Sākta parakstu vākšana tautas nobalsošanas sarīkošanai par Saeimas atsaukšanu

Parakstu vākšana notiks no šodienas līdz šī gada 3.novembrim.

Lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu un rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, par iniciatīvu jāparakstās vismaz 10% balsstiesīgo iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka nepieciešams savākt 154 241 parakstu. Līdz piektdienas vakaram portālā "Latvija.gov.lv" par to bija parakstījušies 1860 cilvēki.

Parakstīties par iniciatīvu var portālā "Latvija.gov.lv", klātienē dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesās, kas veic notariālas darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja, kā arī Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, kur veic notariālās darbības.

LETA jau vēstīja, ka "Suverēnā vara" CVK pagājušajā nedēļā iesniedza ierosinājumu tautas nobalsošanas sarīkošanai par Saeimas atsaukšanu.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja politiskajā spēkā, "Suverēnā vara" vērsusies CVK, "reaģējot uz politikā pieaugošo naida kurināšanu un Saeimas deputātu iesniegtajām klaji antikonstitucionālām iniciatīvām, ar kurām plānots aizliegt daļai Latvijas iedzīvotāju lietot dzimto valodu sadzīvē".

Saeima 5.jūnijā skatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodeva opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) pāris dienas pirms pašvaldību vēlēšanām iesniegtās deklarāciju "par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu".

NA uzskata, ka deklarācija būšot "kā nozīmīgs juridisks dokuments, kas radīs tiesisko pamatu un juridisko argumentāciju mērķtiecīgam un visaptverošam darbam krievu valodas ierobežošanai publiskajā telpā".

NA klāsta, ka ir būtiski stiprināt valsts valodas lomu, "jo Krievijas noziedzīgās darbības līdzās karam Ukrainā tiek pastāvīgi īstenotas arī Latvijā caur hibrīdkara elementiem, lai ietekmētu Latvijas valsti un sabiedrību, un šajās darbībās būtisks Krievijas ietekmes ierocis ir tieši krievu valoda".

Pieņemot deklarāciju, tiktu noteikts, ka Latvijas "valstij ir pienākums novērst rusifikācijas politikas sekas, kas joprojām vājina latviešu valodas statusu, kā arī jāizstrādā rīcības plāns krievu valodas ierobežošanai sabiedriskajā dzīvē, vienlaikus stiprinot latviešu valodas lomu izglītībā, medijos un publiskajā saziņā".

Ja deklarāciju pieņemtu, Ministru kabinetam tiktu uzdots sagatavot konkrētus likumprojektus un rīcības soļus valodas politikas uzlabošanai. NA aicinājumam pievienoties deklarācijai esot atsaukušies atsevišķi opozīcijas kolēģi no "Apvienotā saraksta".