EM: Latvijā darba ražīgums ir tikai 59% no ES (+VIDEO)

Ekonomika
VS.LV 07:10, 08.01.2024 0

Ministrs Valainis perspektīvu saskata būvniecībā un telekomunikācijās.

 

"Mums pašlaik ir 70 000 cilvēku, kuriem ir nepieciešama pārkvalifikācija, lai apgūtu prasmes ar augstāku pievienoto vērtību, jo, turpinoties ekonomikas attīstībai, viņu šodienas prasmes vairs nebūs vajadzīgas", - pauž ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mums ir jāceļ darba ražīgums. Redzot datus, cik mēs šajā ziņā atpaliekam no ES vidējā rādītāja - mēs sasniedzam tikai 59% -, mums ir kur ieguldīt. Tā ir izglītība, uzņēmumu produktivitāte. Arī esošais darbaspēka resurss ir jāizmanto efektīvi. Latvijas Bankas aplēses liecina, ka mūsu iekšējais potenciāli neizmantotais darbaspēks ir vismaz 73 000 cilvēku. Tie ir ilgstošie bezdarbnieki, cilvēki pirmspensijas vecumā, jaunieši, kuri acīmredzot nav ieguvuši vajadzīgo izglītību. Jāturpina runāt par reemigrāciju, jo ārkārtīgi daudz Latvijas iedzīvotāju ir aizbraukuši. Ja kaut vai daļa atgriežas, tas palīdz risināt darbaspēka problēmu. Un, protams, runa ir arī par trešo valstu pilsoņiem, kas jau šobrīd ierodas Latvijā, 2023.gadā to skaits bija ap 15 000. Citus gadus ir bijis vēl vairāk".

Kā vienu no ekonomikas dzinējiem Valainis minēja būvniecību.

"Es esmu nosaucis mērķi - 10 000 jaunu mājokļu gadā, kas ir vidējais rādītājs Ekonomikas attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) valstīs. Tikko ir apstiprinātas arī Mājokļu politikas pamatnostādnes. Mēs šobrīd būvējam 3000-4000 jaunu mājokļu gadā, tādēļ mērķis ir gana ambiciozs, bet mūsu kolēģi Lietuvā un Igaunijā to spēj īstenot. Tas man liek domāt, ka tas nav nekas neiespējams. Lai to izdarītu, strādāsim pie tā, lai 2024.gadā Latvijā parādītos jauna banka, kas izsniedz hipotekāros kredītus".

Ministrs arī ierosināja apsvērt stratēģisko investoru piesaisti informācijas un komunikāciju jomā.

"Kopš es sevi atceros politikā, visiem vienmēr ir bijis viedoklis, kas ir jādara ar "Tet" un LMT un kas ir jādara ar to ārvalstu akcionāriem. Tieši tādēļ es pašlaik no jebkādiem komentāriem gribu atturēties un sagaidīt profesionālu vērtējumu, kāds būtu vislabākais ceļš mums kā valstij".

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Siguldas novads ir investējis 4,7 miljonus eiro ceļu infrastruktūrā (+VIDEO)

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs.

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Lasiet arī

Ekonomika Tirgotājiem būs jāinformē patērētāji par videi draudzīgām piegādes iespējām

Tirgotājiem būs nepieciešams informēt patērētājus par videi draudzīgām piegādes iespējām, ja tādas tiek nodrošinātas, otrdien nolēma valdībā.

Sabiedrība Aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs

Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība drošības un aizsardzības rūpniecībā, birokrātijas mazināšana un deep-tech tehnoloģiju un jaunuzņēmumu nozaru veicināšana.

Ekonomika Otrdien parakstīs memorandu par pārtikas cenu samazināšanu

Ekonomikas ministrijā (EM) otrdien, 27.maijā, tiks parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu, aģentūru LETA informēja Ministrijā.

Sabiedrība Sociālo mājokļu būvniecībai papildus teju 20 miljoni eiro

Līdz ar atbalsta palielinājumu un projektu veiksmīgas īstenošanas rezultātā rindas uz sociālajiem mājokļiem Latvijā kopumā līdz 2029.gada beigām varētu samazināties gandrīz par 2 000 mājsaimniecībām.