Ūpju izpētei Latvijā piesaistīs satelītu tehnoloģijas (+VIDEO)

Ūpis ir Latvijas lielākā pūce, kuras populācija ir kritiski zema - pieci līdz septiņdesmit putnu pāri. Saskaņā ar sugas aizsardzības plānu sugas ilgmūžībai ir nepieciešams vismaz tūkstotis indivīdu. Lai pētītu kritiski apdraudēto ūpju (Bubo bubo) uzturēšanās vietas, apdraudējuma faktorus un izdzīvotību, pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības iniciatīvas ar GPS raidītājiem Latvijā aprīkoti septiņi ūpji.

"GPS izsekošanas ierīces, ko izmantojam ūpju pētniecībai, palīdz rast atbildes uz jautājumiem par ūpju barošanās paradumiem, jo īpaši ziemā, tāpat arī par jaunām ligzdošanas vietām, pārvietošanās attālumiem un izdzīvotību," skaidro LOB Ūpja programmas vadītājs Pēteris Daknis. "Vienam no ūpjiem šāda ierīce ir jau trīs gadus. Pateicoties tai ir pat izdevies izglābt šo putnu, kas bija pamanījies iesprostot sevi kādā ūdenstornī."

GPS raidītāji jeb telemetrijas tehnoloģija vizuāli atgādina nelielu līdz 50 gramiem smagu "mugursomu", kam lences ir izgatavotas no speciāla teflona auduma, lai neizraisītu putnam ādas noberzumus. Tajā ietilpst GPS uztvērējs, SIM karte mobiliem sakariem, sīks saules panelis un litija baterija, kā arī visa nepieciešamā elektronika, lai ļautu raidītājam funkcionēt.

Ar GPS raidītājiem ir aprīkotie jau pētniekiem zināmajās ligzdās vai to tuvumā noķertie jaunie putni, kuri aprīkošanas brīdī vēl brīvi nelido. Pieaugušie putni ar raidītājiem netiek aprīkoti, lai neiejauktos jauno putnu audzināšanas procesā. Kā skaidro Pēters Daknis, pašreiz vēl jaunie putni uzturas vecāku teritorijās, taču aizvien biežāk veic tālākas ekskursijas ārpus tām. Izklīšanas jeb dispersijas procesam noritot sekmīgi, tiem jāatrod pienācīga barošanās vieta ziemas pārlaišanai un tuvākajos gados jāuzsāk ligzdošana. Lai tas notiktu, jāatrod pāris un ligzdošanai piemērota teritorija.

Līdz dispersijas uzsākšanai no septiņiem ar raidītajiem aprīkotajiem jaunajiem putniem ir izdzīvojuši pieci - tie visi mīt "Rīgas mežos". Līdz šim iegūtie dati parāda putnu aktivitātes izmaiņas, palielinoties to vecumam. Dati tiks analizēti arī kopsakarībā ar laikapstākļiem. Datu apkopošana un analīze turpināsies, kamēr vien tie tiks saņemti. Septembra izskaņā iecerēts aprīkot ar raidītājiem arī vecos putnus.

Iepriekš rūpēs par ūpjiem un drošākiem apstākļiem to mazuļiem daudzviet tika izvietotas ap 400 mākslīgās ligzdvietu. Šogad mākslīgajās ligzdās ligzdojuši divi ūpju pāri, vēl četri pāri ligzdojuši dabiskās ligzdās uz zemes, no kurām viena atrasta iepriekš nezināmā ūpju teritorijā Kurzemē. Trīs teritorijās konstatēta pieaugušo putnu klātbūtne, bet ligzdošana nav konstatēta.

Tāpat ūpju izpētei ornitologi izmanto automatizētas video un foto kameras pie ūpja ligzdošanas vietas un arī audioierakstītājus akustisko datu ievākšanai. Šajā sezonā ar automātiskās fotokameras palīdzību fiksēts nesekmīgs lapsas uzbrukums jaunajiem putniem dabiskajā ligzdā, kā arī noskaidrots neligzdošanas iemesls, kādā no Centrālkurzemes teritorijām tēviņš ilgstoši dziedājis mākslīgajā ligzdā, taču mātīte nav atsaukusies, visticamāk, iepriekšējo ziemu nav pārdzīvojusi.

Projekts "Telemetrijas datu ieguve ūpim (Bubo bubo)" norisinās pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālam atbalstam ar mērķi turpināt īstenot aizsardzības plāna sugu grupai "Pūces" pasākumus, veicot telemetrijas datu ieguvi noskaidrojot ūpju uzturēšanās vietas un apdraudējuma faktorus. Latvijas Ornitoloģijas biedrība pateicas arī brīvprātīgajiem ziedotājiem, kas atbalsta ūpju dzīves apstākļu uzlabošanu un pētniecību Latvijā.