Katrs trešais vīrietis pieredzējis trauksmi, depresiju vai domas par pašnāvību

Salīdzinājumā ar pērn veiktās aptaujas datiem, šogad priekšplānā izvirzījies stress darbā - 51% aptaujāto vīriešu atzīst, ka piedzīvotā slodze un satraukums atstāj iespaidu uz mentālo veselību.

Savukārt biežākie trīs stresu ietekmējošie faktori ir palikuši nemainīgi. Bez stresa darbā puse aptaujāto atzīst, ka attiecības ar tuvākajiem un līdzcilvēkiem, kā arī finansiāla rakstura problēmas jūtami ietekmē viņu mentālo veselību. Tāpat mentālo veselību ietekmē arī fiziskā veselība, tomēr šogad, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, vīriešus tā satrauc mazāk.

Kaut gan 56% aptaujāto vīriešu norāda, ka sabiedrībā pastāvošie stereotipi - piemēram, ka "īsti vīrieši neraud" vai "vīrietim ir jābūt veiksmīgam karjerā" - neietekmē viņu emocionālo stāvokli, puse norāda, ka nejūtas ērti par savām emocijām runāt ar tuvākajiem. Aptaujā noskaidrots, ka tikai gandrīz katrs piektais vīrietis jeb 18% droši var apgalvot, ka no ģimenes, kolēģiem vai draugiem saņems atbalstu un sapratni, ja jutīsies nomākts.

Biedrības "Ogle" pārstāvis Jānis Cepurītis uzsver, ka Latvijā ir viens no negatīvākajiem vīriešu pašnāvību rādītājiem Eiropas Savienībā, un katru gadu pašnāvībās dzīvi beidz vairāk nekā 200 vīrieši.

Cepurītis vērš uzmanību, ka vairums pašnāvību ir saistītas ar depresiju, psihoemocionālās veselības problēmām un nevēršanos pēc palīdzības, tāpēc pats svarīgākais ir normalizēt ideju, ka emocijām dzimumu atšķirības nav - gan sievietes, gan vīrieši var justies nomākti, salauzti un nonākuši bezizejas situācijā.

Biedrība "Ogle" aicina šādās situācijās vērsties pēc palīdzības. Kā savu mērķi biedrība izvirzījusi mazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas sabiedrībā un novērst mentālās veselības problēmu rašanos, izglītojot sabiedrību par to nozīmi.