Eiropadomē apspriedīs īpašu plānu Austrumu pierobežas valstīm

Kā norādīja Siliņa, projektā pievērsta uzmanība, ka Austrumu pierobežas valstīm vajadzīgi lielāki izdevumi, jo tās aizsargā no nelegālās migrācijas, daudz resursu iegulda robežas infrastruktūrā, kas citām valstīm, iespējams, nav, jo tās nav ne Eiropas, ne NATO ārējā robeža.

Reizē Siliņa pauda, ka vēlētos Eiropadomes ziņojumā redzēt lielāku skaidrību par Ukrainu.

Viņa atzīmēja, ka veidojas labās gribas koalīcija, kur zināmu vadību uzņēmusies Lielbritānija, Francija, un tajā piedalās ne tikai Eiropas Savienības valstis, bet arī Kanāda, Turcija, Norvēģija, Islande. Šīs valstis esot gatavas vēl vairāk atbalstīt Ukrainu, palīdzēt Ukrainai tranatlantsikajās sarunās

Tāpat Ministru prezidente norādīja, ka Latvijas aizsardzības izdevumi neveidosies tikai no budžeta deficīta palielināšanas un avoti būšot dažādi.

Premjere norādīja, ka jāmeklē, kā valsts publiskajā pārvaldē un pašvaldību pārvaldē mazināt administratīvos tēriņus.

"Tikai tad mēs skatīsimies, kādi būtu iespējami budžeta deficīta palielinājumi," sacīja Siliņa, norādot, ka plānots izmantot arī Eiropas piedāvātos instrumentus - gan aizņēmumu iespējas, gan kopējo iepirkumu iespējas, gan Eiropas Investīciju bankas paredzētos instrumentus, gan, iespējams, piesaistot privāto kapitālu.

Kā vēstīts, Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai, ar šo paziņojumu nākot klajā pēc ASV lēmuma apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

EK sniegs aizdevumus dalībvalstīm 150 miljardu eiro apmērā, ko varēs izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, artilērijas sistēmām, raķetēm un munīcijai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī citām vajadzībām, sākot no kiberdrošības līdz militārajai mobilitātei.

Fon der Leiena pauda cerību, ka kopā ar privāto kapitālu un papildu finansējumu Eiropas Investīciju bankai viņas priekšlikums varētu mobilizēt teju 800 miljardus eiro aizsardzībai. Jaunais fonds ir daļa no priekšlikuma, ko EK prezidente iesniedza ES valstīm pirms gaidāmā ES līderu ārkārtas samita.

Savā plānā par bloka pārbruņošanu EK prezidente arī ierosināja piešķirt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES parasti stingrajiem parāda un budžeta deficīta noteikumiem un pārdalīt pieejamos reģionālās attīstības fondus militāriem ieguldījumiem.