Ekonomists norāda, ka rūpnieciskā ražošana Latvijā paplašinās (+VIDEO)

Malku svaiga gaisa apstrādes rūpniecība ievilkusi, turpinot uzrādīt izaugsmi gan saražotajos apjomos, gan apgrozījumā, - ziņo ekonomists Ralfs Kalniņš.

Šāda attīstība uzlabo nu jau vien mazliet sērīgo ražotāju noskaņojumu, kurš jūnijā sasniedza augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka izlaides apjomos apstrādes rūpniecībā pret pērnā gada maiju vērojams 5,6% kāpums (kalendāri izlīdzināti dati). Savukārt pret šā gada aprīli teju nemainīgs sniegums +0,4% apmērā (sezonāli izlīdzināti dati). Apgrozījums pieauga par 3,3% pret 2024.gada maiju. Tas pateicoties izaugsmei gan vietējā tirgū (+2,2%), gan eksportā (+3,8%). Tomēr jāteic, ka mūsu ražotāju konkurētspēja gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, pašu ražotāju vērtējumā, ir pasliktinājusies.

Labā vēsts, ka vairāk nekā pusē no apstrādes rūpniecībā ražojošajām nozarēm pret pērnā gada maiju vērojams kāpums. Ievērojamāko devumu izaugsmē sniedz nemetālisko minerālizstrādājumu ražošana (+13,7%, mērot pret 2024.gada maiju). Stabilais sniegums apakšnozarē mums lieku reizi ļauj apstiprināt, ka būvniecības tirgi ir iekustējušies. Liels pozitīvs devums ir arī no pārtikas produktu ražošanas (+4,7%), kurā izaugsmi veicināja gaļas un zivju pārstrāde, bet augļu un dārzeņu, kā arī piena pārstrāde - bremzēja.

Viena no pārtikas produktu ražošanas panākumu atslēgām, iespējams, ir bijusi eksporta spējas kāpināšana. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī teju pusi no pārtikas rūpniecības apgrozījuma veidoja eksportam paredzētas preces, kamēr pirms 10 gadiem šis rādītājs bija 35%. Liela nozīme ir arī kokapstrādei, kurā pērn tika veikti apjomīgāki ieguldījumi iekārtu attīstībā, tādējādi ļaujot modernizēt tehnoloģijas un kāpināt ražošanas apjomus. Iekārtu modernizācija, noieta tirgu attīstība un būvniecības tirgu sarosīšanās palīdzēja apakšnozarei augt.

Diemžēl jāteic, ka maijā kokapstrādē vērojams tikai 0,7% kāpums. Pozitīvas pārmaiņas redzamas arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kur pēc ilgākas lejupslīdes - lēciens augšup 11,0% apmērā. Pilnībā nevaram izskaidrot rūpniecības labo sniegumu, jo dažas nozares nav redzamas "parastam" datu lietotājam. Attiecīgi varam izdarīt minējumu, ka noslepenotajās nozarēs maijā gājis salīdzinoši labi. Vienlaikus negatīvu devumu apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar situāciju maijā pirms gada, galvenokārt sniedza zemāks saražotais apjoms apģērbu ražošanā (-23,3%), ķīmisko vielu ražošanā (-8,8%), kā arī iekārtu un ierīču remontā (-14,2%).

Par spīti augstai neskaidrībai un izaicinājumiem globāli, apstrādes rūpniecība eirozonā kopš gada sākuma palēnām izkārpās no pērn sasniegtā purva. Galvenās ražošanas lielvalstis - Vācija, Francija un Spānija - uzrāda izaugsmi vai vismaz stabilitāti saražotā apjomos. Ražošanas iepirkumu vadītāju indekss (angliski - PMI), kas ir nozīmīgs sektora veselības un izaugsmes indikators, Vācijā un Eirozonā kopumā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2022.gada vidus. Arī tepat blakus - Igaunijā un Lietuvā - apstrādes rūpniecības izlaide pieaugusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Attiecīgi augošs ārējais pieprasījums, un, cerams, ka drīz arī manāmāks iekšzemes patēriņš, stimulēs pašmāju ražošanu.