūru) melodijām, kas vēsta par ikdienas dzīvi, mīlestību, sociālām tēmām un tautas gudrībām. Līdztekus spēcīgai vokālajai tradīcijai un perkusiju ritmiem mūzikā tiek izmantota šim reģionam raksturīgā sešstīgu arfa kamele n'goni. Sangarē tiek dēvēta par šī žanra karalieni un devusi ievērojamu ieguldījumu Vasulu mūzikas attīstībā, modernizējot to ar blūza, folka un roka elementiem.

2009.gadā Sangarē nominēta "Grammy" balvai par albumu "Seya", savukārt 2011.gadā šo prestižo apbalvojumu saņēmusi kā līdzautore Džona Lenona leģendārās dziesmas "Imagine" kaverversijai. Panākumi nav likuši Sangarē aizmirst savu izcelsmi, un dzimumu līdztiesība joprojām ir klātesoša tēma viņas dziesmās. Šos jautājumus viņa risina arī praktiski, jau 10 gadus ar savu fondu atbalstot grūtībās nonākušas sievietes un bērnus. Viņa ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas labas gribas vēstniece un Mali Nacionālā ordeņa komandiere.

Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 21 Sep 2025 11:11:00 +0300

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) - prestižākais nozares notikums Latvijā - šogad izgaismo jaunu tendenci.

Šogad LAGB balvai tika pieteikti drosmīgi 14 komercēku un ražošanas ēku projekti. Trīs no tiem ir patiesi izteiksmīgi un drosmīgi, kas pelnīti pelnījuši vietu LAGB finālistu vidū. "Latvijas Arhitektūras gada balvai iesniegtās trīs industriālās ēkas nebūt nav pārsteigums. Jau 1903.gadā Rīgas straujās izaugsmes un arhitektūras tendences ilustrējošajā izdevumā "Riga und seine Bauten" industriālās ēkas tika īpaši izceltas kā pilsētas attīstības liecinieces - rūpniecība bija viens no Rīgas ekonomiskās izaugsmes stūrakmeņiem. Arī šodien gada balvai pieteiktās rūpniecības ēkas apliecina gan nozares nozīmīgumu, gan industriālā mantojuma arhitektūras svarīgo lomu Latvijas arhitektūras ainavā. Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā," norāda Latvijas Arhitektu savienības prezidents Artūrs Lapiņš. LAGB 2025 finālistu vidū trīs minētie industriālās arhitektūras projekti ir Kokaudzētavas "Zābaki", optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne un ūdens uzpildes termināls.

Kokaudzētavas "Zābaki" (autori "Mark arhitekti") projekta gaitā tika izstrādātas un uzbūvētas jaunas administrācijas, ražošanas, noliktavu un dzesētavas ēkas, kas atbilst mūsdienu prasībām. Ēku komplekss plānots, iedvesmojoties no tradicionālās Latvijas lauku viensētas, izmantojot līmētā koka konstrukcijas un neapstrādātas koka virsmas. Īpaši izceļas unikālā koka dzesētava, kas darbojas kā milzu ledusskapis, savukārt administrācijas ēkai izstrādāts individuāls mēbeļu dizains.

Optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne, ēkas un teritorijas pārbūve ir spilgts piemērs tam, kā industriālais mantojums var pārtapt modernā arhitektūrā. Sākotnēji 1970. gados celts padomju laika objekts ir transformēts par telpu, kas atbilst mūsdienu tehnoloģiskajām un estētiskajām prasībām. Tīrtelpas šeit nodalītas no kopējām telpām, vienlaikus saglabājot vizuālu sasaisti ar ražošanas procesiem - plaši stiklojumi ļauj vērot ražošanu dažādos stāvos.

Īpašu arhitektūras vērtību rada ēkas konceptuālā ideja - optiskās šķiedras kūlis kā metafora. Tāpat kā šķiedras precīzi un niansēti pārvada gaismu, arī ēkas tēls ir veidots kā gaismas simbols: balta, skaidra un caurspīdīga fasāde, bet interjeros - dinamiskas un smalkas krāsu nianses, kas rada "krāsu kūļa" efektu. Šis risinājums apliecina, ka arī industriālās ēkas var kļūt par arhitektūras inovācijas paraugu, apvienojot funkcionalitāti ar spēcīgu estētisku vēstījumu.

Ūdens uzpildes termināls - Liepājā radīts unikāls ūdens uzkrāšanas un uzpildīšanas terminālis, kas paredzēts dzeramā ūdens eksportam uz visu pasauli - pirmais šāda tipa objekts pasaulē. Projekts apvieno inženiertehnisku inovāciju ar pārdomātu arhitektūru: lielākā daļa būvapjoma ir apbērta ar zemi, kas palīdz tam organiski iekļauties ainavā un vienlaikus nodrošina stabilu iekštelpu klimatu ūdens uzglabāšanai.

Termināļa apjoms ietver ne tikai tehniskās telpas, bet arī darbinieku biroju. Tas izvietots būves augšpusē un vizuāli atdalīts no pārējās ēkas ar "iešķiebu" formu un COR-TEN tērauda apdari, kas akcentē biroja telpas kā arhitektonisku dominanti virs inženiertehniskās būves. Šis risinājums padara termināli par spilgtu piemēru tam, kā funkcionāls objekts var kļūt par vizuāli un konceptuāli izteiksmīgu arhitektūras darbu.

"Šo projektu vērtība slēpjas to ilgtermiņa ietekmē - tie paceļ nozares latiņu un nosaka, kā nākotnē izskatīsies rūpnieciskās un komerciālās vides kvalitāte Latvijā. Tā ir arhitektūra, kas kļūst par investīciju inovācijā un ekonomikas dzīvotspējā, vienlaikus saglabājot cieņu pret cilvēku un vidi," vērtējot darbus, norāda Oļegs Umanskis.

Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā "Latvijas Arhitektūras gada balva 2025" konkursā pieteiktie komercēku un ražošanas ēku objekti spilgti apliecina arhitektūras daudzveidību un spēju attīstīt nozari. Viesnīcas, biroju ēkas, tirdzniecības centri un ražošanas ēkas nav tikai funkcionāli objekti - tie nosaka pilsētas ainavu, veicina uzņēmējdarbību un rāda, kā funkcionāls dizains satiekas ar ilgtspēju.

Rīgu apmeklē gandrīz piecas reizes vairāk tūristu nekā Jūrmalu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 16:47:00 +0300

Pieaug arī kopējais tūristu pavadīto nakšu skaits Latvijas tūrisma mītnēs.

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu - pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2% lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025.gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 - ja 2024.gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels, ziņo ekonomists Kārlis Purgailis.

Rīgā šī gada pirmajos septiņos mēnešos apmetās 55,7% ārvalstu tūristu, Jūrmalā - 11,9% un tuvākais sekotājs šīm divām pilsētām ir Liepāja ar tikai 4% nakšņotāju.

Savukārt Latvijas iedzīvotāji dažādus reģionos apmeklējuši vienmērīgāk. Rīgā apmetās aptuveni 19% viesu, Jūrmalā - 7%, Cēsu novadā - 5%, Talsu novadā - 5%, Liepājā - 4,8% utt.

Ja ārvalstu tūristu skaits šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies, tad vietējo iedzīvotāju skaits, kas apmetušies tūrisma mītnēs, pieaudzis par 4,3%.

Kopumā vērojama pozitīva tendence - pieaug arī kopējais tūristu pavadīto nakšu skaits Latvijas tūrisma mītnēs. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos tie bija gandrīz 742 tūkstoši nakšu, kas ir par 3,2% vairāk nekā pagājušā gada jūlijā. Pieaug gan tūristu skaits, gan arī pavadīto nakšu skaits tūrisma mītnēs.

Interesanti būs vērot augusta un septembra tūrisma datus, jo sagaidāms, ka EuroBasket turnīrs būs radījis pozitīvu ietekmi un veicinājis ārvalstu tūristu skaita pieplūdumu. Kopumā šis gads tūrisma nozarē jau tagad iezīmējas kā ļoti veiksmīgs, un, visdrīzāk, 12 mēnešu griezumā tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā.

Vidzemē tiek uzlabota vide ar betona galda tenisa galdiem (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 09:09:00 +0300

Aprīkojuma izvēle balstīta uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.

Valmieras novada pašvaldība uzsāk projektu, kura mērķis ir uzlabot dzīves vides kvalitāti Strenču apvienībā un Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienību teritorijās, iegādājoties aprīkojumu un inventāru dažādām sabiedriskām un sporta aktivitātēm.

Projekta gaitā plānots uzstādīt āra galda tenisa galdus Strenčos un Sedā, basketbola grozu Trikātā, kā arī iegādāties āra ekrānu un projektoru pasākumu un kopienas aktivitāšu rīkošanai. Šīs iekārtas veicinās jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju attīstību un dažādošanu, radot pievienoto vērtību vietējiem iedzīvotājiem un viesiem.

Iedzīvotāju balsojums kā pamats izvēlei

Aprīkojuma izvēle balstīta uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Sedas iedzīvotāji visaktīvāk atbalstīja āra galda tenisa galdu, Strenčos visvairāk balsu saņēma tenisa galds un skrituļošanas rampa, savukārt Trikātā – basketbola grozs. Papildus tika iekļauts arī iedzīvotāju priekšlikums par āra ekrāna un projektora iegādi, lai nodrošinātu iespējas organizēt kino vakarus un citu pasākumu pārraides.

Ilgtspējīgi risinājumi un plaša pieejamība

Projekta ietvaros paredzētie risinājumi būs ilgtspējīgi, ar pozitīvu ietekmi uz vietējo sabiedrību. Tie būs pieejami dažādām iedzīvotāju grupām – bērniem, jauniešiem, ģimenēm ar bērniem, senioriem, kā arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Plānotās aktivitātes sekmēs nediskriminējošas un vienlīdzīgas iespējas, vienlaikus stiprinot kopienas identitāti un teritorijas pievilcību.

Projekta īstenošana un finansējums

Projektu plānots uzsākt 2025. gada oktobrī un pabeigt līdz 2026. gada februārim. Kopējās attiecināmās izmaksas ir līdz 14 000 EUR, no kuriem 9800 EUR būs ELFLA finansējums, bet 4200 EUR – pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldība nodrošinās nepieciešamos resursus projekta vadībai, īstenošanai un rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc tā pabeigšanas.

Pozitīvs ieguldījums nākotnē

Šis projekts veicinās kopienu saliedētību, aktīvu dzīvesveidu un jaunu pasākumu piedāvājumu, vienlaikus stiprinot vietas attīstības potenciālu. Tas būs nozīmīgs solis pretī mūsdienīgākai un daudzveidīgākai dzīves videi Valmieras novadā.

Miķeļdienas jautri nosvinēt Ventspils Piejūras muzejā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 20 Sep 2025 07:23:00 +0300

Tiks demonstrēti pinumi no kārklu klūgām.

Svētdien, 28.septembrī, no plkst. 13.00 līdz plkst. 15.00 Piejūras brīvdabas muzejā (Ventspils, Riņķa ielā 2) svinēs gadskārtu tradīciju svētkus – Miķeļus.

Miķeļdiena, ko mēdza saukt arī par Mikēļiem, Mīkāļiem, Apjumībām un Jumja dienu, ir nozīmīgi svētki, ir novākta raža un tāpēc godina Jumi, kas ir auglības un svētības nesējs.

Svētku dienā būs rotaļas ar svēršanu un mērīšanu, notiks adīšanas un tamborēšanas darbnīca bērniem un pieaugušajiem. Asnates jāšanas klubs piedāvās izjādes ar ponijiem un foto sesiju jātnieka, saimnieka/es tēlā ar zirgu, vai zirga mugurā. Mazajā ražas tirdziņā piedalīsies 808.Puzes mazpulka un Valdemārpils mazpulka dalībnieki ar pašdarinātu lietām, saldumiem un savu dārziņu ražu.

13:00 – 14:00 Iepazīsim Miķeļdienas tradīcijas ar folkloras kopu “Laipa” un vārīsim skābo kāpostu zupu uz īstas uguns.

13:30 – 808. Puzes un Valdemārpils mazpulku stāsts par mazpulku darbiem un panākumiem.

14:00 Muzeja 2. stāvā tiks atklāta TLMS “Puduris” un muzeja krājuma grozu izstāde “GROZI IES! Ķocis, grozs un kurvis” ar muzikālu sveicienu no dziedātājas Dorotejas Ločas (Dorothee Lotsch, Vācija).

Izstādes atklāšanā notiks tikšanās ar Tautas lietišķās mākslas studiju “Puduris” – tiks demonstrēti pinumi no kārklu klūgām. Studija darbojas Iļģuciema Kultūras centrā kopš 1994.gada, pamazām izveidojies savs stils, – balstoties tautas mākslā un izmantojot pinuma tehniku, radīt mūsdienīgus dizaina priekšmetus.

14:30 -15.00 Bezmaksas ekskursija pa muzeja teritoriju, kurā būs iespēja uzzināt, kā agrāk mērīja, svēra un uzglabāja ražu (ekskursijai pieteikties kasē līdz 14:30).

Vai jaunāks automobilis Latvijas apstākļos vienmēr ir labāks (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 19 Sep 2025 11:09:00 +0300

Modeļa dzīves cikla vidū ražotāji veic tā saucamo modernizāciju, papildinot automobili ar jaunākajām tehnoloģijām.

Autobūves nozare darbojas cikliski, un modeļu paaudzes, tehnoloģijas un dizaina valodas nepārtraukti mainās. Pircējus visvairāk sajūsmina jaunumi - nākamās paaudzes modeļi -, kas pārdošanas rādītājos nereti pārspēj esošo versiju. Bet vai tiešām jaunās paaudzes modeļi vienmēr ir labāki par to priekštečiem?

Vienas paaudzes dzīves cikls

Visaugstāko popularitātes punktu modeļi parasti sasniedz otrajā un trešajā ražošanas gadā. Vēlāk pieprasījums sāk samazināties, jo arī konkurenti nesnauž, laižot tirgū jaunus produktus. Modeļa dzīves cikla vidū ražotāji veic tā saucamo modernizāciju, papildinot automobili ar jaunākajām tehnoloģijām, lai tas nezaudētu aktualitāti attiecībā pret konkurentiem. Laikam ritot, pircējiem tiek piedāvātas arī dažādas atlaides, kas attiecīgo modeli padara vēl izdevīgāku. Kad pagājuši seši līdz astoņi gadi, tirgū nonāk modeļa jaunā paaudze, un cikls atkārtojas. To var redzēt arī Latvijā pircēju iecienītajā C SUV segmentā.

Elektronikas attīstība kā prioritāte

Jauns modelis vienmēr piesaista pircēju uzmanību. Bet vai ir prātīgi akli sekot tendencēm? Un vai jauns modelis vienmēr ir labāka izvēle? Eksperti, kas ikdienā testē automašīnas, saka, ka braukšanas īpašības un praktiskums zīmolu vidū ir līdzsvarojies, tāpēc mūsdienās ražotāji galvenokārt konkurē ar tehnoloģijām.

"Runājot par balstiekārtu vai citiem elementiem, kas ietekmē gaitas īpašības, brīnumus manām reti - vairums automašīnu izstrādātas tā, lai būtu piemērotas ikdienai. Izteikti redzams tas, ka no dārgā "plauktiņa" modeļiem uz lētākiem spēkratiem pakāpeniski tiek nodotas arvien modernākas tehnoloģijas. Uzskatu, ka šobrīd visstraujāk attīstās tieši elektronikas komponentes. Tiklīdz displeji un multimediju sistēmas iepaliek aiz konkurentiem, daži šo auto jau uzskatīs par novecojušu - neatkarīgi no tā, cik labi tas brauc," saka portāla iAuto žurnālists un Latvijas Gada auto konkursa žūrijas biedrs Viesturs Leitholds.

"Automašīnas kļūst tehnoloģiski progresīvākas - vairāk drošības sistēmu, ātrāka multimediju sistēma. Ražotāji pastāvīgi cenšas izgudrot kaut ko jaunu, demonstrēt tehnoloģisko attīstību, jo, ja neesi pionieris, citi tevi apsteigs. Protams, dažkārt ražotāji pārspīlē - to lieliski ilustrē skārienjutīgās slīdvirsmas klimata kontroles vadībā vai skārienjutīgās pogas uz stūres. Dažkārt tas liek dizaineriem atgriezties pie praktiskākiem risinājumiem, citādi viņi riskē zaudēt klientus. Ir daļa pircēju, kas šādu risinājumu dēļ neizvēlas iegādāties vienu vai otru modeli," piebilst portāla kursors.lv autožurnālists Māris Gaugers.

Jauns, bet tomēr tas pats

Lai gan pilnīgi jaunas paaudzes modeļi izceļas ar modernu, acīm tīkamu dizainu, zem spožās virsbūves nereti slēpjas jau iepriekš iepazīti inženierijas risinājumi.

"Lielākais progress, manuprāt, ir panākts hibrīda piedziņas jomā. Agrāk daļa autobraucēju pret hibrīdiem izjuta pamatotu nepatiku vairāku iemeslu dēļ. Lai gan šī tehnoloģija jau sākotnēji bija visai efektīva, braukšanas sajūtas ne vienmēr bija patīkamas - CVT transmisijas lika dzinējiem uzvesties skaļi, trūka arī dinamikas. Tagad viss ir mainījies - ražotāji koncentrējas ne tikai uz skaitļiem, bet arī uz braukšanas pieredzi. Sinerģija starp iekšdedzes un elektromotoriem tagad ir diezgan labi sabalansēta," uzskata autožurnālists.

Pircējiem vissvarīgākais faktors joprojām ir cena. Lielā pieprasījuma dēļ jauno modeļu cenas gandrīz vienmēr ir augstākas nekā priekštečiem. Daļēji tāpēc, ka tie ir aprīkoti ar modernākajām tehnoloģijām. Tomēr arī tas nav neapstrīdams likums.

Folkloras kopa «Vilkači»: «Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!» (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 16:56:00 +0300

"Mēs rekonstruējam senā Latvijas iedzīvotāja tēlu vēlā dzelzs laikmeta periodā".

Sestdien, 27.septembrī plkst.19.30 Tallinas ielas kvartāla koncertzālē "Angārs" folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači" ar koncertu "Sirojums" atzīmēs kolektīva 25 gadu jubileju. Ieeja pasākuma nories vietā no plkst.19.00 un bez maksas.

Par jubilejas koncerta ideju stāsta kopas "Vilkači" vadītājs Edgars Zilberts: "Koncertā izpildīsim dziesmas, kuras aizgūtas, noklausītas un "nozagtas" no citām folkloras kopām. "Vilkačos" mēs rekonstruējam senā Latvijas iedzīvotāja tēlu vēlā dzelzs laikmeta periodā. Šajā laikā kuršu tauta bija izslavēti jūras braucēji un viena no viņu pamata nodarbēm bija došanās sirojumos uz aizjūras valstīm. Šajā periodā tā bija tikpat parasta nodarbošanās kā medības vai kalēja amats."

Folkloras kopa "Vilkači" piebilst, ka lielākā daļa no koncertā izpildītajām dziesmām parasti netiek atskaņotas, bet šoreiz atbalstītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt tās dziesmas, kuras "Vilkaču" dalībnieki dzied, neesot uz skatuves, bet savā pulkā, piemēram, pie ugunskura. Vairākas dziesmu aranžijas tikušas veidotas tieši jubilejas koncertam "Sirojums", jo tās dzirdētas citu kolektīvu uzstāšanās laikā festivālā "Baltica 2025". Folkloras kopa "Vilkači" aicina visus uz koncertu, lai piedzīvotu neaizmirstamu muzikālu un vēsturisku ceļojumu!

Folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači" ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" kolektīvs, kas jau 25 gadus Latvijā nodarbojas ar nacionālpatriotisko audzināšanu, tradīciju un folkloras pētniecību, senā karavīra dzīvesveida un amatnieku prasmju apgūšanu, to popularizējot dažādos pasākumos, koncertos un festivālos. Pagājušā gadā "Vilkači" izdeva savu ceturto studijas albumu "Ķezbierēs".

Dibināta 2000.gadā. „Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!”. Šie vārdi nāk no sirmas senatnes, un šodien tos, jo skaņi skandē folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”. Sākotnēji tie bija tikai pāris puiši, kas vienojās sargāt kopīgi Latvijas sendienu kultūrvēsturisko mantojumu, un nu senā karavīra dzīves ritums no šūpuļa līdz aizsaules vārtiem vieno vairāk kā 20 dalībniekus. No pašas „Vilkaču” dibināšanas, 2000.gada 22.septembra, ar latviešu tautas dziesmām un seno cīņu imitāciju, esam ņēmuši aktīvu dalību dažādos festivālos. „Vilkači” nodarbojas ar Vēlā dzelzs laikmeta (9.-13.gs.) rekonstrukciju- laiku, kad Latvijas teritorijā dzīvoja brīvas un varenas ciltis – kurši, līvi, zemgaļi, latgaļi, sēļi. Šobrīd mūsu klubā ir vairākas darbības jomas – dziedātāji, cīnītāji un amatnieki. Kopīgi esam sajutuši nepieciešamību popularizēt seno baltu kultūru sabiedrībā, neskatoties uz 21.gadsimta globalizēto un multikulturālo vidi, kura tik ļoti tiecas pēc tautu vienotības, taču aizmirst par katras tautas un katra indivīda tautisko un cilvēcisko identitāti un unikalitāti.

Eksperts pastāstīja par lietotu elektroautomobiļu tirgu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 15:46:00 +0300

Ir parametri, kas nav iespējams nolasīt ar diagnostiku.

Pēc 10 gadu ilgas elektroauto lietošanas tā baterijas kapacitāte samazināsies līdz 70–85%, līdz ar to ievērojami saruks arī nobraukuma attālums ar vienu uzlādi. Tas savukārt ietekmēs automobiļa cenu tirgū. Vairumam elektroautomobiļu arī beigsies baterijas garantijas periods.

Tomēr elektrisko spēkratu neskars tipiskas ķibeles, kas piemeklē šāda vecuma iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļus. Tas viss jāņem vērā, apsverot domu par lietota elektroauto iegādi.

“Samazinoties baterijas lietderīgai kapacitātei novecošanās dēļ, palielinās baterijas iekšējā pretestība, līdz ar to samazinās maksimāli pieļaujamā uzlādes strāva, kas paildzina uzlādes laiku,” norāda elektroauto speciālists Sergejs Savkins.

Toties elektroauto nebūs problēmu ar degmaisījuma sagatavošanas sistēmu, izplūdes komponentiem un citiem aspektiem.

Tomēr dažas problēmas ir sastopamas gan elektromobiļos, gan automobiļos ar iekšdedzes dzinējiem. Piemēram, par 10 gadiem vecākiem auto jāpievērš uzmanība balstiekārtai.

Ņemot vērā, ka elektromobilis vidēji ir par 15–25% smagāks nekā automobilis ar iekšdedzes motoru, balstiekārta tam nolietosies ātrāk. Tas pats attiecas arī uz riepām.

Elektroauto ilgstoša ekspluatācija Latvijas vai līdzīgos klimata apstākļos izraisīs arī korozijas bojājumus, turklāt ne tikai virsbūvei, bet arī bremžu sistēmai.

“Jāatzīst, ka vidēji elektromobiļiem bremžu sistēmas komponenti, tādi kā bremžu kluči un diski, kalpo ilgāk tādēļ, ka tiek izmantota rekuperatīva bremzēšana, taču pēc 10 gadu lietošanas visdrīzāk šie komponenti vairs nevarēs pildīt savu funkciju korozijas dēļ,” stāsta eksperts.

Automobilim, kas ekspluatēts karstā klimatā, straujāk notiks baterijas degradācija, jo pie augstākas temperatūras baterija nolietojas ātrāk.

Aukstos klimatiskos apstākļos baterijas nolietojums teorētiski notiks ilgāk, taču pie zemas temperatūras attālums ar vienu uzlādi būs mazāks.

Tieši baterija ir elektromobiļa dārgākais komponents, un jaunas baterijas iegāde desmit gadus vecam automobilim var izmaksāt 30–50% no kopējās auto vērtības, tāpēc reti kurš atļaujas iegādāties jaunu bateriju.

Vispopulārākais risinājums ir iegādāties lietotu svaigāku bateriju no kāda cita elektromobiļa, kas ir cietis ceļu satiksmes negadījumā, vai arī mēģināt remontēt esošo bateriju.

Dažus elektroauto modeļus var skart arī problēmas ar transmisiju un tās komponentiem.

S. Savkins norāda, ka viņa praksē zināmi vairāki gadījumi, kad pat 5–10 gadus veciem elektromobiļiem ir jāveic transmisijas remonts – visbiežāk reduktora vai elektromotora gultņu maiņa.

Tāpat var gadīties, ka dzesēšanas sistēmai radīsies problēmas.

Elektromobiļi ir aprīkoti ar elektriskiem ūdens sūkņiem, kuri pēc 10 gadu nobraukuma visdrīzāk vairs nevarēs pildīt savu funkciju. Citi dzesēšanas komponenti, piemēram, radiatori var tikt bojāti korozijas dēļ.

Arī plastmasas dzesēšanas sistēmas savienojumi ar laiku kļūst trausli, un tiem būs jāpievērš uzmanība.

Tāpēc pirms lietota elektroauto iegādes neatkarīgi no tā vecuma ir būtiski veikt diagnostiku un noskaidrot auto uzlādes vēsturi.

“Parasti ar speciālu diagnostikas rīku var apskatīt visus galvenos parametrus, kas ļaus secināt, kāds ir kopējais baterijas stāvoklis, un pieņemt lēmumu, vai šis pirkums ir tā vērts.

Pirms automašīnas iegādes uzmanība jāpievērš arī citiem automobiļa mezgliem – balstiekārtai, virsbūvei, bremžu sistēmai utt.,” pauž eksperts.

Liela nozīme ir elektroauto iepriekšējā saimnieka braukšanas paradumiem. Ja automobilis visu laiku lādēts ar ātro uzlādi, baterijas degradācija notiks straujāk. Ja auto pārsvarā ticis lādēts līdz 100% un braukts līdz nullei, arī tas paātrina baterijas nolietojumu. Šo parametru nav iespējams nolasīt ar diagnostiku.

Visilgāk kalpos baterijas, kuras lādēja ar lēno (AC) uzlādi līdz 80% un neļāva uzlādei kristies zem 20%.

“Automobilim var būt arī neliels nobraukums, bet, ja automobilis visu laiku tika uzlādēts līdz 100% vai arī izlādēts gandrīz līdz nullei un ilgstoši turēts tādā stāvoklī, baterijas nolietojums notiks ātrāk. Vislabākie apstākļi automobiļa turēšanai miera stāvoklī ir, kad baterija uzlādēta 40–60%,” skaidro S. Savkins.

«Latvenergo»: Latvijā elektrības izstrāde bija par 27% zemāka (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 10:02:00 +0300

Augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Ziemeļvalstu reģionā pieauga, bet Baltijas valstīs samazinājās, ziņo "Latvenero" eksperts Guntis Lūsis.

"Nord Pool" sistēmas cena pieauga līdz 45,55 EUR/MWh, kas ir par 4% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā (43,61 EUR/MWh). Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā cena samazinājās par 11% un bija 93,91 EUR/MWh (iepriekš abās valstīs: 105,96 EUR/MWh). Igaunijā elektroenerģijas cena nokritās par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu un sasniedza 93,44 EUR/MWh (iepriekš: 106,46 EUR/MWh). Atomelektrostaciju pieejamība Ziemeļvalstīs samazinājās par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un sasniedza 55%, radot augšupvērstu ietekmi uz elektroenerģijas cenām šajās zonās. Visā reģionā vēja staciju izstrāde pieauga par 26%, taču saules staciju izstrāde samazinājās par 16% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Kopumā augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.

No 1. līdz 24.septembrim Igaunijas - Somijas starpsavienojuma jauda būs samazināta no 1016 MW uz 658 MW.

Aizvadītajā nedēļā Polijas elektroenerģijas cena pieauga par 8% un sasniedza 121,62 EUR/MWh (iepriekš: 112,53 EUR/MWh).

"Nord Pool" reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 6 831 GWh, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi - 7 289 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā samazinājās par 2% un bija 462 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 121 GWh. Igaunijā patēriņš samazinājās par 9% līdz 131 GWh. Lietuvā tika patērētas 210 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 11%, un kopā tika saražotas 315 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 27% zemāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 64 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde pieauga par 37%, un tika saražotas 84 GWh, bet Lietuvā elektroenerģijas ražošana pieauga par 25% līdz 166 GWh.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 53%, Igaunijā - 64%, bet Lietuvā - 79%. Baltijas valstīs tika saražoti 68% no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma.

Atgādinām elektroenerģijas lietotājiem, ka cenu svārstības "Nord Pool" tiešā veidā ietekmē tikai tos klientus, kuri ar savu elektrības tirgotāju noslēguši mainīgās cenas līgumu, balstoties uz elektroenerģijas cenu biržā.

Latgalē LVM atjaunos vienu no retāk sastopamajiem biotopiem (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 18 Sep 2025 07:52:00 +0300

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šī gada oktobrī uzsāks darbus Daugavpils piepilsētas mežos, lai tur atjaunotu īpaši reti sastopamu, Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamu biotopu - klajas iekšzemes kāpas. Visā valstī šis biotops konstatēts tikai 48 hektāros.

Biotopa kvalitāte vides ekspertu vērtējumā ir zema, jo kāpas ir ievērojami aizaugušas ar priedēm un lapkokiem. Lai biotopa kvalitāti paaugstinātu un līdz ar to uzlabotu dzīves apstākļus arī dažādām reti sastopamām, īpaši aizsargājamām un ar šo konkrēto biotopu saistītām sugām, darbu platībā tiks novāktas lielākā daļa priežu un krūmu, radot plašus un klajus laukumus, ko apspīdēt saulei.

Darbu gaitā tiks atstātas mazās priedītes, kas neveido ēnu, priedes un to grupas, kas nav strauji augošas, bet gan kalpo vairāk kā ainavas elementi, un priedes ar zemiem zariem, kurus appūš vējš un kuri kalpo par slēptuvēm dažādiem dzīvniekiem. Kopumā darbi notiks 22 hektāru platībā.

Mazākos un tievākos kokus izraus ar kniebējgalvu aprīkota meža tehnika, lielākos kokus zāģēs vidēja izmēra harvesters, bet vismazākās atvases nopļaus ar krūmgriežiem. Paredzams, ka darbi aizņems vismaz mēnesi.

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums, noēnojums, rodas biezs nobiru slānis, mitrākās vietās uzaug sūnas un izzūd retajam biotopam raksturīgie un dažādām sugām nepieciešamie atklātie un saules apspīdētie smilts laukumi. Šobrīd teritorijā šādu laukumu ir par maz.

Piemēram, sarkanspārnu sisenim jeb parkšķim atklātie laukumi ir būtiski pretējā dzimuma piesaistīšanai. Lai piesaistītu mātītes uzmanību, parkšķis palecoties izdod skaņu un izpleš sarkanos spārnus. Tikai klajumos mātīte spēj parkšķa deju pamanīt. Šī ir Latvijā sevišķi reti sastopama un apdraudēta suga.

Uzlabojot biotopa kvalitāti, var sagaidīt, ka Daugavpils piepilsētas smiltājus un virsājus plašāk apdzīvotu arī lielais silsamtenis, jo tieši Daugavpilī konstatēta Latvijā vienīgā šīs tauriņu sugas atradne. Lielais silsamtenis barojas uz graudzālēm un viņam sevišķi nozīmīga ir saule un siltums, jo suga vairāk saistīta ar dienvidiem un kalnainiem apvidiem.

Savukārt stepes čipste ir Latvijā samērā reti ligzdojoša putnu suga, kuras skaits novērtēts 75-130 pāru robežās. Arī šai sugai nepieciešamas atklātas kāpu vai smiltāju teritorijas.

Lai paveikto darbu rezultātu uzturētu, biotopa apsaimniekošanas pasākumi šajā teritorijā plānoti arī turpmāk, pļaujot atvases un samazinot lieko apaugumu.

Rakstniece Kristīne Želve: «Mani interesē «mazi» notikumi» (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 12:42:00 +0300

Krājuma kompozīciju veidota pēc kino tik populāro "pieaugšanas stāstu" principiem.

Izdevniecība "Orbīta" klajā laidusi rakstnieces un režisores Kristīnes Želves zibprozas krājumu "Dzīve tevi salauzīs", kas veltīts "maziem notikumiem" un veidots pēc pieaugšanas stāstu principiem.

Kristīne Želve (1970) ir kinorežisore un rakstniece. Līdz šim izdots viņas debijas stāstu krājums "Meitene, kas man nogrieza matus" (Mansards, 2011), romāns "Grosvaldi" (Neputns, 2021), kā arī Kristīnes Želves un mākslinieces Vikas Ekstas atrasto tekstu un attēlu krājums "Vēlas turpmāk saukties" (Strāva, 2024). Želve bijusi arī režisore filmām "Fedja" (2012), "Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks" (2016) un "Mērijas ceļojums" (2018). Piedalījusies dažādu kultūras pasākumu, tostarp arī izstāžu veidošanā un kūrēšanā.

Kristīne Želve par savu ceļu literatūrā stāsta: "Iepriekšējā krājumā "Vēlas turpmāk saukties" es eksperimentēju ar tā dēvēto neradošo rakstniecību jeb ready-made tekstu variācijām. Iespējams, tā bija reakcija pēc valodiskā pārsātinājuma "Grosvaldos"; iespējams, ģeopolitisko notikumu un filozofa Teodora Adorno aprakstītās krīzes provocēta sajūta par jaunu tekstu radīšanas nevajadzību - vismaz šībrīža pasaulē. Tomēr valoda un teksta aicinājums atgriežas un uzvar pesimismu, un īsprozas jeb zibprozas krājumā "Dzīve tevi salauzīs" es darbojos ar "ekonomisko literatūru", tekstradē izmantojot maksimāli ekonomiskus izteiksmes līdzekļus, sižetus un varoņu emocionālo spektru. Mani interesē "mazi" notikumi un ārēji tikko pamanāmi dvēseles pārdzīvojumi, ikdienišķas situācijas un sadzīves viļņu uzšūpotas drāmas. Krājuma kompozīciju veidota pēc kino tik populāro "pieaugšanas stāstu" principiem - paturot prātā Remarka teikto, ka īsti pieaudzis cilvēks gan nekļūst nekad. Manas literārās vadugunis šajā tekstu radīšanas ceļojumā bija divas izcilas īsprozas autores, Lidija Deivisa un Agota Kristofa, un, tā kā abas rakstnieces savukārt ietekmējušās no Semjuela Beketa, pastarpināti droši vien arī viņš."

Grāmatas redaktors Vilis Kasims raksturo jauniznākušo zibprozas krājumu: "Krājumā "Dzīve tevi salauzīs" Želve apliecina savu eksperimentētājas talantu, dekonstruējot īsstāstu un miniatūru žanrus, lai padarītu tos atkal jaunus un pārsteidzošus. Stāstiem ir ļoti plašs tēmu loks - no skolas piedzīvojumiem līdz vecumdienu problēmām, no vēsturiskām fantāzijām līdz ironijai par mūsdienu virtuālo realitāti. Želves tekstos dominē humors, kas nereti ir dzēlīgs, tomēr nepārvēršas cinismā, tā vietā sarkastiski apspēlējot klišejas valodā, pasaules uztverē un literatūrā. Vienlaikus šī pieeja nekļūst pašmērķīga, bet gan nereti kalpo par emocionālā pastiprinājuma līdzekli, šķietami humoristiskiem stāstiem bieži noslēdzoties uz minorīgas nots, regulāri pārsteidzot lasītāju nesagatavotu."

Sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Dizaina autors: Tom Mrazauskas. Vāka māksliniece: Lote Vilma Vītiņa. Grāmatas redaktors: Vilis Kasims. Korektore: Jana Taperte.

Sērija "Orbītas bibliotēka" pastāv kopš 2018.gada, un tajā tiek izdoti mūsdienu dzejnieku un prozaiķu darbi. Līdz šim sērijā izdoti: Arvja Vigula dzejoļu krājums "Grāmata", Kirila Kobrina eseju izlase "Vēsture. Work in Progress", Andra Kupriša stāstu krājums "Berlīne", Kikōnes dzejas krājums "Jūs kavējaties", Anda Surgunta dzejas krājums "Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm", Semjona Haņina krājums "Ne tā", Elvīras Blomas dzejas krājums "Izdzēstie attēli", Laura Veipa "Interesantās dienas", Andreja Seņ-Seņkova dzejas krājums "Papīra krūtis", Viļa Kasima "Lizergīnblūzs", Leonīda Dobičina romāns "Enpils", Andra Kalnozola romāns "Kalendārs mani sauc", Ričarda Brotigana romāns "Foreļu cope Amerikā", Roberta Valzera "Laupītājs", Arkādija Dragomoščenko "Elēģijas", Elīnas Bākules-Veiras dzejas krājums "Tas ods meklē mani kopš 1981.gada", Marijas Luīzes Meļķes dzejas un zibprozas krājums "Nerealizēto potenciālu klubs", Gunta Bereļa darbs "…rakstīt…", Danilo Kiša stāstu krājums "Mirušo enciklopēdija", Serhija Žadana dzejas izlase "Harkivas Dinamo", Ērikas Bērziņas dzejas krājums "Ardievas bohēmai", Marko Pogačara dzejas izlase "Ugunsgrēks bibliotēkā", Andreja Ļevkina krājums "Nekas, ka īstenībā to nevar redzēt", Arvja Vigula prozas krājumu "Fermi paradokss", Svena Kuzmina garstāsts "Brīvībene", Romēna Garī / Emila Ažāra romāns "Mīļumiņš", Lotes Vilmas Vītiņas "puķainā istaba", Ļubas Jakimčukas dzejas krājums "Donbasa aprikozes", Efes Dujana dzejas krājums "Mana sirdsapziņa ir badīga lapsa", Alises Bogdanovas dzejas krājums "ne tev, zivs".

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Grāmatas iegādājamas grāmatnīcās "Globuss", "Jānis Roze" un "Bolderāja".

Rīgas Aviācijas forums pulcēs Baltijas un Eiropas nozares līderus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 12:27:00 +0300

Tā dalībnieki diskutēs par gaisa transporta attīstības perspektīvām.

18.septembrī Rīgā, ATTA Centrā norisināsies ikgadējais Rīgas Aviācijas forums - augsta līmeņa aviācijas konference, kurā pulcēsies Eiropas un Baltijas aviācijas līderi, ietekmīgāko nozares uzņēmumu vadītāji un eksperti.

Šogad Baltijas nozīmīgākajā aviācijas konferencē nozares vadošo uzņēmumu vadītāji, eksperti un lēmumu pieņēmēji tiksies "hard-talk" sarunās un paneļdiskusijās, lai spriestu par nozares izaicinājumiem un tendencēm Baltijā, Eiropā un pasaulē, īpaši pievēršoties tādām tēmām kā aviācijas ilgtspēja, mākslīgā intelekta pielietojums aviācijā, biznesa noturība, ģeopolitiskie riski un civilmilitārā sadarbība.

Globālās aviācijas tendences forumā iezīmēs Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (International Air Transport Association, IATA) Eiropas reģiona direktors Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (ACI Europe) valdes loceklis un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" pārstāvis Hamdi Nasers.

Foruma ietvaros notiks augsta līmeņa diskusija par Baltijas aviācijas nākotnes scenārijiem, kurā piedalīsies Latvijas satiksmes ministrs Atis Švinka un atbildīgo valsts institūciju un aviācijas nozares organizāciju pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm.

Foruma paneļdiskusijas un dalībnieku uzstāšanās būs veltītas tādām nozarei aktuālām tēmām kā mākslīgā intelekta iespējas aviācijas nozarē, alternatīvās degvielas, enerģijas sistēmas un infrastruktūras inovācijas ilgtermiņa ilgtspējas un vides mērķu sasniegšanai, risku vadība un biznesa nepārtrauktība aviācijā mainīgo drošības, aizsardzības un darbības izaicinājumu apstākļos un starpnozaru sadarbība un mūsdienīgi biznesa modeļi lidostu attīstībā, dažādojot ieņēmumu avotus, uzlabojot pasažieru pieredzi un pielāgojoties mainīgajām tirgus prasībām.

Atsevišķa paneļdiskusija, kurā piedalīsies arī pārstāvis no Ukrainas gaisa satiksmes vadības organizācijas UkSATSE, būs veltīta aviācijas nozares izaicinājumiem un civilmilitārajai sadarbībai globālās nestabilitātes un pieaugošo ģeopolitisko risku apstākļos.

Papildus oficiālajai programmai Rīgas Aviācijas forums piedāvās plašas tīklošanās iespējas. Forumā piedalīsies aviācijas un citu nozaru uzņēmēji no visām trim Baltijas valstīm un Eiropas un starptautisko aviācijas institūciju un organizāciju pārstāvji.

Pašmāju grupa «Sub Scriptum» parādījusi gangsteru grāvēja varoņus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 11:31:00 +0300

Saglabājot intrigu, mūziķi aicina skatītājus noskatīties videoklipu līdz galam.

Latviešu grupa "Sub Scriptum" nāk klajā ar jaunu dziesmu un vizuāli izteiksmīgu videoklipu "tev, tev, tev, tev", kas no pirmajām sekundēm ievelk skatītāju stāstā. Videoklips veidots kā neliela īsfilma ar retro kino estētiku. Tērpi, lokācijas un filmēšanas maniere atsauc atmiņā 20.gadsimta sākuma gangsteru filmas, piešķirot video gan autentisku izskatu, gan spilgtu vizuālo stāstījumu. Klips tapis Cinevilla Studio, un režisors Ritvars Bluka kopā ar Jāni Skābo to veidojuši kā improvizācijas procesu, ļaujot stāstam rasties uz vietas, eksperimentējot ar kadriem un vizuālo valodu. Saglabājot intrigu, grupa aicina skatītājus noskatīties videoklipu līdz galam.

Dziesmas vārdus sarakstījis grupas solists Kristers Rudzītis, kurš uzsver: "Tāda īstā laika un vietas nav, viss, kas mums pieder, ir tagad un tepat." Mūziku producējis un miksējis Arnis Račinskis, bet klipa galveno tēlu - zīlnieci - atveidojusi Ausma Anna Celmarauga. Režisors un videoklipa operators Ritvars Bluka par filmēšanu komentē: "Paldies grupai par uzticēšanos un kopīgo improvizāciju. Klips tapa, eksperimentējot un meklējot risinājumus uz vietas. Kadri paši par sevi stāsta, un izmantots skaidrs vizuālais vēstījums, kas ir viegli uztverams, bet vienlaikus atmiņā paliekošs un iespaidīgs."

Jaunā dziesma un klips iezīmē vēl vienu spilgtu pieturas punktu grupas radošajā darbībā, apliecinot vēlmi apvienot spēcīgu mūzikas vēstījumu ar vizuālu stāstu, kas iedvesmo pievērsties mirklim "šeit un tagad".

"Sub Scriptum" sastāvā muzicē Kristers Rudzītis (vokāls), Maikls Drobins (basģitāra), Alvis Kozuls (solo ģitāra) un Armands Runcis (bungas). Videoklipa tapšanā palīdzējuši arī vairāki atbalstītāji - īpašs paldies tiek teikts Cinevilla Studio un Andrejam Ēķim, teātra tērpu nomai "Sers" par lieliskiem tērpiem, fotogrāfam Rūdolfam Tutiņam par aizkadra fotogrāfijām, kā arī Keitai Nikolai Rasai par atbalstu filmēšanas laukumā.

Ko latviešiem darīt ar dzelzs trūkumu organismā, iesaka mediķi (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 09:11:00 +0300

Saules gaismas trūkuma un pazeminātas imunitātes dēļ var parādīties slēpta deficīta pazīmes.

Dzelzs ir ļoti būtiska minerālviela organisma kopējā veselībā un labsajūtā. Tā ir nepieciešama skābekļa transportēšanai asinīs, imūnsistēmas uzturēšanai, normālam enerģijas metabolismam, DNS sintēzei, kā arī audu, tostarp muskuļu un nervu sistēmas, augšanai un attīstībai. Kādas pazīmes var liecināt par dzelzs trūkumu organismā un kāpēc tās nedrīkst ignorēt? Stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Dzelzs nodrošina organismā daudzas nozīmīgas funkcijas, tostarp:

-skābekļa transportēšana – dzelzs ir hemoglobīna centrālā sastāvdaļa, kas atrodama sarkanajās asins šūnās un ir atbildīga par

-skābekļa piegādi no plaušām uz visiem audiem un orgāniem, kā arī par oglekļa dioksīda izvadīšanu;

-enerģijas metabolisms – dzelzs ir iesaistīta enerģijas ģenerēšanas procesā no barības vielām un tauku dedzināšanā;

-DNS sintēze – dzelzs piedalās DNS veidošanā un atjaunošanā, kas ir nepieciešama šūnu dalīšanās procesam un normālai organisma attīstībai;

-imūnsistēmas atbalsts – dzelzs ir svarīga imūnsistēmas pareizai darbībai, palīdzot cīnīties ar infekcijām un patogēniem;
audu veselība un augšana – šis minerāls ir svarīgs normālai ķermeņa augšanai un attīstībai, kā arī veselīgas ādas, matu un nagu uzturēšanai.

Vai rudenī var aktualizēties dzelzs deficīts?

Rudenī ir vērts pievērst īpašu uzmanību dzelzs līmenim, jo saules gaismas trūkuma un pazeminātas imunitātes dēļ var parādīties slēpta dzelzs deficīta pazīmes, kuras varam noturēt par sajūtām, kas saistītas ar sezonu maiņu, stāsta farmaceits. Tāpēc ir vērts veikt asins analīzi, lai noteiktu dzelzs līmeni un, ja nepieciešams, savlaicīgi sāktu ārstēšanu. Īpaša vērība jāpievērš, ja pamanāt tādus simptomus kā pastāvīgs nogurums un vājums, bāla āda, trausli nagi, matu izkrišana, elpas trūkums pie ierastām slodzēm, reibonis, galvassāpes, aukstuma sajūta rokās un kājās. Sajūtot šos simptomus, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes.

Jāņem vērā, ka dzelzs deficīts var vājināt imūnsistēmu, izraisot biežas saaukstēšanās un infekcijas, īpaši rudenī un ziemā. Turklāt saules gaismas samazināšanās un apstākļu maiņa rudenī var ietekmēt vispārējo labsajūtu un saasināt vitamīnu deficīta, tostarp dzelzs deficīta, simptomus.

Dažādās dzelzs formas

Dzelzs formu atšķirības ir saistītas ar to ķīmisko sastāvu, biopieejamību (spēju organismā uzsūkties) un ietekmi uz kuņģa un zarnu traktu, skaidro farmaceits K. Čerjomuhins. Hēma dzelzs (no dzīvnieku izcelsmes avotiem) uzsūcas labāk nekā nehēma dzelzs no augiem, bet preparātos helātu formas (piemēram, bisglicināts) tiek uzskatītas par visbiopieejamākajām, jo tie labi uzsūcas un neizraisa blakusparādības. Trīsvērtīgajai dzelzs formai (Fe³⁺) ir maigāka ietekme uz kuņģa un zarnu traktu, bet bez piedevām tas uzsūcas mazāk nekā divvērtīgais dzelzs (Fe²⁺).

Dzelzs sulfāta forma labi uzsūcas, bet var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, piemēram, sliktu dūšu un diskomfortu. Jutīgāka kuņģa un zarnu trakta gadījumā var būt piemērota dzelzs citrāta forma, kas parasti neizraisa kuņģa un zarnu trakta problēmas. Savukārt dzelzs fumarāts ir organiska forma, kas arī labi uzsūcas, bet var saturēt vairāk elementārā dzelzs un būt nedaudz lētāka. To izmanto ātrai dzelzs līmeņa paaugstināšanai, jo tas satur vairāk elementārā dzelzs, taču uzsūcas nedaudz sliktāk nekā helāts.

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Jāievēro piesardzība!

Dzelzs trūkuma simptomus nedrīkstam ignorēt un savlaicīgi jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu simptomu cēloni un uzsāktu ārstēšanu. Vienlaikus jāatceras, ka nav jānodarbojas ar pašārstēšanos, jo arī pārmērīgs dzelzs daudzums organismā var izraisīt dažādas problēmas. Dzelzs uztura bagātinātājus un preparātus nelieto profilaktiskos nolūkos, bet pēc konsultācijas ar speciālistu un nepieciešamības konstatēšanas.

Ja jums ir aizdomas par dzelzs deficītu, ir jākonsultējas ar ārstu, lai diagnosticētu un noteiktu ārstēšanu. Ārsts var nozīmēt asins analīzi, pilnu asins ainu, lai pārbaudītu hemoglobīna līmeni un citus rādītājus. Pirms došanās pie ārsta, var pārskatīt uztura plānu, tajā pēc iespējas iekļaujot dzelzi saturošus pārtikas produktus, piemēram, sarkano un mājputnu gaļu, zivis, pupiņas, lēcas un spinātus.

Alūksnes pilsēta vēlas sev pievienot divus ciematus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 17 Sep 2025 07:02:00 +0300

Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties un izteikt viedokli aptaujā.

Līdz 30. septembrim Alūksnes novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā, paužot viedokli par iespējamu Alūksnes pilsētas teritorijas paplašināšanu.

Pašvaldība jau ir informējusi, ka domes Attīstības komitejas deputāti pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt priekšlikumu novada jaunā teritorijas plānojuma izstrādes gaitā tajā iekļaut ieceri par Alūksnes pilsētas teritorijas paplašināšanu, pievienojot Alsviķu pagasta Aizupīšu ciemu, Jaunalūksnes pagasta Kolberģa ciemu un nelielu lauku teritoriju pie tā. Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties un izteikt viedokli aptaujā.

Šobrīd notiek jauna teritorijas plānojuma izstrāde Alūksnes novadam un viens no izstrādes uzdevumiem ir izvērtēt iespējas paplašināt pilsētas robežu. Arī Alūksnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2012.-2030. gadam iekļautajā Alūksnes pilsētas telpiskās attīstības vīzijā ir paredzēta abu minēto ciemu teritoriju saplūšana ar pilsētu.

Attīstoties apbūvei, abi minētie ciemi jau faktiski ir saplūduši ar pilsētu, tajos ir pilsētai līdzvērtīga infrastruktūra, blīva, pilsētvidei līdzīga apbūve, tie ir funkcionāli saistīti ar pilsētu. Ciemu teritorijās ir nodrošināta infrastruktūra, inženierkomunikācijas, ir laba sasniedzamība, izbūvēts ielu apgaismojums.

Iepazīstinot Attīstības komitejas deputātus ar pilsētas teritorijas paplašināšanas ieceri, Būvvaldes teritorijas plānotāja Vineta Podziņa skaidroja arī iespējamās izmaiņas, ja ciemus iekļaus pilsētā:

ciemu teritoriju iekļaušana pilsētas sastāvā tiešā veidā nebūs iemesls nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam;
adrešu maiņa zemesgrāmatā notiek automātiski bez īpašnieka iesnieguma;
dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un nav jāmaina, ja vien to nepieprasa kāds normatīvais akts;
komersanti izmaiņas Uzņēmumu reģistrā var veikt bez maksas;
zemnieku saimniecību juridiskās adreses atrašanās pilsētā neietekmē to iespējas piedalīties Lauku atbalsta dienesta projektos;
attiecībā uz apbūvi būs jāievēro pilsētas teritorijai atbilstoši nosacījumi.

Valmieras novadā turpinās Sedas pilsētas labiekārtošana (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 14:22:00 +0300

Papildinājumu saņēma arī akmens dārza vizuālā puse.

Sedas pilsēta ir īpaša, daudzšķautņaina un krāsaina. To veido ne tikai arhitektūra un daba, bet arī aktīvie iedzīvotāji, kuri ar savām idejām un darbiem bagātina vietējo kopienu. Sedā jau vairāku gadu garumā dažādas iniciatīvu grupas un biedrības īsteno vides labiekārtošanas projektus, stiprinot iedzīvotāju piederību un saliedētību.

Viena no šādām grupām ir Sporta ielas 4 iniciatīvas grupa, kuras ilggadējais un neatlaidīgais darbs Jurija Paškovjaka vadībā ir radījis skaistu un iedvesmojošu vides objektu – akmens dārzu. Tas tapis kā piemērs, ka ikviens iedzīvotājs var ar savu ieguldījumu uzlabot dzīves vidi un veidot pievilcīgāku apkārtni sev un kaimiņiem.

Lai iedvesmotu Sedas jauniešus un tuvējās apkaimes iedzīvotājus, 2025. gada Valmieras novada pašvaldības atbalstītā iedzīvotāju iniciatīvas projekta “Akmens dārza labiekārtošana Sedā” ietvaros akmens dārzs tika papildināts ar jauniem elementiem. Uzstādīts atpūtas soliņš, kas aicina garāmgājējus nesteidzīgi uz brīdi apsēsties, atpūsties un baudīt iedzīvotāju radīto ainavu.

Papildinājumu saņēma arī akmens dārza vizuālā puse – radīts jauns sienas gleznojums, kas akcentē Sedas īpašo raksturu. Īpašos brīžos to iespējams izgaismot ar nelieliem gaismas objektiem, piešķirot vietai svētku un kopienas vienotības sajūtu.

Sporta ielas 4 iniciatīvas grupas paveiktais ir apliecinājums, ka kopienas spēks slēpjas iedzīvotāju aktīvā līdzdalībā un rūpēs par vidi, kurā dzīvojam. Sedas akmens dārzs kļūst ne tikai par ainavisku rotu, bet arī par simbolu sadarbībai un radošumam, kas iedvesmo turpināt uzsākto.

Kadirovs Pugačovu nosauc par tautas ienaidnieci

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 13:24:00 +0300

Čečenijas prokremliskais līderis Ramzans Kadirovs Krievijas populārās mūzikas leģendu Allu Pugačovu nodēvējis par tautas ienaidnieci, šādi reaģējot uz dziedātājas neseno interviju, kurā viņa atzinīgi izteicās par bijušo Čečenijas prezidentu Džoharu Dudajevu, vēsta tīmekļa izdevums "Meduza".

"Tādiem tautas ienaidniekiem kā Pugačova nevajadzētu nesakarīgi spriest par čečenu tautas vissmagāko posmu", platformā "Telegram" pauda Kadirovs.

10.septembrī platformā "YouTube" tika publicēta Pugačovas intervija žurnālistei Jekaterinu Gordejevai, kurā dziedātāja cita starpā min arī pirmo Čečenijas karu.

Nedēļas laikā intervijai ir vairāk nekā 17 miljoni skatījumu.

"Man īpaši labi palicis atmiņā pirmais Čečenijas karš, jo es pazinu Džoharu Dudajevu. Viņš bija pieklājīgs un godprātīgs, inteliģents cilvēks, skaists cilvēks," pauda dziedātāja.

"Un kāda sieva! Māksliniece, rakstniece, politiķe... Viņa man zvanīja, domāja, ka es viņai varu kaut kā palīdzēt. Bet ko es varēju darīt? Neko," atzina Pugačova.

"Man tagad pat ir kauns sūtīt viņai sveicienus. Alla Fjodorovna, ja jūs pēkšņi redzēsiet šo interviju, es atvainojos, ka nespēju neko darīt, lai Džohars paliktu dzīvs," sacīja dziedātāja, vēršoties pie Dudajeva atraitnes.

Deviņdesmito gadu pirmajā pusē Dudajevs bija "de facto" neatkarīgās Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents. 1996.gada aprīlī viņš tika nogalināts krievu raķešu triecienā.

Pugačova pameta Krieviju, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Saruna ar Gordejevu ir dziedātājas pirmā lielā intervija kopš kara sākuma.

Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā ir saņemti 113 iesniegumi (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 13:15:00 +0300

Valsts turpinās šīs programmas īstenošanu arī tuvākajos gados.

Jelgavā 19. septembrī no pulksten 12 līdz 15 aicina apskatīt pirmo demo dzīvokli jaunajā īres namā Ganību ielā 54, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau līdz šim aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā – saņemti 113 iesniegumi. Pirmais īres nams ir praktiski pabeigts – tajā notiek pēdējie apdares darbi. Paredzēts, ka jau oktobra beigās sāksies līgumu slēgšana ar īrniekiem, lai novembra sākumā pirmie īrnieki varētu sākt dzīvot jaunajā īres namā.

Jāatgādina, ka SIA “Jelgavas īres nami” Ganību ielā 54 būvē divas modernas un energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija – tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā – Tukumā.

SIA “Jelgavas īres nami” valdes loceklis Jānis Lagzdiņš informē, ka pirmām kārtām apskatīt demo dzīvokli tiek aicināti tie iedzīvotāji, kuri jau ir reģistrējušies Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā: “Iedzīvotājiem būs iespēja apskatīt dzīvokli jaunajā īres namā jau ar pilnībā pabeigtu apdari, iebūvētu santehniku un virtuves mēbelēm.”

Paralēli tam pašvaldība ir sagatavojusi vēstuli, ko izsūtīs 58 iedzīvotājiem, kuri pēc iepriekš saņemtajiem iesniegumiem atbilst nosacījumiem, lai varētu pretendēt uz īres dzīvokli pirmajā mājā. Vēstulē pretendenti būs aicināti līdz 3. oktobrim apliecināt savu atbilstību zemas īres maksas dzīvokļu izīrēšanas nosacījumiem uz šo brīdi. Šāda kārtība nepieciešama, lai pārliecinātos, ka kopš iesnieguma saņemšanas pretendentam nav mainījies statuss vai gada ienākumi, lai pretendētu uz zemas maksas īres dzīvokli.

Dzīvokļi īres namos tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos “Par dzīvokļu izīrēšanas kārtību zemas īres maksas dzīvojamās mājās Jelgavā” paredzētajai izīrēšanas kārtībai, prioritāri – kvalificētu speciālistu piesaistei pilsētā un ģimenēm, kurām līdz šim nebija iespējas reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem 2025. gadā, dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī izīrēšanai ir šādi:

– nepārsniedz 1681 eiro vienas istabas dzīvoklim;

– nepārsniedz 2896 eiro divu istabu dzīvoklim;

– nepārsniedz 4433 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim (3 un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tādām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas).

Īres namu būvniecībai SIA “Jelgavas īres nami” ir piesaistījusi attīstības finanšu institūcijas “Altum” finansējumu 10,31 miljona eiro apmērā, kas tiek nodrošināts ar Atveseļošanas fonda finansiālo atbalstu, bet projekta kopējās izmaksas ir 13,13 miljoni eiro. Šī programma nodrošina aizdevumu dzīvojamo īres māju būvniecībai reģionos ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību mājsaimniecībām par pieejamu īres cenu.

Valsts turpinās šīs programmas īstenošanu arī tuvākajos gados. Jau aprīlī valdība atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu 29,02 miljonu eiro apmērā zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas turpināšanai 2025. un 2026. gadā, bet septembra sākumā šai programmai rasts vēl papildu finansējums 15 miljonus eiro apmērā.

SIA “Jelgavas īres nami” ir iesniegusi projekta pieteikumu par vēl divu īres namu būvniecību Jelgavā šajā programmā. Ja projekts tiks atbalstīts, uzņēmums plāno turpat Ganību ielā 54 turpināt attīstīt īres namu būvniecību, uzbūvējot vēl divas mājas, kur katrā būs 59 īres dzīvokļi.

Kurzemes motoentuziasti atjauno vecos agregātus (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 11:08:00 +0300

“Virziens ir plašs, mūsu pulkā aicināts jebkurš – ar skūteri, hārleju, krosa moci… Gan pieaugušie, gan bērni".

Kazdangas motoentuziastu kopiena aug augumā, un tagad tā paplašinās uz jaundibinātas apvienības “Black&White Crew” rēķina.

Tās vadītājs ir Jānis Bahmanis, kurš brauc ar “Harley Davidson” un kvadricikliem; ar tiem brauc visa viņa ģimene.

Vadītājs portālam liepajniekiem.lv pastāsta, ka “Black&White Crew” centīsies attīstīt motokultūru: “Virziens ir plašs, mūsu pulkā aicināts jebkurš – ar skūteri, hārleju, krosa moci… Gan pieaugušie, gan bērni. Mums ir trase, tā ka arī trenēsimies.”

Vienlaikus kazdandznieki spodrina vēstures lieciniekus – pagājušā gadsimta motociklus.

Šo spēkratu vidū ir arī tādi, ar kuriem puiši kādreiz braukuši skijoringā; Kazdangas motosportam ir senas tradīcijas.

Dabūju tikai rāmi, pārējo atjaunoju un braucu skijoringā retro klasē.

Pēc tam motocikls padsmit gadu stāvēja garāžā, līdz izdomāju, ka nav ko turēt sveci zem pūra, – izvilkt ārā parādīt.”

Balti sarkans 1984. gadā izlaists “Yamaha” motocikls 60 kub.cm esot limitētā skaitā, un Ingum Bahmanim tas ticis ar 551. numuru.

“Šis sastellēts par muzeja eksponātu, bet nu jau restaurēju nākamo, un ir vēl viens,” viņš teic, ka rindā uz atjaunošanu arī divi jaudīgāki motocikli.

Ingus brālim Mārtiņam Bahmanim ir ķiršsarkans skaistulis. “1974. gada “Jawa”, tautā saukts par omīti. Es ilgi meklēju šāda tipa motociklu un atradu. Tam bija restaurēts motors, uzlikti jauni izpūtēji, man atlicis atjaunot oriģinālo krāsojumu. Domāju ar to braukt “Retrotūristā”. Kad uz Kazdangas svētkiem braucu ar čoperu, kāds ir seriāla “Renegāts” varonim, javīti vedu uz piekabes. Kā domājat, uz kurējo cilvēki skatījās? Uz “Jawu”.”

Mārtiņam Zommeram pieder 1990. gada “Jawa”, kas visa ir oriģināla, savukārt Gata Birkenfelda īpašumā ir “Minsk”, kam pirmā četru ātrumu kārba.

“Nobraukums tikai 10 tūkstoši kilometru, mainīts nav pilnīgi nekas, tikai pārkrāsota degvielas bāka,” saimnieks palepojas.

Kā magnētu terapija palīdz atjaunoties nakts laikā (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 16 Sep 2025 08:00:00 +0300

Dabīgi stimulējot ķermeņa fiziskās aktivitātes, kā arī atvieglojot kustības un mazinot sāpes atveseļošanās periodā, saites palīdzēs uzveikt saspringumu.

Mūsdienu straujais dzīves ritms, stress un ikdienas pienākumu gūzma bieži vien neļauj vakarā pilnvērtīgi atslābināties, ietekmējot miega kvalitāti. Līdz ar to bieži vien no rīta jūtamies noguruši un neizgulējušies, tādējādi pazeminot nākamās dienas produktivitāti. Dabīgs risinājums, kā katru rītu justies enerģijas pilniem, ir magnētiskā terapija miega uzlabošanai.

Magnētu terapija ir maigs dabas spēku atbalsts veselībai, kas ar drošu magnētisko lauku veicina pašdziedināšanos, tādējādi mūsu organisms ir spējīgs pats sevi dziedēt un atjaunoties. Šī terapija palīdz mazināt tūsku, iekaisumu, sāpes, kā arī uzlabot miega kvalitāti, novēršot bezmiegu un palīdzot ķermenim atjaunoties nakts laikā. Magnētu terapija var palīdzēt gadījumos, ja ir miega traucējumi.

Pēc magnētiskās terapijas paaugstinās darbaspējas, uzlabojas imūnsistēma un mikrocirkulācija, tiek palielināta bioķīmiskā reakcija un bojāto audu reģenerācijas ātrums. Pateicoties magnētu terapijai, tiek palielināta šūnu caurlaidība un uzlabojas vielmaiņa jeb metabolisms.

Magnētu terapijas virsmatracis nodrošinās kvalitatīvu un mierīgu miegu, paaugstinās enerģiju un darba spējas, kā arī aizsargās pret kaitīgiem starojumiem. Virsmatracis ir lieliska izvēle, ja ikdienā ir sūdzības par reimatismu, artrozi, asinsrites traucējumiem, kā arī krampju un osteoporozes slimniekiem.

Magnētu terapijas spilvens rūpēsies par pašsajūtas uzlabošanos jebkurā diennakts laikā, un tā pozitīvo iedarbību var just visas dienas garumā. Ja ikdienā nomoka miega traucējumi, stīvuma vai krampju radītas sāpes, migrēna, bronhīts, depresija, alerģijas, jutīgums pret laikapstākļu maiņu, tad šie magnētu terapijas produkti palīdzēt atvieglot šīs problēmas.

Ja naktī pašsajūtu uzlabos virsmatracis un spilvens, tad dienā par kustību atvieglošanu un sāpju mazināšanu ikdienā parūpēsies magnētu terapijas locītavu saites. Dabīgi stimulējot ķermeņa fiziskās aktivitātes, kā arī atvieglojot kustības un mazinot sāpes atveseļošanās periodā, saites palīdzēs uzveikt saspringumu un justies labāk visas dienas garumā. Tas ir dabīgs risinājums muguras, ceļu un locītavu sāpēm.

Rīgā ieviesīs attālināto ūdens skaitīšanu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 12:27:00 +0300

Iedzīvotājiem tas nozīmēs ērtību un caurskatāmību.

SIA “Rīgas ūdens” ir noslēdzis līgumu ar AS “Sadales tīkls” par komercuzskaites mēraparātu aprīkošanu ar attālinātās rādījumu nolasīšanas iekārtām. Līgums noslēgts uz pieciem gadiem, un tas paredz ar attālinātās nolasīšanas iekārtām aprīkot vairāk nekā 22 tūkstošus komercuzskaites mēraparātu visā Rīgā.

Telemetrijas projekta mērķis ir nodrošināt ērtu un precīzu ūdens patēriņa datu automātisku nolasīšanu, kas ir būtisks pakalpojuma kvalitātes uzlabojums gan klientiem, gan SIA “Rīgas ūdens”. Iedzīvotājiem tas nozīmēs ērtību un caurskatāmību – vairs nebūs jāiesniedz skaitītāju rādījumi manuāli, un būs iespēja tiešsaistē sekot savam patēriņam un maksājumu precizitātei. Savukārt uzņēmumam jaunā sistēma ļaus vienlaicīgi iegūt precīzus datus, efektīvāk pārvaldīt ūdensapgādes tīklu un savlaicīgi atklāt iespējamas noplūdes gadījumos, kad tiek novērotas straujas vai neparastas patēriņa izmaiņas.

“SIA ‘Rīgas ūdens” kā mūsdienīgs un ilgtspējīgs uzņēmums savā ikdienā izmanto virkni inovatīvu tehnoloģisku risinājumu, un attālinātā skaitītāju datu nolasīšana ir loģisks un ilgi gaidīts nākamais solis mūsu klientu pieredzes uzlabošanā. Vienlaikus ūdens skaitītāju skaits Rīgā ir ļoti liels, un vēsturiskās apbūves dēļ tie nereti atrodas grūti pieejamās vietās, piemēram, daudzdzīvokļu namu pagrabos, šahtās vai ielu lūkās. Tā kā telemetrija mums ir gan ļoti nozīmīgs, gan izaicinošs projekts, esam gandarīti, ka tā īstenošanu nodrošinās partneris ar jau iegūtām zināšanām un praktisku pieredzi līdzīgu risinājumu ieviešanā,” teic SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis Normunds Zvaunis.

Publiskā iepirkuma rezultātā par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts AS “Sadales tīkls” piedāvājums. Līguma kopējā summa ir 2,59 tūkstoši eiro (bez PVN), un projekta gaitā uzņēmums ar attālinātās nolasīšanas iekārtām aprīkos daudzdzīvokļu māju ievadskaitītājus, kā arī privātmāju un citu īpašumu ūdens skaitītājus.

“Esam gandarīti par aizsākto sadarbību ar SIA “Rīgas ūdens” un ticam, ka mūsu piedāvātais risinājums ļaus būtiski paaugstināt klientu servisu. Pēdējos gados AS “Sadales tīkls” ir izstrādājusi un ieviesusi vairākus inovatīvus pakalpojumus, kas jau šobrīd ir augsti novērtēti mūsu partneru vidū, piemēram, piedāvājot klientiem gan atsevišķus datu pakalpojumus, gan elektroenerģijas viedās uzskaites pilna servisa pakalpojumus. Taču jo īpaši priecājamies, ka, papildu ierastajiem elektroenerģijas viedās uzskaites risinājumiem, mums ir izdevies rast konkurētspējīgu risinājumu arī ūdensapgādes viedizācijai. Mūsu darbs pie inovācijām ar šo neapstājas – nākotnē skatāmies uz iespēju piedāvāt viedās uzskaites risinājumus arī citās energoapgādes nozarēs, kā arī klientiem ārpus Latvijas, tā stiprinot mūsu tautsaimniecības eksportspēju,” teic AS “Sadales tīkls” valdes locekle un klientu direktore Baiba Priedīte.

AS “Sadales tīkls” telemetrijas projekta ieviešanu plāno sākt šī gada oktobrī un realizēt pakāpeniski – pa apkaimēm.

Kā kopīgi izremontēt daudzdzīvokļu māju: Ventspils pieredze (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 11:21:00 +0300

Pārsvarā aizņēmumi tiek piesaistīti uz 15 gadiem.

Turpinot īstenot daudzdzīvokļu māju uzturēšanas pasākumus, notiek jumtu segumu nomaiņa mājām, ko apsaimnieko pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

Daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām tiek mainīti savu laiku nokalpojušie viļņotie bitumena jumta segumi, kas daudzviet Latvijā tika plaši izmantoti būvniecībā pagājušā gadsimta 90.gadu beigās un šī gadsimta sākumā. Tolaik tas bija jauns, salīdzinoši lēts un populārs, taču praksē nepietiekami pārbaudīts jumtu seguma materiāls. Lai gan tā normatīvais kalpošanas laiks ir norādīts 40 gadi, tomēr lietus ūdens necaurlaidība tiek garantēta vien 15 gadus, un šie divi lielumi, domājot par jumta seguma izturību, tomēr nebūtu nodalāmi, skaidro pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" tehniskais direktors Valdis Lesiņš un atzīst: "Diemžēl ir pierādījies, ka šis materiāls mūsu klimatiskajiem apstākļiem nav piemērots". Šie bitumena jumta segumi laika gaitā ir deformējušies, savu laiku nokalpojušais jumta segums laiž cauri ūdeni, jumta loksnes stiprā vējā dažkārt tiek norautas. Jumta fragmentārs remonts, nomainot deformētās loksnes, nav ilgtspējīgs risinājums, jo pēc laika jumtu atkal var nākties labot jau citā vietā. Faktiski viļņoto bitumena jumta segumu kalpošanas galējā robeža ir ap 15 gadiem, bet daudzām mājām tie ir jau ilgāk par 20 gadiem. Tā kā tie savulaik arī aptuveni vienā laikā ir uzklāti, šobrīd visām mājām jumtu segumu nomaiņa ir kļuvusi īpaši aktuāla.

Vecais jumta segums pārsvarā tiek mainīts uz šķiedrcementa viļņoto segumu jeb tautā saukto bezazbesta šīferi. Pārsvarā tiek izmantots cenas ziņā pieejamākais pelēkais nekrāsotais segums, bet dažkārt saskaņā ar pilsētvides prasībām šis materiāls nepieciešams arī citās krāsās. Lai nodrošinātu pietiekamu jumta nestspēju, tiek klāts jauns latojums. Reizē ar jumta seguma nomaiņu tiek atjaunoti arī ventilācijas izvadi (skursteņi), tos pārmūrējot vai veicot šuvju remontu. Tiek ierīkotas jaunas sniega aiztures barjeras un jumta drošības sistēma, kā arī veikti pasākumi, lai novērstu putnu iekļūšanu bēniņos.

Šogad noslēgušies iepirkumi par jumta seguma nomaiņas darbu veikšanu deviņās mājās, ko apsaimnieko "Ventspils nekustamie īpašumi". Būvdarbi jau uzsākti Lielajā prospektā 22. Ja laika apstākļi būs piemēroti, tad jumti vēl šogad tiks mainīti arī Dzirnavu ielā 37, Lidotāju ielā 17, 18, 19 un 21, Lielajā prospektā 24, Sarkanmuižas dambī 12 un 20.

Kopš 2023.gada līdz šim jumta nomaiņa jau veikta dzīvojamām mājām Lielajā prospektā 20 un 23, Brīvības ielā 21, Sarkanmuižas dambī 5 un 18, Katoļu ielā 33, Lielā Dzirnavu ielā 15, Mazirbes ielā 1, 7 un 11, Pils ielā 44 un Platā ielā 4.

Lai veiktu jumta segumu nomaiņu, ir nepieciešams aizdevums darbu veikšanai, par ko dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lēmums. Pārsvarā aizņēmumi tiek piesaistīti uz 15 gadiem, un atdodamā pamatsumma un procentu maksājums tiek ierēķināts mājas apsaimniekošanas maksā. Banka, izvērtējot riskus, parasti piešķir aizdevumu tādu daudzdzīvokļu māju atjaunošanas darbiem, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi. Bankas nosacījumi paredz - lai piešķirtu aizdevumu, maksājumu disciplīnai par mājai uzturēšanai nepieciešamajiem pamatpakalpojumiem - atkritumu izvešanu, apkuri, ūdensapgādi un kanalizāciju - ir jābūt virs 90%. Ja banka aizdevumu nepiešķir, dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja pieteikties aizdevumam no valsts finanšu attīstības institūcijas ALTUM ar līdzīgiem nosacījumiem.

Gulbenē un Stāmerienā notiks remigrācijas pasākumi (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 10:15:00 +0300

Dalībniekus sagaidīs ekskursija pilī un stāstījums par tās vēsturi.

Svētdien, 21.septembrī, remigranti, viņu ģimenes un arī citi interesenti aicināti uz aizraujošu dienu Gulbenē un Stāmerienā. Pasākums sāksies pulksten 11.30 izglītojošajā un interaktīvajā centrā "Dzelzceļš un Tvaiks" (Dzelzceļa ielā 8, Gulbenē), kur paredzēta gan ekskursija, gan radošas aktivitātes bērniem un pieaugušajiem.

Apmēram pēc pusotras stundas visi kopā dosimies izbraucienā ar Gulbenes-Alūksnes šaursliežu bānīti līdz Stāmerienai - biļetes būs nopērkamas uz vietas. Pēc neliela pārgājiena (ap 3 km) dalībniekus sagaidīs ekskursija Stāmerienas pilī un stāstījums par tās vēsturi. Sliktos laikapstākļos no stacijas līdz pilij un atpakaļ būs nodrošināts transports.

Pēc pils apmeklējuma aicinām visus uz kopīgu pikniku pils parkā - līdzi ņemiet groziņu ar uzkodām. Atpakaļceļš uz Gulbeni paredzēts ar bānīti pulksten 16.20, savukārt pasākuma noslēgums - ap plkst.17.00.

Aicinām pieteikties līdz 20.septembrim, rakstot uz e-pastu: remigracija@vidzeme.lv vai zvanot pa tālruni 29374285.

Pievienojies remigrantu tīklošanās dienai, gūsti iedvesmu, atbalstu un jaunus draugus Vidzemē! Seko informācijai Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē, kā arī Facebook un Instagram profilā "Vidzeme aicina"!

Pasākumu rīko Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību.

Par projektu

Funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")" realizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions.

Latvijas piecos plānošanas reģionos izveidots koordinatoru tīkls. Koordinatoru galvenais uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu atbilstoši potenciālā remigranta interesēm, kā arī palīdzēt atgriezties Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, iesaistīties vietējā sabiedrībā un darba tirgū.

Augstrozes Lielezeru skatu vieta - viena no iecienītākajiem Vidzemē (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 08:01:00 +0300

Netālu no skatu vietas atrodas arī pilsdrupas.

Vēl mēnesi - līdz 11.oktobrim - dabā gājēji aicināti apmeklēt AS "Latvijas valsts meži" (LVM) bezmaksas atpūtas vietas un piedalīties vides spēlē "Latvijas Meža dēkainis", vairāk iepazīstot biotopus un tur atrodamās dabas vērtības. Kopš spēles sākuma 11.jūlijā, viena no dalībnieku iecienītākajām atpūtas vietām ir Augstrozes Lielezeru skatu vieta Rietumvidzemes reģionā.

Skatu vieta pie Augstrozes Lielezera ir viens no vides spēles "Latvijas Meža dēkainis" punktiem, kas pateicoties atpūtas vietā apslēptajam jautājumam, ļauj uzzināt vairāk par apkārtnē augošo ozolu mežu un labāk iepazīt tur mītošā kukaiņa dzīvotnes, par kurām rūpējas LVM. Ejot pa taku līdz ezeram, var aplūkot šīs vaboles mājvietas - saules apspīdētus un dobumainus ozolus, kurus LVM no 2021. līdz 2023.gadam atbrīvoja no aizauguma, lai tiem piekļūtu saule. Vienlaikus ar sugas dzīvotnes uzlabošanas darbiem tika atsegts arī skats uz ezeru un tā krastā novietots grozāms skatu rāmis.

Netālu no skatu vietas atrodas arī Augstrozes pilsdrupas. Pilskalna virsotnē saglabājušās 1272.gadā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pils drupas. No virsotnes paveras skats uz Augstrozes Lielezeru. Pēc pastaigas var ērti atpūsties koka lapenē pie galda ar soliem un iekārtotu ugunskura vietu.

Tāpat dabā gājēju nemainīgi iecienīta ir atpūtas vieta pie Pīļezera. Te apkārt ezeram LVM ierīkojis un uztur vairākas piknika vietas, kurās atpūsties un ieturēt maltīti svaigā gaisā. Savukārt koka laipa ar skatu platformu galā iesniedzas ezerā, ļaujot izbaudīt lielisko ainavu un ezera mieru. Piedaloties vides spēlē "Meža dēkainis", atpūtnieki var uzzināt vairāk par purviem raksturīgo augu - raseni, kā arī par šeit sastopamo Eiropas Savienības nozīmes biotopu Pārejas purvi un slīkšņas.

Par spēli

Mudinot atpūsties dabā un atklāt jaunas LVM uzturētas bezmaksas atpūtas vietas, vides spēles "Latvijas Meža dēkainis" ietvaros interesentiem trīs mēnešu garumā ir iespēja apmeklēt vairāk nekā 30 bezmaksas atpūtas vietas, kurās izvietotas "Latvijas Meža dēkaiņa" zīmes ar apslēptiem jautājumiem. Dalība spēlē ne vien rosina brīvdienu galamērķos iekļaut daudzveidīgas atpūtas vietas, bet arī tuvāk iepazīt tur sastopamās dabas vērtības, jo visi spēles jautājumi saistīti ar tur esošajiem aizsargājamiem biotopiem jeb dzīvotnēm.

LVM kā lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs ikdienā rūpējas arī par Eiropas Savienības nozīmes biotopiem. LVM gādībā ir 23 dažādi mežu, purvu, zālāju, kāpu un ūdeņu biotopi 122 863 hektāru platībā. Liela daļa no vairāk nekā 300 LVM izveidoto un uzturēto bezmaksas atpūtas vietu ir izvietotas šo biotopu lokā. Vides spēles punkti izvietoti 35 atpūtas vietās dažādos biotopos visā Latvijā. Spēles jautājumi un atbilžu meklēšana uz tiem ļauj uzzināt vairāk par šiem biotopiem: kas tiem raksturīgs, kā tos atpazīt, kādas sugas tajos sastopamas.

Izdots albums «Pauls. Busulis. Keišs. Šekspīrs. Soneti» (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 15 Sep 2025 07:06:00 +0300

Šis projekts var kalpot par iedvesmas avotu nākamajām mākslinieku paaudzēm.

Dzeja, kas iegūst jaunu elpu mūzikā - Maestro Raimonda Paula jaunākās dziesmas ar Viljama Šekspīra (1564-1616) sonetiem ieskaņotas Intara Busuļa un aktiera Andra Keiša izpildījumā. Albums "Šekspīrs. Soneti" izdots Dzejas dienu laikā, un tā materiāls skatāms arī koncertuzvedumā mūzikas namā "Daile". Izrādes paredzētas 20.septembrī, kā arī 16.oktobrī.

Koncertu apmeklētājiem būs pieejams jaunais albuma CD izdevums, bet līdz gada beigām Izdevniecība MicRec plāno izdot arī vinila skaņuplati. Ierakstu Latvijas Radio 1. studijā producējis Māris Briežkalns, bet ierakstījis un miksējis Pāvels Mališkins. Albums klausāms visās populārākajās straumēšanas un lejupielādes platformās, bet CD iespējams pasūtīt MicRec mājaslapā.

Albuma vizuālo tēlu veidojis mākslinieks brālis Y, vāka foto autors ir fotogrāfs Jānis Deinats, bet dziesmas "Šīs lūpas, kurās mīla kvēl" videoversiju radījis Kaspars Dvinskis.

Albums "Šekspīrs. Soneti" un to pavadošais koncertuzvedums neapšaubāmi atstās paliekošas pēdas Latvijas kultūrtelpā. Tas ir drosmīgs solis, kas parāda, cik bagāta un daudzveidīga var būt mākslinieku sadarbība, kad tiek pārvarētas žanru un laikmetu robežas. Šis projekts var kalpot par iedvesmas avotu nākamajām mākslinieku paaudzēm, mudinot tās meklēt jaunus veidus, kā interpretēt un atdzīvināt klasiskos darbus, piedāvājot tiem jaunas formas un perspektīvas.

Kultūras mantojums nav tikai pagātnes liecības glabāšana; tas ir arī nemitīgs dialogs ar pagātni, tās interpretācija un nodošana nākamajām paaudzēm. Šekspīrs, Pauls, Busulis un Keišs – četri vārdi, kas tagad savijušies vienā, radot unikālu mākslas darbu, kas apliecina mākslas transformējošo spēku. Tā ir dāvana Latvijas un pasaules klausītājiem, aicinājums apstāties un ieklausīties laikmetu krustpunktā, kur cilvēka balss un mūzika saplūst ar nemirstīgu dzeju, radot harmoniju, kas pārsniedz ikdienišķo un aizskar mūžīgo. Nepalaidiet garām šo retu un aizraujošo iespēju piedzīvot mākslu tās patiesajā spēkā.

Eksperte: šogad Kanāriju salās latviešus gaida patīkami pārsteigumi (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 13:40:00 +0300

"Kūrorti ir tikai maza daļiņa no salu piedāvājuma, jo abu piekraste nudien ir kā krāšņš kaleidoskops!"

Laikā, kad Latvijā valda rudenīgs drēgums, ziema un pavasaris vēl nesteidzas ierasties, Atlantijas okeāna apskalotais Kanāriju salu arhipelāgs ir pasakaini saulaina oāze, kur smelties vasarīgu siltumu un veldzi. Populārākās no tām ir Tenerife un Grankanārija, kas abas vilina ar izcilām pludmalēm, unikālu dabas skaistumu un atpūtas iespēju daudzveidību, taču nereti ceļotāji samulst pie izaicinājuma, kā izvēlēties sev piemērotāko. Ceļojumu eksperte Ieva Sala palīdzēja mums apkopot galvenos pieturpunktus lēmuma pieņemšanā.

Kanāriju salu arhipelāgs sastāv no septiņām lielām un sešām mazākām vulkāniskas izcelsmes salām. Tās atrodas Atlantijas okeānā, apmēram 100 kilometru attālumā no Āfrikas piekrastes, taču tās ir daļa no Spānijas, līdz ar to arī Eiropas Savienības teritorija. Oficiālā valoda ir spāņu, bet tūrisma reģionos lielākoties var sazināties arī angliski. No Latvijas līdz Kanāriju salām lidojums aizņem aptuveni sešas līdz septiņas stundas, un jau ielidojot ceļotājus sagaida patīkams, subtropisks klimats ar gaisa temperatūru ap +20…+25 grādiem visu ziemas sezonu.

Patīkami silti laikapstākļi

Ceļojumu eksperte stāsta: "Kanāriju salas mēdz dēvēt par mūžīgā pavasara salām. Tās viscaurgadu lutina ar patīkami siltiem laikapstākļiem, kas varbūt nav ierasti vasarīgi, jo nav tveicīgi karsti, taču pēc sajūtām ir kā tāds kā pavasara un vasaras mijas laiks, kad jau valda stabils un baudāms siltums".

Tenerife ziemā piedāvā patīkamu siltumu visā salā, bet klimatiskie kontrasti ir jūtami. Dienvidu daļa ir saulaināka un siltāka, ideāli piemērota atpūtas baudīšanai pludmalē vai pie baseina, ar gaisa temperatūru ap +22…+25 °C un okeāna ūdens ap +20 °C. Savukārt salas ziemeļu daļa ir nedaudz vēsāka un mitrāka - gaisa temperatūra tur ziemā vidēji +19…+22 °C -, un ar to lieliski piemērota pārgājieniem, dabas taku iepazīšanai un aktīvai atpūtai kalnos.

Grankanārijā valda vienmērīgāks siltums, taču arī šeit ir nelieli kontrasti. Dienvidu daļa ir saulaināka un siltāka - gaisa temperatūra ap +23…+25 °C, bet okeāna ūdens ap +21 °C -, derēs tiem, kas vēlas nesteidzīgu atpūtu pludmalēs. Savukārt salas centrālā un ziemeļu daļa ir nedaudz vēsāka, ar gaisa temperatūru ap +20…+22 °C, un tā ir piemērotāka dabas un aktīvās atpūtas cienītājiem.

Pludmaļu paradīzes

Tenerifē populārākie kūrorti atrodas salas dienvidos - Kosta adehe, Plaija de las Amerikas un Los Kristianos. Šeit atpūtniekus lutina plašas pludmales, daudzveidīgas izklaides iespējas un rosīga naktsdzīve. Tie ir piemēroti tiem, kas vēlas baudīt aktīvu atpūtu un komfortu ar visām ērtībām. Nedaudz augstāk sagaida Los Gigantes ar stāvām klintīm un dabiskiem baseiniem. Savukārt ziemeļu pusē, Puerto de la Kruz kūrorts piedāvā mierīgāku atmosfēru ar autentiskāku salas sajūtu.

Grankanārijā galvenie kūrorti koncentrējas salas dienvidos. Maspalomas izceļas ar majestātiskajām smilšu kāpām un plašām pludmalēm, savukārt Plaija del Ingles ir viens no dzīvīgākajiem kūrortiem ar bagātīgu naktsdzīvi un izklaidēm. Tiem, kas meklē mierīgāku atmosfēru, piemērots būs Puertoriko, kas atrodas gleznainā līcī ar aizsargātu pludmali un daudzām iespējām ģimenēm ar bērniem.

"Augstāk uzskaitītie kūrorti ir tikai maza daļiņa no salu piedāvājuma, jo abu piekraste nudien ir kā krāšņš kaleidoskops! Pilnīgi katrs - jā, patiešām ikviens - ceļotājs tur atradīs tieši savai gaumei atbilstošu atpūtas vietiņu. No gaišu smilšu klātiem plašumiem, vulkāniski melnām skaistulēm un dabiski veidotiem baseiniem okeāna viļņos," iedvesmo eksperte.

Dabas maģija

Daloties ar apkopojumu par abu salu dabas krāšņumu, ceļojumu konsultante stāsta: "Kanāriju salu dabas daudzveidība ir nudien unikāla - te iespējams piedzīvot teju neticamu daudzveidību - vulkāni, tuksnesis, zaļojošas kalnu nogāzes, milzīgas piekrastes klintis un mierīgas piekrastes zonas. Taču atceros, ka mani pirmajā reizē visvairāk pārsteidza neticamās ainavas no lavas senseniem tecējumiem - kā tādas laikā sastingušas upes. To dēļ vien ir vērts ceļot uz šo maģisko pasaules nostūri!"

Tenerifē daba spēlē varenu kontrastu simfoniju. Tur iespējams vienā dienā pabūt saulainā pludmalē un pēc pāris stundām jau baudīt Teides vulkāna sniegoto virsotni. Ziemeļu pusē valda zaļi meži, ūdenskritumi un banānu plantācijas, un īpašu vietu šeit ieņem Maska ieleja - gleznaina, zaļu kanjonu ainava, kas piesaista gan pārgājienu cienītājus, gan fotogrāfus. Dienvidu daļa ir sausāka un saulaināka, ar vulkānisku ainavu plašumiem un zeltainām pludmalēm, kas lieliski piemērotas atpūtai un saules baudīšanai. Tieši šī daudzveidība padara Tenerifi par īstu dārgumu dabas un piedzīvojumu meklētājiem.

Grankanāriju bieži dēvē par "mazo kontinentu". Dienvidos vilina plašās Maspalomas smilšu kāpas, kas rada sajūtu, ka esi nonācis tuksnesī, savukārt tikai dažas stundas tālāk kalnu vidienē atklājas zaļas ielejas, priežu meži un Roque Nublo - monumentāls klinšu veidojums, kas ir salas simbols un lieliska vieta pārgājieniem. Ziemeļu piekrastē sadzīvo dramatiskas klintis un spēcīgi okeāna viļņi, kas kontrastē ar mierīgām pludmalēm dienvidos. Šeit daba ir kā krāsu palete, kur katrs atradīs sev piemērotāko ainavu - no savvaļas klusuma un kalnu pārgājieniem līdz dzīvīgām pludmalēm un mierīgai atpūtai pie okeāna.

Ģimenes izklaides iespējas

Tenerife ir īsts ģimenes piedzīvojumu galamērķis. Sala piedāvā gan ekstrēmas, gan mierīgākas izklaides, kas piemērotas visiem vecumiem. Pasaulslavenais "Siam Park" vilina ar adrenalīna piesātinātiem ūdens slidkalniņiem, mākslīgajiem viļņiem sērfošanai un īpašām zonām bērniem, kur viņi var droši spēlēties un peldēt. Savukārt "Loro Parque" ļauj iepazīt eksotisko dzīvnieku pasauli - delfīnus, vaļus, pingvīnus un papagaiļus - vienlaikus pastaigājoties pa krāsainajiem tropu dārziem. Mazākajiem ceļotājiem interesantas būs arī akvāriju ekspozīcijas un dažādi tematiskie atrakciju parki, kas piedāvā gan izglītojošas, gan jautras aktivitātes, ļaujot ģimenei kopā izbaudīt neaizmirstamu dienu.

Grankanārija savukārt lutina ar izciliem ūdens parkiem, tostarp "Aqualand Maspalomas", kur gan ekstrēmi slidkalniņi, gan mierīgāki baseini nodrošina jautru dienu visai ģimenei. Tropu un dzīvnieku cienītājiem īpaši interesants būs "Palmitos Park", kur var vērot putnus, tropiskos dzīvniekus un iepazīt dažādus augus, bet "Cocodrilo Park" ļauj satikt krokodilus, lemurus un citus eksotiskas dzīvniekus.

Kanāriju salu pārzinātāja gan noslēgumā atzīst, ka abas salas ir kā māsas - līdzīgas, tomēr unikālas. Viņa ieteic iepazīt abas, taču to, kādā secībā, tas katram jāsajūt, uzticoties savai intuīcijai. "Lai vai kuru salu - Tenerifi vai Grankanāriju - izvēlēsieties savam nākamajam ceļojumam, es ticu, ka nebūsiet vīlušies, jo abas ir patiesi, patiesi brīnišķīgas!" teic ceļojumu konsultante.

Bišumuižas dzīve: kādu senioru mītni samarieši uzcels Rīgā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 09:28:00 +0300

Zemesgabals izvēlēts, domājot par labbūtību un ikdienas ērtībām.

Rīgā, Ceraukstes ielā, Latvijas Samariešu apvienība rīkoja mājīgā aprūpes nama "Bišumuiža" Spāru svētkus, piedaloties labklājības ministram, Rīgas domes vicemēram un Labklājības departamenta pārstāvjiem, CFLA pārstāvjiem, arhitektiem, būvniekiem un citiem viesiem.

Pagājušā gada nogalē biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" (LSA) parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par 3 jaunu ēku būvniecību ar mērķi nodrošināt pāreju no institucionālas ilgtermiņa aprūpes sniegšanas uz kopienā balstītas aprūpes modeli, attīstot ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma pieejamību, kā arī saglabājot seniora neatkarību un aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību.

"Piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu un sadarbojoties ar Rīgas pašvaldību, mēs virzāmies uz mērķi, lai ģimeniskā pieejā balstīts ilgtermiņa aprūpes pakalpojums kļūst par normu, aizvietojot slimnīcas tipa pansionātus ar cilvēcīgāku un cieņpilnāku vidi. Lai mazinātu aizspriedumus un izskaustu tādus apzīmējumus kā "nabagmāja", kā arī ļautu tuviniekiem justies mierīgiem par savu senioru drošību un labsajūtu, " akcentē LSA vadītājs Andris Bērziņš.

Zemesgabals Bišumuižā izvēlēts, domājot par senioru labbūtību un ikdienas ērtībām. To ieskauj zaļa un mierīga apkārtne ar piemērotu infrastruktūru. Turpat netālu atrodas sabiedriskā transporta pietura, ģimenes ārsta prakse, veikals, bibliotēka. Ēkas būs energoefektīvas, pilnībā pieejamas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

"Apkārtējā vide šeit vēsturiski veidojusies ainaviska, un to mēs mēģinām ne tikai respektēt, bet arī attīstīt. Teritorijā ir saglabāti visi vērtīgie koki, un plānots papildu labiekārtojums, iekļaujot kopējas lietošanas laukumu, apstādījumus, dārza dobes un pastaigu takas, kas dabiski ieguls kopējā ainavā un nodrošinās aktīva un daudzveidīga dzīvesveida iespēju senioriem, " ieskicē arhitekts Jānis Zvejnieks.

Divās ēkās paredzētas 16 vietas (katrā), kur seniori dzīvos nelielās grupās, bet trešajā - 8 vietas, kopā četrdesmit. Līdzīgi kā ģimenes mājā, būs guļamistabas vienai vai divām personām ar atsevišķu sanitāro mezglu, un tāpat būs koplietošanas dzīvojamās telpas, virtuves zona, sanitārais mezgls (aprīkots ar speciālām sliedēm). Starp ēkām tiks izveidots kopīgs pagalms, bet apkārt ēkām nepārtrauktas pastaigu takas, veicinot savstarpēju saskarsmi un mājīgumu.

"Man patīk dalīties ar austriešu pieeju - dzīvojot aprūpes namā, senioram jāredz tas pats baznīcas tornis, ko viņš vēroja, skatoties pa skolas logu. Baznīcas torni mēs nevaram piedāvāt, taču mājīgā aprūpes nama "Bišumuiža" iemītnieki pa logu vai no pastaigas takas redzēs televīzijas torni - simbolisku un zināmu ikvienam, " piebilst Andris Bērziņš.

Projekta īstenošanā apvienojušies pieredzējuši sadarbības partneri, nodrošinot projektēšanu, būvdarbus un autoruzraudzību. Projekts tiks īstenots līdz 2026.gada 30.aprīlim.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu un Biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" līdzfinansējumu. Kopējais projekta budžets plānots 4 041 830.00 EUR, no kuriem Atveseļošanas fonda finansējums sastāda 3 251 508.00 EUR, bet Latvijas Samariešu apvienības finansējums - 790 322.00 EUR

Latviešu mūzikas duets «‎De Mantra» iepriecina fanus (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 14 Sep 2025 07:24:00 +0300

"Katrs cilvēks pieļauj kļūdas, un dažas kļūdas mūs pavada visu dzīvi".

Latviešu mūzikas duets "De Mantra" (Liene Leitāne un Madara Martinkena) klausītājiem piedāvā savu trešo singlu angļu valodā - "Let Them", kuram tapis arī vizuāli iespaidīgs videoklips. Dziesma ir emocionāls un spēcīgs vēstījums par spēju saglabāt iekšējo brīvību un neatkarību pasaulē, kurā valda negatīvisms un informācijas pārbagātība.

Dziesmas galvenā ideja - iemācīties atlaist un nereaģēt uz kritiku, skaudību un citu cilvēku negatīvo ietekmi. Singls "Let Them" iedrošina ticēt sev, saviem sapņiem un vērtībām, neļaujot ārējai pasaulei noteikt, kā būtu pareizi vai nepareizi dzīvot. Reaģēšana uz citu cilvēku iekšējām problēmām un nepamatotu spriedumu uzņemšana personīgi tikai patērē mūsu visdārgāko un ierobežoto resursu - laiku. Šo enerģiju varam ieguldīt sevis attīstībā, nevis cīņā ar to, ko mēs nevaram kontrolēt.

"Dzīvojam laikā, kad ir vieglāk redzēt citu dzīves nekā pašiem piedzīvot savējo. Sociālie tīkli bieži rada ilūziju, kas ved pie salīdzināšanas un negatīvisma. Mēs gribējām parādīt, ka labākais veids ir vienkārši ļaut viņiem - "let them" -, un dzīvot savu dzīvi ar ticību sev," stāsta dueta dalībnieces.

"Katrs cilvēks pieļauj kļūdas, un dažas kļūdas mūs pavada visu dzīvi. Tomēr tās mūs nedefinē. Ar šo dziesmu mēs vēlamies atgādināt par ticību savām vērtībām un tam, ka labais cilvēkā vienmēr ir spēcīgāks par negatīvo," piebilst De Mantra.

Mūzikas skanējums tapis kā radošs eksperiments, bez konkrēta žanra ierobežojumiem. "De Mantra" radīto raksturo dvēselisks un emocionāls popmūzikas skanējums, kas atspoguļo abu mākslinieču iekšējo pasauli un sajūtas.

Dziesma ir tapusi kā kopdarbs - gan vārdi, gan mūzika radīti duetā. Studijas ieraksts, miksēšana un māsterings veidots sadarbībā ar producentiem Armandu Varslavānu un Edgaru Vilcānu.

Singlu pavada arī pašu radīts videoklips, kurā filmēšanā piedalījies Jānis Vācers, bet montāžu veidojusi Liene Leitāne.

Psiholoģe iesaka uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 14:45:00 +0300

48% cilvēku, kuri aktīvi palīdz savai kopienai, biežāk izjūt prieku mājās.

Pārcelšanās uz jaunu dzīvesvietu bieži vien nozīmē ne tikai jaunas telpas un mēbeles, bet arī jaunu sākumu - iespēju izveidot dzīves vidi un mājas, kurās mēs jūtamies droši un laimīgi. Jaunākais pētījums "Dzīve mājās" liecina, ka cilvēki, kuri jūtas piederīgāki savai apkaimei, ir par 59% laimīgāki. Eksperti apgalvo, ka šīs laimes sajūtas sasniegšanai nav svarīgi tikai interjera dizaina risinājumi, bet arī attiecības, ko veidojam ar mums blakus dzīvojošajiem cilvēkiem.

Mazi žesti rada ciešākas saiknes

Dažas saiknes ir ciešas un ilgstošas, bet citas var šķist virspusējas, taču tās abas ietekmē mūsu emocionālo labsajūtu. Attiecības ar kaimiņiem ir daļa no šī sociālā atbalsta tīkla, kas palīdz mums saglabāt labāku fizisko un garīgo veselību, kā arī palielina apmierinātību ar dzīvi. Pētījumā "Dzīve mājās" secināts, ka tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju veido attiecības ar kaimiņiem - aptuveni tikai 13-14% vecuma grupās no 18 līdz 50 gadiem. Arī uzticēšanās līmenis ir samērā zems - tikai 20-25% respondentu atzīst, ka varētu lūgt kaimiņiem palīdzību. Tas liecina, ka kopienas saiknes mājvietā joprojām ir nepietiekami izmantots emocionālās un sociālās labsajūtas resurss.

Psiholoģe Marija Ābeltiņa uzsver: "Lai veidotu ciešākas saiknes ar kaimiņiem, nav jākļūst par labākajiem draugiem vai jārīko lieli pasākumi. Pētījumi liecina, ka pat vienkārši žesti - sasveicināšanās vai nelielas palīdzības sniegšana - var mazināt vientulības sajūtu un uzlabot pašsajūtu." Viņa piebilst, ka laipnība, pieklājība un atsaucība rada draudzīgāku un drošāku vidi, kurā ikviens jūtas novērtēts. Nelielas ikdienā veiktas darbības ir ļoti nozīmīgas - jo vairāk mēs dodam, jo vairāk saņemam pretī.

Iepazīt kaimiņus iespējams arī, pateicoties kopīgām interesēm. Varbūt jums ir līdzīga vecuma bērni, patīk grilēšana, nodarbojaties ar sportu vai jums ir mājdzīvnieki. Psiholoģe M. Ābeltiņa uzskata, ka mājdzīvnieki ir kā sava veida "sociālais katalizators". Tie rosina sarunas, veido uzticību un stiprina mūsu piederības sajūtu. Dzīvnieka klātbūtne mājās ne tikai uzlabo personīgo labsajūtu, bet arī stiprina mūsu saiknes ar apkārtējiem. "Sarunas par suni vai rūpes par kaķi bieži kļūst par pirmo tiltu, kas satuvina cilvēkus," viņa skaidro.

Tavs mājoklis nosaka noskaņu: radi telpas, kas veicina socializēšanos

Pētījuma "Dzīve mājās" dati liecina, ka mājokļa atmosfēra un interjera risinājumi var būtiski ietekmēt mūsu pašsajūtu un spējas draudzēties ar citiem. 48% cilvēku, kuri aktīvi palīdz savai kopienai, biežāk izjūt prieku mājās (salīdzinājumā ar 41% cilvēku vidēji valstī). Tie, kuri izjūt spēcīgāku piederības sajūtu savai dzīvesvietai, ir par 59% laimīgāki, un iedzīvotāji, kuri vairāk laika pavada kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ir pat par 62% laimīgāki. Tas liecina, ka pārdomāti veidota mājas vide var ne tikai nodrošināt komfortu, bet arī veicināt sociālo tuvību.

Lai radītu vidi, kurā patiesi jūtamies kā mājās, dizaine eksperts Dariuss Rimkus iesaka sākt ar savu pieredzi un sajūtām - jāizvērtē ikdienas paradumi un dzīvesveids, bet pēc tam jāpielāgo risinājumi atbilstoši saviem ieradumiem. "Katram mājoklim ir jāatspoguļo īpašnieka hobiji, aktivitātes, un tajā ir jābūt šīm nodarbēm veltītai vietai. Piemēram, izmantojot kompaktu galdu vai plauktu, iespējams radīt mājīgu stūrīti hobijiem, savukārt atjautīgas uzglabāšanas kastes vai moduļu skapji atvieglos ikdienas dzīves organizēšanu. Personiski akcenti - ierāmētas ģimenes vai draugu fotogrāfijas, dekoratīvs apgaismojums vai iecienītu priekšmetu izvietošana redzamās vietās - var pārveidot vienkāršu telpu par tādu, kas ir gan personiska, gan aicinoša, tādējādi stiprinot mūsu māju sajūtu."

Mājokļi, kas veicina socializēšanos

Jauna adrese kļūst par īstām mājām tikai tad, ja tā apvieno emocionālu saikni ar cilvēkiem un vidi, kas atspoguļo cilvēka būtību. Tādi mazi soļi kā sasveicināšanās ar kaimiņu vai svaigi ceptu našķu smarža virtuvē spēj mainīt ne tikai attiecības ar konkrēto vietu, bet arī piešķirt mājoklim to īpašo sajūtu, kas padara tās par patiesi mūsu mājām.

"Ja vēlies, lai tavās mājās viesi vai jaunie kaimiņi justos gaidītāki, koncentrējies uz patīkamas atmosfēras radīšanu. Vienkārši akcenti, piemēram, patīkams aromāts, sakoptas telpas un rokas stiepiena attālumā novietotas tasītes vai uzkodu šķīvji var krietni atvieglot viesu uzņemšanu. Nelielas, bet pārdomātas detaļas, piemēram, papildu krūzes, uzkodu servēšanas paplāte vai sveces, kas rada siltu noskaņu, palīdz viesiem justies gaidītiem. Ja tev ir balkons, terase vai pagalms, vari to pārvērst par vietu, kas veicina socializēšanos. Labi noderēs arī ērti sēžamie, galdi vai pat grila zona. Patīkams, silts apgaismojums vakaros rada draudzīgu atmosfēru, savukārt vairākiem cilvēkiem paredzētas āra mēbeles mudinās viesus palikt ilgāk un veidot sarunas," saka Rimkus.

Latvijas iedzīvotājiem jālieto bezmaksas veselības pārbaudes (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 13:37:00 +0300

Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus.

Pieaugušajiem noteiktos vecumos ieteicams veikt profilaktiskās veselības pārbaudes, lai pārliecinātos un gūtu sirdsmieru par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas. Šīs valsts apmaksātās pārbaudes nav ierobežotas ar kvotu, t.i., pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīties profilaktiski, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas. Kas šīs ir par pārbaudēm un, kā pieteikties to veikšanai? Nacionālais veselības dienests (NVD) ir apkopojis informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kuras ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem.

Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta

Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad šī gada laikā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati. Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku. Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums – tā ir pilnībā valsts apmaksāta.

Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā veic:

-asinsspiediena un pulsa noteikšanu;

-ķermeņa svara, garuma, ādas un gļotādu stāvokļa pārbaudi;

-sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu;

-kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskati un iztaustīšanu;

-redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģisko funkciju izvērtēšanu;

-vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu;

-vēdera iztaustīšanu;

u.c. manipulācijas.

Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus vai ārstu-speciālistu konsultācijas, vai arī sniegt rekomendācijas par to, kuriem apstākļiem savā veselības stāvoklī turpmāk vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.

Sirds veselības pārbaude

Pacientiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā iepriekš minētās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā tiek novērtēts arī sirds un asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši SCORE metodei. Pārbaudes ietvaros nepieciešambas gadījumā veic sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšanu, asinsspiediena noteikšanu, ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna, zema un augsta blīvuma holesterīna, triglicerīdu noteikšanu, sirds un miega artēriju auskultāciju, kā arī elektrokardiogrammas izvērtēšanu.

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem katram pieaugušajam Latvijā piemīt vidēji trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori. Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

Pārbaude cukura diabēta noteikšanai

Ikgadējās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates ietveros noteiktiem pacientiem bez cukura diabēta riska faktoriem tiek nodrošināta arī valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā. Tā tiek veikta pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados vecuma grupā no 45 līdz 72 gadiem.

Savukārt, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 kg/m2) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem vai iepriekšējā glikozes noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā ir jāveic katru gadu.

Vēža skrīnings

NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningu. Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to cilvēks var pat nenojaust par to, ka ir saslimis, skaidro NVD. Skrīnings sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas izmaiņas netiek konstatētas, savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

Vēža skrīnings, saņemot uzaicinājuma vēstuli

Dzemdes kakla vai krūts vēža skrīninga veikšanai sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas kalpo kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai. Saņemot vēstuli, jāveic pieraksts kādā no piedāvātajām ārstniecības iestādēm. Ārsta apmeklējums un profilaktiskā pārbaude ir pilnībā valsts apmaksātas.

Dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem uzaicinājumi tiek sūtīti reizi piecos gados, jo 2025. gadā ir ieviesta jauna, efektīvāka testa metode – CPV tests (ja CPV tests ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs).

Krūts skrīninga veikšanai uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem, reizi divos gados.

Šīs uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma, pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresi portālā Latvija.gov.lv, ja tāda ir izveidota. Vairāk informācijas var uzzināt, ieskatoties NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Vēža profilaktiskās pārbaudes”.

Vēža skrīnings, vēršoties ģimenes ārsta praksē

Ģimenes ārstu praksēs tiek organizēts divu veidu vēža skrīnings – zarnu vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm un vīriešiem un prostatas vēža skrīnigs vīriešiem.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam sākotnēji jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kurā tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāaizpilda mājas apstākļos (no vienas vēdera izejas). Pēc tam tests jānogādā praksē rezultāta nolasīšanai. Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro noteikti ēšanas ierobežojumi, jo tiek izmantots jaunā tipa tests, informē NVD.

Zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu. Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diemžēl diagnosticē novēloti.

Otra profilaktiskā pārbaude, kuru organizē ģimenes ārstu praksēs, ir prostatas jeb priekšdziedzera vēža profilaktiskā pārbaude. Tā paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Pārbaude ieteicama arī vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam (reizi divos gados), ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam. Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāveic pieraksts. Vizītes laikā tiks izsniegts nosūtījums asins parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA), skaidro NVD.

Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs, kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma. Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes. 

Par 1 vējstikla bojāšanu Latvijas apdrošinātāji samaksājuši 7428 eiro (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 11:28:00 +0300

Arvien vairāk autovadītāju izvēlas remontu, nevis nomaiņu.

Šogad Latvijā reģistrēts mazāks auto vējstiklu bojājumu skaits kā pērn, taču tas nenozīmē, ka autovadītāju izmaksas kļuvušas zemākas. Gluži pretēji - vidējā atlīdzība par vējstikla nomaiņu pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim, augustā vidēji sasniedzot 675 eiro. Pieaugumu nosaka jaunākās paaudzes automašīnu tehnoloģijas - stikli kļūst lielāki, plānāki un aprīkoti ar sensoriem un kamerām, kas nomaiņu padara ievērojami dārgāku.

Mazāk bojājumu, bet sarežģītāki stikli

Dati rāda - šī gada astoņos mēnešos saņemti aptuveni 3600 pieteikumi par vējstiklu bojājumiem, kas ir par 8% mazāk nekā šajā pašā periodā pērn. Tomēr izmaksas turpina pieaugt: ja 2022.gadā vidējā atlīdzība bija 506 eiro, tad 2023.gadā - 585 eiro, bet šogad augustā šis rādītājs jau sasniedzis 675 eiro.

"Vidējo izmaksu pieaugumu nosaka ne tikai ražotāju cenu kāpums, bet arī tas, ka paši stikli kļūst tehnoloģiski sarežģītāki - jaunie vējstikli kļūst lielāki un plānāki, tajos tiek iestrādātas vietas kamerām, sensoriem un citām drošības sistēmām. Līdz ar to ar pašu stikla nomaiņu vien nepietiek - nepieciešama arī kameru un sensoru kalibrācija, kas sadārdzina procesu," skaidro eksperts Kristaps Liecinieks.

Remontēt kļūst prātīgāk un lētāk

Vienlaikus arvien vairāk autovadītāju izvēlas remontu, nevis nomaiņu. Ja plaisa nav vadītāja redzes laukā vai pārāk tuvu stikla malai, remonts ir drošs, kvalitatīvs un vairākkārt lētāks risinājums. Tas ļauj auto atgriezties satiksmē dažu stundu laikā, turklāt saudzē arī vidi - netiek patērēti resursi jauna stikla ražošanai un transportēšanai.

Šovasar apdrošinātāju klienti stiklu remontu izvēlējušies par 25% biežāk nekā pērn. Ja iepriekš šo pakalpojumu piedāvāja galvenokārt daži lielie servisi, tad šobrīd gandrīz katrā lielākā pilsētā pieejams autoserviss, kas specializējas arī stiklu labojumos.

"Redzam, ka klienti arvien vairāk novērtē remonta priekšrocības. Tas ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, un vienlaikus saglabāt automašīnas oriģinālo stiklu. Mūsu sadarbības servisos katru mēnesi tiek veikti vairāk nekā 50 stiklu remonti, un šis skaits turpina augt," uzsver K. Liecinieks.

Dārgākie vējstiklu bojājumi - līdz pat 7400 eiro

Kamēr vidējā atlīdzība par vējstikla bojājumiem augustā sasniegusi 675 eiro, atsevišķos gadījumos izmaksas pārsniedz šo summu pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Šogad dārgākais apdrošināšanas gadījums bijis BMW IX XDRIVE40 īpašniekam - vējstikla un lūkas bojājumi pēc tam, kad pretimbraucoša automašīna pacēla akmeņus uz tikko nogreiderēta ceļa, izmaksāja 7428 eiro.

Starp dārgākajiem gadījumiem nonācis arī Porsche Cayenne S E-Hybrid (5276 eiro pēc bojājumiem, kas fiksēti automazgātavā), Bentley Continental GT Speed (4954 eiro, bojājums uz Rīgas-Tallinas šosejas), vēl viens Bentley Continental GT V8 S (4776 eiro plaisa stiklā uz Kārļa Ulmaņa gatves) un RAM 1500 (4496 eiro pēc trāpījuma ar nokritušu koka zaru uz autoceļa Kalngale-Carnikava).

Padomi autovadītājiem: ko darīt, ja vējstiklā parādās plaisa?

-Nelielu plaisu uzreiz aizlīmējiet ar līmlenti, lai nepieļautu mitruma un netīrumu iekļūšanu.

-Neatlieciet vizīti servisā - Jo ātrāk plaisa tiks salabota, jo mazāk risks, ka tā izpletīsies.

-Izvairieties no krasām temperatūras maiņām un augstspiediena mazgātājiem - tie plaisu var padziļināt.

-Konsultējieties ar apdrošinātāju - daudzos gadījumos remonta izmaksas sedz apdrošinātājs, turklāt nereti bez pašriska.

«Skyforger» piedāvās grandiozu šovu «Vecie latvieši» (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 11:14:00 +0300

Grupa savā daiļradē daudzkārt pievērsusies patriotiskām tēmām.

Smagā metāla grupa "Skyforger" aicina uz gada noslēdzošo koncertu "Vecie latvieši", kas notiks 12.novembrī koncertzālē "Palladium Rīga".

Aizvadītais gads grupai ir bijis īpaši nozīmīgs - ar jaunu albumu "Teikas" un vērienīgu koncertšovu, pulcējot vairākus tūkstošus skatītāju Xiaomi Arēnā, tika atzīmēta grupas radošās darbības 30.gadadiena.

Aicinot klausītājus tikties vēlreiz, "Skyforger" simboliski noslēgs šo jubilejas gadu ar īpaši veidotu programmu, kas tapusi Latvijas neatkarības svētku noskaņās, pieminot Lāčplēša dienu un sagaidot Latvijas valsts 107.gadadienu. Grupa savā daiļradē daudzkārt pievērsusies patriotiskām tēmām, un arī šis koncerts nebūs izņēmums - tas solās būt emocionāls piedzīvojums ar iespēju pāršķirt vēstures lappuses un iejusties senos notikumos, mītos un leģendās, kas veido mūsu tautas pašapziņu.

Koncertprogrammas nosaukums "Vecie latvieši" aizgūts no jaunā albuma "Teikas" noslēdzošās dziesmas. Koncertā izskanēs gan jaunākās kompozīcijas, gan klausītāju iemīļoti skaņdarbi no dažādiem grupas radošās darbības posmiem. Gan ilggadējiem atbalstītājiem, gan tiem, kuri šogad vēl nav paguvuši apmeklēt "Skyforger" koncertus, šī būs iespēja izjust grupas jaudīgo skatuves enerģiju un baudīt krāšņu šovu ar īpaši pārdomātu skaņas un gaismas aprīkojumu.

Pirms "Skyforger" uz skatuves sagaidīsim īpašos viesus - vienu no populārākajām metāla apvienībām Latvijā - grupu "Frailty", kuras skanējumā savijas doom metāla smagnējums ar death metāla tumšo intensitāti.

Par grupas pirmsākumu uzskata 1990. gada beigas, kad Pēteris Kvetkovskis pievienojās postpanka grupai „Bez Greznības”. 1992. gadā, pēc grupas dalībnieku savstarpējām domstarpībām par muzicēšanas stilu, „Bez Greznības” uz laiku beidza pastāvēt un Pēteris kopā ar bundzinieku Imantu Voveru izveidoja nāves metāla/dūmmetāla grupu Grindmaster Dead. Grupā bez Pētera un Imanta spēlēja arī Edgars Grabovskis „Zirgs” (bass), Linda Bēce (flauta) un Konstantīns Švedovs (balss). 1995. gadā Pēteris sāka padziļināti interesēties par Latvijas vēsturi un grupa mainīja nosaukumu uz Skyforger.

Eksperts: Latvijas sabiedrība nav gatava krīzes situācijām (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 13 Sep 2025 10:23:00 +0300

"Daudzi tikai tagad ir sapratuši, ka izvairīties no satricinājumiem mēs nevarēsim".

"Lai arī sabiedrības noturības jautājumi jau vairākus gadus ir tās dienaskārtībā, daudzi uzskata, ka Latvija - valsts iedzīvotāji un uzņēmumi ir gatavi krīzes situācijām, mūsu analīze diemžēl rāda pretējo. "Norstat" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka tikai 19% no Latvijas iedzīvotājiem pērn piedalījušies kādās civilās aizsardzības vai krīžu mācībās, bet 80% to nav darījuši," norāda Ziemeļvalstu noturības organizācijas CIREN (Civilian Resilience Nordic), valdes loceklis Jānis Vanags.

"Katru gadu pieaug to uzņēmumu skaits, kuri nopietni strādā, lai tos praktiski sagatavotu krīzes situācijām. Daudzi tikai tagad ir sapratuši, ka izvairīties no satricinājumiem mēs nevarēsim, tāpēc labāk ir sākt rīkoties ātrāk. Mēs varēsim būt gatavi krīzes situācijām tikai tad, ja sadarbosimies, gan uzņēmumi, gan valsts sektors, gan arī plašāka sabiedrība," norāda J.Vanags.

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā pirmo reizi notika Ziemeļvalstu noturības samits, kurā tā dalībniekus iepazīstināja ar rokasgrāmatu "Uzņēmumu gatavība un rīcība kara gadījumā". Tās satura izveidē ņemta vērā arī Ukrainas pieredze, uzņēmumiem kara laikā saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem.

Uzņēmumiem praktiski izmantojamo rokasgrāmatu izdevusi CIREN, kas arī organizē Ziemeļvalstu noturības samitu. Rokasgrāmata paredzēta uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem, kuri vēlas sagatavot savas organizācijas iespējamam valsts apdraudējuma gadījumam, kā arī ar saviem resursiem būt noderīgi valsts aizsardzībā.

Ziemeļvalstu noturības samits pulcēja līderus no uzņēmējdarbības, akadēmiskās vides, valsts pārvaldes, aizsardzības un tehnoloģiju jomām, lai stiprinātu sabiedrības noturību un krīžu gatavību. Samita dalībnieki apmainījās ar nesenāko pieredzi un meklēja jaunas pieejas, lai stiprinātu ekonomisko darbību, uzņēmumu pārvaldīto infrastruktūru, organizāciju gatavību ārkārtas situācijām, kā arī palīdzētu iedzīvotājiem Skandināvijā un Baltijā pretoties hibrīddraudiem un nekonvencionālām agresijas metodēm.

CIREN mērķis ir uzlabot Ziemeļeiropas iedzīvotāju un organizāciju spējas faktisku vai potenciālu dabas katastrofu, terora, hibrīddraudu/pelēkās zonas, militāro darbību vai citu antropogēnu katastrofu gadījumā, kā arī sekmēt lielāku noturību, stiprinot draudu samazināšanas un sagatavošanās pasākumus, reaģēšanu ārkārtas situācijās un veicinot darbības nepārtrauktību un atjaunošanu.

Intara Rešetina jaunās lugas pirmizrāde jau jaunnedēļ (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 15:07:00 +0300

"Žanra apzīmējums nopietna komēdija nav nejaušs".

Jaunnedēļ, 17.septembrī skatītājiem būs iespēja piedzīvot režisora Intara Rešetina-Pētersona jaunāko iestudējumu "Uz visu banku", pēc spāņu dramaturga Žordī Galserāna lugas "Kredīts" pirmizrādē VEF Kultūras pilī. Režisors izrādi raksturo kā "nopietnu komēdiju", kas aiz smiekliem slēpj dziļus jautājumus par cilvēka izmisumu, robežām un spēju saglabāt cieņu dzīves līkločos. Lomās - Intars Rešetins - Pētersons, kā arī Normunds Laizāns vai Artis Robežnieks.

"Šī luga ir viltīga - labā nozīmē. Tā izklaidē, sapurina un uzdod jautājumus. Žanra apzīmējums nopietna komēdija nav nejaušs - tas dod iespēju caur jokiem parunāt par nopietnām lietām un arī otrādi. Man kā režisoram šī izrāde ir īpaša iespēja strādāt kopā ar diviem savas paaudzes vadošajiem aktieriem, kas skatuvei veltījuši savas dzīves labākos gadus un teicami papildina iestudējumu ar savu pieredzi un spēku," par darbu saka Intars Rešetins-Pētersons.

Ko darīt, ja pusmūžā esi palicis bez nekā un vienīgā cerība ir aizdevums bankā? Bet banka aizdevumu atsaka - tu esi par vecu, bez ķīlas un galvotāja. Izmisumā cilvēks ir gatavs uz visu - pat bankas direktoram acīs mest izaicinājumu: "Ja nedosi man kredītu, es savaldzināšu tavu sievu."

Šī situācija kļūst par atspēriena punktu asa sižeta attīstībai, kurā izmisums kļūst lipīgs, robežas izplūst un sākas spēle - kurš kuru? Šī būs iespēja skatītājiem ne tikai smieties, bet arī paraudzīties uz dzīvi ar pavisam citām acīm - no strupceļa līdz drosmīgam solim "uz visu banku".

Izrādē viss balstās uz aktierspēli - spēcīgu, niansētu un godīgu. Režisors to salīdzina ar "augsti lidojošiem putniem", kuri savā radošajā briedumā atklāj jaunu skatuves pieredzi.

Pirmizrāde 17.septembrī Rīgā, VEF Kultūras pilī, kam sekos izrādes Ulbrokā, Smiltenē, Liepājā, Slampē, Saldū un Jēkabpilī.

Ir laba ziņa autobraucējiem un potenciālajiem auto pircējiem (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 14:02:00 +0300

Uzņēmumi nepārtraukti meklē veidus, kā tradicionālos procesus un materiālus aizstāt ar ilgtspējīgākām alternatīvām.

Autobūves nozare sper soli jaunā ilgtspējas laikmetā - ražotāji nosaka arvien ambiciozākus mērķus samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un veicināt aprites ekonomikas procesus. Speciālisti gan atzīmē, ka šie solījumi kļūs par realitāti tikai tad, ja skaidru labumu sajutīs arī jaunu automobiļu pircēji, jo tieši viņi ar saviem maciņiem balso par pārmaiņām. Bet jebkurā gadījumā ir skaidrs: tuvākajā nākotnē autobraucējus gaida daudz jaunumu. Kādi tie būs?

Ilgtspējas latiņa kāpj augstāk

Gan transportlīdzekļu ražošana, gan to lietošana rada vērā ņemamu un daudzveidīgu piesārņojumu, tāpēc uzņēmumi nepārtraukti meklē veidus, kā tradicionālos procesus un materiālus aizstāt ar ilgtspējīgākām alternatīvām. Ne mazāk svarīga ir arī vairs nelietojamu automobiļu vai to detaļu pārstrāde. Papildu spiedienu rada gan sabiedrības gaidas, gan arvien stingrāks Eiropas Savienības (ES) regulējums.

"Tēlaini sakot, Eiropas automobiļu ražotāji dzīvo apstākļos, kad ilgtspējas prasības kļūst aizvien stingrākas. Taču tā nav vienīgā nozare, kas izjūt spiedienu. Vienkārši šāds ir laikmets - ražotājiem ir jāspēj reaģēt uz sabiedrības vajadzībām. Tāpēc viņi aizvien vairāk stāsta par savām iespaidīgajām ilgtspējas ambīcijām, kas turklāt nemitīgi pieņemas spēkā," skaidro automobiļu vēstures pārbaudes platformas carVertical eksperts Mats Buzelis.

Vai ražotāji spēs noturēt tempu un pārvērst šos solījumus īstā nozares revolūcijā? Konsultāciju uzņēmuma EY dati rāda, ka 78% automobiļu ražotāju Eiropā pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājuši investīcijas ilgtspējas projektos. 2018.-2020.gadā tādu bija 54%.

Dienvidkorejas uzņēmums Kia, kas pārvalda rūpnīcu Slovākijā, nesen paziņoja: līdz 2030.gadam katrā zīmola automobilī, kas tiks pārdots Eiropā, būs vismaz 25% pārstrādātas plastmasas. Agrāk mērķis bija 20%, tātad latiņa īsā laika posmā ir pacelta augstāk.

Lai skaitļi būtu uzskatāmāki, var minēt konkrētu piemēru. Par Pasaules gada auto 2025 atzītā elektriskā krosovera Kia EV3 ražošanā jau tagad tiek izmantoti 10,7 kg pārstrādātas plastmasas. Vien pagājušajā gadā tas ļāva korejiešiem izvairīties no plastmasas atkritumu radītā kaitējuma videi, kas novērtējams 74 miljonu eiro apmērā.

Tas ir viens no skaidrākajiem piemēriem, kā aprites ekonomikas principi pārvēršas reālā finansiālā ieguvumā. ES institūcijas aktīvi apsver no 2035.gada ieviest obligātu prasību - vismaz 25% pārstrādātu materiālu katrā jaunajā automobilī, ja tirgū būs pietiekami daudz izejvielu. Ja šāda prasība stātos spēkā, Kia to izpildītu piecus gadus agrāk.

"Ieguvējs būs arī patērētājs, jo pārstrādāto materiālu automobiļos kļūs arvien vairāk un tie vairs nebūs tikai premium līmeņa pievienotā vērtība dārgāku auto interjeros. Turklāt gaidāms, ka pakāpeniski uzlabosies jauno ilgtspējīgo materiālu kvalitāte, jo ražotājiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai autobraucēji jauninājumus pieņemtu kā gluži ikdienišķu parādību," piebilst tirgus eksperts.

Problēma nav tikai plastmasa

Plastmasa nav vienīgā izejviela, kas ražotājiem rada galvassāpes. Autobūvē ļoti plaši tiek izmantots tērauds, kura ražošana ir viens no lielākajiem CO2 emisiju avotiem. Tāpēc ražotāji nepārtraukti meklē veidus, kā paaugstināt šīs izejvielas ilgtspēju.

Piemēram, Mercedes-Benz ir risinājumi vairākos līmeņos: sākot no ilgtermiņa piegāžu līgumiem un investīcijām ražošanā līdz stingriem piegādātāju atlases kritērijiem un slēgtiem metāllūžņu cikliem rūpnīcās. Vēl šajā desmitgadē vācieši plāno savos Eiropas tērauda detaļu presēšanas cehos ikgadējās CO2 emisijas samazināt par vairāk nekā 200 tūkstošiem tonnu. Lai mērķi sasniegtu, plānots izmantot divas metodes - tērauda otrreizējo pārstrādi un tiešās reducēšanas tehnoloģiju, kurā kokss tiek aizstāts ar ūdeņradi un atjaunojamo elektroenerģiju.

Nozīmīgu progresu šai jomā ir panākusi arī Kia - ir parakstīti līgumi ar Voestalpine un ThyssenKrupp, kas visu uzņēmuma ražošanas centru apgādē līdz 2030.gadam pāries uz zemāku CO2 izmešu tēraudu.

Finansiālo apsvērumu loģika šeit ir pilnīgi skaidra: savlaicīgas investīcijas un ilgtermiņa līgumi ļauj fiksēt gan cenu, gan piegādes apjomus vēl pirms ES, visticamāk, stāsies spēkā augstāki piesārņojuma nodokļi.

"Tā būtībā ir laba ziņa autobraucējiem un potenciālajiem auto pircējiem, jo cenas nelēks tik strauji kā varētu. No otras puses - pagaidām mēs varam tikai minēt, vai pircēji pratīs novērtēt ražotāju ilgtspējas centienus un būs ar mieru maksāt vairāk tiem, kuri skandē ambiciozākus ilgtspējas mērķus nekā konkurenti," atzīmē M. Buzelis.

Lielais mērķis - oglekļa neitralitāte

Šī gada ilgtspējas atskaitē Kia pauž apņēmību līdz 2040.gadam pilnībā pāriet uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu un līdz 2045.gadam samazināt CO2 emisijas par 97%, salīdzinot ar 2019.gada līmeni.

Volkswagen Group savā stratēģiskajā plānā Way to Zero plāno līdz 2050.gadam kļūt par oglekļa dioksīda ziņā neitrālu uzņēmumu, bet jau šogad visu Eiropas rūpnīcu darbā izmantot tikai zaļo enerģiju.

BMW Group 2023.gada atskaitē norādīja, ka 2030.gadā pārstrādātu izejvielu īpatsvaram jaunu auto ražošanā būs jābūt vismaz 50%. Koncerns aktīvi testē alternatīvās izejvielas un ievieš ilgtspējīgus ražošanas procesus. Stellantis grupa, kurā apvienojušies Peugeot, Fiat, Opel un citi zīmoli, jau 2024.gadā paziņoja, ka ražošanas CO2 emisijas kopš 2010.gada ir samazinājusi par 40%.

"Tas parāda, ka ilgtspējas mērķi nav tikai tukša runāšana. Ražotāji meklē, ar ko aizstāt videi nedraudzīgos komponentus un kā ražošanā arvien plašāk integrēt pārstrādātus materiālus. Turklāt pastāvīgi tiek pilnveidoti arī ar ražošanu tieši un netieši saistītie procesi," uzsver M. Buzelis.

Vertikālās integrācijas stratēģijas un ilgtermiņa līgumi ar metāla izejvielu piegādātājiem rāda, ka ražotāji ne tikai reaģē uz tirgus pārmaiņām, bet arī paši veido jaunus ilgtspējas standartus. Visticamāk, ka to īstenošana drīzumā kļūs par vispārpieņemtu šīs nozares normu.

Rinkēvičs: NATO jāpaātrina Baltijas gaisa telpas aizsardzības misijas izveide

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 10:41:00 +0300

NATO ir jāpaātrina Baltijas gaisa telpas aizsardzības misijas izveide, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieku Eiropā un ASV Eiropas spēku komandieri ģenerāli Aleksusu Grinkeviču.

Kā informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja aktuālo drošības situāciju, NATO spēku un spēju izvietojumu un plānotās militārās aktivitātes alianses austrumu flangā, īpaši pretgaisa aizsardzībā.

Valsts prezidents norādīja, ka Krievija ar pieaugošu intensitāti testē NATO un sabiedroto rīcībspēju un apņemšanos, cenšoties atturēt no atbalsta Ukrainai un mērķtiecīgi mēģinot radīt nestabilitātes un nedrošības sajūtu sabiedrībā.

"Labākā atbilde ir mūsu pašu un visas alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, pieaugoša NATO militārā klātbūtne austrumu flangā," pauda Rinkēvičs.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī ASV spēku klātbūtnes stratēģisko nozīmi austrumu flangā. Valsts prezidents uzsvēra Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta iespējas gan ASV, gan daudznacionālo spēku izvērstai klātbūtnei.

Viņš norādīja, ka Latvija atbildīgi iegulda savu aizsardzības spēju attīstībā, lai kopīgi ar sabiedrotajiem stiprinātu NATO un Eiropas Savienības austrumu robežu, drošību Baltijas jūrā un Baltijas valstu gaisa telpā, veicinātu sabiedrības noturību, tostarp pret Krievijas un Baltkrievijas hibrīdās karadarbības aktivitātēm.

NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā atzinīgi novērtēja Latvijas skaidro apņemšanos ieguldīt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības spējās un izpildīt NATO spēju mērķus.

Abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību nodrošināt Ukrainas aizsardzības prioritārās spējas, tostarp īstenojot sabiedroto finansiālu ieguldījumu ASV militārās palīdzības piegādēm un veicot Ukrainas bruņoto spēku apmācību.

Rinkēvičs uzsvēra Latvijas līdzšinējo apņemšanos par militāro atbalstu Ukrainai 0,25% no IKP ikgadēji un papildus apstiprināto iemaksu NATO prioritāro spēju Ukrainai programmā 5 miljonu eiro apmērā šogad.

Valsts prezidents izcēla NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieka Eiropā un vienlaikus arī ASV Eiropas spēku komandiera Grinkeviča vizītes nozīmi laikā, kad Krievija un Baltkrievija īsteno militāro mācību "Zapad" aktīvo fāzi. Puses pārrunāja Latvijas īstenotos paaugstinātas gatavības pasākumus, tostarp gaisa telpas zonu slēgšanu pierobežā, kā arī NATO plānotās aktivitātes.

Jau rakstīts, ka piektdien sākas Krievijas un Baltkrievijas apvienoto stratēģiska līmeņa militāro mācību "Zapad" aktīvā fāze, kuras norise ir paredzēta līdz 16.septembrim galvenokārt Baltkrievijas teritorijā.

Iepriekš mācībās "Zapad" abas agresorvalstis ne reizi vien ir izspēlējušas iebrukumu Baltijas valstīs, Suvalku koridora bloķēšanu un kodolieroču izmantošanu. Paredzams, ka līdzīgs scenārijs būs arī šī gada mācībās.

Krievijai un Baltkrievijai tuvumā esošās Eiropas valstis jau iepriekš gatavojušās iespējamām provokācijām mācību laikā. Polija nolēmusi uz laiku slēgt robežu ar Baltkrieviju, kas izsaucis Krievijas nepatiku.

Latvija savukārt pēc nedēļas vidū notikušās Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā paziņoja par savas gaisa telpas slēgšanu austrumu pierobežā uz laiku līdz 18.septembrim ar iespēju šo termiņu pagarināt. Lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību uzlabot pretgaisa spēku spēju rīkoties vajadzības gadījumā.

Pagājušajā nedēļā aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdeva Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu ar mērķi noskaidrot viņu gatavību ierasties vienībās un veikt kaujas uzdevumus.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotā analīzē pausts, ka mācību "Zapad 2025" radītais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, tomēr abas agresorvalstis mācības izmanto iekšpolitikas un ārpolitikas stratēģiskās komunikācijas veidošanā. SAB analītiķi uzskata, ka šogad Krievijas diktatora Vladimira Putina režīms ar šīm mācībām vēlas skaidri pavēstīt, ka, neraugoties uz karu Ukrainā, Krievija spēj attīstīt un stiprināt savas militārās spējas, kā arī reaģēt uz militāru apdraudējumu.

Latvijas aizsardzības nozares ziņu portālā "Sargs.lv" pirms mācībām "Zapad" publicēts atgādinājums par iespējamību, ka Krievija un Baltkrievija pret saviem kaimiņiem šajās dienās var mēģināt īstenot provokācijas, īpaši pastiprinot pret Latviju un citām NATO valstīm vērstās informatīvās operācijas.

NBS pastāvīgi veic izlūkošanu, novērojot un analizējot notiekošo dažādos mācību "Zapad" posmos. Vajadzības gadījumā bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem sola rīkoties, lai aizstāvētu Latviju.

Aizsardzības nozare aicina Latvijas iedzīvotājus būt vērīgiem un, pierobežā pamanot ko aizdomīgu, nekavējoties par to informēt Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts drošības dienestu vai Zemessardzi.

Tāpat izplatīts aicinājums kritiski izvērtēt informāciju sociālajos tīklos un nedalīties ar nepārbaudītām ziņām, lai neizplatītu ienaidnieka propagandu.

14 gados Latvijā īres cenas pieaugušas gandrīz par 60% (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 12 Sep 2025 09:56:00 +0300

Tas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati1. Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024.gadam pieaugušas gandrīz par 60%, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212%, bet Lietuvā - par 175%, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija - par 13%. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Luminor bankas novērojumi liecina, ka pēdējā desmitgadē īres tirgus Latvijā attīstījies samērā līdzsvaroti - lai arī īres cenas pieauga, iedzīvotāju ienākumu kāpums bija ievērojami straujāks. No 2014. līdz 2024.gadam vidējās algas Latvijā augušas divkārt, kamēr īres maksas palielinājās tikai par aptuveni ceturto daļu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz cenu izmaiņām, iespējas īrēt mājokli Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojušās.

Lai gan Euribor procentu likmes pēdējā laikā ir samazinājušās, tas nav novedis pie īres cenu samazinājuma. Tā rezultātā šobrīd var iegūt nedaudz lielāku atdevi no saviem ieguldījumiem īres mājokļos, jo īpašuma finansēšanas izmaksas ir samazinājušās, bet ienākumi no īres saglabājas nemainīgi. Tomēr šī ienākumu pieauguma dinamika nav būtiska, un pašreizējie tirgus apstākļi nerāda pazīmes, ka tuvākajā laikā varētu sekot ievērojams kāpums. Vienlaikus arī tirgus piedāvājuma puse saglabājas līdzsvarota, nozares dati liecina, ka Rīgā dzīvokļu skaits gan pirkšanai, gan īrei joprojām ir stabils. 2025.gada jūlijā vairāk nekā trešdaļa no visiem piedāvājumā esošajiem mājokļiem bija paredzēti īrei.

Pieaugošās īres cenas vienlaikus stimulē interesi par mājokļu kredītiem un īpašuma iegādi. Daļa sabiedrības, kas ilgstoši īrējuši dzīvokli, izvēlas iespēju iegādāties savu īpašumu, jo tas ilgtermiņā var izrādīties ekonomiski izdevīgāk nekā maksāt augstās īres maksas. Jau pērn varēja novērot, ka analītiķu dati nosveras par labu mājokļa iegādei - iegādāties dzīvokli kļuva izdevīgāk nekā to īrēt.

Piemēram, 2 istabu dzīvoklis (55 kvadrātmetri) Imantā pēc Cenu bankas datiem maksā 55 000 eiro jeb nedaudz virs 1000 eiro kvadrātmetrā. Iegādājoties to ar mājokļa kredīta palīdzību uz 20 gadiem, kur pirmā iemaksa būtu 20%, kredīta ikmēneša maksājums būtu vidēji ap 262 eiro. Savukārt, īrējot līdzvērtīgu dzīvokli cena vidēji ir ap 360 eiro mēnesī. Jāņem gan vērā, ka, izmantojot kredītu mājokļa iegādei, būs nepieciešama pirmā iemaksa, kā arī dzīvokļa īpašniekam ikdienā būs papildus izdevumi, piemēram, apdrošināšana un nodokļi.

Tā kā dzīvokļu iegādes un īres cenas mainās līdz ar ekonomisko situāciju, bet neviena situācija nav ilgstoša un arī nākamo periodu izmaiņas nav iespējams paredzēt ar lielu precizitāti. Rūpīgi jāizvērtē mājokļa izvēle, apzinoties savu finansiālo kapacitāti un ilgtermiņa plānus. Ir svarīgi arī izvērtēt dažādu mājokļa finansēšanas risinājumu priekšrocības un trūkumus, ņemot vērā katra cilvēka individuālos apstākļus un vajadzības.

Kad bērns gaida bērnu: kā atbalstīt grūtnieces pusaudzes (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 14:39:00 +0300

Palīdzība ir sadrumstalota, un tās kvalitāte atkarīga no pašvaldības iespējām vai individuālu speciālistu iniciatīvas.

Pasaules Veselības organizācija definē pusaudžu vecumu kā periodu no 10 līdz 19 gadiem.

Grūtnieces pusaudžu vecumā saskaras ar daudzām tādām pašām ar grūtniecību saistītām problēmām kā vecākas sievietes. Meitenēm, kas jaunākas par 15 gadiem, var rasties papildus problēmas, jo viņas var nebūt pietiekoši fiziski attīstītas, lai dzemdētu. Paildus tam, 15—19 gadus vecām meitenēm riski vairāk saistīti ar sociālekonomiskajiem faktoriem, nevis ar bioloģisko vecuma ietekmi, tostarp zemāku izglītības līmeni un nabadzību. Pusaudžu grūtniecība attīstītajās valstīs parasti iestājas ārpus laulības un bieži vien ir saistīta ar sociālo stigmu.

Trešdien, 17.septembrī, Bērnu slimnīcas fonds sadarbībā ar Dzemdību nama fondu un Latvijas Vecmāšu asociāciju rīko konferenci "Kad bērns gaida bērnu: kā veidot pilnvērtīgu atbalstu nepilngadīgām grūtniecēm Latvijā". Tā norisināsies Rīgā un tiešsaistē, pulcējot politiķus, speciālistus un nevalstiskā sektora pārstāvjus, lai kopīgi meklētu ilgtspējīgus risinājumus vienai no vismazāk apspriestajām, bet sociāli jūtīgākajām tēmām Latvijā.

Lai gan Latvijā katru gadu vairākiem desmitiem nepilngadīgu meiteņu piedzimst bērni, viņas bieži paliek neredzamas valsts atbalsta struktūrās. Palīdzība ir sadrumstalota, un tās kvalitāte atkarīga no pašvaldības iespējām vai individuālu speciālistu iniciatīvas. Konference ir daļa no plašāka projekta, kura mērķis ir izveidot koordinētu, saprotamu un līdzcietīgu valsts mēroga atbalsta sistēmu nepilngadīgajām grūtniecēm - jaunietēm, kuras bieži sastopas ar stigmu, neskaidrību un praktiskas palīdzības trūkumu.

"Kad bērns gaida bērnu, svarīgs ir ikviens solis - no politikas līdz praktiskam atbalstam. Mūsu mērķis ir panākt, lai katra jauniete, kas nonāk šādā situācijā, nebūtu viena, nekavējoties saņemtu atbalstu un justos aizsargāta," uzsver Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Šī konference ir kulminācija darbam, ko Bērnu slimnīcas fonds kopā ar Latvijas Vecmāšu asociāciju un Dzemdību nama fondu veic, lai Latvijā tiktu izveidota ilgtspējīga un visā Latvijā pieejama atbalsta sistēma. Projekta "Mazaizsargātas sabiedrības grupas - nepilngadīgo grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms" ietvaros, ko finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības - NextGenerationEU līdzekļiem, tiek ne tikai atklātas problēmas, kas līdz šim palikušas ēnā, bet arī meklēti daudzveidīgi risinājumi. Konferences mērķis ir ne tikai analizēt situāciju, bet panākt konkrētus lēmumus un politisku atbalstu risinājumu ieviešanai.

Konferencē tiks prezentēti rezultāti projektam, kura ietvaros izstrādāts praktisks ceļvedis, paplašināta mentoru programma, izveidots sadarbības modelis starp speciālistiem, kā arī gūta ārvalstu pieredze. Īpašu pienesumu sniegs ārvalstu pieredze - ar savu redzējumu dalīsies ekspertes no Karolinskas institūta (Zviedrija) un "Nurse Family Partnership" (Īrija). Vienlaikus paredzētas divas diskusijas, kurās piedalīsies gan nevalstiskā sektora eksperti, gan pašvaldību un valsts pārvaldes pārstāvji, tostarp labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, Veselības ministrijas pārstāve Dace Kļaviņa, kā arī Saeimas pārstāvji.

Profesionālajā sportā jau no 3 gadu vecuma: tā var radīt traumas (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 13:49:00 +0300

Bērnam motivācija treniņiem jāgūst no prieka par kustību, nevis no bailēm pievilt vecākus.

"Mans bērns ir profesionāls basketbolists, futbolists, hokejists!" - daudzi vecāki tik ļoti vēlētos šādi teikt par savu bērnu. "Bērna sportošanai ir jābūt kā dzīvespriecīgai pieredzei. Vecāku atbildība ir atbalstīt, nevis pārvērst bērnu par savu "projektu"," - par to, kā atrast līdzsvaru starp atbalstu bērnam un pārmērīgu spiedienu, atziņās dalās trīs tēti.

Sports bērniem un jauniešiem vienlaikus ir gan lieliska iespēja attīstīt veselību, raksturu un sociālās prasmes, gan arī potenciāls risks, ja tas tiek virzīts vienīgi kā ceļš uz profesionālu karjeru. Pieredzē un atziņās par to, kā bērnam likt iemīlēt fiziskās aktivitātes un kādi riski iespējami, ja vecāki bērnu virza profesionālajā sportā, dalās trīs eksperti - bijušais Latvijas futbola izlases kapteinis, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, fizioterapeits, treneris un basketbolists Gustavs Mellenbergs, kā arī "Vecāku organizācijas mammām un tētiem" pārstāvis Kristaps Smildziņš.

Vecāku loma: atbalsts vai spiediens?

Vecāku ietekme uz bērna sportisko ceļu ir izšķiroša. Kaspars Gorkšs atceras, ka viņa paša sporta gaitas veidojušās ģimenē ar ļoti atšķirīgiem skatījumiem: "Mana mamma sportu uztvēra tikai kā prieku un stingri uzsvēra izglītības nozīmi, bet tētis bija liels futbola fans, kurš mani sportā ievirzīja nemanāmi - ar sarunām, spēļu skatīšanos, kopīgu bumbas sišanu. Nekad nejutu tiešu spiedienu, drīzāk gudru pamudinājumu: labāk mēģināt un saprast, nekā vēlāk nožēlot, ka nepamēģināji." Viņš uzsver, ka vecāku emocionālais klimats ir izšķirošs - bērni jūt, vai sporta treniņi ir domāti viņiem pašiem vai vecāku ambīciju īstenošanai. Ja bērns laukuma malā redz uzvilktu un pārāk prasīgu vecāku, prieks par spēli bieži vien pazūd. Tieši tāpēc Kaspars Gorkšs aicina vecākus būt atbalstam bērna attīstībā, nevis treneriem.

Gustavs Mellenbergs savukārt stāsta par savu pieredzi: bērnībā viņš ticis sūtīts uz karatē nodarbībām ar mērķi apgūt pašaizsardzību, bet šī vide viņam neesot patikusi. Tikai atrodot basketbolu, viņš pats iemīlējis sportu un sācis trenēties ar neatlaidību: "Kad bērnam acis deg, vecākiem viņu nemaz nevajag īpaši motivēt. Vajadzētu būt tā, lai bērns pats vēlas būt konkrētajā sporta veidā, nevis atrasties tur vecāku ambīciju dēļ." Treneris uzsver, ka bērnu patiesa aizraušanās ir spēcīgākais dzinulis, un šajā brīdī vecāku uzdevums ir sniegt emocionālu drošības sajūtu un praktisku atbalstu - sākot no regulāras līdzdalības sacensībās līdz finansējumam inventāram un treniņiem.

Eksperti ir vienisprātis: bērna virzīšana profesionālā sportā no 3-4 gadu vecuma ir riskanta. Tā var radīt traumas, psiholoģisku izdegšanu un pat apātiju pret sportu. "Fiziski aktīvs dzīvesveids ir veselība, bet profesionālais sports ir ļoti tālu no veselības," brīdina Gustavs Mellenbergs. Viņš iesaka līdz pusaudžu vecumam bērnus nodarbināt ar dažādiem sporta veidiem - vieglatlētiku, peldēšanu, vingrošanu, bumbu spēlēm -, lai attīstītu ķermeni vispusīgi. Arī kustību prieks un fizisko spēju dažādība bērniem rada stabilāku pamatu gan sportam, gan veselībai pieaugušā vecumā. Arī Kaspars Gorkšs piekrīt: "Līdz 14 gadu vecumam nav iespējams prognozēt, vai bērnam ir talants profesionālam sportam. Tāpēc labākā vecāku dāvana ir radīt ieradumu kustēties, nevis spiest uz rezultātiem." Viņš atgādina, ka pāragrs fokuss uz vienu sporta veidu bieži vien rada ne tikai traumas, bet arī emocionālu nogurumu - bērns vienkārši zaudē vēlmi sportot. Tieši tāpēc zelta vidusceļš ir daudzpusīga fiziskā izaugsme un prieks par kustību.

Sajūtas, kad zaudē ar rezultātu 153:0

Profesionālais sports nozīmē ne tikai panākumus un aplausus, bet arī milzīgu fizisku un mentālu slodzi. Jaunie sportisti bieži saskaras ar spiedienu no treneriem, vecākiem un sabiedrības. Kā uzsver Kaspars Gorkšs, šodien svarīga ir ne tikai fiziskā sagatavotība, bet arī intelekts: "Sportā arvien biežāk vērtē ne tikai ātrumu un spēku, bet arī to, kā jaunietis spēj mācīties, analizēt, pielāgoties. Tieši akadēmiskās prasmes palīdz sportistam izturēt profesionālā sporta izaicinājumus." Bijušais futbolists norāda, ka talants vien neved uz panākumiem - nepieciešams arī spēcīgs raksturs, pašdisciplīna un spēja atgūties pēc neveiksmēm. Bez šīm īpašībām ceļš uz virsotnēm kļūst gandrīz neiespējams.

Gustavs Mellenbergs piebilst, ka profesionālajā sportā ir daudz upuru - gan fizisku, gan emocionālu. Traumas, pārslodze, miega režīma traucējumi un psiholoģiska spriedze ir ikdiena, ar ko sportistiem jāsadzīvo. Viņš dalās pieredzē, ka zaudējumi un sāpīgi brīži var kļūt par būtiskām mācībām: "Atceros basketbola spēli, kur zaudējām ar 153:0 - tagad tas šķiet komiski, bet toreiz tas bija ļoti grūti. Tieši šādas pieredzes norūda un māca, ka sports ir ilgtermiņa ceļš."

Praktiski padomi vecākiem

Tētis no "Vecāku organizācijas mammām un tētiem" Kristaps Smildziņš atgādina: "Bērna sportošanai ir jābūt dzīvespriecīgai pieredzei. Vecāku atbildība ir atbalstīt, nevis pārvērst bērnu par savu "projektu". Bērnam motivācija treniņiem jāgūst no prieka par kustību, nevis no bailēm pievilt vecākus." Viņš uzsver, ka bērnam svarīgi ir just, ka vecāki viņu mīl neatkarīgi no rezultāta, un ka sporta process ir nozīmīgāks par medaļām. Šāda pieeja iemāca noturību un palīdz veidot veselīgas attiecības ar sportu ilgtermiņā.

Eksperti vienojas par vairākiem principiem, kas palīdz bērniem gūt no sporta maksimālo labumu:

-izvēlēties sporta organizācijas ar skaidrām vērtībām un uzticamiem treneriem;

-nodrošināt bērnam daudzpusīgas fiziskās aktivitātes;

-uzsvērt izglītības nozīmi līdzās sportam;

-būt emocionālam atbalstam, nevis spiediena avotam.

Ceļš uz veselīgu dzīvesveidu

Kļūt par profesionālu sportistu ir privilēģija, kas dota tikai retajiem. Taču ikdienas sporta pieredze var palīdzēt kļūt par veselīgu, mērķtiecīgu un sabiedriski aktīvu pieaugušo.

"Sports ir kā maratons, nevis sprints. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai bērni tajā iemīlas uz mūžu - neatkarīgi no tā, vai viņi kļūst par čempioniem," uzsver Kristaps Smildziņš, piebilstot, ka arī pašiem vecākiem jāsporto, tādējādi rādot piemēru. Eksperti piekrīt - galvenais ir radīt bērnā ieradumu kustēties, priecāties par sevi un savu progresu. Tas ir kapitāls, ko bērns nesīs līdzi visu dzīvi, un šis kapitāls bieži izrādās daudz vērtīgāks par jebkuru medaļu.

Meža kooperatīvi palīdzēs saglabāt zaļo bagātību Latvijai (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 12:34:00 +0300

Nākotne nav vairs tikai koksnē, bet pakalpojumos.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ietvaros notika Meža nozares darba grupas sēde. Sanāksmes laikā tika apspriesti aktuālie izaicinājumi meža nozares kooperatīvu attīstībā, kā arī izteikti konkrēti priekšlikumi ilgtspējīgas apsaimniekošanas veicināšanai.

Diskusijas ievadā MPKS "Mežsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Māris Dreija uzsvēra, ka meža nozares attīstība nav iespējama bez būtiskiem ieguldījumiem. "Lai attīstība būtu straujāka, ir jāveic ieguldījumi - tie ir ekonomikas pamati," norādīja M.Dreija, piebilstot, ka ar konsultāciju projektiem vien nepietiek, lai veidotu stabilus un dzīvotspējīgus kooperatīvus. Viņš atgādināja, ka pērn tika izveidots viens meža nozares kooperatīvs, taču šobrīd tas tiek likvidēts, jo nav izdevies piesaistīt biedrus. "Nav iespējams piesaistīt kooperatīvam biedrus, ja nav tālākas attīstības, kas vērsta uz pievienoto vērtību," viņš skaidroja.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nozares struktūra, kurā privātie uzņēmēji koncentrējas uz cirsmu ieguvi, savukārt meža kopšanas un ataudzēšanas darbi, kas ir mazāk rentabli, kā arī izglītošana par meža audzēšanu, kopšanu produktivitātes kāpināšanu, paliek novārtā.

Tostarp kooperatīvi ir viens no zināšanu centriem meža īpašniekiem. "Mežsaimniecības attīstību traucē tas, ka cirsmu noņem, jo tur ir peļņa, un pamet meža īpašnieku - lai pats tiek galā ar stādīšanu, kopšanu", skaidro Andis Malējs, MPKS "Mežsaimnieks" valdes loceklis. Tā ir neefektīva meža zemes apsaimniekošana. Viņš arī piebilda, ka bieži pēc cirsmas novākšanas īpašnieks pārdod meža zemi ārvalstu investoriem vai fondiem, kas vēl vairāk saasina ilgtspējas jautājumu Latvijas ekosistēmas bilancei.

A.Malējs akcentēja, ka kooperatīvi ir tie, kas veic sanitāru apsaimniekošanu, izglīto biedrus un veicina ilgtspējīgu mežsaimniecību. Tomēr, lai kooperatīvi varētu attīstīties, tiem ir nepieciešama sava meža kopšanas tehnika. "Tikai tad biedriem var nodrošināt papildus pakalpojumus un aug arī kooperatīva pienesums un vērtība, kas piesaista arvien lielāku skaitu biedru - tos, kas nevēlas pārdot savu mežu, bet to apsaimnieko," viņš uzsvēra.

LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis papildināja diskusiju, norādot uz meža nozares transformāciju: "Meža nākotne nav vairs tikai koksnē, bet pakalpojumos, ko tas sniedz sabiedrībai - ekosistēmā, ko rada mežs, tai skaitā starpnozarē - agromežniecībā." Viņš uzsvēra, ka kooperatīviem ir potenciāls kļūt par sabiedrībai nozīmīgiem spēlētājiem, ja tiem tiek nodrošināti nepieciešamie resursi.

Sanāksmes laikā tika aktualizēta arī pašvaldību loma meža apsaimniekošanā. Tika diskutēts par iespēju, ka pašvaldības varētu nodot savus mežus apsaimniekošanā kooperatīviem, tādējādi veicinot ilgtspējīgu pārvaldību un vietējo kopienu iesaisti. Tāpat tika apspriesta KEIS projekta ieviešana meža nozares kooperatīvos, kur informatīvo semināru vadīja LLKA biroja darbinieki, rosinot izmantot uzlaboto sistēmu ikdienas darbā.

Latvenergo: elektrības patēriņš valstī ir pieaudzis (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 11:29:00 +0300

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs palika nemainīga.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Ziemeļvalstu reģionā samazinājās, bet Baltijas valstīs cenas saglabājās gandrīz nemainīgas, svārstoties tikai ap 1% robežās, ziņo valsts AS "Latvenergo".

Nord Pool sistēmas cena samazinājās līdz 43,61 EUR/MWh, kas ir par 38% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā (70,66 EUR/MWh).

Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā cena bija 105,96 EUR/MWh (iepriekš attiecīgi 105,07 un 104,43 EUR/MWh). Igaunijā elektroenerģijas cena sasniedza 106,46 EUR/MWh (iepriekš: 103,97 EUR/MWh). Ziemeļvalstīs vairumtirdzniecības cenas būtiski samazinājās, to ietekmēja augstāka atjaunīgo energoresursu izstrāde. Reģionā vēja staciju izstrāde pieauga par 40%. Augstāka vēja izstrāde bija galvenais faktors, kas pazemināja cenas. Atomelektrostaciju pieejamība Ziemeļvalstīs nedaudz palielinājās un sasniedza 66%, kas atspoguļojās Zviedrijas AES izstrādes pieaugumā par 15%, tas palīdzēja veicināt zemākas elektroenerģijas cenas reģionā.

Līdz 24.septembrim Igaunijas - Somijas starpsavienojuma jauda būs samazināta no 1016 MW uz 658 MW.

Iepriekšējā nedēļā Polijas elektroenerģijas cena bija 112.53 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 6 820 GWh, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi - 7 101 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieauga par 1% un bija 470 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 1% augstāks nekā nedēļu iepriekš - 120 GWh. Igaunijā elektroenerģijas patēriņš nemainījās, saglabājoties 144 GWh līmenī. Lietuvā tika patērētas 206 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs palika nemainīga, un kopā tika saražotas 284 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 18% augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 88 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde pieauga par 22%, un tika saražotas 63 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 16% līdz 133 GWh.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 73%, Igaunijā - 44%, bet Lietuvā - 65%. Baltijas valstīs tika saražoti 60% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.

Atgādinām elektroenerģijas lietotājiem, ka cenu svārstības Nord Pool tiešā veidā ietekmē tikai tos klientus, kuri ar savu elektrības tirgotāju noslēguši mainīgās cenas līgumu, balstoties uz elektroenerģijas cenu biržā.

41 gada vecumā slavenais Dons turpina priecēt fanus ar jaunām dziesmām (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 11 Sep 2025 07:24:00 +0300

"Koncerta nosaukums "Tuvums" pie manis atnāca pats no sevis, tas visprecīzāk raksturo sajūtu".

Mūziķis Dons atgriežas pie klausītājiem ar rotaļīgu kantrī skanējumu dziesmā "Jau rīt". Dziesmas iznākšanu papildina ziņa par gaidāmo Dona koncertu "Tuvums", kas notiks nākamā gada 15.augustā Daugavas stadionā, Rīgā. Vienlaikus mūziķis aktīvi strādā pie sava desmitā studijas albuma, kas pie klausītājiem nonāks nākamā gada vasarā.

"Berlīnē tapusī dziesma "Jau rīt" ir kopdarbs ar producentu Kim W un mūziķi Miku Frišfeldu. Man šis process bija aizraujoša spēlēšanās ar idejām, atceroties un iedvesmojoties no popmūzikas kantrī dziesmām, kas bija populārās manos tīņu gados," stāsta Dons.

Jaunais singls ir priekšvēstnesis notikumiem bagātam nākamajam gadam, jau 15.augustā klausītāji varēs piedzīvot grandiozu tikšanos ar Donu koncertā "Tuvums" Daugavas stadionā, kurā skanēs gan sen iemīļotas dziesmas, gan jaunākās kompozīcijas, solot kopības un svētku sajūtu visiem klātesošajiem.

"Koncerta nosaukums "Tuvums" pie manis atnāca pats no sevis, tas visprecīzāk raksturo sajūtu, kas rodas, kad tūkstošiem cilvēku satiekas vienuviet un vienojas kopīgā dziesmā. Daugavas stadionā mūs gaida liels, īpašs un ļoti emocionāls notikums - tā būs kopā būšana, dziedāšana un svētku sajūta," Dons stāsta.

Mūziķis Dons ir viens no pieredzējušākajiem un klausītāju iemīļotākajiem mūsdienu māksliniekiem Latvijā. Dons ir izdevis deviņus soloalbumus un viņa kontā ir daudzas muzikālās godalgas. 2024.gadā Dons pārstāvēja Latviju Eirovīzijas konkursā ar dziesmu "Hollow", kas konkursa fināla šovā ierindojās 16 vietā.

Dons, īstajā vārdā Artūrs Šingirejs (dzimis 1984. gada 10. aprīlī Brocēnos) ir latviešu dziedātājs. Vairāku mūzikas konkursu, kā "Muzikālā banka" (2012, 2013, 2014, 2024) un "Supernova" (2024), uzvarētājs. Pārstāvēja Latviju 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā.

Gleznainā Bārtas upe Kurzemē aicina tūristus (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 14:27:00 +0300

Orientēšanās klubs “DR-Krasts” aicinās pārbaudīt spēkus meža takās, brikšņos, uzkalnos un ielejās.

Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs aicina visus dabas un piedzīvojumu cienītājus uz tūrisma festivālu “Bārtas rudens 2025”, kas tradicionāli norisināsies atpūtas bāzē “Ods”.

Divu dienu garumā – 20. un 21. septembrī – festivāls piepildīs Bārtas upi un tās krastus ar sportisku azartu, dabas burvību un kopā būšanas prieku, dāvājot neaizmirstamus rudens mirkļus ģimenēm, draugu kompānijām un aktīvās atpūtas mīļotājiem, vietnē liepajniekiem.lv vēsta novada tūrisma centra vecākā eksperte mārketinga jautājumos Dace Gailīte.

Sestdien, 20. septembrī, festivāls sāksies ar enerģisku rītu. Dalībnieki dosies laivošanas un supošanas piedzīvojumā pa ainavisko Bārtas upi, pildot jautrus un atraktīvus uzdevumus, kā arī varēs piedalīties tradicionālajās ūdenstūristu sacensībās – ātruma nobraucienos, slaloma distancēs un komandu spēlēs.

Orientēšanās klubs “DR-Krasts” aicinās pārbaudīt spēkus meža takās, brikšņos, uzkalnos un ielejās, bet biedrība “Priekules veloklubs” sadarbībā ar Dienvidkurzemes novada Sporta pārvaldi rīkos MTB čempionāta noslēguma posmu velokrosā – no pašiem mazākajiem dipdapotājiem līdz pat rūdītiem riteņbraucējiem.

Visas dienas garumā netrūks aktivitāšu arī bērniem, notiks radošas darbnīcas, kā arī būs iespēja baudīt un iegādāties vietējo mājražotāju un amatnieku darinājumus gardumu un skaistu suvenīru tirdziņā.

Savukārt vakarā, kad saule rietēs un rudens krāsas atspīdēs upes ūdeņos, visus gaidīs zaļumballe disko noskaņās kopā ar DJ Silacērpu.

Svētdien, 21. septembrī, piedzīvojums turpināsies ar pārgājienu un izzinošiem uzdevumiem. Starts un finišs būs atpūtas bāzē “Ods” un maršruts būs sagatavots ar dažādiem jautājumiem un uzdevumiem, uz kuriem būs jāatbild pārgājiena laikā. Norises laiks – no pulksten 11 līdz 15.

Paralēli festivāla norisēm svētdien uz kopīgu tikšanos pulcēsies arī Dienvidkurzemes novada mājas kafejnīcu saimnieki, lai dalītos iespaidos un nākotnes iecerēs.

Tūrisma festivālā ir aicināti piedalīties – laivotāji, supotāji, orientieristi, velobraucēji, pārgājienu cienītāji un dzīves baudītāji.

Tā būs nedēļas nogale, kurā varēsi atslēgties no ikdienas, ieelpot rudens svaigumu un ļauties piedzīvojumam, kas piepildīts ar kustību, emocijām un kopā būšanu.

Policija Rīgā brīdina bērnus un vecākus par riskiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 12:14:00 +0300

Drošība sākas ar zināšanām, un tās ir visvērtīgākās.

Sestdien, 13.septembrī, no plkst.12.00 līdz 15.00 modes un izklaides centrā "Rīga Plaza" norisināsies Drošības diena jaunāko klašu skolēniem. Ar izglītojošām un izklaidējošām aktivitātēm - Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Latvijas Drošāka interneta centrs un FN Serviss - atgādinās drošības noteikumus par drošību uz ceļa, internetā un ugunsdrošību. Skolēniem būs iespēja izmēģināt dažādus scenārijus virtuālo ugunsgrēku dzēšanai ar ugunsdzēsības aparātiem, piedalīties aktivitātēs un saņemt balvas.

Drošības dienā gan skolēni, gan vecāki varēs pārbaudīt un stiprināt savas zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem, drošību internetā un ugunsdrošību. Pasākumā varēs satikt Valsts policijas tēlus - Runci Rūdi un Bebru Bruno. Valsts policija atgādinās svarīgākos drošības noteikumus, būs iespēja aizpildīt krustvārdu mīklas, piedalīties lielformāta spēlē un iegūt balvas. Valsts Ugunsdzēsības dienests piedāvās satikt - Lūsi Guntiņu, kā arī uzmērīt ugunsdzēsēja tērpu.

"Valsts policijas uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju drošību ikdienā. Drošības dienā mēs īpaši aicinām ģimenes ar bērniem pievienoties, lai kopā atcerētos un apgūtu svarīgākos drošības noteikumus - gan uz ceļa, gan mājās, gan citās ikdienas situācijās. Mēs ticam, ka drošība sākas ar zināšanām, un tās ir visvērtīgākās, ko varam nodot mūsu bērniem," saka Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas nodaļas vecākā inspektore Monta Valdmane.

Īpaši aizraujoša aktivitāte gaida pie "FN Serviss" stenda, kur apmeklētāji varēs pārbaudīt savas ugunsgrēka dzēšanas prasmes, simulatorā izspēlējot dažādus scenārijus virtuālajai dzēšanai ar ugunsdzēsības aparātiem. Vecākiem būs iespēja piedalīties loterijā, novērtējot sava mājokļa ugunsdrošības līmeni. Drošāka interneta centra stendā būs nozīmīšu un krāsošanas darbnīca, kā arī dalībniekiem būs iespēja atbildēt uz atjautības jautājumiem par drošību uz izklājamas spēles - "Mana digitālā pēda". Bērni varēs iegūt dažādas balvas, pārbaudot iegūtās prasmes viktorīnās. Uz pasākumu īpaši aicināti 1.-6. klases skolēni un viņu vecāki.

"Katru gadu redzam, cik liela interese bērniem ir mācīties caur aktivitātēm un praktiskiem uzdevumiem. Tāpēc šogad īpaši priecājamies, ka kopā ar drošības ekspertiem varam radīt vidi, kur zināšanas par drošību kļūst par bērnu ikdienas ieradumu. Par drošību jārunā ģimenē, skolā un sabiedrībā kopumā, jo tikai kopīgi varam radīt drošāku vidi ikvienam," saka "Rīga Plaza" vadītāja Irīna Toropova.

Sarunas ar bērniem ir ļoti svarīgas - vecāki tiek aicināti regulāri pārrunāt ar bērniem drošību uz ceļa. Ikdienas atgādinājumi par to, kā šķērsot ielu, lietot atstarotājus vai būt uzmanīgiem pie skolām un autobusu pieturām, palīdz nostiprināt zināšanas un pārvērst tās par ieradumu. Tāpat ir būtiski pārrunāt arī drošību digitālajā vidē - kā rīkoties internetā, atpazīt riskus un izvairīties no nevēlamas informācijas vai satura. Bērnam jāzina, pie kā vērsties pēc palīdzības ārkārtas vai nelaimes gadījumā. Jāpārliecinās, vai bērns ir iegaumējis gan vecāku telefona numurus, gan vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru - 112.

Pasākums norisināsies "Rīga Plaza" 1. stāvā pie info centra. Dalība pasākumā ir bez maksas.

Kas ir svarīgākie vitamīni un minerālvielas tētu un opīšu veselībai (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 12:12:00 +0300

Vīrieši uztura bagātinātājus nereti izvēlas, balstoties uz fiziskās veiktspējas mērķiem.

Intensīvs darbs, aktīvs sports, ģimenes pieauguma plānošana vai vecums pēc 40 - tās ir tikai dažas no dzīves situācijām, kad vīrieša organismam jo īpaši svarīgs ir mikroelementu līdzsvars. Uzturvielu deficītu var veicināt virkne nemanāmu faktoru, piemēram, stresa pilnas darba dienas, neregulāras ēdienreizes un ierobežots laiks sev, tāpēc aptieku tīkla farmaceite Alīna Fleišmane atgādina, kurām uzturvielām ir īpaša nozīme vīriešu veselībai.

"Vīrieši uztura bagātinātājus nereti izvēlas, balstoties uz fiziskās veiktspējas mērķiem - piemēram, papildus lietojot proteīna jeb olbaltumvielu pulverus un kreatīnu. Tomēr nedrīkst aizmirst par uzturvielām, kas nepieciešamas vispārējai organisma funkcionēšanai. Bieži tiek novērots D vitamīna, magnija un omega-3 taukskābju trūkums - vielu, kas ietekmē imunitāti, miega kvalitāti, sirds veselību un kopējo pašsajūtu. Turklāt vajadzības katram cilvēkam ir individuālas - ir jāņem vērā gan dzīvesveids, vecums un veselības stāvoklis, gan arī fizioloģiskās vajadzības - piemēram, sievietēm dzelzs nepieciešamība ir ievērojami augstāka nekā vīriešiem, jo menstruāciju dēļ organisms regulāri zaudē asinis, savukārt vīriešiem, ņemot vērā ķermeņa masu, muskuļu apjomu, vielmaiņu un hormonu profilu, olbaltumvielu, cinka un magnija ieteicamās diennakts devas būs lielākas nekā sievietēm. Sabalansēts uzturs ir ilgtermiņa veselības pamats, un to, ja nepieciešams, var papildināt ar individuāli izvēlētām uzturvielām, pirms tam konsultējoties ar speciālistu," norāda farmaceite Alīna Fleišmane.

Kādām uzturvielām vīriešiem jo īpaši jāpievērš uzmanība?

Lai arī sabalansēts uzturvielu daudzums ir būtisks ikvienam, vīriešiem īpaši svarīgi pievērst uzmanību noteiktiem vitamīniem un minerālvielām, kas ietekmē imunitāti, enerģiju un hormonālo līdzsvaru.

1. D vitamīns - imunitātei, kauliem un muskuļiem. Tas atbalsta kaulu veselību un blīvumu, kā arī ir svarīgs normālai muskuļu darbībai visā ķermenī. Optimāls D vitamīna līmenis palīdz uzturēt fizisko izturību un imunitāti, savukārt tā deficīts palielina nogurumu, uzņēmību pret infekcijām, kā arī kaulu trausluma un muskuļu disfunkcijas risku, kas var veicināt traumas.

2. Cinks - testosterona sintēzei, spermas kvalitātei un imūnsistēmai. Cinks palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru, tostarp optimālu testosterona līmeni, kas ir svarīgs ne vien auglībai, bet arī muskuļu augšanas un atjaunošanās procesiem. Tāpat tas stiprina organisma aizsargspējas. Cinka trūkums var izpausties kā nogurums, pavājināta imunitāte, samazināta dzimumtieksme un ādas problēmas.

3. B grupas vitamīni (īpaši B6, B9 un B12) - enerģijas vielmaiņai, nervu sistēmai un smadzeņu darbībai. Jo intensīvāka slodze un ikdienas stress, jo lielāka vajadzība pēc B grupas vitamīniem, kas iesaistīti hemoglobīna sintēzē, enerģijas ieguvē un muskuļu vielmaiņas procesos. Tie palīdz samazināt nogurumu un atbalsta aknu, nervu sistēmas un sirds darbību.

4. Magnijs - muskuļu darbībai un miega kvalitātei. Magnijs piedalās muskuļu kontrakcijā, nervu impulsu pārvadē un enerģijas ražošanā, kā arī mazina muskuļu nogurumu un veicina atjaunošanos. Tā deficīts var izpausties kā muskuļu raustīšanās, krampji, miega traucējumi, nervozitāte un sirdsdarbības ritma izmaiņas.

5. Omega-3 taukskābes - sirds veselībai, smadzeņu darbībai un iekaisuma mazināšanai. Omega-3 taukskābes, īpaši EPA un DHA, ir neaizstājamās taukskābes, kas palīdz uzturēt normālu sirdsdarbību, asinsriti un smadzeņu funkcijas. Šo taukskābju deficīts ilgtermiņā var būt saistīts ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku, kognitīvo spēju pasliktināšanos un hronisku iekaisumu.

Kad mikroelementu līdzsvars kļūst īpaši svarīgs?

Atsevišķās dzīves situācijās vīrieša organisms izjūt lielāku vajadzību pēc konkrētām uzturvielām. Tādos gadījumos, konsultējoties ar savu ārstu vai farmaceitu, ieteicams pievērst pastiprinātu uzmanību vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai.

1. Intensīva fiziska slodze vai aktīvs sports. Intensīvu fizisko aktivitāšu laikā pieaug organisma vajadzība pēc magnija, olbaltumvielām un C vitamīna, kas palīdz muskuļu atjaunošanai, mazina krampju risku un veicina audu reģenerāciju. Cinks un C vitamīns papildus stiprina imunitāti, kas ilgstošas slodzes laikā var pavājināties.

2. Pastāvīgs stress un mentālā pārslodze. Stresa laikā strauji samazinās magnija un B grupas vitamīnu līmenis, kas var vairot nogurumu, miega traucējumus un aizkaitināmību. D vitamīns papildus palīdz stabilizēt garastāvokli un stiprināt imunitāti.

3. Plānojot ģimenes pieaugumu un rūpējoties par auglību. Cinks un selēns ir tieši saistīti ar spermas kvalitāti un dzimumšūnu veidošanos, savukārt E un D vitamīns palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru un reproduktīvās funkcijas. L-karnitīns, koenzīms Q10 un vitamīni nodrošina spermatozoīdu kustīgumu. Šo vielu trūkums var ietekmēt gan auglību, gan vispārējo vīrieša veselību.

4. Sasniedzot 40 gadu vecumu. Ar laiku organismā samazinās kalcija uzsūkšanās un D vitamīna sintēze, kas ietekmē kaulu izturību un vielmaiņu. Tāpat īpaši būtiskas šajā vecumā kļūst arī omega-3 taukskābes un K2 vitamīns sirds un asinsvadu veselībai, kā arī B12 vitamīns kognitīvo funkciju un nervu sistēmas atbalstam.

5. Nepilnvērtīgs uzturs vai īpašas diētas. Vienveidīgs, neveselīgs uzturs vai cita veida uztura deficīts var samazināt dzelzs, cinka, omega-3, B12 un D vitamīna uzņemšanu ar uzturu. Tas ietekmē enerģijas līmeni, imūnsistēmu un organisma spēju pilnvērtīgi funkcionēt ikdienā. Sabalansēts uzturs ir veselības pamats, tomēr, ja to nav iespējams nodrošināt pietiekami daudzveidīgu, papildu uzturvielu uzņemšana ar uztura bagātinātājiem var būt pamatota - īpaši tad, ja to iesaka ārsts vai farmaceits.

"Ja ikdienā bieži māc nogurums, ir pazemināta imunitāte, grūtības koncentrēties vai novērojami citi uzturvielu deficītam raksturīgi simptomi, vērts doties pie speciālista. Ārsts veiks atbilstošās pārbaudes, lai izslēgtu citu saslimšanu iespējamību, un palīdzēs izraudzīties uztura bagātinātājus, lai atjaunotu mikroelementu līdzsvaru organismā," norāda farmaceite.

Populārā dziedātāja Inese Ērmane laiž klajā suģestējošu videoklipu (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 09:09:00 +0300

Šī video koncepts sevī ievij zemtekstus, kadros vērojama augsta kontrasta ēnu spēle.

Sadarbojoties ar režisoru un operatoru Reini Januli, populārā dziedātāja Inese Ērmane laidusi klajā videoklipu savai jaunākajai dziesmai "Manu sirdi silda" (viņa ir arī dziesmas vārdu autore, savukārt mūziku sarakstījis pazīstamais producents Gints Stankevičs).

Par savu jaunāko veikumu dziedātāja teic: "Dziesmas teksts tapa, atgriežoties no meistarklasēm Latvijas Mūzikas akadēmijā, kas kalpoja kā iedvesma radīt ko maigu un intīmu. Dziesma stāsta par pirmo nopietno mīlestību, kad vārdi ir lieki - domāju, ka ikviens sevi atpazīs šajās sajūtās. Priecājos arī par Ginta radīto melodiju, kura piešķir tekstam papildus dziļumu, un par manam līdzšinējam tēlam neierasto video stāstu."

Savukārt video autors Reinis Janulis pauž: "Domājot par videoklipa identitāti, izvēlējos "film noir" stila ceļu. Dziesmas attīstība raisa iekšēju dialogu ar mērķi paspilgtināt tajā paustās saldi rūgtās sajūtas un atainot šo dialogu vizuāli tīrā, minimālistiskā tēlā.

Šī video koncepts sevī ievij zemtekstus, kadros vērojama augsta kontrasta ēnu spēle, skaidrojot cilvēka dažādo šķautņu pārdomas pirmās spēcīgās mīlestības impulsa raksturošanai. Savukārt sarkanais tonis pamato cilvēka dabiski instinktīvo reakciju uz spēcīgiem emocionāliem impulsiem, kas dziesmas kontekstā būtu pirmatnējā neviltotās mīlestības sajūta. Lai arī filmēšanas process bija pacilāts un jautrs, pamata uzdevums bija iegrimt dziļāku sajūtu meklējumos - šajā gadījumā dvēseles primitīvāku personības nostūru attēlošanā ar aktierspēli un vides precizitāti, ieturot balansu starp tumši depresīvu, reflektējošu estētiku un kaisles šķeltu sirdi."

Inese Ērmane ir dziedātāja un dziesmu autore, kas savas radošās darbības laikā ir izdevusi divus albumus - "Nāc blakus man" (2016) un "Atkal un vēl satikties" (2024, nominācija "Zelta mikrofonam"). 2024.gadā kopā ar Latvijā dzīvojošo spāņu dziedātāju Havjeru Fernandesu spāniskās noskaņās izpildītā Imanta Kalniņa dziesma "Viņi dejoja vienu vasaru" plūca uzvaras laurus aptaujā "Latvijas Sirdsdziesma". Pašlaik kopā ar Havjeru ir radītas divas koncertprogrammas "Vīns. Vārdi. Mīlestība" un "Savijušies", kurās iekļautas dziesmas sešās valodās un kurās abi mākslinieki iepazīstina klausītājus gan ar savām oriģināldziesmām, gan ar citu tautu mūziku, īpaši pievēršot uzmanību spāņu un latviešu kultūras apvienošanai. Inese turpina uzstāties arī ar savu soloprogrammu "No Paula līdz Piafai".

Tuvākais koncerts: 14.septembrī Rankas muižā ar programmu "Savijušies" tango, bolero un salsas noskaņās.

, skaidrojot cilvēka dažādo šķautņu pārdomas pirmās spēcīgās mīlestības impulsa raksturošanai. Savukārt sarkanais tonis pamato cilvēka dabiski instinktīvo reakciju uz spēcīgiem emocionāliem impulsiem, kas dziesmas kontekstā būtu pirmatnējā neviltotās mīlestības sajūta. Lai arī filmēšanas process bija pacilāts un jautrs, pamata uzdevums bija iegrimt dziļāku sajūtu meklējumos - šajā gadījumā dvēseles primitīvāku personības nostūru attēlošanā ar aktierspēli un vides precizitāti, ieturot balansu starp tumši depresīvu, reflektējošu estētiku un kaisles šķeltu sirdi."

Tuvākais koncerts: 14.septembrī Rankas muižā ar programmu "Savijušies" tango, bolero un salsas noskaņās.

29 gados partika Latvijas ģimeņu tēriņos samazinājies no 50,9% uz 23,3% (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 10 Sep 2025 07:04:00 +0300

Lauku teritorijās dzīvojošās mājsaimniecības, vairāk nekā pilsētās dzīvojošās, uzturā lieto maizi, kartupeļus, pienu, olas, cukuru, miltus, cūkgaļu, medījumu gaļu, desas un kūpinājumus.

Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi atpūtai, veselībai un kultūrai. Latvijas mājsaimniecību patēriņa dati skaidri rāda - sabiedrības dzīvesveids mainās un kopējais labklājības līmenis pieaug. Ar šādu vēstījumu Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš uzstājās diskusijā, ieskicējot datos, kā mainās patēriņa paradumi.

CSP priekšnieks R. Lapiņš: "Kopš 1996.gada pārtikas īpatsvars ģimeņu tēriņos samazinājies no 50,9% uz 23,3%. Vidējie ienākumi uz mājsaimniecību trīs gadu laikā pieauguši no 1524 eiro 2021.gadā līdz 1872 eiro 2023.gadā. Kā viens no valsts labklājības līmeņa kopējā pieauguma indikatoriem ir arī iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināšanās, rēķinot to uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās, - no 1583 eiro 1995.gadā līdz 21 606 eiro 2024.gadā. Pārtikas īpatsvara samazināšanās mājsaimniecību ikdienas izdevumos liecina par pozitīvām strukturālām pārmaiņām ekonomikā un sabiedrībā. Pieaugot ienākumiem, iedzīvotāji tos vairāk tērē citām vajadzībām - atpūtas un kultūras pasākumiem, viesmīlības pakalpojumiem, veselības pakalpojumiem u.c."

Izmaiņas pārtikas produktu patēriņā

CSP dati liecina, ka sarūk tradicionālo produktu, piemēram, maizes, piena un kartupeļu patēriņš, bet pieaug augļu, īpaši banānu, konditorejas izstrādājumu, pudelēs pildīta ūdens un gatavo ēdienu patēriņš. Šīs tendences spilgti atšķiras starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem: pilsētās vairāk tiek izvēlēti ērtāk pagatavojami produkti, bet laukos - tradicionāli.

Piemēram, pilsētās dzīvojošās mājsaimniecības vairāk patērē mājputnu gaļu, liellopu gaļu, jogurtus, konditorejas izstrādājumus, gatavos gaļas pusfabrikātus. Savukārt lauku teritorijās dzīvojošās mājsaimniecības, vairāk nekā pilsētās dzīvojošās, uzturā lieto maizi, kartupeļus, pienu, olas, cukuru, miltus, cūkgaļu, medījumu gaļu, desas un kūpinājumus. Ar šiem un citiem datiem no dažādu gadu apsekojumiem varat iepazīties oficiālās statistikas portālā.

iIepirkšanās internetā - pieaugums teju dubultojies

Pēdējo desmit gadu laikā iepirkšanās internetā Latvijā piedzīvojusi strauju izaugsmi - to iedzīvotāju īpatsvars, kuri veikuši vismaz vienu pirkumu tiešsaistē 12 mēnešu laikā, pieaudzis gandrīz divkārt: no 33,5% 2014.gadā līdz 65,0% 2024.gadā. Tajā pašā laikā samazinājies cilvēku skaits, kas nekad nav iepirkušies internetā - no 36,1% līdz 23,2%. Populārākās preces un pakalpojumi, ko izvēlas tiešsaistē, ir apģērbi, apavi un aksesuāri (58,0%, pieaugums par 12,6 procentpunktiem kopš 2020.gada), kā arī ēdiena piegāde no restorāniem, kuras lietotāju īpatsvars pieaudzis no 17,9% 2020.gadā līdz 25,8% 2024.gadā.

Datu attīstība jau tuvākā nākotnē

Šobrīd, lai noteiktu mājsaimniecību izdevumu sadalījumu, tiek izmantoti dažādi informācijas avoti - nacionālie konti (valsts līmeņa pārskati par ienākumiem un izdevumiem), speciālas mājsaimniecību aptaujas un vēl apmēram 30 citi datu avoti. Tomēr daļa no šīs informācijas ir pieejama tikai provizoriski vai ar lieliem intervāliem, piemēram, reizi piecos gados, turklāt aptauju metode balstās uz izlasi.

Jau šogad no 1.decembra plānots īstenot modernāku pieeju - saņemt un analizēt tā dēvētos "skeneru" datus jeb reālus pirkumu transakciju ierakstus no tirdzniecības vietām. Šādu iespēju CSP sniedz nesen valdībā apstiprinātie MK noteikumi. Tas ļaus iegūt precīzāku un ātrāku informāciju par cilvēku tēriņiem, regulāri sekot pirkumu tendencēm, precīzi noteikt tirdzniecības vietas datu vākšanai un novērtēt konkrētu produktu īpatsvaru mājsaimniecību tēriņos.

Sabaļenka otro gadu pēc kārtas uzvar ASV atklātajā čempionātā (VIDEO)

vs.lv — Sun, 07 Sep 2025 11:12:00 +0300

Planētas pirmā rakete sieviešu tenisā baltkrieviete Arina Sabaļenka sestdien uzvarēja ASV atklātajā čempionātā, šajā turnīrā pie titula tiekot otro gadu pēc kārtas.

Finālspēlē Sabaļenka ar rezultātu 6-3, 7-6 (7:3) pārspēja ASV tenisisti Amandu Aņisimovu, kura rangā ir devītajā pozīcijā.

Sabaļenkai tagad ir četri "Grand Slam" tituli cietā seguma kortos, pārējos divus iegūstot 2023. un 2024.gadā Austrālijā. Šogad viņa zaudēja pirmo divu "Grand Slam" turnīru finālos, bet Vimbldonā apstājās pusfinālā.

Līdz šim pēdējā, kura sieviešu "Grand Slam" turnīros zaudēja trīs finālos pēc kārtas, ir beļģiete Žistīne Enina, kurai šāda neveiksmju sērija bija 2006.gadā.

"Pēc Austrālijas atklātā čempionāta secināju, ka pareizākais būtu aizmirst zaudējumu un doties tālāk, bet tas notika arī "French Open". Apjautu, ka vajadzētu atskatīties uz šiem fināliem un mācīties no tiem, jo nevēlējos, lai tas atkārtojas," teica Sabaļenka.

Tagad divu zaudējumu sērija "Grand Slam" finālos ir Aņisimovai, kura Vimbldonas titulmačā zaudēja polietei Igai Švjontekai, neuzvarot nevienu geimu.

IZM atskaite: darba vide palielina latviešu valodas lietošanas biežumu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 06 Sep 2025 11:54:00 +0300

Valstī tomēr turpinās imigrācijas etniskā un kultūru dažādība.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai pirmo ziņojumu Saeimai par paveikto un iecerēto latviešu valodas, kas atbilstoši Satversmei ir nostiprināta kā valsts valoda Latvijā, saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Ziņojums sniedz pārskatu par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto, tostarp par Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.- 2027.gadam īstenošanu laika posmā no 2023. līdz 2025.gadam.

"Saziņa latviski darbā ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas motivē apgūt latviešu valodu un pilnveidot latviešu valodas prasmi. Darba vide palielina latviešu valodas lietošanas biežumu un tātad sekmē arī sabiedrības integrāciju. Darba joma ir tā, kas motivē latviski runāt tos, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda. To apliecina 2023. gada aptauja: respondenti, kuri pēc tautības nav latvieši, kā vienu no nozīmīgākajiem motivējošiem faktoriem latviešu valodas apguvei un lietošanai ir norādījuši valodas nepieciešamību un iespēju to lietot darba vidē. Dati arī rāda, ka vecāku paaudžu cilvēki (sākot no 45 gadiem) latviešu valodu apguvuši vairāk darba vidē", - pauž atskaite.

"Kopumā valstī samazinās iebraucēju skaits no Krievijas, Baltkrievijas, tomēr turpinās imigrācijas etniskā un kultūru dažādība, kas palielina gan valsts valodas apguvēju profila dažādību, gan kopumā sabiedrības dažādību, un imigranti, bēgļi, patvēruma meklētāji pašlaik ir un būs nozīmīga valsts valodas apguvēju grupa".

Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs, 2025. gada 12. jūnijā apstiprinātie grozījumi nosaka: primārā valoda jebkurā digitālajā vidē, saziņā un dokumentos, kā arī klātienes apkalpošanā ir latviešu valoda. Prasība par latviešu valodas lietojumu kredītiestādēm būs jānodrošina ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. septembrim. Tāpat grozījumi paredz, ka kredītiestāde Latvijā arī pati var noteikt, kuru Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālo valodu kā papildu valodu tā izmanto saziņā ar klientiem.

Samarieši Pardaugavā atver jaunu bērnu centru (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 06 Sep 2025 09:47:00 +0300

Pēdējos gados Rīgā pieaug gadījumu skaits, kad vecākiem tiek pārtrauktas bērnu aizgādības tiesības.

Lai nodrošinātu pieaugošo nepieciešamību nodrošināt ārpusģimenes aprūpi bērniem galvaspilsētā, Krūzes ielā izveidots jauns, ģimeniskai videi pietuvināts aprūpes centrs.

"Jaunā aprūpes centra atvēršana ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu drošu un ģimenisku vidi bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Mūsu prioritāte ir radīt apstākļus, kuros katrs bērns jūtas uzklausīts, atbalstīts un motivēts attīstīt savas prasmes un talantus," uzsver komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Jaunais centrs, ko nodrošina biedrība "Latvijas Samariešu apvienība", ir privātmāja, kas paredzēta septiņiem bērniem vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Šobrīd tajā sāk dzīvi seši bērni vecumā no 8 līdz 12 gadiem no divām ģimenēm - trīs bērni no katras.

Māja piedāvā ģimenisku vidi ar atsevišķām guļamistabām, dzīvojamo istabu, virtuvi, norobežotu pagalmu un dārza zonu, nodrošinot bērniem drošu un mājīgu vidi. Centra mērķis ir sniegt diennakts aprūpi, piedāvājot ne vien dzīvesvietu, bet arī mājas sajūtu. Bērniem tiek nodrošināta individuāla pieeja, kas ietver audzināšanu, izglītošanu, veselības aprūpi, dažādu prasmju apguvi un saturīgu brīvā laika pavadīšanu, lai mazinātu klaiņošanas un citus riskus. Tāpat uzmanība tiek pievērsta saiknes stiprināšanai ar bērnu bioloģiskajām ģimenēm, ja tas ir iespējams.

Pēdējos gados Rīgā pieaug gadījumu skaits, kad vecākiem tiek pārtrauktas bērnu aizgādības tiesības, kā arī palielinās to bērnu skaits, kuriem nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe un rehabilitācija institūcijā. Tas notiek situācijās, kad bāriņtiesai neizdodas atrast bērnam aizbildni vai audžuģimeni. Šādos gadījumos pašvaldība sadarbojas ar organizācijām, lai nodrošinātu bērniem drošu vidi un atbalstu viņu attīstībai. Jaunais centrs ir daļa no Rīgas pašvaldības centieniem risināt šos izaicinājumus, piedāvājot modernu un ģimenisku risinājumu ārpusģimenes aprūpei.

Vidzemes cilvēki pusmūžā tiek mudināti uzsākt aktivitātes (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 06 Sep 2025 07:41:00 +0300

Vairāk nekā trešdaļa no darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem.

Lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un nodrošinātu aktīvāku līdzdalību darba tirgū cilvēkiem, kuri pakļauti diskriminācijas riskam vecuma dēļ, Latvijā tiek uzsākts jauns projekts "Vecuma diskriminācijas riskam pakļauto personu ekonomiskās aktivitātes sekmēšana". Tā ietvaros 2025.gadā norisināsies bezmaksas vebināri un praktiskas meistarklases visos Latvijas reģionos.

Projekta mērķis ir veicināt personu vecumā virs 50 gadiem ekonomisko aktivitāti, mazināt vecuma diskriminācijas un sociālās atstumtības riskus, kā arī sniegt zināšanas, motivāciju un praktisku atbalstu profesionālās un saimnieciskās darbības uzsākšanai.

Projekta aktivitātes īsteno biedrība "Creative Initiative Hub", un tās tiek finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa 4.3.4. "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.2. pasākuma "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas ietvaros.

Projekta aktivitātes norisināsies piecos Latvijas reģionos - Latgalē, Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā, kur tiks organizēti 5 vebināri tiešsaistē un 5 klātienes meistarklases, kā arī tiks pielāgotas mērķauditorijai - personām vecumā virs 50 gadiem, kuras ir pakļautas sociālās atstumtības vai diskriminācijas riskam. Organizatori aicina piedalīties iedzīvotājus, kuras vēlas restartēt savu profesionālo dzīvi, atgriezties darba tirgū vai uzsākt saimniecisko darbību. Dalība visās aktivitātēs ir bez maksas.

Ceturtais cikla vebinārs "Pieredzes kapitāls: izaugsme pēc 50" norisināsies Vidzemes reģiona iedzīvotājiem 12.septembrī no plkst.10.00 līdz 12.00.

Vebinārā dalībnieki saņems praktiskus padomus par karjeras attīstības iespējām, pašvaldību un Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem, kā arī uzzinās, kā pārvērst savu hobiju biznesā. Programmā iekļauti pieredzes stāsti, darba meklēšanas padomi un ekspertu konsultācijas. Nedēļu pēc vebināra plānota arī praktiska meistarklase "Kā pārvērst pieredzi savā biznesā".

Savukārt pirmā meistarklase "No sapņa līdz savam biznesam: iedvesma un pieredze" Latgales aktīvākajām personām plānota Jelgavā 30.maijā. Meistarklases laikā dalībniekiem būs iespēja definēt un formulēt savu biznesa ideju, saņemt individuālas konsultācijas, kā arī soli pa solim izprast saimnieciskās darbības uzsākšanas procesu.

Saskaņā ar statistikas datiem, vairāk nekā trešdaļa no Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Vienlaikus šī grupa nereti saskaras ar ierobežotām iespējām iekļauties darba tirgū vai uzsākt savu uzņēmējdarbību. Projekta mērķis ir veicināt šo personu finansiālo neatkarību, pašrealizāciju un sociālo iekļaušanu, vienlaikus mazinot darba tirgū pastāvošos stereotipus par vecumu.

Projekta īstenošanā tiks iesaistītas arī pašvaldības un sabiedriskās organizācijas, kā arī plānota iedvesmas lektoru piesaiste, kas iedrošinātu personām pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas apzināties savu potenciālu un iesaistīties darba tirgū vai uzsākt biznesu, lai mazinātu diskriminācijas riskus sabiedrībā.

Opera un balets sola spožas pirmizrādes (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 12:01:00 +0300

Šī intensīvā sezona ir izveidojusies pašapziņas zīmē - ar ambīciju, mērogu un lepnumu par mūsu cilvēkiem.

Jaunajā 2025./2026.gada sezonā Latvijas Nacionālā opera un balets aicina uz jauniestudējumiem, izcilu solistu koncertiem un izrādēm ar spožu operzvaigžņu dalību.

"Šī intensīvā sezona ir izveidojusies pašapziņas zīmē - ar ambīciju, mērogu un lepnumu par mūsu cilvēkiem, kuri gan mūsu Baltajā namā, gan ārpus tā ar pašcieņu veido šodienas un nākotnes operas un baleta mantojumu. Izaicinošos laikos nekas nav svarīgāk, kā turēt taisnu muguru, un šai sezonā mēs atgādināsim gan paši sev, gan pasaulei par patiesi vērtīgo - mēs esam kultūras tauta, un klasiskā mūzika tam ir labākais pierādījums," saka Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš.

Sezonas jauniestudējumi

Baleta jauniestudējums Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi no 13.novembra aicinās vienā vakarā iepazīt gan 20.gadsimta baleta klasiku, gan mūsdienu horeogrāfijas spilgtu meistardarbu. Amerikāņu horeogrāfa Džeroma Robinsa (1918-1998) balets Koncerts (jeb Briesmas ikvienam) (1956) ir komiska parodija par klasiskās mūzikas klausītājiem. Zviedru jaunā horeogrāfa Aleksandra Ekmana (1984) laikmetīgais balets Kaktusi ir veltīts mākslas kritikai un katra skatītāja tiesībām mākslu interpretēt un pieredzēt tā, kā tas vēlas.

Pjetro Maskanji operas Zemnieka gods un Rudžero Leonkavallo operas Pajaci pirmizrāde Aika Karapetjana režijā un AJ Vaisbārda vizuālajā risinājumā norisināsies 17.februārī. Operas Zemnieka gods darbība notiek kādā sicīliešu ciematā, kura idillē ieskanas nodevības un greizsirdības tēmas. Savukārt operā Pajaci, kuru režisors Aiks Karapetjans Latvijas Nacionālajā operā inscenēja jau 2019.gadā, mīlestība un nodevība caurauž gan klejojošo komediantu sniegtās izrādes, gan arī viņu privātās dzīves norises.

Sezonas noslēdzošais jauniestudējums būs Džakomo Pučīni opera Bohēma, kas pirmizrādi piedzīvos 3.jūnijā. Šī opera ir romantisks un traģisks stāsts par pārejošo jaunību, nepiepildītiem sapņiem un mīlestību, kas dāvā cerību. Operas Bohēma jauniestudējumu veido režisore LAURA (Laura Groza) ar savu radošo komandu.

Spoži koncerti ar pasaules zvaigznēm

Latvijas Nacionālajā operā jaunajā sezonā gaidāmi vairāki izcili notikumi ar pasaules mēroga māksliniekiem.

13. un 14.septembrī Latvijas Nacionālajā operā diriģenta Tarmo Peltokoski muzikālajā vadībā izskanēs Gustava Mālera monumentālā Astotā simfonija - viens no iespaidīgākajiem vokālsimfoniskajiem darbiem mūzikas vēsturē. Tās atskaņojumā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, astoņi starptautiski atzīti solisti - Čena Reisa, Silja Ālto, Annija Kristiāna Ādamsone, Justīna Gringīte, Zanda Švēde, Tuomass Katajala, Rinalds Kandalincevs un Ains Angers, kā arī Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālās operas koris un Rīgas Doma meiteņu koris Tiara.

Pēc septiņu gadu pārtraukuma 21.oktobrī Latvijas Nacionālajā operā ar solokoncertu uzstāsies pasaulslavenais latviešu soprāns Marina Rebeka. Koncertu rīko Andreja Žagara kultūras attīstības centrs.

Pasaulslavenais franču tenors Benžamēns Bernhaims atgriežas Rīgā, lai 22.janvārī Latvijas Nacionālajā operā pirmo reizi sniegtu solokoncertu Latvijas Nacionālās operas orķestra pavadībā diriģenta Jāņa Liepiņa muzikālajā vadībā.

Decembrī pirmo reizi Latvijā solokoncertos viesosies divas operas superzvaigznes - amerikāņu tenors Maikls Spairss (16.decembrī) un gruzīnu mecosoprāns Anita Račvelišvili (18.decembrī). Abi koncerti notiks ar klavieru pavadījumu pie nolaista dzelzs priekškara.

Pavasarī ar svinīgu koncertu tiks sumināts Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, kurš atzīmēs piecdesmit gadu darba jubileju. Šis vakars būs aizkustinošs ceļojums cauri viņa radošajam mūžam - no spilgtākajām lomām uz skatuves līdz nozīmīgākajiem horeogrāfijas darbiem.

Operzvaigznes repertuāra izrādēs

Šosezon Latvijas Nacionālās operas skatītājiem būs unikāla iespēja repertuāra izrādēs baudīt spožu viesmākslinieku sniegumu.

Jau 5.septembrī Džakomo Pučīni operas Turandota izrāde izskanēs par godu ievērojamā latviešu tenora Aleksandra Antoņenko jubilejai. Dziedātājs šajā izrādē atveidos Kalafa lomu, bet viņa skatuves partnere titullomā būs meistarīgais latviešu soprāns Liene Kinča. Izrādi diriģēs lietuviešu maestro Ģintars Rinkevičs.

Džakomo Pučīni operas Madama Butterfly izrāde 1.novembrī priecēs ikvienu operas gardēdi. Čo-Čo-sanas lomu atveidos spožā latviešu operdīva Kristīne Opolais, Pinkertona lomā būs pasaulslavenais ukraiņu tenors Dmitro Popovs, bet Suzuki lomu dziedās starptautiski atzītā latviešu soliste Zanda Švēde. Šī izrāde skanēs par godu Latvijas Radio simtgadei.

Zanda Švēde atveidos titullomu Žorža Bizē operas Karmena izrādēs 18.septembrī, 10.decembrī un 7.martā.

Gaetāno Doniceti operas Mīlas dzēriens izrādēs 17.oktobrī un 27.novembrī Nemorīno lomu dziedās viens no pasaules spilgtākajiem jaunās paaudzes belkanto tenoriem, Latvijas opermīļiem jau pazīstamais Levijs Sekgapane.

Riharda Štrausa operas Salome izrādē 17.janvārī titullomu atveidos izcilais lietuviešu soprāns Vida Miknevičute. Pirmo reizi uz mūsu operas skatuves būs ievērojamais vācu dramatiskais tenors Marko Jenčs, kurš dziedās Hēroda lomu.

Īpašs notikums gaidāms 15. un 17.martā, kad spožākās latviešu operzvaigznes Marina Rebeka un Elīna Garanča mirdzēs Aīdas un Amnerisas lomās Džuzepes Verdi operā Aīda. Radamesa lomā šajās izrādēs būs skanīgais tenors Iraklijs Kahidze. Izrādi diriģēs talantīgais jaunās paaudzes itāļu diriģents Lorenco Paserini, kurš Latvijā uzstāsies pirmo reizi.

Šī sezona sola atkal satikšanos ar jaunās paaudzes lieliskajām latviešu solistēm Anniju Kristiānu Ādamsoni (Hofmaņa stāsti 21. un 22.novembrī) un Ļubovu Karetņikovu (Mīlas dzēriens 27.novembrī).

Kurzemē atdzīvojusies nelegālā alkohola tirdzniecība - policija skatās (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 11:14:00 +0300

“Cik dzirdu, taksisti braukā pilniem bagāžniekiem".

Apritējis mēnesis, kopš stājās spēkā jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi. Lai izvērtētu, kādi no izmaiņām būs ieguvumi, kādi zaudējumi, vajadzīgs ilgāks laiks. Taču tirgotāji nešaubās, ka nelegālā dziras pārdošana nu plauks un zels. Turklāt Kurzemē pēkšņi esot audzis pieprasījums pēc lētajiem odekoloniem.

“Alkohola veikalos darbalaiku mainījām, bet pārtikas veikali turpina darboties, kā ierasts. Pašreiz esam tādā kā testa režīmā – skatāmies, kas notiek un vai atmaksājas strādāt šādā darbalaikā,” saka uzņēmeja Santa Krīgena.

“Cilvēki ne tikai dzer, bet arī ēd,” viņa atzīmē, norādot, ka Vaiņodes veikaliņā vismaz augustā nav piedzīvots tāds apgrozījuma kritums, kas liktu aizdomāties par tirgotavas aizvēršanu.

“Vienkārši pircēji alkoholu iegādājas līdz tam laikam, kad to var darīt. Laukos cilvēki iet pirkt ēdamo, kad apdara darbus. Un es pašreiz neuzskatu par vajadzīgu veikalu slēgt ciet agrāk.

Neesmu par to, ka alkohola dēļ cilvēks vairs nevarēs iegādāties maizi un desu brokastīm.

Ja citi uzskata citādāk un viņiem galvenais pārdot alkoholu, tad man tā nav. Mums ir cita prioritāte.”

Vienlaikus viņa prognozē, ka nelegālā alkohola pārdotavas tagad strauji uzplauks, jo tie, kas gribēs dzert, to arī darīs.

Liepājas uzņēmuma vadītāja Diāna Kadina teic, ka kopš 1. augusta, kad stājās spēkā alkohola tirdzniecības ierobežojumi, lielākas vai mazākas izmaiņas skārušas tos visus.

“Veikaliem šobrīd nav vienāda darbalaika. Pagaidām vēl skatāmies, kā būs,” viņa saka. “Cik dzirdu, taksisti braukā pilniem bagāžniekiem. Jo tagad svētdienās pēc pulksten 18 vairs pat alu nevar nopirkt. Skandināvijā stiprais alkohols tomēr ir nodalīts un to var nopirkt ierobežotā laikā, bet mazāka stipruma alu vai sidru var tirgot arī pārtikas veikalos. Mums visu sabāza vienā maisā.

Alkautletos vakaros pirms astoņiem tagad ir nenormālas rindas, un domāju, ka šis valdības lēmums mazos pārtikas veikalus diezgan iespaidos, bet alkautletiem tie nodrošināja papildu pircējus. Jo, ja cilvēks zina, ka pēc noteiktā laika viņš veikalos alkoholu nevar nopirkt, tad viņš iegādāsies vairāk dzērienu tur,” pauž D. Kadina.

Šajās dienās galvaspilsētā būs daudz bruņotu cilvēku (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 09:57:00 +0300

"Namejs 2025" laikā tiks īstenotas klātbūtnes patruļas Rīgā.

Līdz 7.septembrim mācības "Namejs 2025" ienāk galvaspilsētā un tās apkaimē. Zemessardzes 1. Rīgas brigāde un sabiedroto bruņoto spēku vienības demonstrēs spējas un gatavību, stiprinot drošību Rīgā, Pierīgas pašvaldībās un Bauskas novadā.

"Namejs 2025" laikā tiks īstenotas klātbūtnes patruļas Rīgā, spēju demonstrācija pilsētvidē un aizsardzības operācijas Pierīgā.

"Šogad Zemessardzes 1. Rīgas brigādē uzņemam zemessargus no Zviedrijas, Dānijas un Lietuvas, tādēļ spēju demonstrācijā mums talkā nāk Daudznacionālās brigādes karavīri," uzsvēra brigādes komandieris, pulkvedis Normunds Baranovs.

Uzdevumos Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi un karavīri sadarbosies ar Zviedrijas Zemessardzes Stridskraften Hemvärnet, Dānijas teritoriālās sardzes Hjemmeværnet, Lietuvas Nacionālās aizsardzības brīvprātīgo spēkiem (KASP), NATO daudznacionālās brigādes Latvijā, Valsts robežsardzes, Valsts un Rīgas pašvaldības policijas, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem un ar virkni privāto un valsts uzņēmumu - kritiskās infrastruktūras Zemessardzes vienību izveidotājiem. Zemessargi veiks aizsardzības uzdevumu treniņu AS "Latvijas valsts meži" un SIA "Rīgas meži" teritorijās.

"Zemessargu uzdevums "Namejs 2025" ir visaptveroša valsts aizsardzība darbībā - redzama, klātesoša un vienota. Redzot zemessargus un militāro tehniku Rīgas ielās, mēs atgādinām - valsts aizsardzība nav kaut kas abstrakts, tā ir mūsu visu kopīga atbildība. Mēs apzināti trenējamies atklāti, jo mūsu spēks ir ne tikai sagatavotībā, bet arī sabiedrības izpratnē un pārliecībā, ka kopīgi aizsargāsim Latviju," norādīja pulkvedis N. Baranovs.

Mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīri un zemessargi.

Reaģējot uz mainīgajiem drošības izaicinājumiem, Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, kā arī noturībā pret ārējo ietekmi. Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ietver ne tikai valsts aizsardzības jomas vai valsts pārvaldes institūcijas, bet arī privātā sektora pārstāvjus, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas, iedzīvotājus un citas personas. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir sekmēt valstiski svarīgu funkciju darbību plānošanas, koordinēšanas un partnerības sistēmas izveidošanu starp valsts institūcijām, kā arī privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem. Praktiskais visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas uzdevums ir katrai valsts institūcijai noteikt konkrētus uzdevumus un lomu valsts aizsardzībā.

Mācības "Namejs" ir iepriekš plānotas un visā Latvijā norisinās kopš 2014.gada. Militāro mācību regulārai norisei ir būtiska loma, lai uzturētu un stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, kurām pastāvīgi jābūt augstā līmenī. Bruņotajiem spēkiem vienmēr jābūt gataviem laikus un efektīvi reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem un garantēt Latvijas drošību. Savukārt sadarbības stiprināšana ar valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu nozaru komersantiem un to iesaiste mācībās stiprina visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.

Septembra beigās Rīgā notiks ceturtais Latvijas FinTech forums (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 05 Sep 2025 07:50:00 +0300

Būs iespēja uzdot Latvijas Bankas ekspertiem jautājumus par licencēšanu, uzraudzību, maksājumu pakalpojumiem.

30. septembrī, Rīgā jau ceturto reizi notiks Latvijas FinTech forums, pulcējot finanšu tehnoloģiju politikas veidotājus, ekosistēmas dalībniekus no Baltijas un citām Eiropas valstīm uz diskusijām par nozares attīstību un pienesumu kopējai Eiropas ekonomikai. Forumu atklās finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

“Finanšu tehnoloģiju nozare izaicina un pārveido ne vien finanšu sektoru, bet ekonomiku kopumā, radot jaunas iespējas un spēcinot konkurētspēju. Nozares ekosistēmu Latvijā veido talantīgi un drosmīgi cilvēki ar ambicioziem mērķiem. Kopīgiem spēkiem mēs veidojam Latviju par Eiropā nozīmīgu finanšu tehnoloģiju centru. Forums palīdz idejām tikt īstenotām un kļūt par veiksmes stāstiem,” pasākumu apmeklēt aicina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

FinTech forumu organizē Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru (RITA).

Foruma pirmā daļa šogad veltīta stratēģiskiem finanšu tehnoloģiju nozares attīstības jautājumiem. Plānots ieskatīties sektora attīstības stratēģijas 2025. – 2027. gadam mērķos. Kopā ar vairāku Eiropas uzraudzības iestāžu pārstāvjiem diskutēt, kādi faktori ir būtiski finanšu tehnoloģiju nozares straujai izaugsmei un kā atsevišķu Eiropas valstu nozares stratēģijas var veicināt Eiropas kopējo konkurētspēju.

“Finanšu tehnoloģiju nozarei Latvijā ir stratēģiska nozīme – mūsu mērķis ir kļūt par vienu no trim vadošajiem centriem Baltijā un Ziemeļeiropā. Šo mērķi plānojam sasniegt, palielinot uzņēmumu skaitu par 10%, piesaistītos ieguldījumus par 15% un radīto darba vietu skaitu par 18%,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Foruma otrā daļa būs veltīta praktiskiem jautājumiem – paneļdiskusijā “Vaicā visu, ko vēlies uzzināt” Latvijas Bankas, LIAA un RITA eksperti atbildēs uz auditorijas jautājumiem. Šajā jautājumu un atbilžu sesijā foruma apmeklētājiem būs iespēja uzdot Latvijas Bankas ekspertiem jautājumus par licencēšanu, uzraudzību, maksājumu pakalpojumiem, iespēju pieslēgties Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmai u.c. Savukārt LIAA un RITA pārstāvji atbildēs uz jautājumiem par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem Latvijā un Rīgā pieejamiem atbalsta mehānismiem.

“Rīga kļūst par arvien pievilcīgāku vietu finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem – šeit satiekas dinamiska vide, spēcīgs talantu kopums un starptautiski sadarbības partneri. Man ir patiess gandarījums par līdz šim paveikto un veiksmīgo sadarbību starp Latvijas Banku, nozari un pašvaldību. Kopīgi mēs veidojam atbalstošu vidi inovācijām un uzņēmumiem mūsu pilsētā. FinTech forums ir lieliska iespēja satikties, dalīties ar pieredzi un atrast jaunus sadarbības partnerus tieši šeit, Rīgā,” aicina RITA direktors Fredis Bikovs.

Foruma programmā arī šogad iekļauts finanšu nozares jaunuzņēmumu konkurss, ko rīko starptautisks inovāciju ekosistēmas dalībnieks akcelerators “Tenity”.

Septembrī un oktobrī Rīgā pieteiktas vēl 19 kruīza kuģu vizītes (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 16:00:00 +0300

Mums jau ir apmeklējuši tuvu pie 80 tūkstošiem pasažieru - gandrīz tikpat, cik visa pagājušā gada laikā kopā.

Rīgas ostā pie pasažieru termināla piestātnēm pilsētas centrā bija vērojams neierasts skats - Rīgas ostu vienlaicīgi apmeklēja divi vienas kruīza kompānijas kuģi. 2 vācu kruīza kuģi kopā uz Rīgu atveda 4893 tūristus, kuru skaitā 97% bija kruīza ceļotāji no Vācijas. Šogad Rīgu ir apmeklējuši jau 28 tūkstoši vācu kruīza tūristi, kas ir 37% no visiem kruīza pasažieriem šosezon.

Pēdējo gadu laikā vairāk nekā trešdaļa no visiem kruīza ceļotājiem Rīgā ir bijuši tūristi tieši no Vācijas, līdz ar ko vācu tūristi veido pārliecinoši lielāko daļu no kruīza pasažieriem Rīgas ostā. Šāds apmeklējums apliecina Rīgas kā kruīzu galamērķa pievilcību Vācijas ceļotājiem, kas ir arī viena no lielākajām Rīgas pilsētas tūrisma piesaistes mērķa grupām.

Kruīza līnijas ceļotājiem piedāvā iespēju izbaudīt jūras ceļojumus gan Eiropas robežās, gan attālākos maršrutos, apmeklējot dažādas valstis un reģionus visā pasaulē. Savus pasažierus raksturo kā cilvēkus, kas novērtē komfortu, kvalitatīvas izklaides iespējas, kā arī mīl aktīvu atpūtu un piedzīvojumus, baudot kopīgu ceļošanas laiku ar ģimenēm un draugiem.

Kopumā 2025.gada kruīza sezona līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga un interesanta. Rīgas ostu ir apmeklējuši jau 64 kruīza kuģi, atvedot tuvu pie 80 tūkstošiem pasažieru - gandrīz tikpat, cik visa pagājušā gada laikā kopā.

Kruīza kuģu starpā ir bijuši arī tādi interesanti kuģi kā kompānijas The Ritz-Carlton luksus klases kruīzu jahta ILMA, ASV kruīzu līnijas Nicko Cruises ekskluzīvais ekspedīciju kuģis WORLD TRAVELLER un leģendārais norvēģu Vestland Classic flotes ekspedīciju kuģis NORDSJERNEN. Vienlaikus jāatzīmē, ka šī gada kruīza sezona Rīgas ostā iesākās netipiski agri - jau februārī, un vairāki kuģi sagaidāmi arī novembrī un decembrī.

Septembrī un oktobrī Rīgā pieteiktas vēl 19 kruīza kuģu vizītes. Kopā ar divām papildus pieteiktajām AIDAprima vizītēm šogad Rīgu apmeklēs 86 kruīza kuģi, kas ir par 30% vairāk nekā pērngad. Savukārt uz 2026.gadu saņemtas jau 90 kruīza kuģu vizīšu rezervācijas.

22. septembrī atklās jaunāko brīvības atņemšanas vietu Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 15:54:00 +0300

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala.

Tieslietu ministrija saņēma Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu par jaunā Liepājas cietuma ēku kompleksa pieņemšanu ekspluatācijā. Jaunais Liepājas cietums ir pilnībā uzbūvēts pirms līgumā noteiktā termiņa, turklāt valsts budžetā ietaupot 5,3 miljonus eiro.

Latvijā šobrīd darbojas deviņas ieslodzījuma vietas, no kurām sešas atrodas ēkās, kas vecākas par simts gadiem. Liela daļa šo ēku ir gan fiziski, gan morāli novecojušas un vairs neatbilst mūsdienu cietumu prasībām. Jaunais Liepājas cietums kļūs par modernāko ieslodzījuma vietu Baltijā un pirmo cietumu, kas Latvijā uzcelts neatkarības laikā. Tajā būs vieta 1200 ieslodzītajiem, kas ir aptuveni viena trešdaļa no ieslodzīto kopskaita, kā arī varēs pilnvērtīgi veikt resocializāciju, mazinot jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un nodrošinot būtiski jaunu kvalitāti Latvijas sodu izpildes sistēmā. Paredzēts, ka 2026.gada pirmajā pusē, pēc kompleksa aprīkošanas un darbinieku sagatavošanas, jaunais cietums uzsāks darbu.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: "Jaunā Liepājas cietuma nodošana ekspluatācijā ir nozīmīgs solis Latvijas ieslodzījuma vietu reformas īstenošanā. Tas būs pirmais cietums, kas no jauna Latvijā būvēts atbilstoši Eiropas Padomes cilvēktiesību standartiem, un vienlaikus apliecina Latvijas apņemšanos īstenot arī Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas norādījumus par nepieciešamību izskaust ieslodzīto neformālās hierarhijas ietekmi. Ieslodzījuma vietu reforma un jaunā infrastruktūra ļaus mērķtiecīgi iesaistīt notiesātos resocializācijas procesā un mazināt jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, vienlaikus stiprinot katra iedzīvotāja un visas sabiedrības drošību. Jaunā Liepājas cietuma infrastruktūra ļaus racionālāk izmantot valsts resursus, samazinot arī cilvēkresursu un novecojušās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Paldies visiem būvniecības projekta īstenošanā iesaistītajiem par profesionālu darbu. Tieslietu ministrijas vadībā kopīgiem spēkiem varam veiksmīgi īstenot vērienīgu valsts mēroga projektu."

Jaunā Liepājas cietuma izveide ir daļa no ieslodzījuma vietu reformas plāna. Viena no tieslietu ministres I. Lībiņas-Egneres prioritātēm ir arī jaunas ieslodzījuma vietas izveide sievietēm. Apzinoties, ka šobrīd valsts budžeta iespējas neļauj uzbūvēt jaunu cietumu, iniciatīva par sievietēm piemērotas infrastruktūras izveidi ir iekļauta Norvēģijas finansējuma nākamā perioda aktivitātēs. Šobrīd notiek priekšlikuma precizēšana un sarunas ar Norvēģijas partneriem.

Projekta realizācijas izmaksas nepārsniedza līgumā paredzēto budžetu - 125,87 milj. EUR, neieskaitot PVN, turklāt būvniecības procesā valsts budžetam ietaupīti gandrīz 5,3 miljoni eiro, kurus varēs novirzīt citu valsts prioritāšu finansēšanai.

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala, tā kopējā telpu platība, saskaņā ar kadastrālo uzmērīšanu, ir 38 099,9 m². Tas sastāv no sešām funkcionāli nozīmīgām ēkām - diviem ieslodzīto dzīvojamajiem korpusiem, izglītības un nodarbinātības centra, administrācijas un caurlaides ēkas, īpašā režīma un slimnīcas korpusa, kā arī atklātā tipa cietuma.

Ēku nodošana pasūtītājam Tieslietu ministrijai un Tiesu namu aģentūrai ietvers arī darbinieku apmācības un inženiersistēmu lietošanas instrukciju sagatavošanu. Oficiālais nodošanas pasākums notiks 22.septembrī. Tas gaitā tika iesaistīti vairāk nekā 2200 speciālistu no 214 uzņēmumiem, no kuriem aptuveni 30% no Kurzemes reģiona. Plaši izmantoti Latvijas ražotāju būvmateriāli, savukārt Liepājas pilsēta ieguvusi būtisku infrastruktūras uzlabojumu - atjaunotus ceļus un izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas.

Latviešu valodā iznākusi Roulingas mistiska grāmata (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 13:36:00 +0300

Viņas sacerējumi izdoti vairāk nekā 600 miljonu eksemplāru tirāžā.

Dž. K. Roulingas grāmatas bērniem "Ikabogs" latviešu izdevums no 2.septembra pieejams visās labākajās Latvijas grāmatnīcās.

"Ikaboga" izdevums ir ar brīnišķīgām Bena Mantla ilustrācijām. Latviešu valodā šī pasaka tiek izdota pirmo reizi (tulkojusi Laura Bebre).

"Ikabogs" ir īsti mūsdienīga pasaka. Tajā ir mītisks briesmonis, karaļvalsts, kam draud briesmas, iedomīgs un naivs karalis ar negodīgiem padomdevējiem, kā arī daudz piedzīvojumu, kuros bērniem nāksies pārvarēt briesmas. Tā ir pasaka arī par cerības un draudzības vareno un iedvesmojošo spēku, kas palīdz pārvarēt jebkādus šķēršļus, un to ir sarakstījusi viena no pasaulē labākajām stāstniecēm - Dž. K. Roulinga.

Viņa ir sarakstījusi grāmatu sēriju par Hariju Poteru, kura pārdota vairāk nekā 600 miljonos eksemplāru, tulkota vismaz 85 valodās un pārvērsta astoņās grandiozās filmās.

Dž. K. Roulinga pirmoreiz publicēja "Ikabogu" 2020.gadā - Covid-19 pandēmijas laikā. Drīz pēc tam, 2021.gadā, iznāca "Ziemassvētku Cūks". Abas šīs grāmatas ir kļuvušas par pasaules mēroga bestselleriem.

Par saviem darbiem Dž. K. Roulinga ir saņēmusi daudz dažādu balvu un godalgu. Viņas vadītais fonds Volant atbalsta virkni labdarīgu mērķu, un viņa ir dibinājusi starptautisko labdarības organizāciju Lumos, kas strādā, lai pārveidotu bāreņu namos nonākušu bērnu aprūpes sistēmu.

Cik vien sevi spēj atcerēties, Dž. K. Roulinga vienmēr ir vēlējusies būt rakstniece. Viņa dzīvo Skotijā kopā ar ģimeni.

Latvijas iedzīvotāji mācās remontēt vecās elektroierīces (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 09:48:00 +0300

Repair Cafe kustība aizsākās 2009.gadā.

Katra mēneša pirmajā svētdienā biedrība Repair Cafe Riga aicina uz bezmaksas labošanas darbnīcām, kuru laikā ikvienam iespējams iemācīties salabot savu salūzušo tosteri, veikt apkopi datoram vai salāpīt žaketes oderi. Nākamā labošanas darbnīca gaidāma svētdien, 7.septembrī, 12.00 - 16.00 Lastādijas radošajā kvartālā, Vilhelma Purvīša ielā 13. Plkst.14:00 pasākumu papildinās inženiera un Repair Cafe pārstāvja Krišjāņa Zariņa izzinoša lekcija "No kā sastāv tavas lietas?" par materiāliem un to dažādajām īpašībām.

Labošanas darbnīcas notiek katru mēneša pirmo svētdienu no plkst.12 līdz 16, pasākuma cikla "Zaļās svētdienas Lastādijā" ietvaros, kurās ikvienam, kopā ar zinošiem brīvprātīgajiem meistariem, ir iespēja salabot savas salūzušās lietas, kā arī saprotamā un izklaidējošā viedā pašam iemācīties, kā tas darāms. Nepieciešamie instrumenti tiek nodrošināti, bet dalībniekiem līdzi jāņem labojamā lieta un remontam nepieciešamais, piemēram, lādētājs, spuldzīte vai rāvējslēdzējs, lai pārbaudītu iekārtu uni veiktu detaļu nomaiņu. Pasākumu cikla "Zaļās svētdienas Lastādijā" ietvaros paralēli labošanas darbnīcām notiek arī Brīvbodes rīkotā mantu un augu maiņa, kur atnest pašam vairs nevajadzīgo un atrast sev nepieciešamo.

Labošanas darbnīcām pievienoties ir gaidīti arī cilvēki, kuriem elektronikas, velosipēdu, apģērbu, apavu vai citu lietu labošana nav sveša, un kuri labprāt palīdzētu citiem ar savām zināšanām un prasmēm to apgūt.

Repair Cafe kustība aizsākās 2009.gadā, kad pirmo šādu pasākumu Amsterdamā noorganizēja tās autore Martine Postma. Pirmo reizi līdz Latvijai Repair Cafe ideja nokļuva 2012.gadā, kad tika organizēts pirmais pasākums, taču pagāja vēl 3 gadi, līdz Nīderlandiešu brīvprātīgā pārraudzībā aizsākās Repair Cafe Riga, kādu mēs to zinām šodien.

"Zaļās svētdienas Lastādijā" tiek līdzfinansētas Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Trīs ceturtdaļas tautiešu nezina, cik naudas vajadzēs vecumdienās (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 04 Sep 2025 07:44:00 +0300

Sazinieties ar savu pārvaldnieku, lai pārliecinātos, ka izvēlētais plāns atbilst jūsu vecumam.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav aprēķinājuši, cik daudz naudas būs nepieciešams vecumdienās, un par pensiju sāk nopietni domāt tikai pēc 50 gadu vecuma, liecina valstī veiktā aptauja. Aptauja atklāj arī būtiskas atšķirības nākotnes finanšu plānošanā dzimumu griezumā.

74% iedzīvotāju nav aprēķinājuši, cik daudz naudas būs nepieciešams vecumdienās. No tiem 38% par šo jautājumu vispār nav domājuši, bet vēl 36% norāda, ka ir par to aizdomājušies, taču konkrētus aprēķinus nav veikuši. Attiecīgi - tikai katrs ceturtais jeb 27% iedzīvotāju zina, cik daudz līdzekļu varētu būt nepieciešams pensijā.

Vīrieši kalkulē, sievietes - paliek pārdomās

Aptaujas dati izgaismo atšķirības vīriešu un sieviešu nākotnes finanšu plānošanā. Vīrieši biežāk nekā sievietes ir aprēķinājuši, cik daudz naudas vajadzēs vecumdienās - to paveikuši 32% vīriešu un tikai 22% sieviešu. Turklāt 40% sieviešu atzīst, ka par pensiju ir domājušas, taču konkrētus aprēķinus nav veikušas, kamēr vīriešu vidū šādu atbilžu ir mazāk (31%).

Par pensiju sāk domāt tikai pēc 50

Jo vecāks cilvēks, jo nopietnāk pievēršas pensijas jautājumam. Jaunieši par to domā vismazāk - līdz 30 gadu vecumam puse nav veikusi nekādus aprēķinus. Sasniedzot 40 gadu slieksni, pensijā nepieciešamo summu ir aprēķinājis katrs ceturtais, bet nopietna interese par labklājību vecumdienās un vēlme aprēķināt nepieciešamo naudas daudzumu, iedzīvotājiem parādās vien 50-59 gadu vecumā. Visapzinīgākie ir seniori 60-74 gadu vecumā - teju puse (45%) jau zina, cik līdzekļu viņiem būs nepieciešams, jo viņi jau atrodas vai drīzumā nonāks dzīves posmā, kad aktuāla kļūst pensija un skaidri jāapzinās nepieciešamie līdzekļi.

"Lai gan aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji par pensijas apmēru visbiežāk sāk domāt pēc 50 gadu vecuma, šajā brīdī būtiski ietekmēt savu labklājību jau ir par vēlu. Finansiālā drošība vecumdienās ir atkarīga no tā, cik savlaicīgi speram praktiskus soļus. Viens no nozīmīgākajiem instrumentiem, kas palīdz uzkrāt pensijas kapitālu, ir pensiju 2. līmenis - tas ļauj ne tikai automātiski veidot uzkrājumu, bet arī ietekmēt tā apmēru, un to tiešā veidā nosaka mūsu izvēles," aicina bankas eksperts Kārlis Purgailis un uzskaita faktus, kas katram būtu jāzina par pensiju 2. līmeni.

5 fakti, kas katram jāzina par pensiju 2. līmeni

Tā ir daļa no obligātās pensiju sistēmas. Pensiju 2. līmenī nonāk daļa no sociālajām iemaksām, un šie līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai laika gaitā vairotu uzkrājumu.

Katrs pats var izvēlēties pārvaldnieku. Pensijas 2. līmenis ir jūsu īpašums, jūs esat par to atbildīgs un varat lemt, kas to pārvaldīs, izvērtējot pārvaldnieka uzticamību, vēsturisko ienesīgumu un komisijas maksas likmes. Ja neesat drošs, pie kura pārvaldnieka atrodas jūsu pensijas 2. līmeņa uzkrājums, vērts apmeklēt vietni Latvija.gov.lv un to noskaidrot.

Būtiski izvēlēties savam vecumam piemērotu ieguldījumu plānu. Jo jaunāks cilvēks, jo aktīvāks plāns jāizvēlas, jo ilgtermiņā tas ļaus nopelnīt vairāk, tādējādi būtiski palielinot nākotnes pensiju. Sazinieties ar savu pārvaldnieku, lai pārliecinātos, ka izvēlētais plāns atbilst jūsu vecumam un netiek nodarīts kaitējums nākotnes labklājībai.

Mainīt plānu un pārvaldītāju ir iespējams. Ja izvēlētais ieguldījumu plāns vairs neatbilst jūsu vecumam vai vēlaties mainīt pārvaldītāju, to var izdarīt vietnē Latvija.gov.lv. Šī izvēle neietekmē jau uzkrātos līdzekļus, bet nosaka, kāda peļņa tiks gūta nākotnē. Savas pensijas pārvaldītāju varat mainīt 1 reizi gadā, bet ieguldījumu plānu - 2 reizes gadā. Izvēle par pārvaldītāju un ieguldījumu plānu ir tikai paša iedzīvotāja ziņā. Nereti tiek pieņemts, ka plānu nevar mainīt, ja hipotekārais kredīts ir tajā pašā bankā, kur 2. līmeņa uzkrājums. Taču tā nav - šādas uzspiestas saistības ar likumu ir aizliegtas jau kopš 2018.gada.

Uzkrājumu iespējams mantot. Gan pensiju 1., gan 2. līmenī katram ir savs konts, taču atšķirība ir tajā, ka 1. līmenī tajā tiek uzskaitīta tikai virtuāla nauda kopējā sistēmā, savukārt 2. līmenī uzkrājums reāli tiek ieguldīts un var tikt mantots, ja ir veikta attiecīgā atzīme Latvija.gov.lv.

Pārbaudi savu P!

Lai mudinātu iedzīvotājus interesēties par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī, kas sasniedzot pensijas vecumu var būtiski ietekmēt finansiālo situāciju, Latvijā īsteno informatīvo kampaņu "Pārbaudi savu P!". Kampaņas ietvaros iedzīvotājiem mājaslapā ir iespēja ērti uzzināt un pārbaudīt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par pensiju 2. līmeni - kā pārbaudīt, vai esošais pensiju plāns pelna pietiekami, kuram no plāniem ir zemākā komisijas maksa, kur atrast informāciju par pārvaldīšanas komisijas izmaksām, kā arī, kad būtu vislabākais brīdis mainīt esošo pensiju 2. līmeņa plānu pret citu. Tas palīdzēs iedzīvotājiem pieņemt informētus lēmumus par savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pārvaldību.

Uzkrājums pensiju 2. līmenī ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju aktīviem, ko gudri pārvaldot, iespējams pavairot. Lai gan ikdienā šis uzkrājums nav redzams bankas kontā, tas nenozīmē, ka tas neeksistē un nav svarīgi. Būtiski apzināties, ka uzkrājums pensiju 2. līmenī ir katra iedzīvotāja īpašums, un tā pārvaldības izvēle pieder pašiem uzkrājuma īpašniekiem. Informētība un apdomīga rīcība var būt nozīmīgs solis ceļā uz finansiāli nodrošinātu nākotni.

Trešdaļa latviešu ceļojumu plānošanai izmanto mākslīgo intelektu (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 15:48:00 +0300

Tas skaidri parāda, ka patērētāji sagaida ātru, vienkāršu un personalizētu pieredzi.

Inovatīvas tehnoloģijas kļūst arvien izplatītākas arī ceļošanas un viesmīlības nozarēs. Gandrīz katrs trešais latvietis pēdējā gada laikā ir izmantojis mākslīgo intelektu, lai plānotu savus ceļojumus vai atpūtas braucienus, secināts 2025. gada viesmīlības un ceļojumu pārskatā. Tāpat tas liecina, ka vietējie patērētāji sagaida, ka uzņēmumi šajā nozarē ieviesīs vēl modernākus digitālos risinājumus.

Pārskats atklāj, ka 68% cilvēku, kas izmanto mākslīgo intelektu, atzīst, ka tas palīdz saņemt ceļojumu ieteikumus ātrāk nekā citos informācijas kanālos. Savukārt 72% respondentu norāda, ka mākslīgais intelekts palīdz arī problēmu risināšanā ceļojuma laikā. Lai gan daļa sabiedrības jau aktīvi izmanto šos rīkus, ievērojama daļa jeb 39% joprojām apgalvo, ka nekad neapsvērtu iespēju izmantot mākslīgo intelektu ceļojumu plānošanā.

Baltijas eksperts Tobiass Linds norāda, ka mākslīgais intelekts kļūst par daļu no ikdienas patērētāju uzvedības, tostarp arī tūrisma nozarē.

“Ceļojumu plānošana ar mākslīgā intelekta palīdzību vairs nav nišas parādība – arvien vairāk cilvēku izmanto mākslīgo intelektu, lai atklātu jaunus galamērķus un pielāgotu atpūtu savām individuālajām vajadzībām. Tas skaidri parāda, ka patērētāji no ceļojuma plānošanas sagaida ātru, vienkāršu un personalizētu pieredzi,” uzsver T. Linds.

Mākslīgā intelekta plašāka izmantošana nav vienīgā digitālā inovācija, kas ienāk ceļojumu un viesmīlības nozarē. Piemēram, gandrīz katrs ceturtais Latvijas patērētājs vēlētos izmantot pašapkalpošanās kioskus, lai atvieglotu un paātrinātu reģistrēšanos viesnīcā un izrakstīšanos no tās. Savukārt 21% latviešu sagaida, ka tiks ieviesti virtuālās realitātes rīki, kas ļautu detalizētāk aplūkot naktsmītnes pirms rezervācijas veikšanas. Katrs piektais aptaujātais norāda, ka sociālajiem tīkliem būtu jāatvieglo ceļojumu plānošana un jāļauj veikt rezervāciju turpat platformā.

Aptauja arī atklāj, ka Latvijas patērētāji ceļojumu plānošanas procesā sagaida ātrumu, personalizāciju un ērtu norēķinu pieredzi. 30% respondentu norādīja, ka viņiem ir svarīgi, lai maksājumi par ceļojumu rezervācijām noritētu ātri un bez sarežģījumiem. “Ceļojuma plānošanas pieredzei jābūt vienmērīgai no sākuma līdz beigām, un tieši ērtai, netraucētai norēķinu sistēmai šeit ir izšķiroša nozīme. Tas ir brīdis, kad ceļojumu un viesmīlības nozares uzņēmumiem paveras iespēja spert kvalitatīvu soli uz priekšu un izcelties konkurentu vidū,” uzsver T. Linds.

Reputācijai ir nozīme

Lai gan ceļotāju vidū jauni tehnoloģiskie risinājumi kļūst arvien populārāki, digitālie kanāli var radīt arī potenciālus riskus, ja tos neizmanto atbildīgi. Katrs piektais respondents atzīst, ka viņu satrauc krāpniecības risks, rezervējot ceļojumus, piemēram, maksājot par aviobiļetēm vai naktsmītnēm. 31% latviešu tieši šādu bažu dēļ izvairās saglabāt savu maksājumu informāciju tīmekļa vietnēs vai mobilajās lietotnēs.

“Uzņēmumiem, kas spēj apvienot modernus, gudrus rīkus ar ērtu rezervācijas procesu un drošiem, lokalizētiem maksājumu risinājumiem, ir būtiska priekšrocība. Runa nav tikai par jaunu tehnoloģiju ieviešanu – svarīgi ir veidot uzticību ikvienā posmā. Mākslīgais intelekts padara ceļojumu plānošanu ātrāku un vienkāršāku, taču, pieņemot galīgo pirkuma lēmumu, izšķiroši faktori joprojām ir tirgotāja uzticamība, caurskatāmība un reputācija,” uzsver T. Linds.

Līvānu novadā kādreizējā karjera vietā parādījies biotops (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 14:40:00 +0300

Rekultivācija ir neatņemama atbildīgas un ilgtspējīgas derīgo izrakteņu ieguves daļa.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ir pabeigusi rekultivācijas darbus derīgo izrakteņu ieguves vietā "Vārpsala". Pēc rekultivācijas derīgo izrakteņu ieguves vietā 4,3 hektāru platībā ierīkota ūdenstilpne un 5,3 hektāru platībā teritorija sagatavota meža ieaudzēšanai. Rekultivācijas darbu ietvaros veikta nogāžu un teritorijas līdzināšana, kā arī infrastruktūras sakārtošana - demontētas informatīvās zīmes, vārti un licences laukuma robežzīmes.

Karjers "Vārpsala" atrodas Līvānu novada Turku pagastā. Šajā karjerā no 2006.gada tika iegūta smilts un smilts-grants. Kopš karjera atvēršanas, 19 gadu garumā kopumā iegūti 133 000 m³ smilts un 42 000 m³ smilts-grants resursi, kas izmantoti dažādu nozīmīgu objektu būvniecībai, piemēram, Līvānu kūdras fabrikas laukuma izbūvei, autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona un Līvānu Ubaglīča ielu pārbūvei, kā arī tuvējo meža autoceļu būvniecībai.

Rekultivācija ir neatņemama atbildīgas un ilgtspējīgas derīgo izrakteņu ieguves daļa, kas nodrošina zemes dzīļu resursu efektīvu apsaimniekošanu un palielina teritorijas vērtību.

Kopumā LVM pārvalda vairāk nekā 100 minerālo materiālu ieguves vietas visā Latvijā. To izvietojums izvēlēts tā, lai nodrošinātu tautsaimniecības vajadzības un vienlaikus mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, maksimāli samazinot iegūto materiālu transportēšanas attālumus līdz būvobjektiem. Uzņēmums klientiem piedāvā individuāli pielāgotus minerālo materiālu maisījumus, ņemot vērā pieejamos resursus un pasūtītāja prasības.

Jānis Moisejs atklāj savas daiļrades jaunās puses (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 12:25:00 +0300

Dziedātājs laiž klajā jaunu singlu "Zvirbulītis".

Dziesma ir valsis par mīlestību, ģimenes ligzdas vīšanu un siltumu, ar kādu izdejot un skaisti izvirpuļojot cauri mūžam. Dziesma iemirdzēsies arī šīs sezonas "Latvijas sirds dziesmas" aptaujā.

"Zvirbulītis ir ļoti cilvēcīgs un siltuma pilns stāsts - par diviem cilvēkiem, kuri viens otram kļūst par mājām," stāsta Jānis Moisejs. "Man mūzika un dzeja bieži ir veids, kā pateikt to, ko vārdos izteikt nav iespējams, un šī dziesma ir tieši par to. Īpaši tagad, kad mūsu ģimenē nesen piedzima meitiņa, dziesma ieguvusi pavisam jaunu nozīmi - tā skan daudz tuvāk un patiesāk. Kad rakstīju rindas par "mazajiem zvirbulīšiem", kas šūpojas tikko vītā ligzdā, tās bija metafora, bet šodien rindas ir kļuvušas par dzīvu, īstu stāstu."

Aicinām visus 16.novembrī uz īpašu koncertu kultūras pilī "Ziemeļblāzma".Šajā vakarā izskanēs gan jaunā dziesma "Zvirbulītis", gan klausītāju iemīļotās "Sirdsdziesmas" - "Mēnestiņš" un "Dieva goda vārds" Raita Rēriha vadītā Talsu pūtēju orķestra aranžijā. Kopā ar brīnišķīgo Ievu Sutugovu, Talsu pūtēju orķestri un bērnu vokālo studiju "Talantu ligzda" dziedāsim arī tādas melodijas kā "Zied ievas Siguldā", "Pie jūras dzīve mana", "Kurzemei", "Ar Dievu meitenes" un vēl daudz citas dziesmas, kas uzburs svētku sajūtu un vienotības spēku.

Jānis Moisejs – latviešu dziedātājs, komponists un dziesmu vārdu autors, vairākkārtējs "Latvijas Sirds dziesmas" laureāts un Berklee College of Music absolvents ar specializāciju dziesmu rakstīšanā. Jāņa mūzikas karjera raksturojas ar aizrautīgu ieguldījumu latviešu estrādes mūzikas attīstībā, radot emocionālas un klausītāju iemīlētas dziesmas.

Lielākie sasniegumi:

"Latvijas Sirds dziesma 2024" finālists: Dziesma "Dūmi un uguns" kļuva par klausītāju favorītu un iekļuva konkursa finālā.

Loma muzikālajā lieluzvedumā "Vella kalpi": Jānis izpildīja vadošo lomu Andra tēlā, demonstrējot gan vokālās, gan aktieriskās prasmes.

Koncerti visā Latvijā: Jānis piedalījās vairāk kā 50 koncertos un izrādēs visā Latvijā.

Jaunas mūzikas producēšana: Uzsākts darbs pie jauna albuma, kurā Jānis apvieno tradicionālo latviešu estrādes mūziku ar mūsdienīgiem mūzikas elementiem.

Nodod ierīces pareizi: kā šķirties no nolietotās elektrotehnikas (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 10:32:00 +0300

Latvijā darbojas arī specializēti savākšanas punkti un konteineri.

Teju ikviens no mums ir saskāries ar jautājumu, kur likt veco televizoru, ledusskapi vai tējkannu. *Aptuveni 61,8% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mājās glabājas nolietotas vai neizmantotas elektroierīces. Tās aizņem vietu, krāj putekļus un var pat radīt riskus videi un līdz ar to arī veselībai. Bet kā rīkoties, lai no tām atbrīvotos pareizi un atbildīgi? Kampaņas "Laiks šķirties" ietvaros sadarbībā ar Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktoru Ati Treiju apkopojam praktiskus padomus, lai elektroiekārtu nodošanu pārstrādei padarītu ērtāku.

1. Pirms pērc jaunu - dod vecajai tehnikai otro iespēju

Pirms šķirties no nevajadzīgās elektrotehnikas, padomā, varbūt to vēl iespējams salabot, nodot labdarībai vai izmantot atkārtoti. Tas palīdz samazināt atkritumu daudzumu un paildzina ierīces mūžu. Ja tomēr vēlies iegādāties jaunu ierīci, atceries, ka veikalam, kur to iegādājies, ir pienākums bez maksas pieņemt tavu veco tehniku, ja tā ir līdzīga tipa (piemēram, ledusskapi pret ledusskapi), neprasot par to samaksu. Šo nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26. pants. Nereti, nododot nolietoto tehniku, vari saņemt arī atlaidi jaunajai.

2. Taupi enerģiju arī ikdienā

Mēs katrs ar savu rīcību radām ietekmi uz vidi. Izvēloties ilgtspējīgi ražotas ierīces, izmantojot tās ikdienā, nododot pārstrādei nolietoto tehniku vai salabojot salūzušās ierīces, mēs varam sniegt pozitīvu pienesumu. Iegādājoties jaunu tehniku, svarīgi izvēlēties ierīces ar augstāku energoefektivitātes klasi. Ikdienas steigā būtiski atcerēties - lieki netērēt elektrību, atstājot ieslēgtu gaismu vai datoru un atvienot ierīces no rozetes, ja tās stāv dīkstāvē. Jo taupīgāk izmantojam elektrību, jo mazāka piesārņojuma un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, piemēram, oglekļa dioksīda veidošanās. Tā palīdzam arī taupīt dabas resursus. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kamēr notiek pāreja uz 100% atjaunojamiem enerģijas avotiem. Katrs ietaupītais kilovats nozīmē mazāku kaitējumu dabai.

3. Neizmet elektroierīces kopā ar sadzīves atkritumiem

Elektroierīces tiek uzskatītas par bīstamajiem atkritumiem, jo tās satur smagos metālus un citas kaitīgas vielas. Īpaši bīstamas ir baterijas, kurās ir svins, kadmijs un dzīvsudrabs. Šīs vielas var radīt nopietnu kaitējumu videi un cilvēku veselībai. Ja nolietotās ierīces netiek nodotas pārstrādei vai drošai uzglabāšanai, piesārņojošās vielas arī no sadzīves atkritumu izgāztuvēm nonāk augsnē, ūdenī un gaisā. Rezultātā smagie metāli var piesārņot dzeramo ūdeni, uzkrāties augos un dzīvniekos un pat nonākt pārtikā. Tas var izraisīt nopietnas slimības un pat ļaundabīgus audzējus. Turklāt elektroierīces, ja tās tiek izmestas neatbilstoši, var radīt arī aizdegšanās risku. Tāpēc atceries - elektroiekārtas nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai dabā - tās vienmēr jānodod drošās nodošanas vietās!

4. Izmanto speciāli paredzētas elektrotehnikas nodošanas vietas

Latvijā ir pieejami vairāk nekā 70 elektrotehnikas nodošanas laukumi, kuros iespējams atbrīvoties no nolietotajām ierīcēm videi draudzīgā veidā.

Papildus šķirošanas laukumiem Latvijā darbojas arī specializēti savākšanas punkti un konteineri, kas bieži vien tiek izvietoti pie iepirkšanās centriem vai citās ērti pieejamās vietās. Mazākie konteineri paredzēti sadzīvē bieži lietotām mazajām elektroierīcēm, piemēram, gludekļiem, matu fēniem utt. Savukārt lielgabarīta tehnikas nodošanai paredzēti šķirošanas laukumi. Tāpat periodiski Latvijas pašvaldībās tiek organizētas akcijas, kur elektropreču savākšanas punktos ir iespēja nodot savu nolietoto elektrotehniku vai pieteikt tās savākšanu savā dzīvesvietā.

Tīmeklļvietnē laiksskirties.lv vai, zvanot uz tālruni 80205088, ikviens iedzīvotājs var uzzināt sev tuvāko vietu, kur var nodot elektroniskos un elektriskos atkritumus bez maksas.

5. Nodod ierīces pilnā komplektācijā un neizjauc tās pats

Elektroiekārtas jānogādā nodošanas vietās neizjauktā veidā un pilnā komplektācijā. Izjaukšanu komponentēs veic speciālisti ar atbilstošām atļaujām. Pirms nodošanas pārliecinies, ka ierīcē nav palikuši personas dati vai cita informācija. Atceries, ka nodošanas punktos nepieņem citus atkritumus, piemēram, mēbeles, logus vai citus būvgružus.

Kā latviešiem pareizi izvēlēties kredīta formu, iesaka eksperts (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 03 Sep 2025 07:20:00 +0300

Visdrošāk mainīt starpbanku likmes veidu vai periodu ir brīdī, kad tuvojas izvēlētā termiņa beigas.

"Izvēle starp fiksēto un mainīgo procentu likmi nosaka to, cik prognozējams un stabils būs ikmēneša maksājums visa kredīta periodā. Ja nav skaidrs, kā darbojas katrs risinājums, pastāv risks saskarties ar neplānotiem maksājumu pieaugumiem vai arī zaudēt iespēju izmantot labvēlīgas procentu likmju izmaiņas tirgū, " skaidro banku eksperts Artis Zeiļa.

Jāizvērtē sava finansiālā situācija un vēlme uzņemties risku

Hipotekāro kredītu iespējams noformēt ar mainīgo vai fiksēto procentu likmi, katrai iespējai ir gan savas priekšrocības, gan riski. Mainīgā likme sastāv no bankas noteiktās pievienotās likmes un Euribor, kura vērtība tiek regulāri pārskatīta ik pēc 3, 6 vai 12 mēnešiem. Tas nozīmē, ja klients izvēlās 6 mēnešu periodu, tad visu šo pusgadu ir piemērota viena procentu likme, un pēc tam tā mainās atkarībā no Euribor jaunās likmes.

Mainīgā likme dod iespēju gūt labumu no tirgus likmju krituma, jo maksājums samazinās līdz ar Euribor vērtību. Taču pastāv risks, ka Euribor kāpuma laikā kredīta maksājumi pieaugs un palielinās finansiālo slogu. Izvēloties mainīgo likmi, jānovērtē sava gatavība uzņemties šo risku un segt iespējamos izmaksu kāpumus.

Savukārt fiksētā procentu likme nodrošina stabilu un nemainīgu ikmēneša maksājumu noteiktā termiņā - visbiežāk 2 un 5 gadu garumā. Tas pasargā klientu no straujām tirgus svārstībām un ļauj drošāk plānot budžetu, tomēr šāda likme sākotnēji ir augstāka nekā mainīgā. Kad Euribor samazinās, fiksētās likmes klienti nevar izmantot zemāku maksājumu priekšrocību līdz līguma termiņa beigām. Ja likmes veidu vēlas mainīt ātrāk, jārēķinās, ka var nākties segt likmes laušanas izdevumus.

"Fiksēto likmi parasti izvēlas tad, ja vēlas izvairīties no būtiskām maksājumu svārstībām. Tomēr nav iespējams precīzi paredzēt, kurš risinājums ilgtermiņā būs izdevīgāks, jo procentu likmju dinamika ir mainīga. Jāpatur prātā, ka tik straujas Euribor svārstības kā pirms pāris gadiem ir izņēmums, nevis norma, " komentē Artis Zeiļa.

Kā izvēlēties mainīgās likmes Euribor kāpuma vai krituma laikā?

Eksperts aicina, izvēloties starp fiksēto un mainīgo procentu likmi, ņemt vērā Euribor procentu likmi tirgū, savu finanšu stabilitāti un iespējas, kā arī ilgtermiņa plānus, piemēram, ģimenes pieaugumu, ienākumus vai darba vietas maiņu, pārcelšanos vai īpašuma pārdošanu, kas var ietekmēt kredītsaistību izpildi.

Ja Euribor pieaug, ieteicams izvēlēties garāku periodu mainīgajai likmei, piemēram, 12 mēnešus. Tas nozīmē, ka kredīta maksājums saglabāsies nemainīgs ilgāk, pat, ja tirgū procentu likmes sāks pieaugt. Šādā veidā ir iespējams atlikt brīdi, kad maksājums kļūst lielāks, un sagatavoties finansiālajām izmaiņām.

Ja Euribor krītas, izdevīgāk izvēlēties biežāku likmes pārskatīšanu, piemēram, ik pēc 3 mēnešiem. Tas ļauj kredītņēmējam ātrāk izmantot tirgus samazinājuma priekšrocības un veikt mazākus ikmēneša maksājumus jau tuvākajā laikā. Īsāks periods dod iespēju elastīgāk reaģēt uz procentu kritumu un ietaupīt ilgtermiņā.

Likmes plānu iespējams pielāgot arī pēc līguma noslēgšanas

Visdrošāk mainīt starpbanku likmes veidu vai periodu ir brīdī, kad tuvojas izvēlētā termiņa beigas, kā arī tad, ja Euribor būtiski maina virzienu vai ja finansiālā situācija un ilgtermiņa plāni prasa lielāku stabilitāti, vai, tieši otrādi, rada iespēju uzņemties risku.

Slēdzot hipotekārā kredīta līgumu, jāizvēlas likmes veids, bet šo izvēli vēlāk var mainīt. Bankas paredz iespēju vēlāk pāriet uz citu likmes veidu, ievērojot līguma noteikumus. Turklāt izmaiņas iespējamas ne vien starp fiksēto un mainīgo likmi, bet arī attiecībā uz mainīgās likmes pārskatīšanas termiņiem.

Pirms mainīt likmes veidu vai periodu, noteikti vajag konsultēties ar banku, jo pārejot no garāka uz īsāku periodu laikā, kad aktuālā Euribor likme ir zemāka, klientam var nākties segt procentu starpību līdz maiņas brīdim.

Ekonomiste: mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī bija zemāks nekā pērn (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 11:49:00 +0300

Latvijas ekonomika jau ilgstoši "sirgst" ar vāju privāto patēriņu.

"Šodien publicētajos datos par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2. ceturksnī katrs var ieraudzīt to, ko tur vēlas redzēt", - pauž ekonomiste Līva Zorgenfreija. Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka reālais IKP audzis par 0,4% (sezonāli izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tas ir labāks rezultāts nekā pēdējos ceturkšņos vērots, tomēr joprojām ir samērā lēns kāpums. Savukārt pret pērno gadu kāpums bijis 0,6% apmērā, ja ņemam sezonāli un kalendāri izlīdzināto laika rindu, bet teju trīs reizes straujāks (1,7%), ja izvēlamies skatīties uz neizlīdzinātiem datiem.

Mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī bija zemāks nekā pērn, un tam nav izdevies augt arī attiecībā pret gada sākumu. Kopējo patēriņu velk uz leju pārtikas patēriņš, ko visticamāk ierobežo spēcīgais pārtikas cenu kāpums. Latvijas ekonomika jau ilgstoši "sirgst" ar vāju privāto patēriņu, neskatoties uz to, ka pirktspēja vidējam strādājošajam ir atguvusies, algas aug straujāk nekā inflācija un darba tirgus ir spēcīgs. Arī noguldījumu apjoms komercbankās aug, liecinot par lielāku iedzīvotāju rocību. Prognozējam, ka mājsaimniecību tēriņi tuvākos ceturkšņos tomēr sāks augt straujāk, un pozitīvs signāls šajā ziņā noteikti ir jūlija dati par samērā strauju kāpumu mazumtirdzniecībā.

Investīcijas 2. ceturksnī augušas pret pērno gadu, bet iezīmējies kritums, salīdzinot ar pirmo ceturksni. Investīcijas šogad kopumā būs ekonomikas balsts, kur lielā mērā jāpateicas ES fondu, Rail Baltica un citām valsts sektora investīcijām. Bet augušas arī investīcijas mašīnās un iekārtās, tostarp - transporta līdzekļos. Investīcijām viennozīmīgi palīdz arī straujais kāpums uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā. Novērotā mājokļu tirgus aktivitāte ļauj arī cerēt, ka aktivizēsies dzīvojamo māju būvniecība. Izsniegto dzīvojamo māju būvatļauju skaits ir svārstīgs, bet pēdējā laikā tam ir tendence palielināties, arī tuvāko gadu publiskā sektora investīciju plāni ir lieli, tāpēc investīcijās un būvniecības nozarē nākotnes skats ir visai saulains.

Eksportā 2.ceturksnī kāpums ir vien pret pērno gadu. Savukārt attiecībā pret 1. ceturksni eksports, gluži tāpat kā privātais patēriņš un investīcijas, arī bijis vājš. Uz eksportu vērstā apstrādes rūpniecība šobrīd aug ļoti spēcīgi, un pat ziņo par arvien pozitīvāku pasūtījumu novērtējumu. Tomēr nākotnes skatu eksportā, protams, nomāc tarifi. Vasarā panākta vienošanās par 15% augstiem tarifiem ES preču eksportam uz ASV. Tomēr šis tarifu līmenis ir augsts, un diemžēl nevarētu teikt, ka neskaidrība būtu būtiski mazinājusies. Piemēram, ASV prezidents šonedēļ piedraudējis ar jauniem tarifiem ekonomikām, kas uzliek digitālo pakalpojumu sniedzējiem nodokļus vai ierobežojumus, un ES teorētiski varētu būt šādu ekonomiku skaitā.

"Kas tad galu galā Latvijas ekonomikā ir audzis, salīdzinājumā ar 1. ceturksni? Tie ir krājumi, kas ir "melnā kaste", un valdības patēriņš, uz kuru nevar ilgstoši balstīt ekonomikas izaugsmi. Tāpēc arī katram ir brīva izvēle - priecāties par salīdzinoši strauju kāpumu IKP, vai joprojām redzēt šajos datos stagnācijas iezīmes", - tā Līva Zorgenfreija.

Latvijas jaunuzņēmumi sacentīsies par 10 000 eiro lielu balvu (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 11:44:00 +0300

Līdz šim kopumā iesniegtas vairāk nekā 5574 idejas jeb vidēji 348 idejas ik gadu.

Līdz 19. septembrim ir atvērta pieteikšanās inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss”, kas ikvienam sniedz iespēju īstenot savu biznesa ideju. Šī gada kopējais balvu fonds ir 40 tūkstoši eiro, no kuriem galvenā balva ir 10 tūkstoši eiro.

“”Ideju kauss” ir iespēja drosmīgiem cilvēkiem spert pirmo soli pretī sapnim par savu biznesu. Katru gadu redzam, kā no idejām izaug jauni uzņēmumi, kas spēj konkurēt starptautiskos tirgos un radīt inovatīvus risinājumus. Mūsu mērķis ir palīdzēt ideju autoriem kļūt par uzņēmējiem, sniedzot viņiem zināšanas, atbalstu un investoru uzmanību,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Konkurss un mācības

Pirmās divas kārtas norisināsies attālināti, bet fināls – klātienē. Konkursa mājaslapā idejukauss.lv jau ir pieejams 1. kārtas mācību video par biznesa kanvas veidošanu, kas palīdz dalībniekiem sagatavoties pirmajam pārbaudījumam. Pieredzējuši biznesa speciālisti sniegs atgriezenisko saiti jau konkursa pirmajā posmā. Mācību programmā iekļauts arī vebinārs par mākslīgā intelekta rīkiem, kas var atbalstīt ideju attīstību un pirmos soļus uzņēmējdarbībā.

Kā galvenais izaicinājums uzņēmējdarbības sākšanai tiek minēts finansējuma trūkums – tā domā 46,3% aptaujāto. Savukārt 92% konkursa dalībnieku atzīst, ka “Ideju kauss” un LIAA programmas ir bijušas noderīgas vai ļoti noderīgas biznesa uzsākšanā. Tāpēc pēdējos gados Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Savienības finansētajā konkursā “Ideju kauss”, kas tiek īstenots LIAA projektā “Inovāciju motivācijas programma”, ir palielināts finansējums.

“Ideju kauss” kā pirmais atspēriens

To, ka “Ideju kauss” kalpo kā atspēriena punkts tālākai uzņēmējdarbības attīstīšanai, pierāda tie jaunuzņēmumi, kuri savu ideju izauklējuši tieši šajā konkursā. Tā, piemēram, iegūstot 2. vietu un 7000 eiro naudas balvu 2023. gada konkursā, Latvijas jaunuzņēmums turpināja attīstīt savu radīto zemūdens dronu “Līdaka” (Pike), un tas jau tuvākajā laikā varētu nonākt Latvijas un pasaules tirgū.

2021. gadā konkursā uzvarēja elektrizēta bezceļa dēļa “Bruntor” autors Raimonds Jurgelis, rakstīja vietne Labs of Latvia. Viņš turpināja attīstīt savu ideju un izstrādāja sūtījumu piegādes uzņēmumiem paredzētu elektrisko skrejriteni ar kravas kasti “Bruntor Cargo”. Tas uzvarēja Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienas “EIT Urban Mobility” konkursa “EIT Jumpstarter” finālā mobilitātes kategorijā.

Savukārt uzņēmums, kas ir ieguvis “Ideju kausa” atbalstu, veidoto automatizēto balss toņa un stila rokasgrāmatu platformu šobrīd jau izmanto vairāk nekā 100 lietotāju, rakstīja Labs of Latvia.

Daļa no idejām, kas dienasgaismu ieraudzījušas šajā konkursā, ir kļuvušas par veiksmīgiem uzņēmumiem:

-Uzņēmums no Liepājas, kas izstrādā elektrokartingus un akumulatoru tehnoloģijas un jau piesaistījis vairāk nekā divu miljonu dolāru investīcijas no ASV;

-Firma, kas nodrošina ārstu konsultācijas tiešsaistē.

-E-komercijas reklāmu analītikas platforma, kas piesaistījusi 50 tūkstošu eiro investīcijas no Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla LatBAN.

Konkurss notiek jau 17. reizi

Šogad “Ideju kauss” notiks jau 17. reizi. Līdz šim kopumā iesniegtas vairāk nekā 5574 idejas jeb vidēji 348 idejas ik gadu. 2024. gadā tika sasniegts rekords, kad savus spēkus uzņēmējdarbībā vēlējās izmēģināt 386 ideju autori. No viņiem 65% plānoja dibināt uzņēmumu.

Statistika liecina, ka “Ideju kauss” kalpo ne tikai kā iespēja pārbaudīt savu ideju, bet arī kā starta platforma uzņēmējdarbības sākšanai. 86% pagājušā gada konkursa dalībnieku jau saņēmuši vai plāno saņemt LIAA atbalstu biznesa idejas attīstīšanai.

Kurzemes seniori saņems jaunu aprūpes iespēju (VIDEO)

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 11:38:00 +0300

Būvējot jauno kompleks, mērķis ir radīt ģimenisku un cieņpilnu vidi.

Senioru aprūpes un rehabilitācijas centrs “Rūre” pēc gada būs kļuvis plašāks. “Rūres” teritorijā, tur esošo lielo koku ieskauti, sliesies trīs koka namiņi, kuros varēs dzīvot seniori mājīgos un vēl vairāk ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos.

Būvdarbi jau labu laiku sākušies, jauno namiņu teritorijas pamatos iemūrēja simbolisko laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Kapsulas iemūrēšanas pasākums notika ar svinīgām runām, kā arī vēstījuma nākamajām paaudzēm nolasīšanu pirms to ievietoja laika kapsulā kopā ar laikraksta “Kurzemes Vārds” numuru, Liepājas ģerboni un monētām ar Latvijas spēka zīmēm.

Vēstījumā galvenais uzsvars tika likts uz to, ka mājas nav tikai sienas, bet sajūta un vieta, ka esi gaidīts.

Svinīgajā pasākumā par jestrākiem momentiem parūpējās Suitu sievas, kuras gan izdziedāja laba vēlējumus, gan arī apdziedāja “Rūres” komandu un arī būvniekus, kuriem šis ir pirmais būvniecības objekts Liepājā, bet ne pirmā šāda tipa un specifikas būve.

Plānots, ka trijos namiņos būs vietas kopā 48 senioriem – katrā namiņā pa 16 vietām.

“Rūres” īpašnieks un centra izveidotājs Kristiāns Dāvis pastāstīja, ka centra paplašināšanās notiek, jo piesaistīts vērienīgs finansējums no Eiropas fondiem, ziņo vietne liepajniekiem.lv.

Būvējot jauno kompleks, mērķis ir radīt ģimenisku un cieņpilnu vidi, kurā vecāka gadagājuma cilvēki var saglabāt neatkarību, vienlaikus saņemot nepieciešamo medicīnisko un sociālo aprūpi.

“Tā kā ēku kompleksa būvniecībā tiek izmantots publiskais finansējums, tas paredzēts tiem cilvēkiem, kuriem par nepieciešamo pakalpojumu būs līdzfinansējums no pašvaldības, ar kuru “Rūrei” noslēgts līgums,” pastāstīja K. Dāvis.

Tas nozīmē, ka jaunajā kompleksā vietu un pakalpojumus nevarēs saņemt klienti par savu privāto finansējumu.

“Cilvēki, kas nonākuši situācijā, kad vajadzīgi ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi, tā ir nepieciešama dažādos veidos – kā ikdienas atbalsts kādās darbībās, tāpat ir guļoši, kopjami cilvēki, kā arī seniori ar paliatīvo un hospisa aprūpi.

Mums ģimeniskā vide jau bija esošajā centrā, bet bija pieejams finansējums, un mums bija tā iespēja radīt senioriem jaunu vietu,” turpina “Rūres” izveidotājs.

Šobrīd “Rūrē” no 180 vietām aizpildītas ir 177, taču uz pakalpojumiem ir izveidojusies rinda.

Kad uzcels jauno kompleksu, līdz ar to atkal būs vairāk vietu esošajās sociālās aprūpes centra istabiņās.

Šobrīd atkarībā no klientam nepieciešamā aprūpes līmeņa, maksa par uzturēšanos “Rūrē” ir sākot no 33 eiro dienā (1. aprūpes līmenis, ar dzīvošanu trīsvietīgā istabiņā), bet maksimālā summa dienā – 82 eiro (4. aprūpes līmenis, vienvietīgā istabā).

Darbus plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum.

Šis ir jau trešais šāda veida uzņēmuma “Magnum Social & Medical Care” projekts Latvijā.

Uzņēmums īsteno jauna tipa senioru māju būvniecību arī citviet, tostarp vēl vienā vietā Kurzemē – Talsu novada Laidzē.

Kam jābūt Latvijas skolēna ēdienkartē – iesaka mediķi (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 08:28:00 +0300

Sākot mācības 1. klasē, bērns piedzīvo lielu stresu, jo viņam jātiek galā ar savu pirmo pastāvīgās dzīves pienākumu.

Skolas gaitu sākšana vai atsākšana pēc vasaras ir grūts laiks visiem – bērniem un pusaudžiem, pedagogiem un, protams, vecākiem, kuri ir atbildīgi arī par bērna veselību, ko balsta trīs faktori – aizsardzība pret infekcijas slimībām, fiziskās aktivitātes un veselīgs, vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs, turklāt tāds, kāds nepieciešams augošam organismam. Par to sīkāk stāsta sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane un farmaceite Erika Pētersone.

“Sākot mācības 1. klasē, bērns piedzīvo lielu stresu, jo viņam jātiek galā ar savu pirmo pastāvīgās dzīves pienākumu. Tāpat jāpielāgojas mācību slodzei, kas vienlaikus prasa gan enerģiju, gan, iespējams, līdz šim neierastas koncentrēšanās un saskarsmes veidošanas prasmes. Savukārt pusaudžiem, kam skolas dzīve jau būs pazīstama, būs jātiek galā pubertātes laika fiziskajām pārmaiņām. Abos gadījumos ir vajadzīgas papildu uzturvielas,” atbildot uz jautājumu, kāpēc pusaudžiem un pirmsskolas vecuma bērniem ir nepieciešams veselīgs uzturs, skaidro uztura speciāliste Anita Baumane un uzsver, ka to, kādai jābūt bērna ēdienkartei, pirmkārt nosaka viņa fiziskās aktivitātes līmenis un vecumposms. Vecāki, visticamāk, ir pamanījuši, ka, piemēram, pubertātes posmā bērnam ir labāka apetīte.

Lielais pareiza uztura piecinieks

Jebkurā gadījumā – sportists vai ne, pirmklasnieks vai pusaudzis – veselīgam skolēna uzturam jāietver plašu svaigu pārtikas produktu klāstu no piecām pārtikas grupām. Uztura speciāliste tās uzskaita pēc “svarīguma” jeb tā, kā tās izvietojas īpaši skolēnam paredzēta uztura piramīdā.

Dārzeņi un pākšaugi

Augļi

Graudaugi, galvenokārt pilngraudi un to pārtikas produkti

Piena produkti un piena alternatīva

Gaļa un gaļas alternatīva

Katrai pārtikas grupai ir atšķirīgs uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu sastāvs, plašā spektrā pārstāvot visu bērna organisma augšanai un pareizai darbībai nepieciešamo. Tāpēc vecākiem jārūpējas, lai galdā tiktu celti dažādi pārtikas produkti no visām piecām grupām.

Augļi, dārzeņi un pākšaugi

Tie sniedz bērnam enerģiju, vitamīnus, antioksidantus, šķiedrvielas un nodrošina papildus šķidruma uzņemšanu. Šai produktu grupai ir arī nākotnes vērtība, jo var mazināt daudzu slimību riskus turpmākajā dzīvē, tostarp pasargāt no sirds slimībām, insulta un dažiem vēža veidiem.

Uztura speciāliste uzsver, ka katrā ēdienreizē uz šķīvja jābūt gan dārzeņiem un/vai pākšaugiem, gan augļiem. Šī daļa dažādu krāsu, tekstūru un garšu produktus, gan svaigus, gan termiski apstrādātus. “Ar dārzeņu ēšanu ir līdzīgi kā ar grāmatu lasīšanu – nav prātīgi sūroties, ka bērns neēd dārzeņus (vai nelasa grāmatas), ja mājās tie parādās kā reti viesi un paši pieauguši nav raduši tos ne ēst, ne gatavot,” norada uztura speciāliste un iesaka pārlieku neaizrauties ar mizošanu. Protams, augļi un dārzeņi ir jāmazgā, vēlams siltā, tekošā ūdenī un ar suku, lai atbrīvotos no netīrumiem vai ķīmisko vielu pārpalikumiem, taču mizas iespēju robežās ir jāatstāj, jo tajās ir vērtīgas barības vielas.

Graudaugi un to izstrādājumi

Šī produktu grupa ietver ne tikai maizi, makaronus, auzu pārslas, miežu putraimus, griķus un rīsus, bet arī mannu, kuskusu, kukurūzu, kvinoju, bulguru, sāgo – un uzskaite ar šiem mazāk zināmajiem, bet ne mazāk vērtīgajiem produktiem nebūt nav galā. Daudziem pieejamas arī pilngraudu versijas, kas, protams, ir vēlamākā izvēle. Šī pārtikas produktu grupa sniedz enerģiju, kas skolēniem nepieciešama augšanai, attīstībai un mācību slodzes izturēšanai. Pilngraudu produkti sniegs ilgāku enerģijas līmeni un ilgāk uzturēs sāta sajūtu.

Piena produkti un to alternatīva

Piena produkti ir kalcija un proteīnu avots. Galvenie no tiem – piens, siers un jogurts. Lai sasniegtu maksimālo kaulu masu un veidotu spēcīgus kaulus visai dzīvei, gan pirmsskolas, gan pubertātes posmā organismam ir nepieciešams vairāk kalcija. Tāpēc uztura speciāliste mudina vecākus katru dienu bērnam piedāvāt dažādus piena produktus. Ja bērns tos neēd, tad kalciju var uzņemt arī ar piena produktu aizstājējiem, piemēram, ar sojas pienu, pārslām un maizi, tofu (teksturētu augu proteīnu), lapu kāpostiem, riekstiem, sēklām. Starp citu, lieliski der arī ar asakām ēdamas sīkās zivis un zivju konservi.

Gaļa un gaļas alternatīva

Liesa liellopa, teļa, jēra, kazas, vistas, tītara vai cūkgaļa un zivis, tāpat olas, pupiņas, lēcas, turku zirņi, tofu un rieksti – produkti, kas bagāti ar olbaltumvielām un svarīgi augšanai un muskuļu attīstībai, īpaši pubertātes laikā, turklāt tie satur arī tieši šim vecumposmam nepieciešamus vitamīnus un minerālvielas, piemēram, dzelzi un omega-3 taukskābes. Omega-3 taukskābes, kas atrodamas treknajās zivis, palīdz bērna smadzeņu attīstībai un mācīšanās procesam. Savukārt dzelzs veicina muskuļu augšanu un asins tilpuma palielināšanos.

Vai skolēniem vajadzīgi uztura bagātinātāji

“Bērniem un pusaudžiem augšanai, attīstībai un veselībai nepieciešams plašs vitamīnu un minerālvielu klāsts,” stāsta farmaceite, gan uzsverot, ka tos būtu pareizi uzņemt, ēdot dažādus pārtikas produktus no visām piecām skolēniem īpaši iesakāmajām pārtikas grupām. Tomēr, ja bērni un pusaudži nesaņem ar uzturu pietiekami daudz vitamīnu vai minerālvielu, tas var izraisīt augšanas un attīstības problēmas. Gadījumos, kad vecāki nav droši, ka spēj nodrošināt visu bērnam vajadzīgo, ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai dietologu, vai jāaprunājas ar pieejamāko veselības aprūpes speciālistu – farmaceitu.

Līdztekus virknei vitamīnu (A, B, C, D, E, K un folāti) un minerālvielu (piemēram, kalcijs, jods, dzelzs un cinks), ko vajadzētu saturēt skolēna uzturam, speciāliste min dažas situācijas, kurās ar lielāku varbūtību vēlams apsvērt papildus uztura bagātinātāju lietošanu. Piemēram, ir ļoti iespējams, ka pusaudzēm, kurām sākušās menstruācijas, nepieciešams papildu dzelzs. Vai arī, ja skolēns apsver uzsākt vai ģimenē jau pieturas veģetāriešu, vegānu vai citai īpašai diētai, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai dietologu. Tas tādēļ, ka dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām bagāti pārtikas produkti satur cinku un vitamīnu B12. Visticamāk, vismaz kursa veidā tos arī nāksies uzņemt papildus. Tāpat uztura bagātinātāji var tikt rekomendēti bērniem ar lielu fizisku slodzi, tomēr arī tad labāk to darīt, balstoties ārsta rekomendācijās.

Ko dzert un ko nedzert

Ūdens ir veselīgākais dzēriens ikvienam cilvēkam, ne tikai bērnam, un tas ir arī lētākais.

Piens ir uzskatāms par ēdienu, tomēr šis produkts ar samazinātu tauku saturu arī ir labs dzēriena variants pusaudžiem un pirmsskolas vecuma bērniem, jo tas ir bagāts ar kalciju. Svarīgi zināt, ka tieši vājpienā kalcija ir vairāk!

Līdztekus jāparunā arī par nevēlamajiem slāpju dzesētājiem. Pusaudžiem un pirmsskolas vecuma bērniem jāierobežo saldu dzērienu, piemēram, augļu sulu, sporta dzērienu, aromatizētu ūdeņu vai piena, bezalkoholisko dzērienu lietošana. Saldos dzērienos ir daudz cukura un maz uzturvielu. Pie tiem pieder arī vecmāmiņas zaptsūdeņi, sīrupi, limonādes. Pārāk daudz saldu dzērienu var izraisīt neveselīgu svara pieaugumu, pat aptaukošanos un zobu bojāšanos, kā arī holesterīna līmeņa paaugstināšanos. Šie dzērieni remdē bērna izsalkumu un var mazināt viņa apetīti, kavējot ieturēt veselīgu maltīti.

Arī kofeīnu saturoši ēdieni un dzērieni nav ieteicami bērniem, vismaz pirms pusaudžu vecuma sasniegšanas, jo kofeīns var ietekmēt kalcija uzsūkšanos organismā. Kofeīns ir arī stimulants, kas nozīmē, ka tas dod “mākslīgu” enerģiju. Pārāk daudz kofeīna var izraisīt miega problēmas, kā arī koncentrēšanās grūtības skolā. Kofeīnu saturoši pārtikas produkti un dzērieni ir kafija, tēja, enerģijas dzērieni, daži aromatizēti ūdeņi un šokolāde.

Kā ar našķiem un uzkodām?

Mudiniet bērnu ierobežot starp ēdienreizēm apēsto kārumu un uzkodu daudzumu! Tāpat ir jālūkojas, lai “dažreiz jau var” maltīte nekļūtu par “tikai vienu reizi dienā”. Kas galvenokārt ir šie “dažreiz jau var”? Viss ātrās ēdināšanas spektrs, līdzņemšanai paredzētie ēdieni un, piemēram, kartupeļi frī, čipsi, smalkmaizītes, burgeri, līdzņemšanai paredzētā pica. Pie ēdienreizes aizstājējiem pieder arī kūkas, šokolāde, konfektes, cepumi, virtuļi, konditorejas izstrādājumi.

Dažādos našķos var būt daudz sāls, transtaukskābju un cukura, kā arī maz šķiedrvielu. Ēdot šādu ēdienu regulāri, pastāv liela liekā svara un aptaukošanās, kā arī citu veselības problēmu, piemēram, 2. tipa diabēta varbūtība.

Ko darīt, kad pusaudzis vai bērns dodas skolas gaitās, ārpus vecāku gādības un kontroles? “Ja bērna rīcība ir arī kabatas nauda, ir jārosina viņu izvēlēties uzkodas no veselīgu pārtikas produktu grupām – riekstus, sieru, jogurtu ar zemu cukura saturu, svaigus augļus vai dārzeņus, piemēram, burkānu un seleriju standziņas, sausmaizītes vai pilngraudu krekerus ar mērcēm, piemēram, humusu, gvakamoli vai tzatziki. Pusaudzis sapratīs, par ko runa – esiet droši! Pavisam labi, ja bērnam tiek dota līdzi uzkodu kastīte ar veselīgu saturu.

Tas pats attiecas uz desertu maltītes beigās. Sagriezti augļi vai jogurts ir veselīga un vērtīga alternatīva. Ja vēlaties pasniegt kaut ko īpašu, izmēģiniet mājās gatavotu banānu vai auzu pārslu maizi, kam var pievienot riekstus un/vai žāvētus augļus. Kūkas, šokolādi, konfektes un citus našķus atstājiet atsevišķiem gadījumiem, piemēram, dzimšanas dienām,” mudina sertificētā uztura speciāliste.

Latvijas pieteikums «Oskara» nominācijai – brāļu Ābeļu «Dieva suns» (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 02 Sep 2025 07:33:00 +0300

Tā veidota reti izmantotajā rotoskopijas animācijas tehnikā un stāsta par mistiskiem notikumiem 17. gadsimta Livonijā.

Izvērtējot Latvijas filmas, kas tika pieteiktas kā kandidātes ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” nominācijai kategorijā “Labākās starptautiskās filmas balva”, šogad nacionālā ekspertu komisija vienbalsīgi izvēlējusies sacensībai izvirzīt pasaulē jau ievēroto un novatorisko pilnmetrāžas animācijas filmu „Dieva suns”, ko veidojuši režisori brāļi Lauris un Raitis Ābeles.

Izvērtēšanai pieteiktās filmas apsprieda NKC izveidotā nozares ekspertu komisija, kuras sastāvu apstiprinājusi ASV Kinoakadēmija, – Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Marta Bite, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Daira Āboliņa, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja Sabīne Andersone, producenti Matīss Kaža un Uldis Cekulis, Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma. Latvijas kinoproducenti šogad komisijas izvērtēšanai bija pieteikuši trīs pilnmetrāžas filmas – režisora Jura Kursieša spēlfilmu "Cildenie" (studija White Picture), Māra Martinsona spēlfilmu "Zeme, kas dzied" (studija K Films) un režisoru Laura un Raita Ābeļu pilnmetrāžas animācijas filmu "Dieva suns" (Tritone Studio).

Vispusīgi izvērtējot un apspriežot iesniegto filmu kvalitātes, nacionālā ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma par Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvas kategorijai Labākā ārzemju filma izvirzīt pilnmetrāžas animācijas filmu "Dieva suns", kas pasaules pirmizrādi ar spilgtām starptautiskām atsauksmēm piedzīvoja jūnija sākumā Traibekas festivālā Ņujorkā (ASV). Kinoindustrijas medijos filma jau novērtēta kā negaidīti drosmīga un novatoriska, tā veidota reti izmantotajā rotoskopijas animācijas tehnikā un stāsta par mistiskiem notikumiem 17. gadsimta Livonijā.

Latvijas ekspertu komisijas apsvērumos zināma nozīme bija arī faktam, ka tieši ar „neparastu animāciju” Latvija jau ir iekarojusi vietu ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvas kontekstā un iespēja turpināt šo stāstu ir stratēģiski jāizmanto; arī filmas "Straume" producents un līdzautors Matīss Kaža vērtē, ka pasaules animācijas kontekstā filmai "Dieva suns" ir iespējas tikt ievērotai un uzrunāt dažādas auditorijas.

Latvijā filmai "Dieva suns" jau septembra sākumā (no 2.09.) paredzēti seansi kinoteātrī Cinamon. Balle Liepājā, ar kuru režisoriem brāļiem Ābelēm ir nozīmīga iepriekšējās sadarbības pieredze, savukārt plašāka filmas izrādīšana Rīgas kinoteātros un citur Latvijā plānota oktobrī, kad Dieva suns būs Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) atklāšanas filma.

Vēsturiskais fons – pirmā Latvijas filma, kas tika izvirzīta ASV Kinoakadēmijas balvai, bija "Cilvēka bērns" (1991, Jānis Streičs), Oskaru sacensībā Latvija atgriezās ar filmu "Rīgas sargi" (izvirzīta 2008. gadā, režisors Aigars Grauba). Turpmākajos gados ekspertu komisijas vērtējumā tikušas atlasītas jau 15 citas filmas, jaunākās no tām – "Janvāris" (2022, Viesturs Kairišs), "Mana brīvība" (2023, Ilze Kunga-Melgaile) un "Straume" (2024, Gints Zilbalodis).

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 0,6% (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 14:55:00 +0300

Tas ļāva praktiski noturēt pārtikas tirdzniecību iepriekšējā gada līmenī.

2025. gada jūlijā reģistrēts straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada novembra – salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju apgrozījums palielinājās par 3,4 % (pēc nekoriģētiem datiem).

Izaugsmi galvenokārt nodrošināja būtisks nepārtikas preču tirdzniecības pieaugums. Arī mēneša griezumā bija vērojams mazumtirdzniecības apjoma pieaugums – jūlijā, salīdzinot ar jūniju – tas pieauga par 1,3 % (pēc sezonāli koriģētiem datiem), ko noteica pārtikas un nepārtikas preču apgrozījuma kāpums.

Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums, visticamāk, saglabāsies ar svārstībām, taču kopējā tendence būs uz pakāpenisku izaugsmi. Jūlijā reģistrētais pieaugums galvenokārt atspoguļoja nepārtikas preču tirdzniecības kāpumu, vienlaikus pārtikas segmentā kritums bija ļoti neliels, ko ietekmēja lielo veikalu apņemšanās mazināt pirmās nepieciešamības pārtikas preču cenas. Tas ļāva praktiski noturēt pārtikas tirdzniecību iepriekšējā gada līmenī, neraugoties uz kopumā augsto cenu spiedienu. Degvielas apgrozījumu jūlijā veicināja zemākas cenas nekā pirms gada. Tādējādi redzams, ka, mazinoties spiedienam uz pārtikas un degvielas cenām, mājsaimniecībām saglabājas iespējas pārorientēt tēriņus uz citiem segmentiem, īpaši nepārtikas precēm. Tomēr kopējo patēriņa aktivitāti arī turpmāk ierobežos augstais cenu līmenis, kas turpina noslogot budžetus.

Jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 6,9 %. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās. Mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 38,2 %) un kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā tas praktiski saglabājās nemainīgs (samazinājums par 22,5 %). Straujš pieaugums vērojams arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 13,2 %), grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecību (par 11,6 %), farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 10,2 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 7,7 %) un tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 7,3 %). Mērenāks kāpums bija ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 4,2 %), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 4,1 %) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 2,9 %), bet apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā praktiski palika nemainīgs (pieaugums par 0,1 %).

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazinājās ļoti mēreni – par 0,6 %, ko noteica mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, t.i. lielveikalos, apgrozījuma apjomu kāpums. Tas liecina, ka jūlijā arvien skaidrāk izpaudās pirmās nepieciešamības preču cenu samazināšanās, ko veicināja lielo mazumtirdzniecības veikalu apņemšanās samazināt cenas (memorands). Šī ietekme praktiski noturēja pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījumu iepriekšējā gada līmenī un ierobežoja krituma apmēru. Līdz ar to nelielais kritums nenozīmē vājāku patēriņu, bet drīzāk atspoguļo zemāku cenu līmeni biežāk pirktām precēm, pat ja fiziskajos apjomos iedzīvotāji iegādājās tikpat vai pat vairāk pārtikas.

Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās jūlijā pieauga – par 1,7 %, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, ko noteica zemākas degvielas cenas nekā iepriekšējā gada jūlijā.

Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kāpums jūlijā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija vērojams gan mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 0,7 %), gan pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem – par 0,3 %. Neliels apgrozījuma kāpums bija arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā (par 0,2 %).

Kopumā š.g. janvārī-jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums praktiski nemainījās. Salīdzinot ar 2024. gada janvārī-jūliju, tas bija par 0,2 % augstāks. To lielā mērā noteica pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums par 3,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,0 %, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,1 %.

Kāpēc latvieši atgriežas dzimtenē: remigranti stāsta (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 12:45:00 +0300

"Nelielās valstīs konkurence ir mazāka un iespējas pierādīt sevi - plašākas".

Lotes un Riharda stāsts nav par aizbraukšanu vai atgriešanos - tas ir par apzinātu izvēli, par to, kā pasauli var izpētīt, ‘nogaršot’ un tad pieņemt lēmumu par to, kur vēlies dzīvot, par mazas valsts iespējām, ja vien proti tās saskatīt.

Rihards ir dzimis cēsnieks, kurš jaunībā gribēja redzēt plašāku pasauli. Viņš studēja Latvijas Universitātē vēsturi, pēc tam devās tālāk - gads Viskonsīnas Universitātē, pēc tam Eiropas studijas Beļģijā un prakse Eiropas institūcijās. Rihards atzīst, ka kādu brīdi dzīves ‘scenārijs’ ar karjeru Eiropas institūciju šķitis ideāls, pat saņemts piedāvājums par pilnībā apmaksātām studijām ar stipendiju doktorantūrā. "Tas bija vilinošs piedāvājums, bet es pārdomāju, kādu dzīvi patiesībā vēlos. Sapratu, ka mana vieta ir Latvijā," atzīst Rihards un piebilst: "Nelielās valstīs konkurence ir mazāka un iespējas pierādīt sevi - plašākas. Tas ir Latvijas ‘pluss’, un to noteikti vajag izmantot. Vācijā, Francijā vai citās lielās valstīs praksē bieži jāveic vienkārši, tehniski darbi, piemēram, jālīmē markas uz aploksnēm. Latvijā jau praksē biežāk tiek piedāvāti interesantāki un atbildīgāki uzdevumi, un ir iespēja arī jaunam cilvēkam darīt ko jēgpilnu, un tas palīdz augt."

Rihards atzīst, ka arī viņam ir svarīgi darīt darbu ar jēgu un misiju, kur var redzēt reālus darba augļus. Viņš strādā jomā, kur iespējams apvienot ikdienu Latvijā ar plašāku starptautisko pieredzi. "Es varu būt kopā ar ģimeni, dzīvot Cēsīs, būt tuvumā dabai, vienlaikus strādājot gan klātienē, gan attālināti. Taču man ir iespēja doties arī ārzemju komandējumos, pārstāvēt Latviju un dalīties ar mūsu pieredzi," Rihards uzskata, ka šāds līdzsvars ir liela vērtība.

Lote nāk no Kurzemes, vēlāk pārcēlusies uz Rīgu, pēc tam studējusi Vidzemes Augstskolā žurnālistiku. Viņa stāsta par savu ārzemju pieredzi: "Man vispirms bija "Erasmus" prakse Lielbritānijā, tad bija studijas Amerikā, un tad vēl prakse Maltā." Ar Rihardu Lote satikās Amerikā, kur abi gadu studēja Viskonsīnas Universitātē. Vēlāk Rihards turpināja studijas Beļģijā, un abi bieži lidoja viens pie otra. Sākumā Lote domāja, ka Malta varētu būt vieta, kur gribētos palikt, taču ar laiku domas mainījās. "Sapratu, ka esmu ‘fiziski’ latviete - vienīgais klimats, ko varu panest un ko mīlu, ir šeit, Latvijā. Arī biežie lidojumi sākumā šķita aizraujoši, bet ar laiku kļuva nogurdinoši. Tas bija brīdis, kad pieņemt lēmumu - laiks atgriezties mājās."

Pēc studijām abi dzīvoja Rīgā - Lote strādāja žurnālistikā un mārketingā, Rihards - valsts pārvaldē. Viņi iegādājās zemes gabalu Cēsīs, un gandrīz katru nedēļas nogali devās ciemos pie Riharda vecākiem. Lote atzīst, ka par pārcelšanos uz Cēsīm bija domājuši jau agrāk, taču vienmēr šķitis - vispirms jāuzceļ māja, jāsagaida īstais brīdis. "Māja vēl nebija uzcelta, bet mēs nolēmām - vairs negaidām uz lielajiem plāniem, dzīvosim tagad," viņa saka. Kad piedzima meita un pilsētas temps sāka šķist nogurdinošs, pēdējais grūdiens pārcelties bija 2022.gada pavasaris - kara sākums Ukrainā un drūmā atmosfēra Rīgā. "Pirmo nedēļu pēc pārcelšanās izslēdzām telefonus, gājām pastaigāties pa mežu un baudījām mieru," atceras Lote.

Sākumā Cēsīs pietrūka ierasto draugu un sarunu, kas Rīgā bija ikdiena, tāpēc Lote izveidoja grāmatu klubu "MUMS" - vietu, kur satikties, lasīt un dalīties ar domām. "Grāmatas saved kopā cilvēkus," saka Lote. Kluba dalībnieki reizi mēnesī satiekas tiešsaistē, reizi ceturksnī - klātienē Cēsīs, bet vasarās tiek rīkotas nometnes dažādās Latvijas vietās.

Lote sevi raksturo: "Es laikam esmu ekstraverts intraverts." Šis klubs sākotnēji bija veids, kā kompensēt sabiedrību, kas palika Rīgā, bet ar laiku tas kļuvis par ko lielāku - kopiena, kas sniedz atbalstu un iedvesmu.

Pēc atgriešanās Latvijā Lote strādāja žurnālistikā, vēlāk mārketingā, tostarp uzņēmumā "Printful". Pēc abu meitu piedzimšanas un bērnu kopšanas atvaļinājumiem viņai bija grūti atgriezties pilnas slodzes darbā, jo ikdiena ar bērniem un arī hobijs - grāmatu klubs - prasa laiku un uzmanību. Lote ir gandarīta, ka izdevies atrast darbu, kas ļauj apvienot visas viņai svarīgās jomas. Tagad Lote strādā bērnu grāmatu izdevniecībā "Liels un mazs" nepilnā slodzē, kas ļauj labāk sabalansēt darbu, laiku ģimenei un hobijiem.

Svarīga loma ģimenes ikdienā ir Sv. Jāņa luterāņu draudzei. "Draudze palīdzēja mums justies pieņemtiem jau no pirmās dienas. Tur mums ir tuvi cilvēki, ar kuriem satiekamies reizi mēnesī," stāsta Lote. Viņa novērtē, ka mācītājs Didzis Kreicbergs īpaši domā par jauniešu un jauno ģimeņu iesaistīšanu draudzes dzīvē. Tiek organizētas attālinātas grupas tiešsaistē, lai piederības sajūtu nezaudētu arī tie cēsnieki, kas šobrīd dzīvo ārzemēs un kādreiz varētu atgriezties mājās. Rihards uzsver, ka šī pieeja ir ļoti vērtīga: "Tas ir ‘forši’, ka mācītājs apzina ne tikai tos, kuri ir uz vietas, bet arī tos, kuri ir ārzemēs. Ja viņi kādreiz atgriezīsies, būs sajūta, ka draudze jau ir pazīstama un nevajadzēs justies kā svešiniekam."

Abi ar prieku atceras, kā draudze, iesaistot arī plašāku sabiedrību, palīdzējusi cēsniecei Alisei Siliņai piedzīvot to, ko paši savulaik izbaudījuši - iegūt labu izglītību, iepazīt pasauli un paplašināt apvāršņus. "Varēja redzēt, ka meitene bija noraizējusies, viņa ir ‘supertalantīga’, viņa bija uzņemta augstskolā, bet viņai vienkārši pietrūka naudas," atceras Rihards. Pēc "Brexit" studiju maksa Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Eiropas Savienības studentiem pieauga daudzkārt, bet Lote un Rihards ar draudzes atbalstu organizēja atbalsta kampaņu - tika vākti ziedojumi, iesaistīti mediji un uzrunāta plašāka sabiedrība. "Bija prieks redzēt, kā visi kopā varam palīdzēt," saka Rihards. Abi ar lepnumu seko Alises panākumiem - viņa sekmīgi turpina studijas, un 2024.gadā uzstājās arī Šekspīra Globe teātrī Londonā izrādē "Daudz trokšņa par neko".

Dzīvojot Cēsīs jau vairāk nekā trīs gadus, Lote un Rihards īpaši novērtē pilsētas kopienas spēku. Lote atzīst, ka Cēsīs ir viegli sajust piederību un ātri atrast domubiedrus. Viņa kā piemērus min kopstrādes telpas Raiņa kvartālā, kultūrtelpu "MALA", kā arī cēsnieku WhatsApp kopienu, kur pilsētnieki dalās ar informāciju, diskutē par ikdienas lietām un arī tirgojas: "Ja vajag ko uzzināt vai atrast, šajā grupā vienmēr kāds palīdz." Svarīgs atbalsts bijis arī bērnudārzs - "tur draudzības veidojās gan bērniem, gan vecākiem, un tas ļoti palīdzēja iejusties jaunā pilsētā," stāsta Lote. Tieši šādas vietas un kopīgas iniciatīvas padara pilsētu dzīvu un atvērtu arī jaunpienācējiem. "Kopiena ir ļoti svarīga. Un jā - ir grūti, ja tās nav, bet Cēsīs, man liekas, ir spēcīga kopiena," uzsver Lote.

Protams, arī Cēsīs netrūkst izaicinājumu, īpaši ģimenēm ar bērniem. Lote atzīst, ka pilsētā trūkst lielu, ģimenēm piemērotu dzīvokļu - bieži tie ir vai nu pārāk mazi, vai jau aizņemti, un jaunu mājokļu piedāvājums augošām ģimenēm ir ierobežots. Arī piemērota zemes gabala atrašana var būt izaicinājums. Lotei un Rihardam ar zemes gabala iegādi paveicās - arī šeit ļoti noderēja draudzes locekļu atbalsts.

Domājot par nākotni, Lote saka: "Es noteikti novēlu savām meitām, lai viņas ‘pagaršo’ pasaules garšu. Bet es, protams, aizturētu elpu gaidīšu, vai viņām pasaule ‘iegaršosies’, vai tomēr galu galā viņas atgriezīsies mājās." Rihards piebilst: "Cēsīs vienmēr ir iespējas iesaistīties, darboties un augt, bet vislabāk ir tas, ka dienas beigās vari būt mājās - savā īstajā vietā."

Eksperti: ēdiena pasūtīšana sniedz iespēju atpūsties (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 01 Sep 2025 07:32:00 +0300

Tā var būt saruna ar draugu, īss brīdis ar grāmatu vai vienkārši klusuma mirklis bez telefona.

Pirmais skolas zvans jau tepat aiz stūra, un tas nozīmē, ka arī pieaugušajiem ikdienas pienākumu saraksts papildināsies ar darbiem, kas arī bija devušies vasaras atvaļinājumā. Kā liecina ekspertu dati, aktīvāka dienas plānošana Latvijas iedzīvotājiem sākas jau augustā, kad, salīdzinot ar jūliju, ēdienu pasūtījumu skaits pieaudzis par 20%. Aizvien populārākas kļūst arī pusdienu piegādes uz birojiem, kas apliecina, ka atvaļinājumu sezona ir noslēgusies un pienācis laiks rudens darba cēlienam. Lai šo pāreju padarītu mierpilnāku, eksperti apkopoja 5 noderīgus ieteikumus, kā atgriezties ikdienas režīmā bez lieka stresa.

1. Ieplāno nedēļu jau laikus

Pirmdienas rītos nereti šķiet, ka viss jāpagūst uzreiz un bez kavēšanās. Lai no šīs sajūtas izvairītos, svētdienas vakarā velti dažas minūtes nedēļas plāna ieskicēšanai. Pieraksti svarīgākos uzdevumus, kas noteikti jāpaveic, sagatavo iepirkumu sarakstu un, ja iespējams, sarūpē visu nepieciešamo jau iepriekš. Padomā arī par pāris vakariņu idejām. Tad nedēļu varēsi sākt ar mierīgāku sajūtu, zinot, ka daļa rūpju jau ir sakārtotas un atliek tikai ķerties pie darbiem.

2. "Visu pats!" atstāj mājās

Kuram gan nav uznākusi sajūta, kad visu gribas paveikt pašam. Vilinoši, bet ne vienmēr tas ir gudrākais risinājums - cenšoties izdarīt pilnīgi visu, mēs ne tikai nodzenam sevi, bet arī pazaudējam laiku tam, kas patiešām svarīgs. Dažkārt pietiek deleģēt vien pāris mazākus pienākumus, piemēram, ļaut kādam citam parūpēties par vakariņām vai iepirkuma groza atgādāšanu līdz namdurvīm. Šādas mazās izvēles palīdz saglabāt vairāk enerģijas lielajām lietām. Kā skaidro eksperts Baltijā Mantas Lomsarģis, klientu aptauja parāda, cik nozīmīgi var būt šādi mazie lēmumi: "56% mūsu lietotāju atzīst, ka platforma palīdz viņiem izvairīties no maltīšu plānošanas un gatavošanas stresa. Turklāt šo izbrīvēto laiku viņi velta kam vērtīgākam - atpūtai (69%), kopīgiem brīžiem ar ģimeni un draugiem (49%) vai darbam un mācībām (47%). Katru rudeni redzam, kā pieaug ikdienas steiga un darāmo lietu saraksts, un cilvēki meklē risinājumus, kas ļauj ietaupīt laiku un enerģiju būtiskajam."

3. Pauze arī ir daļa no plāna

Darba dunā visbiežāk aizmirstam tieši par sevi, tāpēc pauzes ir vērts ieplānot jau iepriekš, nevis atlikt uz vēlāku laiku. Dienas skrējienā tieši šie mazie brīži dod vislielāko ieguvumu, jo palīdz apstāties, ievilkt elpu un atgūt enerģiju turpmākajiem darbiem. Tā var būt saruna ar draugu, īss brīdis ar grāmatu vai vienkārši klusuma mirklis bez telefona. Pat dažas minūtes dienā darbojas kā "restarta poga" un palīdz saglabāt līdzsvaru, lai dienu varētu turpināt ar jaunu sparu.

4. Pastaiga pusdienu pārtraukumā

Ja darba diena paiet sēžot, ir vērts ik pa laikam izkustēties. Nereti pusdienu pārtraukumā visvairāk laika patērējam rindā pēc maltītes. Ja parūpēsies, lai pusdienas jau ir birojā (paņemot tās no mājām vai pasūtot ar piegādi), ietaupīto laiku vari izmantot pastaigai svaigā gaisā. Tā palīdzēs sakrāt nepieciešamos dienas soļus un ļaus izvairīties no pēcpusdienas noguruma

5. Kalendārs ar brīvstundām

Līdz ar pirmajām rudens dienām un jauno skrējienu klāt piezogas vilinājums uzreiz ielekt pilnā režīmā. Straujās pārmaiņas drīz vien var pārtapt sajūtā, ka šis "vāveres ritenis" nekad neapstāsies - darbs, pulciņi, pasākumi un arvien jauni pienākumi. Tava paša mieram un veselībai atstāj grafikā arī dažus tukšos laukus atelpai. Nepārplāno katru darba dienas stundu, jo tieši tad ātri piezogas stress par to, ka neko nevari pagūt.

Tāpat atstāj brīvus arī dažus vakarus un nedēļas nogales pataupi kā iespēju atelpai, pat ja šķiet, ka gribas paspēt paveikt vēl ko. Tieši šīs pauzes palīdz noturēt enerģiju ilgtermiņā, lai rudens nesākas ar izdegšanu, bet ar līdzsvaru un mieru.

Mūsdienu latviešu komponists Jēkabs Tutiņš zina, kā pārsteigt (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 14:29:00 +0300

Baroka laikmeta grandiozitāte sastop mūsdienu cilvēka suverenitāti.

Rīgas sirdī - leģendārajā Benjamiņu namā - pulcējās kultūras un uzņēmēju elite, lai bīskapa Andra Kravaļa vadībā tiktu inaugurēts komponista Jēkaba Tutiņa impērijas manifests. Monumentālais albums "Not Quite Baroque", ko pirmatskaņoja paplašinātais kamerorķestris diriģenta Artūra Oskara Mitrevica vadībā, sniedza ne vien grandiozu muzikālu pieredzi, bet arī drosmīgu aicinājumu cilvēkiem virzīties pretim saviem sasniegumiem, savai impērijai.

Inaugurācijas ceremonija sākās ar kopīgu Tēvreizi, apliecinot vienotību un pateicību Dievam. Tajā debijas albums "Not Quite Baroque" tika iesvētīts bīskapa Andra Kravaļa vadībā - kā pateicības un godinājuma apliecinājums, svētot albuma ceļu pie klausītājiem. Šis bija brīdis, kurā mūzika ieguva sakrālu dimensiju, nostiprinot savu vietu kā impērijas manifests. Pēc iesvētīšanas izskanēja visi septiņi albuma skaņdarbi paplašinātā kamerorķestra izpildījumā diriģenta Artūra Oskara Mitrevica vadībā, un komponists pats atklāja katra darba stāstu, aicinot klātesošos ielūkoties albuma arhitektūrā un idejiskajā kodolā.

"Tīra instrumentālā mūzika, tur nav kam piesieties. Tur viss ir pareizi uzrakstīts, un viss tas labi skan," - tā par Jēkaba Tutiņa debijas skaņdarbiem saka Maestro Raimonds Pauls. Arī citas Latvijas sabiedrībā zināmas personības jau atzinīgi novērtējušas jauno komponistu. Modes dizainere Iveta Vecmane uzsvēra emocionālo spēku: "Es joprojām jūtu vibrāciju sevī - Jēkabs ir ļoti talantīgs, super talantīgs. Man patīk cerība un spēks, kas ir šajā skaņdarbā." Žurnāliste un blogere Une Ulme izcēla dziļumu: "Es biju pēkšņi aizkustināta līdz asarām. Tā bija kā meditācija, kas beidzās ar spēku un jaudu - gribējās vēl, vēl, vēl." Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds atzina: "Neticami, bet skaņdarbs beidzās pārāk ātri - tā bija mūzika, kas raisa emocijas un pārdomas. Gribējās vēl." Savukārt uzņēmējs Jānis Dambergs norādīja: "Negaidīti dinamiski un negaidīti labi! Nezināju, ka klasiskā mūzika ir aktīvu cilvēku mūzika - pilna ar pārmaiņām un virzību uz sasniegumiem."

"Not Quite Baroque" ir komponista Jēkaba Tutiņa debijas albums - monumentāla skaņdarbu kolekcija, kur baroka laikmeta grandiozitāte sastop mūsdienu cilvēka suverenitāti. Septiņi darbi veido impērijas manifestu: "Prophecy" atklāj likteņa vīziju un pravietisku pieteikumu, "Coronation" apliecina kronēšanu un savas varas nostiprinājumu, bet "Elite" ievada jaunā sabiedrībā, kur sākas piederība tiem, kas

nosaka spēles noteikumus. Albuma centrā stāv "Glory to God", nepārprotams apliecinājums, ka visa godība un spēks nāk no Dieva. "I Am" skan kā stingra stāja un identitātes apliecinājums - nepazaudēt sevi, savukārt "Celebration" uzliesmo kā triumfa un uzvaras svinības. Noslēgumā "Code: Empire" apvieno visu ceļu un skan kā nepārprotams paziņojums: šis ir tikai sākums.

Katru dienu komponists Jēkabs Tutiņš savos sociālajos tīklos publicē jaunus video, kuros Latvijas sabiedrībā zināmas personības dalās ar sajūtām, kas pārņēmušas, pirmoreiz dzirdot viņa mūziku. Šajos atklātajos stāstos viņi ne tikai izsaka emocijas par dzirdēto, bet arī atklāj, kā klasiskā mūzika iedvesmo un stiprina viņu pašu ceļā uz sasniegumiem un impērijas būvēšanu. "Šī mūzika nelūdzas tikt sadzirdēta - tā ienāk ar autoritāti, piepilda telpu un klausītāju prātu, paceļ pāri ikdienai un atgādina, ka patiesā impērija sākas mūsos pašos. Tā ir skaņu arhitektūra ar varas un uzvaras ideju, kas stiprina, provocē un virza klausītāju uz sasniegumiem. Impērija rodas tur, kur cilvēks notic savam spēkam - un šis albums ir radīts ambicioziem, neatlaidīgiem un uz sasniegumiem vērstiem cilvēkiem," saka komponists Jēkabs Tutiņš.

Albuma mūzika pie klausītājiem nonāks tikai vinila formātā. Komponists Jēkabs Tutiņš uzsver, ka šāda plate Latvijas tirgū būs unikāls precedents - no vāka ar sarkanā samta apdari līdz karmīnsarkanajam vinilam katra detaļa darināta ar meistaru rokām. Šis ekskluzīvais izdevums būs iegādājams tikai komponista oficiālajā mājaslapā.

Par komponistu:

Jēkabs Tutiņš ir latviešu izcelsmes komponists, kurš klausītājiem atklāj klasiskas elegances un emociju piesātinātu klausīšanās pieredzi. Jēkaba Tutiņa komponista gaitas aizsākās un attīstījās 2018.gadā Sv. Alberta Romas katoļu baznīcā, kur viņš veidoja savu muzikālo rokrakstu un izkopa melodiskās domas precizitāti. Viņa mūzika izceļas ar dzidri veidotām melodiskajām līnijām, kas spēj aizkustināt un emocionāli uzrunāt klausītāju. Tutiņš ir pārliecināts, ka melodiskums ir atslēga patiesai saiknei ar klausītāju, un ikviens viņa radītais darbs šo principu izvirza par galveno prioritāti. Apzināti izvēloties klasikas estētiku un harmoniju kā savas radošās darbības pamatu, komponists iestājas par mūziku, kas strukturē, iedvesmo un piepilda.

Aptauja: finanšu pratība bērniem jāmāca vecumposmā no 6 līdz 10 gadiem (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 14:23:00 +0300

Aptaujas atbildēs ļoti līdzīgs viedoklis vērojams gan sieviešu, gan vīriešu vidū.

Kā plānot budžetu, saprast naudas vērtību un atšķirt vajadzības no vēlmēm - tie ir jautājumi, kas palīdz apgūt finanšu pratību. Taču cik gados ir īstais brīdis sākt šīs zināšanas mācīt bērniem? Finanšu tehnoloģiju ekspertu veiktā iedzīvotāju aptauja atklāj, ka divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērniem finanšu pratību jāsāk mācīt vecumposmā no 6 līdz 10 gadiem.

Balstoties uz aptaujas datiem, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 33% aptaujas dalībnieku uzskata, ka par naudu un tās plānošanu ar bērniem jāsāk runāt 6-7 gadu vecumā, galvenokārt ģimenē. Savukārt 34% iedzīvotāju pauž, ka vecumposms no 8 līdz 10 gadiem ir atbilstošais brīdis, lai par finanšu jautājumiem mācītos gan ģimenē, gan skolā.

Vēl 14% respondentu norāda, ka par naudas vērtību un tās pārvaldību bērniem jāsāk stāstīt pirms 5 gadu vecuma, galvenokārt ģimenē apgūstot finanšu pratības pamatus.

"Jo biežāk bērni redz, kā ģimenē tiek plānoti tēriņi - sākot no ikdienas iepirkšanās situācijām veikalā līdz sagatavošanās procesam jaunajam mācību gadam, jo labāk viņi izprot naudas vērtību un jūtas iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Tieši šādā veidā bērni gūst praktisku pieredzi un redz, kā zināšanas par finansēm pielietojamas reālajā dzīvē," saka kreditu eksperts Toms Vandāns.

8% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka par budžeta plānošanu un vēlmju atšķiršanu no vajadzībām jāsāk stāstīt 11-13 gadu vecumā, savukārt vēl 6% - pēc 14 gadu sasniegšanas. 5% aptaujāto norādīja, ka viņiem ir grūti pateikt, kurā vecumā būtu piemērotākais brīdis sākt bērniem mācīt finanšu pratību.

Aptaujas atbildēs ļoti līdzīgs viedoklis vērojams gan sieviešu, gan vīriešu vidū, taču iespējams salīdzināt atšķirības, kā uz šo jautājumu raugās dažādās vecuma grupās. Piemēram, atbildi pirms 5 gadu vecuma visbiežāk (18%) norāda jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (35%) izceļ 6-7 gadu vecumposmu. Aptaujas dalībnieki 40-49 gadu vecuma grupā (37%) biežāk norāda uz vecuma posmu starp 8 un 10 gadiem.

Salīdzinot respondentu atbildes starp reģioniem, Zemgalē ir procentuāli augstākais rezultāts (21%), norādot, ka budžeta plānošanas pamatus jāsāk mācīt pirms 5 gadu vecuma. 6-7 gadu vecumposmam visbiežāk piekrīt aptaujas dalībnieki no Vidzemes (40%). Turpretī iedzīvotāji no Rīgas un Latgales (37%) uzskata, ka ģimenē un skolā par finanšu pratību jārunā, kad bērni ir vecumā no 8 līdz 10 gadiem.

Ēdināšanas nozare piedāvā palielināt ieņēmumus līdz 50 miljoniem eiro (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 12:18:00 +0300

To iespējams īstenot, sniedzot VID pieeju aktuālai informācijai par algu līmeni.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir sagatavojusi priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja tiks pieņemts lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem. Priekšlikumus LRB šonedēļ iesniedz Ekonomikas ministrijai.

LRB uzsver, ka PVN samazināšana restorānu un ēdināšanas nozarē dotu virkni pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai un uzlabotu nozares finansiālo situāciju, kas smagi cietusi Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara izraisīto seku rezultātā, īpaši tūrisma plūsmas krituma dēļ. PVN samazināšana dotu iespēju palielināt nozarē strādājošo algas, mazinot darbaspēka aizplūšanu, kā arī samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un stiprinātu godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. PVN samazināšana arī ļautu samazināt ēdienu cenas gala patērētājam, kas strauji pieaugušas ekonomiskās krīzes un inflācijas rezultātā.

"PVN samazināšana ēdināšanas nozarei būtu ieguldījums visas Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Tas palīdzētu saglabāt darba vietas, celt algas un mazināt ēnu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka valsts budžets necieš no ieņēmumu krituma," norāda Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents.

LRB ir pārliecināta, ka iespējamo īstermiņa PVN ieņēmumu kritumu iespējams pilnībā kompensēt, ieviešot sekojošus pasākumus:

-Algu palielinājums nozarē nodrošinātu papildu 29-49 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos, tai skaitā:

-pavāriem - 10 - 16 miljoni EUR,

-viesmīļiem - 7- 13 miloni EUR,

bārmeņiem - 4- 7 miljoni EUR,

-virtuves strādniekiem - 8- 13 miljoni EUR.

To iespējams īstenot, sniedzot VID pieeju aktuālai informācijai par algu līmeni profesijās un reģionos, kā arī par uzņēmumiem, kas darbojas ēnu ekonomikas zonā. Latvijas Restorānu biedrība ir sagatavojusi finanšu modeli un plānu, kā ar algu palielinājumu papildināt budžeta ieņēmumus un ir gatava tos sīkāk apspriest ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, kā arī ar Valsts Ieņēmumu dienestu.

· Nodokļu iekasēšana no digitālajām dzeramnaudām varētu palielināt budžeta ieņēmumus par 1,5 milj. EUR.

· Alkohola tirdzniecības licenču maksas paaugstināšana ļautu budžetam iegūt vēl 4 milj. EUR.

Priekšlikumu PVN samazinājuma kompensēšanai šonedēļ ir iesniegti Ekonomikas ministrijai, atbildot ekonomikas ministra iepriekš paustajam atbalstam un par samazinātās PVN likmes ieviešanu ēdinašanas pakalpojumiem.

Septembrī Latvijas iedzīvotāji atbalstīs bioloģiskās saimniecības (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 08:11:00 +0300

"Mēs stiprinām gan savu veselību, gan dabu un cilvēkus Latvijas laukos".

Septembrī, atzīmējot Eiropas Savienības Bioloģiskās pārtikas mēnesi, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicina sekot līdzi un piedalīties dažādās aktivitātēs, kā arī biežāk iepirkumu grozā likt bioloģiski sertificētus produktus.

Septembris Latvijā un visā Eiropas Savienībā jau vairākus gadus tiek atzīmēts kā bioloģiskās pārtikas mēnesis - laiks, kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskajai pārtikai un tās nozīmei mūsu ikdienā. Šī iniciatīva rosina sabiedrību ne tikai tuvāk iepazīt bioloģisko lauksaimniecību un atklāt jaunas garšas, bet arī dziļāk izprast bioloģiskās pārtikas lomu vides aizsardzībā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, sabiedrības veselības un lauku kopienu stiprināšanā.

4.-6.septembrī - izstāde "Riga Food"

Izstādes "Riga Food" apmeklētāji aicināti piestāt pie Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas informācijas un degustāciju stenda, kur ikviens varēs uzzināt vairāk par bioloģiskās pārtikas ražošanu. Līdzās atradīsies arī bioloģisko zemnieku stendi, kur no ražotāju rokām varēs iegādāties Latvijā tapušus bioloģiski sertificētus produktus un iztaujāt to radītājus.

10.-20.septembrī - "BIO izaicinājums: 10 dienas bioloģiski"

10.septembrī sāksies ikgadējā sociālā kampaņa "BIO izaicinājums: 10 dienas bioloģiski". Desmit dienas dalībnieki uzturā lietos tikai bioloģiski sertificētus produktus, izvērtēs to pieejamību un cenas, kā arī dalīsies ar jaunatklātiem produktiem un receptēm. Noslēgumā, 20.septembrī, Kalnciema kvartāla tirgū notiks Bioloģisko zemnieku diena - tikšanās vieta pircējiem un bioloģiskajiem zemniekiem ražas laika noskaņās.

27.septembrī - Atvērto durvju dienas bio saimniecībās

Mēneša izskaņā vairākas bioloģiskās saimniecības visā Latvijā vērs durvis apmeklētājiem. Tā būs unikāla iespēja klātienē iepazīt, kā top bioloģiskie produkti - no sēklas līdz galdam, kā arī izzināt, kāpēc ikviena zemnieka lēmums saimniekot bioloģiski ir svarīgs visai sabiedrībai.

LBLA valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins:

"Bioloģiskā pārtika nav tikai produkts plauktā. Bioloģiskās lauksaimniecības marķējums - zaļā ekolapiņa - uz iepakojuma apliecina, ka aiz šī produkta stāv stingra sistēma, kas ne tikai rūpējas par dabu, dzīvnieku labturību un pircēju veselību, bet arī nodrošina ražotāju kontroli. Aicinu bioloģiskā septembra laikā ikvienu iepazīt bioloģisko pārtiku tuvplānā un saprast, ka, izvēloties bio, mēs stiprinām gan savu veselību, gan dabu un cilvēkus Latvijas laukos. Priecē, ka Latvijā gandrīz katrs piektais lauksaimniecības zemes hektārs tiek apsaimniekots bioloģiski."

Kas ir bioloģiskā pārtika?

Bioloģiskā pārtika tiek audzēta bez sintētiskajiem pesticīdiem, minerālmēsliem un ģenētiski modificētiem organismiem, un tās pārstrādē netiek izmantotas ķīmiskas pārtikas piedevas. Bioloģiskās lauksaimniecības pamatā ir dabiski procesi, augsnes auglības saglabāšana un augstas dzīvnieku labturības nodrošināšana. Tā ir iespēja ražot tīru un drošu pārtiku, vienlaikus saudzējot vidi nākamajām paaudzēm.

Iestrēgsim no rītdienas: ceļošanas laiks pa Latviju palielināsies (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 31 Aug 2025 07:03:00 +0300

61 valsts autoceļu posmā turpinās būvdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Pirmdien, 1.septembrī, sāksies jaunais mācību gads un satiksme kļūs intensīvāka, īpaši uz autoceļiem Pierīgā. Aicinām autovadītājus plānot maršrutus iepriekš un laikus doties ceļā, paredzot papildu laiku braucienam.

Valsts autoceļu tīklā līdz ar mācību gada sākumu atsāk kursēt skolēnu autobusi: autovadītājiem jābūt uzmanīgiem un pacietīgiem un jāatturas no nepārdomātiem manevriem, īpaši apdzīšanas.

Atgādinām, ka, sākoties mācību gadam, skolu tuvumā pārvietojas daudz bērnu, aicinām izvēlēties piesardzīgu braukšanas ātrumu.

61 valsts autoceļu posmā turpinās būvdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi. Kartē lvceli.lv ikviens var apskatīties aktuālos būvdarbus, un, ja tie ir pa ceļam uz skolu vai pirmsskolas iestādi, saplānot maršrutu, tos apbraucot vai ierēķinot papildu laiku.

Rīgas un Pierīgas autoceļu un ielu remontdarbu laikā nokļūšanai galvaspilsētā aicinām pēc iespējas izmantot sabiedrisko transportu.

Satiksmes ierobežojumi Rīgā un Siguldā

Pierīgā darba dienu rīta stundās satiksme mācību gada sākumā būs īpaši apgrūtināta - daudzi autobraucēji vienlaikus dosies ar bērniem uz Rīgas mācību iestādēm uz stundu sākumu. Jārēķinās, ka, iebraucot Rīgā, vairākās vietās notiek ceļu būvdarbi:

- iebraucot no Ķekavas puses, jārēķinās, ka pie Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā notiek Dienvidu tilta 4. kārtas būvdarbi, kā arī tiek izbūvēts gājēju un velosipēdistu infrastruktūras savienojums starp Ķekavu un Rīgu;

- iebraucot no Jelgavas puses, jārēķinās, ka arī šajā maršrutā ir satiksmes ierobežojumi saistībā ar Dienvidu tilta 4. kārtas būvdarbiem;

- iebraucot no Salaspils puses, jārēķinās, ka Rīgā Latgales ielā turpinās tramvaja līnijas izbūve.

Siguldas centrā turpinās reģionālā autoceļa P8 pārbūve, tās dēļ pie dzelzceļa stacijas būs slēgts Ausekļa un Raiņa ielu rotācijas aplis, satiksme var būt palēnināta, aicinām sekot līdzi ceļazīmēm.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Līdz 2027. gada vasarai Liepājā tiks rekonstruēta Vannu mājas ārpuse (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 16:04:00 +0300

Paralēli tiek izstrādāts tehniskais projekts jaunajai būvatļaujai.

Šonedēļ Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēta būvdarbu uzsākšana Veselības veicināšanas centram Miķeļa Valterā ielā 13 un vēsturiskās Vannu mājas pārbūvei, vietnē liepajniekiem.lv ziņo Liepājas būvvalde.

“Neapšaubāmi sāksim ar veco ēku,” norāda būvprojekta vadītājs Andris Kokins, “jo tā vienkārši ir jāglābj, ziemeļrietumu gals gāžas apkārt.”

Reizē ar vecās peldu iestādes ēkas atjaunošanu jāveido savienojums ar jauno veselības centru, jo vēsturiskās mājas gala siena krīt ārā un citādi būvdarbus nevar veikt.

Pēc arhitekta stāstītā, sākumā veicamie pamatdarbi necik neatšķiras pirmajā būvatļaujā, kuras atstāšana spēkā pašlaik vēl apstrīdēta tiesā, un jaunajā būvatļaujā, kas izdota no jauna iesniegtajai Veselības veicināšanas centra būvniecības iecerei.

“Strādājam pēc iepriekšējās būvatļaujas, kura nav atcelta. Paralēli tiek izstrādāts tehniskais projekts jaunajai būvatļaujai, bet tas aizņems vēl kādus pāris mēnešus. Darbi, ko tagad veic, ir analogi gan vienā, gan otrā,” saka A. Kokins. “Veco variantu mēs nebūvējam, būvē jauno.”

Jaunajai veselības centra ēkai vēl ir jāsagatavo būvlaukums, jo paredzētajā vietā esot pilns ar reiz sadzītām rievsienām, kas jādabū no zemes ārā. “Pēdējā publiskajā apspriedē izskanēja, ka līdz 2027. gadam vajadzētu paspēt. Ja šodien sāk, tad 2027. gada vasarā mums būs vismaz pabeigti ārējie darbi.

Varbūt ēka nebūs līdz galam nodota, taču vismaz nebūs būvlaukums tai vietā, būs jauns, skaists objekts,” spriež A. Kokins.

Esot gan jāpieklauvē pie koka, taču attīstītāji cerot, ka līdz Eiropas kultūras galvaspilsētai vecā māja būs sakārtota pilnībā.

Eksperte: bioloģiskos atkritumus nevajadzētu mest konteinerā (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 12:08:00 +0300

Savukārt ražas pārpalikumu izmešana mežā ir pāridarījums dabai.

Tuvojoties vasaras noslēgumam un ražas laikam, daudziem privātmāju un dārziņu īpašniekiem kļūst aktuāls jautājums – kur atbildīgi novirzīt pāri palikušos ābolus, savākto zāli un citas dārza veltes? Lielos apjomos šādus bioloģiskos atkritumus nevajadzētu mest sadzīves atkritumu konteinerā – tie ātri sāk sadalīties, rada nepatīkamu smaku, pievilina kaitēkļus un grauzējus, kā arī lieki noslogo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ar materiālu, ko patiesībā iespējams pārstrādāt.

Tāpat jāņem vērā, ka speciālie dzeltenie maisi paredzēti sadzīves atkritumiem situācijās, kad konteineru novietošana mājsaimniecībā nav iespējama, piemēram, vasarnīcās. Tie nav domāti dārza atkritumiem, jo ātri tiek pārpildīti un apgrūtina to apsaimniekošanu.

Savukārt ražas pārpalikumu izmešana mežā ir pāridarījums dabai. Lai gan var šķist sīkums, patiesībā tā ir nopietna iejaukšanās dabas procesos. Vietās, kur nonāk ābolu, kabaču un citu dārza kultūru pārpalikumi, mežā ieviešas dabiskajiem biotopiem neraksturīgas vai pat invazīvas sugas, kas tālāk izplatās jau nekontrolēti, piemēram, Spānijas kailgliemeži. Papildus trūdvielu pievešana maina augu valsts sastāvu, veicina eroziju, piesaista savvaļas dzīvniekus, traucē koku sakņu dabisko apgādi ar skābekli un ilgtermiņā kaitē bioloģiskajai daudzveidībai.

“Aicinām ikvienu šoruden paskatīties uz ražas pārpalikumiem nevis kā uz atkritumiem, bet kā uz materiālu, kuram ar gudru rīcību varam piešķirt jaunu pielietojumu un vērtību,” norāda eksperte Liene Melbārde.

Lai to īstenotu praksē, iedzīvotāji tiek mudināti izvēlēties sev piemērotāko risinājumu – pieteikt BIO konteineru atkritumu šķirošanai pie mājas, veidot komposta kaudzi savā dārzā vai nogādāt dārza veltes uz kādu no EKO laukumiem. Šādi tās var pārtapt vērtīgā kompostā, nevis kļūt par lieku slogu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā.

LLKC: graudu raža Latvijā samazināsies par vairāk nekā 20%

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 11:55:00 +0300

Zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas kvalitāti.

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."

Zemgalē ziemas kvieši ir teju novākti, Kurzemē nokulti ap 60-70%, Vidzemē un Latgalē ziemas kviešu platības novāktas vien aptuveni 40-60% apmērā. Jāpiezīmē, ka lauksaimnieku novērojumi Gulbenes pusē liecina - intensīva ziemāju ražas vākšana bijusi iespējama tikai 4 dienas.

Lai arī daļai ziemas kviešu proteīna un lipekļa saturs ir atbilstošs pārtikas kvalitātes prasībām, to zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas graudu kvalitāti. Tādējādi 85- 90% visos reģionos pašlaik novākto ziemas kviešu graudu kvalitāte atbilst lopbarības klasei. Vidējā ziemas kviešu ražība valstī augustā prognozēta 4,8 t/ha.

Tikmēr ziemas rapsis nokults visā Zemgalē, Kurzemē - ap 80%, Vidzemē un Latgalē 50- 60% no sējplatībām. Vietām ziemas rapsis ir izslīcis un stublāju smecernieka bojājumi samazināja sēklu rupjumu. Ziemas rapša vidējā ražība - 2,5t/ha. Paralēli turpinājās rudzu novākšana, bet stipro lietavu un vēja ietekmē daudzviet tie ir saguldīti veldrē un joprojām vēl nav novākti, saveldrētajos rudzu laukos jau izaugušas cauri nezāles, kas apgrūtinās to novākšanu un lietavu ietekmē samazinās graudu kvalitāte. Ziemas rudzu vidējā ražība valstī prognozēta - 4,4t/ha.

Visos Latvijas reģionos sākta arī vasarāju - kviešu, miežu un auzu kulšana. Agrāk sētajiem vasarājiem bija spēcīgāk attīstījusies sakņu sistēma un līdz ar to izveidojās augstāks ražas potenciāls. Savukārt vēlāk sētajiem vasarājiem, pārliecīga mitruma ietekmē, saknēm būtiski trūcis gaisa un augi ir vājāki, veidojot īsākas vārpas un samazinot vārpu produktivitāti.

Zemgalē un Kurzemē savlaicīgi sētajiem vasarājiem bija optimālāks augsnes mitrums, augi attīstījās spēcīgāki un veidoja labāku ražas potenciālu salīdzinot ar Vidzemi un Latgali. Šajos reģionos sējumi ir izretojušies un nezāļaini, tā kā pārliecīgais mitrums nedeva iespēju veikt sējumu kopšanas darbus. Graudaugiem veidojās īsākas vārpas, samazināts graudu skaits vārpā un graudu rupjums.

Pastāv risks, ka līdz pat 35% vasarāju Vidzemes reģionā var netikt nokulti lietavu dēļ. Latgales reģionā vasarāju sējumos ar pasēju iespējams, ka tie netiks novākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus, bet auzas tiks sarullētas skābbarībā.

Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu KB augkopības konsultante: "Latgalē šogad graudaugu sējumos mitrajās vietās augi bija ar sakņu puvi, izteiktu baltvārpainību, graudi vārpās nav attīstījušies un vārpas ir tukšas. Izskatās, ka ir labs lauks, bet iebraucot kult, vārpas ir, bet nekas nebirst. Daļa saimnieku ziemas rapsi nesēs, jo nav iespējams pārlieku lielā mitruma dēļ atbrīvot laukus sējai. Pēc saimnieku domām vasarāju platībās, kurās bija pasēja, vasarāji netiks vākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus. Tāpat arī vēlu sētos griķus lauksaimnieki daudzviet nekuls, bet atstās kā zaļmēslojumu, jo augi ir īsi un nav pilnvērtīgi attīstījušies."

Pārmērīgais mitrums Latgalē ietekmēja arī griķu attīstību, rezultātā augi veidojās īsāki, vājāk attīstīti augi ar mazāku ziedkopu skaitu. Daudzviet griķi netiks novākti, jo lauki ir pārmitri un nav ekonomiski izdevīgi veikt šādos apstākļos kulšanu.

Kartupeļu ražas potenciālu klimatiskie apstākļi šosezon ietekmējuši dramatiski, - Latgalē un Vidzemē sākotnēji aizkavēja stādīšanas laiku. Pārlieku lielā mitruma ietekmē stādījumi ir vāji attīstīti, straujāk inficējas ar lakstu puvi un gaisa trūkuma dēļ veidojas sīkāki bumbuļi. Uz kartupeļu bumbuļiem izveidojusies puve, kas ievērojami samazina sākotnējo ražas prognozi un rada nelabvēlīgu ietekmi uz kartupeļu tālāku uzglabāšanu.

Apsekojot saimniecības visos reģionos, LLKC augkopju apkopojums liecina - vidējā vasaras kviešu ražība valstī prognozējama 3,4 t/ha, vasaras miežiem - 2,9t/ha, auzām - 2,8t/ha, griķiem - 0,8t/ha, vasaras rapsim - 1,2t/ha, kartupeļiem - 17t/ha.

Mediķi vecākiem iesaka, kā pasargāt bērnus no rudens saaukstēšanās (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 08:46:00 +0300

Būs svarīgi piemeklēt atbilstošu vitamīnu un minerālvielu kompleksu.

Sākoties jaunajam mācību gadam, bērnu prieku par tikšanos ar klases biedriem nereti aizēno slimošana – iesnas, diskomforts kaklā, klepus vai ausu sāpes. Dažiem tas ir gluži kā riņķa dancis – viens kreņķis beidzas, sākas nākamais. Vai no tā visa ir iespējams izvairīties?

Ko vecākiem noderīgi zināt, lai novērstu biežu bērna saaukstēšanos, vietnē medicine.lv stāsta otorinolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs un sertificētā farmaceite Jeļena Bebre.

Stress un slapjas kājas

“Praksē novēroju: vairums pirmklasnieku vecāku cer, ka tagad bērns slimos daudz retāk nekā bērnudārzā. Līdz 7 gadu vecumam, piemēram, adenoīdu problēma, visticamāk, ir atrisināta, šķiet, arī imūnsistēma ir iepazinusies ar dažādām infekcijām un stabilizējusies. Tomēr gadās, ka skolā bērnu reizi no reizes piemeklē tonsilīts vai sinusīts,” stāsta ārsts un piebilst, ka bērnu biežai saslimšanai ar akūtām elpceļu infekcijām ir nopietni iemesli, ko nevajadzētu novērtēt par zemu. Skola ienes krasas pārmaiņas pēc mierīgās dzīves vasarā ne tikai pirmklasniekiem vien, savukārt viņiem jauns ir viss – gan skolas kārtība, gan pedagogi, gan kolektīvs. Bērna imūnsistēma un psihe piedzīvo slodzi, un katrs neizbēgami sastopas ar jauniem vīrusiem, kas sāk cirkulēt ikvienā skolēnu grupā.

Otorinolaringologs uzsver: “Pirmkārt, ir svarīgi organizēt pareizu dienas režīmu, neļaujot bērnam līdz naktij lietot viedierīces. Jāņem vērā, ka pietiekams un kvalitatīvs miegs ir spēcīgas imūnsistēmas pamats. Otrkārt, bērnam ir jāģērbjas nevis tā, kā viņam ienāk prātā, bet gan atbilstoši laikapstākļiem. Saģērbties par siltu ir tikpat slikti, kā ļaut bērnam lietū doties ārā bez lietussarga vai vēja jakas ar kapuci un vēl ļaunāk – staigāt slapjām kājām. Apģērbam un apaviem jābūt atbilstošiem laikapstākļiem – tas patiešām ir svarīgi!”

Ko jūs teicāt? Es nedzirdu!

Otorinolaringologs pamanījis, ka vecāki nereti satraucas, jo viņiem šķiet, ka bērnam ir slikta dzirde. Bērns pats var arī nepamanīt, ka viņa dzirde ievērojami pasliktinājusies, līdz mācību gada vidū skolotājs piepeši sāk saprast, ka bērns ne vienmēr visu, kas sacīts, uztver ar dzirdi.

Ārsts norāda: “Dzirdei ir būtiski pievērst uzmanību, lai vajadzības gadījumā bērns pēc iespējas ātrāk nokļūtu pie ārsta. Ja vecākiem jau tagad par to ir bažas, ir rūpīgi jāpārbauda bērna veselība. Tāpat vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai un cik bērns lieto audio austiņas. Noteikti nav ieteicams pārsniegt ierīces ražotāja ieteikto skaļuma līmeni. Ja, atrodoties netālu, dzirdat mūziku, ko bērns klausās austiņās, tas nozīmē, ka tā ir pārāk skaļa. Ziniet, tālruņos ir iestatījumi, kas pēc ilgstošas klausīšanās samazina skaļumu – tā ir lieliska funkcija!”

Sāpīgs kakls un vitamīni

Eksperts iesaka pieaugušajiem noskaidrot, ko bērns dzer un ēd, atrodoties ārpus mājas. “Iekaisis kakls bieži rodas tāpēc, ka daudzi bērni un jo īpaši pusaudži lieto aukstus dzērienus, saldējumu. Ja kādam nav pietiekami spēcīga imunitāte, sākas virkne kakla iekaisuma gadījumu. Hronisku iekaisuma procesu ārstēšanā var palīdzēt vairākas efektīvas un mūsdienīgas metodes, tostarp krioterapija jeb tā sauktā mandeļu piesaldēšana, kas ir nesāpīga, tiek veikta ātri, turklāt ir arī valsts apmaksāta manipulācija.”

Ārsts neiesaka rīkles skalošanu ar medikamentiem izmantot kā preventīvu metodi. “Ja nedaudz sāp kakls, skalošana var apturēt mandeļu iekaisuma attīstību, taču tas jādara tikai pēc ārsta ieteikuma vai konsultējoties ar farmaceitu.”

Otorinolaringologs piebilst, ka pašlaik ir pieejami dažādi vitamīnu kompleksi, kuru lietošanas mērķis ir imūnsistēmas atbalsts. Tiesa, to klīniskās iedarbības pierādījumi ir ierobežoti. Tomēr, balstoties uz pacientu pieredzi un novērojumiem, ārsts apstiprina, ka vitamīnu kompleksu lietošana (kursa ietvaros), iespējams, var samazināt rīkles un deguna iekaisumu skaitu gan lieliem, gan maziem pacientiem.

Farmaceite Jeļena Bebre uzsver: “Aptiekā ir daudz vitamīnu bērniem – var izvēlēties piemērotāko ikvienam. Taču vienmēr uzsveru, ka nevajag vienlaikus lietot visu. Lietderīgāk ir lietot kaut ko vienu, stingri ievērojot rekomendēto devu.”

Kas nepieciešams jūsu bērnam?

Protams, ir lieliski, ja bērns ēd veselīgi un viņa organismā netrūkst nekādu attīstībai nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu, taču ne katra bērna uzturs ir pilnvērtīgs. “Pirms vitamīnu iegādes un lietošanas būtu nepieciešams veikt asins analīzes – tas ir labākais veids, kā noskaidrot, kādu vitamīnu un minerālvielu trūkst, un saprast, kādās devās tos lietot. Nav noslēpums, ka bērni bieži vien nesaņem no pārtikas pietiekami daudz dzelzs, kas ir skābekļa nesējs organismā un nodrošina visas šūnas ar skābekli un barības vielām. Ja bērna organismā ir par maz dzelzs, rodas hipoksija un rezultātā tiek traucēta daudzu orgānu un to sistēmu, tostarp imūnsistēmas, darbība.

Svarīgi zināt arī D vitamīna līmeni – tā deficīts mūsu reģionā ir izplatīta problēma, precīzi to var noteikt, veicot analīzes laboratorijā. D vitamīns ir svarīgs gan imūnsistēmas normālai darbībai, gan izziņas procesiem, gan kaulu un nervu sistēmas veselībai. Sākoties rudenim un pieaugot mācību, interešu izglītības nodarbību slodzei un, protams, arī paaugstinoties stresa līmenim, ņemot vērā bērna vajadzības, būs svarīgi piemeklēt atbilstošu vitamīnu un minerālvielu kompleksu,” uzsver farmaceite un atgādina, ka liela kļūda ir dot bērniem savus, pieaugušiem cilvēkiem paredzētos vitamīnus.

Speciāliste iesaka mājās aptieciņā turēt suspensiju vai tabletes, kas satur paracetamolu vai ibuprofēnu. Tas gadījumam, ja bērnam pēkšņi ievērojami paaugstinās ķermeņa temperatūra. Pirmās palīdzības aptieciņā jābūt arī plāksteriem, antiseptiskiem līdzekļiem un līdzekļiem pret gremošanas traucējumiem – aktivētajai oglei vai diosmektītu saturošām zālēm. Tāpat pa rokai vajadzētu būt gelam vai ziedei, kas mazina pietūkumu un iekaisumu, jo sasitums var gadīties jebkuram, pat ļoti piesardzīgam skolēnam.

Aizlikts deguns? Jārīkojas gudri!

Iesnas bērniem ir bieži sastopama un traucējoša problēma. Izplatītākais iemesls – dažādas vīrusu infekcijas. Ārsts skaidro, ka deguna dobumā ir liels daudzums sīku asinsvadu. Reaģējot uz iekaisumu, tie palielinās un rodas tūska. “Šūnas, kas ražo gļotas, sāk tās producēt vēl aktīvāk un rezultātā deguns ir aizlikts un tekošs. Vecāki bieži vien pieļauj bīstamu kļūdu, pieļaujot zāļu pret aizliktu degunu lietošanu pārāk ilgā laika posmā. Ja iesnas ir apjomīgas, ūdeņainas, tām pievienojas deguna nosprostojums, un šādus līdzekļus (aerosola vai pilienu formā) lieto pat vairākas reizes dienā. Dažreiz tie ir absolūti nepieciešami, taču lietošanas ilgumu nedrīkst pārsniegt,” kategoriski piesaka otorinolaringologs un uzsver, ka bērnam šis periods ir 3 līdz 5 dienas. Pārmērīgi lietojot, var rasties vēl viena problēma – medikamentu izraisīts rinīts.

Jāseko līdzi arī lielākiem bērniem, kuri šādus medikamentus lieto patstāvīgi, bez vecāku kontroles. “Dažkārt tas ieilgst pat līdz sešiem mēnešiem! Problēma ir tā, ka pēc tam ilgstoši jāārstējas, jo deguna gļotādas ir sabojātas, elpošana – apgrūtināta,” saka ārsts.

Farmaceite apstiprina: “Piekrītu, nereti bērni paši ienāk aptiekā, lai nopirku zāles pret aizliktu degunu. Protams, tad aicinām bērnu iegriezties kopā ar kādu no pieaugušajiem. Vecākiem skaidroju, ka ir arī alternatīva, piemēram, deguna tūsku mazinoši līdzekļi ar ēteriskajām eļļām, kas atvieglo elpošanu, ir aerosoli ar jūras ūdeni, kas izskalo un mitrina deguna dobumu. Galvenais šo procedūru veikt pareizi, un to var paskaidrot farmaceits.”

Svaigs gaiss un kustība

Otorinolaringologs stingri iesaka visiem skolēniem regulāri nodarboties ar vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm. Katru (vai vismaz katru otro) dienu ir rekomendētas arī pastaigas svaigā gaisā. “Svaigs gaiss uzlabo deguna gļotādas darbību, izvada liekos putekļus, aktivizē muskuļus, uzlabo asins apgādi. Ja bērns apmeklē uz baseinu, arī tas ir lieliski! Tiesa, tādā gadījumā pēc baseina ir kārtīgi jānoslaukās, jāizžāvē mati un vismaz pusstundu jāpaliek iekštelpās. Nav pieļaujami tūlīt pēc peldes skriet ārā aukstumā. Tas var beigties ar saaukstēšanos vai ausu iekaisumu.”

Ārsts uzstāj, ka regulāras fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā bērniem nepieciešamas, lai neslimotu. Par to, kā arī par skolas bērna pilnvērtīgu uzturu un kvalitatīvu miegu vecākiem noteikti ir jāparūpējas.

Latvijā tiks demonstrēta filma par slaveno mākslinieku Haraldu Sīmani (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 30 Aug 2025 07:42:00 +0300

Viņa dziesmas apvieno garīgumu, protestu un dzīves patiesumu.

Rīgā notika režisores Dzintras Gekas-Vaskas jaunākās dokumentālās filmas "Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis" pirmizrāde. Vakara noslēgumā skatītāji režisori un filmas radošo komandu sveica ar ilgām stāvovācijām, apliecinot patiesu pateicību par iespēju ieraudzīt izcilo dziesminieku Haraldu Sīmani uz kino ekrāna.

Filma ir veltīta dziesminiekam, komponistam un jumiķim Haraldam Sīmanim (1951-2022) - neatkārtojamai balsij Latvijas kultūrā, kura dziesmas apvieno garīgumu, protestu un dzīves patiesumu. Viņš bija pašizteiksmes mākslinieks, kurš ar savu dziedājumu un mūziku pārsniedza laika, politikas un žanru robežas. Viņš bija komponists, kurš pašmācības ceļā apguvis komponēšanas mākslu, un ērģelnieks, kura radītajās dziesmās apvienojās protests, garīgums un dvēseles atklātība.

Filma seko dziesminieka Haralda Sīmaņa pēdējiem dzīves gadiem, kas parāda dzīves patiesās vērtības - mīlestību, draudzību un spēju būt radošam līdz pēdējam elpas vilcienam. Filmā izmantoti unikāli 1980.-1990.gadu foto un video materiāli no Imanta Pulksteņa, Ingvara Leita, LTV un personīgajiem arhīviem. Šie video un fotogrāfijas ir nozīmīgs vēsturisks liecību krājums, kas papildina filmas emocionālo un izzinošo slāni, radot dzīvu klātbūtnes sajūtu un ļaujot pieredzēt to, kā toreiz dzīvoja paši varoņi.

Filma turpina režisores iecerēto dokumentālo triloģiju "Sibīrijas bērni", "Trimdas bērni" un "Pēckara bērni". Pēdējās daļas ietvaros tiek veidotas portretfilmas par izciliem Latvijas kultūras cilvēkiem. Skatītāji jau iepazinuši darbus par Juri Jurjānu un Mārtiņu Vilsonu, bet tagad pie skatītājiem nonāk stāsts par Haraldu Sīmani.

Tuvākie filmas seansi, kuros būs tikšanās ar režisori Dzintru Geku-Vasku un filmas radošo komandu.

8.septembrī kinoteātrī "Spelndid Palace", Rīgā;

11.septembrī Rotko centrā, Daugavpilī;

12.septembrī, Gorā, Rēzeknē; 18.septembris "Wiktorijā, Liepājā;

28.septembrī Kuldīgas Kultūras centrā, Kuldīgā un "Kino Rio", Ventspilī;

4.oktobris "Kino Auseklis" Talsos.

Filmas radošā komanda: režisore, scenārija autore un producente Dzintra Geka-Vaska, operators Viktors Gribermans, montāžas režisori Sandra Alksne un Armands Zvirbulis, skaņu režisors Artis Lūsis. Haralda Sīmaņa mūzika, filmas veidošanā izmantoti ģimenes un draugu personīgie video un foto arhīvi.

Kas un kā jāliek ziemas partikas krājumos (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 16:38:00 +0300

Pareiza saldēšana ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs risinājums.

Rudens jau klāt, gaisa temperatūra kļuvusi vēsāka un lietus ir biežs viesis, taču tirgus letes un dārza dobes vēl arvien piedāvā bagātīgu vasaras ražu - ogas, augļus un dārzeņus. Lai šīs bagātības nepazustu līdz ar auksto mēnešu iestāšanos, viens no labākajiem risinājumiem ir saldēšana. Tā ļauj ziemā saglabāt gan vasaras garšu, gan vērtīgās uzturvielas. Kā to darīt pareizi un kā sasaldēto izmantot, skaidro eksperts Andris Kalniņš.

"Pareiza saldēšana ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs risinājums. Tā ļauj saglabāt vasaras garšu un vitamīnus līdz pat pavasarim, vienlaikus samazinot pārtikas atkritumus un padarot gatavošanu daudz ērtāku," uzsver Kalniņš. Tāpēc, kamēr vasaras veltes vēl pieejamas, ir īstais brīdis sagatavoties ziemai - sasaldēt ogas, dārzeņus un augļus, lai gada tumšākajos mēnešos uz šķīvja vienmēr būtu mazliet saules un svaiguma.

Ko vēl var paspēt sagatavot sezonas noslēgumā?

Lai gan vasaras ogu pīķis jau garām, arī augustā un septembrī ir gana daudz, ko sagatavot ziemai. No augļiem labi piemēroti ir āboli, bumbieri un plūmes - tos var sagriezt gabaliņos un sasaldēt pīrāgiem, kūkām vai kompotiem. Vitamīniem bagātas ir arī aronijas un pīlādži, kas lieliski noderēs ziemas tējām un ievārījumiem, bet der arī sasaldēšanai. Daudzviet dārzos vēl ienākas vēlās avenes, kazenes un pat dažas upeņu šķirnes - tās vislabāk vispirms izklāt uz paplātes vienā kārtā un pēc tam sabērt maisiņos, lai ogas nesalīp.

No dārzeņiem šajā laikā īpaši vērtīgi ir rabarberi, cukini un ķirbis - tos ieteicams sagriezt nelielos gabaliņos vai kubiciņos, lai ziemā būtu gatavi zupām, sautējumiem vai cepšanai. Līdzīgi kā vasarā, arī tagad ir vērts parūpēties par zaļumiem: pētersīļi, selerija, baziliks un dilles ir pēdējais brīdis, kad tos sasaldēt. Ērti ir smalki sakapāt un sasaldēt ledus kubiņu formiņās ar nedaudz ūdens vai olīveļļas, lai ziemā vienmēr būtu pa rokai aromātisks papildinājums ēdieniem.

Cik ilgi produktus var uzglabāt saldētavā?

Saldētava būtiski pagarina produktu uzglabāšanas laiku, bet arī tur tie nav mūžīgi. Ogas un augļi saglabājas līdz 12 mēnešiem, dārzeņus vēlams izlietot deviņu mēnešu laikā, bet sēnes - sešu mēnešu laikā. Garšaugi kubiņos ar ūdeni vai eļļu var glabāties līdz gadam. Lai nezaudētu pārskatu, katru iepakojumu ir vērts marķēt ar datumu - tā ziemā nebūs jāmin, cik sen konkrētais iepakojums jau stāv saldētavā.

Kā pareizi saldēt?

Produktu kvalitāti ietekmē ne tikai tas, ko saldē, bet arī kā tas tiek darīts. Jo ātrāk produkti tiek sasaldēti pēc novākšanas, jo vairāk vitamīnu saglabāsies. Pirms saldēšanas tos vēlams nomazgāt un nosusināt, jo liekais ūdens veido ledus kristālus un bojā struktūru. Ērti ir produktus sadalīt mazākās porcijās, lai vēlāk atkausētu tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Svarīgs ir arī pats saldēšanas process un temperatūra. Lai pārtika patiešām saglabātos kvalitatīvi, saldētavā vajadzētu būt vismaz -18 °C. Pie augstākas temperatūras, piemēram, -5 °C, produkti gan sasalst, bet tajos veidojas lieli ledus kristāli, kas sabojā garšu un konsistenci, un uzglabāšanas laiks ievērojami saīsinās. Tāpēc vēlams izmantot ledusskapja ātrās saldēšanas funkciju, kas nodrošina strauju atdzišanu un palīdz saglabāt gan garšu, gan uzturvērtību.

Kādus traukus un iepakojumu izvēlēties?

Lai produkti saglabātos kvalitatīvi, svarīgi izvēlēties piemērotu iepakojumu. Nelielām porcijām labi der speciāli saldēšanas maisiņi ar hermētisku aizdari. Ogas un dārzeņus var sasaldēt arī plastmasas trauciņos ar cieši noslēdzamu vāku. Zaļumiem vispiemērotākās ir ledus kubiņu formiņas, bet zupām vai mērču pamatam noder lielākas silikona formas. Stikla burciņas lietojamas tikai tad, ja atstāj nedaudz brīvas vietas šķidruma izplešanās dēļ - citādi pastāv risks, ka tās saplīsīs.

Kā vislabāk izmantot sasaldēto?

Ziemā sasaldētie produkti kļūst par īstu palīgu ikdienas gatavošanā. Ogas lieliski iederas smūtijos, kur tās vienlaikus aizstāj ledu un piešķir dzērienam atsvaidzinošu noti. Tās var pievienot arī desertiem, cepumiem vai pankūkām. Augļi būs piemēroti kompotiem, kūkām vai pat ātriem desertiem kopā ar karstu šokolādi. Dārzeņi būs gatavi zupām un sautējumiem, bet garšaugu kubiņi ļaus acumirklī iegūt aromātisku mērci vai pesto.

Trīs saldētu produktu receptes

1. Ziemas smūtijs ar ogām. Blenderī sablendē sauju sasaldētu melleņu un zemeņu ar banānu un glāzi kefīra vai augu piena. Pievieno tējkaroti medus. Rezultāts - vitamīniem bagāts un atsvaidzinošs dzēriens.

2. Ātrā zupa ar dārzeņu maisījumu. Katliņā uzvāri buljonu, pievieno sauju sasaldētu burkānu, zirnīšu un brokoļu. Pēc desmit minūtēm pievieno sāli, piparus un sasaldētu pētersīļa kubu. Sātīga un veselīga zupa gatava pusstundas laikā.

3. Pesto no sasaldēta bazilika. Atkausē dažus sasaldētus bazilika kubiņus, pievieno riekstus, cietu sieru un ķiploku, sablendē ar olīveļļu. Rezultāts - pesto ar īstu vasaras garšu arī ziemas vidū.

Baņķiere skaidro, kā Latvijas iedzīvotājiem vairot finanses (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 15:44:00 +0300

Naudas krāšanā un tās pavairošanā, naudu ieguldot, ir viens neredzams sabiedrotais.

"Cik Tu pelni?", "Kā jūs plānojat savu ģimenes budžetu?", "Cik daudz Tu saproti no finanšu tirgiem un investēšanas", "Cik daudz samaksā nodokļos?". Šādus jautājumus par naudu publiski var dzirdēt ļoti reti - radu sanākšanās, draugu pastaigās un bieži pat tuvākajā ģimenes lokā par tiem īsti nerunā. Nauda mums joprojām ir tabu tēma. Darbojoties finanšu nozarē vairāk nekā 30 gadus, redzu, kuras ir neizmantotās iespējas un kādi ir domāšanas strupceļi par naudu. Šīs būs personīgas pārdomas un praktisks iedrošinājums ikvienam - apkopoju piecus galvenos pamatprincipus, pie kuriem ikdienā pieturos arī pati, pastāstīja baņķiere Ieva Tetere.

Nr. 1: Pārbaudiet pamatus jeb ko dara mans pensiju 2. līmenis?

Par pensijām it kā runāts daudz, bet joprojām satieku cilvēkus, kuri godīgi saka, ka īsti nezina, vai viņiem kāds līmenis ir un kur tas ir. Šis ir ļoti svarīgi, tāpēc pirmais padoms ir atgādinājums ikvienam - mums katram strādājošajam ir pensiju 2. līmenis, kur ik mēnesi nonāk 5% no bruto algas. Principā, "neko nedarot", mums kaut kur fonā veidojas dzīves lielākais uzkrājums, kas reiz kļūs par būtisku daļu no ikdienas ienākumiem.

Šie 5% ir tik nemanāmi, ka daudzi pat neapzinās, ka ir vērā ņemami investori. Šī nauda tiek ieguldīta finanšu tirgos, un ilgā laika posmā uzkrātais kapitāls var divkāršoties vai peļņas procenti pat var pārsniegt iemaksāto summu.

Tāpēc svarīgi ir pārliecināties, ka katrs atrodamies vecumam atbilstošā pensiju plānā. Te doma ir vienkārša - jo jaunāks ir cilvēks, jo lielāku risku var atļauties. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijas gadiem, riska līmenis ir jāsamazina - par ieguldījumu stratēģiju parūpēsies pensijas pārvaldnieks, bet mums jāpaskatās savs pensijas 2. līmeņa uzkrājums internetbankā (vai portālā Latvija.lv) un jāizvēlas savam vecumam atbilstošs plāns.

Nr. 2: Jebkuram budžetam var būt divas puses - aizņēmumi un uzkrājumi/ieguldījumi

"Parāds nav brālis" ir latviešiem diezgan raksturīga dzīvesziņa. No vienas puses, tā ir labi saprotama un noderīga. Taču, ja paraugās gudrāk, dažreiz parāds nozīmē vērtību ilgākā termiņā. Piemēram, kredītā pirkta māja ir ieguldījums, kuram noteikti būs vērtība pēc 20 un 30 gadiem. Lai dzīvotu kvalitatīvu dzīvi, jāpieņem aktuālie ekonomikas noteikumi - "parāds nav brālis" mūsdienu pasaulē vairs īsti neatbilst ekonomikas un ikdienas realitātei. Jā, vēsturiski varēja krāt, krāt un sakrāt naudu, lai kaut ko nopirktu. Mūsdienās tā īsti vairs nav paredzēts - mēs nevaram krāt līdz mūža galam, lai nopirktu vienu jaunu lietu.

Es parasti saku, ka jebkuram individuālajam vai ģimenes budžetam noteikti var būt divas puses - mūsu aizņēmumi un pretī - mūsu uzkrājumi un ieguldījumi. Svarīgākais ir turēt abas puses veselīgā balansā. Jācenšas uzkrāt un ieguldīt tā, lai nopelnītais pārsniedz izmaksas par aizņēmumu. Es noteikti neiesaku kā būtisku budžeta sastāvdaļu izmantot īstermiņa patēriņa kredītus ar augstām procentu likmēm. Tomēr aizdevums mājoklim vai auto iegādei ar savām iespējām un vajadzībām piemērotu atmaksas grafiku ir daļa no ģimenes budžeta. Atbilstošs aizdevuma atmaksas grafiks ļaus vienlaicīgi veikt arī uzkrājumus. Šī ir būtiskākā atšķirība, ko redzu, salīdzinot ģimeņu budžetu pieejas Skandināvijā un Latvijā. Ziemeļvalstu ģimenēs daudz biežāk ir aizpildītas abas bilances puses, tāpat viņi aizņemas būtiski vairāk, nekā mēs, un būtiski vairāk arī rosās ar uzkrājumiem un ieguldījumiem. Tas zināmā mērā ir viņu labklājības pamats, jo turību ilgtermiņā var veidot, balansējot abas puses, nevis nedarot neko - izvairoties no kredītiem, neuzkrājot, neinvestējot.

Nr. 3: Aprēķini un disciplīna palīdzēs atrast vismaz pārdesmit ietaupāmus eiro

Lasot iepriekšējo punktu, varbūt daudzi nodomāja - jā, ir viegli bankas vadītājai pateikt, "lai uzkrājumi un ieguldījumi nestu peļņu". Arī publiskās diskusijās nereti dzirdu skepsi un argumentus, ka šis ir iespējams tikai mazai un bagātai sabiedrības daļai un ka mazāku algu saņēmējiem nav reāli domāt par uzkrājumiem. Nesen šo domu karikatūrā trāpīgi bija ilustrējis arī Gatis Šļūka1, simboliski norādot, ka mūsu sabiedrībā cilvēkiem sanāk tikai spilvendrānai, ne kārtīgam drošības spilvenam.

Protams, ir saprotams, ka pie mazākiem ienākumiem ir iespējas atlikt un uzkrāt mazākas summas. Tomēr vienlaikus budžeta plānošanas principi nemainās. Cik daudzi no mums sastāda ikmēneša budžetu? Patiešām apsēžas vieni vai ar ģimeni, saliek ciparus abās pusēs un saskaņā ar to ikdienā dzīvo? Ar garantiju saku, ka šim ir milzu nozīme - plānots budžets vai haotiska paļaušanās uz "gan jau kaut kā" ir divas krasi atšķirīgas pieejas. Un neatkarīgi no ienākumu lieluma te daudziem noteikti pazūd iespēja uzkrāt un investēt.

Nr. 4: Pamēģiniet 50:30:20 un trīs kabatu principu

Tradicionāla "formula" ģimenes budžeta jautājumos ir izsakāma ar trim skaitļiem 50, 30 un 20. Tie nozīmē, ka aptuveni puse no budžeta tiek tērēta ikdienas vajadzībām (dzīvesvieta, pārtika, u.c.), 30% varam atļauties dažādām vēlmēm (atpūta, hobiji, kultūras pasākumi u.c.), bet atlikušie 20% tiek novirzīti uzkrājumos. Un tieši par šo budžeta daļu parasti ir visvairāk jautājumu. Te gan gribu piebilst, ka ne vienmēr ir iespēja visus 20% atvēlēt uzkrājumiem. Iesaku izvēlēties sev piemērotu apjomu un no tā neatkāpties. Kļūda, kuru bieži pieļaujam, ir iesākt uzkrājumu ar sev piemērotu nelielu summu un, ienākumiem pieaugot, šo summu nepalielināt proporcionāli ienākumu pieaugumam.

Ja iedomājamies, ka minētie 20% no mana individuālā ikmēneša budžeta ir 240 eiro, šī nauda būtu jāsadala trīs daļās jeb kabatās. Pirmajā kabatā nonāk 80 eiro tā sauktajam "finansiālajam drošības spilvenam" - tā ir naudas summa vismaz trīs algu apmērā, kas atlikta neparedzētām, ārkārtas situācijām. Otri 80 eiro ir paredzēti pensijas vecumam - runa ir par paša veidotu uzkrājumu, piemēram, pensiju 3. līmenī. Šis ir svarīgi, jo valsts vecuma pensija kopā veidos tikai līdz 50% mūsu ienākumu. Un trešā 80 eiro kabata ir cita veida ieguldījumi finanšu tirgos, dažādos instrumentos ar mērķi gūt papildu ienākumu. Šī kabata Latvijā pagaidām ir vistukšākā, lai gan ar katru gadu situācija uzlabojas.

Nr. 5: Paļaujieties uz laiku - sāciet tagad

Mēs bankā mēdzam teikt, ka tikai bagāti cilvēki var atļauties nekrāt nākotnei. Visiem pārējiem noteikti vajadzēja sākt jau vakar. Naudas krāšanā un tās pavairošanā, naudu ieguldot, ir viens neredzams sabiedrotais, kas niecīgu naudas summu spēj pārvērst ievērojamā kapitālā. Šis sabiedrotais ir laiks. Trīs eiro mūsdienās nav liela nauda, pusdienām kafejnīcā ar tiem nepietiks. Ja strādājošs cilvēks ik dienu noliktu šos trīs eiro savā rakstāmgalda atvilktnē, ģimenes budžetā tas nebūtu pamanāms. Tomēr pēc zināma laika šajā atvilktnē vairs nebūtu vietas - pārdesmit gadu laikā šie trīs eiro dienā būtu pārvērtušies vairāk nekā 21 tūkstotī. Ja kāds šo "atvilktnes naudu" būtu ieguldījis finanšu tirgū, tad minēto 20 gadu laikā tā būtu divkāršojusies2, - cilvēka rīcībā nu jau būtu aptuveni 40 tūkstoši eiro, proti, kapitāls, kas atver jaunas iespējas un dod daudz lielāku brīvību. Katrs pats banku kalkulatoros var pamēģināt, kā daži eiro ilgākā laikā pārtop vērā ņemamā summā.

Ja krāt un ieguldīt mēs nekad tā arī neuzsākam, piemērā minētie 40 tūkstoši nekad nenonāks mūsu rīcībā. Ir vērts parunāt par naudu un budžeta plānošanu ar tiem, kam izdevies uzkrāt un sekmīgi ieguldīt, un ar kritisku aci izpētīt savus tēriņus. Iespējams, tur ir nemanāmas rezerves, kuras laika gaitā var pārvērst ievērojamā vērtībā. Jo mūsu labklājība ilgā termiņā patiesībā nav tikai ienākumu, bet arī plānošanas jautājums.

Latvijā ir patvertņu mānija, bet kara laikā valstī visu komandē armija (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 12:31:00 +0300

Civilā aizsardzība ir tikai viena, bet svarīga sadaļa no militārās aizsardzības kopuma.

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka drošība panākama kopīgiem spēkiem – ne tikai sadarbojoties ar pašvaldību, bet daudz ir paveicams pašu rokām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus arī pašiem uzņemties atbildību un apsekot sev piederošās pagrabtelpas vai pazemes autostāvvietas. Iespējamās patvertnes vietas nedrīkst būt aizkrautas ar būvgružiem un atkritumiem – tas ir neatbilstoši ne tikai apdraudējuma gadījumos, bet arī no ugunsdrošības un sanitārā viedokļa. Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi vai notekūdeņi. Jāparedz iespēja iekļūt patvertnes telpās ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos.

Civilajā aizsardzībā spēks ir sabiedrības iesaiste - runājot par Latvijas drošību un aizsardzību, pārliecināti apgalvo Ukrainas atbalsta "Twitter konvojs" izveidotājs, EP deputāts Reinis Pozņaks (AS).

Arī pārējie diskusijas dalībnieki - ģenerālis Raimonds Graube, biedrības "Drone Force - Europe" valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks un pulkvedis, Jaunsardzes centra direktors Valts Āboliņš - uzsver, ka civilajai aizsardzībai ir milzīga nozīme, taču diemžēl sabiedrība nav pietiekami informēta, kā jārīkojas krīzes situācijā, un ka patlaban izstrādātie plāni ietverot visu, izņemot karu.

"Mums ir patvertņu mānija - visur un visiem vajag patvertnes, bet, ja tev ir laiks četras minūtes, lai paslēptos, tas tā vienkārši nedarbojas, nekādas patvertnes nevienu neglābs," saka Pozņaks. "Tas ir vesels sarežģīts organisms, ne velti tur (Izraēlā, no kurienes viņš nesen atgriezies) civilā aizsardzība ir armijas pakļautībā, jo kara laikā valstī visu komandē armija. Plūdi var būt pašvaldības pārziņā, bet kara apstākļos visu nosaka armija. Mums karam nav nekā civilajai aizsardzībai - ne pārvaldībā, ne komandēšanā…"

Tam, ka civilā aizsardzība ir viens no vājākajiem punktiem Latvijā, piekrīt arī Graube. Ģenerālis uzskata, ka problēma ir tajā, ka līdz šim nebija radīta krīzes pārvaldība kopumā, un cer, ka jaunizveidotais Krīzes vadības centrs veiks korekcijas. (No 2025.gada 1.jūlija Krīzes vadības centrs pārņem Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas, un tā uzdevums būs sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.)

"Civilā aizsardzība ir tikai viena, bet svarīga sadaļa no militārās aizsardzības kopuma, tā ietver sevī arī dažādas institūcijas - veselības ministriju, izglītības ministriju, jo, piemēram, ukraiņu bērni neiet skolā, jo liela bērnu koncentrācija vienuviet nevar būt, bet izglītības procesi Ukrainā notiek, tur viss ir sakārtots." Problēma, pēc Graubes domām, ir tā, ka Latvijā dažādas izmaiņas, kas skar civilās aizsardzības jomu, cilvēku drošību, nenonāk līdz indivīdam. Indivīds nav uzrunāts, indivīdam nav izskaidrots, lai viņš zinātu, kas viņam jādara krīzes situācijā."

Pozņaks piebilst, ka Krīzes centrs ir svarīga lieta, tas ir pamats, bet: "Ja mēs gribam gatavoties karam, ir jāiegulda milzu līdzekļi infrastruktūrā un tur bez Bruņotajiem spēkiem neiztikt. Lai mēs saprastu, kam gatavojamies, mums jāzina, ko var vai nevar mūsu Bruņotie spēki - ko var pārķert vai nevar, raķetes, droni…Tas ir visciešākajā saistībā ar Bruņotajiem spēkiem."

Eksperts: gaidāmā apkures sezona nebūs viegla (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 10:25:00 +0300

Latvijas iedzīvotāju zināšanas energoefektivitātē varētu būt labākas.

Jau drīzumā gaidāms apkures cenu kāpums - tā liecina Ekonomikas ministrijā iesniegtais "Rīgas siltuma" tarifa piedāvājums, tāpēc ir pēdējais brīdis domāt par mājokļa energoefektivitāti. Ir vairāki soļi, kas ilgtermiņā var padarīt mājokli gan maciņam, gan arī videi draudzīgāku, norāda eksperti.

Mediji jau jūnija beigās ziņoja, ka rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%. Vēlāk gan izskanēja informācija, ka pieaugums tomēr nebūs tik augsts - risinājumus sāka meklēt gan Ekonomikas ministrijā, gan Rīgas domē.

Lai arī mazāks, pieaugums tiek prognozēts aizvien, turklāt arī citās pašvaldībās. Tas nozīmē - ir pēdējais brīdis sākt meklēt risinājumus, kas ļautu ietaupīt.

Lai samazinātu enerģijas patēriņu, Latvijā savu māju ar labāku siltumizolāciju aprīkojuši vien 14% iedzīvotāju, liecina šā gada sākumā Eiropas Komisijas veiktā klimata pārmaiņu tēmai veltītā pētījuma "Īpašais barometrs 565" dati.

Redzams arī, ka, pērkot jaunu sadzīves tehniku, piemēram, veļas mašīnu, ledusskapi vai televizoru, zemāks enerģijas patēriņš ir svarīgs izvēles faktors 39% iedzīvotāju. Lai kontrolētu un samazinātu enerģijas patēriņu, mājoklī specializētu aprīkojumu uzstādījuši 9% iedzīvotāju, bet 5% ierīkojuši siltumsūkni. Savukārt 1% aptaujāto iegādājušies energotaupīgu māju.

Jādomā ilgtermiņā, sākot ar visvienkāršāko

Domājot par mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu, vispirms vajadzētu pārbaudīt logus, norāda enerģētikas eksperts, "Ukrnafta" ESG un enerģijas ģenerācijas direktors Māris Kuņickis. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka nepieciešama renovācija - dažkārt pietiek ar apkopi.

"Visbiežāk mājokļos ir plastmasas un pakešu logi, kas kalpojuši jau vairākus gadus. Šādā gadījumā svarīgi veikt pienācīgu apkopi - pārbaudīt blīvējumu, regulēt slēdžus un pārliecināties, ka nekur neveidojas spraugas," iesaka eksperts.

Kuņickis skaidro, ka nākamais, kam nenoliedzami jāpievērš uzmanība, ir apkures sistēma. Ja runa ir par daudzdzīvokļu māju, kurai parasti ir siltummainis vai siltummezgls, ir vērts pavaicāt apkalpojošajai kompānijai, vai pirms apkures sezonas tas ticis pareizi uzstādīts, pārbaudīts un apkalpots. No tā atkarīgs, vai nebūs siltuma zudumu un vai visa māja saņems vēlamo siltumu.

Liela nozīme ir arī ventilācijai - ieteicams pārbaudīt, vai nekur nav atvērtu lūku, kuru dēļ varētu zust siltums. Pareiza ventilācijas sistēmas darbība var palīdzēt ievērojami ietaupīt resursus.

Jāpārbauda arī radiatori. "Jāpārliecinās, vai tiem ir regulatori un vai tie darbojas pareizi. Daudzdzīvokļu māju gadījumā, regulējot radiatora siltumpadevi, tiks samazināts patēriņš tikai konkrētajam dzīvoklim. Ja dzīvoklim nav individuāla siltuma uzskaites mezgla, tad šo ietaupījumu varēs izjust tikai kopējā daudzdzīvokļu mājas sistēmā. Protams, vecākās daudzdzīvokļu mājās šādu regulatoru bieži nav," atgādina eksperts.

Cita situācija mēdz būt jaunbūvēs, kur iespēja regulēt temperatūru pat par vienu vai diviem grādiem var līdz pat 10% samazināt siltuma patēriņu. Tomēr tas drīzāk attiecas uz mājām ar individuālo apkuri vai tādām, kur siltuma uzskaite katram dzīvoklim ir atsevišķa.

Starp būtiskiem ilgtermiņa uzlabojumiem eksperts min arī mājokļa modernizāciju kopumā. "Mūsdienās pieejamie materiāli un tehnoloģijas, piemēram, tie paši plastikāta logi, ir ievērojami energoefektīvāki nekā pirms 15 vai 20 gadiem, tādēļ ļauj būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu," norāda Kuņickis.

Protams, visefektīvākais risinājums ir ēkas siltināšana. Daudzdzīvokļu ēku gadījumā svarīgi saprast, vai iedzīvotāji ir pietiekami motivēti un spēj kopīgi izveidot projektu, savākt nepieciešamos līdzekļus vai saņemt aizdevumu, ja tāds nepieciešams. Šobrīd ir pieejami daudzi dažādi rīki, kas var palīdzēt īstenot šādu ieceri - gan no valsts, gan banku puses.

Resursi ir jāuzrauga

Tomēr vissvarīgākais ir enerģijas monitorings. Eksperts skaidro: "Katram ir jāsaprot, cik daudz enerģijas viņš patērē - siltumu, elektrību, arī gāzi. Mūsdienās gandrīz visiem pakalpojumu sniedzējiem ir pieejami šādi dati par katru klientu un objektu. Pēc tam, rūpīgi pārskatot izmaksas un patēriņa profilus, var labāk lemt par risinājumiem. Teiksim, ja ir māja ar individuālo gāzes apkuri un elektrības pieslēgumu, jāizvērtē - varbūt izdevīgāk uzstādīt elektrisko siltumsūkni, atsakoties no gāzes apkures, vai arī tieši otrādi. Savukārt, ja individuālajā mājā uzstādīts elektriskais siltumsūknis, ir iespējams papildus izvietot saules paneļus."

Kuņickis uzskata - Latvijas iedzīvotāju zināšanas energoefektivitātē varētu būt labākas. "Ja paskatāmies statistiku - mēs krietni atpaliekam no kaimiņiem Baltijā. Tas jo izteiktāk ir redzams daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Noteikti nepieciešams vairāk izglītot iedzīvotājus par šo tēmu gan no valsts un pašvaldību, gan banku puses. Tas varētu palīdzēt arī lēmumu pieņemšanā - nespēja vienoties bieži ir iemesls, kāpēc kopīpašumos procesi aizkavējas," viņš piebilst.

Individuālo mājokļu kategorijā situācija ir labāka. Pirmkārt, jau tādēļ, ka šajā gadījumā parasti ir viens saimnieks un var ātri pieņemt lēmumu. Eksperts atzīmē, ka pēdējos gados privātmājās uzstādīto saules paneļu un siltumsūkņu daudzums ir strauji pieaudzis, ko veicinājusi arī elektroenerģijas neto uzskaites principa ieviešana.

"Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc nepieciešams aprēķināt un izvērtēt, kas ilgtermiņā patiešām atmaksāsies," norāda Kuņickis. Viņš atgādina, ka mūsdienās internetā ir pieejami rīki, kas palīdz šādus aprēķinus veikt, kā arī daudzi uzņēmumi piedāvā šādu pakalpojumu. Tikmēr gan valsts, gan bankas kā atbalsta rīku mēdz piedāvāt papildu finansējumu ar izdevīgākiem nosacījumiem.

Džezmenis Rudzinskis uzstāsies spilgtos priekšnesumos Latvijā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 29 Aug 2025 07:20:00 +0300

"Te ir viss, ko varam vēlēties - izcila tehniska meistarība un oriģinālas idejas".

Divkārtējs Latvijas gada džeza albuma laureāts Toms Rudzinskis šonedēļ ierodas Latvijā kopā ar starptautisku mūziķu sastāvu, lai sāktu darbu pie sava jaunā ieraksta. Pirms došanās uz studiju Rudzinska projekts ABYSS sniegs vienīgos koncertus Latvijā šogad - 31.augustā Lēdurgā un 1.septembrī Rīgā.

Mūziķi pulcējas Latvijā, lai sāktu darbu pie projekta "ABYSS" otrā studijas albuma, kas iecerēts kā turpinājums 2023.gadā izdotajam debijas ierakstam. Jaunais materiāls sola intensīvāku, skaļāku skanējumu - mūzikā savienojas džeza un fjūžen enerģija, ekspresīva improvizācija un elektroniskas tekstūras. Pie albuma strādās vokāliste Kristīne Cīrule (Latvija), ģitārists Igor Osypov (Ukraina/Vācija), taustiņinstrumentālists Povel Widestrand (Zviedrija/Vācija), kā arī dāņu džeza un hiphopa smagsvari Kenneth Dahl Knudsen (basģitāra) un Matias Fischer (bungas), ar kuriem Toms sadarbojies vairākkārt - tostarp arī Latvijā plašāk izskanējušajā "Space Big Band" albumā (2021).

"No stāsta viedokļa, mēs dodamies tālāk. No pirmā albuma varoņa ceļojuma, mēs esam ieradušies galamērķī, kas virzās uz civilizācijas sabrukumu. Muzikāli, akustiskā skaņa paiet malā, laiks džezrokam un fjūžen. Šajā albumā mēs drosmīgi eksperimentējam ar skaņas robežām, ļaujoties intiutīvai saspēlei un vides radīšanai," par gaidāmo albumu stāsta projekta līderis Toms Rudzinskis.

Radošajā grafikā mūziķiem izdevies rast iespēju diviem koncertiem, kuros klausītājiem būs iespēja piedzīvot jaunas mūzikas dzimšanu - skanēs vēl publiski neatskaņoti skaņdarbi no topošā albuma. Koncerti notiks 31.augustā Lēdurgas Kultūras namā un 1.septembrī Rīgā - Tallinas ielas kvartālā.

Toms Rudzinskis ir viens no Baltijas inovatīvākajiem džeza komponistiem un izpildītājiem. Starptautisku konkursu laureāts, Conservatorium van Amsterdam absolvents, ar savu unikālo skanējumu kā izpildījumā, tā kompozīcijās, Rudzinskis pārstāv mūsdienu Latvijas džeza mūziķu paaudzi Eiropā.

Līdzās aktīvai koncertdarbībai, izdoti Mūzikas ierakstu gada balvai nominēti albumi - "ABRA" (2014), analogi ierakstītais albums "Locomotion!" (2017) ar austriešu trompetes zvaigzni Gerhardu Ornigu, kā arī Berlīnē ieskaņots mūsdienu džeza bigbenda oriģinālmūzikas albums "Space Big Band" (2021) sadarbībā ar dāņu basistu Kenetu Dālu Knudsenu. Bigbenda albums saņēmis Mūzikas gada balvas un Dānijas Džeza mūzikas balvas nominācijas, iekļauts "Lufthansa" un "Qatar Airways" lidojumu mūzikas izlasē un "European Jazz Media Chart". 2024.gada martā Rudzinskis saņēma Mūzikas ierakstu gada balvas "Labākais Džeza albums" apbalvojumu un "Gada albums" nomināciju par vairākus gadus tapušo džeza/fjūžen albumu "ABYSS" (2023). 2025.gada janvārī Rudzinskis saņēma Mūzikas ierakstu gada balvas "Labākais Džeza albums" apbalvojumu un "Gada albums" nomināciju par akustiskā kvarteta, piedaloties stīgu kvartetam, albumu "Interception", sadarbībā ar mūzikas izdevniecību "Jersika Records". 2025.gada martā, mūziķis saņēma mūzikas nozares balvas "Gamma" apbalvojumu kategorijā "Gada džeza vai fank mūzikas mākslineks".

Grand Prix Dutch Jazz, Burghausen Jazz Competition un Keep an Eye konkursu laureāts, starptautiski atpazīstamās Amsterdamas koncerzāles Bimhuis džeza vēstnieks, Rudzinskis aktīvi darbojas džeza mūzikas izglītības laukā un pasniedz Ventspils Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

"Te ir viss, ko varam vēlēties - izcila tehniska meistarība un oriģinālas idejas, tradīciju pārzināšana vienlaikus ar savu laikmetīgu redzējumu, kvalitāte, brīvība un iedvesma. Lai gan kompozīcijas ir ļoti sarežģītas, tās klausīties ir viegli un aizraujoši", - tā Ilze Medne, "Mūzikas saule" par albumu "ABRA"

"Rudzinskim izdevies patiesi augstvērtīgs un snieguma ziņā vienmērīgs albums [..] viens no spēcīgākajiem albumiem "Jersika Records" katalogā līdz šim", - tā Ēriks Miezis, "Mūzikas saule" par albumu "Interception".

Kūdras ieguvējiem ir bijusi iespēja savākt 29% vidēji plānotā apjoma (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 12:43:00 +0300

Vairāki darba devēji būs spiesti pārtraukt darbu vai būtiski samazināt darbinieku skaitu.

Latvijas kūdras ieguves nozare šovasar piedzīvo vienu no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā. Kūdras ieguve ir sezonāla no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laikapstākļi, kas sākās jau šī gada maijā, būtiski ietekmē ieguves apjomus un apdraud nozares darbību. Kūdras nozare un Latvijas Kūdras asociācija aicina Klimata un enerģētikas ministriju izsludināt valstī ārkārtējo situāciju kūdras ieguves sektorā. Tāpat nozare aicina trešās puses ņemt vērā šo situāciju un būt saprotošām, ka kūdras ieguvēji objektīvi nevar izpildīt saistības laikapstākļu dēļ.

Daudzviet Latvijā nokrišņu daudzums pārsniedz mēneša normu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pēdējo trīs mēnešu periodā ekstremāli mitri un ļoti mitri apstākļi saglabājas vairākos apvidos, īpaši smagi ciešs Latgales un Vidzemes reģions kā arī daļēji Zemgale.

Īpaši smagi skarta Latgale un Austrumvidzeme, kā arī daļēji Zemgale un Kurzemes vidiene. Kā informē kūdras ieguvēji, reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Līdz 1.augustam ieguve Vidzemē un Latgalē vien bija iespējama ap 20- 30% no plānotā. Austrumvidzemē ir kūdras ieguves vietas ar tikai 3% plāna izpildi, bet Madonas novadā dažviet darbi vispār nav uzsākti un pastāv bažas, vai darbi maz šosezon tiks uzsākti. Latgalē situācija ir nevienmērīga - Preiļu un Rēzeknes apvidū izpilde sasniedz tikai 18%, Augšdaugavas un Jēkabpils novados - 12%, bet citi ieguvēji atzīst, ka Latgalē caurmērā ieguves plāna izpilde sasniedz ap 35%.

Kūdras ieguvei nepieciešams sauss, saulains un vējains laiks - vismaz trīs līdz piecas dienas bez lietus, lai varētu uzsākt frēzkūdras ieguves procesu. Šajā sezonā tādu periodu ir ļoti maz, jo lietus ir regulārs. Kūdras lauka virskārtu sākumā frēzē, rušina un tad tā žūst, pēc tam kūdru iespējams novākt. Šogad daudzreiz tehnoloģiskais process ir jāsāk no sākuma, nenonākot līdz kūdras ieguvei, jo procesa vidū uzlīst lietus un ieguve nav iespējama. Vietām pat nevar nodrošināt tehnikas pārvietošanos ieguves vietā. Ņemot vērā, ka kūdras ieguves sezona parasti ilgst no maija līdz septembrim un jau pašlaik saīsinās diennakts garums, kā arī rītos rasa kūdru padara mitru, iespējas sasniegt plānotos ieguves apjomus ir neiespējamas. Dotajā brīdī kūdras ieguvējiem ir bijusi iespēja savākt tikai 29% vidēji plānotā apjoma.

Ilgstošais lietus apdraud uzņēmumu darbību. Vairāki darba devēji būs spiesti pārtraukt darbu vai būtiski samazināt darbinieku skaitu, atstājot sezonālos un pastāvīgos darbiniekus bez pilnas slodzes vai plānotiem ienākumiem. Kūdras nozare Latvijā nodrošina 2327 tiešās darba vietas un kopā ar netiešām darba vietām 5171 (saskaņā ar KPMG pētījumu, 2023), maksājot konkurētspējīgu atalgojumu - 2023.gadā vidējā bruto mēneša alga nozarē bija 1586 eiro, kas pārsniedz valsts vidējo (1537 eiro) un ir ievērojami augstāka nekā lauksaimniecībā (1297 eiro).

Latvija ir nozīmīga spēlētāja pasaules tirgū - valstī iegūst 31% no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras. Ņemot vērā sarežģītos apstākļus, paredzams kūdras resursa deficīts un cenu kāpums, kas ietekmēs arī pārtikas cenu līmeni, jo substrāts ir būtiska komponente dārzeņu audzēšanā. Jau šobrīd izsmeltas noliktavās uzkrātās kūdras rezerves, kuras bija plānots atjaunot šīs sezonas laikā, tādēļ situācija kļūst kritiska ne tikai vietējiem ražotājiem, bet arī eksporta partneriem.

Viedpulkstenis atklās, kādus signālus sūta pārslogots organisms (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 11:30:00 +0300

Pētījumi rāda, ka vien desmit minūtes zaļumā vai koku ielokā var samazināt stresa hormonu daudzumu.

Pētījumi rāda, ka pat 60-80% vizīšu primārās veselības aprūpes iestādēs var būt saistītas ar stresu. Kad stress kļūst hronisks, organisms nepārtraukti ražo kortizolu - hormonu, kas vājina imūnsistēmu, veicina iekaisuma procesus un palielina dažādu slimību risku. Kādas nemanāmas pazīmes var liecināt, ka mūsu ķermenis jau cieš no ilgstošas spriedzes? Un kā viedās tehnoloģijas var palīdzēt tās savlaicīgi atpazīt?

Galvassāpes un bezmiegs ir vieni no biežākajiem, taču nereti nenovērtētiem stresa simptomiem. Miega trūkums ir viltīgs pretinieks - tas ne tikai samazina mūsu spēju koncentrēties un paveikt ikdienas darbus, bet arī pastiprina stresa hormonu izdalīšanos, iesprostojot mūs apburtajā lokā. Ilgtermiņā bezmiegs var novest ne tikai pie hroniska noguruma, bet arī pie emocionālās līdzsvara zaudēšanas, lielākas jūtības un garastāvokļa svārstībām.

Savukārt galvassāpes, īpaši migrēnas, bieži pastiprinās saspringtos dzīves periodos. Pētījumi liecina, ka ilgstoša spriedze ietekmē nervu sistēmu un asinsriti, kas var veicināt stiprākus vai biežākus galvassāpju uzliesmojumus.

Papildus šīm pazīmēm slēptais stress var izpausties arī citādi: ar gremošanas traucējumiem, pēkšņām apetītes izmaiņām, neizskaidrojamiem ādas izsitumiem vai matu izkrišanu. Nereti šie simptomi netiek saistīti ar emocionālo stāvokli, lai gan patiesībā tie var būt ķermeņa sūtīti signāli par pārlieku lielu spriedzi.

Kā tehnoloģijas palīdz atpazīt ķermeņa signālus?

Veselības uzraudzībā arvien nozīmīgāku lomu ieņem viedās tehnoloģijas, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast ķermeņa sūtītos signālus. Kā skaidro Latvijas eksperts Mikus Tillers, lai gan šīs tehnoloģijas neaizstāj ārstu, tādas ierīces kā viedpulksteņi var būt vērtīgi palīgi ikdienā - uzraugot pašsajūtu, sekojot stresa līmenim vai miega kvalitātei.

"Kad vēlamies iemācīties labāk pārvaldīt stresu, ir ļoti svarīgi, lai būtu rīki, kas atgādina apstāties, atpūsties un ieklausīties sevī. Piemēram, mēra sirdsdarbības ritma variabilitāti (HRV), kas palīdz novērtēt ķermeņa reakciju uz stresu. Kad HRV samazinās, pulkstenis var brīdināt par paaugstinātu stresa līmeni un piedāvāt īsus elpošanas vingrinājumus, kas palīdz nomierināties. Ierīcei ir arī uzlabota miega uzraudzības sistēma, kas analizē miega fāzes un sniedz ieteikumus, kā uzlabot atpūtas kvalitāti. Šīs funkcijas ļauj ne tikai saprast, kādi faktori traucē miegu, bet arī palīdz sekot emocionālajam stāvoklim un pakāpeniski uzlabot kopējo pašsajūtu," - viedpulksteņa priekšrocības izceļ Tillers.

Vienkārši veidi, kā atgūt iekšējo līdzsvaru

Lai tiktu galā ar ikdienā piedzīvoto stresu, svarīgi atrast veidus, kā apstāties un atgūt iekšējo līdzsvaru. Pat īsa uzturēšanās dabā - pastaiga parkā vai dārzā - var mazināt spriedzi un uzlabot garastāvokli. Pētījumi rāda, ka vien desmit minūtes zaļumā vai koku ielokā var samazināt stresa hormonu daudzumu un palīdzēt atslābināties.

Stresa līmeni efektīvi mazina arī laiks ar mājdzīvnieku. Pieskārieni, glaudīšana vai vienkārši kopā būšana stimulē "labās pašsajūtas hormona" oksitocīna izdalīšanos un palīdz samazināt kortizola līmeni. Šāda mijiedarbība uzlabo emocionālo stāvokli un rada mierīguma sajūtu.

Meklējot veidus, kā mazināt spriedzi, nevajadzētu aizmirst, ka bieži nenovērtēts stresa avots ir vilcināšanās. Kad krājam nepabeigtus darbus, pieaugošais uzdevumu slogs rada spriedzi un negatīvi ietekmē gan miega kvalitāti, gan emocionālo pašsajūtu. Tāpēc, sastādot reālistisku dienas plānu - pierakstot svarīgākos darbus, sadalot tos pēc prioritātēm un veicot pa vienam - jūs ne tikai samazināt spriedzi, bet arī haosa sajūtu, kas nereti izraisa trauksmi.

Ostapenko vaino Taunzendu tenisa noteikumu neievērošanā

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 09:39:00 +0300

Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko uzskata, ka viņas pretiniece ASV atklātā čempionāta otrajā kārtā amerikāniete Teilore Taunzenda nav ievērojusi spēles noteikumus, tāpēc pēc mača izvērtās strīds ar viņu.

Jau ziņots, ka Ostapenko trešdien Ņujorkā ASV atklātā čempionāta otrajā kārtā ar 5-7, 1-6 zaudēja Taunzendai.

Kā pēcspēles intervijā atklāja Taunzenda, Ostapenko viņai pēc mača pateikusi, ka tenisistei trūkst manieru un nav zināšanu.

Vēlāk Ostapenko sociālās tīklošanās vietnē "Instagram" publicēja izgaistošos stāstus ar situācijas skaidrojumu, tiesa, vēlāk tos izdzēsa. Tajā viņa skaidroja, ka pēc spēles pretiniecei aizrādījusi par cieņas trūkumu, jo amerikāniete neesot atvainojusies par tīklā ieservētu bumbiņu izšķirīgā brīdī, uz ko Taunzenda atbildējusi, ka viņai nav jāatvainojas. Tāpat ASV tenisiste iesildīšanos sākusi uzreiz laukumā, nevis pie gala līnijas, kā esot pieņemts.

"Tenisā ir noteikumi, kuriem lielākā daļa spēlētāju seko, un tā bija pirmā reize tūrē, kad pieredzēju ko tādu. Tas, ka viņa spēlē mājās, nenozīmē, ka viņa var šādi uzvesties," rakstīja Ostapenko.

Citā ierakstā, ko Ostapenko arī izdzēsusi, viņa atklāja, ka saņēmusi naidīgas ziņas, kurās viņa apsūdzēta rasismā.

"Nekad dzīvē neesmu bijusi rasiste, un vienmēr esmu cienījusi visas pasaules tautas. Man nav svarīgi, no kurienes tu esi. Tenisā ir noteikumi, un, ja līdzjutēju pūlis ir ar tevi, tu nedrīksti to izmantot necienīgā veidā. Diemžēl, nākot no mazas valsts, man nav tāda atbalsta un iespēja spēlēt dzimtenē. Man vienmēr paticis spēlēt ASV un "US Open", bet tā ir pirmā reize, kad kāds pieiet spēlei ar tādu necieņu." rakstīja Ostapenko.

Latvijas pirmā rakete Ostapenko WTA rangā ieņem 26.vietu, bet pretiniece pasaules rangā ir 139.vietā. Ostapenko turnīru noslēdza ar 70 WTA ranga punktiem.

Cilvēki satraucas par nelaimes gadījumiem, bet apdrošinās nepietiekami (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 08:20:00 +0300

Traumas virtuvē papildina arī gadījums, kad pavārs iegriezis sev kājā, tīrot sasalušu zivi.

Apdrošināšanas ekspertu pētījums par nelaimes gadījumu uztveri, kas veikts Latvijā, atklāj, ka 72% aptaujas dalībnieku pieņem, ka ar tiem var notikt kāds nelaimes gadījums, bet 28% uzskata, ka "nelaimes gadījums ar mani notikt nevarētu". Tajā pašā laikā pētījums atklāj, ka tikai 27% respondentu ir parūpējušies par nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Pētījums arī parāda, ka cilvēki dažiem riskiem pievērš pastiprinātu uzmanību, kamēr citus nenovērtē.

"Mūsu pētījums atklāj lielu atšķirību starp to, ko cilvēki sagaida un pret ko ir apdrošinājušies. Tas visdrīzāk parāda cilvēcisku attieksmi, proti, mēs zinām, ka ar mums kaut kas var notikt, bet neesam tam sagatavojušies un nedomājam par to ikdienā. Iespējams, mēs neapzināti ceram, ka tieši mēs izspruksim bez negadījumiem, lai arī racionāli saprotam, ka tā var nebūt. Protams, mums visiem vērtīgāk ir riskus apzināties un nodrošināties pret tiem. Apdrošinoties pret negadījumiem, mēs varam aiztaupīt satraukumus un emocionāli pievērsties tam, kas mums ikdienā ir patiesi svarīgs, nevis paļauties uz labu laimi vai bez atbalsta cīnīties ar negadījumu sekām," saka risku eksperts Raitis Čaklis.

Par ceļu satiksmes negadījumiem satraucas pastiprināti, bažīgi arī par sadzīves traumām

Salīdzinot pētījuma datus ar faktiski pieteikto nelaimes gadījumu statistiku, redzams, ka cilvēki dažādi vērtē negadījumu iespējas - ir riski, kuriem cilvēki pievērš daudz uzmanības, bet citus riskus novērtē par zemu. Piemēram, pētījumā 39% respondentu uzskata, ka ar tiem var notikt ceļu satiksmes negadījums, bet patiesībā tikai 2% no pieteiktajiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem. Šis ir risks, ko iedzīvotāji pārvērtē visvairāk, iespējams, tādēļ, ka pamatoti apzināti pievērš uzmanību satiksmes noteikumiem un ir daudz par tiem mācījušies. Attiecīgi, satiksmes negadījumi ir pastiprinātā uzmanības lokā un cilvēki tiem ir gatavi.

Pētījums atklāj, ka arī sadzīves traumu iespējamība tiek uztverta kā lielāks drauds nekā tas ir realitātē, proti, 48% pētījuma dalībnieku bažījās, ka ar tiem var notikt sadzīviska trauma mājās, piemēram, griezumi, apdegumi, savainošanās ar instrumentiem u.tml. Pieteikto nelaimes gadījumu statistikā sadzīves traumas tiešām ir būtiska daļa - 28%, kas tomēr ir mazāk par pētījumā pausto.

Visprecīzāk vērtē kritienu iespējamību un darba traumas, bet nenovērtē sportu

Visprecīzāk iedzīvotāji spēj novērtēt kritienu iespējamību - pētījumā 38% satraucas, ka varētu gadīties kāds kritiens, piemēram, uz ielas, mājās vai pa kāpnēm. Arī pieteikto nelaimes gadījumu statistikā kritieni sastāda 40%. Tāpat arī traumas darbā cilvēki paredz samērā precīzi - gan viedokļu pētījumā, gan ekspertu statistikā to ir 12%.

Savukārt sporta traumas viedokļu pētījumā pieļauj vien 12% respondentu, bet ekspertu dati parāda, ka tās ir 18% no visiem pieteiktajiem nelaimes gadījumiem. Aptaujā respondenti varēja atzīmēt vairākus iespējamo negadījumu veidus, tādēļ atbilžu kopsumma veido vairāk kā 100%.

No šampanieša korķa trāpījuma pa bērna aci līdz nelaimīgam kāpostu katlam

Lai arī visi nelaimes gadījumi notiek negaidīti, un samēra izplatīta ir paslīdēšanas uz slapjas grīdas un paklupšana, daži notikumi mēdz būt pavisam neparedzami, piemēram, pagājušajā gadā Latvijā tika pieteikta atlīdzība nelaimes gadījumam, kas radies, kad svinību laikā izšauts šampanieša korķis trāpījis bērnam pa aci, bet citā gadījumā kāds cilvēks nelaimīgi applaucējies ar karstu katlu, kur sautējis kāpostus svētkiem. Traumas virtuvē papildina arī gadījums, kad pavārs iegriezis sev kājā, tīrot sasalušu zivi, bet kādā citā gadījumā cilvēks guvis griezumu rokā, kad ēdiena gatavošanu iztraucējis kaķis, kas uzlēcis uz pleca. Samērā izplatīti ir arī griezumi ar saliekamajiem nažiem vai nažu asināšanas laikā. Savukārt kritienu statistikā biežāki ir gadījumi, kad cilvēki paklūp, ejot pa kāpnēm, izkāpjot no auto vai sabiedriskā transporta.

Antra Stafecka un Ingars Viļums radījuši emocionālu duetu (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 28 Aug 2025 07:16:00 +0300

"Ik brīdi notiek miljoniem darbību, pār kurām mums, cilvēkiem, nav nekādas teikšanas".

Dziedātāja Antra Stafecka un mūziķis Ingars Viļums klausītājiem piedāvā savu jaunāko kopdarbu - dziesmu "Sauciet", kas veltīta iekšējās pasaules dziļumiem, apzinātībai un vēlmei atkal sadzirdēt savu sirds balsi.

Dziesma radusies no kopīgas pārliecības, ka pasaule nav tikai pašsaprotama ikdienas telpa, bet arī dzīvs brīnums, kurā ik mirkli notiek neskaitāmas lietas ārpus cilvēka kontroles. Kā saka Ingars: "Mēs pasauli varam uztvert kā pašsaprotamu, bet varam arī uztvert kā brīnumu, kurā ik brīdi notiek miljoniem darbību, pār kurām mums, cilvēkiem, nav nekādas teikšanas, vai ietekmes... bites lido, mākoņi peld, un jūra viļņojas. Brīnumainā patiesība ir acīmredzama!"

Dziesma "Sauciet" ir aicinājums atsijāt lieko troksni, atgūt bērna skatienu uz pasauli un ieklausīties sevī. Tā atgādina, ka katram cilvēkam piemīt dabas dota intuīcija un sirds gudrība, kas palīdz atrast ceļu tuvāk patiesībai, par spīti ārējiem šķēršļiem vai uzspiestiem apstākļiem.

Antra Stafecka ar savu emocionālo vokālu un Ingara Viļuma muzikālo rokrakstu rada telpu, kurā klausītājs var apstāties, ieelpot un sajust dziļāku saikni ar sevi un pasauli.

Antra Stafecka un Ingars Viļums šopavasar devās albuma "Manas Zemes Sirds" koncerttūrē pa Latviju. Tūres noslēguma koncerts notiks 16.novembrī Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, kur skanēs gan jaunā dziesma "Sauciet", gan citas klausītāju iemīļotas kompozīcijas.

Par asinsspiediena noslēpumiem mediķi stāsta Latvijas iedzīvotājiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 15:08:00 +0300

"Norma ir 120/80, turklāt tādam tam vajadzētu būt neatkarīgi no dzimuma un vecuma".

Deviņas atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par asinsspiedienu, tā mērīšanu un tonometriem sniedz kardioloģe Elita Vārava un farmaceite Ligita Kukule.

Normālam arteriālajam asinsspiedienam ir būtiska loma – tas ir viens no priekšnoteikumiem sirds un asinsvadu veselībai un tātad – nelabvēlīgu kardioloģisko notikumu profilaksei, jo ļauj laikus noķert izmaiņas.

Kam svarīgi mērīt asinsspiedienu?

Visiem! Asinsspiediena mērīšana ir viens no pamata rādītājiem. Lai iegūtu datus par veselību, to rekomendē mērīt bērniem no triju gadu vecuma, bet, ja nepieciešams, asinsspiedienu var izmērīt pat zīdainim.

Pieaugušiem cilvēkiem (no 18 gadiem) mēra asinsspiedienu vismaz reizi gadā, taču, iespējams, tas jādara arī biežāk.

Asinsspiediena mērījumi ir informatīvi svarīgi cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, nieru slimībām, cukura diabētu un, protams, arteriālās hipertensijas vai citu sirds un asinsvadu slimību pacientiem.

Pusaudžiem (un ne tikai) ar lieko svaru vai cukura diabēta diagnozi ārsta apmeklējuma laikā vienmēr tiek mērīts asinsspiediens.

Kas īsti ir arteriālais asinsspiediens?

Kardioloģe skaidro, ka tas ir asiņu plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. “Asinsspiedienu raksturo divi rādītāji. Sistoliskais ir augšējais – maksimālais spiediens, ar ko asinis spiež uz asinsvadu sieniņām, savukārt diastoliskais ir apakšējais – minimālais spiediens, ar ko asinis spiež uz asinsvadu sieniņām. Speciālisti ir atzinuši, kāda ir arteriālā asinsspiediena norma – 120/80 mmHg, turklāt tādam tam vajadzētu būt neatkarīgi no dzimuma un vecuma.”

Naktī asinsspiediens parasti ir zemāks nekā dienā. Ap sešiem no rīta tas sāk paaugstināties un aptuveni deviņos sasniedz ierasto līmeni.

Sistoliskais spiediens diennakts laikā var svārstīties par 10–20 vienībām (mmHg), diastoliskais – par aptuveni 5 vienībām (mmHg).

Kas var ietekmēt mērījuma rezultātu? 

“Asinsspiediens nav pastāvīgi konstants lielums. To var izmainīt, piemēram, stress, dzīvesveids vai kaitīgi paradumi, arī uzturs, slimība, medikamentu lietošana,” skaidro ārste un piebilst, ka dažkārt asinsspiediens paaugstinās tieši tad, kad pacients ir ārsta kabinetā – ja, ierodoties pie ārsta, cilvēks izjūt stresu, asinsspiediena mērījuma rezultāts var būt atšķirīgs no tā, kas tajā paša dienā iegūts, mērot mājas apstākļos. Šo īpatnību nereti dēvē par “baltā halāta efektu”.

“Mērījuma rezultātu var ietekmēt fiziska pārslodze, un šā iemesla dēļ nav vēlams to mērīt, piemēram, tūlīt pēc treniņa – visticamāk, asinsspiediens būs paaugstināts. Vismaz piecas minūtes pirms mērīšanas vajadzētu atpūsties. Arī lielā psihoemocionālā slodzē, uztraukumā nav ieteicams veikt mērījumu, vispirms būtu jānomierinās. Precīzākam rezultātam šādos gadījumos būtu jāveic vairāki mērījumi ar nelielu laika intervālu,” norāda ārste.

Kā pareizi nomērīt?

Regulāri uzraugot asinsspiedienu, to mēra vienu vai divas reizes dienā (no rīta un vakarā) aptuveni vienā laikā, pirms zāļu lietošanas (ja tās ir regulāri jālieto).

Vismaz 30 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas nevajadzētu smēķēt, lietot kofeīnu saturošus produktus, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Pirms mērīšanas ieteicams apmeklēt labierīcības. Aptuveni piecas minūtes pirms mērīšanas mierīgi jāpasēž, jāatpūšas, jāatbrīvo ķermenis.

Veicot mērījumu, muguru vajadzētu atbalstīt pret krēsla atzveltni, novietot roku uz galda tā, lai tā būtu vienā līmenī ar sirdi un ar plaukstas pamatni uz augšu. Kājām nevajadzētu būt sakrustotām, abām pēdām jāatrodas uz grīdas. Augšdelma mērītāja manšete jāuzliek tā, lai no tās apakšējās malas līdz elkoņa locītavai būtu aptuveni divi centimetri. Svarīgi mērījuma laikā nekustēties un nerunāt.

Par ko liecina iegūtais rādītājs?

Paaugstināts augšējais un apakšējais asinsspiediena rādītājs liecina par nopietnu slimību. Tā var būt primāra problēma vai arī sekundāra – citas slimības izraisīta asinsspiediena paaugstināšanās.

Pazemināts augšējais un apakšējais mērījums kombinācijā ar vājumu, reiboņiem, visticamāk, nozīmē, ka nepieciešama intensīvā ārstēšana, iespējams, pat stacionārā. Protams, jānoskaidro, vai asinsspiediena būtisku pazemināšanos nav izraisījuši lietotie medikamenti vai to pārdozēšana, kas mēdz gadīties vecāka gadagājuma pacientiem.

Savukārt asinsspiediena krasas svārstības galvenokārt norāda uz psihoemocionālu pārslodzi.

Ko vajadzētu zināt par asinsspiedienu?

Ja ir aizdomas par arteriālo hipertensiju, asinsspiediens jāmēra regulāri un mērījuma dati (laiks, kādā mēra, un mērījuma rezultāti) vienmēr jāpieraksta – tas būs informatīvi ārstam.

Par slimību liecina ilgstoši paaugstināts vidējais asinsspiediens, nevis atsevišķi gadījumi, kad asinsspiediens uzlec un kas ir izskaidrojams, piemēram, ar lielu fizisku slodzi vai emocionālu pārdzīvojumu. Ja izmērot asinsspiediens ir paaugstināts, 5–10 minūtes vēlāk tas jāmēra vēlreiz. Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija ir noteikti jāārstē, jo tā veicina asinsvadu sašaurināšanos jeb aterosklerozi, kas ir, piemēram, tāda nopietna kardioloģiska notikuma cēlonis kā insults.

Kādi mēdz būt asinsspiediena mērītāji?

Farmaceite Ligita Kukule skaidro, ka tonometru klāsts ir visai plašs un, konsultējoties ar farmaceitu, var izvelēties piemērotāko: “Mehāniskajam tonometram komplektā ir fonendoskops jeb stetoskops, ar ko klausīties artēriju pulsāciju. Ar to ir jāprot apieties, tāpēc iesaku domāt par jaunākiem un modernākiem tonometru variantiem.

Vienkāršāk lietojams ir elektroniskais tonometrs. Elektroniskie asinsspiediena mērīšanas aparāti pieejami gan pusautomātiski, gan automātiski, gan, izmantojami uz augšdelma, gan tādi, ko liek uz apakšdelma. Gan pusautomātiskie, gan automātiskie mērītāji nosaka arī pulsu.

Kādu izvēlēties lietošanai mājās?

Farmaceite norāda, ka visprecīzākie asinsspiediena mērījumi ir uz rokas augšdelma, jo tur atrodas brahiālās artērijas. Augšdelma asinsspiediena mērītāji ir pieejami ar dažāda izmēra manšetēm. Jāņem vērā, ka ar pārāk mazu manšeti rezultāts būs augstāks nekā tas ir patiesībā. Augšdelma tonometri īpaši piemēroti to pacientiem, kuriem ir regulāri jāseko līdzi mērījumu rezultātiem.

Vecākiem cilvēkam mērītājs būs ērts, ja tam ir vienkāršs funkciju ekrāns, ieslēgšana un izslēgšana. Manšetes mēdz būt mazgājamas, mīkstas, ar vidējo cilvēka rokas apkārtmēru (22–42cm).

Ja asinsspiediena mērītājs nepieciešams cilvēkam, kuram ir kādas sirds problēmas, piemēram, sirds aritmija, vai guļošam cilvēkam, kam asinsspiedienu mērīs aprūpētājs, piemērots būs tonometrs, kas īpaši paredzēts plašai auditorijai – grūtniecēm, diabētiķiem, nieru slimību pacientiem, cilvēkiem ar aptaukošanos, bērniem no 12 gadu vecuma. Līdztekus tonometru galvenajām funkcijām šo mērītāju rezultātu analīze ir iespējama ar speciālu programmu datorā vai attiecīgā ražotāja lietotni viedtālrunī.

Apakšdelma tonometru farmaceite iesaka jauniem cilvēkiem, kuriem asinsvadi atrodas tuvāk ādai. Daži ražotāji piedāvā apakšdelma tonometrus – “pulksteņus”. Tonometrs ir kompakts, ar speciālu plastmasas uzglabāšanas kārbiņu, ko ērti ievietot somā, doties uz darbu, izbraukumā. Ir iespēja noteikt neregulāru sirdsdarbību, turklāt ir tikai viena poga mērījumu veikšanai un mērījumu atmiņa.

Ko vēl var sagaidīt no tonometra?

Cilvēkiem, kuriem patīk savus veselības datus apkopot, izmantojot datorprogrammas, nevis rakstot dienasgrāmatas, noderēs tonometri ar plašāku funkciju piedāvājumu. “Mūsdienīgiem tonometriem mēdz būt dažādas papildu funkcijas, piemēram, neregulāras sirdsdarbības, ķermeņa kustību un manšetes aptinuma noteikšana, spēja paturēt atmiņā līdz 199 mērījumiem diviem lietotājiem un citas.

Tie, kuri ir draugos ar modernajām tehnoloģijām, var izvēlēties modeļus, kas dod iespēju sekot līdzi mērījumu datiem tiešsaistē. Tas ir ērti arī, piemēram, ja tuviniekam ir ar Alcheimera demence vai citi atmiņas traucējumi. Novērojot, ka asinsspiediena rādītājs ir paaugstināts, var piezvanīt uz mājām un noskaidrot, vai zāles asinsspiediena pazemināšanai ir lietotas,” pastāsta farmaceite un atgādina, ka asinsspiedienu var izmērīt arī aptiekā.

Asinsspiediena mērījumi un to fiksēšana ārstam lieti noderēs veselības stāvokļa analīzē un palīdzēs noteikt vai precizēt diagnozi, tādēļ asinsspiedienu regulāri mērīt būtu svarīgi ne tikai senioriem, bet arī pusmūža cilvēkiem un jauniešiem.

Kā vecākiem tikt skaidrībā ar kabatas naudu skolēnam, stāsta finansiste (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 14:01:00 +0300

Debetkartes ir īpaši piemērotas ikdienas tēriņiem, un vairākas bankas tās bērniem piedāvā bez maksas.

Tuvojoties rudenim un atsākoties mācību gadam, vecāki nereti pārdomā bērna ikdienas vajadzības un izvērtē, cik lielu kabatas naudu piešķirt. Tieši šis ir arī brīdis, kad tiek apsvērta doma par pirmā bankas konta un maksājumu kartes noformēšanu bērnam, taču nereti rodas jautājums - kad īsti ir piemērotākais brīdis šādam solim? Finanšu eksperte Jekaterina Ziniča skaidro, kā izvērtēt bērna gatavību, kādus faktorus ņemt vērā, atverot kontu, un kā izvēlēties piemērotāko kartes veidu, lai tas kalpotu kā noderīgs rīks finanšu ieradumu veidošanā.

Kad pienāk īstais brīdis pirmajai maksājumu kartei?

Lai gan vecāki pieņem lēmumu par pirmās bankas kartes izveidi bērnam, ņemot vērā gan savus uzskatus, gan bērna individuālās vajadzības, nereti tas notiek jau diezgan agrā vecumā - pat ap septiņiem gadiem, kas sakrīt ar skolas gaitu uzsākšanu. Banku dati rāda, ka pēdējo gadu laikā ir novērojama tendence, ka vecāki, lēmumu par konta atvēršanu un kartes piešķiršanu bērnam, pieņem arvien agrāk. Ja vēl pirms pāris gadiem pirmā bankas karte vidēji tika noformēta aptuveni 14 gadu vecumā, tad šobrīd vidēji tā tiek piešķirta jau 10 līdz 11 gadu veciem bērniem.

Lēmums par labu pirmajai kartei bieži vien sakrīt ar to brīdi, kad bērnam ir iegūtas pamatprasmes - spēja saskaitīt un atņemt galvā, izprot naudas vērtību un sāk rīkoties patstāvīgāk. Šajā posmā karte kalpo ne tikai kā drošs rīks, ar kuru vecāki var pārskaitīt naudu neparedzētās situācijās, bet arī kā praktisks treniņš finanšu pratībā - rēķināšanā, pirkumu veikšanā un budžeta plānošanā.

Maksājumu kartes izveide bērnam nav iemesls satraukumam - vecākiem ir pieejami ērti un pārskatāmi rīki, kas ļauj kontrolēt un uzraudzīt, kā tiek izmantota gan karte, gan piešķirtie līdzekļi. Piemēram, iespējams ātri un vienkārši pielāgot pirkumu un pārskaitījumu limitus, pārraudzīt konta darbības internetbankā, kā arī jebkurā brīdī ieslēgt vai atslēgt pirkumus internetā un bezkontakta norēķinus. Vienlaikus savs bankas konts un maksājumu karte bērnam ir lielisks veids, kā praktiski apgūt finanšu pamatus - no budžeta plānošanas un taupīšanas līdz ikdienas izdevumu pārvaldībai, ko ērti iespējams veikt arī caur mobilo lietotni.

Kāda maksājumu karte ir piemērota bērniem?

Izvēloties piemērotāko maksājumu karti bērnam, vecāki visbiežāk dod priekšroku debetkartei. Tā ir vienkāršs un drošs risinājums, kas ļauj bērnam lietot tikai to naudu, kas pieejama viņa bankas kontā. Debetkartes ir īpaši piemērotas ikdienas tēriņiem, un vairākas bankas tās bērniem piedāvā bez maksas. Parasti šāda veida kartēm ir zemi darījumu limiti, un vecāki var ērti sekot līdzi konta aktivitātēm, izmantojot internetbanku vai mobilo lietotni.

Savukārt, piemēram jau pusaudžiem, kas iespējams bieži ir ceļā, dodas uz sporta nometnēm, sacensībām vai citām aktivitātēm arī ārpus valsts, un paši veic lielākus pirkumus, var būt vērts apsvērt arī kredītkartes priekšrocības. Šāds risinājums nav obligāti saistīts ar kredītlīniju izmantošanu - kredītkarte var kalpot kā papildu drošības instruments, piedāvājot, piemēram, pirkumu vai ceļojumu apdrošināšanu un iespēju izņemt skaidru naudu ārvalstīs. Aktīviem un patstāvīgiem bērniem šīs papildfunkcijas var būt īpaši noderīgas, vienlaikus sniedzot vecākiem lielāku sirdsmieru.

Pirmais bankas konts - solis finanšu pratības apguvē

Bankas konts bērnam var būt noderīgs vēl pirms maksājumu kartes saņemšanas, piemēram, lai uzkrātu līdzekļus pirmajai skolas somai vai citām nepieciešamībām, kas saistītas ar mācību uzsākšanu. Bankas kontu var atvērt jau no dzimšanas, kas ļauj ērti un pārskatāmi uzkrāt naudu, piemēram, ja radi vai vecvecāki vēlas sniegt finansiālu atbalstu. Bērna iesaiste šajā procesā veicina izpratni par naudas vērtību jau no agrīna vecuma - sākot ar to, ka kopā ar vecākiem var sekot līdzi uzkrājumiem un, tuvojoties skolai, pasūtīt maksājumu karti, kas pieejama no 6 gadu vecuma, lai veiktu pirmos pirkumus patstāvīgi.

Pirms maksājumu kartes izsniegšanas ir svarīgi iepazīstināt bērnu ar pamata finanšu zināšanām un brīdināt par iespējamiem krāpniecības riskiem. Mūsdienu bankas piedāvā dažādus drošības risinājumus, kas ļauj vecākiem efektīvi sekot līdzi un kontrolēt bērna finanšu darījumus - piemēram, iespējams ierobežot tiešsaistes pirkumus noteiktā vecumā, saņemt brīdinājumus par veiktiem darījumiem, noteikt tēriņu limitus

un ātri bloķēt karti ārkārtas situācijās. Tā kā bērni un jaunieši aktīvi izmanto digitālo maksājumu iespējas viedierīcēs, šādi iestatījumi sniedz papildu drošības sajūtu gan bērnam, gan vecākiem. Ņemot vērā šos pasākumus, maksājumu karte bērnam bieži vien ir drošāka un pārskatāmāka alternatīva nekā skaidras naudas nodošana, īpaši, ja bērns dodas uz pasākumiem vai nometnēm.

Eksperti sniedz 5 noderīgus padomus pirms remonta uzsākšanas mājoklī (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 10:46:00 +0300

Pareiza plānošana ļauj izvairīties no sīkām, bet kaitinošām kļūdām.

Plānojot apjomīgākus remontdarbus savā mājoklī, vairums cilvēku, galvenokārt, koncentrējas uz grīdas krāsu vai vannas istabas flīžu izvēli, aizmirstot par ikdienā mazāk redzamām lietām. Tomēr tieši sīkumi bieži vien nosaka to, cik ērtas, funkcionālas un ilgtspējīgas būs mājokļa telpas pēc tam, kad meistari jau būs devušies prom.

Ekspertu komanda apkopojusi piecas lietas, ko cilvēki visbiežāk aizmirst, plānojot remontu, uzsverot, kāpēc tās ir svarīgas.

1. Elektroinstalāciju plāns - vairāk nekā tikai "kontakts pie gultas"

Ērts elektroinstalāciju plānojums nereti tiek atstāts novārtā. Bieži vien cilvēki domā, ka pietiks ar "pāris kontaktiem pie sienas", taču realitātē dzīvesveids mainās, ierīču kļūst arvien vairāk un arī interjers ne vienmēr paliek nemainīgs. Mūsdienās ir vairāki risinājumi, kas palīdz atvieglot ikdienu un izvairīties no krasām nākotnes plānu maiņām. Piemēram, viedās mājas sistēmas, kas kontrolē apgaismojumu, žalūzijas vai apkuri, izmantojot sensorus vai viedtālruni. Viens no tādiem risinājumiem ir JUNG HOME, kas ļauj integrēt dažādas funkcijas, saglabājot elegantu un funkcionālu mājokļa dizainu.

Remontējot savu mājokli, padomā par to, kur reāli atradīsies mēbeles, datori, televizors, kafijas automāts vai matu fēns. Ir daudz vieglāk plānot kontaktligzdas un slēdžus pirms apdares darbiem, nevis pēc tam dzīvot ar pagarinātāju "astēm".

2. Apgaismojums dažādos līmeņos

Lampa pie griestiem? Labi. Bet vai tā būs pietiekama, lai lasītu grāmatu dīvānā vai radītu īpašu noskaņu vakariņu laikā ar draugiem? Apgaismojums nav tikai praktisks, bet arī emocionāls elements. Tas ietekmē mūsu noskaņojumu, produktivitāti un pat miega ritmu. Daudzlīmeņu apgaismojums - piemēram, griestu lampa, sienas gaismas, virsgaismas zem skapīšiem vai LED lentes ļauj pielāgot vidi dažādām situācijām.

Plāno apgaismojumu, domājot par telpas funkcijām. Virtuves zonā vajadzīgs spilgts apgaismojums, bet guļamistabā - maiga gaisma vakara mieram.

3. Tehnisko risinājumu pieejamība nākotnē

Renovācija parasti tiek veikta vienu reizi vairāku gadu laikā. Bet vai esi padomājis, vai tavas šodienas izvēles būs aktuālas arī pēc 3 vai 5 gadiem? Īpaši tas attiecas uz apkures, ventilācijas un viedajām sistēmām. Daudzi aizmirst ievilkt rezerves kabeļus vai caurules, kas var noderēt nākotnē - piemēram, ja vēlēsies uzstādīt saules paneļus vai papildus termostatus. Šāda pieeja ļauj izvairīties no liekiem būvdarbiem nākotnē.

Konsultējies ar elektriķi vai automātikas speciālistu jau renovācijas plānošanas fāzē. Ir sistēmas, kas ļauj modulāri paplašināt funkcijas - sākot ar vienkāršu apgaismojuma vadību, vēlāk pievienojot žalūzijas, sildīšanu vai signalizāciju.

4. Ventilācija un mitruma kontrole

Vēlme pēc estētikas bieži aizēno praktiskos jautājumus. Tomēr labs gaiss mājās ir būtisks ne tikai veselībai, bet arī sienu, logu un mēbeļu ilgmūžībai. Pārāk bieži cilvēki renovācijas laikā neparedz mehāniskās ventilācijas vai nosūces uzlabojumus, īpaši pēc logu nomaiņas uz hermētiskiem pakešu logiem. Rezultāts? Kondensāts, pelējums un diskomforts.

Pat ja neievies pilnīgu ventilācijas sistēmu, apsver domu par automātiskajām nosūcēm, gaisa mitruma sensoriem vai logu atvēršanas indikatoriem.

5. Sienu stiprinājumi un nākotnes vajadzības

Kad sienas ir jau nokrāsotas vai flīzētas, pēkšņi atcerēties par to, ka vajadzētu piekārt plauktu vai televizoru, var būt ļoti neērti. Cilvēki bieži neparedz sienās papildus stiprinājumus, kā rezultātā vēlāk nākas urbt cauri flīzēm vai pieņemt līdz galam nepārdomātus lēmumus.

Ja zini, ka pie konkrētās sienas būs smaga mēbele, TV vai mākslas darbs - ieplāno atbilstošus stiprinājumus jau pirms sienu apdares. Tāpat neaizmirsti par iespēju papildināt sienas ar skaņu izolējošiem materiāliem, ja dzīvo daudzstāvu mājā.

Pieņem pārdomātus lēmumus

Remontdarbi mājās bieži vien ir izaicinoši, bet pareiza plānošana ļauj izvairīties no sīkām, bet kaitinošām kļūdām, kas vēlāk ietekmē ikdienu. Svarīgākais ir domāt ne tikai par "kā izskatīsies", bet arī - kā funkcionēs.

Tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas, un tās var darboties kā komforta nodrošinātājas, nevis sarežģīts "gadžets". JUNG piedāvā risinājumus, kas pielāgojas dzīves ritmam un neuzbāzīgi iekļaujas interjerā. Bet galvenais - laicīgi padomāt, kur būs slēdzis, kur ieslēdzas gaisma, un vai tev būs pietiekami daudz kontaktligzdu pie dīvāna.

Kādi ir draudošā infrastruktūras stāvokļa iemesli, skaidro uzņēmējs (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 27 Aug 2025 07:54:00 +0300

Latvijā trūkst akreditētu laboratoriju un testēšanas mehānisma.

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem - sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu, ziņo uzņēmejs Jurģis Vašuks.

Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur - Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007.gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli - koks, metāls, betons - pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

Būvniecības inovācijas visbiežāk tiek saistītas ar digitalizāciju, automatizāciju un viedajām tehnoloģijām. Taču tikpat nozīmīga joma ir būvmateriālu attīstība - jauni, stiprāki, vieglāki un ilgtspējīgāki materiāli, kas būtiski ietekmē ēku un infrastruktūras kalpošanas laiku, uzturēšanas izmaksas un ietekmi uz vidi.

Jaunu materiālu ieviešanu būvniecībā Latvijā kavē vairāki savstarpēji saistīti faktori. Nozares profesionāļi - projektētāji, inženieri, būvnieki - ir pārslogoti ar ikdienas darbu, un viņiem trūkst laika jaunu risinājumu izpētei un izvērtēšanai. Normatīvā vide un publisko iepirkumu prakse joprojām lielākoties nosaka konkrētu materiālu izmantošanu, neparedzot iespēju izvēlēties alternatīvas, pat ja tās ir ilgtspējīgākas.

Trūkst arī akreditētu laboratoriju un testēšanas mehānisma, kas ļautu pārbaudīt jauno materiālu atbilstību standartiem, kā arī nav izveidota valsts līmeņa pilotprojektu sistēma, kurā inovatīvi risinājumi tiktu pārbaudīti praksē. Šeit jāpiemin arī vidēja un maza mēroga Latvijas projektu attīstītāju ierobežotās iespējas doties materiālu izpētes apmaiņas programmās uz citām valstīm pirms projektu uzsākšanas. Papildus tam izglītības sistēma tikai daļēji sagatavo jaunos speciālistus darbam ar šādām tehnoloģijām - studentiem reti ir pieejama praktiska pieredze vai iespēja mācīties no starptautiskiem piemēriem.

Šo faktoru kombinācija veido vidi, kur būvniecība balstās uz zināmu un pārbaudītu risinājumu atkārtošanu, nevis ilgtspējīgu inovāciju ieviešanu. Rezultāts ir objekti, kuru kalpošanas laiks bieži vien nepārsniedz 10-15 gadus, pēc kā nepieciešama pārbūve vai dārga uzturēšana. Tas ir neefektīvi un pretrunā gan ar ilgtspējas principiem, gan ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, kas uzsver nepieciešamību skatīties uz pilnu būvju dzīves ciklu un samazināt emisijas, būvmateriālu patēriņu un resursu noslodzi ilgtermiņā.

Pasaulē - ierasta prakse, pie mums - izņēmums

Kamēr pasaulē plaši izmanto dažādas tradicionālo materiālu alternatīvas, Latvijā šādi ilgtspējīgi risinājumi parādās fragmentāri, atsevišķos pilotprojektos vai privātās iniciatīvās, kamēr lielākajā daļā iepirkumu joprojām dominē tradicionāli risinājumi. Piemēram, dažādos agresīvas vides projektos, ar ko saprot minerālu, skābju un sārmu klātesamību, aktuāla ir kompozītmateriālu izmantošana. Tāpat arvien aktīvāk tiek domāts par dabas takās pamazām pūstošo koka konstrukciju, tostarp skatu torņu, alternatīvām, kas būtu ilgnoturīgākas un videi draudzīgākas.

Pasaules un pašmāju ražotāji arī aktīvi meklē jaunus materiālu attīstības veidus, variējot ar to tehniskajām un mehāniskajām īpašībām. Piemēram, Latvijā tiek ražoti pultrūzija kompozītmateriāli, kur tiek izmantoti biosveķi, būtiski samazinot oglekļa pēdu.

Lai šādi risinājumi no atsevišķiem piemēriem kļūtu par nozares standartu, ir vajadzīga ne tikai ražotāju un būvnieku iniciatīva, bet arī mērķtiecīga valsts politika, kas rada pieprasījumu pēc inovatīviem risinājumiem un nodrošina tiem iespēju iekļūt publiskajos projektos.

Praktiski soļi šīs pārejas nodrošināšanai ietver darbības vairākos līmeņos. Pirmkārt, jāmaina publisko iepirkumu prakse, paredzot iespēju izmantot alternatīvus materiālus un ļaujot arhitektiem un inženieriem izvēlēties tos pēc piemērotības un ilgtspējas kritērijiem. Otrkārt, jāievieš valsts atbalstīta pilotprojektu sistēma, kas ļautu testēt jaunos materiālus praksē ar pētniecības un uzraudzības piesaisti. Treškārt, nepieciešams attīstīt sertifikācijas infrastruktūru, izveidojot akreditētas laboratorijas materiālu pārbaudei atbilstoši ES normām. Tāpat būtiski veicināt starptautisko sadarbību un zināšanu apmaiņu, atbalstot profesionāļu un studentu iesaisti apmaiņas programmās un izstādēs. Visbeidzot - inovatīvi materiāli jāintegrē arī izglītībā, nodrošinot studentiem iespēju tos iepazīt un izmantot jau studiju laikā, tostarp praksēs un sadarbībā ar vietējiem uzņēmumiem.

Semeņistaja nepārvar ASV atklātā čempionāta pirmo kārtu

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 13:35:00 +0300

Latvijas tenisa otrā rakete Darja Semeņistaja pirmdien, piedzīvojot debiju "Grand Slam" pamatturnīrā, zaudēja ASV atklātā čempionāta pirmajā kārtā.

Semeņistaja, kura WTA rangā atrodas 115.vietā, ar 5-7, 0-6 piekāpās amerikānietei Peitonei Stērnsai (WTA 54.).

Pirmā seta noslēgumā ASV tenisiste izcīnīja uzvaru pēc latvietes zaudēta serves geima, bet otrajā setā Semeņistaja piekāpās visos trīs savas serves geimos, pretiniecei tiekot pie pārliecinošas uzvaras.

Par zaudējumu pirmajā kārtā Latvijas tenisiste nopelnīja desmit WTA vienspēļu ranga punktus.

Semeņistaja "US Open" sāka no kvalifikācijas, kurā bija izsēta ar 12.numuru un pārvarēja trīs kārtas.

Viņa pirmajā atlases kārtā ar 2-6, 6-2, 7-5 pieveica spānieti Andreu Lasaro Garsiju (WTA 243.), otrajā kārtā ar 6-1, 6-2 - Austrālijas tenisisti Lizeti Kabreru (WTA 206.), bet trešajā ar 6-3, 7-6 (7:0) uzvarēja polieti Lindu Klimovičovu (WTA 188.).

Jau ziņots, ka Latvijas pirmā rakete Aļona Ostapenko, kura WTA rangā ir 26. un turnīrā saņēmusi 25.numuru, svētdien pirmajā kārtā ar 6-4, 6-3 pārspēja kvalifikāciju pārvarējušo ķīnieti Vanu Sju (WTA 147.).

ASV atklātā čempionāta pirmās kārtas maču otrdien aizvadīs arī Anastasija Sevastova (WTA 233.), kuras pretiniece pirmajā kārtā būs krieviete Jekaterina Aleksandrova (WTA 12.). Abas tenisistes iepriekš kortā nav tikušās.

Sezonas pēdējo "Grand Slam" sacensību pamatturnīrs cietā seguma kortos noslēgsies nākamās nedēļas beigās.

Pasaules pirmizrāde Latvijas kopražojumam - filmai «Solomamma» (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 11:35:00 +0300

Latvijai sadarbība ar Skandināvijas valstīm ir ļoti nozīmīga, jo tā dod iespēju profesionāļiem paplašināt kopražojuma tradīcijas.

okarno starptautiskā kinofestivāla oficiālajā konkursa programmā 11. augustā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Norvēģijas spēlfilma “Solomamma”, kas tapusi kā kopražojums ar Latvijas filmu studiju “Mistrus Media”.

Lokarno kinofestivāls Šveicē ir viens no vadošajiem kinofestivāliem Eiropā, tas šogad norisinājās 78. reizi, galvenajā konkursa programmā iekļaujot 18 filmas no visas pasaules.

Norvēģu režisores Janikes Oskevoldes spēlfilma "Solomamma" stāsta par pieredzējušu žurnālisti, kura nolemj kļūt par māti, izmantojot donoru. Kad rūpes par bērnu kļūst sarežģītākas, nekā paredzēts, viņa uzmeklē bērna tēvu, izliekoties, ka vēlas viņu intervēt, un līdz ar to satricina ne tikai savu, bet arī apkārtējo dzīvi un emocijas.

No Latvijas puses pie filmas veidošanas strādāja komponists Kārlis Auzāns, producenti Inese Boka–Grūbe un Gints Grūbe.

“Latvijai sadarbība ar Skandināvijas valstīm ir ļoti nozīmīga, jo tā dod iespēju mūsu reģiona profesionāļiem paplašināt kopražojuma tradīcijas starp Baltijas valstīm un Skandināviju, kas praksē nemaz nav tik bieža parādība. Spēlfilmu veidošanas jomā mums kā filmu studijai no Latvijas šī bija ārkārtīgi nozīmīga pieredze – būt partnerim aktuālā un starptautiski novērtētā filmā,” komentē producente Inese Boka–Grūbe.

Filma "Solomamma" veidota kā Norvēģijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas kopražojuma filma, pasaulē to izplata viena no lielākajām filmu distribūcijas kompānijām "Playtime". Jau zināms, ka Latvijas pirmizrādi "Solomamma" piedzīvos šāgada rudenī Rīgas starptautiskajā kinofestivālā Riga IFF un pēc festivāla filmu varēs redzēt kinoteātros visā Latvijā.

Filma ir tapusi ar finansiālu atbalstu no Nacionālā Kino centra, Norvēģijas filmu institūta, Oslo Filmu fonda, Lietuvas Kino centra, Somijas ietekmes fonda.

Filmu studija "Mistrus Media" pēdējos gados veidojusi vairākus starptautiski atzītus kopražojumus. Kannu kinofestivālā pirms dažiem gadiem demonstrēta Šarūna Barta filma "Mijkrēslī" (2019), bet šāgada janvārī Roterdamas Starptautiskajā kinofestivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja tāpat sadarbībā ar Latviju veidotā kopražojuma filma "Atgriežoties ģimenē", ko rudenī varēs redzēt arī Latvijā.

Iepriekš studija piedalījusies arī ungāru režisora Deneša Naģa spēlfilmā "Dabiskā gaismā" (2021), kas ieguva Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla balvu Sudraba lācis, un somu režisores Hannas Bergholmas filmā "Izšķilšanās" (2022), kas tika pirmizrādīta Sandānsas kinofestivālā ASV, bet jau šāgada septembrī Baltijas starptautiskajā dokumentālo filmu forumā demonstrēs atzītās lietuviešu dokumentālistes Giedres Beinorjūtes filmu "Svētais un laicīgais Pievēnos", kas arī veidota sadarbībā ar "Mistrus Media".

Valmieras novadā uzrauga situāciju Mūrmuižas ūdenskrātuvē (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 09:20:00 +0300

Pašvaldības ieskatā šobrīd nav nepieciešams veikt ārkārtas darbības.

Valmieras novada pašvaldība ir informēta par situāciju Mūrmuižas ūdenskrātuvē (cilvēku veidots uzpludinājums uz Miegupes) un pašvaldības speciālisti ir to apsekojuši.

Kopš šā gada janvāra tiek veikti valsts nozīmes ūdensnotekas Miegupe atjaunošana 13,155 km garumā, Kauguru un Brenguļu pagastos, Valmieras novadā, ar mērķi atjaunot tās sākotnēji projektētos parametrus – gultnes garenprofilu, šķērsprofilu un caurplūdumu, neizmainot ūdensteces gultnes trasi, ziņo vietne valmiera.lv.

Valmieras novada pašvaldības speciālisti informē, ka konkrētajā vietā, kūdras sanesumi ir nogulsnējušies arī iepriekš un turpinās tur nogulsnēties, jo tur ir izveidojusies “kabata”. Tīrīšanas darbi, kas atjaunoja caurplūdi (darbu veikšanas mērķis), šīs sezonas bagātīgais nokrišņu daudzums, kā arī aizaugušais upes posms pirms uzpludinājuma, kas aizauguma dēļ neveicina caurplūdi, ir veicinājis sanesumu pieaugumu gan “kabatā”, gan aizaugušajā daļā. Dabā sanesumu un nogulumu esamība ūdenstecēs vai ūdenstilpēs, kā arī to uzkrāšanās, ir tikpat dabisks process, kā viss cits, kas notiek upes vai ezera ekosistēmā. Tikpat nenoliedzams ir arī fakts, ka gadu desmitiem un pat simtiem cilvēki ar savu darbošanos ir ietekmējuši un ietekmē upes, ezera vai jebkuras citas ekosistēmas dzīvi.

Arī šajā gadījumā sanesumu un nogulumu daudzums, dabiskiem apstākļiem mijoties ar saimnieciskām darbībām, proti, veicot upes kā meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbus, sanesumi un nogulumi upes uzpludinājuma daļā ir nonākuši lielākā apjomā, nekā ierasts. Tai pat laikā aizaugušais un netīrītais upes posms pirms uzpludinājuma, ir bremzējis ar sanesumiem un nogulumiem bagātā ūdens caurplūdi, kā rezultātā sanesumu un nogulumu akumulācijas zona paplašinājās. Sēres upēs, kas noteiktos upju posmos veidojas dabiski, tikpat arī mainās dabiski, atbilstoši ūdens pieteces un citiem apstākļiem. Mūrmuižas ūdenskrātuves gultne uzpludinātajā daļā, kur nenotiek upes ūdens tiešā caurplūde, jebkurā gadījumā ir bagāta ar sanesumiem un nogulumiem, kas tur uzkrājušies gadu gadiem.

Pašvaldības ieskatā šobrīd nav nepieciešams veikt ārkārtas darbības. Valmieras novada pašvaldības speciālisti regulāri apsekos minēto vietu, lai konstatētu, kā situāciju ietekmē nokrišņu režīma un citu sezonālo laika apstākļu maiņa.

Pašvaldība, konsultējoties ar valsts institūcijām, izvērtēs, ir vai nav nepieciešams tīrīt sanesumus, atstājot ūdens caurplūdes un apmaiņas ciklu, secīgi arī sanesumu akumulāciju vai to pārvietošanos tomēr pašregulēšanās režīmā, lai pēc iespējas pieņemtais lēmums izsvērtāks un ieguvumi būtu jēgpilni.

Sliktās rudzu ražas dēļ Latvijā var celties rupjmaizes cena (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 08:16:00 +0300

"Visiem šogad smagi, ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem".

Graudaugu tīrumu situācija būtiski atšķiras dažādos reģionos, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) augkopības konsultanti. Latgalē un Vidzemē ir lauki, kur kombaini lielā mitruma dēļ joprojām nevar iebraukt un uzsākt kulšanas darbus. Arī graudu kvalitāte nav tik laba, kā bija sākotnēji prognozēts. Šobrīd daudzās vietās graudaugu lauki ir nogāzušies veldrē, ieauguši nezālēs, un lauksaimnieki ir bažīgi, ka lietus un vēja ietekmē lauki varētu turpināt saveldrēties.

Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta zemnieku saimniecība "Ainava" ir viena no lielākajām zemnieku saimniecībām novadā, kur graudaugi un rapsis tiek audzēts 1200 hektāru lielā platībā. Diemžēl ar ražas kulšanu iet smagi, stāsta saimniecības pārstāve un agronome jau otrajā paaudzē Valērija Ančevska.

"Visiem šogad smagi, ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem, izskatās, ka novāktā raža labāka par lopbarību nebūs. 600 ha ir ziemas kvieši, 350 – vasaras kvieši, un pārējais ir vasaras rapsis. Mēs tikām līdz kulšanai šo svētdien, situācija uz lauka ir diezgan kritiska. Mums varbūt nav tik traki, jo mēs augsni neaparam, un vēl ir laba augsnes sega, un tas vēl ļauj iebraukt ar traktoriem un kombainiem. Bet citiem var redzēt, ka iet slikti. Rudzu lauki veldrē, lietavas daudz ko izdarīja, un tālāk ies vēl trakāk. "Ir jādomā, kā palīdzēt tiem zemniekiem, kas vēl joprojām audzē rudzus, jo rudzi ir latviešiem ļoti svarīga kultūra," vietnei rezekneszinas.lv saka Ančevska.

Ja citus gadus kombaini šajā laikā jau bija uz tīrumiem un vāca latviešiem tik svarīgo kultūru – rudzus, šogad situācija ir dramatiska, stāsta Ivars Geiba, LLKIC Krāslavas biroja vadītājs. Daļa graudu var palikt uz lauka.

"Ja novāks vēl rudzus, jo šonedēļ vēl puslīdz ir sauss, tad atkal nedēļas nogalē sola lietu, grūti būs ar ražu. Pie mums ir novākts daudz mazāk nekā Zemgales vai Kurzemes pusē. Apkārtnē redzams, ka zemnieki ir pamēģinājuši iebraukt tīrumos, lai pārbaudītu graudu kvalitāti. Nevienu nopļautu lauku pilnībā vēl neesmu redzējis. Arī pa lielceļiem kravas mašīnas ar nokultajiem graudiem nav manītas, kas vestu graudus uz "Dzirnavnieku". Pagaidām ir tukšs," atzīst Geiba.

To, ka Latgalē un Vidzemē ir smagāka situāciju ar graudaugu ražu un tās vākšanu, apliecina Andris Skudra, LLKIC augkopības konsultants.

"Latgalē un Vidzemē šīs intensīvās lietavas rit jau 3,5 mēnešus, kopš 20. aprīļa un visu laiku ir turpinājušās regulāri. Rudzi jau sākumā bija paaugušies paslaidi un arī augums bija spēcīgs, taču tie saveldrējās caur šīm lietavām. Tagad tie ir jākuļ un kvalitāte ir samazinājusies, kas ļoti nozīmīgi tieši maizes rūpniecībā. Latgalē un Vidzemē arī nezāļu ir daudz, tās bija grūti ierobežot. Šī situācija ir smaga visā Latvijā, un ne velti tiek izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā," pauž Skudra.

Īstā Latvijas rudzu maize tiek cepta no labas kvalitātes rudzu miltiem, uz labu ražu un kvalitāti cerēt nevar, atzīst Jēkabpils novada maiznīcas "Dona" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs.

"Vēl jau maļ to pagājušā gada ražu, nezinu, vai ir jaunā raža šogad ievesta maltuvēs. Grūti spriest par kvalitāti, bet tas, ka situācija lauksaimniecībā ir ļoti slikta, to mēs paši redzam. Jo lietus līst, netiek uz lauka, ir apslīkuši lauki, un iet traki, arī mūsu pusē iet traki. Dzirnavnieki un graudu pārstrādātāji ir satraukušies ne pa jokam. Līdz mums tas viss vēl nav atnācis, bet kas būs uz priekšu, to baidos pat komentēt," teic Zemešs.

Zemniekiem graudu vākšana un vēlāk kaltēšana izmaksās daudz, īpaši cietīs mazākie graudkopji, prognozē zemnieku saimniecības "Ainava" agronome, saimniecības lauki ir apdrošināti, bet nauda par zaudējumiem vēl kontā nav ienākusi.

"Maziem zemniekiem būs grūtāk. Lielajiem zemniekiem ir graudu kaltes, kur tos graudus kaltēt, bet mazajiem jāved graudi uz pieņemšanas punktiem, un, ja ved graudus ar lielu mitrumu, tad tas arī maksā, cena ir liela," skaidro Ančevska.

Rezultātā kāps arī rudzu maizes cena – to atzīst arī Andris Skudra, LLKIC augkopības konsultants.

"Mums rudzu imports tāds nosacīts, bet rudzu maize jau ir Latvijas simbols un cena noteikti kāps, jo nav jau no kurienes ņemt tos rudzu graudus tādus kvalitatīvus," spriež Skudra.

Zemnieki cer uz saulaināku laiku, bez lietus, lai tīrumos varētu iebraukt un sākt kult labību. Pirmā šī gada rudzu miltu malšana varētu sākties vien tuvāk novembrim. Tad arī būs redzama rudzu miltu un galarezultātā arī maizes cena.

Kā sagatavot savu imunitāti tumšākajiem mēnešiem (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 26 Aug 2025 07:09:00 +0300

Rudenī sevišķi svarīgas ir fiziskās aktivitātes svaigā gaisā.

Pēc siltās un saulainās vasaras seko drēgnie rudens vakari, apmākušās un lietainas dienas, kurās var tikai gremdēties atmiņās par vasaras sauli un siltumu. Dienas strauji kļūst īsākas, un nereti piezogas arī depresīvāks noskaņojums, kas ietekmē gan mentālo veselību, gan imunitāti.

Rudens ir laiks, kad īpaša uzmanība jāpievērš imūnsistēmas stiprināšanai, jo palielinās risks saslimt ar dažādām vīrusu slimībām, nepastāvīgie laikapstākļi rada lielāku iespēju saaukstēties un iesnas vai klepus var kļūt par nevēlamu sabiedroto vairāku nedēļu garumā.

Dabas spēks imunitātei

Rudenī par imūnsistēmas atbalstu kļūst augu un ārstniecisko zāļu tējas, piemēram, piparmētras, liepziedi, pelašķi, upenes, mežrozītes. Tās ir profilaktisks imunitātes stiprinātājs, tomēr jāņem vērā, ka ne visas tējas var lietot ikdienā.

Piemēram, liepziedu tēja tās ārstniecisko īpašību dēļ nav ieteicama ikdienas lietošanai, taču tā būs lielisks palīgs, kolīdz parādīsies pirmie saaukstēšanās simptomi. Savukārt pīlādža augļu vai upeņu tēju var lietot regulāri, stiprinot imunitāti. Arī ehinacejas tēja būs lieliski piemērota imunitātes stiprināšanai, jo tai piemīt pretvīrusu un pretiekaisuma iedarbība. Tomēr jāatceras – nevajag lietot tikai vienu tēju! Ja vēlies stiprināt imunitāti, pamīšus dzer dažādas tējas. Ja esi saaukstējies, dzer ne tikai liepziedu, bet arī kumelīšu, kliņģerīšu un vīgriežu tējas, jo katrai no tām piemīt savas ārstnieciskās īpašības.

Nevajadzētu aizmirst arī par dabīgajiem imunitātes stiprinātājiem, ko varam lietot ikdienā un pievienot, piemēram, ēdienam vai arī izmantot kā našķi. Atceries par ķiploka vērtīgajām īpašībām – to vari pievienot kā piedevu salātiem vai ēst vienus pašus. Ne velti vecmāmiņas mācīja, ka ķiploku krelles palīdz atvairīt rudens vīrusus. Savukārt dzērvenes ir dabīgs C vitamīna avots, kas nodrošina imūnsistēmas stiprināšanu.

Īpaša uzmanība jāpievērš D3 vitamīna līmenim, tāpēc jālieto gan produkti, kas satur šo vitamīnu, gan aptiekās nopērkami D3 vitamīnu saturoši preparāti. Ja šī vitamīna cilvēka organismā trūkst, imunitāte pavājinās un tiek novērota biežāka saslimšana, īpaši gada tumšajos mēnešos. Mūsu platuma grādos dabiski uzņemt D3 vitamīnu no saules nav iespējams, tāpēc papildus ieteicams uzņemt zivju vai krila eļļu, savukārt ikdienas uzturā ieteicams iekļaut treknas zivis, sarkano gaļu, aknas un pārtikas produktus, kuriem norādīts, ka vitamīns pievienots papildus, piemēram, brokastu pārslas vai proteīna dzērieni.

Svaigs gaiss + kustības

Rudenī sevišķi svarīgas ir fiziskās aktivitātes svaigā gaisā – pat ja tā ir tikai pastaiga. Kustīgs dzīvesveids palīdz atslābināties, uzturēt ķermeni tonusā un mazināt stresu. Ņemot vērā, ka rudenī arvien biežāk var piemeklēt nomāktība un drūms garastāvoklis, tad, piemēram, pastaiga mežā būs lielisks līdzeklis, kas uzlabos garastāvokli un ļaus saskatīt skaisto arī rudens pelēcībā.

Būtiski atcerēties par telpu vēdināšanu, jo regulāra gaisa apmaiņa ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet arī palīdz nesaslimt ar kādu nejauku rudens vīrusu. Ja lielāko dienas daļu jāpavada telpās un nav iespējas iziet pastaigāties svaigā gaisā, tad telpas vēdināšana ir pats minimums, kas noteikti jāpaveic, lai parūpētos par savu imūnsistēmu.

Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs

Stipra imūnsistēma nav iedomājama bez pilnvērtīga un sabalansēta uztura, kas satur organismam nepieciešamo olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu, vitamīnu un šķiedrvielu daudzumu. Šāds uzturs veicina organisma aizsargspējas pret dažādām saslimšanām un palīdz būt veseliem.

Dabīgs imunitātes atbalsts ir dažādi fermentētie produkti (piemēram, skābēti gurķi vai kāposti, kimči, jogurts) un tādi svaigie dārzeņi kā gurķi, tomāti, kāposti un brokoļi.

Papildus ieteicams uzņemt prebiotiķus, kas pabaros labās baktērijas, kas mīt zarnu traktā, nodrošinot sakārtotu mikrobiomu. Preimmu Biotic būs lielisks atbalsts imūnsistēmai, jo vidēji 75% imunitātes veidojas tieši zarnu mikrobiomā, un šai neparastajai saiknei zinātnieki pēdējos gados pievērš arvien lielāku uzmanību.

Par imunitātes stiprināšanu ir jādomā visa gada garumā, taču sevišķa vērība tai jāpievērš gada tumšākajos mēnešos, kad vairāk laika pavadām iekštelpās un mēdzam aizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Tomēr, ieviešot ikdienā kaut nelielas izmaiņas – sabalansētu uzturu, svaigu gaisu un kustības –, tas būtiski ietekmē organisma aizsargspējas! Parūpējies par sevi jau šodien, un tava imunitāte būs pateicīga!

Šis gads IT nozarei nav krīze, bet pāreja no skrējiena uz augšanu (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 13:47:00 +0300

Ģeopolitikas un citu ārējo apstākļu ietekmē ekonomikā ir jūtams sabremzējums, ziņo eksperts.

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā. Taču nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji – viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī, vietnē labsoflatvia.lv norāda IT uzņēmuma vadītājs Viesturs Bulāns.

Mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju ekspertu šī gada pētījums. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka.

Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām.

To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kad finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.

Vakances kļūst mērķtiecīgākas

Domājot par nozares nākotni, jāraugās arī uz darbinieku izmaiņu prognozēm – minētais pētījums liecina, ka lielākā daļa nozares uzņēmumu (71%) līdz gada beigām plāno palielināt darbinieku skaitu, 17% neplāno to mainīt, bet 12% – plāno samazināt kopējo darbinieku skaitu. Nozarē, kas ilgstoši asociējusies ar sīvu cīņu par talantiem, situācija sāk mainīties. Tomēr tas nenozīmē, ka IT jomā vairāk nav nepieciešama talanti, vakances vienkārši kļūst mērķētākas.

Īstais laiks stiprināt IT eksportu

Ko mērenāka atalgojuma temperatūra nozīmē nozarei un tautsaimniecībai? Zemāka izmaksu bāze var būt arguments investoriem, kuri meklē vietu, kur attīstīt uzņēmējdarbību un veidot centrus ar augstas pievienotās vērtības funkcijām. Tas var būt arī viens no mūsu uzņēmumu konkurētspējas elementiem jaunos tirgos.

Nav noslēpums, ka Rietumvalstis, piemēram, Vācija augstu novērtē Latvijas un Baltijas IT uzņēmumu pieredzi, zināšanas un efektivitāti. Arī reģiona sasniegumi digitalizācijā, kur esam soli priekšā daudzām Eiropas valstīm, liecina par IT nozares kapacitāti un iespējām.

Lielām Rietumeiropas organizācijām ir daudz izdevīgāk izmantot Latvijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās iespējas, vienlaikus nezaudējot kvalitāti, tāpēc šis ir īstais brīdis raudzīties ārpus Latvijas robežām un stiprināt IT eksportu.

Iespējamie nākotnes izaicinājumi talantu piesaistē

Protams, ģeopolitikas un citu ārējo apstākļu ietekmē ekonomikā ir jūtams sabremzējums, un uzņēmumi kopumā ir kļuvuši piesardzīgāki. Tas atspoguļojas arī atalgojumā, kur pieaugums ir mērenāks un individuālāks. Arī vakances kļūst mērķētākas – uzņēmumi mazāk meklē jaunākos speciālistus, bet pieprasījums pēc pieredzējušiem profesionāļiem joprojām saglabājas.

Šajā kontekstā jādomā par to, kādi izaicinājumi var gaidīt nākotnē – ja šobrīd jaunajiem speciālistiem nebūs pietiekami daudz iespēju uzkrāt pieredzi, strādāt un pilnveidot savas prasmes, tuvāko gadu laikā IT nozare var piedzīvot vidējā un vēlāk arī augstākā līmeņa profesionāļu trūkumu.

Šāda situācija vērojama ne tikai IT jomā, piemēram, ražošanas uzņēmumi arvien vairāk meklē cilvēkus, kuri prot darboties ar automatizētām vai programmējamām iekārtām, ir mazāka interese par darba rokām bez tehnoloģiskām prasmēm. IT nozarē tas izpaužas vēl izteiktāk – pieaug vajadzība pēc speciālistiem, kuri prot strādāt ar mākslīgā intelekta rīkiem, spēj piedāvāt drošus un jēgpilnus risinājumus, un ne tikai sniegt pakalpojumu, bet arī iesaistīties klientu izglītošanā un pievienotās vērtības radīšanā, kas ir arī viens biznesa vadmotīviem.

Pāreja uz mērenu augšanu

Šis gads IT nozarei nav krīze, bet pāreja no strauja skrējiena uz mērenu augšanu – ar mērķtiecīgiem algu pārskatiem, pārdomātu talantu piesaisti un skaidru skatījumu uz produktivitāti. Šeit būtisku lomu spēlē arī apvienošanās un iegādes darījumi – tehnoloģiju jomā to skaits aug un vietējie spēlētāji izmanto tos, lai paplašinātu tirgu, pievienotu jaunas kompetences un efektīvāk reaģētu uz svārstībām. Saglabājot partneru autonomiju, bet koplietojot atbalsta funkcijas, veidojas mērogs un noturība, ko ir grūti panākt tikai ar organisku izaugsmi vien.

Lai gan šobrīd Latvijā algas ir zemākas, nekā daudzviet Eiropā, tā vienlaikus ir iespēja sakārtot spēles laukumu tā, lai zemāka izmaksu bāze nes palielinātu produktivitāti, inovāciju un eksportspēju. Savukārt darbaspēka pieejamību nodrošināsim tikai tad, ja vienlaikus spēsim noturēt pieredzi un attīstīt jaunus talantus, dodot viņiem īstas iespējas.

Ar mērenāku algu kāpumu, mērķtiecību un rūpīgāku talantu komplektēšanu IT nozare mainās. Zemākas izmaksas šobrīd ir mūsu priekšrocība, ja vien spēsim tās pareizi izmantot, bet apvienošanās un iegādes darījumi palīdz ātrāk sasniegt mērogu un kompetences.

Jelgavas teātris: no ironiskām komēdijām līdz aizraujošiem detektīviem (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 11:39:00 +0300

Jaunajā sezonā skatītājus sagaida patiesi bagātīgs izrāžu piedāvājums.

Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris gatavojas jaunajai sezonai – 2. septembrī pulksten 19 uz Jelgavas kultūras nama skatuves to atklās pirmizrāde, situāciju komēdija “Urrā – zēns!” Lolitas Muižnieces režijā. Savukārt turpmākais teātra rudens izrāžu maratons skatītājiem sola gan jau zināmas un iemīļotas izrādes, gan vairākus jaunus iestudējumus.

“Jaunajā sezonā skatītājus sagaida patiesi bagātīgs izrāžu piedāvājums – no ironiskām komēdijām un aizraujošiem detektīviem līdz psiholoģiskiem trilleriem un dziļi emocionālām drāmām. Katra ar savu sižeta līniju, formu un režisora pieeju, izrādes aicinās ļauties jaunai teātra pieredzei – skatītājiem atliek vien izvēlēties gaumei atbilstošāko,” aicina Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra mākslinieciskā vadītāja Dace Vilne.

Septembrī Jelgavas kultūras namā būs skatāmas kopumā astoņas izrādes. Atvadoties no vasaras, sezonu zīmīgi atklās smieklīga un jautra situāciju komēdija, jauniestudējums “Urrā – zēns!”, bet mēneša gaitā pie skatītājiem nonāks arī līdz šim iemīļotās izrādes – psiholoģisks trilleris “Telefona zvans”, Latvijas amatierteātru skatē kā Gada izrāde godalgotā “Jūtu tektonika”, traģikomēdija “Osedžas zeme” un mūzikls “Oza zemes burvis”.

D.Vilne atklāj, ka pirmizrādes bagātinās piedāvājumu arī sezonas gaitā – jau 11. oktobrī skatītāji varēs piedzīvot franču autora Žeralda Sibleirasa lugu “Papelēs šalko vējš”, 22. novembrī – britu dramaturga Reja Kūnija komēdiju ar provizorisko nosaukumu “Nedarbojas”, bet gada izskaņā – britu komēdiju meistara Alana Eikborna lugu “Katru gadu no jauna”. Teātra mākslinieciskā vadītāja aicina sekot līdzi aktualitātēm, jo šosezon teātra repertuārā plānoti arī citi jauniestudējumi, kas priecēs gan uz Jelgavas kultūra nama lielās skatuves, gan kamerzālē.

Jūras ūdens var palīdzēt uzveikt iesnas vasaras beigās (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 11:31:00 +0300

Tā sastāvs ir īsta vērtīgu sastāvdaļu krātuve.

Jūras ūdens ir dabīgs un efektīvs līdzeklis, kas palīdz mazināt infekcijas risku un atvieglot alerģijas simptomus, turklāt tiek plaši lietots arī iesnu ārstēšanā. Vēl svarīgāka veselībai ir jūras ūdens ietekme uz deguna gļotādu, to mitrinot un stimulējot gļotu veidošanos. Šī īpašība veicināja jūras ūdens popularitāti, un mūsdienās tas ir viens no ieteicamajiem līdzekļiem gan alerģiska, gan infekcijas izraisīta rinīta ārstēšanai. Plašāk par jūras ūdens nozīmi stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Jūras ūdens aerosols satur vielas, kas nomierina iekaisumu un novērš sekrēciju uzkrāšanos augšējos elpceļos. Kā uzsver farmaceits Konstantīns Čerjomuhins: "Tā sastāvs ir īsta vērtīgu sastāvdaļu krātuve - atkarībā no tā izcelsmes, tas var saturēt nātriju, magniju, kalciju, hloru, fosforu, jodu, dzelzi, sēru un boru, kā arī antialerģisko mangānu un antibakteriālo varu."

Lietojot jūras ūdeni deguna skalošanai saaukstēšanās laikā, tas palīdz mitrināt gļotādu, atšķaidīt un izvadīt gļotas, kā arī nodrošina antiseptisku iedarbību. Šāda skalošana attīra deguna ejas no vīrusiem, baktērijām, alergēniem un citiem svešķermeņiem, tādējādi atvieglojot elpošanu un paātrinot atveseļošanos. Turklāt līdzeklis ir efektīvs arī pret alerģijas simptomiem - īpaši alerģiska rinīta gadījumā, jo palīdz izvadīt alergēnus, mazināt pietūkumu un atjaunot normālu elpošanu.

Deguna dobuma kopšanai

Jūras ūdens šķīdums, īpaši hipertonisks, palīdz mīkstināt un izvadīt biezas gļotas un kreveles no deguna ejām, tādējādi atvieglojot elpošanu. Pateicoties augstākai sāls koncentrācijai, šāds šķīdums rada osmotiskā spiediena starpību, kas veicina liekā šķidruma izvadīšanu no gļotādas audiem un mazina tūsku, skaidro farmaceits.

Svarīga ir arī iedarbība uz skropstiņepitēliju, kas klāj deguna dobuma sieniņas. Jūras ūdens palīdz atjaunot skropstiņepitēliju normālu funkciju, kas ir būtiska elpošanas komfortam. Lai saglabātu šo efektu ilgstoši, ieteicams regulāri skalot degunu ar jūras ūdeni, jo tas palīdz uzturēt gļotādas veselību un novērst aizlikumu.

Lietošanas ieteikumi

Jūras ūdens ir noderīgs palīgs mājas aptieciņai, īpaši tuvojoties rudens sezonai, jo to var lietot visos vecumos - gan zīdaiņiem un bērniem, gan pieaugušajiem. Procedūra ir viegli izpildāma mājas apstākļos, un, ja tiek veikta pareizi, tā nerada komplikācijas, norāda farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Jūras ūdens aerosola lietošanas biežums ir atkarīgs no mērķa - profilaksei to parasti iesaka 1-2 reizes dienā, bet ārstēšanai 3-4 reizes dienā vai pat biežāk, ja tas ir nepieciešams. Lietošanas ilgums nav ierobežots, tomēr, ilgstoši lietojot, sāls šķīdumus, īpaši hipertoniskus, ir svarīgi uzraudzīt deguna gļotādas stāvokli, jo tie var izraisīt pārmērīgu sausumu. Šādā gadījumā jākonsultējas ar ārstu.

Vienmēr ir svarīga pareiza un pārdomāta lietošana, tādēļ pirms aerosola lietošanas noteikti ir jāizlasa konkrētā preparāta norādījumi un, ja nepieciešams, jākonsultējas ar ārstu vai

farmaceitu. Jaunākiem bērniem no 1 mēneša līdz 7 gadu vecumam parasti iesaka 1-2 iesmidzinājumus katrā deguna ejā 1-3 reizes dienā, bet bērniem, kas vecāki par 7 gadiem, 2 iesmidzinājumus katrā deguna ejā 2-4 reizes dienā, saskaņā ar lietošanas instrukcijām. Kā norāda farmaceits K. Čerjomuhins, lietojot jūras ūdeni deguna skalošanai, ir svarīgi ievērot pareizu tehniku un nepielietot pārāk lielu spiedienu, lai izvairītos no šķidruma nokļūšanas ausīs.

Lietošanas periods ir atkarīgs no produkta un tā formas - pilieni vai aerosols. Izotoniskus šķīdumus (parastu jūras ūdeni) var lietot tik ilgi, cik nepieciešams deguna skalošanai vai mitrināšanai, savukārt hipertoniskus šķīdumus nav ieteicams izmantot ilgāk par 5-7 dienām, jo pastāv gļotādas žūšanas risks.

Kā izvēlēties piemērotāko?

Izvēloties jūras ūdens aerosolu deguna skalošanai, jāņem vērā vairāki faktori - attīrīšanas pakāpe, mikroelementu koncentrācija, papildu sastāvdaļu klātbūtne un lietošanas vienkāršība, iesaka farmaceits. Īpaši svarīgi, lai ūdens būtu labi attīrīts, saturētu vērtīgus mikroelementus, piemēram, kāliju, magniju un jodu, un būtu piemērots konkrētam vecumam, jo bērniem un pieaugušajiem piemērotā koncentrācija var atšķirties. Tāpat nozīme ir arī papildu komponentiem - daži aerosoli satur vielas, kas veicina dzīšanu vai nodrošina papildu iedarbību un sniedz plašāku efektu deguna gļotādas kopšanā.

Izvēloties jūras ūdens aerosolu bērniem, vēlams meklēt produktus, kas īpaši paredzēti jaunākajam vecumam - ar maigāku iedarbību un lietošanai ērtāku formu. Pieaugušajiem izvēle parasti balstās uz konkrētajām vajadzībām, piemēram, pietūkuma mazināšanu, mitrināšanu vai ārstēšanu.

Konsultācija ar speciālistu - svarīgs solis pirms jūras ūdens lietošanas uzsākšanas

Aerosolus nedrīkst izmantot, ja ir noteiktas veselības problēmas - akūts otīts vai citas ausu infekcijas, trauma vai novirzīta deguna starpsiena, kā arī pēc nesen veiktas deguna operācijas. Skalošana nav ieteicama arī tad, ja ir smaga gļotādas tūska, bieža deguna asiņošana, epilepsija.

Kā norāda farmaceits K. Čerjomuhins, pat tad, ja nav nekādu ierobežojumu, pirms līdzekļa lietošanas pirmo reizi ir ieteicams saņemt ārsta vai farmaceita padomu. Ja procedūras laikā vai pēc tās rodas diskomforts vai komplikācijas, skalošana nekavējoties jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu. Farmaceits arī uzsver, ka īpaša piesardzība jāievēro, skalojot degunu bērniem - bērniem pastāv paaugstināts vidusauss iekaisuma risks, tāpēc pirms aerosola lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstējošo ārstu vai pediatru.

Kinoloģe Monta Priede: sunim arī ir nepieciešama atpūta no cilvēka (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 09:26:00 +0300

Lai mazinātu pārstimulāciju, eksperte iesaka mājās radīt mierīgu zonu.

Daudzi saimnieki uzskata, ka suņi vēlas nepārtrauktu uzmanību un klātbūtni. Tomēr arī četrkājainajiem draugiem, gluži kā cilvēkiem, mēdz rasties vajadzība pēc miera un atpūtas. Suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede skaidro, kā atpazīt situācijas, kad suns vēlas būt viens.

Kā saprast, ka suns vēlas mieru?

Suņi ir ļoti sociāli dzīvnieki, taču pēc aktīvas dienas, ciemošanās vai intensīvas rotaļāšanās viņi var meklēt klusumu. Ķermeņa valoda ir galvenais signāls - ja suns pagriež galvu prom, pieceļas un aiziet vai dodas uz savu ierasto atpūtas vietu, tas nozīmē, ka viņš vēlas distanci. Šādos gadījumos svarīgi respektēt suņa robežas un netraucēt viņa mieru.

Brīdinājuma signāli un stresa pazīmes

Suņi nereti norāda arī uz diskomfortu vai stresu ar konkrētām ķermeņa reakcijām. Uz skausta sacēlusies spalva, atņirgti zobi, pieglaustas ausis vai ierauta aste - tie ir brīdinājuma signāli, kas liecina par bailēm vai aizkaitinājumu. Šādās situācijās suns var reaģēt agresīvi, tāpēc ir īpaši svarīgi laikus atpazīt un respektēt šos signālus. Arī lūpu laizīšana, skatiena novēršana vai nemiers ir pazīmes, ka suns nevēlas turpināt socializēties.

Nogurums no citiem dzīvniekiem

Arī citi dzīvnieki var nogurdināt suni. Īpaši tas attiecas uz enerģiskiem kucēniem, kuri vēlas nepārtraukti spēlēties. Ja pieaudzis suns kļūst nervozs vai izvairās no kontakta, ieteicams kucēnus uz laiku nošķirt un ļaut sunim atgūt mieru. Tas palīdz novērst konfliktsituācijas un uzlabo abu dzīvnieku pašsajūtu.

Kā palīdzēt sunim atgūt līdzsvaru?

Lai mazinātu pārstimulāciju, eksperte iesaka mājās radīt suni mierīgu zonu - guļvietu vai klusu stūri, kur viņš var patverties no trokšņa un rosības. Pēc ilgstošas socializēšanās vai ceļojuma sunim ieteicams ļaut atpūsties vismaz pāris stundu bez traucējumiem.

Tāpat svarīgi bērniem iemācīt, kā pareizi kontaktēties ar suni: kad to drīkst darīt, bet - vēl svarīgāk - kad labāk atturēties.

Respektēsim suņa vajadzību pēc miera!

Sunim, tāpat kā cilvēkam, ir tiesības uz atpūtu un savām robežām. Ievērojot suņa ķermeņa valodu un respektējot viņa vajadzības, mēs veidojam drošāku, mierīgāku vidi, kurā mūsu četrkājainie draugi var justies saprasti un pasargāti.

Eksperte: kāpēc latviešiem vajadzētu pirkt bitkoinus (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 25 Aug 2025 07:20:00 +0300

Tas varētu samazināt juridisko nenoteiktību tirgus dalībniekiem, pazemināt institucionālās dalības barjeras, veicināt inovācijas.

Tirgus datu korelācijas analīze liecina, ka pasaules lielākajai kriptovalūtai Bitcoin ir visai zema korelācija ar tradicionālajiem aktīviem (akcijām un zeltu), bet gan pieaugoša jutība pret globālās likviditātes izmaiņām. Un to vēl jo vairāk pastiprina nesenie spot ETF apstiprinājumi, kā arī progress kriptovalūtām specifiska tiesiskā regulējuma izstrādē, uzsvērts Binance augusta ārpusbiržas tirgus darījumu apskatā.

Ņemot vērā to, ka Bitcoin cenu svārstības ir maz atkarīgas no galvenajiem akciju tirgiem un zelta, BTC ir pieaugošs potenciāls kalpot kā diversifikācijas instrumentam, ziņo finanšu eksperte Polina Brotjē.

Veicot S&P 500 indeksu (SPX), Nasdaq 100 (NDX) un zelta cenu (GC00) analīzi laika posmā no 2024.gada janvāra līdz 2025.gada jūnijam, secināts, ka Bitcoin korelācija ar akcijām un zeltu ir nestabila, bieži iekrītot negatīvā teritorijā - tas nozīmē, ka Bitcoin cena bieži vien virzās neatkarīgi no tradicionālajiem riska un drošības aktīviem.

Līdz ar to mērena Bitcoin pozīcijas veidošana portfelī var samazināt kopējo svārstīgumu un lejupvērsto risku, īpaši laikā, kad akciju tirgi piedzīvo lielu nenoteiktību un spriedzi.

Pateicoties atšķirīgajiem atdeves virzītājiem, Bitcoin integrēšana portfelī var palīdzēt sasniegt augstāku sagaidāmo atdevi pie tāda paša riska līmeņa vai samazināt risku, saglabājot mērķa atdevi.

ASV tirgus struktūras likumdošana turpina virzību Kongresā, kur CLARITY likumprojekts tiek izskatīts Pārstāvju palātā. Lai gan likumprojekts vēl var tikt grozīts, tā virziens skaidri iezīmē plašāku pāreju uz precīzu regulatīvo atbildību sadalījumu starp iestādēm un mērķtiecīgu noteikumu izstrādi digitālajiem aktīviem. Tas savukārt varētu samazināt juridisko nenoteiktību tirgus dalībniekiem, pazemināt institucionālās dalības barjeras, veicināt inovācijas, vienlaikus saglabājot ieguldītāju aizsardzību un tirgus integritāti.

Valstu normatīvi un tirgus regulējums pakāpeniski pielāgojas digitālo aktīvu tirgus darbības realitātei, padarot ilgtermiņa institucionālo iesaisti arvien reālāku.

Tirgus dati vienlaikus apstiprina Bitcoin dubulto identitāti: tas ir gan diversifikācijas instruments, kuram ir ierobežota korelācija ar tradicionālajiem aktīviem, gan makrojutīgs aktīvs, kuru būtiski ietekmē globālās likviditātes plūsmas.

Filma ir veltīta dziesminiekam, komponistam un jumiķim Haraldam Sīmanim (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 13:42:00 +0300

"Šis stāsts ir par mīlestību un kalpošanu".

26.augustā plkst.19.00 kinoteātrī "Splendid Palace" notiks režisores Dzintras Gekas jaunākās dokumentālās filmas "Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis" pirmizrāde.

Filma ir veltīta dziesminiekam, komponistam un jumiķim Haraldam Sīmanim (1951-2022) - neatkārtojamai balsij Latvijas kultūrā, kurš savā mūzikā apvienoja garīgumu, protestu un dzīves patiesumu. Viņš ar savu dziedājumu un mūziku pārkāpa laika, politikas un žanru robežas. Jaunākā režisores Dzintras Gekas filma ir dzīvības un aiziešanas poēzija. Stāsts par cilvēku, kurš neiekļāvās sistēmās, bet iemiesoja brīvību mūzikā, dzīvē un klusumā. Tajā izmantoti unikāli arhīvu foto un video materiāli no ģimenes un draugu kolekcijām, kas ļauj skatītājam nonākt tuvāk Haraldam Sīmanim.

Režisore Dzintra Geka-Vaska par filmu saka:  "Šis stāsts ir par mīlestību un kalpošanu. Par ticību Dievam un tautai. Par to nelielo laika sprīdi šeit un tagad, kurā mums tik daudz jāpaspēj. Haralds Sīmanis ar savu dziesmu spēju iedvesmot un mierināt. Filma pierāda, ka mākslinieka gars turpina dzīvot tautas atmiņā."

Pēkšņi zūd vai pieaug svars? Pie vainas var būt vairogdziedzeris (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 12:37:00 +0300

Ja ārsts novērtē, ka mezgli ir lieli, tiek nozīmēti tālāki izmeklējumi un terapija.

Ja vairogdziedzerī radušās problēmas, mainās tā funkcija, proti, tā var būt gan pastiprināta, gan pavājināta un attiecīgi ir atšķirīgi saslimšanas simptomi. Kādi ir šie simptomi, skaidro Skrides Sirds klīnikas endokrinologs Zane Svikle.

"Ja vairogdziedzeris izstrādā pārāk daudz hormonu, ko sauc par hipotireoze, simptomi ir patrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, svīšana, sirds ritma traucējumi, biežāka vēdera izeja, svara zudums. Savukārt pretējā lieta ir hipotireoze jeb samazināta vairogdziedzera hormonu izdale un tad ir pretēji simptomi: pieņemšanās svarā, tendence uz tūsku, lēnāks sirds ritms, tendence uz aizcietējumiem, grūtības ieņemt bērniņu…" Ja kāds no šiem simptomiem tiek novērots, vēlams būtu doties pie ārsta, veikt izmeklējumus un uzsākt atbilstīgu terapiju.

Vēl viena ne mazāk nopietna saslimšana ir vairogdziedzera mezgli. Kā skaidro ārste, šajā gadījumā var būt pilnīgi normāla vairogdziedzera funkcija, bet ar laiku, kad mezgli aug, cilvēkam kakla priekšējā daļā parādās izvirzījums. Ja cilvēks nejūt nekādas sūdzības, ieteicams būtu tik un tā pārbaudīt vairogdziedzeri.

"Vairogdziedzera mezgli tiek vērtēti gan pēc lieluma, gan struktūras. Ja tie ir nelieli un labdabīgi, tad sonogrāfiju vēlams veikt reizi divos gados, ne biežāk." Savukārt, ja ārsts novērtē, ka mezgli ir lieli, tiek nozīmēti tālāki izmeklējumi un terapija. Bet katrā ziņā nedrīkst šo problēmu atstāt novārtā, jo laiku neārstēta saslimšana var radīt nopietnas sekas.

Ārste arīdzan neiesaka aizrauties ar uztura bagātinātājiem, jo daudzi no tiem satur jodu, un lai gan jods mums ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu veidošanai, normālai smadzeņu darbībai, nervu sistēmas un ādas veselībai, cilvēkiem, kuriem ir kāda no vairogdziedzera slimībām jods var nenākt par labu. Vēlams konsultēties ar ārstu!

Latvijas uzņēmumi veiksmīgi iekaro Japānas tirgu (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 11:45:00 +0300

Valsts šajās misijās sedz būtisku daļu izmaksu, tāpēc jaunuzņēmumiem šāds atbalsts ir īpaši nozīmīgs.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus. Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

"Mūsu mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem iziet ārpus Latvijas tirgus un stiprināt to eksportspēju. Valsts šajās misijās sedz būtisku daļu izmaksu, tāpēc jaunuzņēmumiem šāds atbalsts ir īpaši nozīmīgs. Lai cik neticami tas neizklausītos, mēs varam japāņus pārsteigt ar inovatīviem un tehnoloģiski attīstītiem risinājumiem. Dažās jomās Japāna joprojām ir ļoti konservatīva, un tieši tur Latvijas jaunuzņēmumi var izcelties," stāsta Santa Dzalbe-Sologuba, LIAA Vecākā jaunuzņēmumu investīciju projektu vadītāja.

To apliecina arī uzņēmuma līdzīpašniece un biznesa analītiķe Dace Kvalberga, atzīstot, ka par Japānu bieži mēdz domāt kā par tehnoloģiski ļoti attīstītu valsti. "Taču runājot par datu apriti, IT programmatūras izstrādi, integrācijām un tehnoloģiju pieņemšanu, aina ir atšķirīga. Lielākā daļa Japānas uzņēmumu joprojām izmanto lokālos serverus, neveic datu pārsūtīšanu un ir salīdzinoši konservatīvi programmatūru integrācijas jautājumos," atzīst D. Kvalberga, kuras vadītais uzņēmums "piedalījās "SusHI Tech Tokyo" izstādē, kas bija daļa no Expo 2025 biznesa programmas Japānā.

Pēdējā vizīte Tokijā, kur Latvijas jaunuzņēmumi piedalījās Āzijas lielākajā jaunuzņēmumu izstādē "SusHI Tech Tokyo", apliecināja mūsu potenciālu. Latvijas komandas iepazīstināja ar risinājumiem, kas izraisīja japāņu uzņēmēju interesi - no biznesa inteliģences platformām un darba laika uzskaites sistēmām līdz nanotehnoloģijām medicīnas un kosmētikas jomā.

Uzņēmums šim pasākumam bija īpaši izveidojis biznesa inteliģences produkta Demo versiju. "Kopumā interese par biznesa inteliģences risinājumiem ir, taču vairāk inovāciju līmenī, jo uzņēmumu datu aprite šobrīd ir ļoti noslēgta. Doma par sava uzņēmuma datu pārsūtīšanu uz "mākoni" japāņiem šobrīd vēl šķiet pārāk biedējoša un nedroša," stāsta D. Kvalberga.

NATO kuģi patrulē Rīgas jūras līcī Krievijas manevru laikā (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 09:24:00 +0300

SNMG1 ir viena no četram pastāvīgajām Jūras spēku grupām.

Līdz 25.augustam Rīgas pasažieru ostā kārtējā vizītē atradīsies NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas (Standing NATO Maritime group one, SNMG1) kuģi - Nīderlandes fregate "De Ruyter" un Vācijas apgādes kuģis "Rhön", apliecinot NATO klātbūtni un atbalstu Baltijas jūras reģionā.

SNMG1 turpina NATO militāro aktivitāti "Baltijas sardze" (Baltic Sentry) Baltijas jūrā, aizsargājot zemūdens infrastruktūru, bet tās galvenais uzdevums joprojām ir spēja veikt plaša spektra operācijas, sākot no kolektīvās aizsardzības līdz atturēšanai un reaģēšanai uz krīzes situācijām.

"Mūsu klātbūtne Latvijā skaidri parāda NATO apņemšanos nodrošināt šī reģiona drošību. Mēs esam šeit, lai apliecinātu, ka NATO ir vienota, klātesoša un gatava atbalstīt," uzsvēra grupas komandieris komodors Arjens Varnārs (Arjen Warnaar).

Vizītes laikā kuģu apkalpes veiks ne tikai pārapgādi, bet arī sadarbosies ar Latvijas Jūras spēkiem, stiprinot sadarbību un reģionālo partnerību.

Vizīte Rīgā notiek pēc nesenajām SNMG1 patruļām Ziemeļu jūrā un Barenca jūrā, demonstrējot NATO spēju veikt operācijas no Arktikas līdz Baltijas jūrai.

SNMG1 ir viena no četrām NATO pastāvīgajām Jūras spēku grupām. NATO pastāvīgās Jūras spēku grupas veido NATO Reaģēšanas spēku jūras komponenti, kas darbojas kā tūlītējas reaģēšanas spēki, spējot nekavējoties veikt operācijas jebkurā vietā. NATO pastāvīgo Jūras spēku grupu uzdevums ir nodrošināt aliansi ar pastāvīgiem jūras spēkiem, kas vienmēr atrodas jūrā, spēj veikt misijas miera un krīzes laikā. Piedaloties sabiedroto valstu Jūras spēku treniņos un apmācībās, tiek uzturēta gatavība, nodrošināta sadarbību un savietojamība jūrā.

Krievijas karavīru un militārās tehnikas pirmais ešelons ieradies Baltkrievijā, lai sagatavotos kopīgajām militārajām mācībām “Zapad-2025”, informējusi Baltkrievijas Aizsardzības ministrija.

Šīs mācības, kas plānotas septembra vidū, ir vienas no lielākajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām. Lai gan Minska oficiāli ziņo par vairāk nekā 13 000 dalībnieku, NATO aplēses liecina, ka tajās varētu piedalīties līdz pat 150 000 karavīru.

Mācību mērogs un to vēsturiskā saikne ar iepriekšējo agresiju ir izraisījusi bažas gan Kijivā, gan NATO. Eksperti brīdina, ka “Zapad-2025” varētu tikt izmantotas kā piesegs jaunam Krievijas uzbrukumam Ukrainai, kamēr Baltkrievija turpina kalpot kā potenciāla uzbrukuma platforma.

Labas ziņas Liepājas senioriem, tas ir svarīgi zināt (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 24 Aug 2025 07:30:00 +0300

Izaugsmes akadēmijas devītā grupa mācības uzsāks septembrī un izlaidumu svinēs decembrī.

28.augustā plkst.13:00 Liepājas Izglītības pārvaldes Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra Personības izaugsmes un pilnveides nodaļa aicina seniorus uz klātienes tikšanos Kungu ielā 24, Liepājā (Jauniešu mājā), lai pārrunātu aktuālās mācību intereses un aicinātu piedalīties Senioru Izaugsmes akadēmijas devītajā grupā.

Senioru izaugsmes akadēmijas mācību programma tiek veidota balsoties uz grupas dalībnieku interesēm un vēlmēm, tiek uzrunāti pasniedzēji un veidota programma. Iepriekšējās grupas seniori apmeklēja astoņas dažādas nodarbības gan par veselīgu dzīvesveidu, gan par mākslīgo intelektu un to, kā uzlabot savas digitālās prasmes, piedalījās dažādās darbnīcās un veidoja produktus ikdienas lietošanai. Senioru izaugsmes akadēmijas devītā grupa mācības uzsāks septembrī un izlaidumu svinēs decembrī.

Senioru izaugsmes akadēmija ir Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra Personības izaugsmes un pilnveides nodaļas īstenota iniciatīva, lai veicinātu Liepājas un Dienvidkurzemes novada senioru iesaisti pieaugušo izglītībā, jaunu zināšanu un prasmju apguvi, kā arī senioru pilsonisko līdzdalību. Dalība akadēmijā ir bez maksas un vietu skaists ierobežots līdz 20 dalībniekiem. Par savu ierašanos uz tikšanos lūdzu informēt, līdz š.g. 26.augustam, tālruņa nr. 25646244.

Ar 2024.gada 1.jūliju Liepājā mainījās aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanas kārtība, kad diezgan liels skaits pakalpojuma saņēmēju izvēlējās atteikties no pakalpojuma, neslēdzot līgumu ar SIA “Senior Latvia” dažādu personisku iemeslu dēļ. Iepriekš pakalpojumu sniedza Sociālā dienesta algoti aprūpētāji, no kuriem daļa bija tuvāki vai attālāki radinieki, kaimiņi, paziņas. Pakalpojumu saņēmējiem bija svarīgs arī finansiālais aspekts – daļai klientu par pakalpojumu atkarībā no ienākumu apjoma tagad jāmaksā, bet lielākajai daļai klientu šo pakalpojumu finansē pašvaldība.

2025.gada pirmajā pusgadā (ieskaitot jūliju) aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai pilngadīgām personām no pašvaldības budžeta izlietoti 460 408 eiro. Pakalpojuma nodrošināšanai bērniem un personām no 18 līdz 24 gadiem no šā gada marta, kad pakalpojuma administrēšanu pārņēma birojs “Aprūpe mājās”, izlietoti 54 966 eiro, gada sākumā - 17 622 eiro.

Ja salīdzina 2024.gada jūliju, kad stājās spēkā jaunā pakalpojuma saņemšanas kārtība, un pakalpojumu saņēma vien 133 klienti, tad 2025.gada jūlijā šis skaits jau ir gandrīz divas reizes lielāks. 2025.gada jūlijā aprūpe mājās tika nodrošināta 259 pilngadīgām personām, galvenokārt senioriem, kā arī nelielam skaitam personu ar invaliditāti, kuras nav sasniegušas pensijas vecumu. Jūlijā pakalpojumu saņēma 36 bērni ar invaliditāti, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un trīs personas līdz 24 gadu vecumam, kurām līdz 18 gadu vecumam jau bija piešķirts aprūpes mājās pakalpojums un pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība.

Jūrmalā dzied Angel X - leģendārās «Enigma» vokālists (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 23 Aug 2025 12:02:00 +0300

Šī muzikālā sintēze radīja īpašu, reizēm mistisku un pat psihodēlisku atmosfēru.

29.augustā Dzintaru koncertzālē notiks unikāls notikums - dzīvais priekšnesums ar pasaulslavenās un noslēpumainākās grupas Enigma oriģinālajiem vokālistiem. Slavenākos hitus izpildīs Angel X un latviešu dziedātāja Fox Lima, kuri 2018.gadā apvienojās projektā Original Enigma Voices.

Vācu producenta Mihaeļa Krētu (Michael Cretu) izveidotais projekts Enigma 80. gados iekaroja miljonu klausītāju sirdis ar savu neatkārtojamo skanējumu, kurā organiski savijās gregoriskie dziedājumi, etniskās melodijas, baznīcas zvani, ērģeļmūzika un dažādi instrumenti. Šī muzikālā sintēze radīja īpašu, reizēm mistisku un pat psihodēlisku atmosfēru.

70 miljoni pārdotu ierakstu un vairāk nekā 100 zelta un platīna albumu sertifikāti - fenomenāli pārdošanas apjomi, un vienlaikus noslēpums, kas apvija mākslinieku personības, padarīja Enigma par vienu no visintrigējošākajām un noslēpumainākajām muzikālajām parādībām pēdējās desmitgadēs. Vārds "Enigma" jau pašā nosaukumā ietver noslēpumu - tieši tā tas tiek tulkots no sengrieķu valodas. Turklāt grupa nekad nav piedalījusies dzīvos koncertos un ilgu laiku palika tikai studijas projekts.

Tagad arī Latvijas klausītājiem būs iespēja piedzīvot Enigma leģendāros skaņdarbus dzīvajā izpildījumā un doties mistiskā muzikālā ceļojumā cauri grupas slavenākajiem hitiem. Mūs sagaida neaizmirstams divu stundu koncerts ar iespaidīgu kora pavadījumu, krāšņu gaismas un deju šovu, kas noteikti atstās neaizmirstamas emocijas.

Krāpnieki mērķtiecīgi uzbrūk Latvijas uzņēmumiem (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 23 Aug 2025 11:44:00 +0300

Jebkuras izmaiņas sadarbības partneru kontu numuros vienmēr ir rūpīgi jāpārbauda.

Arī uzņēmumi var būt krāpnieku noskatīti mērķi un saņemt individuālus un mērķētus uzbrukumus, kā arī ciest finansiālus vai citus netiešus zaudējumus krāpšanas rezultātā. Uzņēmumus arī ietekmē krāpšanas gadījumi, kas ir mērķēti uz privātpersonām. Kādas ir izplatītākās krāpšanas metodes un kā uzņēmumu darbinieki var sevi pasargāt, stāsta krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Steidzami maksājumi vadītāja vārdā

Gana izplatīts krāpšanas veids uzņēmumu vidū nu jau arī Latvijā ir tā dēvētā "CEO krāpšana" - situācija, kurā darbinieks saņem e-pastu, ko šķietami sūta uzņēmuma vadītājs, ar aicinājumu steidzami un konfidenciāli veikt maksājumu uz noteiktu kontu. Šie e-pasti bieži ir rūpīgi izstrādāti, izmantojot uzņēmuma vizuālo identitāti, vadītāja vārdu, amata parakstu un pat rakstības stilu, radot iespaidu par tā autentiskumu. Atvaļinājumu laikā līdzīgos nolūkos var tikt lietotas arī citas saziņas platformas, ārpus uzņēmuma komunikācijas sistēmas, kā piemēram, Whatsapp.

Krāpnieki bieži pozicionē šos maksājumus kā steidzamus darījumus ar ārvalstu partneriem vai sensitīvu informāciju, ko nevajadzētu pārspriest ar citiem kolēģiem. Šādi uzbrukumi balstās uz steidzamības sajūtu un darbinieku vēlmi izpildīt vadības norādījumus. Atsevišķos gadījumos, īpaši ārvalstīs, novēroti arī uzbrukumi, kuros tiek izmantoti deepfake jeb dziļviltojumu rīki - piemēram, zvanot darbiniekam un izmantojot mākslīgi ģenerētu balsi, uzdodoties par vadītāju, tiek lūgts veikt maksājumu. Lai arī šādi gadījumi Latvijā nav zināmi, tie signalizē par tehnoloģiski attīstītu krāpšanas taktiku, kas var parādīties arī pie mums.

Viltus rēķinu draudi

Viltus rēķini arī ir viens no krāpšanas veidiem, ar kuru regulāri saskaras uzņēmumi. Visbiežāk krāpnieki uzdodas par esošajiem piegādātājiem vai sadarbības partneriem un nosūta e-pastu ar rēķinu, kurā mainīts bankas konta numurs. Tā kā e-pasts un dokumenti vizuāli izskatās ticami un balstās uz jau esošu sadarbību, darbinieki nereti neveic papildu pārbaudes un veic maksājumu. Samazināta uzmanība, ierobežots laiks un steidzami uzdevumi rada ideālu vidi šādu krāpšanas mēģinājumu panākumiem. Tieši tāpēc uzņēmumiem ir svarīgi nodrošināt, lai jebkādas izmaiņas rēķinos, īpaši bankas kontu numuros, vienmēr tiktu rūpīgi pārbaudītas, vislabāk aicinot sniegt šādas izmaiņas elektroniski parakstītu dokumentu veidā.

Finanšu drošības nostiprināšana uzņēmumā

Lai pasargātu uzņēmumu no šāda veida krāpšanas, ieteicams ieviest stingru iekšējo apstiprinājumu procedūru lielākiem maksājumiem neatkarīgi no pieprasījuma avota. Tāpat jebkuras izmaiņas sadarbības partneru kontu numuros vienmēr ir rūpīgi jāpārbauda, sazinoties ar konkrēto partneri, izmantojot uzticamus kanālus, piemēram, telefoniski vai izmantojot iepriekš saskaņotus kontaktus. Tāpat jābūt īpaši vērīgiem pret e-pasta adresēm - krāpnieki bieži izmanto ļoti līdzīgas e-pasta adreses, kurās var parādīties neparasti simboli, iztrūkstoši burti vai papildu vārdi.

Labs rīks, kā stiprināt uzņēmuma finanšu drošību ir visaptverošu datu drošības programmatūru uzstādīšana. Tās spēj bloķēt krāpnieciskus e-pastus, kā arī nodrošināt daudzfaktoru autentifikāciju piekļuvei dažādām sistēmām, piemēram, internetbankai vai finanšu pārvaldības rīkiem. Papildu drošības var sniegt, piemēram, maksājuma apstiprināšana no konkrētas IP adreses vai nepieciešamība saņemt apstiprinājumu no vairākiem lietotājiem.

Ne mazāk svarīga ir arī darbinieku informētība. Regulāras apmācības par aizdomīgu e-pastu atpazīšanu, simulēti krāpšanas scenāriji un skaidri noteikumi par rīcību šādās situācijās palīdz veidot uzņēmumā noturīgu drošības kultūru. Īpaši būtiski tas ir vasaras sezonā, kad, aizvietojot kolēģus, lēmumus var nākties pieņemt steigā, paļaujoties tikai uz šķietami pazīstamu informāciju.

Ventspilī iemācīs dronu vadību (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 23 Aug 2025 07:29:00 +0300

Iegūtie apliecinājumi un kompetences sertifikāti ir derīgi 5 gadus.

Ventspils zinātnes centrā VIZIUM notiks Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) seminārs par bezpilota lidaparātu (dronu) izmantošanu. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja uzzināt par normatīvajām prasībām un lietotāju pienākumiem drošu lidojumu veikšanai, kā arī kārtot klātienes teorētisko zināšanu eksāmenus A2 un specifiskajās kategorijās. Seminārs ir bezmaksas un paredzēts ikvienam interesentam!

CAA organizētais seminārs par bezpilota lidaparātiem notiks 4.septembrī plkst.16.00 zinātnes centra VIZIUM konferenču zālē 2. stāvā, Rūpniecības ielā 2. Dalība seminārā ir bez maksas un bez iepriekšējās pieteikšanās.

Semināra dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja ne tikai iegūt aktuālo informāciju par bezpilota lidaparātu lietošanas kārtību un normatīvo regulējumu, bet arī kārtot klātienes teorētisko zināšanu eksāmenus - atvērtās kategorijas A2 apakškategorijā un specifiskās kategorijas eksāmenu atbilstoši standartscenārijiem.

Klātienes teorētisko zināšanu eksāmenu kārtošana (A2 apakškategorijā vai STS standartscenāriju ietvaros) ir papildus iespēja pēc semināra tiem, kuri iepriekš izpildījuši nepieciešamos sagatavošanās soļus.

Iegūtie apliecinājumi un kompetences sertifikāti ir derīgi 5 gadus un atzīti visā Eiropas Savienībā. Veicot bezpilota gaisa kuģu lidojumus, tālvadības pilotam ir jābūt spējīgam uzrādīt derīgu savas kvalifikācijas apliecinošu dokumentu digitālā vai drukātā formātā.

Jaunā Liepājas cietuma ārējais veidols plaši pielietos oranžo krāsu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 15:26:00 +0300

Atsevišķi no pārējiem cietuma korpusiem atrodas atklātā tipa iestāde, kurā nebūs kameras, bet istabiņas.

Objekts ir faktiski pabeigts, un šobrīd tiek veikta dokumentu sagatavošana un iesniegšana atbildīgajām institūcijām, portālam liepajniekiem.lv apliecina cietuma kompleksa būvnieka pārstāve Anna Celma.

Agrākais čūskulājs Alsungas ielā pārvērties līdz nepazīšanai.

Tā vietā nu slejas mūsdienīgs ieslodzījuma komplekss, labiekārtota arī blakus teritorija – asfaltēti ceļi, izbūvētas plašas autostāvvietas, iestādīti koki, izveidota jauna autobusu pietura “Cietuma komplekss” ar glītu nojumi.

Jaunu autobusu maršrutu uz cietumu gan nav plānots veidot, visticamāk, šo pieturvietu integrēs kādā no esošajiem pilsētas autobusu maršrutiem.

Tomēr, kad tas notiks un cik bieži autobuss tur piestās, vēl nav zināms. “Autobusi kursē tad, kad ir nepieciešamība,” teic aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” direktora vietnieks Toms Malkevičs.

Proti, pēc tam, kad jaunajā kompleksā sāks strādāt ieslodzījuma vietas darbinieki un kad uz turieni pārvietos ieslodzītos no esošā Liepājas cietuma un citām ieslodzījuma vietām, tad arī tiks vērtēts pieprasījums pēc sabiedriskā transporta.

Jaunais cietums aprīkots arī ar autonomo elektroapgādi, kas nepieciešamības gadījumā ļaus izmantot ģeneratorus. Ēkas jau šobrīd ir pieslēgtas apkurei, un cietuma korpusos notiek iekšdarbi. Atsevišķi no pārējiem cietuma korpusiem atrodas atklātā tipa cietums, kurās nebūs kameras, bet istabiņas. Tur jau novietotas divstāvu koku gultas un būs pieejama virtuve. Te vietas paredzētas 50 ieslodzītajiem.

Dizainers: kā izveidot ideālu mācību stūrīti jaunajam mācību gadam (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 14:22:00 +0300

Ja darba vietu izmantos mazie ķipari, ir vērts telpu pielāgot ar attiecīgiem priekšmetiem.

Tuvojas jaunais mācību gads, un piemērota mācību vai darba vieta neatkarīgi no tā, vai paredzēta studijām, mājasdarbiem vai attālinātam darbam var būtiski ietekmēt koncentrēšanās spējas, produktivitāti un pašsajūtu. Interjera dizainers dalās padomos par to, kā izveidot ērtu un stilīgu darba zonu, kurā valda kārtība.

Izmanto ik stūrīti

Interjera dizainers Dariuss Rimkus apgalvo - lai iekārtotu efektīvu darba vietu neatkarīgi no tā, vai to izmantos bērni vai pieaugušie, kas strādā attālināti, jābūt skaidrai izpratnei par to, kādam nolūkam tā paredzēta.

"Radošiem projektiem paredzētai telpai var būt nepieciešama plaša galda virsma, ietilpīgi materiālu glabāšanas risinājumi un pārvietojams gaismeklis, savukārt kompaktu stūrīti darbam ar datoru var optimizēt ar nelielu galdu un iebūvētiem plauktiem," viņš stāsta.

Ņem vērā telpas izmēru attiecībā pret mēbelēm. Pārlieku lieli priekšmeti nelielā telpā var radīt nomācošu sajūtu, savukārt pārāk mazas mēbeles plašā telpā var zaudēt savu potenciālu. Viņš arī iesaka domāt ilgtermiņā: "Izvēlies mēbeles, ko var pielāgot mainīgajām vajadzībām - moduļu un regulējamas mēbeles novērš nepieciešamību veikt pilnīgu pārbūvi ik pēc dažiem gadiem. Turklāt vienmēr ir vērts ņemt vērā ergonomiku, piemēram, izmantojot monitoru, ieteicams galds, kura dziļums ir vismaz 60 cm," dizainers piebilst.

Produktivitātes recepte: apgaismojums, ergonomika un telpas zonēšana

D. Rimkus uzsver, ka darba vietas efektivitātes pamats ir telpas izkārtojums, sēdvietas un apgaismojums.

Pat nelielās telpās vizuāli nošķiramu zonu veidošana, piemēram, atsevišķs mācību vai darba stūrītis ar paklāju, atšķirīgu sienas krāsu vai plauktiem, ļauj acumirklī sakoncentrēties, tiklīdz esi apsēdies. Arī apgaismojums ir būtisks darba vides kvalitātei.

"Apgaismojums ietekmē gan koncentrēšanās spējas, gan noskaņojumu. Novieto galdu vietā, kuru apspīd visvairāk dienasgaismas, ideālā gadījumā - no sāniem, lai novērstu atspīdumus uz ekrāna. Papildini galdu ar lampu, kas precīzākam darbam ļauj apgaismojumu vērst uz konkrētu zonu. Ergonomikai ieteicams regulējams krēsls ar atbilstošu jostasvietas spilvenu un galds, kura augstums ļauj elkoņus turēt pareizā leņķī," viņš iesaka.

Interjera dizainers arī atgādina - veidojot telpu bērniem, iesaisti viņus jau plānošanas posmā. Apmeklējiet veikalu kopā un izmēģiniet krēslus vai galdus. Tāpat var būt vērts mācību zonā iekļaut rotaļu elementus, piemēram, bumbas vai rotaļlietas, lai būtu, ar ko padarboties atpūtas mirkļos.

Piešķir telpai raksturu ar akcentiem

Telpas personalizēšana var šķist otršķirīga, taču D. Rimkus norāda, ka tai ir būtiska loma mājīgas vides radīšanā.

"Telpas personalizēšanai vajadzētu būt pārdomātai. Viens vai divi personiski priekšmeti - augs, ierāmēta fotogrāfija vai mīļākā krūze - var padarīt telpu omulīgu un iedvesmojošu. Tomēr pārāk daudz priekšmetu var radīt vizuālu jucekli, kas traucē koncentrēties," skaidro interjera dizainers.

Ja darba vietu izmantos mazie ķipari, ir vērts telpu pielāgot ar attiecīgiem priekšmetiem - no fotogrāfijām līdz uz perforēta dēļa piestiprinātiem zīmējumiem, apbalvojumiem, diplomiem plauktos, kā arī hobiju piederumiem. Ja darba vietu iekārto ar nodomu, tā kļūst par vairāk nekā tikai galdu un krēslu - tā kļūst par iedvesmas avotu jaunu mērķu sasniegšanai un īpašu stūrīti, kurā ir patīkami pavadīt laiku.

Daugavpilī var iziet brīvu nūjošanas kursu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 14:13:00 +0300

Tas tehnikas pamatā ir pareiza biomehāniska staigāšana kombinējot roku un ķermeņa augšdaļas kustības.

No 8. septembra Daugavpils pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt bezmaksas 10 nūjošanas nodarbību ciklu. Nodarbības notiks pirmdienās un trešdienās plkst. 16.00 pie Daugavpils Universitātes sporta kompleksa (Kandavas iela 1). Programma piemērota ikvienam – neatkarīgi no vecuma vai fiziskās sagatavotības.

Nūjošana ir vienkāršs un efektīvs veids, kā uzturēt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Nodarbību laikā dalībnieki apgūs nūjošanas pamatus, bet pieredzējušie nūjotāji – pilnveidos tehniku. Programmā iekļautas gan pastaigas ar nūjām, gan vingrinājumi muskuļu spēka, koordinācijas un līdzsvara uzlabošanai.

Dalībnieki var izmantot savas nūjas, taču tiem, kam sava inventāra nav, būs pieejamas dažādu izmēru nūjas, ko piedāvās nodarbību vadītāji. Apģērbam jābūt ērtam un laikapstākļiem atbilstošam. Lai pieteiktos nodarbībām, interesenti aicināti sazināties ar treneri Larisu Silovu pa tālruni 26532398. Vietu skaits ir ierobežots.

Bezmaksas nūjošanas nodarbību cikls ir lieliska iespēja Daugavpils iedzīvotājiem.

Kas ir Nūjošana (Nordic Walking)?

Nūjošana ir intensificēta staigāšana, izmantojot speciālas nūjas, lai radītu pilnvērtīgu ķermeņa treniņu. Nūjošanas tehnikas pamatā ir pareiza biomehāniska staigāšana kombinējot roku un ķermeņa augšdaļas kustības – līdzīgi kā pie klasiskās distanču slēpošanas tehnikas. Tās ir dabiskas, ritmiskas un elegantas kustības, kas nodarbina 90% muskulatūras, simetriski un pilnīgi trenē visu ķermeni.

Nūjošana ir:

-aerobas, vidējas intensitātes fiziskā aktivitāte, kas uzlabo organisma vispārējo izturību;

-droša aktivitāte ar minimālu (gandrīz nekādu) traumatisma risku;

-ir par 46% efektīvāka kā parastā pastaiga;

-paātrina sirdsdarbību vismaz par 10-15 sitieniem minūtē, kas nodrošina sirds muskuļa izturības palielināšanos;

-uzlabo skābekļa uzņemšanu audos;

-veicina kaloriju patēriņu par 20-25% vairāk kā parastā pastaigā;

-mazina stresu, ir saslimšanu profilakse;

-samazina sāpes un sasprindzinājumu plecu – kakla daļā;

-īpaši noderīga sirds un asinsvadu, muguras, locītavu, elpošanas un nervu sistēmas slimību, kā arī osteoporozes un diabēta profilaksei;

-uzlabo dzīves kvalitāti pēcoperācijas un rehabilitācijas periodā krūts vēža pacientēm;

-veicina veselīgu miegu un vispārēju labsajūtu, veicina endorfīna (tautā saukts par laimes hormonu) izdalīšanos;

-piemērota visiem, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai iepriekšējās fiziskās sagatavotības.

Kā izvēlēties nūjošanas nūjas?

Pārbaudot nūju garuma atbilstību, pārliecinieties, ka elkonis ir tuvu pie vidukļa, un nūja ir perpendikulāri zemei. Elkoņa leņķim jābūt 90º un, pieliekot roku pie vēdera, īkšķim jābūt nabas līmenī, turot nūju aiz roktura pa vidu. Iesācējiem jāizvēlas savam augumam atbilstoši īsāko nūju garumu, tādējādi būs vieglāk un ātrāk apgūt nūjošanas procesu.

Kā viedpulksteņi palīdz latviešiem sadedzināt liekās kalorijas (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 11:04:00 +0300

Lietotāji var noteikt personīgos sporta mērķus, izvēlēties iecienītākos režīmus un par sasniegumiem saņemt virtuālas medaļas.

Pastāvīgs nogurums, galvassāpes, ādas izsitumi vai garastāvokļa svārstības - tie ir tikai daži simptomi, kas var liecināt par hormonu disbalansu. Lai gan šī problēma biežāk skar sievietes, tā var ietekmēt arī vīriešus un nereti paliek nepamanīta ilgu laiku. To var izraisīt gan fizioloģiskas pārmaiņas, gan stress vai miega trūkums, taču - vai patiesi zinām, kuri ikdienas ieradumi nemanāmi izjauc hormonālās sistēmas darbību? Un ko mēs varam darīt, lai šo līdzsvaru atjaunotu?

Kad uzturs kļūst par hormonu disbalansa cēloni

Ēdiens, ko ik dienu liekam savā šķīvī, tieši ietekmē hormonu darbību: daži produkti palīdz saglabāt to veselīgu līdzsvaru, bet citi - gluži pretēji - traucē endokrīnās sistēmas funkcijas un var izraisīt ilgtermiņa traucējumus. Piemēram, sarkanā gaļa, īpaši apstrādāta, var veicināt estrogēna pārpalikumu organismā. Veselīgāka alternatīva ir treknas zivis, piemēram, lasis vai tuncis, kas ir bagātas ar omega-3 taukskābēm un palīdz mazināt iekaisuma procesus.

Apstrādāti produkti - cepumi, desiņas, saldumi vai ātrās uzkodas - bieži satur daudz cukura, sāls un dažādus piedevas, piemēram, konservantus, garšas pastiprinātājus vai mākslīgos saldinātājus. Šādi produkti ne tikai izjauc glikozes līmeņa regulāciju organismā, bet arī noslogo virsnieres - dziedzerus, kas atbild par stresa hormonu, piemēram, kortizola un adrenalīna, ražošanu un līdzsvarošanu. Laika gaitā tas var veicināt hormonu disbalansu un radīt pēkšņas enerģijas svārstības. Vērts pievērst uzmanību arī sojas produktiem, piemēram, tofu vai sojas pienam - tajos esošie augu estrogēni var atdarināt dabisko hormonu darbību. Lai gan mērena lietošana lielākajai daļai cilvēku ir droša, pārmērīgs daudzums var traucēt ovulācijas ciklu un ietekmēt auglību. Savukārt pārlieku liela piena produktu lietošana var veicināt iekaisumus un pasliktināt aknei pakļautas ādas stāvokli.

Viedās tehnoloģijas - palīgi ceļā uz līdzsvaru

Veselīgi ieradumi prasa regularitāti, tāpēc arvien vairāk cilvēku izmanto viedās tehnoloģijas, kas palīdz šīs pārmaiņas padarīt par ikdienu. Viens no svarīgākajiem soļiem hormonu līdzsvara atjaunošanā ir uzmanība uzturam, stresa mazināšanai un fiziskajām aktivitātēm.

Kā stāsta eksperts Mikus Tillers, tehnoloģijas var būt lielisks sabiedrotais, cenšoties labāk ieklausīties savā ķermenī un reaģēt uz tā signāliem. "Cenšoties atjaunot hormonālo līdzsvaru, ir ļoti svarīgi, lai mums būtu rīki, kas palīdz laikus pamanīt ķermeņa sūtītos signālus un uz tiem reaģēt. Viedpulksteņi ļauj fiksēt, ko un kad ēdam, kā arī sekot uzņemtās un patērētās enerģijas bilancei. Tie palīdz arī reāllaikā novērtēt stresa līmeni un, ja nepieciešams, piedāvā elpošanas vingrinājumus. Tādā veidā lietotāji var ne tikai sekot līdzi savai emocionālajai pašsajūtai, bet arī iemācīties to kontrolēt," stāsta M.Tillers. Pēc viņa teiktā, šis viedpulkstenis arī motivē kustēties - piedāvā dažādus treniņus un vizuāli rāda, kā pareizi izpildīt konkrētus vingrinājumus. Lietotāji var noteikt personīgos sporta mērķus, izvēlēties iecienītākos režīmus un par sasniegumiem saņemt virtuālas medaļas, kas mudina uzturēt regularitāti un nepamest iesākto.

Kā sports uzlabo veselību?

Fiziskas aktivitātes laikā organismā izdalās hormoni - endorfīni un serotonīns, kas uzlabo garastāvokli un mazina stresu. Turklāt kustības palīdz efektīvāk regulēt cukura līmeni asinīs, stiprina muskuļus un uzlabo vielmaiņu. Tas viss veicina stabilāku hormonālo darbību. Dažādi sporta veidi atšķirīgi ietekmē hormonālo sistēmu.

Spēka treniņi - piemēram, pietupieni, atspiešanās vai svaru celšana - veicina muskuļu augšanu, palīdz uzturēt stabilu enerģijas līmeni un uzlabo organisma jutību pret insulīnu. Aerobās aktivitātes, piemēram, pastaigas, skriešana vai braukšana ar velosipēdu, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, mazina iekaisuma procesus un palīdz uzturēt stabilu glikozes līmeni. Savukārt joga ir īpaši noderīga stresa mazināšanai - noteikti vingrojumi stimulē endokrīno sistēmu un palīdz līdzsvarot kortizola un estrogēna līmeni.

Latviešu grupa «Framest» izdod jaunu singlu un albumu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 22 Aug 2025 07:00:00 +0300

"Skanīgi un emocionāli uzlādēts - tāds bija darbs pie šī ieraksta".

Vokālā grupa "Framest" laiž klajā jaunu singlu "Vēlmes" un albumu "Framest 2.0", kas tapis par godu grupas 20 gadu jubilejai un tiks prezentēts īpašā koncertā fon Stricka villā. Jaunajam singlam radīts arī videoklips.

Roberta Memmēna un Dagņa Roziņa sarakstītā dziesma "Vēlmes", tāpat kā iepriekšējais abu kopdarbs "Vien nieciņu paglabā", iezīmē grupas "Framest" šodienas skanējumu, kas dzirdams arī jaunajā, ceturtajā albumā. Par to ikviens varēs pārliecināties jau 21.augustā astoņos vakarā fon Stricka villā.

"Skanīgi un emocionāli uzlādēts - tāds bija darbs pie šī ieraksta," atminas grupas dalībnieks Jānis Ķirsis. "Esam aizrautīgi lūkojušies pēc kaut kā neraksturīga grupas līdzšinējā skanējumā, un katras dziesmas vēstījums ir kā īpašs stāsts katram no mums."

"Es burtiski nevaru sagaidīt, kad varēsim kopā priecāties par gala rezultātu un dalīties ar savu svaigo mūziku ar klausītājiem," savu sajūsmu par padarīto neslēpj Rūta Dūduma-Ķirse. "Šis noteikti būs mans jaunais mīļākais 2025.gada albums! Un vēl tikpat nepacietīgi gaidu decembri, kad atkal pilnā sastāvā svinēsim mūsu 20 gadu jubileju koncertos daudzviet Latvijā."

"Šis ir priecīgs brīdis - mēs atkal esam satikušies, lai svinētu mūziku," savas sajūtas pauž arī Mikus Abaroniņš. "Vasaras izskaņa, labs laiks un "Framest" albuma prezentācijas koncerts ar jaunām un arī labi pārbaudītām dziesmām šķiet lieliska kombinācija."

"Mēs ilgi esam bijuši ziemas miegā, bet tagad vēlamies košu, sirsnīgu un jaunas mūzikas pilnu vasaras vakaru kopā," piebilst Beāte Zviedre, bet Roberts Memmēns saka: "Man šis albums saistās ar atgriešanos pie savām sākotnējām saknēm un vienlaikus - ar jaunu sākumu. Ņemot vērā, ka pēdējos piecus gadus esmu pavadījis, izklaidējot jauniešus ar vērienīgiem šoviem, ir pienācis laiks nedaudz nomierināties un pāriet nakamajā dzīves posmā."

Jaunā dziesma tapusi studijā "Auss" un to producējis Roberts Memmēns, savukārt videoklipu veidojis režisors Valdis Krūmiņš.

Vokālistu apvienības "Framest" sastāvā darbojas soprāns Beāte Zviedre, alts Rūta Dūduma, tenors Mikus Abaroniņš, baritons Jānis Ķirsis un bass Roberts Memmēns. Plašāku atpazīstamību grupa guva pēc piedalīšanās starptautiskajā popmūzikas dziesmu konkursā "Jaunais vilnis" un Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē.

Grupas repertuārs vienmēr bijis plašs. Koncertos Latvijā un ārvalstīs oriģinālās a cappella aranžijās izskan gan pašu, gan citu komponistu skaņdarbi no klasikas un džeza līdz popmūzikai un vēl citiem mūzikas žanriem. "Framest" arī sadarbojušies ar tādiem pašmāju mūzikas dižgariem kā Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš un Jānis Lūsēns, kā arī ar pasaulslavenās vokālās grupas "New York Voices" māksliniecisko vadītāju un "Grammy" balvas ieguvēju Pīteru Eldridžu.

Līdz šim bija izdoti trīs grupas studijas albumi: "Svētki ledus pilī" (2012), "All That Jazz" (2014) un "Amber Jazz" (2015).

Ekonomists: vidējā svērtā mājokļu cena Rīgā atkāpās (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 13:52:00 +0300

Mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties iegādāties 108 m2 lielu dzīvokli.

Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās, ziņo ekonomists Oskars Niks Mālnieks.

Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) kārotajai 2% atzīmei, procentu likmes pakāpeniski mazinājās. Algas Rīgā auga straujāk nekā dzīvokļu vidējās cenas. Lai arī vēl jāpaciešas līdz tirgus kopumā atgūstas līdz 2021.gadā novērotajai "pieejamības virsotnei", sērijveida segmentam tas jau ir izdevies. Dzīvokļi sērijveida ēkās mājsaimniecībām šobrīd ir tikpat pieejami kā pirms straujā procentu likmju kāpuma. Arī turpmāk gaidām, ka algu kāpums pārspēs dzīvokļu cenu pieauguma tempus, kā arīdzan to, ka ECB azotē ir vēl divi likmju "griezieni". Pat pēc likmju zemākā punkta sasniegšanas, pieejamība turpinās augt, tomēr noteikti ne tik straujos tempos kā pēdējā gada laikā esam pieraduši.

2025.gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 68 m2, bet Viļņā - 63 m2 lielu dzīvokli. Turpretim Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās būtiski augstāka. Vidēja Rīgas mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties iegādāties 108 m2 lielu dzīvokli. Kaut gan pieejamība pirmreizējā tirgū nedaudz saruka, vidēja mājsaimniecība varēja atļauties iegādāties ap 55 m2 lielu dzīvokli, kas tāpat ir krietni vairāk nekā pērn.

Mājokļu pieejamības uzlabošanās palīdzējusi hipotekārai kreditēšanai uzrādīt iepriekšējos 17 gados neredzēti strauju portfeļa pieauguma tempu. Darījumu skaits Rīgas dzīvokļu tirgū nedaudz pieauga pret iepriekšējo ceturksni, un būtiski apsteidz pērnā gada līmeni. Skaita ziņā prāvākais kāpums bija otrreizējā tirgū, tomēr arī pirmreizējais tirgus ir saņēmies. Pret pērnā gada otro ceturksni, darījumu skaits pirmreizējā tirgū ir pakāpies uz pusi. Lielāka aktivitāte ļāvusi mazināties nepārdoto dzīvokļu krājumiem jaunceltnēs.

Vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā atkāpās no pirmā ceturkšņa līmeņa. Tomēr pēdējo ceturkšņu dati liecina, ka cenas segmentos pa kripatiņai aug. Būtiskākā ietekme uz tirgus vidējo cenu ir sērijveida dzīvokļiem, kuru cenas aug arvien straujāk un tuvojas 1000 EUR atzīmei. Šādu vērtību tiem iepriekš novērojām vien 2007. un 2022.gadā.

Par spīti pieaugošām dzīvokļu cenām un pasaules neskaidrības pretvējiem, nākotne rādās gana optimistiska. Swedbank prognozē, ka ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko EURIBOR, saruks līdz 1,5% atzīmei, kur saglabāsies pārskatāmā nākotnē.

"Pie tam, sīva konkurence starp kreditētājiem varētu 2026.gadā turpināt mazināt kopējās hipotekāro kredītu procentu likmes. Algu pieaugums saglabāsies noturīgs. Cerams, ka, tirgus aktivitātei esot augstai, liels pieprasījums nevainagosies straujākā cenu kāpumā", - tā Oskars Niks Mālnieks.

3. līmeņa pensiju uzkrājumi Latvijā saņem atbalstu no darba devējiem (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 12:46:00 +0300

Tas sniedz būtisku pievienoto vērtību darbinieku labklājībai ilgtermiņā.

Mūsdienās darbavietas izvēli un lojalitāti tai nenosaka tikai atalgojums. Veselības apdrošināšana, papildu brīvdienas, pensiju uzkrājumi - tie ir tikai daži no labumiem, kas kļūst par arvien būtiskāku daļu no darbinieku motivācijas komplekta, norāda Atis Krūmiņš, aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu eksperts. To apliecina arī aptauja Baltijas valstīs, kurā noskaidrots, kuri darba devēju piedāvātie bonusi darbiniekus motivē visvairāk.

Ilgtermiņa ieguvumi svarīgāki par mantiskajiem labumiem

Kā rāda aptaujas dati, Latvijā teju puse jeb 48% iedzīvotāju veselības apdrošināšanu min kā vismotivējošāko darba devēja bonusu jeb papildu labumu. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā visaugstāk novērtētie labumi ir papildu apmaksātas atvaļinājuma dienas - attiecīgi 45% un 49% respondentu tās ierindojuši kā būtiskāko motivējošo faktoru. Abās kaimiņvalstīs iedzīvotāju acīs darba devēja nodrošināta veselības apdrošināšana ieņem otro vietu pēc labumu groza prioritātēm.

Arī Latvijas iedzīvotājus īpaši motivē papildu apmaksātas atvaļinājumu dienas - to kā būtiskāko labumu atzīmēja 39% aptaujāto. Tomēr novērots, ka pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug interese par darba devēja iemaksām darbinieku pensiju 3. līmenī - ja 2024.gadā šo bonusu kā ļoti svarīgu motivācijas faktoru vērtēja 22% Latvijas iedzīvotāju, tad šogad tie bija jau 26%.

Darba devēju ieguldījums pensiju veidošanā

No 35% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir iemaksas pensiju 3. līmenī, tikai mazai daļai jeb 5% no viņiem tās veic darba devējs. Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā darba devēji piedalās pensiju uzkrāšanā tādā pašā apmērā.

"Lai gan šobrīd darba devēju līdzdalība pensiju uzkrāšanā ir zema, tā sniedz būtisku pievienoto vērtību darbinieku labklājībai ilgtermiņā un vienlaikus kļūst par nozīmīgu instrumentu darba devēju konkurētspējas un darbinieku lojalitātes stiprināšanai. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences un prognozētos pensiju apmērus nākotnē, darba devēju iesaiste uzkrājumu veidošanā kļūst arvien svarīgāka gan darbinieku finansiālās drošības, gan ilgtspējīgas sociālās politikas nodrošināšanā," komentē Atis Krūmiņš.

Kopumā visās Baltijas valstīs redzama izteikta tendence - darbiniekus sāk vairāk motivēt ilgtermiņa ieguvumi, kas saistīti ar labklājību un darba un dzīves līdzsvaru, nevis materiāli labumi, piemēram, darba auto vai telefons. Līdz ar to var secināt, ka darbinieku gaidas mainās - viņi sagaida ne tikai algu, bet arī atbildīgu attieksmi pret viņu fizisko un mentālo veselību, kā arī finansiālo drošību nākotnē. Šī tendence īpaši svarīga laikmetā, kad darba spēks kļūst izvēlīgāks, un darba devējiem jādomā stratēģiski par ilgtermiņa lojalitātes veicināšanu. Pieaugošā interese par pensiju 3. līmeni skaidri norāda uz cilvēku vēlmi rūpēties par stabilitāti nākotnē.

Dermatoloģijas noslēpumi: «Āda ir cilvēka lielākais orgāns» (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 11:38:00 +0300

Hronisks stress, nepilnvērtīgs uzturs, hormonālais disbalanss un iekšējo orgānu saslimšanas bieži provocē specifiskas reakcijas.

Vēlme pēc skaistas un veselas ādas ir aktuāla ikvienam, taču ceļš uz to bieži vien šķiet garš un sarežģīts. Saskaroties ar pretrunīgiem padomiem internetā, teju bezgalīgo produktu klāstu un arvien jaunām ādas kopšanas procedūrām, daudzi izvēlas eksperimentēt paši. Taču šāda pieeja visbiežāk ne tikai nesniedz vēlamos rezultātus, bet arī pasliktina ādas stāvokli.

Kā dermatologa konsultācija var palīdzēt risināt ādas nepilnības un savlaicīgi novērst nopietnākas kaites, vietnē medicine.lv stāsta dermatoloģe Jevgēnija Vladimirova.

Ādas veselība kā vispārējās labsajūtas spogulis

Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kas veic vairākas vitāli svarīgas funkcijas – tā pasargā organismu no ārējās vides kaitīgās ietekmes, piedalās termoregulācijā un vielmaiņas procesos. Un tieši ādas vizuālais stāvoklis nereti ir pirmais signāls, kas liecina par dziļākām norisēm organismā.

Hronisks stress, nepilnvērtīgs uzturs, hormonālais disbalanss un iekšējo orgānu saslimšanas bieži provocē specifiskas ādas reakcijas, tostarp pastiprinātu piņņu veidošanos, hroniskus izsitumus, pārmērīgu sausumu vai pigmentācijas izmaiņas. Pirmā kļūda, ko pieļaujam šādā gadījumā – izvēlamies plaša patēriņa ādas kopšanas līdzekļus, kas sola tūlītējus risinājumus.

Lai gan kvalitatīva ikdienas kopšana ir būtiska ādas veselības uzturēšanai, tā bieži vien iedarbojas tikai uz ādas virsējiem slāņiem un maskē simptomus, nerisinot to patieso cēloni.

Piemēram, aknes gadījumā problēma var slēpties nevis nepiemērotā sejas krēmā, bet gan hormonālajā disbalansā vai gremošanas sistēmas traucējumos.

Līdzīgi arī noturīgs sejas apsārtums jeb rozācija var liecināt ne tikai par nepareizi izvēlētu kosmētiku, bet arī par asinsvadu reaktivitāti vai pat kuņģa un zarnu trakta problēmām.

Savukārt pēkšņs ādas sausums vai ekzēmas saasinājums var būt imūnsistēmas atbildes reakcija uz stresu vai kādu alergēnu, nevis vienkārši mitrināšanas trūkums.

Šie un daudzi citi piemēri pierāda, ka ādas veselība nav atdalāma no tā, kas notiek mūsu organismā kopumā. Un, lai atšķirtu virspusējas ādas nepilnības no nopietnākiem veselības signāliem, vēlams savlaicīgi vērsties pie dermatologa.

Kad ikdienas kopšana vairs nav pietiekama?

Pašārstēšanās, kas balstīta uz internetā atrodamiem padomiem vai neprofesionāliem ieteikumiem, bieži vien ir ne tikai neefektīva, bet arī nopietni kaitē jau tā problemātiskajam ādas stāvoklim.

Nepārdomāta rīcība var izraisīt ādas kairinājumu, provocēt alerģiskas reakcijas vai veicināt problēmas pāreju hroniskā, daudz grūtāk ārstējamā formā. Tāpēc ir svarīgi atpazīt brīdi, kad ikdienas rūpes vairs nav pietiekamas un nepieciešama dermatologa palīdzība. Dažas no izplatītākajām pazīmēm, kurus nedrīkstētu ignorēt, ir:

-pēkšņas izmaiņas dzimumzīmēs: jebkuras pārmaiņas dzimumzīmju formā, krāsā, izmērā vai tekstūrā, kā arī jaunu, aizdomīgu veidojumu parādīšanās;

-hroniska akne: pinnes nepāriet ilgstoši, ir dziļas, sāpīgas un atstāj rētas, neskatoties uz aptiekā nopērkamu līdzekļu lietošanu;
ilgstošs apsārtums un kairinājums: noturīgs ādas apsārtums, redzami asinsvadu tīklojumi vai dedzinoša sajūta;

-nenosakāmas izcelsmes izsitumi: uz ādas parādās izsitumi, kas nepāriet, niez, vai izplatās pa visu ķermeni;

-ekzēma un psoriāze: hroniski sausi, zvīņojošies un iekaisuši ādas laukumi, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti;

-brūces, kreveles vai čūlas: ādas bojājumi, kas nedzīst vairāku nedēļu garumā un periodiski asiņo.

Šo un daudzu citu simptomu gadījumā tieši precīza diagnoze ir izšķiroša, lai uzsāktu pareizu ārstēšanu. To, izvērtējot simptomus, pacienta anamnēzi un veicot nepieciešamos izmeklējumus, var noteikt tikai kvalificēts dermatologs.

Arī bērnu ādas veselība prasa īpašu vērību, jo ir būtiski laikus atpazīt izsitumus, kuru gadījumā nepieciešama profesionāla palīdzība. Vairāk lasi rakstā "Ar kādiem bērnu izsitumiem noteikti jāvēršas pie dermatologa?"!

Būtiski ņemt vērā, ka nopietnu saslimšanu ārstēšana bez profesionālas uzraudzības var izraisīt medicīniskas komplikācijas un apgrūtināt turpmāko ārstēšanas procesu. Turklāt nepareiza terapija bieži rada paliekošus ādas bojājumus, piemēram, rētas un pigmentācijas izmaiņas, kuru novēršana vēlāk ir sarežģīta vai pat neiespējama.

Mūsdienu dermatoloģija: no diagnozes līdz rezultātam

Mūsdienu dermatoloģija ir strauji attīstījusies nozare, kas piedāvā plašas un tehnoloģiski modernas iespējas ne tikai slimību ārstēšanai, bet arī estētisko problēmu risināšanai un profilaksei. Pirmreizējā vizītē pie dermatologa tiek veikta ne tikai vizuāla apskate, bet arī padziļināta izpēte, izmantojot tādas metodes kā dermatoskopiju.

Dermatoskopija ir neinvazīva metode, kas ļauj ar īpašu palielināmo ierīci detalizēti izpētīt ādas veidojumus, novērtēt to struktūru un laikus identificēt patoloģiskas izmaiņas, kas nav saskatāmas ar neapbruņotu aci.
Pēc precīzas diagnozes uzstādīšanas tiek izstrādāts personalizēts ārstēšanas vai ādas kopšanas plāns. Tas ir daudz vairāk par vienkāršu receptes izrakstīšanu. Kompetents dermatologs izvērtē pacienta dzīvesveidu, iedzimtības faktorus, uztura paradumus un citus aspektus, kas var ietekmēt ādas veselību.

Ārstēšanas plāns var ietvert medikamentozu terapiju, ārstniecisku procedūru kursu, piemēram, ķīmiskos pīlingus, lāzerterapiju vai fototerapiju, kā arī rekomendācijas ikdienas ādas kopšanai un dzīvesveida korekcijai. Šāda holistiska pieeja nodrošina ne tikai drošu un efektīvu simptomu novēršanu, bet arī cēloņu risināšanu, garantējot stabilu un ilgtermiņa rezultātu.

Novērst, nevis ārstēt: profilakses zelta likums

Viens no mūsdienu dermatoloģijas stūrakmeņiem ir tieši profilakse – iespēja savlaicīgi novērst problēmas, pirms tās kļuvušas par nopietnu veselības apdraudējumu. Regulāras profilaktiskās vizītes pie dermatologa ļauj laikus pamanīt potenciāli bīstamas ādas izmaiņas, tostarp ļaundabīgo audzēju priekšvēstnešus, kad to ārstēšana ir visvieglākā un efektīvākā. Šāda proaktīva pieeja ir īpaši svarīga cilvēkiem ar gaišu ādas fototipu, lielu dzimumzīmju skaitu vai tiem, kuru ģimenes anamnēzē ir bijuši ādas vēža gadījumi.

Galvenais profilakses virziens ir aizsardzība pret pārmērīgu ultravioleto (UV) staru iedarbību, kas ir vadošais priekšlaicīgas ādas novecošanās un ādas vēža riska faktors. Lai gan mērena saules iedarbība ir nepieciešama D vitamīna sintēzei, risks rodas, ja tā kļūst pārmērīga un notiek bez atbilstošas aizsardzības.

Šajā gadījumā dermatologs var ne tikai ieteikt piemērotākos saules aizsarglīdzekļus atbilstoši ādas tipam un dzīvesveidam, bet arī konsultēt par drošas sauļošanās pamatprincipiem un veikt regulāru ādas stāvokļa monitoringu, lai nodrošinātu, ka āda saglabājas vesela un kopta pēc iespējas ilgāk.

Tāpat profilaktiska vizīte palīdz laikus risināt arī estētiskas nepilnības, pirms tās atstājušas paliekošas sekas. Piemēram, pareizi izvēlēta un savlaicīga aknes terapija novērš rētu un pigmentācijas plankumu veidošanos, savukārt hronisku slimību, piemēram, rozācijas vai ekzēmas, gadījumā speciālists palīdz izstrādāt ilgtermiņa kontroles plānu, lai mazinātu slimības uzliesmojumus.

Vēl viena būtiska profilaktiskās vizītes priekšrocība ir iespēja izveidot individuālu, zinātniski pamatotu ādas kopšanas un veselīgas novecošanās stratēģiju, kas balstīta uz ādas patiesajām vajadzībām, nevis īstermiņa modes tendencēm.

Artūrs Toms Plešs: Latvija visticamāk nesasniegs enerģētikas mērķus (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 10:31:00 +0300

"Mēs šobrīd redzam, ka virkne pašvaldību teritorijas plānojumos paredz nesamērīgus ierobežojumus".

Šobrīd vairākas Latvijas pašvaldības, izstrādājot teritoriālos plānojumus, plāno noteikt virkni ierobežojumus, kas būtiski ierobežotu vēja parku attīstību. Šāds solis ir pretrunā ar valdības līmenī pieņemtajiem enerģētikas stratēģijas mērķiem 2030. un 2050.gadam, kuros uzsvērta lētas un atjaunojamas vietējās enerģijas nozīme valsts konkurētspējai un enerģētiskajai drošībai.

Šī gada jūnijā apstiprinātā "Latvijas Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam" bija ilgi gaidīts dokuments, kas iezīmēja ilgtermiņa redzējumu par to, kā nākotnē jāattīstās enerģētikas nozarei Latvijā. Tajā būtisks uzsvars likts uz atkarības samazināšanu no fosilajiem energoresursiem un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu.

"Enerģētikas stratēģijā būtisks uzsvars likts tieši uz vēja enerģijas attīstību. Sagaidāms, ka līdz 2030.gadam sauszemes vēja parki varētu saražot 4,6 TWh elektroenerģijas jeb aptuveni 40% no kopējā apjoma, bet līdz 2050.gadam jau 13,8 TWh jeb 55% no prognozētā kopējā apjoma," komentē uzņēmējs, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Taču vēja enerģijas attīstība un šo mērķu sasniegšana, kas nodrošinātu enerģētisko neatkarību un zemākas cenas illgtermiņā, ir apdraudēta.

"Mēs šobrīd redzam, ka virkne pašvaldību teritorijas plānojumos paredz nesamērīgus ierobežojumus, faktiski bloķējot nozīmīgus enerģētikas projektus. Atsevišķās pašvaldībās pat tiek slēpti aizliegta vēja enerģijas attīstība, kas nav pieļaujams no konstitucionālā viedokļa. Tas ir pretrunā ar nesen apstiprināto Enerģētikas stratēģiju un rada būtisku neskaidrību," situāciju komentē uzņēmējs Artūrs Toms Plešs.

Viņš norāda, ka, ja šāda prakse turpināsies, Latvija riskē neizpildīt Eiropas klimatneitralitātes saistības, zaudēt investīcijas reģionos un nespēt nodrošināt uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem nepieciešamo lēto, atjaunojamo enerģiju, tādējādi bremzējot valsts ekonomisko izaugsmi un vājinot enerģētisko drošību.

"Tajā pašā laikā ir saprotamas pašvaldību un iedzīvotāju bažas par to, cik daudz vēja parku Latvijā tiks attīstīti. Skaidrs, ka lielākā daļa projektu paliks tikai uz papīra un Latvija netiks noklāta ar vēja turbīnām no viena gala līdz otram. Pat pabeigts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, kurā detalizēti vērtēta ietekme uz cilvēkiem un dabu, negarantē projekta īstenošanu," uzsver Plešs.

Pašlaik atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijas enerģijas galapatēriņā ir ap 44%, bet elektroenerģijas ražošanā tas sasniedz jau ap 70%. Vēja enerģijas loma šobrīd gan ir ļoti neliela - valstī uzstādītas tikai 112 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 137,4 MW, kas veido vien 3,7% no kopējās elektrības ģenerējošās jaudas. Līdz 2050.gadam plānots būtiski palielināt vēja un saules enerģijas apjomus, samazināt energoresursu importu no 45% līdz 22% un nodrošināt elektroenerģiju par vidēji 59 EUR/MWh. Ja pašvaldību noteiktie ierobežojumi apgrūtinās jaunu vēja parku būvniecību, šo mērķu sasniegšana kļūs praktiski neiespējama, kavējot gan enerģētisko neatkarību, gan lētas un konkurētspējīgas enerģijas pieejamību uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Jaunās dziedātājas Annikas bezmaksas koncerts šodien notiks Rīgā (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 21 Aug 2025 07:25:00 +0300

"Tas ir aicinājums arī citiem: nebaidīties runāt. Sākt vispirms ar sevi, un tad - ar otru".

Latvijā iznāk dziedātājas Annikas jaunākais veikums - dziesma angļu valodā "Lately", kurā mūziķe dalās ar sajūtām par gatavību būt patiesai attiecībās, un par uzdrīkstēšanos runāt par lietām, kuras ir bailīgas vai sarežģītas.

Dziesma tapusi "Riga Live Songwriting" nometnē, kur Annika sadarbojās ar pašmāju mūziķi - Jēkabu Ludvigu (The Ludvig) un vairāku platīna statusu ieguvušo dziesmu autori Kanatu Okajimu no Tokijas, lai četru stundu laikā radītu jaunu skaņdarbu. "Mēs nolēmām, ka dziesma tiks rakstīta man, un tajā brīdī es biju gatava būt īsta un runāt par savām emocijām. Dziesma tapa ātri un dabiski - un tieši tāpēc es vēlējos to izdot gandrīz kā demo versiju, jo tajā ir svaigums un patiesums, kas nav vēlāk apstrādāts ar prātu," stāsta Annika.

Pretstatā Annikas iepriekšējam singlam "Zeme griežas", kura radīšanas process bija ilgs un meklējumiem bagāts, dziesmā "Lately" māksliniece apzināti saglabāja sākotnējo sajūtu.

"Piedziedājums "talk to me, talk to me - finally I’m flying out" man ļoti rezonē, jo tā nav tikai lirika - tā ir frāze, kuru esmu dažkārt izmantojusi savās attiecībās. Tajos brīžos, kad jūtams spriegums, kad ir klusums vai kaut kas nepateikts. Jo bieži mēs atliekam sarunas, baidāmies runāt par grūtajām lietām. Šī dziesma ir tieši par to - par izeju cauri šim saspringumam, ar vārdiem, ar balsi, ar dialogu. Tas ir aicinājums arī citiem: nebaidīties runāt. Sākt vispirms ar sevi, un tad - ar otru," stāsta Annika.

Dziedātājas Annikas topošajā debijas albumā daļa dziesmu ir angļu valodā, jo tās tapušas, ceļojot pa Eiropu un dzīvojot internacionālā vidē. Valoda viņas mūziku nešķir - tā vienkārši rodas un skan gan Latvijā, gan ārpus tās, kur Annika jau uzstājas un turpinās uzstāties.

Tuvākā iespēja satikt Anniku un dzirdēt jauno singlu būs jau ceturtdien, 21.augustā, Kimmel kvartālā. Ieeja koncertā ir bez maksas.

Septembrī Rīga kļūs par Eiropas ūdeņraža tehnoloģiju centru (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 17:46:00 +0300

Forums kļūs par nozīmīgāko tikšanās vietu Baltijas jūras reģionā, lai veidotu starptautiskas partnerības.

No 3. līdz 5. septembrim Rīgā, Latvijas Universitātes centrālajā aulā, notiks “European Hydrogen Valleys Investment Forum 2025” un Eiropas Inovāciju padomes “Scaling Club” Ambīciju forums, kopumā pulcējot ap 600 nozares līderus un investorus no visas Eiropas. Pasākumu mērķis ir veicināt zināšanu apmaiņu un attīstīt jaunus projektus ūdeņraža tehnoloģiju jomā.

Eiropas ūdeņraža ieleju foruma programma paredz tematiskās sesijas par ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu, izmantošanu rūpniecībā un transportā, kā arī investīciju piesaistes mehānismiem. Forums kļūs par nozīmīgāko tikšanās vietu Baltijas jūras reģionā, lai veidotu starptautiskas partnerības un paātrinātu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu.

Piedalīsies arī vairāki Latvijas jaunuzņēmumi, kas aktīvi strādā pie inovatīviem risinājumiem šajā nozarē.

"Latvijas ūdeņraža asociācija pēdējo piecu gadu laikā ir iesaistīta starptautisko ūdeņraža tehnoloģiju pētījumu izstrādē un praktisku projektu īstenošanā ūdeņraža tehnoloģiju jomā ar kopējo finanšu apjomu 14,47 miljoni erio. Līdzekļi projektu īstenošanai piesaistīti no Eiropas Komisijas ietvarprogrammas FP7, "Apvārsnis 2020" un citiem starptautiskajiem finanšu instrumentiem," uzsver Ģirts Greiškalns, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Turpinot 2024.gada panākumus, šī gada programma ir vēl plašāka un orientēta uz konkrētu rezultātu sasniegšanu. Pirmajā dienā notiks tematiskās darbnīcas un diskusijas par ūdeņraža vērtību ķēdes optimizāciju, infrastruktūras attīstību, investīciju piesaisti un projektu finansiālo dzīvotspēju. Otrajā dienā paredzētas trīsdesmit vadošo Eiropas jaunuzņēmumu un projektu prezentācijas, individuālās "One2One" tikšanās ar investoriem, kā arī diskusijas par ūdeņraža izmantošanu transportā, enerģētikā un rūpniecībā.

Starp galvenajiem runātājiem un paneļdiskusiju dalībniekiem - Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere . Foruma ietvaros dalībnieki varēs iepazīties ar Latvijas ūdeņraža projektiem, tostarp Jelgavas ūdeņraža autobusu parku, Latvijā ražotu elektrolīzeri un citām inovācijām, kas apliecina mūsu valsts līderpozīcijas Baltijas jūras reģionā. Pasākumu rīko "Tech Tour" sadarbībā ar Latvijas Ūdeņraža asociāciju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Universitāti un citiem nozares partneriem.

Latvijai ir unikāla pieeja kiberdrošības un kibernoturības stiprināšanā (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 13:37:00 +0300

Valsts turpina stiprināt valsts aizsardzības pīlāru

Ir izdota pirmā akadēmiskā grāmata par kiberdrošību Latvijā “Cybersecurity in Latvia: Forging Resilience amidst Emerging Threats” (“Kiberdrošība Latvijā: Noturības stiprināšana jauno apdraudējumu apstākļos”), kuras tapšanā piedalījušies eksperti no Aizsardzības ministrijas un “Cert.lv”, kā arī citi Latvijas un ārvalstu pētnieki un eksperti.

Izdotā kolektīvā monogrāfija ir apjomīgākais pētījums un pirmā zinātniskā grāmata par kiberdrošību Latvijā. Tajā ir analizēta Latvijas kiberdrošības ekosistēma, tās procesi, izaicinājumi un nākotnes perspektīvas, pielietojot gan eksakto, gan sociālo zinātņu metodes.

Īpaša uzmanība grāmatā ir pievērsta Latvijas unikālajai pieejai kiberdrošības un kibernoturības stiprināšanā, kas ir īpaši nozīmīga mazākām valstīm. Izdevumā atspoguļota arī Latvijas loma NATO un Eiropas Savienībā, sniedzot ieguldījumu kolektīvās kiberaizsardzības spēju attīstībā.

Kiberdrošība ir būtiska 21. gadsimta valsts drošības sastāvdaļa, un Latvija turpina stiprināt kiberdrošību kā valsts aizsardzības pīlāru, integrējot to visaptverošajā valsts aizsardzībā, cieši sadarbojoties ar sabiedrotajiem un veicinot visas sabiedrības iesaisti. Šī grāmata ir vērtīgs ieguldījums izpratnes veidošanā par mūsu kiberdrošības ceļu, un tā kalpo kā ceļa karte nākotnei,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Grāmata publicēta starptautiskajā izdevniecībā “Routledge”, sērijā “Studies in Conflict, Security and Technology”, un tā kalpo kā būtisks resurss politikas veidotājiem, pētniekiem un kiberdrošības ekspertiem. Grāmatas prezentācija notiks šī gada 22. un 23. oktobrī starptautiskajā tehnoloģiju forumā “2025 Techritory Forum”.

Pētījums ir tapis Eiropas Savienības programmas “Digitālā Eiropa” projektā “Nacionālais kiberdrošības koordinācijas centrs – Latvija” (NCC-LV). Projektu kopš 2023. gada īsteno Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienību “Cert.lv” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Projektu atbalsta Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Pēc 50 gadiem Rīgā atcerēsies «Helsinku efektu» (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 13:27:00 +0300

Līderu konferencē kļuva par vienu no agrīnajiem pagrieziena punktiem ceļā uz Eiropu bez dzelzs priekškara.

No 2. līdz 7. septembrim ar aktuālu un tematiski daudzveidīgu filmu programmu pie skatītājiem atgriezīsies Nacionālā Kino centra rīkotais 29. Dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs). Foruma filmu programma būs skatāma Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace”, kur to papildinās tikšanās ar filmu veidotājiem, un atsevišķos seansos Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Salā. Vēl trīs filmas foruma laikā būs pieejamas tiešsaistē visā Latvijā bez maksas portālā filmas.lv.

Rīgā foruma filmu programmu kinoteātrī Splendid Palace 2. septembrī atklās ar ukraiņu režisora Dmitro Hreško "Divia" – meditatīvu, skaņām piesātinātu vērojumu par kara ietekmi uz vidi Ukrainā (filmas mūzikas autors – Grammy balvas ieguvējs Sems Sleiters). Filmā idilliskas dabas ainas mijas ar spokaini apdegušu mežu un sabumbotu lauku kadriem, vienlaikus rādot atjaunotāju darbu un ar cerību vērojot dabas ritējumu. Filma "Divia" jau tika pirmizrādīta Karlovi Varu festivāla konkursā. Pēc seansa ar skatītājiem tiksies producenti Poļina Hermane un Hļibs Lukjaņecs, pats Dmitro Hreško šobrīd dien Ukrainas armijā.

Divia un vēl sešas no divpadsmit filmām, kas atlasītas šāgada programmai, savulaik vēl tapšanas stadijā prezentētas Baltic Sea Docs kopprodukciju forumā, kur filmu veidotāji ar saviem darbiem iepazīstina industrijas pārstāvjus un meklē starptautiskus sadarbības partnerus. "Šāgada filmu programmā lielākā skaitā, nekā citkārt, esam iekļāvuši darbus, kuri iepriekš šeit prezentēti projektu stadijā, tā nodrošinot vēl ciešāku saikni starp abām foruma komponentēm. Tas ļaus skatītājiem iepazīt filmas un autorus no reģiona, kas pastāvīgi ir foruma uzmanības lokā, – Baltijas jūras reģiona valstīm, Austrumeiropas un Kaukāza," stāsta foruma vadītāja Zane Balčus. Šogad kopražojumu forums Rīgā sāksies 31. augustā un tajā pulcēsies 26 topošo filmu projektu pārstāvji un kinoindustrijas eksperti no vairāk nekā 20 valstīm.

Forumā savulaik prezentēta un tagad pie skatītājiem Latvijā nonāks arī filma "Līgums uz deviņiem mēnešiem", ilgstošā pietuvinājumā veidots stāsts par jaunu sievieti Gruzijā, kura nolemj ziedot savu ķermeni un veselību pusaugu meitas nākotnes labā un kļūst par surogātmāti. Režisore Ketevana Vašagašvili ar smalku jūtīgumu un cieņu pret savas filmas varonēm vairāk nekā desmit gadus sekojusi mātes un meitas dzīvei un attiecībām. Režisore foruma laikā viesosies Rīgā, lai tiktos ar skatītājiem.

Īpašs notikums kinoteātrī Splendid Palace ceturtdien, 4. septembrī, būs režisores Giedres Beinorjūtes Lietuvas un Latvijas kopražojuma filmas Svētais un laicīgais "Pievēnos" Latvijas pirmizrāde. Silta humora caurstrāvotajā filmā skatītāji aicināti piedzīvot Lieldienu nakts mistēriju Pievēnu ciemā Žemaitijā – tā ir pēdējā vieta Lietuvā, kur joprojām tiek turpināta unikāla, gadsimtiem sena Lieldienu priekšvakara tradīcija – krusta sargāšana. Smalki sirsnīgo ciema kopienas tvērumu pavada Vestarda Šimkus skaņdarbi. Latvijā filma producēta studijā Mistrus Media, projekts tapšanas stadijā prezentēts forumā 2023. gadā.

Filmu skates programmu papildinās Amsterdamas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā (IDFA) godalgotais stāsts "Havas dzīve" par trīs paaudžu sieviešu centieniem atbrīvoties no patriarhālām tradīcijām Afganistānā. Režisore Nadžība Nūri veidojusi filmu par savu māti Havu, kura 40 gadus pēc piespiedu laulībām nolemj iemācīties lasīt un rakstīt un, meitas atbalstīta, sāk nelielu tekstilizstrādājumu biznesu. Viņu dzīves sagriežas, kad pie varas atkal nāk Taliban; pēc režisores došanās trimdā filmu Kabulā turpina filmēt viņas brālis. Pēc seansa 3. septembrī – tikšanās ar filmas producentu Kristianu Popu.

Sieviešu un meiteņu patstāvības un pašpaļāvības vairošanai pievēršas arī režisore Zigrida Klausmane, kura visu mūžu veidojusi dokumentālās filmas jauniešiem. Savas karjeras noslēdzošajā darbā "Meitenes neraud" viņa veidojusi sešu pusaudžu meiteņu portretu mozaīku sešās valstīs – Dienvidkorejā, Vācijā, Tanzānijā, Lielbritānijā, Čīlē un Serbijā. Pēc seansiem režisore tiksies ar skatītājiem.

Atskatu uz Aukstā kara varas drāmām uz lielās diplomātijas skatuves piedāvās filma "Helsinku efekts", aizraujošs ieskats 1975. gada pasaules līderu konferencē Helsinkos, kas, lai gan tolaik uztverta neviennozīmīgi, kļuva par vienu no agrīnajiem pagrieziena punktiem ceļā uz Eiropu bez dzelzs priekškara. Pēc seansa 5. septembrī notiks filmas rosināta diskusija.

Kas apdraud mazo skolēnu veselību - konsultē farmaceite (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 11:16:00 +0300

Bērniem komforta sajūtu radīs tēja no ārstnieciskajiem augiem.

Pirmajā skolas nedēļā bērni pacilātā noskaņojumā dodas uz skolu, bet nereti adaptācija nenorit tik veiksmīgi – aptiekā pieaug pieprasījums pēc zālēm saaukstēšanās ārstēšanai, citiem bērniem apstākļu maiņa rada alerģiju saasinājumu, vēl citiem negatīvu ietekmi uz organismu atstāj pārlieku liels stress, liecina farmaceitu vērojumi. Kā sagatavoties šādām situācijām, ko sagatavot skolēna vecumam atbilstošā aptieciņā, stāsta farmaceite, aptiekas vadītāja Jeļena Bebre.

“Skolas sākuma periodā būtiski atcerēties arī par labu veselību – lietot pilnvērtīgu uzturu, svarīgi ir atpūsties un izgulēties! Vecākiem lietderīgi pārliecināties, cik atbilstoši laikapstākļiem saģērbušies no rīta bērni iziet uz skolu, kādā tērpā piedalās āra sporta stundu nodarbībās. Mājās būtu lietderīgi pārliecināties, vai aptieciņā ir arī skolniekam piemērotas zāles saaukstēšanās, paaugstinātas temperatūras, sāpju, vēdergraižu gaidījumiem, pirmās nepieciešamības preces, ja gadās, piemēram, iegriezt pirkstā.

Skolēnam atbilstošu aptieciņu būtu ieteicams turēt atsevišķi no pārējām zālēm, lai vajadzības gadījumā ātri, un, konsultējoties ar pieaugušajiem, lielākie pusaudži paši varētu viegli atrast vajadzīgo. Zālēm jābūt tādā formā, kādā bērns tās var uzņemt bez piepūles. Mazākiem bērniem piemērotāka būs suspensija, bet mana pieredze liecina, ka pat 12 gadu vai vēl vecāku bērnu vecāki labāk izvēlas suspensiju, nevis tabletes. Bērniem kopš mazotnes jāskaidro, ka aptieciņa nav spēle, zāles jālieto saprātīgi, kā noteicis ārsts, farmaceits vai kā rakstīts instrukcijā, vajadzības gadījumā kā nosaka par bērnu atbildīgais pieaugušais,” stāsta farmaceite.

Kas un kādiem gadījumiem nepieciešams skolas bērna aptieciņā?

Temperatūrai, sāpēm

Paaugstināta temperatūra vai sāpes skolēnam var sākties jebkurā brīdī. Tāpēc aptieciņā mājās noteikti vajadzētu būt zālēm, kas satur ibuprofenu, paracetamolu. Jāņem vērā, cik bērns ir vecs, cik sver, lai lietotu pareizu devu – par to var konsultēties ar farmaceitu. Mājās vajadzētu būt arī termometram.

Saaukstēšanās simptomiem

Saaukstēšanās simptomi nereti attīstās ātri, un tiem var sekot kakla sāpes, klepus. Būtu lietderīgi, ja mājas aptieciņā atrastos jūras ūdens aerosols. Tāpat deguna pilieni, kas sašaurina asinsvadus un mazina tūsku – uz ksilometazolina vai fenilefrīna bāzes. Ja izdodas veiksmīgi mazināt pirmos saaukstēšanās simptomus, ir daudz lielāka iespēja izvairīties no vispārīgas saslimšanas.

Sīkiem savainojumiem

Bērns var iegriezt pirkstā, citādi gūt sīku savainojumu, tad noderēs, ka mājās ir pieejama marle, dažāda izmēra plāksteri, antiseptiski līdzekļi, kas satur hlorheksedīnu, oktenedīnu, poliheksanidinu. Ērti lietojami ir aerosoli, ar kuriem uzpūš brūcei, lai to dezinficētu un veicinātu dzīšanu. Atsevišķos sastiepumu gadījumos var noderēt elastīgā saite, tūsku mazinošs gels, kura aktīvā viela ir heparīns.

Gremošanas traucējumiem

Līdzekļa sastāvā esošais simetikons palīdz samazināt pārmērīgu vēdera uzpūšanos pēc ēšanas, bet laktuloze novērš aizcietējumu. Zāles ar diosmektītu palīdzēs caurejas gadījumā. Lai normalizētu zarnu mikrofloru, palīgā var nākt probiotikas – tās pozitīvi ietekmē arī imūnsistēmu. Ja vēdera zāles ir pulverī, tās jāiejauc pusglāzē ūdens un kārtīgi jāizmaisa.

Alerģijai

Augusta beigās, septembra sākumā vēl zied dažādi augi, kas var aktivizēt alerģijas izpausmes. Tāpat citi bērni ir jutīgi pret putekļu ērcīti, un alerģiju var veicināt mainītā vide – skolas telpas. Mājas aptieciņu alerģijas mazināšanai noderīgi papildināt ar kādu līdzekli, kas satur antihistamīnu, kura aktīvās vielas ir bilastins, loratadins, cetirizinins.

Stresa mazināšanai

Skolas sākums nereti rada lielu stresu, ko var mazināt ar piemērotu vitamīnu kursu. Piemēram, Magnijs B6 (tabletēs vai ampulās) ir viens no vitamīnu kompleksiem, kas palīdz nomierināt nervu sistēmu. Nervu sistēmu ietekmē arī D vitamīna trūkums, pirms lietošanas vēlams pārbaudīt laboratoriski tā daudzumu organismā. Bērniem komforta sajūtu radīs no tādiem ārstnieciskajiem augiem kā melisa, baldriāņi vai lavanda pagatavota tēja.

Higiēnai

Jāraugās, lai skolēniem vienmēr būtu pieejamas nepieciešamās higiēnas preces, piemēram, salvetes, roku dezinfekcijas līdzekļi, mitrinošs un aizsargājošs lūpu balzams, roku krēms, līdzekļi zobu kopšanai, kā arī pusaudzēm intīmās higiēnas preces – paketes, tamponi.

Latviešu grupai «‎Very Cool People»‎ turpinās radošie panākumi (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 20 Aug 2025 07:10:00 +0300

"Šo dziesmu vēlējāmies izlaist tieši saulainā laikā, kad tā šķiet visatbilstošākā".

Kamēr vasara vēl nav galā, grupa "Very Cool People" steidz iesēt cilvēku apziņā atbilstošas sau-lainās enerģijas devu - šoreiz liegā soul-pop stilistikā ieturētu dziesmu "Nevērp prātu" par savstarpējām un itin romantiskām attiecībām.

"Šo dziesmu vēlējāmies izlaist tieši saulainā laikā, kad tā šķiet visatbilstošākā," uzsver grupas vadītājs un ģitārists Elvijs. "Arī pašiem to spēlējot ir tāda izteikti vasarīga sajūta."

"Nevērp prātu" labākajās "Very Cool People" tradīcijās tapis arī videoklips, kurā galvenajās lomās ie-jutušies leģendāri Liepājas aktieri - Inese Kučinska-Laukšteine un Herberts Laukšteins. Klipu veidojis Elvis Lācis, ar kuru grupa jau sadarbojusies, veidojot videoklipus iepriekšējiem singliem "Pasaulīte" un "Līdzsvarā".

"Pazīstam Inesi un Herbertu jau diezgan ilgu laiku," stāsta Elvijs. "Kad klipa režisors Elvis izstāstīja savu ideju, kaut kā uzreiz iedomājos tieši par šiem abiem superīgi trakajiem liepājniekiem, bet nebiju īsti drošs vai viņi piekritīs. Kad piekrita, uzreiz zināju, ka te viss būs super!"

"Klipa filmēšana mums visiem grupā izvērtās par īstu aktiermākslas meistarklasi," turpina "Very Cool People" taustiņinstrumentālists Māris Vitkus, kurš ir liels teātra mākslas mīļotājs un apmeklē gandrīz visas pieejamās izrādes. "Bija lieliski pavērot, kā viņi abi "iegāja" savās lomās un vienkārši visu iecerēto izdarīja uz desmit!"

Jaunās dziesmas tekstu un mūziku sarakstījis grupas saksofonists Kristaps Lubovs, bet aranžējums ta-pis kopā ar Elviju Grafcovu un Jāni Kalvi. Tā ierakstīta "Very Cool Studios", "Ciemupes Production" un "Labo ierakstu studijā", un dziesmu producējuši Elvijs Grafcovs, Kristaps Lubovs un Jānis Kalve. Ierakstā piedalījās vokāliste Daniela Mase un grupas pamatsastāvs: tromboniste un vokāliste Laura Rozenberga, ģitārists Elvijs Grafcovs, trompetists Oskars Ozoliņš, tenorsaksofonists Māris Jēkabsons, baritonsaksofonists Kristaps Lubovs, taustiņinstrumentālisti Māris Vitkus un Andris Kauliņš, basists Jānis Olekšs un bundzinieks Andris Buiķis.

Šogad izdoti jau četri grupas singli - par radiostaciju hitiem kļuvušie "Pasaulīte" ar Žoržu Siksnu un reperi Ozolu un "Līdzsvarā" ar Danielu Masi un Edavārdiem, kā arī divi "dzīvie" ieraksti ar Danielu Masi: "You Make Me Feel Like a Natural Woman" un "God’s Gonna Cut You Down".

Ārvalstu viesu tēriņi, vietējais tūrisms pārsnieguši pirmskrīzes līmeni (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 15:18:00 +0300

Līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva.

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina - nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

"Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019.gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā," uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Pozitīvas tendences vairākos rādītājos

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019.gada un 2024.gada datus. 2024.gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus - tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023.gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019.gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024.gada laikā pieaudzis par 14,3%, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019.gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7%, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019.gadā.

Aug tūrisma nozares ienākumi un rentabilitāte

Ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā 2024.gadā pēc Latvijas bankas datiem bija 1,24 miljardi eiro jeb par 36,6% vairāk nekā 2019.gadā un tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Lielākais tēriņu kāpums novērots lielveikalos (+77%), ātrās ēdināšanas vietās (+57%) un viesnīcās (+24%). Zīmīgi, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos Pēc Latvijas bankas datiem ārvalstu viesu tēriņi auguši par 19,6%, sasniedzot 628 miljonus eiro.

Mainījusies ienākošā tūrisma struktūra

Pēdējos gados mainījusies Latvijas tūrisma galveno ārvalstu tirgu struktūra. Līdz ar kara sākumu Ukrainā pazaudējām aptuveni 14% tūristu no Krievijas un Baltkrievijas. 2024.gadā līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva (460 tūkst. nakšu, +27% salīdzinājumā ar 2019.gadu), Igaunija un Polija uzrādījušas nozīmīgu kāpumu, bet būtiski

Pozitīvas tendences vairākos rādītājos

Aug tūrisma nozares ienākumi un rentabilitāte

Mainījusies ienākošā tūrisma struktūra

Pēdējos gados mainījusies Latvijas tūrisma galveno ārvalstu tirgu struktūra. Līdz ar kara sākumu Ukrainā pazaudējām aptuveni 14% tūristu no Krievijas un Baltkrievijas. 2024.gadā līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva (460 000 nakšu, +27% salīdzinājumā ar 2019.gadu), Igaunija un Polija uzrādījušas nozīmīgu kāpumu, bet būtiski pieaudzis arī viesu skaits no ASV un Kanādas. Latvijas tūrisma kartē ienākuši arī tādi jauni tirgi kā Spānija.

Reģionālais tūrisms un vietējās iniciatīvas

Nozīmīgs pienesums reģionālā tūrisma attīstībā ir LIAA īstenotā kampaņa sadarbībā ar "Lauku ceļotāju" "Māju kafejnīcu dienas", kurās šogad pieteikti 40 galamērķi un ap 600 kafejnīcas. Līdz šim apkopotie dati liecina, ka apmeklētāju skaits māju kafejnīcās šogad audzis par 6 līdz 10%.

LIAA mārketinga aktivitātes reģionu popularizēšanā ietver ārvalstu mediju un satura veidotāju vizītes, starptautiskās kampaņas Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un Lielbritānijā par Latvijas tūrisma piedāvājumu, dabas, kultūras un gastronomijas pakalpojumu iespējām.

Nākotnes perspektīvas

Būtisku pienesumu tūrisma nozarei nesīs arī starptautisku pasākumu norise, piemēram Eiropas basketbola čempionāts, Eiropas čempionāta finālturnīrs telpu futbolā un dažādi kultūras festivāli jau tuvākajā laikā sniegs jūtamu pienesumu ārvalstu viesu skaita pieaugumam.

Papildu stimulu šādu pasākumu norisei sniedz LIAA īstenotā dižpasākumu un liela mēroga sporta un kultūras pasākumu atbalsta programmas. Dižpasākumu organizēšanai var piesaistīt 30% no attiecināmajam izmaksām, bet starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai var piesaistīt līdzfinansējumu līdz 200 tūkstošiem eiro.

pieaudzis arī viesu skaits no ASV un Kanādas. Latvijas tūrisma kartē ienākuši arī tādi jauni tirgi kā Spānija.

Reģionālais tūrisms un vietējās iniciatīvas

Nākotnes perspektīvas

Aktualizēts jautājums par atkritumu izvešanu Rēzeknē (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 12:28:00 +0300

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums informēt mājas vecāko par izmaiņām cilvēku sastāvā.

Pēc SIA “Rēzeknes namsaimnieks” (“RN”) rēķinu saņemšanas viena no visaktuālākajām tēmām, par kuru klientiem turpina rasties jautājumi, ir maksa par sadzīves atkritumu izvešanu.

Saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 1013 “Kārtība, kādā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu”, maksa par sadzīves atkritumu izvešanu tiek aprēķināta pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita.

Pat ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, grozījumi MK noteikumos Nr. 1013 paredz, ka maksa par sadzīves atkritumu izvešanu jāaprēķina kā par vienu deklarētu personu dzīvoklī.

Vienlaikus dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības pieņemt lēmumu, ka maksa par sadzīves atkritumu izvešanu tiks aprēķināta pēc dzīvoklī faktiski dzīvojošo personu skaita. Šajā gadījumā mājas vecākajam ir jāiesniedz pārvaldniekam atbilstošs saraksts ar datiem par katrā dzīvoklī faktiski dzīvojošajiem personām. Taču ar to vien nepietiek!

Dzīvokļu īpašniekiem, pieņemot lēmumu maksāt par atkritumu izvešanu pēc dzīvoklī faktiski dzīvojošo personu skaita, ir jāsaprot visa atbildība, ko viņi uzņemas. Pirmkārt – sniegt patiesus datus, otrkārt – periodiski atjaunot šos datus. Citiem vārdiem sakot, ja jūsu dzīvoklī mainījies faktiski dzīvojošo personu skaits, par to nekavējoties jāinformē mājas vecākais (ja mājas vecākā nav, jāraksta iesniegums jūsu mājas pārvaldniekam). Savlaicīgi informēt par izmaiņām – tas ir katra dzīvokļa īpašnieka interesēs, lai nepārmaksātu par sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī tā ir godīga attieksme pret kaimiņiem. Ne mājas vecākais, ne, vēl jo vairāk, mājas apsaimniekotājs nav gaišreģi, lai uzminētu, ka dzīvoklī mainījies faktiski dzīvojošo cilvēku skaits. Diemžēl nākas saskarties ar situācijām, kad daži iedzīvotāji par to aizmirst, bet vēlāk vēršas ar sūdzībām “RN”, jo aprēķins par atkritumu izvešanu viņiem veikts, balstoties uz vecajiem datiem.

Mājas vecākais ir pilnvarots pārstāvēt visu mājas iedzīvotāju intereses, tāpēc komunikācija ar “RN” savā ziņā gulstas uz viņa pleciem. Ja nav vēlēšanās tērēt savu personīgo laiku datu apkopošanai un atjaunošanai, iespējams, ir vērts rūpīgi padomāt, pirms pieņemt šādus lēmumus.

Juna Konstantinova, SIA “Rēzeknes namsaimnieks” vadītāja: "Pēc mūsu datiem 33 daudzdzīvokļu mājās, kuras mēs apsaimniekojam, ir pieņemts lēmums aprēķināt maksu par sadzīves atkritumu izvešanu pēc dzīvoklī faktiski dzīvojošo personu skaita. Sešās mājās nav mājas vecākā, tātad datu atjaunošana netiek īpaši uzraudzīta. Ir arī tādas mājas, kur mājas vecākais ir, taču informācija par faktiski dzīvojošajiem arī netiek atjaunota. Tas viss liecina par to, ka šī tēma prasa lielāku uzmanību no “RN” puses. Ja tiks konstatēts, ka mūsu rīcībā esošie dati par dzīvokļos faktiski dzīvojošajiem personām neatbilst objektīvajai situācijai, “RN” ir tiesības, balstoties uz uzņēmuma valdes locekļa rīkojumu, pārvest māju uz atkritumu maksas aprēķinu pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita, kā to nosaka grozījumi MK noteikumos Nr. 1013. Tā ir galējā rīcība, tāpēc mēs ļoti ceram uz produktīvu sadarbību un komunikāciju ar māju vecākajiem jebkuru jautājumu un situāciju risināšanā."

Ja maksa par sadzīves atkritumu izvešanu mājā tiek aprēķināta pēc dzīvoklī faktiski dzīvojošo personu skaita, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums informēt mājas vecāko par izmaiņām cilvēku sastāvā. Tālāk mājas vecākajam jānodod aktuālā informācija “RN”. Ja nekas nav mainījies, lūdzam mājas vecākus apstiprināt arī šos datus vismaz reizi divos mēnešos.

Šodien Rīgā notiks diskusija starp dažādām partijām un slavenībām (+VIDEO)

vs.lv — Tue, 19 Aug 2025 07:12:00 +0300

Pasākuma mērķis ir atjaunot sabiedrības imunitāti pret pilsonisko brīvību ierobežošanu.

Pēc pašvaldību vēlēšanu izraisītas dažus mēnešus ilgas pastāvēšanas malā konservatīvās domas konference "Demos" atgriežas ar atklātu sapulci "Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību".

Pasākums notiks otrdien, 19.augustā, no pulksten 18.00 līdz 20.00 Rīgā, Esplanādē. Pašvaldībā pieteiktais sapulces dalībnieku skaits - 40-60.

Runāt sapulcē piekrituši zemkopības ministrs Armands Krauze, Saeimas deputāti Edgars Tavars un Jānis Grasbergs, Rīgas domnieks Ēriks Stendzenieks, kā arī Artis Pabriks, Guntars Vītols, Artūrs Zvejsalnieks. Dažus vārdus piebildīs arī citi brīvības aizstāvji, tostarp, Vestards Šimkus, Aigars Rostovskis, Aivars Hermanis u.c. Sapulci vadīs Jāzeps Baško.

Pasākuma mērķis ir mēģināt atjaunot sabiedrības imunitāti pret tādu jebkurai sarežģītai sabiedrības organizācijai piemītošu dabisku norisi kā pilsonisko brīvību ierobežošana vislabāko nodomu vārdā.

Konteksts ir valdībā iecerētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 550, kas faktiski paredz skaidras naudas aprites ierobežojumus (netieši, tas ir, liekot iedzīvotājiem izmainīt savus paradumus, ja viņi nevēlas, lai VID zina par skaidras naudas izņemšanu no viņu pašu bankas kontiem).

Esam aicinājuši runātājus no dažādiem rakursiem aizstāvēt ekonomisko brīvību, un kā tās zaudēšana ietekmē politisko un personīgo brīvību. Valdību gāzt vai Saeimu atlaist neaicināsim, bruģa mešana un logu dauzīšana arī nav plānā. Sapulces dalībniekiem būs nodrošinātas sēdvietas (50 gab.) un nojume, kur patverties no lietus.

Šī ir konservatīvās domas konferences jau IX sesija.

Tramps: ASV iesaistīsies Ukrainas nākotnes drošībā

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 21:34:00 +0300

ASV prezidents Donalds Tramps, pirmdien Baltajā namā tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņoja, ka viņa valsts iesaistīsies drošības garantiju sniegšanā Ukrainai.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem Baltajā namā, Tramps sacīja, ka, lai gan Eiropas valstis ir "pirmā aizsardzības līnija, jo tās ir tur, tās ir Eiropa, mēs palīdzēsim arī viņiem. Mēs iesaistīsimies."

Tramps sacīja, ka ASV un NATO sabiedrotie joprojām apspriež drošības garantiju piedāvāšanu Ukrainai.

"Mēs to šodien apspriedīsim, bet mēs nodrošināsim viņiem ļoti labu aizsardzību, ļoti labu drošību," sacīja Tramps.

Uz žurnālista jautājumu, kādas drošības garantijas ir nepieciešamas, lai noslēgtu vienošanos, Zelenskis atbildēja, ka viņa valstij ir nepieciešams "viss".

Viņš teica, ka Ukrainai vispirms ir vajadzīga spēcīga armija, kas ietver ieročus, cilvēkus, apmācību un izlūkdienestu.

Viņš piebilda, ka tas viss būs atkarīgs no "lielajām valstīm", piemēram, ASV un citiem sabiedrotajiem.

Tramps arī atkārtoja savu viedokli, ka Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanai pamiers nav nepieciešams.

"Es nedomāju, ka ir nepieciešams pamiers," sacīja Tramps. "Es zinu, ka tas varētu būt labi, bet es varu arī stratēģiski saprast, kāpēc viena vai otra valsts to nevēlas. Jums ir pamiers, un viņi atjauno un atjauno un atjauno un atjauno, un jūs zināt, varbūt viņi to nevēlas".

Tramps paziņoja, ka plāno piezvanīt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pēc sarunām ar Eiropas valstu līderiem un Zelenski.

"Viņš gaida manu zvanu, kad mēs beigsim šo tikšanos," sacīja Tramps.

Viņš sacīja, ka sarunas laikā ierosinās ideju par trīspusēju tikšanos starp viņu, Putinu un Zelenski.

"Mums var būt, bet var arī nebūt trīspusēja tikšanās. Ja mums nebūs trīspusēja tikšanās, tad cīņa turpināsies, bet, ja mums būs, mums ir labas izredzes - es domāju, ka, ja mums būs trīspusēja tikšanās, ir labas izredzes to varbūt izbeigt," sacīja Tramps.

Arī Zelenskis pauda gatavību trīspusējām sarunām.

"Mēs esam gatavi trīspusējām sarunām, kā teica prezidents," sacīja Zelenskis. "Tas ir labs signāls par trīspusējām sarunām. Es domāju, ka tas ir ļoti labi."

Kā kļūt par zemessargu: aicināti pilsoni no 18 līdz 55 gadiem (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 18:36:00 +0300

Pamatapmācības kurss ir obligāta prasība.

Noslēdzoties Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes pamatapmācības un speciālistu apmācības lauka nometnei, vairāk nekā 50 zemessargi no visiem Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes bataljoniem ir apguvuši militārās pamatzināšanas un prasmes un ir gatavi turpināt militāro izaugsmi savās vienībās.

Alūksnes novada Alsviķu pagastā, militārajā bāzē "Strautiņi", notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes pamatapmācības un speciālistu apmācības lauka nometne, kuras laikā zemessargi apguva militārās zināšanas un prasmes - lauka kaujas iemaņas, kaujas šaušanu, topogrāfiju, pirmo palīdzību un pirmo paplašināto palīdzību, ierindas apmācību, militārās inženierijas pamatiemaņas - ierakumu sistēmu veidošanu, nesprāgstošo šķēršļu uzstādīšanu, un citas prasmes, kas primāri nepieciešamas katram zemessargam. Pamatapmācība noslēdzās ar kompleksiem lauka taktiskajiem pārbaudījumiem, kas zemessargiem deva iespēju izprast un apliecināt kursa laikā iegūtās zināšanas un iemaņas.

"Pamatapmācības kurss nav vienkāršs. Bet šajās nedēļās jūs kā personības esat izauguši. Esat spēcīgāki nekā atnācāt un būsiet vēl spēcīgāki, turpinot aktīvi piedalīties dažādās mācībās valsts aizsardzības stiprināšanai. Jums tagad ir draugi un kolēģi, kurus iepriekš nepazināt un jūs iemācījāties strādāt komandā. Tikai komandā ir spēks. Lepojaties ar sevi un paveikto, un esmu pārliecināts, ka ģimenes arī lepojas ar jums, jo ne katrs var pabeigt šo kursu. Jūs savu brīvo laiku veltāt valsts aizsardzībai, tādējādi labāk sargājot arī savas ģimenes, kurām paldies par atbalstu, kas padara mūsu pienākumu vieglāk veicamu," nometnes noslēguma ceremonijā uzsvēra Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Igors Harlapenkovs.

Paralēli pamatapmācībai norisinājās arī speciālistu apmācība - bezpilota lidaparātu operatora speciālā apmācība, kājnieku rotas un vada sakarnieku kurss, rezerves karavīru iemaņu atjaunošanas kurss un militārā fotogrāfa (operatora) kurss.

Pamatapmācības kurss ir obligāta prasība ikvienam zemessargam, un to ir iespējams apgūt divos veidos - brīvdienās vairāku mēnešu garumā vai vienkopus 25 dienu ilgā lauka nometnē. Pēc sekmīgas kursa pabeigšanas zemessargi var turpināt militāro izaugsmi, izvēloties dažādas specialitātes savos bataljonos - kļūt par sakarniekiem, ložmetējniekiem, izlūkiem, karavīriem glābējiem u.c. Zemessargi ne tikai pilda valsts aizsardzības uzdevumus, bet arī sniedz būtisku atbalstu civilajai sabiedrībai - palīdz pazudušu cilvēku meklēšanā, likvidē sprādzienbīstamus priekšmetus, piedalās glābšanas un ugunsdzēšanas darbos, novērš plūdu sekas un, ja nepieciešams, palīdz uzturēt sabiedrisko kārtību kopā ar valsts un pašvaldību iestādēm. Zemessardzē iespējama arī personīgā izaugsme - mērķtiecīgākie var apgūt jaunākā instruktora kursu un turpināt savu ceļu, sasniedzot augstāku militārā dienesta pakāpi.

Zemessardzē nešķiro pēc tautības, izglītības, specialitātes vai pieredzes. Kandidātam jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem ar valsts valodas zināšanām vismaz vidējā (B1) līmenī, ar atbilstošu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.

Lai pievienotos Zemessardzei, kandidātam jāsazinās ar tuvāko Zemessardzes vienību, zvanot uz tālruņa numuru 1811, ra

Bārtas upe Kurzemē tiek attīrīta par 4,5 miljoniem eiro (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 11:28:00 +0300

"To darām, lai mazinātu plūdu draudus".

VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Uldis Mednis pastāsta vietnei liepajniekiem.lv, ka pašlaik vienkārši tiek turpināti jau pirms pāris gadiem iesāktie Bārtas upes atjaunošanas darbi – šoreiz pārbūvē dambja labo krastu, kā arī attīra upi.

Pirmās pārmaiņas upes krastā varēja redzēt jau pirms vairākiem gadiem. 2020. gadā gandrīz piecu kilometru garumā tika atjaunota meliorācijas sistēma jeb pārbūvēts upes dambja kreisais krasts.

Pārbūves mērķis bija samazināt plūdu apdraudējumu Nīcas pagastā un palielināt pagasta iedzīvotāju drošību.

U. Mednis pastāsta, ka Bārtas upi regulēja pagājušā gadsimta 30. gados. No tā laika tur maz kas ticis darīts.

“Tad 2020. gadā pārtīrījām upes lejas posmu līdz ietekai Liepājas ezerā. Tagad turpinām tīrīt tālāk. To darām, lai mazinātu plūdu draudus. Tam ir Eiropas programma, un tā ir maksimāli jāizmanto, jo lietus te vairāk līst nekā nelīst,” viņš skaidro.

Šī projekta izmaksas ir 4 594 617,77 eiro, no kuriem 3 818 026,24 eiro finansē Eiropas Atveseļošanas fonds, pārējo – Latvijas valsts budžets.

Bārta ir upe Latvijā un Lietuvā (lietuviešu: Bartuva). Sākas Žemaitijas augstienē Pluņģes rajonā. Ietek Liepājas ezera dienvidu galā. Upes lejtece iztaisnota un ieslēgta dambjos. Garums - 103 km (Latvijā - 47 km).

Lapsene automobilī rada teju 2000 eiro vērtus bojājumus (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 10:19:00 +0300

Autovadītājs īslaicīgi novērsis skatu no ceļa un ietriecies blakus esošajā transportlīdzeklī.

Ikdienas ceļu satiksme var būt neprognozējamu situāciju pilna. Lai gan nereti autovadītāji uzskata, ka dārgākie negadījumi ir saistīti ar izaicinošiem braukšanas apstākļiem, sadursmēm ar citiem transportlīdzekļiem vai, piemēram, lieliem meža dzīvniekiem, viens no neparastākajiem apdrošināšanas gadījumiem šovasar saistīts ar šķietami nekaitīgu situāciju, kad auto salonā bija ielidojis pavisam neliels kukainis - lapsene. Brauciena laikā tā sākusi uzmācīgi lidot virsū autovadītāja sejai, kā rezultātā viņš īslaicīgi novērsis skatu no ceļa un ietriecies blakus esošajā transportlīdzeklī. Izmaksātā atlīdzība par šo negadījumu sasniegusi teju 2000 eiro.

"Ikdienā autovadītāji rēķinās ar riskiem, ko rada ceļu satiksme, laikapstākļi vai dažādi ārēji apstākļi, taču reizēm negadījumus izraisa pavisam negaidīti faktori. Situācija ar lapseni, kad autovadītājs instinktīvi novērsās no ceļa un tā rezultātā notika sadursme, ir apliecinājums, ka dzīvē pastāv neiedomājamas situācijas, kas pirmajā brīdī varētu šķist amizantas, taču remonta izmaksas ir pavisam reālas un ne vienmēr tās mazākās. Tas ir spilgts apliecinājums tam, ka ne visu ir iespējams paredzēt. Tieši šādos gadījumos apdrošināšana var būt īsts glābšanas riņķis, kas auto īpašnieku pasargā no neplānotām un nereti arī lielām izmaksām," uzsver apdrošināšanas eksperte Alise Drava.

No mājdzīvnieka līdz nelūgtiem viesiem auto salonā - kā sevi pasargāt?

Ne vienmēr lielākos riskus uz ceļa rada citi transportlīdzekļi vai laikapstākļi - dažkārt problēmas sagādā nejauši līdzpaņemti un pavisam neplānoti viesi automobilī. Tie var būt gan pašu mājdzīvnieki, gan auto salonā nejauši vai ziņkārības vadīti iekļuvuši kukaiņi un sīki dzīvnieki, kas neplānoti pārsteidz auto īpašnieku visnegaidītākajos brīžos. Lai šādas situācijas nebeigtos ar ievērojamiem bojājumiem un izdevumiem, ir vērts ievērot dažus drošības nosacījumus.

-Pirms brauciena pārbaudi salonu un bagāžas nodalījumu - īpaši, ja auto kādu laiku stāvējis atklātā vietā daba vai garāžā ar atklātu piekļuvi.

-Ja brauciena laikā salonā iekļūst kukainis vai dzīvnieks, saglabā mieru un necenties to dabūt ārā no auto braukšanas laikā - labāk droši apstāties ceļa malā vai stāvvietā.

-Vienmēr pārvadā mājdzīvniekus atbilstoši dzīvnieku pārvadāšanas noteikumiem - piestiprinātus ar tam īpaši paredzētu drošības jostu, ievietotus piemērotā somā, konteinerā, būrī vai atsevišķi no salona nodalītā bagāžniekā.

-Logu un durvju hermētiskums - regulāri pārbaudi, vai blīvējumi un ventilācijas atveres ir labā tehniskā stāvoklī, lai samazinātu iespēju, ka salonā iekļūst nevēlami viesi.

-Neatstāj atvērtu ēdienu, dzērienus vai atkritumus salonā - tie var piesaistīt kukaiņu un dzīvnieku nevēlamu uzmanību.

-Atceries par apdrošināšanu - tā sniegs sirdsmieru un pasargās no neplānotām izmaksām, ko var radīt gan sadursmes un dabas stihijas, gan mazāk paredzami notikumi.

Ūdens dzeršana ietekmē tavas smadzenes un nervus: neirologa padomi (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 09:13:00 +0300

Slāpes jau ir signāls, ka organismā sācies šķidruma un elektrolītu deficīts.

Ūdenim ir izšķiroša nozīme cilvēka smadzeņu un nervu sistēmas darbībā. Lai šī sarežģītā un jutīgā sistēma varētu normāli funkcionēt, vienam no pamatnosacījumiem jābūt izpildītam - organismam jābūt pietiekami hidratētam. Tieši ūdens palīdz nodrošināt elektrolītu līdzsvaru, barības vielu transportu šūnās un, kas ir īpaši svarīgi nervu sistēmai, nervu impulsu pārvadi. Ūdens trūkums var ietekmēt mūsu domāšanu un labsajūtu vairāk, nekā nojaušam. Bet kā saprast, cik daudz vajadzīgs, un kā dzert gudri? Padomos dalās neirologs Jānis Mednieks.

Bez ūdens nervu šūnas jeb neironi nespēj pienācīgi darboties. To aktivitāte ir atkarīga no precīza šķidruma un sāļu, tādu kā nātrijs un kālijs, līdzsvara. Pat neliela šķidruma deficīta gadījumā šī smalkā līdzsvara izjaukšana var ietekmēt smadzeņu darbību.

Praksē tas bieži izpaužas kā koncentrēšanās grūtības, neskaidra domāšana jeb "migla galvā", samazināta reakcijas spēja, apjukums. Tā vietā, lai meklētu sarežģītus neiroloģiskus iemeslus, viens no pirmajiem jautājumiem, ko ārsts uzdos: vai dzerat pietiekami daudz ūdens? Jo ļoti bieži tieši dehidratācija ir šo simptomu pamatā, nevis kāda nopietna slimība.

1. Turiet ūdeni sev līdzās

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt regulāru un vienmērīgu ūdens uzņemšanu, ir nodrošināt, lai ūdens vienmēr būtu ērti pieejams. Novietojiet ūdens pudeli redzamā vietā: uz darba galda, mājās uz virtuves virsmas, somā vai automašīnā. Tas kalpos kā vizuāls atgādinājums un palīdzēs izveidot ieradumu padzerties regulāri, arī tad, kad slāpes vēl nav jūtamas. Daudziem palīdz arī atkārtoti lietojama ūdens pudele, kuru var ērti piepildīt vairākas reizes dienā. Tā ļauj sekot līdzi tam, cik daudz šķidruma jau izdzerts.

Šāds šķietami mazs ieradums ar laiku var būtiski ietekmēt labsajūtu: samazināt nogurumu, uzlabot koncentrēšanās spējas un novērst galvassāpes, kas bieži rodas dehidratācijas dēļ. Jo vienkāršāk padarām ūdens pieejamību, jo lielāka iespēja, ka par to neaizmirsīsim arī noslogotā dienā.

Labā ziņa, ka Latvijā kvalitatīvs dzeramais ūdens ir pieejams ne tikai mājās, bet arī pilsētvidē. Dažādās pilsētās ir uzstādīti dzeramā ūdens brīvkrāni, kas nodrošina slāpju veldzēšanu karstajā laikā. Nesenākā vieta, kur tādi ir, ir Olaine, kurā ar vietējā zāļu ražotāja atbalstu, ir uzstādīti divi dzeramā ūdens brīvkrāni.

2. Nedzeriet tikai tad, kad parādās slāpes

Slāpes jau ir signāls, ka organismā sācies šķidruma un elektrolītu deficīts, tātad, brīdinājums, ka esam iedzēruši par maz un pārāk vēlu. Lai uzturētu stabilu nervu sistēmas darbību un izvairītos no vieglas dehidratācijas, ūdens jāuzņem regulāri un vienmērīgi visas dienas garumā. Pārmērīga ūdens uzņemšana vienā reizē nav ieteicama - tas ne tikai nevairo efektivitāti, bet var apgrūtināt nieru darbību un izjaukt organisma elektrolītu līdzsvaru.

Tāpat, ja jūtat slāpes nakts laikā, tas var liecināt par dziļāku problēmu - piemēram, paaugstinātu cukura līmeni asinīs, hormonāliem traucējumiem vai citām veselības īpatnībām. Šādā gadījumā ir vērts konsultēties ar ģimenes ārstu. Nakts dzeršana ne tikai traucē miegam, bet arī izjauc organisma dabisko atpūtas ritmu. Normāli cilvēkam nakts laikā nevajadzētu just izteiktas slāpes, ja dienas laikā ūdens ir uzņemts pietiekamā daudzumā un vienmērīgi.

3. Dodiet priekšroku vienkāršam ūdenim

Lai arī mūsdienās pieejams plašs dzērienu klāsts no kafijas un tējas līdz limonādēm un "veselīgām" sulām, neviens no tiem nespēj pilnvērtīgi aizstāt tīru, negāzētu ūdeni. Tieši vienkāršs ūdens bez cukura, saldinātājiem un piedevām vislabāk uzsūcas organismā un visefektīvāk atjauno šķidruma līdzsvaru.

Jāņem vērā, ka kafija un melnā tēja satur kofeīnu, kas darbojas kā viegls diurētiķis jeb veicina šķidruma izvadīšanu no organisma. Tas nozīmē, ka tās drīzāk veicina, nevis kompensē ūdens zudumu. Zupas, saldinātie dzērieni, limonādes un sulas satur šķidrumu, taču līdz ar to organismā nonāk arī papildu cukuri, sāls vai piedevas, kas palielina slodzi vielmaiņai un neuzskaitās kā pilnvērtīga ūdens porcija. Tāpēc, lai nodrošinātu organisma pamatvajadzības, ūdenim kā tādam jābūt galvenajam šķidruma avotam dienas laikā.

4. Nepārspīlējiet - pārāk daudz arī nav labi

Lai gan ūdens ir neaizvietojams organisma normālai funkcionēšanai, pārmērīga ūdens uzņemšana var radīt nopietnu kaitējumu veselībai. Šobrīd sociālajos tīklos nereti parādās dažādas t.s. "detoksikācijas" diētas vai izaicinājumi, kuros aicināts dzert ļoti lielu daudzumu ūdens - līdz pat pieciem litriem dienā vai vairāk. Šādas pieejas ne tikai nav zinātniski pamatotas, bet var būt arī bīstamas.

Ja cilvēks bez medicīniskas nepieciešamības dzer ūdeni daudz par daudz, organisms var zaudēt vērtīgus elektrolītus. Pārmērīga ūdens uzņemšana arī pārslogo nieres, sirds un asinsrites sistēmu, īpaši cilvēkiem ar esošām veselības problēmām. Organisms ir sarežģīta, smalki regulēta sistēma, arī ūdens daudzumam tajā jābūt sabalansētam.

Lai saprastu, cik daudz ūdens dienā būtu ieteicams izdzert, var vadīties pēc vienkāršas formulas - aptuveni 30 ml šķidruma uz katru ķermeņa masas kilogramu. No šī daudzuma aptuveni 20% mēs uzņemam ar ēdienu, bet pārējo jānodrošina ar dzeramo ūdeni. Protams, šis daudzums nav akmenī kalts - tas jāpielāgo ikdienas fiziskajām aktivitātēm, laikapstākļiem un veselības stāvoklim, jo, piemēram, karstā laikā vai aktīvi sportojot, šķidruma vajadzības organismā palielinās.

Neirologs Jānis Mednieks atgādina, ka tikai 10-15% no mūsu veselības stāvokļa nosaka medicīnas līmenis. Pārējie 85-90% ir mūsu pašu rokās - tas, ko ēdam, kā dzīvojam, kā rūpējamies par sevi un, jā, arī cik daudz ūdens dzeram.

Uzziņai

Ne vairāk kā trīs glāzes dienā - 36% iedzīvotāju ikdienā dzer kritiski maz ūdens, savukārt visvairāk ūdeni patērē jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, liecina šovasar veiktā aptauja.

Aptauja atklāja satraucošus ūdens dzeršanas paradumus - līdz 3 glāzēm ikdienā izdzer 36% iedzīvotāju, no kuriem 5% aptaujāto atzīst, ka ūdeni atsevišķi vispār nelieto, šķidrumu uzņemot ar sulu, tēju, kafiju. 4 līdz 8 glāzes dienā izdzer 35% aptaujāto, savukārt vairāk kā 8 glāzes ikdienā patērē 15% iedzīvotāju, liecina aptauja. Daļa jeb 14% iedzīvotāju norāda, ka nepievērš uzmanību ikdienā patērētajam ūdens daudzumam, tāpēc nespēj noteikt, cik glāzes dienā izdzer.

Visaktīvāk savā ikdienā ūdens dzeršanas paradumus ieviesuši jaunie cilvēki vecumā līdz 30 gadiem - 63% dienā izdzer vairāk nekā 4 glāzes, turklāt to tiem katrs piektais pat vairāk kā 8 glāzes ūdens. Vairāk ūdeni ikdienā dzer Rīgā dzīvojošie, savukārt laukos dzīvojošie divas reizes biežāk nekā rīdzinieki vai citu pilsētu iedzīvotāji atzīst, ka ikdienā ūdeni atsevišķi vispār nelieto.

Kā saglabāt rudens ražu svaigu pēc iespējas ilgāk (+VIDEO)

vs.lv — Mon, 18 Aug 2025 07:08:00 +0300

Ne visiem dārzeņiem un augļiem patīk ledusskapja aukstums.

"Vai kabaci vēlies?" Šis ir jautājums, ar kuru simboliski tiek atklāta rudens ražas sezona, un teju katrā mājā aktuāls kļūst jautājums - ko iesākt ar lauku labumiem? Padomos, kā ogas, dārzeņus un augļus uzglabāt un kā rīkoties, lai tie paliktu svaigi pēc iespējas ilgāk, dalās agronome, mikrobioloģe un Instagram bloga @daarzniece veidotāja Jūlija Vilcāne, kā arī interjera dizainere Liene Gotfridsone.

Četri soļi, lai raža saglabātos svaiga

Jūlija Vilcāne iedala rudens ražas uzglabāšanu četros svarīgos posmos. Pirmkārt, būtiski pievērst uzmanību tam, kad un kā raža ievākta. "Svarīgi novērtēt laikapstākļus - vai ir bijis sauss, vai vējš nožāvējis rasu un lietu. Tāpat jābūt piesardzīgiem, lai ražu neievāktu par agru vai, gluži pretēji, - ar novēlošanos, kad tā jau pārgatavojusies. Piemēram, upeņu, jāņogu un krūmmelleņu ogas jāievāc sausas un pirms uzglabāšanas jāatdzesē. Tad tās var saglabāties svaigas vairāku nedēļu garumā," prognozē Jūlija Vilcāne.

Otrkārt, jāizvēlas piemērota uzglabāšanas vide. "Augļiem, ogām un dārzeņiem nepieciešams sausums un laba gaisa cirkulācija. Ja tuvumā ir pelējuma avots, raža ātri bojājas. Pat ja šķiet, ka telpa nav mitra, papildu piesardzība nenāks par ļaunu - piemēram, kastē zem zaļumiem vērts ievietot tīru salveti, kas uzsūks lieko mitrumu," iesaka eksperte. Sakņaugiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem un bietēm, der tumša un vēsa vieta. "Kartupeļus var likt noslēgtās kastēs ar mitru smilšu slāni, kas palīdz saglabāt svaigumu, bet jāuzmanās, lai ventilācija nodrošinātu gaisa cirkulāciju un neveidotos pelējums. Arī mazgāšana nav ieteicama," viņa piekodina.

Treškārt, jāņem vērā gaisa temperatūra telpā, kur plānots ražu uzglabāt. "Ne visiem dārzeņiem un augļiem patīk ledusskapja aukstums. Piemēram, gurķus un tomātus ieteicams uzglabāt telpā, kur ir ap 12 grādu temperatūra, jo zemākā temperatūrā tie zaudē garšu.

Ceturtkārt, jāņem vērā, kuri augļi un dārzeņi var atrasties blakus un kuriem tas var izrādīties kaitīgi. Kā skaidro agronome Jūlija Vilcāne, daži produkti izdala etilēnu - gāzi, kas paātrina citu pārtikas produktu nogatavošanos un novecošanos. "Ja vēlamies, lai zaļumi, piemēram, salātlapas vai brokoļi, saglabātos svaigi ilgāk, to tuvumā noteikti nedrīkst novietot banānus, ābolus vai tomātus, jo tie izdala etilēnu un veicina citu augļu nogatavošanos un zaļumu novecošanu," brīdina Vilcāne.

Kā uzglabāt ražu funkcionāli un estētiski?

Ja pagrabtelpa vai noliktava ražas uzglabāšanai nav pieejama, noteikti nevajag baidīties atrast tai piemērotu vietu dzīvoklī. "Svarīgi, lai lauku labumi būtu viegli pieejami ikdienā, funkcionāli izmantojami un vienlaikus estētiski patīkami acīm," skaidro interjera dizainere Liene Gotfridsone.

Viņa iesaka izmantot vertikālās glabāšanas iespējas - piemēram, stilīgas grozu sienas vai plauktu moduļus, kur augļi un dārzeņi izvietoti pa slāņiem, ļaujot nodrošināt optimālu gaisa cirkulāciju. Parocīgi ir arī caurspīdīgi trauki vai dekoratīvas burkas, kas ļauj sekot līdzi krājumu apjomam un vienlaikus radīt mājīgu "dārza stūrīti" virtuvē.

Vēl viena inovatīva ideja - "mobilās" glabāšanas zonas: grozus vai kastes uz ratiņiem vai plauktiem ar riteņiem var pārvietot tuvāk vēsai vai tumšai vietai, mainot telpas apgaismojumu vai temperatūru. Tas īpaši noder dzīvokļos ar mainīgu mikroklimatu.

Interesanti un svarīgi arī atcerēties: augļi, ogas un dārzeņi ilgāk saglabā svaigumu, ja tie neatrodas tiešos saules staros un nav pakļauti karstumam no radiatoriem, krāsns vai elektronikas ierīcēm. Īstās vietas izvēle - gan praktiska, gan estētiska - ir atslēga, kas ļauj ilgstoši saglabāt ražu svaigu un baudāmu.

Latvieši novērtēja rudens braucienus uz Spānijas Malagu (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 17 Aug 2025 15:30:00 +0300

Šis ir arī laiks, kad piekrastē pieejama bagātīgāka jūras velšu izvēle.

Rudenim klauvējot pie durvīm, kaislīgākie vasaras mīļi lūkojas pēc iespējas vēl mirkli pagarināt saulainās bezrūpības noskaņu, dodoties ceļojumā uz kādu siltu galamērķi. Viens no brīnišķīgākajiem ceļojumu galamērķiem rudenī ir Spānijas piekrastes pilsēta Malaga.

Malaga atrodas Spānijas dienvidos, pie Vidusjūras krastiem. Tā ir daļa no saulainā Andalūzijas reģionā, kuru raksturo daudzveidīga daba un bagāts kultūras mantojums. Šis reģions ir īpašs ar kontrastiem - no zeltainām pludmalēm līdz majestātiskām kalnu virsotnēm, no baltu namu izraibinātiem kalnu ciematiem līdz vēsturiskām pilsētām ar bagātu un krāšņu arhitektūras mantojumu. Malaga ir kā vārti uz šo daudzveidīgo pasauli - pilsēta lutina savus viesus ar lieliskām pludmalēm, gleznainām dabas takām tās apkārtnē, tuvām olīvu un vīnogu plantācijām, kā arī apburošām kalnu ainavām un pasakaini gardu ēdienu.

Silti, bet ne tveicīgi laikapstākļi

Malaga rudenī - no septembra līdz oktobra vidum - vēl lutina ar īsteni vasarīgu noskaņu. Gaisa temperatūra dienas vidū turas ap +24…+28 °C, un arī vakari ir pietiekami silti, lai varētu baudīt nesteidzīgas maltītes ārpus telpām. Vidusjūras ūdens temperatūra septembrī un oktobra sākumā joprojām ir ap +20…+23 °C, tāpēc peldēšanās sezona saglabājas pilnā sparā. Salīdzinot ar vasaru, gaisa mitrums ir zemāks, kas nozīmē, ka aktīvā atpūta pastaigās un ekskursijās ir patīkamāka un vieglāka.

Mazāk tūristu un mierīgāka atmosfēra

Tāpat kā rudens ienes dabā rāmumu, arī Malagā tas piešķir nesteidzīgu un mierpilnu noskaņu. Naktsmītņu izvēle šajā laikā ir plašāka, cenas - draudzīgākas, un populārākās apskates vietas ir iespējams izbaudīt bez lieliem pūļiem.

Šī ir lieliska iespēja nesteidzīgi iepazīt vecpilsētas šauro ieliņu labirintu pērles un vēsturiskos laukumus, apbrīnot iespaidīgo Malagas katedrāli vai uzkāpt Alkazaba cietoksnī un Gibralfaro pilī, no kurienes paveras brīnišķīga panorāma uz pilsētu, ostu un kalnu grēdas siluetiem pie horizonta. Mākslas cienītājiem rudens Malaga sagādās īpašu baudījumu - Pikaso muzejs, kas glabā mākslinieka dzimtajai pilsētai veltītu iespaidīgu darbu kolekciju, šajā laikā ir mierīgāks un pieejamāks ilgākai apskatei.

Lauku ražas kulminācija

Rudens Andalūzijas reģionā un Malagā ir īsts gardēžu svētku laiks - septembris un oktobra sākums ir bagātīgās vīnogu un olīvu ražas kulminācija. Šajā periodā var ne tikai baudīt svaigi spiestas olīveļļas un jaunos vīnus, bet arī piedalīties ražas svētkos, vīnogu spiešanas pasākumos un izzinošās ekskursijās vietējās vīna darītavās vai olīvu plantācijās.

Vietējo restorānu ēdienkartēs rudens ienāk ar īpašiem piedāvājumiem - dažādi sēņu ēdieni no baravikām līdz gailenēm, kas lieliski sader ar Andalūzijas olīveļļu un vietējiem vīniem.

Šis ir arī laiks, kad piekrastē pieejama bagātīgāka jūras velšu izvēle - no sulīgām garnelēm un sardīnēm līdz kalmāriem, austerēm un svaigi ķertām zivīm. Noteikti vērts nogaršot tradicionālo espeto de sardinas - uz iesmiem ceptas sardīnes, kas ir viena no Malagas gastronomijas ikonām.

Un, protams, rudens vakarus lieliski papildinās Malagas apkārtnē ražotais saldais Moscatel vīns, kura maigi ziedainais aromāts un dzintara nokrāsa ienes sev līdzi saulē nogatavojušos vīnogu siltumu un Vidusjūras gaisotni.

Netālu esošo Andalūzijas pērļu apciemojums

Malaga ir lieliska starta vieta īsākiem izbraucieniem, lai iepazītu daudzveidīgo Andalūziju.

Tikai stundas brauciena attālumā atrodas Caminito del Rey - viens no iespaidīgākajiem pārgājienu maršrutiem Eiropā. Šaurā taka, kas vijas gar stāvām klintīm, sniedz elpu aizraujošus skatus un neatkārtojamu piedzīvojumu.

Dodoties gar piekrasti, var apmeklēt Nerju, kas ir slavena ar gleznainām pludmalēm un vienām no lielākajām stalaktītu alām Eiropā.

Kalnu pusē sagaida Mijas Pueblo - tradicionāls baltu māju ciemats ar panorāmas skatu uz Vidusjūru, ideāli piemērots nesteidzīgai pastaigai un vietējā šarma izbaudīšanai.

Savukārt Ronda pārsteidz ar vēstures piesātinātu atmosfēru un unikālo arhitektūru, īpaši savu ikonu - tiltu, kas savieno divas klinšu virsotnes.

Dabas mīļotājiem vērts doties uz El Torcal de Antequera, kur kaļķakmens veidojumi veido sirreālu ainavu, kas atgādina citu planētu. Šeit pieejami dažādu grūtības pakāpju pārgājienu maršruti, un iespējams ieraudzīt savvaļas kazas vai plēsīgos putnus. Netālu atrodas arī Dolmenes de Antequera - iespaidīgas megalītiskas būves, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Malaga ir patiesi brīnišķīgs rudens ceļojuma galamērķis, vasaras pagarināšanai. Uz to ir iespējams nokļūt ar tiešo lidojumu no Rīgas, kas ir aptuveni 4.5 stundas ilgs. Ir laiks iepazīt Malagu!

Pētījumi Rīgā atklāj: BMW vadītāji biežāk var izraisīt avāriju (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 17 Aug 2025 12:09:00 +0300

Eksperimenta ietvaros novēro sešus krustojumus ar aktīvu auto satiksmi.

Vai nav kaitinoši, ja citi auto vadītāji nelieto pagrieziena signālus, negaidīti iegriežoties blakus joslā vai nobraucot no šosejas? Un dažu modeļu vadītājiem šai jautājumā ir sliktāka reputācija nekā citiem - īpaši BMW. Lai labāk izprastu šo fenomenu, eksperti no DiscoverCars.com noskaidroja, kuru modeļu auto vadītāji visretāk lieto pagrieziena signālus.

Metodoloģija

Eksperimenta ietvaros novēro sešus krustojumus ar aktīvu auto satiksmi. Pieci no novērojumiem tika veikti Rīgā - Jūrkalnes ielā Šampētera apkaimē; pagriezienā uz Ķīpsalas ielu pie Vanšu tilta; satiksmes rotācijas aplī pie tirdzniecības centra "Ozols" Ķengaraga apkaimē; Granīta un Krustpils ielu krustojumā Šķirotavas apkaimē; kā arī Pļavnieku apkaimē. Viens novērojums tika veikts Iecavas pilsētā, Rīgas un Edvarta Virzas ielu krustojumā.

Katrā no krustojumiem ekspertu komanda pavadīja vismaz pusstundu, veicot detalizētu novērojumu par to, kuru modeļu auto vadītāji lieto vai nelieto pagrieziena signālus. Iegūtā informācija ļāva piemērot procentuālu rezultātu katram no novērotajiem auto modeļiem. Kopumā tika novērotas 1493 automašīnas.

Ikviens auto modelis, kas iekļuva pirmajā desmitniekā, tika novērots vismaz 29 reizes. Modeļi, kuru novērojumu skaits bija mazāks, netika iekļauti pētījuma beigu datos.

Secināts, ka atšķirība starp BMW un citu auto modeļu signālu lietojuma biežumu ir statistiski nozīmīga.

BMW

Auto modelis, kura vadītāji visbiežāk nesignalizēja par pagriezienu, bija BMW - komanda novēroja, ka 19,3% BMW vadītāju nelietoja pagrieziena signālus! Visu pārējo auto modeļu kopējais signālu nelietošanas biežums bija 11,4%, kas ir ievērojami zemāks rādītājs.

BMW vadītājiem piemīt reputācija par pagrieziena signālu nelietošanu. Viens iemesls varētu būt tāds, ka šī auto ražotāja vecākajos modeļos pagrieziena signāla slēdzis ir ievērojami grūtāk lietojams. Ja vairums pagrieziena signālu slēdžu paliek pozīcijā, līdz tie tiek pārvietoti atpakaļ, vecāku BMW modeļu signāla slēdzis uzreiz pats atgriežas centrā. Ja vadītājs pēc tam mēģinās pagriezt slēdzi uz otru pusi, lai to izslēgtu, automašīna signalizēs par plānotu pagriezienu pretējā virzienā!

Daudzi no novērotajiem BMW auto, kas nelietoja pagrieziena signālu, bija vecāki modeļi. Jaunākās BMW automašīnās ir ierastāka signalizēšanas sistēma, kas līdzinās tai, kas atrodama citos auto modeļos, kas nozīmē, ka to auto vadītājiem signalizēt par plānotu pagriezienu ir ievērojami vieglāk.

Mercedes-Benz

Otro augstāko rezultātu veiktajā novērojumā ieguvis Mercedes-Benz - šī auto modeļa vadītāji nesignalizēja par pagriezienu 14,7% gadījumu (novērojumā iekļāvām visu kategoriju Mercedes transporta līdzekļus, tostarp kravas automašīnas). Līdzīgi BMW, Mercedes-Benz ir vēl viens luksus klases auto, kura vadītājiem piemīt zināma reputācija attiecībā uz viņu braukšanas stilu un savtīgu uzvedību ielās.

Viens akadēmisks pētījums, kuru veicis Starptautiskais Psiholoģijas Žurnāls (International Journal of Psychology), pat atļāvies spekulēt, ka "spītīgus, nelaipnus" cilvēkus jo īpaši piesaista augstas klases automašīnas - kaut gan, protams, to nevar attiecināt uz tiem auto vadītājiem, kuriem vienkārši patīk baudīt pārvietošanos luksusa klases transporta līdzeklī!

Renault

Trešajā vietā ierindojies Renault. Populārais franču modelis ir pirmais mūsu sarakstā, par kuru ierasti netiek domāts kā par luksusa klases auto. Sasniedzot ļoti līdzīgu rādītāju kā Mercedes-Benz, 14,5% Renault vadītāju atstāja krustojumu, nesignalizējot par paredzēto pagriezienu.

Audi

Vēl viens luksusa klases zīmols mūsu sarakstā ir Audi. 13,8% novēroto Audi vadītāju veica pagriezienu, par to nesignalizējot - tātad, šī modeļa vadītāji ir ceturtie visbiežākie panikas izraisītāji citos satiksmes dalībniekos!

Opel

Piektajā vietā ar rādītāju 12,7% ierindojušies Opel vadītāji. Šis auto modelis, kas pieder Stellantis Group, kontinentālajā Eiropas daļā pazīstams kā Opel, bet Lielbritānijā - kā Vauxhall. Opel nav zināms kā luksusa klases auto, bet gan kā uzticamu un cenas ziņā pieejamu spēkratu ražotājs.

Volkswagen

Tagad esam ierindojušies ierindas sadaļā, kur mazāk nekā 10% autovadītāju nudien nevērīgi neizmantoja savus pagrieziena signālus. 9,3% Volkwagen krustojumos nesignalizē, ierindojot šo marku sestajā pozīcijā.

Volvo

Septīto vietu ieņem Volvo - to vadītāji nelietoja pagrieziena signālu 7,7% gadījumu. Visbiežāk pārdotais zviedru zīmola Volvo modelis ir XC60 SUV. Kaut gan pētījums neaplūkoja katra auto ražotāja individuālos modeļus, bija jāaizdomājas, vai auto tipam un izmēram ir kāda ietekme uz to, cik disciplinēti ir auto vadītāji signālu lietošanā.

Toyota

Nākamo vietu sarakstā ar Volvo sasniegtajam ļoti līdzīgu rezultātu ieņem Toyota. Šī zīmola autovadītāji bija vainīgi pagrieziena signāla nerādīšanā 7,6% gadījumu. Toyota ir lielākais auto ražotājs pasaulē un ik gadu apgrozībā laiž līdz desmit miljoniem jaunu spēkratu, kas nozīmē, ka šī modeļa automašīnas uz ceļiem sastopamas īpaši bieži.

Honda

Devīto vietu ieņem Honda - šī modeļa vadītāji par pagriezienu nesignalizēja 6,9% gadījumu. Honda ražo visdažādāko veidu automašīnas - no kompaktiem un mobiliem pilsētas auto kā Honda Jazz līdz sedaniem kā Accord un apvidus auto kā HR-V.

Peugeot

Pētījumā pirmo desmitnieku noslēdz Peugeot, kuru vadītāji 6,7% gadījumu citus neinformēja par paredzēto pagriezienu. Līdzīgi kā Opel, arī šis auto zīmols pieder Stellantis Group. Tas ir vecākais auto ražotājs pasaulē - ģimenes bizness, kurš vēlāk kļuva par Peugeot, dibināts 1810.gadā. Pirmais kompānijas ražotais auto modelis dienasgaismu ieraudzīja 1890.gadā.

Citi novērojumi

Komanda novēroja virkni krustojumu, daži no kuriem bija noslogotāki nekā citi. Vienu no krustojumiem veido starptautiska šoseja, kas šķērso mazpilsētas teritoriju. Šajā krustojumā varējām atrast visuzmanīgākos auto vadītājus, ikviens no kuriem pareizi signalizēja par paredzēto pagriezienu. Iespējams, ka satiksmes noslogotā šoseja kombinācijā ar atrašanos mazpilsētā lika vadītājiem būt īpaši pieklājīgiem? Daži no novērotājiem pētījumā iekļāva gan vieglos auto, gan kravas mašīnas. Vienā no krustojumiem novēro, ka visas kravas mašīnas tajā signalizēja par pagriezienu.

Secinājumi

Cilvēki, kuri izvēlas BMW - modeli, kura vadītājiem ir vissliktākā reputācija attiecībā uz signālu nelietošanu - patiešām visretāk paziņo par plānoto pagriezienu, to nedarot teju katru piekto reizi! Rādītājs ir ievērojami augstāks nekā pārējiem modeļiem, kas iekļuvuši pirmajā desmitniekā un kuru kopējais signālu nelietošanas biežums bija 11,4%.

Lai uz ceļa izceltos ar priekšzīmīgu uzvedību, pirms pagrieziena vai joslu maiņas vispirms ieskaties savos atpakaļskata spoguļos, tad signalizē, sniedzot citiem auto vadītājiem pietiekami daudz laika, lai ņemtu vērā tavu paredzēto manevru - un tad pagriezies!

Rēzeknes novada Rogovkā notiks latgaliešu dzejnieku sacensības (+VIDEO)

vs.lv — Sun, 17 Aug 2025 11:03:00 +0300

Par uzvarētāju kļūst tas, kurš ar savu radošo darbu spēj visspilgtāk pārliecināt žūriju.

Sestdien, 13.septembrī, Rēzeknes novada Rogovkā jau ceturto reizi uz tikšanos aicinās aizrautīga latgaliski rakstošo dzejnieku sacensība "Rogovkys dzejis voga". Dzejas autoru uzstāšanos papildinās grupas "Sovvaļnīks" un vokālās studijas "Skonai" pirmatskaņojumi ar pērnā gada slama uzvarētāja Silvestra dzeju, kā arī grupas "TKP / tā kā pērn" uzstāšanās.

Latgaliskais dzejas slams "Rogovkys dzejis voga" notiks 13.septembrī plkst.19.00 Nautrānu kulturys centrā Rēzeknes novada Rogovkā. Šī gada dzejas slamā piedalīsies vismaz astoņi latgaliski rakstoši autori, bet sacensību, kas notiks trīs kārtās, uzvarētāju noteiks žūrijas un skatītāju balsojums. Latgaliski rakstoši dzejas autori, kuri grib piedalīties dzejas slamā, pasākumam var pieteikties līdz 31.augustam.

"Rogovkys dzejis vogys" vadīšana - simboliska dzejas ražas vākšana - šogad uzticēta pasākumu vadītājam un radio personībai Laurim Zalānam. Pasākuma apmeklētājus gaida grupas "TKP / tā kā pērn", kuras kodols ir etnomūziķi Ēriks Zeps un Julgī Stalte, uzstāšanās, tāpat pasākumā piedalīsies arī grupa "Sovvaļnīks" un Rēzeknes novada vokālā studija "Skonai", kas pirmatskaņos jaunus skaņdarbus ar pērnā gada slama uzvarētāja Silvestra dzeju. Īpaši "Rogovkys dzejis vogai" gatavoti pirmatskaņojumi nu jau ir stabila pasākuma tradīcija, veicinot literātu darbu turpināšanos arī mūzikā.

Dzejas slams Rogovkā 2022.gadā tika iesākts ar gribēšanu šādu dzejas lasījumu formu pamēģināt arī latgaliski, bet nu tas kļuvis arī par iespēju dzirdēt jaunus latgaliski rakstītus darbus, kā arī vairāk iepazīt pašus autorus. Pasākuma nosaukumā "Rogovkys dzejis voga" simboliski savijas septembra pirmā daļa, kas laukos ierasti ir ražas novākšanas, jo īpaši kartupeļu lasīšanas laiks, un dzejas sacensība. Līdzīgi kā kartupeļu vagā, kur zināmu apbrīnu izpelnās ātrākais un centīgākais lasītājs, arī slamā par uzvarētāju kļūst tas, kurš ar savu radošo darbu spēj visspilgtāk pārliecināt žūriju un skatītājus, ir izveicīgākais vārdu meistars. Par slama uzvarētājiem līdz šim kļuvuši - Mārīte Slišāne, Annele Slišāne, Vinsents Kūkojs un Silvestrs.

Arī šī gada dzejas slama uzvarētājs saņems naudas balvu, bet uzvarējušie dzejoļi tiks publicēti latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv. Tāpat "Rogovkys dzejis vogys 2025" uzvarētāju gaida iespēja 2026.gadā izmantot desmit dienas garu rakstīšanas rezidenci Rēzeknes novada Lūznavas muižā (ar apmaksātu uzturēšanos rezidencē un stipendiju radošajam darbam), kā arī, sadarbojoties ar Latvijas dzejas slamu kustību, pirmo reizi "Rogovkys dzejis vogys" uzvarētājam būs iespēja piedalīties Latvijas Nacionālajā dzejas slama čempionātā 2026.gadā.

Rogovkā notiekošais dzejas slams ir viens no septembrī tradicionālajiem "Dzejas dienu" laika pasākumiem. Dzejas slams ir dzejas kustība, kas Latvijā un pasaulē (starptautiski zināms kā "Poetry slam") atdzīvinājusi interesi par mūsdienu dzeju. Tās pamatā ir nosacīta dzejnieku sacensība, kuras laikā autori lasa savus darbus skatītāju priekšā, bet žūrijas un skatītāju balsojumā tiek noskaidrots šīs sacensības uzvarētājs. Dzejas slami Latvijā tiek organizēti kopš 2010.gada. Regulāru tradīciju aizsācis Kaspars Lielgalvis un "Totaldobže" mākslas centrs, taču to turpina Valters Liberts un Amanda Kaufmane, rīkojot regulāros slamus daudzviet Latvijā, kā arī Latvijas Nacionālo dzejas slamu, kura uzvarētājs iegūst iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas čempionātā, kā arī piedalīties arī citos konkursos visā pasaulē, tostarp pasaules kausā "Du coup le Monde", kas notiek Parīzē. Dzejas slamus raksturo brīva un demokrātiska vide, kurā var iesaistīties ikviens.

Latgalisko dzejas slamu "Rogovkys dzejis voga" rīko Rēzeknes novada Nautrēnu apvienības pārvalde un Rēzeknes novada Kultūras un tūrisma pārvalde sadarbībā ar latgaliešu kultūras kustību "Volūda". Pasākumu atbalsta Rēzeknes novada pašvaldība, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas dzejas slamiem. Ieeja dzejas slamā "Rogovkys dzejis voga" ir bezmaksas.

Tāpat "Rogovkys dzejis vogys" rīkotāji pasākuma dienā, 13.septembrī, jau plkst.11.00 aicina arī uz otrajām muzikālajām dzejas brokastīm "Gulguošona" Rēzeknes novada Pleikšņos, kur ar lasījumiem piedalīsies literāti Ilze Sperga, Silvestrs, Līvija Liepdruviete un Evija Piebalga, bet ar mūziku rītu piepildīs arfiste Elizabeta Lāce un grupa "TKP / tā kā pērn". Pasākums pirmo reizi notika 2024.gadā, sākot jaunu tradīciju - slama dienā iespēju dzirdēt arī iepriekšējā gada uzvarētāja, kā arī citu literātu darbus nesteidzīgā gaisotnē ar skaistu skatu uz Rēzekni.

"Rogovkys dzejis voga" un "Gulgošana" ir latgaliešu kultūras kustības "Volūda" īstenotās literārās jaunrades latgaliski veicināšanas pasākumu programmas daļa, kura par paveikto 2024.gadā saņēma arī Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2024". Programmā, kuru atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un kuras mērķis ir veicināt jaunu literāro darbu latgaliski radīšanu, 2025.gadā paredzēti trīs literārie konkursi - jau notikušais Pēterim Jurciņam veltītais literātu konkurss, šobrīd gaidāmais dzejas slams "Rogovkys dzejis voga", kā arī konkurss "Latgolys prozys skaitejumi", kura noslēguma pasākums iecerēts šī gada decembra sākumā Lūznavas muižā.

Līvānos briest protests pret 400 vēja turbīnām (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 15:17:00 +0300

Atbildīgās iestādes pagaidām klusē par to, kādas sekas būs šiem apjomīgajiem projektiem.

27.augustā Līvānu Kultūras centrā notiks Latgales vēja forums, ko rīko biedrība "Drosme Darīt". Pasākums aicinās iedzīvotājus, pašvaldību pārstāvjus un speciālistus atklāti runāt par ietekmi, ko var radīt masveida vēja elektrostaciju (VES) izbūve Latgalē, un par instrumentiem, kuri iedzīvotājiem un pašvaldībam jau tagad pieejami situācijas ietekmēšanai.

No Jēkabpils līdz Nīcgalei plānots izvietot vairāk nekā 400 vēja turbīnu, lielāko daļu - Latvijas valsts mežos šaurā joslā abpus Daugavai. Vietējie iedzīvotāji baidās, ka no dabas vērtībām šajā teritorijā maz kas paliks pāri. Arī iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir apdraudēta - pieredze citviet pasaulē rāda: apvidos, kur uzbūvē lielas vēja fermas, cilvēki nereti spiesti pārcelties prom. Līvānu pilsētai vēja turbīnas plāno pie pašas pilsētas robežas - mežā un purvā, bet faktiski tās stāvēs tieši aiz loga.

Atbildīgās iestādes pagaidām klusē par to, kādas sekas būs šiem apjomīgajiem projektiem un kas būs patiesie ieguvēji. VES plānotāji runā par "zaļo enerģiju", bet noklusē draudus - kultūrainavas izmaiņas, ietekmi uz vidi, iespējamu nekustamo īpašumu vērtības krišanos, kā arī veselības riskus trokšņa,infraskaņas, vibrāciju un mirgojošās ēnas dēļ, bez tam VES izbūve tuvākajām mājsaimniecībām radīs būtiskus īpašuma izmantošanas ierobežojumus. Kāds reāls labums no blakus esošajām vēja fermām būs iedzīvotājiem un - vai vispār būs? Uz šo jautājumu valsts iestādes neatbild, bet apstiprina arvien jaunu VES projektu uzsākšanu.

Latgales iedzīvotājiem un ikvienam interesentam Biedrība "Drosme Darīt" forumā skaidros, kas ir būtiskākais, kas jāzina ikvienam par Latvijā, tai skaitā Latgalē, iecerētajām vēja fermām - kur tās atradīsies, kādi ir potenciālie draudi videi, kultūrtelpai un ainavai. Tiks skaidroti VES un enerģētikas mīti un sniegti fakti, kuri veidos iedzīvotājiem skaidrāku izpratni par iecerēm, kuras tiek dēvētas kā "zaļā enerģija". Vai tas tā ir? Vai, būvējot vēja fermas, mēs jau neiznīcinām mūsu valsts tīro un dabisko vidi? Vai tīra un dabiska vide patiešām ir ekvivalenta "zaļajam VES kursam"? Forumā tiks veidota diskusija par to, kur mēs būsim, kādi mēs būsim, ja nedarīsim un ļausim mūsu zemē saimniekot tiem, kam rūp tikai nauda.

Ikviens klausītājs varēs iepazīties ar jau esošu vēja fermu blakus dzīvojošo iedzīvotāju pieredzi, uzdot interesējošos jautājumus un veidot diskusiju par to, ko var darīt un ko var mainīt ikviens iedzīvotājs, it īpaši, ja apvienojas kopienās. Pasākumā aicināti piedalīties vides un teritorijas plānošanas speciālisti, pašvaldību pārstāvji, kā arī cilvēki, kurus tieši vai netieši ietekmēs plānotās vēju fermas. Klausītāji varēs uzdot jautājumus un kopīgi meklēt risinājumus, kā sabiedrība var rīkoties un panākt pārdomātākus lēmumus.

Latvijas dzelzsbetona ražotāji iekaro Zviedrijas tirgu (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 13:57:00 +0300

"Jo zaļāks projekts, jo zemāka bankas aizdevuma likme tiek piemērota dzīvokļa iegādei".

"2025.gadā skats uz nākotni jau ir daudz pozitīvāks. Lai arī šogad pirmais ceturksnis iesākās diezgan bēdīgi, jo projektu sākumi tika pārcelti - vairāki projekti Zviedrijā bija jāsāk pirmajā ceturksnī, bet tie pārcēlās uz otro ceturksni", - ziņo biznesmenis, dzelzsbetona konstrukciju ražotājs  Mārtiņš Roze.

"Tas ir ļoti saistīts ar EURIBOR, STIBOR procentu likmēm un zviedru kronas un eiro valūtas kursa attiecību. Mēs redzam, ka likmes šobrīd ir strauji nokritušas, kā arī zviedru krona ir nedaudz nospirinājusies pret eiro. Ja skatāmies tieši uz Zviedriju, tad atdzīvošanās šobrīd ir ļoti mērena - tā ir jūtama, bet nav strauja. Pasūtītāji ļoti izvērtē, ko būvēt, cik būvēt, kā būvēt. Ja, piemēram, pirms un arī pēc pandēmijas mēs Stokholmā paralēli būvējām 4-5 lielus projektus, tad šogad un nākamgad mūsu prognozes ir 2-3 projekti gadā. Prognozējamais samazinājums ir uz pusi".

"Zviedrija ir mūsu eksporta pamattirgus. Somijā ir pašiem savas dzelzsbetona rūpnīcas, un tirgus ir ļoti piesardzīgs, izvēloties piegādātājus no citas valsts, savukārt Dānija jau ir pārāk tālu. Saliekamā dzelzsbetona projekti mums ir bijuši arī Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā. Savukārt runājot par projektiem, kuru nesošās konstrukcijas tiek būvētas no “CLT/Glulam” (koka), tad tā var būt visa Eiropa un pat pasaule, jo koks ir desmit reizes vieglāks par betonu, līdz ar to transporta izmaksas projektam ir desmit reizes zemākas".

"Runājot par ražošanu, tad mēs ejam CO2 samazināšanas virzienā. Latvijā šī tendence ir tikai tagad aizsākusies, ir diskusijas par to, bet nav tā, ka pasūtītāji jau to prasa. Savukārt Zviedrijā CO2 izmešu sertifikāts ir aktuāls jau ilgu laiku, turklāt prasības tur paliek arvien stingrākas. Jo projekts ir energoefektīvāks un rada mazāk emisiju, jo lētāks tam ir pieejamais bankas finansējums. Tas ir tāpat kā ar elektroauto, piemēram, bankā var nopirkt hibrīdu ar samazinātu likmi, jo valsts un Eiropas politika stimulē zaļākus pirkumus. Zviedrijā tāpat ir ar dzīvokļiem - jo zaļāks projekts, jo zemāka bankas aizdevuma likme tiek piemērota dzīvokļa iegādei. Tāpēc attīstītājs ir ieinteresēts būvēt zaļāk, un šī ķēdīte atnāk arī pie mums. Mums savukārt ir jādomā, kā radīt produktu, kas rada mazāk izmešu. Mums šobrīd izstrādes procesā ir zaļais betons, kuram ir speciāls sastāvs, nav izmantots tikai cements, bet ir visādi piemaisījumi. Tādējādi, piemēram, viena tonna produkta rada nevis 100 kg emisiju, bet jau 80 kg. Tas tiek aprēķināts, pierādīts, pamatots, un tad uzņēmumam tiek izsniegts sertifikāts šiem produktiem, un tādējādi varam startēt konkursos ar paaugstinātajām prasībām. Protams, lai tiktu līdz šādam produktam, tas ir jāizstrādā, jātestē, jāvērtē, kā šis betons cietē, cik ilgi, kādas ir izmaksas utt. Mēs arī nevaram atļauties ražot vienu paneli trīs dienas, jo tad mums būs trīs reizes mazāk paneļu saražots, vai arī ražot tādu produktu, kurš ir neadekvāti dārgs. Ir jāatrod pareizais balanss", - tā M.Roze.

Kā novērst mazo skolēnu saslimšanas, farmaceita padomi (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 12:10:00 +0300

Skolas sākuma periodā būtiski atcerēties arī par labu veselību".

Pirmajā skolas nedēļā bērni pacilātā noskaņojumā dodas uz skolu, bet nereti adaptācija nenorit tik veiksmīgi - aptiekā pieaug pieprasījums pēc zālēm saaukstēšanās ārstēšanai, citiem bērniem apstākļu maiņa rada alerģiju saasinājumu, vēl citiem negatīvu ietekmi uz organismu atstāj pārlieku liels stress, liecina farmaceitu vērojumi. Kā sagatavoties šādām situācijām, ko sagatavot skolēna vecumam atbilstošā aptieciņā, stāsta farmaceite, aptiekas vadītāja Jeļena Bebre.

"Skolas sākuma periodā būtiski atcerēties arī par labu veselību - lietot pilnvērtīgu uzturu, svarīgi ir atpūsties un izgulēties! Vecākiem lietderīgi pārliecināties, cik atbilstoši laikapstākļiem saģērbušies no rīta bērni iziet uz skolu, kādā tērpā piedalās āra sporta stundu nodarbībās. Mājās būtu lietderīgi pārliecināties, vai aptieciņā ir arī skolniekam piemērotas zāles saaukstēšanās, paaugstinātas temperatūras, sāpju, vēdergraižu gaidījumiem, pirmās nepieciešamības preces, ja gadās, piemēram, iegriezt pirkstā.

Kas un kādiem gadījumiem nepieciešams skolas bērna aptieciņā?

Temperatūrai, sāpēm

Paaugstināta temperatūra vai sāpes skolēnam var sākties jebkurā brīdī. Tāpēc aptieciņā mājās noteikti vajadzētu būt zālēm, kas satur ibuprofenu, paracetamolu. Jāņem vērā, cik bērns ir vecs, cik sver, lai lietotu pareizu devu - par to var konsultēties ar farmaceitu. Mājās vajadzētu būt arī termometram.

Saaukstēšanās simptomiem

Saaukstēšanās simptomi nereti attīstās ātri, un tiem var sekot kakla sāpes, klepus. Būtu lietderīgi, ja mājas aptieciņā atrastos jūras ūdens aerosols. Tāpat deguna pilieni, kas sašaurina asinsvadus un mazina tūsku - uz ksilometazolina vai fenilefrīna bāzes. Ja izdodas veiksmīgi mazināt pirmos saaukstēšanās simptomus, ir daudz lielāka iespēja izvairīties no vispārīgas saslimšanas.

Sīkiem savainojumiem

Gremošanas traucējumiem

Līdzekļa sastāvā esošais simetikons palīdz samazināt pārmērīgu vēdera uzpūšanos pēc ēšanas, bet laktuloze novērš aizcietējumu. Zāles ar diosmektītu palīdzēs caurejas gadījumā. Lai normalizētu zarnu mikrofloru, palīgā var nākt probiotikas - tās pozitīvi ietekmē arī imūnsistēmu. Ja vēdera zāles ir pulverī, tās jāiejauc pusglāzē ūdens un kārtīgi jāizmaisa.

Alerģijai

Augusta beigās, septembra sākumā vēl zied dažādi augi, kas var aktivizēt alerģijas izpausmes. Tāpat citi bērni ir jutīgi pret putekļu ērcīti, un alerģiju var veicināt mainītā vide - skolas telpas. Mājas aptieciņu alerģijas mazināšanai noderīgi papildināt ar kādu līdzekli, kas satur antihistamīnu, kura aktīvās vielas ir bilastins, loratadins, cetirizinins.

Stresa mazināšanai

Higiēnai

Rīgā varēs noskatīties zelta laikmeta kinolentes (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 09:06:00 +0300

Režisors, kurš vēl nebija ierakstījis savu vārdu vēsturē, vēl nebija kļuvis par leģendu...

Satriecošs Kannu pirmizrādes triumfs - sajūsmas saucieni un divpadsmit minūtes nepārtrauktu ovāciju. Un nu ar šo brīnišķīgo filmu 24.septembrī tiks atklāts kinofestivāls "Baltijas pērle". Pilnīgi ekskluzīvi - uz lielā ekrāna to varēs redzēt tikai šeit, festivālā.

Bezkaunīgs puišelis bokseris, kurš kino nonācis sava neatvairāmā smaida dēļ… un arī tāpēc, ka draudzējās ar tikpat trakulīgu puišeli režisoru.

Meitene, kas nejauši iemaldījās studijā un no kuras staroja seksapīls ar jaudīgu jaunas zvaigznes spēku.

Režisors, kurš vēl nebija ierakstījis savu vārdu kino vēsturē, vēl nebija kļuvis par leģendu un vēl nebija satricinājis Kannu kinofestivālu ar skandāliem revolucionārajā 1968.gadā. Neviens no viņiem vairs nav starp mums.

Bet Ričarda Linkleitera filmā "Jaunais vilnis" viņi atdzīvojas no jauna: Žans Pols Belmondo, Džīna Sīberga, Žans Liks Godārs. Un vēl - kopā ar viņiem redzam Fransuā Trifo, Klodu Šabrolu, Aņjēzi Vardu, Žanu Pjēru Melvilu, Žanu Kokto, Roberto Roselīni…

Tikai traks amerikānis, kurš līdz ausīm ir iemīlējies franču kino, būtu uzdrīkstējies iedzīvināt parastos tēlos duci apdāvinātu, talantīgu, izcilu, spožu un satriecoši jaunu cilvēku, kuri uz ekrāniem izcēla "jauno vilni" - un vienlaikus pārveidoja visu pasaules kinematogrāfu.

2025.gadā Ričards Linkleiters radīja stāstu par to, kā Žans Liks Godārs 1959.gadā filmēja "Līdz pēdējam elpas vilcienam" - filmu, pēc kuras līdz tam pilnīgi nezināmie Žans Pols Belmondo un Džīna Sīberga sajauca prātus miljoniem skatītāju un kļuva par veselas paaudzes seksa simboliem. Vai kāds vispār varēja to iedomāties pasaulē, kurā jau mirdz Alēna Delona un Brižitas Bardo vārdi? Linkleiters varēja.

Pieckārt nominēts Oskaram, divkārtējais Sudraba lāča un Zelta globusa laureāts, BAFTA balvas ieguvējs, viņš ir strādājis ar Brūsu Vilisu un Keitu Blanšetu, ar Endrjū Skotu un Klēru Deinsu.

Un arī šoreiz viņš radījis retu burvību - ilūziju, ka iespējams pārvietoties laikā. Operators Dāvids Šambils tik precīzi atdzīvina filmas "Līdz pēdējam elpas vilcienam" atmosfēru un vizuālo stilu, ka mēs jūtamies gluži kā filmēšanas laukumā - turpat blakus Godāram un jaunajam Belmondo.

Aktieri savus varoņus iemiesojuši tik pārliecinoši, ka tas pat nedaudz biedē: šķiet, ka nemaz nav robežu starp īstenību un izdomu, starp mākslas darbu un dokumentālo patiesību.

Neatkarīgie aldari vēlas mainīt negatīvo patēriņa tendenci (+VIDEO)

vs.lv — Sat, 16 Aug 2025 07:24:00 +0300

Ieeja svētkos Āgenskalnā ir bez maksas!

Sestdien, 16.augustā plkst.10.00 līdz 17.00 Āgenskalna tirgus aicina uz Neatkarīgo aldaru svētkiem. Apmeklētājiem būs iespeja nogaršot un iegādāties vēsus dzērienus no divpadsmit Latvijas alus darītavām un piedalīties garšīgās aktivitātēs.

Alus vēsture Latvijā ir cieši savijusies ar mūsu kultūru un izpratni par svētkiem. Gadu simteņiem alus ir bijis mūsu nacionālais dzēriens, kas izsenis putojis visos svētkos un godos.

Gadiem ejot, alus kultūra kā lekna vārpa ir sazarojusies un mainījusies, bet pats alus joprojām saglabā savu īpašo nozīmi. Vēl jo vērtīgāks tas kļūst, kad neslēpj savu izcelsmi, bet lepojas ar to. Tādēļ Latvijas neatkarīgie aldari apvieno spēkus un balsis, lai līdzās tālzemju dzērieniem un bezpersoniskiem masu produktiem galdā tiktu celts kvalitatīvs, Latvijā brūvēts amata alus.  

16.augustā Āgenskalna tirgus pagalmā pie Siltumnīcas vaigā varēs satikt divpadsmit mazāku un lielāku Latvijas alus darītāju. Vietējie ražotāji - alus meistari - būs sarūpējuši no tradicionāli un tumīgi rūgteniem līdz gaišiem un neierasti augļainiem dzērieniem. Ieeja Neatkarīgo aldaru svētkos ir bez maksas!

Šī gada piecos mēnešos Latvijā kopumā saražoti 30,995 miljoni litru alus, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2024.gada piecos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Piecos mēnešos Latvijā ievesti 38,343 miljoni litru alus, un tas ir par 22,3% mazāk nekā 2024.gada piecos mēnešos.

Kopumā piecos mēnešos Latvijā patēriņam nodots 47,591 miljons litru alus, un tas ir par 5,6% mazāk nekā 2024.gada piecos mēnešos.

No Latvijas izvestā alus apjoms piecos mēnešos samazinājies par 45% - ja 2024.gada piecos mēnešos no Latvijas izveda 27,533 miljonus litru alus, tad 2025.gada piecos mēnešos izvesti 15,153 miljoni litru alus.

Kā ziņots, 2024.gadā Latvijā kopumā saražoti 73,866 miljoni litru alus, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2023.gadā. Pērn Latvijā ievesti 118,999 miljoni litru alus, un tas ir par 7,7% vairāk nekā 2023.gadā.

Eksperts: zagļi jūsu naudu var nolaupīt ar Smart-ID (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 13:58:00 +0300

Pirms veicat maksājumu vai darījumu, vienmēr pārbaudiet informāciju par tirgotāju.

Laikā, kad aizvien vairāk ikdienas darījumu notiek tiešsaistē, droša personas identitātes apliecināšana kļūst īpaši nozīmīga. Viens no populārākajiem autentifikācijas rīkiem Latvijā ir Smart-ID lietotne, ko iedzīvotāji izmanto, lai piekļūtu internetbankai, veiktu pirkumus vai izmantotu dažādus tiešsaistes pakalpojumus. Tomēr līdz ar ērtībām var pieaugt arī riski - krāpnieki kļūst arvien izsmalcinātāki, cenšoties iegūt piekļuvi citu cilvēku datiem un finanšu līdzekļiem. Krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma atgādina - lietojot Smart-ID, ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību paziņojumiem, ko saņemat lietotnē, un vienmēr pārliecināties, kādas darbības tiek apstiprinātas.

"Smart-ID lietotnes izmantošana Latvijā turpina augt - to aktīvi lieto ap 1,2 miljoni iedzīvotāju, un ik mēnesi tiek veikti vidēji 30 miljoni darījumu. Smart-ID pēdējo gadu laikā ir nostiprinājis savu pozīciju kā uzticamākais eID rīks ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā - visās trīs valstīs kopā vidēji tiek veikti 75 miljoni transakciju mēnesī, turklāt Smart-ID turpina novērot stabilu lietotāju pieaugumu, kas apliecina arvien lielāku lietotnes nozīmi ikdienas finanšu un digitālajos pakalpojumos. Tomēr līdz ar pieaugošo popularitāti palielinās arī krāpniecības mēģinājumi. Lietotāji visbiežāk kļūst par krāpnieku upuriem, jo automātiski apstiprina pieprasījumus, ne vienmēr pārliecinoties, kāds maksājums vai darbība tiek īstenota. Krāpnieki prasmīgi izmanto pārliecinošu saziņu, piemēram, viltus zvanus, SMS ziņas un saites, lai maldinātu un iegūtu piekļuvi lietotāja datiem," uzsver Ludmila Bērica, datoru eksperte.

Apstiprini tikai to, ko pats esi ierosinājis

Ja tiek saņemts Smart-ID pieprasījums, bet nekādas darbības nav veiktas, piemēram, pieslēgšanās internetbankai vai mēģinājums veikt maksājumu, tad PIN koda pieprasījums ir jānoraida, spiežot "Atcelt". Šāda piesardzība ir svarīga, lai nepieļautu to, ka krāpnieki piekļūst finanšu līdzekļiem vai personas datiem. Vienmēr rūpīgi pārbaudiet, kāds pieprasījums tiek attēlots Smart-ID lietotnē, un, ja rodas šaubas - pārtrauciet jebkuras darbības un sazinieties ar banku.

Salīdzini Smart-ID informāciju ar to, ko redzi ekrānā

Lietojot Smart-ID, ir ļoti svarīgi rūpīgi pārbaudīt informāciju, kas tiek attēlota gan lietotnē, gan tiešsaistē, kur veicat konkrēto darbību - pieslēgšanos internetbankai, maksājumu vai citu darījumu. Īpaša uzmanība jāpievērš diviem drošības elementiem: kodam, kas redzams jūsu ierīcē Smart-ID lietotnē, un kodam, kas redzams vietnē, kur veicat darbību. Pirms PIN koda ievades vienmēr jāpārliecinās, ka abi kodi sakrīt. Tāpat jāpārbauda arī maksājuma summa, vai tā ir tieši tāda, kādu plānojāt apstiprināt.

Lai gan Luminor bankas pērnā gada nogalē veiktās aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse jeb 54%* iedzīvotāju vienmēr pārbauda PIN kodu atbilstību, tomēr 38% atzīst, ka to neizdara vienmēr vai daži pat dažreiz vai reti.

Neizpaud PIN - pat ne tuvākajiem

Smart-ID PIN kodi kalpo kā digitālais paraksts, tā ir personiska informācija, ar kuru iespējams piekļūt jūsu datiem un veikt finanšu darījumus. Tāpēc tos nekad nevajadzētu izpaust citiem, pat ne tuvākajiem draugiem vai ģimenes locekļiem. Smart-ID PIN1 un PIN2 ir jāglabā tikpat rūpīgi kā bankas kartes vai tālruņa piekļuves dati, praksē šos ieteikumus cilvēki nereti neievēro, kas var novest pie identitātes zādzības un nevēlamu darbību veikšanas. Tāpat svarīgi izvēlēties pietiekami sarežģītus PIN kodus. Ieteicams izvairīties no viegli uzminamām kombinācijām, piemēram, "1234", "0000" vai sev nozīmīgiem datumiem. Krāpnieki paļaujas, ka Smart-ID lietotājs pats apstiprinās ierosinātās darbības, vai nu neiedziļinoties pieprasījuma būtībā, vai arī krāpnieku maldināšanas ietekmē.

Izvēlies uzticamas lietotnes un rūpējies par atjauninājumiem

Viedtālrunī glabājas liela daļa personiskās un finanšu informācijas, tāpēc, lai nodrošinātu tajā esošo datu drošību, ir svarīgi tālrunī lejupielādēt tikai pārbaudītas un uzticamas lietotnes no oficiālajiem lietotņu veikaliem, piemēram, Google Play vai App Store. Ne mazāk būtiski ir regulāri atjaunināt gan pašas lietotnes, gan ierīces operētājsistēmu, jo atjauninājumi bieži vien ietver drošības uzlabojumus un aizsardzību pret jaunākajiem apdraudējumiem.

Drošība sākas ar apdomīgu rīcību ikdienā

Lai pasargātu sevi no krāpniecības tiešsaistē, svarīgi ikdienā ievērot vienkāršus, bet būtiskus drošības priekšnoteikumus. Piemēram, pieslēdzoties internetbankai vai veicot citus sensitīvus darījumus, ieteicams izvairīties no publisku Wi-Fi tīklu izmantošanas. Pirms veicat maksājumu vai darījumu, vienmēr pārbaudiet informāciju par tirgotāju, izmantojot uzticamus un oficiālus avotus. Paroles un PIN kodus glabājiet vietās, kur tām nevar piekļūt citas personas - vislabāk savā prātā, vai arī īpaši paroļu izveidei un uzglabāšanai pieejamos rīkos. Ja rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties pārtrauciet darbību un sazinieties ar savu banku vai pakalpojumu sniedzēju - ātra rīcība var palīdzēt novērst finanšu zaudējumus.

Apsaimniekošanas uzņēmums pārtrauca darbību Ogrē un Salaspilī (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 13:29:00 +0300

Tagad situācija ir kļuvusi kritiska, un iedzīvotāji ir spiesti maksāt par citu kļūdām.

Ogrē un Salaspilī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji saņēmuši skarbu triecienu - apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Namu pārvaldīšana" paziņojis par darbības pārtraukšanu. Oficiālais iemesls - iedzīvotāju parādi, ziņo domnīcas "Ilgtspējīga Namu pārvaldīšana" vadītājs Ingārs Daibe.

Taču izskatās, ka patiesība, kā nereti šādos gadījumos, slēpjas dziļāk: nekompetenta finanšu pārvaldība un nespēja tikt galā ar parādniekiem. Tas, ka ne visi godprātīgi apmaksā rēķinus noteiktajos termiņos, ir ikdiena jebkuram apsaimniekotājam. Citi uzņēmumi ar to tiek galā, bet šis - acīmredzami nespēj. Kāpēc? Katram saprotams, ka dzīvokļu īpašniekus vien vainot pārvaldnieka neveiksmēs ir vismaz nekorekti.

Salaspils novada pašvaldība atklāj šokējošus skaitļus: uzņēmums par atkritumu izvešanu SIA "Eco Baltia vide" vien ir parādā 141 719,04 eiro, no kuriem 116 558,99 eiro jau sen kā nokavēti. Vēl 25 227,45 eiro par jūnijā piegādāto siltumenerģiju nav samaksāti SIA "Salaspils Siltums", nemaz nerunājot par 3 364,78 eiro parādiem par Saulkalnes mājām. Kas segs šos parādus? Uzņēmums? Diez vai. Skumjā realitāte ir tāda, ka šī nasta, visticamāk, gulsies uz dzīvokļu īpašnieku pleciem - pat tiem, kuri rēķinus apmaksājuši godīgi, nāksies maksāt atkārtoti. Pretējā gadījumā draud apkures un siltā ūdens atslēgšana.

To apliecina arī Ogres piemērs, kur SIA " Namu pārvaldīšana" pārziņā esošajām ēkām uzkrājies krietns apkures un siltā ūdens piegādes parāds, piestādīta informācija par parādsaistībām un piedāvāts: gadījumā, ja SIA "Namu pārvaldīšana" līdz 15.08.2025 neveiks kavēto maksājumu samaksu pilnā apmērā, to segt mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai. Pretējā gadījumā draud siltā ūdens atslēgšana, līgumsoda piemērošana, piedziņa caur tiesu.

Tāpat arī māju remontiem paredzētie uzkrājumi, kas uzticēti apsaimniekotājam, visticamāk ir zuduši uz visiem laikiem. Vai kāds tiešām tic, ka šos līdzekļus izdosies atgūt? Un vai jaunais apsaimniekotājs, ar ko Salaspilī un Ogrē piedāvāts turpmāk sadarboties un kas būs gandrīz tas pats vecais uzņēmums ar pamatā tiem pašiem darbiniekiem, būs uzticamāks?

Problēmas nav radušās pēkšņi. Jau iepriekš Salaspilī šī uzņēmuma pārvaldītajās mājās tika atslēgts siltais ūdens parādu dēļ. Tas bija pirmais brīdinājums, ko daudzi ignorēja. Tagad situācija ir kļuvusi kritiska, un iedzīvotāji ir spiesti maksāt par citu kļūdām. Taču vaina ir ne tikai apsaimniekotājā.

Latvijā joprojām valda maldīgs uzskats, ka apsaimniekošanas uzņēmums ir nama saimnieks, kamēr dzīvokļu īpašnieki ir tikai "īrnieki". Tas ir fundamentāls pārpratums. Ir jāmaina domāšana. Īstenībā nams pieder tās iedzīvotājiem - dzīvokļu īpašniekiem, bet apsaimniekotājs, namu pārvaldnieks ir tikai algots pakalpojumu sniedzējs, kas dara to, ko viņam uzdod un par ko samaksā. Un, ja viņš nespēj pildīt pienākumus, ir pienācis laiks rīkoties pašiem. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāapzinās un jākļūs par sava nama Saimnieku.

Risinājums ir skaidrs un neprasa ģenialitāti: dzīvokļu īpašniekiem jāapvienojas biedrībā un jāpārņem kontrole pār savas mājas finansēm. Tieši biedrības kontā jāglabā uzkrājumi remontiem, nevis jāuztic tie apsaimniekotājam, kura maksātnespēja vai nekompetence var iznīcināt gadu gaitā krātos līdzekļus. Tikai tā iespējams pasargāt savu naudu un nodrošināt, ka tā tiek izmantota mājas labā, nevis izšķiesta. Biedrība dod iespēju pašiem izvēlēties uzticamu sava nama pārvaldnieku, noteikt remontu prioritātes un ātri reaģēt, ja pakalpojumu sniedzējs neattaisno uzticību. Nama pārvaldīšanas modelis Biedrība, naudas maka glabātājs, kas slēdz līgumu ar profesionālu pārvaldnieku, strādā un daudzie sakārtotie nami tam ir pierādījums.

Šī situācija Ogrē un Salaspilī ir skarbs atgādinājums: paļaušanās uz apsaimniekotāju ir ceļš uz finansiālu katastrofu.

Dzīvokļu īpašniekiem jābeidz būt pasīviem skatītājiem un jāuzņemas atbildība par savu māju. Izveidojiet biedrību, pārņemiet kontroli un nodrošiniet, ka jūsu nauda tiek izmantota pareizi. Un turiet maku savās rokās nevis to uzticiet darbu izpildītājam! Tā ir ne tikai garantija pret šādiem gadījumiem nākotnē, bet arī vienīgais veids, kā patiesi kļūt par sava nama saimnieku. Gaidīt, ka kāds cits atrisinās problēmas, ir bezcerīgi - rīkojieties tagad, lai nav jāgatavojas maksāt divreiz!

Latvijas tautsaimniecībai ir jāiesaista invalīdi darbā (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 12:38:00 +0300

Jau pirmajās sekundēs redzams, ka uzņēmuma vide nav pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Darba intervija ir pirmais un bieži vien izšķirošais solis attiecībās starp darba devēju un potenciālo darbinieku. Tieši šajā brīdī tiek ielikts pamats turpmākajai sadarbībai. Ja intervija notiek nepārdomāti, vadoties pēc stereotipiem vai aizspriedumiem, uzņēmums riskē palaist garām vērtīgu komandas papildinājumu.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO veidotais video spilgti parāda šādu situāciju: darba intervija ar kandidāti ratiņkrēslā, sākot no ierašanās brīža līdz brīdim, kad netieši tiek likts saprast - darba piedāvājuma nebūs. Skatīt video.

Jau pirmajās sekundēs redzams, ka uzņēmuma vide nav pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem - nav vietas pie galda, telpa jāpārkārto intervijas laikā. Saruna nevis fokusējas uz kandidātes prasmēm, bet uz pieņēmumiem par to, vai viņa vispār spēs strādāt. Rezultātā - kandidātei netiek dota iespēja parādīt savu pieredzi un kompetenci.

Frāze "Mēs jau gribētu jūs pieņemt darbā, bet tas varētu būt par grūtu. Mums nevienam nav aizspriedumu pret invalīdiem, bet..." ir pazīstama daudziem cilvēkiem ar invaliditāti. Un problēma nav tikai telpu pieejamībā - tā ir arī zināšanu un izpratnes trūkums. Personāla speciālistiem un vadītājiem bieži pietrūkst praktisku zināšanu, kā nodrošināt iekļaujošu atlases procesu: no fiziskās pieejamības līdz komunikācijai bez aizspriedumiem un elastīgiem darba organizācijas risinājumiem.

Aizspriedumi bieži izpaužas kā priekšlaicīgi pieņēmumi - "kā gan varēs sazināties ar cilvēku ar dzirdes traucējumiem?" vai "vai neredzīgs cilvēks vispār var strādāt ar datoru?". Pieņemot lēmumus kandidāta vietā, uzņēmumi atsakās no potenciāla, kas varētu mazināt darbaspēka trūkumu.

Kā rīkoties citādi?

-Apzināt savus aizspriedumus un mērķtiecīgi tos mazināt.

-Skaidri noteikt prasmes, kas patiešām ir obligātas amatam.

-Nodrošināt pieejamu intervijas vidi - no telpu iekārtojuma līdz trokšņa līmenim.

-Atcerēties, ka pielāgojumi bieži ir vienkārši un neprasa lielus ieguldījumus.

Iekļaujoša pieeja nav tikai sociāli atbildīga - tā paplašina talantu loku un uzlabo uzņēmuma reputāciju. Bieži pietiek ar nelielām izmaiņām telpās, elastīgu darba laiku un atvērtu, respektējošu komunikāciju, lai ikviens kandidāts justos vērtēts jau no pirmās tikšanās reizes.

SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča uzsver: : "Iekļaujoša darba vide neveidojas nejauši - tā ir apzināta izvēle un darbs. Tas sākas jau ar pirmo interviju, kad darba devējs ir gatavs redzēt kandidātā cilvēku ar prasmēm un pieredzi, nevis viņa invaliditāti. Ja mēs mainām šo skatījumu, ieguvēji ir visi - gan uzņēmums, gan sabiedrība kopumā."

Ar problēmām iekļaujošas darba vides veidošanā saskaras darba devēji visā Eiropā. Tāpēc SUSTENTO kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas, Beļģijas, Itālijas, Grieķijas un Slovēnijas Erasmus+ projekta "Be inclusive!" ietvaros izveidoja gan pārdomas raisošus video, gan praktiskus atbalsta materiālus - vadlīnijas, faktu lapas un kontrolsarakstus -, kas palīdz uzņēmumiem veidot patiesi iekļaujošu darba vidi.

Sagatavojusi un iesniegusi SPRK jauno siltuma tarifa projektu Jelgavai (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 11:45:00 +0300

Cena valsts pilsētas iedzīvotājiem kļūs par 7,3% augstāka.

No 2026.gada 1.janvārī plānotais siltumenerģijas gala tarifs klientiem ir 73.56 EUR/MWh (bez PVN) un tas ir par 7,3% augstāks nekā šobrīd spēkā esošais tarifs - 68,58 EUR/MWh (bez PVN). Jauna tarifa projekta iesniegšana saistīta ar visu siltumapgādes tarifā iekļauto izmaksu komponenšu pārskatīšanu un aktualizēšanu.

Biznesmenis Gundars Pētersons skaidro: "Jelgavā iepriekšējā pilnā siltuma tarifa pārskatīšana tika veikta gandrīz pirms desmit gadiem. Kopš 2016.gada augusta, kad stājās spēkā šā brīža tarifs, tas ir mainījies tikai daļēji - atbilstoši SPRK piešķirtajām tiesībām esam regulāri veikuši tarifa korekcijas, kas saistītas ar kurināmā resursu cenu izmaiņām.

Pārējās tarifā iekļautās izmaksas, piemēram, ar siltumapgādes nodrošināšanu saistītās izmaksas un citas fiksētās izmaksas, nav mainītas kopš 2016.gada. Šo gadu laikā tās ir gan pieaugušas inflācijas ietekmē, gan samazinājušās veikto efektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultātā. Tādēļ pārskatījām visas tarifā iekļautās izmaksas un iesniedzām Regulatoram jaunu tarifa projektu, lai arī turpmāk varētu pilnveidot siltumapgādes sistēmu un nodrošināt klientiem drošu, uzticamu un mūsdienīgu centralizētās siltumapgādes pakalpojumu."

Pilnā siltumapgādes tarifa projekta izvērtēšanas laikā SPRK pārbauda aprēķinu atbilstību normatīvajiem aktiem un visu izmaksu pamatotību. Ja nepieciešams, Regulators var pieprasīt papildu informāciju vai precizējumus.

Jaunais tarifs Jelgavā varētu stāties spēkā 2026.gada 1.janvārī vai 30 dienas pēc tam, kad SPRK būs pabeidzis projekta izvērtēšanu, tarifu apstiprinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis paziņojumu par to.

Valmieras hiphopa māksliniece ANZY izdod jaunu singlu (+VIDEO)

vs.lv — Fri, 15 Aug 2025 10:32:00 +0300

"Tas ir tikai sākums manam stāstam, ko turpināšu atklāt albumā".

Hiphopa māksliniece ANZY izdod jaunu singlu "Labirints", kas ir priekšvēstnesis viņas šī gada nogalē gaidāmajam debijas albumam.

"Labirints" ataino sajūtas, ar kurām ANZY cīnījusies dažos dzīves posmos. Kā atklāj māksliniece, tas ir dziļi personisks darbs, stāsts par iekšējo grūtību pārvarēšanu. Dziesma vienlaikus ir arī iedrošinājums un atbalsts tiem, kas jūtas apmaldījušies vai piedzīvo līdzīgas grūtības.

""Labirints" ir manu iekšējo cīņu atspoguļojums - domas un emocijas, kuras reizēm šķiet sevi graujošas un nekontrolējamas. Šī dziesma ir vēstījums ikvienam, kurš iet cauri grūtībām - jūs neesat vieni," uzmundrina ANZY. "Tas ir tikai sākums manam stāstam, ko turpināšu atklāt albumā. Nākamā gada laikā gan albumā, gan ārpus tā gaidāmas interesantas sadarbības ar citiem māksliniekiem, un es nevaru sagaidīt, kad varēšu klausītājiem atklāt jaunus muzikālus pārsteigumus."

Dziesma ir tapusi Rīgā, to ierakstījis un pēcapstrādi veicis rolands če. Savukārt singla vāciņa dizainu un vizuālos materiālus veidojuši Raivis Francbergs (Indifferent) un Aleksandrs Julians Zarņicins.

ANZY (īstajā vārdā Annemarija Pumpura) ir hiphopa māksliniece no Valmieras. Dziesmas sākusi rakstīt 2023.gadā, sākotnēji kā hobiju un radošu eksperimentu, taču nu šis ceļš ir kļuvis par mērķtiecīgāku muzikālo virzienu. Kopumā ANZY iedvesmojuši tādi mākslinieki kā Kendrick Lamar, Lil Wayne, Lil B un Tyler, The Creator, kuri ir veidojuši viņas muzikālo redzējumu un pieeju hiphopam.

Muzikālā apvienība «Vēstulēs»‎ publicē divus jaunus singlus (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 12:24:00 +0300

Debitējot mūzikā, jaunieši uzklausīja savu skolotāju vārdus - dziediet tam mazajam "sev".

Muzikālā apvienība "Vēstulēs" publicē divus jaunus singlus - "draugs" un "vēstules" - un aicina uz savu pirmo solo koncertu šo piektdien, 15.augustā plkst. 19.00 SUNSstudio Rīgā.

Marta Krampe un Braiens Martinsons satikās pirms diviem gadiem vidusskolā - mūzikā un vēstulēs. Dažus mēnešus vēlāk viņi jau stāvēja uz vienas skatuves ar Eirovīzijas finālistu un piedzīvoja vienu sapņa piepildījumu pēc otra. "Vēstulēs" šajā laikā ir satikuši un iesildījuši Laika Suns, Shipsea, Otra Puse, piedalījušies "Positivus" 2024, radījuši noslēguma dziesmu spēlfilmai "Zeme, kas dzied" kopā ar Fiņķi un Valsts Akadēmisko kori "Latvija", kā arī devušies mini tūrē ar grupu YŪT.

Debitējot mūzikā, jaunieši uzklausīja savu skolotāju vārdus - dziediet tam mazajam "sev", kas, lieki nedomājot, izliktu sevi visu uz jebkuras skatuves. Tas līdzējis gan "Supernovā", gan uz "Palladium", "Gamma" un citām skatuvēm. Un šo apzināto sajūtu iespaidā, tapusi jauna dziesma. Marta un Braiens stāsta: "Dziesma "draugs" ir vēstule mūsu bērnības sev, kas sapņoja par visu, ko piedzīvojam šobrīd. Tā ir atgādinājums, ka pat vislielākie sapņi var piepildīties. Savukārt "vēstules" ir oda mūsu pirmajiem jaunības gadiem - labākajiem dzīves gadiem līdz šim. Nonākot starpposmā starp skolas absolvēšanu un pieaugušo dzīvi, skaidrs, ka jaunība nav uz mūžu, bet vienmēr paliks atmiņās, fotogrāfijās un vēstulēs, ko rakstām."

Savukārt savā īpašajā solo koncertā, kas neviļus kļuvis par "pirmo atvadu" koncertu, skanēs gan klausītāju jau iemīļotās, gan pavisam nedzirdētas dziesmas no topošā albuma. Kopā ar "Vēstulēs" uzstāsies arī viņu draugi - viesmākslinieki, kā arī uzticamā pavadošā grupa, ar kuru kopā tapušas vairākas dziesmas.

Šodien Okupācijas muzejā runās par latviešu valodas diskrimināciju (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 07:23:00 +0300

"Vai 50 gadu ilgā padomju okupācija nav atstājusi sekas arī mūsu domāšanā?"

Latvijas Okupācijas muzejā tiks atvērta sociolingvistes, Latvijas Okupācijas muzeja vadošās pētnieces Vinetas Skujiņas (Poriņas) monogrāfija "Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā". Sociolingvistiskais pētījums ir par starpkultūru saziņu Latvijā divdesmit gadu laikā - kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā līdz mūsdienām. Pētījums atklāj to, ka joprojām daudzviet vērojama latviešu valodas diskriminācija un pastāv sabiedrības divvalodība latviešu un krievu valodā.

Vineta Skujiņa norāda: "Šis pētījums veikts, domājot galvenokārt par nākamajām latviski runājošajām paaudzēm, lai

1) būtu pieejamas dokumentālas liecības par to, kas noticis pēc ilglaicīgās padomju okupācijas Latvijā un tiktu atgādināts par okupācijas varas ietekmi, kas atstājusi pēdas arī iedzīvotāju lingvistiskajā uzvedībā un daudzu Latvijas valsts amatpersonu attieksmē pret latviešu valodu kā nācijas identitātes būtiskāko sastāvdaļu;

2) rosinātu latviešus mainīt savu iejūtīgo lingvistisko uzvedību, jo, kā liecina dažādas kultūru klasifikācijas teorijas, mēs dzīvojam vienā teritorijā ar atšķirīgu kultūru cilvēkiem, no kuriem saziņā bieži vien nevarēsim sagaidīt, ka viņi rīkosies tieši tā, kā rīkotos lielākā daļa latviešu;

3) aicinātu valsts amatpersonas valsts valodu atbalstīt tieši praktiskos darbos, turpināt izstrādāt un pieņemt valsts valodas pozīcijas stiprinošos likumdošanas dokumentus, veicināt arī likumu izpildes kontroli. Tas kopumā stabilizētu valsts valodas pozīcijas un mazinātu sabiedrības divvalodību;

4) informētu tos cittautiešus, kuri visās jomās vēlas palikt krievu valodas telpā, par latviešu kā valstsnācijas izjūtām šādās situācijās.

Pētījums aptver laika posmu no 2004. līdz 2024.gadam un ļauj izvērtēt valodas situācijas problemātiku kopš Latvijas iestāšanās ES. Šajā laikā izaugusi multilingvāla paaudze, kura kā svešvalodas prot Rietumeiropas valodas, bet neprot vai vāji prot tādu svešvalodu kā krievu valoda. Konkrētais svešvalodu apguves modelis (1. svešvaloda - angļu, 2., 3. - kādas no ES oficiālajām valodām) atbilst ES valstij, bet reālā Latvijas dzīve nedod iespējas pilnvērtīgi izmantot šo svešvalodu apguves modeli, jo daudzās darbavietās valodas situācija neatšķiras no situācijas kādreizējā PSRS. Aptaujājot iedzīvotājus ar kritiskā incidenta metodi, nereti radās iespaids, ka Latvijā spēkā ir nevis LR Valsts valodas likums (1999), bet joprojām darbojas LPSR Valodu likums (1989), kur bija pieļauts divu - latviešu un krievu - valodu lietojums."

"Kā rāda Vinetas Skujiņas grāmatā minētie piemēri, jaunā latviešu paaudze, kas krieviski neprot, pie mums visai bieži sastopas ar lingvistisko diskrimināciju. Kāpēc joprojām, kad pagājis tik ilgs laiks kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, latviešu valoda gan mūsu sabiedrībā, gan mūsu apziņā nav ieņēmusi to vietu, kādai tai vajadzētu būt? Vai 50 gadu ilgā padomju okupācija nav atstājusi sekas arī mūsu domāšanā, mūsu attieksmē pret latviešu valodu kā pret kaut ko otršķirīgu, pirmā vietā izvirzot angļu valodas prasmi? Vai ir darīts viss, lai latviešu valoda pilnvērtīgi funkcionētu visās tai paredzētajās jomās? Par to bija jādomā, lasot šo grāmatu," tā zinātniskā recenzente Dr. philol. Ieva Zuicena.

Monogrāfija palīdzēs valodniekiem, politiķiem, diplomātiem, žurnālistiem, pedagogiem un arī plašākai sabiedrībai Latvijas lingvistiskās situācijas izpratnei un skaidrošanai. Pētījumā iegūtais dokumentālais materiāls izmantojams arī Latvijas vispārizglītojošajās skolās latviešu lingvistisko robežu un citu valodas problemātikas jautājumu apguvē. Dokumentālais materiāls palīdzēs Latvijas ārpolitikas veidotājiem savas pozīcijas argumentēšanai starptautiskajos forumos, kuros ir runa par cilvēktiesību u. tml. jautājumiem, lai atspēkotu mītus par cittautiešu lingvistisko diskriminēšanu Latvijā.

Grāmatas atvēršanas pasākums notiks 14.augustā plkst.13.00, Latvijas Okupācijas muzejā, Latviešu strēlnieku laukumā 1.

Sarīkojumā piedalīsies grāmatas autore Dr. philol. Vineta Skujiņa, Latvijas Valsts prezidents (2019-2023) Egils Levits, grāmatas zinātniskie recenzenti: politologs, Rietumsidnejas Universitātes asociētais profesors Uldis Ozoliņš, valodniece Dr. philol. Ieva Zuicena, kā arī kultūras socioloģe Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Pētījumu atbalstījusi Eiropas Komisija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Valerijas Bērziņas-Baltiņas piemiņas fonds. Grāmata iegādājama Latvijas Okupācijas muzeja apmeklētāju uzņemšanas centrā.

Eksperts: elektroenerģijas cena Latvijā ir samazinājusies par 27% (+VIDEO)

vs.lv — Thu, 14 Aug 2025 07:19:00 +0300

Vēja staciju izstrāde ievērojami palielinājās arī visā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool biržā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas piedzīvoja kritumu visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā cena bija 37,48 EUR/MWh, kas ir par 27% zemāk, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Igaunijas cena samazinājās par 26% līdz 31,40 EUR/MWh. Arī Nord Pool sistēmas cena samazinājās, nokrītot līdz 7,12 EUR/MWh jeb par 76%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Vidējās elektroenerģijas cenas citās Eiropas valstīs aizvadītajā nedēļā - Vācijā 59,66 EUR/MWh, Polijā 81,69 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs samazinājās augstākas vēja staciju izstrādes ietekmē, kas pieauga par 17%, ziņo "Latvenergo" eksperts Guntis Lūsis.

Vēja staciju izstrāde ievērojami palielinājās arī visā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā - par 78% pret iepriekšējo nedēļu. Baltijas valstīs neliels pieaugums arī saules staciju izstrādē - tā bija par 4% augstāka nekā nedēļu iepriekš.

"Nord Pool" reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 6 653 GWh, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi - 7 145 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs samazinājās par 1% un bija 452 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 1% augstāks nekā nedēļu iepriekš - 119 GWh. Igaunijā patēriņš samazinājās līdz 134 GWh. Lietuvā tika patērētas 199 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 1%, un kopā tika saražotas 286 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 11% zemāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu - 97 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde samazinājās par 5%, un tika saražotas 59 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana pieauga par 17% līdz 130 GWh.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 82%, Igaunijā - 44%, bet Lietuvā - 65%. Baltijas valstīs tika saražoti 63% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.

Cenu svārstības Nord Pool tiešā veidā ietekmē tikai tos klientus, kuri ar savu elektrības tirgotāju noslēguši mainīgās cenas līgumu, balstoties uz elektroenerģijas cenu biržā.

Porziņģis: Ar katru pārbaudes spēli paliksim arvien labāki un gatavāki (VIDEO)

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 17:51:00 +0300

Latvijas vīriešu basketbola, gatavojoties Eiropas čempionātam, ar katru pārbaudes spēli paliks arvien labāka un gatavāka finālturnīram, trešdien sarunā ar žurnālistiem uzsvēra valstsvienības līderis Kristaps Porziņģis.

Ceturtdien otrajā pārbaudes spēlē pirms Eiropas čempionāta Latvijas basketbolisti Rīgas arēnā spēkosies ar Lietuvu.

"Pazīstu to komandu, tajā skaitā arī Eirolīgas spēlētājus. Tā ir laba un agresīva komanda. Būs jaudīgi, būs spiediens, un viņi vēlēsies mūs izsist no ritma," teica Porziņģis, kurš arī uzsvēra, ka spēles ar lietuviešiem vienmēr ir emocionāli uzlādētākas nekā citas.

Sestdien vēl Latvija pārbaudes spēlē savā laukumā tiksies ar Slovēniju, bet nākamnedēļ Atēnās spēkosies ar Grieķiju un Itāliju.

"Mums vajag pārbaudes spēles. Itāļiem bija trešā spēlē, kamēr mēs aizvadījām tikai pirmo. Tas ir redzams, ka jāuzlabo gan uzbrukums, gan aizsardzība. Šobrīd nav jātaisa panika, ja kaut kas nesanāk. Ar katru pārbaudes spēli paliksim arvien labāki un gatavāki - tas ir pats galvenais," skaidroja Porziņģis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas izlase aizvadīja treniņnometni Slovēnijā, kas noslēdzās ar pārbaudes spēli pret Itāliju. Pirmajā pārbaudes spēlē Latvijas basketbolisti ar 75:91 zaudēja itāļiem.

"Ja godīgi, tad jutos ne izcili, vēl ir jāuzņem ritms. Nav ko pārlieku satraukties, jo ir vēl pārbaudes spēles. Itāļi piedāvāja intensitāti, kas nav raksturīga pārbaudes spēlēm. Viņi bija pārāk agresīvi priekš pārbaudes mača. Soli pa solim, nav ko mums trakot," secināja basketbolists.

Latvija Eiropas čempionāta finālturnīrā Rīgā spēlēs vienā apakšgrupā ar Čehiju, Serbiju, Igauniju, Portugāli un Turciju.

Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 izlases četrās grupās augusta beigās un septembra sākumā spēlēs Rīgā, Tamperē, Katovicē un Limasolā. Pa četrām labākajām komandām kvalificēsies izslēgšanas spēļu turnīram Rīgā, septembra pirmajā pusē noskaidrojot medaļu ieguvējus.

«‎Prāta Vētra» dodas dziedāt Latgalei (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 12:58:00 +0300

Skatītājiem koncertos ir iespēja uz lielajiem ekrāniem baudīt krāšņas dziesmu video vizualizācijas.

Reņķa dārzā Ventspilī notika "Prāta Vētras" "Pirmās dienas tūres" Kurzemes koncerts. Grupa pateicas par magnētisko enerģijas apmaiņu ar aptuveni divpadsmit tūkstošiem koncerta apmeklētāju.

Reņķa dārzā, staltu koku ielokā, "Pirmās dienas tūres" trešais koncerts aizkustināja ikvienu. Pēc koncerta grupa saņēma sveicienu jūru no kurzemniekiem un ventspilniekiem. "Draugi, paldies par uzņemšanu! Laikapstākļi mūs lutināja un ļāva kopā izbaudīt ļoti ģimenisku un sirsnīgu sadziedāšanos! Paldies arī mūsu šī koncerta īpašajiem viesiem Chris Noah un Gustavo", atzīmē grupa.

"Pirmās dienas tūres" skatītājiem koncertos ir iespēja uz lielajiem ekrāniem baudīt krāšņas dziesmu video vizualizācijas, bet viena no tām nu pārtapusi par īstu videoklipu. ""Pēc skatītāju pieprasījuma" tapa videoklips dziesmai "Mellužu Stacija", kas sākotnēji filmēts tikai kā dziesmas vizualizācija. Mūsu Kaspars Roga un Helvijs Fiņķis ir šīs tūres super radošais tandēms, kuri mūs ieraudzīja dzelzceļnieku ampluā. Romantiskais stāsts ar Agnesi Budovsku galvenajā lomā nu skatāms gan tūrē uz lielajiem ekrāniem, gan skatītājiem youtube," stāsta "Prāta Vētra".

Video filmēts Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, izmantojot autentiskus vagonus un drezīnu. Tēlus uzburt palīdzēja grima māksliniece Līva Drešere, stiliste Elizabete Džeina Rubene un horeogrāfe Liene Grava.

"Prāta Vētras" tūres tehniskā komanda dodas ceļā uz Latgali, kur Daugavpils stadionā "Lokomotīve" koncerts notiks 16.augustā.

Piedāvā bezmaksas datorzinību programmu jauniešiem (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 12:11:00 +0300

Dalībniekiem būs iespēja apgūt dažādas noderīgas prasmes.

Latvijas jauniešu (vecumā no 16 līdz 29 gadiem) digitālās prasmes atpaliek no kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā - pamata digitālās prasmes ES vidēji ir 70,7% jauniešu, Latvijā šīs prasmes ir 67% jauniešu, kamēr Igaunijā - 87%, bet Lietuvā - 80%. "Eurostat" izceļ arī "digitālo plaisu" starp jauniem cilvēkiem un pārējām vecuma grupām, tāpēc biedrība "Riga TechGirls" aicina visu vecuma grupu interesentus uz bezmaksas programmu "Iepazīsti tehnoloģijas", lai pilnveidotu savas digitālās prasmes.

"Lai izmēģinātu spēkus programmā, nav nepieciešams priekšzināšanas vai iepriekšēja pieredze IT nozarē, tieši pretēji - programmas mērķis ir iepazīstināt ar dažādiem nozares virzieniem, palīdzēt, ja ir vēlme un interese pārkvalificēties un veidot karjeru IT nozarē, un uzskatāmi parādīt, kā digitālās prasmes var noderēt ikvienā jomā," stāsta "Riga TechGirls" operacionālā vadītāja un projektu direktore Elvīra Zaltāne.

Mācības notiek latviešu valodā tiešsaistē un klātienē. Programma sastāv no iepriekš ierakstītām sesijām, kas tiek papildinātas ar praktiskām darbnīcām tiešsaistē. Dalībniekiem būs iespēja apgūt arī dažādas noderīgas prasmes, piemēram, lietotņu dizaina veidošanu, daudzfunkcionāla digitālā darba organizēšanas platformu, vienkāršu lietotņu izstrādi bez programmēšanas, programmēšanas pamatus, digitālos un mākslīgā intelekta rīkus darba efektivitātei, kā arī satura veidošanu, projektu un uzdevumu pārvaldības lietotni un sociālo mediju mārketinga pamatus u.c. Tāpat būs iespēja apgūt, kā izmantot mākslīgā intelekta platformu, kas ļauj izveidot pilnvērtīgas tīmekļa aplikācijas vai vietnes bez programmēšanas.

Organizatori norāda, ka programmas satura apguve palīdzēt stiprināt Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un mazināt plaisu, kas vērojama salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piedāvājot praktiskas darbnīcas un rīkus, programma veicina ne tikai tehnisko zināšanu apguvi, bet arī digitālo domāšanu, kas ir būtiska gan profesionālai izaugsmei, gan aktīvai līdzdalībai mūsdienu digitālajā sabiedrībā. Šāda pieeja palīdzēs dalībniekiem pārliecinošāk un drošāk izmantot tehnoloģijas savā ikdienā un darbā, veicinot sabiedrības kopējo digitālo kompetenci.

Pieteikšanās mācībām - līdz 22.septembrim, savukārt, mācības sāksies - 22.septembrī. Programmas noslēgumā dalībnieki, kuri būs veiksmīgi pabeiguši apmācības un izpildījuši visus nosacījumus, saņems sertifikātu.

Bankas novērojušas, ka latvieši vasarā aktīvi tērē naudu (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 12:04:00 +0300

"Tirgus ir aktīvs un spējīgs augt, un ir pamats prognozēt šīs tendences turpināšanos".

Vasaras mēneši Latvijā tradicionāli raksturojas ar augstāku patērētāju aktivitāti, ko veicina gan sezonalitāte, gan lielāka iedzīvotāju mobilitāte un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Kopējā summa darījumiem, kas veikti ar maksājumu kartēm, ir būtiski pieaugusi vairākās patēriņa kategorijās, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, liecina banku dati.

Pircēju aktivitāte turpina pieaugt

Patēriņa preču kategorijā, kur ietilpst, piemēram, apģērbs un citas ikdienā lietojamas preces, kas nav pārtika, kopējā veikto maksājumu summa ar karti šī gada jūnijā pieauga par 27%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Šis pieaugums turpina jau gada sākumā aizsākušos augšupeju. Līdzīga dinamika redzama arī attiecībā uz tiem veikaliem, kas tirgo pārtiku un dzērienus - šajā kategorijā iedzīvotāji jūnijā maksājumos ar kartēm tērējuši teju par 19% vairāk nekā pērnā gada jūnijā. Galvenokārt maksājumi veikti trīs lielākajos mazumtirdzniecības veikalu tīklos Latvijā, vidējai darījuma summai sasniedzot 17,6 eiro.

Iedzīvotāji arvien vairāk tērē brīvā laika pavadīšanai

Šovasar iedzīvotāji ne tikai aktīvāk iegādājas preces, bet arī arvien vairāk izmanto atpūtas un izklaides iespējas. Tas atspoguļojas arī karšu maksājumu datos - piemēram, izklaidei, atpūtai un arī ceļošanai veikto maksājumu summa jūnijā pieauga par 19% salīdzinājumā ar pagājušā gada periodu. Tāpat par 23% augusi veikto maksājumu summa kafejnīcās, restorānos un bāros. Lai gan vasarā iedzīvotāji biežāk izvēlas ieturēt maltītes ārpus mājas, ēdiena piegādes pakalpojumi joprojām saglabā lielu popularitāti, un vidējā darījumu summa ar maksājuma karti šajā segmentā ir 21,88 eiro.

Izaugsme ar inflācijas izaicinājumiem

"Salīdzinot ar 2024.gada jūniju, šogad redzam pieaugumu vairākās kategorijās, kas apliecina gan iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanos, gan stabilu ekonomisko aktivitāti. Iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas tērēt ne tikai ikdienas vajadzībām, bet arī atpūtai, ceļojumiem un izklaidei, kas signalizē par noskaņojuma uzlabošanos. Šī dinamika rāda, ka tirgus ir aktīvs un spējīgs augt, un ir pamats prognozēt šīs tendences turpināšanos arī turpmākajos mēnešos.

Redzam, ka arī maksājumi ar digitālajiem makiem kļūst arvien pieprasītāki - šī gada jūnijā makam pievienoto karšu skaits bija par 21% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, kā arī kopējais maksājumu skaits un arī summas augušas par 9%," norāda finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Ostapenko zaudējums Sinsinati WTA 1000 turnīra trešajā kārtā

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 11:02:00 +0300

Par Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko otrdien piedzīvoja zaudējumu prestižā Sinsinati "WTA 1000" turnīra trešajā kārtā.

Latvijas spēcīgākā tenisiste Ostapenko (WTA 30.) cīņā par vietu astotdaļfinālā ar 6-1, 3-6, 4-6 piekāpās Lučijai Brondzeti (WTA 61.) no Itālijas.

Itālijas tenisiste bija labāka netveramās servēs (10 pret 5) un Ostapenko pieļāva vairāk dubultkļūdu (11 pret 2). Pirmās serves precizitāte augstāka bija Latvijas tenisistei (64% pret 45%), bet izcīnīto punktu skaits pie pirmās serves augstāks bija Brondzeti (73% pret 71%).

Latvijas pirmā rakete šajā mačā izmantoja 50% (4 no 8) breikbumbu, bet itāliete - 40% (4 no 10). Kopējo punktu skaita ziņā Ostapenko bija pārāka (85 pret 79).

Par iekļūšanu trešajā kārtā Ostapenko nopelnīja 65 punktus WTA rangā.

Jau vēstīts, ka no pirmās kārtas ar 23.numuru izsētā Ostapenko bija brīva, bet otrajā kārtā viņas pretiniece kolumbiete Kamila Osorio traumas dēļ laukumā neizgāja. Tikmēr Brondzeti pirmajā kārtā ar 6-7 (6:8), 6-2, 7-6 (8:6) pārspēja ķīnieti Džu Linu (WTA 301.), bet otrajā kārtā ar 6-3, 1-6, 6-4 pieveica turnīra 15.raketi Darju Kasatkinu (WTA 17.) no Austrālijas.

Spēlētājas savā starpā līdz šim bija tikušās vienu reizi - 2022.gada Francijas atklātā čempionāta pirmajā kārtā Ostapenko bija pārāka ar 6-4, 6-1.

Ostapenko pārī ar Barboru Krejčīkovu no Čehijas vēl turpinās sacensības dubultspēļu turnīrā, kur šovakar viņai paredzēts ceturtdaļfināla mačs pret turnīra ceturto pāri, kurā spēlē krieviete Veronika Kudermetova un Beļģijas tenisiste Elīze Mertensa.

Kā jau ziņots, otra Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova (WTA 276.), kura WTA rangā ir 267.vietā, otrās kārtas mačā ar 4-6, 6-0, 3-6 zaudēja amerikānietei Ešlinai Krīgerei (WTA 35.).

Turnīrs Sinsinati norisinās cietā seguma kortos. Pērn par tā uzvarētāju kļuva ranga līdere baltkrieviete Arina Sabaļenka, kura finālā ar 6-3, 7-5 pārspēja Džesiku Pegulu no ASV.

Ekonomists: Dāmokla zobens ir siltumenerģijas tarifu kāpums Rīgai (+VIDEO)

vs.lv — Wed, 13 Aug 2025 09:52:00 +0300

Ārkārtējās situācijas izsludināšana mazinās uzņemto saistību neizpildes slogu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūlijā cenu līmenis audzis vien par 0,1%, salīdzinot ar jūniju. Tomēr atgāžoties krēslā un mazliet paķidājot to sīkāk (arvien) bažīgs skats vēršams pārtikas cenu virzienā, ziņo ekonomists Oskars Niks Mālnieks.

Daļa no tās ir jau zināma (piemēram, globālais kafijas cenu nesenais kāpums), daļa - jauna. Jūlijā svaigo dārzeņu cenas samazinājušās uz pusi mazāk nekā ierasts. Svaigo augļu cenas, lai arī svārstīgas, jūlijā augušas šim mēnesim netipiski strauji. Augusta datos varēs noprast kā šosezon veicies kartupeļu audzētājiem. Iespējams, inflācijas azotē vēl pāris pārsteigumi paslēpti. Vismaz labā ziņa ir tā, ka gada inflācija bijusi stabila un saglabājusies jūnijā novēroto 3,8% apmērā.

Visbūtiskākā ietekme uz inflāciju mēneša laikā bija transportam (+1,9%), sadārdzinoties degvielai. Jūlijā sadārdzinājās pārtika (+0,3%), galvenokārt uz svaigo augļu un kartupeļu rēķina. Vienlaikus, sezonas izpārdošanām turpinoties, samazinājās apģērbu un apavu cenas (-5,3%). Nedaudz mēneša inflāciju mazināja dažādu preču un pakalpojumu kategorija (-1,7%), kurā cenas visbūtiskāk kritās personīgās higiēnas precēm.

Kamēr vēl inflācija kūtri kavējas esošajā līmenī, pašmāju lauksaimniekiem rokas pilnas. Jūlijā Latvijā lijis par 40% virs normas un jau trešo gadu pēc kārtas laikapstākļi ir bijuši ražai nelabvēlīgi. Ārkārtējās situācijas izsludināšana mazinās uzņemto saistību neizpildes slogu, piemēram, radot iespēju atlikt nodokļu maksājumus uz laiku. Tomēr pat ārkārtējā situācija diez vai glābs no tā, ka sliktās ražas ietekmē cenas svaigajiem dārzeņiem un augļiem nekritīs tik sparīgi kā vasaras un rudens mēnešos ierasts citos gados. Izskatās, ka daļēji šis efekts jau jūlijā bijis redzams, svaigu dārzeņu cenām sarūkot vien par 3,4% ierasto 8-10% vietā.

Vēl kā tāds Dāmokla zobens virs mūsu galvām karājas iespējamais siltumenerģijas tarifu kāpums Rīgai. Ja, par spīti spraigām diskusijām starp Rīgas Siltumu un dažādām valsts institūcijām, tarifs tik tiešām septembrī pieaugs par vairāk nekā piektdaļu, inflācija gadā vidēji būs vēl par kripatiņu augstāka. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka šķeldas cena jūlijā bijusi stabila un dabasgāzes cena gana zema, tāpēc īsti nav pamata redzēt tarifu pieaugumu citviet Latvijā.

Viena no kultūras kanonā rakstītajām latviešu iezīmēm ir tā, ka mums prieku sagādā tas, ka kaimiņam iet sliktāk - Igaunijā inflācija jūlijā sasniegusi jau 5,4% atzīmi. Tas gan galvenokārt augstāka PVN dēļ. Lietuvā inflācija ap 3,8%, kamēr eirozonas vidējā inflācija jau otro mēnesi bijusi stabila, ECB kāroto 2% līmenī.

Ģeopolitiskie notikumi un dabas untumi varētu svārstīt inflāciju atlikušajos 2025.gada mēnešos. Tomēr kopumā sagaidām, ka inflācija šogad vidēji varētu būt virs 3,5%.