Pie Rīgas pils mūra un Brāļu kapos tūkstošiem cilvēku noliek svecītes

Svecītes pie Rīgas pils mūra dodas nolikt dažādu paaudžu cilvēki.

Tāpat aģentūra LETA novēroja, ka vairākās vietās cilvēki dzied tautasdziesmas un patriotiskas dziesmas.

Arī Rīgas Brāļu kapos ir daudz cilvēku, ir liela cilvēku mainība. Daudzi no apmeklētājiem ir ģimenes ar maziem bērniem. Noliekot svecītes, vecāki skaidro atvasēm memoriālā ansambļa "Mātes Latvijas" figūras nozīmi un to, kāpēc liek sveces.

Daudz sveču ir gan pie memoriālā ansambļa, gan pie kapu plātnēm un celiņiem.

Tāpat daudz cilvēku ir arī Uzvaras parkā, kur notiek svētku koncerts "Pār Daugavu sasaucoties".

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919.gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi - "Par Latviju". Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11.augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.