Pārtikas cenu kāpums uztur inflāciju

Kā jau tika ziņots, gada inflācija noslīdēja līdz 6,4%. Atskatoties uz laiku pirms gada, būtiskāko inflācijas īpatsvaru no gada inflācijas veido pārtika (2.88 procentpunkti) un mājoklis (1.16 procentpunkti). Nedaudz mazāk, bet jūtami augušas pakalpojumu cenas, piemēram, veselības aprūpē, atpūtas un izklaides, kā arī tūrisma grupās. Šo kāpumu nedaudz kompensē degvielas cenu kritums (-1.29 procentpunkti).

«Šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā... Tomēr augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021.gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94,9% no ES27 vidējā, tad pērnā laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102,8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1,2%, gada pieauguma temps ir 11,2%”, - komentē pēdējus datus SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

“Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt», - skaidro eksperts.