Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.
Foto: unsplash.com
Starptautiska pētnieku komanda Kloras Markovskas (Grifitas Universitāte, Austrālija) vadībā analizēja stalaktītus un stalagmītus no alām Saūda Arābijas centrālajā daļā. Šādi veidojumi rodas vienīgi vidē, kur ir pietiekams nokrišņu daudzums un veģetācija. Izmantojot urāna-svina datēšanu, zinātnieki noteica, ka vismaz četros ilgstošos periodos Arābijā bijis daudz mitrāks klimats – apmēram pirms 7 miljoniem, pēc tam 4–3 miljonu, 2 miljonu un apmēram 1 miljona gadu.
Tie ir senākie zināmie pierādījumi par lietainiem periodiem Arābijas pussalā un vieni no senākajiem paleoklimatiskajiem ierakstiem pasaulē.
Īpašu uzmanību piesaista periods pirms 4–3 miljoniem gadu – tas sakrīt ar zaļo fāzi Austrumāfrikā, kur tolaik dzīvoja agrīnie hominīni, piemēram, australopiteki. Pētnieki pieļauj, ka tieši šādos mitros periodos Arābija varēja kalpot kā migrācijas tilts starp Āfriku un Eirāziju dzīvniekiem un, iespējams, arī cilvēces senčiem.
Lai gan tiešu pierādījumu par senajiem hominīnu pārvietojumiem caur Arābiju pagaidām nav, jaunie dati paver plašas iespējas turpmākajiem izrakumiem – varētu tikt atklātas senas faunas vai pat cilvēku darbības pēdas.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)