Lietuva un Igaunija atrodas attiecīgi 33. un 16. vietā.
Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) jaunākajā globālo inovāciju indeksā “Global Innovation Index 2025” Latvija ir pakāpusies uz 41. vietu, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā gadu iepriekš. Kopumā Latvija ir uzlabojusi pozīcijas sešos rādītājos, bet četros tie ir pasliktinājušies.
Globālais inovāciju indekss Global Innovation Index 2025 sarindo pasaules 139 inovatīvākās ekonomikas. Tas izceļ globālās tendences, kas ir balstītas uz investīciju veidiem, tehnoloģisko progresu un sociālekonomisko ietekmi. Valstis tiek sarindotas, ņemot vērā 80 dažādus rādītājus. Globālie inovāciju līderi ir Šveice, Zviedrija, ASV, Dienvidkoreja un Singapūra. Parējās abas Baltijas valstis – Lietuva un Igaunija atrodas attiecīgi 33. un 16. vietā.
Attīstības temps – mērens
Latvijas attīstības temps tiek raksturots kā mērens, lai gan kopumā tā atrodas augstu ienākumu grupā pasaulē – 38. vieta no 54 valstīm, savukārt Eiropā tā ir 27. vietā no 39 analizētajām valstīm.
Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte minētas kā spēcīgākās inovāciju institūcijas Latvijā. Minētās universitātes ir ierindotas no 721. līdz 1000. vietai starp visām apskatā iekļautajām augstākās izglītības iestādēm. Vienlaikus norādīts, ka Latvija ir 83. vietā pēc absolventu skaita zinātnes un inženierzinātņu studiju novirzienos. Pētnieku skaita ziņā uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ierindojas 41. vietā.
Pieaug ieguldījumi izpētē un attīstībā
Īstermiņā Latvija ir uzlabojusi sniegumu šādos rādītājos: ieguldījumi izpētē un attīstībā, riska kapitāla darījumu skaits, platjoslas apraide, 5G tīkla pieejamība un automatizācija, dzīves ilguma prognoze. Īstermiņā sniegums pasliktinājies šādās jomās: zinātniskās publikācijas, starptautiskie patentu pieteikumi, darbaspēka produktivitāte un ir paaugstinājusies vidējā gaisa temperatūra.
Inovāciju jomā secināts, ka, ņemot vērā ieguldījumus, Latvija rada mazāk inovāciju nekā varētu sagaidīt – ieguldījumu veikšanā inovācijās Latvija ir 39. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk, nekā gadu iepriekš. Vienlaikus inovāciju rezultāti ir mazliet uzlabojušies – šajā rādītājā Latvija ir pakāpusies par divām pozīcijām augstāk un atrodas 44. vietā (2020. gadā Latvija bija 35. vietā).
Ir vieta uzlabojumiem
Latvijai kā spēcīgākās jomas ir atzītas infrastruktūra un radošās izpausmes. Piemēram, augsti rādītāji ir nacionālo filmu ražošanā (5. vieta), kultūras un radošo pakalpojumu eksportā (10. vieta), mobilo lietotņu skaitā (12. vieta), sieviešu ar augstāko izglītību nodarbinātībā (12. vieta) un studentu skaitā augstākās izglītības iestādēs (16. vieta).
Kā vājākās jomas ir atzīmētas tirgus attīstības līmenis (56. vieta), zināšanu un tehnoloģiju atdeve (51. vieta), cilvēkkapitāls un pētniecība, uzņēmējdarbības attīstība (47. vieta).
Īpaši vāji rādītāji ir politikas stabilitātē uzņēmējdarbības veikšanai (126. vieta), jauniešu demogrāfiskajam resursam (117 vieta), maksājumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu (108. vieta) un klasteru attīstībai (102. vieta). Tāpat Latvijas pozīcijas pasliktina mazais “vienradžu” un globāli atpazīstamu zīmolu skaits.