Valstī ir pieaudzis būvniecības paziņojumu skaits (+VIDEO)

Latvijā uzņemtais kurss birokrātijas mazināšanai būvniecībā ir sniedzis rezultātus - būvniecības ierosinātāji arvien vairāk būvniecības ieceru īstenošanai izmanto atvieglotās prasības.

Ja 2022.gadā Latvijā tika reģistrēti 6.1 tūkstoši paziņojumi par būvniecību, tad 2024.gadā to skaits pieauga līdz 8.5 tūkstošiem. Savukārt izdoto būvatļauju skaits samazinās, jo ierosinātāji izmanto atvieglotās dokumentu sagatavošanas iespējas. Piemēram, 2022.gadā Latvijā tika izdoti 6.5 tūkstoši būvatļauju, bet 2024.gadā - 5.3 tūkstoši.

Lai veicinātu efektīvāku, ātrāku un prognozējamāku būvniecības procesu Latvijā, EM ir īstenojusi virkni būtisku reformu, kas ievērojami samazina administratīvo slogu. Šie pasākumi ne tikai atvieglo būvniecības ieceru īstenošanu, bet arī samazina izmaksas un paātrina lēmumu pieņemšanu, aptverot gan būvdarbu, gan projektēšanas, būves reģistrācijas un sabiedrības līdzdalības aspektus.

Uzlabots būvdarbu process:

-būtiski pilnveidots būvdarbu fiksācijas process, vairs nav nepieciešami dublējoši būvdarbu akti; samazinātas prasības ikdienas ierakstiem, vienveidīgu darbu gadījumā neprasot vienu un to pašu informāciju sniegt katru dienu;

-autoruzraudzība būvdarbu laikā vairs nav obligāta (izņemot kultūras pieminekļu gadījumā), šo atstājot nekustamā īpašuma attīstītāja ziņā. Vienlaicīgi pilnveidots projektēšanas process - projektēšana turpinās līdz nodošanai ekspluatācijā, izstrādāta skaidra kārtība un atbildība par grozījumiem projektā būvdarbu laikā, kā arī par turpmāko būvprojekta detalizāciju;

-vienkāršota atkārtota būvizstrādājumu izmantošana - tiek veicināta aprites ekonomikas principu ieviešana, racionāla resursu izmantošana. Vairs nav nepieciešams veikt sarežģītu atbilstības novērtēšanu materiāliem, kas tiek atkārtoti izmantoti apdarē un nenesošajās konstrukcijās;

-ēku nodošana ekspluatācijā pa kārtām (izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas). Šīs ir ļoti aktuāls jautājums loģistikas centriem un citiem objektiem ar lielu ražošanas infrastruktūru. Attīstoties tehnoloģijām un mainoties pieprasījuma raksturojumam, ēkas kļūst arvien lielākas. Šādā gadījumā tiesības šādu ēku attīstīt pa daļām un katru daļu nodot ekspluatācijā atsevišķi būtiski paātrina nekustamā īpašuma attīstīšanu, ļauj ātrāk uzsākt ekspluatāciju;

-iespēja paralēli tehniskā projekta izstrādei uzsākt būvniecības priekšdarbus -sagatavot būvlaukumu, veikt zemes darbus, pieslēgumu būvniecību. Arī šī pasākuma mērķis ir samazināt nekustamā īpašuma attīstīšanai nepieciešamo laiku.

Vienkāršots process rūpnieciski ražoto ēku būvniecībai:

-atvieglots process gan projektēšanai, gan novietošanai;

-ieviesta būves pase, kas faktiski aizvieto būvprojektu, kā arī būvdarbu dokumentāciju. Papildus jāizstrādā tikai ģenerālplāns un pamatu risinājumi;

-vienkāršota ieceres dokumentācija rūpnieciski ražotām ēkām līdz 150 m2 -būvatļaujas vietā pietiek ar paskaidrojuma rakstu, kas ir ātrāks un vienkāršāks risinājums.

Papildus tam veikta virkne citu procesu, kas vērsti uz birokrātijas un administratīvo šķēršļu mazināšanu būvniecībā - piemēram, likvidēta pretruna starp būvniecības un nekustamā īpašuma ierakstīšanas Zemesgrāmatā regulējumiem, kas iepriekš kavēja mazēku (līdz 25 m2) reģistrāciju. Panākts risinājums, ka mazēkas var būvēt paziņošanas kārtībā un reģistrēt Zemesgrāmatā bez būvvaldes lēmuma.

Arī tuvākajā laikā gaidāmi uzlabojumi. Valdībā apstiprināti un Saeimā divos lasījumos atbalstīti grozījumi Būvniecības likumā, kas uzlabos būvprojekta sagatavošanas un būvprojektēšanas procesu:

-skaidrs un vienkāršs process projektēšanai nepieciešamo datu iegūšanai;

Komunikāciju īpašniekiem būs pienākums sniegt, kā arī nepieciešamības gadījumā iegūt aktuālus datus apvidū par zemes vienībā esošo tīklu novietojumu. Šādi tiek mazināti būvdarbu laikā iespējamie riski, novēršot nepieciešamību apturēt būvdarbus un veikt izmaiņas projektā.

-skaidri nosacījumi tehnisko noteikumu saņemšanai un būvprojekta saskaņošanai.

Īsāki tehnisko noteikumu izdošanas un saskaņošanas termiņi. Aizliegums prasīt maksu par tehnisko noteikumu saņemšanu vai satura skaidrošanu. Aizliegums tehniskajos noteikumos ietvert prasības, kas tiešā veidā nav nepieciešamas būvniecības ieceres īstenošanai. Būvvaldei ir jāpamato izvirzītās prasības veikt projekta saskaņošanu ar trešajām personām (valsts un pašvaldības institūcijām, komunikāciju turētājiem). Pagarināts tehnisko noteikumu derīguma termiņš līdz 2 gadiem, sniedzot lielāku stabilitāti projektēšanas procesā.

Valdībā pieņemts arī lēmums par vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanu no 2026.gada. Šobrīd notiek aktīvs tehniskais darbs, nodrošinot datu padevi starp Būvniecības informācijas sistēmu, Valsts zemes dienestu un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu. Galvenais šī procesa mērķis - datu vienreizēja ieguve un atkalizmantošana, atsakoties no būves kadastrālās uzmērīšanas.