Grozījumi Transporta enerģijas likumā nodrošinās iespēju ražot degvielu Latvijā

Ministrijā skaidro, ka transporta sektors ir lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido ap 37% no kopējā ne-ETS (emisiju tirdzniecības sistēmas) emisiju apjoma. Regulējuma mērķis ir nodrošināt iespēju ražot degvielas šeit, Latvijā, uz vietas, dodot iespēju patērētājiem iegādāties lētāku transporta enerģiju nekā importa ražojumus, kā arī nodrošināt kopējās tautsaimniecības attīstību.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šis regulējums dod spēcīgu signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos. Attīstot vietējo degvielas ražošanu, ne vien iespējams spēcināt Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, bet arī sekmēt degvielu tirgū ļoti nepieciešamo konkurenci.

"Latvijā ražota degviela dod iespēju stiprināt mūsu pašu ekonomiku - atbalstot vietējo ražošanu, mēs nodrošinām, ka papildu līdzekļi nonāk valsts un pašvaldību budžetā, nevis ārvalstu uzņēmumu peļņā. Šie resursi tālāk tiek ieguldīti sabiedrībai nozīmīgās jomās tepat Latvijā -izglītībā, drošībā un citur," pauž Melnis.

KEM pozitīvi novērtē dialogu ar parlamenta pārstāvjiem, uzklausot priekšlikumus likumprojekta pilnveidojumiem, kā arī nozaru asociāciju pausto gatavību turpināt praktisku virzību uz konkurētspējīgiem un ilgtspējīgiem risinājumiem, sniedzot patērētājiem alternatīvas iespējas - piemēram, Latvijā ražotu biodegvielu vai biometānu no vietējiem resursiem - rapša, pārtikas rūpniecības atlikumiem, atkritumiem.

Kā norādījusi Latvijas Biodegvielu un Bioenerģijas asociācija, degvielas importa atkarība padara Latviju īpaši ievainojamu pret globālajām naftas tirgus svārstībām, kas izraisa cenu kāpumu un tieši skar gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus. Ražojot uz vietas - Latvija var būt neatkarīgāka un pasargāta no fosilo resursu cenu svārstībām.

Melnis norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ilgtspējas ziņošanas regulējums pieprasa, ka Latvijas eksportspējīgajām nozarēm ir jāpiedāvā tirgum tādi produkti un pakalpojumi, kas atbilst ilgtspējas prasībām, kas ietver arī informāciju par to, kādi enerģijas veidi ražošanā tiek izmantoti. Ja šīs nozares nespēs to nodrošināt, nozares riskē tikt izslēgtas no globālajām eksporta piegādes ķēdēm. Tas savukārt nozīmētu risku Latvijai kļūt par izolētu spēlētāju pasaules tirgū - ar tiešu ietekmi uz mūsu tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi. Šeit var runāt par, piemēram, tādu materiālu eksportu kā cements, tērauds, ķīmiskā rūpniecība.

Vienlaikus, sekojot līdzi prognozēm par elektrifikācijas pieaugumu, KEM atzīst, ka tas ir būtisks veicinošs faktors moderno degvielu ražošanā - īpaši ūdeņraža ražošanā, kas ir ļoti nozīmīga aviācijas nozarei. Jau šobrīd pilotprojekta līmenī tiek testēti autobusi, kas darbojas uz ūdeņradi.

Līdzās regulējumam, KEM nodrošina arī atbilstošus patēriņa veicinošus instrumentus, lai atbalstītu šādu iniciatīvu īstenošanu. KEM šī gada sākumā izstrādāja un valdība apstiprināja atbalsta programmu biometāna ražošanai un pārvadei. Atbalsta programmai varēs pieteikties gan topošie, gan esošie biometāna ražošanas un biometāna pārvadāšanas uzņēmumi. Programma tiks atvērta provizoriski šogad rudenī un darbosies līdz 2029.gada 31.decembrim. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 21,5 miljoni eiro.

Atbalsts tiks sniegts, lai iegādātos biometāna attīstīšanas un ražošanas iekārtas, ar biometānu darbināmu transportēšanas komplektu, kā arī biometāna pārvadei un uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidei.

Savukārt Modernizācijas fonda programmas ietvaros ir atvērta projektu iesniegšanas otrā kārta līdz šī gada 18.jūlijam. Programma sniedz iespēju pašvaldībām, pašvaldību uzņēmumiem un privātajiem uzņēmumiem saņemt līdzfinansējumu elektroauto iegādei un to uzlādes infrastruktūras attīstībai.