Uzkrājumus veido 47% iedzīvotāju, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz apkopotajiem bankas klientu datiem.
Foto: LETA
Bankā atzīmē, ka situācija ar uzkrājumu apmēru un pieauguma tendencēm ir līdzīga visos reģionos. Visbiežāk nauda tiek krāta norēķinu kontā un krājrīkā, taču līdz ar līdzšinējo procentu likmju kāpumu arvien vairāk cilvēku izvēlējušies ieguldīt arī termiņdepozītos.
Nemainīga ir tendence, ka Rīgā un Pierīgā procentuāli lielākam bankas klientu skaitam ir drošības spilvens jeb uzkrājumi vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā - 17%. Seko Vidzeme un Latgale, kur šāda apmēra uzkrājumu izdevies izveidot 15% klientu. Savukārt nedaudz mazāks īpatsvars ar šādu uzkrājumu ir iedzīvotājiem Zemgalē (14%) un Kurzemē (13%).
Vismērķtiecīgāk dažāda veida uzkrājumus veido cilvēki vecumā virs 35 gadiem, liecina "Swedbank" dati. Savukārt lielākā daļa jeb 62% no tiem, kuriem ir uzkrājumi trīs un vairāku algu apmērā, ir vecumā no 55 gadiem.
Kopumā gandrīz trešdaļa "Swedbank" klientu brīvos līdzekļus izvietojuši termiņdepozītā un krājrīkā. Popularitātes ziņā nākamais risinājums ir uzkrājums pensiju trešajā līmenī, ko izmanto 21% klientu. Gandrīz katrs desmitais jaunietis, kas saņem regulārus ienākumus, arī iegulda pensiju trešajā līmenī.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)