Uzlabos krīzes vadības sistēmu valstī

Lai valstī reorganizētu krīzes vadības sistēmu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 20.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas vairākos likumos. Tās paredz noteikt valdību par galveno atbildīgo krīzes vadībā un apdraudējuma pārvarēšanā, kā arī izveidot Krīzes vadības centru.

Patlaban Latvijā izveidotā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma paredz daudzu institūciju pienākumus. Šā brīža ģeopolitiskā situācija prasa uzlabot krīzes vadību, tāpēc svarīga ir arī pašvaldību un sabiedrības iesaiste kā daļai no šīs sistēmas, pauž likumprojekta autori.

Likumprojekti paredz likvidēt Krīzes vadības padomi, tās uzdevumus pārņemot Ministru kabinetam. Turpmāk tas būs atbildīgs par krīzes vadību, valsts apdraudējuma pārvarēšanu, kā arī par tā izraisīto seku likvidēšanu. Tādējādi paātrināsies lēmumu pieņemšana, jo tos krīzes un valsts apdraudējuma laikā uzreiz varēs pieņemt valdībā. Līdz šim šādi lēmumi jāpieņem gan Krīzes vadības padomē, gan Ministru kabinetā.

Līdz ar likumu grozījumiem paredzēts precizēt Ministru kabineta atbildību, noteikt Krīzes vadības centra pienākumus, precizēt pašvaldību, kā arī likumu papildināt ar sabiedrisko organizāciju kompetenci.

Tāpat paredzēts noteikt, ka Ministru prezidents katru gadu sniegs Saeimai pārskatu ne tikai par nacionālo drošību, bet arī par krīzes vadību.

Krīzes vadības centrs pārnozaru krīzes gadījumā uzņemsies virsvadību pār vairāku institūciju darbības koordinēšanu. Centra iesaiste plānota, kad apdraudējums aptvers vairākas nozares vai visu valsti, kā tas bija, piemēram, Covid-19 pandēmijā. Savukārt militāras krīzes gadījumā centrs koordinēs civilā sektora rīcību un nodrošinās sadarbību ar militāro sektoru. Ja būtiski būs apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība, centrs būs tiesīgs dot saistošus uzdevumus ministrijām, citām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī kontrolēt to izpildi, paredz likumu grozījumi.

Lokālas vai reģionālas civilās krīzes risināšana saglabāsies pašvaldību un atbildīgo institūciju uzraudzībā, piemēram, nelielu teritoriju applūšana vai atsevišķi meža ugunsgrēki. Plānots, ka pašvaldībām līdz nākamajam gadam būs jāizveido krīzes vadības struktūrvienība vai jānorīko atbildīgais krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā, Ministru kabineta iekārtas likumā, likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un Valsts civildienesta likumā trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.

Paredzēts, ka izmaiņas likumos stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.