Latvijā ir vairāk nekā 35 diennakts slimnīcas

Trešdien, 6.augustā, Veselības ministrijā (VM) notika tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību, lai pārrunātu slimnīcu tīkla attīstību, izvērtētu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājumu. Sarunas centrā - nepieciešamība nodrošināt pacientiem kvalitatīvu, savlaicīgu un drošu palīdzību visās Latvijas slimnīcās, kurās sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus. Puses skāra jautājumus par slimnīcu finanšu rezultātiem un vienojās tikties septembrī.

Tikšanās notika pēc Latvijas Slimnīcu biedrības iniciatīvas, kas paudusi bažas par no valsts budžeta pieejamo finansējuma apmēru stacionāriem un pakalpojumu apjomu, ko par to iespējams pacientiem nodrošināt. Veselības ministrijas pārstāvji informēja par 2026.gada budžeta sarunu gaitu un valdības noteiktajām prioritātēm - drošību un demogrāfiju.

"Šodien aizvadījām konstruktīvu sarunu ar slimnīcu pārstāvjiem. Vienojāmies turpināt dialogu jau septembrī, kad detalizētāk vērtēsim priekšlikumus slimnīcu darbībai, kas nodrošina valsts apmaksātos pakalpojumus. Mūsu kopīgs mērķis ir panākt ilgtspējīgu, uz pacientu orientētu veselības aprūpi visā Latvijā," komentēja veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Nozarē turpinās sistemātisks darbs pie pakalpojumu kvalitātes jautājumiem un pieejamo resursu efektīvas pārvaldības, kā arī tiek veikts slimnīcu darbības izvērtējums - dati ir būtiski plānošanā un stratēģisku lēmumu pieņemšanā, balstoties uz pieejamajiem resursiem nozarē. Veselības ministrija (VM) mērķtiecīgi īsteno Informatīvā ziņojuma "Par slimnīcu tīkla attīstību" pasākumus - šis ziņojums nosaka virzību uz kvalitatīvu un uz datiem balstītu slimnīcu tīklu, kas spēj nodrošināt pacientam būtiskos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas paredz stiprināt neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļas, pārskatīt slimnīcu darbības profilu atbilstību, veidot reģionālos sadarbības tīklus un ieviest metodisko vadību ārstniecības kvalitātes pārraudzībai.

Tajā skaitā no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 1.jūnijam tika aprobēts Slimnīcu hospitalizācijas plāna modelis, kad pacients tiek nogādāts tuvākajā slimnīcā ar neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļu, nevis uzreiz novirzīts uz specializētu iestādi, atbilstoši NMPD speciālistu uzstādītai diagnozei. Tuvākajā laikā kopā ar slimnīcām tiks analizēti pilotprojekta rezultāti, lai pieņemtu datos balstītus lēmumus par neatliekamās palīdzības nodrošinājuma tīklu. Darba grupas ietvaros VM turpina darbu pie prasībām stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem, par ko tiek gatavots informatīvai ziņojums valdībai, kā arī vērtēta slimnīcu sadarbības tīkla pilnveide, skaidri nosakot sadarbības ietvaru un pienākumus.

Slimnīcu tīkla darbības pārplānošanu nosaka iedzīvotāju skaits, darbaspēka trūkums reģionos, pacientvērstas aprūpes principu ieviešana, kas paredz, ka indivīda veselības vajadzības un veselības rezultāti ir visu veselības aprūpes lēmumu un kvalitātes mērījumu virzītājs.

Latvijā ir vairāk nekā 35 slimnīcas, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus diennakts stacionārā - V līmeņa slimnīcas (3), IV līmeņa slimnīcas (7), III līmeņa slimnīcas (7), II līmeņa slimnīcas (4), I līmeņa slimnīcas (5), V līmeņa specializētās ārstniecības iestādes (3), specializētās ārstniecības iestādes (9).