Kardiologs Skride: Holesterīnu nosaka gēni, un infarktu var izrēķināt (+VIDEO)

50 procentos gadījumu infarkts, kura galvenais iemesls ir paaugstināts holesterīns, beidzas ar nāvi. Kā noskaidrot un aprēķināt infarkta risku, kas ir labais un sliktais holesterīns – par šiem jautājumiem stāsta RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas vadītājs Andris Skride.

Kad pie profesora Skrides atnāk pacients, viņš vienmēr nosaka pacienta infarkta un insulta risku. “To var izrēķināt tīri matemātiski. Pēc 40 gadu vecuma tiek ņemti vērā šādi faktori: vecums, dzimums, smēķēšanas statuss, holesterīna skaitļi, asisnsspiediena skaitļi, ieliek to visu matemātiskā aplikācijā un kalkulators izdod risku. Ir arī sarežģītāki kalkulatori, kur nāk klāt arī ģenētikas jautājumi, vidukļa apkārtmērs…”

Runājot par holesterīnu, ļoti būtisks ir sliktais jeb zema blīvuma holesterīns (ZBLH), jo tas noved pie artēriju aizkaļķošanās un agrīna infarkta. Kā arī labais jeb augsta blīvuma holesterīns (ABLH) un, kā saka profesors: “jo šī holesterīna vairāk, jo labāk.” Uz jautājumu, kas veicina zema blīvuma un arī augsta blīvuma holesterīna rašanos, Skride atbild, ka galvenais faktors ir ģenētika. Dzīvesveidam ir liela nozīme, bet tas ietekmē 10-20 procentus.

“Diemžēl, ja cilvēkam ir šie nelabvēlīgie gēni, vienalga kādu dzīvesveidu viņš ievēros, holesterīna līmenis būs augsts. Tāpēc svarīgi ir noteikt holesterīna līmeni un pirmo reizi tas būtu jāizdara jau līdz 18 gadu vecumam, vidusskolā, jo asinsvadu aizkaļķošanās sākas ļoti agrīni.” Pēc 40 gadu vecuma holesterīna kontrole jāveic katru gadu.