Banku augstskola jau tagad reaģē uz nozares transformāciju (+VIDEO)

Līdz ar digitalizāciju un mākslīgā intelekta attīstību finanšu pasaule piedzīvo būtisku transformāciju, jo tradicionālās bankas maina darbības modeļus, ieviešot arvien vairāk finanšu tehnoloģiju risinājumu, vienlaikus pārmaiņas finanšu nozarē būtiski ietekmēs arī prasības nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore profesore Līga Peiseniece.

Finanšu nozare šobrīd piedzīvo strauju pāreju no tradicionālā banku modeļa uz tehnoloģijās balstītiem risinājumiem. Pakalpojumi, kas agrāk bija pieejami tikai klātienē vai ar sarežģītām procedūrām, tagad kļūst par daļu no lietotnes vai algoritma.

"Digitālās identitātes, pašapkalpošanās platformas, mākslīgais intelekts klientu apkalpošanā un personalizēti finanšu ieteikumi - tās vairs nav nākotnes idejas, bet realitāte daudzviet pasaulē, arī Latvijā. Tuvākajos gados sagaidāms, ka plaši izplatīta kļūs arī automātiska kredītspējas novērtēšana, kriptovalūtas integrācija ikdienas maksājumos un "invisible banking" - finanšu pakalpojumi, kas integrēti citās platformās, piemēram, e-veikalos vai sociālajos tīklos. Šīs inovācijas mainīs ne tikai to, kā mēs izmantojam finanšu pakalpojumus, bet noteiks arī to, kādas prasmes un kompetences būs nepieciešamas finanšu nozares profesionāļiem," prognozē Banku augstskolas rektore.

Agrāk karjeras ceļš banku sektorā šķita prognozējams un strukturēts, tagad - tehnoloģiju laikmetā - profesionāļiem jāspēj pielāgoties digitālajām inovācijām, nezaudējot būtiskās pamatvērtības - analītisko domāšanu, precizitāti un augstu ētikas līmeni.

"Personības īpašības - uzticamība, atbildība, kritiskā domāšana un spēja darboties komandā - joprojām ir izšķirīgas, taču mainās instrumenti un darba vide. Agrāk pietika ar spēcīgu finanšu analīzi, tagad nepieciešams izprast arī datu analītiku, kiberdrošību, mākslīgā intelekta darbību un digitālo platformu loģiku," saka Līga Peiseniece.

Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumā norādīts, ka līdz 2027.gadam ap 23% finanšu sektora amatu būtiski mainīsies vai tiks aizstāti ar tehnoloģijām. Tajā pašā laikā pieprasītākie amati ir finanšu un investīciju analītiķi ar digitālām prasmēm, datu analītiķi un mākslīgā intelekta risinājumu integrētāji, digitālo maksājumu un kriptoaktīvu speciālisti, kibernoziedzības novēršanas un risku vadības eksperti.

Vienlaikus samazināsies pieprasījums pēc pozīcijām, kas saistītas ar manuālu datu apstrādi, rutīnas pārskatu sagatavošanu vai klientu apkalpošanu bez digitālajām prasmēm.

"Straujās pārmaiņas finanšu nozarē prasa ne tikai jaunas tehnoloģiskas prasmes, bet arī spēju pielāgoties, domāt kritiski un pieņemt atbildīgus lēmumus, tieši tāpēc ir svarīgi izvēlēties studiju vidi, kas attīsta ne vien zināšanas, bet arī izpratni par nozares attīstības virzieniem un sagatavo profesionāliem izaicinājumiem ilgtermiņā. Banku augstskola jau tagad reaģē uz nozares transformāciju, piedāvājot studiju programmas, kas apvieno klasiskās finanšu zināšanas ar mūsdienīgām digitālajām prasmēm. Studentiem ir iespēja apgūt datu analītiku, finanšu tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un ilgtspējīgas finanses, kas veido pamatu karjerai modernajā finanšu vidē," stāsta Līga Peiseniece.

Banku augstskola sadarbojas ar finanšu sektoru un darba devējiem, lai studenti tiktu sagatavoti atbilstoši darba tirgus vajadzībām, piemēram, rīko hakatonus un biznesa spēli "Bizness24h", kas simulē reālas situācijas modernā "fintech" vidē.

"Nākotnes līderis finanšu sektorā būs tas, kurš spēs apvienot klasisko finanšu izglītību ar tehnoloģiskām un digitālām prasmēm. Jau tagad arvien biežāk vienā CV izglītības un prasmju sadaļā var redzēt gan "finanšu vadība", gan "Python", "Power BI", "blockchain" vai "MI modelēšana", tāpēc nākotnes profesionāļa formula izskatās šādi: finanšu eksperts + tehnoloģiju lietpratējs," it pārliecināta Banku augstskolas rektore profesore Līga Peiseniece.

Kā ziņots iepriekš, 2025.gadā septembrī Banku augstskola kļūs par daļu no Latvijas Universitātes. Tas paplašinās akadēmiskās iespējas, nezaudējot to, kas Banku augstskolu padarījis konkurētspējīgu - ciešu saikni ar darba tirgu, starptautisku skatījumu un mācību saturu, kas pielāgots nākotnes profesiju prasībām.