«airBaltic» vadību pārņems bijušais SAS finanšu direktors Hildēns

Viņš amatā darbu sāks 2025.gada 1.decembrī.

Aviokompānijā skaidro, ka Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze. Līdz šā gada jūnijam viņš bija Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

Hildēns norāda, ka novērtē padomes izrādīto uzticību.

"Mans uzdevums būs nodrošināt nepārtrauktību uzņēmuma darbībā, atbalstīt valdi un sadarboties ar komandu, lai saglabātu operacionālo stabilitāti un sniegtu ieguldījumu lidsabiedrības ilgtermiņa mērķu sasniegšanā," min Hildēns, piebilstot, ka ar nepacietību gaida iespēju likt lietā savu starptautisko aviācijas un finanšu pieredzi, lai atbalstītu uzņēmuma nākamo attīstības posmu.

Savukārt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka atlases procesā tika izvērtēti vairāki augsti kvalificēti kandidāti. "Hildēna spēcīgā pieredze aviācijā un finanšu jomā sniegs būtisku pienesumu lidsabiedrībai, turpinot tās attīstību un gatavojoties nākamajam izaugsmes posmam," viņš atzīmē.

"airBaltic" līdz šā gada 1.decembrim turpinās vadīt izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes loceklis Pauls Cālītis. Pēc tam Cālītis turpinās pildīt operatīvās vadības direktora pienākumus un strādās uzņēmuma valdē.

LETA jau vēstīja, ka "airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2011.gada 1.novembra.

Konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti, bet trešajai - četri kandidāti.

Sludinājumā par konkursu uz "airBaltic" izpilddirektora amatu, kas tika izsludināts 2025.gada 30.aprīlī, netika minēts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Taču Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs šogad 30.jūnijā atļāva "Lufthansa" iegādāties 10% "airBaltic" akciju.

Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.