IeM: Latvija cilvēku tirdzniecības kontekstā atrodas pārmaiņu posmā

Ja iepriekš Latvija bija galvenokārt zināma kā izcelsmes valsts, jo nereti Latvijas valstspiederīgie tika pakļauti ekspluatācijai ārvalstīs, tad pašlaik Latvija ir gan izcelsmes, gan mērķa, gan tranzīta valsts, kā arī valsts, kurā tiek ekspluatēti pašu iedzīvotāji.

Tādēļ stratēģiska politikas plānošana prasa īstenot daudzveidīgus pasākumus, kas aptver vairākus virzienus. Šī pieeja būtiski atšķiras no valstīm, kuras galvenokārt ir mērķa valstis vai kurām raksturīga tikai izcelsmes valsts loma.

Šajā pārejas periodā daudzas ierastās prakses un sistēmas, piemēram, pieeja riska vidēm, cietušo identificēšana un novirzīšana, kā arī darbs ar cietušajiem, ir jāmaina vai jāpielāgo. Tāpat rodas nepieciešamība pēc jauniem pakalpojumiem, piemēram, tulka nepieejamība var būtiski ietekmēt darbu ar cietušo un samazināt palīdzības iespējas, pausts sagatavotajā dokumenta projektā.

Līdz ar to cilvēku tirdzniecības apkarošanas kontekstā būtiski paplašinās gan iesaistīto sadarbības iestāžu loks, gan risināmo jautājumu spektrs.

Kopš 2016.gada Latvijā ir identificēti 303 cilvēku tirdzniecības upuri. No tiem 213 ir Latvijas valstspiederīgie, bet 90 - trešo valstu pilsoņi. Identificētie upuri ir tikuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs.

Visbiežāk konstatētās cilvēku tirdzniecības formas ir darbaspēka ekspluatācija, seksuālā ekspluatācija, piespiedu fiktīvās laulības, kā arī piespiešana vai iesaistīšana dažādos noziedzīgos nodarījumos, piemēram, narkotiku pārvadāšanā vai finanšu krāpšanā. Konstatēti arī gadījumi, kad personas, arī nepilngadīgas, ārzemēs iesaista piespiedu ubagošanā.

Paaugstināti riski ir saistīti ar mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, jo cilvēku tirdzniecības problēmu būtiski ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori, kas nav risināmi tikai šauri cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas ietvaros.

Par plāna virsmērķi izvirzīts stiprināt institucionālo kapacitāti un efektīvu pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanai, vēršoties pret cilvēku tirgotājiem, pilnveidojot atpazīšanu un potenciālo upuru novirzīšanu, kā arī sniedzot atbilstošu atbalstu upuriem.

Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīti vairāki uzdevumi, kas iedalāmi galvenajos rīcības virzienos.

Pirmais rīcības virziens ir prevencija jeb izpratnes veicināšanas pasākumi sabiedrībai kopumā un riska grupām.

Otrkārt, tiek runāts par atbalstu upurim. Šis rīcības virziens fokusējas uz agrīnu cilvēku tirdzniecības atpazīšanu un tūlītējiem pasākumiem, kas nodrošina cietušo aizsardzību un nepieciešamo atbalstu. Šī plānošanas periodā lielāka uzmanība tiks pievērsta cilvēku tirdzniecības agrīnai identificēšanai un normatīvajam regulējumam, kas ļauj īstenot informācijas apmaiņu un sadarbību, lai novirzītu iespējamo upuri tūlītējam atbalstam.

Tāpat plānots īstenot vairākas apmācības pirmās saskarsmes institūcijām un izstrādāt cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas rīku, tādējādi ceļot pirmo saskarsmes institūciju kapacitāti.

Kā trešais rīcības virziens tiek minēta vainīgo saukšana pie atbildības. Šis rīcības virziens koncentrējas uz pasākumiem, kas spēcina izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesvedības procesus cilvēku tirdzniecības lietās. Šajā pārskata periodā iekļauts pasākums ES direktīvas iekļaušanai Latvijas normatīvajā regulējumā. Direktīva kriminalizē apzinātu cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu un nosaka stingrākus sodus, tostarp līdz desmit gadu ilgu ieslodzījumu smagos gadījumos. Daļa šo prasību jau ir iekļautas Krimināllikumā, taču daļa līdz 2026.gada jūlijam būs jāievieš Latvijas normatīvajā regulējumā.

Ceturtais rīcības virziens būs politikas koordinācija. Proti, lai veicinātu pierādījumos balstītu politiku, šajā plānošanas periodā tiks sagatavots priekšlikums neatkarīgā ziņotāja izveidei Latvijā. Savukārt regulārai koordinācijai plānots izveidot pastāvīgu ekspertu darba grupu, kas nebūs piesaistīta konkrētam politikas plānošanas dokumentam, kā tas ir bijis līdz šim.

Plāns būs jāapstiprina valdībai.