Kad latvieši dod priekšroku atpūtai: jauns pētījums (+VIDEO)

Latvijā par iecienītāko atvaļinājumu laiku tradicionāli tiek uzskatīti gada siltākie mēneši jūlijs un augusts, tomēr vasara nav vienīgais iekārotākais atpūtas periods. Valstī reģistrētie dati rāda, ka patiesībā atvaļinājumu līknē ir divi izteikti pīķi - viens vasarā, otrs gadumijas svētkos.

Ekonomiski aktīvo cilvēku kolektīvajā apziņā vasara un atvaļinājums kļuvuši par nesaraujami saistītiem jēdzieniem. Tam pamatā ir dažādi faktori. Klimatisko apstākļu dēļ Latvijas teritorijā siltie mēneši ir maz, tādēļ daudzi tos vēlas izmantot bezrūpīgai atpūtai un izklaidei brīvā dabā. Vasarā ir garš skolēnu brīvlaiks, un tā ir iespēja ģimenēm vairāk laika pavadīt kopā. Turklāt atvaļinājumu tradīcijas ietekmē dažās nozarēs vasarā aktivitāte samazinās, kas sniedz iespēju palaist brīvdienās lielāku darbinieku skaitu.

"Līdz ar strādājošo labklājības un ārzemju ceļojumu popularitātes pieaugumu atvaļinājumu līkne ir mazliet izlīdzinājusies. Ir divi izteikti pīķi, viens jūlijā, otrs starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, taču atvaļinājumi tiek izmantoti cauru gadu. Ieskatoties pēdējo trīs gadu statistikā redzams, ka mūsu grāmatvedības sistēmu izmantojošajos uzņēmumos un iestādēs faktiski katrā dienā atvaļinājumu izmanto ap 10 tūkstošiem cilvēku. Tiesa, šajā pavasarī bija novērojama neparasta tendence, kad interese par atvaļinājumiem strauji saruka. Aprīļa sākumā tos izmantoja divas un par divarpus reizes mazāk strādājošo nekā parasti," ar datiem iepazīstina eksperts Viesturs Slaidiņš.

Atvaļinājumi lielā mērā ir pieskaņoti skolēnu brīvlaikiem. Kāpums 20-30% apmērā virs ikdienas rādītāja ir novērojams gan oktobrī rudens brīvlaika nedēļā, gan martā, kad skolēniem ir pavasara brīvdienas. Vasaras atpūtnieki tradicionāli aktivizējas jūnija otrajā nedēļā un kopš tā brīža atvaļinājumā esošo cilvēku skaits kāpj līdz sasniedz kulmināciju jūlija pēdējās divās nedēļās. Tad atpūšas aptuveni 2,5 reizes vairāk cilvēku nekā vidēji vienā gada dienā. Savukārt no augusta sākas pakāpeniski "atplūdi". Ziemas pīķis ilgst īsāku brīdi, parasti vienu nedēļu, taču kulminācijas punktā mēdz būt pat augstāks nekā vasarā.

Atvaļinājumu garuma ziņā pāri citiem paceļas divi skaitļi - 7 dienas un 14 dienas. Proti, vairākums strādājošo piesaka vienas vai divu nedēļu ilgu atvaļinājumu. Populāri ir arī īsāki, 2 līdz 5 dienu ilgi atpūtas cēlieni, kas parasti tiek sakombinēti ar valsts svētkiem vai citām brīvdienām, iegūstot garāku atelpas brīdi. Savukārt par 14 dienām ilgākos atvaļinājumos dodas pavisam niecīga strādājošo daļa.