Kas vēršas pret Bordānu?

“Iesniegums VID un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai par nepatiesu ziņu sniegšanu Jāņa Bordāna amatpersonas deklarācijā”, “Iesniegums Ģenerālprokuratūrai par Jāņa Bordāna iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem”, “Vai Bordāns mēģina atrisināt sponsora Ragauša vajadzības, atbrīvojoties no Nemiro ar pielaides atņemšanas palīdzību?”, “Bordānam nāksies advokātu padomei taisnoties par meliem, interešu konfliktu un tirgošanos ar ietekmi” – šie ir tikai daži no virsrakstiem, kuros pausts neglaimojošs viedoklis par Bordānu.

Iesniegumus par Bordāna darbību saņēmusi arī Advokātu padome, jo ministrs ir arī zvērināts advokāts un no šī statusa nav atteicies. Taču tāpat ne mazums iesniegumu Advokātu padomē ir par kādu citu advokātu – Mārci Miķelsonu, par kura darbības aizdomīgumu ne tikai tiek vēstīts medijos, bet arī tiek vēstīts policijā un prokuratūrā kriminālprocesu ietvaros, turklāt viņam arī uzrādīta apsūdzība par reiderismu.

Aizdomīgi un nesaprotami gājieni Miķelsonam bijuši gan saistībā ar tā dēvēto arhitektu jeb “Latvijas Projektēšanas sabiedrība” lietu, gan saistībā ar farmācijas koncernu “Olainfarm”, gan ar ‘konfekšu fabrikas “Laima” īpašnieku “Nordic Partners Limited” utt. Un ne par vienu vien no tiem sūdzības sūtītas arī uz Advokātu padomi.

Tagad Advokātu padomes Ētikas un Disciplinārlietu komisijai būtu jāizskata iesniegumi ne tikai par Bordānu, bet arī par Miķelsonu, taču nav saprotams, kur pačabējuši visi neskaitāmie iesniegumi par Miķelsona prettiesiskām darbībām un rīcību, jo līdz šim ne Advokātu Ētikas komisija, ne Advokātu Disciplinārlietu komisija nav publiskojusi ziņas, ka būtu izvērtējusi kaut vienu Advokātu padomē reģistrētu iesniegumu pret Miķelsonu un pieņēmusi kādu lēmumu saistībā ar iesniegumā norādīto. Interesanti būtu uzzināt, cik iesniegumu saņemts par Bordānu un cik par Miķelsonu. Un vai Advokātu padomes Ētikas vai Disciplinārlietu komisijas skatīs iesniegumus gan par Bordānu, gan Miķelsonu? Un vai var ticēt, ka par Miķelsonu tiešām nav bijusi ne viena sūdzība, ja jau reiz nav ziņu, ka tās būtu izskatījusi Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas un Disciplinārlietu komisijas. Ja bija - kas tās izskatīja? Ja nē – kas palīdzēja izbēgt no Ētikas un Disciplinārlietu komisijas? Vai tā mēdz būt ar vēl kādu advokātu?

Un te varbūt dažas nejaušas sakritības. M. Miķelsonu visos viņa procesos aizstāv advokāts Oskars Rode, savukārt Rodes birojā “Rode un Partneri” strādā advokāts Jānis Rozenbergs – Latvijas zvērinātu advokātu padome priekšsēdētājs. Un tad rodas jautājums, vai gadījumā Rozenbergs nav tas, kurš nevirza tālāk sūdzības par Miķelsonu un ļauj viņam izsprukt sveikā? Vai arī tā varētu būt priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, jo sūdzības un iesniegumi par Miķelsonu Advokātu padomei tika iesniegti arī laikā, kad Jānis Rozenbergs vel nebija ieņēmis priekšsēdētāja amatu.

Runā, ka Miķelsons esot ziedojis Zvērinātu advokātu padomei iespaidīgu summu. Vai ir pārbaudīts, no kurienes viņam radušies šie līdzekļi, ja ņem vērā, ka vēl pavisam nesen viņam pat nebija pašam sava konta nevienā Latvijas bankā.

Miķelsona vārds cita starpā bija saistīts arī ar “Olainfarm” mantinieču strīdu. Neiedziļinoties, kuras meitas interešu vārdā viņš strādāja, saskaņa ar koncerna Olainfarm grāmatvedībā esošām ziņām no sabiedrības piespiedu kārtā tika norakstīti naudas līdzekļi par labu Miķelsonam. Tad rodas jautājums – vai Advokātu padomē ir reģistrēts Miķelsona izrakstītais rēķins “Olainfarm”?

Jau daudzus gadus ir pieredzēts, kā Miķelsons, izvēloties konkrētas tiesas, vai tā būtu Valkas rajona tiesa, vai Rīgas apgabaltiesa, vai pat atsevišķu Augstākās tiesas tiesnešu tiesas zāles, pamanījās no tiesas zāles vienmēr iziet kā uzvarētājs.

Bordāns sācis reformu tiesā, kur Miķelsonam vienmēr agrāk bija plūktas uzvaras. Vai beidzot patrūks Miķelsona korumpētās saiknes un viņa nepieskaramība izdarītos likumpārkāpumos? Tāpēc Miķelsons stājies pretī Bordānam?

Kas atbildēs uz visiem šiem jautājumiem un spēs atrisāt amatpersonu saiknes ar Miķelsonu?