Ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina spēju aizņemties. Kāda?

Ekonomika
VS.LV 13:03, 30.07.2024 0

Ēnu ekonomika ilgstoši veicina Latvijas atpalicību, tostarp apgrūtinot uzņēmēju un cilvēku spēju aizņemties. Tai ir izteikts "sniega bumbas" vai drīzāk "pneimatiskā āmura" efekts - jo mazāk finansējuma tiek izsniegts, jo šaurāka kļūst visa ekonomika, un sarūk cilvēku labklājība, nemazinās vai pat pieaug nevienlīdzība. Tāpēc ēnu ekonomikas apkarošanai ir jākļūst par vienu no ekonomikas politikas un arī katra no mūsu ikdienas aktivitāšu prioritātēm.

 

"Šī gada siltais pavasaris un karstā vasara varētu būt "atkausējuši" ieilgušo sasalumu privātpersonu un uzņēmēju vēlmē piesaistīt finansējumu, lai iegādātos vai paplašinātu mājokli, uzņēmuma telpas, ieguldītu jaunās iekārtās un eksportētu vairāk. Tam ir virkne cerīgu priekšnosacījumu - inflācijas vilnis atkāpjas, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk piesardzīgi samazināt procentu likmes, algas un pirktspēja aug un izskatās, ka ekonomika ieiet jaunā attīstības ciklā. Tomēr ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina un ierobežo spēju aizņemties, lai realizētu ieceres, - tā ir augstā ēnu ekonomikas izplatība, kas īpaši skar uzņēmējdarbības finansēšanu, taču ietekmē arī privātpersonu spēju aizņemties. Nemainīgi aktuāla tā ir būvniecības sektorā, kas tradicionāli ir viens no galvenajiem kreditēšanas tirgus virzītājspēkiem", - raksta Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis.

Lai arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms pērn ir mazinājies (par to liecina Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs ), tas aizvien vēl veido iespaidīgu apjomu - 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un būvniecībā, salīdzinot ar citām nozarēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir visaugstākais - 34,2%, liecina indeksa dati. Salīdzinājumam, - mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir 27%, pakalpojumu sektorā 26,4%, ražošanā 18,9%, bet vairumtirdzniecībā 13%.

Kreditēšana nereti tiek piesaukta kā viens no iemesliem, kāpēc Latvija pēdējos gados ir attīstījusies lēnāk, nekā Lietuva vai Igaunija. Kāpēc Latvijā kreditēšana bijusi gausāka? Gandrīz jebkurā ekonomikā vislielāko kredītu apjomu veido nekustamā īpašuma attīstība, un tieši mājokļu tirgus attīstības lēnie tempi ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ kreditēšana Latvijā atšķiras no pārējām Baltijas valstīm. Asociācijas biedru dati rāda, ka kopš 2012.gada sākuma nekustamā īpašuma un būvniecības nozarēm, kā arī mājsaimniecībām hipotekārajos kredītos izsniegto kredītu apjoms Latvijā ir samazinājies no 9,1 miljarda eiro līdz 6,6 miljardiem eiro. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā ar nekustamajiem īpašumiem, kā arī ar būvniecību saistīto kredītu apjoms pieaudzis līdz gandrīz 15 miljardiem eiro. Savukārt ražojošajās nozarēs atšķirības kreditēšanā Baltijas valstīs faktiski nav, un uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms relatīvi pret IKP ir līdzīgs kā Lietuvā un Polijā. Te jāņem vērā arī tas, ka mājokļu cenu līmenis pārējās Baltijas valstīs jau ilgstoši ievērojami pārsniedz cenu līmeni Latvijā.

Ēnu ekonomikas negatīvās blaknes skar arī iedzīvotājus, jo, piemēram, saņemot algu aploksnē, legālo ienākumu līmenis ir krietni mazāks un bieži ir nepietiekams, lai spētu aizņemties. Mājokļu kreditēšanā ir jūtams arī uzkrājumu trūkums. Latvijā mājsaimniecībām noguldījumu apmērs komercbankās uz vienu iedzīvotāju nesasniedz pat 5500 eiro, kamēr Lietuvā un Igaunijā noguldījumi bankās veido 7400 līdz 8500 eiro uz vienu iedzīvotāju. Cilvēkiem nepietiek līdzekļu hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai, tāpēc ieceri par jauna mājokļa būvniecību vai iegādi nav iespējams finansēt ar aizņēmumu, jo bez pirmās iemaksas to bankas ne tikai nevar, bet arī nedrīkst darīt. Tā ir valsts ar likumu noteikta prasība.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Siguldas novads ir investējis 4,7 miljonus eiro ceļu infrastruktūrā (+VIDEO)

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs.

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Lasiet arī

Ekonomika Valstī būtiski pieaug aizņēmēju īpatsvars ar ļoti sliktu kredītreitingu (+VIDEO)

3,5% ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem.

Ekonomika Latvijā novērojams būtisks kreditēšanas pieaugums

Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka kopējais izsniegto kredītu apjoms 2024.gada beigās sasniedza 16,3 miljardus eiro, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2023.gadā. Mājsaimniecībām kopējais izsniegto kredītu apjoms pieauga par 7,0%, kamēr uzņēmumiem - 2,4%.

Ekonomika Negatīva kredītvēsture ir aptuveni 2,8 tūkstošiem Latvijas studentu (+VIDEO)

Vairāk nekā pusei, jeb 56% ir arī citas saistības, izņemot studentu kredītus.

Ekonomika PTAC: distances kredītiem darījumu skaits Latvijā pieauga par 43,99% (+VIDEO)

Procentu likmes līzinga darījumiem ar mainīgo likmi samazinājās, ziņo eksperti.