Vasarā sākumā Latvijas iedzīvotāji apņemas dzīvot veselīgāk (+VIDEO)

Vasara daudziem kalpo kā stimuls pievērsties veselības uzlabošanai – to apliecina biedrības “Par Sirdi” jūnijā veiktās aptaujas rezultāti. Vairāk nekā puse jeb 56% respondentu atzinuši, ka šovasar apņēmušies dzīvot veselīgāk. Visbiežāk izvirzītie
mērķi ir vairāk kustēties (23%), zaudēt lieko svaru (21%), mazināt stresu (16%) un ēst veselīgāk (13%).

Tomēr līdzās apņēmībai netrūkst arī šķēršļu. Par lielāko izaicinājumu 51% aptaujāto nosauca gribasspēka trūkumu, savukārt 21% – laika nepietiekamību. Lai gan apņemšanās ir individuāla, rezultātu sasniegšanā svarīgs ir arī apkārtējo atbalsts – visbiežāk motivē ģimene un tuvinieki (21%), kā arī interešu grupas sociālajos tīklos (10%).

Speciālisti uzsver: veselīgs dzīvesveids nav īstermiņa projekts, bet ilgtermiņa pieeja, kas balstīta uz zināšanām un paradumu maiņu. Latvijas Fizioterapeitu asociācijas eksperte Līva Tiesnese uzsver, ka aptaukošanās nav tikai estētiska problēma – tā ir hroniska slimība, kas būtiski paaugstina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu un
citām slimībām.

Balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem un Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātajiem ĶMI (ķermeņa masas indeksa) klasifikācijas kritērijiem, aptaukošanās tiek definēta kā ĶMI ≥ 30. Tomēr eksperti atgādina, ka ĶMI jeb attiecība starp svaru un augumu nav vienīgais rādītājs – būtiska loma ir arī vidukļa apkārtmēram, kas atspoguļo tauku uzkrāšanos vēdera zonā un ir tieši saistīts ar paaugstinātu sirds un vielmaiņas slimību risku.

Fizioterapeite Līva Tiesnese norāda, ka fizioterapijai šajā kontekstā ir neatsverama loma: “Fizioterapijas pieeja, kas ietver gan individuālu kustību programmu, gan izglītošanu par veselīga dzīvesveida nozīmi, palīdz pacientiem ne tikai veicināt svara zudumu, bet arī uzlabot fiziskās spējas, dzīves kvalitāti un samazināt komplikāciju risku.”

Uztura speciāliste Liene Sondore aicina izmantot vasaras sniegtās iespējas un atsvaidzināt ēdienkarti, iedvesmojoties no sabalansētas Vidusjūras diētas: “Rekomendēju paskatīties Vidusjūras diētas pamatprincipus, kuru centrālais elements ir labas kvalitātes extra virgin olīveļļa, kurai piemīt pretiekaisuma īpašības. Tad noteikti – pilngraudi, daudz šķiedrvielu dārzeņu – brokoļi, kāposti, puķkāposti. Ar gaļu nevajag aizrauties – pietiek ar divām līdz trim porcijām nedēļā pa 100 gramiem. Un protams – pietiekams ūdens daudzums!”

Viņa atgādina arī par sabalansēta šķīvja principu: puse šķīvja – dārzeņi, viena ceturtdaļa – olbaltumvielas, viena ceturtdaļa – saliktie ogļhidrāti. Savukārt emocionālā ēšana nereti ir saistīta ar psiholoģiskiem ieradumiem, uzsver psiholoģe Anita Tože: “Konsultācijās mēs skatāmies, kādi ir psiholoģskie aspekti, kas ietekmē cilvēka paradumus – kā tie veidojas. Ieteikums – sākt ar viena jauna, veselīga un reālistiska ieraduma ieviešanu nedēļā, kas pakāpeniski aizstāj kādu vairs nekalpojošu -
vispirms veidojot stabilu rutīnu, proti fokuss ir uz katra, jauna ieraduma nostabilizēšanu nevis gala rezultātu.” Viņa uzsver, ka pārmaiņu procesā būtiski ir veidot iekšēju izpratni un izvērtēt, kas no ierastajiem paradumiem vairs nekalpo.