4500 bērni no Latvijas mācās ar moderniem robotiem un mikrodatoriem (+VIDEO)

Vairāk nekā 4500 skolēnu no 46 Latvijas skolām šogad apgūs datoriku ar moderniem robotiem un mikrodatoriem IT Izglītības fonda iniciatīvā “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka”. Projekts nodrošina, ka skolēniem neatkarīgi no dzīvesvietas ir pieejami mūsdienīgi mācību rīki, bet skolotāji saņem metodisko un mentoru atbalstu. Dalībnieku vidū ir 25 pamatskolas, 17 vidusskolas, trīs ģimnāzijas un četras mākslu un mūzikas skolas ar vispārizglītojošo statusu. Skolas mērķtiecīgi izvēlētas tā, lai katrā reģionā būtu vairākas izglītības iestādes, kas var sadarboties savā starpā.

Līdz ar jauno izglītības standartu ieviešanu arvien nozīmīgāk kļūst tehnoloģiju iekļaušana mācību procesā. Tas nav tikai darbs ar datoru un lietojumprogrammām, bet arī praktisks dažādu ierīču izmantojums. Tā skolēniem rodas iespēja datorikas saturu uztvert aizraujošāk, kā arī attīstīt digitālo pratību, sadarbību un radošumu.

Iniciatīva “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka” tika aizsākta pagājušajā mācību gadā kā pilotprojekts ar 16 skolām, 25 skolotājiem un vairāk nekā 1800 skolēniem.

“Pilotprojekts pierādīja, ka skolotāji ir gatavi jaunām pieejām, ja saņem atbalstu. Skolotāju un skolēnu atsauksmes apliecina, ka programmēšana un algoritmi viņiem ir kļuvuši par aizraujošu mācību procesu, nevis grūtu teoriju – tas ir lielākais apliecinājums iniciatīvas vērtībai,” vietnē labsoflatvia.lv norāda nodibinājuma “Fonds Augt” vadītāja Guna Joma.

Arī IT Izglītības fonda izpilddirektore Anda Priedīte teic, ka pozitīvās atsauksmes pēc pilotprojekta un lielā skolotāju interese apliecina, ka iniciatīva ir noderīga un nepieciešama: “Tā palīdz skolām nodrošināt skolēniem tehnoloģijām bagātinātu mācību procesu un veicina interesi par STEM un programmēšanu. Īpaši svarīgi tas ir 4.–9. klasēs, kad bērniem, sevišķi meitenēm, interese par šīm jomām mēdz mazināties.”

Visos reģionos

Pozitīvie rezultāti ļāva šogad paplašināt dalībnieku loku – pieteicās 114 skolas, no kurām atlasītas 46. Tās pārstāv visus Latvijas reģionus: Rīgu (trīs skolas), Vidzemi (19 skolas), Zemgali (piecas skolas), Kurzemi (10 skolas) un Latgali (sešas skolas).

Projektā tiek integrētas tehnoloģijas datorikas obligātā mācību satura īstenošanai 4.–9. klasēs. Skolas rotācijas kārtībā uz diviem mēnešiem saņem trīs dažādus tehnoloģiju komplektus, kas ļauj skolēniem izmēģināt dažādus robotus, mikrodatorus un robotikas komplektus. Skolotājiem tiek nodrošinātas apmācības, metodiskais materiāls un regulārs mentoru atbalsts.

“Mūsu fonda mērķis ir nodrošināt visiem Latvijas bērniem piekļuvi moderniem mācību rīkiem. Ar “Izglītības tehnoloģiju bibliotēku” skolām tiek dota iespēja izmēģināt jaunākās tehnoloģijas pirms to iegādes – tā ir gudra pieeja izglītības attīstībai. Iespējams, šāds tehnoloģiju bibliotēkas modelis nākotnē varētu kļūt par risinājumu efektīvai mācību tehnoloģiju izmantošanai, piemēram, novada mērogā,” teic G. Joma.

Skolēni aktīvi iesaistās

Pilotprojekta dalībnieki atzīst, ka nav bijis grūti apgūt tehnoloģijas, bet vislielāko ieguvumu sniegusi skolēnu iesaiste un sajūsma. Tika novērota arī introvertāku skolēnu aktīva iesaistīšanās, sadarbība starp klasesbiedriem un labāka algoritmu izpratne caur praktiskiem uzdevumiem.

“Darbs ar izglītības tehnoloģijām parādīja, kā algoritmus un programmēšanu var sasaistīt ar reālās dzīves situācijām. Tas skolēniem bija motivējoši un praktiski,” secina Smārdes pamatskolas datorikas skolotāja Renāte Braumane.

Savukārt skolēni paši norāda, ka datorikas stundas ar jaunajām ierīcēm bijušas daudz aizraujošākas un daudzveidīgākas, un programmēšana kļuvusi saprotamāka.

Veido mentoru tīklu

Projekts palīdz skolotājiem iegūt pārliecību par izglītības tehnoloģiju izmantošanu, sniedzot argumentus skolas vadībai un pašvaldībai par nepieciešamajiem ieguldījumiem. Daļa pilotprojekta skolu pēc pirmās pieredzes jau ir iegādājušās savas tehnoloģijas. Papildus tam tiek veidots izglītības tehnoloģiju mentoru tīkls, kas reģionos sniegs atbalstu citiem skolotājiem un palīdzēs veicināt skolēnu interesi par STEM, palielinot jauniešu skaitu, kuri vidusskolā izvēlas inženierzinātņu un tehnoloģiju virzienu.