Transporta ministri parakstīs paziņojumu par "Rail Baltica" projekta ieviešanu

Ministrijā norāda, ka Viļņā otrdien notiek NATO Austrumu flanga valstu jeb Bukarestes deviņnieka transporta ministru sanāksme, kuras centrālā tēma ir transporta infrastruktūras atbilstība stratēģiskās militārās mobilitātes prasībām.

Tāpat plānota trīs Baltijas valstu transporta ministru tikšanās un kopīga paziņojuma par "Rail Baltica" projekta īstenošanu parakstīšana, kurā valstis solidāri apņemas "Rail Baltica" pirmās kārtas laikā līdz 2030.gadam prioritizēt pārrobežu dzelzceļa savienojuma izbūvi.

Lai sasniegtu šo mērķi, ministri uzsver stabila un prognozējama Eiropas Savienības (ES) finansiālā atbalsta nepieciešamību no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) vai līdzvērtīga fonda nākamajā ES daudzgadu budžetā. Vienlaikus paziņojumā uzsvērts, ka "Rail Baltica" projekts ir būtiska daļa no ES prioritārajiem militārās mobilitātes koridoriem, un tā attīstībai jānodrošina arī papildu finansējums militārās mobilitātes kontekstā.

Kopīgi parakstīto paziņojumu plānots nodot ES transporta un tūrisma komisāram, tiekoties šogad 5.jūnija Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) ministru padomē.

Lai iepazītos ar Lietuvas paveikto "Rail Baltica" projekta īstenošanā, Baltijas un Polijas ministri apmeklēs Kauņas dzelzceļa staciju, kurā kopš 2015.gada apkalpo gan pasažierus, gan kravu plūsmas no Ziemeļeiropas, Rietumeiropas un Centrāleiropas. Kauņas dzelzceļa stacijā tika atklāts pirmais "Rail Baltica" informācijas centrs Lietuvā, kurā būs iespējams iepazīties ar projekta attīstību un tā nozīmi reģiona mobilitātei. Tāpat plānota "Rail Baltica" būvniecības laukuma apmeklēšana Jonavas novadā, kur notiek Baltijā garākā dzelzceļa tilta būvniecība pār Neres upi.

Vienlaikus otrdien plānota diskusija, kurā Bukarestes deviņnieka un Ziemeļvalstu transporta ministri apspriedīs militārās mobilitātes koridoru un teritoriju attīstību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta transporta sistēmu noturības stiprināšanai, ņemot vērā mūsdienu drošības izaicinājumus, tostarp hibrīdapdraudējumus, globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) signāla viltošanu un iespējamos traucējumus transporta sistēmās.

Sanāksme tiek rīkota pirms šī gada jūnija sākumā plānotā Bukarestes deviņnieka prezidentu līmeņa samita Viļņā, lai veicinātu sadarbību starp reģiona valstīm, kopīgi risinātu aizsardzības jomas izaicinājumus, uzlabotu militārās mobilitātes spējas un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras noturību.

Latviju sanāksmē pārstāves satiksmes ministrs Atis Švinka (P), SM valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska un valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača.

Bukarestes deviņnieks apvieno deviņas NATO austrumu flanga valstis - Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju. Šis formāts tika izveidots 2015.gadā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainas Krimā 2014.gadā.

Jau ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.