Būs slikti, bet ļoti īsu laiku

Ka jau tiek ziņots, šodien valdība apstiprināja 2023.gada valsts budžetu, par kuru vēl jānobalso Saeimai. Sastādot kārtējo budžeta projektu, finanšu ministrijas eksperti sagatavo arī makroekonomiskās attīstības scenāriju ar iespējamiem prognozēm. Bet pašlaik mēs dzīvojām apstākļos, kad viss strauji mainās. Sākotnējais vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2022.‑2025. gadam tika izstrādāts 2022. gada augustā. Tomēr mainoties 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam, 2022. gada decembrī FM aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes 2022. ‑ 2025. gadam, ņemot vērā Latvijas IKP dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.

Atbilstoši jaunajam scenārijam, Latvijas IKP pieauguma prognoze 2022. gadam samazināta līdz 1,6% (par 1,2 procentpunktiem). Šā gada sākumā bija vērojama vēl strauja ekonomikas izaugsme (gada pirmajā pusē sasniedza 4,1%), ko noteica spēcīgs privātā patēriņa pieaugums pēc COVID‑19 ierobežojumiem.

Savukārt jau gada otrajā pusē augsto cenu un pirktspējas krituma ietekmē patēriņa pieauguma temps būtiski saruka, kā arī, pasliktinoties Latvijas ražotāju situācijai un saglabājoties zemiem investīciju apjomiem, trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,6% un ekonomikas lejupslīde sagaidāma arī gada pēdējā ceturksnī, iespaidojot nākamo gadu.

2023. gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6% (jeb par 1,6 procentpunktiem mazāk, nekā šā gada augusta prognozēs). Augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos turpinās negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku arī 2023. gada pirmajā pusē, bet no gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties. Tāpēc vidējā termiņā atkal gaidāma izaugsmes tempu palielināšanās līdz potenciālā IKP izaugsmes tempam, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3%.

2023. gada sākumā, apkures sezonas laikā, privāto patēriņu mazinās iedzīvotāju pirktspējas kritums augstās inflācijas dēļ, kā arī iedzīvotājiem vairāk līdzekļu novirzot ar mājokli saistīto izdevumu segšanai. Savukārt 2023. un 2024. gadā privātā patēriņa gada pieaugums atjaunosies attiecīgi 3,6% un 4,1% apmērā.

Šogad, pasliktinoties ārējai videi un samazinoties pieprasījumam, eksportētāji varētu vairāk izjust grūtības, tādējādi eksports pieaugtu vien par 0,2%. Savukārt turpmākajos gados scenārijā pieņemts, ka eksportētāji būs pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, un eksports varēs augt ap 4% gadā.