LPV pārsūdzējusi lēmumu noraidīt partijas sūdzību par vēlēšanu norisi Rīgā

LPV ieskatā Rīgas domes vēlēšanās ir noticis tik ievērojams vēlēšanu norises pārkāpumu kopums, kā rezultātā vēlēšanas nevar atzīt par tiesiskām un leģitīmām.

Iesniegumā tiesā LPV apgalvo, ka vismaz 25% vēlētāju tika liegta iespēja nobalsot iepriekšējā balsošanā, nenodrošinot šo iespēju vēlēt jau pirmajā vēlētāja izvēlētajā iecirknī, "mākslīgi liekot gaidīt ilgā rindā".

Tāpat ievērojams vēlētāju nodoto biļetenu apjoms neesot ticis uzskaitīts atbilstoši tā saturam vai uzskaitīts divkārt - digitāli un pēc tam manuāli, apgalvo LPV.

Tāpat LPV iesniegumā tiesai apgalvo, ka bez uzraudzības esot atstātas vēlēšanu urnas ar tajās esošo biļetenu saturu, tikusi liegta iespēja vēlēšanu novērotājiem uzraudzīt vēlēšanu norisi, kā arī konstatēta neapzīmogotu vēlēšanu zīmju un aplokšņu aprite, norāda LPV.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas domes vēlēšanās uzvarējusī LPV apstrīdēja Rīgas domes vēlēšanu rezultātus.

Taču CVK noraidīja LPV, partijas "Stabilitātei" un apvienības "Jaunlatvieši" sūdzības par pašvaldību vēlēšanu norisi Rīgā. Tāpat CVK noraidīja astoņas citas saņemtās sūdzības, kas saistītas ar pašvaldību vēlēšanām citviet.

Balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām, tomēr visas balsis līdz svētdienai tika saskaitītas un vēlēšanu rezultāti ir apstiprināti.

Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskām problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

CVK tika pārmesta arī komunikācija gan ar sabiedrību, gan arī vēlēšanu iecirkņiem. Tostarp vienā no iepriekšējās balsošanas dienām CVK paziņoja, ka sistēmai noticis ārējas uzbrukums, bet izrādījās, ka tā nav taisnība. Savukārt vēlēšanu naktī, kad tika piedzīvotas tehniskās ķibeles un balsu skaitīšanu vēlēšanu sistēmā nebija iespējams veikt, iecirkņos ilgāku laiku netika saņemta informācija par to, kā būtu jārīkojas tālāk.

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē vislielāko balsu skaitu ieguva LPV. Tomēr par koalīcijas veidošanu vienojušies četri politiskie spēki - "Progresīvie", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un Apvienotais saraksts.