EK varētu aizliegt Latvijā tradicionāli kūpinātu cūkgaļu, vistu, desas un zivis

Tāpat ZM neatbalsta maksimāli pieļaujamo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normu pārskatīšanu kūpinātiem produktiem, kas paredzēti izplatīšanai citās ES dalībvalstīs.

Kā skaidro ZM pārstāvji, patlaban EK vēlas samazināt maksimāli pieļaujamās policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas tai kūpinātajai produkcijai, ko Latvijas ražotāji realizē citās ES dalībvalstīs. ZM prognozē, ka tas kaitēs Latvijas ražotājiem un nostādīs tos nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu ES dalībvalstu kūpinājumu ražotājiem.

Ministrija strādā pie spēkā esošās tradicionālās kūpināšanas atkāpes Latvijai saglabāšanas, kas attiecas uz tradicionāli kūpinātu cūkgaļu, karsti kūpinātu vistas gaļu, karsti kūpinātām desām un karsti kūpinātu medījamo dzīvnieku gaļu un tradicionāli karsti kūpinātām zivīm, lai neciestu gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumi, kas strādā Latvijas iekšējam tirgum.

ES dalībvalstu vidū Latvija bija pirmā, kas EK uzreiz norādīja, ka patlaban nav nepieciešams pārskatīt tradicionālās kūpināšanas normas Latvijā ražotajiem kūpinājumiem attiecībā uz produkciju, ko tirgo Latvijā, un uz to, ko realizē citās ES dalībvalstīs, jo uzturā lietoti tradicionālie kūpinājumi nenodara kaitējumu cilvēka veselībai.

ZM pārstāvji norāda, ka jūnija beigās spēkā stāsies ES regulējums, kurā paredzēts nepagarināt un svītrot kūpināšanas aromatizētāju pirmapstrādes produktu izmantošanas atļaujas no ES atļauto aromatizētāju pirmapstrādes produktu saraksta, jo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei ir bažas par šo vielu iespējamo genotoksisko kaitīgumu patērētāju veselībai.

Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm panākusi garāku pārejas periodu - piecus gadus līdz 2029.gada 1.jūlijam kūpināšanas aromatizētāju lietošanai gaļai, pārstrādātām zivīm un zivsaimniecības produktiem, kā arī sieram un siera produktiem, kura laikā pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varēs turpināt izmantot kūpināšanas aromatizētājus.

Kā atzīmē ZM, ja līdz pārejas perioda beigām 2029.gadā nebūs izstrādāti jauni kūpināšanas aromatizētāji, ražotāji varēs atgriezties pie tradicionālajām kūpināšanas metodēm koksnes dūmos, lai saglabātu kūpinājumu tradicionālo garšu. Kūpināšanas aromatizētāju iespējamā aizvietošana ar tradicionālās kūpināšanas metodi ir iemesls, kāpēc EK pieņēmusi pārskatīt policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālas normas kūpinātās zivīs un no jauna tās ieviest kūpinātiem sieriem.

Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kas joprojām gaļu, zivis un sieru kūpina, izmantojot tradicionālās metodes - koksnes dūmus. Šobrīd atkāpes tradicionāli kūpinātas gaļas produktiem ir arī Īrijai, Horvātijai, Kiprai, Spānijai, Polijai, Portugālei, Slovākijai, Somijai un Zviedrijai, bet kūpinātiem zivju produktiem - Latvijai, Somijai un Zviedrijai.