EP aicina pārskatīt sankciju interpretāciju par transportlīdzekļu konfiskāciju

EP rezolūcijā deputāti aicina EK "pārskatīt sankciju interpretāciju, kuras rezultātā tiek konfiscēti un arestēti tikai personiskai lietošanai paredzēti priekšmeti un transportlīdzekļi; uzsver, ka šāda pārmērīga izpilde diskreditē sankciju mērķi un instrumentu".

Eiropas Komisija 8.septembrī publicēja skaidrojumus par importu un preču ievešanu no Krievijas. Tajos teikts, ka ir aizliegts ievest personīgās automašīnas un personīgās mantas. Vēlāk Eiropas Komisija paziņoja, ka šim sarakstam ir konsultatīvs raksturs un ES valstīm individuāli jāizlemj, vai noteikt aizliegumus.

Pēc EK skaidrojumu Baltijas valstis, Somija un Polija aizliedza iebraukt automašīnām ar Krievijas numura zīmēm, norādot, ka tās tiks konfiscētas.

Pēc ES dalībvalstu kritikas par regulējuma neskaidrību Eiropas Komisija topošajā sankciju pret Krieviju 12.kārtā varētu modificēt sankciju regulējumu pret Krievijā reģistrētām automašīnām.

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā EP pauž satraukumu par pastāvošajām nepilnībām ES sankciju režīmā pret Krieviju. Lai arī ES noteikusi vēl nepieredzēti plašus ierobežojošos pasākumus, pastāv bažas par to, ka netiek nodrošināta pienācīga to izpilde, turklāt tiek īstenoti mēģinājumi stāties ceļā Eiropas nolūkiem vājināt Krievijas ekonomisko un rūpniecisko bāzi un kavēt Krievijas spēju turpināt karu.

Rezolūcijā norādīts, ka Krievija spējusi apiet sankcijas, piemēram, ES dalībvalstu un G7 valstu ieviestos naftas cenu griestus. Deputāti atzīmē, ka ES ir strauji pieaudzis no Krievijas naftas ražotu produktu imports no, piemēram, Indijas, tādējādi būtībā radot Kremļa nafta apkārtceļu uz ES tirgu.

EP deputāti arī uzsver, ka kritiski svarīgas rietumu izcelsmes sastāvdaļas joprojām nonāk Krievijā caur Ķīnu, Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kazahstānu un Serbiju. Viņi pauž dziļas bažas par to, ka starp dalībvalstīm un Krieviju turpinās militārā ziņā kritiski svarīgu preču tirdzniecība, kā arī par ienākušajām ziņām, ka Azerbaidžāna un citas valstis "atmazgā" Krievijas gāzi, lai to importētu ES.

Rezolūcijā uzsvērts, ka ES joprojām ir viens no lielākajiem Krievijas fosilā kurināmā pircējiem, ņemot vērā to, ka turpinās cauruļvadu gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes imports, kā arī dažādus izņēmumus jēlnaftas un naftas produktu importa aizliegumos.

Deputāti aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt un centralizēt ES līmeņa sankciju īstenošanas uzraudzību un izstrādāt apiešanas novēršanas un uzraudzības mehānismu.

Viņi arī aicina ES dalībvalstis pastiprināt koordināciju attiecībā uz pašreizējo Krievijas naftas eksporta sankciju īstenošanu un pilnībā slēgt ES tirgu Krievijas izcelsmes fosilajam kurināmajam, kā arī noteikt sankcijas visiem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem, "Gazprombank", to meitasuzņēmumiem un to valdēm un vadībai.

Rezolūcijā aicināts ES sadarboties ar G7, lai ievērojami pazeminātu Krievijas naftas un naftas produktu cenu griestus, pilnībā aizliegtu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes un sašķidrinātās naftas gāzes importu uz ES, kā arī no Krievijas naftas ražotas degvielas un citu naftas produktu importu no trešām valstīm.

EP arī vēlas, lai ES aizliegtu Krievijas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes eksporta sūtījumus caur ES teritoriju un ieviestu cenu un apjoma griestus Krievijas un Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu importam ES.