Latvijas seniori filmā pastāstījuši par savu dzīvi (+VIDEO)

Režisores Agneses Laizānes debijas dokumentālā filma "Mani 80 pavasari", kas šogad saņēmusi "Lielā Kristapa" balvu kā labākā debijas filma, ir skatāma kinoteātros visā Latvijā.

Filma caur iedvesmojošiem senioru stāstiem atklāj vecuma skaistumu, dzīves spēku un paaudžu attiecībām, sniedzot skatītājiem gan emocionāli aizkustinošu, gan pozitīvi motivējošu pieredzi. Filmas galvenie varoņi ir trīs seniori, kuru dzīvesstāsts pierāda, ka vecums nav šķērslis dzīvot ar prieku un entuziasmu. Filmā - 97 gadus vecā Ēvī turpina strādāt pie savām skulptūrām, 86 gadus vecais Alfons ir aktīvs ballīšu apmeklētājs, bet Ludgarde un Gunārs svin 65. kāzu gadadienu, būdami 86 un 85 gadus veci. Lai arī viņi nejūtas veci, ķermeņa novecošana ir izaicinājums, kuru viņi pieņem ar izcili pozitīvu attieksmi pret dzīvi.

Filma ir ne tikai dokumentāls stāsts, bet arī iedvesma ikvienam, kurš vēlas saprast, kas ir vecums un kā dzīvot pilnvērtīgi ikvienā dzīves posmā. Tas ir aicinājums mainīt sabiedrības attieksmi pret vecumu un atklāt, ka tas ir laiks, kad jādzīvo ar pilnu jaudu, jābauda dzīve un jābūt atvērtam jaunām pieredzēm.

Filmas režisore Agnese Laizāne atklāj: "Vecums bieži tiek uztverts kā robeža - kaut kā beigas, bet es to neredzu tā. Filmējot sapratu, ka īstenībā šis var arī var būt viens no dzīves piepildītajiem posmiem. Man bija svarīgi skatītājam parādīt, ka cilvēks arī 80 un pat 90 gados var būt vitāls, radošs un iedvesmojošs kā mani filmas varoņi."

Vīnes Universitātes Neirozinātņu un biheiviorisma fakultātes doktorants Andrejs Kozlovs saka, ka sabiedrībā joprojām pastāv novecojuši stereotipi par vecumu: "Mēs bieži uztveram seniorus kā trauslus un atkarīgus, bet tas ir maldīgs priekšstats. Zinātne rāda, ka smadzenes spēj attīstīties visu dzīvi - galvenais ir turpināt mācīties, būt sociāli aktīvam un saglabāt zinātkāri. Skaitlim nav nozīmes, stāsts ir par vajadzību un noderību. Sabiedrībā bieži tiek pieņemts, ka vecums ir gadu daudzums, taču patiesībā vecums sākas prātā. Es domāju, ka Latvijā ir problēma - šeit negrib redzēt vecus cilvēkus. Bet, kā Ēvī teica, - vecs var būt arī 30 gadu vecais. Cilvēks prātā var novecot ļoti ātri. Ja cilvēks iespiež sevi stūrī psiholoģiski un emocionāli, ja viņš vairs neko negrib savā dzīvē, tad viņš jau ir vecs."