Paliatīvā aprūpe nepieciešama arvien vairāk bērnu

Pēc viņas sniegtās informācijas, 2016.gadā Latvijā paliatīvā aprūpe dienestā tika nodrošināta 199 bērniem. Tikmēr 2023.gadā to unikālo pacientu skaits, kas saņem paliatīvās aprūpes pakalpojumus mājās, bija 301.

Dienesta pārstāve skaidroja, ka pēdējo desmit gadu laikā veselības aprūpes sistēmās visā pasaulē ir pieaudzis to smagi slimo bērnu un jauniešu skaits, kuru dzīvildze ir palielinājusies vai slimības iznākums vairs nerezultējas ar nāvi.

Tāpat viņa norādīja, ka pieprasījuma pieaugums pēc mājas pakalpojuma saistāms ar medicīnas un tehnoloģiju straujo attīstību. Piemēram, šobrīd enterālās barošanas, mākslīgās plaušu ventilācijas un skābekļa terapijas izmantošana ir iespējama arī mājās, bet šiem pakalpojumiem nepieciešams papildu atbalsts.

Paliatīvās aprūpes dienests, kurš sniedz ambulatoros pakalpojumus klātienē un nodrošina aprūpi mājās, dara visu, lai pēc iespējas mazinātu stacionēšanas nepieciešamību, uzsvēra Tomase. Bērni var tikt stacionēti slimnīcā, ja saasinās pamatsaslimšana vai rodas citas problēmas ar veselību, piemēram, akūtas saslimšanas, operācijas, traumas un citas komplikācijas, kas ne vienmēr ir saistītas ar paliatīvo aprūpi.

Tāpat tiem pacientiem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe, palīdzība tiek sniegta uz vietas, tomēr dienests centrējas uz pakalpojumu sniegšanu mājās, tai skaitā attālinātām konsultācijām un ambulatoriem pakalpojumiem.

Līdz ar to, ka jaunie pakalpojumi ir plašāk pieejami arī mājas aprūpē, nepieciešama jauna pieeja veselības aprūpes un psihosociālās rehabilitācijas nodrošināšanai smagi slimiem bērniem un viņu ģimenēm, uzsver Tomase.

Pēdējos gados BKUS saņēmusi ievērojamu atbalstu no Veselības ministrijas, lai efektīvāk nodrošinātu bērnu aprūpi mājās, piemēram, transportu, ar kuru speciālisti dodas mājas vizītēs, viņa klāsta.

Pēc viņas sniegtās informācijas, arī šobrīd BKUS sadarbībā ar Veselības ministriju aktīvi strādā pie paliatīvās aprūpes pakalpojumu organizēšanas uzlabošanas un pieejamības paplašināšanas bērniem, kā arī pie sadrumstalotības mazināšanas šajā jomā.

Dienestā cer, ka tas palīdzēs nodrošināt koordinētāku un efektīvāku paliatīvo aprūpi. Kā svarīgāko un tuvākajā nākotnē sasniedzamu mērķi Tomase redz kvalitatīvu un efektīvu paliatīvās aprūpes ambulatoro pakalpojumu un aprūpes mājās sniegšanu visos reģionos.

Līdztekus kā būtisku trūkumu speciāliste min to, ka jūtams cilvēkresursu trūkums ikdienas darbā. Viņasprāt, joprojām paliatīvās aprūpes joma daudziem saistās tikai ar stigmu un bailēm par to, ka ikdienā jāsaskaras ar hroniski slimiem bērniem, un bieži vien komplicētu aprūpi un sērām. Ne visi ir gatavi strādāt ar smagi slimiem bērniem un viņu ģimenēm, viņa atzīst.

Tomase skaidroja, ka kopumā bērnu vecumā paliatīvās aprūpes pacientu skaits ir mazāks nekā pieaugušo vidū.17 bērni pērn aizgāja viņsaulē, bet 28 bērniem pakalpojums vairs nav nepieciešams. Nereti bērniem var būt nepieciešama ilgstoša paliatīvā aprūpe, taču veselības stāvoklis var arī straujāk uzlaboties, un pakalpojums vairs nav nepieciešams.

BKUS Paliatīvās aprūpes dienests 24 stundas diennaktī visas nedēļas dienas nodrošina ārstniecības, aprūpes un psiholoģisko atbalstu pacientiem mājās. To sniedz multidisciplināra pediatru, hematoonkologu, paliatīvās aprūpes speciālistu, vispārējās aprūpes māsu, bērnu māsu, ārstu palīgu, klīnisko psihologu, kā arī psihoterapijas speciālistu ar eksistenciālo pieeju komanda.

Katra bērna un viņa ģimenes paliatīvās aprūpes vajadzības ir ļoti atšķirīgas un savā veidā unikālas, tāpēc pēc nepieciešamības tiek iesaistīti arī citi slimnīcas speciālisti, piebilda Tomase.

Bērnu paliatīva aprūpe tiek nodrošināta sadarbībā ar Bērnu paliatīvās aprūpes biedrību, kurā atbalstu ģimenēm sniedz sociālie darbinieki un kapelāni. Sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu un Vecāku māju tiek organizēti atbalsta pasākumi vecākiem, kā arī piedāvātas kanisterapijas nodarbības gan pacientiem, gan arī viņu brāļiem un māsām.

Kā vēstīts, paliatīvā jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpe Latvijā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām, šādu vērtējumu jaunākajā revīzijā sniegusi Valsts kontrole.