Turpinās strīds par atkritumu dedzinātavu Ropažu novadā (+VIDEO)

Lai izvērtētu atkritumu sadedzināšanas kā reģenerācijas metodes ietekmi uz sabiedrības veselību, vidi un tās lomu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, uz kopsēdi pulcējās Saeimas Vides, klimata un enerģētikas, Nevienlīdzības mazināšanas un Sabiedrības veselības apakškomisiju deputāti.

Sēdē piedalījās vides un veselības eksperti, valsts iestāžu pārstāvji, pašvaldības un nozares uzņēmumi, nevalstisko organizāciju un iniciatīvas "Manabalss.lv" pārstāvji.

"Drošība nav attālums no atkritumu reģenerācijas rūpnīcas, drošība ir tehnoloģijās un vides procedūrās, bet droša un atvērta vide ir pati rūpnīcas teritorija, kā, piemēram, reģenerācijas stacija "CopenHill" Kopenhāgenā ar visiem pieejamo slēpošanas kalnu vai "Spittelau" Vīnē, kurā arī atvēlēta vieta dažādām aktivitātēm. Nosakot attālumus, bet, ignorējot vides procedūras, Latvijā nekad nebūs modernas rūpniecības, vides, kas dod efektu tautsaimniecībai un ir droša un atvērta sabiedrībai, turpretī vēl vairāk atpaliksim no attīstītajām Eiropas valstīm un maksāsim sodus par ES Zaļā kursa mērķu nesasniegšanu," saka vides resursu projektu vadītājs Ēriks Timpars.

Viņš piebilst, ka Ropažu rūpnīcas teritorijā atradīsies Latvijas Universitātes Augu māja, skeitparks, piknika vietas. To, ka plānotās reģenerācijas stacijas dēļ vides aizsardzības līmenis Ropažu novadā nesamazināsies un ražošanas process nekaitēs iedzīvotāju veselībai un dabai, atzina Vides pārraudzības valsts birojs, vispusīgi izvērtējot Vides resursu centra ietekmes uz vidi ziņojumu. Lai uzbūvētu rūpnīcu, vēl jāsaņem apstiprinājums Ropažu domē, jāveic izmaiņas lokālplānojumā un jāsaņem atbilstoša darbības atļauja.

Eiropas Savienībā šobrīd veiksmīgi darbojas vairāk nekā 500 šādu staciju, galvenokārt pilsētās, kur tās strādā atbilstoši stingriem vides un drošības standartiem, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj samazināt CO₂ emisijas un veicina efektīvu resursu izmantošanu.

Lai pieņemtu ilgtspējīgus un zinātnē balstītus lēmumus, svarīgi paļauties uz ticamiem avotiem un korektiem datiem, nevis uz apšaubāmiem argumentiem un nekorekti veiktiem pētījumiem, jo ir plaši pieejama uz zinātniskiem faktiem balstīta informācija.

"Par reģenerāciju jeb "Waste to Energy" ir plaša zinātniskā bāze - sistēmiski pārskati, kas ir pamatā gan normatīvu izstrādei, gan secinājumiem par nekaitīgumu. Vides organizāciju sagatavotie ziņojumi un publiski izplatītā informācija nav uzskatāma par zinātniski pamatotu un korektos datos balstītu informāciju. Tā satur daudz maldinošu, kļūdainu un ārpus konteksta izmantotu datu un secinājumu," pauž prof. Dr. med. Ivars Vanadziņš.

Vanadziņš atgādina, ka zinātniskus pētījumus raksturo vairāki faktori, tostarp, skaidra un atkārtojuma metodoloģija, pietiekama izlase, izejas dati, kontrolgrupas, precīza paraugu ievākšanas procedūra, kā arī daudzi citi parametri, kas ļauj novērtēt pētījuma kvalitāti.

"Es aicinu lietot zinātni korekti, proti, "Manabalss.lv" iniciatīvai "Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām" pievienotais pētījums maldina sabiedrību, jo tas attiecas uz citu darbības veidu. Tas ir veikts par bīstamu atkritumu dedzināšanas rūpnīcu ietekmi, tāda darbība Eiropas Savienībā vairs nav atļauta," saka RSU Darba drošības un veselības institūta direktors prof. Dr. med. Ivars Vanadziņš.