Cilvēkiem būtu jāieklausās aicinājumos nedoties uz Krieviju un Baltkrieviju

Ņemot vērā dažādos hibrīddraudus, ministrs akcentēja, ka nepieciešams turpināt runāt ar cilvēkiem, kuri tomēr izvēlas doties uz kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, skaidrojot šādu darbību potenciālās sekas, par ko savos ziņojumos runā Valsts drošības dienests.

"Ar agresorvalsti ir jābūt iespējami mazākām attiecībām - gan individuāli, gan valstiskā līmenī. Jā, pilnībā attiecības nav pārtrauktas, taču riski ir jāapzinās, par tiem ir jārunā, un cilvēkiem būtu jāieklausās aicinājumos nedoties ne uz Krieviju, ne uz Baltkrieviju," uzsvēra ministrs.

Viņš akcentēja, ka cilvēkiem ir svarīgi apzināties, ka dzīvojam hibrīddraudu apstākļos, ka apdraudējums kopumā ir reāls, ka jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. Tāpēc, lai veicinātu izpratni par to, kā rīkoties krīzes situācijās, ministrs aicina iedzīvotājus iepazīties ar ministrijas izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem.

Kā ziņots, šogad Krievijas organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā varētu kļūt daudzveidīgākas, secinājis Valsts drošības dienests (VDD).

Patlaban nav šaubu, ka arī šogad Krievija turpinās mēģinājumus ietekmēt sabiedriskos un politiskos procesus Latvijā, tostarp izmantojot agresīvas metodes. Kā liecina dienesta analīze, Krievijas organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā varētu kļūt daudzveidīgākas, paziņojumā presei par VDD pagājušā gada darbības pārskatu norādījis VDD priekšnieks Normunds Mežviets.

Šogad Krievijas specdienesti turpinās aktīvu darbību pret Latviju, saglabājot līdzšinējo agresivitātes līmeni, secināts pārskatā.

Ņemot vērā Krievijas stratēģiskās intereses, agresorvalsts specdienesti izvērsīs gan izlūkošanas aktivitātes, gan dažāda veida kaitnieciskas darbības pret Latviju.

Latvijas drošības izaicinājumu spektrā būtisku vietu ieņems Krievijas specdienestu inspirētu sabotāžu riski. Sabotāža kā hibrīdkara sastāvdaļa var tikt izmantota, lai destabilizētu valsts iekšējo drošību, grautu infrastruktūru un radītu nedrošības sajūtu sabiedrībā. Šo risku pieaugums ir saistīts ar izmaiņām Kremļa redzējumā, interpretējot iebrukumu Ukrainā nevis kā lokālu karu, bet jau kā ģeopolitisku konfliktu ar NATO.

Vienlaikus tradicionālas izlūkaktivitātes - Latvijas valstspiederīgo vervēšana ilgstošai, konspiratīvai ziņu iegūšanai - saglabāsies kā Krievijas izlūkdienestu darbības pamats. Arī turpmāk Krievijas specdienestus galvenokārt interesēs ziņas par militārās un civilās aizsardzības jomu, taču izlūkdienesti izmantos labvēlīgus apstākļus arī informācijas iegūšanai par Latvijas enerģētikas un tranzīta politiku, notikumiem ar propagandas potenciālu un Latvijas nostāju starptautisko attiecību jautājumos saistībā ar Kremli, prognozē VDD.

Vervēšanas mērķis būs arī personas, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu atbilstoši Krievijas interesēm.

Savukārt Baltkrievijas specdienesti turpinās ciešu sadarbību ar Krievijas izlūkdienestiem. Šī sadarbība var izpausties gan informatīvajā, gan fiziskajā līmenī, piemēram, incidentu organizēšanā uz robežas vai nelegālās migrācijas veicināšanā.