Un noturīgs darba tirgus!

Ja šī gada sākumā šķita, ka darba tirgū sākam vairāk just ekonomikas bremzēšanos, tad 2. ceturkšņa dati liecina par joprojām izcili noturīgu darba tirgu. Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka bezdarba līmenis 2. ceturksnī sarucis līdz 6,7%. Bezdarba līmenis šobrīd ir zemāks nekā gada sākumā, un arī nekā pērnā gada 2. ceturksnī.

Sarucis bezdarbnieku skaits gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret pērnā gada atbilstošo periodu, un ļoti būtiski augusi nodarbinātība. Kāpis nodarbināto skaits, un šobrīd nodarbināti ir 64,9% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem - augstākais līmenis kāds redzēts kopš 2019.gada. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās norāda uz lielāku vēlmi iesaistīties darba tirgū, un labās ziņas ir tās, ka ekonomika ir pietiekami spēcīga, lai šie cilvēki arī spētu atrast darbu.

"Domājot par nākotnes tendencēm, redzam, ka būvniecība un rūpniecība šobrīd uzrāda labus pieauguma tempus. Šo nozaru uzņēmēji aptaujās ziņo, ka grasās arī tuvākajos mēnešos palielināt darbinieku skaitu. Tikmēr pakalpojumu un mazumtirdzniecības sektorā noskaņojums ir mazāk optimistisks, kas visdrīzāk atspoguļo kopējo visai gauso mājsaimniecību patēriņu.

Pakāpjoties tālāk no īstermiņa svārstībām, jāsaka, ka lielākais prieks ir ne tik daudz par sarūkošu bezdarbnieku īpatsvaru, bet gan tieši par augstāku nodarbinātības līmeni un kopējo iedzīvotāju iesaisti darba tirgū. Latvijā nodarbinātības līmenis vēsturiski ļoti būtiski atpaliek no Igaunijas, un kopš 2019.gada - arī no Lietuvas. Pie mūsu bēdīgās demogrāfiskās situācijas ir ārkārtīgi svarīgi, ka pēc iespējas lielāka daļa iedzīvotāju iesaistās darba tirgū, "ražo" IKP un arī, protams - maksā nodokļus, lai valsts spētu sniegt pakalpojumus, ko sabiedrība pieprasa", - komentē situāciju darba tirgū Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā.