ASV Nacionālais arhīvs otrdien atslepenoja pēdējās lietas, kas saistītas ar prezidenta Džona Kenedija slepkavību 1963.gada 22.novembrī.
Foto: dreamstime.com
ASV prezidents Donalds Tramps janvārī parakstīja izpildrīkojumu, kas lika atslepenot prezidenta Džona Kenedija, viņa jaunākā brāļa Roberta Kenedija un cilvēktiesību aktīvista Mārtina Lutera Kinga slepkavību lietas.
"Saskaņā ar prezidenta Donalda Trampa rīkojumu (..) visi dokumenti, kas iepriekš bija paturēti slepenībā un ir daļa no prezidenta Džona Kenedija slepkavības dokumentu kolekcijas, tiek atslepenoti," arhīvs paziņoja savā vietnē otrdienas vakarā.
ASV Nacionālais arhīvs pēdējos gados bija publiskojis desmitiem tūkstošu dokumentu par Džona Kenedija slepkavību 1963.gada 22.novembrī, bet vairākus tūkstošus paturējis slepenībā pēc Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) un Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) pieprasījuma, atsaucoties uz nacionālās drošības apsvērumiem.
Vorena Komisija, kas izmeklēja 46 gadus vecā prezidenta nošaušanu Dalasā, konstatēja, ka to īstenojis bijušais jūras kājnieku snaiperis Lī Hārvijs Osvalds, rīkojoties viens. Osvalds 1959.gadā bija pārbēdzis uz Padomju Savienību, bet 1962.gadā atgriezās ASV.
Šis oficiālais slēdziens tomēr neizbeidza sazvērestības teorijas par Kenedija slepkavību, un valdības dokumentu lēnā atslepenošana tikai tās uzkurināja.
Osvaldu divas dienas pēc atentāta pret Kenediju nošāva striptīza kluba īpašnieks Džeks Rūbijs, kad Osvalds tika pārvests uz apgabala cietumu.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)