Līdz jūlijam atlikta pilnā sprieduma sagatavošana Zolitūdes traģēdijas lietā

Likums paredz, ka laiks, kurā tiek sastādīts pilns spriedums, var tikt pagarināts lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ, un par to tiek informēti lietas dalībnieki. Pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu vienā reizē var atlikt ne ilgāk par diviem mēnešiem, bet kopā pilna nolēmuma sastādīšanu var atlikt ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

Šī nav pirmā reize, kad termiņš pagarināts.

Iepriekš motīvu daļu apgabaltiesas 24.janvāra spriedumam bija plānots sagatavot 7.februārī, bet vēlāk termiņu pagarināja līdz 6.aprīlim, bet vēl vēlāk - līdz 6.jūnijam.

Jau vēstīts, ka pirmās instances tiesa sabrukušā veikala būvinženierim Ivaram Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa 24.janvārī viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.

Arī pirmās instances tiesa iepriekš no Sergeta par labu cietušajiem piesprieda 5,5 miljonus eiro morālo kompensāciju.

Savukārt visus pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.

Apelācijas instance pieņēma arī četrus blakuslēmumus.

Pirmkārt, tiesa norādīja Rīgas tiesu apgabala virsprokuroram uz trūkumiem prokuroru darbā kriminālprocesā. Tiesas skatījumā, nesamērīgi lielais pierādījumu apjoms kavēja lietas iztiesāšanu. Pierādījumu apjoms aizņēma 559 lappuses, no kurām lielākā daļa netika izmantotas lietas pierādīšanā, kā arī krimināllietas materiālos pievienotie dokumenti, tai skaitā svešvalodā, netika izmantoti pierādīšanas gaitā.

Otrkārt, tiesa norādīja Rīgas apgabaltiesas virsprokuroram par nepieciešamību izlemt jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar iespējamu notikušo dokumentu viltošanu, izstrādājot metāla konstrukcijas, jo šādas ziņas tika iegūtas lietas iztiesāšanas gaitā. Līdzīgi jau pirmās instances tiesa savā spriedumā 2020.gada izskaņā pārmeta izmeklētājiem, ka konkrētajā kriminālprocesā valsts apsūdzības uzturētāji, veicot izmeklēšanas uzraudzību, nav nodrošinājuši kvalitatīvu izmeklēšanu attiecībā uz nepieciešamo pasākumu veikšanu visu iespējamo vainīgo personu noskaidrošanai, proti, vai SIA "Vikom industries" amatpersonu un darbinieku rīcībā nav konstatējamas noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes. Šis uzņēmums bija tiešas sabrukušo metāla kopņu ražotājs.

Tāpat tiesa ar blakus lēmumu nosodīja advokātes Jevgēnijas Tverjanovičas-Bores rīcību, jo advokāte, apelācijas instances tiesā pārstāvot arī cietušo Anatoliju Bļinovu, tiesu debatēs lūdza piedzīt par labu Bļinovam kompensāciju 300 000 eiro apmēra, lai arī šis cietušais 2022.gada augustā jau bija miris.

Ceturtkārt, tiesa norādīja uz pārkāpumiem, taisot pirmās instances spriedumu. Apelācijas instance uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav atspoguļojusi un izvērtējusi visus tiesa iesniegtos pierādījumus. Galvenokārt neesot pienācīgi atspoguļotas liecības, kā arī atsevišķi pierādījumi.

Iepriekš prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par apsūdzēto Andra Gulbja, Andra Kalinkas, Staņislava Kumpiņa, Mārtiņa Draudiņa, Marikas Treijas, Aijas Meļņikovas, Jāņa Baloža un Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem.

Par pirmās instances tiesas spriedumu, kura apjoms pārsniedz 1200 lappušu, tika saņemts prokuratūras apelācijas protests, apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvja apelācijas sūdzība un vairāk nekā 50 apelācijas sūdzības no cietušajiem un viņu pārstāvjiem.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Pirmās instances tiesā krimināllietā par vainīgu tika atzīts būvinženieris Sergets, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.

Arhitektu Kalinku, būvuzraugu Draudiņu, veikala projekta būvekspertīzes veicēju Gulbi, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Kumpiņu, bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi, bijušo Rīgas pilsētas būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītāju Treiju, būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Meļņikovu un SIA "Maxima Latvija" darbinieci Šuvajevu pirmās tiesas instance attaisnoja.

Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.

Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas netiks izmantoti pierādīšanā.