Tiesa pretēji PMLP uzdod piešķirt bēgļa statusu baltkrievu opozicionārei

Baltkrievijas pilsone pērn vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Pieteicēja iesniegumā, aptaujas anketā un intervijā norādīja, ka lūdz patvērumu, jo viņa nevar atgriezties Baltkrievijā saistībā ar viņas un viņas vīra vajāšanu politisko uzskatu dēļ.

Pieteicēja un viņas vīrs piedalījušies mītiņos un protestos pret pastāvošo režīmu. Lai gan vīrs tika sodīts, viņš paspēja izceļot no Baltkrievijas. Mājās notika kratīšanas, un pieteicēja tika pratināta. Vēlāk vīrs pieteicējai palīdzēja izceļot no Baltkrievijas, jo viņai bija bīstami tur palikt, apgalvoja pieteicēja.

PMLP sievietei atteica piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu. Kā vienu no argumentiem pārvalde minēja to, ka pret sievieti vērstās darbības no Baltkrievijas varas iestāžu puses nesasniedza tādu smaguma pakāpi, lai to atzītu par vajāšanu Patvēruma likuma kontekstā.

Nepiekrītot PMLP lēmumam, sieviete vērsās tiesā.

Izvērtējot pieteicējas sniegto informāciju pārvaldei un tiesai, tiesa, piemēram, konstatējusi, ka sieviete, vēl atrodoties Baltkrievijā, divas reizes piedzīvojusi kratīšanu savā dzīvesvietā, vairākkārt tikusi pratināta saistībā ar krimināllietu, kas ierosināta pret viņas vīru.

Tiesa atzina, ka pastāv pamats uzskatīt, ka Baltkrievijas varas iestādes varētu uzskatīt, ka pieteicēja ir piederīga ārvalstīs aktīvajām politiskās opozīcijas organizācijām, un tāpēc vērsties pret viņu ar nesamērīgiem līdzekļiem.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja pēc atgriešanās Baltkrievijā ar lielu ticamības pakāpi varētu tikt pakļauta vajāšanai līdzīgām darbībām viņai piedēvēto politisko uzskatu dēļ, tāpēc sievietes bailes no valsts iestāžu vajāšanas ir vērtējamas kā pamatotas.

Ņemot vērā minēto tiesa uzdeva PMLP viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā.