Latviešu pētnieces atgriezušās no ekspedīcijas Arktikā

Interesanti fakti
LETA 22:42, 18.08.2024 0

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no ekspedīcijas Svalbāras salu arhipelāga, Norvēģijā, kur pētīha tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu, informē LHEI vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

 

Ekspedīcija norisinājās jūlija beigās kā pētnieciskās sadarbības projekts starp Latviju, Lietuvu un Taivānu. Projektu finansē trīspusējs atbalsta fonds. Ekspedīcija norisinājās Eidembukta līča lagūnā. Dimante-Deimantoviča norāda, ka, ledājam kūstot, klimata izmaiņu rezultātā izveidojusies jauna ekosistēma, ko veido savstarpēji saistītas divas ūdens vides, kas atšķirīgas gan attiecībā uz fizikāli-ķīmiskajiem parametriem, gan bioloģiskajiem.

Augšējais lagūnas slānis ir saldūdens, bet apakšējais, sākot no astoņu līdz 34 metru dziļumam, ir okeāna ūdens ar sāļumu, kas vismaz divas reizes pārsniedz Baltijas jūras sāļumu. LHEI uzdevums ir papildināt eksistējošo informāciju ar zināšanām par to, kā, izzūdot ledājiem un izveidojoties jaunām ekosistēmām vietās, ko iepriekš sedza ledus, lagūnā pārvietojas un uzkrājas modernais piesārņojums - mikroplastmasa.

Pētīti arī ekosistēmas bioloģiskie parametri un noturīgie organiskie piesārņotāji, kas ir uz mikroplastmasa daļiņu virsmas, un, kā tie potenciāli var ietekmēt Arktiskās ekosistēmas. Dimante-Deimantoviča skaidro, ka noturīgie organiskie piesārņotāji ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas nonāk vidē cilvēku darbības rezultātā. Tie atrodas augu aizsardzības līdzekļos, rūpniecībā izmantojamos ķīmiskajos produktos, piemēram, polihlorētie bifenili, furāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži un citi. Tie ir toksiski un kancerogēni, nelabvēlīgi ietekmējot cilvēku un citu dzīvo organismu veselību, bojājot nervu sistēmu, imūnsistēmu. Mikroplastmasa kalpo kā piesārņotāju "transportlīdzeklis".

Ekspedīcijas laikā tika ievākti mikroplastmasas paraugi no ūdens, nogulumiem un gliemenēm, kā arī lagūnā tika izvietoti nogulumu uztvērēji un temperatūras un sāļuma reģistrēšanas ierīce. Nākamā gada ekspedīcijā ierīces izņems no lagūnas, lai iegūtu līdz šim nezināmus datus par Arktisko ekosistēmu.

Patlaban LHEI aicina pieteikties uzņēmumus, privātpersonas, kas vēlas sniegt finansiālu atbalstu 2025.gada ekspedīcijai.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Kurzemes motoentuziasti atjauno vecos agregātus (+VIDEO)

“Virziens ir plašs, mūsu pulkā aicināts jebkurš – ar skūteri, hārleju, krosa moci… Gan pieaugušie, gan bērni".

Interesanti fakti Otrdien brīžiem līs, vietām dārdēs pērkons

Otrdien gan naktī, gan dienā Latvijā būs lietus mākoņi, vietām līs stipri un dārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Interesanti fakti Septembra beigās Latvijā iespējamas salnas

Septembra beigās pirmo reizi kopš augusta gaisa temperatūra Latvijā noslīdēs zem normas un vairākās naktīs iespējama salna, liecina pašreizējās laika prognozes.

Lasiet arī

Interesanti fakti Zinātnieks apšauba pasaules gala iespējamību tuvāko 10 gadu laikā

Kanādas zinātnieks, ekoloģijas un politikas pētnieks Vaclavs Smils uzskata, ka apokaliptiski pareģojumi par pasaules galu tuvāko desmit gadu laikā nav pamatoti. Savus secinājumus viņš izklāstījis grāmatā “Kā pasaule patiesībā darbojas” (How the World Really Works).

Interesanti fakti Zinātnieki pirmo reizi laboratorijā izaudzējuši cilvēka zobu

Zinātniekiem pirmo reizi izdevies izaudzēt cilvēka zobu laboratorijas apstākļos – tas ir revolucionārs sasniegums, kas nākotnē var pilnībā mainīt pieeju zobu aizvietošanai. Par to ziņo The Telegraph.

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Interesanti fakti Atklāta Arābijas tuksneša senā pagātne

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.