Latvijā pērn radīti vairāk nekā 269 000 tonnu pārtikas atkritumu

KEM veiktā pētījuma dati liecina, ka lielāko pārtikas atkritumu daudzumu joprojām rada mājsaimniecības - 2024.gadā mājsaimniecības radīja kopumā 160 692 tonnas pārtikas atkritumu.

Seko tirdzniecība, kur radītas 41 359 tonnas pārtikas atkritumu, pārtikas ražošana un pārstrāde, kur radītas 27 478 tonnas pārtikas atkritumu, primārā ražošana, proti, lauksaimniecība, kur radītas 23 297 tonnas pārtikas atkritumu, un ēdināšana, kur radīta 16 771 tonna pārtikas atkritumu.

2024.gadā pārtikas atkritumu daudzums Latvijā samazinājies primārajā ražošanā, pārstrādē un ēdināšanā, bet tas pieaudzis tirdzniecībā un mājsaimniecībās.

KEM norāda, pārtikas atkritumi katrā no posmiem rodas dažādu iemeslu dēļ, tostarp primārajā ražošanā tie rodas nelabvēlīgu laika apstākļu, slimību vai tehnoloģisku problēmu dēļ, bet ražošanā un pārstrādē - no nekvalitatīvām izejvielām, ražošanas defektiem vai loģistikas kļūdām.

Tikmēr tirdzniecībā atkritumus pārsvarā veido bojāti vai derīguma termiņu pārsnieguši produkti, bet ēdināšanā, kur atkritumu daudzums ir vismazākais, uzņēmumi biežāk īsteno risinājumus kā porciju pielāgošana, ēdienu iesaiņošana līdzņemšanai un preču otrreizēja izmantošana.

Mājsaimniecībās pārtikas atkritumi visbiežāk rodas pārtikas uzglabāšanas, nepietiekamas plānošanas vai lietošanas termiņu pārpratumu dēļ. No kopējā apmēra 11,5% nonāk bioloģisko atkritumu konteineros, 19,4% - piemājas kompostā, 51,7% nonāk sadzīves atkritumu konteineros, bet 17,4% - kanalizācijā.

Lai atkritumu apsaimniekošana būtu videi draudzīga un resursi tiktu izmantoti efektīvi, ir jāturpina sabiedrības izglītošana un infrastruktūras nodrošināšana, lai cilvēki radītos pārtikas atkritumus maksimāli izmestu bioloģisko atkritumu konteineros un kompostētu, pauž ministrijā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka pārtikas atkritumu mazināšana ir būtisks solis ceļā uz ilgtspēju. Pētījuma dati liecina, ka pārtikas atkritumi joprojām ir būtiska problēma Latvijā, un nepieciešama mērķtiecīgas rīcības gan no rīcībpolitikas veidotājiem, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.

Atbilstoši Eiropas Savienības mērķiem līdz 2030.gadam par 10% jāsamazina atkritumu daudzums ražošanas un pārstrādes posmā, bet par 30% - tirdzniecībā, ēdināšanā un mājsaimniecībās.

Pētījums veikts no 2023.gada septembra līdz 2025.gada aprīlim. Ievācot datus par pārtikas atkritumiem izmantos aptaujas, pētījumi, iesaistīto pušu sniegtie statistikas dati, tiešie masas mērījumi, pārtikas atkritumu svēršana, dienasgrāmatu pieraksti un citi, papildu izmantoti valsts statistikas datu avoti.

Pētījums veikts "LIFE IP" projektā "Atkritumi kā resursi Latvijā", sadarbojoties Rīgas Stradiņa universitātes un SIA "Jaunrades Laboratorija" pētniekiem.