SEB banka: Latvijas ekonomikai un sabiedrībai draud bīstamas sekas

Ekonomika
LETA 14:58, 23.10.2023 0

Saeimas deputātu ideja par 50% "atlaidi" hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai, pauž "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

 

Viņa min, ka šāda "atlaide" visiem aizņēmējiem - pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, - būs bīstams precedents, un Teterei ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas.

"Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās," uzsver Tetere.

Viņa skaidro, ka politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā, jo vājināsies kreditēšana. Vairums kredītņēmēju, kuri būs saņēmuši "atlaides", visticamāk, būs jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē.

Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos, skaidro Tetere un uzsver, ka atbilstopši "Standard&Poor's" novērtējumam ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu - Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Pēdējā pusgada laikā daži politiķi ir apzināti centušies "sarīdīt" sabiedrību un bankas, pauž Tetere, piebilstot, ka vispirms bija apvainojumi vājā ekonomikas kreditēšanā, "piemirstot", ka ēnu ekonomikas dēļ kreditējamu uzņēmumu ir daudz mazāk, nekā Latvijā vajadzētu būt un algas Latvijā ir zemākas, kam sekoja apvainojumi tajā, ka banku sektorā esot vāja konkurence un apvainojumi pārāk lielā peļņā. "Nemitīgs politiķu komunikācijas vadmotīvs ir bijis un turpina būt - bankas nenāk pretī iedzīvotājiem, aizņēmējiem," viņa atzīmē.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Siguldas novads ir investējis 4,7 miljonus eiro ceļu infrastruktūrā (+VIDEO)

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs.

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa pirmajā ceturksnī - 135,8 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos četros mēnešos strādāja peļņu 135,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,5% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Ekonomika Latvijas lielāko banku klientiem izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 2,564 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Ekonomika Likvidēta bijusī «Rigensis Bank»

Likvidēta kompānija "Rigensis Capital", kas 2021.gadā tika izveidota, reorganizējot "Rigensis Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa divos mēnešos - 65 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos divos mēnešos strādāja peļņu 65 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,3% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.