Kārtējais demogrāfiskais antirekords

2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 356 tūkstoši bērnu, veidojot 19,0 % no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar 2023. gada sākumu, kad Latvijā bija 361 tūkstotis jeb 19,2 % bērnu vecumā līdz 17 gadiem, bērnu skaits ir samazinājies par 5 tūkstošiem.

Kopš 2016. gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par 4 tūkstošiem jeb 1,1 %, bet īpatsvars – par 1,1 procentpunktu (2016. gadā 352 tūkstoši jeb 17,9 % bērnu). Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā, tomēr vecuma grupā 0–9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, tas samazinājies par 14 tūkstošiem jeb 6,8 %.

2024. gada sākumā no visiem bērniem 96,3 % bija Latvijas pilsoņi, 0,5 % – Latvijas nepilsoņi un 3,2 % – citu valstu pilsoņi. Pēc etniskās piederības 70,0 % bērnu bija latvieši, 12,7 % – krievi, 2,1 % – ukraiņi, 0,6 % – poļi, 0,5 % – baltkrievi un 14,1 % bērnu bija cita etniskā piederība. Bērnu skaitā 94,7 % bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2,0 % bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,3 % – Apvienotajā Karalistē, 0,3 % – Īrijā un Krievijā.

Visvairāk bērnu Mārupes, vismazāk – Krāslavas novadā

Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas reģionā (19,6 %), bet vismazākais – Latgalē (16,5 %). Novados bērnu īpatsvars svārstījās no 13,5 % Krāslavas novadā līdz 30,5 % Mārupes novadā.